Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas 4. un 5. jūnija sēdi. Kārtējais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu, tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Dokuments nr.2498.

Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu, kas skar valsts pārkāpumus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, un nolēma to atbalstīt un virzīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet tālāk varētu izskatīt atsevišķus momentus, kas ir saistīti ar šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 10. jūniju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo nekādi labojumi uz otro lasījumu nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

I.Bērziņš. Līdz 10. jūnijam iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10. jūnijam. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš. Anotācija visiem ir iesniegta, un es lūdzu Ārlietu komisijas vārdā nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu!

I.Bērziņš. Ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā uzturas Turcijas delegācija, arī Turcijas Prezidents, es domāju, ka nevienam nav nepieciešams pierādīt, cik svarīga ir šī saikne starp Latviju un Turciju. Taču, neskatoties uz to, es nedomāju, ka šīs saiknes varētu būt pārāk ciešas, bet es domāju, ka ar šo NATO valsti tās varētu būt jo ciešākas, jo tas Latvijai no drošības viedokļa ir izdevīgāk.

Tāpēc es aicinātu tomēr nobalsot šo likumprojektu šodien otrajā lasījumā un pabeigt viņa izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums nav tik vienkāršs, kā Indulis Bērziņš mēģina to pasniegt. Es lūgtu jūs atšķirt šā līguma tekstu, sameklēt 3.1. punktu un aizdomāties, par ko tad ir runa šajā konkrētajā gadījumā.

Diemžēl jāatzīmē, ka, manuprāt, šā līguma forma un būtība neatbilst līguma nosaukumam. Līguma nosaukumā ir runa par sadarbību militāro zinību jomā. Pret to man nav absolūti nekādu iebildumu, un es esmu gatavs atbalstīt tādā veidā šo līgumu, taču 3.1. punkts paredz sekojošo, to, ka Latvija un Turcija sadarbosies arī drošības un aizsardzības politikā. Tātad mēs veidosim vienotu drošības un aizsardzības politiku. Pirmajā acu uzmetienā arī šeit it kā nebūtu nekādu problēmu, tāpēc ka Turcija ir NATO valsts, tātad šeit nav nekādu problēmu.

Tomēr ir viens liels "bet". Ja mēs apņemamies, ka mēs turpināsim un aktivizēsim sadarbību drošības politikas un aizsardzības jomā, tad mums jāņem vērā arī tas, kurā vietā Turcija pašlaik atrodas. Un tad man ir jautājumi, kurus es uzdevu arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā Ārlietu ministrijas speciālistiem un arī Aizsardzības ministrijas speciālistiem, uz kuriem diemžēl es atbildi neesmu saņēmis.

Pirmais jautājums: kurā pusē Latvija nostāsies konflikta gadījumā ar Irāku? Vai Latvija apņemas sadarboties ar Turciju un izdot Turcijai visus aizturētos kurdus, kuri ienāks Latvijā? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Arī Grieķija ir NATO valsts. Kā mēs zinām, pāris desmit gadu atpakaļ notika karadarbība Kipras dēļ, kur savā starpā ķīvējās gan Turcija, gan Grieķija, un tad ir nākošais jautājums: kurā pusē - Turcijas vai Grieķijas - šajā konfliktā Latvija nostāsies?

Man nav iebildumu, kā es jau teicu, pret visu līguma tekstu, bet man ir iebildumi tieši pret šo konkrēto punktu - pret 3.1. punktu, ka mēs saskaņojam un sadarbojamies drošības politikas un arī aizsardzības politikas jomā. Un tieši šā iemesla dēļ es uzskatu, ka otrajā lasījumā šis likumprojekts nav jāpieņem šodien, kaut gan tas būtu ļoti labi, tāpēc ka Latvijā atrodas Turcijas Prezidents, bet ir jāmēģina mainīt tieši šis te punkts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā kā Ādamsona kungs iebilda, tad līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli rodas zināmas problēmas. Es biju viens no šā līguma izstrādes un arī vienošanās slēgšanas autora, jo arī mans kā aizsardzības ministra paraksts toreiz stāvēja zem šā līguma, kas tika Ankarā noslēgts. Ir sagatavots vēl viens līgums, kas šāgada septembrī būtu jānoslēdz par apmācībām. Es gribētu atgādināt Ādamsona kungam, ka, noslēdzot bilaterālo līgumu ar vienu no NATO valstīm, Latvija neuzņemas nekādas saistības karot pret vai par Turciju. Tas ir bilaterālais līgums par sadarbību aizsardzības un drošības jomā, un, kā pilnīgi pareizi Ādamsona kungs atzīmēja, tas attiecas uz mūsu iestāšanos NATO, kur mēs esam saņēmuši viennozīmīgu atbalstu gan Turcijas valdības, gan Turcijas parlamenta, gan Turcijas Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas personā. Un arī šie līgumi tiks noslēgti. Aizsardzības ministrijas politika bija un - es esmu par to pārliecināts - būs tāda, lai līdz gada beigām tiktu noslēgti šādi bilaterāli līgumi ar absolūti visām NATO valstīm, to skaitā arī ar Ādamsona kunga pieminēto Grieķiju.

Kas attiecas uz kurdiem, jāteic, ka tā ir iekšējā Turcijas un vairāku citu valstu problēma, un es gribētu atgādināt Ādamsona kungam, ka nav runa par kurdiem, bet ir runa par Turcijas represīvajām darbībām pret turku Strādnieku partiju, kas visā pasaulē ir atzīta par teroristisku organizāciju un iekļauta teroristisko organizāciju skaitā. Turcijā ir arī kurdu Demokrātiskā partija, kas ir kopā ar Turcijas valdību un arī cīnās pret kurdu Strādnieku partiju. Tā ka tā ir viņu iekšējā lieta. Tie nav vis kurdi, bet tie ir dažādi Kurdistānas tautas šie politiskie novirzieni. Tātad mēs ar šo līgumu nekādā veidā neiestājamies pret vienu vai otru Turcijas darbību tās teritorijā vai attiecībā uz tās drošības aizsardzību. Neatkarīgi no tā, patīk vai nepatīk mums šīs metodes, - tā ir viņu iekšējā lieta.

Bet Turcija ir NATO valsts. Atcerēsimies salīdzinājumu par NATO, ko arī Turcijā bieži piemin, ka visa NATO ir drošības "katls", bet Turcija ir tas "katla dibens", jo viņa sargā šo dienvidaustrumu flangu gluži tāpat kā Baltijas valstis sargā šo ziemeļaustrumu flangu. Tās ir divas NATO drošības sistēmas sastāvdaļas, un, ja mēs līgumā noliedzam sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kas ir tieša darbība gan Ziemeļatlantijas asamblejā, gan dažādās NATO struktūrās un komitejās, tad mums, atklāti sakot, vispār uz NATO nav ko iet. Un es gribētu vēl atgādināt Ādamsona kungam, ka NATO mums ir tāla nākotne, tāpēc šoreiz mums ir jāslēdz šis divpusējais līgums neatkarīgi no tā, vai Lujāns bļaustīsies vai nebļaustīsies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ja viens ir iebildis, tad mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma laiks. Vai būtu vajadzība izvērst debates par šo jautājumu? Es aicinu deputātus pieņemt lēmumu balsojot.

Lūdzu, Bērziņa kungs, priekšlikumus!

I.Bērziņš. Ādamsona kungs ir iebildis, un par lielu nožēlu dažreiz pozīcijas un opozīcijas "kari" mums aizēno tādu ģeogrāfiski ne pārāk izcilu lielumu, kāda ir Latvija. Man tiešām ir žēl, ka mēs šeit nedomājam par valsti, jo, iedziļinoties šīs problēmas būtībā, mēs visi saprastu, ka mums tas ir vajadzīgs. Bet iebilsts ir, un tur neko nevar darīt. Tā ka es aicinu tagad vairs nekur nesteigties. Mēs mierīgi varam iesniegt priekšlikumus un izskatīt tos nākošajā sēdē, tas ir, 12. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš, gan izskatīšanas laiks ir 12. jūnijs.

I.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana ir līdz 9., bet izskatīšana - 12. jūnijā. .

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2668.

Pirmais priekšlikums ir tīri tehniskas dabas, jo "Pilsonības un imigrācijas departaments" tiek aizstāts ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde". Tas pašreiz ir apstiprināts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par grozījumiem, ko Repatriācijas likumā ierosinājusi izdarīt pati komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Otrais priekšlikums arī nāk no mūsu komisijas. Tā formulē Repatriācijas fonda darbību, un tur principā ir trīs priekšlikumi. Es lūgtu atbalstīt šo pirmo priekšlikumu, kur tiek formulēts, kas ir Repatriācijas fonds.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Repatriācijas fonda formulējumu - tātad pret izmaiņām 7. panta pirmās daļas redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Otrais priekšlikums ir tanī pašā 7. pantā - apvienot otro un trešo punktu, kas nosaka, no kā šis fonds veidojas, un es lūgtu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un, tā kā mēs šo tikko pieņēmām, tad principā 7. panta trešā daļa paliek lieka, tāpēc es lūgtu atbalstīt tā izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šīs panta daļas izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 9.pantā komisija lūdz atbalstīt analoģiskos, tikko pieņemtos 6.panta grozījumus, kur "Pilsonības un imigrācijas departaments" tiek aizstāts ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tagad principā pats būtiskākais, ko mums vajadzētu izlemt, ir 13.pantā izdarītās izmaiņas. Es varbūt jums pastāstīšu lietas būtību. Agrāk repatriantiem saņēma uzturēšanās atļauju viņa laulātais, turpretī tagad mēs šo loku paplašinām un formulējam tā, ka šo pastāvīgo uzturēšanās atļauju var saņemt arī laulātā vecāki un laulāto bērni. Es varbūt pastāstīšu jums vienu piemēru. Ja repatriants, piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā apprecas ar šķirteni un šai šķirtenei ir pieci bērni, tad, repatriējoties uz šejieni, šie pieci bērni saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un plus vēl ir minēti šā repatrianta laulātā vecāki. Tā ka es ļoti lūdzu šo jautājumu izvērtēt un nobalsot par to. Komisija to pieņēma, un arī jūs tagad zināt lietas būtību. Tā ka lūdzu izšķirt šo lietu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 13.panta 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Ir iebildumi. Vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Runājot par šo pieņemto tekstu, ir divi jautājumi. Pirmais jautājums tātad ir tāds. Te rakstīts: "izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas". Mēs vakar ilgi un dikti spriedām par to, ka, lūk, jebkuru jaunu dokumentu ražošana prasa zināmus līdzekļus, bet šeit mēs ar devīgu roku piešķiram bez maksas uzturēšanās atļaujas un absolūti neko no šiem repatriantiem nepieprasām. Tātad ir ārkārtīgi liela laipnība un ārkārtīgi liela pretimnākšana izrādīta pret šiem ieklīdušajiem. Tas būtu pirmais, kas man nebūtu pieņemams.

Otrais, protams, ir, lūk, šie vecāki un bērni. Es nezinu... man liekas, ka nevajadzētu gari un plaši runāt par to, kādas varenas iespējas tas paver šiem tā saucamajiem repatriantiem. Tas tiešām radīs atkal liekus un vēlreiz liekus sarežģījumus. Tiešām ir grūti reizēm mūs pašus saprast. Mēs visu laiku sūdzamies par saimnieciskajām grūtībām, sūdzamies par savām problēmām, par savu neizpratni, runājam par bargiem likumiem, kas ir nepieciešami, lai mēs kaut cik varētu attīstīties, bet tajā pašā laikā mēs pieņemam jaunus un jaunus likumus, jaunus un jaunus īpatnējus variantus, tādā veidā sarežģījot paši savu dzīvi. Es nezinu, ar kādu nolūku tas tiek darīts, kam tas ir vajadzīgs. Te pat nav nekādas speciālas vajadzības izrādīties pasaules priekšā, jāsaka, ar tik jocīgu laipnību, tā ka man katrā ziņā galīgi nav pieņemams šāds teksts. Es aicinu balsot pret to.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dobeļa kungs, runa 99% gadījumu ir par latviešiem, kuri vēlētos atgriezties Latvijā. Viņu nav nemaz tik daudz. Tie ir desmitos skaitāmi. Krievijā dzīvo apmēram 70 000 latviešu, no kuriem tikai 8% šobrīd ir gatavi vai vēlētos atgriezties. Vai tiešām viņiem būtu jāliek šķēršļi? Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vidiņa kungs. Lūdzu!

J.G.Vidiņš. Es lūdzu šo jautājumu izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim komisijas akceptēto 13.panta 2.punkta redakciju, kāda jums ir iesniegta. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 6. Redakcija ir pieņemta.

J.G.Vidiņš. Nākamās izmaiņas, ko ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, ir saistītas ar pabalstu aprēķināšanas kārtību. Ja jūs iedziļināsities šā labojuma būtībā, tad redzēsit, ka sakarā ar to pabalstu aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību īpašos gadījumos nosaka Ministru kabinets. Mūsu komisija nolēma, ka tā būtu lieka slodze Ministru kabinetam, jo tas tad ar to vien nodarbotos, tādēļ mēs uzskatām, ka tas ir noraidāms. Šī pabalstu aprēķināšanas kārtība būtu jāuztic Repatriācijas centram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

A.Seiksts. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izslēgt 20.panta 3.punktu un attiecīgi likuma otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā, kuru komisija nav akceptējusi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tiek pieņemta komisijas akceptētā redakcija.

J.G.Vidiņš. Un tad, lūdzu, pēdējais. Mēs gribam visos pantos, kur bija minēts Pilsonības un imigrācijas departaments, to aizvietot ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un tagad es lūdzu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.jūnijam. Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem pret minēto termiņu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, tālāk saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 37. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2674 un dokumentu nr. 2751. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz ierosināt atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" vai "pret" steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

V.Balodis. Lūdzu deputātus nobalsot arī par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam un galīgajam lasījumam.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai līdz 9.jūnijam, bet otrajā lasījumā izskatīt Saeimas sēdē 18.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 9.jūniju, bet izskatīšanu Saeimas sēdē veikt 18.jūnijā? Šādu iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais atbilstoši darba kārtībai ir 38. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"". Komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" steidzamību? "Par" vai "pret" steidzamību deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Tātad mēs sākam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai komisijas vārdā par pirmo lasījumu Baloža kungs vēlas ko teikt?

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir jāatklāj debates. Debatēs ir pieteikusies Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šajā pirmajā lasījumā mēs likumprojektā nevaram izdarīt nekādus konkrētus grozījumus, tāpēc šodien es vairāk gribētu runāt par divām lietām. Pirmām kārtām nevajadzētu steigties ar otro lasījumu pēc trim vai četrām dienām, kā mums šobrīd ir pieņemts darīt ar visiem steidzamajiem likumprojektiem.

Otrkārt, vajadzētu pievērst uzmanību dažiem konceptuāliem jautājumiem, kas, manuprāt, būtu izdarāmi šajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"".

Pirmais konceptuālais jautājums ir tas, ko ir noraidījis Ministru kabinets, tas ir, par minimālās algas paaugstināšanu un skolotāju algu paaugstināšanu jau šogad - 1997.gadā, dodot atbildi, ka valsts budžetā tam nav naudas. Varu atbildēt viennozīmīgi: valsts budžetā, vismaz šiem grozījumiem, kas ir iesniegti Saeimā, naudu, cik tā nepieciešama skolotājiem, var atrast bez liekām grūtībām.

Uz kā balstās mani aprēķini un kāpēc es atļaujos teikt šādus varbūt pietiekami skarbus vārdus Ministru kabinetam?

Pirmām kārtām, ne Ministru kabinets, ne Labklājības ministrija, ne Finansu ministrija līdz šim brīdim nav deputātiem iesnieguši labojumus vai, pareizāk sakot, aprēķinus, kuros būtu norādīts, cik naudas tas prasītu šogad no valsts budžeta, ja palielina minimālo algu no 38 latiem uz 50 latiem, toties deputātiem ir iesūtīti citi aprēķini. Viens tāds, kas saņemts no Labklājības ministrijas, man ir priekšā. Tajā parādīts, ko nozīmē valsts budžetam... Es jums nolasīšu virsrakstu un pēc tam to, kas tur ir iekšā: "No budžeta finansējamo iestāžu un institūciju darba samaksas atalgojuma fonda palielinājums valsts budžetā 1997.gadam sakarā ar minimālās mēnešalgas pieaugumu no 38 uz 50 latiem (31,6%). Sadaļa nr. 1 - Valsts prezidenta Kanceleja. Sadaļa nr.2 - Saeima. Sadaļa nr.3 - Ministru kabinets". Un tālāk ir uzskaitītas visas ministrijas. Līdz ar to Labklājības ministrija ir ļaunprātīgi maldinājusi Latvijas iedzīvotājus, to skaitā arī deputātus, par tām naudas summām, kas ir nepieciešamas, lai paaugstinātu minimālo algu no 38 latiem uz 50 latiem. Es saku ar pilnu atbildību, ka visās šajās trijās manis nosauktajās sadaļās nav neviena cilvēka, kuram alga būtu zemāka par 50 latiem. Līdz ar to, lai novērstu uzmanību un parādītu, cik lielas un nereālas ir šīs naudas summas, Ministru kabinets mums dod datus par vispārējo algu pielikumu 31% apmērā. Man interesē, kad Saeimas deputāti ir Ministru kabinetam prasījuši paaugstināt savu algu par 31%? Varbūt deputāti padomās, kāpēc tiek izplatīta šāda informācija un novadīta arī līdz jūsu vēlētājiem?

Runājot tālāk, nākamais jautājums ir par naudu. Pavisam nesen deputāti uzdeva jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijai par to, kā ir izmantots 661 000 latu no Privatizācijas fonda līdzekļiem sadaļā "Nacionālās izglītības programmas". Saņemot atbildi, izrādījās, ka tikai 141,7 tūkstoši no šīs summas ir izmantoti nacionālās izglītības programmas apakšprogrammai "Bçrnu un jaunatnes izglītība". Pārējās naudas summas nav nekādā saistībā ar nacionālās izglītības programmām, ja var ticēt izglītības un zinātnes ministra dotajai atbildei, ko mēs apspriedīsim šovakar. Īpatnējākais ir tas, ka ir naudas sadalījumi: piemēram, Vidzemes augstskolai ārpusbudžeta līdzekļi pagājušajā gadā bija 480 tūkstoši latu, bet 1997.gadā ārpusbudžeta līdzekļi ir 412 tūkstoši latu, tātad mēs tuvojamies miljonam, kas ārpus budžeta tiek iedalīts Vidzemes augstskolai. Pagājušajā gadā tie esot doti rekonstrukcijas darbam un aprīkojuma iegādei. Cik es zinu, Vidzemes augstskolu atvēra ar naudas palīdzību no ārvalstīm. Es saprotu, ka parlamentārajai sekretārei jāaizstāv tā pilsēta, no kuras viņa ir nākusi, bet, Leitenas kundze, mēs tā arī neesam saņēmuši atbildi, kā šī nauda ir izmantota un kas par šo naudu ir atbildīgs. Ministra kungs ir atļāvies atbildē ierakstīt: ja deputātus interesē sīkāka informācija par šīs naudas izmantošanu, lai tad deputāti to prasa Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta Privatizācijas fonda darbības nodrošināšanas nodaļas vadītāja vietniekam. Kāpēc deputātiem jāprasa nodaļas vadītāja vietniekam, ja viņiem ir ministrs un ministrija, kura ir atbildīga par šo naudas sadali? Neskatoties uz to, ka iedalītas šīs summas, Vidzemes augstskolai ir iedalīti vēl 48,5 tūkstoši latu. Tā ka nauda augstskolām jau arī ir sadalīta nenormāli un neatbilstoši reālajai situācijai. Par savdabīgu "otro Operu" veidojas Jaunatnes hokeja centrs. 1996.gadā no ārpusbudžeta līdzekļiem bija 141, 8 tūkstoši, 1997.gadā no šiem pašiem Privatizācijas fonda līdzekļiem - 70 tūkstoši. Tikko kā sēdē piedalījās Magones kungs un teica, ka nav naudas, par ko pabeigt hokeja centru. Uzdevām ministram jautājumu, cik veiksmīgi šī nauda ir izmantota, bet deputāti atbildi nav saņēmuši. Līdz ar to, nosaucot šādas summas vien, mēs redzam, ka Izglītības ministrijas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai tos novirzītu tur, kur tie ir jānovirza, pedagogu algām. Jo paliek jau arī vēl tādi ārpuslīdzekļi, kas palīdz ministrijai eksistēt, kā tā nauda, ko viņa ieņem par viesnīcu, kas atrodas ministrijas pakļautībā un ko apkalpo, cik man zināms, kārtējā SIA.

Runājot tālāk par to, kur iegūt naudu, lai skolotājiem varētu paaugstināt algas, ir jautājums par to, kā tiks izmantota tā nauda, ko saņem Ārlietu ministrija. Man vislielāko neizpratni šobrīd ir izraisījis jautājums, kāpēc Benjamiņu dzimtai par tās namu tiek samaksāti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Paskatoties arhīvu dokumentos, mēs pārliecināmies par to, ka namu nav būvējusi Benjamiņu dzimta, nedz tur ir viņu bērni izauguši, nedz arī kaut kā savādāk viņa ir ar to tieši vēsturiski saistīta. Dzimta šo namu ir nopirkusi 30.gadu beigās, un zemes vērtība, pēc 1938.gada cenām, ir bijusi 25 tūkstoši latu, paša namīpašuma vērtība - 15 tūkstoši latu. Tātad tanī brīdī, kad māja ir nopirkta, kopējā vērtība ir bijusi 40 tūkstoši latu. Bet piebilde ir tāda, ka šis nams pēc tam ir ieķīlāts Hipotēku bankā un puse no šīs summas ir paņemta atpakaļ. Līdz ar to rodas jautājums, kā tas varēja būt, ka 50 okupācijas gados vērtība šim īpašumam ir augusi gandrīz 20 reizes. Tas laikam ir vienīgais fenomens Latvijas valstī un vienīgais šāds īpašums. Līdz ar to man ir pilnīgi neizprotamas arī šīs summas, kas tiek piedāvātas. Es saprotu šīs dzimtas ieguldījumu Latvijas vēsturē, bet es nesaprotu, kāpēc Latvijas cilvēkiem, kas 50 gadus šeit ir dzīvojuši, kas ir cīnījušies par savu eksistenci, šai dzimtai par šo īpašumu ir šodien jāsamaksā 20 reizes lielāka summa, nekā viņa savā laikā ir samaksājusi par šo īpašumu, - neņemot vērā pat to, ka toreiz lats attiecībā pret dolāru bija piecas reizes nevērtīgāks.

Runājot par naudu, par to, kur ir iespējams naudu ekonomēt, un galu galā par to, cik tad naudas mums vajag tām skolotāju algām, ir vēl arī citi jautājumi - par Ārlietu ministrijas īpašumiem -, kas kārtojami Latvijas, Francijas un Krievijas attiecību trīsstūrī. Mēs pērkam šobrīd namu Francijā, nenokārtots ir arī šis jautājums. Ir arī aprēķini par to, cik tad īsti vajag to naudu. Vai tad pietiek ar tām summām, ko es šeit nosaucu no tribīnes, runājot par skolotāju algām? Jā, pietiek, jo skolotāju arodbiedrība ir veikusi aprēķinu, ka, ja skolotāju algu šobrīd paaugstina par 10%, tad tas budžetā neprasa vairāk kā 3,7 miljonus. Un tie nav nedz 49 miljoni, ko Labklājības ministrija ir gribējusi atvēlēt visām citām ministrijām, nedz arī tie 59 miljoni, ko nosauca Finansu ministrija. Līdz ar to, cienītie deputāti, ja mēs runājam par minimālajām algām un ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, tad ir jābūt korektiem. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuriem algu aprēķina no skalas apakšas līdz 10.kategorijai. Es uzskatu, ka šobrīd tiem cilvēkiem, kas saņem algu atbilstoši devītajai un vēl augstākām kategorijām, ir vienkārši neētiski un amorāli runāt par to, ka viņiem ir nepieciešams algas paaugstinājums. Būs budžetā vairāk naudas, būs arī šis paaugstinājums. Bet uzsveru vēlreiz: gan pašas Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros pārskatot to, kā ir izmantojama nauda, gan kārtojot mūsu valsts īpašumattiecības un Ārlietu ministrijas jautājumus, nav nekāda problēma - šajos grozījumos atrast šos 4 miljonus, nepilnos 4 miljonus, lai varētu paaugstināt pedagogu, izglītības darbinieku algas. Es ļoti labi saprotu, ka tūlīt būs jautājums par veselības aizsardzības un kultūras darbiniekiem. Bet mēs neņemam vērā elementāru lietu - paaugstinot minimālo algu, pieaug arī nodokļu iekasējums. Pieaugot nodokļu iekasējumam, ienākuma nodokļiem, arī medicīnas darbiniekiem paveras iespēja saņemt lielākas algas. Tas viss ir savstarpēji saistīts, un nav tā, ka jāatņem vienam vai otram, un es vēlētos, lai šodien neskanētu šeit no tribīnes tādi saukļi, ka mums ir jāatņem pensionāriem, lai iedotu skolotājiem. Tas ir pilnīgi nepareizi, tās ir dažādas lietas, un valsts tādus saukļus var izmantot tikai tad, ja mēs nevēlamies darīt to, kas šodien cilvēkiem ir visnepieciešamākais.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runāt ir pieteicies Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Pirms priekšlikumu iesniegšanas es gribētu vērst uzmanību uz atsevišķiem momentiem, kas turpmāk var būt noderīgi deputātiem, aprēķinus taisot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi budžeta labojumus. Pirmajā pielikumā ir rakstīts par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem plus 19 miljoni, tāda summa tiek minēta, un tālāk mēs varam apskatīties, kas un kā tiek mainīts. Un tālāk šajā pašā pirmajā pielikumā ir pateikts, cik līdzekļu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ir apstiprināts 1997.gadam, tie ir 16,7 miljoni (noapaļojot). Un tālāk mēs redzam, ka budžetā iekļaujas tā pati summa - 16,7 miljoni no Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksām. Tajā pašā laikā nākamajā lappusē, kurā ir parādīti valsts speciālā budžeta ieņēmumi, mēs redzam, ka ir paredzēts ieņemt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fondā papildus 10 miljonus latu. Rodas, protams, jautājums, kā šie papildus ieņemtie 10 miljoni tiks dalīti un kas to dalīšanu kontrolēs. Atbildi mēs šajā Budžeta likuma grozījumu projektā dabūt nevaram, atbildi es dabūju pēc papildu lūguma. Izrādās, ka šos 10 miljonus, precīzāk sakot, no tās summas 9,1 miljonu, dalīs Ministru kabinets ar saviem rīkojumiem. Vārdu sakot, 9,1 miljons - es domāju, ka tā ir pietiekami liela summa, - tiks dalīts bez deputātu ziņas un bez apspriešanas, un man ir priekšā tabula, kur tie visi ir sadalīti. Tajā pašā laikā daļā "Valsts speciālā budžeta ieņēmumi" ir ierakstīti 10 miljoni, bet tāda sīkuma kā 800 tūkstošu sadalīšana netiek pieminēta vispār. Šajos 9,2 miljonos Ārlietu ministrijai ir paredzēts 3,1 miljons. Lielākā daļa - 1,8 miljoni - ir paredzēti vēstniecības ēkas pirkšanai Parīzē. Šeit jau pieminēja jautājumu par to, ka drīzāk vajadzētu sēsties pie sarunu galda "trijstūrim", ieskaitot Krievijas pārstāvjus, un lemt, ko darīt šādā gadījumā, nevis, es gribētu teikt, pa kluso nolemt, iedot vienkārši naudu ēkas pirkšanai.

Tālāk mēs redzam gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Satiksmes ministrijas papildu izdevumus. Mēs redzam, ka Satiksmes ministrijai tiek valsts informācijas tīkla aģentūras ierīkošanai un nodrošināšanai iedalīti 942 tūkstoši. Jautājums: kādi tur ir notikuši konkursi, kas to ir lēmis? Kā tas ir noticis? Kāpēc informācijas tīkla uzlabošanai atkal ir jādod gandrīz miljons latu? Visu laiku mēs par informācijas tīkla uzlabošanu vien runājam, un lielāko daļu naudas šādiem mērķiem ir iespējams saņemt no dažādiem ārzemju fondiem. Vislielāko izbrīnu izraisa jaunas ēkas pirkšana prokuratūrai, kā te ir ierakstīts, par 600 tūkstošiem latu. Ir ieplānots pirkt Centrālās savienības "Turība" çku Dzirnavu ielā 113. Jautājums: kas šo ēku ir tā novērtējis, noteicis, ka tās vērtība ir 600 tūkstoši latu? Dzelzsbetona konstrukciju būda uz stabiem, kura stāv pie stacijas! Jūs varat aiziet apskatīties, es šim jautājumam personīgi pasekošu. Man interesē, kā šādai ēkai varēja rasties vērtība 600 tūkstoši latu. Šo jautājumu mēs uzdevām Finansu ministrijai, tad tika plātītas rokas un neviens nevarēja pateikt, kas tad nu tā būtu par auditfirmu vai komisiju, kas šādu vērtību ir noteikusi.

Es domāju, ka es pietiekami skaidri esmu to visu parādījis. Man šī tabula ir, šī tabula tagad kopiju veidā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem. Tur ir redzams, kā sadalīti 10 miljoni, nepasakot par to neko deputātiem. Bet man ir viens piemērs no nesenās dzīves. Visi šādas dalīšanas rezultāti pašreiz ir Valsts kontrolē, un es tikai gribētu uzdot jautājumu, vai deputāti arī ir dabūjuši šos Valsts kontroles materiālus par 1994. un 1995.gadu, par to, kā tika izlietoti Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņemtie līdzekļi. 1994.gadā tika sadalīti 11 miljoni latu, un 1995.gadā tika sadalīti 5 miljoni latu; kopā tika sadalīti 16 miljoni latu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Tie visi tika sadalīti kredīta veidā dažādām firmām, un galvenais ir tas, ka tie visi tika sadalīti ar procentu likmi - 0% un 5%, bija divas procentu likmes. Iedomājieties: 1994.gadā bija kredīti par lielām summām, ar šādu procentu likmi - 0% gadā! Es šos materiālus esmu redzējis, man arī šie materiāli ir, tie visi ir Valsts kontrolē iesniegti. Firmu priekšgalā ir draudzīgi un labi pazīstami uzvārdi. Tikai jautājums tagad ir tāds: kas tos 16 miljonus atdos atpakaļ? Un kāpēc tie arī tā klusām tika sadalīti? Un te nu es nedomāju, ka šis darbs attiecas tieši uz pašreizējo izmeklēšanas komisiju, kas skata G-24 kredītus, bet katrā ziņā 16 miljoni latu, ja tos izsaka dolāru izteiksmē, arī pietiekami daudz, neviens netaisās tos dot atpakaļ, un izdalīti tie ir, kā jau es teicu, ar 0% un 5% likmi. Un tāpēc es šeit pieminu arī šo jautājumu par Privatizācijas fonda 10 miljonu izdalīšanu. Tos plāno izdalīt Ministru kabinets, deputātiem nezinot. Es varu apsolīt tikai vienu - ka pēc īsa laika, acīmredzot nākamās valdības laikā, visi materiāli, protams, būs prokuratūrā, un šeit sēdēs atkal deputāti, arī daļa no tiem, kas šeit pašreiz sēž, un plātīs rokas, ka viņi nekā nezināja, ka viņi tika apieti, un tiks dibināta nākamā izmeklēšanas komisija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - izglītības ministrs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu tikai precizēt vienu skaitli, ko šeit minēja deputāte Ilga Kreituse attiecībā uz skolotāju darba algu palielināšanu. Skolotāju darba algas aprēķināšanai mēs izmantojam pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, un tajā paredzētā summa ir 54 miljoni latu, kuru mēs visi, kopīgi balsojot, esam budžetā apstiprinājuši. 10% no 54 miljoniem ir 5,4 miljoni, bet, ja mēs runājam par pedagoģisko darbinieku algām kopumā, tad šī summa ir ievērojami lielāka, jo mums ir jārēķinās ne tikai ar skolotājiem, bet arī ar visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, lai palielinātu viņu algas. Tātad šī summa ir pat vēl lielāka par šiem 5,4 miljoniem.

Es ceru, ka jūs visi protat izrēķināt, cik ir 10% no 54 miljoniem, un nemaldināsim sevi un klausītājus! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! 19.jūnijs kārtējo reizi ieies Latvijas vēsturē kā talantīgu un rosinošu garadarbu laiks. Protams, savulaik 5.Saeimā, pēdējās naktīs, deputāti pieņēma lēmumus, par kuriem šodien smejamies gan mēs, gan Latvijas tauta, gan žurnālisti. Tas ir talantīgs laiks un attiecīgi arī šis budžeta labojums, kas tiks izdarīts 19.jūnijā... kaut kad ap pulksten diviem naktī, iespējams, kārtējo reizi kāds cienījamais kolēģis ar pirkstu rādīs un teiks: nu ātrāk, ātrāk! Un vairākums būs uzrakstījis priekšlikumu, ka katram no opozīcijas ir jārunā pusminūti, lai ātrāk varētu tikt mājās, un tas tiks draudzīgi pieņemts. Es patiešām saprotu Kreituses kundzes un Kreitusa kunga satraukumu, bet mani satrauc arī daudz nopietnāks jautājums. Es domāju, ka cienījamos žurnālistus minimāli interesē sadarbības līgums starp Rīgu un Sanktpēterburgu kas tika "nogremdēts" ar atsevišķu cilvēku rokām un kas varēja dot naudu. Šinī gadījumā tas daudz vairāk varētu ieinteresēt. Nevienam nav noslēpums, ka Ministru kabinetā pārdalīja līdzekļus cietuma remontam... un uz budžeta deficītu... lai kompensētu naudas trūkumu.

Cienījamie deputāti, it sevišķi tie, kas ir tajā slavenajā korumpantu sarakstā! Ja savulaik viens Rīgas mērs būtu zinājis, ka viņš varētu kaut kur nokļūt, tad viņš noteikti būtu iedalījis arī finansējumu un Rīgas Centrālcietums būtu labākā situācijā.

Tādēļ es iesaku jums, it sevišķi visiem perspektīvajiem kadriem, nopietni padomāt par to, ka tai iestādei nedrīkst ņemt nost finansējumu. Tā ir ļoti nopietna problēma, par to vajadzēs domāt 19.jūnijā. Man ir jautājums: kāpēc premjerministrs Šķēles kungs mums neprezentē šos labojumus? Ir viena lieta: es saprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija redz... Bet kā būs īstajā dzīvē? Kā Ministru kabinets to realizēs? Bet Šķēles kungam šis jautājums vairs neinteresē.

Un kā mēs, cienījamie deputāti, redzēsim to, kā šie labojumi saskaņosies ar nākamā gada budžeta vīziju? Varbūt cienījamais kolēģis pastāstīs, kā šis piedāvājums saskaņosies ar nākamā gada vai nākamo divu gadu budžeta vīziju? Protams, tad, ja kaut kādas vīzijas mūsu valstī eksistē. Man tas drīzāk atgādina lielu maisa lāpīšanu. Vairāki vai atsevišķi ministri kopā ar premjerministru uzmet lūpu un saka: "Ja man nedos naudu vai ja par mani teiks kaut ko sliktu, tad es iešu prom!" Nu tad viss valdošais vairākums, viņus aiz stērbeles noķēris, velk viņus atpakaļ un saka: "Nu kur tad bez jums!"

Tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, es saprotu, ka šodien šis budžeta grozījumu projekts tiks pieņemts steidzamības kārtā. 19.jūnijā mēs to pabeigsim, jautājums tiks izskatīts, visi būs priecīgi un apmierināti. Tomēr es valdošajam vairākumam saku: kad dosiet labojumus, neaizmirstiet to mazo punktu... Kā pareizi Kreitusa kungs norādīja, cietumiem nauda ir vajadzīga.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, kāpēc mums iet tik grūti ar pedagogu algām. Ministrs nemāk izrēķināt, ka pusgads jau ir pagājis un ka mums ir nepieciešama tikai puse no tās summas, ko viņš nosauca jums no tribīnes. Jo mēs jau runājam par algu pielikumu no 1.jūlija, nevis no 1997.gada 1.janvāra. Manis nosauktā summa ietvēra gan augstskolas, gan arī tos cilvēkus, kas apkalpos skolas, gan pedagogus.

Līdz ar to es vēlreiz lūdzu frakcijas pārdomāt šo jautājumu tad, kad spriedīsim par reālajiem budžeta grozījumiem otrajā lasījumā, un atbalstīt šo 3,7 miljonu, šīs summas, atrašanu šogad, 1997.gadā, lai pedagogiem no 1.jūlija vismaz par 10% paaugstinātu algu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit jau tika runāts par vairākiem iespējamiem avotiem, no kuriem varētu budžetā rast papildu naudu. Ir skaidrs, ka šo naudu atrast vajadzēs, jo ir jāatrisina šī šobrīd tiešām ļoti sasāpējusī skolotāju algu problēma. Man būtu priekšlikums, lai visi šos risinājumus pilnīgi konkrētā veidā piedāvātu attiecībā uz otro lasījumu - un es arī pats centīšos to darīt - , lai būtu pilnīgi konkrēti priekšlikumi, un mēs varēsim pēc tam konkrēti izlemt ar savu balsojumu un šo naudu tiešām budžetā atrast un iedot skolotājiem. Bet es gribu šeit nosaukt vēl vienu avotu, vismaz vienu, kas līdz šim ir paslīdējis garām mūsu uzmanībai, un tas ir tas pats mūsu plenārsēžu zāles remonts, kas ir tā... it kā tik klusu izlemts un kam deputāti ne īpaši grib pievērst uzmanību. Šajā situācijā, kad mūsu valsts dzīvo tādā lielā nabadzībā, mēs šeit Saeimā atļaujamies tādu greznību - par daudziem simtiem tūkstošu rekonstruēt savu plenārsēžu zāli. Es domāju, ka šāds lēmums absolūti nav pamatots. Mēs pilnīgi labi varam sēdēt arī šajā pašā zālē, un nav vajadzīgs mums šis jaunais projekts.

Otrs veids, kā iespējams panākt budžeta līdzekļu ekonomiju. Es skatos arī uz mūsu pašu - Saeimas - izdevumiem. Mēs redzam to, ka tiem deputātiem, kas brauc kaut kur uz ārzemēm kādos ārzemju komandējumos, lido ar lidmašīnām, turpmāk biļetes tiks apmaksātas pēc pirmās klases tarifa. Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ko nozīmē šis pirmās klases tarifs. Lidmašīnas biļete, 2.klases biļete uz Amerikas Savienotajām Valstīm maksā apmēram 1000 dolāru vai 1200 dolāru. Savukārt pirmās klases tarifs ir jau būtiski lielāks un var sasniegt pat 3000 dolāru. Tas nozīmē, ka tādam deputātam, kas būs lidojis uz Ameriku un faktiski būs izdevis 1200 dolāru par šo lidojumu, tiks kompensēti 3000 dolāru. Tas nozīmē, ka 1800 dolāru jeb aptuveni 900 latu šim deputātam vienkārši par šo braucienu tiks uzdāvināti. Tas pats attiecas arī uz pārējiem tālākajiem braucieniem.

Tāpat mēs varam tomēr ierobežot arī citus savus tēriņus, visas tās dažādās komandējumu piemaksas, dienas naudas. Un šādus pašus ierobežojumus mēs varam noteikt arī ministrijām. Tā ka šeit, godātie deputāti, avotu ir ļoti daudz. Visus tos tikai vajag precīzi identificēt un atrast. Aicinu strādāt visus pie priekšlikumiem un ticu, ka mēs tiešām varam atrisināt šo skolotāju algu problēmu un varam atrisināt arī vēl vienu otru citu no tām problēmām, kas šobrīd ir ļoti asas mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, budžeta grozījumi ir nepieciešami, bet es gribētu lūgt komisijas vadību nenoteikt sevišķi īsu apspriešanas termiņu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo es gribētu, lai vismaz nākamās nedēļas sākumā, kad sanāks komisijas, mēs arī Izglītības, kultūras un zinānes komisijā varētu rūpīgi budžetu izanalizēt. Vismaz nedēļu vajadzētu. Nedēļa varētu būt tas minimālais priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Jo tik tiešām ir atsevišķas pozīcijas, kuras ir iespējams pārskatīt un tādējādi varbūt vērst situāciju par labu izglītības laukam.

Es aicinātu šeit nenodarboties no tribīnes ar tādu divkosību. Cienījamais Čerāna kungs, jūs te runājat, ka Saeima tērē daudz naudas. (Starpsauciens no zāles: "Vçl tagad tērē...") Es ļoti labi atceros to gadījumu, kad jūsu frakcija par Saeimas naudu, tātad par budžeta naudu, izplatīja milzīgos daudzumos savus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Un vēl arī tagad tas laikam notiek. Te atskan balsis no zāles. Tā ka, pirms kādus citus kritizēt, vispirms vajag paskatīties uz sevi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies runāt nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Vents Balodis vēlas ko teikt?

V.Balodis. Nē! Es lūgtu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā budžeta grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam, lasījumam.

V.Balodis. Godātie deputāti! Pieredze rāda, ka deputāti ārkārtīgi ražīgi strādā ar priekšlikumiem par budžeta grozījumiem. Tādēļ komisijas vārdā es ļoti lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 9.jūnijam un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 18.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir citi priekšlikumi. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu aicināt nopietnāk izturēties pret šo problēmu, jo 10.datums - tā ir diena, kad strādā komisijas, un pirmdien diemžēl manas komisijas deputāti ir ieplānojuši arī izbraukumus pie vēlētājiem, tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt vismaz 10.datumu. Tā ir diena, kad sanāk komisijas, kad vēl var nopietni izskatīt budžeta priekšlikumus, un es domāju, ka viena diena šeit nav nekāda traģēdija.

Es aicinātu balsot par 10.jūniju. Vismaz.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ābiķa kungs! Ņemot vērā to, ko jūs teicāt, tieši tādu apsvērumu dēļ nevar noteikt 10.datumu, kad strādā komisijas, bet jānosaka 12., jo tanī pašā dienā, kad strādā, vienkārši fiziski priekšlikumus nevar nodot. 12.jūnijs ir pēdējā diena, kad iesniedz, un 19.jūnijs - kad izskata. Vai arī 18.jūnijs, kā deputāti paši vienosies. Lai vismaz sešas dienas ir arī otrajai komisijai, kad pastrādāt. Un, tā kā komisijām darba dienas nav noteiktas, viņas var strādāt arī brīvdienās, kad tik un tā maksā seši lati... Tā ka, es domāju, vajadzētu vadīties pie šāda principa, jo tanī pašā dienā, kad notiek komisijas sēde, uzreiz iesniegt priekšlikumu principā ir fiziski neiespējami. Tāpēc es ierosinātu noteikt 12.datumu par priekšlikumu iesniegšanas dienu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem vēl ir priekšlikumi.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt šinī gadījumā cienījamo Kreituses kundzi un norādīt uz situāciju, uz kuru arī cienījamais Baloža kungs tā kautrīgi norāda. Tā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas interesantā attieksme pret Latvijas valsts budžeta labojumiem. Tiek norādītas četras dienas, no kurām divas ir izejamās dienas, tas ir, atliek rītdiena un pirmdiena. Tātad, pirmkārt, Baloža kungs vēlas, lai pārējās komisijas gandrīz nevar iedot labojumus, tikai labākajā gadījumā deputāti to var izdarīt kaut kādā steidzamības kārtībā. Cienījamais Baloža kungs, tā nav solīda rīcība! Tādēļ es pilnīgi atbalstu 12.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem vairāk priekšlikumu par datumiem... Tomēr vēl vēlas priekšlikumus izteikt.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Procedūra ir tāda, ka iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata arī Ministru kabinetā. Ministru kabinetam ir jādod savi atzinumi. Ja jums priekšā būtu tuvāko divu nedēļu grafiks, tad jūs redzētu, ka vienīgais veids, kā ir iespējams izskatīt līdz 18. un 19.datumam un visu šo procedūru nokārtot, ir tāds, ka priekšlikumu iesniegšanas pats beidzamais termiņš ir 11.jūnijs līdz pulksten 14.00, lai 12.datumā šo jautājumu varētu skatīt Ministru kabinetā un 16. un 17. jūnijā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bet 18.datumā - Saeimā. Tas būtu, runājot par dienām. Līdz ar to es ierosinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.datumu, pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Laikam visi datumi ir izskatīti. Mums pēc kalendāra vēl nav visi. Aivars Kreituss vēlas ieteikt vēl vienu datumu. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka 12.datums ir prātīgs datums, vadoties pēc visām pozīcijām, arī no tā, ka tas ir tieši pa vidu. Tātad viena nedēļa tiek atvēlēta šim darbam, pēc tam viena nedēļa atliek līdz izskatīšanai 19.jūnijā otrajā lasījumā. Ne jau pirmo reizi šeit ir skatīts budžets un ne jau pirmo reizi Ministru kabinetā laiki ir šādi saplānoti. Es domāju, ka Ministru kabineta darba režīmam ir jāpiemērojas šim režīmam. Mēs nevaram darīt tā, kā Vītola kungs pašreiz saka, - pa stundām rēķināt priekšā nolikto Ministru kabineta režīmu. Izslēdziet bruģa bumbas spēlēšanu! Izslēdziet bruģa bumbas mačus šajā laikā, un Ministru kabinetam būs tieši papildu laiks - šī viena diena. 12.jūnijs ir visiem pieņemams normāls datums. Vai arī nāciet un pasakiet, kad jūs to bruģa bumbu spēlēsit! (Starpsauciens no zāles: "Malacis!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti datumus ieteikt nevēlas. Tātad šo procedūru, kurā tiek izvirzīti ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, mēs slēdzam.

Godātie deputāti, tātad pret likumprojekta izskatīšanu otrajā un galīgajā lasījumā 18.jūnijā deputātiem iebildumu nebija. Līdz ar to mēs varam pieņemt.

Tagad ir jautājums par to, kurš no datumiem būtu pieņemams deputātiem kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāsāk izskatīt no tālākā datuma. Tālāko datumu ierosināja deputāte Ilga Kreituse - tas ir 12.jūnijs. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi pret šo datumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 12.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām ir lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" otrajam lasījumam".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2752. Komisija ir izstrādājusi Saeimas lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gada"" otrajam lasījumam", lai deputātiem būtu vienkāršāk saprast, kāds ir šis Saeimas lēmums. Otrajā pusē jūs redzat pielikumu un arī tabulu, kādā veidā būtu iesniedzami šie grozījumi. Šis dokuments deputātiem tika izdalīts pirmdien. Līdz šodienai komisijā no deputātiem nav ienācis neviens priekšlikums, tādēļ es lūdzu atbalstu, lai apstiprinātu šo Saeimas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Debatēs deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" otrajam lasījumam" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību - nākamais ir 18.jautājums -, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis LNNK un LZP frakcijas priekšlikumu: "Lûdzam jūs iekļaut Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā kā 21.punktu lēmuma projektu "Par Valerija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"."

Vai deputātiem ir iebildumi pret LNNK un LZP frakcijas priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par LNNK un LZP frakcijas priekšlikumu - iekļaut 5.jūnija sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 21.punktu lēmuma projektu "Par Valerija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 10. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā tiek iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 18. punkts - lēmuma projekts "Par Jurija Abizova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2633. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par Jurija Abizova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Jurijs Abizovs dzimis 1921.gadā Urālos. Beidzis vidusskolu un iestājies Urālu Universitātē. Sakarā ar kara sākumu pārtraucis studijas, 1942. gadā ticis ievainots, ilgi ārstējies un ticis atzīts par invalīdu. 1946. gadā turpinājis izglītību un 1949.gadā absolvējis Latvijas Universitāti. Daudz nodarbojies ar tulkošanu - ir tulkojis Raini, Blaumani, Upīti, Ziedoni un daudzus citus latviešu rakstniekus. Abizovs ir bijis viens no Krievu kultūras biedrības dibinātājiem Latvijā, ticis ievēlēts par šīs organizācijas priekšsēdētāju un vada to vēl pašreiz. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūtīja izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Runāt deputāti nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 6. Jurijs Abizovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Vitālija Rodina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā deputāts Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2634. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Vitālija Rodina uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Vitālijs Rodins dzimis 1943.gadā Čečenijas Republikā, Groznijā. Pēc vidusskolas beigšanas Groznijā iestājies Ļeņingradas Medicīnas institūtā, kuru beidzis 1966.gadā. No 1969.gada dzīvo un strādā Latvijā. 1970.gadā iestājies darbā Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā un no 1982.gada ir šīs slimnīcas galvenais ārsts. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 3. Vitālijs Rodins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Ziļas Anševicas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2663. Ziļa Anševica dzimusi 1963.gadā Baškīrijā. 1981.gadā beidza vidusskolu, 1982.gadā beidza Ufas Tirdzniecības skolu. 1986.gadā viņa apprecējusies ar latvieti Aldi Anševicu un 1986.gada augustā ieradusies Latvijā. Aldis Anševics bija viens no pirmajiem, kas iekļāvās Latvijas Republikas Drošības dienesta Speciālo uzdevumu vienībā un īsā laikā kļuva par kaujas grupas komandieri, apliecinot sevi kā nesavtīgu Latvijas Republikas neatkarības aizstāvi. 1994.gada 21.aprīlī, pildot dienesta pienākumus Madonas rajonā, viņš gāja bojā. 1994.gadā Ziļa Anševica sākusi strādāt Latvijas Bankā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūtīja to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs aicināt balsot par Ziļu Anševicu, par viņas īpašajiem nopelniem Latvijas labā. Protams, tā ir katra deputāta sirdsapziņas lieta, kā viņš vispār saprot īpašus nopelnus, bet šinī gadījumā ir runa par Latvijas patriota, kurš ir gājis bojā, atraitni. Pie tam Ziļa Anševica ir viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuri Pilsonības likuma izpildes komsijā nāk priekšā kā patiešām īsti latviski noskaņoti cittautieši, tāpēc, manuprāt, atteikumam nav iemesla. It īpaši vērā ņemams tas, ka viņa savus bērnus audzina īsti latviskā garā, ko viņa arī pati atzīst, sūta viņus latviešu skolā, un patiesības labad ir jāteic, ka viņas vēlēšanās būtu turpmāk strādāt un darboties drošības struktūrās un mums būtu no visas sirds viņa jāatbalsta. Es ceru, ka jūs balsosit par Ziļu Anševicu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Ir jāpiesakās rakstiski, godātie kolēģi, šajos gadījumos. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies priekšsēdētājam par aizrādījumu, bet šis diemžēl nav pirmais lasījums, kur jāpiesakās rakstiski. Tas ir vienīgais lasījums. Un tas Kārtības rullī nav atrunāts.

Sēdes vadītājs. Ir atrunāts...

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Arī es vēlos jūs aicināt vismaz piedalīties balsošanā, lai neiznāk tā, ka tieši pret šo atraitni - šo ļoti godīgo un, varētu pat teikt, vairāk nekā godīgo cilvēku, salīdzinot ar tiem, kuri nāk lūgt pilsonību "par īpašiem nopelniem"... Ja mēs runājam par integrāciju, tad varbūt šo ģimeni varētu izmantot par paraugu, lai parādītu, kā citas tautības pārstāvis, atbraucis Latvijā, iejūtas šajā vidē. Iejūtas atbilstoši šai latviskajai videi, nevis diktē savas prasības vai savu valodu. Tā ir ģimene, kas ir jauktā ģimene, kur aug bērni, un viņi ir ne tikai nosaukti latviešu vārdos, bet apmeklē arī latviešu skolas un līdz ar to ir kļuvuši par pilntiesīgiem mūsu sabiedrības pilsoņiem un latviešiem.

Es negribu šeit aizstāvēt nacionālisma idejas, jo tas ir tik svarīgi šodienas sabiedrībā, ka cilvēks, kas nācis "no ārpuses", augstā godā tur to mājvietu, kurā viņš ir ieradies, un uzskata par pienākumu pret saviem bērniem iemācīt, lai bērni uzskatītu to par savu vienīgo nacionālo dzimteni.

Otra lieta ir arī tā, ka viņa ir palikusi šeit, dzīvo šeit un nav mainījusi savus uzskatus pēc tam, kad ir gājis bojā viņas vīrs, pildot valsts uzdevumu, tātad aizstāvot arī mūs visus, varbūt ne tieši tajā konkrētajā brīdī, bet domājot par savu darbu, veicot to un nedomājot par bērniem, kuri palika bez tēva tajā brīdī. Tāpēc es aicinu tos kolēģus, kuri varbūt nevar pieņemt lēmumu,- pozitīvu vai negatīvu - vismaz piedalīties balsojumā, lai zālē būtu pietiekami daudz deputātu, kas izteikuši savu viedokli. Bet visus tos, kuri var izšķirties, es aicinu izķirties par pozitīvu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Nevajag, pietiek!")

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi! Iepriekšējie runātāji faktiski pateica visu to, ko es gribu teikt. Es arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Ziļa Anševica uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izlemsim jautājumu par lēmuma projektu "Par Valerija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2609.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Valerija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Valerijs Barjers dzimis 1949. gadā Viļņā, pēc tautības - baltkrievs. 1953. gadā pārcēlies uz dzīvi Jelgavā. 1966. gadā beidzis Jelgavas 4. vidusskolu. 1973. gadā beidzis institūtu, iegūstot inženiera-mehāniķa diplomu. No 1992. gada līdz šai dienai ir firmas "Zemgales nafta" prezidents.

Deputāti, kuri ir parakstījuši priekšlikumu par viņa uzņemšanu pilsonībā, ir atzīmējuši sekojošus nopelnus: (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Kuri deputāti?") Valerijs Barjers no 1973. gada strādā Jelgavā, no 1992. gada līdz šai dienai vada firmu "Zemgales nafta", pēc 1990. gada 4. maija Barjers nešaubīgi nostājās Latvijas neatkarības cīnītāju pusē, apliecinot to gan ar politisko, gan ar praktisko darbību.

Šajā jautājumā es gribu atzīmēt, ka komisija pieņēma pozitīvu lēmumu tieši sakarā ar 1990.-1992. gada notikumiem.

Pēc tam, kad presē parādījās publikācijas par šo cilvēku, komisija ir saņēmusi vēl dažāda veida rekomendācijas, kuras diemžēl nav pievienotas šim dokumentam, taču pārsvarā tās bija pozitīvas.

Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie draugi! Mīļais Prezidij! Dārgā latvju tauta! Es tagad skatījos un klausījos. Tiešām, Požarnova kungs, tas ir ļoti interesanti. Izrādās, ka dzīvošana Jelgavā ir īpašs nopelns. Es domāju, ka Jelgavā būs daudz cilvēku, kas varēs tikai par to, ka viņi dzīvo Jelgavā, pretendēt uz pilsonību. Protams, pats interesantākais fakts ir tas, ka, izrādās, Latvijas Zaļajai partijai, kura rūpējas par dabu, interesē taisni tie cilvēki, kuri nošauj vai nu balodi, vai gulbi, tāpat arī nodarbojas ar naftas biznesu. Tas, protams, ekoloģiski ir ļoti pareizs biznesa paveids.

Protams, šinī gadījumā es neaicinu balsot ne "pret", ne "par", bet man vienkārši tas izraisa interesi, ka reizēm var paskatīties, kas ko izvirza. Drīzumā es patiešām nebrīnīšos, ka firmas "Man-Tess" ðefam būs pilsonība. Es arī nebrīnīšos, ka Vides aizsardzības klubs sāks virzīt firmas "Man-Tess" ðefu vai vēl kādu citu dabas piesārņotāju pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Varbūt tas ir labākais veids, kā ar viņiem cīnīties?

Bet te tomēr, cienījamie kolēģi, ir arī ļoti interesants cits jautājums. Runa ir par to, kāpēc atsevišķos gadījumos cienījamie kolēģi no Nacionālā vairākuma tik ļoti satraucas par hokejistiem. Tāpat atsevišķi deputāti uztraucas par to, ka kaut ko vajag "èakarēt", bet šinī gadījumā šo kungu aicina virzīt. Vidiņa kungs, varbūt vajag viņu "pačakarēt"? Es jau nezinu. Protams, tas ir atsevišķs jautājums.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es aicinātu jūs runāt par lietu.

M.Lujāns. Jā... Cienījamie kungi! Balsojums, protams, ir labs un vajadzīgs. Un, protams, es iedomājos, kāds uzraksts būs rītvakar "Vakara Ziņās": "Tas, kas nošāva, nošāva par maz vai nošāva par daudz, bet dabūja"... Tādēļ dosim arī žurnālistiem iespēju kārtējo reizi nopelnīt kādu santīmu. Tā nauda ir Dieva nauda, un nabaga žurnālistiem tā jāļauj nopelnīt.

Un tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo kungu, lai būtu plašāka diskusija, lai būtu interesantāk dzīvot un lai visiem būtu priecīgāks un jautrāks prāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Vidiņa kungs, jāpiesakās ir rakstiski! Kārtības rullis tomēr paredz, lai deputāti pieteiktos rakstiski debatēs. Tā kā pieteikumu vairs nav, debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 11, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts. Valerijs Barjers ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sestajā sadaļā - likumprojekts "Grozījumi Medību likumā". Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2688.

Tātad 1. pants. 1. pantā priekšlikumu iesniedzis deputāts Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čepānis šo priekšlikumu atsauc.

J.Kalviņš. Paldies. Otrais priekšlikums ir deputāta Stikuta priekšlikums. Komisijā tas tika noraidīts, bet es gribu nedaudz pateikt par to, ka deputāts Stikuts ir centies uzskaitīt un uzlabot esošo situāciju. Tas, protams, ir pozitīvi, bet tajā pašā laikā mēs uzskatījām, ka, palielinot šādu uzskaiti kā tādu, mēs to neveiksim līdz galam, un nonācām pie secinājuma, ka esošā redakcija ir optimāla. Tomēr es šeit īpaši negribētu sacīt, ka Stikuta kunga priekšlikums būtu slikts. Viņš vienkārši ir centies uzlabot situāciju. Mēs tomēr uzskatījām, ka esošā redakcija ir pietiekama, lai sakārtotu šīs te lietas, un es ierosinātu izšķirties par šo priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Stikuts uzstāj par sava priekšlikuma balsošanu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret deputāta Stikuta priekšlikumu 5. pantā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma. Es aicinu arī tos, kuri nav mednieki, tomēr balsošanā piedalīties.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Stikuta priekšlikumu likumprojekta 5. pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Trešais priekšlikums arī ir deputāta Stikuta priekšlikums. Tas komisijā tika noraidīts, un es mēģināšu motivēt - kāpēc. Tātad Stikuta kunga priekšlikums ir noraidāms tāda iemesla dēļ, ka ir nepareizi medību tiesību lietotājam ik gadu noteikt nomedījamo limitēto dzīvnieku normatīvo skaitu. Šā panta spēkā esošā redakcija paredz noteikt lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu, un tā pārsniegšana jau jūtami var samazināt vai pat apdraudēt esošās sugas eksistenci. Medību tiesību lietotājam ir jāļauj atkarībā no apsaimniekošanas intensitātes medību iecirknī uzturēt pēc iespējas lielāku dzīvnieku skaitu, nevis ar likumu uzlikt par pienākumu nomedīt normētu dzīvnieku skaitu. Ieteiktā redakcija neatbilst arī medību termiņiem, tāpēc komisija vienprātīgi noraidīja šo Stikuta kunga priekšlikumu, un arī es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Stikuts vēlas par šo jautājumu runāt, bet līdz pārtraukumam, Stikuta kungs, ir atlikušas 6 minūtes.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man pietiks laika. Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es redzu situāciju, ka mežā turpinās sociālisms, kaut gan īpašuma tiesības Latvijā tiek atzītas un tiek arī respektētas.

Es ar šo likuma panta labojumu gribēju teikt, ka tomēr ir jārēķinās ar to mednieku kolektīvu, kurš apsaimnieko kādu konkrētu teritoriju, un es nevienā mirklī negribētu teikt, ka viņam būtu jānošauj kāds noteikts skaits dzīvnieku. Un tomēr šim mednieku kolektīvam pirms medību sezonas sākuma būtu jātiekas ar Valsts meža dienestu, kura rīcībā ir šis ierīcības plāns, un jāpārrunā šis nomedījamo dzīvnieku skaits. Jo nevar būt tā, ka pēc ierīcības plāna tur būs noteikts konkrēts skaits, bet mēs labi zinām situāciju, ka bija cūku mēris, kas piemeklēja mežacūkas, un tas iznīcināja ļoti daudz šo dzīvnieku.

Ja mēs tagad skatīsimies tikai kādu ierīcības plānu, bet nerēķināsimies ar konkrētā medību kolektīva viedokli, tad var iznākt diezgan absurda situācija, ka mednieku kolektīvam būs pateikts, ka ir jāšauj, bet viņš to negribēs darīt. Tāpēc es domāju, ka jebkurā gadījumā tas būtu saskaņojams ar medību platību lietotāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Kalviņa kungs, vai vēlaties ko piebilst?

J.Kalviņš. Varu atzīmēt tikai to, ka šā priekšlikuma noraidīšanā es nesaskatu pilnīgi nekādas sociālisma pazīmes. Es varu atzīmēt tikai to, ka priekšlikumā izteiktā likuma norma par nomedījamo limitēto dzīvnieku normatīva skaita saskaņošanu ar medību platību īpašniekiem, kuru skaits atsevišķās mežniecību kontrolētajās teritorijās sasniedz simtu un vairāk un kuru ceturtā daļa dzīvo citur, tas ir, pat ārpus Latvijas teritorijas, vienkārši fiziski nav iespējama, un tādēļ es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Stikuta priekšlikumu likumprojekta 17. pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Kalviņa kungs. Tā kā mums tuvojas pārtraukums, tad mēs izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Sausnītim par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 12.30 komisijas telpās tiekas ar vācu kolēģiem no Vestfālenes. Līdz ar to lūdzu uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim skatīt likumprojektu "Grozījumi "Medību likumā"". Apspriežam ceturto priekšlikumu. 18.pants.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēģināsim koncentrēties darbam! Ceturtais priekšlikums attiecas uz 18.pantu, un to ir iesniedzis deputāts Stikuts. Komisija to ir noraidījusi. Motivēšu, kāpēc. Pirmkārt, šis priekšlikums nonāk pretrunā ar īpašumtiesībām. Otrkārt, ir sajaukta nomas maksa ar valsts nodevu. Treškārt, ir pretruna Medību likuma 19.panta 7.apakšpunktā, respektīvi, nomas maksa ir noteikta tikai par valsts medību platību iznomāšanu, kā tas ir fiksēts likumā. Ceturtkārt, atceļ valsts nodevu par medību atļaujām. Piektkārt, Valsts meža dienests nevar uzņemties nomas maksu par neiznomātām medību platībām no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, jo, pirmkārt, medību tiesību īpašnieku medību platību iznomāšana ir viņu pašu kompetence. Šeit nu galīgi nav sociālisma... Viņu pašu kompetence. Otrkārt, neiznomātās valsts medību platībās galvenokārt ir nepieprasītās un dzīvnieku dzīvošanai maz izmantojamās platības, piemēram, purvi.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Mans priekšlikums par 18.pantu saistās ar to, ka es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka īpašumtiesības tomēr ir jārespektē. Kāpēc man kā zemes īpašniekam, ja man, piemēram, ir meža platība, jāmaksā par visu šo īpašumu nodoklis pagastā, bet tie mednieki, kuri medīs šajā konkrētajā platībā, man par to nemaksās neko? Viņi vienalga maksās valstij, tad sanāk, ka valsts divas reizes grib dabūt maksu par vienu un to pašu platību. Tāpēc šo priekšlikumu esmu šeit ierakstījis. Es negribētu teikt, ka tai jābūt vienai piektdaļai no pagasta robežās apstiprinātās vērtības par vienu hektāru zemes - tā varbūt varētu būt cita attiecība -, bet es gribēju šo jautājumu vienkārši izvirzīt. Patlaban Kalviņa kungs te saka, ka nav sociālisma, bet es mēģinu apgalvot, ka ir, jo, piemēram, ar mani kā ar zemes īpašnieku mednieku kolektīvs tomēr nerēķinās. Jebkurā laikā sadomā rīkot medības un, pat nenoslēdzot ar mani nekādas līgumsaistības, brauc un medī. Es, atbraucis mājās uz laukiem, piemēram, konstatēju, ka necik tālu no manas mājas stāv "numurs", un kad es uzprasu, ko viņš te meklē, viņš saka: "Mçs medījam šodien!"

Es šo likuma labojumu iesniedzu arī tāpēc, ka mani neatbalstīja pagājušajā reizē, kad es biju uzskaitījis tos dzīvniekus, kurus vajadzētu aizsargāt. Tad es nolēmu, ka vislabākais sargs šiem dzīvniekiem būtu īpašnieks, jo tikai īpašnieks savā teritorijā var sekmīgi cīnīties pret malumedniekiem un laicīgi par to ziņot, kā arī pats var mazliet ietekmēt šo dzīvnieku medīšanu. Tādēļ es nesaskatu šeit lielas pretrunas un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt par to nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Paldies Stikuta kungam par mēģinājumu uzlabot šo situāciju, bet ir jāpiebilst, ka šo noraidījuma motivāciju es neesmu izzīdis no pirksta. Jebkuram medniekam, jebkuram, ir jārespektē īpašnieks un nav dubulti jāmaksā nekādas naudas. Tas, ka mednieks nerespektē īpašnieku, - tā jau ir cita lieta. Likumā ir fiksēts, ka jebkuram medniekam, jebkuram iznomātājam ir jārēķinās ar īpašnieku, un tāpēc arī kā viena no šā priekšlikuma noraidīšanas motivācijām bija punkts, ka medību tiesību, īpašuma, medību platību iznomāšana ir pašu īpašnieku kompetence. Likumā jau ir noteikts, ka jebkuram medniekam ir šis līgums jāslēdz, bez līguma viņš nevar... Pilnīgi piekrītu Stikuta kungam, ka nevar mednieks ieiet, teiksim, privātajā teritorijā bez šīs saskaņošanas, tā, kā tas jau likumdošanā ir noteikts. Tā ka es aicinu kolēģus noraidīt Stikuta kunga priekšlikumu un atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Stikuta priekšlikumu par 18.pantu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē. Un tos, kuri ir zālē un nepiedalās balsošanā, lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Stikuta priekšlikumu par 18.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 16. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums, deputāta Čepāņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. To deputāts Čepānis atsauc.

J.Kalviņš. Paldies. 6.priekšlikums, deputāta Čepāņa priekšlikums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu debatēs vēlas runāt Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Īpaši necerot uz jūsu atbalstu, tomēr mēģināšu dažos teikumos raksturot situāciju. Tagad intensīvi veidojas un Tieslietu ministrijā tiek reģistrēti mednieku klubi, un ir jau šobrīd reģistrēti vairāki simti mednieku klubu, kuri slēdz ar Valsts meža dienestu un ar citiem meža un medību platību īpašniekiem vai lietotājiem līgumus par medījamo platību izmantošanu uz desmit vai piecpadsmit gadiem, vai pat vēl ilgāku laiku. Gribu jūs informēt, ka vidējās - trešās - bonitātes mežos, kādu Latvijā ir vairākums, nomas maksa par vienu medību platības hektāru gadā ir 32 santīmi. Tas nav sevišķi daudz, ja ņem vērā, ka tur ir četras galvenās medījamo dzīvnieku sugas - aļņi, brieži, mežacūkas un stirnas. Tātad - 32 santīmi. Un, lai klubs vai mednieku kopa varētu normāli saimniekot, domāt par dzīvnieku ataudzēšanu un selekcijas medībām, tad ir vajadzīgs, lai šā kluba apsaimniekošanā būtu 3-4 tūkstoši hektāru. Tas nozīmē, ka ir apmēram 90 vai 120 latu gadā par medību platību nomu, summa nav liela. Laucinieki maksā ar grūtībām, taču vienmēr samaksā, un, ja viņi vēlas tur saimniekot un nodarboties ar šo sportu ilgākus gadus, tad viņi šos nomas līgumus slēdz uz ilgāku laiku. Arī pats esmu divos tādos klubos, kuriem līgumi ir noslēgti uz 15 gadiem. Lielākā daļa no iemaksātās medību platību nomas summas (120 latu par 1000 hektāriem, un, ja ir 3000 hektāru, tad ir 360 latu gadā), lielākā daļa šo iemaksāto līdzekļu, tiek izmantota Valsts meža dienesta darbinieku algošanai, un mednieki pilnīgi pamatoti prasa (arī man dažkārt tas nav saprotams), kādēļ gan par šo medību platību nomas maksu ir jāuztur Valsts meža dienests, kurš saņem finansējumu no budžeta. Bet tajā pašā laikā biotehnisko pasākumu veikšanai, tas ir, stigu un citu medībām nepieciešamo ierīču gatavošanai, medniekiem ir jāmet vēl papildu nauda un šie maksājumi galarezultātā iznāk diezgan lieli un tagadējiem lauku cilvēkiem gluži vienkārši nav pa kabatai. Un tādēļ es ierosināju likumprojekta 19.panta otro daļu noteikt kā trešo daļu, bet otro daļu izteikt šādā redakcijā: no pirmajā daļā minētajiem ienākumiem (tātad no visiem tiem ienākumiem no medību atļauju realizācijas; no soda naudām par šā likuma medību noteikumu pārkāpumiem; no kompensācijām par medību resursiem nodarītiem zaudējumiem; no ienākumiem, kas gūti, realizējot konfiscētos medību šaujamieročus, medību rīkus un medību produkciju; no maksas par medību trofeju, medību produkcijas izvešanu no Latvijas Republikas; kā arī no ziedojumiem un no visiem ienākumiem no valsts medību platību iznomāšanas, par ko tagad ir runa) 60% vajadzētu novirzīt tieši bioloģisko pasākumu veikšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai šajās medību platībās, tas ir, dzīvnieku piebarošanai. Dzīvnieks ir dzīvnieks, viņš parasti uzturas tajās teritorijās, kur viņu piebaro. (Tas, protams, attiecas galvenokārt uz nometniekiem). Un tādēļ es uzskatu, ka šī norma ir pilnīgi nosakāma likumā, lai nevienam Valsts meža dienesta ierēdnim vai jebkurai citai amatpersonai neienāktu prātā mednieku saziedotos un samaksātos naudas līdzekļus izmantot citiem mērķiem, kā tikai un vienīgi biotehnisko pasākumu veikšanai. Un tādēļ ir iestrādāta šī norma, ka ne mazāk kā 60% jāizlieto medījamo dzīvnieku aizsardzībai un to dzīves apstākļu uzlabošanai. Es vēlreiz atkārtoju: diez vai man izdosies jūs pārliecināt, taču es tomēr aicinu ieklausīties veselā saprāta balsī. Tie nav tikko izgudroti priekšlikumi un pasākumi; pati dzīve ir pierādījusi, ka tā tas ir nepieciešams. Es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens debatēs pieteicies nav. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Paldies Čepāņa kungam. Es tūlīt motivēšu, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu. Pirmkārt tāpēc, ka spēkā esošā Medību likuma 19.panta pirmā daļa jau nosaka (citēju): "Medību saimniecības attīstīšanai tiek izveidots medību fonds, kurš ir mežsaimniecības attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa un kura līdzekļu izlietojumu regulē Ministru kabineta apstiprināts šā fonda nolikums."

Tālāk. Par šā fonda nolikumu. Ir izdarītas izmaiņas 1996.gada 1.oktobrī, un skaidri un gaiši ir rakstīts 8.punktā, ka fonda līdzekļus izlieto valsts mežos un lietošanai esošos mežos šādām vajadzībām... Ir vesela 21 vajadzība, un šeit ir iekšā gan biotehniskie pasākumi, gan "vârnu kāju" ciršana, gan stigu tīrīšana, gan viss pārējais un, protams, arī faunas un floras resursu atjaunošana. Medījamo meža dzīvnieku aizsardzības sistēmas attīstībai, mežsaimniecības, medību saimniecības objektu celšanai un uzturēšanai, un tā tālāk, nauda paredzēta ir. Protams, arī šeit ir iekšā daļa birokrātu algām, tas ir pilnīgi saprotams, un tas, es domāju, nav nekāds anahronisms. Un, spriežot pēc šīs 21 pozīcijas, kurām šī nauda tiek izlietota, es domāju, ka šie Čepāņa kunga piedāvātie 60% jau faktiski ir. Tā ka es aicinu kolēģus neatbalstīt Čepāņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu: "Likumprojekta 19.pantā otro daļu..." Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts. Paldies, godātie kolēģi.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu. Tādā gadījumā situācija neizmainās, man tikai šajā gadījumā rūp tas mehānisms, kā tā nauda tiks aizskaitīta, bet tas ir cits jautājums.

Tālāk. 7.priekšlikums, deputāta Stikuta priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Stikuta kungs rāda, ka viņš atsauc šo priekšlikumu.

J.Kalviņš. Paldies, Stikuta kungs.

Sēdes vadītājs. Un abus nākamos priekšlikumus - 8. un 9.priekšlikumu - deputāts Čepānis atsauc, jo tie neatbilst Kārtības ruļļa prasībām... Trešajā lasījumā atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas...

J.Kalviņš. Tādā gadījumā es aicinu kolēģus nobalsot par šā likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nu, es aicinu piedalīties balsošanā vismaz par vienu deputātu vairāk nekā pašlaik. Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsosim atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi, par balsojumu. Tikai divas lietas gribu piebilst. Vispirms liels paldies priekšlikumu iesniedzējiem. Ja noraidīja jūsu priekšlikumus, tas nenozīmē, ka tie netika ņemti vērā un ka par tiem netika runāts. Paldies par jūsu aktivitāti. Un medniekiem gribu novēlēt uz sezonu, uz Jāņiem, buku. Ja viņš tad būs - šaut garām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.2713 ir šis likumprojekts, ko Juridiskā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam. Pirmais priekšlikums ir 2.lappusē. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt 79.pantu šādā redakcijā: "Tiesas izdevumi sastāv no valsts nodevas, kancelejas nodevas un izdevumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu." Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 79.panta "Tiesas izdevumi" redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais. 3.lappusē, apakšā, ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 80.panta pirmās daļas 6.punktu jaunā redakcijā. Tur ir papildināts: "par prasības nodrošinājuma pieteikumu neatkarīgi no tā, vai tas ir iesniegts atsevišķi vai ietverts prasības pieteikumā, - 10 lati;". Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 80.panta pirmās daļas 6.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 4.lappusē. Juridiskā komisija aicina papildināt 80.panta pirmo daļu ar jaunu punktu - 8.punktu, kura redakcija ir turpat blakus redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 6.lappusē. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums aizstāt skaitli un vārdu "80.1. pants" ar skaitli un vārdu "83.1. pants" un papildināt tekstu ar jaunu - otro - daļu: "Kancelejas nodeva iemaksājama Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 7.lappusē. Runa ir par 119.1. pantu, ko Juridiskā komisija piedāvā izteikt jaunā redakcijā. Tur ir precizēta panta ievaddaļa. 7.apakšpunktā noteikts: "lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 15 000 latus;". Un 8.lappusē tātad papildus ir jauna otrā daļa: "Vienīgi Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa izskata..." Tai ir septiņi apakšpunkti. Juridiskā komisija aicina atbalstīt to visu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 119.1. panta, visa panta, redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, 9.lappusē, Juridiskā komisija dod nelielu redakcionālu 145.panta papildinājumu, kas lietas būtību nemaina.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 12.lappusē. Tieslietu ministrs ir iesniedzis jaunu 369.panta punktu - 9.punktu. Juridiskā komisija kopīgi ar Juridisko biroju ir šo priekšlikumu izanalizējusi un to ir daļēji ņēmusi vērā. Redakcija ir pēdējā ailē. Tātad 369.pants papildināts ar otro daļu tādā redakcijā, kādu deputāti šeit var izlasīt. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret 369.panta papildināšanu ar otro daļu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lappusē ir priekšlikums par 371.pantu. Tieslietu ministra priekšlikums - papildināt šā panta pirmo daļu ar 5.punktu. Juridiskā komisija to ir daļēji ņēmusi vērā, un redakcija ir 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par izmaiņām 371.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 14.lappusē. 372.panta pirmās daļas 6.punkta izslēgšanu ierosina tieslietu ministrs. Juridiskā komisija to daļēji atbalsta - izslēdz tikai vārdus "vai privatizāciju". Teksts ir pieskaņots iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 372.panta 6.punkta vārdu "vai privatizāciju" izslēgšanu. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 15.lappusē. Tieslietu ministrs iesniedzis jaunu 375.panta redakciju. Juridiskā komisija to ir izanalizējusi un ir ierosinājusi atbalstīt mazliet izmainītā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptēto 375.panta "Sprieduma izpildīšanas izdevumi" redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. 16.lappusē ir Saeimas deputātu Bunkša, Zundas, Kalviņa un Pēterkopa priekšlikums par 418.pantu. Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par četru deputātu priekšlikumu - papildināt 418.panta pirmo daļu. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lappusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 422.pantu - sakarā ar izmaiņām, kas izdarītas jau iepriekšējos pantos. Tātad šā panta redakcija ir paplašināta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 422.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir šajā pašā lappusē. Juridiskā komisija ierosina 431.pantu papildināt ar jaunu - trešo - daļu, kuras redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 431.panta papildināšanu ar trešo daļu. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Un pēdējā lappusē ir priekšlikums 436.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Prasības par aresta noņemšanu mantai var iesniegt īpašnieks, ķīlas ņēmējs un citas personas, kurām ir tiesības uz šo mantu."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 436.panta trešās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un visbeidzot ir Juridiskās komisijas priekšlikumi - papildināt likumprojektu, faktiski izveidot pārejas noteikumus, un tur ir divi punkti paredzēti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta "Pârejas noteikumu" 1. un 2.punktu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tādā gadījumā Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Valsts statistikas likums". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas vadītāji! Vai ir ziņotājs par darba kārtības 23.jautājumu? Ziņotāja nav. Paldies.

Skatām nākamo. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Sēdes vadītāj! Strādājam ar dokumentu nr.2408. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā"", ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis likumprojekts ir radies pēc tam, kad Saeima izdarīja grozījumus Zemes nodokļa likumā, izmainot zemes nodoklim bāzi. Par bāzi pieņēma zemes kadastrālo vērtību, un tā rezultātā izmainījās prognozētie ienākumi no zemes nodokļa. Vadoties pēc šiem jaunajiem skaitļiem, ir veikts pārrēķins. Ar pielikumiem un ar to, kādā veidā tas izmaina gan noteiktās donorpašvaldību iemaksas, gan arī katras pašvaldības saņemamo summu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, deputāti var iepazīties tabulās. Vēlos teikt, ka šo priekšlikumu, šos grozījumus Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā neatbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums par šo likumprojektu ir negatīvs.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs apzināties situāciju, kāda mums ir izveidojusies sakarā ar to, ka mēs ilgi neatrisinām jautājumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā. Un situācija ir tāda. Pēc tam, kad gada sākumā mēs pieņēmām šo likumu, mēs izdarījām arī grozījumu likumā par zemes nodokli. Līdz ar to faktiski tika mainīti pašvaldību ieņēmumi, un daudzām pašvaldībām (lielākoties tās ir pilsētu pašvaldības) to ieņēmumi samazinājās, bet izlīdzināšanas mehānisms jeb izlīdzināšanas aprēķins palika iepriekšējais. Izveidojās tāda situācija, ka tām pašvaldībām, kurām, kā mēs domājām jeb paredzējām, ir ienākumi un kurām paredzējām arī lielākus atskaitījumus izlīdzināšanas fondā, tagad, sakarā ar zemes nodokļa izmaiņām, vairs šādu ieņēmumu nav un viņām būtu jāsamazina iemaksājumi izlīdzināšanas fondā, lai tas būtu taisnīgi un atbilstoši algoritmam, ko paredz šis izlīdzināšanas mehānisms. Ar piedāvātajiem grozījumiem likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu netiek mainīts algoritms, bet tiek tikai ņemts vērā fakts, ka viņu ieņēmumi ir mainījušies. Algoritms tiek saglabāts. Ja mēs šo jautājumu nerisinām jeb nerisinām šādā veidā, kāds ir piedāvāts, tad viena daļa pašvaldību (un tās ir pilsētu pašvaldības, lielākoties mazo pilsētu) nonāk pie finansiālām problēmām. Varētu būt divi risinājumi. Vai nu šis piedāvātais variants, vai otrs variants, ka mēs no valsts budžeta piešķiram dotācijas apmēram 2 miljonu vērtībā, lai kompensētu šos ieņēmumu samazinājumus, kas rodas mazo pilsētu pašvaldībām. Ja mēs to nedarām, tad mēs esam spiesti risināt jautājumu tā, kā tas ir piedāvāts ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma grozījumiem.

Es uzskatu, ka tas ir normāls ceļš. Es aicinu jūs atbalstīt to. Un pie tam šis jautājums ir jārisina steidzamības kārtā, jo zemes nodokļa maksāšanas kārtība mainījās jau faktiski gada sākumā, un daudzas pašvaldības ir spiestas ņemt kredītu, lai varētu atrisināt savas finansiālās problēmas. Ja jūs uzskatāt, ka šis nav īstais, pareizais ceļš, tad paliek tikai otrs, alternatīvs variants, ka mēs izdarām budžeta grozījumus, paredzot nedaudz vairāk kā divus miljonus pašvaldībām, lai kompensētu to situāciju, kas radās sakarā ar to, ka mēs zemes nodokli grozījām pēc pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma pieņemšanas.

Es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu un turklāt virzīt šo jautājumu steidzamības kārtā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicināšu balsot par šo likumprojektu, un vienkārši vēršu uzmanību uz to, ka mēs faktiski esam pusgadu pieļāvuši tādu situāciju, ka mums ir likums, kas absolūti neatbilst reālajai situācijai, un faktiski esam pieļāvuši, manuprāt, arī lielā mērā pašdarbību šā likuma izpildē.

Kā jau te tika atzīmēts, varbūt lielākā problēma nav tā, ka šobrīd ir izveidojies šis apmēram 2 miljonu deficīts, un šo naudu mēs varbūt varētu arī atrast, tomēr tas galvenais jautājums ir - kur šos 2 miljonus ņemt. Jāsaka, ka pēc izmaiņām likumā par zemes nodokli šī pašvaldību ieņēmumu aprēķinu bāze samazinājās par apmēram 6 miljoniem. Toties sakarā ar izmaiņām likumā par īpašuma nodokli šis pieaugums ir kopsummā turpat par 10 miljoniem. Taču sadalījums, kā šo divu likumu izmaiņas attiecas uz konkrētām pašvaldībām, ir ļoti dažāds. Un tāpēc ir pilnīgi nepamatoti, ka šobrīd tādām pilsētām kā Madona, Cēsis vai Dobele - es šeit varētu minēt arī citas - ir jāieskaita šajā likumā paredzētās summas izlīdzināšanas fondā, kaut gan reāli šo nosaukto pilsētu un citu pilsētu ieņēmumu bāze ir samazinājusies. Madona, kurai vajadzēja ieskaitīt 40 tūkstošus šajā izlīdzināšanas fondā, ir pārvērtusies par pilsētu, kura praktiski neieskaita līdzekļus izlīdzināšanas fondā. Tā summa, kas ir likumprojektā - nedaudz pāri par 400 latiem, - protams, ir pavisam simboliska.

Cēsis, kas ieskaitīja fondā 60 000 latu, faktiski ir kļuvusi par pilsētu, kas no šā fonda saņem nelielu summu.

Tie ir tikai pāris piemēri. Tas pats, tikai varbūt citā aspektā, ir sakāms attiecībā uz lauku pagastiem. Lauku pagastiem gada sākumā, ņemot vērā to, ka bija paredzēta pilnīgi cita zemes nodokļa bāze, tika aprēķināti šie ieņēmumi, prognozētie ieņēmumi, krietni vien augstāki, nekā tas šobrīd ir reāli iespējams. Līdz ar to tās dotācijas, kuras lauku pagasti šobrīd saņem, ir absolūti nepietiekamas, lai pašvaldības spētu veikt savas funkcijas.

Mani, protams, izbrīna šī dīvainā situācija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sekoja līdzi tam visam un februāra otrajā pusē sadarbībā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi sagatavoja likumprojektu. Tas jūsu rīcībā tika nodots jau marta sākumā. Šobrīd var teikt, ka jau tuvojas Jāņi, bet mēs neesam šo kļūdaino situāciju pavirzījuši ne no vietas.

Es domāju, ka šis ir ļoti labs moments - saistībā arī ar to, ka mēs šobrīd intensīvi gatavojamies ķerties klāt valsts budžeta grozījumiem. Šī kļūmīgā situācija, kāda ir radusies sakarā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, ir jālabo - un jālabo ātri. Un pareizi šeit piebilda Zundas kungs, ka principā pati aprēķina metodika un pieeja jau nemainās. Nemainās šis algoritms jeb šī formula. Mainās tikai nosacījumi, uz kuru pamata šā likuma aprēķini tiek veikti.

Un es galīgi nespēju atbalstīt tos lobijus, kuri saskata visā šajā likumprojektā kādas vienas atsevišķas lielākas vai mazākas pašvaldības konkrēto situāciju, bet neskatās uz situāciju valstī kopumā. Viņi neredz to, ka mēs faktiski ar savu bezdarbību, ar kavēšanos izdarīt grozījumus šajā likumā, radām nelikumīgu stāvokli.

Izeja no tā te jau tika minēta. Šā likumprojekta ietvaros varētu mēģināt arī papildus piesaistīt varbūt valsts budžeta līdzekļus, taču tas ir jādara likumīgā ceļā - grozot šo piedāvāto likumprojektu.

Un tāpēc es vēl reizi aicinu balsot par likumprojektu un intensīvi strādāt pie šā likumprojekta pieņemšanas galīgajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Iepriekšējie runātāji, mani kolēģi, jau izteica ļoti pārliecinošus argumentus par šā likumprojekta balsošanu. Es tikai akcentēšu dažas lietas.

Proti, kāda ir mūsu attieksme pret pašvaldībām, ja vēl jūnijā mēs neesam apstiprinājuši to finansu izlīdzināšanu 1997. gadam? Es nepārteicos - 1997. gadam! Daudzos pagastos vēl nav apstiprināti budžeti. Vai tas ir normāli? Tas vienkārši liecina par mūsu attieksmi, par mūsu attieksmi pret pašvaldībām kā tādām. Šeit nav runa par rajoniem, šeit ir runa tieši par laukiem, par pagastiem. Un diemžēl pagasti ir spiesti ņemt kredītus, kā es jau vakar teicu, valsts kasē. Tas, ka dod kredītus, ir ļoti labi infrastruktūrai un citām lietām, jo dod iespēju pašvaldībām riskēt, un tas ir vēl labāk. Bet, ja kredīti tiek ņemti tāpēc, lai pildītu savas likumā noteiktās funkcijas, lai izmaksātu galu galā algas... Var jau teikt, ka birokrātija ir par lielu vai par mazu, bet cilvēki tur strādā, un arī algas viņiem pienākas. Tā nav nopietna attieksme!

Ja būtu bijis tā... Diemžēl ir jāsaka: ja būtu bijis tā, kā ierosināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tad mēs būtu pieņēmuši to jau martā un tā lieta būtu aizmirsta, bet diemžēl esam novilcinājuši līdz jūnijam, un šis process faktiski nav kustējies.

Mēs no komisijas puses ierosinājām šā projekta pieņemšanu uzskatīt par steidzamu, bet, ņemot vērā Kārtības rulli, tas acīmredzot nav balsojams, tādēļ es aicinātu kolēģus atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu, teiksim, normālā ceļā, tas ir, trijos lasījumos. Mums ir lūgums arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai - dot pēc iespējas mazāku laiku priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu, jo šīs visas tabulas jau izstrādātas, tās vienkārši vajag precizēt un pēc iespējas ātrāk laist apgrozībā. Ja mēs šo likumu fiksēsim, teiksim, septembrī, tad tādā gadījumā kāda jēga tam būs vispār? Faktiski jau ir nokavēts ļoti liels laiks.

Tādēļ es ļoti aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un atbalstīt, teiksim, pēc iespējas īsāku priekšlikumu iesniegšanas laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Vītola kungs nevēlas neko teikt? Tad izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 15. Pieņemts.

M.Vītols. Par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 12 . jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 12. jūniju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Seši deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - izskatīt darba kārtības 23. punktu pēc darba kārtības 24. punkta. 24. punktu mēs tikko izskatījām, bet par 23., kā jūs atceraties, nebija ziņotāja. Šķiet, ka ziņotājs zālē ir atgriezies. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? Nevēlas. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim attieksmi par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Tādēļ, godātie kolēģi, atgriezīsimies pie darba kārtības 23. punkta.

Likumprojekts "Valsts statistikas likums". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man tiešām jāatvainojas jūsu priekšā, ka mazlietiņ esmu jūs atrāvis no jautājuma sakārtošanas.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20. maija sēdē izskatīja likumprojektu "Valsts statistikas likums" un pieņēma lēmumu konceptuāli to atbalastīt. Šis likumprojekts ir iesniegts... Ministru kabinets ir iesniedzis. Iepriekšējais likums, kas pašreiz darbojas, ir pieņemts 1993. gada 1. jūnijā. Sakarā ar to, ka ir notikušas daudzas izmaiņas šajā laika periodā un notiks arī turpmāk, šis likums ir jāpieņem jaunā redakcijā, un tādēļ es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta "Valsts statistikas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, par otrā lasījuma priekšlikumiem!

A.Sausnītis. Tātad lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 16. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 16. jūniju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums, kurš nav izskatīts, - lēmuma projekts "Par Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2691.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Natālija Bagramjana dzimusi Rīgā 1949. gadā, pēc tautības ir armēniete. 1967. gadā iestājās Rīgas Medicīnas institūtā un absolvēja to 1973. gadā. 1977. gadā viņa tika iecelta par Preiļu rajona galveno ārsti un ir nostrādājusi šajā amatā līdz 1984. gadam. No 1984. gada viņa ir Baseina poliklīnikas galvenā ārste, bet, reorganizējoties šai poliklīnikai, pašreiz viņa ir SIA "VIA UNA" direktore.

Viņas kandidatūru atbalsta arī Armēņu kultūras biedrība. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es arī lūgtu atbalstīt Bagramjanas kundzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem, jo, ārstējoties šinī poliklīnikā, man ir grūti vērtēt ārstu profesionalitāti, bet, spriežot pēc tā, ka es vēl esmu dzīvs, es domāju, ka viņi ir pietiekoši profesionāli.

Tomēr es gribēju runāt drusciņ par citu kaut ko. Šinī poliklīnikā ir patīkami ieiet. Tur ir jūtama īstas saimnieces roka un nevar, teiksim, konstatēt to, ka tur būtu iegrūstas milzīgas naudas, taču viss interjers ir izveidots atbilstoši tādam nomierinošam un labam garastāvoklim, un katru reizi kaut kāds sīkums tiek uzlabots un uzlabots. Un jau tas vien, ka viņa desmit gadu pēc institūta beigšanas ir nostrādājusi Preiļu rajonā, liecina, ka viņa nav baidījusies iet uz Latgali, ārstēt cilvēkus un sniegt cilvēkiem maksimālo palīdzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 5. Natālija Bagramjana ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2614-a.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Un tas ir saistīts ar izmaiņām "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā" publicētajiem tekstiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta ievaddaļā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums. Deputāts Māris Vītols lūdz aizstāt 7. pantā vārdu "azartspēlēs" ar vārdu "izlozēs" un papildināt pantu aiz vārdiem "minēto zīmju" ar vārdiem "vai to kombināciju". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Tālāk ir vairāki priekšlikumi, kas skar likumprojekta 21. panta 7. punktu. Tie ir par aizliegumiem - kur ir aizliegts organizēt un rīkot azartspēles. Šeit tabulā ir sakārtoti priekšlikumi, jau ievērojot zināmu šo priekšlikumu radikālisma pakāpi. Pirmais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šeit ir vesela virkne priekšlikumu, kas ir iesniegti par vienu un tā pašu panta daļu, un ka viena priekšlikuma pieņemšana izslēdz citu priekšlikumu pieņemšanu, šobrīd ir svarīgi pareizi izrunāt visus šos priekšlikumus, kā arī noskaidrot katra viedokli par to, kāds tas ir par visiem šiem priekšlikumiem, jeb, pareizāk sakot, par šā panta daļu, kādai tai vajadzētu izskatīties. Un pēc tam par visiem šiem priekšlikumiem attiecīgajā secībā vajadzētu izdarīt balsojumus.

Un, ja mēs runājam par balsošanas secību, tad Saeimas kārtības ruļļa 101.panta pirmā daļa nosaka to, ka balsošanas secībā atbildīgās komisijas priekšlikumi balsojami paši pēdējie. Līdz ar to visai šai kārtībai varētu piekrist, ja nezinātu, ka šis atbildīgās komisijas - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - priekšlikums būtu balsojams pēc visiem priekšlikumiem.

Tātad, ja mēs runājam par lietu pēc būtības, tad es gribu aicināt izteikt šo 21.panta 7.punktu tādā redakcijā, kāda ir manā priekšlikumā, tas ir, deputāta Čerāna priekšlikumā, un es motivēšu tagad, kāpēc tas ir šādi.

Mēs jau Saeimā izteicām savu viedokli par to, kādiem ir jābūt šajā punktā noteiktajiem aizliegumiem vai tiem apstākļiem, kuriem pastāvot, nevar rīkot izlozes vai azartspēles. Saeima ar balsu vairākumu šo savu viedokli izteica, bet pēc tam presē un sabiedrībā izskanēja šī ažiotāža par to, ka mēs esam nepamatoti aizlieguši šīs izlozes un azartspēles rīkot pagrabos un puspagrabos. Un es tiešām varu piekrist tam, ka zināmi argumenti šajās diskusijās bija, tāpēc mans priekšlikums ir izsvītrot no iepriekš pieņemtās redakcijas šos "pagrabus" un "puspagrabus", bet atstāt visus pārējos aizliegumus. Tāda tad ir mana priekšlikuma atšķirība no visiem pārējiem šeit iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri šeit ir konsekventi atstāti. Te ir visi pārējie aizliegumi, kurus mēs ar savu balsojumu esam nobalsojuši. Te aizliegums attiecas uz sanatorijām vispār, bet pārējie priekšlikumi runā tikai par bērnu sanatorijām. Tiek aizliegts rīkot muzejos, veikalos un tirgos. Tiek aizliegts bāros un restorānos, un kafejnīcās, ja nav izveidota atsevišķa telpa, kura nav caurstaigājama un kurā nedrīkst ieiet caur viesu telpu.

Tātad visi šie gadījumi, visi šie aizliegumi manā priekšlikumā tiek saglabāti. Tāpēc es aicinu tomēr mūs, Saeimu, nepaplašināt to vietu loku, kurās var rīkot šīs izlozes un azartspēles, un noteikt šo iespēju loku pietiekami ierobežotu. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt šo savu priekšlikumu, jo man ir nācies būt vairākās Latvijas pilsētās, ieiet, teiksim, kādā kafejnīcā, taču, lai ieietu kafejnīcā, ir jāiet cauri zālei, kur vienā vai gar abām pusēm stāv šie automāti. Un tā ir absolūti neētiska vide. Pirmām kārtām neestētiska vide, bet galu galā tas ir kārdinājums cilvēkiem, neatkarīgi no viņu vecuma, iesaistīties šajās spēlēs. Mums nav jākultivē mūsu valstī šīs izlozes un azartspēles, bet ir jānosaka tik stingri ierobežojumi, cik mēs tos varam noteikt. Tāpēc aicinājums būtu nepakļauties tai iespējai, ka šis likums šobrīd atkal ir atklāts, un neizdarīt šeit plašus, mīkstinošus jeb atļaujošus grozījumus. Es aicinu kļūt stingriem, jo šīm izlozēm un azartspēlēm ir jābūt maksimāli ierobežotām. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, bet, ja mans priekšlikums netiek atbalstīts, tad aicinu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Tāpat es aicinu neatbalstīt visu pārējo deputātu priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti, ja kāds par tiem pieprasīs balsojumu. Bet gadījumā, ja mans priekšlikums netiek atbalstīts, es prasu balsojumu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un aicinu to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu gari. Es tikai īsumā paskaidrošu, ar ko atšķiras mans priekšlikums no atbildīgās komisijas priekšlikuma, lai jūs varat vienkārši, pavisam lielos vilcienos, saprast šo būtisko atšķirību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atļauj bez ierobežojumiem rīkot azartspēles kafejnīcās, bāros un restorānos. Mans priekšlikums - atļaut rīkot kafejnīcās, bāros un restorānos, ja tam ir iekārtota speciāla norobežota telpa. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atļaut rīkot azartspēles veikalos un tirgos, ja šim nolūkam ir izveidota speciāla telpa. Mans priekšlikums - aizliegt principā rīkot azartspēles veikalos un tirgos. Es tomēr uzskatu, ka tā ir vieta, kur cilvēks iet iepirkties, tāpēc mums nevajadzētu šīs divas lietas - azartspēles un veikalu - savstarpēji jaukt kopā. Tā ir visa atšķirība. Es uzskatu, ka mans priekšlikums ir ierobežojošāks un vairāk atbilst tai nostādnei, kādu Saeima izteica iepriekš, izdarot grozījumus šajā likumā. Līdz ar to es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt vai nu deputāta Straumes, vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Ļoti īsi es gribētu atzīmēt, ka, manā skatījumā, deputāta Čerāna priekšlikums vispār nav balsojams, lai gan deputāts Čerāns runāja par to, ka viņš grib izveidot maksimāli stingru šo ierobežojumu, taču uzrakstīts ir pilnīgi pretējais. Uzrakstīts ir, uzrakstīts manā skatījumā, gramatiski nepareizi, jo saiklis "vai" ir savstarpēji izslēdzošs, un šie divi vārdi, kurus tas saista, savā starpā izslēdzas. Ir vai nu viens, vai otrs. Ja pieņem šo redakciju, tad iznāk, ka ir aizliegts ir spēlēt medicīnas vai izglītības iestādē. Vai nu vienā, vai otrā. Bet kura būs tā institūcija, kura izšķirs, kurā no tām? Tātad veikalos vai tirgos. Kur tad īsti? Ja pieņem šādu redakciju, tad pilnīgi nebūs saprotams. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt vai nu Straumes, vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es gribu atbildēt deputātam - gribu papildināt deputāta Vītola teikto. Mans priekšlikums atšķiras no viņa priekšlikuma ar to, ka mans priekšlikums aizliedz rīkot azartspēles sanatorijās, turpretī Vītola priekšlikums atļauj rīkot azarspēles sanatorijās.

Kas attiecas uz Požarnova kunga izteikto loģiku, gribu sacīt, ka saiklis "vai" nebūt nav savstarpēji izslēdzošs. Šeit pārējos priekšlikumos tas ir pateikts, ka tiek piedāvāts azartspēles organizēt un rīkot attiecīgi medicīnas un izglītības iestādēs, bet manā priekšlikumā tas attiecas gan uz to gadījumu, kad azartspēles tiek organizētas medicīnas iestādēs vai arī kad viņas tiek rīkotas citās iestādēs. Abos gadījumos viņas ir jāaizliedz.

Tālāk. Ja mēs lasām šā 7.punkta redakciju kontekstā ar šā panta "galviņu", ka ir aizliegts organizēt un rīkot izlozes un azartspēles, tad redzam, ka šis 7.punkts šo aizliegumu nosaka gan tajā gadījumā, kad šīs azartspēles tiek rīkotas medicīnas iestādēs, gan arī tajā gadījumā, kad viņas tiek rīkotas izglītības iestādēs, jo nevar vienu azartspēli vienlaicīgi rīkot gan medicīnas, gan izglītības iestādēs. Šim aizliegumam ir jābūt atsevišķi par katru no šiem gadījumiem. Tādēļ ir jābūt aizliegumam gan tajā gadījumā, kad rīko medicīnas iestādēs, gan arī tajā gadījumā, kad rīko izglītības iestādēs. Tātad no loģikas viedokļa pat tad, ja mēs sakām, ka azartspēles tiek organizētas medicīnas vai izglītības iestādēs, katra azartspēle, kura būs organizēta vai nu medicīnas iestādē, vai izglītības iestādē, būs aizliegta. Tā ka ar šo priekšlikumu viss ir kārtībā. Arī tālāk tiks aizliegta katra tāda azartspēle, kas tiks organizēta veikalā vai kas tiks organizēta tirgū. Katra no šādām azartspēlēm tiks aizliegta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jūs te sēžat jau vairāk nekā pusotru gadu kopā, un es brīnos, ka neesat iemācījušies juridiskos formulējumus. Mēs zinām, ka tad, ja juridiskā formulējumā ieliek "un", tad tas nozīmē, ka vainīgs būs tas, kas darīs to un to. Tātad abi nosacījumi ir vajadzīgi, bet kad lieto "vai", tad tas nozīmē, ka vai nu viens, vai otrs nosacījums ir vajadzīgs. Ne tur, ne tur. Šinī gadījumā Požarnova kungs nav mācījies, kā juridiski formulēt, un mēģina kaut ko pagriezt uz elementārās gramatikas pusi. Es esmu ļoti sašutis par to, ka to pagriež tā, it kā Kārlis Čerāns būtu nepareizi formulējis. Tā ir augsta... piedodiet par izteicienu, bet tā ir augstas klases neglīta demagoģija. (Starpsauciens no zāles: "Ej nu!")

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, jūs saņemat piezīmi par saviem izteikumiem. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo jautājumu?

Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Gribu jums atgādināt, ka vakar sēdē mēs nosūtījām komisijām likumprojektu "Par kultūrmantojuma fondu", kas paredz apvienot līdzekļus kultūras vajadzībām. Kā viens no ienākumu veidiem šai kultūrai ir šīs nodevas no azartspēlēm, un, ja mēs pieņemsim stingrākus lēmumus - jo arī šie ienākumi ienāks budžetā - tad līdz ar to kultūrai tie būs mazāki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu?

Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Šeit tiešām ļoti uzmanīgi ir jāskatās. Ir tādi formulējumi, kādi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktajā redakcijā. Es nesaprotu, kāpēc nav atbalstīts Straumes kunga priekšlikums, jo viņš pēc būtības ir ārkārtīgi līdzīgs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam. Taču es tribīnē nācu tāpēc, lai pievērstu jūsu uzmanību tik tiešām vienai neprecizitātei tekstā, kuru ir atbalstījusi komisija. Pēc šī teksta, kas ir labajā pusē pēdējā ailē, iznāk tā, ka azartspēles ir aizliegts organizēt un rīkot tātad bērnudārzos, bērnu iestādēs, medicīnas iestādēs. Tas viss uzskaitījums šeit ir: "masu, sporta un kultūras pasākumu rīkošanas vietās un šo pasākumu norises laikā". Šeit pietrūkst divu vārdiņu, manuprāt, un es runāju tāpēc, lai pēc tam valodnieki varbūt šo tekstu varētu precizēt. Vajadzētu būt tā, ka nevis tikai šo masu pasākumu rīkošanas laikā, bet arī bērnudārzos, baznīcās, kulta celtnēs un iestādēs ir aizliegtas azartspēles, turklāt vienmēr. Šajā tekstā vajadzētu būt tādiem vārdiem, ja mēs skatāmies pēdējās četras rindiņas. Tātad: "valsts varas, pārvaldes un kontroles iestādēs, kā arī ("kâ arī" tur trūkst) masu sporta un kultūras pasākumu rīkošanas vietās". Citādāk iznāk tā, ka parastā laikā bērnudārzā un iestādē var rīkot azartspēles, bet masu pasākumu laikā nevar. Es pievēršu uzmanību tam, ka šeit ir jāieraksta tas saiklītis "kâ arī". (No zāles deputāts I.Bišers: "To nevar izdarīt!")

Sēdes vadītājs. Godātā Seiles kundze, ierakstīt gan mēs neko nevaram, bet mēs varam tikai izskatīt priekšlikumus tādā veidā, kā tie ir iesniegti.

Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu atgādināt, ka iepriekšējā sēdē mēs nobalsojām par to, ka šie likumprojekta grozījumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, bet šodien piedāvātajos priekšlikumos šī doma ir jau galīgi pazudusi. Es lūgtu deputātus neatbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem, jo visi viņi ir tik neprecīzi, - gan tie, kas šobrīd ir pieņemti, gan tie, kuri šobrīd it kā ir spēkā. Tie nav pilnīgi un katrs vārds ir lasāms, domājams un tulkojams citādāk. Un arī šodien skatāmie priekšlikumi neviens, man liekas, nav pareizi uzrakstīti, lai nebūtu vajadzīgi vēl kaut kādi papildtulkojumi un skaidrojumi, ko katrs vārds vai komats nozīmē, vai uzskaitījumā pēdējais vārds attiecas arī uz visiem pārējiem vai ir tā, kā šinī gadījumā, ko Seiles kundze jau minēja, - ka tikai pasākumu laikā ir aizliegts kulta celtnēs, bērnu un medicīnas iestādēs rīkot šīs azartspēles. Es piedāvātu tomēr vadīties pēc tās līnijas.

Vismaz es pagājušajā sēdē sapratu, ka likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, un līdz tam laikam mierīgi, nesteidzoties, nevis steigā divos lasījumos, bet gan trijos lasījumos var kārtīgi uzrakstīt šos formulējumus, lai viņi ir nepārprotami un ir saprotami gan pašiem deputātiem, gan arī tiem, kuri rīko azartspēles. Lai viņi nebūtu dažādi tulkojami, kas ir "pagrabos" vai "bçniņos" utt.

Tāpēc es aicinu punktu atstāt vecajā redakcijā, kādā tas bija šobrīd spēkā, un aicinu atbalstīt to, ka likums stājas spēkā ar 1998.gada jūliju. Vasarā mums būs daudz brīvāks laiks, un komisijā varēs spriest un pareizi gramatiski uzrakstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu? Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā!

V.Balodis. Ņemot vērā deputāta Čerāna iebildi, es tiešām lūgšu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu kā pēdējo. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Jāņa Straumes iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Straumes priekšlikumu - papildināt 21.pantu ar 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies. Sakarā ar mūsu balsojumu pārējie priekšlikumi par šo punktu vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Tieši tā! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums - papildināt 21.pantu ar jaunu 8.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā: "Azartspēles tiek organizētas un rīkotas veikalos un tirgos speciāli nenorobežotās telpās." Ðis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts, bet ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis atsauc savu priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies. Līdzīgs ir arī deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Straume piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums skan šādi: "Papildināt pantu ar jaunu 8.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā. "Azartspēles tiek organizētas un rīkotas veikalos un tirgos, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās speciāli nenorobežotās telpās"".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 8.punkta redakciju? Iebildumu nav. Punkts ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - uzskatīt līdzšinējo 8.punktu par 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Deputāta Māra Vītola priekšlikums - papildināt 21.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā: "Izlozēs, lai iegūtu laimestu, tiek piedāvāts pirkt alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus." Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija skan šādi: "Papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā: "Laimesta iegūšanai tiek piedāvāts pirkt alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus.""

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas piedāvāto 10.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tālāk ir deputāta Induļa Bērziņa un deputāta Jāņa Straumes priekšlikumi, kuri ir principā līdzīgi. Komisija ir atbalstījusi viņus, un šis priekšlikums skan 24.pantā... Tālāk kā tekstā. Jūs, lasiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalstīt deputāta Bērziņa un deputāta Straumes priekšlikumus? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - izteikt 35.pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret piedāvāto 35.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Sakarā ar mūsu balsojumu par 21.panta 7.apakšpunktu, kur mēs pieņēmām deputāta Jāņa Straumes priekšlikumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina svītrot pārejas noteikumu 2.punktu, jo tas vairs nav aktuāls.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 2.punkta svītrošanu nav. Tiek svītrots. Tālāk!

V.Balodis. Saeimas Juridiskais birojs ierosina likuma spēkā stāšanās termiņu noteikt ar 1997.gada 1.jūliju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā". Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2689-a. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tāpēc mēs izskatām viņu šodien jau galīgajā lasījumā. Uzreiz jāsaka, ka Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts, tāpēc, ja jums nav iebildumu, mēs varētu balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos... Lūdzu referentu! Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas referentu, kurš ziņos par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".

Godātie deputāti, ieņemiet, lūdzu, vietas! Ir zināmi tehniski sarežģījumi, un nav laikus iesniegts Prezidijam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgums - atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo nedēļu. Un, tā kā nav komisijas referenta, mēs nevaram to izskatīt un pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Tas ir likumprojekts "Par privātajiem pensiju fondiem". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Pēteris Keišs - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2753. Sākumā jums tiek piedāvāts likumprojekts trešajā lasījumā kopumā, pēc tam tabula. Pavisam ir iesniegti 14 priekšlikumi.

5.pants. Deputāts Pēterkops ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 5.pantu ar jaunu rindkopu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu?

Vēlas runāt Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Lai gan otrajā lasījumā ir izņemta laukā šī doma, ka... Atklātos pensiju fondus nevar rīkot pašvaldības (tos var rīkot tikai bankas vai apdrošināšanas kompānijas), tajā pašā laikā pastāv tas, ka slēgtus pensiju fondus pašvaldības var rīkot. Un, ja slēgtu pensiju fondu rīko pašvaldība, tad, es domāju, mans priekšlikums vēl paliek spēkā, un līdz ar to būtu loģiski, ka tad, ja šādu slēgtu pensiju fondu rīko pašvaldība, arī tā nosaukumā būtu iekšā vārds "pašvaldības" - "pašvaldības privātais pensiju fonds". Vai arī kopā ar vēl kādu citu uzņēmumu... Jo slēgtu pensiju fondu var rīkot viena vai vairākas, pat trīs juridiskās personas. Es lūgtu par šo priekšlikumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā kā privātie pensiju fondi tikai sāk veidoties, es šinī gadījumā tomēr aicinu neatbalstīt cienījamā Pēterkopa kunga iniciatīvu. Es iedomājos: kaut kāda reģionālā pašvaldība nodibina savu pensiju fondu sava miesta iedzīvotājiem. Protams, tas ir ļoti jauki un romantiski. Bet tikpat romantiska veidojas arī situācija ar Rīgas Slimokasi, kurā ir daudzi rīdzinieki apdrošinājušies, un, ja viņiem, teiksim, netīšām iestājas sava veida dzīves problēma, tad ir jautājums - kas nesīs atbildību? Mums jau ir zināms gadījums ar banku "Baltija", daudzas pašvaldības tur bija noguldījušas savu naudu. Bankā "Baltija" atradās pašvaldību nauda, un šī nauda pazuda. Pašvaldību nauda ir pazudusi, un gandrīz var runāt par to, ka pašvaldība savā veidā ir bankrotējusi. Vai arī tāds jautājums: kur ir garantijas, ka šīs pašvaldības izveidotais pensiju fonds nebankrotēs? Tāda ir realitāte. Ja jau mēs gribam atdot šo pensiju fondu privātās rokās, ja kāds biznesmenis vai kaut kāda grupa uzņemas veidot tādu lietu... Arī starptautiskajā praksē ir bijuši gadījumi, kad milzīgi pensiju fondi ir bankrotējuši. Un tad sākas ļoti lielas problēmas. Protams, ir arī pretmeti, ka tie funkcionē - un labi funkcionē.

Bet šinī gadījumā iesaistīt pašvaldības... it sevišķi tādā jaunā veidojumā pašvaldībām dot tiesības... Es vēlreiz, Pēterkopa kungs, uzdodu jautājumu - kā tas būs? Kaut kāda Sužu pagasta pašvaldības pensiju fonds? Pie reizes tomēr jājautā - kā tas koordinēsies ar republiku? Jā, viņi, iespējams, pa pastu sūtīs tam cilvēkam, kas kādreiz ir iestājies tajā Sužu pagasta pensiju fondā, to pensiju, bet tas ir diezgan nenopietni, tas nenopietni izklausās. Un tādēļ es tomēr šajā gadījumā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un pagaidām pašvaldībām nedot tādas tiesības.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Normunds Pēterkops. Otro reizi. Piecas minūtes.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tas, ka pašvaldībām šādas tiesības ir dotas, ir jau likuma otrajā lasījumā pieņemts, nosakot, ka jebkura juridiskā persona var veidot pensiju fondu. Pašvaldība arī ir juridiskā persona, un pašvaldība var veidot saviem darbiniekiem pensiju fondu. Mans piedāvājums bija tāds: ja pašvaldība kopā ar vēl kādām pāris citām juridiskām personām veido šo pensiju fondu un ja šis pašvaldības izveidotais slēgtais pensiju fonds ir tikai tiem darbiniekiem, kas šajā pašvaldībā strādā, ir vienkārši fonda nosaukumā klāt šis vārds "pašvaldības". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Pats svarīgākais, lai uzsāktu privāto pensiju fondu darbu Latvijā, ir panākt iedzīvotāju uzticēšanos šai pensiju fondu sistēmai, panākt to, lai iedzīvotāji, savus privātos līdzekļus ieguldot šādos pensiju fondos un pensiju plānos, uzticētos, un es uzskatu, ka, vadoties no šā apsvēruma, vismaz tuvākajos 10-15 gados mums būtu jāatsakās no mērķa - pašvaldībām ļaut iesaistīties ar saviem līdzekļiem tādā veidā, kādu Pēterkopa kungs piedāvā. Es uzskatu, ka ir jābūt stingrai uzraudzībai, kontrolei un ka pašvaldībai kā valsts pārvaldes struktūrai nevajadzētu nodarboties ar privātu pensiju fondu veidošanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Keiša kungs!

P.Keišs. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu papildināt 5.pantu ar jaunu rindkopu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 20. Nav pieņemts.

P.Keišs. 2.priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir 3.lappusē. Šeit ir vienkārši mainīti vārdi. Sakarā ar otrajā lasījumā mainīto pantu numerāciju ierosina aizstāt skaitli un vārdu "15.panta" ar skaitli un vārdu "14.panta".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. 3.priekšlikums ir no Finansu ministrijas, un tas ir atbalstīts jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

P.Keišs. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pēterkops, un komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. 5.priekšlikums ir 8.lappusē. To iesniegusi Finansu ministrija, un tas skar pensiju fonda mantotājus. Komisijā tas ir atbalstīts. Manuprāt, tas ienes skaidrību šajā lietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 6.priekšlikumu, kurš ir 9.lappusē, ir iesniegusi Finansu ministrija. Tas ir redakcionāls labojums un ir atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. Arī 7.priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrija, un arī tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. 8.priekšlikumu ieniegusi Finansu ministrija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 9.priekšlikumu iesniegusi Finansu ministrija. Tas ir redakcionāls labojums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

P.Keišs. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops. Tas ir atbalstīts, precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 11.priekšlikums ir 14.lappusē. To iesniegusi Finansu ministrija. Vārds "debitēšana" vairāk saistīts ar kultūru, bet "debets" ir finansiāls termins. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 12.priekšlikums, iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 13.priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 14.priekšlikums ir termiņš, kad likumprojekts stājas spēkā, tas ir 1998.gada 1.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

P.Keišs. Aicinu balsot par likumprojektu "Par privātajiem pensiju fondiem" trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais ir darba kārtības 34.jautājums - likumprojekts "Latvijas Republikas Valsts valodas likums", pirmais lasījums. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kopš Latvijas neatkarības iegūšanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, tāpat kā ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kopš Saeimā - pareizāk sakot, tajā laikā tā bija Augstākā padome - tika pieņemts iepriekšējais Valodu likums. Situācija ir stipri mainījusies, mums ir jaunas institūcijas, kādu vispār pat nebija pirms pieciem sešiem gadiem, piemēram, armija, un vienkārši tādēļ iepriekšējais spēkā esošais Valodu likums nevarēja reglamentēt valodas lietas armijā. Jaunais Valodu likuma projekts, gan tas, ko piedāvā komisija, gan Ministru kabinetā izstrādātais, striktāk nosaka, ka Latvijā sazinoties jālieto latviešu valoda. Latviešu valodas lietošana tiek, var teikt, pastiprināta valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijās, uzņēmumos, iestādēs, civiliestādēs un organizācijās un tā tālāk. Gan viens, gan otrs likumprojekts ieņem stingrākas pozīcijas jautājumā par iestāžu sadarbību ar iestāžu apmeklētājiem, kā arī stingrāk reglamentē valodas lietošanu sanāksmēs un sēdēs.

Kāpēc komisijā tapa alternatīvais likumprojekts? Es gribētu uzreiz pateikt, ka principā gan Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, gan komisijā izstrādātais likumprojekts konceptuālā ziņā īpaši neatšķiras, jo pie alternatīvā likumprojekta strādāja ne tikai komisija, bet arī paša pirmā, Saeimā gadu iepriekš iesniegtā likumprojekta autori, Valsts valodas centra speciālisti. Piedalījās ne tikai Valsts valodas centra speciālisti, Valsts valodas inspekcijas pārstāvji, piedalījās arī valodnieki, Terminoloģijas komisijas pārstāvji, tā ka likumprojekts tika ļoti pamatīgi pārstrādāts, izdiskutēts. Likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī juristi, jo diemžēl valdības iesniegtajā likumprojektā bija arī vairākas juridiskas pretrunas un neprecizitātes. Piedalījās gan komisijas juristi, gan arī juristi, kas pārstāv Saeimas Juridisko biroju. Jā, ir viens jautājums, kura dēļ jaunais likumprojekts konceptuāli atšķiras no valdības piedāvātā varianta, tas ir jautājums par to, kādā valodā būs iespējas iegūt izglītību vidējās vispārējās mācību iestādēs. Valdības piedāvātais likumprojekts paredzēja, ka, sākot ar 2005.gadu, visās valsts finansētajās vispārējās vidējās mācību iestādēs mācību valoda būs tikai un vienīgi latviešu valoda. Komisija ļoti rūpīgi izanalizēja situāciju, kāda šobrīd valodas ziņā ir Latvijā tieši izglītības jomā, un jāsaka atklāti, ka situācija pēdējos gados ir mainījusies ārkārtīgi, radikāli. Es varu nosaukt dažus skaitļus. Piemēram, Krāslavas rajonā 9.klasēs latviešu plūsmā mācās 27,8% Krāslavas rajona skolēnu, tātad tie ir tie skolēni, kas uzsāka mācības vēl okupācijas laikā. Savukārt pirmajās klasēs latviešu plūsmā mācās jau 54,8%, tātad orientācijas maiņa ir notikusi, un šobrīd Latgalē atsevišķos pagastos pat rodas problēmas, jo ļoti daudzi bērni no ģimenēm, kurās nerunā latviski, izsaka vēlmi iet latviešu plūsmas skolās. Un līdz ar to latviešu mācībvalodas plūsmas skolās rodas zināmas problēmas. Latgalē ir pat tādas skolas, kuras skaitās skolas ar latviešu mācībvalodu, bet kurās skolēni starpbrīžos runā krieviski. Tātad mācību procesā rodas zināmi sarezģījumi, jo ir vairāk jāstrādā ar skolēniem, kuri slikti pārvalda latviešu valodu vai kuri pirmajā klasē to nepārvalda gandrīz nemaz. Tātad problēmas rodas. Bet es vēlreiz atkārtoju: orientācijas maiņa, neapšaubāmi, ir notikusi. Un tāpēc, it īpaši Latgales un lielo pilsētu, izglītības darbinieki pauž bažas, ka mēs 2005.gadā vispārizglītojošā vidusskolā nežēlīgi sametīsim "vienā katlā", ja tā varētu izteikties, visu tautību bērnus, jo nevarēsim taču pateikt: poli, tu ej savā poļu skolā, latviet, tu ej latviešu skolā, kriev, tu ej krievu skolā! Lielajās pilsētās, it īpaši Latgalē - Daugavpilī, Rēzeknē, latvieši uzskata, ka latviešu bērni tad cietīs, jo tā būs vidusskola ar latviešu mācībvalodu, bet krievu bērnu skaits tajā varbūt būs piecas reizes lielāks nekā latviešu. Komisija izšķīrās par nedaudz maigāku variantu, proti, ka līdz 2005.gadam vajadzētu pāriet uz daļēju apmācību latviešu valodā, proti, ka vismaz pusei mācību priekšmetu ir jābūt pasniegtiem latviešu valodā.

Tā kā tuvojas starpbrīdis, es mēģināšu beigt savu uzstāšanos. Es gribētu arī paskaidrot, ka tieši šī sadaļa, kurā ir runa par izglītību, manuprāt, ir visbūtiskākā, jo tā paredz pilnīgu pāreju uz latviešu valodu arodizglītības iestādēs, tātad mācību iestādēs, kurās cilvēks iegūst profesiju, - zemākā līmeņa arodskolās, vidējās speciālajās mācību iestādēs, tehnikumos, kā mēs kādreiz teicām, - kā arī augstskolās. Paredz pilnīgu pāreju uz latviešu valodu. Protams, ļoti būtiska likumprojekta sastāvdaļa būs pārejas noteikumi, tos mēs gatavojamies iesniegt attiecībā uz otro lasījumu, lai attiecībā uz trešo lasījumu deputāti varētu izteikt arī savus priekšlikumus par pārejas noteikumiem, jo pārejas noteikumi ir ļoti būtiski. Mēs noteikti pieaicināsim Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistus, kā arī izglītības darbiniekus, jo ir ļoti būtiski, kādā tempā mēs šo pāreju uz latviešu valodu veiksim. Augstskolās, es domāju, tas ir jādara jau maksimāli ātri, jo, pēc pastāvošās likumdošanas jau šobrīd, sākot no otrā kursa, mācībām pamatā ir jābūt latviešu valodā. Es aicinu deputātus atbalstīt alternatīvo likumprojektu, jo šajā vienā punktā tiešām ir notikušas konceptuālas izmaiņas. Ir iespējams iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, un mēs, protams, par to vēl daudz diskutēsim, un es pilnīgi pieļauju arī iespēju, ka attiecībā uz mācībvalodu vidējās mācību iestādēs Saeima izšķirsies par citu variantu nekā komisija, bet es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, tāpēc ka tas ir tapis ciešā sadarbībā ar iepriekšējā likumprojekta autoriem, viņi to akceptē, viņiem nav iebilžu pret jauno likumprojektu, arī no juridiskā viedokļa. Tā ka pie likumprojekta ir strādājuši kvalificēti juristi, tas ir daudz sakārtotāks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Vārds Ventam Balodim - par komisijas sēdi.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Lūdzu Budžeta un finansu komisijas locekļus pulcēties uz īsu sēdi blakus, Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Baltijas asamblejas delegācijas locekļus lūdzu pulcēties pulksten 13.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie kolēģi, reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Martijans Bekasovs, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns, Juris Sinka, Leonards Stašs, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpināsim apspriest likumprojektu "Latvijas Republikas Valsts valodas likums". Debatēs pieteicies Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja ir jāizšķiras starp diviem projektiem, es aicinātu visus svītrot un atbalstīt tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas projektu pretstatā Ministru kabineta projektam dažu apstākļu dēļ, kuri ir cieši saistīti ar cilvēktiesībām kā tādām. No Ministru kabineta projekta var izlobīt vai zemtekstā var saprast, ka valsts valoda gandrīz vai tikšot ieviesta pat reliģiskajās organizācijās. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šis jautājums ir atrunāts pietiekami korekti.

Protams, uz otro lasījumu vēl vajadzēs diskutēt par precīzāka kalendārā termiņa nospraušanu, kad skolām būs jāpāriet uz latviešu valodu. Tas ir process, kurā, bez šaubām, ir ļoti daudzi un dažādi apstākļi klāt. Es varbūt ierosinātu uz otro lasījumu arī nacionālo kultūru biedrībās ļaut lietot viņu valodu. Pietiktu, ka latviešu valodā varētu veikt saraksti ar valsts iestādēm, kuras, protams, tikai valsts valodā strādātu, bet iekšēji Armēņu kultūras biedrībai nebūtu jāprasa, lai viņi tur runā latviski, kad rīko Armēņu kultūras biedrības sēdes. Varbūt šāda vispārdemokrātiska klauzula būtu jāieraksta, bet principā es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie tautas kalpi! Tauta no saviem kalpiem gaida aizstāvību grūtajā brīdī, īpaši grūtajā laikā, jo tauta mirst. Patiešām - jā! Pirmkārt, tīri fiziski. Katru gadu par 20 000 iedzīvotāju šeit kļūst mazāk. Bet tauta grib dzīvot! Tāpat kā jebkurš katrs sīkais organisms grib dzīvot. Mūsu tauta tiešām ir nevesela, un mūsu valoda mirst. Paldies Dievam, ka Eiropas demokrātijas inspektori ļauj dzīvot tautām kā tādām.

Kas ir katras tautas pamats? Katras tautas dzīves nosacījumi ir trīs: valoda, zeme un darbs. Ar darbu es šeit domāju visas tās rīcības izpausmes, ko dara tauta. Un šodien mums ir likums par valodu, par valodas aizstāvību. Slikti ir tas, ka mēs šeit, Saeimā, gan pieņemsim Valsts valodas likumu, bet paši runājam samērā sakropļotā valodā. Ne tādā, kādā būtu vajadzīgs.

Latviešu valoda mirst, varētu teikt, no "augšas" un no "apakšas". No "apakšas" tādā nozīmē, ka ieplūst šie svešvārdi. Pirmām kārtām slāvismi. Tātad bija krieviskie izteicieni - tādi kā "davai", protams, arī citu valodu - "èau" un "okey", tagad ienāk angliscismi. Tagad ne mani mazbērni, ne jūsu bērni gandrīz nelieto vairs latvisko saikli "bet", bet tā vietā lieto krievisko, to īso un vieglo, tādu kā kungstienu - "a": "A kā tad jūs te klausāties mani? A kā tu stāvi?" Tas ir viens no visspilgtākajiem - šis te "a" teiciens saikļa "bet" vietā. Tas ir viens no visbriesmīgākajiem, tā teikt, piesārņojumiem latviešu valodā, jo valodā tas ir ļoti bieži lietots vārds. Tāpat kā "un" un "bet"- tie ir šie divi visvairāk lietotie saikļi. Un, ja mēs katrā trešajā vai piektajā teikumā lietojam citu vārdu, tas ir ļoti briesmīgi. Nezinu, ko teikt. Tādu piemēru ir ļoti daudz. Tas ir tas, ka runā žargonā, un valoda no "apakšas" mirst.

Un otrs. Valoda tiek kropļota arī no "augšas", tas ir, ar mūsu prātu, ar mūsu mēlēm, ka mums patīk lietot tik ļoti daudz svešvārdu. Protams, es nevēršos pret svešvārdiem kā tādiem, bet nevajag viņus lietot nevietā! Es vēlreiz atgriezīšos pie "reģiona". Ja šodien nākas dzirdēt: "Vidzemes reģions" vai arī "Latgales reģions"- kas tad tas īsti ir? Tā vienkārši ir Latgale. Vai arī, ja saka: "Rîgas reģions". Ja to pasaka tādā veidā, tad tas vienkārši saputro, ir nesaprotami pateikts. Es vairs šeit necitēšu, kur tiek lietoti svešvārdi gluži nevajadzīgās vietās - kur vien var. Mums būtu jālieto savi vārdi, jo mums ir pašiem sava valoda.

Es nevaru nociesties neminējis šeit vēl kādu neparastu, sliktu paražu, - mēs darinām jaunu vārdu ar priedēkļa "no" palīdzību. Tagad saka tā: "Mçs novienojāmies". Pirmo reizi es tādu jēdzienu dzirdēju te no eksministra Gaiļa mutes. Viņš teica: "Mçs novienosimies". Pilnīgi otrādi! Šis vārds kļūst pretstats. Tātad "savienoties" nozīmē ar kaut ko savienoties, bet, ja "novienojas", tad vai nu elektriskos vadus novieno... Un nebija jēgas. Gaiļa kungs tā arī "novienojās" šeit no mūsu vidus. Lūk, priedēklis "no" latviešu valodā tiek ļoti bieži lietots, piemēram, "zâģēt, - nozāģēt", vai "cirst - nocirst" raksturo pabeigtu darbību vai īslaicīgu darbību. Bet, ja šī darbība jau pati par sevi ir īsa, piemēram, "fiksēt", tad kāpēc vajag "nofiksēt" kādus jaunus vārdus? Piemēram, saka arī "novizēt". Jau jau dokuments ir vizēts, tad, ja saka "novizēt", iznāk, ka atkal ir atvizēts, jo priedēkļa "no" pievienošana var dot pilnīgi negaidītu nokrāsu, pilnīgi pretēju efektu.

Piemēram, šeit mūsu dakteriem es atgādināšu, ka ir vārds "ârstēt", bet kas iznāk, ja pievieno priedēkli "no"? "Noārstēja". Piemēram, "dzert". Mēs teiksim "dzert", bet "nodzert"? Te atkal vārds iegūst negatīvi pretēju nokrāsu. Tāpat vārds "reģistrēt". Ar "reģistrēt" pilnīgi pietiek, nemaz nevajag "noreģistrēt". "Orientēties - noorientēties". Te var saprast ļoti dažādi. Var "noorientēties" no ceļa nost. Es vēroju pēdējos gados, ka tieši ar šo "no" notiek milzīga nelaime.

Tāpat ar prievārdu "uz". Mēs sakām: dokumentam vai likumprojektam ir jābūt gatavam "uz 1.jūliju". Nu nevar tā teikt! Latvieši saka: 1.jūlijā vai līdz 1.jūlijam. Arī citās locījumu formās mēs prievārdus lietojam nepareizi, tāpēc es domāju, ka dažkārt tajā likumā, kas mums tagad visiem stāv uz galda... Es neesmu tāds radikālis, lai teiktu, ka tur nu būs kādas grūtības Lujānam vai viņa kolēģiem. Ja runā citas tautības cilvēks, es pret viņu nemaz nevērsīšos, jo Stašs runā savā dialektā. Ļoti skaisti, ja tautai ir savi dialekti, bet nevar lietot sakropļotus vārdus.

Attiecībā uz šo likumprojektu, kas tagad jums ir uz galda. Ir divi likumprojekti: pirmais ir Ministru kabineta, bet otrs ir alternatīvais. Es paskaidrošu, ka pie alternatīvā likumprojekta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir daudz un ilgstoši strādājusi, slīpējusi tur daudzus teikumus, pantus un apakšnodaļas. Tā ka es aicinu balsot par šo alternatīvo projektu, citādi šis likumprojekts prasītu ilgstošu darbu, jo atkal viss būs jādara no gala, ja netiks pieņemts šis alternatīvais likumprojekts.

Bet tagad vēl tieši praktiskā darba puse. Redzat, tad, kad mēs šo likumprojektu izskatījām, ne velti es te tik garu ievadu par latviešu valodu kā tādu teicu. Protams, es nevaru šeit atļauties nolasīt veselu lekciju, kas patiesībā gan būtu jādara. Lūk, šajā likumprojektā es kopā ar saviem kolēģiem centos pēc iespējas izskaust svešvārdus. Ja tas reiz ir Valsts valodas likums, pie tam Latvijas Republikas Valsts valodas likums, tad tajā pēc iespējas mazāk vajadzētu lietot svešvārdus, kur tas nav nepieciešams.

Pirmajā variantā, kad mēs saņēmām šo likumprojektu no mūsu valodniekiem, es tajā pasvītroju katru svešvārdu, un tas bija raibs. Tas viss bija gandrīz sarkans no šiem pasvītrotajiem svešvārdiem. Daļu mēs tur esam izsvītrojuši. Bet es pievēršu jūsu uzmanību tādam apstāklim, ka, ja kāds gribēs papildināt šo likumprojektu, ne visos gadījumos es biju vienisprātis ar saviem kolēģiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Dažkārt viņi teica, ka lai tādi un tādi svešvārdi tur paliek. Varbūt, ja jūs būtu vienisprātis ar mani, tad, es domāju, ka kopīgiem spēkiem tur varētu vēl vienu vai otru svešvārdu aizstāt, ja tas ir latviešu valodas - Valsts valodas likums. Tāds man būtu tas lūgums un padoms.

Un nobeigumā atkal par to, ka mēs šeit no mūsu augstās tribīnes varētu varbūt nevis tā kā es šobrīd, tik negludi nerunāt un nestostīties... Mēģināsim nelietot tiešām tādus sabojātus latviešu valodas vārdus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu sākt ar domu, ka sen bija vajadzīgs šis likums par valsts valodu, nevis Valsts valodas likums, kurš pašlaik ir spēkā. Un tūdaļ es uzsvēršu pavisam ko citu. Mēs varam pieņemt vislabāko likumu, ideālu likumu, bet, ja to nepildīs, tad nekas netiks līdzēts. Un man ir skumji šajā brīdī, ka valda tāda miegainība, apspriežot šo ļoti, ļoti valstij, neatkarīgai valstij un latviešiem svarīgo likumu.

Redzat, Eniņa kungs teica: "Tauta mirst!". Un viņam ir liela daļa taisnības. Un zālē atskan smiekli. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs esam aizmiguši, esam aizmirsuši to, kas notiek Latvijā attiecībā uz valodu. Jā, mēs šeit Saeimā runājam latviski. Valdība runā latviski, arī dažās iestādēs. Un mums liekas, ka visa Latvija jau runā latviski. Vai jums arī liekas, ka šie 700 000 nepilsoņu runā latviski? Patiešām jums tā liekas? (Starpsauciens: "Neliekās!") Jūs domājat, ka simtajās un tūkstošajās krieviskajās firmās jau arī runā latviski? Kur latvietim kāju spert ir aizliegts, tur viņu nepieņem darbā. Un vadītājiem neprasa latviešu valodas prasmi. Arī valstiskajās organizācijās, uzņēmumos, firmās, akciju sabiedrībās, to vadībā vēl aizvien sēž tie paši, kuri sēdējuši padomju laikos, un runā krievu mēlē. Un jūs esat mierīgi. Un smiekli nāk. Man smiekli nenāk. Tā smejoties, mēs varam zaudēt valodu, zaudēt valsti. Un kas tad būs?

Ābiķa kungs teica, ka situācija esot mainījusies. Te nu es absolūti nepiekrītu savam komisijas biedram un priekšsēdētājam. Situācija nav radikāli mainījusies. Ne Krāslavā, ne Latgalē, ne septiņās pārkrievotajās pilsētās situācija nav mainījusies. Tas, ka vairāk nekā agrāk krieviski runājošo bērnu ierodas latviešu skolās, vēl neliecina, ka notikusi radikāla situācijas maiņa. Un nemēģiniet man to iegalvot, jo tā tas nav! Latgalē ir skolas, kurās apkārtnes attiecīgo rajonu bērni faktiski vēl nevar apgūt mācības latviešu valodā. Viņiem jāiet krievu skolās.

Radikāli esot mainījies! Nekas nav mainījies!

Kas notiek policijā? Vai jūs nezināt, kā runā policisti uz ielām un iecirkņos? Jūs zināt! Un vai jūs tas neuztrauc? Mani tas uztrauc.

Kas notiek armijā? Armijā, izrādās, liela daļa runā krievu valodā.

Kas notiek slimnīcās, poliklīnikās? Ārsti runā krievu mēlē, bet tantiņa, kura tur atnākusi un kura nemāk, nekā nevar izskaidrot. Joprojām vēl turpinās šīs lietas. Taču mēs esam mierīgi, mēs uztveram ar smiekliem to, kas šobrīd notiek.

Es uzskatu, ka šim likumam būtu jākalpo par pagrieziena punktu mūsu attieksmē pret latviešu valodu, un jo vairāk tas ir jāuzsver sadaļā, piemēram, par valodas aizsardzību. Jā, rakstīts likumā ir normāli, mēs to droši vien pieņemsim, bet vai tas tiks pildīts? Vai 18 nožēlojamu, pazemotu valsts valodas inspektoru vietā, kas ir Latvijā, radīsies 180 vai 280 inspektoru, kuri pārbaudīs valodas zināšanas, tās pielietojumu? Vai viņi turpmāk netiks piekauti, ja viņi realizēs savas tiesības, pienākumus un uzdevumus? Diez vai, ja valdīs šāda attieksme pret savu valodu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu mainīt ne tikai šo "Valodu likumu" pret "Valsts valodas likumu", bet mainīt, pirmkārt, attieksmi pret savu valodu. Latvija - es atkārtoju vēlreiz un esmu teicis ne reizi vien - nav kļuvusi latviskāka. Tas, ka Saeima ir kļuvusi latviskāka un valdība kļuvusi latviskāka, vēl nenozīmē, ka Latvija ir latviska. Arī tas, ko Ābiķa kungs teica, - ka latviešu skolās starpbrīžos runā krievu mēlē... Krievu mēlē, starp citu, runā arī Saeimā. Paklausieties, kādā valodā runā Stašs, Dozorcevs, Bekasovs un tā tālāk, (Starpsauciens: "Lujāns arī!") un tā joprojām. Lujāns... Vēl citus var nosaukt. Un ar viņiem sarunājas krievu mēlē vēl daudzi citi. Tad, lūk, kāda ir attieksme!

Es aicinu sākt ar to, ka šis likums ir jāpieņem. Par to nav šaubu. Protams, vēl būs jūsu ieteikumi un labojumi. Es ceru, ka tie būs. Bet, ja būs tāda vienaldzīga attieksme, tad droši vien labojumu nebūs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu tik ilgi kā mans kolēģis Pēteris Tabūns, bet es viņam pilnīgi piekrītu vienā jautājumā, tas ir, mēs varam pieņemt jebkurus labus likumus, bet viņi nedarbosies, ja mēs paši viņus nepildīsim. Un kā ilustrāciju es gribētu jums demonstrēt ielūgumu, ko šodien saņēmu no Ārlietu ministrijas, kas ir rakstīts tikai angļu valodā un kas ir sūtīts man, lai es piedalos pirmdien vienā pieņemšanā. Tātad, Ābiķa kungs, es ceru, ka jūs pastrādāsit ar savu partijas kolēģi, lai viņš tomēr beidzot sāk ievērot pat pašreizējo Valodu likumu.

Izmantojot izdevību, es gribētu atvainoties un paskaidrot visiem Rēzeknes un Latgales puses vēlētājiem par to dezinformāciju, kas bija parādījusies vietējos laikrakstos, kur, ja es nemaldos, Bekasovs bija parakstījis sekojošu informāciju, ka nacionālie radikāļi uzstājot par to, lai dievkalpojumi pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās notiktu latviešu valodā. Tad es gribētu pateikt, ka tie ir murgi, lai vēlētājs tiešām neticētu tādām lietām.

Es aicinu pieņemt šo alternatīvo Valsts valodas likumu un izdarīt līdz noteiktam datumam korekcijas jeb labojumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Paldies kolēģiem, kuri debatēja! Paldies Seiksta kungam par atzinīgu komisijas darba vērtējumu. Paldies arī Eniņa kungam par to, ka viņš katrā iespējamajā vietā cenšas kopt latviešu valodu, un tas tiešām ir būtiski. Savā ziņā es piekrītu arī Tabūna kungam, ka daudzviet situācija attiecībā uz latviešu valodas lietošanu Latvijā nav pietiekami laba, bet ir pat slikta. Tā tas ir gan atsevišķos darba kolektīvos, gan arī atsevišķos valsts reģionos. Es atvainojos Eniņa kungam par šo vārdu "apgabalos".

Tomēr es gribētu nedaudz iebilst pret Tabūna kunga teikto. Jā, varbūt daudzviet situācija nav īpaši uzlabojusies, bet tomēr attieksmē pret latviešu valodu lūzums ir noticis. Es vēlreiz gribu atkārtot ciparus: 1988.gadā latviešu plūsmā mācījās 51,8% bērnu. Tanī laikā krievu mācību valodas skolās bija par klasi mazāk. Mums bija vienpadsmit klases, viņiem - desmit. Tātad praktiski bija apmēram identisks skolēnu skaits. Turpretī šajā mācību gadā šobrīd latviešu plūsmā pirmajā klasē mācās 68% bērnu. Tātad, manā izpratnē, starpība dažos gados ir gandrīz 20%. Attieksmes ziņā tas tiešām ir ievērojams solis uz priekšu, jo iedzīvotāju nacionālais sastāvs ne tuvu nav mainījies par tik daudz procentiem, kā ir mainījusies attieksme. Vēlēšanās mācīties latviešu valodā un tiešām pati izglītības sistēma, manuprāt, ir galvenais ierocis, ja tā varētu teikt, lai Latvijā latviešu valoda sāktu funkcionēt pilnvērtīgi, uz mūžīgiem laikiem.

Paldies arī Vidiņa kungam par atbalstu. Es vēlreiz atgādinu, ka pie alternatīvā likumprojekta ir strādājuši arī pirmā likumprojekta autori. Tie ir saskaņoti viedokļi, un, ja dažos jautājumos ir kādas iebildes, mēs, komisija, laipni aicinām visus deputātus iesniegt priekšlikumus, un tie visi noteikti tiks izskatīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim likumprojektus to iesniegšanas secībā. Vispirms balsosim Ministru kabineta iesniegto, pēc tam - atbildīgās komisijas iesniegto. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas Valsts valodas likumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 26, atturas - 29. Nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto Latvijas Republikas Valsts valodas likumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 1. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Ābiķa kungs, savus apsvērumus par otro lasījumu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts tiešām ir ļoti nopietns, es domāju, ka otro lasījumu mēs izskatīsim tikai rudenī. Es aicinātu iesniegt priekšlikumus līdz pēdējai darba dienai - līdz 19.jūnijam, protams, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu?

Iebildums ir deputātam Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūgtu par priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt 26.jūniju, un tieši tāpēc, ka likumprojekts ir ļoti nopietns, arī deputātiem būtu vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, lai varētu sagatavot šos priekšlikumus, kas ir iesniedzami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. 26.jūnijs.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Jā. Es domāju, ka mani komisijas kolēģi piekritīs. Jāņos mēs gribam tikties ar saviem vēlētājiem un noskaidrot domas šajā būtiskajā jautājumā. Es domāju, ka komisija varētu piekrist arī 26.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst, ka 26.jūnijs tiek noteikts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu? Neiebilst. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Saeimas Kārtības rullis"". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Juridiskā komisija, izskatījusi piecu deputātu - Čepāņa, Amerika, Daudiša, Ernesta Jurkāna un Čevera iesniegto likumprojektu "Grozījumiem likumā "Saeimas kārtības rullis"", savā sēdē ar balsu vairākumu nolēma atzīt, ka šis likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms. Es aicinu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Vienlaikus es tomēr gribētu teikt arī to, ka, apspriežot atsevišķus priekšlikumus, kas ir ietverti šajā likumprojektā, viedoklis nebūt ne visos gadījumos bija pozitīvs, it īpaši runājot par 5., 6. un 7. priekšlikumu. Ja Saeima akceptēs likumprojektu pirmajā lasījumā, tad uz otro lasījumu mēs varētu šajos priekšlikumos arī kaut ko mainīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. (Starpsaucieni: "Ir, ir! Kāpēc mānīties?") Man diemžēl nav, Lujāna kungs... Es saprotu jūsu emocijas, bet varbūt varētu kaut kā mierīgāk... Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Jāsaka, ka šis likumprojekts, viss viņa gars un praktiski jebkurš šā likumprojekta burts ir vērsts uz to, lai ierobežotu opozīcijas iespējas strādāt Saeimā. Un pats skumjākais šeit ir tas, ka tiek ierobežota tieši tā opozīcijas darbība, kas ir saistīta ar konstruktīvu darbu, ar likumprojektu priekšlikumu izstrādi un šo priekšlikumu tālāku izskatīšanu Saeimas sēdēs.

Šis likumprojekts nosaka, ka Saeimas sēdēs netiek apspriesti un balsoti tie priekšlikumi, kurus nav atbalstījuši atbildīgās komisijas deputāti, tātad - ja nav atbalstījis neviens deputāts. Līdz ar to, ja kāds opozīcijas priekšlikums viena vai otra iemesla dēļ atbildīgajā komisijā negūst deputātu atbalstu, tad tas vairs nenonāk arī līdz sēdei. (Starpsauciens: "Pareizi!") Situācija šeit veidojas tāda, ka atbildīgajā komisijā valdošajam vairākumam ir iespēja faktiski bloķēt opozīcijas priekšlikumu tālāku izskatīšanu. Un pats bīstamākais šeit ir tas, ka šī priekšlikumu bloķēšana atbildīgajā komisijā notiek klusām - bez dokumentēšanas stenogrammās un tātad arī bez šā viedokļa atklāšanas publikai.

Tātad šī norma tieši aizliedz, ierobežo vismaz šo opozīcijas konstruktīvo priekšlikumu izskatīšanu, un tas mani šajā likumprojektā neapmierina visvairāk.

Faktiski šo priekšlikumu neizskatīšana nozīmē to, ka par šo priekšlikumu netiek veikts arī balsojums. Līdz ar to nav arī šo balsojumu rezultātu, kur dokumentēti parādās katra deputāta attieksme pret vienu vai otru priekšlikumu. Šādi rezultāti vienkārši netiek radīti, un šī deputātu attieksme netiek dokumentēta. Līdz ar to gan deputātiem no valdošā vairākuma, gan arī visiem pārējiem rodas iespēja izbēgt no savas tālākās politiskās atbildības par vienu vai otru lēmumu, un tas, manuprāt, ir būtisks demokrātijas ierobežojums. Deputātam, kurš pieņem savus lēmumus, ir jābūt arī politiski atbildīgam par šiem lēmumiem, tāpēc nedrīkst ierobežot iespējas šos lēmumus fiksēt dokumentārā veidā Saeimas stenogrammā un citos dokumentāros materiālos.

Piemēram, tagad, runājot par likumu "Par valsts pensijām", par tām daudzajām un dažādajām nekārtībām, kas ir radušās, mēs visi varam atsaukties uz to, kuri bija tie deputāti, kas balsoja par šo likumu. Runājot par likumu "Par valsts īpašuma privatizāciju", mēs varam atsaukties precīzi uz to, kuri bija tie deputāti, kas balsoja, lai šī Privatizācijas aģentūra nebūtu valsts iestāde. Tātad tas, ka mēs atceramies, vismaz principā varam atcerēties to, kādi deputāti ir balsojuši par kuru normu, tomēr būtiski nodrošina šo politiskās atbildības iespēju. Un to mēs nedrīkstam demokrātiskā valstī ierobežot, jo tad mēs nonākam jau pie totalitārisma.

Nākamais. Šā paša likuma grozījumi paredz arī to, ka, ja sēde ir slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, pēc pēdējās balsošanas atsevišķa reģistrācija nav rīkojama un pēdējā balsošana uzskatāma par reģistrāciju. Pirmkārt, šī norma ir nereāla, jo ko mēs darīsim slēgta balsojuma gadījumā, ja nebūs kvoruma?

Otrkārt. Mūsu tradīcija ir tāda, ka pēc katras reģistrācijas tiek nolasīti to deputātu uzvārdi, kas nav reģistrējušies. Un tie, kas šo pogu nav nospieduši, var pateikt, ka viņi tomēr zālē ir un ka viņi ir vienkārši kļūdījušies, un līdz ar to viņi netiek uzskatīti par tādiem, kas nav reģistrējušies.

Ja mēs ieviešam šādu pašu kārtību arī pēc balsojuma, kura dēļ ir slēgta sēde, tad šī norma neko nedod. Bet likumprojekta autoru iecere acīmredzot ir citāda, viņu iecere ir tāda - nebalsojušos deputātus disciplināri sodīt par viņu politiskajiem uzskatiem, atvilkt viņiem no algas noteiktus procentus, šajā gadījumā - 10%. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams demokrātiskā valstī - deputātu, tautas ievēlētu priekšstāvi, disciplināri sodīt par viņa politiskajiem uzskatiem un šo politisko uzskatu izpausmi.

Man bija liels prieks šīs Saeimas darba sākumā, kad mēs par tieši šo jautājumu diskutējām un ar lielu balsu vairākumu nobalsojām tomēr par to, ka šī atsevišķā reģistrācija ir rīkojama. Jo tajos gadījumos, kad opozīcija ir spējusi konsolidēties un vienojusies par tik radikālu soli kā nepiedalīšanās balsošanā, un kad nepiedalījušos deputātu skaits sasniedz 50, ir acīmredzot nopietns pamats šai politiskajai problēmai. Un mēs varam teikt, ka, ja mums valstī ir jāpieņem kaut kādi ļoti nopietni lēmumi, kas ir ar ļoti tālejošām sekām, un ja Saeimā ir simts deputāti, tad mēs varam prasīt, lai par šo priekšlikumu nobalsotu 50 deputāti. Tās ir opozīcijas tiesības. Tas bija ļoti būtiski tajā gadījumā, kad mēs spriedām par rajonu padomju likvidēšanu. Tas ir ārkārtīgi būtisks konstitucionālas dabas jautājums, ko šeit centās steidzamības kārtībā "dabūt cauri". Opozīcija pieprasīja no valdošās koalīcijas: savāciet 50 deputātus. Bija jāatnāk piektdienā. Vispirms bija ceturtdien jānosēž līdz deviņiem vakarā, un bija jāatnāk piektdienā. Nu izdevās pozīcijai savākt tos deputātus. Jā, mēs respektējam, tāds ir politiskā vairākuma lēmums. Bet ir jādod iespēja arī opozīcijai pieprasīt sevišķi svarīgos gadījumos, lai par likumprojektu nobalsotu vismaz puse Saeimas deputātu. Tā ir norma, kura nevar tikt lietota ikdienā, tā ir norma, kura tiek lietota tikai ārkārtējos gadījumos, jo mēs šeit esam dažādu politisko spēku pārstāvji, katram no mums ir savs viedoklis, katram ir savi apsvērumi un vienošanās par šādu tik radikālu soli nebūt nav vienkārša. Tur ir vajadzīgs ļoti nopietns politisks pamats, un jūs nevarat teikt, ka bijuši daudzi gadījumi, kad tiešām politisku iemeslu dēļ ir notikusi kāda nepiedalīšanās balsošanā un tā kas rezultātā ir tikusi slēgta sēde.

Tālāk. Protams, es negribu apsveikt arī tās normas, kas paredz saīsināt runas laiku runātājiem debatēs, sevišķi tās, kuras nosaka, ka tad, kad likumprojekti tiek izskatīti otrajā un trešajā lasījumā, tiek pirmajā reizē noteiktas runātājam 5 minūtes un otrajā reizē - 3 minūtes. 3 minūtes otrajā reizē - tā vēl būtu tā mazākā problēma, bet, ņemot vērā to, ka mūsu likumdošanas tehnika pieļauj attiecībā uz otro lasījumu iestrādāt principā konceptuālas lietas, var gadīties, ka, lai pamatotu tās ar skaitļiem, tomēr ir vajadzīgs laiks, kurš ir nedaudz ilgāks par šīm 5 minūtēm.

Līdz ar to esmu faktiski "izgājis cauri" visiem šā likumprojekta pantiem. Starp tiem nav atrasts neviens labs. Es aicinu noraidīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir patiešām žēl, ka šinī gadījumā Juridiskā komisija vai nu nesagatavoja alternatīvu likumprojektu, vai vispār nenoraidīja šo, jo tas būtu patiešām... tad būtu komisija parādījusi savu līmeni. Jo šeit... paskatieties arī 88. pantā! Izrādās, ka būs debatēs jāpiesakās rakstveidā līdz referenta ziņojumam. Tādējādi rodas ļoti interesanta situācija: tātad ir iespējams, ka tad, ja ministrs referēs, viņam jau būs saraksts par tiem, kas taisās pēc viņa uzstāties.

Vēl tālāk. Priekšlikumam ir arī otrs variants, ka debatēs jāpiesakās rakstveidā līdz Saeimas sēdes atklāšanai. Nu, iedomājieties: mums šodien sēdes darba kārtībā ir 45 punkti, tātad deputātam, iespējams, ir uzreiz pirms sēdes jāpiesakās runāt par sēdes pieciem punktiem, jo pēc tam viņam nebūs tiesību... Un varbūt bieži vien patiešām... kā es arī norādīju uz referentu... ja ministrs vai kāds cits sāks dumjības stāstīt, tad var tomēr gadīties, ka deputātam gribas argumentēti izteikties pret šā referenta viedokli. Tagad ar tiem abiem variantiem, kas tiek piedāvāti 88. pantā, tādas tiesības tiks liegtas.

Tādēļ es arī pārējos pantus... cienījamais Čerāna kungs pareizi norādīja, ka grib saīsināt laiku... Jā, varbūt patiešām... es varu piekrist... teleintervijā viens vadošs... Prezidija loceklis stāstīja par to, ka nu vajadzētu mobilizēt deputātus, lai aktīvāk "dzītu" likumprojektus. Bet tomēr patiešām labāk, ka šīs diskusijas noris šeit, nevis uz ielas diskutēt ar sabiedrības palīdzību, ar mītiņiem, parakstu vākšanām, ar citām dārgām procedūrām.

Cienījamie kolēģi! Protams, var ļoti nepatikt kvoruma samazināšana. Bet arī es domāju - cienījamie Prezidija locekļi neteiks, ka šī darbība, kas ir pāris reizes notikusi, ir devusi pozitīvus rezultātus. Tas ir likums par civiltiesisko apdrošināšanu, tas ir Pašvaldību likums un vēl pāris... arī Saversmes jautājums. Bieži vien nolemj kaut ko steidzamā kārtā "izdzīt cauri", iespējams, ka tas varbūt ir vienīgais solis, lai šos "lielos vaļus" piespiestu domāt, jo bieži vien skrienot smadzenes kaut kā atpaliek no kājām.

Un tādēļ es vēlreiz saku: sabiedrība, rādās arī, ka Zemnieku savienības vīri, var atcerēties: ja nebūtu opozīcija kopā ar kolēģiem no vairākuma, kas ir normāli domājoši, atradusi iespēju to civiltiesisko apdrošināšanu apstādināt, nebūtu sākusies diskusija, būtu jāmaksā 80 latu par mašīnu, būtu arī visi traktori aplikti ar nodevām un visām pārējām summām. Šodien tomēr ir kaut kāds rezultāts. Tomēr ir kompromisa variācija.

Tātad attiecīgi: vai jūs balsosiet par to, lai nākamreiz, kad kādreiz atkal parādītos kāda civiltiesiskā apdrošināšana vai kāds cits jautājums un šāds mehānisms tiktu iedarbināts... Nezinu. Ja jūs uzskatāt, ka to vajag, dariet tā un balsojiet, un atbalstiet šo likumu. Protams, var jau klausīties arī to, ka nu, lūk, būs tie labie labojumi, bet man tādas pārliecības nav.

Tādēļ es personīgi arī atbalstu Čerāna kunga iniciatīvu. Nevar atbalstīt šo nekvalitatīvo likumprojektu. Pret katru pantu ir vismaz divi iebildumi. Pret katru pantu. Nav neviena panta, pret kuru nav iebildumu.

Tāpat es iedomājos, vai situāciju vispār vajadzētu ģenerēt, balstoties uz to, ka šodien ir neatkarīgie deputāti. Viens neatkarīgais deputāts Eniņa kungs... Kā jūs varēsiet pa visām komisijām izvaktēt to, lai kāda komisija nepaņem uz pilnu blokādi... Un pēc tam jūsu jautājums netiks izvirzīts uz Saeimu, jo taisni Saeimā jums ir iespēja argumentēt ar pārējiem deputātiem un ir iespēja panākt sev vēlamo rezultātu. Juridiskā komisija bieži vien ir noraidījusi jūsu aktīvās iniciatīvas. To pašu var teikt arī par "Tçvzemei un Brīvībai". Arī jūsu projekti... vismaz no savas prakses es zinu, ka ir bijuši gadījumi, kad ir bloķēti... Arī Juridiskajā komisijā, ar pilnīgu vienotību.

Tāpat arī tad, ja ar 5 deputātiem komisijās, kurās ir mazs skaits, tiek bloķēts... Ir atsevišķas frakcijas, kurām tur nav pārstāvniecības. Tādēļ arī šo iniciatīvu nevar... tas ir jālaiž uz diskusiju, jo Saeimas deputāts ir tautas priekšstāvis un, ja viņam ir viedoklis, tad tas ir jāizdiskutē. Patīk vai nepatīk. Bet nevar šeit ieviest šādu sankciju mehānismu, mutes aizbāšanu. Jā, protams, savulaik Augstākajā padomē, cik es zinu, esot bijis daudz vienkāršāks mehānisms - reizi kvartālā sapulcēties, un bija tādi balsojumi, kādus vajadzēja, un nekādas diskusijas nebija. Iespējams, ka šādu kārtību mēs gribam šeit atjaunot, un liekas, ka tas tā lēnām arī notiek.

Tādēļ šo iniciatīvu, lai gan to ir parakstījuši ļoti talantīgi autori, es aicinu neatbalstīt. Un tādēļ es vēlreiz saku: šodien neatbalstīsim to, kolēģi! Un tādēļ es ceru, ka arī kolēģi no "Latvijas ceļa"... kaut gan parasti jums tas mehānisms darbojas labāk un intereses jau arī ir lielākas, es ceru, ka jūs tomēr balsosiet brīvā režīmā, nevis atkal, kā Valdmaņa kungs saka, skatoties uz dažādiem pirkstiem. Labi, ka pagaidām tie vismaz ir roku pirksti.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Pirms kādas nedēļas mēs nodibinājām Tautas kopu "Brīvība". Un mēs tautā atjaunosim pašticību, ka mums ir suverenitāte, ka mums ir spēja norēķināties - un to mēs darīsim - ar tiem ierēdņiem, kas tik pašapmierināti šķoba sejas un valda. Tautā būs komisijas, kas lūgs, lai, teiksim, šā likuma autori un tie, kas par šādiem likumiem balsos, - lai viņi nāk un paskaidro. Un tad tā komisija lems, vai tas cilvēks varēs vai nevarēs pēc 7. Saeimas vēlēšanām palikt Latvijā vai Latvijā ieņemt ierēdņa amatu. Tā spēle, ka mēs esam bezspēcīgi, ka mums ir jāpakļaujas... to jums ir iemācījusi 57 gadus ilgā okupācija. Es saku - 57 gadi. Ne 50. 50 plus 7. Mums liek pakļauties un pakļauties, un domā, ka ir vēl jāpakļaujas. Nepietiek ar to, ka Sadarbības padome neatļauj lielākajai daļai tautas deputātu domāt. Un, kā Tabūns saka, šeit ir tikai muldēšana, jo cilvēki šeit uzstājas nevis patiesības, taisnības vai sirdsapziņas dēļ, bet tikai tāpēc, lai izpelnītos lielāku prēmiju no premjera, lielāku labumu sev. Nevis tautas labuma dēļ.

Un tagad ir parādījies šāds variants, kura autori ir Čepāņa kungs, Daudiša kungs, Amerika kungs, Jurkāna kungs un Čevera kungs. Padomājiet, draugi, kas ir demokrātija! Visās valstīs, kur ir demokrātija, kvoruma "noraušana" ir viena no opozīcijas iespējām. Visās demokrātijas valstīs, kur ir parlaments, ir iespēja apmainīties domām, izprast vienam otru, atrast kopējo pareizo ceļu. Tā ir demokrātija.

Tātad šis variants, ka mēs par kaut ko nedrīkstam runāt Saeimā, - tas jau ir spēkā. Atcerēsimies kaut vai to jautājumu par Latvijas Bankas ierēdņu atlaišanu, kas bija ļoti aktuāls un ir aktuāls, un kam būtu tādam jābūt! Toreiz noteica, ka ir kāds likums un kaut kāda komisija, un tā komisija neatļāva mums runāt. Neatļaut par kaut ko runāt - tas jau ir spēkā. Bet tagad varēs ar Panteļējeva kunga vai cita cilvēka pirkstu nolemt, ka par šo jautājumu mēs varēsim runāt, bet kopā tikai 30 sekundes. Vai tad nepietiek ar to, ka var nemaz neatļaut? Un tas it kā būs Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa apstiprināts variants.

Es saprotu, ka vara ir šodien citiem. Es viņus brīdinu. Es brīdinu katru ierēdni šajā zemē, ka nekaunīga varas izmantošana - es redzu, ka tāda ir, - nepaliks bez norēķināšanās. Jūs varat sēdēt savos krēslos un justies droši vēl 500 dienas. Un tad, mīļie kungi, nāks norēķināšanās diena. Un nebūs vairs tā, kā bija tad, kad mēs deklarējām Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kad mēs visu gribējām panākt ar labu: būsim labi un iesim kopā un piedosim, jo mēs tagad esam brīva tauta - it kā... Mēs katrs it kā esam atbildīgi par to, ko mēs darām. Un skat', ko mēs darām! Un jūs, šeit it kā apspiestie deputāti, kuriem nav atļauts domāt, tikai muldēt Šķēles kunga patiesību un Kiršteina kunga patiesību. Vai jūs patiešām domājat, ka tas transkripts pazudīs? Ka neviens jūs nesauks pie atbildības? Diez vai. Tautai tik daudz posta ir izdarīts. Domājiet par tiem cilvēkiem, kas izdara pašnāvības, domājiet par tiem cilvēkiem, kam nav ko ēst, domājiet par tiem cilvēkiem, kuru dzīvokļi netiek apsildīti, domājiet par tiem bērniem, kas netiek audzināti, neiet skolās. Un tad lūdziet žēlastību. Es jums pasaku, ka es neesmu ļaundabīgs cilvēks. Bet es domāju, ka Finka pareģojums piepildīsies. Es domāju, ka daudziem ierēdņiem ir atlikušas 500 dienas, kurās izdomāt, kurp un kā viņi brauks prom. Lai viņi laicīgi nopirktu tās biļetes un varbūt jau brauktu prom, jo tas nebūs bez norēķināšanās. Tās bezkaunības, kas šeit notiek, ir īstas, tās ir redzamas, tās tiks atspoguļotas pasaulē, un tauta sāks saprast, cik lielas ir tās bezkaunības. Un, ja Tautas kopa "Brīvība" spēs tautai iedot to ticību, ka tā suverēnā vara ir mums, nevis kādiem 500 cilvēkiem Latvijā, kuri domā, ka viņiem ir tā suverēnā vara, ka viņi var darīt, ko viņi grib, pēc 7.Saeimas ievēlēšanas mēs darīsim, kā mēs gribam, ar tiem ierēdņiem, kas šodien domā, ka viņi ir lieli kungi. Un lai Dievs dod, ka mums būs diezgan žēlastības, ka mēs viņiem ļausim iet prom. Bet tas būs atkarīgs no tā, kā viņi uzvedīsies tanīs 500 dienās. Es redzu tikai vienu izaicinājumu pēc otra. Un, mīļie kungi, kas šīs partijas vada un kas šīs partijas atbalsta, padomājiet, cik žēlastības jūs būsiet nopelnījuši un kādas sekas būs! Jo es jums apsolu, ka es darīšu visu, lai jūs sauktu pie atbildības. Padomājiet! Pēc 500 dienām jūs stāvēsiet un teiksiet: "Bet es taču tikai tā kā visi citi... Es stājos partijā tikai tāpēc, ka gribēju karjeru veidot!" Bet es jums pateikšu, ka katru dienu trīs latvieši izdara pašnāvību, tāpēc ka tas, kas šeit notiek... Mūsu tauta izmirst, mūsu tautas bagātības tiek atdotas citiem, un nu mēs mēģinām šādi ierobežot iespēju pat par to runāt un to novērst. Čepāņa kungs it kā esot cēlies no Lietuvas, no lietuviešu asinīm, un tur ir Kaunas, un es tādēļ nesaprotu, kāpēc viņam nav saprašanas, ka šāds antidemokrātisks variants ir pasaulē pilnīgi nepieņemams. Lai viņš parunā ar Kiršteina kungu, lai viņš parunā ar citiem cilvēkiem par to, kas ir pasaulē pieņemams! Šis variants nav pieņemams. Es saprotu, ka Sadarbības padomē vai kaut kur citur, kaut kādā citā augsti godātā institūcijā, būs varbūt lēmums jau pieņemts un mums būs jācieš... Varbūt man būs jāizcieš vēl kaut kādi sodi, ko Čepāņa kungs man uzliks, bet, mīļie kungi, saprotiet, ka tās manas sāpes ir mazas, jo tauta sapratīs un būs norēķināšanās diena. Un šoreiz tauta nebūs tik žēlīga kā tad, kad mēs atjaunojām demokrātiju. Lai tie, kas kalpoja, turklāt kalpoja vēl 1987., 1988.gadā, tie, kas sūtīja nevainīgus cilvēkus uz nāvi Černobiļā, tie, kas izmantoja savus posteņus, lai kļūtu bagātāki un "foršāki", - lai viņi vēl lepojas, vēl viņiem ir 500 dienas! Un es viņiem novēlu, lai viņi īsti izbauda tās 500 dienas, jo pienāks norēķināšanās diena. Tā bezkaunība, kas šeit notiek, ir pilnīgi bez precedenta, un 57 gadus mūsu tauta ir tā dauzīta, ka viņa nespēj sākt domāt un saprast, ka ikkatrs latvietis ir līdzvērtīgs. Viena balss - Šķēles kungam, viena balss - badastreiku pieteikušajam Jānim Vērītim, viena balss - Valdmanim, viena balss - Ziedonim Čeveram. Mēs esam līdzvērtīgi. Sapratīsim, ka mēs varam viens otram dunci iedurt mugurā vai viens otram palīdzēt! Mums katram tikai viena dzīve. Bet nē! Šie kungi, tiklīdz kā iesēžas savos krēslos, tā domā, ka viņi var atļauties būt bezkaunīgi, un tās bezkaunības šad tad, kā redzam, ir pilnīgi nejēdzīgas. Un pārmainīt šos cilvēkus laikam nevar, jo viņu bezkaunības nāk viena pēc otras. Radioklausītāji saprot, kāpēc Tautas kopa "Brīvība" tika izveidota. Ne lai mani sargātu. Es tajā darīšu, ko spēju. Es saprotu, ka būs grūti mani sargāt. Bet, lai sargātu jūs, nāciet grupās, izsauciet to ierēdni, lai viņš nāk izskaidroties, protokolējiet, uzrakstiet to protokolu! Mums ir 500 dienas, kurās pārbaudīt, vai ir mainījušies šie kungi, kas saka, ka viņi ir mainījušies, ka viņi vairs nav komunisti, diktatori diktatūrā, ka viņi tagad ir demokrātiski tautas kalpi. Skatīsimies, kādi viņi īsti ir, un novērtēsim viņus! Nav vairs šeit kaut kādi krievu tanki, kas viņiem liek darīt to, ko viņi dara. Šo dokumentu parakstīja Čepānis, Daudišs, Ameriks, Ernests Jurkāns un Ziedonis Čevers brīvprātīgi, neviens viņiem pistoli pie galvas neturēja, neviens nedraudēja viņus sūtīt uz Sibīriju. Nekāda attaisnojuma šādai bezkaunībai nav, un nāks norēķināšanās diena. Tā noteikti nāks, un mēs redzēsim, kādi viņi ir. Mēs sāksim tagad par to domāt, būs komisijas, kas sēdēs un skatīsies transkriptos, ne tikai šeit, bet visos ierēdņu līmeņos.

Vecs cilvēks grib savu īpašumu atpakaļ, bet viņam liek iet un skriet, un skriet, un tad beigās par viņu ņirgājas. Tie cilvēki nāk un to stāsta. Es saku: es jums, indivīdiem, nevaru palīdzēt, bet, ja jūs to visu protokolēsit, tad mēs sauksim pie atbildības tos 500 vai 5 tūkstošus nekauņu, tos ierēdņus, kas nesaprot, ka viņiem jākalpo, viņiem jārūpējas par citiem tautiešiem, viņiem jārūpējas par to, lai šeit būtu īsta demokrātija, lai mēs būtu pasaulē cienīga valsts, lai mums būtu demokrātija, lai mēs, domām apmainoties, atrastu pareizo risinājumu. Bet nē! Tā vietā šeit ierobežo runāšanu, ierobežo iespēju vispār izvirzīt jautājumus vai ierosinājumus, atrod visādus iemeslus. Vai jūs domājat, ka tauta to neredz? Tautai šodien ir bailes. Bet no kā baidīties? Mēs, tautā, esam 2,5 miljoni, bet to, kas šo tautu "slauc", manuprāt, ir tikai pāris simtu. Mums nav ko baidīties. Un mūsu Tautas kopas "Brīvība" misija ir tautai paskaidrot to, ka nav jāpakļaujas. Es skatos, kad es nāku no Saeimas ārā, ka burlaki drošībnieki brauc pat mums, deputātiem, virsū, ar lielu ātrumu brauc virsū! Kāpēc viņi nevarētu mierīgi braukt? Bet viņi ir tik varonīgi, viņiem ir kaut kāda vara, kaut kāds spēks drāzties citiem virsū. Tā necilvēcīgā attieksme pret citu, līdzvērtīgu cilvēku ir nepieņemama, un mūsu tautai ir jāsāk to saprast. Mums ir jāsāk rīkoties "pret", mums ir jāpaceļ savas galvas, jo, kā viens rakstnieks teicis, ja mēs paši sevi necienīsim, paši sevi negodāsim un paši sevi neaizsargāsim, tad arī neviens cits to nedarīs. Šis likumprojekts ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Noklausījusies dažas iepriekšējās runas, gandrīz vai saprotu šīs morālās ciešanas, kuru dēļ trīs Prezidija locekļi ir ierosinājuši šādu likumprojektu. Bet šeit ir vienas "zâles", kuras jau ir paredzētas Kārtības rullī: ja deputāts nerunā par tematu, tad, manuprāt, Saeimas priekšsēdētājam viņš ir jāpārtrauc. Un es domāju, ka tas bija jādara arī iepriekšējā runātāja Valdmaņa kunga runas laikā.

Vai mūsu Kārtības rullī viss ir kārtībā? Vai mums vajag šādus grozījumus? Izprotot šīs vēlmes un to, ko gribēja ierosināt trīs Prezidija locekļi un pārējie deputāti, es tomēr gribu teikt, ka es nevaru atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tad kvalitatīvi pasliktināsies likumprojektu pieņemšanas gaita. Jā, ir grūti noklausīties šīs tukšās runas, bet ir jālieto Kārtības rullī jau dotie paņēmieni, kādā veidā šīs runas pārtraukt. Bet nevar saīsināt debates un nevar izdarīt 100. un 110. pantā tādu labojumu, kāds ir ierosināts, - ka neapspriež un nebalso par nevienu priekšlikumu, kuru atbildīgās komisijas sēdē nav atbalstījis neviens atbildīgās komisijas deputāts. Manuprāt, šī norma nav demokrātiska. Komisijas locekļu skaits bieži vien nepārstāv pat visu frakciju skaitu (it sevišķi tā tas ir Sociālo un darba lietu komisijā), un viņi var pieņemt ārkārtīgi nepārdomātus lēmumus, un nav ko iesniegt priekšlikumus, ja jau ir jūtams, ka tos Saeimā pat neapspriedīs. Šī norma ir nedemokrātiska.

Manuprāt, nedemokrātiska ir arī tā norma, ka sēde ir jāslēdz tad, kad nav kvoruma, un ka pēc pēdējās balsošanas atsevišķa reģistrācija nav rīkojama, un ka deputāts sodāms ar algas atņemšanu, ja viņš nav piedalījies balsošanā. Nacionālā noskaņojuma deputāti ļoti bieži nebalso par nepamatotu pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kuriem nav īpašu nopelnu Latvijas labā. Un, ja savādāk nevar panākt šāda lēmuma nobremzēšanu Saeimā, jo varbūt kādu individuālu interešu dēļ iesniedzēji pieprasa, lai ārpus kārtas pilsonību par īpašiem nopelniem piešķirtu tādiem cilvēkiem, kas to nav pēc būtības pelnījuši, šādā gadījumā šie deputāti tiks sodīti. Es uzskatu, ka tā ir nedemokrātiska norma. Tāpat es domāju, ka, lemjot arī par valsts budžetu, nevar samazināt debašu laiku, kā tas ir paredzēts šajā likumprojektā. Un tāpēc es domāju: tā kā likumu pieņemšana nav karstas putras strēbšana, šo likumprojektu vajadzēja rūpīgāk izvērtēt Sadarbības padomē (man nav zināms, ka šāds lēmums būtu pieņemts), un tikai pēc tam varētu izšķirties par kādām normām... ar kādām normām mēs varētu labot Kārtības rulli. Šajā situācijā, izvērtējot visus "par" un "pret", tomēr aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es arī, protams, gribu runāt pret šo likumprojektu, pret šiem grozījumiem, bet es iesākumā gribētu teikt: ko mēs redzam presē šodien - un ne tikai šodien, pēdējās dienās? Mēs redzam rakstus, vienu pēc otra, kas apliecina, ka valdības uzticamības reitings ir viszemākais - izskatās, ka viszemākais pat kopš neatkarības atjaunošanas laika. Parādās visādi materiāli par G-24 kredītiem, par valdības locekļu un Saeimas deputātu darbošanos (nu, varam runāt - pamatotu vai nepamatotu) dažādās firmās, par likumpārkāpumiem. Tie visi ir jautājumi, kas, protams, samazina gan valdības, gan deputātu reitingu. Šādā situācijā es domāju, ka pilnīgi nepamatoti ir tas, ka viens pēc otra parādās dažādi varianti Kārtības ruļļa un Satversmes labojumiem. Šos variantus izstrādā pamatā vieni un tie paši. Šodien es būtībā esmu pārsteigts, ka pie šo variantu izstrādāšanas nav roku pielikusi lielā frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Varbūt viņi palēnām sāk domāt, kāda reakcija būs uz visiem šiem labojumiem. Es domāju, ka cilvēki tomēr radio klausās, kaut gan pašreiz ar lielām grūtībām. Pirms kāda laika translēt šīs pārraides varēja vienkāršākā veidā.

Vēl atcerēsimies Polijas Prezidenta runu no šīs tribīnes. Tās beigās mēs visi aplaudējām, kad viņš teica, ka nedrīkst likumprojektus izdiskutēt sasteigti, ka tie ir jāizdiskutē lēnām, nesteidzoties, un ir jārunā par viņiem ilgi, pat vairākas reizes jāatgriežas pie viņiem.

Šeit iepriekšējā runātāja jau minēja piemērus, it īpaši par civiltiesisko apdrošināšanu, un es domāju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji var būt pateicīgi tieši šīm diskusijām šeit, ka šī apdrošināšanas summa ir krietni samazinājusies. Faktiski gandrīz divas reizes. Un šīs apdrošināšanas kompānijas, kas vaimanāja visas kā viena, ka viņas atteikšoties no šā apdrošināšanas darba, nu atkal sacenšas, lai saņemtu šo apdrošināšanas darbu, un visas rindā ir pieteikušās veikt šo apdrošināšanu. Tas tikai parāda, ka kaut kas nebija kārtībā ar aprēķiniem, ka nebija kārtībā ar solījumiem, kuriem valdība pirmajā brīdī bija noticējusi un nāca šurp ar kaut ko ne visai pamatotu, bet deputātu izdiskutēšanas rezultātā maksājumi cilvēkiem kopumā kļuva daudz pieņemamāki.

Vēl ir viens interesants moments, un parādās ne jau tikai šajā dokumentā. Tas parādās, piemēram, arī šodien avīzē "Diena", kur pirmajā lappusē es lasu interesantu domu, kādā veidā "Latvijas ceļš" diskutē par Saeimas atlaišanas vienkāršošanu, un tad es izlasu tur iekšā... Protams, var par visu ko diskutēt un var situāciju sarežģīt, un viss tas ir jāapspriež, bet es lasu, ka Saeimu atlaist var Ministru prezidents. (Starpsauciens: "Lai dzīvo Ministru prezidents!") Tāds projekts tiek apspriests. Tālāk Lagzdiņa kungs ir sācis... Es to lasu, jā... Paņemu rokā avīzi un izlasu. Es tālāk lasu, ka Lagzdiņa kungs ir sācis izstrādāt Satversmes grozījumu projektu. Viņš uzskata, ka būtu jāparedz iespēja atlaist Saeimu, ja tā nepieņem valsts budžetu. Vai tad mums piespiedu kārtā ir jāpieņem valsts budžets? Līdz šim vienmēr valsts budžets ir bijis tas kritērijs, kas ir noteicis, vai valdība var strādāt un pastāvēt vai nevar. Un valdību ir izveidojis deputātu vairākums. Un, ja šī pati valdība, kuru ir izveidojis šeit sēdošais deputātu vairākums, nevar aizstāvēt budžetu, kurš pirms tam, kā tagad izrādās, droši vien ir izskatīts Sadarbības padomē šādā sastāvā... Ja tāda lieta notiek, tad, protams, tas ir kaut kas ārkārtējs. Taču, ja mēģina iestrādāt Satversmē šādus grozījumus, tad tas parāda, ka acīm redzami šajā budžetā ir paredzēti visādi diezgan jocīgi gājieni. Par vienu no šādiem jocīgiem gājieniem mēs runājām šodien priekšpusdienā.

Tagad mazlietiņ par konkrētiem punktiem šajā dokumentā "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"". Šeit jau runāja par to, ka priekšlikums - izteikt 15.panta trešo daļu tādā redakcijā, ka pēdējā balsošana ir uzskatāma arī par reģistrāciju. Tas, protams, ir klajš demokrātijas pārkāpums. Šeit jautājumā par pilsonības piešķiršanu jau minēja šādu piemēru, bet šādu piemēru ir daudz, ka demokrātiskā valstī vienīgais mehānisms, kā nobalsot, bieži vien ir nobalsot "ar kājām", teiksim, arī atrodoties sēžu zālē. Arī tāds ir variants, ka mēs vienkārši nebalsojam un skatāmies, ka nav kvoruma. Ja šo jautājumu grib tādā veidā izslēgt, tad es jums minēšu vēl vienu piemēru. Un ne tikai vienu, bet ir daudzi tādi piemēri. Tādus mēs varam arī šeit redzēt - tie bieži vien parādās tajos mūsu balsojumos, kas attiecas uz strīdīgiem jautājumiem, un tad mēs redzam, ka Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus ne vienreiz vien deputāti nebalso. Deputāti sēž zālē un nepiedalās balsojumā, un tas viņiem ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā saucamās frakciju disciplīnas. Frakcijas disciplīna uzliek zināmus pienākumus. Tātad šādā veidā notiek ne vienreiz vien, un tādi piemēri ir, kad deputāti izvairās balsot pret savu sirdsapziņu un nepakļaujas piespiedu mehānismam.

Tālāk. Ja mēs runājam par diskutēšanas laika ierobežošanu, jāteic, ka tad attiecībā uz diskutēšanas laiku mums jau ir mehānisms, kā to ierobežot, un mēs to ne reizi vien jau esam izmantojuši. Bet es nesaprotu, kā var būt tāds priekšlikums, ka pirms debašu atklāšanas jau nosaka, piemēram, kopējo diskutēšanas laiku. Bez tam man ir jāpiesakās debatēs vai nu pirms Saeimas sēdes vai vispār pirms jautājuma skatīšanas. Un tās jau vairs nav debates. Debates taisni jau ir tās, ka es klausos šeit šīs runas - es noklausos referentu un pēc tam izsaku savu viedokli kopā ar to, ko es esmu iepriekš izlasījis un sagatavojis. Bet tās nav debates, ja man iepriekš ir jāpiesakās. Tad jau mēs varam iepriekš savu runu tēzes iesniegt Saeimas priekšsēdētājam un varbūt varam šeit vispār nenākt. Es domāju, ka šāds priekšlikums ir pilnīgi absurds. Tad tiešām mums ir jāiet mājās. Tas ir pilnīgi absurds priekšlikums, ja man ir iepriekš jāiesniedz... ja visiem iepriekš jāpiesakās runāt, bet citi nedrīkst runāt, ja mēs neesam dzirdējuši to, kas šeit notiek.

Es domāju, ka drīzāk mums būtu jādomā par citu Kārtības ruļļa izmaiņu. Mums būs jādomā, kā mainīt Kārtības rulli, lai atkal nebūtu tāda "cirka", kāds te šodien sāksies atkal pulksten pussešos, ka deputāti, kas ir iesnieguši jautājumus... ka tikai šie deputāti drīkst uzdot papildjautājumus ministram vai atbildētājam. Kāpēc ne pārējie deputāti? Tā nav jautājuma apspriešana.

Otrkārt. Kāpēc tik noteiktā laikā iepriekš ir jāiesniedz jautājumi ministram? Es pats nesen biju ministrs, es labi zinu šo mehānismu, kā tiek sagatavotas šīs atbildes. Šīs sagatavotās atbildes ministrs bieži vien nav pat lasījis. Un viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir dota iespēja šeit atnākt priekšā un pateikt: "Jums jau ir iedots dokuments, kurā uz visu ir atbildēts." Bet es domāju, ka tad, ja ministrs nebaidās par savu kompetenci, viņam ir jānāk šeit priekšā noteiktās stundās nedēļā noteiktā reizē un jāatbild uz negaidītiem deputātu jautājumiem. Man nav, piemēram, bailes nākt šeit priekšā un gaidīt, kad deputāts piecelsies un prasīs man kādu jautājumu. Kāpēc tad mums ir jāizveido tāds atbildēšanas mehānisms, ka ministram nevar uzdot negaidītu jautājumu, ka jautājumu nevar uzdot kāds cits no zāles? Bet citiem zālē ir jāsēž klāt kā tādiem statistiem un jānoklausās šis "teātris" līdz galam, lai beigās piedalītos reģistrācijā. Es domāju, ka šis jautājums ir stipri samilzis, jo, cik es zinu, kā citās valstīs notiek šādu lietu apspriešana, tad viņa notiek tieši tā, ka ministram - izpildvaras pārstāvim - var uzdot negaidītus jautājumus. Es domāju, ka arī pie mums šādi varētu izskatīt jautājumus, ja pašreizējā valdošā elite rūpētos par to, lai mūsu valstī nostiprinātos demokrātija, lai vairotos atklātība un lai tauta redzētu, ka ministri patiešām ir kompetenti konkrētajos jautājumos un zina, ko viņi dara un ko viņi runā, un par ko viņi rūpējas. Tad viņiem nebūtu tur aizmuguriski jāsarīko dažādas apspriedes par to, lai budžetā kaut ko iekļautu vai neiekļautu, lai deputātiem kaut ko neparādītu. Ja mēs cīnītos par atklātības paplašināšanu, tad, es domāju, Kārtības rullī vajadzētu taisīt tādas izmaiņas, ka ministram jautājumus uzdod negaidīti, nevis gatavot šeit šādu priekšlikumu, kas ierobežo deputātu runāšanas laiku un vispār ierobežo uztveršanas iespēju. Ierobežo man runas klausīšanos un sava viedokļa izteikšanu. Tāpēc es, cienījamie deputāti, nopietni aicinu šo priekšlikumu noraidīt un kopīgi strādāt, lai mēs varam visu apspriest un strādāt pie grozījumiem Kārtības rullī, kur ir vismaz viena nepieciešamība - grozīt tās lietas, kuras es jau minēju vismaz divas reizes savā runā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es aicinu, pirmkārt, noraidīt šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"", jo tas ierobežo demokrātiju. Diskusiju ierobežošana - tā ir demokrātijas ierobežošana. Un, ja mēs paskatāmies, kas ir šā likumprojekta grozījumu ierosinātājs, tad redzam, ka tas faktiski ir mūsu 6.Saeimas Prezidija "zieds" - bijušie augsta ranga Komunistiskās partijas un komjaunatnes darbinieki: Čepānis, Daudišs un Ameriks. Es saprotu, ka viņi grib ieviest bijušās Komunistiskās partijas darbības stilu Saeimā. Bet esam pret to. Demokrātiju ierobežot nedrīkst!

Ja runājam konkrēti, teiksim, par 2. punktu - izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ja sēde tiek slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, pēc pēdējās balsošanas atsevišķa reģistrācija nav rīkojama un pēdējā balsošana ir uzskatāma par reģistrāciju", tad to varētu pieņemt, taču tad ir pilnīgi jāmaina visa balsošanas kārtība. Varētu būt tā, ka mēs balsojam šādi: "par", un "pret", "atturas" un "nebalso", to skaita - kopā. Un, ja netiek pieņemts, tad tas likumprojekts netiek vispār tālāk virzīts un skatīts. Bet nevar būt tā, ka, ja mēs neatbalstām, tad vienīgais, ko mēs varam darīt, ir nebalsot, tāpēc ka mēs atturamies un to tik un tā skaita klāt - vai nu "par", vai "pret". Tā ir pilnīga demokrātijas ierobežošana. Es pilnīgi piekrītu tiem cilvēkiem, kas runāja par debatēm.

Nu iedomājieties! Vajag iepriekš pierakstīties, iedot savas tēzes varbūt un tad vēl izskatīs, vai jūs vispār laidīs pie runāšanas. Tad mēs savāksim 10 deputātu parakstus, lai saīsinātu runas laiku, vai vispār nobalsosim, ka iztiksim bez debatēm šodien. Ko tad tur runāsim! Slēgt runātāju sarakstu! Nu kā var slēgt deputātiem runātāju sarakstu? Te taču ir ievēlēti 100 deputāti no dažādām vietām, dažādām partijām! Dažādi cilvēki ir ievēlēti! Kāpēc slēgt? Nu nevar! Tādā gadījumā, es vēlreiz gribu teikt, ka jums, kungi, bijušajiem... mūsu Saeimas Prezidija "ziedam" - Čepāņa kungam, Daudiša kungam un Amerika kungam - vajadzētu varbūt tagad vienam atnākt šeit priekšā un atsaukt savu priekšlikumu. Un sēdiet tālāk klusu! Vai vēl labāk - Daudiša kungs būs mūsu vēstnieks Krievijā, Čepāņa kungs, varbūt mēs arī jūs atbalstīsim uz Turciju vai Ķīnu par vēstnieku, un vēl kādam citam arī kaut kur atradīsim vietu... Es domāju, ka jums tomēr vajadzētu stāvēt klusu un neuzspiest mums jūsu bijušās partijas stilu. Mēs esam neatkarīgā Latvijā, un mēs cīnāmies par mūsu cilvēku labāku dzīvi. Es domāju, jums vajadzētu varbūt padomāt, kādu grozījumu varētu iesniegt likumprojektā, lai tie 26 000 bērnu, kas neapmeklē skolu, varētu apmeklēt skolu, lai tie 70% Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo trūkumā un nabadzībā, - es domāju pensionārus, invalīdus un pārējos... Šodienas avīzē ir stāstīts, ka viena sieviete ir uzrakstījusi vēstuli, - es aizmirsu adresi - valdībai, kā viņa dzīvo - ka vienkārši nav darba, nekādas palīdzības nav. Paskatieties uz ielām! Katru dienu cilvēki lūdz naudu, un mēs jau, protams, es ceru, citi arī tā dara, ka, cik varam, vienmēr iedodam, bet viņiem sakām: "Kâpēc jūs neejat uz Sociālās nodrošināšanas nodaļu?" Ko viņi atbild? Viņi saka: "Mçs jau tur bijām. Neviens taču nepalīdz!" Viņi faktiski mirst. Tā ka padomājiet arī par citiem likumprojektiem. Un es ieteiktu jums tagad vienam no iesniedzējiem uzstāties un atsaukt savu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Pārsvarā varu piekrist iepriekšējiem runātājiem, tādēļ neatkārtošu viņu sacīto. Gribu tikai pateikt, ka LNNK un LZP frakcijas vārdā lūdzu neatbalstīt grozījumus likumā "Saeimas Kārtības rullis" pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, Saeimas darbs ir jāreglamentē un tāpēc jau Kārtības rullis ir paredzēts. Mūsu darbībā, protams, ir vajadzīgi arī kādi ierobežojumi, jo pretējā gadījumā sākas haoss, un civilizētās valstīs jebkurā darbības sfērā, tajā skaitā arī parlamenta darbības sfērā, zināmi noteikumi un zināmi ierobežojumi pastāv, jo citādi, kā jau teicu, sākas jūklis.

Ja šis likumprojekts būtu jābalso trešajā lasījumā, es kategoriski balsotu "pret", jo arī es pievienojos iepriekšējiem runātājiem. Negribu sacīt, ka viss šis likumprojekts kopumā, bet atsevišķas tā normas ir absolūti klaji antidemokrātiskas, piemēram, norma, par kuru te jau runāja, - ka netiek apspriesti un balsoti tie priekšlikumi, kurus atbildīgās komisijas sēdē nav atbalstījis neviens no atbildīgās komisijas deputātiem. Mēs taču pieņemam likumus ar balsu vairākumu, un Saeimā ir 100 deputātu, turpretī komisijā bieži vien ir tikai septiņi vai astoņi deputāti, un septiņi vai astoņi deputāti nekādi nevar būt vairākums. Tātad tā ir absolūti antidemokrātiska norma.

Tāpat arī piedāvājums pirms debašu atklāšanas noteikt kopējo laiku debatēm par apspriežamo jautājumu. Tas ir nereāli, es domāju, jo tiešām ir, teiksim, arī likumprojekts par budžetu. Vai mēs drīkstam ierobežot debates par valsts budžetu, par pilsonību vai kādu citu ārkārtīgi būtisku likumu?

Tāpat es arī domāju, ka absolūti nepieņemams ir piedāvājums, ka debatēs jāpiesakās rakstveidā līdz referenta ziņojumam. Otrs variants - līdz Saeimas sēdes atklāšanai. Mēs taču šeit debatējam arī tādēļ, lai izzinātu viens otra viedokli. Mēs debatēs reaģējam varbūt uz iepriekšējā runātāja teikto un mēģinām viņa sacīto atspēkot. Tā jau ir tā demokrātija, ka mēs varam viens otra viedokli kritizēt un katrs izteikt savu viedokli. Un šāds ierobežojums arī ir antidemokrātisks.

Tanī pašā laikā es saprotu arī iesniedzēju labo gribu. Es pilnīgi piekrītu, ka galu galā, ja tauta mums ir uzticējusies, tad mums arī godīgi ir jāpilda savs pienākums, un tā norma, ko piedāvā, ka deputātiem būtu jāmaksā soda nauda par to, ka viņi neapmeklē bez svarīga iemesla sēdes... Mēs taču nepildām tādā gadījumā tautas gribu! Un līdz ar to šāda norma man ir pieņemama.

Tāpat es arī domāju, ka varētu diskutēt un varbūt pat atbalstīt to normu, ko piedāvā par debašu laika saīsināšanu likumprojektu izskatīšanas procesā otrajā un trešajā lasījumā, jo tad, kad mēs diskutējam par atsevišķiem pantiem, tiešām varbūt ar piecām minūtēm pirmo reizi ir pilnīgi pietiekami.

Ja šis būtu trešais lasījums, tad, ņemot vērā iepriekš teikto, es kategoriski noraidītu šo likumprojektu, bet, tā kā tas ir pirmais lasījums un tā kā iesniedzējam ir bijusi vēlme "atvērt" Kārtības rulli, bijusi vēlme uzlabot atsevišķas normas, lai mūsu darbība būtu kvalitatīvāka, tad es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs to varam atbalstīt. Saeimas Kārtības rullis, ja tā varētu teikt, būs "atvērts", un mums ļoti nopietni visiem ir jāstrādā pie otrā lasījumā, lai šīs klaji antidemokrātiskās normas no šā likumprojekta tiktu "izravētas". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns. Vai jums, Bāna kungs, pietiks ar septiņām minūtēm? Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka mēs te drusku jaucam divas dažādas lietas. Vispirms gribētos akcentēt to, kāpēc mēs te esam ievēlēti, - vai lai veiktu politiskās diskusijas savas partijas labā, vai lai pēc iespējas ātrāk, un, bez šaubām, arī kvalitatīvāk izstrādātu likumprojektus? Un te laikam slēpjas mūsu nelaime, ka sagatavošanas periodā, kamēr tiek skatīti šie likumprojekti, mēs nestrādājam pie tiem, bet šīs "gaišās domas" rodas Saeimas sēdes laikā. Domāju, ka te varētu līdzēt, pirmkārt, ar to, kā ir jāliek strādāt saviem palīgiem un konsultantiem. Tiem šie visi likumprojekti ir jāizcilā un jādod jau priekšlikumi, kur kas ir, salīdzinājumā ar esošajiem likumprojektiem, bet to mēs nedarām. Praktiski šie darbinieki nav noslogoti.

Otrkārt, es domāju, ka mēs par maz konsultējamies ar saviem kolēģiem uz vietām. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijai ir tāda prakse, ka par katru likumprojektu, pie kura mēs rūpīgi gribam strādāt, mums ir lauksaimniecības ekspertu grupa - ap 10 cilvēki no visiem republikas novadiem. Un darba grupa pirms komisijas sēdes izskata šos likumprojektus, it sevišķi, ja tie tiek virzīti uz otro lasījumu pēc pirmā lasījuma. Pats pirmais lasījums, manā skatījumā, tiek sagatavots pavirši - neiedziļinoties lietas būtībā, un arī referenti neatspoguļo šā likumprojekta būtību un nianses, kas būtu saskarsmē ar citiem likumiem.

Tas, ka mēs lieki tērējam tautas naudu, nodokļu maksātāju naudu, ir viennozīmīgi skaidrs mums visiem. Es domāju, ka desmit minūtēs daudz ko var pateikt, ja cilvēks iepriekš sagatavojies, bet iepriekšējie runātāji (ētikas labad es nenosaukšu viņu uzvārdus) man atgādināja to, kā manā mūžā reiz gadījās, kad es, students būdams, parakstīju vēstuli Hruščovam par Jāņu svinēšanas atļaušanu. Tas man nāca līdzi dzīvē, kamēr mani Talsos iecēla par izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tad apklusa. Bet nāca līdzi jautājums, kāpēc es esot parakstījis tādu vēstuli. Draudēt šodien: "Mçs jums... mēs ar jums..." ir vairāk nekā bērnišķīgi. Es domāju, ka saprātīgi cilvēki to nedara, bet nu katrs jau dara tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu.

Tālāk. Bez šaubām, man arī nav pieņemams, teiksim, 2.priekšlikums. 4.priekšlikums ir diskutējams, arī 6. un 7.priekšlikums. Šinī jomā, liekas, kaut kas ir drusku par daudz pārspīlēts, bet tas, ka mums ir jāstrādā produktīvāk, tas, ka mums ir jāstrādā intensīvāk, nav apšaubāms. Ja mēs atstājam 15 minūtes, tad ir jāieplāno vairāk sēžu nedēļā, lai mēs varam izskatīt visus likumprojektus. Mēs pašlaik netiekam galā ar likumprojektiem, un to vislabāk jau var Prezidijs paskaidrot. Tas, ka mēs pieņemam vienu vai otru un esam apmierināti, nebūt nenozīmē, ka mēs esam izdarījuši to, kas nepieciešams likumdošanas jomā. Es uzskatu, ka šis likumprojekts (tas ir mans personīgais uzskats) ir jāvirza uz priekšu, par viņu ir rūpīgi jādiskutē vēl otrajā un trešajā lasījumā, bet pirmajā lasījumā viņš ir jāvirza, lai mēs paši atklāti savā starpā izdiskutētu, kā uzlabot Saeimas darbu. Tas, ka viņš ir neapmierinošs... neteiksim, ka neapmierinošs, es teiktu mīkstāk, ir nepietiekams šodienas likumdošanā un likumu izskaidrošanā. Mēs taču pat nevaram izkontrolēt, vai likumu lieto vai nelieto turpmāk. Un mēs nevaram (varbūt tā nav mūsu funkcija?)... bet laikam likumdevējs tomēr zināmā mērā veic arī paša šā likuma uzraudzību. Tur gan ir citi orgāni.

Tā ka, kolēģi, es domāju, mēs pārāk saasinām šeit šo jautājumu būtību un negribam domāt par lietderību, negribam domāt par konstruktīvu pieeju visu jautājumu un jebkura jautājuma risināšanā, kurš tiek izskatīts Saeimā. Es personīgi balsošu "par".

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma paziņojums Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no vairākiem deputātiem, kuri aicina Saeimā (pēc skaitļa jau 32.) izveidot Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupu. Tātad, godātos kolēģus, kuri ir parakstījuši šo paziņojumu, kā arī tos, kuri vēlas iesaistīties Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas sastāvā, es aicinu visus pulksten trijos, kad tiks izsludināts pārtraukums, uz Prezidija zāli - uz pirmo oficiālu tikšanos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kad Latvija veidoja savu pamatlikumu, tad Satversmes sapulce veidoja arī dokumentu likuma pieņemšanas kārtībai, pēc kuras paši deputāti varētu darboties likumīgi. Ja šie abi dokumenti nebūtu bijuši pietiekami vērtīgi (bet pēc pēdējā laika debatēm parlamentā bieži vien rodas tāds secinājums, ka šobrīd parlamaneta pārstāvji ne vienmēr tos atzīst par pietiekami labiem), tad diez vai mēs Satversmi būtu atjaunojuši, atjaunojot savu neatkarību. Un, lai es būtu pavisam godīga pret šiem diviem dokumentiem, kuru burta un arī likuma gaismā man ir jādarbojas, tad es gribētu vispirms uzdot jautājumu pati sev un arī cienījamajiem likumprojekta iesniedzējiem. Pilnībā saprotu labo gribu meklēt paņēmienus, kādā veidā uzlabot šobrīd parlamenta darbu, to paceļot citā kvalitātes pakāpē, kurā mūsu darbs būtu produktīvāks tieši likumdošanas ziņā. Taču, ja vairums debatētāju (šobrīd vairāk par 50%) nepiekrīt šiem septiņiem labojumiem un ja tomēr izskan aicinājums nobalsot un konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā un pēc tam otrajā lasījumā ieviest kādus labojumus, tad ir tomēr jautājums par šo grozījumu lietderību un par darbu pie šiem grozījumiem vispār. Vai tādā gadījumā mēs paši neizliekamies vairāk, nekā mums gribētos atzīties? Jo faktiski mēs atkal kulsim tukšus salmus. Cik man zināms no informācijas frakcijas sēdēs, šis likumprojekts nav apspriests Sadarbības padomē, un tas ir pilnīgi dabīgi, tādēļ ka šis deputātu iesniegtais priekšlikums... protams, varēja būt šāda procedūra, lai varbūt vienam otram, kuram Sadarbības padome īpaši nepatīk, būtu lieks pārmetums. Tādēļ deputāti ir izvēlējušies pareizo ceļu un iesnieguši šo priekšlikumu paši, bez diskusijas Sadarbības padomē un bez tās pieskaņas, kas nāktu šim vērtējumam klāt.

Un, ja runājam par pašiem priekšlikumiem, tad jāsaka: jā, protams, šo metodi debatēm mēs varam izvēlēties dažādu. Eiropas parlamentā, kurā jūs, godātie kolēģi, mani esat deleģējuši strādāt, es esmu iepazinusies ar tādu metodi, ka tik tiešām debatēm piesakās ļoti savlaicīgi. Par konkrēto dienu, stundu un minūti tiek informēti visi deputāti, kas ir šajā 36 valstu parlamentu asamblejā, un, ja es esmu nokavējuši šo laiku, es vairs vārdu debatēs saņemt nevaru. Jā, var būt šāda kārtība. Tikai ir viena piebilde, ka Eiropas parlamentu asambleja nenodarbojas ar likumdošanu, tātad tur ir citi motīvi debatēm, tur patiešām ir iespēja iepazīties ar tiem referātiem, priekšlasījumiem, informatīvajiem materiāliem vai papildu materiāliem, kas tiek sagatavoti, apzinot kādu noteiktu jautājumu (vai tas ir saimniecisks, vai tas ir politisks, vai tas ir dažu valstu starpā, vai tā ir kādas valsts problēma Eiropas vidē, vai tas ir visas Eiropas kopīgs jautājums), un tad pieņem kādu kopīgu saistošu dokumentu (es te nenosaukšu nekādu citu terminu). Mēs strādājam ar likumdošanu, mēs veidojam savas valsts iekšējo kārtību, tādēļ šeit ierobežojums runāt debatēs būtu ārkārtīgi nopietni apsverams - vai to drīkst un kad to drīkst. Kas attiecas uz 6. un 7.priekšlikumu, tie man ir pilnīgi nepieņemami, tādēļ ka pat tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ, pat motivētu iemeslu dēļ, komisijā kāds priekšlikums nav atbalstīts... par to runāja jau iepriekšējie runātāji, tādēļ es tikai izteikšu savu attieksmi, neiedziļinoties tālāk... ka pat tad, ja kāds priekšlikums nav komisijā atbalstīts, šim priekšlikumam tomēr ir tiesības nonākt līdz sēdei - tikai tāpēc vien, ka to ir izteicis deputāts, kurš ir pilnīgi līdzvērtīgs tam deputātam, kura priekšlikums ir atbalstīts komisijā. Šim priekšlikumam tomēr ir tiesības nonākt līdz sēdei un tikt 100 priekšstāvju uzklausītam. Tam jābūt izlemtam vēlreiz, un tikai tad tā ir demokrātija, jo tad mēs esam patiešām izpildījuši to tautas deleģēto gribu. Visi simts ir līdzvērtīgi, lai spriestu par vienu priekšlikumu. Cits jautājums ir par to, cik mēs esam - nu ir jālieto šis daļēji svešais vārds - "akurāti", uzmanīgi vai iecietīgi pret izteiktajiem priekšlikumiem, cik lielā mērā mēs vēlamies izprast tajos ieliktās idejas vai cik lielā mērā mēs tās uzreiz iztulkojam pa savam. Varbūt vajadzētu mums biežāk domāt tad, kad mēs spriežam par priekšlikumiem gan komisijās, gan arī šeit, izvēlamies savu attieksmi, ne tikai politiski, bet arī pēc būtības, lai mēs censtos vispirms izprast, kāda būtība ir ielikta katrā priekšlikumā, un tas nav viegli izdarāms, to jūs katrs labi zināt un esat izjutuši, cik grūti ir tie brīži, kad balsojumā ir jāizvēlas atturības poga tāpēc, ka īsti neizprotat, par ko ir runa. Un, kas attiecas uz to, ka mēs reģistrējamies ar balsojumu... ka mēs balsojam vai nu "par", vai "pret" vai politisku motīvu dēļ nepiedalāmies balsojumā... es gribētu atgādināt, godātie kolēģi, to sarunu un tās diskusijas, kas mums bija tad, kad mēs skatījām Kārtības ruļļa grozījumus un mēģinājām... tie bija mani priekšlikumi, es nesaņēmu īpašu atbalstu, taču 25 līdz 30 deputāti tos atbalstīja, un varbūt šobrīd ir vērts to visu atcerēties un turpmākajā darba gaitā, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts, mēģināt iestrādāt un attīstīt ideju par to, ka par priekšlikumiem būtu pieļaujams balsot tikai "par" vai "pret". Un tikai tad, ja nav iespējams balsojumā piedalīties politisku vai kādu citu motīvu dēļ... Šīs atturības pogas vietā būtu jābūt citai pogai... "Es nepiedalos balsojumā, bet es pats šo nepiedalīšanos balsojumā atzīstu, es to nevienam neslēpju, es to varu pamatot, es to varu aizstāvēt!" Un tad nebūtu vairs nedz problēmu ar atskaitījumiem no algas, kuri tiek izdarīti par nepiedalīšanos sēdē, nedz arī kādu citu tīri iekšēju problēmu, kuras pēc tam tiek izliktas uz āru un politizētas pilnīgi nevietā un nevajadzīgi; un visu šo sarunu gaitā tad arī pazūd paša priekšlikuma būtība, par ko tad īsteni ir diskutēts.

Un, ja jau mēs esam šodien pieskārušies jautājumam par šīs zāles rekonstrukciju jeb pārbūvi, par ko deputāti patiesībā uzzināja tikai tad, kad projekti bija jau izstrādāti - un mūsu priekšlikumiem tur patiesībā nebija nekādas nozīmes -, tad man jāsaka, ka nu varbūt ir tas īstais brīdis, lai šie līdzekļi tiktu ieguldīti arī šo pogu "pârsaukšanā". Lai būtu šīs trīs pogas. Bet lai būtu pēc būtības tas, par ko ir rakstīts šajā priekšlikumā. Šī ideja ir laba, tikai izpildījums man nav pieņemams.

Atsaucoties uz sākumā teikto, ka no septiņiem priekšlikumiem, kas ir likumprojektā, man seši nav atbalstāmi un viens ir tāds, par kuru es varētu iesniegt kādus citus priekšlikumus (un tas ir attiecībā uz procedūru, kādā veidā mēs piedalāmies debatēs), es nevaru atbalstīt šo likumprojektu kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputats).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par ticību, cerību un kaunu. Man tiešām ir atkal un atkal kauns, tad, kad es lasu avīzi "Diena", lasu par korupciju, lasu par nesaskaņoto vidi un par Uzņēmumu reģistra darbību, un man ir kauns par to, ka mēs cenšamies atkal un atkal aizbāzt demokrātijai muti. Šeit ir tādi priekšlikumi, kuri man nav pieņemami un par kuriem man ir kauns, tāpat kā man ir kauns, ka mūsu bērni paziņo, ka viņiem skolā nav mācīts, cik svarīga ir cilvēka dzīvība. Viņi zina, ka kukaiņiem nevar darīt pāri, bet par cilvēkiem - par to nav stāstīts. Man ir kauns par to, ka 26 tūkstoši bērnu neapmeklē skolu un aug jaunu noziedznieku tūkstošiem liela organizēta grupa. Ka mūsu bērnus tirgo uz Vašingtonas pavalsti par 10-24 tūkstošiem gabalā. Ka bērni ģībst no bada skolā. Ka grasās pārdot Ķegumu, Pļaviņas ar noslīcināto Staburagu, pārdot Ķemerus, to viesnīcu, ko projektējis ievērojamais arhitekts Laube. Man ir kauns, ka man jāizrāda īpaša cieņa okupācijas armijas virsnieku īpašumiem, un man ir kauns, ka mēs pārdodam mūsu pašu svētāko - godu, pašcieņu un mūsu zemi. Man ir kauns, ka klusē mūsu inteliģence, kultūras darbinieki, rakstnieki, zinātnieki, arī tauta. No kā mēs bīstamies? No Valsts prezidenta? No Ministru prezidenta? No bijušajiem un esošajiem? Jums katram pieder viena balss, un kopā tās ir simtiem tūkstošu balsu. Kauns, ka mūsu deputāti, jāsaka, ilgstoši vadošie kadri, ir ierosinājuši šo likumprojektu un iesaka ierobežot domu paušanas, argumentācijas iespējas. Iesaka slēgt debatētāju sarakstu, ierobežot demokrātijas pamatpostulātu - ļaut brīvi izteikt savas domas. Man ir kauns, lasot šo likumprojektu, un vai kauna Latvijā nav par daudz?

Aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs atcerēsimies to, kā mēs esam strādājuši to pusotru gadu, kopš mēs atrodamies šajā Saeimā, tad varam nonākt pie diezgan paradoksāliem secinājumiem. Jāatzīmē, ka pirms apmēram pusotra gada es pirmo reizi no šīs tribīnes runāju par tām tendencēm, kuras ir sākušas pārņemt mūsu valsti, ka mēs pamazām pārejam uz autoritāru valsti. Un no autoritārisma līdz diktatūrai ir palicis vēl tāds neliels pussolītis. Mēs visi esam to jau sen konstatējuši. Man ir gandarījums, ka arī šajā parlamentā rodas arvien vairāk un vairāk manu domubiedru, tādu, kuri domā vismaz līdzīgā virzienā. Bieži vien deputātiem, tā saucamajiem "staigātājiem", kuri ir aizgājuši no vienas vai otras frakcijas, pārmet, ka viņi, redziet, ir nodevuši vienu vai otru politisko partiju. Bet pēc būtības neviens žurnālists un arī cilvēki necenšas iedziļināties šajā problēmā - kāpēc tas ir noticis.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc deputāti aiziet no frakcijām, it sevišķi no tām frakcijām, kuras atrodas pozīcijā, ir tas, ka viņiem nav pieņemams mehānisms, kādā veidā ir jābalso par vienu vai otru likumu. Visi lēmumi tiek saskaņoti un pieņemti Sadarbības padomē, pēc tam jau frakcija kļūst par mehānisku balsošanas iekārtu un frakcijas deputātam faktiski ir tikai viens viedoklis - frakcijas viedoklis. Un nav cita viedokļa, un neviens būtisks jautājums netiek apspriests ne frakcijas iekšienē, ne arī no šīs tribīnes.

Kā es jau teicu, mēs pamazām esam sākuši virzīties uz diktatūras pusi, un arī šie grozījumi to rāda. Neliela demokrātijas saliņa visā šajā mehānismā bija mūsu parlaments. Pieņemot šos grozījumus pirmajā lasījumā, mēs panāksim to, ka arī parlamentā no demokrātijas nebūs ne vēsts. Tad jau daudz vienkāršāks ir cits mehānisms, kā cīnīties pret opozīciju, to opozīciju, kura ir pārstāvēta šajā parlamentā, un to mēs varam arī iestrādāt gan Satversmē, gan Kārtības rullī, gan jaunajā Vēlēšanu likumā. Pēc nākamajām vēlēšanām vai arī tagad mēs varam pieņemt grozījumus, ka visi tie deputāti, kuri neatbalsta valdību, automātiski tiek izslēgti no parlamenta. Un tad nebūtu nekādu problēmu. Būtu šeit 70 deputāti... Bet pieņemsim kā kompromisu, ka tiem deputātiem, kuri neatbalsta šo valdību, - ka viņiem vienkārši maksātu to algu. Un tad nebūtu arī lieku debašu.

Es gribētu pateikt sekojošo. Man arī bieži vien nav pieņemams, kā viens vai otrs deputāts uzstājas par vienu vai otru jautājumu. Ir gadījumi, kad es piekrītu pilnībā Valdmaņa kungam, bet ir arī gadījumi, kad es viņam nepiekrītu. Tāpat arī visiem pārējiem opozīcijas deputātiem... Ir jautājumi, kuros mums ir vienprātība gan ar frakciju "Tçvzemei un Brīvībai", gan ar "Saimnieku", gan ar frakcijas "Latvijai" deputātiem. Bet es uzskatu: ja parlaments tik tiešām ir demokrātiska iestāde, tad mums ir jāļauj uzstāties visiem deputātiem. Viņi ir tautas vēlēti, un ne mums būs lemt, kā viņus ierobežot. Arī līdz šim pozīcija ir veiksmīgi izmantojusi debašu ierobežošanu. To es, atvainojos par salīdzinājumu, esmu izjutis arī uz savas ādas: kad es esmu pieteicies debatēs, pēc tam tiek iesniegti priekšlikumi - speciāli, lai neļautu izteikties - debašu laiku samazināt. Pēdējais tāds gadījums bija sakarā ar šā Ministru kabineta apstiprināšanu.

Es lūgtu deputātus ļoti nopietni izsvērt šos priekšlikumus, kuri ir iesniegti, un noraidīt tos pirmajā lasījumā. No šīs tribīnes es esmu arī runājis par tiesību nihilismu, kurš ir iestājies mūsu valstī. Par to, ka diemžēl likumus mūsu valstī neievēro Valsts prezidents, parlaments un Ministru kabinets. Diemžēl tā saucamais Antikorupcijas likuma pārkāpumu skandāls tagad ir sasniedzis apogeju: 32 deputāti ir pārkāpuši šā likuma normas, 12 ministri ir pārkāpuši šā likuma normas, un arī Valsts prezidents ir pārkāpis šā likuma normas. Ja mēs dzīvotu patiesi demokrātiskā valstī, vienīgā izeja šajā gadījumā būtu šo attiecīgo amatpersonu demisija. Citas izejas un alternatīvas faktiski nav. Un, ja šiem deputātiem un ministriem ir godaprāts, tad viņiem tas arī būtu jādara. Es neredzu citas alternatīvas. Mēs varam runāt par ārkārtas vēlēšanām, bet acīmredzot arī tās šajā situācijā neko nedotu. Taču arī tas būtu viens no mehānismiem, kā attīrīt parlamentu. Vienīgā nelaime, ka tādā gadījumā paliek pie varas pašreizējā valdība.

Cienījamie deputāti! Es vēlreiz lūgtu jūs nopietni pārdomāt, par ko mēs balsojam, un noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Neuztraucieties, cienījamie deputāti! Ilgi nerunāšu, bet man ir jāpasaka Valdmaņa kungam, lai viņš izbeidz... un lai nepiedēvē man to, ko es neesmu teicis. Es Saeimu neesmu nosaucis par muldētavu vai pļāpātavu un netaisos to darīt. Es vienīgi esmu aicinājis deputātus nepārvērst Saeimu par tādu; tas lielā mērā attiecas tieši uz Valdmaņa kungu. Viņš gan šodien izmainīja žanru. Mēs ļoti labi pazīstam Ķenča lūgšanu. Šodien mēs iepazinām Ķenča draudus Valdmaņa izpildījumā. Bet, paldies Dievam, kaķa lāsti debesīs nekāpj.

Bet nu - tieši par likumprojektu. Diemžēl šajā likumprojektā nav ietverts tas, kas būtu vajadzīgs. Tāpēc arī es aicinu noraidīt to, sēsties tam klāt un izstrādāt to tādu, kāds tas būtu vajadzīgs. Piemēram, lai mūs neterorizē daži deputāti vai frakcija, kura, tā teikt, jau automātiskā režīmā nodarbojas ar jautājumu ražošanu. Un mēs, vismaz 90 deputāti, katru ceturtdienu esam spiesti sēdēt un klausīties, un, kā Kreitusa kungs teica, mums nav tiesību uzdot nevienu jautājumu. Mēs esam spiesti sēdēt un klausīties, ko kāpēcīši jautā. Jo kāpēcīši jautā un prasa, uz kura stūra uzlikt tādu vai savādāku plāksnīti; gandrīz nonāk tik tālu, ka jautā, kāpēc pavasarī plaukst koki. Un tā tālāk. Un mums jāklausās. Es domāju, ka, lūk, šajā virzienā vajadzētu strādāt, papildināt Kārtības rulli, lai tā tas nenotiktu.

Tāpēc arī es ierosinu noraidīt šo piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apspriežot šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"", man arī radās dažas nelielas pārdomas. Es mūsu Satversmi gribētu salīdzināt - kaut gan tas varbūt nav visai veiksmīgs salīdzinājums - ar Bībeli, jo mūsu Satversme ir faktiski mūsu parlamentam kā tāda maza Bībelīte. Un es nedomāju, ka varētu nosaukt, teiksim, Satversmi par arhaisku, jo tie cilvēki, kas izstrādāja Satversmi, bija tālredzīgi un zināja parlamentārās iekārtas būtību un darbību. Var būt, ka ilgstošu gadu gaitā vajadzētu kaut ko mazlietiņ uzlabot, jo dzīve varbūt prasa uzlabojumus. Bet es nedomāju, ka vajadzētu to darīt tādā veidā, kādā dara to mūsu cienījamie kolēģi no "Latvijas ceļa", kuri jau izsaka savas domas par iespēju grozīt Satversmi. Man radās interesantas domas, lasot šīsdienas laikrakstu "Diena", kur "Latvijas ceļš" paredz iespēju, kā grozīt Satversmi, un nosaucis to jau par arhaisku. Var jau būt, ka tas tā ir, bet es tam nepiekristu. Visu cieņu jums, cienījamie "Latvijas ceļa" deputāti, bet... Kaut vai viens šāds variants: ir runa par to, ka, teiksim, varētu atlaist Saeimu, ja deputāti neapstiprina valdību... pēc trim reizēm. Varētu jau par to diskutēt; var būt, ka vajadzētu četras reizes vai piecas reizes. Vai arī tad, ja Saeima nepieņem budžetu... Man tas liekas dīvaini. Vajadzētu būt tieši otrādi. Jo - kas to budžetu iedod? Budžetu taču izstrādā valdība. Es domāju: ja Saeimas deputāti budžetu nepieņem kaut kādā veidā vai nepiekrīt budžeta izstrādei, vai par to var momentā atlaist Saeimu? Es nedomāju, ka tas būtu normāli. Tās ir tikai domas. Tās ir izteiktas, un es saprotu šīs izteiktās domas. Tas ir tikpat kā izaicinājumam mests cimds. Kā uz to reaģēs sabiedrība? Dabiski, ka sabiedrība reaģē diezgan pozitīvi. Jo nāk jau 7.Saeimas vēlēšanas. Es tam piekrītu.

Tāpat arī par Kārtības ruļļa izmaiņām, ko piedāvā vairums Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātu... Mani tikai pārsteidz viens - kā Daudiša kungs varēja ielikt savu parakstu šajā deputātu kopīgajā sarakstā. Es saprotu Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātus, jo viņi tiešām iestājas par lietas kārtību. Bieži vien Čepāņa kungs ir arī man aizrādījis, ka nerunājot par lietas būtību, jo demokrātija tik tiešām ir laba lieta. Bet es domāju, ka ne visi mēs gluži līdz galam izprotam, kas ir tā demokrātija. Es gan personīgi esmu vairāk par lietu kārtību. Un tāpēc, kolēģi, šie piedāvātie grozījumi Saeimas kārtības rullī man personīgi nav pieņemami. Jo es uzskatu, ka Satversme ir veiksmīgi uzrakstīta. Un kārtība, kādā ir jānorit parlamenta sēdēm, parlamenta darbībai, ir reglamentēta Kārtības rullī. Es nedomāju, ka tos tagad vajadzētu mainīt. Es saprotu arī Demokrātisko partiju Saimnieks, viņi tiešām grib ieviest valstī kārtību - gan attiecībā uz Pretkorupcijas likumu... tāpat, kā mēs atceramies, nesen Čevera kungs solīja trīs mēnešu laikā tikt galā ar organizēto noziedzību. Tā arī ir ļoti laba vēlme. Tās vēlmes jau ir pozitīvas un ļoti labas, bet es domāju, ka pašlaik šīs speciālās aktivitātes, kas aiz labiem nodomiem slēptas, ir zināmā mērā tomēr, man liekas, aizdomīgas, un es ļoti atvainojos par savām aizdomām.

Es nevaru atbalstīt šos grozījumus likumā "Saeimas kārtības rullis". Domāju, ka katrs deputāts pats izlems, kā rīkoties, bet es aicinu tomēr noraidīt vispār šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Es gari runāt netaisos. Es gribu pateikt to, ka patiešām, Grīga kungs, jūsu vārdi ir svēti, bet mēs šo "Bîbeli" - Satversmi - esam sen jau piesmējuši. Diemžēl viņu sāka piesmiet 5. Saeima, un mēs turpinām, un turpinām ar Demokrātiskās partijas Saimnieks un "Latvijas ceļa" rokām. Un, ja Lagzdiņa kungs var teikt, ka Satversmes 33. pants, kurā ir rakstīts par jūsu mīļoto korupciju, ir uzrakstīts konkrēti: "Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem", tad, cienījamais Lagzdiņa kungs, jebkura dividende vai kas cits, ja kāds to saņem, ir patiešām Satversmes pārkāpums. Tas ir ierakstīts Satversmē, un pat jūsu Korupcijas novēršanas likums ir Satversmes pārkāpums. Mēs to pārkāpjam un pārkāpjam ar "Latvijas ceļa" rokām.

Tāpat arī vakardien proponētais un "dzītais"... Es dāvinu "Latvijas ceļam"... Ja nemīlat lasīt Satversmi, tad lasiet... Ministru kabinetam es nezinu, kādas būs tiesības iecelt Bankas baņķieri, viņu ieteikt, ja Satversmes 81. pantā ir rakstīts, ka Ministru kabinetam nav tiesību ietekmēt valsts kases zīmes emisiju. Tās ir Saeimas tiesības! Vai kādreiz Repše ir griezies pie Saeimas jautājumā par emisiju? Nekad nav griezies! Satversme ir pārkāpta. Un netēlosim...

Es gribu nobeigt savu īso runu ar to, ka savā laikā viens no politiķiem ļoti labi teica: "Tad, kad arestēja komunistus, mēs klusējām, tad, kad arestēja sociāldemokrātus, mēs klusējām, tad, kad pieklauvēja un arestēja kristīgos demokrātus, tad jau vairs nebija neviena, kas varētu protestēt." Tā arī šodien. Mēs varam pieņemt šo likumu. Un žēl, ka Bāna kungs, ieejot jaunā frakcijā, ir aizmirsis to, ka savā laikā, vēl būdams citas frakcijas priekšsēdētājs, viņš runāja pavisam citādi. Ja šodien jūs sākat runāt Demokrātiskās partijas Saimnieka balsī, tad tas ir labi, - kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi! Žēl, ka Ernests Jurkāns šodien nepieceļas. Pats vienkāršākais būtu atsaukt savu parakstu... No Prezidija gaidīt to ir veltīgi. Un šis jautājums būtu sen izbeigts.

Tāpat arī par "Latvijas ceļu" ir kauns. Cik es saprotu, tad šodien jūs, "lielie", esat sarunājuši, ka jāaizbāž ir mute, ka jādod "bârdainim" tiesības. Dodiet tiesības, atdodiet banku sistēmu, reizi nedēļā vai mēnesī sapulcējieties, organizējiet augšpalātas! Bet man tas atgādina vienīgi to, ka Baltkrievijā viens tāds vīrs, bijušais kolhoza priekšsēdētājs, jau ir. Mēs ejam uz to pašu, tikai mums Latvijā būs bijušais kaut kāds ministra vietnieks... Bārdu jau var nodzīt dažādi vai var nodzīt vispār bārdu. Tikai es nezinu, vai tā būs demokrātija. Un man ir žēl, ka bieži vien mēs runājam... ka arī daudzi kolēģi, kuri braukā pa Eiropu, un runā par demokrātiju... Par demokrātiju runā tur, bet šeit lēnām realizē, atvainojiet, to pašu kolhoza priekšsēdētāja sistēmu. Jā, patiešām! Ja bārdainajam vīram ir jākļūst par to, kas būs it kā kolhoza priekšsēdētājs, tad runāsim atklātu valodu! Lai notiek. Iespējams, būs arī diskusija, un, Lagzdiņa kungs, ir žēl, ka jūs ar savām rokām to darāt. Žēl, ka jūs, jurists būdams, pārkāpjat Satversmi, ka jūs viņu pārvēršat par izsmieklu. Tā ir realitāte.

Un tādēļ es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo projektu. Tas ir projekts, kas ir bīstams Latvijai, tas ir ceļš uz lēnu... Mēs labojam Satversmi, mēs labojam Kārtības rulli, beigās mums būs diktatūra. Ja mēs gribam diktatūru - lūdzu! Tikai šodien pagaidām izskatās, ka tas būs bārdainais vīrs. Žēl, ka neizskatīgs diktators.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es izmantoju vēl pašreizējā Kārtības ruļļa spēkā esošās redakcijas man dotās tiesības pieteikties debatēs pēc referenta ziņojuma, jo muļķību šeit šajās debatēs lielajos runas plūdos ir sarunāts visai daudz.

Vispirms jau Tabūna kungs, runājot par deputātu jautājumiem, acīmredzot ir aizmirsis to, ka tiesības deputātiem uzdot jautājumus valdībai ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 27. pantā.

Tālāk. Grīga kungs runāja par Satversmes salīdzināšanu ar Svētajiem rakstiem. Nu nevarēs tā būt! Satversme tomēr ir grozāma. Svētie raksti - tā ir augstāka vērtība, kas nav grozāma.

Kas attiecas uz Lujāna kunga teikto un to kritiku, kas bija veltīta Lagzdiņa kungam, es tiešām ļoti gribētu, lai Lujāna kungs man parāda to grozījumu projektu, kuru viņš tik ļoti kritizēja. Mēs ar Lagzdiņa kungu tikko pārrunājām šo jautājumu, un tur ir viens pilnīgi konkrēts un skaidrs ierosinājums - noteikt, ka Saeima pati var sevi atlaist ar 2/3 balsu vairākumu. Absolūti loģiska doma! Un, ņemot vērā to situāciju, kāda mums valstī ir izveidojusies ar korupcijas problēmu un amatpersonu nihilistisko attieksmi pret to, šāds lēmums tiešām būtu šodien darba kārtībā izvirzāms. Taču runa šeit var būt par to, ka Saeimai pašai ir jāspēj sevi atlaist, ja mēs redzam, ka tās mūsu problēmas ir tik lielas, kādas tās ir šobrīd.

Es aicinu atkārtoti šoreiz noraidīt šo grozījumu projektu Saeimas kārtības rullī kā demokrātijas ierobežojumu. Es aicinu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija. Grinovska kunga nav zālē.

Tādēļ nākamais runās Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Ar lielu interesi es klausījos tagad Modra Lujāna otrreizējo uzstāšanos, kura lielā mērā atsedza vienu problēmu. Un šī problēma ir sekojoša - katrs no referentiem, katrs no debatētājiem, klāstot savu domu par kādu konkrētu jautājumu, sāk no viduslaiku vēstures, tad pieskaras vēl atsevišķiem citus deputātus raksturojošiem parametriem un beigās, kad runājamais laiks varbūt ir jau ap vidu, tikai sāk nopietni runāt par tēmu, par kuru vispār rit debates.

Godātie kolēģi! Es nezinu, cik lielā mērā demokrātijas ierobežojums ir tas, ka šie ierosinājumi paredz precizētu attieksmi pret to, ka deputāti neapmeklē Saeimas sēdes. Es nezinu, kādi demokrātijas ierobežojumi ir tad, ja deputāts nerunā par tēmu, es nezinu, kādi demokrātijas ierobežojumi ir tad, ja mēs gribam panākt tikai vienu - zināmu precizitāti un kārtību tajā darbā, kas ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu.

Godātie kolēģi! Tas ir pirmais lasījums, un, bez šaubām, mēs varam diskutēt par to vai citu jautājumu, bet tas, ka mums lēmumu pieņemšanas procedūra reizēm iestiepjas dienas garumā, visiem ir skaidrs. Un, ja mēs gribam ar radio starpniecību uzrunāt savus vēlētājus, tad es domāju, ka tas nav nodokļu maksātāju naudas cienīgi.

Godātie kolēģi! Šeit mēs veicam likumdošanas darbu, šeit lielā mērā ir tas, ka mēs diskutējam par konkrētiem priekšlikumiem. Un tik tiešām ir jāpiekrīt tam teicienam, ka, ja deputāts nevar 5 minūšu laikā izteikt to domu, kas viņam ir nepieciešama, lai pamatotu savu viedokli, tad arī 15 minūtēs viņš to nespēs izdarīt.

Godātie kolēģi! Par katru jautājumu mēs varam lemt atsevišķi. Ja šīs diskusijas prasa garāku debašu laiku - nav problēmu, bet šajā gadījumā runāt par demokrātijas ierobežošanu vai, kā atsevišķi deputāti te saka, gandrīz vai par apvērsumu... Es domāju, ka tā atkal ir populistiska tieksme uzrunāt tos radioklausītājus, kuri šodien klausās šo Saeimas sēdi. Un man vienkārši zināmā mērā tad ir kauns par to, ka mēs nespējam veikt savu pamatdarbu, tas ir, optimizēt savu lēmumu pieņemšanas procedūru.

Godātie kolēģi! Vēl ir divi lasījumi, un mēs katrs varam iesniegt savu viedokli, atbalstīt vai neatbalstīt to, bet nekādā gadījumā ar populistiskiem saukļiem mēs nevaram vienkārši darīt to, ka reizēm vienu jautājumu mēs diskutējam bez jēgas veselu dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es vēl vienu reizi aicinu visus noraidīt šo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"". Amerika kungs, es gribu teikt, ka tas ierobežo demokrātiju. Varbūt jūs to nesaprotat, bet tas ir raksturīgs jums - tiem, kuri senāk bija vadošie Komunistiskās partijas un komjaunatnes darbinieki. Un, ja mēs runājam, izejot no mūsu laiku vēstures, tad tā ir mūsu laiku vēsture, ka jūs bijāt tie... un arī tagad jūs gribat ierobežot runātājus.

Te jau iepriekšējie runātāji teica, ka no visiem šiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, vairāk nekā puse tieši ierobežo demokrātiju. Kaut vai tas par to balsošanu. Protams, jūs te esat pielikuši klāt tādu punktu, ka vajag izteikties piecās vai desmit minūtēs. Es, piemēram, to pieņemu. Es varu sagatavoties un visu izteikt 5 minūtēs, un arī jūs noteikti to varat. Es kā profesors esmu trenējies visu laiku, es studentiem lasu lekcijas, un arī jūs, iesniedzēji - es domāju, Daudiša kungs, Čepāņa kungs un Amerika kungs -, taču esat trenēti cilvēki. Jūs taču darbojāties Komunistiskajā partijā kā partijas sekretāri, bijāt vadošos amatos. Jūs taču katru dienu trenējāties teikt runas. Tāpat kā es studentiem lasu lekcijas. Es taču pirms katras lekcijas gatavoju runu. Man nav nekādu problēmu. Pasakiet, par kādu jautājumu runāt, un es sagatavošu jums 3 vai 5, vai 10, vai 15 minūšu ilgu uzstāšanos. Es braucu arī uz pasaules kongresiem vai citiem kongresiem. Arī tur man ir limits - 3, 4 vai 5 minūtes. Viss ir skaidrs.

Bet mēs taču te esam ievēlēti cilvēki. Tauta taču ne vienmēr var runāt, tā grib izteikt to, ko raksta vēstulēs. Varbūt deputātiem tomēr vajag ļaut tās 15 minūtes runāt? Protams, ja mēs gribam mainīt visu vēlēšanu sistēmu, Kārtības rulli, tad, zināt, man daudzi vēlētāji saka: "Kad beidzot tas beigsies, ka Komunistiskās partijas vadošie darbinieki ir Saeimas deputāti? Varbūt iestrādājiet Vēlēšanu likumā tādu pantu. Vēlēšanu likums taču arī tiks atvērts."

Tāpēc es kategoriski esmu pret. Es atbalstu visus tos partiju biedrus, kas balsos "pret" ðo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Izstrādājiet konkrēti dažus jautājumus, kuriem mēs visi piekrītam, un lūdzu, iesniedziet vēl vienu reizi, kā mēs to darām ar citiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību, bet mani piesaistīja daži aizrādījumi, kurus mums atļāvās izteikt Saeimas priekšsēdētāja biedrs gan par mūsu darbu, gan par to, kā būtu jāstrādā. To, ka Prezidijs grib regulēt, ka deputāti traucē viņam vairāk iegūt sev brīvo laiku, ka mēs šeit ar savām debatēm it kā kavējam darbu - to var saprast, jo katrs cilvēks gribētu pēc iespējas vairāk nestrādāt, ja vien tas ir iespējams.

Bet tanī pašā laikā varbūt Prezidijs var paskaidrot, kāpēc viņš nav atsūtījis deputātiem Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumus par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu. Ja šeit zālē ir deputāti, kuriem šis dokuments ir bijis izsniegts tad, kad viņš ir ienācis Saeimā, tad lūdzu, lai viņi piesakās. Vismaz es šādus dokumentus neesmu redzējusi un neesmu arī tos redzējusi savā dokumentu uzskaitījumā, kas ir ienākuši. Tāpēc varbūt, pirms apvainojat deputātus, vajadzētu pašiem uz sevi paskatīties, cik precīzi tiek pildīts darbs.

Otra lieta. Ja mēs runājam par darbu bez jēgas, tad es gribētu tomēr iesnieguma autoriem pateikt, ka arī šinī likumā ir daudz kas ierakstīts bez jēgas, un varbūt tāpēc vajadzētu paņemt atpakaļ šo likumprojektu jau pašiem iesniedzējiem, jo es gribu redzēt, kā mums "sodu atvilks no algas" - nevis naudu, nevis atskaitīs vai atrēķinās, bet "sodu atvilks". Tas nozīmē, ka mēs materiāli sodīti netiksim, jo sodu uz kaut kurieni aizvilks.

Es aicinu deputātus noraidīt. Vajag uzrakstīt to normālā valodā, un, ja ir kādi labojumi, tad var iesniegt, nepazemojot mūs ar šādiem analfabētiski uzrakstītiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Jau tad, kad tika izlemts jautājums, vai šos labojumus likumprojektā nodot komisijām vai ne, es minēju, ka tā nav nevienas personības, nevienas partijas vai kādas frakcijas vēlme. Tie, kuri no jums lasa avīzes, varbūt būs pamanījuši, ka bija tāda aptauja, kuru organizēja "Lauku Avīze". Mēs saņēmām ļoti daudz vēstuļu no visiem novadiem, ne tikai no mana vai no Daudiša vai Amerika vēlēšanu apgabala, bet no visiem novadiem. Un, lai nu kā, bet visās šajās mūsu vēlētāju, Latvijas Republikas pilsoņu, vēstulēs, tieši šīs normas, kuras mēs esam mēģinājuši iestrādāt šajos te labojumos, bija izteiktas tieši tādā formā.

Pirmkārt, samazināt debašu laiku no 15 uz 10 minūtēm - pirmo reizi, bet otro reizi - 5 minūtes, Ministru kabinetam - no vienas stundas uz 40 minūtēm. Un es vēl gribu atkārtot to, ko šeit jau teica, - ja cilvēkam ir ko teikt, tad viņš to var pateikt 10 minūtēs, bet, ja viņam nav ko teikt, tad viņš to nevar pateikt arī 15 minūtēs. Un šīsdienas debates par šo likumprojektu to skaidri parādīja.

Tāpat arī jautājumā par to, vai deputātam šeit ir jābalso vai nav jābalso. Visās šajās Latvijas pilsoņu vēstulēs, kuras bija adresētas Saeimai, bija teikts, ka deputāti ir ievēlēti tādēļ, lai te strādātu, nevis nosēdētu savu laiku. Un deputāta darbs ir likumu pieņemšana vai noraidīšana, nevis nebalsošana. Tā ir izvairīšanās no sava darba. Tā cilvēki to uztver, tā to uztveru arī es un tie cilvēki, kuri iesniedza šos labojumus Kārtības rullī.

Un vēl daži teikumi. Viens no tiem, kurš šodien runāja, ja ne gluži nolādēja deputātus, kuri bija iesnieguši šos labojumus likumprojektos, tad katrā ziņā runāja mesijas cienīgā balsī un veidā un teica, ka tiem, kuri šo iesniedza, ir atlikušas 500 dienas. Kolēģi, es zinu un arī citi deputāti zina, cik ilgi Saeimas pilnvaru laiks ir paredzēts likumā, bet tieši tikpat ilgs laiks - paldies Dievam, ka ne vairāk, - ir atvēlēts arī šim deputātam. Viņš jau arī te nebūs ilgāk par pārējiem.

Un vēl profesoram Rubinam es gribu pateikt: jā, jums taisnība! Un kā dakterim jums tas būtu jāzina, ka iepriekšējie uzskati, dzīves pieredze, arī darbs atstāj zināmu iespaidu uz katru cilvēku. Un tas tā noteikti ir arī attiecībā uz deputātu Čepāni, deputātu Ameriku un deputātu Daudišu, tātad uz tiem, kuri šos labojumus iesniedza, bet es šodien, profesor, pārliecinājos, ka jūsu medicīniskā specializācija ir atstājusi arī uz jums iespaidu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debātes... Rakstiski pieteicies neviens vairs nav.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jirgena kungs. Vai vēlaties ko piebilst?

A.Jirgens. Godātie deputāti, es aicinu jūs izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija ir izdarījusi... es atvainojos, pēc pirmā lasījuma atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas likumprojektā ir izdarījusi vairākus grozījumus, arī kā priekšlikumus likumprojektam pievienojusi Ministru kabineta noteikumus nr.125.

1.priekšlikums ir par likuma ievaddaļu. Atbildīgā komisija, ņemot vērā mūsu juridiskās tehnikas praksi, ierosina izteikt to piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Ministru kabinets ir iesniedzis noteikumus nr. 125. Atbildīgā komisija ierosina Civildienesta likuma 4.panta ceturto daļu izteikt redakcijā, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi nr. 125.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 4.panta ceturto daļu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 6.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt 7.panta trešo daļu redakcijā, kādu piedāvā Ministru kabinets ar noteikumiem nr.125.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina 7.pantu kopumā pieņemt tādā redakcijā, kādu piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un šī redakcija ietver arī Ministru kabineta noteikumus nr. 125 - tur piedāvāto šo 7.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 7.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 8.panta 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Godātie kolēģi, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs no likuma izslēdzām to normu, kas uzliek par pienākumu Valsts civildienesta pārvaldei pārbaudīt, vai pretendentam nav ierobežota rīcībspēja: komisija izvērtēja šo pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu un uzskatīja, ka šis pienākums būtu jāatstāj Valsts ieņēmumu dienestam, kurš pārbaudītu ne tikai to, vai pretendents ir bijis tiesāts, bet arī to, vai viņam nav bijusi ierobežota rīcībspēja. Tādēļ mēs ierosinām izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 9.panta grozījumu svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts, kuru iesniedza valdība, diezgan ilgi nogulēja mūsu komisijā un pa šo laiku valdība 7.martā ir iesniegusi jaunu likumu, kurš ir stājies spēkā šā gada pirmajā pusē, mēs esam dažus pantus jau grozījuši, kurus valdība ierosināja grozīt ar šo likumu, tādējādi mēs ierosinām izslēgt no pirmā lasījuma grozījumu, kas attiecas uz 7.pantu. Tas ir 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 16.panta tekstu izteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tādu pašu apsvērumu dēļ, saskaņā ar kuriem atbildīgā komisija ierosina izslēgt 8.grozījumu, mēs ierosinām izslēgt arī 10.grozījumu, kas attiecas uz 24.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 14.panta otro daļu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 44.panta otro daļu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Tā kā atbildīgā komisija ir likumprojektam kā priekšlikumus pievienojusi Ministru kabineta noteikumus nr.125, kas ir pieņemti vēlāk, nekā šis likumprojekts iesniegts Saeimā, mēs ierosinām pieņemt Ministru kabineta piedāvāto 47.panta redakciju. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu par šo pantu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 16.pantā vārdus "obligātais valsts dienests" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "obligātais militārais dienests" (attiecīgajā locījumā) un izdarīt vēl dažus redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu par 48.panta otrās daļas redakciju atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 56.panta redakciju komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt redakciju, kuru Ministru kabinets piedāvā noteikumos nr. 125. Šis grozījums attiecas uz 60.pantu, kā arī uz apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies, Lagzdiņa kungs. Deputāti pieņem iesniegto 60.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju un arī visu apakšpunktu redakcijas. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies. 17.priekšlikums. Tas ir atsevišķs, priekšsēdētāja kungs. Ministru kabinets noteikumos nr. 125 ierosina papildināt šā panta pirmo daļu ar apakšpunktu. Piedāvātā redakcija ir jums, deputāti, redzama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta panta pirmās daļas papildināšanu ar "k" apakšpunktu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk seko priekšlikumi par pārejas noteikumiem. Tā kā mēs šā gada martā ar īpašiem grozījumiem Civildienesta likumā un šā likuma pārejas noteikumos atrisinājām civildienestā dienošo nepilsoņu - ierēdņu - tiesisko statusu un likteni, atbildīgā komisija ierosina izslēgt no valdības piedāvātā likuma grozījumus, kas attiecas uz pārejas noteikumu 5.punktu. Kā jūs, godātie kolēģi, atceraties, mēs pieņēmām tādu grozījumu, kas atļauj šo amatu saglabāt tiem ierēdņiem, kuri ir civildienestā, tātad uz 1996.gada 1.novembri, ja viņi nokārtos šo atestāciju. Nevajadzētu šo normu grozīt, izteikt kaut kādā citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par likumprojekta 23.panta svītrošanu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Par pārejas noteikumu 8.punktu. Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, kas izslēdz no pārejas noteikumu 2.apakšpunkta vārdus "Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā" un izslēdz no 3.apakšpunkta vārdus "Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs". Godātie kolēģi, tas ir ļoti būtisks apakšpunkts, jo faktiski tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas struktūrā nebūtu jāveic civildienesta reforma. Komisija ļoti ilgi debatēja par šo pirmajā lasījumā pieņemto normu, un komisijas vairākums par to normu nobalsoja. Mēs uzskatījām, ka šī norma būtu izslēdzama un tuvākajā un tālākajā nākotnē civildienesta reforma vienā vai otrā formā Iekšlietu ministrijā būtu veicama. Tādēļ arī lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - svītrot likumprojekta 24.pantu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, godātie kolēģi. Es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nekāda īpaša steiga nebūtu vajadzīga šā likumprojekta pieņemšanā. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegt līdz 19.jūnijam savus apsvērumus uz trešo lasījumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šie pieci šīsdienas jautājumi - šis un vēl četri nākamie likumprojekti par pievienošanos konvencijām - zināmā mērā ir saistīti. Tie ir saistīti tādēļ, ka pēc tam, kad Ministru kabinets iesniedza šo jautājumu un Ārlietu komisija to izskatīja, šie dokumenti diezgan ilgi nogulēja Ārlietu komisijā, kaut gan mēs bijām vienojušies pēc būtības atbalstīt šos dokumentus, gan šo, gan arī nākamo (es runāšu par visiem, lai nebūtu jāatkārtojas). Iemesls tam bija viens - nekvalitatīvais tulkojums un daudzu terminu neskaidrība. Kā jūs redzat, arī šo likumprojektu nosaukumos ir redzami vairāki svešvārdi, kuru dēļ nespeciālistam rodas nepieciešamība iepazīties ar šiem svešvārdiem. Katrā ziņā jums visiem ir izdalīta anotācija. Tā kā nebija pilnīgas skaidrības, Ārlietu komisija neuzskatīja par nepieciešamību visus šos jautājumus izskatīt kā steidzamus. Varbūt mums vajadzētu pasteigties, varbūt mēs varētu paspēt izskatīt līdz šīs sesijas beigām. Šādus dokumentus savā laikā parakstīja ārlietu ministrs Georgs Andrejevs.

Bet tagad, pārejot konkrēti pie šā pirmā dokumenta, Ārlietu komisijas vārdā es aicinu nobalsot par pirmo lasījumu. Anotācija jums ir izdalīta, es negribu to nolasīt un atkārtoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret likumprojektu "Par Konvenciju par samierināšanos un arbitrāžu EDSA ievaros" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Līdz 10.jūnijam lūdzu iesniegt labojumus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret minēto termiņu - 10.jūnijs - deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es jau nupat izstāstīju lietas būtību. Tā ka es šeit komisijas vārdā aicinu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu iesniegt labojumus līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo termiņu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma - pārdevuma līgumiem", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Berziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Ārlietu komisija uzskata, ka, tāpat kā iepriekšējās, arī šī Konvencija mums ir nepieciešama, un aicinu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. 10.jūnijs - termiņš, līdz kuram, ja jums nav iebildumu pret šo termiņu, iesniedziet savus priekšlikumus un labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret ierosināto termiņu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tāds ir Ārlietu komisijas slēdziens. Un arī attiecīgās ministrijas ir iesniegušas, kā jūs redzat, dokumentus, kuros viņas atbalsta visus šos likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

I.Bērziņš. 10.jūnijs, ja jums nav iebildumu, būtu termiņš, līdz kuram iesniedzami labojumi un papildinājumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu. Pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tāds ir Ārlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies? Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Grīga kungs, pirmajā lasījumā ir jāpiesakās rakstiski, bet jūs to neesat izdarījis. I am sorry! Piedodiet! Mēs taču tik ļoti ievērojam Kārtības rulli... Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Arī šajā gadījumā tāpat: 10.jūnijs būtu termiņš, līdz kuram iesniedzami labojumi, priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret izteikto priekšlikumu. Pieņemts.

Godātie kolēģi, šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms sēdes slēgšanas jāizlemj viens priekšlikums, ko iesnieguši desmit Saeimas deputāti. Un, tā kā mums savi varoņi jāzina, tad nosaukšu tos. Tie ir deputāti Ločmelis, Rubulis, Brūvers, Nagobads, Putniņš, Prēdele, Naglis, Ernests Jurkāns, Kristovskis un Tomašūns, kuri ierosina šodien nenoturēt sēdi pulksten 17.30 un pārcelt tās darba kārtībā iekļautos jautājumus uz 12.jūniju. Vai kāds deputāts vēlas attiecībā uz šo jautājumu runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti aicinu jūs nepieņemt šo lēmumu, jo šodien mums darba kārtībā ir ļoti būtiski jautājumi, un tās ir deputātu tiesības - uzdot šos jautājumus un saņemt šīs atbildes. Šeit mums ir tādi būtiski jautājumi kā jautājumi par Valsts ieņēmumu dienesta darbību un par līgumiem ar starpvalstu firmām, par dienesta automašīnu izmantošanu Valsts ieņēmumu dienestā un arī vesela virkne citu jautājumu. Ja nemaldos, kopskaitā astoņpadsmit. Arī tādi, kas attiecas uz dzīvokļu privatizāciju. Šobrīd man diemžēl nav pie rokas visa šī darba kārtība, es varu tikai pēc atmiņas nosaukt dažus šos dokumentus. Ir arī jautājumi, kuri ir pārcelti no iepriekšējās sēdes, - par elektroenerģijas tarifiem -, kuri nav tikuši atbildēti un kuri savas atbildes gaida jau vairākas nedēļas. Nav pieņemama šāda attieksme, kas tagad ir vērojama no valdošās koalīcijas puses, ka vienkārši ignorē opozīcijas tiesības iegūt no valdības šo informāciju, kas ir nepieciešama darbam, un iespēju uzdot arī papildjautājumus, un dot kaut nelielu politisko izvērtējumu tām problēmām, kuras šobrīd mūsu valstī ir aktuālas vienā vai otrā jomā. Šāds spiediens demokrātiskā valstī absolūti nav pieņemams. Tas, protams, liecina par to, ka valdošā vairākuma pārstāvji ir jau jūtami nobijušies no šīm opozīcijas aktivitātēm, kuras tiek īstenotas. Tomēr šādu lēmumu pieņemšana, kaut arī tas ir apliecinājums opozīcijas spēkam, par labu demokrātijai mūsu valstī nenāks nu nekādā veidā. Un tāpēc es aicinu tomēr šo lēmumu nepieņemt. Ministri arī jau ir sagatavojušies atbildēt šovakar sēdē, un šāda lēmuma pieņemšana izjauks arī viņu darba ritmu, un būs uz tiem pašiem jautājumiem jāatbild nākamreizi, un tas nozīmēs, ka mēs nākamajā reizē nevarēsim izskatīt citus jautājumus. Tāpēc es aicinu noraidīt šādu lēmumu kā esošu pretrunā ar likuma garu. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas attiecībā uz iesniegumu runāt "par"? Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es runāšu "par". Es domāju, ka tiešām šodien nav ko vairs izskatīt šos jautājumus, jo ministri mums sniedza atbildes. Visas atbildes ir jau iesniegtas rakstiski, un viņi jau arī nekad neko nepaskaidro. Un šodien mums bija tāda piesātināta diena, mēs noraidījām vienu ļoti labu likumprojektu, ko mums bija kungi iesnieguši, likuma grozījumus. Mēs to noraidījām. Un Čepāņa kungs arī atzīmēja, ka viņš ir liels "specs" savā bijušajā profesijā. Un es - savā. Un man kā ārstam ir liela iedvesma, un var būt, ka cilvēki zina, ka šodien vakarā vairs mēs te nesēžam, un kāds atnāk uz pieņemšanu. Es visus vienmēr labprāt pieņemu, vienalga, vai tie ir bijuši kompartijas darbinieki vai ministri, un daudzi pie manis ir bijuši, un būšu priecīgs arī redzēt kādu no Prezidija, ja vajag. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ar jūsu biznesu laikam iet ļoti švaki, ja jāaģitē no Saeimas tribīnes.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Sēde atbildēm uz deputātu jautājumiem šodien netiek organizēta.

Pirms sēdes noslēguma lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Jānis Ādamsons, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns, Anta Rugāte, Juris Sinka, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 12.jūnijā pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute