Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996. gada 28. oktobra Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu.

Mums šodien darba kārtībā ir viens likumprojekts - "Obligātā militārā dienesta likums". Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kārlis Jūlijs Druva - komisijas priekšsēdētājs, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs stāvam svarīgas izvēles priekšā, proti, vai mēs esam gatavi spert vēl vienu nepieciešamu un neatliekamu soli, lai sakārtotu mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Pirms divām nedēļām mēs pieņēmām likumu "Par valsts noslēpumu", bez kura iestāšanās NATO un citās Eiropas drošības struktūrās nebija iespējama. Šodien, mērķtiecīgi rīkojoties, mums ir iespēja pieņemt vēl vienu nepieciešamu likumu - Obligātā militārā dienesta likumu, bez kura kvalitatīvi uzlabot mūsu Bruņoto spēku sastāvu arī nav iespējams. Pats svarīgākais ir tas aspekts, ka apspriežamais likums paredz gandrīz katram no 19 līdz 27 gadu vecam latviešu vīriešu kārtas pilsonim uzņemties atbildību par savas valsts brīvību un līdz ar to sabalansē atbildību starp izglītotiem jauniešiem un tiem, kuriem visādu iemeslu dēļ tas nav iespējams.

Jaunajā Obligātā militārā dienesta likumā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iestrādājusi normas, kuras, manuprāt, pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas līdzsvaro valsts atbildību par dienējošo jaunieti ar karavīra atbildību par valsts drošību. Latvijas valsts uzliek iesaucamajam jaunietim atbildību par valsts aizstāvēšanu, savukārt valsts uzņemas atbildību par karavīra sociālajām garantijām. Vēl vairāk. Jaunajā likumā ir iestrādātas normas, kuras bijušajiem karavīriem pēc militārā dienesta dod plašas iespējas turpināt izglītību, efektīvi konkurēt valsts civilierēdņu darbā un citas priekšrocības.

Tomēr, neraugoties uz visu to, pats par sevi ir saprotams arī tas, ka šis likumprojekts ar visām jaunajām normām neapmierinās visus, it īpaši mūsu studējošo paaudzi, jo, rūpīgi izlasot Latvijas Studentu apvienības viedokli par Obligātā militārā dienesta likumu, nevaru atrast kaut vai vienu ieteikumu, kad un ar kādām saistībām studenti apņemtos dienēt Latvijas Bruņotajos spēkos vienu gadu.

Ar dziļu sašutumu es konstatēju, ka šāda nostāja nebūt nav tikai studentu aprindās, bet ir sastopama diezgan plašā sabiedrībā. Līdz ar to esmu dziļi pārliecināts, ka, lai mainītu šo nostāju, mums visiem priekšā stāv liels darbs.

Par šo situāciju es esmu izdarījis savus secinājumus. Esmu drošs, ka šis likumprojekts tam nav domāts un tādēļ nemainīs sabiedrības nostāju šajā jomā. Tomēr likumprojekts ir pirmais solis pareizajā virzienā, jo bez kvalitātes uzlabošanas iesaucamo sastāvā mēs neuzlabosim mūsu Bruņotos spēkus.

Bet ar to vien nepietiek. Mums visiem ir jāturpina iesāktais darbs, lai pilnīgi sakārtotu mūsu Bruņotos spēkus. Tas nozīmē, ka mūsu virsniekiem un instruktoriem ir godprātīgi jāstrādā, lai uzlabotu mūsu karavīru apmācīšanas gaitu, jāatceras, ka militārais darbs nav tikai no astoņiem līdz pieciem un ka no karavīra nevar prasīt vairāk, kā ir fiziski iespējams izpildīt.

Visbeidzot mums Saeimā ir jālemj par to, lai aizsardzības budžetā būtu atvēlēti nepieciešamie līdzekļi, lai karavīriem ir normāli sadzīves apstākļi, kā arī nepieciešamais ekipējums. Bet, manuprāt, pats svarīgākais tomēr ir tas, ka Aizsardzības ministrijai, militārajām struktūrām ir jāsāk risināt jautājums par to, kā uzlabot savas attiecības ar sabiedrību, jo mēs visi taču nākam no vienas un tās pašas vides, tāpēc mums šīs problēmas ir jārisina kopīgi.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es vēlētos ķerties pie darba. Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1673.

Sēdes vadītājs. Godātais Druvas kungs, dokumenta reģistrācijas numurs ir 1637. (Starpsauciens no zāles: "Vai nav vienalga...")

K.J.Druva. Es atvainojos, es minēju vienkārši nepareizu numuru. Jā, nr.1637.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos, tātad atbilstoši Kārtības rullim mēs, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, izskatām tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi. Tātad mums ir jāsāk ar pirmo priekšlikumu, kas skar likumprojekta nosaukumu. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Jā, par likumprojekta nosaukumu deputāts Mauliņš ir iesniedzis grozījumu, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi. Tāpat arī deputāts Celmiņš ir iesniedzis grozījumu, kuru komisija arī noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima un citi godājamie klātesošie! Te Druvas kungs jau runāja par iestāšanos NATO. Un tagad iedomāsimies, (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mauliņ, par virsrakstu nestrīdies...") ka mēs jau esam iestājušies NATO. NATO virspavēlnieks, kurš varbūt tāpat kā Andris Šķēle sāk šaubīties par savu padomnieku kvalitāti un godīgumu, lūdz savai sekretārei dabūt tādas nelielas valstiņas kā Latvijas galveno likumu, kas nosaka kārtību viņas armijā. Sekretāre tūlīt zibenīgi izpilda to un izvelk no kompjūtera likumprojektu "Obligātā militārā dienesta likums". Tas virspavēlnieks, ja viņš ir anglis, pēc izlasīšanas uzreiz iekliegsies: "Damn it!" Bet tas jau nav tas! Tur jau ir tikai par iesaukšanu armijā". Ja viņš būs vācietis, viņš teiks: "Donnerwetter!" Un tie abi vārdi nozīmē apmēram vienu un to pašu: "Nolāpīts!" (No zāles deputāts J.Sinka: "Un Spānijā? Tā mēs varētu pieminēt visas valstis...") Un pārliecināsies viņš tikai par to, ka kaut kas nav kārtībā, un tūlīt lūgs saviem padomniekiem sameklēt kādu latviešu valodas pratēju un sacīs: "Ko viņi tur ir pārtulkojuši, kādas blēņas! Virsrakstu nav pareizi pārtulkojuši!" Latviešu valodas pratējs zvērēs, ka nosaukums arī latviski ir tieši tāds pats vai, kā tagad moderni saka, ne tieši tāds pats vai atbilstošs, autentisks.

Es jums to demonstrēju tāpēc, ka baidos, jo šis jau ir trešais lasījums, un likumprojekts ar šo aplamo nosaukumu tā arī var aiziet pasaulē. (No zāles deputāts J.Sinka: "Vajag karadienesta, nevis militārais...") Un es gribu teikt tā, ka šo aplamību jeb ačgārnību nebūs iztaisījuši vis kādi malēnieši, mani novadnieki, bet gan jūs, deputātu kungi! Un jāsaka tā. Man tagad tiešām ir jāsāk atvainoties saviem novadniekiem, kuri uzskatīja, ka tie joki, ačgārnības joki, kas tiek pierakstīti malēniešiem, īstenībā nav malēniešu taisīti, bet gan ir malēniešu pamanīti. Es tad viņiem teicu tā: "Nu ņemiet taču paškritiski, jo arī mūsu vidū ir viens otrs āmurs!" Tagad man jāatvainojas, jo tiešām neviens no maniem novadniekiem nepastāvēja uz to, ka šāda veida likumprojekts ir jāliek... Gluži otrādi! Es tur runāju ar dažiem bibliotekāriem, un viņi teica tā: "Ja jūs likumprojektu ar tādu nosaukumu pieņemsit, tad mums bibliotēkā grāmata, kura ir par bērna audzināšanu, būs jānosauc par "Grāmata par dzemdēšanu", jo būtībā likumā ir runa par armijas radīšanu, nevis par kārtību un armijas izveidi." Un man ir jāsaka tā, ka šī doma, kas jau ir anekdotes līmenī, pēc šī likuma pieņemšanas var aiziet pasaulē, un tad bibliotekāri, vadoties pēc deputātu norādījumiem, turpmāk sāks pārtaisīt virsrakstus grāmatām, bet komandieri armijā iziešanu priekšējās pozīcijās, lai dotos uzbrukumā, to vairs nesauks par iziešanu priekšējās pozīcijās uzbrukumam, bet sauks par uzbrukumu pašu. Jūs saprotiet, ka armija nav joku taisīšana! Un nopietnība par armiju sākas ar nosaukumu un vārdu precīzu atbilstību realitātei.

Es gribētu pievērst uzmanību vēl tam, ka par armiju atbildīgie dezinformē sabiedrību. Ir tāds Ainārs Dimants, žurnālists, kurš, var teikt, nav nevienu labu vārdu pateicis par Tautas kustību "Latvijai", tāpēc jums nav nekāda pamata domāt, ka es par viņu domāju pozitīvi. (Starpsauciens no zāles: "Par tēmu runā!") Bet es nevaru noliegt faktu, ka piektdienas, 25. oktobra, "Dienā" viņš ir ļoti pamatoti un pareizi novērtējis mūsu aizsardzības stāvokli, pieminēdams arī to, ka mums nav pat gaitas noteikumu armijā - ne virsnieku, ne kareivju gaitas noteikumu... citiem vārdiem, noteikumu par to, kādai jābūt kārtībai armijā. Nav pat godīga reglamenta un koncepcijas. Kā mēs zinām, koncepcija gan ir, bet tas ir tikai frāžu savārstījums. Tātad nav šāda likuma, un ja līdz tam arī nebūs, tad tas NATO ģenerālis tiešām brīnīsies. Bet, lai cik arī dīvaini tas būtu, jau sestdienas numurā "Dienā" parādās Aizsardzības ministrijas Preses dienesta inkognito paziņojums, kurā tiek apgāzti Dimanta apgalvojumi, ka neviens neatbilstot patiesībai, lai gan tajā pašā rakstā tālāk tiek teikts, ka tomēr tika iesniegti, izstrādāti un tā tālāk... Praktiski tiek apgalvots, tikai atkāpjoties... tiek apgalvots, ka tiešām Dimantam ir taisnība. Nav nekas apstiprināts! Viss tiek izstrādāts un kaut kur iesniegts, bet apstiprināts un pieņemts nav. Tas stils ir tāds pats, kā mūsu partiju kritizēja šis pats Ainārs Dimants. Es gribu sacīt šim kungam: lai viņam veicas, lai viņš redz, kā ir tad, kad kritizē aplam.

Un nobeigumā es gribētu jums lūgt vēlreiz nopietni padomāt un pieņemt mūsu priekšlikumu par nosaukumu, jo formulējums "obligātais militārais dienests" satur divus aplamus vārdus. Pirmām kārtām - iegaumējiet, kungi un dāmas! - , jebkurš likums ir obligāts, un līdz ar to šis vārdiņš "obligāts" ir ievazāts no padomju laikiem, kad bija jāiet pat uz sapulcēm un balsošanu obligāti. Bez tam vārdi "militārais dienests" jau varbūt skaisti un ārzemnieciski skan, jo "milites" ir karavīrs latīņu valodā un "militaire" ir arī franču valodā. Nu mēs ejam uz Rietumiem ar šādu nosaukumu, kaut gan īstenībā tas ir parasts karadienests un iesaukums parastajā aktīvajā karadienestā. Nu, es to jēdzienu "militārais" atstāju, jo modei pretoties nevar, un manā priekšlikumā tas palika. Nu, uzreiz jau visu nevar... nevar uzreiz panākt, lai atgriežas viss tā, kā vajadzētu, bet vārda "obligātā" vietā noteikti vajadzētu informatīvi pareizākos vārdus "aktīvā karadienesta". Lūdzu deputātus neskatīties šoreiz uz mani kā uz opozīcijas pārstāvi. Es šo priekšlikumu iesniedzu personīgi, nevis kā frakcijas "Latvijai" pārstāvis, tikai tāpēc, lai kaut cik varētu ietekmēt un lai mēs to lielo kaunu Eiropas priekšā nepiedzīvotu 2005.gadā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu nepieņemt Mauliņa kunga priekšlikumu, jo aktīvais militārais dienests ietver arī tās militārpersonas, kuras ir uz līguma pamata. Virsnieki - tās ir pavisam citas kategorijas. Pavisam citas kategorijas, kuras atrodas aktīvajā dienestā. Tāpēc šis jēdziens, šis vārds tiek lietots neprecīzi. Tā doma, ko Mauliņa kungs teica par to iesaukumu, - tā varētu būt atbalstāma, bet tādā redakcijā, kādu ir ieteicis Mauliņa kungs, šodien mēs to nevaram pieņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš. Otro reizi.

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz Kristovska kunga teikto. Virsnieki, Kristovska kungs, netiek iesaukti, tātad jēdziens "obligātā iesaukuma dienests" pilnīgi atbilst. Nevajag te uz vietas visu acu priekšā taisīt neloģiskus gājienus, elementārus! Lūdzu, lūdzu, strādāsim nopietni! (No zāles deputāts Ģ.V.Kristovskis: "Tieši to es Jums iesaku darīt!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, jau pašā sākumā jūtot šo aktivitāti un gribēšanu debatēt pat par nosaukumu, par likuma nosaukumu, gribu jūs aicināt uz mēra sajūtu. Ja tā mēs turpināsim, tad mēs vismaz trīs dienas debatēsim un netiksim pie likuma pieņemšanas. Šeit ir daudzas, daudzas lappuses un bezgala daudz priekšlikumu. Es aicinu jūs, kolēģi, nepārcensties ar šo diskutēšanu par jebkuru no priekšlikumiem, kuri nav pieņemti. Es jūs aicinu uz šo mēra sajūtu. Patiešām. Jo savādāk mēs diskutēsim, atliksim uz rītdienu vai vēl uz kādu citu dienu un tā pie galarezultāta netiksim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, arī Saeimas Prezidijs saņem iesniegumus no deputātiem par to. Tā ka tik tiešām aicinām runāt konstruktīvi. Mums ir ļoti daudz priekšlikumu, un tādēļ tik tiešām taupīsim laiku un mēģināsim pamatot savas domas konstruktīvi un turēties pie tēmas, runāt par konkrēto priekšlikumu!

Lūdzu! Komisijas vārdā.

K.J.Druva. Es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Mauliņa priekšlikumu mainīt likumprojekta nosaukumu. Nosaukums ir tāds, kāds jums ir piedāvāts tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums - deputāta Celmiņa priekšlikums. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Es atkal aicinu deputātus noraidīt Celmiņa kunga piedāvāto redakciju un atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs priekšlikumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. "Vispārīgie noteikumi". Pirmās nodaļas nosaukums nav mainīts. 1.pants. Deputāts Grīgs piedāvā papildināt 1.panta pirmo teikumu, izsakot to šādā redakcijā: "Ðis likums nosaka..." - un tā tālāk. Komisija to noraidīja un aicina arī deputātus to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Saeima! Es domāju, ka šis 1.panta pirmā teikuma papildinājums nekādi netraucētu. Es domāju, ka šis likums ir iesaukuma likums un šis bruņotais formējums, kurš taps pēc karavīru iesaukuma, arī būs pakārtots Latvijas Republikas aizsardzības un nacionālās drošības koncepcijai, kura faktiski jau ir akceptēta Ministru kabinetā un papildināta, jaunā variantā to ir izstrādājis Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs. Un es ceru, ka tuvākajā laikā Saeima pieņems Latvijas Republikas nacionālās drošības koncepciju. Un es vēlreiz atkārtoju, ka jebkurš militārais formējums ir tomēr pakļauts, pakārtoti pakļauts... aizsardzības un nacionālās drošības koncepcijai. Tā ka es, cienījamie kolēģi, domāju, ka tas absolūti netraucētu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

K.J.Druva. Jā, es vēlreiz aicinu deputātus noraidīt šo grozījumu, jo principā mēs runājam, tik tiešām, taisni par obligāto militāro dienestu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu - papildināt 1.pantu ar tekstu, kura redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 20, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Deputāts Apinis piedāvā papildināt 1.pantu, ievietojot aiz otrā teikuma šādu tekstu: "respektējot personas apziņas un pārliecības brīvību". Arī šo piedāvāto redakcijas maiņu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es uzturu spēkā savu priekšlikumu un prasu balsojumu. Uzskatu, ka šāds priekšlikums ir nepieciešams un nosaka tikai to, ka mēs gatavojamies arī militārajā dienestā respektēt personas apziņu un pārliecību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti par konkrēto priekšlikumu runāt pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot paudīsim attieksmi pret Pētera Apiņa priekšlikumu papildināt 1.panta tekstu ar jaunu tekstu, kas jums ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 22, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Nākamā piedāvātā redakcijas izmaiņa ir no Iekšlietu ministrijas, kas lūdz papildināt 1.pantu aiz vārda "spēkus" ar vārdu kopu "un Iekšlietu ministrijas formējumus". Mēs esam šo normu iestrādājuši turpmākajos pantos un lūdzam šajā vietā to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Ģirts Kristovskis lūdz izteikt 1.pantu šādā redakcijā: "Ðis likums nosaka obligātā militārā dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus..." - un tā tālāk. Arī šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu komisija noraidīja un lūdz arī deputātus noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir redakcionālas dabas, nevis pēc satura, un es gribētu norādīt uz pretrunām, kuras paliek komisijas nobalsotajā redakcijā. Šis likums tiek attiecināts uz obligātā militārā dienesta puišiem (tātad tiem, kuri tiek iesaukti uz vienu gadu) un runā arī par otru kategoriju - par militārā dienesta rezervēm. Taču šajā pantā, ko piedāvā komisija, ir pateikts tikai tas, ka Nacionālie bruņotie spēki tiek nodrošināti ar obligātā militārā dienesta karavīriem, bet nekas netiek runāts par rezervēm. Un savā priekšlikumā es piedāvāju formulēt šo tekstu, iekļaujot tajā Nacionālo bruņoto spēku rezerves. Tāda bija mana redakcionālā priekšlikuma būtība, un es uzskatu, ka līdz ar to šis pants būtu pilnīgāks, bet nu es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot izteiksim savu attieksmi pret deputāta Kristovska priekšlikumu, kurš ir 1.lappuses apakšā un 2.lappuses augšā, tur to tekstu jūs varat redzēt. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 11, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par dokumentu "Obligātā militārā dienesta likums" līdz 7 minūtēm, runājot pirmo reizi, un 3 minūtēm, runājot otro reizi." Var viens deputāts runāt "par", viens "pret", atbilstoši Kārtības rullim. Šādu deputātu nav. Es tikai varu piebilst, ka pašlaik sekretariātā jau ir 33 iesniegumi par uzstāšanos debatēs. (Starpsauciens: "Tad jau 5 minūtes vajag!") Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu saīsināt runas laiku pirmajā reizē līdz 7 minūtēm un otrajā reizē līdz 3 minūtēm, runājot debatēs par jautājumu "Obligātā militārā dienesta likums". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. 2.pants. Deputāts Seiksts piedāvā izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests." Komisija šo redakciju nepieņēma. Bet, kā jūs redzēsiet tālāk, mēs nedaudz paplašinājām otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Tā ka lūdzam noraidīt šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, par 2.pantu mums ir pieci priekšlikumi, un deputāti, piesakoties runāt debatēs, piesakās runāt konkrēti par 2.pantu. Es aicinu komisijas vārdā paust attieksmi pret visiem šiem priekšlikumiem, kas attiecas uz 2.pantu, un pēc tam mēs varētu atklāt debates.

K.J.Druva. Komisija izskatīja visus piedāvātos grozījumus un pieņēma deputāta Ģirta Kristovska ieteikto grozījumu attiecībā uz 2.apakšpunktu, pieņēma arī Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu, Juridiskā biroja piedāvāto grozījumu un apkopoja visus, un izteica šo tekstu jaunā redakcijā, kuru jūs redzat sev priekšā. Lūdzam balsot par komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Es saprotu, ka, runājot par šo pantu - un es gribu runāt par panta otro daļu -, balsojums nevar būt. Taču es gribu, lai tas atspoguļojas stenogrammā. Es domāju, ka redakcionāli ir iespējams izlabot šo, manuprāt, nepareizo attieksmi, kādu ir pieļāvuši autori, proti, ka brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt Latvijas Republikas pilsones - sievietes. Ja sakām "pilsones", vai tad vēl būtu jāsaka arī "sievietes"? Vai tad mēs pieļaujam vēl kaut ko citu, runājot par pilsonēm? Bet es domāju, ka šeit vispareizāk būtu, ja jūs, Saeimas deputāti, tam piekristu redakcionāli mainīt, ka obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes - Latvijas pilsones. Katrā ziņā, man liekas, tas skanētu labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Otrā daļa ir salīdzinoši konceptuāls jautājums, jo jau pagājušajā reizē mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu armija varētu sastāvēt tomēr vairāk no pilsoņiem - vīriešiem, bet šajā gadījumā es pa daļai varētu atbalstīt Kaksīša kungu tīri par to, kā ir izveidots pats teikums. Man šeit radās tāda īpatnēja doma - "brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt..." Piedodiet, kā tas ir: "...obligāto dienestu var pildīt"? Vai nu, atvainojiet, mēs atzīsim to, ka sievietes var pildīt militāro dienestu, un to es saprotu, bet obligātais dienests ir obligāts dienests. Ja viņas, kā Krastiņa kungs stāstīja, tur varētu palīgdienestā strādāt vai, teiksim, kā algotas darbinieces, tad tā ir viena lieta. Es saprotu, ka vīrieši iet obligātajā militārajā dienestā, bet šeit mēs sakām: "Brīvprātīgi var pildīt obligāto dienestu". Šajā gadījumā būtu jāizņem vārds "obligāto" ārā, (Starpsauciens: "Tâ nevar būt!..") jo brīvprātīgi militāro dienestu var pildīt sievietes - Latvijas pilsones, ja reiz mēs tā gribam. Tā būtu normāla loģika, jo šajā gadījumā iznāk tā, ka šis vārds "obligātais" ir konkrēta doma. Bet, tā kā nav šāda priekšlikuma, tad mēs, protams, beigās varam kopumā nobalsot par diezgan īpatnēju šā punkta interpretāciju. Protams, žēl, ka komisija tādu tehnisku kļūdu ir palaidusi garām.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Vispirms man nav pieņemama panta apspriešanas kārtība. Priekšlikumi ir par divām daļām. Līdz ar to mums vajadzēja apspriest pirmo daļu, bet pēc tam - otro. Bet, tā kā notika debates par visu kopā, tad es gribu atbalstīt Lujāna kungu.

Vispirms, raugoties pēc loģikas, nevar būt obligātā brīvprātība. Kādreiz tāda bija tikai komunistisko sestdienas talku laikā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nav priekšlikumu!") Priekšlikums ir - neatbalstīt, svītrot. Neatbalstīt.

Tur, kur komisija ir piekritusi, es aicinu balsot "pret"vçl viena iemesla dēļ. Visām lietām, kas ir saistītas ar finansiālajiem izdevumiem, kas prasa naudu no valsts budžeta, ir jābūt klāt ekonomiskajam pamatojumam. Ja kāds iedomājas, ka sievietes dienests armijā nav saistīts ar papildu izdevumiem, tad, man liekas, šim cilvēkam nav priekšstata par to, kas ir nepieciešams sievietei. Līdz ar to nav arī finansiālā pamatojuma tam, lai sieviete varētu dienēt armijā.

Otra lieta. Vai patiešām Latvijas armija ir nogājusi tik tālu vai arī Latvijas vīrieši ir nogājuši tik tālu, ka viņi vairs nav spējīgi obligātā dienesta ietvaros aizsargāt savu Dzimteni, ka tagad ir jāatver robežas sievietēm, lai gan es saprotu, kāpēc ir nācis šāds priekšlikums. Tas vispirms ir tāpēc, ka šajā likumprojektā, manuprāt, ir nevajadzīgi daudz privilēģiju tiem, kuri ir atļāvušies to lielo godu, kā tas reizēm tiek pasniegts, gadu nodienēt armijā. Man tas nav pieņemams, ka augstskolā - ārpus konkursa, par ierēdni - ārpus konkursa, visur - ārpus konkursa plus vēl paredzētie lielie finansiālie kredīti par pienākumu, kas ir jāpilda Dzimtenes labā. Par daudz privilēģiju, par daudz maksājumu, kuriem arī, starp citu, šajā likumprojektā nav iesniegts klāt, cik daudz līdzekļu 1997.gada budžetā ir paredzēts izsniegt kredītos dzīvokļu iegādei. Nav klāt šo aprēķinu, bet mēs to pieņemam kā likumu un mierīgi pieņemsim 1997.gada budžetu, nesaskaņojot to ar šīm, manuprāt, nevajadzīgajām un liekajām privilēģijām.

Trešā lieta. Likumā ir vārdi: "Tos, kas tiek iesaukti obligātajā dienestā, sauc par karavīriem." Nu kā tad sauks tās sievietes? Vai arī par karavīriem? Jā, tagad zālē sāksim noskaidrot, kā viņas sauks. Tāpēc man ir aicinājums - noraidīt šo priekšlikumu, jo tam nav klāt finansiālā seguma. Atkārtoju - tas nav pārdomāts ne redakcionāli, ne arī pēc būtības, bet varētu atstāt to sistēmu, kāda ir, - ka sievietes var slēgt līgumattiecības un strādāt kā brīvā līguma strādnieki militārajās vienībās.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ierosinu atbalstīt mūsu kolēģa Seiksta kunga priekšlikumu pretēji tam, kā to darījusi komisija, un tādā gadījumā visa šī diskusija, kas nupat tika iesākta šeit no kanceles, ir nevietā. Kāpēc? Es mēģināšu to nocitēt. Acīmredzot tie, kas runāja iepriekš, nav lasījuši šo Seiksta kunga priekšlikumu. Tur ir rakstīts: "Visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests." Un punkts. Un līdz ar to šis jautājums būtu izdiskutēts. Pie tam uz visiem laikiem.

Kas attiecas uz daiļā dzimuma pārstāvju vēlmi būt pie ieročiem vai pie vīriem ar ieročiem, tad tas acīmredzot nav šā likuma jautājums, to varētu regulēt cits likums, citi akti, proti, tie, kas nav saistīti ar obligāto militāro dienestu. Šis likums ir ļoti specifisks un runā par obligāto militāro dienestu.

Ja šodien mēs kaut kā citādi lokām šo pantu, tad tādā gadījumā mums ir jāatgriežas, cienījamie kolēģi, pie šā likuma nosaukuma. Tādā gadījumā tas vairs nebūs obligātais militārais dienests. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka, protams, savā balsojumā jūs varat izšķirties par to, vai sievietēm pildīt šo militārā dienesta veidu, ko sauc par obligāto militāro dienestu.Varbūt daudziem no cilvēkiem, kas sēž zālē, ir grūti saprast to, ka militārais dienests sastāv no obligātā militārā dienesta un no dienesta uz līguma pamata, un tad vēl attiecīgi šos veidus var sadalīt sīkākās kategorijās, kuras attiecas uz dažādām iedzīvotāju grupām.

Runājot par to, kā šeit viena no runātājām - kolēģe - deputāte izteicās, vai latviešu vīrieši ir spējīgi aizsargāt mūsu valsts drošību un tamlīdzīgi, vai viņi ir spējīgi to veikt. Kā mēs redzam, dzīves situācija ir tāda, ka nespēj veikt, jo mūsu Bruņotie spēki ir nodrošināti 50%-60% apmērā. Tātad varbūt ir pat tāda situācija, ka arī sievietes var stāties un pildīt šīs funkcijas, lai nodrošinātu valsts drošību. Var, protams, par to smaidīt, bet var arī nesmaidīt, jo tāda ir šodienas Latvijas realitāte.

Bet, protams, ir arī vēl citi piemēri. Ir valstis, kur ir obligātais militārais dienests - un tas ir lielākais skaits Eiropas valstu -, kur uz brīvprātības pamata sievietes piesakās un iet pildīt obligāto militāro dienestu. Un nav nekādu pretrunu terminoloģijā, jo visi ar šo jautājumu saprot obligāto militāro dienestu kā speciālā militārā dienesta veidu un nediskutē par to. Sievietes iet. Dānijā ir 5% šādu sieviešu, kuras iet dienēt.

Ja mēs paskatāmies pie mums Latvijā, tad redzam, ka Policijas akadēmijā trešdaļa studentu ir meitenes. Arī Aizsardzības akadēmijā mums ir ļoti liels skaits meiteņu. Tā ka tas nebūt nenozīmē, ka sievietes uz brīvprātības pamata neiet un nepiesakās. Šeit šis likums pasaka, ka šāda iespēja pastāv. Ja mēs to nepasakām, tad pēc tam vienmēr ir tikai viena atbilde: "Nç!". Pat tad, ja viena vienīga meitene būs izdomājusi iet un šo gadu nodienēt, tieši šā obligātā militārā dienesta gadu, ar visu attiecīgo kārtību, ar visām sekojošajām sociālajām garantijām un visu citu, ja nav šāds teikums ierakstīts, tad šai vienīgajai meitenei, šai vienīgajai pretendentei, mēs pasakām: "Nç!" Mēs šeit atstājam iespēju pateikt arī "jâ" kādam, bet, ja nebūs, tad nebūs. Un, ja būs, tad mēs teiksim: "Jâ! Lūdzu, tāda iespēja pastāv." Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais pieteicies runāt ir Andris Līgotnis. Līgotņa kungs, jūs runāsit kā Ministru kabineta pārstāvis?

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Man ir tāpat. Es biju pārsteigts, ka radās tāda opozīcija pret šā panta otro daļu, jo tas taču nav nekas jauns. Jau piecus gadus spēkā esošajos likumos šāda norma ir, un sievietes mūsu Aizsardzības spēkos obligātajā dienestā brīvprātīgi dien un pilda to ļoti godprātīgi. Jūs taču neesat dzirdējuši, ka kāda sieviete no armijas būtu dezertējusi vai izdarījusi kādu pārkāpumu, kādu noziegumu?

Nav nekādas nepieciešamības viņām šīs tiesības, kādas ir šodien, liegt, jo tā ir demokrātiska norma, tāda ir arī lielākoties pasaules valstu armijās. Un, ja tā tiks izsvītrota, tad, protams, tām sievietēm, kas šobrīd šos pienākumus godprātīgi veic, ar nākamo dienu šis dienests būs jāatstāj. Es lūdzu nebalsot pret šo normu!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Es gribēju tikai atgādināt, kāpēc radās mans priekšlikums. Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kur mēs redzam, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem - vīriešiem - ir jāpilda obligātais militārais dienests, tālāk seko 22., 23. un 24.pants ar veselu rindu izņēmumu, tāpēc te tiek ieprogrammēta pretruna jau pašā likuma sākumā. Visiem jāpilda, bet pēc tam sākas atrunas! Tāpēc es šeit gribu piekrist kolēģim Urbanovičam. Šajā situācijā atsauce "ðajā likumā noteiktajā kārtībā" atrisina visas problēmas. Es gribu pastāvēt uz to, lai jebkurā redakcijā - diemžēl šobrīd nevar labot, jo nav rakstisku priekšlikumu - klauzulu vai papildteikumu "ðajā likumā noteiktajā kārtībā" atstātu spēkā, jo tad viss ir loģiski un nav vairs juridisku pretrunu.

Protams, vārds "visiem" ðeit it kā būtu lieks. Es gribu piekrist Aizsardzības ministrijai, bet, ja atsauce "ðajā likumā noteiktajā kārtībā" paliek, tad arī vārds "visiem" nav tik lieks. Bet šo izcelto teikuma daļu "ðajā likumā noteiktajā kārtībā" es aizstāvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs...

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es biju gaidījusi, ka kaut viens no jums iznāks priekšā un noliegs to, ko teica Kristovska kungs, - ka Latvijas vīrieši nav spējīgi aizsargāt savu Dzimteni un nav spējīgi nodrošināt armijas pastāvēšanu. Tas ir nožēlojami, ja deputāts no tribīnes var kaut ko tādu pateikt. Bet iznāk priekšā Aizsardzības ministrijas pārstāvis un pasaka vēl trakāk: "Neviena sieviete no armijas nav aizbēgusi. Neviena sieviete nav izdarījusi pārkāpumu...", un tāpēc viņas ir jāiesauc armijā. Vai mēs pašlaik savstarpēji šeit nesākam runāt kaut kādas aplamības un muļķības? Man būtu lūgums militārajiem speciālistiem, jo es saprotu, ka šeit priekšlikumus pamatā ir iesnieguši militārie speciālisti, pārdomāt, ko viņi runā.

Seiksta kungs ir iesniedzis priekšlikumu kā cilvēktiesību speciālists un ļoti pareizi. Es aicinu atbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu, bet, runājot par šo 2.punktu, par sievietēm, cienījamie kungi, pārdomājiet līdz galam, ko jūs sakāt par Latvijas armiju un ko jūs gribat, kas lai dien Latvijas armijā. Latvijas armijā, tā iznāk, mums šodien izlozes kārtībā ies. Nu tad tagad izlozes kārtībā ies sievietes, jo viņas nebēg, bet vīrieši nav spējīgi aizstāvēt armiju. Es atkārtoju vēlreiz: ir brīvā līguma attiecības, kas nevienai sievietei, kas šodien dienē, neliek no armijas aiziet. Bet es ne no viena kunga - ne no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas, ne no Aizsardzības ministrijas, - nedzirdēju, kur ir tie skaitļi, tas ekonomiskais pamatojums, ko es jums prasīju, kas 1997.gadā būs jāizmaksā šiem izdienējušajiem - gan vīriešiem, gan arī, kā jūs tagad gribat teikt, sievietēm, kuras ir vienīgās Latvijas valsts glābējas militārajā jomā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij un kolēģi! Es gribu, lai jūs akcentētu uzmanību uz to, ko teica Līgotņa kungs. Es nebūtu kāpis tribīnē, bet burtiski divas nedēļas atpakaļ es viesojos kādā karaspēka daļā, un pie manis pienāca viena sieviete, kura šobrīd dien, un viņa man lūdzās: "Lûdzu, cienījamais deputāt, dodiet man iespēju arī turpmāk strādāt, jo es esmu ļoti apmierināta ar savu darbu armijā." Un, cik es zinu, tad arī viņas kolēģi viņu ciena, un nav nekādas problēmas. Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt to, ko teica Līgotņa kungs, - šī iespēja sievietēm ir jādod! Viņas pašas to vēlas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Te nu patiešām šis pants ir visai svarīgs un būtisks. Un es patiešām atbalstu to, ko teica Kreituses kundze. Tas, ka šodien jaunie cilvēki īsti nav gatavi aizstāvēt Latviju, par to mums arī nav šaubu, bet viņiem ir jābūt gataviem. Šeit mums šodien ir jāizlemj, lai Latviju būtu gatavi aizstāvēt mūsu vīrieši un lai mēs te tādā vai savādākā redakcijā nemēģinātu piesaistīt sievietes, pie tam vēl runājot par brīvprātīgi obligāto dienestu sievietēm: "Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt pilsones - sievietes." Patiešām tas ir kaut kā absurdi - "Brīvprātīgi obligāto"! Tāpēc es domāju, ka tam ir jābūt gataviem Latvijas vīriešiem, jauniem un vecākiem, un vecākie ir gatavi. To rāda Zemessardze, kur vīri ar sirmām galvām ir gatavi aizstāvēt Latviju. Un jābūt gataviem aizstāvēt Latviju ir arī jauniem cilvēkiem. Tāpēc es patiešām piekrītu un atbalstīšu Seiksta kunga piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Es domāju, šeit tomēr mums bez emocijām ir jāizsver, ko šis likuma teksts saka. Un šis likuma teksts tieši nosaka, ka sievietes brīvprātīgi var pildīt šo dienestu, ja viņas to vēlas. Mēs nevaram apspiest sieviešu tiesības izvēlēties šo militāro dienestu armijā, jo viņām ir gluži vienlīdzīgas tiesības ar Latvijas vīriešiem.

Mans godājamais partijas kolēģis Tabūna kungs teica par zemessargiem ar sirmām galvām. Es gribētu teikt arī par zemessardzēm ar gaišām, garām bizēm. Un viņu, kuras aktīvi piedalās, nav mazums Zemessardzes bataljonos. Kāpēc mēs viņām aizliegtu aizsargāt savu Tēvzemi, ja viņas brīvprātīgi izsaka šādu vēlēšanos?

Un es vēlreiz gribētu uzsvērt: šeit nav runa par to, ka Latvijas vīrieši negribētu vai nevarētu aizstāvēt. Arī tādi atrodas, bet te ir... Es domāju, mums ļoti rūpīgi ir jāizlasa šī komisijas redakcija 2.punktā - "brīvprātīgi pildīt". Tātad neviens viņas neiesauc, neviens nepiespiež, neaģitē. Ja kāda meitene, vai sieviete grib dienēt šo obligāto dienestu, viņai ir tiesības to darīt. Un šis likuma 2.punkts to paredz, ka viņai ir tādas tiesības.

Te ir vēl viens jautājums par mūsu Aizsardzības akadēmiju. Arī tie, kas Aizsardzības akadēmijā mācās, tiek iesaukti šajā aktīvajā dienestā. Un šobrīd jau tuvojas kādiem 25% tie pieprasījumi, ka meitenes grib mācīties Aizsardzības akadēmijā. Un Aizsardzības akadēmijas studiju laikā, būdamas kadetes, viņas pilda šo aktīvo militāro dienestu. Visā pasaulē tas tā pastāv. Varbūt ir atsevišķas atpalikušas Āfrikas valstis, kur sievietēm ir jāsēž mājās pie putras katla un jāgaida vadonis mājās. Vai uz to mūs aicina mūsu godājamie kolēģi deputāti? Es domāju, ka Latvija... lai arī cik mēs esam konservatīvi... arī es pats pēc uzskatiem esmu konservatīvs, un man varbūt nebūt nepatiktu, ka mana meita būtu aktīvā dienesta kareivis, bet, ja kādam tas patīk un kāds to grib, tad tādām tiesībām ir jābūt. Un es domāju, ka mēs šeit 1996.gada nogalē tomēr pieņemsim sievietes nediskriminējošu likumu - ievērosim visas sieviešu tiesības Latvijā un dosim viņām tiesības brīvprātīgi izvēlēties dienestu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Aicinu nobalsot par 2.pantu tādā redakcijā, kādu ir piedāvājusi komisija, - par abiem diviem punktiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu, deputātu, darba praksē sēdēs... bieži vien šajā Saeimā ir bijusi tāda prakse, ka ar atbildīgās komisijas piekrišanu mēs darba gaitā nedaudz pārveidojam redakciju. Un es personīgi piekrītu šajā ziņā Kaksīša kungam. Vispareizāk tomēr būtu tā, kā Kaksīša kungs piedāvāja 2.panta otrajā daļā, - ka brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes - Latvijas pilsones. Ja varētu to redakciju mainīt un komisija piekristu un arī jūs piekristu, tad tas varētu tā būt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Otrā reize.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man rodas viedoklis, ka mūsu aizsardzības ministri ir laikam nopirkuši ne tikai vecus ieročus, bet arī mazus apavus. Man rodas beidzot tāds viedoklis, ka patiešām laikam ir iegādāta liela partija kāda 36.izmēra zābaku sievietēm un ka tagad, lai varētu tos beidzot kaut kā realizēt, mums ir vajadzīgs sieviešu masveida iesaukums. (Zālē smiekli, aplausi.)

Un vēl. Kolēģi, būsim reālisti! Kādēļ... Kas te notiek?! Patiešām, Kreituses kundzes prasība bija pilnīgi loģiska. Jo, ja Krastiņa kungs man pastāstīs, kā tā sieviete varēs par 7 latiem dienēt obligātajā dienestā... Pagaidām, kā es saprotu, viņa var par 7 latiem iestāties armijā un dienēt. Krastiņa kungs, pastāstiet, cik daudz ir sieviešu apavu, apģērbu un, piedodiet, higiēnisko saišu, par ko tiks maksāts no valsts un ko dos viņām kā obligātā dienesta kareivēm! Viņas jau vairs nebūs, piedodiet, līguma darbinieces pēc šā punkta. Un, ja jūs to nevarat norādīt budžetā, tad es neņemos spriest, kā viņas staigās. Ubagos uz stūra? Es neticu, ka par 7,50 latiem viņas spēs iegādāties formas tērpu un visu pārējo vajadzīgo. Saprotiet, ja es neredzu šo ekonomisko pamatojumu, tad šī ir klaja demagoģija. Vai arī, es vēlreiz saku, ir jāizņem ārā tas vārds "obligātais", un tad var būt arī loģika. Jo, ja te ir vārds "obligātais", tad, es vēlreiz saku, viņas ir valsts maizē, viņas ir valsts apģērbā, viņām visu sniedz valsts. Bet vai valsts ir tam gatava? Un, ja ir, tad es vienkārši brīnos, kurā laikā Krastiņa kungs to visu ir iegādājies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Druva.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Vienīgais iemesls šim jaunajam redakcijas variantam bija dot arī mūsu jaunietēm iespēju aizstāvēt šo valsti, ja viņas tādu vēlmi izsaka. Un viss. Un redakciju, par ko mēs šodien plaši debatējam, mēs varam tik tiešām sakārtot tā, lai tā atbilstu valsts valodas prasībām. Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Beidzot debates, tagad mums ir jāvienojas par procedūru, kādā veidā mēs pieņemsim lēmumu. Deputāte Kreituse izteica priekšlikumu balsot pa daļām, jo - atbilstoši deputātu priekšlikumiem - 2.pantā ir izveidojušās ar komisijas atbalstu divas daļas. Otrās daļas nebija otrajā lasījumā. Līdz ar to vispirms, pirms mēs balsojam, mums ir jāpauž sava attieksme pret priekšlikumu - balsot par šo pantu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsojam par priekšlikumu - balsot par 2.pantu pa daļām. Pirmā daļa un otrā daļa. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Sākam izskatīt konkrētos priekšlikumus un paust savu attieksmi balsojot. Deputāta Seiksta priekšlikums. Komisijas viedoklis - noraidīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 18. Deputāta Seiksta priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, tātad nākamie priekšlikumi, kas skāra 2.panta pirmo daļu, vairs nav balsojami. Tālāk. Kas attiecas uz Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu un arī komisijas priekšlikumu... Godātie kolēģi, runājot par pirmo daļu...

Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Mums vairs nav jābalso nekas, jo 2.pants ir pieņemts deputāta Seiksta ieteiktajā redakcijā. Būtu jābalso par otro daļu tad, ja tas nebūtu pieņemts. Un vispār mums nebija jābalso par to, ka jābalso par pirmo, otro daļu. Jo jābalso ir par deputātu priekšlikumiem, nevis par panta daļām. Tā kā ir nobalsots par deputāta Seiksta priekšlikumu izteikt 2.pantu tādā un tādā redakcijā, nav vairs jābalso neviens cits priekšlikums, kas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, diemžēl mēs pirms tam vienojāmies (ņemot vērā arī Juridiskā biroja priekšsēdētāja viedokli) balsot par šo pantu pa daļām. Otrā daļa nav izskatīta. Šajā gadījumā, godātie deputāti, mums ir jāizskata deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums par otro daļu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu!

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Lieta jau ir tāda, ka mēs nobalsojām, ka izskatīsim pa daļām, bet tajā pašā laikā balsošana bija par Seiksta kunga priekšlikumu, un Seiksta kunga priekšlikums ir izteikt šo pantu tādā redakcijā. Par šo pantu tādā redakcijā tika nobalsots. Līdz ar to tik tiešām Kreituses kundzei ir pilnīga taisnība, ka pārējie priekšlikumi vispār vairs nav balsojami, un šeit nedrīkst jaukt Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu! Par lietas tālāku virzību.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Par procedūru. Prakse rāda, ka tomēr ļoti bieži pantam tiek piebalsota klāt otrā daļa. Un es domāju, ka sēdes vadītājs ļoti pamatoti pieprasīja balsojumu par to, ka mēs balsosim par abām divām panta daļām. Sēde atbalstīja, ka šim pantam būs divas daļas. Par pirmo daļu mēs esam nobalsojuši Kristovska kunga iesniegtajā redakcijā. Un, starp citu, balsojumos neietilpst tā piebilde - par to neviens nav nobalsojis, un tekstā tās nebūs -, kura skanēja tā: "Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:". Pasēdiet, kungi, pagaidiet, neuztrauciet mani, man jārunā. Tātad mēs nobalsojām, ka visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests. Un tūlīt sēdes vadītājs mūs aicinās balsot (un nevajag nekā protestēt) par otro daļu, par kuru mēs jau vienojāmies, ka tāda būs. Ja mēs neatbalstīsim nevienu no šīm redakcijām, tad nebūs otrās daļas. Es aicinu sēdes vadītāju stingri pieturēties pie tādas kārtības, kādu viņš bija jau deklarējis pirms balsošanas par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamā Seiles kundze! Lūdzu, lasiet, kā ir formulēti šie priekšlikumi! Seiksta kungs formulē: "Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:". Mēs par to nobalsojām. Arī Kristovskis formulē: "Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:". Pantam ir pirmā daļa un otrā daļa. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija raksta: "Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:". Mēs jau esam par vienu redakciju nobalsojuši. Līdz ar to atkrīt visa šī te "tamborēšana" par vēl kaut kādām daļām un vēl kaut kādu balsošanu. Lūdzu ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es gribētu norādīt, kā Seiles kundzei misējās. Es neatceros nevienu balsojumu, kurā mēs būtu vienojušies, ka 2.pantā būtu kādas divas vai vairākas daļas. Viņa nupat no tribīnes kļūdījās.

Mans priekšlikums par tālāko virzību - pāriet pie 3.panta skatīšanas. Pretējā gadījumā visa šī izskatīšana - no Prezidija puses "raustīšanās" un šā panta otrās daļas lobiji - izraisa šaubas par iespēju mums piedalīties tālākā normālā šā likuma skatīšanā. Būs vienkārši jāatstāj zāle. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi! Malacis!")

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tad, kad es rakstīju savu priekšlikumu, man nebija ne jausmas, kā strādās atbildīgā komisija un cik daļas parādīsies. Un šobrīd ir situācija, kurā es, piemēram, otro daļu bez vārda "obligāto" atbalstītu. Bet es nezināju, ka šāda redakcija tur būs, tāpēc es rakstīju: "Izteikt 2.pantu...". Bet, ja komisija ir iekļāvusi šo otro daļu, tad acīmredzot nav pamata to ignorēt un uzskatīt, ka šīs daļas vispār nav. Cits jautājums - kādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz atkārtoju, ka otrajā lasījumā pieņemtajai 2. panta redakcijai ir tikai viena daļa. Un deputāti, kuri iesniedza šo priekšlikumu, iesniedza to, ņemot vērā šo otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 2. pantu. Komisija izveidoja ar savu atbalstu otro daļu. Mēs arī vienojāmies, ka mēs balsosim par šo pantu pa daļām. Es aicinu deputātus balsot - atbilstoši mūsu lēmumam - par deputāta Kristovska priekšlikumu par 2. panta otro daļu, atbilstoši tekstam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 17, atturas - 6. Ģirta Kristovska priekšlikums par 2. panta otrās daļas redakciju ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Paldies. 3. pantā deputāts Endziņš...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, atbilstoši tam ir pieņemts arī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums svītrot vārdu "visiem"... Jeb vai tie priekšlikumi nav vairs pēc būtības izskatāmi?

K.J.Druva. Jā. Varbūt es norādīšu visas piedāvātās redakcionālās izmaiņas un tad balsosim... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Lûdzu ievērot Kārtības rulli!")

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mums ir jāizskata visi priekšlikumi. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums nav balsojams pēc būtības. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums arī nav vairs balsojams pēc būtības.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinātu sēdes vadītāju ievērot Kārtības rulli. Pirmām kārtām jau jāsaka, ka šis balsojums bija pilnīgā pretrunā ar Kārtības rulli. Tagad jūs gribat vēl to pašu. Kad ir nobalsots par panta redakciju, tad nekādi papildinājumi, kas ir domāti attiecībā uz otrā lasījuma redakciju, vairs nav balsojami. Mēs esam nobalsojuši par panta redakciju. Un es aicinu un lūdzu ievērot Kārtības rulli. Mēs šādā veidā varam visu salaist pilnīgā grīstē, ja neievērosim Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr tiešām domāju, ka pie likumprojekta ir jāstrādā uzmanīgi. Un atzīsim, ka ne vienmēr mēs esam pietiekami uzmanīgi, un šoreiz es izsaku pārmetumus sēdes vadītājam. Tik tiešām, es piekrītu Endziņa kungam. Mēs pārkāpjam Kārtības rulli. Skaidri un gaiši ir pateikts: 2. pants šādā redakcijā. Un, ja mēs esam nobalsojuši, tad sēdes vadītājam nebija vairs tiesību teikt... iepriekš teikt, ka mums ir jābalso pa daļām... Bija jābrīdina, ja deputāti ir neuzmanīgi, ka, teiksim, varētu rasties vēl otrs balsojums pēc pieņemtās redakcijas. Tā nevar. Mēs pārkāpjam Kārtības rulli! Ir jāstrādā ļoti uzmanīgi. Un es tiešām gribētu lūgt sēdes vadītājam, lai ļoti uzmanīgi pieiet šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Par lietas tālāku virzību.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms ieteiktu visiem nomierināties.

Otrs. Kas mums ir svarīgākais - vai mums ir svarīgi pieņemt labu likumu vai visu laiku drebēt par to, vai mēs visus punktus ievērojam? Es piekrītu, ka... (Starpsaucieni no zāles: "Kas tad nu ir? Jāievēro Kārtības rullis!") Uz bļāvieniem es nereaģēšu. Tātad - es piekrītu, ka ir jāievēro Kārtības rullis. Par to nav strīdu patlaban. Mēs varam draudzīgi ieteikt sēdes vadītājam mierīgāk sekot dokumenta teksta izskatīšanai. To mēs varam izdarīt. Bet nevajag te nostāties pozā - un par katru cenu: tā nu ir nolemts, un cauri! Mēs būtu sabojājuši likumu. Kāpēc mums tas būtu vajadzīgs? (Starpsauciens: "Ir jau sabojāts...")

Saeimai godu nedara neviens slikti pieņemts likums un neviens slikti pieņemts pants. Es varētu šinī gadījumā tikai par vienu lietu runāt. Es varētu runāt par to, ka, ja jau šis 2. punkts ir šādā redakcijā pieņemts, tad vairs neko šeit 2. pantā izskatīt nevajag. Par to mēs varētu vienoties un pāriet pie 3. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Par lietas tālāku virzību?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Prezidijs diemžēl ir rīkojies, pārkāpjot Kārtības rulli, un man izbrīnu rada arī Juridiskais birojs. Kārtības ruļļa 110. pants norāda, ka trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas ir noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai. Un man izbrīnu rada tas, ka Prezidijs varēja likt mums veikt balsojumu jau par to, ka būs jābalso pa daļām, ja bija noteikti priekšlikumi un tie nebija izskatīti pa balsojumiem. Atsevišķi par tiem bija jābalso, nevis tā, kā jūs mums jau likāt, - ka ir divas daļas. Tad jau, atvainojiet, mēs lēmām, ka ir viena daļa... tomēr balsojot.

Un otrs moments. Ja šī otrā daļa tiek iebalsota, tad ir jautājums: kur, piedodiet, ir Finansu ministrijas slēdziens par papildu izdevumiem? Un attiecīgi arī Kārtības rullī tāda prasība ir. Tad, piedodiet, kādēļ Prezidijs neizvirzīja jautājumu, vai šis punkts ir izskatāms pēc būtības, kamēr nav Finansu ministrijas slēdziena? Kā jau es teicu, tas prasa papildu asignējumus, kurus mums neviens nav uzrādījis. Un šinī gadījumā Prezidijs ir rīkojies vienkārši nekorekti, un es neticu, Dobeļa kungs, ka šis likums būs sabiedrībai uzticams, ja, piedodiet, ar blēdīšanos vairākums grib panākt kaut kādas savas tieksmes un vēlmes. Un es nezinu, kā intereses šinī gadījumā pārstāv Prezidijs. Varbūt Aizsardzības ministrijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Valsts prezident! Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Man šķiet, ka mums visiem bija skaidra tā lieta, ka būs divas daļas šim pantam. Un bija skaidrs, ka, ja nebūtu mēs nobalsojuši, ka būs divas daļas, bet ka būs tikai viena daļa, tad es nebūtu arī balsojis par Seiksta priekšlikumu, jo līdz ar to nav vairs balsojama otrā daļa. Tādēļ es uzskatu, ka mēs esam godprātīgi rīkojušies. Godprātīgi rīkojušies un darījuši. Labi... ja sēdes vadītājs neizskaidroja pilnībā, tad ko mēs tagad darīsim - sitīsim viņu tagad krustā? Es pieņemu, ka šis pants ir pieņemts pareizi, vairākums ir nobalsojis, un iesim, lūdzu, tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām izskatīt likumprojektu. 3. pants. Lūdzu, Druvas kungs! Ā... Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā āmurs netika piesists, es gribētu vēlreiz runāt par jautājuma tālāku virzību.

Mēs tiešām nevaram virzīties tālāk, jo mēs... vienalga, nav nekādas skaidrības un te viens otram skaidrot mēs nedrīkstam... un nedrīkstam dot... jo mums ir divas 2. panta redakcijas nupat nobalsotas. Kamēr šis jautājums nav izšķirts, mēs nevaram virzīties tālāk. Tā nu nav, ka mēs esam piebalsojuši... Ar pirmo balsojumu (par - 40, pret - 25, ja nemaldos) mēs nobalsojām par Seiksta kunga iesniegto redakciju, kurā bija rakstīts: izteikt visu pantu noteiktā redakcijā. Pēc tam mēs šo pantu, kurš jau bija vienreiz izteikts pilnīgi... mēs iedomājāmies, ka mēs varam darīt, ko gribam. Bet šajā gadījumā, kad mēs otrreiz balsojām par to 2. panta otro daļu, mēs pārkāpām likumu, un Kārtības rullis ir mūsu likums. Tātad, redzat, ja mēs pieņemam tagad likumu, pārkāpjot kādu citu likumu, tādā gadījumā neredzu nekādas nepieciešamības citiem Latvijas pilsoņiem pildīt šo likumu, kuru mēs tādā kārtā nelikumīgi pieņemsim. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pârejam pie 3.panta!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, būtu laiks izbeigt šīs kaislības. Ja mēs pilnīgi akli turēsimies pie Kārtības ruļļa, tad mēs varam nonākt tādā nelaimē, ka lielākas nebūs. Jo mēs šinī gadījumā nezinām... iesniedzot priekšlikumus, mēs nezinām, cik daļu būs. Mēs nevaram nekā savādāk iesniegt šos priekšlikumus, kā atbilstoši tam, par ko mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā vai otrajā lasījumā. Un tad, ja otrajā lasījumā parādās citi priekšlikumi un pantam parādās vairākas daļas, - tad mums citas izejas nav, kā nobalsot par attiecīgajām daļām. Saeima, mēs paši, ar vairākumu nolēmām, ka mēs balsosim par daļām, divām daļām, mēs arī par abām daļām nobalsojām un ar vairākumu tās iebalsojām, un tagad jūs, kāds, kas ir nobalsojis "pret", grib pierādīt, ka Saeimas balsojumi ir nelikumīgi. Kā mēs varam paši pret saviem balsojumiem tā izturēties? Man tas nav saprotams.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši tik smieklīgā situācijā, ka vairāk nav iespējams. Ja Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vadītājs var iznākt priekšā un teikt, ka Saeima akli turas pie likuma, tas nozīmē, ka valstī vairs likumu nav. Un, ja mēs prasām cilvēkam turēties pie likuma, tas nozīmē, ka cilvēks ir muļķis, ka viņš ir akls, jā? Tā mēs šodien esam paši sevi nostādījuši. Un esam sevi tā nostādījuši viena iemesla dēļ. Trešajā lasījumā nav jābalso par panta daļām. Trešajā lasījumā, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi, ir jābalso par priekšlikumiem. Mēs vispirms nobalsojām par Antona Seiksta priekšlikumu. Tālāk mēs nebalsojām vis par panta otro daļu, bet par Ģirta Kristovska priekšlikumu, kurš nav sadalīts divās daļās. Ja Ģirts Kristovskis gribēja pantu atstāt iepriekšējā redakcijā, pievienojot jaunu daļu, tad viņš tā arī rakstītu: pantam radīt jaunu daļu numur divi. Un mēs balsotu par priekšlikumiem. Ja mēs šinī gadījumā uzskatām, ka Saeimas deputātiem ar savu balsojumu ir tiesības atcelt eksistējošo likumu - Kārtības rulli, - lūdzu! Bet tādā gadījumā arī citiem cilvēkiem, kas būs pārkāpuši eksistējošos likumus, būs tiesības atnākt uz Saeimu, palūgt nobalsot un pārkāpt likumu, to, kas ir pieņemts. Ja mēs uzskatām, ka Saeima nedrīkst akli turēties pie likuma, ka Saeima var nobalsot un darīt pretēji likumam, tad, kolēģi, mēs varam tādā veidā turpināt darbu. Bet, ja mēs gribam vadīties pēc likuma, tad, lūdzu, atgriezīsimies atpakaļ - anulēsim šo balsojumu, atgriezīsimies pie 2. panta bez debatēm un balsosim tā, kā ir noteikts Kārtības ruļļa 110. pantā, - par priekšlikumiem - , līdz galam izdomājot, kura deputāta priekšlikums mums ir pieņemams tādā redakcijā, kādā tas ir ierakstīts... nevis par to, vai bez vārdiņa "obligātais" vai ar vārdiņu "obligātais"... nevis mainot vietām vārdu "pilsonis" ar vārdiem "Latvijas Republika" vai kaut kā tamlīdzīgi... Mums priekšā ir deputātu redakcijas.

Mans priekšlikums - atkārtoju vēlreiz - ir anulēt 2. panta balsojumu, ievērot Kārtības ruļļa 110. pantu un balsot tā, kā ir noteicis Kārtības rullis, Saeimas likums, - balsot par deputātu priekšlikumiem (pirms tam vēlreiz norādot, kurš no tiem ir balsojams vispirms, kurš - pēc tam). (Starpsaucieni no zāles: "Paldies! Tā ir taisnība...")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jārīkojas pēc loģikas un pēc likuma... (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Pçc likuma.") jā. Bet, redziet, es neesmu jurists, taču es pilnībā piekrītu tam, ko teica Bišera kungs. Viņš ir jurists un viņš zina, ka, ja likumā ir kaut kādas domstarpības, tad to tulko pēc loģikas likumiem. Ir taisnība? (Aplausi.) Un šajā gadījumā patiešām jātulko šādā veidā, un, es domāju, pārtrauksim šīs debates un pāriesim pie 3.panta!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es nolasīšu jums Kārtības ruļļa 134.pantu: "Pçc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā." Godātie deputāti, pēc šīs diskusijas mēs esam nobalsojuši par pirmo daļu un otro daļu. Paudīsim savu attieksmi, balsojot par 2.pantu kopumā! 2.panta teksts kopumā skan: "Visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests." Tā ir pirmā daļa. Otrā daļa: "Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt Latvijas pilsones - sievietes." Mēs esam nobalsojuši par šiem abiem priekšlikumiem atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es atkārtoju: atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam, kad esam izskatījuši visus priekšlikumus un balsojuši priekšlikumus pa daļām, balsojam par šo pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. 2.pants ir pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, turpināsim darbu!

K.J.Druva. 3.pants. Deputāts Eniņš ierosina svītrot 3.panta pirmajā daļā vārdus "kurā tiek ieskaitīti karavīri..." - un tā tālāk. Šī redakcijas izmaiņa ir iestrādāta komisijas redakcijā, kuru jūs redzat labajā pusē. Arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā izmaiņa ir pieņemta. Aizsardzības ministrijas piedāvātā izmaiņa arī ir iestrādāta komisijas variantā, tāpat arī Kristovska kunga piedāvātā redakcionālā izmaiņa. Pārējie (Iekšlietu ministrijas, deputāta Endziņa, kā arī deputāta Grīga piedāvātie) grozījumi nav pieņemti, un komisija lūdz tos noraidīt. Lai visiem būtu skaidrs: kā jūs redzat, šajā pantā ir divas daļas, pirmā un otrā, tāpat tas bija jau iepriekš - pēc otrajā lasījumā pieņemtā varianta. Un tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto pirmās un otrās daļas redakciju, kur ir iekļauts arī mans priekšlikums, bet šis mans priekšlikums ir saistīts arī ar 3.panta jaunu trešo daļu, kuru es piedāvāju šādā redakcijā, tur ir runa konkrēti par tiem, kas tiek ieskaitīti rezervē. Šeit, lai būtu skaidri un gaiši, ir piedāvāts, kas tiek ieskaitīti rezervē. Pirmkārt, - karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas. Otrkārt, - aktīvajā dienestā neiesauktās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās. Trešais šajā daļā ir visbūtiskākais - valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Tas ir tas, par ko tik daudz jau būtībā ir diskutēts, un it kā piekrita... it kā šis jautājums jau ir saskaņots gan ar Zemessardzi, gan ar augstākajām mācību iestādēm, ka šī militārā apmācība varētu notikt. Bet šeit, kā es skatos, komisija to visu ir konsekventi noraidījusi. Un ceturtais - šā likuma 4.pantā minētās personas. Proti, tās ir tās personas, kuras ir pirms pilsonības iegūšanas jau nodienējušas ārvalstīs, jeb, teiksim, tie, kuriem ir dubultā pilsonība un kuri ir nodienējuši citur. Līdz ar to šī 3.panta trešā daļa konkrēti pateiktu, kas ir šie rezervisti, kas ir tie, kas šajā rezervē tiek ieskaitīti. Aicinu cienījamos deputātus balsot par šo 3.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates... Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šis deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt ar jaunu trešo daļu - un it īpaši šis 3.punkts no šī likuma viedokļa ir absolūti nepieņemams. Nepieņemams tas ir tādēļ, ka ir pretrunā ar šā likuma mērķi. Šis likums ir izstrādāts tikai un vienīgi tādēļ, lai varētu nodrošināt Bruņotos spēkus ar reāliem karavīriem aktīvajā dienestā, ierindā. Bet ko šis priekšlikums paredz? Viņš paredz, ka tie, kuri būs ieguvuši pamatapmācību, tiek ieskaitīti rezervē, tātad šie cilvēki nevis dienēs, bet tieši pretēji - viņi nedienēs. Protams, ka tādu nosacījumu gribētu ne tikai augstskolās studējošie, tādu gribētu pilnīgi visi, jo daudz vieglāk, daudz interesantāk tam cilvēkam, kuram jādodas dienestā, būtu viena mēneša laikā iemācīties, kā rīkoties ar ieroci, un nekādu pienākumu tālāk nepildīt. Mums nav problēmas ar rezervistiem. Godātie deputāti, mums ir 118 tūkstoši rezervistu, no kuriem mēs pat ceturto daļu nevaram apgādāt ar ieročiem. Kālab tad mums vēl ir jāgatavo milzīga rezervistu armija, ja mums šie cilvēki reāli ir vajadzīgi aktīvajā dienestā? Šāds priekšlikums nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu Prezidiju ievērot Kārtības rulli un izskatīt katru konkrēto priekšlikumu, nevis lēkāt no viena priekšlikuma uz otru. Pašreiz mums būtu jādiskutē tikai pirmais deputāta Endziņa priekšlikums, vai mēs viņu pieņemam vai noraidām. Un attiecīgā secībā būtu izskatāmi arī visi pārējie priekšlikumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Līgotņa kungs! Jūs atsaucāties uz šā likuma mērķi: "1.pants. ...Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā militārā dienesta karavīriem..." Tas ir pareizi, ko jūs pateicāt. Un tālāk ir: "...un iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā". Es saprotu, ka šādā veidā mēs sagatavojam, kurš būs gatavs valsts aizsardzībai, bet acīmredzot valsts aizsardzība nekādā gadījumā nevarēs aprobežoties tikai ar obligātā dienesta karavīriem, ja mums nebūs atbilstoši sagatavotu rezervistu, ja mums nebūs Zemessardzes un arī vīriešu, kuri būtu gatavi ar ieročiem rokā aizstāvēt savu Dzimteni. Man liekas, ka tas arī būtu viens no tādiem uzdevumiem, ko varētu veikt. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Sievietes būs armijā, ne tikai vīrieši...")

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd runājam par deputāta Endziņa priekšlikumiem. Es gribētu teikt, ka šobrīd mēs izvērtējam likumprojekta vispārīgo noteikumu sadaļu, un tie ir vispārīgie noteikumi. Komisijas piedāvātajā redakcijā šobrīd vispārīgajos noteikumos ir pateikts tikai tas, no kā sastāv militārais dienests, ir nosaukti šie veidi, ir definēts, pateikts, ka ir rezerve. Tālāk likumprojekta 13.pants zināmā mērā izvērš to, ko ir paredzējis Endziņš savā pirmajā priekšlikumā, jo 13.pants sīkāk runā par militārā dienesta rezerves karavīriem un rezervistiem, tas, kā viņus ņem uzskaitē, kas tur tiek uzskaitīts un tamlīdzīgi. Tas tiek pateikts 13.pantā pēc būtības jau sevišķā daļā.

Nākamais. Mums ir 22.pants, kurš runā par tiem, kurus neiesauc militārajā dienestā. Un tur, šajā pantā, pēc būtības Endziņa kunga priekšlikumi ir ietverti. Vai par tiem tagad būtu jārunā? Es uzskatu, ka, no juridiskās tehnikas viedokļa, vispārīgajos noteikumos šādus detalizētus priekšlikumus nevajadzētu izvērst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es pilnīgi piekrītu deputāta Kristovska teiktajam. Šis pants nav domāts tam, lai plašāk izvērstu jautājumu par rezervēm. Tas tiks tik tiešām diskutēts 13.pantā un vēlreiz 22.pantā. Tāpat, ja jūs tam piegriežat vērību, es ieteiktu rīkoties ar deputāta Grīga piedāvāto grozījumu, pieliekot klāt vēl 5. un 6.punktu, jo tie jautājumi arī tiks diskutēti pārejas noteikumos un citās vietās. Tādēļ vēlreiz lūdzu deputātus atbalstīt komisijas piedāvāto variantu - 3.pantu divās daļās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, izskatīsim priekšlikumus! Pirmais - deputāta Endziņa priekšlikums - izslēgt 3.panta pirmajā daļā vārdus "kurā tiek ieskaitīti karavīri pēc aktīvā dienesta..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es savas runas pašā sākumā skaidri un gaiši latviešu valodā pateicu, ka man nav iebildumu pret to, kā šis mans priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, tāpēc es aicinātu atbalstīt komisijas varianta pirmo un otro daļu. Un tālāk diskusija varētu notikt par šī panta iespējamo trešo daļu, ko es piedāvāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Es daļēji pievienojos tam, ko tikko Endziņa kungs teica. Īstenībā, ja mēs nobalsojam par komisijas piedāvāto redakciju, tad būtībā mēs esam izskatījuši deputāta Endziņa, Juridiskā biroja, Aizsardzības ministrijas, Kristovska kunga un Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus. Tad tikai atliktu nobalsot, vai šajā pantā būtu iekļaujams deputāta Endziņa kunga ieteiktais 3.punkts un 4.punkts, kā arī deputāta Grīga kunga 5.un 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Godātais Druvas kungs, mēs izskatām priekšlikumus trešajā lasījumā, tātad ņemot vērā arī komisijas viedokli - vai tā akceptē vai neakceptē viņu, un tieši tāpat arī deputāti uzstājas par katru priekšlikumu. Šajā gadījumā, ja deputātiem nav iebildumu, mēs skatām tālāk. Tātad es jautāju: vai pret deputāta Endziņa kunga redakciju un komisijas viedokli deputātiem iebildumu nav? Skatīsim tālāk!

K.J.Druva. Tāpat arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais variants tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums.

K.J.Druva. Arī tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav.

K.J.Druva. Deputāta Kristovska kunga piedāvātais variants arī tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Bet Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli - noraidīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāta Endziņa piedāvātais grozījums. Viņš šajā redakcijā piedāvā galīgi jaunu trešo un ceturto daļu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības rullim, izskatot pēdējos divus priekšlikumus - tas ir deputāta Endziņa un deputāta Grīga priekšlikumus par 3.pantu -, mums vispirms ir jāizskata deputāta Grīga priekšlikums, jo tas papildina Endziņa kunga priekšlikumu. Tātad mums ir jāpauž sava attieksme pret Grīga kunga priekšlikumu, kurš papildina Endziņa kungu, bet pēc tam atgriezīsimies pie Endziņa kunga priekšlikuma. Deputāti, līdz pārtraukumam ir viena minūte. Varbūt turpināsim izskatīt šo jautājumu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 59 deputāti. Mēs varam turpināt darbu.

Godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu nr.1637, esam nonākuši trešajā lapaspusē un izskatām priekšlikumus par 3.pantu. Mēs izskatām deputāta Oskara Grīga priekšlikumu - papildināt 3.pantu ar šādiem apakšpunktiem, kādi tālāk ir minēti tekstā. Mums deputāta Grīga priekšlikums ir jāizskata tāpēc, ka Kārtības ruļļa 134.pants nosaka, ka priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Tātad mums vispirms ir jāizskata deputāta Grīga priekšlikums, un tad mēs atgriezīsimies pie deputāta Endziņa priekšlikuma, kurā viņš ierosina papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu redakcijā, kāda jums ir priekšā. Komisijas viedoklis par deputāta Grīga priekšlikumu - to noraidīt.

Kārlis Jūlijs Druva!

K.J.Druva. Jā, es vēlreiz lūgtu cienījamos deputātus noraidīt deputāta Grīga piedāvāto grozījumu. Un kādēļ? Ne tāpēc, ka mums nevajag stingru un ļoti spējīgu Zemessardzi, bet tādēļ, ka līdz ar šo grozījumu paveras vēl viens gājiens, ka jaunieši var tūlīt ar īsu apmācības posmu iestāties Zemessardzē un līdz ar to nav pieejami obligātajam valsts dienestam. Tas pats būs sakāms arī par Endziņa kunga piedāvāto, bet šobrīd es vienkārši lūgtu, ļoti lūgtu deputātus noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dabiski, mani nedaudz neapmierināja komisijas priekšsēdētāja skaidrojums. Varbūt es dzirdēšu no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra dziļāku paskaidrojumu, bet es nedomāju, ka šie ierindas zemessargi būtu tik lielā skaitā, ka varētu iespaidot dienesta iesaukuma karavīru skaitu, jo jau pašlaik Zemessardzē ir divas obligātā dienesta rotas. Un tas skaits absolūti, kā es jau sacīju, neiespaido obligātā dienesta iesaukuma karavīru skaitu. Taču, ja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs mani pārliecinās ar dziļāku analīzi, es varbūt tad arī noņemšu savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu balsot par Oskara Grīga priekšlikuma otro daļu, tas ir, par 6.apakšpunktu: "...pilsoņus, kas beiguši Policijas akadēmiju un strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās". Tātad, ja cilvēki ir beiguši Policijas akadēmiju un ir virsnieki, tad nebūtu pamatoti viņus izņemt no policijas un likt viņiem par ierindniekiem dienēt armijā. Es lūdzu aizstāvēt šo Grīga kunga piedāvāto sadaļu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es būtībā neesmu pret to, ko Grīga kungs ir teicis un ko varbūt arī Endziņa kungs ir izvērsis, minot tās iedzīvotāju un personu kategorijas, kuras ieskaita rezervē. Padomāsim! Šie ir vispārīgie noteikumi - 3.pants, un mēs te neko neizvēršam šajā pirmajā daļā, kur ir runāts par obligātu aktīvā militārā dienesta cilvēkiem un visām kategorijām, kuras ir tālāk likuma dažādos pantos netiešā veidā atrunātas. Un šeit mēs pēkšņi jau 3.pantā mēģinām izvērst visu to, kas ir saistīts ar rezervi, kaut gan tālāk tas netieši pantos atkārtosies atkal. Arī komisijā zināmā mērā tāpēc es iestājos par to, ka nebūtu lietderīgi tieši šajā vietā šos priekšlikumus ielikt, jo nevar jau likt tā - kur pagadās, kaut arī tiešām tā ir kāda laba doma. Viņai ir jābūt saskaņā ar likuma konstrukciju saprātīgā vietā ievietotai. Es tāpēc aicinātu vienkārši padomāt par to, vai šādu priekšlikumu tieši šajā vietā vajadzētu ņemt vērā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šeit Grīga kungam ir divi priekšlikumi. Par papildināšanu ar 6.punktu - šī laikam ir pirmā reize manā mūžā, kad es Apiņa kungam piekrītu, un tas būtu atbalstāms. Taču 5.punkts... Ko nozīmē šis 5.punkts? Deputāti, saprotiet, šī ir iespēja praktiski likvidēt Aizsardzības spēkus un Iekšlietu ministrijas bruņotos formējumus, jo ikvienam būs iespējas iestāties Zemessardzē, arī ārrindas dienestā, kā šeit tas ir paredzēts. Tātad šeit ir brīvprātīgie zemessargi, un līdz ar to šiem zemessargiem vairs obligātajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos nav jādien. Šis ir iznīcinošs punkts. Es aicinu un ļoti lūdzu balsot pret šo 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu atbalstīt Grīga kunga priekšlikumu par 6.punktu, bet es negribētu piekrist Kristovska kungam, ka šeit ir vispārīgie noteikumi un, ja tas šeit tiks pateikts, tad tam tālāk jābūt kaut kur tā...

Lieta ir tāda, ka, piemēram, mana priekšlikuma trešā daļa, 3.punkts, korespondē ar citu priekšlikumu, kurš ir par 23.pantu, (No zāles deputāts Ģ.V.Kristovskis: "Pie 22.panta.") kurš saistās kopā...

Tālāk. Runājot par Policijas akadēmiju beigušajiem, šeit tika izteikti arī iebildumi, ka tas jau esot atrunāts tālāk - pārejas noteikumos, bet diemžēl tā tas nav.

Pārejas noteikumu 3.punktā, ko atbalstījusi un ierosina komisija, ir pateikts, ka iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, tiesneši un prokurori, kuri stājušies amatā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (tātad tikai līdz spēkā stāšanās dienai) obligātajā aktīvajā militārajā dienestā netiek iesaukti. Pēc tam jautājums paliek atklāts. Jo paliek atklāts vispār jautājums, kā Saeima balsos attiecībā uz tiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Policijas akadēmijā arī ir augstākā izglītība, pie tam viņi nebeidz ar bakalaura grādu, cik es zinu. Man tā liekas. Var būt, ka atsevišķi... es nezinu. Bet tā ir augstākā profesionālā izglītība. Šajā ziņā Apiņa kungam ir taisnība. Policijas leitnants būs par ierindas karavīru, kuru komandēs viens cits leitnants. Tāpēc es aicinu tomēr katrā ziņā atbalstīt šo Grīga kunga ierosināto 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts". Lūdzu! Otro reizi - trīs minūtes.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Cienījamais parlamentārais sekretār! Šis manā priekšlikumā ieteiktais 5.apakšpunkts, kurā ir runa par ierindas un ārrindas dienesta zemessargiem, kuri ir apmācīti, veicot Zemessardzes dienestu, un to nav atstājuši, absolūti nenozīmē to, ka es gribētu sagraut mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Kā jūs zināt, arī Latvijas laika - Latvijas pirmās brīvvalsts laika - armijas sastāvs, kāds toreiz tika noteikts, bija apmēram 20 000 karavīru. Un bija rotācija, sastāvs mainījās - plus vai mīnus daži simti tikai. Un Zemessardze arī... nebūs ne 50 000 ne 100 000. Tikai caur pašreizējo skaitu, apmēram 16,5 tūkstošiem, kas arī turpmāk būs aptuveni tāds pats... Jo mēs jau to skaitu koriģējam ar budžetu. Un šogad jau mēs... jaunajā budžetā ir gandrīz mazāk nekā pagājušajā gadā. Ja mēs šeit spēsim nedaudz palielināt budžeta asignējumus Zemessardzei, var būt, ka tad nedaudz pieaugs Zemessardzes rindas, bet es nedomāju, ka tas būtu pārāk bīstami. Es tomēr pastāvu uz to, ka lūdzu - balsojiet par šiem abiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs brīdināt tikai: šoreiz Prezidijs pilnīgi precīzi seko Kārtības rullim un Kārtības ruļļa prasībām, bet es brīdinu, ka šāda sekošana atkal var novest pie absolūti aloģiska lēmuma. Jo - kas notiks, ja mēs tagad pieņemsim vai nu vienu, vai divus Grīga kunga priekšlikumus un noraidīsim Endziņa kunga priekšlikumu? Būs 5., 6.punkts, - bet pie kā? Tā ka, manuprāt, šinī gadījumā tomēr loģiskāk būtu, ka mēs vispirms nobalsotu, vai, teiksim, vispirms būs tāda panta daļa, kur runā par tiem, kas tiek ieskaitīti rezervē, un pēc tam tad balsotu par kādiem apakšpunktiem, kuros teikts, kas tad tiek ieskaitīti šajā rezervē. Nevis otrādi - ka vispirms sākam balsot par atsevišķiem apakšpunktiem, nevienojušies par to, ka šinī pantā vispār būs norādīts, kas tiek ieskaitīts rezervē.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Protams, viens ir tīri stila viedoklis. Viens ir tas, ka jāskata likums kontekstā, kad ir priekšlikumi. Bet, piemēram, Grīga kunga 5.priekšlikums - ierindas un ārrindas zemessargi... Tātad ir jāsaprot, ar ko atšķiras ierindas un ārrindas zemessargs. Ierindas zemessargs ir uz līguma pamata - kā jebkurš virsnieks, kā jebkurš virsdienesta karavīrs. Tagad mēs ar šādu piedāvājumu viņu pēkšņi iemetam iekšā vienā maisā ar obligāto militāro dienestu vai rezervēm. Tas neiet cauri. Ja dod priekšlikumu, tad tas ir līdz galam jāizanalizē, kā tas no militārā dienesta struktūras, no personāla struktūras viedokļa izskatās. Mēs runājam par likumu, kas attiecas uz obligāto militāro dienestu. Tāpēc arī jāturas pie tā, un tieši tāpēc, kaut vai norādot šādu kļūdu, mēs vienkārši nevaram to ielikt iekšā, jo tas runā par kaut ko pavisam citu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Ņemot vērā Bišera kunga iebildumus, es aicinātu par manu priekšlikumu balsot pa punktiem. Jo acīmredzot karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas tiek ieskaitīti rezervē. Es stipri šaubos, vai komisijai un deputātiem būtu iebildumi.

Par 2.punktu acīmredzot arī. Par 4.punktu arī. Es saprotu, ka diskutējams vairāk ir 3.punkts. Un, ja mēs tādā veidā rīkosimies, tad nekāds neloģiskums, pēc Bišera vārdiem, iznākt nevar un tas atbilst arī Kārtības rullim. Es aicinātu balsot par to pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlreiz atgādinu par to, ko Endziņa kungs nupat teica. Tas svarīgākais vārds Endziņa kunga piedāvātajā redakcijā ir "pamatapmācības". Pamatapmācības parasti ir apmēram 8 nedēļas, un viss. Un ne vairāk. Tātad principā mēs vēlreiz skatām... ja mēs balsojam par Endziņa kunga piedāvāto variantu, mēs balsojam par to, ka mēs neiesauksim cilvēkus, kas ir spējīgi dienēt 12 mēnešus. Tātad vēlreiz, atkārtoti, es lūgtu vispirms noraidīt Endziņa kunga piedāvāto grozījumu un tad noraidīt arī abus piedāvātos grozījumus, ko ir mums iesniedzis deputāts Grīgs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man ir jānolasa jums 134.pants vēl vienu reizi. Tur ir teikts: "Priekšlikumi balsojami 101.pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā."

Godātie kolēģi, mēs apspriežam pašlaik Grīga kunga priekšlikumu, kas papildina Endziņa kunga priekšlikumu, bet ir priekšlikums no deputāta Apiņa - sadalīt deputāta Grīga priekšlikumu, balsot pa daļām, tas ir, par piekto un sesto punktu atsevišķi. Godātie deputāti, es aicinu jūs: tātad viens var runāt par, viens - pret šo priekšlikumu balsot par Grīga kunga priekšlikumu pa daļām. Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu balsot pa daļām par deputāta Grīga priekšlikumu (tas ir trešās lappuses apakšā), kurā deputāts Grīgs ierosina 3. pantu papildināt ar jauniem apakšpunktiem. Tātad balsosim par priekšlikumu - par katru apakšpunktu, piekto un sesto apakšpunktu, balsot atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts... (Starpsauciens: "Pieņemts!") ā, es atvainojos, ir pieņemts. Jā... 28 - par, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu papildināt 3. pantu ar šādu apakšpunktu: "ierindas un ārrindas dienesta zemessargus, kuri ir apmācīti, veicot Zemessardzes dienestu, un to nav atstājuši;". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais deputāta Grīga priekšlikums ir papildināt 3. pantu ar šādu apakšpunktu: "pilsoņus, kas beiguši Policijas akadēmiju un strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, godātie deputāti, mums ir jāizskata deputāta Endziņa priekšlikums. Arī deputāts Endziņš ierosināja veikt balsojumu pa daļām, tas nozīmē balsot par atsevišķiem apakšpunktiem - pirmo, otro, trešo un ceturto. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - par viņa ieteiktajiem papildinājumiem (3.pantu papildināt ar jaunu - trešo - daļu) balsot pa punktiem, atsevišķi par pirmo, otro, trešo un ceturto. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs balsojam par Aivara Endziņa priekšlikumu - papildināt 3. pantu ar jaunu (trešo) daļu šādā redakcijā: 1.punkts - "karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas;". Rezervē tiek ieskaitīti karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais Aivara Endziņa priekšlikums - papildināt 3. pantu ar jaunu (trešo) daļu šādā redakcijā: rezervē tiek ieskaitītas "aktīvajā dienestā neiesauktās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais Aivara Endziņa priekšlikums - papildināt 3. pantu ar jaunu (trešo) daļu šādā redakcijā: rezervē tiek ieskaitīti "valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais deputāta Endziņa priekšlikums ir papildināt 3. pantu ar jaunu (trešo) daļu šādā redakcijā: rezervē tiek ieskaitītas "ðā likuma 4. pantā minētās personas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - ... Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Tālāk - atbilstoši Kārtības ruļļa 134. pantam: "Pçc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāti, mēs balsojam par 3. panta pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 4. 3. pants pieņemts kopumā.

Lūdzu, turpināsim. Izskatām 4. pantu.

K.J.Druva. 4. pantā Saeimas Juridiskais birojs izsaka otro daļu šādā redakcijā: "Rezervē tiek ieskaitīti tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība..." Komisija atbalsta šo ierosināto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi, es neesmu pret to, ka tos Latvijas pilsoņus, kuriem ir dubultā pavalstniecība, iekļautu aktīvajā rezervē. Man rodas vienīgi jautājums - kādā dienesta pakāpē? Ja viņš ir bijis, teiksim, kaut kādas Āfrikas valsts ģenerālis, vai viņš tiks iekļauts Latvijas militārajā rezervē kā ģenerālis?

Un otrs jautājums. Kā viņi tiks sasaukti uz mēneša... tas parādās tālāk... uz mēneša iesaukumu, kad vajadzēs viņus vēl Latvijas armijai, teiksim, sagatavot vai pārkvalificēt? Varbūt Līgotņa kungs pastāstīs, kā varēs iesaukt to Latvijas pilsoni, kurš dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs un kurš ir Amerikas Savienoto Valstu, pieņemsim, kapteinis vai vēl kādā citā dienesta pakāpē? Kā viņu iesauks uz rezerves mācībām?

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas?

Lujāna kungs iebilda pret šā panta... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es neprasu balsojumu...") Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 5. pants. Frakcija "Latvijai" ierosina izteikt 5. pantu šādā redakcijā: "Aizsardzības ministrija izveido tās pakļautībā esošās valsts militārā dienesta pārvaldes..." - un tā tālāk. Šo frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Mēs redzam, ka likumprojekta 5.pantā ir parādījusies iestāde ar nosaukumu "Militārā dienesta iesaukšanas centrs", un pie tam tiek arī uzsvērts, ka šī iestāde, tātad Militārā dienesta iesaukšanas centrs, kā arī valsts militārā dienesta pārvaldes ir civiliestādes. Frakcijas "Latvijai" piedāvātā redakcija šim pantam izslēdz gan šo Militārā dienesta iesaukšanas centru, gan izslēdz arī vārdus, kas norāda, ka šīs iestādes, tātad valsts militārā dienesta pārvaldes, ir civiliestādes. Un motivācija ir sekojoša.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra izveidošanas lietderība ir apšaubāma. Šī centra funkcijas jāpilda jau esošajām Aizsardzības ministrijas struktūrām, konkrēti Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentam, un mēs neredzam nepieciešamību radīt aizvien jaunas un jaunas struktūras, palielināt aizvien vairāk birokrātisko aparātu dažādās ministrijās, šajā konkrētajā gadījumā - Aizsardzības ministrijā. Mēs esam pret aizvien pieaugošo šī ierēdņu aparāta paplašināšanu un izvēršanu, no tā darbs neuzlabojas. Jo kas tad būs labāks? Būs atkal jauna iestāde, tai būs vajadzīgs finansējums - algas, darba izdevumi un tā tālāk. Ko tagad nozīmēs tas, ka jauniešiem iesaukuma vecumā vajadzēs braukt no visām malu malām - no Zilupes, no Liepājas, no Rēzeknes, no Alūksnes un tā tālāk - uz šo Valsts militārā dienesta iesaukšanas centru? Cik tas viss maksās, kas maksās tagad par šiem ceļa izdevumiem? Turklāt sabrauks visi šie jaunieši, viņus, visu šo skaitu, nevarēs vienā dienā izskatīt, tātad viņiem būs kaut kur jāpaliek pa nakti, viņus vajadzēs izmitināt. Tie atkal būs papildu izdevumi. Viņus vajadzēs ēdināt, un tie atkal būs papildu izdevumi. Kāpēc mēs gribam darīt sarežģīti, ja var vienkārši? Kāpēc nevar saglabāt šo praksi, kāda ir?

Jā, es piekrītu, var būt, ka viņa ir nedaudz jāuzlabo, teiksim, ir vajadzīga zināma kārtība, bet kāpēc nevar visu šo procedūru, šo jauniesaucamo pārbaudi, veikt uz vietas rajona dienesta pārvaldēs? Jo viņas mēs turklāt nemaz nelikvidējam. Mēs redzam, ka likumā viņas ir paredzētas, tās būs šīs valsts militārā dienesta pārvaldes. Tad kāpēc mēs gribam viņām noņemt kādas funkcijas nost, visu sarežģīt, radīt Rīgā vienu lieku birokrātisku aparātu, uz kurieni nu tagad visiem būs jāsabrauc no visām Latvijas valsts malām? Es uzskatu to par neloģisku.

Otrkārt. Es domāju, ka nepareizi ir norādīt arī to, ka šīs iestādes - valsts militārā dienesta pārvaldes un tā tālāk - ir civiliestādes.

Mums tomēr vajadzētu Saeimā apstiprināt aizsardzības koncepciju, un, piemēram, frakcija "Latvijai" vienu šādu koncepciju jau iesniedza, un noraidīta viņa tika nevis pēc būtības, bet gan aizbildinoties ar to, ka vēl ir jāizdara likumos izmaiņas, ka, lūk, Saeimai šīs tiesības ir jāparedz likumā, tas, ka Saeima akceptē aizsardzības koncepciju. Un tur tomēr vajadzētu izdebatēt, vai šīs militārā dienesta pārvaldes būs civiliestādes vai militārās iestādes, taču tas ir jānosaka saskaņā ar valsts militāro, ar valsts aizsardzības koncepciju. Mēs, piemēram, savā projektā piedāvājām un labprāt par to arī debatētu atsevišķi, lai šīs valsts militārā dienesta pārvaldes tiktu iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sauszemes karaspēka teritoriālās aizsardzības spēku sastāvā, un tātad tās būtu militārās iestādes.

Ja mēs tagad sasteigti šajā likumā paņemsim un strikti norādīsim, ka tās ir civiliestādes, tad vēlāk mēs radīsim pretrunas. Tāpēc es domāju, ka mēs varam tomēr to nenorādīt, vai tās ir civiliestādes vai militāras iestādes, un tādā veidā mums būs rīcības brīvība atkarībā no tā, kā mēs, protams, vēlāk izlemsim aizsardzības koncepcijas sakarā, bet tas mums neuzliek par pienākumu tūlīt skaidri pateikt, ka tās ir civiliestādes, lai neveidotu šo pretrunu. Tāpēc to var izslēgt, likumā nepasvītrojot valsts militārā dienesta pārvalžu attiecīgo civilo statusu. Tāpat es uzreiz tieši nesaku, ka šeit būtu jāieraksta to militārais statuss. Vienkārši šo vārdu vispār nevajag rakstīt, nevajag pasvītrot, vai te būs militārs vai civils statuss. Tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" piedāvāto 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es diemžēl lūdzu neatbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu šādu iemeslu dēļ: 5.panta pirmajā daļā ir norādītas šīs iestādes, par kurām kolēģis jau runāja iepriekš. Taču otrajā daļā, manuprāt, ir nekonkrēts, zināmā mērā pat abstrakts ieraksts, ka tās darbojas saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Ministru kabineta apstiprinātiem nolikumiem. Kā tas būs - kura pēc Aizsardzības ministrijas un kura pēc Ministru kabineta? Jo vairāk tas nav skaidrs tāpēc, ka pirmajā daļā ir pateikts, ka abas šīs institūcijas ir pakļautas Aizsardzības ministrijai. Šajā sakarībā es vēlreiz saku, es diemžēl lūdzu jūs balsot pret šo priekšlikumu, un tādējādi spēkā paliek otrajā lasījumā nobalsotā 5.panta redakcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Krastiņa kungs, vienīgais jautājums ir par to, ka Līgotņa kungs teica, ka viņš pārstāvot Ministru kabinetu šajā jautājumā. Tātad es jums varu dot vārdu kā aizsardzības ministram, bet, tā kā mums ir laika limits, tad kurš no jums būs tas, kurš pārstāvēs Ministru kabinetu? (Krastiņš kaut ko saka no vietas.) Skaidrs. Paldies.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godājamie kolēģi! Runājot ātri par šī 4.panta noteikumiem, ir pilnīgi saprotama Kostandas kunga paustā labā griba, kas tiešām ir uztverama pilnīgi nopietni, nevis kā ironija, kā mums līdz šim ir bijis diskusijās. Bet lieta ir tāda, ka praktiski šī sistēma ar valsts dienesta pārvaldēm un šo Militārā dienesta iesaukuma centru ir aprobēta sistēma, un tā rada ļoti būtiskus ietaupījumus valsts budžetam, jo līdz ar šā Militārā iesaukuma centra izveidošanu ir likvidētas Rīgas pilsētas šīs iesaukuma nodaļas, kas ir apvienotas. Visi aprēķini ir izdarīti, un praktiski kopējā vinnesta summa ir pāri par 100 000 latu, vienlaicīgi ieviešot šos autobusus, kas ved iesaucamos no šīm pārvaldēm - uz novadu pārvaldēm un uz Rīgu, arī šo divu dienu uzturēšanos, arī jauno iesaukšanas sistēmu, kad jauniesaucamie uzturas iesaukšanas centrā divas diennaktis, kur vispusīgi tiek pārbaudīta viņu veselība, kur arī psiholoģiskā gatavība tiek pārbaudīta, tiek pārbaudīts juridiskais pamats. Un iesaukšanas gadījumā tam ir šis racionālais kodols. Tik tiešām visi aprēķini ir izdarīti. Un, tieši pateicoties šim jaunievedumam, ir samazināti štati vispārējā iesaukuma situācijā, un viņi, pretēji viena otra paustajam viedoklim, nav ne ministrijas centrālajam aparātam nodoti kā papildu štata vienības, ne arī kam citam. Vienkārši šīs štata vienības ir likvidētas, un līdz ar to ir liela ekonomija.

Vēl ņemsim vērā to, ka šis mūsu Militārā iesaukuma centrs praktiski darbojas ar tām retajām investīcijām, kas nāk no ārvalstīm. Tas ir radīts, pateicoties mūsu Zviedrijas kolēģu investīcijām, kas tiešām ir radījušas Latvijas apstākļiem pirmklasīgu medicīniskās apkalpes centru. Bez tam ir parakstīta arī Aizsardzības ministrijas pavēle, ar kuru Aizsardzības ministrijas Kara slimnīca šobrīd tiek likvidēta tādā stāvoklī, kādā viņa bija, un visa tās ambulatoriskā daļa ir nodota šim vienotajam iesaukuma centram, lai varētu tiešām veikt pārbaudi tā, kā to atļauj mūsu modernā tehnoloģija un visas pārbaudes metodes.

Tā ka es arī kā Saeimas deputāts gribu apliecināt, ka šīs sistēmas ieviešana radījusi tieši ekonomiju, un visās Aizsardzības ministrijas atskaitēs ir pilnīgi precīzi parādīts, ka tieši šīs sistēmas ieviešana rada gan štata vienību, gan izmaksu ļoti būtisku, efektīvu ekonomiju. Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus saglabāt to formulējumu, kādu to ir noteikusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un noraidīt frakcijas "Latvijai" varbūt labi gribēto, bet attiecīgajai situācijai neatbilstošo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka tik tiešām ir ļoti daudz priekšlikumu un arī nākamajos pantos vieni un tie paši deputāti ir iesnieguši vairākus priekšlikumus, mums pašlaik ir jāizdiskutē frakcijas "Latvijai" priekšlikums un tad jāpāriet pie Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma.

Par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu deputāti vairs runāt nevēlas. Slēdzam debates par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Komisijas vārdā Druvas kungs.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu noraidīt šo piedāvāto redakciju un pataupīt to, kuru ir piedāvājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 5.pantu šādā redakcijā. 5.pants un tā redakcija ir jūsu priekšā 4.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 33, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Kristovska kunga priekšlikums.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis piedāvā izvērst drusciņ plašāku 5.panta redakciju un veidot tai divas apakšdaļas. Komisija šim viedoklim piekrita un akceptēja to.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Pavisam īsi. Es paskaidrošu. Tā kā deputāts Kaksītis izteica neizpratni par otro sadaļu, tad attiecīgi tas nozīmē, ka pirmajā daļā ir minēta Militārā dienesta pārvalde, un šo Militārā dienesta pārvaldi attiecīgi apstiprina Aizsardzības ministrija.

Otrs ir minēts Militārā dienesta iesaukšanas centrs. To attiecīgi tātad apstiprina Ministru kabinets. Tāda ir šī doma šajā 2.punktā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli - pieņemt Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu... Deputātam Kaksītim bija iebildums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. 6.pantā arī deputāts Kristovskis piedāvā plašāk izvērstu redakciju. Šoreiz Aizsardzības un iekšlietu komisija izvēlējās palikt pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas. Lūdzu deputātus piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es aicinu un uzturu spēkā savu priekšlikumu, jo manā uztverē ir nepieciešams izvērst precīzu paskaidrojumu visām šīm obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām - iesaucamajiem, rezerves karavīriem, rezervistiem, jo otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā viss ir salikts vienā teikumā, tāpēc var rasties pārpratumi. Mēs paši redzam arī likuma apspriešanas gaitā, ka precīzi ir jāpasaka, kas ir kas.Tiklīdz viss nav nodalīts, nav pārredzams, ir neskaidrs, uzreiz rodas pārpratumi, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, ir taisni otrādi! Komisija izvērtēja deputāta Kristovska piedāvātos grozījumus un juta, ka ir taisni otrādi, šie papildu grozījumi var radīt pārpratumus, un līdz ar to lūdza tos noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. 7.pantā deputāts Juris Dobelis piedāvā grozījumus, lai papildinātu 7.pantu ar vārdiem "piedalās iesaucamo rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijā..." un tālāk kā tekstā. Komisija pieņēma šo grozījuma variantu un iestrādāja to otrajā lasījumā pieņemtajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis piedāvāja arī šajā pantā izvērst drusciņ plašāku šo redakciju. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 8.pantā Aizsardzības ministrija bija piedāvājusi apvienot 8., 9. un 10.pantu. Komisija to noraidīja. Deputāts Kristovskis piedāvāja nedaudz mainīt redakciju. Šo deputāta Kristovska piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu...

Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums bija vienkārši redakcionālas dabas, bet es gribu runāt šā panta sakarā par kaut ko citu. Tikko mēs dažus pantus atpakaļ pieņēmām to, ka civilo augstskolu studenti, tie, kuri iziet speciālo militāro apmācību, netiek iesaukti obligātajā militārajā dienestā. Tas nozīmē, ka veselas virknes kategoriju cilvēku nebūs iesaucamo skaitā, un līdz ar to Aizsardzības ministrijai to personu loks, no kurām ir jāiesauc, samazinās. Kā mēs zinām, šodien stāvoklis valstī ir tāds, ka Bruņotie spēki tiek nodrošināti aptuveni 50%, 60%, vai 70% apmērā, un visu laiku mainās šī situācija. Vienmēr tiek runāts par to, ka mūsu valstī nevar nodrošināt Bruņotos spēkus, ka ir pārslodze un viss kaut kas cits, teiksim, līdzīgas argumentācijas.

Ko pēc būtības nozīmē šie 12 mēneši? Šie 12 mēneši nozīmē to, ka ir jāpaplašina vēl lielāks šo iesaucamo personu loks. No vienas puses, likums tagad aicina to samazināt. No otras puses mēs vēl samazinām šo laiku, un līdz ar to problēma, kāpēc šis likums tika radīts, netiek atrisināta. Tāpēc es uzskatu, ka par šo jautājumu acīmredzot būtu jāizsakās aizsardzības ministram vai arī šīs ministrijas cilvēkiem, kā viņi domā turpmāk nodrošināt tās funkcijas, kas ir uzliktas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Es redzu, ka šīs funkcijas netiks izpildītas vai arī tās tiks izpildītas ļoti zemā kvalitātē. Ja mēs tagad atbalstīsim šo priekšlikumu - 12 mēneši, kas arī ir, tad mēs visi uzņemamies atbildību par to, ka Latvijā Nacionālie bruņotie spēki tuvāko gadu laikā netiks nokomplektēti, un situācija vēl vairāk pasliktināsies. Tas nav mans viedoklis, ka situācija pasliktināsies. Tas ir Militārā dienesta iesaukšanas centra direktora teiktais Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad mēs tur apspriedām šo likumu. Tāda ir mūsu perspektīva. Tāpēc es gribu teikt, ka mans priekšlikums ir redakcionālas dabas, bet pats es par šo pantu balsot nevaru. Acīmredzot nākotnē būs jāprasa atbildība no tiem, kuri būs balsojuši par šo pantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Druvas kungs runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikuma noraidīšanu nebija.

Deputāts Kristovskis, runājot par savu priekšlikumu, ierosināja... Jūs prasāt balsojumu. (No zāles deputāts Ģ.V.Kristovskis: "Neprasu balsojumu!") Vai deputāti prasa balsojumu par deputāta Kristovska priekšlikumu? Neprasa. Paldies. Turpināsim!

K.J.Druva. 9.pantā deputāts Kristovskis piedāvā grozījumu panta redakcijā. Komisija nolēma šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 10.pantā deputāts Kristovskis atkal piedāvāja grozījumu - izteikt pantu šādā redakcijā: "Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirtas militārā dienesta pakāpes." Arī šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Varbūt pirmajā mirklī liekas nevajadzīgs šis papildinājums, bet piedāvātā redakcija to apstiprinās. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā to, ka tikai karavīriem, tiem, kas tiek iesaukti... tikai tiem, bet mēs zinām, ka arī apmācību rezultātā, kas notiek rezervē, vienmēr ir bijusi tāda kārtība, ka arī visiem rezerves karavīriem, sasniedzot zināmu kvalifikāciju vai apgūstot apmācību minimumu, paaugstina šīs dienesta pakāpes. Un līdz ar to es uzskatu, ka šajā likumā tas ir jāpasaka. Kāpēc to attiecināt tikai uz vienu no kategorijām, nepasakot līdz galam arī par otru obligātajam militārajam dienestam pakļauto kategoriju? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu - izteikt otrā lasījuma 10.pantu šādā redakcijā: "Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirtas militārā dienesta pakāpes." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 11, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Ģirts Valdis Kristovskis piedāvā grozīt likumprojekta otrās sadaļas nosaukumu, un šo grozījumu komisija pieņēma. Tajā pašā laikā tā pieņēma arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto grozījumu. Tātad kopumā ir pieņemti abi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 11.pantā deputāts Apinis piedāvā izteikt šo pantu jaunā redakcijā: "Informācijas pieprasīšanu un izsniegšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi," un šo daļu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu sēdes vadītājam turpmāk būt precīzākam, jo tā nav jauna redakcija, bet tas ir papildinājums. Šajā gadījumā papildinājums skar veselības aizsardzību, jo Ārstniecības noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, precīzi reglamentē, kādu informāciju ārsts ir tiesīgs sniegt un kam. Un principā mums līdz šim ir tiesības sniegt informāciju tikai tiesvedības iestādēm un prokuratūrai, izmeklēšanas orgāniem. Ja veselības aizsardzības iestādēm ir jāsniedz visa attiecīgā informācija militārā dienesta pārvaldēm, tad visa šī informācija ir precīzi jāreglamentē, ir jānosaka, kādu var sniegt un kādā mērā, jo pastāv arī ārstu ētika un ārstu noslēpumu neizpaušana. Es ļoti lūdzu atbalstīt manu papildinājumu šim likuma pantam.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī piedāvātu šajā gadījumā to kā visloģiskāko risinājumu - atbalstīt Apiņa kungu. Jo - ieklausīsimies tanī domā, ko komisija ir te ielikusi! Tātad: valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt un saņemt - it kā bez maksas - no veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskām personām informāciju par rezervistiem un iesaucamajiem. Tātad, pirmkārt, ja šajā gadījumā nav kaut kāda normatīvā ierobežojuma, tad tā iestāde var griezties... sākot no namu pārvaldes, var griezties, teiksim, visās iestādēs, kur... pat arī uzņēmumā, kurā strādā... Un es neņemos šodien... ja šis dokuments ir nokopēts no padomju laika, tad tas ir saprotams - tanī laikā tādas bija valsts tiesības un cilvēks bija pakļauts tikai valstij. Tad es iedomājos: ja cienījamais Līgotņa kungs ārstējas kādā privātā ārstniecības iestādē, tad attiecīgi uz šo iestādi... Pirmkārt, rodas jautājums, kā valsts dienests zinās, kur jāgriežas, jo šodien nav vienotas sistēmas, ir privātās... Tātad ir jautājums, vai man kā jauniesaucamajam vai Līgotņa kungam būs jādod informācija, ka es ārstējos tanī iestādē... lūdzu, aizsūtiet uz turieni dokumentu, ka jūs gribat saņemt kaut kādu informāciju. Tas ir tīri... nu, es nezinu, es brīnos... ja jau pirmajā daļā mēs nobalsojām par to obligāto dienestu... es nezinu, kā jūsu dienests tur griezīsies attiecībā uz sievietēm, ko tagad sauksiet... ginekoloģiskās pārbaudes... kāds viņām ir stāvoklis? Es neņemos spriest, kā viņas jutīsies, kad jūs okšķerēsiet viņu privāto dzīvi - cik abortus iztaisījušas vai vēl kaut ko... Un ja šīs nav aizsargātas... Tāpat nedrīkst atļaut saglabāt to terminu "citām juridiskajām personām". Labi, es vēl saprotu - ja Ministru kabinets to risina, tad tam tomēr jāuzticas, bet, ja šajā gadījumā katrs ierēdnis to var, tad viņš var Uzņēmumu reģistrā griezties ar jautājumu, vai Kargins strādā "Pareksā" vai ne. Varbūt varēs vēl nodokļu inspekcijā griezties, lai uzzinātu, cik viņš saņem, jo no tā... būs ļoti izdevīgi... zinās, kādus vajag iesaukt rezervē, un tad tie jau zinās, kā varēs rindiņā sastāties, lai izpirktos no tās rezerves. Un tādēļ es vēlreiz saku - šajā gadījumā šo paplašinājumu kategoriski nedrīkst pielaist, jo mēs atļaujam ierēdnim brīvas rokas. Varbūt Līgotņa kungs paskaidros, ko viņš ar šo punktu domāja, ar tādām tiesībām iedodot.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, kāpēc šī informācija ir pieprasīta un vajadzīga? Mēs visi uztraucamies par to, kad mums aiziet dienēt jaunieši, kuriem ir īstas un nopietnas veselības problēmas. Un šeit ir viena iespēja vismaz novērst šādu problēmu, ka mēs iesaucam jauniešus, kuriem ir tiešām veselības problēmas. Un tas ir viss, kas ar to ir domāts... ne jau prasīt informāciju par visu šā cilvēka vēsturi un par viņa veselības stāvokli turpmāk visu mūžu. Tas ir tikai tādēļ, lai nebūtu militārajam dienestam jānes atbildība par to, ka ir ticis iesaukts jaunietis ar ļoti smagām veselības problēmām. Un tas ir viss, kas ir ar to domāts. Kas attiecas uz to grozījumu, ko piedāvāja Apiņa kungs, man principā nav nekādu problēmu arī ar to, jo vienkārši varbūt derētu reglamentēt šo informāciju un tās piegādi militārajām vienībām jeb iesaukšanas centram. Man šķiet, arī tā nav slikta ideja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar šādu tekstu... un tālāk, kā ir tekstā. 6.lappuse, deputāta Apiņa priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums ir principā tas pats, kas bija jau likumā nedaudz citādā redakcijā, un līdz ar to komisija šo grozījumu nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Jā, vēl debatēs deputāti... Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mans piedāvājums ir redakcionālas dabas, un es gribu teikt, ka nevis noraidīt... bet komisija pēc būtības neiedziļinājās, un līdz ar to es uzturu spēkā savu priekšlikumu un prasu balsojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, jums būtu jāprecizē tādā gadījumā savs priekšlikums, jo te ir teikts: "Otrā lasījuma 11.pantu izteikt kā 13.pantu šādā redakcijā:". Mēs nevaram balsot, ja ir šādā redakcijā.

Ģ.V.Kristovskis. Nu, acīmredzot mums bija cita kārtība, kādā man bija priekšlikumi, tas vienkārši saglabājies... vecā redakcija... Līdz ar to acīmredzot... tad es vispār atsaucu to, vienkārši tādēļ, lai nebūtu domstarpību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. 12.pantā frakcija "Latvijai" piedāvā grozījumu. Runa ir par to, kā tiek uzskaitīti ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi. Šo redakcionālo piedāvājumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šajā pantā mēs esam uzskaitījuši, kādā veidā tiek reģistrētas iesaucamās personas. Mēs redzam, ka pirmais 12.panta apakšpunkts nosaka, ka šīs Latvijā dzīvojošās dienestam pakļautās personas reģistrē valsts militārā dienesta pārvaldēs pēc šo personu dzīvesvietas. Otrais apakšpunkts nosaka, ka to Latvijas pilsoņu reģistrāciju, kuru dzīvesvieta nav Latvijā, veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajā valstī. Tas arī ir pareizi, jo daudzi pilsoņi, jaunieši, protams, dodas tagad mācīties vai arī strādāt ārvalstīs un nedzīvo Latvijā. Bet šeit ir, manuprāt, nepietiekami vai neskaidri pateikts, kā tas notiks ar personām, kurām ir dubultā pilsonība. Protams, var saprast, ka uz personām, kurām ir dubultā pilsonība, it kā varētu attiekties šis 2.apakšpunkts, bet, lai nebūtu nekādu pārpratumu un būtu viss pilnīgi skaidrs, mēs tomēr iesakām pievienot 3.apakšpunktu, kurā nosakām, kāda ir kārtība, kādā tiek reģistrētas militārajam dienestam pakļautās personas, kam ir dubultā pilsonība, - konkrēti, ka šo personu reģistrāciju veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajā ārvalstī, tātad līdzīgi kā attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kas no Latvijas izbraukuši un mācās vai strādā ārzemēs. Es domāju, ka būtu svarīgi šo normu uzsvērt, pateikt, kā tad ir tieši ar tām personām, kurām ir dubultā pilsonība. Lai nebūtu nekādu pārpratumu. Ka arī viņām ir jāreģistrējas. Nu, protams, viņi var reģistrēties, viņi var arī saprast to, ka viņiem tad būtu arī pienākums skaidri paziņot Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām par savu izvēli - vai viņi dienēs Latvijas Bruņotos spēkos, izies šo dienestu tur, vai viņi izvēlēsies dienēt citas valsts bruņotajos spēkos, respektīvi, tās valsts bruņotajos spēkos, kurā viņiem ir šī otra pilsonība. Tāda iespēja viņiem, protams, ir. Un mēs jau esam nobalsojuši par 4.pantu un pieņēmuši mūsu likumā normu, ka rezervē tiks ieskaitīti arī tie pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība un kuri militārajā dienestā būs nodienējuši ārvalstīs. Tātad 4.pantā mēs jau šo lietu esam pateikuši. Tāpēc es aicinu šeit, 12.pantā, ieviest skaidru 3.apakšpunktu, kas attiecas uz personām ar dubulto pilsonību, - ka arī viņām, lūk, ir jāreģistrējas tur un tur. Lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! 12.panta 2.punkts taču skaidri norāda, ka pilsoņus, kuri nedzīvo Latvijā, reģistrē diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Te netiek izcelts - ir dubultā pilsonība vai nav, ir runa par visiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. Nav nekādas vajadzības te vēl papildināt...

Bez tam šajā frakcijas "Latvijai" priekšlikumā ir arī tāda neliela nesakritība, jo te ir rakstīts tikai tas, ka reģistrāciju veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajā ārvalstī. Bet, ja persona ar dubulto pilsonību dzīvo Latvijā, kas tad viņu īpaši reģistrē? Par to vispār šajā punktā nav runāts. Tā ka, pirmkārt, tāpēc, ka ir jau pateikts, ko dara ar tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nedzīvo Latvijā, - tas ir skaidri un gaiši pateikts, un tajā normā ir visi šie pilsoņi ietverti, - un, otrkārt, tāpēc, ka ir šī pretruna, es tomēr nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Acīmredzot frakcija "Latvijai" ir gribējusi, lai šeit būtu lielāka skaidrība, bet praktiski ir iznācis tā, ka skaidrība ir zudusi. Ja tiks nobalsots par šādu priekšlikumu, kāds ir ierosināts, radīsies šāda situācija. Nu, ņemsim par piemēru Druvas kungu, kuram ir divas pilsonības - Latvijas un ASV. Ja viņš būtu gados jaunāks un viņam būtu jāstājas uzskaitē, tad viņam, pēc šā priekšlikuma, tas būtu jādara nevis pastāvīgajā dzīvesvietā, kurā viņš patlaban dzīvo, - šeit, Latvijā, - bet jābrauc uz Ameriku un tas jādara vēstniecībā tur. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu. (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc tad komisija noraidīja?..")

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pievienot likumprojekta 12.pantam 3.punktu šādā redakcijā. 6.lappuse. Teksts ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Atkārtosim balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 35, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Arī deputāts Celmiņš ir ierosinājis 12.pantā redakcionālus grozījumus, un komisija izskatīja šo piedāvāto redakciju un izlēma, ka bišķiņ plašāk un konkrētāk tas ir jau noteikts esošajā redakcijā, un tādēļ nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Arī deputāts Ģirts Kristovskis piedāvāja jaunu redakciju, un, kā jūs paši varat redzēt, tajā ir seši apakšpunkti, un, kā redzams, būtu jāmaina arī panta numurs. Tādā gadījumā komisija nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 13.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosināja svītrot 13.panta pēdējo teikumu, tad arī to pašu piedāvāja deputāts Kristovskis, un abus tos pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 14.pantā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja redakcionālas izmaiņas, un komisija tās pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 15.pants. Deputāts Endziņš piedāvāja pārveidot līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Valsts licencētajām augstskolām ir pienākums paziņot attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai..." - un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tad nu man jāprasa ir, vai komisija vadījās šajā gadījumā no tā, kā ir deputāts Endziņš iesniedzis šo priekšlikumu, vai... Kas te par iemesliem? Kāda ir motivācija, Druvas kungs? Es atceros otro lasījumu. Tad, kad bija runa šeit par studentiem, es vēl piegāju pie jums un teicu, ka es iedošu šo priekšlikumu. Jo ir runa, ka studentu, kurš mācās, neiesauc, bet, ja viņš tiek izslēgts vai pats aiziet no augstskolas, tad pamats, kura dēļ atliek viņa iesaukšanu, zūd. No kurienes to zinās? Gan šajā otrajā daļā, gan arī trešajā daļā ir uzlikts mācību iestādēm šis pienākums būtībā visos tajos gadījumos, kad zūd šis pamats, kura dēļ likums paredz iesaukuma atlikšanu un kura dēļ cilvēku neiesauc. Kāda ir šā noraidījuma motivācija? Kur te ir loģika? Vai te vienkārši Aizsardzības un iekšlietu komisija ir rīkojusies pēc kaut kāda, es nezinu, principa - kas ir iesniedzis... vai kaut kas tamlīdzīgs... Vismaz es aicinu cienījamo komisijas vadītāju dot arī motivāciju, kāpēc noraidīja. Man liekas, ka šie abi priekšlikumi ir tieši jūsu un Aizsardzības ministrijas interesēs doti. Es aicinu tomēr dot šos paskaidrojumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Man ir jāatzīst, ka Aizsardzības ministrijai un visam šim iesaukšanas mehānismam, protams, būtu daudz vieglāk un ērtāk strādāt, ja šie Endziņa kunga priekšlikumi tiktu pieņemti, tāpat kā par šo pantu iesniegtie deputāta Apiņa priekšlikumi, arī tie šo darbu tikai atvieglinātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Atbildēšu uz Endziņa kunga jautājumu, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu. Ja jūs paskatāties uz 24.pantu, jūs redzat, ka lielā mērā šis uzdevums ir valsts militārā dienesta pārvaldēm iedots. Noraidīja tāpēc, ka viņas kontrolē šo situāciju. Man principā nekādu problēmu ar jūsu piedāvāto grozījumu nav, un varētu to arī pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - pārveidot līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Deputāts Ģirts Kristovskis piedāvā grozījumu - 15.pantu izteikt kā 17.pantu, kas skan: "Policijai, prokuratūrai un tiesai..." - un tā tālāk. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma un arī šo noraidījumu pamatoja ar to, ka par šīm pārbaudēm ir jau teikts 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs ir ieteicis jaunu redakciju, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir pieņēmusi. Arī deputāts Kristovskis iesaka jaunas redakcijas izmaiņas. Visi šie priekšlikumi ir apvienoti Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā 15.panta redakcijā. Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vienkārši mums pašreiz ir jāprecizē redakcija atbilstoši mūsu balsojumam, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu.

K.J.Druva. Gribētu teikt, ka mums būtu jāpieņem arī komisijas piedāvātais grozījums, jo lielā mērā Endziņa kunga piedāvātā redakcija attiecas taisni uz augstskolām, bet 15.pants runā arī par krimināllietām un tā tālāk. Līdz ar to arī tas, vai ir sodāmība, vai ir notiesāts vai kriminālvajāts, un tā tālāk, - arī tas ir jāzina šai pārvaldei. Tātad Endziņa kunga piedāvātais grozījums būtu papildinājums tam, ko jau ieteica Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs atvainojamies par šo pauzi, jo atbilstoši mūsu balsojumam par Endziņa kunga priekšlikumu, kurā mēs pārveidojām līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu, kā arī papildinājām 15.pantu ar otro un trešo daļu konkrētā redakcijā... tātad mēs esam par pirmās, otrās un trešās daļas redakciju jau nobalsojuši.

K.J.Druva. Pareizi. Un vienkārši mums vajadzētu vēl pievienot papildus, ar pareizo numerāciju, Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Bet kāda daļa tad tā būtu?

K.J.Druva. Tā kā Endziņa kungam ir 1., 2., 3. daļa, tad Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā būtu 4.daļa.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Mans viedoklis būtu tāds, ka komisijas piedāvātais variants - ir runa par pirmo daļu - būtībā ir tikai redakcionāli precizēts pašreizējais pants. Un es jau... 15.panta tā daļa, ko es ierosināju... Šinī gadījumā tam, vai mans piedāvātais, 2., 3.daļa, ir komisijas variantā kā 2. un 3.daļa vai kā 3. un 4.daļa, - tam vairs nav principiālas atšķirības.

Sēdes vadītājs. Tad kāds ir jūsu piedāvājums?

A.Endziņš. Es drīzāk piedāvātu iebalsoto manu priekšlikumu ievietot kā trešo un ceturto daļu komisijas šā panta variantā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mēs varētu deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu - papildināt 15.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā, - kas jau ir pieņemta Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktajā redakcijā... Mēs to varētu iekļaut kā ceturto punktu, un līdz ar to jautājums būtu loģiski atrisināts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Precizējot vēlreiz kopā ar Juridisko biroju un arī ar iesniedzējiem šobrīd priekšlikumu izskatīšanas kārtību, kā arī jau nobalsotos priekšlikumus, es varu komentēt to sekojoši. Pašlaik mēs tātad esam nobalsojuši atbilstoši Endziņa kunga priekšlikumam pirmo daļu, kura ir līdzšinējā otrā lasījuma redakcijā. Tālāk ir atbilstošs priekšlikums jau iesniegtajam komisijas variantam - ietvert 9.lapaspusē Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto redakciju un izskatīt šīs redakcijas otro daļu, kas papildina jau iepriekš iesniegtos priekšlikumus. Visi pārējie priekšlikumi praktiski jau ir ietverti nobalsotajās redakcijās.

Tātad mums ir jāizskata 10. lapaspusē Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma otrā daļa, ko pati komisija, bez šaubām, ir atbalstījusi. Viņa tādā gadījumā kļūst par otro daļu šim te pantam, un attiecīgi Endziņa kunga priekšlikuma otrā un trešā daļa pārveidojas par trešo un ceturto daļu. Endziņa kungs arī pats tam piekrīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Un tālāk ir deputāta Apiņa kunga piedāvātais grozījums, kas atkal runā par veselību un veselības stāvokli. Komisija šos piedāvātos grozījumus nepieņēma, bet, tā kā mēs plaši izvēršam tagad šo pantu, tad arī tie būtu pieņemami.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es pirmo papildpantu atsaucu, jo tas pilnībā atkārto deputāta Endziņa priekšlikumu, kuru mēs jau iestrādājām. Otrais papildpants, kurš, bez šaubām, labāk iederētos jau tikko pieņemtajā 15.pantā kā piektā daļa, ir noraidīts. Te bija runa, ka Darba ekspertīzes ārstu komisijām ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai Valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par militārajam dienestam pakļauto vīrieša invaliditātes apstiprināšanu. Tas ir saistīts ar to, ka mums ir nedaudz mainījusies darba ekspertīze un ka mums nav vairs klasiskajā variantā 1., 2. un 3.invaliditātes grupas. Mums ir stipri fleksiblāka šī te invaliditātes noteikšana. Un, lai Militārā dienesta pārvalde varētu regulāri uzzināt par šo cilvēku veselības stāvokli, tai būtu regulāri jāsaņem šī informācija. Es nekādi nesaprotu, kāpēc mūsu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo tas tikai sakārto šo darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es jums nevaru pateikt, Apiņa kungs, kādēļ komisija šobrīd to noraidīja. Droši vien tāpēc, ka viss tas bija uzdots Militārā dienesta pārvaldei, man šķiet, 24.pantā. Bet, tā kā mēs tagad esam izvirzījuši, ka visas šīs iestādes ziņo, līdz ar to man šķiet, ka pat komisijai nebūtu problēmu ar šo piedāvāto grozījumu. Šo tad varētu iekļaut iekšā kā, man šķiet, ceturto sadaļu pēc pašreizējās numerācijas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā deputāts Apinis atsauca sava priekšlikuma pirmo daļu, tad mums ir jābalso par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt likumprojekta 15.pantu (šobrīd pēc jaunās numerācijas) ar piekto daļu: "Darba ekspertīzes ārstu komisijām ne vēlāk kā 7 dienu laikā jāpaziņo..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo Pētera Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 5, atturas - 18. Deputāta Apiņa priekšlikums ir pieņemts un likumprojekta 15.pants papildināts ar jaunu piekto daļu: "Darba ekspertīzes ārstu komisijām..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. 16.pantā deputāts Kristovskis piedāvā otrā lasījuma 16.pantu izteikt kā 18.pantu šādā redakcijā: "Pavēli par..."

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis atsauc savu priekšlikumu.

K.J.Druva. Paldies.

Komisija pieņēma Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto precizējumu redakcijā un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 17.pantā deputāts Apinis piedāvā papildināt pantu aiz pirmā teikuma ar šādu tekstu: "Ðis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas..." un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja, pieņemot, ka jau esošā redakcija precizē nepieciešamos apstākļus kad un ko iesauc, to, kad ieskaita, teiksim, rezervē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Uzturu spēkā balsojumu par daļām. Uzskatu, ka nebūtu mērķtiecīgi sakārtotajā Latvijas armijā arī brīvprātīgi iestāties visiem tiem, kam ir pensijas gadi un tā tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, vai jūs uzturat spēkā sava priekšlikuma vai arī komisijas priekšlikuma balsošanu pa daļām?

P.Apinis. Sava priekšlikuma...

Sēdes vadītājs.Tad, lūdzu, norādiet, kur būtu pirmās daļas sākums un kā mums būtu tas jābalso.

P.Apinis. Tātad pirmā daļa ir: "Ðis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas." Un otrā daļa ir priekšlikums - vārda "vecuma" vietā rakstīt tekstu "lîdz 40 gadu vecumam".

Sēdes vadītājs. Debatēs Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Man liekas, Pēter, piedod, lūdzu, ka šis te vecuma ierobežojums ir diezgan muļķīgs. Man personīgi ir 44 gadi, un es nejūtos tik vājš, lai nevarētu pildīt pienākumus pret valsti. Es domāju, ka mūsu vidū ir kolēģi, kuri ir vēl vecāki, bet kuri varētu bez problēmām dienēt armijā. Tā ka es uzskatu, nav vērts šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, viss jau būtu labi, ja mēs atkal nebūtu aizmirsuši vienu momentu, ka mēs šodien atļāvām arī ... (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību tomēr! Centīsimies saklausīt arī deputātu, kas atrodas tribīnē, viņa paustās domas.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Protams, viss būtu labi - un Apiņa ideja būtu ļoti romantiska, bet mēs aizmirsām vienu faktu, to, ka brīvprātīgi tātad varēs iestāties arī sievietes, un es neņemos spriest, vai Līgotņa kungs gribēs redzēt 40 gadu vecas sievietes, kas viņam soļos ierindā. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, saglabāsim klusumu zālē! Vārdu lūdz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es ne par sievietēm. Šeit ir divi priekšlikumi deputātam Apinim. Pirmo faktiski vajadzētu atbalstīt, jo tas precizē to, kā jārīkojas ar tiem cilvēkiem, kuri sasniegs 27 gadus dienesta laikā, tātad nevis tajā dienā, kad viņi tiek atvaļināti. Viņiem tad pilnībā ir jābeidz viss dienests.

Un otrā daļa. Nu to jau Ābiķa kungs labi pateica.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinātu balsot pret deputāta Apiņa un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, jo, manuprāt, ir muļķīgi rakstīt, ka šis pants attiecas uz tiem karavīriem, cits - uz citiem. Likumam ir skaidri jāpasaka, kurš pants uz ko attiecas, un no konteksta tas viss ir jānoprot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas.

Godātie deputāti, tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 133. pantam mums ir vispirms jāizšķiras par labu vai par sliktu priekšlikumam, ko te izteica Apiņa kungs, - balsot viņa priekšlikumu pa daļām. Un šīs daļas būtu: "Ðis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas." Tā ir pirmā daļa. Un otrs - vārda "vecuma" vietā rakstīt šādu tekstu: "lîdz 40 gadu vecumam". Tā ir otrā daļa.

Vai deputāti "par" vai "pret" par balsojumu pa daļām runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 11, atturas - 10. Deputāta Apiņa priekšlikums - balsot pa daļām - ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt 17. pantu, ievietojot aiz pirmā teikuma šādu tekstu: "Ðis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Apiņa priekšlikuma otra daļa - vārda "vecuma" vietā rakstīt šādu tekstu: "lîdz 40 gadu vecumam"... Apiņa kungs otro priekšlikumu atsauc.

Lūdzu, turpināsim, Druvas kungs!

K.J.Druva. Deputāts Celmiņš piedāvā papildināt 17. pantu ar šādu tekstu: "Personas, kuras devušās uz apmācībām vai darbā uz ārzemēm, pilda dienestu pēc atgriešanās no brauciena." Man šķiet, ka šis piedāvājums ir labs, bet tas ir atspoguļots jau citā pantā. Tādēļ šajā vietā komisija to nepieņēma un noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības ministrija arī piedāvāja savu redakciju: "Latvijas Republikas pilsoņi - vīrieši un sievietes - obligāto dienestu brīvprātīgi var pildīt no 18 gadu vecuma." Mēs jau runājām par brīvprātības iespēju sievietēm 3. pantā, un komisija līdz ar to noraidīja to šinī kontekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kaksītis ierosināja izteikt 17. pantu šādā redakcijā: "Aktīvajā dienestā iesauc pilsoņus no 19 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam." Un komisija šo piedāvāto redakciju pieņēma pirmajā daļā. Un arī otro daļu: "Brīvprātīgi aktīvajā dienestā var iestāties no 18 gadu vecuma" tā pieņēma.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Man tagad vairs nav skaidrs. 2.pants nosaka, ka brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes no tāda līdz tādam ... Bet šeit ir runa par brīvprātīgu obligāto aktīvo militāro dienestu. Tad galu galā par kādu dienestu mēs runājam? Pantos ir jāsaskaņo jēdzieni, un tikai tad viņus var izskatīt. Tā kā ir nobalsots 2. pants, ka sievietes var pildīt brīvprātīgi obligāto militāro dienestu, tad šinī gadījumā ir jāatgriežas pie Aizsardzības ministrijas labojuma vai arī šeit ir jābalso par to, jo šeit ir domāts brīvprātīgais obligātais aktīvais militārais dienests. Divi dažādi jēdzieni. Lai gan loģiski būtu, tā - ja ir aktīvais... es gan nekur likumā neatradu pasīvo dienestu...

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Lai atbildētu cienījamajai Kreituses kundzei, pateikšu, ka iepriekšējā pantā bija runa tikai par brīvprātības iespēju. Šeit ir noteikts, no kura vecuma līdz kuram vecumam. Un tā ir tā starpība.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir 4 minūtes... Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Druvas kungs, es nerunāju par vecumu, es jums vēlreiz saku - par terminoloģiju, kas ir lietota likumā. 2. pantā ir "militārais brīvprātīgais obligātais dienests", ja? Tagad jums ir "brīvprātīgais obligātais aktīvais militārais dienests". Tad kurā dienestā kurš te galu galā ies un ko darīs? Man ir vienalga, no kāda vecuma jums sievietes armijā ir vajadzīgas.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, vai jūs 2 minūtes izmantosit? Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! 3. pantā tomēr ir pietiekami skaidri pateikts, no kā sastāv obligātais militārais dienests: no obligātā aktīvā militārā dienesta, tas ir tas, kur ir 12 mēneši jānodien, bet šajā pantā ir runa par to, no cik gadu vecuma arī brīvprātīgi cilvēks vispār var šo dienestu uzņemties pildīt, jo beigu beigās šā likuma tālākajos pantos ir ierosināta iespēja plānot to laiku, kurā obligāto militāro dienestu var izpildīt. Un var būt, ka kāds savu dzīvi ir saplānojis tā, ka viņam ir izdevīgāk to darīt no 18 gadu vecuma. Un viņš tad piesakās 18 gadu vecumā, viņam dod šo iespēju no 18 gadiem aiziet un nodienēt šos 12 mēnešus. Un kad viņš sasniedz 19 gadus, viņš tad jau ir brīvs. Cits varbūt sāks tikai 19 gadu vecumā, kā šeit ir noteikts likumā. Tā ka nav nekāda problēma, viss ir skaidrs. Ja taisa teātri, tad viņu var taisīt, bet, ja pieiet nopietni likumam un seko līdzi, tad viss ir pilnīgi skaidrs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir 2 minūtes. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Sakarā ar to, ka Saeimas Prezidijam trīs reizes Saeimas sēdes laikā ir jāorganizē reģistrācija, lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav izsludināts!

Vārdu paziņojumam lūdz Oļģerts Dunkers.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamie kolēģi! Es lūdzu Austrijas parlamentārās sadarbības grupu sapulcēties tūlīt blakus šeit - Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs! Prezidija zālē būs Prezidija sēde tagad - tūlīt pulksten 15.00.

O.Dunkers. Nu tad mēs pie apaļā galdiņa Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds Janīnai Kušnerei - Saeimas sekretāra biedrei, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks... Ir. Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Atis Sausnītis... Ir zālē. Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Zālē ir 47 deputāti. Lūdzu garu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 56 deputāti. Turpinām sēdi.

Godātie deputāti, mēs izskatām dokumenta nr.1637 11.lappusi. Lappuses apakšā ir deputāta Kaksīša priekšlikums - izteikt 17.pantu šādā redakcijā. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas uzstāties debatēs? Šādu deputātu nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija pieņēma arī deputāta Kaksīša piedāvāto redakciju, redakcionāli precizējot, - kopā ar to, ko Juridiskais birojs ieteica savā piedāvājumā. Tātad abus priekšlikumus pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu pēc 17.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Ministru kabineta noteiktā kārtībā militārajā dienestā var tikt iesaukti uz brīvprātības pamata..." - un tā tālāk. Šeit galvenā doma bija, ka arī šiem cilvēkiem tiek piešķirta pilsonība ārpuskārtas naturalizācijas kārtībā, bet komisija nesaprata... līdz ar to, ka šodien nepilsoņi nevar dienēt, pat nevar brīvprātīgi iestāties... Līdz ar to nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, priekšlikuma būtība ir tāda, ka militārajā dienestā uz brīvprātības pamata varētu tikt iesaukti Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem atbilstoši Pilsonības likumam varētu tikt piešķirta pilsonība attiecīgajā periodā. Tas nozīmē, ka, pēc pašreizējā spēkā esošā Pilsonības likuma, var tikt naturalizēti nepilsoņi no 20 gadu vecuma līdz 23 gadu vecumam. Tas mums ļauj zināmā mērā savlaicīgi viņus iesaukt dienestā Latvijas armijā. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es pat nezinu, kā atkal kārtējo reizi izsaukties, lasot šādu priekšlikumu. Ja nebūtu Apiņa kungs nācis tribīnē un aizstāvējis savu priekšlikumu, tad es domātu, ka Apiņa kungs pajokoja, "padzina velnu", iesniedzot šo priekšlikumu, tā sakot, atsauks šo priekšlikumu, bet izrādās, ka viņš to ir nopietni domājis. Es vēl ceru, ka jūs neesat īpaši iedziļinājies šā priekšlikuma būtībā, bet, ja esat iedziļinājies, tad man cits nekas neatliek kā jūs ieskaitīt pavisam citā "komandā" - tur pie lujāniešiem, stašiešiem, jurkāniešiem un tā tālāk, pie šādiem vīriem. To, ko šie vīri ir mēģinājuši "dabūt cauri" ļoti regulāri, ļoti sistemātiski un ļoti neatlaidīgi...

Iedomāsimies vienu šādu variantu, ka dosim viņiem šādas iespējas. Un, ņemot vērā, ka otrajā lasījumā jau ir apstiprinātas, pieņemtas likumā privilēģijas tiem, kuri ir nodienējuši 12 mēnešus... tad viņiem būs šīs privilēģijas, tātad viņi iegūs pilsonību pēc jūsu priekšlikuma, civildienesta amatu ieņemt būs priekšrocības, it īpaši vēl iegādāties dzīvokli un celt māju. Un vēl un vēl. Nu tad padomājiet, cienījamais Apiņa kungs, uz ko jūs ejat un uz ko jūs mūs aicināt! Es tālāk nemaz negribu runāt. Es ceru, ka jūs pacelsit roku un teiksit, ka atsaucat šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputātu kungi! Kā jūs atceraties, jau otrajā lasījumā mēs kaut ko līdzīgu noraidījām. Es domāju, ka cienījamais komisijas priekšsēdis Druvas kungs, vadoties pēc Amerikas Savienoto Valstu likumiem, ja tur izgāja militāro dienestu, laikam var pēc pieciem gadiem dabūt šo Amerikas Savienoto Valstu pilsonību. Mēs nedrīkstam automātiski pārnest Rietumu pieredzi uz mūsu pieredzi, jo, par nožēlu, Rietumiem nav mūsu 50 gadu okupācijas pieredzes.

Es, protams, piekristu Pētera Apiņa priekšlikumam, ja mums būtu tādi paši apstākļi kā, piemēram, Zviedrijā. Bet Pēteris Apinis, par nožēlu, ir aizmirsis to, ka mēs esam pieņēmuši Deklarāciju par okupāciju un ka visiem šiem 700 000 migrantiem nav tāda īsti juridiska pamata šeit atrasties. Tas ir viens. Bet es ļoti cienu katra deputāta uzskatu transformāciju vai evolūciju. Un, Pēter, ja jūs esat bijis "Atdzimšanas" partijas loceklis, kas bija uz tādām stabilām nacionālistiskām idejām balstīta... pēc tam jūs pārgājāt uz Muļķu partiju, tagad jūs esat "Latvijas ceļa" partijā. Vispār es dažreiz apskaužu, ka cilvēks var tā mainīt savus politiskos uzskatus. Bet es domāju - Pēter, paliksim šoreiz pie jūsu pirmās partijas, kurā jūs bijāt, uzskatiem! Un tomēr es ceru, ka jūs atsauksiet savu priekšlikumu. Bet, ja jūs to neatsauksiet, tad es deputātus aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Patīkami redzēt, ka arī "Latvijas ceļš" lēnām transformējas, ka viņu rindās parādās viens sociāldemokrāts, un es domāju, ka vēl parādīsies vairāki. Tas ir normāls attīstības process, ka no lielkapitāla pārstāvjiem viņi saprot tautas problēmas.

Bet šajā gadījumā es diez vai varēšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo es uzskatu tā: es domāju, ka sakarā ar to, ka mums armijā arī sievietes dienēs, nepilsoņiem tur nav vietas šajā gadījumā. Es domāju, atstāsim šīs godpilnās tiesības dienēt Latvijas armijā sievietēm-pilsonēm un vīriešiem-pilsoņiem! Es domāju, ka šajā gadījumā arī Vidiņa kungs un Tabūna kungs šo domu atbalstīs. Es domāju, ka mums būs šoreiz tāda kopības sajūta. Es domāju, ka Vidiņa kungs arī būs priecīgs par to, jo... Sarp citu, man rodas jautājums. Es neņemos spriest, kas nodarbojas ar gramatiku šajā likumā, jo es nevaru saprast, kas tas tāds par jēdzienu - "priekšzīmīgu". Varbūt pārējiem tur ir citādāk... Kas tā ir par priekšzīmīgu uzvedību? Diemžēl varbūt arī komisija, autori un Vidiņa kungs pat neievēroja, ka šeit ir gramatiskās kļūdas, bet tā ir tehniska kļūda, ja mēs nobalsosim Apiņa kunga priekšlikumu. Bet šajā gadījumā es saku, ka diemžēl es nevarēšu ne atbalstīt, ne arī būt "pret", jo es uzskatu, ka tas ir tāds... diez vai šajā brīdī šis jautājums šeit būtu patiešām jādiskutē.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patlaban netaisos paust savu attieksmi pret nepilsoņiem un vēl dažiem citiem. Bet es gribu runāt par absolūti nepārdomāto attieksmi, kādu parāda Saeimas deputāti, iesniedzot savus priekšlikumus un šodien tos aizstāvot. Nupat vēl te kāpa tribīnē kungs Apinis. Nu, bet ja viņš būtu paskatījies, ko mēs šodien jau esam pieņēmuši... Izlasiet, lūdzu, to tekstu, kas ir 2.pantā jau pieņemts! Tur mēs runājam par tiem, kuriem ir jāiet dienestā. Tur taču ir skaidri un gaiši pateikts, ka tie ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad jūsu piedāvātais priekšlikums ir vienkārši neloģisks. Absolūti neloģisks. Žēl, ka jūs pats to neesat vēl sapratis. Bet es ceru, ka sapratīsit.

Otrkārt. Kas tā par tādu ārpuskārtas naturalizācijas kārtību? Vai jūs esat iedziļinājies savos vārdos? Esošajā Pilsonības likumā tādas nav. Līdz ar to ir atkal jārunā par šā likuma izmaiņām, kaut arī mēs esam nolēmuši negrozīt šo likumu. Līdz ar to ir divas tādas galīgi loģiskas pretrunas visai šai idejai. Tā ka šajā gadījumā es neizteikšos par to, ko var dot Latvijas armijai vispār šāda panta pieņemšana. Tā ka, cienījamie kolēģi, nerunāsim paši sev pretī! Ja mēs esam vienā pantā jau pieņēmuši konceptuālu nostādni, tad mēs nevaram citā pantā šo konceptuālo nostādni pilnīgi sagrozīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu tādēļ, ka mēs sapratām, ka otrajā lasījumā Saeima jau izteica savu attieksmi pret šo ierosinājumu. Un šodien atkal lūdzu, lai jūs izsakiet šo pašu attieksmi pret šo piedāvāto grozījumu un noraidiet to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt likumprojektu pēc 17.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. 18.pants. Deputāts Apinis ierosina papildināt 18.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ðajā laikā viņiem ir atbilstošas kategorijas aktīvā dienesta karavīra tiesības un pienākumi." Komisija lūdz šo piedāvāto grozījumu noraidīt, uzskatot, ka jau esošajā redakcijā viss ir pateikts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Kaut arī tikko esmu saņēmis atbilstošu vērtējumu ar pagājušo balsojumu, es tik un tā uzturu spēkā savu priekšlikumu un prasu balsojumu arī šajā jautājumā. Tas ir jautājums par atbilstošas kategorijas aktīvā dienesta karavīru tiesībām un pienākumiem. Es domāju, ka šis formulējums ir korekts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt 18.pantu ar otru teikumu šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 22, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis ir piedāvājis šā panta grozījumu daudz plašākā redakcijā, un komisija vēlējās noraidīt šo piedāvāto grozījumu, atkal sakot, ka piedāvātajā redakcijā viss ir pilnībā pateikts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu neuztur spēkā. Atsauc. Deputātiem nav iebildumu par komisijas slēdzienu? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vienkārši pievērst uzmanību tam, mēs noraidījām Apiņa kunga priekšlikumu, bet te tagad ir būtiskas atšķirības ar otrā lasījuma redakciju, kur šis teikums skan: "Ðajā laikā viņiem ir militārā dienesta karavīra statuss." Militārajā dienestā laikam ir gan ierindas karavīrs, gan arī seržants un virsnieks. Ja mēs šeit tagad rakstām, kā komisija piedāvā: "Ðajā laikā viņiem ir obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra statuss," - tad laikam obligātais dienests attiecas tikai... nu, zem virsnieka pakāpes... tas, kas ir iesaukts... Tad iznāk, ka tad, ja leitnantu iesauks kā rezerves karavīru, - ka tad viņam būs, nu, kāds dižkareivja statuss vai kā? Es tāpēc aicinu šajā gadījumā noraidīt komisijas variantu un saglabāt otrā lasījuma variantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs apspriežam pašlaik Ģirta Kristovska kunga priekšlikumu. Ģirts Kristovskis savu priekšlikumu neuztur spēkā, atsauc. Tādā gadījumā atbilstoši... Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Tāpat kā Endziņa kungs es vienkārši gribētu lūgt nepāriet šobrīd vēl pie nākamā panta un vērst visu uzmanību uz to, ka tad, ja mēs nebalsojam ne par vienu priekšlikumu par šo pantu, mēs paliekam pie otrā lasījuma redakcijas, nevis pie tās, kas šeit ir ierakstīta pēdējā ailē. Ja mēs ne par ko nebalsojam, tad paliek otrā lasījuma redakcija: "Ðajā laikā viņiem ir militārā dienesta karavīra statuss." Un faktiski mēs arī balsot nevaram, bet es tikai gribētu, lai šeit būtu pilnīga skaidrība attiecībā uz to, kas šeit ir pieņemts un kāda būs likuma redakcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir jābalso komisijas redakcija, jo tur ir jauni vārdi un jaunas tēzes, jebkurā gadījumā beidzamais būs balsojums par komisijas redakciju.

Lūdzu! Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es tomēr aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt komisijas priekšlikumu. Es savu priekšlikumu atsaucu, man arī faktiski bija skaidrojums, kas rada pretrunas komisijas piedāvātajā, bet es gribētu teikt, ka šis ir redakcionāls precizējums, jo karavīri mums ir visādi, un atstāt, ka tikai militārā dienesta karavīrs... tas nozīmē atkal... ja mēs paplašinām attiecībā uz virsniekiem, uz visām tām kategorijām, kas ir militārā dienesta karavīri... Bet šeit mēs precīzi pasakām, ka tas ir obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs. (Starpsauciens no zāles: "Virsnieki arī būs?..") Tas ir precizējums. Bet viņš nav obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nesarunāsimies no tribīnes! Godātie deputāti, mēs apspriežam pašlaik komisijas ieteikto redakciju, kas ir 4.ailē. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas runāt debatēs? Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Var atbildēt uz Endziņa kunga jautājumu. Tik tiešām arī virsnieki ir karavīri, bet viņi ir ar augstāku pakāpi. Bet tie labojumi, ko komisija bija piedāvājusi savā jaunajā redakcijā, ir tikai precizējumi, kā jau Kristovska kungs tikko teica. Gan viens, gan otrs variants ir pieņemams, bet mēs piedāvājām jauno redakciju, lai kopumā būtu tāda pati redakcija kā visos pārējos pantos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto redakciju, precizēto 18.panta redakciju, kas ir 4.ailē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 6. Komisijas redakcija ir pieņemta 18.pantam. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. 19.pants. Deputāts Apinis piedāvā papildināt 19.pantu, aiz vārdiem "militārajā dienestā" rakstot "Ministru kabineta noteiktā kārtībā". Komisija šo redakcionālo maiņu nepieņēma, jo, kā jūs redzēsiet tālāk, arī pārejas noteikumos ir piedāvāts Ministru kabinetam... bet ne vien piedāvāts, bet uzlikts par pienākumu sagatavot veselu virkni Ministru kabineta noteikumu, kas reglamentēs visas norises šajā un citās jomās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Principā jau nav būtiski, kurā vietā likumā Ministru kabinetam tiek uzdoti šādi uzdevumi, bet tas, ka iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšana un īpaši psiholoģiskā testēšana ir rūpīgi reglamentējama un to var darīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, - tas būtu pats par sevi saprotams, jo pretējā gadījumā mums tomēr tās robežas, kurās mēs varētu veikt šo psiholoģisko testēšanu, parādās pārlieku plašas.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlijs Druva - frakcijas LZS, KDS un LDP deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Jā es tikai gribēju vēl precizēt savus izteikumus. Kad jūs rūpīgi izlasīsiet komisijas piedāvāto variantu, jūs redzēsiet, ka daļēji arī Apiņa kunga piedāvātais grozījums tur ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, es lūgtu deputātus rūpīgi izskatīt visus piedāvātos grozījumus un pat paskatīties uz nākamo lappusi - 14.lappusi, kur ir Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi. Un principā lielā mērā tie grozījumi, kas ir piedāvāti atsevišķi... par atsevišķiem vārdiem... ir mēģināts ietvert tos šajā grozījumā, un jūs varat tos lasīt komisijas piedāvātajā variantā. Tātad, lūdzu, noraidīsim šos priekšlikumus un beidzot pieņemsim Kristovska piedāvāto grozījumu, kas tad arī īstenībā beigu beigās ir komisijas piedāvātais grozījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu papildināt 19.pantu, aiz vārdiem "militārajā dienestā" rakstot "Ministru kabineta noteiktā kārtībā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsošanas režīmu atsaukt! Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Tāpat mans iepriekš teiktais viedoklis ir attiecināms arī uz deputāta Kazāka piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Nav zālē. (Starpsauciens no zāles: "Nobijās...")

K.J.Druva. Es lūgtu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs arī piedāvā savus grozījumus, arī tos lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir deputāta Eniņa kunga piedāvātais grozījums un šo, jo mēs esam uztvēruši drusciņ citādāk, jūs redzēsit 22.pantā un 23.pantā, kur mēs runājam par reliģijām kā tādām, un varbūt tas nav gluži šajā redakcijā, bet komisija lūdz noraidīt Eniņa kunga piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr lūdzu pilnsapulci izteikt šeit savu vērtējumu un aicinu atbalstīt. Jā, mēs tik daudz runājam par iešanu uz Eiropu, un mēs katrā ziņā ar to tikai pavirzītos tuvāk humānākai rīcībai, jo, ir tādas ticības, piemēram, septītās dienas adventisti un Mozus ticīgie, viņiem pat Latvijas laikā bija šīs tiesības - dienēt armijā bez ieročiem. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka to ieroču mums jau dikti maz ir. Taču šādu ticīgo arī nav daudz - it kā kādi astoņi, un tāpēc jau šis likums būtu. Viņš parādītu, ka mēs tā cilvēcīgi pieejam šim jautājumam. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu - 19.pantu papildināt ar teikumu un tālāk, kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 15, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk frakcija "Latvijai" izteikusi savu piedāvāto redakcionālo izmaiņu, kurā ir nosaukta profesionāli psiholoģiskā testēšana un tā tālāk. Komisija domāja, ka jau komisijas piedāvātajā grozījumā, kur ir teikts, ka viss tiek veikts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, viss ir pateikts, un līdz ar to viņa lūdz šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" aicina 19.pantu izteikt šādā redakcijā: "Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu iesaukšanu militārajā dienestā veic valsts militārā dienesta pārvalžu un Aizsardzības ministrijas izveidotās komisijas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu." Es jau to minēju iepriekš, runādams savās piezīmēs par Militārā dienesta iesaukšanas centra nelietderību, un arī tagad vēlreiz gribu uzsvērt, ka iesaucamo veselības stāvoklis un tamlīdzīgi ir jānovērtē rajonos vietējām valsts militārā dienesta pārvalžu komisijām, jo šo komisiju sastāvā būs ārsti un citi speciālisti, profesionāļi, kas šos iesaucamos attiecīgajā rajonā, attiecīgajā administratīvajā teritorijā zina jau ilgus gadus. Tur jau iepriekš - skolas gados - viņiem šie jaunieši ir ņemti uzskaitē, ir veiktas medicīniskās pārbaudes un tā tālāk. Šādās komisijās, varbūt vēl pat uzlabojot to darbu un līdz minimumam samazinot dažādu blēdību iespējas, kad jaunietis pēkšņi, tad, kad jāpieņem lēmums par viņa iesaukšanu armijā, paziņo, ka viņš ir smagi slims... Viņi šo jaunieti pazinuši jau visus iepriekšējos gadus, tāpēc mēs uzskatām, ka daudz profesionālāks un pamatotāks lēmums var tikt pieņemts tieši uz vietas - valsts militārā dienesta pārvaldē.

Protams, var rasties arī kaut kādi steidzami vai īpaši strīdīgi gadījumi, bet tad var izveidot šiem atsevišķajiem gadījumiem, šiem strīdīgajiem gadījumiem kādu atsevišķu Aizsardzības ministrijas komisiju, bet nav vajadzīgs speciāls Iesaukšanas centrs.

Protams, šeit Krastiņa kungs nāca un pierādīja, ka Iesaukšanas centrs izmaksāšot lēti, būšot pat naudas ietaupījums, un minēja, ka priekš tā esot konkrēts finansu avots - lūk, ārvalstu investīcija, zviedru vārdu šajā sakarā pieminot. Labi, zviedri varbūt arī palīdz pirmajā brīdī finansēt šī centra izveidošanu, bet kas finansēs šī centra darbību ik gadus? Vai zviedri arī turpmāk, kamēr pastāvēs Latvijas valsts, mūžīgi finansēs visu laiku šī centralizētā iesaukšanas centra darbību un vai tur tad no tā iznāks ietaupījums? Es baidos ka tad, kad vairs nebūs šī ārvalstu finansējuma, kad tas viss gulsies uz budžeta pleciem, ka tas nebūs vis lētāk, kā mums šeit mēģināja pierādīt. Tad būs jāsūta puiši no visiem novadiem un pagastiem uz Rīgu.

Tātad es domāju, ka šeit, Rīgā, kad šie puiši sabrauks, viņiem, ejot cauri šādam "konveijeram" ðajā centrālajā iesaukšanas komisijā, kur iepriekšējos gadus neviens viņus nav pazinis... Pēkšņi atbrauks vesels jaunietis un šeit, Rīgā, viņš stādīsies priekšā, atradīs paņēmienus, lai pierādītu, ka viņš ir tik ļoti slims, ka neder dienestam. Un sekas būs negatīvas, tādas, kādas jau tagad mēs redzam Nacionālajos bruņotajos spēkos. No vienas puses, "pa konveijera" sistēmu izskatot šo jauniešu milzīgo plūsmu no visiem pagastiem un pilsētām, armijā tiks tie, kas dienestam īstenībā nemaz nav piemēroti. Viņi ātri un veikli šajā centralizētajā komisijā, kā saka, tiks apzīmogoti: "Nç, viņš ir derīgs dienestam!" Un tad mēs redzēsim, ka vēl vairāk palielināsies dažādu īstenībā dienestam nepiemērotu personu skaits Bruņotajos spēkos, bet savukārt, no otras puses, veselīgi cilvēki, atbraucot Rīgā un izmantojot to, ka par viņiem nav pilnīga materiāla, ka viņi nav bijuši pārbaudīti jau iepriekšējos gados un tā tālāk, viņi šeit notēlos tik slimus, ka, protams, viņus "norakstīs" un teiks: "Nç, viņš ir dienestam nepiemērots!" Tātad mēs tomēr uzskatām, ka līdz minimumam ir jānovērš šādas blēdīšanās iespējas, un daudz nopietnāks darbs būs tad, ja komisijas to izskatīs uz vietas - rajona Valsts militārā dienesta pārvaldē.

Tāpēc aicinām atbalstīt frakcijas "Lavijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 19.pantu šādā redakcijā, kādā tā ir jums priekšā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir saņemts 10 deputātu priekšlikums: "Ierosinām debatēs saīsināt debašu laiku līdz 3 minūtēm - pirmo reizi un līdz 1 minūtei - otro reizi". "Par" vai "pret" šo priekšlikumu... (Starpsauciens: "20 un 10 sek.")

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs tikai informējiet, vai jūs runāsit "par" vai "pret".

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis tomēr ir kardināls jautājums, kardināls likums. Un šeit ir pietiekami daudz deputātu priekšlikumu. Ja mēs šādā veidā gribam norobežot... protams, mēs gribam, mēs ceram, ka tādā veidā mēs panāksim šīs sēdes it kā paātrinājumu. Protams, mēs varam panākt paātrinājumu uz darba kvalitātes rēķina, mēs redzam, ka tomēr arī trešajā lasījumā tiek iekļauti deputātu priekšlikumi. Un es domāju, ka šodien, ja mēs tagad noteiksim tās trīs minūtes, mēs tikai pasliktināsim šī likuma kvalitāti, un tādēļ es domāju, ka jebkurā gadījumā... Iespējams, ka mums būs vairākas dienas jāstrādā pie šī likumprojekta, jo vienas dienas laikā mēs viņu neizskatīsim. Tāpēc es domāju, ka tomēr vajadzētu normāli turpināt diskusiju, lai varētu dzirdēt arī deputātu argumentus, nevis šinī gadījumā izmantot balsu vairākumu un vienkārši "aizbāzt mutes".

Sēdes vadītājs. "Par" runās Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Mēs no 44 lapaspusēm esam izskatījuši tikai 14. Vislielākā aizkavēšanās bija pie paša nosaukuma. Mēs katrs jau izrunājāmies, katrs esam pietiekoši daudz demagoģijas šodien šeit dzinuši. Es domāju, pieliksim punktu un strādāsim konstruktīvi, lai mēs šodien šo likumu varētu pieņemt. Paldies.

Es iesaku balsot par trijām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu - saīsināt debašu laiku līdz trijām minūtēm - pirmo reizi un līdz vienai minūtei - otro reizi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāts Apinis piedāvā sadalīt 20.panta 2.punktu divās daļās, un, kā jūs jau redzat piedāvātajā redakcijā, komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvas kungs, nākošais priekšlikums ir deputāta Kristovska kunga priekšlikums. 14.lapaspuse, 1.priekšlikums - deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

K.J.Druva. Es atvainojos! Kā jūs redzat, deputāts Kristovskis piedāvā precizēt esošo redakciju, un komisija šo redakciju pieņēma. Jūs to redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Ar lielu izbrīnu un nepatiku novēroju praksi, ka mūsu skaistajā latviešu valodā ieviešas svešvārdi, it sevišķi no angļu valodas. Kāpēc mēs ieguldījumus saucam par investīcijām? Un kāpēc vārdu "pârbaude" ðinī likumā mēs gribam aizstāt ar vārdu "testēšana"? Tas ir absolūts angļu valodas vārds, kas tiek latviskots. Mums ir sinonīms - vārds "pârbaude". Es lūdzu izsvītrot "testēšanu" un ievietot "pârbaudi", kas ir latviešu valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas, bet, Lamberga kungs, jebkurš priekšlikums ir jāiesniedz rakstveidā un arī uz trešo lasījumu. Jums ir visas iespējas iesniegt labojumus.

Endziņa kungs!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Lamberga kungs! Tas ir Ģirta Kristovska priekšlikums, kur ir šis vārds "testēšana". Komisija viņu ir akceptējusi, bet dod savā redakcijā, un komisijas piedāvātajā variantā nav šī vārda. Šeit ir skaidri un gaiši "pârbaude". Šeit nav nekā... ā, ir gan, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, man ir jāatvainojas jums, jo 19.panta 3.rindā ir teikts: "Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu..." Godātie deputāti! Pret komisijas viedokli un redakciju, kas ir sniegta 4.ailē, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 20.pants. Frakcija "Latvijai" piedāvā izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Militārā dienesta iesaukšanas komisija ..." un tā tālāk. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, uzskatot, ka 20.pantā jau ir pateikts viss, kas attiecīgi šeit vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Kas ir pateikts, Druvas kungs, šajā pantā? Tur ir pateikts sekojošais, tas, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad ir izskatījis priekšlikumus par iesaucamā izmantošanu obligātajā militārajā dienestā, par katru no iesaucamajiem pieņem vienu no šādiem lēmumiem un tā tālāk. Tātad centra vadītājs. Tad kāda velna pēc mēs veidojam šo apvienoto komisiju šeit, Rīgā? Kam tas viss ir vajadzīgs? (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Arī kolhozam ir priekšsēdētājs...") Tad vienkārši vajadzētu nozīmēt vienu personu, kas visu izskata un novērtē - no medicīniskā viedokļa, no visiem citiem viedokļiem, un viss. Ne mums tādus centrus vajag, ne mums tādas komisijas vajag, nekā. Un kādi līdzekļi ietaupīsies! Mīļie cilvēki, padomājiet! Jo viena persona taču ar visu to tik un tā tiks galā.

Es uzskatu, ka mēs nevaram veidot šādu autoritāru modeli. Ņemsim taču galu galā vērā arī to, kāds līmenis mūsu valstī ir korupcijai. Ņemot vērā to, ka no daudziem un dažādiem jauniešiem skan iebildumi, ka viņi negrib iet dienēt... Mēs jau tagad zinām, kāda kņada, kāda rosīšanās būs ap to, lai vajadzīgo mīluli - to vai citu dēliņu - paglābtu no dienesta, un īstenībā jau, protams, ir daudz vieglāk vienoties ar vienu personu, kas pieņem lēmumu, nekā ņemt un iepūst miglu acīs vai atrast vajadzīgos paņēmienus, lai panāktu, piemēram, veselas komisijas attiecīgu lēmumu. Tāpēc frakcija "Latvijai", protestējot pret šādu autoritatīvu pieeju, ka visu izšķiršanos, lēmumu par visas Latvijas jauniešiem, kurus katru gadu iesauks armijā, pieņem viena persona, iesniedza pilnīgi demokrātisku priekšlikumu, ka to izvērtē Militārā dienesta iesaukšanas komisija, nevis šī centra vadītājs... tātad šī komisija kopumā. Komisijas lēmums ir pēc tam, kad izskata visus priekšlikumus, un tad tā pieņem vienu no šādiem lēmumiem - vai nu iesaukt militārajā dienestā, vai neiesaukt.

Tātad jūs redzat, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikuma teksts ir vienāds ar komisijas piedāvāto, izņemot to, ka komisijas tekstā lēmumu pieņem viena persona, bet frakcijas "Latvijai" priekšlikumā lēmumu pieņem koleģiāli, tas ir, komisija. Tad, protams, šo lēmumu parakstīs attiecīgais priekšnieks, Militārā dienesta iesaukšanas komisijas vadītājs, centra vadītājs. Iespējams, ka kādam no komisijas locekļiem tur būs arī citas domas, un viņš varēs tās pievienot protokolam. Taču tad mēs ejam vismaz demokrātisku ceļu.

Es aicinu deputātus šeit nebalsot vienkārši "pret" tikai tāpēc, ka tas atkal ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, bet gan, paklausot loģikai, balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies...

Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Deputāti! Es gribu paskaidrot, kādēļ likumprojektā mēs atsakāmies no kolektīvā lēmuma pieņemšanas mehānisma, pārejot uz vienpersonīgo. Gluži vienkārši tāpēc, lai kāds par šādiem būtiskiem, tiešām ļoti svarīgiem lēmumiem arī atbildētu. Ja lēmumu pieņem komisija, tad lēmums tiek pieņemts balsošanas ceļā un pēc tam nevar ne no viena prasīt, kāpēc viņš pieņēmis nelikumīgu lēmumu. Ja būs konkrēts šīs iestādes vadītājs, kura paraksts būs zem nelikumīgiem lēmumiem, tad viņu varēs saukt gan pie kriminālās, gan pie disciplināras atbildības, bet, ja tas atkārtosies, viņu varēs vienkārši nomainīt, turpretī attiecībā uz komisiju tas nav iespējams. Tad turpināsies tā kārtība - šī kolektīvā bezatbildība, kas bija līdz šim un kas turpinās. (Starpsaucieni no zāles: "Tâpat kā Saeimā... Saeimu vadīt nevajag!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, arī es pievienojos Līgotņa kunga teiktajam, jo šeit ir viens kungs, kas beidzot pieņem lēmumu un kas nes atbildību par šo lēmumu. Ņemot vērā visus iepriekšteiktos priekšlikumus, pretējā gadījumā mums būtu jābalso, lai varētu iet pusdienās. Tātad mēs lūdzam šo frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu noraidīt. (Starpsauciens no zāles: "Nost ar demokrātiju!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcija jums ir priekšā dokumenta 14.lapaspusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 19, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Apinis piedāvā sadalīt 20.panta 2.punktu divās daļās, un jūs redzat sekojošo redakciju. Komisija šo ieteikumu nepieņēma, jūtot, ka 20.pantā viss ir izteikts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Eniņš piedāvā 20.pantu papildināt ar teikumu: "Personas, kuras iepriekšējā pantā norādītajā kārtībā ir atteikušās lietot ieročus". Mēs jau principā nobalsojām par līdzīgu jautājumu dažas minūtes iepriekš. Un arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Visbeidzot Saeimas Juridiskā komisija piedāvāja grozījumus redakcijā. Tāpat arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Līdz ar to mēs ierosinām šos redakcionālos grozījumus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 21.pantā frakcija "Latvijai"...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos! Atkal ir saņemts 10 deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam: "Ierosinām pārtraukt 1996.gada 28.oktobra sēdi pulksten 17.00, izsludināt pārtraukumu un turpināt likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu trešajā lasījumā ceturtdien, 1996.gada 31.oktobrī pulksten 9.00." Desmit deputātu paraksti.

"Par" vai "pret" ðo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. 21. pantā frakcija "Latvijai" ir piedāvājusi grozījumu - izteikt 21. pantu šādā redakcijā: "Ðā likuma 20. pantā minēto lēmumu ieinteresētā persona 10 dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentam vai Ministru kabinetā." Komisija noraidīja visus attiecībā uz šo pantu piedāvātos grozījumus, jo komisijā ir principā reprezentēta visa valdība, un līdz ar to mēs jutām, ka šī komisija tik tiešām var pieņemt pareizo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Nu mēs te tagad tādu interesantu modeli izstrādājam, mums ir iesaukšanas centrs, būs komisija, bet, protams, tās lēmums nav svarīgs, jo visu noteiks iesaukšanas centra vadītājs vienpersoniski. Nu, un pēc tam kam tad sūdzēsies? Nu tad atkal taisa vēl vienu komisiju, kurai sūdzēsies, - kontroles komisiju, kurā atkal ir visādas amatpersonas. Es domāju, ka tas nav loģiski un lietderīgi - tādā veidā... pie tam vēl likumā noteikt šādu kaut kādu īpašu kontroles komisiju. Ja Ministru kabinets nolems kaut ko pārbaudīt kaut vai tā paša iesaukšanas centra darbā, ja, teiksim, būs daudz iesniegumu, sūdzību, tad viņš var izveidot jebkuru šādu pārbaudes, kontroles komisiju. Ministru kabinetam ir tādas tiesības, un mums nav par to nekas šeit likumā īpaši jānorāda. Un vēl vairāk - tālāk uzskaitot kaut kādu šīs komisijas sastāvu... Ministru kabinets pats nolems, kādu sastāvu vajag šādai pārbaudes komisijai. Piemēram, ja nolems pārbaudīt iesaukšanas centra darbu. Tātad es domāju, ka ar likumu paredzēt šīs kontroles komisijas izveidošanu ir nelietderīgi un apšaubāmi (bet pie tā arī es vēl vēlāk atgriezīšos), un tāpēc mēs piedāvājam citu mehānismu, norādām, kur var griezties un pārsūdzēt iesaukšanas komisijas, iesaukšanas centra priekšnieka lēmumu. Mēs uzskatām, ka to var pārsūdzēt Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentā vai Ministru kabinetam.

Aicinām balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nav vairs pieteikušies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izteikt 21. pantu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Deputāts Jānis Kazāks piedāvā aizstāt 21. panta vārdus "ðā likuma 25. pantā minētajai kontroles komisijai" ar vārdiem "Aizsardzības ministrijā". Arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Deputāts Endziņš piedāvā grozījumu: "Kontroles komisijas lēmums pārsūdzams tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā." Komisija plaši debatēja arī par šo jautājumu. Bet tomēr ir jāuzņemas atbildība. Vai tad mēs katru lēmumu pārsūdzēsim tiesā? Un līdz ar to komisija pieņēma lēmumu, ka mēs šo priekšlikumu noraidām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es tomēr gribu aicināt balsot par šo priekšlikumu un izteikt zināmu kritiku par komisijas attieksmi, jo tieši tā arī ir normāla kārtība normālā valstī, ka katru lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Tādā gadījumā es aicinu visus apzināties, ka mēs esam izveidojuši trīspakāpju tiesu sistēmu, un tātad pirmā pakāpe pārsūdzēšanai būs šī kontroles komisija, un pēc tam ir vēl trīs pakāpes uz priekšu. Tā būs bezgalīga jautājumu pārsūdzēšana un ievilksies pusgada un gada garumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram aizmirst to momentu, kā... Es vēl pagaidām neesmu labi saskatījis, ko mēs darīsim ar brīvprātīgajiem, jo tagad mēs nodosim kaut kāda viena kunga rokās lemšanu par tām brīvprātīgajām, kas gribēs iestāties armijā, un jautājums - kurš izskatīs tos kritērijus? Un, ja, teiksim, cienījamais dienesta vadītājs izdos lēmumu, ka viņš nepieņem brīvprātīgo armijā, tad, es domāju, kāpēc ir jāliedz, teiksim, šai sievietei iespēja griezties tiesā tālāk pēc kontroles komisijas? Jo es pagaidām neredzu to motivāciju vai metodes, kā priekšnieks noteiks viņas derīgumu tanī armijā. Tas ir viens moments.

Otrs. Es pilnīgi labi saprotu, ka Līgotņa kungs ir nočiepis šo likumprojektu no padomju laikiem, bet te ir viena cita nelaime. Ja šā priekšnieka darbības rezultātā rodas materiālie zaudējumi, tad, pilnīgi loģiski, es varu saprast Aizsardzības ministrijas tieksmi noslēpt to, novirzīt uz kontroles komisijas līmeni. Lai, nedod Dievs, ja kāds biznesmenis, kuru otrs biznesmenis, teiksim, ar komisijas palīdzību vai ar tās priekšnieka palīdzību būs iegādājis kaut kur armijā vai rezerves dienestā uz mēnesi vai... tad, es domāju, viņam būs pilnīgas tiesības griezties... par materiālajiem zaudējumiem, kas būs šīs darbības rezultātā radīti. Bet tad izrādīsies, ka viņš var griezties tikai kontroles komisijā, kur Aizsardzības ministrijas klerki šo lietu labi noklusinās. Atvainojiet, tad patiešām ir jābūt noteiktai normālai tiesībai, un to tiesību mēs atņemt nevarēsim, jo cilvēks tad varēs griezties gan prokuratūrā, gan tieslietu sistēmā. Varam jau šeit to ierakstīt, ka nevar, bet, ja viņam būs radušies materiālie zaudējumi, tad es domāju, tas būs loģisks viņa solis, un viņš to arī darīs.

Un šinī gadījumā es nevaru atbalstīt Līgotņa kungu, kurš vienkārši aizsargā Aizsardzības ministrijas godu, lai tikai, nedod Dievs, šī informācija tālāk tomēr patiešām tiesā nenokļūtu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es vienkārši pirms balsojuma gribētu aicināt cienījamo komisiju ierakstīt tabulā precīzi tā, kā tas rakstīts ir manā priekšlikumā, proti: papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Šeit ir vienkārši kaut kāds cipars "divi"... otrā daļa. Vai tā tas būtu domāts? Vai tas ir kā punkts vai kā daļa... Man ir precīzi priekšlikumā. Es lūdzu, kā saka, ņemt to vērā, sagatavojot to jau tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie deputāti! Mums jau ir noformēts šis likums tā, ka drīz vien būs jāpaceļ dienējošo gadu skaits no 27 uz 50, jo, kamēr mēs tiksim mūsu tiesu procesam cauri... tikai tad mēs varēsim iesaukt. Līdz ar to es vēlreiz lūdzu šo noraidīt. Kādreiz tomēr būtu jāuzņemas atbildība par to, ko mēs darām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu (atbilstoši vēl arī tam, ko viņš nupat teica) - papildināt 21. pantu ar otro daļu: "Kontroles komisijas lēmums pārsūdzams tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 9. Endziņa kunga priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums: ir ieteikts otrā lasījuma 21. pantu saturiski izvērst un izteikt kā jaunu 26. pantu. Arī šo priekšlikumu komisija noraidīja, un...

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Kristovska piedāvātā redakcionālā izmaiņa... izteikt 19. pantu redakcijā, kuru, kā jūs redzat, komisija pieņēma, un varat...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvas kungs! Tātad mēs izskatījām deputāta Kristovska priekšlikumu, kuru deputāts Kristovskis atsauca.

K.J.Druva. Jā, pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad mums priekšlikumu par 21. pantu vairāk nav.

K.J.Druva. Jā, vairāk nav.

Sēdes vadītājs. Tad turpinām. Izskatīsim likumprojekta 22. pantu - 16. lappuse.

K.J.Druva. Jā, pilnīgi pareizi. 22.pants. Pirmais piedāvājums ir no Juridiskā biroja - redakcionāli izmainīt panta ievadteikumu, un to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Turpinām, lūdzu!

K.J.Druva. Ļoti rūpīgi būs jāseko šeit, un skatīsim pa apakšpunktiem. Deputātu Seiles, Grīga un Ābiķa iesniegtie grozījumi ir domāti 2.punktam. Komisija pieņēma Grīga priekšlikumu un daļēji pieņēma arī Ābiķa ieteikto grozījumu. Deputātes Seiles iesniegto grozījumu vispār nepieņēma, jo principā tiek atkārtots jau tas, kas ir pieņemts otrajā lasījumā. Un tabulā jūs redzat attiecīgo redakciju, ko komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad, izskatot 22.pantu, pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Deputātiem iebildumu nebija.

Tālāk. Izskatām deputātes Seiles, deputāta Grīga un deputāta Ābiķa priekšlikumus par otro apakšpunktu.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies komisijai, ka tā ir atbalstījusi - vismaz daļēji - manu priekšlikumu. Bet tomēr es gribētu paraudzīties uz šo problēmu plašākā kontekstā, jo mums, deputātiem, ir jādomā ne tikai par rītdienu, bet arī par parītdienu un aizparītdienu. Un jādomā arī ir par to, ko mēs iesauksim dienestā ne tikai rīt vai parīt, bet arī pēc 17-18 gadiem.

Es jums, cienījamie kolēģi, ieteiktu visiem iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem demogrāfijā. Ir mums tāds ļoti pazīstams zinātnieks Zvidriņa kungs. Ir iznākusi neliela grāmatiņa; bibliotēkā, es domāju, to jau var dabūt. Proti, viņš analizē demogrāfisko situāciju, kāda pēdējā laikā ir Latvijā.

Šobrīd Latvija diemžēl ir nonākusi pirmajā (skaitot no "astes gala") vietā pasaulē starp attīstītajām valstīm, jaunattīstības zemēm, visām pasaules valstīm dabiskā pieauguma ziņā, proti, Latvijai ir vissliktākie rādītāji pasaulē. Šobrīd mirstība Latvijā ievērojami pārsniedz dzimstību, un, ja tas tā turpināsies, tad diemžēl pēc 19 gadiem mums vairs nebūs ko iesaukt armijā.

Man bija saruna arī ar pašu Zvidriņa kungu, kurš, es domāju, ir viens no redzamākajiem speciālistiem demogrāfijas jomā Latvijā, un viņš uzskata - un tā uzskata zinātnieki visā pasaulē - , ka tikai, teiksim, ar bērnu pabalstiem šo jautājumu nevar atrisināt. Šim demogrāfijas jautājumam ir jāpieiet kompleksi un maksimāli visos likumprojektos, pie kuriem mēs strādājam, ir jācenšas Latvijā iestrādāt likumos normas, kas tādā vai citādā veidā stimulētu dzimstību.

Šajā sakarībā es domāju, ka būtu atbalstāma manis piedāvātā redakcija, proti, ka apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus, kā arī personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni vai viens bērns līdz trīs gadu vecumam... Šī normas daļa - viens bērns līdz trīs gadu vecumam - atšķiras no komisijas atbalstītā. Es domāju, ka būtu vērts manu priekšlikumu šobrīd atbalstīt, ņemot vērā situāciju, ka Latvija šobrīd ir pirmajā vietā pasaulē, skaitot no tā "astes gala". Vēlreiz atkārtoju: mums ir vislielākais mirstības pārsvars pār dzimstību, un to nu mums vajadzētu ņemt ...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūsu laiks ir izsmelts.

Dz.Ābiķis. ...vērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret deputāta Grīga priekšlikumu un par deputāta Ābiķa priekšlikumu, kurš ir ļoti korekts un skaidrs, un saprotams un kuram bija arī ļoti jauka un precīza motivācija.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pagājušajā sēdē radās tāds pārpratums. Mēs balsojām par jauno redakciju, kas bija labajā pusē, un no vecās redakcijas tajā labajā pusē nebija ierakstīts šis priekšlikums, ka armijā iesaucamajam jābūt vismaz diviem pirmsskolas vecuma bērniem, lai viņš varētu neiet armijā. Es pilnīgi atbalstu to, ja komisija ir ietvērusi savā variantā arī manu izvirzīto priekšlikumu, ka armijā var neiet cilvēki, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni.

Bet, runājot par to, par ko nupat runāja Ābiķa kungs, es gribu pievērst jūsu, deputātu, uzmanību tam, ka tas tikai pasliktinās demogrāfisko situāciju Latvijā. Ja cilvēkam ir jābūt diviem bērniem, viņš var neiet armijā. Lai viņš parūpējas, lai viņam būtu divi bērni viņa ģimenē, un tad viņš var neiet armijā. Ja viņam ir viens mazs mazulītis un viņš var neiet armijā, Ābiķa kungs, tad viņam arī būs šis viens, un pēc armijas vecuma, pēc 29 gadu vecuma, viņam nebūs vairs otra bērna. Tāpēc es aicinu balsot par... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Bet tur ir līdz 3 gadiem.") Es runāju, Ābiķa kungs! (Smejas.) Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt komisijas redakciju - ka tikai tiem tētiņiem, kuriem ir divi bērniņi, nav jāiet armijā, lai plaukst Latvijas Republika, lai viņai ir vairāk mazu bērnu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Dz. Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Seiles kundze! Jūsu uzstāšanos nekā citādi kā par demagoģisku es nevaru raksturot, jo mans priekšlikums paredz, ka, ja ir... (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir tik tiešām nopietna strādāšana. Mēs taču esam visu dienu strādājuši... Veltīsim uzmanību tam runātājam un ieklausīsimies tajās domās, kas tiek paustas no tribīnes!

Dz. Ābiķis. Vajag, cienījamā Seiles kundze, izlasīt to, kas ir rakstīts melns uz balta. Manā piedāvātajā variantā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka arī personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Kas attiecas uz jautājuma otru pusi, "vai viens bērns līdz trīs gadu vecumam", tas nozīmē, ka, ja nebūs šā otra bērniņa, tad, tikko bērniņš sasniegs trīs gadu vecumu, cienījamajam papucītim, ja viņš nebūs parūpējies par otru apgādājamo, par otru bērniņu, būs armijā jāiet. Vajag izlasīt līdz galam! Tas varbūt uzlabos demogrāfisko situāciju tādā ziņā, ka mīļais papucītis, ja viņam būs viens bērniņš, padomās šo trīs gadu laikā savlaicīgi jau par otru bērniņu. Protams, kopā ar māmiņu, jo tas ir abpusējs process. (Starpsauciens no zāles: "Laiks!") Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man nebūtu nekādu problēmu, laikam jau arī nebūs problēmu turpmāk atbalstīt kolēģa Ābiķa teikto. Tikai tas, ko viņš tikko pateica... es galīgi nevaru ar to samierināties. Ka mēs, veidojot šo likumu, domājam par to, kā stimulēt, lai izvairītos no armijas, un kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Es domāju, ka... Jā, Ābiķa kungs, man ir simpātisks jūsu priekšlikums. Es aicināšu par to balsot, un es ceru, ka mēs visi par to nobalsosim. Faktiski par šā priekšlikuma filozofiju mēs nobalsojām jau otrajā lasījumā. Jau arī tur mēs to atbalstījām. Runa ir tikai par to, ka tur ir runa par bērniem, bet šeit ir runa par vienu bērnu. Bet es domāju, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Šī problēma radīsies tad, kad cilvēkam notiks ģimenē kāda nelaime un paliks viņš vienīgais apgādnieks. Kas tad notiks? Bet mēs tad obligāti gribam, lai tur būtu noteikti divi... Un, ja mēs orientējam savu sabiedrību uz aprēķinu demogrāfiskajā situācijā, tad man ir grūti pašlaik izvēlēties tādu vārdu, lai kādu no jums, kas iepriekš runāja, neapvainotu. Tādēļ, es domāju, domāsim par to, lai tiešām radītu labvēlīgu situāciju ģimenēs, lai jaunie cilvēki, kuriem būs šī situācija ģimenē... un kuras var palikt tikai ar vienu apgādnieku... lai viņas tiktu atbalstītas, ne tik daudz domāsim, kā rīkosies tie, kam būs viens bērns, - vai viņi plānos otru bērnu, tikai skatoties uz šo likumprojektu. Es lūdzu atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es uzreiz teikšu pilnīgi un viennozīmīgi: es aicinu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu, jo tas ir veids, kādā bakalauram mākslīgi izvairīties no iesaukšanas armijā. Paskaitiet elementāri: 19 gadu vecumā sāk studēt, četrus gadus viņam ir jāstudē, gadu paņem akadēmisko atvaļinājumu, kopā tas ir 24 gadi. Pēc tam fiksi, es atvainojos, tā, kā šeit Ābiķa kungs teica, uzlabo ar vienu bērniņu Latvijas demogrāfisko situāciju. Trīs gadi paiet, armijā nav jāiet, un pēc tam lai šī sieviete, kurai ir uzlabota demogrāfiskā situācija, cīnās ar šo bērnu tālāk. Man liekas, mēs jaucam dažādas lietas kopā. No vienas puses, mēs gribam uzlikt bezbērnu nodokli vīriešiem maksāt, paaugstināt nodokļus tiem, kas audzina vienu bērnu. No otras puses, mēs atkal, tā teikt, grūžam pretī tam, lai šādi bērni pasaulē rastos. Jābūt ir loģiskai domāšanai - pēc secības. Ko mēs īsti šajā valstī gribam izdarīt? Ja mēs gribam armijā iešanu aizvietot ar viena bērna radīšanu, pēc tam nedomājot par sekām, tad mēs varam šādi izturēties pret likumu. Ja ir rakstīts - "vienīgais apgādnieks", tad kas tad ģimenei... Tagad, no vienas puses, sievietes piedāvāsies iet armijā un leposies ar to, ka Latvijā ir izveidojusies pilnīgi nenormāla situācija. Mani drausmas pārņem, klausoties, ka mēs lepojamies, ka mūsu Aizsardzības akadēmijā mācās 25% sieviešu. Vai tad jūs, kungi, turpmāk sievas komandēs un būs par ģenerāļiem?

No otras puses, mēs mākslīgi veidojam situāciju, lai neietu armijā. Vai mēs vispār esam tikuši skaidrībā par to, ko mēs šajā likumā gribam ielikt? Vai trīsgadīga bērna "robeža" ir šis apgādnieka jautājums? Vai tad ģimenē ir tikai viens apgādnieks - vīrietis? Un kas tad ir sieviete? Sieviete tikmēr pieteiksies brīvprātīgi aktīvajā dienestā un izpelnīsies sociālās privilēģijas? Tāpēc es aicinu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu un palikt pie tā, ka ir runa par šiem diviem bērniem pirmsskolas vecumā, jo tad patiešām ir nepieciešams, lai vīrietis paliek ģimenē. Bet, ja ir viens bērns trīs gadu vecumā, lai tāpēc vispār izvairītos no armijā iešanas... tad patiešām jums būs sievietes armijā jāsauc bez kvotu principa. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Bakalaura grādu iegūst vidēji 22 gados...")

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Šeit vienam no runātājiem ir pilnīga taisnība, ka otrajā lasījumā guva uzvaru koncepcija, ka tēviem, kuriem ir bērni, nav armijā jādien. Taču tad pamazām zūd jēga šā likuma izskatīšanai un pieņemšanai. Šim likumam ir jēga tikai tad, vienīgi tad, ja tas paplašina iesaucamo loku.

Mums līdz šim bija divas papildu kategorijas, uz kuru rēķina to varēja izdarīt, līdz ar to nokomplektējot esošās daļas un samazinot dienesta laiku par 1/3. Tie bija zemnieki - viens. Un bakalauri - otrs. Attiecībā uz zemniekiem mēs tikām tam pāri bez lielām problēmām, bet tad otrajā lasījumā tika iebalsots šis priekšlikums par tēviem, kam ir bērni līdz trīs gadu vecumam. Es domāju, ka jūs visi saprotat, ka Latvijā starp vīriešiem vecumā līdz 27 gadiem katrā ziņā daudz vairāk ir tādu, kam ir bērni, nekā tādu, kam nav. Un, ja tiek pieņemti šie priekšlikumi un tiek noraidīts Grīga priekšlikums, tad situācija būs tāda, ka praktiski jau nebūs, kam tajā armijā dienēt. Tāpēc mēs - Aizsardzības ministrija, ļoti lūdzam un aicinām balsot "par" deputāta Grīga priekšlikumu. Tiešām divi bērni būs arī daudz lielāks stimuls mūsu nācijas izdzīvošanai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu atbalstīt tikko izteikto Līgotņa kunga viedokli un pieņemt to redakciju, ko komisija ir piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam uz balsošanu pirmais būtu jāliek priekšlikums, kurš visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Šajā gadījumā deputāta Ābiķa kunga priekšlikums būtu balsojams pirmais. Ja mēs neatbalstīsim Ābiķa kunga priekšlikumu, tad ir atbalstīts deputāta Grīga priekšlikums, tad mums būtu jābalso komisijas viedoklis. Ja arī komisijas viedoklis netiks atbalstīts, tad paliks tāda redakcija, kāda ir otrajā lasījumā nobalsotā redakcija.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - 22.panta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, pārējie priekšlikumi vairs nav balsojami. Nav izskatāmi pēc būtības.

K.J.Druva. Tālāk mēs skatīsim 3.punktu. Frakcija "Latvijai" ir piedāvājusi izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā: "Sekmīgus valsts licencēto augstskolu pilna laika studējošos (pirmās augstākās izglītības ieguvei)". Šeit tā būtība ir tāda: ja mēs pieņemam šo piedāvāto grozījumu, tad principā atkal nevienam studentam vairs nav jādien. Līdz ar to komisija to noraidīja.

Ir arī deputāta Apiņa piedāvātais grozījums - svītrot vārdus "kâ arī" un aiz vārdiem "maģistra grādu" papildināt ar tekstu un tā tālāk. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums - izteikt 22.panta 3.punktu ... Un tā tālāk.

Un tad visbeidzot ir deputāta Jirgena ieteikums 3.punktā, ko jūs redzat. Tātad visus šos priekšlikumus mēs skatīsim cauri vienu pēc otra. Jūs redzat arī komisijas piedāvāto variantu. Tātad lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju. (Starpsauciens: "Par katru priekšlikumu atsevišķi...")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir: sekmīgus valsts licencēto augstskolu pilna laika studējošos, personas, kas mācās maģistratūrā, kā arī bakalaura un maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus iekļaut neiesaucamo personu lokā. Kā redzat, mūsu piedāvājumā militārajā dienestā neiesaucamo personu loks ir paplašināts ar bakalaura grāda ieguvējiem. Es domāju, ja valdība un vispār visas partijas Latvijā vienmēr ir mīlējušas uzsvērt, ka izglītība ir mūsu prioritāte, tad galu galā to ir jāprot īstenot arī budžetā, par ko mēs esam runājuši. Diemžēl pagaidām tas neatspoguļojas. Un arī citos likumos, arī konkrēti šajā likumā par obligāto militāro dienestu ir jāparādās tam, ka mēs izglītību uzskatām par prioritāru.

Es saprotu, ka jaunietis ir jāiesauc armijā, ja viņš neiestājas augstskolā. Tas ir saprotams. Viņš ir sasniedzis iesaukuma gadus, ir normāli, ka viņš aiziet dienēt, un tur nekādu šķēršļu nav. Bet es nesaprotu, kā ir tad, kad jaunietis ir beidzis augstskolu, kad viņš ir sagatavots kā jaunais speciālists, kad viņš ir vajadzīgs mums politikā, saimniecībā, valsts pārvaldē, administrācijā. Tad pēkšņi mēs viņam sakām: "Nç, tagad uz gadu tev jātaisa pārtraukums, visu to, ko tu esi mācījies, noliec tagad plauktiņā, lai ar putekļiem apklājas, bet pēc gada, kad tu pēc dienesta atnāksi, tad redzēsim, vai tev vēl kaut kas būs galviņā palicis, vai tu spēsi konkurēt ar citiem..." Līdz ar to viņš faktiski tiek nostādīts šādā nelīdzvērtīgā pozīcijā darba tirgū Latvijā. Tad ņem un pacīnies! Es domāju, ka tādā veidā mēs "apgriežam spārnus" ne tikai šiem jauniešiem - augstskolu beidzējiem, šiem bakalauriem, bet mēs "apgriežam spārnus" arī vispār Latvijas nākotnei, Latvijas attīstībai.

Šeit, pieņemot mūsu priekšlikumu, tas nebūt nenozīmē, ka šie jaunieši netiks sagatavoti valsts aizsardzībai. Manuprāt, mēs ļoti labi dzirdējām šo kompromisa variantu, diskusiju sabiedrībā, kam piekrīt gan studenti, gan arī mūsu Bruņoto spēku pārstāvji, Zemessargi. Studiju laikā šie jaunieši pēc speciāli akceptētas programmas izies militāro apmācību, un līdz ar to šī problēma būs atrisināta. Es aicinu kolēģus mierīgi nobalsot, lai mēs šajā likuma pantā iestrādātu to, ka bakalauri netiek iesaukti armijā pēc augstskolas beigšanas, bet pēc tam tālāk likuma tekstā, atbilstoši sabiedrībā jau notikušajai diskusijai, kas mums visiem ir pieņemama, vajadzētu iestrādāt priekšlikumus, ka studenti savu studiju laikā izies elementāro militāro apmācību. Viss. Aicinu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu balsot par manu priekšlikumu, jo ir vesela virkne Latvijas augstskolu, kurās nevar saņemt maģistra grādu. Savā visvienkāršākajā būtībā tā ir Latvijas Medicīnas akadēmija, kur cilvēks beidz mācības kā vispārējas prakses ārsts, tā ir profesionāla augstākā izglītība, kas nav maģistrs medicīnā. Es jūs lūdzu atbalstīt un papildināt tekstu ar vārdiem "vai augstāko profesionālo izglītību". Es esmu godprātīgi skatījies arī uz mūsu militāristu viedokli, kad drīkst iesaukt bakalaurus, tātad es nepieprasīju... Tā kā pagājušajā reizē, otrajā lasījumā, tika nolemts, ka bakalauriem jādien, tad es vienkārši lūdzu papildināt neiesaucamo sarakstu ar profesionālo augstāko mācību iestāžu absolventiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos pakomentēt savu priekšlikumu par 22.panta 3.punktu, kurā ierosinu no šī panta izslēgt tekstu iekavās - "pirmās augstākās izglītības ieguvei". Lieta tāda, ka šī redakcija, kāda tika atbalstīta otrajā lasījumā, ir pretrunā ar Augstskolu likuma 48.panta 1.punkta redakciju, kas paredz, ka, ja students ir ieguvis vienu bakalaura grādu, viņam ir tiesības uzsākt studijas citā bakalaura programmā, tātad neizejot obligāto militāro dienestu. Lai mēs savstarpēji saskaņotu šo likumu normas, būtu nepieciešams šādu priekšlikumu atbalstīt, lai nerastos situācija, ka ir viens likums, uz kura pamata viņš nedrīkst uzsākt studijas otrajā bakalaura programmā bez obligātā valsts dienesta iziešanas, bet ir arī otrs, saskaņā ar kuru viņš drīkst. Un tad praksē būs ļoti grūti piemērot viena vai otra likuma normas, ja šie likumi nebūs savstarpēji saskaņoti, tādēļ es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu šeit, 17.lappusē.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais Prezidij un cienītie deputāti! Vispirms es gribētu mazliet parunāt par procedūru, kādā veidā mēs izskatām šo likumprojektu. Mēs tagad izskatām 22.pantu, izskatām frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Tagad katrs nāk tribīnē un aizstāv tos priekšlikumus, kuri tur ir pēc kādiem pieciem vai desmit punktiem. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, jo mēs izskatām frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es tad lūdzu arī par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu balsot.

Taču es gribēju atzīmēt arī to, ka tad, ja visi šie priekšlikumi tiks pieņemti, tad šis likums vairs nav vajadzīgs. Kāda tad bija šī likuma jēga? - Uzlabot mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitatīvo sastāvu! Tātad, ja mēs šos labojumus izdarām, tad atkal nebūs armijā cilvēku, kam ir izglītība, nebūs gudru cilvēku, atkal ies tur tādi, kādi gāja līdz šim. Un to mēs ar deputātu Robertu Jurdžu redzējām, pārbaudot Nacionālo bruņoto spēku vienības. Tā kā... (Starpsauciens: "Tev nebija labi?..")

To, ko, Lujāna kungs, jūs sakāt, to dažreiz var ņemt nopietni un var arī neņemt, es nediskutēšu... Katrā ziņā, zināt, es tiešām ar lielu atbildības sajūtu gribētu sacīt, lai jūs pieietu nopietni šai lietai, jo, ja mēs atbrīvosim studentus no armijas, tad viņiem drīz - es pieļauju tādu domu - nebūs vairs kur studēt tā saucamajā neatkarīgajā Latvijā, jo nebūs to, kas aizstāv. Paldies, es iesaku noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Kā mēs atceramies, arī otrajā lasījumā bija daudz diskusiju tieši par šo punktu, un šis arī ir viens no atslēgas punktiem. Un, ja jāsaka, ka šeit piedāvātā redakcija... Tā tik un tā sastāv no trijiem piedāvātajiem variantiem, un tā būtu jāskata saistībā ar nākamo variantu, kur atkal ir runa par to, ka vispār šāda apmācība mūsu valstī notiek bakalauriem vai augstskolu studentiem. Un, ja mēs šobrīd it kā atbalstām to, ka augstskolu beidzēji netiek iesaukti dienēt, tad kāpēc mums vispār jārunā par kaut kādu apmācības sistēmu? Tad mēs šeit, 3.apakšpunktā, liekam punktu ar savu balsojumu, un viss tas, kas notika starplaikā starp otro un trešo lasījumu, - šīs diskusijas ar Zemessardzes vadību, ar augstskolu rektoriem, tikšanās ar studentiem - neko nenozīmē, jo mūsu līdzšinējais priekšlikums pēc otrā lasījuma bija atrast kompromisu. Atrast kompromisu, kādu izeju. Kāds ir šis kompromiss? Tiem, kuri uz brīvprātības pamata apgūst, tātad viņiem tiek dota iespēja... šiem bakalauriem tiek dota iespēja neiet dienēt. Tie, kuri ir atteikušies no šīs iespējas apgūt militāro apmācību, tie tiek paņemti. Taču šodien visi šie trīs priekšlikumi, kuri tagad nāk no frakcijas "Latvijai" un no Apiņa puses, arī Vītola priekšlikums pēc būtības šo otro pusi paņem nost, un līdz ar to es vienkārši aicinu šos priekšlikumus noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es arī gribu runāt vispirms par procedūru. Un proti, mēs šobrīd ļoti pareizi apspriežam 23.panta (Starpsauciens: "22.panta!") 3.punktu, un es domāju, ka mēs ļoti pareizi apskatām visus tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti par šo punktu. Es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi savā starpā nebūt nav savstarpēji izslēdzoši, jo gan deputāta Apiņa priekšlikums, gan arī deputāta Vītola priekšlikums par noteiktām teksta izmaiņām ir piemērojams gan tajā redakcijā, kāda 22.pantam tika nobalsota otrajā lasījumā, gan arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumā. Es domāju, ka šeit sēdes vadītājs varētu attiecīgi arī noteikt šo balsošanas kārtību. Tā ka šeit nekādā gadījumā kāda priekšlikuma pieņemšana neizslēgtu balsojumu par pārējiem priekšlikumiem.

Un otra lieta, ko es gribētu vēl atgādināt, aicinot atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Tas ir tas, ka mēs jau 3.pantā nobalsojām deputāta Endziņa priekšlikumu, ka rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Es domāju, ka tad, ja šeit šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums tiktu noraidīts, mēs faktiski atkāptos no tā, ko mēs līdz šim esam pieņēmuši, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši mūsu darba gaitai mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un tos priekšlikumus, kas skar šo 3.punktu. Bez šaubām, Prezidijs aicinās balsot atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam, bet pašlaik mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un arī tos priekšlikumus, kas tā vai citādi skar šo pantu. Pirmais no tiem ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums.

Tālāk debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 22.panta 3.punktu un gribu teikt, Vidiņa kungs, ka studenti būs gatavi aizstāvēt Latviju, jo viņi tam būs gatavojušies. Un, lai jūs pārliecinātu, es nolasīšu studentu uzsaukumu šinī sakarā. Un tas skan šādi. Studentu uzsaukumā teikts tā: "Dibināsim studentu rotu cīņai ar Latvijas politiskajiem ienaidniekiem! Studentu rota Liepājā un Cēsu skolnieku rota bija izšķirošs spēks Latvijas neatkarības pirmajā rītausmā. Neapautu, nemilitarizētu, bet dedzīgu un gudru jaunekļu vienības toreiz pagrieza Latvijas likteni uz saules pusi, bet tagad neatkarīgās Latvijas valdība un deputātu vairākums apvaino studentus godaprāta trūkumā. Kauns tādai valdībai un deputātiem! Kas jums uzdevis iznīcināt Latvijas jaunatnes patriotismu ar stulbu dresūru? Mēs prasām savas pašas svarīgākās mācības - Dzimtenes aizsardzības mācības - apgūšanu augstskolās. Mēs prasām militāro mācību plānu izstrādi un apstiprināšanu Saeimā! Ja valdība nesaprot, ka simtkārt svarīgāka par ieročiem un soļotprasmi ir Dzimtenes aizstāvju morāle un prāta spējas, tad mēs to atgādināsim. Mēs atgādināsim politiskajiem pitekantropiem, ka šis nav karavāļu, bet atomieroču un datoru laikmets, kad nevis muskuļi, bet zināšanas izšķir visu. Nepieļaujiet, ka gudrus cilvēkus dresē nodzērušies muļķi, kukuļņēmēji, zagļi un ar svešvalsts pensijām uzpirkti palkavnieki. Mēs prasām karavīru naidotājus un apčurātājus, dzērājus un izspiedējus sodīt kā dzimtenes nodevējus!" Paldies. (Starpsauciens: "Tâdu nav!") (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Iedziļinieties, lūdzu, šajā piedāvājumā, kāds ir no frakcijas "Latvijai" puses. Pieņemot šādu tekstu, jebkurš bakalaurs iegūs tiesības nedienēt. Jebkurš! Apmācīts vai neapmācīts, jo nav nekādas atrunas, kas ar viņu notiks tālāk. Absolūti nekādas! Un tāpēc šī atsauce uz Endziņa kunga pieņemto priekšlikumu nav pareiza, jo Endziņa kunga priekšlikumā bija runa par tiem, kuri ir apmācīti. Šāds teksts nekādas apmācības neparedz. Līdz ar to tādu nevar pieņemt. Ja te būtu iekšā atruna par kaut kādām apmācībām, par apmācītiem vai neapmācītiem bakalauriem, tad būtu pavisam cita runa. Tātad neņemiet ļaunā! Jūs neesat paredzējuši savā tekstā iespējas studējošajai jaunatnei kaut kādā veidā iegūt šīs militārās zināšanas. Šajā tekstā tas nav paredzēts. Līdz ar to šādu tekstu atbalstīt nevar. Ja mēs varam turpmākajā sarunu gaitā strīdēties par to, ko darīt ar tiem, kuri studē, kādā veidā viņiem piedāvāt šīs apmācības, tad tā ir cita lieta. Bet, lūdzu, nekāpiet tribīnē un nepiedāvājiet to, kur jūs paši sev runājat pretim. Un neatsaucieties uz pieņemto tekstu, kas neatbilst jūsu tekstam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz sēdes beigām ir viena minūte.

Kostandas kungs, viena minūte!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, pavisam īsi. Dobeļa kungs vienkārši nav izskatījis likumu līdz galam, un viņš reaģē uz frakcijas "Latvijai" deputātu argumentiem vienkārši emocionāli, iznākot priekšā un pasakot, ka viņi ir slikti tikai tāpēc, ka viņi ir slikti. Bet, izlasot likumu tālāk, mēs redzam, ka seko Vītola priekšlikums par 22.panta 3.punktu - ieviest atkal jaunu punktu, 4.punktu, šādā redakcijā: "Valsts licencēto augstskolu absolventu, kuri pēc savas izvēles pirmās augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apguvuši militārā dienesta instruktora vai virsnieka pamatapmācību." Tā ka tas ir nākošais punkts. Par to, Dobeļa kungs, pēc tam mēs varēsim debatēt! Un es domāju, ka, tagad pieņemot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, mēs normāli pēc tam pieņemsim arī deputāta Vītola priekšlikumu par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums būs jāturpina šī diskusija nākošajā reizē, kas atbilstoši mūsu balsojumam būs ceturtdien, 31.oktobrī, pulksten 9.00 no rīta. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav izsludināts! Lūdzu noklausīties reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 1996.gada 31.oktobrim pulksten 9.00

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Obligātā militārā dienesta

likums" (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1637. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 1.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 6.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 6.lpp.

- dep. P.Tabūns - 7.lpp.

- dep. O.Grīgs - 8.lpp.

- dep. P.Apinis - 9.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 10.lpp.

- dep. J.Kaksītis (2.pants) - 12.lpp.

- dep. M.Lujāns - 12.lpp.

- dep. I.Kreituse - 13.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 14.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 15.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 16.lpp.

- dep. A.Seiksts - 17.lpp.

- dep. I.Kreituse - 17.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 18.lpp.

- dep. P.Tabūns - 19.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 19.lpp.

- dep. O.Grīgs - 21.lpp.

- dep. M.Lujāns - 21.lpp.

Par procedūru - dep. I.Kreituse - 23.lpp.

- dep. A.Endziņš - 23.lpp.

- dep. A.Seile - 24.lpp.

- dep. A.Endziņš - 24.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 25.lpp.

- dep. A.Seiksts - 25.lpp.

- dep. A.Endziņš - 26.lpp.

- dep. O.Grīgs - 27.lpp.

- dep. J.Dobelis - 27.lpp.

- dep. M.Lujāns - 28.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 29.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 29.lpp.

- dep. I.Bišers - 30.lpp.

- dep. I.Kreituse - 30.lpp.

- dep. P.Tabūns - 32.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš (3.pants) - 33.lpp.

-Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 34.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Ādamsons - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš - 35.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 35.lpp.

- dep. A.Endziņš - 36.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Grīgs - 40.lpp.

- dep. P.Apinis - 40.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 40.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 41.lpp.

- dep. A.Endziņš - 42.lpp.

- dep. O.Grīgs - 42.lpp.

- dep. I.Bišers - 43.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 44.lpp.

- dep. A.Endziņš - 44.lpp.

- dep. M.Lujāns (4.pants) - 47.lpp.

- dep. O.Kostanda (5.pants) - 48.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 50.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 51.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 53.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (6.pants) - 54.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (8.pants) - 55.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (10.pants) - 57.lpp.

- dep. P.Apinis (11.pants) - 58.lpp.

- dep. M.Lujāns - 58.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 60.lpp.

- dep. O.Kostanda (12.pants) - 61.lpp.

- dep. J.Dobelis - 62.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 63.lpp.

- dep. A.Endziņš (15.pants) - 65.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 65.lpp.

- dep. A.Endziņš - 67.lpp.

- dep. P.Apinis - 68.lpp.

- 69.lpp.

- dep. P.Apinis (17.pants) - 71.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.

- dep. M.Lujāns - 72.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 72.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 73.lpp.

- dep. I.Kreituse - 74.lpp.

- 75.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 75.lpp.

Paziņojums - dep. O.Dunkers - 76.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 77.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Apinis - 78.lpp.

- dep. P.Tabūns - 78.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 79.lpp.

- dep. M.Lujāns - 80.lpp.

- dep. J.Dobelis - 81.lpp.

- dep. P.Apinis (18.pants) - 82.lpp.

- dep. A.Endziņš - 83.lpp.

- dep. K.Čerāns - 83.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 84.lpp.

- dep. P.Apinis (18.pants) - 85.lpp.

- dep. G.Eniņš (19.pants) - 87.lpp.

- dep. O.Kostanda - 88.lpp.

- dep. M.Lujāns - 90.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 91.lpp.

- dep. A.J.Lambergs (20.pants) - 92.lpp.

- dep. A.Endziņš - 92.lpp.

- dep. O.Kostanda - 93.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 94.lpp.

- dep. O.Kostanda (21.pants) - 97.lpp.

- dep. K.Lībane - 98.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 98.lpp.

- dep. M.Lujāns - 99.lpp.

- dep. A.Endziņš - 100.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (22.pants) - 102.lpp.

- dep. P.Apinis - 103.lpp.

- dep. A.Seile - 103.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 104.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 105.lpp.

- dep. I.Kreituse - 106.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 107.lpp.

- dep. O.Kostanda - 109.lpp.

- dep. P.Apinis - 110.lpp.

- dep. M.Vītols - 111.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 111.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 112.lpp.

- dep. K.Čerāns - 113.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 114.lpp.

- dep. J.Dobelis - 115.lpp.

- dep. O.Kostanda - 115.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 116.lpp.