Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu kārtējo sēdi - Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 2.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais iesniegums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu un 90.panta ceturto daļu lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā - lūdz papildināt šīsdienas darba kārtību ar lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Latvijas Republikas Krimināllikums” trešajam lasījumam. Komisija lūdz iepriekšminēto lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīt kā pirmo punktu. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Tādēļ izskatīsim to kā pirmo punktu pirms Prezidija ziņojumiem.

Nākamais ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iesniegums. Lūdz iekļaut 2.oktobra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana...” lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Vai kāds deputāts par šo priekšlikumu vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Iekļaujam to kā darba kārtības 21.jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas). Vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Bet vēl ir jāizskata, godātie kolēģi, desmit Saeimas deputātu iesniegtais priekšlikums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosinām Saeimas 1997.gada 2.oktobra sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku - 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.” Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”?

Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien diez vai mēs varētu piekrist šādai iniciatīvai. Es vēl varētu to atbalstīt vakardien, kad bija ārkārtas sēde un kad patiešām bija diezgan vēls, bet šodien mēs aizmirstam to, ka darba kārtībā ir Saeimas vēlēšanu likums. Vai mēs gribam kārtējo reizi, kad ir pietiekami daudz jautājumu, kas ir diskutabli un ko arī sabiedrība aktuāli uztver... Vai mēs plānojam šoreiz kaut kāda spiediena rezultātā tādā veidā panākt, lai šis jautājums netiktu izdiskutēts? Es tomēr aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo iniciatīvu. Nu, protams, var ieslēgt vienkārši balsošanas mašīnu un cerēt, ka tas būs demokrātijas sasniegums.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, ka tieši opozīcija bija tā, kas, manā uztverē, ļoti pamatoti aicināja saglabāt debates, kad, teiksim, dienas beigās mēs esam tikuši no 50 jautājumiem līdz 5.jautājumam. Saglabāt debates, bet vismaz īsākas. Un, ja mēs šobrīd uzreiz pieņemam šādu lēmumu, tad rodas iespēja visiem - gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem - izteikties par visiem jautājumiem. Un šajā gadījumā vienkārši paskatīsimies, cik liela mums ir darba kārtība. Lūdzu, nekliedziet, cienījamie opozīcijas pārstāvji! Es tiešām ceru, ka jūs šeit esat atnākuši pieņemt likumus, nevis vienkārši “noraut” sēdes darbu. (Skaļi. nesaprotami izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu - samazināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar vienošanos izskatām jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Latvijas Republikas Krimināllikums” izskatīšanai trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to, ka vairākām komisijām ir problēmas sakarā ar to, ka ir paredzēts izskatīt šo apjomīgo likumu līdz 3.oktobrim, es savas komisijas vārdā ierosinu pagarināt līdz 1.novembrim iesniegumu laiku trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu - priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam pagarināt līdz 1.novembrim? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, kolēģi. Lēmums ir pieņemts.

Sākam izskatīt Saeimas darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” jautājumus.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts šīm komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt Elmārs Zelgalvis. “Pret”. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es aicinu deputātus nenodot šo likumprojektu komisijām. Kāpēc? Tāpēc, ka šis likumprojekts ir konceptuālā pretrunā ar mūsu šodien pastāvošo nodokļu politiku, ar nodokļu likumdošanu. Līdz šim pastāv likums par akcīzes nodokli, kurš nosaka akcīzes nodokļa samaksu visām akcizētām precēm - degvielai, alkoholam, tabakas izstrādājumiem un citiem. Tagad mēs redzam, ka ir izstrādāts jauns likumprojekts, kas paredz šo akcīzes nodokli tikai vienai akcizētai precei - degvielai. Tāpēc nav skaidrs, kas notiks tālāk. Vai pēc tam sekos arī jauns likumprojekts par alkoholu? Akcīzes nodoklis alkoholam vai citām precēm? Es domāju, ka Ministru kabinetam vajadzēja konceptuāli atrisināt šo jautājumu un šeit, Saeimā, ziņot vai sniegt kaut kādu paskaidrojumu, kāda tālāk šī politika būs. Ja mēs paskatāmies tajā anotācijā, kas ir pievienota likumprojektam, tad redzam, ka šeit šī pamatojuma nav. Kāpēc ir vajadzīgs šodien mainīt šādu konceptuālu nostāju un izstrādāt un pieņemt jaunu likumprojektu, kas attiecas tikai uz šo vienu akcizēto preci? Nav šāda pamatojuma. Šeit šajā Finansu ministrijas paskaidrojumā vairāk ir runāts par to, kas būs paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Par to, ko risina pašreizējie noteikumi un ko risinās no jauna pieņemamie, izstrādājamie. Bet rodas jautājums: kāpēc šos pašus jautājumus nevar risināt šodien jau pastāvošajā likumdošanā? Kas traucē to darīt? No šā likumprojekta anotācijas tas nav skaidrs, nav pamatojuma, kāpēc tas ir vajadzīgs un kāda tālāk šā likuma pieņemšanas koncepcija būs. Tāpēc aicinu nenodot to komisijām. Lai tomēr Ministru kabinets nāk ar jaunu šādu koncepciju, ar jauniem paskaidrojumiem.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - vēlas runāt “par”.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Finansu ministrijas vārdā vēlos paskaidrot, kāda ir Finansu ministrijas pieeja attiecībā uz akcīzes nodokļa likumdošanas tālāko gaitu. Tiešām, Zelgalvja kungs, tas ir paredzēts, un šobrīd notiek rūpīgs darbs, lai esošo akcīzes nodokli sadalītu vairākos atsevišķos - konkrēti, četros - likumprojektos katram akcīzes nodokļa veidam, jo gan Eiropas savienības regulējošie noteikumi, gan direktīvas, kuras ir katram atsevišķam akcīzes nodokļa veidam, paredz atšķirīgu akcīzes nodokļa piemērošanu šīm preču grupām - gan degvielai, gan alkoholam, gan tabakai. Šis ir tikai pirmais atsevišķais likums, viena produktu veida akcīzes nodokļa likums. Drīzumā valdība iesniegs Saeimā arī nākamos, konkrēti, tabakai un alkoholam. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo valdības iesniegto likumprojektu un nodot to komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt par šo jautājumu neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Golubova, Deņisova, Jurkāna un Dozorceva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es vēlētos, lai šis likumprojekts tiktu novirzīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieprasa balsojumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Atvainojiet! Bartaševiča kungs, lūdzu, nāciet tribīnē. Jūs acīmredzot vēlaties runāt “par”. Bet vajag operatīvāk reaģēt.

Lūdzu! Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Pēdējo mēnešu notikumi pierādīja, ka nesen pieņemtie grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” dzīvē realizējas ne tā, kā bija domājis likumdevējs. Likumā bija uzskaitīti visi izdevumi, kurus izīrētājs varēja iekļaut dzīvokļa īres maksā. Tā bija dzīvojamo māju uzturēšana, apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas amortizācija, pārvaldes izdevumi, maksa par pakalpojumiem atbilstoši īres līgumiem. Kad mēs likumā rakstījām, ka īres maksā var iekļaut... neviens nedomāja, ka pašvaldības to iztulkos tā, ka var arī neiekļaut uzskaitītos izdevumus dzīvokļu īres maksā. Rezultātā dzīvokļu īres maksām noteiktajam “griestu” līmenim pašvaldības pieskaitītu papildus diezgan lielas summas. Piemēram, Rīgā dažādās priekšpilsētās papildus 15 santīmiem par kvadrātmetru īrnieki maksā par zemes nomas maksu, zemes nodokli, sētnieku uzturēšanu, mājas remontu, labiekārtošanu, apdrošināšanu. Tāda pati situācija ir Rēzeknē. Tur papildus ņem 2 santīmus par iekšējās siltumapgādes sistēmas uzturēšanu. Nezinu, kā ir citās pilsētās, pieļauju, ka līdzīgi. Protams, vainīga šajā situācijā ir Saeima, un mums likums ir jāizlabo, lai nepieļautu patvaļīgu likuma tulkojumu. Citādi mūsu iedzīvotāji maksās par dzīvokli 20 un pat 30 santīmus par kvadrātmetru. Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu balsot pret nodošanu. Protams, kārtējais Bartaševiča kunga piedāvājums laikam ir iepaticies. Tagad visu laiku nāks tribīnē un kaut ko piedāvās. Es, jūsu laiku taupot, netaisos īpaši gari uzstāties, bet šis priekšlikums nav juridiski pareizi noformēts. Un bez tam - izlasiet, lūdzu, šo dokumentu! Tur ir pat rupja kļūda, kas vispār nedod kārtīgu iespaidu par to, ko šis dokuments piedāvā. Vismaz vajadzētu iemācīties lietot garumzīmes tur, kur tās ir nepieciešamas, un noteikti tās tur uzlikt.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms izlemsim jautājumu par to, ko ierosināja deputāts Kalviņš. Vai deputātiem nav iebildumu, ka, ja likumprojekts komisijām tiks nodots, tas tiks nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Balsojums šajā jautājumā nav vajadzīgs. (Skaļi, nesaprotami starpsaucieni no zāles.)

Bet nu ir vajadzīgs balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 14. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu par Eiropas padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Ieguldījumu sabiedrību likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Požarnova, Jurdža, Eniņa un Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pieteikušies šajā jautājumā ir divi deputāti. Odisejs Konstanda vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

Godātie kolēģi, es lūdzu savstarpējos darījumus kārtot ārpus sēžu zāles. Un arī anekdotes stāstīt ārpus tās.

Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Jā, Latvijas valstī, protams, ir daudz sāpīgu un ieilgušu, un neatrisinātu problēmu. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ar to risināšanu pēc būtības nevēlējās nodarboties nevienas valdošās partijas ideologi un politiķi un izliekas šīs problēmas neredzam. Arī valdības, kas mainījušās pietiekami bieži, tagad, 6.Saeimā. Tajā skaitā arī “tēvzemieša” Krasta valdība. Kaut arī “Tēvzemei un Brīvībai” savulaik vārdos ļoti skaļi iestājās par okupācijas seku likvidēšanu Latvijā. Atcerēsimies, ka tās priekšvēlēšanu programmā bija lasāmi skaļi saukļi. “Noteikt amatu ierobežojumus bijušajiem PSKP algotajiem darbiniekiem!” Lūk, piemēram, šāds sauklis, ko “Tēvzemei un Brīvībai” tā arī nav centusies darīt. Tā vietā tagad parādās kaut kāds mīklains likumprojekts par visu Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju, bet nekas netiek runāts par to, kā pildīt savu pirms vēlēšanām doto solījumu. Kā zināms, nekāds risinājums tā arī nav atrasts arī attiecībā uz tā sauktajiem čekas maisiem. Tautas kustības “Latvijai” likumprojekts par čekas maisu publicēšanu, nodošanu atklātībai 6.Saeimā tika noraidīts. Diemžēl pilnīgu fiasko ir cietušas arī likumdošanas normas, kas paredzēja ierobežot bijušo interfrontiešu piedalīšanos vēlēšanās. “Tēvzemei un Brīvībai” šajā jautājumā neko nedarīja. Tā vietā piedāvā, lūk, kaut kādu šādu negatavu dokumentu par lustrāciju. Nekas, protams, nav iebilstams pret ideju uz laiku ierobežot politiskās tiesības personām, kuras ir vainīgas aktīvā sadarbībā ar okupācijas varu un darbojušās pret Latvijas valsts interesēm, - piemēram, visiem kompartijas darbiniekiem, nomenklatūras darbiniekiem, čekas darbiniekiem un tā tālāk. Tomēr, kad apskatām likumprojekta tekstu, tad redzam, ka tā kvalitāte liek mums apšaubīt to, vai vispār kāds nopietni to gribētu darīt. Nē, tas tā nav. Nekādi nav arī saprotams, kā tieši iecerēta likuma piemērošana, lai noteiktu vainas pakāpi apsūdzētajam. Komisija vienkārši nobalso par to, ka, lūk, vainīgs vai nevainīgs, un viss. Kur šeit ir izmeklēšana? Kur ir apsūdzētājs? Un apsūdzība? Kur šeit ir advokāts un tā tālāk? Tā visa šeit nav. Līdz šim visas partijas, vismaz vārdos, uzsvēra tiesiskas valsts veidošanas nepieciešamību Latvijā. Tātad vienīgi tiesa var noteikt katra cilvēka vainīguma pakāpi, piespriest tam sodu atbilstoši likuma prasībām. Tāpēc tagad pārsteidzoša šķiet šī ideja par kaut kādas komisijas veidošanu, kas atzītu aizdomās turamos pilsoņus par vainīgiem vai nevainīgiem latviešu tautas interešu nodevībā un sadarbībā ar okupācijas varu. Tas atgādina vēl pavisam neseno vēsturi, kad padomju aktīvisti, revolucionārās “troikas” patvaļīgi vai pēc savas partijas “sirdsapziņas” izlēma, kuru budzi nošaut uz vietas, bet kuru deportēt uz padomju koncentrācijas nometnēm. Pārsteidzoši, ka likumprojektā ne vārda nav teikts par to, kādi cilvēki veidos šo komisiju, saskaņā ar kādiem kritērijiem viņi tiks izvēlēti, kādām kvalifikācijas prasībām viņiem jāatbilst. Iespējams, ka pietiks vienkārši ar to, ka komisijas loceklis būs “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs vai ka viņu ieteiks Vidiņš. Ar to jau būs pietiekami, lai varētu izveidot šādu “troiku”. Tādējādi ir viegli iedomāties, kā “tēvzemiešu” aktīvisti veidos šādas komisijas, lai izrēķinātos ar sev netīkamiem politiskiem konkurentiem. Kāda tur problēma! Redz, ir vajadzīgs tikai vienas personas iesniegums, un pietiek ar personu liecībām. Respektīvi, viena persona, Pēteris, uzrakstīs iesniegumu par otru personu - Jāni, un vienlaicīgi tā būs arī liecība, un komisijai atliks tikai nobalsot - vainīgs vai nevainīgs. Jo, kā teikts nolikuma projektā, komisija taču ir speciāla tiesa. Varētu papildināt - saukta turpmāk par “troiku”. “Tēvzemiešu” iesniegtais likumprojekts apliecina, ka šī partija nav spējīga konstruktīvi darboties, lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus. Tā vietā tiek likta vienīgi lēta aģitācija, sākot gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nav pieņemams arī tas, ka šo komisiju veidotu pati 6.Saeima. Jo - kas ir kolaboracionisms? Tā ir darbība PSRS vēlētās varas institūcijās, dalība kompartijā, komjaunatnē, pionieru organizācijās, dienests padomju armijā, un no šī viedokļa mēs redzam, ka 6.Saeima būtībā mudž no kolaboracionistiem. Nu paskatīsimies šeit, Prezidijā. Iedomājieties - tātad paši kolaboracionisti nobalsos par kolaboracionisma atmaskošanas komisijas izveidošanu un tad lems, ka ir labie kolaboracionisti, respektīvi, nevainīgie, un sliktie, respektīvi, vainīgie. Es domāju, šī Vidiņa ideja ir absurda pēc būtības un “izlustrējama”, balsojot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - “par”.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, pilnīgi pieņemu “komunistu spraudēja uz mietiem” kritiku par likuma nepilnību, un es ceru, ka viņš varēs ierosināt kārtīgus šā likumprojekta labojumus, lai tas būtu pieņemams kā frakcijai “Latvijai”, tā arī pārējiem.

Bet es, cienījamie kolēģi, gribēju teikt sekojošo. Pirms gada mēs lielā vienprātībā pieņēmām deklarāciju par okupāciju. Kā jūs zināt, memorandu par okupāciju sagatavoja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” jau 5.Saeimā, bet, par nožēlu, tas tika pieņemts tikai 6.Saeimā. Tomēr labāk ir vēlāk nekā nekad. Un es ceru, ka arī šis likumprojekts, ja jūs šodien noraidīsiet tā nodošanu komisijām, 7.Saeimā tomēr taps pieņemts. Atsevišķas mūsu valsts vadošās amatpersonas ir izteikušās, ka šī deklarācija esot domāta iekšējai lietošanai, vārdu sakot, lai nomierinātu tā saucamos nacionālos radikāļus. Šim viedoklim ir grūti piekrist, jo valsts augstākā likumdevēja lēmums izraisa juridiskas sekas. Un šinī gadījumā tās būtu šādas.

1. Sadarbība ar okupētājas valsts varas struktūrām, kas par savu uzdevumu izvirza okupētās valsts likvidāciju un jebkādas pretestības iznīcināšanu, ir nodevība pret de iure pastāvošo valsti.

2. Pēc starptautisko tiesību normām, okupētāja valsts nedrīkst pārvietot uz okupētās valsts teritoriju savus civiliedzīvotājus. Tātad nevar būt runa par 700 000 kolonizatoru legālu atrašanos šeit. Es vakar šai tēmai jau pieskāros.

Tātad vismaz šīs divas problēmas ir radušās, pieņemot deklarāciju par okupāciju. Viena - tā saucamajai iekšējai lietošanai, un otra - tās ārējai lietošanai. Un tādēļ es šodien gribētu apspriest tikai pirmo problēmu, kas skar godājamā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Saeimas priekšsēža Čepāņa un ārlietu minista Birkava kunga proponēto deklarācijas iekšējo lietošanu. Ceru, ka šoreiz šīm prominentajām personām nebūs ar uztraukumu jāgaida Krievijas un Rietumvalstu reakcija pēc šī likumprojekta pieņemšanas. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka tūlīt pēc Otrā pasaules kara no Vācijas okupācijas atbrīvojušās Rietumvalstis sodīja savus kolaboracionistus un sabiedrotie - vismaz PSRS - to jūsmīgi apsveica. Vislabākais piemērs ir Norvēģija, kura sodīja ar nāves sodu kolaboracionistu Kvislingu. Latvijas okupācijas īpatnība ir tāda, ka to izdarīja valsts, kuras priekšgalā bija noziedzīga, antihumāna un bez jebkādām civilizācijas pazīmēm esoša kliķe. Jebkurā teritorijā, ko okupēja PSRS, tika izdarīti kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds. Atcerēsimies kaut vai Hatiņas traģēdiju, atcerēsimies veselu tautu vai ievērojamu to daļu deportācijas, sieviešu, sirmgalvju un bērnu iznīcināšanu Afganistānas okupācijas laikā un Čečenijā! Tāpēc mūsu kolaboracionistiem var inkriminēt ne tikai nodevību pret savu valsti, bet arī noziegumus pret cilvēci, tādu noziegumu kā genocīdu. Šiem noziegumiem, starptautisko tiesību skatījumā, nav noilguma termiņa, un to es gribētu uzsvērt. Ir bieci nācies dzirdēt, ka būtu laiks novilkt svītru zem pagātnes, un es domāju, ka šī svītras novilkšana tieši šoreiz būtu derīga, ja mēs “izgaismotu” šos cilvēkus. Mēs nepieprasām viņus sodīt ar nāvi, mēs nepieprasām viņus likt cietumā, jo šis likumprojekts ir ļoti humāns. Ir uz zināmu laiku atņemtas tikai pilsoniskās tiesības. Es nevaru saprast masu mediju pārstāvjus, kuri neiestājās par it kā žīdu šāvēja Kalēja saukšanu pie atbildības, kaut arī ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, un es nezinu, kādēļ šie komunistiskie noziedznieki būtu apžēlojami. Par nožēlu, man laiks ir beidzies, es saprotu, ka ir bezjēdzīgi jūs lūgt šo laiku man pagarināt...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Vidiņa kungs.

J.Vidiņš. Es tomēr lūdzu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 46, atturas - 12. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Kristovska, Krastiņa, Seiksta, Jurkāna un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, ir jāizskata arī 10 deputātu iesniegums Prezidijam, kurā viņi lūdz 2.oktobra sēdes darba kārtības piektās sadaļas 45.punktā iekļauto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīt pirms ceturtās sadaļas 22.punktā iekļautā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad darba kārtības 45.jautājums tiks izskatīts pirms 22.jautājuma.

Ir ienācis vēl viens iesniegums. 5 deputāti lūdz iekļaut Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Ulda Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un izskatīt to tūlīt pēc lēmuma projekta par deputāta Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs to izskatīsim pēc mūsu panāktās vienošanās par deputāta Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā.

Godātie kolēģi, izskatīsim otrās sadaļas darba kārtības jautājumus. Lēmuma projekts “Par E.Steltes iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātais Prezidij! Nākamais dokuments ir nr.3144, Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi sekojošu lēmuma projektu - iecelt Elitu Stelti par Rīgas pilsētas...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir vajadzīgs priekšlaicīgs pārtraukums, lai jūs izbeigtu savstarpējās sarunas un mēs varētu normāli strādāt? Godātie kolēģi, tas uz visiem attiecas. Godātie kolēģi, ja mums vairākkārt būs šādi gadījumi, es būšu spiests likt uz balsošanu jautājumu par dažu deputātu izraidīšanu uz vairākām sēdēm. Piedodiet, Grīnblata kungs! Lūdzu, turpiniet!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo jautājumu un iesaka atbalstīt šādu lēmuma projektu: “Iecelt Elitu Stelti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.” (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par Saeimas lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu. Balsojums ir slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 3. Elita Stelte ir iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Par nākamo lēmuma projektu, lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Nākamais dokuments, godātie deputāti, nr.3145. Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par vairāku rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu, visas kandidatūras ir atbalstītas, un Juridiskā komisija aicina balsot par pirmo lēmuma projektu - iecelt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 5. Irēna Logina ir iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - iecelt Vinetu Pavlovsku par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 4. Vineta Pavlovska ir iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts, godātie deputāti, ir šāds: “Iecelt Sandru Spoņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu!... Nav kvoruma! Godātie kolēģi, es lūdzu visus piedalīties Saeimas darbā, par ko katrs no mums saņem algu, kā prese raksta - ārkārtīgi lielu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu par Sandru Spoņu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 6. Sandra Spoņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un nākamais, pēdējais, lēmuma projekts no šiem dokumentiem - iecelt Inesi Lauru Zemīti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Inese Laura Zemīte ir iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. Māris Grīnblats - lūdzu, komisijas vārdā.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3146. Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par vairāku rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Abas kandidatūras ir atbalstītas, un kā pirmo Juridiskā komisija aicina balsot lēmumu - iecelt Alvi Melbergu par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt nevēlas šajā jautājumā. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Alvis Melbergs ir iecelts par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Otrs lēmums no šā paša projekta - iecelt Viktoru Trušelu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret -1, atturas - 5. Viktors Trušels ir iecelts par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Talsu rajona tiesas tiesneses Anitas Kalnozolas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta nr.3147. Ir saņemts Talsu rajona tiesas tiesneses Anitas Kalnozolas personisks lūgums atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija to ir uzklausījusi un atbalstījusi, tāpēc aicina arī Saeimas deputātus balsot par lēmumu - atbrīvot pirms termiņa Anitu Kalnozolu no Talsu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Arī šajā gadījumā balsošana ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Anita Kalnozola ir atbrīvota pirms termiņa no Talsu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ja mēs gribētu runāt līdzībās, izmantojot Latvijas valsts vadītāju kādreiz minētos literāros tēlus, tad man šķiet, ka šodien Ārlietu komisija pirms sava priekšsēdētāja vēlēšanām atgādina medus podu, uz kuru intensīvi lido lapsenes, lai labi paēstu uz tā rēķina, ko ir savākušas bites, jo citādi ir grūti izskaidrojams tas, kāpēc šodien divi dakteri (pēc savas izglītības un praktiskās darbības) tik intensīvi cenšas iekļūt Ārlietu komisijā. Šodien bija ļoti interesanti klausīties. Kad bija jālustrē Latvijas iedzīvotāji, tad Vidiņa kungs atļāvās no tribīnes diezgan smagi kritizēt Saeimas priekšsēdētāju, gan nenosaucot viņu uzvārdā. Kad jādabū “savs” cilvēks Ārlietu komisijā, tad “tēvzemieši” ar “saimniekiem” noslēdz savienību, katrs izvirza savējo un aizmirst par tiem lēmumiem un frakciju vienošanos, kas savā laikā ir bijusi pieņemta, ka cilvēks nevar darboties vairāk kā vienā pamatkomisijā un vēl arī otrajā komisijā, kura varētu būt tikai kā otršķirīgā. Cik es zinu, tad Požarnova kungam nācās atvadīties no Pilsonības likuma izpildes komisijas, bet otrajā pirmās kategorijas komisijā viņš tomēr paliek darbā. Un tāpēc man bija ļoti interesanti šodien skatīties, kā divi dakteri - Požarnovs un Jurdžs, kas vakar tik intensīvi iestājās pret to, lai mātei būtu sociāli garantētas iespējas audzināt bērnu mājās līdz 3 gadiem, iestājās par lustrēšanu. Kā šis cilvēks iedomājas strādāt Ārlietu komisijā un kuru no mums viņš tur sāks pirmo izgaismot?

Es gribētu teikt vēl vienu lietu. Parādot, cik nepareizs un absurds bija Saeimas sēdes vakardienas balsojums pret sociālo nodrošinājumu mātei, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu, šodien avīzē “Diena” ir sākta diskusija - “Viens pats mājās”. Tas jums, deputātu kungi, kuri vakar neatbalstīja mūsu priekšlikumu, ir kārtīgs pliķis sejā. Paskatieties! Arī avīzēs šis jautājums jau ir pacelts tādā līmenī, ka jums vajadzētu sākt domāt, ko īsti reāli domā cilvēki.

Bet es gribētu ārstu kungiem šajā zālē, it īpaši ārlietu speciālistiem, par kādiem divi tūlīt kļūs, pateikt, ko saka mediķu arodbiedrība un ko saka tie dakteri, kas strādā ikdienā. Viņu priekšlikums ir sekojošs, ko varbūt būtu vērts Frakciju padomē apspriest. Viņi saka, ka deputātam - ārstam ar Saeimas lēmumu vajag aizliegt strādāt citās komisijās kā vien Sociālo un darba lietu komisijā un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kamēr medicīnā nav iestājusies kaut cik normāla situācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Vairāk debatēs deputāti rakstiski nav pieteikušies. Es ierosinātu kolēģiem, kuri te bļaustās, izlasīt Kārtības ruļļa 56. pantu. Debates šajā jautājumā slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta V.Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Debatēs deputāti ir pieteikušies. Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu par to, ka ievēlē deputātu Boku un arī Požarnovu, ko mēs tikko kā ievēlējām Ārlietu komisijā. Mūsu Ārlietu komisijā mēs tiešām jau esam divi ārsti - deputāti. Viens no tiem ir visā pasaulē zināmais ārsts Leopolds Ozoliņš. Jūs vakar redzējāt Radujevu televīzijā, un viņam arī bija Ozoliņa izgudrotās “Olasola” putas virsū, ārstējot Radujevu. Un arī es, Andris Rubins, esmu Ārlietu komisijā. Es domāju, ka tāpēc, ka mēs esam ārsti, protams, dažādu specialitāšu, mēs savā starpā nekonkurējam, mēs visi domājam, kā labāk darboties ārlietās. Mēs dodam arī daudzus priekšlikumus ārlietās, un es domāju, ka tas netraucēs. Un, ja vajadzēs, mēs iesim palīdzēt arī citās komisijās strādāt. Kreituses kundze, jums arī tomēr ir labāk, ja jums visapkārt ir dažādu specialitāšu ārsti. Mēs vienmēr jums palīdzēsim. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies vēl ir Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es tomēr oponēšu manam draugam Rubinam. Nebūtu pareizi, ka Ārlietu komisija uzsūc visas šīs latviešu simts gudrākās galvas, bet tur, Ārlietu komisijā, tomēr sākās dažas diezgan interesantas lietas.

Ārlietu komisijā mēs iesniedzām rēķinu Vācijai par okupācijas faktiem, mēs arī iesniedzām rēķinu Krievijas sadraudzības parlamentārajai grupai, un abās lietās mēs tikām, manuprāt, ļoti labi pieņemti. Abas puses saprata, ka tās ir vainīgas, ka tām būtu jāmaksā. Vācu vēstnieks gan paskaidroja, ka viņam ir grūtības, jo: “Valdmaņa kungs, jūs jau saprotat, ka, ja mēs būtu maksājuši agrāk, tad tā nauda nebūtu aizgājusi tur, kur tai ir jāiet, un mums vēl šodien ir līdzīgas problēmas.” Saprotiet, ko viņš ar to gribēja pateikt!

Bet Ārlietu komisija tagad ir ierosinājusi, ka būs speciāla diena, sēde, kurā mēs runāsim par to, kā mēs varēsim apgaismot, kas notika ar okupāciju un pēc tam. Es nezinu, vai ir vērts, ka mums tagad padomes pārstāvji iesūta papildspēkus, lai šādas iniciatīvas varētu traucēt un izgāzt. Ārlietu komisijā ir diezgan labs pārstāvis tagad no Nacionālā spārna, un es nezinu, vai ir vērts iejaukt papildus tur iekšā padomes pārstāvjus, jo tas darbs, ko mēs tur esam uzsākuši, es domāju, tautai ir svēts un tam vajadzētu turpināties.

Tāpēc es visiem kategoriski lūdzu nejaukt, jo mums Ārlietu komisijā ir diezgan labs līdzsvars starp padomes pārstāvjiem un opozīcijas pārstāvjiem. Mēs gan šad un tad neesam droši, vai mēs, opozīcija, stāvam pilnīgi kopīgi, bet tur vismaz ir kaut kāds bloks, kas strādā, īsti strādā, jo ir iesniegti rēķini kā Vācijai, tā Krievijai. Mēs arī veidosim iespēju lielā mērā izklāstīt, kas ir noticis Latvijā beidzamajos gados. Un ne jau ar tādu balto zvirbuļu gājienu, kā tikko “tēvzemieši” Saeimā to darīja, ka it kā viņiem pieder valdība, ka it kā viņi pārvalda padomes.... to Sadarbības padomi, bet viņu kolēģi šajā grēkā, kas notiek mūsu tautā, nebalsoja viņiem līdzi. Un tā ir tipiska “tēvzemiešu” spēle, ka viņi tautu māna, mūs pašus māna, nav arī nokārtojuši savā valdībā atbalstu saviem projektiem.

Taču šodien Ārlietu komisijā mēs cīnāmies, mēs esam minoritāte, bet, tā kā lieliem kungiem patīk daudz braukāt, tad šad un tad veidojas ļoti interesantas situācijas, kāda bija arī priekšpēdējā Ārlietu komisijas sēdē, kad opozīcijai bija vairākums. Un, kā jūs jau zināt, tad šad un tad opozīcijai ir vairākums. Mēs esam pateikuši, ko mēs domājam par Birkava kunga ārlietu politiku, mēs arī taisījāmies ievēlēt jaunu Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, bet diemžēl tieši Ilga Kreituse bija tā, kura pateica, ka nē, un, ja mēs tā rīkosimies, tad viņa “noraus” kvorumu. Līdz ar to arī neievēlēja no opozīcijas puses Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.

Tā gan ir arī tāda drusku viltus spēle tajā opozīcijas pusē. Mēs tad bijām ar mieru ievēlēt komisijas priekšsēdētāju, bet kā nu bija, tā bija. It kā opozīcijas taktika ir noraut kvorumu...

Padomes pārstāvji saka, ka tas ir ļoti nepareizi un kaitīgi, bet šoreiz Ilga Kreituse to pati izdarīja un “norāva” opozīcijai Ārlietu komisijā iespēju ievēlēt savu priekšsēdētāju. Viņas argumentācija bija tāda, ka tas būs liels kauns pasaulei, ja Ārlietu komisijai būtu opozīcijas vadītājs. Un iedomājieties to kaunu, kad padomes pārstāvji gāzīs šo opozīcijas vadītāju Ārlietu komisijā! Mēs tanī laikā arī ierosinājām: rokas nost no ārlietām, Krasta sadarbības padome. Bet interesanti ir tas, ka tad, kad balsoja par šo “rokas nost”, tad to darīja tikai Tautas kopas “Brīvība” pārstāvji... Visi citi atturējās, it kā nesaprazdami, ka atturēšanās nozīmē balsot pret. Tas bija uzaicinājums, lai...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. ... lai Sadarbības padome iejaucas tieši ārlietu lietās, un to viņa arī dara šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu šis satraukums. Bokas kungu es pazīstu no Rīgas Domes laikiem un zinu arī informāciju, ka viņš ir labs ārsts. Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka šī “sanitārā” komisija būtu jāpapildina noteikti arī ar vienu ārstu psihiatru, lai būtu pilns komplekts. Man ir vienīgais lūgums, lai tur attiecīgi ir arī tāds, ja Rubina kungs teica, ka tur varēs saņemt arī medicīniskos pakalpojumus. Es lūgtu arī uzzināt, kādi būs izcenojumi un laiks, kad tiks pieņemts...

Protams, es visu laiku atceros savu gadījumu, kad savlaik vairākums ļoti iestājās par to, ka deputātiem jābūt vienā galvenajā komisijā un vienā mazāk svarīgā komisijā. Turpretī tagad, kad jūs izvēlat savus biedrus, šis jautājums vairs neeksistē. Tātad mums Saeimā vienkārši ir divas morāles un divi principi: viens princips ir attiecībā uz vairākuma pārstāvjiem, otrs - attiecībā uz opozīcijas pārstāvjiem. Varbūt izbeigsim to! Vai nu visiem lai ir vienādi noteikumi, vai arī tad Kārtības rullī vajag ierakstīt, ka opozīcijai nav nekādu tiesību.

Šinī gadījumā es uzskatu, ka Bokas kungs patiešām tur var labi strādāt, bet ir kāds jautājums - vispirms jāvienojas par principiem, visiem ir jāvienojas par principiem. Ja ir mainīti šie principi, tad realizēsim tos arī pret visiem kolēģiem, bet vienkārši censties panākt ar to kādu vēlamu balsojumu vai skaitlisko daudzumu komisijā diez vai būtu pareizi. Un tā drīzāk ir amorāla rīcība.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 8. Deputāts Viesturs Boka ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Nākamais jautājums, kas jāizskata, - par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Dokuments nr. 3182 deputātiem ir izsniegts.

Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 12. Deputāts Veldre ievēlēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt darba kārtības trešo sadaļu, ir jāizskata iesniegums, kas saņemts no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz pārcelt darba kārtības 54. punktu (likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”) aiz darba kārtības 27. punkta (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””). Vai deputāti vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Iebildumu nav? Tātad darba kārtības 54. jautājumu izskatām aiz darba kārtības 27. jautājuma.

Nākamā sadaļa, godātie kolēģi. Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu pieprasījums.

Motivāciju vēlas sniegt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis pieprasījums ir steidzams. Tā ka mums būs vispirms jāatrisina šis jautājums, pirms lemsim par tālāko šā pieprasījuma virzību.

1997. gada 12. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu - izdalīt 40 000 ASV dolāru palīdzības sniegšanai plūdos cietušajiem Polijas Republikas un Čehijas Republikas iedzīvotājiem. Pirmais, ko gribu pateikt, ir tas, ka uz šā gada 2.oktobri nav izdarīts nekas un šī naudas summa materiālā izteiksmē nav nonākusi ne Čehijā, ne Polijā. Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka Ministru kabinetā divas ministrijas nav varējušas atrisināt savstarpējās attiecības. Tās ir Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Nauda ir Ekonomikas ministrijā. Faktiskais darbs ir izdarīts Ārlietu ministrijā. Ekonomikas ministrija līdz šim brīdim nav uzskatījusi par iespējamu pārsūtīt šo naudu uz Ārlietu ministriju, kas praktiski nodarbojas ar šīm lietām, lai varētu atprečot šo naudu, jo Čehijai un Polijai ir nolemts palīdzēt preču veidā.

Otra lieta. Līdz pat šim brīdim nav noorganizēts konkurss transportam, kurš vedīs šo palīdzību uz Čehiju un Poliju. Ja mēs šodien šo pieprasījumu nepieņemsim kā steidzamu un nepieprasīsim momentānu rīcību, tad, man šķiet, mēs sagaidīsim, ka Čehijā un Polijā uzsnigs sniegs, būs kāda lavīna, un mums būs jāspriež par palīdzības sniegšanu jau tiem, kas būs cietuši ziemas apstākļos.

Nākamais jautājums ir tas, ka tā nav tikai mūsu valdības problēma vai iekšējās nesaskaņas. Manuprāt, šāda valdības rīcības nesaskaņotība un attieksme pret to, kas notiek Eiropā, ir vistiešākais veids, kādā tiek grauta Latvijas ārpolitika un grauts Latvijas tēls vispār pasaulē. Mēs jau esam saņēmuši pirmo “pliķi” no Čehijas puses tādā veidā, ka Čehija bija viena no tām valstīm, kas nobalsoja par to, ka Latvijā notiek mazākumtautību tiesību pārkāpumi un ka šeit ir jāatsūta speciāli cilvēki, kas to pārbauda.

Kā jūs ievērojāt, pieprasījums jau nedēļu ir Saeimā, bet vēl vakar pēcpusdienā nebija notikušas nekādas izmaiņas šā jautājuma risinājumā. Bet pirms tam gan es kā Čehijas atbalsta grupas vadītāja, gan Starpparlamentu attiecību biroja darbinieki mēģināja noskaidrot šo finansiālo jautājumu Ekonomikas ministrijā pie valsts sekretāra vietnieka, kurš, maigi sakot, diezgan asā veidā atteicās šādus paskaidrojumus sniegt un teica, ka mums gar to nav nekādas darīšanas.

Pieprasījums tapa arī tāpēc, ka Ministru kabineta Kancelejā uz jautājumu: “Kāds ir tālākais risinājums attiecībā uz šo naudu,” - mēs pirms nedēļas saņēmām atbildi: “Uzrakstiet pieprasījumu, tad mēs jums atbildēsim.”

Un ir vēl viena lieta, kas parāda to, cik veiksmīgi darbojas atsevišķas ministrijas, kad ir jādomā par starptautisko palīdzību un Latvijas tēlu. Vēl līdz šim brīdim Zemkopības ministrija sešu nedēļu laikā nav varējusi Ārlietu ministrijai atbildēt, kur Latvijā var iegādāties sertificētus zivju konservus. Līdz ar to mēs esam šobrīd izdarījuši visu, lai grautu savu starptautisko tēlu un apgrūtinātu savu ieiešanu Eiropas savienībā. Es domāju, ka ar šā pieprasījuma pieņemšanu, pirmām kārtām kā steidzama pieprasījuma, mēs palīdzētu Ministru kabineta atsevišķām ministrijām koordinēt savu darbību un tuvākās nedēļas laikā atrisināt problēmu, kā palīdzēt plūdos cietušajiem Čehijas un Polijas iedzīvotājiem. Ņemsim vērā to, ka mūsu kaimiņvalstis to jau sen ir izdarījušas un aizsūtījušas policistus nevis uz Albāniju, bet aizsūtījušas savus policistus un arī armijas pārstāvjus palīgā čehiem tajā brīdī, kad tas bija nepieciešams, kad tur trakoja stihija. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu kā steidzamu, neuzskatot, ka tā ir uzstāšanās pret Ministru kabinetu vai ka tas ir mēģinājums gāzt kādu no ministriem. Šoreiz Saeimai ir jāpalīdz Ministru kabinetam tikt galā ar savām nesaprašanām un arī izlabot tās kļūdas, kas ir pieļautas Latvijas tēla veidošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 127.panta pirmo daļu mums jāizlemj jautājums par pieprasījuma steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 29. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Latvijas tēls tiek spodrināts...”) Pieprasījums par steidzamu netiek atzīts. Tādēļ saskaņā ar Kārtības ruļļa 127.panta otro daļu šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 45.jautājums. “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr. 3085. Iekams mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, es gribu dot jums nelielu atskaites ziņojumu par komisijas darbu sakarā ar šo likumprojektu. Lai novērstu to spriedzi, kas attiecībā uz šo likumprojektu un šo ideju kā tādu radusies presē un varbūt arī jūsos.

Likumprojekts ir ļoti smags un sarežģīts, un komisija ir strādājusi pie tā praktiski visu vasaru. Šim likumprojektam komisija ir veltījusi 24 komisijas sēdes. Ļoti smagas, ļoti saspringtas sēdes. Presē izskan doma, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu ir bremzējusi. Gribu teikt pretējo. Gluži otrādi. Viņa ir veicinājusi tā maksimālu izskatīšanu un tālāk virzīšanu parlamentā.

Darba specifika varbūt nebija tāda, kā parasti tas ir, kad tiek izskatīti tikai oficiālie, likumā noteiktie priekšlikumi. Šeit pamatā tie ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumi, bet tika ņemti vērā pilnīgi visi pašvaldību iesniegtie priekšlikumi, un pašvaldību pārstāvji piedalījās arī komisijas sēdēs. Tas arī sarežģīja komisijas darbu un, protams, arī pašu likumprojekta izstrādi. Neviens konceptuālas dabas jautājums, kas bija saistīts ar šo likumprojektu, netika izskatīts bez ministra Zundas kunga klātbūtnes. Ja viņš bija komandējumā, komisijas sēdes vienkārši nenotika, - tas ir, notika, bet tajās tika izskatīti tehniskas dabas jautājumi, lai pie konceptuālas dabas jautājumu apspriešanas ministrs būtu klāt. To viņš var arī apliecināt, jo viņš atrodas pašlaik šeit, zālē. Tā ka šeit kaut kādas runas par vilkšanu garumā vai kaut ko tamlīdzīgu... tas vienkārši ir... Es to uzskatu par drukas kļūdu avīzē, neko vairāk.

Kas attiecas uz to, ka it kā tiek bremzētas reformas, es gribu teikt pretējo. Šis likumprojekts ir tikai viena maza daļiņa reformu realizācijā kā tādā. Tikai maza daļiņa, jo reformas - tas ir vesels komplekss. Un mēs ar savu balsojumu esam nodibinājuši Reģionālās attīstības padomi attiecībā uz īpaši atbalstāmiem reģioniem. Lūk, tas jau vairāk velk uz to, ka būtu iespējams ar pašvaldību aktivitātēm, ar mūsu palīdzību un ar investējumiem, kas nāk no ārpuses, panākt mūsu pašvaldību sakārtotību, atsevišķu reģionu attīstību un visas Latvijas attīstību kopumā. Tas jau ir kaut kas cits. Tā ka šeit kaut kāda runa par reformu bremzēšanu ir pilnīgi nevietā pati par sevi. Tas ir pilnīgi loģiski.

Tālāk. Vēlreiz par pašvaldībām. Neviena pašvaldība nevar būt apvainota par to, ka viņas viedoklis netiek ņemts vērā. Visi priekšlikumi tika uzklausīti, un jāsaka arī paldies Pašvaldību savienībai, kura aktīvi piedalījās šajā darbā.

Vēl gribu teikt, ka tad, ja mēs šodien šo likumprojektu pabeigsim skatīt, kā es arī ceru, otrajā lasījumā, uz trešo lasījumu paliks principā “pieslīpēšanas” dabas jautājumi, tas ir, redakcionālas dabas, es atvainojos, jautājumi, labojumi. Jo konceptuālie jautājumi, kādi ir šajā likumprojektā, tiks jums tūlīt paziņoti. Tas varbūt ievadam.

Sākam ar 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta ievaddaļas izmaiņām. Tā kā komisija pati ir šo priekšlikumu piedāvājusi, ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 2.priekšlikums. Par šo priekšlikumu komisijā tika ļoti, ļoti smagi diskutēts. Komisija to ir noraidījusi. Šo priekšlikumu ir iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”, un tas ir noraidīts ar ļoti minimālu balsu pārsvaru. Kā jau teicu, šeit mēs ļoti daudz strīdējāmies. Ideja šeit ir tāda, ka vārdiņš “pašvaldība” pazūd pēc komisijas balsojuma, bet tam būtu jāpaliek pēc “tēvzemiešu” priekšlikuma. Gribu atgādināt kolēģiem, kuri ir lasījuši likumprojektu, ka mēs esam komisijā vienojušies, ka paliek nosaukums “rajona padome”. Saturs ir pilnīgi cits. Rajona padomi veido pagastu vecākie un pilsētu mēri, kuri no sava vidus pēc mūsu ieteikuma izvēlē šīs jaunās rajona padomes priekšsēdētāju, kuri būs vēlētās rajona padomes tiesību un, teiksim, arī īpašumu pārņēmēji. Kā jau teicu, komisijā tas ar komisijas balsojumu tika noraidīts, bet šeit tika...

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam nepiekrīt. Vēlas runāt Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu pievērsties mūsu frakcijas priekšlikumam - izslēgt no likumprojekta, kas pieņemts pirmajā lasījumā, 1.pantu. Aicinu to atbalstīt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam komisijā izveidojuši jaunu formu - “rajona pašvaldība”... tas ir, es atvainojos, “rajona padome”. Un viņas veidošanās mehānisms šeit ir piedāvāts. Tātad ar 1998.gada 1.janvāri tiks pārņemta deleģētā forma, tas ir, vēlētas rajona padomes vietā stājas vietējo - pilsētu un pagastu - pašvaldību priekšsēdētāji.

Mēs esam komisijā izskatījuši visām pašvaldībām piekrītošās pastāvīgās funkcijas un esam konstatējuši to, ka vairākas, tajā skaitā 8 funkcijas, tomēr paliek rajona - reģionālajā - līmenī. Mēs esam arī fiksējuši to, ka rajona padome arī ir juridiska persona, viņai piemīt arī publiskās tiesības, tā ir publisko tiesību subjekts. Viņai ir arī sava manta un savs īpašums. Mēs vairākās komisijas sēdēs esam sprieduši un domājuši, kā darīt ar šo īpašumu, kas šobrīd skaitās pašvaldības īpašums. Bet ar 1998.gada 1.janvāri būtu jābūt kaut kādai citai formai. Mēs esam kaut kādu formu atraduši, un tie, kam interesē, to var redzēt pārejas noteikumos. Bet jebkurā gadījumā tas viss ir nedaudz mākslīgi veidots, un mēs vēl nezinām, kā tas viss darbosies. Tāpēc dažas šīs manis minētās problēmas izpaliek, ja mēs atstājam to, ka rajona padome arī ir pašvaldība. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka pašvaldībai raksturīgās pazīmes ir tās, ka viņai ir savs budžets, viņa ir publisko tiesību subjekts, viņai ir sava manta un arī savas funkcijas, tās, ko viņa risina vietējā reģiona iedzīvotāju interesēs. Lūk, pēc visām šīm pazīmēm rajona padome ir pieskaitāma pašvaldībām. Viņa risina visas šīs pašvaldību funkcijas, un būtībā pēc savas formas viņa ir pašvaldība, tikai mēs baidāmies to tā nosaukt un gribam to vienkārši nosaukt par rajona padomi. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un atstāt likumā šo jau spēkā esošo normu, ka ir rajonu pašvaldības.

Dažas problēmas, kas var parādīties sakarā ar definējumu 4.pantā, mēs varam novērst, gatavojot trešo lasījumu. Mēs varam precizēt, kas ir vietējā pašvaldība un kas ir reģionālā pašvaldība, lai mums nebūtu pretrunu ar Pašvaldību hartu, ko mēs esam akceptējuši. Tādā veidā mēs saglabājam šo reģionālo pašvaldību līmeni, un mēs varam pateikt, ka arī šīs reģionālās pašvaldības var darboties starptautiskajās attiecībās kopā ar citām Eiropas pašvaldībām, kur ir šīs reģionālās pašvaldības, un veidot un kopīgi attīstīt... un risināt šo jautājumu par reģionālo attīstību, kas arī ir viena no šīs rajonu pašvaldības galvenajām funkcijām. Tā ir šī rajona ekonomiskā un tautsaimnieciskā attīstība.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam Ventam Balodim. Par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pulcēties pulksten 12.30, lielajā pārtraukumā, lai izlemtu jautājumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam. Laipni lūdzu piedalīties arī tos deputātus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kam šis jautājums interesē.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Tomašūnam.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti, kas ir Norvēģijas atbalsta grupā! Lūdzu pulcēties tūlīt tepat blakus - Prezidija zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldis Veldre un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s ).

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks beidzies. Turpināsim Saeimas plenārsēdi. Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Vai kāds vēlas vēl runāt debatēs jautājumā par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ierosinājumu - svītrot likumprojekta 1.pantu?

Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Ar šā likuma grozījumiem, es domāju, mēs speram varbūt pirmo nopietno soli, lai sāktu realizēt administratīvi teritoriālo reformu. Es uzsveru abus šos vārdiņus - gan administratīvo, kuras reformu faktiski mēs iesākām tieši ar šo likumprojektu. Protams, sekojot likumam par to, kādā veidā šīs reformas turpināmas, tiks dota arī ievirze tālākajai reformu gaitai.

Tomēr es gribu teikt, ka manis kā deputāta skatījumā pašreiz paredzētajās reformās ir iezīmējušies divi ļoti nopietni jautājumi. Viens ir tāds, ka šobrīd ar šo likumprojektu faktiski tiek noteikta citādāka rajonu pārvaldes forma. Tas ir pietiekoši nopietns grozījums, un ar to tuvākajā laikā - gan šāgada nogalē, gan nākošajā gadā pašvaldību pārstāvjiem nāksies nodarboties.

Otrs ir tas, ka ar šā likumprojekta palīdzību faktiski tiek pilnveidots funkciju deleģēšanas mehānisms, tiek veicināta pašvaldību kooperācija. Un, ja politiskie spēki šobrīd ir izšķīrušies spert šādus divus nopietnus soļus, tad tas arī, teiksim, ir jādara, turklāt jādara konsekventi.

Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka reformas pašvaldību sfērā tāpat kā jebkuras citas reformas būtu jāveic pārdomāti, būtu jāveic uz pamatotu ekonomisko analīžu bāzes, kā arī, protams, ir nepieciešama pieredze - gan tā pieredze, ko ieguvušas citas valstis, gan pieredze, kuru arī mēs varam uzkrāt, veicot tos vai citus pārkārtojumus.

Attiecībā uz šo ekonomisko pamatojumu man gribas teikt, ka šobrīd tāda vērā ņemama ekonomiskā pamatojuma varbūt nav. Un tā ir varbūt arī viena no problēmām, jo kādā veidā tad, teiksim, varēs darboties valsts pārvalde un pašvaldības nākotnē, pastāvot šīm reformētajām rajonu padomēm? Tur ir vajadzīga zināma pieredze, un līdz ar to, teiksim, varbūt kādi radikālāki soļi, manā skatījumā, šobrīd nebūtu vajadzīgi.

Vēl es gribu teikt, ka šajā likumprojektā, protams, ir arī zināmi trūkumi, un varbūt šie trūkumi ir tādi, kuriem, kā es jau te mēģinu teikt, pretoties mēs īsti vēl neesam gatavi. Kaut arī likumprojekta otrajā lasījumā ir paredzēts, ka turpmāk rajonu padomes tiks finansētas no valsts budžeta, tad, cik es esmu informēts, iesniegtajā budžetā nākošajam gadam šāda nauda nav paredzēta. Vēl vairāk - budžetā nākošajam gadam nav paredzēta arī nauda reformu realizēšanai. Gribam mēs to vai negribam, šis darbs, šīs reformas, ko piedāvā likumprojekts, tiks uzkrautas lielā mērā uz pašreizējo pašvaldību pleciem.

Es gribu teikt, ka šajā situācijā pilnīgi loģisks ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ka šobrīd nevajadzētu steigties ar pašvaldības statusa noņemšanu rajonu padomēm, bet šīm deleģētajām rajonu padomēm vajadzētu saglabāt pašvaldības statusu. Šādi piemēri Eiropā ir bijuši, un es konkrēti varu nosaukt, ka 90.gadu sākumā tā ir bijis Ungārijā, kura šādā ceļā ir veidojusi reģionu padomes. Es no šīs tribīnes jau esmu runājis par to, ka arī dāņiem Kopenhāgenas apgabala pārvaldīšanā ir līdzīga pieredze, un jācer, ka šāda pieredze turpmāk tātad būs arī mums.

Es aicinu šobrīd šajā reformu sākuma periodā atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Šo priekšlikumu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Šādu priekšlikumu atbalsta arī “Latvijas ceļa” pašvaldību vadītāji un pašvaldību deputāti. Šāds ieteikums Saeimai ir iesniegts arī no šo pašvaldību forumu puses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribētu pateikt dažus vārdus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas ļoti daudz ir darījusi, lai šis likumprojekts tiktu pilnīgots un iegūtu tādu izskatu, kāds tam ir pašlaik otrajā lasījumā. Šeit komisijas priekšsēdētājs izteica bažas, ka ir radušies kaut kādi pārpratumi. Es gribētu viennozīmīgi teikt, ka no komisijas puses ir bijis atbalsts, un mēs esam daudz kopīgi strādājuši. Ir notikušas apmēram 20 komisijas sēdes, lai šis likumprojekts tiktu pilnīgots. Un tāpēc vēlreiz paldies komisijai un komisijas priekšsēdētājam!

Kolēģi, attiecībā uz šo priekšlikumu, ko iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, es gribu drusciņ paskaidrot situāciju. Pagājušajā gadā, kad mēs pieņēmām grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, mēs viennozīmīgi izšķīrāmies par to, ka mēs ejam uz rajonu pašvaldību posma reorganizāciju. Un konkrēto ceļu, kā mēs to darīsim, mēs esam atraduši, politiskajiem spēkiem savstarpēji vienojoties, un šīs politiskās vienošanās akts ir atspoguļots valdības deklarācijā, kurā rakstīts, ka rajonu padomes tiek veidotas no deleģētām pilsētu un pagastu pašvaldībām.

Ja mēs strādāsim tādā variantā, kā to piedāvā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, mēs nonāksim pie tīri loģiskas pretrunas. Kāda veida ir šī loģiskā pretruna? Likuma “Par pašvaldībām” 2.pantā ir pateikts, kādā veidā tiek veidotas pašvaldības. 2.punktā tiek pateikts, ka pašvaldības tiek veidotas, vēlējot no iedzīvotājiem lēmējinstitūciju. Bet mēs esam vienojušies, ka mēs tās reorganizējam un veidojam no deleģētiem pārstāvjiem. Ja mēs darām tā, kā tiek piedāvāts priekšlikumā, tad iznāk, ka mēs vienā vārdā sakām, ka mēs tās veidojam no deleģētiem pārstāvjiem, bet tajā pašā reizē sakām - nē, mēs tās neveidojam no deleģētiem pārstāvjiem. Tīri no šīs loģikas viedokļa es lūdzu paskatīties uz šo problēmu un saprast to, ka te ir aloģisms šā iemesla dēļ.

Nākošais. Pēc būtības mēs gribējām, lai reformas rezultātā nostiprinātos vietējās pašvaldības, tas ir, pilsētu un pagastu pašvaldības, lai tās lemtu par tiem jautājumiem, kuri ir kopīgi arī rajona līmenī, tiem, kuri interesē cilvēkus kopumā. Līdz ar to radās šī pamatideja - veidot rajona padomi no deleģētiem pilsētu un pagastu priekšsēdētājiem, kuri lemtu par rajona lietām kopumā, nevis atsevišķi veidotu institūciju, kura bieži vien neadekvāti pārstāvēja vietējo pašvaldību teritorijas. Šī ir tā lietas būtība, šis ir tas pamatakmens jeb stūrakmens sagatavotajam likumprojektam un sagatavotajai koncepcijai, uz kuras bāzējas visi pārējie priekšlikumi, kas šeit iestrādāti.

Ja mēs šo jautājumu neatrisināsim šeit, tad mēs, protams, būsim spiesti pie tā atgriezties tad, kad likumprojekts tiks skatīts trešajā lasījumā, jo tīri gan no loģiskās, gan no juridiskās tehnoloģijas viedokļa tas ir pretrunīgs lēmums, kas nav pieņemams. Un līdz ar to tas nav pieņemams arī pēc būtības. Tāpēc es jūs aicinu noraidīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu, bet balsot tā, kā to ir ieteikusi komisija, tas ir, noraidīt šo priekšlikumu. Arī komisijā mums bija ļoti daudz diskusiju par to. Mēs vairākkārt šo jautājumu apspriedām, man liekas, pat divreiz. Mēs vienā reizē nobalsojām tā, bet pēc tam - otrādi. Un mēs, izskatot šā likumprojekta tālākos punktus, kur arī ir nepieciešams šo jautājumu risināt, esam nonākuši pie secinājuma, ka šis ir pareizais veids, kad tiek veidots no deleģētiem pārstāvjiem. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas vērtējumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, ko mēs esam jau izdarījuši. Tātad mēs esam pagarinājuši vēlētās rajona padomes pilnvaras līdz šā gada 31.decembrim, un šīs te vēlētās rajonu padomes vietā pēc šā likuma... respektīvi, šā te likuma nagla ir tā, ka jauno rajona padomi veidos pagastu vecākie un pilsētu mēri, kuri no sava vidus ievēlēs priekšsēdētāju un izpildinstitūciju izpilddirektora personā ar attiecīgu nelielu izpildaparātu. Un arī komisijā diskutējot mēs stiepām gan šā, gan tā un tomēr nonācām pie astoņām funkcijām, kuras pašlaik pagasti un pilsētas nevar vienkārši pārņemt, jo, kā šeit jau minēja Bunkša kungs, 1998.gada budžetā šim jautājumam nauda nav paredzēta, - taču es par to negribu diskutēt. Es neesmu to skatījies, bet esmu kaut ko dzirdējis, ka tas tā varētu būt, bet šodien mēs runājam par šo likuma grozījumu likumā “Par pašvaldībām”. Lūdzu jūs saprast, ka jauno rajona padomi veido pagastu vecākie un pilsētu mēri. Es domāju, ka attiecībā uz vārdu “pašvaldība” šeit, protams, var strīdēties, jo varbūt arī ir kādas pašvaldības pazīmes, bet to mēs izlemsim balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 1.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 16, atturas - 3. Frakcijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Tādā gadījumā 3.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir saņemts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas par likumprojekta 2.panta svītrošanu. Komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk, 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un, protams, tas no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 6.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kalviņš. Es vienkārši kolēģiem gribu paskaidrot. Kā es jau teicu, ir tik daudz atbildīgās komisijas priekšlikumu šajā sakarā, ka likumdošanas iniciatīva liedz priekšlikumus iesniegt pašvaldībām, un tāpēc tie tiek apkopoti komisijā, tiek izdiskutēti. Un tieši tādēļ ir tik daudz atbildīgās komisijas priekšlikumu.

7.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par likumprojekta 10.pantu. Tas ir atbalstīts, papildināts un arī mainīta numerācija likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 8.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 14.panta jauno redakciju, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 14.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 9.priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un to var skatīt 15.pantā. Kā es jau teicu, šeit mēs mainījām gan numerāciju, gan arī pārkārtojām likumprojektu kā tādu. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godātie kolēģi piekrīt likumprojekta 15.panta redakcijai un līdz ar to atbalsta komisijas slēdzienu par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu un pašu redakciju? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Par to mēs esam jau vienojušies. Paldies, Kalviņa kungs! Deputāti atbalsta.

J.Kalviņš. Paldies. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 16. un 17.pantu. Komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16. un 17.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 13.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - izteikt 5.pantu šādi... Un tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts. Kolēģi, tātad es sapratu, ka deputāti prasa balsojumu par savas frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”) Lūdzu! Tātad balsosim 13.priekšlikumu, ko izteikusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, - izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā. Tālāk ir panta redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu, kuru komisija nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 15, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums, līdz ar to tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Kalviņš. 15.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir par 6.pantu, komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un, protams, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 16.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 17.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā tas atbalstīts ir daļēji, un mēs 83.pantu varam paskatīt arī tūlīt. Mēs šeit esam ieviesuši 20.1.pantu - jaunu pantu. Komisijas viedoklis ir - daļēji atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 18.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par likumprojekta 7.panta izslēgšanu. Komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Komisijas atzinums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 19.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 18.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Svītrot 18.pantu - šim priekšlikumam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 22.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas tika pamatīgi izdiskutēts, un komisija nonāca pie slēdziena, ka tas ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 22.priekšlikumu. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 23.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Kalviņš. 24.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 25.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas atbalstīts komisijā ir daļēji, un, skatoties 82.pantu, mēs redzēsim, ka tas tur ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Tas ir akceptēts. Paldies.

J.Kalviņš. 26. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 27.ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un šeit ir saņemts atbalsts no komisijas puses. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti 37.panta pirmās daļas 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 28.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 38.panta papildināšanai ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Šeit es gribētu pateikt mazu repliku, kāpēc varbūt tik ātri mēs virzāmies uz priekšu. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka likumprojekts tika pamatīgi izdiskutēts. Plus vēl tas, ka priekšā ir trešais lasījums, un gadījumā, ja būs kādi redakcionālas dabas labojumi, mēs varēsim tos izlabot.

29.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 30.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts šis ierosinājums par 8.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 8.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 31.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par 9.panta izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt likumprojekta 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 32.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par 10.panta izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 33.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par 11.panta izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas principā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta 6.punkta svītrošanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 35.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 36.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas, protams, no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - aizstāt 73.panta pirmajā teikumā vārdus... un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Čepāņa kungs, jūs jau pateicāt priekšā, un es ceru, ka deputāti seko līdzi paši... 37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 12.panta izslēgšanu attiecīgajā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “kā arī rajona”. Pieņemts.

J.Kalviņš. 38.priekšlikums ir par konsultatīvo padomi. Tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk seko 39.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 40.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 81.pantu, un es ceru, ka jūs visi esat to izlasījuši. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 81.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 41.priekšlikums ir par 82.pantu, par kuru notika pamatīgas diskusijas. Mēs to vairākas reizes pārkārtojām un rezultātā nonācām pie šāda varianta. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 82.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 42.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 82.1.pantu sekojošā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 82.1.panta redakcijai piekrīt ar visām tā sadaļām. Pieņemts.

J.Kalviņš. 43.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 83.pantu - izteikt to sekojošā redakcijā. Kā jūs redzat, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 83.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 44.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 84.pantu attiecīgajā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 84.panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš. 45.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 85.panta otrās daļas izslēgšanu, un tas principā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 46.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 85.pantu, vadoties pēc Juridiskā biroja priekšlikumiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 47.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 85.1.pantu sekojošā redakcijā, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 85.1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 48.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. (Es atvainojos kolēģiem no frakcijas, ka šeit ir drukas kļūda, nav pierakstīts klāt “LNNK”.) Šajā jautājumā lēmums komisijā netika pieņemts, mēs ceram uz parlamentu, un šodien par šo punktu būs jānobalso.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es domāju, ka pilnīgi loģiski ir atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu. 96.pantā ir teikts: “Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām...” Šie vārdi “vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām” būtu atstājami likumā, jo mēs esam piekrituši, ka rajonu padomes skaitās vienlaikus arī rajonu pašvaldības. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, mēs nonākam pie tās pašas iepriekšējās problēmas, ka mēs ieliekam vienā normā divas pretējas prasības. Ko tas nozīmē, ja mēs nosakām, ka arī rajonu pašvaldības tiek pārstāvētas šajā pašvaldību sabiedriskajā organizācijā? Tas nozīmē, ka mēs vietējām pašvaldībām piešķiram tiesības divreiz būt pārstāvētām ar... es nezinu, kādā veidā tas izpaudīsies - vai nu ar divām balsīm, vai viņām divējāda kārtība tiks atļauta. Jo rajonu padomes veidosies no deleģētiem pārstāvjiem. Tātad šie pārstāvji nāks no vietējām pašvaldībām. To pārstāvji ir rajonu pašvaldībās - pēc jaunās kārtības. Tas nozīmē, ka viņi šajā organizācijā tiek divreiz ņemti vērā. Viņu balss tiek divreiz ņemta vērā. Tā ir pretruna, kas ielikta šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Šajā gadījumā man gandrīz jāpiekrīt Zundas kungam, kaut gan man liktos, ka visloģiskāk būtu vispār 96.pantu svītrot, jo īstenībā mums vispār nevajadzētu, (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”) man liekas, kaut kādā veidā šajā likumā regulēt šīs sabiedriskās organizācijas uzbūvi, to, kā viņa sevi konstruē. Bet, ja šis pants te ir, tad tomēr, ņemot vērā, ka mēs esam iestrādājuši skaidri un gaiši to, ka rajonu pašvaldības tiek deleģētas no pagastu un pilsētu pašvaldībām, protams, rodas zināma problēma, pieņemot apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Rodas zināma iekšēja pretruna. Es nezinu, kā to šobrīd atrisināt. Es uzskatu, ka acīmredzot, gatavojot trešo lasījumu, būtu vispār jāpadomā par šī panta svītrošanu kā tādu. (No zāles depu`tats J.Dobelis: “Es taču tieši to piedāvāju.”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es uzskatu, ka pretrunas nav, jo pašvaldību sabiedriskā organizācija apvieno vairāk nekā pusi no visām rajonu pašvaldībām, nav teikts, ka tā ir viena un tā pati pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurai ir vienlaikus jāapvieno gan vietējās pilsētu, pagastu pašvaldības, gan arī obligāti rajonu. Tā var būt pavisam cita pašvaldību sabiedriskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā pusi rajonu pašvaldību, un viņas šajā gadījumā ved sarunas ar valdību, tās ir jau citas problēmas - reģionālās problēmas. Tās nav tās vietēja rakstura problēmas, ko risina pašvaldību sabiedriskā organizācija ar valdību, tās ir jau reģionālās problēmas, un šie pārstāvji šeit runā jau par citām lietām. Tāpēc uzskatu, ka šiem vārdiem būtu te jāpaliek un ka pretrunu te nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Neviens vairs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Es kolēģiem atgādināšu, ka tas ir tikai otrais lasījums un mēs vēl varam daudz ko pieslīpēt, gatavojot trešo lasījumu, un tādā gadījumā es aicinu kolēģus izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad, godātie kolēģi, balsojam apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 14.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 14, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Pārejas noteikumi. 49.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, tas no komisijas puses ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par pārejas noteikumu redakciju piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 50. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija uzskata, ka tas nav izskatāms pēc būtības. Līdz ar to tātad tas ir arī noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 51. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. (Šeit jāpiebilst, ka pie pārejas noteikumiem mēs ļoti daudz tikām strādājuši, to ir stipri daudz.) Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es aicinu šoreiz neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu pieņemt šos pārejas noteikumus, jo tie tagad būtu nedaudz jāpārveido, tāpēc ka vairākas lietas te būtu pašlaik pretrunā ar to, ko Saeima šobrīd ir atbalstījusi. Un, lai mums, gatavojot trešo lasījumu, nebūtu lielu problēmu, jautājumā par to, kuras vietas atkal ir jālabo, es vienkārši ierosinātu šobrīd vispār neatbalstīt šos pārejas noteikumus un ieteiktu atbildīgajai komisijai sagatavot jaunus attiecībā uz trešo lasījumu, atbilstoši tam, kā Saeima ir nobalsojusi iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es īsti nesapratu šo priekšlikumu, ko izteica Pēterkopa kungs, jo no viņa puses nav pastāvējis šāds oficiāls priekšlikums - noraidīt pārejas noteikumus. Es lūdzu atbalstīt komisijas iestrādātos priekšlikumus, jo citādi mēs vispār paliksim bez pārejas normām, kas nosaka, kā mēs pārejam no vienas situācijas uz otru. Un, ja Pēterkopa kungs domā, ka tiešām šeit kaut kas būtu jāmaina, tas būtu korektā veidā izdarāms, gatavojot trešo lasījumu. Bet par šo priekšlikumu mēs nevaram balsot, jo tāds priekšlikums nav oficiāli pastāvējis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, mēs jau par daļu no pārejas noteikumiem esam nobalsojuši, tā ka principā tos visus noraidīt vienkārši nav iespējams. Un attiecībā uz atbildīgās komisijas priekšlikumu es vēlreiz uzsveru, ka vēl būs trešais lasījums. Varbūt gari nestrīdēsimies un balsojot izlemsim par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Situācija tagad ir tāda: Pēterkopa kungs aicināja neatbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu...

J.Kalviņš. Šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. ... šo priekšlikumu. Un, kā es saprotu, jūs pieprasāt balsojumu? Tātad jūs balsojumu nepieprasāt. Paliek pašlaik, otrajā lasījumā, atbildīgās komisijas redakcija, un frakcija un deputāti ir gatavi pie tā visa strādāt, gatavojot trešo lasījumu. Paldies.

J.Kalviņš. Tas bija pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. Lūgums kolēģiem nobalsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

J.Kalviņš. Priekšlikumiem, es domāju, pilnīgi pietiks ar nedēļu, jo pie likuma jau ir ļoti daudz strādāts. Tos, kas vēl nav paspējuši savus priekšlikumus iedot, lūdzu to izdarīt līdz 9. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret ieteikto termiņu - 9. oktobris - iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir darba kārtības 22. jautājums (pēc pašreizējās numerācijas) - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr. 3029 - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi divus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ozola kunga, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Un nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 11. panta papildināšanu ar astoto daļu šādā redakcijā, kādu jūs varat redzēt tabulā. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! ... Godātie kolēģi! Vismaz viens deputāts... (Starpsauciens: “Ei, veči, nāk balsot!”) es aicinu piedalīties balsošanā. Bet labāk būtu, ja vairāk...

Vēlreiz lūdzu zvanu un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 5. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3024 - “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Otrais lasījums.

Pirmais iesniegums ir no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums arī ir no Juridiskās komisijas, un arī to atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Trešais ir priekšlikums, kurš atrodas 4. lapaspusē un kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, - izslēgt 15. pantā vārdus “klientu vai”. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Šis ir ļoti nozīmīgs iesniegums, jo pēc būtības, ja mēs nobalsojam par Juridiskās komisijas iesniegumu, tas nozīmē: ja notiek izmeklēšana, tad klientam ir jāpaziņo, ka šāda izmeklēšana notiek, un līdz ar to viņam ir iespēja traucēt izmeklēšanas gaitu, un tā tālāk. Tā ka es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un neatbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Līdz šim es zināju to, ka taisni parlaments ir diskusiju vieta, kur diskutē politisko grupu pārstāvji, un diez vai Prezidijam būtu par to jāuztraucas.

Cienījamie kolēģi, es tomēr ieteiktu jums nopietni izlasīt šo likuma iniciatīvu. Šī iniciatīva, iespējams, ir vajadzīga, tā kā mēs sekojam un tuvojamies Eiropas savienībai un visām iespējamajām struktūrām, kurās mēs gribam iestāties. Bet, cienījamie kolēģi, mums ir reāli jāuztver arī mūsu sabiedrības situācija. Man liekas, visi ir lasījuši un iepazinušies ar mūsu cienījamā bijušā premjerministra operatīvo lietu. Man ir jautājums. Un es palasīšu jums atsevišķus šā likuma pantus, it sevišķi 12. pants man iepatikās, 2. daļa: “Kredītu un finansu iestāžu darbiniekiem ir tiesības ziņot Kontroles dienestam par atklātajiem faktiem, kas var neatbilst neparastu finansu darījumu sarakstam, taču citu apstākļu dēļ izraisa aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.” Tātad man ir jautājums - kas ir šie darbinieki? Vai tā ir bankas sētniece, kas būs atradusi kaut kādu čeku, tā kā viņa ir bankas darbiniece, vai tas ir kāds kredītiestādes darbinieks? Tātad viņi var rakstīt par saviem klientiem simtiem un tūkstošiem sūdzību, un visi bankas vai kādas citas attiecīgas iestādes klienti var tikt izpētīti šinī kontroles komitejā. Viņiem tiks organizētas izmeklēšanas, viņu kontus čamdīs, brauks pie viņu biznesa partneriem uz pārrunām, pētīs un, ja tu biji plaukstošs uzņēmējs, beigās vari būt neplaukstošs uzņēmējs.

Tālāk - vēl par to, kādēļ mani satrauca šis jautājums.

17. pantā, ko mēs tūlīt lasīsim, ir ļoti interesantas lietas: “Ja kredītiestāde, finansu iestāde vai jebkurš minēto iestāžu darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam...” Tur tālāk ir uzskaitītas visas lietas, ko viņš ir izpaudis. Tas “darbiniekam neizraisa nekādu juridisku, tajā skaitā materiālu, atbildību.” Tas ir, ja es esmu bijis godīgs klients, bet kāds mani ir, pieņemsim, “nostučījis” primitīvā veidā vai kāds ir nolēmis man atņemt izdevīgu pasūtījumu, tad, ja mana firma pēc tam bankrotē vai mana klientūra aiziet prom, neviens nenes par to atbildību.

Cienījamie kolēģi! Liksim roku uz sirds, - mūsu valstī, it sevišķi ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju, ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir “sarkanās acis”, kuriem ir skaudība, ka viens apēd sviestmaizi vai ir kurpju pāri nopircis. Tā ka mēs ar šo likuma iniciatīvu, pirmkārt, radīsim šādiem cilvēkiem plašas iespējas. Un es neredzu iemesla, kādēļ satraucās komisija par to, ka, ja es esmu klients un man paziņo, ka ir sākta tāda lieta, ir sākta izpēte... un es neesmu šinī gadījumā ne apvainots, ne apsūdzēts... ja izpētes laikā atrod faktus, tad tā ir cita lieta... tad tiek ierosināta krimināllieta. Par ko mani kā klientu nevar informēt? Ir cita lieta - patiešām ir jāvaktē, lai šī informācija netiktu izplatīta, bet šis likums nekādu atbildību nopietnā veidā par to man negarantē. Man ir sajūta - ja mēs šo likumu pieņemsim... protams, es saprotu, ka mums vajadzēs “atrakstīties”, parādīt, cik mēs esam demokrātiski, kā mēs attīstāmies, bet man kā bankas klientam nekādas aizsardzības nebūs. Mēs laikam gribam panākt, lai ir tā, kā bija savulaik, kad ar čemodāniem staigāja un naudu nesa... Laikam gribam panākt to, ka mēs pie tā atgrieztos. Jo man valsts negarantēs to, ka par mani informāciju neizplatīs, ka manu biznesu neapdraudēs. Mēs ar šo likumu tādu situāciju radīsim, jo šis likums man kā klientam nedod šādu aizsardzību. Es vēlreiz saku: vai šis likums man kā klientam garantēs to, ka, piedodiet, šī kontroles komisija neies, pieņemsim, pie Dinēviča kunga, mana biznesa partnera, un neprasīs, kāpēc maksā, no kurienes maksā, un vai Dinēviča kungs pēc tam, nepārmetis krustu, nebēgs no manis prom? Tā ir realitāte. Un tādēļ bieži vien man ir sajūta, ka mēs cenšamies pieņemt un publicēt likumus, kas ir patīkami Eiropas savienībai un diezin vēl kādai struktūrai vai kādām ārzemju banku sistēmām, bet kas sagraus mūsu pašu sistēmu, ko mēs esam mēģinājuši celt.

Tātad šinī gadījumā es tomēr piedāvātu saglabāt klienta tiesības saņemt šo informāciju. Un, ja klients bēgs no šīs bankas, tas būs labākais piemērs un tas taisni paātrinās viņa darbības izmeklēšanu. Bet, ja es esmu godīgs klients, tad man ir jāzina, ka kaut kādi “tēvoči” ir sākuši manu operatīvo lietu, man staigā aiz muguras, ošņā, un es varu uzdot jautājumu - kāpēc, par ko, un es varu aizstāvēt sevi un savu biznesu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Es gribu pateikt tikai to, kā radās šis priekšlikums Juridiskajā komisijā. Un tā būtība ir sekojoša. Dienesta redzeslokā var nonākt klients, kurš tā vai cita iemesla dēļ nav iesniedzis vienu vai otru dokumentu, vienu vai otru apliecinājumu. Un tas nebūt nav saistīts ar nelikumībām, Dievs pasarg, ar noziegumu! Tādā gadījumā, nokļūstot šajā kontroles komisijas redzes lokā, viņš varbūt ne gluži uz visu mūžu, bet uz ilgu laiku var nonākt tādā situācijā, ka par viņu cilvēki būs sliktās domās, lai gan viņš būs nonācis šajā situācijā gandrīz bez savas vainas. Tādēļ arī radās šis priekšlikums un komisija izteica šo priekšlikumu. Personīgi es arī lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Lamberga kungs.

A.J. Lambergs. Gribu pieminēt, ka komisija tomēr ļoti nopietni izskatīja šo jautājumu un uzskata, ka tiešām, ja klients ir informēts, ka ir iespējams mainīt izmeklēšanas rezultātus, nobēdzināt pierādījumus un tamlīdzīgi... Es lūdzu atbalstīt komisiju, bet neatbalstīt šo Juridiskās komisijas slēdzienu. Trešais iesniegums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot 15.pantā vārdus “klientu vai”. Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 21, atturas - 20. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums nav pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies, kolēģi par balsojumu! 4. ir Juridiskās komisijas iesniegums - aizstāt 19.pantā vārdu “jācenšas atturēties” ar vārdu “jāatturas”. Tas ir tikai precizējums šajā pantā. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 5. iesniegums ir 7.lapaspusē. To iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Te ir precizējums - aizstāt... Piedošanu, tas nav precizējums! Tātad aizstāt 29.pantā vārdu “valsts” ar vārdiem “tiesu varas”. Jautājums ir par to, zem kuras institūcijas nonāk šī Kontroles komisija. Ministru kabinets ir domājis, ka tam vajadzētu būt zem Ministru kabineta, turpretī komisija domā, ka tam ir jābūt zem tiesu varas - zem Tieslietu ministrijas. Lūdzu atbalstīt komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Es pieņemu Bišera kunga labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bišera kunga labojumi rakstiski netika iesniegti.

A.J.Lambergs. Godātie kolēģi, līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.J.Lambergs. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz 7.oktobrim. Vai ir citi viedokļi? Kaksīša kungs vēlas kaut ko teikt. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jāizskata arī citās komisijās. Un, ja mēs nosakām 7.oktobri, tad tām komisijām, kurām šodien jau ir sastādīts darba grafiks nākamajai nedēļai - un tādam ir jābūt visām komisijām, - praktiski nav iespējams to vairs izdarīt. Tādēļ es lūdzu noteikt šo termiņu ar tādu aprēķinu, lai to būtu iespējams izdarīt nevis nākamajā nedēļā, bet aiznākamās nedēļas komisijas sēdēs, ja mēs nopietni gribam vēlreiz to apspriest. Tādēļ es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.oktobri.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Vai vēl ir kādi viedokļi?

A.J.Lambergs. Komisija pievienojas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Esam vienojušies par 12.oktobri. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3025. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un to atbalstījusi. Lūdzam to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, līdz pusdienām vēl ir 40 minūtes. Es lūdzu tomēr sakopot pēdējos spēkus un nospiest to vai citu pogu.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Paldies. Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Kādi ir ierosinājumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

P.Apinis. Godātie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 3026. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” un atbalstījusi to. Lūdzam to atbalstīt arī Saeimai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Apiņa kunga minēto datumu - 9. oktobri? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Strods... Piedodiet, Jānis Strods.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1907. Tas ir Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, un šie grozījumi attiecas tikai uz vienu pantu. Tas ir 30.pants - “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī ar 1997.gada 11.februārī izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 66 - “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” un ar 1996.gada 26.novembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 439 - “Kuģu aģentu darbības noteikumi” tranzītbiznesā iesaistītajiem uzņēmumiem ir radusies tāda situācija, ka par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, kas pārsniedz 3000 latu mēnesī, ir jāmaksā 10% liela soda nauda no kopējā darījumu apjoma. Bez tam šīs problēmas ar skaidras naudas norēķiniem ir arī starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem un ekspeditoriem.

Izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemti vērā arī Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas iebildumi. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu balsot pirmajā lasījumā. Mūsu komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, atzinums ir - atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz otro lasījumu.

J.Strods. Es domāju īsāko termiņu - piecas dienas. Varētu līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 8.oktobris? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3028 - “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu - 1.novembris, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M. Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 54.jautājumu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi šo likumprojektu, lūdza to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Ir iebildumi Gundaram Valdmanim. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Atkal ir steidzamība. Mēs ātri kaut ko darīsim. Šis ir “jumta” likums, par ko Latvijas valsts aizņemsies naudu ar zemiem procentiem. Mēs esam redzējuši, kas iepriekš noticis ar kredītu G-24 un citām lietām, bet šinī gadījumā nauda tiks aizņemta ar zemiem procentiem, un tur nebūs nekāda starpnieka. Tā nauda izmaksās aptuveni 6% gadā, jo ir saistīta ar starpbanku aizņemšanās līmeni. Tā ir ļoti laba kredītprocentu likme. Bet tā nauda tiks lietota lielāko daļu priekš tiem tranzītceļiem, kas kalpo Krievijai. Un arī tur procenti būs aptuveni 6% gadā. Bet šāda nauda, šie lētie kredīti, ko Latvija it kā var iegūt, netiek izlietoti, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem, to neizmantos, lai izglītotu mūsu bērnus vai lai būvētu mums ceļus. Tās pirmā lielā daļa tiks novirzīta Ventspils ostai, lai padziļinātu ostu, un tiem, kuriem ir tiesības Ventspils ostā strādāt, kuri ir nopirkuši šīs tiesības vai kuriem ir iedotas tās tiesības, būs pieejams šis lētais kredīts, tas lētais kredīts viņiem kalpos. Tas nekalpos tautai.

Steidzamība šinī jautājumā, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama. Mums katram Saeimā būtu jāapskatās, jāpārdomā, ko mēs šeit darām. Mēs liksim mūsu valsts kredītu, šo iespēju aizņemties naudu... Mēs aizņemsimies naudu, lai padziļinātu Ventspils ostu un uzlabotu citas Krištopanam uzticētās mantas. Krištopana kungam ir uzticētas tuvu pie 100 000 miljonu dolāru vērtas mantas, un viņš tos tranzītceļus lieto par 20% vairāk ar katru gadu, bet, kā jūs zināt, viņš atņem tautai, infrastruktūrai atbalstu tanī pašā laikā. Un šis balsojums, ja mēs to lietu neesam izpētījuši, neesam sapratuši, ko mēs šeit darām, ir veids, kā dot padomes pārstāvjiem lētu kredītu uz valsts rēķina. Tas lētais kredīts pazudīs, lai kalpotu padomes varai, nevis mūsu tautai.

Es domāju, ka mums šis likumprojekts būtu smagi jāpārskata, jāpārdomā, jāpaskatās savā sirdsapziņā, vai patiešām ir tā, ka mūsu tauta, mūsu valsts spēj aizņemties lētu, pareizas kredītlikmes aizdevumu, lai kalpotu tikai mūsu lielajam “brālim”, kas mums ir blakus. Turpretī mūsu pašu tautai, mūsu zemniekiem, kuriem tik ļoti vajadzētu to 6% kredītu, tas tiek liegts. Es domāju, ka mums šis likumprojekts ir smagi jāpārskata.

Tajā ir panti, kas nosaka, ka tiem cilvēkiem, kuri ir saistīti ar šiem aizdevumiem, ir pilnīga imunitāte. Tā banka ir Luksemburgā. Tur notiek visādi joki, bet tur nekādas kriminālatbildības nebūs. Ja tur būs kaut kādi G-24 tipa joki, tad viņiem visiem ir imunitāte. Mīļie draugi, padomāsim, ko mēs darām! Kā mēs izšķērdējam Latvijas iespēju aizņemties naudu un kādiem mērķiem! Manuprāt, ja tranzītceļam ir vajadzīgi šādi kredīti, tad lai aizņemas tie uzņēmēji. Viņu lielākā daļa tik un tā ir no Krievijas, kur tiem ir izdotas tās privilēģijas Ventspils ostā strādāt. Lai viņi aizņemas to naudu! Hei, viņi aizņemsies to naudu, un viņiem būs jāpelna nauda Latvijā, lai varētu nomaksāt to parādu. Tad viņi Latvijā arī maksās tos nodokļus, ko pagaidām viņi it kā nemaksā, jo viņi reģistrējas nezin kur - Maltā un citās vietās. Latvijai ļoti mazs labums nāk no šīs neticami lielās bagātības, ko mums Dievs ir devis - no tranzītceļa. Mums gandrīz nekāda labuma no tā nav. Mēs redzam, kā Krištopans pats, tos nodarbinādams par 20% vairāk ar katru gadu, tautai atņem vairāk un vairāk. Kāpēc mūsu tautai būtu jāfinansē šis tipu variants, ja mēs nespējam finansēt to, kas ir tautai vajadzīgs, - mūsu slimnīcas, mūsu veselību, mūsu jaunatni, mūsu pensionārus, mūsu māju pārbūves. Nē, bet mēs aizņemsimies šo naudu ar pilnīgu imunitāti, un tā nauda kalpos, lai padziļinātu Ventspils ostu, lai tiem, kam tās koncesijas ir izsniegtas - galvenokārt mūsu padomes locekļiem un viņu draugiem Krievijā... bet tautai nekāda labuma nav. Apdomāsim vismaz, nevis ar steidzamību! Mēs tik daudz paviršību taisām steidzamības dēļ. Tas ir pilnīga nejēga! Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Par steidzamību.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Valdmaņa kungs! Valdmaņa kungs, tiem, kam ir sirdsapziņa, ir ļoti lielas iespējas tajā ieskatīties. Jūs brīnišķīgi zināt, ka Ārlietu komisijā mēs speciāli atlikām šā jautājuma skatīšanu, jo tiešām radās šaubas par to, kādiem nolūkiem, kāpēc, uz kādiem procentiem, kas maksās, un tāpēc atnāca speciālisti un visiem, arī jums, to izstāstīja, Valdmaņa kungs! Jūs atkal uzdodat tos jautājumus, uz kuriem atbildi jūs brīnišķīgi zināt. Un atbilde ir vienkārša - vai mēs pēc iespējas ātrāk pieņemsim šo līgumu un palīdzēsim tautai palikt bagātākai vai mēs atkal aizdomīgi skatīsimies uz visu, kas nāk no Eiropas, kā jūs to darāt, ar domu, ka tur visi sēž, lai tikai mums ieriebtu. Tādā gadījumā mēs nerīkosimies pietiekoši ātri, kas ir vajadzīgs ne jau mums, “Latvijas ceļam”, ne arī kādai citai partijai, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Un tādā veidā mēs vienkārši traucēsim šo procesu.

Es gribu uzdot retorisku jautājumu: vai tiešām jūs necerat nākošajās vēlēšanās iegūt balsis? Un, ja nu pēkšņi jūs nākošajās vēlēšanās iegūstat balsis un būs jāveido valdība? Tas, kas netiks izdarīts šobrīd, arī šā likumprojekta nenobalsošana pietiekoši ātri atsauksies ne jau tikai uz šo parlamentu un ne tikai uz mums. Šīs partijas, kas ir valdībā, varēs par to dauzīt, taču rezultāti tam būs ļoti ilglaicīgi.

Jūs vēlreiz šeit pieminējāt ceļus. Jūs labi zināt, ko Ārlietu komisijā jums stāstīja. Jūs taču negulējāt Ārlietu komisijā! Es pats redzēju, ka jūs visu to dzirdējāt, Valdmaņa kungs! Un tur tika arī izskaidrots, kāda nauda var nākt un kur šī nauda var tikt izmantota.

Starp citu, runājot par ceļiem, viens punkts tieši bija tāds, ka nākošās summas varētu tikt mūsu infrastruktūrā ieguldītas. Un ne tikai darījumos starp Krieviju un Latviju, bet infrastruktūrā kopumā.

Ārlietu komisija - lai man nebūtu jānāk vēlreiz - , kā jūs redzat no dokumentiem, saprata šā līguma svarīgumu un nobalsoja par to, lai šis līgums tiktu izskatīts pirmajā lasījumā. Es aicinu kolēģus balsot par tā steidzamību un pēc tam jau Ārlietu komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Jūs, Valdmaņa kungs, palasiet Kārtības rulli pa to laiku! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Pateicos jums par balsojumu. Es jūs ļoti lūdzu balsot par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs atļaut man dzirdēt vismaz to, ko saka referents. Jums tas varbūt neinteresē, bet man tas interesē. Es gribētu dzirdēt, ko viņš saka. Piedodiet, Apiņa kungs! Lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” (dokuments nr.3055) un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimai pieņemt pirmajā lasījumā. Bez tam, kā jau teica Indulis Bērziņš, konceptuāli šo likumprojektu ir atbalstījusi arī Ārlietu komisija, kas tāpat lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir liels, liels lūgums. Es apstaigāju zāli un redzēju, ka tikai divi deputāti - deputāts Kaksītis un deputāts Ābele studē šo dokumentu nr.3055. Pārējiem tas ir vai nu pilnīgi skaidrs... Daži risina krustvārdu mīklas, lielākā daļa lasa avīzes vai par konservēšanu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Par vēlu studēt...”) Es ļoti lūdzu šo likumu tomēr paskatīties, kā ir pārstāvētas Latvijas valsts garantijas, Latvijas valsts. Latvijas Republika te saucas vienkārši par “aizdevuma saņēmēju”, par Latviju. Nav pielikts klāt SIA “Latvija”. Es atceros, kādas bija garantijas, kad Latvija izlaida parādzīmes par 400 miljoniem dolāru, bet pēc tam kratījās vaļā gan tie ņēmēji, gan devēji, kad firma “Artur-Anderson” nedeva parakstus par to, ka viņi ir auditējuši un zina par šo darījumu. Tas bija iepriekšējās Saeimas laikā.

Es gribu atgādināt savu pieredzi Jūrmalā, kad Jūrmalas dome garantēja firmai “Dita” (Tiltnieka vadītajai firmai) 150 000 latu. Garantijas laiks bija 5 gadi, bet banka “Parex” to piedzina jau pēc gada ar labākajām Jūrmalas zemēm, izūtrupējot tās, vārdu sakot, izsolot zem kadastrālās vērtības.

Mani māc lielas šaubas, vai tiešām šinī gadījumā mēs atkal varam uzticēties Investīciju bankai un atkal no Luksemburgas. Paldies Dievam, ka tā nav no Lihtenšteinas.

Mums iesaka ņemt šos lētos kredītus. Turklāt jāpaziņo, ka šis pašreiz sasteigtais dokumenta izskatīšanas stils ir nepieciešams galvenokārt viena kredīta garantijai, tas ir, Ventspils ostas padziļināšanai, kur darbi jau beidzas un kur šis kredīts jau ir saņemts. Un tā ir atklāta ņirgāšanās arī par deputātiem. Varbūt tā var pasmieties par tiem, kuri nav izstudējuši šo dokumentu nr.3055, vai arī kuri ļoti labi to pārzina, ja atļaujas risināt krustvādu mīklas, ka tad, kad šis kanāls ir jau padziļināts, ka tad mums, lūk, ir jādod šīs garantijas.

Un šoreiz šīs garantijas nedod vis ministrs Siliņa kungs, nedod Brocēnu cementa rūpnīca vai celtniecības ministrs Prūša kungs, ne arī bankas pārstāvji, bet dosim visi mēs. Un es domāju, ka tā zināmā veidā tomēr ir tāda līšana cilpā. Un tie, kuri mums skaidroja, kā Bērziņa kungs izteicās, Ārlietu komisijā, tie mūs katrā ziņā mierināja, kā vienmēr mierina tautu un arī garantētājus. Atceros, kā Inkuļa kungs mūs mierināja Jūrmalā par to “Parex” bankai garantēto kredītu. Mierināja un teica, ka tas ir mūsu tautietis, ka tas ir mūsu uzņēmējs, taču, tādā veidā mierinot, uzliek cilpu. Es ceru, ka mēs tomēr varam izstudēt šo dokumentu nr.3055, un balsot tikai tad, kad būsim izlasījuši šos punktus un papildpunktus, katrs pats atceroties mūsu pagājušās garantijas, arī G-24 kredīta garantijas, kuras, kā izrādās, ir bijušas utopiskas vai muļķīgas, vai noziedzīgas. Taču šī nauda - 52,4 miljoni, gandrīs 53 miljoni dolāru ir jāatmaksā no valsts budžeta Finansu ministrijai, bet “Latvijas Banka” ar mūsu cienījamo Repšes kungu priekšgalā dod, lūk, šo norādījumu - maksāt jums, nodokļu maksātājiem! Esiet uzmanīgi ar šo dokumentu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šis līgums tika parakstīts Luksemburgā 24. jūlijā, pirms trim mēnešiem, un nu tas parādās divas nedēļas atpakaļ Ārlietu komisijā. Mums bija papildu jautājumi, atbildes nebija visai apmierinošas, un tagad mēs to “sitīsim cauri” ar steidzamību. Lielais skandāls par 3 miljoniem - “Latvenergo” lieta: cēlonis ir paviršs pants vienā likumā. (Tas likums ir tagad it kā labots.) Kāds ar viltu to likuma pantu ielika, “izdzina” caur Saeimu ar steidzamību, ar Panteļējeva kunga netīro pirkstu, un čaps! - dažiem gudriem cilvēkiem ir tūlīt 3 miljoni kabatā. Un nu mums ir Saeimā izmeklēšanas komisija, un Panteļējeva kungs paziņos, kā tā lieta notika, jo viņš ir tās komisijas priekšsēdētājs.

Nu mums atkal - čaps! - ir iespēja aizņemties lielus kredītus, un Latvijai vajag lielus kredītus ar labiem procentiem. Latvijai vajag kredītus ar labiem procentiem, bet - ar imunitāti visiem, kas tur pieķeras klāt. Un pirmā nauda, kā mēs redzam, tiek novirzīta nevis latviešu zemniekiem, nevis latviešu tautai, bet tādiem, kas miljonus taisa no mūsu tranzītceļiem. Nesen bija paziņojums, ka vajadzētu ieguldīt 700 miljonus latu, lai kaut ko tur papildinātu, to varēšot atmaksāt 5 gadu laikā. Tad saprotiet, cik liela peļņa ir tanīs tranzītceļos, un saprotiet, ikkatrs no jums, kas mūs klausās, cik maz no tā labuma jūs dabūjat un kurp tas labums aiziet! Un šeit ir likumprojekts ar pantiem par imunitāti, ar pantiem šādiem un tādiem, un mums tas viss ir jāpieņem ar steidzamību. Tas ir pilnīgs absurds. Šādu likumprojektu vajadzētu nodot jau prokuroram, lai to apskata, dabūt prokurora ziņojumu, vajadzētu izmeklēšanas komisiju taisīt papriekš, nevis pēc tam, kad jau būs izlietots šis aizdevums, jo pēc tam iestāsies līgumā paredzētā imunitāte. Šī aizdevuma nauda tiks patērēta to koncesiju vērtības uzlabošanai, kas jau ir izpārdotas citiem. Vajadzētu izmeklēšanas komisiju taisīt papriekš! Un, ja Ministru kabinets var “sēdēt” uz šā likumprojekta trīs mēnešus, tad kāpēc Saeima nevarētu uz tā “sēdēt” 6 nedēļas? Manuprāt, Bērziņa kunga uzstāšanās man atgādināja... nu visu laiku, tāpat kā Šķēles kungs, acis nemirkšķinot, mums lej saldus sapņus priekšā. Šeit ir iespēja, jā, un ir jāpilnveido tā iespēja - aizņemties naudu ar zemiem kredītu procentiem, bez nekādas starpniecības ar banku “Parekss” un citām bankām, jo tā starpniecība Latvijā paņem 6% kredīta - un, skat, zemniekam jāaizņemas par 35% gadā! Šeit ir labs instruments. Mums tas būtu jāpārveido tā, ka šī nauda pirmām kārtām ies uz krājaizdevumu sabiedrībām, lai mūsu lauki varētu plaukt, ka viņa ies, lai atjaunotu mūsu slimnīcas, mūsu skolas, ka viņa ies, lai dotētu mūsu studentus. Lai viņiem būtu kur aizņemties naudu. Bet, ja ar imunitāti aizņemsies desmitiem miljonu, lai uzlabotu vērtību tai koncesijai, ko mēs jau esam draugiem atdevuši, juridiskajām personām, kas dzīvo Maltā, bet Latvijas tauta uzņemsies to parādu, tur nekādas labas sekas nevar būt, draugi! Un kāpēc tikai divi no jums, kā Ozoliņa kungs saka, lasa un domā? Kāpēc nenāk šeit neviens brīdināt par imunitāti nosakošo pantu? Kāpēc šeit stāsta - jā, nu kaut kad jau būs priekš ceļiem arī... Nekā priekš ceļiem nav. Bet Ventspils ostas padziļināšanai jau tā nauda tiek tērēta. Kāpēc Ministru padome var 3 mēnešus sēdēt, bet no mums prasīt, lai mēs ar steidzamību kaut ko darām? Tas ir tikai tāpēc, ka mums mēģina ar steidzamību kaut kādu aplamību uzgrūst.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Apiņa kungs.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Lūdzu jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Ārlietu komisijas viedokli un sniegt atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Apiņa kungs, jūsu ierosinājumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma termiņu.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir sekojoši priekšlikumi - līdz 6. oktobrim iesniegt priekšlikumus un 9. oktobrī Saeimas sēdē izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildums. Valdmaņa kungs, lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji, un tauta! Skat, kā notiek! Mēs zinām, ka šī ir nopietna lieta. Es labprāt gribētu zināt, kuri no jums apņemas šeit, Saeimā, izlasīt to likumprojektu līdz 6. oktobrim un par to padomāt vismaz pusstundu? Kurš no jums? Paceliet rokas! Neviena. Tad saprotiet... Ozoliņš pacēla roku. Es arī...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ierosiniet konkrētus termiņus.

G.Valdmanis. Ko tas dos? Ierosinu 31. oktobri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies. Izskatām jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 31. oktobrim? Izskatīšanas datumu Valdmaņa kungs nenosauca, bet tā ir viņa problēma. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Ārlietu komisijas izteiktais priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 6. oktobrim un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 9. oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Faktiski visi trīs nākamie jautājumi ir cieši savā starpā saistīti. Visi šie grozījumi - gan Kriminālkodeksā, gan Latvijas Sodu izpildes kodeksā, gan arī Latvijas Kriminālprocesa kodeksā - runā par policijas kontroles atjaunošanu Latvijas teritorijā.

Es gribētu mazliet atgādināt priekšvēsturi. Savulaik Augstākā padome pārprastas demokrātijas uzplūdos atcēla policijas uzraudzību. Tagad ir mēģinājums šo kļūdu labot. Jautājumi ir izdiskutēti mūsu komisijā, un komisijas vārdā es lūdzu atzīt grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iepazinusies arī ar Juridiskās komisijas atzinumu, kurš ir pozitīvs, un piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam, ka papildus grozījumiem šajos trijos kodeksos ir nepieciešams iestrādāt grozījumus arī likumā “Par policiju”. Komisija to apņemas izdarīt. Šodien mēs izskatīsim arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, par kuru attiecīgi priekšlikumi komisijā tiks iesniegti.

Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es aicinu atbalstīt šos grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā un pieņemt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam skatīties uz to faktu, ka šis papildu sods tiks piemērots kādā 2000.gadā, bet... Cienījamie kolēģi, es ceru, ka arī cienījamais Seiksta kungs - profesionālis Eiropas lietu zinībās un visos cilvēktiesību jautājumos - tomēr pateiks kādu vārdu par šo lietu. Cienījamie kolēģi, paskaidrošu, kādēļ man šajā sakarā radās satraukums, kā es norādīju arī Juridiskajā komisijā. Šie grozījumi nozīmē to, ka cilvēks ir “atsēdējis” savu sodu, - jā, protams, varbūt pat par smagu noziegumu, - bet viņam pēc tiešā termiņa “atsēdēšanas” papildus uzliek vēl policijas kontroli. Kas ir policijas kontrole? (Starpsauciens: “Ir jābūt kontrolei!”) Es, vismaz pēc savas prakses spriežot, varu pasacīt, lūk, ko. Kad mani mēģināja tiesāt par politisko darbību, satikos ar tādu cilvēku, kam bija uzlikta padomju laika policijas kontrole. No pulksten 8.00 vakarā līdz pulksten 8.00 rītā viņam bija jāatrodas mājās. Policistam ir tiesības vienreiz vai vairākkārt viņu apmeklēt šajā laika posmā. Un, ja mājās viņa nav, tad pēc trešās reizes, kā te arī būs norādīts tālāk, viņam jau uzliek reālu kriminālsodu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tādēļ man ir primitīvs jautājums cienījamajiem kolēģiem. Ja mēs ejam uz Eiropu, kā mēs deklarējam, un ja mēs neejam uz policejisku valsti, tad ir jautājums: vai šie cilvēki varēs strādāt tikai par bulciņu cepējiem naktī? Vai viņi varēs veikt biznesa darbību? Vai viņi varēs izbraukt uz ārzemēm, ja viņiem tas būs nepieciešams? Tad ir jautājums: kā ir ar cilvēktiesībām? Protams, es pilnīgi piekrītu, ka daļa kolēģu, it sevišķi tie, kas ir ar policejiska rakstura iedabām, ar tieksmi uz lustrācijām, tagad teiks, ka es atbalstu kriminālnoziedzniekus. Bet es uzskatu - ja cilvēks ir it kā “atsēdējis” savu termiņu, tad ir jautājums: kāpēc viņam ir liegtas gan darba tiesības, gan konkrētās cilvēktiesības? Kā šis aizliegums sasauksies ar visām Eiropas hartām? Tādēļ es personīgi lūgtu atturēties attiecībā uz šo steidzamību. Es lūgtu vismaz otro lasījumu pietiekami tālu nolikt, lai šo jautājumu nopietni pārdomātu. Es neredzu iemesla... Jau tā šiem bijušajiem kriminālnoziedzniekiem ir grūti atrast darbu, bet, ja šādam cilvēkam būs vēl darba iespēju sašaurinājums, ka viņš nevarēs aizbraukt, teiksim, uz Liepāju, ja viņš dzīvo Rīgā un ja viņam ir papildus uzlikts sods, ka vakarā viņam ir jābūt mājās, tad viņu neņems nekur darbā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es nopietni par to domāju un aicinu arī jūs iedziļināties šajā iniciatīvā, un es ceru, ka šo likumdošanas iniciatīvu nosūtīs papildus arī uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, lai to saskaņotu ar cilvēktiesību normām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāti debatēs pieteikušies vairs nav. Komisijas vārdā - Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es būtu ļoti gandarīts, ja Lujāna kungs būtu izlasījis šos grozījumus. Šeit ir arī rakstīts, kas ir policijas kontrole. Policijas kontrole, Lujāna kungs, ir normāla parādība, un tā eksistē tādās demokrātiskās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis un lielākajā daļā Eiropas savienības valstu. Es vēlreiz lūdzu kolēģus balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts. Kādi ir priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu, Ādamsona kungs?

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā es aicinu noteikt kā otrā lasījuma termiņu 16.oktobri, bet kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minētajiem termiņiem - priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9.oktobrim un izskatīt likumprojektu 16.oktobra sēdē? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, visi šie grozījumi ir vienotā paketē, un tādēļ komisijas vārdā es lūdzu atzīt arī likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Ādamsona kungs, priekšlikumu par otro lasījumu.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojekta izskatīšanas datumu - 16.oktobri, priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J. Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Situācija ir analoģiska, un komisijas vārdā es aicinu atzīt šos grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Ādamsons. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, aicinu kolēģus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu kā izskatīšanas termiņu noteikt 16.oktobri, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.oktobris - un izskatīšanas laiku - 16.oktobris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2963. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””, izmaiņas izdarītas pārejas noteikumos. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt šā gada 8.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu - 8.oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Nosauktais likumprojekts ir jūsu papīros, tā numurs 2964. Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus attiecīgā likumprojekta pārejas noteikumos. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, komisija lūdz priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir pienācis pārtraukuma laiks. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldis Veldre, Māris Vītols un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un atzina, ka var aicināt Saeimas deputātus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam?

J.Ābele. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz priekšlikumus pieteikt līdz 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu - 18.oktobri deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Par pārtikas aprites uzraudzību”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par pārtikas aprites uzraudzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

J.Ābele. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka pieteikumus varētu iesniegt līdz 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu - 18.oktobri nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.2635 un nr.3046. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja piedāvāto grozījumu Latvijas Kriminālkodeksa 162.pantā, kas runā par pilnvaru pārkāpšanu. Mūsu komisijas darbā piedalījās visi eksperti - gan no prokuratūras, gan Augstākās tiesas un citurienes, un principā mēs nolēmām, ka viss, kas ir vajadzīgs šajā jautājumā, jau ir paredzēts esošajā likumā. Līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu un lūdz deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

K.J.Druva. Ir nobalsots, un tad es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, lūdzu, datumu!

K.J.Druva. Es lūdzu 9.oktobri. Ja mēs nevaram pārbalsot, tad es lūdzu 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu pieņemšanas termiņš ir 9.oktobris. Par to, kā lieta tālāk virzāma, runās Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Jāsaka, ka es nedaudz biju novērsis uzmanību, un, cik es sapratu, ļoti daudzi cilvēki nesaprata formulējumu, par ko mēs balsojām, - vai par komisijas atzinumu - nepieņemt vai par likumprojektu pirmajā lasījumā, un tāpēc es aicinu Prezidiju pieņemt lēmumu par šā jautājuma pārbalsošanu. (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi! Leiškaln, tu esi tautas glābējs!”)

Sēdes vadītājs. Prezidijs var pieņemt šādu ierosinājumu tikai tad, ja to ir iesnieguši pieci deputāti un par to nobalso Saeima. Šobrīd balsojums ir noticis, tā ka mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Šeit ir paredzēts grozījums Policijas likumā, un mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3047 un nr.2948. Mūsu komisija izskatīja šo likumprojekta grozījumu, kas principā rada izmaiņas dažos uzdevumos, kas ir uzticēti policijai. Piemēram, policija izsniedz pases, lai gan tas īstenībā nav viņas darbs, tas ir jādara Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei, un tādēļ komisija lūdz atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā. Vispirms pieprasa steidzamību un tad lūdz atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību šim likumprojektam? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.J.Druva. Jā, un tagad es lūdzu deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem?

K.J.Druva. Lūdzu iesniegt grozījumus līdz 16.oktobrim un izskatīt to 23.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. Pret nosauktajiem termiņiem deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Jautājums izskatīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3048 un nr.2894. Šeit ir piedāvāts grozījums Slepenības likumā, kas principā nosaka, kuras personas zināmā organizācijā var iegūt slepenības režīmu. Mūsu iepriekšējā likumā ir paredzēts, ka tas ir pēc štata vietām, bet, kā mēs visi labi zinām, šādu informāciju izsniedz tikai tad un tiem cilvēkiem, kuriem patiešām šis slepenības režīms ir vajadzīgs, nevis tikai tāpēc, ka jums ir šī štata vieta. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt šo mazo grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

K.J.Druva. Es lūgtu noteikt 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu - 9.oktobri iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka pārpratām balsošanas motīvu, lūdzam pārbalsot darba kārtības 35.punktu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.” Saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu, ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Tātad mums vispirms ir jānobalso par to, vai mēs izdarīsim pārbalsošanu par šo jautājumu. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par to, ka ir izdarāma pārbalsošana par darba kārtības 35.jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Izdarīsim pārbalsošanu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, atgriezīsimies pie likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Tātad, cienījamie kolēģi, vēl vienu reizi. Mēs mūsu komisijā izskatījām šo grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā un kā jau es iepriekš teicu, te ir viss, kas vajadzīgs. Visi eksperti atzīst, ka atbilde šinī jautājumā ir jau esošajā redakcijā. Līdz ar to mēs pieņēmām lēmumu šo grozījumu noraidīt, un es lūdzu arī jūs noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 54, atturas - 4.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Šos grozījumus likumā ir iesniedzis Ministru kabinets, un tie ir radušies sakarā ar to, ka mēs likuma pirmajā pieņemšanas reizē noteicām, ka visiem tabakas izstrādājumiem ir jānosaka darvas un nikotīna daudzums. Bet izrādās, ka cigāriem, cigarellām un pīpju tabakai pasaulē visās ražotājfirmās nav pieņemts noteikt šo darvas un nikotīna daudzumu. Turpretī mēs ar likumu nosakām, ka mūsu valstī būs jāveic šī lielā un dārgā ekspertīze, lai uz katra cigāra vai uz katras cigarellas uzrakstītu noteikto darvas un nikotīna daudzumu.

Tāpēc Ministru kabinets piedāvā nenoteikt šos rādītājus tabakas izstrādājumiem, un tas ir atspoguļots šajos grozījumos. Aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka likuma labojumi drīzāk ir formāli, jo, piemēram, cigāri ir iepakoti gan lielajās kastēs pa 50, gan celofāna iepakojumā. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu jau pīpi pīpē!”)

Otrs, kāpēc es iebilstu pret šā likuma atvēršanu, ir tas, ka šāda rīcība varētu izraisīt nepārredzamu priekšlikumu daudzumu un garas debašu stundas. Tāpēc es domāju, ka ar šiem formālajiem labojumiem mums nevajadzētu atvērt likumu. Es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Darbarūķi! Mēs gribam strādāt ražīgāk, un es gribētu atgādināt, cik ilgi un sīvi... cik biezs bija tas Tabakas likums. Šeit nu ir tāds fakts, ka ir vieni, kas cīnās pret smēķēšanas kaitīgumu ar likumiem, pie kuriem piederu arī es, un ir otra grupa, kas grib veicināt veiksmīgu tirdzniecību. Es saprotu, ka aiz šiem cigāriem, aiz katra cigāra slēpjas simti un tūkstoši naudas, un, ja gadījumā šo likumu atvērs, es varu piedraudēt, ka man ir ļoti daudz papildpriekšlikumu. Es kādus pāris duču došu un zinu, ka arī citi iesniegs... Tāpēc nevajadzētu mūsu šo dārgo laiku upurēt, tērējot tam ne tikai stundas, bet daudzas dienas. Es priecājos, ka arī deputāts Leiškalns ir par šo ideju. Vienkārši strādāsim, jo mūs gaida daudz nopietnāki darbi, neba izspriest, vai cigareti var... Tā jau var nonākt līdz smieklīgumam, vai to cigareti, to cigāru pa vienam pārdot vai paciņās... Atvainojiet, mēs esam tomēr domāti nopietnāku likumu skatīšanai. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti priecājos, ka pagājušajā reizē, skatot šo likumu, mēs ar Leiškalna kungu atradāmies dažādās nometnēs, bet šoreiz mēs esam pilnīgi vienisprātis, ka tagad vēlreiz vērt likumu vaļā būtu noziegums pašiem pret sevi un pret savu laiku, pie tam tikai tādēļ, lai sakārtotu Tabakas likumā kādu daļu, kas skar apmēram 0,1% no visa tabakas tirgus, tādēļ šeit sarīkot “tirgu” apmēram 3-5 plenārsēžu garumā būtu diezgan muļķīgi. Es jūs ļoti lūdzu balsot pret šo pirmo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurdža kungs.

R.Jurdžs. Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti, ka tie, kuri visvairāk ir notērējuši šo laiku, arī runā. Viņi šantažē mūs un draud, ka turpinās runāt un kavēt mūsu dārgo laiku, lai gan labāk viņi varēja apsolīties, ka neuzstāsies, un tad šos labojumus mēs pieņemtu pāris minūšu laikā. Es tomēr atgādinu, ka tagad saskaņā ar likumu Latvijā nevarēs ievest pīpju tabaku, ko Leiškalna kungs ir sācis lietot, un arī cigārus un cigarellas. Pretējā gadījumā būs jāpārkāpj likumdošana.

Tā ka aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi.

Lēmuma projekts “Par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ziņoju, ka Pilsonības likuma izpildes komisija pieņēma pozitīvu lēmumu par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Aleksandrs Guzņajevs ir kora mūziķis, kultūras darbinieks, par ko arī jūs varat pārliecināties klātpieliktajos dokumentos, izlasot Rīgas kamerkora “AVE SOL” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Imanta Kokara ieteikumu, kā arī Latvijas Komponistu savienības ieteikumu un paša Aleksandra Guzņajeva dzīves stāstu. Aleksandrs Guzņajevs pilnībā pārvalda latviešu valodu.

Tāpēc es aicinu nobalsot par Aleksandra Guzņajeva kā izcila kora mākslinieka uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... Aicinu vēl vismaz vienu deputātu papildus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz zvanu, lūdzu. Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Aleksandrs Guzņajevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem”.

Komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tāpat ar pozitīvu lēmumu mūsu komisija izskatīja jautājumu par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Vladimirs Korovins ir sportists, treneris, un viņa īpašie nopelni Latvijas labā ir ieguldījums Latvijas brīvās cīņas attīstībā. Ir pievienoti dokumenti. Jūs paši ar tiem jau esat iepazinušies. Arī Vladimirs Korovins pārvalda latviešu valodu.

Aicinu nobalsot pozitīvi par viņa uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Korovinam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 4. Vladimirs Korovins ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3097.

Pirmais priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums un tajā ir lūgums mainīt virsrakstu. Iepriekšējais bija - “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Viņa lūdz mainīt un izteikt virsraksta tekstu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kurš gan ir sadalīts divās daļās. Tas attiecas uz krājaizdevu sabiedrību dibināšanu, un deputāte Seile ierosina aiz vārda “pagasta” papildināt ar vārdiem “vai pilsētas”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis. Un priekšlikuma otrā daļa - aiz vārdiem “pagasta iedzīvotāji” teikuma daļu izteikt šādi: “... vienas pašvaldības teritorijā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu darbinieki”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamie priekšlikumi - 4., 5. un 6. - ir saistīti ar minimālo dibināšanas pamatkapitālu krājaizdevu sabiedrībām. Deputāte Anna Seile 4. priekšlikumā ierosina vispār nenoteikt krājaizdevu sabiedrībām minimālo kapitālu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 5. priekšlikums ir deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikums, kuri lūdz krājaizdevu sabiedrības minimālo dibināšanas pamatkapitālu noteikt 2000 latu apmērā. Komisija arī to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij un deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību šim priekšlikumam un varbūt neskatīties tik daudz uz cipariem... Annas Seiles piedāvājums ir vispār nenoteikt šo minimālo dibināšanas kapitālu, un ir arī mūsu priekšlikums par 2000 latiem, taču galvenā problēma šajā jautājumā jau ir tā, ka vajadzētu no likuma izņemt ārā šo te 22.panta normu par 50 000 ekiju lielu pamatkapitālu, kas attiecas uz visām kredītiestādēm, bet krājaizdevu sabiedrības pēc savas būtības ir cilvēku kopā salikta nauda, ko viņi paši pārvalda, paši dala, paši atbild un paši arī kontrolē. Un tādējādi nav svarīgi, cik daudz naudas šie cilvēki var savā vidē savākt, par kuru viņi ir gatavi uzņemties atbildību. Bet problēma ir tā, kas pārvaldīs šo organizāciju darbību. Latvijā nacionālā banka varbūt nevēlas uzraudzīt visas daudzās iespējamās krājaizdevu sabiedrības, un tad tā mēģina te regulēt kaut kādā veidā ar šo sākumkapitāla noteikšanu.

Es lūgtu jūs balsot un atbalstīt to, lai šī minimālā dibināšanas pamatkapitāla summa tiek maksimāli samazināta, jo pasaules prakse ir tāda, ka ir valstis, kur vispār nav noteikts šis pamatkapitāls. Un ir, protams, valstis, kur to regulē. Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Tomašūna kunga tikko uzstāšanās runā pausto viedokli, jo diemžēl bankai nav iespējams kontrolēt jebkādu šādu krājaizdevu sabiedrību, kurai vispār nav statūtkapitāla. Es ļoti lūdzu atbalstīt tādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Pirms jūs izšķiraties, gribu atgādināt, ka nākamais būs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka sabiedrības minimālais dibināšanas kapitāls ir 5000 latu. Jums ir jāizdara izvēle, kuru variantu jūs atbalstīsit.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikumu, ka krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam jābūt 2000 latu. Lūdzu zvanu! Kolēģi, uzmanību! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim piecu deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to nākamais ierosinājums nav balsojams.

V.Balodis. Paldies. 7.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 8. un 9.priekšlikums ir par 65.pantu. Ministru kabinets ir iesniedzis 8., bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir precizējusi Ministru kabineta priekšlikumu. Es ierosinu deputātiem atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par Ministru kabineta un pašas komisijas izteikto priekšlikumu un līdz ar to pret 65.panta pirmo un otro daļu? Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir akceptēts. Tātad, abi, Baloža kungs! Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir 10.priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, un tā lūdz aizstāt vārdus “citos likumos” ar vārdiem “likuma “Par budžeta un finansu vadību” 47.panta 4. punktā”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Izskatāmajā dokumentā tas ir nr.10. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 11.priekšlikums - deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu. Tas ir saistīts ar jau nobalsoto, kad ir notikušas izmaiņas dibināšanas pamatkapitālā krājaizdevu sabiedrībām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats ir arī 12.priekšlikums. Arī tas izslēdz pārejas noteikumu...

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Arī 13. un 14.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, kad likums stājas spēkā. Lūdzu atbalstīt 14.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai šajā likumprojektā piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3098 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu vienīgu priekšlikumu. To iesniedzis Juridiskais birojs, kurš ierosina izveidot šim likumprojektam pārejas noteikumus tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret apspriežamā likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Pārejas noteikumu redakcija tiek akceptēta. Paldies.

M.Vītols. Citi priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu nav saņemti. Līdz ar to es aicinu Saeimu balsot par atbalstu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 8.oktobris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Augstā sapulce! Ministru kabinets ir iesniedzis un Prezidijs nodevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Komisija, izskatot likumprojektu par grozījumiem, nonāca pie secinājuma, ka šobrīd nekādi labojumi nav jāizdara, jo spēkā esošā likumdošana atrisina tās problēmas, kuras nez kāpēc ir saskatījis Ministru kabinets, un aicina neatbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka Ministru kabinets ierosina izdarīt šādus grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, bet atbildīgā komisija neatbalsta Ministru kabineta ieteiktos grozījumus. Lūdzu, izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 5. Likumprojekta grozījumi netiek pieņemti.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Ventspils brīvostas likums””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jūsu skatieni ir pievērsti dokumentam nr.2834. Man jāteic, ka šeit ir analoga situācija, kā ar iepriekš noraidīto likumprojektu, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina jūs balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Situācija ir līdzīga: Ministru kabinets ierosina izdarīt grozījumus, bet atbildīgā komisija šos grozījumus nav akceptējusi. Jāizlemj tas ir Saeimā ar balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam par likuma izmaiņu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 7. Arī šīs izmaiņas netiek akceptētas.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts statistikas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments, ar kuru mēs strādājam, ir dokuments nr.3095. Likumprojekts “Valsts statistikas likums”, otrais lasījums. Jāteic, ka komisija ir ļoti nopietni strādājusi ar šo likumprojektu, pieaicinot ieinteresētās puses, un ir radījusi diezgan daudzus priekšlikumus. Šajā likumprojektā visi priekšlikumi nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurus tā, protams, ir atbalstījusi.

1.priekšlikums ir par 1.pantu un ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionāpās politikas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas priekšlikumu. Tas ir pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. Otrais Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt 1.panta ievaddaļu šādā redakcijā. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pati to iesaka un pati atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Arī to, kā jau teicu, ierosina Tautsaimniecības komisija, kura, protams, to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam - svītrot 1.panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 5.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 6.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1.panta piektās daļas papildināšanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 7.priekšlikums ir par 2.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 8.priekšlikums ir par 3.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - aizstāt 3.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izmainīt 4.panta nosaukumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 10.priekšlikums ir par 4.panta 3.punktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Abildīgās komisijas 11.priekšlikums ir par 5.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 6.panta nosaukumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums - atbildīgā komisija aicina aizstāt 6.pantā vārdus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas ir 13.priekšlikums. Deputāti piekrīt aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 14.priekšlikums ir par 7.pantu. Redakcija jums ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 15.priekšlikums ir par 8.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 16.priekšlikums ir par 9.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 9.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 17.priekšlikums ir par 10.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas18.priekšlikums. Komisija ierosina tajā pašā 10.pantā izslēgt iekavās esošos vārdus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 19.priekšlikums ir par 11.panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 20.priekšlikums ir par 12.pantu. Komisija aicina panta izslēgšanu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 12.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 21. priekšlikums. Par izmaiņām 14.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 22.priekšlikums. Par 14. pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šā panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 23.priekšlikums. Par 15.panta izmaiņām. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 14.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 24.priekšlikums. Par 16.panta izmaiņām. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 15.pants. Deputāti 15.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 25. priekšlikums. Par 18.panta papildinājumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 18.panta (pēc vecās numerācijas) jeb 17.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.Atbildīgās komisijas 26.priekšlikums. Par papildinājumiem 19.panta otrajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 27.priekšlikums. Par papildinājumiem 19.panta ceturtajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina jaunu 19.panta piektās daļas redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K. Leiškalns. 29. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 20.pantā skaitli “19” ar skaitli “18”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 30.priekšlikums. Par 21.panta papildinājumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 21.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 31.priekšlikums. Par 21.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.panta otrās daļas otrā teikuma svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 32. priekšlikums. Par 23.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu, par trešo lasījumu!

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 19.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.oktobri? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Izskatīsim likumprojektu - dokumentu nr. 3127. Tas ir likumprojekts otrajam lasījumam. Šeit ir Juridiskās komisijas atzinums par tā nosaukumu, un tagad tie nebūs vairs Ministru kabineta noteikumi, bet gan likums, tāpēc tiek izslēgts vārds “noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt vārda “noteikumi” svītrošanai no likuma nosaukuma. Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskās komisijas priekšlikums ir - izteikt 1.pantu jaunā redakcijā, kuru jūs redzat 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt 2.pantu jaunā redakcijā, kur arī ir tas pats, ka noteikumi tiek nosaukti par likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Mauliņš. Līdzīgs labojums. Juridiskā komisija ierosina 3. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, papildinot to ar tiem lēmumiem un likumu, uz kura pamata balstīts šā panta saturs. Tātad 1.pantu izteikt jaunā redakcijā, kuru jūs redzat 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt debatēs deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Līdzšinējie priekšlikumi tiešām bija zināmā mērā redakcionālas dabas, turpretī ar šo priekšlikumu jau sākas tāda likumprojekta labošana, kurā parādās ļoti lielas, varētu teikt, blēņas. Jūs visi ļoti labi zināt šā likumprojekta būtību. Par to mēs runājām jau pirmajā lasījumā, kad Saeima konceptuāli nolēma atbalstīt to faktu, ka šiem diviem cilvēkiem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ir atsavināma zeme it kā valsts vajadzībām. Tajā pašā laikā tika norādīts, ka šiem cilvēkiem tās naudas summas, kuras būtu maksājamas, faktiski ir jūtami mazākas par šīs zemes faktisko vērtību. Tagad šajā Juridiskās komisijas priekšlikumā faktiski tiek piedāvāts šo netaisnīgo kārtību nostiprināt likuma tekstā. Es, neapšaubāmi, esmu tajos uzskatos, ka šī zemes atsavināšana Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā nav veicama, jo šeit nav nekādu valsts interešu, kuras patiesībā varētu būt šeit apakšā. Tās drīzāk ir dažādu ekonomisko grupējumu intereses, kuri tagad grib ar mūsu, deputātu, rokām panākt to, lai šī atsavināšana tiktu veikta. Bet tajā gadījumā, ja šī atsavināšana tiek veikta,- un būtībā jau nevar iebilst pret tādu principu, ka vispār nevarētu nekad tikt atsavināta zeme valsts vajadzībām,- tad cilvēkam, no kura šī atsavināšana tiek veikta, ir tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju neatkarīgi no tā, vai tas ir šis vai arī kāds cits gadījums. Ja mēs valstī tagad sāksim šo praksi, ka šeit var patvaļīgā veidā veikt šo atsavināšanu, tad kā jutīsies iespējamais ārvalstu investors, kurš nez vai labprātīgi nāks uz Latviju un ieguldīs šeit savu naudu, zinot to, ka pastāv iespēja, ka valsts var viņam šo investīciju vai arī šo zemi atsavināt, faktiski neko nesamaksājot pretī, tātad bez taisnīgas atlīdzības.

Līdz ar to es tiku iesniedzis savu priekšlikumu par to, kādai šai atlīdzībai būtu jābūt. Faktiski šāds priekšlikums man ir tāpēc, lai akcentētu to, no kādām naudas summām valsts budžetā būtu patiesībā jāšķiras, ja mēs uzskatītu par vajadzīgu šo zemi tiešām atsavināt, aizbildinoties ar šīm valsts vajadzībām. Tāpēc es negribu piekrist tai redakcijai, kura šobrīd tiek piedāvāta arī no Juridiskās komisijas puses un kura faktiski paredz pavisam citu šo samaksas kārtību, un tā ir pavisam tālu no tās samaksas, kas būtu taisnīga.

Šis likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” paredz pilnīgi noteiktu kārtību, kādā veidā šī atsavināšana ir veicama, un arī to, kāda naudas summa šeit ir maksājama, bet šeit tiek minēta tikai atsauce uz Augstākās padomes lēmumu, un šī atsauce faktiski šajā gadījumā ir nekorekta.

Es aicinu noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu un pēc tam izskatīt arī tos citus jautājumus par šo samaksu. Pats galvenais - es aicinu noraidīt šo likumprojektu kopumā. Es tiešām negribu to, lai no valsts budžeta lieli līdzekļi tiktu maksāti vienam vai otram cilvēkam absolūti nevajadzīgā veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K. Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Abstrahējoties pilnīgi no konkrētā gadījuma un no konkrētajām personām, kas jau ir kļuvušas skandalozas vai vismaz populāras sakarā ar daudzajām avīžu publikācijām, es tomēr gribu jūs aicināt atbalstīt Čerāna priekšlikumu, lai zināmos gadījumos šis atsavināšanas mehānisms nekļūtu par mehānismu, kā par lētu naudu vienas personas īpašums nonāk kādas citas personas rokās, izmantojot valsti par starpniecības sviru šajos gadījumos. Es tiešām negribu runāt ne par Perepjolkinu, ne par Vistiņu, es negribu runāt par konkrēto gadījumu, bet gan par precedentu, kuru ierosina Čerāna kungs.

Konkrēti. Ja mēs piespiedu kārtā atsavinām valsts, tas ir, nacionālajām vajadzībām un ja šis atsavinātais zemes gabals pēc gada par sertifikātiem kļūst par kādas citas privātpersonas īpašumu, tad, man liekas, ar valsti šajā gadījumā tiek spekulēts, - ar valsts vārdu, ar valsts vajadzībām, ar valsts nepieciešamību. Šajā gadījumā esmu spiests aicināt un pat esmu priecīgs aicināt atbalstīt jūs Čerāna priekšlikumu 5.pantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Reti mēs ar Leiškalna kungu esam tajās pašās domās. Nav runa par to, vai mums patīk tie divi cilvēki, no kuriem to mantu atņem, bet ir jāatminas kaut kas cits. Ir kāds dzejolis. Es to slikti māku un slikti tulkošu, bet tas skan apmēram tā:

Es piemiedzu acis, kad nāca pēc ebrejiem,

Es piemiedzu acis, kad - pēc čigāniem,

Un tad es brīnījos, ka citi piemiedza acis,

Kad nāca pēc manis.

Šis ir precedents. Un tas ir ļoti, ļoti slikts precedents mūsu tautai. Jūs redzat šeit, ka padomes pārstāvis Krištopans nolemj novērtēt vienu ļoti vērtīgu daļu no Latvijas - Latvijas tranzītceļu par sviestmaizi. Un tas dos attaisnojumu viņam to pašu zemes gabalu un arī citus zemes gabalus vai nu Ventspilī, vai Rīgas ostā, vai vēl kaut kur citur atdot par sviestmaizi. Tā zeme, kas šeit tiek atsavināta, ir ļoti vērtīga. Visa Latvija ir ļoti vērtīga. Katrs mazais zemes gabaliņš ir ļoti vērtīgs. Mēs nedrīkstam nevienu zemes gabalu pārdot par sviestmaizi, bet šeit valsts iejaucas un nolemj ar likuma spēku. Un visi grēki pasaulē, lielie grēki, ir bijuši ar likuma spēku.

Kāpēc ar likuma spēku noteikt šai zemei nieka vērtību, labi zinādami, ka tā zeme ir ļoti vērtīga? Kāpēc? Tāpēc, ka ir nolemts to zemi atdot kādai Maltas firmai, kur droši parādās padomes pārstāvji, draugi, ja ne viņi paši. Tas ir nepieņemams precedents!

Tā mūsu zeme, mūsu tauta tiek izsaimniekota, kad uzliek mūsu svētajām un vērtīgajām mantām un mantojumiem nieku cenu. Lielāko daļu to panāk ar to, ka tautai ir atņemta pirktspēja, ka mums ir jāpārdod, un, kamēr šeit ir tā korumpētība, kas ir, tikmēr kriminālelementi neviens par naudu nenāks pirkt, un tā šī zemīte kļūst nevērtīga neatkarīgi no tā, vai tas būtu laukos vai tas būtu pilsētā, vai tas būtu ostās. Un to ostu zemīti noīrē vai nopērk par sviestmaizi uz mūžu laikiem, un tā mūsu tauta tiek izubagota.

Tas vispār ir liels skandāls, ka var par šādu likumu domāt, - paņem divus cilvēkus un viņus izģērbj. Labi, viņi ir nepatīkami cilvēki, arī man varbūt tā ebreju ģimene, par kuru bija tas dzejolis, ko es stāstīju, nebija simpātiski, man viņi nepatika, bet vai tāpēc viņus drīkstēja vest prom? Man varbūt Perepjolkina kungs un Vistiņa kungs ir ļoti nepatīkami cilvēki, bet tāpēc es nedrīkstu tomēr atļaut viņus izģērbt, jo tad es izģērbšu tevi un tevi, un beidzot arī sevi. Tā nedrīkst!

Mums ir jārīkojas ar godaprātu, it īpaši tad, ja mēs zinām, ka šeit valsts ir nolēmusi to zemi atņemt par sviestmaizi, un tādēļ tā varēs visiem parādīt, ka tā atdod par sviestmaizi un ka tas viss ir korekti.

Mēs ar šo likumu novērtējam mūsu tranzītceļu vērtību, bet mūsu tranzītceļi ir simtiem tūkstošu miljonu vērti. Un vēl. Mēs te zemi novērtējam par vienu desmittūkstošo daļu no tā, ko viņa ir vērta. Un to mēs nedrīkstam pieļaut. Šis ir precedents, šis ir attaisnojums tam, kas šeit notiek, bet mēs nedrīkstam tā rīkoties. Mēs nedrīkstam vienkārši ar likumu pateikt, ka tas, kas mums ir, ir nevērtīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu griezties pie jūsu sirdsapziņas. Nesen es gāju pa kāpnēm - tas bija pirms kāda mēneša - un satiku cilvēku, kas bija ļoti dziļi satriekts. Es līdz šai dienai nevaru īsti pateikt, vai tas bija Vistiņš vai Perepjolkins, bet viņš mani noķēra un dziļi raudāja par valsts nekaunību. Un es kā bijušais strādnieks... Izrādās, ka vai nu Vistiņš, vai Perepjolkins ir ceļamkrāna strādnieks, kas strādājis ilgus gadus ostā. Viņš bija atradis labu saimnieku, kas tika uzdāvinājis viņam zemes gabalu, un šajā gadījumā ļaunā valsts mūsu personā grib to cilvēkam atņemt. Viņš teica, ka ir ļoti norūpējies par saviem bērniem un bērnu nākotni.

Un tādēļ arī es kā strādniecības pārstāvis tomēr ilgstoši domāju, ka nedrīkst šajā gadījumā darīt pāri cilvēkam. Es īsti labi nesapratu, vai tas bija Perepjolkins vai Vistiņš, bet es tomēr ceru uz Valdmaņa kunga un pārējo kolēģu sapratni, ka šajā gadījumā nevajadzētu atņemt šo mazo zemes pleķīti, ko šie divi kungi ir dabūjuši savām ģimenēm un grib atstāt saviem bērniem. Un tādēļ biju satriekts, redzot viņu raudot Saeimas kāpņu telpās. Es laikam atturēšos no balsojuma vispār, lai ļaunums paliek vairākuma rokās, jūsu monstru rokās, kuri grib nodarīt pāri cilvēkam, kas ilgus gadus ir nostrādājis ostā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs tikko kā redzējām spilgtu runu, kā atsevišķos brīžos var maldināt pat īstenu proletariāta aizstāvi, deputātu, kurš jebkurā situācijā iestātos par nabadzīgajiem. Un šajā brīdī es domāju, ka viņu ir maldinājis varbūt Perepjolkina kunga skrandās tērptais stāvs, kas viņam ir pretim nācis, un viņš ir domājis, ka šim nabadziņam nevar noņemt tos 64 hektārus, kurus viņš ir Latvijas tantiņām izkrāpis. Un ka viņš vienkārši nezināja šo otru pusi. Viņš nezināja to, ka šis kungs zemi ieguvis uz dāvinājuma pamata un nezin kāpēc uzreiz tos 64 hektārus dabūjis. Kāpēc šīs īpašnieces, kurām sen tur šī zeme piederēja, kāpēc viņas uzreiz tādus dāvinājumus ir vienam Perepjolkinam rakstījušas? Lai kā arī būtu, bet vismaz viena no tām viņam ir pārdevusi kaut ko. Vai tad nevarēja kāda šī kundze apdomāties, ka dzīve varbūt nav pietiekami ilga vēl priekšā un ņemt un pārdot, lai naudiņu šodien dabūtu? Izrādās, ka visas ir dāvinājušas Perepjolkinam. Vai tad jūs šeit neredzat tīru krāpniecību?

Un tie cilvēki, kas nāk priekšā un saka, ka tas ir slikts precedents, tie laikam nav izlasījuši šā likumprojekta virsrakstu. Te ir runāts par konkrētu lietu. Par konkrētu vietu, un tas nav attiecināms vispār uz visiem gadījumiem. Izlasiet, lūdzu, vēlreiz virsrakstu tam jautājumam, par kuru mēs šodien runājam! Tas ir - “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā”. Te nevar teikt tā, ka, ja mēs tagad to izdarīsim, tad pēc tam to varēs darīt desmit reicu pēc kārtas. Vienmēr deputātiem vajadzēs nākt šeit priekšā un pamatot šādu lēmuma projektu un apspriest to, kā mēs to darām tagad. Un mūsu vissvētākais uzdevums ir apskatīties, vai šeit “nespīd cauri” kāda krāpniecība vai blēdība. Un, iedomājieties, ka tagad iziet priekšā Perepjolkina kungs... Man tiešām rodas aizdomas, ka te dažiem deputātiem, es nezinu, vai nav kaut kāda atlīdzība solīta. Kā var būt tā, ka cilvēki, kuri manās acīs visnotaļ ir godīgi un principiāli, uzreiz nāk priekšā un aizstāv atklātu blēdību. It īpaši es brīnos par dažiem opozīcijas cilvēkiem, kuri vienmēr šeit ir runājuši no kristāltīrām godīguma pozīcijām un kuri ir šaubījušies par to, ko ir sastrādājuši pozīcijas pārstāvji, teiksim, savtīga aprēķina dzīti, bet šajā gadījumā kaut kā pavisam otrādi iznāk.

Es nesaprotu arī Leiškalna kungu, jo viņš pats šeit priekšā aizstāv šo likumprojektu, bet pats aicina balsot deputātus pret. Tātad es domāju, ka viņš premjera Krasta kunga burtnīcā ir nopelnījis ārkārtīgi bargus mīnus punktus par šādu aicinājumu, jo šeit ir pilnīgi skaidrs, es domāju, ka valsts ekonomiskā ieinteresētība, pats šis jautājums ir saistīts ar lielu investīciju ieplūdi Latvijā, tāpēc, es domāju, nevajadzētu šeit apcerēt jautājumu par to, ka šodien mēs diviem, kas visai mīklainos apstākļos ir kaut ko dabūjuši, noņemam, lai rīt atdotu citiem privātajiem. Šeit nekur tādas runas nav!

Es domāju, ka mēs varam šajā jautājumā prasīt vienīgi kādu skaidrību vai nu no premjera, vai no kāda cita, bet, cik man viņi ir teikuši, tad tā paliek valsts zeme un arī Krištopana kungs to ir teicis. Un neviens šeit nav teicis, ka rīt kādam taisās par sviestmaizi kaut ko dāvināt un atdot. Un, ja tas notiks, tad atkal mēs kāpsim šeit tribīnē un karsti strīdēsimies, tāpēc es domāju, ka mums tiešām vajadzētu... Es, būdams Darba partijas pārstāvis, gribētu iestāties tiešām par nabadzīgo cilvēku interesēm un teikt, ka tas, ko no mums grib Perepjolkins un Vistiņš, ir milzīga nauda, par kuru viņi tiesājas jau no 1995.gada. Un, ja viņiem šo naudu pietiesā, tad viņi to saņem no valsts budžeta. Tātad to naudiņu, kura tiešām ir nākusi no nabadzīgo nodokļu maksātāju gandrīz tukšajām kabatām. Taču mēs vēl arvien turpinām to darīt, mēs šeit neiznākam priekšā un skaidri nepasakām, ka mēs taču gribam šiem diviem apšaubāmā veidā īpašumu ieguvušajiem cilvēkiem samaksāt no Latvijas nabadzīgo nodokļu maksātāju kabatām. Nevis no kaut kāda bagātnieka - uzņēmēja kabatas, bet no nabadzīgo nodokļu maksātāju kabatām. Tātad kungi, kas aizstāv savās partijās proletariātu, kā jūs šajā gadījumā, esat apmaldījušies trijās priedēs. Es aicinu balsot, protams, par to, lai šos zemes gabalus šajā gadījumā šiem kungiem atsavinātu, turklāt pēc iespējas ātrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es, protams, neesmu aicinājis balsot pret šo likumprojektu otrajā lasījumā vai jebkurā citā lasījumā. Es tāpat kā Kreitusa kungs piekrītu, ka valstij ir tiesības atsavināt savām vajadzībām konkrētos zemes gabalus. Kreitusa kungs, es negribu diskutēt, jo arī prese mani pārliecina, ka šie darījumi ir visnotaļ apšaubāmi. Vismaz šie zemes iegūšanas darījumi ir apšaubāmi, un tik tiešām, ja valsts būtu varējusi izvirzīt apsūdzību un pierādīt krāpniecību, tad valsts jau būtu šos gabalus atguvusi. Es piekrītu, lai šis zemes gabals tiek atsavināts brīvostas vajadzībām un balsošu par šo atsavināšanu.

Es vienkārši nedaudz sajaucu lietu kārtību, jo šodien bija acīm redzami tik daudz ziņojamu projektu man personīgi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, un pasteidzos atbalstīt deputāta Čerāna priekšlikumus nevis 3.pantam, bet 5.pantam, kas būtu ļoti labi un ļoti precīzi, jo tie patiesībā izslēdz iespēju šajā gadījumā rīkoties ar valsti kā starpnieku īpašuma iegūšanā no vienas personas kādai citai personai. Tikai un vienīgi! Es gribu, lai šeit būtu šis nodrošinājums deputāta Čerāna priekšlikumā 5.pantam. Tā ka, Kreitusa kungs, es sapratu, ka jūs mīlat nabadzīgos un pats jau sākat izskatīties pēc nabadzīga cilvēka, sevišķi ar to zaļo skaisto mašīnu, bet, ko nu darīt... Es jūs cienu kā īstenu darba tautas aizstāvi, šī aizstāvība ir rakstīta jums sejā, un es esmu gatavs jums piebiedroties šajā grūtajā cīņā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Piesakoties debatēs es gribēju sākt savu uzstāšanos ar to, ka man izbrīnu radīja kolēģa Leiškalna neprasme izlasīt likumu, bet viņa iepriekšējā uzstāšanās pierādīja, ka viņš tomēr ir atgriezies pie šā dokumenta, to izlasījis un sapratis tā īstenību, un tādēļ faktiski man vairs nav daudz ko teikt, jo runa jau nav par to, ko daudzi kolēģi šeit teica. Atgriezīsimies, lūdzu, un koncentrēsimies, jo, es pieļauju, ka vienam otram, teiksim, kolēģim Valdmaņa kungam, ir problēmas, lai izlasītu līdz galam šo likumu un arī iedziļinātos tā būtībā. Taču mēs pašlaik apspriežam 3.pantu. Un 3.pantā mēs runājam par to normatīvo bāzi, kura šodien jau ir un uz kuras pamata mēs risinām šo jautājumu. Un tās runas, kuras iepriekš bija par šo priekšlikumu, faktiski gandrīz nemaz vai tikai daļēji attiecas uz šo 3.pantu. Tātad ir runa par to, ka ir jārespektē jau agrāk pieņemtie normatīvie akti, proti, par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Un te ir runa par to, ka tik tiešām tiek atsavināta zeme valsts vajadzībām, bet nav runa par to, ka tās ir kaut kādas biznesa struktūras vai kaut kas cits. Un, ja nu, Dievs nedod, tā notiks, kam es nemaz neticu, tad tas jautājums tiks lemts Saeimā, bet šobrīd es aicinu neturpināt šīs diskusijas par 3.panta redakciju, bet nobalsot par to, jo tā ir izstrādāta korekti, atbilstoši šodien spēkā esošajai likumdošanai.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, izskatāmais jautājums ir ļoti sāpīgs visai mūsu tautai, jo, pieņemot lēmumu par brīvo zemes tirgu, tātad tirgojot zemi jebkuram, tajā skaitā nepilsoņiem, un pieņemot lielo, nesamaksājamo zemes nodokli... Daudziem tiem cilvēkiem, kas ir tikko saņēmuši savu zemi, lai samaksātu šo lielo nodokli, jāpārdod kāds gabals no savas zemes. Tātad jāpārdod kāds gabals no dzimtenes. Kā jūs zināt, palestīnieši tiem, kas pārdod zemi svešajiem, piespriež, vismaz aizmuguriski, nāves sodu. Vai mūsu zeme, Latvijas zeme, nav svēta? Un man grūti runāt par “veikliem zēniem” Perepjolkinu un Vistiņu, par to, kā viņi šo zemi ir ieguvuši un kāpēc tantiņas viņiem to ir dāvinājušas. Bieži jau tomēr nedāvina zemes gabalus kaimiņi, turklāt vienam un tam pašam cilvēkam. Ja viņš vienai tantiņai sniedz kādu palīdzību vecumdienās, tad tas ir saprotams, bet, ja Genādijam Perepjolkinam dāvina - Kundziņsala, Daugavas krastmala (grupa 96, grunts 231), Kundziņsala, Daugavas krastmala (grupa 96, grunts 233), un tā tālāk, un Vistiņam - Kundziņsala, Daugavas krastmala (grupa 96, grunts 236), - tad skaidrs, ka tā ir spekulācija ar zemi, un šeit šaubu nav. Dāvinājums ir noslēgts tikai tāpēc, lai būtu, lūk, šis rezultāts, kas ir pašreiz, - ka mums jāmaksā būs šī kompensācija. Vai tā ir liela vai maza, vai tā ir likumīga vai nelikumīga, tas ir jāspriež varbūt tiesai. Katrā ziņā ir jāpadomā šīm tantiņām, šiem onkulīšiem, tām latviešu ģimenēm, kas brīvi tirgojas ar savu īpašumu, turklāt bieži tas notiek no tālienes. Ieceļ pilnvarnieku, un tas “šiverē” ar Jūrmalas zemi. Daudzi, daudzi Jūrmalas zemes gabali ir nonākuši okupācijas virsnieku ģimenēm, viņu pēctečiem, un tas ir sevišķi sāpīgi. Un es nevaru pašreiz vainot varbūt zemes spekulantus, tas ir kapitālisms, tā ir tā mežonīgā “šoka terapija”. Tā ir “šoka terapija”, kur šoks ir, bet terapijas nav. Mums, Saeimas deputātiem, būtu jāparāda, kā šo šoku ārstēt. Mūsu ieceltai valdībai būtu jānodarbojas ar šo terapiju. Mūsu Ministru prezidentam, mūsu Valsts prezidentam būtu jāpalīdz šai tautai, kas ir šokā, bet diemžēl ar šiem likuma grozījumiem, ar šiem projektiem, kas dzen tautu izmisumā, mēs šo šoku padziļinām. Un zināms - ja nav šoka terapijas, tad ļoti ātrā laikā pacients ir beigts, to saka mana ārsta pieredze. Un es gribētu aicināt visus tos tautiešus pasaulē, ne tikai Latvijā, - padomājiet, pirms jūs atdodat savu zemi par kaut kādām dāvanām! Pēc tam šo zemi atgūt ir ļoti grūti. Atcerieties, ka Manhetenas salu pārdeva par zeltu, par dažiem gabaliem zelta, par rotaslietām un Rīgu un daudzas citas vietas iemērīja ar vienu vēršādu, sagriežot to sloksnēs. Nebūsim kā indiāņi un lībiešu virsaiši!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Lūdzu, atvainojiet, ka es vērsīšos tieši pie mūsu godīgākā deputāta Kārļa Čerāna. Iepriekšējās runas te bieži ieguva tādu humoristisku pieskaņu, bet man šajā sakarībā ir skumji. Es patiešām uzskatīju, ka Kārlis Čerāns, aizrautīgs katolis, runā no sirds, vienmēr nāk šeit savu taisnības izjūtu izpaust.

Un man ir jautājums, vai šajā brīdī var šaubīties par loģisko domāšanu, ja viens cilvēks pēkšņi saņem ostā zemes dāvinājumu - tieši šajos naudiskās vērtības ziņā “karstajos” punktos? Pēc tam visi iedzīvotāji, kas ir ostā, iedomājas, ka šim cilvēkam jādāvā... Izrādās, ka vēl ir arī Rīgas centrā kaut kāds brīvais zemes gabals, kas dāvināts Perepjolkinam. Nu vai tad tas nav Dieva brīnums, ka šiem cilvēkiem prāts liek to dāvināt? Jebšu ir absolūti skaidri saskatāms, ka šeit ir kombinācija, darījums. Vai to varam atbalstīt mēs, deputāti, it īpaši tie, kas cīnās opozīcijā. Kārlis Čerāns, kas cīnās par to, lai nabadzīgajiem un invalīdiem... Tagad mēs saskaitījām kopā, cik te, pēc Kārļa Čerāna un Andra Saulīša iesniegtajiem priekšlikumiem, sanāk. Šajā izcenojumā sanāk, ka 3,7 miljoni jāsamaksā šim veiklajam Perepjolkinam. Kādu skandālu mēs ceļam, ka tagad ir pazuduši šie 3 miljoni! Par šiem 3,7 miljoniem, par ko Čerāna kungs savā godīgumā uzskata, ka vajag tos Perepjolkinam samaksāt, mēs varētu skolotājiem algas paaugstināt, pensionāriem, invalīdiem... Nacionālo enciklopēdiju varētu droši sākt drukāt. Visās vietās mums trūkst naudiņas. Ja jau mēs ļausim vaļu šādiem kombinatoriem, tad jāpaskatās, kur vēl ir Latvijā tādas vietas, kur var saņemt dāvinājumus.

Mani satrauc, redziet, tieši tas, ka ir runa vai nu par mūsu cilvēku nezināšanu, vai mūsu cilvēku godīgumu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Čerānam nauda arī patīk...”) Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu visu problēma ir tā, ka mūsu valstī nav tiesiskas prakses, kā risināt šādus jautājumus. Mēs 50 gadus bijām padomju jūgā, un it sevišķi tās jomas, kas saistījās ar humanitārajām zinātnēm, arī juridiskā joma, ļoti cieš no izkropļotas domāšanas. Un vārds “valsts” padomju sistēmā jeb totalitārajā sistēmā ir nesis tik daudz ciešanu cilvēkiem! Mana māte un tēvs valsts vārdā, padomju tautas vārdā tika izsūtīti, viņiem tika atņemti īpašumi. Bet mēs ar to visu samierināmies.

Man patīk mana kolēģa Gundara Valdmaņa teiktais... Palasiet Vācijas 1936., 1937. gada presi. Vai toreiz nebija tādas pašas diskusijas, ka ebreji ir sagrābuši bankas, ebreji sagrābuši fabrikas? Gebelss jau ļoti vienkārši pateica, viņš pateica - tā taču ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, tā ir mūsu, vācu tautas, īpašums. Kā tādi ebreji varēja to visu sagrābt? Ko? Vai viņi ir gudrāki par mums? Un tad darīja ļoti vienkārši. Protams, tagad nav 1936., 1937. gads, un laikam par visām šīm lietām ir jādiskutē. Ir jādiskutē, kurā vietā beidzas pilsonis un kurā vietā sākas valsts. Kāda ir viņu mijiedarbība? Es nezinu. Es valsti uzskatu kā pilsoņu kopu, nevis kā administratīvi komandējošu kliķi, kas man uzliek verdzību nodokļu veidā. Es to nevaru pieņemt. Un man ir sāpīgi, ka mēs, Saeima, pārvēršamies par tādu kā tiesas institūciju. Man bija arī sāpīgi vērot - un es jau šeit arī teicu, - ka tas ir nepieņemami, ka Juridiskās komisijas vadītājs ir arī viens no valdības vadošajiem locekļiem, un šeit mēs nevaram šīs intereses sabalansēt starp pilsoni un valdību. Es neņemos šodien spriest, vai šīs summas ir adekvātas vai nav adekvātas, un tas arī parlamentā šodien varbūt nebūtu jāspriež, bet man ir pilnīgi nepieņemams tas, ka valsts uzņemas kaut kādu saimniecisko darbību. Priekš kam vajadzīga saimnieciskā darbība uz nodokļu maksātāju naudas rēķina? Mēs redzējām, ko šī valsts saimnieciskā darbība izdarīja ar G-24 kredītiem, un šeit mūsu bijušais finansu ministrs Kreitusa kungs arī ir iejaukts (vismaz spriežot pēc preses materiāliem). Mēs redzējām, kas notika ar valsts saimniecisko darbību “Latvenergo”. Mēs redzam, kas tagad notiek ar valsts saimniecisko darbību “Ventspils naftā” un citur, un vēl tie skandāli... “Latvijas kuģniecība”... un sekos vēl un vēl... Un šeit es arī gribu teikt paldies Kārlim Leiškalnam, ka viņš arī ļoti precīzi, konsekventi pasaka... Bet, manuprāt, mūsu nelaime ir tā, ka... Tiem cilvēkiem, kas strādāja tādās jomās, kas nebija saistītas arī humanitārām lietām, - inženieriem, ārstiem un citiem - tās pašas zināšanas ir derīgas arī šodien, bet tādi cilvēki, kas strādāja, piemēram, partijas birojos, vai padomju juristi, kas faktiski to vien darīja kā stutēja šo sistēmu, nodrošināja tās funkcionēšanu, nodrošināja tās tiesu varas un izpildvaras sistēmu, tagad nāk un cēli saka: “Es kā jurists...” Ne velna! Šiem cilvēkiem nav ne piecu minūšu prakses civiltiesiskās lietās, bet viņi ņemas spriest par kaut kādām valsts interesēm, runā valsts interešu vārdā, pasaka to gluži tāpat kā 1935., 1938. vai 1945. gadā.

Es tomēr kolēģus lūgtu šeit personīgi neapsaukāties, bet padomāt par pašu faktu, par valsts līdzdalību tādos projektos. Kāpēc cilvēki kā privātpersonas nevar piedalīties ar savu īpašumu šajā projektā? Kāpēc viņi to nevar darīt? Kāpēc tieši valsts...? Varbūt valsts var citā veidā to darīt. Lai viņi piedalās tās brīvās tirdzniecības jomā, ieķīlā savu zemi vai vēl kaut ko citu dara! Es nesaprotu, kāpēc mēs uzskatām, ka cilvēks, kuram ir īpašums, nevar piedalīties saimnieciskajā darbībā?

Un pēdējais. Būdami deputāti likumdevēji, mēs nevaram nevienu Latvijas Republikas iedzīvotāju vai pilsoni nosaukt bez tiesas sprieduma par blēdi. Es...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Saulīša kungs. Vai deputāti piekrīt piešķirt vēl vienu minūti Saulīša kungam? Lūdzu, viena minūte.

A.Saulītis. Mēs nedrīkstam nevienu personu nosaukt par blēdi, pirms nav stājies spēkā tiesas spriedums. Es, kolēģi, jūs aicinu mani šeit lamāt no rīta līdz vakaram, kā vien jums ienāk prātā un kā vien jūs izdomājat, es par to neapvainošos. Es to sapratīšu kā politisko cīņu. Kā jūs varat, tā arī strādājiet.

Bet mēs, likumdevēji, nedrīkstam savus vēlētājus, savas valsts pilsoņus... nedrīkstam pārkāpt nevainības prezumpciju un kādu cilvēku, kas bija valdībā, tikai tāpēc, ka viņam ir tāds vai citāds uzvārds... un ja viņam būtu uzvārds “Bergmanis” vai vēl kaut kāds tāds?... nosaukt bez tiesas sprieduma par blēdi.

Es tomēr lūgtu šādu praksi tomēr noraidīt. Apsaukāsim šeit viens otru, kā vien mākam, bet mūsu vēlētājus, pilsoņus liksim mierā!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neapsaukāt vienam otru, un turklāt es aicinu arī ievērot to, ka šis ir otrais lasījums. Ka mēs pirmajā lasījumā konceptuāli jau izlēmām, ka valstij ir tiesības atsavināt īpašos gadījumos zemi. Šobrīd tiešām nav svarīgi, kā Vistiņš un Perepjolkins ir ieguvuši šo zemi. Ja viņi to ir ieguvuši likumīgā kārtā, izmantojot tos likumus, kas tobrīd Latvijā bija spēkā, tad nav svarīgi, vai tas bija Vistiņš vai Perepjolkins, vai Jānis, vai Pēteris. Un mēs jau konceptuāli izšķīrāmies par to, ka valstij, tāpat kā citās attīstītas demokrātijas valstīs, ir tiesības īpašos gadījumos zemi atsavināt svarīgu infrastruktūras objektu - ceļu, tiltu, ostu būvju - vajadzībām. Mēs esam par to jau konceptuāli izlēmuši, un nevajag to šeit atkārtot vēlreiz no tribīnes un runāt to pašu, ko mēs runājām dažas nedēļas iepriekš!

Es aicinu runāt par konkrētām likuma normām, kas tiek piedāvātas otrajā lasījumā. Es personīgi atbalstu šo normu, ko komisija piedāvā, un es aicinu arī jūs to atbalstīt un runāt par likumu kā par likumu otrajā lasījumā, nevis runāt par koncepciju, par kuru reiz jau mēs esam izšķīrušies, balsojot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, kolēģi deputāti! Eniņa kungam gribu tikai pateikt paldies par augsto vērtējumu manai darbībai Saeimā un atbildēt īsi. Tie 3,7 miljoni, kas šeit ir sarēķināti, - tie ir paredzēti ne jau no pensijām vai skolotāju algām, bet no mafijas peļņas. Tie mafijas peļņai ir jāatņem.

Gribu tomēr Kaksīša kungam iebilst pret viņa skaidrojumu, ka šeit būtu kaut kāda nevainības normatīvā bāze tikai sakārtota. Šeit patiesībā ir iekšā tā būtība, ka pats likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, kas ir ļoti civilizēts likums par to, kādā veidā šī atsavināšana ir veicama, - ka faktiski šis likums šeit tiek ignorēts. Un šeit tiek ar pirkstu norādīts uz to, ka šajā gadījumā arī ir pielietojams šis otrais punkts, kurš patiesībā satur sevī atsauci uz 1940. gadā pastāvējušo kadastrālo vērtību. Un tas faktiski nozīmē to, ka šī īpašuma atsavināšana ir veicama par brīvu.

Es pilnīgi piekrītu tiem iepriekšējiem runātājiem, kas teica, ka valstij ir tiesības atņemt šo īpašumu, bet, ja mēs šo īpašumu atņemam, tādā gadījumā ir nepieciešama taisnīga kompensācija, un tas, par ko es iestājos šajā brīdī, ir šī taisnīgā kompensācija. Un es ceru, ka jūs, visi tie deputāti, kas ir līdz šim atbalstījuši šo netaisnīgo kompensāciju, pārdomāsiet un izšķirsieties tomēr par to, ka šī kompensācija, kura taisnīgi pienāktos, ir par lielu un ka tā nebūtu maksājama, un līdz ar to atsavināšana nebūtu veicama. Tieši šis ir tas veids, kā šos 3,7 miljonus vai kādu citu naudu atņemt mafijas peļņai. Ja jūs man prasāt, kā to izdarīt. Tas ir darāms tieši šādā veidā.

Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna. Bet, Rāznas kungs, mums tūlīt būs pārtraukums. Viena minūte. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Man vienkārši nav saprotams, ka šeit būtībā notiek tādi strīdi. Es nevaru iedomāties, ka šeit zālē sēdošie deputāti varētu atsevišķu zemes īpašnieku tiesības vai viņu vajadzības stādīt augstāk par Rīgas pilsētas, visas mūsu valsts un visas sabiedrības interesēm. Tā ir viena lieta, ko es gribēju pateikt.

Un otra. Man šķiet, ka man būtu gluži vienalga, es šeit nelocītu ne Perepjolkina uzvārdu, ne citus. Neatkarīgi no tā, vai šī zeme piederētu Perepjolkinam vai Čepānim, vai Ulmanim, es jebkurā gadījumā balsotu par tās atsavināšanu, ja tā būtu vajadzīga valsts interesēm. (Aplausi.)

Un trešā lieta, ko es gribu jums pateikt. Jūs varbūt atceraties kādreizējā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Kenedija vārdus... Uz turieni mēs šodien skatāmies ar interesi un gaidām no viņiem palīdzību. Viņš saviem pilsoņiem teica tā: jūs nedomājiet, ko jūs darāt...

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi, Rāznas kungs!

J.Rāzna. ...bet padomājiet, ko jūs varat darīt valsts labā. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta 3. panta 1. un 2. daļas redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret komisijas ierosināto likumprojekta 3. panta 1. un 2. daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 2. Pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.Turpināsim izskatīt likumprojektu! Tātad komisijas vārdā ziņos deputāts Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš. Godātie deputāti! 4.pantā ir tāds labojums, ar kādu mēs jau sastapāmies. Juridiskā komisija lūdz izteikt 4.pantu jaunā redakcijā, vienīgi vārdu “šo noteikumu” vietā rakstīt “šajā likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti likumprojekta 4.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Mauliņš. Tālāk ir ienākuši divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums - veidot jaunu 5.pantu. Otrajā ailē jums tas ir redzams. To ir iesnieguši J.Strods un A.Saulītis. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja ar tādu motivāciju, ka šādā gadījumā te būtu pretruna ar 3.panta pirmo daļu, kur ir norāde uz Latvijas Republikas likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” un tā spēkā stāšanās kārtības 2.punktu, kas nosaka jau citu ar likumu noteiktu kārtību, nekā to paredz Stroda un Saulīša priekšlikums. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sāksim debates! Debatēs pieteicies ir Jānis Strods - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es šeit vairāk neiedziļināšos tajos argumentos, kas tika izteikti jau pirmajā lasījumā, bet vēlreiz atgādināšu dažas juridiska rakstura varbūt pretrunīgas lietas. Es šeit gribētu lūgt, lai tajās ieklausās mūsu kolēģi juristi - Bišera kungs, Kaksīša kungs un Lībanes jaunkundze, ja nemaldos.

Tātad, pirmkārt, pastāv vairākas kardinālas iekšējās pretrunas likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Un tas pats ir sakāms par tiem grozījumiem, kuri šajā likumā tika iekļauti nedaudz vēlāk - 1996.gada 30.jūlijā ar Ministru kabineta noteikumiem un Satversmes 81.panta kārtībā.

Otrkārt, pastāv arī likumdošanas pretruna starp izskatāmo likumprojektu, ko mēs tagad skatām, un pašu likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Un taisni šīs pretrunas acīmredzot lieliski ir izmantojusi Satiksmes ministrija, lai izstrādātu šo likumprojektu. Ja likumprojekts tiks pieņemts Juridiskās komisijas apstiprinātajā variantā, tad es domāju, ka šīs pretrunas būs jārisina Satversmes tiesas ietvaros.

Tālāk, runājot tieši par 5.pantu, jāsaka, ka šīs konkrētās zemes atsavināšana ir pilnīgā pretrunā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, jo sevišķi pretrunā ar tādām lietām, ka, pirmkārt, šeit minētie kungi Perepjolkins un Vistiņš nekad nav bijuši bijušie zemes īpašnieki vai arī viņu mantinieki.

Un, otrkārt, šeit nav ņemts vērā tas, ka šie zemes gabali ir uzdāvināti Civillikuma 1933.panta kārtībā atlīdzības nozīmē, jo zemes gabali no iepriekšējo īpašnieku puses tika dāvināti par Perepjolkina un Vistiņa kunga sniegtajiem pakalpojumiem, nevis vienkārši dāvināti.

Es gribētu pateikt, ka Kreitusa kungs šeit maldināja mūs visus, jo tas nav vienkāršs dāvinājums, bet gan dāvinājums par sniegtajiem pakalpojumiem. Un nekur jau nebija tā, ka tantiņas vienkārši no zila gaisa par skaistām acīm šiem kungiem uzdāvināja šos īpašumus. Kungi vienkārši palīdzēja šīm dāmām un citiem īpašniekiem atgūt zemes īpašumus, jo viņi paši nebija spējīgi to izdarīt, un kā atlīdzību par šo īpašumu atgūšanu viņi dabūja vairākus zemes gabalus. Tas ir normāls process visās pasaules valstīs. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu izvirzītos priekšlikumus, ka nekādā gadījumā nevar maksāt pēc 1940.gada kadastrālās vērtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Liekas, Perepjolkinam un Vistiņam vajadzētu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni par viņu nopelniem Latvijas cilvēku labā. Bet man ir četri jautājumi, kuros es gribētu ar jums dalīties.

Pirmām kārtām pirmais mīts, ka zemi atsavinās privātīpašniekam un atdos to citam - atdos firmai, nav pareizs, jo saskaņā ar mūsu Latvijas likumdošanu ostas teritorijā zeme var piederēt tikai valstij, bet nekādā gadījumā nevar piederēt privātām institūcijām, vienalga, vai tā būs firma vai privāta persona.

Otrais. Uz šīs zemes nav notikuši nekādi uzlabojumi. Nekādi uzlabojumi nav notikuši vispār! Tā zeme tur ir stāvējusi šos 40 vai 50 gadus, bet nekādu uzlabojumu nav, līdz ar to ir atzīmējams, kāpēc tā tiek vērtēta pēc 1940.gada kadastrālās vērtības.

Trešām kārtām. Kolēģis jau minēja, ka gadījumā, ja mēs pieņemam šos abus jaunos 5.pantus, tad līdz ar to arī 1.pielikumu, un tad katrā ziņā mums, nodokļu maksātājiem, būs jāmaksā pāri par 3 miljoniem latu vairāk par šo zemes gabalu, nekā ir pašreiz plānots pēc 1940.gada vērtības. Man šķiet, ka šāda samaksa nav piemērojama šinī gadījumā. Katrā ziņā mūsu tā saucamajiem nodokļu maksātājiem, tiem, kuriem tiešām iet ļoti grūti, būtu nepareizi prasīt un atrast šodien šo naudu - pāri par 3 miljoniem latu, lai varētu samaksāt šiem tā saucamajiem Trīs Zvaigžņu ordeņu kavalieriem jeb pretendentiem.

Ceturtām kārtām. Nav šaubu, ka šī zeme ir nepieciešama attīstībai. Šī zeme ir nepieciešama valstij - ostai. Kā es jau minēju iepriekšējās reizēs, ir vairāki nopietni ļoti lieli projekti, kuri tiek plānoti ostā un kuriem ir nepieciešama šī zeme. Šīs zemes attīstība un ostas attīstība nes labklājību un jaunas darba vietas. Ne tikai jaunas darba vietas, bet arī nodokļus pilsētai un valstij, visai kopējai labklājībai. Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt ne vienu, ne otru piedāvāto 5.pantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es jūs gribētu iepazīstināt ar kādu dokumentu - ar Ministru kabineta rīkojumu nr.368 (protokols nr.44, 9§) par pilnvarnieku iecelšanu valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta”. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumu nr.137 “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu” 3.panta otro daļu iecelt valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta” šādus pilnvarniekus: A.Ameriku, A.Ārgali, B.Babuli, O.Batarevski, A.Čepāni, O.Kehri, E.Krastiņu, A.Lambergu (es ceru, ka tas, Aristid, esat jūs!), U.Osi, R.Svirsku un R.Zīli. Man ļoti žēl, ka pašlaik nav Lagzdiņa kunga šajā zālē, bet man liekas, ka šeit ir klajš interešu konflikts, pie tam divās pakāpēs. Pirmām kārtām šie cilvēki ir tautas pārstāvji, bet viņi šodien pilda lobiju lomu no valsts īpašuma nodalītā firmā, runāsim tā - valsts akciju sabiedrības klajas intereses.

Otrām kārtām daži cilvēki atrodas gan valdībā, gan parlamentā. Tātad šie cilvēki klaji nekaunīgi lobē savu ieinteresēto iestāžu rīkojumus. Es nezinu, cik jūs saņemat, bet būtu ļoti godīgi, ja jūs, Aristid, atnāktu un šeit no tribīnes pateiktu, cik jūs saņemat katru mēnesi par šo darbu. Bet tas nu būtu tā.

Es gribētu teikt pēc būtības. Man liekas, ka tas ir mīts, ko jūs te sludināt, ka valsts īpašuma forma piesaistīs investīcijas. Tas notiks tieši otrādi - normālu uzņēmēju šāda valsts īpašuma forma atbaida, jo mēs nezinām. Varbūt nākošajā Saeimā nāks Bojārs vai vēl kāds cits un izsludinās nacionalizāciju vai vispār pateiks, ka tādas brīvās tirdzniecības ostas ir likvidējamas. Un ko jūs varat pateikt šiem uzņēmējiem, kādu garantiju dot? Jūs nevarat to dot, bet jūs tagad skaidri zināt, ka, ja paliks valsts pārvaldījumā tā zeme, tad jūs arī skaidri zināt, ka par šo darbu - šo lobēšanu ne jums, ne jūsu bērniem nebūs jādomā, kā nopelnīt naudu vai vispār kurā vietā nauda rodas.

Es uzskatu, ka tas ir nekorekti no to cilvēku puses, kuri te šo lietu aizstāv. Pirmām kārtām būtu jāpasaka, kāda ir viņu privātā interese šeit un cik viņi saņem. Un tad mēs varam runāt par pārējiem tiesiskajiem aspektiem. Es lūdzu tomēr šo lietu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamais orator, gribu pateikt, ka šie cilvēki, to skaitā arī Čepānis, pārstāv Latvijas valsts intereses un ka mēs patiešām lobējam šīs Latvijas valsts intereses. Kā intereses lobējat jūs - to es nezinu, bet varu nojaust. (Starpsaucieni no zāles: “Tā nedrīkst runāt! Jārunā no tribīnes kā deputātam!”)

Vai vēl kāds vēlas runāt? Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēteris Elferts.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms par deputātu Stroda un Saulīša priekšlikumu. Te ir uzrakstīts, ka būtu jāatsavina, respektīvi, būtu jāatlīdzina...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Elferta kungs, turpiniet!

P.Elferts. ...Ka būtu jāatlīdzina atsavinātais zemes īpašums pēc 1996.gada 16.janvāra vērtības. Pēc būtības, ja mēs šādu priekšlikumu atbalstītu, tad būtu jāatlīdzina pēc šīsdienas vērtības. Tātad tas pēc būtības nebūtu atbalstāms, un ir arī likums. Ir likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, kurā ir konkrēti noteikts - pēc kādas vērtības atsavina zemes īpašumu. Tātad nevar būt runa par to, ka varētu šiem īpašniekiem atsavināt par 3,7 miljoniem latu. Tātad no valsts naudas, ja mēs atbalstītu Stroda, Saulīša un Čerāna priekšlikumu, būtu jāpiešķir šiem īpašniekiem 3,7 miljoni latu, bet tas neatbilst šīsdienas likumdošanai.

Tālāk par Čerāna kunga priekšlikumu. Tas nebūtu atbalstāms, jo attiecas uz pirmo pielikumu. Saeima jau ir atbalstījusi Juridiskās komisijas redakciju 1.pantā, kur vairs nav atsauces uz pielikumiem. Tātad tas pēc būtības nebūtu atbalstāms.

Tad, kad debatēja par 3.pantu, kas arī attiecas uz šo pantu, es gribēju nolasīt Rīgas tirdzniecības brīvostas likuma normas, kas attiecas uz īpašuma attiecībām. Tātad 5.pants. - “Īpašuma attiecības brīvostas teritorijā.

1) valsts zemes īpašumu brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt;”.

Tātad nevar! Un attiecībā uz šo Čerāna kunga priekšlikumu varu nolasīt 4. apakšpunktu: “Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likumā spēkā stāšanās brīdi ir valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valdījumā, paliek tās valdījumā līdz 2095.gada 30.jūnijam ar pirmtiesībām šo termiņu pagarināt.” Tātad pēc būtības šie priekšlikumi nebūtu atbalstāmi, bet sakarā ar jau nobalsoto 1.pantā tie vispār nebūtu balsojami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saulītis - otro reizi. Lūdzu!

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais sēdes vadītāj! Es gribētu runāt sakarā ar to, kā lieta virzāma tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Saulītis. Es gribētu, godājamais priekšsēdētāj, norādīt, ka jūs savā darbībā esat pieļāvis Kārtības ruļļa 55.panta pārkāpumu, kas skan šādi: “Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam sēdes vadība jānodod savam biedram.” Es ieteiktu arī mūsu kolēģiem to izvērtēt, ka jūs, izsakot savu viedokli, piedalījāties debatēs un jūs esat pārkāpis Kārtības rulli. Es arī lūgtu Prezidijam to izskatīt, tāpat kā tika izskatīts Gundara Valdmaņa pārkāpums.

Es nezinu... es nevaru Prezidija funkcijas uzņemties, bet es lūdzu Prezidijam šo jautājumu izskatīt un vai nu izteikt piezīmi, kā paredzēts Kārtības rullī, vai arī atstādināt jūs uz kādām sēdēm, bet to es lūdzu izlemt Prezidijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem es atvainojos Saeimai, bet savu viedokli par deputātu Saulīti nemainu.

Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu runāt šoreiz par savu priekšlikumu. Mans priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, par kuru acīmredzot tagad būs jābalso. Ir priekšlikums: ja pēc šīs atsavināšanas valsts vajadzībām tiek veikta attiecīgās zemes vai uz šīs zemes uzbūvēto būvju privatizācija, tad pirmpirkuma tiesības ir šajā gadījumā tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd šī zeme ir atsavināta. Tas ir tāpēc, lai nostiprinātu mums pašiem to pārliecību, kas mums šeit visiem ir, ka šī atsavināšana tiešām notiek valsts interesēs, nevis kādas privātpersonas tālākās interesēs. Lai likumā būtu noteikts, ka nevar notikt tā, ka mēs šo zemi atņemam vienam, bet pēc tam iedodam otram. Tāda ir šā priekšlikuma būtība. Šeit nav runa ne par kādām naudas summām, ne par ko citu, ir runa par šo vienkāršo principu, ka nevar zemi atņemt vienam un pēc tam vēlāk atdot otram. Šeit ir runa par to, lai likumā tiktu ierakstīts šis vienkāršais princips, ka, šo zemi tagad atņēmuši šiem diviem cilvēkiem, mēs pēc tam nevarēsim šo zemi atdot kādam citam privatizācijai.

Šeit acīmredzot var rasties kādi iebildumi pret to, ka, lūk, tagad otrā lasījumā gaitā kaut kas ir sabalsots un ir izņemts ārā šis pirmais pielikums. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir otrais lasījums un šādas tehniskas neprecizitātes var tikt novērstas, gatavojot trešo lasījumu. Aicinu jūs tagad atbalstīt principā to faktu, to lēmumu, ka mēs nosakām šādus ierobežojumus privatizācijas gaitā šai zemei vai šiem īpašumiem, kas uz šīs zemes tiks uzbūvēti. Lai, kā jau teicu, nenotiktu tā, ka vienam mēs atņemam un pēc tam citam iedodam. Es aicinu šo savu priekšlikumu atbalstīt un, gatavojot trešo lasījumu, precizēt redakciju.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu nākt ar priekšlikumu par to, kā lieta virzāma tālāk, jo es uzskatu, ka debates šajā jautājumā ir pilnīgi bezmērķīgas, jo par šiem priekšlikumiem šobrīd nobalsot vairs nevar.

Pirmkārt, nav vairs pielikumu. Ar pirmajiem grozījumiem, par kuriem mēs esam nobalsojuši 1.pantā, šie pielikumi ir likvidēti.

Otrkārt, mēs jau 3.pantā ar savu balsojumu esam noteikuši, par kādām cenām un vadoties pēc kāda likuma tiek noteikta attiecīga atmaksa, kas pienākas šīm divām personām. Tā ka balsot vēl par kaut kādiem citiem priekšlikumiem mums šodien vienkārši vairs nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Mauliņa kungs.

J.Mauliņš. Godātie deputāti, es vēlreiz atgādināšu Juridiskās komisijas argumentāciju. Proti, pastāvošajā likumdošanā, tas ir, likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtības 2.punktā, ir noteikts, ka īpašums tiek atsavināts, vadoties pēc 1940.gadā pastāvošās kadastrālās vērtības. Ja mēs gribam kaut ko mainīt, kā te ir paredzēts 5.panta projektos, tad vispirms ir jāmaina šis likums. Līdz ar to tiešām nav jēgas tiešām tālāk debatēt. Mēs nevaram šādu punktu pieņemt, ja nav mainīts šis iepriekšējais likums, uz kura balstās šis likums. Tātad lūdzu tos, kas vēlas kaut ko mainīt, - iesniedziet izmaiņas tajā likumā. Un tagad lūdzu balsot par Juridiskās komisijas viedokli - neatbalstīt ne šo pirmo, ne otro variantu jaunajam - 5. pantam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Stroda un Saulīša priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - 8. Nav pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Balsojam par deputāta Čerāna priekšlikumu par 5.pantu. Redakcijas teksts jums ir redzams. Panta redakcijas teksts ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu 5.panta redakcijai. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 8. Nav pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! Mauliņa kungs, lūdzu!

J.Mauliņš. Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Pārejas noteikums ir 4.ailē. Teksts jums ir redzams. Lūdzu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgās komisijas akceptētā pārejas noteikumu redakcija ir pieņemta.

Godātie kolēģi, balsojam... Tā, vēl ir priekšlikumi.

J.Mauliņš. Komisijas vārdā lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, mums vēl ir dokumenta 3.lappusē...

J.Mauliņš. Jā, piedošanu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, juridiski tagad iznāk tā: mēs nobalsojām par likumprojekta 1. pantu, un līdz ar to pirmā pielikuma teksts vairs nav spēkā un faktiski nav balsojams. Tātad balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Mauliņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu.

J.Mauliņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 9.oktobris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz atcelt šīsdienas vakara sēdi, kurai jānotiek pulksten 17.30 un kura paredzēta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt “pret” Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es redzu, ka mums turpinās šī nepatīkamā prakse pašiem savā darbā ignorēt ne tikai mūsu valsts likumus, bet arī mūsu Satversmi. Jo, kā jūs visi ļoti labi zināt, Satversmē ir ierakstīts, ka deputātiem ir tiesības uzdot valdībai jautājumus. Līdz ar to viņiem ir arī tiesības saņemt atbildes. Es saprotu, ka šim vairākumam ļoti negribas, lai opozīcija konstruktīvi strādātu, un mēs redzam, ka arī šajā brīdī vairākums demonstrē savas bailes no opozīcijas un tieši no šā konstruktīvā darba. Tieši tā, Kaksīša kungs! Tas ļoti labi izskatās. Tas, neapšaubāmi, ir jūsu varā - šobrīd šādā veidā nobalsot. Mūsu Saeimā lēmumi tiek pieņemti ar vairākumu, un diemžēl tā situācija ir tāda, ka šis vairākums šos lēmumus var pieņemt, arī neievērojot mūsu valsts pamatlikumu un neievērojot normālas parlamentārā darba tradīcijas. Es saprotu, ka arī politiskajā pozīcijā ir daudzi cilvēki, kam ir bailes no populistiskiem spēkiem, kas ir ārpus parlamenta, un ir cilvēki, kuri gribētu turēties pie šīs normālās parlamentārā darba kārtības un pie tā, ka pastāv arī diskusijas starp pozīciju un opozīciju. Opozīcija reizēm tiek aicināta piedalīties arī kaut kādās delegācijās uz ārzemēm, vismaz atsevišķos brīžos, kad ir svarīgi parādīt opozīcijas klātbūtni, bet tagad, šajā gadījumā, kad mums šeit ir runa par pilnīgi konkrētu opozīcijas darbu tepat mūsu valsts iekšienē, lūk, šie paši parlamenta deputāti, kas dažos brīžos tik ļoti aizstāv šo demokrātiju, tagad nolemj balsot pret pašas demokrātiskās iekārtas principiem un pret pašu šo demokrātiskās iekārtas loģiku, kura arī opozīcijai un arī mazākumam dod zināmas tiesības parlamentā. Tas ir ierakstīts jau mūsu valsts Satversmē. Jūs varat šo balsojumu izdarīt, tas ir jūsu spēkos, bet es tomēr aicinu tik ļoti negrēkot pret šo mūsu demokrātisko iekārtu, jo tas jums pašiem atmaksāsies negatīvi un jūs paši varēsit izbaudīt šo jūsu praksi tajā brīdī, kad jūs vairs nebūsit nākamajā Saeimā vai vismaz nebūsit šeit tik lielā skaitā... (Starpsauciens no zāles: “Mēs būsim, tu nebūsi!”)... un kad jums vairs nebūs šo noteikšanas iespēju. Šie balsojumi, kas ir pret demokrātiju, tiešā veidā lej ūdeni uz tādu politisko spēku dzirnavām, kuri gribētu ieviest Latvijā “stingro roku” un nodiktēt kaut ko. Es domāju, ka vismaz daļa no jums ir tādi, kas šādus pavērsienus negribētu mūsu valstī, un tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo klaji nedemokrātisko lēmumu, nenobalsot par to, ka mums šī sēde būtu atceļama, jo sēde ir normāls parlamenta darbs, un es aicinu no šī darba neizvairīties. Es lūdzu visus balsot “pret”, bet Saeimas priekšsēdētāja kungu es tomēr lūdzu nolasīt to deputātu uzvārdus, kas ir šo lēmumu ierosinājuši. Tautai ir jāzina savi varoņi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par desmit deputātu ierosinājumu atcelt vakara sēdi. (Starpsauciens: “Uzvārdi jānosauc!”) Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2940 un dokumentu nr.3141. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā iesniegto grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā. Šeit ir runa par ieķīlātas mantas prettiesīgu atsavināšanu. Neviens jauns grozījums attiecībā uz otro lasījumu netika iesniegts, izņemot redakcionālas izmaiņas. Tās jūs varat šeit redzēt. Šīs redakcionālās izmaiņas mēs iestrādājām 161.13.pantā, un jūs tās varat izlasīt, un lūdzu šodien visus deputātus atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu ieskatīties šajā dokumentā. Var būt, ka referents mums varētu paskaidrot par šo sankcijas izmaiņu - samazināšanu no pieciem gadiem uz trim gadiem. Manuprāt, tā nav redakcionāla izmaiņa, tā ir izmaiņa pēc būtības. Un man personīgi nav skaidrs, kāpēc tiek samazināts sods par šīm darbībām, kas ir minētas šajā 161.13.pantā, proti, par komercķīlas veidā ieķīlātas lietas atsavināšanu bez ķīlas ņēmēja atļaujas. Kādēļ sods par šīm darbībām tiek samazināts no pieciem gadiem uz trim gadiem, kā to ierosina valdība? Es tomēr aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva. Jā, es vēlētos atbildēt. Šo jautājumu nepieņēma komisija viena pati savā vidē, mēs patiešām aicinājām gan speciālistus no Augstākās tiesas, gan arī no Prokuratūras, tāpat arī no darba grupas, kas atbild par Kriminālkodeksu, cienījamo profesoru Niedres kungu. Šeit ir runa par sabalansēšanu. Kas attiecas uz pieciem gadiem, tas ir mērs, ko bieži vien tiesa īstenībā nepiemērotu šai jautājumā, jo nav sabalansēti šie pārkāpumi... varētu teikt, likmes. Līdz ar to sods tika pēc ekspertu ieteikuma samazināts uz trijiem gadiem, un komisija šo piedāvāto grozījumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, izšķirsim jautājumu balsojot. Lieku uz balsošanu dokumenta 4.ailē, labajā pusē, ieteikto likumprojekta 161.13.panta nosaukumu - “Ieķīlātās lietas prettiesīgs atsavinājums” - un redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta 161.13.panta nosaukumu un redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 8, atturas - 15. Pieņemts.

Godātais Druvas kungs, es jūsu vietā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Druvas kungs, vai priekšlikumus vajag iesniegt attiecībā uz trešo lasījumu? Trešais lasījums vēl ir vajadzīgs. Kad ir iesniedzami priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu?

K.J.Druva. Lūdzu iesniegt grozījumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Laikā starp otro un trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums, tas ir no kolēģa Nagļa kunga, un priekšlikuma būtība ir tāda, ka Nagļa kungs ierosina aizvietot to terminoloģiju, kas ir redzama 2.ailē, ar terminu “reliģiskā darbība”. Tātad tabulā ievietotajā tekstā to daļu, kas ir pasvītrota, proti, “pildīt reliģiskos rituālus un ceremonijas”, Nagļa kungs ir ierosinājis aizvietot ar vārdiem “piedalīties reliģiskā darbībā”. Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, nonāca pie atziņas, ka priekšlikums nav atbalstāms, jo reliģiskā darbība ir tāds formulējums, kuru nevaram viennozīmīgi noteikt, un tādēļ Juridiskā komisija ierosina - un tas ir 5.ailē formulēts - šo panta daļu izteikt tādā redakcijā, kāda ir starptautiskajās konvencijās. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un pieņemt 35.pantu tādā redakcijā, kādu iesaka Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par deputāta Nagļa priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemta ir likumprojekta 35.panta tāda redakcija, kādu to ir akceptējusi Juridiskā komisija.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā. Strādāsim ar dokumentu nr.3143.

Pirmais priekšlikums attiecas uz grozījumiem kodeksa 166.21.pantā. Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu, kas mazliet vienkāršo šā panta tekstu, un izsaka to jums 3.ailē redzamajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt kodeksu ar 166.21.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 166.22.pantu, un arī tur ir Juridiskā biroja priekšlikums vienkāršot panta tekstu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 166.23.pantu, to iesniedzis Juridiskais birojs. Pirmais priekšlikums - “un pašvaldību” vietā rakstīt “vai pašvaldības”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir arī otrs priekšlikums - izslēgt visu šo personu uzskaitījumu, jo tās personas, kuras ir atbildīgas un kuras var saukt pie atbildības, jau ir noteiktas citā likumā, tāpēc šeit nav vajadzības tās atkārtot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un tieši tādi paši - divi pilnīgi analoģiski priekšlikumi ir par 166.24.pantu. Komisija ir tos abus atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir tieši tādi paši divi priekšlikumi par 166.25.pantu. Arī šos abus Juridiskā biroja priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē par 231.pantu, kur ir jāizslēdz atsauce uz vienu pantu sakarā ar šā likumprojekta pieņemšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 231.panta pirmajā daļā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums par 287.pantu, kur tiek precizēti panti, uz kuriem šajā pantā tiek izdarīta atsauce. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.2947 un nr.3108. Šis likumprojekts pēc savas būtības ir ārkārtīgi vienkāršs, tas satur vienu normu, un šīs normas nepieciešamība izriet no tā, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā, un līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas arī šajā likumā. Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma atzīt, ka tas ir atbalstāms, un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, par otro lasījumu kādi būtu apsvērumi?

A.Jirgens. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Jirgena kunga minēto termiņu - 7.oktobri? Nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kā atceraties, šo likumprojektu vienā no iepriekšējām sēdēm atgrieza Juridiskajai komisijai atpakaļ. Sakarā ar to Juridiskā komisija izpildīja deputāta Lagzdiņa lūgumu un ar Juridiskā biroja spēkiem sagatavoja to likumu sarakstu, kuri ir atceļami, kuri zaudē spēku sakarā ar šā likuma pieņemšanu, kā arī sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kurš ir jūsu rīcībā.

Protams, tālākajos lasījumos varētu tikt debatēts jautājums par to, ka papildus būtu vēl nepieciešami pārejas noteikumi. Mēs mazliet tālāk redzēsim, kuri kodeksi tie ir. Tur var būt runa par dažiem kodeksiem, kurus neizdosies pieņemt līdz šim noteiktajam datumam, bet tāds darbs Tieslietu ministrijā tiek veikts, un to mēs varēsim izdarīt.

Tāpat varētu izvērtēt, vai vispār ir nepieciešams 2. pants, jo varētu atļaut Ministru kabinetam pašam principā rīkoties ar saviem lēmumiem bez mūsu līdzdalības.

Taču šie jautājumi varētu tikt izvērtēti nākošajos lasījumos, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā.

Komisija lūdz to nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Godātie kolēģi, precizēju: mēs balsosim alternatīvo likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 3125. Tātad pašlaik balsošana notiek par šo. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, par otro lasījumu kādi ir priekšlikumi?

I.Bišers. Ir ierosinājums priekšlikumus iesniegt līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 10. oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti, godātais Prezidij! Dokuments nr. 3126 - “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.

Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam šo likumprojektu. Skatīt 2. lapaspusē, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā... To Juridiskā komisija ir atbalstījusi, un panta kopējā redakcija ir redzama pēdējā - 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret likumprojekta 7. panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 15. panta 8. punktu jaunā redakcijā, kas ir mazliet konkrētāka un ne tik abstrakta kā iepriekšējā. Juridiskā biroja priekšlikumu Juridiskā komisija iesaka atbalstīt un Saeimā balsot par to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir 4. lapaspusē, un arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 16. panta pirmās daļas 1. punktu uzrādītajā redakcijā, ko arī Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl neliels Juridiskā biroja precizējums ir 17. pantā, kur pēc vārdiem “aizbildņa iecelšanu” ir papildinājums. To arī Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par 17. panta ceturtās daļas papildināšanu piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot 5. lapaspusē ir neliels Juridiskās komisijas precizējums 38. panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim precizējumam piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina balsot par šo grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 7. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret minēto termiņu - 7. oktobri - iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi ļoti daudz priekšlikumu un piedāvā tos jums. Tātad 3. ailē ir redzami iesniegtie priekšlikumi, 4. ailē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, bet 5. ailē ir galīgā redakcija.

Tātad vispirms ir priekšlikums - papildināt projekta ievaddaļu. Tur ir deputāta Lagzdiņa un Juridiskā biroja priekšlikumi, ko arī Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais. Par 4. pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Minētais priekšlikums ir ņemts no Demokrātiskās partijas Saimnieks programmas, lai nenovestu interešu konfliktā mūsu parlamentāriešus. Pie tam tas ir nopietnāks interešu konflikts nekā tas, kas varētu būt saistīts ar atsevišķu personu darbību vienā vai otrā uzņēmējsabiedrībā. Tā nav atkarība no citas uzņēmējsabiedrības, bet ir atkarība no citas valsts. Mēs visi ļoti labi atceramies, cik lielu atbalstu pēdējā laikā vienā mūsu tautas daļā guva mūsu jaunā aizsardzības ministra Jundža kunga iniciatīva, kas aizliedza mūsu valsts militārajām amatpersonām saņemt pensijas no citas valsts. Tur bija runa tikai par pensijām, bet šeit jau ir nopietnāks jautājums - vai mūsu parlamentārieši var būt neatkarīgi, tie, kurus saista uzticības zvērests citai valstij? Un tāpēc tika iesniegts šis priekšlikums. To jūs paši varat izvērtēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām jautājums ir nopietns, bet man šķiet, ka, lai atbildētu uz cienījamā Bišera kunga piedāvāto grozījumu, mums ir jau likums, kas saucas Korupcijas novēršanas likums. Tātad, ja mēs vēlamies tiešām formulēt, par ko mēs iestājamies, vai mēs esam ietekmējami vai neesam ietekmējami, tad jāteic, ka mums ir vesels likums. Vajag šodien tikai paskatīties avīzēs, cik tas skaļi jau izskan.

Bet es gribētu pieminēt arī ko citu. Nav tikai šis grozījums vien, kas uztrauc... Un, starp citu, taisni šā likuma grozījumu būtībā, man šķiet, ir viss, ko mēs, latviešu sabiedrība, vēlētos, - to, lai mēs varētu pieaicināt mūsu pilsoņus neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Es skatos ar lielu gandarījumu, kas, piemēram, notiek Izraēlā, kur gadu simtu gaitā pilsoņi tika izsūtīti uz visām pasaules malām, un viņi mēģina, cik iespējams, pieaicināt tos, lai tie atbalstītu viņu valsti. Šeit mēs sagatavojam likumu, kas principiāli runā pret šādu pieeju. Tas patiešām rada man lielu izbrīnu, un es nerunāju tikai tāpēc, ka man šādas iespējas ir, bet es aicinu deputātus neatbalstīt šo grozījumu un to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies šo laiku pēc Atmodas sākuma un visu tālāko procesu, ko mēs esam redzējuši... Kas iznāk šinī gadījumā? Protams, es pilnīgi varu piekrist Druvas kungam, ka tautiešiem ārzemēs ir daudz talantīgu cilvēku, bet es vienmēr domāju par kādu citu lietu - kura valsts atļautu tā uzreiz cilvēkam, kas nav adaptējies ne politiskajā situācijā, ne ekonomiskajā, ne sociālajā, uzreiz iesaistīties parlamentārajā darbībā? Un tad arī rodas tīri morāls jautājums: kā var ar morāli savienot to, ka kāds kungs ir divu valstu kalps? Kurai valstij tad īsti viņš kalpo? Tādēļ jau arī bija tik paradoksāla situācija, ka mūsu valstī par Prezidentu var kļūt citas valsts pilsonis, kurš būs pakļauts citas valsts, tajā skaitā, armijas, likumiem, tātad tās valsts likumiem. Tā ir mūsu valsts, kurā mēs līdz šim šos jautājumus neesam sakārtojuši, kur mēs neesam šos jautājumus noveduši līdz normālai situācijai. Druvas kungs, ja kāds tautietis no ārzemēm patiešām ļoti grib balotēties Saeimas vēlēšanās, vai tad būtu kāds grēks, ja atteiktos no tās otras valsts pavalstniecības? Un tad lai to izdara un balotējas! Bet šinī gadījumā ir ērtāk sēdēt uz diviem krēsliem, protams... Tad es varu saprast vienīgi tā, ka šis kungs negrib būt šīs valsts parlamenta pārstāvis, viņam tas nav vajadzīgs, ka viņam tas ir kā palīgdarbs vai darbs, kā atpūta vai brīvā laika hobijs. Nu tā nevar darīties!

Un tādēļ šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt Bišera kungu, jo tā var notikt kādā citā - kādā parastā līmenī. Tad - lūdzu, esiet divu valstu pavalstnieks, bet nenāciet uz citas valsts parlamentu! Nu nevajag tādu muļķību atļaut! Nu nedrīkst tā būt! Tad atsakieties no otras valsts pavalstniecības un esiet šīs valsts parlamenta pārstāvis! Citādi man bieži var rasties jautājums: bet kā intereses šeit lobē atsevišķi cilvēki? Varbūt viņi lobē Amerikas, Kanādas, Francijas vai vēl kādas citas valsts intereses? (Starpsauciens: “Krievijas!”) Un arī Krievijas... Patiešām... Ja jau “tēvzemieši” tik labi to zina, tad jau arī kāds no viņiem lobē Krievijas intereses.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā vajadzētu atbalstīt cienījamā Bišera kunga iniciatīvu. Taču, ja mēs to gribam, tad varam arī turpināt, ja jums nepietika jau vienreiz ar Prezidenta vēlēšanu “cirku”. Nu tad turpināsim cirku un priecāsimies par tautiešiem no ārzemēm!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lujāna kungs, es stipri šaubos, vai tie, starp kuriem noteikti bija arī pilsoņi un ar kuriem jūs kopā lēkājāt tās častuškas un plivinājāt sarkanos karogus pie Rubika cietuma, labāk orientējas Latvijas situācijā, neprotot latviešu valodu - un starp viņiem ir arī pilsoņi - nekā latvieši ārzemēs. Es domāju, ka nevar pieņemt deputāta Bišera priekšlikumu, jo tie vārdi, kurus teica Druvas kungs, bija ļoti būtiski, ka mums ir jārūpējas par to, lai ikviens latvietis, lai arī kur viņš atrastos, domātu par Latviju un būtu ieinteresēts Latvijas liktenī, bet likteni var izlemt, ejot pie vēlēšanu urnām.

Un Izraēlas piemērs, es domāju, šeit ir ļoti precīzs. Es aicinu tomēr neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamie deputāti! Jūs tikko - 5-10 minūtes atpakaļ - redzējāt, kā mēs strīdējāmies gan ar Kaksīša kungu, gan ar Bišera kungu, bet es šoreiz gribētu piekrist Bišera kungam, un es viņu atbalstu. Es atbalstu šo viņa priekšlikumu, jo mums jau tā ir kompromiss - šī dubultpilsonību. Mēs to saprotam. Mēs saprotam latviešu grūto likteni. Bet pieļaut to, ka šie dubultpilsoņi tiek pārstāvēti parlamentā, - tā jau ir dubultmorāle. Dubultmorāle, dubultstandarti, jo tie cilvēki materiāli neatbild par tām sekām, viņi jebkurā brīdī var pacelt cepuri un pateikt - mīļie draugi, uz redzēšanos! Mēs te varam ar Bišera kungu un ar Kaksīša kungu strīdēties un izteikt argumentus, ar Čepāņa kungu varam visādi... kā saka, izteikt savus viedokļus, bet mēs paliksim šeit. Patīk vai nepatīk, mums te vajadzēs dzīvot. Mēs nevarēsim aizbraukt. Saulītis neaizbrauks uz Ameriku vai Čepānis neaizbrauks uz Singapūru. Mūsu bērni te dzīvos. Viņi varbūt saprecēsies kopā un mēs paliksim radinieki. Es izsaku tīri hipotētisku iespēju, bet tā nu tas ir. Visi tie mūsu argumenti un strīdi ir asi un ir varbūt pat aizskaroši, bet mēs visi te esam, mēs te dzīvosim, un tā ir tā mūsu kopīgā atbildība. Un tāpēc tiem argumentiem, ko izvirza gan Kaksīša kungs, gan Bišera kungs, es ticu. Es ticu jums, godājamie kolēģi, ka jūsu argumenti ir no sirds un ka jūs tā domājat. Par to es jūs cienu. Un arī citreiz lūdzu... šoreiz lūdzu atvainot, ka man ir citi argumenti. Tas ir citas diskusijas vērts temats. Bet, es domāju, mēs redzējām šo trimdas latviešu principialitāti, sevišķi tad, kad veidoja “Latvijas ceļu”. Mēs redzējām, kā PBLA, organizācija, kas atbalstīja, pulcēja visus latviešus, vienā mirklī sagāja kopā ar šauru nomenklatūras grupu. Tur bija ļoti daudzi cilvēki, kam varbūt bija šī padomju laika dubultmorāle. Es šodien nenosaukšu šos uzvārdus. Un faktiski jau atkal pēc Tautas frontes kraha monopolizēja tālāk varu, un latvieši, visi, kas šeit dzīvoja, noticēja... Mēs redzējām, kā Riteņa kungs “bīdīja” pensijas un visu pārējo. Cilvēks ierodas parlamentā, un viņu nozīmē par ministru, bet viņš nevienu dienu nav bijis nevienā sociālās palīdzības iestādē. Nav runa par viņa plāniem, bet par to, ka tas viss neatbilst realitātei.

Es domāju, ka mums jābūt drosmīgiem, mēs jau esam gājuši uz kompromisu. Mēs pieļaujam šo dubultpilsonību, bet parlamentā lai strādā tie... Mēs varam pieņemt laiku, lai cilvēki izšķiras, kuras valsts pilsoņi viņi galu galā grib būt, ja viņi grib balotēties šeit, būt mūsu tautas priekšstāvji. Kā tad jūs vērtētu situāciju, ja cilvēks, piemēram, tiks Amerikā ievēlēts par deputātu un arī Latvijā tiks ievēlēts par deputātu. Kā intereses viņš tad pārstāvēs? Es domāju, ka tas ir nekorekti, tas ir nekorekti mūsu vēlētāju priekšā. Ja šie cilvēki grib īsti palīdzēt Latvijai, savai dzimtenei, lai tad arī saista ar to savu likteni, ar visām no tā izrietošajām sekām. Es esmu par Bišera kunga priekšlikumu, principiāli, un arī kolēģus, kas šeit Latvijā taisās dzīvot un grib ar saviem vēlētājiem dalīt arī grūtās dienas, lūdzu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Daru zināmu Saulīša kungam, ka netaisos pievienoties Singapūras nomenklatūrai.

Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Es domāju, ka ir ļoti labi, ka Bišera kungs izvirzīja tādu priekšlikumu un mēs visi varam to izdebatēt, bet es domāju, ka vēlēšanās var piedalīties visi Latvijas pilsoņi. Cits jautājums varētu būt, ja viņi tiktu ievēlēti kā pašreiz. Mums ir, ja nemaldos, nolikums: ja cilvēks tiek nozīmēts par vēstnieku kādā valstī, tad viņš atsakās no citas valsts pilsonības. Bet, es domāju, būs vēl trešais lasījums. Varam visu apspriest, varam arī vēl konsultēties. Var būt, ka tam cilvēkam, ja viņš tiešām ir ievēlēts, vajadzētu atteikties no dubultpilsonības, bet vēlēšanās piedalīties, es domāju, var visi. Protams, mēs gribam, lai visi mūsu Latvijas pilsoņi atgriežas Latvijā, lai viņi atgriežas ar visām savām ģimenēm, ar visiem saviem īpašumiem, lai viņi palīdz celt mūsu Latvijas ekonomiku. To mēs varam gribēt. Un ir jau citas tautas, kuras ir pierādījušas to, ka pilsoņi vairumā atgriežas un palīdz tās valsts ekonomikai. Bet es domāju, ka vēlētāji paši izlems, par kuru viņi balsos. Un es vēlreiz uzsveru, ka ir ļoti labi, ka tāds priekšlikums bija. Taču es domāju, ka šodien mēs vēl neesam gatavi to pieņemt tādā veidā. Ja pieņemtu citu, ka tad, ja tas cilvēks tiek ievēlēts, viņš atsakās no dubultpilsonības un pilnīgi pārnāk, vismaz uz to laiku, dzīvot šeit... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti gandarīts, paldies Saulīša kungam. Man liels gods, ka tāds pieredzējis politiķis, kurš ir bijis daudzās partijās, saka, ka viņam ir bijušas ar mani pārrunas un diskusijas. Tas dara man lielu godu. Kaut gan diskusijas bija ļoti niecīgas. Runa bija tikai par terminoloģiju - vai tas ir medicīniska vai juridiska rakstura termins, kuru viņš lika priekšā. Bet vienalga paldies viņam.

Bet tagad - pēc būtības. Zināmā mērā tas, ko es teikšu, ir atbilde Rubina kungam. Viņš laikam nav uzmanīgi izlasījis to, ko ierosina Bišera kungs. Bišera kungs ierosina: “Par Saeimas deputātu var ievēlēt...” Nevis - “var balotēties”. Un, ja cilvēkam ir tiesības balotēties un viņš ir ievēlēts, pēc tam vairs nekāda revīzija nevar būt, nekādā ziņā. Līdz ar to es domāju, ka tiem, kas saka, ka šodien vajadzētu dot iespēju visiem piedalīties... Es arī saku - jā, vajadzētu dot iespēju piedalīties. Bet, ja kāds grib piedalīties un kandidēt uz ievēlēšanu, pirms tam viņam ir jāizvēlas, vai viņš būs ar dubulto pilsonību vai ar tās valsts pilsonību, kuras politisko varu, parlamentāro varu viņš pārstāvēs. Tādēļ es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien Saeimas zālē tiem, kas sēž pēdējās rindās, ir ļoti interesanti skatīties, kā pašlaik pozīcija lauž šķēpus un kā nezin cik soda punktus kurš pelna, un kā viņš tiks sodīts. Un diemžēl laikam bailes no soda punktiem ir samulsinājušas tik pieredzējušu juristu kā Kaksīša kungu. Kaksīša kungs, jūs šoreiz sniedzat nekorektu informāciju. Jo, kā es saprotu, šeit varētu būt tāda pati runa kā par Valsts prezidentu, ja viņš kandidē... Cilvēks var balotēties un var tikt ievēlēts ar noteikumu, ka ievēlēšanas gadījumā notiek tas un tas. Tāpēc nevajag šeit jaukt kopā šīs lietas. Un es deputātiem lūgtu vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts saasināt situāciju, pieņemot šo, manuprāt, nepārdomāto priekšlikumu, saskaņot to ar citiem pantiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz citām Latvijas Republikas amatpersonām, un tad korekti to ierosināt trešajā lasījumā, un tad deputāti izšķirtos.

Bet būtu vēl viens priekšlikums. Tā kā debates regulāri tiek saīsinātas uz piecām minūtēm opozīcijas dēļ, cienījamie kungi, pirms šī Vēlēšanu likuma izskatīšanas es ierosinu citu priekšlikumu: pozīcijai ļaut runāt minūti, opozīcijai - desmit.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

(Starpsauciens no zāles: “Kārli, 10 minūtes!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Nav nekādu šaubu par to, ka ar trimdas latviešiem mums šeit Latvijā ir ļoti bēdīga pieredze. Bet tā ir galvenokārt bēdīga pieredze ar tiem trimdas latviešiem, kas uz šejieni ir atbraukuši.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām 22 minūtes. Lūdzu koncentrēties. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Bet tajā pašā laikā man ir nācies pabūt ārzemēs, padzīvot tur ilgāku laiku, un es pilnīgi skaidri redzu, ka tur ir cilvēki - latvieši, kas būtu ar mieru šurp braukt, bet viņi faktiski šeit Latvijā netiek pieņemti. Un kādā veidā viņi šeit netiek pieņemti? Ir ļoti daudz dzirdēts par tādiem gadījumiem, ka cilvēks mēģina veidot kādus biznesa kontaktus, bet pēc tam Latvijas pusē viņš tiek vienkārši piekrāpts. Ir daudz dzirdēts arī par tādiem gadījumiem, kas nav tīri komerciālas dabas. Cilvēks šeit ir nācis, mēģinājis īstenot kādas labas lietas, bet viņam tas vienkārši nav ļauts. Tas ir signāls, kas nāk no Latvijas puses pie šiem Rietumu tautiešiem, kas ir, teiksim, ieguvuši nopietnas vietas savā sabiedrībā. Viņi redz, ka nevar nākt ar savu dzīves pieredzi šeit uz Latviju un ka viņu dzīves pieredze šeit Latvijā nav vajadzīga. Šādi cilvēki ir tiešām ļoti daudzi. Tādam cilvēkam, kurš Rietumos nav neko daudz sasniedzis, šī atnākšana uz Latviju varbūt ir vienkāršāka. Bet cilvēkam, kurš savā mītnes zemē ir ieguvis zināmus sasniegumus, šāda atnākšana nozīmētu atteikšanos no karjeras. To šis cilvēks arī labprāt darītu, ja viņš redzētu, ka viņš Latvijā arī var izmantot šīs savas spējas un ka viņš tiešām Latvijai ir vajadzīgs.

Diemžēl daudzi no šiem cilvēkiem ir konstatējuši un joprojām konstatē, ka Latvijai, dzimtenei, viņi nav vajadzīgi. Un mums tiešām ir jāskata jautājums par tiem procesiem, kādi šeit notiek, un par to, kas šeit ir izdarīts, lai mēs tomēr aicinātu tos mūsu cilvēkus, kas ir ārzemēs, lai viņi tiešām iespējami lielākā skaitā tomēr brauktu uz šejieni. Jo tā dzīves pieredze, kas, sasniedzot zināmus panākumus, ir iegūta pasaulē, iegūta normālas tirgus ekonomikas apstākļos, ir pieredze, kura ir vajadzīga arī mums šeit Latvijā, mūsu valsts celtniecībā. Protams, tas nav izdevīgi dažādām aprindām, kas šeit gribētu kontrolēt situāciju un kas negribētu šeit ielaist iekšā atsevišķus intelektuālus resursus, teiksim, intelektuāli spēcīgus cilvēkus, kas varētu būt viņiem konkurenti, vai tādus cilvēkus, kam ir cits skatījums uz dzīvi. Protams, šiem atsevišķajiem grupējumiem tas nav izdevīgi. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ārzemju latviešu braukšana uz Latviju ir mūsu tautas vairākuma interesēs. Un šis deputāta Bišera priekšlikums patiesībā nedara neko citu, kā apgrūtina ārzemju latviešu ienākšanu pēc būtības Latvijas politikā. Es uzskatu, ka iespējama vēl arī Rietumu latviešu ienākšana mūsu politikā, tā ir ļoti būtiska arī vēl tālākajos gados, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo deputāta Bišera priekšlikumu.

Un beigās man ir viens jautājums deputātam Andrim Saulītim, kurš tik kaismīgi šo priekšlikumu aizstāvēja. Ko viņš domā darīt ar savu frakcijas kolēģi un savas partijas - Tautas kopas “Brīvība” - priekšsēdētāju Valdmaņa kungu? Vai tiešām arī Valdmaņa kungu jūs negribētu redzēt nākamajā Saeimā, lai pats varētu ieņemt vadošās pozīcijas?

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu papriekš izteikt dziļu pateicību Ābiķa kungam, ka viņš arī laikam staigā reizēm gar atbrīvotāju pieminekli, skatās, kas dejo tur kādas tautiskās dejas. Es ceru, ka nākamreiz viņš neslēpsies un pieies arī klāt pārējiem kolēģiem un piedalīsies arī dejā.

Un, cienījamie kolēģi, kad piedāvā ideju par to, ka cilvēks ar dubulto pilsonību var balotēties un ka tikai ievēlēšanas gadījumā viņš no tās atsakās, tad man gribas vērsties pie mūsu intelektuāļiem no “Latvijas ceļa”. Tad ir tāds jautājums: ko jūs darīsiet ar cienījamo dublējošo sastāvu, kad kāds no jūsu kolēģiem aizies uz ministra amatu? Tad atnāks tautietis no ārzemēm, varbūt trīs mēnešus pirms Saeimas pilnvaru beigām ieradīsies no Kanādas uz trim mēnešiem un atteiksies no pilsonības? Cienījamie kolēģi, būsim reālisti, - tas ir tomēr politisks solis, kad cilvēks iet un balotējas parlamenta vēlēšanās. Viņš ar to rēķinās, ka viņš kļūs par parlamentārieti. Bet, kas attiecas uz “ziciem” un tupešiem un vēl veselu kompāniju visādu interesantu vīru, ar kuriem nav garlaicīgi pēc tam Latvijas valstij vai kuri “savāra” tādas darbības, ka pēc tam ilgstoši ir jādomā, patiešām varbūt būtu laiks izbeigt... Bet, ja mēs gribam atstāt vēl vienu kanālu, lai Latvijā ierastos visāda veida avantūristi, kuriem varbūt ir bankrots savās mītnes zemēs, tad patiešām turpināsim to, un tas būs ļoti labi. Taču es vēlreiz saku: ja cilvēks balotējas uz valsts parlamentu, tad viņš to apzinās. Un, cienījamais Čerāna kungs, nav jābaidās no tā, ka tautieši no ārzemēm nevar šeit piedalīties politiskajā darbībā. Var piedalīties. Bet es tomēr uzskatu, ka diez vai mūsu parlaments ir tā iestāde, caur ko šiem tautiešiem no ārzemēm ir jārisina jautājums par integrāciju Latvijas teritorijā. Kas attiecas uz integrāciju, lai viņi atgriežas Latvijā, sāk nodarboties ar politisko darbību, un tad, ja viņi redz, ka viņiem ir lieli sasniegumi, viņi atsakās no dubultās pavalstniecības un balotējas uz Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Attiecībā uz 5.un 6.Saeimu es varēju balotēties. Tagad es nezinu, kāpēc es vairs nevarētu balotēties attiecībā uz 7.Saeimu. Redziet, savulaik mēs ļoti debatējām par tā saucamajiem cilvēkiem, kas ir sadarbojušies ar VDK, beigās iznāca tā, ka viņi var balotēties, bet ka ir jāpaziņo vai jāpieliek pie viņu vārdiem krustiņš ar informāciju, ka viņi ir it kā sadarbojušies ar VDK. Arī par tiem, kuriem bija dubultā pilsonība, bija atzīmēts, ka viņiem ir dubultā pilsonība. Tā ka tas nekad nav bijis noslēpums, vai konkrētajam cilvēkam bija dubultā pilsonība vai ne. Un es domāju, ka izvēle būtu tomēr jāatstāj vēlētāju ziņā.

Man ir pārsteigums, ka šāds priekšlikums nāk no DPS, jo man šķiet, ka viņu rindās bija visvairāk no šīm kategorijām.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Manuprāt, šis Bišera kunga rosinājums un attieksme pret šo rosinājumu izsaka visu to ārkārtīgi plašo, pārsvarā traģisko sajūtu gammu, kas pārņem katru no mums.

Tiekoties tajā brīnišķīgajā 1989.gadā ārstu kongresā ar trimdas latviešiem, tiešām visiem acīs bija prieka asaras. Un es atceros... Nupat, sestdien, man bija tikšanās ar Kristapu Kegi, kas ir ārkārtīgi daudz darījis Latvijas medicīnas attīstībā, viņš ir desmitiem mūsu ķirurgu iemācījis endoprotezēšanu, un mūsu ķirurgi - mūsu cilvēki, mūsu pilsoņi - strādā ne sliktāk par slavenākajiem ārzemju speciālistiem. Bet es atceros arī Aivaru Jerumani, kas kā kristīgais demokrāts šeit atnāca, veiksmīgi veica priekšvēlēšanu kampaņu un uzvarēja ar labu skaitu punktu. Taču tad, kad viņu izvirzīja par Valsts prezidentu, bet neievēlēja, viņš pacēla cepuri un pazuda no šīs zemes, kas viņam, šķiet, bija tikai “tramplīns” viņa karjerā. Tas bija bēdīgi. Es atceros Gunāru Meierovica kungu, un arī jūs visi atceraties, cik veiksmīgi viņš sadarbojās ar bijušo nomenklatūru, tā gan bija KPSS. Šodien daži no trimdas nākuši deputāti, kas ir ar dubultpilsonību, sadarbojas ar SSP (tā saīsināti sauc Starpfrakciju sadarbības padomi). Manuprāt, trimdas latvieši arī pārdzīvo milzu traģēdiju, jo būtībā viņu cīņā par Latvijas neatkarību it kā būtu visa viņu dzīves jēga izsmelta, it kā šī cīņa būtu beigusies, un varbūt viņi tiešām ir pārliecināti, ka viņu cīņa ir guvusi uzvaru, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, tātad demokrātiska valsts. Šodien mēs esam liecinieki šai neatkarībai, šai demokrātijai, kas nāk ar lielām sāpēm katrā cilvēkā, katrā dvēselē, katrā ģimenē mūsu valstī. Es neatkārtošu visu to, ko jūs katru dienu lasāt avīžu rakstos un par ko mums ziņo mūsu pašu parlamentārās komisijas. Mēs katrs jūtam, ka kaut kas šajā zemē nav kārtībā. Un es atkal atceros Meierovica kungu, kas teica: “Kā tad es nevaru iet ar “Latvijas ceļu”?” Teica, ka Gorbunova kungs viņam ir piešķīris tik brīnišķīgu dzīvokli pašā Rīgas centrā otrajā stāvā, siltu un jauku, un ka viņš sirsnīgi uzņemts kā trimdas latviešu pārstāvis, un ka viņam ir jāiet, lūk, ar “Latvijas ceļu”, ar “Klubu 21”, viņam nav citas izejas, jo ir bijusi tik laba pretimnākšana, tik sirsnīga uzņemšana. Un, kā jau toreiz rakstīja tā saucamajā “Ziņotājā”... es arī teicu, ka bijušie komunisti iebrauks Saeimā ar trimdas ragavām. Diemžēl tas tā notika. Un šodien, kad mēs atkal runājam ar trimdas latviešiem, viņi raksturo tos, kas šeit ir pirmie atnākuši, ka tie jau nav tie īstie latvieši, tie ir kaut kādi laimes meklētāji, kam trimdas zemē nav veicies un kas šeit grib to lielo darbu darīt. Un es domāju, ka tiem deputātiem, kas tiešām grib pārstāvēt to valsti, kuras pilsoņi viņi ir, nebūtu jābūt ar citas valsts pilsonību. Bet to lai mēs katrs izlemjam pats, kāda tā mūsu attieksme būtu pret mūsu kolēģiem, jo viņi pašreiz ir ar mums kopā, un viņi strādā, un to, kā viņi strādā, parāda balsojumi, to parāda viņu attieksme pret mūsu zemes pārdošanu, pret mežu ciršanu, pret pensiju lietām, pret palīdzību Čehijā un Polijā plūdos cietušajiem. Es aicinu katru cilvēku atsevišķi izvērtēt un lūgtu arī šos trimdas latviešus padomāt, ka mums ir kopīga šī zeme, meži, ainava, debesis, bērni. Valsts mums ir viena.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - otro reizi.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es gribu īpaši Kārlim Čerānam atgādināt... Es esmu runājis ar Gundaru Valdmani, un viņš ir stāstījis, kas notiek PBLA, kādas tur ir šmuces un kas tur tik nenotiek, un kā tur demokrātija tiek pārkāpta. Viņš ir daudz stāstījis, kādā veidā tur finansēšanas problēmas tiek risinātas, un visu pārējo. Bet es nedomāju, ka šī tribīne būtu cienīga, lai te to visu stāstītu. Jā, es esmu bijis vairākās partijās, bet es varu pateikt tikai vienu - ka vairs nav it nekādas atšķirības, vai tā ir “Tēvzemei un Brīvībai” vai “Latvijas ceļš”, vai Demokrātiskā partija Saimnieks. Es varu pateikt vēl vienu lietu - es neesmu bijis komunistiskajā partijā. Es varu pateikt vēl kaut ko - es neesmu tiesājis disidentus, bet es esmu disidentu bērns un esmu ārstējis cilvēkus.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Nu jāsaka, ka sava taisnība ir deputātam Modrim Lujānam un sava taisnība ir arī Bišera kungam. Bet, es domāju, ir jādod papildinājums, citā redakcijā jāizsaka Bišera kunga ieteiktais priekšlikums. Manuprāt, vai nu es, vai kāds cits var to iesniegt, lai tas skanētu tā, ka deputāts Latvijas Saeimā nevar uzsākt darbību, ja viņam ir dubultpilsonība. Citiem vārdiem sakot, - ka balotēties ar to varētu, bet nevarētu strādāt par deputātu, kamēr viņam ir dubultpilsonība. Bet, ja viņš nevar balotēties, tas ir... Varbūt būs ar mieru, piemēram, nākt no Amerikas vai Kanādas, taču jāsaprot, ka tiem cilvēkiem arī ir izveidojušās 50 gadu laikā tur “saknes”, nav tik viegli. Un, ja nu šāds cilvēks nāk un šeit balotējas, bet netiek ievēlēts, tad tam cilvēkam rodas grūtības.

Es domāju, ka šāds kompromiss varētu apmierināt vairākas puses.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Es domāju, ka pašlaik mēs esam aizskāruši tādu ļoti sāpīgu tematu, kurš ir ļoti svarīgs visiem, kas šeit sēž. Es negribu, lai šīs runas, kurās klausās ne tikai šeit sēdošie, bet arī ārpus šā nama esošie, šo plaisu mēģinātu padarīt vēl lielāku. Būtībā ir jau tāds ticējums, ka Latvijā ātrāk miera nebūs, kamēr katrs latvietis nebūs Saeimā sēdējis. Šis priekšlikums varbūt zināmā mērā sašaurina šo loku, un varbūt tas miers ātrāk iestātos.

Otra paruna ir tāda, ka mums ir vairākas latviešu kategorijas un ka viens latvietis ir lielāks latvietis par otru. Kādi dokumenti tad šo īsteno latvietību apliecina? Vai tā ir Latvijas pase vai vēl kāda otra pase? Pēc kādiem kritērijiem mēs vērtēsim? Es domāju, ja mēs būsim godīgi pret sevi, tad visiem cilvēkiem, kas pretendē uz parlamenta krēslu, vajadzētu būt savā starpā līdzīgiem un nevajadzētu dot kādiem kaut kādu handikapu tādā vai citādā dokumentālā izteiksmē. Protams, - lai vēlētāji to izšķir! Bet katrā gadījumā, nosakot šīs tiesības vēlēšanās, startēt mums jāsāk ar kaut kādām līdzīgām kategorijām. Tā ka es aicinu visus padomāt par šo jautājumu un balsot pēc savas sirdsapziņas, lai nākamās Saeimas vēlēšanās visi Latvijas pilsoņi startētu ar līdzīgām tiesībām.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es esmu Latvijā dzimis un Kanādā audzis. To neuzskatu par grēku. Bet grēks sākas tad, kad kāds no mums apzināti kalpo citai tautai. Man Gunārs Meierovics tad, kad viņš bija ļoti augstos amatos PBLA, piedāvāja neierobežoti lielu naudu, ja es sākšu strādāt priekš amerikāņu slepenā dienesta. Tad, kad es tiku ievēlēts Saeimā, viņš mani lūdza uz godināšanas vakariņām, kur viņš lūdza, lai sadarbojamies informācijas jomā. Mums, latviešu tautai, ir viens liels spēks ar to, ka mums tur trimdā ir radi, kuriem mēs varam pastāstīt, kas īsti šeit notiek. Visa informācija, kas nāk no šīs zemes uz ārzemēm, ir pilnīgi neticama. Es domāju, ka vajadzētu būt tā, ka katram deputātam būtu jādod zvērests, ka viņš nav nekad bijis kādas citas valsts slepenā dienestā. Es esmu ar mieru ar jums saderēt, ka ļoti daudzi no tiem ārzemju deputātiem, kas ir sēdējuši iepriekšējā Saeimā un sēc šajā, dabū lielus atalgojumus it kā no universitātēm, kas ir atļāvušas viņiem visus šos gadus tur nebūt. Tie lielie cipari ir 100 000 dolāru līmenī gadā. Jo, redziet, atbraukt šeit pēc tam, kad tu esi dzīvojis otrā pusē, ir ļoti grūti. Ir grūti pierast pie tā, ka te varbūt nav pat ūdens, bet ļoti bieži ir tikai auksts ūdens. Nu, tas nu tā. Tikai tad, kad mēs braucām ar kanoe laivām, tādus apstākļus varēja pieņemt. Jūsu dzīves apstākļi šeit ir ļoti grūti priekš tāda, kas ir izlutināts Rietumu pasaulē. Arī algas līmeņi ir neticami. Manā beidzamajā gadā tur bija projekts gan Ķīnā, gan pie Kanādas indiāņiem, gan citur. Man maksāja algu un krietnu daļu projektu peļņas, un man bija vienā gadā vairāk naudas, nekā man vajadzētu, lai mēs varētu Tautas kopas “Brīvība” kampaņu veikt nākamajā gadā. Vai patiešām daudz būs tādu cilvēku, kas patiešām kā brīvprātīgie atbrauks, lai nāktu jums palīgā, strādātu ar jums kopā un mūsu kopējās problēmas risinātu? Es nezinu. Mani neuztrauc, kādu likumu jūs šeit pieņemsit, vai es drīkstēšu vai nedrīkstēšu 7.Saeimā balotēties, ar vai bez Kanādas pavalstniecības. Esmu šad tad domājis tā publiski paņemt un sadedzināt to Kanādas pasi, lai visa tauta sauc: “Bravo!” Bet es neizprotu to nekaunību pret Kanādu, es nesaprotu, kā es spētu vairāk darīt latviešu tautas labā, ja man nebūtu tās otrās pases. Es varu tagad aizbraukt uz Ameriku, kad es gribu, un arī tur piedalīties šajā cīņā, kas Latvijā notiek, jo tā ir internacionāla cīņa pret komunistu varu, kura vēl ir visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Ziemeļamerikā ir 70 miljoni cilvēku, kas tautas uzskaitē saka, ka viņi nāk no tām tautām, kas ir cietušas zem komunisma. Man tagad ir iespēja ar viņiem brīvi un ātri kontaktēties, pat pret CIP gribu. Es varu tur iebraukt, tur man nekādu vīzu nevajag, man neviens nevar liegt turp braukt. Es varu tur cilvēkus uzrunāt. Redzēsim, kā tā cīņa veidosies. Bet mums ir liels spēks trimdas latviešos. Ne tajos trimdas latviešos, kas ir it kā brīvprātīgi izgājuši trimdas latviešu priekšgalā. Saprotiet, tas darbs ir nasta. Un ļoti daudzi no tiem - kā man amerikāņu “slepenie” teica, viena trešā daļa - ir tādi, kas to dara ne tāpēc, ka viņi ir ideālisti, bet tāpēc, ka viņiem piemaksā naudu par to, ka viņi klausa rīkojumus. Tur ir tā lielā traģēdija. Mēs esam plaši, bet nodevīgi pārstāvēti tajās valstīs, kas daudz ko varētu pasaulē labu darīt. Mūsu nodevīgie starpnieki neder. Varbūt mums Saeimā ir arī kāds cits trimdas ideālists. Droši vien Latvijā ir daudzi tādi trimdas latvieši, kas var palīdzēt pateikt patiesību pasaulei. Bet arī katram mūsu radioklausītājam ir tur draugi un radi. Rakstiet, ka nav tā, kā avīzēs trimdā raksta, ka mums šeit ir 6% bezdarbs, inflācija “sasista”, ekonomika labi aug. Aizsūtiet aptaujas datus, pastāstiet, cik ...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas... Man žēl... Vienu minūti dosim? (Piekrītoši saucieni.)

Lūdzu, Valdmaņa kungs! Viena minūte.

G.Valdmanis. Uztaisiet katrs no jums aptauju, aptaujājiet 10-20 cilvēkus, un jūs redzēsit, cik liels ir to procents, kuri spēj samaksāt par siltumu un īri, cik ir tādu, kas spēj audzināt savus bērnus, spēj viņus laist skolā. Pastāstiet to pasaulei! Mums ir tā iespēja, jo mums ir tur radi. “Neapbižosim” visus šos cilvēkus tāpēc vien, ka šo mūsu starpnieku priekšgalā ir izgājuši tādi cilvēki, kas par naudu kalpo citām valstīm, bet nekalpo mūsu tautai!

Bet lielākā daļa trimdas latviešu ilgu laiku tur “latviskos stūrīšus” savās mājās un iet uz 18.novembra aktiem, un raud par to, kas šeit notiek, ja viņi dabū kaut ko dzirdēt no tiešajiem radiem. Turēsimies pie viņiem! Es būšu 7.Saeimā - ar vai bez Kanādas pavalstniecības. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ar šo aizkustinošo akordu arī beigsim šīsdienas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Likumprojekta apspriešanu turpināsim nākamajā sēdē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldris Veldre.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 2.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 9.oktobrī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute