Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 15.00. Paziņoju par atklātu Saeimas 24.janvāra ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs. Darba kārtībā, kas jums ir izdalīta, ir 28 jautājumi, un ārkārtas sēdē, vienkārši gribu jums atgādināt, klāt citi darba kārtības jautājumi nevar tikt iekļauti.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi".

Ārlietu komisija. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, tad tas bija likumprojekts, attiecībā uz kuru mēs bijām nonākuši tik tālu, ka bija jāsāk spiest pogu, bet par nožēlu tas tika iztraucēts. Tā ka es aicinu deputātus balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Tāpat es lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Komisijas vārdā es lūdzu, ja deputātiem nav iebildumu, nobalsot arī otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par -70, pret - nav, atturas - 3. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Ārlietu komisijas vārdā tāpat kā par iepriekšējiem šiem līgumiem es lūdzu sākumā nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, ja kolēģiem nav iebildumu, lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt to.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. "Likums par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" ir pieņemts. Likumprojekts par pārvadājumiem ar autotransportu ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību".

Valdis Birkavs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Komisijas vārdā.

V.Birkavs (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Vispirms es lūdzu, ja Augstā Saeima neiebilst, nobalsot par steidzamību viena iemesla dēļ - no tā ir atkarīgs, cik ātri varēs sākt darboties Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fonds mazā un vidējā biznesa atbalstīšanai 15 miljonu ASV dolāru apmērā. Fonds neuzsāk savu darbību tikai tādēļ, ka nav vēl ratificēts šis palīdzības līgums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

V.Birkavs. Godātie kolēģi! Kopš ASV ir sākusi sniegt palīdzību un izveidojusi Rīgā ASV aģentūras pārstāvniecību, mēs esam saņēmuši kopējo palīdzības apjomu - 40 miljonus. Nozīmīgākie projekti ir bijuši: tehniskā palīdzība uzņēmumu pārstrukturēšanā, privatizācijā, Skrundas lokatora nojaukšanā un tamlīdzīgi. ASV šāda veida līgumus parasti slēdz ar valstīm, kurām sniedz palīdzību. Parasti tas notiek, pirms sāk šo palīdzību sniegt, bet, ņemot vērā, es gribētu teikt, politisko spiedienu Eiropā, šīs palīdzības programmas sākās ievērojami ātrāk.

Kāda problēma ir radusies šobrīd? Šobrīd problēma ir radusies sakarā ar apstākli, ka ASV Kongress arvien vairāk uzstāj uz palīdzības samazināšanu tajos gadījumos, kad redz, ka ASV nodokļu maksātāju līdzekļi, kas tiek veltīti kā palīdzība, tiek aplikti ar nodokļiem. Līdz ar to reālās palīdzības apjoms samazinās. Tādēļ, saskaņojot ar Finansu ministriju, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, ir sagatavots un parakstīts Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu līgums, kas attiecas tātad tikai uz tām valdības palīdzības programmām, kuras ir apstiprinātas Tehniskās palīdzības komisijā, un attiecībā uz tiem palīdzības īstenotājiem, kuri ir iekļauti sarakstā. ASV vēstniecība šos sarakstus regulāri iesniedz Ārlietu ministrijā.

Kā jau es minēju, pirmā nepieciešamība ir saistīta tieši ar pēdējo lielo piešķīrumu - 15 miljonu ASV dolāru apmērā - mazajam un vidējam biznesam. Mans lūgums būtu akceptēt šo līgumu, viņš ir rūpīgi izdiskutēts, un viņa īstenošana jau faktiski tiek arī ļoti rūpīgi kontrolēta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Līdz ar to lūdzu zvanu! Zvanu lūdzu! Balsošanas režīms ir ieslēgts, lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

V.Birkavs. Ja mēs varētu spert arī nākamo soli - nobalsot uzreiz otrajā lasījumā -, tad viss būtu kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 6. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību" ir pieņemts.

V.Birkavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā, Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 6. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka pagājušajā sēdē mēs jau pieņēmām principiālu lēmumu par to, ka mēs nosūtām savus puišus miera uzturēšanai bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā. Principā tā ir iznācis, ka pagājušā sēde tika pārtraukta un tas, kas tika iecerēts, ka pagājušās sēdes laikā notiks izmaiņas likumprojektos, lai likumos, kas darbojas, attiecīgi tiktu iesniegtas šīs izmaiņas... Tas nenotika, varētu teikt, tehnisku iemeslu dēļ, jo sēde tika pārtraukta. Tāpēc mums gandrīz ar nedēļas starpību vēlreiz jāatgriežas pie šā jautājuma.

Izmaiņas likumprojektā, kuras jūs redzat (tas ir likumprojekts nr. 197 uz vienas lappusītes), ir nepieciešamas tādēļ, lai tiešām mūsu Bruņotie spēki... lai tas lēmums, kas tika pieņemts, pilnībā atbilstu tiem likumiem, kurus Saeima bija pieņēmusi iepriekš.

Šodien Ārlietu komisijā, izskatot vēlreiz šo jautājumu un arī jautājumu par valsts aizsardzību, daudzi Ārlietu komisijas locekļi izteica domu, ka varbūt vajadzētu izdarīt izmaiņas šajos likumos kopumā, lai sakārtotu tos tādā veidā, ka pēc tam nebūtu jāizdara kaut kādas atsevišķas izmaiņas, lai atkal mandāts, ko dos, teiksim, Apvienotās Nācijas vai kāda cita institūcija... ja šajā mandātā būs norādīti citi termiņi. Tomēr šobrīd, lai pieņemto lēmumu neviens nekādā veidā nevarētu apšaubīt, mums ir nepieciešams pieņemt šīs izmaiņas. Attiecīgi tāpēc Ārlietu komisijas vārdā es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tā kā šo likumprojektu ir izskatījusi ne tikai Ārlietu komisija, bet arī ļoti uzmanīgi Aizsardzības un iekšlietu komisija, nekādi labojumi, vismaz pagaidām, nav paredzami no komisiju puses. Tie neizskanēja nevienā no komisijas sēdēm. Tādā gadījumā, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, tādā veidā sakārtojot šo likumdošanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 5. Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" ir pieņemti.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par autoceļiem"".

Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vienlaicīgi ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu - iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par autoceļiem"" - Satiksmes ministrijai tika lūgts iesniegt deputātiem uz pirmo lasījumu Ministru kabineta noteikumu projektu, kur ir noteiktas maksas, iekļauti tiltu un kustības pārvades saraksti, kā arī īpašas teritorijas, kurās tiktu iekasēta maksa par valsts un pašvaldību autoceļu lietošanu. Tāpat bija ierosinājums arī reglamentēt šīs maksas lielumu un kārtību. Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija lūdz pagarināt minēto noteikumu projekta iesniegšanas termiņu, komisija uzskata, ka bez šo noteikumu projekta vispusīgas izpētes šodien nevaram lemt par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu svītrot no darba kārtības šo punktu!

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, citu priekšlikumu par atkaliekļaušanu darba kārtībā nav, līdz ar to šodien šis jautājums netiek izskatīts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"".

Kārlis Druva - LZP, KDS un LDP frakcijas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K.J.Druva (LZP, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts par valsts aizsardzību ir trešais no trīs lēmumu komplekta. Par iepriekšējo, lai nosūtītu mūsu jauniešus uz miera uzturēšanas operācijām, mēs jau nobalsojām pēdējā sēdē. Deputāts Indulis Bērziņš tikko runāja par labojumiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku likumprojektā, bet šobrīd mums jāveic tāds pats grozījums arī likumprojektā "Par valsts aizsardzību". Vienīgā izmaiņa, kā jūs labi zināt, ir viens vārds, un tas ir "uzturēšana", bet šobrīd tas tiek saukts par "nodrošināšanu". Es lūgtu jūsu atbalstu tagad, lai mēs varētu nobalsot par steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 9. Steidzamība pieņemta.

K.J.Druva. Tagad es lūdzu kolēģus balsot par pirmo lasījumu, lai mēs varētu šo grozījumu vienkārši pieņemt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.J.Druva. Paldies, un tagad es lūgtu kolēģus balsot arī otrajā lasījumā, lai mēs varētu pilnveidot šo paketi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 7. Likums "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" ir pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas - "Patstāvīgie priekšlikumi".

Pirmais ir lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus, izveidošanu". Te ir 39 deputātu paraksti atbilstoši prasībai par komisijas izveidošanu.

Debatēs ir pieteicies Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Gribu sniegt īsu pamatojumu tam, kāpēc mēs, tik daudzi deputāti, iesniedzām šo prasību, pamatojām nepieciešamību izveidot izmeklēšanas komisiju. Sākšu ar īsu bankas "Baltija" 1995.gada krīzes hronikas izklāstu - pēc laikrakstu informācijas. Un patiešām jāsaka - klausies, piemuļķotā un aplaupītā tauta!

1995. gada 2.maijā. Finansu ministrs Piebalgs, izrādās, ir bijis dedzīgs bankas "Baltija" "fans", jo savus sūrā darbā gūtos ietaupījumus glabāšot tieši šajā komercbankā. To viņš paziņoja Latvijas televīzijā. Kas tas, interesanti, bija - vai finansu ministra bezmaksas reklāma bankai "Baltija"? ("Neatkarīgā Rīta Avīze")

17.maijs. Valdība nolēmusi palīdzēt bankai "Baltija" izkļūt no finansiālajām problēmām. Pārņems 50% akciju. Valdība garantēs noguldītājiem viņu noguldītās naudas atmaksu depozītlīgumā noteiktajā termiņā, taču, paredzams, negarantēs augsto bankas solīto procentu samaksu. Taču Piebalgs aicināja visus bankas "Baltija" noguldītājus necelt paniku un neņemt naudu ārā no šīs bankas, jo tādējādi problēmas tikai palielinātos un cietēju būtu daudz vairāk. ("Diena")

Pirmkārt, kāpēc Gailis un citi paši tā nerīkojās? Otrkārt, Lavents kādā intervijā vēlāk teica, ka Piebalgs te esot pat "pârteicies", ka valdība tomēr uzņēmusies maksāt arī procentus!

"Nevar bankrotēt Latvijas valsts," teica bankas "Baltija" prezidents Freimanis un mierināja cilvēkus kopā ar Piebalgu, kas noguldītājiem novēlēja "gulēt mierīgi". ("Rîgas Balss")

18.maijā. Einars Repše: "Lielumā banku krīze ir lokalizēta, faktiski krīzes vairs nav." ("Labrīt")

Valsts prezidents Ulmanis Ministru kabineta lēmumu par bankas "Baltija" akciju pārņemšanu vērtē kā valdības stingru apņemšanos nepieļaut valsts iedzīvotāju krāpšanu un runā par viņu interešu aizstāvēšanu, arī pats esot šajā bankā noguldījis dažus simtus latu, kurus nedomājot izņemt, un cerot saņemt gan noguldījumu summu, gan procentus pilnā apmērā. Neesot vērts radīt ažiotāžu. ("Labrīt")

19.maijā. Cilvēks, kas sagadīšanās pēc iztaujāts pie bankas, teica: "Bankai es pilnībā uzticos, it sevišķi tagad, kad to pārņēmusi valdība. Ja valdība solīja, tad jātic. Ja neticēs valdībai, kam tad lai cilvēks tic?" ("Rîgas Balss") Un šādus cilvēkus vēlāk Gailis un valdība ciniski apmeloja un palīdzēja aplaupīt!

Piebalgs atkāpjas no finansu ministra amata. Valdība simtprocentīgi pārņem banku "Baltija". Repše sapratis, ka bankai "Baltija" būs problēmas, kad tā par depozītnoguldījumiem sāka maksāt 90%. ("Diena")

Lavents tajā pašā laikā saka (citēju): "Nez kāpēc daudzi tagad piemirsuši, ka Valsts bankas starpbanku kredīti bija pat 165%, vēlāk - 120%, bet mums - tikai 90%." ("Neatkarīgā Rīta Avīze")

25.maijā. Gailis: no bankas "Baltija" tiek prasīta bezierunu kapitulācija. ("Labrīt") Ko nozīmē šāds izteiciens? Vai Gailis jutās kā karavadonis - pieteica bankai karu un pēc tam prasīja tās kapitulāciju?

26.maijā. Tiek iecelta finansu ministre Sāmīte.

1.jūnijā. Runā, ka izvirzīs apsūdzību Laventam un Freimanim. Ādamsons, toreizējais iekšlietu ministrs, saka: "Man nav tādas pārliecības, ka šajā gadījumā noteikti kādam jāsēž cietumā." ("Diena")

8.jūnijā. Lavents: līdz aprīļa vidum nekas nevēstīja par tuvojošos krīzi, vienīgais signāls bija mēģinājums destabilizēt situāciju bankā ar masu informācijas līdzekļu palīdzību. ("Labrīt")

29.jūnijā. Pirmo reizi Gailis "drošina" noguldītājus, vēl gan neminot datumu un summu, kas tiks izmaksāta atpakaļ, taču izmaksas plānots sākt vasaras beigās. ("Diena")

11.jūlijā. Iecelts Latvijas komercbanku asociācijas ieteiktais bankas "Baltija" administrators Grūbe.

18.jūlijā. Tiek paziņots - augusta otrajā pusē sāksies naudas izmaksa visu bankrotējušo Latvijas komercbanku noguldītājiem, fiziskajām personām, kā jau valdība to ir solījusi. Noguldītāji varēs sākotnēji saņemt 200 latu, taču kopumā valdība garantē 500 latu izmaksu, pārējie 300 tiks izmaksāti vēlāk. Tam būs vajadzīgi 30,4 miljoni latu, ko gatavojas aizdot ārvalstis. ("Diena") 20.jūlijā. Banka "Baltija" darbu pārtrauc pilnībā.

29.jūlijā. Apdraudēta ir solīto 200 latu izmaksa, un finansu ministrei Sāmītei nav jēgas, kur ņemt šos valdības un Gaiļa apsolītos 200 latus visu slēgto banku noguldītājiem. ("Diena")

31.jūlijā. Valdība joprojām neatkāpjas no sava solījuma sākt 200 latu kompensāciju izmaksu bankrotējušo banku noguldītājiem jau augustā. ("Diena")

28.augustā. Valdības apstiprinātais valsts budžeta grozījumu projekts 1995.gadam paredz, ka maksātnespējīgo banku noguldītājiem kompensācijas var izmaksāt tikai no līdzekļiem, kas atgūti no šo banku parādniekiem. Pēc Finansu ministrijas rīcībā esošās informācijas, komercbankās ir apmēram 1,4 miljoni latu, ko varētu izmaksāt kompensācijās, taču, lai šogad izmaksātu valdības solītās noguldījuma kompensācijas līdz 200 latiem visiem banku noguldītājiem, nepieciešami 30 miljoni latu. Ministru prezidents Gailis, paziņojot par kompensāciju izmaksu sākumu, nesaprotamu iemeslu dēļ preses konferencē teica, ka šim mērķim tikšot izmantoti ārvalstu kredīti. ("Diena") Lūk, šī īsā 1995.gada notikumu hronika uzskatāmi rāda, ka noteikti ir nepieciešama parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana. Tāpēc, pirmkārt, frakcija "Latvijai" un pārējie deputāti, kas parakstīja šo prasību, iestājas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Pagājis jau vairāk nekā pusgads pēc bankas "Baltija" slēgšanas, bet sabiedrībai joprojām nav zināms, kā īsti radās šīs bankas krīze, kāda loma bankas bankrotā bija valdībai un Latvijas Bankai, cik objektīvi bankas sabrukumu ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze un cik liela nozīme bija subjektīvajai valdībasvīru - Latvijas Bankas vadības un konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Nav apkopoti bankas "Baltija" bankrota kopējie rezultāti, tā teikt, apkopotas bankas bankrota mācības; kurš īsti bija lielākais zaudētājs, bet kurš - ieguvējs, sabrūkot lielākajai Latvijas komercbankai.

Otrkārt, noziedzīgi ir tas, ka neviens neliekas ne zinis par 149 tūkstošiem bankas "Baltija" noguldītāju, kuri zaudējuši savus ieguldījumus bankas bankrota rezultātā. Risinot ar bankas likvidāciju saistītos jautājumus, šie noguldītāji netiek vairs pat pieminēti. Protams, izņēmums ir "Latvijas ceļš", kas izmantoja lielisko iespēju, manipulējot ar noguldītājiem 6.Saeimas vēlēšanu kampaņā. Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku vēl atceras dāsnos toreizējā premjerministra Gaiļa solījumus 200 latu lielās kompensācijas noguldītājiem apmaksāt no valsts budžeta. Ir skaidrs, ka vienīgi - nez jau kuro reizi - manipulējot ar cilvēku uzticību valdībai, "Latvijas ceļš" ieguva savas deputātu vietas Saeimā. Šodien ir skaidri zināms, ka kompensāciju izmaksas uzsākšana bija priekšvēlēšanu triks, kura īstenošanai no valsts budžeta tika izmaksāti apmēram 1,4 miljoni latu. Pirms vēlēšanām kompensācijas saņēma tikai aptuveni 4% noguldītāju. Ir skaidrs, ka šī kampaņa jau sākotnēji bija apzināti iecerēta kā savdabīgs šovs, par to liecina Gaiļa valdības pēkšņais intereses zudums par kompensāciju izmaksām pēc vēlēšanām. Šodien mēs redzam paradoksālu ainu - katru nedēļu pie Ministru kabineta ēkas piketē bankas "Baltija" noguldītāji, bet neviens viņus pat nepamana, šos cilvēkus neredz ne laikraksti, ne televīzija, ne radio, kas parasti tik acīgi pamana citu cilvēku niecīgāko izteikumu vai rokas mājienu. Šos piketētājus nepamana arī Šķēles valdības ministri, kuri neuzskata par vajadzīgu pieiet pie šiem cilvēkiem un uzklausīt viņus. (Vienīgi finansu ministrs Kreituss reiz aprunājās ar šiem cilvēkiem. Visu godu un cieņu finansu ministram!) Tādējādi mēs atkal redzam, ka Latvijas valdošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas. Viņu aktivitātes vērstas tikai vienā virzienā - pašu politiskā reitinga taisīšanai.

Treškārt. Domāju, ka šodien mēs visi ar interesi sekojam līdzi notikumiem Lietuvā, kas saistīti ar līdzīgu banku krīzi. Starptautisku skandālu izraisīja Lietuvas premjerministra Sleževiča un iekšlietu ministra rīcība. Kļuva zināms, ka Lietuvas premjerministrs tikai divas dienas pirms Lietuvas Inovācijas bankas slēgšanas izņēmis no tās visus savus ieguldījumus un tāpat darījis arī Lietuvas iekšlietu ministrs. Sabiedrība un parlamenta opozīcija pieprasīja premjerministra atkāpšanos no amata. Bet kā tad ir Latvijā? Nav šaubu, ka ne vien bankā "Baltija", bet arī citās komercbankās naudu glabāja daudzas mūsu "prominences". Domāju, ka tie, kam pieejami bankas "Baltija" noslēpumi, zina, cik lielas summas bankā glabāja Latvijas svarīgākie valstsvīri. Viņi zina arī to, kad šīs summas tika noņemtas no rēķina.

Lai atceramies kaut vai bēdīgi slaveno "Maks holding" gadījumu, ka tā vadītāji sagatavoja tā saucamos intīmsarakstus! Tajos tika iekļauti svarīgākie cilvēki, kuriem nauda jāizmaksā noteikti. Kas tiem varēja traucēt bankas "Baltija" krīzes laikā rīkoties līdzīgi? Atbilde - nekas!

Latvijā jautājumu par mūsu premjerministra Gaiļa rīcību centās noskaidrot vienīgi Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Zīgerists, kas 1995.gada jūlijā nosūtīja vēstuli Gailim, kurā rakstīja: "Manā rīcībā atrodas šāda informācija: banka "Baltija" Jums un bijušajam finansu ministram Piebalgam no Jūsu privātajiem noguldījumu kontiem izmaksāja naudas summas laikā, kad visu pārējo noguldītāju konti jau bija iesaldēti. Ja šī informācija izrādītos patiesa, tas būtu neiedomājams bezprecedenta gadījums. Pirms šo informāciju iesniedzu attiecīgajām iestādēm, gribu dot Jums iespēju man paskaidrot, vai šīs ziņas atbilst patiesībai vai ne."

Domāju, ka visi piekritīs - šī taču bija smuka vēstule, kurā nebija ne mazākās agresivitātes vai draudu pieskaņas. Turklāt uz vēstules bija rakstīts "konfidenciāli" - tātad personīgi tikai Gailim, to Zīgerists pat netaisījās publicēt presē. Civilizētās valstīs tā mēdz darīt!

Bet kas notika tālāk? Pēc dažām dienām Zīgerists saņēma ģenerālprokurora vietas izpildītāja Šabanska vēstuli ar prasību dažu stundu laikā ierasties prokuratūrā. Turklāt uzaicinājumā bija teikts, ka viņa neierašanās tiks uzskatīta kā nespēja pamatot vēstulē minētos faktus un to atbilstību patiesībai. Šabanskis uzstājās arī televīzijā, "Panorāmā" draudot Zīgeristam ar diviem gadiem cietumsoda.

Gribu uzsvērt, ka šādā veidā prokuratūra vērsās pret Saeimas deputātu. (Jā, tolaik Zīgerists vēl bija 5.Saeimas deputāts). Uzskatu, ka šādi iebiedēšanas mēģinājumi - arī attiecībā pret jebkuru Latvijas pilsoni - atsauc atmiņā Staļina laika metodes, kad katrs vārds, ar kuru netika slavēts "dižais vadonis", tika vērtēts kā valsts nodevība, kaitniecība un sabotāža. Bez tiesas, bez izmeklēšanas Zīgeristam jau tiek pasludināts iespējamais spriedums: apmelošana - divi gadi cietumsoda. Izrādījās, ka mūsu valdība ir tik augstu virs tautas, ka pat daži pieklājīgi uzdoti jautājumi uzreiz pieskaitāmi "apmelošanai". Taču šo draudu zemteksts ir skaidrs: brālīt, turi muti, ja negribi nokļūt cietumā! Jā, prasti, pat primitīvi iebaidīšanas mēģinājumi.

Gribu atgādināt tikai aptaujas rezultātus, ko veica televīzijas raidījums "Latvijas reportāžas". Stundas laikā piecās Latvijas pilsētās atskanēja 1491 telefona zvans un 90% šo zvanītāju prasīja noskaidrot patiesību - lai Gailis publicē savus kontus bankā "Baltija". Un kas tad godīgam cilvēkam būtu slēpjams no tautas? Protams, cilvēki nesaņēma no Gaiļa atbildi uz savu jautājumu, bet "atbilde" Zīgeristam tika sniegta nekavējoties, Saeimā balsojot par deputāta mandāta atņemšanu viņam.

Ceturtkārt. Arī šodien notiek tas pats. Ģenerālprokurors Skrastiņš jau pirmajās dienās pēc bankas "Baltija" slēgšanas paziņoja, ka tā bijusi nodevība pret Latvijas valsti. Jā, par šādu pārkāpumu tiesa sodīja tikai divās valstīs - nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS! Bet pēc preses konferences pagājušajā nedēļā, kurā es informēju par savas sarunas rezultātiem ar vienu no bankas "Baltija" vadītājiem, laikrakstos izplatīta ziņa, ka Latvijas Banka lūgusi Ģenerālprokuratūru noskaidrot Saeimas deputāta Kostandas izteikumu pamatotību. Viņš, lūk, esot izteicies, ka Repše kopā ar Gaili un "Pareksu" ir vainīgi bankas "Baltija" sagrāvē.

Gribu šajā sakarībā uzdot ģenerālprokuroram dažus jautājumus. Piemēram, mēs labi zinām, ka ne jau tikai banka "Baltija" nokļuva finansiālās grūtībās. Pirms tam bankrotēja daudzas bankas - Tautas banka, "Olimpija", "Top-banka", "Latika", "Latintrade", Siguldas banka, Doma banka, Aeroflotbanka, "Polārzvaigzne", Depozītu banka, Centra banka un citas. Kur ir visu šo banku vadītāji? Bankrotējušas tik daudzas bankas, bet neviens baņķieris nav sēdējis cietuma izolatorā vai arī tajā ticis iesēdināts uz īsu laiku. Vai varbūt Latvijai ir divi kriminālkodeksi - viens Laventam, otrs citiem? Vai ir veikta neatkarīga ekonomiskā ekspertīze bankā "Baltija", lai vispār būtu kaut kāds pamats runām par kaitniecību? Pārsteidzošs ir arī Skrastiņa izteikums par iespējamo Laventa atbrīvošanu, ja viņš iemaksās 10 miljonus latu. Iznāk, ka Laventa atbrīvošana vairs nav principa jautājums, bet gan naudas jautājums, cenas jautājums.

Piektkārt. Acīmredzot vēl viens no Saeimas izmeklēšanas komisijas uzdevumiem, lai izvērtētu ar banku "Baltija" saistītos notikumus, tātad ir izskatīt jautājumu, vai tiešām bankas "Baltija" likvidācija cels Latvijas imidžu pasaulē. Šobrīd televīzijā, radio un laikrakstos tiek iegalvots, ka iespējami ātrāka bankas likvidācija radīs Latvijai principiālas, tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlu. Esmu pārliecināts, ka būs tieši otrādi. Latvijas imidžu mēs varētu celt, ja, piemēram, samazinātos slepkavību daudzums kādā Latvijas apriņķī un ja zādzības, sprādzieni un citi noziegumi tiktu savlaicīgi atklāti. Bet lielākās Latvijas bankas likvidēšana un baņķiera nepamatota apvainošana kaitniecībā un turēšana izolatorā starptautiski diskreditē Latviju. Par bankas "Baltija" bankrotu notiks starptautisks seminārs, par Laventa turēšanu apcietinājumā uztraucas arī Latvijas ebreju sociālā atbalsta fonds "Solidaritāte", atskaņas par bankas "Baltija" lietu dzirdamas tālu pasaulē. Tieši noslēpumainības plīvura noraušana no bankas "Baltija" lietas, atklāta šā jautājuma izvērtēšana cels Latvijas prestižu pasaulē. Esmu arī pārliecināts, ka labākais līdzeklis bankas "Baltija" prestiža paaugstināšanai un Latvijas imidžam ir darīt visu iespējamo, lai palīdzētu daudzajiem noguldītājiem atgūt zaudēto naudu. Patiess atbalsts savas valsts iedzīvotājiem - tas ir labākais veids, kā uzlabot Latvijas prestižu.

Sestkārt. Nepieciešams beidzot zinātniski un objektīvi izvērtēt iesniegtos bankas "Baltija" sanācijas plānus. Beidzot jāļauj bankas "Baltija" akcionāriem sasaukt sapulci, jābeidz arī kreditorus uzskatīt par turpat vai valsts ienaidniekiem. Saeimas izmeklēšanas komisijai jāuzklausa kreditoru sapulces viedoklis par bankas sanāciju vai likvidāciju. Kreditoru naudas līdzekļi galu galā 1995.gada 31.maijā bija pietiekami lieli, proti, 144 174 599 lati.

Domāju, ka komisijai noteikti jāizvērtē Laventa piedāvātais sanācijas plāns. Diemžēl līdz šim brīdim tas nopietni nav izdarīts. Saeimas izmeklēšanas komisijai jāatbild arī uz jautājumu, kas ir svarīgāk mūsu valstī - palīdzēt noguldītājiem, darot visu iespējamo, lai ar bankas sanācijas palīdzību viņi atgūtu lielu daļu savas naudas, vai uz sagrautās bankas rēķina ļaut iedzīvoties bankas "Baltija" administrācijai un konkurējošām komercstruktūrām? Šodien mēs redzam arī to, ka par lētu naudu patlaban tiek izpārdoti bankas "Baltija" aktīvi, tās nekustamais īpašums un televīzijā vēl pat tiek skaisti propagandēts, ka tūliņ pārdosim taburetes, ķeblīšus un tad tikai būs lielā nauda, ko dabūs atpakaļ noguldītāji. Es domāju, ka jāpieiet šai lietai ir nopietni.

Septītkārt. Izmeklēšanas komisijai jāsniedz arī atbilde uz jautājumu, kas tieši bija vairāk ieinteresēts bankas likvidēšanā - vai konkurējošās komercstruktūras, lai atbrīvotos no sāncenšiem un mazinātu bankas ietekmi, vai toreizējā Latvijas valdība un tās vadītājs Māris Gailis, kas izmantoja "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu kampaņai bankas krīzi, pats, iespējams, līdz ar citiem jau savlaicīgi varbūt izņēmis bankā ieguldītos līdzekļus, vai Latvijas Bankas vadība, kas iedeva Gaiļa valdībai 20 miljonus latu valsts budžeta "cauruma" aizlāpīšanai un kas pretī esot prasījusi tikai vienu - bankas "Baltija" likvidāciju. Jāizvērtē arī fakts, ka banku "Baltija" par maksātnespējīgu atzina laikā, kad tā faktiski atradās valsts pārziņā - kad banku pārvaldīja Latvijas Banka un Finansu ministrija.

Tikai tad, kad atklāti un objektīvi tiks izvērtēta visa bankas "Baltija" lieta, kad uzzināsim patiesību par visām ar šo lietu saistītajām intrigām un finansu mahinācijām, kad reālu iespēju atgūt zaudētos līdzekļus saņems noguldītāji, - tikai tad varēsim teikt, ka Latvija tuvojas pasaules civilizēto valstu līmenim un kā tiesiska, demokrātiska valsts būs Eiropas savienības sastāvdaļa. Tāpēc es aicinu deputātus iekļauties Saeimas izmeklēšanas komisijas darbā, lai izvērtētu bankas "Baltija" lietu. Mūsu priekšlikums ir izvirzīt no katras frakcijas vienu deputātu, un frakcija "Latvijai" izvirza mūsu profesoru, finansistu un ekonomistu Elmāru Zelgalvi.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pilnīgi pievienojoties Odiseja Kostandas kunga teiktajam, es gribu tikai atgādināt vienu lietu, par ko ir klusējuši visi masu mediji, par ko praktiski nekur, pat kuluāros nav bijusi saruna (un vēlreiz atvainojos Kostandas kungam - arī viņa runā tas nebija izskanējis): bankas "Baltija" īstenie noguldītāji ir juridiskās personas. Jo likumā par uzņēmējdarbību, likumā par pašvaldībām ir teikts, ka ir jāatver konti bankās, tikai tad var būt reģistrēts uzņēmums, tikai tad pašvaldība var rīkoties ar saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā nav labprātīga procesa, ir kāds piespiedu process, ko reglamentē Latvijas valsts likums. Nevienā preses izdevumā, nevienā atskaitē mēs neesam redzējuši ciparus, kas atainotu, cik firmu, uzņēmumu, akciju sabiedrību un tā tālāk ir zaudējušas savus līdzekļus bankrotējušās bankās un, protams, valdības paziņotajā visstabilākajā bankā - bankā "Baltija". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ļoti liela daļa - šobrīd vēsture klusē par to, cik liela daļa, - ir novesti līdz valdības apzināti izraisītam bankrotam. Cik ir zaudētu darba vietu, cik bezdarbnieku no tā ir radušies, cik valsts šiem bezdarbniekiem ir izmaksājusi bezdarbnieku pabalstā? Tās visas ir arī sociālās sekas. Vēl vairāk. Bija taču izrādīta kolosāla labvēlība pašvaldībām. Rinda pašvaldību varēja turēt savus līdzekļus tikai bankas "Baltija" filiālēs, jo citas bankas šajās pašvaldību teritorijās vienkārši nebija. Nāk prātā salīdzinājums ar astoņkāji. Astoņkājis izpleta savus taustekļus pār visu mūsu valsti, un šajos astoņkāja taustekļos bija jāiegulda pašvaldību nauda. Bankrotējot bankai "Baltija", valdība un Latvijas Banka izdarīja kolosāli labsirdīgu žestu, izvelkot no kabatas nēzdodziņu, - par pazeminātu procentu pašvaldības drīkstēja aizņemties tik daudz naudas, cik viņiem bija nozagts šajā bankā. Atzīmēju - par pazeminātu kredītu procentu. Kolosāla labvēlība. Tas, kā pašvaldības tiks galā ar šo procentu atdošanu, palika pašvaldību ziņā.

Es nebūt neapšaubu Kostandas kunga teikto par bankas "Baltija" noguldītājiem, lai gan, atklāti sakot, vārds "noguldītājs" man liekas nedaudz abstrakts šajā gadījumā. Jo man gan liekas, ka... protams, ka bankas virsuzdevums ir saglabāt to naudu kā cilvēkiem, tā juridiskajām personām, lai tā nebūtu jāglabā seifos vai skapī, acu augstumā zem veļas, kā to parasti mēdz glabāt mūsu laukos. Tādam nolūkam ir banka. Bet banka arī galu galā ir tikai priekš tam, lai saglabātu naudu, nevis lai to pavairotu tā kā Buratino: iestādīja kociņu, uzkāra 10 zelta naudas gabalus, noskaitīja "kreks, peks, feks" un atnāca pēc lielas ražas. Atklāti sakot, uzņēmējdarbībā to sauc par augļošanu vai finansu biznesu. Finansu biznesā, kā mēs zinām, var būt "kreks, peks, feks" rezultāts, tāds, kāds arī bija priekš Buratino, - bankrots. Bet tā jau ir cita lieta. Es gribētu aicināt deputātus atbalstīt šīs izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet neaizmirsīsim, ka daudz lielāku ļaunumu valsts ekonomiskajai situācijai, valsts sociālajai sistēmai deva tieši juridisko personu aplaupīšana un visu Latvijas pašvaldību aplaupīšana. Tāpēc vien šāda komisija būtu vajadzīga. Neiztirzājot, vai tie bija noguldītāji vai neveiksmīgi finansu darboņi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.191 - lēmumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150. pantu Saeima nolemj:

1. Izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus.

2. Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvniecības principa - pa vienam deputātam no katras frakcijas."

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. (No zāles deputāts P.Apinis: "Induli, Induli, augšā!") Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūgums frakcijām savu pārstāvju vārdus iesniegt Prezidijā nedēļas laikā.

Nākamais. Lēmuma projekts "Par izmaiņām Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumos".

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts, no iesniedzēju puses.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, neliela apspriede mums bija jau tad, kad pirmo reizi veidoja Saeimā šo Nacionālās drošības komisiju. Jau toreiz izskanēja bažas, ka šī komisija ir pārmērīgi liela. Daļa deputātu tomēr tur varbūt tīri pārsteidzīgi pieteicās strādāt. Līdz ar to šādas komisijas normāls, saprātīgs darbs ir stipri apgrūtināts. Šinī sakarībā, it īpaši pēc visām pārmaiņām, saistītām ar dažādu valdības projektu nepieņemšanu un pieņemšanu, ir radies tāds diezgan sarežģīts stāvoklis, jo no tiem 25 deputātiem, kuri tur strādā patlaban vai arī skaitās, ka strādā, tādi kungi kā Ziedonis Čevers, Māris Grīnblats, Ernests Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aivars Guntis Kreituss, Vilis Krištopans un Dainis Turlais jau praktiski strādā valdībā, un es domāju, ka viņu iespējamā darbība šeit ir stipri apgrūtināta. Tagad meklēt atkal astoņus jaunus, kas viņus aizvietos, ir tikpat apgrūtinoši. Un bez tam jau toreiz mēs, daži, kuri izteica savus priekšlikumus, uzskatījām, ka ceturtā daļa no Saeimas... katrs ceturtais deputāts, piedaloties apmaksātās komisiju sēdēs... viņi tomēr nevar strādāt produktīvi. Un tāpēc šis jautājums bija jāapspriež ar dažādām frakcijām. Šoreiz nav runa par kaut kādu pozīciju vai opozīciju. Šis nav tas gadījums, jo, es ceru, daudzas komisijas, arī, piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisija... un arī Nacionālās drošības komisijai nevajadzētu savā darbā aplūkot nekādus īpašus politiskus jautājumus. Un līdz ar to šo projektu, kurš faktiski sastāv no trim daļām (kā jūs redzat, dokumenta nr.209, 210 un 211), atbalstīja deputāti no vairākām frakcijām, kopskaitā no sešām, - kā jūs redzat, ne tikai no LNNK vai "Tçvzemei un Brīvībai", vai "Latvijas ceļa". To atbalstīja arī Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvji, speciālisti tieši šajos jautājumos, - tātad Ziedonis Čevers un Dainis Turlais. Tāpat to atbalstīja arī Tautas saskaņas partijas pārstāvji (Kuprijanovas kundze) un arī no Zemnieku savienības. Tā ka, es domāju, šis priekšlikums būtu atbalstāms. Protams, tā kā viņš vispirms ir tīri konceptuāls un skar dokumentu nr.209, tad var runāt tālāk par turpmāko gaitu. Es piedāvātu konceptuāli atbalstīt šo priekšlikumu un pēc tam spriest par veidu, kā tālāk šī komisija varētu strādāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Pagājušā gada novembrī es tiku ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju, tāpēc gribu šī jautājuma sakarā arī izteikt savu viedokli.

Faktiski, sākdams darbu komisijā kā komisijas priekšsēdētājs, domāju, ka varēju skaidri novērot ļoti noteiktu pretestību, jo acīm redzami daudzi baidījās no tā, ka, ja es kā opozīcijas pārstāvis vadīšu šādu tik nozīmīgu komisiju, tad varētu ļoti daudzas līdz šim pie varas bijušajiem vīriem nevēlamas lietas parādīties atklātībā. Piemēram, tiklīdz komisija sāka ļoti nopietni iepazīties ar pēdējos gados Latvijā radīto daudzo specdienestu darbu, tā it kā nejauši varēja vērot, ka masu informācijas līdzekļos sāka parādīties aizvien asāki un asāki uzbrukumi gan man personīgi, gan Tautas kustībai "Latvijai", frakcijai "Latvijai", apvainojot to visos iespējamajos "grēkos", iztēlojot turpat vai par tautas ienaidnieku. Tiek pārmests jau pat tik tālu, ka, lūk, mēs, frakcija "Latvijai", Zīgerists - kustības priekšsēdētājs un mēs, deputāti, šeit, Saeimā, graujot demokrātiju valstī un vispār, ka mūsu, partijas un vispār deputātu, līdz ar to arī mans personīgais, tā iznāk, kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, galvenais mērķis esot graut Latvijas valsti. Un to mierīgi pie galda Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, apspriežot dažādus jautājumus, nāk tribīnē un paziņo tas pats Dobelis, ka jūs visi pārliecināsities, ka, lūk, frakcijas "Latvijai" deputātu vienīgais mērķis ir graut valsti. Tā ka es šeit ļoti skaidri saredzu šajā šobrīd iesniegtajā projektā par Nacionālās drošības komisijas izmaiņām mērķi atbīdīt opozīcijas, tātad frakcijas "Latvijai", deputātus no darba šādas komisijas vadībā.

Dzirdamas, protams, arī citas runas, ka bezjēdzīgi esot opozīcijas, frakcijas "Latvijai", sagatavotie un iesniegtie likumprojekti un lēmumu projekti, ka tas tikai kavējot Saeimas darbu, ka deputātu jautājumi valdībai arī esot nelietderīgi, tas atkal valdībai un Saeimai tikai kavējot darbu, un šodien izvirzītais priekšlikums - mainīt Nacionālās drošības komisijas sastāvu - līdz ar to būtībā slēpj sevī LNNK revanša tieksmi, tas ir, izmainīt varbūt sākumā Nacionālās drošības komisijas sastāvā, bet pēc tam citās komisijās to vadības sastāvu, tad varbūt tiktu arī līdz Prezidijam, pārvēlētu, teiksim, priekšsēdes biedrus, sekretāra biedru varbūt un tā tālāk, un tā tālāk. Tas viss, protams, tiek maskēts ar skaistām runām, ka nē, nē, te jau nav nekāda runa par pozīciju, opozīciju, par to, ka pārgrupējušies ir politiskie spēki Saeimā, bet es varu pateikt atklāti, ka īstenībā tas tā ir.

Līdz ar to es varētu novērtēt šādu kursu, ja tas tiek tādā veidā virzīts, ka tas ir kurss uz parlamentārās demokrātijas likvidēšanu, jo, ja jau pēkšņi tiek domāts, ka opozīcijas, tas ir, frakcijas "Latvijai", deputāti nevar būt ne Saeimas komisiju vadībā kā priekšsēdētāji, vienalga, vietnieki, biedri vai sekretāri, ne arī Prezidijā vai tamlīdzīgi, tad vispār zūd parlamentārās darbības jēga, tad apzināti tiek saplūdināta kopā izpildvara un likumdevēja vara, lai, kā saka, opozīcijai nav iespēju maisīties pa kājām, saņemt informāciju, kuru opozīcijai nevajadzētu zināt, jo tad taču viņa varēs sāpīgi atkal valdībai iedzelt. Ja šai izpildvarai un likumdevējai varai tādā jaunā izpildījumā pievienosim klāt arī tieslietu varu, kas varbūt sāks pildīt pasūtījumus pēc telefona zvaniem no vadošo politiķu puses, un ja vēl pievienosim klāt ceturtās varas - valsts televīzijas, radio un laikrakstu -zināmu paklausību valdošajām partijām, uzbrukumus tātad televīzijā, laikrakstā "Diena" un citur, tad izveidosies ļoti dīvaina aina, bet tikai jautājums būs tāds: kā sauks tādu valsts iekārtu valstī, kuras nosaukums ir Latvija?

Otrkārt, tāpēc arī radās doma likvidēt Nacionālās drošības komisiju vai, nedaudz to "pierediģējot", vismaz nomainīt komisijas priekšsēdētāju, un ceļš, kā to izdarīt, ir pavisam vienkāršs, - it kā izveido jaunu komisiju, bet tikai citā skaitliskajā sastāvā un tā tālāk. Tad arī tā rezultātā būs jāvēlē jauna komisijas vadība. Šādā rīcībā ir ieinteresēts "Latvijas ceļš", šādā rīcībā ir ieinteresēts LNNK, un es domāju, ka sevišķi nesen par aizsardzības ministru kļuvušais LNNK biedrs Andrejs Krastiņš. Es uzskatu, ka faktiski mūsu valstī šobrīd ir izveidojusies tāda bīstama prakse, ka katrs augsta ranga ierēdnis cenšas veidot savu informācijas dienestu, un tas ne vien, protams, izšķērdē nodokļu maksātāju naudu. Gribu atgādināt arī to, ka tas var sākt radīt noteiktus draudus valsts drošībai.

Atgādināšu, ka Andrejs Krastiņš iepriekšējos gados izcēlās kā dažnedažādu specdienestu radīšanas iniciators, viņš nekad arī nekautrējās uzsvērt, ka darīs visu, lai šie dienesti atrastos faktiski viņa politiskās partijas, LNNK, pārziņā. Tā pirms 5. Saeimas vēlēšanām intervijā 1993. gada 19. februārī "Lauku Avīzē" Andrejs Krastiņš teica, ka esot jau laikus padomāts, ko darīt, ja Saeimas vēlēšanās uzvarētu kreisie radikāļi. Nezinu, kas ar tiem ir domāts, bet Krastiņš saka (citēju): "Mçs esam padomājuši par "íieģelīti", ko, pavelkot ārā no celtnes, visa šī būve sagāzīsies un būs neatjaunojama." Skan vismaz dīvaini, ka valsts amatpersona (toreiz Andrejs Krastiņš bija Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks) plānoja un prātoja, kā sagāzt valsts iestādes būvi, kuras veidošanai pats bija ievēlēts par deputātu parlamentā. Tātad jau tolaik LNNK vadītājam bija tikai viens mērķis - apmierināt pašu varas ambīcijas, pat ja tas prasītu valsts graušanu. Un šeit arī ir tieši tas pats piegājiens - nekā cita, jauna te nav.

Treškārt, protams, iemesls, lai pārveidotu Nacionālās drošības komisiju un līdz ar to panāktu manis atcelšanu no Nacionālās drošības komisijas priekšsēža amata, es domāju, ir arī aktīvā bankas "Baltija" jautājuma izvirzīšana par iemesliem, par tajā ieinteresētajām pusēm, par banku krīzē cietušajiem un ieguvušajiem.

Un, tiklīdz mēs šo jautājumu izvirzījām, tā arī acīmredzot novērtēja, ka, ja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs šajā lietā ir iesaistījies, tas var kļūt ļoti bīstami daudziem nevēlamiem politiskajiem spēkiem. Taču esmu pārliecināts, ka objektīva bankas "Baltija" lietas izmeklēšana tik un tā notiks un ka šodienas sēdes balsojums... Nu lai mani par to pārliecina un arī dod cerības noguldītājiem, jo tiek iecelta bankas "Baltija" izmeklēšanas komisija.

Ceturtkārt. Esmu pārliecināts, ka Nacionālās drošības komisijas uzdevumi ir daudz plašāki nekā tikai interesēšanās par specdienestu darbību vai par banku krīzes cēloņiem. Būtu vēlams atcerēties, ka jēdziens "nacionālā drošība" ir daudz plašāks - tā ir gan reģiona ekoloģiskā drošība, gan cīņa pret organizēto noziedzību, terorismu, ieroču un narkotiku kontrabandu, gan valsts robežu darbības drošības garantēšana, gan amatpersonu darbības likumība un atbilstība valsts interesēm. Tādējādi, pretēji Jura Dobeļa un citu šā lēmuma projekta iesniedzēju domām, es uzskatu, ka iespējas strādāt un risināt dažādus jautājumus šajā komisijā ir ļoti daudzas, ja vien ir kaut mazākā vēlēšanās to darīt. Un tādējādi ir pat ļoti labi, ka Nacionālās drošības komisijā darbojas tik daudz deputātu. Tātad pēc iespējas lielāks deputātu loks varēs iepazīties ar valsts funkcionēšanai svarīgākajām problēmām un kopā ar savām frakcijām šeit, arī ar sēdes tālākajiem balsojumiem, ar vajadzīgajām izmaiņām likumos, ja tās būs nepieciešamas, tieši veidot stabilitāti mūsu valstī.

Manuprāt, varbūt vienīgi būtu lietderīgi atsaukt no komisijas tos deputātus, kuri nav apmeklējuši komisijas sēdes dažādu iemeslu pēc: cits varbūt tiešām ir ievēlēts valdībā un nevar to darīt laika trūkuma dēļ, cits, iespējams, to nevēlas vairs pats savu subjektīvo apsvērumu pēc... Nu tad kāpēc lai mēs neatsauktu šos deputātus un neievēlētu viņu vietā citus? Vai arī, ja kāds izteiks vēlēšanos darboties šajā komisijā, tad šo atsaukto deputātu vietā varētu ievēlēt citus. Piemēram, šeit mēs varētu atsaukt no komisijas Ernestu Jurkānu, kas nav bijis sešās sēdēs no astoņām, Krištopanu, kurš nav bijis septiņās sēdēs no astoņām, un citus.

Likvidējot esošo komisiju sastāvu un samazinot Nacionālās drošības komisijas sastāvu, tiks mazinātas arī šīs komisijas iespējas risināt valstī aktuālus jautājumus. Tiks aizkavēta, es domāju, kamēr visa šī reorganizācija notiks un tā tālāk, arī nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas tālāka izstrāde. Šie dokumenti jau veselu gadu guļ atvilktnēs Nacionālās drošības padomē, bet šāda līmeņa dokumentiem ir jātiek apstiprinātiem Saeimā, un šīs Nacionālās drošības komisijas uzdevums būtu tieši virzīt šos dokumentus tālākai izstrādāšanai, pilnveidošanai un apstiprināšanai sēdē.

Tāpēc es aicinu balsot pret Jura Dobeļa un pārējo deputātu iesniegto lēmuma projektu par izmaiņām Nacionālās drošības komisijā.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi - piecas minūtes.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs tik ļoti mīlam to vēsturisko patiesību un tik ļoti cīnāmies par taisnību, tad arī runāsim ļoti precīzi, ar faktiem. Un es vispār neredzu, kāda bija jēga šinī brīdī atkal satraukties par bankas "Baltija" jautājumiem, jo mēs šodien ar pārliecinošu vairākumu jau nobalsojām par šīs komisijas veidošanu. Kāpēc bija tagad otro reizi par to jārunā - tas laikam tikai oratoram ir zināms.

Otrs. Es saprotu... es dzirdu kārtējo oratora satraukumu par iespējām "pazaudēt krēslu". Es saprotu šo cilvēku, kura dzīvē galvenais ir vienmēr bijis kaut kādā "krēslā iesēsties" un kuru maz kas cits interesē. Nu lai cilvēks uztraucas... tāpēc jau viņam tie nervi ir domāti. Tikai gribētu atgādināt arī to, lai nejauktu šo pozīciju un opozīciju, ka tanī brīdī, kad veidojām šo Nacionālās drošības komisiju un tur tika vēlēts šis priekšsēdētājs, tad Tautas kustība "Latvijai" nebūt nebija opozīcijā; vismaz tik daudz vajadzētu atcerēties, kad pats tika pie tā "krēsla".

Tālāk. Es neredzu nekādu pamatu tam lielajam uztraukumam par šī "krēsla" zaudēšanas iespējām. Mēs taču piedāvājam ļoti humānu variantu. Katra frakcija izvirza vienu pārstāvi un pati komisija vēlēs no jauna savu priekšsēdētāju. Tad, ja šis cilvēks, kā jau te stāstīja par saviem lielajiem darbiem, kādi ir bijuši un vēl būs, ja viņš tiešām ar savu autoritāti ir pierādījis, ka ir bijis cienīgs vadīt šādu komisiju un ļoti kārtīgi un apzinīgi strādājis, un vispār dzīvo tikai tāpēc, lai te viss Latvijā plauktu un zeltu, tad es neredzu pamatu, kāpēc šī komisija viņu otrreiz nevarētu ievēlēt par priekšsēdētāju. Kāpēc tāds liels uztraukums? Un kāpēc vajadzēja jau daudzas nedēļas, pirms vispār šis priekšlikums bija parādījies, sniegt intervijas, ka gatavojas apvērsums pret visu laiku dižāko Latvijas patriotu, no tālās Grieķijas nākušo Odiseju Kostandu, kurš tagad ir ieradies Latvijā, lai iemācītu mūs, latviešus, mīlēt savu dzimteni. Bija intervijas lielākajos Latvijas laikrakstos, un visur tas bija pasniegts, ka tā ir šausmīga afēra, ka dzimtene ir briesmās, ka vienīgais, kas viņu glābs, ir Kostandas kungs un tagad visi nelieši augstākajā valsts varas orgānā, Saeimā, ir gatavi viņu nogāzt. Pats jau viņš, protams, negāzīsies.

Tātad es gribētu atgādināt, ka mums nesen bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde, kur mēs ievēlējām ļoti mierīgu, kārtīgu cilvēku, savas lietas speciālistu Kārli Jūliju Druvu par komisijas priekšsēdētāju aizklātā balsošanā ar lielu pārsvaru, un ka neviens tur neprasīja - pozīcija vai opozīcija, lielākais komisijas vairākums nobalsoja "par", un nebija nekāda satraukuma par to, ka bija jāmaina komisijas vadītājs. Tur gan komisijas vadītājs bija tik solīds, ka savlaicīgi pateica, ka būs ļoti grūti savienot visus savus pienākumus, un pats ieteica sevi pārvēlēt. Šeit, protams, ir drusku citādāk. Šeit ir pavisam citas tieksmes dzīvē.

Liels paldies par šo augsto LNNK novērtējumu! Es nemaz nezināju, ka tik lielas bailes ir parādījušās no LNNK, ka LNNK ir spējīga apvienot visas frakcijas - pozīciju, opozīciju - un organizēt sazvērestību pret vienīgajiem taisnības cīnītājiem šajā Saeimā - pret Tautas kustību "Latvijai" un, protams, pret viņas izcilo, dižo gaišmataino dēlu - Odiseju Kostandu. Nu nekā nevar darīt!

Visinteresantākais beigās ir Krastiņa kungs. Krastiņa kunga nav pat zālē. Viņš šā dokumenta, šo triju dokumentu, radīšanā nav pat piedalījies. Vispār nav bijušas pat nekādas īpašas pārrunas ar viņu, bet tomēr šis Krastiņa kungs tā "patīk" vienam otram, ka gandrīz katrā kvēlajā runā šis uzvārds ir dzirdams, jo acīmredzot kaut kas ir noticis. Es arī apmēram varētu zināt, kas ir noticis, jo gribu atgādināt to varbūt arī vēsturiskajai patiesībai par labu un kādam vēsturiskās patiesības mīlētājam par labu. Atcerieties, ka tad, kad kāds cilvēks, kurš ir salasījis no dažādām grāmatām dažādus faktus gan par Kaligulas zirgiem, gan par romiešu kaujām ar kartāgiešiem...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, jūsu laiks ir beidzies!

J.Dobelis. Oi, ļoti žēl! (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Atļaujiet jums - arī man ir ļoti žēl, - bet izteikt piezīmi, jo ir nekorekti saistīt cilvēka nacionalitāti ar Latvijas valsts neatkarības problēmām. (Starpsauciens no zāles: "Âksts jau drīkst.")

Vairāk runātāju pieteicies par šo jautājumu nav. Lūdzu zvanu!

Lujāna kungs, jūs esat par nākamo jautājumu. Jūs esat precizējis - par Saeimas Nacionālās drošības komisijas atsaukšanu. Tas ir dokuments nr. 210. Mēs pašlaik balsosim par dokumentu nr. 209.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Saeimas lēmumu - grozīt Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus un noteikt, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanas kārtību nosaka īpašs Saeimas lēmums. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātu atsaukšanu".

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošais deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc tādas kvēlas runas no valdošā vairākuma pārstāvja mutes man būs grūti runāt, jo pa atslēgas caurumu es neesmu lūrējis, bet man jau rodas sajūta, ka šiem deputātiem lielākā tieksme ir lūrēt atsevišķās intīmās iestādēs pa atslēgas caurumu. To diemžēl iznāk noklausīties no tribīnes. Bet nu katram ir savs hobijs.

Šeit, protams, var piekrist arī Dobeļa kungam, ka ir jāizskata katrs šis projekts atsevišķi, ka mums ir vienota tāda sadraudzība šeit, ka šeit nav ne opozīcijas, ne pozīcijas, bet mēs visi esam labi draugi, un viss ir kārtībā! Bet, protams, vēsturiskā situācija ir izmainījusies, un tagad, protams, Kostandas kungs no drauga ir kļuvis sava veida ienaidnieks, vairs nav ne partijas biedrs, ne arī bloka biedrs, bet nu tas ir dabisks process. Bet, tā kā es atceros, ka savā laikā Dobeļa kungs parasti kliedza, ka ir liela demokrātija un ka demokrātija ir jāmīl, mēs paskatīsimies šajā reizē, teiksim, to pašu neatkarīgo deputātu tiesības. Kas te iestāsies? Iestājas vienkārši tas, ka neatkarīgo deputātu šajā komisijas sastāvā pēc tam nebūs. Savā laikā Dobeļa kungs skaļāk par visiem kliedza, ka slikti ir "abižot" Eniņa kungu un visus pārējos.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es atvainojos, jūs vēlējāties ļoti konkrēti runāt par deputātu atsaukšanu. Jūs pašlaik sākat diskutēt par citiem jautājumiem...

M.Lujāns. (Runā reizē.) ...Jā, es sapratu. Paldies. Es šajā gadījumā uzskatu, ka es pilnīgi varētu atbalstīt drīzāk Kostandas kungu, ka patiešām ir jāatsauc tie deputāti, kuri nenāk uz sēdēm. Tas, starp citu, ir arī Kārtības rullī noteikts. Es domāju, ka septiņas reizes ir pietiekami... jā, protams, sastāvs jau nebūtu jāmaina, bet attiecīgi šos cilvēkus vajag atsaukt. Pie reizes patiešām būtu patīkami dzirdēt, ka potenciālie ministri, arī mūsu kolēģi, kas nevar nākt, ka viņi patiešām arī uzrakstītu to iesniegumu, ka viņi no šīs komisijas izstājas. Līdz ar to patiešām jautājums tiktu daudz vienkāršāk atrisināts, nekā tagad pilnībā izjaukt komisijas darbību, un tas būs tikai tīrākais politiskais solis, bet, iespējams, ja šodien starpfrakciju grupā ir panākta tāda vienošanās, tad ko tālāk? Uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums, Lujāna kungs! Saeimā nav neatkarīgu deputātu, Saeimā ir pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tāpēc mums ir jābūt ļoti precīziem formulējumos, it īpaši tad, ja runājam par komisiju izveidošanas principiem.

Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī gribētu būt pietiekoši precīzs un, kā vienmēr, pacentīšos runāt arī pietiekoši īsi.

Atcerēsimies to dienu, kad no šīs tribīnes uzstājās Oskars Grīgs. Tā bija diena, kad mēs vispār vēlējām komisijas. Un tajā dienā arī no šīs tribīnes skanēja, ka tāda komisija šādā skaitā - tas ir absurds. Komisija, kurā strādā 25 cilvēki, nevar sanākt kopā tad, kad ir nepieciešams. Un par to arī mēs pārliecinājāmies kaut vai vakar Nacionālās drošības komisijas sēdē, kad vienkārši sēdē nebija kvoruma.

Nākošais, kurš ierosināja, ka nevajag nemaz vēlēt šīs komisijas priekšsēdētāju, ne arī komisijas vadību, biju es, kad uzstājos šajā komisijā, pirms tika ievēlēts komisijas priekšsēdētājs - Kostandas kungs. Un tika ievēlēts jau tikai viena iemesla dēļ. Atcerēsimies, ka pretendents uz šo amatu bija Čevera kungs, bet viņš tika ievēlēts tāpēc, ka bija jāmaksā mesli šai frakcijai par to, ka viņi atbalsta iespējamo valdību. Tāpēc ir jābūt ļoti precīziem.

Nākošais. Runājot par nacionālo drošību un to, ko Kostandas kungs teica šeit no tribīnes, vispirms es gribētu, lai tie deputāti, kuri strādā šajā atbildīgajā komisijā, vismaz iepazītos ar attiecīgajiem likumiem, tāpēc ka šīs komisijas darbs ir noteikts likumos, kuri saucas "Likums par operatīvo darbību", "Likums par valsts drošības iestādēm" utt. Tur ir precīzi noteikta arī šīs komisijas kompetence. Un nevajag jaukt sekas ar cēloņiem! Es lūdzu cienījamos kolēģus tomēr atbalstīt šo lēmuma projektu un visus deputātus, kā tas ir rakstīts arī iesniegumā, atsaukt no šīs komisijas.

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāju pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, mēs balsojam par Saeimas lēmumu - atsaukt no Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātus: Jāni Ādamsonu, Induli Bērziņu, Ziedoni Čeveru, Guntu Gannusu, Oskaru Grīgu, Māri Grīnblatu, Robertu Jurdžu, Ernestu Jurkānu, Jāni Kazāku, Pauli Kļaviņu, Odiseju Kostandu, Andreju Krastiņu, Aivaru Gunti Kreitusu, Vili Krištopanu, Ludmilu Kuprijanovu, Janīnu Kušneri, Modri Lujānu, Andreju Panteļējevu, Paulu Putniņu, Andri Saulīti, Antonu Seikstu, Jāni Straumi, Anatoliju Tuču, Daini Turlo, Elmāru Zelgalvi. Balsojums atbilstoši Kārtības rullim ir slēgts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanas kārtību".

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmumu - izveidot Saeimas Nacionālās drošības komisiju 8 deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu deputātus nedēļas laikā iesniegt savus priekšlikumus par personālijām, kuras iekļaut komisijā.

Nākamais lēmuma projekts "Deklarācija par Latvijas okupāciju".

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Saeima! Pēc šīm kaislībām es centīšos pasniegt jums kaut ko ļoti mierīgu, runājot par "Deklarāciju par Latvijas okupāciju", kura jau sen, sen gaida savu rindu tautas dvēselē. Tā ir vajadzīga tautai kaut vai tāpēc, lai nacionālās pretošanās kustības dalībniekus - mūsu bezgala drosmīgos partizānus - vairs nesauktu par bandītiem. Vēl vairāk! Tā ir vajadzīga pasaulei, lai visa pasaule atkal un atkal dzirdētu, kas noticis ar Latviju. Tur mums ir jāmācās no ebrejiem, kas nepārtraukti to atgādina, lai gan visi to jau zina daudz labāk, nekā zina par Latviju. Šis deklarācijas projekts tika ilgi apspriests, tas ir jau vismaz divus mēnešus vecs. Tas ir tādā ziņā, ka viņš ir divus mēnešus jau klejojis pa frakcijām. Par to ir runāts gan ar pieredzējušiem starptautisko tiesību zinātājiem, gan ar tautu, gan ar frakciju biedriem, tā teikt, no dažādām nometnēm. Esmu dzirdējis tikai pašas idejas pozitīvu atbalstu. Ir gan runāts par to, un dažs saka, ka tur ir par maz pateikts par Latviju. Cits saka, ka nedrīkst pārvērst deklarāciju par grāmatu. Mēs domājam, ka apmēram vienādi ir sadalījušies tie, kuri teica, ka par maz ir pateikts, un tikpat daudz ir apmēram to, kuri domā, ka vajadzētu šai deklarācijai būt īsākai. Bet neesmu sastapis praktiski nevienu, kas principā noliegtu šīs deklarācijas nepieciešamību.

Ka šī deklarācija tiek pasniegta ar zināmu nokavēšanos, tas varbūt arī ir labi, jo mēs bijām ļoti satraukti par to, ka esam ieguvuši neatkarību, un dažā ziņā nikni uz cilvēkiem, uz kuriem vairs nevajadzētu būt nikniem. Šobrīd, manuprāt, ir panākts tāds stāvoklis, ka mēs esam nomierinājušies un varam uz vēstures notikumiem skatīties objektīvi - gan piedodoši, gan saprotoši - un novērtēt, piemēram, Krievijas možos, mūs atbalstošos demokrātiskos spēkus, pateicoties kuriem galu galā, nosaucot tieši Jeļcinu, Kozirevu... pateicoties tieši šiem cilvēkiem, Latvija ieguva neatkarību, jo viņiem bija sākumā vārds, un, kā zinām, lielās pasaules valstis gaidīja šo Krievijas atzīšanu. Tas viss deklarācijā ir pateikts. Un, ja man no labā spārna jeb no nacionālās puses tika pārmests, ka nevajag slavēt tik daudz Krievijas demokrātus, tad savukārt no otra spārna tika pārmests par to, ka nevajag vispār pieminēt šo okupāciju tik asi, lai gan īstenībā tā šajā deklarācijā nav pieminēta asi, bet ir tikai konstatēta kā neapšaubāms fakts. Būtībā te kaislību nav, te ir tikai neapšaubāmu faktu konstatācija, bet konstatēt faktus un darīt tos zināmus pasaulei ir mūsu tautas svēts pienākums, jo mazās tautas nevar uzstāties ar spēku. Mazo tautu vienīgais spēks ir patiesība, patiesība, patiesība. Tātad izmantosim šo mūsu spēku līdz galam un neaizmirsīsim to!

Bez tam es gribu atgādināt vēl to, ka mums ir paredzēts likumprojekts, kas jau ir iesniegts (to iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija), par Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Tas ir būtībā par mūsu varonīgajiem partizāniem pēckara laikā. Šo likumu mēs pilnībā nevarēsim pieņemt, ja nebūs oficiāli pasludināta šī okupācija, būtībā trīs okupāciju fakti. Tātad es lūdzu šo deklarāciju pieņemt šodien šajā Saeimas sēdē un nenosūtīt to uz komisiju, jo uzskatu - un tā uzskata visa mūsu frakcija un tā uzskatīja arī pārstāvji no citām frakcijām -, ka viņa ir pietiekoši izstrādāta, bet, ja ir kaut kāds neliels labojums, tad to var izteikt šajā sēdē un šajā sēdē arī galīgi izlemt par tās pieņemšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Mauliņa kungs, mums ir jāprecizē, ka sēdes laikā nevienā dokumentā mēs labojumus neizdarām, jo tos veic vienīgi Saeimas komisijas. Tas ir vienkārši precizējums sakarā ar jūsu ierosinājumu - sēdē izdarīt labojumus dokumentā.

J.Mauliņš. Paldies par atgādinājumu.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, ilgus gadus es esmu gaidījis, lai no šīs tribīnes es varētu runāt par šo tēmu. Es esmu no tiem, kas ļoti labi zina, ko nozīmē okupācija. Es esmu dzimis 1944.gadā un vācu okupāciju neatceros, bet es atceros sevi un savu māti, kas gaidīja tēvu no krievu gūsta, tāpēc ka viņš bija leģionā un cīnījās arī par Latvijas neatkarību. Mums laimējās, mēs viņu sagaidījām. Pirmo reizi no augstas tribīnes man nācās par šo tēmu runāt Vācijā 1991.gadā kādas vācu zemes parlamentā. Pēdējo reizi es par to runāju nupat janvārī Helsinkos. Man šķiet, ka nav iespējams savādāk uzskatīt to periodu no 1941.gada līdz 1991.gadam kā tikai par okupāciju. Jā, man daudzi varbūt grib oponēt: labprātīga iestāšanās PSRS - viena versija, inkorporācija PSRS - otra versija, okupācija - īstenība. Šeit versiju nav.

Kāpēc es gribētu runāt par okupāciju? Aiziesim vakarā mājās un paskatīsimies spogulī. Visos mūsos ir okupācijas grumbas palikušas sejā. Arī tajos, kuri Latvijā atgriezušies, Latvijai atgūstot neatkarību, no emigrācijas. Arī tās ir okupācijas sekas, ka cilvēki 50 gadus bijuši atrauti no dzimtenes. Un vai tad tās nav okupācijas sekas, ja mēs šodien spriežam, ko darīt ar čekas maisiem? Tas ir okupācijas produkts. Un cik cilvēku ir gājis bojā deportācijās? Arī tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēku ir beiguši savu mūžu psihiatriskajās klīnikās? Tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēku, kam gan neviens politiskais pants nav piespriests, ir kļuvuši par laupītājiem, bandītiem, izvarotājiem un velns zina vēl par kaut ko?

Čeka prata labi strādāt, viņa nesūtīja tikai uz Sibīriju, viņa prata sagandēt cilvēkam mūžu tālā nākotnē. Es atļaujos to teikt, zinādams šo lietu.

Mans aicinājums ne jau pasaulei ir vajadzīgs. Atvainojiet, Mauliņa kungs, okupācijas fakta atzīšana! Pasaulei Latvija, atvainojiet, maz interesē. Jā, būsim skarbi, un tomēr maz. Es to ļoti labi esmu izjutis, jo esmu bijis ļoti daudzās pasaules valstīs un ticies ar ļoti daudzu pasaules valstu politiķiem. Latvija - tas ir kaut kas pirms Krievijas, Latvija - tā ir ļoti ērta tranzītzeme, ja būs gudra valdība. Protams. Latvija - tas ir placdarms, bet Latvija - tā ir mūsu dzimtene. Taču šī dzimtene bija zaudējusi pati sevi, un kāda, atvainojiet, var būt labprātīga iestāšanās tad, kad robežsargu asinis lija, kad viņi centās stāties pretī PSRS armijas lavīnai? Kāda inkorporācija šeit varēja būt, ja Ulmanis pateica: "Es palikšu šeit un jūs palieciet savās vietās!" Ðeit, šķiet, viņš bija paredzējis, ka tā nebūs Latvija, bet ka tā būs vieta, kur vēl šodien mēs meklējam mūsu cienījamā Kārļa Ulmaņa pīšļus. Un palikām savā vietā.

Es nespēju šodien atbalstīt varbūt tik ekstremālas domas, ka kolonisti, jo okupācijas laikā notika arī Latvijas kolonizācija, būtu jāizsūta no Latvijas tā, kā to darīja viņu ideologi - viņu tēvi un vectēvi - ar latviešiem. Šeit nebūs deportācijas, šeit nebūs piespiedu izsūtīšanas, masveidīgas, jo šeit ir civilizēta tauta, un civilizēta tauta ir augstsirdīga tauta. Bet augstsirdīga tauta nedrīkst būt sevi neapzinoša tauta. Apzināsim šodien un pateiksim drosmīgi visai pasaulei, ka mēs bijām okupēti, un pietiek. Un vairāk nekas arī nav jādara. Pasaulei ir jāzina šis fakts. Un pasaule gaida, kad Latvija to pateiks, jo citādi tiešām mūs nesapratīs arī Ziemeļvalstis, kāpēc mēs pēkšņi negribam būt sanitārais kordons bēgļiem. Viņi nesaprot mūsu situāciju, jo nav saprotama situācija, ja valsts nav bijusi okupēta, bet, ja mēs paši to nepasakām, kas to pateiks mūsu vietā? Esam drosmīgi - pasakām to!

Liels paldies kādreiz vienam cienījamam vecam vīram, kurš Maskavā no augstas tribīnes prata pierādīt PSRS parlamentam, ka Latvijai ir jādod brīvība, ka viņa ir bijusi okupēta. Un tad mums varbūt raustīsies roka vai balss, lai šodien paši to pateiktu mūsu valstī mūsu valsts nākotnei. Es aicinu atzīt okupācijas faktu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, četras minūtes vēl ir atlikušas. Vai Endziņa kungs izmantos viņas? Endziņa kungs, jūs izmantosit?

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami atklāt, ka 6.Saeima ir pirmā, kura tagad risinās jautājumu un atzīs, ka Latvija ir bijusi okupēta. Es gribētu atgādināt 1990.gada 4.maiju un 4.maija deklarāciju. Šajā deklarācijā skaidri un gaiši tas jau ir pateikts. Pēc tam gan Augstākā padome, gan 5.Saeima vēl kādos 15 dokumentos to jau ir pateikusi.

Bez tam, ja mēs gribam tā atzīmēt, tad apmēram 50 pasaules valstis nekad netika atzinušas Latvijas okupāciju un uzskatīja, ka Latvija turpina pastāvēt. Pēc mūsu valstiskuma atzīšanas 1991.gada augustā daudzas pasaules valstis nevis noslēdza diplomātiskās attiecības, bet atjaunoja, tātad tas ir vēl viens atzīšanas fakts. Bez tam daudzas pasaules valstis atzīst divpusējās sarunās, vienošanās tos līgumus, kuri bija noslēgti 20.-30.gados ar Latviju, par spēkā esošiem. Arī Eiropas padomes vairākos dokumentos, rezolūcijās nav atzīta Latvijas okupācija kā tāda.

Un vēl, ja mēs tagad esam sākuši diskutēt. Uz šā dokumenta, par kuru mēs tagad spriežam, ir rakstīts, ka tas ir likumprojekts, bet, ja tas ir likumprojekts, tad viņš vispār vispirms bija laikam jānodod komisijām un jāapspriež kā likumprojekts, kaut gan viņš ir nosaukts par deklarāciju. Deputātiem ir izdalīts arī cits - frakcijas"Tçvzemei un Brīvībai" dokuments, kurš saucas "Saeimas memorands". Tāpēc es aicinātu, pirms mēs jautājumu vispār lemjam, vadīties pēc Kārtības ruļļa 136.panta un nodot gan vienu, gan otru komisijām. Tā varētu būt Ārlietu komisija un Juridiskā komisija. Es zinu, ka Ārlietu komisijā jau ir kaudzīte ar dokumentiem, kur tā vai citādi ir atzīta Latvijas okupācija, Latvijas aneksija, un tad, ja pašreiz šajā situācijā mēs no jauna tagad sāksim...

Mēs integrējamies pašreiz gan Eiropā, gan pasaules struktūrās, un šie kontakti turpinās. Savulaik Igaunija iepriekšējā sastāvā pieņēma tādu dokumentu, kaut arī viņiem bija vairāki citi dokumenti, taču rezultātu nav absolūti nekādu. Tas bija vienkārši tikai tāds žests, ko nosūtīja uz Apvienotajām Nācijām, un punkts. Vai ir nepieciešams nepārtraukti mazohistiski sevi pātagot, ka mēs esam okupēti, jā, atzīstiet kā tādu, kā tādu un tādu. Mēs esam jau desmitiem reižu to pateikuši, un vairākums pasaules valstu to arī tādā veidā atzīst. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, kā es sapratu, jūsu priekšlikums ir nodot komisijām? Paldies.

Pirms turpinām darbu, Saeimas Prezidijā ir saņemts sekojošs iesniegums: "Lûdzam turpināt Saeimas 1996.gada 24.janvāra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai." Tālāk seko 10 deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu - turpināt darbu bez pārtraukuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Darbu turpinām bez pārtraukuma.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam, kur ir paredzēta patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas kārtība, ir teikts sekojoši: "Ja celti iebildumi, Saeima lemj (54.p.) par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi". Saeima tātad ir saņēmusi priekšlikumu - nodot komisijām. Tālākas debates pirms šī priekšlikuma izskatīšanas netiek turpinātas. Lūdzu zvanu! Pirms balsojuma ir tiesības runāt vienam - "par", vienam - "pret" vai šo priekšlikumu nodot komisijām. Runāt neviens... Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu nodot šo dokumentu, protams, komisijai, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs dokuments. Mēs, manas paaudzes cilvēki, šo dokumentu esam izjutuši uz savas ādas. Mūs nevajag aģitēt par to, vai ir bijusi Latvija okupēta vai ne. Mēs esam šīs trīs okupācijas pārdzīvojuši uz savas ādas, uz savu vecāku ādas. Uz savu tuvinieku ādas. Tās bija briesmīgas pārbaudes. Mēs tikām mīdīti kājām, pazemoti no visām pusēm. Mūsu kakliem šis fakts vairs nav jāatzīst, tas ir tikai jāapstiprina. Es aicinu nodot komisijām, bet es aicinu izdarīt vēl vienu lietu. Viens ir runāt par šo lietu, otrs - parādīt pasaulei, kā tas īstenībā bija. Jūs iesniegsit papīru, un visi teiks: jā, tur bija okupācija!. Ai, ai, ai, cik šausmīgi slikti! Un cauri. Es ierosinu valdības pasūtījumu, Saeimas pasūtījumu Latvijas kinematogrāfam - izveidot dokumentālu filmu par Latvijas okupāciju, par trim Latvijas okupācijām, par visām briesmām un šausmām, ko latviešu tauta ir pārdzīvojusi, lai šis Šindlera saraksts, kas tagad pasaulē ir ārkārtīgi populārs, būtu arī mums, latviešiem. Lai, kad mēs runājam starptautiskās organizācijās par šo faktu, mēs varam parādīt to nelielā, satriecošas izteiksmes pilnā filmā, parādīt, kas tas bija - Latvijas okupācija - cilvēkiem, veselām paaudzēm. Tāds ir mans ierosinājums - izveidot tādu kino darbu. Lai tas būtu Saeimas un valdības pasūtījums.

Sēdes vadītāja. Vai pret priekšlikumu - nodot komisijām - kāds vēlas runāt? Nav. Tātad balsosim par priekšlikumu - nodot dokumentu nr.208 Saeimas komisijām, cik es sapratu no Endziņa kunga priekšlikuma, par atbildīgo nosakot Ārlietu komisiju. (Starpsaucieni no zāles: "Cilvēktiesību komisiju, Juridisko komisiju...")

Čerāna kungs, par ko jūs? Par kādu jautājumu? Jūs pret? Lūdzu runāt no tribīnes!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Mans ierosinājums - noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi, nosakot atbildīgo komisiju? Tātad zvans ir izskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šā dokumenta nodošanu komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu Juridisko komisiju paziņot, līdz kādam datumam jūs vēlaties saņemt priekšlikumus un labojumus.

J.Mauliņš. Aicinu kolēģus deputātus noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu - 2.februāri.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad 2.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas - Vācijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu". Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums šodien darba kārtībā ir ne tikai Latvijas - Vācijas, bet vēl vesela virkne citu atbalsta grupu apstiprināšanas lēmumu projekti. Diemžēl laikam mēs mēģinām kaut kā turpināt to praksi, kas bija iedibināta iepriekšējā Saeimā, kad ar Saeimas lēmumu atsevišķas atbalsta grupas tika apstiprinātas. Kaut gan jāsaka, ka Kārtības rullis neparedz šādu kārtību, ka šādas atbalsta grupas tiktu apstiprinātas ar Saeimas lēmumu. Šeit gan, protams, tie ir iesniegti kā patstāvīgie priekšlikumi - ar 10 deputātu parakstiem. Bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Ja mēs apstiprinām šīs atbalsta grupas ar Saeimas lēmumu, tādā gadījumā, ja kāds deputāts vēl vēlas tajās iestāties vai no tām izstāties, vajag atkal jaunu Saeimas lēmumu. Tātad tās būs kaut kas līdzīgs pastāvīgām komisijām. Bet Kārtības ruļļa 189.pantā, kurā ir runa par frakciju veidošanu un tamlīdzīgi, ir teikts, ka par to vienkārši paziņo Prezidijam. Un vēl es interesējos, kāda ir pasaules prakse citos parlamentos. Praktiski neviens parlaments... es, atklāti sakot, nevaru nosaukt nevienu parlamentu, kurš to darītu ar savu lēmumu palīdzību. Vienkārši ir tā: deputāti vēlas šādu grupu dibināt, viņi sanāk kopā, izveido šādu grupu un var par šādas grupas izveidošanu paziņot Prezidijam. Prezidijs to pieņem zināšanai. Un šinī sakarībā es aicinu rīkoties arī Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā, ka šī lieta pēc būtības (tātad šie lēmumu projekti) nebūtu apspriežama Saeimā, un aicinu vienkārši Prezidiju pieņemt zināšanai, ka deputātu vēlmes ir, lūk, izveidot šādas atbalsta grupas, un līdz ar to es aicinu izņemt no darba kārtības 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 27.punktu, tas ir, būtībā visas šīs atbalsta grupas, un līdz ar to Saeimas Prezidijs vienkārši to pieņems zināšanai kā informāciju, ka, lūk, tādas ir. Ka ir šīs atbalsta grupas. Kontaktējoties ar citu valstu parlamentiem, sarakstes veidā tas notiek. Un ar to pilnīgi pietiek. Paldies.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstītu Endziņa kungu, domājot par šā jautājuma tīri politisko pusi. Zināma daļa deputātu ir izteikuši vēlēšanos piedalīties vienā vai otrā atbalsta grupā. Bet tad, kad mēs apspriedām jautājumu par Latvijas ārpolitisko koncepciju, pēkšņi Turcija izrādīja milzīgu izbrīnu un tādu ieinteresētību un vaicāja Ārlietu ministrijai, kāpēc Turcija nav pieminēta. Kāpēc ir pieminētas citas valstis, bet ar Turciju tas nav noslēgts, kaut arī mums ar Turciju ir ļoti labas attiecības. Un tas jautājums bija ļoti pamatots.

Un tagad paskatīsimies uz šīm grupām! Es neiebilstu ne pret vienas šīs grupas vajadzību. Ja deputāti ir gribējuši to izveidot, tātad ir bijusi kaut kāda motivācija - vai nu ir bijuši kontakti, vai vēlēšanās speciāli strādāt. Bet ņemiet vērā, ka pēkšņi jebkura cita valsts var uzdot elementāru jautājumu: bet kāpēc ne ar mums?.. Šo jautājumu nevar uzdot tad, ja mēs, deputāti paši, sanākam, izveidojam šīs grupas, ievēlam grupu vadību, informācija tiek apkopota Prezidijā un Ārlietu komisijā, un šīs grupas strādā. Bet, ja Saeima pieņem šādu savu lēmumu, tad tā jau ir zināma, teiksim, parlamenta ārpolitikas izpausme, darbības izpausme, un tad mēs ļoti precīzi norādām uz kaut kādām mūsu vēlmēm ar vieniem sadarboties, bet ar otriem - nesadarboties. No šā viedokļa, man liekas, būtu pilnīgi loģiski - jo, starp citu, arī pagājušajā Saeimā bija dažas grupas, kuras šeit nebija apstiprinātas, bet tās tāpat darbojās, un pret to nekādu iebildumu nevienam nebija un nevarēja būt, - ka, tā kā šīs grupas cilvēki jau tagad ir zināmi, ir zināms, kurš ir kurā grupā, vienkārši kāds no šiem cilvēkiem uzņemtos iniciatīvu - pirms kāda starpbrīža uzaicinātu visu grupu sapulcēties, ievēlētu vadību, paziņotu par to Prezidijam, paziņotu par to Ārlietu komisijai, un šī grupa varētu mierīgi strādāt. Tādā veidā nekas netraucētu šo grupu darboties. Tajā pašā laikā mēs paši neradītu sev sarežģījumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šajā sēdē mūsu darba kārtībā ir apmēram 20 šādu jautājumu izskatīšana. Es saprotu, ka tas ir tikai sākums, jo pasaulē ir vēl apmēram 150 neatkarīgu valstu un vēl man nezināms skaits teritoriju, kas uz šādu statusu pretendē. Es pats esmu izteicis dažiem saviem kolēģiem priekšlikumu - dibināt atbalsta grupu ar Gambiju un ar Tobago kā senām latviešu zemēm. Pagaidām viņi domā, jo daži nav atbildējuši. Saka, ka varbūt vēl labāk būtu sadarboties ar Bruneju un Singapūru kā bagātākām valstīm, no draudzības ar kurām varētu Latvijai šobrīd atlēkt lielāks labums. Bet katrā ziņā šādu grupu skaits varētu palielināties. Man arī, kā jaunam un nepieredzējušam deputātam, bija problēma - ja Kārtības rullis neparedz šādu grupu dibināšanu un apstiprināšanu Saeimā, kāpēc mēs to šodien darām? Protams, tā jau saka - parlaments var visu ko darīt. Piemēram, Anglijā pagājušajā gadsimtā bija tāds izslavēts izteiciens, ka Anglijas parlaments var visu, tikai nevar pārvērst vīrieti par sievieti un otrādi. Es gribētu teikt, ka mūsu Saeima ir vēl varenāka, jo mūsu rindās ir deputāts Kalnbērzs. Tā ka, protams, to var darīt. Bet es domāju, ka ne visu, ko var darīt, vajadzētu darīt. Es arī domāju, ka tā ir mūsu simpātiju lieta, mūsu atbalsta lieta. Un, lai tas nebūtu kaut kā galīgi stihiski, tad tiešām reģistrācijas kārtība šeit būtu pati labākā. Bet, kā es sapratu arī no konsultācijām ar pieredzējušākiem deputātiem, šādu grupu dibināšanai ir mērķis konsultēties, satikties, nodibināt sakarus - vai nu tiešus, vai rakstiskus, vai vēl kādus - ar šo attiecīgo valstu parlamentiem, parlamentu deputātiem, attiecīgām grupām. Šajā sakarībā man nav skaidrs, ar ko grib nodibināt sakarus tie, kas grib dibināt Čečenijas un Tibetas atbalsta grupas. Es ļoti saprotu, ka šīs Čečenijas un Tibetas problēmas šobrīd ir ļoti svarīgas, visiem mums sāpīgas. Es domāju, daudziem pasaulē gribētos šos jautājumus noregulēt, un nav brīnums, ka arī mūsu parlamentāriešiem gribētos to izdarīt. Bet es domāju, ka šīs atbalsta grupas... vai nevarētu tās pielīdzināt un saukt tāpat kā tās... tās ir acīmredzot cita rakstura, un tās ir ļaužu kopas, kas grib dot kādu savu ieguldījumu šo jautājumu regulēšanai un risināšanai. Un priekšlikumus. Un es pats labprāt gribētu varbūt piedalīties, ja man ienāktu prātā kāda laba, spīdoša ideja. Taču es domāju, ka diez vai mums vajadzētu šodien akceptēt tādā veidā, pielīdzinot tās neatkarīgām un pasaulē atzītām valstīm. Es domāju, ka mūsu attiecības ar Krieviju un Ķīnu ir pietiekami sarežģītas. Mums jau ir bijuši visādi tādi nepatīkami gadījumi, ka, teiksim, vispirms mēs pieņemam Taivanas ģenerālkonsulu, pēc tam mēs skrūvējam no viņa ofisa durvīm plāksni nost un no viņa mašīnas diplomātiskos numurus, un tā tālāk. Tāpēc vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt par šīm grupām un šo formu. Aicinu šos divus jautājumus iesniegt Saeimas komisijām - paskatīties, kādā veidā šie jautājumi būtu risināmi.

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, tas ir jauns priekšlikums par diviem punktiem - par darba kārtības 17. un 18. punktu.

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 135.pantā ir sacīts, ka, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms, un iekavās ir norādīts 54.pants. Tātad viens var runāt "par", viens - "pret". Es ierosināju, ka Saeimā visi šie lēmumu projekti, to skaitā arī tie divi, par kuriem runāja Bišera kungs, nav apspriežami. Tā ir vienkārši informācija, ko apkopo Ārlietu komisija, Prezidijs, un cauri.

Un vēl - informācijai. Ja jau tā tas izskan... Es tikko biju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pastāvīgās komisijas sēdē Vīnē, kur Moldāvijas delegācijas vadītājs izteica asu protestu par dažu... Krievijas deputātu grupas izteikto atbalstu Piedņestras Republikas neatkarībai, un tad šis jautājums tika, tā teikt, noņemts nost tieši ar tādu motivāciju, ka tas nav Valsts Domes, Krievijas Valsts Domes, viedoklis, tā nav šādu lēmumu pieņēmusi. Ka tas ir deputātu grupas. Un tāpat arī mūsu deputāti... atsevišķi deputāti vai deputātu grupa var izteikt savu viedokli, bet katrā gadījumā, ja tas ir lēmums, tas jau ir augstākā likumdevēja lēmums, un tieši tāpēc es arī aicinu, tā teikt, noņemt tos nost. Un cauri. Vienkārši informācijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo mums Saeimā ir simts deputātu un pasaulē ir pietiekami daudz valstu un pietiekami daudz parlamentu, un tik tiešām ir ļoti demokrātiski, ja ir šī iniciatīva veidot šīs atbalsta grupas, un, ja mēs šodien izskatām četrpadsmit, tad nākotnē, bez šaubām, mums ir... varbūt radīsies gan Dānijas, ar ko mums ir cieši sakari, gan Zviedrijas, gan arī citu valstu... Bet tā ir deputātu iniciatīva. Saeimā Saeimas darbu organizē Prezidijs, un es aicinu atbalstīt šajā gadījumā Endziņa kungu tajā aspektā, ka deputātu iniciatīvu principā pieņem zināšanai Saeimas Prezidijs. Grupas pirmā sēde jeb, teiksim, šīs grupas statutēšanās notiek, ievēlot, teiksim, grupas vadītāju jeb iniciatīvas grupas vadītāju, un tālāk praktiski šī grupa atbilstoši savām vēlmēm organizē savu darbu, tātad Prezidijs lemj par iespējām nodrošināt tās darbību šeit, Saeimā, un visu to, kas ir saistīts ar tās aktivitātēm. Bet tas, ka mums praktiski veidojas situācija, ka katrs jauns deputāts, kurš vēlētos tādu vai citādu apstākļu dēļ izstāties no grupas vai iestāties šajā grupā, būtu jāapstiprina Saeimā, mums vienkārši sarežģītu Saeimas sēdes darbu, un tas nozīmētu, ka mums būtu jābalso par ļoti daudzām šādām izmaiņām, jo tik tiešām dažas grupas ir ļoti lielas, dažas ir mazas. Aicinu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Amerika kungs, man jums jāizsaka aizrādījums - "par" runā viens, un "pret" runā viens. Vai kāds vēlas runāt pret Endziņa kunga priekšlikumu? Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas jāsaka, ka par katras šīs parlamentārās grupas izveidošanu mēs balsosim atsevišķi, jo, pirms nav izskatīts viens jautājums, nevar pāriet pie nākamā. Un, otrkārt, arī tāpēc, ka darba kārtībā tie neseko viens pēc otra. Tāpēc lūdzu kolēģus: esiet uzmanīgi! Tā kā mums par diviem punktiem - par 17. un 18. punktu - ir divi priekšlikumi (viens - atlikt apspriešanu pēc būtības, otrs - nodot komisijām), tad tur būs divi balsojumi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par darba kārtības 12. jautājumu - lēmuma projektu "Par Saeimas deputātu Latvijas - Vācijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu". Balsojums būs par priekšlikumu neizskatīt to pēc būtības. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Balsojums par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Balsojums par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas -Lielbritānijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais - par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Polijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Francijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Par darba kārtības 17. jautājumu ir divi priekšlikumi - viens ir par neizskatīšanu pēc būtības, bet otrs ir par nodošanu komisijām. Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 135. pantam vispirms balsosim par neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 8. Ir pieņemts priekšlikums par neizskatīšanu pēc būtības.

Par darba kārtības 18. jautājumu tieši tāpat ir divi priekšlikumi. Vispirms balsosim par neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Darba kārtības 19. jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas - Portugāles parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu". Balsosim par neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Ukrainas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Uzbekistānas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Itālijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Krievijas partnerattiecību parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas nacionālās grupas apstiprināšanu Starpparlamentu savienībā". Dokuments nr. 229. Vai par šo Saeimas lēmumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu: 1) apstiprināt Saeimas deputātu Latvijas nacionālo grupu Starpparlamentu savienībā šādā sastāvā: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Ivars Ķezbers, Aristids Lambergs, Leonards Teniss, Māris Vītols, Juris Zaķis; 2) par nacionālās grupas vadītāju apstiprināt Ilgu Kreitusi.

Atvainojos kolēģiem. Ir saņemts dokuments nr. 229A, kur ir papildinājums: "Lûdzu iekļaut mani Saeimas deputātu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā. Deputāts Juris Kaksītis." Tātad tas ir papildinājums - pie jau nolasītā sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šādu lēmuma projektu, pievienojot Juri Kaksīti nosaukto deputātu sastāvam. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 10, Saeimas lēmums ir pieņemts.

Tālāk. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas - Dienvidkorejas (Korejas Republikas) parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu" neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas memoranda projekts "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju". Juris Vidiņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Var piekrist Endziņa kungam, ka okupācijas faktu mēs zinām visi un ka tas ir skanējis ļoti daudz un visur, arī 4. maija Neatkarības deklarācijā. Tomēr nav atsevišķa dokumenta, ka mēs, Latvijas tautas priekšstāvji, izteiktu savu attieksmi pret to un to dokumentētu. Nekur tas tomēr nav fiksēts. Un varbūt šajās dienās okupācijas fakta kā tāda atzīšana būtu tas svarīgākais ne tāpēc, ka tāds dokuments ir ļoti nepieciešams, daudz svarīgāk mums ir izvērtēt un rādīt ceļus, kā mēs varētu atbrīvoties no šā okupācijas fakta sekām, tas ir, kādā veidā mēs varētu veikt dekolonizāciju. Tādēļ frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iesniedza savu memorandu, kurš tapa noraidīts 5.Saeimā, un cienītais Mauliņa kungs... ar viņa vārdiem runājot, tas bijis "òegramotnij, slabij". Un ka viņi, tas ir, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti, "ìeistvujut kak provokatori". Ka mēs jebkuru ideju, to skaitā nacionālo ideju, pārvēršot par nacionālistisku un nacistu ideju. Bet cienījamais Mauliņa kungs, 5.Saeima nepieņēma to tādēļ, ka viņi vienkārši nebija pēc tās politiskās situācijas nobrieduši šim svarīgajam aktam! Un ja mēs tagad... Endziņa kungs jau minēja, ka Igaunijas parlaments to jau ir atzinis... tad mēs varam tikai atzīt to, ka iepriekšējā Saeima nebija spējīga uz šādu soli, ka tai nepietika drosmes šim solim. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina no šiem diviem dokumentiem - no Mauliņa gara lidojuma, Deklarācijas par Latvijas okupāciju, un no mūsu izstrādātā dokumenta - memoranda par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju... nodot Juridiskajai komisijai, bet ar noteikumu, ka to izskata arī pārējās komisijas, to skaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam, kurā ir runa par patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas kārtību, ir saņemts priekšlikums dokumentu nodot Saeimas komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad dokuments tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju.

Juridiskās komisijas pārstāvi lūdzu paziņot, līdz kuram laikam var iesniegt priekšlikumus, labojumus, papildinājumus.

J.Mauliņš. Cienījamie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējā gadījumā - es lūdzu noteikt, ka līdz 2.februārim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 2.februāris.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātu Latvijas-Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu", neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu:

1) atsaukt no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas Valdi Birkavu un Vili Krištopanu;

2) apstiprināt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā Jāni Ādamsonu un Jāni Bunkšu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Pirms reģistrācijas - paziņojums. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Sakarā ar to, ka šīs sēdes dēļ izjuka Eiropas lietu komisijas sēde, kas bija paredzēta šodien, pulksten 16.00, lūdzu Eiropas lietu komisijas dalībniekus deputātus burtiski uz vienu minūti sanākt šeit pat pie tribīnes tūlīt pēc sēdes beigām un nolemt par nākamo sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūgums tomēr izvēlēties citu telpu. Sēžu zālē komisijas sēdes nedrīkst sasaukt.

K.Čerāns. Tas nebija aicinājums sasaukt komisijas sēdi, bet... nu labi, mēs varam sapulcēties arī Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Labi. Paziņojumam vārds Aivaram Kreitusam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram.

A. G. Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir lūgums Budžeta un finansu komisijas locekļiem sanākt kaut vai šeit pat, Dzeltenajā zālītē, uz 5 minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Zālē lūdzu nesasaukt! Ā, Dzeltenajā zālē... Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Sēde vēl nav beigusies, tāpēc lūdzu žurnālistus iziet ārā no deputātu vietām zālē!

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Vladilens Dozorcevs...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Māris Gailis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Ervids Grinovskis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Janīna Kušnere...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Ivars Ķezbers...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

I.Daudišs.

Aristids Lambergs,

Andrejs Panteļējevs,

Juris Sinka...

Sēdes vadītāja. Nav.

I.Daudišs.

Dainis Turlais.

Sēdes vadītāja. Nav.

I.Daudišs.

Gundars Valdmanis.

Sēdes vadītāja. Dainis Turlais ir zālē.

24.janvāra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 25.janvārī, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (1.lasījums) (Steidzams)

(Turpinājums)

(48. un 195. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 1.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (2.lasījums)

(48. un 195. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 2.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Spānijas

Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem

ar autotransportu" (1.lasījums) (Steidzams)

(43. un 196. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 2.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Spānijas

Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem

ar autotransportu" (2.lasījums)

(43. un 196. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 3.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību"

(1.lasījums) (Steidzams)

(154. un 198. dok.)

Ziņo - dep. V.Birkavs - 3.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

ekonomisko. tehnisko un ar to saistīto palīdzību"

(2.lasījums)

(154. un 198. dok.)

Ziņo - dep. V.Birkavs - 4.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo

bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās

operācijās" (1.lasījums) (Steidzams)

(137. un 197. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 5.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo

bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās

operācijās" (2.lasījums)

(137. un 197. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 6.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par autoceļiem""

(1.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)

(54. un 199. dok.)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 7.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

aizsardzību"" (1.lasījums) (Steidzams)

(136. un 238. dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 7.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

aizsardzību"" (2.lasījums)

(136. un 238. dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas

komisijas, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes

cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu

iesniegtos bankas sanācijas projektus, izveidošanu"

(191. dok.)

Ziņo - dep. O.Kostanda - 8.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 17.lpp.

Lēmuma projekts "Par izmaiņām Saeimas pastāvīgo

komisiju izveidošanas noteikumos"

(209. dok.)

Debates - dep. J.Dobelis - 19.lpp.

- dep. O.Kostanda - 20.lpp.

- dep. J.Dobelis - 24.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās

drošības komisijas deputātu atsaukšanu"

(210. dok.)

Debates - dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 28.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās drošības

komisijas izveidošanas kārtību"

(211. un 211.-a dok.) - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Deklarācija par Latvijas

okupāciju"

(208. dok.)

Ziņo - dep. J.Mauliņš - 30.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 32.lpp.

- dep. A.Endziņš - 34.lpp.

- dep. O.Dunkers - 36.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 36.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Vācijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(217. un 217.-a dok.) - 37.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 38.lpp.

- dep. I.Bišers - 39.lpp.

- dep. A.Endziņš - 41.lpp.

- dep. A.Ameriks - 41.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(218. dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Lielbritānijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(219. un 219.-a dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Polijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(220. un 220.-a dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Francijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(221. un 221.-a dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Čečenijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(222. dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Tibetas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(223. un 258.dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Portugāles parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(224. dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Ukrainas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(225. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Uzbekistānas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(226. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Itālijas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(227., 227.-a un 258. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Krievijas partnerattiecību parlamentārās

atbalsta grupas apstiprināšanu"

(228. un 258. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

nacionālās grupas apstiprināšanu Starpparlamentu

savienībā"

(229., 229.-a un 265. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Dienvidkorejas (Korejas Republikas)

parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu"

(231., 258. un 265. dok.) - 45.lpp.

Saeimas memoranda projekts "Saeimas

memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju

un kolonizāciju"

(234. dok.)

Priekšlikums - dep. J.Mauliņš - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu Latvijas

un Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas

apstiprināšanu"

(240. dok.) - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par izmaiņām Baltijas

asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā"

(252. dok.) - 46.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Čerāns - 47.lpp.

- dep. A.Kreituss - 47.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 48.lpp.