Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es lūdzu ieņemt savas vietas! Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 6. marta sēdi pasludinu par atklātu.

Turpināsim izskatīt pagājušajā sēdē pārtraukto likumprojektu "Par Rēzeknes brīvo zonu".

Atbilstoši stenogrammai - Kārlis Leiškalns, kurš pēdējais runāja debatēs un izmantoja 4 minūtes laika pagājušajā sēdē. Tātad, Leiškalna kungs, jūsu rīcībā ir 11 minūtes. Runā Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Pagājušajā sēdē mēs konstatējām, ka Dobeļa kungs ir godavīrs, mēs konstatējām, ka Rēzekne jau sen ir pelnījusi brīvo ekonomisko zonu, mēs konstatējām, ka Rēzeknes brīvajai ekonomiskajai zonai ir visi priekšnoteikumi, lai to tur izveidotu. Mēs pat nosaucām šo likumu par labu esam.

Mēs konstatējām arī to, ka, kopš Vides un reģionālās ministrijas ministra portfeli savās rokās tur Anatolijs Gorbunova kungs, ir parādījušies vairāki likumi, kas tiešām veicina Rēzeknes, patiesībā visa reģiona, attīstību Latvijā.

Taču, ja mēs runājam par pašu likumu, tad man jāsaka, ka pirmajam lasījumam sagatavotajā tekstā ir ļoti daudz nepilnību, un, manuprāt, svarīgākās no tām ir saistītas ar Rēzeknes brīvās ekonomiskās zonas pārvaldi, tādu, kāda viņa ir ietverta likuma pirmā lasījuma tekstā.

Sevišķi es gribētu vērst uzmanību uz 5. pantu - uz 5. panta 4. apakšpunktu, kurā, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama norma, kas nosaka, ka Rēzeknes brīvās zonas zemi, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt par labu uzņēmējsabiedrībai. Tātad par labu šai pārvaldes sabiedrībai, bet tas, manuprāt, ierobežo rīcību ar īpašumu. Labākajā gadījumā šeit varētu noteikt pirmpirkuma tiesības attiecīgajai sabiedrībai.

6. pantā runāts par brīvās zonas pārvaldīšanu, kuru, kā nosaka šis pants, veic privāta uzņēmējsabiedrība, uzņēmējsabiedrība, kura pati ir tiesīga nodarboties ar uzņēmējdarbību brīvās zonas teritorijā, un, manuprāt, līdz ar to šajā pantā šobrīd jau ir ietverts nopietns interešu konflikts.

Tāpat 6. panta 2. apakšpunktā, manuprāt, ir runāts par nesaprotamām lietām: "Pârvaldīšanas uzņēmējsabiedrība ir juridiskā persona, tai ir tādi paši atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām. Tās darbībai Rēzeknes brīvajā zonā dotas valsts garantijas." Man absolūti nav saprotams, ko nozīmē jēdziens "dotas valsts garantijas".

Tātad 7. pantā ir noteiktas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības reģistrēt brīvajā zonā uzņēmējsabiedrības ar juridiskās personas tiesībām saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un šā likuma noteikumiem. Atkal, manuprāt, te jau iepriekš ir ielikts interešu konflikts, jo, pēc manām domām, diezgan nepamatoti šai uzņēmējsabiedrībai tiek nodota virkne valsts pārvaldes funkciju.

Arī panti, kas runā par nodokļu atlaidēm, ir vismaz apšaubāmi, un tie prasīs rūpīgu darbu pie otrā un trešā lasījuma sagatavošanas.

8. pantā noteikts, ka šai pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ieskaita 1% no licencētajā uzņēmējsabiedrībā strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Manuprāt, šis ir tiešs pašvaldību nodoklis, un mums nevajadzētu ar šo nodokli izrīkoties visai pārsteidzīgi.

11. pantā noteikts, ka licencētajai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības veikt uzņēmējdarbību tikai Rēzeknes brīvajā zonā. Es atkal nesaprotu šāda veida ierobežojumus, kas ir ielikti šajā likumā.

Pie sīkumiem mēs nekavēsimies, bet 14. pantā lasām: "Pârvaldīšanas uzņēmējsabiedrības izsniegta licence ir valsts vārdā licencētai uzņēmējsabiedrībai izsniegts dokuments, kurš garantē ar šo likumu noteikto nodokļu atvieglojumus, kuri ir spēkā visu apliecības darbības termiņu." Manuprāt, šos punktus vai šos atvieglojumus jau nosaka pats likums, tāpēc licencei nevajadzētu būt tam dokumentam, kas nosaka šos atvieglojumus.

Tad 4. nodaļa - "Nodokļi un nodevas Rēzeknes brīvajā zonā". "Licencētās uzņēmējsabiedrības ieskaita 5% no akcīzes un 5% no pievienotās vērtības nodokļa maksājumu summām Rēzeknes brīvās zonas uzņēmēju atbalsta fondā." Manuprāt, atkal visai nepamatots ieskaitījums, kas nav samērots ar nodokļu likumdošanu Latvijā vispār.

21. pantu mēs liksim mierā.

Par muitas darbību Rēzeknes brīvajā zonā: "Muitas iestādes Rēzeknes brīvajā zonā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šī likuma speciālos noteikumus." Manuprāt, ja ir pateikts iepriekšējais, tad par šī likuma speciālajiem noteikumiem vairs nevajadzētu runāt.

Protams, šajā likumā ir vēl daudz citu nepilnību, ir daudz apstrīdamu lietu, bet, manuprāt, mums šis likums ir jāpieņem pirmajā lasījumā, bet, pieņemot to trešajā lasījumā, tam jābūt perfektam likumprojektam, kas veicinātu kā Rēzeknes pilsētas, tā arī visas Latgales reģiona attīstību, mudinot cilvēkus veikt uzņēmējdarbību speciālajās zonās. Tādā veidā tiktu iemaksāta, stimulēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonākšana Rēzeknes pilsētas budžetā, bet tas savukārt veicinātu pakalpojumu attīstību, pakalpjumu biznesa attīstību visā Latgales reģionā.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā šis ir pirmais -tātad konceptuālais lasījums, es šim jautājumam gribu pieskarties divos aspektos. Pirmkārt, vispārīgais aspekts tautsaimnieciskajā skatījumā un otrs - konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes brīvās zonas likumprojektu.

Vispirms par vispārīgo aspektu. Šis nav pirmais gadījums, kad mēs piešķiram atvieglinājumus tai vai citai Latvijas teritorijas daļai. Bija Rīga, bija Ventspils, bija Liepāja un tagad ir Rēzekne. Atvieglojumu piešķiršana jebkurai teritorijai nozīmē, ka šie atvieglojumi ir jākompensē uz visas valsts rēķina, uz tautsaimniecības rēķina. Tātad, ja šeit iegūst, tad kaut kur citur zaudē. Līdz ar to šeit ir jāskatās no sabalansētības viedokļa, cik tālu mēs varam iet, piešķirot atsevišķiem rajoniem, reģioniem, pilsētām, pilsētu daļām un tā tālāk šādus nodokļu vai cita veida atvieglojumus, cik lielā mērā mēs drīkstam noslogot pārējo valsti kompensācijas skatījumā. Lūk, šis jautājums ir ļoti nopietns, tāpēc būtu apsverams, jo kāpēc gan lai pēc šiem četriem iesniegtajiem likumprojektiem nesekotu vēl citu reģionu sagatavoti likumprojekti un tā tālāk?

Līdz ar to rodas pamatots jautājums: cik tālu mēs šajā jomā drīkstam iet un kādi ir kopējie regulējošie principi šādu atvieglojumu piešķiršanā? Tas nozīmē, ka šodien ļoti aktuāls ir kļuvis virslikums par dažādu atvieglojumu piešķiršanu neatkarīgi no tā, vai viņu sauc par brīvostu, vai viņu sauc par brīvo ekonomisko zonu vai brīvo zonu. Arī terminoloģija mums ir ļoti raiba un dažāda, kaut gan ir bijuši tikai četri gadījumi, bet jau tagad katrā atsevišķajā gadījumā ir savs nosaukums un tā tālāk. Savs termins! Tātad tāds virslikums neapsaubāmi ir nepieciešams. Un šeit es saskatu ļoti lielas iespējas tuvākajā laikā Saeimā izskatīt šādu virslikumu, jo mēs zinām, ka tagad valdībā, jaunajā valdībā, mums ir viceprezidents Kaksīša kungs, kurš ir tieši atbildīgs, ja var ticēt presē rakstītajam, par likumdošanas sakārtošanu un attiecīgu konsensusu panākšanu starp Saeimu un valdību.

Mums ir arī Vides un reģionālās attīstības ministrija, kur ir veiktas nopietnas iestrādnes šajā jomā. Bez tam galu galā mēs jau šeit, parlamentā, izskatām arī likumprojektu par depresīvajiem reģioniem. Lūk, tie ir trīs tādi nopietni punkti, kuri rada optimismu, ka šāds virslikums varētu tikt pieņemts, bet, kamēr šāds virslikums vēl nav pieņemts, es ieteiktu atturēties turpmāk no šāda tipa likumprojektu pieņemšanas Saeimā.

Otrais - konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes likumprojektu. Es pilnībā vai gandrīz pilnībā piekrītu Leiškalna kunga dotajai atsevišķu punktu analīzei, to nepilnību uzskatījumam. Bet, tā kā šis ir konceptuālais lasījums, tad, negribēdams atkārtoties vai arī iztirzāt atsevišķu punktu trūkumus, es gribu sacīt, ka Rēzeknes brīvās zonas likumprojekts, kopumā ņemot, neievēro Rēzeknes specifiku. Tas ir daudzējādā ziņā kopēts no iepriekš pieņemtajiem likumprojektiem, kur galvenais akcents ir likts uz spīķeru izmantošanu, tātad uz noliktavu izmantošanu, ka tā ir ļoti laba vieta, kas paver plašas iespējas preču pievešanai, preču fasēšanai, tālākai virzībai un tā tālāk un tā tālāk. Ja tas ir ļoti nopietni attiecībā uz ostām, tad attiecībā uz Rēzekni, kura gan ir ļoti nopietns dzelzceļa un šoseju krustpunkts, tomēr šeit galveno specifikas akcentu vajadzētu likt uz to, lai reizē ar šīs nelielās teritorijas attīstību uzplauktu arī viss Latgales reģions. Un, lūk, šis te ir svarīgs moments, tāpēc jādomā par kopējo Rēzeknes un visas Latgales reģiona saikni, kādā veidā šie atvieglojumi, kas paredzēti Rēzeknes paātrinātai attīstībai, varētu veicināt arī visa Latgales reģiona attīstību. Lūk, šādu iestrādņu vai nu nav šajā likumprojektā, vai arī tās ir ļoti, ļoti kautrīgi ietonētas.

Es domāju, ka tas būtu ļoti, ļoti svarīgi, un par to es izteicos arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Šā likumprojekta autori arī piekrita, ka šis likumprojekts būtu virzāms šādā virzienā, būtu uzlabojams šādā virzienā. Un, lūk, te varētu būt runa jau par lauksaimniecības, par rūpniecības un par tirdzniecības konsolidāciju. Tātad šie trīs nozīmīgie tautsaimniecības momenti šeit jau būtu sasaistīti kopā un dotu iespēju Latgales reģionam attīstīties. Tas, ka Latgales reģions šodien ir atpalicis... mēs visi esam atpalikuši, bet relatīvi, mūsu iekšējā skatījumā ņemot, Latgales reģions ir visvairāk atpalicis, un neapšaubāmi šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka Kurzemei un Rīgai jau ir šādi objekti, kam ir doti atvieglojumi, es aicinātu jūs, cienījamie kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt, bet nākošajā - otrajā lasījumā mums visiem kopīgiem spēkiem vajadzētu raudzīties, lai viņš patiešām atbilstu tai idejai, kuru principā vajadzētu realizēt Latgales attīstības vārdā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms dodu vārdu nākošajam debatēs pieteikušamies, es lūdzu deputātus, kuri staigā pa zāli un konsultējas, tomēr tādā gadījumā izslēgt savus mobilos telefonus un netraucēt runātājam, jo lielā mērā tas traucē arī sēdes tālāko norisi.

Nākošais debatēs pieteicies ir Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Dunkera kunga nav zālē. Nākamais debatēs vēlas runāt Pēteris Keišs - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans mērķis ir kliedēt šaubas par to, kāda nozīme būtu Rēzeknes brīvajai zonai. Pagājušās nedēļas sēdē uzstājoties deputāte Kušneres kundze minēja, kādu labumu šādas zonas izveidošana varētu dot novada lauku iedzīvotājiem. Domāju, ka vistiešāko. Pirmkārt, jau pati zonas teritorija, kurā ietilpst divu pagastu teritorijas, tie ir Vērēmi un Griškāni... Gribu atgādināt, ka šajā teritorijā, kā teikts projektā, var būt uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas zeme, akciju sabiedrības un citas rezerves teritorijas, tātad - tur strādājošie iedzīvotāji... Tiekoties ar vēlētājiem aizvadītajā nedēļā Preiļu pusē, arī varēja sajust šaubas, un bija jautājumi, kādēļ gan šāda zona nevarētu būt arī Līvānos un, protams, varbūt arī Ludzā, kuras iedzīvotāji tāpat cieš no bezdarba. Protams, līvānieši pie tā varētu strādāt, bet vai ir nepieciešamība? Darba grupa otrajam lasījumam paredz 4.pantā punktu, kas skan apmēram tā: Rēzeknes brīvajai zonai var būt subzonas, licencētās uzņēmējsabiedrības teritorijas, citas pašvaldības. Un Latgales īpaši atbalstāmajā reģionā (par tādu taču šeit tiek runāts un, es domāju, tiks runāts arī nākotnē) subzonas izveidošanu nosaka trīspusējs līgums starp akciju sabiedrību (tātad Rēzeknes zonu), licencētu uzņēmējsabiedrību un vietējo pašvaldību. Tādēļ uzskatu, ka brīvās ekonomiskās zonas izveidošanai, šāda likuma pieņemšanai varētu būt vistiešākais pozitīvais iespaids bezdarba samazināšanas lietā novadā, jo bezdarbs tur ir divas reizes augstāks nekā valstī kopumā un it īpaši augsts tas bija aizvadītajā gadā Rēzeknes rajonā. Joprojām aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt pieteikušies nav... Pirmajā lasījumā, godātie deputāti, var pieteikties tikai rakstveidā. Vairāk deputāti pieteikušies nav... tomēr vēl ir. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Reiz, kad es uzstājos par šo jautājumu, es mēģināju izteikt to domu, ka ne tikai Rēzeknei, bet visai Latvijai ir vajadzīgas šīs nodokļu atlaides, tā iespēja, ko, kā mēs runājam, mēs gribētu dot Rēzeknei. Es izvirzīju jautājumu, kāpēc mēs negribam iztirzāt ekonomiskās attīstības principus mūsu ģeogrāfiski izdevīgajai zemei, un es teicu, ka laikam tas ir tāpēc, ka, kā Finks bija pareģojis, mūsu valsti tagad valda komunisti, kas rīkojas Krievijas labā, nevis mūsu tautas labā. Un šo Finka pareģojumu piepildāmies es ļoti labi redzu beidzamās valdības izveidošanas rezultātā. Nacionālajā blokā tika ievēlēti 48 deputāti, un es labi atminos, ka Straumes kungs vienu vakaru mēģināja kādas 5 stundas ar mani pārrunāt: Valdmani, ko tu ej pie Kaula, tu taču esi Alfreda Valdmaņa, nacionālista, dēls, tu esi trimdas latvietis, nāc pie mums! Bet no šiem 48 deputātiem tikai viens balsoja pret to, ka viņu tiesātājs varētu ieņemt vienu no valstī lielākajiem amatiem. Tikai viens! Bet es agrāk, skatīdamies uz Nacionālo bloku, domāju, ka vismaz viens no "ceļiniekiem", vismaz viens no "zemsaviešiem", vismaz viens no Kristīgajiem demokrātiem, vismaz viens vai varbūt divi no Zaļās partijas, trīs no LNNK un vismaz pieci no "Tçvzemei un Brīvībai" būs tādi, kas būs lojāli savam cīņasbrālim, nevis kaut kādam kukulim. Tagad es prasu, kad satiekos ar šiem deputātiem: kāpēc? Kā tas varētu būt? Lielākā daļa skaidro: "Zini, Valdmani, mēs tad nebūtu valdībā. Ja mēs tur nebūtu, tad būtu Latvijai vēl daudz grūtāk." Cik daudz grūtāk var būt? Pa Saeimas namu staigā ministrs lepodamies, ka laukos zemnieki krīt viņa priekšā uz ceļiem un lūdzas, lai viņiem būtu kaut kāda izdzīvošanas spēja. Un viņš par to lepojas. Vai sliktāk varētu būt... Nē, Tabūna kungs, sliktāk nevar būt, bet, ja mēs, 48 nacionālie, Straumes kungs, nedotu šim ļaunajam garam mūsu balsis, tā ļaunā gara šeit nebūtu. Bet varbūt vistaisnīgāk man atbildēja kādi citi, kas, grupā sēdēdami, teica: "Valdmani, tev ir viegli runāt, tavi pēcteči ir nodrošināti Rietumos, bet mums ir tikai trīs gadi, lai mēs un mūsējie kļūtu turīgi, un mums šī iespēja ir jāizmanto." Un es domāju, cik žēli, ka tā tas ir, jo tie cilvēki nesaprot, ka tas nekā nemainīs. Starp Pirmo un Otro pasaules karu liela daļa latviešu... neliela daļa, bet ievērojama daļa latviešu sevi pārdeva Ļeņinam un tad Staļinam, iekļuva augstos amatos, drošos amatos, bet 1937.gadā viņus visus lika pie sienas. 1991.gada augustā, kad Krievijā it kā bija revolūcija, kurš cits ja ne latvietis bija viens no visredzamākajiem upuriem?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es ļoti atvainojos jums, bet mēs izskatām likumprojektu par Rēzeknes brīvo zonu.

G.Valdmanis. Es ļoti labi to zinu. Lieta ir tāda, ka Dilbas kungs šodien lepojās, ka viņa priekšā krīt zemnieki lūgdamies. Bet, saprotiet, Dilbas kungs, šodien viņi krīt pie jūsu kājām, bet parīt jūs būsiet uz ceļiem lūgdamies. Sāksim domāt par Latvijas ekonomisko attīstību kopumā, sāksim, cik ātri mēs varam! Mana palīdze atkal izsniegs jums ekonomiskās attīstības koncepciju, ko mēs radījām, un nāks pie katra no jums un lūgs, lai mēs parakstāmies, tad mums būtu vismaz viena gara sēde vajadzīga, lai pārrunātu, kas mums ir jādara, lai Latvijā ieviestu labklājību, ko mēs esam mūsu vēlētājiem solījuši.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlas runāt Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Liels paldies par objektīvo vērtējumu. Es domāju, ka iepriekšējās sēdes laikā un šīs sēdes laikā izskanēja pietiekami argumentēti priekšlikumi. Mēs esam pateicīgi Liepas kungam (es domāju, ka viņš pastrādās arī attiecībā uz otro lasījumu) un pārējiem kolēģiem. Tāpēc komisijas vārdā es lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam vismaz...

Sēdes vadītājs. Jurkāna kungs, mums vispirms jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un tad mēs uzklausīsim priekšlikumus par otro...

E.Jurkāns. Es atvainojos... Komisijas vārdā lūdzu deputātus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Rēzeknes brīvo zonu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus otrajam lasījumam.

E.Jurkāns. Komisijas vārdā lūdzu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši pagājušajā sēdē izskatīt pārtraukto likumprojektu "Par Rēzeknes brīvo zonu" pirmajā lasījumā. Pirms pārejam pie Prezidija ziņojumiem, vārdu paziņojumam lūdz Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Cienījamie klātesošie šajā zālē! Maz bija tādu cilvēku pirms 78 gadiem, kas ticēja, ka Latvija varētu kļūt brīva un neatkarīga. Vēl mazāk bija tādu, kas ticēja, ka brīvību iegūt var tikai bruņotā cīņā, bet vēl mazāk bija tādu, kas pirmie ķērās pie ieročiem, lai uzsāktu Latvijas atbrīvošanas cīņas. Bet faktiski tikpat kā nebija neviena, kas uzņemtos šīs bruņotās cīņas organizēšanu un vadīšanu. Slavenie latviešu strēlnieki un viņu vadoņi cīnījās tālu no savas zemes par svešām idejām. Vēl ļaunāk - viņi, apstulboti un apmuļķoti, nāca atpakaļ, lai iznīcinātu Latvijas atbrīvošanas cīņas sākumposmu, sākuma asnu. Bet, neskatoties uz tā laika drūmo posmu mūsu tautas vēsturē, neskatoties uz lielas mūsu tautas daļas neticību, nomāktību, bieži vien arī pret tautu vērsto nicināšanu, un neskatoties uz to, ka trūka apbruņojuma, trūka apģērbu, apavu, un neskatoties uz naidnieku vairākkārtējo pārspēku, tomēr atradās tāds cilvēks, kas ar neizmērojamu ticību un drosmi prata saliedēt dažus simtus vīru un jaunekļu un uzsāka Latvijas atbrīvošanā uzvaras gājienu. Tas bija Oskars Kalpaks. Visās 625 brīvības cīņu dienās no Ventas krastiem līdz Latvijas austrumu robežai radās daudzu kritušo brīvības cīnītāju kapu kopiņas. Daudziem nebija lemts piedzīvot to svēto mirkli, kad varēja sacīt - beidzot mūsu zeme ir iztīrīta no svešzemju iebrucējiem. Tas nebija lemts arī pirmajam Latvijas bruņoto formējumu komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam. 1919.gada 6.marta vēlā pēcpusdienā, ejot uzbrukumā pie Skrundas "Airītēm", nodevīgu roku raidītas lodes izdzēsa dzīvību komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam un viņa bataljona trīs virsniekiem.

Cienījamie klātesošie šajā zālē! Ar mirkli klusuma godināsim viņa gara stiprumu un varonību. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt darba kārtību. Otrā sadaļa. Pirms Prezidija ziņojumiem mums ir jāizskata priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām. "Pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šā gada 5.marta lēmumu, lūdzu izslēgt no Saeimas šā gada 6.marta sēdes darba kārtības 47.punktu - likumprojekta "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība"" (reģistrācijas nr.594) izskatīšanu. Ar cieņu - komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš."

"Pret" vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es nerunāšu kā atbildīgais referents, kāds es biju pirmajā lasījumā, bet gan kā ierindas deputāts, kurš nepilda šo augsto pienākumu.

Godātie kolēģi, tātad likums par pašvaldību deputātu atsaukšanu zaudēs savu spēku pēc četrām dienām - šā gada 9.martā. Šāda norma ir ietverta šā likuma pārejas noteikumos. Jūs jau atceraties, ka mēs pirmajā lasījumā pieņēmām grozījumu šajā Deputātu atsaukšanas likumā, kurš paredzēja, ka atsaukšanas kārtība nebūtu ierobežojama kādā termiņā, bet būtu piemērojama arī attiecībā uz turpmāk ievēlētajiem pašvaldību deputātiem. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina neizskatīt šo likumprojektu un izslēgt to no darba kārtības. Es gribu informēt godātos kolēģus, ka, ja mēs atbalstīsim šādu lēmumu, tad tas nozīmē, ka likumprojekts ir zaudējis savu spēku un ka turpmāk parlaments viņu nevarēs vairs izskatīt. Līdz šim, ja komisijas arī nāca klajā ar šādu ierosinājumu, tad faktiski tās pilnībā "nenogremdēja" likumu, turpretī šis ir unikāls gadījums, kad šāds komisijas ierosinājums faktiski nozīmē, ka likums ir zaudējis spēku. Paldies par uzmanību. Es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šo komisijas iesniegumu ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Vai kāds vēlas runāt "par" ðo priekšlikumu? Papildus "par". Vairāk neviens runāt nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt no šā gada 5.marta darba kārtības... es atvainojos, izslēgt no darba kārtības 47.punktu - likumprojekta "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība" izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 10. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. 47. punkts ir izslēgts no šodienas darba kārtības.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu un iekļaut 36.punktu - likumprojektu "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" otrajam lasījumam aiz 18.punkta - lēmuma projekta "Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu", tātad izskatīt kā darba kārtības 19.punktu. Šo iesniegumu parakstījis komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis.

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Vēlas runāt.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Jūs runāsit "pret"? Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu nepieņemt šādu grozījumu, jo mēs redzam, ka šis dokuments, kuru tiek aicināts pārcelt, ir "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās". Tas ir visai apjomīgs dokuments, kurā ir virkne būtisku jautājumu, kas tiks celti priekšā, un tāpēc es domāju, ka ar šādu jautājumu pārbīdi mēs varam izslēgt daudzu būtisku jautājumu izskatīšanu šodien. Tāpēc es aicinu šo grozījumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" šo priekšlikumu deputāti papildus izteikties nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikumu - Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu un iekļaut 36.punktu - likumprojektu "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" otrajam lasījumam aiz 18.punkta - lēmuma projekta "Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu" kā darba kārtības 19.punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 3. Komisijas priekšlikums ir pieņemts, un darba kārtība ir izmainīta.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 6.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu saīsināšanu likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par policiju"" un "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" izskatīšanu. Šo priekšlikumu ir parakstījis Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

Godātie deputāti, bet saskaņā ar Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu ir paredzēts... šeit ir rakstīts: "Pçc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu." Saeimas kārtības rullis neparedz šo priekšlikumu termiņu saīsināšanu. Līdz ar to šis jautājums, no Prezidija viedokļa, nav izskatāms, jo viņš neatbilst Kārtības ruļļa prasībām. Neviens iebildumus neceļ. Pieņemts.

Sākam izskatīt 6.marta sēdes darba kārtības otro sadaļu "Prezidija ziņojumi".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Tabūna, Emša, Lamberga un Seiles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Straumes, Baloža, Vidiņa un Rudzīša iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kazāka, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu, jo, pirmkārt, es aicinu pārstāvjus, kuri to iesnieguši, ietaupīt laiku, jo likumprojekts ir "atvērts". Ja viņi grib izdarīt labojumus, tad būs vēl otrais lasījums. To visu var iesniegt uz otro vai trešo lasījumu, tādēļ es aicinu... Taču šajā periodā, kad ir pārejas laika grūtības Pensiju likumā, šie priekšlikumi nav būtiski un līdz ar to nav vajadzīgi, jo viņi aicina pagarināt pārejas periodu līdz 2000. gadam. Tā ka es aicinu kolēģus balsot "pret" nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. "Par" nodošanu komisijām vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēdējā laikā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nācies izjust uz savas ādas tās kliedzošās netaisnības, ko izraisījusi jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība. Un daudziem, kuri ir godprātīgi nostrādājuši visu savu mūžu, tagad līdz ar pensijas aprēķināšanu vecumdienās tiek nolemta bada maize valsts sociālā pabalsta apmērā vai pat vēl mazāk. Izņēmums ir tie, kuriem šā pēdējā gada laikā ir paveicies ar labi apmaksātu darbu, jo šiem cilvēkiem pēc jaunās kārtības aprēķinātā pensija var sasniegt pat tīri fantastiskus apmērus. Laikrakstos tiek runāts par cilvēku, kuram mēneša pensija aprēķināta 1016 latu apmērā, turpat blakus pieminot, ka vismazākā izmaksājamā mēneša pensija ir tikai 1 lats un 10 santīmu. Cilvēki ļoti pamatoti uzdod jautājumus: kā tas var būt, ka pensijas apmērs diviem visu mūžu vienādu darbu strādājušajiem un vienādu darba algu saņēmušajiem var atšķirties pieckārtīgi, atkarībā no tā, kurā gadā šie cilvēki aiziet pensijā?

5.Saeimā pieņemtais likums "Par valsts pensijām" paredz, ka turpmāk ikviena cilvēka pensija būs atkarīga tieši no iemaksām par šo cilvēku sociālās apdrošināšanas fondā. Tas nav slikti, bet ir jautājums par to, ko darīt šajā situācijā, ja par cilvēkiem, par viņu līdzšinējo darba mūžu, šādas iemaksas nav izdarītas.

Šis ir jautājums, uz kuru 5.Saeima ir sniegusi tādu atbildi, kas nav savienojama ar taisnīgumu un elementāriem morāles principiem. Un šis lēmums ir novedis izmisumā jau daudzus cilvēkus, kas pensijā dodas šobrīd. Šobrīd spēkā esošais Pensiju likums ir amorāls tāpēc, ka tas padara cilvēka visa līdzšinējā darba mūža vērtējumu atkarīgu tikai un vienīgi no tā, kāda ir bijusi šā cilvēka alga 1996. un vēlākajos gados un kādas ir bijušas attiecīgās sociālā nodokļa iemaksas.

Ja cilvēks, kas aiziet pensijā 1997.gadā, visu iepriekšējo gadu ir bijis bez kārtīga darba un ienākumiem, kā tas diemžēl ir bijis visai daudziem, tad arī viņa visas dzīves laikā padarītais darbs tiek novērtēts praktiski ar apaļu nulli. Un šāda Pensiju likuma norma ir sevišķi smags pāridarījums visu mūžu nostrādājušo cilvēku cieņai, jo mūža gaitā paveiktā darba novērtējuma vietā sirmgalvis saņem tikai pazemojumu un nolemtību tālākai nabadzībai. Taču, atņemot naudu vienam, to vairāk var iedot kādam citam. Un cilvēks, kurš 1996.gadu ir nostrādājis kādā "siltā robā" un guvis labus ienākumus, šogad pensijā var aiziet ar smaidu. Par viņu veiktie sociālie maksājumi iepriekšējā gadā būs bijuši ievērojami, un tādēļ viņa pensija var būt pat pieckārt lielāka nekā kolēģim, kurš visu mūžu strādājis viņam blakus tādos pašos apstākļos, bet pensijā aizgājis gadu iepriekš.

Un šāds sabiedriskais izkārtojums, kas vienu netaisni pazemo, bet otram nepelnīti iedod vairāk, pārkāpj sabiedrības pastāvēšanas pašus pamatprincipus - taisnīgumu un respektu pret ikviena cilvēka cieņu. Vēl vairāk! Nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu ir smags grēks pret Dieva iedibināto pasaules kārtību. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un šajā likumā "Par valsts pensijām" ietvertā pārejas formula, no vienkārša cilvēciskuma viedokļa, ir tik absurda un ciniska, ka negribas ticēt Latvijas likumdevēju spējai kaut ko tādu pieņemt. Šajā 5.Saeimā taču bija plaši pārstāvēti "Latvijas ceļa" tā saucamie intelektuāļi, kas noteica notikumu virzības gaitu, un tāpat arī virkne to politisko spēku, kuri sevi grib dēvēt par nacionāliem - gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, gan LNNK. Viņi gandrīz pilnīgā vienprātībā ir atbalstījuši šā likuma pieņemšanu Saeimā. Un arī labklājības ministrs Makarovs vēl joprojām šo likumu cenšas aizstāvēt jebkurā situācijā. Tāpat arī viņa partijas kolēģis Roberts Jurdžs, kas absolūti bez argumentiem cenšas panākt šā spēkā esošā likuma darbības turpināšanos. Bet vai tā ir nacionāla politika, kas piesmej lielāko tautas daļu un tajā starpā bez izšķirības vārdos it kā aizstāvētos latviešus pakļauj šādām nejēdzībām?

Frakcijas "Latvijai" deputāti ir iesnieguši Saeimā priekšlikumu - grozīt likumu "Par valsts pensijām", un šis priekšlikums ir domāts, lai radikāli mainītu pārejas laika formulu, kas ir radījusi visas šobrīd pensiju jomā samilzušās problēmas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir stingra pozīcija, ka pensijas daļa katram cilvēkam par viņa līdzšinējo darba mūžu ir aprēķināma, nepiešķirot pārmērīgu nozīmi tam, vai cilvēkam ir laimējies atrast darbu ar labiem ienākumiem pēdējā gadā pirms pensijā iešanas vai ne.

Protams, likuma darbības laikā katra strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls palielināsies atbilstoši tām apdrošināšanas iemaksām, kas par viņu tiek izdarītas. Un šeit katram būs par sevi jārūpējas, taču valsts politikai ir jāatbalsta ražošanas attīstība un investīciju piesaistīšana, lai katrs varētu strādāt un nopelnīt. Es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kazāka, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Kušneres, Bērziņa, Eniņa un Dozorceva iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie deputāti, vispirms es gribu informēt, ka zem šī likumprojekta savu parakstu ar iesniegumu ir atsaucis Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet šo grozījumu rakstveidā ar saviem parakstiem ir atbalstījuši un iesnieguši Saeimas Prezidijā vēl trīs deputāti - Aivars Kreituss, Olafs Brūvers un Leonards Stašs. Līdz ar to nepieciešamais deputātu skaits, kas varētu ierosināt šā likumprojekta izskatīšanu, ir pietiekams.

Bet ir vēl viens iesniegums: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu ierosinām likumprojekta "Grozījums Pilsonības likumā" (darba kārtības 5.jautājuma) izskatīšanas atlikšanu un papildu ziņu ievākšanu, lai noskaidrotu reāli iespējamo naturalizācijas pretendentu skaitu sakarā ar ierosinātajām izmaiņām Pilsonības likuma 13.pantā, kā arī to, cik no bijušajiem Polijas Republikas pilsoņiem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu." Parakstījuši pieci deputāti - Straume, Grīnblats, Panteļējevs, Kalviņš un Putniņš.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136.pantam priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam. Šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības.

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret".

Ilga Kreituse. Es atvainojos, Kreituses kundze, šeit ir rakstveida iesniegumi par šo iesniegumu.

"Pret" ðo iesniegumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šobrīd šis iesniegums ir zināmā mērā absurds. Jo mēs šobrīd, tad, kad mums ir jāspriež par likumprojekta nodošanu komisijām, faktiski izvirzām jau tādas prasības un tādu ziņu nepieciešamību, kuras mums ir jāizvērtē patiesībā pirmajā lasījumā. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz pilsonības došanu kādam personu lokam. Mums tiešām ir vajadzīgas visas šīs nepieciešamās ziņas, kas šeit tiek prasītas, gan reāli iespējamais naturalizācijas pretendentu skaits, gan arī to bijušo Polijas Republikas pilsoņu skaits, kuriem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu. Šīs ziņas tiešām ir vajadzīgas, lai šo likumu varētu pieņemt. Bet šobrīd ir jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lai varētu Saeima pie šā jautājuma strādāt un lai varētu Saeima šīs ziņas ievākt, šis jautājums ir jānodod komisijām, un tāpēc es aicinu šodien atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un es redzu, ka visiem kolēģiem ir vēlēšanās pie šā jautājuma strādāt, ir vēlēšanās noskaidrot šo problēmu, pareizāk sakot, visas tās problēmas, kas ir šajā sakarā palikušas. Tāpēc mums vajadzētu to nodot komisijām, un pēc tam komisijas, kurām tas tiks nodots, līdz pirmajam lasījumam šādas ziņas ievāks. Un deputāti, kas ir šo jautājumu iesnieguši, var līdzdarboties šajās komisijās un šo jautājumu risināt. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt kā pēc būtības neatbilstošu šai likumprojekta izskatīšanas stadijai un pēc tam pirmajā lasījumā par šiem jautājumiem runāt - par to, vai ir šīs ziņas, vai nav šo ziņu - , un tad balsojums var būt arī pavisam citāds.

Es aicinu šo priekšlikumu par atlikšanu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man liekas: vai nav jau par daudz? Katru sēdi mēs sākam ar kārtējiem grozījumiem Pilsonības likumā. Un joprojām tas viss ir tikai tāda runāšana bez kaut kādiem konkrētiem faktiem. Redziet, tos datus jau var ievākt tāpat. Tāpēc jau nav jāsacer kaut kāds dokuments. Ja kādu ļoti interesē šī lieta un viņš tiešām ļoti vēlas kaut ko nopietnu ierosināt, tad viņš to jau tagad var darīt. Lai to darītu, nav vajadzīgs nekāds pirmā lasījuma variants. Un vai jums tiešām neliekas, ka pārāk daudz mūs te sāk mācīt, kādiem cilvēkiem atkal kārtējo reizi dot vai nedot pilsonību? Gan viena valsts iejaucas mūsu valsts iekšējās lietās, gan otra valsts, un tagad mēs paši ar savu iniciatīvu šo jūkli tikai papildinām. Man liekas, ka kārtējo reizi ir jāatgādina, ka no tiem, kuriem ir tiesības izmantot šo naturalizāciju ārpus kārtas, tikai niecīgs procents šodien to ir izmantojis. Kāpēc par to neviens nerunā? Kāpēc neviens nerunā par to, ka galvenais šķērslis ļoti bieži ir mūsu valodas neprašana? Lūk, kas ir galvenais šķērslis, mēģinot kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Un tagad tomēr ieskatieties 13.panta tekstā! Naturalizācija ārpus kārtas. 3.apakšpunkts: personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā... Tātad nav nekādu šaubu, ka jebkuram, kurš bija šeit iebraucis, it īpaši no tuvējām valstīm, nebija nekādu problēmu naturalizēties ārpus kārtas. Un šis piedāvājums ir ļoti īpatnējs, jo te ir runa tikai par to, ka šie cilvēki gandrīz gadu iepriekš skaitījušies Polijas pilsoņi. Bet tālāk ir pavisam jocīgi: ja šīs personas vai to pēcnācēji ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā... Tas nozīmē, ka ir jārunā tātad par pēdējiem gadiem. Tas ir absolūts absurds, jo te ir skaidri un gaiši redzams, ka te nav runa par poļu tautības cilvēkiem. Te ir runa par pavisam citiem cilvēkiem, un te bez rūpīgas datu analīzes nemaz nav ko sākt ar tādām lietām ņemties. Un tāpēc man liekas, ka šādu lietu ierosināt varēs tikai tad, kad būs kaut kādi nopietni dati un kad būs kaut kāds nopietns pamatojums. Nav nekādas jēgas pieņemt vienu kārtējo "papīrīti" un radīt lielu jūkli tajā sistēmā, kurā jau šodien ir ārkārtīgi daudz neskaidrību. Tāpēc es domāju, ka pilnīgi loģisks ir priekšlikums šādu jautājumu šodien šeit neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izskatīsim piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz (saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu) likumprojekta "Grozījums Pilsonības likumā" izskatīšanas atlikšanu un papildu ziņu ievākšanu, lai noskaidrotu reāli iespējamo naturalizācijas pretendentu skaitu sakarā ar ierosinātajām izmaiņām Pilsonības likuma 13.pantā, kā arī to, cik daudziem no bijušajiem Polijas Republikas pilsoņiem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu. Godātie deputāti, lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 10. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Bartaševiča, Lujāna un Deņisova iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!")

Dobeļa kungs, vai runāsiet par šo jautājumu? Vēlas runāt "pret" Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk! Oskara Kalpaka piemiņas dienā mums nākas sastapties ar, lūk, šādu īpatnēju dokumentu. Es uzskatu, ka šāds likumprojekts aizskar ārkārtīgi daudzu latviešu karavīru jūtas, aizskar mūsu leģionāru jūtas. Kas tās par īpašām privilēģijām? Redziet, es jums atgādināšu, ka gadu desmitiem šie tā saucamie antihitleriskās koalīcijas cīnītāji sita sev pie krūtīm un bļāva: "Es esmu par jums lējis asinis!" Vēl šodien viņi staigā riņķī un bļaustās par PSRS atjaunošanu un tamlīdzīgām lietām.

Tālāk. Parunāsim par tā saucamo antihitlerisko koalīciju. Kurš tad bija tas, kas izraisīja Otro pasaules karu, ja ne Staļins, kurš noslēdza noziedzīgo vienošanos? Atcerēsimies paktu, kura dēļ mūsu valsts zaudēja neatkarību! Tātad tā ir kārtējā liekulība. Vienkārši pārrēķinājās Staļina tētiņš, un Ādolfam bija pārāk liela ēstgriba. Un tas arī bija viss. Un tagad kārtējo reizi mums te būs kādiem kaut kādas īpašas privilēģijas jādod. Es redzu, ka pēdējā laikā ir pieaugušas aktivitātes sakarā ar Krievijas ārkārtīgi īpatnējo iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Krievijas politiķiem pietiek bezkaunības šeit ierasties un mūs mācīt, kā mums jādzīvo. Es jums atgādināšu bēdīgi slavenu uzvārdu - Serovs. Tāds vīrs te kādreiz, 40.gados, rakstīja instrukcijas, ko darīt ar to valstu pilsoņiem, kuras tiks pievienotas PSRS. Uz šo instrukciju pamata cieta tūkstošiem Latvijas Republikas pilsoņu. Nu tā ir, protams, sakritība, bet cits Serovs tagad šeit ierodas un māca, kam piešķirt pilsonību, kam nepiešķirt pilsonību, un daži mūsu nelatviski rakstošie žurnālisti aiz sajūsmas pilnīgi slienājas. Es personīgi, ja būtu bijis mūsu valsts vadītāja vietā, šo kungu būtu iztriecis ārā no kabineta, tikko viņš pavērtu muti, lai runātu par tādām lietām. Latvijas politiķim ir jāsaprot, ka Krievija agri vai vēlu gribēs aprīt Latviju. Cita lieta ir tā, ka viņa to nedrīkst darīt atklāti šodien. Bet, ja viņa to darīs "demokrātiski" (pēdiņās) un diplomātiski, es domāju, lielākā daļa pasaules valstu mierīgi pievērs acis uz to. Un tāpēc tas Latvijas politiķis, kas to nesaprot vai negrib saprast, ir vai nu vienā gadījumā stulbenis (varbūt pat izteiksimies precīzāk - liels stulbenis), vai otrā gadījumā - pamatīgs nelietis. Jebkuri šādi mēģinājumi šeit kaut kādā veidā veicināt šo Krievijas ietekmi mums ir mierīgi un aukstasinīgi jānoraida. Mēs nejaucamies Krievijas iekšējās lietās un neprasām, kam tur piešķirt pilsonību un kam nepiešķirt. Šie tā saucamie antihitleriskās koalīcijas cīnītāji lielākoties ir nepilsoņi un latviešu valodu neprot un nekad nepratīs, un ne jau velti šis Serovs arī teica: "Nu kā jūs drīkstat mācīt latviešu valodu tādiem, kam ir pāri par sešdesmit gadiem!" Jā, es piekrītu - lai viņi nemācās latviešu valodu, lai viņi nav Latvijas Republikas pilsoņi un lai viņi tad brauc uz to zemi, kur viņiem ir labāk, un tur viņi varēs savās koalīcijās mierīgi darboties. Nav Latvijas valstij par tādiem jārūpējas. Tāpēc es aicinu šādu projektu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par lamuvārdu lietošanu no Saeimas tribīnes. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Kur bija lamuvārdi?")

"Par" vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc kolēģa Dobeļa runas jau ir gandrīz vai bail kāpt tribīnē, jo, ja tagad aizstāv šo likumprojektu, tad būtu gandrīz vai jāliek Saeimas stenogrammā - varbūt liels... tālāk daudzpunkte un vēlreiz daudzpunkte... Diemžēl šinī gadījumā laikam tik liels es neesmu, tikai ir cita lieta, ka cienījamais Dobeļa kungs pat vēsturi labi nezina, jo savulaik pie "Airītēm", ja es nekļūdos, Kalpaka kungu nošāva vācieši netīšām, nevarēja saskatīt, viens otru apšaudīja, un Kalpaka kungs aizgāja bojā. Un ir ļoti labs, vismaz veiksmīgs vēsturisks fakts, ka tanī laikā ne hitleriskās koalīcijas, ne antihitleriskās koalīcijas nebija, tā ka... nu, vēsturē gadās dažādi.

Un, protams, var jau arī piekrist Dobeļa kungam, ka Serova kungs, atbraucis uz Latviju, tur noslienājies vai vēl kādā citā veidā kaut ko māca, bet tad var uzdot, Dobeļa kungs, arī jautājumu: kāda bija partnerdelegācija no Saeimas uz Maskavu, kas aizbrauca un Saeimas priekšsēdētāja vadībā tur arī risināja pārrunas? Kāda bija šī delegācija - vai viņa arī bija noslienājusies vai nenoslienājusies... ja mēs tā runājam? Tātad, Dobeļa kungs, jūs šinī gadījumā paužat apvainojumus arī saviem koalīcijas kolēģiem, ar kuriem... varbūt vienīgi jūsu pārstāvji nebija iekļauti šīs delegācijas sastāvā, bet vismaz liela daļa frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvju bija. Un tādēļ es tomēr aicinātu, cienījamie kolēģi, nepakļauties tāda "vienas dienas" vēsturnieka ietekmei, kāds ir Dobeļa kungs.

Reālā prakse ir tāda, ka antihitleriskajā koalīcijā bija angļi, amerikāņi un... Protams, arī es esmu lasījis Suvorova darbu, un tad paši varat spriest, vai kara iniciators bija Staļina tētiņš vai Hitlera tētiņš, tomēr bija arī parastā tauta, bija cilvēki, kas karoja, kas nostājās... Un es nezinu, vai Dobeļa kungs šodien tik aktīvi varētu no tribīnes runāt un uzstāties, ja Ādolfa tētiņš būtu palicis pie varas un tie cienījamie leģionāri, kas Dobeļa kungam tik tuvi sirdij, iespējams, būtu kļuvuši kādi pārvaldītāji vai rīkotu ļaudis vācu muižās kaut kur Latvijas teritorijā, varbūt arī ne tikai Latvijas teritorijā... Vēsture ir dažāda, un nevajag vēsturi krāsot vienā - tajā vai citā krāsā. Citādi jau Dobeļa kungs patiešām tuvākajā laikā ne ar ko neatšķirsies no kāda padomju cenzora, kas arī krāsoja ar vienu krāsu.

Un tādēļ šinī gadījumā es vēlreiz aicinu pievērst cilvēku uzmanību tam, ka šeit ir runa par konkrētiem cilvēkiem, nevis par ideoloģiju, kā šinī gadījumā Dobelis to izvirza. Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri lēja asinis. Savā laikā mēs cīnījāmies par to, lai leģionāriem arī tiktu doti kādi atvieglojumi, taču šinī gadījumā mēs atkal laivu esam pārsvēruši uz otru pusi, uzskatot, ka šiem cilvēkiem, kuri cīnījās antihitleriskajā koalīcijā, nepienākas nekas.

Tāds ir paradokss mūsu valstī. Mēs nespējam laikam dzīvot normālā "laivā", kurā ir visa mūsu sabiedrība, bet vienkārši to svārstām. Atsevišķi kolēģi skrien un ķer kaut kādus ģenerāļus, un nu priecājas, uzskatīdami, ka tas ir liels sasniegums Latvijas valstij. Es nezinu, cik ilgi mēs meklēsim ienaidniekus. Mums ienaidnieki ir Saeimā, mums ienaidnieki ir mūsu tautā... Es iedomājos - ko mēs darītu, ja vienā dienā nebūtu ienaidnieku? Laikam vairs nespētu normāli dzīvot.

Tādēļ šinī gadījumā es aicinu atbalstīt mūsu projektu, nosūtīt viņu, pirmkārt, uz komisijām, un, kamēr viņš tiks skatīts komisijās, būs pietiekami daudz laika, kurā gan Dobeļa kungs, gan citi kungi varēs iedot savus labojumus. Taču es uzskatu, ka šinī gadījumā nevajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu, ka nevajag sākt šo diskusiju. Vajag sākt diskusiju! Diskusijas laikā mēs redzēsim, kādos apjomos mēs varam dot vai nevaram dot kādu atbalstu. Arī otrajā vai trešajā lasījumā mēs varēsim viņu noraidīt, bet tā mūsu prakse, ka, tiklīdz kāds no opozīcijas iedod kādus likumprojektus, tūdaļ parādās vai nu Jirgena kunga vai citu kolēģu pirksti, vai Panteļējeva kunga pirksts, kurš norāda, ka nav jābalso... Bieži vien lielākā daļa šo kolēģu nav pat lasījuši šos projektus. Un tāpat man liekas, ka dažiem kolēģiem ir ļoti sliktas vēstures zināšanas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - deputātu Golubova, Bekasova, Bartaševiča, Lujāna un Deņisova iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 9. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Šis likums ir nesen pieņemts, un tagad, lai izdabātu 1798 nepilsoņiem, kuri strādā policijā, mēs mainām šo likumu. Jūs atceraties, ka apmēram 2-3 mēnešus atpakaļ mēs grozījām likumu "Par policiju", kur atkal pārejas noteikumos ir šī pati piekāpšanās, lai nepilsoņi varētu strādāt policijā. Zināt, tas ir diezgan apvainojoši man personīgi un, es domāju, arī jums daudziem, ka mēs valsts likumdošanu pielāgojam vienas ministrijas interesēm tā vietā, lai iekšlietu ministrs beigās ieviestu kārtību savā ministrijā un lai viņam nevajadzētu nākt ar priekšlikumiem, lai groza likumus viņam par labu, šiem nepilsoņiem par labu.

Saprotiet - šeit tiek iets tas vieglākais ceļš! Jā, viņi - 1798 cilvēki strādā, no tiem apmēram 700 šo nepilsoņu ir Rīgā. Ko mēs daudz domāsim, kas mums tā valsts tāda ir? Lai arī viņi tiek valsts noslēpumiem klāt, viss būs ļoti labi, un Rīgas ielās būs kārtība.

Divas dienas atpakaļ es gāju gar Brīvības pieminekli, un tur divi tādi nošļurāti policisti bija, kas runāja krievu valodā un vairākkārt piesauca "mâti". Zināt, tas man arī ir apvainojums! Es nezinu, kā pārējie Saeimas locekļi to uzskata, - vai tas ir normāli, ka valsts policijā, respektīvi, vienā no varas struktūrām, sarunu valoda starp policistiem nav valsts valoda - tā ir krievu valoda. Un tagad mēs viņiem vēl ļausim tikt pie mūsu valsts noslēpumiem?

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot pret šo grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu". Man izraisa arī izbrīnu tas, kā Aizsardzības un iekšlietu komisija vispār varēja šos grozījumus akceptēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu Vidiņa kunga teiktās domas, tomēr mums ir jābūt arī reālistiem. Mums ir pieņemts likums, tik tiešām ir domāts strādāt tādā veidā, lai mēs varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar aizsardzības pasākumiem mūsu valstī. Šobrīd jāatzīmē tas, ka, piemēram, attiecībā uz Iekšlietu ministriju šajos piecos gados ir bijušas izmaiņas. Es jums sniegšu statistiku. Piecus gadus atpakaļ 30% policijā bija latvieši, pilsoņi, bet 70% bija nepilsoņu. Šodien tas cipars ir pilnā mērā apgriezts otrādi. 70% ir pilsoņi un tikai 30% - nepilsoņi.

Šajā specifiskajā jautājumā mēs uzaicinājām uz mūsu komisiju visas attiecīgās amatpersonas, lai noskaidrotu lietas būtību. Lietas būtība ir tāda, ka šiem cilvēkiem, par kuriem mēs tagad runājam, ir nepieciešams turpināt strādāt, jo bez viņiem tik tiešām tiek pārtraukta konkrētu krimināllietu izmeklēšana. Šeit nav runa par patvaļīgu, brīvu pieeju visiem valsts noslēpumiem. Šeit ir runa par operatīvās informācijas pieejamību, lai šie cilvēki varētu strādāt un atklāt kriminālnoziegumus. Taču, ja mēs šīs izmaiņas neizdarām, tad mums pašiem būs jāatbild par to, kādēļ mēs nevaram noskaidrot, kad tiek veikti kriminālpasākumi un kādēļ uzreiz sāk pieaugt noziegumu skaits, par kuriem mēs nevaram iegūt informāciju un kurus mēs nevaram atklāt.

Līdz ar to, ja jūs iedziļināties šinī likuma grozījumā, tad varat redzēt, ka mēs te iestrādājam nevis brīvu turpināšanu līdz bezgalībai, bet ir noteikts konkrēts termiņš - tikai vienu gadu pēc tam, kad katrai personai ir bijusi iespēja nokārtot pilsoņa tiesības, bet, ja viņa vienā gada laikā no šī brīža nav nokārtojusi savu naturalizācijas jautājumu, tad viņai šī iespēja piekļūt šādai informācijai tiek liegta, un līdz ar to viņa arī vairs nevarēs tur tālāk strādāt.

Tātad es lūdzu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi gan Augstākā tiesa, gan Prokuratūra, gan Iekšlietu ministrija, gan visas citas attiecīgās iestādes, lai mēs varam turpināt darbu kriminālizmeklēšanas jomā, lai varētu atklāt noziedzīgos pasākumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J. Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs šo grozījumu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, tomēr nevaram nodot komisijām. Kāpēc? Tāpēc, ka likumprojektā ir vairāki pārāk izplūduši un vispārināti formulējumi. Ja mēs runājam par konkrētiem teikumiem, tad par 15.panta otro teikumu jāsaka - ko nozīmē "smagas invaliditātes invalīdi"? Manuprāt, klasifikācija ir tāda, ka I, II un III grupas invalīdi, nevis "smagas invaliditātes invalīdi". Tātad šeit ir jābūt konkrētāk pateiktam, tieši kādiem invalīdiem pienāksies šīs tiesības uz braukšanas maksas atvieglojumiem, kā ir paredzēts likumā. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka šajā gadījumā tāds vispārīgs formulējums ir ne tikai nekorekts. Mēs taču ļoti labi zinām, kā šādus vispārīgus formulējumus interpretē tie cilvēki, kas tos izpilda, tāpēc mēs nevaram šādu vispārīgu formulējumu ielikt likumprojektā.

Bez tam šā likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka, izdarot šos grozījumus likumā, valsts netiek atbrīvota no palīdzības sniegšanas invalīdiem un ka tiek tikai sakārtota palīdzības un garantiju sistēma, lai nodrošinātu invalīdu tiesības. Cienījamie kolēģi, paskatieties likumprojektā, un jūs uzreiz redzēsit, kādā veidā nodrošinās invalīdu tiesības. Es atkal citēju: "invalīdiem ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu ar braukšanas maksas atvieglojumiem", nevis tiesības uz bezmaksas braukšanu. Tātad - "ar braukšanas maksas atvieglojumiem". Un mēs jau no presē teiktā redzējām, ka Ministru kabinets principā ir jau vienojies par to, ka tiks sagatavots projekts, kas paredz, ka invalīdiem būs jāsedz no visiem kopējiem braukšanas maksas izdevumiem 25%. Tātad nebūs bezmaksas braukšanas, bet būs daļēja apmaksa. Tātad mēs redzam, ka likumprojekta anotācijā teiktais ir pilnīgā pretrunā ar pašu likumprojektu.

Nākamā frāze anotācijā ir šāda: "Òemot vērā pašreizējos sociāli ekonomiskos apstākļus un tendences ārvalstīs..." Cienījamie kolēģi, mēs taču esam runājuši par to, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos mēs tomēr nevaram vadīties pēc ārzemju prakses un pieredzes. Mums diemžēl šie sociāli ekonomiskie apstākļi ir daudz, daudz zemāki. Tautas labklājības līmenis ir daudz zemāks nekā daudzās Rietumu valstīs. Tāpēc, es domāju, te nu ir galīgi nevietā pieminēt šīs tendences, kas ir ārzemēs.

Bez tam es gribu jums, cienījamie kolēģi, atgādināt arī deklarācijas vienu punktu, kurā ir paredzēts veicināt invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā. Es nevaru saprast, kā tad notiks šī veicināšana, ja invalīdiem tiks ierobežotas šīs braukšanas iespējas. Ja par braukšanu būs jāmaksā 25%, tad kādā veidā tiks veicināta šī integrācija sabiedrībā? Es domāju, ka notiks taisni pretējais - neveicināšana, jo tas liegs daudziem šiem cilvēkiem pārvietoties un aizbraukt uz tām vietām, kur viņiem būtu nepieciešams.

Tādēļ frakcija "Latvijai" aicina noraidīt un atdot Ministru kabinetam atpakaļ šos grozījumus, lai tos izstrādātu precīzāk. Invalīdiem vajadzētu tiešām īstas tiesības braukt bez maksas, nevis ar daļēju atvieglojumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt par šo likumprojektu Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Kā es saprotu, Seiksta kungs, jūs nerunāsiet ne "par", ne "pret", bet par procedūru? Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es tiešām nerunāšu ne "par", ne "pret", es tikai lūdzu pozitīva balsojuma gadījumā (balsojumā par likumprojekta nodošanu komisijām) nodot to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs šo jautājumu analizējām jau vairākus gadus un tiešais šā darba mērķis ir novērst daudzos trūkumus, par kuriem pilnīgi pamatoti runāja Kušneres kundze.

Sēdes vadītājs. Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Runās "par". Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kušneres kundze! Jūsu piedāvājums noraidīt nozīmēs to, ka mēs šo jautājumu nerisināsim. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Jâ,gan...") Tur jau ir tā nelaime. Jo es personīgi un, es domāju, arī vairums deputātu ir par to, lai beidzot šo jautājumu tiešām atrisinātu. Un "smagas invaliditātes invalīdiem", I un II grupas invalīdiem, es uzreiz saku, ir jādod brīva braukšana transportlīdzekļos. Skaidri un gaiši. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Te nav tā. Izlasi likuma projektu.") Un atcerieties - kad invalīdi piketēja pie Saeimas, tad mēs, konkrēti, mana kolēģe Seiles kundze, iesniedzām Prezidijam priekšlikumu aicināt invalīdu pārstāvjus šurp uz Saeimu un aprunāties ar viņiem, un risināt šo jautājumu, (No zāles deputāte J.Kušnere: "Tieši tā!") un šīs sanāksmes rezultātā - atcerieties, Kušneres kundze, jūs laikam arī piedalījāties tajā sanāksmē - deputāti nolēma lūgt, faktiski prasīt Ministru kabinetam atcelt šos noteikumus vismaz uz laiku, lai sakārtotu šo problēmu, lai to atrisinātu. Bija tā? (No zāles deputāte J.Kušnere: "Tieši tā!") Bija. Lūk, tāpēc šobrīd ir šie grozījumi... Patiešām, tas, kas šeit ir ierakstīts, mani arī neapmierina, jo šeit ir nekonkrēts, "izplūdis" teksts. Atkarībā no budžeta Ministru kabinets tika paredzējis šos atvieglojumus, bet tas nav pateikts, kādi tie būs. Lūk, tieši tāpēc šis likumprojekts ir jāvirza uz komisijām un ar jūsu priekšlikumiem, ar visu mūsu priekšlikumiem ir jāuzlabo un jārada beidzot skaidrība šajā lietā. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām, un es uzreiz skaidri un gaiši pasaku, ka šis jautājums ir jāatrisina pozitīvi un ir jānodrošina, lai I un II grupas invalīdi sabiedriskajā transportā varētu braukt bez maksas. Atgādināšu, ka pavisam nedaudz ir to cilvēku, kuri vispār izmanto šo transportu un kuri vispār var iekļūt šajos transportlīdzekļos, jo šie mūsu transportlīdzekļi nav piemēroti, lai tajos invalīds tiktu iekšā. Un tik daudz nu mēs spējam sabiedrību nodrošināt, lai mēs šos I un II grupas invalīdus varētu vest par brīvu sabiedriskajā transportā. Es aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām. (Starpsauciens no zāles: "Nodevi invalīdus!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kārtības ruļļa 82.panta otrā daļa nosaka: "Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumu izdarīt tajā šādus grozījumus: 1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai; 2) nenodot likumprojektu atzinumā minētajai komisijai; 3) noteikt citu atbildīgo komisiju."

Tā kā Seiksta kungs ierosināja šo Saeimas Prezidija atzinumu papildināt vēl ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, vai deputātiem ir iebildumi pret šā atzinuma papildināšanu ar konkrēto komisiju? Deputāti iebildumus neceļ. (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Tātad šis priekšlikums atzinumā ir iekļauts.

Tālāk lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 3. Prezidija atzinums ir pieņemts un likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Čerāna kungs, vai četru minūšu jums pietiks?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti smags jautājums, jo šeit saduras dažādas intereses, kuras mums ir jāievēro, un es gribu uzreiz pateikt, ka es pilnībā atbalstu to, ka mums kā valstij ir nepieciešams uzņemties tādas starptautiskās saistības, kuras katrai civilizētai valstij ir jāuzņemas attiecībā uz bēgļiem - uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem, jo diemžēl pasaulē šobrīd vēl daudzās valstīs notiek tādi procesi kā karadarbība vai arī, teiksim, dažādas politiskas vajāšanas, tāpēc cilvēki ir spiesti no šīm iespējamajām represijām bēgt un meklēt sev patvērumu kādā citā valstī. Un tās ir viņu cilvēktiesības - meklēt tādu savas uzturēšanās vietu, kur viņu dzīvībai nedraudētu tiešas briesmas. Mums, Latvijai, arī ir jāuzņemas šīs starptautiski pieprasītās tiesības un arī šīs tiesības, kas izriet no vienkārša cilvēciskuma.

Tomēr man nevar būt pieņemams konkrēti šis likumprojekts, tāpēc paskaidrošu, kādi ir šie iemesli.

Pirmkārt, mēs šā likumprojekta 14.pantā lasām, ka patvēruma meklētājiem tiek nodrošināti cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Acīmredzot ir kaut kādi standarti, saskaņā ar kuriem vismaz būtu jānodrošina šie cilvēka cienīgie dzīves un sadzīves apstākļi.

Līdz ar to šeit ir jautājums: vai mēs tiešām varam viennozīmīgi pateikt, ka Latvijas Republikas Saeima, ka mēs apņemamies nodrošināt kaut kādus standartus bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, ja mēs nevaram šos pašus standartus... Es negribu te runāt ne par augstākiem, ne par zemākiem standartiem, bet par pašiem standartiem, jo mēs nevaram šos pašus standartus nodrošināt saviem pilsoņiem un Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Es negribu runāt par to, ka mums būtu pret šiem bēgļiem jāizturas sliktāk nekā pašiem pret saviem iedzīvotājiem. Tas tā nav! Mēs varam šos bēgļus pieņemt, ja viņi pie mums nāk, bet dodot viņiem tādus pašus nosacījumus, kādus mēs dodam saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem tīri sociālo apstākļu ziņā. Neapšaubāmi, šeit ir jārunā tikai par tiem bēgļiem, kuriem šis bēgļa statuss ir tiešām objektīvi pamatots, un arī tas ir ļoti rūpīgi jāizšķiro. Tomēr arī tad, ja šis bēgļa statuss ir pamatots, mēs nevaram šiem cilvēkiem piedāvāt labākus standartus, nekā mēs tos piedāvājam paši saviem iedzīvotājiem.

Šeit tiek runāts par to, ka personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem. Bez tam šeit ir arī iestrādāts, ka Ministru kabinets maksā pabalstu, kam ir jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam. Es vēlreiz atkārtoju: mēs nedrīkstam sajaukt pašus pamatprincipus un to, ka mums ir jārūpējas arī par savas valsts pilsoņiem un ka mēs nedrīkstam šeit dot nepamatotas privilēģijas. Es esmu par godīga risinājuma atrašanu, un tāpēc es nevarēšu balsot par šā likumprojekta nodošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Antons Seiksts, tomēr, Seiksta kungs, jūsu viedokli mēs uzklausīsim pēc pārtraukuma, jo pulkstenis ir 10.30. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie deputāti, es lūdzu uzmanību! Ir vairāki paziņojumi.

Paziņojumam vārdu lūdz Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu sanākt komisijas telpās Sociālo un darba lietu komisiju. Tūlīt pat!

Sēdes vadītājs. Paziņojumu vēlas sniegt Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu Ārlietu komisiju, kā mēs vakar vienojāmies, tikties šeit blakus - Prezidija zālē uz neilgu Ārlietu komisijas sēdi, kur mēs apspriedīsim likumprojektu par valsts himnu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, arī es gribu jūs informēt, ka pulksten 15.00 Saeimas Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā es aicinu piedalīties arī frakciju pārstāvjus, jo mums ir jāizskata jautājums par 10.marta Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks pirmdien, lai izskatītu likumprojektu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums". Līdz ar to es aicinu pulksten 15.00 frakciju pārstāvjus uz Prezidija sēdi, lai izlemtu šo jautājumu.

Vārds Rudzīša kungam, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Viktors Kalnbērzs, Rudīte Leitena, Anta Rugāte un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

Nr.7 IK

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis jau ir viena minūte pāri 11.00. Mums būtu jāturpina mūsu sēde, bet, skatoties uz zālē esošo deputātu skaitu, man rodas lielas šaubas par to vai mums ir kvorums. Līdz ar to es esmu spiests pārbaudīt to praktiski, tāpēc lūdzu zvanu. Godātie deputāti, lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Rubuļa kungs varbūt vēl paspēs reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti. 5 minūšu pārtraukums līdz pulksten 11.07.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Cienītie kolēģi! 5 minūtes ir pagājušas, mēs turpināsim mūsu sēdi. Būsim konsekventi! Tātad vēlreiz zvanu un reģistrāciju kvorumam. Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi. Es atgādinu deputātiem, ka mēs turpinām izskatīt Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā". "Pret" deputāti jau runāja. "Par" vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija gan redakcionāli, gan konceptuāli šo problēmu jau ir skatījusi. Likumprojekts nerunā par legālo vai nelegālo migrāciju kā tādu. Likumprojekts runā tikai par šauru kontingentu no migrantu vidus, proti, tie ir bēgļi, kuru definēšana nerada grūtības ne nacionālās likumdošanas, ne starptautiskajā ziņā. Latvija nevar visu laiku nemitīgi atkārtot, ka tā tiecas uz Eiropas savienību, un tajā pašā laikā atteikties risināt šo problēmu - šo internacionālo problēmu, kura pastāv diemžēl visā pasaulē. Latvija nevar nemitīgi mēģināt šo problēmu risināt ar citu rokām.

Atgādināšu, ka no kopējā migrantu, ja tā drīkst teikt, jo šo vārdu Atmodas laikā mēs lietojām citā nozīmē... ka no kopējā migrantu skaita tikai 5-7% ir bēgļi, kuri patiesi attiecas uz šo kategoriju. Mēs neesam ne tikai līderi, bet mēs esam pat atpalikuši, jo Igaunija un Lietuva jau ir izstrādājusi nacionālo likumdošanu un nupat ir ratificējusi 1951.gada Konvenciju un 1967.gada protokolu. Un tādā gadījumā, ja mēs gribam "izkrist no ratiem" ðajā procesā, tad mēs to ļoti veiksmīgi varam darīt ar argumentiem, kuri izklausās tiešām varbūt simpātiski.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas būs viena no komisijām, kura skatīs šo jautājumu, nav noskaņota šeit radīt paradīzi laimes meklētājiem. Gluži otrādi - nacionālā likumdošana var "piegriezt skrūves", padarot Latviju par nepievilcīgu zemi, un tāpēc es jums minēšu vienu piemēru, kolēģi. Jau bijušais Olaines kontingents, kā mums varēja referēt viens no faktiskajiem projekta autoriem - Brūvera kungs, jau bijušais Olaines kontingents, tiklīdz parādījās projekts, kurš to visu regulē diezgan nesimpātiskā veidā, momentā sāka reaģēt un zvanīt caur Maskavu uz savām zemēm, ka, piedodiet, šeit klāsies grūti. Un ir jau arī pirmie simptomi, ka Latvija vairs nebūs galvenā artērija šajā procesā. Viņi sāk meklēt jau ceļus caur Pēterburgu. Lūk, kāpēc Latvijas valsts interesēs ir šo problēmu risināt delikāti - atbilstoši starptautiskajām normām, taču tajā pašā laikā ievērojot Latvijas valsts nacionālās intereses. Es ļoti lūdzu atbalstīt Prezidija atzinumu un nodot projektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" nodošanu komisijām saskaņā ar Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Bibliotēku likums". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Bibliotēku likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Šis likumprojekts tiek nodots komisijām.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Repatriācijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Godātie deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 125.pantu Saeimas Prezidijam ir jāziņo par ienākušajiem pieprasījumiem. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu: Kuprijanovas, Leitenas, Stikuta, Nagobada, Stroda, Saulīša, Čevera, Ernesta Jurkāna, Bāna un Ķezbera pieprasījumu par Latvijas Depozītu banku un Centra banku. Pieprasījums ir adresēts Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem un Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Iesniedzēji vārdu motivācijai nelūdz. Viņi nelūdz arī šā pieprasījuma steidzamību. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Un ir vēl otrs pieprasījums. Arī to parakstījuši 10 deputāti: Čerāns, Kostanda, Kušnere, Kazāks, Mauliņš, Zelgalvis, Grīnbergs, Deņisovs, Lujāns, Bekasovs un Liepa. Viņi ir iesnieguši pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. Iesniedzēji ir atzinuši šo pieprasījumu par steidzamu, kā arī lūdz vārdu motivācijai. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam - frakcija "Latvijai". 5 minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir atkal tas brīdis, kad mums, deputātiem, kā valsts amatpersonām ir jāizpilda valsts amatpersonu deklarācijas - šoreiz ikgadējās. Šādas pašas deklarācijas ir jāizpilda arī pilnīgi visām citām valsts amatpersonām.

Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 9.punktā ir norma, kas nosaka, ka šajās deklarācijās valsts amatpersonām ir jānorāda viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Un šī norma attiecas gan uz tām deklarācijām, kuras amatpersonas iesniedz, stājoties amatā, gan arī uz tām deklarācijām, kuras ir ikgadējas. Tur ir pilnīgi skaidra prasība, ka valsts amatpersonām ir jādeklarē viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Un ir skaidrs arī tas, ka šādu amatpersonas naudas uzkrājumu atklāšana sabiedrībai var būt pietiekoši ievērojams mehānisms, ievērojama svira kā bremzēt korupcijas attīstību, jo šāda naudas uzkrājumu atklāšana mazina iespēju šim cilvēkam gūt nelikumīgus ienākumus, apgrūtina šo nelikumīgo ienākumu gūšanu un tālāko izmantošanu.

Tomēr, neskatoties uz to, ka Korupcijas novēršanas likumā ir šāda skaidra prasība, Ministru kabinets, izdodot Ministru kabineta noteikumus par deklarācijas formu, viņu nav ievērojis, līdz ar to Ministru kabinets faktiski atbrīvo amatpersonas no šīs nepieciešamības uzrādīt bezskaidras naudas uzkrājumus. Tad nauda katrai amatpersonai var būt, cik viņa grib, jo nezin kāpēc ir jānorāda tikai šīs naudas uzkrāšanas vieta, kas arī faktiski ir pretlikumīgi. Tādējādi Ministru kabinets atļauj ar saviem noteikumiem neizpildīt Korupcijas novēršanas likumu. Ministru kabinets šādā veidā faktiski leģitimē Korupcijas novēršanas likuma masveida pārkāpumus.

Un tāpēc mēs prasām: kāda ir motivācija, ka Ministru kabinets šajās deklarāciju formās (pretēji likuma prasībām) nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt bezskaidras naudas uzkrājumus? Vai Ministru kabinets tiešām uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidrās naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespēju novēršanu Latvijā? Un kā var izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa likuma masveidīgu neievērošanu, nevis veic elementārus, ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai? Un šeit tiešām rodas jautājums: vai Ministru kabineta šāda rīcība neliecina par to, ka pats Ministru kabinets jau ir dziļi iestidzis šo koruptīvo attiecību varā? Pie tam šī bezskaidrās naudas uzkrājumu deklarēšana neprasa papildu līdzekļus, taču tas ir efektīvs ierocis cīņā pret korupciju.

Bet, nē! Ministru kabinets kaut kādu iemeslu dēļ grib atļaut valsts amatpersonām šos ienākumus nedeklarēt. Un šīs valsts amatpersonas ir ne tikai ministri vai deputāti, bet tie ir visu valsts uzņēmumu vadītāji, uzņēmējsabiedrību vadītāji, pašvaldību amatpersonas. Un šie visi ir cilvēki, kuriem saskaņā ar likumu ir jādeklarē bezskaidrās naudas uzkrājumi. Līdz ar to no Ministru kabineta puses šeit tiek veikta kaut kāda absolūti nesaprotama, pretlikumīga un no cilvēciskā viedokļa nesaprotama rīcība, bet viņa, protams, var tikt saprasta no dažādu ekonomisko mafiozo grupējumu puses, ka viņi negrib... teiksim, ka varētu notikt kaut kādā veidā uzpirkšana, un, lai šī uzpirkšana tiktu apgrūtināta... Un tad mēs vēl brīnāmies par to, ka Eiropas savienības komisija sniedz

Nr.8-SB

paziņojumus par to, ka korupcija Latvijā pastāv visos līmeņos. Es domāju, ka pēc šādas Ministru kabineta rīcības par to nav ko nebrīnīties. Tas ir pilnīgi skaidrs signāls, ka šīs koruptīvās attiecības ir sasniegušas Ministru kabinetu un ka Ministru kabinets arī ir šo koruptīvo aprindu varā. Tas ir pilnīgi skaidrs, un tāpēc atliek vienīgi jautāt: kad Ministru kabinets no šīs varas atbrīvosies un kad beidzot nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma konsekventu izpildi? Un, tā kā šeit ir likuma pārkāpums, es aicinu to virzīt kā deputātu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums ir jālemj par to, vai šis pieprasījums atzīstams par steidzamu. Viens var runāt "par", viens - "pret".

Deputāti "par" vai "pret" vēlas runāt. Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! It sevišķi pēc vakardienas tikšanās, kad mūsu augsti godātais Prezidenta kungs sāka runāt par morāles tēmu, arī es aicinu Saeimu atbalstīt Prezidenta kungu un sākt daudz aktīvāk risināt šos morāles jautājumus. Un tādēļ šinī gadījumā es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šā pieprasījuma steidzamību, lai mēs ātrāk palīdzētu Šķēles kungam un Ministru kabinetam gan morāli, gan iekšēji attīrīties pret sabiedrību. Un tāpēc es uzskatu, ka šim deputātu pieprasījumam noteikti ir nepieciešama steidzamība, jo citādi jājautā: kas tā būs par valsti, kurā tikai Prezidents sāk "attīrīties", bet, piedodiet, reāli gan Saeima, gan Ministru kabinets paliek, iespējams, korumpēti, negodīgi, radot vēl visādas citādas melnas aizdomas?

Tādēļ es aicinātu šo iniciatīvu atbalstīt un maksimāli ātri palīdzēt Ministru kabinetam kļūt godīgam un kārtīgam.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu, Mauliņa kungs! Frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es jūtu, ka jūs visi esat noskaņoti palīdzēt Ministru kabinetam. Un, ja mēs tagad noteiksim šim pieprasījumam steidzamību, tad Ministru kabinets tiešām būs spiests līdz marta beigām, kad šīs deklarācijas ir jāiesniedz, tās arī labot un pareizi iesniegt. Bet tā jau nebūs palīdzība Ministru kabinetam, kurš acīmredzot vēlas saglabāt šo negodīgumu. Tā kā jūs esat noskaņoti palīdzēt Ministru kabinetam, tad balsojiet pret steidzamību, lai šī blēdība paliek ilgāku laiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par to, lai deputātu pieprasījums tiktu atzīts par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 13. Pieprasījums par steidzamu atzīts netiek, tāpēc saskaņā ar Kārtības rulli tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu ierosinājumu - izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 40. punktu - likumprojektu "Par epidēmisko drošību", kā arī 38.punktu - likumprojektu "Par prakses ārstiem" izskatīt pēc trešās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Tā kā pēc šīs sadaļas mēs jau esam iekļāvuši vienu jautājumu, tas ir, darba kārtības 36.jautājumu, tad mēs varētu lemt par to, vai pēc šā jautājuma iekļaut vēl šos divus.

Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tiklīdz es izdzirdēju šo divu likumprojektu nosaukumus, es sapratu, ka mūsu ārstu klans darbojas. Un es uzskatu, ka viņu ietekmē mainīt darba kārtību nebūtu nekādas loģikas, jo darba kārtība ir pietiekami saspringta, un, ja mēs normāli strādāsim, tad mēs arī šos likumprojektus pagūsim izskatīt, tāpēc šodien izdarīt kaut kādu pretimnākšanu ārstu grupai un runāt par epidemioloģiju un prakses ārstiem... Es neuzskatu, ka šodien tie ir tik kardināli svarīgi likumprojekti, kuri "deg", tāpēc būtu jāpārvieto un līdz ar to jāizjauc Prezidija sastādītā darba kārtība. Tādēļ es šinī gadījumā aicinātu ārstu grupas iniciatīvu neatbalstīt, jo citādi, es domāju, tuvākajā laikā var parādīties gan "armijnieku" grupas, gan vēl kādas citas grupas, un, ja mēs ar tādu motivāciju sāksim mainīt darba kārtību, tad te, man liekas, dienas beigās būs diezgan nenopietna darbošanās.

Sēdes vadītājs. Par šo iesniegumu vēlas runāt Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu atzīmēt, ka šis nav ārstu grupas priekšlikums, bet šis ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Vakar mēs to izskatījām komisijā un nolēmām, ka mēs komisijas vārdā nāksim klajā ar šādu ierosinājumu, un, protams, to ir parakstījuši pieci deputāti.

Bet ir vēl arī otrs jautājums. Jautājums par prakses ārstiem ir samilzis sekojošu apstākļu dēļ - tādēļ ka decembrī ar Ministru kabineta noteikumiem ir atcelta licencēšana prakses ārstiem. Šis likums paredz jauna veida reģistrācijas kārtību, jo citādi šajā te posmā, kad nav ne licencēšanas, ne reģistrācijas, tie, kuriem beidzies licences termiņš, pašreiz ir nenoteiktā stāvoklī un viņiem ir grūtības strādāt. Tādēļ šis jautājums tomēr būtu jāatrisina šīsdienas laikā. Ja gadījumā mēs strādātu ļoti intensīvi un tiktu līdz šiem diviem punktiem, tad, protams, nebūtu problēmas, bet tomēr sakarā ar to, ka mēs baiļojamies, ka varētu būt garas debates par citiem jautājumiem, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par piecu deputātu ierosinājumu - darba kārtības 40. un 38.punktu izskatīt pēc trešās sadaļas. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību. Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par Jāņa Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2270. Valsts kontrole, pamatojoties uz likumu "Par Valsts kontroli", ir griezusies Saeimas Juridiskajā komisijā ar lūgumu izskatīt jautājumu par J.Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija, izskatījusi šo jautājumu savā kārtējā sēdē, atzina, ka Valsts kontroles iesniegums ir pamatots, un atbalsta Jāņa Rumkovska apstiprināšanu šajā amatā. Tāpēc es komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu un apstiprināt Jāni Rumkovski par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošana būs aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Jāni Rumkovski par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Jānis Rumkovskis apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ligitas Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.2271. Jau minētajā Juridiskās komisijas sēdē līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā tika izskatīts arī šis jautājums. Valsts kontrole vēršas pie Saeimas ar priekšlikumu - apstiprināt Ligitu Ceimeri par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, un es komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ligitu Ceimeri par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ligitas Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts - Ligita Ceimere apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Izskatīsim nākamo jautājumu - lēmuma projektu "Par Aivara Keiša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.2272. Tieslietu ministrija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 61.pantu, ir griezusies Saeimā ar lūgumu apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Izskatījusi šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu, Juridiskā komisija to atbalsta, un es komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Zālē ir kvorums. Lūdzu vēlreiz zvanu! Es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Kārļa Venckava apstiprināšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.2273. Saskaņā ar tieslietu ministra priekšlikumu Juridiskā komisija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 60.panta 1.punktu, izskatīja dokumentus attiecībā uz Kārli Venckavu. Komisija atzina šo priekšlikumu par pamatotu, tādēļ komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Kārlis Venckavs apstiprināts par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.2274.

Nr.9-MC

Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā ir vakantas Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vietas. Pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 42. panta 1. un 2. punktu, tieslietu ministrs ir griezies Saeimā ar priekšlikumu - apstiprināt par minētās Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Olitu Blūmfeldi.

Komisija, izskatījusi šos dokumentus, atzina tieslietu ministra priekšlikumu par pamatotu, atbalsta lēmuma projektu, un tādēļ es komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija tāpat atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu - apstiprināt Sarmīti Stūrmani par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu pieņemt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Sarmītes Stūrmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi), otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Tātad dokumenta numurs ir 2226. Mēs izskatīsim likumprojektu "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" otrajā lasījumā. Tie izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā kā Ministru kabineta noteikumi nr. 26.

Tātad pirmā lappuse. Pirmais priekšlikums ir Juridiskās komisijas ierosinājums - visā likuma tekstā aizstāt vārdu "noteikumi" ar vārdu "likums". Komisija to atbalstīja, kā arī pārveidoja punktus par pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Otrais priekšlikums ir saņemts no Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes, bet trešais un ceturtais priekšlikums - no Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja, un tie visi attiecas uz likuma nosaukumu. Komisija daļēji tātad atbalstīja gan Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres, gan Juridiskās komisijas, gan arī Juridiskā biroja priekšlikumu un izteica likuma nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto likuma nosaukuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums - izteikt 1. panta 1. punktu šādā redakcijā... Komisija to daļēji atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts 1. punkts.

J.Rāzna. 6. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 1.5. pantu dotajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7. priekšlikums ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojekta 1. pantu ar otro daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 8. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums - izteikt likumprojekta 4. punktu šādā redakcijā... Komisija to atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 4. punkta redakciju nav? Pants pieņemts.

J.Rāzna. 9. priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 1. nodaļu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Komisija atbalstīja, izsakot to kā 5. pantu un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 5. panta redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 10. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - attiecīgajos pantos vārdu "privatizē" aizstāt ar vārdiem "privatizāciju veic" . Pēc savas būtības tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 11. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes ierosinājums - papildināt likumprojekta 6. punktu... un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 7. panta piedāvāto redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 12. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes ierosinājums - papildināt likumprojekta 7. punktu... un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 8. panta redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 13. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Tas nosaka, ka šī zemes privatizācija veicama tikai tādos gadījumos, ja šo zemi nav saņēmuši īpašnieki vai to mantinieki. Komisija to atbalstīja un izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 10. panta redakciju nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 14. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš praktiski ir līdzvērtīgs 13. priekšlikumam. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret piedāvāto 11. panta redakciju nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 15. priekšlikums ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 14. punktu. Komisija atbalstīja, jo tas ir iestrādāts 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā pieņemto 14. punktu, jā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Izslēgts.

J.Rāzna. 16. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 15. un 16. punktu. Komisija to atbalstīja, jo šis teksts jau ir likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un šeit šis teksts atkārtojas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret minēto punktu izslēgšanu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 17. un 18. priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tautsaimniecības komisija tos neatbalstīja, jo šeit ir runa par kompensāciju - ka pašvaldības kompensē valstij un valsts kompensē pašvaldībai... Komisija šādus priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par šiem priekšlikumiem? Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti un Prezidij! Es saprotu, ka būtībā, ja mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 15. un 16. punktu, tad jau Tautsaimniecības komisija neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nevis tāpēc, ka būtu iebildumi pret šo redakciju, bet laikam tāpēc, ka likumā vairs nebūs 15. un 16. punkta, jo līdz ar to būtībā mūsu priekšlikumiem vienkārši vairs nav vietas. Bet ja es kaut ko pārprotu... tādā gadījumā es gribētu aģitēt balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo ar šo kompensāciju ir pietiekami nopietna problēma, un it īpaši tā tas ir lielajās pilsētās. Es nevaru piekrist tam, ko nupat teica atbildīgais referents, - ka Tautsaimniecības komisija noraidījusi šos priekšlikumus tāpēc, ka tie neatbilstu šai domai par kompensāciju. Bet es saprotu, ka laikam būs šie labojumi jāskata saistībā ar grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Un tādā gadījumā es pie šā jautājuma atgriezīšos vēlreiz un par to runāšu, un lūgšu Saeimu tomēr atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas domu.

Sēdes vadītājs. Jā, patiešām, saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu 17., 18. un arī 19. priekšlikums nav izskatāmi pēc būtības, jo šie panti ir izslēgti no likumprojekta teksta.

Tālāk, lūdzu, godātais referent!

J.Rāzna. 20. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 17. un 18. punktu pirms vārda "zemi" ar vārdiem "valsts un pašvaldības". Būtībā tas ir redakcionāls precizējums. Komisija to atbalstīja, kā arī nolēma izteikt ceturto nodaļu kā trešo daļu un 17. punktu kā 15. pantu, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem atbildīgās komisijas priekšlikumiem nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 21. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - praktiski arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tāpat arī 9. lapaspusē... tur ir redakcionāls precizējums, jo mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 22. priekšlikums - deputāta Sausnīša priekšlikums izteikt 28. punktu šādā redakcijā. Komisija to daļēji atbalstīja un būtībā izstrādāja savu redakciju, kas ir ietverta 23. priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 26. pantu (pēc jaunās numerācijas)? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 24. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 29. punktu. Atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu?

Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tātad tas ir par šo pašu problēmu, ko es minēju jau tad, kad runāju pirms tam, tas ir saistīts ar to 16. un 17. pantu, kas bija šajā likumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo problēmu, kā notiek tajos gadījumos, kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldību zemi, uz kuras virsū ir valsts objekts, un kā ir tādos gadījumos, kad pašvaldība reģistrē uz sava vārda valsts zemi, uz kuras savukārt ir virsū pašvaldības objekts, un kā šādā gadījumā notiek šo valsts vai pašvaldības objektu privatizācija, un mūsu priekšlikums bija jāskata kopā ar 16. un 17. pantu. Ir runa par to, ka, ja notiek šāda pārmaiņa (kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldības zemi vai - atkal otrādi, kad pašvaldība reģistrē valsts zemi uz sava vārda), tad norēķinu mēs piedāvājam veikt, pirms tiek vispār runāts par privatizāciju, jo būtībā pašvaldībai nebūtu jābūt ieinteresētai tajā, ko dara valsts ar tagad uz valsts vārda reģistrēto pašvaldības zemi (viņa var to paturēt savā īpašumā vai arī privatizēt), un tāpat arī būtībā valstij nebūtu nekādas daļas, ko dara pašvaldība ar bijušo valsts zemi, kura tagad ir reģistrēta uz pašvaldības vārda, - vai viņa šo zemi privatizē vai neprivatizē. Jo mēs piedāvājam veikt šo norēķinu uzreiz, kad notiek šī maiņa, un tādā gadījumā šis 29. punkts būtu lieks, jo norēķins ir noticis, pašvaldība ir saņēmusi par savu zemi kompensāciju (vai nu latos, vai arī citu zemes gabalu), un tāpat arī valsts būtu saņēmusi kompensāciju (vai nu citu zemi, vai arī norēķinu latos), un šis norēķins privatizācijas procesā būtu noticis jau krietni ātrāk. Tātad, ja mēs šo problēmu, 15. un 16. punktu, izņemam

nr.10 bs.

no likuma laukā un pārliekam uz citu likumu - uz likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatās -, tādā gadījumā, vienalga, mēs uzskatām, ka šis 29.punkts būtu lieks. Es ceru, ka Saeima tomēr atbalstīs, ka norēķins notiktu uzreiz, nevis pēc tam kaut kad, un līdz ar to būtībā 29.punkts būtu lieks.

Protams, šobrīd situācija var iznākt pavisam slikta: ja Saeima tagad nobalsos par 29.punkta izslēgšanu, bet pēc tam nepieņems Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nākamajā likumā, tādā gadījumā iznāks, ka valsts un pašvaldība savā starpā šo norēķinu var vispār neveikt. Tāpēc es uzskatu: lai tomēr paliek 29.punkts otrajā lasījumā šādā redakcijā, kādā tas ir! Un skatīsimies, kā būs ar likumu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kurš mums šodien ir jāskata trešajā lasījumā. Ja tur mainīsies šī principiālā nostāja, tādā gadījumā noteikti attiecībā uz trešo lasījumu varētu arī veikt labojumus 29.punktā. Bet, izmantojot izdevību, es tomēr gribu deputātiem teikt, ka šī problēma starp valsti un pašvaldību tomēr pastāv un ka tā pastāv par sliktu pašvaldībai. Valsts īpašumā var nonākt labākie zemes gabali, kas 1940.gadā bija pašvaldības īpašumā, it īpaši tā tas ir Rīgas pilsētā, un situācija, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir tāda, ka apmēram 300 hektāri, zemes gabali tik lielā platībā, var tikt reģistrēti uz valsts vārda, un, protams, Rīgas pilsētai par tiem pretī nekas netiek dots, vienīgi tas, ka Rīgas pilsēta, piemēram, var reģistrēt uz sava vārda valsts zemi. Nekādā gadījumā šie objekti, kuri ir pašvaldības objekti uz valsts zemes... tie ir krietni, krietni mazāki. Līdz ar to būtībā zaudē pašvaldības. Pašvaldības zaudē gan tādējādi, ka zaudē savu īpašumu, gan arī tādējādi, ka, šo privatizāciju veicot, pašvaldības saņem tikai daļu naudā. Bet valsts, privatizējot šo zemi, var noteikt arī citu procentuālo sadali par labu sertifikātiem, kaut vai, piemēram, pat līdz simtprocentīgiem norēķiniem sertifikātos, un tādā gadījumā pašvaldība par šo zemi nesaņem nekādu kompensāciju. Tātad šī problēma pastāv, tā ir nopietna, jo nevajadzētu mums aizmirst, ka tas bija īpašums, ko pašvaldība iegādājās līdz 1940.gadam, un nevar tā vienkārši pateikt, ka tagad tas ir visas tautas un visas valsts īpašums un ka valsts ar to rīkosies pēc saviem ieskatiem.

Bet es piekrītu, ka laikam mēs būsim spiesti šo problēmu risināt trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Paldies Pēterkopa kungam, kurš it kā atsauca Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet es gribu šoreiz izmantot izdevību un paskaidrot situāciju, ka šī koncepcija, kuru izvirza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, manā izpratnē, ir ļoti kļūdaina. Mums ir divas lielas institūcijas - valsts un pašvaldības -, un tām abām bija līdz 1940.gadam īpašumi. Bet tagad situācija ir savādāka. Pašvaldību robežas bieži vien ir mainījušās, un neatkarīgi no tā, vai šī zeme piederēs valstij vai pašvaldībai, no tās sabiedrībai varbūt būs vienāds labums. Ja mēs īpašniekam neesam atmaksājuši par zemi latos, kādēļ valsts maksās konkrētai pašvaldībai par zemi latos (un otrādi - pašvaldība valstij)? Šīs abas institūcijas ir vienādi ieinteresētas mūsu valsts iedzīvotāju labā, un tādēļ es aicinu atbalstīt tieši tādu redakciju, kādu ir izveidojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - ka šie jautājumi par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām ir risināmi tādā kārtībā, kāda mums pašlaik ir spēkā. Likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Šajā likumā nevajadzētu grozīt tās normas, kuras jau divos iepriekšējos priekšlikumos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina grozīt, - ka šīs institūcijas savstarpēji norēķinās naudā. Kāpēc tas nav vajadzīgs? Šajā likumā ir iestrādāta tāda norma: kam pieder ēka, tam ir tiesības saņemt šo zemi, kas ir zem ēkas apakšā, un nekāda nauda no vienas kases otrā nav jāpārskaita. Tātad aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu par šo punktu. Un arī turpmāk, kad būs runa par iespējamiem grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām, nedrīkst izdarīt šādus grozījumus, jo tie zemes reformas beigu posmā ieviesīs lielu sajukumu. Tik draudzīgas institūcijas kā valsts un pašvaldība var izšķirt šo strīdu, ir paredzēta strīdu pārskatīšanas kārtība, bet princips ir tāds: kam ēka, tam zeme.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.

J.Rāzna. Es nezinu... Neviens no deputātiem neizteicās, ka ir nepieciešams balsojums. Manuprāt, Seiles kundze ļoti labi paskaidroja, un man nav ko piebilst. Es varu pateikt tikai to, ka 25.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja, būtībā izmaiņas ir tikai tādas, ka neatsaucas vairs uz šo noteikumu 15.punktu, bet gan uz likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 29.punktu? Tāda pieprasījuma nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret piedāvāto 27.panta redakciju? Tas ir pēc jaunās numerācijas 27.pants. Nav. Līdz ar to šis pants ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 26.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt 30.punktu. Būtībā tas ir tas pats, tikai šobrīd tas attiecas... ja zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja 27.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu, būtībā neatsaucas uz šo noteikumu 16.punktu, bet gan uz likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izslēgt 30.punktu? Iebildumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

J.Rāzna. 28.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mirklīti! Mēs par pantu kopumā neizlēmām. Vai deputātiem nav iebildumu pret piedāvāto 28.panta redakciju? Nav. Līdz ar to 28.pants ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 28.priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina papildināt septīto nodaļu ar jaunu punktu. Būtībā runa ir par to, ka frakcija iesaka, ka Latvijas Republikas pilsoņi var izvēlēties maksāšanas līdzekļus. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu papildināt septīto nodaļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt septīto nodaļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 12. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tādā gadījumā vairs nav izskatāms 29.priekšlikums, kas arī ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegts un kas nosaka, ka tad, ja cilvēks ir saņēmis kompensācijas sertifikātus, viņš var pilnībā norēķināties ar visiem kompensācijas sertifikātiem, kas viņam piešķirti. Bet, tā kā mēs pieņēmām 28.priekšlikumu, šobrīd šis nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas viedoklim?

Anna Seile - LNNK ...

J.Rāzna. Es atvainojos, būtībā ir jābalso, jo var būt kompensācijas sertifikāti arī nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt 29.priekšlikumu, kuru ir ierosinājusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" un kuru ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija, jo šis priekšlikums paredz, ka tām personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, ir tiesības, norēķinoties par privatizēto zemi, izmantot gan šos īpašuma kompensācijas sertifikātus, gan citus sertifikātus, ko tās ir saņēmušas par neatgūto zemi. Ļoti saprātīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt. Manā izpratnē, ir vajadzīgs balsojums par šo priekšlikumu. Protams, jābalso tikai tādā gadījumā, ja kāds iebilst. Ja neviens neiebilst... Bet nedrīkst to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 29.priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.

J.Razna. Acīmredzot, ja nepieprasa balsojumu, tad... Komisija tiešām ir atbalstījusi šo priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 29.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 30.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums izteikt 31.punktu šādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt 31.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 20. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 31.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums uzsākt 32.punktu ar šādiem vārdiem, un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā priekšlikums nr.31. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 31.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 16, atturas - 22. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 32.priekšlikums. Arī šis ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Ierosina papildināt 32.punktu ar apakšpunktu. Tātad: "zemi kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonās;". Komisija to neatbalstīja. Būtībā šis priekšlikums palielina ierobežojumus nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 32.priekšlikumu - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu papildināt 32.punktu ar apakšpunktu: "zemi kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonās;". Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 16. Izdarīsim pārbalsošanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsis ir dalījušās uz pusēm. Izdarāma pārbalsošana.

J.Rāzna 60 balsis bija...

Sēdes vadītājs. Nu jā, 30 balsis ir puse no 60. Lūdzu vēlreiz balsot par 32.priekšlikumu - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu papildināt 32.punktu ar apakšpunktu: "zemi kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonās;". Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 33.priekšlikums - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums papildināt 32.punktu ar apakšpunktu: "dârzniecību aizņemtās zemes". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

Nr.11 IK

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, es atnācu runāt tikai tāpēc, ka man bija bail, ka atkal "Tçvzemei un Brīvībai" pateiks, ka viņi pieprasa balsojumu, un šeit nebūs neviena paskaidrojuma. Tāpēc attiecībā uz šo priekšlikumu neatdot šīm personām īpašumā dārzniecību aizņemtās zemes, es gribu pateikt, ka tas termins "dârzniecību aizņemtās zemes" nav precīzs. Ne jau pēc būtības ir šis priekšlikums noraidīts, bet vienkārši tāpēc, ka šī dārzniecību aizņemtā zeme jau ietilpst 32.punkta 3.apakšpunktā, kur teikts - lauksaimniecībā izmantojamās zemes... Tāpēc šāds termins vienkārši nav vajadzīgs un šis priekšlikums nebūtu jāatbalsta. Jāatturas balsojot.

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tātad, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā un es aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz trešo lasījumu varētu būt 11.marts.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūgtu noteikt vismaz 25.martu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neesam izskatījuši grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" trešajā lasījumā. Tur ir šie pārnestie likuma panti, tie, kas bija šajā likumā, tas ir 16. un 17.pants. Un, kā jau es minēju, šī problēma ar pašvaldību un valsts attiecībām ir, un vajadzētu mums to izdiskutēt, un, kamēr mēs neesam to izdiskutējuši šajā likumā, nu kā var izdarīt labojumus trešajā lasījumā jau 10.martā, ja mēs varbūt vēl nebūsim šo likumprojektu šodien paspējuši izskatīt? Un nākamo ceturtdien ir jau 13.marts. Tādēļ es lūdzu tomēr priekšlikumu iesniegšanai noteikt 25.martu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir nosaukti divi termiņi. Vai ir vēl kāds priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai trešajam lasījumam sagatavotu šo likumprojektu? Vairāk priekšlikumu nav. Mums ir jābalso par tālākajiem datumiem vispirms, tāpēc lūdzu balsot par 25.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz izteikt savu attieksmi pret 25.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas 11. Šis priekšlikums ir pieņemts, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz trešo lasījumu ir 25.marts.

Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts. Saskaņā ar Saeimas sēdes darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais ir likumprojekts "Par epidēmisko drošību", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Jurdža kungs, es mazliet kļūdījos. Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu: "Lûdzam Saeimas 6.marta sēdes darba kārtības jautājumu nr.57 "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīt kā pirmo jautājumu ceturtajā sadaļā." Parakstījuši 9 deputāti. Tātad tas būtu pēc jau iekļautajiem... pēc 40. un 38.jautājuma, ja es pareizi saprotu šo iesniegumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts, tātad pēc darba kārtības 40. un 38.jautājuma tiks izskatīts darba kārtības 57.jautājums.

Varam sākt izskatīt likumprojektu "Par epidēmisko drošību". Lūdzu! Roberts Jurdžs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

R.Jurdžs. Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr.2089. Likumprojekts "Par epidēmisko drošību". Sociālo un darba lietu komisija pilnībā atbalstīja šo likumprojektu un iesaka arī Saeimai to atbalstīt, jo šis likumprojekts ir nepieciešams veselības aizsardzības likumdošanas blokā. Epidēmija - infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrēti teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā tā nav iepriekš reģistrēta. Šajā likumprojektā būs runa par cilvēku infekciju slimību profilaksi, apkarošanu un ārstniecību. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par epidēmisko drošību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Nav. Šis priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu tas ir likumprojekts "Par prakses ārstiem", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokumenta nr.2186. Sākumā es gribētu pāris vārdos pastāstīt par šā likuma tapšanas gaitu. Sākot no 1993.gada, tika pārtulkoti vairāki dokumenti no vācu valodas, no vācu likumiem, jo mums šajā jomā nekā nebija. Vienīgais likums, kas medicīnā bija līdz šim pieņemts, ir likums "Par nedzīva cilvēka ķermeņa aizsardzību", principā tas ir Transplantācijas likums. Un tādēļ tajā brīdī, kad tika strādāts pie šā likumprojekta, autoru vēlme bija iestrādāt šeit visas tās labās un skaistās normas, kādas medicīnā vien ir. Taču tad, kad mēs sākām strādāt pie šā likumprojekta, mēs konstatējām, ka daudz ko pārcelt ir nepieciešams uz Ārstniecības likumu, jo daudzas no tām vispār ir Ārsta ētikas kodeksa normas. Un tādēļ lielākā daļā šo priekšlikumu šeit ir piedāvājums izslēgt to vai citu pantu vai pārcelt to uz citu likumu. Un tagad lūdzu skatīt pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. 1.panta 1.punktā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 1.panta 1.punkta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. 1.panta 2.punktā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī 2.punkts pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 1.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.punkta izslēgšanu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 1.panta 4.punktu. Šeit ir drukas kļūda, tas attiecas uz 5.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 5.punkta izslēgšanu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1.panta 6.punktā izslēgt vārdu "diplomēts", bet vārdus "prakses tiesīga" aizstāt ar "sertificēta". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1.panta 7.punktā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 2.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu daļu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī 2.panta otrajā daļā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā tādu tekstu, ka prakses ārsta darbību nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Es uzskatu, ka šādu teikumu vispār nav vajadzības rakstīt, jo tas jau ir skaidrs, ka likumi darbojas Latvijas Republikā un arī citi normatīvie akti darbojas Latvijas Republikā, taču, ja mēs kaut ko gribam attiecināt tieši uz prakses ārstiem, tad vajag norādīt precīzi, kādi šie likumi un kādi šie normatīvie akti šajā vietā ir domāti. Es aicinu neatbalstīt šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu komisijai vajadzētu izvērtēt, konkrēti kādi ir šie akti, lai šiem prakses ārstiem, kuri tiešām reāli strādā un kuri ir vērsuši mūsu uzmanību uz šo problēmu, tiešām šī darbība nebūtu ārkārtīgi apgrūtināta. Es aicinu balsot pret šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, bet Čerāna kungs uz trešo lasījumu varētu iedot priekšlikumus un uzskaitīt šos normatīvos aktus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā, kuru ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 2.pantu papildināt ar šādu teikumu... Šī redakcija ir izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, uzskatot, ka tā ir Ārsta ētikas kodeksa norma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - apvienot 3.un 4.pantu un izteikt to jaunā redakcijā. Šī redakcija ir izklāstīta labajā pusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Manuprāt, saskaņā ar Kārtības rulli pirmais būtu izskatāms deputāta Apiņa priekšlikums, jo komisijas priekšlikumu mēs balsojam pēdējo.

A.Požarnovs. Tādā gadījumā šajā pašā 3.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums - izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Deputāta Apiņa priekšlikums tiek noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 3.panta redakciju kopumā? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 4.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums - izteikt 2.punktu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 4.panta 4.apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu 4.panta 4.apakšpunktā nav. Arī šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - izslēgt 4.panta 6.apakšpunktu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jo 3.un 4.pants ir apvienots un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 4.panta papildināt likumu ar jaunu pantu, kura redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Apiņa priekšlikumu? Iebildumu nav. Deputāta Apiņa priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 5.pantu jaunā

Nr.12-SB

redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

Požarnova kungs, jūs izmantosit 10 minūtes?

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā. Godātie kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikums atšķiras no tā priekšlikuma, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā, praktiski tikai ar vienu lietu - šeit ir pazudis 1.apakšpunkts, proti, ka par prakses ārstu nedrīkst strādāt personas, kas ir vai ir bijušas notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu. Šāda norma ir gan Advokatūras likumā, gan Ārsta prakses likumos Austrijā, Vācijā un daudzās citās valstīs. Proti, ja reiz ārsts ir izdarījis kaut kādu kriminālnoziegumu vai jebkādu citu noziegumu, tad lai viņš strādā citu ārstu pakļautībā, bet lai viņš nevar veikt privātpraksi un nodarboties ar finansiālo darbību. Tā kā Juridiskā biroja priekšlikumā šī rindiņa ir izpalikusi, es tomēr aicinātu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 5. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt 5.pantu ar jaunu 5.punktu. Šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu punktu - nav. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 6.pantā vārdu "praktizē" aizstāt ar vārdu "darbojas" un aizstāt vēl arī atsevišķus citus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 6.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 6.panta likumu papildināt ar diviem pantiem. Redakcija ir izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka tās ir Ārsta ētikas kodeksa normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 7.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai tas pēc jaunās numerācijas ir 6.pants, jā?

A.Požarnovs. Pēc jaunās numerācijas - 6.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pants tiek pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 8.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums - aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un pirmajā lasījumā pieņemto pantu ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 7.pantu jaunajā redakcijā nav. Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 9.pantu un mainīt numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 9.panta izslēgšanu nav. Pants tiek izslēgts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 9.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas nav izskatāms pēc būtības, jo pants ir izslēgts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 10.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav. Pants pieņemts.

A.Požarnovs. 11.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Pants pieņemts.

A.Požarnovs. Par 12.pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt otro teikumu. Komisija to ir atbalstījusi, panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 12.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 13.pantā vārdus "Labklājības ministrijas" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 14., 15. un 16.pantu un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un mainījusi turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt 14.pantu ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 15.pantu, mainot turpmāko numerāciju. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 15.panta izslēgšanu nav. Pants tiek izslēgts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pants ir izslēgts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 17.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un mainījusi turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pants tiek izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. 18.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Požarnovs. 19.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt 20.pantu ar tekstu jaunā redakcijā. Šis teksts ir izklāstīts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija izslēgusi no pirmajā lasījumā pieņemtā panta redakcijas vārdu "rezidentu" un ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 21.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, bet ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 22.pantā izslēgt pirmo un pēdējo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 22.panta likumu papildināt ar jaunu pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 23.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 23.panta izslēgšanu nav. Pants tiek izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 24.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 24.panta pirmo teikumu aizstāt ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 24.panta likumu papildināt ar trim jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 25.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pants tiek izslēgts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - izteikt 25.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav izskatāms pēc būtības, jo pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - izteikt 26.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 26.panta likumu papildināt ar jauniem diviem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 27.pantu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 27.panta izslēgšanu nav. Pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt likumu pēc 27.panta ar diviem jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, bet šajā gadījumā tas acīmredzot notiks pēc pārtraukuma.

Godātie deputāti! Pirms pārtraukuma vārds diviem paziņojumiem. Vispirms Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus tikties tepat Sarkanajā zālē līdz ar pārtraukuma sākumu uz ļoti, ļoti īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visus tos, kuri ir pierakstījušies Latvijas - Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupā, es lūdzu un faktiski biju tā kā rezervējis šo zāli... Bet kur mēs tagad pulcēsimies? Varbūt Dzeltenajā zālē varam sanākt uz īsu brīdi kopā? Mums ir ielūgums doties uz Vāciju. Tas neprasīs ilgu laiku. Divās trijās minūtēs mēs varam to pārrunāt.

Sēdes vadītājs. Prezidija zāle arī ir brīva, Kļaviņa kungs! Tā ka jūs varat pulcēties Prezidija zālē.

P.Kļaviņš. Labi! Tad Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Gunta Gannusa, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Rudīte Leitena, Anta Rugāte, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Nr. 13-MC

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Mums ir jāturpina mūsu sēde.

Man nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Lūdzu atkārtot zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 56 deputāti.

Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu "Par prakses ārstiem". Otrais lasījums. Mēs esam tātad nonākuši pie deputāta Apiņa priekšlikuma, kurš ir 16. lappusē. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo pirmo no Apiņa kunga priekšlikumiem, kas ir 16. lappusē, - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: "Veidojot savu praksi vai doktorātu, prakses ārstam ir tiesības iegādāties tieši no medikamentu vairumtirdzniecības bāzes vai aptiekas zāļu līdzekļus, kas nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanai prakses vietā vai doktorātā, ieskaitot psihotropos vai narkotiskos zāļu līdzekļus. Par šo zāļu līdzekļu uzglabāšanu un lietošanu prakses ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā." Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un motivācija ir tā, ka pastāv šie ārstu prakses vietas sertifikācijas noteikumi, kuros tiek uzskaitīti dažādi medikamenti, kuriem ir obligāti jābūt ārstu prakses vietā, un, lai šo prasību varētu reāli izpildīt, būtu mums jānāk pretī šiem prakses ārstiem un jādod viņiem šādas tiesības. Šī ir prasība, ko ir izteikuši paši reāli praktizējošie prakses ārsti, un es tiešām lūdzu deputātus rast iespēju šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas... Požarnova kungs, jūs kā deputāts vēlaties runāt? Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas zāļu tirgū gadā apgrozās apmēram 100 miljoni dolāru. Un Farmācijas likumā ir iestrādāta tāda norma, ka aptiekas drīkst atvērt vai nu farmaceits, vai uzņēmējsabiedrība, kurā 51% statūtkapitāla pieder farmaceitiem, vai pašvaldība ar īpašu Labklājības ministrijas atļauju. Bet, kā jūs zināt, jebkurā gadījumā, ja šos dokumentus kārtos Labklājības ministrijā, tad visus tos dokumentus formēs un to atļauju dos Farmācijas departaments, kuru vada farmaceits. Arī ārstniecības iestādes var atvērt slēgta tipa aptieku - ar īpašu atļauju, protams. Izveidojas tāda situācija, ka aptiekas var atvērt tikai farmaceiti, tas ir, tāda neliela cilvēku grupa, kura šos 100 miljonus gadā apgrozīs caur aptiekām. Ja ārsts zina, kādi medikamenti viņam ir nepieciešami pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanai, viņš var tos gan izrakstīt saviem pacientiem, gan arī iegādāties. Ja viņš ir speciālists, viņš zina, ko viņam vajag, kādēļ viņam neļaut iepirkties "pa taisno" ðajā lieltirgotavā, kādēļ viņam jāizlaiž visa šī nauda, šis iepirkums cauri aptiekai? Lai viena neliela iedzīvotāju kategorija varētu tādēļ gūt peļņu un lai būtu noslēgts šis tirgus.

Un tāpēc es gribētu atbalstīt Čerāna kungu un aicināt šo deputāta Apiņa pirmo priekšlikumu atbalstīt, bet otro deputāta Apiņa priekšlikumu neatbalstīt, kā nolēmusi komisija.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā Požarnova kungs runāt arī nevēlas.

Godātie kolēģi! Tātad komisija, veidojot šo tabulu, ir iekļāvusi un ar vienu un to pašu slēdzienu "Neatbalstīt" apzīmējusi divus deputāta Apiņa priekšlikumus, kuros deputāts Apinis ierosina papildināt likumu ar diviem jauniem pantiem, un ir izskanējis deputātu priekšlikums balsot atsevišķi par katru pantu, kuru deputāts Apinis ir piedāvājis. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti iebildumus neceļ. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot izteiksim savu attieksmi pret deputāta Apiņa priekšlikumu - pēc 27. panta likumu papildināt ar jaunu pantu: "Veidojot savu praksi vai doktorātu, prakses ārstam ir tiesības iegādāties tieši no medikamentu vairumtirdzniecības bāzes..." Un tālāk kā tekstā. Šis jaunais pants beidzas tātad ar vārdiem: "Par šo zāļu līdzekļu uzglabāšanu un lietošanu prakses ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā." Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 5. Šis pants deputāta Apiņa priekšlikumā ir pieņemts.

Tagad mums ir balsojot jāizsaka sava attieksme arī pret otru jauno pantu, ko deputāts Apinis ierosina. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli - neatbalstīt šo deputāta Apiņa priekšlikumu? Otrs jaunais pants, ko deputāts Apinis ierosina, sākas tā: "Prakses ārstam jāpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības..." Un tā tālāk. Deputāti iebildumus neceļ. Tātad tiek akceptēts komisijas viedoklis - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Lūdzu, turpināsim!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt 28. pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt 28. pantu ar šādu tekstu. Es saprotu, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, tas nav balsojams, jo mēs esam pantu izslēguši.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 28. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 29. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 30. pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ir arī Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt šajā pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 30. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 30. panta likumu papildināt ar diviem jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 31. pantā vārdus "lipīgo un sociāli bīstamo" aizstāt ar vārdu "infekcijas", kā arī vārdus "Ministru kabineta" aizstāt ar vārdiem "normatīvajos aktos" un izslēgt pēdējo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 31. panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 32. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 32. pantu un 33. pantu apvienot un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 33. pantu. Pants ir izslēgts, un ir mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 33. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 34. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 35. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 36. pantu ar šādu teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 37. pantu. Komisija to ir atbalstījusi, un ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 38. pantu priekšlikumu nav.

39. pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi, un ir mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - sadalīt 39. pantu trijos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāta Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo mēs esam pantu izslēguši.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 40. pantu. Pants ir izslēgts, un ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 40. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 41. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 42. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 43. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 44. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 45. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Automātiski iznāk, ka deputāta Apiņa priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāta Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo pants ir izslēgts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 45. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 46. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 46. panta likumu papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā, un redakcija šeit ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 47. pantu pēc vārda "ârsta" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - iekļaut 47. pantā 49. panta normas un izteikt šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - apvienot 47. un 48. pantu un izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas izklāstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas viedokli neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 47. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 49. pantu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 49. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem, un redakcija šeit ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 50. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 51. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums ir izslēgt 52. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums ir izslēgt 53. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta ir 54. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 55. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizētu 55. panta redakciju? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 55. panta papildināt likumu ar jaunu pantu, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 56. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums nav skatāms, jo pants ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Turpināsim, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 57. pantu.

nr.14 bs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 57.panta likumu papildināt ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - mainīt devītās nodaļas nosaukumu, nosaukt to tā: "Prakses ārsta darbības apturēšana un izbeigšana".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 58.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt pēc 58.panta ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 59.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - izslēgt 60.pantu. Komisija to nav atbalstījusi, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 61.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 62.pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 63.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 64.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 10.nodaļas nosaukumu - nevis "Prakses sertificēšana", bet "Ârsta prakses sertificēšana".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas precizēto 10.nodaļas virsrakstu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - nomainīt visu sadaļu. "Prakses sertificēšana" pret sadaļu "Sertifikācija". Redakcija ir izklāstīta. Šeit ir daudzi panti, bet atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir principiāls jautājums, par kuru atkal ir uztraukušies paši ārsti. Par to, ka šajā atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā tiek ierosināts radīt jaunu birokrātisku struktūru, kas nodarbotos ar šo ārstu prakses sertificēšanu, un tie dažādie noteikumi, kas šeit šobrīd jau parādās, tas ir, rīkojums par ārsta prakses vietas sertifikācijas noteikumiem, jau satur dažādas prasības, kuras praktiski ārstam izslēdz iespēju reāli sākt savu praksi. Tātad šādu praksi, ja gribētu apmierināt visus šos normatīvus, šobrīd varētu atvērt tikai darbojošamies poliklīnikās vai citās veselības aizsardzības iestādēs.

Un tagad konkrēti par šo sertificēšanas mehānismu. Šajā Apiņa kunga priekšlikumā ir dota iespēja šo sertifikāciju veikt pašai Latvijas Ārstu biedrībai, un tāpēc ir arī vairāku pašu mediķu prasība, ka tomēr vajadzētu pieņemt šo redakciju, nevis to redakciju, kuru atbalstījusi komisija un kura paredz jaunas birokrātiskas struktūras izveidošanu. Es aicinu balsot par šo deputāta Apiņa priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Situācija ir tāda, ka atbilstoši likumam par atbilstības novērtēšanu Ministru kabinets pilnvaro to institūciju, kura veic atbilstības novērtēšanu. Un šī atbilstības novērtēšana tiek apzīmēta ar vārdu "sertifikācija". Ir Ministru kabineta noteikumi par ārstu sertifikāciju un māsu sertifikāciju. Šie Ministru kabineta noteikumi pašreiz tiek pārstrādāti, lai tie būtu atbilstoši Eiropas savienības 13.standartam, un bez tam tiek ieviestas atsevišķas normas. Šis Apiņa priekšlikums, kurš ir par ārstu sertifikāciju, ir paņemts no paša pirmā Ārstu sertifikācijas nolikuma, kurš šodien ir jau novecojis un pie kura pašreiz strādā Ministru kabineta juristi, lai viņu pārtaisītu un padarītu pilnīgi citādāku. Bet jebkurā gadījumā likumā nav vajadzīga vesela sadaļa par ārstu sertifikācijas kārtību, ja likums nosaka, ka šī sertifikācijas kārtība tiek deleģēta ar Ministru kabineta noteikumiem. Un jau ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kādā veidā tas viss notiek.

Nākamais jautājums par prakses sertifikāciju. Šodien jau pie visām pašvaldībām ir birokrātiska institūcija, kas izsniedz prakses ārstiem licences. Licence maksā 50 latu uz vienu gadu, un tā tiešām ir zināma problēma šiem ārstiem, lai sāktu savu praksi. Tāpat atbilstoši gan Labklājības ministrijas nostājai, gan arī visiem šiem Eiropas savienības standartiem, ārstam, ja reiz tā ir uzņēmējdarbība, vajag savu praksi reģistrēt, tomēr jebkurā gadījumā viņa praksei ir jāatbilst noteiktiem standartiem. Un šie standarti attiecas arī uz prakses telpām un aparatūru. Tam visam ir jābūt atbilstošam, un tādēļ šis likums ir vērsts uz to, lai šo licencēšanu nomainītu ar prakses reģistrāciju, lai ārstam nebūtu jāmaksā 50 latu gadā, lai viņš varētu atnākt uz Ārstu prakses reģistru un piereģistrēt. Atnākot uz šo Ārstu prakses reģistru, viņam ir jāparāda, ka viņš profesionāli ir sertificēts, ka viņam prakses telpas ir sertificētas, ka viņš ir stājies uzskaitē Finansu inspekcijā un ka viņš darbojas legāli. Un tas arī ir viss.

Tā ka šī visa procedūra tiek vienkāršota, proti, licencēšana tiek aizstāta ar prakses sertifikāciju, un tādēļ, ņemot vērā to, ko es izteicu jau iepriekš par ārstu sertifikāciju, Apiņa priekšlikums ir jau novecojis. Es aicinu noraidīt Apiņa priekšlikumu un pieņemt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu, kurš izteikts 36., 37., 38. un beidzas 39.lappusē. Tātad viņš ierosina šo pantu izteikt tādā veidā, kādā tas šeit jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Par - 13, pret - 18, atturas - 11. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 27. Deputāta Apiņa priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir mainījusi 10.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 65.pantā izslēgt 7.punktu. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 66.pantu, bet šā panta normu iekļaut jaunā pantā pēc 74.panta. Komisija to ir atbalstījusi, bez tam ir mainīta turpmākā pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 67.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 68.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 69.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 70.pantu, bet panta normu iekļaut jaunā pantā pie 74.panta. Komisija to ir atbalstījusi un lūdz mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 71.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 72.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 73.pantā izslēgt vārdus "augstākā institūcijā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A. Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 74.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - pēc 74.panta likumu papildināt ar jaunu pantu. Panta redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi. Bez tam ir mainīta pantu turpmākā numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Licencēšana". Tās redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi, un es gribu pateikt vēl to, ka ārstu prakses reģistrācija, atbalstot šo visu koncepciju, ir atcelta ar Ministru kabineta decembrī izdotajiem noteikumiem. Tādēļ es aicinu neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli - neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 75.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - izteikt 75.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Požarnova kungs, mēs esam mainījuši arī nodaļas nosaukumu - "Ârstu prakses reģistrācija". To mēs arī pieņēmām. 11.nodaļā - tātad precizēt nodaļas nosaukumu.

A.Požarnovs. Es atvainojos, es to nenolasīju. Atbildīgā komisija ir precizējusi 11.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizēto 11.nodaļas nosaukumu. Tātad arī tas ir pieņemts. Turpināsim!

A.Požarnovs. 75.pants. Tātad ir atbalstīta Saeimas Juridiskā biroja redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 75.panta papildināt likumu ar jauniem pantiem, mainot numerāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 76.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta 77.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 78.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pēc 78.panta papildināt likumu ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 79.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 80.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - izslēgt 81.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - izslēgt 82.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - izslēgt 83.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - pārveidot 12.nodaļu "Prakses ārstu profesionālā pašpārvalde" ðādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli - noraidīt deputāta Apiņa priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir mainījusi 13.nodaļas nosaukumu, "Noslēguma jautājumi" aizstājot ar "Nobeiguma noteikumi".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - mainīt 13.nodaļas nosaukumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums - 13. nodaļu "Noslēguma jautājumi" sākt ar papildu pantiem, kurus vajadzētu iekļaut likumā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam... Nepiekrīt. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

Nr.15 IK

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit atkal ir vairāki panti, vairāki šie priekšlikumi, un, neskatoties uz to, ka komisija ir salikusi tabulā viņus visus kopā, viņi būtu izlemjami atsevišķi, jo tur ir pavisam atšķirīgas normas. Tie ir atsevišķi likumprojektā piedāvāti panti. Un, skatot pēc kārtas, es vispirms gribētu lūgt balsojumu par pirmo no šiem priekšlikumiem, ka pašvaldības nodrošina ārsta praksi ar telpām gan no dzīvojamā, gan nedzīvojamā fonda. Bez šaubām tas nevar palikt galīgajā variantā tādā veidā, kā viņš tur ir, jo tur ir jārisina precīzāk šis jautājums, no kurienes pašvaldības var ņemt šīs telpas, kur viņas var ņemt šobrīd - vai no privatizācijas laikā... vai, teiksim, kaut kā citādi pašvaldībām tiek dotas šīs iespējas, bet šobrīd skaidrs ir tas, ka ārstam ir ļoti grūti pašam šīs telpas iekārtot tādā veidā, lai tās atbilstu šiem ārsta prakses sertifikācijas noteikumiem. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo pirmo Apiņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti simpatizē tas, ko teica Čerāna kungs, un es ar abām rokām to atbalstītu. Tiešām tas tā ir, un tad būtu ārkārtīgi jauki, ja pašvaldības nodrošinātu ārstu praksi ar dzīvojamām telpām. Taču komisijā mēs par šo jautājumu debatējām diezgan gari un nospriedām, ka diemžēl šī nav šā likuma norma. Ja gadījumā tas tiek iekļauts un noteikts citos likumos, tad tādā gadījumā - jā. Tomēr pašvaldībām ir zināma autonomija, un šajā likumā iekļaut šādu normu... Man vienkārši ir bail, ka viņa nedarbosies, un tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka viņai nebūs "seguma". Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāts Apinis ir ierosinājis papildināt 13.nodaļu ar četriem jauniem pantiem. Deputāts Čerāns ierosināja par pirmo no šiem četriem jaunajiem pantiem balsot atsevišķi. Deputāti negribēja un tāpēc neierosināja balsot atsevišķi par pārējiem trim pantiem. Vai pareizi, Čerāna kungs, es sapratu jūs? Tātad, godātie kolēģi, vai ir iebildumi, ka mēs šo deputāta Apiņa priekšlikumu sadalām divās daļās un izsakām savu attieksmi, balsojot par pirmo jauno pantu, ar kuru deputāts Apinis ierosina papildināt 13.nodaļu? Vai ir kāds deputāts, kurš iebilst pret tādu priekšlikumu? Nav. Tādā gadījumā esam vienojušies.

Tad, pirmkārt, mēs balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt 13.nodaļu ar jaunu pantu, kas nosaka, ka pašvaldības nodrošina ārsta praksi ar telpām gan no dzīvojamā, gan no nedzīvojamā fonda un tā tālāk. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šo pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 23, atturas - 26. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārējo trīs jauno pantu, kurus ierosinājis deputāts Apinis, noraidīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad tiek pieņemts komisijas viedoklis. Lūdzu, turpināsim!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 84.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 85.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 86.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Pārejas noteikumi. Atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma "Par prakses ārstiem" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par prakses ārstiem" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 13.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 13.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Deputātiem iebildumu nav, šis priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais jautājums atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2276 - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", otrais lasījums. Priekšlikumi, kurus ir apkopojusi un izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Izskatīsim likumprojektu pa pantiem.

Pirmais ir priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Zīle un Balodis. Viņi ierosina atteikties noteikt vairākus gadus uz priekšu likmi alum ar etilspirta saturu no 5,5 līdz 7 tilpumprocentiem un noteikt tikai vienu likmi - 4 latus. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi ir. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Runa ir par pirmo priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Zīle un Balodis. Neskatoties uz to, ka Baloža kungam šodien ir godadiena, ar ko es viņu no visas sirds apsveicu no šīs tribīnes, esmu vienlaicīgi spiests atzīt, ka es esmu pret viņu priekšlikumu. Viņu priekšlikuma saturs ir šāds: stiprajam alum maksu (12 latu par hektolitru) samazināt - noteikt 4 latus. Tātad, 12 dalot ar 4, katram ir skaidrs, ka veselas trīs reizes samazinām. Nemaz nešaubos par godājamo kolēģu domu, ka alus ražošana Latvijā būtu visnotaļ atbalstāma, jo tai ir saikne ar miežu audzēšanu un lauksaimniecības attīstību, un tā tālāk, taču es gribu pievērst kolēģu uzmanību tam fonam, uz kāda tiek iesniegts šāds priekšlikums.

Pirmkārt. Mēs zinām, ka ir stiprā un ir vājā alus veidi. Stiprā alus veidu pašreiz, pēc visjaunākajiem datiem, ir 15% no kopējā ražotā alus daudzuma Latvijā. Pārējie - tātad 85%. Un, ja mēs veicinātu gaišā alus, tas ir, vājā alus, ražošanas īpatsvara palielināšanos, tas ne vismazākajā mērā neatstātu iespaidu uz miežu audzēšanu, tātad uz lauksaimniecības attīstību. Vēl jo vairāk. Ja mēs paskatāmies, kāds ir šis fons, kuru es minēju... Oficiāli reģistrētu alkoholiķu vien Latvijā šodien ir vairāk nekā 37 000, un tikai Dievs vien zina, cik ir zēnu, kuri staigā slīpi pa mūsu mazās valstiņas ielām un ceļiem un kuri nav oficiāli reģistrēti kā alkoholiķi, bet kuri ir nodzērušies "lîdz kliņķim", tik tālu, ka vairs neiet ārstēties un reģistrā neiekļūst.

Tālāk. Minot atkal - un tikai un vienīgi - oficiālos valsts statistikas datus, var sacīt sekojošo: 48% noziegumu izdarīti alkolhola reibumā, tanī skaitā tā saucamo smago noziegumu ir 80%; 34% ceļu negadījumu izdarīti alkohola reibumā. Korelācijas koeficients starp izlietoto alkohola daudzumu gadā un tiem, kas bojā gājuši no dažādiem negadījumiem, traumām, saindēšanās un tā tālāk, ir 0,95 un vairāk. Slepkavības, pašnāvības: 1990.gadā to bija 695, turpretim pēc pieciem neatkarības gadiem (man par 1996.gadu diemžēl datu nav), līdz 1995.gada 31.decembrim, to skaits bija jau 1024.

Dabiskais pieaugums. Arī to regulē alkohola lietošana. Tur ir augsts korelācijas koeficients (nemaz nerunājot par nepilnvērtīgu pēcnācēju radīšanu alkoholiķu ģimenēs). 1990.gadā uz 100 iedzīvotājiem dabiskais pieaugums bija 1,2, bet 1995.gadā - mīnus 0,9. Saka, ka vairāk mirst nekā piedzimst. Mīnus 0,9. Un tanī pašā laikā dažkārt cenšas to attaisnot ar to, ka mūsu, Latvijas valsts, cilvēku populācija pieder pie tā saucamajām regresīvajām populācijām, tas ir, tādām, kurās ir ļoti liels veco cilvēku īpatsvars, un mums, večiem, atliek šis vienīgais ceļš - un tas ir dabisks process, un pret to iebilst nevar. Bet diemžēl šoreiz tas tā nav, jo atkal tā pati oficiālā statistika liecina, ka mirstība sevišķi strauji palielinās nevis pensijas vecuma cilvēku vidū, bet darbspējīgo cilvēku vidū un it īpaši vīriešu vidū. Tie ir oficiāli statistikas dati. Tā ka, lūk, šī mirstības struktūra nekādā gadījumā neattaisno šo negatīvo dabisko pieaugumu. Un, lai arī kā tas nebūtu, cienījamie kolēģi, alus, kura tilpumprocenti ir 5,5 līdz 7,0, jau vairāk vai mazāk ir orientēts uz piedzeršanos, nevis uz padzeršanos. Bet mēs zinām, ka alus kā dzēriens ir domāts, lai cilvēks padzertos, nevis lai piedzertos un, nedod Dievs, nodzertos. Lūk, tādēļ, es nekādā ziņā nevaru atbalstīt trīskārtēju akcīzes nodokļa samazināšanu šim stiprajam alum un ierosinu, cienījamie kolēģi, ieklausīties, izvērtēt to, ko es sacīju, un balsot pret šo divu cienījamo, patiesi cienījamo deputātu priekšlikumu. Iespējams, ka tas ir radies, nepazīstot situāciju, to fonu, kura raksturošanai dažus skaitļus es šeit minēju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

Es atvainojos

Nr.16-SB

Ābiķa kungam. Ābiķa kungs bija pierakstījies debatēs. Jā, es ļoti atvainojos.

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Ir rakstveida iesniegums par debatēm.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Tas, ko šeit stāstīja Liepas kungs par lielo mirstību un nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, paaudžu nomaiņu un tā tālāk, tas viss ir simtprocentīga patiesība. Bet, cienījamie kolēģi, ar ko diemžēl mūsu valsts, tāpat arī vairākas citas Austrumeiropas valstis, it īpaši tās, kas atrodas no mums uz austrumiem, atšķiras no valstīm, kurās ir, ja tā varētu teikt, atšķirīga dzeršanas kultūra (kaut gan, protams, dzeršana pati par sevi vispār ir nosodāma parādība)? Tajās valstīs, kurās ir dzeršanas kultūra lielāka (protams, ir arī citi blakusfaktori), arī dzimstība ir augstāka un vecuma struktūra nav tik nelabvēlīga kā Latvijā, un mūža ilgums ir par gadiem desmit ilgāks. Attiecībā uz alkoholu - ar ko tad mēs atšķiramies no šīm valstīm? Mēs atšķiramies, pirmkārt, ar to, ka mums alkohola patēriņa struktūra ir pilnīgi cita. Tādās valstīs, kurās principā dzer daudz, tādās kā Vācijā, Čehijā, kurās dzer daudz alu, un tādās kā Dienvideiropas valstīs - Itālijā, Spānijā, Francijā, Grieķijā - , kurās vairāk dzer vīnu, tajās valstīs ir pavisam citāda alkohola patēriņa struktūra. Tur pārsvarā dzer vieglos alkoholiskos dzērienus - dzer alu un dzer vīnu jeb, precīzāk sakot, sausos vīnus, jeb, vēl precīzāk sakot, vīnus ar zemu alkohola un cukura saturu.

Es domāju, ka Zīles un Baloža priekšlikums neapšaubāmi ir loģisks. Protams, labāk ir dzert vēl vieglākus alus veidus nekā šos, kas ir ar etilspirta saturu no 5,5 līdz 7,0 tilpumprocentiem, bet tomēr labāk ir dzert šo alu, nekā dzert tā saucamo "þogu krāsu" vai stiprinātos vīnus (par kuriem mēs, paldies Dievam, ļoti veiksmīgi šeit nobalsojām pretēji valdības viedoklim), vai degvīnu. Tā ka es uzskatu, ka Zīles un Baloža piedāvātā šā punkta redakcija, no konceptuālā viedokļa, no visaptverošākā viedokļa, ir labvēlīgāka šā brīža situācijai, jo tā vairāk stimulēs mūs mainīt alkohola patēriņa struktūru labvēlīgākā virzienā un vairāk atteikties no stipriem alkoholiskiem dzērieniem.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Paldies Dzintaram Ābiķim. Viņš jau pateica daļu no tā, ko es būtu teicis. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu priekšlikums attiecas uz alu ar etilspirta saturu no 5,5 līdz 7 tilpumprocentiem (ieskaitot). Tas ir tāds alus, ko pārsvarā ražo mūsu uzņēmumi. Kā jūs redzat, nākamais punkts ir par alu, kuram ir virs 7 tilpumprocentiem un kurš tiešām ir stiprais alus, kas nav dabiskā ceļā raudzēts, kas ir gatavots ar spirta piedevām. Tādu alu mūsu uzņēmumi ražo ārkārtīgi maz, un tas ir pārsvarā ievestais alkohols. Tādas alus šķirnes kā "Baltais lācis" un "Monarhs", kas vispār būtu uzskatāmas par surogātiem un vispār nebūtu šeit ievedamas. Redziet, šīm ir piemērojama augstā likme - tāda pati kā visam alkoholam. Tāpēc es lūdzu jūs: tiešām atstāsim mūsu pašu ražotajam alum šo likmi - 4 lati par hektolitru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Akcīzes nodoklis, tāpat kā jebkurš cits nodoklis, nekad nevarētu būt līdzeklis, lai cilvēkus piespiestu dzert vai nedzert. Jūs zināt, ka dzērāji un narkomāni neskatās uz cenu un ir gatavi, teiksim, augstākas cenas dēļ iet pat uz noziegumu, lai iegūtu sev apreibināšanās līdzekli. Alus akcīzes nodokļa pirmā funkcija (patiesībā tā ir pat sekundārā funkcija) ir papildināt valsts kasi. Un otrā funkcija varētu būt - motivēt pircēju izvēli, patērētāju izvēli tirgū. Vienam produktam nosaka nedaudz lielāku cenu. Tā ir valsts iejaukšanās tirgus procesos, valsts mēģinājums ar fiskālo politiku regulēt cenas tirgū. Tas, ka mēs pazeminām cenu alum ar mazu alkohola saturu, - tas patiesībā ļautu šajā tirgū nopietnu vietu iekarot pašmāju produkcijai, kuru jau šobrīd cilvēki izvēlas daudz labprātāk nekā ievesto alu skārda bundžās vai stingri pasterizēto alu, kura pasterizācijai pielieto kobaltu, lai tas vēlāk uzputotu. Turklāt šajā gadījumā akcīzes nodokļa samazināšana zināmā mērā veicinātu darba vietu rašanos Latvijas Republikā, izmantojot vietējās izejvielas, tajā skaitā mudinātu lauksaimniekus audzēt, manuprāt, pirmšķirīgo alus kviešu šķirni "Abava", kurai Latvijas klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti.

Es arī aicinu atbalstīt Latvijas nacionālo ekonomiku, ieviešot šo akcīzes nodokļa pazeminājumu. Pret alkoholismu jeb cilvēka tieksmi lietot reibinošus dzērienus mums ir jācīnās ar kaut kādām citādām metodēm. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka alkoholisko dzērienu cena nekad nav motivējusi izvēli apreibināties. Nekad! Drīzāk gan šo izvēli ir noteikuši dzīves apstākļi, neticība mums un varai, nākotnei. Bet ne jau nu cena. Ja paaugstina alkoholisko dzērienu cenu, kāds grasis tiek atrauts ģimenes locekļiem, tajā skaitā bērnu mutēm, bet alkoholisko dzērienu cenas paaugstinājums nekad neatturēs dzērāju no to lietošanas.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz dažām neskaidrībām, kas te radās oponentu izteikšanās laikā. Es neesmu iestājies pret nacionālo alus rūpniecību un ražošanu, un tā tālāk. Taisni otrādi! Es vēlreiz nosaukšu skaitļus, kuri ir pavisam svaigi. Proti, šo stiprā alus veida īpatsvars ir 15%, un pārējo īpatsvars ir 85%. Un, ja notiek pārorientācija uz dzērienu, kas ir domāts, lai cilvēks padzertos, nevis piedzertos, tādā gadījumā tā ir vistiešākā vietējās rūpniecības, vietējās lauksaimniecības veicināšana. Es šeit nepaguvu pateikt statistikas datus par traumatismu. Par traumām, kuras radušās, kad izdzertas viena vai divas šāda stiprā alus pudeles. Tajā statistikas atskaitē tas ir redzams. Un arī šajā ziņā korelācija starp gadā izlietoto alkohola daudzumu un to cilvēku skaitu, kas nelaimes gadījumos gājuši bojā, iegūstot nāvējošas traumas, ir 0,95. Bet sākās ar pāris alus pudelēm!

Tālāk. Ja runā, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana vai samazināšana ir sekundārs budžeta jautājums, tad, cienījamie kolēģi, tam nevar piekrist. Jo, atcerēsimies, mēs esam pieņēmuši likumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai - produktam, kurš ir pilnīgi visiem nepieciešams ikdienā, ražošanā, transportā un tā tālāk, un ar kuru ir tiešā veidā saistīta pārējo ražojumu cenu palielināšanās un ikdienas iztikas, pārtikas "groziņa" cenu palielināšanās, un tā tālāk. Un tanī pašā laikā taisāmies alkoholam samazināt to akcīzes nodokli. Kur te ir loģika, cienījamie kolēģi?! Degvielai palielinām akcīzes nodokli un ļoti pārliecinoši šo palielinājumu motivējam, bet alkoholam to samazinām - un atkal pārliecinoši motivējam. Pirmajā gadījumā akcīzes nodoklis bija primārs budžeta instruments, bet tagad izrādās, ka tas ir tikai sekundārs. Tā, cienījamie kolēģi, ir tāda loģiska "streipuļošana", kura nebūtu šeit pieļaujama.

Vēlreiz uzsveru, ka noliedzu domu par to, ka es aicinātu uz ierobežojumiem nacionālajai rūpniecībai. Pārorientācija uz vieglā alus veidiem nav rūpniecības noliegšana, bet tikai struktūras izmaiņa. Struktūras izmaiņa par labu mūsu populācijai, raugoties no veselības viedokļa un visiem citiem pārējiem viedokļiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Liepas kungs, neapšaubāmi, šajā gadījumā šis budžeta finansējums no akcīzes nodokļa ir, manuprāt, sekundārs, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem mēs nebūt nemēģinām samazināt akcīzes nodokli. Mēs to samazinām konkrētai ražojumu grupai jeb konkrētai produkcijas grupai, kuras ražošanu mēs gribētu veicināt šajā valstī. Alus, šī produkcija, kuras ražošana ir ar labām tradīcijām, ir viena no tām konkurētspējīgajām precēm, kuru ražošana Latvijā ir jāattīsta. Tāpat es negribētu, lai akcīzes nodoklis kalpotu kā sods dzērājiem, jo dzērāju lielākā daļa tiešām alu neizvēlas.

Ja mēs runājam par dzeršanu kā tādu vispār, tad jāteic, ka visas iespējamās civilizācijas, kādas ir radījusi šī pasaule un Tas Kungs debesīs, visas agri vai vēlu ir radījušas alkoholiskos dzērienus. Līdz šim gan zinātnieki domāja, ka tas nav noticis ar inkiem, bet nupat ir rasts pierādījums, ka kaut kas līdzīgs alum ir radies arī tajā civilizācijā. Tā ka mēs nevaram, mēģinot sodīt dzērājus, sodīt arī cilvēkus, kas vienkārši lieto alu. Kas lieto alu, kurš, es gribētu piebilst, satur veselu virkni vitamīnu, kas ir nepieciešami cilvēka organismam. Un, nelietojot alkoholiskos dzērienus, es tieši dēļ šiem vitamīniem izvēlos tā saukto bezalkoholisko alu. Patīk viņa garšas vērtības savienojumā ar desām.

Es vēlreiz, Liepas kungs, aicinu atbalstīt nacionālo rūpniecību, atbalstīt Latvijas lauksaimniecību, radīt noieta tirgu alus miežiem, kurus Kurzemes zemnieki jau nu varētu ražot, var ražot un ir spējīgi ražot, turklāt ar lielām ražām, un Latvijas alus rūpniecība ir spējīga ieiet pasaules tirgū. Latvijas alus šodien tiek tirgots jau Ņujorkā. Un, ja mēs atrisināsim dažas ar uzglabāšanu saistītas problēmas, tad tā būs viena no tām, kā bieži saka, "nišām", kuru mēs pasaulē varam ieņemt, kuru mēs varam pārstāvēt un kura būs ekonomiski izdevīga. Nu, nav vērts sodīt pusdienu ēdājus par to, ka kāds ir nodzēries "lîdz kliņķim"!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols. Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka šeit ir tāds pārpratums radies, debatējot par šo likumprojektu. Jo faktiski Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis attiecībā uz šo likumprojektu ir šāds (un to der zināt Saeimas deputātiem): pašreiz nav runa par nodokļa samazināšanu stiprajam alum, tāpēc ka šīs kategorijas alus pašreiz ar nodokli vispār nav aplikts. Ir runa par nodokļa palielināšanu, ieviešot nodokli stiprajam alum un nosakot 4 latu likmi par vienu hektolitru.

Otrkārt. Es lūdzu jūs visus paskatīties pārejas noteikumos. Kāpēc Roberts Zīle un Vents Balodis šo priekšlikumu ir uzrakstījuši? Ne jau tāpēc, ka viņi gribētu samazināt šo nodokli, bet tāpēc, ka pārejas noteikumos Saeima, likumdevējs, bija praktizējusi tādu "gâjienu", tādu principu, ka nosaka pieaugošu likmi katram nākamajam gadam, līdz pat 2001.gadam. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma, ka šai Saeimai nebūtu jāpasaka priekšā nākamajām Saeimām, kādam jābūt šim nodoklim, un ka ir jānosaka nodoklis tikai uz šīs Saeimas darbības laiku un jāļauj, lai nākamie likumdevēji nosaka, kāda būs nākamajiem gadiem šī likme. Tāpēc deputātu Zīles un Baloža priekšlikums bija noteikt uzreiz šo 4 latu likmi, nevis pakāpeniski šo 12 latu likmi līdz 2001.gadam. Līdz ar to tiek svītrots no pārejas noteikumiem šis pārejas noteikumu punkts, un līdz ar to ir objektīva nepieciešamība noteikt šo 4 latu likmi, kāda tā bija paredzēta attiecībā pret pirmo lasījumu. Es domāju, ka šis pārpratums ir radies nepietiekamas šā dokumenta iepazīšanas dēļ.

Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātu Zīles un Baloža priekšlikumu - izteikt 2.¹ punktu šādā redakcijā: "alum ar etilspirta saturu no 5,5 tilpumprocentiem (ieskaitot) līdz 7,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) par vienu hektolitru - 4 lati". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir zvejsaimniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts viņa iesniegtajā redakcijā, bet ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka akcīzes nodokļa atmaksu zvejniecības uzņēmumiem, zvejnieku saimniecībām vai personām, kas nodarbojas ar individuālo zveju. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - redakcionāli precizēt 6.panta sestās daļas redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt 6.¹ panta pirmajā daļā redakcionālus precizējumus, lietojot latviešu valodā attiecīgos terminus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Ir analoģisks priekšlikums par 6.¹ panta otro daļu. Arī tur ir redakcionāli precizējumi, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir šis deputātu Zīles un Baloža priekšlikums, kurš paredz atteikties no šīs pārejas uz 12 latu likmi līdz 2001.gadam un noteikt, ka

nr.17 bs.

šā likuma 6.1.pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī. Tas attiecas uz eksporta preču marķējumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un ir lūgums Saeimai balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.martu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11. marts. Pieņemts šis priekšlikums.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr. 2130 otrajā lasījumā. Šajā likumprojektā pavisam ir 4 panti, un šie 4 panti ir arī palikuši. Priekšlikumus ir iesniedzis tikai Juridiskais birojs, un šo projektu pilnveidojusi pati Juridiskā komisija, lai šo likumprojektu padarītu skaidrāku, loģiskāku un tādu, kur nebūtu izlaisti kādi nosacījumi, kuri būtu svarīgi šim likumam, kas būtībā ir tiesisks akts, jo izlemj par vienu konkrētu īpašumu - proti, par Latvijas Agronomu biedrībai pirms kara piederošo zemes īpašumu.

1.pants ir izteikts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un attiecīgajā redakcijā, kuru izstrādājusi Juridiskā komisija. Kā redzat, 1.pantā ir iestrādāts arī 2.pants, jo tur ir kopēji noteikumi, kas būtībā pantu līmenī neatšķiras, bet atšķiras tikai pantu daļu līmenī. Lūdzu deputātus atbalstīt šo pantu šādā Juridiskās komisijas redakcijā, ja nevienam nekas nav iebilstams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par 1.pantu, tātad par šā 1.panta redakciju, kādu to ceturtajā sadaļā piedāvā Juridiskā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Mauliņš. 2.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt vārdkopas. Šeit tika ņemts vērā arī tas, ka šis pants tiek izslēgts sakarā ar to, ka tas tika iestrādāts 1.pantā. Lūdzu atbalstīt šādu Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, es saprotu, ka atbildīgā komisija, izskatījusi 2.pantu, ir devusi arī savu priekšlikumu - izslēgt visu 2.pantu, kas ir iekļauts trešajā sadaļā kā atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Mauliņš. Tieši tā! Par to bija runāts jau 1.pantā, kur 2.pants tiek iestrādāts 1.pantā, līdz ar to mainot, protams, pantu redakciju un numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 2.pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Mauliņš. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu ar precizējumu, ko izteicis Juridiskais birojs, jo visos pantos ir tikai Juridiskā biroja priekšlikumi. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu ar precizējumu - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 3.panta 2.teikumu un izteikt to kā jauno otrajam lasījumam sagatavoto 3.pantu, līdz ar to mainot arī pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par 3.pantu un pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, kas ir redzama ceturtajā sadaļā, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu 3.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 3.panta 2.teikumu. Lūdzu šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Deputāti tomēr iebilst.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šajā komisijas izveidotajā panta redakcijā ir viena kļūda, kas neatbilst pārējai likumdošanai. Te ir rakstīts, ka pagasta padome triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās pieņem lēmumu par īpašumu vai tā lietošanu. Tagad likumā par zemes komisijām ir izdarītas izmaiņas, un attiecībā uz piešķiršanas kārtību tiek noteikts tā, ka to dara pagasta zemes komisija. Tāpēc es vienkārši pievēršu tam Juridiskās komisijas uzmanību, jo tas būtu labojams trešajā lasījumā. Tātad nevis padome, bet zemes komisija.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, vai jūs prasāt balsojumu par šo pantu? Nē. Paldies. Vai deputātiem vēl ir iebildumi? Šādu iebildumu nav. Tātad tiek akceptēts atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.pantu.

J.Mauliņš. Paldies Seiles kundzei par padomu! 4.pants būtībā ir tāds, kāds viņš arī bija,- bez jebkādiem labojumiem. Līdz ar to viss likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Mauliņš. Trešajam lasījumam priekšlikumus varētu iesniegt līdz 8.martam... Līdz 13.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam tiek piedāvāts 13.marts? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Saeimas deputāta statusu". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskajai komisijai tika nodots deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Mauliņa, Apalupa, Saulīša, Stroda, Seiksta, Rubina un Nagļa izstrādātais likumprojekts "Par Saeimas deputāta statusu". Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un konstatēja, ka tā nevar šo projektu konceptuāli atbalstīt sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mums šaubas radīja jau tas, ka pirmās piecas Saeimas ir sekmīgi nostrādājušas bez šāda īpaša likuma, un pirmo reizi ir parādījies 6.Saeimā šāds likums. Pirmās piecas Saeimas iztika ar Saeimas kārtības rulli, kura pieņemšanu paredz Satversmes 21.pants, bet tas neparedz šāda likuma pieņemšanu. Satversme neparedz to! Šis likums ir aizgūts no padomju laikiem, jo tieši padomju laikā tika izstrādāts šāds likums par padomju deputāta statusu, kuru plaši aprakstīja, un uzskatīja par lielu demokrātijas sasniegumu.

Ar ko tad šeit tas ir raksturīgs? Likumprojekts ir raksturīgs ar to, ka šajā likumā praktiski gandrīz nekur netiek runāts par deputāta likumdošanas darbību, par deputāta darbību Saeimā, bet, ja mēs runājam par deputāta statusu, tad tomēr, kā mēs zinām, mēs esam likumdevēji un mēs darbojamies Saeimā, turpretī šeit visa uzmanība ir veltīta darbībai ārpus Saeimas, ko es uzskatu arī par pareizu, bet tomēr es uzskatu, ka deputātam ir jādarbojas Saeimā, tāpēc ārpus Saeimas viņam nevajadzētu būt nekādām īpašām tiesībām, kas viņu atšķirtu no pārējiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Lūk, Saeimā likumdošanas procesā viņam ir lielas tiesības! Un arī realizējot tās tiesības, kas ir Saeimai.

Kāpēc tas padomju laikā bija citādāk? Arī tas ir ļoti vienkārši izskaidrojams - tāpēc, ka padomju laikā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākā padome sanāca uz sesijām divas līdz trīs dienas gadā. Un tad deputātiem tomēr maksāja tīri pieklājīgu atalgojumu, un, lai šis atalgojums viņiem nebūtu gluži par velti samaksāts, tad nolēma izveidot vēl vienu kontrolējošu institūciju, kas staigāja pa dažādām iestādēm, kontrolēja, pārbaudīja un tātad sekoja padomju likumu ievērošanai.

Šobrīd mums tā situācija ir izveidojusies pavisam citādāka. Mēs pamatā nodarbojamies ar likumdošanas darbu, un tajos gadījumos, kad mēs izveidojam kādu izmeklēšanas komisiju, revīzijas komisiju, tad likums mums piešķir nevis kā atsevišķam deputātam kādas īpašas tiesības, bet piešķir šīs tiesības attiecīgajai komisijai. Turpretī šis likums paredz veselu rindu tādu funkciju, kas neatbilst likumdevēju darbībai, un es pat šaubos, vai tas ir iespējams. Piemēram, deputātam ir uzlikts pienākums apzināt sabiedrisko domu un ziņot par to Saeimai, informēt valsts pilsoņus par Saeimas darbu. Slikti tas nav - informēt, bet es domāju: kādā veidā Saeimas deputātam ir iespējas to izdarīt un kā var uzlikt to viņam par pienākumu?

Tālāk deputātam ir piešķirtas tādas tiesības, kas ir pretrunā ar virkni citu likumu, teiksim, tiesības piedalīties visās valsts institūciju sēdēs, tātad arī Valsts drošības padomes sēdēs, Ministru kabineta sēdēs ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Lūdzu, jautājumus neuzdodiet, jo šī nav jautājumu pusstunda. Tā būs vēlāk.

Ozoliņa kungs, kad jūs būsit beidzis bļaustīties, tad, lūdzu, pasakiet, lai es varu turpināt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu uzmanību! Diskusiju ar zāli Kārtības rullis neparedz. Starpsaucieni ir atļauti, tāpēc, lūdzu, turpināsim!

I.Bišers. Es nediskutēju. Es lūdzu ļaut man runāt, Vidiņa kungs un Ozoliņa kungs! (Zālē troksnis. Smiekli.) Nē, es tikai gaidu, kad viņi beigs.

Tālāk. Deputātam likumprojekts piešķir tādas tiesības, kuras šobrīd ir vairākiem deputātiem kopā vai kuru vispār nav. Piemēram, te ir ierakstītas tiesības uzaicināt pie sevis visa veida valsts un pašvaldību amatpersonas, respektīvi, visas amatpersonas, sākot ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru, Ministru padomes priekšsēdētāju un tā tālāk. Viņus visus izsaukt pie sevis, dot visādus norādījumus un tā tālāk. Līdz ar to komisija uzskata, ka šādā redakcijā šis likumprojekts nav atbalstāms, tāpēc aicina Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pierakstījies Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, es varu atklāti pateikt, ka savā laikā Juridiskajā komisijā es šo komisijas lēmumu atbalstīju. Diemžēl vēlāk, strādājot gan Izmeklēšanas komisijā, gan arī saskaroties vairākkārt praksē ar atsevišķiem mūsu ierēdņu specifiskiem likumu traktējumiem, es diemžēl šodien esmu spiests mainīt savu viedokli, jo viens no klasiskākajiem momentiem, kas man patika, bija tas, kā Bišera kungs stāstīja par Izmeklēšanas komisijām, kurām it kā ir lielas tiesības. Es atceros, kā viens valsts

Nr.18 IK

ierēdnis ieradās Izmeklēšanas komisijā un mierīgi pateica: "Ko tad jūs mani te aicināt un raustāt, ka man jānāk pie jums?" Tas bija viens no valsts ierēdņiem, augstākā ešelona darbiniekiem. Viņš ieradās kā karalis Izmeklēšanas komisijā un tad jautāja, kā jau es teicu, ko tad mēs atļaujamies viņu traucēt. Un tas izskanēja Izmeklēšanas komisijā! Nerunājot par to, ka reizēm Izmeklēšanas komisijā, kur patiešām būtu daudz nopietnāk jautājumi jārisina... Kādā veidā lai mēs panākam to cieņu no ierēdņu puses, ja gandrīz vai lūgšus jālūdzas no ierēdņiem atskaites vai atbildes? Runājot par to, ka tiek pārkāpti termiņi, jāteic, ka savā veidā parasti tos slēpj arī prokuratūra, kas neveic kaut kādu reālu darbību, lai realizētu likumu ievērošanas panākšanu, bet gan kārtējo reizi atsūta kaut kādu atrakstīšanos.

Un ar pēdējo klasisko piemēru es sastapos šajās dienās, kad mans palīgs, balstoties uz Kārtības rulli, kura 197.panta 6.punktā ir ierakstīts, ka deputāta palīgam ir tiesības publicēties avīzēs un citos izdevumos vai masu informācijas līdzekļos... Atvainojiet, no Kārtības ruļļa šis punkts ir jāizņem ārā, jo Kolāta kungs viņam paziņoja, kaut gan viņš bija griezies pie tā kā deputāta palīgs, ka attiecīgi, bez tam apmaksātas reklāmas, tajā skaitā sludinājumu, ievietošana Latvijas radio ēterā notiek saskaņā ar Latvijas Radio un televīzijas likumu. Un izrādās, ka tiesības griezties ar kādu informāciju ārkārtas paziņojumu sniegšanai ir tikai Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam. Tātad, atvainojiet, man kā deputātam tas jau ir liegts.

Es nezinu, neņemos spriest, jo varbūt Kārtības rullī parādīsies tāda forma... Bez tam Kārtības rullis ir iekšēja rakstura dokuments, un tas pats Kolāta kungs, viņa Juridiskā daļa pateica: "Tas dokuments mūs neinteresē!" Līdz ar to šī norma, kas vismaz pagaidām eksistē Kārtības rullī, neatbilst Latvijas Radio un televīzijas likumam, un Kolāta kungs var jebkuru deputātu pasūtīt, piedodiet, trīs mājas tālāk. Neviens deputāts nevarēs arī griezties pie tautas ar Latvijas radio starpniecību, ja Kolāta kungs vai Pulka kungs televīzijā, to nevēlēsies, jo viņš atzīst to kā komercreklāmu. Viņš tā arī pateica, ka attiecībā uz komercreklāmu ir viņu izstrādātie iekšējie noteikumi. Tātad ir jautājums: ja deputāts griezīsies ar lūgumu Latvijas televīzijā, ka viņš grib tikties ar vēlētājiem, tad, lai tāds sludinājums parādītos pat apmaksātā veidā... Tātad tā ir komercreklāma, un, piedodiet, ir pilnīgi reāli, ka Pulka kungs vai Kolāta kungs uzskatīs to par nevajadzīgu.

Tādēļ es uzdodu jautājumu: vai tomēr ir vajadzīgs likums, kas ir vērsts arī uz ārpusi - uz valsts ierēdņiem, uz ierēdniecības attiecībām ar deputātu korpusu? Ir vajadzīgs! Es nonācu pie secinājuma, ka ir vajadzīgs.

Jā, es varu piekrist, ka šis likums varbūt nav pietiekami izstrādāts, bet ir jāstrādā un vienreiz ir jāatrisina tas, lai deputātu kaut kādā veidā ievērotu arī ārpus Saeimas. Citādi pēc tam veidojas jau nākošā paradoksālā situācija. Kad jūs griežaties Prokuratūrā ar lūgumu risināt šo jautājumu, lai panāktu ierēdņu darbības atbilstību likumam, tad Prokuratūra šo lietu pārsūta uz nākošo prokuratūru, tā savukārt nākošajā mēnesī aizsūta uz vēl kaut kādu apakšinstanci, un beigās, iespējams, jums atsūtīs atbildi, ka droši vien viss ir kārtībā. Tikai rodas jautājums: kas šajā gadījumā cieš? Šajā gadījumā cieš Latvijas tauta, kuras tiesības mēs šeit pārstāvam. Un, ja jau var iespļaut sejā kaut kāds valsts ierēdnis, šinī gadījumā - Kolāta kungs vai Pulka kungs, gan Saeimas Izmeklēšanas komisijai, gan deputātiem, tad tas ir spļāviens sejā Latvijas tautai, jo mēs nespējam realizēt savas pilnvaras, ko mums ir devusi tauta.

Un tātad šajā gadījumā mums ir jārunā par to, ka jebkurš ierēdnis ir spējīgāks par Saeimas deputātu. Un tādēļ tas ir jārisina vai nu šajā Kārtības rullī, bet, ja Kārtības rullis ir iekšējs dokuments, tad attiecīgi ir jārunā par dokumentu, kas ir vērsts uz ārpusi, lai ar tā palīdzību varētu panākt savu deputāta tiesību un pilnvaru reālu veikšanu. Ja tā nav, tad tas ir diezgan nenopietni, jo mēs pārvēršamies par cilvēku grupu, kura šeit sēž bez jebkādām tiesībām ietekmēt valsts ierēdņus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pierakstījies Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Vidiņa kungs, vai jūs izmantosit 11 minūtes?

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, es desmit minūtēs tikšu galā! Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu nolasīt Satversmes 21.pantu. Un viņš skan sekojoši: "Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli." Tātad Kārtības rullis attiecas tikai uz to, ko mēs darām šeit. Bišera kungs jau teica, ka viens no trūkumiem mūsu izstrādātajā likumprojektā ir tas, ka viņš nereglamentē likumu izstrādi, bet tas ir noteikts šeit - Kārtības rullī. Zināt, man, protams... kādam var būt konceptuāli iebildumi pret šo likumu, jo uzskati ir dažādi, bet es esmu pret to, ka kāds mēģina dezinformēt Saeimu. Piemēram, minot to, ka 5.Saeima ir strādājusi bez jebkādiem deputātu likumiem, kuri reglamentētu deputāta statusu. Un Bišera kungs to ļoti labi zina, ka tāds bija līdz 1996.gada jūnijam, kad, pretēji Satversmei, tika izdarītas izmaiņas Kārtības rullī, kas noteica mūsu darbību arī ārpus Saeimas sienām, mūsu darbību uz ārpusi, un tikai tad spēku zaudēja, atvainojiet, nevis padomju jeb komunistu laikos pieņemtais likums, bet Latvijas Republikas likums par Augstākās padomes deputāta statusu. Es uzskatu, ka mums uz āru kaut kādā veidā ar likumdošanu ir jānodrošina sava darbība... Jā, jānodrošina!

Tas, ka Bišera kungs baidās, ka deputāts varētu izsaukt uz pārrunām pie sevis kādu ministru... Es domāju, ka no tā nevajadzētu bīties, Bišera kungs, jo jūs ieceļat šo ministru un jūs tautas priekšā esat atbildīgs par šā ministra darbību. Ja jūs tagad baidāties šim ministram pārāk daudz nervus bojāt, tad tā ir jūsu personīgā darīšana. Un es domāju, ka arī Ministru kabinets, Ministru prezidents nav tā neaizskaramā persona, lai mēs nevarētu pie viņa tikt klāt.

Jūs apskatieties, ko Saeimas kārtības rullis nosaka attiecībā uz šīm Olimpā ieceltajām personām! Mēs viņiem praktiski nevaram tikt klāt, mēs viņus varam izsaukt tikai saskaņā ar attiecīgās Saeimas komisijas lēmumu, bet citādi mēs netiekam klāt. Tas, ka Dobeļa kungs kādreiz pārbaudīja to policijas iecirkņu darbu šeit Rīgā - tā ir viņa personīgā iniciatīva. Bišera kungs, paldies Dievam, ka tur bija vēl saglabājušās padomju cilvēka domāšanas atliekas, ka tur vēl bija kaut kāds respekts pret Saeimas deputātu, citādi viņi pilnīgi likumīgi varēja pateikt: "Dobeļa kungs, jums nav nekādu tiesību šeit nākt un mani pārbaudīt!"

Es domāju, ka mūs tomēr Latvijas iedzīvotāji ir izvēlējuši būt par saviem priekšstāvjiem, tāpēc mums ir savas tiesības jāpaplašina. Šeit nav runa par tiesībām uz atalgojumu un visu pārējo, bet šeit ir runa tieši par tiesībām veikt kontroles funkcijas. Kad Juridiskajā komisijā Bišera kungs šo likumprojektu salīdzināja gandrīz vai ar tipisku padomisku atribūtu, tas man vispār izraisīja ļoti lielu izbrīnu... Bišera kungs, es gan no tās padomiskās pagātnes tik krasi neatsakos. Es gan neesmu bijis jurists, es esmu bijis tikai ārsts, bet es nevaru noliegt visu to, ka ir uzceltas slimnīcas, ka ir izglītoti ārsti. Es nevaru visu to noliegt tikai tādēļ, ka tas ir noticis padomju laikā. Es uzskatu, ka citās specialitātēs, varbūt tieši jurisprudencē, jums šī pieeja ir pareizāka, bet tā jau ir jūsu pašu un jūsu sirdsapziņa lieta.

Es lūgtu deputātus tomēr šo likumprojektu atbalstīt, lai arī kāds viņš varbūt mums šķistu. Viņš varbūt ir pārāk "zaļš", tur varbūt ir daudz labojumu jātaisa, bet to mēs varētu visu komisijās izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Leiškalna kungs, ir atlikušas 6 minūtes, vai jūs dalīsit savu runas laiku divās daļās vai pietiks ar 6 minūtēm? Tātad jums sešu minūšu pietiks?

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Vidiņa kungs! Tas jums tomēr ir jāatzīst, ka administratīvajās tiesībās Bišera kungs ir viens no lielākajiem speciālistiem šajā valstī.

Otrs - attiecībā uz Kārtības rulli. Kārtības rullis nav iekšējās kārtības noteikumi, bet Latvijas Republikas likums, kuru "tçvi - dibinātāji", mans jau bieži dzirdētais Kārlis Dišlers, ir nosaukuši par vienīgo pēc būtības konstitucionālo likumu Latvijas Republikā. Un tā normas ir spēkā visā Latvijas Republikas jurisdikcijā, viņas nekādi nav attiecināmas tikai uz šo zāli. Paskatieties kaut vai pantu par braukšanu autobusos vai tramvajos, kas notiek par brīvu. Šeit, zālē, taču nav ne autobusu, ne tramvaju.

Tagad parunāsim par jūsu likumprojektu, kas ir iesniegts pirmajā lasījumā. Pirmais, ko gribu pateikt, ir tas, ka šeit nav nevienas normas, kas nebūtu... Teiksim, pirmā sadaļa ir par deputātu pienākumiem. Šeit ir uzskaitīti visi tie pienākumi, kas pēc būtības ir jāveic deputātam, un es domāju, ka retais vai pat neviens šajā zālē neapšaubīs šo pienākumu klātbūtni - piedalīties Saeimas likumu un tā tālāk... Personiski ne retāk kā vienu reizi gadā sniegt vēlētājiem pārskatu par savu darbu. Pirmkārt, šeit ir pateikta hipotēze, bet es neredzu, ja tas ir likums, kur ir sankcija par to, ja deputāts ne retāk kā reizi gadā nesniegs šo pārskatu. Es domāju, ka visi deputāti Latvijas Republikā tiekas ar saviem vēlētājiem, kas, protams, ir abstrakcija, jo vēlēšanas mums ir aizklātas, tā ka tiekas ar vēlētājiem vispār, ar tautu vispār un sniedz pārskatu, atbalsta tās ierosinājumus.

Ja mēs runājam par deputātu tiesībām, tad patiesībā visas jūsu nosauktās tiesības šajā pantā jau piemīt, tās jau reglamentē ar Latvijas Republikas Satversmi, kas diezgan lielā apjomā runā par deputātu tiesībām un pienākumiem, nenosaucot tās tieši varbūt šādā vārdā, par to runā arī Kārtības rullis. Lagzdiņa kungs, par to runā arī citi likumi - teiksim, par iesniegumu, sūdzību un tamlīdzīgu jautājumu iesniegšanas kārtību.

Vēl mēs varētu šeit pieminēt ministru izsaukšanu. Latvijas Republikas Satversme diezgan precīzi nosaka deputātu tiesības šajā jomā un, manuprāt, diezgan precīzi aizsargā tādu valsts amatpersonu, kādi ir ministri no "tribulierēšanas", no izsaukšanas. Mums ir tiesības iesniegt kā jautājumus, tā pieprasījumus. Pašreizējā Saeima ir noteikusi kārtību, ka tiek sasauktas obligātas sēdes, kur šie jautājumi un pieprasījumi tiek izskatīti. Un šis pieprasījums var izraisīt arī ministra atkāpšanos no amata.

Katrā gadījumā, Vidiņa kungs, vienīgais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka te jau ir vesela virkne lietu, kuras pašas par sevi jau ir saprotamas, un es nedomāju, ka viņas tiks ierakstītas likumā, pie tam likumā, kurš neparedz nekādas sankcijas, tajā skaitā atsaukšanu un tamlīdzīgi, ka viņas tādā veidā vairāk tiks iemiesotas reālajā dzīvē, nekā viņas piemīt jau šobrīd.

Vēl viena lieta. Protams, ir lietas, attiecībā uz kurām deputāta statusu un deputāta tiesības varētu paaugstināt, bet tiešām šos jautājumus ir iespējams atrisināt, labojot Saeimas kārtības rulli, tāpēc es īpaši nedomāju, ka šis likums šobrīd būtu jāievieš, jo, ja jūs pareizi atceraties, tad Latvijas PSR Augstākajai padomei tiešām nebija Kārtības ruļļa, šīs lietas galīgi netika reglamentētas, un tad Latvijas Republikas Augstākā padome, lai varētu kaut kā reglamentēt šīs lietas, īslaicīgi, pārejas periodā, pieņēma līdzīgu likumu. Es nedomāju, ka mums šobrīd vajadzētu šķiest laiku un spēkus šā likuma izskatīšanai trijos lasījumos, jo rezultātā tur iznāks ne vairāk kā "èiks". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet līdz pārtraukumam ir atlikusi viena minūte. Krisberga kungs runās pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, tātad turpināsim debates par šo likumprojektu pēc pārtraukuma. Vēl debatēs pieteikušies ir Valdis Krisbergs, Leopolds Ozoliņš, Modris Lujāns - otro reizi.

Pārtraukums līdz 15.30. Pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija sēde Prezidija sēžu zālē, un es aicinu frakciju pārstāvjus arī piedalīties, lai lemtu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

(Pārtraukums)

Nr.19-MC

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Es lūdzu ieņemt savas vietas.

Turpināsim izskatīt likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu". Pirmais lasījums. Debatēs runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man gribas sākt ar pavisam attālu lietu. Pilnīgi piekrītu, ka likumprojekta iesniedzēji varbūt pirmajā pozīcijā nav stingri fiksējuši deputāta pamatpienākumu - piedalīties likumdošanas darbā. Un šī te pirmā pamatpienākuma trūkums dod iespēju šā likumprojekta oponentiem izvirzīt dažāda tipa argumentus. Runa ir pavisam par ko citu.

Cienītie kolēģi! Paņemiet no savas žaketes kabatiņas to dokumentu, kas katram ir, - deputāta mandātu un izlasiet, kas tā otrajā pusē ir rakstīts, to, kādas ir jūsu tiesības. Un tie deputāti, kuri nopietni strādā likumdošanas darbā, palūdziet to pašu no jūsu palīgiem, un secinājums būs sekojošs: deputātam ir tiesības par brīvu braukt tramvajā, toties palīgiem ir palicis tas, kas principā pienākas deputātiem, un par to ir runa šajā likumprojektā.

Cienītie kolēģi! Mēs esam aizmirsuši vēsturi, un ne jau to "sovjetisko", par ko šeit bija runa, bet secības kārtību. Augstākajā padomē nebija Kārtības ruļļa, Kārtības rullis ir šobrīd, un no tā ir izņemti ārā deputāta pienākumi un tiesības, bet palīga pienākumi un tiesības ir atstātas. Uz šodienu, lai deputāts reāli varētu realizēt tautas priekšstāvja un parlamentārās pārraudzības iespējas, viņam vajadzētu izmantot elementāru mehānismu - atbilstoši Kārtības rullim uzdot to izdarīt palīgam, kuram ir tiesības uz to. Deputātam, kā izrādās, ir palikusi tikai viena tiesība - uzdot to palīgam. Jautājums: kam tas ir izdevīgi? Es domāju, ka man piekritīs viens politiskais spēks, kuram ir profesionalitāte un pieredze Saeimas darbā, ka izpildstruktūru cilvēki, kurus varētu, iespējams, arī citi deputāti izsaukt uz atskaiti un palūgt paskaidrojumu vai uzdot izpildīt kādu likumā paredzētu darbu, ir dziļi neieinteresēti, jo mums taču izpildvara un lēmējvara nemaz tik strikti nošķirta nav.

Man gribas pateikt tikai vienu lietu: mēs pietiekoši daudz strādājam likumdošanas jomā, un man ir dziļi patīkami, ka tātad bez jebkādām tiesībām es biju "izracis" un pacēlis gaismā Brīvības ielas 38. nama jautājumu; man ir patīkami, ka es esmu spējis atbrīvot pašvaldībās esošos uzņēmējus no nelikumīgās licencēšanas un pašvaldību reketieriski iekasētās licenču maksas; man ir patīkami, ka pat tāds mazs uzņēmumiņš kā veikals "Aizkari no Vācijas" atguva savu nelikumīgi konfiscēto preci un nebankrotēja, lai gan principā man taču nebija tiesību iejaukties šajās lietās. Ar kādām tiesībām, atklāti sakot, es varētu mēģināt palīdzēt jebkuram vēlētājam, kas vēršas pie manis? Taču ikdienā desmitiem ir tādu, kuriem ir kāds sasāpējis jautājums. Iznāk, ka man viņam ir jāpasaka sekojošais: "Lieciet mani mierā, jo man ir jāraksta likums, tāpēc man nav laika!"

Cienītie kolēģi! Man šķiet, ka jau presē mēs pietiekoši daudz redzam atsauksmes par Saeimu - neko nedaroša, neko nespējoša, jo diemžēl mūsu tauta tik tiešām nejūt mūsu deputātu atbalstu viņas ikdienas problēmās. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka likumprojekta iesniedzēji, tā autori, nav pietiekami labi izstrādājuši šo likumprojektu, lai mēs varbūt šobrīd varētu viņu balsot galīgajā, trešajā, variantā. Viņi, ļoti prātīgi būdami, nav pat pieprasījuši steidzamības statusu šim likumprojektam. Pie šā likumprojekta būs dūšīgi jāstrādā, taču nevar būt tā, ka tautas ievēlētie simts deputāti ir praktiski bez jebkādām tiesībām, ka viņi spēj tikai sēdēt un taisīt likumus. Vēlētājs redz mūsos reālo atbalstu, kā panākt viņu likumīgo tiesību izpildīšanu, jo daudz par maz ir uzrakstīt likumu, kurš ir "miris". Daudz par maz ir uzrakstīt likumu, kuru izpildvara var sabradāt kājām. Daudz par maz ir cerēt, ka šis vienkāršais cilvēks, kurš par priekšnieku pat sētnieku uzskata, spēs patstāvīgi panākt tiesisku kārtību tajā valstī, kur tiesiskums, maigi izsakoties, ir ļoti apšaubāms. Es uzskatu, ka vajag nevis labot Kārtības rulli, jo Kārtības ruļļa labošana tomēr ir viena no valsts Pamatlikuma labošanām un tam ir jāpieiet ļoti prātīgi, tāpat kā attiecībā uz Satversmes labošanu, bet īsti vietā būtu atsevišķa likuma radīšana un tā īstenošana.

Šeit bija viens oponents, kurš pateica, ka Satversmē taču nav teikts, ka šāds likums ir vajadzīgs. Atvainojiet, Satversmē nav arī teikts, ka alum ir jāuzliek akcīzes nodoklis, bet tomēr mēs rakstām šo likumu un pieņemam.

Mans uzskats ir sekojošs: šeit nevajadzētu runāt ne par postsovjetisko Bišera kungu, kurš ir augsta autoritāte tiesvedībā, bet jo sevišķi administratīvajās tiesībās, bet tajā pašā laikā cienījamajiem oponentiem nevajadzētu arī "iekrist", uzklausot profesionāļa un darboties spējīga spēka tendenci - nokļūt ārpus kontroles.

Deputāta statuss dod iespēju katram no mums piedalīties parlamentārās pārraudzības kārtībā likumības ievērošanā. Šodien, kad Latvijā praktiski partijas nav nostiprinājušās, kad viņas tikai veidojas, nevar salikt visus akcentus, ka parlamentārais darbs var būt virzīts tikai caur frakcijām vai komisijām. Arī katram deputātam individuāli ir jāpiedalās šajā darbā, un tās ir ne tikai viņa tiesības, bet arī pienākums neaizmirst, ka tauta mūs ir ievēlējusi ne tikai likumu rakstīšanai, ne tikai likumu pieņemšanai, bet arī tam, lai mēs risinātu arī ikdienišķas problēmas, kuras ir kategoriski nepieciešams atrisināt tiem tautas pārstāvjiem, kuri paši nespēj uzvarēt jebkura priekšnieka barjeru.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un nodot viņu komisijām, nosakot pietiekoši ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai šo Deputāta statusa likumu izstrādātu pamatotu un precīzu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Dārgie kolēģi! Jā, es piekrītu Bišera kungam, ka šāds likumprojekts būtu noraidāms, ka viņš nebūtu izskatāms un mēs šodien varētu nobalsot "pret", ja mūsu valsts šos 50 gadus būtu attīstījusies kā normāla, puslīdz civilizēta valsts. Tad - jā! Bet pašreiz mēs taču tiešām esam ieslodzīti šeit kā būrī, mēs varam šeit ko izteikt, varam šeit ko pieņemt, ko uzrakstīt, ko parakstīt, bet kāds ir rezultāts? Mēs būsim tūlīt liecinieki mūsu ministru atbildēm. Un tās būs formālas, nejūtīgas, cietas, pārliecinātas par savu varu, bieži ņirgājošas atbildes par mums, tiem, kuri it kā viņus ievēlējām. Un šeit ir tā - it kā tas mīlošais cilvēks, kam tu esi dāvājis savu mīlestību, tātad savu balsi un savu vēlētāju balsis, tev uzspļauj.

Nupat es atgriezos no komandējuma Oslo, kur Ziemeļvalstu padomes pārstāvji vairākus mūs bija uzaicinājuši, arī es biju starp tiem, uz konferenci par nacionālās kultūras bojāeju tā saucamās internacionālās preses iespaidā. Šur tur daži delegāti minēja, ka Baltijas valstis ir bijušas zem šīs sarkanmelnās "preses" 50 gadus un kāds ir bijis šis rezultāts. Minēja to, ka amerikāņu subkultūra, amerikanizācija apdraud arī skandināvu valodu, kultūras un valstu iznīkšanu pēc 50 gadiem. Gan videofilmas, gan bērnu multiplikācijas filmas, kas ir angļu valodā un it sevišķi "Internet" sistēma arī ir angļu valodā. Viņi domā par šīs valodas nomaiņu ar skandināvu valodām katrā zemē, lai saglabātu šo savu kultūru.

Ja mēs to neapzināsimies, ka mēs esam tie, kuri nosaka mūsu valsts attīstību, un ka mums nav šo tiesību - kontroles tiesību, patiesu un varbūt spēcīgu, kādām viņām vajadzētu būt vienā civilizētā valstī... Piemēram, Norvēģijā nav šo tik izteikto tiesību, jo tur masu mediji runā par to. Viņi visas šīs piecas dienas rakstīja mazāk par šo konferenci, nekā rakstīja par vienu izvarotāju, kas ir noķerts par šo noziegumu, lai gan bija pagājuši divi gadi, par to, kāpēc tik ilgi šis noziedznieks nav atklāts, kā viņš varēja izdarīt šo noziegumu. Un viņi visi mēģināja rast atbildi - deputāti, valdība, masu mediji, televīzija.

Ja šodien es vēlos paziņot, ka notiks konkurss māksliniekiem - arhitektiem un tēlniekiem par piemiņas zīmes radīšanu un uzstādīšanu represētajiem, tad televīzija pieprasa milzu maksu, un līdz ar to es nevaru pasludināt, ka šis konkurss notiks.To nevar izsludināt Kultūras ministrija, to nevar izsludināt konkursa komisija, jo tas prasa milzu naudas. Citādi šo naudu atņems šim pieminekļa projektam, šim konkursam.

Un tieši tāpēc, ka es nevaru pajautāt: kāpēc tas tā notiek, kādēļ, kur un kas ir atbildīgs...? Un es šodien gribētu pajautāt Birkava kungam, gan nevis par to, ka viņš bija tas, kurš parakstīja Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta iznīcināšanas dokumentu, bet ka viņš liedz iespēju pašreiz jaunajiem mediķiem jau brīvas Latvijas ģenerācijā, ja tā varētu teikt, iespēju nodarboties ar zinātnisko darbu.

Es gribētu pajautāt: kā tas varēja notikt, ka 22 gadus vecs puisis varēja noorganizēt kontrabandu, kas aizgāja garām 1994. gadā, veidojot fiktīvas firmas, 30 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šodien viņš ir apcietināts, divi kompanjoni ir Krievijā, nauda ir

Nr.20-SB

pazudusi. Tā ir mūsu attīstības nauda, nauda kultūrai, nauda izglītībai, nauda tautai. Kāpēc G-24 kredīti nestrādā? Kas tos dalīja? Vai nezināja, ka dala blēžiem? Kāpēc? Kas? Kāpēc pieaug pašnāvību skaits? Kāpēc pieaug absolūtā alkohola patēriņš mežonīgos, neiedomājamos kvantumos? Ja oficiālie dati vien jau ir pārsteidzoši un neiedomājami sabiedrībai, kā to var izturēt? Kur nu vēl 50% kontrabandas alkohola...

Kāpēc? Kas ir atbildīgs? Atbildes nav, jo, lūk, Bišera kungs domā, ka mums vairs nekas nav jāzina, kas ir noticis 1960.gadā, kas notiek Jūrmalā šodien. Kāpēc Inkuļa kungs paraksta kredītgarantiju Domes vārdā? Pretēji deputātu ieteiktajam. Kāpēc pazūd šī kasete, kas būtu vienīgais liecinieks par šīs deputātu sēdes protokolu? Kāpēc? Kādēļ tas tā notiek? Es gribu to jautāt, un tāpēc uzskatu, ka šis priekšlikums par deputātu pienākumiem un tiesībām, kas ir minēts sākumā... Šīs tiesības ir pašreiz jādod. Varbūt pēc dažiem gadiem to nevajadzēs. Tad nebūs šo daudzo "kâpēc": kā tu to drīkstēji izdarīt, iznīcināt, nopostīt, ņirgāties?

Un tāpēc atgādināšu... un nerunāšu par tiem, kas ir varbūt ierēdņi, kas saņem labu algu. Tagad samazinās dažās ministrijās ierēdņu vietas, bet pieliks klāt vēl budžeta naudu viņu algām. Tātad tās vismaz divkāršosies. Bet es gribētu jums paskaidrot par mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa attieksmi. Jau rit trešais mēnesis. Vēstule, kurā es jautāju par viņa attieksmi un lūdzu viņu izvērtēt, ko mēs varētu darīt, par deklarāciju par okupāciju, ko mēs visi pieņēmām, nobalsojām, lielākā daļa, tikai kādi 13 bija pretī, šī vēstule ir "iegūlusies". Atkārtoti esmu zvanījis. Tā ir iedota kādam Ārlietu ministrijas padomniekam... Valsts prezidenta padomniekam, kurš ir aizbraucis komandējumā uz Angliju uz trim mēnešiem. Es nezinu... vai tad cits padomnieks nevar atbildēt, ja Valsts prezidents pats nesaprot, kas par lietu? Un Valsts prezidents paziņo caur avīzi "Diena" - šī avīze man ir pazīstamāka, -paziņo, ka tā ir iekšējai lietošanai. Uz nagliņas uzkarama.

Es gribu jautāt - kāpēc. Es vēlos zināt - kad. Es gribu saņemt atbildi - kas to darīja un kāpēc. Un arī saņemt atbildi.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savulaik Ojāram Vācietim bija labs dzejolis, un tur bija arī par ierēdņiem... Un, starp citu, es arī domāju, ka vajadzētu iesniegt tādu priekšlikumu - mums visiem uzmaukt kaut kādu mantiju un vēl uzdāvināt lielu "bïembaku", tādu labi smagu, un tad oficiāli ierakstīt Kārtības rullī, ka tikai tādā apģērbā un ar tādu "bïembaku" uz kakla Saeimas deputāts ir pilntiesīgs veikt savas funkcijas. Un, ja tas "bïembaks" svērs 10 kilogramus, tad, es domāju, neviens Saeimas deputāts ārā no šīs zāles nelīdīs un nekādas savas funkcijas kā tautas priekšstāvis neveiks. Tas būtu vislabākais atrisinājums, un patiešām tad, Leopold Ozoliņa kungs, jums nebūtu nekādu jautājumu - kāpēc, kur, kādēļ un ko. Tikpat labi es sēdēju šeit un domāju... Vītola kungs laikam Ministru kabinetā tagad ir. Ja viņam nebūtu to tiesību, kuru patiešām savā veidā nav... Es iedomājos: bet kā tad Vītola kungs varētu pie Bušmeistares zirgiem doties? Viņam tādu tiesību nav! Viņš pārkāpis svētā īpašuma tiesību likumu, jo šinī Kārtības rullī tādu tiesību viņam nav. Es tikko kā sēdēju un domāju: vai mēs ar savām deputātu apliecībām varam ieiet kādā valsts iestādē? Mēs nevaram! Varam tikai tad, ja iestādes priekšnieks mums izraksta caurlaidi, tad mēs varam. Tātad viņš ir iepriekš brīdināts. Es nevaru aiziet uz iestādi, lai redzētu, vai tā valsts nauda tur tiek pareizi izlietota, vai tas priekšnieks dzer kafiju vai nedzer kafiju. Viņš papriekš tiek brīdināts, un tikai pēc tam apsardze mani var ielaist iekšā. Var arī neielaist. Ja mani neielaiž, tad man ir jāgriežas prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijā, jāaicina līdzi ir policijas darbinieki. To ar savu piemēru labi parādīja Dobeļa kungs. Viņš nelegāli iegāja policijas iecirknī, lai pārbaudītu, kā strādā šis likums, ko mēs saceram. Tad izrādījās, ka viņu varēja izmest laukā no tā iecirkņa pilnīgi legāli. Labi, paveicās, ka bija līdzi policijas augstākās amatpersonas. Tātad mēs varam teikt, ka mums, no vienas puses, ir tiesības, bet, no otras puses, mums nekādu tiesību nav. Mums ir tiesības sēdēt šeit. Un tādēļ es saku - labāk uzvilksim mantijas, uzkarināsim sev lielu "bïembaku" un teiksim, ka mēs ļoti labi pārstāvam tautu!

Tālāk. Izrādās, ka deputāta palīgam ir tās tiesības... Pareizi Krisberga kungs jau teica. Deputāta palīgam ir tiesības informēt vēlētājus pēc deputāta norādījuma. Es aicināšu vismaz opozīcijas deputātu palīgus vienu dienu skriet pa Rīgas ielām un kliegt par to, ka viņi grib informēt. Citādi es nesaprotu, ar kādu mehānismu palīgi varēs informēt sabiedrību. Jo, kad palīgs aiziet uz "Latvijas Radio", tad izrādās, ka tas ir komerclaiks un ka varbūt kaut kur blakām "Carefree" biksīšu ieliktņu reklāmai vai vēl kādai citai varēs varbūt labākajā gadījumā ielikt informāciju, ka tāda un tāda deputāta palīgs vai tāds un tāds deputāts grib paziņot to un to. Es iedomājos - varbūt patiešām tas ir demokrātijas augstākais sasniegums. Un varbūt es patiešām sagaidīšu to brīdi, kad vakarā es, kā jau es teicu, starp "Carefree" biksīšu ieliktņu un, teiksim, "Cool" reklāmu izdzirdēšu Kārļa Leiškalna vārdu. Tas būs ļoti patīkami, un Kārlis Leiškalns starp šīm divām higiēniskajām lietām varēs paziņot to, ko viņš vēlas paziņot tautai. Tā ir mūsu realitāte.

Tātad ir jautājums - vai mēs tik tālu jau esam nokļuvuši, ka, izrādās, kā es jau teicu, katrs valsts ierēdnis ir augstākais "papus"? Un tad gandrīz katrā likumā mums ir jāizdara izmaiņas. Mums ir jāizdara izmaiņas likumā par radio un televīziju un vēl daudzos citos likumos - likumā par pašvaldībām... Jautājums - vai Saeimas deputāts var pašvaldībā... palīgs var piedalīties... Bet jēdziens "piedalīties" nozīmē balsot vai iesniegt projektu, uzstāties. Palīgam ir tādas tiesības. Saeimas deputātam laikam tādu tiesību nav. Jautājums ir arī par šo piedalīšanos. Kādā veidā var piedalīties? Es Rīgas Domē gribēju dot pietiekami svarīgu informāciju, Purgaiļa kungs sākotnēji nevēlējās dot vārdu, pēc tam viņš šo jautājumu lika uz balsojumu un nobalsoja, lai šī informācija netiktu sniegta. Tātad man nebija nekādu tiesību. Ja mēs uzskatām, ka tā ir normāla parādība, tad, protams, mēs varam saglabāt... Bet tad, es vēlreiz saku, es aicināšu Leopoldu Ozoliņu un pārējos kolēģus iesniegt to manu priekšlikumu - par tiem paltrakiem un lielajām medaļām. Jo tad mēs vismaz būsim atklāti un godīgi. Mēs parādīsim, ka mūsu tiesības ir šeit sēdēt un vairāk neko arī nedarīt pēc būtības. Un tautas intereses Saeimai diez vai būs vajadzīgas. Kaut gan palīgiem patiešām būs vairāk jārisina... lai vismaz no budžeta palielina algu un lai viņus pielīdzina vismaz ierēdņa kategorijai, citādi mūsu palīgi patiešām saņem tik milzīgus ienākumus, ka es pat nezinu...

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu", jo tiešām mūs, deputātus, ignorē. Ignorē gan no valdības puses (es domāju, it sevišķi neatkarīgos deputātus), gan arī no valdošo partiju puses. Varam to redzēt katru ceturtdienu, kad notiek valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Valdība var atbildēt, ko viņa grib, un tiek pieņemts, ka valdība ir atbildējusi. Bieži viņi pasaka, ka kāds ir slims, nevar atbildēt, un tādējādi vispār neatbild neko. Bet tiek uzskatīts, ka tā ir atbilde. Kaut vai, teiksim, šis gadījums: mēs, pieci deputāti, uzrakstījām Saeimas Prezidijam attiecībā uz Revīzijas komisijas slēdzienu. Arī šajā gadījumā nekādas atbildes faktiski nav. Te notiek liela izsaimniekošana. Pasaka, ka tas, ko mūsu revīzija atzinusi, ir iekšēja lieta. Paziņo, ka pieņemts zināšanai. Mēs, pieci deputāti, varam uzrakstīt, bet Kancelejas vadība ir svēta - viņi saka, ka viņi neko tādu nav darījuši un ka tas nav krimināli. Mēs arī nesakām, ka tas ir krimināli, bet mēs gribam, lai pieņemtu kaut kādus mērus, jo mūsu Revīzijas komisija ir atzinusi, ka tas ir darīts. Pareizi te citi deputāti teica: vai tad mēs varam ieiet kādā uzņēmumā vai iestādē vai kaut kur citur un pārbaudīt? Ko tas līdz, ka man daudzi cilvēki sūta vēstules, par ko es te vairākas reizes esmu runājis... Piecu bērnu mātei mājās atslēgta elektrība. Mājās bērni nevar mācīties, tāpēc ka viņa nav nomaksājusi kādus 20 latus. Es toreiz rakstīju vēstules uz visām vietām, gan Ministru prezidentam, gan labklājības ministram, gan "Latvenergo", bet visi tikai "futbolēja" no viena pie otra, tikai atrakstījās. Un nekādu tiesību jau nav. Un nav jau arī teikts, ka mums dod to atbildi kaut kādā noteiktā laikā. To atbildi jau mēs saņemam. Citi domā, ka mēs saņemam ātrāk. Bet citreiz esmu priecīgs, ka saņemam mēneša laikā. Un citreiz - vēl ilgāk. Šeit tiešām ir tā: ja mēs uzdodam Ministru kabinetam vienu jautājumu, tad mēs dabūjam kaut kādu formālu atbildi. Bet mums jau vajag arī lielākas tiesības. Tad, protams, mēs esam gatavi tikties regulāri ar vēlētājiem. Bet, ja vēlētāji redz, ka mēs neko nevaram panākt un ka mums pat neatbild... tad jau mūs ignorē. Tā ignorēšana jau ir. To mēs redzam šeit. Valdošās partijas un arī šo partiju biedri arī neizlemj neko. To jau jūs paši zināt, ka valdošo partiju vadība izlemj savā starpā, vienojas ar Ministru prezidentu un iet, kā futbolā saka, vienos vārtos. Tā ka es atbalstu šo likumprojektu, un es domāju, ka tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā, un tad jau vēl papildus varēs koriģēt.

Sēdes vadītājs. Godātais Rubina kungs! Visi Prezidijam iesniegtie deputātu iesniegumi tiek izskatīti, un tiek sniegtas atbildes.

Nākamais debatēs ir pieteicies Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es sākšu ar to, ka izteikšu savu pamatnostādni šinī jautājumā, un tā ir tāda, ka šāds likums ir vajadzīgs. Diemžēl jāsaka, ka šis sagatavotais dokuments ir "pabāls", un es nosodu Juridisko komisiju šajā sakarībā. Jums bija jāsagatavo alternatīvs dokuments, jāizsaka savs viedoklis, nevis vienkārši jākritizē. Ērtāk ir neko nedarīt. Jo uz argumentiem, kuri šeit ir izskanējuši, laikam ne visi varētu atbildēt. Protams, tas, ka deputāts ir pārvērsts par tādu īpašu objektu, ir arī mūsu vaina - deputātu vaina. Deputātu padarītais darbs šodien neinteresē gandrīz nevienu. Turpretī pilnu informāciju jūs saņemsiet par to, ka viens deputāts staigājis ar plikiem stilbiem. Viņš tiek fotografēts no visām pusēm, un tiek sniegta plaša informācija. Par citu deputātu (vai deputātu grupu) saņemsiet izsmeļošu informāciju, ka viņš iet iedzert uz kafejnīcu "Sirdsmīļā", vai vēl kāda tur "mîļā", un tas arī skaitās ļoti interesanti. Trešais deputāts tiek rādīts televīzijā vairākkārt - kā viņš cilā zirga asti un kaut ko pēta tur ļoti rūpīgi. Un tas atkal skaitās ārkārtīgi interesanti visiem. Un šis deputāts kā tāds... var teikt, kaut kas līdzīgs, teiksim, ne īsti lamu vārdam, bet

nr.21 bs.

izsmiekla vārdam gan. Protams, neviens neaizmirst atgādināt par mīkstajiem krēsliem, kas turpat blakus atrodas. Cik aprakstu jūs esat lasījuši par to, ko deputāti dara, tiekoties ar vēlētājiem, kādas problēmas viņi risina? Cik daudz jūs esat par to kaut kur kaut ko izlasījuši? Turpretim sīki un smalki tiek meklēts viss kas mūsu personīgajā dzīvē, un tas skaitās liels kārums, ja atrod kaut ko tādu. Tāpēc jājautā: kāpēc mums nepieņemt likumu, kurš nosaka tomēr kaut cik stingrāk mūsu pilnvaras? Jūs sakāt: "Mûsu galvenais uzdevums ir likumi." Jā, pilnīgi pareizi! Es tam pilnīgi piekrītu. Arī likumos var daudz ko mainīt tā, lai varētu mūsu darbu uzlabot. Neapšaubāmi. Taču šis pats likumu radītājs ir bieži vien galīgi bezspēcīgs, saskaroties dzīvē, reālajā dzīvē, ar šo likumu tā saucamo izpildi. Es domāju, ka tam, kurš rada likumus, ir jāprot saskatīt, kā šie likumi darbojas. Viņš nevar teorētiski šeit kaut veidot, domāt un pēc tam balstīties tikai uz kaut kādiem ekspertu novērtējumiem.

Cienītie kolēģi! Vairāki no jums ir piedāvājuši jaukto vēlēšanu sistēmu. (Es tai ne sevišķi piekrītu. Tā ir atsevišķa saruna.) Tie, kas šo ideju ir ļoti kvēli atbalstījuši, min kā vienu no argumentiem to, ka, lūk, šāda jauktā vēlēšanu sistēma palīdzēs attiecīgajā apgabalā ievēlētajam deputātam uzturēt ciešākus sakarus ar vēlētājiem, palīdzēt vietējam novadam, un tā tālāk. Tātad jūs paši netieši pierādāt, ka jūs pilnā mērā atbalstāt to, ka deputātam ir nepieciešama šī iejaukšanās praktiskajā dzīvē. Un nevajag to nonivelēt līdz tādam jocīgam apgalvojumam, ka deputāts palīdzēs kaut kur sliedes ievilkt vai autobusa maršrutu mainīt. Bet, neskatoties uz to, mūs arī uz to aicina. Es domāju, ka daudzi no jums saņem pietiekami biezas pakas vēstuļu, un ko tik mums tur nelūdz palīdzēt, ko tik mums nelūdz tur izdarīt! Bet kādas ir mūsu iespējas kaut ko izdarīt? Vidiņa kungs teica, ka policijas iecirkņos ar mani nerunās. Nē, Vidiņa kungs, pagaidām Latvijas policijā runā gan ar mani. Līdz šim vēl neviens policists nav iedrošinājies nerunāt. Un es gribētu pirmo tādu redzēt, sākot ar Iekšlietu ministrijas vadību. Bet tā ir cita lieta. Tas nav pateicoties deputāta statusam. Tas ir pateicoties varbūt kaut kādām citām īpašībām. Es domāju, ka Serovs arī ar mani citādi runātu nekā ar dažiem Latvijas valdības pārstāvjiem. Bet tas ir atkal cits jautājums. Tas ir precīzi jāieliek iekšā likumā, lai tiešām likums noteiktu, kādas ir mūsu tiesības, jo tas, kas ir šeit uzrakstīts, tas ir nevis smieklīgi, tas ir vairāk nekā smieklīgi, jo tur vispār nekas nav pateikts. Un tagad mēs vēl izņemsim ārā no likuma tās iespējas braukt par brīvu tramvajā, lai gan no simta laikam katru dienu ne vairāk kā viens to izmanto. Un viss tas pārējais... par piespraušanu vajadzīgajā vai nevajadzīgajā vietā... un ko darīt, ja nozaudē šo apliecību... Cits tur nekas virsū nav uzrakstīts. Cienījamie kolēģi, kāpēc jūs negribētu uzlabot mūsu kopējo darbu un kāpēc jūs negribētu atbalstīt to, ka mums ir vajadzīgs atsevišķs likums? Te nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Gan pozīcijā, gan opozīcijā strādājošam deputātam jādod iespējas rīkoties kā deputātam. Un nevajag pataisīt deputātu par tādu cilvēku, uz kuru var vienkārši tikai žulti izgāzt, dusmas izgāzt un padarīt viņa rīcību diezgan ierobežotu.

Es saprotu, ka ir zināmas aprindas, zināmi politiķi, kuriem viss ir "salikts pa plauktiņiem", ir frakcijas, kur katram ir zināmas tiesības un ne vairāk, un ka tur attieksmi pret šādu likumu nosaka frakciju iekšējie lēmumi, kurus, ja tā ir disciplinēta frakcija, neviens uz āru neizpauž.

Bet, padomājiet paši, mēs esam tomēr šeit par to, lai dotu iespēju individuālai personai izteikties visos "lauciņos". Kāpēc deputāts tāds nevar būt? Kāpēc nedot viņam papildu iespējas rīkoties? Jā, likuma ietvaros. Pilnīgi pareizi. Bet, atvainojiet, lūdzu! Tas, kas mums notiek jautājumu un atbilžu laikā... nu, man liekas, ka jūs paši redzat, pēc kā tas izskatās un par ko tas ir pārvērties. Protams, ka valdībā esošās koalīcijas pārstāvjiem ir neloģiski uzdot šeit publiski jautājumus valdības pārstāvjiem, tas absolūti neiekļaujas "râmjos". Visi ir pieraduši pie tā, ka jautājumus uzdod opozīcija, un vienkārši pieliek ķeksīti - un jautājumu un atbilžu vakars ir beidzies. Tā tas būs arī šodien. To jūs redzēsit tūlīt. Tāpēc es domāju, ka nebūtu slikti padomāt par šāda dokumenta tālāku veidošanu. To nu tiešām vajadzēja atbildīgajai komisijai pamatoti pateikt, jo, redziet, jūs esat nokritizējuši šo dokumentu, esat uzsvēruši to, ka deputāts tiek pārtaisīts par kaut kādu kontrolieri. Jā, varbūt, es piekrītu. Kā jau es teicu, šajā konkrētajā tekstā pārāk daudz ir uzsvērta šī kontroles nepieciešamība. Tā ir taisnība. Bet tajā pašā laikā es šo ideju negribu atmest un tomēr, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pēc tam mēs varam ar šo dokumentu tālāk strādāt, jo galīgi nevajadzētu noliegt, galīgi atteikties no iespējām iesaistīt deputātus, izmantot viņu individuālās iespējas, nu nevajadzētu to galīgi noliegt, jo tieši ar to Saeima var kļūt spēcīga, ja mēs dažādā veidā valstij par labu iesaistītu deputātus darbībā.

Jo atklāti sakot... neņemsim ļaunā, bet tas, ko saka par valdības iestāžu darbiniekiem, ir pilnīga taisnība. Valdības iestāžu darbiniekiem ir divas, trīs un četras reizes lielākas algas nekā Saeimas deputātiem. Pieņemot budžetu, jūs varat stīvēties par kaut kādiem sīkumiem, bet jūs jau redzat, ar kādu kvēlu degsmi tiek aizstāvēts viss tas, un beigās ir, lūk, šī vienošanās, un beigās ir vajadzīgais balsojums, un viss paliek tā, kā bijis.

Tas tāds viens piemērs. Es atceros, ka mums šeit bija šī runa par to starpību starp Iekšlietu ministrijas policistiem un finansu policistiem. Gan vieni skaitās pēc nosaukuma policija, gan arī otri, bet atalgojuma ziņā ir milzīga starpība. Bezdibenis ir šo divu struktūru darba novērtēšanā, lai gan ļoti bieži šīs funkcijas ir ārkārtīgi līdzīgas.

Tāpēc es aicinu... protams, tūlīt skanēs citi argumenti un varbūt būs vēl arī citi mani argumenti, bet es aicinu: tomēr cienīsim sevi! Cienīsim savus kolēģus un dosim iespēju mums vairāk strādāt individuāli, un atbalstīsim šo dokumentu pirmajā lasījumā, un pragmatiskāk un rūpīgāk sagatavosim priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es biju cerējis, ka šis jautājums tiks ātri un mierīgi izlemts pozitīvi, lai gan Juridiskajā komisijā gāja grūti. Patiešām deputātam ārpus šīm sienām ir tikai viena tiesība - braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Bet aizstāvēt neredzīgos, kuriem nupat valdība taisās atņemt jebkuru iespēju par brīvu braukt transportā, nerunājot par to, ka neredzīgā pavadonis pavisam nedrīkstēs braukt par brīvu... Mēs esam nostādīti tādā stāvoklī, ka mēs neko nevaram izdarīt. Un mēs redzam arī to, ka cilvēki sūdzas, un pēdējā instance ir deputāts. Un arī šī pēdējā instance nevar neko izdarīt, jo nav valstī normāla likuma par atbildību par neatbildēšanu uz sūdzībām, par paviršu atbildēšanu uz sūdzībām, par atrakstīšanos, vienkārši var teikt - par ētiski nepieņemamu attieksmi pret sūdzētāju.

Mēs tepat, šajā zālē, esam redzējuši, ka mums atrakstās. Mēs, Tautas kustība "Latvijai", veicam uzskaiti par to, cik gadījumos valsts augstākie ierēdņi - ministri, ieskaitot Ministru prezidentu, - pavirši atbild uz mūsu jautājumiem. Cik ir formālisma, cik ir negribēšanas, cik ir dezinformācijas! Un mēs neko nevaram izdarīt. Galu galā - ja tauta, deputātus ievēlot, ir uzticējusi savas varas tiesības (jo augstākā vara, pēc Satversmes, pieder Latvijas tautai), tad šīs tiesības ir jārealizē. Bet mēs paši tīšām šobrīd pretojamies, lai tās realizētu. Pretojamies vismaz divu man zināmu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, valdošās frakcijas ir cieši sasaistītas ar izpildvaru, daļēji ar tiesu varu, kopējā interešu blokā un negrib, lai kāds no deputātiem varētu būt tiesīgs kontrolēt tos aizmugures darījumus, ko veic izpildvara un ko veic daudzie tās ierēdņi. Tas būtu vienkārši bīstami. Uzreiz tiek piesaukts noslēpums, uzreiz tiek piesaukts traucējums darbā. Šis traucējums jau nu noteikti ir. Tas ir pirmais iemesls.

Otrs iemesls. Diemžēl, te vērojot, kolēģi, viena otra darbu, es redzu, ka otrs iemesls ir tas, ka tauta, griežoties pie jums ar sūdzībām, būtu reizē pārbaudītājs, kas pārbaudītu, vai jūs gribat strādāt vai negribat strādāt. Un daudzi, es redzu, ļoti labprāt noslēpjas aiz nespējas kaut ko darīt. Esmu dzirdējis atbildes: "Bet mēs, deputāti, te neko nevaram darīt vairāk nekā vienkāršs mirstīgais, vienkāršs ierindas pilsonis." Tā diemžēl ir patiesība. Bet kas šo patiesību īstenoja kopš pagājušā gada jūnija, kad tika atcelts šis deputāta statuss, pārtaisot Kārtības rulli? Mēs paši. Atzīstieties tad tautai un sūdzētājiem: mēs paši aizliedzām jums palīdzēt. Mēs paši neesam pieņēmuši likumu par atbildību tiem, kas neatbild uz sūdzībām vai atrakstās automātiski. Ja būtu šāds likums, tad mēs varētu teikt: "Birkava kungs, jūs neatbildat uz jautājumu." Tagad mums šajās jautājumu reizēs jāuzdod tādi jautājumi, par ko vienkārši ir kauns. Jāuzdod ministram jautājumi, kādus jūs esat dzirdējuši: "Kâpēc, ministra kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu?" Tas tad būtu novērsts. Šie cilvēki, man liekas, pat labāk justos, ja viņi saprastu, ka nevar "peldēt", nevar pļāpāt atbildes vietā, nevar melot. Jo būtu atbildība par to. Kāpēc mēs esam radījuši tādu stāvokli, ka nevar nevienam prasīt atbildību, pat ne no ministra, ierēdņiem un tā tālāk?

Diemžēl mēs nesaprotam vienu lietu, ka mēs esam vēl jauna demokrātija. Turklāt tāda, ka nav nākusi no normālas sabiedrības, bet no tādas sabiedrības, kurā viss ir ticis falsificēts. Gandrīz viss ir ticis falsificēts. Mēs esam psiholoģiski uzsūkuši šo atrakstīšanos, šo stāstīšanu, ka melns ir balts un otrādi, un tā nostāja ir mūs sabojājusi. Un tagad argumentē, ka normālās demokrātijās likumdošanas vara ir strikti nodalīta no izpildvaras un mēs nedrīkstam jaukties. Nu būsim godīgi un visi atzīsimies, ka mēs saprotam, ka mēs esam sevišķā stāvoklī šīs psiholoģiskās samaitātības dēļ. Ka mēs nevaram piemērot tos noteikumus, kā tas ir normālās vecās demokrātijās.

Es gribu vēl piebilst, ka normālas vecas demokrātijas nebūt visu nedara perfekti. Nebūt ne viss ir viņiem tā, kā vajadzētu. Un, ja varbūt komunisti ieviesa šo principu, ka deputāts iet tautā, stāv

Nr.22 IK

tautas priekšā regulāri un tautas grūtdieņiem, tautas cilvēkiem, kam nodarīts pāri, palīdz uzreiz un ka viņam ir šādas tiesības, varbūt šis princips ir arī labāks par veco, man gribas teikt, iesīkstējušo demokrātiju, kas nebūt nav labākais paņēmiens un nebūt arī nav visās zemēs - ka absolūti nevar iejaukties kādā absurdā lietā. Tāpēc es lūdzu un vienkārši es gribu apelēt pie jūsu sirdsapziņas: atbalstiet, lūdzu, šo likumprojektu konceptuāli, tad pie tā varēs strādāt Juridiskā komisija un izstrādās to labu, jo Juridiskajā komisijā ir cilvēki, kas tiešām var strādāt, grib strādāt. Bet es baidos, ka arī tai trāpa tas spiediens, kas nāk no tās grupas, kas ir valdošā un kas kaut kur Latvijā varbūt pārstāv varu ārpus parlamenta un daļēji arī ārpus valdības, un ir skumji, ka mēs šeit esam šīs varas priekšā tikpat nevarīgi kā jebkurš ierindas cilvēks un mums ir jāskatās ar bažām, vai tikai mēs neizdarām kaut ko nepareizi tiem, kas vēlas, lai dara pareizi. Baidos, ka tas ir sindroms no tiem laikiem, kad mēs baidījāmies komunistiskās partijas priekšā, kaut tikai mēs neizdarītu kaut ko nepareizi, kaut tikai mēs neizdarītu kā buržuāziskie nacionālisti, kaut tikai mēs neizdarītu kā tādi disidenti, kas vēlas buržuāzisko demokrātiju. Es gribu pateikt skarbus vārdus: šāda demokrātija, kad mēs nevaram iet pie tautas un nevaram tautas lūdzējiem neko palīdzēt, nav pilsoniskā jeb, kā francūži saka, buržuāziskā demokrātija. Tā ir tā pati augstākās pakāpes demokrātija, sociālistiskā, komunistiskā demokrātija, kad nevēlamajiem cilvēkiem tiek vienkārši aizbāzta mute. Un te argumentēt ar to, ka toreiz sūdzētājus uzklausīja labāk nekā tagad un ka mēs nedrīkstam to darīt... nē, bija izsists robs šajā augstākās pakāpes demokrātijā, godīgo cilvēku izsists robs tomēr, lai uz sūdzībām atbild. Un arī varas augstākie slāņi bija pietiekami saprātīgi, tie saprata, ja nebūs atbildes, tad būs nepatikšanas. Vai mēs ar šo aizliegumu deputātiem piedalīties nekārtību novēršanā, līdz ar to akumulējot daudzās kļūdas, daudzās pārestības pret tautu - vai mēs ar to neradām eksplozīvu situāciju, kas būs ļoti izdevīga tiem, kas vēlas, lai atgrieztos barbariskā iekārta? Vai mēs apzināmies, uz ko mēs īsti ejam? Vai mēs mazlietiņ tālāk padomājam par šo sēdēšanu šajā solā, slinku sēdēšanu šajā solā, vai padomājam par to, kas būs pēc trim gadiem? Nedomājiet, ka tauta mūžīgi būs pacietīga. Pienāks brīdis, kad tautai pietrūks pacietības, jo ilgstoša jau ir šī ņirgāšanās. Un es saprotu, ka daudziem no jums šķiet, ka tas ir jau pāri mēram, un es apbrīnoju, ka jūs tomēr izliekaties, ka neko nesaprotat. Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to kavētu vēl. Un tad, kad būs pieņemts šāds likums, deputāts patiešām būs atbildīgs tautas priekšā un tauta varēs kontrolēt katra deputāta vēlēšanos un spēju strādāt tautas labā. Un es ceru no jums sagaidīt atbalstu, bet, ja jūs neatbalstīsiet, tad es atļaušos teikt tā - jūs paši sējat vēju un vētru un par to būsiet atbildīgi.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Mauliņa kungs! Ir ļoti grūti, protams, pļaut vētru - un varbūt arī būs jāpļauj, - bet es vairs nerunāšu par to, ka mēs ar likumu mēģinām noteikt to, kas mums jau tāpat ir jādara. Visiem ir skaidrs, kādi ir deputāta pienākumi, pie tam, lai tiktos ar vēlētājiem, katra piektā diena nedēļā mums ir apmaksāta no valsts budžeta, kā ir teikts Satversmē. Lai tiktos ar vēlētājiem, mums ir speciāla vesela diena nedēļā. Protams, to var darīt biežāk, var pirmdienās atrast laiku, ja nav jāraksta ierosinājumi vai kas tamlīdzīgs. Es negribu runāt par to sadaļu, kur jūs mēģināt ierobežot preses brīvību un dot deputātiem kādas īpašas privilēģijas uzstāties masu medijos (vai ar zirga asti vai bez zirga astes - tas šajā gadījumā nav tik svarīgi). Es jums gribētu minēt tikai Satversmē noteiktās priekšrocības un privilēģijas, kas jau šodien ir deputātiem, Mauliņa kungs. Pirmā priekšrocība ir skaidri redzama Satversmes 14.pantā: "Vçlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus." 25.pants runā par tēmu, kas jūs šodien aizskar, - Saeima izvēlē komisijas, un komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos pārstāvjus un ka komisijas, starp citu, var darboties arī starp sesijām. Tā ka mums ir tiesības... Un bieži vien, lai pieprasītu izziņu, Satversme ļoti gudri nosaka, ka vajag motivāciju. Vajag vismaz 5 cilvēkus, lai uzdotu jautājumu, vai komisijas slēdzienu, lai uzdotu ministram vai pašvaldības iestādei kādu jautājumu vai prasītu izziņas, jo... jūs jau zināt to tautas parunu, ka viens muļķis var uzdot tik daudz jautājumu, ka simts gudro neatbildēs. Un nekādā gadījumā... Esiet mierīgs, Mauliņa kungs, es jums netraucēju, es atbalstu jūsu iniciatīvas.

Satversmes 26.pantā atkal ir privilēģijas... nevis privilēģijas, bet tiesības izveidot "noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu". Ļoti precīza motivācija, jo mūsu darbs ir likumdošana un mēs nevaram nodarboties tikai un vienīgi ar garu, sarežģītu un bieži vien bezrezultatīvu izmeklēšanu. Satversmes 27.pants: "Saeimai ir tiesība iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amatpersonai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis." Satversmes 28.pants: "Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības..." Pārējos šīs zemes iedzīvotājus var saukt pie atbildības. Jau tā ir privilēģija. Satversmes 29.pants: "Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot..." Tas nozīmē, ka jūs varat iekļūt jebkurā valsts uzņēmumā vai valsts pārvaldes iestādē. Satversmes 30.pants: "Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas." Atkal privilēģija, atkal statuss. Jūs gribat vēl kaut ko vairāk. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem, diemžēl visiem pārējiem pilsoņiem šajā zemē jānopelna naudiņa pašiem. Un tā tālāk, un tā uz priekšu. Paldies par uzmanību. Aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, turpināsim debates. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es runāšu ļoti īsi, jo es gribētu dzirdēt vēl pārējos. Mums ir šeit iespēja veikt vienu jaunu pasākumu, kas varbūt mūs uzvedīs uz pareizā ceļa. Nenoliedzams ir tas, ko Leiškalna kungs saka. Ir jau daudz kas definēts, bet, ja mēs varētu kopīgi nolemt, kas ir piemērots šeit Saeimā... kad mēs lemjam, kad mēs drīkstam patiešām paņemt to, ko viena komisija ir izmeklējusi, un vienkārši ar vairākumu nobalsot, ka melns ir balts... Kādai attieksmei mums jābūt pret to, ko mēs mēģinām darīt? Vai mēs negribam saprast iemeslus, kāpēc mums ekonomikā iet tik slikti, un fundamentāli tos jautājumus apskatīt un varbūt strādāt daudz, daudz smagāk komisijās? Es domāju, ka mēs varētu vienoties attiecībā uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, un tad varbūt mēs mūsu tautu varēsim izvest no tā tuksneša, kurā mēs tagad esam iekšā. Es atstāju tribīni, lai cits runā, bet es uzaicinu visus balsot "par" un tad kopīgi strādāt. Mums ir daudz domstarpību par daudziem politiskiem jautājumiem, bet, ja mēs varētu atrisināt procesa jautājumu, kā mums ir jāstrādā un kāda ir mūsu atbildība, tam būtu Dieva svētība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Jāsaka pilnīgi atklāti - no juridiskā viedokļa, izvērtējamais likumprojekts ir ārkārtīgi vāji sagatavots. Tomēr ideja, ko likumprojekta autori ir ielikuši šajā likumprojektā, manuprāt, ir atbalstāma. Es minēšu pavisam īsā runā galvenos argumentus.

Pirmkārt. Šobrīd Latvijā nav spēkā tāda normatīvā akta, kas reglamentētu Saeimas deputātu ārpusparlamenta darbību, tiesības un pienākumus. Šajā ziņā Saeimas deputāti ir pielīdzināmi jebkuram ierindas vēlētājam, jebkuram Latvijas Republikas pilsonim.

Otrkārt. Ja mēs salīdzinām tos normatīvos aktus, kas reglamentē pašvaldību deputātu statusu, pašvaldību deputātu tiesības, jebkura vismazākā Latvijas pagasta deputātu tiesības un pienākumus, tad jāsaka, ka šie pienākumi un tiesības likumdošanā ir reglamentēti ļoti precīzi un šīs tiesības ir daudz plašākas nekā Saeimas deputātiem. Ja mēs salīdzinām tās tiesības, ko mēs paši, Saeimas deputāti, savā Kārtības rullī esam devuši saviem palīgiem, tad redzam, ka arī palīgiem ir daudz plašākas iespējas ietekmēt situāciju, un ir daudz precīzāk reglamentēti pienākumi. Turklāt Satversmes 21.pants nosaka, ka Kārtības rullis reglamentē tikai un vienīgi Saeimas iekšējās darbības un kārtības noteikumus, tātad tas nozīmē, ka Saeimas deputāta āpusparlamenta tiesības būtu jāreglamentē īpašā normatīvajā aktā.

Godātie kolēģi! Viena no galvenajām problēmām mūsu

Nr. 23-MC

valstī ir tā, ka valsts amatpersonām (tas attiecas ne vien uz Saeimas deputātiem) mūsu likumdošanā ir ārkārtīgi neprecīzi reglamentētas tiesības un pienākumi. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka valsts amatpersonas dažkārt savas tiesības izmanto nelikumīgi, nevalstiski un faktiski uzurpē varu, jo šī vara nav konkrēti reglamentēta likumos un nav fiksētas šīs varas robežas, un tādējādi tiek veicināta korupcija mūsu valstī. Turklāt, es domāju, mēs nevarētu neņemt vērā arī sabiedrisko domu, jo daudzkārt presē, masu informācijas līdzekļos ir izskanējusi kritika, kas vērsta pret mums un citiem valsts augstākajiem vadītājiem, ka nav šīs saiknes starp mums un vēlētājiem, pilsoņiem, bet par to jūs jau daudz esat runājuši, tādēļ par to es nerunāšu.

Godātie kolēģi! Šeit kāds mans ļoti cienījams frakcijas biedrs un cilvēks, ko es ļoti cienu, Kārlis Leiškalns, uzstājoties teica, ka jau spēkā esošais Kārtības rullis dod tiesības mums visiem ļoti sekmīgi darboties ārpus parlamenta, prasīt informāciju un cīnīties pret dažādām nebūšanām. Man ir jāatgādina savam cienījamajam kolēģim: kad viņš pirms dažām dienām griezās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar ierosinājumu izvērtēt kādu darījumu, par ko ir rakstījusi prese, viena no iebildēm pret šo ierosinājumu bija tāda, ka spēkā esošais normatīvais akts, proti, Kārtības rullis šādas tiesības viņam individuāli nedod, nedod tiesības ievākt šo informāciju. Un šodien man no šīs augstās tribīnes ir jādzird pavisam kaut kas cits - ka šīs tiesības ir ļoti plašas.

Godātie kolēģi! Mans stāvoklis ir ļoti grūts, jo, no juridiskā viedokļa likumprojekts ir ārkārtīgi slikti sagtavots, tur ir daudz problemātisku normu. Es aicinu godātos kolēģus balsot, vadoties katram pēc savas sirdsapziņas. Kā jurists es gribētu šo likumprojektu noraidīt, bet ideja ir ļoti apsveicama. Es personīgi balsošu "par". Par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pasvītroju, ka es uzstājos komisijas vārdā. Te daudzi ļoti debatēja ar deputātu Bišeru, bet es esmu spiests aizrādīt, ka deputāts Bišers ar savu viedokli šeit nav uzstājies, jo deputāts Bišers uzskatīja, ka tādā līmenī, kādā ar viņu debatēja deputāts Vidiņš, viņam nav jādebatē, ka līdz tādam līmenim viņš negrib nolaisties. Un tāpēc es šeit nerunāšu par to, es runāšu tikai par Juridiskās komisijas viedokli.

Pirmkārt, daudzi, pat šā likuma atbalstītāji ir izteikuši viedokli, ka šis likums ir slikti sagatavots, bet, lūk, Juridiskajai komisijai ir bijis pienākums izstrādāt alternatīvu likumu. Ziniet, mums ir pietiekami daudz piemēru, ka mēs pieņemam kaut kādu galīgi negatavu un nepieņemamu likumu, kā, piemēram, kaut vai to pašu nelaimīgo Izglītības likumu, un pēc tam mocāmies un vairs nekā nevaram izdarīt. Ja Juridiskajai komisijai šis likumprojekts ir nepieņemams, tad, es domāju, tai nevar uzlikt par pienākumu izstrādāt šo likumu, tad ņemiet šo likumprojektu atpakaļ, izstrādājiet to tā, lai tajā nebūtu tādas rupjas kļūdas un rupjas pretrunas, un tad iesniedziet atkārtoti šo likumprojektu. Es gribu teikt, ka šinī gadījumā mani ļoti pārsteidza, ka mūsu galvenais karotājs pret korupciju arī iestājās par šādu likumu. Es gribētu redzēt, kurā demokrātiskā valstī ir šāds likums? Man diemžēl neviens to nav varējis nosaukt. Es arī nezinu, kurā demokrātiskā valstī šāds likums ir. Es tādu nezinu un neesmu atradis. Jautājums ir par to, vai atsevišķs deputāts ārpus Saeimas var uzstāties Saeimas vārdā. Šinī gadījumā es negribu teikt, ka tad, ja nepieņemsim šo likumu, deputāts nevarēs tikties ar vēlētājiem, saņemt viņu vēstules, palīdzēt viņiem dažādos jautājumos. Tas ir katra deputāta pienākums, un ja viņš grib, lai vēlētāju atsauksmes par viņu būtu labas un lai vēl nākamreiz viņu ievēlētu, tad viņam tas ir pienākums, bet viņš nevar iejaukties tādu konkrētu jautājumu risināšanā, kuri ir saistīti... un varbūt dažus deputātus neuzņem šur tur tāpēc, ka viņi ir gājuši kārtot kaut kādu firmu lietas, kaut kādu citu personu lietas un uzstājušies kā viņu lobiji. Diemžēl es arī esmu pieredzējis to, ka viens deputāts iet kārtot vienas firmas interesēs kaut kādu jautājumu un otrs deputāts iet otras firmas interesēs... Labi, ka ar tiem zirgiem tā nebija, bet varēja arī būt sakarā ar tiem zirgiem tā, ka viens deputāts iet aizsargāt saimnieces svētās privātīpašuma tiesības, bet otrs deputāts iet aizsargāt, teiksim, dzīvnieku tiesības, jo, protams, arī dzīvai radībai ir zināmas tiesības. Vai mēs tiešām gribam to? Es domāju, ka mums galvenais ir tas, ka jāstrādā vairāk šeit pie likumiem. Piemēram, kā šajā gadījumā ar tiem zirgiem - jāveido tādi likumi, kas efektīvi aizsargātu arī dzīvnieku tiesības. Jā, arī par kombikormu... Ir jāstrādā ar likumiem. Un mums jau ir piemēri. Ir par cukuru likums un vēl daži likumi. Tā ka jautājums ir par to. Un es kā deputāts nekad neesmu sastapies ar gadījumu, kad mani nebūtu pieņēmuši... Te daži sūdzas, ka mūsu ministri ir pārāk nepieejami, taču man nekad nekādas tādas problēmas nav bijis, arī ar valdības vadītāju man nekad tādas nav bijis, šeit zālē viņš ir ļoti demokrātisks, un ikvienu deputātu, kurš pie viņa pieiet, viņš vienmēr ir uzklausījis. Vai viņš viņam ir atrisinājis jautājumu, tas ir cits jautājums. Bet es domāju, ka nevajadzētu piešķirt tādas tiesības kā tiesības deputātam izsaukt valsts amatpersonu un dot viņai norādījumus.

Un tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā jāciena Juridiskās komisijas viedoklis, kura uzskata, ka šādā veidā likumprojekts nebūtu pieņemams pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Saeimas deputāta statusu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 21, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus otrajam lasījumam.

I.Bišers. Man šķiet, ka piemērots termiņš būtu 1. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas vārdā Bišera kungs ierosināja 1. aprīli. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?

Lūdzu! Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Likums nebūt nav 1. aprīļa likums, tāpēc ierosinu 3. aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja deputātiem citu priekšlikumu nav, tad, atbilstoši Kārtības rullim, par tālāko datumu ir jābalso vispirms. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai sagatavotu otrajam lasījumam likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu". 3. aprīlis. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 10. Tā kā balsu skaits ir sadalījies līdzīgi, ir nepieciešama pārbalsošana.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 14. 3. aprīlis nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - 1. aprīlis. Deputāti neiebilst, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai sagatavotu otrajam lasījumam likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu", ir 1. aprīlis? Vairāk iebildumu deputātiem nav. Līdz ar to šis termiņš tiek pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem: "Saskaņā ar Satversmes 27. pantu un Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu pieprasām iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā."

Vārdu motivācijai lūdz Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es gribu uzsvērt lietas formālo pusi, proti to, ka šāda prasība ir ierakstīta mūsu Satversmē. Mēs šeit līdz šim esam daudz debatējuši, diskutējuši par to, vai ir jāpilda Satversmes prasības, vai ir jāpilda atsevišķu likumu prasības, bet, lūk, šo prasību līdz šim neviens nav ierosinājis, un tas arī nav pildīts. Rodas jautājums - kāpēc? Mūsu frakcija un pārējie ierosinātāji uzskata, ka arī šī Satversmes prasība tomēr ir jāpilda gan mūsu valdībai, gan mums, Saeimai. Un šāds budžeta pārskats ir jāsaņem un šeit jāapstiprina, tā, kā tas ir Satversmē ierakstīts.

Tālāk - lietas būtības ekonomiskā puse. Mēs daudz esam strādājuši pie jaunu budžetu pieņemšanas. Esam saņēmuši šeit lielus materiālu sējumus, biezus, ar tabulām, bet bieži vien mums rodas grūtības - un rodas grūtības tāpēc, ka mums nav informācijas par iepriekšējā budžeta gada faktisko budžeta izpildi. Nav tādu materiālu mums.

Un tāpēc acīmredzot ne jau gadījuma dēļ ir Satversmē šāda prasība, šāds pants ierakstīts. Lai Saeima saņemtu, izskatītu, izanalizētu iepriekšējā gada budžeta pārskatu un būtu lietas kursā par to, kā šis budžets ir pildīts. Lai mēs varētu salīdzināt to, ko mēs esam šeit pieņēmuši likumā, un to, kā tad tas ir faktiski izpildīts - gan attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, gan attiecībā uz budžeta izdevumu daļu. Jo citādi mēs nākamajā gadā pieņemtu atkal jaunu, bet par to, kā tad ir pildīts iepriekšējā gada budžets, mēs faktiski nezinātu.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir pieprasīt no valdības šādu pārskatu par budžeta faktisko izpildi 1996. gadā. Saeimas komisijas varētu to izskatīt, un mēs apspriestu arī šeit Saeimas sēdē un apstiprinātu šādu pārskatu.

Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 10 deputātu iesniegto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai atzinuma sniegšanai, tātad šis jautājums ir izskatīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu, kurā Ārlietu komisija lūdz Saeimas 6. marta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: darba kārtības 55. jautājumu (likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu""), darba kārtības 58. jautājumu (likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu") , darba kārtības 59. jautājumu (likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos"), kā arī darba kārtības 60. jautājumu (likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību") izskatīt aiz Saeimas sēdes darba kārtības 20. jautājuma - likumprojekta "Par Saeimas deputāta statusu".

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu nav? Līdz ar to izmaiņas darba kārtībā ir pieņemtas un nākamais... Krisberga kungs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojam par manis nupat nolasīto Ārlietu komisijas iesniegumu par izmaiņām Saeimas šodienas darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā izdarītas.

Nākamais. Tātad atbilstoši darba kārtības izmaiņām izskatām darba kārtības 55. jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu"".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzat arī no iesniegtajiem dokumentiem, Ārlietu komisija ierosina atzīt to par steidzamu, pirms izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti var runāt "par" vai "pret". Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par darba kārtības 55. jautājuma, konkrētā likumprojekta, atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Jūs esat saņēmuši anotāciju, tādēļ es

Nr.24-SB

negribu atkārtot. Varbūt vienīgi piebilst. Šodien tika ļoti daudz runāts par to, ka Latvijai jākļūst par civilizētu valsti. Man liekas, šā likuma pieņemšana un pievienošanās šai konvencijai tieši attiecas uz to, lai Latvija būtu civilizēta, sakārtota valsts.

Es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīti Ārlietu komisijas iesniegtie nelielie redakcionālie precizējumi. Un, ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu iespēju šodien izskatīt otrajā lasījumā šo likumprojektu pa pantiem un pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir saņēmuši šos redakcionālos grozījumus?

I.Bērziņš. Ir, ir.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, lūdzu, nosauciet dokumenta numuru! Bērziņa kungs, ja jūs nevarat šobrīd nosaukt šo numuru un ja deputāti neapstiprina, ka viņiem šāds dokuments ir, mēs nevaram to izskatīt.

Saeimas Prezidijā arī pašreiz mēs šādu dokumentu nevaram atrast.

I.Bērziņš. Tādā gadījumā lūdzu iesniegt labojumus līdz 11.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.marts? Bet mums būtu jālemj arī par izskatīšanas datumu, jo tas ir steidzams, Bērziņa kungs! Tātad, ja šis likumprojekts ir steidzams, mēs nosaucam arī datumu, kurā šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

I.Bērziņš. 13.martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 11.martam un likumprojekts izskatāms 13.martā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir darba kārtības 58.jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu".

Ārlietu komisijas vārdā ziņos Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" vai "pret" attiecībā uz šo priekšlikumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Ir jāatkārto balsošanas režīms?

Godātie deputāti! Mums ir jāatkārto balsošana. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta steidzamību. Mūsu balsošanas iekārta ir salūzusi. Mums ir ievēlēti balsu skaitītāji. Līdz pārtraukumam ir 11 minūtes. Kādi būtu priekšlikumi? (No zāles: "Nobalsot ar rokām!") Vai deputāti ceļ iebildumus pret to, lai mēs balsotu ar rokām un lai mūsu ievēlētie balsu skaitītāji fiksētu rezultātu?

Godātie kolēģi! Par prieku mums, balsošanas iekārta ir atkal kārtībā. Mēs varam turpināt darbu. Mūsu rīcībā ir 10 minūtes.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs balsojam par likumprojekta "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi! Mums ir divi varianti. Līdz sēdes šodienas slēgšanai ir palikušas 9 minūtes. Mums šodien būtu jāizlemj vēl divi jautājumi. Viens jautājums ir par ziemas sesijas slēgšanu, un otrs ir par pavasara sesijas sākšanu, jo tas ir arī jautājums, kurš tika izskatīts pagājušajā reizē Frakciju padomes sēdē. Un pašlaik ir jāizlemj jautājums, vai mēs varam to bez balsošanas iekārtas izlemt vai nevaram. Ar Juridiskā biroja skaidrojumu tātad mums ir jāizšķiras. Kārtības ruļļa 24.pants saka: "Balsis Saeimas sēdēs aizklātas balsošanas gadījumā, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, un citos nepieciešamos gadījumos skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji." Tātad šajā gadījumā, ja mēs piekrītam, ka tagad ir citi gadījumi, un tagad pabeidzam... 7 minūtes ir palikušas līdz sēdes beigām, lai mēs varētu pieņemt lēmumu... Tātad šis jautājums ir risināms ar balsu skaitītāju starpniecību, un balsu skaitītāji var strādāt un saskaitīt balsis. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu procedūru? Iebildumi ir Modrim Lujānam.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mums vajadzētu padomāt arī par vēsturiskām saiknēm. Starp citu, var divos veidos balsot. Savulaik, kā lasām Augstā nama stenogrammā, bija tā, ka daļa deputātu balsojot piecēlās, bet otra daļa, kas bija "pretī", sēdēja. Varētu arī tādā veidā. Varētu arī ar roku pacelšanu. Es aicinu šo jautājumu tagad izdiskutēt. Vēl laiks ir. Un pēc tam pirms sēdes beigām... Vienīgā problēma - kā mēs reģistrēsim kvorumu? Bet pārējais jautājums... Tādēļ es personīgi uzskatu, ka varētu arī vēsturisko saikni atjaunot.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu, jo es domāju, ka jūs pieteicāties runāt par procedūru. Bet šajā gadījumā nav jautājums balsojams par to - jā vai nē. Bet 24.pants šādus gadījumus paredz.

Godātie kolēģi! Vai zālē ir visi balsu skaitītāji? Vai ir balsu skaitītāju vairākums? Godātie kolēģi! Balsu skaitītāji ir Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs, Aleksandrs Bartaševičs. Ir priekšlikums balsot ar rokām par likumprojekta "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" atzīšanu par steidzamu. Deputātus lūdzu balsot. Kas balso "par"? Zālē ir nospiedošs vairākums.Vai balsis ir saskaitītas? Par - 66 balsis. Kas, lūdzu, būtu pret? Pret - nav. Atturas - viens deputāts. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā, jo anotāciju jūs esat saņēmuši. Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Tātad, godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Kas balso "par"? "Par" nobalsojuši ir 73 deputāti. Kas, lūdzu, ir "pret"? "Pret" - nav. Kas, lūdzu, atturas? Atturas - nav... Viens deputāts atturas. Likumprojekts "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums būtu pacietība nobalsot arī par nākamajiem diviem, tad mēs varētu, kā iepriekšējā gadījumā, nolemt priekšlikumus iesniegt līdz 11.martam un 13.martā izskatīt. Jo tie ir saistīti. Vienu pieņemt ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, mums līdz pārtraukumam ir trīs minūtes.

I.Bērziņš. Labi, līdz 11.martam iesniegt un 13.martā izskatīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jums ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.marts un ka izskatīsim šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 13.martā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Bērziņa kungs, mums ir divas minūtes. Mēs nepaspēsim izskatīt šos divus jautājumus. Mums vajadzētu šodien lemt vēl arī par mūsu darba organizāciju turpmākajā laikā.

Vārds priekšlikumam, atbilstoši Frakciju padomes izskatītajam jautājumam, ir Saeimas sekretāra biedram Mārim Rudzītim. Lūdzu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Frakciju padome kopīgi ar Prezidiju izskatīja jautājumu un ierosina ziemas sesiju beigt 25.martā, otrdien, un sākt pavasara sesiju 8.aprīlī, otrdien.

Sēdes vadītājs. Tātad atbilstoši Frakciju padomes priekšlikumam ir priekšlikums slēgt ziemas sesiju 25.martā ar sēdi un sākt darbu pavasara sesijā 8.aprīlī - otrdien. Un sēde būs 10.aprīlī. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?

Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, ieskatieties šodienas darba kārtībā! Paskatieties, cik jautājumu mēs neesam izskatījuši! Manuprāt, nav nekāda pamata garam brīvlaikam, tāpēc es ierosinu sākt nākamo sesiju nevis 8.aprīlī, bet gan 2.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir arī vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad, godātie deputāti, par ziemas sesijas slēgšanas datumu citu priekšlikumu nav. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir nepieciešams balsot? Tātad mēs pieņemam ziemas sesijas slēgšanas datumu - 25.marts. Ar sēdi. Tā ir sēdes diena. Otrdien. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Par pavasara sesijas sākšanu ir divi priekšlikumi - 8.aprīlis un 2.aprīlis. Atbilstoši Kārtības rullim par tālāko datumu ir jābalso vispirms. Es lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus. Godātie deputāti, balsosim par tālāko datumu - sākt pavasara sesiju 8.aprīlī. Lūdzu balsot. Kas "par"? "Par" balsojuši 68 deputāti. Kas ir "pret"? "Pret" balsojuši 9 deputāti. "Atturas" - divi deputāti. Lēmums pieņemts. Pavasara sesijas sākšanas datums ir 8.aprīlis.

Godātie deputāti! Mēs nevaram organizēt reģistrāciju, bet vārds Saeimas sekretāra biedram Mārim Rudzītim - paziņojumam.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie neatkarīgie deputāti! Lūdzu jūs uz pāris minūtēm Prezidija zālē, blakus.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 ir jautājumu un atbilžu sēde un ka Saeimas Prezidijs šodien pieņēma lēmumu - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 10.martā pulksten 11.00. Darba kārtību, kāda ir apstiprināta ārkārtas sēde, jūs varat saņemt.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute