Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Sākam 1996. gada 26. septembra Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt neizskatīto patstāvīgo priekšlikumu, gribu jūs iepazīstināt ar Saeimas Prezidijā saņemto dokumentu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52. pantu, 20 deputāti ierosina... un es jums nolasīšu 52. pantu: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." "Par", "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu... tātad - par pāreju uz citu lietu pēc 20 deputātu ierosinājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Līdz ar to iesniegums par Sergeja Čudinova lietas nodošanu atpakaļ komisijai nav izskatāms.

Pirms Prezidija ziņojumiem izskatīsim vēl iesniegtās izmaiņas darba kārtībā. 20 deputātu iesniegums, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52. pantu... bet te ir izmantojami arī citi panti... atlikt 26. septembra sēdes darba kārtības 17. līdz 20. jautājumu (lēmumu projekti "Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā")... "Par", "pret" runāt neviens nevēlas? Tā kā neviens nelūdz balsot par katru lēmuma projektu atsevišķi, balsosim par dokumentu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai svītrotu no darba kārtības 17. līdz 20. jautājumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 8, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Atsaucoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, Ārlietu komisija ierosina papildināt 1996. gada 26. septembra sēdes darba kārtību - iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā pēc 8. punkta (likumprojekts "Valsts budžets 1997. gadam") likumprojektu "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" izskatīšanai otrajā lasījumā. "Par", "pret" runāt neviens nevēlas... Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godāto Prezidij, draugi Saeimā, kolēģi! Mums tagad mēģina uz beidzamo lasījumu klusi ielikt to darba kārtībā; viņa tur vakar nebija, tā punkta, kas neapšaubāmi iznīcinās mūsu pamattautu laukos. Man nav šaubu, ka šitas likums uz priekšu nedrīkst iet. Es jums gribētu šajā uzrunā drusku citēt Ata Skalberga vēstuli (varbūt Saeimai, es nezinu, kam, bet man viņa tāda atnāca), un viņš apgalvo: nedrīkst aizmirst, ka pret Latviju strādā gudri un nekaunīgi svešas valsts struktūras un dienesti, kuru mērķis ir mūs pakļaut, izsist mums pamatu jebkādai neatkarībai. Viņš turpina tālāk... viņam ir intervija ar mūsu Saeimas Prezidiju, un viņš saka, ka mūsu Saeimas priekšsēdētāja saka, ka tas būtu absurds, ja viņi to nedarītu. Priekš tā jau viņi ir. Saprotat, ka mums ir svešas tautas... ieinteresēta ir mūsu Saeimā... Un, ja kāds jums saka... kā mani draugi saka: jā gan, Valdmani, es balsotu ar tevi, bet, zini, tāda un tāda persona mani tā ņem aiz auss un tā norāj, ka... ja varētu, es labāk izvairītos no tā, kas man ir jādara. Tad tad, kad tāds cilvēks jums nāk klāt un stāsta, ka ir kaut kāda svētāka lieta nekā latviešu tautas nākotne, es jums iesaku viņam iesviest acīs un pateikt: es zinu, kas tu tāds esi, es tevi tagad pazīstu, ej prom un netraucē mani! Mūsu tautai stāv priekšā iznīkšana, ja mēs šito lasījumu pieņemsim šodien un ja mēs to vispār pieņemsim, bet to pieņemt ārpus kārtas ir nevajadzīgi šodien, kamēr mēs to jautājumu vēl it kā pārskatām. Ir jautājums iesniegts Zemkopības ministrijai. Kā tas var būt, ka, ja Eiropā būs tik labi mūsu laukiem, pirms tam mums ir tie lauki jāiznīcina? Viņi veselu nedēļu it kā gatavo atbildi, tur būs viskautkādi brīnumi, es jums apsolu, ka būs, bet noklausīsimies tos brīnumus un tad varbūt nākamnedēļ par to jautājumu domāsim! Mēs katrs varam kaut ko iemācīties, brīnumi notiek, šito brīnumu es gan gribētu redzēt, es gribētu, ka tauta to izsmej, un es jums lūdzu nepieļaut ielikt šito jautājumu darba kārtībā, līdz kamēr vismaz šitie jaunie attaisnojošie brīnumi mums tiek parādīti. Šeit nav divu ceļu. Ja mēs šito jautājumu laidīsim cauri, mūsu lauki 5, 6 vai 10 gados, līdz kamēr mēs tiksim Eiropas savienībā, tiks iznīcināti. Par to nav divu domu. Draugi, nepieļausim to! Skatīsimies tam velnam acīs un pateiksim: es zinu, kas tu tāds esi, ej prom, atstāj manu tautu mierā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lai novērstu tos asumus, kas pašlaik zāles priekšā notiek starp deputātiem un lai... Čerāna kungs, es zinu, par ko jūs gribat runāt, jūs gribat runāt par Kārtības ruļļa 96. pantu, ka nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Likumprojekts 5 dienu laikā... nav bijis saņemts iepriekš, līdz ar to jautājums par šā likumprojekta tālāko virzību šobrīd nav izskatāms.

Nākamais ir 19 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts: "Lûdzam izdarīt izmaiņas izsludinātajā 1996. gada 26. septembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 33. un 51. pantu lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses atsaukšanu iekļaut kā pirmo jautājumu trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." Deputātiem iebildumu nav? Tātad iekļaujam trešajā sadaļā, tātad - pēc atvaļinājuma piešķiršanas deputātam Jurkānam.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Grīnberga un Liepas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu grozīt Saeimas Prezidija atzinumu un šo likumprojektu nenodot Juridiskajai komisijai. Nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek svītrota no izskatītājkomisiju skaita Juridiskā komisija? Vai deputātiem nav iebildumu pret lēmuma pieņemšanu? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997.gadā"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Valdmaņa, Dozorceva, Jurkāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Bunkša, Grinovska, Liepas un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Bunkša, Grinovska, Liepas un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Valsts budžets 1997.gadam". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts budžets 1997.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu jūs šo vājo un neizstrādāto dokumentu Saeimas komisijām šodien nenodot. Par šo budžeta projektu ir teikti dažādi slavas vārdi, ka tas esot moderns, balstīts uz programmu principa, bet, kāds ir rezultāts, ir redzams jau no pirmā acu uzmetiena. Šajā likumā mums tiek piedāvāti tikai paši vispārīgākie skaitļi (ar dažādām programmām) kopumā, un to ietvaros atļauj tālāk saimniekot attiecīgam ministram vai valsts institūcijas vadītājam kā ķeizaram. Šī nekonkrētība un patvaļa, kas tiek pieļauta ar šo likumprojektu, paveras daudz plašāk, nekā tas bija 1996.gada budžetā. Kaut vai tāds vienkāršs piemērs: 1996.gada budžetā ir skaidri pateikts, ka Valsts prezidenta atalgojumam tērējami 6000 lati, bet 1997.gada budžeta projektā tas pazūd vispārējā Valsts prezidenta Kancelejas budžetā. 668 000 latu, kas paredzēti vispārējā valdības dienesta programmas kārtējiem izdevumiem. Un tālākais jau paliek Valsts prezidenta un viņa Kancelejas kopīgajā ziņā - kādu algu un kādas prēmijas patiesībā izmaksāt Valsts prezidentam. Un līdzīgas nejēdzības mēs redzam praktiski katrā šā budžeta lappusē. Kā jau teicu, ir izdarīta atkāpe pat no iepriekšējā gadā sasniegtās minimālās precizitātes. Mēs piemēra pēc varam uzšķirt kaut vai to vietu, kur ir runa par pašu Finansu ministriju. 1996.gada budžetā bija skaidri teikts, ka Valsts kases departamenta centrālais aparāts saņems 145 000 latu, bet tagad 1997.gada budžetā runa ir par pavisam citiem skaitļiem. 1 000 097 tūkstoši latu visai valsts kasei kopā. Cik no tā būs centrālajam aparātam - 145 000 vai 245 000, - to izšķirt mēs atkal atstājam pašu ierēdņu ziņā. Kaut kam citam var nepietikt, bet centrālā aparāta ierēdņu prēmijām taču iznāks, vai ne tā, godātie deputāti un Kreitusa kungs? Un šāda prakse, ka budžeta likumā tiek likti tikai vispārēji skaitļi, šeit ir iestrādāta kā sistēma. Bet vai jums, godāto premjerministr Šķēles kungs un Kreitusa kungs, un pārējie godātie ministri, nešķiet un vai jums nav ienācis prātā, ka valsts budžeta nauda - tā nav jūsu personiskā nauda, ar ko jūs varat rīkoties pēc jūsu iegribām, bet ka tā ir valsts nodokļu maksātāju no saviem ienākumiem samaksātā un ka šiem nodokļu maksātājiem ir tomēr zināmas tiesības prasīt, lai šīs naudas tēriņu veiktu zināmas, noteiktas kārtības ietvaros un naudu tērētu tieši tiem mērķiem, kādiem tā ir paredzēta, nevis iedotu šo naudu vispār? Kreitusa kungs te droši vien nāks un argumentēs - kā tas šobrīd jau ir izpūsts pa visām preses slejām, - ka, tieši otrādi, šis budžets esot izstrādāts ļoti detalizēti un ka deputāti nākamnedēļ saņems šeit lielas, biezas grāmatas ar ļoti daudziem skaitļiem, kur tas viss būšot pateikts. Bet, godātie deputāti, neticiet šīm blēņām! Ja mēs tagad šo "grāmatu" komisijām nodosim un pēc tam kā likumu pieņemsim vai nu ar minimāliem kosmētiskiem labojumiem, vai pat bez tiem labojumiem, tad tikai šajā "grāmatā" ierakstītajiem skaitļiem - nevienam citam skaitlim, tikai šiem skaitļiem - būs likuma spēks. Un tālākie, nākamie skaitļi, tā saucamie paskaidrojumi, būs tikai informatīvs materiāls attiecībā uz to, kā budžeta līdzekļi varētu tikt tērēti tajā gadījumā, ja attiecīgajam ministram tā labpatiktos. Ar to pašu tiek runāts viens - runā par budžeta detalizāciju un saka, cik tas viss tagad ir skaisti, - bet darbosies pavisam pretējais. Saeimas kā likumdevēja loma budžeta pieņemšanā tiek efektīvi ierobežota un pat kariķēta. Konkrētais priekšlikums - šodien noraidīt šā dokumenta nodošanu komisijām. Lai Kreitusa kungs sagatavo to kopā ar visu programmu detalizāciju, pēc tam varēsim runāt par šo jautājumu pēc būtības. Apdomājiet, ko jūs darāt! Nevar taču šādā veidā, ar šādu dokumentu masveidā kultivēt ierēdņu un varasvīru patvaļu rīcībā ar naudas līdzekļiem, ja mēs gribam, lai mūsu valstī nodibinās kaut jel kāda kārtība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Kolēģi! Šī ir pirmā reize, kad mēs - es nerunāju par 5.Saeimu - esam saņēmuši septembrī budžeta projektu nākamajam gadam. Tātad tas norāda, ka esam ceļā uz sakārtotību mūsu valsts finansēs. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē, ilgās debatēs un pārrunās iepazinās ar šo budžeta projektu. Tas tika izskaidrots, tika doti paskaidrojumi. Jāņem vērā arī tas fakts, ka tuvākajās dienās tiks visiem Saeimas deputātiem izsniegti trūkstošie materiāli, par ko runāja Čerāna kungs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nobalsoja pozitīvi par šo projektu, un lūdz jūs arī nodot šo projektu pirmajam lasījumam, tātad valsts budžetu 1997.gadam. Lūdzam balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Valsts budžets 1997.gadam", par tā nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts "Par nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu", ko iesnieguši deputāti Kostanda, Kļaviņš, Liepa, Rubins, Kazāks, Grīnbergs, Zelgalvis, Mauliņš, Kušnere, Celmiņš.

Atklājam tātad debates par lēmuma projektu "Par nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par šī lēmuma projekta, par šīs koncepcijas nodošanu apspriešanai komisijās. Ierosinu nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un nedaudz gribu motivēt, kāpēc mums būtu svarīgi šo dokumentu un šo lēmuma projektu pieņemt un apspriest Saeimā līdzīgi tam, kā mēs 5.Saeimas darbības laikā skatījām, apspriedām Saeimā Latvijas Republikas ārpolitikas koncepciju, uz kuras pamata balstās šobrīd mūsu valdības darbs un arī mūsu Saeimā izskatāmie un apstiprināmie, ratificējamie, dokumenti, kas skar ārpolitikas jomu. Arī nacionālās drošības koncepcija un aizsardzības koncepcija pieder pie to jautājumu loka, kuri būtu jāskata augstākajam mūsu likumdevējam, tas ir, Saeimai.

Gribu minēt arī piemērus, ka tieši tādā veidā šādas koncepcijas tiek apstiprinātas arī daudzās Eiropas zemēs un arī mūsu kaimiņvalstīs. Nesen, dažus mēnešus atpakaļ, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā tika apstiprināta, praktiski vienbalsīgi, tikai četriem deputātiem atturoties, Igaunijas valsts aizsardzības koncepcija. Tātad arī mēs piedāvājam šobrīd nacionālās drošības koncepciju un domājam, ka nākošajam solim ir jābūt aizsardzības koncepcijai. Jā, mēs runājam varbūt kārtējo reizi Saeimā atkal par jautājumiem, kas saistīti ar nacionālo drošību, un no pirmā acu uzmetiena varbūt liekas, ka tas taču ir tik skaidrs jautājums, ka mēs visi saprotam, ka mūsu valsts drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa un ka tai, tātad drošības politikai, jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana. Un, ja mēs šajā jautājumā esam vienisprātis, tad es domāju, ka mums tiešām nav jāuzskata šī problēma par mazsvarīgu, nav jāatstāj šāda veida koncepcijas apstiprināšana tikai Nacionālās drošības padomes vai valdības ziņā, kas iepriekšējos gados ir skatījusi šāda veida dokumentus. Es uzskatu, ka laiks ir gājis uz priekšu, bet papildinājumi tajos nav izdarīti, tomēr pats svarīgākais, es uzskatu, ir tas, ka tiešām tas ir jāapstiprina likumdevējam, tātad Saeimai, lai konsekventi, neatkarīgi no tā, kādi ministri mainītos, tiktu vienmēr īstenots tas, kas ir paredzēts saskaņā ar šo koncepciju. Tā ir mums arī ar ārpolitiku. Var mainīties ārlietu ministri, bet nevar uzreiz tikai atkarībā no viena ārlietu ministra personības mainīties uz vienu vai uz otru pusi pats ārpolitikas kurss. Līdzīgi ir ar drošības un arī ar aizsardzības jautājumiem.

Mēs uzdodam sev jautājumus: kādas ir katras valsts vitāli svarīgās intereses, kuras visnotaļ ir jāaizsargā un kuru zaudēšana praktiski nozīmētu valstiskuma zaudēšanu jebkurā tā veidā? Un kādēļ vispār tiek izveidotas valstis? Atbildes uz šiem jautājumiem varētu būt sekojošas. Vai mēs varam runāt par valsts pastāvēšanu, tās neatkarību, ja tauta, tātad valsts pamatnācija, izmirst, ja valsts nerūpējas par tās veselības un dabas resursu aizsardzību? Otrkārt. Vai valsts izveidošanas un pastāvēšanas mērķiem atbilst tautsaimniecības stāvoklis un labklājības līmeņa lejupslīde? Treškārt. Vai mēs ilgi varēsim pastāvēt kā neatkarīga valsts, ja nerūpēsimies par Latvijai raksturīgās kultūras, dzīvesveida, valodas, nacionālās identitātes, ētiskā, garīgā un zinātniskā potenciāla saglabāšanu un attīstību? Ceturtkārt. Vai mēs varēsim runāt par sevi kā demokrātisku valsti, ja nespēsim garantēt katram pilsonim, katram iedzīvotājam personas brīvību un drošību vispāratzītas cilvēktiesības? Vai var pastāvēt valsts, ja tā zaudē savu konstitucionālo iekārtu un teritoriālo integritāti? Tātad ir saprotams, ka nacionālā drošība ietver sevī daudz plašākus jēdzienus, nevis tā, kā mēs bieži vien saprotam šauri drošību - tātad drošības dienestu, Aizsardzības spēkus, armiju. Tas ir tikai viens šaurs aspekts, jo nacionālā drošība ir daudz, daudz plašāks jēdziens.

Ir pilnīgi, nepārprotami skaidrs, ka, ja mēs nespēsim nosargāt, nodrošināt šīs vitāli svarīgās valsts intereses, tad arī valsts drošība ir apdraudēta. Tātad nacionālās drošības politikai, nacionālās drošības koncepcijai ir jāparedz, kādā veidā mums ir jāsaglabā un jāattīsta iepriekš minētās vitāli svarīgās valsts intereses, saprotot, ka valsts aizsardzības nodrošināšanā militārie līdzekļi ir tikai viena, bet, kā jau teicu, nebūt ne galvenā šīs nacionālās drošības politikas sastāvdaļa. Un, īstenojot savu nacionālās drošības politiku, mums, protams, jāievēro daudzi svarīgi nosacījumi. Lūk, galvenie no tiem! Pirmkārt, mēs nedrīkstam apdraudēt citu valstu drošību un mums jānodrošina mūsu nacionālajām minoritātēm savas valsts teritorijā pilnvērtīgas iespējas to attīstībai un integrācijai sabiedrībā. Mēs esam piedāvājuši drošības situācijas analīzi, esam piedāvājuši jaunu drošības koncepcijas struktūru, salīdzinot ar iepriekšējiem variantiem, kas tikuši skatīti iepriekšējos gados - 1995.gadā -, piemēram, valdībā un Nacionālās drošības padomē. Mēs piedāvājam Saeimai, Saeimas deputātiem iesaistīties šī jautājuma pilnveidošanā, iesaistīties visu politisko partiju, visu politisko spēku deputātiem diskusijā par šo dokumentu un tāpēc aicinām to nodot komisijām, lai viss rit normālā gaitā, lai pēc tam, divos lasījumos izdarot labojumus vai papildinājumus šajā koncepcijā, galarezultātā pieņemtu dokumentu, kas konsolidēs visus Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus vienam mērķim - Latvijas valsts stiprināšanai.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs noraidīt šo piedāvāto lēmuma projektu, un es tāpēc izteikšu četrus aspektus.

Šobrīd valstī eksistē kārtība. Tā ir noteikta likumā "Par valsts aizsardzību", un tātad mūsu nacionālās drošības koncepciju pieņem un apstiprina Ministru kabinets. Tātad mēs šodien kā darba kārtības 3.punktu izskatījām grozījumus likumā "Par valsts aizsardzību", nodevām tos izskatīt komisijai. Šie abi jautājumi - tātad likums "Par valsts aizsardzību" un par nacionālās drošības koncepciju - ir saistīti, jo tas, ko mēs nodevām komisijai, jau dod iespējas sākt diskusiju par to, vai nacionālās drošības koncepcija ir jāapstiprina Saeimā vai Ministru kabinetā. Tā kā mēs vēl šodien nezinām, kāda būs šī kārtība valstī, vai paliks vecā, līdz šim eksistējošā, vai to nākotnē, varbūt pietiekami tuvā nākotnē, apstiprinās Saeima, tad es uzskatu, ka steigties ar nacionālās drošības koncepciju ir nepamatoti un priekšlaicīgi.

Trešais. Šeit mums tiek piedāvāts lēmuma projekts. Arī no šī aspekta, manuprāt, tas ir nepamatoti zemu, varbūt pat pārāk zemu, lai runātu par nacionālās drošības koncepciju un pieņemtu lēmumu. Tas būtu jāpieņem likuma veidā, jo tas tiešām ir pārāk nozīmīgs jautājums, lai šo nacionālās drošības koncepciju apstiprinātu ar lēmumu.

Un, jāsaka, ir arī vēl ceturtais aspekts. Šis dokuments, ko piedāvā mums iesniedzēji, pēc sava satura joprojām ir diezgan vāji izstrādāts un nepilnīgs, un dažas nodaļas ir paņemtas pēc jau spēkā esošās likumdošanas, kura arī diemžēl, šodien jāsaka, Latvijas valstī ir diezgan nepilnīga un diezgan vāji izstrādāta un pie kuras ir noteikti nopietni jāstrādā.

Tā ka es aicinātu noraidīt šo lēmuma projektu un domāt par to, ka mēs tuvākajā laikā apspriedīsim kārtību, kādā vispār valstī drošības koncepcija tiek apstiprināta, - Saeimā vai Ministru kabinetā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nodot dokumentu "Par nacionālās drošības koncepciju" Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to projekts tiek noraidīts.

Saeimas lēmuma projekts "Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei".

Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu es iebilstu pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šodien un aicinu šo projektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad pirmais lēmums ir par nodošanu Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai. Otrs - mums ir jānosaka, kura no viņām ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei" un šī projekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju.

Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Mans ierosinājums - atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā".

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir ļoti īss dokuments, bet tam ir ļoti būtiska nozīme, un to es jūs aicinātu pieņemt negrozītā formā un ar tādu saturu, kāds tam ir pašlaik, jo jautājums par mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu uz Bosniju miera operāciju veikšanai IFOR spēku sastāvā kopā ar Zviedrijas bruņoto spēku kontingentu tieši šodien un tieši pašlaik tiek lemts arī Zviedrijas valdībā. Un nākošnedēļas pašā sākumā mums ir jāpieņem un kopā ar zviedriem jāparaksta memorands, kurš ir galvenais dokuments, kas nosaka, kādā statusā šī vienība atradīsies IFOR spēku sastāvā.

Es gribētu mazliet paskaidrot varbūt par dažām nenoteiktībām šajā lēmuma projektā, lai godājamajiem kolēģiem nebūtu jautājumu. Pirmkārt, par to, cik ilgi tur atradīsies nākošā IFOR daļa, turpmāk tiks lemts šī gada beigās. Arī vakar Bergenē tas tika neoficiāli lemts un lems arī nākošā gada sākumā. Domājamais mūsu vienības - Baltijas bataljona rotas - atrašanās laiks Bosnijā ir paredzēts seši mēneši, bet konkrētais laiks vēl nav noteikts, jo viņš balstīsies uz šo ANO Drošības padomes rezolūcijas pagarinājumu.

Otrais. Es gribētu arī paskaidrot, ka pēc ļoti ilgstošām un sarežģītām sarunām ar Zviedrijas pusi, kurās piedalījās arī mūsu kolēģi no Amerikas Savienotajām Valstīm, citām NATO valstīm, ņemot vērā gan Zviedrijas finansiālās intereses, gan pārējo, ir nolemts, ka Baltijas bataljona Latvijas rota piedalīsies IFOR Bosnijā pilnā sastāvā, taču tas notiks sadalot šo rotu pa 50 cilvēkiem un izmantojot rotas vadību, tātad ik pēc diviem mēnešiem veicot rotāciju Baltijas bataljona šajā Latvijas rotā.

Gribētu paskaidrot, ka šī reālā piedalīšanās miera nodrošināšanas operācijās atbilst Baltijas bataljona mācību plānam - stadijai B3, kurā tieši šim gadam un nākošajam gadam ir paredzēta kopīga akcija. Man, piedaloties Kopenhāgenas konferencē un nupat aizvakar atgriežoties no turienes, tika pieņemts pagaidām vēl neoficiāls lēmums starp Baltijas valstu aizsardzības ministriem, un tas tiks virzīts arī tālāk, lai pēc šīs sešu mēnešu akcijas Baltijas bataljons arī turpmāk varētu, iespējams, pilnā sastāvā atrasties IFOR sastāvā Bosnijā, tādā veidā parādot mūsu gatavību piedalīties NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās.

Tā ka, godājamie kolēģi, ņemot vērā šī jautājuma izlemšanas nepieciešamību, es gribētu jūs lūgt nobalsot par šo Saeimas lēmumu, jo saskaņā ar likumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās" par katru šādu reizi ir nepieciešams Saeimas lēmums, un es jūs gribētu aicināt šādu lēmumu arī nekavējoties pieņemt, lai mēs viņu varētu tālāk nodot Zviedrijas valdībai un lai jau oktobra sākumā saskaņā ar plānu mūsu kontingents varētu doties uz Bosniju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā es saprotu, iebildumu pret priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā nav, jo pašlaik mēs lemjam par šo jautājumu. Ja deputātiem nav iebildumu, ka šodien šis patstāvīgais priekšlikums kā Saeimas lēmuma projekts tiek izskatīts, - tad tas darba kārtībā automātiski tiek iekļauts kā darba kārtības 47.jautājums. Tas ir pēdējais jautājums šodienas darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav.

I.Daudišs. Godātie deputāti! Deputāts Jurkāns ir iesniedzis iesniegumu un lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no 25.septembra līdz 1.oktobrim. Prezidijs ir izskatījis šo jautājumu un izlēmis to pozitīvi, bet ir jābalso un jālemj Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija lēmuma projektu - piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Jurkānam no šā gada 25.septembra līdz 1.oktobrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas lēmuma projekts "Atsaukt Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētājas amata". "Par", "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētājas amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 17, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Paldies, kolēģi, par kopēji padarīto darbu!

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību! Lēmuma projekts "Par Talsu rajona tiesas tiesneses A.Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". Juridiskā komisija - deputāts Romāns Apsītis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr.1389. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Dzintara Rasnača lūgumu - atbrīvot no Talsu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās Antru Grosbahu. Šim lūgumam ir pievienots arī pašas Antras Grosbahas iesniegums ar līdzīgu saturu. Juridiskā komisija 16.septembrī izskatīja šos iesniegumus un vienprātīgi nolēma tos atbalstīt. Ir sastādīts lēmuma projekts par Talsu rajona tiesas tiesneses Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Projekts ir pievienots šim dokumentam, taču vienlaikus man ir jāziņo, ka šajā lēmuma projektā ir ieviesusies tehniska kļūda - ir pazudis viens vārdiņš. Pirmajā rindā pašās beigās aiz vārdiem "Talsu rajona tiesas" vēl ir jāiestarpina vārds "administratīvās". Tātad pareizi būtu jālasa: "Atbrīvot pirms termiņa Antru Grosbahu no Talsu rajona tiesas administratīvās tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās." Es lūdzu Saeimu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Talsu rajona administratīvās tiesas tiesneses Antras Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu!Par - 54, pret - 2, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Priedkalna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas". Neviens nevēlas runāt par lēmuma projektu. Nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto lēmuma projektu. Balsošana būs slēgta. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 4. Jānis Priedkalns ir atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Priedkalna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Deputāts Jānis Priedkalns ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Godājamā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Lūdzu ziņojumu par sēdes darba kārtības 16.punktu.

Jānis Rāzna - komisijas vārdā.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pamatojoties uz likuma "Par zemes komisijām" 4.panta 1.punktu, Latvijas Pašvaldību savienība ir ieteikusi darbam Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā Umurgas pagasta padomes priekšsēdētāju Sniedzi Sproģi. Šo jautājumu izskatīja Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija. Šis jautājums tika izskatīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un šī komisija lūdz apstiprināt Umurgas pagasta priekšsēdētāju Sniedzi Sproģi par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt "par" vai "pret" nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sniedzes Sproģes apstiprināšanu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40... Piedodiet, nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Godājamie deputāti! Atkārtoju, ka balsošana ir aizklāta, tādēļ lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmumu "Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 8. Sniedze Sproģe ir apstiprināta par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu, nākamie četri jautājumi ir izņemti no Saeimas sēdes darba kārtības. Izskatām piekto sadaļu "Saeimas 18.- 19. augusta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Aizsardzības un iekšlietu komisija.

M.Rudzītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 630 "Grozījumi likumā "Par policiju"". Otrais lasījums. Īsi un kodolīgi sakot, visā likumprojektā ir aizstāti vārdi "Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs un tā lēmumi un dekrēti" ar vārdiem "Ministru kabinets..." 4.pants. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu pret ... Piedodiet. Lūdzu, turpiniet! 4.pants.

M.Rudzītis. 4.pantu izteikt šādā redakcijā: "Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem." (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk! Nevar dzirdēt ko tu saki!")

Sēdes vadītājs. Tātad komisija, godātais referent, noraida Iekšlietu ministrijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

M.Rudzītis. Un iesaka pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikuma noraidīšanu? Nav. Paldies. Pieņemts. Tālāk!

M.Rudzītis. 12.pants.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā, ko atbalsta atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

M.Rudzītis. 12.pants. Ministru kabineta ieteikumi. Noteikumi nr. 80. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies. 12.panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!

M.Rudzītis. 28.panta trešā daļa. Iekšlietu ministrijas ieteiktais papildinājums, redakcionāli precizējot, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 28.pantu? Nav. Paldies. Pieņemts.

M.Rudzītis. 38.pants. Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija ierosina to noraidīt un pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt 38.pantā iesniegtos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus. Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

M.Rudzītis. Pārejas noteikumi. Iekšlietu ministrijas iesniegto papildinājumu komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - pārejas noteikumos noraidīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Rudzītis. Attiecībā uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mums, cienījamais kolēģi, ir vēl jānobalso par otro lasījumu. Vai tāds ir komisijas priekšlikums?

M.Rudzītis. Ir tāds.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Godājamais referent, tagad, lūdzu, nosakiet termiņus trešajam lasījumam!

M.Rudzītis. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas nosaukto termiņu - 5.oktobris? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu!

M.Rudzītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" ir risināti apmēram šie paši jautājumi, kas bija likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"". Dokuments nr. 628. 18.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, atļaušos jūsu teikto palabot. Mēs likumprojektu izskatām pa pantiem. Un izskatām dokumentu nr. 1346, nevis nr. 628. Es nekļūdos? Tātad esam precizējuši: mēs strādājam ar dokumentu nr. 1346. Strādājam, skatot likumprojektu pa pantiem. Lūdzu!

M.Rudzītis. 2.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

M.Rudzītis. 18.panta otrā daļa. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

M.Rudzītis. 26.panta piektā daļa. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

M.Rudzītis. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izsvītrot likumprojekta 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 4.pantu. Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts. Lūdzu komisijas priekšlikumu par balsojumu kopumā. Lūdzu, pasakiet to komisijas vārdā.

M.Rudzītis. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Lūdzu nosaukt termiņu, kurā būtu iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

M.Rudzītis. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Noteikumi par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1361. Likumprojekts "Noteikumi par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"" (izskatīšana otrajā lasījumā).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi priekšlikumus un izteikusi savu atzinumu par tiem.

No Saeimas Juridiskā biroja ir saņemts priekšlikums izteikt savādākā redakcijā šā likumprojekta nosaukumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu - izteikt jaunā redakcijā likumprojekta nosaukumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Par 1.pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums svītrot šajā pantā atsauci uz likuma publikācijām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot atsauces uz likuma publikācijām, uz oficiālajām publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums precizēt, papildināt pārejas noteikumus ar redakciju, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to likumprojekta izskatīšana pa pantiem ir pabeigta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie deputāti, es ļoti lūdzu piedalīties likumprojekta apspriešanā un balsošanā! Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot! Visus deputātus es lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Vītola kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzam noteikt 3. oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Vītola kunga nosaukto termiņu - 3. oktobri? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu atzīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā un balsot par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedz priekšlikumu izskatīt šo jautājumu kā steidzamu. Par vai pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 6. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Lūdzu, Vītola kungs, tālāk!

M.Vītols. Paldies. Tātad mēs strādāsim ar dokumentu nr. 693 - "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Izskatīsim to pirmajā lasījumā. Šie grozījumi ir izstrādāti ar mērķi, lai saskaņotu šos grozījumus Latvijas Republikas Muitas kodeksā ar Ministru kabineta noteikumiem "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu" un lai saskaņotu šo abu dokumentu tālāko virzīšanu šeit, Saeimā, likumdošanas kārtībā. Šajā Muitas kodeksā nepieciešams precizēt terminu "muitas teritoriju", dodot šeit termina "brīvā muitas zona" skaidrojumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā slēdzienā nolemj atbalstīt šī likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs pieteikušies nav? Runāt arī neviens nevēlas? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzam noteikt 10. oktobri kā otrā lasījuma izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - 10. oktobrī izskatīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā acīmredzot. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Vītola kungu noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu.

M.Vītols. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 7. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad, kolēģi, esam vienojušies - 7. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 10. oktobrī notiks likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1120, bet pamatdokuments ir nr. 1369.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tātad, sagatavojot otrā lasījuma redakciju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus. Dokumenta pirmajā lappusē tātad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta preambulā ir ierosināta atsauce uz likuma oficiālajām publikācijām, izteikt to minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākošais. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likuma 1. pantu jaunā redakcijā. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru atbalsta atbildīgā komisija? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likuma 6. pantā, respektīvi, likuma "Par grāmatvedību" 9. panta jaunajā redakcijā izslēgt atsauces uz likuma publikācijām, bet vārdus "no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem" aizstāt ar vārdiem, ko jūs redzat tālāk šajā redakcijā. Arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Grāmatvedības likuma 9. panta jauno redakciju, ko atbalsta atbildīgā komisija? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 3. lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 7. pantā izteikt likuma "Par grāmatvedību" 11. panta pirmās daļas otro teikumu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 9. pantā ierosināt jaunu 13. panta pirmās daļas redakciju: aizstāt attiecīgos vārdus un līdz ar to izteikt šo pantu kā 13. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 13. panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 4. lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ceturtās daļas 2. punktā attiecīgi aizstāt vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka 9. panta ceturtās daļas 2. punktā tiek iesniegta cita redakcija, kura jums ir redzama? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 5. lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 14. pantā attiecīgi aizstāt vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret izmaiņām 14. panta redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Par 15. panta pirmo daļu komisija saņēmusi trīs priekšlikumus. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par 15. panta pirmo daļu komisija neatbalstīja. Tāpat neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu par 15. panta pirmās daļas redakciju, bet atbalstīja deputāta Inkēna priekšlikumu par šī paša 15. panta pirmās daļas redakciju, kuru jūs redzat 6. lappusē tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš vēlas runāt debatēs. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Kāda ir lietas būtība? Lietas būtība ir tāda, ka mēs ar šo te likumu būtībā gribam deleģēt likumdošanas tiesības sabiedriskai organizācijai, kura saucas "Latvijas Zvērināto revidentu asociācija". Pat likums "Par Ministru kabineta iekārtu" neļauj izdot normatīvus aktus valsts institūcijām, ministrijām, bet mēs būtībā kaut kādā ziņā gribam laikam atgriezties pie padomju prakses, kad savulaik visi jautājumi, kas skāra darba likumdošanu, tika deleģēti Arodbiedrību centrālajai padomei vissavienības līmenī vai Latvijas PSR līmenī. Es domāju, ka tā nav pareiza prakse un tāpēc aicinātu tomēr atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir pateikts skaidri un gaiši, ka, lūk, šī Zvērināto revidentu asociācija izstrādā... Tur ir speciālisti kā tādi, bet viņus apstiprina un izdod kā noteikumus Ministru kabinets. Savādāk iznāk tā, ka tas tiek saistīts ar 1. pantu. Te ir visi - gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), gan arī individuālo uzņēmumu un tā tālāk... Un tad te sabiedriskā organizācija noteiks tagad standartus, noteiks kārtību, kā būtu jārīkojas. Es tāpēc aicinātu tomēr ieklausīties manos vārdos un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par šā 15. panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstītu Juridiskā biroja priekšlikumu un pilnībā atbalstu to, ko teica Aivars Endziņš, un gribētu jūs vēl informēt par sekojošo. Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā, tiešām gadu desmitos ir izstrādājusies tāda kārtība, ka valsts pārvaldes funkcijas atsevišķos gadījumos tiek nodotas sabiedriskām organizācijām - biedrībām... kamerām, kā Vācijā lielākoties sauc šīs profesionālās apvienības. Taču atšķirībā no Latvijas Vācijā ir noteikta tāda kārtība, kāda bija pirms kara pēdējos 6 gadus Latvijā, un proti, ka, ja tiek veidota kāda profesionālā biedrība vai apvienība, tad šajā biedrībā ir jāiestājas visiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem, un šī biedrība reprezentē visus vai lielāko daļu no attiecīgajā valstī dzīvojošajiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem. Šajā gadījumā - grāmatvežiem. Bet Latvijā nav šādas kārtības. Mūsu spēkā esošais likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" neuzliek par pienākumu obligāti visiem vienas profesijas pārstāvjiem apvienoties kādā profesionālā biedrībā, tādēļ Latvijā šīs biedrības nereprezentē attiecīgās profesijas pārstāvjus. Un tādēļ mēs Latvijā nevarētu dot šīm sabiedriskajām organizācijām šādas funkcijas, kādas ir iecerējusi šeit dot atbildīgā komisija un piedāvātais likumprojekts.

Tādēļ, godātie kolēģi, lai nenonāktu pretrunā ar likumu par sabiedriskajām organizācijām, es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja piedāvāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav? Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja variantu. Kas notiks mūsu valstī, ja autobusu parks sāks izstrādāt satiksmes noteikumus, zvejnieku biedrība sāks rīkot, kādā veidā ir jārīkojas ar zvejniecību un tā tamlīdzīgi. Varētu pieminēt daudz šo piemēru, kur mēs nokļūtu, ja sekotu šim priekšlikumam. Ir absolūti skaidrs un saprotams, ka ir jāgriežas pie speciālām sabiedriskajām organizācijām pēc palīdzības, lai izstrādātu noteikumus šajās specifiskajās jomās, bet valsts nevar atdot savas tiesības sabiedriskajai organizācijai izdot noteikumus ar likuma spēku. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Zīles kungs - lūdzu!

R.Zīle. Bez šaubām, šī dzirdētā diskusija, kas tikko izskanēja, bija arī komisijas sēdē, un tomēr galvenais arguments ir tas, ka standarti tomēr nav domāti noteikumu izpratnē, kādi ir Ministru kabineta noteikumi, un arī pašreizējā kārtība, kādā šos standartus sagatavo Grāmatvedības metodoloģiskā padome, kuras sastāvā tāpat ir šie paši grāmatvedības... es atvainojos, Revidentu asociācijas pārstāvji... Un, ņemot vērā arī to, ko Lagzdiņa kungs teica, ka tā nav tikai Vācijā, principā, virzoties uz šādu sistēmu, mēs varētu veiksmīgāk iekļauties Eiropas savienības direktīvās, ja tā varētu teikt, un līdz ar to es tomēr lūgtu pārdomāt šo komisijas atbalstīto Inkēna kunga priekšlikumu, jo arī šeit Ministru kabinetam paliek tiesības noliegt šo standartu darbību, ja viņš to vēlas, 3 mēnešu laikā no šo standartu paziņošanas. Un faktiski tas arī bija galvenais arguments, ka šīs tiesības Ministru kabinetam paliek. Šis bija galvenais arguments, komisijā lemjot par Edvīna Inkēna priekšlikuma atbalstīšanu. Tātad es lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti ir uzklausījuši visus viedokļus. Tagad balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu - 15. panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Vai Čerāna kungs uztur spēkā balsojumu par savu priekšlikumu? Automātiski tas tiek noņemts. Paldies.

Un deputāta Inkēna priekšlikums. Deputāts Inkēns uztur spēkā balsojumu? Nav vajadzības? Paldies. Pieņemts.

R.Zīle Nākošais priekšlikums ir 7. lapaspusē. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 15. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - atbalstīt 15. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle Nākošais priekšlikums ir pārejas noteikumu daļā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja šo priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 2. punktu... Es atvainojos, nevis likumprojekta, bet pārejas noteikumu 2. punktu... Šeit ir kļūda, un es atvainojos komisijas vārdā. Un komisija šo priekšlikumu, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu pārejas noteikumos izslēgt to 2.punktu. Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Es lūdzu komisijas vārdā balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu priekšlikumus par termiņiem trešajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu - 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu - 11.oktobris? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1147 un pamatdokumentu nr.1370.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Zīle. Pirmais priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi, ir redzams 2.lapaspusē tabulā. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 4.panta ceturto daļu jaunajā redakcijā izteikt attiecīgajā redakcijā, ko jūs redzat tabulā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par 4.panta ceturto daļu jaunajā redakcijā. Neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir 13.lapaspusē par 62.pantu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pirmajā daļā attiecīgi aizstāt vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 62.panta pirmās daļas redakciju. Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi ir 15.lapaspusē tabulā. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - likumprojekta 30.panta 2.punktu... Es atvainojos, likuma 66.panta piektās daļas redakcijā attiecīgi aiz vārdiem "un ziņojumiem" papildināt ar tekstu "kâ arī uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķiniem". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likuma 66.panta piektās daļas jauno redakciju. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša 66.panta piekto daļu. Komisija attiecīgajā redakcijā šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Šī paša likumprojekta 30.panta 3.punktu izteikt attiecīgajā redakcijā, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nav viņu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs iedziļināties šajā likumprojektā pēc būtības. Proti, viena no šī likumprojekta "Par uzņēmumu gada pārskatiem" idejām, kas šeit tiek realizēta, ir dot iespēju turpmāk sabiedrībai iepazīties ar uzņēmumu gada pārskatiem, nevis Valsts ieņēmumu dienestā, bet Uzņēmumu reģistrā. Šī sabiedrības iepazīstināšanas funkcija tiek pārcelta no Valsts ieņēmumu dienesta uz Uzņēmumu reģistru. Un tas pats par sevi ir atbalstāms, jo attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu darbojas cits likums, kurš aizliedz Valsts ieņēmumu dienestam izsniegt jebkādu informāciju, kas nav speciāli atrunāta likumā "Par nodokļiem un nodevām", bet patlaban šīs funkcijas pārvietošanas brīdī, konkrēti līdz ar šā likuma sestās daļas svītrošanu 66.pantā, daļa no šīm publicitātes funkcijām tiek noņemta nost. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam bija jāpublicē to uzņēmumu un koncernu gada pārskati, uz kuriem neattiecas šī likuma 54.panta noteikumi. Tie ir vidēja lieluma uzņēmumi.

Šā frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir noteikt, ka tā pati informācija, kas līdz šim bija publicējama un kas bija jāpublicē Valsts ieņēmumu dienestam, tagad ir jāpublicē Uzņēmumu reģistram. Es domāju, ka šī uzņēmumu gada pārskatu publicitāte ir ļoti būtisks faktors tam, lai mums valstī varētu nākt iekšā ārvalstu investīcijas, jo katram investoram un vispār jebkuram cilvēkam, kurš grib ar kādu uzņēmumu sadarboties kā ar darījuma partneri, tas ir ļoti svarīgi - zināt informāciju par šo uzņēmumu, kāds ir tā stāvoklis, vai viņš iepriekšējā gadā ir strādājis ar peļņu vai viņš ir strādājis ar zaudējumiem, kā arī cita veida informāciju. Šī informācija Eiropas valstīs sabiedrībai ir pieejama, un arī mēs uzskatām, ka šai informācijai būtu jābūt pieejamai, turklāt viegli pieejamai arī Latvijā. Tādēļ, lai vienkārši uzlabotu uzņēmējdarbības klimatu Latvijā, mēs aicinām neierobežot šīs informācijas par uzņēmumu gada pārskatiem publicitāti.

Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Lūdzu!

R.Zīle. Kolēģi, mēs tikko nobalsojām par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas principā ir saistīts ar šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Neviens nesaka, nevienā likumā - ne par Uzņēmumu reģistru, ne šajā likumā - nav teikts, ka šī informācija par uzņēmumu gada pārskatiem būtu slepena. Bet jūs, lūdzu, izlasiet mazliet augstāk! Šī informācija ir publiski pieejama, lai ikviens, kas samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties. Šeit ir pilnīgi cita prasība! Mēs labi zinām, kāda ir situācija Uzņēmumu reģistrā pēc tam, kad tur tika izdarītas vadības izmaiņas, jo veselas lietas ir pazudušas.

Šajā gadījumā ir arī naudas jautājums, jo, ja mēs uzliekam par pienākumu Uzņēmumu reģistram publicēt visus pie dzīvības esošo uzņēmumu pārskatus, jo principā nestrādājošiem uzņēmumiem nav gada pārskatu, tad tas pincipā nav iespējami, jo tas, pirmkārt, prasa ļoti lielu darbu, bet tas prasa arī ļoti lielu naudu. Tātad publicitāte šeit ir palikusi, kā jūs redzat, no iepriekšējā nobalsotā priekšlikuma, bet ir jautājums tikai par šo valsts nodevu jebkuram, kas vēlas prasīt informāciju. Samaksājot šo nodevu, viņš var saņemt šo informāciju. Un bez tam, kā jūs labi redzat, lielajā presē lielie uzņēmumi, bankas, jau paši par savu naudu publicē šos gada pārskatus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu - likumprojekta 30.punkta trešo daļu izteikt jums izsniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 19. Čerāna kunga priekšlikums nav pieņemts... (No zāles deputāts K.Čerāns: "Frakcijas "Latvijai".) Piedodiet, tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir 16.lapaspusē - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - likuma 68.pantā izslēgt attiecīgos vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - likuma 68.pantā izslēgt attiecīgos vārdus, kas jums ir redzami? Neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Es lūgtu komisijas vārdā balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu, bet deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu, nosakiet termiņu trešajam lasījumam!

R.Zīle. Priekšlikums būtu noteikt termiņu -11.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 11.oktobris. Nav. Paldies, pieņemts.

Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes. Mums ir trīs paziņojumi.

Ludmilai Kuprijanovai - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātei. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju pulcēties komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Lūdzu Eiropas lietu komisiju sanākt uz sēdi šajā starpbrīdī pulksten 10.40 Ārlietu komisijas telpās. Pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Gundaram Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Lūdzu visiem Revīzijas komisijas locekļiem, cik iespējams, satikties tūlīt, tiklīdz sākas pārtraukums, Revīzijas komisijas telpās, jo ir smags, steidzams jautājums. Lūdzu visiem, cik iespējams, ierasties.

Sēdes vadītājs. Jānim Kazākam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sapulcēties Baltajā zālē vai Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Jānis Bunkšs, Kārlis Druva, Oskars Grīgs... ir zālē. Guntars Grīnblats, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Normunds Pēterkops, Jānis Priedkalns, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. (Starpsauciens no zāles: "Pieprasām reģistrāciju!") Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1167, bet pamatdokuments ir nr.1371. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, nolēma ieteikt šādu attieksmi par attiecīgajiem priekšlikumiem. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pirmās nodaļas nosaukumā mainīt attiecīgos vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta pirmo nodaļu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 1.pantā izdarīt dažu vārdu izmaiņas. Arī tās guvušas atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā lietoto terminu daļā - jēdzienam "sertifikāts" ir dota jauna redakcija, šī jēdziena skaidrojums, un šo skaidrojumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas akceptēto termina "sertifikāts" jauno redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Otrajā lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotā termina "Zvērināto revidentu reģistrs" skaidrojumu - tur izdarīta dažu vārdu izmaiņa, kas komisijā ir guvusi atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šajā panta daļā? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotā termina "Latvijas Zvērināto revidentu asociācija" skaidrojumu. Komisija sadalīja šo priekšlikumu divās daļās un pirmo daļu, kurā ir attiecīgas vārdu maiņas, tā atbalstīja, bet otrajā daļā priekšlikumu par vārdu izslēgšanu, ko jūs redzat tabulā 2.lappusē, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju abām panta daļām? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotā termina "Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas norādījumi" skaidrojumu un vārdu izslēgšanu tajā. Šeit man gribētos atgādināt, ka likumā "Par grāmatvedību" otrajā lasījumā mēs tikko pirms sēdes pārtraukuma nobalsojām par to, ka grāmatvedības standartus nevar pieņemt Latvijas Zvērināto revidentu asociācija, un līdz ar to, manuprāt, komisijas priekšlikums - neatbalstīt - nebūtu loģisks kontekstā ar iepriekšējo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju panta devītajai daļai? Piedodiet, Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tikko jau Zīles kungs jums paskaidroja par iepriekšējo balsojumu par citu likumprojektu, kur tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, un šajā gadījumā viņš pats teica, ka komisijas priekšlikums par neatbalstīšanu ir jānoņem, tāpēc ir jābalso un jābalso ir par Juridiskā biroja priekšlikumu, un tad jau būs saskaņa abos likumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Es sapratu, ka jūs ierosināt šajā panta daļā atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, lai gan komisijas slēdziens bija šo priekšlikumu neatbalstīt. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Zīles kungs, lūdzu, komisijas vārdā.

R.Zīle. Tātad es atkārtoju, ka loģiski būtu šoreiz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kaut gan es gribētu vērst jūsu uzmanību uz esošās redakcijas otro turpinājumu: "Latvijas Republikas grāmatvedības standarti un revīzijas standarti". Līdz ar to šī situācija ir tāda, ka mēs uzticam Latvijas Zvērināto revidentu asociācijai tiesības pieņemt revīzijas standartus, pret ko neviens neiebilst, bet tajā pašā laikā pamatu, uz kura bāzes izdara revīzijas par grāmatvedības standartiem, mēs viņiem neuzticam. Taču tas neattiecas uz šo manu priekšlikumu, ka jābalso būtu par Juridiskā biroja priekšlikumu un ka līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nebūtu šoreiz atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, ja es pareizi sapratu, tad jūs noņemat šo priekšlikumu, un paliek spēkā tas, ka deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Jābalso! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu - 1.panta devīto daļu izteikt Juridiskā biroja iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, es lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu visus deputātus, kuri atrodas zālē un ārpus sēžu zāles, ieņemt savas vietas un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu, par izmaiņām 1.panta devītajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 8. Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Juridiskā biroja priekšlikums ir par 3.panta pirmo daļu, un ieteikto vārdu maiņu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3.panta izteikto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 4.panta pirmo rindkopu izteikt minētajā redakcijā, bet 1.un 6.punktā izslēgt attiecīgi vārdu "kuras". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.panta papildināšanu ar otro daļu minētajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - 7.pantā izslēgt vārdu "vienīgi" -, un šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu - 7.pantā izslēgt vārdu "vienīgi"? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 16.panta 2.punktā izslēgt vārdus "Latvijas Republikas grāmatvedības standartus", un atkal ir tā pati situācija, kas bija iepriekšējā gadījumā. Es tūlīt mēģināšu atgādināt, kurā pantā... nevis pantā, bet runājot par terminiem likumprojekta ievaddaļā par Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas norādījumu, kur atkal ir tāda situācija, ka šī Latvijas Zvērināto revidentu asociācija nav tiesīga pieņemt Latvijas Republikas grāmatvedības standartus, un šī situācija sasaistīta arī ar Grāmatvedības likumu, tāpēc būtu priekšlikums balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu, bet neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti pieprasa balsojumu vai piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam - izteikt 16.panta 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - likumprojekta 16.panta 2.punktā ieslēgt vārdus "Latvijas Republikas grāmatvedības standartus". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 9.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - vārdus "pârejas jautājumi" aizstāt ar vārdiem "pârejas noteikumi". Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu pārejas jautājumos? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - līdzšinējo pārejas jautājumu 1.punktu izteikt kā noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, izsakot tātad gala redakcijā, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja ieteikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt šo ieteikumu, izsakot šo normu, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Pēdējais Juridiskā biroja priekšlikums šajā likumā ir - pārejas noteikumus izteikt minētajā redakcijā, kura, kā jūs redzat, sastāv no diviem punktiem un diviem apakšpunktiem, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - pārejas noteikumus izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies, es lūgtu balsot par likumu "Par zvērinātiem revidentiem" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, termiņu par trešo lasījumu.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums būtu noteikt priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam līdz 11.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Zīles kunga nosaukto termiņu - 11. oktobris. Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Deņisovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs strādasim ar dokumentu nr.1373, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"" otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas, bet, tā kā, Deņisova kungs, mums šis ir otrais lasījums, tad mums jāizskata likumprojekts pa pantiem. Lūdzu!

O.Deņisovs. 1.pants - komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu Sociālo un darba lietu komisiju... Šeit ir norādīts, ka komisija priekšlikumus nav saņēmusi, bet, ja mēs paskatāmies tekstu, tad komisija pati redakcionāli ir precizējusi, un es tāpēc lūgtu katrā ziņā arī referentam uz to norādīt. Neviens priekšlikums nav no deputātiem vai no citām komisijām saņemts, bet pati komisija... Tur ir redakcionāls precizējums vai kaut kas cits ir izdarīts, un tāpēc es lūdzu uz to arī vērst uzmanību. Manuprāt, mums nebūs iebildumu, bet katrā ziņā precizitātei ir jābūt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Lūdzu, Deņisova kungs, ņemsim to vērā un skatīsim saskaņā ar iesniegtajiem... kaut vai minēsim redakcionālos labojumus likumprojekta pantos.

O.Deņisovs. 1.panta 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 1.panta 11.punktā.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 2.lappuse, Deņisova kungs, ja?

O.Deņisovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad 1.panta 11.punkts. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas iesniegto redakciju 1.panta 11.punktā? Nav. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 1.panta 14.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 1.panta 14.punkta redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 2.pantā komisija arī nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par likumprojekta 2.panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 4.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta 4.pantā iesniegto redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 4.panta 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deņisova kungs, par 4.pantu kopumā mēs jau esam vienojušies.

O.Deņisovs. 4.panta 2.3 un 3.2.punktā

Sēdes vadītājs. Deņisova kungs, es atkārtoju, ka pret 4.pantu kopumā deputātiem iebildumu nebija, un tāpēc tas ir pieņemts.

O.Deņisovs. 5.lappusē 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 6.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 10.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta redakciju arī nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 12.pantā nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Par 12.panta redakciju arī nav iebildumu. Pieņemts.

O.Deņisovs. 13.pantā arī nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 13.panta iesniegto redakciju neiebilst. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 14.pantā...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 14.panta redakciju nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. 15.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu. Nav. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. Komisija lūdz to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 2.oktobris. Nav. Paldies.

O.Deņisovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts "Par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Sergejam Žuravļovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Sergejs Žuravļovs ir dzimis 1947.gadā Ukrainā, dzīvo Rīgā no 1971.gada, no 1974.gada viņš ir strādājis Rīgas Medicīnas institūtā zinātniski pedagoģisko darbu. 1979.gadā viņš ir aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju un no 1992.gada ir medicīnas doktors. Viņš ir publicējis 52 zinātniskos darbus un pirmais Latvijā ir apguvis un ieviesis praksē intraoperatīvas ultrasonogrāfijas diagnostiskās metodes. Pašreiz strādā Rīgas pilsētas 7.slimnīcā aknu, žultsceļu ķirurģijā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu ir nosūtījusi to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Atvainojos! Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pasvītrojot domu, ka man absolūti nekas nav pret Žuravļova kungu kā personību zinātnē un kā cilvēku, es tomēr uzskatu par nepieciešamu pievērst kolēģu uzmanību tam, ka pilsonības piešķiršana "par īpašiem nopelniem" ir ieguvusi neveselīgu, satraucošu attieksmi sabiedrībā un arī deputātu vidū.

Es gribu šajā sakarā pievērst kolēģu uzmanību tam, kas ir šie "îpašie nopelni". Ja cilvēks godprātīgi strādā un izpilda savu pienākumu, tad tie vēl nav "îpaši nopelni". Es nenoliedzu, ka viņam vajag piešķirt pilsonību, bet tā ir jāpiešķir parastajā secībā, nevis "par īpašiem nopelniem". Īpaši nopelni ir tad, ja tie patiešām ir īpaši. Es varu minēt tikai dažus piemērus, kas, manā izpratnē, ir īpaši nopelni.

Teiksim, ja cilvēks ir glābis cilvēku, riskēdams ar savu veselību un dzīvību, tie ir īpaši nopelni. Šādā gadījumā parastie kritēriji vairs nav jāņem vērā un nav jāprasa, vai konkrētais cilvēks māk tādu vai citādu valodu un vai viņš ir apguvis tādu vai citādu profesionālu, teiksim, aspektu. Šie kritēriji vairs nav svarīgi. Šis ir īpašs gadījums, un ir jāpiešķir šī pilsonība. Mēs varam to piešķirt neatkarīgi no citām viņa kvalitātēm, jo viņš ir īpaši izcēlies.

Otrs tāds gadījums, kuru es saskatu kā īpašu Latvijas vēsturē, ir tas, ka nelatvieši, citu tautību cilvēki ļoti aktīvi iestājās par Latvijas neatkarību atmodas laikā, riskēdami ar savu karjeru, ar savu stāvokli. Lūk, tas ir īpašs gadījums, un par to mēs varam piešķirt pilsonību. Bet kā īpašu gadījumu nevar uzskatīt to, ka tādas vai citādas profesijas cilvēks godprātīgi izpilda to, kas ir katra profesionāla cilvēka pienākums. Lūk, es akcentēju šādu nostādni un ierosinu visām frakcijām tomēr, neskatoties uz negatīvo pieredzi 5.Saeimā, izstrādāt savas norādes - ja ne instrukcijas, tad norādes - par to, ko mums saprast ar "îpašiem nopelniem", lai mēs izbeigtu šeit tādu divdomīgu situāciju. Esmu pārliecināts par to, ka par visām frakcijām kopā mēs šādus vadmotīvus varēsim atrast attiecībā uz to, kas ir "îpaši nopelni".

Šai lietai ir arī otrs aspekts. Otrs aspekts, raugoties no to cilvēku puses, kuriem pilsonību piešķir "par īpašiem nopelniem". Ja, teiksim, vienam cilvēkam pilsonību piešķir par godprātīgu sava dienesta pienākumu izpildīšanu, formulējot arī tos kā īpašus nopelnus, ko tad lai saka tie tūkstoši, kas arī grib būt Latvijas pilsoņi un tikpat labi, tikpat godprātīgi izpilda savus pienākumus? Šeit ir atkal tas sindroms - citam aizlīst priekšā. Un, ja mēs šo sindromu atļaujam šeit, Saeimā, ko tad darīt zemākajās struktūrās?

Man ir tāds priekšlikums: frakcijām vajadzētu pārskatīt, lūk, šos jautājumus, izteikt savas domas par to, kas ir "îpaši nopelni", un tad attiecīgi iestrādāt likumā par pilsonību to lietu, un tikai tad, kad būs tādas aprises, turpināt pilsonības piešķiršanu "par īpašiem nopelniem", pagaidām atturēties no šāda soļa. Vēlreiz pasvītroju, ka man personīgi nav nekādu iebildumu - nedz kā pret cilvēkiem, nedz kā pret profesionāļiem - pret tiem cilvēkiem, kuri pateicoties tam, ka ir ar tādu vai citādu frakciju nodibinājuši kontaktus, šeit tiek izvirzīti, lai saņemtu pilsonību "par īpašiem nopelniem". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs! Vārds Viktoram Kalnbērzam - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu atbalstīt komisijas lēmumu un lūgt deputātus piešķirt Žuravļova kungam Latvijas pilsonību. Redziet, ja runājam par satraukumu mūsu sabiedrībā, tad man liekas, ka lielāku satraukumu rada tas, ka mēs zaudējam un varam vēl vairāk zaudēt intelektuālo potenciālu. Varbūt ne visi deputāti ir lietas kursā par to, ka Medicīnas akadēmijas Satversmē ir teikts, ka Latvijas Medicīnas akadēmijā pasniedzēji nevar būt cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi. Bija laiks, kad arī man pilsonība nebija piešķirta, es jau biju nodzīvojis Latvijā pusgadsimtu un aizstāvējis gan kandidāta, gan arī doktora disertāciju, man bija profesora tituls un akadēmiķa tituls, bet principā, ja es nebūtu saņēmis zilo pasi, man būtu jāšķiras no sava pamatdarba. Bija jau sagatavoti dokumenti, lai es varētu emigrēt uz citu zemi.

Ko mēs panāksim ar to, ka mūsu zinātniskie kadri nebūs Latvijas pilsoņi? Mēs panāksim to, ka tie kadri aizies no mūsu valsts. Mēs kārtējo reizi būsim zaudētāja lomā. Es uzskatu, ka mums, Saeimai, ir jārūpējas par sava intelektuālā potenciāla saglabāšanu, un es aicinu visus deputātus balsot par pilsonības piešķiršanu Žuravļova kungam.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs jaucam divas dažādas lietas. Viena lieta ir tā, ka nepamatoti stingra pilsonības piešķiršanas "latiņa" rada tās briesmas, par kurām nupat runāja Kalnbērza kungs.

Otrkārt. Ir briesmas, ka galu galā radīsies divkopienu valsts. Tā ir pavisam cita tēma. Tēma ir par to, ka... manuprāt, pilsonības piešķiršana ir visaugstākais apbalvojums, ko valsts var sniegt kā sava veida pateicību cilvēkam. Ja mēs šodien gribam piešķirt pilsonību "vajadzīgajiem" cilvēkiem, kā tas izskanēja cienījamā profesora runā, tad tas man rada lielas bažas. Šodien "vajadzīgajam" cilvēkam ir jāpārkāpj satiksme, ir jājoņo mežonīgā ātrumā ar automašīnu, un, pat sabraucis cilvēku, viņš var saņemt tikai četrus gadus nosacīta soda. "Vajadzīgais" cilvēks šodien, neprazdams pat rakstīt latviešu valodā... Apskatieties, lūdzu, autobiogrāfijas un citus dokumentus! Cik līdzīgi rokraksti pēkšņi ir mūsu pilsonības kandidātiem! Var apiet likumu ar to, ka tas cilvēks ir ļoti vajadzīgs valstij. Es domāju, ka, ja šeit būtu tiesas sēde, tad... tiesu praksē ir tāds paņēmiens kā blakuslēmuma izsniegšana. Acīmredzot ir jāpadomā, lai nebūtu to seku, par kurām runāja Kalnbērza kungs, - ka "vajadzīgie" cilvēki aizbrauc no valsts, neieguvuši pilsonību, - bet nekādā gadījumā šajā veidā ārpus kārtas par "varonību" (es to visu lieku pēdiņās) nevarētu saņemt pilsonību. Tās ir divas dažādas lietas.

Man ļoti negribētos, ka mēs, Saeima, kļūtu saistīti ar to jēdzienu, ko savulaik valodnieki un arī Lagzdiņa kunga vadītā komisija atšifrēja ar nosaukumu "korupcija" un "korumpētība". Viena šā vārda nozīme ir "bût atkarīgam", "bût sabojātam", "bût salauztam". Latvijas likumdevējs - Saeima - nedrīkst būt korumpēts.

Es atceros, kā pirms pāris nedēļām gandrīz vai visus deputātus gribēja korumpēt visprastākajā veidā - dodot kukuli. Un tas kukulis bija ļoti vienkāršs - ielūgums uz spēli un iespēja nofotografēties kopā ar hokejistiem. Arī to var uzskatīt par korumpētības paņēmienu. Un varbūt tieši tas arī, manuprāt, pielika punktu: ja valstij pat varbūt ļoti vajadzīgi cilvēki grib ar šādām metodēm iegūt pilsonību, tad es varu balsot tikai "pret", uz ko arī aicinu savus kolēģus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu, bet pie tā, ko teica Liepas kungs, piebildīšu, ka, manuprāt, mēs šeit ļoti bieži runājam par šiem kritērijiem. Manuprāt, ir neiespējami izstrādāt kritērijus pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, jo tā ir katra deputāta iekšēja... katra deputāta individuāla lieta. Vai mēs varam šādus kritērijus noformulēt, teiksim, sportā? Labi, tas, kurš ir kļuvis par olimpisko čempionu vai ieguvis pirmās trīs vietas... labi, tas būtu noteikts kritērijs. Bet tanī pašā laikā varbūt kāds cits sportists ir ieguvis 4.vietu, parādījis izcilu raksturu, nodemonstrējis savu izturību, varbūt pat varonību un tā tālāk.

Mākslā mēs esam piešķīruši pazīstamiem māksliniekiem pilsonību par īpašiem nopelniem dažādās sfērās - tēlotājmākslā, mūzikā un tā tālāk. Vai tiešām attieksmē pret mākslas, pret šīs sfēras, pārstāvjiem var būt kādi noteikti kritēriji? Vai var pateikt kritēriju? Vienam varbūt tā glezna patīk, otram - nepatīk. Vienam tā mūzika patīk, otram - nepatīk. Vienam varbūt vispār ērģeļmūzika nepatīk, otram - patīk. Vai var būt kādi strikti izstrādāti kritēriji sekmēm? Komisijā mēs daudz esam galvas lauzījuši, diemžēl pie vienota kopsaucēja neesam nonākuši.

Arī šoreiz es neaicinu tāpēc... ņemot vērā, ka tā ir katra deputāta... es domāju, nevis frakcijas, bet katra deputāta tīri individuāla lieta - balsot un individuāli izteikt savu attieksmi. Un nevar šeit, Liepas kungs, vilkt paralēles Žuravļova kunga darbam ar sētnieces darbu, jo Latvijā šobrīd nav tāda situācija, ka šobrīd kāds sētnieks pirmais būtu izdomājis, ka ir jātīra ielas. Bet Žuravļova kungs... šajā anotācijā, ko ir iesnieguši veselības sfērā strādājošie, taču ir rakstīts, ka viņš ir pirmais, kas ir attiecīgo ārstēšanas metodi pielietojis Latvijā. Viņš ir pirmais, kas ir uzrakstījis disertāciju par attiecīgo tēmu. Viņš ir pirmais tātad. Pirmais un vienīgais. Un es domāju, ka tas ir kaut kas īpašs, jo viņš ir parādījis, ka viņš ir īpaši spējīgs, īpaši talantīgs ārsts.

Es vēlreiz atkārtoju: es neaicinu balsot ne par, ne pret. Es neaicinu. Tā ir katra deputāta personīgās attieksmes lieta, katram ir savs uzskats, vai viņš ir tiešām pelnījis vai ne... Es domāju, ka tas ir tīri subjektīvi. Starp citu, Trīszvaigžņu ordenis ir piešķirts, man liekas, trīs vai četras reizes vairāk nekā pilsonība par īpašiem nopelniem. Un, arī lemjot par Trīszvaigžņu ordeņa piešķiršanu, izpaužas šis subjektīvisms, un arī mani personīgi ļoti daudzi šie ordeņa nesēji neapmierina, mani neapmierina, ka viņi nes šo ordeni, bet acīmredzot cilvēki, kas ir šā ordeņa domē, šādu savu subjektīvo attieksmi ir izteikuši un viņiem ir licies, ka šiem cilvēkiem ir šie nopelni. Tāpēc jau mūs tauta ir ievēlējusi, lai mēs katrs nestu šo atbildības nastu un katrs spētu pieņemt lēmumu, jo, kā es vēlreiz atkārtoju, šeit nav tā, ka tās būtu kaut kādas frakciju vēlēšanās vai intrigas. Frakcijā "Latvijas ceļš" nekad (es atkārtoju - nekad) nav pieņemts kāds obligātais balsojums šajā jautājumā. Tā ir bijusi katra deputāta individuālas brīvas gribas izpausme. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mani uztrauc neloģiskie izteicieni. Ja šeit, kā Ābiķa kungs teica, nav iespējami kritēriji vērtēšanā, vai piešķirt izņēmuma kārtā par sevišķiem nopelniem pilsonību, tad mums ir jāatzīstas, ka mēs šobrīd strādājam bez kritērijiem, bez apzināta vērtējuma tātad. Tad es nesaprotu, kādā veidā tad mēs varam vērtēt šobrīd... ne jau konkrēti Žuravļova kungu, man pret viņu nav nekas... Bet, ja nav iespējami kritēriji, līdz ar to nav iespējama vērtēšana. Es nezinu, kā tad mēs strādājam, Ābiķa kungs?!

Un tāpēc es atbalstu Imanta Liepas priekšlikumu, ka jāizbeidz šo sevišķo nopelnu piesaukšana tad, kad mēs nevaram saprast - kādi ir tie sevišķie nopelni. Un jāievieš normālā likumdošanā par pilsonības piešķiršanu atsevišķi pilsonības paātrinātas piešķiršanas gadījumi attiecībā uz atsevišķiem cilvēkiem. Un tur kritērijiem noteikti jābūt. Un viens no kritērijiem noteikti ir valodas zināšana. Un tādi kritēriji var būt tiešām vairāki un ir nepieciešami vairāki. Nevis šitā, piedodiet par tādu žargonu, "uz dullo"... Nu kā var Saeima kaut ko piešķirt vai pieņemt "uz dullo"?! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Pirms lietas izlemšanas gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu, kurā viņš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu lūdz atlikt jautājuma izskatīšanu par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tātad atlikt. Vai par vai pret šo Čerāna kunga iesniegumu kāds vēlas runāt?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau mēs šodien pārliecinājāmies, jautājums ir sākts izskatīt, un jautājumu pārtraukt izskatīt un atlikt var tikai pēc 20 deputātu priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 136.pants skan šādi: "Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam." Ðī Kārtības ruļļa norma ir izpildīta.

Ja neviens "par" vai "pret" ðo jautājumu nevēlas runāt, lūdzu zvanu un balsosim par Kārļa Čerāna priekšlikuma izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 12. Priekšlikums netiek izskatīts. Tādēļ mums jāizlemj jautājums par pilsonības piešķiršanu Sergejam Žuravļova kungam.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par cik šeit izskanēja jautājums par pilsonības jautājumu vispār, es gribētu arī izteikties par šo jautājumu vispār. Proti, ja reiz ir vai nu Valsts prezidenta, Ministru kabineta, piecu deputātu, frakcijas vai komisijas priekšlikums, Pilsonības likuma izpildes komisijai ir obligāti jāizskata šis priekšlikums. Pēc tam neatkarīgi no tā, vai ir pozitīvs vai negatīvs lēmums, mēs virzām šo jautājumu tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē. Par cik, kā Liepas kungs izteicās, gan sabiedrībā, gan deputātu vidū ir izskanējušas bažas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem - un tam es pilnīgi piekrītu, - nu neparakstiet šāda veida priekšlikumus! Ja komisijai nebūs darba, mēs, goda vārds, neapvainosimies. Jo visi tie priekšlikumi, kas ir izskatīti šīs Saeimas laikā, ir iesniegti tikai ar deputātu parakstiem. Nav ne Valsts prezidenta, nav ne Ministru kabineta iesniegtu priekšlikumu. Tā ka tas viss ir atkarīgs no mums pašiem.

Bet jautājumā konkrēti par šo gadījumu es aicinu balsot atkarībā no tā, kāda jums pašiem ir pārliecība, vai nebalsot, ja to prasa jūsu pārliecība.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 7. Sergejs Žuravļovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir mūsu šīsdienas darba kārtības sestās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" jautājums - likumprojekts "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt projektu saskaņā ar tabulu, es gribētu teikt dažus īsus komentārus.

Kā jūs atceraties, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo projektu sagatavoja otrajam lasījumam šā gada maijā. Sagatavotais projekts izsauca lielu rezonansi tiklab no priekšlikumu iesniedzēju puses, kā arī no starptautisko cilvēktiesību institūciju puses, un komisija uzskatīja par iespējamu un nepieciešamu lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai sabalansētu dažādus viedokļus. Tas, komisijasprāt, šobrīd ir izdevies.

Otrais, ko es gribētu teikt: šis projekts šādā līmenī un arī Cilvēktiesību biroja darbs, šis modelis, kāds top veidots Latvijā, tiek no EDSO, ANO Cilvēktiesību augstā komisāra un Eiropas padomes ekspertu viedokļa vērtēts kā ieteicamais paraugs visām Austrumeiropas valstīm.

Godātie kolēģi! Pēdējais, ko es šajā gadījumā gribētu teikt, ir tas, ka, pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mēs uzaicinājām visus priekšlikumu autorus, bet neviens no viņiem rakstiski neatsauca savus iepriekšējos priekšlikumus, tāpēc mums nebija tiesību tos neiekļaut tabulā, un mēs būsim spiesti tos izskatīt pa vienam. Bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savus priekšlikumus ir formulējusi otrajā ailē - tādus, kādus tā vēlas likt priekšā balsošanā. Ļoti lūdzu - uzmanīgi sekosim līdzi tabulai! Un ar jūsu atļauju mēs varam ķerties pie likumprojekta otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, atkārtoju, ka strādājam ar dokumentu nr.1293. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. 1.pants. 1.pantā ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Aigara Jirgena priekšlikums - svītrot panta pirmajā daļā vārdus "un citiem Latvijas Republikas likumiem". Komisija izskatīja divus viedokļus. Viens viedoklis bija tāds, ka daudzos mūsu likumos - un tas ir tiesa - ir nesakritības ar tām cilvēktiesību sfēras konvencijām, ko mēs esam parakstījuši, tādēļ automātiski rakstīt, ka vadās pēc visiem likumiem, it kā nebūtu loģiski.

Otrs viedoklis (saskaņots ar juristiem, arī ar Juridisko biroju) bija tāds, ka apstākļos, kad mums jau strādā Satversmes tiesa, kura ir augstākā instance, kas izvērtē likumu atbilstību Satversmei... kā arī tas, ka mēs deleģējam tālāk tekstā Cilvēktiesību birojam tiesības izvērtēt šo atbilstību konvencijām... komisija uzskatīja, ka nav loģiski Cilvēktiesību birojam savā darbā vadīties tikai pēc Satversmes un konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem. Komisija tādēļ šo priekšlikumu noraidīja, un jūs redzat redakcijā, ka birojs vadās pēc Satversmes, konstitucionālā likuma un citiem Latvijas Republikas likumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzturu spēkā šo savu priekšlikumu un aicinu par to balsot. Manuprāt, Seiksta kungs mazliet neprecīzi šeit izteicās, jo cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības ir noteiktas, pirmkārt, starptautiskajās cilvēktiesību normās, kas ir ietvertas dažādās starptautiskajās konvencijās. Šo domu es neapstrīdu, un tas arī pēc mana priekšlikuma šajā redakcijā paliek.

Otrkārt, tas ir tātad noteikts Satversmē un, treškārt - konstitucionālajā likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām. Šie ir trīs tādi, teiksim, aspekti, un šajos trijos aspektos šīs cilvēktiesību normas ir izteiktas izsmeļoši. Nevar būt neviena tāda norma, kas neparādās vai nu starptautiskajos dokumentos, vai Satversmē, vai konstitucionālajā likumā. Kādā no šiem juridiskajiem dokumentiem tam ir obligāti jāparādās, pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Un vienkārši šis papildinājums "un citiem Latvijas Republikas likumiem" rada juridisku nesakārtotību un jucekli. Ja cilvēktiesību jomā netiek ievēroti citi likumi, tad vienlaicīgi tiek pārkāptas vai nu starptautiskās normas, vai tiek pārkāpta Satversme, vai tiek pārkāpts konstitucionālais likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem.

Tādēļ es vēlreiz lūdzu tomēr ievērot šo precizitāti un balsot par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi un kolēģi deputāti! Ja jūs uzmanīgi iepazināties ar tabulu un ar nākamo priekšlikumu - ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikumu -, tad redzējāt, ka ārlietu ministra priekšlikums ir analogs deputāta Aigara Jirgena priekšlikumam. Arī ārlietu ministrs aicina noteikt tādu kārtību, ka Cilvēktiesību birojs rūpējas par to, lai Latvijā pilsoņu un cilvēku tiesības atbilstu mūsu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, Satversmei un atbilstošajam konstitucionālajam likumam, nevis pārējiem likumiem.

Godātie kolēģi! Es gribētu ļoti pragmatiski pamatot šo ārlietu ministra un Aigara Jirgena priekšlikumu. Ja mēs uzdosim Cilvēktiesību birojam tik plašas funkcijas, proti, rūpēties, kā tiek ievēroti visi pārējie likumi, tad tās jaukās meitenes, kas šobrīd strādā Cilvēktiesību birojā, vienkārši fiziski nespēs šo darbu veikt un kārtējo reizi mēs mūsu valstī būsim izveidojuši valsts institūciju, kurā sākumperiodā griezīsies ļoti daudz cilvēku, kuri būs neapmierināti ar to, kā tiek risināti dzīvokļu jautājumi, sociālie jautājumi un daudzi un dažādi citi jautājumi, kuriem nav nekādas saistības ar vispārpieņemtajām cilvēktiesībām, kā to izprotam mēs, juristi un starptautisko tiesību speciālisti, un tādējādi Cilvēktiesību birojs sākotnējā periodā būs pārslogots, un pēc pāris mēnešiem cilvēki tajā vairs vispār negriezīsies, jo uzskatīs, ka Cilvēktiesību birojs neko reālu nevar izdarīt. Tādēļ es gribētu, lai mūsu valstī iedibinātos tāda kārtība, ka valsts iestādes un valsts amatpersonas uzņemtos veikt tādas funkcijas, kuras neveic citas institūcijas, un to, kā tiek ievēroti citi likumi, - to pārbauda dažādas citas inspekcijas, valsts iestādes, tiesas un nav šie jautājumi jārisina Cilvēktiesību birojam. Tādēļ es arī aicinu atbalstīt Aigara Jirgena un ārlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šajos priekšlikumos, kurus ir izteikuši ārlietu ministrs un Jirgena kungs, ir zināma loģika. Loģika slēpjas tieši tajā aspektā, ka tas tiešā veidā skar Cilvēktiesību biroja funkcijas, ar kādām mēs apveltām šo institūciju, un īstenībā šī Cilvēktiesību biroja funkcija būtu, vadoties pēc konstitūcijas, starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un mūsu konstitucionālā likuma, rūpēties par to, lai citos likumos, šajos pamatdokumentos iekļautās normas tiktu ievērotas un respektētas. Tātad - lai citi likumi nenonāktu pretrunā ar šiem pamatdokumentiem, kuros šīs cilvēktiesību normas ir deklarētas. Un, ja šāda pretruna rodas starp šiem pamatdokumentiem, starp konstitūciju un kādu citu likumu, tad viņiem uz šo pretrunu ir jānorāda, viņiem tas ir jādara zināms sabiedrībai, par to ir jārunā. Un arī tad, ja kāds no likumiem, kāds speciālais likums, neveicina cilvēktiesības un ja būtu šeit iespēja kādā noteiktā likumā šīs cilvēktiesības veicināt, kas izrietētu no konstitūcijas vai no konstitucionālā likuma, vai no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, - tad arī šādā aspektā Cilvēktiesību birojam būtu jādod savas rekomendācijas. Bet nekādā gadījumā nav jāvadās pēc viena likuma, kur - vienkārši pat tīri teorētiski pieņemot - var būt pretrunas un kur nav ievēroti šie cilvēktiesību principi.

Tāpēc es, saskatot šeit loģiku, atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Komisijas vārdā - Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es komentēju komisijas nostādni, nevis savu personīgo, tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jirgena kunga priekšlikums pilnībā sakrīt ar ANO augstā komisāra jeb padomnieka ieteikumiem. Jirgena kunga priekšlikums sakrīt arī ar citu starptautisko institūciju, cilvēktiesību institūciju, priekšlikumiem. Es vēlreiz atkārtoju, ka es izteicu komisijas, nevis savas domas.

Un pēdējais. Satversmē, godātais kolēģi, nav cilvēktiesību sadaļas. Tur ir tikai vēlēšanu tiesības. To es saku vienkārši kā komentāru. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu - svītrot likumprojekta 1. panta pirmajā daļā vārdus "un citiem Latvijas Republikas likumiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 6. Jirgena kunga priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

A.Seiksts. Paldies. Otrais ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums. Es atturēšos no komentāriem, jo viņa priekšlikums ir pieņemts pilnā redakcijā, izņemot to, ka komisijas redakcijā ir minēti arī citi likumi. Es lūdzu balsot. Faktiski mēs esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kurš skan šādi: "Birojs ir neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizācijā." Komisija to daļēji pieņēma, papildināja ar vēl vienu teikumu, ko deputāti redz tabulā. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Birkava kunga priekšlikumu par šo panta daļu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums jau ir iekļauts jums redzamajā tabulā, un tad komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 2. pants. Deputāta Brūvera priekšlikums izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā: "izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu". Komisijasprāt, šāda redakcija sašaurina biroja kompetenci, jo tad iznāk, ka kolektīvas sūdzības vai cita rakstura sūdzības birojs neizskata. Komisija noraidīja šādu redakciju un pieņēma lēmumu rakstīt "jebkuru sūdzību".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav? Un Brūvera kungs neuztur savu priekšlikumu spēkā un neprasa balsojumu? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums: "pçc savas iniciatīvas noskaidrot iespējamā cilvēktiesību pārkāpuma faktus". Ja kolēģi lasa ceturto daļu, tad redz, ka tas ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Un iesnieguma autoram? Arī viņam iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums uzskatīt 4. punktu par 5. punktu un izteikt šādā redakcijā: "veikt cilvēktiesību situācijas izpēti valstī, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu...," un tūlīt iekavās ir atšifrējums, "(bērnu, personu ar fiziskām vai psihiskām novirzēm un citu iedzīvotāju grupu) intereses". Komisija konceptuāli pret to neiebilda, bet komisijai bija iebildumi pret atšifrēšanu, jo mazaizsargāto grupu ir krietni vairāk, un tādēļ uzskaitīt šīs un neuzskaitīt citas, un - vēl jo vairāk - atstāt redakcijā vārdus "un citu" komisija neuzskatīja par loģisku un šo uzskaitījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Un iesniedzējs arī neprasa balsojumu? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais - deputāta Brūvera priekšlikums - uzskatīt 5.punktu par 6. punktu un papildināt ar vārdiem "veikt pētījumus un". Komisija šādu redakciju neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Vai iesnieguma autors neuztur spēkā prasību balsot? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais deputāta Brūvera priekšlikums - izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt ziņojumu ar ieteikumiem cilvēktiesību normu pilnveidošanai un citu pasākumu veikšanai, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu Latvijas likumdošanas aktos noteikto cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pildītu Latvijas saistības cilvēktiesību normu ievērošanā". Komisija to šādā redakcijā nepieņēma, bet šīs normas ir iestrādātas citās panta daļās, citos punktos - gan par atskaiti, gan par biroja kompetenci iesniegt priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto redakciju šajā panta daļā? Nav. Un Brūvera kungs arī balsojumu neprasa. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Brūvera priekšlikums 8. punktu papildināt ar tekstu šādā redakcijā: "rîkot atklātas sēdes cilvēktiesību situācijas izskatīšanai un novērtēšanai atsevišķās jomās". Komisija neuzskatīja par iespējamu šādā redakcijā to akceptēt tādēļ, ka atklātās sēdes dažos apstākļos varētu būt reprezentācijas vai izrādīšanās... Cilvēktiesību birojs drīkst rīkot gan atklātas, gan neatklātas sēdes un pasākumus, un komisija neuzskatīja par nepieciešamu akcentēt atklātumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 2. panta šo daļu? Piekrīt. Deputāts Brūvers neuztur spēkā savu priekšlikumu un neprasa balsojumu? Pieņemts. Paldies.

A.Seiksts. Nākamais. Ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums izteikt panta 4. punktu šādā redakcijā: "pçc savas iniciatīvas veikt cilvēktiesību ievērošanas situācijas izpēti valstī..." - un tālāk kā tekstā. Daļēji pieņemts atsevišķos punktos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Birkava kunga priekšlikumu izteikt panta 4. punktu viņa iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Jirgena priekšlikums svītrot panta 4. punktā vārdus "it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu". Komisija neuzskatīja par iespējamu šādā redakcijā to akceptēt viena apstākļa dēļ. Cilvēktiesību birojam savā darbā ir jāaizsargā visu Latvijas iedzīvotāju (es pasvītroju - iedzīvotāju) cilvēktiesības. Akcentēt mazaizsargātās grupas komisija iesaka tādēļ, ka viena lieta ir aizstāvēt brīvā tirgus vai biznesa pārstāvju intereses un otra lieta ir invalīdu, bērnu, pensionāru intereses, un tāpēc mēs lūdzam Saeimu atbalstīt to, ka birojam savā darbā tomēr uzsvars jāliek uz tām iedzīvotāju grupām, kas tiešām ir mazaizsargātas vai pat neaizsargātas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir svītrot šo teikuma daļu tieši tāpēc, ka tā neko nepasaka, jo šeit nav definēts, kas ir šīs mazaizsargātās grupas. Šeit pat nav pateikts, ka tās ir sociāli mazaizsargātās grupas, un principā būtu divas iespējas, kādā veidā šeit rīkoties. Viena iespēja - dot izsmeļošu uzskaitījumu, lai birojam tiešām ir skaidrs, kas viņam ir īpaši jāaizsargā pretstatā visiem pārējiem un kas nav. Vai arī jāsvītro šī deklaratīvā frāze, kas absolūti neko nenozīmē un arī nepasaka, kādas tad ir šīs prioritātes. Un otrām kārtām tomēr, manuprāt, ir svarīgs princips, ka šiem birojiem ir jāveic cilvēktiesību izpēte visās jomās, nenosakot kaut kādas atsevišķas prioritātes, turklāt šādā ārkārtīgi neskaidrā, dažādi tulkojamā veidā, tāpēc es aicinu balsot par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Seiksta kungs - lūdzu!

A.Seiksts. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - izslēgt 2.panta 4.punktā vārdus "it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums - izteikt 2.panta 6.punktu šādā redakcijā: ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu un reizi ceturksnī ziņojumus par cilvēktiesību ievērošanas situāciju valstī... un tālāk kā tekstā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, tas ir pilnīgi pieņemts hronoloģiskā ziņā, redakcionālā ziņā pārveidojot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Autoram? Arī nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija pieņēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nākamos priekšlikumus, kas izteikti šajā redakcijā, kas jums ir redzama pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem - papildināt 2.pantu ar jaunu 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 3.pants - "Biroja direktors". Ārlietu ministrs Valdis Birkavs ierosina sekojošu šī panta otrās daļas redakciju: "Biroja direktoru atbrīvo jeb atlaiž no amata Saeima pēc vismaz 1/3 deputātu ierosinājuma ar vienkāršu balsu vairākumu." Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piekrīt tam, ka biroja neatkarības dēļ šāda procedūra varētu tikt īstenota, taču tā nonāk pretrunā ar Saeimas kārtības rulli, un tāpēc radīt likumā iepriekš kolīziju... Šāda procedūra citos likumos nav paredzēta, tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vadījās arī pēc tā, ka pie jebkura iesniedzēju skaita jautājumu izšķir vienkāršs balsu vairākums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 3.panta redakciju šajā daļā iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Ārlietu ministra Valda Birkava nākamais priekšlikums - izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatalgai." Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepiekrita šādam vērtējumam divu iemeslu dēļ. Pirmais - tīri ētiski un loģiski vienā kontekstā biroja direktora salīdzināšana ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju var radīt psiholoģiskus pārpratumus, jo birojs nav tiesas iestāde. Un otrais. Es ļoti lūdzu kolēģus ieklausīties sekojošā argumentā: ja mēs gribam biroja priekšgalā... šādas institūcijas priekšgalā, kurai jākļūst par visu Latvijas iedzīvotāju aizstāvētāju un kurai ir ārkārtīgi liela nozīme starptautiskā apritē, bet it īpaši mūsu Latvijas valsts interešu aizstāvēšanā pret nepamatotiem uzbrukumiem no Austrumiem - runāsim pilnīgi atklāti -, ja mēs gribam šīs institūcijas priekšgalā redzēt cilvēku, kas spēj vadīt šo nozīmīgo institūciju, tad mēs uzskatījām par nepieciešamu pielīdzināt ministra algai. Es jums, kolēģi, varu teikt, ka biroja direktora meklēšanas darbs nav pārtrūcis, mēs tikai nemēģinām viņu afišēt presē, taču man ļoti nopietni un atbildīgi cilvēki, juristi, sabiedrībā pazīstami cilvēki, ir teikuši, ka šīs funkcijas, šo darba apjomu, šo darbu, kam ir starptautiska nozīme, viņi, būdami juristi, negribētu uzņemties šo milzīgo darbu, ja privātpraksē var nopelnīt trīsreiz un četrreiz vairāk. Es ļoti gribētu, kolēģi, lai jūs vadītos - un tās ir arī komisijas domas - pēc tā, kāda nozīme perspektīvā šai institūcijai ir jāatvēl. Es ļoti gribētu lūgt jūs, kolēģi, atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Birkava kunga priekšlikumu - izteikt panta sesto daļu viņa iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to paliek Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - sesto daļu izteikt sekojoši.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. 5.pants - "Biroja kompetence sūdzību izskatīšanā". Deputāta Andreja Panteļējeva priekšlikums - izteikt pirmo daļu sekojošā redakcijā: "Biroja direktors apstiprina instrukciju par likumā minēto individuālo sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas kārtību." Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šādā redakcijā to nav pieņēmusi tādēļ, ka mums ir likums par sūdzību, iesniegumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Šajā likumā viss ir reglamentēts, kā jāizskata, kad jāizskata, kādā laikā, un neviens neliedz direktoram izdot savu instrukciju šī likuma ietvaros, tāpēc mēs tomēr gribētu nenonākt pretrunā vai kādā neizpratnē ar spēkā esošajiem likumiem. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas viedokli - izteikt 5.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā? Komisijas viedokli attiecībā uz deputāta Panteļējeva iesniegto priekšlikumu. Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais deputāta Panteļējeva priekšlikums - papildināt 5.panta sesto daļu šādā redakcijā: "Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai liecinieku, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai." Komisija pieņēma šo priekšlikumu, vienīgi vārdu "liecinieku", kam ir specifiska nokrāsa, aizstāja ar vārdiem "citu personu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Aigara Jirgena priekšlikums - izslēgt panta otrajā daļā vārdus "kâ arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem". Komisija nav pieņēmusi šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens vēlas runāt - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Šeit būtībā ir tā pati problēma, kas 1.pantā, kad mēs izskatījām manu priekšlikumu, jo šeit parādās it kā komisijas interpretācijā iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi, kuri nav reglamentēti nedz starptautiskajos dokumentos, nedz arī nacionālajā likumdošanā. Manuprāt, šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav iespējami, jo, kā jau es minēju, runājot par 1.pantu, cilvēktiesības ir izsmeļoši noteiktas vai nu starptautiskajās konvencijās, vai arī mūsu likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem. Tāpēc, lai novērstu šeit iespējamās neskaidrības un nepareizu interpretāciju, es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Seiksta kungs arī nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu - izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus "kâ arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais deputāta Jirgena priekšlikums - izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: "Birojs neizskata sūdzību, ja tās izskatīšana saskaņā ar likumdošanas aktiem piekrīt citām valsts vai pašvaldību institūcijām (amatpersonām) vai arī tiesu iestādēm..." tālāk kā tekstā. Komisija nav pieņēmusi šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Tādu sūdzību būs ārkārtīgi daudz par to, kas piekrīt kādai institūcijai, un, pieņemot šo redakciju, mēs biroja kompetenci sašaurinām līdz minimumam. Tādam birojam, kurš ir ierobežots izskatīt sūdzības, būs ļoti grūti realizēt savu kompetenci. Es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas nostāju, jo es vēlreiz atkārtoju, ka tas, par ko kāds būs sūdzējies, ļoti viegli mūsu likumdošanā atradīs piemērus, ka tas jau piekrīt citai institūcijai, un līdz ar to birojam faktiski zūd viņa loma. Ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Šeit, protams, sava loģika tam, ko teica komisijas priekšsēdētājs, gan ir, bet sava loģika ir arī maniem priekšlikumiem. Katrā ziņā es aicinātu balsot šo priekšlikumu pa daļām - par 1.punktu un par 2.punktu atsevišķi, jo, manuprāt, 2.punkts būtu tomēr neapstrīdams. Ja kādā lietā ir stājies spēkā likumīgs tiesas spriedums, tad to nevarētu vairs apstrīdēt nekādās citās institūcijās, ieskaitot arī Cilvēktiesību biroju, jo Cilvēktiesību birojs tomēr nevarētu būt pāri visai mūsu tiesas sistēmai, ieskaitot, teiksim, Augstāko tiesu. Tas būtu absolūti neloģiski. Un, protams, 1.apakšpunkts ir diskutējams, bet mana motivācija, kādēļ es to iesniedzu, bija tāda, ka nevajadzētu apgrūtināt šo biroju ar tādiem jautājumiem, kas neattiecas uz cilvēktiesībām un kas reāli ir citu iestāžu un institūciju kompetencē. Šāda bija šā priekšlikuma būtība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo priekšlikumu, kā šeit jau tabulā ir norādīts, balsot pa daļām un atbalstīt otro deputāta Jirgena priekšlikumu. Tātad atbalstīt normu, kas nosaka, ka nav izskatāma sūdzība, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā, administratīvajā lietā, kas vērsts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs!. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā Seiksta kungs, lūdzu.

A.Seiksts. Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Man tad ir jāpapildina komisijas komentāri vēlreiz. Es ļoti aicinu atbalstīt komisijas nostāju sekojošu apsvērumu dēļ. Par pirmo daļu es jau izteicos. Ja birojs strādās tā, kā mēs to gaidām, tad viņš nebūs patīkams, un visi, kas par kaut ko sūdzēsies, meklēs ieganstus no rīta līdz vakaram, lai atrastu, kādēļ šo sūdzību neizskatīt birojā. Otrais arguments. Godātie kolēģi, birojs pēc tiesas sprieduma nelems par lemjošu daļu, biroja kompetencē nav pārskatīt tiesas spriedumu, bet biroja pienākums ir sniegt cilvēkam metodisku palīdzību, kā viņam rīkoties. Ļoti daudzi cilvēki... es to zinu, jo tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādāju jau septīto gadu... ļoti daudzi, vairākums cilvēku nezina, kā rīkoties, un tad birojs sniedz šo konsultāciju, nevis pārskata tiesas spriedumu. Par to nav runas.

Pie mums atnāk cilvēki pēc tiesas spriedumiem - pēc politiskiem, ekonomiskiem un dažādiem citiem tiesas spriedumiem -, atnāk, un mēs vienkārši komentējam: šajā gadījumā jūs, cienītais kungs, neko nevarat darīt, šajā gadījumā jūsu tiesības ir tādas un tādas. Un kaut vai šī skaidrojošā elementa dēļ es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas viedokli, ja iesniedzējs lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi! Balsosim saskaņā ar autora un deputāta Lagzdiņa ieteikumu šos priekšlikumus pa daļām.

Tātad vispirms balsosim Jirgena kunga priekšlikumu - izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: "Birojs neizskata sūdzību, ja..." tātad pirmo priekšlikuma daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 19. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim deputāta Jirgena priekšlikuma otro daļu, kura sākas: "... ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt panta trešo, ceturto un piekto daļu un izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai." Šis mūsu priekšlikums sasaucas ar deputāta Panteļējeva priekšlikumu un arī ar likumu par sūdzību un iesniegumu izskatīšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu - izslēgt trešo, ceturto un piekto panta daļu un izteikt jauno trešo daļu iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 5.lappuse 6.pants. Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Ārkārtīgi nopietns. Lūdzu, kolēģi, ieklausieties tiklab redakcijā, kā komentārā: "Birojam ir tiesības..." Runa ir par panta pirmo un otro daļu. "Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes un fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām varētu būt zināma informācija attiecībā uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu." Komisija šo priekšlikumu pieņēma tikai daļēji un izņēma vārdu "fiziskajām". Es komentēšu komisijas nostāju.

Ja biroja direktors ir pārliecināts, ka kādai amatpersonai valsts vai pašvaldību institūcijā ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem vai arī viņa ir vainīga šo pārkāpumu pieļaušanā, tad valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī juridisko personu pienākums ir sniegt pilnu informāciju un nest atbildību. Taču attiecībā uz fiziskajām personām, ja pielieto šo metodi, ka pieprasa informāciju, par kuras nesniegšanu pēc tam stājas spēkā Administratīvo pārkāpumu kodekss, zināmos gadījumos tas var, komisijasprāt, pārvērsties par cilvēktiesību aizskaršanu, jo, kamēr cilvēks nav pārkāpis likumu, tā ir viņa pilnīgi brīva vaļa, ko teikt, cik teikt, kam teikt vai neteikt.

Taču, lai birojam būtu iespēja uzkrāt šo informāciju, mēs otrajā daļā ielikām vārdus "pârrunu ceļā uz brīvprātības pamata". Tas ir, fiziskā persona tiek paaicināta uz biroju un viņai tiek lūgts sniegt informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ja šis cilvēks brīvprātīgi uzskata to par iespējamu un vajadzīgu, viņš, bez šaubām, šādu informāciju sniedz. Ja viņš šādu informāciju nesniedz, tad birojs to var nožēlot, bet viņš nevar iedarbināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tāda ir konceptuālā nostāja. Tādējādi Birkava kunga priekšlikums no komisijas redakcijas atšķiras tikai vienā ziņā - tas attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm un juridiskajām personām. Pilnībā var piekrist ārlietu ministra priekšlikumam, bet par fiziskajām personām vajadzētu mīkstināt šo pieeju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! No juridiskā viedokļa ne ārlietu ministra, ne atbildīgās komisijas redakcija nav konsekventa. Mūsu valstī saskaņā ar Civillikumu ir privāto un publisko tiesību subjekti. Publisko tiesību subjekti ir valsts vai pašvaldību iestādes, kā arī citas institūcijas, kuru darbību reglamentē attiecīgie normatīvie akti. Privāto tiesību subjekts ir jebkura privātpersona, jebkura fiziskā persona, kā arī uzņēmējsabiedrības, biedrības un citi Civillikumā minētie privāto tiesību subjekti. Šajā gadījumā atbildīgās komisijas ierosinājums, piedāvātā redakcija, ir ļoti nekonsekvents, jo, manuprāt, ja jau šī informācija var tikt pieprasīta no atsevišķiem privāto tiesību subjektiem, proti, no juridiskajām personām, tas ir, no biedrībām, apvienībām, visa veida uzņēmējsabiedrībām, tad kādēļ šādu informāciju nevarētu pieprasīt arī no fiziskajām personām, kuru tiesiskais statuss saskaņā ar mūsu likumiem ir analogs? Šeit vajadzētu, uz trešo lasījumu sagatavojot šo normu, to izvērtēt - vai nu informācija tiek pieprasīta un saņemta obligāti tikai no publisko tiesību subjektiem, vai arī no visa veida privāto tiesību subjektiem. Tāds ir mans viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Olafs Brūvers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Brūvers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, tāpēc šeit arī ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, ka birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes. Tas ir viens. Un tad par fiziskajām un juridiskajām personām. Te mēs, Lagzdiņa kungs, esam centušies to apvienot. Tādēļ arī es varbūt ļoti lūgtu: cienījamie deputāti, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad tas tomēr būtu, manā uztverē, pašreiz tas piemērotākais, un tad varbūt tiešām uz trešo lasījumu mēs vēl varētu precizēt. Tāpēc es lūgtu jūsu atbalstu ārlietu ministra Birkava priekšlikumam šā panta pirmajā daļā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Seiksta kungs.

A.Seiksts. Man vairāk komentāru nav. Es lūdzu balsot, bet lūdzu arī kolēģi Lagzdiņu uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu - izteikt 6.panta pirmo un otro daļu viņa iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais. Ārlietu ministra Birkava priekšlikums par otro daļu. Kolēģi, ekonomējot laiku, to nelasīšu. Visiem ir priekšā šī redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas slēdzienu par deputāta Birkava priekšlikumu daļu 6.panta otrajai daļai?

A.Seiksts. Piedodiet, sēdes vadītāja kungs! Nelaime ir tā, ka šobrīd Birkava kunga priekšlikums, vadoties pēc loģikas, ir jāpieņem, jo "fiziskās personas" mēs jau esam iebalsojuši pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Piekrīt. Paldies. Balsošana nav nepieciešama. Pieņemts.

A. Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums līdz ar to nav balsojams, jo "juridiskās personas" jau figurē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums: "Birojam ir tiesības veikt individuālas pārrunas ar tām fiziskajām personām, kurām varētu būt zināma informācija..." un tālāk kā tekstā. Arī tas nav balsojams pēc loģikas. Mēs esam nobalsojuši par ārlietu ministra redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir pieņēmusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikumu - papildināt pirmo daļu ar šādu tekstu: "...tiktāl, ciktāl informācijas sniegšanas ierobežojumus nenosaka citi likumi".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Slaidiņas kundzes priekšlikumu un komisijas akceptēto redakciju? Neiebilst. Paldies.

A.Seiksts. Nākamais Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums arī ir pieņemts - trešā daļa šādā redakcijā: "Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī aizturēt, ietekmēt un sodīt personu par sadarbošanos ar biroju vai par biroja norādījumu vai lēmumu izpildīšanu, izņemot institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības noteiktas ar likumu."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Slaidiņas kundzes ieteikto redakciju, kuru akceptējusi komisija, nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšsēdētāja deputāta Panteļējeva priekšlikums - papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc uzaicinājuma persona ir atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu." Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums - izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes un fiziskajām un juridiskajām personām..." un tālāk kā tekstā. Daļēji tas ir pieņemts, ja mēs esam pieņēmuši jauno ārlietu ministra ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šā panta daļu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Brūvera priekšlikums - otrajā daļā vārdu "amatpersonas" aizstāt ar vārdu "persona".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Komisija to, Seiksta kungs, ir pieņēmusi. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Pēdējo teikumu šajā panta daļā izteikt šādā redakcijā: "Darba devējam, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām nav tiesību aizkavēt uzaicinātās personas ierašanos birojā." Ðeit ir rakstīts, ka nav pieņemts, bet tas ir pieņemts nedaudz citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Brūvera kungs neuzstāj par balsošanu. Citi deputāti arī ne. Pieņemts.

A.Seiksts. 7.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 8.pantā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Izskatot sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu, birojs ir tiesīgs izšķirt konfliktu mierizlīguma ceļā." Tālāk ir priekšlikums - aizstāt vārdu "konfliktu" ar vārdu "sûdzību".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8.panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 9.pantā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina aizstāt vārdus "ir tiesīgs ieteikuma veidā izteikt" ar vārdu "izsaka".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu par 9.panta redakciju nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt otrajā lasījumā šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu, Seiksta kungs, nosakiet datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu. Ierosinām priekšlikumus iesniegt līdz 10.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret izteikto priekšlikumu - 10.oktobris. Nav. Paldies. Pieņemts.

Cienījamie kolēģi, līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Jaunu likumprojektu mēs nesāksim skatīt. Ir divi paziņojumi.

Vispirms Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi Baltijas asamblejas delegācijā! Es jūs ļoti lūdzu uz īsu apspriedi Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie balsu skaitītāji! Es lūdzu jūs pēc dažām minūtēm uz īsu apspriedi tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Ilmārs Bišers,

Jānis Bunkšs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Jānis Jurkāns,

Viktors Kalnbērzs,

Aleksandrs Kiršteins,

Ilga Kreituse,

Valdis Krisbergs,

Janīna Kušnere,

Jānis Priedkalns,

Andris Saulītis,

Anna Seile,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu, godājamie deputāti, reģistrēsimies, lai pārliecinātos par to, vai zālē ir kvorums. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām darbu!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jāizskata deputātu Krastiņa, Tabūna, Vītola, Emša un Jurdža priekšlikums. Viņi vēršas pie Saeimas Prezidija ar lūgumu: "Saskaņā ar Saeimas ruļļa 51.pantu lūdzam mainīt darba kārtību un 47.jautājumu (lēmuma projektu par Latvijas karavīru līdzdalību NATO operācijās) izskatīt kā sestās sadaļas 2.punktu tūlīt pēc "Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju"."

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu deputātu priekšlikumu - mainīt darba kārtībā izskatāmo jautājumu secību? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo jautājumu? Arī balsojumu nepieprasa. Paldies. Izskatām darba kārtības 47.jautājumu, kuru mēs iekļāvām darba kārtībā, bet kurš bija mums izsniegtajā darba kārtībā no rīta kā 11.punkts. Tātad - lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā". Priekšlikumu iesniedz Ministru kabinets. Ziņojumam par šo lēmuma projektu vārds Andrejam Krastiņam - Latvijas Republikas aizsardzības ministram.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Jau no rīta, runājot par šā jautājuma iekļaušanu mūsu sēdes darba kārtībā, es izteicu tos apsvērumus, kāpēc šis jautājums būtu izskatāms tieši šodien un kāpēc lēmums būtu pieņemams tieši tādā formā, kādu jums ir piedāvājis Ministru kabinets, to akceptēdams.

Izmantojot šo ziņojuma iespēju, es gribētu sniegt arī plašāku informāciju deputātiem par to veidu, kādā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents piedalīsies miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā.

Tātad, pirmkārt, ir panākta vienošanās ar Zviedrijas Karalistes valdību par to, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku Baltijas bataljona Latvijas rota pilnā sastāvā piedalās kopā ar Zviedrijas bataljonu šajās miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā uz to pilnvaru laiku, kāds tiks nolemts, pagarinot mandātu, kādu deva Drošības padomes 1995.gada 15.decembra rezolūcija nr.1031. Bet, ņemot vērā reālās iespējas un reālo karaspēka izvietojumu Bosnijā, šobrīd ir panākta vienošanās ar Zviedrijas valdību (un tā vēl šorīt tika apstiprināta), ka Latvijas rota piedalīsies miera nodrošināšanas operācijās trīs posmos. Tātad - trīs reizes pa diviem mēnešiem, ik divus mēnešus nomainot 50 karavīrus. Tanī pašā laikā rotas vadība, komandieru nodrošinājumi paliks Bosnijā visu šo laiku un tātad nodrošinās, lai Latvijas rota štābu un komandieru sastāvā izietu pilnu šo procesu. Šajā pašā laikā, saskaņā ar Baltijas bataljona attīstības šo plānu un līgumu, mūsu kolēģi lietuvieši arī pilnā rotas sastāvā būs kopā ar Dānijas kontingentu Bosnijā, bet Igaunija būs pilnā sastāvā kopā ar norvēģu kontingentu ANO operācijā, nevis NATO operācijā Libānā.

Gribētu pasvītrot, ka tieši Latvijas militārā kontingenta piedalīšanās IFOR procesā miera nodrošināšanā Bosnijā ir ārkārtīgi būtiska un tas ir viens no mūsu praktiskajiem apliecinājumiem mūsu vēlmei iestāties NATO un mūsu Nacionālo bruņoto spēku saderības pakāpei ar NATO spēkiem. Starptautiski tas ir ticis ļoti augstu novērtēts, un es arī gribētu teikt, ka arī no jaunizveidotās Bosnijas-Hercegovinas prezidentūras ir bijis pietiekami augsts novērtējums tam, ka Latvija piedalās šinīs miera nodrošināšanas procesos.

Praktiskie jautājumi, kādā veidā tiks apgādāts mūsu kontingents Bosnijā, kādas būs viņiem algas, apdrošināšana un pārējais, - tas viss ir ietverts memorandā starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību, un šis memorands varētu tikt nākamajā nedēļā akceptēts vienlaicīgi Latvijā un Zviedrijā. Bet es gribētu pasvītrot, ka šis memorands arī būs atbilstošs Latvijas Republikas un NATO pievienošanās un finansiālajiem līgumiem, kas jau tika noslēgti 1996.gada 1.martā.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā gan šā jautājuma lielo praktisko nozīmi, gan politisko nozīmi, es lūdzu jūs pieņemt šodien šo lēmumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā". Šāda prasība, lai Saeima pieņemtu atsevišķu lēmumu, izriet arī no likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 5.panta. Tā ka, godājamie kolēģi, lūdzu jūsu atbalstu šim Ministru kabineta iesniegtajam dokumentam un gribu arī paziņot, ka Zviedrijas valdība attiecīgu lēmumu jau ir šodien savā sēdē pieņēmusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Krastiņa kungs! Vai debatēs par apspriežamo lēmumu ir kāds pieteicies? Nav. Deputāti runāt nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nostiprināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"".

Vārds Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, jāatzīmē, ka Saeimas Prezidijs ir kļūdaini šeit norādījis, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija bija Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir viens.

Bet galvenais iemesls, kāpēc es arī komisijas vārdā ierosināšu neizskatīt šo jautājumu, ir tas, ka dokuments otrajam lasījumam diemžēl nav sagatavots acīmredzot kāda tehniska iemesla dēļ. Un tāpēc man ir ierosinājums to šodien neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisija ierosina jautājumu izņemt no darba kārtības. Šis jautājums nav debatējams, tāpēc priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1406. Kā jūs atceraties, šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza valdība, un pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcijā ir izdarīti vairāki grozījumi - galvenokārt pēc Saeimas Juridiskā biroja ierosinājuma. Kopumā vērtējot šo valdības iesniegto likumprojektu tāpat kā daudzus citus Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtos noteikumus, kurus mēs izskatām kā likumprojektus, jāsaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija daudz iebildumu, pirmkārt, pret šā likumprojekta juridisko kvalitāti, jo atkārtojās likumprojektos vienas un tās pašas kļūdas un trūkumi. Pirmkārt, mēs aicinām izdarīt likumprojekta preambulā grozījumus, kādus ierosina Saeimas Juridiskais birojs, - ievaddaļā atsauci uz "Latvijas Vēstnesi" aizstāt ar atsauci uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Valdības iesniegtajā likumprojektā bija pretruna starp likuma 4. un 9.pantu, tādēļ mēs aicinām atbalstīt Juridiskā biroja ierosinājumu - svītrot likuma 4.panta nosaukumā un tekstā vārdus "ieķīlāt pamatlīdzekļus", jo ieķīlāšanas ierobežojumus reglamentē apskatāmā likuma 9.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot likuma 4.panta nosaukumā un tekstā vārdus "ieķīlāt pamatlīdzekļus"? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt Juridiskā biroja ierosinājumu - aizstāt likuma 4.pantā vārdu "galvojumu" ar vārdiem "dot galvojumu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi, kā jūs atceraties, vienlaikus ar vieniem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" valdība nez kādēļ Saeimas sesiju starplaikos pieņēma divus grozījumus, pieņēma divus noteikumus un iesniedza divus likumprojektus. Arī tas liecina par valdības darba kvalitāti - tas, ka ministrijas savstarpēji nesaskaņo grozījumus vienos un tajos pašos likumos un ar dažu dienu starpību tiek iesniegti izskatīšanai Saeimā divi grozījumi vienā un tajā pašā likumā. Un tā rezultātā atbildīgā komisija ierosina Ministru kabineta noteikumus nr.86 (dokuments nr.626) izskatīt kā priekšlikumu pie šā likumprojekta, un atbildīgās komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par Ministru kabineta noteikumiem nr.86 (pirmā lasījuma dokuments nr.626) un komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 2.panta preambulu, izsakot to šādā redakcijā: "Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:". Arī tas ir redakcionāls grozījums. Aicinām to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, paziņot termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu - noteikt, ka priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu iesniedzami līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 10. oktobri -, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1409. Tātad par 9. pantu priekšlikumi iesniegti nav. Ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem, kas izdarīti likumprojekta 9. pantā? Nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Par 23. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Nav.

L.Kuprijanova. Par 24. pantu priekšlikumu nav, pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Par 38. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumi. Par pārejas noteikumu 5.1.1. punktu ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir noraidījusi. Un šeit ir arī deputātu Jurdža, Grīnblata, Leiškalna un Prēdeles priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka atbildīgā komisija ir noraidījusi deputātes Kuprijanovas priekšlikumu? Nav. Deputāte Kuprijanova neuzstāj, ka jāveic balsošana?

L.Kuprijanova. Nē.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Paldies. Pieņemts. Tālāk. Vai deputāti piekrīt deputātu Jurdža, Grīnblata, Leiškalna un Prēdeles iesniegtajam priekšlikumam, kuru atbalsta arī komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 13. punktā ir priekšlikums no frakcijas "Latvijai", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav... Acumirkli! Atklājam debates. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, gribētu, lai šo priekšlikumu jūs atbalstītu, bet, runājot par priekšlikumiem turpmāk, maksimāli saglabātu likuma punktu un garu, it īpaši tur, kur tiek piedāvāts pagarināt pārejas periodu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda (No zāles deputāts O.Kostanda: "Par nākošo!") - par nākamo jautājumu? Paldies.

Vairāk debatēs par šo punkta daļu pieteikušos nav. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es arī lūgtu atbalstīt Saeimai komisijas lēmumu. Atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu... balsošana nav nepieciešama. Deputāti atbalsta. Paldies.

L.Kuprijanova. Nākamais. Par 5.2.3. apakšpunktu frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir šāds - pārejas noteikumu 5.2.3. apakšpunktu papildināt ar teikumu šādā redakcijā: "Personai, kurai ir bezdarbnieka bez pabalsta statuss, zaudējot darbu divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, pie nosacījuma, ja darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības, aizejot pensijā, piemērot pensijas apmēra aprēķināšanas kārtību saskaņā ar likumu "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", kas bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim." Mūsu motivācija ir sekojoša. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību speciālistu aprēķiniem, uz 1995. gada 1. jūliju valstī ilgstošo bezdarbnieku bija 50,2% no bezdarbnieku kopskaita, bet bezdarbnieku, kuri ir bezdarbnieki ilgāk par gadu, bija 24%. Attiecīgi 1996. gada 1. jūlijā valstī ilgstošo bezdarbnieku bija jau 52% no kopskaita, bet bezdarbnieku, kuri ir bezdarbnieki ilgāk par gadu, - 27,8%. Pašlaik, kad kopējais bezdarbnieku skaits valstī ir apmēram 90 000, ilgstošo bezdarbnieku skaits ir 46 743. Kā redzams, Šķēles valdības ekonomisko reformu rezultātā ilgstošo bezdarbnieku skaits valstī pieaug, un analīze rāda, ka 11,7% no kopējā bezdarbnieku skaita ir sievietes un vīrieši pirmspensijas vecumā, tas ir, 5 gadus pirms pensijā aiziešanas vecuma. Viņiem vairs nav arī reālas iespējas pārkvalificēties. Šie cilvēki, par kuriem darba mūžā ir kārtīgi veikti sociālā nodokļa maksājumi, tagad ekonomisko reformu rezultātā ir kļuvuši sociāli neaizsargāti vecumdienās. Balstoties tikai uz šo pēdējo gadu situāciju, kas tagad valstī ir izveidojusies... Reāli tas nozīmē, ka viņi, aizejot pensijā, var saņemt pensijas sociālā pabalsta apmērā, kas pašlaik valstī ir noteikts: 25 lati. Šis mūsu izvirzītais grozījumu priekšlikums dod iespēju šiem cilvēkiem nodrošināt pensijas apmēru vismaz tagadējo pensionāru vidējās pensijas apmērā, tātad tuvu 39,2 latiem. Ja paliek spēkā komisijas redakcijā piedāvātais vecuma pensijas aprēķināšanas formulas variants, tad bezdarbnieki, par kuriem es runāju, aizejot pensijā saņems apmēram 16 līdz 18 latus, bet pēc Tautas kustības "Latvijai" piedāvātā priekšlikuma tie saņems apmēram 39 latus. Ja šādas valdības pozīcijas atbalstītāji deputāti nenobalsos šodien par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tad, es domāju, tā tikai kārtējo reizi tiks apstiprināts un nodemonstrēts, ka Šķēles politikas mērķis ir padarīt Latviju faktiski par ubagu zemi. Es domāju, ka šāda valdības politika ir jāsauc par prettautisku un to var saukt arī par tautas kapraču politiku. Tas mums nav pieņemami. Ja mēs akceptējam šādas normas, tad ir skaidri jāsaka, ka Šķēles valdībai ir jādemisionē, jo mēs, Saeimas deputāti, galu galā nevēlamies, ka Latvijā cilvēka cienīga dzīve tiek nodrošināta tikai šaurai, nelielai elites grupai. Mēs, Tautas kustība "Latvijai", vēlamies labklājību visiem, un tāpēc, ja Saeima atbalstīs Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu šajā pantā, tādā gadījumā mēs tuvināsimies šim mērķim - labklājību visiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Es lūgtu atbalstīt komisijas viedokli šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegumu - likumprojekta 5.2.3. apakšpunktu pēc pirmā teikuma papildināt ar tekstu tādā redakcijā, kāda jums ir tabulā redzama. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 26. Šis priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pārejas noteikumus. Juridiskā biroja formulējumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Kuprijanovas kundze, nosauciet termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Lūdzu iesniegt trešajam lasījumam paredzētos priekšlikumus līdz 2. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 2. oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Gundars Kleinbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 1408. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi apkopojumu likumprojekta "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" trešajam lasījumam.

Par 1. panta 2., 3. punktu ir priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par 1. panta 2. un 3. punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais priekšlikums - šā paša panta 5. punktā svītrot visus vārdus "(pakalpojumu)". Iesniedza Juridiskais birojs. Komisija nolēma to atbalstīt un punktu attiecīgi izlabot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu un komisijas slēdzienu - svītrot 1. panta 5. punktā visus vārdus "(pakalpojumu)"? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais priekšlikums ir par šā panta 9. punktu. Arī tas ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt un punktu rakstīt, kā norādīts tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas iesniegtajām izmaiņām šā panta 9. punktā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta 13. punktu. Komisija nolēma to atbalstīt, izsakot precizētā redakcijā, kas ir norādīta tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 1. panta 13. punktu, kurš definē terminu "ražotājs", citādā redakcijā? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums 1. panta 14. punktā vārdus "noteiktam standartam vai citam normatīvajam aktam" aizstāt ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajam standartam".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu?

G.Kleinbergs. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā... Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu 1. panta 14. punktā aizstāt vārdus "noteiktam standartam vai citam normatīvajam aktam" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajam standartam"? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais - 2. pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 2. pantu citādā redakcijā. Komisija nolēma Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret iesniegto 2. panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Par 3. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 4. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo pantu? Pieņemts.

G.Kleinbergs. Par 5. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē tekstu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret iesniegto 5. panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais priekšlikums ir par 5. panta otro daļu. Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 5. panta otrās daļas iesniegto redakciju? Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tā. 6. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē tekstu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 7. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt tekstu. Komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 7. panta redakciju? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais priekšlikums ir par 7. panta otro daļu. Juridiskā

Nr.15 IK

biroja priekšlikums ir precizēt tekstu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta ceturto daļu. Arī tas precizē un sakārto tekstu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 7.panta ceturtās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot 7.panta ceturtās daļas 4.punktu. Komisija nolēma to atbalstīt, tātad paliek tikai trīs punkti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - svītrot 7.panta ceturtās daļas 4.punktu. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Juridiskā biroja priekšlikums ir papildināt 7.pantu ar piekto un sesto daļu tādā redakcijā, kāda ir šeit norādīta. Komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 7.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk - 8.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt tekstu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 8.panta redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk - 8.panta otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums vārdus "dzīvībai un veselībai, kā arī videi" aizstāt ar vārdiem "dzīvībai, veselībai vai videi". Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret 8.panta otrās daļas dažu vārdu nomaiņu. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 9.panta pirmā daļa. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Juridiskā biroja priekšlikumu par 9.panta otro daļu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 10.pants. Juridiskā biroja priekšlikumu par 10.panta pirmo daļu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 10.panta pirmās daļas papildināšanu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākamais. 10.panta otrajā daļā ir Juridiskajam birojam papildinājumi, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 11.pants. Juridiskā biroja priekšlikums 11.panta pirmajā daļā vārdus "precei (pakalpojumam)" aizstāt ar vārdiem "precei vai pakalpojumam". Komisija piekrīt un aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 11.panta otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums ir svītrot otro daļu, jo šī norma ir jau iekļauta 17.pantā. Komisija nolēma atbalstīt - svītrot otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret slēdzienu - svītrot 11.panta otro daļu. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 12.pants. Juridiskā biroja priekšlikumi 12.panta pirmajā daļā attiecas uz vārdiem "preces vai sniegtie pakalpojumi" un precizē šajā tekstā minētā standarta nosaukumu. Komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un precizēt tekstā šā standarta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par 12.panta pirmās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tāpat pēc Juridiskās komisijas ierosinājuma precizē pirmajā daļā nākamo... arī šā standarta nosaukumu vēlreiz precizē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 12.panta otrā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas skan šādi: "Izteikt 12.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Sertifikācijai pakļauto preču sarakstu nosaka likumi vai Ministru kabineta noteikumi."" Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret slēdzienu - papildināt 12.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi"? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. 12.panta otrā daļa. Eiropas lietu komisija ierosina otrajā teikumā vārdu "sertifikāta" aizstāt ar vārdiem "atbilstības izvērtēšanas". Komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret slēdzienu - aizstāt 12.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu "sertifikāta" ar vārdiem "atbilstības izvērtēšanas"? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Par 13.pantu nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 14.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē tekstu, - vārdu "Latvijā" ierosina aizstāt ar vārdiem "Latvijas Republikā". Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Trešā nodaļa. Juridiskais birojs ierosina trešo nodaļu nosaukt šādi: "Preču vai pakalpojumu drošuma kontrole". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret trešās sadaļas nosaukumu - "Preču vai pakalpojumu drošuma kontrole"? Nav iebildumu. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 15.pants. Par panta pirmo daļu ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi - vārdus "Preču (pakalpojumu)" aizstāt ar vārdiem "Preču vai pakalpojumu" un šo standartu, kas ietver sevī ciparus, nosaukt konkrēti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus un precizēt 15.panta pirmajā daļā standarta nosaukumu? Nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk - 15.panta otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot vārdu "apstiprināti".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 16.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 16.panta tekstu. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk - ceturtā nodaļa. Juridiskais birojs ierosina precizēt nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tagad nodaļas nosaukums ir: "Atbildība par preču vai pakalpojumu drošuma prasību pārkāpumiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā - "Atbildība par preču vai pakalpojumu drošuma noteikumu pārkāpumiem"? Nav iebildumu. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk 17.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 17.pantā vārdus "ražotājs (pakalpojuma sniedzējs)" ar vārdiem "ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs" un vārdus "preces (sniegtā pakalpojuma)" ar vārdiem "preces vai sniegtā pakalpojuma".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādiem redakcionāliem labojumiem 17.pantā? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. Tas bija, es piebilstu, 17.panta pirmajā daļā. Par 17.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tās redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 17.panta otrās daļas precizēto redakciju? Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tāpat arī 18.pantā Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tāpat 19.pantā Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Arī 19.panta otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk 20.pants. Juridiskā biroja iesniegums - precizēt 20.panta pirmajā daļā vārdus "proporcionāli atbildīgs". Komisija ņēma to vērā un 20.panta otrās daļas otro teikumu izteica tā, kā ir minēts tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 10.panta otrās daļas otro teikumu komisijas iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 21.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 22.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu, un komisija pieņēma lēmumu to atbalstīt un pantu izteikt komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 22.panta redakciju arī nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk par 23.panta pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tas pats ir 23.panta otrajā daļā. Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tas pats 23.panta trešajā daļā. Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī pret 23.panta trešo daļu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 24.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 25.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 26.pantā Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 27.panta pirmā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 27.panta pirmās daļas jauno redakciju. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 27.panta otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu. Komisija atbalsta, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 28.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Komisija atbalsta un izsaka precizētā redakcijā, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 29.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Pārejas noteikumos ir divi priekšlikumi. Juridiskais birojs: "Ierosinām iesniegt labojumus likumprojektā "Grozījumi likumā "Par patērētāju tiesību aizsardzību"", jo ar pārejas noteikumiem nevar izdarīt grozījumus citos likumos." Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tāpat komisijas priekšlikums ir izslēgt otrajā lasījumā spēkā esošo pārejas noteikumu. Komisija savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tātad pārejas noteikumus komisija ierosina nerakstīt. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk komisijas vārdā aicinu deputātus akceptēt likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs redzat, Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu jūs nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ierosinātā likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, mēs jau esam ratificējuši, pieņēmuši vairākus likumprojektus par šāda veida līgumiem. Šis nav izņēmums. Vienīgais, ko es varētu atzīmēt, ir tas, ka līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Itālijas Republikas valdību reglamentācija ir daudz sīkāka un daudz specifiskāka nekā pārējos šādos līgumos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka Itālijas valdībai, slēdzot līgumus ar citām valstīm, parasti ir šāda pieeja. Mums, protams, pret to nekas pretim nevarēja būt, bet kopumā šādi līgumi vairāk vai mazāk ir tipveida līgumi. Es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, ja jums nav iebildumu, es lūdzu nobalsot šodien arī otrajā lasījumā, lai šis jautājums tiktu izskatīts un mums nevajadzētu Saeimā vairs pie tā atgriezties.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu".

I.Bērziņš. Jā, tas ir otrais šāda veida līgums, un, kā jūs redzat, Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot arī par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā es lūdzu kolēģus, ja jums nav iebildumu, nobalsot otrajā lasījumā un pabeigt šā jautājuma izskatīšanu jau šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, vizuāli ir redzams, ka zālē ir pilnīgi pietiekams deputātu kvorums. Es lūdzu neaizrauties ar citām lietām, bet lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Lūdzu, Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Komisijas vārdā es lūdzu kolēģus nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, ja nav iebildumu, lūdzu nobalsot otrajā lasījumā un pabeigt šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu Ministru padomes Saprašanās memorandu par Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā statusu".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu komisijas vārdā nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, šeit es gribu vienkārši atzīmēt, ka tad, kad mēs izskatījām šo jautājumu Ārlietu komisijā, vairāki mani kolēģi, to skaitā Ozoliņa kungs, uzteica šā biroja darbu, un droši vien šā likumprojekta pieņemšana vēl vairāk sekmēs šā biroja darbību šeit, Latvijā. Paldies. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja nav iebildumu, nobalsosim otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 1291. To savā darbā ir izskatījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Šos iesniegumus ir sagatavojusi Kriminālprocesa darba grupa, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija, kā arī Narkotiku apkarošanas birojs. Par šo dokumentu ir iesniegti 29 priekšlikumi un pārejas noteikumi. Priekšlikumi ir redakcionālas dabas. Ir mainīti atsevišķu institūciju nosaukumi, fiksētas kriminālprocesuālās izmaiņas un jauninājumi, kriminālprocesa dalībnieku tiesību un pienākumu atsevišķi precizējumi.

Ir vairākas priekšlikumu grupas: institūciju nosaukumi atbilstoši šodienas valsts pārvaldes kārtībai ir precizēti 1. un 9. priekšlikumā. Tad, lai padarītu efektīvāku izmeklēšanas un tiesu darbu, ir izteikti vairāki priekšlikumi: papildināt un precizēt operatīvajā ceļā iegūtu pierādījumu izmantošanu, precizēta izmantošanas kārtība un ierobežojumi; precizēti naudas sodi atbilstoši šodienas naudas sistēmai valstī; tas, ko var uzlikt civilatbildētājam un civilprasītājam; atbilstoši šodienas realitātēm mainīts formulējums, kā jāveic drošības naudas apmēra noteikšana. Ir vesela virkne piedāvājumu, kas attiecas uz drošības līdzekļu pielietošanas kārtību, krimināllietas materiālu uzrādīšanas kārtību un uz drošības līdzekļa atcelšanā iesaistīto personu loku.

Atbilstoši tehnikas šodienas attīstības līmenim tiek piedāvāts paplašināt iespējas, ka no krimināllietas iespējams ne tikai izrakstīt, bet arī izkopēt nepieciešamos materiālus. Precizēts jautājums par aizstāvja piedalīšanos tiesā. Būtiski ir papildinājumi, kas dod iespēju gadījumos, kad jāizšķir jautājums par krimināllietas ierosināšanu, jau iepriekš noteikt ekspertīzi un saņemt ekspertu atzinumus.

Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas birojs lūdz precizēt nepieciešamo narkotisko vielu definējumu un uzskaitījumu, nostiprināt kārtību, kas pieļauj aresta uzlikšanu pasta un telegrāfa korespondencei, kā arī precizēt gadījumus, kādos drīkst noklausīties telefona sarunas.

Svarīga izmaiņa ir izdarīta 181.pantā. Tiek noteikts, ka līķa kremācija, ja tas kļuvis par apskates vai tiesu medicīnas vai ekspertīzes objektu, pieļaujama tikai ar izziņas izdarītāju vai prokurora atļauju.

212.pantā precizētas kriminālprocesā iesaistīto amatpersonu tiesības, kārtība, izbeidzot krimināllietu.

305.pantu piedāvāts papildināt ar daļu, kas nosaka to personu atbildību, kurām piemērota nosacītā notiesāšana, bet tās atsakās ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas, kas ticis uzlikts par pienākumu.

Ieviests jauns 465.pants, kas nosaka kārtību, kā pārsūdzams tiesnešu un tiesas lēmums. Pievienots arī precizēts mantu saraksts, kurām nav uzliekams arests. Es aicinu jūs šos ierosinātos priekšlikumus, kurus ir nepieciešams izdarīt Kriminālprocesa kodeksā, atbalstīt pirmajā lasījumā. Tāds būtu mans lūgums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu nosaukt termiņu, kad iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

Ģ.V.Kristovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 7.oktobri. Nav. Paldies. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Oskars Grīgs, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" (dokuments nr. 1072).

Īsumā jums atgādināšu, ka Satversmes aizsardzības biroja likumā, kas tika pieņemts pagājušajā gadā, viena no likuma normām ir tāda, ka Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija, kas likumā noteiktajā kārtībā pati veic, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst pati, kā arī saņem, apkopo un uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistītu informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargā valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumu.

Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei, un Nacionālās drošības padome apstiprina Satversmes aizsardzības biroja nolikumu un nosaka biroja darbības galvenos virzienus un uzdevumus, akceptē un koordinē valsts drošības iestāžu darbību ārpasaules teritorijā un to attiecības ar ārvalstu speciālajiem dienestiem. Dabīgi, ka Satversmes aizsardzības biroju vada tā direktors, kuru apstiprināja 5.Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikumiem.

Apmēram pēc gada darba Nacionālās drošības komisija, izanalizējusi nedaudz Satversmes aizsardzības biroja darbību, nāca pie slēdziena, ka jāpapildina Satversmes aizsardzības biroja direktora darbība, tā nedaudz jāpaplašina atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Piedāvājam papildinājumu Satversmes aizsardzības biroja likumā, sniedzot 5.pantu jaunā redakcijā. Tā kā pēc pirmā lasījuma, sagatavojot otro lasījumu, priekšlikumu nebija, tad Iekšlietu un aizsardzības komisija palika pie tās pašas redakcijas, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā, un piedāvā izteikt 5.panta piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "Organizē Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestāžu pārbaudi". Te ir ielikti tikai vārdi "pçc iniciatīvas", jo līdz šim Satversmes aizsardzības biroja direktors varēja veikt drošības iestādes pārbaudes tikai pēc Nacionālās drošības padomes ieteikuma vai atļaujas. Mēs vienkārši ielikām vārdus iekšā "pçc savas iniciatīvas", tātad pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas. Tas nedaudz operatīvāk ļaus strādāt Satversmes aizsardzības birojam. Ja cienījamie kolēģi piekrīt, tad lūdzu akceptēt šo papildinājumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīga kungs! Tātad atgādinu kolēģiem, ka mēs strādājam ar dokumentiem nr. 1072, kuru Grīga kungs jau nosauca. Otrs ir dokuments nr. 1387. Grīga kunga tikko minētās izmaiņas vai redakcionāla rakstura labojumi likumprojekta 5.pantā ir lasāmi tieši dokumentā nr. 1387. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" 5.pantu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Ja šis likumprojekts ir apstiprināts, tad pakārtoti vajadzētu izskatīt arī grozījumus likumprojektā "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Jūsu priekšā ir dokuments nr. 970.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, atļaujiet jūs pārtraukt, jo mums tomēr ir jānobalso par jau apspriesto, kā es saprotu, likumprojektu otrajā lasījumā. Vai deputātiem iebildumu nav? Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīga kungs, nosauciet termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

O.Grīgs. Lūdzu līdz 10.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 10.oktobris? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies par iepriekšējo balsojumu. Ja ir izdarīts papildinājums un labojums Satversmes aizsardzības biroja likumā, dabīgi, ir jāizdara arī pakārtots labojums Valsts drošības iestāžu likumā. Un atbildīgā komisija piedāvā izdarīt grozījumus 13.panta septītās daļas...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, piedodiet! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.970 un nr.1386 un izskatīsim arī šo likumprojektu otrajā lasījumā, tādēļ apspriedīsim pa pantiem. Minētās izmaiņas ir redzamas dokumentā nr.1386. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs. Atbildīgā komisija, tas ir, Iekšlietu un aizsardzības komisija, piedāvā izteikt 13.panta septītās daļas 10.punktu šādā redakcijā: "Izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes vai Satversmes aizsardzības biroja direktora uzdevumā". Tā kā mēs iepriekš jau akceptējām šo iniciatīvu no Satversmes aizsardzības biroja puses, tad lūdzu jūs ar savu balsojumu apstiprināt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīga kungs! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 13.panta septītās daļas 10.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Labojumu citos pantos nav. Paldies.

Debatēs uzstāties neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu, nosauciet termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Grīgs. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Deputātiem iebildumu pret minēto termiņu nav. Pieņemts. Paldies.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Esiet ļoti uzmanīgi, jo mums šai sēdei ir izdoti pavisam deviņi projekti par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Nekādas sevišķi sarežģītas problēmas te nav, vienkārši ir jāuzmanās ar dokumentiem.

Tātad, izskatot 42.darba kārtības jautājumu, mēs strādāsim ar dokumentiem nr.655, nr.921, nr.974, nr.1083 un nr.1390. Tie bija pirmie četri dokumenti, vēl ir Ministru kabineta priekšlikumi, kas ir pieņemti gan Satversmes 81.panta kārtībā, gan iesniegti tāpat. Komisija nolēma saskaņā ar Kārtības ruļļa 81.panta otrās daļas 1.punktu apvienot visus šos četrus projektus vienā likumprojektā, neizdarot tajos nekādus grozījumus, un lūdz apstiprināt viņus konceptuāli, respektīvi, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu - apvienot Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vienā dokumentā - iebildumu nav? Paldies. Tad strādāsim ar vienu dokumentu atbilstoši komisijas izstrādātajam.

I.Bišers. Un, kā jau teicu, komisijai nebija principiālu iebildumu pret iesniegtajiem projektiem. Viņi tagad ir apvienoti vienā dokumentā, un komisija lūdz pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, Bišera kungs, konkretizējiet, par kuru dokumentu tagad ir runa.Reģistrācijas numuru un...

I.Bišers. Tas ir dokuments nr.1390.

Sēdes vadītājs. Deputātiem es lūdzu pievērst uzmanību, ka tagad mums būs jābalso par dokumentu nr.1390. Vai deputāti debatēs pieteikušies nav? Nav. Uzstāties neviens nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, nosauciet termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišers. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 5.oktobris? Nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk mēs pārejam pie darba kārtības 43.jautājuma.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Bišera kungs! Tūlīt pieteikšu. Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

Lūdzu, komisijas vārdā!

I.Bišers. Šeit ir trīs projekti, no kuriem vienu ir iesniedzis Ministru kabinets, vienu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un trešo ir iesniegusi Juridiskā komisija. Situācija bija tāda, ka gan Ministru kabinets, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza priekšlikumus par grozījumiem vienā un tajā pašā Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantā, un tie atšķīrās... No mana un no Juridiskās komisijas viedokļa, tie abi nebija pilnībā pieņemami, un tāpēc komisija sagatavoja trešo variantu, kurā pacentās apvienot šos abus priekšlikumus. Tas ir dokuments nr.447, kuru komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā kā mūsu dokumentu, kur apvienoti gan Ministru kabineta, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksa dokumenti. Formāli laikam šie divi projekti tādā gadījumā būtu jānoraida, jo viņi nav pilnībā iekļauti, un būtu jābalso par alternatīvo likumprojektu, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad vadīsimies pēc dokumenta, kura reģistrācijas numurs ir 447. Debatēs pieteicies par šo jautājumu Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es varētu teikt komisijas vārdā paldies Juridiskajai komisijai par alternatīvo projektu, jo, juristu valodā runājot, hipotēze un dispozīcijas šeit vispār nekādas nav, tomēr otrajā daļā, attiecībā uz sankciju, man ir lūgums pacelt šo "latiņu" uz 250 latiem. Par ko ir runa? Tad, kad mēs skatījām šo jautājumu komisijas sēdē, Ministru kabinets jau bija atsūtījis savu projektu, bet nebija saskaņojis to ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Runa, kolēģi, ir par to, ka valstī bez sankcijas, tas ir, bez reģistrēšanās, ēterā notiek zināma veida lokāls pirātisms. Tā kā radio un televīzijas programmu izplatīšana bez atļaujas ir liela nauda, un, ja to dara bez atļaujas, tad 250 latu nav nekāda lielā nauda. Es jums varētu minēt daudz piemēru, kad atsevišķos pagastos un mazpilsētās nekur nereģistrētas raidorganizācijas izplata ēterā raidījumus, kas ir tiešā pretrunā ar Radio un televīzijas likuma koncepciju. Un tomēr es lūgtu palielinātu sankciju, pilnībā atbalstot Juridiskās komisijas izstrādāto variantu pirmajā un trešajā daļā. Otrajā daļā es lūgtu sankciju 250 latu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk nav. Deputāti runāt nevēlas.

Bišera kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

I.Bišers. Komisijas vārdā es varētu izskaidrot, kāpēc komisija pieņēma tādu lēmumu un nevis citu un ierakstīja šo tekstu. Tā kā šodien ir pirmais lasījums, tad varbūt tiešām par atsevišķām detaļām nestrīdēsimies. Ja jūs atbalstījāt komisijas priekšlikumus, šo alternatīvo projektu, tad jums būs iespējas iesniegt savus labojumus, ko mēs varam izskatīt pēc tam otrajā un trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Atgādinu kolēģiem, ka reģistrācijas numurs dokumentam, par kuru mēs balsosim, ir 447, bet sēdē izskatāmais dokuments ir 1391. Tātad runa ir par balsošanu pirmajā lasījumā, par šajā dokumentā izklāstīto tekstu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, nosauciet termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišers. Godātais priekšsēdētāja kungs! Kā es sapratu, tad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neuztur spēkā balsojumu par savu projektu, bet, kas attiecas uz Ministru kabineta projektu, tad šeit mums tomēr būtu nepieciešams balsojums, ka mēs neatbalstām šo projektu, jo viņš pilnībā nav iekļauts alternatīvajā projektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Bišera kunga priekšlikumu? Nav iebildumu. Ja deputāti vienprātīgi piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam, tad, es domāju, balsojums nav vajadzīgs. Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tādā gadījumā lūdzu iesniegt labojumus līdz 5.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 5.oktobri? Nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Un visbeidzot pēdējais projekts.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, atvainojiet. Es... diemžēl man jāiepazīstina ar... Piedodiet, Bišera kungs. Lūdzu, turpiniet. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" - darba kārtības 44.jautājumu.

I.Bišers. Jā, vēl ir pirmajam lasījumam iesniegts dokuments nr.745, un šajā sakarībā es gribētu, lai jūs ieskatītos arī dokumentā nr.1392 - Juridiskās komisijas slēdzienā.

Minēto projektu valdība ir iesniegusi jau pēc tam, kad Saeima bija pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 11.aprīlī, un valdība to ir darījusi, pilnīgi neņemot vērā minētos grozījumus, jo valdība ierosina grozīt tos pantus, ko mēs esam šeit jau grozījuši, - ierosina izslēgt tādus vārdus, kuru šajos pantos vairs nav, un tādas summas, kuru šobrīd vairāk nav...

Līdz ar to komisija uzskatīja, ka viņa nevar atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā. Sēdē piedalījās arī valdības atsūtīts pārstāvis, kurš principā piekrita mums, bet oficiāls atsaukums nav atsūtīts.

Komisija neatbalsta šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā jau minēto apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Balsošanu neviens nepieprasa. Paldies. Pieņemts.

Acumirkli... Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godāto Prezidij! Godātie draugi! Administratīvo sodu kodekss ir mūsu tāds zemākais sodu atzīšanas līmenis, kas pastāv, un es nācu tribīnē tāpēc, ka es jūtu, ka mums šeit, Saeimā, trūkst kaut kāds sodu līmenis. Pirmais smagais pārkāpums... mums visvairāk pārkāpumu pret deputātu godu... šad tad es esmu uzstājies tribīnē... teiksim, mēs uzstājamies, manuprāt, diezgan nepareizi pret zemesgrāmatu "mâmuļu", es vairāk... citreiz uznācu tribīnē... un tad uznāca mūsu draugs deputāts Kiršteina kungs un sāka runāt: ja nu būtu tā, tad būtu tā... Nu apskatījāmies, Kriminālkodeksā šādi tādi panti ir... Bet, ja nu viņš tikai hipnotizē, tad tur it kā nekādu sodu nav un nekādas sankcijas nav... Nu tad tā padomājot... pēc vecās tautas paražas... ja tas, no kurienes tas apvainojums nāk... nav vērts uz mēsliem mīt, tikai kājas smird... palaida garām... Nāca raksts avīzē: deputāts šortos. Tur viens ļoti labs cilvēks, kādreiz bārmenis, tagad students, man svešs, saprot manas dziļās attiecības ar manu tēvu, viņš zina, kādas būtu pieklājīgas atlīdzības par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā, viņš arī zina sporta spēles, ko varētu spēlēt ar viskiju... kur cilvēks pārgriež krāsas un lielums mainās... Nu tas pats pamatprincips... zini, nav ko staigāt virsū... sākt druscītiņ... negribas, lai tās kājas smirdētu... Bet tad mēs ejam vienu soli tālāk. It kā vairākas padomes... un Saeimas locekles, augsti godātas... staigā un tagad kļūst par ārstu, māk diagnozēt citu deputātu psihiskās situācijas, un tad, zini, ja viņš būtu ārsts, tad viņam būtu mute jātur, jo tas it kā būtu noslēpums starp pacientu un ārstu. Bet nē - viņš domā, ka viņš var palaist muti un darīt, kā viņš grib.

Nu, es nezinu, ko mēs deputāti domājam, cik tālu mēs varam šito profesiju... ka mēs varam uzņemties, vienalga, kādu profesiju, izlemt vienalga ko, palaist muti par vienalga ko... Cik tālu mēs to varam laist bez kaut kādas sodīšanas? Man nav itin nekādas vēlmes ne kāpt uz Kiršteina kungu (jo man tomēr kājas gribas paturēt tīras), ne uz Leiškalna kungu, ne uz augsti godājamo Panteļējeva kungu, bet es domāju, ka kaut kur, kad jūs tagad pārrakstīsiet šito Administratīvo kodeksu, vajadzētu būt vienkāršam soda mēram, ka nav jāsūdz, bet ka vienkārši viņam iedod pļauku un pasaka - zini, tāda tā rīcība nav... It kā mums Saeimā ir Ētikas komisija, bet es neredzu, ka viņa darbojas. Un iesniegt sūdzību un savu laiku kavēt tādu cilvēku dēļ man nav iespējams, es ne tāpēc atnācu uz Saeimu mēģināt kaut ko labu Latvijā darīt. Bet ja mēs tik zemu krītam... Es domāju, ka Administratīvajā kodeksā ir pants par ārstu spēlēšanu... Ja ir atļauts diagnozes izdot Saeimas deputātiem, tad, es domāju, varētu viņu par to sodīt, ja gribētu. Un, ja tad viņš ir patiešām kvalificēts kā ārsts, tad lai viņš tās diagnozes neizdod, vismaz publiski. Es domāju, ka tas līmenis šeit arvien zemāks kļūst, un es tā ceru, ka mana uzstāšanās šeit atgādinās mums, ka mēs it kā esam tautas pārstāvji, mēs it kā cenšamies kaut ko labu tautas labā darīt, mēs it kā cenšamies deputāta amatu augstā godā celt, un jūs jau redzat, ka tauta vairs par mums... ko tauta par mums domā un kāpēc mēs atļaujam mūsu vidū tādas rīcības, kas ir vienkārši Saeimas pazemināšana.

Man ir žēl, ka tā bija jāuzstājas, bet kaut kad tas bija jāpasaka, un nu šodien, būdams Gundars... manā vārdadienā, es domāju, bija arī laiks to izteikt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers. Cik es sapratu, Valdmaņa kungs neizteicās par šo projektu, par valdības iesniegto projektu, tāpēc es negribētu sniegt principā nekādu slēdzienu par to, jo kodekss principā tagad ir atvērts arī iepriekšējiem balsojumiem. Ja Valdmaņa kungam būs kādi priekšlikumi kaut kādas normas iekļaut Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad tas ir izdarāms. Bet tas neattiecas uz šo pēdējo projektu, kuru komisija prasa noraidīt, un arī Valdmaņa kungs to neapstrīdēja.

Izmantojot gadījumu, es gribētu pateikt jums, Valdmaņa kungs, ka Saeimā nav Ētikas komisijas. Ja jūs atšķirsiet Kārtības rulli, tad redzēsiet, ka tādas komisijas nav. Ētikas problēmas mums tiešām dažkārt rodas, un tāpēc Mandātu un iesniegumu komisija, kura visbiežāk ar šīm problēmām sastopas, jau ir sākusi sadarbību ar Ētikas padomi, kura piedāvāja izstrādāt mums deputātu ētikas kodeksu. Diemžēl pagaidām viņa vēl šo darbu nav pabeigusi. Mandātu un iesniegumu komisija nav izskatījusi šo projektu, bet es ceru, ka tas darbs, tie priekšlikumi parādīsies, un tad Saeima varēs lemt, vai mums ir vajadzīga tāda Ētikas komisija, vai mums ir vajadzīgs tāds ētikas kodekss vai nav. Bet tas neattiecas uz šo projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Tātad, cienījamie kolēģi, mums ir jānobalso. Jūs dzirdējāt atbildīgās komisijas slēdzienu, tas arī jums ir izdalīts dokumentā nr. 1392. Tajā pašā laikā jūsu rīcībā ir dokuments nr. 745 ar priekšlikumiem par grozījumiem šajā likumprojektā.

Tā kā debates ir beigušās un komisijas vārdā Bišera kungs ir izteicies, es lūdzu zvanu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"...

I.Bišers. Kas komisiju atbalsta, tos lūdzu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 36, atturas - 13. Nav pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu, kurā lūdz izdarīt izmaiņas izsludinātajā 1996. gada 26. septembra darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 25. un 51. pantu lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu tūlīt pēc izskatāmās lietas izskatīšanas, dokuments nr. 44, tas ir jautājums, kuru mēs nupat izskatījām.

Var izteikties viens "par", viens "pret" par šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu teikt, ka mana uzstāšanās nekādā mērā neapšauba Alfreda Čepāņa kandidatūru uz šo priekšsēdētāja amatu, un es domāju, ka mēs esam pārliecinājušies par viņa spēju vadīt sēdes un izpildīt šo pienākumu. Tajā pašā laikā tas, kas šodien faktiski notika, ir, nu, zināmā mērā mūsu kādreiz izdarītā brāķa darba apliecība, jo tas, ka Saeima maina Prezidiju starp vēlēšanām, protams, nav tā labākā zīme, un es domāju, ka mēs visi tur bijām vainīgi. Visi, es tiešām no sirds domāju tā. Un, par cik tomēr Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšana šodien vai vispār ievēlēšana ir tajā pašā laikā saistīta arī ar vietnieka vietas atbrīvošanos, līdz ar to arī ar iespējamām kandidatūrām uz šo vietnieka vietu, varbūt vēl ar kādām izmaiņām Prezidijā, es gribētu, lai mēs pacenstos šoreiz neatkārtot kļūdas un darītu tā, lai šoreiz ievēlētu tādu Prezidiju, kas tiešām pilnasinīgi varētu funkcionēt līdz nākamajām vēlēšanām un kas balstītos uz stabilu konsolidētu Saeimas vairākuma uzticību.

Un tieši tāpēc es aicinu jūs nevis neatbalstīt šo lēmuma projektu, bet neatbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā, jo es uzskatu, ka mums ir jāizrunājas Starpfrakciju padomē, mums ir jāizrunājas, iespējams, arī Sadarbības padomē, tām frakcijām, kuras, iespējams, var izvirzīt kandidātus arī uz citiem amatiem, lai mēs tiešām nonāktu pie kompleksa Prezidija jautājuma risinājuma un izdarītu, piemēram, nākamajā sēdē mūsu darbu uz apaļu piecinieku un nodrošinātu Saeimas Prezidija stabilu funkcionēšanu līdz nākamajām vēlēšanām.

Tātad es iebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas (es atkārtoju - šīsdienas) darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Kolēģis Panteļējevs daudz runāja "par", bet faktiski viņa uzstāšanās bija "pret". Un es turpināšu to, ko viņš runāja "par", izmantojot tos pašus argumentus ko kolēģis Panteļējevs. Ja jau kolēģa uzstāšanās laikā nekādu iebildumu nebija pret mūsu izvirzīto kandidatūru, tad mēs šo jautājumu šodien varam arī izskatīt. Un jautājums par Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu nebūtu stādāms kontekstā ar pārējo Saeimas Prezidija locekļu iespējamo ievēlēšanu vai izmaiņām Saeimas Prezidijā. Mums ir visiem jāapzinās, ka ir būtiski, lai Saeimas priekšsēdētājs būtu, lai Saeima strādātu un vajadzības gadījumā lai šis priekšsēdētājs būtu gatavs uzņemties arī tās funkcijas, kas viņam pēc ieņemamā amata pienākas, ja kāda no pirmajām valsts personām ir ārpus valsts. Tas nozīmē, ka nebūtu nepieciešams šodien atlikt šo jautājumu izskatīšanu, jo vairāk tādēļ, ka, runājot pret to, faktiski nebija nekādu iebildumu pret konkrēti izvirzīto kandidatūru - Alfreda Čepāņa kandidatūru - Saeimas priekšsēdētāja amatam.

Es aicinu visus kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šo jautājumu, izskatīt to šodien, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums ir pietiekami daudz laika līdz sēdes beigām, jo gandrīz visi jautājumi jau ir izskatīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Pēc 2 minūtēm, godājamie kungi, mums ir pārtraukums... 9 deputāti lūdz izsludināt 30 minūšu pārtraukumu, kas arī tiek pašlaik darīts. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Godājamie kolēģi, saskaņā ar izdarītajiem labojumiem mūsu šīsdienas sēdes darba kārtībā mums jāsāk izskatīt jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām. Ir izvirzīta pašlaik viena kandidatūra. Vai kāds vēl vēlas runāt, uzstāties, izvirzīt kandidatūras? Vai sekretariātā ir iesniegtas kandidatūras? Nav. Nu, tad jādod vārds balsu skaitītājiem. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Balsošanas procedūra faktiski ne ar ko neatšķirsies no tām iepriekšējām reizēm, kad mēs šajā Saeimā esam balsojuši par Saeimas Prezidija locekļiem. Izņemot to, ka šoreiz ir izvirzīta tikai viena kandidatūra. Un gadījumā, ja jūs balsojat pret šo kandidatūru, tad šī kandidatūra vēlēšanu zīmē ir jāsvītro. Attiecībā uz to, kad jūs tiksiet aicināti uz balsošanu, par to liecinās viens zvans, un pēc tam, kad balsošana būs beigusies, šīs vēlēšanu zīmes apstrādātas un balsu skaitītāji būs gatavi rezultātu paziņošanai, atskanēs divi zvani, ar kuriem jūs tiksiet aicināti atpakaļ uz zāli. Vai ir vēl kādi jautājumi?

Sēdes vadītājs. Vai jautājumi Lībanes kundzei ir? Ja nav, tad paldies. Izsludinu pārtraukumu līdz balsošanas sākumam, kad deputāti tiks aicināti uz balsošanu ar zvanu.

K.Lībane. Balsu skaitītāji, lūdzu, tad uz...

Sēdes vadītājs. Balsu skaitītājus lūdzu sapulcēties Prezidija zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds balsu skaitītāju vārdā Kristiānai Lībanei - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lūdzu nelielu jūsu uzmanību. Es jums tagad nolasīšu balsu skaitītāju sēdes protokolu par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāju 1996.gada 26.septembrī Rīgā, Saeimas namā. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 86 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 18 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas 86 deputātiem izsniegtās vēlēšanu zīmes, un par derīgām atzītas arī tika visas 86 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītu vēlēšanu zīmju nebija. Par kandidātu Alfredu Čepāni tika nodotas 60 balsis, un līdz ar to saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Saeimas priekšsēdētāju ir ievēlēts Alfreds Čepānis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es pateicos jums par balsojumu, es pateicos Ilgai Kreitusei par to, kas ir izdarīts līdz šodienai, es pateicos jums par to, kas ir izdarīts, es pateicos visiem cilvēkiem, kuri tā vai citādi ir sekmējuši Latvijas Republikas parlamenta darbu, un es ļoti ceru, ka ar jūsu palīdzību mēs varēsim turpināt strādāt tikpat sekmīgi, varbūt pat labāk. Liels paldies. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām iekļaut Saeimas 26.septembra sēdes darba kārtībā jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu pēc Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas."

Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Vispirms es gribu izmantot iespēju un vēlreiz apsveikt jūs nupat ieņemtajā amatā. Cienījamie deputāti! Es negribētu atkārtot visus tos argumentus, ko es teicu pirms tam, bet mans lūgums ir vēlreiz pārdomāt, vai mēs daudz ko iegūsim, sasteigti šodien balsojot. Un varbūt pēc kāda laika vai pat šodien, sastopoties ar zināmu situāciju un atkal nokļūstot situācijā, kad mēs būsim spiesti atgriezties pie Prezidija pārkārtošanas, es ceru, noteikti pie pirmās vietas... bet arī visu citu vietu pārkārtošana, es domāju, nebūt nedara godu Saeimai, ja tas nav iepriekš sagatavots un apspriests. Es atkal ierosinu neiekļaut šodienas darba kārtībā šo jautājumu. Mēs varētu izskatīt to nākamajā nedēļā un līdz tam veikt visas nepieciešamās konsultācijas Starpfrakciju padomē, lai ievēlētais Prezidijs būtu darbaspējīgs un darītu mums visiem godu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par iesniegumu? Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ierosinu atbalstīt šo desmit deputātu iesniegto priekšlikumu. Mums ir pietiekami daudz laika, lai mēs varētu izskatīt šo jautājumu un arī pabeigtu visu šīsdienas darba kārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu iesniegumu - iekļaut darba kārtībā jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 12, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Ir tikko saņemts vēl viens iesniegums ar desmit deputātu parakstiem, kurā frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja ir iebildumi - es no zāles dzirdēju -, tad jāliek jautājums uz balsošanu. Kas ir par to, lai izsludinātu pārtraukumu uz 30 minūtēm? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 21, atturas - 26. Pārtraukums netiek izsludināts.

Jautājums darba kārtībā tātad ir iekļauts ar deputātu balsojumu. Un ir saņemts septiņu deputātu iesniegums, kuri ierosina par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēt deputātu Aigaru Jirgenu. Vai deputātiem varbūt ir vēl kādi citi priekšlikumi šajā sakarībā? Prezidijā tādi iesniegti vairāk nav. Tātad balsošanas zīmēs ievēlēšanai Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā tiek iekļauta deputāta Aigara Jirgena kandidatūra. Balsu skaitītājus lūdzu... Piedodiet, Lībanes kundze, profesors deputāts Liepa vēlas runāt par procedūru. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, apsveicu jūs ar ievēlēšanu. Godātie kolēģi! Tā kā ir izvirzīta tikai viena kandidatūra balsošanai, tā kā balsošanas procedūra nav izdomāta līdz galam - nav tāda kārtība, ka ikviens vēlētājs izietu caur kabīni, neatkarīgi no tā, vai viņš svītro vai nesvītro vienu kandidatūru, - tad šodien vēlēšanas nav iespējamas, lūk, šīs vēlēšanu telpas nesakārtotības dēļ. Izsaku protestu pret tādām vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Arī es atļaujos apsveikt jūs, Čepāņa kungs, ar ievēlēšanu. Es gribu zināmā mērā atbalstīt profesora Liepas teikto, bet mums, teiksim, akadēmiskajās struktūrās ir tāds variants: ja mēs gribam ievēlēt savu kolēģi, tad nekorekti ir svītrot uzvārdu, bet pret to uzvārdu ir divi vārdi - "jâ" un "nç". Tātad, balsojot par šo kandidatūru vai pret to kandidatūru, vēlētājam vienmēr kaut kas jāsvītro un atstarpe starp "jâ" un "nç" ir minimāla, tātad praktiski sekot un novērot, kā vēlē balsotājs, nav iespējams. Tāpēc, ja mēs nevaram izpildīt profesora ieteikto variantu un kabīni nostādīt tā, ka katram ir jāiet caur kabīni, mēs varam paredzēt to balsošanas biļetenā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi un profesor Liepa! Tātad es neapsveicu Čepāņa kungu ar ievēlēšanu, jo jūs apšaubāt viņa ievēlēšanas likumību. Un jūs apšaubāt Kreituses kundzes ievēlēšanas likumību un Kušneres kundzes ievēlēšanas likumību un visu pārējo, jo agrāk... un Valsts prezidenta tanī skaitā... Jo jūs nekad pret šo pozīciju nebijāt iebilduši. Es iesaku Saeimai turpināt vēlēšanas un neļauties sevi izprovocēt ar tādiem ārējiem ieganstiem, un tādēļ es lūdzu turpināt šo vēlēšanu procedūru tā, kā mēs sākām.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi. Es lūdzu Liepas kungs ļaunprātīgi neizmantot laiku un iespējami īsi runāt.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, līdz šim man titulu nav trūcis, tagad ir viens jauns tituls. Paldies, Vidiņa kungs. Bet es nekad neesmu apšaubījis kādas iepriekšējās vēlēšanas, pat domās ne. Neviens to nav dzirdējis Ja Vidiņam tā šķiet, tā ir viņa problēma. Bet, ja es šodien redzēju, ka vēlēšanu telpa nav kārtībā, kāpēc lai es klusētu? Lai nebūtu īpašu, teiksim, sarežģījumu un lai viss būtu atbilstoši kārtībai, man nav iebildumu pret deputāta Kalnbērza kunga ieteikto izmaiņu vēlēšanu procedūrā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kristiāna Lībane - balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es patiešām runāšu balsu skaitītāju vārdā. Tas attiecas uz Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu, kas tikko notika blakustelpā. Katram deputātam bija iespēja doties kabīnē, un lielākā daļa deputātu to arī izmantoja. Ja kāds to neizmantoja, tad tās, balsu skaitītājuprāt, bija viņa tiesības.

Attiecībā uz šo darba kārtības jautājumu - Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu - balsu skaitītāji ņems vērā jūsu ierosinājumu. Balsu skaitītāji spēj, var un, domāju, arī grib sagatavot tādus biļetenus, kā ierosināja Kalnbērza kungs; mēs varam arī novietot kabīnes, tā sakot, parocīgākai ieiešanai deputātiem, un mēs pat varam pievienot vēlēšanu zīmēm aploksnes, kurās būs iespējams ievietot vēlēšanu zīmes. Visa pārējā procedūra saglabāsies tā pati.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Vai deputāti piekrīt šādam Lībanes kundzes ierosinājumam?

Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja jau tā īsti runāt... ja tās kabīnes var pārvietot, tad tomēr tās vajadzētu pārvietot. Jo iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanās šīs kabīnes nebija slēgtas, no augšas tās ir vaļējas, tātad no augšas var visu novērot un skatīt. Un šajā gadījumā, paskatieties, virs kabīnēm ir televīzijas aparāts uzstādīts. Tāpēc es lūdzu kabīnes noteikti pārvietot uz citu vietu. Un tiešām Kalnbērza kungs pareizi ierosināja - ierakstīt biļetenos šo "jâ" vai "nç". Tad ir iespēja katram ieiet kabīnē un izdarīt šo procedūru.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Atļausit jums nolasīt dažas normas no mūsu Kārtības ruļļa. "Kandidatūras Prezidija locekļu..." Kārtības ruļļa 25.pants. Un 26.panta pirmā daļa nosaka, ka par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem, tātad arī par Saeimas Prezidija locekļu amatiem izvirzītajiem kandidātiem, balso aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Sīkāka balsošanas kārtības reglamentācija Kārtības rullī nav noteikta. Un, ja Lībanes kundze ir izskaidrojusi, kādi tehniski un organizatoriski pasākumi tiks veikti balsošanas laikā Saeimas Prezidija zālē, tad es ierosinu piekrist šiem ierosinājumiem un tomēr uzsākt balsošanu. Deputāti neiebilst pret to? Paldies. Tiek izsludināts pārtraukums līdz balsošanas sākumam, par kuru deputātiem darīs zināmu ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsu skaitītāju vārdā vārds deputātei Kristiānai Lībanei - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātei. Lūdzu!

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Jau par tradīciju kļuvis tas, ka es nolasu balsu skaitītāju sēdes protokola sākuma daļu.

Tātad: par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāja vietnieku 1996.gada 26.septembrī Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā tika izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem tika izsniegtas 86 vēlēšanu zīmes, un pēc tam 2 vēl tika sabojātas un nomainītas.

Dzēstas tika atlikušās 15 vēlēšanu zīmes, un no vēlēšanu kastes izņemtas 86 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām tika atzītas 82 vēlēšanu zīmes, un 4 vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām.

Par kandidātu Aigaru Jirgenu tika nodotas 47 balsis.

Līdz ar to saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu Aigars Jirgens ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Apsveicam! (Aplausi.) (Starpsauciens no zāles: "Augšā!")

Sēdes vadītājs. Jirgena kungs, lūdzu!

Godājamie deputāti! Pulkstenis ir 16.59. Tā kā priekšlikumu par sēdes darba pagarināšanu mums nav, sēdi paziņoju par slēgtu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties.

Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka 17.00 notiek preses konference. Lūdzu frakciju pārstāvjus tajā piedalīties.

Bez tam uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem Ministru kabinets sniegs deputātiem atbildes pulksten 17.30. Šis laiks ir izvēlēts saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Jānis Bunkšs, Kārlis Jūlijs Druva, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Jānis Priedkalns, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka, Andris Tomašūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka 17.30 mēs sēdi turpinām un valdība sniegs atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Godājamie deputāti! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti.

Pirmais ir deputātu Krisberga, Kuprijanovas, Rāznas, Leitenas, Stikuta jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnača kungam par likumu normu izstrādi sakarā ar nereģistrēto netradicionālo reliģisko organizāciju (sektu) darbības aizliegšanu.

Dzintars Rasnačs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs. Vai jautājuma motivācijai neviens nav pieteicies? Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka atbilde jums ir iesniegta rakstiski, uzskatu par nepieciešamu šo informāciju papildināt ar vairākiem papildu informējošiem materiāliem.

Šobrīd šis jautājums tiešām ir aktuāls ne tikai Latvijas valstī, bet arī daudzās citās valstīs, un Tieslietu ministrijai pašai par sevi šādu likumdošanas iniciatīvas tiesību nav. Tieslietu ministrija var iesniegt savus priekšlikumus laikā starp lasījumiem vai arī iesniegt valdībā, taču, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi zināt Saeimas Cilvēktiesību komisijas viedokli šajā jautājumā, kā arī, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi zināt Eiropas lietu komisijas viedokli šajā jautājumā un Juridiskās komisijas viedokli šajā jautājumā, jo mums ir divas iespējas: vai nu darīt tāpat kā ar kompartiju, ka viņu aizliedza vienkārši ar likumu, vai arī ielikt šādu organizāciju, kura šādi vai līdzīgi rīkojas, aizliegto organizāciju sarakstā. Bez tam mums ir otra iespēja - ielikt likumā par reliģiskajām organizācijām, kā arī Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā papildu normas, kas nosaka atbildību fiziskajām personām, kuras veic šādu darbību. Mums ir daudzas un dažādas iespējas, un, kamēr nav konceptuāli izstrādāts viedoklis Saeimā, Tieslietu ministrija savu viedokli kā vienīgo un patieso negatavojas virzīt un to nedarīs. Tāpēc Tieslietu ministrija gaida jūsu viedokli, jūsu priekšlikumus, jo tiešām šis jautājums būs aktuāls arī tāpēc, ka tuvākajā laikā būs tiesas process, kurā šī te jehoviešu draudze cels prasību pret Tieslietu ministriju par tās reģistrāciju.

Tas īsumā būtu viss. Es vienīgi vēl gribētu minēt divus piemērus no citu valstu pieredzes. Tātad Lielbritānijā ir aizliegtas divas šādas te reliģiskās organizācijas vai līdzīgas: tie ir mūnieši un tā saucamie Dieva bērni. Kā šīs organizācijas darbojas, es domāju, to es jums nestāstīšu. Ja ir nepieciešama papildu informācija, tad jūs to varēsit iegūt vēlāk. Japānā, protams, pēc Augstākās patiesības sektas rīkotā terora akta šī organizācija nekavējoties tika aizliegta, taču arī te ir jautājumi: vai tādā civilizētā valstī, kāda ir Japāna, par to nedomāja agrāk un kāpēc tādā valstī šī organizācija varēja darboties legāli?

Tātad jautājums pamatā ir tāds: vai aizliegums ir profilaktisks līdzeklis, vai aizliegums ir sods un vai aizliegums...?

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, tā kā trīs minūtes ir pagājušas un ir arī rakstiska atbilde, tad paldies jums.

Papildjautājumam pieteicies deputāts Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs un cienījamie kolēģi! Mans papildjautājums būtu sekojošs. Tieslietu ministrijas pārstāvis, pats ministra kungs, atzina, ka Tieslietu ministrija nevēlas neko darīt tik ilgi, kamēr Saeimas komisijas neizspriedīs kaut ko pašas. Man rada izbrīnu tas, ka ir nāves gadījumi, ka pa ielām notiek cilvēku dvēseļu un prātu, un miesas medīšana no dažādu nereģistrētu sektu puses... Man nav nemaz tālu jāmeklē, jo pat manai meitai bija sagrozīta nedaudz galva no mūnistu puses, bet, paldies Dievam, mums ģimenē ir pragmatisks ģimenes uzskats, un tas laicīgi tika novērsts. Es nemaz neprasu par citām lietām, kāpēc ar tiesnešu lēmumiem tiek atbrīvoti reketieri no apcietinājumiem un tā tālāk. Jautājums ir ļoti konkrēts... (Starpsauciens no zāles: "Jautājums kāds?")

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, minūte ir pagājusi... Jūsu laiks ir beidzies. Paldies.

Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Ievērojot to, ka jautājuma nebija, man nav nekādu tiesību runāt par brīvu tematu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens papildjautājumam pieteicies nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Čerāna, Kostandas, Liepas, Zelgalvja, Kazāka jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Cimdiņam par ieplānoto Latvijas Universitātes reformu.

Pēteris Cimdiņš - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs. Lūdzu!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Atbilde uz deputātu pieprasījumu ir iesniegta rakstiski, tā satur arī daudzus pielikumus. Papildinot gribu pateikt, ka konceptuālie priekšlikumi par Latvijas Universitātes modernizāciju un pārstrukturēšanu ir sagatavoti, darba grupa rīt tos parakstīs un tie būs pieejami atklātībai - tie tiks izsūtīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, iesniegti Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un citām ar augstāko izglītību saistītām institūcijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumiem neviens... Deputāts Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi un valsts ministra kungs! No šiem iesniegtajiem materiāliem īsti nav skaidra viena pretruna. Proti, šī reforma tiek veikta izglītības kvalitātes paaugstināšanas vārdā, bet, no otras puses, stāv rakstīts, ka apmācības laiks tiek reducēts uz diviem gadiem. Kā tad ir iespējams, samazinot apmācības laiku no četriem uz diviem gadiem, paaugstināt izglītības kvalitāti, lai viņa būtu pielīdzināma Eiropas standartiem?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Cimdiņa kungs!

P.Cimdiņš. Cienījamais Liepas kungs! Atbilde uz šo jautājumu ir rodama Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas izstrādātajā starptautisko studiju klasifikācijas standartā, kurš ir adaptēts Latvijas apstākļiem, un tas paredz dažāda ilguma izglītību universitāšu līmenī. Tātad ir iespējama īsa, divgadīga, augstākā izglītība, bet to vairs nesauc par augstāko izglītību, jo tā ir divgadīga izglītība terciālajā līmenī. Šis te risinājums konceptuālajos priekšlikumos tiek atstāts universitātes ziņā, bet ir ieteikums pārskatīt iespēju, kā saīsināt studiju ilgumu un padarīt studijas koncentrētākas. Darba grupas uzdevums nebija veikt reformas, darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, kurus pēc tam varētu iesniegt valdībai un atbilstošajām institūcijām, lai tos ņemtu par pamatu vai neņemtu par pamatu reformas veikšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cimdiņa kungs! Liepas kungam ir otrs papildjautājums. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

No manā rīcībā esošajiem materiāliem un pēc paskaidrojuma, es tomēr nesapratu un nesaprotu, kā, četru gadu programmu iekļaujot divos gados, var panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Tā ka tas skaidrojums mani patiešām neapmierina. Un otrs papildjautājums: kāda jēga slēpjas tajā apstāklī, ka tehnikuma izglītību pārceļ augstskolas sienās? (Starpsauciens no zāles: "Nepilna tehnikuma...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Cimdiņa kungs!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Cienījamais Liepas kungs, par četru gadu izglītības programmas saspiešanu divos gados konceptuāli pat jautājums nav ticis izvirzīts. Ir jautājums par profesionālām studiju programmām, par to saistību ar akadēmiskajām un profesionālo studiju programmām dažādos līmeņos, kas var ilgt gan divus gadus, gan būt garākas par četriem gadiem, kur tas ir specifiski nepieciešams, kā, teiksim, medicīnā, zobārstniecībā.

Doma par tehnikumu pārcelšanu augstākās izglītības līmenī izriet no Augstskolu likuma, kur ir paredzēts jēdziens "augstskolu koledžas". Likumprojekts par to ir sagatavots, un likumprojekts tiks virzīts tālāk. Šāda tipa izglītība ir sastopama starptautiskajā klasifikācijas sistēmā, kas mums ir jāadaptē Latvijas apstākļiem, lai panāktu mūsu izglītības atzīšanu Eiropā, uz kuru mēs esam izteikuši vēlēšanos iet.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cimdiņa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Rubina, Ozoliņa, Liepas, Jurdža, Vidiņa, Eniņa, Valdmaņa, Kazāka un Mauliņa jautājums tieslietu ministram Rasnačam un iekšlietu ministram Turlajam par iemesliem, kāpēc tiek atbrīvots no apcietinājuma K.Pētersons līdz tiesas prāvai. Dzintars Rasnačs... Piedodiet, Rasnača kungs, vārds jautājuma motivācijai deputātam Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamie deputāti, ministri! Skaistajā Eiropas savienībā, kur itālis, francūzis, spānis nerunā angliski, pašā viņas Eiropas savienības sirdī - Briselē atklāts šausmīgs pedofilijas perēklis. Tur pieprasa vainīgos pedofilus sodīt ar nāvi, Kalifornijas štatā, ASV, pieprasa kastrēt pedofilus, Latvijā, kur seksuālā varmācība zeļ un plaukst pret bērniem, nav pat likuma pret pedofiliju. Šīs problēmas: sifiliss, prostitūcija, par kurām jūs vienmēr tik neizprotami smīnat... Es domāju, Panteļējeva kungs, kad es par tām runāju, jums laikam tās liekas smieklīgas. (Smiekli zāles.) Jūs te daudzi, Panteļējevs un citi "Latvijas ceļa" deputāti, atsēžat otro termiņu, jūs grozāt likumus, bet neesat pieņēmuši daudzus nozīmīgus likumus, piemēram, par prostitūciju, par pedofiliju, jūs uzliekat smieklīgu sodu un dodat formulējumu... man kā ārstam tā liekas... par bērnu, nepilngadīgo, pedofiliju - izvarošanu, un tā saukto, citēju: "...dzimumtieksmes apmierināšanu netiklās formās" (tā Kriminālkodeksā). Lūk, par pedofiliju apsūdzētajam un plašai publikai zināmajam Kārlim Pētersonam, kurš ir mocījis un izvarojis zēnus, lūk, viņam nepatīk, ka cietumā viņu duksē, kā raksta prese. Un nu viņš esot mājas arestā. Cik maigi, cik humāni! Viņam tagad vajag apsardzi. Apsardzes puiši tagad ir iepatikušies ne tikai Pētersonam, apsardze ir arī daudziem cilvēkiem - ne tikai Prezidentam, arī Godmanim, Gailim, bet jājautā - no kā viņi baidās? Man liekas, ka no Latvijas tautas. Kā vērtēt Tieslietu ministrijas tiesnešu darbu, vai tā kvalitāti kontrolē, ja joprojām turpinās drošības līdzekļu, apcietinājuma, apšaubāma atcelšana bīstamiem noziedzniekiem, arī pedofiliem?

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet es, godājamais Rubina kungs, aicinātu jūs no Saeimas tribīnes izvēlēties gan medicīniskos apzīmējumus, gan cita veida izteicienus. Paldies. Vārds Dzintaram Rasnačam - Latvijas Republikas tieslietu ministram. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Arī šajā jautājumā, neskatoties uz to, ka atbilde ir pietiekami izvērsta un iesniegta rakstiski, Tieslietu ministrija uzskata par nepieciešamu sniegt papildu informāciju. Te gan bija grūti saprast, vai jautājums ir domāts Panteļējevam vai Tieslietu ministrijai, bet tomēr, es ceru, problēmu nebūs, ja arī es atbildēšu.

Jautājums tiešām ir ļoti nopietns un smags. Un, ja runā par manu personīgo viedokli, tad, protams, emocijas ir tikai negatīvas. Taču es aicinu deputātus, kuri uzdod šādu jautājumu, tomēr palasīt likumdošanas aktus, kas regulē tiesu varas attiecības ar izpildvaras attiecībām. Tas arī, cienītais Rubina kungs, jums ir ierakstīts atbildē. Melns uz balta. Šīs attiecības regulē tiesu varas neatkarības princips, un neviens tiesnesis pret viņa gribu nav atceļams. Tā ir noteikts Satversmē.

Ja runā par disciplinārsodiem - jā, par pārkāpumiem organizatoriskajā darbībā šādi disciplinārsodi bija piemērojami un tiks piemēroti pret tiesnešiem, kuri neievēro tās darbības, pār kurām ministrija veic uzraudzību.

Ja runā par tiesas spriešanu, Tieslietu ministrija nav tiesīga jaukties iekšā, un Tieslietu ministrijai ir jāpilda likums tāpat kā visiem deputātiem, tāpat kā jāpilda likums visiem pilsoņiem. Tā ir īsa atbilde.

Un vēl, papildinot šo atbildi, es gribu teikt, ka Saeimā šodien pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, šie grozījumi atvieglos procesuālo kārtību. Es ļoti ceru. Un, ja ir iniciatīva par skaidrākām un bargākām sankcijām, tad es saprotu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šāda iniciatīva ir bijusi. Tieslietu ministrija to atbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - otrs papildjautājums. Lūdzu! (No zāles deputāts A.Rubins: "Pirmais.") Piedodiet, pirmais papildjautājums.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rasnača kungs! Pirmkārt, konkrētajā gadījumā prokurors varēja atcelt lēmumu attiecībā uz Pētersonu. Jautājums tāds: vai jūs esat ieplānojis izstrādāt likumu par pedofiliju vai arī jūs domājat, ka Latvijā tas nav vajadzīgs?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Es domāju, ka Rubina kungam pietiktu ar īsu konsultāciju 15 minūšu garumā par to, kādā veidā Latvijā ir reglamentēti soda likumi, konkrēti Kriminālkodekss, kas jaunajā redakcijā būs Krimināllikums, un Administratīvo pārkāpumu kodekss. Sankcija, konkrēti pēc 123.panta, par šādu noziegumu ir paredzēta. Cita lieta, ka varētu precizēt šā nozieguma sastāvu un viņu izvērst, bet katrā ziņā par šādu noziegumu Latvijā personas ir saucamas pie atbildības un arī tiek sauktas pie atbildības. Un šī ažiotāža, kas tiek izvērsta, sniedzot nepareizas ziņas, nepareizu informāciju par mūsu likumdošanu, es domāju, nenāk par labu arī pašiem deputātiem, vienalga, vai viņi ir pozīcijā vai viņi ir opozīcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - otrreiz papildjautājums. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rasnača kungs, es uzskatu, ka es esmu pozīcijā, bet jautājums ir tāds: vai jūs neesat domājis, ka likumdošanā noteiktie soda mēri par nepilngadīgo izvarošanu, par pederastiju un par dzimumtieksmes apmierināšanu netiklā veidā ir ļoti zemi? Vai jūs ierosināsit veikt grozījumus soda palielināšanas virzienā?

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Es šādus grozījumus atbalstīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais ir deputātu Rubina, Ozoliņa, Liepas, Vidiņa, Valdmaņa, Kazāka, Grīnberga, Mauliņa, Čerāna, Nagobada jautājums Ministru prezidenta biedram Ziedonim Čeveram.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Čevera kungs, acumirkli! Jautājuma motivācijai vārds deputātam Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Ministr Čevera kungs! Šo jautājumu ir uzdevuši deviņi deputāti, jo cienījamais Juris Galerijs Vidiņš no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ir nobijies par savu znotu - ministru Juri Viņķeli un ir atsaucis savu parakstu.Tajā pašā dienā - 19.septembrī, tiklīdz Šķēle bija projām, tā arī labi koptais un barotais Latvijas labklājības "trijjūgs"- ministrs Vladimirs Makarovs, ministrs Viņķelis un ministrs Bērziņš no "Latvijas ceļa" - kopā ar tuvākajiem un vistuvāk domājošajām kundzēm devās kārtējā izbraukuma seminārā ārpus Rīgas jeb divu dienu sesijā ar naktsguļu par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Liekas, ka tēma varēja būt - alkoholisms un drošs sekss. Teorētiski praktisko nodarbību informācija par šo semināru līdz šim nekur nav parādījusies. Laikam jau tā ir tik konfidenciāla, ka tiks nodota tieši pašam Šķēlem tūlīt pēc viņa atgriešanās no Amerikas. Taču problēma pastāv. Sifilitiķu skaits pieaug un pieaug. Un tie nav plūdi, kas beidzas paši no sevis.

Sēdes vadītājs. Čevera kungs, lūdzu!

Z.Čevers (premjerministra biedrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esmu sagatavojis rakstisku atbildi ar konkrētiem skaitļiem, ko iesniedzu jautājuma autoriem gan par plūdu novēršanai paredzēto līdzekļu izlietojumu, gan par pārrunāto sifilisa problēmu. Jāatzīst gan, ka sakaru starp šiem diviem jautājumiem es nesaskatu. Paldies Dievam, pastardiena nebija pienākusi, un dzīres mēra laikā notikušas nav.

Kas attiecas uz seksuāli transmisīvo slimību jautājumu, gribu jūs informēt, ka ar to risināšanu patlaban nodarbojas īpaši izveidota darba grupa, un es uzskatu, ka speciālistiem ir jāļauj strādāt. Neaizkavēšu jūsu uzmanību ar savām pārdomām par tautas veselības un jaunatnes izglītības problēmām, gribu vienīgi pateikt, ka Rubina kunga satraukums man ir pilnīgi saprotams. Paldies visiem deputātiem par uzdotajiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārds deputātam Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par atbildi. Mani pilnīgi apmierina Čevera kunga atbilde, bet es vēl gribu komentēt arī Labklājības ministrijas atsūtīto atbildi.

No šīs atbildes ir skaidri redzams, ka Labklājības ministrijai nav programmas sifilisa apkarošanai. Viņi tikai tagad plāno. Jūs jau neesat Labklājības ministrijā diemžēl spējīgi to izstrādāt! 1996.gada budžetā bija izdalīti vairāk nekā 2 miljoni latu, un arī tad jūs neko nevarējāt izdarīt, jo jums jau nav ideju, bet nauda aizplūst semināriem. Jautājums: vai valdība, ņemot vērā šo ārkārtas situāciju sakarā ar sifilisa straujo izplatību Latvijā, ir spējīga izdalīt tikai 200 000 latu Latvijas Medicīnas akadēmijai, kurai ir gatavs projekts šajā jautājumā, lai to var realizēt nekavējoši?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Čevera kungs!

Z.Čevers (premjerministra biedrs).

Paldies Rubina kungam par uzdoto jautājumu. Es varu apliecināt, ka es esmu gatavs iedziļināties šīs problēmas būtībā, un, izskatot Saeimā jautājumu par budžetu, es domāju, šis jautājums tiks atkārtoti skarts, runājot par budžeta sadaļu atsevišķiem momentiem, par Labklājības ministriju un par pienācīgo līdzekļu iedalījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums. Deputātu Valdmaņa, Grinberga, Kušneres, Liepas un Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēles kungam un ministriem Dilbas kungam un Kiršteina kungam par valsts garantētām cenām lauksaimniecības precēm, lai nodrošinātu lauku rentabilitāti ceļā uz Eiropas savienību. Jautājuma motivācijai vārds Gundaram Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij, draugi Saeimā un citi! Es šorīt tā nopietni runāju par Ata Skalberga rakstu, un tur pacēlās jautājums: vai tiem aģentiem, kuri laikam ir mūsu vidū un kuri grib mūsu tautai to neatkarību izjaukt, - vai viņiem ir vairākums Saeimā vai nav. Skalberga kungs ticēja, ka varbūt nav. Es tam arī gribētu ticēt. Es uzstādīju jautājumu, pirmkārt, es ievācu informāciju. Es nesapratu, kāpēc mums ir jācīnās ar lietuviešiem, ja mūsu mērķis ir būt Eiropā, kur lauksaimniekiem it kā iet labi. Jautājums tika atbildēts. Eiropā cenas ir daudz augstākas nekā Latvijā un daudz augstākas nekā Lietuvā. Kāda ir jēga mums iet iznīcības ceļā ar Lietuvu, lai mēs tiktu tālāk bagātīgā Eiropā? Es to jēgu nesapratu. Ja tā jēga nav iznīcināt mūsu laukus.

Es uzstādīju jautājumu, es iedevu informāciju. Tās cenas, ko es dabūju no Briseles... jo viņi tagad viņus līdz... pagājušā gada cenas un cenas, kuras it kā būs nākamgad... Tur bija piecas vietas, kur mēs dabūjām cenas, kuras mēs spējām salīdzināt. Un pirmais jautājums bija - vai augšminētās cenas ir būtiskas, pareizas. Es pateikšu Dilbas kunga atbildi. Viņa gan ir četrās lapās, ar daudziem maldinošiem teikumiem, bet minētās cenas varētu būt pareizas. Un tad viņš saka, ka tomēr nedrīkst rēķināt, nedrīkst salīdzināt. Cenas ir pareizas.

Otrais jautājums bija - kāpēc Saeima un valsts sabiedrība nav informēta. Atbildē atkal bija vairāk nekā lapa. Ka Saeimai visa informācija tiek dota tādās un tādās avīzēs. Bet es nācu ar šitiem cipariem pie lauku kolēģiem, man visi teica: Valdman, tā nevar būt, skrien pie Dilbas, mēs kaut ko darīsim, ja tiks pierādīts, ka tie cipari ir pareizi! Nu viņi ir pareizi. Redzēsim, ko mēs tagad darīsim. Mēs esam apsolījuši Šķēles kungam, ka mēs ievedīsim šito "pašnāvību" laukos. Ko mēs tagad darīsim? Atsauksim savu doto vārdu vai ne?

Trešais jautājums bija - kāpēc Saeima un plašāka sabiedrība tiek maldināta.

Un ceturtais bija - kuri indivīdi, valstsvīri ir vainīgi. Kā mēs no viņiem tiksim vaļā? Atbilde ir šeit. Nevaru uzskatīt šito par tautas maldināšanu, jo Eiropas savienības politika nepārtraukti mainās. Hu- ū!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jautājuma motivācijai paredzētās trīs minūtes ir beigušās. Paldies, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. Es lūdzu nolasīt savu atbildi, lai mēs varētu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es atkārtoju.

Vārds zemkopības ministram Robertam Dilbam. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es izsaku pateicību visiem deputātiem, kas uztraucas par to, kāda situācija ir laukos, un par mūsu lauku nākotni. Bet gribu piebilst to, ka uzdodot, tikai uzdodot jautājumus, no tā situācija labāka nekļūst.

Otrs. Es gribētu vēl piebilst - bez tā, kas šeit ir rakstiski iesniegts jums, - ka šo tabuliņu ar cenām, kas ir iesniegta, būtībā nedrīkst izmantot nekādā veidā salīdzināšanai - ne pa diagonāli, ne pa horizontāli. Kā piemēru varu pieminēt, ka pienam Eiropas savienībā ir mērķa cena, bet Latvijas Republikā tā ir iepirkuma cena. Sviestam ir "intervences" cena un Latvijā vairumtirdzniecības... Tā kā ir dažādas cenas, tā kā viņas eksistē, šeit nav šī tabula salīdzināma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cenu starpības ir četras, divas, trīs reizes. Var šo cenu nosaukt tā, var nosaukt šā. Ir arī sviesta kvalitāte, bez šaubām. Dažam ir sāls klāt, dažam nav. Bet ko mēs šeit viens otru maldināsim. Paliksim pie pamatprincipa. Cenas tur ir "stāvu augstākas", un, lai mēs pie tā labuma tiktu piecu - septiņu gadu laikā... un nav drošs, ka mēs tiksim, jo šeit pēc Kiršteina kunga... saka, ka ir ļoti iespējams, ka Eiropas padomes sabiedrība nespēj mūs uzņemt, ja viņiem tas tik ļoti dārgi izmaksās. Bet kur ir tā jēga - mūs dzīt pa priekšu nežēlīgā konkurencē ar lietuviešiem? Ka mēs iepriekš sakārtojam, ka tas tirgus... ka mūsu sacensības spējas nav līdzīgas. Es gribētu saprast to jēgu, Dilbas kungs. Kur ir tā jēga - likt mūsu lauksaimniekiem sacensties ar citām Baltijas valstīm šinī situācijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Valdmaņa kungs, es pateicos par tādu uztraukumu. Es varu pateikt tikai to, ka par šo jautājumu mēs esam jau pietiekami argumentējuši, izskatot pirmajā lasījumā un pieņemot likumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

Otrkārt, varu pieminēt to: ja būtu iespēja mums iestāties jau rītdien Eiropas savienībā, tad skaidrs, ka no Eiropas valstu fonda mūsu lauksaimnieki vismaz četrreiz vairāk saņemtu klāt piemaksu par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju. Tāpēc es aicinu Valdmaņa kungu aktīvi iestāties, lai parītdien mēs iestātos Eiropas savienībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdmaņa kungam vārds otram papildjautājumam. Lūdzu!

G.Valdmanis. Cik tur laika? 1 minūte tikai? Šinī rakstā - es jums visiem lūdzu to izlasīt, jo Dilbas kungs mūs nepagodināja, to nolasot, - ir čupa gudrību. Ja mēs laukos vairs neražosim, pirktspēja Latvijā pakāps augstāka. Tur ir daudzi jautri momenti, ja tie nebūtu nopietni. Palasiet un padomājiet!

Mans papildjautājums Dilbas kungam ir tas. Viņam ir iespēja aiziet prom no kalpošanas tādā uzdevumā, kas iznīcinās tautu, atnākt atpakaļ uz Saeimu, būt mūsu "Tâlavas taurētājos" un rīkoties pēc sirdsapziņas. (Aplausi.) Es viņam piedāvāju. Kāpēc viņš neizvēlas to darīt, un kāpēc viņš izvēlas pilnīgi, nu, manuprāt, ļoti nekaunīgu uzdevumu?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba. Es varu piebilst tikai to, ka es nekur neesmu aizgājis, es joprojām esmu šeit. Un, otrkārt, par "taurētāju" es netaisos būt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Nagobada, Prēdeles, Rugātes, Požarnova un Ozoliņa jautājumi Ministru prezidentam Šķēles kungam un finansu ministram Kreitusa kungam par ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholisko dzērienu realizāciju.

Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs. Lūdzu!

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Sagatavota ir atbilde. Es tikai gribētu, izmantojot iespēju, uzsvērt, ka ieņēmumi no alkohola 1996.gadā prognozēti ir 25,3 miljoni latu un, pēc Finansu ministrijas vērtējuma, virsplāna ieņēmumi varētu būt vēl 2,2 miljoni latu. Tajā skaitā 1,1 miljons latu varētu būt kā papildu ieņēmumi veselības aizsardzības speciālajā budžetā.

Tālāk. Te 4. un 5.punktā vēl ir minēti precīzi ieņēmumi, un tas ir paredzēts grozījumos likumā par valsts budžetu 1996. gadam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreitusa kungs! Papildjautājumu uzdošanai pieteikušies nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Edmunda Grīnberga un Mauliņa jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam un pašvaldību valsts ministram Ernestam Jurkānam par 1996. gada pašvaldību budžetos paredzētajiem līdzekļiem pārvaldes aparātam.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Ernests Jurkāns - pašvaldību lietu valsts ministrs.

E.Jurkāns (pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs pateicamies frakcijai "Latvijai" par objektīvu jautājumu un esam snieguši kopā ar Finansu ministriju, es domāju, pietiekami izsmeļošu atbildi.

Jāpiebilst, ka pārvaldes aparāta šogad plānotie izdevumi attiecībā pret pagājušā gada izdevumiem ir nedaudz samazinājušies rajonu padomēs, bet tie ir pietiekami lieli. Un īpaši jāuzsver tas, ka visi pārvaldes izdevumi tiek veidoti uz dotāciju principa. Līdzekļi tiek saņemti no valsts dotācijas, no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājums. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Man ir tāds jautājums. Tagad valdība ir iecerējusi šo rajonu padomju posmu reorganizēt, un mans jautājums ir tāds: kādu naudas summu ir iecerēts ietaupīt šīs reorganizācijas rezultātā? Tātad - cik patērēs šie reorganizētie valsts iecelto ierēdņu aparāti, un kāds būs naudas summas ietaupījums?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Pagājušajā gadā pārvaldes aparāta izdevumi sastādīja 4,2 miljonus latu rajonu padomēs. Šogad ieplānoti 3,8, par pusgadu iztērēti 1,8 miljoni, tātad, nu, burtiski nedaudz mazāk, nekā plānots. Tātad ir ieplānots, ka ar šīs valsts pārvaldes reorganizāciju rajonos varētu šie izdevumi sasniegt 500 -600 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumu nav, jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Kostandas, Čerāna, Liepas, Zelgalvja un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par pensiju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos. Motivācijai vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs uzdevām sekojošus jautājumus.

Pirmkārt. Vai valdība ir 1996.gadā starpvalstu sarunās ar Vāciju risinājusi jautājumu par karavīru pensiju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos? Kad un kādā veidā tas tika darīts? (Domāts 1996.gads.)

Otrkārt. Ko valdība ir nolēmusi paveikt starpvalstu sarunās ar Vāciju atlikušajos 1996.gada pēdējos trīs mēnešos, lai Latvijas iedzīvotāji, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos, saņemtu karavīru pensijas?

Treškārt. Ko valdība ir nolēmusi paveikt starpvalstu sarunās ar Vāciju 1996.gada pēdējos trīs mēnešos, lai Latvijas Republikas pilsoņi, kas tika piespiedu kārtā iesaukti Vācijas gaisa spēku palīgdienestā, būdami nepilngadīgi (bieži vien 15 līdz 17 gadus veci jaunekļi), varētu saņemt par to kompensāciju? Laika trūkuma dēļ es pakavēšos, motivējot pašu pēdējo jautājumu. Es atgādināšu, ka tieši pirms 52 gadiem - 1944.gada 29.jūlijā - avīzē "Tçvija" publicēja okupētās Latvijas pašpārvaldes pirmā ģenerāldirektora ģenerāļa Oskara Dankera rīkojumu par 1927.gadā dzimušo jauniešu iesaistīšanu gaisa spēku palīgdienestā. Un šogad mēs atceramies šos visjaunākos Otrā pasaules kara veterānus un upurus, 15 līdz 17 gadus vecos jauniešus, kurus pēdējos iesauca karojošajā vācu armijā. Vācieši Austrumzemēs nelietoja tādus terminus kā mobilizācija vai iesaukšana, un tas nebūt nebija nejauši, jo visos starptautiskajos līgumos, konvencijās okupēto zemju nepilngadīgo izmantošana kara operācijās tiek uzskatīta par kara noziegumu. Un Latvijā faktiski tieši šis kara noziegums attiecībā uz mūsu zēniem skāra vairāk nekā 3100... vairāk nekā 3000 gaisa spēku izpalīgu, kas tika ierauti šajās divu pasaules lielāko tirānu un slepkavu - Staļina un Hitlera - armiju savstarpējās kaujās un tika nolemti iznīcībai. Atgādināšu, ka 1944.gada 19.septembra vakarā jau bija pirmie upuri - Rīgā pie Māras dīķa kompakti izvietotos zēnus sabombardēja turpat kazarmās. Bija upuru vēl un vēl. Kopumā ir aprēķināts, ka krita apmēram 887 jaunekļi jeb 23% no kopskaita, taču pēc tam vēl bez vēsts pazudušie, pēc tam vēlreiz ciešanas izgājušie Gulaga nometnēs, atkārtoti iesauktie pēc tam jau padomju armijā, - tas faktiski palielina šo cietušo cilvēku skaitu vēl un vēl. Un šobrīd lielākā daļa no viņiem, kas palikuši dzīvi, ir bezcerīgi slimi invalīdi. Un es uzskatu, ka pirmām kārtām jārisina jautājums tieši par šiem nepilngadīgiem jauniešiem, un es nevaru saprast, kā var Vācijas valdība atteikt... motivēt kaut kādā veidā savu nevēlēšanos kompensēt... maksāt šiem kara noziegumu upuriem kompensācijas. Un es gribu tāpēc dzirdēt par konkrētu Šķēles valdības ārlietu ministra rīcību, ko viņš ir šogad darījis un darīs.

Sēdes vadītājs. Vārds atbildei Valdim Birkavam - Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Man patiešām būtu bijis liels gandarījums, ja izdotos panākt šo kompensāciju visiem, kas to ir pelnījuši. Visiem, kas ir cietuši. Mēs strādājam pie šā jautājuma no 1992.gada, un tas, ko ir izdevies panākt, ir fiksēts dokumentā, kas jums ir izplatīts. Tie ir 2 miljoni vācu marku nacionālsociālisma upuru gerontoloģijas centra izveides projektam un Ķemeru sanatorijai. Taču šī humānā investīcija ir paredzēta tikai tiešajiem nacionālsociālisma upuriem - bijušajiem geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem. Ārlietu ministrija un vēstniecība Bonnā ir visu laiku centusies paplašināt šo cilvēku loku, attiecinot to arī uz šiem nelaimīgajiem zēniem. Taču attiecībā uz Vācijas militārajos formējumos iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nav izdevies. Vācijas attieksme pret kompensācijām un pensijām Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārajos formējumos iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir visu starpvalstu sarunu gaitā palikusi noraidoša. Arī manas pēdējās šāgada tikšanās laikā šis jautājums pagaidām tika risināts tikai atbilstoši Vācijas likumdošanai par karadienestu.

Pašlaik tiem cilvēkiem, kas dienesta laikā Vācijas militārajos formējumos ir guvuši ievainojumus, kas atstājuši smagas sekas uz veselību, iespējams griezties ar iesniegumu Vācijas vēstniecībā Rīgā. Pēdējais panākums šajā ziņā ir tas, ka ir uzsāktas sarunas par līguma noslēgšanu starp Latvijas...

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, diemžēl divas minūtes ir pagājušas. Deputātiem interesē varbūt, lai nolasa... Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs. Tātad - par līguma noslēgšanu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi Vācijā, kas nodarbojas ar pensiju piešķiršanu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam uz to ir tiesības saskaņā ar Vācijas likumdošanu. Šim līgumam ir jāpaātrina pensiju lieta un problēmu gadījumu izskatīšana, jo, jāsaka, tas smagais birokrātiskais aparāts, kas šobrīd ir, bez šā līguma darbojas, manuprāt, par lēnu, lai gan Vācija ir pretimnākoša un šobrīd bieži vien dokumentus neprasa. Mēs savu darbu turpināsim, bet... es būšu pilnīgi atklāts - es domāju, ka trijos mēnešos šajā gadā, kā Kostandas kungs jautā... Mēs turpināsim strādāt, bet diez vai mēs atrisināsim šo jautājumu tieši šīs Vācijas pozīcijas dēļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Vai jūs, Kostandas kungs, abus?... Vienu. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Ārlietu ministr Birkava kungs! Visu cieņu tam, ko jūs šeit nodemonstrējāt, bet savā rakstiskajā atbildē un arī tagad jūs mums parunājāt par visu ko, bet neatbildējāt uz šo konkrēto jautājumu. Jā, jūs paskaidrojāt, ko darīja valdība Godmaņa laikā, 5.Saeimas darbības laikā, tas viss ir ļoti labi. Tas ir 1992., 1993., 1994.gads. Bet ko darīja konkrēti 1996.gadā? Un pasakiet kaut vienu konkrētu soli, ko jūs spersiet pēdējos trijos mēnešos. Es nesaku, vai izdosies vai neizdosies.

Un tad vēl. Jā, protams, jūs šeit uzskaitījāt, kādi jautājumi ir cilāti par materiālām un morālām kompensācijām, par kompensācijām fašima upuriem, par 2 miljonu vācu marku humānās investīcijas izlietošanu, par kompensāciju uz Vāciju darbā aizvestajiem, par materiālajiem zaudējumiem civiliedzīvotājiem, par pensijām kara invalīdiem, taču - vai jūs esat atsevišķi risinājuši jautājumu tieši par šiem nepilngadīgajiem? Pasakiet - "jâ" vai "nç". Un vai jūs to darīsit trijos atlikušajos mēnešos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Birkava kungs, jums vārds!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Tieši 1996.gadā ir panākta vienošanās par šiem 2 miljoniem darbā pie konkrētā projekta. Tas ir tieši šā gada rezultāts, kas gan bāzējas uz 1992., 1993., 1994. un 1995.gadā veiktajām sarunām. Un visā šajā laikā mēs iekļāvām visu jautājumu kompleksu un visas iedzīvotāju kategorijas, kas ir cietušas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Kostandas kungs vēlas otru papildjautājumu uzdot? Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Uz šo jautājumu jūs tā arī konkrēti neatbildējāt. Ne jā, ne nē. Runājāt tikai atkal par šo vienu investīciju projektu.

Otrs jautājums. Vai Šķēles valdība ir sagatavojusi un oficiāli iesniegusi konkrētus starpvalstu vienošanās projektus:

1) par kompensācijām fašima upuriem;

2) par kompensācijām uz Vāciju darbā aizvestajiem;

3) par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu civiliedzīvotājiem;

4) par pensijām iedzīvotājiem, kas cīnījās Otrajā pasaules karā vācu militārajos formējumos;

5) par kompensācijām piespiedu kārtā Vācijas gaisa spēku palīgdienestā iesauktajiem nepilngadīgajiem?

Kad konkrēti šādas vienošanās projekti no Latvijas puses ir sagatavoti, vai - kurš ir un kurš nav? Konkrēti, kad tie oficiāli ir iesniegti Vācijas valdībai? Ja nav, tad pasakiet, vai jūs to izdarīsit atlikušajos trijos mēnešos vai ne. Un, ja ne, tad pasakiet, kad jūs to izdarīsit.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Birkava kungs, jums vārds!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Es vēlreiz uzsveru: visu sarunu gaitā mēs vienmēr esam iestājušies par paplašinātu personu loku. Taču, lai pieņemtu un iesniegtu šādus dokumentus, vajag abu pušu piekrišanu un vajag ņemt vērā visu to, ko Vācija šobrīd mums ir piedāvājusi. Mēs izvirzām savas prasības, bet mēs nevaram uzspiest savas prasības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums līdz ar to ir izskatīts. Arī visi šodien iesniegtie deputātu jautājumi ir saņēmuši atbildes. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 87 deputāti. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde 3.oktobrī pulksten 9.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute