Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Sākam Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Pirmais jautājums. Deputātu Kostandas, Grīnberga, Čerāna, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu.

Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz neviens. Atbildi uz jautājumu sniedz Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godājamie kolēģi deputāti! Uz minēto Saeimas deputātu jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde (dokumenta numurs ir 2059A), un nekādu papildinājumu attiecībā uz šo atbildi nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas kārtības rullis paredz, ka tajās Saeimas sēdēs, kas noteiktas valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, ir rīkojama reģistrācija gan sēdes sākumā, gan beigās. Pirms mēs turpinām šo sēdi, es lūgtu sēdes vadītāju izsludināt deputātu reģistrāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies ir 81 deputāts.

Rudzīša kungu lūdzu nolasīt to deputātu uzvārdus, kuri nav reģistrējušies.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Ilmārs Bišers,

Juris Celmiņš,

Ervids Grinovskis,

Roberts Jurdžs,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ruta Marjaša,

Aleksandrs Pētersons,

Andrejs Požarnovs,

Jānis Rubulis,

Atis Sausnītis,

Juris Sinka,

Leonards Teniss,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi par pirmo. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! To, ka Antons Benjamiņš ir šā Jūrmalā esošā nama īpašnieks, - to apstiprina gan dokumenti, gan ieraksts zemesgrāmatā, un tāpēc man ir jautājums - kāpēc šim cilvēkam... cilvēks nesaņem kā īpašnieks... es atvainojos... Jā, kāpēc šis cilvēks nesaņem... Tas ir cits... Es atvainojos, tas ir cits...

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, mēs izskatām citu jautājumu.

Vairāk papildjautājumu nav? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Otrais jautājums - deputātu Lujāna, Gannusas, Valdmaņa, Staša, Urbanoviča un Bekasova jautājums finansu ministram par summu, kāda no valsts budžeta ir paredzēta valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997. gadā.

Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

Acumirkli! Jautājuma motivācija. Modris Lujāns.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, man patīk Prezidija vadības stils, it sevišķi, ja minūtes laikā Krastiņa kungs paguvis atskriet un ļoti aktīvi izstāstīt iepriekšējo jautājumu. Ja es nekļūdos, tas bija mans jautājums sakarā ar visām drošības sistēmām, bet nu tas ir patīkami, ka minūtes laikā ir atbilde uz diviem jautājumiem. Tad es nebrīnos par mūsu valsts augšupeju.

Bet tagad - jautājums cienījamajai Počas kundzei. Patīkami, ka Počas kundze ir izveseļojusies. Protams, žēl, ka Meļņika kungs vairs nav ministrs, bet ir tikai vietas izpildītājs - Šķēles kungs, bet, redziet, Počas kundzes atbilde mani iepriecināja. Es nezinu, ko mēs darīsim sakarā ar Ulmaņa kunga aicinājumu vēlreiz izskatīt likumu par šo civiltiesisko apdrošināšanu. Mēs šo likumu par šo civiltiesisko apdrošināšanu izskatīsim, bet līdz ar to iespējams, ka Krastiņa kunga vadītās Aizsardzības ministrijas mašīnas visas nebūs civiltiesiski apdrošinātas.

Tāpat es nezinu, kā es jau es pagājušajā reizē norādīju, kā būs ar cienījamā Turlā kunga vadītās ministrijas mašīnām, šīm cietuma mašīnām un policijas mašīnām. Reāli valsts budžetā nav ieplānots ne santīms. Tad jau Turlā kungam būs jātaisa kāds rūpals, lai cietuma mašīnas varētu kaut kā apdrošināt civiltiesiski. It sevišķi, ja 20 lati ir par maz... it sevišķi, ja mēs paaugstināsim civiltiesiskās apdrošināšanas normas, tad es nezinu, vai policija pati sevi sodīs pēc Administratīvā kodeksa. Un visas policijas mašīnas, kas pēc 1. maija nebūs apdrošinātas, vai nu nevarēs iziet "uz līnijām", vai veidosies vēl kāda īpatnēja situācija... Es ceru, varbūt Počas kundze varēs paskaidrot, un, ja Počas kundze nevarēs paskaidrot, tad, kā jau pareizi ieteica Krištopana kungs, būs katrai ministrijai jāprasa, vai mašīnas ir apdrošinātas un vai vispār viņiem mašīnas ir. Jo man rodas viedoklis, ka mūsu Ministru kabinets "par zaķi" braukā pilsētas transportā, jo transporta viņiem nav, kā Krištopana kungs norādīja. Es ceru, ka varbūt, ja vajadzēs, Saeimas autobāze varēs palīdzēt Krištopana kungam reizēm aizbraukt valdības uzdevumā kaut kur.

Lūdzu un gaidu Počas kundzes atbildi.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamais Lujāna kungs, jāsaka, ka jūs, precīzi izlasot manu atbildi, norādījāt uz viena vārda trūkumu šajā atbildē. Te faktiski vajadzēja būt rakstītam, ka valsts budžetā tieši civiltiesiskajai apdrošināšanai līdzekļi nav paredzēti kā programmai vai kā apakšprogrammai. Šie līdzekļi, protams, katrai ministrijai ir jāparedz vispārējā finansējuma ietvaros.

Kas attiecas uz jūsu jautājumu - pateikt, cik lieli līdzekļi katrai valsts institūcijai ir paredzēti tieši autotransporta apdrošināšanai -, tādu skaitli mēs jums nevarējām dot. Tas ir katras ministrijas vai katras valsts institūcijas budžetā - vispārējā finansējuma ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrs papildjautājums. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns. Tā bija motivācija.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, pirmais jautājums.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamā Počas kundze! Ja es pareizi sapratu no jūsu atbildes, gandrīz rodas viedoklis, ka tas ir valsts noslēpums. Tātad iznāk tā, ka man kā deputātam vai deputātu grupai būs jāgriežas pie katra valsts ministra, lai uzzinātu, par kādu summu ir notikusi apdrošināšana. (Balsis no zāles. ) Un... piedodiet, cienījamie kolēģi... Ja divi kolēģi no frakcijas "Latvijas ceļš" labi nesaprot likumdošanas bāzi... Ja budžetā tādu līdzekļu nav un ministrijām tādu līdzekļu nav, tātad mēs, atbalstot Ulmaņa kungu un pieņemot to likumu, kas sāks darboties jau, piedodiet, maijā, bloķēsim visu valsts transportu. Jo no kurienes bezdeficīta budžeta apstākļos... Tātad ir jautājums tomēr Počas kundzei. Vēlreiz. Pirmais, kā es jau teicu, un pēc tam būs otrais.

Sēdes vadītājs. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča. Lujāna kungs! Es jums nevarēšu tieši atbildēt uz jautājumu, cik daudz katrai valsts institūcijai ir valsts budžeta ietvaros paredzēts naudas, teiksim, degvielai. Tā arī ir vispārējā finansējuma ietvaros. Cik katrai ministrijai šie līdzekļi atļaus, tik viņa atļausies sev autotransportu, tik viņa arī apdrošinās. Bez tam ir vesela rinda institūciju, kas jau šobrīd ir brīvprātīgi veikušas savu transportlīdzekļu apdrošināšanu. Un līdz ar to varbūt viņām vispār izdevumi nepieaugs.

Sēdes vadītājs. Otrs papildjautājums. Atkal vārds Lujāna kungam.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērsties šīm atbildēm. It sevišķi tad, kad būs balsojums par Ulmaņa kunga lūgumu - vēlreiz izskatīt likumu par šo civiltiesisko apdrošināšanu. Un šajā sakarā man tomēr būtu jautājums Počas kundzei, kaut arī morāles jautājumi nav valdības kompetencē, - cik morāli ir veikt šādus eksperimentus bezdeficīta budžeta apstākļos?

Sēdes vadītājs. Počas kundze, vai varat atbildēt? Lūdzu!

A.Poča. Es, Lujāna kungs, varu vienīgi teikt, ka bezdeficīta budžets nenozīmē to, ka te ir jāparedz konkrētas summas civiltiesiskajai apdrošināšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamis ir deputātu Putniņa, Prēdeles, Rugātes, Nagļa un Vītola jautājums iekšlietu ministram Turlajam par skolēnu drošību uz ielām.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Labvakar, cienījamie deputāti! Atbildi esmu sniedzis rakstiski, un šobrīd ko papildināt man nav. Ja ir papildu jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus uzdot pieteikušies deputāti nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Ceturtais jautājums. Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Staša, Golubova un Bekasova jautājums Ministru prezidentam un iekšlietu ministram par Saeimas un Ministru kabineta apsardzes (drošības) dienestu paredzamo reorganizāciju.

Jautājuma motivācija. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērsties tai īsajai, mazajai, lakoniskajai un armijiskajai atbildei, ko ir devis cienījamais Turlā kungs. Redziet, es jau neesmu pret to, ka Saeimas apsardzes dienests un Valsts prezidenta apsardzes dienests tiek pārveidots par policiju, bet redziet, mani tomēr satrauc vēsturiski gadījumi it sevišķi Latvijā, kad atsevišķas struktūrvienības nolemj pārveidot valsts iekārtas mehānismu. Mani tas tomēr varētu ļoti satraukt... jā, patiešām... kaut arī no šīs atbildes ir grūti saprotams, kas īsti apsargās Saeimu, Valsts prezidentu un Iekšlietu ministriju. Vai to veiks viena apakšstruktūra, kas ir iekšlietu policija, vai kā viņa saucas, vai to veiks tomēr vairākas atsevišķas struktūrvienības? Citādi veidojas paradokss. Ja viena atsevišķa ministra rokās...piedodiet, Ministru prezidenta rokās koncentrējas visu augstāko varas orgānu apsardze, līdz ar to veidojas situācija, kā arī vajadzības gadījumā var attiecīgi šo jautājumu pozitīvi vai negatīvi atrisināt. Un vēsturē tādi gadījumi ir bijuši. Vismaz savā laikā padomju valstī spēku struktūras bija sadalītas. Ja mēs šodien ejam uz kaut kādu monopolizāciju vai šāda veida ekonomiju, vai tas nevar radīt bīstamību valstī paredzēt, kurā brīdī kādam no ministriem ienāk prātā veikt kādas noteiktas darbības? Nerunājot par to, ka šeit tas koncentrējas noteiktas struktūrvienības rokās, sākot ar kompromitējošiem materiāliem un visu pārējo.

Es ceru, ka Turlā kungs man kā parastam deputātam, kas daudz ko var nesaprast, jo neesmu profesionālis, to paskaidros.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniegs Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Augsti godātie deputāti! Tā laikam ir noticis, ka likumdošanas karstumā mēs esam nonākuši tiktāl, ka, pat jautājumu uzdodot, īsti nesaprotam, kas tad mums valstī ir Bruņoto spēku sastāvā, kas tad ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā un kas tad īsti Saeimu un Prezidentu sargā, vai tas ir Drošības dienests vai Apsardzes dienests. Tā vismaz liekas no jūsu pašu jautājuma, jo jūs tā arī nevarējāt to noformulēt.

Atbildi es esmu sniedzis, domāju, skaidri saprotamu, ka nav nekādu izmaiņu, ka kaut kādi dienesti, kas šodien ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā, pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Vienkārši Bruņoto spēku sastāvā tiek veidota militārā policija uz šā jau esošā Drošības dienesta bāzes. Jo gan pats nosaukums, gan pēc satura, gan šā dienesta juridiskais statuss faktiski nevienā juridiskā dokumentā īsti nav paredzēts. Es domāju, ka tā ir pilnīgi loģiska un pareiza darbība, kuru ir uzsācis aizsardzības ministrs, lai šo dienestu ietvertu gan juridiski, gan arī pēc fakta Bruņoto spēku sastāvā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumam vārds Lujāna kungam.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Mani vienmēr ļoti iepriecina Turlā kunga korektās un armijiskās atbildes. Bet, protams, es vēlreiz saprotu, ka jūs pareizi norādījāt, ka mums, deputātiem, ir grūti šīs militārās dienesta pakāpes nošķirt un ka te ir problēmas. Bet es vēlreiz gribu atkārtot jautājuma būtību.

Tātad, ja es pareizi sapratu, mūs - Saeimu un Valsts prezidentu - apsargās, kā tā saucās... militārā policija. Vai tā ir domāts? Vai es pareizi esmu sapratis domu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Jautājums pēc būtības - kas ir militārā policija? Es atbildu: militārā policija pēc reorganizācijas ir Bruņoto spēku sastāvdaļa. Jautājums: kas sargās Saeimu? Tas ir tikai un vienīgi Saeimas jautājums. Neviena cita varas struktūra nevar nolemt, ko darīs Saeima, jo Saeima ir juridiski un fiziski patstāvīga organizācija valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Lujāna, Dozorceva, Bartaševiča, Staša, Ādamsona, Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Urbanoviča un Jāņa Jurkāna jautājums ekonomikas ministram G.Krastam par Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcību privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Dauteks" privatizācijas sakarā.

Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Labvakar, godātie deputāti! Attiecībā uz deputātu jautājumu par valsts akciju sabiedrības "Dauteks" privatizāciju šis jautājums ir atbildēts rakstiski. Tomēr es gribu piemetināt pie šī jautājuma, ka man nācās diezgan grūti gatavot šo atbildi, jo visi četri jautājumi, kas attiecas uz šo problēmu, varētu tikt atbildēti ar vienu īsu atbildi - Latvijas Privatizācijas aģentūra nav pieņēmusi lēmumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Dauteks" likvidāciju. Un tā būtu atbilde uz visiem četriem jautājumiem.

Tomēr, neskatoties uz to, mēs centāmies šajā problēmā ieskatīties un sniegt plašākus skaidrojumus par esošo situāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram V.Makarovam par Labklājības ministrijā izstrādāto projektu gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes.

Atbild Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Ir iesniegta rakstveida atbilde. Taču vienlaicīgi es tomēr gribu pateikt, ka Labklājības ministrija ir runājusi gan ar visām ieinteresētajām organizācijām par šā projekta īstenošanu, gan ar tiem cilvēkiem, kas pārstāv gan Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītos, gan geto ieslodzītos, kā arī ar visiem pārējiem. Tādēļ apgalvot, ka ar projektu nav iepazīstināti, nebūtu īsti korekti. Protams, mēs neesam izsnieguši projekta tekstu pilnībā, jo tas zināmā mērā pārsniedz jautājumu par Vācijas humāno palīdzību 2 miljonu DM apmērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi iesniegti nav... Ir iesniegts papildjautājums.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Makarova kungs! Vai jūs varat iesniegt deputātiem šo projektu tādu, kāds tas ir, ar visu šo jūsu komentāru, ka tas pārsniedz to apjomu? Varbūt jūs varat informēt, kur deputāti un šīs sabiedriskās organizācijas, to skaitā "Bijušo Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzīto pieaugušo un bērnu biedrības" pārstāvji var iepazīties ar šā projekta tekstu? Jo tā nav normāla situācija, ka šiem cilvēkiem ir jāmeklē deputātu palīdzība, lai ar deputātu starpniecību varētu pie šā teksta nonākt. Es domāju, ka cilvēki to nedarītu, ja viņiem tiešām būtu bijusi iespēja ar šo tekstu iepazīties un pārliecināties par to, ka tiešām šie nacionālsociālisma upuri būs tie, kam būs kāds reāls labums no šā projekta realizācijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Makarova kungs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Projekts atrodas Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Stratēģijas un attīstības departamentā. Pirmais.

Otrais. Šīs organizācijas pārstāvjiem ir notikušas vismaz divas tikšanās ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas valsts sekretāru. Vienā no tām piedalījos arī es, tobrīd būdams sociālo lietu valsts ministrs. (Starpsauciens: "Konkrētāk!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu vairāk nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Čerāna un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam par Benjamiņa īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135.

Jautājuma motivācijai vārds Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Tas, cik cienīs internacionāli to papīru, ko mēs saucam par Latvijas pavalstniecību, vai pasi, lielā mērā atkarīgs no tā, kā mēs aizstāvam savus pilsoņus, kā mēs, Saeima, spiežam mūsu valdību aizstāvēt mūsu pilsoņus un kā mūsu valdība to dara. Mēs redzam, ka par okupāciju mēs nekur nekā nepieprasām vai vismaz nespējam prasīt. Mēs redzam, ka mūsu valdība nespēj aizstāvēt mūsu maznodrošinātos vai tos, kas meklē darbu. It kā tie cilvēki nav tā vērti.

Un mums tagad ir runa par vienu no latviešu redzamākajām famīlijām, - par internacionāli pazīstamo Benjamiņu famīliju, kurai 1940.gadā atņēma īpašumu, un valdība vēl atstāja to īpašumu okupantu rokās... Un raksta šitādus glupjus vārdus - es jums citēšu Birkava kunga vēstuli - , ka šitā situācija, kas tagad ir, ievērojot visu triju pušu intereses. Es jums tagad paskaidrošu - Latvija nemaksā Krievijai, Krievija nemaksā Latvijai, un Benjamiņi nekā nedabū. Un tas ir visu triju pušu interesēs. Tādus vārdus mēs saņemam no prēmēta ārlietu ministra, kuru mēs atzinām par rīcībspējīgu atbilstošam amatam, tāpēc ka Panteļeva [Panteļējeva. - Red.piez.] kungs rādīja pirkstu šitā. Visu triju pušu interesēs. Benjamiņi nekā nedabū, jo Latvijas valdība nemaksā īri un Krievija mums nemaksā īri. Piemirsts ir tas, un šeit ir dubultvārdi un standarti, ka 1993., 1994.gadā mēs ar Krieviju it kā nolīgām par Čaplina [Čapligina. - Red.piez.] ielu nr.3, Maskavā un ka Krievija dabūja "Dzintarkrastu" Jūrmalā un viesnīcas ēku, mūsu bijušo Kultūras ministriju. Bet to ārlietu ministrs it kā neatmin. Bet mums ir visu triju pušu intereses apmierinātas ar to, ka Benjamiņi nekā nedabū, bet Birkava kungam ir draugi Maskavā, un maskavieši ir draugi mums.

Es ļoti gribētu dzirdēt Birkava kunga izskaidrojumu par to trīs pušu interesēm un par to, kā mēs aizstāvam internacionāli redzamu latviešu pilsoņu intereses.

Sēdes vadītājs. Atbild ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Vispirms, atbildot uz pirmo jautājumu, jāteic, ka informācija par 1994.gadā piedāvātās vienošanās projektu, kurš vēl joprojām nav parakstīts, ir principiāli atšķirīga, jo tajā brīdī Krievija izvirzīja ievērojami lielākas prasības Latvijai īpašuma apmaiņas ziņā nekā tagad. Šobrīd Krievijas puse ir ieinteresēta iegūt divus objektus Latvijā - dzīvojamo ēku Rīgā un Krievijas vēstnieka rezidenci Jūrmalā. Tātad šis Latvijas Republikas Augstākās padomes likums, kurš ir minēts 2.jautājumā, šajā gadījumā vēl netiek pielietots. Līdz šim ir bijis tikai priekšlikums Ministru kabinetam šo likumu piemērot, ievērojot Latvijas un ASV divpusējā Investīciju aizsardzības līguma noteikumus.

29.janvārī Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu, kura izstrādā priekšlikumus, kādā veidā ir iespējams atrisināt šo sarežģīto situāciju. Sarežģītās situācijas atrisināšanai jau ir notikušas trīs sarunas ar Benjamiņa kungu vai viņa attiecīgajiem pārstāvjiem, un šobrīd mēs atrodamies tādā situācijā, ka ļoti sekmīgi virzās sarunas. Visticamāk, ka sarunas varēs novest tieši pie tā rezultāta, par kuru šaubās Valdmaņa kungs, - pie trīs pušu savstarpēji apmierinošas vienošanās. Taču tas ir sarunu process, un viņš šobrīd turpinās.

Kas attiecas uz nomas maksu, tad šobrīd tiešām... (Signāls.)

(No zāles) Laiks!

Sēdes vadītājs. Birkava kungs vēlas vēl dažas minūtes.

V.Birkavs. Par ēkām nomas maksa netiek prasīta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies Saeimas priekšsēdētājam, ka turpmāk nolasa jautājumus. Citādi var iznākt tāds joks, ka es iznāku un runāju par citu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Es, Mauliņa kungs, nolasīju pirmo jautājumu.

J.Mauliņš. Man ir vēl blakus papildjautājums: pastāv īpašums, kas pieder Benjamiņam, šo īpašumu valdītāja un turētāja ir Latvijas valdība, kā viņa izmanto un cik veikli viņa izmanto šo? Kam un kādam nolūkam - tas nav svarīgi. Kāpēc Latvijas valdība nesamaksā īpašniekam godīgu, normālu nomas maksu un pat nenoslēdz līgumu?

Sēdes vadītājs. Atbild Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Manā kompetencē šobrīd ir nokārtot Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību jautājumu arī šī īpašuma sakarā. Krievijas pusē Latvijas īpašums, kura vērtība sastāda apmēram 15 miljonus, šobrīd tiek izmantots bez jebkādiem tiesiskiem pamatiem, un tieši tādā pašā veidā tiek izmantota arī Krievijas pusei atvēlētā Jūrmalas rezidence. Šajā situācijā vienīgais atrisinājums, ko var piedāvāt Ārlietu ministrija starpvaldību attiecību sakarā, ir panākt trīspusēju vienošanos. Un tas ir vienīgais un, manuprāt, arī pareizais ceļš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu deputātus reģistrēties!

Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ruta Marjaša, Andrejs Požarnovs, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Leonards Teniss. Paldies.

Sēdes vadītājs. 6.februāra Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Atkārtoju, godātie kolēģi, ka nākamā - ārkārtas sēde notiks 10.februārī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Korektores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas

Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu

(2059.-a dok.) - 1.lpp.

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 1.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem - dep. K.Čerāns - 1.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 2.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram par

summu, kāda no valsts budžeta ir paredzēta valsts

autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības

obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā

(2088. dok.) - 3.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 3.lpp.

Atbilde - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 4.lpp.

Jautājums - dep. M.Lujāns - 5.lpp.

Atbilde - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 5.lpp.

Papildjautājums - dep. M.Lujāns - 6.lpp.

Atbilde - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam par skolēnu drošību uz ielām - 6.lpp.

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, iekšlietu ministram D.Turlajam par

Saeimas un Ministru kabineta apsardzes (drošības)

dienestu paredzamo reorganizāciju - 6.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 7.lpp.

Atbilde - iekšlietu ministrs D.Turlais - 8.lpp.

Papildjautājums - dep. M.Lujāns - 8.lpp.

Atbilde - iekšlietu ministrs D.Turlais - 9.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ekonomikas ministram

G.Krastam par Latvijas Privatizācijas aģentūras

rīcību privatizējamās valsts akciju sabiedrības

"Dauteks" privatizācijas sakarā - 9.lpp

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 9.lpp.

Saeimas deputātu jautājums labklājības ministram

V.Makarovam par Labklājības ministrijā izstrādāto

projektu gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru

sanatorijas bāzes - 10.lpp.

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 10.lpp.

Papildjautājums - dep. K.Čerāns - 10.lpp.

Atbilde - labklājības ministrs V.Makarovs - 11.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par E.A.Benjamiņa īpašumu Jūrmalā,

Bulduru prospektā 135 - 11.lpp.

Motivācija - dep G.Valdmanis - 11.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 12.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Mauliņš - 13.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 14.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 14.lpp.