Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 25.aprīļa sēdi.

Godātie deputāti! 1996.gada 26.aprīlī aprit 10 gadi kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas. Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija iesaistīti avārijas seku likvidācijā. Daudzi par to ir samaksājuši ar savu dzīvību. Es lūdzu godināt ar klusuma brīdi tos cilvēkus, kuri atdeva savu dzīvību, lai novērstu avārijas sekas. (Klusuma brīdis.)

Pirms sākam šodien izskatīt Prezidija izziņoto darba kārtību, informēju, ka mums ir ienākuši divi priekšlikumi. Pirmais. Ir saņemts vienpadsmit deputātu parakstīts priekšlikums - iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jāņa Rāznas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Tātad tas varētu būt 28.darba kārtības jautājums. Deputātiem iebildumu nav.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut 25.aprīļa Saeimas darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pirmajā lasījumā un izskatīt minēto likumprojektu pēc pirmās darba kārtības sadaļas kā 18.punktu. Tas būtu pēc grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu". Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pašlaik darbojas 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, un es nekādu steidzamības nepieciešamību neredzu. Noteikumi darbojas, viņi darbosies tik ilgi, kamēr mēs šo lietu rūpīgi izskatīsim. Es lūdzu atlikt steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mēs nerunājam par steidzamību, Apiņa kungs, mēs pašlaik runājam par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Kas notiks tālāk - tas būs tad, kad mēs iekļausim darba kārtībā un izskatīsim šo likumprojektu.

P.Apinis. Es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības viņu ārpus kārtas iekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts.

Citu priekšlikumu par izmaiņām vai papildinājumiem darba kārtībā šobrīd Prezidijā nav.

Sākam izskatīt pirmo sadaļu par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Apsīša, Kristovska, Lībanes un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.135 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.141 "Grozījumi likumā "Par ostām"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.142 "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.127 "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.128 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.137 "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīvostas jautājums nav jauns. Viņa pamatmeklējumi iesniedzas ļoti tālā pagātnē, jau tajos laikos, kad uz sagrautās Romas lielvalsts drupām sāka organizēties jaunas nacionālās valstis. Tas ir brīvostu sākums desmitajā un vienpadsmitajā gadsimtenī. Vispirms radās tā sauktais portofranko brīvostas tips, blakus viņam - brīvās noliktavas, un tikai apmēram pēc 60-70 gadiem parādījās pirmās brīvostas tagadējā nozīmē. Ar portofranko saprot veselas ostas pilsētas, bieži vien ar lielu pie viņām piederošu teritoriju, kurā bez muitas nodokļa atļauj ievest, apstrādāt un izvest, kā arī šī apgabala iedzīvotājiem patērēt no ārzemēm ievestās preces. Par brīvostu šolaiku nozīmē sauc atdalītu zināmu ostas rajonu, kurā atļauj ievest un izvest ārzemju preces bez muitas. Šajā rajonā ievestās preces var palikt nenoteikti ilgi, tāpat tur viņas var pārstrādāt, pārsaiņot un sašķirot, bet viņas nevar šajā rajonā patērēt, kā tas bija portofranko pilsētās. Brīvostas mērķis ir pēc iespējas atvieglot preču sadalīšanu starptautiskajā tirgū. Brīvostas nepieciešamas tur, kur valsts savu finansiālo apstākļu dēļ nevar atļaut brīvo tirdzniecību, tām valstīm, kur muita tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem valsts ienākumiem.

Ja mēs runājam par brīvostu kā tādu, to, ko mums piedāvā tagad Ministru kabinets, es gribētu izskatīt šo jautājumu kā no pozitīvās, tā arī no negatīvās puses, tātad pavērtēt tos mīnusus un sekas, kādas var iestāties, ja mēs šo likumprojektu nododam komisijām. Pirmkārt, brīvostai jāiekļaujas jau esošajā ostu sistēmā kā vienai no tās sastāvdaļām. Arī brīvostā jāievēro vienoti ostas noteikumi, jānodrošina kuģošanas drošība, jāievēro Valsts kontroles dienesta prasības. Attiecības starp Rīgas ostas pārvaldi un brīvostas administrāciju regulēs savstarpējs līgums, kurš risinās zemes un valsts īpašuma nomas nosacījumus. Nav pieļaujama Rīgas pārvaldes funkciju un pienākumu nodošana vienai valsts akciju sabiedrībai - "Rîgas tirdzniecības ostai". Rīgas tirdzniecības osta vēsturiski ir tranzītuzņēmums ar šim nolūkam attīstītu nepieciešamo infrastruktūru. Galvenais tranzītbiznesa nosacījums - vairāku kravu pārkraušana un nosūtīšana, vislabāk pa tā saukto tiešo variantu, no kuģa uz dzelzceļa vagoniem, uz autotransportu vai otrādi.

Brīvostas izveide jāsaista ar ražošanu, kravu komplektēšanu, šķirošanu, pakošanu. Kravas struktūra valsts akciju sabiedrībā "Rîgas tirdzniecības osta" ir galvenokārt konteineri, metāls, ogles, kokvilna, kas pēc būtības ir tīras tranzītkravas. Par brīvo zonu varētu izveidot kravas sadales centrus, kuri izvietoti blakus ostas pārkraušanas termināliem. Pasludinot vienu atsevišķas ostas daļu par brīvostu, vienam uzņēmumam tiek radīti īpaši labvēlīgi apstākļi, to skaitā arī nodokļu maksājumu atlaides, nostādot pārējos uzņēmumus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.

Muitas liberalizācija veicinās kontrabandu, iekšējā tirgus destabilizāciju un mazinās starptautisko uzticību mūsu valstij.

Apgalvojums par investīciju iesaistīšanu Rīgas tirdzniecības ostā, pārveidojot to par brīvostu, ir šaubīgs. Kas investēs? Ārzemju kravu īpašnieki, kravu pārvadātāji, kravu saņēmēji - visi tie ir ieinteresēti visātrākajā kravu virzībā.

Vēsturiski 30.gados Latvijā jau pastāvēja vairāki brīvostu tipi, to skaitā Rīgā un Ventspilī, bet kā nepieņemami viņi tika noraidīti tāpēc, ka brīvostas tiek dibinātas tikai tādā gadījumā, kad tik tiešām ir nepieciešams piesaistīt kaut kādas investīcijas. Un tajā variantā, ko mums piedāvā Ministru kabinets, nav runāts par brīvostu vispār, bet ir runa par vienu lielu, milzīgu muitas noliktavu, kuras platība sastāda 197 hektārus. Diemžēl šeit nav pievienots arī Rīgas... tās brīvostas plāns. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tur tiek iekļauts arī Kundziņsalas dzīvojamais masīvs.

Es gribētu arī, pirms pāreju pie šiem noteikumiem, uzsvērt un uzdot kā jums, tā arī pats sev atsevišķus jautājumus: cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši, parlamenta pārstāvji, kā arī šī valdība pastāvīgi pārkāpj iepriekš pieņemtos likumus? Šie noteikumi, kuri ir pieņemti 81.panta kārtībā, nav saskaņoti ar Rīgas Domi, Rīgas Domes lēmums šajā sakarā nav pieņemts. Tie nav saskaņoti ar Rīgas ostas pārvaldi, nav saskaņoti ar Latvijas Ostu padomi. Latvijas Ostu padome arī nekādu lēmumu nav pieņēmusi. Es atgādinu Likuma par ostām 10.pantu. Latvijas Ostu padomes uzdevumi. Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdots ostu pārvaldēm.

11.pants. 11.panta 1.punkts. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu;

2) koordinēt ostu darbības specializāciju un attīstību;

3) izvērtēt ostu ilglaicīgu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostām un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai.

Diemžēl, kā es jau teicu, Ministru kabinets, pieņemot šos noteikumus, nav tos saskaņojis vismaz formālā līmenī ar Ostu padomi. Šis noteikumu projekts ir saskaņots tikai neoficiālā līmenī.

Nākamais. Visas šeit pārstāvētās politiskās partijas piekrita, ka mums jāintegrējas Eiropā. Pagājušajā gadā tika parakstīts līgums - līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem - starp Eiropas kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses. Ar jūsu atļauju atgādināšu šā līguma 21.panta 2.punktu. Tajā ir teikts, ka pušu konsultācijas par līgumiem, kas nodibina šādas muitas savienības, brīvās tirdzniecības telpas, un, pēc pieprasījuma, par citiem svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm, notiks Kopīgās komisijas ietvaros un ka it īpaši gadījumā, ja trešā valsts pievienosies kopienai, šādas konsultācijas tiks nodrošinātas, lai tiktu ievērotas abpusējas - gan kopienas, gan Latvijas - intereses, kas noteiktas šajā līgumā. Nekādas komisijas un nekādas konsultācijas, cik es esmu informēts, nav notikušas, un arī netiek plānots tādas veikt.

Tagad pāreju pie noteikumu būtības. Manā uztverē, šajos noteikumos vispār nav definēts brīvostas princips kā tāds. Es esmu ticies ar cilvēkiem, kuri pārstāv tā saucamo pozīciju un kuri "bîda" ðo noteikumu projektu. Es esmu ticies arī ar tiem, kuri ir pret šā projekta pieņemšanu, it sevišķi Satversmes 81.panta kārtībā. Es esmu saņēmis atbildi no tā saucamās pozīcijas. Maksimums, ko viņi varētu izdarīt, ja tiktu pieņemti šie noteikumi, ir tas, ka Rīgas tirdzniecības ostā - brīvostā - tiks veidots viens milzīgs "banānu termināls". Ne par kādu ražošanu, ne pārstrādi vispār nav runa. Tātad varētu būt runa tikai par tranzītkravu pārsūtīšanu no viena punkta uz otru. Nekas šodien netraucē arī Rīgas tirdzniecības ostai visus šos jautājumus risināt un šos uzdevumus normāli pildīt. Kravu apgrozījums, ko ir veikusi Rīgas tirdzniecības osta pagājušā gada laikā, ir 3,19 miljoni tonnu. Plānotais, kurš bija paredzēts vēl "padomijas" laikos, kad cēla šo ostu, bija 8,2 miljoni tonnu. Pieauguma praktiski nav nekāda. No gada uz gadu tas tā paliek. Konsekventi. Tātad rezerves ir vismaz 5 miljoni tonnu, ko varētu normāli pārkraut un attīstīt tranzīta biznesu.

Piemēra labad mēs varam minēt tā saucamo Rīnūžu ostu - tautā pazīstamo zvejas ostu. "Padomijas" laikos plānotais kravu apgrozījums bija 400 000 tonnu. Kravu apgrozījums pašlaik tur ir šāds: pagājušajā gadā - pusotra miljona tonnu. Tātad, ja ir vēlēšanās, var piesaistīt kravas un normāli nodarboties ar tranzītbiznesu.

Tagad vēlreiz apskatīsim šos noteikumus pēc būtības.

3.pants. "Brīvosta ir noteikta Latvijas Republikas sauszemes daļa un tai pieguloša iekšējo ūdeņu daļa saskaņā ar pievienoto pielikumu. Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Latvijas Republikas Muitas kodeksa izpratnē." Tālāk. Ir arī runa par to, ka iekšējās apsardzes dienests uzņemsies iekšējo ūdeņu apsardzes funkcijas. Tad man ir jautājums... Dibināsim vēl vienus robežapsardzes spēkus, jūras spēkus, kuri pilnībā atbildēs par šo iekšējo ūdeņu apsardzi. Tas pats skar arī glābšanas dienestu.

Diemžēl man atvēlētais laiks iet uz beigām. Es aicinu jūs visus uzmanīgi iepazīties ar šiem noteikumiem, kuros viens pants pastāvīgi ir pretrunā ar otru. Satversmes 81.pants nosaka, ka valdība nav tiesīga pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas skar muitas tarifus, nodokļus, nodevas un tamlīdzīgi. Šeit 4.panta 12.punkts nosaka: "nodrošina tonnāžas nodevas iekasēšanu no kuģiem, kuri izmanto brīvostas valdījumā esošās piestātnes, un ir tiesīga 30% no iekasētās tonnāžas nodevas izmantot ar brīvostas darbību saistītās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai;".

Nezin kāpēc arī šajos noteikumos ir vēlreiz pateikts, ka Latvijā pastāv tāda Latvijas Ostu padome, un ir noteiktas šīs padomes funkcijas, kas atkal ir klajā pretrunā ar to, kā šie noteikumi tika pieņemti. Šajā sakarībā es gribu uzdot jautājumu arī jums: cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši pārkāpjam jau agrāk pieņemtos likumus, pieņemto kārtību, un atbalstīsim kā sevi, tā arī valdību nelikumīgu tiesībaktu pieņemšanā?

Es gribu kā tādu klasisku piemēru jums minēt to, ka valdība pieņēma noteikumus par Valsts īpašuma fonda likvidāciju. Es pilnīgi piekrītu, ka Valsts īpašuma fonds savu laiku bija nokalpojis un tam vairs nebija nepieciešamības ilgāk pastāvēt. Bet man izraisa dziļas pārdomas tas, ka valdība ar vienu noteikumu vai lēmumu var atcelt veselus likumus, arī tādus likumus, kuri skar budžeta saistības. Šodien absolūti nav skaidrs, kurš tad ir pārņēmis Valsts īpašuma fondu, fonda tiesības un arī budžeta saistības. Šā iemesla dēļ es aicinu cienījamos kolēģus noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, atdot to valdībai. Lai šis likumprojekts iet normāli savu gaitu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk... Ā, ir! Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pirms noteikumu pieņemšanas Ministru kabinetā ļoti daudzās frakcijās Satiksmes ministrija izskaidroja šo noteikumu pieņemšanas nepieciešamību, kā arī būtību un jēgu. Vairākās frakcijās ir iesniegts šīs brīvostas nepieciešamības ekonomiskais pamatojums, un visas valdību atbalstošās frakcijas, deputāti kopumā atbalstīja šo noteikumu pieņemšanu Satversmes 81.panta kārtībā. Tāpēc, ka šodien tiek izteikti atsevišķi iebildumi, galvenokārt no Ādamsona kunga, šeit publiski, bet dažkārt arī kuluāros ir izteikti iebildumi un arī presē tiek rakstīti dažādi briesmustāsti par šo brīvostu, šodien man atļautajā laikā es centīšos pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

Pirmkārt, paskaidrošu, kāpēc šāda brīvosta ir vajadzīga. Otrkārt, centīšos atspēkot nupat minētos Ādamsona kunga iebildumus.

Godātie deputāti! No juridiskās tehnikas viedokļa mēs varējām rīkoties tiešām divējādi. Pirmkārt, mēs varējām darīt tā: vispirms pieņemt likumu par brīvostām un pēc tam pieņemt konkrētus likumus par atsevišķu brīvostu tiesisko režīmu. Tas varēja būt varbūt Ventspilī, varbūt Liepājā, varbūt arī Rīgas tirdzniecības ostā. Bet mēs tomēr esam gājuši citu ceļu. Ja mēs rīkotos tā, ka vispirms pieņemtu šo likumu, tas būtu ārkārtīgi ilgs process un faktiski šis likums būtu tikai tādas galvenās tēzes, kāpēc Latvijā šādas brīvostas ir nepieciešamas. Bet, godātie deputāti, laiks un konkurenti negaida!

Kāpēc ir nepieciešamas šādas brīvostas un kāds ir šo brīvostu tiesiskais statuss? Brīvostas izveidošanas nepieciešamību nosaka, pirmkārt, ārējie faktori, tas ir, konkurence, konkurences saasināšanās starp Baltijas jūras ostām sakarā ar tranzītkravu apjoma palielināšanu. Minēsim tādas ostas kā Tallinu, Kaļiņingradu. Lietuvā, starp citu, ir pieņemts likums par brīvajām ekonomiskajām zonām un aktīvi tiek veikti darbi šo brīvostu izveidošanai. Bez tam mums ir jāņem vērā arī skandināvu konkurence šajā jomā.

Nākamais ir tā saucamais iekšējais faktors, tas ir, ka pašreizējā situācijā Rīgas tirdzniecības ostas pašfinansēšanās iespējas ir izsmeltas.

Treškārt. Es gribu arī pievērst jūsu uzmanību tam, ka tomēr mūsu valsts un arī tās galvaspilsēta atrodas zināmā stagnācijas situācijā.

Tātad par brīvostas režīmu. Brīvostā tiek noteikts īpašs tiesiskais režīms, tas ir, nodokļu atvieglojumi, muitas režīms un brīvostas administrācijas patstāvības princips. Proti, kā mēs, juristi, sakām, brīvosta, no vienas puses, darbojas kā publisko tiesību subjekts, brīvostai ir tiesības noteikt tās teritorijā esošajām juridiskajām un fiziskajām personām uzvešanās kārtību, bet, no otras puses, brīvostas darbojas arī kā saimniecisko tiesību subjekts, tas ir, veic zināmu saimniecisko darbību.

Neskatoties uz to, ka nodokļu ieņēmumi no brīvostas it kā samazinās, kopējā nodokļu ieņēmumu masa valstī palielinās. Tas notiek tādēļ, ka brīvostās papildu investīciju piesaistīšanas rezultātā tiek radītas papildu darba vietas, pieaug nodarbinātība, kas palielina fizisko personu maksājumus, fizisko personu ienākumus un sociālo nodokli.

Bez tam, godātie deputāti, brīvostā strādājošie ar saviem ieņēmumiem rada papildpieprasījumu, preču un pakalpojumu tirgu ārpus brīvostas un attiecīgu papildpiedāvājumu tajā.

Rīgas tirdzniecības osta sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir pasūtījusi ekonomisko pamatojumu kompetentiem ekonomistiem, proti, šie ekonomisti ir novērtējuši Rīgas tirdzniecības brīvostas izveidošanas ekonomiskās sekas. Šeit ir teikts, ka saskaņā ar pamatojumā veiktajiem aprēķiniem sakarā ar brīvostā jaunveidojamajām ražotnēm 1998./1999. gadā ir sagaidāms neto apgrozījuma pieaugums par 11 miljoniem, nodarbināto skaita palielināšanās aptuveni par 800-900 cilvēkiem. Ienākums sociālajā budžetā palielināsies apmēram par 1,1 miljonu, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanās notiks aptuveni par 0,75 miljoniem.

Mēs esam pētījuši arī pieredzi, sākot jau ar Ādamsona kunga pieminēto Latvijas 30.gadu praksi. Godātie deputāti, tik tiešām 1935.gadā Latvijas Republikā Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemts likums par Liepājas brīvostu. Mēs esam pētījuši arī citu valstu pieredzi. Šodien pasaulē šādu brīvostu ir vairāki simti. Un, proti, mēs esam ļoti pamatīgi iepazinušies ar Maltas brīvostas statusu un ar to, ko tas dod. Tāpat arī ar citām. Piemēram, Maltā pēc tam, kad tika izveidota šāda brīvosta, kravu apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis apmēram četras reizes.

Tālāk par Ādamsona kunga pārmetumiem. Viens no tādiem būtiskākajiem, ko Ādamsona kungs teica, ir tas, ka saskaņā ar likuma "Par ostām" 10. un 11.pantu Satiksmes ministrija un Ministru kabinets nav panācis saskaņojumu ar Latvijas Ostu padomi. Tā, godātie deputāti, nav tiesa! Iespējams, ka mums varbūt nav formālu protokolu, kur ir visi šīs Latvijas Ostu padomes locekļu paraksti, bet brīvostas prezentācija notika jau pagājušā gada novembrī, kur tas tika konceptuāli apspriests. Vakar un aizvakar mēs aptaujājām - un tas ir dokumentāri apliecināts - visus Latvijas Ostu padomes locekļus, un no 20 Ostu padomes locekļiem 14 atbalsta šos Ministru kabineta noteikumus par Rīgas tirdzniecības brīvostu, to skaitā, piemēram, Rīgas pilsētas mērs, Ventspils pilsētas mērs, bet atsevišķi cilvēki, kuri varētu atbalstīt, atradās komandējumā. Vienīgi Zeibota kungs bija pilnīgi pret šo brīvostas izveidošanu.

Tālāk par nākamajiem pārmetumiem, ka to nepieļauj normatīvie akti, kas regulē mūsu sadarbību ar Eiropas savienību. Es domāju, ka tas nav pareizi. Šeit Ādamsona kungs - arī es esmu konsultējusies ar Birznieces kundzi, kas ir liela speciāliste šajā jomā - nepareizi traktē šo normu. Tur ir runa par līgumu slēgšanu. Šeit nekādā gadījumā nav runas par līgumu slēgšanu. Šeit ir vienkārši noteikumi ar likuma spēka pieņemšanu.

Nākamais. Tika pārmests par to, ka šeit būtu jābūt vienotiem ostas noteikumiem, kuģošanas drošībai utt. Es gribu teikt, ka Rīgas tirdzniecības osta arī pēc brīvostas izveidošanas turpinās ievērot visus noteikumus attiecībā uz kuģošanas drošību un pakļausies Valsts kontroles dienesta uzraudzībai.

Nākamais pārmetums, ka Rīgas ostu pārvaldei nāksies atteikties no atsevišķu nekustamo īpašumu valdījuma. Jā, saskaņā ar likumu tā tas tiešām būs, jo valsts īpašums Rīgas tirdzniecības ostā, ostas teritorijā, šobrīd ir Rīgas tirdzniecības ostas valdījumā, un šeit nevar būt nekādu nomas tiesisko attiecību starp Latvijas Ostu pārvaldi un Rīgas tirdzniecības ostu.

Tiek pārmests, ka brīvostas pārvalde pārņem no ostas pārvaldes ļoti daudz funkciju. Es gribu teikt, ka šeit tiek pārņemtas tikai tās funkcijas, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, radot priekšnoteikumus izdevīgai investīciju piesaistei. Tā nekādā ziņā neatņem Rīgas ostas pārvaldei tiesības pildīt savas funkcijas un pienākumus pārējā Rīgas ostas teritorijā.

Bez tam šī milzīgā šodien spēkā esošā birokrātiskā tranzīta kravu noformēšana, kas pastāv Rīgas ostas teritorijā, saskaņā ar brīvostas izveidošanu, manuprāt, tiks mazināta. To pierāda arī visu manis minēto citu valstu prakse.

Un pēdējais. Šeit tiek izteiktas šaubas, vai Latvijā vispār nāks investori, jo mūsu likumdošana ir nesakārtota, un kādas briesmas te būs, ka 27 kompānijas tagad te turēs savus bruņotos spēkus un tā tālāk. Tā nav tiesa! Mums jau ir informācija Satiksmes ministrijā un Rīgas tirdzniecības ostā, ka ļoti ievērojami Kanādas investori ir pieteikušies. Arī no Skandināvijas valstīm. Es domāju, ka tas nāks Latvijas ekonomikai tikai par labu.

Cik man vēl ir laika?

Sēdes vadītāja. Jums laiks vēl ir 50 minūtes 20 sekundes.

I.Čepāne. Paldies. Un tātad, ņemot vērā manis iepriekš teikto, ka projektu pirms tā pieņemšanas 81. panta kārtībā Ministru kabinetā principā ir atbalstījis valdību atbalstošo frakciju deputātu vairākums, man ir lūgums deputātiem atbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijām, un, ja arī šeit ir kādas domstarpības, ja, veicot šo Ostu padomes locekļu aptauju, bija atsevišķi iebildumi, tad tos varēsim iestrādāt pēc pirmā lasījuma. Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Gribētu teikt, ka es šodien varētu runāt gandrīz vai Rīgas ostas pārvaldes vārdā, jo manas uzstāšanās materiālu sagatavojis Gunārs Ross, un, kopā ar Ādamsona kungu pavadot Beniluksa delegāciju pa ostām, varētu teikt, ka ar situāciju esam iepazinušies diezgan konkrēti un radikāli.

Varbūt, lai izraisītu zālē zināmu interesi, man gribētos pateikt tikai manas runas preambulu: tā, ko nav izdevies ātri privatizēt, pārpalikums ir jāizveido kā brīvosta. Es nupat šeit klausījos mūsu cienījamās valsts sekretāres runu un sapratu, kas ir Latvija, - ražojoša lielvalsts vai tranzītzeme, kam pats Dievs ir vēlējis šo sūtību izpildīt. Atskanēja ļoti interesanta doma, ka tie kravu nosūtītāji un kravu saņēmēji, kas Latvijas ostas redz kā tranzītpunktu, ir dziļi ieinteresēti, lai krava aizkavētos ostā. Tā ir unikāla sentence. Brīvostas pamatprincips ir kravas ienākšana, kravas pārstrāde un pārstrādātas kravas nosūtīšana ārā no brīvostas. Lai šis process būtu atvieglots, tiek izveidots brīvostas statuss - bezmuitas zona, kur Rīgas ostā notiek pārstrāde, kaut vai pārkraušana, fasēšana, nemaz jau nerunājot par radikālu produkcijas izmaiņu, kur būtu pievienota jauna vērtība. Es praktiski zinu visas Latvijas ostas, jo sevišķi Rīgas ostā zinu gandrīz vai katru pēdu zemes, kas kur notiek. Varētu minēt, ka, pieņemsim, kompānijā "MANESS" tiek ievests koks, tas tiek sazāģēts, tiek izstrādāti dēlīši, un tie tiek eksportēti tālāk. Atvainojiet, bet ieved to no Latvijas, un nekāds imports te neiznāk, lai rastos reimports vai reeksports. Skaitiet, kā nu gribat!

Kompānija "B and B" ieved naftas produktus un realizē tos Latvijā vai arī izved tālāk. Pārstrāde nenotiek. Tā pati kompānija "B and B" - agresīvās ķīmiskās vielas: ievests - izvests. Un tā darbojas visa osta pilnīgi normāli konkurences apstākļos, izpētot mārketingu, pielietojot ļoti pieņemamus tarifus. Mēs sekmīgi konkurējam ar Sanktpēterburgu, ar Tallinu, ar Helsinkiem un citām ostām.

Liepājas osta, tā saucamā Liepājas brīvosta. Atvainojiet, Liepāja nekad nav bijusi pa īstam tirdzniecības osta, tā vienmēr ir bijusi kara osta. Atšķirībā no Paldiski ostas Liepāja līdz šodienai vēl nav spējusi izvilkt pārpalikušos krievu karakuģu vrakus. Paldiski Igaunijā jau ir sakārtojusies. Jautājums: kāds efekts būs, ja mēs atļausim "prihvatizācijas" procesā izveidot Latvijā ar kontrabandas precēm piesātinātu brīvostu, nevis brīvo ekonomisko zonu? Tās ir divas dažādas lietas. Ļoti vienkārši. Ja jūs izlasīsiet 30. gados publicēto aprakstu par brīvostām (laikrakstā "Jûrnieks" tas viss ir ļoti labi atspoguļots), jūs secināsiet, ka Latvijas laikā šis mēģinājums jau ir bijis un tam sekoja pilnīgs krahs, jo Rīga bija pārpildīta ar kontrabandas precēm. Jūs teiksiet, ka vēl drusciņ vairāk to kontrabandas preču, nekā šodien jau ir, - tas sevišķi neskādēs. Droši vien. Varēs atkal pacelt kādu nodokli, jo akcīzes nodokli mēs paaugstinām, neiekasējot ne pusi no akcīzes nodokļa.

Es aicinu atteikties no šīs murgainās idejas - Latviju kā tranzītvalsti iznīcināt, pasludinot Rīgu par brīvostu. Rīgas brīvosta nekādā ziņā neizpilda šo statusu. Tā ir piesātināšana ar kontrabandu, tā ir vienas ostas daļas monopolizācija, vēršanās pret nodokļu politiku un citu uzņēmēju nostādīšana nevienlīdzīgās pozīcijās negodīgā konkurences cīņā. Tas ir šauras grupas interesēs, un, protams, tādā gadījumā ir attiecīgi ministri, kuri var mētāties ar simtdolāru zīmēm, maksājot savas nakts uzdzīves tēriņus, jo acīmredzot ir grupa ieinteresētu cilvēku, lai Rīgas brīvosta rastos un kļūtu par šīs grupas barošanās vietu. Neizdarīsim to kļūdu, ko Latvija jau vienreiz bija izdarījusi pirmās brīvvalsts laikā!

Es aicinu balsot pret šiem noteikumiem, neradīt jaunu kontrabandas perēkli, neradīt jaunu kriminogēno zonu, neradīt iespēju šauram cilvēku lokam palielināt savu bagātību uz visas tautas rēķina. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Čepānes kundzei, kuru es personīgi dziļi cienu, - kaut vai par to, ka viņa ir viens no nedaudzajiem parlamentārajiem sekretāriem, kurš faktiski šajā parlamentā kaut ko dara.

Bet diemžēl arī viņas runā es nedzirdēju pašu galveno - atbildi uz jautājumu. Un jautājums ir vienkāršs - kāda ir tā neatliekamā vajadzība Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemt šos noteikumus? Kas ir noticis? Rīgas tirdzniecības ostā sākas plūdi? Sākas karadarbība? Kāda ir tā neatliekamā vajadzība, kāds ir tas pamatojums?

Otrs. Cik es esmu informēts, aiz šā likumprojekta vai noteikumiem stāv tās pašas amatpersonas, kuras savulaik "dabūja cauri" lauksaimniecības objektu privatizācijas likumus, kuru dēļ mūsu lauksaimniecība ir tādā situācijā, kādā tā ir. Kā es jau pirmīt teicu, pati galvenā brīvostas ideja ir šāda - piesaistīt investīcijas, lai attīstītu infrastruktūru. Tagad palasīsim, ko raksta Krištopana kungs pamatojumā! "Rîgas tirdzniecības osta atšķiras no saviem konkurentiem ar tai labvēlīgiem nepieciešamajiem priekšnoteikumiem brīvostas izveidošanai: attīstītu infrastruktūru, jo daudzu gadu laikā Rīgas tirdzniecības osta attīstījusies kā vienots, sarežģīts infrastruktūras komplekss ar transporta pievadceļiem, termināliem, komunikācijām, inženiertīkliem;". Būsim loģiski! Ja Rīgas tirdzniecības ostai rezervē ir vēl 5 miljoni kravu, ko tā ir spējīga pārkraut, nu lai viņa virzās uz šiem 8 miljoniem, un pēc tam pieņemsim lēmumu, vai pasludināt to par brīvostu vai ne.

Ja runājam par valdības darbu vispār, tad man ir diezgan vienkāršs priekšlikums - nākamajās Saeimas brīvdienās valdībai vajag pieņemt lēmumu par šā parlamenta atlaišanu. Man ir tāda sajūta, ka valdība jau sen ir uzņēmusies visas parlamenta funkcijas un mēs šeit tikai paklausīgi pildām to, ko valdības vīri ir pieņēmuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, nevajag maldināt tautu! Valdība parlamentu atlaist nevar.

Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tikai divi argumenti. Pirmais. Tiklīdz Roterdama (es ceru, ka lielākā daļa šeit klātesošo zina, kas tā ir par pilsētu un kur tā atrodas, un ar ko nodarbojas) uzzināja, ka Latvijas valdība un Saeima gatavojas izskatīt - tikai izskatīt - likumprojektu par brīvostas ieviešanu Rīgā, tā tūlīt atrakstīja vēstuli - vai, vai, vai, ko jūs te darāt, tās taču ir šausmas! Atrakstīja vēstuli, no kuras ir skaidri un gaiši redzams, ka viņiem ir bail no Rīgas brīvostas konkurences, jo Roterdama tāda ir un daudzas citas Eiropas un pasaules pilsētas un ostas jau tādas ir, un, nedod Dievs, ja tagad Rīga sāks konkurēt ar Roterdamu. Tas vien, cienījamie kolēģi, pierāda, ka arī mums tādu ostu vajag. Vai nu labāku, vai sliktāku, bet vajag.

Otrs arguments. Viss Kaļiņingradas apgabals ir pasludināts par brīvo ekonomisko zonu, ieskaitot Kaļiņingradas pilsētu un visas tās ostas, kuras bijusī padomju armija tur tagad ir atstājusi. Lūk, varu jums darīt zināmu, ka Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka Kaļiņingradas apgabalam kā brīvajai ekonomiskajai zonai ir nevis kredītu, bet investīcijas jau iedevusi - vienu miljardu dolāru. Un, ja šodien mēs, cienījamie kolēģi, vienalga, no kuras partijas vai frakcijas, runājam par to, ka, lūk, Rīgā tādu nevajag, ka tur Jānis vai Pēteris, vai Miķelis iedzīvosies lielā naudā, tad tā ir tikai un vienīgi skaudība un vairāk nekas. Te nav runa par valsts interesēm, te ir runa tikai par personīgajām interesēm. Un tas, ka Čepānis ir šīs ostas padomē... ja kādam nepatīk šī kandidatūra, - lūdzu! Es esmu gatavs atdot šo posteni un vietu ar visām no tā izrietošajām sekām, bet nebāziet sprunguļus valsts attīstības riteņos! Lai nebūtu tā, kā par mums saka visā pasaulē, - ka latvietim prieks par cita bēdām ir patiess prieks.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumu nr. 137 "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.138 "Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.139 "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.140 "Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ozoliņa, Jurdža, Grīga, Baloža, Grīnblata iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un SOS Kinderdorf International (Apvienību SOS bērnu ciematu attīstībai visā pasaulē) par SOS bērnu ciemata un ar to saistīto projektu izveidi, celtniecību, nodibināšanu un darbību Latvijas Republikā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kļaviņa, Putniņa, Druvas, Jirgena un Rugātes iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālajai un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Paulis Kļaviņš - LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis līgums savu gaitu ir sācis pirms trim gadiem. Iecere ir tāda, ka mūsu zemē bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kādiem 60 vai 70, varētu sagādāt ideālus dzīves un attīstības apstākļus. Trīs gadus organizācija, kas ir pārstāvēta 123 valstīs, mūsu valstī netiek uz priekšu, lai ar apmēram 5 miljonu vācu marku ieguldījumu varētu arī šeit attīstīt šo projektu. Tā ir kauna lieta Latvijas valstij. Un, ja esam tik tālu nonākuši, ka pat valdības parakstīts līgums tomēr nedarbojas, tad beidzamais vārds tomēr ir jāsaka Saeimai. Tātad ir vajadzīga šī valdības parakstītā līguma ratifikācija, lai labdarības organizācija nebūtu spiesta labdarību izvērst vēl arī attiecībā uz mūsu valsts budžetu, maksājot nodokļus par to, ko viņi ieved šeit, lai attīstītu šo projektu. Visur civilizētās valstīs bezpeļņas organizācijām nodokļus neuzliek. Labdarības organizācija ir vēl vairāk nekā bezpeļņas organizācija. Viņi iegulda šeit savus līdzekļus, un, es domāju, ir beidzamais laiks mums darīt visu iespējamo, lai šis kauna traips nekļūtu vēl lielāks. Tāpēc ir nepieciešama šī jau pagājušās Saeimas laikā, tas ir, pagājušā gada septembrī, valdības noslēgtā līguma ratifikācija. Un tad šis projekts varēs vismaz sākt īstenoties, jo, ja mēs to nedarīsim, tad es nezinu, kā mūsu valstij var palīdzēt, ja mēs negribam, ka pat no ārpuses mūsu bāreņiem palīdz. Un, ja ir kādi argumenti, kāpēc to tomēr nevar darīt, un ja tas nav mūsu valsts interesēs, tad to lai izstrādā komisijas un mums šeit pasaka. Tāds ir mans ieteikums, un es katrā ziņā vēlētos, lai mēs neiedomājamies apturēt šī projekta izskatīšanu un izpētīšanu minētajās komisijās.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man ir pienākums runāt frakcijas "Latvijas ceļš" vārdā, un es uzreiz gribu pateikt, ka frakcija "Latvijas ceļš" nav pret to, lai kāds - neatkarīgi no tā, vai tas ir mūsu vai kādas citas valsts tiesību subjekts - palīdz mūsu valsts bāreņiem. Tomēr ir dažas citas lietas, kas liedz mums atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Pirmkārt, ja jūs papētīsit šī līguma tekstu, tad uzreiz redzēsit, ka līgums neparedz nepieciešamību ratificēt to Saeimā.

Otrkārt, šis līgums ir spēkā no tā parakstīšanas brīža, tas ir, no 1995.gada 15.septembra.

Treškārt, Saeimā nav pieņemts ratificēt līgumus ar privāttiesību subjektiem.

Ceturtkārt, no līguma teksta izriet, ka tam kā likumprojektam būtu nepieciešams Finansu ministrijas atzinums.

Piektkārt, kā jau es teicu, mēs neesam pret šādu līgumu. Mēs apsveicam no visas sirds, ka tas ir parakstīts, darbojas un ir spēkā, bet mēs uzskatām, ka, ja ir apstākļi, kas liedz valdībai realizēt saistības, ko tā ir uzņēmusies, parakstot šo līgumu, tad, nododot šo likumprojektu komisijām, es gribētu redzēt valdības atzinumu šī likumprojekta sakarā.

Tātad, kā jau es teicu, mēs pēc būtības neesam pret, bet mēs uzskatām, ka nevajadzētu šeit uzsākt nevēlamu praksi - ratificēt līgumus, kas nav pēc būtības ratificējami. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 10, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Latvijā divu dienu vizītē atrodas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svelena kungs. (Aplausi.)

Svelena kungs ir izteicis vēlmi uzrunāt Latvijas Republikas 6.Parlamentu. Lūdzu, vārds jums!

Spīkeres kundze!

Dāmas un kungi!

Kolēģi parlamentārieši!

Man ir liels prieks un gods uzrunāt Latvijas Saeimu Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas vārdā, un es to daru, jūtot pret jums cieņu un apbrīnu.

Aizvadītā gadu tūkstoša laikā Latvija ir ieņēmusi īpašu un svarīgu vietu Eiropā un it sevišķi Baltijas jūras reģionā. Tā atrodas Austrumeiropas un Rietumeiropas civilizācijas saskares punktā. No vēstures zinām, ka Latvijai ir bijuši nozīmīgi kontakti ar Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kā arī pārējām Rietumvalstīm. Kā flāmam man ir prieks apzināties, ka tirdzniecības un kultūras kontaktiem starp Latviju un manu valsti Beļģiju ir senas saknes, kas stiepjas no tāliem gadsimtiem, kad flāmu tirgotāji no Flandrijas ceļoja uz Rīgu.

Gadsimtiem ilgi Latvija ir dzīvojusi ārvalstu pakļautībā. Tā tas ir bijis arī ar daudzām citām mazām valstīm, īpaši tām, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Es to ļoti labi zinu no savas valsts vēstures.

Bet latviešu savstarpējiem sakariem ar kaimiņiem ir arī bijusi svarīga un pozitīva ietekme. Rīga gadsimtiem ilgi ir bijusi viens no visievērojamākajiem centriem Baltijas jūras krastā, un tagad tā vēlas atgūt šīs pozīcijas. No vēsturiskā viedokļa raugoties, ir pilnīgi dabīgi, ka Latvija atkal pievienojas Eiropas tautu saimei. To darot, Latvija atgūst savu īsto vietu.

Latvija tikai pirms dažiem gadiem atguva neatkarību pēc ilgās padomju okupācijas. Saeimai, kas tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās, kuru norisi kontrolēja arī EDSO Parlamentu asambleja, ir jāveic milzīgs uzdevums. Tai jārada Latvijas kā Eiropas demokrātiskas valsts tiesiskā bāze. Jums dažu gadu laikā ir jāpaveic tāds pats darbs, kāds pārējām Eiropas valstīm prasīja vairākus gadu desmitus. Bet jūs esat guvuši panākumus. Es apsveicu jūs par gūtajiem sasniegumiem. Jūsu sasniegumi ir jo nozīmīgāki tādēļ, ka Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm atrodas jauno demokrātisko valstu priekšējās pozīcijās. Tādēļ jūsu pieredze iedrošina un iedvesmo pārējās valstis.

Bet likumdevēja darbs nekad nebeidzas. Valstīs, kas iet modernās attīstības ceļu, nemitīgi ir vajadzīgi jauni likumi. Tas ir tādēļ, ka arī apkārtējā pasaule strauji mainās. Es saprotu, ka jums savā darbā vēl aizvien jāsastopas ar mantojumu, ko atstājusi padomju ēra, kura sagādāja latviešiem daudz ciešanu, traucēja attīstīt brīvus kontaktus ar pārējo pasauli un lielā mērā iznīcināja veselīgas tautsaimniecības pamatus. Šajā laikā tika mainīts arī Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. EDSO Parlamentu asambleja ir gandarīta, ka Latvija ir vēlējusies, lai Rīgā uzturētos EDSO ilglaicīgā misija un lai EDSO virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos apmeklētu jūsu valsti un palīdzētu jums risināt šos jautājumus. Tas liecina par to, ka Latvija nopietni raugās uz EDSO saistībām. Šie abi EDSO institūti - ilglaicīgā misija un virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos - ir ļoti svarīgi un nepieciešami EDSO principu iedzīvināšanas instrumenti. Abi šie institūti ir pilnībā gatavi palīdzēt, tie īsteno preventīvo diplomātiju šā vārda visplašākajā nozīmē. Šeit, Latvijā, kur, par laimi, nepastāv vardarbīgu konfliktu draudi, tas nozīmē radīt reģionālās stabilitātes ilgtermiņa procesu, attīstot demokrātijas institūtus un veidojot iecietīgu un integrētu sabiedrību. Tas nozīmē ieviest un attīstīt dzīvotspējīgu demokrātiju un tās institūtus, veicināt cilvēktiesību, arī nacionālo minoritāšu tiesību, aizsardzību un novērst visu veidu diskrimināciju.

EDSO ir vairākkārt uzsvērusi, kādu nozīmi tā piešķir Latvijas kā suverēnas un neatkarīgas valsts attīstībai, kurā latviešiem tiek garantēta viņu identitātes saglabāšana. Tajā pašā laikā EDSO mēģina ar savu palīdzību veicināt harmoniju starp dažādajām etniskajām grupām Latvijā. To var nodrošināt vienīgi tad, ja valstī dzīvojošie nelatvieši būs lojāli pret Latviju un Latvija apliecinās vēlmi uzņemt par saviem pilsoņiem visus cittautību iedzīvotājus, kuri, neatsakoties no savas nacionālās identitātes, parādīs labu gribu integrēties latviešu sabiedrībā.

Latvija tagad ir ieņēmusi savu vietu Eiropas demokrātisko valstu vidū. Nopietns apliecinājums jūsu integrācijai Eiropā un tās institūcijās ir jūsu piedalīšanās Eiropas organizācijās - tādās kā EDSO un Eiropas padome. Piedalīšanās šajās organizācijās nozīmē arī uzņemties saistības un pienākumu sadarbībā ar pārējām valstīm īstenot kopīgi akceptētos principus.

Es zinu, ka Latvija interesējas arī par iestāšanos citās organizācijās - tādās kā Eiropas savienība un NATO. Kas attiecas uz Eiropas savienību, tad jau ir noslēgts asociācijas līgums, un tas pašlaik ir jāratificē visām 15 dalībvalstīm. Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt savu personisko atbalstu jūsu pieteikumam uzņemt Latviju par pilntiesīgu Eiropas savienības dalībvalsti. Tas notiks, tiklīdz Latvija izpildīs visus nosacījumus un tiklīdz Eiropas savienība būs gatava tālāk paplašināties. Tas var prasīt zināmu laiku, bet mēs strādāsim kopā, lai šo procesu paātrinātu.

Spīkeres kundze!

Dārgie kolēģi!

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai informētu šo auditoriju par dažiem EDSO Parlamentu asamblejas nākotnes pasākumiem, kuros es labprāt aicinu Latvijas Saeimu pastāvīgi un aktīvi piedalīties. Parlamentu asamblejas 5.gadskārtējā sesija notiks Stokholmā no šā gada 5.jūlija līdz 9.jūlijam. Pašlaik triju vispārējo komiteju ziņotāji beidz sagatavot savus ziņojumus. Viens ziņojums būs par politikas un drošības jautājumiem, viens - par ekonomiskajiem jautājumiem un viens - par humānajiem jautājumiem. Tika nolemts, ka visi trīs ziņojumi būs centrēti uz gadskārtējās sesijas galveno tēmu Divdesmit pirmā gadsimta drošības modelis. Kā jūs zināt, šī tēma tiks apspriesta arī EDSO valstu vadītāju apspriedē šā gada beigās Lisabonā. Ir ļoti svarīgi, lai parlamenti un mēs, parlamentārieši, dotu savu ieguldījumu šā modeļa izveidē.

Veidojot nākotnes drošības modeli, arī militārie jautājumi, protams, ir būtiski. Taču drošība nenozīmē tikai un vienīgi militāro drošību. Tā ietver arī ekonomisko stabilitāti, un it īpaši - cilvēktiesību un tiesiskas valsts respektēšanu. Visas šīs jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Traģiskie notikumi bijušajā Dienvidslāvijā un dažos bijušās Padomju Savienības reģionos liek atcerēties šo faktu. Cilvēka pamattiesību neievērošana vai ekonomisks haoss destabilizē sabiedrību un galējos gadījumos var izraisīt karu. Tikai iekšēji stabila valsts var būt droša valsts un veicināt mieru un stabilitāti apkārtējās valstīs.

Es labi zinu, ka Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs notiek dzīvas debates par šiem jautājumiem. Es gribētu aicināt jūs dalīties savos uzskatos un rūpēs ar jūsu kolēģiem EDSO Parlamentu asamblejā. Tādēļ es ceru dzirdēt jūsu pārstāvju domas par šiem jautājumiem Stokholmā šā gada jūlijā.

Spīkeres kundze!

Eiropas drošības un sadarbības apspriede, kā mūsu organizāciju sauca līdz valdību vadītāju sanāksmei Budapeštā 1994. gada decembrī, tika radīta 1975. gadā kā nozīmīgs Eiropas un Ziemeļamerikas valstu forums. Mūsu dokumentos - tādos kā Helsinku apspriedes Nobeiguma dokuments un Parīzes harta - noteikts politiskā procesa pamats. EDSA bija svarīga nozīme, palīdzot pārvarēt auksto karu un pārveidojot bijušās komunistiskās valstis par demokrātiskām valstīm. Mēs vēl aizvien cenšamies likvidēt vairākas sekas, ko radījusi šī pāreja. EDSO vēl aizvien ir forums un politisks process. Bet, kā jau norāda jaunais nosaukums - Eiropas drošības un sadarbības organizācija - , mēs esam kļuvuši par organizāciju. EDSO bieži vien neoficiāli ir bijusi iesaistīta krīžu novēršanā Eiropas un Centrālās Āzijas karstajos punktos, piemēram, Čečenijā un Kalnu Karabahā. EDSO bieži vien var kalpot par vislabāko kanālu sarunām, pārdomām un izlīgumam.

Šajā sakarā, spīkeres kundze, es gribētu minēt dažus novērojumus par Bosniju un Hercegovinu. Deitonas - Parīzes miera līguma īstenošanā NATO un EDSO ir vienāda atbildība, un abas organizācijas cieši sadarbojas. NATO miera uzturēšanas spēki līdz šim sekmīgi veic miera līgumā paredzētos militāros uzdevumus. Es zinu, ka vēlāk šajā gadā Latvija plāno sūtīt savu vienību, lai tā pievienotos starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem Bosnijā un Hercegovinā. Miera līgumā paredzēto civilo uzdevumu veikšana ietilpst EDSO pienākumos. To īstenošana ir izrādījusies ļoti sarežģīta un darbietilpīga. Diemžēl konfliktā iesaistītās puses nesadarbojas nedz savā starpā, nedz arī ar EDSO tādā veidā un apjomā, kādu prasa miera līgums un kāds būtu nepieciešams, lai nodrošinātu mieru un atjaunotu valsti. Šos uzdevumus var veikt, tikai savstarpēji sadarbojoties.

Miera līguma būtiska sastāvdaļa ir vēlēšanu sarīkošana Bosnijā un Hercegovinā. Vēlēšanām, faktiski septiņām dažādām vēlēšanām vienlaicīgi, jānotiek ne vēlāk kā 1996. gada septembrī. EDSO pienākums ir palīdzēt organizēt un pārraudzīt visus vēlēšanu procesa aspektus. EDSO kopā ar vairākām citām organizācijām arī kontrolēs vēlēšanu norisi, lai garantētu, ka tās ir pietiekami brīvas un demokrātiskas un atspoguļo iedzīvotāju centienus. Visā šajā procesā, un it īpaši vēlēšanu norises kontrolēšanā, EDSO Parlamentu asamblejai būs nozīmīga loma un pienākumi, un tāpēc es aicinu Latvijas Saeimu pievienoties un palīdzēt mums. Lai nodrošinātu mieru Bosnijā un Hercegovinā un stabilitāti visā Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi, lai vēlēšanas noritētu sekmīgi. Bez vēlētām valsts un pašvaldību institūcijām nebūs iespējams nodrošināt mieru un atjaunot valsti un sabiedrību. Šo mērķi var sasniegt tikai, sadarbojoties ar Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem un saņemot atbalstu no starptautiskās sabiedrības, kuru šajā gadījumā pārstāvēs EDSO. EDSO Parlamentu asambleja ir gatava uzņemties savu daļu atbildības, un mēs aicinām pārējos darīt to pašu.

Spīkeres kundze!

Es novēlu Latvijas Saeimai vislabākos panākumus tās darbā Latvijas labā un pateicos jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu! Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Kostandas, Tuča, Grīga, Kļaviņa iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es iebilstu pret šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodošanu izskatīšanai komisijām, un argumenti būtu sekojoši. Iepazīstoties ar paredzamajiem grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu", pārsteidza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas plānotās izmaiņas. Piemēram, izmaiņu skaitā mēs redzam, ka komisija piedāvā izslēgt no likuma 26. un 27.pantu. Ko tas īsti nozīmē? Paskatīsimies tekstā! 26.pants - "Ierobežojumi piedalīties sabiedriskajā darbībā". Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās un to apvienībās, kā arī vēlēšanu apvienībās. Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu politisko organizāciju un to apvienību, kā arī vēlēšanu apvienību uzdevumus. Un 27.pantā skan citi ierobežojumi - ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts valsts civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša, viņa radinieku (līdz trešajai pakāpei) un svaiņu (līdz otrajai pakāpei) personiskajām interesēm. Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav tiesību streikot gadījumā, kad notiek citu valsts civiliestāžu darbinieku streiks. Ierēdnim ir pienākums aizstāt šādus darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās iestādes darbības uzturēšanai. Ierēdnim nav atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Ārvalstu titulus, goda zīmes un ordeņus ierēdnis drīkst pieņemt tikai ar Ministru prezidenta atļauju. Tāds, izrādās, ir 26.un 27.pants. Tātad, ja mēs šos pantus svītrojam, tad ierēdnis turpmāk varēs ieņemt arī vēlētus amatus partijās. Līdz ar to kādas ministrijas, piemēram, departamenta, vadītājs būs arī kādas attiecīgas partijas priekšsēdētājs, un tātad mēs redzam, ka mums būs politizēta ierēdniecība, nevis neatkarīga no politiskajiem strāvojumiem, neatkarīga no tā, kādas politiskās partijas veidos valdību un tā tālāk. Mums būs politizēta ierēdniecība.

Šobrīd mēs nosakām to, ka valdība, ministri, protams, tās ir politiskas figūras, bet tagad mēs gribam tieši to pašu atļaut un izdarīt ar visu mūsu ierēdniecības aparātu. Tad kādu ierēdniecību mēs tādā gadījumā gribam veidot? Atcerieties, ka šobrīd Latvijā ir pāri par 30 partijām, kurām ir dažādi vadītāji, prezidenti, priekšsēdētāji, valžu priekšsēdētāji, "genseki", ģenerālsekretāri un tamlīdzīgi. Nu tad iedomājieties: kad jūs iesit kā apmeklētājs uz Uzņēmumu reģistru, tur priekšā jūs sagaidīs nevis attiecīgais ierēdnis, bet Maznodrošināto politiskās apvienības, teiksim, ģenerālsekretārs un tā tālāk, kas jums skaidri pateiks savas partijas politiskās nostādnes, un, ja jūs atbalstīsit viņu partiju, tad tādā gadījumā varēs sākt risināt tālāk jūs interesējošo jautājumu.

Šokējoša ir arī Saeimas komisijas pārliecība, par normālu uzskatot situāciju, ka tad, ja svītro šo pantu, ierēdnis turpmāk varēs izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu partijas uzdevumus. Nu ļoti jauki! Varam iedomāties, piemēram, ka mums dažādās pašvaldībās ir dažādi politiskie spēki un ka viņi nodarbinās savus attiecīgos darbiniekus savas partijas uzdevumu veikšanai, jo likums to nebūt vairs neaizliegs. Piemēram, LNNK, teiksim, ir uzvarējusi Rīgas Domē, tad nāks jaunas pašvaldību vēlēšanas, un tad būs jāpilda jauni partijas uzdevumi. Tātad ļoti skaisti varēs priekšvēlēšanu plakātus līmēt, organizēt mītiņus, piketus, un visu to darīs paši Rīgas Domes darbinieki, ierēdņi un par to saņems arī oficiālu algu kā ierēdņi, jo tas vairs nav aizliegts. Viņi tātad mierīgi var partijas uzdevumā jau veikt vajadzīgās lietas. Tāpat būs interesanti redzēt, kā Izglītības ministrijas darbinieki garāmgājējiem izplatīs lapiņas ar frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" saukļiem par tautas nacionālo tīrību, šim darbam saņemot paša izglītības ministra Māra Grīnblata svētību. Tāpat 27.pants - citi ierobežojumi. Var redzēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pārliecināta, ka ierēdnis drīkst un viņam droši vien arī vajag noteikti civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša un viņa radinieku personiskajām interesēm, jo tas taču, dabīgi, ir galvenais - savs krekls pašam tuvākais! Turpmāk ierēdnim jākārto savas un savu radinieku ģimenes lietas, un tad, ja viņam paliks vēl kāds brīvs brīdis, varēs nodarboties arī citām darba lietām.

Ierēdņiem tagad ir atļauts streikot. Kolosāli! Tagad ierēdņi, ja viņiem nepatiks, piemēram, sava priekšnieka deguns, sarīkos streiku un teiks: "Mçs vēlamies priekšnieku ar citu degunu!" Nu ir skaidrs, ka tagad ierēdņiem Latvijā būs ieviesta pilnīga demokrātija. Bet pats labākais ir tas, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas, ja šos pantus mēs svītrojam, ierēdņiem būs atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu. Es saprotu, ka tas ir pats progresīvākais solis, ko Latvija šobrīd var izdarīt, jo tad mēs beidzot likvidēsim visādas muļķīgas runas, kas te skan par korupciju, par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu. Vienkārši viss ir kārtībā, tie ir normāli dāvinājumi, vienalga, vai tur tūkstotis dolāru vai 10 000 atkarībā no tā, kāds paraksts uz vajadzīgā dokumenta ir nepieciešams. Viss ir normāli un lietišķi nokārtojams saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem. Nu var jau saprast, cik grūta dzīve šodien ir, piemēram, privatizācijas komisiju darbiniekiem vai muitniekiem, viņiem visu laiku ir jādomā, kā diplomātiski pieņemt kukuļus, lai citi par to neuzzinātu, un vai gadījumā tā nav atkal kāda kārtējā pārbaude. Tagad viņiem vairs nevajadzēs pazemot savu pašcieņu, viņi varēs ar lepnumu pieņemt pelnītās naudas balvas, dāvinājumus un citus materiālus labumus no pateicīgajiem klientiem, no pateicīgās Latvijas tautas. Var jau būt, ka tas pat uzlabos ierēdņu darba kvalitāti un turpmāk visi iedzīvotāji redzēs, cik augsta būs kļuvusi apkalpošanas kultūra: atnāc, iedod dāvanu, un viss ir kārtībā! Bet vienīgi nav saprotams, kā tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varēja paredzēt šādus tik absurdus grozījumus likumā "Par valsts civildienestu". Es domāju, ka tas liecina par ļoti formālu, nenopietnu pieeju izskatāmajiem jautājumiem, tāpēc frakcija "Latvijai" kategoriski noraida šādus grozījumus likumā "Par valsts civildienestu", ir pret šo pantu svītrošanu un uzskata, ka tādā veidā, kā šis dokuments tagad ir, viņš nav nododams komisijām.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, jūs septiņas minūtes izmantosit? Jā, lūdzu! Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es ar dziļu interesi noklausījos kolēģa Odiseja Kostandas runu. Ja es varbūt būtu opozīcijā, man būtu ļoti daudz darba, tikpat daudz darba kā frakcijas "Latvijai" deputātiem, un es nevarētu paspēt izlasīt visus piedāvātos likumprojektus, to skaitā arī to likumprojekta, par kuru tik ļoti kaismīgi runāja Odisejs Kostanda, proti, "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" 2.pantu. Šis pants nosaka, ka uz ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem attiecas visi tie ierobežojumi, kuri ir minēti Korupcijas novēršanas likumā, un Korupcijas novēršanas likuma 5.panta 6.apakšpunkts nosaka, ka šis likums attiecas pilnībā uz ierēdņiem. To pašu nosaka arī piedāvāto grozījumu 2.pants, tā ka šīs normas vienkārši tiek svītrotas no likuma "Par valsts civildienestu". Tāpat mēs svītrojām no likuma "Par ostām" ierobežojumus, kas attiecas uz Ostu valdes locekļiem, no likuma "Par valsts uzņēmumu" mēs svītrojām tās neprecīzās un "mîkstās" normas, kas attiecas uz valsts uzņēmumu vadītājiem, no likuma par Ministru kabinetu svītrojām tās ļoti "mîkstās" normas, kas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem un tā tālāk.

Šos grozījumus, godātie kolēģi, mēs izdarījām vakar jau astoņos likumos, viena likumprojekta izskatīšana ir aizkavējusies, proti, grozījumu izdarīšana likumā "Par valsts civildienestu", lai saskaņotu šo likumu ar Korupcijas novēršanas likumu, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Un šā piedāvātā likuma 2.pantā ir melns uz balta rakstīts, ka uz ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem attiecas Korupcijas novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi, bet Korupcijas novēršanas likuma 19.panta 5.punkts, piemēram, nosaka... es pat no galvas jau zinu šo normu... tas nosaka, ka valsts civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, tiesnešiem, prokuroriem ir atļauts nodarboties blakus tik vien ar radošo, zinātnisko un mācībspēka darbu, nevis ar visiem tiem darbiem, uz ko attiecas dāvanu saņemšanas ierobežojumi, tie paši ierobežojumi, kas attiecas uz visām citām valsts amatpersonām. Nekādas dāvanas, nekādus kukuļus - to nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Godātie kolēģi, šis piedāvātais likumprojekts ir tikpat formāls kā vakar izskatītie astoņi likumprojekti, un tāpēc, ņemot vērā to, ka šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ka Prezidijs ir iecerējis nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.panta pirmo daļu, lūdzu šo likumprojektu iekļaut šodienas darba kārtībā - rindas kārtībā kā pēdējo. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Līdz sēdes beigām ir 4 minūtes. Jūs, Mauliņa kungs, tās izmantosit? Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es esmu sastapis 100 likumus un likumu pantus un daļas, kur ir aizmirsts izņemt ārā kaut ko, un tas rada advokātiem ļoti lielus sarežģījumus viņu darbā. Taču šeit, kur vajadzētu tiešām paturēt, lai cilvēki, kaut vai tāpēc, ka mums ir ļoti slikti izvērsta propaganda par likumiem, skaidri zinātu, kas ir atļauts, kas nav atļauts, mēs te ņemam nost tādas daļas, kuras, starp citu, Korupcijas novēršanas likumā visas pilnībā nav ietvertas. Tātad šī būtībā, atzīsimies godīgi, ir nesodāmības paplašināšana, un atsaukties uz ļoti nepieciešamo "iztīrīšanu" citos likumos nav nopietni. Es uzsveru - var arī atstāt "neiztīrītus" visus tos likumus, bet lūdzu ņemt vērā: "iztīrīsim" citus likumus, kur tiešām rodas pārpratumi, un tikai tad ķersimies pie likumiem, kas ierobežo negodīgumu sabiedrībā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", par šī likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 10, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Tikai, lūdzu, pasakiet, par kādu jautājumu jūs vēlaties runāt. Lagzdiņa kungs, mutiski es nevaru likt uz balsojumu jūsu priekšlikumu! Iesniedziet komisijas dokumentu, kā tas ir pieņemts Prezidijā, un mēs izdarīsim izmaiņas darba kārtībā. Ar to nav nekādu problēmu tālāk, jo mums jau ir... Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu priekšlikumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1996.gada 25.aprīļa sēdes darba kārtībā - likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995.-1996.gadā" (trešais lasījums) izskatīt pēc sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata kā darba kārtības 28.jautājumu." Ðobrīd tas vairs nebūs 28., bet būs 29., jo mēs kā 28.jautājumu iekļāvām Zemes komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, līdz ar to tas būtu 29.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad izdarām šīs izmaiņas - likumprojektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi darba kārtībā pārceļam pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Aivars Endziņš, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Juris Sinka, Jānis Strods. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: "Lûdzam iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" 25.aprīļa sēdes darba kārtībā." Tā kā nav norādīta secība, pēc kura jautājuma iekļaut, tad ir priekšlikums iekļaut to šodienas darba kārtībā kā pēdējo punktu. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir, ja mēs izskatām tādā secībā, kāda ir, tātad 58.punkts.

"Lûdzam izdarīt sekojošu grozījumu 1996.gada 25.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā: atlikt darba kārtības 30. jautājuma - likumprojekta "Lauksaimniecības likums" - izskatīšanu uz vienu nedēļu un izskatīt šo likumprojektu kopīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Eiropas lietu komisijas sēdē." Deputāti Lībane, Ādamsons, Inkēns, Lagzdiņš, Ābiķis.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Tātad, kā es saprotu, jūs runāsit par iesniegumu.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu Tautsaimniecības komisijā balsojis par šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, bet esmu vismaz divas reizes lūdzis komisiju iesniegt arī valdībā šo likumprojektu, jo es uzskatu, ka arī valdībai ir jāizsaka savs atzinums, tāpēc ka lauksaimniecības politika ir ne tikai valdības politika, bet katrā valstī lauksaimniecības politika ir visas valsts politika. Es katrā ziņā vēlētos, lai arī mūsu zemniekiem tāpat kā Francijas zemniekiem valstī būtu sava kredītpolitika, lai dotācijas un subsīdijas mūsu zemniekiem būtu tādas pašas kā Zviedrijā un Somijā un lai eksportpolitika būtu tāda pati kā Eiropas savienībā. Tātad jautājums ir nevis pret šo lauksaimniecības politiku, bet jautājums ir par to, kā visu to lietu noformulēt. Un faktiski nekas slikts nenotiks, ja mēs šodien skatīsim to otrajā lasījumā un pēc tam izvērtēsim Eiropas integrācijas biroja iesniegto dokumentu laikā no otrā līdz trešajam lasījumam. Summa nemainās no saskaitāmo kārtības.

Bet, godātie kolēģi, tā varbūt ir mana personīgā pieredze,taču, ja otrajā lasījumā neizdiskutē visus jautājumus - visus "par" un "pret", tad trešais lasījums ievelkas un likumprojekta kvalitāte parasti ir zemāka.

Un otrs. Tas man ir arguments tam, ka mēs tomēr varētu vienu nedēļu atlikt un kopējā sēdē izvērtēt visus šos argumentus, kuri mums ir iesniegti diemžēl tikai pagājušajā nedēļā, kaut gan komisija to bija lūgusi izdarīt agrāk. Vēl ir divas minūtes, un es gribu runāt kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Mani uztrauc, ka diemžēl Eiropas jēdziens tiek devalvēts, un to devalvējam mēs paši, politiķi. Man tā liekas. Jo mums jau nav normālas diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties Eiropas savienībā. Uzņemšanas gadījumā, nevis pievienojoties. Mēs dažreiz sakām - pievienosimies vai nepievienosimies. Uzņemšanas gadījumā... Vai mūs uzņems vai neuzņems - tas vēl ir jautājums. Un Eiropas savienību kā argumentu izmanto gan tie, kas kaut kādā lietā ir "par", gan tie, kas kaut kādā lietā ir "pret". Un tas mani visvairāk uztrauc. Piemēram, akcīzes nodokli vajag palielināt tāpēc, ka to prasa Eiropa vai Eiropas savienība, taču, ja precīzāk runā, akcīzes nodokļa ienākumi taču ir vajadzīgi ceļiem Latvijā, autotransporta sabiedriskajām dotācijām Latvijā, nevis Eiropas savienībā. Ja mēs nevaram noformulēt juridiski kaut kādas lietas un ja mums kaut ko saka, ka tas nav juridiski precīzi noformulēts, tad mēs sakām, ka mēs neesam gatavi pieņemt Eiropas standartus, lai gan faktiski mēs vienkārši neesam pratuši to attiecīgi juridiski noformulēt, un atkal - ne jau Eiropa to prasa, bet prasa vai nu tirgus ekonomika, vai, kas ir daudz svarīgāk, mūsu tautsaimniecības modernizācija. Es, runājot īsi, varbūt tā vispārināti runāju.

Tāpēc man šīs tendences... vienkārši, iedziļinoties šajos jautājumos, uztrauc šī Eiropas jēdziena devalvācija. Un šeit nav runa par iestāšanos vai neiestāšanos.

Par likumprojektu. Protams, šis likumprojekts ir jāpieņem un jāvirza uz priekšu, un nav jābremzē. Bet bremzēšana notiks tad, ja mēs šo pieņemšanu kā tādu veiksim nekvalitatīvi. Diemžēl pagaidām es nevaru teikt, ka mums tas ir izdevies kvalitatīvi. Bet šeit nav arī mūsu vaina, jo šī lauksaimniecības politika kā tāda valstī ir ļoti jutīga politiska lieta. Un nevienā Eiropas valstī, pat tajās, kuras ir iestājušās, lauksaimniecības politika līdz galam nav izveidota tādējādi, ka var pateikt: jā, tur viss ir kārtībā. Tāpēc arī ir šie dažādie punkti, pārejas laiks un viss pārējais, kas ļauj vietējai lauksaimniecībai darboties kā ražotspējīgai lauksaimniecībai un zemniekiem - kā dzīvotspējīgiem.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, paldies! Tas ir par svītrošanu no darba kārtības. Pret? Atlikšana uz nedēļu, es atvainojos. Iesniegums ir precizējams - izskatīšanu atlikt uz vienu nedēļu. Pret.

Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Kas jums teica, ka es esmu pret?

Sēdes vadītāja. Redziet, tāda ir kārtība. Es jums nevaru ļaut runāt vēlreiz par to, atbalstīt šo piecu deputātu priekšlikumu - uz nedēļu atlikt. Jo Kārtības ruļļa 54.pants nosaka, ka šādos gadījumos viens runā "par", viens runā "pret". Tāda ir mūsu apstiprinātā kārtība.

E.Grinovskis. Skaidrs. Es runāju šeit Latvijas Zemnieku savienības, visas mūsu koalīcijas vārdā un atbalstu šā projekta atlikšanu uz vismaz vienu nedēļu, jo arī mēs uzlūkojam par loģiski nepamatotu un politiski nepareizu to, ka šajā sakarībā nav ņemts vērā valdības viedoklis par šiem svarīgajiem jautājumiem. Vai nu mēs piekritīsim, vai ne, bet valdības viedoklis mums ir jāzina, tādēļ mums ir vajadzīgs laiks, un šajā sakarībā un ar šo argumentu es frakcijas vārdā atbalstu minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Cik es saprotu, citu viedokļu nav. "Pret" neviens nav izteicies. Neviens deputāts iebildumus neceļ. Par priekšlikumu līdz ar to nav nepieciešams balsot. Lauksaimniecības likuma izskatīšanu atliekam uz vienu nedēļu, atbilstoši šim piecu deputātu iesniegumam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz svītrot no Saeimas darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"". Deputātiem nav iebildumu pret šādu priekšlikumu, ka mēs no šodienas darba kārtības svītrojam likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"". Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Nākamā sadaļa mūsu darba kārtībā - "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Deputāts Andris Rubins lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 28.maija līdz 31.maijam sakarā ar piedalīšanos starptautiskajā kongresā Vankūverā Kanādā. Prezidija viedoklis ir pozitīvs, bet jālemj - saskaņā ar Kārtības rulli - ir Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam no šā gada 28.maija līdz 31.maijam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es zinu, ka deputāti zina, ka balsošana par atsaukšanu ir slēgta. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Kārlis Leiškalns ir atsaukts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Lēmuma projekts "Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Tagad balsojums būs atklāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par -46, pret - 3, atturas - 8. Kārlis Leiškalns ir ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu".

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.725. Juridiskā komisija kārtējā komisijas sēdē pēc tieslietu ministra priekšlikuma izskatīja jautājumu par trim tiesnešu kandidātiem, par viņu iecelšanu amatā dažādu rajonu vai pilsētu tiesās. Izskatījusi šos materiālus, Juridiskā komisija konstatēja, ka izvirzītās kandidatūras gan pēc formālajiem kritērijiem, gan arī pēc izglītības un iepriekšējā darba rādītājiem atbilst likumā "Par tiesu varu" izvirzītajām prasībām, ir nokārtojušas eksāmenu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir atbalstījusi šo kandidātu iecelšanu par tiesnešiem. Arī Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja.

Šajā sakarībā es lūdzu Saeimu iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Irīnu Jansoni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Gribu atgādināt deputātiem, ka visi šie balsojumi būs slēgti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 10. Irīna Jansone ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi Inesi Skudru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 11. Inese Skudra ir iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Vinetu Vaiteiku par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 9. Inese Vaiteika ir iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Tālāk. Lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 726.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, vienu mirklīti pagaidiet, kamēr mēs to atradīsim, tas ir nākamais darba kārtības jautājums.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieka vietnieku iecelšanu".

Lūdzu! Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī šos materiālus. Ņemot vērā, ka šīs kandidatūras šim amatam atbilst gan pēc formālajiem kritērijiem, gan pēc savām darba iemaņām iepriekšējās darbavietās, gan arī pēc izglītības, un sakarā ar to, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir atbalstījusi šīs kandidatūras, Juridiskā komisija pieņēma vienprātīgu lēmumu - atbalstīt tieslietu ministra lūgumu, un tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Regīnas Norkinas iecelšanu Kurzemes apgabaltiesā par Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 8. Regīna Norkina ir iecelta Kurzemes apgabaltiesā par Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Liānas Bērziņas iecelšanu Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 7. Liāna Bērziņa ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Ligitu Ertmani iecelt Rīgas apgabaltiesā par Ogres rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 6. Ligita Ertmane ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Ogres rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci Aiju Kancāni, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 7. Aija Kancāne ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Veltu Karzoni-Keri Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Velta Karzone-Kere ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Gitu Rurāni Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 9. Gita Rurāne ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Baibu Strautu Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 10. Baiba Strauta ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Skaidrīti Temļakovu Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 11. Skaidrīte Temļakova ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Viviānu Zipu Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 10. Viviāna Zipa ir iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Antru Bušmani Vidzemes apgabaltiesā par Valmieras rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 8. Antra Bušmane ir iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Valmieras rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Benitu Meļņiku Vidzemes apgabaltiesā par Madonas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 6. Benita Meļņika ir iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Madonas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Sandru Vītolu Vidzemes apgabaltiesā par Limbažu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 5. Sandra Vītola ir iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Limbažu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Elitu Grigoroviču Zemgales apgabaltiesā par Dobeles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 6. Elita Grigoroviča ir iecelta Zemgales apgabaltiesā par Dobeles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Dainidu Sarmu Zemgales apgabaltiesā par Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 6. Dainida Sarma ir iecelta Zemgales apgabaltiesā par Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces Sandras Jakušenokas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Dokuments nr. 727.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tātad dokuments nr. 727. Juridiskā komisija izskatīja Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces Sandras Jakušenokas iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Juridiskajai komisijai nav principiālu iebildumu, tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo iesniegumu un atbrīvot pirms termiņa Sandru Jakušenoku no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 8. Sandra Jakušenoka ir atbrīvota pirms termiņa no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Saeimas lēmuma projekts par deputāta Gundara Kleinberga ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 5. Gundars Kleinbergs ir ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lēmuma projekts "Par deputāta Olafa Brūvera ievēlēšanu Ārlietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Olafs Brūvers ir ievēlēts Ārlietu komisijā.

Lēmuma projekts "Par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums būs slēgts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 5. Deputāts Valdis Nagobads ir atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Lēmuma projekts "Par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7. Valdis Nagobads ir ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais ir Saeimas lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Jāni Rāznu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. Atgādināšu deputātiem, ka 1996.gada 11.janvārī Saeima sēdē apstiprinājusi Centrālās zemes komisijas sastāvā šādus 6.Saeimas deputātus: Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Rāzna, Jānis Rubulis, Anna Seile.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs sapratīsit mani pareizi. Es nenāku šeit tribīnē tāpēc, ka esmu vienas partijas biedrs ar Seiles kundzi. Un arī ne tāpēc, ka esmu sola biedrs, (Starpsauciens no zāles: "Tad jau skaidrs!") bet manī, un, es domāju, vairumā no jums šis lēmuma projekts izraisa vismaz neizpratni. Ne jau par Rāznas kunga ievēlēšanu. Bet kur ir lēmuma projekts par Seiles kundzes atsaukšanu? Nupat mēs dzirdējām, ka, ievēlot kādu komisijā, vienalga, vai tas būtu Leiškalna kungs vai nupat Nagobada kungs, viņus vispirms atsauca no iepriekšējās komisijas. Tas būtu korekti, solīdi un pareizi. Man tā šķiet. Es gribu dzirdēt, lai pēc tam, lai mani pārliecinātu, par pretējo. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pēc būtības. Es gribu, lai tie, kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu, nāktu tribīnē un mani pārliecinātu, ka šis lēmuma projekts ir sagatavots pamatoti, argumentēti, un tā tālāk, un tā joprojām, no visiem viedokļiem. Es gribu dzirdēt šādu paskaidrojumu, un, es ceru, arī daudzi citi deputāti to grib. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka Centrālās zemes komisijas darbība saistās, kā jūs ļoti labi zināt, ar Seiles kundzes vārdu. Visā Latvijā. Ar šo praktisko viņas darbu. Saeimas deputāti ir jau saņēmuši daudzas oficiālas vēstules - cilvēki patiešām ir neizpratnē, kāpēc tagad, kad tuvojas noslēgumam zemes reformas pirmā kārta (tā noslēdzas novembrī), pēkšņi ir jānoņem no Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājas amata cilvēks, kurš ir strādājis patiešām pašaizliedzīgi. Par to 5.Saeimas laikā desmitiem reižu no šīs tribīnes ir skanējušas pateicības un patiesi atbalsta un apliecinājuma vārdi šim labajam darbam. Atkal notiek cīņa par amatiem? Cienījamie kolēģi, vai nepietiek ar to? Vai nepietiek? Cilvēks ir savā vietā, kur spēj daudz darīt, un ir ļoti labi pierādījis, ka spēj to darīt. Tad kāpēc tagad, dažus mēnešus pirms zemes reformas pirmās kārtas nobeiguma, būtu jāmaina priekšsēdētājs? (Starpsauciens no zāles: "Tas ir nekaunīgi tā!") Es tomēr gribu dzirdēt argumentus, un es nešaubos, ka jūs visi piekrītat, ka man ir taisnība. Varbūt jūs savādāk balsosiet, varbūt savādāk teiksiet, bet man ir taisnība. Pilnīga taisnība, jo jūs neviens nespēsiet mani pārliecināt, ka būtu jāmaina Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs šajā brīdī. Nāciet, lūdzu, un mani pārlieciniet par pretējo!

Un, lai daudz nerunātu, es vēršos pie Rāznas kunga pavisam tieši. Rāznas kungs, jūs arī saprotat, ka man ir taisnība. Un man liekas, ka būtu solīdi, ja jūs noņemtu savu kandidatūru. Tas būtu ļoti džentlmeniski un solīdi. Jo izvērst šādu politisku tirgu šajā brīdī un it īpaši šajā gadījumā nebūtu solīdi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms turpinās debates, es jums gribu atgādināt kārtību, kādā tiek ievēlēta Centrālā zemes komisija un tās priekšsēdētājs. Centrālā zemes komisija ir ievēlēta, bet likuma 5.pants nosaka, ka Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju no deputātiem ievēlē Saeima. 6.Saeima Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju līdz šim brīdim nav ievēlējusi.

Turpinām debates. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nenāku tagad tribīnē, lai pārliecinātu, es nāku, lai jūs noklausītos to, ko es saku. Jo pārliecināt to, kam ir sava taisnība un tikai sava, ir grūti. Bet var būt. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!")

Nedaudz atviegloja manas runas sākumu, man vairs nav jāsaka tas, ko nupat teica sēdes vadītāja, - ka nav korekti - un ļoti žēl, ja Tabūna kungs to nesaprot, - salīdzināt ar to, kā deputāti tiek atsaukti no komisijām. No komisijām, kurās viņus ievēlēja 6.Saeima. Jā, tādā gadījumā, protams, ir jāatsauc. Šeit nav runa par gadījumu, ka Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju būtu ievēlējusi 6.Saeima. Tātad tas nav korekti.

Otrkārt. Mani pārsteidz tas, ka var runāt par cilvēka nedžentlmenisku attieksmi tādā gadījumā, kad par šo jautājumu jau ir lemts. Cienījamā Seiles kundze jau nu varēja pastāstīt to valdību veidojošo frakciju lēmumu, viņa bija klāt, kad šis lēmums tika pieņemts. Tad Tabūna kungam varbūt kaut drusku būtu jāmazina skarbie vārdi, ko viņš teica Rāznas kungam, kurš tos nav pelnījis. Man nebūs nekādu pārmetumu, ja viņš pēc tam nāks tribīnē un man pārmetīs. Tā ir cita lieta. Bet nedrīkstētu aiztikt cilvēku, kurš to nav pelnījis.

Un nākamais. Es jau minēju, ka šis jautājums, ko Tabūna kungs sauc par tirgu, tā ir viņa runas kultūras darīšana, - šis jautājums tika izlemts tajā korektajā deputātu, frakciju vadītāju un pārstāvju sanāksmē, par kuru jau es runāju. Tātad arī tur par to tika diskutēts. Tādēļ es domāju, ka nevajadzētu šeit maldināt mūs visus un arī tos, kuri mūs dzird. Šis jautājums ir izlemts, saskaņots. Tas nav nejauši nonācis šeit Saeimas izspriešanai.

Beigšu ar to, ar ko sāku: 6.Saeima Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju nav apstiprinājusi. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tad viņa ir nelikumīgi darbojusies...")

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nesēžu kopā ar cienījamo Seiles kundzi, bet es ceru, ka, ja es arī pasēdētu, varbūt man arī rastos cits viedoklis. Diemžēl cienījamais vairākuma pārstāvis Tabūna kungs, kurš satraucās par tirgu, it sevišķi, teiksim, par to tirgu, kas notiek starp politiskiem grupējumiem, šodien aizmirsa pateikt to, ko cienījamā iepriekšējā vai tagadējā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja pati teica, - tur gandrīz nekādu atalgojumu nemaksā. Maksā ļoti minimāli. Tā ka šinī gadījumā runāt par kaut kādu "Saimnieka" kārību būtu visai problemātiski. Drīzāk ir tas, ka, piedodiet, viņi taisās veikt šīs funkcijas, un, ja varbūt jūsu starpā ir tāds lēmums, tad tas attiecīgi, es domāju, būtu vienkārši normāli jārealizē. Es nedomāju, ka šeit... varētu runāt par tām padomēm, rūpnīcu padomēm, kurās patiešām... tur, "Rîgas balzamā" vai vēl kādās citās, "Ventspils naftā", - tur varētu runāt par kaut kādām kārībām vai ko citu. Šinī gadījumā tas ir darbs. Pietiekami smags darbs. Es, protams, saprotu, par ko Tabūna kungs uztraucas: cienījamā Seiles kundze līdz šim tika saukta par māmuļu, taču tagad mums būs vienkārši "tçtuks". Nevajag kautrēties! Tas ir vienkārši normāli. "Mâmuļu" nomainīs "tçtuks", un līdz ar to zemnieki ar viņu varēs tikties. Būs normāli. Es domāju, kā komisijas locekle viņa, tik pieredzes bagāts cilvēks, taču varēs padalīties ar iespējamo jauno priekšsēdētāju amata noslēpumos. Neviens jau neliegs darboties normāli. Un tādēļ es piedāvāju normāli balsot, nevis taisīt politiskas diskusijas, kā politkomentētājs to savā laikā ir darījis. Tas nav vajadzīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien tiešām sākam izvērst politisku diskusiju par jautājumu - kam būt vai kam nebūt Centrālajā zemes komisijā par priekšsēdētāju. Bez šaubām, Seiles kundze ir ilgi vadījusi šo komisiju. Cik slikti vai cik labi, - to ir grūti noteikt. Vieni ir "par", vieni ir "pret", arī "uz vietām" cilvēki ir "par" un "pret", bet es gribētu drusku runāt par ko citu. Šodien Centrālā zemes komisija nav nemaz vajadzīga. Tā ir savu laiku nodzīvojusi un izsmēlusi savas funkcijas. Tā ir ceturtā... trešā instance, pēc kuras nāk tiesa. Centrālā zemes komisija tērē valsts naudu, naudu no mūsu budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas, pāri par 50 000, apmēram 70 000, cik es zinu; ja rēķina vēl transportu un tā tālāk, tad ir vēl vairāk. Ja būtu jāapmaksā šī zemes komisija tiem cilvēkiem... Jā, un tā nodarbojas pamatā tikai ar zemes strīdiem, nu, tā sakot, robežu strīdiem, kas notiek, teiksim, starp diviem kaimiņiem. Sākumā, kad latviešu zemnieks domāja, ka tai zemei ir vērtība, pirmie... 1991., 1992.gadā, kad "Breša zemnieki" sāka veidoties, tiešām bija ļoti daudz strīdu, jo katrs gribēja dabūt zemi, it sevišķi sava tēva zemi. Šodien, pašreizējos apstākļos, kad mēs esam noveduši lauksaimniecību līdz tādam stāvoklim, ka tā zeme nav vairs vajadzīga un nenotiek arī šie strīdi (ir pat tā, ka kaimiņš kaimiņam piesola zemi un saka: lūdzu, ņem to, ja vajag, man jau nevajag, jo tā nav vairs iztikas līdzeklis), - šodien tā komisija vispār nav vajadzīga, un, ja mēs runājam, ka viņa vēl kādas daudzas funkcijas pilda, tad ir jāsaka, ka viņa principā nekādas citas funkcijas nepilda. Un, ja būtu jāmaksā šī nauda no to cilvēku kabatas, kuri iesniedz šajā komisijā prasības vai sūdzības, viņi nemaz nebrauktu uz Rīgu. Nav jāmēro tāds garš ceļš uz Rīgu, lai taisni šī komisija kaut ko izšķirtu, jo galu galā galavārds pieder tiesai. Es uzskatu, ka ar pagastu un rajonu zemes komisijām pilnīgi pietiek, lai izšķirtu šīs lietas. Es uzskatu, ka mums tomēr ir jādomā par to, lai saglabātu mūsu nodokļu maksātāju naudu. Galu galā tomēr šī zemes komisija ir pēc iespējas ātrāk vispār jālikvidē, lai tādas vairs nav, jo tā nav vajadzīga un nav ko tērēt naudu. Labāk šo naudu atdot zemes ierīcībai, jo zemes dienestam ļoti trūkst naudas, novirzīt to tur, un tad ātrāk ies tā zemes reforma un zemes revīzija. Nav vajadzīgas mums iestādes, kuras nav vajadzīgas. Nu, bet es domāju, ka... cik es saprotu, Rāznas kungs ir mazāk politizēts un ir objektīvāks, tādēļ es tomēr balsošu par Rāznas kungu, nevis par Seiles kundzi, kā Tabūns to aicina. Bet vispār es domāju, ka Rāznas kungam... Ja viņš šodien tiks ievēlēts, lai viņš paanalizē šo darbu un lai sniedz galu galā priekšlikumus, un lai ātrāk likvidē vispār šo iestādi, kura nav vajadzīga! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, mēs nevaram balsot, pamatojoties uz mutisku priekšlikumu, par Centrālās zemes komisijas likvidāciju. Centrālā zemes komisija eksistē, un mums šodien jāvēlē tās priekšsēdētājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu aizrādīt Tabūna kungam, ka gadījumā, ja viņš vēlētos, lai Seiles kundze arī turpmāk būtu Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja, būtu jāsavāc pietiekams skaits deputātu parakstu un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā, jo šobrīd ir tā, ka mums šim amatam ir tikai viens kandidāts, un tādēļ pat tad, ja kāds arī vēlētos nobalsot par Seiles kundzi, viņam nav tādas iespējas. Šodien ir tāda situācija, ka mēs esam ievēlējuši šeit, 6.Saeimā, jaunu Centrālās zemes komisijas sastāvu, kurā ir gan Seiles kundze, gan Rāznas kungs, bet neesam ievēlējuši tās priekšsēdētāju. Ir deputātu grupa, kas ir izvirzījusi Rāznas kungu. Ja kāds gribēja, lai Seiles kundze turpinātu pildīt šos pienākumus, tad viņam bija jāiesniedz attiecīgs priekšlikums. Šobrīd mums ir iespēja balsot tikai un vienīgi par Rāznas kungu, un, ja kādam ir iebildumi, tas var izteikt savus "pret", bet nevar aicināt mūs balsot par Seiles kundzi, jo šāda priekšlikuma nav mūsu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Vai Dieviņ!")

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Deputāti! Es neesmu Dieviņš, jā. Es jums gribētu atgādināt, ka mums it kā vajadzētu būt respektam vienam pret otru un vajadzētu mēģināt pieklājīgi, godīgi rīkoties attiecībā pret otru. Es dzirdu šeit, nu, "tehnisku" argumentāciju, ka viena persona, kas to darbu ir darījusi, tomēr to ir it kā nelegāli darījusi, es dzirdu interesantu un pilnīgi nepieņemamu domu, ka mēs esam deleģējuši mūsu balsošanas pogu spiešanu kādai komisijai, kādiem citiem, mums tas nav atļauts. Mēs varbūt esam morāli saistīti ar kaut ko, bet mums pateikt, ka tas ir kaut kur nolīgts pret cilvēku gribu... Mēs 7.martā runājām, ka mēs cienīsim sievietes un mīlēsim viņas katru dienu, tādēļ es neizprotu šito... (Aplausi.) Es saprotu, ka tad, ja ir nolemts, būs tas balsojums. Bet es pats atturēšos ar smagu sirdi, jo es domāju, ka mēs nedrīkstam viens otru šitā "raustīt". Nākamo reizi mēs "raustīsim" vienu citu. Kāpēc? Ja tas tā ir nolemts, tad, es domāju, tam cilvēkam vajadzētu pašam drusku saprast, nevajadzētu to strīdu turpināt. Es domāju, ka mēs nedrīkstam nolemt par Seiles kundzi, viņa ir veltījusi daudz laika tam darbam, vajadzētu viņai pateikt paldies, un viņa varētu pati atnākt un teikt, ka viņa ir nogurusi, jo tas darbs iet uz beigām, un lūgt, lai kāds cits nāk viņas vietā. Kāpēc mēs šitā darām, viens otru speram tad, kad tam cilvēkam ir jāiet prom? Balsojumā es atturēšos. Es saprotu, ka vajadzēs balsi, bet... Sāksim rīkoties viens ar otru kā ar cilvēku! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jāni Rāznu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 16. Jānis Rāzna ir ievēlēts par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. (Aplausi.)

Pieci deputāti - Leopolds Ozoliņš, Juris Vidiņš, Andrejs Požarnovs, Aleksandrs Pētersons un Oskars Grīgs - uzdod jautājumu īpašu uzdevumu ministram pašvaldību jautājumos Ernestam Jurkānam par Jūrmalas pašvaldības līgumiem. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Nododam jautājumu īpašu uzdevumu ministram pašvaldību jautājumos Ernestam Jurkānam.

Deputāti Požarnovs, Prēdele, Saulītis, Jurdžs, Gredzens, Kuprijanova, Pētersons, Vidiņš, Apinis un Deņisovs uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par valsts veselības apdrošināšanas ekonomisko pamatojumu. Iesnieguma par jautājuma motivāciju nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputāti Kostanda, Grīnbergs, Gannusa, Čerāns, Grinbergs, Mauliņš, Saulītis, Liepa un Rudzītis uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par likuma ievērošanu, kas skar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietušos cilvēkus. Iesnieguma par jautājuma motivāciju nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputāti Grīnbergs, Gannusa, Mauliņš, Zelgalvis, Čerāns, Dunkers un Saulītis uzdod jautājumu zemkopības ministram Albertam Kaulam sakarā ar galvenā valsts veterinārā inspektora rīkojumu par nepasterizēta piena tirgošanu. Vārds jautājuma motivācijai Edmundam Grīnbergam, Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputātam.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Minētais 1995.gada 26.jūnija rīkojums nr.7 par nepasterizēta piena tirgošanu ir pārsteidzīgs, deklaratīvs, tiek akcentētas pilnvaras, bet izpaliek pienākums - jautājuma risinājums, lai rastu iespēju nodrošināt veterināri sanitāro uzraudzību un tirdzniecība ar Latvijā ražotiem piena produktiem netiktu ierobežota. Eiropas savienības direktīvās ir teikts, ka nav pamata uzskatīt produktu par nedrošu vai bīstamu, ja pastāv iespēja garantēt šim produktam augstāku drošības līmeni. Piena pārstrādes uzņēmumos piena iepirkuma cenas ir zemas, maksas starpība starp dažādas kvalitātes piena šķirām ir nebūtiska, un tas arī kavē augstvērtīga piena piegādi. Daļai zemnieku saimniecību trūkst tehniska nodrošinājuma - piena dzesētāju. Nekavējoties jāpārskata piena iepirkuma cena, jo pašlaik, pat vēl pirms akcīzes nodokļa palielināšanas dīzeļdegvielai, samaksa par augstākās šķiras piena litru, ar bāzes tauku saturu, ir tikai puse no dīzeļdegvielas litra cenas. Šai attiecībai, kā tas ir citās valstīs, jābūt vismaz viens pret vienu. Arī piena iepirkuma pamatcenas starpībai starp dažādas kvalitātes piena šķirām vajadzētu būt vismaz 30%. Zinot arī to, ka Latvijā govju ganāmpulka epizootiskā situācija un veselības stāvoklis ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar daudzām ārvalstīm, pastāv reāla iespēja nodrošināt vietējās vajadzības un dot produkciju arī starptautiskajā tirgū. Jādod izvēle patērētājiem, jo nepasterizēts svaigs piens, satur fermentus, vitamīnus, imūnvielas, kas nepieciešamas organismam, bet pasterizācijas gaitā šīs īpašības daļēji vai pilnībā zūd. Minētais rīkojums samazina pircēju, īpaši maznodrošināto iedzīvotāju, iespējas iegādāties pienu un tā produktus augstās cenas dēļ, kura parādās tieši veikalos. Pamatojoties uz to, ka visas zemnieku un piemājas saimniecības saņem valsts subsīdijas un nodokļu atvieglojumus, valdībai un Zemkopības ministrijai kopīgi būtu jāpanāk, lai nepieciešamie profilaktiskie izmeklējumi un diagnostika attiecībā uz mājdzīvnieku lipīgajām slimībām, kā arī vakcīnas tiktu apmaksātas no valsts budžeta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu zemkopības ministram Albertam Kaulam.

Atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums ir likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā", trešais lasījums. (Starpsauciens: "Dokumenta numurs?") Dokuments nr.607. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr.607 - likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi priekšlikumus, un es aicinu Saeimas deputātus izskatīt šo likumprojektu pa pantiem trešajā lasījumā. Mēs esam saņēmuši labklājības ministra Makarova kunga priekšlikumu - grozīt likumprojekta nosaukumu, izsakot to tādā veidā, ka šīs nodokļu atlaides būtu piemērojamas arī 1997.gadā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 1.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Vēl par 1.pantu ir saņemts deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - papildināt 1.pantu ar jauniem punktiem, uzskaitot papildus tos kristīgās sadarbības misijas pārziņā esošos uzņēmumus, uz kuriem attiektos šī noteiktā ienākuma nodokļa atlaide, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Par 3.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs, 2.pants.

M.Vītols. Jā, arī par 2. pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 3.pantā ir tieši tāds pats Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. Arī 4.pantā ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 5.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Mēs trešajā lasījumā izskatām tikai tos pantus, par kuriem ir kādi priekšlikumi.

M.Vītols. Es atvainojos! 6.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par pārejas noteikumiem ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, jo tajā minēto Augstākās padomes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem paredz citi Saeimā izskatāmie likumprojekti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, vai jūs par Juridiskā biroja priekšlikumu? Tātad deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikuma pieņemšanu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurš paredz, ka 1.panta 21., 22., 23., 24. un 25.punktā minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) nodokļu atlaide stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu lūgt jūs ar balsojumu noraidīt šo pārejas noteikumu punktu. Un kāpēc? Proti, arī jūs droši vien esat informēti par to, kāda ir situācija Latvijas valsts ieslodzījumu vietās. Ieslodzītie klimst bez darba, darbu viņiem atrast ir grūti, bet vēl jo sarežģītāk un grūtāk ir cilvēkiem, kuri iznāk no ieslodzījuma vietām un vēlas sākt godīgu un krietnu dzīvi, grib sākt strādāt. Diemžēl pašreizējos tirgus apstākļos šiem ļaudīm atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Patiesībā tā būtu valsts funkcija, ka valstij būtu jāuzņemas atbildība par šiem ļaudīm, kuri vēlas sākt godīgu dzīvi, un jāpalīdz viņiem ar darbu. Diemžēl valsts šo savu funkciju dažādu iemeslu dēļ nepilda. Un tad, lūk, ir dažas kristīgās misijas, to vidū arī šeit pieminētā Kristīgās sadarbības misija, kura uzņemas šo nebūt ne pateicīgo darbu - savākt šos ļaudis, ne tikai viņus morāli un garīgi balstīt, bet arī atrast viņiem darbu un palīdzēt viņiem ar iekārtošanos darbā. Lūk, tāda ir šī būtība! Šī Kristīgās sadarbības misija ir noslēgusi pavisam oficiālu līgumu ar mūsu Ieslodzījuma vietu departamentu par to, ka misija palīdzēs šiem cilvēkiem iekārtoties darbā. Mūsu frakcija ir saņēmusi oficiālu lūgumu no Ieslodzījuma vietu departamenta atbalstīt Kristīgās sadarbības misijas uzņēmumu darbību šajā neapšaubāmi svētīgajā lietā. Tāpēc es gribu teikt, ka, lūk, šie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, ar mežu pārstrādi, tāpat arī ar kokapstrādi, uzņem savās rindās, lūk, šos ļaudis, kurus citi uzņēmumi netaisās nodarbināt, un tomēr ir kāda cerība, ka viņi nostāsies uz godīgas dzīves ceļa.

Tāpēc, cienījamie deputāti, es vēlreiz jums lūdzu: balsojumā noraidīsim šo pārejas noteikumu punktu, lai nodokļu atvieglojumi Kristīgās sadarbības misijas uzņēmumiem stātos spēkā tāpat un tad pat, kad citiem šajā sarakstā paredzētajiem uzņēmumiem, nevis kaut kad vēlāk, jo šī lieta, tā sakot, nav atliekama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā atbilstoši tekstam, kas jums ir dots tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Vairāk priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi. Es lūdzu Saeimu balsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" trešajā lasījumā. Mēs strādāsim ar trim dokumentiem. Es lūdzu jūs tos sameklēt. Tie ir dokumenti nr. 547, 547-a, 547-b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs, bet 444.?

M.Vītols. Jā, un 444!

Sēdes vadītāja. Mirklīti pagaidiet, Vītola kungs, lai deputāti var atrast visu šo dokumentu kopu, jo šobrīd ir problēmas ar dokumentu nr. 547-b. Jūs tādu nosaucāt.

M.Vītols. Tā ir šāda maza lapiņa, kura ir visiem deputātiem uz galda.

Sēdes vadītāja. Labi. Es domāju, ka mēs varam sākt.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus trešajam lasījumam. Ir saņemts Ministru prezidenta...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs! Tā kā mums ir četri dokumenti, tad jūs, lūdzu, tagad sakiet, kura dokumenta kurš punkts ir jāskatās, lai mēs varam veiksmīgi savienot.

M.Vītols. Jā, paldies! Tātad tas ir dokuments nr.547. Tātad par 3.pantu ir saņemts Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums - papildināt likuma 3.pantu ar jaunu ceturto daļu šeit izteiktajā redakcijā, kura paredz, pie kādiem nosacījumiem zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem un iesniedzējam iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Turpat ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums - izmainīt līdzšinējo daļu numerāciju. Arī šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemts finansu ministra Aivara Kreitusa kunga priekšlikums - izteikt likuma 3.panta ceturto daļu tādā redakcijā, kura nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām, kuru darījumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 mēnešos ir mazāka nekā likumā noteiktā, ir tiesības brīvprātīgi reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kuru tā atbalsta.

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt likuma 3.pantu redakcijā, ar kādu deputāti šeit var iepazīties. Tā satur iepriekšējos nosacījumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums par 4.pantu - papildināt likuma 4.pantu ar jaunu astoto daļu redakcijā, ar kādu šeit, šajā dokumentā, var iepazīties Saeimas deputāti. Šis pants ir saistīts ar preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu fiksēšanu. Runa ir par pakalpojumiem, kuri ir uzskaitīti šā panta septītās daļas 1. - 5.punktā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu dubulto aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Likums nosaka, ka ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras sniedz šā panta daļās minētos pakalpojumus, tiek apliktas ar nodokli, un šādu pakalpojumu sniedzējas ir reklāmas aģentūras, informācijas aģentūras un konsultāciju dienesti. Tas ir nepieciešams, lai mūsu uzņēmēji varētu iekļauties un sniegt šo pakalpojumu eksportu uz Eiropas savienības un citām ārvalstīm. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikums - papildināt likuma 6.pantu, kurš nosaka, ka preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem netiek ievērots pievienotās vērtības nodoklis... tātad papildināt šo sarakstu ar jaunu punktu, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek pasta pakalpojumus, ko sniedz valsts iestāde "Latvijas pasts" saskaņā ar Pasta likumu. Tas izriet no Eiropas savienības direktīvām, kas paredz neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli pasta pakalpojumus - tātad pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums 7.pantā - aizstāt šā 7.panta pirmās daļas 8.punktā vārdus, attiecinot šo pantu arī uz nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šis jautājums skar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu attiecībā uz preču un pakalpojumu sniegšanu diplomātu ģimenes locekļiem un paredz tātad līdzvērtīgu nodokļa piemērošanu gan mūsu, gan ārvalstu diplomātiem, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Par 9. pantu ir saņemts Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz, ka par piegādātajām cukurbietēm taksācijas periods tiek noteikts atbilstoši likuma "Par cukuru" 6. pantā noteiktajiem norēķinu termiņiem, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš jau ietver šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu attiecībā uz taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk es lūgtu strādāt ar dokumentu nr. 547-a. Un tajā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt šī likuma 10. panta sesto, septīto un astoto daļu tādā redakcijā, ar kādu deputāti var iepazīties. Lielākās izmaiņas šeit, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, ir saistītas ar to, ka ar nodokli neapliekamās personas kompensāciju par samaksāto pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties ražošanas līdzekļus, saņems nevis 15%, kā līdz šim, bet 12%. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Mēs atkal lūgtu jūs sameklēt dokumentu nr. 547. Un šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Vai 5. lappusē tas ir, jā?

M.Vītols. Jā, pēdējā lappusē... 6. lappusē.

Sēdes vadītāja. Nē, 5. ... Vai tad to mēs neizskatām? 10. pants, 5. lappuse.

M.Vītols. Mēs šobrīd izskatām pārejas noteikumu 6. lappusē - pēdējā...

Sēdes vadītāja. Es vēlreiz atvainojos... Tātad 547. dokuments, 5. lappuse, 10. pants. Vai Ministru prezidenta Andra Šķēles un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus mēs neizskatīsim?

M.Vītols. Nē, mēs neizskatīsim, jo tie ir apkopoti...

Sēdes vadītāja. Tātad tie bija tie, kuri bija 547.-a dokumentā. Paldies.

M.Vītols. Jā. Tālāk par pārejas noteikumiem ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kurš reglamentē kārtību, kādā veidā zemnieku saimniecības, kuras šobrīd ir reģistrētas kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, var tikt izslēgtas no apliekamo personu reģistra, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Ir arī Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums, kurš ir iestrādāts tikko atbalstītajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Un tālāk es lūdzu jūs, deputāti, sameklēt dokumentu nr. 547.-b, kurā ir priekšlikums noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Citus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi. Tā lūdz jūs balsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1996. gadā".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 408, un es lūdzu jūs to sameklēt. Tātad tas ir likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1996. gadā". Šī likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību nosaka likuma "Par īpašuma nodokli" 4. panta 6. punkts, kas paredz, ka ar īpašuma nodokli netiek apliktas sabiedriskās organizācijas, kuru sarakstu pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina Saeima, tām piederošais īpašums un uzņēmumi. Iepriekšējais spēkā esošais saraksts bija apstiprināts ar Augstākās padomes lēmumu, un tas attiecās vienīgi uz diviem gadiem - uz 1992. un 1993. gadu, tā ka šobrīd neviena sabiedriskā organizācija, izņemot Latvijas Kultūras fondu, nav atbrīvota no īpašuma nodokļa maksāšanas. Šo sarakstu, kurā ir pavisam 21 sabiedriskā organizācija, ir sagatavojis un akceptējis Ministru kabinets, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1996. gadā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Godātie deputāti, lūdzu, strādājiet pie likumprojektiem! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? 3. maijs.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais mūsu jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lūdzu! Ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Edmunds Grīnbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts... Grīnblats... es atvainojos. Edmunds Grīnblats, piedodiet, lūdzu... (no zāles: "Guntars!")

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja, godātie deputāti! Izskatāmais jautājums, kuru atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - saņēma, ir 5. janvāra dokuments nr. 173 "Grozījums likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"", kas šodien tika dots uz pirmo lasījumu, bet ar Ministru kabineta šī gada 9. aprīļa Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem grozījumiem likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" šie iepriekšējie grozījumi ir noņemti, tātad svītrots 3.punkts un visa būtība. Un Kabinets atzīst par spēku zaudējušiem 5. janvāra noteikumus "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Sakarā ar iepriekšminēto ierosinu svītrot jautājumu no izskatīšanas šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jūs komisijas vārdā to ierosināt?

G.Grīnblats. Komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Tātad jautājums šodien tiek svītrots no darba kārtības.

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Rāznam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Es gribu pateikt paldies jums par uzticību, un es centīšos šo jūsu dāvāto uzticību attaisnot. Ir jau taisnība Tabūna kungam, ka tiešām zemes reformas pirmā kārta praktiski tuvojas beigām un, kā tautā saka, tad suns jau ir pārkāpts un palikusi ir tikai aste. Kā jūs visi esat jau lietas kursā, arī zemes reformas otrā kārta ir sākusies. Šobrīd notiek plašas diskusijas par zemes brīvo tirgu un acīmredzot šajā vai arī nākošajā gadā tādā statusā, kādā tā ir šobrīd, Centrālā zemes komisija beigs pastāvēt. Es jums varu apsolīt vienu - es neturēšos pie šī amata un arī varbūt pie materiālajiem labumiem, kuru, kā jau Seiles kundze teica, praktiski nav, un, ja šāda Zemes komisija mums vispār nebūs vajadzīga, tad mēs viņu pakāpeniski visi kopā arī likvidēsim.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, jūs lūdzāt vārdu paziņojumam. Mēs gaidām paziņojuma tekstu.

J. Rāzna. Es piekrītu Tabūna kungam un droši vien jūs visi piekritīsit - gan tie, kas nebija 5. Saeimā, gan tie, kas strādāja 5. Saeimā, ka Seiles kundze ir veikusi tiešām lielu darbu gan pie likumdošanas, gan arī pie šo likumu realizēšanas. Tāpēc es viņai gribētu izteikt vislielāko pateicību gan savā vārdā, gan arī visu to cilvēku vārdā, kuri pie viņas ir griezušies un kuriem viņa ir palīdzējusi.

Vēl es gribētu pateikt, ka Seiles kundzei ir ļoti laba sirds, un kaut vairāk mums būtu tādu cilvēku, jo viņa tiešām ar vislielāko vēlmi grib palīdzēt cilvēkiem viņu jautājumu risināšanā. Paldies jums, Seiles kundze, par visu, ko jūs esat darījusi, un es ceru uz sadarbību. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ģirtam Kristovskim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Īss atgādinājums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem tātad šodien pulksten 13.05 Prezidija zālē tikšanās ar EDSO Parlamentu asamblejas prezidentu Franku Svelena kungu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas Prezidija sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš... es atvainojos, Andrejs Krastiņš ir zālē,

Janīna Kušnere,

Ivars Jānis Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Jānis Priedkalns,

Pauls Putniņš,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Jānis Strods.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Zālē ir 44 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 45 deputāti. Pārtraukums piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 66 deputāti. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Juris Vidiņš, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu ir izstrādājusi mūsu komisija. Ir atzinumi no Juridiskās komisijas un arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Viņi ir konceptuālā ziņā šo likumprojektu atbalstījuši, un tādēļ es lūdzu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! (No zāles deputāts A.Saulītis: "Ko tu Juri skaties? Viss būs kārtībā!") Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1996.gada 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, arī iebildumu nav. Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz 3.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms skatīt dokumentu nr.577 un runāt par pantiem un to daļām, es gribu pateikt, ka, pieņemot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, šeit tika izteikts ierosinājums - varbūt to pat var nosaukt par pārmetumu, bet katrā ziņā tas ir priekšlikums, - lai, gatavojot šo likumprojektu, komisija strādātu ne tikai pie tās problēmas, kura izvirzīja nepieciešamību izstrādāt šo likumprojektu, bet arī, ja tā sadzīviski varētu teikt, izdarītu tehniskās tīrīšanas darbus atsevišķos pantos, normās, kur ir tie termini, kuri šodien vairs nav lietojami (teiksim, "kolhozs", "izpildkomitejas" un tā tālāk). Mēs šo darbu veicam, bet izrādījās, ka šis tehniskās tīrīšanas jautājums nemaz nav tik vienkāršs, un tādēļ kopā ar Tieslietu ministriju un Augstāko tiesu šis darbs turpinās. Manā rīcībā šodien ir 71 lapa - likumprojekts ar labojumiem. Tas tiks iesniegts, kad likumprojektu gatavos trešajam lasījumam. Vienkārši laika nepietika, lai jau šodien jums liktu priekšā šos labojumus, kuri galvenokārt ir tehniski, taču atsevišķos gadījumos bija nepieciešams domāt par to, ka ir ne tikai jāizņem kāds apzīmējums vai jēdziens, bet arī jādomā, ko likt vietā atbilstoši šodienai. Un tanī pašā laikā nedarīt to, kas ir jādara darba grupai, kas strādā pie jauna Civilprocesa kodeksa.

Laikā starp pirmo un otro lasījumu ir iesniegti šādi 88.panta labojumi. Latvijas Vienības partijas frakcija ierosina 88.panta pirmo daļu papildināt ar 12.punktu un izteikt to tādā redakcijā, kāda ir lasāma jūsu rīcībā esošajā dokumentā. Komisija to neatbalstīja. Mēs uzskatījām, ka nebūtu pareizi šādi paplašināt pantu, kas paredz atbrīvošanu no tiesas izdevumiem. Arvien vairāk un vairāk paplašināt šo pantu, iekļaujot tajā atsevišķus gadījumus, kuros būtu jāatbrīvo no tiesas izdevumu segšanas, iesniedzot prasību tiesā, - tas nebūtu pareizais ceļš. Pareizāk būtu dot tiesības tiesām katrā atsevišķā gadījumā lemt šo jautājumu. Un šo personu loks - gan juridisko, gan fizisko personu loks - , kas ir ietverts Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumā, varētu būt ļoti, ļoti liels, pat grūti prognozējams. Par šo jautājumu jūs dzirdēsiet, kad es runāšu par 89.pantu. Tur tad šo problēmu varētu arī risināt katrā atsevišķā gadījumā. Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi šajā ziņā analoģisku priekšlikumu - 88.panta pirmo daļu papildināt ar 12.punktu. Proti, frakcija ierosina prasītājus - pašvaldības un valsts budžeta iestādes - atbrīvot no valsts nodevas maksāšanas visos gadījumos. Ļoti līdzīga iemesla dēļ, ļoti līdzīgu motīvu dēļ, kā teicu par iepriekšējo, komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 88.panta pirmo daļu ar 13.punktu. Redakcija ir redzama tabulā. Frakcija ierosina atbrīvot no tiesas izdevumu maksas prasītājus - likumā paredzētā kārtībā par maksātnespējīgām atzītas bankas. Es jau teicu, ka komisija ir iestrādājusi priekšlikumu, tas būs 89.pantā, tādēļ mēs komisijā šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir pieņēmusi un atbalstījusi, un iestrādājusi likumprojektā priekšlikumu, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", -ka Latvijas Republikas likumos varētu būt paredzēti arī citi gadījumi, kad puses ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas. Tā ir panta daļa, kas, kā jūs redzat, saistīta ar PSRS un LPSR likumiem. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, bet ir izteikusi to nedaudz citādākā redakcijā, un tas ir redzams 5.ailē tabulā. Faktiski tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais labojums ir, varētu teikt, tīri tehnisks, jo iepriekšējā kodeksā, apzīmējot fizisku personu, tika lietots jēdziens "pilsonis". Tagad mēs to aizstājam ar jēdzienu "fiziska persona".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 89.pantā komisija ir iestrādājusi... faktiski precīzāk būtu teikt, ka pirmajā lasījumā tas ir akceptēts, taču ir redakcionāli precizējumi. Ir priekšlikums izteikt 89.panta otro daļu tādā redakcijā, kāda ir tabulas 5.ailē. Tur, mūsuprāt, ir atrisināta tā problēma vai iespējamā problēma, ka gadījumos, ja ir šādas prasības, kas saistītas ar maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem uzņēmumiem, šī atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas - turklāt ne tikai fizisku personu, bet arī juridisku personu atbrīvošana - ir iespējama, lai gan tiek paredzēts, ka nepieciešamā summa, kas tomēr jāiemaksā kā tiesu izdevumi, būtu 100 lati. Šī summa tiek noteikta sakarā ar to, ka ir izdarīti vairāk vai mazāk objektīvi aprēķini - protams, ne jau precīzi aprēķini, bet tie tomēr ir Tieslietu ministrijas aprēķini, - cik izmaksā vienas lietas izskatīšana. Tā ka lūdzam atbalstīt komisijas projektu 89.panta otrajai daļai. Redakcija ir tāda, kāda tā ir 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamā problēma. Tiek ierosināts likumprojektu papildināt ar jaunu nodaļu - izdarīt grozījumus 1995.gada 13.septembra likuma "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pārejas noteikumos. Tas saistīts ar to, ka ir notikušas izmaiņas un šobrīd ir trīspakāpju tiesu sistēma. Bet jāparedz ir tāds elastīgs laika periods. Mēs komisijā bieži izjūtam un arī tiesas izjūt, ka ir jāparedz elastīgs laika periods, lai tomēr šī uzraudzības instance, kas faktiski pamazām atmirst, vēl kādu laiku darbotos - tikai attiecībā pret zināmu lietu kategoriju. Tādēļ lūdzam deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu šādā redakcijā, kādu jūs redzat 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izstrādāja un lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - papildināt 3.punktu ar otro daļu. Redakcija ir redzama dokumenta 5.ailē. Tā ir attiecībā uz 343.¹ panta noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un visbeidzot komisija izstrādāja un lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - papildināt 8.punktu. Tas ir saistīts ar šo jau manis pieminēto trīspakāpju tiesu sistēmas darbības uzsākšanu. Tātad komisija lūdz to atbalstīt un izteikt šo 8.punktu tādā redakcijā, kāda ir tabulas 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu par likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam.

J.Kaksītis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 13.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu arī nav.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālkodekss"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti grozījumi likumā "Latvijas Kriminālkodekss", un ir divi likumprojekta varianti. Iesniedzēju vārdā man būtu lūgums neizskatīt dokumentu nr.303, vēl jo vairāk tāpēc, ka visi šā likumprojekta iesniedzēji ir tādā vai citādā veidā darbojušies, izstrādājot alternatīvo likumprojektu. Tad mēs varētu uzreiz sākt debatēt par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", kuru ir sagatavojusi Aizsardzības un iekšlietu komisija kā alternatīvu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs kā iesniedzējs atsaucat savu parakstu un līdz ar to...

J.Ādamsons. Jā, mēs visi piekrītam alternatīvajam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies, līdz ar to mums vairs nav alternatīvā likumprojekta, mums ir palicis viens likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", dokuments nr...

J.Ādamsons. ...nr.579, reģistrācijas numurs 177.

Cienījamie kolēģi! Sagatavojot grozījumus Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgajos pantos, mēs esam ņēmuši vērā ASV tiesībaizsardzības institūciju, Holandes, Itālijas un Vācijas praksi, kā arī Iekšlietu ministrijas, tiesu un prokuratūras praksi cīņā ar organizēto noziedzību. Šie grozījumi Latvijas Republikas Kriminālkodeksā paredz atbrīvot no kriminālatbildības personas, ja tās ir sniegušas informāciju par sadarbību ar organizētās noziedzības grupējumiem, ir sniegušas liecības par personām, kuras ir izdarījušas smagākus noziegumus, un ir 177.-1.pants, atsevišķa sadaļa par personu speciālās valstiskās aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Ir ļoti grūti diskutēt atsevišķi par Kriminālkodeksu tāpēc, ka visi šie grozījumi... praktiski tā ir grozījumu pakete, likumu grozījumu pakete, kura skar gan Operatīvās darbības likumu, gan Kriminālkodeksu, gan arī Kriminālprocesa kodeksu. Man būtu lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

J.Ādamsons. Ņemot vērā to, ka lielāko daļu priekšlikumu par grozījumiem Kriminālkodeksā mūsu komisija jau ir saņēmusi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Operatīvās darbības likums"". Jānis Ādamsons, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ir analoģisks lūgums - es lūgtu neizskatīt dokumentu nr.304, kuru ir iesnieguši deputāti Ādamsons, Endziņš, Lagzdiņš, Čevers un Kaksītis. Lūdzu to tāda paša iemesla dēļ, kādu es jau minēju, un aicinu pāriet uzreiz pie alternatīvā likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to mums paliek tikai viens likumprojekts, jo alternatīvā vairs nav, un tagad sākam izskatīšanu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums atbalstīt grozījumus Operatīvās darbības likumā, kuri paredz šādas izmaiņas: 6.1.pants - "Personu speciālās valstiskās aizsardzības nodrošināšana". Tā kā mēs esam jau atbalstījuši attiecīgu normu Kriminālkodeksā, tad Operatīvās darbības likumā tiek noteikts, kāda institūcija ir atbildīga par personu speciālās valstiskās aizsardzības nodrošināšanu. Man būtu lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

J.Ādamsons. Man ir tāds pats lūgums, kāds bija attiecībā uz grozījumiem Kriminālkodeksā, - lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Analoģisku apsvērumu dēļ man būtu lūgums izņemt no darba kārtības dokumentu nr.305 un pāriet uzreiz pie alternatīvā likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Tas ir, vienīgā, nevis alternatīvā, Ādamsona kungs, jā.

J.Ādamsons. Principā šajos likumprojektos ir vieni un tie paši līdzautori. Cienījamie kolēģi! Šīs izmaiņas, šis likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", sakārto tās normas, kuras mēs nupat atbalstījām ar savu balsojumu par grozījumiem Operatīvās darbības likumā un Kriminālkodeksā. Neiedziļinoties lietas būtībā, man būtu lūgums atbalstīt arī šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai sagatavotu šo likumprojektu otrajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūdzu priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai iesniegt līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte, - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.582. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam lasījumam. Ir atbalstīts Juridiskās komisijas ierosinājums mainīt virsrakstu sakarā ar to, ka ir šajā likumā nevis viens grozījums, bet vairāki. Ir saradušies vairāki grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 1.panta pirmajā daļā deputāte Seile ir ierosinājusi svītrot vārdus, kas attiecas uz rajonu padomēm, un Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi. Līdz ar to samazinās šī zemes komisiju ķēde, paliek tikai pašvaldību zemes komisijas un Centrālā zemes komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 2.panta 2.1.punktā tiek ierosināts, ka nevajag Centrālajai zemes komisijai tērēt laiku un apstiprināt pašvaldību jau izvirzītos un ieceltos zemes komisiju priekšsēdētājus. Līdz šim tāda procedūra notiek, tā ir gara un zināmā mērā formāla. Diemžēl Tautsaimniecības komisija manu priekšlikumu neatbalstīja. Es uzturu spēkā savu priekšlikumu un lūdzu sēdē par to balsot. Ja nobalsotu par manis ierosināto priekšlikumu, tad zemes strīdi neietu trijās pakāpēs - pēc katras izskatīšanas pašvaldības padomē, pašvaldības zemes komisijā, rajona zemes komisijā un Centrālajā zemes komisijā ir jāgaida viens mēnesis, kamēr notiks pārsūdzība. Šajā gadījumā tā "íēde" samazinātos par vienu posmu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātes Seiles priekšlikumu - svītrot 2.panta 2.1.punktā vārdus, kuri ir norādīti tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Paldies. Nākamais ir priekšlikums, kuru ir ierosinājis deputāts Roberts Dilba, un tas ir 2.panta 2.2.5.apakšpunktā. Tiek ierosināts papildināt zemes komisiju tiesības - dot tām tiesības pieņemt lēmumus arī par zemes lietošanu. Līdz šim zemes komisijas, visu līmeņu zemes komisijas, pieņēma lēmumus tikai par zemes īpašumu kompensāciju. Arī par lietošanas tiesībām varētu lemt zemes komisijas. Nelaime ir tā, ka līdz šim par zemes lietošanas tiesībām pašvaldības sagatavo savu lēmumu, pamatojoties uz zemes komisijas lēmumu, pagasta zemes komisijas lēmumu atkal viena mēneša laikā var pārsūdzēt, un arī šī "íēde" ir pietiekami gara. Bet tādā gadījumā ir jāizdara labojumi citos likumos. Ja nodosim zemes komisijām arī šīs tiesības attiecībā uz zemes lietošanu, tad zemes komisija lems par visiem zemes piešķiršanas jautājumiem, kā kompensācijas, tā lietošanas, par īpašumtiesībām, un tāpēc es personīgi aicinu atbalstīt deputāta Dilbas priekšlikumu, kaut gan komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Man būtu lūgums Seiles kundzei nejaukt tās divas lomas, kuras viņa cenšas šeit spēlēt, uzstājoties gan komisijas vārdā, gan savā vārdā. Ja Seile kādā brīdī gribētu runāt savā vārdā, tad lūdzu lūgt vārdu debatēs un nejaukt komisijas ziņojumu ar savu personisko viedokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas pārstāvis var runāt arī kā deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Dilbas priekšlikumu - izteikt 2.panta 2.2.5.apakšpunktu šādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Paldies. Es pieņemu Čerāna kunga aizrādījumu. Turpmāk strikti dalīšu savus, kā ziņotājas, izteikumus un savu uzstāšanos debatēs.

Nākamais ierosinājums - 2.pantu papildināt ar 2.2.10.punktu, proti, papildināt pašvaldību zemes komisiju tiesības, dodot tām tiesības pieņemt lēmumus par juridiskajām personām pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķi un platību. Pēc būtības likums jau nosaka, ka pašvaldībai tādas tiesības ir, un tieši no Pašvaldību savienības puses tika ierosināts šīs tiesības nodot zemes komisijām. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 2.-1.panta 1.punktā ir runa par to, ka pilsētas zemes komisijā ietilpst pilsētas domes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Centrālā zemes komisija. Par šo jautājumu mēs jau esam praktiski nobalsojuši, un tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Seile. Nākamais labojums ir redzams tabulas 4.lappusē. Ir ierosinājums, lai pagastu zemes komisijas pieņemtu lēmumus par juridiskajām personām pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķi un platību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir ierosinājums svītrot 3.pantu, tādējādi likvidējot rajonu zemes komisijas. Savā pirmajā balsojumā mēs jau to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 4.pants. Tabulas 6.lappusē ir vairāki ierosinājumi - gan no Latvijas Vienības partijas frakcijas, gan no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", gan arī deputātes Seiles ierosinājums. Visus šos ierosinājumus Tautsaimniecības komisija ir mēģinājusi apkopot, izsakot pēdējā ailē redzamajā redakcijā. Šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka frakcijas ierosina papildināt Centrālās zemes komisijas sastāvu ar astoņiem vai deviņiem deputātiem. Šādu priekšlikumu ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, un es atsaucu savu priekšlikumu, kurā es biju ierosinājusi, lai Centrālās zemes komisijas sastāvā būtu tikai pieci deputāti. Tagad katra Saeimas frakcija varēs izvirzīt deputātu, ja tiks atbalstīts Tautsaimniecības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Arī nākamais labojums ir 4.pantā - svītrojam vārdus "rajonu padomju". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Līdzīgs labojums ir 4.panta 4.2.8.punktā, un arī šo labojumu ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija un ir nedaudz precizējusi redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums. Ir priekšlikums 4.pantu papildināt ar 4.2.12.punktu, kurā ir runa par to, kad Centrālā zemes komisija izbeidz savu darbību. Deputātes Seiles priekšlikums bija, ka Centrālā zemes komisija pārtrauc zemes strīdu pieņemšanu ar 1996.gada 1.novembri (šis datums sakrīt ar to datumu, kad izbeidzas zemes reformas pirmā kārta) un pabeidz zemes strīdu izskatīšanu mēneša laikā, neieskaitot Ziemassvētkus. Komisija, visu to pārdomājusi, tomēr nolēma noteikt tikai zemes strīdu iesniegšanas galējo datumu, bet nenoteikt nekādu datumu attiecībā uz Centrālās zemes komisijas likvidāciju. Es savu priekšlikumu atsaucu - komisijas ierosinājuma labā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 5.panta 5.4.punktā ir papildinājums, ka Centrālā zemes komisija ir tiesīga izlemt zemes strīdus ar mazāku skaitu klātesošo tās locekļu, nekā to prasa pašreizējā kārtība. Pašlaik bija tāda kārtība, ka sēdē vajadzēja piedalīties vismaz pusei komisijas locekļu, bet šajā priekšlikumā ir teikts, ka zemes strīdu var izlemt septiņi Centrālās zemes komisijas locekļi. Tas ir darīts tāpēc, lai Centrālā zemes komisija vajadzības gadījumā varētu sadalīties divās darba grupās, jo, pēc mūsu nobalsotā priekšlikuma, Centrālā zemes komisija ir papildinājusies līdz 22 locekļiem, tātad tur jau iznāk gandrīz veselas trīs darba grupas, kas var izskatīt zemes strīdus, un temps tad būtu ātrāks. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 6.panta pirmajā daļā, un tas ir atkal saistīts ar rajona zemes komisijām. To mēs konceptuāli esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 6.panta ceturtajā daļā deputāte Seile ir ierosinājusi priekšlikumu, ka nav jāgaida pārāk ilgs laiks, kā tas ir tagad paredzēts, - vesels mēnesis, kamēr zemes komisijas lēmums tiek pārsūdzēts. Ir ierosinājums samazināt šo laiku līdz 10 dienām, kad cilvēks var pārsūdzēt zemes komisijas lēmumu visos līmeņos. Un šādu priekšlikumu ļoti atbalsta arī pašas zemes komisijas, lai nemazinātos darba tempi. Komisija konceptuāli šo priekšlikumu ir atbalstījusi, iesakot redakciju precizēt nākamajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šādu slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 7.pantā atkal ir labojums sakarā ar rajonu padomēm, ko deputāti jau ir atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais 9.pants ir sagatavots tādā redakcijā, ka pagastu un pilsētu zemes komisiju uzturēšanai 50% tiek segti no valsts pamatbudžeta un 50% - no īpašuma privatizācijas fonda. Tas ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstījis Juridiskās komisijas priekšlikumu. Juridiskā komisija ir paredzējusi 50% izdevumu segt no valsts budžeta un 50% - no pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu redakciju nav. Pieņemts.

A.Seile. Paldies. Pārejas noteikumi. Likums tiek papildināts ar pārejas noteikumiem, kuru būtība ir tāda, ka viena mēneša laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā rajonu zemes komisijas izbeidz savu darbību. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Paldies. Tie ir visi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs tagad izskatīsim likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu".

Roberts Jurdžs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kā mēs visi zinām, šis likums ir ar savu pieredzi, ar savu vēsturi, un tas bija labi zināms 5.Saeimas deputātiem. Gribētos atzīmēt, kas ir svarīgs šajā likumā. Mani visvairāk saista teiciens, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu. Un otrs mērķis, ko mēs panākam ar šo likumu, ja mēs to pieņemam un ieviešam Latvijā, ir tāds pats, kā stādot mežu. Ja mēs iestādām šodien mežu, tad no meža gūto ražu saņems mūsu mazbērni. Līdzīgi ir arī ar šo likumu.

Ja mēs pieņemam šo likumu, tad tas samazinās to cilvēku skaitu, kas pakļausies tabakas ļaunajai ietekmei, jo, kā zināms pēc statistikas, visvairāk uzsāk smēķēt tieši tie cilvēki, kuriem ir pusaudžu vecums vai vecumā līdz 24 gadiem. Mēs nevaram pārtraukt smēķēšanu to cilvēku vidū, kuriem ir bīstamais vecums Latvijā. Bīstamais vecums Latvijā ir no 56 līdz 62 gadiem, kad nāve gaida uz katra soļa. Uz katra kāpņu pakāpiena jūs varat nomirt, jo Latvijā pirmā vieta mirstībā ir sakarā ar sirds un asinsvadu slimībām. Taču sirds un asinsvadu slimību gadījumos vislielākais faktors, kas ietekmē šīs slimības, ir tieši smēķēšana. Tā ka es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsaucieni no zāles: "Paldies! Ļoti labi.")

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami labojumi.

R.Jurdžs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz 10.maijam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"". Lūdzu ziņotāju!

Aida Prēdele - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par likumprojektu, ko ir iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Runa ir par diferencētajiem un palielinātajiem bērnu pabalstiem, tā saukto un dēvēto trepi. Es domāju, ka nav nekādas vajadzības šeit gari un plaši skaidrot to, cik ļoti nepieciešams Latvijas bērniem un ģimenēm, kas audzina bērnus, ir šis labojums. Minēšu tikai vienu faktu, proti, ka, pieņemot šo labojumu un stājoties spēkā šai sociālās palīdzības likumprojekta normai, trīsbērnu ģimenes vēl papildus katra saņemtu apmēram 20 latu, kas ir milzīgi liels ieguldījums.

Pāris vārdos pastāstīšu par šā likumprojekta vēsturi, ja tā var teikt. Likumu "Par sociālo palīdzību" mēs pieņēmām 5.Saeimā pagājušajā gadā, un viņam vajadzēja sākt darboties jau no šā gada 1.janvāra. Budžeta apspriešanas gaitā valdība lūdza dot iespēju atlikt šā likumprojekta tieši 17.panta daļas stāšanos spēkā, kam mēs arī piekritām ar tādu domu, ka, līdzko budžetā būs nauda, mēs varētu izdarīt šo labojumu, un tas varētu stāties spēkā no kāda agrāka datuma, nevis no 1.janvāra. Tad, uzklausījusi frakciju viedokļus, Sociālo un darba lietu komisija iesniedza šo likumprojektu, proti, par 17.panta daļas spēkā stāšanos ar 1.jūliju. Pēc mēneša arī valdība attapās un iesniedza savu variantu, kas nosaka šā likumprojekta 17.panta daļas spēkā stāšanos no 1.augusta. Vakar komisijas sēdē tika nobalsots par valdības variantu. Tātad varētu domāt, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā šobrīd atlikt šo apspriešanu, jo Sociālās palīdzības likumā ir arī vēl daudzi citi valdības labojumi. Taču es šobrīd aicinātu Saeimu un kolēģus nobalsot par šo mūsu likumprojektu pirmajā lasījumā un tad uz otro lasījumu līdz 10.maijam iestrādāt ne tikai šos valdības labojumus, bet arī tos labojumus un idejas, kuras varbūt ir arī jums, cienījamie kolēģi. Tātad es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, saliksim visu secībā! Iesniegumā pirmais, kas tiek lūgts, ir steidzamība. Jūsu komisijas iesniegumā - dokumentā nr.586 - pirmā ir lūgta steidzamība. Tad skatīsim visu tālāko. Vai jūs uzturat spēkā steidzamību?

A.Prēdele. Jā, mēs esam par steidzamību, jo, neapšaubāmi, jo ātrāk virzīsies šis likumprojekts, jo labāk būs tieši ģimenēm Latvijā.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms izšķiram tālākos jautājumus, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta. Atklājam debates.

Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es savukārt gribētu Juridiskās komisijas vārdā noņemt likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" (dokuments nr.354) Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta labā, par kuru tikko jau runāja Prēdeles kundze.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu otrā lasījuma datumu!

A.Prēdele. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10.maijam.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, likumprojekts ir steidzams. Otrais lasījums ir arī pēdējais lasījums, tāpēc priekšlikumus līdz pēdējam brīdim... Datums, kad varam izskatīt otrajā lasījumā - nu 9., 16. maijs.

A.Prēdele. Vēl nedēļu tālāk.

Sēdes vadītāja. 16.maijs?

A.Prēdele. Lai notiek - 16.maijs!

Sēdes vadītāja. Tātad 16.maijs - tāds ir komisijas priekšlikums. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums".

Oskars Grīgs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es lūdzu atsaukt šo likumprojektu "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums".

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasāt izslēgšanu no šodienas darba kārtības?

O.Grīgs. Es noņemu. Jā, atsaucu!

Sēdes vadītāja. Paldies. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Lūdzu ziņotāju. Ziņotāja nav.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"".

Kristiāna Lībane - Juridiskās komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Dokumenta numurs ir 290. Ko mēs konstatējām? Divi galvenie iebildumi, kas vēlāk lika mums pieņemt lēmumu un izstrādāt alternatīvo likumprojektu, bija šādi.

Mēs uzskatījām, ka 5.panta trešā daļa, kuru Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina papildināt ar terminu "nepilsoņi", vispār būtu izslēdzama no panta teksta, jo pašlaik nav reāla mehānisma, kas palīdzētu šā likuma panta tekstā reglamentētajam notikt, un tāpēc tas būtu izslēdzams.

Arī likumprojekta ierosinātā 15.panta otrās daļas papildināšana nebūtu īsti vietā minētajā panta daļā, bet tas būtu izdarāms pārejas noteikumos, ko mēs arī ietvērām Juridiskās komisijas izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā.

Bez tam alternatīvajā likumprojektā ir iestrādātas vēl dažas, mūsuprāt, nepieciešamas lietas. Teiksim, pie tiem dokumentiem, kas nepieciešami miršanas apliecināšanai, mēs vēl pievienojām prokuratūras paziņojumu par represētās personas nāvi. Tāpat mēs paredzējām iespēju svītrot Civilstāvokļa aktu reģistros to fiktīvo ierakstu, ko bija iespējams izdarīt saskaņā ar Latvijas PSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantu.

Lūk, šie bija tie galvenie apsvērumi, kas mūs vadīja, un es jūs ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa 89. pantu: "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem likumprojektiem lemj, kuru no tiem pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā."

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Frakcijas vārdā. Mēs atsaucam savu likumprojektu un piekrītam Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Civilstāvokļa aktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

K.Lībane. Priekšlikumi iesniedzami līdz 3. maijam, ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Paulis Kļaviņš - Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Šis likumprojekts atbilst jau virknei citu līdzīgu likumu, ko esam pieņēmuši, un tur daudz nav ko teikt un papildināt. Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, 2 - atturas. Steidzamība pieņemta.

P.Kļaviņš. Tālāk es lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms, Kļaviņa kungs, atrisināsim pirmo lasījumu.

P.Kļaviņš. Labi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par pirmo lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

P. Kļaviņš. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā, lai lieta būtu pabeigta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret otrā lasījuma tūlītēju izskatīšanu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu".

Paulis Kļaviņš - Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret otrā lasījuma izskatīšanu šodien iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par otro, galīgo, lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi".

Paulis Kļaviņš - Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Steidzamība pieņemta.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi".

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu tikko pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret otrā lasījuma izskatīšanu šodien nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 2. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu".

Paulis Kļaviņš - Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība pieņemta.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu tikko pieņemto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" ir pieņemts.

Likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumprojektu, atzīmēja to, ka vienā punktā, kur ir runa par to, ka pasūtījums, kas ir lielāks par 104 tūkstošiem latu, ir nododams konkursa vērtējumam, tajā skaitā arī ārzemju, lai varētu piedalīties ārzemju uzņēmēji. Šodien mēs saņēmām no Ekonomikas ministrijas precizējumu, ka šo konkursu rīko divās kārtās, sākot no 104 tūkstošiem latu. Tur ir iekšzemes konkurss, un, ja ir lielākas summas par to, tad šo konkursu rīko arī ārzemju uzņēmējiem. Šo priekšlikumu mēs iestrādāsim otrajā lasījumā, un ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav, likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Mums ir ierosinājums priekšlikumus iesniegt līdz 10. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Likumprojekts "Grozījums likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu".

Ilmārs Bišers - Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šis likums, kurš pieņemts pirmajā lasījumā, izdara dažus grozījumus likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", kas ir saistīti ar tautības maiņu. Un šajā sakarībā pirms otrā lasījuma tika iesniegta rinda priekšlikumu.

Es domāju, ka viņus īpaši komentēt nevajag, es to centīšos darīt, runājot par katru atsevišķo pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Otrais lasījums notiek pa pantiem.

I.Bišers. 9. pantu deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs ierosināja papildināt ar otro daļu, kas norāda, ka tautības ierakstu uz šī likuma pamata var mainīt tikai vienu reizi, lai cilvēkam, ja nu viņš vienreiz 16 gadu vecumā nav īsti izšķīries, bet viņš izšķiras vēlāk, būdams pieaudzis, tad lai vairāk to mainīt nevar. Komisija atbalsta minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 11.panta 6.punktā Juridiskā komisija ierosina nedaudz uzlabot redakciju. Principālu grozījumu šeit nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā tika saņemts priekšlikums, ko parakstījuši deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs, kuri ierosināja ievērojami uzlabot un mīkstināt prasības tiem iesniedzējiem, kuri ir sasnieguši 60 gadu vecumu vai kuriem ir īpaša veida invaliditāte, kas tiem traucē apgūt latviešu valodu. Juridiskajā komisijā par šo jautājumu bija lielas debates, un galu galā komisija izšķīrās par kompromisa variantu. Vecuma robežu noteikt nevis 60, bet 75 gadus. Un prasības tomēr pazemināt nevis uz zemāko, pirmo, bet no trešās, augstākās, pazemināt līdz otrajai - vidējai, šādām personām, kuras ir vecākas par 75 gadiem vai ir runas, dzirdes vai redzes invalīdi.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu konceptuāli iebilst gan pret deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikumu, gan arī pret Juridiskās komisijas redakciju, jo, manuprāt, gadījumos, kad ir runa par tautības ieraksta maiņu, nav pieļaujams pazemināt šos valodas prasmes kritērijus nevienai sociālajai grupai, jo šī priekšlikuma pieņemšana būtiski izmainītu šī likumprojekta būtību, ko mēs akceptējām pirmajā lasījumā. Un šāda priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mūsu frakcija nevarētu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt balsot par 7.punkta jauno redakciju, tās pieņemšanu, jā? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā.

I.Bišers. Kā jau teicu, komisija ieteica kompromisa viedokli. Citu priekšlikumu paskaidrojumā man vairs nav.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem būs jābalso par 7.punktu - papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā - teksts 3.ailē. Par komisijas ieteikto redakciju, jo deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs savu priekšlikumu balsot neprasa. Bet, tā kā ir noliegta jaunā redakcija, tad balsosim par otrā lasījuma panta redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 8. Juridiskās komisijas dotā redakcija ir pieņemta.

I.Bišers. Un labojums ir arī 11.pantā, kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā, bet kuru Juridiskā komisija ierosina precizēt. Pirmkārt, mēs ierosinām likumā nenoteikt tās sabiedriskās vai pusvalstiskās organizācijas, kas dod slēdzienu, jo uzskatām, ka tās var diezgan bieži mainīties un ka to vajadzētu noteikt Ministru kabinetam, kas var operatīvāk reaģēt uz izmaiņām šo sabiedrisko organizāciju statusā un nosaukumā, parādoties jaunām organizācijām. Un, otrkārt, mēs arī tomēr gribējām mazliet parādīt, kas tad būtu šajā atzinumā jāsaka, jo uzskatām, ka, ja mēs reiz strikti dokumentos ierobežojam latviešu tautības iegūšanu, tad mēs nevaram pārāk viegli pieiet arī līvu jeb lībiešu tautības iegūšanai. Jo galu galā abu šo tautību saņemšana dod tomēr Latvijā zināmas priekšrocības, tas ir, piederību pie pamattautības, kas saistīta ar pilsonības iegūšanu un varbūt vēl arī ar dažiem citiem jautājumiem.

Tāpēc mēs arī norādījām, kādu atzinumu īsti gribam saņemt, tas ir, atzinumu par viņa izcelsmi, kas varētu parādīt, ka attiecīgajās organizācijās ir ziņas, ka viņš cēlies no lībiešu senčiem, no attiecīgā apvidus, kur dzīvojuši lībieši, un tā tālāk. Un kāda viņam ir lībiešu valodas prasme. Tur nav noteikumu - pirmās, otrās, trešās pakāpes, bet vai vispār viņam ir kaut kāda lībiešu valodas prasme vai nav. Tā nu komisija piedāvā papildināt attiecīgo pantu.

Sēdes vadītāja. Jā, te vienīgi mums radās pārdomas - lībiešu vai līvu? Kā īsti pareizi? Te ir ierakstītas abas.

I.Bišers. Tā tas šobrīd ir pieņemts, jo arī mūsu Zinātņu akadēmija nav varējusi izšķirties, kurš ir pareizāks. Tas ir strīds par to, kurš ir pareizāks - latvietis vai latvis. Viens ir vairāk ikdienišķs, otrs ir "piepacelts". Kuram nu kurš nosaukums labāk patīk. Un tāpēc ir pieņemta Zinātņu akadēmijas rekomendācija - dot abus nosaukumus, liekot otro iekavās. Komisija šo jautājumu tādā veidā arī ir iestrādājusi. Un tā nav vienīgā vieta, kur tas jau šodien ir iestrādāts. (Starpsauciens no zāles: "Es biju "par".)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Sākam debates. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es ierosinu tomēr atstāt veco traktējumu, tas ir, tautību, jo izcelsmes jēdziens ir daudz plašāks, Bišera kungs. Tas nenozīmē tautību. Var celties no inteliģentiem, zemniekiem, strādniekiem un tā tālāk, bet te vajag konkrēti tautību noteikt, un tādēļ es pieprasu balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad vairāk debatēs pieteikušos nav.

I.Bišers. Es varu tikai aizrādīt, ka vecajā tekstā tautība nav pieminēta. Tur vispār nav ierakstīts, kas šajā atzinumā ir jāraksta.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 11.panta jaunās, otrās, daļas redakciju, kas mums ir tabulas trešā daļa, jo Vidiņa kungs ir pret jauno redakciju. Vidiņa kungs, lūdzu tribīnē!

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju, ka varbūt trešajā lasījumā mēs tomēr varētu aizvietot to vārdu "izcelsme" ar "tautība". Tautība ir konkrēts jēdziens, un to taču mēs visi saprotam. Paldies. Tad es nepieprasu balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Balsojums nav vajadzīgs. Pieņemts.

I.Bišers. Aicinu tādā gadījumā balsot par šo likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Te vēl ir 3.lapaspusē.

I.Bišers. Atvainojiet! Šeit ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikums. Attiecībā uz dokumentu pieprasīšanu - izslēgt šo punktu, jo tie dokumenti, kuri ir jāiesniedz pilsonim, ir precīzi noteikti šajā likumā. Ja departaments šī jautājuma izlemšanai grib saņemt vēl kādas ziņas, viņš ir tiesīgs pats pieprasīt nepieciešamās ziņas, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, bet no pilsoņa, kā mēs uzskatām, vairāk nevar prasīt, kā vien to, kas ir noteikts likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Attiecībā uz 16.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu noteikt nodevu 50 latu apmērā. Komisija, ņemot vērā cilvēku pašreizējo pirktspēju, pieļāva kompromisu un piekrita sākotnēji noteikto summu - 10 latus - paaugstināt līdz 20 latiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzvārdi jāmaina bieži vien tajos gadījumos... it sevišķi tas attiecas uz lībiešiem, kuriem sakarā ar padomju valsts politiku vispār aizliedza šādus uzvārdus ierakstīt pasē. Tāpēc tāda valsts nodeva, kas pārsniedz vidējo izpeļņu, pēc komisijas domām, ir pārāk augsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties pašā sākumā, pirmā lasījuma izskatīšanā, tāpēc man ir jāpasaka varbūt diezgan nepatīkami vārdi. Pirmkārt, viss šis likums kopumā ir absolūts anahronisms, ko vajadzētu apzināties un, gatavojot trešo lasījumu, iestrādāt visas šīs attiecīgās normas. Ir diezgan bezcerīga, piemēram, tā norma, kura attiecas uz augšupējo radinieku tautību divu paaudžu laikā, ja mēs zinām, ka pat cara laikā tautību nerakstīja, bet rakstīja ticību. Bet, runājot par šo nodevu, tā ir diezgan anekdotiska, jo principā šai ieraksta maiņai vajadzētu notikt par velti un pat 10 lati būtu par daudz. Es pamatošu, kāpēc.

Pirmkārt, nekur Eiropā pasēs tautību neraksta. Mēs esam kuriozi ar to, ka mums pasēs tur, kur ir ierakstīts angliski vārds "Nationality", ar ko Eiropā apzīmē pilsonību, blakus šim vārdam ir latviski ierakstīts vārds "Tautība", ar ko faktiski būtu jāsaprot etniskā izcelsme. Līdz ar to, teiksim, jau šā iemesla dēļ mēs pasi acīmredzot mainīsim pēc gada vai diviem, un es domāju, ka tā kļūda, ko savā laikā ļoti aizstāvēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņš, tiks izlabota un mūsu pasēs tiešām būs tikai vārds "Pilsonība", un tādēļ ir pilnīgi bezjēdzīgi prasīt vēl kaut kādu naudu arī par šā tautības ieraksta maiņu, kuru vajadzētu rakstīt dzimtsarakstu dokumentos. Tāpēc es domāju tā: ja mēs nevaram šos 10 latus izsvītrot, tad mans priekšlikums būtu atstāt jebkurā gadījumā... un nelikt maksāt ne 20, ne 50 latus. Ne tāpēc, ka šiem cilvēkiem nebūtu vai būtu nauda, bet tāpēc, ka ar šo likumu mēs esam jau kļuvuši komiski faktiski starp visām Eiropas savienības valstīm. Kad likumprojektu gatavos trešajam lasījumam, protams, es iesniegšu frakcijas vārdā arī pārējos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret komisijas slēdzienu? Jo komisija iepriekšējo noraidījusi. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti prasību par balsojumu uztur spēkā. Tātad vispirms balsojam par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 50 lati, pēc tam komisijas priekšlikumu - 20 lati.

Lūdzu zvanu!

I.Bišers. Es tikai gribētu pateikt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet komisijas vārdā!

I.Bišers. Komisijas vārdā gribu pateikt, ka šī valsts nodeva attiecas ne tikai uz tautības maiņu, bet arī uz vārda un uzvārda maiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu: "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 50 latu apmērā." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsot par komisijas ieteikto panta redakciju: "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 20 latu apmērā." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 2. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Juridiskās komisijas vārdā - Romāns Apsītis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Izskatām divus dokumentus. Pirmais ir dokuments nr.130, otrais - nr.650.

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, es atvainojos, Juridiskais birojs pašlaik labo, ka mēs šo likumprojektu izskatām pirmajā lasījumā.

R.Apsītis. Jā, šeit ir ieviesusies tehniska kļūda, tagad ir pirmais lasījums, nevis otrais.

Dokumentā nr.130 seši Saeimas deputāti ierosina izdarīt divus grozījumus likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu". Pirmajā grozījumā ir norādīts, ka ekonomikas ministra vietā būtu nepieciešams rūpniecības un tirdzniecības ministrs. Un otrais grozījums: minētie autori, seši deputāti, uzskata, ka viena Ministru prezidenta biedra vietā varētu būt vairāki Ministru prezidenta biedri. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Tad lai visi ministri ir biedri!") Šos divus grozījumus, tātad šo dokumentu, šo likumprojektu, ir izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija un devusi savu atzinumu, un savu atzinumu ir devusi arī Finansu ministrija, un abi šie atzinumi ir negatīvi, abos atzinumos ir akcentēta doma, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 66.panta otro daļu: "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." Tādēļ Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts nav atbalstāms, un aicina Saeimu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Es atgādināšu Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu: Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets, likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs. Ministru kabinets to nav iesniedzis, arī Satversmes 78.panta kārtībā tas nav iesniegts, likumprojekta izskatīšanu tā iesniedzējs neprasa, līdz ar to likumprojekts nav izskatāms, ja komisija to ir noraidījusi.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir 4 minūtes. Vai sāksim izskatīt likumprojektu "Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem"? Tātad pārtraukums līdz 15.30. Pulksten 15.00 sākas Saeimas Prezidija sēde.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts "Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem". Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Viens no pirmajiem likumprojektiem, kas tika iesniegts 6.Saeimai, bija piecu deputātu - Dobeļa, Kalviņa, Kiršteina, Krastiņa un Tabūna - iesniegtais likumprojekts "Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem". Neapšaubāmi, šāds likumprojekts bija nepieciešams, jo līdz tam mums vēl darbojās padomju laikā pieņemtie likumdošanas akti. Taču Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nonāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts tomēr pilnībā neatbilst tam, kādam jābūt likumdošanas aktam par šādu svarīgu jautājumu. Pirmkārt, likumprojekts nebija praktiski saistīts ar starptautiskajām tiesību normām, tas bija pārāk īss, un tajā nebija atrisināti vairāki jautājumi. Sakarā ar to Juridiskā komisija savā sēdē nolēma neatbalstīt šo minēto likumprojektu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Šāds likumprojekts arī tika izstrādāts un akceptēts Juridiskās komisijas sēdē, kur to iesniedza kā alternatīvo likumprojektu. Pirmkārt, nedaudz tika izmainīts šā likumprojekta nosaukums, tas kļuva īsāks, un tagad likumprojekts saucas "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Šā likumprojekta izstrādāšanā tika apkopoti starptautiskie - gan pasaules, gan Eiropas mēroga - akti, kas skar pulcēšanās un vārda brīvības jautājumus, tika izmantots 1923.gada Latvijas Republikas Sapulču likums, kā arī tā pieredze, kas tika gūta, piemērojot attiecīgos padomju laikā pieņemtos likumus, tika izmantoti arī Vācijas un Lietuvas spēkā esošie likumi, un visa tā rezultātā tika izveidots jauns variants, kurš vairākkārt tika apspriests komisijas sēdēs. Lai gan mūsu komisijā ir tāds speciālists šajos jautājumos kā cienījamais deputāts Lujāns, mēs tomēr pieaicinājām arī citus speciālistus, kas ir nodarbojušies ar šiem jautājumiem, un tādējādi mēs komisijā izstrādājām šo variantu. Es pilnībā ticu, ka tas vēl nav pilnīgs, ka to varētu uzlabot, papildināt, precizēt atsevišķas vietas, tomēr uzskatu, ka tas varētu kalpot pirmajā lasījumā kā konceptuāls likumprojekts. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt šo projektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu jūs atbalstīt mūsu, LNNK un Zaļās partijas, iesniegto likumprojektu. Jā, protams, tāpat kā daudzi likumprojekti, varbūt vairums likumprojektu, tas nav pilnīgs, bet tā jau tas ir bieži un tāpēc taču ir trīs lasījumi, lai iesniegtu priekšlikumus un uzlabotu šo likumprojektu. Bišera kungs jau atzina, ka arī viņu alternatīvais likumprojekts saturot virkni trūkumu, bet es runāšu par to vēlāk. Teica, ka mūsu izstrādātais likumprojekts neatbilstot starptautiskajām tiesību normām. Te, atzinumos jeb argumentos, kāpēc ir noraidīts mūsu iesniegtais likumprojekts, ir, piemēram, teikts, ka, "likumprojektā nav noteiktas tiesības organizēt mierīgas sapulces, gājienus un piketus un piedalīties tajos". Vai tad jāparedz nemierīgas sapulces, kaut kādas nekārtības jau šajās sapulcēs, piketos un tā tālāk? Pamatojumos tālāk ir teikts, ka likumprojektā netiekot lietoti latviskie termini "sapulce" un "gâjiens", bet svešvārdi "mîtiņš", "ielu gājiens" un "demonstrācija". Nu, to taču ļoti elementāri var izdarīt arī attiecīgajos lasījumos. Galu galā likumprojekts jau nav instrukcija, un man šķiet, ka arī juristi piekritīs, ka tur nav burtiski viss jāuzraksta no "a" līdz "z", katrs sīkums. Kā argumentu manis sacītajam es minēšu dokumentu, kas, šķiet, ir saņemts arī Juridiskajā komisijā, jo tieši Juridiskajai komisijai ir adresēts Brīvo arodbiedrību savienības atzinums jeb vērtējums par šiem likumprojektiem, un tur noslēguma teikumā ir rakstīts tā: "Uzskatām, ka LNNK un Zaļo partijas frakcijas iesniegtais likumprojekts "Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem" ir pieņemamāks un vairāk atbilst arodbiedrību interesēm." Un viņu viedoklis ir pamatots ar daudziem pierādījumiem. Arodbiedrības, kuru darbs galvenokārt notiek atklāto sapulču veidā, nekādā ziņā nevar piekrist, ka par katru sapulci jāiesniedz rakstveida pieteikums pašvaldībai un tās noturēšanai jāsaņem pašvaldības rakstveida izziņa-saskaņojums, kā tas ir teikts alternatīvā likumprojekta 15.pantā. Būtībā tā ir tā pati rakstveida atļauja, tikai tā ir ar citu vārdu izteikta un maskēta citā formā. Tāpat arodbiedrības uzskata, kā rakstīts šajā dokumentā, ka piketu sarīkošanai saglabājama līdzšinējā kārtība, tas ir, bez īpaša pieteikuma pašvaldībai un bez rakstveida izziņas, saskaņojuma, atļaujas. Tas ir tas, kas mūsu likumprojektā ir paredzēts. Un ir vēl virkne dažādu iebildumu. Tātad, kā es jau nolasīju, arodbiedrībās tiek atbalstīts LNNK un Zaļās partijas iesniegtais likumprojekts. Es domāju, ka to varētu pieņemt par pamatu un attiecīgos priekšlikumus iesniegt turpmākajos lasījumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paldies par komplimentiem no Bišera kunga puses, bet es gribētu tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto projektu. Protams, arī tajā daudz kas būtu labojams, arī sakarā ar starptautiskajiem likumiem un arodbiedrību likumiem. Diemžēl kolēģu - LNNK un "zaļo" kustības - projekts ir tāds tīri policejisks, un to var saprast: kuram ir problēmas, tam arī sāp. Bet es tomēr ieteiktu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto projektu. Protams, es ceru, ka tur būs būtiski labojumi, jo arī es esmu konsultējies ar arodbiedrībām. Tā atsauksme, ko cienījamais Tabūna kungs lasīja, - tā bija pēc tam, kad es biju iesniedzis šo projektu Brīvo arodbiedrību savienībā, man tas arī ir rokā. Tādēļ es uzskatu, ka drīzāk būtu jāpiestrādā pie Juridiskās komisijas izstrādātā projekta. Protams, 3.pantā ir tādas ļoti oriģinālas domas ieliktas. Diemžēl 3.panta 7.punktā ir teikts, ka sapulču pieteikumu iesniedzējiem būs jānes izziņas vai, iespējams, būs jāpierāda, ka viņi nav garīgi slimi cilvēki. Tā būs ļoti interesanta jauna motivācija un ideja. Tāpat 3.panta 5.punkts ir oriģināls: ja kādreiz tu esi sodīts par administratīvās kārtības pārkāpumiem sakarā ar sapulcēm un ielu gājieniem, tad vairs nekad savā mūžā nevarēsi būt, teiksim, piketu pieteicējs - organizators.

Te vēl ir daudzas citas oriģinālas domas, bet es personīgi uzskatu, ka tomēr būtu jāatbalsta Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts. Pie reizes arī tādas LNNK tuvas domas - sapulču, gājienu un piketu dalībnieki nedrīkstēs nēsāt Latvijas Republikas vai citu valstu oficiālo iestāžu apstiprinātus formas tērpus vai to sastāvdaļas - arī tās ir iekļautas. Ir iekļauts arī tas, ka viņi nedrīkstēs izmantot PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un citu oficiālo simboliku. Protams, tas izraisīs kārtējo diskusiju. Es domāju, kā tas būs: vai municipālā policija, teiksim, 8.maijā ķers visus veterānus, kuriem būs PSRS simbolika, tas ir, ordeņi un medaļas, pie krūtīm, vai tas netiks veikts? Tas, protams, varētu tikt atstāts municipālās policijas darboņu rokās, bet šajā gadījumā, vismaz attiecībā uz otro lasījumu, tas viss ir iekļauts. Tā kā visi dvēselei tuvie jautājumi ir iekļauti, pēc būtības varētu atbalstīt Juridisko komisiju, un tālāk būs vēl liels darbs priekšā.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr labprāt aicinātu jūs ieskatīties tajā balsojuma rezultātu izdrukā: savulaik gandrīz puse Saeimas deputātu nobalsoja vispār pret šā projekta virzīšanu uz komisijām, visi labi saprazdami, ka ir vajadzīgs šāds projekts. Bet, tā kā te bija tie bloki un tā pārošanās, tad svarīgāk toreiz bija pārkāpt jebkurus politiskos principus, atzīt LPSR likumus. Bija šeit tāds vienots viedoklis - par katru cenu neļaut iet uz priekšu nekam tādam, kas nāk no Nacionālā bloka. Nu ir nākuši pie prāta, paldies Dievam, - labāk vēlāk nekā nekad! Tā ka šad un tad vajag atcerēties savus sliktos darbus arī!

Tālāk. Šodien, tagad, kad galvenais ir panākts un esam vienojušies par to, ka šāds likums ir noteikti vajadzīgs, es ceru, ka tālākā diskusija būs ļoti konstruktīva un mierīgā garā apspriedīsim visus tos punktus. Tas, protams, būs otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemts viens vai otrs variants, - šo jautājumu mēs turpināsim izskatīt konstruktīvi. Tas ir tas galvenais, par ko es personīgi esmu ļoti priecīgs.

Gribu tikai atgādināt, ka par mums naidīgu iekārtu simbolikas plivināšanu vispār nav iespējams nevienu saukt pie atbildības pirms šā likuma pieņemšanas. Jo likums neparedz nekādu sodīšanu par šādas simbolikas plivināšanu. Te nav runa par tiem ordeņiem. Lai nu karina katrs, ko grib, - jo vairāk ordeņu, jo smieklīgāks viņš izskatās. Es ceru, ka Latvijas Republika neaizrausies ar šo idiotisko ordeņu karināšanas tradīciju. Katrā ziņā tā ir katra personīga darīšana. Bet, kad sāk plivināt šitos sarkanos karogus ar sirpi un āmuru, nu tad, atvainojiet, tas ir ļoti daudziem Latvijas patriotiem publisks apvainojums. Tādas lietas ir jāaizliedz vismaz Latvijas teritorijā.

Tagad, protams, balsojums izšķirs, kurš projekts tiks virzīts tālāk, bet es tiešām neredzu lielas atšķirības starp tiem. Viens ir juridiski korektāks, bet otrā ir vairākas tādas normas, kuras tomēr būtu jāievēro. Es, protams, aicinu balsot par mūsu variantu, tāpēc ka pats esmu viens no tā autoriem, tas ir normāli.

Izmantošu šo laiku un vēl nedaudz pieskaršos dažiem punktiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību tādā gadījumā, ja pieņem Juridiskās komisijas variantu. Jūs jau dzirdējāt par šo nepieciešamo rakstveida izziņu, ar ko pašvaldībai it kā būtu jādod piekrišana rīkot attiecīgo pasākumu un kas ir minēta 15.pantā, un kas tiešām nav īpaši vajadzīga. Tā ir lieka birokrātija, pēc manām domām. Īpašs, protams, ir jautājums par piketiem. Man arī ir neliela pieredze šajā darbībā dažu gadu garumā, es atceros, ka 80.gadu vidū un otrajā pusē mēs bez savas jēgas rīkojām šos piketus, mums bija dažādi interesanti starpgadījumi ar toreizējo miliciju un it īpaši ar Viktoru Bugaju, kurš joprojām, pateicoties mūsu iekšlietu ministra lielajai mīlestībai pret viņu, ir Latvijas galvaspilsētas - Rīgas - Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks, būdams nepilsonis un ne sevišķi labi prazdams latviešu valodu. Toreiz viņš tā diezgan krietni strādāja, lai mums būtu grūtības šo piketu organizēšanā, bet jebkurā gadījumā ne ar kādu speciālu atļauju noformēšanu mēs toreiz nenodarbojāmies.

Ir, protams, viena lieta, par kuru vajadzētu padomāt. Kas šodien vairāk piketē? Bieži vien piketē mums ne sevišķi draudzīgās Latvijas komunistu savienības un līdzīgu organizāciju pārstāvji, un par šiem piketiem viņus regulāri informē īpaša prese krievu valodā. Tas ir tur ierakstīts: mēs jūs visus aicinām uz piketu, uz turieni un turieni. Tagad, ja tas absolūti netiek nekādā veidā iepriekš saskaņots, tad tur var salasīties viens labs tūkstotis cilvēku - un ļoti nevainīgi... visi ir atnākuši uz piketu. Lūk, par to, kā šo lietu novērst, - par to, es domāju, vajadzētu padomāt. Par to, kur beidzas vai sākas cilvēktiesību ierobežošana un kur tomēr parādās absolūta patvaļa. Viena cilvēka tiesības ir piketēt, bet otra cilvēka tiesības ir iet pa pilsētu tā, lai citi viņam neuzbāztos un netraucētu. Tātad šis ir tas jautājums, kas tiešām ir jārisina. Es tomēr esmu pret to, ka jebkurš pikets ir jāpiesaka. Tas man nav pieņemams.

Tālāk. Mēs varētu vēl parunāt te par dažiem punktiem, par kuriem būtu vēlams vismaz izteikt dažas piezīmes. Ņemsim 6.pantu. Tajā ir teikts, ka slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās telpās, kas nav sabiedriskā lietošanā. Nu, ziniet, vai nu tīri tā būs? Ir jau dažādas sabiedriskas organizācijas, kurām arī ir savas telpas, un es nezinu, vai tas būtu pieņemami - liegt tur rīkot šādas sapulces? Tas arī ir jautājums, par kuru vajadzētu padomāt.

Tālāk. Vēl ir viens interesants punkts - 7.pants. Ziniet, cienījamie Juridiskās komisijas pārstāvji, nu tāds panaivs tas pantiņš jums ir sanācis. "Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts ir jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta kustību." Ko tas nozīmē - "pçc iespējas mazāk"? Kurš tad to iespēju noteiks un kurš pateiks, vai tur drīkst braukt trolejbuss, autobuss, vai tur drīkst lidot lidmašīna? Tas ir diezgan tā... Man pat liekas, ka vispār tas pants nav vajadzīgs. Es personīgi ieteiktu šādu pantu vienkārši izņemt ārā. Tas ir vienkārši nevajadzīgs.

Tālāk. Bija laikam kas sakāms par vēl vienu pantu... Lai gan atskaitē pēc mūsu pagājušās sesijas tika rakstīts, ka es cenšoties katrā uzstāšanās laikā izmantot visas piecpadsmit minūtes, es tomēr šajā sesijā to vēl ne reizi neesmu darījis un, nebaidieties, es nedarīšu to arī šodien.

Tātad - 19.pants. Paņemsim 19.pantu. Arī tur ir diezgan amizants teksts. Paņemiet, lūdzu, un apskatieties! "Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos drīkst būt klāt pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki." Tātad, cienījamie Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, nebāziet savu degunu atklātās sapulcēs, gājienos un piketos, jo likums jums to neatļauj! Man liekas, ka par to arī vajadzētu padomāt, jo šīs lietas... nu tas nu atkal... vai nu vienādi, vai otrādi, bet šis formulējums nav sevišķi precīzs juridiskā ziņā. Protams, neviens no mums te nav nekāds lielmeistars, un es vispār aicinu kolēģus katrā ziņā atbalstīt visus tos, kas izrāda iniciatīvu, un īpaši nevērsties pret kādu. Taču runāt par šādām problēmām vajadzētu.

Kas attiecas uz pašvaldības policijas spēju iejaukties un rīkoties likumīgi, redziet, mēs jau esam šos policistus nostādījuši tādā diezgan neglītā stāvoklī, jo faktiski nepastāv nekādas nopietnas likumu normas, kuru ietvaros viņi šodien varētu aktīvi darboties. Tad ir jāizrāda iniciatīva, kāda nu tā sanāk, atkarībā no tā, kāds ir raksturs tam policistam un kāds ir raksturs tam piketētājam. Kā kurā vietā. Tātad: jo precīzākas instrukcijas un jo precīzāks likums viņiem būs, jo mierīgāka būs visa tā lieta.

Katrā ziņā es varu pateikt vienu - kopš pašvaldības policijā strādā puiši ar sarkanām beretēm, šo piketētāju, to īpatnējo piketētāju, skaits ir stipri samazinājies, un arī 22. aprīlī, kas pēc Hitlera dzimšanas dienas ir otra, tā sacīt, ievērojamākā diena aprīlī, šis pulciņš stingri saruka, kad ieraudzīja sarkanās beretes, un uz Vērmaņa dārzu aizgāja trīsreiz mazāk, nekā viņiem bija ieplānots. Tātad katrā ziņā ietekmēt šos procesus vajag, likumā tiem savai vietai ir jābūt.

Nobeigumā es pateikšu, ka nevajadzētu aizmirst, ka mums nav arī nopietnu likuma normu par pretvalstisku darbību Latvijā. Ja mēs paskatāmies Kriminālkodeksā, tad redzam, ka tur ir pieminēta tikai vardarbīga iekārtas gāšana. Vardarbīga. Ja to dara ar citiem paņēmieniem, tad valstij gar to nav nekādas daļas. Bet tas ir cits jautājums, protams, par to būs arī cits likumprojekts. Tā ka, lūdzu, cienījamie kolēģi, balsojiet, par kuru likumprojektu un kā nu jūs katrs gribat, bet es uzskatu, ka uzvarējuši mēs esam visi, jo šo lietu mēs esam sākuši sakārtot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. (Zālē troksnis.)

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es varētu atbalstīt tikai vienu likumprojektu - Juridiskās komisijas izstrādāto. Man šāda likumprojekta izstrādāšanā, protams, ir dziļa saistība ar iepriekšējo cienījamo runātāju. Abi esam bijuši Rīgas Domes Drošības un kārtības komisijas locekļi. Taisnība, iepriekšējais bija mans šefs, viņš šo komisiju vadīja. Rīgas Domei šādu notikumu bija pietiekami daudz. Gadījās tā, ka sakarā ar nesakārtoto likumdošanu un Domes lēmumu trūkumu Domes komitejas šefam dažreiz pat tīri personīgi vajadzēja iespaidot kādu piketētāju vai demonstrētāju, kamēr brašie municipālie policisti nespēja ierasties laikā notikumu vietā, kavējās. Cieta pat politiskie darbinieki, to visvairāk laikam atceras mūsu cienījamie ārpusfrakciju deputāti vai sociālisti. Bet ne par to ir runa.

Mani samulsināja šis makiavellisms, kas skanēja šajā runā: "Projekti ir apmēram vienādi, starpība sīka, jūs taču balsosit viens par vienu, otrs par otru, tajos viss ir ļoti līdzīgs." Ir milzīga atšķirība. Juridiskā komisija iet moderno Eiropas ceļu un vairāk atļauj nekā aizliedz, turpretim šie daži autori domā tikai aizliegt un varbūt arī kaut ko atļaut. Lūk, šeit ir dažāda nostādne pret demokrātiju. Tiešām man arī izraisa dažus iebildumus Juridiskās komisijas projektā teiktais, ka piketu rīkošanai jāsaņem pašvaldības izziņa par pasākuma saskaņošanu. Nu šeit nu arī mazlietiņ... Acīmredzot Juridiskā komisija ir iespaidojusies no antidemokrātiskām normām. Bet, lai netērētu jūsu uzmanību, atliek tikai secināt vienu - neveiksmīgu likumprojektu nevajag salīdzināt ar nopietnas komisijas darbu. Tāpēc es aicinu balsot tikai par Juridiskās komisijas likumprojektu un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu ziņotāju runāt komisijas vārdā.

I.Bišers. Tā, cienījamie deputāti! Šeit izskanēja piezīmes par dažām likumprojekta normām. Es jau pašā sākumā teicu, ka par tām mums vēl būs jāpadebatē gan otrajā, gan trešajā lasījumā, un tāpēc es negribētu tagad pieskarties tām piezīmēm, kas šeit tika izteiktas par dažām normām.

Tāpat es negribu runāt par Brīvo arodbiedrību savienības iesniegtajiem priekšlikumiem, jo tie ir parādījušies tikai tagad, nupat, pirms dažām dienām, tad, kad šis projekts jau sen bija nodots izskatīšanai Saeimas sēdē. Arī tos acīmredzot Juridiskā komisija rūpīgi izskatīs.

Es gribu runāt tikai par to, ka lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu. Jo tad, kad mēs sākām darbu, mums bija divi projekti, faktiski divi projekti, - bija šo piecu deputātu iesniegtais projekts un arī Sociālistiskās partijas (toreiz tā vēl bija laikam drusciņ vienotāka) iesniegtie priekšlikumi un mums izdevās šajā apvienotajā projektā iekļaut gandrīz visus tos priekšlikumus, kas bija iekļauti gan vienā, gan otrā, tos savstarpēji saskaņojot un, es domāju, arī ievērojami papildinot ar citu valstu pieredzi un Eiropas savienības normām. Tāpēc es lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Vēl. Es gribētu pateikt vienu piezīmīti par Dobeļa kunga runu. Viņš nezin kāpēc atgādināja to balsojumu par viņa likumprojektu šajā mūsu pirmajā sēdē, kad tas tika izvirzīts. Es domāju, ka lielākā daļa tā nobalsoja ne tāpēc, ka to ir iesniedzis Dobeļa kungs vai kādas citas personas iesniegušas, bet tāpēc, ka deputātiem likās šis projekts nepilnīgs un pārāk īss, un pārāk neizstrādāts. Es domāju, ka šie deputāti varēja izstrādāt labāku, un es arī beigās uzzināju, kāpēc tas ir tik īss un nav tik izstrādāts, jo Dobeļa kungs pats man atzinās, ka šis likumprojekts ir lielā steigā izstrādāts tikai tāpēc, lai izjauktu Nacionālā izlīguma bloku... (Zālē troksnis.) Un līdz ar to viņiem nebija laika to pienācīgi izstrādāt.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ievērojiet tomēr klusumu zālē, lai dzirdētu runātāju!

I.Bišers. Nu, es domāju... bet tā taču visa ir pagātne, un es nebūtu šo jautājumu aizskāris, ja pats Dobeļa kungs nesāktu to atgādināt.

Tāpēc es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā par Juridiskās komisijas ieteikto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Ja ir iesniegti vairāki likumprojekti, par tiem ir jābalso to iesniegšanas kārtībā. (Starpsauciens no zāles: "Nobalsosim.")

Līdz ar to pirmais ir likumprojekts "Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem", ko iesnieguši deputāti Dobelis, Kalviņš, Kiršteins, Krastiņš un Tabūns. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts.

Otrs ir likumprojekts "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10. maijam.

Sēdes vadītāja. 10. maijs - termiņš, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"".

Juris Zaķis - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tas ir otrajā lasījumā Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 658 ar tabulu blakus.

Kā es saprotu, mēs varam tagad skatīt pa punktiem, jā?

Sēdes vadītāja. Pa pantiem.

J.Zaķis. Jā, pa pantiem... es atvainojos.

Tā. Tabulā pirmā ailīte ir tukša, kur ir spēkā esošā redakcija, kas Saeimas pirmajā lasījumā tika pieņemta. Likumprojekta redakcija ir tāda, kāda tur ir rakstīta. Priekšlikumā otrajam lasījumam ir mazliet precizēts formulējums ar atsauci, par kuru likumu ir runa. Atsauci ir izdarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, minot "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāju" un attiecīgos numurus. Ierosinu atbalstīt šo redakciju - tātad pēdējā ailītē atbildīgās komisijas sagatavoto otrā lasījuma redakciju, kur ir tieši precīzs šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk - 2. pants. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, Augstskolu likums un citi ar zinātni un studijām saistītie likumi un Ministru kabineta noteikumi." Ðis papildinājums te ir ielikts galvenokārt tāpēc, ka ir parādījušies jauni likumi, kuru tajā laikā, kad pieņēma esošo redakciju, vienkārši nebija, piemēram, Augstskolu likumsa. Tātad komisija atbalsta šo redakciju, un šeit pēdējā ailītē šī jaunā redakcija tieši tā ir arī pārrakstīta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk 10. pants. Esošā redakcijas izmaiņa ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosināta - aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes" ar vārdiem "Ministru kabineta". Ierosinājums ir atbalstīt šo, un tāda redakcija ir ierakstīta arī pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Tālāk 12. pants. Šeit ideja ir vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi", un pēdējā ailītē ir šī redakcija jau kā atbildīgās komisijas atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 13. pants. Arī šeit galvenā ideja ir vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi". Un šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Tālāk 15. pants. Atkal vārdus "ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumiem" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta izveidotas institūcijas". Komisija atbalsta šīs izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 16. pantā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Saeima piedalās zinātniskās darbības nodrošināšanā, atvēlot šim mērķim noteiktu daļu valsts budžeta līdzekļu, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli." Tas ir pilnīgs analogs jau spēkā esošajai likuma redakcijai, kur tas viss tika deleģēts Augstākajai padomei.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk turpat - aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Tālāk 17. pants. Komisija ierosina aizstāt 17. pantā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 18. pantā komisija iesaka papildināt 18. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā: "Zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 19. pants. Komisija iesaka 19. pantu šādā redakcijā... Te var nolikt blakus iepriekšējo un izpētīt. Es ātri izlasīšu: "19. pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs. Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no: 1) Latvijas Republikas Ministru kabineta - 1;

2) Latvijas Zinātņu akadēmijas - 2;

3) Latvijas Zinātnieku savienības - 1;

4) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas - 1;

5) augstskolu Rektoru padomes - 1;

6) zinātnes nozaru ekspertu komisijām - pa vienam no katras komisijas.

Latvijas Zinātnes padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Savā kompetencē ietilpstošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk kā 2/3 no padomes sastāva." Varu pievērst uzmanību, ka šeit tātad izmaiņas skar to, ka vairs nav pieminēta Latvijas Republikas Ministru padome... es atvainojos, Ministru kabinets ir, bet tur nav tā, kā tur bija... te nav Augstākās padomes. Un bez tam šeit ir rakstīti vārdi iekšā: "tiek deleģēti...", jo, ja ir noteikts, cik cilvēkiem un no kurienes ir jābūt, tad tās vairs nav vēlēšanas. Komisija iesaka atbalstīt šādu jauno redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 21. pants. Šeit ir ienācis deputāta Priedkalna priekšlikums - papildināt 21. panta trešo daļu ar tādu tekstu, kāds ir rakstīts tur tabulā. Es varbūt viņu nenolasīšu, jo viņš ir redzams. Komisijas priekšlikums - atbalstīt precizētā redakcijā, kas ir pēdējā ailītē... Ja ir vajadzība, es viņu varu nolasīt...

Sēdes vadītāja. Nevajag, deputātiem teksts ir priekšā, viņi visi var ar to iepazīties, un es domāju, ka ir jau iepazinušies pirms sēdes.

J.Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Nākamais. 7. lappusē, kā redzat, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 21. panta piektajā daļā aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi". Pilnīga analoģija ar iepriekš teikto.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Tālāk ir Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera ieteikums - aizstāt 23. panta pirmajā teikumā vārdus... Es varbūt atļaušos viņu nelasīt visu... Komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji un kopā ar pašas komisijas ieteikumu izteikt 23. pantu šādā redakcijā. Izveidojas tas, kas ir minēts pēdējā ailītē... Izteikt 23. pantu šādā redakcijā. Vienīgais, kas varētu radīt varbūt mazliet kaut kādu izbrīnu vai problēmu, ir pēdējā teikumā minētais, ka ar Ministru kabineta lēmumu Latvijas Zinātņu akadēmijai var tikt deleģētas īpašas funkcijas vai pilnvaras zinātnes jomā. Īpašo funkciju uzskaitījuma vienu daļu Zinātņu akadēmija ir jau devusi pati, bet tas ir tas, kas ir ierakstīts hartā, kura vēl tiks apstiprināta šeit, Saeimā, un tur varēs izskatīt šīs īpašās funkcijas. Tālāk ir tas, kas attiecas uz likumiem, kuros tiek pieminēta Zinātņu akadēmija. Lai tie visi te nebūtu jāatkārto, tad viņi vienkārši tiek pieminēti ar vārdiem "îpašas funkcijas", bet tas vienmēr tiks īpaši atšifrēts.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret 23. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 25. pants. Es atkal lasīšu komisijas atbalstīto variantu - tātad pēdējā ailē: "Aizstāt 25. panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Un tālāk vispār nāk papildinājums, kura iepriekš nebija. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to pati ieteikusi, un tātad tas ir lasāms pēdējā ailē: "13. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Lîdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami spēkā esošie Augstākās padomes un tās Prezidija lēmumi, Ministru padomes lēmumi un Ministru kabineta apstiprinātie nolikumi."" Tātad tas ir pārejas noteikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Zaķis. Priekšlikumus trešajam lasījumam, tā kā šodien tas ir jau tradicionāli, iesniegt līdz 3. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

J.Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtības sestā sadaļa. Patstāvīgais priekšlikums. Lēmuma projekts "Par visu valsts ārējā aizņēmuma līgumu (arī valsts garantēto aizņēmumu līgumu) apstiprināšanu ar Saeimas pieņemtu likumu."

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Prezidij! Godātie deputāti! Šī lēmuma projekta būtība ir noteikt, ka visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem, kā arī par aizņēmumiem, kurus garantē valsts, ir apstiprināmi ar Saeimas pieņemtu likumu. Motivācija šādam lēmumam ir tāda, ka valsts ņemtie kredīti, kā arī kredīti, par kuriem tiek sniegtas valsts garantijas, nav tikai valdības iekšējā lieta, jo neatkarīgi no tā, kā šie kredīti tiks apsaimniekoti, to apmaksa būs jāveic no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Mūsu valsts jau šobrīd ir milzīgos parādos, jo daudzi līdz šim voluntārā ceļā un vienkāršotā kārtībā ņemtie kredīti ir izsaimniekoti un nokļuvuši dažādu veiklu darboņu personiskajās kabatās. Šajā brīdī tas jautājums, ko mēs lemjam, nav par to, lai līdzšinējos izsaimniekotājus sauktu pie atbildības. Tas būs atsevišķi risināms jautājums, un tas būtu lielā mērā arī valdības uzdevums, bet jautājums ir par to, lai šo tautai tik traģisko praksi ierobežotu nākotnē.

Un tātad, kā jau teicu, lēmuma būtība ir noteikt, ka šie valsts ņemtie vai garantētie kredīti ir apstiprināmi Saeimā. Es arī ceru, ka Urbanoviča kungs kā šīs idejas autors dos vēl plašāku skaidrojumu. Es no savas puses gribu uzsvērt, ka šobrīd neviens neiebilst pret kredītu ņemšanu kā tādu. Mūsu aicinājums ir tikai noteikt, ka šādi līgumi turpmāk oficiāli ir apspriežami plašāk, nevis tikai valdības elitārajās aprindās, un tie ir oficiāli apstiprināmi Saeimā. Tātad par šādiem līgumiem ir informējama sabiedrība. Un, ja mēs runājam par viena konkrēta kredīta līgumu, tad tas ir kredītlīgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Mēs zinām arī dažādo un neviennozīmīgo informāciju presē un arī to, ka sākotnējo valdības lēmumu viņi ir pārskatījuši, un arī mēs, deputāti, uzskatām, ka tas noteikti būtu izvērtējams plašāk, lai mazinātu šo kļūdas iespēju.

Es aicinu deputātus pieņemt šo Saeimas lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs ( Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir gaužām vienkāršs, gaužām saprotams. Neviens nav jāpārliecina, katrs var izšķirties balsojot un darīt to bez liekas mudināšanas. Un, manuprāt, visiem viss ir absolūti skaidrs. Mani nosauca kā idejas autoru, taču ideja ir radusies kolektīvi, tomēr ir nācies dzirdēt arī pretargumentus. Es mēģināšu viņus atspēkot.

Pirmais. Proti, Budžeta likuma sadaļā ir rakstīts, ka valdība var ņemt kredītus atvēlētā limita... vienkāršosim to visu garo procedūru... limita ietvaros. Var ņemt! Taču kredītus, cienītie kungi un godātās dāmas, var ņemt dažādus - var ņemt uz pieciem gadiem ar 25 procentiem, var ņemt uz 25 gadiem ar vienu procentu. Es uzskatu, un tie pārējie parakstītāji uzskata, ka Saeimai ne tikai ir tiesības, bet arī pienākums zināt, kādus kredītus valdība ņem vai arī gatavojas ņemt viņai atvēlēto pilnvaru laikā. Ne tikai post factum, kad skatīsim Budžeta likuma izpildi, skatīsimies, kādi nu kredīti ir ņemti, kā nu ir gājis, un teiksim: jā, šoreiz atkal ir gājis ne tā, kā gribējās, bet nu kā parasti... Tad nu turpmāk gan strādāsim kārtīgi!

Lai būtu šī iespēja iepazīties ar likumprojektiem ne tikai ministriem, Kabineta locekļiem, bet arī vienkāršajiem un parastajiem. Es pat tādu "kaitniecību" iedomājos, ka arī opozīcijas deputātiem vajadzētu iepazīties ar tiem briesmīgi sarežģītajiem, briesmīgi noslēpumainajiem ERAB kredīta noteikumiem, papildnoteikumiem, par kuriem tad premjers briesmīgi rakstīja vēstules finansu ministram. Man ir ļoti interesanti, es esmu mēģinājis sarakstes ceļā iepazīties ar šiem noteikumiem, bet man tas nav izdevies. Es neesmu vienīgais.

Tālāk. Otrs pretarguments. Saeima ir tā vieta, kur tiek pieņemti likumi. Nē, mēs šodien pieņēmām vairākus lēmumus.

Tālāk. Varētu teikt, ka nu mēs par katru kredītu atsevišķi pieņemsim likumu. Tieši to mēs arī piedāvājam. Mēs piedāvājam šodien pieņemt lēmumu, kas būtībā nozīmē vienoties šeit, Saeimā, par kārtību, kā tas notiks. Proti, ar šodienas lēmumu noteikt, ka visi līgumi un tā tālāk ir apstiprināmi ar atsevišķu likumu. Man nebija slinkums parakņāties arhīvā, un es esmu divus likumus jums nokopējis un iesniedzis Prezidijā, kā tas bija Latvijas brīvvalsts laikā - līdz 1940.gadam. Tā bija ļoti normāla, saprotama prakse.

Vēl es gribu teikt, ka mēs, protams, varam mēģināt atrast kādus argumentus, kāpēc būtu labāk šo jautājumu "norakt" un par viņu nerunāt, un tagad tā klusi nobalsot, ka tā labāk nebūs un tā nedarīsim, un viss būs kārtībā. Uzticēsimies valdībai! Droši vien tā arī notiks. Bet atcerieties, ka es biju šeit, tribīnē, un jūs aicināju runāt, un jūs būsit tie, kas būs nobalsojuši pret manu aicinājumu. Es arī to atcerēšos. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag draudēt!")

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas vadītāja! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos nedaudz komentēt šo lēmuma projektu un izteikt vairākus apsvērumus, kas ir saistīti ar tā saturu.

Lēmums nosaka, ka visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem ir apstiprināmi ar Saeimas pieņemtu likumu. Un, kaut arī Urbanoviča kungs sacīja, ka šis lēmuma projekts ir saskaņots ar Budžeta un finansu vadības likumu, es tam, būdams Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis, nevaru nekādā ziņā piekrist. Budžeta un finansu vadības likuma 35.pants jau nosaka aizņēmumu ierobežojumus, un vienīgie ierobežojumi valdībai, izejot no šī spēkā esošā likuma, ir ikgadējā valsts Budžeta likumā noteiktie aizņēmuma apjomi, tātad tie ir "griesti", cik daudz naudas valdība var viena budžeta gada laikā aizņemties. Cita veida ierobežojumi Budžeta un finansu vadības likumā valdību nesaista. Un Saeima kontrolē valdību caur ikgadējo valsts Budžeta likumu, kurā tā nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumam. Runājot par informāciju, esošais likums nosaka arī ko citu - ka sabiedrībai līguma aizņēmuma nosacījumus dara zināmus finansu ministrs, tajā skaitā arī noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

Bez tam šis likums un šā likumprojekta autori nav ņēmuši vērā un paredz arī citas aizņēmuma formas, ne tikvien aizņēmuma līgumus. Šis lēmuma projekts runā vienīgi un tikai par aizņēmuma līgumiem, par kredītlīgumiem. Bet Budžeta un finansu vadības likums valdībai ļauj aizņemties ārvalstīs naudu arī saskaņā ar citām aizņēmumu formām, tai skaitā izlaižot vērtspapīrus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus. Nav loģiski ierobežot valdību attiecībā uz vienu aizņēmuma formu, neparedzot ierobežojumus pārējām formām. Tāpēc es ierosinu nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai tā saskaņo šo lēmuma projektu ar Budžeta un finansu vadības likumu un iesniedz to parastajā likumdošanas kārtībā, izdarot grozījumu Budžeta un finansu vadības likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī nevaru piekrist tam, ka šajā lēmuma projektā būtu atrodami kādi ierobežojumi, kas pastiprinātu pašreizējo situāciju kredītpolitikas jomā valstī, kas būtu jauni. Es gan šajā lēmumā saskatu tikai vienu, tas ir, novilcināšanu un neefektīvu politikas veidošanas mēģinājumu, jo Budžeta likums, kā jau šeit teica iepriekšējie runātāji, paredz aizņēmuma maksimālos apjomus. To nosaka ar budžetu, tas tiek skatīts Saeimā, un attiecīgi visiem deputātiem ir ko teikt par šiem cipariem.

Tālāk ir valsts investīciju programma. Arī valsts investīciju programma šajā Budžeta likumā bija pielikumos uzrādīta, un mēs varējām redzēt, tieši kādiem mērķiem valsts gatavojas šos kredītus ņemt. Un arī šīs diskusijas varēja notikt visā pilnībā, tā ka šie kredīti varēja tikt izpētīti un izanalizēti. Bet ir jārēķinās arī ar to apstākli, ka valstī mēdz būt dažādi neparedzēti gadījumi un ka jau ir bijušas šeit tādas neparedzētas likstas, kuru dēļ valdība ir spiesta nekavējoši reaģēt. Un tad, ja viņai ir attiecīgs šis te limits, tad viņa arī uz šiem priekšlikumiem var reaģēt.

Es gribu norādīt, ka arī kredītlīgums parasti ir tikai viens no aizņēmuma dokumentiem. Es gribu šeit, piemēram, raksturot situāciju, kāda izveidojās, kad valstī tika realizēts, piemēram, Liepājas vides projekts, kurš šobrīd ir jau realizācijas stadijā. Tad šajā projektā bija divu veidu aizņēmumi: viens, ko aizņēmās valdība ar valsts garantijām, un otrs aizņēmums, ko aizņēmās pašvaldības. Trešais aizņēmums, par kuru mēs nerunājam šeit, ir aizņēmums, kuru izdarīja pašvaldības uzņēmums. Visi šie aizņēmumi veido vienu kopēju, veselu projektu, un katram šim aizņēmumam ir savs atsevišķs līgums. Viss tas kopā veido vienu projektu. Tātad vienam Liepājas vides projektam bija nepieciešams noslēgt pavisam 6 atšķirīgus līgumus. Sešus atšķirīgus līgumus!

Ja mēs balsojam par šo deputātu piedāvāto variantu, par to, ka visiem aizņēmumiem ir jānāk uz Saeimu un jātiek pieņemtiem ar atsevišķu likumu, tad tas nozīmē, ka no sešiem līgumiem viens būtu jānes uz Saeimu. Tikai tas, kuru garantē valdība. Tas nozīmē, ka viss šis lielais projekts ar šiem daudzajiem līgumiem tiktu aizkavēts šī viena līguma dēļ. Tā ir ļoti neracionāla ideja. Ļoti neracionāla, neefektīva ideja, kuru nevar atbalstīt, jo, proti, šādā gadījumā visi projekti, kuri ir multifinansēti no dažādām pusēm, tiktu iekavēti tikai šīs vienas valdības garantijas dēļ. Arī tas, ka šis ir piedāvāts lēmuma formā, man liekas, ir juridiski nekorekti - ar lēmumu noteikt to, kad ir jāpieņem kaut kas ar likumu. Es uzskatu, ka šis dokuments ir jānoraida, bet valdība ir jākontrolē ar visām citām metodēm, kas ir deputātu rīcībā. Es ierosinu šo lēmuma projektu nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribētu sākt ar šī priekšlikuma apsvēršanu pēc būtības, es gribētu izteikties kā jurists - valsts tiesību speciālists. Es arī varu pateikt tāpat kā Emša kungs. Man ir nepieņemami, ka mēs sākam pieņemt normatīvos aktus, kas domāti nevis vienam gadījumam, bet ilgstošai lietošanai, daudzkārtējiem gadījumiem un kas ir saistoši Ministru kabinetam, ministrijām un vēl daudziem citiem, un darām to lēmumu formā. Šādus jautājumus var izlemt tikai ar likumu. Saeima saistošus normatīvos aktus pieņem likuma formā, jo citādi mēs varētu aiziet tiktāl, ka nākamajā dienā pieņemtu lēmumu, ka valdība vairs nevar pieņemt lēmumus 81.panta kārtībā. Man varbūt tas patiktos, bet es kā jurists to tomēr pieļaut nevaru. Taču es uzskatu, ka šajā jautājumā varētu būt racionāls grauds - te varētu padomāt, kādā veidā to varētu izdarīt un vai to vajag izdarīt, un tāpēc es ierosinu nodot to izskatīšanai komisijām, respektīvi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tad varbūt šo jautājumu var izstrādāt piemērotā formā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Protams, šis iesniegtais projekts ir diezgan bezjēdzīgs kaut vai tāpēc, ka viņš atļauj nez kāpēc ņemt iekšējos aizdevumus par 30%, par ko neviens neuztraucas, bet ārējie aizdevumi, kurus tagad var dabūt par 6%, nez kāpēc būtu jāizskata šeit. Viņam, šāda veida projektam, būtu jēga, ja būtu norādītas kaut kādas summas. Es saprotu, ka to varētu darīt, ja tur būtu ļoti lielas summas - 10, 15 vai 20 miljoni. Tad lai attiecīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdebatē, bet vienkārši iesniegt šeit, ka jāapstiprina visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem... Kā jau te pareizi pateica, aizņēmumu fonds var būt ļoti dažāds. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, nav uzrādītas summas. Treškārt, tehniskais projekts. Pieņemsim, arī kādas pašvaldības ostas modernizācija 100 000 vai 200 000 latu vērtībā faktiski arī var tikt garantēta ar valsts garantijām. Un pie šādas pašvaldības projekta dokumentācijas, lai to izanalizētu attiecīgās ministrijas darba grupa, ir jāstrādā vismaz kāds mēnesis, lai izsecinātu, vai vajag ņemt šo naudu vai nevajag, kas ir ļoti niecīga. Tad jau arī visi šie tehniskie projekti tiks izskatīti Saeimā, tāpēc priekšlikums ir ļoti konkrēts - šajā gadījumā viņš, protams, ir jānoraida. Ja mēs gribam Saeimā izstrādāt kaut kādu dokumentu, tad būtu jāizstrādā pilnīgi jauns attiecībā uz pavisam lielām, nopietnām summām, jo budžets, kā jau teicu, paredz šos aizdevumus. Tātad kaut kāda robeža ir jāiekļauj, arī visas šīs aizdevumu formas, to skaitā attiecīgo vērtspapīru pārdošana ir jāiekļauj. Arī tas, ko darīt pašvaldībām, - ļaut vai neļaut, līdz kādai summai. Un tad mēs varētu to visu šeit, protams, izskatīt. Pašreizējā brīdī viņš ir bez kaut kādas nozīmes, tāpēc aicinu viņu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Tātad pirmo mēs balsosim priekšlikumu - lēmumu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju noteikt termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumus līdz 30.maijam.

Sēdes vadītāja. 30. maijs - viens termiņš. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es domāju, ka šodien diezgan daudz ir izskanējis termiņš 3.maijs, un šeit arī nav nekas tik svarīgs vai tik sarežģīts, ka vajadzētu to termiņu noteikt tik nedabiski tālu. Man būtu priekšlikums - 3.maiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. 3.maijs - otrs priekšlikums. Citu priekšlikumu nav, tātad ir 30.maijs un 3.maijs. Balsosim vispirms tālāko datumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - iesniegt ierosinājumus līdz 30.maijam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Tā kā līdz sēdes beigām ir atlikušas 26 minūtes un sēdes pagarinājuma nav, pirms nākamā jautājuma izskatīšanas nodosim pēc piederības jautājumus, kas ir iesniegti Prezidijā valdībai.

Deputāti Apinis, Jurdžs, Vidiņš, Saulītis, Golubovs uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par veselības iestāžu privatizāciju. Iesnieguma par jautājuma motivāciju nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

Deputāti Apinis, Jurdžs, Ozoliņš, Saulītis, Golubovs jautā Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam, veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par valsts rezervju papildināšanu bez publiska konkursa. Iesnieguma motivācijai nav. Nododam jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam, aizsardzības ministram un veselības valsts ministram.

Deputāti Požarnovs, Apinis, Vidiņš, Jurdžs, Ozoliņš jautā Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam, investīciju un kredītpolitikas valsts ministrei Finansu ministrijā Sarmītei Jēgerei...

Godātie deputāti, Valsts kontrolierim jūs nevarat uzdot jautājumus, ko jūs šeit esat pierakstījuši klāt, jo Kārtības rullis nosaka jautājumu uzdošanas citu kārtību; tatad šajos trijos nosauktajos ir jautājumi par medikamentu iegādes konkursa risināšanu. Iesnieguma motivācijai nav, tātad nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, finansu ministram un kredītpolitikas valsts ministrei Finansu ministrijā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", trešais lasījums. Juris Vidiņš - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Mums ir atlikušas 20 minūtes, un es piesaucu frakcijas "Latvijai" godaprātu, lai mēs šodien varētu šo likumu beigt. Tātad ir trešais lasījums. Par nosaukumu nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, mēs precizējam: trešajā lasījumā tiek skaitīti tikai tie panti, kuros ir priekšlikumi, labojumi.

J.G.Vidiņš. Tātad 2.pants. Deputāti Tabūns un Naglis grib pielikt klāt divus vārdus "un pagrīdes". Komisija to ir ņēmusi vērā un pielikusi šos vārdus. Jauno redakciju jūs varat izlasīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tas pats ir izdarīts 1.punkta 2.apakšpunktā - tie paši deputāti šos divus vārdus pieliek klāt. Komisija to ņēma vērā un izmainīja redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un pirmās daļas 3.punktā vārds "publiski" ir aizvietots ar vārdu "atklāti", jo tas esot latviskāks. Komisija to ņēma vērā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 3.pantu deputāts Stašs lūdz papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Iesaistītas represijās pret Latvijas vai citu valstu iedzīvotājiem, dienot policijā, iznīcinātājos vai citos represīvajos formējumos." To mēs esam pieņēmuši precizētā veidā.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Es aicinu jūs balsot pret šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad beigās mēs nonāksim tādā situācijā, ka likums atļauj vai pat paredz piešķirt šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu "sarkanajiem" partizāniem, to, es domāju, praktiski neviens šajā zālē sēdošais negrib. Otrajā lasījumā iesniegtā šā panta redakcija paredz, ka par nacionālās pretošanās kustību Latvijā nav atzīstama piedalīšanās okupētājvalstu - PSRS un Vācijas - militārajos formējumos. Ja mēs šo formulējumu izslēdzam, tad saskaņā ar pārējo likumu tā tiks atzīta... Es domāju, tas nevienam nebūs pieņemams.

Otra lieta. Diemžēl jebkurā gadījumā mums vairs nav iespējas šobrīd likumā iekļaut tādas normas, kas liegtu iegūt šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu PSKP biedriem un VDK štata darbiniekiem, nemaz nerunājot par ārštata darbiniekiem, un es arī gribu izteikt viedokli, ka absolūtais vairums klātesošo deputātu neuzskatīs to par pieņemamu, ka šādām personām var šis statuss tikt piešķirts. Tādēļ gribu uzsvērt, ka frakcija "Latvijai" ir vienmēr bijusi par to, ka sabiedrībai ir jāatdod pienācīgais gods šiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, it sevišķi tiem, kas ir bruņoti pretojušies okupācijas varai, bet mums ir jāpieņem tāds likums, kurš tieši to arī izdarītu, nevis likums, kurš viena vai otra iemesla dēļ izdara kaut ko citu. Šeit kā iemeslu varu minēt, teiksim, mūsu pašu juridiskās procedūras defektu, ko atbildīgā komisija, manuprāt, gatavojot trešo lasījumu, neizlaboja - un tai bija iespēja izdarīt, - bet tas šobrīd nav galvenais. Galvenais šobrīd ir tas, kāds ir tas likumprojekts, par kuru mēs nobalsojām. Un es aicinu tātad vispirms neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un galarezultātā neatbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, lai mēs varētu vēlreiz iesniegt priekšlikumus un, gatavojot tā trešo lasījumu, izstrādāt to tādu, kāds mūs apmierina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, bet vai jūs deputāta Staša iesniegtajam priekšlikumam piekrītat? Tas ir par to pašu pantu. Tur ir divi priekšlikumi. Jo tie ir daļēji sasaistīti kopā.

K.Čerāns. Es aicinu noraidīt arī deputāta Staša priekšlikumu, bet tas nav tik principiāli. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Cienījamais Čerāna kungs, ja izrauj vienu pantu, tad visloģiskākā vieta var kļūt par bezjēdzību. Es jums ieteiktu atšķirt vienu lappusi atpakaļ un izlasīt 1.pantu, un tad tie jūsu argumenti vairs nebūs pamatoti. Es aicinu atbalstīt komisijas ieteikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums būs par deputāta Staša priekšlikumu - papildināt ar jaunu teikumu. Teksts ir redzams tabulā. Lūdzu balsot! Jo ir vajadzīgi divi balsojumi - par deputāta Staša priekšlikumu un komisijas. Tagad lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izteikt 3.pantu šādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. 4.pantā nebija priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosauciet tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi.

J.G.Vidiņš. Principā vairāk nekur priekšlikumu nebija. Pārejas noteikumos noteicām termiņu: "Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.augustam izstrādā un apstiprina nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu..." Tur ir norādīts precīzs termiņš.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Liels paldies, cienījamā Saeima! Es domāju, ka mēs esam izpildījuši savu pienākumu pret tiem brīvības cīnītājiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

J.Vidiņš. Es jau nopriecājos, ka viss cauri... (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 9, atturas - 8. Likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm".

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A. Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.729 "Likums par zemes dzīlēm". Šis ir trešais un pēdējais lasījums, tāpēc ir sagatavots arī dokuments nr. 729.A, kurā ir redzama pilna izrediģētā redakcija, kādu mēs to šodien skatām trešajā lasījumā.

Pirmā nodaļa, 1.pants. Juridiskais birojs ir ierosinājis redakcionālu labojumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Attiecībā uz šo pašu pantu ir Juridiskā biroja ierosinājums - sakārtot un precizēt terminus, kas attiecas uz aku veidiem. Komisija to ir atbalstījusi un ir sakārtojusi šo redakciju, kā tas ir redzams tabulas pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 1.panta piektajā daļā - termina "derīgais izraktenis" skaidrojumā - ir precizēta redakcija. Komisija to ir atbalstījusi. Tālāk seko Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls labojums panta sestajā daļā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Juridiskais birojs ierosina 1.panta vienpadsmitajā daļā precizēt redakciju, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Redakcionāli labojumi ir arī 1.panta divpadsmitajā daļā. Ir paskaidrots, kas ir servitūts.

Sēdes vadītāja. Trīspadsmitajā daļā, Seiles kundze.

A.Seile. Divpadsmitajā daļā, tabulas labajā pusē, ir Tautsaimniecības komisijas ierosināts priekšlikums. Tāpēc tas ir pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Jā, labi, paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Juridiskais birojs ir ierosinājis mūsu jau atbalstītos priekšlikumus iestrādāt arī šā panta trīspadsmitajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi kā redakcionālu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Dunkera kungs - Vienības... Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Es teiktu, mazliet pāragrs paziņojums. (Smejas.) Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis likums ir pārāk nopietns un tāpēc vajadzētu drusku padomāt par tiem terminiem.

Panta trīspadsmitajā daļā ir skaidrots, ka "valsts nozīmes derīgie izrakteņi" ir ogļūdeņraži un pazemes ūdeņi. Un, ja nu piepeši pēc gadiem izrādīsies, ka manā zemē ir zelta atradnes, vai tās vairs nebūs derīgie izrakteņi? Es domāju, ka te tai precizitātei ir jābūt, tam tekstam vajadzētu kaut kā drusciņ citādāk skanēt.

Man ir iebildums arī pret panta pirmo daļu, bet, es atvainojos, jūs laikam neredzējāt... Tur ir skaidrots, ka aka ir "ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise" Bet, ja man ir aka nostiprināta ar ķieģeļiem, tad iznāk, ka tā vairs nav aka. Tā ka te ir drusku tādas neprecizitātes.

Sēdes vadītāja. Jā, Dunkera kungs, bet kādi ir konkrētie priekšlikumi? Mēs varam vai nu pieņemt, vai nepieņemt to, kas ir ierosināts attiecībā uz trešo lasījumu.

O.Dunkers. Panta trīspadsmitajā daļā ierosinu pielikt klāt kādu precīzāku...

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, diemžēl mēs mutisko priekšlikumu nevaram pielikt klāt. Mēs varam vai nu pieņemt to, kas te ir rakstīts, vai noraidīt to, kas ir rakstīts. Diemžēl tāda ir kārtība.

O.Dunkers. Bet tāds ir mans iebildums. Jūs jautājāt, vai man ir iebildumi. Man ir. (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, bet diemžēl procesuāli es tos nevaru izmantot. Tas ir tikai tik daudz, ka mutiski jūs esat tos izteicis komisijai.

Lūdzu, komisijas vārdā.

A.Seile. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka grodu akas var būt dažādas. Tās var būt ar cementa grodiem, koka grodiem, ķieģeļu grodiem, keramzīta grodiem un visvisādiem citiem grodiem. Es vienkārši pašlaik izglītoju deputātus. Tātad ieraksts "grodu akas" ir pareizs. Urbtās akas un grodu akas.

Bet otrais iebildums...

Sēdes vadītāja. Atgriezīsimies pie panta trīspadsmitās daļas, Seiles kundze! Tagad - pie trīspadsmitās, jā?

A.Seile. Un šo panta daļu jau mēs atbalstījām, tātad tā runa bija mazliet par vēlu. Bet, kas attiecas uz Dunkera kunga iebildumu par valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem, tik tiešām tika noteikts, ka šie valsts nozīmes derīgie izrakteņi ir divu veidu: tie ir pazemes ūdeņi, kuri ir dziļāki par 20 metriem (un tas tālāk tekstā vēl būs precizēts), un naftas atradnes. Un no šāda viedokļa šie derīgie izrakteņi tika noteikti. To izplatības apgabali ir ārpus viena zemes īpašnieka robežām. Viens īpašnieks savā zemes daļā var ietekmēt cita īpašnieka zemes daļā atrodošos resursus. Šajos gadījumos valstij ir atļautas kontroles tiesības. Visos citos gadījumos ir... tālākajā tekstā būs minētas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes. Šāds saraksts ir jau sastādīts, un mūsu likuma turpmākajos pantos tiek uzdots par pienākumu Ministru kabinetam šo sarakstu vēlreiz precizēt noteiktā laikā. Tas būs pašos pēdējos pantos. Šajās valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs - tas ir, lielās mālu, grants, kūdras atradnēs - valstij ir pirmtiesības attiecībā uz šo izrakteņu lietošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem nav iebildumu pret to, ka 1. panta trīspadsmitajā daļā vārds "minerālveidojuma" tiek aizstāts ar vārdiem "derīgā izrakteņa"? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. 4. lappuse. Deputāts Endziņš ierosina aizstāt 1. panta vārdus "noteiktiem mērķiem" ar vārdiem "noteiktā veidā". Komisija ir šo priekšlikumu daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 3. pantā, kur tiek runāts par īpašuma tiesībām. Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcionālus labojumus 3. panta pirmajā daļā un otrajā daļā, un arī Endziņa kungs ir iesniedzis redakcionālas dabas labojumus. Visi šie labojumi ir atbalstīti, tātad tie ir iekļauti panta pirmajā un otrajā daļā, un komisija ir izveidojusi šā panta redakciju, kas ir redzama dokumenta 4. lappusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav? Pieņemts.

A.Seile. 5. lappuse. Endziņa kungs ierosina 3. pantu papildināt ar jaunu - trešo - daļu, kurā ir teikts, ka zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā. Šis priekšlikums nav atbalstīts šajā pantā, bet ir iestrādāts jau esošajā tālākajā tekstā un jau ir pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Oļģerts Dunkers - Tautas kustības "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Es gribu ierosināt šajā likumā nopietni pievērsties valodas lietām, jo, piemēram, kas attiecas uz "Zemes garozu", garoza var būt tikai planētai Zemei, nevis vienkārši zemei. Ja mēs runājam par "Zemes garozu", tad vārds "Zeme" noteikti jāraksta ar lielo burtu. Man liekas, ka tas ir svarīgi, lai nākamās paaudzes par mums nesmietos.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, lūdzu, nāciet tribīnē!

A.Seile. Šajā mūsu izskatītajā pantā nav runa par garozām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikuma - papildināt 3. pantu ar jaunu daļu - neatbalstīšanu, jo šī norma ir iekļauta 6. panta otrajā daļā? Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tā... Tālāk ir deputāta Endziņa un Juridiskā biroja ierosināti redakcionāli labojumi - visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdus "tiesību akti" ar vārdiem "normatīvie akti". Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Otrā nodaļa. Bet, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, man liekas, ka mums nevajadzētu iesākt skatīt šo nodaļu, jo mēs varētu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Mums ir atlikušas 7 minūtes. Tā kā komisija izsaka tādu lūgumu, tad, ņemot vērā deputātu ļoti lielo aktivitāti, pašlaik savstarpēji apspriežot citas problēmas, es varētu jūs atbalstīt, ja deputātiem nav iebildumu.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā... Paziņojums. Vārds Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir skumji, ka mēs, iespējams, tagad satiksimies tikai maijā, un, protams, žēl, ka mūsu priekšsēdētāja ir aizmirsusi, ka 1. maijs ir Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tas ir vēsturisks datums. 1. maijs ir arī oficiāli Darba svētki, un, protams, man gribētos uzaicināt savus kolēģus deputātus, kas parasti tā uztraucas par maznodrošināto tautu, atnākt 1.maijā pulksten 12.00 uz Grīziņkalnu, kur varēs satikties ar maznodrošināto tautu un parunāties, iegūt jaunu pieredzi. Tā ka laipni lūdzu un gaidu! Pasākums ir oficiāls. Un pie reizes... Dobeļa kungam nav jāuztraucas, es neesmu krieviski runājošo avīze, bet viņa kolēģis deputāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, par manu atmiņu jums nevajadzētu rūpēties, jo 1. maijs vēl ir pietiekami tālu un mums vēl priekšā ir daudzas darbadienas līdz 1. maijam. Tikai es jums gribētu aizrādīt vienu lietu: Latvijā Satversmes sapulci neviens nesasauca, tā sanāca pēc ievēlēšanas.

Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Daru zināmu, ka tiek veidota deputātu grupa darbam bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kuros būs ietvertas nepilngadīgo bērnu problēmas izglītības, sociālajos un juridiskajos jautājumos. Lūdzu deputātus, kuri tajā vēlas darboties, pieteikties pie iniciatīvas grupas, tas ir, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātes Rudītes Leitenas vai LZS, KDS un LDP frakcijas deputātes Aidas Prēdeles. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Olafs Brūvers,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Ivars Jānis Ķezbers,

Rudīte Leitena,

Valdis Nagobads,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Jānis Priedkalns,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Jānis Strods,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 25. aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde 2. maijā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute