Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 4. un 5. jūnija Saeimas sēdi.

Izskatīsim darba kārtības pirmo jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Trešais lasījums.

Ziņo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Pagājušajā nedēļā, sēdi pārtraucot, debatēs bija pieteicies deputāts Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu, Pēterkopa kungs!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labdien, cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāj! Ar savu priekšlikumu esmu mēģinājis pievērst uzmanību problēmai, kad zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem. Tātad, kāda var būt situācija? Situācija ir tāda, ka zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, bet šis zemes gabals padomju laikā ir ticis nodots lietošanā vai nu rūpnieciskām vajadzībām, vai arī individuālās celtniecības vajadzībām, līdz ar to šo zemes gabalu šobrīd lieto cits lietotājs. Un, ja šis lietotājs nav pieprasījis noteiktā termiņā šīs tiesības kļūt par zemes īpašnieku, tad tādā gadījumā zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas un noformētas bijušajam zemes īpašniekam. Protams, bijušais zemes īpašnieks saņem šo savu zemi valdījumā ar apgrūtinājumu, jo virsū ir šis lietotājs, kurš kļūst par piespiedu nomnieku. Un ar to būtībā lieta beidzas.

Tālāk šim lietotājam ar zemes īpašnieku ir jānoslēdz nomas līgums un jāvienojas par to, kādā veidā tiks apmaksāta šī zemes noma un kārtotas visas pārējās attiecības.

Bet kas notiek tajos gadījumos, kad šis lietotājs un zemes īpašnieks nevar vienoties? To, protams, tālāk neviens likums nav pateicis, kas būtu tālāk jādara vai kādā laikā būtu jāvienojas. Tas paliek šo divu attiecību procesā, kura beigas nav fiksētas.

Un tagad, ja tiek prasīts, ka nekustamā īpašuma nodokli par zemi līdz 2000. gadam maksās zemes īpašnieks, tad tādā gadījumā ir skaidrs, ka pašvaldība šo pieprasījumu par zemes nodokli nosūtīs zemes īpašniekam un viņam būs jāmaksā par visu šo platību, kāda viņam skaitās zemesgrāmatā. Un tā problēma, ka viņš nebūs atrisinājis savas attiecības ar šo zemes piespiedu lietotāju, kurš viņam ir un kurš lieto šo zemes gabalu, tas viss paliek viņu savstarpējo attiecību līmenī. Īsi sakot, šīs attiecības paliek nenokārtotas.

Un vēl ir otrs gadījums, kad attiecībā uz šo zemes gabalu ir noformētas īpašuma tiesības tikai ēkai, bet nav noformēts un nav noteikts, cik liels zemes gabals piekrīt šai ēkai, kādu tā izmanto, un arī šīs attiecības nav sakārtotas. Un šobrīd it kā iznāk, ka mēs ejam to vieglāko ceļu un zemes nodokli liekam maksāt zemes īpašniekam. Vai tas būtu pareizi? Es domāju, ka pareizi tas nav, jo zemes īpašnieks saņem atpakaļ šo zemi ar vairākiem apgrūtinājumiem, un šie apgrūtinājumi ir tādi, par kuriem viņš varbūt pats nemaz nav spējīgs vienoties ar šo nomnieku, ar šo lietotāju, jo par viņa zemes gabalu, kuru viņš lieto, viņam arī ir jāmaksā šī noma un arī šī daļa no zemes nodokļa.

Pārlasot Juridiskā biroja iesniegtos priekšlikumus, es sapratu, ka arī mans priekšlikums diemžēl šo situāciju, ko es mēģināju patlaban raksturot, neatrisina, un viņš diemžēl nav arī iekļauts Juridiskā biroja priekšlikumā, kā to mēģina teikt atbildīgā komisija. Šī problēma joprojām paliek neatrisināta.

Pārrunājot to ar Zemes dienesta speciālistiem un arī ar juristiem, es konstatēju, ka šī problēma diemžēl laikam būs jārisina ar grozījumu, jo šobrīd izteikt kaut kā precīzāk šo lietu un to sakārtot, lai šo zemes nodokli maksātu tiešām zemes īpašnieks tikai tajos gadījumos, ja viņš saņem nomas maksu no šā zemes lietotāja, šobrīd ar šo priekšlikumu atrisināt nevar, un tāpēc es arī nākamo priekšlikumu, kam ir dots 16. numurs, atsaucu un šo problēmu kopā ar juristiem un arī ar speciālistiem es iesniegšu kā grozījumus šim likumam laikam jau rudens sesijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs. Lūdzu, vai vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Es saprotu, ka Pēterkopa kungs atsauca 15. un 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs Jā.

M.Vītols. Paldies. Tātad nākamais ir 17. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 2. panta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 2. panta redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 5. lappusē Juridiskā biroja priekšlikums par 3. panta nosaukuma redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī neiebilst pret 3. panta nosaukuma redakciju? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

M.Vītols. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 22. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. 23. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 24. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. 26. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko pati komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas viedokli? Pieņemts.

M.Vītols. 27. ir LZP, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. Šis priekšlikums skar pašvaldību teritorijā esošās zemes vērtības pieaugumu sakarā ar tās meliorāciju, un tas ir saistīts arī ar citiem šīs frakcijas ierosinājumiem, kas ir redzami 33. un 34. priekšlikumā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka tā ir pašvaldību kompetence, kā pašvaldība sadala savu budžetu un kādiem izdevumiem paredz sava budžeta līdzekļus. Tā ka šis ir tīrs pašvaldību nodoklis, un tie ir pašvaldību ieņēmumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par frakcijas priekšlikumu - 4. panta septīto un astoto daļu apvienot un papildināt šādā redakcijā? Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 28. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais - 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. 30. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. Arī 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 32. - deputāta Pēterkopa - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu 6. panta ceturtajā daļā? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 33. - LZS, KDS un LDP frakcijas - priekšlikumu manis iepriekš minēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītājs. Ne pirmo, ne otro variantu?

M.Vītols. Ne pirmo, ne otro.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vēlas runāt Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs visus atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas iesniegto priekšlikumu - konkrēti 34. priekšlikumu, jo es gribu teikt to, ka būtībā šajos pēdējos 8-10 gados mūsu valstī ļoti maza vērība tika pievērsta meliorācijas objektiem. Un, ja mēs zinām, ka valstī ir meliorēti apmēram 60% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas sastāda pāri par miljonu hektāru, un ja katra hektāra meliorācijas vērtība ir 1000 latu, tad būtībā mūsu valstī meliorācijas objektos ir ieguldīts apmēram 1 miljards latu. Un šobrīd, pēc Zemkopības ministrijas datiem, pēdējo 5-6 gadu laikā apmēram 200 tūkstošos hektāru praktiski ir pārstājušas darboties meliorācijas sistēmas. Šāds pats liktenis gaida, ja mēs neko nedarīsim tuvākajā laikā, vēl 200 tūkstošus hektāru.

Mēs šeit runājam par lielo mūsu uzņēmumu - "Latvenergo" un "Latvijas gāze" - privatizāciju un runājam ar lielām sāpēm par VEF uzņēmumu, kurš praktiski pārstājis darboties, un vēl citiem. Tad, ja mēs parēķinām šos zaudējumus, ko mēs gūstam no tā, ka meliorācijas sistēmas pārtrauc darboties, tad būtībā katrs hektārs sastāda aptuveni 1000 latu. Jau šobrīd mēs esam zaudējuši 200 miljonus, bet tuvākajā laikā zaudēsim vēl tikpat daudz. Un šeit es gribu teikt vēl to, ka, ja mums pēdējo gadu laikā klimatiskie apstākļi nebūtu bijuši tik labvēlīgi, kādi viņi bija, tad acīmredzot šī lauksaimniecības zeme, kura ir meliorēta... praktiski šīs meliorācijas sistēmas tiktu bojātas vēl lielākā apmērā, nekā tas ir šobrīd.

Tāpēc, teiksim, es gribu pasacīt vēl vienu argumentu. Lai šobrīd mēs veiktu kaut minimālu meliorācijas sistēmu salabošanu. Es jums nosaukšu skaitli: viena metra tikai meliorācijas sistēmas izskalošanai vien tiek patērēts 1 lats. Un, ja mēs zinām, ka 1 hektārā atsevišķās vietās to tiek ielikts pat vairāk par 1 kilometru, tātad, lai atjaunotu šīs sistēmas, kas ir lauksaimniecībā ieliktas, uz vienu hektāru būs nepieciešams tūkstoš latu.

Un šeit ir vēl viena lieta, par ko es gribētu runāt. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad praktiski šī nauda ienāks pašvaldībās un pašvaldības tātad būs tās, kas kontrolēs, kā šī nauda tiek izmantota meliorācijas sistēmu kopšanai. Šobrīd sistēma ir tāda pati, kāda tā bija visus 50 gadus. Nauda tiek iedalīta no budžeta, un šo naudu saņem Meliorācijas nodaļa, kas ir Lauksaimniecības departamentā. Viņa pati šo naudu izmanto, un praktiski nav nekādas kontroles pār šo līdzekļu izmantošanu. Tā tas bija arī visos agrākajos gados, kad Meliorācijas ministrija pati projektēja, pati būvēja un pati pieņēma, un tad sākās strīdi par šīs zemes izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām, jo praktiski šo sistēmu vajadzēja sākt no jauna pārbūvēt un labot.

Protams, tas, ko teica Vītola kungs, ir argumentēti, - šis ir pašvaldību nodoklis, un pašvaldības pašas var izmantot šos līdzekļus, kā viņas vēlas.

Un, teiksim, arī šeit var būt arguments, ka šogad būtībā jau ir pieņemts likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu un ka šeit neko vairs nevar mainīt. Acīmredzot arī tas būtu arguments. Taču es domāju, ka šis likums varētu sākt darboties ar nākošo gadu, un, ja pašvaldības šos līdzekļus nodos meliorācijas sistēmu kopšanai, tad acīmredzot pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonds ir jāpalielina no budžeta līdzekļiem.

Es domāju, ka šos visus jautājumus var sakārtot, un tāpēc es jūs lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot tieši par 34.priekšlikumu, lai viņu pieņemtu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds...? Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis jautājums ir izvirzīts jau novēloti, bet viņš ir ārkārtīgi nepieciešams, lai nezaudētu mūsu tautas galveno vērtību, tas ir, zemi.

Kas notiek ar meliorācijas objektu, ja viņu nekopj? Viņš piecu, sešu gadu laikā pārvēršas par atkārtotu purvu. Un ir pat vēl sliktāk, jo dabīgā notece masīvos ir izjaukta. Šeit ir meliorācijas sistēmas, kas aizsērē ar kaļķiem un attiecīgi ar citām vielām. Un līdz ar to ik pēc trim gadiem - smilšainās augsnēs, bet pēc pieciem gadiem - mālainās augsnēs visas sistēmas ir jāskalo. Tas ir pirmais nosacījums.

Otrais nosacījums ir tas, ka jākopj arī grāvji, lai tur neaugtu koki. Līdz ar to šinī kopšanas stadijā to var izdarīt vēl ar cirvīti, bet vēlāk tas ir jādara ar ekskavatoru. Tādēļ, teiksim, tagadējā situācijā, kad lielie meliorācijas masīvi ir sadalīti starp vairākiem zemniekiem, kur vienam ir viens meliorācijas atzars, bet kontrolaka atrodas cita saimnieka laukā, ir ārkārtīgi grūti organizēt katram individuāli šo kopšanu, to neprot un arī nevar bez attiecīgās tehnikas.

Tādēļ par tādu līdzekļu atskaitīšanu pagastam, kur pagasti var risināt šos jautājumus, kārtot to visu centralizēti, lai tas nebūtu jāuzņemas valstij... un tomēr tas būs jāuzņemas valstij. Pēc pieciem vai astoņiem gadiem šajos purvos valstij tomēr būs jāiegulda milzu līdzekļi, kā jau Rāznas kungs teica.

Un tāpēc es esmu izbrīnīts, kāpēc Latvijas Zemnieku savienība tik viegli ir atteikusies no šā jautājuma. Viņas ierosinājumu es noteikti atbalstīšu un lūdzu arī citus to atbalstīt, jo tas ir tautsaimnieciski svarīgi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ādolfs Ločmelis - LZS, KDS un LDP frakcija.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Latvijas Zemnieku savienība, protams, neatsakās no sava priekšlikuma, taču viņš tika izbalsots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Protams, ja atskaitīs šos desmit vai piecpadsmit procentus, ir jāsaprot, ka tie zināmā mērā ierobežos pašvaldību rīcību ar šīm finansēm no ienākuma nodokļa, bet šodien jāņem vērā arī tas, ka ne jau katra pašvaldība tomēr izšķirsies par to, ka šie līdzekļi ir obligāti jānovirza meliorācijas sistēmu kopšanai. Tāpēc es domāju, ka nav loģiski balsot pret šo priekšlikumu, jo tiešām šie desmit vai piecpadsmit procenti, protams, patlaban ir nieks, ņemot vērā to, cik līdzekļu tur vajag, bet tomēr zināms līdzekļu daudzums varbūt tiem kritiskākajiem hektāriem, kas ir traģēdijas priekšā un nolemti jau pazušanai, tomēr būtu jāatskaita, ņemot vērā vēl arī to stāvokli, ka šodien laukos, piemēram, vismaz Latgales novadā, ir liels bebru skaits, tāpēc ir arī milzīga viņu darbība šajos grāvjos un novados, kuri visi ir pārplūduši, līdz ar to visi šie kolektori un visas iztekas momentā aizsārņojas arī šā apstākļa dēļ.

Tāpēc arī es atbalstu un aicinu jūs šoreiz objektīvi novērtēt un nobalsot par šiem atskaitījumiem par labu meliorācijas sistēmu kopšanai.

Sēdes vadītājs. Jevgeņijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Zemkopības ministrija arī atbalsta šo priekšlikumu, un pamatojums varētu būt sekojošs. Meliorācijas rezultātā zemes kadastrālā vērtība pieaug par 36%, bet zemes nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts no kadastrālās vērtības. Ja zeme ir meliorēta un meliorācijas sistēmas funkcionē normāli, tad nekustamā īpašuma nodoklis ir lielāks. Un otrādi - ja viņa tiek aizlaista postā, arī nekustamā īpašuma nodoklis būs mazāks. Šinī sakarībā pašvaldībām vajadzētu būt pašām ieinteresētām, lai saglabātu zemes kadastrālo vērtību un iekasētu lielāku nodokli, lai vienu daļu no šā nodokļa summas varētu novirzīt kopsaimniecības meliorācijas sistēmu uzturēšanai.

Taču jūs ļoti labi zināt, kāda ir situācija pagastos, kur bieži vien, pat apzinoties, cik tas ir nepieciešams, citas nepieciešamības tomēr spiež šos līdzekļus novirzīt citur. Ja tomēr mēs likumā ierakstīsim, ka 10-15% novirzāmi šīm vajadzībām, tad tā summa tik un tā paliek pašvaldībā, bet viņa tiks novirzīta kopsaimniecības objektu uzturēšanai, un līdz ar to praktiski perspektīvā var tikt nodrošināts pat ienākuma nodokļa summas pieaugums, nevis samazināšanās. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī Lauksaimniecības apakškomisija ilgi diskutēja par šo jautājumu - par to, vai atbalstīt līdzekļu novirzīšanu meliorācijai. Ja valsts budžetā šādi līdzekļi praktiski nav paredzēti, tad kaut kur šie līdzekļi ir jārod, it sevišķi tagad, pēc zemes reformas, kad zeme sadalīta vairākos gabalos, par tādiem objektiem, kas ir koplietošanā vairākām zemnieku saimniecībām vai arī ja tie atrodas SIA teritorijās, kādam tomēr ir jāatbild un kaut kur šie līdzekļi jāatrod.

Vai pašvaldības cietīs no šā atskaitījuma 10-15% apmērā par labu meliorācijai? Es domāju, ka tas ir kļūdaini, par ko šeit zālē visi diskutē un runā, Čerāna kungs to skaitā. Pašvaldības no tā absolūti necietīs, - jo labāk uzturēti būs meliorācijas objekti, jo lielāka būs to kadastrālā vērtība, jo lielāki būs zemes nodokļa maksājumi. Mēs taču paši redzam šos aizlaistos, kādreiz meliorētos laukus, kuru kadastrālā vērtība krasi samazinās un līdzinās nemeliorētās zemes vērtībai. Šādā gadījumā arī zemes nodoklis ir daudz mazāks, un tad tur nav ko atskaitīt. Taču, ja šos objektus grib saglabāt, tad kaut kāda naudas summa no pašvaldību budžeta acīmredzot tomēr ir jānovirza šo meliorācijas objektu uzturēšanai. Tie nevar eksistēt paši no sevis vai pēc Dieva gribas. Tā ir vienīgā iespēja, kā tos uzturēt, - šos līdzekļus nodot pašvaldību rīcībā, un pašvaldība tad finansēs melioratoru koplietošanas meliorācijas būvju uzturēšanai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Nē, tomēr vēlas runāt. Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Katrā ziņā šī doma, ko pateica arī deputāte Seiles kundze, ir daļēji atbalstāma, bet diemžēl šis priekšlikums, kas šobrīd ir iesniegts, runā par visām pašvaldībām, un tad iznāk, ka arī pilsētu pašvaldībām un Rīgas pašvaldībai 10-15% no zemes nodokļa iekasētās summas būtu jānovirza meliorācijas vajadzībām. Es domāju, ka šis priekšlikums šādā redakcijā, kāds viņš šobrīd iesniegts, nav atbalstāms, bet pati doma ir atbalstāma, ka šīm lauku pašvaldībām būtu šādas tiesības. Es domāju, ka lauku pašvaldības pašas varētu arī plānot, jo šo budžetu var plānot.

Diemžēl, es domāju, šo priekšlikumu šobrīd mēs atbalstīt nevaram vienkārši tāpēc, ka viņš nav pareizi redakcionāli uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt tikai vienu piezīmi, jau iepriekš pievienodamies tai domai, ka mums ir jāsaglabā meliorētās platības kā nenoliedzamas tautas vērtības. Bet es gribu šo piezīmi veltīt nepareizai argumentācijai, kāpēc šīs sistēmas tik bieži iziet no ierindas lauku apvidos, ka šajā sakarībā tiek vainota bebru savairošanās. Te es gribu aizstāvēt savus "mazos brāļus" pret šādiem nepatiesiem apgalvojumiem, jo bebrs mīt tikai tajās meliorētajās platībās, kurās ir ko ēst, bet ko ēst tur var atrast tikai tad, ja tās ir aizaugušas, ja šīs platības jau ir aizlaistas. Lūk, kā ir argumentācijas ķēdīte jāsāk. Nevis no beigām, bet no sākuma!

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Zemes nodoklis ir pašvaldību budžeta pamatienākuma daļa. Plus vēl tas, ka šā gada prognoze galīgi neatbilst patiesībai.

Trešais - pašvaldības ir spiestas ņemt kredītus dotajā situācijā no valsts kases, lai dabūtu naudu savu funkciju izpildīšanai, arī algu samaksāšanai. Es gribu aicināt visus kolēģus šo priekšlikumu neatbalstīt, to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Edgars Bāns. Otro reizi. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Te kaut kas ir pārprasts. Pilsētās tādu koplietošanas meliorācijas objektu nav, un te arī nebūs nekas jāatskaita, bet tas fakts, ka mūsu republikā atskaita uz hektāru 90 santīmus gan valsts, gan paši izmantotāji... Igaunijā šis skaitlis ir 1,7, bet Lietuvā - 4,5. Spriediet paši, kur tad mēs ejam!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs. Lūdzu!

M.Vītols. Godātie kolēģi, es izteikšu komisijas viedokli. Komisijā šī problēma tiešām tika diskutēta, un es arī nenoliedzu, ka šāda problēma tiešām pastāv - kā novirzīt papildu finansu līdzekļus meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Es nenoliedzu to, ka papildlīdzekļu novirzīšana šiem mērķiem paaugstinātu zemes kadastrālo vērtību un ka tā rezultātā lauku pašvaldības tiešām iegūtu papildlīdzekļus, bet es nevaru atbalstīt - un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta - to veidu, kā mēs paredzam šos papildlīdzekļus novirzīt, pirmkārt, jau pasakot, ka pašvaldībām savā budžetā ir jāieplāno jeb jārezervē 10-15% no zemes nekustamā īpašuma nodokļa šim mērķim. Es gribētu, lai šeit runātu Zundas kungs, kurš ir pašvaldību lietu valsts ministrs, un pateiktu, ka tas ir pretrunā ar Pašvaldību hartu, kura paredz pašvaldību līdzekļu finansu plānošanas autonomiju, un ka pašvaldības ir tās, kuras galvenokārt sadala savu budžetu. Ja pašvaldībā būs saimnieks, tad pašvaldības arī redzēs racionālo pusi šai līdzekļu novirzīšanai šim mērķim, bet mēs nevaram ar likumu uzspiest viņām to darīt.

Otra lieta ir tāda, ka, protams, tas ir domāts attiecībā uz lauku pašvaldībām, un lauku deputāti, kuri šeit pārsvarā runāja, arī vadījās pēc tā, ka šī pirmām kārtām ir lauku problēma, bet tā, kā priekšlikumā ir uzrakstīts... Es nesaku, ka tā būtu jārīkojas pagastu pašvaldībām. Šeit ir minētas visas pašvaldības, un, lai arī cik tas absurdi mums liktos, bet arī uz Rīgas pašvaldību, uz Rīgas pilsētu attiecas šis princips, izejot tieši no šīs redakcijas.

Ko es gribētu teikt? Es uzskatu, ka šis jautājums būtu jārisina starpministriju laukā. Zemkopības ministrijai, kura atbalsta šo priekšlikumu, būtu attiecīgi jāizdiskutē šis jautājums ar Finansu ministriju un citām ministrijām un jāmeklē pamatbudžetā šie papildlīdzekļi, ko novirzīt. Mēs tieši papildus iedotu naudu šim mērķim. Bez tam pašreiz tiek izskatīti grozījumi Budžeta likumā. Lūdzu! Zemkopības ministrija var nākt ar savām iniciatīvām un novirzīt šim mērķim nepieciešamos līdzekļus, iepriekš saskaņojot, no kādiem avotiem tos būtu iespējams ņemt, bet nevar risināt šo jautājumu šādā veidā, lai gan problēma, protams, pastāv.

Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja - ne 33., ne 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vairāki deputāti, gandrīz visi, kas uzstājās, aicināja atbalstīt frakcijas iesniegto priekšlikumu, kas ir ar numuru 34. Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka jābalso arī par 33.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Nç!") Neuzstāj. Tātad to mēs neskatām. Skatām 34.priekšlikumu: "Pašvaldības 10 līdz 15 procentus..." Un tālāk kā tekstā. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - 35.priekšlikums -, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 36.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu... nav atbalstījusi 36.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums apvienot 8. un 9.pantu un pārcelt to pēc 6.panta, izsakot šā panta nosaukumu tādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu, tas ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir 37.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 38.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. 39.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 40.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinātais un atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam un priekšlikumam. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 41.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 42.priekšlikumu - deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 43.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 44.priekšlikumu - deputātu Seiles un Baloža priekšlikumu svītrot pārejas noteikumu 1.punktu, kurš paredz, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Šoreiz es nāku aizstāvēt pašvaldības un viņu budžetu, jo, ja mēs pieņemam tādu kārtību, ka maksājam nekustamā īpašuma nodokli tikai par zemi, nevis par ēkām un būvēm, tad pašvaldības šajā gadījumā būs lielas zaudētājas. Līdz šim ir jāmaksā gan īpašuma nodoklis, gan zemes nodoklis, bet, sākot ar nākamo gadu, kad spēkā stāsies šis nodoklis, līdz pat nākamā gadsimta sākumam būs jāmaksā tikai zemes nodoklis un neviens, ne uzņēmums, ne privātpersona, nemaksās par savu ēku. Es pilnīgi pievienojos tam, ka par privāto māju varbūt arī nevajadzētu maksāt līdz 2000.gadam šo īpašuma nodokli, bet es nevaru samierināties ar to, ka uzņēmumi, kuri gūst lielu peļņu, nemaksā par savām ēkām un būvēm īpašuma nodokli. Es vēlreiz gribu atkārtot šo pašu piemēru, ko es jau vairākas reizes esmu minējusi, - ka Rīgas pievārtē gan "Shell", gan "Neste" maksās par dažus simtus kvadrātmetru lielu zemes platību nodokli, bet par ēkām un būvēm, kur ir ieguldīts liels darbs un kur arī ieņēmumi ir lieli, viņi nemaksās ne grasi. Un tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Godātie deputāti un godātā Seiles kundze! Es absolūti saprotu jūsu bažas par to, ka tie objekti, kuros tiek veikta uzņēmējdarbība un kuri pašreiz tiek aplikti ar īpašuma nodokli, šo nodokli nemaksās līdz gadsimta beigām, bet jūsu priekšlikums, ja šis pārejas noteikumu punkts tiek svītrots, paredz to, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, arī visu dzīvojamo māju īpašnieki, arī visu privāto māju īpašnieki maksās šo īpašuma nodokli. Šāds punkts apzināti bija ielikts šajā likumā, lai mēs noteiktu zināmu pārejas periodu, kad šīs dzīvojamās un privātās mājas sāktu tikt apliktas ar šo nodokli, tas būtu sākot ar 2000.gadu.

Otrs jautājums ir tāds. Ir izmainīta īpašuma nodokļu bāze, un, vadoties pēc šā jaunā nodokļa, kurā ir konsolidēts zemes un īpašuma jeb būvju un ēku kopīgs nodoklis, nodokli aprēķina no zemes un ēku un būvju kopējās kadastrālās vērtības, kas ir aprēķināta. Šobrīd Valsts zemes dienests nav izstrādājis pat metodoloģiju, kādā veidā novērtēt ēkas un būves un to vērtību, un vēl nav izdarījis, protams, pašu novērtējumu. Līdz ar to šādu priekšlikumu nav iespējams ieviest no 1.janvāra. Ņemot vērā šos minētos faktus, es aicinu neatbalstīt. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis - neatbalstīt šo Seiles un Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Seiles un Baloža priekšlikumu svītrot pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 15, atturas - 25. Šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Līdzīgs ir nākamais priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Pēterkops, kā arī deputāti Seile un Balodis, - svītrot pārejas noteikumu 2.punkta otro teikumu. Šis ir tieši tas jautājums, ko Seiles kundze tikko kā šeit no tribīnes minēja, - ka pašvaldībām ir jādod iespējas palielināt savus ienākumus, dodot tām iespēju izdot saistošus noteikumus par nodokļu likmes paaugstināšanu līdz 2%, un darbības laiks ir līdz 1999.gada 31.decembrim, kad mainās kopējā nodokļu likme. Šis priekšlikums ir iesniegts galvenokārt tādēļ, lai dotu iespējas pašvaldībām pašām skatīties uz finansu ienākumiem un elastīgi plānot savas finanses, un, iespējams, iegūt papildu līdzekļus tiem nepieciešamajiem mērķiem, kurus pašvaldība ir sev definējusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Mēs jau likumā esam pateikuši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir viens procents. Tajā pašā laikā mēs jau nākam pretī pašvaldībām un sakām, ka līdz 1999.gadam likme par zemi, kurai ir fiksēta kadastrālā vērtība, ir 1,5%, tātad jau pusprocents ir klāt. Un mēs vēl ierosinām, ka pašvaldībām vēl būtu tiesības paaugstināt šo īpašuma nodokli par zemi, ko līdz 1999.gadam aprēķina līdz 2%. Tas nozīmē, ka tie zemes īpašnieki, kas ir savas zemes noformējuši zemesgrāmatā un kuriem ir fiksēta zemes kadastrālā vērtība, un kuriem uz šā zemes gabala neatrodas nekādas ēkas, tādas būtiskas, lielas, - ka viņi nekad nav maksājuši šo īpašuma nodokli par ēkām, ja jau visu laiku maksāja zemes lietotājs, maksāja tikai zemes nodokli, un īpašuma nodokli maksāja tikai juridiskās personas, bet fiziskās personas par savām ēkām nekādu īpašuma nodokli nemaksā. Šajā gadījumā mēs šos īpašniekus nostādām divkārt sliktākā situācijā, nekā tos īpašniekus, kas ir juridiskās personas, jo viņiem šajā gadījumā ir atvieglojumi. Bet fiziskām personām, tiem, kam ir šīs personīgās mājas, viņiem nekļūst labāk, viņiem situācija paliek vēl sliktāka, paliek sliktāka par 100%. Es ierosinu atbalstīt gan manu iesniegto priekšlikumu, gan arī deputātes Seiles un deputāta Baloža iesniegto priekšlikumu svītrot pārejas noteikumu 2.punkta otro teikumu, kas dod tiesības pašvaldībām izdot saistošus noteikumus un paaugstināt šo nodokļu likmi līdz 2%, jo tas vēršas tieši pret tiem zemes īpašniekiem, kuriem nav šo ēku un kuri nav īpašuma nodokļu maksātāji. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt savu protestu pret Māra Vītola skaidrojumu par iepriekšējo - 44.priekšlikumu. Viņš teica, ka Seile un Balodis grib aplikt arī privātmājas ar nekustamā īpašuma nodokli. Es gribu paskaidrot pārējiem deputātiem un visiem klausītājiem, ka mūsu priekšlikums bija arī 9.priekšlikums, kurā bija paredzēts ar īpašuma nodokli neaplikt neražojoša rakstura ēkas un būves. Lūdzu uzmanīgāk izturēties pret to, kas saka galavārdu, un skaidrot šos mūsu priekšlikumus pareizi! Bet, kas attiecas tagad uz priekšlikumu nr.46., ko esmu iesniegusi es un Baloža kungs, mēs nupat norunājām, ka mēs savu priekšlikumu atsaucam - un atsaucam tāpēc: ja jau tiešām par ēkām un būvēm nevienai firmai nav jāmaksā nodoklis līdz 2000.gadam, tad tomēr jādod pašvaldībām tiesības izlemt šo nodokli nedaudz paaugstināt, un, kaut arī tie ir tikai 2%, kas ir ļoti neliela summa, es ļoti ceru, ka pašvaldības lems objektīvi un individuālam tāda zemes gabala lietotājam, uz kura ir tikai viņa privātmāja, šādu paaugstinājumu savā teritorijā neuzliks. Tātad atsaucam savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Normunds Pēterkops - otro reizi. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kaut arī deputāte Seile atsauc savu iesniegto priekšlikumu, paliek manis iesniegtais priekšlikums, kas būtībā ir tāds pats, un es tomēr gribu vēlreiz atgādināt, ka tā doma, ka pašvaldības varbūt neapliks individuālo māju zemes īpašniekus, uz kuru zemes nav šo komercobjektu virsū, ar šo paaugstināto nodokli... es stipri šaubos, un tāpēc nevajadzētu dot tādas normas likumā un pēc tam mums pašiem gaidīt - apliks šī pašvaldība ar 2% šo zemes vērtību vai neapliks. Tāpēc es lūgtu atbalstīt manu iesniegto priekšlikumu, kas liegtu iespēju pašvaldībām veikt šādu darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Jautājums nav tik vienkāršs. Ja katrā pagastā palielinātu par 2%, tad paskaitiet! Es varu par Salas pagastu piemēru pateikt: man zemes nodoklis pagājušajā gadā bija 6 lati par hektāru, bet šogad jau ir 11,5 lati. Kāpēc? Tāpēc, ka attiecībā uz zemi, kas ir zem ražošanas ēkām, ir jāmaksā par katru kvadrātmetru. Parēķiniet tagad! Kooperatīviem, ja viņiem ir ferma, kas ir 0,5 hektāru platībā, tad sanāk jau 1000 latu.

Tālāk. Teiksim, tāpat par dzīvojamām mājām arī ir palielināts... Ja pagājušogad tos nodokļus iekasēja, kāpēc tad tie vēl ir jāpalielina par 2%? Tas atkal zemniekus dzīs izmisumā. Es saprotu, ka privātuzņēmēji laukos ir uz pirkstiem saskaitāmi. Viņu nav tik daudz. Tā ka es lūdzu tomēr atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Šā likumprojekta autori un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, atbalstot šīs pašvaldību finansu tiesības, vadījās no tā, ka tās ir atbildīgas savu iedzīvotāju priekšā. Un, ja mēs dodam pašvaldībām tiesības samazināt nodokli, piemērot nodoklim atlaides, tad mums ir jādod tiesības pašvaldībām... uz noteiktu laiku atlaide par 0,5%, nevis par 2%... tātad līdz 2% no īpašuma kadastrālās vērtības šo nodokli palielināt.

Jautājums ir tāds, ka tas dotu papildu elastību finansu plānošanā un papildu līdzekļu piesaistīšanu infrastruktūras objektiem, kā arī citiem mērķiem. Par to, ka pašvaldībām šādām tiesībām būtu jābūt, principā iestājās arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, atbalstot viņu nākamo priekšlikumu. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šajā gadījumā deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Godātie kolēģi, deputāte Seile un deputāts Balodis savu priekšlikumu atsauca. Taču deputāts Pēterkops pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu, kas ir identisks atsauktajam. Tādēļ izlemsim jautājumu balsojot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 2.punkta otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 28. Šis Pēterkopa kunga priekšlikums ir pieņemts. Piedodiet, atturas - 20. Ar balsu vairākumu Pēterkopa kunga priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nedaudz izmaina iepriekšējā - otrajā - lasījumā nobalsoto pārejas noteikumu 2.punkta redakciju. Līdz ar to es uzskatu, ka tas ir balsojams kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un es to lieku uz balsojumu. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Bet tas ir izslēdzošs.")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tas izslēdz tikko nobalsoto Pēterkopa kunga priekšlikumu.

M.Vītols. Bet starp otrā lasījuma redakciju un piedāvāto trešā lasījuma redakciju ir atšķirība. Tāpēc, ka tas ir cits priekšlikums. Līdz ar to tas ir balsojams. Pie tam šajā priekšlikumā ir trīs punkti. Trīs teikumi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums vajadzētu tā koleģiāli un solīdi izlemt, vai tas ir vai nav balsojams. Kā man pašam personīgi šķiet, tas balsojams nav, bet atļausim deputātiem izteikt savu viedokli.

Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam vienkārši nobalsojuši, ka mēs izsvītrojam otro teikumu. Mēs neesam balsojuši par tekstu. Mēs esam nobalsojuši par pašu faktu, ka otrā teikuma vairs nebūs. Vienalga, ar kādu tekstu tas arī būtu, tas vairs nevar būt, jo mums nav tāda otrā teikuma. Līdz ar to šis priekšlikums nr.47 vienkārši nav balsojams, jo nav par ko balsot. Nav šā teikuma.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, paldies. Bišera kungs, par šo pašu viedokli... Mēs, godātie kolēģi, nobalsojām par to, ka mēs svītrojam pārejas noteikumu 2.punktā otro teikumu. Tālāk ir 2.punkta otrais teikums. Tā redakcija ir te redzama. Tas ir svītrots. Tātad balsojams tas nav. Te nekādu iebildumu nevarētu būt. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

M.Vītols. Nākamais ir 48.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 50.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija arī to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 51.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punkta redakciju, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Mums ir jābalso par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt otro darba kārtības sadaļu, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" izskatīšanu pirmajā lasījumā un izskatīt to pēc darba kārtības 13.punkta. 13.punkts, godātie kolēģi, mums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Vai attiecībā uz šo komisijas iesniegumu kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt deputāti par to nevēlas, un arī iebildumu deputātiem nav. Atgādinu, godātie kolēģi, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" ir ar numuru 2638. Mēs iekļaujam to tagad kā 14.punktu.

Tālāk. Ir priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura lūdz pārcelt darba kārtības 31.punktu - likumprojekta "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu" izskatīšanu otrajā lasījumā - aiz darba kārtības 6.punkta, sadaļā "Prezidija ziņojumi".

Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

Tālāk. LNNK un LZP frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš lūdz iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu "Par Valerija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā" un izskatīt to pirms darba kārtības 13.jautājuma.

Vēlas runāt Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neuzskatu šo jautājumu par tik steidzamu, lai to iekļautu pirms jautājuma, kurš jau sen stāv (Starpsauciens: "Pareizi!") darba kārtībā. Tas ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, kurš jau trešo sēdi stāv darba kārtībā. Man nebūtu iebildumu, ja šis jautājums par uzņemšanu pilsonībā tiktu izskatīts kaut kad kopā ar visiem citiem šīs komisijas jautājumiem par pilsonības piešķiršanu, bet neuzskatu, ka tas ir tik steidzams, ka tikko kā spēkā stājušamies darba kārtībā tam jāpiešķir jau tik augsta vieta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 35, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un vēl. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pārcelt darba kārtības 37., 38. un 39.punktu, tas ir, likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" un arī lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" otrajam lasījumam", izskatīšanu aiz darba kārtības 17.punkta (likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā").

Vai attiecībā uz šo iesniegumu deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu arī nav. Tātad darba kārtības 37., 38. un 39.punktu mēs izskatīsim pēc darba kārtības 17.jautājuma.

Paldies, godātie kolēģi! Tātad sākam izskatīt otro sadaļu. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāts Čerāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas -7. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Grīga, Urbanoviča, Ozoliņa, Rubina un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Apsardzes uzņēmējdarbības likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa tomēr balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šā likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 19. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par Kultūrkapitāla fondu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Liepas, Kušneres, Kostandas un Čerāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti vēlas runāt? Nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 7, atturas - 15. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Par pašvaldību aptaujām" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties, lūdzu, uz šo dokumentu! Lūdzu, iedziļinieties! Kam tas vispār ir vajadzīgs šinī brīdī? Tas radīs lieku jūkli un lieku haosu, jo dokuments pats par sevi ir ļoti pretrunīgs. Lemjoša aptauja šinī brīdī, kad mēs jau faktiski esam nostrādājuši vairāk nekā pusi no darba laika... Tagad mēs te pieņemsim likumu, kas skars, ļoti nopietni skars, pašvaldības vispār. Es nemaz nerunāšu par 3. panta 2. apakšpunktu, par tā saucamo konsultējošo aptauju, kurā tagad var piedalīties ne tikai pilsoņi, bet arī visi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Vēl viens papildu jūkļa elements.

Tālāk. 6. pants. Kas var ierosināt aptaujas? Kaut viens pašvaldības domes deputāts jau ir spējīgs sacelt šo jūkli. Viens vienīgs. Protams, tad, ja viņš tur iziet cauri visai tai kārtībai, kas ir noteikta. Jebkurā gadījumā viens kašķīgs, niķīgs pašvaldības deputāts var radīt veselu jūkli. Kam tas ir vajadzīgs?

Tālāk. Var, protams, ierosināt ne tikai deputāti, bet arī ne mazāk kā 20 pagasta un rajona pilsētas pašvaldības vēlētāji vai ne mazāk kā 50 rajona vai valsts mēroga pilsētas, tātad lielās pilsētas, pašvaldības vēlētāji. Cienītie kolēģi! Savākt 50 cilvēkus lielajās pilsētās, it sevišķi Rīgā... Mums ir partijas, kas savāks simtiem šādu cilvēku. Radīsies atkal absolūti nevajadzīgas aktivitātes. Neviens nerunā par to, cik nopietni tas var maksāt un kāds papildu slogs uz pašvaldības pleciem tas būtu. Ja jau mēs tiešām gribam radīt kaut ko tādu, kas iesaista pilsoņus šajās aktivitātēs, tad tam ir jābūt pavisam citam dokumentam. Par šo koncepciju vēl varētu runāt. Šajā dokumentā tas viss ir ārkārtīgi... vienkārši sajaukts. Ir dotas tiesības ļoti viegli sarīkot šīs aptaujas - gan lemjošās, gan konsultējošās.

Tālāk. Paskatieties, lūdzu, 14. panta 2. un 3. apakšpunktā! Pietiek, ka ir tikai 20% no to vēlētāju skaita, kuri piedalījušies pašvaldību vēlēšanās... Tas nozīmē, ka faktiski daudz niecīgākam procentam pietiek parakstīt šīs pieprasījumu lapas, lai šādas aptaujas būtu jau jāsarīko. Gan lemjošās, gan konsultējošās.

Es nerunāšu par visām tām procedūrām, kas te ir paredzētas balsu skaitīšanā un tā tālāk, bet ļoti savdabīgs ir 21. panta 3. apakšpunkts. Tur pat nav svarīgi, cik ir nobalsojuši "par" un cik "pret", bet vienkārši attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē balsotāju kopējo skaitu, apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaitu. Tātad faktiski pat bez jebkāda lēmuma tas notiek. Vienkārši šī konsultējošā aptauja ir notikusi, un tur ir piedalījušies... aktīvi būs šādās aptaujās lielākoties nepilsoņi, un tas būs ļoti interesanti, piemēram, lielajās Latvijas pilsētās, un jūs zināt, kāds procents tur ir. Un tagad iedomājieties: tā būs vesela papīru gūzma, un tas būs atkal vesels jūklis! Kam tas viss atkal ir vajadzīgs?

Tālāk. Redziet, te vēl ir ļoti interesanti tas, ka attiecīgās pašvaldības domei ne vēlāk kā 10 dienu laikā ir jāpieņem lēmums par aptaujas piemērošanu vai nepiemērošanu.

Un pats pēdējais, uz ko gribu norādīt, ir 25. pants: "Ar balsošanas sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta." Acīmredzot mūsu pašvaldības ir ārkārtīgi bagātas. Visu laiku pašvaldības runāja par to, ka viņām nav naudas, tagad nu mēs būsim tik bagāti un rīkosim šāda veida aptaujas!

Un tāpēc es domāju, ka varbūt konceptuāli var spriest par šo iedzīvotāju iesaistīšanu, bet ne ar šādu dokumentu. Es aicinu to nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt "par" Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir sagatavots un ir atbalstīts komisijā tieši tā iemesla dēļ, lai situāciju, kas ir saistīta ar iespējamām potenciālām pašvaldību vēlēšanām, sakārtotu. Šobrīd es varu teikt, ka, saskaņā ar mūsu likumdošanu principā pašvaldībām ir tiesības organizēt pašvaldību aptaujas, taču nekur nav pateikts, par kādiem jautājumiem var runāt, kādi jautājumi ir izslēdzami. Un, pieņemsim, ja kādai pašvaldībai ienāktu prātā sarīkot aptauju, vai Nigērijas karakuģi ir pareizi vai nepareizi rīkojušies, apšaudot Sjerraleones galvaspilsētas Frītaunas ostu, tad principā jūs nevarētu atrast tādu punktu, kas šobrīd viņiem to aizliegtu. Es nerunāju par daudziem citiem jautājumiem, kas varbūt attiektos tieši uz mūsu šodienas jautājumiem.

Tāpēc likumprojektā ir precīzi noteikts, ka pašvaldību aptaujas var rīkot tikai par tiem jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē. Ja jūs uzmanīgi paskatītos, tad redzētu, ka 4. pantā ir noteikti arī tie jautājumi, par kuriem ir aizliegts rīkot pašvaldību aptaujas. Un, protams, ja likumprojekts iegūs tālāku virzību, šie, teiksim, papildu priekšlikumi varētu tikt iekļauti un varētu būt arī papildu detalizācija.

Kas attiecas uz to, ka šajā likumprojektā ir iekļautas arī tiesības konsultējošās aptaujās piedalīties nepilsoņiem, es saprotu, ka tas var izraisīt zināmā šeit pārstāvēto politisko spēku daļā zināmas aizdomas, taču arī tas jautājums ir konceptuāli risināms un, teiksim, nākamos lasījumos šie jautājumi varētu tikt precizēti.

Tālāk. Ir gluži otrādi, nevis tā, kā teica Dobeļa kungs, - ka šis likums ir pārāk... teiksim, atvieglo procedūru... Es uzskatu, ka tas ir savādāk. Ja jūs esat uzmanīgi iepazinušies ar likumprojektu, tad redzat, ka šim noteiktajam skaitam cilvēku, vai nu to ir 50, vai 20, ir tikai tiesības griezties attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā ar iniciatīvu un ieteikt šādu aptauju rīkot. Un tikai tādā gadījumā, ja noteiktajā laikā, tātad, piemēram, mēneša laikā, tiktu savākts nepieciešamais atbalsta skaits, - tikai tādā gadījumā šeit notiktu kaut kāda reāla aptauja. Es gribu atgādināt, ka šie konkrētie skaitļi, kuri saistīti ar iniciatīvas tiesībām, ir saskaņoti ar mūsu Vēlēšanu likumu, un es neredzu nekā slikta, ja tajā gadījumā, ja, teiksim, pašvaldību vēlēšanās var piedalīties kandidātu saraksts, kuru ir atbalstījuši lielās pilsētās, teiksim, 50 cilvēki vai mazajos pagastos 20 cilvēki... ka šis skaitlis būtu īpaši mazs.

Es noteikti gribu uzsvērt to, ka jebkuri skaitļi, kuri ir iekļauti arī šajā likumprojektā, ir diskutējami un tie varētu tikt precizēti nākamajos lasījumos.

Es vēl vēlētos atsaukties arī uz to, ka arī Eiropas pašvaldību harta, kurai mēs esam pievienojušies, paredz situāciju... un arī prasa, lai iedzīvotājiem, pilsoņiem, būtu tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē, nu kaut vai šajā konkrētajā gadījumā lemt jautājumus, kas ir pašvaldības atbildībā. Lemt par tieši tiem jautājumiem, kurus risina pašvaldība, nevis par kaut kādiem abstraktiem jautājumiem.

Kas attiecas uz naudas līdzekļiem, tad, protams, tajos gadījumos, ja lemj par šādu aptauju pati pašvaldība, arī attiecīgajam finansējumam ir jābūt nodrošinātam, un šeit arī zināms līdzsvars līdz ar to ir, jo domes un padomes neierosinās aptaujas par jautājumiem, kuriem naudas līdzekļu nebūs.

Es aicinu deputātus šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām arī vēl tā iemesla dēļ, ka ir virkne likumu, kuri šobrīd... kaut vai likums par administratīvajām teritorijām un to robežu grozīšanu, kurš paredz, ka ir ierosināmas aptaujas.

Un tāpēc es lūdzu izvērtēt komisijās un iepazīties ar šo tekstu, nevis tikai kaut kādu aizspriedumu dēļ liegt šim likumprojektam tālāku virzību Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojot izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 31. punkts "Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirmkārt, paldies par akceptu mūsu priekšlikumam grozīt darba kārtību šā jautājuma sakarā. Mūsu darba dokumentam ir numurs 2741.

1.pants. Juridiskais birojs ierosina papildināt tekstu aiz vārda "protokols". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Seiksts. Arī otrs Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē? Pieņemts.

A.Seiksts. 2. pantā izmaiņu nav.

3. pants. Juridiskais birojs ierosina saskaņot likumprojekta terminoloģiju ar konvencijas un tās protokolu terminoloģiju. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

A.Seiksts. 4. pants. Juridiskais birojs ierosina konvencijas 4. protokola... atbilstoši pantus saskaņot ar vienotām prasībām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu par 4. protokola 6. panta 2. punktu un 7. protokola 7. panta 2. punktu? Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 5. pants. Juridiskais birojs ierosina 5. panta otro daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 6. pants. Ārlietu komisijas priekšlikums ir apvienot 6. un 7. pantu, precizējot redakciju. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts. Komisijā akceptēts ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, ka saskaņā ar pieņemto praksi nepieciešams izslēgt 6. pantu. Tas ir procedūras jautājums. Ārlietu procedūras jautājums. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav?

A.Seiksts. Visbeidzot - 7. pants. Ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - koriģēt numerāciju. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Visi priekšlikumi ir pieņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms izlemjam šo, saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu deputāts Čerāns lūdz atlikt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Viens var runāt "par", viens var runāt "pret" ðo iesniegumu. Vēlas runāt Janīna Kušnere. "Par" vai "pret"? Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā, ja jūs sekojāt ļoti precīzi līdzi, tad redzējāt, ka šī ir tā konvencija, par kuru ir daudz runāts, ka viņa ir jāratificē un tā tālāk, un tā joprojām. Taču šī ir arī tā konvencija, kuras protokoli paredz to, ka, ratificējot viņu, mēs pieņemam dažādas atrunas, dažādas deklarācijas, kas principā it kā arī ir šajā likumā paredzēts. Taču es domāju, ka mums visiem gribētos tomēr redzēt šo tekstuālo piedāvājumu, kāds ir šajās deklarācijās, jo tās ir pietiekami būtiskas lietas Latvijai kā valstij. Bez tam es domāju, ka mums vajadzētu iepriekš ratificēt citas Eiropas padomes konvencijas, kuras sakārtotu lietu būtību. Un šīs citas konvencijas ir tās, kuras skar sociālos jautājumus.

Cienījamie kolēģi! Padomājiet, vai mums būtu tik bieži jārunā par šiem cilvēktiesību jautājumiem ar dažādiem augstiem komisāriem un citiem augsta ranga Eiropas savienības ierēdņiem, ja mums būtu sakārtota šī ekonomiskā situācija valstī, ja mums būtu nodrošinātas sociālās garantijas visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī?

Tādēļ frakcija "Latvijai" ierosina atlikt šo jautājumu un pievērsties Eiropas sociālās hartas ratificēšanai Saeimā, kas, starp citu, ir ļoti būtiska Eiropas padomes pamatkonvencija. Tā viņa ir arī deklarēta. Tā ir akceptēta 1961.gadā, un es gribu drusciņ arī jūs iepazīstināt ar to, ko paredz šī Eiropas sociālā harta.

Tātad tā papildina faktiski šo Cilvēktiesību konvenciju, norādot ikviena indivīda sociālās tiesības, un kopumā tie ir vispārējo brīvību 19 principi, kuriem ir pievienoti vēl četri papildprotokolā. Un šos principus varētu iedalīt trīs grupās.

Pirmkārt, darba aizsardzība. Te norādītas katra pilsoņa tiesības uz darbu, to aizsardzība darbavietā, tiesības organizēt arodbiedrības, darbinieku tiesības uz informāciju un konsultācijām, kā arī piedalīšanos darba apstākļu noteikšanā un uzlabošanā un īpašu strādnieku kategoriju speciālu aizsardzību.

Otrkārt, iedzīvotāju vispārējā sociālā aizsardzība.

Treškārt, ārpusdarba sociālā aizsardzība - bērna, pusaudža, mātes, ģimenes, invalīda, veca cilvēka un migranta, strādnieka un viņa ģimenes sociālā aizsardzība.

Tātad tie ir tie pamatjautājumi, ko regulē šī Eiropas sociālā harta, un, mūsuprāt, pašreiz Latvijas valstī tā tiešām būtu prioritāte, kas atrisinātu daudzus jautājumus, kas saistīti ar šo konvenciju, kuru mēs nupat gribam akceptēt, faktiski nemaz neredzot visus dokumentus un visas atrunas, kas tiek pievienotas šai pamatkonvencijai. Tāpēc ļoti lūdzam jūs: padomājiet par to un varbūt pašreiz atliksim šīs konvencijas ratificēšanu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai "pret" runāt nevēlas neviens? Nevēlas. Komisijas vārdā... Ā, vēlas runāt deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tas, par ko runāja Kušneres kundze, - par atrunām un par likumprojekta tekstu... Tas ir jūsu priekšā. Visu laiku strādājot, ne no frakcijas, ne no deputātes Kušneres nebija nekādu priekšlikumu. Ļoti rūpīgi strādāja Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija, kas iesniedza visu grozāmo likumprojektu sarakstu, kas mums ir jādara. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Eiropas padomes jurisdikcija Latvijā stājas spēkā trīs gados. Šis termiņš ir laiks, kurā mēs vēl varam visu sakārtot.

Treškārt. Kušneres kundze, ar Sociālo hartu šai konvencijai nav nekāda sakara. Tā ir, piedodiet man šajā gadījumā par salīdzinājumu, Maskavas politika - ja mēs nevaram uzlabot krievvalodīgo stāvokli, tad mēs netirgosimies arī ar precēm. Ja nevienu jautājumu nevarat risināt, tad nerisināsim nemaz. Tā ir diezgan, piedodiet, ačgārna pieeja.

Nākošais. Mēs esam jau pārtērējuši laika limitu, un šobrīd neviens no pantiem nestājas spēkā tādā veidā, ka Latvijai saistītu sociālā vai politiskā ziņā rokas. Es ļoti lūdzu akceptēt otrajā un galīgajā lasījumā šo konvenciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Čerāna priekšlikumu - atlikt pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Piedodiet, precizēju - likumprojekts ir pieņemts galīgajā lasījumā. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim".

Saeimas deputātiem ir izdalīts Saeimas lēmuma projekts par šo jautājumu. Vai kāds vēlas runāt? Runāt deputāti nav pieteikušies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu - izteikt uzticību aizsardzības ministram Tālavam Jundzim. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Apsveicam ministra kungu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts "Par J.Brazovska iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".

Lēmuma projekts deputātiem ir. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

Godātie kolēģi! Ministra kungs un žurnālistu kungi! Intervijas jaunieceltajam ministram lūdzu sniegt ārpus sēžu zāles!

Jundža kungs, mēs jūs apsveicam, bet mēs gribētu turpināt darbu!

Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Dokuments nr.2740. Saeimas lēmuma projekts: "Iecelt Jāni Brazovski par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli." Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīta Jāņa Brazovska kandidatūra.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 22, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, par nākamo!

V.Balodis. Saeimas lēmuma projekts: "Iecelt Paulu Dzintaru Kalniņu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi Paula Kalniņa kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāties par šo jautājumu nevēlas. Izlemsism jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Saeimas lēmuma projekts: "Iecelt Andri Miglavu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli." Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā Andra Miglava kandidatūra nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par šo jautājumu Anna Seile. Lūdzu! Godātā Seiles kundze, bet līdz pārtraukumam... Vai jūs pateiksit piecu minūšu laikā? Vienas. Paldies. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Vērtspapīru tirgus komisijas padome ir jāizveido. Viņā ir jābūt cilvēkiem, kuri strādā, un, manuprāt, jo godprātīgāki cilvēki šajā padomē strādās, jo labāk. Es nevaru izprast, kāpēc komisija ir noraidījusi Miglava kunga kandidatūru. Es šo cilvēku pazīstu ārkārtīgi sen. Viņš ir viens no tiem, kas ļoti progresīvi lauksaimniecībā ievieš reformas jau kopš paša neatkarības sākuma. Es aicinu atbalstīt viņa kandidatūru, arī viņa pašreizējās nostādnes attiecībā uz Latvijas ieiešanu Eiropas savienībā un uz visām reformām, kas Zemkopības ministrijā ir ļoti pozitīvas. Es aicinu visus deputātus izvērtēt Miglava kandidatūru un nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim Saeimas lēmuma projektu "Par A.Miglava iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli." Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 19. Arī šis lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt darba kārtības ceturto sadaļu, vārds paziņojumam deputātam Sausnītim par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 17.00 šeit blakus - Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, atļaujiet jūsu vārdā un Prezidija vārdā sveikt mūsu kolēģi Dzintaru Ābiķi, kuram vakar palika 45 gadi. (Aplausi.)

Sakarā ar Ābiķa kunga dzimšanas dienu pārtraukums tiek pagarināts par piecām minūtēm līdz pulksten pussešiem.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums ir no ceturtās sadaļas "Pieprasījumu komisijas atzinumi". Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Stikuta, Golubova, Bekasova, Staša, Kalnbērza, Lujāna, Valdmaņa un Ādamsona pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un satiksmes ministram Krištopanam par starptautisko konkursu sakarā ar Zilupes rajona Terehovas muitas punkta celtniecību. Kā jūs redzat, godātie kolēģi, deputāts Stikuts savu parakstu zem pieprasījuma atsauc, taču deputāte Kušnere parakstās zem šā pieprasījuma, līdz ar to pieprasījums ir skatāms. Ir Pieprasījumu komisijas atzinums, par kuru ziņos komisijas priekšsēdētājs deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot minēto deputātu pieprasījumu, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu, ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka der paskaidrot, ka attiecībā uz tiesībām celt Terehovas muitas punktu tika izsludināts starptautisks konkurss un ka konkurss, kā mūs informēja Počas kundze un citi pieaicinātie komisijā, noritējis likumīgi, kā tas bija paredzēts pēc nolikuma. Piedalījās astoņas firmas. Labāks piedāvājums celtniecības darbu veikšanai bijis igauņu firmai, un izšķirošais kritērijs ir bijis darbu izcenojums. Igauņiem tas bijis zemāks. Jāņem vērā, ka 2,2 miljoni latu, šī summa, kas paredzēta šā muitas punkta celtniecībai, nāk no Eiropas kopienas un, ja Latvija līgumu neparakstītu, konkursa rezultātus prasītu pārskatīt vai notiktu kaut kas tamlīdzīgs, šī nauda droši vien pazustu vispār un vienkārši netiktu iedota. Tāda, vienkārši izsakoties, ir šī būtība. Saprotams, ka pieprasījuma iesniedzēji ir labu gribējuši, viņi atsaucas uz to, ka būtu daudz labāk, ja šos darbus veiktu mūsu firma, Latvijas firma, jo bezdarbs Latgalē ir ļoti, ļoti liels, to mēs patiešām ļoti labi zinām. Bet noteikumi diemžēl ir tādi, kādi tie ir, un tāda ir patiesība, un ietekmēt konkursa gaitu Latvijas puse nekādi nespēja. Un komisijā bija tāda doma, ka tie cilvēki, tie uzņēmēji, kuri pretendē uz šādiem konkursiem... lai, iesniedzot konkursā materiālus, tie būtu precīzāki, varbūt gudrāki, lai viņi vinnētu šajā konkursā. Tādi ir mani papildu paskaidrojumi, lai jūs zinātu, kāda ir lietas būtība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāti runāt nevēlas. Tādā gadījumā izšķirsim jautājumu balsojot. Mums ir jābalso par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un satiksmes ministram Krištopanam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 13. Pieprasījums tiek noraidīts un saskaņā ar Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu tiek pārveidots par jautājumu. Jautājuma projekts deputātiem ir izdalīts. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms izskatām nākamo Pieprasījumu komisijas atzinumu, ir saņemts piecu deputātu - Kiršteina, Kreituses, Kreitusa, Vītola un Bērziņa priekšlikums, kurā lūdz šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtības 28.punktu (likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību""), 32.punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli""), 40.punktu (likumprojekts "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"") un 33.punktu (likumprojekts "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu") izskatīt aiz darba kārtības 13.punkta. Vai attiecībā uz šo piecu deputātu iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt deputāti nevēlas. Vai ir kādam iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies, ka pēc 13.punkta izskatām 28., 32., 40. un 33.punktu.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Kušneres, Kazāka, Ādamsona, Lujāna, Rubina un Staša pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem sniegt skaidrojumu kā valsts vadītājam par savu iepriekšējo darbību un lomu ārvalstu kredītu sadalē. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (pie frakcijam nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, šodien izskatījusi minēto Saeimas deputātu pieprasījumu, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Šā pieprasījuma sakarā gribu īsi paskaidrot, ka deputāti faktiski jau ir aizvadītajā nedēļā saņēmuši atbildes uz iesniegto pieprasījumu, kurš, tiesa gan, bija jautājuma formā, un šoreiz iesniedzēji to ir dublējuši arī kā pieprasījumu. Jāteic, ka ar ārvalstu kredītu izmantošanas lietu, tā saucamo G-24 kredītu lietu, nodarbojas arī speciāli izveidotā Saeimas komisija, kurai aizvadītajā nedēļā mēs pagarinājām darbības laiku. Šodien komisijas sēdē piedalījās Ministru prezidents Šķēles kungs un sniedza attiecīgos paskaidrojumus, un komisijas lēmums bija šo pieprasījumu noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt par šo jautājumu Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies Tabūna kungam, par skaidrojumu. Es arī šajā brīdī neuzturēšu spēkā... neprasīšu balsojumu - ja vien to nedarīs kāds cits no kolēģiem deputātiem -, jo šis ir jautājums, kas tiešām ir jāizdiskutē šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura nodarbojas ar G-24 kredītu lietu, ietvaros. Tur mums zināmas iestrādes ir, un to nevajadzētu arī izvilkt ārā no konteksta, no visiem tiem procesiem, kas tajā laikā ir notikuši. Tāpēc es arī pats esmu izšķīries par to. Sākotnējās atbildes Ministru prezidenta kungs ir sniedzis, bet attiecībā uz tālāku, precīzāku informāciju tomēr centīšos izmantot šīs komisijas darbu, kurā es pats arī darbojos. Un tāpēc es šeit balsojumu par šo jautājumu neprasu, bet pie šīs problēmas turpināsim nopietni strādāt, jo šī ārvalstu kredītu izsaimniekošana ir lieta, kura mums valstī ir jāizmeklē, un tomēr jāpanāk, lai tās personas, kuras ir vainīgas šo kredītu izsaimniekošanā, tiktu sodītas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Tātad, godātie kolēģi, jūs dzirdējāt, ka viens no pieprasījuma iesniedzējiem, deputāts Čerāns, to atsauc. Jūs vēlaties, lai balsošana notiktu? Godātais Čerāna kungs, mums ir jāizlemj jautājums principiāli: ja jūs atsaucat šo pieprasījumu, tad mēs par to varam nebalsot, bet, ja jūs to neatsaucat, tad mums ir jābalso. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Es ne ar vienu vārdu neteicu, ka domāju atsaukt savu parakstu zem šā pieprasījuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par pieprasījumu valdībai. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 42, atturas - 16. Pieprasījums valdībai netiek virzīts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir no piektās sadaļas - likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.2429. Cienījamie kolēģi, šis likuma grozījums paredz Aizsardzības spēku sporta kluba sporta kompleksu iekļaut šo objektu sarakstā. Mēs jau pirms divām nedēļām nobalsojām par to, ka šim kompleksam jāpiešķir nacionālās sporta bāzes statuss, tā ka, es domāju, nevarētu būt iebildumu pret to, ka šo kompleksu iekļautu attiecīgajā sarakstā. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs runāt nevēlas? Nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus par izskatīšanu trešajā lasījumā.

Dz.Ābiķis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus - taču es domāju, ka tādi te nevarētu būt - līdz 9.jūnijam, tātad ierosinu maksimāli īsu termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 9.jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, tagad saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 761. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret steidzamības ierosināšanu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es noteikti aicinu jūs neatbalstīt steidzamību, jo man it sevišķi rada izbrīnu šis "gâjiens", ka īsi pirms Saeimas darba pārtraukuma šāds projekts tiek steidzamības kārtībā "grūsts". Ja jūs iepazīsieties ar projektu... un, starp citu, es domāju, ka daudzi deputāti varbūt pat nav paguvuši nopietni iedziļināties. Tas ir ļoti nekorekts "gâjiens", jo šajā gadā Latvijas Bankas priekšsēdētāja Repšes kunga pilnvaras beidzas. Šajā likumprojektā Šķēles kungs pieprasa, pirmkārt, atņemt Saeimai tiesības iecelt Latvijas Bankas priekšsēdētāju un atdot šīs tiesības Ministru prezidentam, kā arī sašaurina Saeimas iespējas atsaukt viņu, vispār viņš kļūst neatsaucams, jo tas viss paliek tikai Ministru prezidenta rokās. Tur ir ļoti daudzi punkti, kas ir ļoti diskutabli. Ir cits jautājums. Šis projekts var tikt skatīts pirmajā lasījumā, jā, tam es varbūt varētu piekrist, bet es kategoriski iestājos... un aicinu Saeimu nepakļauties šajā gadījumā Ministru kabineta spiedienam, lai mēs atdotu tās funkcijas, kas ir jāsaglabā Saeimas rokās. Un šajā gadījumā šeit vēl ir papildus tas moments, ka attiecīgi sašaurinās jautājumi, kā rezultātā var vispār atsaukt... pat astoņos gados nevarēs vairs atsaukt... Tur ir iekšā noteiktas ļoti stingras normas. Ja mēs tagad pakļausimies steidzamībai (es varu simtprocentīgi pateikt pēc šiem balsojumiem, ka Apiņa kungs pieprasīs kādu 18.jūniju attiecībā uz otro lasījumu), līdz ar to kopējā likumprojektu daudzumā šis likums tiks "izgrūsts"... Un mēs atdodam atpakaļ... Man ir ļoti liels jautājums: kādā veidā notiks šinī gadā Repšes kunga pārvēlēšana? Ja šo likumu pieņems, tad šāda pārvēlēšana reāli vairs nenotiks. Tā būs Šķēles kunga roka. Tādēļ es aicinu kategoriski neatbalstīt nekādu steidzamību. Jā, mēs varam mierīgi iztikt ar trijiem lasījumiem, nevajag nekādus divus lasījumus. Viens būs pirms Saeimas pārtraukuma. Jā, pēc Saeimas pārtraukuma notiks otrais un trešais, un no tā nekāda krīze valstī neiestāsies. Lūdzu neiestāties šinī gadījumā par Šķēles kunga labestību.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt "par" nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pirmajā lasījumā. Es vēlos norādīt, ka tas tiešām ir ļoti būtisks likumprojekts, jo pretējā gadījumā... Lujāna kunga iecere vēlēt Latvijas Bankas prezidentu nekādi nevar realizēties, jo pagaidām tas tika atļauts tikai Augstākajai padomei. Visus priekšlikumus, Lujāna kungs, mēs ar lielu prieku no jums gaidīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Jautājums par grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku" ir nobriedis, jo likums "Par Latvijas Banku" tika pieņemts 1992.gada jūnijā. Mēs labi zinām, ka pēc tam sāka strādāt Saeima. Mēs labi zinām, ka pēc tam ir stājies spēkā Kredītiestāžu likums un likums par bankām ir zaudējis spēku. Tātad likums "Par Latvijas Banku", protams, ir jāpārskata, jāpilnveido, un pirmais, kas tur ir jādara, protams, ir tas, ka visur vārdi "Augstākā padome" jānomaina ar vārdu "Saeima". Tas viss ir saprotams visiem, un viss pārējais arī ir saprotams. Kur ir sīkākas korekcijas? Piemēram, jautājums par to, ka pamatkapitālam jākļūst no 2,5 miljoniem par 25 miljoniem latu, es domāju, nevienam šeit strīdus neizraisīs. Visi labi zina, cik liels sākumkapitāls pašreiz tiek prasīts komercbankām, un arī Latvijas Banka ir spējīga savu pamatkapitālu palielināt.

Bet jautājums par to, kas ierosina iecelt Latvijas Bankas prezidentu un kāda ir Latvijas Bankas prezidenta atsaukšanas kārtība, - tas, manuprāt, ir ļoti nopietns jautājums. Tas ir jautājums, kas var ietekmēt to, vai tiks mainīta mūsu valsts monetārā politika vispār un vai pēc kāda laika, teiksim, sāksies vai nesāksies kaut kāda devalvācija. Tie ir jautājumi, kas ir saistīti ar visu mūsu valsts ekonomiku, ar mūsu valsts tālāko virzību. Šādā gadījumā mums ir jāatceras, ka mēs ievēlam Latvijas Bankas prezidentu uz sešiem gadiem, bet valdības parasti pastāv gadu, mainās ik pa gadam. Tagad sāksies kaut kāds riņķa dancis: viena valdība nāk, tā ieceļ Latvijas Bankas prezidentu... Tas grozījumu projekts, kas pašreiz jums ir priekšā, nav pirmais. Pirms tam bija vēl viens, kurš nonāca Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un kurā bija ierakstīts, ka Ministru kabinets var arī atsaukt Latvijas Bankas prezidentu. Tātad Ministru kabinetam tā vēlme tad bija vēl lielāka. Un šajā gadījumā palika tikai tā mazākā daļa - palika tikai tas, ka Ministru prezidents ierosina iecelt amatā Latvijas Bankas prezidentu. Es domāju, ka tā nevar būt ne Ministru kabineta, ne Ministru prezidenta prerogatīva. Bet šeit mēs varētu apspriest un varētu būt priekšlikumi... varētu apspriest jautājumu, ka, piemēram, viena trešā daļa Saeimas deputātu vai atsevišķas frakcijas, vai 10 deputāti ierosina kandidatūras. Beigu beigās var apspriest arī jautājumu par to, ka varbūt arī Valsts prezidents var teikt savu vārdu, jo šis jautājums ir ārpus parastajām politiķu spējām un strīdiem stāvošs. Tāpēc man vēl klāt pie šā jautājuma par to, kurš ierosina iecelt amatā Latvijas Bankas prezidentu, ir jāpiebilst par 22. panta trijiem papildinājumiem. Tur ir ierakstīts, ka tikai trijos gadījumos var tikt mainīts Latvijas Bankas prezidents.

Pirmais. Ja viņš pats uzraksta iesniegumu.

Otrais. Ja viņš slimo vairāk nekā pusgadu.

Trešais. Ja viņš ir nokļuvis līdz notiesājošam spriedumam.

Mūsu valstī nokļūt līdz notiesājošam spriedumam, kā jūs labi zināt, ir garu gadu gājiens, pat tādos gadījumos, ja acīm redzami liela nauda ir iztērēta.

Es šajā gadījumā to saprotu un nedomāju par to, un man nav nekādu pretenziju pret pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu, bet es domāju par to, kā panākt, lai neizveidotos situācija, ka rudenī viena valdība ieceltu Latvijas Bankas prezidentu, un, ja tas prezidents iedomātos mainīt valsts monetāro politiku, mainīt vai iestāties par kaut ko citu, neapspriežot to pietiekamā atklātībā ar Saeimu, tad Saeima nevarētu šo cilvēku pat atsaukt. Neskatoties uz to, ka Saeima ar divām trešdaļām balsu var atsaukt Valsts prezidentu. Es domāju, ka šeit pašā pamatā kaut kas nav kārtībā, ja mēs 22.pantā ielabojam šādas trīs lietas. Un es vēlreiz atkārtoju: šis jautājums nekādā gadījumā, no mana viedokļa, nav vairs saistībā ar pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu, bet ir saistībā tieši ar to, kas manī rada bažas... Kas rudenī notiks? Tādā veidā, ka Sadarbības padome... varbūt tiks kāds bīdīts sarunāšanas rezultātā. Un pēc tam mainās valdības, un mēs, Saeima, pat nevaram iespaidot to galveno valsts iestādi naudas jautājumos. Tā ka es aicinu šim jautājumam pieiet ļoti uzmanīgi. Slikti, ka mēs nobalsojām par steidzamību. Šis jautājums noteikti ir jāizdiskutē, un es aicinu deputātus 22.pantā izdarīt savus labojumus un pret šo pantu izturēties ļoti nopietni, jo tas ir ļoti bīstami, tiklīdz mēs sākam šādas spēles, ka atsevišķas valdības, kuras mainās regulāri, var ietekmēt procesus ilgākam laika periodam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiešām, cienījamie kungi, iespējams, Apiņa kungs ir patiess. Jā, Augstākās padomes vairs patiešām nav, bet šeit jau patiešām man gribas uzdot Apiņa kungam kā "Latvijas ceļa" pārstāvim jautājumu: kāds portrets parādīsies Latvijas naudas zīmēs rudenī - vai tas būs mazs bārdains vīrs vai tas būs gara auguma plikgalvains vīrs, vai tas būs vēl kāds cits vīrs? (Starpsauciens: "Pçteris Apinis...") Jo man, kā opozīcijas pārstāvim jāsaka, ka tātad mēs drīzumā domāsim tā: valdība pār Banku un kopsummā pār tautu! Mēs esam kādreiz šādus principus redzējuši, bet tagad mēs ar vienu žestu taisāmies paātrinātā gaitā draudzīgi kopā atdot tās pilnvaras cienījamam bārdainam vīram. Viņš ir optimists, un viņš vāc visus "zem sevis" kopā ar Sadarbības padomi un ar Banku, tur ir arī gandrīz parlaments, tāpēc man vispār ir jautājums: kur paliks demokrātija?

Dievs dod, ka bārdainais vīrs noturēsies līdz šīs Saeimas beigām, bet varbūt nāks kāds plikgalvains vīrs nākošajā Saeimā. Un, ja šis plikgalvainais vīrs atnāks nākošajā Saeimā un valdīs pār Ministra kabinetu vai arī atnāks kāds Kaula kungs, kas daudziem nepatika savā laikā, tad ir iespējams, ka uz naudas zīmēm parādīsies cits nullīšu skaits vai arī citi portreti. Protams, ja iepriekšējais bārdainais vīrs nokļūs numismātikas kolekcijā, jo kolekcija arī ir vēsturiskas atmiņas. Man mājās bija vēl viens vīrs ar tādu mazu bārdiņu, un viņš ļoti labi izskatījās. Bet tā ir vēsture. Un, ja mēs gribam piedalīties vēstures tapšanā, tad ar Apiņa kunga iniciatīvu... es nezinu, laikam arī ar Sadarbības padomes iniciatīvu mēs varēsim veidot vēsturi. Es šajā gadījumā aicinu ļoti nopietni izturēties pret to datumu, ko cienījamais Apiņa kungs mums ierosināja. Un es vēlreiz saku: šeit nav tikai jautājums par Augstāko padomi, bet jautājums ir, kā pareizi teica Kreitusa kungs, par norādīšanu. Vai mums būs jāgaida, kamēr Bankas prezidents Latvijā tiek arestēts un tikai tad viņu noņems no amata Ministru kabinets, vai varbūt, piedodiet, ja viņš pusgadu būs kādā ārstniecības iestādē un ārstēsies, un tikai tad viņu noņems? Mēs varam nokļūt vēl tālākos absurdos, bet mūsu valsts jau ir absurdu valsts, kuru pārvalda gandrīz vai nevis parlaments, bet Sadarbības padome - bārdains vīrs un drīzumā būs visi pārējie vīri viņa padusē vai azotē.

Tādēļ, cienījamie kungi, es vēlreiz saku: pirmkārt, datumam ir jābūt reālam - pēc Saeimas pārtraukuma. Tā ir pirmā lieta.

Otra lieta. Jautājumam ir jābūt izvirzītam tā, ka tā nav bārdainā vīra kompetence. Atstāsim bārdainajam vīram viņa problēmas un atstāsim Bankas problēmas tomēr Bankas prezidentam, kas būs tieši pakļauts Saeimai.

Jā, bija opozīcijas mēģinājumi Repšes kungu noņemt, taču nevar tik viegli noņemt, jo tomēr ir pietiekami bargs ierobežojošs elements. Bet piedodiet, valdība mainās, un, Dievs nedod, jau varbūt pēc pusgada. Tātad pēc pusgada sāks darboties mehānisms un viens bārdains vīrs nomainīs plikgalvainu vīru, un tā turpinās darboties šis mehānisms.

Apiņa kungs, protams, es saprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mums ir talantīga. Jūs kā jauns tās pārstāvis esat sevišķi talantīgs, bet es domāju, ka jautājums nav par to, vai ir talants, bet par to, vai ir valsts intereses, tādēļ šinī gadījumā es aicinu ļoti nopietni iestāties... It sevišķi tad, kad varbūt vajadzēs vēlreiz runāt par datumu, un nevar to visu likt kopā ar budžeta izmaiņām, visā jūklī, kas būs pēdējo divu nedēļu laikā. Tas ir spēka spiediens, tā ir roku "izgriešana". Tā pilnīgi ir opozīcijas mutes aizbāšana. Ja jūs esat pakļāvušies bārdainajam vīram, tad atklāti pasakiet, kad būs 15.maijs, kad padzīs parlamentu un atstās Sadarbības padomi. Tad pakļaus visas struktūras Sadarbības padomei un bārdainajam vīram, bet nevajag mainīt parlamentāro demokrātiju! Tas nenovedīs ne pie kā laba, tādēļ es aicinu it sevišķi šādu nopietnu likumu... Tagad ir pēcpusdiena. Cilvēkiem nāk pēcpusdienas miegs. Es aicinu tomēr negulēt. Varbūt arī prese, kura ir ļoti demokrātiska, šinī gadījumā pievērsīs jums uzmanību. Šis ir nopietns jautājums. Tā ir valsts problēma, un tādēļ es aicinu kārtējo reizi ļoti nopietni izturēties pret Apiņa kunga proponētajām ministrijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Apiņa kungs.

P.Apinis. Godātais Lujāna kungs, es jums tiešām novēlu vai nu nodzīt matus, vai uzaudzēt bārdu, bet pārējos kolēģus es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es iesaku termiņu priekšlikumu iesniegšanai 9.jūniju. 9.jūniju, Lujāna kungs! Un izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 19.jūnijā.

Sēdes vadītājs. 19.jūnijs - izskatīšana otrajā lasījumā, 9.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams mēs jau varam gan līdz 9.jūnijam iesniegt, gan 19.jūnijā izskatīt, bet 19.jūnijā - neaizmirsīsim to! - mēs izskatīsim ļoti daudz.

Jūs saskaraties ar to momentu, ko es teicu, ka tūlīt mums "griezīs rokas" ârā. Nu lai jau griež! Cienījamie kungi, es personīgi piedāvāju 3. septembri, attiecīgi to datumu, kad Saeima atnāks no vasaras pārtraukuma, un tad attiecīgi jaunajā Sarkanajā zālē es aicinu labi nobalsot, iespējams, par nākošajiem sarkanajiem latiem, kādi viņi būs ar bārdaino vīru.

Un tādēļ, cienījamie kungi, es piedāvāju 3. septembri - attiecīgi gan iesniegšanas termiņu, gan arī izskatīšanas termiņu. Un tādēļ es aicinu balsot par 3. septembri. Tāpat es vēlreiz saku, ka cienījamais Apiņa kungs mums uzspiež - šodien jau ir 4. jūnijs - piecu dienu laikā izskatīt un iedot labojumus Latvijas Bankas likumam. Vai mēs nekļūstam anekdotiski? Piecu dienu laikā mēs izskatīsim ar Latvijas Bankas prezidentu saistītos jautājumus, Latvijas valūtas - lata sistēmas eksistenci, darbošanās principus... Kas to ir panācis? Kas to spiež? Un es gribu teikt frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai": ko jūs proponējat? Nāks Bojārs nākošajās vēlēšanās. Kā tad būs? (Starpsauciens: "Ar Lujānu...") Nu jauki... kaut vai ar Lujānu! Un kā būs ar to naudas zīmīti? Kas to lems? Un kādas būs jūsu tiesības ietekmēt?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu neveidot dialogu ar tribīni!

M.Lujāns. Un tādēļ es aicinu: cienījamie kolēģi, neatbalstīsim šo Apiņa iniciatīvu, šo "Latvijas ceļa" iniciatīvu, kas kārtējo reizi cenšas apspiest, izņemt ārā no Saeimas rokām... Un es aicinu arī opozīciju šinī gadījumā varbūt pat nepiedalīties... sevišķi Apiņa kunga piedāvātā datuma balsojumā. Paskatīsimies, vai vairākums pieņems. Tā ir viņu atbildība, tas ir Latvijas jautājums, Latvijas lata jautājums, un lai tad Panteļējevs kopā ar cienījamo Apiņa kungu, kuri uzjautrinās... tikai kopā, es domāju, viņi varēs kopā ar Makarova kungu pastaigāt pa kapsētu un priecāties vēl vairāk.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 16. jūnijam un tad 19. jūnijā varētu izskatīt sēdē. Tātad priekšlikumu iesniegšana - līdz 16. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Vītola kungs vēlējās ko teikt? Paldies. Apiņa kungs?

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Mēs acīmredzot balsosim, sākot ar Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad ir trīs priekšlikumi: komisijas - 9. un 19. jūnijs, Lujāna kunga - tikai 3. septembris, bet izskatīšanas datumu Lujāna kungs nenosauca, un vēl trešais priekšlikums - 16. jūnijs un 19. jūnijs.

Balsosim tālāko: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3. septembris! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākošais - 16. jūnijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 19. jūnijs - likumprojekta otrā lasījuma izskatīšanas termiņš. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to pēdējais vairs nav balsojams.

P.Apinis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 28. jautājumu - "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"".

Komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un brīvībai").

Dokumenta numurs ir 2743. Uz otro lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi priekšlikumu no tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Priekšlikums ir redzams 2. lapaspuses 3. ailē. Komisija to ir izvērtējusi un daļēji ņēmusi vērā tajā daļā, kas skar... Tātad nav paredzēta pašvaldību iestāžu atbildība un ir mainīts arī datums no 1991. gada 21. augusta uz 1990. gada 4. maiju, jo valdība tajā laikā - gan pirms, gan pēc - bija viena un tā pati, un Juridiskā komisija iesaka atbalstīt Juridiskās komisijas variantu, kas ir 5. ailē. Tieslietu ministrs lūdz paziņot, ka viņš savu variantu spēkā neuztur.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vispirms, godātie kolēģi, es ceru, ka mēs dokumentā esam iepazinušies ar Juridiskās komisijas atzinumu - redakcionāli precizēt likumprojekta preambulu. Vai pret to iebildumu nav? Paldies.

Un tagad par Grīnblata kunga ziņoto attiecībā uz tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tas bija vienīgais priekšlikums, vēl tikai jābalso par likuma grozījumu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Priekšlikumus iesniegt līdz 9. jūnijam un izskatīt sēdē 12. jūnijā.

Sēdes vadītājs. 20. jūnijā...

M.Grīnblats. 12. jūnijā...

Sēdes vadītājs. Ā, piedodiet... Te protestē Juridiskais birojs, jo ir pārāk mazs termiņš... Tātad iznāk, ka priekšlikumus var iesniegt, bet nevar izskatīt trešajā lasījumā, ja nav 5 dienas, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Nu tad trešais lasījums varētu būt 19. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Ā... Godātie kolēģi, tas nav steidzīgais...

M.Grīnblats. Jā, tas nav...

Sēdes vadītājs. Jā, mums par to nav jābalso. Pareizi! Tātad vai mēs piekrītam priekšlikumam - iesniegt savus apsvērumus par likumprojektu līdz 9. jūnijam? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Tālāk saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 32. jautājumu - "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu 2601. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"" steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek atzīts par steidzamu? Jābalso. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 7. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Šeit ir pavisam vienkāršs viens vienīgs grozījums šajā likumprojektā, kurš nosaka, ka zeme, kura nodota Iekšlietu ministrijas valdījumā un tiek izmantota robežsardzes funkciju veikšanai, šogad netiek aplikta ar zemes nodokli. Tas ir būtiski. Līdz ar to es aicinātu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja deputātiem nebūtu iebildumu, varbūt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti nav pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

M.Vītols. Un es lūgtu Saeimu pieņemt šos grozījumus arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs pieņemam šos grozījumus arī otrajā lasījumā? Iebildumu deputātiem nav. Ir iebildums? Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis likums par zemes nodokli darbosies tātad vēl līdz gada beigām, bet vēl ir atsevišķi mazi momentiņi, kas šeit būtu jāprecizē, un tādēļ es lūgtu šo izskatīšanu veikt nākamajā nedēļā, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz nākamajai pirmdienai, tas būtu - līdz 9. jūnijam. Tātad es 1ūgtu noteikt 9. jūniju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un attiecīgi 12. jūnijā veikt izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols. Tā kā ir iebildumi pret to, ka varētu uzreiz izskatīt otrajā lasījumā, tad priekšlikums ir identisks - 9. jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 12. jūnijs - izskatīšanas datums otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām ir 40. punkts - "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

Godātie kolēģi! Kamēr Prēdeles kundze dodas uz tribīni, atgādinu, ka izskatīsim dokumentu nr. 2262 un nr. 2754. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2754 - "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"".

Komisija ir saņēmusi deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 15. panta otro daļu jaunā redakcijā, kuras būtība ir tādējāda, ka deputāte Seile, runājot par invalīdu pārvietošanās kārtību sabiedriskajā transportā, vēlas, lai paliktu spēkā iepriekšējā - līdz šim esošā kārtība, kāda tā ir, proti, invalīdiem, kā arī bērniem-invalīdiem ir tiesības pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas. Taču Seiles kundze šeit īpaši vēl uzsver jautājumu par braukšanas apliecībām, jo diskusiju laikā izskanēja doma par to, ka daļa no šīm apliecībām diemžēl varētu būt viltotas un līdz ar to invalīdu skaits it kā varētu palielināties uz to rēķina, kuri ir negodīgi cilvēki. Diemžēl komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja.

Es gribētu pēc tam arī runāt kā deputāte.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad atklājam debates. Runā Anna Seile.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Pēdējā laikā ir ļoti saasinājušās šīs diskusijas par invalīdu tiesībām braukt transporta līdzekļos bez maksas. Mēs visi atceramies, ka šeit pie Saeimas bija invalīdu pikets, un viņiem tas nenācās viegli - nokļūt līdz Saeimas namam. Mēs visi atceramies, ka invalīdi uzaicināja deputātus, pārstāvjus no visām frakcijām, piedalīties kopīgā sanāksmē Strazdumuižā, lai apspriestu šo problēmu. Un kā kompromisa variants tika izvirzīts šis priekšlikums, kuru es iesniedzu Sociālo un darba lietu komisijai, - ka smagas invaliditātes gadījumos invalīdiem tiešām ir tiesības braukt bez maksas. Iebildums bija tāds: kā gan to varēs darīt privātos transporta līdzekļos, ja tie nav valsts vai pašvaldību transporta līdzekļi, un vai nav pārāk daudzas nelikumīgi izdotas šādas invalīdu apliecības? Jā, šī invalīdu apliecība tiešām ir samērā viegli atdarināma vai viegli viltojama, un varbūt arī tādi gadījumi ir, bet nedrīkst ciest tie invalīdi, kuri tiešām nespēj pārvietoties un kuriem būs ārkārtīgi grūti ar ļoti mazu budžeta dotāciju turpmāk pārvietoties, doties gan uz darbavietām, gan pie saviem paziņām, gan vienkārši uzturēt sakarus ar visiem pārējiem cilvēkiem. Jo invalīds jau pēc savas būtības ir stipri ierobežots savā rīcības spējā.

Invalīdu biedrība - un it īpaši neredzīgie invalīdi - nav mierā ar to, ka viņiem klāt pie pensijas tiek piešķirti tikai 2,5 lati, kā to ir plānojusi Finansu ministrija. Šodien Tautsaimniecības komisijā notika apspriede, kurā piedalījās Finansu ministrijas pārstāvji. Katram smagas invaliditātes cilvēkam ir paredzēts piemaksāt 30 latus gadā. Iznāk apmēram divarpus lati mēnesī. Es gribētu teikt, ka Latvijā nav vidējā invalīda un tāpēc šādā veidā to problēmu nevar risināt. Jo Dundagā dzīvojošs invalīds vai Daugavpilī dzīvojošs invalīds nevar pat atbraukt līdz Rīgai par divarpus latiem. Dundagā biļete līdz Rīgai maksā 1,95 latus. Šurp atbraucis, atpakaļ viņš netiek. Pie tam var braukt tikai vienu reizi mēnesī. Tramvaja biļetei kompensācijas vairs nav.

Manā priekšlikumā ir iestrādāta tāda doma, ka Ministru kabinets varētu vēlreiz izvērtēt šo situāciju un tiešām smagas invaliditātes cilvēkiem piešķirt šīs bezmaksas braukšanas kartes. Jūs teiksiet - par visu ir jāmaksā, un tomēr Satiksmes ministrijai, tāpat kā līdz šim, varētu piešķirt šo dotāciju. Un par vienu vai diviem invalīdiem tramvaja vagonā vairāk - tas, manuprāt, lietas būtību tomēr neizšķir. Galvenais ir visu mūsu kopīgā attieksme pret šiem cilvēkiem, kuriem integrēties mūsu sabiedrībā ir daudz grūtāk nekā visiem mums šeit zālē sēdošajiem.

Es gribu atgādināt, ka šis kompromisa vairants, šis mans priekšlikums, tika izskatīts toreiz Strazdumuižā, piedaloties visu frakciju pārstāvjiem. Tad lūk, frakciju pārstāvji, - kāpēc jūs nedarījāt zināmu savām frakcijām un arī Sociālo un darba lietu komisijai šā priekšlikuma būtību un šo kompromisa vienošanos? Šajā sanāksmē piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs, un mēs visi to uzskatījām par zināmā mērā labu risinājumu. Es neiebilstu pret to, ka tiek paaugstināts akcīzes nodoklis un tiek iegūti jauni līdzekļi, ar kuriem varētu kaut ko kompensēt invalīdiem, bet šai braukšanas maksas kārtībai ir jābūt ļoti vienkāršai un skaidrai, lai katram, kurš nevar paiet, katram, kurš nevar kārtīgi redzēt, būtu tiesības iekāpt satiksmes līdzeklī un braukt par velti. Un nav jau tik ārkārtīgi nežēlīgi arī šie privātuzņēmēji. Tādā gadījumā tik tiešām pašvaldība varētu piešķirt dotāciju, ja kādā konkrētā apvidū kursē tikai tas privātais transports. Es domāju, arī tie jautājumi ir atrisināmi. Bet vislētāk, tiešām ir izdot īpašu braukšanas karti, tādu pašu kā mēneškarti, varbūt ar spēcīgāku ūdenszīmi vai ar kādu citu atšķirības zīmi, un izsniegt šiem smagas invaliditātes cilvēkiem.

Es aicinu visus iedziļināties šajā jautājumā no cilvēcības viedokļa, no sapratnes viedokļa atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad es runāšu nevis Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, bet pati savā vārdā, kā deputāte Prēdele.

Arī es piedalījos šajā pasākumā Strazdumuižā, kur bija sanākuši neredzīgie invalīdi no visas Latvijas, un arī es, tāpat kā Seiles kundze un vēl viens otrs no deputātiem, solīju ņemt vērā viņu intereses un katrā ziņā saglabāt pašreizējo kārtību, to varbūt vienīgi uzlabojot. Tāpēc es atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu un aicinu to darīt arī jūs. Bet es vēlētos izklāstīt arī savas pārdomas un savu priekšlikumu, ko, kā redzams, trešajā lasījumā izdosies īstenot.

Proti, šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka ir it kā savā starpā sanaidoti tie invalīdi, kuri pārvietojas uz ratiņiem, vai arī spinālie invalīdi, kuri nekādi nepārvietojas, dzīvo tikai un vienīgi pa mājām, un tie invalīdi, kuriem tomēr ir kādas iespējas, kāda varēšana pārvietoties - iet, staigāt, braukt transportā. Tie, kas tomēr var pārvietoties un grib pārvietoties sabiedriskajā transportā, ir par to, lai tiktu saglabāta pašreizējā kārtība, ka invalīds iekāpj sabiedriskajā transportā, uzrāda attiecīgu dokumentu (tā varētu būt arī Seiles kundzes minētā apliecība) un bez kādas biļešu pirkšanas, bez kādas citas procedūras brauc. Taču tie invalīdi, kuri pārvietoties nevar, ir par to, lai tiktu saņemta šī kompensācija - 2,5 lati katru mēnesi. Tas ir saprotams. Bet tas nenozīmē, ka šie invalīdi negribētu pārvietoties, negribētu braukt sabiedriskajā transportā un piedalīties mūsu dzīvē. Runa ir par to, ka viņiem vienkārši nav tādas iespējas. Un neapšaubāmi, ka tad, ja šobrīd invalīdam vai vispār cilvēkam, kuram ir tik smagi apstākļi kā invalīdam, tiek piedāvāti klāt pie pensijas divarpus lati, protams, viņš šos divarpus latus paņems, bet jautājums ir par to, ka, neapšaubāmi, viņš šos divarpus latus "noēdīs", atdos savam bērnam pārtikai vai iztērēs zālēm vai kaut kam citam vajadzīgam. Līdz ar to mēs patiesībā dzenam atkal stūrī šo cilvēku. Ko darīt? Manuprāt, ir jārīkojas tādējādi, ka ir jāizpilda gan to invalīdu vēlēšanās, kuri vēlas braukt par brīvu, respektīvi, valsts apmaksātajā sabiedriskajā transportā, gan arī jāpalīdz tiem, kuri paliek mājās un vēlas saņemt kompensāciju par to, ka viņi nevar izkustēties no mājas. Proti, jādara tā, lai būtu apmierināti gan vieni, gan arī otri, jo, manuprāt, valstij ir vissteidzīgākajā kārtā jāatrod kādas investīcijas, kādi projekti tieši invalīdu dzīves apstākļu un pārvietošanās apstākļu uzlabošanai. Ja mēs mūsu stacijas pielāgotu tāpat, kā tas ir ārzemēs - ka jebkurš "ratiņnieks" tomēr var iebraukt vilciena vagonā - , arī ar to jau šiem cilvēkiem tiktu izdarīts ļoti liels pakalpojums un viņi daudz labāk varētu gan strādāt, gan redzēt pasauli, gan arī būt līdzvērtīgi cilvēki veselajiem.

Otrām kārtām. Šeit Saeimā gatavojas lieliem pārbūves darbiem. Cienījamie kolēģi! Kas notiek tad, ja kāds invalīds vēlas atnākt pie saviem deputātiem parunāties, atnākt paskatīties mūsu Saeimas sēdi? Viņš nemaz šeit netiek iekšā. Un kas notiktu tad, ja kāds no šiem "ratiņniekiem" tiktu ievēlēts Saeimā kā deputāts? Ko tad darītu? Manuprāt, šāda situācija, kad ir iestādes, pie tam ļoti augstas iestādes, valdības iestādes, Saeima, kurās invalīds vispār netiek iekšā, ir absolūti nehumāna. Tā vispār ir necilvēcīga rīcība no mūsu puses.

Trešām kārtām. Rīgas "ratiņniekiem" ir tāds liels sapnis. Viņiem vajadzīgi apmēram 30 000 latu, lai izveidotu savu transporta sistēmu, proti, tādus nelielus "busiņus", kuros "ratiņnieki" varētu viegli ievietoties, un tad viņi varētu strādāt, viņi varētu strādāt pie datoriem, viņi varētu strādāt dažādos kantoros un visur citur, kā jebkurš cilvēks, jo viņiem ir gudras galvas un prasmīgas rokas. Diemžēl arī šos 30 000 latu mēs neesam atraduši.

Paskatīsimies vēl uz šo problēmu no citas puses. Tātad šie mazkustīgākie invalīdi un arī pārējie invalīdi būtu ar mieru saņemt kompensāciju, ja šī kompensācija būtu piemērota. Seiles kundze jau runāja par tiem 2,5 latiem. Padomājiet paši, kur mēs varam par tiem aizbraukt? Un kur var aizbraukt invalīds? Izskanēja pat no Labklājības ministrijas puses tādi ciniski vārdi, ka invalīds par šiem 2,5 latiem varēs izvēlēties, kur un ar kādu transportu braukt. Nu ko tad jūs par šiem 2,5 latiem izvēlēsieties? Tas nozīmē, ka viņi tāpat paliks mājās. Īsi un kodolīgi: vienkārši mums ir jāpalielina šī kompensācija. Ja ir runa par kompensāciju. Un tā nevar būt tikai 1,9 miljoni latu, kā tas ir šobrīd paredzēts budžeta grozījumos, bet tā ir jāpalielina vismaz divkārt un pat vēl vairāk. Jūs teiksiet - jā, atkal jau ir runa par naudu. Un, līdzko runā par naudu, tā neviens neko negrib dzirdēt. Bet, cienījamie kolēģi, mēs tik daudz naudas izlietojam nelietderīgi, dažādos tādos projektos, kas patiesībā ir luksusa projekti, taču šiem cilvēkiem nav citas iespējas, viņiem neviens nevar iedot citas rokas, kājas. Vienīgi mēs, veselie, varam viņiem palīdzēt, kaut mazliet atvieglot šo dzīvi, šo situāciju.

Tāpēc mans, kā deputātes, ierosinājums šobrīd ir tāds - pieņemt Seiles kundzes priekšlikumu un tālāk domāt par to, kā varētu ievērot gan "ratiņnieku", gan arī otras invalīdu daļas intereses, un turpmāk skatīties, kā palielināt dotējumu, kā palielināt naudas līdzekļus visiem invalīdiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām rada neizpratni atbildīgās komisijas, tas ir, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, attieksme pret priekšlikumiem, kas ir iesniegti attiecībā uz likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" grozījumu, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām šā likuma 15.pantā. Sociālo un darba lietu komisijas attieksme ir bijusi noraidoša gan attiecībā pret deputātes Seiles priekšlikumu, gan arī vēlāk... Mēs šeit tabulā redzam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kura būtība arī ir tā pati, - ka ir nepieciešams atjaunot invalīdiem tiesības bez maksas braukt sabiedriskajā transportā. Ir nepieciešams atjaunot tās tiesības. Kā es uzskatu, ar nepamatotu un, es gribētu teikt, arī amorālu balsojumu mēs pirmajā lasījumā šeit invalīdiem tās tikām atņēmuši, un frakcija "Latvijai" jau tajā laikā iestājās pret šo tiesību atņemšanu, un mēs arī tagad pildām savu solījumu un esam attiecībā uz otro lasījumu iesnieguši arī savu priekšlikumu - tomēr šīs tiesības invalīdiem atstāt. Pirmās un otrās grupas invalīdiem atstāt tiesības bez maksas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Kas attiecas uz tālāko procedūru, es aicinu šeit necensties veidot kādas politiskas intrigas starp partijām, bet vienoties visiem par to, ka mēs atbalstām tās normas, kas atļauj invalīdiem... atdod viņiem atpakaļ tās viņiem piederējušās tiesības, kuras tiem ir arī civilizētās valstīs, - izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus bez maksas. Un tāpēc es uzskatu, ka šajā brīdī nebūtu pats svarīgākais, vai šeit atbalsta frakcijas "Latvijai" priekšlikumu vai deputātes Seiles priekšlikumu. Vēl mums ir priekšā trešais lasījums, mēs varam vai nu vienu, vai otru redakciju atbalstīt, bet šobrīd būtu lūgums vienoties par to principu, ka mēs tomēr invalīdiem piešķiram šīs tiesības bez maksas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Es ļoti lūgtu atbalstīt balsojumā gan šo Seiles kundzes priekšlikumu, gan arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Atkarībā no procedūras, kā tā mums šeit tiks veidota... Mums, augstākajam valsts varas orgānam, likumdevējam, augstākajai politiskajai varai, tomēr vajag parādīt savu cieņu pret invalīdiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Diemžēl man rodas iespaids, ka mēs esam pilnīgā pārliecībā, ka nekad nevienu no mums nelaime neskars. Tās nav emocijas, ko es teikšu. Bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā mēs ar šiem nelaimīgajiem cilvēkiem tikāmies, un man nekad nepacelsies roka, lai nobalsotu par tādu projektu, ka klibam vai aklam cilvēkam ir jāpierāda, ka viņš ir klibs vai akls vai ka viņam jāmeklē nauda. Ja mēs redzam tikai naudu, bet aiz naudas neredzam cilvēku, tad kaut kas nav kārtībā. Es neesmu pilnvarots runāt nedz komisijas vārdā, nedz - vēl jo vairāk - frakcijas vārdā, bet personīgi man sāp, ka Ministru kabinets nav izmantojis to, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lika priekšā pirmajā lasījumā. Jā, ir ļoti daudz viltus invalīdu; šīs apliecības nokopēt uz kserokopētāja ir tikpat vienkārši kā jebkuru citu papīrīti. Var būt, ka pat puse viltus ceļā izmanto šīs... pagaidām tās nevar saukt par privilēģijām. Kāpēc Ministru kabinets, ja nevilcinoties varēja represētajiem perfektas, skaistas apliecības sagatavot, - kāpēc šajā gadījumā, kad ir tik viegli konstatēt... Politiski represētā piederību pie šā statusa ir grūti konstatēt, arī nacionālā brīvības cīnītāja statusu ir grūtāk konstatēt, turpretim šajā gadījumā ir skaidri redzams... Ja sasauc darba ekspertīzes komisijas vai ārstu komisijas, ir viegli konstatēt. Kāpēc tikpat īsā periodā nevarēja invalīdiem izsniegt tādas apliecības, ko nevar viltot? Braucēju skaits - es esmu par to runājis ar Autopārvadātāju asociāciju - samazinātos krietni, bet šie cilvēki nebūtu nostādīti bezizejas situācijā. Kāpēc, no otras puses, nevarēja... jā, es piekrītu, privātajiem pārvadātājiem ir jākompensē, bet tas nedrīkst būt uz invalīdu izdzīvošanas rēķina. Runa taču, kolēģi, nav par invalīdiem vispār, runa ir par tiem, kam ir smaga invaliditāte. Es atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu un aicinu kolēģus darīt to pašu, tādējādi mēs varbūt piespiedīsim Ministru kabinetu nolūkoties uz cilvēku kā uz cilvēku. Jo viņi stāstīja, ka viņi pat uzklausīti netika. Viņi pie mums atnāca... Šis nav populisms, šis nav nekāds mēģinājums iekarot kaut kādas balsis, nav daudz to cilvēku. Es gribētu, lai mēs pirmām kārtām būtu cilvēki un saprastu, ka neesam ar garantiju pasargāti no nelaimes savā dzīvē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai jūs uzreiz atbalstītu deputātes Seiles priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, jo tomēr jāatzīst, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas iesniegts, neparedzot šo papilddokumentu izveidošanu un izsniegšanu invalīdiem, kuri izmanto bezmaksas transportu, laikam nebūtu pieņemams, jo tā ir taisnība, ka šobrīd šie dokumenti ir ļoti vienkārši un pavirši. Izgatavot apliecību, kuru nevar viltot, - tā nav problēma, tas nemaksās miljonus no valsts budžeta, un tas ir ļoti viegli un ātri izdarāms. Bet te jau ir arī cita lieta. Mēs visu laiku runājam, ka negrib vadāt invalīdus, ka invalīdu ir ļoti daudz, bet līdz šim brīdim es neesmu redzējusi, cik pieprasa Tramvaju un trolejbusu pārvalde, cik pieprasa autobusu satiksmes organizētāji Latvijā par invalīdu pārvadāšanu. Cik man ir zināms, ar to naudu, kas ir iedalīta no budžeta, pārvadātājiem pietiek visā pilnībā un viņi ir ar mieru turpināt pašreiz esošo kārtību. Mums būtu nepieciešami šie skaitļi, ja mēs gribam pierādīt, ka šī kārtība ir jāmaina un jāizmaksā katram 2,5 lati "uz rokas". Šo datu nav, tie ir tādi... šodien sarunas līmenī, bet, vienalga, ja arī šie dati pārsniedz... Prēdeles kundze teica... 1,9... vienu brīdi bija runa par 2,8 miljoniem... ja tā summa pārsniedz, tad ir jāpārskata, kāpēc, uz kāda pamata, kādi nodokļi ietekmē šo procesu. Bet šodien izmainīt valstī šo kārtību ir pilnīgi amorāli un nepieņemami. Jo, redziet, mēs jau varam teikt: iedosim katram 2,5 latus! Loģiski, ka cilvēks, kuram ir ļoti mazi iztikas līdzekļi, tos izlietos pirmajai nepieciešamībai - ēšanai un zālēm, un nevienam nav tiesību pārmest viņam to, ka viņš nebrauca, bet nopirka sev zāles vai nopirka sev pienu vai maizi. Tas arī ir jāsaprot. Es gribētu iebilst pret Prēdeles kundzes teikto, ka mums ir gan jāgarantē iespēja braukt par velti, gan tiem, kas negrib braukt, jāizmaksā tā kompensācija. Ja cilvēks negrib braukt, tās ir viņa tiesības, bet lai izmanto tie, kas brauc... Cilvēkam jādod iespēja saņemt šo kompensāciju no citiem līdzekļiem, jo nedrīkst ņemt no tās nozares, kam ir paredzēts, lai tos atdotu tikai tāpēc, ka arī šis cilvēks ir invalīdu kategorijā. Jo savādāk veidojas situācija, kas līdzīga tai, kāda mums izveidojās diemžēl ar to naudas summu, ko piedāvāja Vācija kā kompensāciju par Otro pasaules karu. Ir runa par šiem diviem miljoniem vācu marku. Mēs līdz šim brīdim neesam varējuši saprast, vai tos sadalīt "uz galviņām" vai ņemt un izmantot rehabilitācijas centra veidošanai. Cik es zinu, Ministru kabinets, lai tiktu vaļā no šīs problēmas, ir vispār no šīs naudas atteicies, uzskatot, ka tas ir pazemojums Latvijas valstij. Jāsaka, ka Igaunija un Lietuva gan neuzskatīja to par pazemojumu, šos divus miljonus pieņēma un veido saviem Otrajā pasaules karā cietušajiem cilvēkiem rehabilitācijas centru. Mēs esam par lepnu, mēs esam nezin kāpēc politiski gudrāki, mēs šo naudu neņemam, labi zinādami, ka nākamajā gadā Vācija mums vairs nedos neko, jo tā ir nauda, kas ir ielikta Vācijas budžetā, un, ja nepaņemam šogad šo naudu, tad mēs paliekam bez nekā. Tā arī ir šoreiz - nauda ir jāsaskaita, tas ir pareizi, jādabū ir precīzi skaitļi, cik kurai institūcijai vajag. Priekš tā ir valsts pārvaldes sistēma, priekš tā ir pašvaldības... Lai sakārtotu šo jautājumu attiecībā uz privātajām satiksmes līnijām, kuras apkalpo privāti. Un arī tur no šīs summas pārskaitīt nepieciešamo naudu, kas ir vajadzīga... Es jums vēlreiz saku: tie nav miljoni, un tie nav pat tūkstoši. Un tāpēc es deputātus aicinātu atbalstīt Seiles priekšlikumu tādā redakcijā, kāds viņš ir, bet, ja, Seiles kundzes priekšlikums, kā saka, "neiziet cauri", tad es aicinātu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, lai gan saprotu, ka, ja pirmais balsojums nebūs pozitīvs, tad diemžēl mums jau iepriekš ir zināms, ka arī otrais nebūs pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Vēl nesen mēs bijām tikpat kā invalīdi un vizinājāmies it kā par velti, tas ir, kā Saeimas deputāti, kā pirmās un otrās grupas invalīdi.

Kādēļ es pievērsu šim jautājumam uzmanību? Nesen mēs it kā uzzinājām informāciju, ka, izrādās, par Saeimas deputātiem gadā tika maksāts Tramvaju un trolejbusu pārvaldei un citiem dienestiem, kas pilsētā mūs vizināja līdz šim it kā par velti, 25 tūkstošus latu gadā. Es attiecīgi nedaudz paanalizēju tā šos ciparus, un atklājās interesanti fakti: ja mēs paskaitām un 25 tūkstošus aptuveni izdalām, tad iznāk, ka uz 100 deputatiem mēnesī ir 2000 latu, ja noņem vēl divas nulles, uz deputātu iznāk 20 latu. Protams, rodas interesanta situācija - kurš kuru krāpj? Es nezinu, vai kopējā kartīte, kas šodien būtu it kā šiem deputātiem... Tad varbūt šādas variācijas notiek arī invalīdu jautājumos? Tad man būtu vēl arī nākamais jautājums: vai tad invalīdam būtu tikai 2 lati jāsaņem? Kur tad paliek tā pārējā nauda? Un kāpēc šajā gadījumā attiecīgi nav iesniegtas ziņas kādas summas, lūk, tiek apmaksātas invalīdu vešanai? Kāpēc te parādās tikai 2,5 lati, kas viņiem tiks iedoti klāt? Kaut gan man, cienījamie kungi, tas vairāk atgādina tagadējos 2,5 latus, bet nākošajā gadā sakarā ar budžetu vispār šos 2,5 noņems. Dabiski, tas jau nav pensijas paaugstinājums, tā ir vienkārši kompensācija par tā dēvētajiem transporta pakalpojumiem. Un vai šeit nesākas kārtējo reizi, protams, no valdības un no cienījamā skumjā Makarova kunga puses, kurš vienmēr mums stāsta anekdotes, kaut kāda sava veida krāpšanās?

Un tādēļ, cienījamie kungi, es patiešām labāk piedāvātu atbalstīt Seiles kundzi, jo es vēlreiz saku, es iedomājos, kā tas izskatīsies. Varbūt patiešām vajadzētu Makarova kungam vai arī Šķēles kungam vienreiz izlīst no mašīnas "MK-1" laukā un pabraukt transportā. Aizsiesim viņiem acis un tad paskatīsimies, kā viņi tur pirks tos talonus. Tas būtu ļoti oriģināli! Varbūt varētu pat sagatavot kinosižetu vai paskatīties kopā ar presi, lai Ministru prezidents to pamēģina. Iespējams, ka arī mūsu cienījamais Ministru prezidenta biedrs Kaksītis tad pamēģinātu, stāvēdams uz kruķiem, kompostrēt talonus. Tas būtu oriģināli!

Protams, es neproponēju tādu ideju, bet tas būtu oriģināli, kā viņš to darītu, ja abas divas rokas ir aizņemtas. Varbūt jūs, kāds, cienījamais kolēģi, pastāstītu kā to var izdarīt?

Protams, mēs varam velt vainu uz to, ka ir saražotas it kā viltotas pensionāru un invalīdu apliecības, bet es varu pateikt vienu - pie mums jau mūsu valstī visu vilto. Un reizēm man gribas arī Šķēles kungu paraustīt aiz bārdas, vai tā nav viltota, jo varbūt tur apakšā sēž kāds cits kungs. Bet šinī gadījumā visvājāko grupu aizskart šādā nekorektā veidā, - tas būs uz mūsu sirdsapziņas!

Protams, mēs jau varam atkal gaidīt, kad atnāks pensionāri, vai arī mēs "pamodīsimies" tikai tad, kad atnāks invalīdi šeit pie Saeimas. Protams, tā mēs arī varam darīt, bet šinī gadījumā, cienījamie kolēģi, nevar tā darīt. Šī summa, kas tiek dēvēta par kompensāciju... Es nezinu, kam ir domāta šī kompensācija, ko ar to kompensēs. Ko tas invalīds ar tiem divarpus latiem darīs? Es personīgi to pārbaudīšu šinīs dienās. Es kaut vai divas reizes braucu uz vienu pusi un uz otru pusi, un tas ir 28 santīmi. Parēķiniet, Saeimas deputāti, cik tas iznāk uz 30 dienām, tas ir, aizbraukt un atbraukt! Kaut vai uz tirgu vai pie ārsta. Vai jūs varēsit iekļauties divarpus latos? Šinī summā? Un jautājums: tagad tiek kompensēti 20 lati vai kāda cita summa? Kur ir tā starpība?

Tātad mēs kārtējo reizi kaut kādu budžeta deficītu vai kārtējo profanāciju slēpsim ar invalīdu naudu? Es nezinu, kur tad ir jāgriežas, lai noskaidrotu, kur tā naudas starpība ir palikusi? Un tā dziesma, ko "dzied" Tramvaju un trolejbusu pārvalde... Es, lūk, jau parādīju, ka 20 latu viņi ieņem par katru Saeimas deputātu ik mēnesi. Tā summa neatbilst, tātad notiek krāpšana. Un mūs grib pakļaut krāpšanas principiem. Ja tā ir morāle, tad es nezinu, cik tālu mēs varam nokļūt ar šo morāli. Vai mēs tai gribam pakļauties? Tad pakļausimies! Bet visam ir robeža, un tādēļ es aicinu, kolēģi, atbalstīt Seiles kundzi. Es vēlreiz saku: kamēr nebūs konkrētu ciparu, neaiztiksim šo slāni! Būsim reālisti! Viņi tik un tā mirst nost katru dienu.

Tāpat man rodas vēl tāds jautājumus: kur paliek Makarova kunga "sasniegumu" augļi? Katru gadu vismaz 20 000 cilvēku samazinās šī grupa. Protams, Makarova kungs saražo klāt vēl kaut ko. Bet saprotiet, tomēr paliek jautājums: kur šī nauda paliek? Ekonomija? Kas man parādīs to? Mēs runājam par "aklajām vistiņām". Ministru kabinets stāsta anekdotes, bet Saeima, tā kā ir kopējā koalīcijā, vismaz vairākums, attiecīgi arī balso. Tā ka jums stāsta pasakas. Zināt, arī Austrumos bija Hodža Nasredins. Viņš teica: "Labi, jāpažvadzina nauda, viņa labi skan!" protams, savā veidā var reāli saprast. Pagaidām mums Šķēles kungs un Ministru kabinets to naudu tā skaisti pažvadzina un saka: "Zināt, re, kur viņa ir!" Tikai jautājums: kur tad viņa paliek pēc tam?

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu, es vēlreiz saku - šādu gājienu nedarīsim! Nedarīsim to, nebūsim amorāli! Protams, ja vēl kaut kāda jēga mums ir palikusi par morali.

Un tādēļ es vēlreiz piedāvāju: ja jau šie gudrinieki to piedāvā, tad aizsiesim Makarova kungam acis un ļausim šim kungam šinī stāvoklī vienu dienu pavizināties par tiem 2,5 latiem, un tad redzēsim. Eksperimenti vienmēr ir laba lieta. It sevišķi Ministru kabineta līmenī. Būtu ļoti labi. Vai arī varam darīt otrādi - lai katrs invalīds saņem pa vienai mašīnai, uzliksim kādu numuru... Tad būs cita lieta, bet tam nauda ir. (Starpsauciens: "Kur to naudu dabūs?")

Tādēļ, cienījamie kungi, es vēlreiz saku: būsim reālisti! Šinī gadījumā nepakļausimies spiedienam un būsim korekti, ja reiz solījām invalīdiem, ka pagaidām saglabāsim bezmaksas braukšanu un nesegsim ar viņu naudu šos budžeta "gâjienus" un Šķēles kunga izdarības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums nav jārunā paaugstinātā toņkārtā un jādraud ar bārdas raustīšanu vienam vai otram, kā Lujāna kungs nupat draudēja. Es domāju, ka jūs visi nobalsosit par Seiles kundzes priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģisks, ļoti cilvēcīgs, un būtu dīvaini, ja mēs balsotu citādāk.

Atcerieties, visu frakciju deputātu pārstāvji, kuri patiešām pulcējāmies šeit pat blakuszālē, kad invalīdi piketēja pie Saeimas nama un kad Seiles kundze lūdza Prezidiju, lai viņus pieņemtu. Un tad visi kā viens, visu frakciju pārstāvji, solīja nodrošināt invalīdiem braukšanu bez maksas. Godīgi sakot, tas ir mūsu sirdsapziņas jautājums. Tā tik vēl trūka, lai šie cilvēki, kas jau tā dzīvo ļoti smagos apstākļos, nevarētu pārvietoties. Tie, kuri grib un kuri vēl var. Cik tad daudz viņu ir, kuri vispār spēj pārvietoties? Un, ja mēs viņiem liegsim šo iespēju, tad tas būs pavisam, pavisam necilvēcīgi.

Pie tam šajā priekšlikumā ir runa par sabiedrisko transportu. Es domāju, ka jau paši invalīdi izvēlēsies un atradīs iespēju braukt ar šo sabiedrisko transportu, bet ko darīt, ja nu būs vietas, kur ir tikai privātais transports? Tad droši vien pašvaldības atradīs iespēju atbalstīt un attiecīgi samaksāt šiem privātajiem uzņēmējiem, kuri nodrošina attiecīgajā vietā pārvadājumus ar privāto transportu.

Es ilgāk vairs nerunāšu, jo ceru, ka jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīsit Seiles kundzes priekšlikumu, kuru vienkārši nevar neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es iztikšu bez emocijām. Man tās nebūtu pieklājīgas. Es jums tikai atgādināšu, ka šorīt mums bija saruna Juridiskajā komisijā ar Finansu ministrijas pārstāvi, kura apgalvoja, ka 2,5 miljonus vajadzēšot tagad novirzīt - šos 30 latus pirmās un otrās grupas invalīdu braucienu kompensēšanai. Tad es jautāju, bet skaidru atbildi nesaņēmu, proti: kāpēc tad visus 2,5 miljonus? Vai tad šī summa ir lielāka par to summu, ko tagad samaksā tiešā ceļā Finansu ministrija vai valdība, vai Labklājības ministrija sabiedriskajam transportam par invalīdu vizināšanu par velti. Par I un II grupas invalīdu vizināšanu. Man teica, ka tā summa esot krietni mazāka par to, ko samaksā šobrīd ministrija vai valdība sabiedriskajam transportam. Tad iznāks tāds stāvoklis, ka valsts zaudē, jo valstij nav izdevīgi šo kompensāciju izmaksāt, bet acīmredzot šo piemaksu gribot saņemt sabiedriskais transports, kuram tagad viņa zudīs. Izrādās, ka gan viens, gan otrs būs zaudētājs, bet mēs tomēr šādu izmaiņu gribam.

Kāpēc, sagatavojot šo grozījumu likumā, netika iesniegti šie skaitļi jums, deputāti, lai jūs varētu redzēt, vai šeit ir absurds vai nav. Jo šis absurds, ko es tagad minēju, pastāv. Kaut vai nebūdami nemaz žēlsirdīgi pret invalīdiem, nebalsojiet, lūdzu, par tādu lietu, kur zaudē gan valsts, gan sabiedriskā transporta uzņēmumi. Bet, ja šādu skaitļu mums nav, tad jātic tam, ko teica Finansu ministrijas pārstāvji un ko es jums te tagad pasaku. Tāpēc es lūdzu atbalstīt un balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu vai arī par Annas Seiles priekšlikumu.

Es gribu teikt tikai to, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums varbūt tomēr ir labāks, jo mēs zinām, - tiklīdz ir sarežģītākas invalīdu apliecības, uzreiz tiek izdarīts pasūtījums, lai tās sagatavotu ārzemēs. To taču mēs visi zinām! Varbūt tās vienkāršākās tomēr lai sagatavo tepat? Un, ja gadījumā parādās viltus invalīdi, tad varētu izdarīt diezgan ātri šo dokumentu nomaiņu, un tas nemaz nemaksātu vairāk nekā pasūtīšana ārzemēs, dodot darbu ārzemniekiem, bet atraujot darbu savām tipogrāfijām. Bet katrā ziņā es esmu par vienu vai par otru priekšlikumu. Tas ir atkarīgs no tā, cik jūs, deputāti, būsit pretimnākoši. Tā kā jūs parasti nebalsojat par opozīcijas pārstāvju priekšlikumu, tad šoreiz es saku: atbalstiet Annas Seiles priekšlikumu. Es būšu pateicīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Rāznas kungs, mums ir 11 minūtes līdz sēdes beigām.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu aizkavēt tikai dažas minūtes no jūsu laika. Ja Mauliņa kungs nebūtu teicis, ka viņš šorīt sarunājās, es varbūt nebūtu nācis šeit, tribīnē, bet es gribu pastāstīt vienu sarunu.

Nesen, kādas 10 dienas atpakaļ, sarunā ar Ceļu policijas darbiniekiem, kas mani apturēja uz ceļa, Ceļu policijas darbinieks teica tā: "Mums jau vajadzētu zināt tos deputātus pēc sejas, bet, ziniet, tāpat kā mūs, Ceļu policijas darbiniekus, arī jūs, Saeimas deputātus un valdību, tauta necieš." (Starpsauciens no zāles: "Pareizi dara..") Apmēram tādā garā. Zināt, man nebija ko viņam iebilst. Es tikai teicu vienu, ka gan viņiem, gan arī mums jādara viss, lai tā nebūtu. Un pēc šīm sarunām, kas šodien šeit notiek un arī iepriekšējās sēdēs, acīmredzot tai tautai jau grūti būs paciest.

Šobrīd konkrēti par šo likumprojektu. Mēs visur deklarējam, ka mūsu valsts ekonomiskais stāvoklis uzlabojas. Pieaug algas gandrīz visās valsts institūcijās. Šeit laikam tie invalīdi ir vienīgie, kuriem mēs esam pasliktinājuši viņu situāciju valstī. Tad man jāprasa: kā tad mēs domājam?

Ja mēs runājam, ka šeit ir naudas lieta, tad es jums pateikšu. Līdz šiem labojumiem valsts izmantoja 900 000. Nu, paskatieties - 565 miljoni un 900 000! Vai šeit ir naudas lieta? Šeit vienkārši ir mūsu attieksme pret mūsu valsts invalīdiem - gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Tāpēc es aicinu... Protams, es gribētu, lai mēs nobalsotu šobrīd par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un pēc tam to varētu sagatavot varbūt tā, kādam tam būtu jābūt uz trešo lasījumu. Protams, arī Seiles kundzes priekšlikums ir labs, un es aicinu balsot vai nu par vienu, vai par otru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Prēdeles kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt likumprojekta 15.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par -56, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

A.Prēdele. Cienījamie kolēģi, tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš ir ļoti līdzīgs Seiles kundzes priekšlikumam. Arī šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams, jo mēs jautājumu principā jau esam izlēmuši.

A.Prēdele. Labi. Tādā gadījumā trešais priekšlikums pieder frakcijai "Latvijai" - izslēgt 15.panta 3.teikumu. Jā, arī tas patiesībā nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

A.Prēdele. Līdz ar to es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, par trešā lasījuma iesniegšanas termiņiem.

A.Prēdele. Es ierosinu 9.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 2600. Tas ir likumprojekts "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Tātad dokuments jums ir izdalīts, tam ir pievienoti attiecīgie atzinumi un anotācija. Šā likuma mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Līdz ar šā likuma pieņemšanu mēs izpildīsim arī vairākas starptautiskas saistības, kuras esam uzņēmušies ar līgumiem, un tādējādi veiksim likumdošanas pasākumus, lai novērstu šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju Latvijas finansu sistēmas apritē. Priekšlikums ir atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālāk jau pie nākamajiem lasījumiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu ieteikumus otrajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 19.jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildums Čerāna kungam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu noteikt 26.jūniju, lai mēs tomēr varētu arī pēc sēžu beigām mierīgi pastrādāt un sagatavot šos priekšlikumus, jo šeit tiešām ir ļoti nopietni jāpiestrādā. Ir vairāki principiāli punkti, kuri šeit ir jāsagatavo. Gan par to, kas būs šī institūcija, kura pieņems šos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, gan arī par to, kādus darījumus mēs uzskatīsim par noziedzīgiem darījumiem šā likuma izpratnē. Ļoti būtiskas ir diskusijas, un tāpēc es aicinu noteikt 26.jūniju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Vai Vītola kungs vēlas ko teikt?

M.Vītols. Mums nav iebildumu, ka tas ir 26.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Komisija atbalsta Čerāna kunga priekšlikumu - 26.jūniju. Vai deputāti arī atbalsta? Atbalsta. Paldies. Pieņemts. Tātad - 26.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija.

Godātie kolēģi, mēs gan esam pieteikuši darba kārtības nākamo jautājumu, bet tā izskatīšanu varbūt sāksim rīt no rīta, ja jums nav iebildumu. Paldies.

Tādā gadījumā lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Ābele,

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Martijans Bekasovs,

Viesturs Boka,

Ziedonis Čevers,

Roberts Dilba,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Edvīns Inkēns,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Kārlis Leiškalns,

Leopolds Ozoliņš,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns,

Gundars Valdmanis,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai - 5. jūnijam - pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute