Sēdes vadītāja. Labvakar visiem, ar ko neesam tikušies šodien! Paziņoju par atklātu Saeimas 28. februāra ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. un 131. pantu ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā arī Frakciju padomes atzinumu.

Un sakarā ar to gribu iepazīstināt deputātus ar tikko kā saņemto deputāta iesniegumu Saeimas Prezidijam: "Lûdzu attaisnot manu nepiedalīšanos Saeimas ārkārtas sēdē 28.02. sakarā ar to, ka ir personīgi motīvi, kas liedz piedalīties šajā sēde. Ar deputātu jautājumiem un ministru atbildēm esmu iepazinies, un tās mani apmierina. Lūdzu turpmāk ļaut arī pārējiem Saeimas deputātiem pašiem, ne tikai Prezidijam, izlemt par šādu ārkārtas sēžu nozīmēšanu, ja pēc būtības izskatāmie jautājumi nav ārkārtas jautājumi. Ar cieņu - deputāts Tomašūns."

Es jums vēlreiz atgādinu, ka šī ārkārtas sēde ir sasaukta saskaņā ar Frakciju padomes atzinumu, un lūdzu ņemt to vērā un neapvainot Prezidiju, ka tas rīkojas kaut kā ārpus tās kārtības, par kādu mēs esam vienojušies un kādā mēs strādājam.

Tātad sākam izskatīt šodienas ārkārtas sēdes darba kārtību. Pirmais. Ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Edmunda Grīnberga, Zelgalvja un Rudzīša jautājumiem par medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem un bezvalstniekiem.

Valdis Birkavs - ārlietu ministrs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātā Saeima! Atbildot uz 8. februāra jautājumiem, gribu teikt sekojošo.

Pirmais. Jau 1. februārī, tātad vēl pirms tam, kad tika iesniegti šie jautājumi, Ārlietu ministrija deva rīkojumu ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā, konsulam Pleskavā un vēstniekam Baltkrievijā pārbaudīt arī mūsu rīcībā nonākušo informāciju, ka tiek izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu.

Pārstāvniecību atbildēs mēs saņēmām ziņas, ka tās ir informējušas par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, sākot ar 1996. gada 1. janvāri, attiecīgi papildus informējot par šā termiņa pārcelšanu. Tas ir viens no iemesliem, kas varēja radīt šādas informācijas izplatīšanos.

Taču atbildē, ko es sniedzu pirmo reizi, es rakstīju, ka mūsu pārstāvniecību rīcībā nav informācijas par to, ka tiktu izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, saņemot ieceļošanas vīzas. Taču līdz iepriekšējai ceturtdienai nebija iespējams veikt pilnu dienesta pārbaudi, tādēļ tika lūgts pagarinājums, un šodien es sniedzu jums arī atbildi par dienesta pārbaudes gaitā iegūto informāciju.

Tātad: pēc dienesta pārbaudes veikšanas tika konstatēts, ka faktiski vēstniecības paspārnē, tas ir, vienās telpās ar vēstniecību, darbojas bankas "Parekss" apdrošināšanas kompānija, un no šā gada 1. janvāra viņi atrodas tieši tajā pašā viesnīcas "Belorussija" stāvā, kurā divus divistabu numurus vēstniecības vajadzībām īrē arī Latvijas vēstniecība, jo vēstniecības ēkas mums Minskā nav. Pilsoņi, kuri apmeklē bankas "Parekss" apdrošināšanas kompāniju, ir spiesti šķērsot vestibilu, kurā Latvijas vēstniecības telpu apsardzes funkcijas veic Baltkrievijas puses apsardzes dienests. Apmeklētāju uzgaidāmā telpa arī ir kopēja, un šajā uzgaidāmajā telpā ir izvietoti divi atsevišķi - Latvijas vēstniecības un "Parekss" apdrošināšanas kompānijas - informācijas stendi. Pilsoņu plūsmu uz Latvijas vēstniecības konsulārā dienesta telpām novirza Baltkrievijas puses apsardzes dienests atbilstoši pilsoņu pieteikumu sarakstiem, kurus apsardzes dienestam iesniedz mūsu konsulārā departamenta darbinieki. Šajā situācijā un apstākļos, protams, var rasties iespaids, ka Latvijas vēstniecības paspārnē vai kopā ar to darbojas minētā privātā firma, kas, kā konstatēts pārbaudes gaitā, vēl šā gada janvārī uz sava informācijas stenda izvietoja paziņojumu, ka kopš 1. janvāra ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, un veica šādas apdrošināšanas operācijas. Šie paziņojumi ir tiešām reāli, tie atradās uz stenda, un šie apstākļi ir faktiski radījuši situāciju, kurā tiek jaukts tas, kas jādara vēstniecībai, un tas, ko dara pavisam cita, privāta firma.

Situācija, protams, varētu uzlaboties, un Latvijas Ārlietu ministrija ir devusi uzdevumu - lūgt, lai Baltkrievijas puse ierādītu apdrošināšanas firmai telpas citā vietā. Ir jāsaka, ka mēs esam no Baltkrievijas saņēmuši vietu - vecu bērnudārzu -, kas ir iegūta nomā uz 99 gadiem, lai varētu pārvietot Latvijas vēstniecību tai piemērotā vietā, nevis turpināt tās darbu viesnīcā, jo pašreizējais vēstniecības izvietojums, neapšaubāmi, kaitē Latvijas prestižam. Tiesa, šā gada budžetā līdzekļi nav iedalīti, esmu lūdzis tos iedalīt nākamajā gadā.

Es esmu pateicīgs tiem 6. Saeimas deputātiem, vēstules autoriem, kas ierosināja šo jautājumu izskatīt, jo, patiesību sakot, tas veicināja mūsu jau iepriekš uzsāktās pārbaudes izdarīšanu un veicina arī šādas situācijas novēršanu, kurā rodas Latvijai pilnīgi nevajadzīgi pārpratumi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kalviņa, Dobeļa, Lamberga, Seiles un Tabūna jautājumu par pašvaldību darbību saskaņā ar Eiropas padomes konvenciju par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību darbā.

Indulis Emsis - Ministru kabineta vārdā.

I.Emsis (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Diemžēl ministrs Māris Gailis ir šobrīd saslimis, tādēļ es atbildēšu uz šiem deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Atbildes ir jums, kolēģi, iesniegtas rakstiski. Diemžēl man jāinformē, ka uz šo jautājumu atbildēs Jurkāna kungs, bet sakarā ar to, ka mēs bijām spiesti pāradresēt Jurkāna kungam šo deputātu uzdoto jautājumu, acīmredzot nākamajā sēdē jūs saņemsiet atbildi, jo sakarā ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 45 1996. gada 14. februārī ir izveidota Pašvaldību lietu pārvalde, un šī pārvalde tad arī ir atbildīga par šā jautājuma risināšanu, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē šīs lietas izskatīšana vairs nav. Mūsu kompetencē tas vairs nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debatēm nav.

Aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Edmunda Grīnberga, Stroda, Rudzīša, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa un Ojāra Grinberga jautājumiem par situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, cienītās deputātes, godājamie deputāti un frakcijas "Latvijai" deputāti! Saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām atbildes uz jautājumiem, kas tika iesniegti šā gada 14. februārī (dokuments nr. 721), ir rakstveidā sniegtas iesniegušajiem deputātiem, un nekādu citu papildinājumu man nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijā nav priekšlikumu par debatēm.

Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Edmunda Grīnberga, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Liepas un Dunkera jautājumiem par Valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995. gadā.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Uz deputātu pieprasījumu par Valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995. gadā un programmu 1996. gadam ir iesniegta rakstiska atbilde - dokuments nr. 399. Nekādu papildinājumu man šim dokumentam šobrīd nav. Tā ka, ja ir kādi jautājumi, lūdzu vērsties pie ministrijas, mēs varētu sniegt deputātiem tālāku atbildi.

Sēdes vadītāja. Jautājumus jūs varēsiet saņemt rakstiskā veidā tad, kad iesniegs deputāti. Šodien sēdē, tā kā iesniegumu par debašu atklāšanu nav, jautājumu arī nevar būt. Paldies.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Kostandas, Čerāna, Ojāra Grinberga, Edmunda Grīnberga, Stroda, Rubina, Rudzīša, Kazāka un Zelgalvja jautājumiem par iztikas minimuma summas lieluma noteikšanu un apstiprināšanu 1996.gadā.

Andris Bērziņš - Labklājības ministrijas vārdā.

A.Bērziņš ( darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamie deputāti! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ir sagatavota atbilde uz šo jautājumu, un tā jums ir izsniegta - tas ir dokuments nr.375. Nekādu labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debatēm nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Gannusas, Čerāna, Liepas, Rudzīša un Edmunda Grīnberga jautājumiem par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu - samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu.

Indulis Emsis - Ministru kabineta vārdā.

I.Emsis (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu jums ir iesniegta rakstiskā veidā, tā ir detalizēta, un papildinājumu pie šā rakstiskā iesnieguma man nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Lûdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gaiļa atbildi uz frakcijas "Latvijai" jautājumiem par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu - samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu." Seko desmit deputātu paraksti.

Lai runātu par debašu atklāšanu, vārds Imantam Liepam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Piecas minūtes.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie klātesošie! Mums te ir ieviesusies tāda prakse, ka gan pozīcija, gan opozīcija uzdod jautājumus mūsu valdības pārstāvjiem. Tas ir labi, un tas liecina par vispārēju interesi. Bet tanī pašā laikā mums ir pietiekama informācija, lai secinātu, ka iesniegtās atbildes ir ļoti atšķirīgas un dažādas kvalitātes ziņā. Un te mēs varam vienā galapunktā likt tādas atbildes, kuras varētu uzskatīt par veseliem pētnieciskiem darbiem.Atbilžu veidā tiek iesniegti veseli pētījumi, kuros ir ieguldīts papildu darbs. Par to, kā saka, cepuri nost! Kā šāda laba darba piemēru es varētu minēt Kaula atbildes par lauksaimniecības jautājumiem un - no šodien sniegtajām atbildēm - Birkava kunga atbildi.

Taču mums ir arī tādas atbildes, kuras ir atrakstīšanās spilgts piemērs un no kurām nekā prātīga... kuras nevar saprast pat jautājuma uzdevēji. Un es šeit gan negribu minēt sliktus piemērus un saukt vārdā.

Kas attiecas uz konkrēto atbildi, kuru ir parakstījis ministrs Māris Gailis un kura ir saistībā ar Skrundas lokatora ietekmi, es sacītu, ka šī atbilde ieņem kaut kādu vidēju pozīciju. Es to nenosauktu par labu, bet es to neierindotu arī sliktāko skaitā. Taču gribu vērst uzmanību uz to, ka šajā atbildē ir ietvertas vai nu apzinātas, vai neapzinātas paviršības, kas dezorientē lasītāju. Es gribu izskaidrot šajās atbildēs ietverto nepilnību saturu. Kādas man ir morālas tiesības uz to?

Cienījamie deputāti! Tā, protams, ir sagadīšanās, ka kopš 1990.gada sākuma, faktiski no 1987.gada...

Sēdes vadītāja. Piedodiet, Liepas kungs! Mēs pašlaik runājam par debašu atklāšanas jautājumu, un mēs balsosim. Ja atklāsim debates, jūs saņemsit vārdu un runāsit pilnībā par šo jautājumu.

I.Liepa. Es jau arī vēl neko neskaidroju. Es tikai saku, ka man ir informācija, es biju pētnieciskās grupas sastāvā, kas ir izstaigājusi krustām šķērsām Skrundas novadu, un līdz ar to es jūtos morāli tiesisks stāvēt jūsu priekšā un dot tos paskaidrojumus. Pagaidām es tikai motivēju savu domu, ka esmu gatavs šādus paskaidrojumus dot. Tāpēc es cienījamās vadītājas iebildumu nu nekādi nevaru ņemt vērā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par debašu atklāšanu par Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbildi uz frakcijas "Latvijai" jautājumu par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu - samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Ādamsona, Dobeļa, Kristovska, Rudzīša, Saulīša, Stroda, Čerāna, Rubina, Liepas un Kazāka jautājumiem par operatīvo eksperimentu attiecībā pret Grenctāles RKP amatpersonām.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mana rakstiskā atbilde uz deputātu jautājumiem ir iesniegta Prezidijā, taču nevaru atturēties no neliela komentāra šajā sakarā.

Starp jautājumu iesniedzējiem ir daži, tā teikt, bijušie, kuru laikā tika radīta un uzturēta tā mēslaine, ko mēs šodien varam redzēt uz valsts robežas. Viņi bija atbildīgos amatos, kad sazēla tā nolaidība un cūcība, kas tur valda. Viņi tagad runā par pārkāpumiem un provokācijām. Provokācija visdrīzāk ir tā kafejnīca, vārdā "Zaļā varde", kas "grezno" mūsu valsts robežu. Provokācija īstenībā ir tas piesalušais izdalījumu spainis un nestrādājošā informācijas apmaiņas sistēma. Tagad, kad tam beidzot ir pievērsta uzmanība, šo "sasniegumu" līdzautori - tā vietā, lai uzdotu un apspriestu jautājumus pēc būtības, apspriestu, kādus soļus spert, kurš ir atbildīgs un kas būtu jādara,- izgudro visādus murgus par to, ka es esot šķērsojis Lietuvas robežu, devis kukuļus un darījis sazin vēl ko. Interesanti, kurš ir tas, kas izplata šīs klajās muļķības? Šādi jautājumi, manuprāt, liecina par to, cik ļoti vienu otru ir nomocījusi viņu politiskā un profesionālā mazspēja, un par to, kā daži savu nespēju vadīt valsti vēlas kompensēt, nomelnojot jebkurus centienus reāli darboties. Es nesaprotu, kā var vadīt kādu pasākumu - vai tas būtu mazs veikaliņš, liela rūpnīca, vai valsts - bez skaidra priekšstata par to, kāds ir stāvoklis, kādi skaitļi to raksturo un kā tas viss izskatās reālajā dzīvē. Man jāsecina, ka daudziem šāda pieeja acīmredzot ir jaunums un pārsteigums. Rodas sajūta, ka šī valsts līdz šim ir vadīta, nevis balstoties uz skaidriem skaitļiem, precīziem aprēķiniem un stingru kontroli pār notiekošo, bet gan balstoties uz politiskiem lozungiem un tiem apsvērumiem, kurus diktē politisko grupējumu savtīgu interešu diktēta loģika.

Ja tā nebūtu bēdīga īstenība, tad varētu stāstīt anekdotes par to, ar kādiem aprēķiniem un skaitļiem mums bija jāsaskaras, strādājot pie ziņojuma. Sanāktu vai vesels krājums. Taču valsts vadīšanai ir nepieciešama precīza informācija un nefalsificēti dati. Es nezinu, vai mēs šodien varam pilnībā vispār uzticēties tiem skaitļiem, kas atspoguļo muitas darbu, jo netrūkst norāžu uz to neatbilstību patiesajai ainai. Es darīšu visu, lai manas valdības laikā netiktu falsificēti dati nedz par noziedzības līmeni, nedz ieņēmumu dienesta vai kādu citu dienestu darbu. Esmu pārliecināts, ka vadītājs nevar strādāt, neizejot no sava dienesta kabineta. Krīzes situācijā šāds vadības stils nebūtu nekas cits kā bēgšana no problēmām. Man tas nebūs raksturīgi. Ja es gribētu dzīvot mierīgu un klusi līganu dzīvi, es nebūtu nācis darīt šo darbu. Tāpēc mana rīcība būs aktīva un noteikta. Tā, protams, ne vienmēr atbilst pagājušajos gados izveidotajiem stereotipiem un daudziem tagad šķiet biedējoša, taču uz "vâjajām" vietām es braukšu regulāri, lai savām acīm redzētu to, ko neatspoguļo neviena atskaite, - cilvēku rindas, darba apstākļus, darba organizāciju un citas lietas. Tas, ka pret šādām aktivitātēm ir stipra un neadekvāta pretdarbība, mani tikai vēl vairāk pārliecina, ka tas ir jādara.

Šodien pulksten 8.00 no rīta es biju Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā. Privātīpašuma institūta nostiprināšana ir pamats Latvijas sociāli politiskajai un ekonomiskajai nākotnei. Taču Zemesgrāmatu nodaļā vienīgais kompjūters nestrādā, un cilvēki šodien pierakstās rindā uz oktobri. Rindā es redzēju daudz vecu cilvēku. Un es vispār brīnos, kā šāda kārtība un šāds temps vēl var būt. Vai šādi mēs gribam panākt sabiedrības uzticību valsts varai? Vai tā mēs rūpējamies par brīvas un demokrātiskas tirgus sabiedrības izveidi? Tāpat kā gadījumā ar robežkontroli, arī sakarā ar zemesgrāmatām es esmu skaidri pateicis: ja esošie trūkumi nebūs līdz jūlijam novērsti, būs izmaiņas valdībā. Es īpaši lūgšu iekšlietu ministru, lai viņa cilvēki regulāri brauc un ķer kukuļņēmējus un visādus blēžus un cīnās pret tām nejēdzībām, par kurām visi runā, bet tikpat kā neviens vēl nav sodīts. Tiem, kuriem tas nepatīk, arī turpmāk būs iemesls neapmierinātībai. Bet es esmu pacietis tos apmelojumus, kas vēlās pār manu galvu vēl pirms manas apstiprināšanas šajā amatā, un tikšu galā arī ar šiem. Esmu sapratis, ka tamlīdzīgi uzbrukumi ir neatņemama šāda darba sastāvdaļa. Taču, ja nemaldos, Dostojevskis ir teicis, ka, ejot uz mērķi, nedrīkst apstāties, lai katram rejošam sunim mestu ar akmeni. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tā tālu aiziet nevar, un tam man nav laika. Es strādāju. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Rubina, Kuprijanovas, Golubova, Prēdeles, Vītola un Požarnova jautājumiem par 1995.gada decembrī iekasētajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par spirta un degvīna izstrādājumiem.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atļaušos dokumentu nenolasīt, jo dokuments nr.407A ir visiem izdalīts, un galvenais ir tas, ka pagājušajā Saeimas sēdē ļoti līdzīgs jautājums tika uzdots un līdzīgā veidā, ar visiem skaitļiem, arī tika atbildēts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Tenisa, Sausnīša, Kaksīša un Ķezbera jautājumu par banku darbību ar kredītiem saistītos jautājumos.

Valentīna Zeile - Latvijas Bankas vārdā.

V.Zeile (Latvijas Bankas pārstāve).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Latvijas Bankas vārdā esmu pilnvarota jums atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus deputāti iesniedza mums - bankai. Un, tā kā šis jautājums par komercbanku sistēmu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zeiles kundze! Mums vajadzētu precizēt. Mums nav Kārtības rullī un noteikumos paredzēts, ka atbildes sniegšanā varētu kāds aizvietot Latvijas Bankas prezidentu. Un mums nav arī rakstiska pilnvarojuma, ka jūs esat pilnvarota to darīt. Diemžēl es esmu spiesta jums to tagad pateikt, jo attiecībā uz Ministru kabinetu mums ir noteikta kārtība - kas drīkst atbildēt, līdz kādam rangam. Par Latvijas Banku man jūsu...

V.Zeile. Paldies par aizrādījumu. Šodien jūsu Kancelejas darbiniekiem mēs to jautājām, un mums nebija tāds izskaidrojums dots.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debatēm nav.

Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Putniņa, Grinovska, Druvas, Vītola un Rugātes jautājumu par turpmāko lauksaimniecības zinātnisko pētniecības iestāžu (selekcijas staciju) īpašuma formu un valsts atbalstu.

Arvīds Ozols - Zemkopības ministrijas vārdā. Lūdzu!

A.Ozols (Zemkopības ministrijas pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Godājamā priekšsēdētāja! Selekcijas stacijas - līdz ar mācību un ciltslietu, un zinātniskās pētniecības saimniecībām - ar Ministru kabineta noteikumiem nr.28 ir nodotas Zemkopības ministrijas pārziņā. Saskaņā ar likuma par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju 12.panta ceturto punktu lēmumu par objektu nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets līdz šim šādu lēmumu pieņēmis nav.

Saskaņā ar šā paša likuma 12.panta pirmo punktu iesniegt ierosinājumu par privatizāciju var jebkura fiziska vai juridiska persona. Privatizācijas aģentūras paziņojums un aicinājums iesniegt informāciju nav uzskatāms par privatizācijas sākumu, bet tikai par ierosinājumu. Tā kā Privatizācijas aģentūra sagatavoja arī Ministru kabineta rīkojuma projektu un atsūtīja to uz Zemkopības ministriju saskaņošanai, Zemkopības ministrijā šajā sakarā ir izveidotas piecas darba komisijas, kuras izvērtēs katras selekcijas stacijas un izmēģinājumu saimniecības zinātnisko un saimniecisko nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, tām nepieciešamās zemes platības, kā arī valstiskās funkcijas. Šajā sakarā lūdzu atļauju iesniegt informāciju par jūs interesējošiem jautājumiem pēc šā gada 15.marta, kad izveidotās komisijas būs sagatavojušas savus slēdzienus par katru konkrēto zinātniski pētniecisko saimniecību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Bunkša, Tomašūna, Grinovska, Lamberga un Apsīša jautājumu par Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes sporta kluba airēšanas bāzes (Pasta salā Jelgavā) nodošanu pašvaldības īpašumā.

Ziedonis Čevers - Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Uz cienījamo deputātu Bunkša kunga, Tomašūna kunga, Grinovska kunga, Lamberga kunga un Apsīša kunga šā gada 22.februāra jautājumiem, kas ir adresēti Iekšlietu ministrijai, ir dota rakstveida atbilde. Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu arī Prezidijā nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Prēdeles, Druvas, Putniņa, Rugātes un Grinovska jautājumu par invalīdu bezmaksas pārvadāšanu ar sabiedrisko transportu.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izdalīts dokuments nr.428B. Man pie tā nebūtu ko piebilst. Lūgums ir uzklausīt labklājības ministru Makarova kungu - par dokumentu nr.428A. Par to pašu tēmu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Kā atbilde uz jūsu jautājumu ir iesniegts dokuments nr.428A. Es tikai gribētu piebilst, ka Labklājības ministrija ir viena no tām ministrijām, kuras nevar vienlaicīgi veikt proporcionālu samazinājumu atbilstoši budžeta ieņēmumiem. Ir tādi izdevumu panti, kas ir obligāti finansējami, jo es nevaru iedomāties, kā jau tā niecīgos bērnu pabalstus mēs varētu samazināt par 10 vai 20 procentiem. Tieši tāpat ir gadījies arī ar šo it kā ļoti smago un rūpīgi skatāmo jautājumu. Labklājības ministrija bija spiesta samazināt finansējumu invalīdu pārvadājumiem, jo bija nepieciešams simtprocentīgi finansēt tādus izdevumus kā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atlīdzību aizbildnim par bērna - bāreņa - uzturēšanu, jo tie ir pabalsti, kuri ir reāli, domāti konkrētam bērnam, un kurus mēs nevaram atļauties samazināt.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību kaut vai uz tādiem cipariem, ka 1994.gada 21.decembrī, apstiprinot 1995.gada budžetu, sociālajai nodrošināšanai tika paredzēts vairāk nekā 9,1 miljons. Pēc tam, precizējot budžetu, sociālajai nodrošināšanai tika paredzēti 8,4 miljoni latu, taču reāli asignēti mazliet vairāk nekā 7,2 miljoni latu. Tātad, ņemot vērā šo pārāk straujo samazinājumu un to, ka ir izdevumi, kurus samazināt mēs nespējam, mēs nedrīkstējām samazināt izdevumus sociālās nodrošināšanas iestādēm, kam līdzekļi ir vajadzīgi komunālo pakalpojumu un ēdināšanas izdevumu apmaksai un darba algām. Jā, cieta šī smagā un, manuprāt, ļoti asā, un nepatīkamā problēma. Labklājības ministrija, iesniedzot priekšlikumus 1995.gada budžeta grozīšanai, piedāvāja palielināt šos izdevumus, taču tobrīd nesaņēma Saeimas atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Satiksmes ministra Viļa Krištopana atbilde uz Saeimas deputātu Prēdeles, Rugātes, Putniņa, Grinovska un Vītola jautājumu par satiksmes nodrošināšanu atsevišķos lauku rajonos.

Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Satiksmes ministrija ir iesniegusi dokumentu nr.922, kur ir rakstiska atbilde, un nekas piebilstams pie šīs atbildes man nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kuprijanovas, Saulīša, Golubova, Prēdeles, Kalnbērza un citu jautājumiem par Medicīnas darbinieku sertifikācijas padomi.

Juris Viņķelis - Labklājības ministrijas vārdā.

J.Viņķelis.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz desmit deputātu jautājumiem ir iesniegta Saeimas Prezidijā (dokuments nr.393). Es atvainojos par deputātu uzvārdos pieļautajām kļūdām.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un citu jautājumiem par Latvijas enerģētiku.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi atbildi Saeimai rakstiskā veidā (dokumentam nr.430). Dokumenta apjoms ir diezgan iespaidīgs, un es atļaušos to šoreiz nelasīt. Papildinājumu pie šī dokumenta nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Lûdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministrs Guntara Krasta atbildi uz frakcijas "Latvijai" jautājumiem par Latvijas enerģētiku." Desmit deputātu paraksti. Pamatojumam - runāt "par" - vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Piecas minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Paldies Krasta kungam par rakstisko atbildi, un tiešām ir prieks par atsevišķiem momentiem, ka valdības pārstāvis ir oficiāli atzinis, ka netiks privatizēta vismaz viena daļa no energokompleksa. Tomēr, izlasot šo saņemto atbildi, jāpiezīmē, ka tā ir tikai daļēja, jo tajā nekas nav teikts par diviem būtiskiem momentiem. Pirmkārt, kādi ir Monopoluzraudzības padomes slēdzieni par enerģijas tarifiem pēdējo triju gadu laikā? Šāds jautājums tika uzdots. Ja šāda slēdziena vispār nav, tad tā arī būtu atbilde, kas norādītu, ka valstī monopols... ka uzraugošās institūcijas vispār reāli nedarbojas.

Un otrkārt, mēs arī nesaņēmām vērtējumu, kāds ir pamats cerībām, ka kredīti, par kuriem valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ir ieķīlājusi savus nekustamos īpašumus pēc bilances vērtības 1,8 miljoni latu... tātad pēc bilances vērtības... ka tā varbūt daudzkārt ir mazāka nekā tirgus vērtība. Kādas ir cerības, ka šie kredīti tiks laikā atdoti? Es lūdzu atklāt debates, lai varētu tomēr ministri, valdība motivēt. Arī šie neatbildētie jautājumi mums ir svarīgi, un jebkurā gadījumā es lūgtu tomēr valdību, Ministru prezidentu un ekonomikas ministru, sagatavot pilnu atbildi. Es aicinu balsot par debašu atklāšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu priekšlikumu - atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildi uz frakcijas "Latvijai" jautājumiem par Latvijas enerģētiku. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 34, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas deputātu Stroda, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rudzīša, Saulīša jautājums Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem par "Vòešekonombank" Rīgas nodaļu. Nododam jautājumu Latvijas Bankas prezidentam.

Es atvainojos, vārds motivācijai Jānim Strodam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Daži pēdējo triju Latvijas Republikas valdību pārstāvji un paši ministri nemitīgi ik uz soļa skandina tādus divus spožus vārdus kā Eiropas savienība, bet Latvijas valdība ir aizmirsusi vai izliekas, ka ir aizmirsusi un neko nezina par otru savienību - bijušo Padomju Savienību. Šās valsts vairs nav, bet ir tās tiešā mantiniece - Krievijas Federācija, ar kuru tomēr nāksies tuvākajā laikā risināt vēl daudzas sasāpējušas problēmas, kas skar mūsu kopīgo pagātni. Viens tāds jautājums ir "Vòešekonombank" lieta. Ir pagājuši četri gadi, kopš šis jautājums ir iestrēdzis Latvijas Republikas valdības un ierēdņu varas koridoros un nekust no vietas. Šī gada 24.janvārī frakcijas "Latvijai" deputāti saņēma atbildes uz jautājumiem par šo banku no finansu ministra Kreitusa kunga. Es uzskatu, ka uz mūsu jautājumu ministrs ir atbildējis daļēji un ļoti virspusīgi. Iespējams, ka valdības rīcībā nav tās informācijas, kas ir Latvijas Bankas rīcībā, tāpēc, lai gūtu plašāku informāciju, ir iesniegti šie jautājumi Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam.

Nedaudzi papildu komentāri. Pēc neoficiālas informācijas no privātpersonām, kuras mēģinājušas atgūt savus iesaldētos naudas līdzekļus bankā "Vòešekonombank", griežoties tiešā ceļā pie Krievijas Federācijas valdības, iznāk, ka Latvija ir vienīgā no 15 bijušās PSRS republikām, kas līdz šim brīdim nav atrisinājusi šo jautājumu starpvaldību sarunās ar Krieviju. Tas, pēc manām domām, Latvijai godu nedara. Vēl jo vairāk tāpēc, ka summa, par kuru ir runa, ir ļoti liela un grozās no 25 līdz 50 miljonu ASV dolāru robežās. Iepriekšējās Latvijas valdības un Latvijas Banka ir ļoti negodīgi rīkojušās pret tiem kārtīgajiem un godīgajiem Latvijas uzņēmējiem un privātpersonām, kurām nauda nav atdota, un tā ir iesaldēta gan Rīgā šīs bankas nodaļā, gan arī Maskavā. Savukārt, no otras puses, ir vesela virkne fizisko un juridisko personu, kas ir paņēmušas kredītus bankā "Vòešekonombank" un priecājas, ka jautājums ir "aizmirsts" un kredīti varbūt nebūs jāatdod. Jautājuma nerisināšanu no Latvijas valdības un Latvijas Bankas puses uzskatu par ļoti nekorektu. Acīmredzot kādam ir izdevīgi šo jautājumu noklusēt un nerisināt pēc būtības, kā rezultātā jācieš visiem godīgajiem uzņēmējiem.

Frakcijā "Latvijai" griežas daudzi šādi cietušie un izsaka savu sašutumu par šā jautājuma nerisināšanu. Lieta kļūst kurioza. Man personīgi bija saruna ar dažām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras vairākas reizes bijušas Maskavā pavisam vēl nesen, pēdējā gada laikā, tikušās ar augstām amatpersonām gan Krievijas Finansu ministrijā, gan Ārējās tirdzniecības ministrijā. Šie cilvēki faktiski tur ir dabūjuši absolūti visu informāciju par savām firmām, ko viņi šeit, Rīgā, nevar dabūt. Banka "Vòešekonombank" joprojām veiksmīgi darbojas, tajā joprojām ir visa informācija par bankas nodaļām bijušās PSRS republikās. Maskavas ierēdņi nesaprot, kāpēc Latvijas valdība tā spītējas un nevēlas palīdzēt savas valsts pilsoņiem un pārējiem iedzīvotājiem, kurus skar šī problēma.

Nobeigumā gribu piebilst, ka finansu ministra Kreitusa iepriekšējā atbilde, ko saņēma frakcija "Latvijai", beidzas ne visai korekti, jo tajā minēts, ka šo jautājumu tālāk risinās (citēju): "...Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija, kas izveidota ar Ministru kabineta 1995.gada 5.jūlija rīkojumu nr.375". Kad es tuvāk iepazinos ar šo rīkojumu, tad nokļuvu dziļā neizpratnē. Diez vai šāda teorētiska komisija ar vecās valdības ministriem, piemēram, satiksmes ministru Gūtmaņa kungu, ekonomikas ministru Zvanītāja kungu un citiem ierēdņiem, ir tiesīga risināt šīs sarunas šodien, kad ir izveidota jauna valdība. Tāpēc pagaidām vienīgā iespēja, kā opozīcija var dabūt vismaz minimālu, bet plašāku informāciju par "Vòešekonombank", ir šie adresētie jautājumi, ko mēs uzdodam Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Einaram Repšem, Latvijas Bankas prezidentam. Man ir lūgums deputātiem un ministriem savas diskusijas pārcelt uz blakustelpu, lai netraucētu tiem deputātiem, kas klausās runātāju.

Deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Rudzīša, Kazāka, Saulīša, Rubina, Liepas jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu "Parekss" bankas reklāmas videoklipos Latvijas televīzijā. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - jautājuma motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Cieņa pret līdzcilvēkiem un viņu jūtu respektēšana diemžēl mūsu sabiedrībā vēl nav kļuvusi par normu. Traģiski, ka šādas cieņas trūkums, konkrēti pret kristīgiem cilvēkiem, izpaužas tādu valsts amatpersonu rīcībā, kas ir atbildīgas par valsts televīziju un radio un līdz ar to nes atbildību par garīgā klimata veidošanu sabiedrībā. Kā gan citādi, ja ne kā galēja necieņa, pat kā atklāta ņirgāšanās par ticīgiem cilvēkiem ir vērtējama "Parekss" bankas reklāmas videoklipu parādīšanās ēterā - NTV-5 vakara ziņās - šī gada 11.februārī. Šajā dienā, kad kristīgā tauta visās pasaules malās lūgšanās pieminēja Dievmātes parādīšanos Lurdā, minētais videoklips atļāvās šo Dievmātes parādīšanās faktu neķītri parodēt, gan izķēmojot lūdzošos Bernadeti, gan arī Dievmāti svētbildē aizvietojot ar vīrieša kailfigūru. Mēs gribam uzzināt, vai un kā Nacionālā radio un televīzijas padome ir reaģējusi uz šāda sižeta parādīšanos un uz publikāciju par šo tēmu 16.februāra avīzē "Solis". Kā arī to, ko par šādiem notikumiem domā valdība un kādus konkrētus pasākumus tā veiks, lai pārtrauktu ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu Latvijas televīzijā. Tādēļ mēs, frakcijas "Latvijai" deputāti, uzdodam valdībai, Ministru prezidentam Šķēles kungam, šādus jautājumus:

Pirmkārt, vai jums ir zināms, ka "Parekss" bankas televīzijas reklāmās pārraidītie videoklipi bieži sāpīgi aizskar lielas sabiedrības daļas ticīgo cilvēku jūtas?

Otrkārt, vai, jūsuprāt, ir pieļaujams, piemēram, tas, ka 1996.gada 11.februāra "Parekss" bankas televīzijas reklāmas sižetā tika izķēmota Lurdas Dievmātes parādīšanās svētbilde, kas daudziem cilvēkiem ir īpaši svēta?

Un, treškārt, kādus konkrētus pasākumus veiks valdība, lai Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome, kuru vada Ojārs Rubenis, pārtrauktu ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu Latvijas televīzijā? Jautājumu beigas.

Nevar pastāvēt un būt plaukstoša un laimīga tā sabiedrība, kura neatzīst Dieva pārākumu pār cilvēkiem, kurā atbildība savas sirdsapziņas un Dieva priekšā nav cilvēka darbības galvenais vadmotīvs. Mēs, visa latviešu tauta, varam būt pateicīga, mums ir jābūt pateicīgiem tiem dziļi ticīgajiem cilvēkiem mūsu vidū, kas uztur dzīvu mūsu tautas saskarsmi ar Dievu lūgšanā. Tas ir tas cietais un stabilais pamats, uz kuru balstoties, mūsu tautai vēl ir cerība nākotnē panākt garīguma atjaunošanos visā tautā. Es gribu aicināt visus deputātus un politiķus, visus cilvēkus, vismaz cienīt garīgumu, tā saglabāšanu un vairošanu tautā, un lūdzu Ministru prezidentu Šķēles kungu atbildēt uz frakcijas "Latvijai" iesniegtajiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Saeimas deputātu Stroda, Rubina, Kostandas, Grīnberga, Gannusas, Liepas, Zelgalvja, Čerāna, Dunkera, Kazāka jautājumi labklājības ministram Vladimiram Makarovam par demogrāfisko situāciju Latvijā. Jautājumu motivācijai vārds Jānim Strodam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Pirms desmit dienām, tiekoties Balvu rajonā ar rajonu un vairāku pagastu pašvaldību vadītājiem, mēs kārtējo reizi dzirdējām nāves elpas skartus skaitļus. Balvu rajonā, kas ir vislatviskākais rajons ne vien Latgalē, bet ir viens no latviskākajiem rajoniem visā Latvijā, pēdējos divos gados demogrāfiskā situācija ir katastrofāla. Tie ir Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Kazinovska kunga vārdi. Daži skaitļi.

1994. gadā Balvu rajonā piedzima 339 un nomira 738 cilvēki; 1995. gadā - piedzima 331, nomira 640 cilvēki. Faktiski mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Katastrofāli pieaug arī bērnu mirstība. 1995. gadā Latvijā tā vidēji bija 7,8 uz tūkstoti, turpretī Balvu rajonā šis cipars bija trīs reizes lielāks - 21 uz tūkstoti.

Manuprāt, frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai" tuvākajā nākotnē nebūs ko aicināt uz nākošajiem referendumiem, ja pastāvēs pašreizējā situācija, ka latvieši Latvijā ir tikai puse no visu iedzīvotāju skaita. Pastāvot iepriekš minētajai situācijai, pēc 5, 10, 15 gadiem latvieši Latvijā būs viena no minoritātēm un sastādīs no 30 līdz 40 procentiem no visu iedzīvotāju skaita.

Kāda te turpmāk varēs būt runa par latviešu kā Latvijas pamatnācijas un lauku kā latviskās mentalitātes un kultūrvides saglabāšanu nākotnē? Tāpēc frakcijas "Latvijai" deputāti uzdod pirmos jautājumus labklājības ministram Makarova kungam.

Nākošie divi jautājumi attiecas uz bezdarbu. Atkal es operēšu ar tiem pašiem skaitļiem, kurus mēs guvām pēdējā tikšanās reizē ar vēlētājiem. Tajos pašos Balvos bezdarbs ir 40 procentu, bet tā ir oficiālā statistika. Faktiski slēptais bezdarbs ir daudz lielāks. Tā rezultātā jaunieši, augsti izglītoti cilvēki, tā saucamais intelekts, aizplūst uz lielpilsētām - uz Rīgu un pāri Latvijas robežām. No jauniešiem, kas aiziet prom mācīties, neviens tā arī neatgriežas atpakaļ savā dzimtajā novadā. Bezdarbs - tā ir vislielākā rajona problēma, tā ir vislielākā arī visu citu lauku rajonu problēma.

Uz vienas rokas pirkstiem šajā pašā Balvu rajonā var saskaitīt lielākās uzņēmējsabiedrības. Tās ir, piemēram, Žīguru MRS, centrālsabiedrība "Turība" un atsevišķi meža izstrādātāji. Faktiski rajonā ir tikai divas sfēras, kur vēl kaut ko var nopelnīt, lai galus savilktu kopā. Tā ir tirdzniecība un meža izstrāde. Arī šajās divās sfērās situācija pasliktinās.

Dzirdot pēdējo informāciju Balvu rajonā, esot arī pēc tam Jēkabpilī, Liepājā, citos novados un pilsētās, rodas iespaids, ka valdība un Labklājības ministrija nepārvalda situāciju ārpus Rīgas. Tā, piemēram, Balvu rajonā Punduros ir pat tāda kurioza situācija, ka Latvijas valdības pasīvās pozīcijas dēļ, nerisinot starpvalstu sarunas ar Krieviju, dzelzceļnieki ir zaudējuši darbu abās pusēs. Gan Latvijas, gan Krievijas pusē ir zaudētas šīs darba vietas viena tāda fakta dēļ, ka mūsu abu valstu robeža dabā patlaban iet tieši pa dzelzceļu starp divām dzelzceļa sliedēm. Tātad viena sliede pieder Latvijai, bet otra sliede - Krievijai. Faktiski šīs nesakārtotās robežas dēļ Balvu un citos Latvijas Krievijas pierobežas rajonos ir zaudēts tūkstošiem potenciālu darba vietu.

Jāsaka, ka rajonos uz vietas joprojām ir vēl daudz gudru, izglītotu uzņēmēju un politiķu, kas zina, kā atrisināt sāpīgos bezdarba jautājumus. Viņu atbilde uz jautājumu: "Kâpēc jūs to nedarāt?" ir viena - Rīga un Centrs mums to neļauj darīt. No Centra tiek ierobežota pašvaldību finansiālā un ekonomiskā patstāvība, bet uzņēmējsabiedrības nevar attīstīties, radot jaunas darba vietas, tikai tādēļ, ka no valdības puses nav atrisināta investīciju un kredītpolitika.

Frakcijas "Latvijai" deputāti tuvākajā laikā iepazīsies ar bezdarba radītajām problēmām visos Latvijas reģionos uz vietām, un praktiski ievākto informāciju mēs salīdzināsim ar to informāciju, ko sniegs labklājības ministrs Makarova kungs uz dotajiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu labklājības ministram Vladimiram Makarovam.

Deputātu Saulīša, Stroda, Kostandas, Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Grīnberga, Grinberga, Rubīna, Liepas jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par investīciju ieguldījumu programmu Latgales novadā.

Vārds motivācijai Jānim Strodam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, vēlreiz! Nu jau kārtējā Latvijas Republikas valdība un ministru ierēdņi sāk pamazām piemirst vēl gluži neseno pagātni, kas saistās ar pēdējo piecu līdz astoņu gadu laikposmu. Neesmu ārsts, taču tautā šādu parādību - atmiņas zudumu - sauc par sklerozi. Mēs sākam aizmirst, ka šodienas Latvijas neatkarība ir iegūta ne tikai uz Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina 1991.gada augusta dekrēta pamata, bet arī pateicoties tām sabiedriskajām aktivitātēm, ko visa Latvijas tauta veica no 1988. līdz 1991.gadam. Jo sevišķi lauku iedzīvotāju aktivitātēm, braucot uz Rīgu un aizsargājot ne tikai galvaspilsētu, bet arī toreizējo Augstāko padomi, Ministru padomi skarbajās barikāžu dienās. Šie lauku pagastu vīri un sievas bija tie, kuri bija gatavi kā civiliedzīvotāji atdot pat savu dzīvību ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Šie cilvēki laukos ir pamesti likteņa varā šodien. Vislielākā nabadzība, vislielākais bezdarbs, vislielākā psihiskā degradācija, vislielākā mirstība, viszemākā dzimstība, vismazākās investīcijas, vismazākie kredīti... Šos vārdu savienojumus ar pilnu atbildības sajūtu es varu attiecināt uz visiem iedzīvotājiem Latvijas rajonos, pagastos un mazpilsētās, jo sevišķi Latgales novadā. Balotējos un esmu ievēlēts Saeimā no Latgales vēlēšanu apgabala. Pirms vēlēšanām tikos pārsvarā tieši ar lauciniekiem un mazpilsētu iedzīvotājiem. Tiekoties ar Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajonu vēlētājiem, reizēm bija grūti valdīt emocijas, redzot to postažu un likteņa pamestību, kas valdīja likvidētajos kolhozos un paju sabiedrībās, iecerētajās un saimniekot neiesāktajās zemnieku saimniecībās, arī cilvēku dvēselēs.

Mazāks pesimisms un lielāka cerība labākai nākotnei bija pašvaldību vadītājiem, ar ko man nācās tikties pirms pusgada, bet nu šīs cerības un šis optimisms ir zudis arī viņiem. Frakcijas "Latvijai" deputāti pēc valsts budžeta 1996.gadam apstiprināšanas jau ir tikušies ar vēlētājiem un pašvaldību vadītājiem daudzos Latvijas rajonos. Situācija visur ir vienāda, nemaz nerunājot par ierindas vēlētājiem, bet jau tieši par pašvaldību vadītājiem visaugstākajā līmenī. Runa ir par to, ka sakarā ar esošo situāciju valsts budžetā, kad ir noraidīti visi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi par atbalstu sociālajai sfērai, slimnīcām, ambulancēm, kultūras un izglītības sfērai, zemniekiem, tagad laukos tiks slēgtas mazās slimnīcas, ambulances, skolas un tehnikumi, likvidētas ātrās medicīniskās palīdzības brigādes. Jā, arī tāda informācija ienāk. Kultūras nami, bibliotēkas, pēdējās sabiedrības, paju sabiedrības un daudzas zemnieku saimniecības bankrotēs. Pašvaldību vadītāji skaidri un gaiši pasaka, ka Rīga ar saviem neskaitāmajiem ministriem un valsts aparāta darbiniekiem apzināti vēlas saimnieciski nogremdēt Latvijas laukus. Citu izskaidrojumu viņi diemžēl nevar atrast. Bankas visas ir Rīgā. Laukos tikai filiāles. Kredīti tiek lielām firmām, radiem un draugiem. Komandēt visi vēlas no Centra. Caur saviem ministriju ierēdņiem no Rīgas un ar Rīgai paklausīgiem ierēdņiem uz vietas, laukos. Savukārt līdz pēdējam ir "nogriezta" valsts un ārzemju investīciju plūsma uz laukiem.

Jautājumi ministram šoreiz ir uzdoti par augstāk minētajām problēmām Latgales novadā, tā kā es pārstāvu tieši šo vēlēšanu apgabalu. Vēl jo vairāk. Šo novadu tradicionāli visas iepriekšējās valdības ir pametušas novārtā, un visi jautājumi ir tikuši risināti tikai solījumu veidā. Traģiskā situācija ar investīcijām, kredītiem, to ņemšanu, atdošanu un neatdošanu ir raksturīga ne tikai Rīgai, šim Latvijas novadam, bet arī pārējiem Latvijas novadiem.

Nākošie frakcijas "Latvijai" jautājumi sekos par Vidzemi, Kurzemi un Zemgali. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumus Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim.

Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Stroda, Gannusas, Rudzīša jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par valsts īpašumā bijušo vai esošo Rīgas namu pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - jautājumu motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts īpašuma netieša privatizācija, to ieķīlājot, ir viens no noziedzīgākajiem šī īpašuma izvazāšanas veidiem, kuru diemžēl mums ir nācies pārdzīvot jau lielos apjomos. Un to mēs vēl atklāsim tikai pēc laika, kādā situācijā mēs esam nonākuši un kas ir kam saimnieks. Mums ir ienākuši signāli par šādām ieķīlāšanas afērām 1995.gada laikā, un mēs gribam atklātību šajā jomā. Mēs gribam saņemt informāciju par šajā jomā notiekošajiem procesiem, lai vajadzības gadījumā varētu informēt arī plašu sabiedrību. Un tāpēc mēs uzdodam Ministru prezidentam Šķēles kungam un finansu ministram Kreitusa kungam šādus jautājumus.

Pirmkārt, kādi valsts īpašumā bijušie vai esošie Rīgas nami ir 1995.gadā pārdoti vai ieķīlāti? Par kādām summām un uz kādiem noteikumiem?

Otrkārt, cik liels kaitējums Latvijas valstij ir nodarīts šo pārdošanas un ieķīlāšanas darījumu rezultātā?

Treškārt, kad un kādā veidā amatpersonas, kuru rīcība ir izsaukusi šī kaitējuma rašanos, tiks sauktas pie atbildības? Jo ir jāņem vērā, ka viens ir tikai abstrakti runāt par to, ka valsts ir novesta bankrota stāvoklī... Tāpēc, runājot par to, ir jābūt konsekventiem un arī ir jārunā par to, kāda atbildība būs tām personām, kuras ir vainīgas valsts novešanā šādā stāvoklī. Mēs tiešām gribētu redzēt valdības principiālu nostāju un lēmuma pieņemšanu arī šajā jomā. Lūdzam atbildēt uz mūsu jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Saeimas deputātu Dobeļa, Lamberga, Tabūna, Seiles un Eniņa jautājums ekonomikas ministram Guntaram Krastam par Energoapgādes regulēšanas padomes veikumu energoapgādes apmaksas tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanā, par tarifu apstiprināšanas kārtību un sabiedrības informēšanu par to.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Nododam jautājumu ekonomikas ministram Guntaram Krastam.

Līdz ar to šodienas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Aida Prēdele, Andris Tomašūns, Juris Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. 28.februāra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Tiksimies rīt pulksten 9.00 kārtējā sēdē.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ārlietu ministra

V.Birkava atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem

(377. un 377.-a dok.)

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 2.lpp.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par

pašvaldību darbību saskaņā ar Eiropas padomes

konvenciju par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību darbā

(396. un 396.-a dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā I.Emsis - 4.lpp.

Aizsardzības ministra A.Krastiņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par situāciju Nacionālajos

bruņotajos spēkos

(400. un 400.-a dok.)

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 4.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Valsts privatizācijas fonda līdzekļu

izlietojumu 1995.gadā

(399. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 5.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un labklājības ministra

V.Makarova atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par iztikas minimuma summas lieluma noteikšanu un

apstiprināšanu 1996.gadā

(398. dok.)

Ziņo - Labklājības ministrijas vārdā A.Bērziņš - 5.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra M.Gaiļa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par Ministru kabineta 1996.gada

16.janvāra lēmumu samazināt Kuldīgas rajonam

piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu

(401. un 401.-a dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā I.Emsis - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Liepa - 6.lpp.

- 7.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par operatīvo eksperimentu attiecībā pret

Grenctāles RKP amatpersonām

(404. dok.)

Ziņo - Latvijas Republikas Ministru prezidents A.Šķēle - 8.lpp.

Finansu ministra A.G.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par 1995.gada decembrī

iekasētajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par

spirta un degvīna izstrādājumiem

(407. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.G.Kreituss - 10.lpp.

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbilde uz

Saeimas deputātu jautājumu par banku darbību

ar kredītiem saistītos jautājumos

(424. dok.)

Ziņo - Latvijas Bankas vārdā V.Zeile (saskaņā ar Kārtības

rulli V.Zeiles amats neļauj viņai pārstāvēt šajā

jautājumā Latvijas Banku) - 11.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par turpmāko lauksaimniecības

zinātnisko pētniecības iestāžu (selekcijas staciju)

īpašuma formu un valsts atbalstu

(426. dok.)

Ziņo - Zemkopības ministrijas vārdā A.Ozols - 11.lpp.

Iekšlietu ministra D.Turlā atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par Jelgavas pilsētas un

rajona policijas pārvaldes sporta kluba airēšanas

bāzes (Pasta salā Jelgavā) nodošanu pašvaldības

īpašumā

(429. dok.)

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers - 12.lpp.

Finansu ministra A.G.Kreitusa un labklājības ministra

V.Makarova atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par

invalīdu bezmaksas pārvadāšanu ar sabiedrisko transportu

(428. un 428.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.G.Kreituss - 13.lpp.

Līdzziņojums - labklājības ministrs V.Makarovs - 13.lpp.

Satiksmes ministra V.Krištopana atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par satiksmes nodrošināšanu

atsevišķos lauku rajonos

(427.dok.)

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 14.lpp.

Labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par medicīnas darbinieku

sertifikācijas padomi

(438. dok.)

Ziņo - Labklājības ministrijas vārdā J.Viņķelis - 14.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ekonomikas ministra

G.Krasta atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

Latvijas enerģētiku

(430. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 15.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 15.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Latvijas Bankas

prezidentam E.Repšem par "Vòešekonombankas"

Rīgas nodaļu

(433. dok.)

Motivācija - dep.J.Strods - 16.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par ticīgo cilvēku jūtu aizskarošu sižetu

demonstrēšanu "Pareks" bankas reklāmas video-

klipos Latvijas televīzijā

(434. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 19.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi labklājības ministram

V.Makarovam par demogrāfisko situāciju Latvijā

(435. dok.)

Motivācija - dep. J.Strods - 20.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram M.Gailim par investīciju ieguldījumu

programmu Latgales novadā

(436. dok.)

Motivācija - dep. J.Strods - 22.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un finansu ministram A.G.Kreitusam par

valsts īpašumā bijušo vai esošo Rīgas namu

pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā

(437. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 24.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ekonomikas ministram

G.Krastam par Energoapgādes regulēšanas padomes

veikumu energoapgādes apmaksas tarifu aprēķināša-

nas metodikas izstrādāšanā, par tarifu apstiprināšanas

kārtību un sabiedrības informēšanu par to

(450. dok.) - 25.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 26.lpp.