Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 30.maija sēdi.

Darba kārtība. Tātad mēs turpināsim pagājušajā sēdē iesākto, bet nepabeigto jautājumu - debates par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu". Pirms atklājam debates, es jums nosaukšu runātājus, kuri ir pieteikušies, lai jūs zinātu secību un varētu tai uzmanīgi sekot: Paulis Kļaviņš, Ivars Ķezbers, Oskars Grīgs, Andrejs Požarnovs, Ģirts Kristovskis, Jānis Mauliņš, Valdis Krisbergs, Elmārs Zelgalvis, Kārlis Čerāns, Māris Vītols, Pēteris Tabūns. Atklājam debates. Pirmais tātad runās Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kristīgo demokrātu viedoklis par valsts aizsardzību ir viennozīmīgs, tas nekad nav bijis savādāks un arī nākotnē nemainīsies. Demokrātiskas valsts aizsardzība ir visu pilsoņu kopēja lieta. Uz to jābūt sagatavotai visai tautai, bet, lai sagatavotos, visiem ir jānes upuri, visiem jau šī gatavība vien kaut ko maksā: vieniem tā maksā sava laika ieguldījumu, otriem - līdzekļus, nodokļus, algas un pensijas samazinājumu par tik, cik valsts budžetā nepieciešams izlietot aizsardzības sektoram.

Ja kāds brīnās par to, ka šādu nostāju pauž tieši kristīgie demokrāti, tad tas nepazīst kristietības pamatprincipus, taču tas man nav pārsteigums. Kā gan lai pēc 50 gadiem ar karojošā ateisma indoktrināciju nebūtu radīts absolūti greizs priekšstats par pašu svarīgāko kristietībā: mīlēt savu tuvāko - tas nozīmē mīlēt arī savu tautu un vajadzības gadījumā atdot pat dzīvību, aizstāvot savu tautu. Tātad mēs esam par valsts aizsardzību, par nopietnu aizsardzību, nevis tikai par aizsardzības imitāciju, bet tad ir jāsakārto Bruņoto spēku iekšējā struktūra. Ja mūs neapmierina obligātā valsts dienesta likumprojekts Ministru kabineta dotajā formā, tad tikai tāpēc, ka ar to notiek steidzīga "ielāpu likšana uz veciem, kaunpilniem caurumiem" valsts aizsardzības nozarē. Pirms ir novērsti neattaisnojami trūkumi iesaukšanas komisiju darbā un tiek iesaukti jaunieši, kuru veselības stāvoklis neatbilst militārā dienesta prasībām, un pirms ir izveidota tāda kārtība Bruņotajos spēkos, kas pašos pamatos jauniešos nesagrauj valsts aizsardzības motivāciju. Ja arī ir kāda atsevišķa vienība, kurā valda priekšzīmīga kārtība, tad ar to nevar "piesegt" daudzās citās vienībās sastopamās tā sauktās ārpusreglamenta attiecības. Cik cēls un noslēpumains vārds izgudrots ciniskas brutalitātes "piesegšanai"! Nevienā, itin nevienā Latvijas Bruņoto spēku daļā nedrīkst valdīt "ìedovščina", bet, tā kā to piecu gadu laikā nav izdevies izskaust, tad nav pamata domāt, ka tie paši virsnieki un instruktori ar šiem riebīgajiem netikumiem turpmāk tiks galā, ja to nav varējuši vai gribējuši izdarīt līdz šim.

Es aicinu atbalstīt likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet saistu šo atbalstu ar aicinājumu izstrādāt likumprojektus trīs neatliekamu struktūru radīšanai, kas neprasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta.

Pirmkārt, ir jāizveido Saeimas iecelts un Saeimai atbildīgs Bruņoto spēku inspektors ar plašām tiesībām kontrolēt militārās disciplīnas reglamenta ievērošanu.

Otrkārt, ir jāizveido īpaša militārā tiesa visu šo jautājumu, kas attiecas uz Bruņotajiem spēkiem, izskatīšanai un izšķiršanai.

Treškārt, ir jāizveido neliela, bet labi organizēta un izglītota militārā policija, kas tiek galā ar jebkāda veida ārpusreglamenta attiecībām, it īpaši ar tām, kuras savu ērtību un bezatbildības dēļ pieļauj instruktori un virsnieki. Taču, pirms visas šīs vajadzīgās struktūras tiek izveidotas un uzsāk darbību, iesaku aizsardzības ministram valsts robežu aizsardzības vajadzībām iesaistīt Zemessardzi, kas ir visnopietnākās, šim uzdevumam patlaban vislabāk sagatavotās un patriotiski motivētās Latvijas Bruņoto spēku vienības. Ar jauniesauktajiem šis uzdevums tik un tā nav veicams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Kamēr deputāts nāk līdz tribīnei, es gribētu atvainoties, jo mēs nosaucām vairākus runātājus šeit klāt, kuri bija pieteikušies par brīvostām runāt. Šīs zīmītes bija palikušas no pagājušās sēdes, tāpēc bija saplūdušas kopā. Mēs atvainojamies šiem deputātiem, bet tagad tiks ievērota stingra kārtība attiecībā uz tiem, kas pieteikušies runāt par citu jautājumu. Viņi nesen tika nosaukti, ka viņi šeit būs runātāji.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzreiz varu sacīt tā, ka es un mana frakcija, tas ir, "Tçvzemei un Brīvībai", atbalsta pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Mēs varētu tālāk arī neturpināt, bet, noklausoties debates par šo likumprojektu, arī man radās dažas pārdomas. Es domāju, ka viennozīmīgi ir skaidrs, ka jebkurā valstī, bet it sevišķi Latvijā, jebkuram vīriešu kārtas pārstāvim, jebkuram pilsonim it sevišķi... Es atkārtoju: vīriešu kārtas pārstāvim ir jābūt gatavam aizstāvēt un aizstāvēties - aizstāvēt sevi, savu ģimeni, sabiedrību, savu valsti, savus pilsoņus. Tas ir nerakstīts dabas likums, bet, lai aizstāvētu, ir kaut kas jāprot. Ne tik vien, kā daži jaunekļi un cilvēki apgalvo: ja vajadzēs, es pratīšu pielādēt un šaut! Diemžēl to pierāda mūsu vēsture, ka tādi cilvēki, kas to apgalvo, ar šādām prasmēm, ar šādu kvalitāti ātri vien nokļūst sarežģītās situācijās par veltiem upuriem. Ar to es negribu sacīt, ka mūsu valsts ir jāpārvērš par militarizētu, kareivīgu vienu vienīgu armiju. Valsts kā tāda. Bet gribam teikt, ka katram pilsonim ir pienākums pret savu zemi, pret savu valsti, pret sabiedrību. Tas ir vairāk nekā skaidrs.

Mani pamudināja nākt šeit un uzstāties Ābiķa kunga izteikums, ka bagātajai šķirai un citiem vairākiem šīs šķiras cilvēkiem pastāv iespējas savus dēlus nelaist armijā, gan uzpērkot, gan ar pazīšanos un tā tālāk un tamlīdzīgi. Tad man un dažiem citiem mūsu kolēģiem radās tāda īpatnēja, varētu teikt, pat daudzmaz nenopietna doma. Ja reiz tiešām negrib iet studenti vai talantīgi jaunekļi mācībās, mākslā, izglītībā un citur... ja viņi negrib iet dienēt un ja viņu vecāki ir turīgi, tad lai šie cilvēki maksā par saviem dēliem; lai maksā to vecāku dēliem, kuriem nav naudas samaksāt un atpirkties no obligātā valsts dienesta. To summu varētu aprēķināt, un tad lai tiešām mums top profesionāli un apmaksāti Bruņotie spēki. Tie, dabiski, nebūtu lieli, to summu viegli var aprēķināt, bet iesākumam tiešām varētu vienu miera laika bataljonu izveidot par samaksu. Tas skan diezgan dīvaini, ka, aizstāvot savu zemi, savu dzimteni, tai kalpotu algotņi, bet reālā dzīves situācija laikam mūs pie tā novedīs. Un tāpēc šeit varētu padomāt, sanākot kopā deputātiem, vairākām komisijām - teiksim, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvjiem, Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem, valdības pārstāvjiem, Prezidentam. Visiem vajadzētu sēsties pie galda un beidzot izlemt. Varbūt tiešām mēs ieviešam šo maksas dienestu armijā. Dabiski, šeit var padomāt arī par apdrošināšanu, kā tas ir Baltijas bataljona karavīriem, jo bez apdrošinājuma karavīrs nevar veikt savus pienākumus, jo viņa darbībai ir paaugstināta riska un bīstamības pakāpe. Bet nobeigumā es gribu sacīt, ka mūsu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" atbalsta šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto valsts dienestu"". Lūdzu arī pārējos to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es gribētu pieskarties šim likumprojektam sakarā ar diviem jautājumiem. Pirmais jautājums - pilsonība un armija. 14.pantā ir teikts, ka Latvijas pilsoņus, vīriešus, reģistrē valsts dienesta pārvaldēs pēc viņu pieraksta vietas, bet ārzemēs šādu valsts dienesta pārvalžu nav. Es par to runāju Zviedrijas vēstniecībā, un tur man pastāstīja, ka pirms kara, brīvās Latvijas laikā, bija tāda kārtība, ka vēstniecībās reģistrēja ārzemēs dzīvojošos latviešus. Un tad, kad viņi sasniedza šo vecumu, viņi brauca uz Latviju un dienēja armijā. Mēs varētu it kā izstrādāt šādu kārtību, taču likumā ir teikts, ka visiem obligāti jādienē. Tātad mums jau ir izstrādāta pietiekami laba šāda kārtība, kādā veidā ārzemēs dzīvojošie varētu reģistrēties un attiecīgajā brīdī braukt uz Latviju, tāpēc es domāju, ka šis likums ir ļoti svarīgs. Viņš būtu pieņemams pirmajā lasījumā, bet pēc tam ar šīm normām tur papildinātu. Tajā pašā laikā tie cilvēki, kas dzīvo Latvijā un kas varētu šogad saņemt pilsonību, viņi ne visi labprāt to dara. Naturalizācijas pārvalde ir izdarījusi socioloģisku aprēķinu, ka apmēram 25% no tiem, kuri atsakās no tās, viņi to nesaņem tāpēc, ka tad viņiem būtu jāiet dienēt armijā. Tā ka jebkurā gadījumā dienests armijā parāda lojalitāti pret Latviju.

Un otrs jautājums. Sociālo un darba lietu komisijā mēs vakar debatējām par šo likumprojektu, un komisija nosprieda, ka būtu vēlams likumprojektu papildināt vēl ar atsevišķu sadaļu par sociālajām garantijām tiem jauniešiem, kuri ir iesaukti armijā, tādēļ es iestājos par to, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts pirmajā lasījumā. Vienlaicīgi būtu nosakāms arī pietiekami ilgs laiks, lai komisija varētu sagatavot šos papildinājumus un uz otro lasījumu vēl papildus iestrādāt vienu nodaļu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit man prātā nāk tās debates, kuras izskanēja pagājušajā ceturtdienā, un jāsaka, ka mani pārsteidza varbūt šī nevēlēšanās saprast to, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir jauns veidojums. Visā šajā veidošanās procesā ir jāsastopas ar daudz un dažādām grūtībām, jo jāsaka, kā ir. Mēs šeit dzirdam, uzņēmējs nāk un runā par to, ka Latvijai Bruņotie spēki nav vajadzīgi, ka tie nespēs valsti aizsargāt. Tad kļūst tā dīvaini. Tajā pašā laikā mēs, tie cilvēki, kuri iestājas par to, ka ir jābūt Bruņotiem spēkiem, ka valsts drošība ir jāgarantē, varētu tieši tādā pašā veidā atrast ārkārtīgi daudz trūkumu tieši to cilvēku vidū, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kuri noved uzņēmumus līdz bankrotiem un faktiski arī runā šeit no tribīnes. Tāpat mēs varētu runāt arī par Latvijas Universitāti, ka Latvijas Universitātē ne visi pasniedzēji spēj dot studentiem to, ko no viņiem gaida, un ka ne jau Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls spēs dot tos lidojumus un tos augstos mērķus, ko atsevišķu valstu zinātnieki un mācību spēki ir sasnieguši.

Bet, atgriežoties pie šī likumprojekta, es tomēr gribu teikt, ka mēs galu galā par to, cik kvalitatīvi tiešām strādā Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku vadošais un vidējais personāls, varam spriest, un par to mēs varam spriest tikai pēc tā, cik kvalitatīvus un cik savlaicīgi sagatavotus likumprojektus mēs šeit saņemam. Faktiski, kā mēs jau zinām, šajā laikposmā, kopš ir izveidota jaunā valdība, šis ir viens vienīgs likumprojekts, un faktiski Saeimā tas tiek apspriests jau vasaras sākumā, kaut gan iesaukums ir sācies pavasarī. Līdz ar to mums ir pilnīgas tiesības un pilnīgs pamats domāt, ka Aizsardzības ministrijā un attiecīgajās Nacionālo bruņoto spēku struktūrās kaut kas nav kārtībā. Es domāju tā.

Bet, runājot par pašu likumprojektu, ir jāsaka, ka faktiski, lai gan tas nav nekas oriģināls, tas tomēr ir izveidots pēc zināmiem principiem ar zināmu struktūru. Šeit daži iepriekšējie debatētāji runāja par to, ka otrajā un trešajā lasījumā varētu izdarīt kādus būtiskus labojumus. Manuprāt, izdarīt būtiskus labojumus šādā veidā konstruētā likumprojektā, kas veidots pēc kaut kādas konkrētas koncepcijas, diez vai būs iespējams.

Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka šajā likumprojektā, kas jums ir priekšā, tomēr viens interesants punkts ir. Tātad tur ir pārejas noteikumi, kur ir rakstīts skaidri un gaiši, kad likumprojekts stājas spēkā. Šis likumprojekts stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža. Ja mēs atceramies to, ko mums ir teicis gan aizsardzības ministrs, gan parlamentārais sekretārs, un arī Saeimas komisijās vairākkārt ir ticis uzsvērts, tad šā likumprojekta aktualitāte ir tieši šis iesaukums. Šis ir iesaukums, kurš jau ir sācies martā. Līdz ar to faktiski ir jāpadomā par to, vai tā norma, kura ir pārejas noteikumos ierakstīta, spēs izvest no tās situācijas, ka puiši, kuri jau ir iesaukti dienēt būtībā uz pusotru gadu... vai, pieņemot šo likumprojektu, tas viņus varēs glābt. Pēc pašreizējās redakcijas, tas galīgi nebūs tādā veidā spēkā.

Un vēl. Varbūt tā doma ir tāda. Jāsaka, ka mēs dzirdam par mūsu kareivjiem, par mūsu mazajām vienībām, varbūt vadu, kurš piedalās Bosnijā, ka Latvijā tiešām ir spējīgi karavīri un ka mūsu karavīri spēs sevi parādīt no vislabākās puses. Taču visa šī epopeja, kas saistās ar šā likumprojekta pieņemšanu, diemžēl pierāda to, ka nav kārtības, nav atbildības tieši vadošajos līmeņos atbildīgajām amatpersonām, kurām būtu jāvada šis likums. Un es vēlētu acīmredzot tām personām ņemt to priekšzīmi, ko sniedz vienkāršs karavīrs. Varbūt tieši tāpēc, ka karavīrs arī parāda latviešu tautas, latviešu karavīra iespējas, kuras viņš ir šajā gadsimtā daudzkārt pierādījis, - varbūt arī tieši tāpēc vajadzētu uzturēt cieņā un godā šo karavīra tikumu, šo karavīra spēju, kas ir mūsu tautā, un atbalstīt šo likumprojektu, virzīt to uz priekšu un prasīt atbildību no tām personām, no kurām tā ir jāprasa.

Diemžēl jāsaka, ka, lai gan šeit, zālē, arī premjera kungs ir, sēž šeit priekšā, līdz šim pašam brīdim nav dzirdēts premjera vērtējums par to, kādēļ situācija ir tāda, kāda tā šodien ir. Latvijas Bruņotie spēki ir nodrošināti ar obligātā karaspēka personālu tikai par 50%. Tā ir ārkārtēja situācija, un tāda situācija diemžēl nav pieļaujama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Tie, kam tas ir bijis izdevīgi, aizvadītajās nedēļās ir mēģinājuši šo diskusiju par šo likumu ievirzīt tādā gultnē, it kā kristīgie demokrāti būtu pret savas valsts aizsardzību. Šāds pieņēmums ir pilnīgi aplams. Vēl vairāk: briesmu gadījumā - un to es saku ar visu savu atbildību - arī es pats nekavētos aizstāvēt savu dzimteni, savu zemi, savu ģimeni, savas valsts pilsoņus.

Mani uztrauc kas cits.Var jau šodien saprast valsts pilsoņus, kuri, domājot par Latvijas Bruņotajiem spēkiem, rīkojas kā strausi - iebāž galvu smiltīs un vēlamo uzdod par īstenību. Bet līdzīga politiķu nevēlēšanās ieraudzīt realitāti tādu, kāda tā ir patiesībā ir, uzskatāma vienkārši par bezatbildību. Visa šī diskusija šodien un arī iepriekšējās reizēs lielā mērā notika lozungu līmenī. Mēs ļaujam, lai mums ar lozungiem aizmālē acis un pēc tam pašapmierinātībā tīksmināmies par mūsu valsts it kā lielo aizsardzības potenciālu. Patiesībā aizvadītajos gados situācija Nacionālajos bruņotajos spēkos ir vienīgi pasliktinājusies. Turpretim, lasot avīzes un klausoties deputātu runas, man rodas tāds priekšstats un sajūta, ka, jo sliktāk mums iet, jo vairāk mēs sevi slavējam.

Tad, kad pirms vairākiem gadiem tika izveidots - jeb tika veidots, bija formēšanas stadijā - Nacionālo bruņoto spēku štābs, diskusija bija par to, ka, ņemot vērā, ka bez citiem formējumiem štābam būtu pakļauta arī Zemessardze, būtu nepieciešams štābu nokomplektēt no 20 vai, augstākais, 30 cilvēkiem. Šodien Nacionālo bruņoto spēku štābā ir apmēram 200 štata vietu un apmēram 100 tehnisko darbinieku. Šis "uzpūstais" ðtats ir tas, kurš šodien visvairāk bremzē reformas, proti, pāreju uz profesionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo viņi saprot, ka tādā gadījumā labi ja katrs desmitais no viņiem saglabās savu vietu.

Kur gan ir Krastiņa kunga iepriekš paustā apņemšanās atrisināt šo problēmu? Kas tiek darīts, lai izpildītu valdības deklarācijas tēzes par to, ka būtiski ir jāsamazina Aizsardzības ministrijas - kā politiskās vadības un kontroles iestādes - apjoms un ministrijas atestēto ierēdņu skaits? Krastiņa kungs runā bieži par ANO un NATO, bet darbi stāv uz vietas. Kāpēc Krastiņa kungs NATO kontekstā skaidri nepasaka, ka tik ilgi, kamēr mūsu valsts cietumu apsardze būs militārs formējums un tiks komplektēta no jauniesaucamajiem, mums NATO neredzēt kā savas ausis?

To, ka šis likums šādā veidā ir fikcija, apliecina arī cits fakts - tas, ka šobrīd ap 1500 jauniesaucamo nelikumīgi, jau šā likuma robežās nelikumīgi, izvairās no iesaukšanas Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijai nav nekāda mehānisma, kā šo jautājumu risināt (protams, ja par tādu neuzskata praktizēto policijas šantažēšanu - sak', ja jūs nerīkosities, mēs nedosim komplektu Iekšlietu ministrijas mobilajam pulkam un sardzes pulkam). Kas mainīsies no tā, ja mēs paplašināsim iesaukuma bāzi un 1500 jauniešu vietā izvairīsies 3000, ja mums nav mehānisma, kā šo problēmu atrisināt šobrīd? Aizsardzības ministrijai nav arī mehānisma, kā veikt dezertieru meklēšanu, kuri brīvi pārvietojas pa visu Latviju, ja vien paši nenonāk policijas rokās, citas aktivitātes nav novērojamas.

Krastiņa kungs saka, ka šo jauno likumu mēs noteikti pildīsim. Bet kas gan jums, ministra kungs, liedz pildīt jau tagadējo likumu?

Nobeigumā. Ja jau ministrs nevar tikt galā ar saviem pienākumiem, runā par it kā vaļējām robežām un nav izskatījis pat iespēju iesaistīt valsts robežas patrulēšanā Zemessardzi un citus risinājumus pielietot, tad acīmredzot - jebkuras valsts politiskā prakse to pierādītu - būtu jāizskata jautājums par ministra atbilstību viņa ieņemamajam amatam. Galu galā kristīgajiem demokrātiem netrūkst aizsardzības ministra kandidāta, kura vadībā mūsu kopīgo mērķi - profesionālus Nacionālos bruņotos spēkus - mēs sasniegtu daudz agrāk nekā Krastiņa kunga solītajos septiņos astoņos gados. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

(No zāles deputāts A.Saulītis: "Svaru bumbu aizmirsi!")

Laikam Dieva pirksts, ka es runāju taisni pēc Māra Vītola. Tā nav sakritība. Pēc pēdējiem vārdiem man tā vien šķiet, ka Māris Vītols jāliek par aizsardzības ministru un viss būs kārtībā. Bet pavisam nopietni runājot: jūs ļoti labi atceraties, ka tad, kad mēs šo likumprojektu apspriedām, lai sūtītu uz komisijām, - toreiz viens no galvenajiem kritiķiem bija Vītola kungs un man toreiz iznāca izaicināt viņu uz vienu interesantu dueli, kuru viņš pieņēma, un žurnālisti mani turēja pie vārda un tas notika. Rezultātus jūs zināt laikam. Es domāju, ka Vītola kungs tagad ir krietni padomājis, tāpēc šodien viņa runa jau ir pavisam savādāka, un varbūt pat viņš pieteiksies arī dienestam armijā. Viņš saka, ka tomēr valsti aizstāvēšot attiecīgajā brīdī. Paldies par to pašu, bet, Vītola kungs, vajag mācēt aizstāvēt! Vispirms jāiemācās to darīt, un tikai tad var aizstāvēt.

Daži toreiz smīkņāja, sak', derētu varbūt labāk uzaicināt uz prāta spēlēm, piemēram, šahu. Es domāju, ka derētu uzaicināt un neatsakos arī no šaha, jo deputātu vidū vēl ir tādi... es Kreituses kundzi brīdinu uzreiz, ka tie nebūs apvainojumi, bet fakta konstatācija...

Sēdes vadītāja. Jūs atvainojieties uzreiz arī deputātiem, jā?

P.Tabūns. Jā, uzreiz. Kuriem ir grūtības ar atmiņu un spriešanu ... Jo kā gan citādi lai izskaidro to, ka viņi, piemēram, nevar vēl aizvien atcerēties, ka valsts, Latvija, ir 50 gadus okupēta bijusi. Ka pasaulē - un arī Latvijā tā jābūt - pilsoņiem un nepilsoņiem ir pavisam atšķirīgas tiesības. Ka par Valsts prezidentu nevar būt noziedznieks un cietumā sēdošais. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Runā pretī Satversmei.")

Bet runājot par to, kas ir izskanējis šajās debatēs iepriekšējā reizē, arī es gribu sacīt tiem, kuri mēģina runāt, ka Latvijā sāk ieviesties militārisms: cienītie kungi, tas ir "blefs" un muldēšana! Nevienam nenāk pat prātā doma par militārismu Latvijā. Par vienkāršu, elementāru valsts aizsardzību gan. Bet, ja ir runa par piekaušanu, šo terorismu vai kā to nosaukt - es nemaz negribu minēt to krievisko vārdu, kuru te ik brīdi atkārto, - tad es gribu teikt, ka tā ir kaut kāda dīvaina ieciklēšanās, neizprotot lietu kopsakarību. Jo iznāk tā: iesim dienēt Latvijas armijā tad, kad Latvija būs "laimes zeme", dienēsim armijā tad, kad tur būs absolūta kārtība. Bet tas taču ir paralēli izdarāms. Un dīvaini, ka šodien Vītola kungs arī teica, ka dezertierus vajagot meklēt. Likumā taču nav jāparedz dezertieru meklēšana. Likumprojektā "Par obligāto valsts dienestu" taču nav jāparedz dezertieru meklēšana. Tas taču ir absurds. Skaidrs, ka likumprojekts ir jāpilnveido, varbūt ir jāparedz arī augstskolu beidzēju diferencēta iesaukšana un tā tālāk, bet nevar runāt... Un paldies Dievam, ka šīs diskusijas rezultātā, kas ir bijusi pēdējās nedēļās, ņemot vērā šo, es gribu sacīt, diezgan lielo ažiotāžu, ir mainījusies attieksme un ir ziņas, ka pašlaik iesaukšana dienestā rit krietni labāk. Ka tā ir uzlabojusies. Laikam jau tā ir vecāku un vecvecāku attieksme, kuru es esmu īpaši jutis šajās pēdējās nedēļās. Man ir rakstījuši, zvanījuši, un esmu ticies ar simtiem cilvēku, un visi atbalsta manu viedokli.

Ir muļķīgi vienlaicīgi runāt arī par profesionālo armiju. Šis nav likums par profesionālo armiju. Šis nav likums par profesionālo armiju! Par profesionālo armiju, ja to veidosim, būs cits, atsevišķs likums. Un nevajadzētu runāt, cienījamie kungi, arī par to, ka dienēt vajadzētu arī sievietēm. Būsim vīrieši, pratīsim aizstāvēt savu zemi, neiesaistot sievietes tur! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, jo šo apspriežu laikā, divās dienās, ir tik daudz pateikts "par" un "pret" ðo likumu - un ne tikai par šo likumu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs pirmajā lasījumā apspriežam likumu "Par obligāto valsts dienestu", ne tik daudz varbūt to stāvokli, kāds ir Nacionālajos bruņotajos spēkos, un to, cik ir slikts vai labs ministrs, cik ir slikti vai labi kareivji, kādi ir mūsu citi likumi, un tamlīdzīgus jautājumus. Es aicinu jūs tomēr koncentrēties uz to uzdevumu, kas ir jāveic šodien, tātad konceptuāli nobalsot - "par", "pret" vai "atturos" - pirmajā lasījumā par likumu "Par obligāto valsts dienestu". Šim likumprojektam, protams, ir gara vēsture, jo Latvijas Republikas 6.Saeimas lietvedībā šis likumprojekts atrodas kopš 1995.gada 7.decembra, kad šis likumprojekts tika iesniegts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es domāju, ka nevajag vainot vienu vai otru pusi, runāt par to, vai ministrijai vajag katru dienu prasīt deputātiem, ka likumprojekta izskatīšana jāpasteidzina, vai deputātiem pašiem vajag šo likumprojektu "bîdīt". Bet situācija ir tāda, ka šim likumprojektam ir tiešām gara vēsture un, protams, ka tad, ja tas tagad tiktu rakstīts pirmajā lasījumā, tad daudz kas būtu varbūt savādāk.

Otrs. Es domāju, ka šis likums nav arī par Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi, par ko šeit diskutēja deputāti, nav par profesionālu bruņoto spēku izveidi, nav par disciplīnu armijā un nav arī par dezertieru ķeršanu, kā jau te tika minēts. Šis ir likums, kādā veidā tiek iesaukti Latvijas Republikas pilsoņi un veic obligāto valsts dienestu.

Man pārmeta, ka es esmu ļoti bieži pieminējis NATO un IFOR, un tamlīdzīgi. Es gribētu atgādināt, ka lielākās grūtības, kas ir saistītas ar mūsu integrēšanos un iestāšanos NATO kā pilntiesīgiem locekļiem, kad nu tas notiks, šobrīd starptautiskajā vērtējumā nav vis tas, cik labi vai slikti varbūt viens otrs likums mums ir sakārtots, bet šobrīd lielākās grūtības ir saistītas tieši ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti. To, kādā veidā mēs reāli veidojam savas militārās struktūras. Daļa no Nacionālo bruņoto spēku kvalitātes, protams, ir arī izglītības līmenis. Te jau tika runāts par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir diezgan labas atsauksmes par tiem mūsu karavīriem, kas veic savu pienākumu ārpus Latvijas robežām IFOR, arī starptautiskie eksperti, citu valstu komandieri ir uzsvēruši to, ka viņu morālā un fiziskā sagatavotība bieži vien pārsniedz tos standartus, kādi ir Rietumvalstu armijās. Un par to arī mēs daudzi esam pārliecinājušies. Bet ir viens mīnuss, kas tik tiešām izpaužas. Šis mīnuss, viens no mīnusiem, ir valodas zināšanas, kas tiešām nav pietiekamas mūsu karavīriem. Arī citas. Tā ir "bâzes daļa" no kopējām zināšanām. Tas bieži vien kavē.

Elementārs piemērs, kas varbūt tieši neattiecas uz šo likumu un iesaukumu obligātajā dienestā. Gan pagājušajā gadā, gan šogad mūsu jaunajiem karavīriem bija iespēja konkursa kārtībā iestāties tādās pasaules līmeņa prestižās militārajās mācību iestādēs kā Vestpointas un Anapolisas akadēmija Amerikas Savienotajās Valstīs. Katru gadu bija sešiem cilvēkiem tāda iespēja. Tās ir mācību iestādes, kur ir milzīgs konkurss. Lai tur iestātos, ir nepieciešams Amerikas Savienoto Valstu ieteikums - un tā tālāk, un tā tālāk, šo mācību iestāžu beidzēji ir visaugstākā līmeņa speciālisti. Es gribētu paziņot jums to "priecīgo" vēsti, ka neviens no Latvijas nav iestājies šajās mācību iestādēs, nav izturējis šo konkursu. Tas ir attiecībā uz augstākajiem līmeņiem.

Ja runājam par zemākajiem līmeņiem un skatām statistikas datus, tad redzam, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos šobrīd ir liels procents cilvēku, kas dien ar astoņu, septiņu, sešu, piecu un pat četru klašu izglītību. Es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki ir kāds sevišķs veidojums, ņemot vērā to misiju, kāda tiem ir uzticēta, tur tomēr šim izglītības līmenim ir jābūt vismaz tādam, kas atbilstu vidējam standartam valstī. Un tas, kādā veidā mēs to panāksim, - tas mums arī kopā ir jāizspriež.

Gribētu arī uzsvērt tās kļūdas, kas varbūt ir šeit. Viens no godājamajiem deputātiem, kritizējot šo likumu un vispār valdības darbību šā likuma sakarā, izteicās, ka mūs tik ilgi neuzņems NATO, kamēr pie mums cietumus sargās militāras vienības. Es gribētu norādīt, ka cietumus sargā Iekšlietu ministrijas apakšvienības, kuras nav militāras vienības. Un lūdzu: citreiz jautājiet šo jautājumu mūsu iekšlietu ministram. Mans personīgais, jurista, viedoklis ir arī tāds, ka cietumi ir jāsargā civilam profesionālam apsardzes dienestam, bet tas ir cita likuma un pavisam citas sfēras jautājums.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka šis likums nav par to, ka mums jāpalielina iesaukuma bāze, kaut gan arī tas ir, protams, skatāms jautājums. Tas ir jautājums par to, cik kvalitatīvi būs mūsu Nacionālie bruņotie spēki, lai mēs nākotnē, pildot šīs valdības deklarāciju, varētu pāriet uz profesionāliem Aizsardzības spēkiem. Gribu jums teikt, ka attiecīgās pavēles ir izdotas un jau šovasar vienas no mūsu Bruņoto spēku daļām, mūsu Gaisa spēki, pāries profesionālā statusā, jo tur vairs nebūs obligātā valsts dienesta kareivju, bet būs tikai virsdienestnieki.

Nākamais mērķis, kā tas ir paredzēts mūsu attīstības plānā, ir mūsu Jūras spēki. Godājamie kolēģi, es domāju, ka visi šie jautājumi un visi ierosinājumi, kas te tika izteikti, gan par rezervistu apmācību, gan par ārzemnieku - pilsoņu - varbūtējo iesaukšanu, šo komplektēšanu un šo kārtību, - tie visi ir izskatāmi un ļoti iespējams, ka daudzi no tiem iestrādājami likumā, bet, lai to izdarītu, šis likums konceptuāli ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Un tad gaitā uz otro lasījumu ir jāstrādā likumprojekta autoriem kopā ar komisiju - un tamlīdzīgi. Tikai tādā veidā šie labojumi ir iestrādājami likumā. Un, tā kā likuma pieņemšana ir mazliet iekavējusies, pārejas noteikumos, iespējams, arī ir nepieciešamas izmaiņas. Bet atgādināšu - kamēr šo likumu nepieņem, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiem, kas ir iesaukti, ir jādien pusotrs gads. Es nedomāju, ka tas ir racionāli. Šobrīd, kad Ādažos ir izvietots pirmatnējās apmācības centrs, kur visi jauniesaucamie iziet šo divu mēnešu apmācību, un kad bijušajā Krievijas Kara hospitālī, tagadējās Latvijas Kara slimnīcas teritorijā, ir izvietots šis vienotais iesaukuma centrs, kas profesionāli veic pārbaudi, mēs, kavēdami šā likuma pieņemšanu galīgajā veidā, kavējam arī daudz kvalitatīvāku Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības spēku, veidošanu.

Godājamie kolēģi, es gribētu jūs aicināt, apzinoties visas tās nepilnības un trūkumus, kas tiešām ir šinī likumā, pieņemt to pirmajā lasījumā, lai pēc tam, kopīgi gatavojot to otrajam lasījumam, mēs varētu izdarīt visas tās izmaiņas, kuras tika ierosinājuši deputāti un arī citas ieinteresētās institūcijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu izteikt dažus konkrētus priekšlikumus attiecībā uz izstrādāto likumprojektu un ierosināt par tiem padiskutēt. Situācija, kāda šobrīd veidojas Latvijā, ir saistīta ar nepilsoņiem, kuriem tātad likums neparedz dienestu un kuri iegūst tātad zināmas priekšrocības izglītības turpināšanai, savas karjeras tālākai veidošanai, un šinī sakarā... Protams, ir saprotams tas, ka šobrīd mēs nevaram uzticēt nepilsoņiem apsargāt ar ieročiem rokās mūsu valsts robežas. Taču daudzu valstu armijās ir bijuši tā saucamie armijas palīgdienesti. Nu atcerēsimies kaut vai vācu armijas gaisa karaspēka izpalīgus, kuru vidū tik daudzi latvieši savā laikā ir dienējuši! Atcerēsimies kaut vai tā saucamo "stroibatu" Krievijas, Padomju armijā! Es negribu teikt, ka tie ir tie pozitīvākie piemēri, bet situācija armijā ir tāda, ka saimnieciskais palīgdienests armijai ir nepieciešams. Es domāju, ka likumā mēs varētu iestrādāt to, ka arī nepilsoņi, pastāvot atbilstošiem nosacījumiem, pilda obligāto valsts dienestu, pilda to nevis ar ieročiem rokās, bet gan pilda armijas palīgdienestā. Tādā veidā mēs varētu aizpildīt arī tos "robus", kādi šobrīd ir mūsu armijas skaitliskajā sastāvā, un atrisināt arī tās problēmas, kas ir radušās sakarā ar to, ka mūsu armijā trūkst cilvēku, kas veic konkrētus un nepieciešamus darbus. Un tā mēs radītu arī vienlīdzīgu situāciju Latvijā visiem jauniešiem.

Tālāk. Otrs problēmu bloks, par kuru es gribētu runāt, ir valsts dienests un augstākā izglība. Tad, kad mēs saņēmām priekšlikumus, kādus bija izstrādājuši studenti attiecībā uz obligāto valsts dienestu, redzējām, ka studenti ir ar mieru papildināt savas militārās zināšanas studiju laikā augstskolā. Un kāpēc gan jauniešiem nedot un nenodrošināt šo iespēju, kura arī nav iestrādāta šinī likumprojektā? Lai to izdarītu, ir nepieciešami tikai daži momenti, kurus, manuprāt, organizatoriski un arī materiāli un finansiāli nav nemaz tik grūti īstenot.

Pirmkārt, ir nepieciešams, lai Aizsardzības ministrija izstrādātu mācību programmu, pēc kuras varētu organizēt militārās mācības augstskolās.

Otrkārt, ir nepieciešams izveidot vismaz vienu apmācības centru un nodrošināt to ar mācībām vajadzīgo tehnisko bāzi. To varētu veikt, sadarbojoties vai nu ar armiju, vai arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai arī pat ar Zemessardzi. Taču šo jauniešu vēlmi nevajadzētu ignorēt, nevajadzētu atteikt jauniešiem šādu iespēju. Latvijā ir arī vairākas privātās augstskolas, kuras ir gatavas nodrošināt militārās mācības kursu jauniešiem, kuri mācās šajās augstskolās. Taču tā vien šķiet, ka tas nav Aizsardzības ministrijas interesēs un ka netiek organizēts šis darbs. Pēc tam, kad jaunieši būtu apguvuši šo militārās mācības teorētisko kursu un arī nelielu praktisko kursu augstskolās, pēc iesaukšanas armijā viņi varētu iziet divu līdz trīs mēnešu kursus un tālāk turpināt armijā dienēt kā virsnieki. Acīmredzot mūsu armijas virsniecība baidās no konkurences, baidās no tā, ka armijas virsniecību varētu papildināt talantīgi jaunieši, kuri šādā veidā būtu ieguvuši zināšanas, un acīmredzot it īpaši ir jābaidās tiem virsniekiem, kuri virsnieka pakāpi ir ieguvuši Padomju armijā. To, ka mūsu armijas, Nacionālo bruņoto spēku, virsniecība netiek galā ar saviem pienākumiem, mēs redzam skaidri, un mēs esam neskaitāmas reizes par to pārliecinājušies, runājot arī par šo "ìedovščinu", un tā tālāk. Pašreizējā armijas virsniecība nespēj nodrošināt normālu "klimatu", normālu disciplīnu armijā.

Tālāk. Es gribētu runāt arī par 24.panta 4.apakšpunktu, kas paredz, ka pilsoņu, kuri mācās valsts atzītās (licencētās, akreditētās) mācību iestādēs, dienestu jeb iesaukšanu armijā var atlikt. Kāda ir šā panta bīstamība? Mums ir jāsaprot, ka pašreiz mūsu augstskolas ir licencētas, bet ļoti daudzas nav akreditētas. Pašreiz nav akreditēta neviena no privātajām augstskolām un nav akreditētas arī valsts augstskolas, un man tā šķiet, ka arī Latvijas Universitāte nav šobrīd nokārtojusi savu akreditāciju. Ja šāds ieraksts paliks likumā, tas nozīmēs, ka studentus no daudzām augstskolām varēs iesaukt armijā, pārtraucot viņu studijas. Manuprāt, šis vārds "akreditētās" ir jāsvītro, jo pretējā gadījumā mēs nedodam iespēju attīstīties un pilnveidoties privātajām augstskolām. Privātās augstskolas, pēc pašreiz spēkā esošā likuma, var uzsākt darbību, saņemot licenci, bet akreditāciju viņi var iegūt arī pēc trim četriem gadiem. Līdz tam laikam, kamēr beidz pirmo kursu tie, kuriem ir nepieciešams diploms, atbilstošs akreditācijai... Bet, ja šos jauniešus iesauks obligātajā valsts dienestā, mēs praktiski sagrausim mūsu privāto augstskolu sistēmu.

Ņemot vērā to, ka ir izteikti daudzi priekšlikumi sakarā ar šo likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", es domāju, ka, ieklausoties visos šajos priekšlikumos, vajadzētu organizēt darbu, lai likumprojektu no jauna sagatavotu pirmajam lasījumam, jo priekšlikumu ir tik daudz un tie ir tik radikāli pēc savas būtības, ka no šā projekta pāriet uz otro lasījumu, manuprāt, būtu pārāk sarežģīti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Kostandas kungs, vai sakarā ar uzrunu 10.00 mēs tiksim galā?

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Jau sēdē, kad mēs lēmām par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, es kritiski izvērtēju pamatojumu un konceptuālo pieeju jautājumā par iesaukšanu mūsu militārajā dienestā. Atkārtošu tikai to, ka pilnīgi aplami bija arī tie politiskie argumenti, kāpēc mums tik ļoti ir jāsteidzas ar šī likuma pieņemšanu. Toreiz, piemēram, teica, ka vajagot nodrošināt robežu apsardzību, ka tur trūkst personāla. Mēs redzam, ka īstenībā ne jau tas, ka tur trūkst personāla, ir galvenais. Galvenais ir tas, ka Aizsardzības ministrijai acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kas notiek uz robežām, jo šajā jautājumā mēs redzam tādu bezrūpību, tādu bezatbildību... Pavisam nesen, burtiski nedēļu iepriekš, veselam robežsargu bataljonam tika uz trim dienām atslēgta elektrība, tātad nedarbojās kompjūteri, bojājās produkti karavīru ēdināšanai un tā tālāk. Mēs redzam, ka tieši šīs organizatoriskās lietas, šī ierēdņu bezatbildība ir galvenais, kas traucē robežapsardzības nodrošināšanu, nevis tas, ka tur trūktu viena vai otra karavīra.

Otrkārt. Tika minēts par to, ka tas uzlabošot klimatu, novērsīšot "ìedovščinu" Bruņotajos spēkos. Domāju, ka arī tas nebija argumentēti, jo, nenovēršot cēloņus visām šīm nebūšanām armijā, to nevar izdarīt arī vienkārši iesaucot inteliģentus. Tas tikai vēl vairāk palielinās šīs pašas problēmas armijā.

Un treškārt. Es atspēkoju arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Līgotņa izteikumus par to, ka galvenais ir nevis militārā apmācība, nevis pilsoņu sagatavošana savas valsts aizsardzībai, bet galvenais esot tas, ka katram patriotam noteikti jādien armijā. Tātad galvenais ir dienēšana dienēšanas pēc, nevis kvalitatīvā puse šajā jautājumā.

Šodien es gribu šīm manis jau iepriekš izteiktajām un izvērstajām piezīmēm pievienot vēl sekojošus momentus. Es gribu detalizēti parādīt to, ka likumprojekts nav izstrādāts un ka tajā ir jāizdara tik daudz labojumu, ka nav mērķtiecīgi to virzīt tālāk, nav mērķtiecīgi to pieņemt pirmajā lasījumā, lai pēc tam sniegtu simtiem grozījumu. Labāk būtu to tagad atlikt un sagatavot vēlreiz, papildinot un pārstrādājot pirmo lasījumu. Un tāpēc runāšu konkrēti.

Pirmkārt. Jau pats likumprojekta saturs neatbilst tā nosaukumam. Likumprojektā ir runa tikai par obligāto militāro dienestu, turpretī nosaukumā skan, ka tas ir obligātais valsts dienests. Tātad to var risināt sekojoši - vienkāršākais būtu mainīt nosaukumu "Par obligāto militāro dienestu", tomēr es domāju, ka tas neatrisina problēmu, jo likumprojekts faktiski ir jāpaplašina. Ja mēs sakām "obligātais valsts dienests", tad tajā ir jāatspoguļo arī citi jautājumi, piemēram, jautājums par alternatīvo dienestu.

Otrkārt. Nav skaidrs, ar ko atšķiras Valsts dienesta iesaukšanas centrs no pašreiz jau esošajām Aizsardzības ministrijas struktūrām. Atkal tiek veidota kaut kāda jauna struktūra. Kāda ir tās lietderība? Kāpēc tas tiek darīts? Neredzam arī tās darbības mehānismu.

Treškārt. Likuma panti nepaskaidro, kas būs ar tiem puišiem, kuriem reliģiskā pārliecība nedod iespēju dienēt. Šeit tātad risinājums varētu būt šis alternatīvais dienests, bet tādā gadījumā, kā jau teicu, likumprojekts ir jāpārstrādā, jāpaplašina, jo šādā veidā, kāds ir tagad, viņš nav pieņemams.

Nākošais. Likuma 11. un 12. pants praktiski ir lieks, jo to saturs ir izteikts jau citos spēkā esošajos likumos - likumā par Aizsardzības spēkiem, par Zemessardzi un tā tālāk. Kāpēc ir vajadzīga šī dublēšana? Tas liecina par to, ka likumprojekts ir pavirši izstrādāts, tātad nav izsvērts, pārdomāts tas, kas ir izteikts jau citos likumos. Pie tam ir sastopamas arī apbrīnojamas neprecizitātes, piemēram, 11. pantā skan, ka karavīri dod zvērestu. Karavīri nedod zvērestu, karavīri pieņem zvērestu.

Tāpat galīgi nav saprotams, kā tiks izpildīts likuma 14. pants attiecībā uz jauniešiem ar dubultpilsonību. Līdzīgā veidā nav skaidrs arī 6. un 53. panta realizācijas mehānisms. Vispār nav skaidrs, kā jaunieši ar dubultpilsonību dienēs, pildīs savu pienākumu. To var arī redzēt, kā darbosies 43. pants. Var jau, protams, piekrist, ka šo puišu nav daudz, un tomēr. Likums taču visiem ir viens, tātad viņš ir jāizstrādā tik detalizēti, lai saskaņotu visus šos aspektus.

Strīdīgs un pretrunīgs ir 16. panta saturs. Ko nozīmē "iesauks atbilstoši nepieciešamībai"? Vai šeit neveidojas zināmas pretrunas ar citiem pantiem, piemēram, 2. pantu, kur teikts, ka visi Latvijas Republikas pilsoņi pilda obligāto valsts dienestu? Vai tas būs demokrātiski, ka liels skaits jauno vīriešu gaidīs savu rindu līdz 27 gadu vecumam, jo visus iesaukt uzreiz taču nebūs nepieciešamības, nebūs pieprasījuma, nebūs iespēju? Tā var to saprast saskaņā ar šī likuma jēgu. Un tad faktiski var uzskatīt, ka tādā veidā jaunie cilvēki, jaunieši, tiks sodīti, jo viņi nevarēs plānot savu karjeru, savu dzīvi līdz pat 27 gadu vecumam. Viņi visu laiku nervozēs un nemierīgi domās: mani nākošgad iesauks vai neiesauks, kā man rīkoties, kur strādāt? Un tādējādi šie jaunieši-pilsoņi būs nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar nepilsoņiem, kuri šajā laikā varēs mierīgi strādāt, izglītoties, pārdomāti un mērķtiecīgi veidot savu karjeru. Kā jau minēju, tātad likumprojekts nav konceptuāli pārdomāts.

18. panta saturs nepaskaidro, kas notiks ar jauniešiem, kuri līdz kritiskajam vecumam, līdz 27 gadiem, studēs ārzemēs.

Par 22. pantu. Vai Iesaukšanas centra vadītājs vienpersonīgi pieņems lēmumu par iesaukšanu? Uzskatu, ka šis lēmuma pieņemšanas mehānisms ir ļoti būtisks un tas ir precīzi jāapskata likumā. Tā šeit nav.

27. pants. Pie tā, ko es esmu teicis jau iepriekš attiecībā uz profesijām, kuras var neiesaukt armijā. Es domāju, ka ir pilnīgi nepareizi izdalīt šādas atsevišķas privileģētas profesijas. Ar ko tad viņas būtu labākas par citām? Bet vēl vairāk ir nesaprotams tas, kāpēc tur, piemēram, ir pedagogi, ka pedagogus var neiesaukt armijā. Kā viņš vispār var būt par pedagogu un kas tas ir par skolotāju? Kādu patriotismu viņš var mācīt, ja pats izvairās no militārā dienesta? Es domāju, ka tīri konceptuāli tas neļauj mums balsot par šādu likumprojektu.

Un visbeidzot par Ministru kabineta izveidotu Kontroles komisiju, kas kontrolēs, kā notiek iesaukšana. Es uzskatu, ka ideja vispār par šādas Kontroles komisijas veidošanu ir absurda un konceptuāli noraidāma. Ministru kabinets var izstrādāt un vienkārši saskaņot noteikumus par kārtību, kādā izdarīt šādas pārbaudes, ja tās ir vajadzīgas, teiksim, epizodiskas kontroles (īsākas vai ilglaicīgākas) dažādās struktūrās, kas saistītas ar obligāto valsts dienestu. Te taču nav jādibina atkal jauna Kontroles komisija.

Un visbeidzot vēl par diviem pantiem. Runājot par 52. pantu, uzskatu, ka tas ir jāsvītro, jo tas neatbilst cilvēktiesību normām, tas ir, ka jāizņem atļauja, ja jaunietis grib izbraukt ārpus valsts, ka uz robežām ir jāuzrāda šī kartīte un tā tālāk. Tieši tāpat arī 55. panta saturs ir antidemokrātisks. Tas ir jāsvītro. Tādu to konceptuāli mēs nevaram pieņemt pirmajā lasījumā. Tas ir par to, ka ir jāsaskaņo pierakstīšanās un izrakstīšanās dzīvesvietā un jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir atgriešanās pie padomju laikos PSRS eksistējošās kārtības, tāpēc es uzskatu, ka demokrātiskā valstī, kāda ir Latvijā, kas veido demokrātisku sabiedrību, tas nav pieņemami.

Līdz ar to jau šie daži uzskaitītie trūkumi vien - konceptuālie trūkumi un likumprojekta neizstrādātība - liek mums izdarīt ļoti konkrētu secinājumu - pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir jānoraida. Vismērķtiecīgāk būtu to paplašināt, pārstrādāt un sagatavot no jauna.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Latvijā oficiālā vizītē ir ieradies un Saeimu uzrunās Viņa Ekselence Polijas Republikas Senāta maršals Adams Struzika kungs. (Aplausi.)

A.Struziks (Polijas Republikas Senāta maršals).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Saeima! Man ir liels gods būt vēsturē pirmajam Polijas Republikas Senāta maršalam, kas uzrunā neatkarīgās Latvijas parlamentu.

Pēdējie divi gadi ir ienesuši lielas izmaiņas abu mūsu valstu liktenī un tautu dzīvē. Latvija no jauna ir kļuvusi par neatkarīgu valsti, un arī Polija ir atguvusi savu suverenitāti. Tie bija izšķiroši notikumi abu valstu jaunākajā vēsturē.

Abas mūsu valstis vieno draudzīgas un stipras politiskās un kultūras saites, kuru sākums sniedzas jau 16. gadsimtā. Visjaunākajā vēsturē, sākot ar 1918.gada novembri, poļu un latviešu tautas likteņi bija līdzīgi. Polijas un Latvijas valstiskās neatkarības laiks tika brutāli pārtraukts, tāpēc mūsu valstis bija spiestas dzīvot viņu kultūrām un tradīcijām svešos apstākļos. Tieši tāpēc pašreiz, pirmkārt, mums ir nepieciešams meklēt kopīgu, mūs vienojošu pieredzi, kura mums palīdzēs uzcelt mūsu nākotni. 20. gadsimta beigu posms piešķīris pasaulei jaunu veidolu, bet 80. gadu izmaiņas radījušas pamatu, uz kura mūsu abas valstis var veidot sadarbību visās dzīves jomās, tādā veidā, lai tā kļūtu par paraugu attiecībās ar citām valstīm.

Polija vienmēr ir piešķīrusi lielu nozīmi vislabāko attiecību nodibināšanai ar Latvijas Republiku. Tā tas bija pat pirms oficiālo diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm. Īpašu atceri ir pelnījusi mana priekšgājēja, Pirmā sasaukuma Polijas Republikas Senāta maršala profesora Andžeja Steļmahovska vizīte Rīgā 1991. gada janvārī Padomju armijas intervences laikā, kad maršals ar savu klātbūtni apliecināja mūsu valstu savstarpējo saišu tuvību.

Cits ļoti svarīgs savstarpējās cieņas apliecinājums bija Ivara Godmaņa, tā laika Latvijas Republikas premjera, vizīte Polijā, kura notiks vēl pirms PSRS sabrukuma. Atrašanās kaimiņos rada labvēlīgus apstākļus, lai mūsu vēlmes nepaliktu tikai mūsu iedomās. Polija un Latvija jau ir uzsākušas centienus tuvināt mūsu valstis. Šeit es domāju Līguma starp Polijas Republiku un Latvijas Republiku par draudzīgām kaimiņattiecībām un savstarpējo sadarbību parakstīšanu 1992. gada jūlijā. Tas bija lūzuma brīdis jaunu realitāšu veidošanā mūsu kopīgajās attiecībās. Par šā lūzuma apstiprinājumu kļuva vizītes visaugstākajā līmenī - Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vizīte Polijā 1992. gada februārī, kā arī Polijas Republikas Prezidenta Leha Valensas vizīte Latvijā 1994. gada februārī.

Ar lielu gandarījumu vēlos pasvītrot, ka pēdējā laikā ievērojami attīstījušās Polijas un Latvijas starpparlamentārās attiecības. Pēdējā pusgada laikā Polijā varējām uzņemt divas delegācijas, kuras vadīja Latvijas parlamenta Prezidija biedri. Minēto vizīšu laikā arī notika pārstāvju tikšanās no Polijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupām, kuras kā Polijas Seimā, tā Latvijas Saeimā darbojas jau kopš 1994. gada. Vēlos izteikt visdziļāko pārliecību, ka šo grupu darbībai drīzumā ievērojami ir jāatbalsta attiecības starp Polijas un Latvijas parlamentiem. No Polijas parlamenta abu palātu pieredzes attiecībās ar ārvalstīm izriet, ka bilaterālā sadarbība starp atbilstošām parlamentu sadarbības grupām ir svarīgs starptautisko attiecību tīkla bagātināšanas veids, kas sniedz abpusēju izdevīgumu ieinteresētām pusēm. Polijas varas iestādes ir pilnīgi pārliecinātas, ka mums jātiecas aktivizēt Polijas un Latvijas attiecības. Par praktiskām šīs tiekšanās izpausmēm kļūs divu Polijas ministru - aizsardzības un izglītības ministra - vizītes Latvijā šā gada jūnijā. Vēlos izteikt cerību, ka šim faktam sekos nākamie. Attiecību daudzpusējai attīstībai starp Poliju un Latviju nevajadzētu aprobežoties ar kārtējo starptautisko līgumu parakstīšanu, bet pirmām kārtām - es vēlos īpaši uzsvērt - kalpot poļu un latviešu iesaistīšanai Eiropas tautu savienībā, jo tas taču ir vissvarīgākais mērķis, ko pašreiz sev ir izvirzījušas Polija un Latvija.

Kas ir apvienotā Eiropa, uz kuru mēs tiecamies? Mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropa ir ne tikai politiskās un saimnieciskās drošības sajūta, bet pirmām kārtām tāda vērtību sistēma, kuras pamatus veido demokrātija un cilvēktiesību ievērošana. Tā ir tādu tautu līdzāspastāvēšanas filozofija, kuras izvēlējušās brālību un mieru, lai kopīgi celtu labāku nākotni. Polija un Latvija iesaistās šajā procesā gan ar savu piedalīšanos un līdzdarbošanos tādās organizācijās kā Eiropas padome, EDSO vai Reģionālās sadarbības forums Baltijas jūras valstu padomes ietvaros, gan ar saviem centieniem integrēties Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Par abu mūsu tautu eiropeisko identitāti pēc manas visdziļākās pārliecības liecina arī kopējā atbildības sajūta par mieru mūsu kontinentā, par kuras izpausmi kļuva poļu un latviešu karavīru piedalīšanās IFOR miera operācijās Bosnijā.

Polijas varas iestāžu vārdā es vēlos šeit izteikt vislielāko gandarījumu par līdzšinējo Polijas un Latvijas sadarbības attīstību dažādu starptautisko organizāciju ietvaros. Īpašu ievērību pelna mūsu līdzšinējā kooperācija Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Polija bija šīs organizācijas priekšsēdētāja 1994./1995.gadā, bet Latvija to vadīs, sākot ar šā gada jūliju. Mūsu valstīm nav kopīgas robežas, tomēr mūs vieno Baltijas jūra, tāpēc tik svarīga abām mūsu valstīm ir sadarbība Baltijas jūras valstu padomes forumā.

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu valstīm ir līdzīgas vēlmes un centieni. Mēs vēlamies iegūt pilntiesīgu statusu Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās, kas garantē drošību un stabilu attīstību mūsu valstīm un sabiedrībām. Abas mūsu valstis jau ir asociētas Eiropas ūnijā, abas savu iespēju robežās arī piedalās programmā "Partnerattiecības mieram". Pārliecības sakrīt arī nepieciešamībā abām mūsu valstīm iegūt pilntiesīga NATO dalībnieka statusu.

Augsti godātā Saeima! Polijas un Latvijas attiecību atbalstīšanā daudz jau ir sasniegts. Mēs veidojam tiesisku sadarbības bāzi. Ir jau parakstīti vairāk nekā desmit līgumi, kuriem vajadzētu regulēt mūsu attiecības visās jomās. Mēs uzturam atbilstošu starpvaldību un starpparlamentāro sadarbību. Tomēr mēs apzināmies, cik daudz vēl palicis neizdarītā. Es uzskatu, ka īpaši lielu uzmanību mums vajadzētu pievērst abu valstu pilsoņu tiešo kontaktu attīstībai, jo tie vislabāk kalpo savstarpējai iepazīšanai, bet tas savukārt ir nepieciešams nosacījums savstarpējai sapratnei. Šeit es saredzu milzīgu uzdevumu poļu tautas minoritātei Latvijā. Šai sabiedrības daļai jākļūst par tiltu, kas vieno mūsu tautas. Lai kļūtu par tādu tiltu, viņiem ir jābūt drošības sajūtai un savai atzītai vietai sabiedrībā. Polija pievērš lielu vērību starpreģionālai un starprobežu sadarbībai, saredzot tajā svarīgu kaimiņtautas integrējošu elementu. Mums jāatceras, ka jau 1992.gada jūlijā tika parakstīts Polijas un Latvijas līgums par starpreģionālo sadarbību. Tāda veida sadarbībai, kas aptver dažādas reģionālās sadarbības formas, sabiedrību un reģionālās varas iestādes, pēc manas pārliecības, vajadzētu spēlēt arvien lielāku lomu labu kaimiņattiecību attīstībā. Šīs sadarbības institucionalizācija, tajā skaitā eiroreģionu veidā, saistās ar eiropeisko pieredzi šajā jomā un varētu kļūt par abu mūsu valstu integrācijas centienu izpausmi. Mēs vēlamies veikt visu, lai vislabāk attīstītu sadarbību ar Latviju. Mēs saredzam lielas iespējas divpusēju attiecību sadarbības plaknē, kā arī daudzpusējas sastrādāšanās ietvaros. Tās sastāv no politiska rakstura darbības un - pirmām kārtām - no kopīgiem konkrētiem pasākumiem saimniecisko attiecību laukā, kā arī no pamata veidošanas šai attīstībai - likumdošanas unificēšanas, komunikācijas ceļu izbūves, tehnisko parametru standartizācijas un daudzām citām integrējoša rakstura darbībām, kas tuvinātu mūsu valstis vienotai Eiropai. Pēc neilga laika būs iespējams parakstīt līgumu par brīvo tirdzniecību starp Poliju un Latviju. Šā līguma parakstīšana vienlaicīgi varētu būt arī solis Latvijas integrācijas ceļā uz EFTA. Polija ir gatava uzņemties pārstāvēt Latvijas intereses tieši šajā jomā.

Augsti godātā Saeima! Pēdējos gados Eiropas politiskā karte ir radikāli izmainījusies. Mums tiek mests izaicinājums, kurš prasa no mums jaunās eiropeiskās kārtības vīziju un noteiktību šo centienu izpildē. Lai sasniegtu mūsu mērķus - precīzi funkcionējošu tirgus saimniecību un pilsoņu demokrātisku sabiedrību -, mums ir nepieciešams būt noteiktiem un konsekventiem. Polijai jau ir ievērojami sasniegumi - pirmām kārtām saimniecisko attiecību maiņas jomā un tiesiskas valsts pamatu celtniecībā. Latvija arī ir uzņēmusies rūpes gan sabiedriskās iekārtas, gan arī saimniecības transformēšanā. Savu iespēju robežās mēs vēlētos būt noderīgi jums ar palīdzību un padomu.

Augsti godātā Saeima! Cienījamās kundzes! Godātie kungi! Kā Polijas Republikas Senāta maršals es īpašā veidā rūpējos par poļiem, kas dzīvo citās valstīs. Arī Latvijas poļu kopienas problēmas man nav svešas. Aptuveni viena trešdaļa poļu, kas ir pastāvīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji, nav saņēmuši Latvijas pilsonību. Šīs problēmas izskatīšana ir Polijas un Latvijas varas iestāžu sarunu temats jau kopš 1994.gada. Vēlos izteikt cerību, ka šī problēma drīzumā tiks atrisināta, balstoties uz likumdošanu par Latvijas pilsonību, abas puses apmierinošā veidā.

Augsti godātā Saeima! Es ceru, ka šīs dažas pārdomas, kuras es atļāvos izteikt, kļūs par impulsu Polijas un Latvijas sadarbības nostiprināšanai un savstarpējās sapratnes izveidošanai starp abām mūsu tautām. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām apspriest mūsu darba kārtības pirmo jautājumu. Līdz pārtraukumam vēl ir septiņas minūtes. Debatēs ir pieteikušies trīs deputāti.

Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jūs izmantosit laiku līdz pārtraukumam? Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Prezidija locekļi! Dārgie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu likumprojekta nodošanu komisijām, bet vispirms es gribu atgādināt jums Satversmes 67.pantu, kurš paredz, ka Saeima lemj par valsts Bruņoto spēku lielumu miera laikā. Vai mēs esam to darījuši, pirms mēs apspriežam vispār likumu par Bruņotajiem spēkiem?

Noklausoties Saeimas sēdē gan šodien, gan arī iepriekšējā reizē debates par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", pārliecinājos, ka gandrīz visi runātāji saskata kļūdas pašreizējā Latvijas armijā un tās formēšanas principā. Nākas arī piekrist Dzintaram Ābiķim, ka tie, kam ir iespējas un stāvoklis sabiedrībā, savus dēlus armijā nelaiž. Pastāv taču iespējas mācīties augstskolās, gan pie mums, gan arī ārzemēs. Un arī mācīties negribošiem var atrast kādu medicīnisku vainu, ar kuru dienestā neņems. Obligātā dienesta oponenti atkal kā galvenos argumentus min nekārtības armijā, armijas slikto materiālo ekipējumu un ārpusreglamenta attiecības. Paši jaunieši savukārt vairāk uzskata, ka šis laiks ir zaudētais laiks, par kuru tie nesaņem nekādu atalgojumu. Jā, laiks ir mainījies, un nav vairs trīsdesmitie gadi un nav pirmskara Latvija, kad armijai bija spožums jaunatnes acīs. Tagad par galveno mērķi ir kļuvusi naudas pelnīšana un karjeras veidošana.

Apsverot šo situāciju, radās tāda doma, ka paralēli šim likumam būtu jāizstrādā arī obligātā valsts militārā nodeva, kas būtu kā alternatīva tiem, kurus legāli par maksu atbrīvotu no karadienesta, - jauniesaucamajiem, viņu vecākiem vai firmai, kuras darbinieks ir jauniesaucamais. Viņi iemaksātu Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā zināmu naudas summu. Es negribu šeit runāt teorētiski, cik liela tā varētu būt, kas dotu atbrīvojumu no obligātā karadienesta. Tieši šāda veida maksājumi varētu kļūt par avotu, lai vienreiz izveidotu īsti profesionālu armiju, par kuru sapņo, bet kuru nevar realizēt mūsu ministrs Andrejs Krastiņš. Protams, maksājums neatbrīvo no militāro zināšanu ieguves Zemessardzes rindās. Savukārt šos līdzekļus, kurus būs samaksājuši tie, kuri negrib iet armijā, varētu izlietot sekojoši:

1) alga iesaukuma karavīriem, normāla alga;

2) iemaksas Militārā dienesta apdrošināšanas fondā, kas nodrošinātu arī pienācīgu kompensāciju karavīra nāves vai invaliditātes gadījumā un radītu iespēju, ka, sekmīgi beidzot karadienestu, atvaļinātais karavīrs saņem neizmantotos līdzekļus no šī fonda kā ceļamaizi turpmākās dzīves uzsākšanai. Vismaz 100 latu. Mēs atceramies, ka arī Padomju armijā tā kādreiz bija, ka demobilizējoties karavīrs saņēma zināmu naudas summu, kamēr viņš atkal iekārtojās jaunā darbavietā;

3) līdzekļi karadienesta materiālajai nodrošināšanai - labi formas tērpi, pārtika, varbūt arī nauda elektrības rēķina samaksāšanai, jo mēs zinām un bijām liecinieki tam, ka dažas dienas atpakaļ uz trim dienām Valsts robežapsardzības dienestam tika atslēgta elektrība. Es domāju, ka tas ir ārkārtas stāvoklis valstī vispār, ja tādas lietas notiek;

4) stipendijām augstākās militārās izglītības iegūšanai oficieriem gan pie mums, gan ārzemēs.

Protams, daļa no līdzekļiem būtu jānovirza arī modernāka armijas apbruņojuma iegādei, jo pašreiz armijas un Zemessardzes bruņojumā esošie padomju zemē ražotie strēlnieku ieroči būtu derīgi cīņai varbūt ar kādu Āfrikas cilti un tās nemierniekiem, bet tie nepasargās mūs no "lielā kaimiņa", kurš ir bruņots ar relatīvi modernu bruņojumu.

Nesapņosim šodien par modernu aviāciju un vadāmām prettanku raķetēm, bet apmierināsimies ar tādu nodrošinājumu, lai jaunietis neatnāktu no armijas tā arī neiemācījies rīkoties ar ieročiem un visā savā dienesta laikā nebūtu izšāvis tikai četras patronas.

Zinu, ka daudzi man nepiekritīs un teiks, ka atpirkšanās ir amorāla un sociāli diskriminējoša, jo to varēs atļauties tikai daļa sabiedrības. Jā, šādu iespēju izmantos tie, kuri veiksmīgi ir uzsākuši darbību biznesā un grib tur noturēties, jaunieši, kuri reliģisku iemeslu dēļ sevi uzskata par pacifistiem, un arī diezgan daudzi zemnieku dēli, kuru vecāki būtu ar mieru "izpirkt" savus dēlus, jo tie ir vajadzīgi darbam viņu saimniecībā. Vai labāk būtu, ja jūsu dēls par dienestu nesaņemtu nekādu atalgojumu, kā tas ir šobrīd, un sociālās garantijas, dzīvotu ar tukšu vēderu kazarmās, kur vienīgais laika kavēklis būtu savstarpējo attiecību kārtošana?

Protams, šādi paši nosacījumi ir jāizvirza arī nepilsoņiem, kuri pēc pašreizējā likuma varianta ir nostādīti privileģētā stāvoklī. Protams, mēs neatbalstām nepilsoņu iesaistīšanu aktīvajās karavīru rindās, dodot viņiem rokās ieročus, taču varam dot viņiem lāpstas un laužņus, lai strādā ceļu būvē un dzelzceļu remontā Viļa Krištopana vadībā, tādējādi samazinot to līdzekļu daudzumu, kuru būtu nepieciešams iekasēt ar degvielas akcīzes nodokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, ir pienācis laiks starpbrīdim, tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Vārds paziņojumam Kristiānai Lībanei - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātei.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu balsu skaitītājus - Ilmāru Bišeru, Jāni Strodu, Aleksandru Pētersonu, Robertu Dilbu, Andreju Nagli, Aristidu Lambergu, Leonardu Stašu un Aleksandru Bartaševiču uz īsu sanāksmi Prezidija zālē tūlīt pēc tam, kad sāksies starpbrīdis.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz īsu sēdi starpbrīdī komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Modris Goba,

Ervids Grinovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Jānis Priedkalns,

Jānis Rāzna,

Andris Rubins,

Andris Tomašūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par pirmo darba kārtības jautājumu.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Seiksta kunga nav.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienītie un augsti godātie Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Jau cauri divām sēdēm ir ievilkušās garas debates par obligātā valsts dienesta likumprojektu. Tas acīmredzot rāda, cik šis jautājums ir svarīgs un nopietns. Bet es teikšu, ka te ir bijis arī daudz liekvārdības, un, lai man piedod nacionāli patriotiskie deputāti, bet arī viņu runās ir bijusi liekvārdība tādā izpratnē, ka te tiek skaidrots, cik tas ir svarīgi - dienēt armijā, cik svarīgs ir iesaukums, cik nopietni tas ir Latvijai - aizstāvēt brīvo Latviju. Tie vairāk ir tādi saukļi. Es domāju, ka neviens no klātesošajiem neiestājas par to, ka nebūtu jāiet armijā, ka nebūtu jāaizsargā dzimtene, ka nebūtu jāmācās šis patriotisms. Bet kļūda jau ir tieši tā, kāda ir šī armija, kas viņā notiek. Svarīgākais jautājums jau ir par šīs "ìedovščinas" apkarošanu, tas ir, kad vecākie kareivji spīdzina jaunākos. Tāpēc es ar lielu interesi un sasprindzinājumu gaidīju aizsardzības ministra Krastiņa kunga uzstāšanos. Es pie sevis domāju tā, ka aizsardzības ministrs mums pastāstīs, kādus plānus ir iecerējis un kādus pasākumus viņš veic, lai apkarotu šo "ìedovščinu". Jā, es lietoju šo vārdu, lai arī kā Tabūna kungam tas nepatīk, arī man tas nepatīk, bet pati parādība mums nepatīk vēl vairāk, taču nekā citādi piemērotāk šī nepatīkamā parādība diemžēl netiek saukta. Un, lūk, es pie sevis, tā teikt, pieņēmu domu: ja aizsardzības ministrs paskaidros, kādu pasākumu plāni ir sākti darīt, kādā veidā tiks novērsti šie... Nu labi, tad es balsošu par šo likumu, labi, viņu pēc tam uzlabos un... Bet tagad? Es nedzirdēju aizsardzības ministra runā nevienu vārdu tieši par "ìedovščinas" apkarošanu. Jūs mani ļoti atvainojiet, bet es nevarēšu tādā gadījumā balsot un atbalstīt šo likumu, jo...

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai šis likumprojekts ir labāks nekā esošais vai nav? Mana pārliecība, ka ir, jo viņš ievieš lielāku skaidrību un arī lielāku kārtību. Un neaizmirsīsim, ka arī 5.Saeimā bija pieņemts likumprojekts pirmajā lasījumā, bet šis ir vēl tā varianta uzlabojums. Un darbu neviens neliedz arī turpināt, iesniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu.

Es nesen biju Ludzas rajonā, kur atklāja piemiņas plāksni "Latgales Vanagiem", un šajā uzstāšanās reizē katoļu bīskaps Bula kungs atklāti aicināja jauniešus būt patriotiem, dienēt Latvijas armijā un darīt visu, lai tur uzlabotu šo stāvokli. Tā, lūk, ne visi garīdznieki ir pret šāda likuma uzlabošanu.

Protams, argumenti ir ļoti interesanti, ka gribam vispār noraidīt. Kurš tad liedza šajā ilgajā laikā tiem, kuri negrib pieņemt šo variantu, izstrādāt alternatīvu projektu? Laika bija ārkārtīgi daudz. Uzkāpt tribīnē un pateikt, ka projekts ir slikts, tāpēc nebalsosim, ir ārkārtīgi vienkārši. Lūdzu, kur ir jūsu alternatīvais variants? Un kur ir jūsu piedāvājumi, sliktākajā gadījumā, uz otro lasījumu? Varam runāt par stāvokli armijā, par viņas pārveidošanu, par iestāšanos NATO, par liekajiem ierēdņiem armijā un tā tālāk, bet tas neattiecas uz šī likuma nevienu pantu. Absolūti neattiecas! Tā ir pavisam cita uzstāšanās un pavisam cita tēma.

Šeit runāja par elektrības atslēgšanu robežpunktā. Jā, arī par to varētu runāt, bet tikai atsevišķi. Šeit no tribīnes es gribētu pateikt, ka to cilvēku, to ierēdni, kurš ir devis šādu pavēli - atslēgt elektrību robežpunktā - , vienkārši vajag sodīt. Smagi jāsoda! Diemžēl mūsu likumi neļauj viņu pakārt, bet katrā ziņā viņš ir jāņem pamatīgi priekšā un pamatīgi ar viņu par tādām lietām ir jārunā, jo elektrības atslēgšana robežpunktā ir nodevība pret valsti. Un, pirms kaut ko tādu izdomā, ir ļoti stingri jāiedziļinās problēmā. Un tāpēc mēs redzam, ka šīs asās pārrunas par šo projektu ir devušas jau pozitīvu risinājumu - ir uzlabojies stāvoklis ar jauniesaucamajiem, ir pārskatītas vairākas valsts dienesta darba problēmas.

Es kā pozitīvu vēl varētu minēt arī Vītola kunga ierosinājumu - pārskatīt tos jauniešus, kuri ir atskaitīti no augstskolām, tas ir, viņi ir sākuši studēt, bet pēc tam viņi kaut kādu iemeslu dēļ ir pārtraukuši šīs studijas. Par viņiem galīgi nav nekādas uzskaites. Neviens to nezina. Un šādu jauniešu nav daži desmiti vien. Šādu jauniešu ir vairāki simti. Tā ka, redzat, arī šajās lietās var ieviest skaidrību.

Arī tas, ko Eniņa kungs teica, ir taisnība, protams, un arī par šo jautājumu mums ir iespējas gan ierosināt kāda dokumenta projekta izstrādi, gan arī mums ir iespējas pašiem iedziļināties šajā problēmā kā deputātiem. Un tāpēc es aicinātu šodien cienījamos kolēģus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un turpināt kopīgi darbu pie armijas sakārtošanas Latvijas valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es pāris vārdu gribētu teikt par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nostāju šā likumprojekta sakarā. Pirmkārt, mēs liekam priekšā ierakstīt likumprojektā "brīvprātīgi - arī sievietes". Nevajag, kolēģi, taisīt no tā nekādu traģēdiju! Runa ir par brīvprātību, un neviens lai nedomā, ka Latvijas armija tiks nolikta uz sieviešu pleciem. Armijā, modernā armijā, ir pietiekoši daudz vietas intelektuālajam darbam, un nav jau runa par kaut kādu, teiksim, pārestību. Runa ir par to, ka neļaut iestāties brīvprātīgi zināmā mērā varētu tiešām būt, kā mēs bieži lietojam, cilvēktiesību ierobežojums. Arī Valsts cilvēktiesību birojs ir tādās pašās domās šajā jautājumā.

Par nepilsoņiem. Godātie kolēģi, domāju, nerunāsim par nelojalitātes jautājumu, ja viņi būs devuši zvērestu. Otrkārt, tie ir individuāli gadījumi, mūsu komisijas skatījumā. Un, treškārt, es paredzu, ka viņu būs ārkārtīgi maz, jo šo slogu brīvprātīgi diez vai kāds masveidā gribēs pildīt.

Es piekrītu Baloža kungam tajā ziņā, ka, protams, nepilsoņu iesaukšana, ja šis process pārvērstos par masveida parādību, nenozīmē viņiem uzticēt stratēģiskas vietas vai vietas, kur no viņu lēmuma ir atkarīga armijas darbība.

Un visbeidzot. Runa bija arī par konfesijām. Mūsu komisijas nostāja ir skaidra šajā ziņā, proti, kāpēc dažām ir un dažām nav. Ko nozīmē ordinācija? Godātie kolēģi, mēs jau 1992.gadā, šķiet, esam atjaunojuši Civillikumu pilnā apjomā. Septiņām konfesijām atļauts laulāt. Mēs nupat pirmajā lasījumā esam pieņēmuši, ka dažām acīmredzot tiks atļauts arī mācīt skolā. Un acīmredzot šī tradicionalitāte, vienalga, vai to raksta likumā vai neraksta, tomēr dzīvē pastāv, un mēs ļoti labi saprotam, ko tas nozīmē. Pie tam šīs konfesijas, kas šeit ir minētas, jau pilda pret valsti savu pienākumu, proti, kapelānu dienesta veidā.

Un visbeidzot, kāpēc ir runa par tradicionālo, kā mēs nosacīti te varam sacīt, bet ne visu ordinēto garīdznieku atbrīvošanu no iesaukšanas. Šeit tā lieta ir tāda, ka netradicionālajām, piedodiet man par šo izteicienu, bieži vien šī ordinācija nozīmē kaut kādu parodiju, jo man, strādājot Tieslietu ministrijā, ir bijuši gadījumi, kad kāds pats sevi pasludina par garīdznieku un pats sevi pasludina par bīskapu. Šāda ordinācija Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamentā netiek atzīta. Runa ir par stabilu, gadsimtos pārbaudītu praksi, un šeit nav nekādas zīlēšanas, kāpēc mēs šādā veidā darām. Es esmu apmierināts ar to, kādu Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija ir atradusi šo formulējumu. Un es domāju, ka viņš ir korekts, tāpēc šajā gadījumā nevajadzētu būt diskusijām.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies par apspriežamo jautājumu nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Druvas kungs vēlas runāt? Lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Dažas piezīmes, pirms mēs balsojam. Pirmkārt, Krastiņa kungs jau minēja, ka likumprojekts tika iesniegts pagājušā gada novembrī, lai mēs to skatītu, bet principā šis pats likums mazliet citādā redakcijā tika iesniegts jau 5.Saeimas laikā - maijā un no maija līdz novembrim principā netika pieņemts. Tātad šis likums jau veselu gadu ir kavējies.

Ja mēs tik tiešām vēlamies sākt sakārtot šo jomu - un tas ir izskanējis visādos veidos - , es tad domāju, ka beidzot ir pienācis tas laiks, kad mums jāsāk nopietns darbs. Mūsu komisija jau tagad ir sākuši šo darbu. Es gribētu jums pastāstīt par dažām iestrādēm, kas ir ietvertas šinī likumprojektā. Man šķiet, ka tiem jauniešiem, kuri uzņemas atbildību par mūsu valsti un godprātīgi dienē mūsu valstī, tiem ir jānāk pretī. Un viens no šiem mūsu piedāvājumiem būs uz otro lasījumu, ka jaunieši, kuri būs izdienējuši obligāto valsts dienestu, tiek pieņemti Universitātē, ja viņi spēj nolikt eksāmenus, bez konkursa.

Otra iestrāde, piemēram, būs tāda, ka tie paši jaunieši, kas būs nodienējuši obligātajā valsts dienestā, tiks pieņemti civilajā dienestā valstī, un viņiem būs speciālas priekšrocības, lai ieņemtu šos amatus. Es domāju, ka mēs varam šo pašu lietu nokārtot arī tā, ka, ja jaunietis nevēlas iestāties Universitātē, viņš var iet arī arodskolā. Un tad valsts vai nu pilnībā, vai tikai daļēji apmaksā mācības. Mums vienkārši ir jāskatās, kādas ir mūsu budžeta iespējas.

Un trešā lieta, ko es ceru, mēs kādreiz nākotnē varēsim ieviest, tas ir, ka mēs atļausim jauniešiem, kas ir dienējuši obligātajā valsts dienestā, aizņemties naudu, kuras atmaksu garantēs valsts. Un tas nozīmē, ka šo naudiņu varētu aizņemties par pāris procentiem zemāk, nekā tas ir brīvajā tirgū, lai šie jaunieši varētu sev nopirkt vai nu privātmāju, vai arī dzīvokli. Man šķiet, ka tas ne vien uzlabos viņu dzīvi, bet pacels arī mūsu ekonomisko stāvokli valstī. Šādas iespējas ir citās Rietumu valstīs, un es ceru, ka ar laiku arī mēs to varēsim ieviest šeit, Latvijā. Tātad jau ir šādas iestrādes. Starp citu, es varētu minēt veselu virkni arī citu iestrāžu, ko mēs jau esam veikuši par obligāto valsts dienestu. Es vienkārši nekavēšu jūsu laiku, un es pieņemu, ka ir pienācis laiks balsot.

Es gribu izteikt vēl atzinību Celmiņa kungam, kurš šorīt runāja. Man tik tiešām patīk dzirdēt, ka cilvēks stājas šeit jūsu visu priekšā, visu mūsu valsts iedzīvotāju priekšā ar konstruktīviem priekšlikumiem, kā mēs varam uzlabot gan šo, gan varbūt arī citus likumprojektus. Un es ļoti apsveicu Celmiņa kunga piedāvājumu, bet es tomēr nepiekritīšu, ka mēs varētu atlikt šo likumu. Es jums pasaku, ka mūsu komisija par šo likumu nobalsoja šādi: 10 - par, 1- atturas, neviens - pret. Un tāpēc es aicinu visus jūs, manus kolēģus, balsot par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 11, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu otrajam lasījumam.

K.J.Druva. Paldies, kolēģi! 7.jūnijs būtu tas laiks, līdz kuram varētu iesniegt labojumus šim likumprojektam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo datumu? Ir.

Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deptuāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Man būtu lūgums Saeimas deputātiem nenoteikt vienu nedēļu priekšlikumu iesniegšanai, bet divas nedēļas, lai būtu iespējams konstruktīvi sagatavoties un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, tātad noteikt 14.jūniju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es jau iepriekš savā runā izteicu, ka mēs apspriedām jautājumu par to, ka vajadzētu iestrādāt sadaļu par sociālajām garantijām, un tādēļ, lai to izdarītu, būtu nepieciešams termiņu noteikt līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 20. jūnijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva ( LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka mēs par šo likumprojektu principā debatējam vienu gadu. Man šķiet, ka, ja ir priekšlikumi, tad tik tiešām varēja šos priekšlikumus iesniegt, un es jums varu godīgi teikt, ka mums ir priekšlikumi no gandrīz visām ministrijām, kurus mēs jau šodien esam iestrādājuši šinī likumprojektā, un es ceru, ka mēs tik tiešām paliksim pie 7. jūnija, jo, saprotiet, ja mēs dodam 20. jūniju, tad īstenībā mēs nerunājam vispār par likumprojekta pieņemšanu varbūt pat šinī gadā. Jo, kā jūs atceraties, ir nolemts, ka 17. jūnijā ir pēdējā sēde, tad būs ārpuskārtas sēdes, lai mēs vēlētu Valsts prezidentu un lai noklausītos viņa devīzi, viņa solījumu mūsu valstij. Tātad nākamā iespēja mums tikties ir tikai augusta laikā. Un, kā jau es sacīju, šī nav jauna lieta, man šķiet, mēs visi saprotam, par ko mēs runājam, un mans aicinājums jums būtu atbalstīt 7. jūniju. Un, ja jums vajadzīgs, es jums piedāvāju personīgi tikties gan sestdienās, gan svētdienās, gan kurā katrā 24 stundu laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas ir vairāk nekā nenopietni - šādam likumam atvēlēt vienu nedēļu. Tas vairāk vai mazāk izslēdz iespējas jebkādai sociālai garantijai, tas vairāk vai mazāk izslēdz jebkādu konstruktīvu darbību ar šādu likumu. Es tiešām domāju, ka, ja ir divas šādas galējās robežas - 7. jūnijs un 20. jūnijs -, paliksim pie vidējā termiņa - pie 15. jūnija. Tas būtu ļoti optimāli, tad abas puses būs puslīdz apmierinātas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, kolēģi, ir izteikti četri priekšlikumi: 20. jūnijs, 15. jūnijs, 14. jūnijs un 7. jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par tālāko termiņu - par 20. jūniju. Apiņa kungs, ir atļauta tikai runāšana no tribīnes, un balsošanas laikā lūdzu nerunāt! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 16. Pieņemts. Paldies. 20. jūnijs.

Godājamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis vairākus... Grīga kungs vēlas pārbaudīt savu balsojumu. Lūdzu, pieejiet pie operatora, pārbaudiet, mēs turpinām Saeimas sēdi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus, kuros deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā dažus jautājumus un mainīt izskatāmo jautājumu secību.

Pirms mēs izlemjam šos jautājumus, es, kolēģi, gribu atgādināt tikai visu frakciju pārstāvjiem, ka vakar, cik man ir zināms, Frakciju sadarbības padomē sakarā ar ārkārtīgi sasprindzināto šīsdienas sēdes darba kārtību tika norunāts šādus priekšlikumus neiesniegt, taču, respektējot deputātu un atsevišķu komisiju gribu, mums šodien šis jautājums tomēr ir jāizlemj.

Pirmais. Desmit Saeimas deputāti ierosina iekļaut Saeimas 30. maija darba kārtībā likumprojektu... piedodiet, Saeimas deputāti lūdz iekļaut Saeimas 30. maija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par prakses ārstiem" un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šāda darba kārtības jautājuma iekļaušanu šodienas sēdē? Prezidija atzinuma par šo jautājumu nav. Runa ir par šā jautājuma nodošanu komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai, un tiek ierosināts noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas uzstāties par šo jautājumu? Nav neviena, kas vēlas uzstāties. Tātad deputātu priekšlikums ir pieņemts. Mums ir jāizlemj, kurā sadaļā... Grīga kungs, apsēdieties, lūdzu! Mums ir jāizlemj, kurā sadaļā mēs to iekļausim, vai nodosim komisijām vai ne. Vai vajadzība balsot ir? Nav iebildumu? Nav. Tātad likumprojekts "Par prakses ārstiem" tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai un nosakām, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kārtības ruļļa 82. pants nosaka, ka nodot komisijai var tikai pēc Prezidija slēdziena. Saeima var tam piekrist vai nepiekrist, bet ir nepieciešams Prezidija slēdziens, lai šo jautājumu izskatītu.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, neviens no Saeimas deputātiem neprotestēja, pirms mēs izlēmām jautājumu šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Jūs protestējat un ierosināt balsot.

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj un godājamie deputāti! Es ierosinu šo projektu nodot Prezidijam izskatīšanai, nevis Saeimas komisijai un lūdzu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Apiņa kungs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es domāju, ka tas ir vienkārši mazliet jau par vēlu. Ja jau nolēma, tad nolēma. Mēs nolēmām nodot komisijai.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Apiņa kungs! Kāds ir jūsu priekšlikums? Nodot komisijai. (No zāles deputāts P.Apinis: "Mans priekšlikums ir 14.jūnijs.")

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt, ka Kārtības rullis paredz arī noteikt laiku, kāds ir deputātiem vajadzīgs, lai izskatītu šo likumprojektu un izlemtu šo jautājumu. Arī šis laiks, kā jūs redzat, nav ievērots. Šis iesniegums ir saņemts šorīt no rīta.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Es tomēr gribētu, lai mēs ļoti precīzi ievērotu to, kas ir ierakstīts Kārtības rullī. Par jebkuru iesniegumu Prezidijam ir jālemj. Jūs, Prezidijs, protams, varat lemt nedēļas laikā vai arī ātrāk, ja jūs uzskatāt, ka tas ir vajadzīgs, bet vispirms jums ir jānolemj, kādā veidā jūs šo dokumentu piedāvājat tālākai izskatīšanai. Šinī gadījumā šis dokuments Prezidiju nav redzējis un Prezidijs nav redzējis šo dokumentu. Kā mēs varam par kaut ko šinī brīdī balsot?

Sēdes vadītājs. Augsti godātais Dobeļa kungs! Es jums pilnīgi piekrītu, bet, jau iepazīstinot ar iesniegto likumprojektu, es teicu, ka Prezidija atzinuma par šo likumprojektu nav.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu izbeigt diskusiju par šo problēmu. Kārtības ruļļa 82. panta pirmajā daļā ir teikts: "Par saņemtajiem likumprojektiem, līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu." Un panta otrā daļa vēl kaut ko citu pasaka - ka deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus un Prezidija atzinumu vismaz 7 dienas pirms Prezidija ziņojuma. Septiņu dienu termiņš. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt. Prezidijs šo jautājumu vēl nav skatījis, un tātad arī lēmuma, ka tas izsaka šādu priekšlikumu, nav. Un tad Saeima varētu lemt. Tāpēc es aicinu izbeigt diskusiju un ievērot Kārtības rulli. Kārtības ruļļa jaunā redakcija vēl nav stājusies spēkā, tur nav vairs iekšā šo vārdu par Prezidija atzinumu 7 dienas iepriekš. Ir palicis tikai termiņš - 7 dienas. Bet jaunais Kārtības rullis stāsies spēkā tikai 1. jūnijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Ievērojot iebildumus par to, ka nav ievērotas vismaz divas Saeimas Kārtības ruļļa prasības šā likumprojekta tālākai virzīšanai, jautājumu neizskatām.

Otrais iesniegums. "Sakarā ar to, ka saskaņā ar likuma "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 10. pantu esmu pieprasījis Albertam Kaulam atkāpties no zemkopības ministra un Ministru prezidenta biedra amata, lūdzu iekļaut Saeimas šā gada 30. maija sēdes darba kārtības trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā 7. punktu jautājumu "Par uzticības izteikšanu zemkopības ministram, Ministru prezidenta biedram Robertam Dilbam, kooperācijas valsts ministram Zemkopības ministrijā Atim Slakterim, mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam un zvejniecības valsts ministram Zemkopības ministrijā Ivaram Amoliņam". Ministru prezidents Andris Šķēle."

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Ministru kabineta ieteiktajām izmaiņām darba kārtībā? Nav. Tātad iekļaujam minēto jautājumu darba kārtības trešajā sadaļā kā astoto.

Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Zīles kunga parakstītu dokumentu: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas 30. maija Saeimas sēdes darba kārtībā:

pirmkārt, iekļaut darba kārtības pirmajā sadaļā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" un noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju;

otrkārt, iekļaut darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanu pirmajā lasījumā un izskatīt šo jautājumu darba kārtības astotajā sadaļā pirms darba kārtības 20. punkta (likumprojekts "Par zinātnisko darbību") izskatīšanas. Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā."

Cienījamie kolēģi, saskaņā ar mūsu nupat notikušo diskusiju varu jums ziņot, ka Saeimas Prezidija atzinuma par pirmo Zīles kunga parakstīto iesniegumu mums nav. Līdz ar to šis jautājums nav izskatāms.

Nākamais iesniegums. "Lûdzu izmainīt 1996. gada 30. maija sēdes darba kārtību, pārceļot darba kārtības 51. punktu (likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"") pirms darba kārtības 20.punkta (likumprojekts "Par zinātnisko darbību")." Parakstījuši pieci Saeimas deputāti.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Čerāna kungs - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Čerāna kungs atsakās no vārda. Vai vēl kāds cits vēlas runāt? Nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret iesniegto priekšlikumu - darba kārtības 51. punktu izskatīt pirms darba kārtības 20. punkta? Nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais iesniegums. "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30. maija Saeimas sēdes darba kārtībā - pārcelt likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"" (darba kārtības 53.punkts) izskatīšanu otrajā lasījumā aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" (darba kārtības 19.punkts) izskatīšanas, lai varētu izskatīt nodokļu parādu kapitālizācijas likumu paketi kopumā." Parakstījis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu komisijas ierosinājumu? Tātad pārceļam 53. punktu aiz 19. punkta. Nupat mēs jau nobalsojām par viena likumprojekta iekļaušanu šajā sadaļā, tātad, ja deputātiem nav iebildumu, šo darba kārtības jautājumu mēs izskatām pēc likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemesssardzi"" izskatīšanas.

Nākamais iesniegums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 30. maija sēdes darba kārtībā un šīs darba kārtības 55. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (otrajā lasījumā) izskatīšanu pārcelt pēc darba kārtības 21.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" trešajā lasījumā izskatīšanas. Līdz ar to mūsu darba kārtības 56. punktu... Parakstījis ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Tātad komisija ierosina 55. punktu izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta... Vai deputāti iebilst? Vai kāds vēlas runāt? Neiebilst. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais iesniegums. Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt grozījumus 30.maija sēdes darba kārtībā: darba kārtības 62.jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" - komisija lūdz atzīt par steidzamu un skatīt to kā 20.jautājumu, jo grozījumam likumā "Par Aizsardzības spēkiem" jāstājas spēkā 1.jūnijā.

Un otrs. Darba kārtības 44.un 45.jautājumu - likumprojektu "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums" un alternatīvo likumprojektu "Par valsts noslēpumu" - skatīt kā darba kārtības 21.un 22.jautājumu. Tātad par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pārcelšanu no šīsdienas sēdes darba kārtības 62.jautājuma uz 20.jautājumu... Tagad gan iznāk uz 23.jautājumu, jo par diviem mēs jau esam izlēmuši, ka tos skatīsim. Deputāti iebilst? Vai kāds vēlas runāt? Neiebilst.

Par otro ierosinājumu Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums skatīt pēc 21.jautājuma, tātad pēc jautājuma par zemes komisijām. Tur secība, protams, ir pagājusi uz priekšu, lai tas ir 23. vai 24.jautājums, bet pēc jautājuma par zemes komisijām, lai būtu 44. un 45.punkts. Likumprojekts par zemes komisijām arī ir trešajā lasījumā, arī tas ir ļoti svarīgs.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju teikt, ka piekrītu Sausnīša kunga ierosinājumam, lai viņa likumprojekts tiktu izskatīts pirms valsts svarīgās jeb slepenās informācijas likuma.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi iebilst pret Sausnīša kunga un Druvas kunga ierosinājumu - 44.un 45.jautājumu izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru mēs tikko nobalsojām? Neiebilst. Vai uzstāties vairs neviens nevēlas? Nevēlas. Paldies. Pieņemts.

Vairāk iesniegumu ar lūgumiem mainīt darba kārtību nav. Izskatīsim Prezidija ierosināto darba kārtību.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Ir saņemts deputāta Jāņa Rāznas iesniegums par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem iesniegtā likumprojekta, līdz ar to šis likumprojekts tiek svītrots no šīsdienas sēdes darba kārtības.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krisberga, Rāznas, Nagobada, Zaķa un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Krisberga kungs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Un arī daži cienījamie parakstītāji! Es gribētu informēt, kāds pašreiz kāzuss ir noticis: noraidot savu parakstu zem pirmā likumprojekta, Rāznas kungs principā atstāj savu parakstu zem otrā likumprojekta, bet viņi ir saistīti. Es saprotu, Seiles kundze, jūsu rūpes un sarunu ar reālo likumprojekta iniciatoru, bet lieta ir sekojoša. 1995.gada 23.augustā Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis likumu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Šo grozījumu 6.panta 3.punktā ir noteikts, ka, ja īpašuma tiesību atjaunošanai nepieciešamie dokumenti nav iesniegti līdz 1996.gada 1.martam, tad šā likuma 4.panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka pilsētas domes vai rajona padomes komisija nosūta personām, kuras pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības, brīdinājumu par to, ka 3 mēnešu laikā jāiesniedz nepieciešamie dokumenti. Savukārt Ministru kabineta 87. un 88.noteikums, kas tika pieņemts 1995.gada 23.augustā, pieprasa, lai Valsts arhīvs no 1.aprīļa izsniegtu dokumentus tikai tiem, kuriem šie paziņojumi ir pienākuši līdz 1.aprīlim. Šobrīd ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji - gan pilsoņi, gan Latvijā dzīvojošie -, kā arī ārzemēs dzīvojošie saņem paziņojumus, ka kaut kāds dokuments, izrādās attiecīgajās vietējās padomēs nav pamanīts, ka viņa trūkst, un cilvēki šodien dodas uz Valsts arhīvu, bieži vien arī no ārzemēm sūta pieprasījumus. Valsts arhīvam ir saistoši šie Ministru kabineta noteikumi, un, ja pieprasījums pienāk pēc 1.aprīļa, Valsts arhīvs nav tiesīgs izdot nepieciešamo dokumentu. Ir atklātas un deputātiem ienāk ļoti daudzas sūdzības, arī man tajā skaitā, par to, ka bieži vien vairākas vietējās padomes apzināti nav ievērojušas kāda dokumenta trūkumu. Šodien šie cilvēki tātad nevarēs atjaunot savas īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā. Jā, man, protams, iebildīs, ka pēc 1.jūnija varēs vērsties tiesā un ar tiesas palīdzību pierādīt. Man nav skaidrs tikai viens jautājums: kāpēc bija skatāms namu denacionalizācijas likumprojekts? Un šeit jāsaka paldies Prezidijam, kas saprata šo momentu. Ja ir runa par zemes denacionalizāciju, tad noteikti tiem cilvēkiem, kuri nav spējuši tikai vietējo pašvaldību dēļ iesniegt vajadzīgos dokumentus, būs jāiet caur tiesu. Un tomēr paldies vismaz par to, ka namu īpašniekiem būs dotas kaut kādas prioritātes, bet kārtējo reizi zemes īpašniekiem, zemniekiem, šī pretimnākšana netiks izrādīta. Lai zemnieki vēršas tiesā. Tomēr vismaz es aicinu atbalstīt Prezidija ierosinājumu nodot likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums jau darbā atrodas gan grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", ko Juridiskā komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi un kas būs ietverti darba kārtībā acīmredzot nākamajā sēdē, gan arī grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", kuri arī ir jau darbā. Un šeit iznāk tā, ka mēs atkal vienu un to pašu likumu gribam grozīt ar desmit dažādiem atsevišķiem likumprojektiem. Es vienkārši aicinātu cienījamo Krisberga kungu ņemt to vērā, jo jums kā deputātam ir tiesības... jums nav jāskatās, vai Rāznas paraksts ir vai nav, jums vienam ir personīgas tiesības iesniegt priekšlikumus atbildīgajā komisijā - vai nu tieši, vai caur Kanceleju, un pateikt to, ko jūs gribat panākt, bet nevis virzīt to kā atsevišķu likumprojektu. Es vienkārši aicinātu to ņemt vērā un tāpēc nenodot šos likumprojektus komisijām. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 11, atturas - 21. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu. Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam ir deputāta Roberta Zīles iesniegums: "Lûdzu piešķirt man neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1996.gada 4.jūnija līdz 9.jūnijam sakarā ar piedalīšanos Starptautiskās kopīpašuma pētīšanas asociācijas ikgadējā konferencē Kalifornijā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu no 4. līdz 9.jūnijam Robertam Zīlem. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saskaņā ar Tiesu varas likuma 61. panta prasībām izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par to, lai divos tiesu apgabalos tiktu apstiprināti tiesneši. Izskatot šos dokumentus, mēs konstatējām, ka gan pēc formālajām prasībām, gan arī pēc būtības šīs kandidatūras atbilst tam, lai viņas varētu apstiprināt par apgabaltiesas tiesnesēm, un tādēļ es lūdzu jums pievērst uzmanību dokumentam nr. 916, kur ir lēmuma projekts "Par Birutas Ķeires apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas pilsētas tiesas tiesneses amata". Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta šo kandidatūru, un tādēļ es lūdzu Saeimai pieņemt šādu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Birutas Ķeires apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Pievērsiet uzmanību, ka balsojums ir slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 9. Biruta Ķeire apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas pilsētas tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi Elgu Sudāri, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 8. Elga Sudāre apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata.

J. Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu zemkopības ministram Ministru prezidenta biedram Robertam Dilbam, kooperācijas valsts ministram Zemkopības ministrijā Atim Slakterim, zvejniecības valsts ministram Zemkopības ministrijā Ivaram Amoliņam un mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam"".

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par nolasīto Saeimas lēmuma projektu. Balsošana šoreiz būs atklāta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 7. Saeima nolemj izteikt uzticību zemkopības ministram Ministru prezidenta biedram Robertam Dilbam, kooperācijas valsts ministram Zemkopības ministrijā Atim Slakterim, zvejniecības valsts ministram Zemkopības ministrijā Ivaram Amoliņam, mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam. (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Atbildes uz deputātu jautājumiem". Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Rubina, Valdmaņa, Saulīša, Priedkalna, Stroda, Kazāka, Gannusas, Zelgalvja, Čerāna un Grinberga jautājumiem par demogrāfisko programmu un bērnu un jaunatnes attīstību.

Vladimirs Makarovs - Ministru kabineta vārdā.

V.Makarovs ( labklājības ministrs, Ministru kabineta vārdā).

Cienījamie deputāti! Atbildi uz jūsu diviem jautājumiem kopīgi gatavoja Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Atbilde ir iesniegta rakstiski. Es tikai vēlos pievērst uzmanību vienam faktam...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Godātie žurnālisti, jūsu interese par jaunajiem ministriem ir ļoti liela, bet izdariet to tā, lai netraucētu Saeimas sēdes darbu.

V.Makarovs. Valdība šobrīd strādā pie dokumenta "Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība", kurā tiks atspoguļotas daudzas ar demogrāfiju saistītās problēmas.

Otrkārt. Valdības komitejā jau ir akceptēts Demogrāfijas komisijas sastāvs, un mēs ļoti ceram, ka tieši šī komisija, kurā ir iekļauti gan valdības pārstāvji, gan pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām un arī žurnālisti, dos konstruktīvus priekšlikumus šo sasāpējušo problēmu risināšanā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Bekasova, Gredzena, Kalnbērza un Kuprijanovas jautājumiem sakarā ar Ludzas rajona nepabeigtā jaunā slimnīcas korpusa gatavošanu nodot Privatizācijas aģentūras valdījumā.

Vladimirs Makarovs - Ministru kabineta vārdā.

V.Makarovs ( labklājības ministrs, Ministru kabineta vārdā).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski, un valdība šobrīd meklē risinājuma variantus, lai Ludzas slimnīcas jaunceltni varētu nodot pašvaldībai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz Saeimas deputātu Valdmaņa, Gannusas, Čerāna, Stroda, Saulīša, Rubina, Sinkas, Dunkera, Kļaviņa un Krisberga jautājumiem par 1991.gada 23. un 24. augusta Augstākās padomes lēmuma par okupācijas laikmeta noziegumiem pret cilvēci un tautu pildīšanu.

Dzintars Rasnačs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Tajā ir precīzi formulēts, kāds šobrīd ir Latvijas Republikas Prokuratūras statuss, kā arī ir precīzi formulēts, kādā kārtībā deputāti var saņemt atbildes uz nepieciešamajiem jautājumiem no Prokuratūras. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Pētera Cimdiņa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda un Kazāka jautājumiem par zinātnei atvēlēto budžeta līdzekļu izlietojumu 1996.gadā sadalījumā pa tēmām vai projektiem.

Pēteris Cimdiņš - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs.

P.Cimdiņš ( augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski (dokuments nr. 913-a). Atbilde satur skaidrojumu par divām pozīcijām - par tirgum orientētiem pētījumiem, kur ir pievienots plašs anotatīvs materiāls, kas apkopots grāmatas veidā, un atskaite par integrācijai atvēlētajiem līdzekļiem.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debašu atklāšanu nav.

P.Cimdiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Krisberga, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda - jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnača kungam par Vidzemes priekšpilsētas tiesas 1996.gada 27. maija spriedumu apsūdzētās Intas Fogeles lietā. Pamatojumam vārdu neviens nelūdz. Jautājumu nododam Latvijas Republikas tieslietu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Deņisova, Bekasova, Golubova, Staša, Urbanoviča jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam, Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam, Latvijas Republikas veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par iespējamo Liepājas bērnu slimnīcas reorganizāciju, pārvietojot to uz Liepājas centrālo slimnīcu. Iesniegumu par jautājuma motivāciju nav. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas labklājības ministram, Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās, Latvijas Republikas valsts veselības ministram.

Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Dozorceva jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru kabineta rīcību, pieņemot Latvijas valodas apmācības programmu, kas ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Iesniegumu par jautājuma pamatojumu nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram un Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Rudzīša, Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Kuprijanovas jautājumi Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam par Iekšlietu ministrijas jautājumu lemšanas kārtības reglamentējošo aktu prasībām attiecībā uz valsts amatpersonām (sakarā ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara kunga parakstīto Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas atbildes vēstuli uz deputātu Lujāna, Bartaševiča, Bekasova, Golubova un Kuprijanovas jautājumiem iekšlietu ministram).

Vārds motivācijai Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šāds jautājums bija jāuzdod cienījamajam Turlā kungam sakarā ar to, ka uz mūsu vēstuli, ko mēs adresējām uz viņa vārda, atbildi deva valsts sekretārs Andris Stara kungs, kurš uz mūsu trijām vēstulēm atbildēja ar vienu. Tajā viņš uz mūsu - Bartaševiča kunga, manu, mana palīga un arī Valsts privatizācijas aģentūras pārstāvja - lūgumu, lai mēs varētu palīdzēt prezidenta kandidātam sagatavot savu programmu, atbildēja noliedzoši. Tāpat tas bija ar preses pārstāvjiem, kad prezidenta kandidātam tika liegta iespēja noturēt cietuma klubā preses konferenci. Tādēļ mēs gribam uzzināt, vai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Stara kungs, parakstot Latvijas Iekšlietu ministrijas atbildes vēstules (24.maijā nr.1 un 28.maijā nr.1) uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, M.Bekasova, A.Golubova un L.Kuprijanovas iesniegumiem Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlā kungam, nav nonācis pretrunā ar ministrijas jautājumu lemšanas kārtību reglamentējošo aktu prasībām. Ja nav nonācis, tad kā jūs varētu komentēt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta Koordinācijas daļas vadītāja Vitolda Zahara kunga laikrakstā "Vakara Ziņas" pausto viedokli: "Izlemt šo jautājumu var tikai ministrs."

Otrais. Kā un kādā veidā Latvijas Republikas Saeimas deputātu Latvijas Valsts prezidenta kandidāta apmeklējums Matīsa cietumā pārkāpj "spēkā esošo likumu un likumpamatoto aktu prasības"?

Trešais. Kādi konkrēti Latvijas Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa un Soda kodeksa panti tiek pārkāpti, ja Matīsa cietuma ieslodzītais apmeklē cietuma klubu, un kur šeit tiek saskatīta saistība ar "notiesātā A.Rubika soda izciešanas režīma jautājumiem"?

Ceturtais. Vai "likumdevēja un tiesu varas noteiktais" pieļauj Latvijas masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, piemēram, žurnālistiem, intervēt Latvijas Valsts prezidenta kandidātu A.Rubika kungu vai piedalīties viņa preses konferencē?

Mēs ceram saņemt konkrētu Turlā kunga atbildi, un, ja kādi no ierēdņiem ir pārkāpuši šīs tiesības, tad arī viņa reakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram.

Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Grīnberga un Rudzīša jautājumi Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Pēterim Cimdiņam par zinātnes reformas īstenošanas pamatnostādnēm un par garantijām šobrīd vēl strādājošajiem zinātniekiem šīs reformas laikā.

Motivācija. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Pēc tā, ka mēs redzam šodien darba kārtībā Cimdiņa kunga priekšlikumus likumā "Par zinātnisko darbību", kā arī pēc dažādiem signāliem no zinātniekiem mēs spriežam, ka valstī ir Cimdiņa kunga vadībā uzsākta zinātnes reformas īstenošana. Tas pats par sevi būtu ļoti labi, bet diemžēl daudzu zinātnieku viedoklis šobrīd ir tāds, ka pašreizējās reformas notiek ministrijas kabinetu klusumā, un tas ierindas zinātniekiem liek justies kā skrūvītēm birokrātijas mehānismā. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Cimdiņa kungs mums un arī pārējai sabiedrībai izskaidrotu šīs reformas pamatnostādnes, kā arī garantijas šobrīd vēl strādājošiem zinātniekiem šīs reformas laikā. Jo skaidrs ir tas, ka mēs nedrīkstam iznīcināt tās zinātniskās skolas, kuras jau ir spējušas izturēt to grūto laiku, kas ir bijis līdz šim. Īpašs satraukums zinātnieku sabiedrībā pastāv attiecībā uz Zinātņu akadēmijas humanitāro institūtu likteni. Zinātnieki šeit saskata tendenci šos institūtus vienkārši likvidēt, it kā integrējot tos Latvijas Universitātē. Tiek uzskatīts, ka Universitāte tam nav ne finansiāli, ne organizatoriski gatava, un ir atsauces uz jau agrāk pievienotā Vēstures institūta bēdīgo pieredzi. Tad nu mēs ļoti gribētu zināt, kādā veidā ir veikta šīs reformas apspriešana zinātnieku sabiedrībā. Kā jau es teicu, šī augstākās izglītības un zinātnes iestāžu integrācija, neapšaubāmi, ir vajadzīga, bet ir ļoti svarīgi, lai tā notiktu godīgi, nevis vienai zinātnieku grupai izrēķinoties ar otru vienā vai otrā formā. Un, kā jau minēju, ļoti svarīgi ir tas, lai šajā procesā netiktu izjauktas labi strādājošas zinātniskas skolas. Šī diskusija starp sabiedrību būtu nepieciešama jau pašā sākumā, lai šo procesu tiešām virzītu optimāli un lai no tā būtu labums sabiedrībai - gan zinātniekiem, gan arī visiem pārējiem. Un tādēļ šis mūsu jautājums ir tiešām šāds aicinājums uz plašāku diskutēšanu par šo problēmu. Būsim pateicīgi par atbildi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Pēterim Cimdiņam.

Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Grīnberga un Rudzīša jautājumi Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par to, kā notiek no bankas "Baltija" parādniekiem atgūto līdzekļu atmaksāšana tās kreditoriem un kā šī atmaksāšanas kārtība atbilst likuma "Par kredītiestādēm" 142.panta prasībām.

Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mēs lūdzam Repšes kunga un Kreitusa kunga skaidrojumu par to, kādā veidā tiek veikta līdzekļu, kas tiek atgūti no bankas "Baltija" parādniekiem, atmaksāšana šīs bankas kreditoriem un noguldītājiem. Es varu atgādināt likuma "Par kredītiestādēm" 142.panta daļu, kurā ir teikts, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgums ir šāds: vispirms ir jāatmaksā fizisko personu prasījumi, kuri nepārsniedz 500 latu. Un tādēļ mūsu jautājums ir tāds: vai šobrīd ir izmaksātas kompensācijas, līdz 500 latiem, visiem bankas noguldītājiem, fiziskām personām? Un, ja tas tā nav, tad cik liela daļa no šiem vispirmām kārtām veicamajiem maksājumiem vēl nav izdarīti?

Un otrkārt. Vai ir bijis kaut viens gadījums, kad ir veiktas no bankas atgūtajiem līdzekļiem citas izmaksas, apejot likumā noteiktās iepriekš minētās augstākās prioritātes prasības? Un, ja tas tā ir bijis, tad kādiem mērķiem un cik lielas summas šādā veidā ir izmaksātas? Ja ir bijis kaut viens šāds maksājums, kamēr iedzīvotājiem nav šie 500 lati atmaksāti, tad tas ir neapšaubāms likuma pārkāpums, un tādēļ mūs interesē arī tas, kāda būs jūsu rīcība, lai sauktu pie atbildības personas, kas ir tieši vainīgas minētajos likuma pārkāpumos. Būsim pateicīgi par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputātu Leitenas, Nagobada, Deņisova, Prēdeles un Saulīša jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam un Latvijas Republikas veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par ieilgušo Labklājības ministrijas 1995.gada alkohola akcīzes nodokļa sadali pašvaldībām.

Pieteikuma jautājuma pamatošanai jeb motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas labklājības ministram un Latvijas Republikas veselības valsts ministram.

Nākamais darba kārtības jautājums - atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas politiku bezdarba problēmas tūlītējā risināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā bezdarba visvairāk skartajos Latvijas reģionos.

Indulis Emsis - Ministru kabineta vārdā.

I.Emsis (vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Godātā Saeima! Sakarā ar to, ka ministrs Māris Gailis šobrīd ir valsts vizītē Vācijā, viņš ir pilnvarojis mani atbildēt uz Saeimas pieprasījumu. Lai samazinātu bezdarbu un veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, kuros tas ir nepieļaujami pieaudzis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir paveikusi šādus darbus.

Pirmkārt, ir sagatavoti un iesniegti projekti Briselē PHARE programmai par attīstības plānu izstrādāšanu trīs Latvijas reģionos, konkrēti, Liepājas reģionā, Dobeles reģionā un Latgales reģionā, ieskaitot sešus Latgales rajonus, kā arī pieteikums Latvijas nacionālā reģionālā attīstības plāna izstrādē.

Ir izstrādāts un iesniegts ministrijām Ministru kabineta noteikumu projekts par mērķdotāciju piešķiršanu no valsts budžeta teritoriālai plānošanai un attīstības projekta izstrādāšanai 1996.gadam, un šim mērķim, kā mēs atceramies, budžetā bija atvēlēts viens miljons latu.

Tiek izstrādāti "pilotprojekti" attīstības plāniem un teritoriālajiem plāniem Limbažu, Kuldīgas, Dobeles, Liepājas rajonā, Alūksnes un Siguldas, kā arī Aizkraukles pilsētā un šo pilsētu apkārtējos pagastos. Šie materiāli vēlāk tiks izmantoti kā metodoloģiskā bāze, lai varētu izstrādāt attiecīgus normatīvos dokumentus.

Ministrija piedalās arī starpvalstu sadarbībā reģionālās attīstības jomā. Es gribu nosaukt šeit divus no šādiem sadarbības plāniem. Tā ir attīstības stratēģija "Apkārt Baltijas jūrai - 2010", un tas ir attīstības projekts Tampere-Helsinki-Rīga. Darbus, kā jau es minēju, konkrēti veic ministrija šo starpvalstu projektu ietvaros.

Ir veikts pētījums par Latvijas pagastu un pilsētu reģionālo attīstību. Šī informācija precīzi raksturo pašreizējo situāciju Latvijā, katrā pagastā. Situācijas raksturojumā ir izmantoti 18 parametri, un šobrīd mums ir pilna informācija, lai varētu pieņemt lēmumus par tiem reģioniem, kuriem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība.

Tālāk. Kā šiem pagastiem un šiem reģioniem palīdzēt? Ministrija ir izstrādājusi šādu attīstības koncepciju. Mēs esam paredzējuši to apspriest valdībā šā gada 1.jūlijā, pareizāk sakot, pēc 1.jūlija, un būtu vēlams, lai visi šā pieprasījuma skartie jautājumi tiktu izdiskutēti pēc tam, kad valdībā tiktu pieņemta šī attīstības koncepcija, jo tad sarunu priekšmets mums būtu konkrētāks, nekā tas ir šobrīd, kad mēs runājam tikai par šīs attīstības koncepcijas projektu. Koncepcija paredz nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem šajos īpaši veicināmajos reģionos. Tā paredz īpaša reģionālās attīstības fonda izveidi tiešam uzņēmējdarbības atbalstam, un tā paredz arī saimnieciskās struktūrmaiņas bezdarba skartajos reģionos.

Tālāk. Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi arī citu ministriju, iestāžu un institūciju iniciatīvām un darbībām, jo ir pilnīgi skaidrs, ka vienas ministrijas ietvaros nav iespējams atrisināt reģionālās attīstības problēmas Latvijā. To ir iespējams izdarīt tikai ar visas valdības, valsts un pašvaldību struktūru kopdarbību, un tāpēc ir mūsu sadarbība gan ar Ekonomikas ministrijas nacionālās mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas autoriem un izstrādātājiem, gan arī ar attiecīgajiem speciālistiem, kas Ekonomikas ministrijā strādā pie nodokļu atvieglojumu sistēmas izveidošanas, kā arī pie valsts investīciju programmas. Notiek sadarbība arī ar Ostu attīstības fonda un daudziem citiem ministriju speciālistiem.

Ministrijas redzeslokā ir arī tūrisma veicināšana. Šajā jomā šobrīd notiek attīstība - konkrēti, ir sagatavoti dokumenti par viesnīcu un tūristu mītņu sertifikāciju, ir veicināta lauku tūrisma attīstība.

Nule kā valdībā tika izdarītas izmaiņas tūrisma ceļazīmju un attiecīgi vīzu režīmā, un šobrīd ir atvieglots vīzu režīms, lai varētu ar ceļazīmēm apmeklēt mūsu kūrortiestādes tie, kas vēlas šeit, Latvijā, atveseļoties vai atpūsties. Tātad šī "barjera" ðobrīd ir noņemta un turpinās darbs, lai varētu šīs "barjeras" atvieglot arī dzelzceļa stacijās un citur.

Tālāk ir pieņemts likums par zemes dzīlēm, un tas veicinās dabas resursu racionālu un ātrāku iesaistīšanu tautsaimniecībā un līdz ar to veicinās reģionālo attīstību. Šajā laika periodā ir paveiktas arī būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē, ir izstrādāti būvniecības nozarē normatīvi, tie ir pieskaņoti Eiropas savienības prasībām. Ir izstrādāti priekšlikumi privatizējamo namu un koplietošanas telpu apkopei, namu remontu nodrošināšanai. Ir priekšlikumi par būvmateriālu ražošanu, pārstrukturizēšanu, kā arī enerģētisko resursu ekonomiju būvniecībā. Visi šie izstrādātie dokumenti...

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Emša kungs. Godātie žurnālisti! Saeimā ir zināmi darba kārtības noteikumi un jums ir noteiktas vietas, kur jūs varat sniegt intervijas. Tas attiecas arī uz ministriem. Tāpēc, lūdzu, netraucējiet deputātus darbā!

I.Emsis. Paldies. Tātad es varu līdz ar to šeit secināt, ka arī būvniecības nozarē ir būtiska pavirzīšanās uz to, lai Latvijas reģionos būvniecības nozare varētu atdzimt no jauna un jaunā kvalitātē.

Es gribu vēl uzsvērt to, ka minētajiem pasākumiem un daudziem citiem, kurus es šeit laika trūkuma dēļ neminēju, ir ilglaicīgs raksturs un tāpēc ātri pamanīt panākumus šajā jomā būs grūti. Un tāpēc, lai mēs varētu saskatīt tūlītējus labumus Latvijā reģionu attīstībā, ir jānosauc tie skaitļi, kas raksturo reālās valsts investīcijas rajonos, kur ir augsts bezdarba līmenis.

Šīs investīcijas ir tieši saistītas ar pašvaldību infrastruktūras objektiem. Tie ir objekti, kas skar ūdensapgādi, kanalizāciju, enerģētiku, ceļu tīklus un tamlīdzīgi. Es gribu nosaukt tikai vienu galveno skaitli: pašvaldībās infrastruktūras objektos šobrīd investīciju, valsts investīciju, programma paredz ieguldīt un notiek ieguldījumi kopsummā par 100 miljoniem latu tikai šajā vides un infrastruktūras sfērā vien (es šeit nerunāju par enerģētikas sfēru, transporta sfēru un citām sfērām, kuras ir citu ministriju pakļautībā). Tātad mūsu ministrijas pārraudzībā esošajā sfērā valsts investīciju programma aptver šodien 100 miljonus latu, turklāt vairāk nekā 30% no šīm investīcijām ir tieši bezdarba visvairāk skartajos reģionos.

No tā mēs arī varam izdarīt secinājumus. Ja tiek ieguldīts infrastruktūrā, tad tur parādās jaunas darba vietas, jaunas iespējas piesaistīt cilvēkus, parādās viņiem iespēja nopelnīt iztiku ģimenei un vienlaikus tiek radīti pamati tālākai reģionu attīstībai.

Nobeidzot es varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šī saruna būtu daudz vēlamāka pēc tā brīža, kad valdībā būs apstiprināta koncepcija, reģionālās attīstības koncepcija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Čerāna kungs, jūs 3 minūtes izmantosiet? Kostandas kungs, 3 minūtes? Neizmantosiet?

Godātie deputāti! Mums šodien Saeimā ir vairāki patīkami mirkļi.

Pirmais. Mēs sveicam deputātu Viesturu Gredzenu 65 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Tāpat visu deputātu vārdā es gribētu sveikt apaļā jubilejā Saeimas Kancelejas darbinieci, kuras panākums ir tas, ka viņai izdodas mūs visus regulāri sazvanīt uz sēdēm, - Mirdzu Luku-Indāni. (Aplausi.)

Līdzās jubilāriem atļaujiet apsveikt mūsu visu vārdā deputātu Induli Emsi sakarā ar starptautiskās balvas saņemšanu par ieguldījumu vides aizsardzībā. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds Robertam Zīlem - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātam. Zīles kungs...

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Budžeta un finansu komisijas locekļi, es aicinu uz sēdi pulksten trijos komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Tātad pulksten piecpadsmitos, jā? Skaidrs.

Jānis Kazāks - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Aizsardzības un iekšlietu komisiju tūlīt pēc pārtraukuma izsludināšanas lūdzu ierasties komisijas telpās uz nelielu sapulci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Cienītās dāmas un godātie kungi, lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies:

Ervids Grinovskis,

Valdis Krisbergs,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Jānis Priedkalns,

Andris Rubins,

Andris Tomašūns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu.

Atklājam debates par deputātu pieprasījumu. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Māra Gaiļa vārds tautā nepārprotami saistās ar bankas "Baltija" krīzi pagājušajā vasarā, kad daudzi simti tūkstošu cilvēku pazaudēja savus noguldījumus. Ar ko vēl? Ar ierēdniecības reformu, kuras rezultātā valstī tika izveidota plaša ierēdņu šķira, kuras sociālais un cita veida nodrošinājums būtiski paceļas pāri sabiedrības vidējam dzīves līmenim. Un tajā pašā laikā daudzi ierēdņi nebūt nejūtas kā tautas un ikviena cilvēka kalpi, bet biežāk gan ir gatavi demonstratīvi parādīt savu pārākuma stāvokli. Vēl. Gailis taču kādu laiku bija premjerministrs. Kas notika tajā laikā? Var teikt skaidri - vadošie politiķi šajā laikā labi spēja pašapkalpoties, bet tautas vairākumam dzīve kļuva daudz grūtāka un arī bezcerīgāka. Un sevišķu bezcerību vieš darba trūkums un perspektīvas neesamība šo darbu kādreiz iegūt.

Diemžēl tieši šāda situācija šobrīd ir izveidojusies Latvijas laukos. Pēc oficiālās statistikas datiem, bezdarbs atsevišķos Latvijas pagastos sasniedz pat 40% no visiem darbaspējīgajiem. Bet apskatīsimies šos statistikas datus, ļausim runāt skaitļiem! Tātad bezdarba līmenis, bezdarbnieku skaits pret iedzīvotāju skaitu darbaspējas vecumā:

Alūksnes rajona Pededzes pagastā - 33,9%,

Balvu rajona Baltinavas pagastā - 30,9%,

Lazdulejas pagastā - 41,2%,

Vectilžas pagastā - 30%,

Jēkabpils rajona Leimaņu pagastā - 30,5%,

Krāslavas rajona Andrupenes pagastā - 32,6%,

Bērziņu pagastā - 30,1%,

Grāveru pagastā - 39,1%,

Kaplavas pagastā - 33,9%,

Ķepovas pagastā - 31 %,

Robežnieku pagastā - 34%,

Svariņu pagastā - 41,7%.

Madonas rajona Mārcienas pagastā - 32,4%,

Preiļu rajona Turku pagastā - 40%,

Rēzeknes rajona Čornajas pagastā - 30,2%,

Dekšāres pagastā - 29,9%,

Kantinieku pagastā - 38,5%,

Sokolu pagastā - 33,2%.

Rajonu "griezumā" redzams, ka sevišķi kritiska situācija ir Balvu, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes rajonos. Un es gribu vēl tikai piebilst, ka neoficiāli minētie bezdarba dati ir tādi, ka vietām ir pat 60 līdz 90 procenti. Tie ir ārkārtīgi smagi skaitļi.

Bezdarba un ekonomiskā pagrimuma dēļ laukos ir iestājusies smaga demogrāfiska krīze. Visā valstī vidēji mirstība gandrīz divreiz pārsniedz dzimstību, bet vietām pat trīs reizes. Cik ilgi tā var turpināties? Vai tas ir normāli? Vai tā tam būtu jābūt? Varbūt tomēr tas būtu uzskatāms par sevišķi nopietnu trauksmes signālu, kas pieprasa tūlītēju reakciju un rīcību.

Bet paskatīsimies, kā Latvijas reģionu problēmas izprot un risina tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis. Vispirms jau jāsaka, ka pozitīvu rezultātu nav nekādu. Darba vietas radītas netiek, un krīze vēl joprojām tikai saasinās. Arī pašvaldības 1996. gada valsts budžeta pieņemšanas rezultātā smagi izjūt līdzekļu trūkumu, tādēļ tās daudzviet nevar veikt tām uzticētās un iedzīvotājiem nepieciešamās sociālās funkcijas.

Frakcijas "Latvijai" deputāti šā pieprasījuma formulējumā jautāja skaidri: pirmkārt, kādus konkrētus pasākumus Māris Gailis ir veicis bezdarba problēmas tūlītējai risināšanai Latvijas reģionos un, otrkārt, ko viņš ir konkrēti darījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tieši bezdarba visvairāk skartajos reģionos?

Tās ir konkrētas lietas, kuras bija jāizdara un kuras būtu vismaz darītas, ja ministram kaut nedaudz rūpētu tautas liktenis, nevis tikai šauras personiskās intereses. Bet kā jūs domājat - kāda bija atbilde? Gaiļa kungs raksta... tagad citēšu: "turpmākais darbs saistās ar īpaši veicināmo reģionu noteikšanas kritēriju izstrādi, kura izpildes termiņš ir šā gada septembris". Nu vienkārši apskaužami tempi! Vairākus gadus jau bijis valdībā, bijis Ministru prezidents, nu jau 5 mēnešus darbojas reģionālās attīstības ministra amatā, bet līdz septembrim vēl tikai kritēriji jāizstrādā, pēc kuriem tad varēs vērtēt, kam palīdzība vajadzīga un kam - ne. Cik ilga būs šī vērtēšana? Un kas notiks tagad līdz septembrim? Un kas notiks šīs vērtēšanas laikā? Tā ka neceriet, godātie pilsoņi, ka kaut kas uz labo pusi varētu pavērsties tuvākajos divarpus šā ministra valdīšanas gados! Nebūs nedz uzņēmējdarbības vidi veicinoša nodokļu režīma, darba vietu, nedz arī reģionāli labvēlīgas attieksmes pret reģionālajām pašvaldībām, nedz vēl daudz kā cita. Būs tikai kungiem sava kungu dzīve, papīrīšu pārcilāšana no vienas kaudzītes uz otru, vizināšanās dārgās automašīnās, ārzemju komandējumi, remonti ministriju ēkās. Par tautu kungiem galva nesāp. Lai mirst! Varbūt, kad nebūs cilvēku, nebūs problēmu. Kā tas ir jūsu skatījumā, ministra kungs?

Bet patīkami, protams, ka cilvēki ir sākuši saprast, ka ar šādu ministru Latvija tālu netiks. Es esmu pateicīgs visiem Latvijas pašvaldību sapulces dalībniekiem, kas ar atzinību vēl 19. aprīlī uzņēma manis teikto par Gaiļa kunga demisijas nepieciešamību.

Protams, visa minētā rezultātā varētu rasties iespaids par Māri Gaili kā par ļoti neizdarīgu ministru. Tomēr, dziļāk papētot viņa darbību, parādās visai "interesantas" (pēdiņās) aktivitātes. Varam atcerēties vēl Godmaņa valdības laikus, ar visu krāsaino metālu eksportu, G-24 kredītiem, kad neviens cits kā tieši Māris Gailis bija Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors. Varam atcerēties ierēdņu reformu, banku "Baltija", varam jautāt - cik daudz valsts naudas Māris Gailis tajā laikā un vēlāk ir iztērējis ārzemju komandējumos? Arī pašlaik viņš ir ārzemju komandējumā. Un kāds no tā ir bijis labums Latvijas valstij? Varam jautāt arī par Māra Gaiļa saitēm ar kriminālo pasauli. Neatbildēti ir palikuši vairāki Ļeskova kunga apgalvojumi par viņa sadarbību ar Māri Gaili, un nav skaidra arī Māra Gaiļa radniecība ar bijušās Depozītu bankas īpašnieku Raiti Gaili, par kuru tagad pēdējās dienās tiek ļoti daudz runāts presē, un es domāju, ka man nav jākomentē, kas viņš tāds ir. Un tagad tam visam nāk klāt arī bīstamo atkritumu novietnes būve Dobeles rajona Gardenē, kas tiek veikta milzīgā steigā, pat negaidot Ministru kabineta lēmumu un būvatļaujas saņemšanu pirms būvdarbu reālās uzsākšanas. Šādas steigas kontekstā ļoti dīvaina šķiet ārvalstu palīdzības piesaiste un novietnes privatizācijas ideja, kas paredzēta Ministru kabineta lēmumā par šīs novietnes izveidošanu, to visu saistot kopā ar grozījumiem likumā, kas paredzētu iespēju Latvijā importēt bīstamos atkritumus.

Bet nu šī valdība un to veidojošās partijas ir atzinušas par labāku uzņemties politisko atbildību par Māra Gaiļa bezdarbību un darījumiem dažādos amatos. Redzēsim, cik ilgi vēl tas tā turpināsies, jo jautājumu uzkrājas pārāk daudz un tie ir pārāk smagi. Tie ir jautājumi par Latvijas šodienas krīzi un daudzu cilvēku bezcerību, tie ir jautājumi par apzinātu šķēršļu likšanu tirgus ekonomikai un brīvas godīgas konkurences normālai attīstībai Latvijā. Tie ir jautājumi par ārvalstu investīciju ieplūšanas bremzēšanu. Tie ir jautājumi par voluntārām reformām, to stratēģisko virzienu, kuru realizācijas laikā var zaļi dzīvot no tām atvēlētās naudas. Tie ir vēl daudzi citi jautājumi, kas ir tautas sāpe. Cik ilgi vēl?

Balstoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka ministrs nav spējis konkrēti atbildēt uz šo pieprasījumu, nav spējis vai arī nav gribējis tikt galā ar saviem pienākumiem, es aicinu izbeigt šo tautas piesmiešanu šādā veidā un aicinu Saeimu izteikt neuzticību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim. Saeimas lēmuma projekts ir iesniegts Prezidijā un izdalīts deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā šeit pamatoja jau Kārlis Čerāns, Māris Gailis ir tas politiķis, kas runā vienu, bet darbi ir pilnīgi citādāki. Paskatīsimies pavisam nesenā pagātnē. 1995.gada 17.janvārī "Lauku Avīzē" Gailis, toreiz vēl būdams premjerministrs, teica par savas valdības prioritātēm tā: pirmkārt, valsts un pilsoņu drošība, kas ietver valsts aizsardzības stiprināšanu, nesaudzīga cīņa ar noziedzību, korupciju un nodokļu nemaksāšanu; otrkārt, Latvijas lauku attīstība; treškārt, izglītība. Lūk, šie skaistie vārdi, kas vienmēr ir gājuši līdzi Mārim Gailim. Bet kā ir bijis ar šiem darbiem? Tad, kad viņš bija aizsardzības ministrs un vienlaicīgi premjerministrs, reizi nedēļā uz pāris stundām ieskrienot Aizsardzības ministrijas ēkā, ar šādu savu vadības stilu faktiski ir novedis Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus pie iznīcības sliekšņa. Visi šie parādi, kas ir sakrājušies šobrīd karaspēka daļām par ūdeni, par elektrību, par apkuri un tā tālāk, kā slogs gulstas arī uz pašreizējo aizsardzības ministru, un tāpēc rodas šīs problēmas, ka Robežapsardzības spēkiem te vienai, te otrai daļai atslēdz elektrību un tā tālāk. Tās visas ir Māra Gaiļa kā valstsvīra darbošanās sekas. Tāpat ir ar šo valsts aizsardzības stiprināšanu. Tāpat ir ar šo cīņu pret noziedzību, korupciju, nodokļu nemaksāšanu. Mēs zinām to, ka vairāk nekā puse nodokļu Latvijā tā arī netiek iekasēta. Tā spoži ir darbojies Māris Gailis, teikdams, ka tā ir bijusi prioritāte.

Kā ir ar Latvijas lauku attīstību - bet šeit, man liekas, nevienam nav jāpaskaidro, kā viņš ir realizējis šo prioritāti.

Par izglītību, par panākumiem šeit mēs varējām pārliecināties pagājušā gada rudenī lielajos skolotāju streikos, nemieros, demonstrācijās.

Māris Gailis 1995.gada 21.jūlijā laikrakstā "Diena" teica: "Budžeta krīze atrisināsies pēc dažiem mēnešiem. Samazināsim šo budžetu, nākamajā gadā pieņemsim budžetu bez deficīta." Kas notika īstenībā? Pats viņš pēc gada, 1996.gada februārī, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir spiests atzīt: "Budžeta deficīts palielinājās no 2 līdz gandrīz 4%, un nebija jau man arī citu iespēju, kā vien diezgan pamatīgās krīzes apstākļos paaugstināt budžeta deficītu." Redzam - runā vienu, dara pilnīgi citu; sola vienu, bet seko pilnīgi pretēja rīcība. 1996.gada 7.februārī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" Gailis lielīgi saka: "Man palaimējās strādāt...", "pastrādāt" - tā viņš saka, nevis "strādāt", bet "pastrādāt". Tas ir tiešām precīzi viņa šis stils. Viņš nevis strādā, bet pastrādā: "Man palaimējies pastrādāt dažādās jomās - Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, Ārlietu ministrijā par valsts sekretāru, esmu organizējis valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, vadījis valdību, bet tagad pievilcību strādāt šajā ministrijā..." domāta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - "...saskatu apstāklī, ka tās pārziņā ir arī būvniecība, ar kuru, var teikt, esmu saistīts ar ģimenes saitēm. Man ir pieredze kā kādreizējam galdniekam un mēbeļu ražotājam." Kolosāli! Un tad ir arī loģiski, ka viņš saka: "Es faktiski šo ministriju redzu kā mazu valsts plānu, kur būvēt servisa objektus, dzīvojamās mājas un citus objektus." Un tas ir viss, ministra kungs! Mazs ģimenes uzņēmums jums laikam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vairāk itin nekas! "Tikai 15 mēnešus biju valdības vadītājs," saka Gailis, "tomēr domāju, ka manā laikā daža laba lieta tika izdarīta, īpaši banku krīzes vadīšanā."

Kā ir īstenībā? 6.Saeima bija spiesta izveidot Izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu to, kas noticis ar banku "Baltija". Kā viņš novadījis šo krīzi - to mēs redzam: ir sagrauta lielākā banka Baltijas valstīs, 149 000 noguldītāju nezina, vai viņiem vēl paliek cerība atgūt kaut daļu noguldījumu. Un neviens par to arī neliekas ne zinis, ka šie cilvēki ir zaudējuši pēdējos iztikas līdzekļus, ka viņi atrodas uz dzīvības un nāves robežas. Bet Gailis saka: "Es lieliski novadīju banku krīzi."

Tas būtu par noguldītājiem, bet kā ir ar bezdarbu, kā ir ar bezdarbniekiem, kā ir ar maznodrošinātajiem, sevišķi pensionāriem? Māris Gailis Jelgavā pasaka ļoti skaidri (tas publicēts 1996.gada 20.marta laikrakstā "Panorama Latvii"): "Aizvediet pensionārus uz Baltkrieviju, lai paskatās, cik slikti tur dzīvo, tad viņi sapratīs, cik labi ir pie mums." Tas ir viss, ko var piedāvāt ministrs. Tās ir viņa programmas, tā ir reģionālās attīstības koncepcija - aizvest pensionārus uz Baltkrieviju. Voluntārs, cinisks... Faktiski, es domāju, tā ir pat ņirgāšanās par cilvēkiem, ja šādā veidā var izteikties ministrs.

Tad, kad Joahims Zīgerists, Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs, piedāvāja visām partijām Latvijā kopīgi sadarboties, lai risinātu investīciju jautājumus, lai cilvēkiem risinātu sociālās palīdzības jautājumus, lai palīdzētu bezdarbniekiem, pensionāriem un tā tālāk, atsaucās Jānis Jurkāns, atsaucās Stroganovs, bet Gaili, kuram būtu par to jārūpējas kā ministram, kā valstsvīram, protams, šāds darbs nemaz neinteresē. Viņš var piedāvāt tikai to: "Aizvediet pensionārus uz Baltkrieviju!"

Jā, Gailis saka, ka viņš ir reformu veicējs. 1993.gada 28.jūnijā laikrakstā "Diena" Māris Gailis saka: "Es gribētu kļūt par jauno valsts ierēdņu šefu, izveidot skolu." 1993.gada 21.oktobrī Gailis saka: "Jau martā ar Levitu sākām strādāt pie jaunās struktūras modeļa un secinājām, ka, lai valsts reformas ieviestu, ir nepieciešama ministrija." Viņš arī pats to vadīja pēc tam un veidoja tās darbu. Viņš saka: "Mani vienmēr ir aizrāvušas pārmaiņas!" Jā, Gailim pārmaiņas ir patikušas. Vai tās ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas, - tas nav svarīgi, Gailim ir patikušas pārmaiņas! Un tā šīs pārmaiņas nāk te vienā jomā, te otrā, pēc kurām valsts vairs nevar atkopties gadiem ilgi, jo neko stabilu viņš ar savu darbu tā arī nav spējis izveidot. 1996.gada 7.februārī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" Gailis pašapmierināti saka: "Pats par šo ierēdņu reformu esmu gandarīts. Īpašu gandarījumu izjūtu arī par manas valdības laikā pieņemto sociālo reformu. Tas bija visgrūtākais darbs. Mūsu pensiju sistēma, kā esmu dzirdējis, ir vismodernākā ne tikai visā Centrālajā un Austrumu Eiropā, bet ir arī mūsdienīgāka nekā lielā daļā attīstīto valstu." Nu var jau miesassargu ielenkumā pateikt šādus lielīgus vārdus, bet lai iziet šis ministra kungs uz ielas un pasaka to pensionāriem acīs. Es esmu visai nobažījies par to, kāda būs, cik spontāna šo cilvēku reakcija uz šādiem apgalvojumiem.

Es domāju, ka to novērtē ne tikai cilvēki, bet to novērtē arī reāli domājoši politiķi. Un tā mūsu premjerministrs Andris Šķēle arī saka 1996.gada 1.aprīlī laikrakstā "Diena". Pēc Šķēles domām, ierēdņu reforma Latvijā ir nevis neizdevusies, bet vienkārši nav izdevusies. Kā negatīvu parādību premjerministrs minēja arī to, ka ierēdņi tomēr ir politizēti. Un ir jautājums: kādas ir konkrētu partiju intereses? Un tādēļ valdība vēlas 81.panta kārtībā mainīt likumu par civildienestu. Tā ir laba, pareiza doma, bet jāsāk, es domāju, valdības galvam ir ar to, ka jānomaina ministrs, kas visas šīs "ziepes ir ievārījis" un tad jāmēģina vēl saglabāt to, ko var saglābt.

Tā ka Šķēles kunga izteikumi ir pareizi. Un es tikai domāju, ka jāseko ir arī konkrētai un asai rīcībai. Mums, deputātiem, ir jāpalīdz premjeram strādāt. Par reģionu attīstību, investīcijām, bezdarba likvidēšanu, cīņu pret nabadzību Gailis nedomā un nestrādā šajā jomā. Tā vietā, kā mēs redzam, ir kabinetu un ministrijas remonti. Tas ir tas, ko viņš saka, - būvdarbi, ģimeniskās saites, kas mani pie tā saista. Jā, to mēs uzreiz arī redzam. 1995.gada 25.septembrī "Neatkarīgajā Cīņā" Gailis saka: "...Tātad interjera iekārtošana. Tas zināmā mērā man ir kā jājamais zirdziņš, interjers jebkurā telpā man vienmēr ir šķitis ļoti svarīgs." Precīzāk būtu teikt, ka nevis jebkurā telpā, bet telpā, kurā viņš apgrozās. To mēs zinām, kā viņš iekārtoja ar vēsturiskām mēbelēm savu premjera kabinetu, un, tiklīdz viņš bija dabūjis jaunu amatu - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, tā tūdaļ sekoja grandiozais projekts par remontdarbiem, kas šajā ministrijā jāveic. 1996.gada 30.marta avīzē "Atmoda Atpūtai" ir informācija par to, ka Gaiļa ministrijas ēkas remontam tiek nosaukta summa - 350 000 latu. Tad, kad valstī nav investīciju, trūkst investīciju, kad jārisina bezdarba un citas reģionālās attīstības problēmas, Gailis redz pašu svarīgāko jautājumu - būvdarbus, remontdarbus paša ministrijā.

Informācija: bijis izsludināts arī konkurss remontdarbu veikšanai, tajā piedalījušies astoņi arhitektu biroji, triumfējusi firma "Sîlis, Zābers un Kļava". Visus plānus vērtējusi komisija, kurā bijusi arī ministra sieva Zaiga Gaile. Arī interesants gājiens. Pie tam 350 000 latu esot nepieciešami tikai remontdarbu pirmajam etapam, jo kāda arhitektu firma esot aprēķinājusi, ka visu darbu veikšanai nepieciešami 800 000 latu.

Premjerministrs Šķēle pasaka skaidri: "Gailis neko manas valdības laikā neremontēs!" Arī premjerministrs ir spiests tātad nosodīt šādus Gaiļa voluntārus plānus, bet es domāju, ka šeit vienkārši morāls nosodījums šo cilvēku neapstādinās, tāpēc viņš ir jāatbrīvo no ministra amata un nekavējoties. Par saviem darba pienākumiem, kā mēs secinājām, Gailis nerūpējas, toties par sevi un par saviem cilvēkiem parūpēties viņš gan neaizmirst. Mēs 1996.gada 2.marta laikrakstā "Diena" lasām informāciju, ka Gailis saņēmis pulksteni no Alejas komercbankas prezidenta, ka viņš bija iedevis atļauju, pēc neoficiāli apstiprinātas informācijas, ar mutisku rīkojumu arī turpmāk šai bankai apkalpot valsts budžeta kontus Daugavpilī. "Rîgas Balss" 1996.gada 22.aprīlī paskaidro sīkāk, ka dāvana, tas nieka pulkstenītis, kas maksājis līdz 10 000 dolāru, Gailim pasniegta pagājušā gada janvāra sākumā, kad viņš divas dienas bija Daugavpilī, kur apmeklējis arī "Latvijas ceļa" biroju un kur Vasiļjevs pasniedzis kopā ar firmas "Lat West east" pārstāvi, tagad nelaiķi, Generalovu šo pulksteni, un ka 1995.gada sākumā tieši pēc Gaiļa ...finansu ministrs Piebalgs panāca, lai Alejas komercbankai ļauj apkalpot daļu no valsts budžeta kontiem, kas ikvienai bankai tātad rada labas iespējas gūt papildu ienākumus.

Kā zināms, Vasiļjevs balotējās "Latvijas ceļa" sarakstā. Pats Gailis no tā izdarīja tikai vienu secinājumu, viņš pateica sekojošo: "Esmu pārliecināts, ka nākotnē šādu gadījumu vispār vairs nebūs, jo, kā izrādās, šāda rīcība ir bīstama, tad jau labāk visu noslēpt." Tā saka Gailis: "...tad jau labāk visu noslēpt."

Tauta savu secinājumu ir izdarījusi, žurnālisti savu secinājumu par šo politiķi ir izdarījuši. Konkrēti "Dienas Biznesā" 15.aprīlī mēs lasām: "Var droši secināt, ka Māris Gailis kā politiķis ir fantastiski izgāzies, visi viņa grandiozie projekti ir pārvērtušies vanckaros, ierēdniecības reforma ir neizdevusies. Iedzīvotāju ienākumu masveida deklarēšanas kampaņa ir izgāzusies. Māris Gailis ir izstrādājis pagastu robežu reformu, iecerējis veikt superdārgus remontus un citus spožus pasākumus. Taču jau tagad pret gaidāmo pagastu robežu reformu sacēlušās pašvaldības. Patiesībā Māri Gaili vajadzētu pēc iespējas ātrāk un tālāk patriekt no valdīšanas, tomēr viņu joprojām patur ministra amatā. "Kâpēc?" jautā žurnālisti. "Kâpēc?" jautā visa tauta. Un atbilde, mēs arī šeit sakām, ir jādod parlamentam. Mēs - Tautas kustība "Latvijai" - tāpēc aicinām visus, redzot šos precīzos argumentus par Māra Gaiļa postošo darbību un postošo bezdarbību, balsot par šā ministra atstādināšanu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies...

Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godājamie kolēģi! Es tikai gribu precizēt. Iepriekšējais runātājs pieminēja, ka Vasiļjeva kungs ir balotējies "Latvijas ceļa" sarakstā. Viņš nav balotējies "Latvijas ceļa" sarakstā, es gribu gan piezīmēt, ka "Latvijas ceļa" sarakstā uz pašvaldību vēlēšanām balotējās jūsu prezidenta kandidāts Imants Liepa.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies...

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka te nav ko šķēpus lauzt. Gaiļa kungs ir pierādījis spoži vienu lietu. Te jau var nosaukt nezin cik piemēru, bet tas, ka viņš ir cilvēks bez goda - tas ir pilnīgi skaidrs. Kaut vai bankas "Baltija" lietā. Šodien cilvēki, kas klausās šo sēdi, man piekritīs simtprocentīgi, ka Gaiļa kungs svinīgi (tāpat kā Hruščovs kādreiz apsolīja uzcelt komunismu) solīja valdības vārdā atdot visus noguldījumus. Pēc tam viņš samazināja savus solījumus līdz 500 latiem. Pēc tam viņš samazināja līdz 100 latiem. Rezultātā daži septiņdesmitgadīgi pensionāri, kas vēl nav paguvuši nomirt, šos 100 latus arī saņēma. Es domāju, mēs esam dzirdējuši, ka Amerikā par daudz mazākiem nodarījumiem štāba priekšnieks nošaujas. (Zālē smiekli.) Jā, jā! Un es domāju, ka, ja Gaiļa kungam ir kaut maza kripatiņa vēl palikusi godaprāta, tad viņam sen vajadzēja aiziet no šī ministra amata, lai viņš vēlreiz nedzirdētu to, ko viņš dzirdēja pie Ministru padomes ēkas, kad tauta tur bija sapulcējusies. Es atvainojos, ka es atkārtoju to no augstās tribīnes, kur Gailim ir vieta, uz kādas čupas.

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, es jums atļaušos izteikt aizrādījumu.

O.Dunkers. Es tikai citēju tautu.

Sēdes vadītāja. Tauta kādreiz bija arī "Mçs, Nikolaja II" - Krievijas tauta, tāpēc ir jautājums par to, kas ir tauta. Arī Māris Gailis ir tauta.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Šausmīgi jauka diskusija ir izvērsusies. Kolēģi, es arī mazliet atskatīšos kādu pusotru gadu senā vēsturē. Un es atceros, ka bija tāds gadījums, ka Māra Gaiļa valdību apstiprināja šajā pašā namā, šajā pašā telpā 5.Saeimas laikā. Pirmais cilvēks, kas cēlās un aicināja balsot par viņu un no visas sirds to darīja, un darīja to ar pārliecību, tas bija Odisejs Kostanda. Viņš vienmēr ir atbalstījis un vienmēr zinājis, ko saka. Es domāju, ka viņš to arī atceras. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs...

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie deputāti! Ja jūs pildītu Kārtības ruļļa noteikumus un laicīgi pieteiktos rakstiski debatēs, tad mums tās noritētu daudz ātrāk. Mēs nekavētu paši savu laiku, bet strādātu.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Mīļā latvju tauta! (Zālē smiekli.) Šodien ir ļoti nopietns jautājums. Diemžēl es gandrīz vai nevaru atbalstīt Kostandas kungu, jo Latvija var zaudēt ievērojamu kadru, un sakarā ar to, ka Gaiļa kunga nav Rīgā, jo viņš ir kārtējo reizi ārzemēs, iedomājieties, kāda varētu būt reakcija, ja viņš uzzinātu, ka mēs pa šo laiku viņu esam atbrīvojuši no ministra amata. Kā Latvija viņu dabūs atpakaļ? Jo ir pilnīgi reāli, ka viņš nolems sākt savu darbību kādā citā valstī. Bet, ja mēs nopietni padomāsim, tad, protams, var atcerēties tautas aicinājumus Gaiļa kungam un Gaiļa kunga solījumus. Un varbūt nevajadzētu apvainot arī Kostandas kungu, jo, kā parasti mēs sakām, pēc izskata viņš ir simpātisks, runāt arī māk... (Smejas. Zālē smiekli.) Šinī gadījumā es nedomāju Kostandas kungu, bet Gaiļa kungu. Tādēļ es domāju, ka vajadzētu diezgan nopietni pārdomāt un varbūt pārcelt šo jautājumu uz nākošo sēdi, tad mierīgi padomāt un izlemt Gaiļa kunga tālāko likteni.

Arī Šķēles kungs varbūt varētu sagatavot savu viedokli par šo ministru. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Godātie deputāti, atgādinu jums Kārtības ruļļa 130.pantu: "Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram." Ðajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kostandas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Kazāka, Gannusas, Zelgalvja, Grīnberga, Rudzīša un Grinberga - iesniegumu Saeimas Prezidijam: "Lûdzam sakarā ar Saeimas pieprasījumu (dokuments nr. 830) Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim izteikt neuzticību" un ministra atbildi uz to.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu "Izteikt neuzticību Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram." Jā, balsošana būs atklāta. Tas pats par sevi, es domāju, neizraisa nevienam problēmas. Zvans noskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu - izteikt neuzticību. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums ir Saeimas 16.maija sēdes darba kārtībā iekļautais, bet neizskatītais likumprojekts "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu".

Anatolijs Gorbunovs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Godātie deputāti! Gorbunova kungs, mirkli uzmanības! Godātie deputāti! Lūdzu pēc balsojuma rezultātiem citas savas darbības veikt tā, lai tie, kuri paliek zālē, dzirdētu ziņotāju. Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dokuments nr.692 - "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Tie ir izdoti 81.panta kārtībā, un šos noteikumus Saeima pieņēma izskatīšanai. Tagad saskaņā ar Kārtības rulli tie ir izskatāmi normālā likumdošanas procedūrā trijos lasījumos. Tautsaimniecības komisija iesniedz tos pirmajā lasījumā. Es esmu ievēlēts komisijas vārdā būt par ziņotāju.

Vispirms par šo likumprojektu, kuru mēs izskatām kā noteikumus. Vispirms varbūt secinājumi un vispārējs raksturojums.

Vispirms es gribu teikt, ka šie noteikumi ir pieņemti kā atbilstoši valdības deklarācijai, kura tika iesniegta Saeimā. Proti, ka jārealizē eksporta veicināšanas programma, kuras mērķis būtu veidot optimālas eksporta un importa proporcijas un sakārtot ekonomiskās attiecības atbilstoši valsts līmenī noteiktajām prioritātēm. Viens no eksporta veicināšanas mehānismiem ir brīvās ekonomiskās zonas, tajā skaitā brīvostas, izveidošana.

Ja runājam par mērķi, tad zināmā mērā varētu teikt, ka, veidojot šo brīvostu, šis mērķis ir bijis piesaistīt investīcijas, palielināt Rīgas tirdzniecības ostas jaudas un efektivitāti. Tātad - vispirms pašas ostas interesēs, bet galvenokārt arī visas valsts ekonomiskajās interesēs. Jo ostu saimnieciskās darbības aktivizēšana, kā zināms, rada kumulatīvo efektu citās tautas saimniecības jomās - celtniecībā, transportā, telekomunikācijās, palielinās pieprasījums pēc finansu, menedžmenta, juridiskiem un citiem pakalpojumiem. Pieaugot šīm aktivitātēm, tiek radīts papildu nacionālais ienākums, kas, ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu, var būt ļoti nozīmīgs.

Tagad atļaušos citēt dažus atzinumus par šiem noteikumiem, kurus mēs izskatām kā likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vispirms - Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas atzinums. Ministrija to ir iesniegusi arī jums, godātie deputāti. Es citēšu tikai vienu rindkopu: "Brīvās ekonomiskās zonas izveidi ostas teritorijā ir paredzēts izmantot vairākās Latvijas ostās. Tā kā pie brīvostas izveides strādā arī mūsu kaimiņvalstīs, brīvo ekonomisko zonu izveide Latvijas ostās ir vērtējama pozitīvi arī no mūsu valsts ostu starptautiskās konkurētspējas aspekta. Augstas konkurētspējas saglabāšana attiecībā pret ostām kaimiņu valstīs ir būtiska, ņemot vērā tranzītkoridora lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā."

Tālāk. Varbūt nedaudz raksturošu šo situāciju ar skaitļiem. Vispirms - par pašu ostu. Tuvāko triju, piecu gadu laikā, uzlabojot pakalpojumu līmeni, pateicoties jaunu ražotņu izveidošanai, kravu gada apgrozījums var pieaugt par 70-80 procentiem. Tas savukārt veicinās Rīgas tirdzniecības ostas neto apgrozījuma pieaugumu par 40 procentiem. Kopējais brīvostas neto apgrozījums var būt 25-29 miljoni latu, bet tīrā peļņa 4,5 - 6 miljoni. Bet šeit ir runa par pašu ostu. Bet, kā es jau pašā sākumā teicu, šis varbūtējais ekonomiskais efekts attiecas ne tikai uz pašu ostu, bet arī uz vispārējo ekonomisko situāciju, par ko runā Ekonomikas ministrija. Tātad brīvostas izveidošana, kā liecina daudzu pasaules valstu pieredze, ne tikai veicina eksportu, bet vienlaicīgi palielina arī iekšzemes kopprodukta apjomu. Ik gadus, ja investē apmēram 13 miljonus valsts teritorijā, iekšzemes kopprodukta papildu pieaugums gadā varētu būt 37 miljoni latu vai 6,7% no Latvijas kopējā tagadējā iekšzemes kopprodukta pieauguma. Tas ir vispārējs raksturojums un vispārēji skaitļi. Bet, es domāju, deputātus interesē ne tikai šis projekts kā tāds, bet vairāk interesē pati šī ostas izveide, tiesiskais muitas nodokļa un iekšējās kārtības režīms. Tā es vienkārši varētu raksturot brīvostas režīmu.

Pats nosaukums "brīvosta", manuprāt, ir ne visai precīzs. Pēc šā nosaukuma iznāk, ka šeit būtu it kā neierobežota brīvība un līdz ar to nekontrolējama kontrabanda, migrācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Protams, ja kredītu kontroli neveic, tad jau var visādi būt. Bet, kas attiecas uz likumu, likums faktiski nosaka, ka ostas teritorija kļūst par vienotu muitas noliktavu. Līdzko ostā piestāj kuģi, tie, protams, tiek fiksēti. Tālāk. Kravas iekraujot un izkraujot tiek fiksētas gan ostas kompjūteros jeb datoros, gan arī kopējos muitas datoros. Tālāk. Preces tiek apstrādātas vai fasētas, vai citādi pārveidotas, un tās tālāk dodas, pieņemsim, uz Latvijas teritoriju, tad viņas muitas lielo noliktavu, "brīvvalsti", atstāj un tiek maksāti visi nodokļi, kas ir paredzēti, - akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis. Tāpat arī, ienākot Latvijas teritorijas šajā brīvostā, ko sauktu par lielo muitas noliktavu, ne citādi, - tajā ienākot, preces atkal ir muitas kontrolē, maksāti tiek visi šie nodokļi, par kuriem es runāju. Pašā ostas teritorijā, notiekot uzņēmējdarbībai, uzņēmumi arī maksā tos nodokļus, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībā.

Tagad - par pašu likumprojektu. Protams, tas ir pirmais lasījums, un es nevaru runāt tieši par attiecīgajiem pantiem un runāt par tiem uzlabojumiem, kuriem vajadzētu būt šeit. Bet es tomēr centīšos ļoti īsi pateikt. Mēs Tautsaimniecības komisijā esam jau saņēmuši gan no Finansu ministrijas konkrētus iesniegumus par pantu labojumiem, gan no Valsts ieņēmumu dienesta, tas ir, Rīgas ostas muitas, priekšlikumus par atsevišķu pantu labojumiem, un es domāju, ka tiešām šis muitas režīms nav precīzi fiksēts šajā likumprojektā un ka trešajā lasījumā noteikti vajadzētu to fiksēt viennozīmīgi, lai šeit nebūtu kaut kādas divdomības un dažādi traktējumi un lai tas pilnīgi atbilstu jaunā Muitas kodeksa prasībām.

Arī par nodokļiem ir jābūt pilnīgai skaidrībai, un tāpēc Finansu ministrija ierosina, kādā veidā šī situācija šobrīd būtu kārtojama.

Godātie deputāti, ļoti interesants ir pārejas noteikumu viens punkts. Es varbūt varētu uzzināt arī jūsu bažas par brīvostas režīmu. Proti, brīvostas režīms tiek attiecināts uz brīvostas teritorijas daļām pakāpeniski. Ar satiksmes ministra rīkojumu. Un saskaņots ar Finansu ministriju. Tātad finansu ministram vai Finansu ministrijai ir veto tiesības uz teritoriju. Kādā ziņā? Es domāju, tādā ziņā, ka, ja šī teritorija neatbilst brīvostas prasībām, tad es nedomāju, ka Finansu ministrija, ar kuru būs jāsaskaņo un kura, pārbaudot, es atvainojos, kaut vai to, vai šis žogs ir kārtībā, vai muita ir apgādāta ar kompjūteriem, kuri būtu attiecīgi savienoti ar muitas kompjūteriem un tā tālāk... Finansu ministrija tādā veidā nodokļu ieņēmumus samazinātu, ka viņi dod šo atļauju. Un tāpēc šīs veto tiesības Finansu ministrijai, es domāju, ir pamatotas, ņemot vērā, ka šis brīvostas režīms uz brīvostas teritorijas daļām jāattiecina tiešām pakāpeniski un ar garantijām un šīs garantijas ir jāuzņemas Finansu ministrijai un Satiksmes ministrijai. Ir šeit juridiskā ziņā... piemēram, 2.pants, kur teikts, ka likums par ostām un citi tiesību akti attiecas uz brīvostu tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīm noteikumu normām. Es domāju, ka otrajā lasījumā šeit noteikti vajag precīzi uzrakstīt, jo tādus termiņus mēs vairs nelietojam.

Ir arī citas lietas, kuras, es domāju, Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, tas ir, muitas... Un, spriežot vispār par ostu likumiem, kad godātais kolēģis Liepas kungs, deputāts Liepa, bija aicinājis arī citus ostu pārstāvjus, to skaitā visas Rīgas ostas vadību, izteikties par šo likumprojektu, -tad mēs šeit nedzirdējām kategorisku noraidījumu. Bet, strādājot pie otrā un trešā lasījuma, šie panti ir jāpilnveido - un kopīgi ar ekspertiem un arī lietpratējiem ostu lietās. Tas nu ir skaidrs.

Nobeidzot šo savu varbūt īso ziņojumu, komisijas vārdā aicinu jūs balsot par šo likumprojektu un pieņemt pirmajā lasījumā. Tautsaimniecības komisijas vārdā es aicinu un informēju jūs par to, ka ir arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, arī viņi atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi šo darbu uzsākt, šis likumprojekts ir varbūt viena no šā darba sastāvdaļām, tas ir domāts arī pārējām ostām. Ar vienu no ostām šis darbs ir jāsāk konkrēti.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirms debašu atklāšanas nosaukšu runātāju secību: Jānis Mauliņš, Valdis Krisbergs, Elmārs Zelgalvis, Jānis Ādamsons.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Īsti nopietni pret šo lietu nespēju attiekties. Atvainojos par to. Ienāk prātā rakstnieks Alberts Bels, kas, kādreiz izlasījis vienu galīgi nepieņemamu literāru darbu, teica tā: "Ðis autors ir lieliski atstājis milzīgas iespējas pilnveidoties. Pats sev atstāj šīs iespējas." Mums šeit tās iespējas ir vēl milzīgākas. Rodas vispirms daži jautājumi. Viens no Milgrāvja man uzdeva tādu: "Vai tad starp mani un kaimiņa māju cels Berlīnes mūri?" Es jautāju, kāpēc tad viņš domā, ka tādu mūri cels? "Pretējā gadījumā mēs ar kaimiņu sastrādāsimies un viņš lētās preces man pa logu pasviedīs." Es jau domāju par to, ka robežas ies pa ielas vidu šur tur, un patiešām ir jautājums vietā. Cik tad būs muitas punktu? Kā šos muitas punktus apsargās? Kā šo robežu apsargās? Jo nevar taču pastāvēt beznodokļu zona un turpat blakus - ar nodokļiem nomākti uzņēmumi un cilvēki. Un no nodokļiem atbrīvoti veikali un no muitas nodevām atbrīvoti veikali, bet turpat blakus - ar visām šīm nodevām, kuros strādās tādi paši rīdzinieki - un strādās, cik ir paredzēts, vismaz tūkstošiem cilvēku brauks pāri šai robežai. Tad rodas vienkāršs jautājums - vai viņu somas arī kontrolēs? Rodas tādi sīki jautājumi, uz kuriem uzreiz uzduras. Mums ir iesniegts (uz 34 lapaspusēm) brīvostas ekonomiskais pamatojums, taču, ja izlasa šo pamatojumu, tad ne uz vienu nopietnu jautājumu tur nav atbildes. Tur ir tikai tukši apgalvojumi. Bet, kā mēs zinām, Ministru kabineta noteikumi nr.137, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, jau darbojas. Un interesantākais ir tas, ka tas lielais pamatojums ir pilnīgi bez neviena paraksta, nav nosaukts neviens uzvārds, nav minēts neviens atbildīgais cilvēks, nevienu eksperts, kas pie tā būtu strādājis. Ir minēts tikai kaut kāds vārdā nenosaukts Maltas pārstāvis, kas arī pārstāvētu Rīgas ostu, bet uzvārdu mēs tā arī neuzzinām, un mēs nezinām, kas tas par cilvēku - no Itālijas vai no šīs Itālijas pievalsts. Šajā pamatojumā nav skaitļu, kas būtu iegūti uz aprēķinu pamata. Ir tikai tukši apgalvojumi, ka pieaugs par 40%, ja būs investori... Jāsaka, ka tad, kad mums taisīja plānus komunisti, - tad vismaz bija kaut kāds balstījums uz kaut kādiem aprēķiniem. Te ir tikai apgalvojumi. Tad ir tāds jautājums - vai brīvostas vai brīvās beznodokļu zonas iedzīvotāji tiks izglītoti? Kas maksās par viņu izglītību? Vesela rinda jautājumu. Kur šos līdzekļus ņems, ja viņi nemaksās neko? Tātad šie līdzekļi kaut kur būs jāņem. Šos līdzekļus tātad ņems no pārējās Latvijas iedzīvotājiem. Gan par vides aizsardzību, gan par armiju, gan... vārdu sakot, visi. Par pensijām arī. Varbūt sociālie nodokļi arī tiks samazināti. Nekas tur nav redzams. Kādus tieši nodokļus tur pieņems? Vai vispār noņems vai samazinās? Kas tad tas par pamatojumu, ja galvenie jautājumi tur ir apieti. Ir tikai apgalvojumi.

Kā zinām, ostas šobrīd ir veiksmīgākās valsts ienākumu āderes. Tātad šīs āderes tiek aiztaisītas ciet. Un tajā pašā laikā pamatojumā ir apgalvojums, ka ienākumi no nodokļiem pieaugs par tik un tik. Nu nevar saprast, vai tas ir pa jokam vai nopietni. Pieaugs ienākumi no nodokļiem. No kādiem nodokļiem? Tad rodas tāds jautājums. Starp citu, ir jocīgi, ka pasaules brīvostu vai brīvo zonu pieredze izdota ļoti skaistā noformējumā. Kas un par kādiem līdzekļiem to skaisto izdevumu ir noformējis? Tajā izdevumā "starp rindiņām" pavīd tas, ka Filipīnās ir divas brīvostas, kuras uzplaukst, un līdzsvaru valsts iegūstot uz... tā kā panīkušās citas pilsētas šīs uzplaukstošās pilsētas līdzsvarojot. Mums arī tātad brīvā zona uzplauks, bet pārējā pilsētas daļa panīks, jo, neapšaubāmi, konkurēt nevarēs, ja nebūs tur "Berlīnes mūra" priekšā. Ar tiem veikaliem, kas brīvajā zonā būs, kuriem nebūs nekādu nodokļu... Kādā veidā var konkurēt uzņēmējs, kuram ir dažkārt jāmaksā nodokļos pat 60% no savas peļņas, pret tādu uzņēmumu, kurš būs daļēji, uz pusi, atbrīvots vai vispār atbrīvots no nodokļiem un no muitas? Es nesaprotu, kā te var būt apgalvojums, ka uzplaukums notiks arī pārējā Latvijas daļā, ja šī nevienlīdzība uzņēmējdarbībā būs reāli turpat redzama.

Zināt, šie apgalvojumi skan apmēram tā kā kādreiz komunistu laikos apgalvojums, ka komunismā ražošana uzplauks tāpēc, ka tur visi strādās sabiedrības labā, bet kapitālismā katrs domā tikai par savu labumu, tāpēc nekas labs nevar būt. Tas ir, ja labs nodoms, vajag būt labam rezultātam. Es uztraucies esmu par to, ka mums jau ir ļoti rūgta pieredze ar privatizācijas sertifikātiem. Apgalvoja, ka tas būs brīnumlīdzeklis, lai padarītu vismaz krietnu daļu Latvijas iedzīvotāju bagātus, turīgus vai par uzņēmējiem. Mēs zinām, ka sakarā ar šiem sertifikātiem valsts ir iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus lieku ierēdņu algošanai un ka ar tiem sertifikātiem ir notikušas krimināllietas, mēs noslogojam bankas un par to maksājam, par telpām maksājam un tā tālāk, un maksāsim vēl par daudz ko. Un gandrīz piespiedu kārtā tagad privatizēs dzīvokļus. Nekas no gaidītā brīnuma nenotika, jo ekonomikā, it sevišķi tirgus ekonomikā, vienotas panacejas, viena brīnumlīdzekļa, ar ko pacelt saimniecību... brīnumlīdzekļi tikai rada vienas sistēmas izregulēšanos. Piemēram, pastāv sistēmu teorijā tāds jēdziens - ja vienā vietā tiek kaut kas ļoti attīstīts, tad tas var sistēmu izlīdzsvarot un pat sagraut. Ja mēs saimnieciskajā dzīvē pieturēsimies pie "fantoma", ka var ar noteiktu viena veida līdzekli kaut ko izlabot, mēs tikai sagrausim visu savu saimniecību. Un bija otra "panaceja", ko... paldies Dievam, vadošie politiķi tika pārliecināti no normāli domājošo cilvēku puses, ka nevar Latvijas saimniecību uzlabot, ja mēs pēkšņi devalvēsim latu. Skaisti jau vienā brīdī tas izskatītos, bet kopumā tas būtu milzīgs trieciens saimniecībai. Tā būtu izregulēšana atkal. Šī ticība panacejai ir izpaudusies tagad ticībā brīvostai vai brīvai ekonomiskajai zonai. Vajadzētu par to visu ļoti nopietni padomāt, jo pretējā gadījumā mēs panāksim tikai pretēju rezultātu. Ja mēs gribam runāt par nepieciešamību samazināt nodokļus un radīt apstākļus, lai tiešām te nāktu investīcijas iekšā un lai Latvijas ostas attīstītos, tad pieejai jābūt pavisam citādai. Tad varbūt vajadzēja ieklausīties Tautas kustības "Latvijai" programmā, kas paredzēja vispār nodokļus samazināt un tos kompensēt citādā ceļā. Par šo ceļu mēs saņēmām izsmieklu. Par vienu ceļu - klusēšanu, par otru - izsmieklu. Tas viens ceļš bija iekasēt nodokļus normāli vai vismaz par 10 procentiem vairāk, nekā līdz šim iekasē, un otrs ceļš bija lūgt starptautisko sabiedrību valstiskā kārtā piešķirt uz dažiem gadiem humāno palīdzību, kamēr mēs dabūjam "pirmo elpu". Par to mēs saņēmām izsmieklu. Es domāju tā: ja šī programma un šis likumprojekts (faktiski - noteikumi, kuri jau sākuši darboties no 10. aprīļa) netiks apturēts un par jaunu pārskatīts, tad mēs piedzīvosim lielu vilšanos un pēc trīs gadiem vajadzēs runāt par to tāpat, kā mēs runājam gan par Gaiļa ierēdņu veidošanu, kas tikai sarežģījumus radīja, gan par sertifikātiem, gan par citām lietām, kur mēs esam "íēruši vēju", nopietni neko neapspriežot, nopietni neanalizējot. Es gribu uzsvērt to, ka tikmēr par šo likumprojektu nevar balsot un tikmēr nevar to pat skatīt tālāk, pirms nebūs paraksta zem īsta pamatojuma. Īsta pamatojuma, nevis tikai apgalvojumiem, kuros šīs 34 lappuses būtībā vairāk sastāv no iepriekšējo notikumu analīzes, kuriem nav nekāda sakara ar brīvostas statusu.

Es domāju, ka vajadzētu vienreiz, dāmas un kungi, nopietni pieiet jautājumam, kas var pavērst Latvijas likteni pavisam negaidītā virzienā un radīt mums sarežģījumus - arī tādus, kurus es šobrīd nepieminēju, bet par kuriem varbūt runās kādi domājoši cilvēki pēc manis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu mēs esam jau diskutējuši - pavisam nesen. Nupat es dzirdēju sava kolēģa Mauliņa ļoti emocionālo runu, bet es gribētu runāt tīri pragmatiski. Ir frančiem teiciens, kuru, ievērojot Valodas likumu, uzreiz tulkoju latviešu valodā: "Meklējiet sievieti!" Un šo sievieti sauc - nauda. Tikai naudas intereses valda pār to, ka šodien ir nolemts pieņemt brīvostas statusu. Kā es varētu pamatot savu domu? Varbūt mana doma nemaz tik precīzi nedarbotos pragmatiskā virzienā, ja man būtu bijusi tā laime nedarboties Baltijas asamblejā, nepavadīt Beniluksa ostu delegāciju pa Baltijas ostām, to skaitā pa Latvijas ostām, to skaitā pa Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām. Un Rīgas ostās man iznāca iepazīties ar tā saucamajām privātkompānijām, kuras ļoti likumīgi visu, protams, ir privatizējušas. Un tad, kad vienas lielas privātkompānijas prezidents, laikam ar savu mašīnu, izpildīja manu lūgumu aizvest mani līdz konkrētai vietai centrā, jo man bija jāsteidzas, aizmugurē sēdēja bišķi apšņurcis puišelis, un tas puišelis ļoti dūšīgi prata komandēt šīs firmas prezidentu. Es sapratu, kuri ir īstie saimnieki. Jā, jā... es atceros, puišelis nerunāja valsts valodā. Līdz ar to acīmredzot tās teritorijas, kuras nav paspēts "prihvatizēt", pašreiz tiks pārveidotas par Rīgas brīvostu. Varētu teikt, ka es esmu neprofesionālis, protams, ļoti slikti orientējos ostas infrastruktūrā, uzbūvē, darbības principos un vispār nekā nesaprotu, ko nozīmē brīvā ekonomiskā zona un brīvosta. Šajā gadījumā tiešām man ir daudz vienkāršāk, jo... Profesionālis Gunārs Ross... šķiet, par viņu nebūtu vērts šaubīties, viņš ir profesionālis, viņš ir Rīgas tirdzniecības ostas direktors, zinošs cilvēks, jūrnieks. Un otrs avots - ja mēs, tik ļoti jūsmojot par pirmās brīvvalsts laikiem, paņemtu 1929., 1938., 1939. gada laikrakstu "Jûrnieks", tad redzētu, ka tur ir aprakstīts viss par brīvostām Latvijā, Eiropā, pasaulē, un tāpēc es gandrīz vai bez jebkādiem komentāriem gribētu nolasīt dažus izteikumus, kas te ir rakstīti. Paklausīsimies intereses pēc! Un tā: "Par brīvostu šolaiku nozīmē sauc atdalītu zināmu ostas rajonu, kurā atļauj ievest un izvest ārzemju preces bez muitas. Šai rajonā ievestās preces var palikt nenoteikti ilgi, tāpat tur viņas var pārstrādāt, pārsaiņot un sašķirot, bet viņas nevar šajā rajonā patērēt, kā tas bija portofranko pilsētās." Mums pašreiz rodas lielas problēmas... šeit sākas ironija, protams, ne jau mums. No 1. jūnija visos Latvijas tirgos importa precēm, to skaitā pat importa banāniem, būs nepieciešams kases aparāts. Parādās problēma ar Zemessardzi. Nu pārāk intensīvi viņa sāk atklāt kontrabandas preču noliktavas. Bet, ja preci izkrauj ostā un tā nav brīvosta, tad jau automātiski, nedod Dievs, var pieņemt kontrabandas statusu. Ļoti elegants paņēmiens - izsludināt zonu par tādu, kurā jebkura prece nav vis kontrabandas prece tāpēc, ka viņa atrodas brīvostas teritorijā. Man ir bijušas daudzkārtējas pārrunas ar Ekonomiskās policijas inspektoriem, ar vadošo sastāvu, un man ir pilnīga informācija, ka, piemēram, pagājušajā gadā četras reizes ir dots rīkojums Ekonomiskās policijas inspektoriem, kuros maršrutos, kurā dienā un pulksten cikos virzienā no Rīgas ostas nedrīkst būt neviena pārbaude, un, nedod Dievs, ja tur kāds Ekonomiskās policijas inspektors uzrastos, un nedod Dievs, ja vēl kādu "T.I.R. karnete" vai kādu citu kravu mēģinātu pārbaudīt. Un ir pat zināmi šā augstākā ešelona cilvēku vārdi. Diemžēl rakstisku pierādījumu nav. Līdz ar to es neriskēšu kārtējo reizi ar goda un cieņas aizskaršanu šiem augstajiem cilvēkiem... Bet tas... paldies, Mauliņa kungs, man viņu nav, es atbildu tikai par sevi. Man ļoti patika mana kolēģa Ādamsona kunga teiciens... un es atvainojos, Jāni Ādamsona kungs, ka es izmantošu jūsu teikto un citēšu, bet tādas ir arī manas domas: nekādas vajadzības nav izveidot brīvo Rīgas ostas kontrabandas noliktavu. Tā ir ģeniāla doma, to tiešām neteicu es, bet tas ir Ādamsona kunga izdomājums, es atvainojos, ka pirmais to pasaku.

Man gribas tālāk citēt "Jûrnieku", 1929. gada izdevuma 85. lapaspusi. "Pielaidīsim, ka toreiz mums būtu bijis iespējams ierīkot brīvostas," tas ir, pirms 1929. gada, "tas ir, mēs būtu ierīkojuši zināmu gabalu ostas, sabūvējuši tur noliktavas, celtņus un visas vajadzīgās labierīcības priekš ērtākas preču iekraušanas un izkraušanas, bet vai viņās kāds būtu novietojis preces, tas paliek nenoskaidrots. Droši vien nē." Kāpēc? Vēsturiski ir izveidojies tāds stāvoklis, ka Latvijas ostas, izmantojot Latvijas ģeopolitisko stāvokli, ir tipiskas tranzītostas. Tranzīts - tas nozīmē maksimāli ātri no punkta A caur punktu B (tas ir, Rīga - Liepāja- Ventspils) nogādāt punktā C. Par kādām investīciju piesaistīšanām mēs varam runāt, ja mēs runājam, ka būs investori, kas investēs brīvostā? Brīvostas princips nozīmē, ka krava tiek tur aizturēta - kaut vai tādēļ, lai sašķirotu, safasētu, paskatītos uz to vai vēl kaut ko citu darītu. Bet tikai ne pamatprincips: maksimāli ātri no kuģa - uz kuģi, no kuģa - dzelzceļa vagonā. Kurš investors gribēs investēt līdzekļus, lai viņa bizness sāktu iet ar mīnusa zīmi? Parādiet man tādu! Jebkurā gadījumā man ir skaidri zināms... un, ja būtu vajadzīgs, es tiešām lūdzu atsaukties šobrīd Gunāru Rosa kungu manam telefonam... viņš ir kaut kur Tirdzniecības palātā vai kaut kur citur... Ir saņemtas konkrētas vēstules no Amsterdamas un Roterdamas ostām, ka negarantē Rīgas ostas preču kravu apgrozījumu, ja šeit būs brīvosta. Jūs saprotat, par ko ir runa? Mēs samazināsim kravas apgrozījumu, un tas ir pilnīgi loģiski. Cita lieta ir tas, ka, protams, ļoti gribas apsaimniekot lielisko infrastruktūru, kāda ir Rīgas osta, jo Rīgas osta bija arī komunistu laikos spēcīgi attīstīta tirdzniecības osta, centrs, tāpat kā Ventspils tika attīstīta par naftas terminālo ostu, vienu no trijām bijušajā PSRS teritorijā. Šo teritoriju ļoti gribas pārvaldīt un, protams, mīlēt to mīļoto "sievieti", ko mēs pašā sākumā meklējām, - naudu.

Man gribas savas uzstāšanās beigās pievērst savu kolēģu uzmanību nākamajam momentam. Pasludinot vienu atsevišķu ostas daļu par brīvostu, vienam uzņēmumam tiek radīti īpaši labvēlīgi apstākļi, nodokļu maksājumu atlaides, nostādot pārējos uzņēmumus nevienlīdzīgā stāvoklī konkurences priekšā. Muitas liberalizācija veicinās kontrabandu, kura mūsu valstī ir pietiekami labi sazēlusi, un pavisam nesen Kriminoloģijas pētīšanas centrā, kā arī inteliģences, deputātu un citu pietiekami kompetentu cilvēku saietā ir konstatēts, ka atšķirībā no daudzām citām valstīm mūsu valstī ir ne tikai četras varas, bet reāli eksistē arī piektā vara - "çnu ekonomikas" vara. Acīmredzot šīs "çnu ekonomikas" interesēs ir "izbīdīt" caur mūsu Saeimu Brīvostas likumu. Veiksmīgi tas jau ir izdarīts caur Ministru kabinetu, un acīmredzot kontrabandas pieplūdums Latvijā tiek prognozēts ar strauji augšupejošu līkni.

Es šaubos, vai mana uzstāšanās un mūsu godaprāts būs tik ietekmīgs, lai aizšķērsotu ceļu tam, no kā Latvija jau ir atteikusies kā divdesmitajos gados, tā trīsdesmitajos gados, un lielākā daļa tiešām prātīgu un gudru cilvēku ierosina atteikties no tā arī šodien. Jā, mums eksistē frakciju disciplīna, mums eksistē Starpfrakciju padome, mums eksistē noruna, kā vajag balsot, jo valdībai ir jāstrādā stabili. Nu ko, balsosim! Es balsošu "pret", jo es uzskatu, ka iznīcināt to vārgo ekonomiku, kāda ir Latvijā, lai palielinātu brīvostas labumus tiem, kas šo brīvostu pārvaldīs, - tas nav samērojami. Mazas cilvēku saujiņas mantkāri, merkantilās intereses nedrīkst nostādīt pret visas tautas labklājību, pret dabisku ekonomikas izaugsmi. Un nejauksim brīvostu ar brīvo ekonomisko zonu! Liepājai tas ir pieņemams, bet Rīgas brīvosta - tas ir mākslīgs veidojums, "çnu ekonomikas" bērns. Aicinu deputātus nobalsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tiešām, šodien apspriešanai iesniegtais likumprojekts pirmajā lasījumā izraisa vairākus iebildumus. Pirmkārt, likuma teksts ir neskaidrs, pretrunīgs, tas nedod precīzas, skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem. Otrkārt, likumprojektam pievienotais ekonomiskais pamatojums nerada pārliecību par iecerētā pasākuma pietiekamu ekonomisko efektu attiecībā uz mūsu valsts budžetu un ekonomisko attīstību kopumā.

Treškārt. Likumprojekts nedod skaidru atbildi uz ļoti būtisku jautājumu, kā tiks nodrošināta muitas kontrole tām kravām, kuras no ostas tiks ievestas Latvijā un arī izvestas no Latvijas.

Tālāk ielūkosimies pašā likumprojektā. Vispirms par likumprojekta nosaukumu - "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Kāds šeit izvirzās iebildums? Šajā nosaukumā ir mēģināts savienot un, varētu teikt, ir sajauktas divas būtiskas lietas. Pirmkārt, brīvosta kā noteiktas teritorijas statuss, un, otrkārt, Rīgas tirdzniecības osta - kā juridiskā persona. Tās ir pilnīgi dažādas lietas, kuras nevar, lūk, iekļaut vienā nosaukumā. Un tas jau liecina par to, ka šis likumprojekts no paša sākuma nav pietiekoši pareizi un precīzi konceptuāli izstrādāts.

Tālāk. Mēs lasām, kas ir brīvosta. Brīvosta ir Rīgas tirdzniecības brīvosta - atkal brīvosta - atbilstoši šo noteikumu 3.pantam. Paskatīsimies, kas ir rakstīts 3.pantā. 3.pants sastāv no četrām sadaļām, un viens no formulējumiem ir tāds, ka brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Latvijas Republikas Muitas kodeksa izpratnē. Atšķiram Latvijas Republikas Muitas kodeksu un lasām: "Brīvā muitas zona ir teritorija, kura norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā tiek veikti īpaši muitas kontroles pasākumi." Îpaši muitas kontroles pasākumi, un punkts. Tātad šis definējums 1.pantā atkal mums norāda uz 3.pantu, bet 3.pants mūs vedina uz Muitas kodeksu, un Muitas kodeksā, kā saka, mēs nonākam šajā strupceļā. Un atkal mums nav skaidrs, kas ir šie īpašie muitas kontroles pasākumi. Kas viņi tādi ir? Neviens atbildi uz to nedod. Šis jautājums izvirzījās jau tad, kad šo likumprojektu apsprieda Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Mēs uzdevām šo jautājumu likumprojekta autoriem no Satiksmes ministrijas, bet tā arī viņi mums atbildi nevarēja sniegt. Un vēl arī par citiem jautājumiem. 6.punkts - "Îpaši muitas kontroles pasākumi". Kas šie pasākumi ir - tas nav skaidrs. Nekas nav teikts par nodokļu maksāšanu brīvostas teritorijā, kas un kā maksās nodokļus.

Par pārvaldi. Pārvalde, kā mēs redzam no likumprojekta, tātad sastāv no vairākām institūcijām: te ir Ostu padome, te ir Satiksmes ministrija un Rīgas tirdzniecības osta. Nav minēta muita. Šeit jau kolēģis Krisberga kungs ļoti pamatoti par to runāja. Visā šajā problēmā, šajā brīvostas jautājumā un arī brīvās ekonomiskās zonas jautājumā centrālais jautājums ir muita, muitas kontrole. Un to nevar aizstāt ar kaut kādiem īpašiem noteikumiem vai vispār muitu nepieminēt, kā tas šeit ir darīts. Un arī tas ir pretrunā ar to, kas ir teikts. Šī pārvalde, es domāju, ir pretrunā... Kas ir teikts šajā pamatojumā? Tur ir tāds skaists formulējums, ka būs maksimāli augsta patstāvība šai brīvostai. Taču tad rodas jautājums: kas tā būs par augstu patstāvību, ja to pārvaldīs vismaz trīs institūcijas? Kura tad būs tā galīgā, kura tad noteiks, kura pārvaldīs? Nav skaidrs.

Tāpat par ostas padomi. Nav skaidrs, kas to ieceļ, kādā sastāvā, uz cik ilgu laiku. Vai padomes sastāvā ir tikai valsts pilnvarnieki? Par to taču ir minēts, ka to nosaka Ministru kabinets, tos ieceļ, bet vai tur būs vēl kādas personas vai nebūs? Nav skaidrs. Tātad tas būtu par pašu likumprojekta tekstu. Tālāk par šīs brīvostas ekonomisko pamatojumu. Viņš mums tika iesniegts, arī izskatījām. Par ko šeit ir runa? Pamatojumā mums cenšas apgalvot to, ka brīvostas teritorijā tiks attīstīta ražošana, tātad izveidos ražotnes un ka tas, lūk, būs šis pozitīvais moments šajā teritorijā. Bet neviena vārda šajā pamatojumā nav par to, kādas konkrēti ražotnes tad Rīgas, lūk, šajā brīvostas teritorijā veidos, ko šeit ražos, ko šeit pārstrādās, cik cilvēku piesaistīs, cik jaunu darba vietu radīs? Par to nav sacīts nekas. Tālāk vienīgi ir minēts tas, ka notiks kravu šķirošana, apstrāde, bet vai to var nosaukt par ražošanu?

Otrkārt. Pamatojumā sacīts, ka tiks veicinātas investīcijas, taču no teksta izriet, ka Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā nekādu investīciju faktiski nevajag. Šeit tiek apgalvots, ka Rīgas tirdzniecības ostas teritorija, kāda tā ir šodien, ir ļoti piemērota teritorija brīvostas statusam, un tieši tāpēc, ka, lūk, šeit viss ir izveidots. Te jau šodien ir nepieciešamā infrastruktūra, ir pievedceļi - tātad ir viss, kas ir vajadzīgs šajā teritorijā. Jautājums ir: kur tad vēl kaut ko būvēs, arī šīs ražotnes?

Šajā sakarībā gribu uzsvērt arī to, ko šeit izteica jau citi runātāji. Proti, ja ir runa par brīvostas teritoriju - un tā tas acīmredzot ir - tad pati piemērotākā šāda teritorija, kur, lūk, tiešām vajadzētu šodien reāli ieguldīt šīs investīcijas, ir Liepājas kara osta. Lūk, tur! Tur šodien tiešām viss ir izpostīts, izlaupīts, tur tiešām nekā nav. Par to pārliecinājās arī mūsu cienītais Ministru kabinets savā izbraukuma sēdē. Lūk, tur tiešām šodien var un vajadzētu izveidot šādu teritoriju, kurā, lūk, šīs investīcijas nāk, kurā iegulda, kurā attīsta visus ceļus, infrastruktūru, to visu, kas tur ir nepieciešams. Tādas teritorijas varētu būt arī citās vietās, teiksim, Ainažu osta. Arī Ainažu ostā šodien ir nepieciešamas, lūk, šādas investīcijas, kas ir vajadzīgas tās izbūvei. Lūk, šeit tad arī varētu radīt šādu teritoriju. Lai nāk šie ārzemnieki iekšā, lai ieliek savu kapitālu, lai ceļ, lai būvē, lai veido! Bet Rīgas tirdzniecības ostā tas jautājums nav skaidrs.

Tālāk par to, ko šī brīvosta dos valstij. Par to ekonomiskajā pamatojumā ir minēti skaitļi. Arī šeit tos jau minēja. Pirmkārt, par šo pieaugumu. Jāsaka gan, ka šie skaitļi ir ļoti, ļoti pieticīgi, lai neteiktu vairāk, ja par 6,6% palielinās iekšzemes kopprodukts... Ja ir 6,6% no ikgadējā pieauguma, tad tā nav vispār. Mēs šodien jau zinām, kāds mums vispār ir iekšzemes kopprodukta pieaugums. Un, ja no šī pieauguma, kas tur ir plānots, vēl 6,6%, tad tas nav sevišķi nozīmīgi.

Tālāk arī par nodokļiem. Šeit tas jautājums jau tika skarts. Tātad to, kas ir pašā ostas teritorijā, no nodokļiem atbrīvo. Līdz ar to cerības saņemt nodokļus ir tikai no tā, ko maksās ārpus ostas teritorijas, tātad apkārtējā teritorijā. Šeit tiek minēts sociālais nodoklis un tiek minēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šie skaitļi arī, kā mēs parēķinājām, ir ļoti, ļoti niecīgi. Sociālais nodoklis tātad no šī prognozētā pieauguma - 1,1 miljona - sastāda 0,34% no šajā gadā plānotā sociālā nodokļa, ko ir paredzēts šogad ieņemt budžetā. Un arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 0,75 miljoni - ir tikai 0,5% no plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko šogad ir plānots saņemt budžetā. Jāsaka, šie skaitļi ir ļoti pieticīgi. Un vēl otrs moments. Šajā pamatojumā nav arī metodikas, paša aprēķina, kā šie skaitļi ir iegūti. Šeit ir minēts šis pieaugums, investīcijas. Tas ir kā tāds priekšnosacījums - 13,1 miljons. Bet kāpēc tieši 13,1? Uz kāda pamata šis cipars tiek minēts? Vai būs vairāk vai būs mazāk, kas to lai zina. Šeit aprēķini nav sniegti, bet no pamatojuma mēs to neredzam.

Rezumē. Šis likumprojekts tāds, kāds viņš ir izstrādāts šodien, nav pieņemams tāpēc, ka, lūk, nav šī ekonomiskā pamatojuma un arī pats likumprojekta teksts nav ne konceptuāli, ne redakcionāli pienācīgi izstrādāts.

Bet tajā pašā laikā es gribu izteikt arī tādu, varētu teikt, konstruktīvu priekšlikumu. Pēc mūsu domām, mūsu frakcijas deputāti arī tā uzskata, ka mēs principā neesam pret brīvostas statusu kā tādu un arī pret brīvo ekonomisko zonu kā tādu. Tomēr mēs uzskatām, ka metodoloģiski un konceptuāli pareizāk būtu iet citu ceļu, proti, vispirms vajadzētu izstrādāt likumprojektu un pieņemt likumu vispār par brīvajām ekonomiskajām zonām, to skaitā arī par brīvostas statusu, kurā būtu ļoti detalizēti, skaidri un noteikti visi šie jautājumi atrunāti un parādīti, lai pēc tam nebūtu nekādu jautājumu par tiem nosacījumiem, kas notiks iekšpusē un ārpusē ar nodokļiem, muitu. Visi šie jautājumi tur būtu precīzi un skaidri atrunāti. Un tālāk, lūk, to, kurai konkrētajai teritorijai šo piemērot, to varētu noteikt vai nu ar attiecīgu valdības lēmumu... Šeit varētu nākt arī pašvaldības ar savu iniciatīvu un tā tālāk. Un to tad varētu lemt. Taču šis likumiskais pamats būtu jau noteikts, un tas būtu visiem vienāds, pie tam skaidri iestrādāts likumā. Tāds ir mūsu priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms pārtraukuma es jums nosaukšu deputātus, kuri uzstāsies pēc pārtraukuma, kad turpināsim debates: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Ģirts Kristovskis, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man jums jāpasaka viena bēdīga lieta un viena priecīga lieta. Bēdīga lieta ir tā, ka es kļūdas dēļ nobalsoju par neuzticības izteikšanu Mārim Gailim, bet priecīgā lieta ir tā, ka šai valdībai ir tik liela stabilitāte, ka mans balsojums, protams, tur absolūti neko nemainīja. Taču man jāpaskaidro, ka es viņu, protams, gribētu labot, lai to fiksētu stenogrammā, ka es balsoju "pret" neuzticības izteikšanu. Man ļoti jāatvainojas, ka es aizsapņojos, jo, redzat, pēc pusdienām mēs bijām tikuši tikai līdz politiskām runām, līdz darba kārtības 12. jautājumam. Tā kā mana nojauta rāda, ka mēs šodien atkal netiksim galā ar 68 jautājumiem, it sevišķi ar ekonomiskajiem jautājumiem, tad es aicinu tomēr būt konstruktīvākiem un pievērst uzmanību tieši šīm praktiskajām lietām. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka visi pārējie deputāti savus balsojumus ir pārbaudījuši. Ja ne, tad, lūdzu, esiet tik laipni, lai to var izdarīt līdz sēdes beigām, ja vēl kādam ir jāsniedz šāda veida paziņojums. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu! Turpinām debates.

Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā sabiedrība ir satraukta par to, kā notiek tiesas procesi un tiek pieņemti tiesas lēmumi vienā vai otrā procesā. Nesen, kā jūs zināt, notika tiesas process sakarā ar Fogeles kundzi, kura dzērumā sabrauca sievieti, kā rezultātā iestājās cietušās nāve. To, kādu tiesa pieņēma lēmumu, jūs ļoti labi visi zināt.

Bet es gribētu paanalizēt šo situāciju mazliet no citas puses, runāt par to tiesību nihilismu, kas, manuprāt, ir iestājies jau mūsu valstī. Mūsu valdība un mēs, parlamenta pārstāvji, pastāvīgi pārkāpjam Satversmi. Ja mēs runājam par šo likumprojektu, tad arī šeit vistīrākajā veidā tiek pārkāpts Satversmes 81.pants, ir pārkāpts likums "Par ostām", kura 10. un 11.pants paredz, ka jebkāda veida koncepcija, kura skar kuģniecību, ostu attīstību, ir obligāti saskaņojama ar Ostu valdi. Diemžēl ir pagājuši jau divi mēneši pēc tam, kad valdība ir pieņēmusi šos noteikumus ar likuma spēku, bet vēl līdz šim brīdim Šķēles kungs kā Ostas padomes vadītājs nav atradis iespēju izskatīt šo jautājumu un pieņemt lēmumu.

Ir pārkāpts likums par pašvaldībām. Šajā Rīgas pašvaldībai tik ļoti svarīgajā jautājumā nav arī Rīgas Domes lēmuma, kā arī Rīgas ostas pārvaldes lēmuma. Es negribētu atkārtoties, tāpēc ka iepriekšējā reizē, kad mēs diskutējām par šo noteikumu projekta nodošanu komisijām, mēs pietiekoši, manuprāt, izanalizējām to situāciju un tās sekas, kādas var iestāties.

Arī Zelgalvja kungs šeit pieminēja to, ka šajā likumprojektā tiek pārkāpts elementārs brīvostas princips. Pāris vārdos es jums atgādināšu, ka brīvostas tiek veidotas tur, kur ir nepieciešams radīt infrastruktūru un attīstīt komunikācijas. Brīvostas tiek veidotas ar vienu nodomu - lai piesaistītu investīcijas.

Un nobeigumā es jūs tagad palūgšu: paņemiet šos noteikumus jeb likumprojektu un atveriet ceturtās nodaļas 10.pantu, kur ir pateikts, ka investīciju piesaiste Rīgas tirdzniecības brīvostā ir paredzēta no Latvijas valsts uzņēmumiem vai no kopuzņēmumiem. Tātad pats galvenais princips, ka investīcijas ir jāpiesaista no ārvalstīm, arī šeit ir pārkāpts. Un, ja visu to rezumē, ko jau šeit minēja arī iepriekšējie runātāji, tad es tik tiešām pavisam nopietni, ja parlaments atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ierosināšu mainīt šī likumprojekta nosaukumu, lai viņš tad arī saucas tā, kā tam arī jābūt - lai saturs atbilst formai. Tātad nosaukumam, manuprāt, būtu jābūt "Rîgas tirdzniecības brīvostas kontrabandas noliktavas". Un tad šis nosaukums un forma atbildīs saturam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Neskaitāmas reizes pirms noteikumu pieņemšanas, kā arī pēc noteikumu pieņemšanas es esmu runājusi frakcijās un komisijās par šo brīvostas tiesisko un ekonomisko pamatojumu. Es neatceros, ka kādreiz, sākot no Augstākās padomes laikiem, komisijām un deputātiem kādam likumam būtu iedots tik plašs ekonomiskais un juridiskais pamatojums. Tas ir izklāstīts 40 lapaspusēs, un jebkurš no jums ar to varēja iepazīties. Bet es šodien runāšu par tiem cilvēkiem, kuriem bez Ādamsona kunga, bez Zelgalvja kunga, bez Krisberga kunga un varbūt vēl citiem kungiem, kas šeit runās, nepatīk šis Brīvostas likums. Šeit šos cilvēkus pavisam nosacīti varētu sadalīt četrās grupās.

Pirmā grupa ir tie cilvēki, lielākoties vadība, kas pārstāv Rīgas ostas pārvaldi. Pagājušajā sēdē, kas bija 25.aprīlī, Krisberga kungs tieši tā arī teica. Es citēju: "Manu uzstāšanās materiālu sagatavoja Gunārs Ross." Kas ir Gunārs Ross? Gunārs Ross ir Rīgas ostas pārvaldnieks. Tālāk Krisberga kungs šajā sēdē - es ļoti labi iepazinos ar stenogrammu - secina... un arī šodien viņš par līdzīgām lietām runāja... viņš secina, ka likumprojekta pieņemšanā, tātad citēju: "... ir ieinteresēta grupa cilvēku, lai Rīgas brīvosta rastos un kļūtu par šīs grupas "barošanās" vietu" citāta beigas. Un beigās viņš secina, visus aicina (citēju): "...neradīt jaunu kontrabandas perēkli".

Arī Ādamsona kungs jau ir ierunājies daudzos masu informācijas līdzekļos, dažādās konferencēs, piemēram, runādams par politiku un noziedzību, ka tas būs kontrabandas perēklis. Es nezinu... man liekas, ka arī deputātiem, pirms viņi runā, vajag padomāt.

Krisberga kungs, jūsu frakcijas biedrs ir finansu ministrs. No finansu ministra ir saņemts pozitīvs slēdziens par šo brīvostu. Arī no ekonomikas ministra ir pozitīvs slēdziens. Kāpēc jūs domājat, Ādamsona kungs, ka es un vēl citi... pārējie, kurus jūs arī vārdā nosaucāt... protams, es nebiju to "laimīgo" skaitā, jo jūs acīmredzot domājāt, ka tā muļķīte dara savu darbu, ka viņa neko nesaprot... Jūs mani nenosaucāt, jūs nosaucāt sabiedrībā plaši pazīstamus cilvēkus, kuri tagad grib visu brīvostu uztaisīt par savu kontrabandas noliktavu... Acīmredzot šī osta, kā jūs teicāt, būs viņu "kabatas osta". Tā es jūs sapratu visos šajos raidījumos.

Bet, protams, Rīgas ostas pārvalde saskaņā ar likumu "Par ostām" un saskaņā ar šiem brīvostas noteikumiem zaudē, pirmkārt, valdījuma tiesības pār Rīgas tirdzniecības ostā esošo valsts nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums ir tiešām ļoti vērtīgs. Tur ir ļoti vērtīga zeme, tur ir ēkas un būves, kas pieder valstij, un šis nekustamais īpašums valsts vārdā Satiksmes ministrijas personā tiks nostiprināts zemesgrāmatā.

Otrkārt. Rīgas ostas pārvalde zaudē arī finansu līdzekļus, kas tai pienākas par šī nekustamā īpašuma nomu - par zemes nomu, par cita nekustamā īpašuma nomu. Un viņus ļoti cilvēcīgi var saprast. Viņi šeit, deputātu aprindās, meklē cilvēkus, kas pasaka: "Ðī brīvosta nav vajadzīga!", jo viņi, protams, zaudē savu ietekmi.

Jums ir taisnība, Ādamsona kungs, ka acīmredzot šā likumprojekta -noteikumu izstrādātājiem vajadzēja runāt ar šo Rīgas ostas pārvaldi, vairāk arī ar pašvaldību vajadzēja runāt. Tā ir mūsu vaina, ka mēs varbūt to neesam darījuši, bet šeit jau nav pārkāpts, Ādamsona kungs, likuma "Par ostām" 10. un 11.pants. Likumā nav nekur noteikts, ka būtu obligāti jāsaskaņo ar Rīgas ostas pārvaldi. Tas būtu vienkārši ētiski, ja saskaņotu ar Ostu pārvaldi. Un jūs acīmredzot pagājušajā reizē sēdē ļoti vāji klausījāties, ko es teicu. Ar Ostu padomi ir saskaņots. Un man ir visi šie dokumenti, kas apliecina, ka lielākā tiesa no visiem Ostu padomes locekļiem ir par to. Es jums tos varu parādīt, ja jūs man neticat.

Nākošais. Jūs paši redzat, cik Rīgas osta ir liela. Un Rīgas ostā, ja mēs ņemam vērā pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos izskanējušo informāciju, ir ļoti grūti tikt galā ar nekustamā īpašuma nomu. Piemēram, kaut vai pašlaik skandalozais SIA "Rikon" un akciju sabiedrība "Kuģu būvētava". Nu nav juridiski korekti šī lieta nostrādāta! Un, protams, Ostas pārvalde uztraucas, ka viņi zaudē šeit kaut kādas zināmas funkcijas.

Nākošais. Ādamsona kungs, jums kā bijušajam iekšlietu ministram noteikti kaut ko izsaka arī tāda institūcija kā Transporta policijas pārvalde. Man ir Transporta policijas pārvaldes izziņa Rīgas tirdzniecības ostas prezidentam Krivoja kungam, kur ir teikts, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, noziedzības līmenis, par ko jūs te visi tik ārkārtīgi uztraucaties, ir krities par 50%. Oficiāla izziņa ar visiem parakstiem. Kā jūs to izskaidrosit? Es ceru, ka jūs atbildēsit. Protams, tas notiek tāpēc, ka šī teritorija ir mazāka, šīs teritorijas pārvaldē ar ārzemju speciālistu palīdzību tiek ieviesta kompjuterizācija, un es nedomāju, ka šeit, kur faktiski ir tik ārkārtīgi stingra valsts institūciju pārvalde, ja mēs skatāmies šo likumu, tiešām varētu kaut ko briesmīgu darīt.

Tālāk ir nākošā grupa, kas ir ieinteresēta, lai šādas brīvostas nebūtu. Tie ir ārvalstu konkurenti - es domāju ārvalstu uzņēmēji Skandināvijā, Lietuvā, Krievijā, Igaunijā un arī citās Rietumeiropas valstīs. Piemēram, aizvakar es satikos ar Ventspils ostas vienas lielas akciju sabiedrības prezidentu, kurš man teica, ka Somijā, Kotkā, pēdējos divos mēnešos - Kotka, kā jūs zināt ir viena no 400 pasaules brīvostām - ir uztaisīti angāri ar 50 000 tonnu ietilpību. Es domāju, ka it sevišķi skandināvi ļoti priecājas par mūsu strīdiem un arī pārējie, jo viņi labprāt, kā es pārliecinājos, būdama dažādās starptautiskās konferencēs, vispār neparāda uz kartes Ventspili, un viņi būtu priecīgi, ka tādas Rīgas uz kartes un tādas brīvostas nebūtu.

Nākamais. Trešā grupa cilvēku, kam nepatīk šis Brīvostas likums. Es domāju, ka tie varētu būt šie zemes uzpircēji Rīgas brīvostas teritorijā, kuri izmantoja zemes privatizācijas nepilnības un dāvinājuma ceļā no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem par pusvelti ir saņēmuši ļoti vērtīgas zemes platības. Un arī zemes nomnieki. Kāpēc viņi nevarētu būt priecīgi par to? Tāpēc, ka pašlaik spēkā esošajā likumā par ostām ir noteikts, ka nomas maksu ostā nosaka Ostu pārvalde, bet Brīvostas likuma 5.panta septītajā daļā jūs, ja paskatītos, redzētu, ka to regulē Ministru kabineta noteiktā kārtība. Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt šo nomas maksas maksimālo lielumu.

Ceturtkārt. Likums nepatīk, es jau iepriekš atvainojos, mana bijušā kolēģa Augstākajā padomē Ziedoņa Ziediņa vārdiem runājot, tā saucamajiem kuņģa slimniekiem, kam nekad nekas nepatīk un kas visam ir pretī, kas jebkurā vietā saskata kaut kādu aizdomību, bet, kad viņiem prasa, sak, lūdzu, iesniedziet kaut kādus priekšlikumus, tad atbilde skan: mēs esam pretī, un mēs neko nedarīsim! Es domāju, ka šeit tomēr ir jāpamēģina...

Mans bijušais kolēģis augstskolā Zelgalvja kungs šeit ļoti daudz runāja par ekonomiskajām nepilnībām, un mēs būtu ļoti priecīgi, ja viņš uz nākamo lasījumu iesniegtu priekšlikumus, jo viņš lielākoties... Vispār, ņemot vērā citus runātājus, viņš runāja pamatoti, viņš analizēja likuma normas, viņš analizēja arī šo ekonomisko pamatojumu. Bet Mauliņa kungam es gribētu teikt: Mauliņa kungs, pirms jūs runājat, izlasiet šos noteikumus, lai jums neiznāk tāpat kā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kad jūs teicāt... diemžēl man nav līdzi šīs stenogrammas... jūs teicāt: labi, ka es pa ceļam uz Saeimu satiku vienu jaunu cilvēku, kurš man parādīja Ceļu satiksmes noteikumus, un tad nu es zinu, ka tie 10 lati par lampiņu, ko mēs esam paredzējuši Juridiskajā komisijā par šīs lampiņas nedegšanu, ir par lielu. Jums, Mauliņa kungs, kā juristam vispirms bija jāapskatās Ceļu satiksmes noteikumi un tad Juridiskajā komisijā jāspriež par Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgajām sankcijām.

Es ceru, ka šeit manis nosauktie kungi neapvainosies, un es ceru, ka tā ir tikai vienkārši dezinformācija. Paldies jums par uzmanību, un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, apzinoties, ka šeit acīmredzot ir arī nepilnības un kļūdas, kuras mēs varētu novērst nākamajos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribētu izteikt katrā ziņā atzinību Čepānas kundzei par drosmi šeit deputātu priekšā brīvi izteikt savas domas, lai arī citu ministriju parlamentārie sekretāri rīkojas līdzīgi, un tad varbūt daudziem deputātiem daudzi jautājumi noskaidrosies. Un tomēr man jāsaka, ka, lasot šo likumu un arī saņemot šo materiālu, ko mēs tiešām esam saņēmuši un kas ir izņēmuma gadījums, kāds reti notiek, rodas jautājumi, jo šajā bukletā es lasu to, ka šīm ekonomiskajām zonām, beznodokļu zonām ir zināmas priekšrocības. Un viena no priekšrocībām ir tāda, ka ir zemas izejvielu un zemas darbaspēka izmaksas. Protams, līdz ar to, zinot, ka tur ir rakstīts, ka šajās zonās darbosies Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības un ārvalstu uzņēmējsabiedrības, mani tomēr satrauc tas, ka līdzšinējā Latvijas prakse šajos kopuzņēmumos ir bijusi tāda, ka ārvalstu speciālisti saņem daudzkārt lielākas algas nekā vietējie darbinieki, vietējais darbaspēks un tamlīdzīgi. Tātad principā faktiski mēs nonākam atkal šajā zemākajā šķirā, mūsu darbinieki, kuri šajos uzņēmumos varētu darboties. Un tā ir tāda baža varbūt. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir arguments, kāpēc šādu zonu nevajadzētu.

No otras puses, jāsaka arī tas, ka šajā pašā materiālā, pašķirstot dažas lappuses tālāk, ir rakstīts, ka Singapūrā, Taivanā, Dienvidkorejā, tajās valstīs, kur jau ilgstoši darbojas šīs beznodokļu zonas, šī darbība tiek samazināta, jo tās vienkārši ir izsmēlušas savas iespējas. Un arī tas materiāls faktiski mums dod papildu iespēju, lai it kā argumentētu "pret". Bet mani faktiski tāpat kā Ādamsonu, kurš arī ir bijis iekšlietu ministrs, kā jau es esmu daudzkārt uzsvēris, cilvēkus, kuri ir pavadījuši zināmu savas dzīves laiku kontrolējošajās iestādēs, vienmēr satrauc tieši šī problēma - kā varētu kontrolēt šīs beznodokļu zonas, tādas vai citādas ekonomiskās nozares vai mehānismus, kuri tā vai citādi mūsu valsts īsajā laika periodā ir iedarbināti? Un, kā mēs zinām, ne vienmēr viss rit veiksmīgi, tā, kā tas ir bijis dažādos plānos aprakstīts. Un tad, kad ir uguns pakulās, tad parasti saka tā: nu, redziet! Kur skatījās drošības un aizsardzības iestādes, kur skatījās atbildīgie ministri? Kāpēc viņi šos jautājumus iepriekš neparedzēja? Un tamlīdzīgi. Un līdz ar to mana uzstāšanās zināmā mērā ir vēršanās pie tiem cilvēkiem, kuri uzņemas atbildību, šajā gadījumā - Satiksmes ministrijā. Pie tiem cilvēkiem, kuri administrēs šo beznodokļu zonu, tātad sekos līdzi tieši tai kārtībai, kāda tur būs.

Diemžēl jāsaka, kā ir. Mēs pagājušajā nedēļā daudzi varējām par to pārliecināties - tas attiecās uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Panorāmā" bija tāds īss sižets, no kura bija ļoti grūti saņemt skaidrību. Tur runa bija par konfliktu starp vienu no uzņēmumiem, kurš darbojas Rīgas tirdzniecības ostā, un vienu no labi pazīstamiem ministriem - Kažas kungu. Tur faktiski šī saruna notika apmēram tā: jūs mums tā, mēs jums dosim ar piecas reizes lielāku, kā teikt, dūri pa zobiem. Un tur nebija nekādas runas par to, ka ir kaut kāds juridisks pamats, kaut kāda likumība apakšā, bet runa bija... tika skaidri pateikts, turklāt tīri atklāti. Diemžēl tāda ir mūsu pieredze. Es negribētu, ka, runājot arī par šo beznodokļu zonu, mums pēc kāda laika arī vajadzētu pie šādiem precedentiem atgriezties.

Šeit tika minēts tas, ka šī zona jau darbojas Rīgas ostā un ka par 50% ir samazinājusies noziedzība, sak, ziniet, Transporta policija ir sniegusi šos datus. Var jau būt, ka tie tādi arī ir, un es neņemos tos apšaubīt, jo man nav bijusi šāda saruna, bet Transporta policija, godīgi sakot, pēdējos gados strādā ļoti vāji, un manā laikā, tad, kad es biju tur ministrijā, vispār izvirzījās jautājums par to, ka šāda iestāde ir nevajadzīga savas neefektivitātes dēļ. Un varbūt šeit tas arī skaidri pierādās. Līdz ar to šajās diskusijās mēs zināmas atziņas esam ieguvuši. Un nobeidzot. Redzat, te tika pieminēta arī Somija, bet Somija tomēr kā neatkarīga valsts pastāv jau ļoti ilgi un darbojas, un līdz ar to viņiem veselas virknes problēmu nav. Un tieši tāpēc, ka tur ir šīs tradīcijas, tur ir pietiekoši stabila šī administrācija, acīmredzot ir arī pietiekoši lielas iespējas kontrolēt visus tos uzņēmumus, kuri mēģinās šajā beznodokļu zonā darboties. Redzat, kāpēc ir svarīgi zināt tieši to, kas tur darbosies, jo, zināt, tie varbūt ir tikai mazākā joint venture tipa uzņēmumi, kuri darbojušies Latvijā. Un mēs jau zinām, ka mums jau ir tāda diezgan bēdīga prakse, ka ir tikuši reģistrēti joint venture, kur, teiksim, viena puse ir Latvijas puse, bet otra puse ir Holandes, Beļģijas vai vesela virkne it kā demokrātisku valstu puse. Un mēs zinām, ka to otru pusi pārstāv Latvijas noziedznieki vai viņu kapitāls, kurš tādā vai citādā veidā tiek atmazgāts. Un arī šeit, ja mēs šo jautājumu konkrēti un stingri nekontrolēsim, šajā beznodokļu zonā pastāv ārkārtīgi liela iespēja šādam kapitālam legalizēties ar jaunu paņēmienu, ar jaunu otro, varētu teikt, vilni Latvijā, kā tas varēja notikt ar visiem joint venture tipa uzņēmumiem.

Taču tajā pašā laikā, neskatoties uz to, ka ir vesela virkne it kā šādu jautājumu, uz kuriem uzreiz nevar saņemt atbildes, es gribētu teikt, ka es tomēr aicinātu atbalstīt gan valdību, gan Satiksmes ministriju un tomēr izšķirties pozitīvi balsot par šo brīvo ekonomisko zonu, jo ekonomiski jauni risinājumi ir jāmeklē, ir jādomā, kā atdzīvināt mūsu tautsaimniecību. Šis ir viens no jautājumiem. Protams, jebkuru jautājumu var sagraut, ja to nepietiekami atbildīgi administrē. Tā ka es balsošu "par". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Man būtu divreiz divas labas un sliktas lietas sakāmas.

Vispirms sāksim ar labo. Bez šaubām, ir jādara viss, kas ir valdības un arī parlamenta spēkos, lai novirzītu uz mūsu ostām, uz mūsu komunikācijām iepriekšējos 50 gados bijušās tradicionālās tranzīta plūsmas, un jāveido jaunas. Un solis uz brīvostas izveidi ir viens no tādiem, manuprāt, pozitīviem soļiem.

Tagad - sliktais. Manuprāt, - un iepriekšējā diskusija to parādīja, - pirms runāt par konkrētas brīvās ekonomiskās zonas (nejauciet ar beznodokļu zonu, par to runāsim drusku vēlāk) iedibināšanu kādā no vietām, kādā no tādiem svarīgiem "mezglu punktiem", kāda ir osta, vajadzētu tomēr šeit principiāli vienoties un darīt tā, kā to darīja mūsu kaimiņi dienvidos - leiši, - vispirms pieņemt tā saucamo "jumta likumu" par brīvajām ekonomiskajām zonām, kas regulētu specifisko, konkrēto likumu pieņemšanas kārtību, veidu, un to sasaistīt ar pārējo likumdošanu, un tad šeit nebūtu tās daudzās vispārināti detalizētās demagoģijas, jo acīmredzot pastāv jautājums, vai vispār Latvijā vajag vai nevajag brīvās ekonomiskās zonas.

Es būtu pret šādām zonām, jo man gribētos, lai visa Latvija ir investīcijām pievilcīga vieta un lai investīcijas akumulētos ne tikai gar ostām, bet arī gar Austrumu robežu Latgalē. Bet acīmredzot nedz šī Saeima, nedz arī šī valdība uz tādu soli nav gatava - un diemžēl nebija gatavas arī iepriekšējās valdības. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka samazinot nodokļu likmes, ievāktā nodokļu summa katrā ziņā tomēr pieaug, ja strādā cītīgi. Nu, tas tā, vēlējuma izteiksmē. Tātad principā es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet es tomēr aicinu komisiju Mauliņa kunga izteiktos argumentus, kas nemaz nebija tik emocionāli un kas bija diezgan saturīgi, ņemt no stenogrammas un tos skatīt, jo tie katrā ziņā ļoti labi sasaucas ar tām rekomendācijām, kas ir tajās grāmatās, ko šodien mums Attīstības aģentūra ir devusi, un tur ir arī šie jautājumi. Piedāvātajā likumprojektā atbildes uz šiem jautājumiem nav. Šie jautājumi nav noregulēti. Nav sakārtotas pilnībā attiecības ar šo īpašo zonu, ar pārējo Latvijas teritoriju. Katrā ziņā tas nav dokuments, par kuru šodien varētu balsot galīgajā lasījumā.

Tagad - vēl divas labas un sliktas lietas. Redziet, pirmā labā (un vienlaicīgi sliktā, kā nu kuram). Visā pasaulē dalās pārsvarā trijās... teiksim, Izraēlas, Ķīnas un Latīņamerikas brīvo ekonomisko zonu tipi. Nekur nav citādi. Tiek iedalīta kāda noteikta teritorija, vieta, un tiek veidota kā akciju sabiedrība, ar vai bez... nu, Ķīnas gadījumā ir ar valsts kapitāla piedalīšanos, Latīņamerikā tā nav. Citur ir dažādi. Vai nu ir, vai nav. Bet pārsvarā tās ir akciju sabiedrības, kuras īrē vietu, tātad šo teritoriju, un maksā īres maksu gan par zemi, gan par komunikācijām, gan par frekvencēm, gaisu un tā tālāk. Irē. Un, vadoties no īres ilguma un īres maksas, tiek šī uzņēmējdarbība regulēta. Tie ir tādi slēptie nodokļi, un valsts, slēdzot līgumu ar šo akciju sabiedrību, būtībā regulē arī savu eventuālo peļņu no šīs brīvās ekonomiskās darbības. Tā ka tas būtībā ir risks tikai tiem, kas uzņemas šo darbību, un valdībai un valstij ir jābūt tik gudrām un jāsastāda precīzs līgums, lai šī ekonomiskā zona strādātu un lai viņa savukārt attiecīgi maksātu pieklājīgas summas valstij.

Otra lieta ir tāda, ka mums katrā ziņā trūkst pozitīvu piemēru mūsu ekonomiskajai reformai. Trūkst. Var būt, ka šāds ekonomiskais eksperiments šeit, Rīgā, un varbūt Liepājā un citur... katrā ziņā, manuprāt, tas būtu atbalstāms, tas rosinātu strādāt objektīvāk un labāk arī citur Latvijas teritorijā, un varbūt tad tas pārliecinātu valdību un arī mūs, cienītie kolēģi, par nodokļu likmes samazinājumu. Tad Latvija pasaules skatījumā būtu daudz pozitīvāka priekš investīcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Draugi! Es šoreiz biju nolēmis atnākt un tā pozitīvi mēģināt ietekmēt, runāt par to, kā mēs varētu pilnveidot šo ideju. Un interesanti, ka laikam Šķēles kungs juta manu gara maiņu. Kad es viņam gāju garām, viņš teica: "Nevajag runāt! Nevajag runāt!" Bet man ir bijusi tā privilēģija vairākus gadus Ķīnā strādāt un vairākas nedēļas no vietas būt Honkongā, arī Honkongas "brāļu pilsētās". Honkonga ir viena liela brīvosta, kur caurmēra ķīnietis pelna sešas reizes vairāk, nekā caurmērā ir alga "sarkanajā" Íīnā. Es tagad runāju par laiku pirms sešiem gadiem. Kādu divu stundu brauciens ar ātrvilcienu no Honkongas: teiksim, stundas braucienā nonāk pie Honkongas robežas, tur ir pasu kontrole, vēl vienu stundu brauc - aizbrauc uz brīvostu pilsētām "sarkanajā" Ķīnā. Tur visādi brīnumi notiek, tur ar itāļu mašīnām un no itāļu sūtītas ādas ķīnieši taisa kurpes, kuras liek kastēs, uz kurām rakstīts: "Made in Italy". Tur visādas jautras lietas notiek, bet tur, tanīs piepilsētās, kas varbūt nav tālāk no Honkongas kā Daugavpils no Rīgas, pelna trīs reizes vairāk, nekā pelna "sarkanajā" Ķīnā.

Tagad es gribu jums palīdzēt domāt. Ja mēs pie šīs domas pozitīvi pieķersimies un sāksim to patiešām pilnveidot, tad mēs atrisināsim daudz ko tādu, kas Latvijai šodien nav kārtībā. Ja visa Latvija kļūtu par muitas brīvu zonu, ar tādām privilēģijām, kuras mēs tagad dosim ostām... Es jums tagad palasīšu: nebūs izvedmuitas, nebūs pievienotās vērtības nodokļa, nebūs uzņēmumu ieņēmumu nodokļa, nebūs akcīzes nodokļa. Paliks tikai sociālie nodokļi un personīgo ienākumu nodokļi. Iedomājieties tagad, kas notiks laukos! Mēs nākotnē eksportētu uz Lietuvu, ne viņi mums. Mēs apkalpotu no Latvijas muitas brīvās zonas tos pāris simtu miljonu cilvēku, kas dzīvo tālāk no jūras nekā mēs. Mums būtu Rīgā un Liepājā trīs vai sešas reizes lielāka alga nekā tiem, kas dzīvo drusku tālāk. Kontrabandisti, kas dzīvo Latvijā, apkrāptu citas tautas, ne mūs. Mums sāktos varbūt atdzimšana. Bet Latvijā veidot atsevišķas jaunas robežas starp... Es piekrītu Ādamsona kungam, mēs taisām noliktavas priekš kontrabandistiem. Bet mans nopietns ieteikums ir pataisīt visu Latviju par noliktavu priekš kontrabandistiem. Par vietu, kur mēs varēsim ar maziem izdevumiem ražot un kļūt ražīgi. Mums tā iespēja ir. Mēs šeit, Saeimā, ar 51 balsi varam šo jautājumu sākt virzīt uz priekšu. Ja mēs to darītu, Latvijai būtu liels, liels labums.

Es, tāda negatīvi noskaņota persona, gribētu jūs brīdināt par vēl vienu citu lietu. Mums jau tagad ir ieviesusies tā paraža, ka mums pasaka, kuru pogu spiest. Šodien pirmo reizi atnāca kāda varbūt inteliģenta dāma, ne mums dot ziņojumu, bet mācīt, kā mums domāt. Kaut kur, draugi, tā robeža ir jānovelk! Man nepatīk, ja pasaka, kuru pogu spiest, bet man vēl mazāk patīk, ja pasaka Ādamsona kungam vai kādam citam, kā domāt, kāds, kas nav Saeimā ievēlēts.

Bet es ierosinu šajā jautājumā iet atpakaļ uz frakcijām un apsvērt to, kas notiktu, ja mēs pataisītu visu Latviju par muitas brīvu zonu, dotu viņiem tās priekšrocības, kas ir domātas tikai Rīgai, un aprēķināt, cik mums mazāk darbaspēka būtu, cik mums šeit viss mainītos. Mums būtu visas detaļas, kas ir vajadzīgas, jo pasaule nāks taisīt šeit tās noliktavas, kur tad izņemtu mantas un sadalītu, un vestu uz Baltkrieviju vai Krieviju, uz universālveikaliem, un mēs šeit sāktu kombinēt, likt daļas kopā... Mums šeit sāktos uzplaukums. Ar laiku mēs varētu paši ražot kādu daļu, kas nav pārāk komplicēta, kas ieietu tajā divritenī, ko mēs šeit komplektētu, un mums būtu bāze priekš atjaunošanas. Un īsā laikā mums būtu kaut kāda atbilde tam, kas tagad nāk mūsu laukiem virsū nežēlīgi. Nāks lauku produkti no Lietuvas, kur ir mazāki akcīzes nodokļi, kur ir enerģija lētāka, kur visi produkti ir uz pusi lētāki nekā šeit, un laukos būs tikai bads. Ja jūs domājat par laukiem, tad domājiet par muitas brīvu Latviju. Apsvērsim šito jautājumu nopietni! Tas ir varbūt pirmais pozitīvais gājiens, ko es no Šķēles valdības esmu dzirdējis, un, ja mēs to pilnveidosim, tad mūsu tautai vēl tomēr ir kaut kāda cerība. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es acīmredzot tomēr piederu pie piektās grupas, kuru cienījamā parlamentārā sekretāre aizmirsa uzskaitīt. Sestās Saeimas deputāts. Neatkarīgs, domājošs un ar sirds intuīciju. Acīmredzot mēs tāpēc šeit visi esam ievēlēti. Es pilnīgi kategoriski noliedzu, ka kādam no mums varētu būt interešu konflikts vai nu ar ostas padomi, vai ar kādu citu grupējumu, pie kuriem... tikām sadalīti mēs visi četrās grupās. Protams, bija ļoti interesanti to dzirdēt, un es ļoti ceru, ka tuvākajās dienās es arī iepazīšos ar šo stenogrammu. Bet ir runa par kaut ko pavisam citu. Valdmaņa kungs skāra jautājumu, kurš jau vairāk nekā pirms trim gadiem ir atrisināts. Es gribu atgādināt, ka tad, kad Kreitusa kungs bija ekonomikas ministrs, bija izsludināts konkurss par brīvām ekonomiskām zonām, un tieši Kreitusa kunga nopelns ir tas, ka Latvijā pirmo reizi sāka nopietni un zinātniski strādāt ar šo jautājumu. Un man bija tas gods strādāt kopā ar Latvijas Brīvā tirgus ekonomikas institūta direktoru Valdi Blūzmu un Normundu Grostiņa kungu pie ekonomisko zonu projekta, kurš tajā konkursā ieguva pirmo vietu. Tāpēc arī doma par Latviju kā visu vienojošo brīvo ekonomisko zonu, Valdmaņa kungs... tas labākais parasti ir tas, kas ir labi aizmirsts. Nez kāpēc šodien par to ir aizmirsuši. Man ir tiešām prieks, ka Šķēles kungs ir pacēlis augšā šo jautājumu tieši tāpat kā Valdmaņa kungs, es domāju. Cita lieta, ka, ja tā ir maza robeža, tad tā tiešām ir, kā Ādamsona kungs saka, kontrabandas noliktava. Ja tā ir visa mūsu valsts, tad tā ir smagi izstrādājama koncepcija, un tas nav vis jādara deputātiem, bet tik tiešām Ministru kabinetam.

Par šādu "pusmasta lēkšanu" (savādāk es to nespēju nosaukt), kontrabandas perēkļa radīšanas projektu, es varu balsot tikai "pret".

Un pēdējais. Šobrīd laikam Saeimas deputāti ir tādi, atvainojiet par teicienu, pajoliņi, kurus visi drīkst mācīt. Visiem mēs acīmredzot šķietam pamācāmi, pat tiem, kuriem tauta nav uzticējusi mandātu. Es tomēr kategoriski protestēju, ja kāds no malas sāks mācīt deputātu, kā viņam balsot. Labāk sagatavojiet materiālus, un tad varbūt nebūtu jāiztērē tik milzīga nauda kā bankrotējošam uzņēmumam "Latvijas Attīstības aģentūra", kura iztērēja šos līdzekļus greznu bukletu iesiešanai, lai pierādītu to, ko jau pirms trīs gadiem brīvo ekonomisko zonu konkurss noraidīja kā neinteresantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, pieņemiet aizrādījumu par apzīmējumu, kādu jūs veltījāt man un visiem kolēģiem, kas šeit sēž zālē.

Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu uzsvērt tikai dažus aspektus, kurus, manuprāt, mēs savās debatēs esam varbūt nepietiekami izgaismojuši.

Pirmais aspekts ir tāds, ka Baltijas jūras telpā, it īpaši ostu infrastruktūras valstīs un pilsētās, pieaug konkurences cīņa ar katru dienu. Un ir jāsecina viens fakts, ka Rīga ir šajā konkurences cīņā līdz šim zaudējusi. Tas mums ir bēdīgi jāsaka, bet faktiski to mēs redzam. Mēs varam paskatīties uz dažādām sfērām. Ja ņemsim kaut vai pasažieru transportu un salīdzināsim pasažieru kuģu kustību Tallinā un Rīgā, mēs redzēsim stabilu situāciju, ka Rīgas pasažieru satiksme ir iegrimusi tādā dziļā stagnācijā, un mēs neredzam šobrīd nekādas tendences, ka tā mēģinātu no šā nepietiekami labā stāvokļa tikt ārā. Aktivitāšu apsīkums Rīgas ostā ir, manuprāt, ļoti, ļoti nevēlama parādība, un tai pamatā ir gan subjektīvi, gan objektīvi faktori, bet valdības piedāvātais risinājums par šādas brīvostas statusa izveidošanu vienā Rīgas ostas daļā ir skaidri definēts un precīzi norādīts mēģinājums pārtraukt šo pašreiz neapmierinošo attīstības gaitu, radīt iespēju, piedāvāt iespēju, kā paātrināt procesus, biznesa aktivitātes Rīgas ostā. Un es domāju, ka šis solis ir jāsper un mums nav citu iespēju, kā padarīt biznesam pievilcīgu vidi, un tas nozīmē nākt pretī ar zināmiem atvieglojumiem. Protams, ka pieaug risks, un daudzi deputāti pareizi, manā skatījumā, norādīja, ka šī riska kontrole ir tas Ahilleja papēdis, kura dēļ mēs tā šaubāmies. Bet, ja jūs paskatīsities dokumentā, jūs redzēsiet, ka visa riska vadība jeb regulējošā loma ir valstij. Ja mēs šeit, šajā zālē, neuzticamies savas valsts spējai nodrošināt regulāciju šajā zonā, tad jau mēs atsakāmies no savas spējas ieviest kārtību valstī vispār. Tad mēs apšaubām šīs savas valsts spējas nodrošināt kārtību, un es domāju, ka tad jau mums tālāk vairs nav kur iet. Tāpēc, ja mēs esam rakstījuši, ka šajā brīvostas zonā visu kārtību un regulējošās lietas kārtos valsts, tad ir vai nu jāuzticas šai valstij un jāakceptē šis variants, vai jādomā par būtiskām izmaiņām valsts pārvaldes struktūrā kā tādā.

Un tāpēc es domāju, ka, ja šī teorija, kas ir iekļauta dokumentā, tiks realizēta perfekti, tad iegūs gan Latvija, gan Rīga, gan Rīgas osta. Kuģu apgrozībai ir jāpieaug, un tas ir galvenais faktors, kas mūs šodien interesē šajā nozarē.

Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo dokumentu, jo es vēlreiz gribu uzsvērt: pašreizējās attīstības tempi Rīgas ostā mūs nevar apmierināt. Ir jāvar panākt situāciju, lai šis vilciens, šie kuģi... šī transporta sistēma tiktu izsista no šā "mirušā punkta" un uzņemtu daudz, daudz lielākus apgriezienus.

Par riska kontroli, par kārtības iedibināšanu uz zonas robežas ir jādomā jau šobrīd, realizējot šo ideju, un tam ir jābūt pašā dokumentā, un tas ir dokumenta centrā ielikts, un tam ir jābūt arī izpildinstitūciju redzeslokā. Tā ka viss ir atkarīgs no tā, kādi cilvēki realizēs šo ideju un kā viņi spēs šo attīstības tempu uzturēt un nodrošināt tālāko virzību.

Es aicinu atbalstīt šo dokumentu un uzskatu, ka tādas brīvas zonas varētu būt arī Liepājā, kur šobrīd ir līdzīga stagnācija, līdzīgs apsīkums kuģu satiksmē un biznesa aktivitātēs ostā un ostas zonās. Tas ir Latvijas interesēs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es noteikti noraidu Čepānes kundzes apgalvojumu, ka es piederu pie kādām četrām grupām, un uzskatu, ka es esmu šajā Saeimā ievēlēts kā tautas priekšstāvis, lai aizstāvētu visas tautas intereses. Tas ir viens.

Otrs. Savā dzīvē es esmu pieradis ticēt tikai faktiem, nevis emocijām. Tām emocijām, kuras ir skanējušas arī šodien no šīs tribīnes.

Un pamudināja mani otro reizi nākt uzstāties Induļa Emša paziņojumi, ka Rīgas osta, visa Rīgas osta iet "uz grunti", ka nenotiek nekāds kravu apgrozījums. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka jūs neuzmanīgi klausījāties 25. aprīlī, kad es jums saucu konkrētus skaitļus. Tagad mēģināšu tos atkārtot. Tātad: Rīgas tirdzniecības ostas plānotais kravu apgrozījums gadā, tātad tas, ko plānoja Padomju Savienības laikā, ir 8,2 miljoni tonnu. Pagājušajā gadā kravu apgrozījums sasniedza 3,19 miljonus tonnu. Tātad rezerve, kur vēl attīstīties, ir 5 miljoni tonnu. Tam pretstats - ja mēs runājam tikai par Rīgas ostu, - pretstats ir Rīnūžu osta jeb tautā pazīstamā Zvejas osta, kura arī tika būvēta Padomju Savienības laikā, un plānotais kravu apgrozījums bija 400 000 tonnu gadā. 1995. gadā kravu apgrozījums šajā ostā sasniedza pusotra miljona tonnu gadā. Tas pats ir saskatāms Bolderājas ostā un visās pārējās Rīgas ostās. Tāda pati situācija ir Ventspilī un Liepājā, kur ir pieaudzis kravu apgrozījums. Tātad nevar runāt par to, ka mums ir absolūti panīcis tranzīts, ka nenotiek nekāds kravu apgrozījums, bet te ir runa par to, ka kāds uzņēmums mākslīgi tiek novests līdz bankrotam, lai pēc tam to veiksmīgi varētu privatizēt tiešā vai netiešā veidā. Un es vēlreiz aicinu visus balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka es zinu, kāds ir deputāta statuss un arī mans statuss, jūs varēsiet pārliecināties, izlasot stenogrammu, ka es nevienu neesmu dalījusi nekādās grupās. Es sākumā teicu, ka tie cilvēki, kas ir pret šo Brīvostas likumu, ir iedalāmi četrās grupās, bet nobeigumā teicu, ka es ceru, ka pie šīm grupām nepieder iepriekšminētie runātāji. Ja es esmu kādu aizskārusi un kāds ir nepareizi sapratis, es ļoti atvainojos jums, Krisberga kungs, tāpat Mauliņa kungam. Es nevienu neesmu gribējusi īpaši aizskart.

Un es vēl gribētu jums, Krisberga kungs, pateikt, ka es neesmu cilvēks no malas, Ministru prezidents ir apstiprinājis manas pilnvaras, es savulaik strādāju Augstākajā padomē, un es neesmu nevienu domājusi apvainot, un es ceru, ka jūs mani sapratāt.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

A.Gorbunovs. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es tiešām gribētu pievienoties un nenoraidīt tās bažas, kuras šeit izskanēja no šīs tribīnes, jo tā lieta tiešām ir jauna un jāstrādā pie likumprojekta ir ļoti cītīgi un jāizsver visi "par" un "pret". Es arī pievienojos tam, ka deputāti pieprasa vēl izvērstāku ekonomisko pamatojumu. Es domāju, ka, neskatoties uz to, ka šim likumprojektam kā nevienam ir iedots zināms ekonomiskais pamatojums... bet deputātiem, kuriem vēl ir jautājumi par kādām atsevišķām lietām, noteikti ir vajadzīgs sniegt tālāku šo pamatojumu.

Tāpat es domāju, ka attiecībā uz otro lasījumu noteikti vajag iesniegt noteikumu projektu. Šā likumprojekta pirmajā nodaļā "Vispārīgie jautājumi" otrā sadaļa ir "Brīvostas noteikumi". Tur ir teikts, ka brīvostas noteikumi ir satiksmes ministra apstiprināta instrukcija, kas nosaka brīvostas iekšējo režīmu. Es saprotu, ka Satiksmes ministrija šeit izvirzīs jautājumu par to, ka vispirms vajag pieņemt likumu un likums pēc tam to nosaka. Bet deputātiem, tas ir, mums, ir tiesības jau redzēt šo noteikumu projektu un kopsakarībā vērtēt.

Bet, godātie kolēģi, ir daži aspekti, kam es tomēr negribētu piekrist, būdams referents, kuram komisija uzdeva ziņot šeit.

Pirmais. Nu kāpēc jūs nemitīgi saucat to par beznodokļu zonu un līdz ar to dezinformējat tos, kas klausās, un arī kolēģus, kuri nav iedziļinājušies? Kāda var būt beznodokļu zona, ja šajā muitas noliktavā visa uzņēmējdarbība tiek aplikta ar nodokļiem? Kā var tur kaimiņš kaut ko nopirkt... ja tur ir veikals, tas tāpat ir aplikts ar tiem pašiem nodokļiem, kādi ir uzņēmējdarbībai ārpus šīs zonas. Runa taču ir par vienu muitas noliktavu. Un, kā es jau teicu, līdzko no šīs muitas noliktavas kaut kas virzās prom, šie nodokļi, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis, kuri, šo preci ievedot iekšā, netika maksāti, tagad tiek maksāti. Tāpēc šeit, manuprāt, vajadzētu ļoti niansēti runāt, nevis visu saukt par beznodokļu zonu un teikt, ka šeit visiem ir atlaides no nodokļiem. Tā tas nav, kolēģi! Tā tas likumā nav un arī nevar būt.

Nākamais, kolēģi! Līdzko komisija mani ievēlēja par referentu, protams, es sapratu, ka šeit ir lieta ar konkurējošām parādībām. Un, par laimi, man ir tāda situācija, ka es šos konkurentus nepazīstu, un es varu vērtēt tikai to, kas ir likumā. Un es domāju par citu konkurenci, par ko šeit kolēģi jau runāja. Nevis par konkurenci starp Rīgas ostu un Ainažiem... Es saprotu, ka tiešām mums vajadzētu vispirms "jumta likumu". Kā šeit arī kolēģi sacīja, tas būtu ļoti jauki, ja mums būtu "jumta likums" un pēc tam atsevišķi likumi. Bet diemžēl tā prakse ir tāda, ka tā tas nesanāk. Un mēs sākām tiešām no speciāliem likumiem, un šis ir speciāls likums. Bet tagad iedomājaties: ja mēs sakām, ka Rīgas ostai konkurences ziņā... bet galvenie konkurenti Rīgas ostai ir nevis Ainaži un pat ne Liepāja, bet galvenie konkurenti ir, kā jūs zināt, gan ziemeļos divās valstīs, gan arī dienvidos divās valstīs, tādēļ šo divu valstu konkurencei likt pretī Ainažu ostas konkurenci - tas tomēr, manuprāt, nav pareizi, un tā tam nebūtu jābūt. Tāpēc, es domāju, mums tiešām jādomā par šo konkurenci un ir jāuzņemas šis risks un jāvirza tālāk šis likumprojekts otrajā lasījumā, bet, protams, pie tā nopietni jāstrādā.

Un es arī gribu nedaudz emocionāli nobeigt, jo šeit tiešām bija daudz emociju, bet es domāju, ka tas ir normāli, runājot par tādu likumprojektu. Es domāju, ja cilvēki cenšas kaut ko izveidot, katrā ziņā viņus nevajag apriori nosaukt par blēžiem. Un, ja mēs tiešām to darām, tad mums tas ir jāargumentē. Cilvēki cenšas tiešām šo Rīgas tirdzniecības ostu padarīt par konkurētspējīgu šajā Baltijas reģionā, bet, ja mēs šo viņu cenšanos jau apriori nosaucam tā, tas, man liekas, nebūs pareizi. Un man liekas, ka protams, vilšanos mums var sagādāt dažādas šā likuma nianses, vai pēc tam viņa varbūt nepareiza piemērošana, vai vēl kas cits. Bet man personīgi liekas, ka lielāku vilšanos mēs paši sev varam sagādāt, ja mēs neko nedarīsim un šo lietu nevirzīsim uz priekšu. Tad galarezultātā mēs varam sagaidīt vēl lielāku vilšanos, kā jau ir notikušas daudzas lietas ar mūsu ekonomiku, kad tikai pēc tam konstatējam: jā, to vajadzēja darīt, bet mēs nedarījām, jo bijām politiski ļoti emocionāli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Gorbunovs. Divas nedēļas - 13.jūnijs. Tā komisija iesaka.

Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 13.jūnijs.

Nākamā darba kārtības sadaļa "Patstāvīgie priekšlikumi".

Pirmais. Lēmuma projekts "Par Borisa Timofejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Patstāvīgais priekšlikums - "Par Borisa Timofejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" (dokuments nr.833).

Boriss Timofejevs ir ievērojams stenda šāvējs. Viņš ir dzimis 1957.gadā Latvijā un Padomju Savienības laikā pārstāvēja Latviju PSRS izlasē. No 1992.gada viņš pārstāv Latviju visos lielākajos starptautiskajos turnīros. Viņa ieguvumi ir: Barselonas Olimpiskajās spēlēs 11.vieta, pasaules čempionātā 1993.gadā - 8.vieta, Eiropas čempionātā - 7.vieta, 1995.gadā Pasaules kausa izcīņā - 5.vieta, Eiropas čempionātā - 6.vieta.

Pašreiz Boriss Timofejevs ir iekļauts Latvijas komandā Olimpiskajām spēlēm Atlantā. Komisija izskatīja priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu to nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu "Par Borisa Timofejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 8. Boriss Timofejevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lēmuma projekts "Par Mihaila Malkiela uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas ir dokuments nr.834. Mihails Malkiels dzimis 1932.gadā Baltkrievijā, pēc tautības ebrejs. 1955.gadā beidzis Vitebskas Medicīnas institūtu, 1957.gadā iebraucis uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. No 1957.gada strādājis par ārstu sanatorijā "Íemeri", no 1962.gada - sanatorijā "Latvija" - sākumā par galvenā ārsta vietnieku, pēc tam - par galveno ārstu. No 1965.gada strādāja sanatorijā "Jaunķemeri" par galveno ārstu. PSKP biedrs no 1962. līdz 1988.gadam.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Mihaila Malkiela uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 7. Mihails Malkiels uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas lēmuma projekts "Par Leonīda Zeļenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Dokuments nr.914.

Leonīds Zeļenskis dzimis Ukrainā 1945.gadā. Latvijā dzīvo no 1950.gada. Skolu beidzis Rīgā, līdz 1964.gadam strādājis par virpotāju. No 1964. līdz 1967.gadam dienējis Padomju Savienības armijā. No 1967. līdz 1989.gadam strādājis apvienībā "Komutators" par strādnieku, pēc tam - par rūpnīcas direktoru. Paralēli mācoties, 1974.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Pašreiz strādā Liepājas reģionālajā vides pārvaldē par direktoru. Komisija izskatīja priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē. (Starpsaucieni no zāles: "Par kādiem nopelniem? Labs komunists!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Leonīda Zeļenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 7. Leonīds Zeļenskis uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Apiņa, Jurdža, Ozoliņa, Golubova, Saulīša jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, labklājības ministram Vladimiram Makarovam, veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par Pasaules bankas kredīta zāļu pārdošanas nepieciešamību valsts un pašvaldību slimnīcām.

Motivācijas iesnieguma nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, labklājības ministram un veselības valsts ministram.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām Saeimas darba kārtībā, bet, tā kā līdz sēdes beigām ir atlikušas 26 minūtes, ja iesniedzēji to uztur spēkā, mēs varam izskatīt. Iesniedzēji - Zīles kungs neuztur. Un te ir sešu deputātu iesniegums. Pirmais parakstītājs ir Olafs Brūvers. Vai jūs uzturat spēkā prasību, lai izskatītu izmaiņas darba kārtībā?

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Edvīns Inkēns - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.757-c. Tas šorīt no rīta jums visiem bija uz galdiem. Tātad šis ir otrais un ...

Sēdes vadītāja. Brītiņu pagaidīsim, lai visi deputāti sameklē. Pievērsiet uzmanību, ka tas ir 757.-c dokuments. Lūdzu, sāksim.

E.Inkēns. Tātad šis ir otrais un galīgais lasījums. Šajā sakarībā es lūdzu jūs atvērt otro lapaspusi, kur ir 60.pants.

Sēdes vadītāja. Vai pirmais ir priekšlikums, kas saņemts par 60.pantu, jā?

E.Inkēns. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

E.Inkēns. Ir saņemti deputāta Zīles un Počas kundzes priekšlikumi, kas ir inkorporēti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tāpēc es lūdzu viņu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas trešajā priekšlikumā un izteikti 60.pantā jaunā redakcijā.

E.Inkēns. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas izstrādāto panta redakciju. Pieņemts.

E.Inkēns. Nākošais labojums ir 3.lapaspusē par 63.pantu, kur ir deputātu Vītola un Zelgalvja, kā arī Počas kundzes iesniegums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Počas kundzes...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Inkēna kungs, mēs izskatām priekšlikumus to iesniegšanas secībā. Tātad sāksim ar pirmo. Deputāta Māra Vītola priekšlikums....

E.Inkēns. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Inkēns. Deputāta Zelgalvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Inkēns. Bet valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums ir atbalstīts...

Sēdes vadītāja. ...un iestrādāts jaunajā šā panta redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Nākošais. Lūdzu atvērt 5.lapaspusi, 74.pants.

Sēdes vadītāja. Nē, 4.lapaspusē ir 64.pants, Māra Vītola priekšlikums.

E.Inkēns. Jā, es atvainojos! 4. lappusē 64.pants - Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. 5. lapaspuse, 74.pants. Te ir deputāta Vītola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Inkēns. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums ir iestrādāts Zīles kunga priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Inkēns. Deputāta Zīles priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 74.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Tālāk es lūdzu pievērst uzmanību 114.pantam. Diemžēl tur ir tehniska kļūda, tāpēc es nolasīšu tekstu tādu, kādam viņam ir jābūt: "Papildināt 114.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Nosakot saistību izpildes ierobežojumus bankai, kas apkalpo... (rakstīts - "valdības garantētu", bet īstenībā ir...) - tranzītkredītu, Finansu ministrija kopīgi ar Latvijas Banku pieņem lēmumu par... (nevis "valdības garantēto" bet...) tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām kredītiestādēm." Tā ir tehniska kļūda. Es atvainojos deputātu kungiem.

Sēdes vadītāja. Vai visi deputāti izsekoja līdzi jaunajai redakcijai? Iebildumu pret to deputātiem nav. Pieņemts.

E.Inkēns. 7.lapaspusē 142.pants diemžēl ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vēl ir 127.pants, kur ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

E.Inkēns. Es ļoti atvainojos! Par 127.pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas nemaina būtību, tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. 7.lapaspuse, 142.pants. Diemžēl te atkal ir tehniska kļūda, tāpēc es nolasīšu pilnu tekstu.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet! Tur vispirms ir priekšlikums, vai tas ir nepareizi iestrādāts?

E.Inkēns. Jā, viena vārda trūkst! Tāpēc es nolasīšu pilnu tekstu, lai jūs varat spriest: "Izteikt 142.panta 2.punktu šādā redakcijā: "2) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tranzītkredīti un procentu maksājumi par to izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas (bankrota) [tas ir jaunais vārds] vai likvidācijas pasludināšanas brīdim atmaksāti bankai.""

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret sniegto paskaidrojumu nav. Arī pret redakciju iebildumu nav.

E.Inkēns. Visbeidzot 8.lapaspuse. Pārejas noteikumi. Deputāta Zīles priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Tātad mums arī te ir tehniska kļūda. Te kaut kur vajadzēja būt uzrakstītam, ka šie pārejas noteikumi ir papildināti. Es atvainojos... Vispār pirmais priekšlikums ir - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem. Deputātiem iebildumu pret to nav. Tālāk, lūdzu, pēc būtības!

E.Inkēns. Eiropas lietu komisijas priekšlikums arī atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Deputātu Zīles un Straumes priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūgtu tomēr... es uzturu spēkā balsojumu par šo priekšlikumu, tātad manu priekšlikumu, kas daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, bet viņš tomēr atšķiras ar datumu, un tāpēc es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Zīles, Straumes iesniegumu papildināt pārejas noteikumus ar šādu jaunu punktu: "Ar kontiem, kuri atvērti bez klienta identifikācijas pirms grozījumu normu 60.panta spēkā stāšanās, pēc 1997.gada 1.janvāra, bez konta turētāja identifikācijas nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Inkēns. Tad paliek Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu komisijas sniegto priekšlikumu nav. Pieņemts.

Inkēna kungs, ko jūs aicināt deputātus darīt?

E.Inkēns. Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot par šā likuma pieņemšanu otrā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Roberts Zīle - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.823-c "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Pirmais priekšlikums, ko saņēma komisija, ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums 1.panta 1.punktā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums 1.panta 4.punkta pēdējo teikumu izteikt citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir deputāta Endziņa kunga priekšlikums 2.panta ceturto daļu izteikt citā redakcijā. Komisija Endziņa kunga priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir deputāta Panteļējeva kunga priekšlikums par šā paša panta ceturto daļu. Panteļējeva kunga minēto redakciju komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Endziņa kunga priekšlikumu svītrot 2.panta piekto daļu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu ļoti uzmanīgi izlasīt šo piekto daļu. Te ir rakstīts tā: "Ja likumos ir iekļautas normas, kuras reglamentē nodokļu un nodevu uzlikšanas kārtību, tad šīs normas ir spēkā tikai tādā mērā, par cik tās nav pretrunā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem." Mums ir likums par likumu un citu normatīvo aktu spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību, tas reglamentē tiesību normu hierarhiju. Es saprotu, ka mēs varējām atļauties šāda veida formulējumu - "par tik, par cik" - iekļaut iekšā kaut kādā universālā dokumentā, teiksim, 4.maija Neatkarības deklarācijā, vai, teiksim, pēc augusta puča šādu formulējumu dot attiecībā uz tajā laikā spēkā esošajiem likumiem, ka tie ir piemērojami par tik, par cik tie nav pretrunā ar Satversmi, bet ielikt iekšā šodien pieņemamā likumā šādu atrunu - no juridiskā viedokļa, es domāju, tas nav pieņemams, un es lūdzu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un šo daļu izsvītrot.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

R.Zīle. Paldies. Komisijas vārdā es tomēr lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, tātad neatbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo šis ir īpašs likums par nodokļiem un nodevām, kas...

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi. Lai gan, es atvainojos, Endziņa kungs, piedodiet, āmura sitiens ir noskanējis, tādēļ es jums vārdu vairs nevaru dot, jo citādi būs Kārtības ruļļa pārkāpums. Piedodiet! Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par deputāta Endziņa priekšlikumu - svītrot 2.panta piekto daļu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir deputāta Tuča kunga priekšlikums 6.panta trešo daļu izteikt citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša panta trešo daļu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu priekšlikumu, kuru, protams, arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Zīles kungs, es ļoti atvainojos! Pirms mēs turpinām darbu... laiks iet uz priekšu, līdz sēdes beigām paliek 10 minūtes. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: deputāti Grīgs, Jurdžs, Ozoliņš, Zīle, Straume, Jirgens, Panteļējevs, Ādamsons, Požarnovs un Pētersons lūdz pagarināt sēdi, līdz tiek izskatīti darba kārtībā ietvertie likumprojekti līdz darba kārtības 20.punktam. Godātie deputāti, kurš jums ir šodien 20.punkts? Jo pirms izsludinātās darba kārtības 20.punkta ir iekļauti jau trīs likumprojekti, līdz ar to rodas jautājums - kurš ir 20.punkts?

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es atvainojos par neprecīzu formulējumu, bet, nu, tie... 53. un 51.punkts, kas ir iekļauti pirms 20.punkta... tos ieskaitot. Es ļoti atvainojos.

Sēdes vadītāja. Pirms 20.punkta ir iekļauts arī 62.punkts.

O.Grīgs. Nu, bet tie ir visi ļoti īsi un aizņems ne vairāk kā pusstundu. Es lūdzu, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Vienīgais, ko es gribētu deputātiem atgādināt, ir tas, ka pulksten 19.00 sākas vakariņas kopā ar Polijas delegāciju. Esmu spiesta jūs brīdināt, ka Saeimas Prezidijs šajās vakariņās nevar nepiedalīties. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu - pagarināt sēdi, līdz tiek izskatīti tie jautājumi, kas ir līdz jautājumam par zinātnisko darbību. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs! Mēs tātad strādājam ar 11.pantu.

R.Zīle. Mēs strādājam ar 4.punktu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Mēs turpinām strādāt pie ļoti svarīga likumprojekta. Sēde vēl nav beigusies.

R.Zīle. Trešajā lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt 4.punktā labojumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir priekšlikums šā paša panta pirmo daļu papildināt ar 8.punktu. Šis ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir deputāta Panteļējeva kunga priekšlikums 11.panta otro daļu papildināt ar 20.apakšpunktu. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās Jurkāna kunga priekšlikums svītrot 12.panta pirmās daļas pirmo punktu un turpmāk otro uzskatīt par pirmo. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izteikt pirmās daļas 1.punktu citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums - 12.panta pirmās daļas 4.punktu mainītā redakcijā ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jurkāna kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Krisberga kungs, jūs 8 minūtes izmantosiet? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, laikam Jurkāna kunga nav zālē, bet nupat ieraudzīju šo labojumu, par ko ar Jurkāna kungu mēs vairākus mēnešus esam diskutējuši un nonākuši pie diametrāli pretēja secinājuma, un tas man lika piedalīties debatēs. Es gribu atgādināt, ka 1995.gada 30.oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.322, kur ir definēta publiska vieta un kur ir definēts, ka tirdzniecības nodevas var ņemt tikai par tirdzniecību publiskā vietā. Jurkāna kunga priekšlikums - un es saprotu, ka Budžeta un finansu komisija nav iedziļinājusies šajā būtībā, - noved pie absurdas situācijas. Iedomājaties, ka jums ir privāta māja, jūs savā privātā mājā esat uztaisījis veikalu, par saviem līdzekļiem, savā teritorijā, un dodaties uz pašvaldību izlūgties atļauju nepubliskā vietā izveidot tirdzniecības punktu. Absolūts absurds. Kā Latvijas brīvvalsts laikā, tā arī šobrīd Ministru kabineta iestrādātajos noteikumos nr.322 ir definēta publiskā vieta - ielas, laukumi, estakādes, vietas, kur cilvēki var atrasties jebkurā laikā, bez jebkāda speciāla ierobežojuma. Tādi noteikumi darbojas arī šodien, un man arī saprotams, kāpēc Jurkāna kungs ir iestrādājis šos grozījumus. Diemžēl Pašvaldību savienība un pašvaldības ir dziļi ieinteresētas iekasēt papildu nodevas, likumīgas un nelikumīgas. Un šeit ir trīsgadīga cīņa, kura beidzot tomēr bija vainagojusies ar taisnīguma uzvaru, pieņemot Ministru kabineta noteikumus nr.322. Šodien grib, lai tie atkal būtu atcelti. Acīmredzot Rīgā Kupča kungam, Municipālās policijas priekšniekam, nepietiek tikai ar to, ka viņa policisti noslepkavo cilvēkus - pēdējais upuris bija Bolderājā, - bet paliek arvien mazāk un sāk trūkt vietas, kur izvērst pašvaldības policijas reketu. Kategoriski lūdzu deputātus nenonākt līdz absurdam, ka par to, ka vietā, kur katrs īpašnieks var nebūt savas darbības noteicējs... būs jāiet izlūgties atļauja, par ko vēl vispār būs jāmaksā nauda, un projektā ir teikts: Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tas jau ir noteikts - 50 latu par gadu. Un ir bodītes, mazas un kārtīgas, kur 50 latus... divu mēnešu laikā knapi uztaisa šodien peļņu. Ja strādā godīgi, nevis Rīgas brīvostā, kur acīmredzot būs lielāka peļņa. Tāpēc es lūdzu noraidīt ministra kunga Jurkāna izteikto priekšlikumu, ko ir atbalstījusi diemžēl arī komisija.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās Ernesta Jurkāna priekšlikumu - izteikt 12.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Arī nākamais ir Jurkāna kunga priekšlikums - izslēgt 12.panta otrās daļas 1.punktu un attiecīgi turpmāk mainīt numerāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša 12.panta otrās daļas 1.punktu ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi 12.panta trešo daļu svītrot. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša 12.panta trešo daļu ir Jurkāna kunga priekšlikums mainīt šo redakciju, un komisija neatbalstīja arī to.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdus "Pašvaldību lietu pārvalde" ar vārdiem "pašvaldību darbību pārraugošā institūcija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par minētā panta ceturto daļu ir devusi savu redakciju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Jāni Bunkš, vai jūs divas minūtes izmantosit? Tādā gadījumā paldies. Mēs apstājamies pie debatēm par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Precizēsim.

R.Zīle. Par 12.panta ceturto daļu. Tas ir 7.lappusē.

Sēdes vadītāja. 12.panta ceturto daļu. Tas ir tāpēc, lai mēs atcerētos, ar ko sākt nākamo sēdi. Pirms reģistrācijas gribu deputātus informēt, ka šodien mēs esam izskatījuši 17 jautājumus. Tribīnē ir bijuši 47 runātāji.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Juridiskās komisijas vadītāju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju pēc reģistrācijas rezultātu pasludināšanas pienākt šeit pie galda, lai norunātu par ārkārtas sēdei iesniedzamajiem likumprojektiem.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies:

Edmunds Grīnbergs,

Ervids Grinovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Jānis Priedkalns,

Andris Rubins,

Andris Tomašūns.

(Kāds kaut ko saka no vietas.) Grīnbergs, jā, paldies! Paldies!

Sēdes vadītāja. 30.maija sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde 6.jūnijā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu"

(1.lasījums) (Turpinājums)

(738., 852. un 852.-a dok.)

Debašu turpinājums - dep. P.Kļaviņš - 1.lpp.

- dep. O.Grīgs - 3.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 4.lpp.

- dep. Ģ.Kristovskis - 5.lpp.

- dep. M.Vītols - 8.lpp.

- dep. P.Tabūns - 10.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 11.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 15.lpp.

- dep. O.Kostanda - 17.lpp.

Polijas Republikas Senāta maršala

V.E.Ādama Struzika uzruna - 21.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Balodis - 26.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Lībane - 28.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 28.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 29.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Eniņš - 29.lpp.

- dep. J.Dobelis - 30.lpp.

- dep. A.Seiksts - 32.lpp.

- dep. K.J.Druva - 33.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Vītols - 35.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 35.lpp.

- dep. K.J.Druva - 36.lpp.

- dep. P.Apinis - 36.lpp.

Par darba kārtību - 37.lpp.

Par procedūru - dep. I.Bišers - 38.lpp.

- dep. A.Seile - 38.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Apinis - 38.lpp.

Par procedūru - dep. J.Dobelis - 39.lpp.

- dep. A.Endziņš - 39.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Sausnītis - 42.lpp.

- dep. K.J.Druva - 43.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā""

(911. un 911.-a dok.) - 43.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 43.lpp.

- dep. A.Endziņš - 45.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un

Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"

(912. un 912.-a dok.) - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam R.Zīlem"

(925. dok.) - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par B.Ķeires apstiprināšanu par

Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi"

(916. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par E.Sudāres apstiprināšanu par

Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi"

(917. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 47.lpp.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu zemkopības

ministram, Ministru prezidenta biedram Robertam

Dilbam, kooperācijas valsts ministram Zemkopības

ministrijā Atim Slakterim, zvejniecības valsts ministram

Zemkopības ministrijā Ivaram Amoliņam, mežu valsts

ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam" - 47.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par demogrāfisko programmu

un bērnu un jaunatnes attīstību

(905. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā labklājības ministrs

V.Makarovs - 48.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem sakarā ar Ludzas rajona nepabeigtā jaunā

slimnīcas korpusa gatavošanu nodot Privatizācijas

aģentūras valdījumā

(908. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā labklājības ministrs

V.Makarovs - 48.lpp.

Tieslietu ministra Dz.Rasnača atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par 1991.gada 23. un 24.augusta

AP lēmumu par okupācijas laikmeta noziegumiem pret

cilvēci un tautu pildīšanu

(909. dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 49.lpp.

Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra

P.Cimdiņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par zinātnei atvēlēto budžeta līdzekļu izlietojumu

1996.gadā sadalījumā pa tēmām vai projektiem

(913. dok.)

Ziņo - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs

P.Cimdiņš - 49.lpp.

Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministram

Dz.Rasnačam par Vidzemes priekšpilsētas tiesas

1996.gada 27.maija spriedumu apsūdzētās Intas

Fogeles lietā - 50.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, labklājības ministram V.Makarovam,

īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās E.Jurkānam,

veselības valsts ministram J.Viņķelim par Liepājas

bērnu slimnīcas iespējamo reorganizāciju, pārvietojot

to uz Liepājas Centrālo slimnīcu - 50.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem un izglītības un zinātnes ministram

M.Grīnblatam par Ministru kabineta rīcību, pieņemot

latviešu valodas apmācības programmu, kas ir pretrunā

ar pastāvošo likumdošanu - 50.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi iekšlietu ministram

D.Turlajam par Iekšlietu ministrijas jautājumu

lemšanas kārtības reglamentējošo aktu

prasībām - 51.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 51.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi augstākās izglītības

un zinātnes valsts ministram P.Cimdiņam par

zinātnes reformas īstenošanas pamatnostādnēm

un par garantijām uz šo brīdi vēl strādājošajiem

zinātniekiem šīs reformas laikā - 52.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 52.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Latvijas Bankas

prezidentam E.Repšem, finansu ministram

A.Kreitusam par to, kā notiek no bankas "Baltija"

parādniekiem atgūto līdzekļu atmaksāšana tās

kreditoriem un kā šī atmaksāšanas kārtība atbilst

likuma "Par kredītiestādēm" 142.panta prasībām - 53.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 54.lpp.

Saeimas deputātu jautājums labklājības ministram

V.Makarovam un veselības valsts ministram J.Viņķelim

par ieilgušo Labklājības ministrijas 1995.gada

alkohola akcīzes nodokļa sadali pašvadībām - 54.lpp.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

M.Gaiļa atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

politiku bezdarba problēmas tūlītējā risināšanā un

uzņēmējdarbības vides uzlabošanā bezdarba visvairāk

skartajos Latvijas reģionos

(830. un 830.-a dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā vides valsts ministrs I.Emsis - 55.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Zīle - 59.lpp.

- dep. J.Kazāks - 59.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 59.lpp.

Debates par vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra M.Gaiļa atbildi

- dep. K.Čerāns - 60.lpp.

- dep. O.Kostanda - 64.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 69.lpp.

- dep. O.Dunkers - 70.lpp. - dep. P.Apinis - 71.lpp.

- dep. M.Lujāns - 71.lpp.

Saeimas deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam par

neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministram M.Gailim - 72.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministram

M.Gailim" (Nav pieņemts) - 72.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības

brīvostu" (1.lasījums)

(692., 844. un 844.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Gorbunovs - 72.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 76.lpp. - dep. V.Krisbergs - 80.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 84.lpp.

Paziņojums - dep. A.Kiršteins - 88.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Ādamsons - 89.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 90.lpp.

- dep. Ģ.Kristovskis - 94.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 97.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 99.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 101.lpp.

- dep. I.Emsis - 102.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 104.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 105.lpp.

Lēmuma projekts "Par B.Timofejeva uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(833. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 107.lpp.

Lēmuma projekts "Par M.Malkiela uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(834. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 108.lpp.

Lēmuma projekts "Pat L.Zeļenska uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(914. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 109.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, labklājības ministram V.Makarovam,

veselības valsts ministram J.Viņķelim par Pasaules

bankas kredīta zāļu pārdošanas nepieciešamību

valsts un pašvaldību slimnīcām - 110.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(2.lasījums) (Steidzams)

(666., 757., 757.-a un 757.-b dok.)

Ziņo - dep. E.Inkēns -110.lpp.

Debates - dep. R.Zīle - 115.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un

nodevām"" (2.lasījums) (Steidzams) (Izskatīšana

pārtraukta)

(751. un 823.dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 116.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš -117.lpp.

Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 117.lpp.

Debašu turpinājums - dep.V.Krisbergs - 120.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 123.lpp.