Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.februāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums ir jāizskata tie dokumenti, kas ir ienākuši sakarā ar izmaiņām darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis dokumentu nr.390-a. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi Saeimai lēmuma projektu par balsošanas kārtību Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanās. Ir priekšlikums iekļaut viņu darba kārtībā kā 13.punktu, tas ir, pirms mēs sākam vēlēšanas, izskatīt ievēlēšanas mehānisma kārtību, ko ir ierosinājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es zinu, ka Prezidija rīcībā ir deputātu parakstīts iesniegums par šī jautājuma neizskatīšanu šodien vispār, tas ir...

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, Kaksīša kungs, es atvainojos, jo tad, kad es jūs pieteicu tribīnē, tanī brīdī man pasniedza šo dokumentu. Tātad deputātiem jāskata dokuments... tam pagaidām nav numura tādā veidā, kā tas parasti tiek skatīts cauri. Tātad: "Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu, ierosinām izslēgt no Saeimas 22.februāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu." Piecu deputātu paraksti. "Par"? "Pret"? Neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - izslēgt šodien no darba kārtības jautājumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 11, atturas - 3. Lēmums pieņemts, tātad svītrojam no darba kārtības 13. jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu lēmuma projektu: "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Antonu Seikstu Pilsonības likuma izpildes komisijā." Mēs viņu varam iekļaut kā... Ir priekšlikums - iekļaut kā darba kārtības 16.jautājumu pie amatpersonām, tātad pēc lēmuma projekta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses ievēlēšanu. Iebildumu nav.

Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 22.februāra sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā pēc 15.punkta... tagad tas būtu pēc 16.punkta, iekļaut sekojošus lēmumu projektus, kuri pašlaik tiek kopēti un tiks deputātiem izdalīti. Lai gan jums uz rokas to vēl nav, bet es jums tos nolasīšu, jo tās ir izmaiņas darba kārtībā. Tie ir: par deputāta Ernesta Jurkāna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, par deputāta Ērika Kažas atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, par deputāta Alfreda Čepāņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas, par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, par deputāta Ērika Kažas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā, par deputāta Alfreda Čepāņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Kopā tie ir astoņi dokumenti, un atsaukšana, kā jūs zināt, ir aizklāta, bet ievēlēšana - atklāta. Ja deputātiem nav iebildumu, tad šos astoņus lēmumu projektus par deputātu atsaukšanu un ievēlēšanu komisijās mēs varam iekļaut pēc 16.darba kārtības jautājuma, pēc tam, kad tiks izskatīta Antona Seiksta ievēlēšana Pilsonības likuma izpildes komisijā, ja līdz tam laikam visiem deputātiem tiks izdalīti šie dokumenti uz rokas.

Prezidijs vairāk dokumentu par izmaiņām darba kārtībā nav saņēmis. Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kalviņa, Lamberga. Seiles un Tabūna iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Gribu aicināt atbalstīt šos mūsu likuma grozījumus un pateikšu arī motivāciju. Pirms dažām dienām atnācu kājām speciāli ceļa posmu no Prezidenta pils galvenajiem vārtiem līdz Saeimas ēkas ieejai. Pastaiga ilga nepilnas 5 minūtes, kopā tas bija 400 soļu. 400 parasti soļi. Nē, patiesībā nē! Katrā ziņā vismaz ne kura katra cilvēka un katrā ziņā ne politiķa, jo politiķim tas var nozīmēt arī to, ka tevi pa ceļam aptur un uzrunā cilvēki - pensionāri, invalīdi, daudzbērnu mātes, bezdarbnieki, slimnieki - un arī tādi cilvēki, kas pat nezina, no kādiem līdzekļiem lai samaksā par savu mirušo tuvinieku bērēm. Tie parasti ir 400 soļi kopā ar tautu. 400 soļi politiķiem, kuriem Latvijā faktiski mums ir tikai viens pienākums - palīdzēt cilvēkiem. Un nesen es redzēju arī to, kā atvērās Prezidenta pils vārti un uz iepriekšējo sēdi brauca šurp mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš ne jau kājām mēro parasti un arī citos gadījumos, kad dodas šurp, uz Saeimu, šos 400 soļus, viņš brauc savā automobilī, savā mersedesā, savu miesassargu ielenkumā, un tā viņš pabrauc garām, novērsis acis no cilvēkiem, kas stāv uz ielas, stāv šeit pat pie Saeimas, kas prasa atdot zārka naudu, kā to mēs redzējām šeit arī šorīt, ar šiem plakātiem, kas prasa efektīvi valstī rīkoties, lai atgūtu zaudētos noguldījumus bankā "Baltija", un tā tālāk. To viņš neredz, jo šo 400 soļu vietā kopā ar tautu Guntis Ulmanis ir iemīļojis labāk nepilnas minūtes braucienu savā Prezidenta 69 728 latu vērtajā pelēkajā mersedesā, kura iegādi, kas varbūt dažam labam mums šeit, zālē, ir piemirsusies, es to atgādināšu, 1993.gadā diezgan mistiski, diezgan "kosmētiski" pieskaitīja Saeimas budžeta grozījumiem, tātad nevis pie Prezidenta izdevumiem, bet pie Saeimas izdevumiem. Nu tas tā.

1993.gada 13.novembrī Ulmanis par to izteicās: "Pensijas, apkure, nē, tur nav skaistu variantu! Tie ir smagi jautājumi, un vispār gribas tikt no tā visa vaļā. Viens pasaka ko labu, otrs, trešais, un, ja pieņem labo vien, sāk likties, ka tavā mazajā pasaulītē viss ir kārtībā, vairs neredzi pensionārus, cik nu vienīgi pa mašīnas logu. Taču var jau braukt garām. Jā, tā var jau braukt garām un tā arī brauc garām, un brauks garām." Tas ir Gunta Ulmaņa teiktā oriģinālcitāts, ko es šeit citēju. Īstenībā šie vārdi būtu jāatkārto vairākkārt, lai vispār varētu aptvert viņa grūti pārspējamo iedomību iet pretim trūkumam un nabadzībai. Vairāk nekā vienreiz šos vārdus vajadzētu dzirdēt arī tāpēc, lai spētu novērtēt viņa politiskās izpratnes trūkumu. 400 soļu šķir Prezidenta pili no Saeimas ēkas vai nepilnas minūtes brauciens mersedesā ar tumšajiem logiem. Gribētos salīdzināt: jā, laikam trūkst tikai aizkariņu kā vecajos, labajos Brežņeva laikos - logi ciet, acis ciet, mutes ciet, sirdis aizvērtas. Nu kāda mums tur daļa par tautu, mans vārds ir Ulmanis. Jā, viņa vārds ir Ulmanis, taču diemžēl tikai Guntis Ulmanis, nevis Kārlis Ulmanis. Kārlim Ulmanim pastaigāšanās pa Rīgas ielām vai braucieni pa lauku sētām un draudzīga aprunāšanās ar cilvēkiem bija dabiska un parasta lieta, tā bija gandrīz vai ikdienas parādība, tas bija cits Prezidents, tas tiešām bija tautas Prezidents. Bet Guntim Ulmanim acīmredzot tikai viena lieta šķiet dabiska un parasta - viņa ikdiena, un tā ir naudas tērēšana no valsts nodokļu maksātāju maka. Un mēs nedomājam, ka arī pēc tam, kad viņam nāksies šo amatu tagad atstāt, būtu jāturpina tērēt šī tautas - nodokļu maksātāju nauda, lai līdz viņa pēdējām dienām uzturētu viņa augsto, iecerēto, iemīļoto dzīves līmeni. Tātad tas ir faktiski Prezidents, kurš uz cilvēku rēķina dzīvo apmēram tikpat vērienīgi kā savā laikā daudzi vareni karaļi. Nu ne velti viņam tagad ir sava pils, kurā viņš atrodas. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc kustības "Latvijai" deputāti ierosina Prezidenta finansiālo privilēģiju svītrošanu, lai pēc tam lemtu, kā šīs summas sadalīt. Varbūt visracionālāk to būtu sadalīt veco ļaužu pansionātiem, bāreņu namiem, invalīdu biedrībām, tāpēc mēs ierosinām vairākas lietas.

Pirmkārt, svītrot Valsts prezidenta šo apbrīnojami īpatnējā veidā noteikto pensiju. Kāds kritērijs, kāds pamatojums ir ņemt, piemēram, šo desmitkārtīgo apmēru, kāpēc ne 15, kāpēc ne 25, 18 vai 35? Kas tas par atskaites punktu? Tāpēc mēs piedāvājam vismaz skaidri un noteikti valstī šo pirmās kategorijas ierēdņa algu. Ja varbūt grib strīdēties par to, ka tā ir par augstu vai vēl citādi, teiksim, tad par to var lemt, bet katrā ziņā tas ir skaidrs, noteikts kritērijs, kas ir pieņemts, kas ir spēkā Latvijas valstī, kas ir attiecināms uz cilvēkiem.

Otrkārt, mēs piedāvājam svītrot valsts apmaksātas automašīnas piešķiršanu Prezidentam pēc tam, kad viņš ir atstājis savu posteni pēc viņa atkārtotas neievēlēšanas.

Treškārt, svītrot valsts apmaksāta sekretāra piešķiršanu Prezidentam.

Ceturtkārt, svītrot valsts apmaksāta dzīvokļa piešķiršanu Prezidentam pēc viņa neievēlēšanas, pēc amata atstāšanas. Tāpat arī vajadzētu jau tuvākajā laikā sagatavot atsevišķu likumprojektu - grozījumus apstiprinātajā budžetā, un to mēs arī darīsim visā drīzumā, lai samazinātu šobrīd amatā esošā Valsts prezidenta kopējos izdevumus vismaz uz pusi. Tas, šie izdevumi, attiecas uz viņa bezjēdzīgajiem un dārgajiem ārzemju ceļojumiem. Kad, piemēram, mūsu kaimiņvalsts, tādas pašas nelielas valsts, Igaunijas Valsts prezidents dodas ārzemju vizītēs, visa pasaule ar cieņu un apbrīnu ieklausās šīs nelielās valsts lielā valstsvīra vārdos. Bet nu mūsu Prezidenta - Gunta Ulmaņa - ārzemju braucienu sakarībā. Viņš faktiski - atcerēsimies kaut vai dažus piemērus - pārvērš darba braucienus, kur vajadzētu strādāt latviešu tautas, visu šeit dzīvojošo cilvēku labā, par tādu zināmu paceļošanu bez kādiem konkrētiem rezultātiem pēc tam. Atcerēsimies kaut vai ceļojumu uz Ķīnu ar 100 cilvēku svītu. Un, protams, tas bija grandiozi, es domāju, ka pat pašā Ķīnā ļoti daudziem šīs lielās valsts iedzīvotājiem radās priekšstats, ka Ķīnā ir ieradies kādas citas valsts prezidents, kuras teritorija ir vēl lielāka nekā pati Ķīna, un to apliecināja šī milzīgā delegācija. Tātad tas liecina, ka šeit ir atbraucies tiešām lielas, lielas valsts vīrs.

Rezultātu maz, bet vēl drūmāks šo ārzemju braucienu sakarībā ir sekojošais. Būdams ārzemēs, Guntis Ulmanis faktiski ir arī izturējies nevis kā Latvijas Prezidents, bet, vajadzētu teikt tā, kā svešu varu prezidents ar rezidenci Rīgā. Jā, varbūt kāds ir sašutis, bet es paskaidrošu, kāpēc es esmu pārliecināts par šiem vārdiem. Es grasos to pamatot un saku to diezgan kategoriski. Pagājušā gada 18.decembrī Guntis Ulmanis pienāca klāt kādam no kustības "Latvijai" frakcijas deputātiem un teica: "Es Vācijā runāju ar kancleru Kolu, un Kols izteicās, ka Zīgerists nedrīkstot būt valdībā. Ja mums izdotos to panākt, tad no Vācijas mēs saņemsim investīcijas." Apmēram tāda bija Prezidenta teiktā doma pēc būtības un satura. Un rezultātu, protams, valdības sastādīšanas laikā mēs zinām, bet šeit tomēr ir jāpaskatās, vai šāda rīcība, kā rīkojās pagājušajā gadā valdības veidošanas periodā, tas, kā rīkojās Guntis Ulmanis, vai tā ir Valsts prezidenta cienīga rīcība.

Bezmaz te būtu jāiztēlojas, ka pēc sarunas ar Kolu Ulmanis gandrīz vai paklausīgi sasit papēžus un saka: "Protams, Bundeskanclera kungs, tiks izpildīts!" Jautājums jau šeit nav par to, vai Zīgerists bija vai nebija valdībā, būs vai nebūs, tāpat arī viņa persona šeit nav svarīga, taču svarīgs ir tas, kādā veidā emocionāli Guntis Ulmanis uztver šādus padomus no ārvalstīm un kā cenšas tos realizēt. Atkal jāsaka tas, ka šeit Valsts prezidents vienkārši ignorē tautas demokrātiski pausto gribu, tātad pilda svešus norādījumus.

Nezinu, vai pēc nacionālā sociālisma sabrukuma Latvijā un pēc padomju impērijas sagruvuma pasaules vēsturē vispār var atrast kaut kur šādu līdzīgu gadījumu. Iznāk, ka mūsu valsti - Latviju - kāda lielvalsts var sākt dancināt pēc sava prāta. Vēl vairāk - tāda lielvalsts, kas mums ar Molotova-Ribentropa paktu jau sagādāja pirms pusgadsimta tik daudz nelaimju.

Vēl. Domāju, ka mums jāpārskata šis likums par Prezidenta nodrošināšanu pēc amata atstāšanas arī tāpēc, ka šobrīd mēs esam ieguvuši valstī Prezidentu, kurš pēc dažiem mēnešiem, protams, tāds vairs nebūs, bet kurš ir tikai dāļājis dažnedažādus solījumus un nevienu no tiem nav pildījis.

Piemēram, 1993.gada septembrī, kā informē laikraksts "Diena" 14.septembrī, Ulmanis pēc sarunas ar Aleksandru Raņņihu - Krievijas vēstnieku Latvijā - paziņoja, ka 1993. gada rudenī apmeklēšot lielākās latviešu nometinājuma vietas Krievijā. Lieli vārdi, ļoti skaisti un vajadzīgi, bet tie izrādījās ziepju burbuļi. Līdz šai dienai Prezidents Guntis Ulmanis savu solījumu nav pildījis.

Klausoties vai lasot Ulmaņa runas un intervijas, neviļus brīžiem pārņem kauns. Tā viņš, piemēram, ir centies notēlot interesi par to, ka grib pārvest mūsu Latvijas lielā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa mirstīgās atliekas uz Latviju, bet pēc tam, kad viņam, konkrēti pēc šīs Saeimas vēlēšanām, piedāvājām plānu, ka mēs esam lokalizējuši, kur šī vieta ir, piedāvājām kopīgi turpināt meklējumus, tad atbilde līdz šim brīdim ir klusēšana. Tas liecina, ka nekādas intereses par Kārļa Ulmaņa mirstīgo atlieku atrašanu Turkmenbašī pilsētā Turkmēnijā un pārvešanu uz Latviju Guntim Ulmanim nav.

Tad vēl. Par pārvaldes aparātu. Ja jau šobrīd viņš tik daudz tērē šos līdzekļus, tad kāpēc mēs gribam arī vēl pēc tam, līdz mūža galam, piešķirt šim Prezidentam dažnedažādas ērtības? Kā gan citādi, kārtējo reizi uz tautas rēķina. Taču atcerēsimies un paskatīsimies kaut vai tagad, ka viens no visneefektīvākajiem pārvaldes aparātiem ir bezjēdzīgi uzpūstā Prezidenta Kanceleja ar vairāk nekā 50 darbiniekiem. 1994.gada pirmajā pusgadā darba algās vien tika izmaksāti 35 000 latu. Pārrēķinot šī summa atbilst 1000 pensionāru mēneša pensijām. 1000 pensionāru tātad atsver vēl amatā esošā prezidenta svītas - viņa galma - uzturēšanu.

Otrs piemērs - Jūrmalas rezidence, kas laikam tagad mums būs jāsaglabā kā tāds pieticīgs mājoklītis Prezidentam arī pēc viņa pilnvaru atstādināšanas. Protams, villa, kas tika būvēta Kosiginam, padomju lielvalsts dižvīram, gana laba šķiet arī tagad Latvijas Prezidentam. Nezinu, kā viņš vispār šobrīd tur var uzturēties? Laikam jau viņam ir vienalga, ka tikai pils, ka tikai grezni apartamenti, vienalga, kas tur būtu dzīvojis, pat ja tur būtu dzīvojis nez kāds pasaules tirāns, kaut vai Etiopijas masu slepkava Mengistu Haile Mariams vai kāds cits diktators, ja tik Ulmanis varētu šādā pilī tikt iekšā un dzīvot, arī tā būtu gana laba.

Ja kāds prasa jautājumu par Prezidenta precīzajiem izdevumiem, saņemtās atbildes ir ļoti izvairīgas. Kaut vai tā pati maksa par Prezidenta grezno mersedesu. Atcerēsimies, kā jau teicu sākumā, ka tas tika attiecināts uz Saeimas budžeta grozījumiem, nevis uz Prezidenta izdevumiem. Oficiāli Prezidentam par 1994.gadu, piemēram, pienācās 321 000 latu. Oficiāli, bet tomēr, cik var redzēt, šī summa nebija pietiekami apmierinoša. Atkārtoti un atkārtoti nāca klajā runas, ka Valsts prezidenta Kanceleja ar šiem rēķiniem piedevām vēl bombardē izpildvaru.

Tad vēl daži vārdi par tā saucamo Maikapara namu - Laventa kunga Ulmaņa rezidenci, kurā kādu laiku ar lielu prieku dzīvoja Guntis Ulmanis. Par šīs greznās ēkas īri valsts maksāja 5010 USD mēnesī. Mūsu iedzīvotājs, pensionārs, nespēj samaksāt mēnesī par savu dzīvokli kaut vai tos pašus 25-30 vai 35 latus. Mierīgi mēs varam maksāt par viena cilvēka uzturēšanu 5010 USD mēnesī. Šodien, protams, daži cilvēki, valstsvīri, ir priecīgi, ka Lavents sēž cietumā un nevar atklāti neko pateikt par to laiku. Vēl pavisam nesenā pagātnē Ulmani ar Laventu saistīja diezgan sirsnīga draudzība. Tik sirsnīga, ka Ulmanis Laventam nepamatotu uzbrukumu dēļ ņēma viņu savā paspārnē un uz Laventa māju pat aizkomandēja Prezidenta apsardzi. Šodien mūsu Prezidents izliekas, it kā viņš Laventu nekad nebūtu saticis. Jā, varbūt, ja es būtu Gunta Ulmaņa vietā, arī man no tikšanās ar Laventa kungu tagad būtu bailes pēc visa tā, kas viņu starpā ir bijis.

Visbeidzot nobeigumā. Es domāju, ka Guntis Ulmanis ir izrādījis arī lielu necieņu pret Saeimas deputātiem. Paskatīsimies kaut vai dažus citātus. Par tautas vēlēto Saeimu Guntis Ulmanis kādā sakarībā reiz izteica šādu vērtējumu: "Viņi nav nedz tiesīgi, nedz spējīgi. Bez aktīvas rīcības es nepalikšu!" Tikšanās reizē ar Latvijas pašvaldību vadītājiem Prezidents publiski izteica neizpratni par Saeimas darbu. Un tā tālāk. Bet atcerēsimies, ka Ulmanis ir cilvēks, kuru ievēlēja tieši nespējīgākā, kā viņš saka, un netiesiskā Saeima. Un arī nākošo Prezidentu ievēlēs tieši šī, kā viņš saka, netiesīgā un nespējīgā Saeima. Bet tauta mūs ir atzinusi gan par tiesīgiem, gan par spējīgiem rīkoties. Es aicinu un gribu izteikt vēlēšanos, ka būtu svētīgi, ja šīs Saeimas sasaukuma lielākās partijas vistuvākajā laikā varētu vienoties par jaunu un piemērotu Valsts prezidentu. Nav šaubu, ka šajā procesā nāksies pārvarēt zināmas pretišķības, bet vismaz spersim šodien kopīgi pirmo soli. Pievienojieties mūsu balsojumiem pret nodokļu līdzekļu izšķiešanu Valsts prezidenta ērtību uzturēšanai, mūsu piedāvātajiem likuma grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Kiršteina kungs, jūs pats pasakiet, vai runāsit kā deputāts vai kā ministrs! Man jums jājautā. Jūs frakcijai neesat pilno nosaukumu uzrakstījis, tāpēc es jautāju.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es ar lielu uzmanību noklausījos izcilā bankas "Baltija" reanimatora Kostandas kunga spīdošo runu, es pat nedaudz pārdomāju. Man īsti nav skaidrs, kāpēc Zīgerista - šī kārkluvācieša - partijas deputāti pārsvarā cenšas uzbrukt neatkarīgai valstij un viņas institūcijām. Vai tā ir sīku blēžu kaut kāda vēlēšanās ieriebt vai tā ir arī neizglītotu cilvēku neizpratne par to, kas ir Latvijas valsts un kas ir šīs valsts institūcijas? (No zāles deputāts O.Kostanda: "Tu esi idiots, Kirštein!") No kā es dzirdu to?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāti, sasaukšanās sēžu zālē nav atļauta!

A.Kiršteins. Es atkārtoju: kāds ir Zīgerista - šī kārkluvācieša - partijas mērķis, iesniedzot šos priekšlikumus? Es gribu atgādināt šeit visiem deputātiem, ka Valsts prezidents pārstāv valsti starptautiski. Prezidenti nāk un aiziet, bet šis amats paliek. Tāpat kā katrai valstij ir sava pārstāvniecība. Un uzbrukums Prezidenta institūcijai - tā ir vispirms uzbrukšana neatkarīgas valsts institūcijām. (Starpsauciens no zāles: "Guntis nav institūcija!") To labi zina šeit daži cilvēki. Daži to neizprot.

Vai daudz var ietaupīt uz valsts prestiža rēķina, uz valsts institūtu, uz valsts svētku, uz dažādu valsts simbolu rēķina? Es gribu šeit atgādināt, ka Kostandas kungs savā laikā, pirms 5.Saeimas vēlēšanām, LNNK valdes sēdē nāca klajā ar oriģinālu priekšlikumu - ietaupīt tautas naudu un likvidēt Zemessardzi. Vai bija tā, Kostandas kungs? Un aizvietot to ar aizsargiem. Tas bija ļoti pārdomāts priekšlikums. Varētu vēl papildināt, kā es jau teicu: likvidēsim arī Bruņotos spēkus, jo Bruņotie spēki taču vieni paši nevar aizstāvēt Latvijas neatkarību. Bet kur ir problēma, Mauliņa kungs, ar Zemessardzi un Bruņotajiem spēkiem? Zemessardze traucē, Mauliņa kungs, jums īstenot jūsu mērķu sasniegšanu...

Sēdes vadītāja. Frakcijas "Latvijai" deputāti, es zinu, ka Kārtības rullī ir atļauti izsaucieni no zāles, bet jūs nevarat uz katru teikumu tādā gadījumā, tas ir...

A.Kiršteins. Tā ir atbilde. Es vienkārši pieminēju.

Sēdes vadītāja. Es izslēgšu mikrofonu. Es brīdinu abas puses.

A.Kiršteins. Vai Valsts prezidenta institūcijas kaut kādā mērā reducēšana sekmēs ārzemju ieguldījumus Latvijā? Kā jau es teicu, mēs, protams, varam atcelt visu šeit. Atcelsim valsts svētkus, atcelsim karogus, bet tad ieviesīsim kritēriju. Man ir tāds priekšlikums: godājamie deputāti, noņemsim likumu! Kamēr visiem Latvijas iedzīvotājiem nav tik sārti un apaļi vaidziņi kā Saulīša kungam un Kostandas kungam, (Smiekli zālē.) tikmēr nekādus valsts svētkus nesvinēsim turpmāk.

Es varētu atgādināt vēl dažus šīs kārkluvācieša partijas ieteiktos priekšlikumus jeb apmelojumus: Prezidenta pilī ir zelta krāni, apzeltītas lustras no Austrumiem, mersedess, kas maksā pusmiljonu USD utt. Tātad visi šie paziņojumi ir meli no pirmā līdz pēdējam. Tur nav ne zelta krānu, ne mersedesa, kas maksā pusmiljonu. Es domāju, ka šo priekšlikumu iesniedzēji to ļoti labi zina. Es vispār ierosinu šo iesniegumu, protams, noraidīt, lai tas paliek uz šo Latvijas ienaidnieku un ārzemju aģentu sirdsapziņas.

Beigās es gribu tikai piebilst tiem, kuri to galīgi nav izpratuši, ka valsts sekretārs, tas ir, Prezidenta sekretārs, kas ir paredzēts pašreiz, nav domāts tikai, lai būtu šajā darbalaikā, pašreizējo pienākumu pildīšanas laikā, bet Valsts prezidentam šis saraksts turpinās vēl daudzus gadus pēc viņa Prezidenta funkciju, darbības izbeigšanās. Valsts prezidenti visās valstīs tiek iesaistīti starptautisko uzdevumu veikšanā vēl vairākus gadus pēc viņu darbības beigām, un tāpēc šis sekretārs ir pilnīgi nepieciešams. Šim sekretāram ir jākārto gan viņa arhīvi, gan dokumenti, un šī darbība var ilgt gadu desmitiem, kā mēs to redzam citās valstīs.

Tāpēc es vēlreiz atgādinu deputātiem, ka šādu priekšlikumu iesniegšana ir zemiska. Tā ir vērsta pret Latvijas valsts neatkarību, un es gribu, lai tā paliek uz šo iesniedzēju sirdsapziņas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, es atļaušos izteikt jums piezīmi par to, ka jūs deputātus nosaucāt par ārzemju aģentiem un bez tiesas lēmuma secinājāt, ka viņi tādi ir. (Zālē aplausi.)

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai).

Godājamie kolēģi! Šī tēma ir ļoti aktuāla, un viedokļi dalās. Bet es gribu turpināt Kostandas kunga viedokli - mūsu frakcijas viedokli, tik tiešām mēģināt vēl un vēlreiz pamatot, ka šo privilēģiju, kādas tiek izvirzītas Valsts prezidentam, tādos apstākļos, kādos dzīvo mūsu tauta, tiešām ir par daudz. Un tas neveicina mūsu valsts reprezentāciju, - drīzāk mēs reprezentējam valsti tā, kā jau minēja ar saviem ļoti spilgtajiem un trāpīgajiem piemēriem Kostandas kungs.

Es tikai gribu atgādināt, ka neviens nespiež Valsts prezidentu kļūt par Valsts prezidentu un uzņemties tādas mokas. Ja viņš uzskata, ka būt par Valsts prezidentu ir tādas milzīgas ciešanas, ka viņam vēlāk ir jāsaņem tādi atvieglojumi un kompensācijas, es tam galīgi nevaru pievienoties. Prezidenti pilnīgi brīvprātīgi izvirza savas kandidatūras, un es vēl neesmu redzējis tādu cilvēku, kas tāds atteiktos būt. Visi vēlas būt un to dara, un tas ir apsveicams process, un tās nav nekādas ciešanas vai kaut kāds klaušu darbs, par kuru vēlāk visu dzīvi ir jāsaņem nesamērīgi liels atalgojums. Un mēs runājam par kaut kādu godu un par goda izpratni materiālajās vērtībās. Es jau sen esmu ievērojis, ka Kiršteinam viss labais ir saistīts tikai ar naudu un vienīgi ar naudu. Es varu teikt, drusciņ jāpasaka - gods ir arī morāles kategorija, ko ne vienmēr var nopirkt par naudu, Kiršteina kungs! Es ceru un cīnīšos par tādu Latviju, kur arī būs vērtības, kuras nav pakļautas pirkšanai un pārdošanai.

Es gribu vēl atgādināt, ka attiecībā uz to godu un sirdsapziņu ir ļoti jāsargājas, jo mēs zinām, kā komunistu laikos iznāca ar to godu un sirdsapziņu, un, vēl jo vairāk, es varu paredzēt, kā mums iznāks ar tādu pirktu - caur privilēģijām - godu un sirdsapziņu.

Valsts prezidents nav tikai persona un nav tikai privilēģija. Valsts prezidents ir morāla kategorija, kas reprezentē nāciju. Viņam ir jābūt kopā ar tiem, kurus viņš reprezentē, nevis... kā trāpīgi Kostandas kungs analizēja un stāstīja, Valsts prezidents ir attālinājies no tautas.

Šajā gadījumā es gribu atgādināt viena klasiķa darbu, tas ir Vilis Plūdonis, un viņam ir ļoti spilgts darbs "Divi pasaules". Šajā darbā viņš trāpīgi pasaka to situāciju, kāda bija izveidojusies 19.gadsimta beigās. Man liekas, ka tieši šī situācija šodien izveidojas Latvijā, mēs Latvijā redzam, kā veidojas šīs "divi pasaules", "divi Latvijas". Viena - Latvija, kuru augsti politiķi sauc par reņģu ēdāju, "lumpenu", maznodrošināto un dažādu latviešu pasauli, bet otru pasauli mēs redzam tādu, kuru reprezentē ar pilīm, spožiem limuzīniem, reprezentācijām, šampaniešiem un visu pārējo. Es arī šajā sakarā gribu pievienoties Kostandas kungam un pateikt, ka mēs redzam tikai vienas pasaules pārstāvi - šīs dārgās reprezentācijas, bagāto cilvēku - Prezidentu, pārstāvi, bet mēs neredzam to pārstāvi, kas pārstāvētu to otru pasauli, tos reņģu ēdājus, tos "lumpenus", tos pensionārus, tos noplukušos cilvēkus, varbūt arī to tūkstoti, kas varbūt bada nāvē šogad nomira dēļ nepietiekama uztura. Kas viņus pārstāvēs? Mīļie kolēģi, jūs šeit esat ievēlēti no tiem reņģu ēdājiem, no tiem "lumpeniem"! Arī jūs, Kiršteina kungs, - par jums arī balsoja šie cilvēki, kurus jūs tā nīstat tikai tāpēc, ka viņi ir nabadzīgi un viņiem trūkst līdzekļu. Tas ir pārāk ciniski, lai uz to neatbildētu. Mēs jau neprasām daudz. Mēs tikai sakām, ka Prezidentam nevajag piešķirt mūža pensiju tikai par to, ka viņš trīs gadus ir pildījis amatu. Kur tad paliek medmāsas, ātrās palīdzības šoferi, pastnieki? Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, un vēl. Šie cilvēki visu dzīvi ir kalpojuši Latvijai, strādājuši, ieguldījuši savu veselību, dzīvi. Viņi nemaz neprasa īpašu atalgojumu. Viņi ir lepni par to, ka viņi ir dzīvojuši Latvijā un spējuši strādāt šai skaistajai zemei, ko mēs visi saucam par Latviju. Mēs esam par to, lai anulētu privilēģijas attiecībā uz dienesta automašīnu. Nu vai jūs gribat ņirgāties par tautu, ka Prezidents aiziet no savu pilnvaru laika un turpina pa Rīgu braukāt ar ģerboni rotātu sešsimto mersedesu? Jūs to gribat panākt? Atcelt sekretāra piešķiršanu pēc aiziešanas no amata. Tas arī neprasa nekādas privilēģijas, - ja vēl ņemam vērā, ka sekretāra alga ir 150 latu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir pilnīgi nepamatoti. Prezidentam, kuru mīl tauta, nav vajadzīga kaut kāda sekretāre vai starpnieki, viņš var tieši vērsties pie tautas, uzrunāt to, un, kā mēs redzam kaut vai pēc Gorbačova piemēra, ja viņu mīl un viņam ir sekotāji, viņš var nodibināt fondu. Cilvēks, kas ir darījis tautai labu, nekad mūžā neies bojā bada nāvē, viņu tauta pēc pirmā lūguma apbērs ar līdzekļiem. Kā spilgtāko piemēru varētu minēt Raimondu Paulu. Vai viņam ir vajadzīga automašīna, sekretāre vai apmaksāts dzīvoklis? Nē. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņa koncertos laukos zāles ir pārpildītas un viņam nav vajadzīgas šīs privilēģijas, viņu patiesi mīl tauta par to, ka viņš tautai māk sacerēt tādas dziesmas, kādas tauta vēlas dzirdēt.

Apmaksāta dzīvokļa privilēģijas... Nu, ja mēs apmaksāsim saviem ierēdņiem privilēģijas, tad viņi dzīvos pilīs un šīs pilis mums būs jāapmaksā - tajā situācijā, kad divas trešdaļas cilvēku knapi, knapi spēj savilkt galus ar galiem kopā. Es domāju, ka tas viss ir pilnīgi nepieņemami un tā ir ņirgāšanās, ņirgāšanās par deputātiem. Un man ir kauns, ka 5. Saeima pieņēma šādu lēmumu, es arī toreiz balsoju "pret". Es gribu atgādināt, ka arī Demokrātiskās partijas pārstāvji stingri iestājās pret to. Es to uzskatu kā 5. Saeimas deputātu kauna traipu, un vēl es gribu teikt, ka arī man ir kauns par Valsts prezidentu, kurš parakstīja šo likumu un līdz ar to viņš arī pieņēma šīs privilēģijas. Es vismaz savā sirdī klusībā cerēju, ka viņš šīs privilēģijas nepieņems un, kā pieklājas Valsts prezidentam, vismaz pēdējā brīdī noraidīs šīs privilēģijas.

Es tikai gribu atgādināt divus piemērus no pasaules prakses, no mūsu tuvāko kaimiņu prakses, - tā varētu teikt. Viens no viņiem, ko visi ļoti labi pazīst, ir Lehs Valensa - Dancigas kuģu būvētavas elektriķis. Ko viņš paziņoja tautai, kad zaudēja vēlēšanās? Viņš paziņoja, ka viņš atgriezīsies savā dzimtajā kuģu būvētavā un strādās par elektriķi. Lūk, kāds skaists, cildens piemērs! Palūkosimies tālāk. Ir viens politiķis, prezidents, ko ir atzinusi visa Eiropa, un šo politiķi sauc Vāclavs Havels. Havelam arī tika piedāvāts dzīvoklis, viņam arī tika teikti šie argumenti: jūs esat bijis politiķis disidents, jums ir daudz ienaidnieku, vai jūs negribat pārvākties apsargātā greznā pilī? Havels pārdomāja un teica: "Vai jūs patiešām domājat, ka es būtu ar mieru dzīvot labāk par savu tautu, kurai iet grūti?" Ðis cilvēks nemaz neiedomājās - nemaz neiedomājās, - ka viņš varētu būt kaut kā nošķirts no tautas, jo katram godīgam cilvēkam nav lielāka soda kā būt nošķirtam no savas tautas. Un to jūs varat uzprasīt jebkuram patriotam, kam jādzīvo trimdā. Šie cilvēki pēc 50 gadu prombūtnes pieliek visas pūles, atdod savus īpašumus, lai atgrieztos Latvijā, lai būtu kopā ar savu tautu. Un tad daudzi politiķi vēl nekaunīgi saka: bet tas taču nemaz nav tik daudz! Ir daudz. Ir daudz - šajā situācijā, kad cilvēkiem minimālā iztika ir 30 latu pensija, kad cilvēkam pēc visu maksājumu veikšanas paliek 15-20 santīmi dienā, lai atrisinātu visas savas problēmas, un kad cilvēki iet uz Centrāltirgu tikai tādēļ, lai paskatītos uz produktiem, jo viņiem nav līdzekļu, lai tos iegādātos. Un jūs te visi nekaunīgi sēžat un skatāties. Es domāju, ka nu šeit ir galējā robeža, kur tālāk nevar iet. Cilvēki pēc manas uzstāšanās "Panorāmā" zvana, saka un lūdz... un es ceru, ka 6. Saeima ir daudz kvalitatīvāka un šeit ir ievēlēti, kā Krisberga kungs teica, tik tiešām simts labākie un, es ceru, arī godīgākie cilvēki.

Un vēl. Protams, šajā situācijā varētu minēt daudzas lietas, bet, manuprāt, nav pieņemama tā doma, ka viss, ko saka opozīcija, ir slikti. Es domāju, ka tas nav pilnīgi pieņemams demokrātiskajam procesam, un es arī gribētu citēt, ka Ulmaņa kungs ir vērsies pret opozīciju kā filozofiski politisku jēdzienu. Un viņš ir 1994. gada 3. janvārī... viņš pilnā nopietnībā teica: ja partija pret partiju meklē opozīciju, tad Prezidentam ir jāieņem tāda vieta, kas opozīciju izslēdz. Ko nozīmē - izslēdz opozīciju? Mēs gadus 50 visi cīnījāmies, mēs gājām barikādēs, mēs apliecinājām savu gribu. Par ko mēs cīnījāmies? Par komunistiskās partijas monopoldarbību? Nē. Mēs cīnījāmies par to, lai valstī būtu opozīcija, lai viņa strādātu, lai viņas balss būtu skaidra un lai visi varētu sadzirdēt viņas balsi. Lūk, ir tā opozīcija! Tad kāpēc visi negrib viņā ieklausīties, novēršas no viņas? Mīļie draugi, novēršanās un necieņas izrādīšana pret opozīciju ir pļauka demokrātijai. Visi diktatori, visi tirāni, kā Kostandas kungs te minēja, sāk ar vieglu pļauku un demokrātijas, opozīcijas aprāšanu. Sāk ar opozīcijas mutes aizbāšanu - un ar ko tas beidzas? Tas beidzas ar to, ar ko tas beidzās Vācijā 1933.-1934. gadā, un tas beidzas ar to, ar ko tas beidzās Krievijā 1917. gadā.

Un tāpēc es domāju, ka Valsts prezidentam vajadzētu saprast, kā tie cilvēki dzīvo, un tieši šīs privilēģijas viņu tuvinātu ar tautu, un tad viņam, gatavojoties nākamajai Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai, nebūtu jālieto tādi izteicieni, kā: es nemīlu zaudēt. Ko nozīmē - "es nemīlu zaudēt"? Mums ir jāprasa kaut kas cits, mums ir jāsaka nevis "es nemīlu zaudēt", bet mums ir jāprasa - ko es varu izdarīt šai Latvijai, neprasot par to nekādas īpašas privilēģijas? Ir tikai viena privilēģija - agrāk par visiem celties un sākt darbu, un otra privilēģija - beigt par visiem vēlāk darbu un tā parādīt sevi savai tautai, savai valstij. Tas ir morāls gandarījums - būt kopā ar tautu. Un tāpēc es domāju, ka nemaz nav nosodāms tas, ka mēs tik asi iestājamies par šo privilēģiju anulēšanu, jo visa tauta šodien dzīvo grūtos laikos, tos mēs apzīmējam par pārejas laikiem, tādējādi pasludinot, ka tie nebūs mūžīgi laiki. Bet, lai tas tā būtu un lai cilvēki varētu izturēt šos pārejas laikus, mums jābūt kopā ar cilvēkiem, mums jābūt visiem kopā, vienotiem vienai Latvijai, nevis "divi Latvijās", kur vieni svin šampanieša svētkus, bet otriem jāiet jūrā bojā, cīnoties par tām pašām reņģēm, kuras tad varētu lietot trūcīgie cilvēki. Es domāju, ka arī šī Saeima iestājas par vienotu Latviju, kur tauta un valdība ir vienota, un tāpēc arī valdībai, politiķiem un arī Valsts prezidentam ir jāsadala arī praktiskās... jānes arī visas tās grūtības un ciešanas, ko nes šī tauta. Un šos divus piemērus - par Vāclavu Havelu un Lehu Valensu - es minēju, un es domāju, ka Latvijas prestižs sākas šeit, Latvijā, Latvijas prestižs sākas ar to, kā mēs dzīvojam, kā mūsu valstsvīri dzīvo, un ar Potjomkina sādžas reprezentācijām Rietumos neviens nekad nav spējis aizmālēt patiesību, bet tikai izsaucis vienīgi ironisku smīnu.

Godājamie deputāti, es jūs lūdzu noraidīt šīs privilēģijas, un parādīsim, ka Saeima ir Saeima un tā ir cienīga savas tautas izvēle! Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs atkal risinām 5. Saeimas problēmas, bet man, kā, teiksim, pēdējās rindās sēdošam, daļēji nav patīkami klausīties, kā pastalās tērptie tautieši tagad lamājas savā starpā un dala Valsts prezidenta nabaga grašus. Jo es, protams, atkal sēdēju un tā domāju - kas notiks? Tagad beigsies... iespējams, ka vasarā viņu nepārvēlēs, un tagad mēs viņam visu noņemsim. Un tagad, teiksim, Ulmaņa kungs, iespējams, vai cits kāds Valsts prezidents - jo mēs izskatām jautājumu par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu vispār, - stāvēs Centrāltirgū un piedāvās tautai "spirtiku", kā parasti mēdz teikt LNNK, vodku un ko tur vēl... cigaretes, un Dobeļa kungs, noķēris vienu kārtējo, iepriekšējo Prezidentu, stieps viņu projām uz Municipālo policiju. Protams, tas varbūt izskatās nedaudz specifiski, tāda doma, bet, tā kā tomēr laikam būtu jāskatās, kā es vēlreiz saku, jautājums par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu... Tad jau tomēr vajadzēja kustībai "Latvija" uzrakstīt par... teiksim, par Gunta Ulmaņa darbības nodrošināšanu. Šo jautājumu mēs izskatām. Jo citādi, es domāju, kas notiks, ja, teiksim, rīt opozīcija nāks pie varas vai arī, teiksim, kustība "Latvijai" izvirzīs savu Valsts prezidenta kandidatūru un viņš kļūs par Valsts prezidentu? Kas tad būs jādara tanī gadījumā? Nu, protams, var piedāvāt tā, kā jau piedāvāja, - ka ievēlēsim Raimondu Paulu. Viņam varēs nedot ne algu, ne mašīnu, ne apsardzi, bet viņš par savu naudu pats, teiksim, pelnīs savu atalgojumu un pie reizes varbūt vēl maksās Saeimai par to, ka viņam tur ir tiesības pastrādāt.... Tāda tīri normāla pašfinansēšanās.

Un tādēļ es tomēr piedāvāju padomāt nopietnāk. Protams, es pat varētu teikt, ka varbūt šis jautājums ir jānovirza uz komisiju, jo šinī gadījumā es varētu teikt... nepiekrist Saulīša kungam, mēs jau pagaidām nepieņemam jautājumu par Valsts prezidenta atalgojuma sistēmu, mēs to novirzām uz komisiju, kurā tiks apspriests šis jautājums.

Tāpat, iespējams, būtu arī vienreiz jābeidz glorificēt, kā arī Tautas kustība "Latvijai" to cenšas darīt, to Ulmaņa dzimtu, jo rīt, iespējams, būs Zemgalu dzimta, vēl kāda dzimta, kas atkal tur būs, un atkal mēs diskutēsim par dzimtām, nevis par valsts prezidentiem. Jo arī iepriekšējais Ulmanis ar lielu kautrību diemžēl nekad nav izcēlies; protams, to mēs cenšamies aizmirst, bet tad, kad viņš braukāja pa Latviju, viņš brauca ar četrām mašīnām, arī tanī laikā. Tā ka šā principa pāreja uz viņa brāļadēlu ir pavisam normāla.

Un tādēļ mums ir iespējams... Tā ir vēsturiskā realitāte, ka mums jāspriež par to, cik mašīnu ir Valsts prezidentam vai bijušajiem valsts prezidentiem. Tāpat visi labi atceras, kā viens... nu to arī žurnālos var palasīt... kā iepriekšējais Valsts prezidenta kungs... kaut jau arī tas vēl ir jautājums, viņa statusa sauciens... jo viņš pēc būtības atlaida 4. Saeimu un netika ievēlēts par Valsts prezidentu, viņš to paņēma tīri tā... dvēseliskā kārtā. Tā ka šeit arī vēl ir nākamā nianse, lai Ulmani pirmo varētu saukt par Valsts prezidentu legālā situācijā. Tā atkal ir diskusija, un varbūt patiešām šinī gadījumā būtu pat jānosūta šis "Latvijai" piedāvājums uz kādu no Saeimas komisijām, lai beidzot reāli izspriestu to situāciju, un, protams, man būtu vienīgais lūgums...Un, tā kā tomēr budžetu mēs esam apstiprinājuši, tad paaugstināt jau Ulmaņa kungam pensiju nevarēs, jo citādi Šķēles kungs aizies prom no amata. Tad vismaz šinī gadījumā saglabājas tas, ka būs normāla diskusija komisijā, un varbūt patiešām, ja nu tur atradīsies tādi lieki līdzekļi, ko varētu ieekonomēt, - nu, bet, protams, tādā cerībā, ka pēc tam Prezidents nestāvēs uz ielas ar cepuri rokās... jo citādi es nevaru iedomāties, kas pēc tam gribēs kļūt par Valsts prezidentu. Un diskusija būtu vajadzīga, un iespējams, šis būtu jānosūta, un tad attiecīgi kāda no komisijām to jautājumu izanalizētu un dotu varbūt arī vēsturisko aspektu, un tad mēs varētu labāk saprast, vai ir vajadzīgs paaugstinājums - vai ir vajadzīgas četras mašīnas vai pieci apsargi - vai arī nav vajadzīgs. Un varbūt patiešām valstī būs jāievieš pašfinansēšanās, ka attiecībā uz Valsts prezidenta amatu mēs organizēsim konkursu. Teiksim, vairāksolīšanā vai mazāksolīšanā ieņems šo amatu...

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Par mūsu Valsts prezidentu Gunti Ulmani man sākotnēji bija ļoti labas domas. Apmēram divus vai divarpus mēnešus pēc viņa ievēlēšanas bija tikšanās Rakstnieku savienībā, un jāsaka, ka tur viņš parādīja sevi no labās puses tik ļoti, ka... nebija neviens liela mēroga darbinieks bijis pie mums Rakstnieku savienībā un atstājis tik labu iespaidu. Es runāju tur gan ar bijušajiem interfrontistiem, kas tur arī bija klāt, gan ar maniem domubiedriem, un visi atzina, ka Ulmanim var dot piecinieku par viņa uzstāšanos. Es uzsveru - tas bija dažus mēnešus pēc viņa ievēlēšanas. Es viņam šo faktu darīju zināmu un reizē tā uzmanīgi brīdināju, ka amats ir ļoti augsts, bīstams un gudrs no psiholoģiskā viedokļa, proti, ātri var zaudēt galvu, tā teikt, var sākt čivināt putniņi bēniņos... Diemžēl šajā brīdinājumā Guntis Ulmanis acīmredzot nopietni neieklausījās, vai arī viņam ir attiecīga psihe, vai varbūt pārdzīvojumi bērnībā smagi, vai kas... Viņš... var teikt tā - gada laikā principā viņš garīgi salūza, pat balss skaņa izmainījās un no normāla cilvēka runas pārvērtās par teatrālu izteiksmi. Jūs, es domāju, visi, kas sekojat - un kas nepieradāt - viņa balss maiņai un uzvedības maiņai, varat apliecināt un saprast, ka tiešām tā tas bija.

Pēc tam sekoja, kā zinām, gadījums ar Ādolfa Šildes grāmatu, kuru pašu par sevi varētu uzskatīt par kļūdu - būtībā viņa palīgu kļūdu, jo ne jau Valsts prezidentam tas jāizlemj un jāiesaka kāda grāmata. Bet viņa neapšaubāma kļūda bija tā, ka viņš, kad izvirzījās jautājums starptautiskajā mērogā, meloja. Teica, ka vainīgo - preses sekretāri Antu Bušu - atlaidīs no darba. Faktiski viņa turpināja pildīt šos pienākumus. Ja Valsts prezidents vienreiz melo, tas jau ir ļoti simptomātiski. Tas vairs nav Valsts prezidents un tautas uzticības cienīgs. Bet diemžēl ar šo pārkāpumu nebeidzās Gunta Ulmaņa noslīdēšana līdz... (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Mauliņam...") līdz tam, par ko es neizteikšos.

Varu pieminēt vēl to, ko jūs visi labi zināt, - un šajā zālē varbūt tika diskutēts par to, - ka Valsts prezidents nosauca vairākumu, tātad savu tautu, savas tautas lielāko daļu, par negodīgo vairākumu. Tas notika, sarunājoties ar žurnālistu, un šo publicējumu viņš neatsauca, neteica, ka būtu žurnālists kļūdījies. Tātad tā ir viņa pārliecība, ka latviešu tautas lielākā daļa ir negodīga. Es tam, protams, nepiekrītu, bet galvenais ir tas - es vēršu uzmanību, - ka tas ir mūsu Valsts prezidenta izteiciens.

Pēc tam sekoja tāds izteiciens, ka Tautas kustības "Latvijai" vadība tika pielīdzināta gandrīz vai Izraēlas prezidenta slepkavām. Šī nenosvērtība... es negribu apvainot, bet šī izteicienos vērojamā nenosvērtība absolūti nav saderīga ar Valsts prezidenta statusu. Un, lai kā te dažs saukā Valsts prezidentu par institūciju, viņš tomēr ir cilvēks, un kā cilvēkam viņam jāatbild.

Pēc tam sekoja Satversmes gara pārkāpums. Satversmē ir sacīts: visa vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Tas ir svarīgākais... viens no svarīgākajiem Satversmes pantiem. Šis pants tika pārkāpts, liekot sastādīt valdību mazākumam. Šā panta gars tika pārkāpts. Nebija ilgi jāgaida līdz brīdim, kad tika arī pārkāpts Satversmes tiešais burts, nominējot par valdības sastādītāju Andri Šķēli brīdī, kad Valsts prezidents neatradās Latvijā, tas ir, 14.decembrī. (Par to jau ir runāts, par to jau no šīs tribīnes es runāju, un par to ir rakstīts, un par to jūs visi zināt. Es ceru, ka jūs ziņas klausāties un avīzes lasāt.)

Šāda Valsts prezidenta (uzsveru - šāda Valsts prezidenta) nodrošināšana ar sekretāru, mašīnu, apsardzi - un tā tālāk - būtu prettautiska. Tā būtībā būtu savas tautas panicināšana. Es uzskatu, ka Valsts prezidents, kas ir pelnījis, varētu saņemt daudz un dažādus atvieglinājumus, bet ne pārspīlēti lielus. Mēs neesam bagāta valsts. Un, ja šā Valsts prezidenta nominācijas laikā nav mainījies nekas uz labu, bet gan gājis viss uz slikto pusi, tad tā jau ir tīša tautas kaitināšana. Kāpēc, kolēģi, vajag kaitināt tautu? Ja iepriekšējais sasaukums to darīja aiz aprēķina... Mēs esam - par sešdesmit procentiem - jauni deputāti, - nu tad netaisīsim tādas kļūdas, ko aprēķina dēļ taisīja iepriekšējā sasaukuma Saeima!

Es te varētu minēt vēl ļoti daudz faktu, kas rāda, ka Ulmanis nav Valsts prezidenta posteņa cienīgs un nav arī cienīgs saņemt nekādus atvieglinājumus vai apbalvojumus.

1995.gada 8.maijā Guntis Ulmanis datortīklā, ko lasa visi abonenti pasaulē, ir teicis: "Es iebilstu pret šādas grāmatas aizliegšanu." Vai jūs zināt, par kādu grāmatu ir runa? Ir runa par grāmatu "Mein Kampf". Viņš vēl piebilst, ka šī grāmata būtu jāizlasa visiem politiķiem, diplomātiem un vēsturniekiem kā obligātā literatūra. Es uzsveru - kā obligātā literatūra. Nebūt nenoliedzot, ka vēsturniekiem būtu jālasa.

Osvencimas nāves nometnes apmeklējuma laikā 1995.gada janvārī Guntis Ulmanis - Latvijas Valsts prezidents - teica tā: "Nevar bez šaubīšanās teikt, ka 1944.gadā Latvija tika vienkārši atbrīvota." Tātad mūsu Valsts prezidentam jāšaubās, vai Latvija bija atbrīvota vai nebija atbrīvota, lai gan īstenībā viņa īsti smagā okupācijā nonāca. Tātad šaubas tikai rāda, ka šis cilvēks šaubās par kaut kādu atbrīvošanu, kas būtībā ir okupācijas vissmagākā nasta. Ja šādos jautājumos Valsts prezidents šaubās, tad ir dīvaini, pilnīgi jāsaka, ka viņš neatbild par savu teikto.

Viņam ir vēl kāds savāds izteiciens intervijā, kuru viņš sniedza laikrakstam "Diena". Es citēšu to: "Domāju, tie, kas veidoja Satversmi 1922.gadā, bija ļoti tālredzīgi, gudri un spēja ielikt Satversmē tādu jēgu, kas vēl šodien daudziem no mums nav skaidra. Ja jūs man jautātu, vai es pilnībā esmu sapratis Satversmi visos traktējumos un skaidrojumos, es teiktu - nē. Vēl ir jāmeklē šīs iespējas." Tātad ir skaidrs, ka Valsts prezidents nesaprot mūsu Satversmi. Viņš to atzīst pats personīgi. Un tajā pašā laikā viņš paziņo: "Jûtos stabils un gatavs nepopulāriem lēmumiem." Jā, tur viņam ir taisnība.

Un es vēlreiz gribu jums, kolēģi, atgādināt, ko teica Andris Saulītis, - ka daudz lielākas valsts prezidents Lehs Valensa netiek nodrošināts ar to, ko šis ar aprēķinu taisītais "Latvijas ceļa" likums paredz Guntim Ulmanim, lai - diemžēl jāsaka tā - uzpirktu šo cilvēku tālākai rīcībai "Latvijas ceļa" labā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Rubins - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti un pārējie! Valsts prezidents Ulmanis intervijā Latvijas Radio teica (citēju): "Domāju, ja mēs spēsim adekvāti un korekti rīkoties katrs savā amatā, tad arī attiecībām starp politiskajiem spēkiem un Prezidentu ir jābūt labām." Ðinī sakarībā jāatzīmē, ka savā amatā Valsts prezidents nav korekts pret mūsu partiju - Tautas kustību "Latvijai". Nekad un nekur neuzaicina mūs uz pārrunām, tādējādi ignorējot mūs, visus 15 deputātus. Latvijā Valsts prezidentu diemžēl vēlē tikai 100 Saeimas deputāti, ne visa tauta. Tālāk. Citēju Valsts prezidenta Ulmaņa teikto: "Jâdomā, ka deputāti, izsakot savu gribu, vadīsies no tautas noskaņas. Vismaz tā es ceru, jo vēlētāji ir vēlējuši deputātus, lai viņi realizētu vēlētāju gribu." Tātad Valsts prezidents Ulmanis ignorējis ne tikai mūs, bet visus mūs, vairāk nekā 142 tūkstošus vēlētāju. Sena paruna: kas vēju sēj, tas vētru pļauj. Tad, kad Valsts prezidents Ulmanis, kā viņš saka, dosies uz visiem Latvijas novadiem, viņš varēs pārliecināties, ka mēs jau tur esam bijuši. Viņš, ja gribēs dzirdēt, dzirdēs tautas balsi. Ir jāatkārto četrdesmit astoņas reizes, pēc zinātnieku aplēsēm, lai visiem paliek prātā, ka Valsts prezidentam pirmām kārtām ir jādomā par tautu. Un tikai tad, kad tauta būs nodrošināta, var domāt par savu personīgo labumu.

Es gribu minēt divus piemērus. Pirmais: Raimonds Karnītis. Mēs nezinājām, kas ir tāds Guntis Ulmanis, bet mēs zinājām, kas ir TTT un Raimonds Karnītis. Tagad viņš ir slims, pārcietis infarktus, aizmirsts pensionārs, nabags. Lai spētu savilkt galus kopā, viņš spiests vēl strādāt par naktssargu, par 20 latiem mēnesī. Raimonds Karnītis - cilvēks, kas kaldinājis Latvijas slavu 26 gadus, kas ir pelnījis Trīszvaigžņu ordeni.

Otrs piemērs. Pirmās grupas invalīds, neredzīgs, Otrā pasaules kara karavīrs un upuris, arī latvietis, - Juris Vindulis, kurš tika iesaukts padomju armijā un cieta lielvalstu intrigu un patvaļas dēļ. Diemžēl tagad viņi visi ir aizmirsti un viņiem ir palikusi nožēlojama eksistence. Bet karš nešķiro, un, kā zināms, latvieši Volhovas purvos stāvēja pretī viens otram - ne savas gribas vai fantāzijas, iedomu dēļ. Tā vēlējās lielvaras. Ja mēs paši neveidosim savu dzīvi, nepalīdzēsim saviem līdzcilvēkiem, bet domāsim tikai par savu pašlabumu, tad kauns mums un mūsu bērniem!

Tāpēc mēs, Tautas kustības "Latvijai" deputāti, ierosinām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"", un es balsošu par tā pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es pāriešu no oficiālā toņa uz normālu toni, jo man jau izteica pārmetumus, ka es esot pārāk oficiāls bieži vien.

Puiši un meitenes, ja tā varētu teikt! Vai jūs tiešām nesaprotat, ka mēs runājam par mūsu Valsts prezidentu? Esot valstis, kur, skanot himnai un parādoties valsts prezidentam, jebkurš nēģeris, bezdarbnieks noņem cepuri un sastingst miera stājā. Nu, tas esot aiz okeāna, un tā neesot Latvija. Es balsošu par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Bet kāpēc? Tāpēc, ka ir jāaizsargā īstais Latvijas Valsts prezidents, kurš kādreiz laikam Latvijai būs, pret to, kas šodien saucas par Valsts prezidentu.

Es runāšu tikai no Saeimas deputāta viedokļa. Destabilizācija valstī valdīja no Saeimas ievēlēšanas līdz - beidzot, paldies Dievam! - Šķēles kunga atrašanai. Vai tad tiešām Valsts prezidents nevarēja izdomāt to iepriekš, lai tiešām šo lielisko premjerministra kandidātu atrastu ātrāk? Bija jātaisa eksperimenti. Bija jāparāda sava - Valsts prezidenta - vara.

Bet es tomēr ļoti gribētu, lai cienījamā Tautas kustība "Latvijai" šodien Valsts prezidentam neatņemtu lielu pensiju, jo Valsts prezidents man personīgi ir parādā 82 latus. Pagājušajā gadā, kad Valsts prezidenta kortežs brauca no "Ziņģēm", no Kuldīgas, tika apskādētas ļoti daudzas automašīnas, to skaitā arī manējai tika sadauzīts priekšējais stikls. Man savulaik mācīja - vadītājs atbild par visu. Šķiet, ka galu galā Valsts prezidents ir arī sava korteža saimnieks. Solīts jau, solīts, bet, kā saka latvieši, solīts makā nekrīt. Ta ka, cienītā Tautas kustība "Latvijai", ja jūs nenoņemsiet Valsts prezidentam pensiju, varbūt tomēr man būs atpakaļ atdota manis iztērētā naudiņa. Solījumi pat avīzē bija publicēti.

Otrais. Un Valsts prezidentam noteikti vajag sekretāru skaitu palielināt. Jo tad, kad Latvijas Privātuzņēmēju savienība - ne jau vienkārši Krisbergs, tās vadītājs, - rakstīja Valsts prezidentam vairākus vēstījumus... Es saprotu, ka Valsts prezidentam ievērot civildienesta normas par 15 dienu atbildi būtu par apgrūtinošu, bet nu jau ir pagājis vairāk nekā pusgads kopš vienas vēstules. No otras vēstules, kā atkal latvieši saka, ne čiku, ne grabu! Varbūt tāpēc, ka pēdējā vēstulē bija norādīti smagi kriminālpārkāpumi, ko ir izdarījis vienas partijas vadošs deputāts, kura gribēja sastādīt valdību. Bet tāpēc varbūt arī nebija vērts atbildēt. Pagaidām šie materiāli ir... laikam ir Valsts prezidenta un Krisberga rīcībā. Tāpēc varbūt labāk klusēt kā zivij, ūdeni ieņēmušai mutē.

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, lai... strikti jāatšķir jebkuras civilizētas valsts simbols - Prezidents... Un, atvainojiet, - vai bijušais partijas biedrs - partija ir tikai viena bijusi, - bijušais kaut kāda sadzīves pakalpojumu kombināta direktors un vienas partijas "karogs" var šodien saukties par Valsts prezidentu un iegūt visas tās prioritātes, ko nes šis godpilnais vārds, simbols un uzdevums? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu atvainoties savu kolēģu vārdā Valsts prezidentam par viņam izteiktajiem apvainojumiem.

Otrkārt. Cienījamā frakcija "Latvijai"! Cik es sapratu, jūsu galvenais mērķis bija ar šo lēmumu taupīt tautas naudu. Mēs zinām, ka Saeimas darbs izmaksā caurmērā 300 latus - viena minūte. Es parēķināju: jūsu frakcijas deputāti par šo tēmu šodien norunāja aptuveni 40 minūtes - tas ir apmēram 6000 latu.

Cienījamie frakcijas "Latvijai" kolēģi, būsim konsekventi! Jūs te runājat par dienesta auto un tā tālāk. Es varu pateikt tikai vienu faktu, un tas tāds interesants ir. Kostandas kungs, protams, neatteicās no dienesta auto, bet man grūti izprotamas motivācijas dēļ viņš atteicās vai, pareizāk sakot, piespieda tos, kas pieņem darbā, atteikties no latviešu šofera, bet uzspieda pieņemt krievu, kurš nemāk latviski pat pateikt vārdu "labdien". Tādējādi faktiski piespieda pārkāpt Valodu likumu.

Cienījamie kolēģi! Cienīsim mūsu Valsts prezidentu, cienīsim mūsu tautu - un, respektīvi, netērēsim tautas naudu un nediskutēsim stundām ilgi par problēmām, kas tiešām ir svarīgas, bet par ko nevajadzētu te runāt!

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu valsts, mūsu robežas, mūsu parlaments, mūsu valdība, mūsu Prezidents... Un tā mēs te varētu nosaukt vēl daudz ko, kas kalpo tikai vienam mērķim - mūsu sabiedrības, mūsu tautas dzīvošanai, un pamatos aizstāvēt gan šīs institūcijas, gan šos objektus. Tas ir pašcieņas jautājums, un tas faktiski šeit jau nebūtu nemaz diskutējams. Mēs šoreiz runājam par to, lai nodrošinātu tālāku darbošanos, parādītu cieņu savai valstij arī tad, ja konkrētais Prezidents beidz savas Prezidenta darba gaitas. Tas ir pats par sevi saprotams, un man tā jocīgi liekas, ka viss tas tiek šeit apstrīdēts, nerunājot par tām netīrumu straumēm, kas šeit no šīs tribīnes šodien bija jādzird, tāpēc es ierosinu arī parlamenta pašcieņas dēļ noraidīt šo iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

(Starpsauciens no zāles: "Tagad tu aizstāvēsi nabadzīgos...")

Man, kolēģi, ir kauns par to, kas šeit notiek un kādā veidā - nepieklājīgā veidā tiek runāts par Valsts prezidentu. Tas nav deputātu cienīgi. Tauta mūs nav šeit deleģējusi, lai mēs ar šādām lietām te nodarbotos. Mierinājums, cienījamie kolēģi, jo es to runāju ne visiem jums, bet tai daļai, kura uzbrūk Prezidentam un kura grib uzbrukt Prezidentam... tāpēc es nomierināšu jūs, jo es jūtu, ka tā saucamā opozīcija, kā viņi sevi dēvē, pēc šī jautājuma izskatīšanas atstās zāli, jo lēmums netiks pieņemts, tāpat kā lemjot un spriežot par budžetu. Viņi to izdarīja, un arī šoreiz būs izrunājušies un pēc tam mierīgi atstās zāli. Es vienīgi aicinu izdomāt kaut kādu veidu... Man vēl konkrēta priekšlikuma nav, bet varētu izdomāt varbūt sestdienās, svētdienās tiem deputātiem, kuriem tik briesmīgi gribas izrunāties un vingrināties runāšanas mākslā no Saeimas tribīnes, tērējot šo milzīgo naudu, par ko jau šeit Ābiķa kungs teica un kas mums ir ļoti labi zināms, lai viņi nāk šurp un vingrinās no šīs tribīnes, ja viņiem tik ļoti labi patīk tieši no šīs tribīnes vingrināties šajā runas mākslā. Es patiešām personīgi atvainojos arī Prezidentam. Žēl, ka Kreituses kundze nav aizrādījusi par attiecīgiem uzbrukumiem Prezidentam attiecīgajiem deputātiem, (Starpsauciens no zāles: "Kas atvainosies tautai?") un es aicinu noraidīt šo lēmumu. (Starpsauciens no zāles: "Likumprojektu, ne lēmumu!")

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs saņēmis sekojošu dokumentu: "Ierosinām pārtraukt debates saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.panta otro sadaļu par otro darba kārtības jautājumu." Ir 20 deputātu paraksti. Kārtības rullis paredz, ka ne mazāk kā pēc 20 deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt par debašu izbeigšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu izbeigšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Tā ka Kiršteina kungam mēs vārdu dot vairs nevaram, jo debatēs Kiršteina kungam būtu tiesības runāt tikai tad, ja viņš būtu pieteicies kā frakcijas pārstāvis atbilstoši Kārtības ruļļa 59.punkta otrajai sadaļai. Tur nav paredzēts, ka ministri runā pēc tam, kad Saeima ir lēmusi par debašu beigšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 8. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Dozorceva, Kuprijanovas un Staša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā Saeima! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" neatbalsta šādus Satversmes grozījumus un aicina noraidīt to nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo, kā jūs saprotat, 50 gadu de iure Latvija pastāvēja, bet nepastāvēja de facto, un šajā laika posmā ļoti daudz kas ir mainījies pasaulē tieši cilvēktiesību jomā. Un jūs saprotat, ka mūsu Satversmes pilnveidošana ir tas pamats, uz kura mēs veidosim mūsu turpmāko likumdošanu. Mēs veiksim to procesu, ko mēs saucam par mūsu likuma harmonizēšanu ar tām konvencijām, ko Latvija ir parakstījusi pēc tam, kad mēs atjaunojām savu neatkarību. Es negribu, lai mēs politizētu šo ļoti svarīgo jautājumu, te nav politika, bet te ir mūsu likumdošanas sakārtošana, kas palīdzēs mums ļoti reāli integrācijas procesā Eiropā. Tā ka vēlreiz lūdzu: nepolitizēsim, bet sapratīsim šī likumprojekta svarīgumu un nodosim viņu komisijām! Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es ceru, ka jūs visi esat izlasījuši šo grozījumu likumprojektā, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē, ko iesniedzis Jānis Jurkāns un citi deputāti. Es te gribu atgādināt, kā pasaulē attīstījās starptautisko tiesību normu un dokumentu pieņemšana. Līdz kādam 1930.gadam šīs normas bija lietišķas, paredzot gan atbildību, gan konkrēti pasakot nodarījumu, neko nepārspīlējot, un visā starptautiskajā apritē nebija aģitatorisku normu. Šīs aģitatoriskās tiesību normas, kas būtībā nav tiesību normas, ieveda komunisti Padomju Savienībā. Kā mēs, vecākā paaudze, ļoti labi atceramies, tur likumi sastāvēja no preambulām, kur bija tīrā aģitācija, un arī no pantiem, kas nebija izpildīti. Arī nacionālsociālistiskajai Vācijai šī liga piemetās, jo viņi, var teikt, veģetēja ar aģitatoriskām likumu normām, kam bija vērtība ne tik daudz to izpildē, cik daudz to sabiedriskajā atskaņā. Mēs, vecākā paaudze, kas bijām spiesti mācīties PSRS un Latvijas PSR Konstitūciju, zinām, ka tās normas tur bija dižas; starp citu, tur bija pilnīga sirdsapziņas brīvība, bija vārda un preses brīvība, bija korespondences noslēpums - visi vienlīdzīgi, neatkarīgi ne no kā. Īstenībā mēs zinām, kas bija... kāda bija preses brīvība, kāda bija sirdsapziņas brīvība, kāda... Mēs visi zinām, ka šīs normas bija aģitatoriskas, un tad, kad komunisms, tā teikt, bija uz devītā viļņa un kad pasaulē tiešām draudēja briesmas, kad runāja par psiholoģisko sabrukumu, ka cilvēki notic fantomam, tad Rietumi sāka piemērot savas normas, no lietišķām pārejot uz pļāpīgām. Arī šajā pašā pretaģitācijas nolūkā pat mācījās no PSRS Konstitūcijas dažus pantus, un jāsaka tā, ka šobrīd Rietumos šī liga ir sasniegusi apogeju. Tur aģitatoriskas normas ir tik augstā līmenī, ka man ir kauns dažkārt lasīt starptautiskus lēmumus. Ja Eiropa vai starptautiskā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņem "ðķidrus", pļāpājošus tiesiskos aktus, tad, kungi, būsim pirmie, kas attopas un saprot, ka tā ir brāķa parādība, ka tā ir uzspiesta parādība, kuru mēs nedrīkstam te atkārtot un taisīt viņiem pakaļ. Netaisīsim pakaļ to, kur cilvēki ir vienkārši kļūdījušies vai bijuši spiesti darīt blēņas!

Un es te paskatīšos konkrēti dažus punktus, ko paredz. Diemžēl var teikt, ka šobrīd kopā ar mums opozīcijā esošajiem cilvēkiem, kuru citus uzskatus mēs cienām viņu skaidrības un taisnīguma dēļ, šobrīd mēs nevaram piekrist tikai tāpēc, ka šādu normu ieviešana mūsu lietišķajā Satversmē būtu vispirms kaut kas... būtu svešķermeņa iebīdīšana tajā, un, otrkārt, principā te tiek atņemtas normas, kuras būtu paredzētas Kriminālprocesa kodeksā, kuras vispār te neiederas, es pat teikšu, ir smieklīgas. Piemēram, ikvienam ir tiesības no aizturēšanas brīža pieaicināt aizstāvi. Nu tā ir tīrā kriminālprocesa tiesiskā norma. Aizturēt drīkst ne ilgāk kā uz trim diennaktīm... Satversmē, konstitucionālā likumā, ieviest, ka cilvēku drīkst aizturēt uz trim diennaktīm - tas taču ir absurds! Es negribu, lai mani uz vienu minūti aiztur. Cilvēka tiesības ir, ka viņš ir brīvs un ka viņu nevar aizturēt ne uz vienu diennakti, un tikai specifiskās tiesību normas var regulēt kaut kādu tādu lietu, un tās nosaka, kāpēc viņu var aizturēt. Tūlīt ir jāpasaka, kāpēc var aizturēt. Un tad vēl ir tāda blēņa, var teikt, ka katram ir tiesība uz dzīvību. Ir aksiomas gan matemātikā, gan visur citur, kuras nevajag apstiprināt. Ja šīs aģitatoriskās normas ir sabendējušas starptautiskos tiesību aktus, nu nevedīsim iekšā šīs blēņas Latvijā! Latvieši ir lietišķi cilvēki, un parādīsim pasaulei, ka mēs neesam pļāpas. Es atvainojos mūsu opozīcijas biedriem, bet šis likumprojekts nav pat novirzāms uz komisijām, es esmu pret to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es jums atļaujos izteikt aizrādījumu par pilnīgi nepamatotu Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas savienības likumdošanas kopējo novērtējumu kā "ðķidru" un negatīvu. Ja jūs gribat novērtēt, tad ir jārunā par konkrētu likumu, jo mēs starptautiskās organizācijas šeit, parlamentā, virspusēji vērtēt nedrīkstam.

J.Mauliņš. Paldies par aizrādījumu.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad vārds paziņojumiem. Anta Rugāte, lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Es vēlētos jums darīt zināmu, ka pulksten 10.30 es aicinu sanākt kopā Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupu, visus deputātus, kurus es gribētu nosaukt vārdā, un atvainoties Kaksīša kungam par to, ka viņš kļūdas dēļ nav iekļauts šajā sarakstā, un es aicinu viņu it īpaši būt klāt mūsu sarunā. Tie ir deputāti Indulis Bērziņš, Martijans Bekasovs, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Oļģerts Dunkers, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Oskars Grīgs, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte... es atvainojos... Jānis Straume, Pēteris Tabūns, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis un Juris Kaksītis. Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Arī Prezidijam ir paziņojums, lūdzu uzmanību visiem. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Oļegu Deņisovu 30 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Indulis Bērziņš,

Ziedonis Čevers,

Juris Dobelis,

Indulis Emsis,

Guntis Eniņš,

Edvīns Inkēns,

Ernests Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Aivars Kreituss,

Janīna Kušnere,

Anna Seile,

Pēteris Tabūns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Tie deputāti, kurus nosauca, ka viņu nav zālē, lūdzu, esiet tik laipni un vēlreiz piesakieties.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu tātad turpināt šo sarunu attiecībā uz mūsu Satversmes priekšlikumu - Satversmi papildināt un attiecīgi to uzlabot. Es esmu dziļi pārliecināts, ka mēs ar jums, tāpat kā absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums, atbalstām mūsu Satversmi. Mēs lepojamies ar to, ka tā ir viena no vecākajām Eiropā. Bet es domāju, ka likumdošana, tajā skaitā arī vispārcilvēciskā domāšana, ir spērusi milzīgu soli uz priekšu no tā laika, kad tapa Latvijas Satversme, kura, kā mēs zinām, ir dvīņumāsa Veimāras Republikas un tā laika Francijas Konstitūcijai. Es personīgi atbalstu nosūtīt šo dokumentu komisijas izskatīšanai un atbalstu šo priekšlikumu, papildinot viņu ar to, ko iesniegusi deputātu grupa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, jebkurš solis, kas tiek sperts, lai grozītu Satversmi, ir ļoti nopietns solis. Šis ir viens no nopietnākajiem soļiem. Manuprāt, arī nepieciešams solis. Kā jūs zināt, ir jau nodota komisijām, lai gatavotu ratifikācijai šeit, Saeimā, Eiropas cilvēktiesību konvencija. Tā ir, es gribu teikt, demokrātiskas valsts, šodienas valsts neatņemama iezīme, ka viņas pamatlikumā - Konstitūcijā - ir noteiktas cilvēka pamattiesības, pamatbrīvības, kā arī pienākumi. Tā ir elementāra lieta. Klausoties vienu otru runātāju šodien, man rodas iespaids, ka viens otrs ir "mucā audzis un pa spundi barots". Mēs varam diskutēt, tālāk jau strādājot pie šī projekta, par viena vai otra formulējuma pareizību, precizitāti, bet tas, ka šāds labojums, šāds precizējums, Satversmē ir vajadzīgs, tas, manuprāt, ir viennozīmīgi. Tāpēc es aicinu cienījamo Saeimu nodot šo dokumentu komisijām. Strādāsim pie viņa ļoti rūpīgi un ļoti nopietni! Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es, protams, arī aicinu, jo es arī esmu viens no iesniedzējiem, kas parakstīja šo likumprojektu, - Satversmes grozījumu projektu. Es aicinu, protams, atbalstīt viņa nodošanu komisijai tieši, ņemot vērā godāto kolēģu Jirgena kunga un Mauliņa kunga uzstāšanos.

Vispirms es gribu oponēt nedaudz Mauliņa kungam. Vai jūs atceraties, Mauliņa kungs, ka vakar mēs Mandātu un iesniegumu komisijā spriedām par ētiku, par Ētikas kodeksu, vai tas būs vai nebūs. Acīmredzot šī saruna turpināsies. Manuprāt, būtu ļoti loģiski, ka šie jūsu visnotaļ, pieļauju, racionālie priekšlikumi varētu uzlabot arī dažas Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtās tēzes un domas un ļautu ratificēt arī Latvijā normas, kuras mēs varētu uzlabot un pāriet no "blēņām" uz normālām Satversmes normām. Bet to mēs varam darīt tikai tajā situācijā, ja šis likumprojekts aiziet uz komisijām, un tur mēs šo diskusiju varam izvērst. Un, ja mēs tiešām atklājam, ka tur blēņu īpatsvars ir lielāks par racionālo un nepieciešamo mūsu valstī, tad mēs pirmajā lasījumā to balsojot arī izšķirtu.

Tagad es gribu griezties pie Jirgena kunga. Es gribu, lai biežāk likumprojekti tiktu apspriesti šeit, Saeimā, bet lai tas maksimāli negrūstu kādus no iesniedzējiem rīkoties līdzīgi frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai" un vākt parakstus, mudināt uz referendumu un tērēt valsts naudu. Saprotiet, arī mēs, Tautas saskaņas partija, uzskatām, ka mēs šos 10 000 parakstu šādiem Satversmes grozījumiem ātri savāktu un droši vien arī mēs pretendētu uz kādiem 100 000 vai 150 000 latu, lai tālāk traucētu sabiedrības saskaņu Latvijā. Tāpēc es aicinu strādāt likumdevējiem, bet neuzskatīt šo tribīni par viena mītiņa vai barikāžu vietu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā pamattiesības nav konstitucionālā līmenī. Mūsu tā saucamais Konstitucionālais likums nav konstitucionāls pēc sava juridiskā statusa, jo tas nebija pieņemts, pirmkārt, kad tas tika pieņemts. Otrkārt, tas tika pieņemts bez kvalificēta vairākuma. Ne jau formas dēļ, bet par šo jautājumu ir jādomā nopietni. Atcerēsimies, kolēģi, arī to, ka 20.- 30.gados likumdevējs pie tā nepaspēja darbu pabeigt. Un vai mēs esam vai neesam tiesīgi? Tiesīgi mēs esam, un es domāju, ka mēs esam arī spējīgi šo darbu pabeigt, un, ja redzēs, ka tas tiešām ir nepilnīgs, es būtu pilnīgi pret tā balsošanu tādā redakcijā, kādā tas ir tagad, bet strādāt vajag pie šī darba, es tomēr aicinu kolēģus neizvairīties no šī darba. Es aicinu nodot komisijām un sākt nopietnu darbu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es nevaru piekrist Seiksta kunga tikko teiktajam un arī visiem citiem, arī Endziņa kungam, kas saka: "Strādāsim pie šī projekta!" Tas ir noteikti noraidāms viņa pašreizējā formā, jo tas ir vairāku likumu, varētu teikt, savārstījums. Piemēram... es neminēšu daudzus, bet kaut vai pēdējo. 114. pants: "Katram ir tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas nav pretrunā ar likumu. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt likumu saistības." Tātad ir skaidrs, ka šis taču nav Satversmes pants. Ar šo nodarbojas tiesas un citas iestādes. Tāpat par izglītību: "Katram ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina pamata un vidējās izglītības iegūšanu bez maksas privātās mācību iestādes vai valsts pārraudzībā." Tas viss taču ir Izglītības likuma daļa, nevis Satversmes pants. Tur tādus var atrast vairākus. Bez tam ir pretrunas: "Cenzūra ir aizliegta." Lieliski! Tālāk: "...Tikai tādos gadījumos, ja jāgarantē valsts drošība." Tādu argumentu lietoja arī padomju totalitārisms. Tāpat tālāk: "...Ir jāgarantē miermīlīgu sapulču, mītiņu un demonstrāciju brīvība", bet pašvaldības var aizliegt, ja atkal ir valsts drošība iejaukta. Tātad, lūdzu, valsts drošība arī ir interpretācija! To mēs dzirdējām arī padomju laikā, un atkal es gribu atgādināt. Bet, ja to visu uzmanīgi izlasa, tas ir vienkārši vairāku likumu savārstījums, vairāk tas pieder dažādiem likumiem, likumu projektiem, pie kuriem mēs jau strādājam, tādēļ jau šeit ir Saeima. Mēs strādājam mūsu Satversmes ietvaros. Te ir tāds vienkāršs, diezgan neatbildīgs mēģinājums grozīt, trivializēt un par daudz izplūdināt mūsu Satversmi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribu teikt dažus vārdus pret šā likuma virzīšanu uz komisijām šādu iemeslu dēļ - starp sešām frakcijām, kuras ir parakstījušās vienošanos par valdības veidošanu, ir panākta vienošanās, kurā ir vairāki būtiski punkti.

Es minēšu 4.punktu."Frakcijas savas darbības laikā apņemas ievērot šādus sadarbības nosacījumus..." Un 4.punkts skan šādi: "...Neatbalstīt Saeimā Satversmes pamatprincipu grozījumus." Tātad ir jautājums: vai šis ir Satversmes pamatprincipu grozījums vai nav? Tiek jauktas faktiski kopā divas pilnīgi dažādas Satversmes veidošanas sistēmas, un faktiski tas ir uzskatāms par Satversmes pamatprincipu grozījumu. Ja tas tiešā veidā neskartu Tieslietu ministriju, tad varbūt es nenāktu šajā tribīnē un nerunātu. Taču es uzskatu, ka šis balsojums daļēji būs arī šo sešu frakciju balsojums par turpmākajiem principiem. Vai mēs šo vienošanos ievērosim vai neievērosim? Taču tos punktus, kas ir minēti šīs vienošanās tekstā, Tieslietu ministrija katrā ziņā ir gatava ievērot vienmēr. Tātad es aicinu vismaz visas sešas valdošās frakcijas nebalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka tā ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pozīcija, kur ir tieslietu ministrs pašreiz, un, ja runāsim atklāti, Sinkas kungs, tad šis projekts faktiski ir izstrādāts Tieslietu ministrijā. Iesniegusi to ir Tautas saskaņas partijas frakcija ar nelieliem precizējumiem. Es ieteiktu cienījamajam Sinkas kungam palasīt to pašu Eiropas cilvēktiesību konvenciju, iepazīties ar citu demokrātisko valstu konstitūcijām, un tad mēs varētu šeit filozofēt par to, kas ir jāraksta un kas nav jāraksta, vai ir jāraksta, lūk, šīs tiesības uz aizturēšanu vai uzņēmējdarbību, vai izglītību utt. Esiet tik laipni, iepazīstieties ar demokrātisko valstu konstitūcijām! Iepazīstieties ar pasaules un Eiropas demokrātiskās sabiedrības nostādnēm, un tad, man liekas, jums būs cits viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Dozorceva, Kuprijanovas un Staša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 22, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. - 1996.gadā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu vērtējumam ir nodots sabiedrisko organizāciju saraksts, kuras būs tās privileģētās organizācijas, kuras nemaksās īpašuma nodokli. Starp citu, es gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka īpašuma nodokli saņem pašvaldības tajā reģionā, kur viņš tiek maksāts. Es gribu atgādināt saviem cienījamajiem kolēģiem, ka mūsu valsts bužetā sakarā ar līdzekļu trūkumu bija samērā maz līdzekļu izdalīts pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Es negribētu atbalstīt pašvaldību lobijus, kuri teica, ka ir katastrofāli maz, bet jebkurā gadījumā pārāk daudz šajā izlīdzināšanas fondā naudas līdzekļu nav, tomēr tajā pašā laikā mēs ar vieglu roku esam ar mieru svītrot vismaz 115 000 latu summu. Nebūt nē! Vismaz trīs reizes lielāku summu, tāpēc ka zem šīm organizācijām ir pietiekoši daudz citu pelnošu struktūru, kuras arī līdz ar to tiks atbrīvotas no īpašuma nodokļa. Ir runa par tādu organizāciju, un es nebūt neiestājos pret visu sarakstu, bet pret lielo daudzumu.

Analizēšu konkrēti. Numur viens. Visnabadzīgākā organizācija tātad ir Latvijas Arhitektu savienība. Palasiet, lūdzu, normatīvos līmeņus, cik jāsaņem arhitektam projektētājam par projektēšanas darbiem! Vidēji - no 5 līdz 9,5 procentiem no mājas projekta vērtības. Projekta vērtība celtniecības darbiem savukārt parasti nav mazāka par 50 000 līdz 150 000 latu. Manis vadītajā komisijā ir viena konsultante, kuras meita mācās Arhitektūras fakultātē. Šī meitene, redziet, nespēj strādāt, viņai ļoti dūšīgi jāmācās, neskatoties uz to, ka ģimenes budžets ir slikts, un tikai tāpēc viņa nespēj atrast sev darbavietu, ka šīs darbavietas tiek ārkārtīgi stingri aizsargātas no konkurentiem, bet aizsargā taču, atvainojiet, tikai tur, kur ļoti daudz maksā. Es nesaprotu, kāpēc sabiedriskā organizācija, kuras biedri nebūt nav ubagi Rīgas ielās vai akli, vai invalīdi, vai tamlīdzīgi cilvēki, varētu būt atbrīvota no īpašuma nodokļa. Ja organizācijai trūkst naudas, lai palielina biedru maksu. Biedri nomaksāt varēs.

Tamlīdzīgi iebildumi man ir pret veselu rindu organizāciju. Tāpēc varbūt šo projektu varētu arī nodot komisijām caurskatīšanai, bet jebkurā gadījumā komisijām būs jāizvērtē ļoti uzmanīgi, tā kā principā apšaubāmas organizācijas, manā uztverē, sastāda lielo pusi, un es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Es uzskatu, ka jau tā grūtajā situācijā pašvaldības nedrīkst aplaupīt, pieļaujot to, ka ievērojama nodokļu masa, tātad vismaz 112 000 latu, paies garām pašvaldībām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai " deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie deputāti! Frakcija "Latvijai" uzskata, ka šis likumprojekts ir virzāms tālāk uz komisijām, jo šie dažādie iebildumi, ko te minēja Krisberga kungs, kuri varētu būt attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem, būtu skatāmi rūpīgi, analizējot šo likumprojektu komisijās, un tad arī viņus visus tur var izdiskutēt un par katru no tiem atsevišķi deputāti varētu lemt, skatot šo likumu... faktiski uz otro lasījumu droši vien. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es arī gribētu atbalstīt šo Čerāna kunga priekšlikumu un nodot komisijai šo, jo, pirmkārt, Krisberga kungs nekādu komisiju nevada, kā viņš te teica. Otrkārt, viņš ir absolūti nekompetents dažos jautājumos, un atsaukties uz teorētiskiem honorāriem... Tad es varētu pateikt, ka, teiksim, komponists Vēbers par saviem mūzikliem ieņem simtiem miljonu dolāru, tātad izmetīsim ārā Komponistu savienību. Pasaulē ir rakstnieki, kas saņem simtiem miljonu honorāru un tā tālāk... Tā ir teorētiska nauda, un pārsvarā šeit runā cilvēki, kas mīl skaitīt naudu otra kabatā. Bet es gan gribētu teikt, ka, atšķirībā no šīm ārzemju organizācijām, ne Latvijas Arhitektu savienība, ne Latvijas Kinematogrāfistu savienība, ne Latvijas Mākslinieku savienība, ne Latvijas Komponistu savienība nespēj uzturēt ne šīs ēkas, ne samaksāt arī par šīm telpām, tāpēc ka ir tikai daži cilvēki vai daži desmiti, kuriem varbūt ir šie normālie ienākumi, bet ir simti un varbūt pat pāris tūkstošu šajās organizācijās, ieskaitot arī pensionārus, kuri, Krisberga kungs, saņem diemžēl tikai minimālo pensiju un neko vairāk. Un tāpēc es vēlreiz atgādinu: lai komisija ļoti rūpīgi izskata! Es piekrītu, ka te varētu būt dažas organizācijas, par kuru atrašanos sarakstā varbūt būtu jādiskutē, bet šis tiešām, atšķirībā no iepriekšējā, ir tīri komisiju jautājums. Paldies par uzmanību, un es aicinu atbalstīt un izskatīt komisijās.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Tā kā es esmu iznācis tribīnē, kāds paskatīsies punktu nr. 11 un uzreiz pateiks, ka es lobēju Latvijas Ārstu biedrības intereses, un tādēļ es uzreiz jums lūgtu attaisīt otro lapaspusi un paskatīties, ka es pašreiz iestājos par 13 latiem, respektīvi, gadījumā, ja reiz Latvijas Ārstu biedrība tiks iekļauta šinī sarakstā. Tad ir 13 lati. Tā ka šis jautājums mani absolūti neinteresē attiecībā uz biedrību. Tā ka šo manu lobismu jūs varētu neuztvert nopietni, bet jautājums ir pilnīgi par kaut ko citu.

Šeit šinī sarakstā ir Latvijas Neredzīgo biedrība, un šinī jautājumā es gribētu pateikt tādu lietu, ka mums pašreiz nav valstī izstrādāta koncepcija, kādā veidā mēs varētu atbalstīt neredzīgos invalīdus, jo šīs organizācijas faktiski, no vienas puses, ir atbildīgas par saviem biedriem, tās viņus nodrošina ar darbu, un tādējādi viņiem ir nepieciešami atvieglojumi. Tādēļ mēs dažādos likumos mēģinām iestrādāt atsevišķus atvieglojumus, bet mums nav kopējas valsts koncepcijas, kādā veidā mēs varētu viņiem piepalīdzēt. Tāpēc, kamēr mums šādu koncepciju nav, es tiešām domāju, ka šim jautājumam ir jāpieiet pietiekami nopietni un tas vismaz komisijās ir jānodod. Ja komisija atzīs, ka te viena otra no šīm organizācijām ir pietiekami bagāta, tad lai viņi strīpo, bet, pieņemsim, jautājumā par neredzīgajiem es tiešām iestājos, ka viņi ir jāatbrīvo no nodokļa. Es lūgtu tomēr nobalsot par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Pateicos par atļauju uzstāties man otro reizi. Man ir liels prieks, ka atsaucās lobists un momentā aizstāvēja Latvijas Arhitektu savienību. Es saprotu, Kiršteina kungs, ka jūs esat ļoti kompetents šajā jautājumā, jo acīmredzot šie teorētiskie honorāri deva jums iespēju iegādāties džipu, kuru jūs dāvinājāt avīzei, tā laikam arī līdz galam viņu neuzdāvinot. Nav solīdi, kolēģi, nav!

Līdz ar to par šo kompetenci. Jā, protams, jūsu būvētā māja šobrīd arvien vēl stāv kā tāds nepabeigts monstrs. Varbūt tur izpaužas tā milzīgā kompetence. Būtu laiks tos jumta darbus beigt, nevis tikai izkarināt plakātiņu, kura firma to dara.

Līdz ar to es gribu atzīmēt.... Mēs ļoti skaidri šeit parādījām interešu konfliktu, ka arhitekts ir arī Saeimas deputāts... ka arhitekts uzņēmējdarbībā darbojas un ir arī Saeimas deputāts. Jā, es laikam neesmu tik kompetents, lai spētu apvienot šīs divas pretrunīgās lietas, tāpēc es tomēr aicinu stingri izvērtēt šo momentu, un, atvainojiet, nebūsim dogmatiķi, jo arī manā sarakstā nav pieliktas jautājuma zīmes ne pie Latvijas Ārstu biedrības, ne pie Latvijas Invalīdu biedrības, ne pie Latvijas Neredzīgo biedrības... Tās ir tiešām tautas biedrības, bet, ja mēs runājam par elitāras sabiedrības biedrībām, tad tādu diemžēl sarakstā bija precīzi... manā sarakstā... 68 procenti. Acīmredzot mēs tūlīt varēsim izdzirdēt vēl varbūt kādu ļoti kompetentu deputātu uzstāšanos par savu ļoti kompetenti aizstāvamo un lobējamo loku. Viņš jau nāk laikam... Paldies.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, es atvainojos... slēdzienus par šo... Kāds ir jūsu gala ierosinājums nevis par Latvijas Arhitektu savienību, bet par dokumentu kopumā? Noraidīt? Es tā nesapratu. Jūs runājāt par atsevišķām organizācijām, bet nevis par slēdzienu.

V.Krisbergs. Cienījamā priekšsēdētāja, es nemainīju savu priekšlikumu un noraidu vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt noraidīt. Paldies. Zvanu! Ā, es atvainojos... Āmura sitiens vēl nav bijis... pareizi. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu atgādināt jums, ko saka spēkā esošā likumdošana. Jau trīsarpus gadus ir spēkā likums par sabiedriskajām organizācijām, kur 46. pants ļoti precīzi nosaka, kāda ir procedūra, atbrīvojot sabiedriskās organziācijas no nodokļu maksāšanas. Un šajā pantā ir teikts, ka Saeima ir tiesīga atbrīvot sabiedriskās organizācijas no nodokļu maksāšanas... jebkuru sabiedrisko organizāciju - gan Latvijas Arhitektu savienību, gan Latvijas Ārstu biedrību un citas, tikai tad, ja tā ir izvērtējusi Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par katras sabiedriskās organizācijas darbību iepriekšējā finansu gadā un ja sabiedriskā organizācija ir publicējusi oficiālā laikrakstā pārskatu par saviem ieņēmumiem un izdevumiem. Es lūdzu to ņemt vērā atbildīgo komisiju, izskatot šo likumprojektu, gadījumā ja viņš tiks nodots komisijām.

Godātie kolēģi, arī es iestājos par to, lai šis likumprojekts tiktu nodots izskatīšanai komisijām, bet, tā kā viņš tieši ietekmē pašvaldību ieņēmumus, tad es aicinātu to nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Tātad lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1996. gadā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija, jo, kā es sapratu, nevienam deputātam iebildumu pret to, ka mēs iekļaujam arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, nebija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Pārejam pie otrās sadaļas - "Par atvaļinājumu piešķiršanu".

I.Daudišs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Krisberga iesniegumu, kurā viņš veselības stāvokļa uzlabošanas nolūkā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 8.punktam lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.marta līdz 18.martam (iesniegumā līdz 19.), bet Krisberga kungs saskaņā ar Kārtības rulli to maina uz 18.martu). Prezidija atzinums ir pozitīvs, un saskaņā ar Kārtības rulli par to ir jālemj Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Dokuments nr.381. Saeimas Prezidija lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Edvīnu Inkēnu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 13, atturas - 4. Deputāts Edvīns Inkēns ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Par Arvīda Stradiņa iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja dokumentus par Arvīda Stradiņa iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60.panta nosacījumiem. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt lēmumu par Stradiņa iecelšanu par iepriekšminētās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsošana aizklāta. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 10. Arvīds Stradiņš iecelts par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt par Liepājas rajona tiesas administratīvo tiesnesi Lolitu Lauri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 11. Lolita Laure iecelta par Liepājas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi Elitu Stelti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 10. Elita Stelte iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 62.pantu Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu. Tādēļ komisijas vārdā par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata, lūdzu apstiprināt Anitu Čerņavsku.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, varbūt precizējiet, kurš dokuments tas ir pēc darba kārtības.

J.Kaksītis. 409.dokuments. Sakarā ar to, ka...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Sakarā ar to, ka darba kārtībā ir izmaiņas, mēs atvainojamies deputātiem, jo tika svītrots darba kārtības 13.jautājums. Šis ir darba kārtības 14.jautājums, un tāpēc paņemiet dokumentu nr.409. Tika ziņots par Anitas Čerņavskas iespējamo apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 7. Anita Čerņavska apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu apstiprināt par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata, Juri Freimani.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 7. Juris Freimanis apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Lūdzu pieņemt lēmumu un apstiprināt par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot no Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša amata, Andri Strautu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 10. Andris Strauts apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 81. un 82.pantu jūsu rīcībā ir lēmuma projekts par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Dainu Puķīti...

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, es atvainojos, ka jūs pārtraucu. Tas ir nākamais darba kārtības jautājums - nr.15, un dokuments nr.410. Es atvainojos, ka es tā, bet mums ir jāievēro secība, lai visi deputāti varētu paņemt dokumentus atbilstoši darba kārtībai. Tātad dokuments nr.410 un ziņojums par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Dainu Puķīti.

J.Kaksītis. Daina Puķīte ir nostrādājusi tiesā diezgan ilgu laiku dažādos amatos, un mums nebija viegli izšķirties par to, vai atbalstīt viņas lūgumu. Taču komisija, rūpīgi uzklausot gan Dainu Puķīti, gan arī izskatot visus dokumentus, kas liecināja par viņas apņemšanos neturpināt darbu tiesā... tiešām jāsaka diemžēl... Un es domāju, ka, dzirdot šo manu uzrunu, tieslietu ministrs arī ieklausīsies šajā gadījumā. Tas nebija tik viennozīmīgs gadījums, kā varbūt kādreiz citreiz. Šeit ar to ir saistīti ne tikai, protams, materiālie aspekti, bet arī darba organizācijas jautājumi. Taču komisija tomēr vienbalsīgi pieņēma lēmumu - atbalstīt Puķītes kundzes lūgumu, un tādēļ komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Dainas Puķītes atbrīvošanu pirms termiņa no Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Daina Puķīte atbrīvota pirms termiņa no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Tagad lūdzu deputātus sakarā ar izmaiņām darba kārtībā paņemt dokumentu nr.423, kur ir Saeimas lēmuma projekts par Antona Seiksta ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 5. Antons Seiksts ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Tāpat sakarā ar izmaiņām darba kārtībā lūdzu paņemt dokumentu nr.425. Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Ernestu Jurkānu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums aizklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 8. Ernests Jurkāns atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Ēriku Kažu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 8, atturas - 8. Ēriks Kaža atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais lēmuma projekts - atsaukt deputātu Alfredu Čepāni no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 11, atturas - 5. Alfreds Čepānis atsaukts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Valdi Nagobadu no Sociālo un darba lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 6. Valdis Nagobads atsaukts no Sociālo un darba lietu komisijas.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Ernestu Jurkānu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Tagad balsojums ir atklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 6. Ernests Jurkāns ir ievēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Saeimas lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Ēriku Kažu Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 5. Ēriks Kaža ir ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Alfredu Čepāni Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 7. Alfreds Čepānis ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Valdi Nagobadu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 6. Valdis Nagobads ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Trešā šodienas darba kārtības sadaļa - "Deputātu jautājumi un atbildes".

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Rubina, Kostandas, Rudzīša un Dunkera jautājumiem par varas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Latvijas Kriminālkodeksa 162.pants) un par varas un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (Latvijas Kriminālkodeksa 162.¹ pants), par nevērīgu amata pienākumu pildīšanu (Latvijas Kriminālkodeksa 163.pants). Deputātus lūdzu paņemt dokumentus nr.370 un nr.370A.

Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Ministru prezidents ir Tieslietu ministrijai uzticējis sniegt atbildi uz šo jautājumu. Atbilde uz jautājumu tika iesniegta Saeimā šā gada 13.februārī. Īsumā, tātad, minēšu tās būtību.

Pagājušā gada 18.jūlijā Ministru kabinets Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņēma noteikumus par fizisko personu noguldījumu kompensāciju. Tātad kompensāciju izmaksas bankas klientiem tika izdarītas saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jāsaka, ka darbības, ja tās ir veiktas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav kvalificējamas kā nelikumīgas.

Nobeidzot atbildi uz šo jautājumu, gribu jūs papildus informēt, ka minētie noteikumi ir publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pagājušā gada 25.jūlija numurā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Edmunda Grīnberga, Zelgalvja un Rudzīša jautājumiem par medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Dokumenti nr.377 un nr.377A.

Juris Sinka - Ārlietu ministrijas valsts ministrs.

J.Sinka (Ārlietu ministrijas valsts ministrs).

Lūdzu šā jautājuma izskatīšanu atlikt uz nākamo sēdi, jo vēl pienāk papildu informācija, lai sniegtu vēl otro atbildi. Atgādinu, ka viena atbilde jau ir sniegta, ko Birkava kungs parakstīja 13.februārī. Man vairāk nekas nav piemetināms šajā gadījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jā, Sinkas kungs, jūs mūs nostādījāt ļoti interesantā situācijā, Kārtības rullī ir noteikts, ka atbilde ir jādod 7 dienu laikā. Atbilde ir dota, bet jūs lūdzat termiņu pagarināt, lai dotu papildu informāciju. Un iesniedzēji piekrīt šim lūgumam. Lūdzu! Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta pārstāvja lūgumu, tātad pārcelt šā jautājuma izskatīšanu, jo es patiešām priecājos, ka Ministru kabinets ir aptvēris, ka pirmā sniegtā atbilde ir nepilnīga. Acīmredzot tiešām var nākt ar papildu informāciju, jo šeit rakstītais par to, ka nav bijusi reklāma par to, ka obligātā medicīniskā apdrošināšana... teiksim, šeit ir kļūdījušies pirmajā atbildē, teiksim, tātad ministrija sagatavos precizējošu tekstu... Ir tādi materiāli, tie ir rakstiski, tie acīmredzot tagad ir nonākuši arī Ministru kabineta rīcībā, un šis ir tomēr ļoti nopietns jautājums, kas skar arī valsts starptautisko prestižu, tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šā jautājuma izskatīšanu un precizētas atbildes noklausīšanos nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs šodien atbildi esam saņēmuši, jo dokuments ir un atbilde ir. Jo savādāk mums ir jāatzīst, ka ir pārkāpti noteikumi, kā ir jāatbild uz jautājumiem. Bet Sinkas kungs, cik es sapratu, izsaka lūgumu šā jautājuma izskatīšanu atlikt līdz nākamajai sēdei un saka, ka viņi sniegs atbildi vēlreiz uz šo jautājumu un precizēs, lai nerastos liekas domstarpības. Neiesniedzot jaunu rakstisku jautājumu... bet atbilde tiks dota.

Kostandas kungs, cik es saprotu, tas arī bija jautājums par debatēm? Jūs to atsaucat? Jā.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Gorbunova, Kuprijanovas, Vidiņa, Nagobada, Požarnova, Jurdža, Prēdeles, Golubova un Rubina jautājumiem par ieņēmumiem valsts budžetā no alkohola akcīzes 1995.gada decembrī un 1996.gada janvārī un naudas summu pārskaitīšanu veselības aizsardzības speciālajā budžetā. Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es pateikšu dažus skaitļus no tā dokumenta, kas visiem ir izdalīts kā atbilde, un šeit ir teikts, ka par alkoholu (te ir uzskaitīts, par kādu) no akcīzes 1995.gada decembrī 2 417 000 latu tika ieņemti un 50% no tā ir pārskaitīti, tātad tas ir 2 690 000, es to tā mazliet noapaļoju. Un tālāk: pārskaitīti tātad decembrī bija 1 209 000. Un tālāk: arī janvārī sakarā ar ministrijas noteikto kārtību tika pārskaitīti avansa veidā 937 000 Labklājības ministrijas veselības budžetā un pēc tam vēl 10.janvārī - 271 000, un vēl avansā 200 000, tā ka būtībā tiek pildīts tas viss, par ko bija runāts. Jo es saprotu, ka uztraukums bija par Labklājības ministrijas speciālo veselības aizsardzības budžetu, tagadējā kārtība arī ir zināma pēc budžeta pieņemšanas, 7,5 miljoni ir pamatbudžetā, un šis speciālais budžets paliek, tas pildīsies atkal no akcīzes nodokļa pārsniegšanas, 50% no tās pārsniegšanas, kas ir attiecībā pret ieplānoto šogad. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegums par debašu atklāšanu nav saņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kalviņa, Dobeļa, Lamberga, Seiles un Tabūna jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par pašvaldību darbību saskaņā ar Eiropas padomes konvenciju par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību darbā. Nododam jautājumu ministram Mārim Gailim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Edmunda Grīnberga, Stroda, Rudzīša, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa un Ojāra Grinberga jautājumu aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam par situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos. Jautājuma motivācijai vārds frakcijas "Latvijai" deputātam Odisejam Kostandam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs uzdodam šādus jautājumus Latvijas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam un lūdzam atbildēt.

Pirmkārt. Vai aizsardzības ministrs, kas jau divus mēnešus pilda šo amatu, beidzot ir sācis iepazīties ar situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos, konkrēti - vai ir ticies ar galvenajiem Nacionālo bruņoto spēku struktūru vadītājiem? Kad ticies un ar ko?

Otrkārt. Vai aizsardzības ministrs beidzot ir apmeklējis kaut dažas Nacionālo bruņoto spēku vienības? Kad apmeklējis un kuras vienības?

Treškārt. Kad Saeimai tiks iesniegts apstiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku skaitliskā sastāva lielums miera laikam un izņēmumstāvokļa vai karastāvokļa ieviešanas gadījumam?

Ceturtkārt. Vai Aizsardzības ministrija ir iecerējusi nekavējoties atjaunot alternatīvo dienestu tiem, kas nespēj pildīt obligāto dienestu? Vai tiks mainīta iesaukšanas politika obligātajā dienestā?

Piektkārt. Kad tiks noteiktas pamatprasības Nacionālo bruņoto spēku vadītājiem - tas ir, kas un ar kādu izglītību, ar kādu dienesta pakāpi, ar kādu pieredzi drīkst vadīt Nacionālos bruņotos spēkus?

Sestkārt. Vai aizsardzības ministrs patiešām uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu nelietderīga izsaimniekošana, ko konstatēja Valsts kontroles revīzija, veicot pārbaudi Zemessardzē, ir uzskatāma par pulkveža Eihmaņa darbošanos Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanas interesēs? Vai tiešām Andrejs Krastiņš vēlas, lai vainīgās amatpersonas netiktu sauktas pie likumā noteiktās atbildības?

Mēs iesniedzam šos jautājumus tāpēc, ka jau 1996.gada 17.janvārī frakcijas "Latvijai" deputāti iesniedza aizsardzības ministram Krastiņam jautājumus par Valsts kontroles revīzijas konstatētajiem pārkāpumiem Zemessardzē. 24.janvārī tika saņemta rakstiska aizsardzības ministra atbilde. Šī atbilde apliecināja, ka LNNK aktīvists Krastiņš nepārzina situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos un nav kompetents sniegt neko vairāk kā vienu formālu atrakstīšanos. No Nacionālo bruņoto spēku štāba augsta ranga virsnieku sniegtās informācijas Saeimas deputātiem ir zināms, ka savas darbības laikā aizsardzības ministrs joprojām nav ticies pat ar galvenajiem Nacionālo bruņoto spēku struktūru vadītājiem. Šķiet, ka vispār nesagaidīsim, ka Krastiņš apmeklēs kādu Nacionālo bruņoto spēku karaspēka daļu. Acīmredzot aizsardzības ministram vairāk patīk ārzemju ceļojumi, kuru lietderība ir visai apšaubāma, nevis reālais stāvoklis militārajās vienībās un konkrēts darbs, lai to uzlabotu. Ir sāpīgi prognozēt mūsu armijas likteni nākamajos mēnešos, kamēr aizsardzības ministrs būs LNNK pārstāvis Andrejs Krastiņš. Var paredzēt arī lielu krīzi Nacionālajos bruņotajos spēkos, pirmkārt, tad, ja kardināli netiks mainīta iesaukšanas politika obligātajā dienestā. Jau šodien disciplīnas problēmas armijā ir kļuvušas draudošas. Diemžēl arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis spēs tikai bārstīt tukšus solījumus šajā jautājumā. Sava intelektuālā, morālā stāvokļa dēļ Nacionālo bruņoto spēku kontingents var kļūt draudīgs arī valsts drošībai. Mēs uzticam ieročus Dievs zina kam. Steidzami jāatjauno alternatīvais dienests tiem jauniešiem, kas nespēj pildīt obligāto dienestu. Slimu, dienestam nepiemērotu cilvēku iesaukšana armijā tikai mazina tās kaujas spējas un vairo sabiedrības naidu pret armiju. Aizsardzības ministra Krastiņa laikā armijas prestižs tautā var kristies arvien zemāk. Tagadējam ministram vairāk patīk skaļas, patosa pilnas runas, bet viņam acīmredzot nemaz negribas iedziļināties kareivju rūpēs un vajadzībās. Būtu interesanti zināt, kāpēc aizsardzības ministrs tik ļoti baidās no Latvijas armijas, ka negrib pat apmeklēt karaspēka daļas.

Otrkārt, var paredzēt krīzi Nacionālajos bruņotajos spēkos, ja Aizsardzības ministrija beidzot neizstrādās Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu un valsts aizsardzības operatīvo plānu un saskaņā ar to neiesniegs parlamentam apstiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku skaitliskā sastāva lielumu miera laikam un izņēmumstāvokļa vai karastāvokļa ieviešanas gadījumam. Beidzot ir skaidri jāpasaka visiem, kāda tad Latvijas armija mums ir vajadzīga un vai tā vispār mums ir vajadzīga. Krastiņš laikrakstu intervijās tēlaini sapņo par iznīcinātājlidmašīnu un helikopteru iepirkšanu. Šķiet, aizsardzības ministrs nemaz nezina, ka karaspēka daļām tiek atslēgta jau šobrīd elektrība un ūdens par nenomaksātiem parādiem, ka nenormāli zems ir virsnieku atalgojums un sociālās garantijas, ka zūd cieņa pret karavīra profesiju. Krastiņš nav pamanījis, ka Latvijas armijā brauc ar mašīnām, kuras beidzot jāsauc īstajā vārdā, proti, par lūžņiem, - bet tieši tādas 1972.gadā ražotas "Landrover" mašīnas Eihmanis pērk par fantastiski augstu cenu -, ka jūras spēki dodas jūrā ar dzīvību apdraudošām zivju inspekcijas "tupelēm", ka sakari tiek uzturēti ar norakstītām dāņu rācijām, Otrā pasaules kara franču rācijām un civiliem bijušo kolhozu sakaru līdzekļiem "Ïon", ka spridzināšanai izmanto sprāgstvielas, kuru lietošanas termiņš sen ir beidzies. Uzskaitījumu var vēl turpināt. Bet Latvijas aizsardzības ministrs nevēlas to dzirdēt. Daudz patīkamāk ir braukt uz ārzemēm, parunāt par Krievijas draudiem, iedzert glāzi konjaka un pafilozofēt par iestāšanos NATO vai par Balbata nepieciešamību un par to, cik nepieciešamas mums ir iznīcinātājlidmašīnas. Protams, spoži, Krastiņa kungs! Lasot aizsardzības ministra atbildes uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem par Valsts kontroles revīzijas atklātajiem finansiālajiem pārkāpumiem Zemesardzē, visvairāk šokēja Krastiņa teiktais (citēju): "Var secināt, ka Zemessardzes pulkvedis Eihmanis darbojies Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanas interesēs. Papildu dienesta izmeklēšana nav nepieciešama." Tātad ministru neuztrauc tas, ka 1993.gada 21.oktobrī Zemessardze noslēdza līgumu ar angļu firmu "Allmaker" par 100 apvidus automašīnu "Landrover-109" iegādi, maksājot par katru veco automašīnu 4534 latus, kaut gan tām bija nepieciešams vēl arī kapitālais remonts. Kad šīs mašīnas remontēja Zemessardzes veidotā SIA "Labais krasts", valsts budžetam katra automašīna izmaksāja papildus vēl apmēram 2000 latu. Pirms līguma noslēgšanas par automašīnu iegādi nav dots līguma ekonomiskais pamatojums, netika izsludināts konkurss. Krastiņu neuztrauc tas, ka pulkveža Eihmaņa "labdarīgās" rīcības dēļ valsts ir cietusi turpat 200 000 latu lielu zaudējumu. Par to apstiprinājums ir rodams Valsts kontroles revīzijas aktā. Tas ir pieejams arī deputātiem. Tā vietā aizsardzības ministrs uztraucas par kaut kādu mistisku, it kā notikušu informācijas noplūdi no Aizsardzības ministrijas, kā tas lasāms viņa intervijā 25.janvāra laikrakstā "Diena". Krastiņš saka (citēju): "Kostandas kunga argumenti ir diezgan amizanti. Man personīgi ir skaidrs, kas ir bijis šo apšaubāmo skaitļu informācijas avots. Varu teikt, ka no tā viņš vairs informāciju nesaņems." Ko liecina šāda aizsardzības ministra pozīcija?

Pirmkārt. Valsts budžetu nelietderīgu izmantošanu (daudzi pat saka - valsts apzagšanu) Krastiņš uzskata par konfidenciālu informāciju. Tātad iznāk, ka viņa princips ir vienkāršs: zodz droši, neviens jau tāpat to neuzzinās!

Otrkārt. Aizsardzības ministrs nosauc par apšaubāmiem Valsts kontroles revīzijas konstatētos skaitļus. Kāpēc tad Krastiņš nepārsūdz Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu? Tā vietā viņš saka, ka frakcijas "Latvijai" deputāti vairs nesaņems informāciju no šā informācijas avota. Ko tas īsti nozīmē? Vai aizsardzības ministrs ir nolēmis likvidēt Valsts kontroli?

Treškārt. Aizsardzības ministrs skaidri parāda, ka viņš darīs visu, lai slēptu notikušās finansu mahinācijas ar valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti aizsardzībai, un negrib, lai vainīgās amatpersonas saņemtu pelnīto sodu. Krastiņš uzskata, ka frakcijas "Latvijai" deputātu izvirzītie jautājumi par finansu pārkāpumiem Zemessardzē esot veca lieta, kas notikusi 1992. un 1993.gadā. Tie ir meli. Citēju Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas 1995.gada 10.novembra lēmumu: "1995.gadā Zemessardzes štābs no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājis 139 latus par SIA "Labais krasts" patērēto elektroenerģiju Olaines pagasta "Rîtos". Šāda rīcība ir nelikumīga, un par šo summu ir nosakāms uzrēķins. No valsts budžeta līdzekļiem Zemessardzes štābs ir pārskaitījis Rīgas Centra rajona 4.namu pārvaldei 5816 latus par Zemessardzes izveidotās uzņēmējsabiedrības SIA "Arsenāls" veikala telpu īri un apmaksājis 23 278 latus par šā veikala labiekārtošanas darbiem un veikala iekārtu iegādi. SIA "Arsenāls" savu darbību nav uzsākusi, telpas un nopirktās iekārtas netiek izmantotas. Līdz ar to atzīstams, ka šie līdzekļi izlietoti nelietderīgi, ar rīcību, kuras rezultātā nelietderīgi izlietoti 29 094 lati no valsts budžeta. Vainīgās amatpersonas saucamas pie likumā noteiktās atbildības."

Valsts kontrole ar savu lēmumu 3.punktā vērš Valsts prezidenta un Saeimas uzmanību uz Zemessardzes komandiera Eihmaņa rīcību, nelietderīgi ieguldot valsts budžeta līdzekļus uzņēmējdarbībā. Jo Valsts prezidentam un Saeimai saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 23.panta otro daļu ir tiesības iecelt amatā un atcelt no amata Zemessardzes komandieri. Bet aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš tēlo nezinīti un apgalvo, ka Eihmanis darbojies Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanas interesēs. Bravo!

Vai jūs, Krastiņa kungs, beidzot skaidri atbildēsit uz frakcijas "Latvijai" uzdotajiem jautājumiem vai atkal izliksities, ka viss ir kārtībā, ka izsaimniekotā valsts budžeta nauda tāds sīkums vien ir? Vai varbūt jūs prasīsit, lai Aizsardzības ministrijas ierēdņu vajadzībām no budžeta dotu vēl un vēl?

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Atgādinājums žurnālistiem, kā mēs esam vienojušies, intervijas jūs ar deputātiem realizējiet ārpus šīs zāles sienām.

Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Liepas un Dunkera jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā. Nododam jautājumus Ministru prezidentam.

Saeimas deputātu Saulīša, Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Grinberga, Stroda, Rubina, Rudzīša, Kazāka un Zelgalvja jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par iztikas minimuma summas lieluma noteikšanu un apstiprināšanu 1996.gadā. Nododam... Saulīša kungs, pamatojumam... Es atvainojos! Tūlīt noskaidros.

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Paldies godājamajam Prezidijam, priekšsēdētājas kundzei! Es biju iesniedzis divas reizes lūgumu - pagājušajā sēdē un tagad. Mēs uzdodam šo jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēles kungam un labklājības ministram Makarova kungam.

Cienījamais Šķēles kungs! Cienījamais Makarova kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem. Vai Ministru kabinets 1996.gadā oficiāli un regulāri noteiks un apstiprinās iztikas minimuma summas lielumu? Kad konkrēti tas tiks darīts? Kad Ministru kabinets pēdējo reizi noteica iztikas minimuma lielumu, kāds Ministru kabineta noteiktais iztikas minimums ir spēkā patlaban - 1996.gada februārī? Kad tiks pildīta Darba likumu kodeksa norma, ka minimālā darba alga nedrīkst būt zemāka par iztikas minimumu? Vai 1996.gada pirmajā pusgadā atbilstoši noteiktajam iztikas minimumam tiks veikta arī pensiju indeksācija, paredzot, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka par iztikas minimumu? Šī lieta ir ļoti nopietna, jo inflācija valstī pieaug, iedzīvotājiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem ir galīgi nesakārtota dzīve sakarā ar to, ka netiek noteikts iztikas minimums un nav skaidras metodikas, kā tas tiek noteikts. Kaut gan Latvijas Darba likumu kodeksa sestajā nodaļā "Darba samaksa" 83.pants "Minimālā darba samaksa" nosaka: "Minimālā mēneša darba samaksa normāla darba laika ietvaros (45.pants) pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu".

84.pants "Minimālās darba algas noteikšana" precizē: "Darbinieku minimālās algas, (stundas, tarifa likmes, mēneša algas un mēneša amatalgas) nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Minimālās algas nedrīkst būt zemākas par valsts noteikto iztikas minimumu".

Ir arī šāds akts, kas to reglamentē. Tas ir Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums, kas pieņemts 1992.gada 20.februārī, "Par iztikas minimumu", un tas nosaka: "Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991.gada 10.septembra lēmumu par minētā likuma spēkā stāšanās kārtību Latvijas Republikas Ministru padomei uzdod reizi pusgadā noteikt vienas personas iztikas minimumu un publicēt attiecīgos datus."

Vēl ir viens dokuments, kas rada ne visai lielu skaidrību jautājumā par to, cik tad... ar kādu minimālo likmi tad mūsu valstī cilvēki ir nolemti dzīvot. Un tas ir dokuments, kuru pieņēmis Ministru kabinets savos noteikumos nr.89, kas pieņemts 19.04.94. "Par izmaiņām minimālajā darba algā". Šeit parādās jauns formulējums, kas izskan 1.punktā: "Apstiprināt ar 1994.gada 1.aprīli krīzes iztikas minimumu - 38,32 lati mēnesī un iztikas minimuma pārtikas daļu - 22,31 lats mēnesī". Lūk,tā ir tā situācija, kas šodien mums ir diezgan samudžināta. Samudžināta ir gan metodika, gan neskaidra ir summa, ar kādu tad šodien cilvēkam ir jādzīvo.

Kāpēc mēs gribam visu to noskaidrot? Ir precīzi jānoskaidro metodika, lai mums skaidri un gaiši pasaka tie cilvēki, kas ir uzņēmušies atbildību par mūsu valsti, cik tad galu galā viņi dod tam cilvēkam šo izdzīvošanas slieksni? Tad mēs varēsim runāt tālāk par šā sliekšņa indeksāciju vai tā atbilstību fizioloģiskajam pārtikas daudzumam, ko šodien cilvēks var iegādāties. Es domāju, ka šo jautājumu sakārtošana un skaidrība tajos palīdzēs izvairīties no tā, ka lielām iedzīvotāju masām faktiski šodien ir jācieš trūkums. Viņi nespēj iegādāties fizioloģiski pilnvērtīgu barību ar to iztikas minimumu, ar tiem krīzes minimuma līdzekļiem, ko šodien neskaidros apstākļos deklarē Ministru kabinets. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam un labklājības ministram.

Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Gannusas, Čerāna, Liepas, Rudzīša un Grīnberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu - samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu. Pirms es dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies debatēs jautājuma pamatošanai, es gribu atgādināt, ka Kārtības ruļļa 120.panta otrajā daļā ir rakstīts: "Pçc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējās vienošanās var izteikties..." Ðobrīd Prezidijā ir divi iesniegumi no parakstītājiem, ka viņi grib izteikties. Tā ka lūdzu brīvprātīgi vienoties savā starpā, kurš no jums tas būs. Lai gan, godīgi sakot, deputāts Liepa ir iesniedzis pieteikumu runāt par Māra Gaiļa kunga atbildi par Skrundas lokatoru, bet par atbildi jūs varēsit lūgt uzstāties debatēs tad, kad atbilde būs - nākamajā sēdē.

Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! 11. februārī Kuldīgas rajona pagastu vadītāji ir nosūtījuši protesta vēstuli Saeimai, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam par to, ka jaunā valdība, pretēji Ministru kabineta 1995.gada 4.aprīļa rīkojumam, šā gada 16.janvārī nolēmusi par 50% samazināt Skrundas radiolokatora stacijas zemes nomas naudas lielumu šim reģionam, otru pusi ieskaitot valsts budžetā. Pašvaldību vadītāji šādu Ministru kabineta rīcību vērtē kā cinisku, uzskatot, ka ar to valsts budžeta deficītu tik un tā nevar "salāpīt", un pieprasa 6.Saeimai neapstiprināt Skrundas radiolokatora stacijas zemes nomas maksas izlietojuma jauno kārtību, kas tomēr jaunā budžeta pieņemšanas laikā netika ņemts vērā. Nolikumā "Par nomas maksas izlietojumu" sākotnēji bija teikts, ka tā paredzēta Kuldīgas reģiona attīstībai, iedzīvotāju veselības un vispārējās labklājības nodrošināšanai, kā arī Latvijas puses maksājumu kārtošanai, kuri saistīti ar Skrundas radiolokatora pastāvēšanu un nojaukšanu. Pagastu vadītāji pauž sašutumu par to, ka ne viņi, ne rajona iedzīvotāji iepriekš netika informēti par Skrundas naudas pārdales motīviem, un pieprasa nosaukt šā lēmuma idejas autoru. Protestētāji aicina premjeru Andri Šķēli un ministru Māri Gaili drīzumā tikties ar Kuldīgas rajona iedzīvotājiem un sniegt sīkākus paskaidrojumus. Domāju, ka tomēr šie kungi neko prātīgu šiem iedzīvotājiem paskaidrot nevarēs, kāpēc viņu slimajiem bērniem šī nauda ir atņemta.

Pārsteidz arī bijušā Kuldīgas rajona priekšsēdētāja Kalviņa kunga iepriekšējā sēdē teiktais, ka pierādījumi tam, ka Skrundas lokatoram bijusi kaitīga ietekme uz Skrundas apkārtējo vidi un šo iedzīvotāju bērnu veselību, nav oficiāli apstiprināti. Šāds motivējums Kuldīgas rajonā izraisījis ļoti lielu sašutumu un izbrīnu, jo Kalviņa kungs ir tas, kas arī piedalās praktiski šajā naudas pārdalē. Tāpēc es jums oficiāli vēlreiz no šīs tribīnes centīšos atgādināt, ka šie dati ir un ka pētījumi ir. Arī šīsdienas saņemtajā paskaidrojumā mēs redzam, ka šie mērījumi it kā īsti neesot, ka... viņi vēl turpinās. Manā priekšā ir oficiāls saraksts, kurā ir teikts un apstiprināts... ko ir apstiprinājuši vairāki zinātnieki - gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības pārstāvji, gan Veselības aizsardzības ministrijas dažādi zinātnieki, un šie rezultāti ir sekojoši. No izmeklētajiem 12 bērniem, kas dzīvo paaugstināta riska zonā, 58,3% ir atklātas izmaiņas asins sastāvā. Katram otrajam bērnam, kas dzīvo riska zonā, ir dažādi imunoloģiskās sistēmas traucējumi. Bērnu fiziskā attīstība ir vāja. Piektajai daļai izmeklēto bērnu ir iedzimta vai iegūta nelabvēlīga galvas smadzeņu asinsvadu uzbūve. Patoloģiskas izmaiņas asins sastāvā sastopamas katram ceturtajam līdz sestajam iedzīvotājam.

Un arī pārējie pētījumu rezultāti... Pēc veterinārā dienesta datiem, paaugstināta riska zonā slaucamās govis pastiprināti slimo ar leikozi. Pēc mednieku datiem, riska zonā nedzīvo brieži, aļņi, mežacūkas, stirnas. Lokatora darbības laikā tā iedarbības zonā tiek traucēta radio un TV uztveršana. Tā ka šādi dati ir, un šodien apgalvot to, ka šādu datu nav... Interesanta ir arī atbilde, ka šie pētījumi tiek turpināti, un tas... Es uzskatu, ka šo atbildi, kas noteikti tiks nosūtīta Kuldīgas rajona iedzīvotājiem, šajā jautājumā otrajā punktā varētu papildināt ar tādu motivāciju: veikt sistemātiski zinātniskus pētījumus ilgākā laikposmā ar Skrundas un apkārtējiem iedzīvotājiem kā izmēģinājuma trušiem. Tā tur apmēram vēl pietrūkst.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim.

Saeimas deputātu Ādamsona, Dobeļa, Kristovska, Rudzīša, Saulīša, Stroda, Čerāna, Rubina, Liepas un Kazāka jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par operatīvo eksperimentu attiecībā uz Grenctāles robežkontroles punkta amatpersonām. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Saeimas deputātu Apiņa, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Rubina, Kuprijanovas, Golubova, Prēdeles, Vītola un Požarnova jautājumi finansu ministram Aivaram Kreitusam par 1995. gada decembrī iekasētajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par spirta un degvīna izstrādājumiem. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputātu Apiņa, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Rubina, Kuprijanovas, Golubova, Prēdeles, Māra Vītola, Požarnova jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokļa izmantošanu. Nododam jautājumu finansu ministram.

Deputātu Čepāņa, Sausnīša, Kaksīša, Ķezbera... ja tas nav deputāta Tenisa paraksts, tad lūdzu to noliegt, mēs izlasījām, ka parakstītājs ir arī deputāts Teniss... Tāpēc lūgums deputātiem: ja jūs parakstāt ar roku, lūdzu, atšifrējiet savus parakstus... Tātad jautājums Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem par komercbanku uzraudzības aspektiem. Jā, Lagzdiņa kungs, es atvainojos, dialogs nevar veidoties. Viss ir kārtībā. Deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus Latvijas Bankas prezidentam.

Deputātu Putniņa, Grinovska, Druvas, Vītola, Rugātes jautājums zemkopības ministram Albertam Kaulam par turpmāko lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu (selekcijas staciju) īpašuma formu un valsts atbalstu. Nododam jautājumu zemkopības ministram.

Deputātu Bunkša, Tomašūna, Grinovska, Lamberga, Apsīša jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlā kungam par Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes īpašumiem. Nododam jautājumu iekšlietu ministram.

Deputātu Prēdeles, Antas Rugātes, Paula Putniņa, Ervida Grinovska, Māra Vītola jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par satiksmes nodrošināšanu atsevišķos lauku rajonos. Nododam jautājumu satiksmes ministram.

Deputātu Prēdeles, Druvas, Putniņa, Rugātes, Grinovska jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par kompensācijām invalīdu pārvadāšanai. Nododam jautājumu finansu ministram un labklājības ministram.

Prēdeles kundze, jūs runāt gribējāt? Tad vajag pieteikties... Es atvainojos, Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte - jautājuma motivācijai.

A.Prēdele ( LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ir uzdevusi divus jautājumus, kas attiecas uz satiksmi un satiksmes nodrošinājumu.

Pirmais no tiem attiecas uz iespējamo nerentablo dzelzceļa līniju slēgšanu, pret kuru mūsu frakcijas deputāti iebilst, kā arī attiecas uz jautājumiem par to, kā labāk un veiksmīgāk nokārtot satiksmi ar attālajiem lauku rajoniem. Mēs ceram, ka satiksmes ministrs Krištopana kungs mums uz šiem jautājumiem atbildēs pietiekami izsmeļoši.

Otrais mūsu jautājums attiecas uz kompensācijām invalīdu pārvadāšanai. Tātad par invalīdu pārvadājumiem. Patiešām, kā jau te kolēģi minēja, koncepcijas par to, kā palīdzēt invalīdiem valsts mērogā, diemžēl nav. Taču invalīdiem šobrīd klājas grūti un varbūt pat grūtāk nekā jebkad, tāpēc mums ir jāizmanto katra iespēja, lai palīdzētu invalīdiem viņu ikdienā. (Starpsauciens no zāles: "Tâ ir politika.")

Mēs, Latvijas Kristīgo demokrātu toreizējā frakcija, jau 5. Saeimā esam nākuši klajā ar ierosmi par to, lai pārvadājumi, kas attiecas uz invalīdiem - pirmās un otrās grupas invalīdiem - vienmēr no valsts puses tiktu korekti apmaksāti. (Starpsauciens no zāles: "Vajadzēja balsot budžetā.")

Kāda tad ir šobrīd esošā kārtība? 1994. gada 5. aprīļa Ministru kabineta noteikumi nr. 90 paredz kārtību, kādā invalīdu pārvadājumi tiek apmaksāti, un tur ir divi punkti, kas attiecas tieši uz veidu, kā tas ir darāms. Pirmais tātad punkts nosaka tiesības pirmās un otrās grupas invalīdiem braukt bez maksas, bet trešais punkts nosaka, ka valstij ir jāsamaksā par šiem braucieniem. Savukārt pārvadātājs tad ir vienīgi tikai valsts pasūtījuma izpildītājs. Kamēr pārvadātājs ir tikai un vienīgi valsts uzņēmumi, īpaša traģēdija tanī brīdī, kad varbūt valsts no vienas kabatas uz otru kabatu naudu nepārskaita, nerodas. Bet šobrīd ir jau vairāki tādi precedenti, kad autotransporta uzņēmumi ir privatizēti, proti, tie ir privātuzņēmumi, kuri saka un spriež tā: ja būs nauda, mēs invalīdus pārvadāsim, ja naudas nebūs, atvainojiet, mēs to nevaram. Lai arī cik mums būtu sirsnīga attieksme pret invalīdiem, mēs to bez naudas darīt nevaram.

Kāda tad ir situācija šobrīd? Diemžēl situācija ir traģiska, jo novembrī un decembrī vēl nav pārskaitīts neviens lats, neviens santīms invalīdu pārvadāšanai. Patiesībā var veidoties tāda situācija, ka invalīdam, kurš stāv pie autobusu pieturas, var pateikt: atvaino, draugs, mēs tev nekādi nevaram palīdzēt!

Minēšu tikai dažus skaitļus attiecībā uz invalīdu pārvadājumiem 1995. gadā. Uz vienu invalīdu ir paredzēts pārvadājums par 5 latiem un 33 santīmiem. Kaut arī, protams, autobusos iekāpjot, šī uzskaite netiek individuāli veikta, tomēr pārvadātāji apmēram ir aprēķinājuši viņu daudzumu, kad invalīdi tiek pārvadāti, un tās daudzās reizes, kad invalīdi ir iekāpuši autobusos. Pārvadātāju doma ir tāda, ka 5 lati ir daudz par maz, lai segtu tos pārvadājumus, kas notiek patiesībā. Tika pieprasīts 1995. gadam 1 461 000 latu, izdalīti tika 533 tūkstoši latu, bet pārskaitīts tikai 404 tūkstoši 341 lats. Tātad neiedotā summa ir 129 tūkstoši. (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc nebalsoja par priekšlikumu budžetā.")

Gribētos, lai gan valdība, gan arī deputāti īpaši pievērstu uzmanību šim mūsu jautājumam un šai problēmai, kas šobrīd ir nekavējoties jāatrisina, jo, lai nu kā dzīvojam mēs, kuri esam stipri un veseli, mums ir jāgādā par tiem, kuri diemžēl paši sev varbūt palīdzēt nevar. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kad bija jābalso, tad balsoja "pret" - tagad sludina...")

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu finansu ministram un labklājības ministram.

Deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Dunkera, Rudzīša, Kazāka, Liepas, Grinberga jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ekonomikas ministram Krasta kungam par situāciju enerģētikas infrastruktūrā. Taču motivācijai vārdu varu dot tikai tad, ja deputāts Čerāns izmantos divas minūtes, kas ir atlikušas līdz pārtraukumam. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Par maz...") Par maz... Tātad turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu, vārds paziņojumam Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam Ivaram Ķezberam.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi no Baltijas asamblejas delegācijas! Esiet tik laipni un uz pāris minūtēm sapulcējieties Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Aleksandram Golubovam par Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupu.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupas locekļus sapulcēties... nu laikam blakuszālē... pašreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu, godātie deputāti, esiet uzmanīgi! Pārtraukums vēl nav sācies. Un, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam... Nu vairs nevar... Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam Jurim Kaksītim.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es atvainojos... Es aicinu 12.30 Sarkanajā zālē sapulcēties sekojošus deputātus... Atvainojos, ka nesaukšu vārdus, bet tikai uzvārdus: Bunkšs, Celmiņš, Deņisovs, Dilba, Dozorcevs, Eniņš, Naglis, Ozoliņš, Strods, Tabūns, Tomašūns. Ja zālē ir Valdis Ziemelis, arī viņu... Tātad tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sapulcēties Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Indulis Bērziņš,

Ziedonis Čevers,

Juris Dobelis,

Indulis Emsis,

Edvīns Inkēns,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Cienītie žurnālisti, lūdzu atstāt deputātu vietas, lai nereģistrētos viņu vietā! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 51 deputāts. Turpinām sēdi.

Vārds Kārlim Čerānam, Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputātam, - jautājumu motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es runāšu, motivējot Saeimas frakcijas "Latvijai" desmit deputātu jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam un ekonomikas ministram Guntaram Krasta kungam.

Enerģētikas problēma ir viena no nopietnākajām problēmām Latvijā šodien. Šobrīd ļoti dziļajai enerģētikas krīzei ir vērojama tendence vēl saasināties. Enerģijas tarifi ievērojami pārsniedz iedzīvotāju maksātspēju, tādēļ liela iedzīvotāju daļa ir iedzīta parādu jūgā un dzīvo galējas nabadzības apstākļos, bez cerībām, ka situācija varētu nākotnē uzlaboties. Tajā pašā laikā ir skaidri redzams, ka valstī nav sakārtota energosistēmas tiesiskā bāze un valsts rīcībā pat nav reāla mehānisma, kā kontrolēt, vai energosistēmas dabisko monopoluzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas gāze" piedāvāto pakalpojumu tarifi, maksa par elektroenerģiju un dabasgāzi tiešām ir ekonomiski pamatota un vai šie monopoluzņēmumi neveido monopolcenas. Jāņem vērā, ka valsts nav spējusi veikt šo tarifu pārbaudi situācijā, kad "Latvenergo" un "Latvijas gāze" vēl ir valsts akciju sabiedrības. Un jājautā - ko tad valsts spēs kontrolēt un ietekmēt tad, ja šie monopoli tiks privatizēti? Tiešām, ļoti dīvaini, lai neteiktu, ka latviešu tautai un visiem Latvijas iedzīvotājiem traģiska tendence ir - valdībai milzīgā tempā pakļaut galvenos energokompleksa uzņēmumus privatizācijai... Var jau saprast, ka šie stratēģiski svarīgie uzņēmumi būtu ļoti gards kumoss kādu veiklu darboņu mutēs, bet kāda cena par to būs jāsamaksā tautai? Vai valdība var garantēt, ka šie uzņēmumi privatizācijas procesa laikā un pēc privatizācijas nevis paaugstinās, bet samazinās enerģijas tarifus? Ar kāda mehānisma palīdzību valdība domā aizstāvēt tautas intereses šajā privatizācijā? Vai valdība vispār to nedomā darīt? Pagājušajā sestdienā, 17.februārī, notika Latvijas Inteliģences apvienības sanāksme "Enerģētika - Latvijai". Šajā sanāksmē tika skaidri formulēta doma, ka savulaik Latvijas inteliģence bija tā, kas uzdrošinājās izvirzīt jautājumu par Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības un Pāvilostas atomstacijas projektēšanas pārtraukšanu, un ar visas tautas atbalstu tika panākts pozitīvs rezultāts.

Es aicinu visus, kas dzird šodienas Saeimas sēdi, vispirms jau deputātus, kam ir palicis vēl pāri kāds mazumiņš godaprāta, gan arī žurnālistus un visus, kam ir iespēja klausīties šīs sēdes translāciju pa radio, būt modriem un iesaistīties cīņā, lai nepieļautu vēl pēdējo nozīmīgo Latvijas saimniecisko objektu prettautisku, noziedzīgu "prihvatizāciju". Šobrīd vēl nav par vēlu. Šobrīd vēl šo "prihvatizācijas" procesu var apturēt, un frakcija "Latvijai" Saeimā pieliks visas pūles, lai to izdarītu. Bet var gadīties, ka būs vajadzīgas arī plašas masu akcijas, lai valdībai un Saeimas valdošajai koalīcijai pateiktu skaidri, tieši un daudzskaitlīgi, ka tauta negrib, lai "Latvenergo" un "Latvijas gāze" nonāk veiklu "prihvatizatoru" rokās, kuriem pēc tam nebūs vairs nekādas daļas gar to, kā mēs, pārējie, šeit Latvijā dzīvojam un vai vispār dzīvojam. Vēl jo modrākiem visiem jābūt tādēļ, ka Šķēles kungam ir jau visai ievērojama pieredze "prihvatizācijā", kā to uzskatāmi atspoguļoja daudzu deputātu runas viņa vadītās valdības apstiprināšanas sēdē 1995.gada 21.decembrī. Vēl nav par vēlu.

Gribu pateikt skaidri arī to, ka Tautas kustība "Latvijai" nav pret privatizāciju kā tādu un ka nav izslēdzams arī vismaz daļējs privatizācijas lietderīgums enerģētikas sektorā. Bet mūsu principiāla prasība ir šāda: gadījumā, ja privatizācija tiek veikta arī šajā procesā, maksimāli jāvadās no tautas interesēm un enerģijas patērētāju interesēm. Pirms energokompleksa objektu vai to daļu nodošanas privatizācijai ir jāveic vismaz šādi uzdevumi:

1) jāsakārto likumdošana enerģētikas jomā;

2) jāveic privatizācijas lietderīguma plaša analīze, piesaistot arī zinātniekus un enerģētiķus, praktiķus, kas nav tieši saistīti ar privatizējamo objektu vadību;

3) jāizstrādā un plaši jāapspriež konkrēts mehānisms, kā privatizācijas procesā tiks ņemtas vērā enerģijas patērētāju intereses, un privatizācijas noteikumi (tie ir tie noteikumi, uz kuru pamata investors ieguvis īpašuma daļu šajos uzņēmumos un būs tiesīgs ar to rīkoties; šie noteikumi ir apspriežami un apstiprināmi Saeimā vispārējās likumdošanas kārtībā).

Līdz šādu priekšnosacījumu izpildei energouzņēmumu privatizācija, kas tādā gadījumā būs "prihvatizācija", nav pieļaujama.

Sakarā ar vispārējo smago stāvokli energokompleksā un tā tautai bīstamajām attīstības tendencēm, mēs lūdzam jūs, Šķēles kungs, kā arī Krasta kungs, atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kuri valsts enerģētikas objekti šobrīd ir ieķīlāti par banku aizdevumiem, kādi ir šo aizdevumu atmaksāšanas termiņi? Kāds ir pamats cerībām, ka šie aizdevumi tiks laikā atdoti?

2. Kad valdība izstrādās Latvijas enerģētikas attīstības nacionālās programmas projektu un kad nodos to sabiedrībai apspriešanai?

3. Kad valdība iesniegs Saeimā likumprojektu par enerģētiku, kurā līdzās enerģijas ražotāju un patērētāju tiesisko attiecību regulējumam tiks uzskaitīti tie enerģijas objekti, kas ir stratēģiski svarīgi valstij un kas tādēļ nevar tikt uzreiz privatizēti?

4. Vai valdībai ir zināms, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir izveidojies patērētāju apmaksāts nedokumentēts gāzes uzkrājums, kas radies vairāku gadu laikā komercskaitītāju trūkuma dēļ? Lūdzam iesniegt frakcijai "Latvijai" vērtējumu par šīs gāzes uzkrājuma apjomu.

5. Kāds pamatojums ir uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas gāze" apstiprinātajiem pakalpojumu tarifiem? Lūdzam iepazīstināt frakcijas "Latvijai" deputātus ar visiem Monopoluzraudzības padomes slēdzieniem pēdējo trīs gadu laikā par enerģijas tarifu pamatotību Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ekonomikas ministram Guntaram Krastam.

Godātie deputāti! Gribu jūs informēt, ka šodien Saeimas Prezidijs bija saņēmis un nodeva tālāk ministriem, Ministru prezidentam un Latvijas Bankas prezidentam kopumā 14 jautājumus. Frakciju padomē tika nolemts: ja būs vairāk nekā 10 jautājumi vai pieprasījumi, tad tiks sasaukta papildsēde trešdienās pulksten 18.00, lai izskatītu šos jautājumus un priekšlikumus. Šobrīd to ir 14. Tātad es jūs gribu brīdināt, ka 28.februārī pulksten 18.00 būs Saeimas papildsēde, kurā tiks izskatīti šobrīd esošie 14 jautājumi un atbildes uz tiem.

Nākamais šodienas darba kārtības jautājums - Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtībā iekļautie un neizskatītie jautājumi.

Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Valentīnai Andrējevai par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.327.

Andrejs Požarnovs, "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts, - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Valentīnai Andrējevai. Šī lieta tika sagatavota un atradās komisijā jau no iepriekšējās Saeimas laikiem, un iesniedzējs ir tā laika finansu ministre Sāmītes kundze.

Valentīna Andrējeva ir sākusi darba gaitas 1970.gadā Latvijā. Viņa ir bijusi dažādās institūcijās par finansisti, un tanī brīdī, kad Latvija atguva neatkarību, bija nepieciešami Latvijai lojāli, labi speciālisti, un 1991.gadā viņa tika iecelta par finansu ministra vietnieci, un no 1993.gada viņa strādā Finansu ministrijā par valsts sekretāri.

Komisija izskatīja šo lietu un atzina, ka ir jāatbalsta pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem, un tādēļ mēs lūdzam par šo jautājumu šodien nobalsot sēdē.

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Gribu pieskarties šim jautājumam pavisam īsi, jo, manā sapratnē, pāris jautājumos rodas neizpratne. Respektīvi, šie vārdi "par īpašiem nopelniem"... Es Andrējevas kundzi esmu redzējis vienu reizi. Man viņa atstāja ļoti inteliģentas, solīdas, erudītas sievietes iespaidu. Tāpēc es domāju, ka, ja cilvēks ir godīgi izpildījis savu amatu, godīgi pildījis šos viņam uzticētos pienākumus... es domāju, ka būtu nepareizi... un, no vienas puses, mēs varbūt šo cilvēku tad diskreditējam, ja mēs viņam sakām: "Tu godīgi strādāji, tātad tev ir kaut kādi īpaši nopelni!" Es domāju, ka šos īpašos nopelnus vajadzētu tiešām... lai mēs nedegradētu šos vārdus "îpašie nopelni", mums vajadzētu šo vārdu "îpašiem" svītrot no šā lēmuma par pilsonības piešķiršanu. Es neesmu pret pilsonības piešķiršanu. Jā, cilvēks ir strādājis un viņam ir kaut kādas problēmas tur... mēs viņam varam piešķirt, bet, manā uztverē, ir nedaudz jāpārstrādā šie dokumenti, jo tad mēs - varbūt pat teiksim tā godīgi - šo sievieti pazemojam zināmā mērā.

No otras puses, es uzskatu... manā uztverē, šie īpašie nopelni ir tāda lieta, ka, piemēram, Neilandes kundzei, kas tiešām iet pasaulē, brauc un visur saka - Latvija, Latvija, Latvija... Ir tāds slavens Latvijas riteņbraucējs Pjotrs Ugrjumovs, rīdzinieks, kuram 5.Saeima nepiešķīra šo pilsonību, bet šis riteņbraucējs arī brauc pasaulē un saka - Latvija, Latvija un vēlreiz Latvija. Pašreizējā momentā es uzskatu, ka Andrējevas kundze varbūt arī šo pašu darbu dara un šajos starptautiskajos kontaktos viņa arī saka - Latvija, Latvija, Latvija, bet es domāju, ka tie nav īpaši nopelni. Tas ir ikdienas darbs, grūts, sūrs, un es domāju, ka šajā momentā mēs tiešām šos vārdus devalvējam. Es aicinu deputātu kungus un dāmas padomāt un iedot atpakaļ komisijai šo dokumentu, lai to pārstrādā, lai izņem ārā šo vārdu "îpašiem". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūgums deputātiem: pirms jūs kaut ko lūdzat komisijām darīt, lūdzu, pārbaudiet, kas ir ierakstīts likumā, ko komisija var darīt, ko komisija nevar darīt. Jo to, ko lūdz deputāts Kazāks, - svītrot vārdu "îpašiem" - neatļauj likums un vispār tādas iespējas nav. Ir tikai viens veids, kā var piešķirt šo pilsonību, - šādi, kā to dara Latvijas Republikas Saeima.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gan gribētu aizstāvēt šo lēmuma projektu un nepiekrist frakcijai "Latvijai" par tās nostādni. Jautājums ir ļoti būtisks. Pagājušajā sēdē mēs šo jautājumu neizskatījām, šodien varbūt varēja atkal novilcināt šo jautājumu. Jā, pilnīgi pareizi, godīgs darbs savā vietā tik tiešām nav iemesls, lai pilsonību piešķirtu izņēmuma kārtā. Protams, ka ne. Izņemot šo gadījumu. Kāpēc izņēmums ir tieši šis gadījums? Ļoti sarežģīti mūsu valstī ir likumi. Likumus ierēdņi traktē, kā vēlas. Sevišķi "izcili" ðajā ziņā ir Finansu ministrijas ierēdņi, kuri ir saņemti kā "liels mantojums" (protams, pēdiņās). Ar Andrējevas kundzi man ir iznācis saskarties darba jautājumos jau daudzus gadus, un vienu lietu gan es gribētu pateikt: varbūt šoreiz tiešām ir vērts dot pilsonību par normālu darbu. Par normālu darbu, kas radikāli atšķiras no tās shēmas un tās metodes, kā strādā mūsu valsts klerki un arī ļoti daudzi civildienesta amata kandidāti. Tas ir normāls darbs un ir atšķirīgs no tā visa, kas valda mūsu valstī. Es uzskatu, ka, ja mēs, Saeimas deputāti, šoreiz atzīmēsim šo gadījumu, ka, lūk, tā strādājot, pat pilsonību var dabūt ārpus kārtas, man šķiet, ka beidzot varbūt notiks kaut kas normālāks. Jo, ieejot jebkura klerka un ļoti daudzu ierēdņu kabinetos, mēs saņemam nenormālu attieksmi. Andrējevas kundze nekad nav nolaidusies līdz tādām muļķībām, kā to dara ļoti daudzi Finansu ministrijas ierēdņi, vadot semināru, piemēram, par pievienotās vērtības nodokli. Trešdienās tur pulcējas visas republikas grāmatveži, un tur atskan frāze: "Ak Dievs, vai tiešām var interesēt tik praktiskas lietas!"

Šī ir tieši tā attieksme, tas servisa gars, par ko ir ļoti iestājies savulaik Māris Gailis, radot Ierēdniecības skolu. Andrējevas kundzes rīcībā es tieši šo servisa garu redzu, to ierēdniecības elementu, kura tik radikāli trūkst mūsu Latvijā. Es ierosinu atbalstīt šo ierosinājumu - un šodien, bez jebkādas vilcināšanās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu šajā gadījumā izteikties kā ministrs, jo es ar Andrējevas kundzi strādāju kopā. Taču iesākumā man jāsaka, ka es lāgā nepiekrītu tam, ko Krisberga kungs par mūsu ierēdņiem teica un viņus kritizēja, un Andrējevas kundzi slavēja. Es domāju, ka tā kritika nebija īsti vietā. Nu, katrā ziņā man ir laikam jāaizstāv arī savi darbinieki pie reizes. Bet, runājot par Andrējevas kundzi, es domāju, ka šis jautājums jau nerodas pirmo reizi, tas radās 5.Saeimas laikā, un tad tur bija dažādas grūtības mums, un viss tas pārmaiņu brīdis un tuvās vēlēšanas... Bet katrā ziņā Andrējevas kundze stipri atšķiras no tiem cilvēkiem, par kuriem vienu otru reizi šeit runa par pilsonību vispār izraisās. Mēs labi zinām, ka mēs varētu šo to, kas nepatīk vienai frakcijai vai otrai... pateikt, adresēt tiem, kam pilsonība jau ir piešķirta... Un šajā gadījumā visi tie kritiskie adresējumi, kas varētu tikt veltīti šiem pilsoņiem, neiztur nekādu kritiku, attiecībā uz pašreizējo nepilsoni Andrējevas kundzi tos nevar adresēt. Valodu viņa māk perfekti, nevis kaut kā, ar akcentu vai kaut kā savādāk... rakstību pārvalda perfekti. Viņa ir ilgstoša darbiniece, kura ļoti labi pārzina savu darbības lauku un uz kuru var paļauties. Un galvenais: ja mēs runājam par pilsonības piešķiršanu kādam cilvēkam, laikam vajadzētu apskatīties visu to periodu, kad Latvija virzījās uz atdalīšanos un kad kļuva iespējams vispār to darīt. Tātad - 80.gadu beigas, šis pārejas periods... Tajā laikā Andrējevas kundze bija tā, kas piedalījās finansu un ekonomiskās koncepcijas izstrādāšanā Latvijai, lai Latvija varētu pāriet uz šādu neatkarības modeli, jo nevarēja taču tā vienkārši atdalīties no bijušās Padomju Savienības un rīt no rīta sākt šeit pašiem brīvi dzīvot. Jo mēs labi zinām, kas notika ar visu izejvielu resursu... sūtīšanas maiņām. Mēs ļoti labi zinām, kādas pārmaiņas ir notikušas rūpniecībā. Tajā laikā ekonomistu, finansistu galvenais uzdevums bija pareizi šo procesu vadīt un sakārtot, un šajā gadījumā es gribētu uzsvērt - un es to zinu, - ka Andrējevas kundze ņēma ļoti lielu dalību sarunās ar Krievijas pusi par to, kā jautājumus risināt, kā to mantu sadalīt, kā pastāvēt uz to, ka mums ir jāpaliek tam, kas mums paliek, un šajā gadījumā mēs labi zinām, ka mums daudz kas palika no tā, kas šeit tika sabūvēts. No bijušās Padomju Savienības puses varēja būt visādas nepamatotas pretenzijas par lielu atlīdzību sniegšanu un visu pārējo. Mēs, protams, varam šeit nākt tribīnē un gari un plaši runāt, ka tas būtu bijis nepamatoti, ka mēs esam daudz cietuši šajos 50 gados, bet es gribētu atgādināt, ka noteikumus diktē stiprākais. Un, ja mēs šajā situācijā, kad stiprākais, nenoliedzami, blakus bija, pratām visu to ar miermīlīgiem paņēmieniem un ar pareizu ekonomisku un finansiālu domāšanu sakārtot, tad, es domāju, liels nopelns bija tiem cilvēkiem, kas šajā procesā piedalījās. Tad, kad viņi to darīja, viņi tik daudz nedomāja: vai es tanī brīdī esmu krievs vai latvietis, vai citas tautības cilvēks, - tajā brīdī svarīgas bija rūpes par to, lai šī zeme, Latvija, kļūtu neatkarīga un varētu ekonomiskā ziņā neatkarīgi funkcionēt, un arī par to, lai mēs beigu beigās tiktu pie tās brīvības, par kuru mēs visi sapņojām. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu īpaši svārstīties par to, vai piešķirt pilsonību Andrējevas kundzei par īpašiem nopelniem. Es domāju, ka arī es šajā īsajā uzrunā esmu parādījis, ka tie īpašie nopelni tiešām ir reāli, tie ir taustāmi, tie ir tajā izpratnē, kas mūs visus interesē. Viņa ir no Finansu ministrijas, un, Finansu ministrijā būdama valsts sekretāre, viņa savu darbu veic sekmīgi un arī šodien turpina to darīt. Tā ka es lūgtu balsot par pilsonības piešķiršanu Andrējevas kundzei. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nebūt netaisos apšaubīt šo 5.Saeimas kompetences jautājumu, jo šis priekšlikums ir pieņemts 5.Saeimā un ir ļoti labi pārdomāts, un, manuprāt, pelna, kā saka, pozitīvu balsojumu. Attiecībā uz šo jautājumu mani nemierīgu dara tikai viens moments, un es gribētu sacīt, ka es no šā balsojuma atturēšos, jo šajā dokumentā ir rakstīts, ka minētā kundze ir piedalījusies ne tikai Finansu ministrijas darbā, bet veicinājusi arī Latvijas pāreju uz tirgus ekonomiku un saimnieciskās stabilitātes sasniegšanu. Par saimniecisko stabilitāti mums televīzijā paziņoja Gaiļa kungs, bet pēc tam, pēc dažām dienām, premjers Šķēles kungs sacīja, ka ir iestājies bankrots. Tad nu es nesaprotu, vai Andrējevas kundze ir ņēmusi dalību tikai stabilitātes sasniegšanā jeb piedalījusies arī bankrota sasniegšanā. Tāpēc šajā jautājumā es varu tikai atturēties no balsošanas.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Valentīnu Andrējevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 13, atturas - 14. Valentīna Andrējeva ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Saeimas 15.februāra sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Dokumenti nr.270, nr.386 un nr.386A.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze jau jums nosauca visu nepieciešamo dokumentu numurus. Es ceru, ka jūs esat iepazinušies arī ar atzinumiem, ko ir devusi Saeimas Juridiskā komisija, un arī ar tiem, ko ir devusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un šo abu komisiju viedoklis ir neatbalstīt šādu likuma grozīšanu un aicināt Saeimu nobalsot pret šādu grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Tomēr es nerunāšu par to motivāciju, kas ir norādīta šajās rakstiskajās atsauksmēs, atzinumos, kas jums ir izdalīti. Es gribētu vērst jūsu uzmanību papildus uz sekojošo.

5.Saeima saņēma divus likumprojektus. Vienu iesniedza 5.Saeimas frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Iesniedza likumprojektu par 1922.gada likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu... par šā likuma darbības atjaunošanu un ierosināja izdarīt tikai divus grozījumus šajā likumā. Ierosināja 7.pantā aizstāt vārdus "pçdējā tautas skaitīšana" ar vārdiem: pēc Iedzīvotāju reģistra datiem iepriekšējā Saeimas vēlēšanu dienā. Un 2.pants - minētā likuma 9.pantā svītrot vārdus: vai ar līdzīgu iepriekš sagatavotu līdzpaņemtu zīmi. Tie ir vienīgie divi grozījumi, kurus savulaik ierosināja izdarīt frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Intereses pēc es varu nosaukt arī tās personas, kas parakstīja šo likumprojektu, ko toreiz iesniedza. Tās ir: Māris Grīnblats, Juris Sinka, Jānis Straume, Aleksandrs Pētersons, Kārlis Leiškalns un arī frakcijas "Latvijai" vadītājs Odisejs Kostanda.

Otrs priekšlikums, ko iesniedza, bija LNNK piecu deputātu iesniegums, arī par šā 1922.gada likuma atjaunošanu, tikai šajā likumprojektā jau tika izdarīti nepieciešamie grozījumi, kas skāra, teiksim, tādas lietas kā 18 gadu vecuma saistību ar tiesībām vēlēt, tikt ievēlētam, ar to, ka ir Iedzīvotāju reģistrs, ka ir personas kods. Tātad būtībā tas tika precizēts. Stipri vēlāk saņēmām arī vēstuli no tā laika tieslietu ministra Levita kunga, ka arī Tieslietu ministrija ir sagatavojusi savu likumprojektu un ka caur Ministru kabinetu virzīs to uz Saeimu. Juridiskā komisija būtībā strādāja ar šiem trijiem dokumentiem un atzina, ka visoptimālākais ir LNNK iesniegtais variants, un to ar nelieliem precizējumiem 5.Saeima pieņēma. Tajā laikā nevienam nebija iebildumu pret attiecīgo normu, ka balsotāja jeb parakstītāja pasē tiek izdarīta atzīme, neviens šeit nesaskatīja ne cilvēktiesību pārkāpumus, ne to, ka, lūk, tas varētu būt par iemeslu kaut kādiem ekscesiem, ka cilvēks varētu tikt diskriminēts. Un kāpēc? Es, domāju, acīmredzot tāpēc, ka arī 1922.gada likumā, analoģiskajā, 4.pants ir, vārds pret vārdu, tāds, kāds tas ir šodien šajā likumā. Tā ir viena lieta.

Otrkārt, es gribētu atzīmēt arī to, ka Juridiskā komisija vadījās arī no tīri finansiāliem apsvērumiem. Jau tagad parakstu vākšanas kampaņa, kurā vāca parakstus par alternatīvo pilsonības likumu... tikai parakstu vākšana šajā etapā - es nezinu, vai tas ir precīzi, - izmaksāja (jeb tam tika paredzēti) 125 000 latu. Ja, teiksim, tas aizietu tālāk uz referendumu, tad tas vēl prasītu vēl vienus 600 000 latu - pēc tādiem it kā provizoriskiem aprēķiniem. Ja mēs atsakāmies no zīmoga iespiešanas pasē, ka cilvēks ir parakstījies vai nobalsojis, - kas tādā gadījumā mums ir jādara? Mums ir jāievieš vēlētāju saraksti, tātad ir atkal papildu izdevumi, lai ieviestu šos sarakstus. Ja nekāda atzīme pasē nav izdarāma, tas ir, ja ir vienkārši iespēja iet parakstīties un ja parakstīšanās notiek bez šādiem balsotāju sarakstiem, tikai uzrādot pasi, tādā gadījumā vēlēšanu komisijām, Centrālajai vēlēšanu komisijai, ir jāpārbauda, vai viena un tā pati persona nav desmit un vienu reizi parakstījusies, tātad tas atkal sadārdzina šo procesu. Un diemžēl šā projekta, šā grozījuma, iesniedzēji arī neiesaka nekādu mehānismu. Man liekas, ka šodien, mūsu finansiālajos apstākļos, mūsu budžeta saspringuma apstākļos, mums ir laikam jādomā par katru latu, par katru santīmu. Par to jau šodien runāja, kad mēs nenodevām likumprojektu par grozījumiem saistībā ar Valsts prezidentu. Es domāju, ka būsim arī šajā ziņā konsekventi un saglabāsim to. Es neizslēdzu, ka tālākajā perspektīvā acīmredzot ir jādomā par šā likuma precizēšanu, jo šī parakstu vākšana bija pirmā praktiskā, varētu teikt, pieredze, kas parāda acīmredzot nepilnības, trūkumus šajā mehānismā, šajā procesā, bet par tiem ir jāpadomā nopietni. Es saprotu, ka šis likumprojekts līdz Saeimas sēdei ir nonācis vēlu, kaut arī jāsaka, ka tas tika iesniegts jau tajā laikā, kad notika parakstu vākšana. Katrā ziņā spēles laikā noteikumus nevar mainīt, tāpēc jau arī tikai tagad Saeima šo jautājumu izskata. Katrā ziņā Juridiskā komisija neatbalsta šo grozījumu un aicina Saeimu to noraidīt. Bet tajā pašā laikā arī uzsveram to, ka Juridiskā komisija ir gatava, iepazīstoties arī ar priekšlikumiem, kad šo praksi apkopos Centrālā vēlēšanu komisija, atgriezties pie šīs problēmas, bet tad mums ir ļoti nopietni jāpārdomā arī šī finansiālā puse. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tā kā deputāti iesniedzēji uztur spēkā prasību likumprojektu izskatīt un balsot par to pirmajā lasījumā, tad atklājam debates.

Jānis Priedkalns - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamie deputāti! Vēlos komentēt Juridiskās komisijas atzinumu par likumprojektu. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 31.janvāra lēmumu un uzklausījusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kramiņa kungu, savā atzinumā konstatēja, ka ar spiedogu izdarītā atzīme pasē, ka pilsonis ir parakstījis likuma ierosināšanu, pirmkārt, nav pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948.gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Otrkārt, tā nav arī pretrunā ar Latvijas Republikas 1991.gada 10.decembra konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Pasē izdarītā atzīme neesot uzskatāma par pilsoņa politisko tiesību un brīvību pārkāpumu.

Pret šo konstatējumu es vēlos iebilst četrkārt.

Pirmkārt. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 31.janvāra dokuments runā par tautas nobalsošanas ierosināšanu, kas var tikt uzskatīta par apolitisku darbību. Turpretim uz parakstīšanās lapām pilsoņi parakstās nevis par tautas nobalsošanas ierosināšanu, bet gan par likumprojekta ierosināšanu, kas jau ir atbalstā izteikta politiskā pārliecība. Tādējādi, kā visās civilizētajās zemēs pasaulē, šai norisei būtu jābūt aizklātai.

Otrkārt. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 31.janvāra lēmums atsaucas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarācijas 19.pantu. Turpretim uz izskatāmo lietu daudz precīzāk attiecas minētās deklarācijas nevis 19., bet gan 21.pants, kas izsaka aizklātas balsošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu vēlētāju brīvas gribas izpausmi.

Treškārt. Latvijas Republikas konstitucionālā likuma 30.panta otrā daļa aizstāv pilsoņu tiesības neizpaust savus politiskos, reliģiskos, ētiskos uzskatus vai arī partijas piederību. Šā panta daļa prasa anonimitāti, kas balsošanas vai parakstīšanās akcijās ir norma demokrātiskajās zemēs. Jo nevienu nedrīkst novest situācijā, kurā viņš ir spiests atklāt savus politiskos uzskatus, ja tas var novest pie iespējamas diskriminācijas nākotnē - gan pret tiem, kuriem šāda atzīme pasē ir, gan pret tiem, kuriem tādas nav. Diskriminācija politiskās pārliecības dēļ ir skaidrs cilvēktiesību un pilsoņtiesību pārkāpums.

Ceturtkārt. Apšaubāms ir arī Juridiskās komisijas secinājums, ka mehānisms, lai pārbaudītu balsotāju identitāti, tas ir, lai konstatētu, ka cilvēks nav divreiz balsojis... ja netiktu izdarīta atzīme pasē, tad tas prasītu ievērojamus finansiālus līdzekļus un daudz laika.

Katra starptautiska tūrisma aģentūra mums var parādīt, ka diezgan vienkārši var veikt šādu konstatējumu. Jo tas ir paveicams tāpat kā, piemēram, rezervējot vienu lidojumu pasaules mērogā. Var garantēt, ka uz vienu sēdvietu pretendē tikai viena persona, nevis divas. Līdzīgas kontroles ar datoriem notiek pasu pārbaudēs, ierodoties internacionālajos lidlaukos. Tātad vajadzīgi ir tikai daži datori, tie varētu būt arī lietoti, un informācija par pilsoņu kopumu... var būt arī "talcinieki".

Kopsavilkumā es atbalstu pases zīmoga atcelšanu likumprojekta pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" puses pievienosim arī daļas par visu pilsoņu vienlīdzīgām iespējām piedalīties balsojumos, arī tad, ja viņi ir nespējīgi pārvietoties vai dzīvo ārzemēs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Parakstu vākšana par alternatīvo pilsonības likumprojektu ir noslēgusies, bet priekšlikums - atcelt šo normu par zīmoga iespiešanu - nav zaudējis aktualitāti, jo sabiedrībā, iespējams un cerams, būs vēl citi līdzīgi parakstu vākšanas procesi par dažādiem likumprojektiem, cerams, daudz rūpīgāk izvērstiem un izsvērtiem, un labāk sagatavotiem. Mums ir vajadzīga tautas politiskā aktivitāte. Un, ja zīmogs pasē būtiskai tautas daļai traucē to darīt, tad mums šī zīmoga iespiešana ir jāatceļ. Nevienam nevajadzētu būt šaubām par to, ka šobrīd spēkā esošā 5.Saeimas pieņemtā likuma redakcija ir ierobežojums cilvēku tiesībām demokrātiska procesa ietvaros izteikt savas domas. Šobrīd Latvijā esošajā politiski sabiedriskajā situācijā šādam ierobežojumam, kurš rodas no šī zīmoga iespiešanas, ir sevišķi būtiska, negatīva ietekme.

Runājot par šo negatīvo ietekmi, mēs nonākam atkal pie okupācijas laika mantojuma izvērtēšanas neveikšanas. Jā, diemžēl šāda izvērtēšana nav notikusi, un visu pozīcijā esošo partiju centieni - joprojām turēt pilnīgā vai daļējā slepenībā VDK arhīvus - ir apliecinājums tam, ka šīs partijas nevēlas vēl joprojām šo izvērtēšanu un atbrīvošanos no pagātnes nospiedošā mantojuma. Diemžēl šādai neizvērtēšanai dažādos līmeņos un dažādos veidos ir smagas sekas. Es saprotu, ka ir tādi cilvēki, kuri lepojas ar iepriekšējās parakstu vākšanas iespiesto zīmogu pasē, bet var būt, ka, atņemot šiem dažiem cilvēkiem šo iespēju lepoties, šiem parakstu vācējiem būtu izdevies savākt vajadzīgo parakstu skaitu.

Diemžēl lielai daļai Latvijas pilsoņu nav radies iespaids par juridiski neatkarīgu Latvijas valsts varu un ierēdniecību, ka tā būtu būtiski cita - ne tāda, kāda tā bija PSRS okupācijas laikā. Joprojām cilvēkam nav reālas iespējas saņemt tiesisko aizsardzību pret ierēdņu patvaļu vai arī kādu citu savu cilvēktiesību reālu aizstāvību. Piemērus var izvēlēties daudzus un dažādus. Ņemsim tikai vienu. Piemēram, zemes komisija. Kāda velna pēc bija vajadzīga šī nekompetentā, padomiskā trīspakāpju struktūra lietu skatīšanai, ja zemes reformas realizācijā tiesiskumu varēja nodrošināt ļoti vienkārši? Pagasta zemes komisijā lieta tiek izskatīta noteiktā kārtībā, un, ja cilvēks uzskata, ka šī komisija ir lēmusi nepareizi, cilvēkam varēja un vajadzēja dot tiesības griezties tiesā, paredzot arī zemes komisijas locekļu atbildību par pareiza lēmuma pieņemšanu.

Tā vietā bijušie zemes īpašnieki tika ar savām likumīgajām prasībām vazāti pa dažādām institūcijām, un ierēdņu cerība, ka daudzi neizturēs, diemžēl piepildījās. Kāpēc vispār ir vajadzīga Centrālā zemes komisija, kurā cilvēki bez pienācīgas juridiskās sagatavotības cenšas spriest tiesu, un, kā nākas dzirdēt, tad šeit notiek šausmu lietas?

Kopumā cilvēkiem diemžēl ir pamats uzskatīt, ka ierēdnieciskā pārvaldes iekārta Latvijā kopš padomju okupācijas laikiem nav būtiski mainījusies. Šī iekārta, starp citu, ir arī galvenais iemesls, kāpēc potenciālie ārzemju investori uzskata Latviju par investīcijām atbaidošu zemi. Man par to izdevās skaidri pārliecināties pirms dažām nedēļām, esot ciemos, viesojoties dažādās Eiropas savienības zemēs un tiekoties ar uzņēmēju aprindu pārstāvjiem.

Protams, pret birokrātijas un ierēdniecības uzkundzēšanos valstī ir jācīnās, un, kamēr vēl šī vecā sistēma pastāv - un viņa pastāvēs cilvēku apziņā vēl ilgi -, kamēr valdībai - acīmredzot ne jau šai - izdosies atjaunot tautas uzticību valsts pārvaldes un tiesību sargāšanas institūcijām, es ierosinu respektēt šo lielas tautas daļas pamatoto negatīvo nostāju, varbūt pat bailes no nevajadzīga zīmoga spiešanas pasē, un atcelt šo normu, tas ir, atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā. Tiem oponentiem, kuri teiks un jau saka, ka parakstītāja personas koda pārbaudīšana bez šī zīmoga izmaksās dārgi, es varu apgalvot pilnīgi droši, un šoreiz kā datoru speciālists, ka viss, kas ir vajadzīgs šādas pārbaudes veikšanai, ir ievadīt visus šos kodus vienā vidē, ja izmēra personāliju vai galda datorā, un pēc pasu salīdzināšanas dators darbu spēj veikt ne ilgāk kā dažu stundu laikā. Var būt, ka pietiks pat ar pāris minūtēm. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā nav pat šāda datora, kas maksā, tā ļoti aptuveni noapaļojot, ap 1000 latu, man gribas jautāt: kā vajadzības gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija spētu izkontrolēt, vai starp šiem 131 000 parakstiem nav iemaldījies kāds no šā projekta pirmajā posmā parakstītājiem, tajā posmā, kad tika vākti šie 10 000 paraksti? Tobrīd jau nekādi zīmogi netika spiesti pasē, un līdz ar to šī kodu pārbaude tik un tā ir jāveic, ja mēs gribam veikt šo parakstu summēšanu. Kolēģi, mēs vairs nedzīvojam akmens laikmetā un ar datoru to var izdarīt ļoti viegli!

Es vēlreiz lūdzu iesniedzēju vārdā deputātus atbalstīt šo likumprojektu un gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka balsojums pret šī likuma grozījumu pieņemšanu būtībā ir balsojums par tautas, cilvēku ierobežošanu demokrātiskā procesa ietvaros izteikt savas domas. Tas ir balsojums, kas liek cilvēkiem klusēt, centieni tos vēl joprojām pakļaut varas un ierēdņu aparāta kontrolei.

Var saprast dažu politiķu vēlmi, lai tauta ar savu aktivitāti netraucētu viņus netīrajās mahinācijās, bet es ļoti ceru, ka deputātu vairākumam pietiks mazumiņa godaprāta un patriotisma dot tautai šo iespēju politiski aktivizēties. Paldies. Es aicinu visus deputātus balsot par šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī aicinu balsot pret, bet es ļoti ceru, ka, noklausoties argumentus, kādi būs, es domāju, ka pat iesniedzēji piekritīs, jo es nenostājos pret koncepciju kā tādu. Par ko ir runa? Godātie kolēģi, kad iesniedza šo likumprojektu, tad tas bija tieši procesa vidū. Cilvēktiesību komisijas argumenti bija, es piekrītu Priedkalna kungam, ka tie varbūt nebija veiksmīgākie citāti un veiksmīgākās atsauces, es tam piekrītu, ka tā varēja būt, bet mūsu galvenie argumenti bija divi: procesa vidū mainīt noteikumus ne no juridiskā, ne no morālā, ne no kāda cita viedokļa nebija pieļaujams. Tad, kad jūs iesniedzāt un kad mūsu komisija skatīja šo jautājumu, lūk, par ko ir runa. Paskatieties, kad Cilvēktiesību komisija ir skatījusi šo jautājumu un kurā datumā tas bija? (Zālē troksnis.) Es varu turpināt...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Replikas no zāles ir atļautas, bet tikai tik skaļas, lai tās netraucētu citiem deputātiem dzirdēt to cilvēku, kurš atrodas tribīnē.

A.Seiksts. Otrs arguments. Mēs uzklausījām Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ziņojumu, kurš vienkārši skaidri un gaiši nodeklarēja, ka, ja šo procesu, šo kārtību, tagad maina, tad ir vajadzīgi 10 mēneši, lai sakārtotu, lai Latvijā varētu kaut ko pārvaldīt. Bet tas, ko es likšu priekšā, manuprāt, tas šajā gadījumā nebūs komisijas variants, bet es lieku priekšā konstruktīvi risināt šo jautājumu, jo patīk vai nepatīk, atbalstīja kāds vai neatbalstīja, bet šī parakstu vākšanas kampaņa, šis process parādīja ļoti daudzus trūkumus esošajā likumā, un starp tiem nav tikai strīdīgais jautājums par zīmogiem.

Viens no kolēģiem pareizi teica: viens otrs grib, lai būtu zīmogs, cits - negrib. Jautājums ir diskutabls. Bet vēl diskutablāki ir jautājumi par slimo cilvēku izslēgšanu no procesa, un diskutabls jautājums ir arī par ārzemniekiem. Vai nebūtu konstruktīvāk šodien nesteigties ar šī viena jautājuma risināšanu, ja mēs jau iepriekš zinām, ka būs jārisina arī šie jautājumi? Un es domāju, ka mums ir pietiekoši daudz kompetences un laika, lai sagatavotu tādu likumprojektu, kurā varētu risināt gan zīmogu... piedodiet, par tādu vienkāršotu teicienu... gan zīmoga jautājumu, gan ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu jautājumu, gan slimo un pārvietoties nespējīgo cilvēku ieslēgšanu šajā procesā, ko es uzskatu par tiešām nepieciešamu. Un es domāju, ka tādā veidā varētu sakārtot likumu uz esošās pieredzes pamata.

Un pēdējais, kāpēc es gribētu balsot "pret". Tāpēc, ka iesniedzēji nav izlasījuši visu likumu. Tad ir jāgroza ne tikai 8., bet arī 17. pants. Vai arī jūs domājat, ka vienā pantā mēs izņemsim zīmogus, bet 17. neizņemsim?... Tad atkal būs jāpieņem jauns likums. Tāpēc mans priekšlikums ir - nesteidzoties, lēnām visu sakārtot, kas attiecas uz šo likumu, un iesniegt jaunus grozījumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie klātesošie! Es, atšķirībā no iepriekšējā runātāja, tomēr iebildīšu pēc būtības un mēģināšu pamatot, kāpēc es uzskatu, ka būtu jānoraida šis likums. Man liekas, mēs jaucam divas lietas - referendumu jeb nobalsošanu ar likumprojekta iesniegšanu no likumprojekta autoru puses. Ja runā par referendumu, tad tāpat kā vēlēšanās ir skaidrs, ka jūsu pasē nevar parādīties zīmogs, kas apliecina, vai jūs esat balsojis "par", "pret" vai atturējies. Tur tikai var parādīties zīmogs, ka jūs principā esat aizgājis un piedalījies. Tā, kā tas mums ir ar 5. un 6. Saeimas vēlēšanām, no kā neizriet secinājums, vai jūs esat atbalstījis vai bijis pret. Bet referendums, piemēram, šinī jautājumā par pilsonību vēl nav bijis. Šo simttūkstošu parakstu savākšana ir ļoti specifisks mehānisms, kuru savā laikā Latvijas likumdevējs ir iestrādājis, kurš ir tiešās tautas demokrātijas paveids un kurā šie simttūkstoši parakstītāju kļūst par likuma autoriem un iesniedz likumu kā autori līdzīgi kā, piemēram... Diez vai jūs varētu iedomāties situāciju, ka, piemēram, Saeimas kārtības rullī būtu rakstīts, ka pieci deputāti var iesniegt likumprojektu. Diez vai jūs varētu iedomāties situāciju, ka var iesniegt pieci deputāti likumprojektu, paziņojot: bet mēs gribam palikt anonīmi! Vienkārši ir pieci pēc skaita, bet es negribu, lai būtu fiksēts, ka es esmu atbalstījis šo likumprojektu. Pieci autori ir likumprojektu... Nē, bet pret ko jūs iebilstat? Jūs iebilstat pret to, ka tie cilvēki... ka ir par šo cilvēku fakts, ka viņš ir līdzautors šim likumam, ka tas tiek fiksēts. Tātad es domāju, ka tas tā nav. Ja cilvēks ir likumprojekta līdzautors... nevis anonīms līdzautors, bet līdzautors, kurš ar pilnu atbildību kļūst par šo līdzautoru, tad es nesaprotu, kāpēc viņam būtu jābaidās no tā, ka ir šis fakts par to, ka viņš ir kļuvis līdzautors, ka tas kaut kur fiksējas, kaut vai viņa pasē. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag pasē zīmogu...") Es domāju, ka... Nē, bet... ja Kostandas kungs mani vienmēr provocē uz debatēm, es tikai gribētu pateikt, ka...

Sēdes vadītāja. Es lūgtu...

A.Panteļējevs. ... Pamatiebildumi pret šo pases zīmogu tomēr izriet no tiem apstākļiem, ka tiek uzskatīts, ka ir pārkāpts šis te demokrātiskās anonimitātes princips, ka pret cilvēku var būt sankcijas pēc tam un tā tālāk, un tā tālāk... ka viņš baidās. Bet, piedodiet man, tad jūs runājat paši sev pretī! Nupat jūs teicāt, ka vienalga tas fiksējas sarakstos, tātad vienalga - teorētiski šos sarakstus kāds var dabūt un vērsties pret to cilvēku. Es domāju, ka, ja cilvēks iet parakstīties par likumprojektu un tajā pašā laikā baidās... vai nu baidās par sekām, vai baidās par kaut ko citu, tad acīmredzot viņš nevar būt līdzautors šim likumprojektam un nevar uzņemties atbildību kopā ar tiem simt piecpadsmit tūkstošiem vai simt trīsdesmit vienu tūkstoti, kas ir gatavi būt līdzautori šim likumprojektam un ir gatavi to neslēpt.

Es nedomāju, ka te ir kaut kāda saistība ar demokrātijas pārkāpšanu. Demokrātijas pārkāpšana būtu tad, ja referendumā cilvēki ietu balsot "par" vai "pret" un ja tas tiktu fiksēts. Bet tieši tas jau nekur nefiksējas, vai jūsu balsojums ir "par" vai "pret", un Čerāna kunga... Es gribētu teikt, ka mūsu sabiedrībā tiešām ir pārmantotas bailes no pagātnes. Cilvēki baidās no atbildības. Cilvēki baidās atklāti pateikt savu viedokli. Man liekas, ka mums nevajadzētu kultivēt šīs bailes un mācīt viņiem slēpt savu viedokli. Tieši otrādi - ja cilvēks ir gatavs aizstāvēt savu pozīciju un būt atbildīgs par savu pozīciju, tad es domāju, ka nevajadzētu vairīties no tā, ka tas kļūst zināms un ka tas nokļūst atklātībā. Tāpēc es domāju, ka pēc būtības, pēc Latvijas pirmskara likumdevēja būtības, tiek stingri nodalīti šie divi posmi - referendums, kurā cilvēku viedoklis tiešām paliek slēpts - to neviens nezina. Viņš pilnīgi brīvi nobalso "par" vai "pret", un neviens nevar fiksēt, kā viņš ir balsojis. Un ir likumprojekta iesniegšana, kur cilvēks vai attiecīgais iesniedzējs tiek fiksēts kā likumprojekta līdzautors. Tāpat kā mēs, pieci deputāti, piemēram, parakstāmies zem iesniegtā likumprojekta, nevis vienkārši atzīmējam, ka pieci deputāti ir atbalstījuši, bet kuri ir šie pieci deputāti - to, lūk, mēs negribam, lai uzzina, jo tad mūs pēc tam var vajāt, var apdraudēt un tā tālāk. Šeit Latvijas Republikas pilsonis tiek pielīdzināts likumdevējam. Tā ir tā dziļā demokrātiskā ideja, kas ielikta šajā aspektā. Un tāpēc es domāju, ka pēc dziļākās būtības šis labojums katrā ziņā, vadoties pēc šiem argumentiem, ko minēja kustība "Latvijai", nav atbalstāms, jo anonimitāte šeit, iesniedzot likumprojektu, nav nepieciešama. Tieši otrādi - tā ir pat amorāla no sava viedokļa. Katram ir jābūt līdzatbildīgam par to, ko viņš dara. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā sēdes priekšsēdētāja, godātie Saeimas deputāti! Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas vārdā es šeit vēlos izteikt dažas domas un pamatot mūsu nostāju šajā jautājumā.

Atzinumā, ko ir sagatavojusi Juridiskā komisija par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", par likuma 8. pantā noteikto atzīmes izdarīšanu pilsoņu pasē, kā Juridiskā komisija to ir atzinusi un konstatējusi, tas ir mehānisms, kas paredzēts, lai novērstu iespēju pilsonim parakstīties vairākkārt par viena likuma (tautas nobalsošanas) ierosināšanu. Tātad tas ir tehniskas dabas jautājums, kas liedz vienam un tam pašam pilsonim divas reizes parakstīties vai ierosināt vienu likumu, tāpat kā Saeimas vēlēšanās šis zīmogs tiek praktizēts, lai novērstu to, ka viens pilsonis divas reizes piedalās šajās vēlēšanās. Mūsu frakcija neuzskata, ka tas ir veiksmīgākais tehniskais risinājums, lai izslēgtu to, ka pilsonis divas reizes ierosina vienu likumu vai pat piedalās balsošanā Saeimas vēlēšanās, lai izslēgtu to, ka pilsonis atkārtoti izmanto šīs savas tiesības. Mēs uzskatām, ka ir iespējams atrast tehniski veiksmīgāku risinājumu, un citi runātāji jau šeit to pieminēja. Tas, ka šajā likumprojektā, šajos grozījumos, ko ierosina Tautas kustība "Latvijai", šis alternatīvais mehānisms nav parādīts, tas protams, ir šo grozījumu trūkums, taču mēs uzskatām, ka attiecībā uz šī likumprojekta tālāko virzīšanu šeit, Saeimā, vēlākajos lasījumos, uz otro lasījumu, ir iespējams paredzēt kādu citu alternatīvu mehānismu, kas novērstu iespēju pilsonim parakstīties vairākkārt par viena likuma ierosināšanu.

Tāpat arī tas, ko šeit pieminēja Panteļējeva kungs. Mūsu frakcija arī izprot šo jautājumu, ka parakstīšanās jeb likuma ierosināšanas procesam ir divas puses. Viena ir tā, kuru aprakstīja Panteļējeva kungs šeit savā runā, proti, šī juridiskā puse. Ir taisnība, ka no likuma burta viedokļa atbilstoši Satversmes 78. pantam pilsoņi, kuri parakstījās par konkrēto likumprojektu, referenduma sagatavošanas otrajā kārtā vienlaicīgi bija arī konkrētā likumprojekta iesniedzēji Prezidentam, kurš to tālāk nodod Saeimai, tādēļ paraksts zem tā būtu uzskatāms par pilsoņu atbalstu konkrētajai likumprojekta redakcijai.

Tomēr ir arī šī parakstīšanās procesa otra puse, un tieši to Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas šeit vēlas īpaši akcentēt, un tā ir šī parakstīšanās procesa politiskā puse, jo praksē cilvēki šo parakstīšanās procesu uztvēra daudz plašāk nekā vienīgi atbalstu konkrētajam likumprojektam. Arī karstā politiskā diskusija par šo zīmogu iespiešanu pilsoņu pasēs ar atsauci uz eventuālu diskrimināciju liecina, ka parakstīšanās motīvs vairākumam bija nevis atbalsts konkrētam juridiskam tekstam, bet gan savas politiskās pārliecības demonstrēšana, kas neierobežo sevi vienīgi ar pilsonības jautājumu. Tā, piemēram, ja mēs domājam par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izstrādāto alternatīvo pilsonības likumprojektu, daudzi no tiem, kuri parakstījās, kā to atzīst preses pārstāvji un arī analītiķi jau ir izteikuši viedokļus, nebija pat iepazinušies ar konkrētā likumprojekta tekstu, bet šādā veidā vēlējās demonstrēt savu politisko pārliecību, daudzos gadījumos vēlējās izrādīt savu atbalstu konkrētajai politiskajai partijai, kura bija šī procesa iniciatore un zināmā mērā šī likumprojekta autore. Tāpat šeit ir arī cits aspekts. Piemēram, ja ir politisks jautājums, kur pilsonis, neizrādot savu politisko attieksmi, vēlas parādīt savu pārliecību, ka tas būtu risināms referenduma ceļā, tad šodien nav cita juridiskā ceļa, kā vien viņam parakstīties kā šī likumprojekta iesniedzējam otrajā kārtā, lai jautājums vispār līdz referendumam tiktu novirzīts. Ir arī daudzi citi, lūk, šie politiskie jautājumi. Un arī no šī viedokļa tie ir papildu argumenti, uzsverot šo politisko pusi iepretim juridiskajai, un tādēļ mūsu frakcija atbalstīs šos ierosinātos grozījumus pirmajā lasījumā un kopā ar citām frakcijām, atbalstot šos deputātus, centīsies pilnveidot šos grozījumus uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, varbūt es kļūdos, bet es paskatījos Kārtības rullī, un tur 87. pantā ir rakstīts: "Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja ..." un 2. punkts: "... tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme." Man liekas, ka es personīgi neesmu saņēmis finansu ministra atsauksmi par doto piedāvājumu, jo tas radīs, kā pareizi pateica kolēģis no "Latvijas", papildu izdevumus no budžeta līdzekļiem, kaut vai tūkstoti latu, un līdz ar to šis jautājums būtu šodien jānoņem no darba kārtības kā neatbilstošs pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, mums laikam nāksies tomēr jums mazliet iebilst, jo likumprojektā, kas mums ir iedots, nekādas runas par naudu nav. Tas ir tālākā perspektīvā, un līdz ar to mums šo pantu ir ļoti grūti... manuprāt, nav iespējams izmantot.

M.Lujāns. Nu redzat, te tomēr laikam pareizi arī kolēģi norādīja, ka tātad jāveido kaut kāda kompjūtertīkla sistēma, jo, iespējams, rīt vai parīt atkal kāda cita kustība gribēs izvirzīt kaut kādas šīs nobalsošanas tiesības, un līdz ar to var iestāties atkal kaut kāda nenoteikta situācija. Ja vienu pantu mēs mainām - noņemam tos zīmogus, tad rodas jautājums, kā, teiksim, tā kontroles sistēma notiks. Taču ir jāsaprot viena lieta. Tātad notiek atkal... jāsavāc vai nu materiāli, vai jāturpina darbība pie likuma, bet šinī gadījumā mēs nevaram viņu tādā veidā apspriest, tāds ir vismaz mans viedoklis. (Starpsauciens no zāles: "Tas neatbilst...")

Sēdes vadītāja. Diemžēl, ja būs iesniegums par papildu līdzekļu izdalīšanu un jaunu sistēmu veidošanu, tad arī mēs apspriedīsim šo jautājumu, kas ir 86. panta kārtībā.

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es, kad šo likumprojektu iesniedza, biju kategoriski pret to, jo es uzskatīju viņu par provokatorisku no frakcijas "Latvijai" puses un turpinu to par tādu uzskatīt arī līdz šim. Un es domāju, ka šīs frakcijas vaina ir tā, ka mēs nesavācām tās 4 000 nepieciešamās balsis.

Bez tam es, loģiski, kaut kur varu piekrist arī Panteļējeva kungam par to, ka ierosinātājiem vajadzētu it kā atklāties, ka viņi parakstās un ka viņiem no tā nevajadzētu bīties, lai gan pase nav vienīgais dokuments, kas var to parakstīšanu apliecināt. Bet ir, kā Čerāna kungs teica, kompjūterizācija, kur to tikpat labi varētu izmantot. Bet es Panteļējeva kungam nākošreiz ieteiktu, ja tas būs nākošgad, kad mēs iesniegsim vienu citu projektu, es domāju par kompartijas noziedzīgās darbības izvērtēšanu, vai atkārtoti iesniegsim šo pašu, pasēdēt mūsu partijas birojā. Es jums varu atdot vairākas vēstules, kas bija man adresētas ar draudiem, kas tapa izteikti potenciālajiem šī likuma iesniedzējiem. Mums ir pietiekoši daudz datu par šiem jautājumiem. Redzat, Panteļējeva kungs, mums ir liela starpība - jums zīmodziņa nav, bet man ir zīmodziņš. Es domāju, ka 7.Saeimā es varbūt kandidēšu, bet varbūt ne. Katrā ziņā es būšu pensijas vecumā, bet es domāju, ka jūs varat arī nebūt vairs Saeimas deputāts, un jums būs jāiet pie viena krievu uzņēmēja, un lai gan jums uzvārds ir krievisks, viņš apskatīsies jūsu pasi un, ja jums tas zīmodziņš būtu, tad viņš vienkārši pāršķirstītu un teiktu: "Zināt ko, Panteļējeva kungs, jūs man nederat!" Un jums iemeslu viņš nepateiks. Tie anonīmie zvani, ko mana ģimene saņēma Rēzeknē, kur tapa atgādināts, ka esam fašisti, tas ekonomiskais spiediens, kas tiek izdarīts pret manu sievu Rēzeknē, tas viss jau liecina. Tie fašisti mēs esam, par nožēlu. Un jūs, Panteļējeva kungs, viņu skatījumā, esat tāds pats kā es, tā ka, es domāju, mums varbūt šajos likumos nevajadzētu mūžīgi skatīties uz Eiropu, kur jūs bieži braucat, bet derētu nolaisties uz mūsu grēcīgās zemes Latvijā un rīkoties atbilstoši mūsu esošajiem apstākļiem, bet nevis kaut kur lidināties pa gaisiem, pieņemot šos likumus, lai mēs dotu iespēju pilsoņiem kļūt par šī likumprojekta iesniedzējiem, kas tagad tikko notika. Bet mēs viņiem šo iespēju, par nožēlu, nedevām, jo vēlēšanu komisijas neizbrauca uz vietām. Tas pats - ārzemju latvieši. Viena desmitā daļa ir ieskaitīta iekšā šajā 131 000 vēlētāju. Bet tagad nez kāpēc, ja viņi nevarēja piedalīties, skaits paliek 131 000, tā viena desmitā daļa. Es domāju, ka vajadzētu loģiski šai lietai pieiet. Un es atbalstu šinī etapā frakcijas "Latvijai" iesniegtos grozījumus, nenoņemot tos manus apvainojumus, ko es jums tikko arī teicu, un izdarīt pēc pirmā lasījuma šos papildinājumus par slimo cilvēku iespējām kļūt par pilsonības vai kāda cita likumprojekta autoriem un arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem dot tādu iespēju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts, otro reizi.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jautājums, ar ko kolēģi Panteļējevs un Vītols galvenokārt nodarbojās, bija jautājums par anonimitāti, vai zīmogs ir personiskās politiskās pārliecības izpausme, kuras gadījumā anonimitāte būtu vajadzīga, vai tas ir tikai apolitisks akts, kura gadījumā anonimitāte nebūtu vajadzīga. Ja mēs skatāmies uz parakstīšanās lapām, tad tur ir teikts, ka personas neparakstās tikai par tautas nobalsošanas ierosināšanu, bet gan parakstās par likumprojekta ierosināšanu. Tātad tā jau ir personiskās politiskās pārliecības izpausme, kuras gadījumā anonimitāte ir nepieciešama. Es tādēļ atbalstu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vārds Aivaram Endziņam komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es visu varētu saprast, arī to, ka ir jāstrādā pie šā likumprojekta, bet, ja šo ierakstu, šo atzīmi pasē saista ar cilvēktiesībām un saista ar šīm cilvēktiesībām tie cilvēki, kuri tikko, īsu brīdi atpakaļ, balsoja pret Satversmes attiecīgo grozījumu nodošanu komisijām, un tā ir frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", frakcija "Latvijai", Kristīgie demokrāti - es tieši paņēmu un apskatījos - un pasniedz to visu, ka, lūk, tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, tajā pašā laikā runā par cilvēktiesībām, bet par to, lai tas būtu fiksēts Satversmē, par to kaut kā aizmirst...

Un vēl. Ja mēs runājam šeit par šiem pašiem datoriem, ka tas ir ļoti vienkārši un viegli iespējams... Iespējams ir viss, neapšaubāmi, bet te ir vajadzīgi acīmredzot finansu aprēķini. Es saprotu, Priedkalna kungs, ka biļetes var pasūtīt tik tiešām jebkurā vietā, jo šie datori ir savilkti vienā tīklā, bet pēc jūsu loģikas iznāk tā, ka katrā vietā, kur pašvaldības ir noteikušas šo parakstīšanos, ja tur būtu dators un ja viņš būtu savilkts kopējā tīklā, tad ir skaidrs: ja cilvēks aizgāja tur parakstīties, tad viņš vairs otrā vietā to nevar izdarīt, jo tas momentā būs uzreiz skaidrs. Šeit mums ir citādāka tehnoloģija. Te ir tik un tā tie paraksti, kādam ir jāsēž un tie jāievada datorā iekšā, lai dabūtu to visu ārā. Tas tāpat prasa papildlīdzekļus un arī darbu acīmredzot. Es domāju, ka, attīstoties mūsu ekonomiskajām iespējām, neapšaubāmi tas varēs pilnveidoties, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai to saista ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas ir zīmogs pasē, bet paraksts šajā sarakstā paliek. Paliek! Tad varbūt arī tur nevajag parakstu? Es aicinu cienījamo Saeimu izvērtēt un atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli par šī projekta noraidīšanu šodien. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 13. Nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas Izmeklēšanas komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai izveidošanu".

Lūdzu deputātus paņemt dokumentus nr.384, 384A un 384B. Tā kā ziņotāja nav, sākam debates.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Frakcijas vārdā.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlētos motivēt lēmuma projektu par komisijas izveidošanu astoņu deputātu sastāvā - pa vienam no katras frakcijas. Atgādināšu, ka Latvijas Republikas Augstākā padome 1992.gada 22.martā pieņēma lēmumu, kas saucās "Par konvencionālo tiesību normu izpildi attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci". Tā 1.punktā teikts (citēju): saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības komunistiskās partijas un Latvijas komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci - gluži tāpat kā nacionālsociālistu līdzīgu rīcību - un neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu.

Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas Republikas Augstākā padome 1992.gada 31.martā pieņēma lēmumu par komisijas izveidošanu totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai, ar kuru tika izveidota šāda komisija 19 cilvēku sastāvā, no tiem 8 bija parlamenta deputāti, bet pārējie - sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Komisija sāka darbu. Tika izveidots Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Pēc zināma laika izveidoja arī atsevišķu pārvaldi Prokuratūras sastāvā. Diemžēl 1993.gadā, it īpaši pēc 5.Saeimas ievēlēšanas, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas darbs kļuva vājāks, bet pēc 6.Saeimas ievēlēšanas vairs nav pamata šādas komisijas pastāvēšanai, kuru bija veidojusi Augstākā padome.

Pirmkārt, personāla sastāvs. Komisijā darbojās, piemēram, Batarevskis, Lazda, Marjaša, Preinbergs, Simsons, Vanags. Šie manis nosauktie cilvēki toreiz komisijā tika ievēlēti kā parlamenta deputāti, bet šodien viņi vairs nav deputāti. Simsons strādā ārpus Latvijas - vēstniecībā Ukrainā. Cits cilvēks, piemēram, Alks tika ievēlēts komisijā kā sabiedriskas organizācijas pārstāvis - kā Rīgas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs, bet jau sen vairs nav šajā amatā. Ļevs Domburs, cits šīs komisijas dalībnieks, toreiz bija no apvienības "Memoriāls", tas tagad ir jau miris. Vēl pieci citi komisijas locekļi vēl pirms vairākiem gadiem... sen pārtraukuši darbu šajā komisijā. Kaut vai tikai tāpēc vien nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 31.marta lēmumu, saskaņā ar kuru tika izveidota toreizējā lielā komisija 19 cilvēku sastāvā.

Otrs punkts. Komisijas statuss. Minēto Latvijas Republikas Augstākās padomes komisiju izveidoja kā parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Atbilstoši tolaik spēkā esošajai likumdošanai ar Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 16.aprīļa lēmumu tika apstiprināts Totalitāro režīmu noziegumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolikums.

Tā 2.punktā teikts (citēju): izmeklēšanas komisiju izveido ar Latvijas Republikas likumdošanas varas institūcijas lēmumu; izmeklēšanas komisija ir tieši pakļauta Latvijas Republikas likumdošanas varas institūcijai un par savu darbu sniedz pārskatu. (Citāta beigas.) Ievērības cienīgs ir fakts, ka četru gadu laikā šī no valsts budžeta finansētā komisija nav iesniegusi nevienu rakstveida ziņojumu parlamentam. Deputāti ne reizi nav dzirdējuši šīs komisijas atskaiti. Cik lietderīgi ir iztērēti budžeta līdzekļi? Kādi ir komisijas darba rezultāti? Paradoksāli, ka tādējādi deputātiem nav skaidra priekšstata, ar ko tad īsti nodarbojas šī komisija. Ir izveidojusies pretruna (es gribu uzsvērt - ir izveidojusies pretruna) ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu. Tā, likums, kas saucas "Saeimas kārtības rullis", nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas veido parlaments un tikai Saeimas deputāti ir tiesīgi tajās strādāt. Bet šīs - toreiz Augstākās padomes izveidotās - komisijas sastāvs šobrīd neatbilst šai Kārtības ruļļa prasībai. Tur nav parlamenta deputātu.

Treškārt. Komisijas lietderība. Atbilstoši Augstākās padomes lēmumam komisija izveidoja Totalitārisma seku dokumentēšanas centru un pēc tam koordinēja tā darbu. Bet kopš 1995.gada 21.jūnija šis dokumentēšanas centrs ir nodots Satversmes aizsardzības biroja pakļautībā. Līdz ar to vairs nav skaidra Augstākās padomes veidotās komisijas funkcionālā nozīme un jēga.

Ceturtkārt. Cilvēku vērtējums un sabiedrisko organizāciju, pašu represēto, gan komunisma, gan nacisma režīma laikā cietušo, Vērtējums par komisijas darbu. Saeimas deputāti ir saņēmuši daudzas sūdzības par Daiņa Vanaga vadītās bijušās Augstākās padomes komisijas darbu, piemēram, no Aizkraukles rajona Politiski represēto kluba vadītāja Alfrēda Puidīša, no Salaspils koncentrācijas nometnes bijušo ieslodzīto biedrības vadītājas Diānas Blūmes. Tās ir Cilvēktiesību komisijā iesniegtas. Tās un citas. Cilvēki, kas cietuši no nacistu vai komunistu represijām, ir sašutuši par Daiņa Vanaga darbību sakarā ar represēto personu loka nepamatotu paplašināšanu Latvijā. Citēju: izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Vanags vienpersoniski, neatbilstoši likumam, akceptēja plašu to cilvēku uzskaiti, kuri pretendē uz politiski represēto statusu. (Citāta beigas). Starp personām, kurām Dainis Vanags ar vieglu rokas mājienu ir piešķīris represētās personas statusu, kā varam spriest pēc cilvēku sūdzībām, pēc represēto sūdzībām, ir pat kriminālnoziedznieki, kas tiesāti par zagšanu un citiem noziegumiem. Tātad vienkārši kāda persona, kas tajā vai citā okupācijā - vācu vai padomju okupācijas laikā - it sevišķi... vairāk uz Otrā pasaules kara periodu tas attiecas... Minētie konkrētie fakti, kas mums ir atsūtīti, liecina par to, ka pietiek, ka viens zaglis ir vācu laikā pasēdējis cietumā, - skat, pēc brīža viņš jau ir politiski represētais! Tāda situācija nav pieļaujama, tāds darba stils nav pieļaujams. Represētie cilvēki savās vēstulēs uzsver (atkal citāts): Dainis Vanags ar nodomu ir veicis šos pasākumus, lai saglabātu savu darba vietu, nevis nodarbotos ar totalitāro režīmu noziedznieku atklāšanu. (Citāta beigas.) Šādas vēstules ir atsūtītas šeit arī uz mūsu Saeimas priekšsēdētājas vārda. Bargi, bet patiesi vārdi. Mēs visi redzam, ka četrus gadus ir tērēta budžeta nauda, bet neko vairāk nav izdevies sagatavot kā tikai nieka "Novika lietu". Kāpēc nekas nav darīts, lai sauktu pie atbildības konkrētos citus deportāciju organizatorus un īstenotājus, personas, kas vainīgas, piemēram, nacionālo partizānu iznīcināšanā, Litenes lietā un citas? Kur palikuši galu galā arī materiāli par nacistu uzdevumā slepkavotajiem nevainīgajiem ebrejiem, sirmgalvjiem un bērniem, kāpēc šīs lietas nav paceltas?.. Ir uzskatāmi redzams, ka sen pienācis laiks atcelt Augstākās padomes 1992.gada 31.marta lēmumu, nepieciešams izveidot jaunu Saeimas izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai. ANO Ģenerālās Asamblejas 1968.gada 26.novembra Konvencijas par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci 4.pantā noteikts, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un ka, lai kad arī šādi noziegumi ir izdarīti, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības. Šīs konvencijas preambula nosaka, ka par noziegumu pret cilvēci uzskatāma arī pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpšana un ka noziegumi pret cilvēci ir vissmagākie noziegumi. Šādu noziegumu subjekti ir krimināli sodāmi, lai pasaulē tiktu saglabāts miers un uzticība starp tautām un garantētas cilvēktiesības.

Jā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju, kuras nosaukums - "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos". To vidū - arī 1948.gada 9.decembra Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, 1968.gada 26.novembra Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, 1973.gada 3.decembra principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Lai izpildītu šīs konvencionālās tiesību normas, ir jāizveido izpildinstitūcijas, kas izmeklētu noziegumus pret cilvēci, dokumentētu tos un nodotu materiālus tiesai, kā arī sagatavotu dokumentāru pamatu prasībām pret okupētājvalstīm zaudējumu piedziņai. Saeimas frakcija "Latvijai" uzskata, ka līdz šim ne mūsu parlaments, ne valdība nav izdarījusi visu iespējamo, lai saskaņā ar konvenciju prasībām tiktu izvērtēti totalitāro režīmu - gan komunistu, gan nacistu - noziegumi Latvijā un tiktu saukti pie atbildības šo režīmu organizatori un īstenotāji. Šā procesa norise nav iedomājama bez Saeimas uzraudzības, kā to rāda arī bēdīgā pieredze ar Daiņa Vanaga vadītās komisijas sliktajiem rezultātiem. Uzskatām, ka Saeimai un valdībai ir jāatlīdzina ieilgušais parāds politiski represētajām personām, tām jāsaņem gan morāla, gan materiāla kompensācija par savām ciešanām. Tas ir pirmais Saeimas un valdības uzdevums šo daudzo cietušo cilvēku priekšā. Tāpēc frakcija "Latvijai" aicina izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai - astoņu deputātu sastāvā, pa vienam no katras frakcijas - un atcelt Augstākās padomes lēmumu par toreizējās 19 cilvēku sastāva komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, vai jūs atlikušās 9 minūtes izmantosiet? (No zāles deputāts P.Tabūns: "Jâ!") Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien sēde tuvojas jau noslēgumam, un paskatīsimies, ko mēs kā likumdevēji esam paveikuši, cik esam izdarījuši, cik likumprojektus esam apsprieduši, cik pieņēmuši! (Starpsauciens no zāles: "Netērē laiku!") Labākajā gadījumā esam ķērušies pie dažu - neteiksim, ka vissvarīgāko, - jau 5.Saeimā pieņemto likumu grozīšanas, bet vai esam ko darījuši ļoti nopietnu jautājumu risināšanai likumdošanas jomā, (Starpsauciens: "Jâstrādā!") kas palīdzētu mums izkļūt no šīs krīzes, par kuru mēs runājam ik dienas un kuru tik ļoti piesauca opozīcijas deputāti? Redziet, Kostandas kungs un jūsu komandas vīri, ja jūs turpināsit ieteikt un ja mēs, deputāti, ņemsim to vērā un piekritīsim jums izveidot tikpat daudz parlamentāro komisiju, cik jūs esat iesnieguši jautājumu Ministru kabinetam, kurš tikko ir sācis strādāt, tad par likumdošanu Saeimai nav ko domāt! Tā es domāju arī šodien, klausoties to, kas notiek šeit. Par mums tauta smīn - labākajā gadījumā, - jo būtiska lietišķuma diemžēl nav. Ir runāšana, runāšana, runāšana un faktiski, es nekautrēšos teikt, likumdevēja darba torpedēšana. Jā, varētu izveidot šādu komisiju, ja tai būtu kāda jēga. Komisija, par kuru ir runa, darbojas. Varētu pamainīt... ja tur, šajā komisijā, vairs nav deputātu, deputātus tur varētu ieteikt un izvirzīt un viņi varētu tur strādāt. Tātad varētu mainīt šīs komisijas sastāvu vai papildināt, tas viss ir izdarāms, jo parlamentārā komisija, kuru piedāvā izveidot, nespēs veltīt tam tik lielu pastāvīgu uzmanību, regulāru, cītīgi, regulāri strādāt. Un, ja mēs vēl izveidosim dažas līdzīgas komisijas, tad deputāti, kuri ir noslogoti jau citās daudzajās komisijās, vienkārši nespēs strādāt. Šī komisija Vanaga vadībā strādā, strādā regulāri, strādā nopietni. Un, lūk, atkal es atgriežos pie tā paša (es jau ne reizi vien šeit no tribīnes esmu aicinājis deputātus un opozīcijas pārstāvjus it īpaši): nepārvērtīsim Saeimas tribīni par brīvo mikrofonu Doma laukumā! Tā mēs nokļūsim pārāk tālu un pārāk smieklīgā situācijā un neko kā likumdevēji nespēsim paveikt. Es aicinu noraidīt šo lēmumu, bet, ja ir nepieciešams, paskatīties pēc būtības un papildināt šo komisiju, un iesaistīties arī deputātiem tās darbā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Seiksta kungs, vai jūs atlikušās piecas minūtes izmantosiet? Izmantosiet. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kostandas kungam ir taisnība tajā jautājumā, tajā jautājuma daļā, ka šajā komisijā, pašreiz esošajā komisijā, tiešām ir "mirušās dvēseles" un cilvēki, kuri praktiski nevar tās darbā piedalīties. Bet, godātie kolēģi, es ļoti lūdzu - pārlasiet uzmanīgi gan lēmumu, gan ieklausieties argumentos! Es ļoti lūdzu svītrot no lēmuma 2.punktu un tūlīt paskaidrošu, kāpēc svītrojums ir nepieciešams. Ir divi Latvijas Republikas likumi, kuri deleģē šai un tikai šai institūcijai noteiktas pilnvaras, - tie ir likums par VDK materiālu saglabāšanu un likums par politrepresēto statusu, kurus neviens cits, neviena cita institūcija valstī neīsteno. Kas notiks, ja mēs nemainītā veidā pieņemsim... kamēr parlamentārā komisija pati izveido kaut ko? Bet, ja arī izveido, vai deputāti būs tie, kas pildīs šo funkciju? Tas nozīmē vispār šos divus likumus paralizēt, un tāpēc absolūti, kategoriski "pret"... šādā veidā... var patikt kādam Vanaga kungs vai nepatikt, bet es kategoriski iebilstu pret to, ka ar šo lēmumu šī komisija tiktu likvidēta. Es varu pateikt vēl vairāk: šī komisija veic milzīgu apzināšanas darbu. Politrepresēto likuma īstenošanas gaitā gada laikā viņi izsniedz 5000 izziņas, neviens cits valstī no nedara. Šīs izziņas cilvēkiem ir vajadzīgas, lai apliecinātu šo savu statusu. Deputāti to nedarīs nekad. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu, tā teikt, jāpieiet pie lēmuma un jāsaprot, ko mēs darām. Es piekrītu, ka var būt sūdzības, bet - lai kolēģi apzinās, cik grūts ir šis darbs, ko Vanaga kunga vadītā komisija dara! Iedomājieties - politiski represētie pie viena galda nonāk pie konsensusa attiecībā uz nacisma un komunisma upuriem, veci cilvēki, ar emocijām... Tas ir šausmīgs darbs, un, ja kāds sūdzas par Vanaga kungu, tas nav rādītājs, ka komisija strādā slikti. Galu galā pats pēdējais... es tūlīt beigšu, priekšsēdētāja! Pats pēdējais: Vanaga kungs aktīvi piedalās visu ar šo sfēru saistīto likumu izstrādāšanā, un neviens nav spējis pārmest viņam tendenciozu pieeju. Es četrus gadus strādāju pie šiem projektiem kopā ar viņu.

Godātie kolēģi! Ja kāds var sūdzēties, es jums apliecinu šeit, no šīs tribīnes, ka Nacionālo karavīru biedrība, Nacionālo partizānu biedrība, Politrepresēto apvienība vienā balsī saka paldies Vanaga kungam par viņa darbu.

Es vairs nevaru nobremzēt pirmo punktu, jo tam ir pietiekams parakstu skaits, bet es ļoti lūdzu ar lielu atbildības sajūtu izsvītrot 2.punktu, jo pretējā gadījumā pirms tam jāapstādina divu likumu darbība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Saeimas Prezidijam. Ierosinām samazināt runas laiku debatēs jautājumā par Saeimas Izmeklēšanas komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai izveidošanu - līdz 5 minūtēm pirmo reizi un līdz 2 minūtēm, uzstājoties atkārtoti." Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šiem diviem priekšlikumiem - līdz 5 minūtēm pirmo reizi un līdz 2 minūtēm, uzstājoties atkārtoti. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Vārds Paulim Kļaviņam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es ļoti noteikti noraidu šo projektu - veidot jaunu komisiju. Tāpēc, ka man tieši rūp šis pasākums, viņa turpināšana. Totalitārisma seku izmeklēšana, totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšana. Ja mēs tagad katrā Saeimā veidosim jaunu komisiju, pie tam, tā teikt, pieejot šai lietai pavisam utopiski, tad tas nozīmē nenopietnību - labākajā gadījumā; sliktākajā gadījumā tas nozīmē kaut kā šo lietu jaukt. Jo tad tiem astoņiem deputātiem, kas ļautu sevi ievēlēt šajā komisijā un lietu ņemtu nopietni, vajadzētu atstāt savus mandātus šeit citiem un apsēsties cita vietā, sākt pilsoņu pieņemšanu, un darbs būtu ļoti nopietns un grūts. To Kostandas kungam vajadzēja zināt. Diemžēl viņš nebija pārāk biežs viesis pagājušajās komisijas sapulču reizēs. Un, lai nu kādi tur ir iemesli - par to es neņemos spriest, - bet viens ir skaidrs: šāda komisija pastāv, 5.Saeimas gaitā tai tika atņemti līdzekļi, tas, protams, nevar veicināt tādas komisijas turpināšanu un darbu, un tad nav ko brīnīties, ka viņa "kalnus negāž" un neko lielu, varbūt tādu "spektakulāru" nav uzrādījusi. Taču tas neļauj mums spriest, pirms Tieslietu ministrija ir teikusi kaut vārdu par šīs komisijas darbu, kas tur ir paveikts vai kas nav paveikts. Neklausīsimies, ko saka atsevišķi cilvēki, mēs varētu pretī nest tikpat daudz un vēl vairāk argumentu, kas slavē Daiņa Vanaga darbu, šīs komisijas esamību kā tādu. Bet tas jau nav tas veids, kā mēs varam lietām objektīvi pieiet. Tāpēc, protams, kaut kas ir jādara. Tā turpināties arī nevar kā līdz šim. Ja nu tagad ir nedaudz budžeta līdzekļu iedalīts Tieslietu ministrijai šīs komisijas darbam, tad, protams, tai ir vajadzīga spēcīgāka aizmugure arī no mūsu, 6.Saeimas, puses. To es varu iedomāties, tikai Saeimas veidota komisija nekad nevar būt darba komisija ārpus Saeimas. Tas ir neiespējami. Tādēļ nevajadzētu ierosināt neiespējamo īstenot, bet gan ar pateicību reģistrēt to, kas jau ir, un mēģināt uzlabot ar zināmiem papildinājumiem tanī likumā, tanī lēmumā, ko Augstākā padome bija pieņēmusi 1992.gada 16. aprīlī, domājot par šīs komisijas darbu. Un tiešām struktūrā varētu būt ievērojami labojumi, bet, vai to izdarīs kāda jaunievēlēta komisija labāk, - tas ir jautājums pats par sevi.

Nobeidzot es vēl gribu atsaukties uz to pašu mūsu Kārtības ruļļa 150. paragrāfu, ka Saeimas komisijas ir veidojamas atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai, nevis kaut kāda pastāvīga darba veikšanai kā valsts instancēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Mēs aizpagājušajā sēdē 15 minūtes dzirdējām par kaut kādu līdzīgu lēmuma projekta pieņemšanas bezjēdzību. Tad Kostandas kungs uzstājās, ka viss jau nodarīts, ka komunisms ir nosodīts, ar okupāciju tāpat ir izdarīts, un tā tālāk, un tā joprojām - tādā garā. Šodien mēs 15 minūtes dzirdam, tas ir, redzam "krokodila asaras" par to, ka komunisti noziedznieki nav sodīti, ka nacistiskie noziedznieki nav sodīti, un tā tālāk, un tādā pašā garā, un tā joprojām.

Kostandas kungs, kad jūs runājat pa īstam? Tad, kad jums gribas tikt iekšā šajā komisijā vai tikt pie tiem materiāliem, kas mums katram nav pieejami, lai jūs varētu tos izmantot savas frakcijas labā?! Jeb vai jums tiešām ir patiesi un cēli mērķi - likvidēt beigās šo komunisma vai fašisma mēri un atbrīvoties no šīm sekām? To es īsti nevaru saprast. Ziniet, personīgi man bija saskare ar šo komisiju, un es tur dabūju izdrukas, aģentu izdrukas par sevi, ko viņi ziņoja čekai. Es jums varu pateikt, ka attiecībā uz mani arī ir kartīte, tikai, protams, ne tāda, kāda ir Inkēna kungam vai Kreitusa kungam. Man ir objekta kartīte - novērošanas kartīte. Tad es dabūju aģentu ziņojumus par sevi, vienu piekto daļu, un tā viena piektā daļa bija 12 lappuses, un tanī skaitā - arī to aģentu ziņojumi, kuri ziņoja par mani. Ņujorkā iznāca dzirdēt no atsevišķām mūsu personām, kas tagad šeit dzīvo, kādā veidā tur tie aģenti darbojas. Tā ka es domāju, ka šī komisija ļoti daudz ir izdarījusi un ka pašreiz ir budžets apstiprināts un šīs komisijas darbam ir atvēlēti nelieli līdzekļi, un ka tai ir jāturpina darboties. Bet Paulis Kļaviņš jau pareizi teica, ka nav ko vairāk taisīt kaut kādas parlamenta komisijas, kuras tik un tā nebūs darba spējīgas. Tādēļ es iesaku šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A. Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu atsevišķu deputātu patoloģisku tieksmi dibināt komisijas un grafomāniski producēt dokumentus. Es gribu nedaudz atgādināt, ka 5.Saeimā jau bija viena komisija, kas izmeklēja iepriekšējās Augstākās padomes un valdības šausmīgos totalitāros noziegumus. Šīs komisijas priekšgalā, kā es atceros, bija Milberga kungs un Kostandas kungs, kas sauca iepriekšējās valdības ministrus, producēja ķīpām materiālus, uzstādīja rekordus dažādu dokumentu nevajadzīgā producēšanā, un viss beidzās ar grandiozu čiku. Šie materiāli bija vajadzīgi personīgi Kostandas kungam, tos viņš kopēja un sūtīja uz ārzemēm. Un visa tā lieta beidzās ļoti bēdīgi: Milberga kungs "iekļuva maisā", Kostandas kungs iekļuva aizdomās turēto sarakstā - saistībā ar ārzemju izlūkdienestiem.

Nākamais. Mēs jau vienu komisiju te uzproducējām, tātad banka "Baltija" paņēma... Otrs klasisks piemērs. Izzagta... Aizgāja viens izcils ekonomists Mavriks Vulfsons, tikās ar Laventa kungu, konstatēja, ka šo banku, kurai ir izzagti 400 miljoni dolāru, varēja reanimēt. Lai izveido izmeklēšanas komisiju, kas atkal ļoti aktīvi darbojas... Zīgerista partija, kas muļķo cilvēkus un saka, ka šī banka tiks reanimēta... Nekad viņa netiks reanimēta, šī izmeklēšanas komisija neko neizmeklēs, pat prokuratūras profesionālitāte... viņu konkurēt nevar, viss beidzas kārtējo reizi ar grandioziem dokumentu plūdiem, grafomāniju un čiku, un blefu, latviski runājot.

Nākamais. Par šo komisiju. 40 vai 50 miljonu totalitāro noziegumu ir pasaulē. Tātad - ko šī komisija izmeklēs? Kāds ir tās statuss? Katra cilvēka dzīvība, kas ir zaudēta... tas ir noziegums. Atbilde. Kuru no šiem noziegumiem taisās izmeklēt šī jaundibināmā komisija? Tā, kuru ieteiks Mavriks Vulfsons. Pareizi, Kostandas kungs? Pareizi. Līdz ar to man ir priekšlikums - beigt producēt šos grafomāniskos dokumentus. Ir profesionālas organizācijas, kuras to izmeklē. Ja vajag, vienu komisiju var izveidot Litenē. Ja vajag - ir Prokuratūra, ir profesionāli izmeklētāji. Saeimas deputāti nevar pielietot šo Padomju Savienības principu... Es jums atgādināšu to svēto PSRS principu pēc PSRS sabrukuma: "Visi visās vietās, viss pie vienas vietas!" Līdz ar to man ir lietišķs priekšlikums Juridiskajai komisijai - izvērtēt kādreiz Augstākajā padomē pieņemto dokumentu par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas sastāvu. Ja vajag, iestrādāt priekšlikumus, kuri cilvēki šajā komisijā ir jānomaina, kas ir jādara viņu statusa uzlabošanai. Es saprotu, ka nav Augstākās padomes deputātu, daži strādā citās vietās. Tad ļoti pamatoti komisijai ir jāpārdomā, jāiestrādā šie priekšlikumi. Šo dokumentu jeb iesniegumu es aicinu noraidīt un, lai man nebūtu jāatkārtojas, vispār aicinu neproducēt šeit un nepavairot grafomāniski dokumentus ražojošas izmeklēšanas komisijas, jo neviena komisija neko vēl šeit nav izmeklējusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jā, mums jāpiekrīt Eniņa kungam, kurš ir ierosinājis, ka tomēr zālē vajag latviešu valodas speciālistu. Es visu laiku domāju, ka "èiks" ir latviski, bet tagad izrādās, ka "blefs" ir latviski.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kreituses kundze! Jums ir jānodod vadība citam, ja gribat runāt!") Kiršteina kungs, es jums kā deputātam izsaku aizrādījumu, jo no zāles ir atļauti tikai izteicieni, nevis runu teikšana no zāles beigām. Ja jūs to darāt kā ministrs, tad, lūdzu, šeit zālē arī piesakieties kā ministrs!

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, ka arī man beidzot atļāva nedaudz parunāt. Pirmkārt, man nedaudz rada izbrīnu tas, ka likumprojekts nr. 384B ir pasniegts tādā kopējā aspektā, bet, ja tāda tā lieta, tad darīsim. Jo es... kopā ar kolēģiem izvirzām vēl papildinājumus šim kustības "Latvijai" un pārējo kolēģu piedāvājumam, lai aiz vārdiem "totalitāro" un "autoritāro"... Jo šeit es gribu sākt savu runu ar ļoti labu "Valdības Vēstnesi", kurš sākas ar tādu tekstu:

"Valdības rīkojumi un pavēles.

Rīkojums par kara stāvokļa izsludināšanu.

Ievērojot to, ka valstī draud izcelties iekšēji nemieri, kuri apdraud valsts iedzīvotāju drošību, ar šo tiek izsludināts kara stāvoklis visā Latvijā uz 6 mēnešiem. Kara stāvoklis stājas spēkā Rīgā šā gada 15.maijā pulksten 23.00, pārējās Latvijas daļās - 16.maijā pulksten 1.00 rītā. Visiem iedzīvotājiem, kara, administrācijas un pašvaldības iestādēm bez ierunas jāizpilda visi pienākumi, kādus viņiem uzliek noteikumi par kara stāvokli no 1919.gada 11.februāra ar 1921.gada papildinājumiem un grozījumiem.

Rīgā 1934.gada 15.maijā.

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis."

Cienījamie kolēģi! Vai nebūtu arī tiem 5.Saeimas deputātiem, kas šeit ir, jāpadomā par to, vai šādai pavēlei un visai tālākajai darbībai bija tiesisks raksturs un kāpēc 5.Saeima, būdama mantiniece 4.Saeimai, nav nekad izdarījusi secinājumus par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa kriminālo darbību, tajā skaitā izvērtējusi arī Latvijas Zemnieku savienības atbildību Latvijas tautas priekšā par autoritāro apvērsumu? Un tādēļ šeit arī būtu jāiekļauj... šai izmeklēšanas komisijā jāizvērtē totalitāro režīmu noziegumi, jāizvērtē arī autoritārais. Jo šeit var saskatīt reālu Latvijas demokrātijas apspiešanu. Faktors, kas izveidoja un radīja arī tālākās Latvijas problēmas... šādam akcentam vienreiz Latvijas vēsturē būtu jābūt, kur būtu novērtēti šie momenti. No tā nobijās Latvijas Republikas Augstākā padome, no tā nobijās 5.Saeima. Jautājums - vai 6.Saeima arī baidīsies, lai vienreiz saliktu Latvijā punktus vietās un lai mēs zinātu, ka... atsevišķi kolēģi neprotestētu un nereklamētu... lai, Dieva dēļ, neparādītos šādas jaunas pavēles par to, ka tiek kārtējo reizi aizbāztas citām partijām mutes, ka tiek likvidētas pilsoniskās brīvības un tiesības. Tādēļ es arī brīnos par to, ka šis projekts netika atsevišķi papildināts vai pirms vispārējā projekta netika iekļauts apskatīšanai. Bet šis jautājums ir 6.Saeimai jāatrisina vienreiz, un, domāju, ja šoreiz negribēs risināt, tad varbūt nākotnē mēs šo jautājumu tomēr atrisināsim un atrisināsim katra cilvēka vietu un arī atbildību valsts priekšā. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Lujān, nerunā!" No zāles deputāts M.Lujāns: "Eiropas lietu ministram labāk jāzin.")

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Pirms Lujāna kungs runāja, es biju nolēmis sākt ar to, ka mēs jau visi runājam to pašu. Varbūt mēs nedarām to pašu. Vinstons Čērčils kādreiz tika teicis, ka, ja grib kādu ideju "nokaut", visvieglāk ir veidot komisiju. Bet mums ir jāatminas kaut kas. "Baigajā gadā" mums boļševiku armija ieveda nežēlību un rūpes trūkumu par upuriem.

Es gribētu ticēt, ka atmodas laikā it kā tas tika mainīts. Bet, draugi, nežēlastības notiek un neviens nežēlojas par tiem upuriem. Manuprāt, tiem, kas šeit runāja, arī man starp tiem, - mums vajadzētu sanākt kopā un apskatīt, ko mēs varam pozitīvu darīt, un varbūt apskatīt arī, kāpēc tas negatīvais, ko daži domā... būtu jādara, netiek darīts... Es neredzu daudz pozitīva iekš tā, ka mēs te asinis liesim kādam citam, es gan domāju, ka viņus vajadzētu nozīmēt. Es domāju, ka zinu, kāpēc tas netiek darīts. 1995. gada augustā bija avīžu raksti, ka mūsu ģenerālprokurors pats deva rīkojumus, lai nodotu Krievijā, Maskavā, mūsu darbinieku sējumus par to, ko mūsu latviešu tautas ierēdņi bija darījuši pret latviešu tautas brīvestību. Tad tur man šaubu nav, bet varbūt ir kaut kādas citas versijas, varbūt tā nebija patiesība.

Bet mūsu tauta tika vairākas reizes izvarota, un mums ir liels gods, ka mūsu valdība tanī asiņainajā orģijā nepiedalījās, mums ir lielas prasības pret citu pasauli, un viņas nav tikai valstiskas, viņas ir individuālas. Bet tas, kas tagad notiek, ir... ka tāpēc, ka mūsu valsts neatver ceļu uz Hāgu, tie cilvēki nevar sūdzēt. Man vakarrīt paskaidroja Kreituses kundze, kas to lietu bija izmeklējusi daudz dziļāk, nekā es esmu spējis, ka 119 000 cilvēki gāja bojā boļševiku okupācijas dēļ. 119 000 mantinieku var pieprasīt lielas atlīdzības, bet mēs viņiem neatveram ceļu. Es nesaprotu, kāpēc. Es nesaprotu, kā tas ir, kādu latviešu labā, un kā mēs, Saeima, varam atļaut to, ka mēs viņiem neatveram ceļu uz Hāgu, un kāpēc mēs, mūsu pašu tauta, nevaram stāvēt ar stipru mugurkaulu un pateikt lielvalstīm... izsitiet logu, tad sāksim runāt, kā jūs mums atlīdzināsit...

Es ceru, ka mēs to darīsim. Es drusku aģitēju starp jums, es negribu, ka tas būtu Valdmaņa projekts, es gribētu, lai tas būtu 6. Saeimas projekts. Es uzaicinu - mums vajag sanākt kopā, tiem, kas šovakar ir runājuši, un sākt domāt, kā mēs konstruktīvi to lietu varam virzīt uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Man arī ir lieli iebildumi pret šo lēmuma projektu, ko mēs šodien izskatām, un galvenokārt pret šā lēmuma 2. punktu, kas paredz atzīt par spēku zaudējušu 1992. gada 31. marta Augstākās padomes lēmumu "Par komisijas izveidošanu totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai". Jo, pieņemot šādu lēmumu šobrīd, mēs radām gan likumdošanā, gan izpildvarā zināmu tiesisko vakuumu, jo 1992. gada 31. marta lēmums nosaka tikai šīs Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas sastāvu, savukārt komisijas izveidošanas principus un jēgu nosaka pavisam cits Augstākās padomes lēmums, kas ir pieņemts tajā pašā gadā nedēļu iepriekš - 25. martā - un kas saucas "Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci". Es saprotu, ka var būt dažādi vērtējumi par to, kā ir strādājusi Daiņa Vanaga komisija, var būt dažādi vērtējumi par atsevišķu šīs komisijas locekļu darbību un var būt arī priekšlikumi mainīt šīs komisijas sastāvu, bet vajadzētu atcerēties to, ko jau pieminēja Seiksta kungs, to, ka šai komisijai likumdošanā vismaz divos likumos ir noteiktas attiecīgas funkcijas, un tādā veidā nevar rīkoties, ka vienkārši likvidē šo komisiju vispār, neizmainot likumdošanu, jo tādā gadījumā ir jāpārskata šie likumi un šī komisija, funkcijas, ko pašlaik pilda šī komisija, un tas ir jāuzdod kādai citai valsts pārvaldes institūcijai. Turklāt pirms nedēļas mēs pieņēmām 1996. gada valsts budžetu, un arī šajā budžetā ir paredzēts finansējums šai komisijai.

Tāpēc es ierosinātu, pirmkārt, saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu pirms balsošanas pēc būtības par šo lēmuma projektu balsot par tā nodošanu Juridiskajai komisijai papildu ziņu ievākšanai un šī jautājuma vispusīgai noskaidrošanai.

Ja gadījumā šis mans priekšlikums netiek pieņemts, tad tādā gadījumā es saskaņā ar 133. pantu aicinātu šo lēmuma projektu balsot pa daļām, proti, 1. punktu un 2. punktu balsot atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš -"Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! 35 deputāti ir parakstījuši šo iesniegumu, un saskaņā ar Satversmes 26. pantu Saeimai ir jāizveido... un šeit nekādas runas par atlikšanu vai nodošanu nevar būt. Bet, cik es sapratu no Kostandas kunga runas, tad tas viss ir saistībā ar to, ka šī komisija, ko vada Vanaga kungs, būtībā izšķērdē, strādā pa tukšo, te tiek nelietderīgi izlietoti naudas līdzekļi, un tas ir galvenais mērķis faktiski, lai ar šāda lēmuma palīdzību šo komisiju varētu likvidēt, bet tajā pašā laikā tiek prasīts izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai ir daudz plašākas pilnvaras nekā tās, ar kurām, teiksim, ir apveltīta šī te komisija.

Pa vienam deputātam no katras frakcijas. Rēķināsim tā. Vismaz divas reizes nedēļā šī komisija sanāks kopā, katram deputātam par sēdi 6 lati klāt. Komisijas vadītājam 60 lati klāt. Ja vēl būs biedrs - klāt. Sekretāram - klāt. Komisijai vajadzēs transporta līdzekļus, tehnisko nodrošinājumu un tā tālāk, un tā tālāk. Man ir jautājums: cik daudz tas izmaksās no Saeimas budžeta? Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja 35 deputāti, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu Saeimai, izvirza mērķi - tikai likvidēt šo komisiju, tad es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo: ir likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", ko ir pieņēmusi Saeima. Tur ir 6. pants, kura nosaukums ir "Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija". Ir pateikts, ka tā ir sabiedriska komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Un šajā likumā ir pārejas noteikumi - pārejas noteikumu 2. punkts saka: "Ar brīdi, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināti attiecīgie nolikumi, zaudē spēku Augstākās padomes Prezidija lēmumi par šiem..." un tā tālāk. Un šeit ir norādīti attiecīgie "AP un MP Ziņotāja" numuri. Būtībā jau šis likums, ko es pieminēju, bija vērsts uz to. Kā jūs zināt, šī komisija pastāvēja pie Augstākās padomes, bet 5. Saeima sanākot izdarīja revīziju, lai tās komisijas, kuras nav likumdevējas institūcijas un ir nevajadzīgas, lai tās būtu citā pārraudzībā vai pakļautībā, un tad arī šis pants parādījās. Diemžēl, jāsaka, ir tā, ka tas likums ir pieņemts 1994. gadā un stājies spēkā ar 2. jūniju, ja es nemaldos... ar 1994. gada jūniju. Šodien mums ir 1996. gada februāris, un, cik es zinu, tad šāds nolikums par šo komisiju apstiprināts nav. Un tāpēc es aicinātu cienījamos deputātus, vismaz daļu, kuri parakstīja, atsaukt savus parakstus. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kostandas kungs, jūs iebilstat, bet ar šādu lēmumu palīdzību 5. Saeima un arī 6. Saeima visu laiku konsekventi ir rīkojusies, ievērojusi pamatprincipus, ka mēs mainām likumu. Arī Augstākās padomes Prezidijs kaut kādus aktus īstenoja tikai ar likumu divos vai trijos lasījumos atkarībā no tā, ir steidzamība vai ne. Šinī gadījumā tas arī nesaistās kopā. Es tāpēc aicinātu, ja ir kaut kāds mērķis, visu izvērtēt, bet rīkoties normāli, var teikt, ar likumīgiem līdzekļiem. Taču pašreiz šeit ir, manuprāt, vienkārši... nu ar vienu lozungu ir mēģināts kaut ko atrisināt, izdarīt kaut ko pavisam citu.

Es aicinātu vienu deputātu daļu atsaukt savus parakstus, un tad varētu risināt jau normāli un civilizēti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Arī es pievienojos to deputātu pulkam, kas aicina noraidīt, un šinī brīdī arī es lūdzu tos, kas ir parakstījuši, atsaukt, lai mēs nebūtu šīs milzīgās dilemmas priekšā.

Un es noraidu viņu tāpēc, ka pievienojos visu deputātu iepriekš teiktajiem iemesliem, kāpēc šāda komisija nevar strādāt. Neatkārtošu tos. Lai strādā profesionāļi un lai dara pareizo darbu.

Arī tas ir fakts, ka neviena no iepriekšējām Saeimas komisijām nav varējusi izveidot savu darbību tādā līmenī, kā būtu vēlējusies Saeima. Un to neizdarīs arī bankas "Baltija" komisija.

Galu galā... galvenais punkts ir tas, ka mēs nupat divas dienas atpakaļ Saimnieciskajā komisijā, atbildot uz bankas "Baltija" izmeklēšanas komisijas pieprasījumu pēc līdzekļiem algām un saimnieciskajiem izdevumiem, piešķīrām tai gandrīz visus mūsu Saeimas budžetā paredzētos līdzekļus šādiem iemesliem. Līdz ar to, ja tiek nodibināta jauna komisija, mums Saeimas budžetā naudas nav. Līdz ar to būs jāgriežas ar lūgumu pēc budžeta papildinājumiem vai arī tie jānoņem citām instancēm mūsu Saeimas darbībā. Es lūgtu patiesi dažus no tiem, kuri parakstīja šo, atsaukt savus parakstus, lai varam iet pareizo un loģisko ceļu šinī jautājumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es tiešām negribēju nākt un aizkavēt laiku, jo pietiekoši jau mūsu kolēģi aizkavē laiku, un tā laikam ir parlamentārā būtība. Odisej, tu taču skaidri zini, kādu mērķu labā tu to dari! Es neapelēju pie tavas sirdsapziņas, ir lieliski, ka tu to dari un ka tu gribi izdarīt to, bet varbūt izveidosim parlamentāro komisiju, kas izmeklēs krustnešu zvērības Zemgalē, varbūt izveidosim komisiju, kas izmeklēs Šeremetjeva izdedzināšanas politiku Vidzemē... tie ir lieli vēsturiski posmi. Es domāju, ka parlamentārā komisija ir domāta tam, lai izmeklētu atsevišķus gadījumus, kas ir notikuši, kad, teiksim, viena vai otra kaut kāda notikuma rezultātā vai izsaimniekošanas rezultātā, vai kā cita rezultātā, kā tas, piemēram, bija ar "Lata International"... Nu kaut vai bankas "Baltija" gadījums vai kāds cits. Un, ja šeit apgalvoja, ka nekad... neviena šī komisija neko nav panākusi, tad es varu pasacīt, ka "Lata International" izmeklēšanas komisijas darbības rezultātā tomēr četri Latvijas pilsoņi nonāca ieslodzījumā. Tagad viņi ir izlaisti, bet lieta ir Prokuratūrā. Un es ceru, ka tā lieta virzīsies tālāk sirsnīgāk. Lai tas tā būtu arī ar banku "Baltija"! Bet, kas attiecas uz šo komisiju, tad nevar šī komisija izmeklēt garu vēsturisku posmu. Nu nevajag iznīcināt to, kas pašlaik darbojas

Un es varu pievienoties tikai Endziņa kungam, kurš perfekti visu salika "pa plauktiņiem". Tie vīri, kas šeit ir parakstījuši, ir nopietni vīri, un es gribētu aicināt Eniņa kungu vai Gredzena kungu... Nagobadu Valdi... Šeit ir ļoti nopietni cilvēki. Nu atsauciet savus parakstus! Nu nav vajadzīga šāda komisija! Netērēsim velti laiku, lai aizkavētu likumdošanas darbu Saeimā, jo šī komisija atkal prasa jaunus līdzekļus. Mēs varam Nacionālajā drošības komisijā izskatīt iepriekšējās komisijas darbu, varam uzlabot to, bet šī ir lieka komisija. Tas nav solīdi,veidot šādā veidā. Nav solīdi, Odisej! Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojoša rakstura dokumentu: "Mçs, pie frakcijām nepiederoši deputāti Guntis Eniņš un Viesturs Gredzens, atsaucam savus parakstus zem dokumenta nr.384." Līdz ar to dokumenta izskatīšanu šodien beidzam, jo nav nepieciešamā parakstu skaita.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Roberta Dilbas un Raita Apalupa atsaukumu saviem parakstiem zem dokumenta nr.384.

Sestā sadaļa šodienas sēdes darba kārtībā. Likumprojekts "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu". Otrais lasījums. Steidzams. Ārlietu komisijas vārdā Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Par šo likumprojektu ir saņemts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - aiz 1.panta ieviest 2.pantu, kurā ir ierakstīts, ka 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu paraksta Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas padomē. Ārlietu komisijas lēmums ir neatbalstīt minēto priekšlikumu. Kāpēc? Jūs, godājamie deputāti, apskatieties 15.pantu! 15.panta trešajā daļā ir teikts, ka "attiecībā uz jebkuru Eiropas padomes dalībvalsti, kas vēlāk izteikusi piekrišanu uzskatīt Hartu par saistošu, Harta stājas spēkā pēc trim mēnešiem no dienas, kad šī valsts iesniegusi ratifikācijas rakstu vai dokumentu par Hartas pieņemšanu..." Līdz ar to Ārlietu komisija ir iesniegusi šo likumprojektu otrajā lasījumā, kur jūs varat redzēt, ka 4.pantā ir teikts, ka Ārlietu ministrija uz šī likuma pamata un saskaņā ar Hartas 15.pantu sagatavo dokumentu par Hartas apstiprināšanu un pieņemšanu un nosūta to Eiropas padomes ģenerālsekretāram. Visi pārējie priekšlikumi, kas šeit ir...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mums ir jāizskata pa pantiem, jo, ja ir...

A.Kiršteins. Labi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Tātad 2.pants. Šeit bija vairāki priekšlikumi - gan no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan no deputāta Vītola. Šie priekšlikumi praktiski visi ir pieņemti.

Sēdes vadītāja. Tātad vēlreiz. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas labojums 2.pantā tiek noraidīts, kā es saprotu...

A.Kiršteins. Nē. Šeit ir Ārlietu komisijas lēmums - nemainīt likumprojekta pantu numerāciju un atbalstīt izmaiņas 2.panta redakcijā. Vienkārši tiek sakārtota redakcija. Saskaņā ar Hartas 1. un 12.pantu Latvijas Republika apņemas uzskatīt par tai saistošiem šādus Hartas pirmās daļas pantus un punktus. Un šeit ir atkārtoti faktiski visi šie paši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, jo 4.pants Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā ir uzskaitīts pa punktiem - tātad viss šis 4.pants kopumā...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Līdz ar to vairāk nekādu citu priekšlikumu nav. Es lūdzu nobalsot un pieņemt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 7. Likums "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu" pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts, Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ieskatīties dokumentā nr.126. Tas ir likumprojekts, kuru Juridiskā komisija izskatīja pēc vairāku deputātu, sešu deputātu, priekšlikuma. Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, to neatbalsta. Jūsu rīcībā ir arī dokuments nr.391, kurā ir norādīti tie apsvērumi, kādēļ šo likumprojektu, kuru iesnieguši deputāti Bartaševičs, Lujāns, Kuprijanova, Stašs, Urbanovičs un Kaža, Juridiskajā komisijā neatbalstīja un nāca pie atziņas, ka ir izstrādājams alternatīvs likumprojekts.

Pirms šīs sēdes, pārrunājot ar iesniedzējiem, es uzzināju, ka viņi uzskata, ka atbalstāms būtu alternatīvais likumprojekts, un viņi neuzskata, ka būtu balsojams tas likumprojekts, kuru ir parakstījuši nosauktie deputāti. Tādēļ arī es atrodu par iespējamu vairāk nekomentēt Juridiskās komisijas atzinumu par šo likumprojektu, ar kuru Juridiskā komisija viņu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, varbūt ir kāds dokuments par to, ka pieņem alternatīvo, jo manā rīcībā nav šāda dokumenta.

J.Kaksītis. Sarunā ar kolēģiem deputātiem viņi to man izteica un bija gatavi arī rakstiski iesniegt. Spriežot pēc tā, ka Lujāna kungs ir pacēlis roku, es uzskatu, ka laikam viņš grib ko komentēt.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts, viens no likumprojekta autoriem.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs ar kolēģiem apspriedām pēc tam, kad bijām iepazinušies ar Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu, un mēs noņemam savu projektu, jo iesniegsim otrajā lasījumā savus piedāvātos labojumus.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es gan vairāk runāšu par alternatīvo likumprojektu, jo faktiski tas ir tas, par kuru, kā bija noprotams no Lujāna kunga teiktā, pašlaik būs runa un par ko acīmredzot būs jābalso. Tātad šie grozījumi, neapšaubāmi, aizstāv dzīvojamo telpu īrnieku intereses, un tas ir humāns mērķis. Cienījamie kolēģi, šīm civiltiesiskajām attiecībām - dzīvojamo telpu īrei - ir divas puses. Viena no tām ir īrnieks, bet otra - izīrētājs. Un būtu svarīgi neradīt neprognozējamus zaudējumus izīrētājiem. Privātīpašniekiem tas tātad attiektos uz denacionalizētajām un likumīgi atgūtajām mājām un namiem, jo uz viņiem, kā jūs zināt, attiecas Ministru kabineta noteiktās maksimālās īres maksas vai šie te, kā mēs mēdzam teikt, īres maksas "griesti", kuros nav ietvertas nekādas kompensācijas par tiem zaudējumiem, kuri rodas no nemaksātājiem. Tas pats attiecas arī uz pašvaldībām, kurām, vēl jo vairāk, pašlaik nav brīvu līdzekļu, ar kuriem šos zaudējumus varētu segt. Būtu jāsabalansē īrnieku tiesības ar izīrētāju iespējām un jādara tas uz konkrētu aprēķinu pamata.

Un, otrkārt, būtu jāsabalansē to īrnieku tiesības, kas dzīvo pašvaldību namos, ar to īrnieku tiesībām, kas dzīvo denacionalizētajos namos, jo dažādiem īpašniekiem ir dažādas iespējas nodrošināt īrnieku ar citu dzīvojamo telpu, par ko arī ir runa šajā alternatīvajā likumprojektā.

Tāpēc es ierosinu Juridiskās komisijas alternatīvo likumprojektu nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai. Es labprāt, cienījamie kolēģi, ierosinātu to nodot atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet es baidos, ka saskaņā ar Kārtības rulli šāda procedūra nepastāv un ka nevar nodot atpakaļ likumprojektu, kurš šajā komisijā nekad nav bijis. Tomēr es gribētu jums atgādināt, ka šajā gadījumā tika pieļauta tāda samērā netradicionāla prakse - likumprojekts, kas skar dzīvokļus un dzīvojamo telpu īri, netika nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Zināmā mērā to var saprast, jo iesniedzēju variants lielā mērā saistījās ar sociālajiem jautājumiem, ar sociālo palīdzību, un patiešām likās, ka tā vairāk ir Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kompetence. Tomēr izstrādātais alternatīvais likumprojekts ļoti lielā mērā skar pašvaldību intereses. Tur ir vajadzīgi, manuprāt, konkrēti aprēķini, lai, kā jau es teicu, neradītu šos neprognozējamos zaudējumus izīrētājam.

Visu šo iemeslu dēļ tātad mans konkrētais priekšlikums būtu nodot šo likumprojektu atpakaļ Juridiskajai komisijai papildu ziņu ievākšanai saziņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Un pēc kāda laika, kad būtu veikti šie konkrētie aprēķini, kad būtu atrasti nedaudz veiksmīgāki un precīzāki formulējumi, varētu vēlreiz šeit sēdē izskatīt šo jautājumu un tad arī balsot pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atvainojos par nelielu nokavēšanos, bet es iesniedzēju vārdā gribētu noņemt, atsaukt mūsu priekšlikumu - šo te likumprojektu. Tas vienkāršotu to garo procedūru, par kuru Lībanes kundze teica. Un es gribu vēlreiz viņas priekšā atvainoties par to, ka es nokavēju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs, jūsu vietā Lujāna kungs jau šo pirmo variantu atsauca. Tā ka tur viss ir kārtībā, bet Lībanes kundze, cik es saprotu, runāja par Juridiskās komisijas iesniegto. Tā ka mēs nevaram šo procedūru saīsināt pēc jūsu priekšlikuma.

Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā Jurim Kaksītim.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, šis jautājums vai, pareizāk sakot, šis likumprojekts Juridiskajā komisijā tika apspriests pēc deputātu ierosinājuma, un, izstrādājot alternatīvo likumprojektu, tas ar balsu vairākumu tika atbalstīts. Un te nav noticis nekas netradicionāls, jo Lībanes kundze nepiedalījās šajā komisijas sēdē. Un tiešām šis jautājums ir visai komplicēts, jo šeit nav runas par grozījumiem tikai attiecībā uz dzīvojamo telpu īri, bet šeit ir runa vēl par diviem likumiem. Tas ir likums "Par sociālo palīdzību" un likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" - tie ir 1993. un 1994.gada likumi. Izstrādājot šo alternatīvo likumprojektu, tajā ir iestrādāti divi jēdzieni vai, varbūt pat var teikt, trīs - trūcīgās ģimenes, sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās ģimenes. Mēs, izstrādājot šo projektu, šajā brīdī nevarējām citādi rīkoties, kā vien lietot to terminoloģiju, kāda ir minēta manis nosauktajos likumos, kaut gan es tiešām apzinos, ka tie nav identiski jēdzieni "trūcīga", "mazaizsargāta" un "maznodrošināta" ģimene. Un likumā jau mazaizsargātas ģimenes formālie kritēriji ir nosaukti.

Ņemot vērā Lībanes kundzes ierosinājumu, un es varu teikt, ka mēs jau zinājām, ka tāds ierosinājums būs, un Juridiskajā komisijā bija iespējams to apspriest. Mums nav iebildumu arī pret šādu jautājuma risinājumu, jo tik tiešām šeit tiek aizskartas pašvaldību intereses, lai gan, protams, nav runa tikai par pašvaldību mājām, bet ir runa arī par privāto īpašumu. Protams, ir runa par finansēm. Un, kā jau teicu, acīmredzot nākotnē būtu jādomā par iespējamajām izmaiņām manis iepriekš nosauktajos likumos, lai tik tiešām jautājums par trūcīgo ģimeni būtu viennozīmīgi atrisināts. Un tas būtu pašvaldību kompetencē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus balsot par Kristiānas Lībanes izteikto priekšlikumu. Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi. Viens var runāt "par", viens - "pret". Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es runāšu "pret", jo mēs reāli aizskaram trūcīgo iedzīvotāju intereses. Un, kā Lībanes kundze pateica, šeit patiešām varētu iekļaut vēl papildu punktus vai vēl kaut kādas papildu iestrādes, bet to varēs izdarīt otrajā lasījumā. Vienīgi, protams, noteikti vajadzētu komisijai garāku laiku, lai sagatavotu otro lasījumu, kur attiecīgi šie labojumi būs iekšā. Bet, ja šajā gadījumā mēs to novirzīsim atpakaļ vēl tādā veidā, tad rodas jautājums - pēc cik gadiem vai pēc cik mēnešiem šis jautājums atkal tiks tālāk risināts? Un šeit tiek aizskartas tieši tās trūcīgo cilvēku problēmas, kas ir daudzās pilsētās Latvijā, viņus vienkārši izliek ārā uz ielas. Un šeit šis jautājums jau jārisina, un pie reizes mēs jau tagad vēl uzreiz nepieņemam to, bet vajag to nodot uz komisiju, un tad varēsim attiecīgi tālāk šo jautājumu risināt. Tā ka es izsaku "pret" Lībanes kundzes priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Tā kā Lujāna kungs runāja "pret", es izmantošu iespēju un runāšu "par" - tieši sakarā ar to, ka viņš teica, ka tas aizņems ļoti ilgu laiku un ka mēs tādējādi aizkavēsim ārkārtīgi aktuālu un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Es nenoliedzu, ka šī problēma lielā mērā ir aktuāla, bet es gribētu jūs informēt, ka šos gadījumus regulē pašlaik ne tikai likums, bet šajos gadījumos jau ir sakrājusies arī tiesu prakse, un Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir pieņēmusi plēnuma lēmumu, kura norādījumi ir obligāti tiesām un zemāka līmeņa tiesnešiem, - par dzīvokļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās. Tas notika 1995.gada 29.maijā, un tur 16.pantā ir teikts, ka tiesai ir jāņem vērā un objektīvi jāizvērtē tie iemesli, kuru dēļ šis nemaksātājs īres maksu nav nokārtojis. Tātad jau pašlaik tiesu institūcijās šīs situācijas tiek objektīvi izvērtētas, un tas nav tik ārkārtīgi steidzami, lai mēs nevarētu ievākt papildu ziņas un to visu sabalansēt, un tad pēc kāda laika tikai skatīt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Kristiānas Lībanes priekšlikumu par dokumenta nr.391 "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" atdošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai papildu ziņu ievākšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 8, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Dokumenti nr.245, nr.403 un nr.403B.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas lēmumu Juridiskajai komisijai bija jāizvērtē trīs likumprojekti. Viens ir likumprojekts, ko ir iesnieguši Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāti, reģistra nr.101, dokuments nr.245 - pats projekts. Otrais ir pašas Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", tam ir reģistra nr.108, un pats likumprojekts ir dokumentā nr.281. Un trešais ir frakcijas "Latvijai" deputātu iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"", reģistra nr.109, dokuments nr.287. Juridiskā komisija to arī izdarīja, bet acīmredzot situācija ir tāda, ka mēs nevaram visus šos trīs likumprojektus uzskatīt par alternatīviem likumprojektiem, arī darba kārtībā šie dokumenti ir salikti tādā secībā, ka pirmais - darba kārtības 32.punkts - ir LNNK un Zaļās partijas frakcijas iesniegtais likumprojekts, otrs - darba kārtības 33.punkts - ir likumprojekts, ko ir sagatavojusi un iesniegusi frakcija "Latvijai", un 34.punkts ir dokuments, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija. Jums visiem ir arī izdalīts Juridiskās komisijas atzinums par šiem likumprojektiem, dokuments nr.403, bet es saprotu, ka mums ir jāizskata atsevišķi katrs no šiem likumprojektiem, kaut arī tie ir par vienu tēmu, un acīmredzot Saeimai balsojot ir jāizsaka savs viedoklis.

Juridiskā komisija, izanalizējusi pirmām kārtām jau šo pirmo likumprojektu, ko ir sagatavojusi un iesniegusi LNNK un LZP frakcija, izsaka savu negatīvo attieksmi savā atzinumā par šo likumprojektu. Un jāsaka, ka, spriežot par šiem likumprojektiem, Juridiskās komisijas sēdē piedalījās arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors, kurš arī norādīja uz to, ka arī praktiski šie termiņi, kas ir minēti šajos priekšlikumos, gan 18.¹ pantā, gan 18.² pantā, ir nereāli un tehniski to nav iespējams atrisināt. Bet tā būtu tīri tehniskā puse. Juridiskā komisija galvenokārt akcentēja savu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi par šo personu vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu publicēšanu, kuri figurē aģentu reģistrācijas žurnālā, aģentu kartotēkā, un tie formulējumi, kas ir ierakstīti iekšā... teiksim, 18.2.pantā ir teikts, ka oficiālais laikraksts publicē visu to personu vārdus, uzvārdus un dzimšanas gadus, par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā vai citās glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka minētās personas ir bijušas VDK darbinieki vai informatori, un kuras noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojušas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram par savu sadarbību ar VDK. Jā, tātad faktiski šāda norma jau pasaka - līdz tiesas spriedumam, līdz tiesas atzinumam, - ka visi tie uzvārdi, kas figurē šajā kartotēkā... ka viņi ir bijuši aģenti. Tajā pašā laikā tajās lietās, kuras ir aizgājušas līdz tiesai, ne vienmēr un ne visos gadījumos ir bijis iespējams konstatēt šo sadarbības faktu, vairākos gadījumos ir bijis tieši otrādi - tiesa ir noraidījusi, nav nonākusi pie secinājuma, ka šāds sadarbības fakts ir noticis. Un viens no Augstākās padomes deputātiem, kurš, izrādījās, arī ir šajā kartotēkā un kurš ir bijušais LNNK biedrs - varbūt arī tagad viņš ir LNNK biedrs, es tagad nepateikšu, - atrakstīja man vēstuli, pēc tam, kad jau šīs dilemmas priekšā atrodas Saeima. Viņš, cik es sapratu no vēstules, ir uzzinājis no Vanaga kunga, ka viņa uzvārds figurē šeit, un, cik es sapratu, tad viņš laikam kandidēja nevis uz 5.Saeimu, bet uz pašvaldības vēlēšanām, un viņš pats griezās tiesā, prokuratūrā, lai šis sadarbības fakts tiktu konstatēts vai arī - tieši otrādi - tiktu pierādīts pretējais, un viņš caur tiesu panāca to, ka tika atzīts, ka viņam nav šī sadarbība bijusi. Un viņš man raksta savā vēstulē par kaut ko citu, viņš raksta, ka, neskatoties uz to, ka viņš ir griezies "Lauku Avīzes" redakcijā un, ja es nemaldos, arī avīzes "Nacionālā Neatkarība" redakcijā ar lūgumu to atsaukt un publicēt tātad šīs ziņas, ka tas nav pierādīts un ka viņš nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, neviens no šiem izdevumiem to nav darījis un ka vajadzētu likumā, lūk, paredzēt kārtību, kā rīkoties tādā gadījumā, ja tas tā ir. Bet tagad iznāk tā, ka mēs faktiski šeit atzīstam, ka visi, kas tur figurē, ir sadarbojušies, un nopublicēsim - protams, nopublicēsim tad, ja viņi vai nu kandidē kaut kur... Bet, kas attiecas uz 6.Saeimas vēlēšanām, Vēlēšanu likums jau pateica skaidri un gaiši, ka, ja par kādu no kandidātiem ir ziņas šajā kartotēkā vai kādi citi dokumenti, kas liecinātu par to, tad tas ir jāpublicē. Tas ir pieejams vēlēšanu iecirkņos, un vēlētāji zina par to. Tātad, kā saka, tas jau pats par sevi... tie, kas kandidēja uz 6.Saeimu... ir skaidri un gaiši pateikts, par kuriem ir šīs ziņas, bet nav teikts - ziņas, ka viņi tādi ir bijuši, ir pateikts cits formulējums - ir ziņas, kas liecina, ka viņi varētu būt sadarbojušies. Un acīmredzot to, ka ir sadarbojušies, - to var pateikt tikai tiesa, ir vajadzīgi pierādījumi. Un laikam jau tomēr mēs veidojam tiesisku valsti, vismaz cenšamies tādu veidot, bet tagad iznāk tā, ka mēs bez tiesas atzinuma, bez šā juridiskā fakta konstatācijas, faktiski gribam pasludināt absolūti visus... Bet prakse, es atkārtoju, vēlreiz liecina, ka ne vienmēr šis ieraksts atbilst patiesībai, un tāpēc Juridiskā komisija šo likumprojektu neatbalstīja un aicina to darīt arī cienījamo Saeimu. Tas būtu par šo pirmo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Runāšu īsi, jo būtībā es atkārtojos. LNNK un LZP frakcijas iesniegtais priekšlikums vai likumprojekta variants ir pieņemams tikai vienā punktā, galīgi nepieņemams, proti, tajā punktā, ka tie, kas aizies pirmie un pieteiksies mēneša laikā, tie nu netiks publicēti, to vārdi netiks publicēti. Tas tikai norāda, ka mēs taisām jaunu nomenklatūru. Kas tad īsti skaidri zina, ka viņš ir bijis čekas aģents? Nu taisni tas, kas tiešām nopietni strādāja! Un tie nu netiks publicēti. Pārējie... dažs labs pat nezina, ka viņš tur ir iekļuvis, bet tas tiks publicēts. Tā ir smiešanās par īsteno stāvokli, par patiesību un par tiem cilvēkiem... Tādu kā Andrejevs... varbūt starp tiem, kas aizies un pieteiksies, tādi būs viens vai divi, pārējie būs tie, kas glābs savu ādu, pa īstam vainīgi bijuši. Un mēs taču zinām, ko Indulis Zālīte arī teica, - ka 10-15% ir strādājuši pa īstam šajā čekas nodevēju darbā. Nu, tagad tiem atliek to tikai paziņot, un tad viņu vārdi netiks publicēti! Un kaimiņš jau sen zina, kas viņš tāds ir. Un kāpēc vispār tāda atlase jātaisa, ja mēs zinām, ka jāpublicē ir visi, un mēs skaidri zinām, ka arī te, zālē, sēž viens otrs, par kuru mēs zinām, ka viņa vārds ir bijis tajā kartotēkā, un nekas viņam nav noticis? Un dažādos amatos strādā, nekas viņam nav noticis. (Starpsauciens: "Nosaukt!..") Kāpēc uztraukties, ka tiem, kas nebūs tādos amatos - ka tiem nu ņems ādu pušu kaimiņi vai kaut kāda traģēdija būs? Jāpublicē, lai beidzot beigtos tā muļķīgā ažiotāža ap tiem maisiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, izskatot sēdē savu iesniegto likumprojektu atkārtoti, lūdz to uzturēt spēkā un prasa balsojumu par to šajā Saeimā. Un kāpēc? Jā, mēs esam par visu šo dokumentu publicēšanu, bet mēs skatāmies arī tā: ja cilvēks savu vainu atzīst, rakstiski to apliecina, tad nevajag ciest viņa bērniem, mazbērniem un pārējām paaudzēm, - ja viņš neiet politikā, ja viņš neiet amatos, kuros šī sadarbība ir aizliegta. Bet mēs protestējam pret dokumentu nr.281, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, tāpēc, ka šajā dokumentā ir paredzēta visu aizliegumu noņemšana šiem cilvēkiem, kas ir bijuši VDK aģenti. Un, ja Endziņa kungs šeit no tribīnes paziņo, ka viens no LNNK deputātiem - interesanti, kurš gan, - ir griezies vairākās avīzēs, lai publicē viņa tā saukto grēksūdzi, un ka tas nav izdarīts, tad vajadzēja no šīs tribīnes nosaukt viņa vārdu. Es, piemēram, tikpat labi varu pateikt, ka pie manis ir griezušies pieci "Latvijas ceļa" deputāti, kuri ir paziņojuši, ka viņi ir bijuši čekisti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Endziņa kungs, vai jūs komisijas vārdā nevēlaties neko teikt?

Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr. 245 - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Dokumenti nr. 287, nr. 403 un 403A.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Diemžēl Juridiskajai komisijai bija negatīva attieksme arī pret šo likumprojektu, kuru ir sagatavojusi un iesniegusi frakcija "Latvijai", kaut gan jāsaka, ka tādus pārmetumus kā attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu - par tiesiskas valsts ignorēšanu - mēs nevaram izteikt. Bet tajā pašā laikā būtībā šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodotu atklātībai... lai būtu pieejami absolūti visi materiāli, un tajā pašā laikā, it sevišķi 17.pantā, tātad šeit tiek izslēgta vispār jebkāda iespēja, ka varētu... kā tas tiek konstatēts - un tā tālāk... vienkārši viss ir jāpublicē, viss ir jāpaziņo, un ir pateikts: "Personas iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu, ja likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēts, ka šīs personas sadarbības ar VDK rezultātā ir nodarīts kaitējums kādai citai personai." Tālāk vēl ir šāds papildinājums: "Sadarbības ar VDK rezultātā nodarītā kaitējuma konstatēšanas mehānismus, kā arī noilguma iestāšanos šādam kaitējumam nosaka atsevišķs likums." Tātad būtībā atklātībai... bet mums būs vajadzīgs vēl viens jauns speciāls likums, kas noteiktu kaut kādu mehānismu, tad te atkal jauns process notiek un tā tālāk. Bet jūs zināt, ka arī šis likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" ir, kā saka, paredzējis un noteicis, kādā veidā tas varētu būt, kā to varētu konstatēt. Ir 14.pants - sadarbības fakta konstatēšana sevišķā kārtībā, lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, izskatīšanu tiesā... sekas, un tā tālāk. Tātad šeit jau ir mēģināts kaut kādu mehānismu ielikt iekšā. Un, kā jūs redzat - un to parāda prakse, - bez materiālu atgūšanas no citām valstīm, Krievijas vai varbūt Baltkrievijas, vai varbūt Ukrainas - var būt, ka tur atrodas kaut kādi materiāli, - rezultatīvi strādāt un to konstatēt praktiski nav iespējams. Tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja arī šo likumprojektu. Jo es saprotu Mauliņa kunga teikto, ka nekas briesmīgs jau nav noticis - ka daži, par kuriem šīs ziņas tika publicētas, tika ievēlēti šeit, 6.Saeimā, un ka nekas tāds briesmīgs nevar notikt. Vienā gadījumā varbūt tas tā ir, bet citos gadījumos varbūt tas tā arī nebūs. Jo tas tomēr ir... Redzat, Seiles kundze man pārmet, ka es nenosaucu šā cilvēka vārdu. Tas nav šodienas jūsu deputāts. Tas bija Augstākās padomes laikā jūsu pārstāvis. Bet fakts kā tāds ir, ka viņš uzzināja par to, ka viņa vārds atrodas šajā kartotēkā. Tagad iznāk tā, ka tiešām to vārdus, kas varbūt apzināti sadarbojās un kas ies un pieteiksies, - tos nepublicēsim, bet cits varbūt uzzinās tikai no šīs publikācijas, ka par viņu šādas ziņas ir. Tagad jautājums ir tāds: ja nevar pierādīt vienu lietu - sadarbību -, tad laikam tikpat grūti bieži vien būtu pierādīt arī pretējo - ka es neesmu sadarbojies. Bet paziņojums ir. Kā šis cilvēks tagad attaisnosies? Tas arī tomēr zināmā mērā ir vērsts pret nevainības prezumpciju. Jebkurā gadījumā, ja ir runa par personas vainu, viņu var vainot jau kriminālnozieguma izdarīšanā. Mums pastāv Kriminālkodekss, pastāv Kriminālprocesa kodekss, un šādu personu, ja to var konstatēt, var saukt pie atbildības.

Tādi ir apmēram tie motīvi, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja arī šo likumprojektu. Plašāk viņi ir izklāstīti mūsu rakstveida atzinumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Frakcijas vārdā.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" (dokuments nr. 287). Koncentrētā veidā pamatbūtība ir šeit norādīta - 18.pantu izteikt šādā redakcijā... Pants ir par VDK dokumentu izmantošanu un publicēšanu. 1.punkts: "Visi Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, kā arī Valsts arhīvā un citās valsts glabātavās esošie VDK dokumenti, to skaitā tie, kuros ir informācija par konkrētām fiziskām personām, ir pieejami atklātībai."

Otrkārt: "Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nodrošina visām ieinteresētajām personām iespēju piekļūt pie šiem dokumentiem, kā arī publicē apkopotu materiālu, kas satur vārdu, uzvārdu, tēva vārdu, dzimšanas gadu visām tām personām, kuras šajos dokumentos parādās kā VDK darbinieki vai informatori."

Tātad mūsu kustība "Latvijai" vienmēr iestājusies par godīgumu un atklātību, un tāpēc arī šis likumprojekts ir tapis - pilnīgi skaidrs un konkrēts. Jā, Latvijā notikumi virzās tik strauji viens aiz otra, ka liekas - tas bija tik sen, kad Latvija atguva savu neatkarību. Drīz būs pagājuši vairāk nekā pieci gadi kopš tām dienām, kad pasaule atzina: jā, ir tāda neatkarīga valsts - Latvija. Salīdzinot ar citu valstu vēsturi, saprotams, ka patiesībā tas ir pavisam neilgs laika sprīdis, un īstenībā mums joprojām līdzi nāk šīs nesenās vēstures mantojums. Kopš neatkarības atgūšanas dienām Latvijā bez risinājuma, loģiska, normāla risinājuma, ir palikusi viena problēma - tā sauktie "èekas maisi", proti, bijušās LPSR Drošības komitejas aģentu kartotēka. Šodien tā atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, bet joprojām tā īsti skaidri visiem nav zināms, ko tad iesākt ar šiem tā saucamajiem čekas maisiem. Ar šo jautājumu nevēlējās radikāli tikt skaidrībā ne Augstākā padome, ne arī 5.Saeima. Varbūt beidzot mēs, 6.Saeima, radīsim pieņemamu risinājumu, lai beidzot pārtrauktu sabiedrībā valdošo neveselīgo ažiotāžu. Ir skaidrs, ka praktiski nebija iespējams izdarīt viltojumus VDK kartotēkā vai veikt kādas manipulācijas ar to, piemēram, atšķirot izlases veidā kādas personas kartītes, ievietojot tās sagrozīti, viltoti, ar ierakstītiem vārdiem kopējā kartotēkā. Ir saglabājušās alfabētiskā un statistiskā kartotēka un tām papildus vēl uzskaites žurnāli no 1953.gada marta līdz 1987.gada 12.janvārim. Kad salīdzina šos ierakstus kartotēkā un žurnālā, var skaidri pateikt, vai loģiskā secība, numuri - un tā tālāk - atbilst, ka šī kartīte nav viltojums.

Pēc 1987.gada iekārtotos pēdējos žurnālus aizveda uz Krieviju, taču Latvijā palika tiem atbilstošā kartotēka. Pavisam kopā Latvijas varas iestāžu rīcībā ir apmēram 7000 kartiņu un 25 000 ierakstu aģentu uzskaites žurnālos. Domāju, ka vajadzētu uzsvērt arī to, ka VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kartotēkas Latvijā ir saglabātas, pateicoties lielā mērā Latvijas Republikai lojālo bijušo VDK darbinieku, piemēram, Kārkliņa, Rudāna un citu, rīcībai. Noteikta nozīme kartotēkas saglabāšanā bija arī atsevišķu Augstākās padomes deputātu darbībai, pārņemot šos VDK materiālus.

Ne velti bijušie VDK vadošie darbinieki, piemēram, Bruno Šteinbriks, pamatoti uzskata aģentu kartotēkas neizvešanu uz Krieviju vai neiznīcināšanu par nodevību no latviešu čekistu puses pret Maskavu, pret Krieviju. Nevar būt ne runas par aģentu kartotēku speciālu atstāšanu Latvijā. Jebkuras valsts un it īpaši bijušās PSRS specdienestu pati "sirds" ir tieši šīs aģentūras kartotēkas. Ja tās neizveda, tad obligāti iznīcināja. Līdzīgi notika piemēram, Igaunijā.

Laikrakstos, televīzijā un radio gan politiķi un valstsvīri, gan citi cilvēki ir izteikuši visdažādākos viedokļus par to, ko īsti darīt ar aģentu kartotēku. Vieni vēlas iznīcināt čekas maisus, citi saka - iekonservēsim uz nenoteiktu laiku. Vēl citi, kā šeit tikko redzējām, LNNK projektā izdomājuši savdabīgu selekcijas principu, tā sakot, vienus datus publicēsim, citus nepublicēsim. Tātad varētu būt kādi paklausīgie aģenti, kas ātri paklausa un piesakās, tad to vārdus nepublicēs. Nepaklausīgie, - nu to vārdus tad vajag publicēt, lai visi zina. Domāju, ka neviens no šiem variantiem neatrisina galveno - vēsturiskās patiesības noskaidrošanu. Daudzas Latvijas partijas tik ļoti labprāt runā par nacionālas valsts ideoloģijas radīšanu, kas apvienotu visus Latvijas iedzīvotājus savas valsts celtniecībai. Interesanti būtu dzirdēt šo ideologu skaidrojumu, kā to iespējams izdarīt tad, ja mēs atklāti un patiesi neizvērtējam pagātnes notikumus. Šķiet, bijušās komunistu marksisma-ļeņinisma ideoloģijas prakse ir visspilgtākais piemērs tam, ka mākslīgi konstruētas ideoloģijas nav dzīvotspējīgas. Cilvēki tās pacieš tikai tik ilgi, kamēr ideoloģijas balsts ir valdošā režīma varmācība vai nežēlība. Iespējams, ka daudziem politiķiem un valstsvīriem pat zināmā mērā ir izdevīga tā šaubu un baiļu gaisotne, kas tiek kultivēta nu jau vairākus gadus. Tad cilvēki ir aizņemti ar domām par to, kas tad īsti ir tie čekas maisi, kas tajos ir, kurš tajos nav, un nepievērš vērību dažādām valstī notiekošām afērām un mahinācijām. Tāpēc mēs uzskatām, ka jāpublicē VDK ziņotāju kartotēka, jāpublicē visu štata darbinieku saraksts. Frakcija "Latvijai" tāpēc Saeimā ir iesniegusi šo atbilstošo likumprojektu par šiem grozījumiem. Mēs prasām nodot atklātībā VDK materiālus, pilnībā publicējot visu mums šobrīd zināmo informāciju.

Mēs vienlaikus uzskatām, ka tiesas procesus par iespējamā sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu gan šobrīd nevar īstenot un tas nav jādara. Tas novērsīs iespējamās "raganu medības", no tā varbūt daži līdz šim baidās. Mēs uzskatām, ka "raganu medības", veidojot jaunu sabiedrību, nav nepieciešamas, no tā mums būtu jāizvairās. Tas pasargātu šo materiālu publicēšanu, un pasargātu arī daudzus cilvēkus no iespējamās šantāžas, piemēram, no Krievijas specdienestu puses, par ko dažs labs mēdz teikt: jā, bet tieši tad, ja publicēs, tad šāda šantāža būs novērsta, jo nebūs iemesla turēt šos cilvēkus tādā sasprindzinājumā, sakot viņiem - ja viņi neturpinās strādāt priekš attiecīgiem dienestiem, tādā gadījumā gan par viņiem tiks palaista informācija kaut kur presē.

VDK aģentu kartotēkas publicēšana mazinās tādējādi sabiedrībā valdošo spriedzi. Jāpublicē, minot konkrētu cilvēku vārdu, uzvārdu, tēvvārdu, dzimšanas datus. Mēs zinām, ka kartītēs ir arī cita informācija, tātad informācija par vervētāju apakšvienības nosaukumu VDK, kartīti parakstījušā VDK darbinieka vārds.

Šo datu publicēšana noņemtu aizdomu pilno psiholoģisko spriedzi, slodzi sabiedrībā, liegtu, kā jau es teicu, Krievijas specdienestiem šantažēt savus agrākos aģentus. Latvijas iedzīvotāji arī tad varētu brīvi izlemt, kam viņi grib uzticēties gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās, nevis kāds likums tagad noteiktu, ka ir caur tiesu jātiesājas vēl - un tā tālāk, un tā tālāk. Ir laiks vienkārši beidzot to izdarīt.

Jā, protams, ir dzirdēti daudzi un dažādi iebildumi pret VDK aģentu kartotēkas publicēšanu, taču, manuprāt, tie neiztur nopietnu kritiku. Piemēram, ir teikts, ka kartotēka satur daudz viltojumu, tāpēc daudzi godājami un cienījami cilvēki tiks nepatiesi apvainoti. Protams, simtprocentīgi droši izslēgt šādu iespēju nevar, taču 99,9 procentos gadījumu pilnīgi skaidri var teikt, kā tur nav. Tur nav viltojumu. Ja ir kāds atsevišķs gadījums, tad, veicot pārbaudi, to var ļoti konkrēti atklāt un fiksēt.

Galvenais tomēr, kas vienmēr šajā diskusijā tiek noklusēts, ir tas, kāda ir ziņotāja atbildības pakāpe. Vai tāpēc, ka cilvēks ir cietis, ir bijis ieslodzīts cietumā, izsūtīts, deportēts no Latvijas... Esmu pārliecināts, ka cilvēki jau tik un tā zina tos ziņotājus, kuru dēļ viņi ir cietuši, kuru dēļ ir tikuši arestēti vai izsūtīti uz Sibīriju viņu radinieki. Neviens taču nedzīvo izolētībā no pārējiem. Un tāpat arī tos, kas ir studentu grupās ziņotāji bijuši, - tos lielā mērā kursa biedri jau sen zina. Un dabiski ir, ka nodevību nevar ilgstoši saglabāt slepenībā. Tik un tā tā nāks gaismā. Un tieši šie cietušie cilvēki gaida - ne jau atriebību, bet vienkārši gaida, lai mēs, Latvijas likumdevēji, izsakām un arī valdība beidzot izsaka savu attieksmi pret šiem ziņotājiem skaidri un atklāti, neslēpjoties aiz samākslotas juridiskas terminoloģijas.

Ir arī cits arguments, ka, lūk, čekas maisus nedrīkst publicēt, jo nav iespējams noteikt aģentu patieso vainas pakāpi, kamēr viņu lietas atrodas Maskavā. Lielā mērā šeit neviens publicējot netaisās teikt, kāda ir tā vai cita cilvēka vaina. Mēs vienkārši nododam sabiedrībai atklātībā šo informāciju un gaidām ko citu, gaidām no cilvēkiem, kas ir tādā vai citādā mērā bijuši spiesti sadarboties ar Valsts drošības komiteju... gaidām no viņiem godīgumu, gaidām no viņiem atklātu sarunu, lai viņi pateiktu, kāpēc tad tas tā ir bijis, lai sabiedrība beidzot to prastu - šim procesam iziet cauri un izvērtēt. Uztraucoši jau ir tas, ka visas problēmas mēs mēģinām reducēt vienmēr uz juridiskiem jautājumiem, apzināti vai neapzināti, taču mēs noklusējam šā jautājuma morāli ētisko pusi, bet tieši tā ir galvenā. Nav šaubu, ka šajā gadsimtā Latvijai bija lemts smags liktenis, daudz nācās ciest visiem iedzīvotājiem, bet ne jau visi spēja lepni pacelt galvu, iet nāvē brīvības dēļ. Daudzi jo daudzi cilvēki tiešām neizturēja likteņa triecienus un padevās.

Un tāpēc arī frakcija "Latvijai" neprasa sodīt šos cilvēkus kā kangarus, jo katrs gadījums vienmēr ir skatāms pilnīgi individuāli, un tomēr mēs prasām vienu - ka šiem cilvēkiem ir jāatzīst savas kļūdas, godīgi jāpasaka, kāds ir bijis viņu nodarījums un kas viņus uz to ir spiedis. Un nešaubos, ka pēc patiesas grēksūdzes viņiem tiks pilnībā piedots, viņi atgūs cieņu sabiedrības sacīs. Tāds ir kristietības princips. Meli un negodīgums sagrauž jebkuru sabiedrību, devalvē sabiedrības centienus un arī viscēlākos mērķus. Tikai atklātība un godīgums garantē latviešu tautas izdzīvošanu un nosaka neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu arī nākamajos gadsimtos.

Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, vai jūs 12 minūtes izmantosiet? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mums šodien ir piedāvātas trīs alternatīvas. Pirmā - par to jau viss ir skaidrs, un Endziņa kungs ļoti konkrēti izteicās - ir virkne trūkumu, un likumprojekts nav pieņemams. Galu galā arī nobalsojām, ka nav pieņemams. Palika divas alternatīvas. Man šķiet, ka Kostandas kungs ļoti konkrēti izstāstīja visu, bet es gribētu pievērst uzmanību kaut kam pavisam citam. Ir Juridiskās komisijas atzinums, un šeit mani dara uzmanīgu daudzi momenti. Frakcijas "Latvijai" iesniegtais likumprojekts nesatur iepriekš minētos trūkumus, tas ir domāts par LNNK iesniegto... Taču, deputāti, pievērsiet uzmanību šai frāzei: taču, ņemot vērā ārkārtīgo sabiedrības politizāciju, arī tajā publikācijas varētu izsaukt vēršanos pret personām, kuru sadarbība ar VDK nav pierādīta. Nu lieliski. Nav pierādīta. Savukārt šo personu upuri ir nošauti. Savukārt šo personu upuri ir izsūtīti. Un tas ir pierādīts. Tātad bende pierādīts nav, bet upuris pierādīts ir. Ievērosim tiesisku valsti! "Jedem das Seine" - ir viens tāds ideologs pateicis, latviski tas nozīmē: "Katram - savs." Upurim - upura vieta kaut kur, bendem - visu cieņu, jo, nedod Dievs, viņa labklājība tiks satraukta un vēl, nedod Dievs, viņa bērnubērniem kaut ko pārmetīs. Šodien pēc maza mirkļa uz šā tablo, lūk, uz šā tablo, mēs redzēsim to cilvēku balsojumus, kuri negribēs, ka viņu vārdi tiek publicēti. Tikai tā es to spēju uztvert. Jo cilvēki, kuri grib iegūt taisnīgumu, nospiedīs pogu - "par". Tie, kas baidās, - tie taču "par" nebalsos. Es domāju, ka izdrukā arī būs redzami šo cilvēku uzvārdi. Padomājiet, kuri ir par atklātību, par to, ka viss ar čeku saistītais tiek atklāts, un padomājiet - tie, kas gribēs balsot pret! Vai nu tā - "Katram gadījumam atturēšos", vai nu - "Mûsējie ir pilsētā, varbūt rīt ienāks..." Es skatos uz mūsu mīlīgajām rindām. Pirms dažām dienām..., es atvainojos, laikam vakar viens deputāts komisijā pateica: "Bet rīt jau jūs šeit visi varat arī nebūt!" Es neapgalvoju, ka šis deputāts kaut ko zināja, es to neapgalvoju, bet šāda noskaņa taču varētu būt, jo mūsu starpā diemžēl gan ir zināms, ka ir deputāti, kuri ļoti negribēs nospiest pogu "par".

Un tad tiek piedāvāts ļoti elegants variants - tā kā labā latviešu pasaciņā: mīļumiņ, mīļumiņ, aizskrien uz avīzīti, pasaki, ka tu esi īstais čekistiņš, un tavu vārdu nepublicēs! Nu "super", vai ne? Bet toties to vārdus, kuri nezinās vai domās: "Varbūt es, tāds sīkulīt's, tur vispār neesmu neko sliktu izdarījis," - to vārdus nopublicēs. Brekši - ūdeņos, mailītes - tīkliņā. Viss, kā pienākas. Kā PSRS Kontrizlūkošanas dienesta 7. pārvalde ir arī praktizējusi.

Tātad mans priekšlikums ir šāds. Neaizmirstiet, ka čeka ne tikai nošāva un izsūtīja, un "nejauši pazaudēja" pa ceļam ("popitka k begstvu" - tā laikam tā saucās)... arī tas, ka cilvēki nejauši mira no dizentērijas vai no bada, vai no aukstuma, - arī tas bija nāves sods. Bija arī otrs variants: lai varbūt varētu "pâraudzināt", iebāza uz kādu laiku trakomājā. Es esmu "vidējais". Nevienam nav noslēpums, ko ar mani izdarīja 1970. gadā un ko pašreiz. Tad, kad vajag, izceļ ārā. Izcēla pirms vēlēšanām, izcēla pēc vēlēšanām... visu laiku esi "uz āķīša" tāpēc, ka... nevajadzēja jau muldēt... tā vismaz 15 telefona zvani man ir pateikuši. "Nu nelec, kur tev neprasa!" - to pateica 15 zvani man.

Priekšlikums ir tikai viens: neesi čekists, neesi ziņotājs - nospied pogu "par".

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu, ko parakstījuši 10 deputāti: "Ierosinām turpināt Saeimas 22. februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanas pabeigšanai." Deputāti Čerāns, Kostanda, Mauliņš, Strods, Kazāks, Grīnbergs, Zelgalvis, Liepa, Rubins, Dunkers.

Lūdzu zvanu! Viens var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu, - Kārtības ruļļa 54. panta kārtībā. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Tikai, lūdzu, pasakiet, par ko jūs runāsiet - "par" vai "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es runāšu "par". Es domāju, šis jautājums mums ir noteikti jāpabeidz, un pēc tam mums ir palikuši četri jautājumi, kuri, cerams, būs ļoti īsi, un pēdējais no tiem ir būtisks - par priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu Izglītības likuma projektam līdz šā gada 30. martam. Tādēļ es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un tas daudz laika jums neprasīs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts. Jums ir tiesības runāt tikai "pret".

J.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, un es to izmantošu. Mēs šeit sēžam frakcijas "Latvijai" dēļ tik ilgi. Jūs atceraties tās skaistās runas un to demagoģiju, ko mēs dienas pirmajā pusē izdzirdējām, un es domāju, šeit ir ļoti daudzi, kas vēl gribēs runāt, un tamdēļ es ierosinu balsot "pret" un izskatīt to papildu sēdē, ko jūs esat nopelnījuši ar savu uzvedību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums būs par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma, kamēr izskatīsim visus darba kārtībā iekļautos jautājumus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 17. Nav pieņemts.

Vidiņa kungs, vai jūs atlikušās četras minūtes izmantosiet šodien, lai runātu? Vai arī atklāsiet debates nākamajā reizē? Nē... nē, jautājumu neesam beiguši izskatīt, jūs neesat pēdējais, tāpēc es jums jautāju - vai jūs runāsiet šodien... Tātad nākamajā reizē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Pirms Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasīs reģistrācijas rezultātus, gribu jūs informēt, ka šodien sēdē ir izskatīts 41 jautājums, no kuriem debates ir bijušas par 34 jautājumiem un 67 reizes deputāti ir bijuši tribīnē, lai debatētu.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Indulis Bērziņš,

Ilmārs Bišers,

Ziedonis Čevers,

Juris Dobelis,

Indulis Emsis,

Ernests Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 22. februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 29. februārī, papildu sēde - 28. februārī pulksten 18.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korekrotes: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

likumā "Par politiski represētās personas statusa

noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā

cietušajiem""

(395. un 395.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts

prezidenta darbības nodrošināšanu"" (Nav pieņemts)

(402. un 402.-a dok.) - 3.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 3.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 9.lpp.

- dep. A.Saulītis - 12.lpp.

- dep. M.Lujāns - 17.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 19.lpp.

- dep. A.Rubins - 22.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 23.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 25.lpp.

- dep. P.Putniņš - 25.lpp.

- dep. P.Tabūns - 26.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa

satiksmi"

(405. un 405.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē"

(406. un 406.-a dok.) - 27.lpp.

Debates - dep. A.Jirgens - 28.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 28.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 28.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Ķezbers - 32.lpp.

- dep. A.Endziņš - 33.lpp.

- dep. J.Urbanovičs -33.lpp.

- dep. A.Seiksts - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 35.lpp.

- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 35.lpp.

- dep. A.Endziņš - 36.lpp.

Par likumprojektu "Par īpašuma nodokļa maksājumu

atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to

uzņēmumiem 1994.-1996.gadā"

(408. un 408.-a dok.) - 37.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 37.lpp.

- dep. K.Čerāns - 39.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 39.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 40.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 41.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 42.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu"

(415. un 415.-a dok.) - 43.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par

gaisa satiksmi"

(416. un 416.-a dok.) - 43.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Turcijas Republikas valdības līgumu par

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu"

(417. un 417.-a dok.) - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam V.Krisbergam"

(418. dok.)

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Inkēna ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"

(381. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Stradiņa iecelšanu par

Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi"

(387. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

administratīvo tiesnešu iecelšanu" (L.Laure, E.Stelte)

(388. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu

apstiprināšanu" (A.Čerņavska, J.Freimanis, A.Strauts)

(409. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 45.lpp.

Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesneses D.Puķītes

pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"

(410. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Seiksta ievēlēšanu

Pilsonības likuma izpildes komisijā"

(423. dok.) - 47.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Jurkāna atsaukšanu

no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas"

(425. dok.) - 47.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ē.Kažas atsaukšanu

no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas"

(425. dok.) - 47.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Čepāņa atsaukšanu

no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas"

(425. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Nagobada

atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas"

(425. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Jurkāna ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"

(425. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ē.Kažas ievēlēšanu

Sociālo un darba lietu komisijā"

(425. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Čepāņa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

(425. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Nagobada

ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"

(425. dok.) - 48.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par varas un dienesta stāvokļa

ļaunprātīgu izmantošanu (Latvijas Kriminālkodeksa

162.pants) un par varas un dienesta pilnvaru

pārsniegšanu (Latvijas Kriminālkodeksa 162.1.pants),

par nevērīgu amata pienākumu pildīšanu (Latvijas

Kriminālkodeksa 163.pants)

(370. un 370.-a dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 49.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ārlietu ministra

V.Birkava atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem

(377. un 377.-a dok.) - 49.lpp.

Priekšlikumi - valsts ministrs Ārlietu ministrijā J.Sinka - 50.lpp.

- dep. O.Kostanda - 50.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par ieņēmumiem valsts

budžetā no alkohola akcīzes 1995.gada decembra

un 1996.gada janvāra mēnešos un naudas summu

pārskaitīšanu veselības aizsardzības speciālajā

budžetā

(382. un 382.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 51.lpp.

Saeimas deputātu jautājums vides un reģionālās

attīstības ministram M.Gailim par pašvaldību

darbību saskaņā ar Eiropas padomes konvenciju par

nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību darbā

(396. dok.) - 52.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi aizsardzības ministram

A.Krastiņam par situāciju Nacionālajos bruņotajos

spēkos

(400. dok.)

Motivācija - dep. O.Kostanda - 52.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Valsts privatizācijas fonda līdzekļu

izlietojumu 1995.gadā

(399. dok.) - 57.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un labklājības ministram V.Makarovam

par iztikas minimuma summas lieluma noteikšanu

un apstiprināšanu 1996.gadā

(398. dok.)

Motivācija - dep. A.Saulītis - 57.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un vides un reģionālās attīstības ministram

M.Gailim par Ministru kabineta1996.gada 16.janvāra

lēmumu samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto

Skrundas RLS nomas maksas daļu

(401. dok.)

Motivācija - dep. G.Gannusa - 59.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par operatīvo eksperimentu attiecībā pret

Grenetāles robežas kontroles punkta amatpersonām

(404. dok.) - 61.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi finansu ministram

A.Kreitusam par 1995.gada decembrī iekasētajiem

ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par spirta un

degvīna izstrādājumiem

(407. dok.) - 61.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam par akcīzes nodokļa izmantošanu - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Bankas

prezidentam E.Repšem par komercbanku

uzraudzības aspektiem

(424. dok.) - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums zemkopības ministram

A.Kaulam par turpmāko lauksaimniecības

zinātnisko pētniecības iestāžu (selekcijas staciju)

īpašuma formu un valsts atbalstu

(426. dok.) - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam par Jelgavas pilsētas un rajona

policijas pārvaldes īpašumiem

(429. dok.) - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par satiksmes nodrošināšanu

atsevišķos lauku rajonos

(427. dok.) - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam un labklājības ministram V.Makarovam

par kompensāciju invalīdu pārvadāšanai

(428. dok.) - 62.lpp.

Motivācija - dep. A.Prēdele - 63.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam

par situāciju enerģētikas infrastruktūrā

(430. dok.) - 64.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Ķezbers - 65.lpp.

- dep. A.Golubovs - 65.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 66.lpp.

Jautājuma motivācija - dep. K.Čerāns - 67.lpp.

Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu

Valentīnai Andrējevai par īpašiem nopelniem

Latvijas labā"

(327. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 70.lpp.

Debates - dep. J.Kazāks - 71.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 72.lpp.

- finansu ministrs A.Kreituss - 73.lpp.

- dep. O.Dunkers - 75.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas

nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" (1.lasījums)

(Nav pieņemts)

(270., 386. un 386.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 75.lpp.

Debates - dep. J.Priedkalns - 78.lpp.

- dep. K.Čerāns - 80.lpp.

- dep. A.Seiksts - 82.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 84.lpp.

- dep. M.Vītols - 86.lpp.

- dep. M.Lujāns - 88.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 89.lpp.

- dep. J.Priedkalns - 91.lpp.

- dep. A.Endziņš - 91.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Izmeklēšanas

komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai

izveidošanu" (Noņemts no izskatīšanas)

(384., 384.-a un 384.-b dok.)

Debates - dep. O.Kostanda - 92.lpp.

- dep. P.Tabūns - 97.lpp.

- dep. A.Seiksts - 98.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 100.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 101.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 102.lpp.

- dep. M.Lujāns - 104.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 105.lpp.

- dep. A.Jirgens - 106.lpp.

- dep. A.Endziņš - 107.lpp.

- dep. A.Lambergs - 109.lpp.

- dep. O.Grīgs - 110.lpp.

Likumprojekts "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas

vietējo pašvaldību hartu" (2.lasījums)

(8. un 411. dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 111.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā

"Par dzīvojamo telpu īri"" (1.lasījums) (Noņemts

no izskatīšanas)

(126. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par dzīvojamo telpu īri"" (1.lasījums) (Atgriezts

atpakaļ komisijai)

(391. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 113.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 114.lpp.

Debates - dep. K.Lībane - 114.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 116.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 117.lpp.

- dep. K.Lībane - 118.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts

drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(245., 403. un 403.-b dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 118.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 121.lpp.

- dep. A.Seile - 122.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts

drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu"" (1.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(287., 403. un 403.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 123.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 125.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 130.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 131.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 132.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 132.lpp.