Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas 6. Saeimas 1996. gada 21. marta sēdi.

Turpinām pagājušajā sēdē pārtraukto likumprojekta "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" izskatīšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis. Lūdzu! Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvi... Lūdzu tribīnē... Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts, komisijas vārdā.

J.G.Vidiņš ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs pagājušajā sēdē palikām pie 3. panta...

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es atvainojos, mēs palikām pie 2. panta - frakcijas "Latvijai" iesniegtā labojuma.

J.G.Vidiņš. Jā... atvainojiet. Pantu izteikt šādā redakcijā: "Par nacionālajiem partizāniem uzskatāmi bruņoti cīnītāji pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem un okupantu bruņotajām represīvajām institūcijām, kā arī pret okupācijas režīma administrācijām un to atbalstītājiem divdesmit gadu laikā kopš 1940. gada 17. jūnija." Daļēji šis pants ir pieņemts, tikai mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tas nav pants, tas ir labojums pie tā.

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet.

Sēdes vadītāja. Par 2. pantu debatēs jau pagājušajā sēdē ir pieteikušies Aleksandrs Golubovs, Pēteris Tabūns un Juris Vidiņš. Lūdzu... tā kā labojumi ir vairāki, tad man ir jautājums Golubova kungam, jūs runāsiet? Jūs par savu labojumu runāsiet. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Par savu.") Tātad tas būs pēc tam. Tabūna kungs? Runāsiet? Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Labi, ka beidzot nokārtosim šo parādu, kas ilgst jau vairākus gadus, es gribētu tā sacīt, un patiesībā tas bija jau sen jāizdara, jau Augstākajai padomei vai, protams, 5. Saeimai, bet labāk vēlāk nekā nekad. Jā, arī es gribu atzīmēt tieši represēto cilvēku aktivitātes šī parāda kārtošanā, viņi allaž atgādināja - par to jau tika runāts iepriekšējā nedēļā, ceturtdien, kad mēs sākām apspriest šo likumprojektu, - ka tas ir jāizdara, ka cilvēki gaida parlamenta vārdu, ka gaida likumu. Lūk, piemērs. Daugavpils represēto klubs ar Jēkaba Morozova parakstu atsūtīja pat alternatīvu likumprojektu, uzskatot, ka pirmajā lasījumā piedāvātais bijis ļoti vājš, un alternatīvais ir ļoti pamatīgi un sīki izstrādāts, bet no juridiskā viedokļa, protams, ne tik precīzi, tāpēc jāteic, ka no šī likumprojekta atbildīgā komisija arī ir ietvērusi, ņēmusi vērā šo priekšlikumu būtību, protams, ne veselus pantus, bet pilnveidojot pantu atsevišķas daļas. Nule pieminētais projekts paredzēja un daugavpilieši lūdza ietvert 2. pantā, nosakot, kas tad ir atzīstami par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tātad ietvert pantu par pagrīdes cīnītājiem. Arī es domāju, ka tas ir loģiski un jāievieš šis pieminētais pretošanās veids, ne jau tikai bruņota cīņa un bruņotas cīņas atbalstīšana bija pretošanās kustības arsenālā. Taču arī pagrīdes cīņa... tādēļ es iesaku 2. panta pirmo apakšpunktu izteikt tā: "piedalījies bruņotā un pagrīdes cīņā pret okupācijas režīmu, militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju". Līdzīgi arī 2. apakšpunktā aiz vārdiem "veicināja bruņotu pretošanās cīņu" papildināt ar vārdiem "un pagrīdes" un tālāk kā tekstā "sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar dzīvību un brīvību". Manuprāt, tas būtu pareizi. Protams, es ieteikšu to trešajam lasījumam, jo tas jāuzraksta un jāiesniedz.

Pie reizes es pateikšu pavisam īsi dažus vārdus citu pantu sakarā. Bija priekšlikumi no tiem pašiem daugavpiliešiem, kurus es pieminēju, bija priekšlikums izsniegt divu veidu apliecības un krūšu nozīmītes. Pirmās un otrās pakāpes, bet, apspriežoties ar kolēģiem, mums šķita, ka patiešām tā nevajadzētu šo dalīšanu veikt, tas sarežģītu šo noteikšanas procesu, bija vēl citi priekšlikumi par pretošanās kustības invalīda statusa noteikšanu un tā tālāk, bet tas, protams, netika ietverts.

Jā... un vēl. Aizvadītajā ceturtdienā, apspriežot šo likumprojektu, mani pārsteidza Čerāna un jo īpaši Bišera kunga teiktais. Bišera kungs atsaucās, pareizāk sakot, uztraucās, ka, tāpat kā Ļeņina baļķa nešanā sestdienas talkā, kur saradās desmitiem un simtiem pretendentu uz "sarkanā baļķa" nesēju godu, tā uz šo pretošanās kustības dalībnieka statusu saradīšoties ap 200 000 pretendentu. Kungi, šāda runāšana ir vismaz nesolīda, es uzskatu, un apvaino šos cilvēkus, kuri dažādā veidā, kā nu kurš varēja un prata, piedalījās pretošanās cīņā. Es varu droši teikt, ka šie vecie vīri un sievas šodien ir izturīgākie, pieticīgākie, tie, kuri iztiek ar nabaga grašiem, ko dod valsts, un sūdzas vismazāk. Un nebūtu labi no deputātu puses, lūk, šādi izteikumi. Es domāju, ka Bišera kungs - varbūt runājot par kādu citu pantu - atsauks savu sacīto. Un galu galā atvieglojumi ir vairāk simboliski, morāli nekā materiāli un būtiski.

Un nav šaubu, ka jāatstāj arī šī 2. panta beigu daļa par tiem, kuri Latvijā notiesāti laika posmā no 1961. gada janvāra līdz 1990. gada 4. maijam par politisko darbību vai pārliecību un tagad reabilitēti. Nebūs ne 200 000, ne 100 000 šo pretošanās kustības dalībnieku, un nav ko baidīties, kungi, būs tik, cik bija. Un, ja kāds gribētu iekļūt cīnītāju pulkā dažādā veidā un ja arī dažam izdotos, lai viņiem Dievs piedod. Bet būtu negodīgi aiz piesardzības neatzīt par cīnītājiem tos, kuri tādi bija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jūs tieši par šo labojumu, ja?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tātad šo 2. pantu mēs turpinām skatīt no iepriekšējās reizes, un, tā kā šobrīd tiek apspriests tieši frakcijas "Latvijai" priekšlikums, tad es gribu atkārtot to domu, ko jau pagājušajā reizē izteicu, ka frakcija "Latvijai" uztur sava priekšlikuma redakciju, pieļaujot iespēju un arī acīmredzot vajadzību to noprecizēt trešajā lasījumā, bet tātad, lai izkliedētu Tabūna kunga un arī citu iespējamās šaubas par to, ko grib frakcija "Latvijai", tātad es atkārtoju vēlreiz šo savu motivāciju, ka mēs esam pret šī nacionālā partizāna jeb nacionālā pretošanās kustības dalībnieka statusa noteikšanu ļoti plašam personu lokam. Jo lietas būtība ir tā, ka šis nacionālās pretošanās kustības dalībnieks savās privilēģijās tiks pielīdzināts politiski represētajiem un, ja šis personu loks tiks noteikts pārāk plašs, tad tādā gadījumā arī šis politiski represētās personas statuss tiks būtiski degradēts. Mēs neapšaubāmi atzīstam visu cilvēku pūliņus un, teiksim, visu cilvēku visa veida cīņu pret okupācijas režīmiem, bet mēs tomēr gribētu novilkt precīzi šo robežu, kuriem cilvēkiem valsts var dot tieši materiālo palīdzību. Un tādēļ es aicinu visus deputātus šajā pantā atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, jūs kā deputāts arī varat... atsakāties? Tā, debates par frakcijas "Latvijai" iesniegto 2. panta redakcijas labojumu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegto 23. panta redakciju, kas sākas ar vārdiem "par nacionālajiem partizāniem uzskatāmi bruņoti cīnītāji pret okupācijas režīmu...", un tālāk kā jums priekšā esošajā tekstā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpinām. Izskatām nākamo.

J.G.Vidiņš. Varam pāriet pie 3. panta?

Sēdes vadītāja. Mēs pārejam pie nākamā priekšlikuma šinī pantā. Mums ir...

J.G.Vidiņš. Tātad... bet kas...

Sēdes vadītāja. Ja deputāti uzskata, ka ir jāizskata visi iesniegtie, un, cik es saprotu, Golubova kungs tā uzskata, tad mums ir jāizskata visi iesniegtie priekšlikumi, kas ir 2. pantā.

J.G.Vidiņš. Tātad deputāts Golubovs iesaka 4. daļu saīsināt, svītrojot tekstu aiz domu zīmes, tāpat viņš iesaka 5. daļu izteikt šādā redakcijā: "darbība pret Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu militārajiem un saimnieciskajiem piespiedpasākumiem...."; 6. daļā svītrot vārdus "nokļūt drošībā ārpus Latvijas republikas teritorijas." Tātad daļēji tas ir pieņemts un iestrādāts. Varbūt tad lai Golubovs...

Sēdes vadītāja. Jā, Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka 2.panta 4.punktā jāsvītro teksts pēc vārdiem "saimnieciskajiem pasākumiem", jo nav objektīva kritērija un tiek radīts komisks precedents. Piemēram, cik lielam ir jābūt kaitējumam pret kolhozu, lai izpelnītos politiskā pretestībnieka statusu? Te ir jārunā tikai par piespiedu pasākumiem deportācijas laikā - 1940. un 1949.gadā.

2.panta 5.punktā nesaprotamā kārtā izlaists galvenais pretošanās veids. Izvairīšanās no vācu militārās mobilizācijas. Un dezertēšana no Vācijas karaspēka. Tieši vācu militāro pasākumu sabotētāji un šo pēdējo atbalstītāji sastādīja visplašāko pretošanās kustības kontingentu un bāzi vācu okupētajā Latvijā. Tādēļ 5.punkts ir jāpapildina šādi: "Pie Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu militārajiem un saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem". Tālāk teksts svītrojams. Es lūdzu balsot arī par to.

Sēdes vadītāja. Tātad, Golubova kungs, jūs uzstājat par katru daļu balsot atsevišķi? Ceturto, piekto un sesto.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Golubova, Bekasova un Deņisova iesniegto priekšlikumu 2.panta ceturto daļu saīsināt, svītrojot tekstu aiz domuzīmes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 13, atturas - 40. Ceturtās daļas saīsināšanas priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par nākamo priekšlikumu - piekto daļu izteikt šādā redakcijā (kā tekstā). Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 8, atturas... Nav kvoruma zālē.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto piektās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 13, atturas - 47. Nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātu Golubova, Bekasova un Deņisova priekšlikumu sestajā daļā svītrot vārdus. Tālāk kā tekstā jūsu tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 14, atturas - 46. Nav pieņemts. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Reģistrējiet kā atturējušos.")

Vidiņa kungs, turpinām izskatīt 2.pantu.

J.G.Vidiņš. Tālāk mūsu komisija nāca priekšā ar precizējumu panta redakcijai, 4., 5. un 6.pantu apvienojot ar 2. un 4.pantu. To mēs esam iestrādājuši tajās izmaiņās, kas jums ir priekšā, un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumos ir iesniegts pants jaunā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. 3.pants. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi šādu priekšlikumu: pantu izteikt šādā redakcijā. "Nacionālā partizāna statuss personai netiek piešķirts par darbībām, ko tā veikusi, atrodoties okupētājvalstu PSRS vai Vācijas militārajos formējumos." Tas ir pieņemts, tikai mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Aleksandr Golubov, jūs par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu? Par visu kopumā. Mums jāizskata otrajā lasījumā par iesniegtajiem priekšlikumiem. Jūs vēlaties tagad runāt?

Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šeit nodrukātajā tekstā mūsu priekšlikumā ir pieļauta tehniska kļūda, kas sagroza šo priekšlikumu, mēs noņemam šo priekšlikumu otrajā lasījumā un dosim to trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! 3.pants mums, kā jau Vidiņa kungs nolasīja, bija īss un skaidrs. Bet tagad ir uztaisīts pēc it kā mūsu priekšlikuma kaut kas grūti saprotams. Mēs paskatāmies 2.pantā, tur ir uzskaitītas tās darbības, kuras tiek kvalificētas kā pietiekošas vai nepieciešamas, lai piešķirtu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Diemžēl 3.pantā tiek atkārtots tas pats, tikai apgrieztā formulējumā. Šis 3.pants, es gribu nolasīt, skan tā: "Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras bija:

1. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Vācijas drošības dienestu darbinieki vai informatori." Pieņemsim, ka tas tā bija, kaut gan partizāni mums stāstīja, ka viņu labākie ziņotāji tūlīt pirmajā dienā pieteicās drošības komitejā vai toreiz NKVD, pieteicās par ziņotājiem. Viņu labākie sakarnieki pieteicās par ziņotājiem tikai tāpēc, lai segtu savu darbību. Proti, lai labāk varētu strādāt. Nu labi, lai tie arī tad tiktu izslēgti.

2. punkts paredz vai otrā daļa, pareizāk: "PSKP biedri un VĻKJS vēlētās amatpersonas, ja tās neveica nacionālās pretošanās kustības uzdevumus vai par to veikšanu tika izslēgtas no minētajām organizācijām." Bet te jau nekā jauna nav. Tas jau iepriekš ir pateikts. Ja veica uzdevumus, tad viņi ir, nu kāpēc tad veltīgi atkārtot. Tātad bija komjaunietis, bija PSKP biedrs, vienalga, ja viņš veica ... bet iepriekš jau tas ir pateikts. Tātad vienkārši tāda nesaprotama atkārtošanās.

3. punkts ir tāds pats. "Okupētājvalstu - PSRS vai Vācijas Bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā iekļautās militārpersonas, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību." Tātad viņi bija vai nebija saistīti, ja viņi turpat ... pat tāds absurds ir, ka viņi karoja vienā pusē un bija saistīti ar otru, tikai jāpierāda, un tad viss būs kārtībā.

Es uzskatu, ka mūsu formulējums bija pilnīgs, īss un skaidrs, es vēlreiz nolasīšu: "Pantu izteikt šādā redakcijā: Nacionālā partizāna (pretošanās kustības dalībnieka) statuss personai netiek piešķirts par darbībām, ko tā veikusi, atrodoties okupētājvalstu PSRS vai Vācijas militārajos formējumos." Par šīm darbībām. Un tas ir viss. Kāpēc tāda sarežģīta ... vienkārši - vai es tiešām esmu nesaprotošs - ar prātu ir grūti aptvert, kāpēc tas pārtaisīts piecos punktos un pateikts tikai tas, ko var pateikt īsi un skaidri, ka tie nav nopelni, ja viņš ir piedalījies vienā vai otrā pusē karā. Tas ir viss.

4. "Sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas". Te vispār ir pretruna. "Tîšiem smagiem noziegumiem". Mēs joprojām uzskatām, ka noziegums ir partizānu cīņa, vai kā tad īsti ir? Es vienkārši lūdzu nopietni paskatīties un, Dieva dēļ, uztaisīt šo likumprojektu normālu, lai mums nav kauns to 200 bijušo partizānu priekšā. Un visas tautas priekšā, ka mēs necienām šos cilvēkus. Šis pants ir noraidāms vienkārši kā neveikls un nesakarīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, precizēsim. Tātad jūs lūdzat balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ja?

J.Mauliņš. Jā, to es teicu divas reizes.

Sēdes vadītāja. Vai noraidīt pantu? Tāda iespēja jums arī ir - lūgt balsot par pantu. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Komisijas noraidīt...")

J.Mauliņš. Komisijas redakciju noraidīt.

Sēdes vadītāja. Nē, mēs varam vispirms darīt tā vai tā. Jums jābūt ir skaidram.

J.Mauliņš. Mēs lūdzam balsot par mūsu frakcijas priekšlikumu. Es to jau trešo reizi saku.

Sēdes vadītāja. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja un godātie deputāti! Es šeit vispirms gribu lūgt visus deputātus atkal atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Uz trešo lasījumu to izkoriģējot un attiecīgi nosakot, kāds būs nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. Tas ir viens mans aicinājums.

Otrs aicinājums ir balsot pret komisijas izstrādāto 3.panta variantu. Tas ir, balsot pret 3. un 5.panta apvienošanu. Jo es uzskatu, ka šeit tiek sajauktas kopā divas dažādas lietas. No vienas puses - vecā likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtais 3.pants un arī mūsu priekšlikums, ar ko mēs gribam uzlabot šo 3.pantu, pasaka, par kādu darbību nevar tikt piešķirts šis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, bet tas neaizliedz šīm pašām personām iegūt šo statusu par kādu citu darbību, piemēram, ja cilvēks ir bijis PSRS vai Vācijas Bruņotajos spēkos un ja viņš ir pēc tam bijis nacionālais partizāns, tādā gadījumā viņš šo statusu var saņemt.

Bet savukārt 5.pants, kurš šeit tiek pludināts iekšā, tas nosaka, kuras personas nevar iegūt šo statusu principā. Tā kā šis 3.pants komisijas redakcijā tagad ir palicis pie šī otrā formulējuma, kuras personas nevar iegūt šo statusu principā, tad šeit iznāk diezgan lielas nejēdzības. Piemēram, par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras bija, es tagad citēju komisijas priekšlikumu: "okupētājvalstu - PSRS vai Vācijas Bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā iekļautās militārpersonas, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību". Kādā veidā saistīta? Vai viņi apkaroja šo nacionālās pretošanās kustību vai... Nu, te parādās galīgas nejēdzības. Manuprāt, tas iemesls ir tāds, ka šeit tiek veikta šo divu pantu sapludināšana, tāpēc es aicinu atstāt šos divus pantus atsevišķi un pieņemt gan trešajā, gan... Pēc tam vēlāk es aicināšu balsot arī par 5.pantā frakcijas "Latvijai" iesniegto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs par frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu pieteikušos nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

J.G.Vidiņš. Ziniet, dažreiz ir jābrīnās, ka pašas par sevi saprotamas lietas var pārvērst tādā rakursā, ka vispār nekas saprotams vairāk nepaliek.

Čerāna kunga aizrādījums par to, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību, piedalīšanos tajā... Vai viņi cīnījās par to kustību vai pret kustību - nacionālās pretošanās kustību, varbūt redakcionāli mēs varētu trešajā lasījumā pieņemt šo lietu. Bet es domāju, ka šeit visi šie pieci punkti 3.pantā ir loģiski, un tādēļ es tomēr aicinu deputātus balsot par 3.pantu kopumā...

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es atvainojos! Atgriezīsimies pie procedūras. Mēs pašlaik apspriežam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 3.pantā, tāpēc mēs par pantu kopumā nebalsosim tagad. Mēs balsosim par konkrēto priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Es aicinu cienījamos deputātus tomēr noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo vairāk tādēļ, ka tur visu laiku figurē tas nacionālais partizāns, kuru mēs jau izbalsojām, un atbalstīt komisijas priekšlikumu ar tādu domu, ka mēs varētu redakcionāli to 3.punktu uz trešo lasījumu mazliet mainīt.

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 3.pantu izteikt šādā redakcijā: "Nacionālā partizāna statuss personai netiek piešķirts..." un tālāk, kā jums ir tekstā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Vidiņa kungs, turpinām izskatīt priekšlikumus pa pantiem.

J.G.Vidiņš. Tā, tagad 4.pants...

Sēdes vadītāja. Nē, Vidiņa kungs, ir komisijas priekšlikums.

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet, Golubova, Bekasova...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, to noņēma, nākamais ir komisijas priekšlikums par pantu.

J.G.Vidiņš. Jā, tātad precizēt panta redakciju, apvienojot 3.pantu ar 5.pantu, un tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Kā jau es teicu savā runā, es aicinu noraidīt šo komisijas izstrādāto redakciju. Tad jau labāk lai paliek trešais lasījums, kā bija šis 3.pants pirmajā lasījumā pieņemts, un pēc tam 5.pantā mēs varam apspriest frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārtības ruļļa 99.panta otrā daļa - ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso. Iebildumi radušies, mums ir jābalso par 3.pantu. Lūdzu zvanu! Čerāna kungs, jūs otrreiz vārdu lūdzat? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Nepareizs formulējums.") Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es neaicinu noraidīt pantu, es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu otrajam lasījumam. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Es aicinu balsot "pret".)

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu. Kā jūs to darīsiet - "par" vai "pret" - to jūs parādīsiet, nospiežot pogu, bet mēs balsojam par iesniegto priekšlikumu. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka mēs balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu precizēt panta redakciju, apvienojot 3.pantu ar 5.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Vidiņa kungs, turpinām izskatīt!

J.G.Vidiņš. 4.pants. Juridiskās komisijas atzinums: "Nav novērsta likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un likumprojekta normu dublēšana, kā arī pastāv pretruna starp atsevišķām likuma un likumprojekta normām. Piemēram, attiecībā uz institūciju, kas pilnvarota pieņemt lēmumu par pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu". Tas ir precizēts tagad 2., 4., 5. un 6.panta redakcijā. "Nav skaidri formulēti kritēriji nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai. Nav noteikta kārtība, kādā minētais statuss piešķirams. Nav noteikts, kādi dokumenti vai rakstveida pierādījumi var būt par pamatu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai. Nav paredzēta iespēja pārsūdzēt lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu vai atteikumu". Tātad visi, kā jau teicu, šie iebildumi tagad ir precizēti un iekļauti 2., 4. 5. un 6.pantā.

Sēdes vadītāja. Juridiskajai komisijai un deputātiem iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. Tālāk frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "Nacionālā partizāna statusu nosaka tiesa, skatot šās lietas sevišķā tiesāšanas kārtībā, izskatot ārpus kārtas: 1) uz Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas iesnieguma pamata; 2) uz izmeklēšanas institūcijas iesnieguma pamata; 3) uz divu vai vairāku jau šo nacionālā partizāna statusu ieguvušo liecinieku liecību pamata; 4) uz arhīva dokumentu kopiju pamata." Daļēji tas ir viss pieņemts, bet citā redakcijā, principā tie priekšlikumi mazliet sasaucas ar Juridiskās komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Frakcijai un deputātiem iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. Deputāti Golubovs, Bekasovs un Deņisovs lūdz izteikt pantu šādā redakcijā: "Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas Republikas teritorijā laika periodā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veica kādu no 2.pantā minētajām darbībām. Darbību atzīst un lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu uz dokumentu pamata pieņem Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināta komisija, kurā ieiet Ministru prezidenta biedrs un Saeimā pārstāvēto politisko partiju rekomendētie locekļi. Pieteikumus un dokumentus, kuru atbilstību pārbauda Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija, var iesniegt paši pretendenti vai viņu vārdā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā reģistrētās Otrā pasaules kara dalībnieku un politiski represēto biedrības." Nav pieņemts. Komisija to nepieņēma, un mēs lūdzam atbalstīt to mūsu redakciju, kādā mēs esam izstrādājuši 4.pantu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputātiem iesniedzējiem par komisijas slēdzienu iebildumu nav. Tālāk nākamais.

J.G.Vidiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mūsu komisija, iesaka izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir rajona padome vai republikas pilsētas dome pēc attiecīgās personas dzīves vietas ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar šādiem dokumentiem..." Lasīt man tos?

Sēdes vadītāja. Deputātiem dokuments ir izdalīts, teksts ir priekšā, viņi varēja iepazīties jau pirms divām nedēļām, es domāju, ka nekādas vajadzības, ja deputāti neprasa, šādu tekstu lasīt nav.

J.G.Vidiņš. Es lūdzu deputātus neizvērst nevajadzīgas debates, jo man liekas, ka komisija šeit iekļāva visu to mehānismu, kādā veidā piešķirt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 4.panta redakciju un ierosinājumu pieņemt to - nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 5.pants - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Pantu izteikt šādā redakcijā: "Par nacionāliem partizāniem nevar tikt atzītas personas, kas ir bijušas..." Es nezinu, vai ir vērts to lasīt? Daļēji šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts 3. un 4.pantā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu balsojot atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tajā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, jo mēs jau nolēmām 3.pantā neapvienot šo pirmā lasījuma 3.pantu ar 5.pantu, tādēļ mums noteikti ir vajadzīgas tādas normas, kas nosaka, ka, piemēram, tie cilvēki, kas ir bijuši PSKP biedri vai VDK darbinieki, ka viņi nevar iegūt šo statusu. Mums šīs normas ir vajadzīgas, un tādēļ es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegto 5.panta redakciju atbilstoši tabulas tekstam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tālāk - deputāti Golubovs, Bekasovs un Deņisovs - panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Hitleriskās Vācijas un PSRS drošības dienesta štatu un ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai šo drošības dienestu informētāji." Pieņemts citā redakcijā un iestrādāts 3.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā, sesto daļu izteikt šādā redakcijā: "Represiju realizētājus pret mierīgajiem iedzīvotājiem". Tas arī ir iestrādāts. Nu tagad es nezinu, ko tālāk darīt?

Sēdes vadītāja. 3.pants paliek pirmā lasījuma redakcijā. Pants nav noraidīts kopumā, nav pieņemta otrā lasījuma izstrādātā redakcija.

J.G.Vidiņš. Tā, nu kā darīt tad ar to... Ar Golubova pēdējo priekšlikumu, Kreituses kundze?

Sēdes vadītāja. Ja komisija ir noraidījusi un deputāti neuztur balsojumu un pieņem to, jums ir priekšā vēl trešais lasījums, jūs strādāsiet un sakārtosiet pantus atbilstoši tam, kā būs nobalsojuši deputāti par saviem priekšlikumiem.

J.G.Vidiņš. Tā, un tālāk mūsu komisija ierosina izteikt šo pantu šādā redakcijā: "Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai rajona padome vai republikas pilsētas dome izveido komisiju, kurā iekļaujami arī Tieslietu ministrijā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku un politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji". Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šeit šī situācija ir tāda, ka mums būtu vajadzīgs gan tas... principā vajadzīgas gan tās normas, kuras ir 5.panta pašreiz spēkā esošajai redakcijai, gan tās normas, kuras ir šajā komisijas priekšlikumā. Ņemot vērā to, ka šīs pirmajā lasījumā pieņemtās normas, kas ierobežo kaut kādiem cilvēkiem tiesības iegūt šo statusu, tātad PSKP biedriem, piemēram, es domāju, ka tās mums būtu jāatstāj šobrīd uz otro lasījumu un vieglāk būtu trešajā lasījumā pievienot klāt tās normas, kas precizē to kārtību, kādā veidā... tātad izskata iesniegumus par šī nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Es aicinu balsot par šo komisijas priekšlikumu un balsojot noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vidiņa kungs, jūs runāsiet vēl?

J.G.Vidiņš. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto 5.panta redakciju, kas ir norādīta tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 16, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

J.G.Vidiņš. 6.pants. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums aizstāt vārdus "nacionālās pretošanās kustības dalībnieks" ar vārdiem "nacionālais partizāns" nav balsojams, jo pagājušajā Saeimas sēdē noraidīja šo priekšlikumu.

Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums iekļaut panta pirmo daļu 7.pantā. Iestrādāt panta otro daļu pārejas noteikumos, izteikt pantu šādā redakcijā: "Institūciju un amatpersonu lēmumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var pārsūdzēt tiesā." Man šķiet, ka tas ir ļoti loģiski, un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tālāk - 7.pants. Frakcija "Latvijai" iesaka pantu izteikt šādā redakcijā: "Uz nacionālajiem partizāniem attiecas visas tās tiesības un priekšrocības, kādas Latvijā paredzētas politiski represētajām personām." Tas ir pieņemts un izteikts citā redakcijā, vārdi "nacionālie partizāni" aizvietoti ar vārdiem "pretošanās kustības dalībniekiem", un priekšlikums iestrādāts 8.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Deputāti Golubovs, Bekasovs un Deņisovs liek priekšā pantu izteikt šādā redakcijā: "Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir tādas pašas tiesības, kādas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas reabilitētajām politiski represētajām personām." Plānots izteikt 8.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. Mūsu komisija iesaka izteikt pantu šādā redakcijā: "Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme." Es lūdzu neatklāt atkal nevajadzīgas debates, jo morālais gandarījums, ka jums var piespraust to nozīmīti, tas pats par sevi ir ļoti liels.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tālāk. Papildināt likumu ar jaunu 8.pantu šādā redakcijā: "Personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvos aktos paredzētas politiski represētajām personām." To mūsu komisija iesniedza, un mēs to iestrādājām 8.pantā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekts "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" kopumā otrajam lasījumam ir izstrādāts apmierinoši, un tas ir pieņemams. Likuma 8.pantā teikts, ka personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanas kustības dalībniekiem, ir visas likumos un citos normatīvos aktos paredzētās tiesības, kādas piešķirtas politiski represētām personām. Ir zināms, ka politiski represēto personu vidū ir daļa no nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un tas varētu būt, pēc neoficiālām ziņām, apmēram 150-200 cilvēku. Un līdz ar to valstī nav daudz to cīnītāju, kuriem ir piešķirams nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss un kuriem arī pienākas tādi paši atvieglojumi, kas ir paredzēti politiski represētām personām.

Gribu izteikt savu viedokli vēlreiz, ka likumprojekts ir atbalstāms ar dažiem labojumiem, un aicinu visu frakciju deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Gribu teikt to, ka tauta redzētu savus brīvības cīnītājus valsts atzītus un tie vairs netiktu dēvēti par bandītiem, bet ar godu varētu ieiet vēsturē kā patiesi gandarīti nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Pateicos par uzmanību un pozitīvu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu komisijas vārdā.

J.G.Vidiņš. Tātad es aicinātu tagad kopumā balsot...

Sēdes vadītāja. Nē, mēs izskatīsim visus priekšlikumus līdz galam. Tātad šis ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izveidot jaunu 8.pantu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Turpinām.

J.G.Vidiņš. Tālāk pārejas noteikumi. Frakcija "Latvijai" ierosina papildināt Latvijas Civilprocesa kodeksa 80.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem "izņemot iesniegumus no personām par nacionālo partizānu statusu". Komisija to nepieņēma, jo uzskata, ka pārejas noteikumi nevar mainīt Civillikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Komisija pārejas noteikumus lūdza formulēt tādā redakcijā, kā tas ir tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un tagad es aicinātu cienījamos deputātus balsot par šo likumu kopumā. Jo, kā jau vairāki runātāji atzīmēja, ar to mēs izpildīsim savu pienākumu pret tiem Latvijas valsts neatkarības cīnītājiem, kuri pārsvarā tika represēti. Bez tam es gribētu vēl noslēgumā teikt, ka Bišera kunga un tāpat frakcijas "Latvijai" kungu bailes par to, ka drausmīgi liels pieplūdums būs un visi gribēs dabūt tagad to pretošanās kustības dalībnieka statusu... manuprāt, nebūt tas tā nebūs, jo lielākā daļa jau tās priekšrocības, kas ir paredzētas politiski represētajiem, saņem. Un man liekas, ka neviens cīnītājs par Latvijas neatkarību 50 okupācijas gados nebija izsprucis no represijām. Viņi praktiski visi jau ir represēti. Un es domāju, ka kopumā mums būtu jāatbalsta, un tādēļ es aicinātu visus deputātus balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam. Komisijas pārstāvi! Lūdzu priekšlikumu, līdz kādam...

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus lūdzu līdz 15.aprīlim, ja varētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 15.aprīli...

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man būtu lūgums vismaz... atvainojos.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, lūdzu konkrētu priekšlikumu par datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

K.Čerāns. Jā. Es arī piekrītu šim 15.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies, cienījamie deputāti, bet tāpēc, lai atbalstītu nosaukto datumu, nav jānāk tribīnē.

Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lai labāk iepazītos ar to, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, es lūdzu līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja. 1.maijs? Citu priekšlikumu nav. Tā kā ir divi priekšlikumi - 15.aprīlis un 1.maijs, tad mums ir jābalso par to, kuru datumu mēs pieņemam. Lūdzu zvanu! Sākam balsot no tā datuma, kas ir tālāk, tātad par 1.maiju. Lūdzu deputātus balsot par to, ka priekšlikumi likumprojekta "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" trešajam lasījumam iesniedzami līdz 1.maijam. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus balsot par 15.aprīli. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 7, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts. Tātad 15.aprīlis.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, izskatīsim ienākušos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Vārds paziņojumam par balsošanas rezultātiem pieņemtajā likumprojektā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai nu manas neuzmanības dēļ, vai kādas mana aparāta tehniskas darbošanās nespējas dēļ nav fiksēts rezultāts. Es balsoju "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu fiksēt to, ka Anatolijs Gorbunovs balsojis par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Stenogrammā var fiksēt.

Tātad sākam izskatīt izmaiņas darba kārtībā.

"Saeimas Prezidijam. Ar šo paziņoju, ka atsaucu savu parakstu no Saeimas lēmuma projekta (dokuments nr.524) "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes parlamentu delegācijā"." Darba kārtības jautājums nr.15. Līdz ar to vairs nav desmit deputātu parakstu. Svītrojam no darba kārtības. Parakstījis deputāts Juris Kaksītis.

"Ar šo paziņoju, ka atsaucu savu parakstu no Saeimas lēmuma projekta (dokuments nr.523) "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas drošības un sadarbības organizācijas delegācijā"." Darba kārtības jautājums nr.14. Līdz ar to nav desmit deputātu iesniedzēju... Tur bija vienpadsmit, Panteļējeva kungs, paraksti. Tāpēc Lībanes kundzes paraksta atsaukšana vien darba kārtību nemainīja. Es atvainojos, ka es ar jums sarunājos no zāles.

Aristīds Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Gribēju atgādināt, ka bija vienpadsmit paraksti. Acīmredzot jautājums nokārtots. (No zāles deputās J.Dobelis: "Tik vienkārši nevar atsaukt...")

Sēdes vadītāja. Šobrīd ir palikuši deviņi paraksti. Līdz ar to svītrojam no darba kārtības 14.punktu. ...Var tik vienkārši. Dobeļa kungs, es atvainojos. Vispirms, lai izteiktu pretenzijas vai kaut ko, ir jārunā no Saeimas tribīnes. Ja jūs gribat runāt par darba kārtībā izskatāmā jautājuma virzīšanu tālāk, vārds Jurim Dobelim - LNNK un LZP frakcijas deputātam.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Tieši tā. Kārtības rullis neparedz, ka var vienkārši noņemt no darba kārtības, ja nav šo desmit parakstu, jo jebkurš deputāts tādā gadījumā var pieprasīt balsojumu. Un, ja balso vismaz 10 cilvēki "par", tad tādā gadījumā šo jautājumu var izskatīt. Tā ir Kārtības rullī, un tāpēc, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, lūdzu, vienpersoniski nenoņemiet no darba kārtības gadījumā, ja kāds izsaka pretēju viedokli. Ja neviens neiebilst pret jūsu priekšlikumu, tad jūs to varat izdarīt. Bet tas ir tikai jūsu priekšlikums. Jūs nevarat vienkārši noņemt no darba kārtības. Jebkurš jurists jums to apstiprinās.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, tātad es saprotu, ka jūs prasāt balsot par to, lai noņemtu. Jo es sapratu, ka zālē nevienam iebildumu nebija. Mēs virzījām tālāk.

J.Dobelis. Nē, cienījamā priekšsēdētāja! Es neko nebalsoju. Es atgādināju šo pantu no Kārtības ruļļa. Vairāk neko citu.

Sēdes vadītāja. Labi, tātad atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot. Lūdzu, atgriežamies... Dobeļa kungs iebilda.

Lūdzu, Panteļējeva kungs, tribīnē! Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Dobeļa kungs vienkārši mums visiem gribēja atgādināt Kārtības rulli, bet, cik es saprotu, ne viņš, ne kāds cits neiebilst, ka to noņem no darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Tātad pārjautāju vēlreiz. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: "Nav, nav!") Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 21.marta sēdes darba kārtības trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" iekļaut kā pirmo punktu lēmuma projektu "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā". Deputātiem iebildumu nav.

Trešās sadaļas 1.punkts - svītrotā 14.punkta vietā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu, ko parakstījuši 10 deputāti. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 21.marta sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"". Un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." Deputātiem iebildumu nav. Iekļaut 3.sadaļā. Tātad tas ir pēc tikko iekļautā jautājuma, tātad jau svītrotā 15.jautājuma vietā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu. "Informējam, ka likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" parakstījušie sekojošie deputāti savus parakstus atsauc. Bērziņš, Ādamsons, Endziņš, Leiškalns, Apsītis, Inkēns, Gorbunovs, Lagzdiņš." Līdz ar to nepietiek deputātu parakstītāju, lai varētu šo lēmumprojektu virzīt tālāk. Deputātiem iebildumu nav, ka svītrojam 6.darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa parakstītu dokumentu: "Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Šā gada 13.martā likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1995.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu"", dokumentā nr. 542 tika pieļauta kļūda, nepilnīgi formulējot likuma nosaukumu. Lai labotu šo kļūdu, atsaucam savus parakstus zem dokumenta nr. 542 un likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam minētā likumprojekta jaunu precizētu redakciju.

Būsim pateicīgi, ja Saeimas Prezidijs jautājumu par likumprojekta "Grozījumi likumā par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Par Ministru Kabineta iekārtas atjaunošanu"" nodošanu komisijām iekļaus 21. marta sēdes... Saeimas sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 14. punkta."

Tātad pirmais ir 8. darba kārtības punkts - deputāti atsauc savus parakstus tāpēc, ka ir ieviesusies tehniska kļūda likumprojekta nosaukumā, svītrojam darba kārtības 8. punktu, deputātiem iebildumu nav?

Un lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu" nodošanu komisijām" iekļaujam darba kārtībā kā otrās sadaļas pēdējo punktu, šobrīd tas ir 14.

Saeimas Prezidijam: "Lûdzam iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā", dokuments nr. 491, izskatīšanai pirmajā lasījumā. 6. Saeimas deputāti Vītols, Ernests Jurkāns, Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs, Leitena, Stikuts, Bišers, Celmiņš, Nagobads..." ja es nolasīšu uzvārdu nepareizi, es atvainojos, bet tad pasakiet, kurš ir parakstījis... "Rubins, Lambergs, Pēterkops, Lagzdiņš." Rubina kungs to nav parakstījis, es gribu vēlreiz deputātu kungiem norādīt, ka ir jāatšifrē savs paraksts. Piesakās deputāts Rubulis. Tātad arī starp parakstītājiem.

Godātie šī dokumenta iesniedzēji! Kārtības rullis nosaka, ka nevienu šeit iesniegto likumprojektu nevar izskatīt, ja tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Mums Prezidijā šī ziņojuma, kad izskatīts atbildīgajā komisijā, nav.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, atbildīgā komisija par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā", ir to izskatījusi savā otrdienas sēdē un nolēmusi atbalstīt virzīšanai uz pirmo lasījumu. Diemžēl es saprotu, ka Prezidijā nav saņemts mūsu komisijas parakstīts atzinums, bet to tad varētu nokārtot īsā laikā.

Sēdes vadītāja. Tad, kad jūs, Vītola kungs, nokārtosiet un Prezidijs un deputāti saņems šo jūsu komisijas atzinumu, tad arī skatīsim jautājumu par iekļaušanu darba kārtībā.

Citu priekšlikumu par izmaiņām šodienas darba kārtībā nav. Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša un Urbanoviča iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iebilst pret šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo uzskata, ka šis ierosinājums paredz nepamatoti paplašināt politiski represēto personu loku Latvijā. Šāds priekšlikums mums ir nepieņemams gan no finansiālā - valsts budžeta - viedokļa, gan arī no politiskā viedokļa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs jau te nesen dzirdējām spriedumus par Ļeņina baļķa nešanu un par milzīgo palīgu skaitu, un te atkal ir viens kārtējais tāds, varētu teikt, asarains projekts, kurš ļoti viltīgi iesaista dažāda veida nepilsoņus. Mēs visu laiku šeit runājam par to, ka politiski represēto personu loks ir ļoti uzmanīgi jāpārskata, katrā ziņā ir jāatturas no tā paplašināšanas, ja nav īpaši nopietna pamatojuma. Es tikai atgādināšu, cik ārkārtīgi rūpīgi Saeima izturējās pret LNNK priekšlikumu izrādīt sapratni, risinot jautājumu par represēto Lietuvas un Igaunijas pilsoņu statusa noteikšanu šeit, Latvijā, un tagad to noraidīja. Tātad mūsu kaimiņvalstu pilsoņu, kas ir cietuši ļoti smagi, līdzīgi mums, - to pilsoņu liktenis mums, Saeimai, ir bijis vienaldzīgs. Tagad nu parādās īpaši nepilsoņi, kuri... es nezinu, no kurienes ir... jā, nu var jau katrs pateikt, ka viņš ir izdzīts, varam pateikt, ka izdzītie vispār... līdz 90. gadiem visu laiku dzen no Krievijas ārā un brauc Latvijā iekšā, visu laiku kāds kādu dzen. Bet man liekas, ka tā ir vienkārši tikai stāvokļa izmantošana, un, pārskatot dokumentus, kas skar gan pretošanās kustības dalībniekus, gan represētos, ir visu laiku jaušama viena tāda īpatnība, par katru cenu tur kādu dabūt iekšā, pamatojoties uz kaut kādiem vispārējiem spriedumiem... Tas man atgādina tos pašus Samsona rakstus un spriedumus, ka, lūk, gandrīz vai visi ir bijuši brīvības cīnītāji - vienalga, kur cilvēks ir cīnījies, vai viņam zvaigzne vai krusts bija piesprausts pie mundiera. Un tāpēc nevar nekādi atbalstīt šāda projekta pat nodošanu uz komisiju. Jo tiešām reizēm jau varētu arī strīdoties atdot dokumentu komisijai, lai tad spriestu par dokumenta galīgo variantu, taču šinī gadījumā tīri konceptuāli tāda lieta nav atbalstāma. Katrā ziņā LNNK kategoriski ir pret šā dokumenta virzīšanu tālāk.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Saeimā ir griezušies daudzi iedzīvotāji, vairāki simti Latvijas iedzīvotāju, - no Vācijas nacistiskā režīma cietušie, kuri vēlas vērst Saeimas uzmanību uz Latvijas Republikas 5. Saeimā pieņemtajā likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" noteiktā politiski represētās personas statusa virspusējo un netaisno būtību. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji nepilsoņi, kuri Otrā pasaules kara laikā bija no ģimenēm atšķirti, no savām dzimtajām vietām izdzīti, vardarbīgi uz Latviju un citām valstīm aizvesti un fašistiskajā nebrīvē šausmu elli izgājuši, ir pelnījuši valsts atbalstu, bet tas viņiem tiek liegts ar spēkā esošo likumu. Tie ir Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzītie nepilngadīgie, kuri ir atvesti no dažādām valstīm un, nezinot dažreiz savu iepriekšējo dzīvesvietu un savu uzvārdu, palika dzīvot Latvijā. Šie cilvēki ar saviem parakstiem aicina Latvijas Republikas 6. Saeimu pieņemt minētajā likumā attiecīgus labojumus, kas dotu tiesības piešķirt politiski represētās personas statusu ne tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Golubova kungs, es jums ieteiktu šinī jautājumā vērsties varbūt vairāk pie Krievijas valdības un Krievijas Valsts Domes, jo tā ir PSRS juridiskā pārmantotāja un viņi varētu šos jautājumus ļoti labi atrisināt un apmierināt jūsu vēlmes.

Ziniet, ļoti interesanti ir tas: kad es analizēju jautājumu par pretestības kustības dalībnieka statusa piešķiršanu, tad ievēroju, ka jūs šeit balsojāt, visi kā viens, pret to, kas... kas arī izgājuši šīs, tēlaini runājot jeb apzīmējot, šausmu elles un tamlīdzīgi... tikai, protams, Gulaga sistēmā, nevis Salaspilī ... Tātad jums varbūt vairāk derētu ... ja jūs vēl var saukt par frakciju, jums vairāk derētu rūpēties tomēr par Latvijas pilsoņu labklājību un Latvijas pilsoņiem, nevis par tiem cilvēkiem, kuri ir klaji negatīvi noskaņoti pret Latvijas neatkarību. Un tā jebkurā balsojumā, kurš skar komunistiskā režīma represētos, jūs vienmēr balsojat pret.

Visvairāk man izbrīnu rada Urbanoviča paraksts zem šā iesnieguma, jo viņš praktiski vispār ir ļoti saprātīgs cilvēks. (Zālē smiekli.) Kā viņš varēja parakstīties zem šā provokatoriskā aicinājuma, kas lielu slogu uzliktu Latvijas valsts budžetam? Jo šie iebraucēji taču ir ļoti daudzi - tādi, kas cieta komunistiskās partijas starpfrakcionālā un iekšējā cīņā. Bet es domāju, Urbanoviča kungs, ka jums kā labam ekonomistam (par ko es jūs ļoti cienu) varbūt turpmāk derētu tiešām uzmanīgāk attiekties pret šādiem iesniegumiem. Es iesaku balsot pret šo grozījumu izskatīšanu komisijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, nosaukt par provokatoriem tos cilvēkus, kas parakstījuši Saeimā iesniegtos dokumentus, nebūs pareizi. Ja jūs saucat dokumentu par provokatorisku, tad tas attiecas arī uz tā parakstītājiem.

Vārds Jānim Urbanovičam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Godātais Vidiņa kungs, paldies jums par manu ekonomisko zināšanu pareizu novērtēšanu! Es arī jūs ļoti cienu, tāpat kā visus pārējos šeit, neatkarīgi no tā, kā kurš balso un kā kurš citreiz izrunājas - vairāk vai mazāk korekti.

Es biju pie skaidra prāta un labas veselības, kad parakstīju šo iesniegumu. Man ir ļoti žēl, ka tas ir pēdējais. Es labprāt to liktu pirmo, jo man ir gadījies būt tā saucamajos, mēs tos saucam - "Salaspils bērnu" saietos. Tie ir tie cilvēki, kas, būdami mazgadīgi, ir bijuši - es nezinu, tas būtu pārāk maigi teikts - represēti. Šeit runa, ja jūs uzmanīgi lasīsiet ... Saprotiet, vajadzētu tomēr šos dokumentus lasīt un ar tiem iepazīties, pirms runāt kvēlas un patriotiskas runas. Man patriotisms nav svešs. Bet te ir rakstīts: svītrot 4.panta pirmajā daļā vārdus "un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie". Tātad tie nav tie jūsu nīstie okupanti, tas nav neviens cits. Es domāju, ka šie ir tie cilvēki, kurus... Pirmām kārtām mans paraksts ir kā aicinājums, lai politiski represētā statuss tiktu piešķirts pirmām kārtām šiem "Salaspils bērniem".

Kāpēc tas ir pārāk vispārīgi, kāpēc par to nav rakstīts precīzāk? Tikai tāpēc, ka šis ir pirmais lasījums. Un es domāju, ka Dobeļa kungs, komisijā cītīgi strādājot, to varētu arī ļoti konkretizēt... kādas pavisam šauras "spraugas" atstājot... kādam okupantam izmantot iespēju kļūt par politiski represēto. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai. Tāpat es aicinu lielu frakciju un mazu frakciju deputātus arī turpmāk censties mazāk noraidīt priekšlikumus nulles lasījumā, kāds ir tagad. Vispirms vajag tos cītīgi papētīt komisijā, un pēc tam noraidīšana būtu vismaz izsvērta un argumentēta. Es labprāt piekāptos un esmu to darījis vairākkārt, man tā ir pierasta lieta - jau no 5.Saeimas laikiem, kad mēs bijām maziņi, tagad mēs esam nelieli... Bet tas būtu ļoti demokrātiski. Es aicinu tieši lielās frakcijas - pat ja jūsu argumenti... Es zinu, ko tagad teiks Jirgena kungs. Viņš nāks un teiks, ka es runāju pilnīgi ačgārni un pilnīgi pretēji. Tā tas nav. Es vienkārši iesaku likumprojektus vienmēr nodot komisijai un tur argumentu cīņā mierīgi, bez radiotranslācijas un bez televīzijas translācijas, tos izsvērt un tad izšķirties par to vienīgo pareizo lēmumu. Paldies par uzmanību. Aicinu nobalsot "par".

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" - nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 31, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šeit runāšu ne tādēļ, ka apšaubu Kārtības ruļļa 79.panta nosacījumu ievērošanu un saskatu šā panta pārkāpšanu. Nebūt neapšaubu, ka vismaz pieciem deputātiem ir tiesības iesniegt likumprojektu. Bet es aicinu jūs nobalsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām, un tā darīt aicinu šādu apsvērumu dēļ.

Kopš pagājušā gada novembra Saeimā atrodas likumprojekts par grozījumiem Kārtības rullī. Šis likumprojekts atrodas šobrīd komisiju rīcībā, un šim likumprojektam nav vēl bijis pat otrais lasījums. Tādēļ es uzskatu, ka šāda likumprojekta iesniegšana varēja notikt arī, iesniedzot savus priekšlikumus komisijām, un tie tiktu izskatīti - tiktu vai nu ņemti vērā, vai noraidīti, tā ir cita lieta. Bet nebija nepieciešamības iesniegt šo likumprojektu šobrīd kā atsevišķu likumprojektu nodošanai komisijām. Tādēļ es aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 38, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Endziņa, Jirgena, Kaksīša, Putniņa un Seiles iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Zelgalvja kungs, vai jūs četras minūtes izmantosit? Lagzdiņa kungs, vai četras minūtes izmantosit?

Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Pagājušās nedēļas ceturtdienas sēdē savā runā, motivējot jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par energokompleksa uzņēmumiem, es izteicu konstatējumu, ka no Ekonomikas ministrijas sūtīta atbilde uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumu. Šīs atbildes konfidenciālā daļa līdz jautājuma iesniedzējiem tā arī nenonāca. Diemžēl es nepareizi nosaucu Saeimas Kanceleju kā vainīgo pie šīs vēstules nenonākšanas līdz galam, un līdz ar to es paziņoju, ka man nav pretenziju pret Saeimas Kanceleju, to skaitā vēl jo vairāk - politisku, ja kāds manu iepriekšējo uzstāšanos būtu šādi uztvēris. Ir noskaidrojies, ka šī vēstule atrodas pie Saeimas priekšsēdētājas Kreituses kundzes, un Saeimas frakcijas "Latvijai" deputāti cer, ka mēs tuvākajā laikā to saņemsim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jūs to saņemsit, tiklīdz ministrija noņems konfidencialitāti un manu vārdu no šā dokumenta. Ja ministrija atsūtīs tādu dokumentu, es frakcijai arī nodošu šos materiālus, kas ir pie manis seifā.

Vārds Aristidam Lambergam - LNNK un LZP frakcijas deputātam.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu uz īsu sēdi Latvijas - Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupas locekļus, un tie ir šādi deputāti: Lībane, Jurkāns, Ameriks, Apalups, Čevers, Daudišs, Dilba, Deņisovs, Dunkers, Endziņš, Gorbunovs, Jurkāns, Kaksītis, Kazāks, Kaža, Kļaviņš, Krastiņš, Kuprijanova, Kušnere, Ķezbers, Nagobads, Panteļējevs, Pēterkops, Rubins, Rubulis, Saulītis, Sausnītis, Sinka, Strods, Teniss, Tučs, Zelgalvis un Zīle. Paldies. No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Kur jābūt?") Prezidija zālē blakus telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere ( 6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Indulis Emsis,

Jānis Kalviņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Aivars Guntis Kreituss,

Ludmila Kuprijanova,

Aleksandrs Pētersons,

Andrejs Požarnovs,

Antons Seiksts,

Jānis Straume,

Gundars Valdmanis,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Tātad turpinām debates par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ir saņemts ļoti, es teiktu, nopietns, svarīgs priekšlikums par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, bet tajā pašā laikā ir jāsaka, ka nav anotācijas, nav pietiekama pamatojuma šādam grozījumam. Līdz šim šeit sēdēs ir izskanējis viens arguments, kāpēc vajadzētu izdarīt šādu grozījumu, proti, pārcelt Saeimas vēlēšanu laiku no oktobra uz agrāku laiku (šeit ir minēts - aprīli). Tas ir jautājums par budžetu - ka, lūk, tajā laikā, kas ir jaunai valdībai pēc Saeimas ievēlēšanas, kas oktobrī notiek... ka, lūk, maz laika paliek, lai līdz jaunajam finansu gadam, līdz jaunā finansu gada sākumam, varētu sastādīt, iesniegt, apstiprināt valsts budžetu un ka tāpēc vajag pārcelt šo laiku. Kāds tad ir faktiskais stāvoklis šajā jomā? Pašlaik valsts budžeta sastādīšanu, iesniegšanu, izskatīšanu un apstiprināšanu reglamentē jeb nosaka likums - likums par budžetu un finansu vadību. Šajā likumā visa šī kārtība ir noteikta, noteikts ir arī termiņš, proti, tas ir 1.oktobris, kad Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimā pieņemšanai ikgadējā valsts budžeta likuma projekts nākamajam saimnieciskajam gadam. Arī pārējie jautājumi ir reglamentēti likumā, un, ja valdība, kura darbojas līdz jaunajām vēlēšanām, izpilda šā likuma prasības un tiešām Saeimā iesniedz šo budžeta projektu un Saeima to arī pieprasa, izskata un apstiprina, tad nekādu problēmu jaunajai valdībai arī nevarētu būt. Otrs jautājums: ja arī tiešām tas netiek izdarīts, tad arī jaunā valdība tomēr - uz tā projekta pamata, ko ir izstrādājusi iepriekšējā valdība, - var šo budžeta projektu precizēt un iesniegt arī jaunajai Saeimai. Kā bija ar šāgada budžetu? Arī šāgada budžeta projektu vecā valdība, ja tā var teikt, jeb iepriekšējā valdība sastādīja, to izskatīja un arī decembra beigās pieņēma. Šeit gan situācija, kā mēs zinām, bija tāda, ka jaunās valdības tik ātri nebija pēc Saeimas vēlēšanām, bet vecā valdība, Finansu ministrija strādāja un budžeta projekts tika izstrādāts. Un tas, ka šeit dažkārt budžeta apspriešanas gaitā tika pasniegts, ka, lūk, jaunajai valdībai ir bijušas lielas grūtības tieši ar budžeta sastādīšanu, maz laika ir bijis un tā tālāk, faktiski nav īsti pareizi, jo tāds projekts bija izstrādāts, bija pat divi projekti, divi varianti - bija tā saucamais pesimistiskais un optimistiskais variants, un jaunā valdība faktiski šā budžeta pamatā ņēma šo iepriekšējās valdības izstrādāto pesimistisko variantu. Ja mēs paskatāmies skaitļus, kādus iesniedza Sāmītes kundze, kādreiz arī mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tad mēs varam salīdzināt šos skaitļus un redzēt, ka tur liela daļa šo ciparu ir tie paši, kādi bija; daži cipari, protams, ir koriģēti, bet būtisku, lielu izmaiņu šeit nav. Protams, ar izdevumu iedaļu budžetā varbūt bija šeit kaut kādas... vajadzēja panākt zināmas izmaiņas, bet to visu varēja darīt. Tā ka secinājums ir tāds, ka, ja mēs šo problēmu skatām no budžeta iesniegšanas, izskatīšanas un apstiprināšanas aspekta, tad es uzskatu, ka nav vajadzīgs izdarīt tādas būtiskas izmaiņas Satversmē, pārcelt vēlēšanu laiku. Tāpēc aicinu balsot par to, lai nenodotu šo likumprojektu izskatīšanai komisijās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Arī es esmu viens no tiem Saeimas deputātiem, kuri principā atbalsta ideju, ka būtu nepieciešams pagarināt Saeimas darbības laiku un Valsts prezidenta darbības laiku no trijiem gadiem līdz četriem gadiem. Tāpat es uzskatu, ka, lai sekmīgāk strādātu pašvaldības un pašvaldību deputāti, arī pašvaldības būtu jāievēlē uz četriem gadiem. Tomēr, godātie kolēģi, piecu deputātu piedāvātais likumprojekts, manuprāt, nav pieņemams tādēļ, ka mums, Saeimas deputātiem, nav tiesību noteikt ar likumu, ka mūsu darbības laiks tiek pagarināts no trijiem gadiem līdz trijiem gadiem un septiņiem mēnešiem, kā to piedāvā šā likumprojekta autori. Ar pārejas noteikumiem tiek paredzēts, ka 6.Saeima darbojas nevis līdz 1998.gada rudenim, bet līdz 1999.gada vasarai - jūnijam. Bet saskaņā ar Satversmes 10.pantu Saeimu ievēlē uz trim gadiem, un šī norma bija spēkā 6.Saeimas vēlēšanu dienā, un vēlētāji mums ir devuši mandātu tikai un vienīgi uz trijiem gadiem. Mums nav tiesību rīkoties tā, kā to dara dažas bijušās PSRS republikas un šo republiku vadītāji, kuri patvaļīgi paši pagarina savas darbības un pilnvaru laiku par vienu gadu, par trijiem gadiem un pat, kā vienā Vidusāzijas republikā, uz četriem gadiem. Šis laiks ir pagarināts tur ievēlētajam prezidentam. Tādēļ, godātie kolēģi, ja mēs vēlamies pieņemt pārejas noteikumus tādā redakcijā, kādu piedāvā pieci šā likumprojekta autori, vienīgais ceļš ir tikai tautas nobalsošanas ceļš. Paši mēs šādu likumu akceptēt nedrīkstam, jo tas vienkārši nav pieļaujams. Tādēļ, godātie kolēģi, manis teiktos argumentus apsveriet, pirms jūs balsojat par vai pret šā likumprojekta nodošanu komisijām, un, ja tas tiks nodots komisijām, tad arī - vai akceptēt vai neakceptēt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es pateicos Lagzdiņa kungam, viņš aiztaupīja tik tiešām vienu sadaļu no manas uzstāšanās, un es negribu atkārtoties. Es domāju, ka ir pats par sevi saprotams, ka nu nekur nevarēs izskaidrot, ja mēs pieņemsim likumus, kas uz šo Saeimu attiecas. Ir bijušas sarunas ar kaimiņiem, teiksim, ar igauņiem, arī viņi ir pieņēmuši daudzus tādus aktus, arī par deputātu atalgojumu un par citām lietām, bet to viņi ir izdarījuši tā kā tādu ceļamaizi, novēlējumu savam nākamajam parlamentam. Tāpat arī mēs - ja mēs varam darīt kaut ko, tad tas mums ir jānovēl attiecībā uz priekšdienām. Es domāju tā: tie ir spēles noteikumi, un nedrīkst mainīt spēles noteikumus spēles gaitā, kā jau Lagzdiņa kungs ļoti profesionāli, kā jau jurists, to motivēja, un sīkāk pie tā nepakavēšos.

Otrs punkts, ko es gribēju pateikt: šis likums tiešām ir ārkārtīgi svarīgs. Šeit ir jāpārvērtē gandrīz visas mūsu tādas varbūt tradicionālās... varbūt mentalitātes vērtības. Mēs redzējām, kādas sekas izraisīja neapdomāta vēlēšanu laika pārcelšana, kad radās disonanse Saeimas darbā, kad 5.Saeimas vēlēts Valsts prezidents ietekmēja 6.Saeimas vēlētāju gribas izpausmi - valdības sastādīšanu. Mēs redzējām visas tās kolīzijas, to, cik tas gāja grūti un kā tas veidojās. Es gribu būt atklāts - es nezinu, kā tas veidotos, ja Valsts prezidents būtu, teiksim, citu politisko spēku atbalstīts. Bet šeit varbūt jāskatās pāri 6.Saeimas līmenim un jāpaskatās... nu, šī situācija kā tādi neskaidri spēles noteikumi nebūtu pieļaujama, un varbūt ir vairāk jāskatās, lai nebūtu šīs perioda nobīdes, lai neveidotos tāda situācija, ka vienas Saeimas vēlētāju gribas izpausme kaut kādā veidā konfrontē ar to pašu vēlētāju jau citu gribas izpausmi. To varētu nosaukt par tādu juridisku atavismu, kad pagātne, kas nav noslēgusies savā attīstības ciklā, ietekmē jau šodienu, un sliktāk ir, ja tā tiek pārcelta uz nākotni. Tāpēc man gribētos šajā gadījumā aicināt... Latvijai ir Juristu biedrība, varbūt viņi kā tāda sabiedriska organizācija varētu izdiskutēt, pieaicināt plašākus sabiedrības slāņus, veikt varbūt tādu sabiedrisku diskusiju vispār, lai paskatītos, kāda ir mūsu tautas mentalitāte šajā jomā, kā viņa vēlas. Es gribēju vēl konkrēti minēt dažus argumentus tai otrai pusei, kādi parādīsies tie negatīvie momenti, kad mēs pagarināsim šo laiku. Tātad pirmām kārtām mūsu valsts ir vēl savā demokrātijas veidošanās ceļā. Mēs redzam, cik ātri veidojas partijas un atkal aiziet no politiskās skatuves, un atkal veidojas, un šis process ir ļoti dinamisks. Varbūt tik tiešām ir jāsabalansē, varbūt šie trīs gadi atkal kavēs šo pārejas perioda dinamismu, nezinu, par to arī ir jādiskutē. Tātad skaidrs ir viens - ka no šā laika pagarināšanas samazināsies tautas līdzdalība, tātad līdzdalība jau būs nevis katru trešo gadu, bet katru ceturto gadu, tātad cilvēki būs tā kā drusku vairāk atstumti no līdzdarbošanās, arī viņu vēlme tiks tā kā drusku izstiepta laikā, šī nekonkrētība... Ir arī jāizvērtē pragmatiskās sekas - vai mums ir vajadzīgs pēc tam, kad mēs 50 gadus pilnīgi nepielietojām demokrātiskus institūtus... Mums nav ne prakses, ne pieredzes. Arī mums, deputātiem, ir bijušas daudzas kļūdas šo principu pielietošanā un traktēšanā. Es domāju, ka tieši šis trīsgadu cikls palīdz mūsu vēlētājiem, mūsu cilvēkiem, ātrāk saprast šo demokrātisko procesu un ieiet tajā, un justies pilnīgi stabili, droši, un apzināties šo demokrātisko procesu nevis kā traucēkli, bet kā pašsaprotamu vērtību. Teiksim, tādas saprašanas kulminācija varētu būt tas, ka cilvēki būtu gatavi ziedot šo vērtību saglabāšanai pat savas materiālās vērtības un dzīvību. Es gribētu arī teikt, ka būs novērojams arī tāds moments, ka, protams, šajos četros gados, šo vēlēšanu laikā... šīs vēlēšanas būs vēl asākas, šīs kolīzijas būs vēl stiprākas, tā savstarpējā partiju cīņa būs vēl neiecietīgāka, jo balva par palikšanu (teiksim, četri gadi) ir lielāka. Vai tas ir vēlams šodien? Tas nestabilajā sociāli politiskajā situācijā arī ir jāizvērtē. Un vēl viens ir tā saucamais... Ir tāds efekts: ja kādā sistēmā palielina ierēdņu skaitu vai palielina darbalaiku kaut kādam darbam, tad bieži vien šī proporcija starp to, ka palielina ierēdņu skaitu un darba laiku... darba efektivitāte ne vienmēr ir tieši proporcionāla. Un, es domāju, tie cilvēki, kas ir studējuši, zina: ja pārāk daudz laika velta, lai sagatavotos eksāmeniem, tad sekmes atkal bieži vien ir tieši apgriezti proporcionālas šim laikam. Protams, ja ir par īsu tas laiks, tad arī ir grūti, bet mēs zinām, ka studentam vienmēr vienas dienas pietrūkst. Un varbūt ir drīzāk jāpaskatās ar tādu mentalitāti, varbūt var izvērtēt šīs mūsu Saeimas darba efektivitāti, un šis trīs gadu cikls tik tiešām piešķir tādu dinamismu, piešķir tādu aktivitāti, un šeit ir jāizvērtē - varbūt mēs varam caur Kārtības ruļļa pilnveidošanu, caur kaut kādām citām lietām panākt mūsu darba efektivitātes, nevis kvantitātes radītāju palielinājumu. Es domāju, ka mēs visi vairāk sirgstam tieši no tā, ka mums trūkst šajā darbā efektivitātes. Efektivitāti var panākt ar saprašanu. Saprašanas process ir grūtāks, bet ir jācenšas, es domāju. Nu, un, protams, četru gadu laikā būs garāki tā saucamie iešūpošanās periodi. Teiksim, pēc 6.Saeimas vēlēšanām mēs redzam - šā iešūpošanās perioda faktiski nav, valdība uzsāka aktīvu darbu. Veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu - tas ir cits jautājums un cits vērtējums. Tagad būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Visu laiku tiek uzturēta sāncensība, tiek uzturēts temps. Deputāti brauc pie saviem vēlētājiem, tiekas ar viņiem, propagandē savu viedokli, bet tomēr notiek arī informācijas apmaiņa. Tomēr viņi arī stāsta, kas notiek Saeimā, un cilvēki laukos un arī pilsētās jūt kaut kādu līdzdalību šajā procesā. Un es domāju, ka tas ir pats svarīgākais. To būtu grūti noliegt - bez cilvēku līdzdalības būs ļoti grūti panākt kaut kādus pozitīvus rezultātus. Es domāju, ka šai diskusijai jānotiek.

Es minēju tikai kādus piecus kritērijus. Bet man ir lūgums arī valdībai -arī daudzos citos jautājumos, kā, piemēram, jautājumā par veselības apdrošināšanas koncepciju vai kādā citā... teiksim, tādos visu tautu skarošos jautājumos varbūt no sākuma mēģināt caur profesionālajām arodapvienībām vai kaut kādām sabiedriskām organizācijām... Šajā gadījumā es domāju, ka mums galīgi nav izmantots tāds orgāns kā Juristu biedrība. (Teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs Juristu biedrībai ir fantastiski augsta loma.) Varbūt viņi varētu tā uzsākt šo diskusiju, izvērtēt, varbūt tā pilnīgi... es negribu teikt - apolitiski... bet mēģināt tos plusus un mīnusus salikt, un tad jau mēs tās diskusijas rezultātā varētu pilnīgi kompetenti izšķirties - jā, nē, kāpēc un ko mēs gribam. Un tad mēs arī spētu saviem vēlētājiem izskaidrot. Es baidos, ka, šodien pieņemot šo lēmumu tādā situācijā, kādā šis likums ir, neviens no šeit, zālē, sēdošajiem deputātiem nespēs pārliecināt vēlētājus. Varēs izskaidrot saviem vēlētājiem, ka tas ir vajadzīgs, bet to intuitīvo pārliecību, ka tā tas bija tiešām vajadzīgs Saeimā, lai uzlabotu to darbu, nespēs panākt vienkārši tāpēc, ka cilvēks bez zināmas informācijas bāzes intuitīvi nespēj pieņemt to lēmumu un līdz ar to pateikt, ka tas lēmums ir viņa. Un līdz ar to mēs atkal spersim kārtējo soli uz to, ka Saeima kā institūcija, kā likumdošanas orgāns zaudēs savu prestižu tautas acīs. Mēs 5.Saeimā ļoti daudzus soļus esam izdarījuši tādus, ka Saeima zaudē savu prestižu. Es domāju, ka priekš valsts demokrātijas attīstības procesa ir nepieciešama šī Saeimas prestiža celšana. Saeima ir kā tāds politisko spēku sadarbības kopums. Mums ir jāparāda, ka mēs arī protam strādāt kopā, diskutējot konstruktīvi. Es domāju, ka tas ir nepieciešams. Tāpēc aicinu pārdomāt šo lietu, uzsākt šo diskusiju sabiedrībā. Man ir lūgums: varbūt varētu caur Juristu biedrību to sākt izskatīt kādās valdes sēdēs vai kaut kā citādi (es domāju, ka tas arī aiztaupītu juristu savstarpējos strīdus šeit, Saeimā) un tad jau kaut kā piedāvāt sabiedrībai šo modeli, izskatot visus aspektus, un tad pēc kopējās diskusijas vienoties un, pieņemot to, jau noteikt šos noteikumus 7.Saeimai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu izteikt gandarījumu tajā nozīmē, ka no runātājiem, kā es to sapratu, visi ir novērtējuši, ka trīs gadi Saeimai produktīvam darbam - tas ir par maz un, otrkārt, ka Saeimas vēlēšanām ir jābūt pavasarī, jau minētās budžeta iecerēšanas sakarā. Taču problēma ir tā, ko jau šeit mani kolēģi iezīmēja. Faktiski jautājums ir politiski ētiska rakstura. Un, lūk, mēs arī mūsu frakcijā ļoti karsti par šo jautājumu diskutējām, un zināmā mērā mūsu domas šajā ziņā dalījās. Bet mums jāsaprot, pirmkārt, viena lieta: ja mēs neatrisināsim šo jautājumu šeit, 6.Saeimā, tad šā jautājuma atrisinājums būs jārod 7., 8. vai 9.Saeimā. Tātad mēs uzņemamies, pirmkārt, šo grūtumu. Jo katra Saeima, kas risinās šo jautājumu, saskarsies ar šo problēmu. Tātad sev pagarināt darbības laiku - tas ir, kā jau es teicu, zināmā mērā apstrīdams gājiens, bet zināmā mērā arī varbūt kaut kā citādi, no citas loģikas puses, to var tulkot, un - it īpaši, ja Saeima sekmīgi strādā, - mēs uzņemamies to darīt. Bet, protams, prese un sabiedrība to vērtēs kā varas uzurpēšanu vēl sešu mēnešu garumā.

Latvijas Zemnieku savienība stāv tajās pozīcijās, ka vajag tādā gadījumā 6.Saeimas darbības laiku pamazināt par sešiem mēnešiem. Un, lūk, interesanti ir tas, ka piedāvātajā Satversmes labojumā pārejas noteikumā ir teikts: 6.Saeimas pilnvaru laiks izbeidzas ar 7.Saeimas sanākšanu. Es domāju, ka tas mums ļauj pašiem vērot savu darbu, un, kad nāks tā diena tuvāk, tad atkarībā no tā, vai mēs būsim no sabiedrības apstrīdēti, mēs savu darbības laiku samazināsim par sešiem mēnešiem. Es domāju, ka šāds atvērts variants, kāds ir pašlaik šeit ieprogrammēts, pašlaik ir tas labākais. Jo, saprotiet, ja mēs jau tagad ieprogrammēsim, ka mēs strādājam par sešiem mēnešiem mazāk, tas nozīmēs, ka mēs vēl nebūsim īsti "iešvunkojušies" strādāt, bet jau sāksies neizbēgamā gatavošanās nākamajām vēlēšanām. Mēs faktiski savu Saeimas darbu sagrausim lielā mērā.

Es lūdzu par to domāt un atstāt šādu pārejas noteikumu. Un, ja komisijas ar šo jautājumu nodarbosies nopietni, ja Saeima ar to nopietni nodarbosies un ja sabiedrība iesaistīsies ar saviem spriedumiem presē, ja sabiedrības domājošā, tā gudrākā daļa ņems līdzdalību šā jautājuma risināšanā, mēs atradīsim šo risinājumu. Bet, ja mēs šodien nepieņemam šo likumprojektu, nenosūtāam komisijām šo priekšlikumu un rodam citu, jau it kā sevi, šo Saeimu, norakstot, vai tas būs valstiski un politiski gudri? Es domāju, tas nebūs gudri. Šeit ir ielikta drusciņ tā zemnieciskā viltība iekšā. Uzticēsimies viņiem, atdosim likumprojektu komisijām un spriedīsim! Es domāju, šī ir izeja. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Cik es saprotu, daži iniciatori taisās jūsu pilnvaras pagarināt par pus gadu. Es, būdams jurists, kurš ir mācījies jurisprudenci, bet strādājis jurisprudencē pamaz, mācījies sen, tad, kad vēl bija vecie pasniedzēji no pirmskara laikiem, nekādi nevaru saprast, kā var taisīt kādu likumu ar atpakaļejošu spēku, ja tas nav īpaši paredzēts... kaut vai starptautiskos lēmumos... vai kaut kas tamlīdzīgs... Vai arī tas nav sevišķs gadījums, kas tiešām ir izšķirošs sabiedrības interesēs... Man liekas, ka vispār šis likumprojekts jeb likuma grozījums ir tāds kā izmēģinājumam palaists gaisa balons, un jāsaka, ka izbrīnu manī rada tikai tas, ka to ir parakstījuši arī Juridiskās komisijas locekļi. Man ir radies tāds iespaids, ka šeit, Saeimā, tiešām trūkst juristu. Tie juristi, kas šeit ir, juridisko frazeoloģiju ir apguvuši labi un atsevišķos jautājumos juridiskā ziņā spriež perfekti, bet, tikko jautājums pienāk pie robežas, kur skartas ir kaut kādas intereses, tā viņi vienkārši kļūst nedzirdīgi... no jurista, var teikt, nepaliek nekas pāri. To mēs piedzīvojām, kad bija skaidri redzams, ka tiek pārkāpta Satversme: nāca uz šīs tribīnes juristi un izlikās, ka nesaprot, ka pārkāpta ir Satversme. Un šoreiz es izsaku lielu pateicību Jānim Lagzdiņam no "Latvijas ceļa" par īsta jurista mugurkaula saglabāšanu un ceru, ka juristi no citām frakcijām viņa paraugam sekos nākotnē.

Mūsu frakcijā es esmu vienīgais ar juridisko izglītību, un tāpēc tas neattiecas uz mūsu frakcijas juristiem. Varu teikt tikai tik daudz, ka mūsu nejuristi spriež juridiski perfektāk par vienu otru juristu no Juridiskās komisijas. Šinī likumprojektā nav pārejas noteikumu. Mēs piedzīvojām, ka nebija pareizi pārejas noteikumi. Šī pati zāle noraidīja likumprojektus, mūsu likumprojektus, rindām, ja nebija kaut kas perfekti vai nebija kaut kur kaut kas noformulēts līdz galam. Ko tad galu galā šis likumprojekts paredz? Kad tad vajadzētu sasaukt nākamo Saeimu? Kāds tad ir tas termiņš? Nav redzams. Bet, ja tas ir paredzēts normālā demokrātiskā likumdošanas kārtībā, ka tā būtu jāsasauc 1998.gada aprīlī, tādā gadījumā šim likumprojektam nav klāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apstiprinājuma. Jo būs šajā sasaukuma laikā neparedzēti izdevumi. Vārdu sakot, neredzu, ka šis likumprojekts ir tāds, ka būtu pamats novirzīt to uz komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Arī grib, lai uzslavē...")

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kā tas atkal ir sagadījies, ka man jārunā tūlīt pēc cienījamā Mauliņa kunga, augsti kvalificēta jurista, kurš gan saka, ka viņš praktiski juridisko darbu nav strādājis, bet izsaka šaubas par to, ka Juridiskajā komisijā daudzi juristi maz ko sajēdz.

Es pirmām kārtām ieteiktu Mauliņa kungam varbūt vismaz brilles uzlikt uz acīm un izlasīt, ka šeit ir pārejas noteikums. Putniņa kungs jau pievērsa jūsu uzmanību šim pārejas noteikumam un arī pateica to, ka šeit jau ir ielikta zināma zemnieku viltība. Tātad: 6.Saeimas pilnvaru laiks izbeidzas ar 7.Saeimas sanākšanu. Šeit nav pateikts, kad notiks 7.Saeimas vēlēšanas - vai pus gadu pirms, vai pus gadu pēc... Tas šeit pateikts nav. Bet šeit ir ielikta iekšā tā pamatdoma, proti, ka ir jāpārstrukturē Saeimas darbs no trijiem gadiem uz četriem gadiem. Ja Mauliņa kungs, jurists būdams, ir sekojis iepriekšējai likumdošanai un skatījies, kā šis jautājums risinājās 4.Saeimā, tad acīmredzot Mauliņa kungs neļaus man samelot un atzīs, ka 4.Saeima pieņēma divos lasījumos grozījumus Satversmē. Diemžēl tālāk netika, jo sekoja 1934.gada 15.maijs. Un tika pieņemts arī šis palielinājums - četri gadi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Arī samazināt līdz 50...") Nav pareizi, Leiškalna kungs, - samazinājums par 50 deputātiem bija kā priekšlikums, bet tāds pieņemts netika. Jūs runājat par to, ka, lūk, šāds grozījums... kā Saeima var noteikt... Bet kas tad var noteikt? Saeima ir likumdevēja, un Saeima var grozīt arī Satversmi - proti, ievērojot pašas Satversmes pamatnoteikumus, ka ir jābūt klāt vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu un ar divu trešdaļu balsu vairākumu no šā kvoruma var izdarīt šo grozījumu.

Bet tagad - vēl par šo finansu secinājumu. Man liekas, ka ir tieši otrādi, Mauliņa kungs. Ja Saeimas vēlēšanas ir ik pa trijiem gadiem, tad tas budžeta līdzekļus prasa daudz vairāk nekā tad, ja Saeima pastāvēs tā vai citādāk. Vai tā būs 6.Saeima vai 7.Saeima, vai 8.Saeima, viņa turpina funkcionēt, un tātad izdevumi Saeimas uzturēšanai kā ir, tā paliek. Vēlēšanas - tās prasa jau papildu izdevumus. Un prasa nevis piecus vai sešus tūkstošus, bet laikam jau prasa miljonu - ja ne vairāk - no valsts budžeta. Tā ka drīzāk šeit ir zināma ekonomija. Tāpēc aicinu ņemt vērā arī to.

Bet tagad padomāsim arī par kaut ko citu. Šeit tika runāts par Juristu biedrību, par tās atsauksmi. Bet kādā veidā vispār var sākties diskusija, ja tas paliek tikai kaut kādas idejas līmenī, un cauri? Ja tas ir nodots Saeimas komisijām, tādā gadījumā acīmredzot gan Juristu biedrība, gan dažādās politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas un citi cilvēki var izteikt savu viedokli. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Acīmredzot mēs varam arī tad apsvērt un arī konsultēties ar tautu, kā rīkoties tālāk. Un es atgādināšu tiem kolēģiem, kuri iebilst pret to, - nākamā gada 8. martā ir pašvaldību vēlēšanas un var būt... ka mēs varam atrisināt šo te problēmu, lai nebūtu tā, ka Saeima pati nosaka - vai nu pagarina, vai samazina - savas pilnvaras, ka mēs nododam galīgai nobalsošanai tautai tajā pašā vēlēšanu dienā, kad cilvēki ies pie urnām, un tas prasīs minimālus izdevumus, tikai attiecīgi sagatavojot šo te biļetenu. Tātad arī par tādu lietu mēs varam pārdomāt un apspriest, bet to mēs visu varam darīt tikai tad, ja šis dokuments ir mums darba kārtībā, ja mēs pie tā strādājam, ja mēs to apspriežam un arī uzklausām cilvēku domas, tautas domas.

Tāpēc es aicinu tomēr nodot šo te dokumentu komisijām un rūpīgi pie tā strādāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Es uzskatu, ka tā ir ārkārtīga nekaunība tautas priekšā un absolūts jebkuru demokrātijas un tiesiskuma normu pārkāpums Saeimai pagarināt pašai savu pilnvaru termiņu. 6. Saeima ir ievēlēta līdz 1998. gada oktobrim, un mēģinājumi šo ievēlēšanas termiņu pagarināt ir pielīdzināmi varas uzurpācijai, zināmā mērā pat valsts apvērsumam, jo, ja mēs pagarinām savu termiņu līdz trīsarpus gadiem, cik tad tālu ir vēl no tā, ka mēs pagarināsim šo termiņu līdz 5, 8, 10 gadiem vai pat noteiksim, ka 7. Saeimas vēlēšanas vispār nav vajadzīgas. Man tas... Frakcijai "Latvijai" šie valsts varas uzurpācijas un valsts apvērsuma mēģinājumi kategoriski nav pieņemami.

Es ticu, ka valdošajai elitei var būt izdevīgi savu valdīšanas laiku pagarināt, jo ilgāk varēs darboties atrautībā no tautas, bet man tas nekādā gadījumā... mums tas nav pieņemami. Es domāju, ka tautai arī tas nav pieņemami.

Un es nevaru šeit piekrist arī Putniņa kunga vispārinājumiem, it kā visi piekrītot tam, ka tiem četriem gadiem jābūt un ka arī budžeta apsvērumu dēļ būtu vajadzīgas šīs vēlēšanas pavasarī. Debatēs tika izteiktas pavisam citas domas. Un es arī kategoriski nepiekrītu Putniņa un Endziņa kunga izteiktajām domām, ka šeit mēs likumā varētu atstāt kādu zemnieku viltību... atvērto variantu kaut kādu. Ja mēs šādu atvērtu variantu atstāsim, man jau šobrīd ir skaidrs, ar ko tas beigsies. Un es gribu tikai atgādināt, ka mēs šeit nodarbojamies ar likumu pieņemšanu, bet likumā šādas neregulējošas normas nedrīkst likt iekšā.

Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es atbalstu šī projekta nodošanu komisijām, bet, kad es klausos daža jurista argumentāciju, tad tas mani, citādi mierīgu cilvēku, nokaitina. Bet tad es mierinu sevi ar to domu - nu redzi, nabaga juristi, viņi taču ir padomju universitātes jeb, teiksim, padomju skolas juristi un daži nav varējuši atraisīties no šīs padomju filozofijas. Un tad notiek tā, kā Čerāna kungs nupat mums nodemonstrēja: ja tu gribi kādu noliegt, pret kādu vērsties, tad pamēģini vispirms viņu izķēmot, pamēģini uztrāpīt pavisam citas krāsas. Kurš te runā par šīs Saeimas pilnvaru pagarināšanu? Kurš? Vai šis projekts to paredz? Vēlēšanu dienu nosaka Saeima. Kur ir teikts, ka mēs gribam pagarināt? Mēs gribam saīsināt varbūt. Nu, varbūt... Nu, lūdzu... bet sakiet, mīļie draugi un kungi, un dāmas, kā tad jūs domājat, kad tad būs savādāks stāvoklis? Jeb vai mēs pieņemam, ka triju gadu Saeimas darbības laiks ir negrozāms likums, absolūta patiesība? Nevar kustināt, tas tā paliks mūžīgi mūžam līdz 3000. gadam, jo nekad jau nebūs citāds stāvoklis, kā tas ir šodien, - vienai no Saeimām reiz ir jāizšķiras pagarināt Saeimas darbības laiku uz četriem gadiem, ja tas ir prātīgi, un tas ir prātīgi. To pierāda arī citas valstis, kuru budžets ir daudz pilnāks, kurām ir daudz vairāk līdzekļu. Katras vēlēšanas tomēr maksā naudu. Vienkārša matemātika. Vai 3 x 10 ir 30 jeb 4 x 10 ir 40. Tātad 40 gados tie paši izdevumi. Tā jau nu nevajadzētu: iedomāties, ka mēs nevaram ķerties šai lietai klāt. Varam. Un viss notiek likumā un Satversmē noteiktajā kārtībā. Satversme paredz šādu iespēju, 2/3 balsu ir vajadzīgas, ja mums to nebūs, nu, labi, noraidīsim, atstāsim nākošajai Saeimai šo uzdevumu. Bet teikt, ka tas ir negrozāms un mums ir jāpaliek pie triju gadu Saeimas darbības laika, to nu nevar prātīgi pamatot, ka tas ir labāk un ka tas ir tas labākais atrisinājums un negrozāms, par visām lietām negrozāms. Tas mani kaitina.

Tātad lūdzu... un vispār es lūgtu cienītajiem juristiem pārāk nepārslogot šo vārdu un nestaipīt tā kā tādu teļādu uz visām pusēm, it kā ar to jūs varētu imponēt pārējiem deputātiem, un neteikt - lūk, uz mani jāklausās, es esmu jurists. Nu nāciet ar argumentiem un ar prātīgiem argumentiem, nevis vispirms kaut ko sagroziet, lai tad pret to cīnītos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, es nolasīšu vēl tālāko runātāju sarakstu, kamēr nāk Bišera kungs: Jānis Mauliņš - otro reizi, Dzintars Ābiķis, Juris Kaksītis, Juris Dobelis, Anta Rugāte. (Starpsaucieni no zāles: "Pietiek...")

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nevajag cīnīties ar tādiem mērķiem, ko loģikā un politikā sen jau visi ir noraidījuši un apzīmogojuši par negodīgiem. Uzzīmēt kaut kādu ienaidnieka tēlu, pierakstīt viņam visbriesmīgākos un slepkavnieciskākos nodomus un tad pēc tam viņu dedzīgi atmaskot. Man liekas, ka, ja kurš ir izlasījis šo dokumentu pirms kāpšanas tribīnē, tam vajadzētu būt skaidram, ka šajā dokumentā nav neviena vārda par Saeimas pilnvaru pagarināšanu... tas ir, par šīs Saeimas pilnvaru pagarināšanu. Un tāpēc nevajadzētu ar to cīnīties. Ja kāds šādu apvērsumu gribēs rīkot, tad tajā brīdī, kad tāds projekts radīsies, tad arī pret to cīnīsimies un balsosim par vai pret. Jautājums ir par paša likuma tekstu, pret kuru gan ir izteikti visai vārgi iebildumi, visus neapmierina šie pārejas noteikumi, bet, ja pārejas noteikumi neapmierina, vai tad tāpēc likumu var noraidīt, pat nenododot komisijām? Ja ir nepieciešams kaut ko uzlabot, kaut ko izlemt vai izlemt kaut ko šajos pārejas noteikumos, vai par to Saeimai vēlāk pieņemt īpašu lēmumu - uz tādiem variantiem te jau norādīja - par to mēs varēsim lemt, un tad arī šo jautājumu atzīsim un izvērtēsim.

Par to, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, laikam gan tomēr var pārliecināties pasaules valstu pieredzē, jo lielākajā daļā pasaules valstu parlamenta darbības laiks ir četri un pieci gadi un īsāki termiņi ir kā izņēmums, to jau Latvijas Republikas sākumperiodā daudzi tiesību zinātnieki atzina par pārāk īsu un lika priekšā izmainīt, diemžēl tas nav noticis. Vienam ir jāuzņemas un jāizlemj.

Jautājums par kaut kādu finansu līdzekļu trūkumu arī man liekas absurds, es nezinu, kāpēc daži deputāti uzskata - ja mēs piecos gados sarīkosim trīs Saeimas vēlēšanas, tas būs budžetam izdevīgāk nekā tad, ja vēlēšanas tiks sarīkotas retāk, jo Saeimas vēlēšanas ir dārgs prieks un arī par to mums ir jādomā, jo tās patērē ne tikai tos līdzekļus, kas tiek paņemti tieši no valsts budžeta, bet patērē ļoti lielus līdzekļus arī no dažādiem citiem avotiem, kuri, manuprāt, ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi mūsu grūtajā stāvoklī.

Tāpēc es domāju, ka būtu pamats nodot šo dokumentu komisijām, lai komisijās izspriež, izvērtē, izdara, ja nepieciešams, labojumus, precizējumus, bet neatmest šo visu pamatā derīgo ideju tikai tāpēc, ka kādam nepatīk pārejas noteikumi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts, otro reizi - 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es esmu spiests runāt otrreiz. Vispirms jau es nezināju... un Putniņa kungs pareizi pateica, ka te ir iestrādātas, tīšā kārtā iestrādātas mīklas. Es kā jurists tiešām nevaru piekrist, ka šo likumprojektu paraksta arī juristi, tātad pilnībā apzinoties, ka likumprojektā tiek iestrādāta mīkla, kas jāuzmin būs likuma izpildītājiem vai tālākvirzītājiem. Tas vēlreiz apliecina to, ko es jau teicu: kā nonāk līdz zināmai robežai mūsu juristi, tā viņi vairs nav juristi. (Starpsauciens: "Vienīgais ir Mauliņš...")

Un apvainojumus, ko mans kolēģis Bišers teica, ka mēs "mâlējot" ienaidnieka tēlu, es gribu noraidīt. (Starpsauciens: "Priekš tevis...") Nekādu tēlu mēs "nemālējam", paši jūs viņu "mâlējat"... paši jūs viņu "mâlējat" ar savu izturēšanos. Ne mīkla ir paredzēta šajā likumprojektā, nevienā citā likumprojektā... (Starpsauciens: "Lasi projektu, Mauliņ...") ja mīklas iestrādātu, tās būtu jāuzmin izpildītājiem? Pārejas noteikumos nekad... nekas skaidri nav pateikts, kad beigsies šīs Saeimas sasaukuma pilnvaras. Un dabiski, ka lien ārā šī pozīcija, šī vēlēšanās noturēties krēslos. Nu tas tak lien ārā no tās mīklas! Un tur jau nu mēs neesam vainīgi, ja jūs tā esat formulējuši! (Starpsauciens: "Zîgerists nav mācījis...")

Tad vēl... Ja mēs apspriežam likumprojektu, tad vēl par to laiku. Nu iedomājieties, ka aprīlī šogad būtu vēlēšanas. Nu pasakiet, kas tur aizies pie urnām, ja tur būs plūdi tādi, ka cilvēki vispār nezinās, kur likties. Kas nodarbosies ar... kas brauks apkārt ar cilvēkiem runāt? Ja notiktu šogad... bet tādi gadi var būt arī turpmāk. Un bez tam mēs taču atceramies, ka pirmskara likumdošana paredzēja, Satversme paredzēja vēlēšanas oktobrī. Un kāpēc paredzēja? Tāpēc, ka latvieši skaidri zina, ka rudeņos jādara viss: gan kāzas jārīko, gan apkūlības jāsvin, gan jāsaskaita, kas mums ir ticis, un tur cilvēki ir brīvi (Zālē troksnis.) un var šajās vēlēšanās tiešām izteikt tautas gribu. (Starpsauciens: "Apvērsums no tribīnes.") Ja mēs tiešām vēlamies izpildīt Satversmes 2.pantu, kas nosaka, ka visa vara Latvijas Republikā pieder tautai. Tad es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka notiek apvērsumi gan vardarbīgā ceļā, gan ir tā saucamie parlamentārie apvērsumi. (Starpsauciens: "Nevajag draudēt!") Un, ja Kārlis Čerāns pieminēja šo iespēju, tad ne velti! Mēs, tepat sēžot, redzējām visi, ka likumprojekts, kuru iesniedza frakcija "Latvijai", - tas paredzēja Satversmes aizsardzību un paredzēja atbildību arī par to, ka tiek nevardarbīgi pārtraukta demokrātiskā iekārta, - šis likumprojekts tika noraidīts, nenovirzot uz komisijām, to izdarījāt jūs! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Slikti nodomi...")

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu ļoti lūgt aicināt visus deputātus saglabāt aukstasinību, apspriežot tik vitāli svarīgu dokumentu, un nenokļūt līdz tādiem klaji personīgiem apvainojumiem, un es gribētu, lai mūsu šodienas diskusijai būtu kāds tiešām loģisks noslēgums, un es cienu juristus, kas šo dokumentu ir izstrādājuši, un es cienu arī Mauliņa kungu, kurš arī ir jurists, kaut gan nav pietiekami ilgstoši strādājis.

Cienījamais Kļaviņa kungs, lai gan jūs teicāt, ka nevajag deputātiem nodarboties ar citu izķēmošanu (tie ir jūsu vārdi), tajā pašā laikā jūs izteicāt pārmetumus, ka te, lūk, sēž padomju jurists. Manā izpratnē ir arī ļoti spējīgi juristi, kas ir ieguvuši izglītību padomju laikā, mācoties padomju laika augstskolās.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, šeit nebija korekts arī pārmetums Lagzdiņa kungam par to, ka viņš šeit runāja par to, ka mēs it kā paši sev gribam kaut ko pagarināt utt. Lagzdiņa kungs jau nebūt neaicināja nenodot šo jautājumu izskatīšanai komisijām, bet vienkārši aicināja, lai mēs padomātu par to, lai gan morāli ētisku apsvērumu dēļ, gan arī praktiski mēs paši nelemtu par savu likteni, ko faktiski likums šobrīd mums neatļauj.

Šajā sakarībā es gribētu arī vērst jūsu uzmanību uz to, un arī cienījamā jurista Bišera kunga uzmanību uz to... Jūs, Bišera kungs, teicāt, ka, iespējams, mēs varam sev samazināt termiņu uz 2,4 mēnešiem. (Starpsauciens: "Gadiem.") Īstenībā jau mēs to nevaram, jo Satversmē ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Saeimu ievēlē uz trim gadiem. Lemt par mūsu likteni mēs neesam tiesīgi. (Starpsauciens: "Pareizi!") Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, teiksim, pēc 2,4 vai 2,5, vai pēc 2,6 nostrādātiem mēnešiem, un tauta var par to nobalsot. Mēs paši to izdarīt nevaram, cienījamais Bišera kungs!

Šajā sakarībā vēl es gribu piebilst. Mums parlamentā veidojas tāda ļoti, manā izpratnē, nevēlama prakse, ļoti ātri, pēc dažu minūšu vai stundu diskusijas, noraidīt likumprojektus principā, nepieļaujot to izskatīšanu komisijās. Mēs šodien redzējām, cik daudz šeit izveidojās diskutablas lietas, un tieši tas vien jau liecina, ka šo jautājumu vajadzēja rūpīgi izsvērt komisijās. Tieši tāpat bija ar jautājumu par akcīzes nodokli. Mums taču vajadzēja jautājumu par akcīzes nodokli nodot komisijām rūpīgai izskatīšanai, nevis jautājumu noraidīt principā. Pareizi šeit runāja deputāti, arī Bišera kungs, ka mums jau ir jāskatās plašākā jautājuma izpratnē, un mēs ļoti labi zinām no vēstures, ka tāda dogmatiska pieeja, teiksim, Vēlēšanu likumam nebūt nenāca par labu pirmskara Latvijā. To pierāda visa pirmskara Latvijas vēsturiskā attīstība.

Šajā sakarībā es domāju, ka, manā izpratnē, visloģiskāk būtu un tādā veidā mēs palētinātu izdevumus šai tautas nobalsošanai, ja mēs izmainītu likumu "Par tautas nobalsošanu", kur paredzēts, ka arī Saeima pati varētu nodot likumprojektu nobalsošanai tautai. Tas būtu loģisks risinājums, un mēs galu galā deleģētu tautai izlemt šo jautājumu. Skaidrs, ka būtu daudz labāk, ja vēlēšanas būtu pavasarī, un, protams, arī no valsts stabilitātes viedokļa būtu vēlamāk, ka Prezidentu un Saeimu ievēl uz četriem gadiem. Tāpēc nobeigumā es, cienījamie kolēģi, gribētu teikt: nu neļausimies emocijām! Šeit tika izteikti daudzi un dažādi argumenti, nodosim šo likumprojektu izskatīšanai komisijās. Es pat aicinātu nodot visām parlamenta komisijām, jo jautājums ir vitāli svarīgs, rūpīgi izdiskutēt, pieņemt to vēlamāko risinājumu, lai ar maksimāli maziem materiāliem līdzekļiem, varbūt tiešām iesaistot nobalsošanā tautu, mēs panāktu maksimālu rezultātu, kas padarītu mūsu valsts dzīvi turpmāk labāku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu, precizēsim. Jūs teicāt: "Es pat ierosinātu..." Vai jūs ierosināt vai ne? Tagad precīzi pasakiet, vai nodot visām likumdošanas komisijām.

Dz.Ābiķis. Es ierosinu nodot visām Saeimas komisijām, kam ir likumdošanas tiesības.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam gandrīz stundu veltījuši, manuprāt, tikai vienam jautājumam. Tiem dažiem vārdiem, kas ir ierakstīti pārejas noteikumos. Manuprāt, es nedzirdēju nevienu argumentu par to, ka turpmāk nebūtu jānosaka Saeimas pilnvaru laiks 4 gadi. Taču var būt, ka kādam arī tāda doma ir, tādēļ es gribu lūgt jūs uz šo jautājumu skatīties ne tikai no budžeta viedokļa, bet arī vispār no Saeimas un valdības darbības efektivitātes viedokļa.

Man ļoti žēl, ka Jānis Strods nebija šajā laika periodā, kopš atgriezās no Londonas, līdz šai dienai pastāstījis, kā tad mūsu kolēģi Anglijā skatās uz šo jautājumu, jo tieši šāds jautājums tika uzdots un atbilde tika saņemta. Protams, viņi ir korekti cilvēki un negrib iejaukties citas valsts parlamentārajā darbībā, taču, paskaidrojot savu viedokli, viņi arī norādīja, ka, viņuprāt, trīs gadi ir pārāk īss laika periods, un, manuprāt, šeit mēs gandrīz visi to saprotam, ja vien nav vēlēšanās to kaut kā savādāk iztulkot.

Man ļoti žēl, ka šeit no tribīnes runā cilvēki un saka - man šķiet, es domāju, man ir aizdomas, ka viņš domāja tā. Es esmu viens no šā likumprojekta parakstītājiem, un kādēļ gan kāds cits grib uzņemties, būdams jurists vai nejurists, būdams praktiķis vai nepraktiķis, spriest manā vietā, ko es domāju? Es varu apgalvot, ka apakšā parakstījušies deputāti domāja tikai to, kas ir uzrakstīts uz papīra.

Mans kolēģis Ābiķis jau tikko teica, ka Satversmē ir ierakstīts "uz trim gadiem". Tādā gadījumā, ja kāds saka, ka šeit ir runa par šiem dažiem mēnešiem, tātad samazināsim laiku 6.Saeimai uz īsāku laika periodu un tad par 7.Saeimu lemsim, tad tas arī ir tikpat nepareizi, ja jau tā formāli mēs pieejam pie šā jautājuma risināšanas. Tātad, lūk, mēs it kā kādā brīdī nonākam šajā apburtajā lokā, šo triju gadu lokā, no kura it kā negribam - mēs varam, bet mēs negribam, politisku apsvērumu dēļ negribam - tikt ārā. Bet ir jātiek! Un ir jātiek, pirmkārt, budžeta dēļ!

Otrkārt, šī valsts darba sakārtošanas dēļ, un vienmēr jau laikam šajā zālē tā būs, ka būs kaut kāda daļa pozīcijā, būs opozīcijā, tāda ir tā parlamenta sūtība, visās valstīs tāda tā ir. Un organizēsim lietišķi šo darbu. Es sacīšu to pašu, ko sākumā teica, ka, tā vietā, lai mēs komisijās par to runātu, mēs tagad stundu runājam tikai par formālo lietu - nodot komisijām. Un tikai par vienu - pārejas noteikumu lietu.

Mēs aizejam līdz tādai... Nu, lai atvaino autors, līdz smieklīgumam. Aprīlī pali būs. Jūlijā un jūnijā - karstums būs. Martā un februārī - putenis būs. Decembrī, janvārī - liels sals būs, un tā pie tās balsošanas arī netiksim un kā Sūnu ciemā dzīvosim. Pārkāpsim šo savu ego un izbeigsim sarunas par nodošanu vai nenodošanu komisijām, bet domāsim par to, ja nepieciešams, pilnveidosim šo likumprojektu, bet nenodarbosimies ar to, kā kādreiz mēs studentu gados stāstījām par vienu otru semināru, ka no viena spaiņa lej otrā ūdeni un darbs uz priekšu netiek. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laikam reizi pa reizei tomēr ir arī no šīs tribīnes jāatgādina dažas varbūt tiešām vispārzināmas patiesības. Taču skaidrs, ka jebkuru domu, jebkuru visnopietnāko principu, visskaistāko ideālu, var padarīt absolūti bezjēdzīgu. Vajag tikai prast to izdarīt. Un pagriezt attiecīgo domu sev vēlamā virzienā. Protams, es pilnīgi saprotu, ka tieši tāda rīcība varētu arī būt attaisnojama, ja vērtē vispār opozīcijas darbu. Protams, opozīcijas mērķis ir pierādīt, ka pozīcija ir vāja, ka tā ir jāuzlabo, jānostiprina un ka tai tur vai citur kaut kas nav kārtībā. Tieši tā es vērtēju jebkuru opozīcijas pārstāvja uzstāšanos. Protams, slikti, ka šajā vērtējumā ir piejauktas klāt vēl kaut kādas emocijas. Diemžēl laikam cilvēks, kurš dzīvo šodien mūsu sabiedrībā, ir stingrā mērā pakļauts emocijām. Tāpēc es gribu uzsvērt, varbūt vismaz daži pārstāvji un dažas frakcijas varētu pierādīt savu drosmi uzņemties atbildību. Jā, jebkurš it kā tālāk nepopulārs lēmums un tā pieņemšana prasa īpašu drosmi uzņemties šo atbildību un neliekuļot. Neliekuļot un neizlikties par eņģeli - tu tāds neesi! Protams, ka šī izlikšanās par eņģeli rada zināmu pretdarbību un vēlēšanos izvilkt attiecīgā brīdī attiecīgos faktus, kas šo eņģeli parāda pavisam citā gaismā. Tāpēc arī lūdzu, kolēģi, nebrīnieties, ja kādreiz pozīcijas pārstāvju runās parādās kādi īpaši argumenti.

Šajā gadījumā ir vajadzīga šī prasme aizstāvēt savus uzskatus un pierādīt, ka šie grozījumi Satversmē būtu nepieciešami. Es pilnīgi labi saprotu, ka tūlīt pat, protams, atkarībā no balsojuma, presē, radio, televīzijā parādīsies "attiecīgais novērtējums". Zināmā mērā katrs šis pārstāvis darbojas atbilstoši noteikta politiska grupējuma uzskatiem. Un vieni mēģinās saprast šo atbildības uzņemšanos, citi mēģinās parādīt, ka te kāds ārkārtīgi vēlas palikt gandrīz vai uz mūžīgiem laikiem. Diez vai tā ir? Bet pateikt to var no tribīnes šeit. Tāpat kā mierīgi no tribīnes varēja pateikt, ka, ziniet, tur padomēs visiem konvertiņos katru mēnesi iedod tik un tik. Tad man jāprasa, kā šis teicējs to tik labi zina? Acīmredzot pats tur ir regulāri saņēmis šādus konvertus.

Man tieši kā vienam no LNNK dibinātājiem pēdējos astoņos gados ir bijusi lieliska iespēja saskarties ar šo īpatnējo parādību. Šo skaļo kliegšanu vajadzīgajā brīdī un šo atiešanu, klusu atiešanu - arī vajadzīgajā brīdī - no šīm skaļi kliedzošajām pozīcijām. Tas ir nepārtraukti izpaudies Augstākās padomes darbības laikā, tas bija redzams arī dažādu aptauju, barikāžu laikā, vieni un tie paši cilvēki, kuri vienā vietā bija skaļi, drosmīgi, vareni cīnītāji par tautas laimi, citā vietā tad, kad runa nonāca līdz darbībai - pazuda. Un būtu labi analizēt visu šo cilvēku un šo grupējumu rīcību no pirmā līdz pēdējam brīdim, dot objektīvu analīzi. Negribētu teikt, ka te kāds ir īpaši labs starp šiem deputātiem, bet negribētu arī nekad atbalstīt tos cilvēkus, kas uzkāpj - piedodiet, Kreituses kundze, man reizēm gribētos vārdu "uzrāpjas" lietot, - šeit tribīnē...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, ja jūs pats sev uzreiz izsakāt piezīmi...

J.Dobelis. Jā, es izsaku, es jau jūtu, ka man draud šī piezīme beigās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Dobelis. ...un tiešām uzstājīgi pasvītro savu lielo prasmi, gudrību, izglītotību, nezin kādas tur zināšanas vai nezināšanas, priekš kam tas ir vajadzīgs? Citi par jums spriedīs, jo jūs vairāk lielīsieties un stāstīsiet, ko jūs protat, jo jūs te nožēlojamāks izskatīsieties. Arī patlaban ir šī atbildības uzņemšanās un, protams, varat kritizēt, varat ņemt izdrukas, tos nelietīgos cilvēkus, kuri te nezin cik vēl ilgi grib sēdēt, lūdzu, jums ir tādas tiesības... to jūs arī darīsiet, darīsiet jūs to noteikti, bet, tas ir arī jāsaprot, tā jums ir jādara. Taču es gribētu atgādināt, ka šis dokuments nav tapis nejauši, to ir apspriedušas vairākas frakcijas, un tie nebūt nav atsevišķi pārstāvji, individuāli deputāti, kas ir parakstījuši šo dokumentu, tātad šis dokuments jau ir apspriests un uzskatīt, ka tas ir kaut kas steigā pavirši sagatavots, jau nu gan nevajadzētu. Starp citu, tiešām, visi kritiķi, kuri runāja, neminēja praktiski nevienu nopietnu argumentu, izņemot plūdus, tas bija visnopietnākais, bet var būt, ka šis minētais vienkārši neprot peldēt un ir nobijies tagad, ka viņam nāksies pierādīt šo savu prasmi. Nu, var būt, ka mēs varam īpašu pretimnākšanu izrādīt un arī pamācīt šo un to cilvēkam, kas varbūt nekad mūžā ar sportu nav nodarbojies. Tagad pie argumentiem nav jēgas atgriezties, jo tie te pārāk bieži ir izskanējuši, taču visnopietnākais arguments un galvenais ir: šo dokumentu un vispār jebko, kas prasa izmaiņas Satversmē, mēs taču pieņemam ar nopietnu balsu vairākumu. Tas taču nav tā, ka te salasās neliels vairākums un ātri un pārsteidzīgi nobalso. Jūs taču arī dzirdējāt, ka pēc tam, kad šis dokuments būs nodots komisijām, to sabiedrība varēs kritizēt. Žurnālisti varēs kritizēt, meklēt labo, meklēt slikto, kāpēc liegt šo iespēju sabiedrībai plaši dažādos slāņos izteikties par šo ideju, kāpēc to liegt? Tā ka es, protams, ļoti atbalstu arī ideju, ka visām Saeimas komisijām ir jāizskata, tieši komisijās nopietni jāvērtē katrai savā profesionālajā līmenī. Un nobeidzot es gribētu runāt vēl vienu reizi par argumentiem. Tiešām, minot argumentus, nu vismaz tik daudz vajadzētu, ka, pirms par to runā, vismaz izlasīt dokumentu, protams, varētu arī palūgt to izanalizēt, jo ne velti jau es esmu ne vienreiz vien dzirdējis, ka mazam bērniņam ir daudz vieglāk iemācīties rakstīt nekā lasīt, tad iespējams, ka viens otrs cilvēks, kurš sevi sauc par rakstnieku, tā arī kārtīgi nav iemācījies lasīt, bet rakstīt viņš raksta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. (Starpsauciens no zāles: "Saki vienu izšķirošu vārdu...")

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Un augstā Saeima! Mēs tik pāragri bieži vien daudzos jautājumos cenšamies izdarīt secinājumus, mēs esam tik kategoriski un tik ekspansīvi, bet, godātais Čerāna kungs, cienot visu, ko jūs varat dot šajā Saeimas darbā kā profesionālis, kā cilvēks, kurš patiesi, no sirds un kvēli domā par to, ko runā, patiešām, man tad arī gribētos jūsu uzmanību pievērst tam, ko jūs pats teicāt, jo es to pamanīju, pamanīju to, ka jūsu kustības līderi ceļā uz 6.Saeimu vēlēšanās nāca, apgalvojot, ka jūs nākat valdīt mūžīgi, bet esat tikai un tikai apstrīdētāji opozīcijā. Nav iznācis tā, kā vēlējāties. Tur nekā nevar darīt, tā tas notiek. Tagad jūs tikpat kvēli runājat par apvērsumu, un arī esat vienīgie, kuri to dara. Vai jūs varbūt to gatavojat? Tas ir mans jautājums. Bet jūsu frakcijas pārstāvji savu garo runu dēļ, iespējams, šajos trijos gados, kas mums ir atvēlēti 6.Saeimā pēc Satversmes, var nepagūt pilnībā apliecināties, līdz ar to mēs neiegūsim pilnu priekšstatu par to, kādu potenci mēs būsim pazaudējuši, ja kustība "Latvijai" nav iegājusi pozīcijā. Lūk, jā, tā tas patiešām ir, ka mēs neizbēgsim sodam tam, Kostandas kungs, ko sauc par politiku. Tikai šoreiz tā vairs nav politika, bet tā ir politikas diezgan nelietderīga tērēšana un to sauc vienkāršāk - par politizēšanu. Bet pēc būtības šis iesniegtais likumprojekts ir jautājums par valsts sakārtošanu. Par valsts sakārtošanu nākotnē un perspektīvai, tādēļ, ka nevis valsts orientācijas jautājums ir šodien skatāmais, jo to mēs esam izlēmuši un to ir izdarījuši - starp citu, arī jūs, Kostandas kungs, zināmā mērā - pirms 6.Saeimas sasaukšanas. Mums ir iekritusi šīs valsts sakārtošanas daļa. Ne pateicīgākā, ne patīkamākā. Kaut vai tādēļ vien, ka ir jāatbild uz jautājumu, bet kas tad var pagarināt šo pilnvaru laiku, ja to nevar izdarīt vienīgais parlaments valstī? Pats taču šis laiks nepagarināsies, un nekas nenotiks pats no sevis, kas saistās ar Satversmi, ar Konstitūciju, ar šīs valsts pamatlikumu. Kādam ir jāuzņemas šī atbildība, ja tā nebūs 6.Saeima, tad tā būs septītā, gluži kā teica kolēģi iepriekš. Un jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāka skaidrība būs sakārtotībā pēc tiem principiem, par kuriem pasaulē ir iestājušies; par garāku parlamenta darbības laiku tieši valsts stabilitātes un saimnieciskās stabilitātes dēļ kolēģi runāja iepriekš. Tie nav tikai vienas vai divu, vai triju personu argumenti, tie ir pasaules parlamentu un pasaules valstu pieredzes piemēri. Mauliņa kugs, jūs esat tikai indivīds tad, kad jūs runājat šeit, un jūs vienmēr apliecināt ārkārtīgi spilgtas un vērā ņemamas domas, taču mēs šeit nenākam tikai kā indivīdi, mēs diemžēl vai paldies Dievam šeit nākam ar mūsu vēlētāju pilnvarām, ko viņi mums dod. Ar to, ka mēs esam spiesti šobrīd nedaudz novirzīt malā savu individuālo un personīgo, bet paust tomēr vispārināto un to, kas veido un dod iespēju veidot kompromisu un pieņemt lēmumus. Bet kā tad atrisināt šo politizēto un ļoti nepatīkamo jautājumu, kad ir jāpieņem nepopulārs lēmums? Manā izpratnē tas ir ļoti vienkārši, šis lēmums ir jāpieņem un tad tas vairs nebūs nepopulārs, tad tas būs vienkārši izpildāms, tas nebūs vienkārši izdarāms, bet tas būs jāizpilda. Un jā, patiešām presei būs šis pļaujas laiks, un lai viņiem tiek, kāpēc gan ne, tas ir pilnīgi normāli, ka prese pļauj to, ko politiķi sēj, kā graudus, tā sēnalas. Tas ir viņu darbs, un mīklas te patiesi nav nekādas, Mauliņa kungs, ja jūs runājat par konkrēto likumprojektu. Te viss ir skaidri un saprotami pateikts. Grozījumi ir skaidri un pamatoti, un var būt, ka tikpat kā nav vairs mīkla arī kustība "Latvijai", kurā esat jūs, Mauliņa kungs, bet mīklā gan jūs esat, to es gribētu teikt. Un aicinātu balsot par šiem grozījumiem, kuri ir saprātīgi šīs valsts sakārtošanā, bez politizēšanas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es neesmu jurists un tiešām daudz nesaprotu no juristu lietām, bet es saprotu, ka šis jautājums ir nopietnāks par visiem citiem jautājumiem, jo tā tomēr mēs ķeramies klāt Satversmes grozīšanai. Un tāpēc te nebūtu jāuztraucas, ja šīs debates arī ieilgst un ja mēs tērējam vairāk laika, vienīgi slikti ir tas, ka mēs nerunājam par tēmu, ka mēs vairāk apspriežam, kā viens otrs izskatās. Bet, tā kā jau es teicu, ka es neesmu jurists, es neizmantošu visas tās 15 minūtes, pavisam īsi savelkot. Ir diezgan skaidrs, nu, šaubu nav tiešām, turpmāk būtu Saeima jāievēl uz četriem gadiem. Bet skaidrs ir nākamais punkts, ka mēs paši sevi nevaram ievēlēt, tas būtu gan neētiski, gan vēl citādi, protams, es nepiekrītu tik krasam salīdzinājumam, kā to teica Čerāna jaunskungs, ka tā nu būtu, kā viņš teica, revolūcija vai, jo, ja opozīcija lieto tik krasus pārspīlējumus, tad viņa ar to zaudē. Bet ko tagad mēs varētu darīt? Mēs varam ievēlēt... mēs varam mainīt Satversmi tā, ka nākamajai Saeimai, septītajai, atļaujam, tas ir, Čerāna partijai, komandai šos četrus gadus, tad viss būtu skaidrs. Bet nelaime sākas ar to, ka mēs gribam atrisināt šajā priekšlikumā, kas ir iesniegts, arī otru jautājumu. Par to, ka mainās vēlēšanu laiks. Un tagad nu šie abi divi neiet kopā. Vai nu šai mūsu Saeimai ir ātrāk jāizbeidz savas pilnvaras, vai vēlāk. Vienīgi tāpēc man patika Endziņa kunga priekšlikums varbūt apvienot tad, kad būs pašvaldību vēlēšanas, tiešām iekļaut vēlēšanās šo jautājumu, kā uz to skatās tauta. Vai mēs varam tajā pārejas periodā, vai viņi atzīst, ka strādā šī neveiksmīgā Saeima vēl sešus mēnešus ilgāk vai ne.

Tāpēc es atbalstu Ābiķa kunga ierosinājumu - nodot visām komisijām, domāt par šo jautājumu, ja nu mēs esam te iekarsuši un runājam par šo jautājumu. Kā mēs viņu izrisināsim... Tas prasa laiku. Tāpat kā tas prasa šīs stundas no mūsu dārgā laika tagad, Saeimas sēdē, tā mēs, es domāju, pastrādāsim komisijās un katrs mājās padomāsim. Varbūt vēl nāks kādi papildu risinājumi, bet vai to secīgi... varbūt mēs varam pieņemt, ka nākošā Saeima tiek ievēlēta uz četriem gadiem un vēlēšanu laiku maina nākošā Saeima, bet grūtības, es jau atkārtojos, sākas ar to, ka mēs šos divus jautājumus ietveram vienā. Es aicinu nodot visām komisijām šeit.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tagad precizēsim priekšlikumus, kādām komisijām nodot šo likumprojektu. Saeimā ir 16 komisijas, kas ir noteiktas Kārtības rullī, ieskaitot arī Revīzijas un Saimniecisko komisiju. Priekšlikums ir nodot visām 16 komisijām.

Lūdzu, vārds Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nekļūsim smieklīgi! Es domāju, ka tas, kā mēs veidojam komisijas, un tas, ar ko ir saistītas pirmās komisijas, kur ir jābūt pārstāvētiem... tātad būtībā šīs likumdošanas komisijas... Man liekas, ka diez vai mums vajadzētu šeit spēlēt kaut kādu teātri un nodot Saimnieciskajai komisijai un Revīzijas komisijai, jo tur ir tie paši deputāti, kuri strādā citās komisijās. Es domāju, tikai tām, kuras ir izveidotas kā pirmās komisijas. Tām komisijām visām nodot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad precizējot priekšlikumu, es nolasīšu komisijas, kurām nodot, un, ja būs citi priekšlikumi, tad turpināsim to apspriest. Aizsardzības un iekšlietu komisija, Ārlietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Juridiskā komisija, Sociālā un darba lietu komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsaucieni: "Nav, nav!")

Tātad Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (dokuments nr.543A) tiek papildināts ar tikko kā nosauktajām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 11, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Par darba kārtības izmaiņām. Deputāti ir saņēmuši dokumentu nr.566, kas informē par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi un tur izskatīto likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā". Līdz ar to mēs varam izskatīt 15 deputātu iesniegto priekšlikumu - šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Priekšlikumu par iekļaušanas vietu nav. Līdz ar to tas būs pie likumprojektu izskatīšanas, septītā sadaļa, 31.darba kārtības jautājums. Deputātiem iebildumu nav.

Vītola kungs, par kādu jautājumu jūs vēlaties runāt? Vītola kungs, lūdzu, vispirms tribīnē!

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Man būtu liels lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā un arī šī lūguma iesniedzēju vārdā iekļaut šī likumprojekta izskatīšanu 7.sadaļā kā 26.darba kārtības punktu.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, lēmums ir pieņemts. Jūs iznācāt tribīnē pēc tam, kad bija pieņemts lēmums, ka tas ir 31.darba kārtības punkts. Tagad izmaiņas var iesniegt ar piecu deputātu parakstu vai ar komisijas dokumentu, kas ierosina šīs izmaiņas. Lūdzu, noformējiet, un mēs lemsim par darba kārtības izmaiņām.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Operatīvās darbības likums"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vidiņa kungs, jūs četras minūtes izmantosiet? Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es iesaku šo likumprojektu nenodot Aizsardzības komisijai. Cilvēktiesību komisija to izskatīja un mazliet papildināja to, ko Dozorcevs un viņa partija iesniedza. Lietas būtība ir sekojoša, ka pašreiz operatīvā uzskaitē var ņemt tikai Latvijas pilsoņus. Un viņi papildināja ar to, ka visus iedzīvotājus. Mūsu komisija nolēma, ka ņemt uzskaitē var tikai Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem ir tiesības uz nepilsoņu apliecībām un kuri legāli uzturas šeit. Tā ka principā mēs šo jautājumu jau esam izskatījuši un es ieteiktu balsot pret nodošanu vēl citām komisijām.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, vispirms jūsu komisija to nevarēja oficiāli izskatīt, jo mēs jums to nebijām nosūtījuši. Jūs šo likumprojektu esat darba kārtībā izskatījuši. Jūs tikko kā teicāt - noņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai. Līdz ar to nepaliek neviena komisija.

J.G.Vidiņš. Nu tas būtu vislabākais.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt nenodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijām? Lūdzu, formulējiet skaidri savu priekšlikumu, lai mēs saprotam, par ko mēs balsosim.

J.G.Vidiņš. Ziniet, es aicinu... (Smiekli zālē.) Tas ir atkal kārtējās rūpes par nepilsoņu labklājību. Un tādēļ es iesaku balsot pret to.

Sēdes vadītāja. Pret nodošanu komisijām? Līdz pārtraukumam divas minūtes. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas deputāts, prasa vienu minūti.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā Saeima! Tā kā Vidiņa kungs teica, ka viņa komisija jau šo jautājumu skata, lai nedarītu kaunu šai komisijai un Vidiņa kungam, es tomēr aicinu nodot šo likumprojektu šai komisijai izskatīšanai. Es arī pastāvu uz pārējām komisijām, jo tas jautājums nav tikai Sociālo un darba lietu komisijas jautājums. Un lūdzu balsot par.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījums likumā "Operatīvās darbības likums"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Pirmais paziņojums. 12.30 notiks Saeimas Prezidija sēde.

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridisko komisiju tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sanākt komisijas sēžu telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu pēcpusdienas pārtraukumā pulksten 15.00 Latvijas - Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas dalībniekus sanākt šeit, Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Modris Goba, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Aivars Guntis Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Antons Seiksts, Jānis Straume, Jānis Strods, Guntars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Godātie deputāti! Lūdzu atstājiet savas darba vietas tādā stāvoklī, lai varētu attaisīt logu, vēdināt zāli un nekas nelidotu pa gaisu.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts.

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē 54 deputāti. Turpinām darbu.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputātu Vītola, Jurkāna, Nagobada, Prēdeles un Leiškalna iesniegumu: Saeimas deputāti lūdz izskatīt likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā" ðodienas sēdes darba kārtības 5. sadaļā kā pirmo jautājumu. Diemžēl nav norādīts datums. Tātad šodien darba kārtībā iekļauto 31. punktu ir lūgums pārcelt uz 5. sadaļu, tas ir, "Saeimas 14. marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi", kā pirmo jautājumu, pirms jau izsludinātā 18. darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādām izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Tātad no 31. darba kārtības punkta svītrojam, pārceļot to uz 5. sadaļu kā pirmo jautājumu, tātad pirms 18.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā par akcīzes nodokli". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Jirgena, Lībanes, Kaksīša un Kreitusa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Debatēs ir pieteikušies 7 deputāti. Nolasīšu jums kārtību, kādā ir pieteikušies runātāji: Elmārs Zelgalvis, Modris Lujāns, Valdis Krisbergs, Edmunds Grīnbergs, Juris Dobelis, Jānis Mauliņš, Andris Rubins.

Atklājam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Šodien mums atkal ir iesniegts likumprojekts, kuru jau mēs pagājušā sēdē izskatījām. Šodien mēs redzam, ka ir divi vienāda nosaukuma un arī vienāda satura likumprojekti.

Pagājušajā sēdē par šo likumprojektu izvērsās dzīvas debates, bija iebildumi pret šo likumprojektu, daži uzstājās arī "par", aizstāvēdami šo likumprojektu, šis likumprojekts pēc tam izraisīja arī lielu rezonansi mūsu sabiedrībā, daudz dažādu publikāciju parādījās arī presē, tika ziņots pa radio un tamlīdzīgi. Ņemot vērā visu to, ja šodien atkal iesniedz šo likumprojektu, domāju, ka vajadzētu būt tā, ka iesniedzēji ir izanalizējuši tās iebildes, kādas tika izteiktas pagājušajā sēdē un ņēmuši tās vērā, un arī attiecīgi argumentējuši šī likumprojekta atkārtotu iesniegšanu. Bet šodien mēs redzam, ka likumprojekts ir iesniegts ar to pašu argumentāciju, nekas nav papildināts, nekas nav mainīts, ir tikai viena izmaiņa, proti, spēkā stāšanās datums no maija pārcelts uz jūniju. Un vēlreiz acīmredzot ir jāaplūko tā argumentācija, kādu liek priekšā, kādu min likumprojekta iesniedzēji. Un tā ir abos šajos likumprojektos vienāda.

Pirmkārt, atkal tiek minēts, ka, lūk, mums ir jābūt tādām pašām akcīzes nodokļa likmēm, kā tas ir Eiropā. Un mēs jau dzirdējām to arī šeit, vakar finansu ministrs mums minēja, kādas ir cenas degvielai Vācijā, bet šeit rodas viens jautājums un tiek visu laiku tātad dotas atsauces uz Eiropas standartiem, uz "Balto grāmatu", ka, lūk, tur tas tā ir rakstīts un ka mums ir jāpiemērojas šiem Eiropas standartiem. Es neesmu šo "Balto grāmatu" lasījis, līdz mums tā vēl nav nonākusi, un nezinu, vai tur ir arī citi standarti, piemēram, vai tur ir arī tāds standarts, kādam ir jābūt dzīves līmenim, kādai ir jābūt iedzīvotāju maksātspējai, lai varētu tikt šajā Eiropas savienībā un mēs būtu, kā saka, līdztiesīgi un līdzvērtīgi. Nevar izvirzīt tikai vienu standartu, nevar runāt par to, ka, lūk, cenas un tarifi ir jāpaceļ Eiropas līmenī, bet, ja tādu izvirza, tad ir jābūt arī pretējam nodrošinājumam, proti, ir jābūt maksātspējai, lai šīs cenas varētu samaksāt. Un, ja šodien šim likumprojektam būtu pievienots arī otrs likumprojekts, kurā arī pēc Eiropas standartiem būtu noteikta darba alga, pensijas, pabalsti, sociālā aprūpe, es domāju, ka mēs visi ar lielu sajūsmu balsotu par šo likumprojektu un nevienam nekādu iebildumu nebūtu, bet diemžēl šāda otra likumprojekta nav klāt, ir tikai viens, kas apskata jautājuma vienu pusi, bet otru pusi aizmirst un par to nerunā. Tātad rodas jautājums, kā tad šis viens likums vienkārši ir izpildāms? Kā? Uz to mums atbildes nav.

Tālāk par to, kādas sekas ir sagaidāmas, ja šīs degvielas cenas pieaugs, un tas, ka cenas pieaugs, tas ir neizbēgami. Šeit mums minēja, lūk, to, ka arī pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem inflācija pieaugs par 1 procentu, ka šāds cenu pacēlums ir... šāds akcīzes nodokļa likmju pacēlums ir izdarīts arī Igaunijā, piemēram, un tur, lūk, nav adekvāti sekojis arī attiecīgs inflācijas pieaugums un tāpēc mums no tā nav ko baidīties. Es domāju, ka šis.... šāda argumentācija arī nav pilnīga, nav pietiekama, es domāju, ka, ja tiešām mēs runājam par inflācijas iespējamo pieaugumu, tad vajadzēja šeit mums nevis argumentēt ar Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem, bet paņemt mūsu pašu Statistikas komitejas datus par mūsu pašu uzņēmumiem, ražošanas uzņēmumiem, pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumiem, to preču un pakalpojumu izmaksu kalkulācijas, paņemt un parēķināt, cik tad konkrēti... kāds būs cenu pieaugums, ja būs atbilstošs šāds ieteiktais... kā pieaugs cenas akcīzes nodokļa pacēluma rezultātā, jo jautājums jau ir pavisam vienkāršs - nodoklis ir kādam jāmaksā. Jautājums ir - kas maksās šo nodokli? Kas? Un gaidīt un cerēt uz to, ka to maksās degvielas tirgotājs, bet nemaksās konkrētais pircējs, es domāju, ir galīgi naivi. Un, ja maksās pircējs, tātad cenās samaksās visi tie patērētāji, kas patērēs produkciju un pakalpojumus.

Šis akcīzes nodoklis ir tā saucamais netiešais nodoklis. Ko nozīmē netiešais nodoklis? Netiešais nodoklis tieši to nozīmē, ka tas tiek pārcelts uz citu maksātāju. Formālais maksātājs jau ir degvielas tirdzniecības firma, bet faktiskais nodokļa maksātājs ir šīs degvielas pircējs. Un, ja tas ir pircējs, tātad viņš savukārt atkal iekļauj... viņa pakalpojumi, viņa cenas atkal pieaug, un šis pieauguma jeb cenu vilnis turpinās tālāk. Vajadzēja paņemt projekta autoriem konkrētu produkcijas veidu, kaut vai vienu plaša patēriņa preci, kuru mēs visi ikdienā lietojam, teiksim, to pašu maizi vai pienu, vai kādu gaļas produktu, un parēķināt, sākot no tā brīža, kad zemnieks izbrauc tīrumā ar savu traktoru, līdz tam brīdim, kamēr šī maizīte nonāk līdz veikala plauktam. Cik ir šo posmu, cik ir šo etapu līdz tam un cik šī degviela tiek patērēta, un kā tas ietekmēs gala iznākumu? Lūk, kādu aprēķinu! Bet tādu aprēķinu mums nav. Kāpēc - rodas jautājums.

Tātad atkal mēs negribam runāt par problēmas būtību, bet gribam atkal ar tādu zināmu, varētu teikt, politisku spiedienu panākt šī likumprojekta nodošanu komisijām un tālāk, protams, arī tā pieņemšanu.

Un beidzot es gribu runāt arī par šīs problēmas morālo aspektu. Šis ekonomiskais aspekts, fiskālais aspekts, protams, vienmēr ir saistīts un atsaucas arī uz cilvēku morāli. Un, pirmkārt, uz mūsu visu - deputātu - morāli. Mēs tagad saprotam, ka ir izdarīts attiecīgs spiediens uz tiem deputātiem, kas nebalsoja pagājušajā reizē, un ir pateikts, ka viņiem obligāti ir jābalso, citādi nevar būt. Un mēs presē jau iepriekš, jau vairākas dienas lasām, ka, lūk, šo ceturtdien Saeima noteikti nobalsos par šī likumprojekta pieņemšanu. Es domāju, ka šāda pieeja un šādi paziņojumi vispār ir nemorāli, ja tā varētu teikt, nepieļaujami, nepieņemami... Kā tad iepriekš kāds var pateikt un pareģot, kā Saeima nobalsos? Kā to var darīt? No morāles aspekta pavērtēsim šādu rīcību. No kurienes nāk šāda informācija? Kas to dod?

Un arī šeit es tomēr ļoti labi saprotu, ka daudzi deputāti savā sirdī ir pret šī likumprojekta pieņemšanu, bet viņi vienkārši būs spiesti balsot "par". Un, lūk, tas jau arī ir antimorāli, es teiktu. Es gribu šinī gadījumā parādīt uz šo tablo, tāpat kā mūsu kolēģis Krisberga kungs rādīja. Es arī gribu uz to parādīt un pateikt ka, lūk, tas tablo būs mūsu morāles spogulis un mūsu tauta, mūsu vēlētāji mūs vērtēs, raugoties šajā spogulī. Un pateiks un izvērtēs, par ko mēs katrs esam un kādi mēs esam.

Aicinu nenodot komisijām šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Informēju deputātus, ka debatētāju skaits ir pieaudzis līdz 14.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas Prezidij! Labdien, premjerministra kungs! Labdien, cienījamie deputāti un deputātes! Šodien mēs kārtējo reizi risināsim visas Latvijas tautas problēmu - kā iegūt labākus ceļus. Īstus Latvijas ceļus. Pa kuriem nevis reņģu ēdāji vai rīsu cienītāji, bet gan talantīgākās vairākuma galvas kopā ar atsevišķiem žurnālistiem brauks uz Eiropu. Uz mistisko 2001.gada Eldorado. Protams, lai labāk saprastu akcīzes nodokļa būtību, piedāvāju nelielu ieskatu dziļi filozofiskā traktātā.

"Tâ kā pagājušo reizi tiesa nosprieda, ka gaiss pieder grāfienēm, tāpēc katram, kas ieelpoja gaisu, vajadzēja par to samaksāt pils pārvaldē. Reizi mēnesī Tomāts apstaigāja visas mājas un lika ikvienam iedzīvotājam dziļi ieelpot, un izmērīja viņa krūšu dobuma tilpumu. Tad izdarīja dažus aprēķinus un noteica gaisa lietošanas maksu katram elpotājam. Ķirbītim, kas dzīvoja nepārtrauktās nopūtās, maksu aprēķināja pēc ļoti augstas likmes."

Es pilnībā varu piekrist Kiršteina kunga teorijai. Vairāk nopūtu, lielāka peļņa. Pirmos eksperimentus nodokļu iekasēšanā jau veica Saeimas Prezidijs. Tagad pienācis laiks nopūsties ne vairs opozīcijas pārstāvjiem, bet gan visai Latvijas tautai.

Tomēr man gribas uzdot pāris nekorektus jautājumus. Cik un kā tiek ieņemts un izlietots ceļu nodoklis? Par to mēs līdz šai dienai neesam saņēmuši nekādu atbildi.

Tāpat man izbrīnu rada augsti godātā ekspremjera Gaiļa kunga klusēšana un partijas biedrenes Kristiānas Lībanes jaunkundzes aktivitātes, atbalstot akcīzes nodokli. Ja mani atmiņa neviļ, tad pagājušajā gadā Gaiļa kungs ieveda Latviju naftas ieguves gigantu saulītē, noslēdzot līgumu ar AMOCO. Lasot Kreitusa kunga un Šķēles kunga likumus, rodas dabiskas aizdomas, ka Latvija tuvākajā desmitgadē nesaņems ne barelu naftas. Vai arī viltīgais Gaiļa kungs līgumā ar AMOCO plāno iegūt piesārņoto Baltijas jūras ūdeni? Dotajā gadījumā Saeimai jālūdz Prezidenta kungs piešķirt ekspremjeram Triju zvaigžņu ordeni par Baltijas jūras attīrīšanu. Tad kas blefo? Gailis vai Šķēle? Es kā deputāts nevaru atbalstīt šo iniciatīvu "Latvijas ceļš - 2001" un atļaut turpināt nekaunīgu tautas aplaupīšanu.

Savu īso runu gribu beigt ar teiku: "Reiz valdnieks pavēlēja padomniekam: - Pilsēta ir pilna ar ubagiem. Un tie ir tik nekaunīgi, ka, noķēruši kādu, nelaiž vaļā, iekams nav saņēmuši ubaga dāvanu. Ņem papīru un sastādi šo nekauņu sarakstu! Es viņus visus izraidīšu no pilsētas!

Padomnieks paņēma papīru, spalvu un pašu pirmo uzrakstīja valdnieka vārdu.

Valdnieks ieskatījās papīrā un aiz dusmām vai prātu zaudēja.

- Nedusmojies, ak valdniek! Tu taču pats liki man sastādīt visnekaunīgāko ubagu sarakstu. Es tā arī izdarīju.

- Ko tu runā! - valdnieks izsaucās. - Es, valdnieks, esot ubags! Un vēl pats nekaunīgākais!

- Ko tu dusmojies, valdniek! Īlenu maisā nevar noslēpt. Tu esi ubags. Un viens no pašiem visnekaunīgākajiem.

-Tātad pēc tava prāta mani vajag izraidīt no pilsētas?

- Jā, valdniek, citi ubagi nav tik bīstami kā tu. Viņi šo to samangoja no cilvēkiem, to izlūgdamies. Bet tu ar spēku, draudiem un meliem." Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums esmu spiesta aizrādīt, ka Saeimas Prezidijs ne no viena nekādu naudu nav iekasējis un arī netaisās to darīt, un viņam nav arī tādu tiesību. Tā ka, pirms jūs kaut ko pārmetat kādam, pārdomājiet! Tāpat kā izvēlieties savus izteicienus un, lūdzu, nelietojiet tādus vārdus kā "blefo", kuriem nav seguma jūsu uzrunā.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pārstāvu pozīciju, tātad nepārprotami aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un arī motivēšu savu uzstāšanos, kāpēc es to daru.

Tas nav tik viennozīmīgi. Var vienkārši nodot komisijām un nenodot komisijām. Akceptēt uzreiz vai izvērtēt ļoti stingri.

Nododot šo likumprojektu komisijām, loģiski, mēs pietiekami objektīvi spējam izvērtēt šo mēģinājumu vai nepieciešamību pacelt akcīzes nodokli. Jo kā darbam, tā arī nedarbam ir jābūt labi redzamam. Man gribas atgādināt tikai dažus skaitļus. Mēs paši esam dzirdējuši no mūsu cienījamajiem ministriem, ka tikai 38,8% no tā, ko vajadzētu iekasēt par degvielas akcīzi, tiek iekasēti. Tātad faktiski 60% automašīnu, it sevišķi tās, kuras brauc ar dārgo benzīnu, ir Latvijā ierakstāmas Ginesa grāmatā, jo to benzīna patēriņš uz 100 kilometriem ir tuvs nullei. Labi, lai tas paliek uz šo automašīnu konstruktoru sirdsapziņas, ka tehniskajās pasēs ierakstīti pārmērīgi lieli cipari, bet man gribas tikai atzīmēt to, ka, paceļot akcīzes nodokli, ja būtu iekasēts vismaz 51% no paredzamās summas, varētu teikt, ka mēs atbalstām valsts intereses. Bet, ja akcīzes nodoklis ir samaksāts mazāk par 49%, tad mēs atbalstām kontrabandistu intereses. Loģiski, ja jūs kāds esat, varbūt es, nelegāli ievedis degvielu Latvijā, tad, protams, būtu ļoti patīkami, ja to varētu pārdot par maksimālo cenu, jo nodokļus jau, vienalga, maksāsim. Tad arī nav brīnums, ka, piemēram, tāda organizācija kā SOS - auto palīdzība uz ceļiem, spēj saviem biedriem piedāvāt benzīnu par apmēram 60 - 65 procentiem no vidējās nominālās cenas. Bet par biedru laiku būtu jāsamaksā apmēram no 50 - 150 latiem gadā vēl papildienākumi.

Man gribas paņemt šeit dažus skaitļus. Ir aprēķināts, un to izdarījis Latvijas Republikas Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un prognozes departaments, ka valsts ieņēmumi varētu pieaugt par 20 miljoniem. Varētu novirzīt šos līdzekļus dzelzceļu labošanai.

Izziņai: viena kilometra dzelzceļa labošana izmaksā 7,5 tūkstošus latu. Tātad par papildu iekasēto naudu varētu izremontēt dzelzceļu apmēram 20-25 km garumā. Laikam sevišķa labuma nav.

Es tikai gribu pateikt vienu lietu. Ja Vācijā, kurā ir piemērota benzīna akcīze, acīmredzot saskaņota ar Eiropas savienību, mana, nu tā vidēji nodrošināta cilvēciņa, ne jau deputāta, ne jau deputāta, nu pārdevēja, klerka, nu kaut kā tāda vidējā mēneša alga atļautu uzpildīt apmēram 15 manas automašīnas benzīna tvertnes, tad Latvijā var uzpildīt manai mašīnai tvertni tikai apmēram astoņas reizes. Bet, ja būs akcīze, es apmēram piecas reizes varēšu uzpildīt. 1:3. Reāli, pilnīgi pareizi, Eiropas savienība mums pieprasa. Mums pieprasīs stabilu latu, mums pieprasīja nedotētu lauksaimniecību, mums pieprasa akcīzes nodokli. Tātad atliek izvēlēties, vai iesim uz Maskavas pusi vai iesim uz Eiropas pusi. Es, protams, esmu par to, lai ietu uz Eiropas pusi. Tāpēc es ieliešu nevis 15 bākas, bet 8 bākas. Man nav iebildumu. Būtu bēdīgāk lauksaimniekiem. Lauksaimniekiem ir paredzēts kompensēt apmēram no 80 - 100 litriem uz hektāru. Vācijā kompensē 12-140 litrus uz hektāru. Pie lieliskās Rietumeiropas tehnikas, kura dīzeļdegvielu patērē ievērojami mazāk nekā mūsējā. Kas kompensēs pārējo? Es ļoti ceru, ka Ministru kabinets, protams, pārskatīs šīs normas un kompensācijas lauksaimniekiem būs lielākas. Es arī pilnīgi ticu, ka tiks uzskaitītas visas nelegālās degvielas noliktavas. Es ticu, ka jebkurā noliktavā tiks uzskaitīts katrs litrs degvielas un līdz ar to precīzi tiks izrēķināts, cik no katra tirgotāja - degvielas tirgotāja, būs jāpaņem vajadzīgā naudiņa. Es absolūti ticu tam, ka, palielinot akcīzes nodokli, visi, kuriem būs jamaksā šis nodoklis, tiks piespiesti pie sienas un to nomaksās. Protams, ka visa šī nauda aizies tikai tiem mērķiem, kuri ir uzrādīti, un tuvākajā laikā mēs brauksim pa Eiropas centrālajai valstij atbilstošiem ceļiem.

Taisnība, man vienmēr šī pārliecība zūd tad, kad es braucu uz savas krustmātes māju, kas atrodas 200 metrus aiz Rīgas robežas. Pa Carnikavas šoseju. To šoseju apkopj valsts. Kopš pirmā sniega līdz šodienai vienreiz greiders tur gan esot nogājis. Zobus izdauzīt - BMV ir ļoti laba amortizācija - nav problēmu, tāpēc es tur parasti braucu klusējot, nikni sakodis zobus. Ceļš ir "burvīgā" kārtībā.

Tai pašā laikā pašvaldības - pavisam nesen atkal pa Kurzemes pusi es braukāju pie saviem vēlētājiem - tik tiešām tajā pusē lieliski iztīrījušas ceļus, un pat drīkst sarunāties un smaidīt mašīnā, pat žigulī, kurš kratās diezgan dūšīgi. Tad, velns viņu zina, kur tā valsts ir likusi to naudu, kas bija jāuzliek uz ceļa?

Tāpēc es domāju, ka atbalstīt šo likumprojektu obligāti vajag. Tas ir jānodod komisijām, kur ir kārtīgi jāizvērtē šis likums, un, protams, ka katra partija balsos par šo likumprojektu, pakļaujoties savam iekšējam lēmumam un pārliecībai.

Vienīgā nelaime, dod Dievs, lai mūs tauta saprastu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši 10 deputātu iesniegumu - lūdzam samazināt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" reģistrācijas numurs 169. un 170. Katram runātājam līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi.

Lūdzu zvanu! Vārds Kārlim Čerānam, runās 54.panta kārtībā. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Vai tad nepietiek?")

Sēdes vadītāja. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu - katram runātājam pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 16, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts. Piecas minūtes. Pirmo reizi.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Centīšos runāt pēc iespējas ātrāk, lai varētu saprast. Savu uzstāšanos vēlos sākt ar precīzāku skaidrojumu, nekā to deva finansu ministrs iepriekšējā sēdē. Kādēļ zemnieki par aizvadīto gadu it kā negāja saņemt akcīzes nodokļa kompensāciju un nodarbojās ar kontrabandas degvielas iepirkšanu? Gribu atgādināt, ka absolūtais zemnieku vairākums tā nedara, kā minēja godātais finansu ministrs. Lielai daļai no viņiem akcīzes nodokļa kompensācija nepienācās, jo laukos, kā zināms, ir dažādas uzņēmējdarbības formas, starp tām ir piemājas saimniecības un pēc platības lieluma arī zemnieku saimniecības, kuras nav reģistrējušās un tajās netiek veikta grāmatvedības uzskaite. Līdz ar to tām nav tiesību saņemt šo kompensāciju, šis varētu būt pirmais iemesls.

Otrais. Akcīzes nodokļa atlaide jebkurā uzņēmējdarbības formā pienācās tikai par daļu no nepieciešamā degvielas daudzuma. Tātad vēl šeit rodas starpība.

Un trešais. Laukos vēl ir tā saucamās zemnieku kooperatīvās sabiedrības, kuru pienākumos ietilpst pakalpojumu sniegšana zemes apsaimniekotājiem, bet pašas tās darbojas tikai nelielā platībā, tātad šeit ir redzams vēl viens iemesls, kādēļ valstij netika pieprasīta visa nodokļa kompensācija par izlietoto degvielu lauksaimniecībā. Domāju, ka frakcija "Latvijai" ðo likumprojektu varētu atbalstīt tikai tad, ja, pirmkārt, par nodokļu izmaiņām ražotājs uzzinātu vismaz gadu iepriekš, nevis tieši sezonas sākumā, kad visi ražošanai domātie naudas līdzekļi ir saplānoti un sadalīti. Tā būtu korekta un pilnīgi nepieciešama attieksme no valdības puses. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šopavasar tas nav vienīgais nodokļu palielinājums, kas gulstas uz lauksaimnieku pleciem. Šajā gadījumā nodokļu izmaiņas nedrīkstētu notikt ātrāk kā 1997.gada 1.janvārī.

Otrkārt, ja mūsu cienījamā finansu ministra no Saeimas tribīnes deklarētais sakristu ar to, kas tiek faktiski plānots dabā, respektīvi, ka lauksaimniekiem akcīzes nodoklis tiks atmaksāts, tad skaidrības labad gribu piebilst, ka lauksaimniekiem netiks atmaksāts viss akcīzes nodoklis par izlietoto degvielu, bet tikai aptuveni puse, jo viena hektāra apsaimniekošanai atkarībā no audzējamās kultūras nepieciešams vidēji 150-160 litru dīzeļdegvielas. Līdz šim lauksaimnieciskā ražošana neiztika arī bez benzīna, to pamatā izlieto lauksaimniecības produkcijas transportam uz realizācijas vietu un ražošanas vadīšanai. Vadoties no aprēķiniem, benzīna patēriņš vidējā lauksaimniecības uzņēmumā ir viena trešdaļa no izlietotā dīzeļdegvielas daudzuma. Tātad būtu nepieciešams kompensēt arī akcīzes nodokli benzīnam.

Treškārt. Ja akcīzes nodoklis tiktu atmaksāts ražotājiem lauksaimniekiem nevis divreiz gadā ar nokavēšanos, bet regulāri par katru ceturksni.

Un ceturtkārt. Tad, ja valdība iesniegtu analīzi un rezultātus, ka šī gada laikā ir kardināli uzlabojusies jau esošā akcīzes nodokļa iekasēšana. Ja tiktu ņemtas vērā vismaz šīs prasības, tad varētu uzdrošināties sacīt, ka krasi neciestu mūsu ļoti smagajā situācijā nokļuvusī lauksaimniecība un iedzīvotāju lielākais vairākums.

Un nobeigumā gribu vēlēt, lai no Ministru kabineta puses sagatavotie un iesniegtie likumprojekti vai grozījumi tajos būtu pieņemami arī frakcijai "Latvijai". Līdz šim tas nav novērots, bet mūsu mērķis nav oponēt un nostāties pret jebkuru valdības iniciatīvu. Nepārprotami, ka šādā redakcijā nevaram atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā par akcīzes nodokli". Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs ir tas, ka akcīzes nodoklis būs jāpaaugstina, un tā ir konceptuāla nostādne. Un šobrīd mēs, protams, runājam atkal tikai par likumprojekta nodošanu komisijām un tāpēc nav vērts sīkāk te analizēt katru rindiņu un kaut ko uzsvērt. Tikai es gribētu piebilst, ka nākotnē gribētu redzēt ļoti skaidru ainu par šīs iekasētās summas izlietošanu. Šeit es gribētu dažiem gan ieteikt nerunāt citu vietā par kaut kādām izjūtām sirdī vai kaut kādos citos ārējos vai iekšējos orgānos, jo katrs no mums pats tiks ar to kaut kādā veidā galā, es arī centīšos tikt galā ar savām izjūtām un, protams, šodien balsošu par nodošanu komisijām. Šodien es gribēju tikai izteikt vienu piebildi. Redziet, es ļoti negribētu, lai rastos gan mākslīgi, gan dabīgi tāds stāvoklis, ka būs jārunā tā - labā, darbīgā valdība, ne sevišķi labā un ne sevišķi darbīgā Saeima. Un par to vajadzētu šad un tad padomāt. Un negribētos lasīt vai dzirdēt tādus teikumus, ka, paldies Dievam, Saeima ies atpūtā un, jo ilgāk viņa atpūtīsies, jo labāk, jo tad valdība 81.panta kārtībā varēs daudz un labu kaut ko pieņemt. Nevajadzētu tā. Un kāpēc es tieši to uzsveru šodien? Ja valdības pārstāvji pagājušo ceturtdien būtu drusku nopietnāk, es neteikšu, visi, bet daži, izturējušies pret šī projekta izskatīšanu un arī uzstājušies drusku nopietnāk, ne tik bravūrīgi, kā tas bija, tad viņi arī varētu nesarežģīt šo stāvokli un šodien nebūtu no jauna jāizskata šis jautājums. Un galīgi nepieņemama man bija arī dažu pārstāvju izteikšanās masu informācijas līdzekļos pēc tam, ka, lūk, tie, kas nu ir balsojuši pret šī dokumenta nodošanu komisijām, esot Latvijas nodevēji. Diemžēl tādi muļķīgi izteicieni bija jālasa. Un vēl daži pēc balsošanas rādīja kaut kādas pirkstu figūras un kombinācijas ar vārdiem "te tev būs tava vieta padomē". Saprotiet, augsta ranga pārstāvjiem tādas izrīcības absolūti godu nedara, neko labu viņi ar to panākt nevar, ja jau mēs runājam šeit par vismaz pozīcijas frakcijas un valdības saliedētu darbību, tad, ja te ir vēlēšanās panākt pozitīvu rezultātu nopietnu jautājumu izskatīšanā, par kādu es, protams, uzskatu arī šo, tad ne tikai jāsagatavo šis projekts, bet jāprot arī redzēt to ceļu, kādā veidā panākt, lai projekts tiktu pieņemts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tā kā likumprojekts ir tāds pats kā pagājušajā sēdē, tad runāt vajadzētu arī to pašu, ko pagājušajā sēdē, bet tas izskatītos muļķīgi. Tāpēc atgādināšu tikai galveno. Strauja, iepriekš neizsvērta nodokļu paaugstināšana pēc visiem tautsaimnieku teorētiskiem un praktiskiem atzinumiem grauj valsts saimniecību. Turklāt ļoti spēcīgi dažkārt. Ceru, ka tas nav valdības mērķis. Kāpēc tad tāda ietiepība? Ja jūs spējat atbildēt, šī likumprojekta iesniedzēji, uz šo jautājumu un pamatot to tā, lai visi saprastu, tad, lūdzu, atbildiet un pamatojiet, kāpēc šī saimnieciskā graušana tomēr ir nepieciešama. Es zinu, ka atbildes nebūs vai tā būs nepārliecinoša un notiks atrakstīšanās, kādas parasti ir atbildes uz mūsu jautājumiem. Un jāsaka, jādod gods Aivaram Kreitusam, kas vismaz atbildēja skaidri, par cik pieaugs degvielas cenas. Pēc tām es varēju aprēķināt sekojošo: ka lauksaimniecības produktiem, piemēram, kartupeļiem, nonākot līdz Rīgai, - es ierēķināju arī aršanu un vagošanu, un stādīšanu, kurā ietilpst benzīna cenas paaugstinājums, - šī kartupeļu cena palielināsies par 10-15%, piena cena apmēram 12%, kokmateriāliem, kuru pārdošanā jau ir iestājusies krīze Latvijā, - paaugstināsies kokmateriālu aizvešanas izmaksas līdz ostai par 20%. Godājamie deputāti, ja jums rūp šie notikumi, tad padomājiet un nepadodieties tam lobiju aģitācijas spiedienam, kas uz jums tiek izdarīts. Mēs šos kapitulantus, kas tagad balsos par šo likumprojektu un pagājušo reizi tomēr bija pietiekami droši un nebalsoja, mēs tos izdalīsim, opozīcijai ir tādas tiesības, izdalīsim atsevišķā sarakstā un nosūtīsim visām avīzēm un visām mūsu vietējām organizācijām, lai izplata tautā. Būs vismaz ar virsrakstu - tādi kapitulanti. Paldies par uzmanību, turieties!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu no Saeimas tribīnes neizdarīt spiedienu uz masu informācijas līdzekļiem un nedraudēt, ka viņiem būs jāpublicē jūsu iesniegtie saraksti, avīzes ir neatkarīgas un savu darbību veiks pašas, tāpēc nevajadzētu šeit izmantot dienesta stāvokli.

Andris Rubins - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti! 14.marta sēdē tika noraidīts valdības iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā par akcīzes nodokli", kas paredz palielināt benzīna cenas, un visi, kas uzstājās pret, faktiski jau pamatoja, ka, palielinot benzīna cenas, celsies arī pārtikas produktu cenas un tas vēl vairāk apgrūtinās trūcīgo, galvenokārt latviešu, kā laucinieku, tā pilsētnieku dzīvi. Šīs nedēļas laikā faktiski nekas nav mainījies. Pagājušās nedēļas sēdē sevišķi aktīvi par akcīzes nodokļa pacelšanu benzīnam uzstājās tā ierosinātāji ministri Krištopans, Kreituss un Kiršteins. Pēc negatīvā balsojuma saņemšanas demokrātiskā valstī šā likumprojekta ierosinātājam, satiksmes ministram Krištopanam, faktiski vajadzētu demisionēt, bet, kā redzams, tiek izdarīts valdības spiediens uz visu valdību veidojošo frakciju deputātiem, lai šo nelabvēlīgo likumprojektu pieņemtu. Pēc likumprojekta noraidīšanas 14.martā finansu ministrs Kreitusa kungs intervijā teica, ka tas balsojums bijis pārpratums, bet varbūt pārpratums, Kreitusa kungs, ir tas, ka jūs, ķīmiķis būdams, esat finansu ministrs. Varbūt pārpratums ir tas, ka Krištopana kungs, kurš bija sportistu aprindās pazīstams kā basketbolists, ir satiksmes ministrs. Varbūt pārpratums ir tas, ka Kiršteina kungs ir valsts ministrs un vienlaicīgi Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt pārpratums ir budžets šim gadam, jo Latvijas inteliģences konferencē Latvijas ekonomikas institūta direktore Karnītes kundze apšaubīja gan budžeta pamatotību, gan arī tā objektivitāti un tā veidotāju profesionalitāti. 14.martā jūs, Kreitusa kungs, motivējot akcīzes nodokļa pacelšanu benzīnam, izskaidrojāt, ka to darāt, pirmkārt, "par labu nabadzīgo iedzīvotāju slānim". Jūsu vārdi, Kreitusa kungs, es citēju: "Un tie, kas laukos brauc mazāk, un tie vecie cilvēki, pensionāri, kas divreiz gadā varbūt pavasarī aizbrauc uz vasarnīcu un rudenī atpakaļ vai vēl retāk brauc, tie cietīs ļoti maz." Citātu beidzu. Man tāds draudzīgs jautājums jums, Kreitusa kungs, kad jūs to teicāt, vai tad jūs bijāt iedomājies sevi pensijas vecumā vai Prezidenta kungu vai varbūt aizsapņojies līdz kādam 2020.gadam, kad varbūt arī lielai daļai Latvijas pensionāru un veciem cilvēkiem būs mašīnas un vasarnīcas, bet pašreiz, cik man zināms, lielākā daļa vecu cilvēku un pensionāru nevar savilkt galus kopā. Un jums to kā valdības loceklim vajadzētu zināt. Tā ka gribētos, lai jūs arī sevi mazliet kontrolējat, kad runājat Latvijas auditorijai. Savukārt Kiršteina kungs, kurš trāpīgi savu uzstāšanos pats bija apzīmējis par "necilo", mēģināja apskaidrot, ka no likuma cietīs tikai tie latvieši, kas brauc ar mersedesiem. Es gribu jums atgādināt un paskaidrot, Kiršteina kungs, ka ar dārgām mašīnām Latvijā brauc lielākoties cittautībnieki; lai viņiem piešķirtu Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, cīnās jūsu kolēģis valdībā ministrs Krištopana kungs no "Latvijas ceļa". Un ar dārgām mašīnām brauc galvenokārt tie latvieši, kuri ir ministri, kā arī daži veiksmīgi biznesmeņi. Savukārt ministrs Krištopans asi vērsās pret diviem mūsu Saeimas cienījamiem deputātiem profesoru Zelgalvja kungu un Liepas kungu, kuri ar savām pamatotajām runām vēlreiz pārliecināja, ka nav vēl pienācis laiks pacelt akcīzes nodokli benzīnam. Tāpat līdz šim ministrs Krištopana kungs nevar mums paskaidrot, kur paliek gada nodoklis par mašīnām, kurš tiek jau sen maksāts un kuru arī solīja izmantot ceļu remontam. Vai arī to, kāpēc netiek prasīts mēneša vai gada nodoklis visām ārzemnieku mašīnām, tajā skaitā tranzītkravu mašīnām, kas iebrauc Latvijā vai izbrauc tai cauri. Varbūt, iekasējot visu šo nodokli un izmantojot šo naudu ceļu remontam, tie ceļi jau sen tiktu saremontēti. Cilvēki pēdējās nedēļas laikā mums zvana ik dienas un brīnās, kā tā var uzstāties ministrs Krištopana kungs, vai viņš nav latvietis. Un zvanītāji, latviešu cilvēki, paši arī atbild, ka arī Arvīds Pelše bija latvietis. Ņemot vērā augstāk minēto, es uzskatu, ka šo likumprojektu pašreiz pieņemt nevar un tas ir noraidāms, jo vajag detalizēti parādīt, kā tiks izlietota ieņemtā nauda.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Man ir ļoti skumji, ka šodien neiznāca viena liela, skaista, profesionāla debate par Latvijas makroekonomisko modeli, par finansu cirkulāciju valstī. Es domāju, ka mums ir cienīgi ekonomisti, kas varētu par to runāt. Es domāju, ka daudzi runātu par nodokļu paaugstināšanu kā par inflāciju. Tas arī, es domāju, visiem ir pilnīgi skaidrs. Ir jārunā par tādu lietu kā valdības lomas palielināšanu līdzekļu pārdalē. To es vismaz tā, savā prātā, saprotu, ka tas ir tiešs sociālisms, par ko mēs te visi runājam. Žēl, bet es uzskatu, ka savu problēmu risināšanas nespējas un neizdarības novelšana uz tautas pleciem, caur inflāciju, - ka tas arī ir populisms. Tad arī jāpasaka, ka to var darīt. Daudzas valstis to ir darījušas. Latīņamerikā to ir darījušas. Spilgtākie piemēri ir pēckara Meksika, Brazīlija. Arī to darīja, cēla. Gaidīsim. Es domāju, arī šodien tā cerīgi skatos... Drīz mēs varēsim redzēt tos cilvēkus. Tāpat kā ar Piebalga kungu... to skaisto budžetu... Šeit nav tā debate, ka vajadzēs gaidīt tos rezultātus. Rezultātus mēs sagaidīsim ļoti drīz, un tāpēc es šodien tā ļoti mierīgi runāju. Jo mēs arī tad varēsim redzēt tos varoņus, un tad visi varēs novērtēt. Pacels. Uzreiz sāksies ekonomiskie procesi. Kā noreaģēs tirgus, to var pateikt tikai tas cilvēks, kas izlasījis vienu vai divas ekonomikas grāmatas. Bet tie cilvēki, kas ir daudzmaz kompetenti, ir studējuši ekonomiku, saprot, ka jebkura iejaukšanās ekonomikā faktiski ir neprognozējama. Kā tas viss būs, to ļoti grūti pateikt. Var mēģināt to darīt.

Žēl, ka nav laika, bet es gribu teikt, ka medicīna "plīst". Tātad slimnīcas, poliklīnikas, apkalpošana. Fantastiska problēma - ātrā palīdzība. 90% autotransporta līdzekļu ir novecojuši. Tie ir VAZ, tā saucamie krievu militārie (uz "Volgas" dzinēja bāzes) automobiļi, kas "çd" līdz 20 litriem benzīna. Tātad skaidrs, ka ar 21 latu nepietiek. Tā tas viss būs?

Sociālie pakalpojumi, viss pārējais - tas arī "plīst". Kā to visu sabalansēs šodien?

Un nedaudz, pavisam nedaudz par to, kāpēc vispār ceļ nodokļus. Man bija gods sazināties ar Lūvenas Katoļu universitātes cilvēkiem, kas nodarbojas ar ekonomiku. Es vienkārši lūdzu viņus izskaidrot, kāpēc vispār Rietumeiropā ceļ nodokļus. Teiksim, kāpēc Japānā ceļ nodokļus. Tā situācija ir tāda, ka no sākuma ir strukturālās izmaiņas valstī, kuru rezultātā pieaug eksports. Tad, strauji pieaugot eksportam, ceļas uz augšu nacionālā valūta. Kāpj uz augšu. Sākas tā saucamā deflācija. Un, lai to tad sabalansētu, tiek pakāpeniski celti augšā tie nodokļi. Un līdz ar to deflācija ar inflāciju tiek sabalansēta, un tādā veidā lēnām tas viss iet uz augšu. Man arī to bija grūti uzreiz tā uztvert, bet es tad arī sapratu - kā tad savādāk? Mums tas viss iet no otras puses. Mēs domājam, ka tieši ar šo elementu, palielinot inflāciju, mēs kaut ko iegūsim šodien. Es nezinu. Varbūt... protams, ir daudz spējīgāki ekonomisti. Es tikai gribu teikt, ka augļi būs redzami ļoti ātri un žēl, ka šodienas sēde neizvērsās par vienu praktisku debati par modeli, kā vispār risināt mūsu samilzušās tautsaimniecības un citas problēmas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šī valdība, tāpat kā visas iepriekšējās, joprojām strādā pēc vecā principa: dzēš ugunsgrēku, kad jau deg, un nemaz nedomā par profilaksi. Varu droši izteikt prognozi, ka ar dzēšanu arī slikti veiksies, jo bieži pietrūks ūdens.

Runājot par akcīzes nodokli degvielai, finansu ministrs joprojām aizbildinās ar tradicionālām frāzēm: lūk, Eiropas savienībā šī likme ir tik un tik, budžeta deficīts jāsamazina, tikai palielinot šo nodokli, savādāk to nevar izdarīt, un inflācija palielināsies ne vairāk kā par vienu procentu. Bet aizmirsta ir medaļas otra puse. Paskatīsimies, ko saka cilvēki, kas praktiski saistīti ar šo jautājumu - ar tirdzniecību un ar pirkšanu. Lūk, dažas intervijas Latvijas presē ar degvielas tirgotājiem. Haims Kogans - holdinga "LUKoil Baltija-Group" direktors: "Pçc naftas produktu sadārdzināšanās celsies cenas visām precēm un pakalpojumiem. Pieaugs pārvadājumu un transporta izmaksas."

Tālāk. Jūlijs Krūmiņš, "Mantess" prezidents: "Ministru kabineta projekts ir priekšlaicīgs. Pirmkārt, mūsu robežas ir "caurspīdīgas" un neaizsargātas no benzīna kontrabandas. Sākumā jāatrisina tieši šī problēma. Nelegālie benzīna tirgoņi būs ļoti izdevīgā situācijā. Protams, kompānija no vairumtirdzniecības necietīs, bet uzpildes stacijā samazināsies patēriņš un cenas pieaugs par 3-5 santīmiem par litru." Tamlīdzīgi izsakās arī citu lielo firmu pārstāvji. Alla Morozova - firmas "Viada" ìenerāldirektore: "Ðodienas situācijā, kad strauji krīt iedzīvotāju pirktspēja un šī pirktspēja ir pat ļoti zema, strauji saruks benzīna pircēju skaits. Pirmie cietīs nabadzīgākie. Jo mazāk pārdos, jo mazāki būs ienākumi visiem un jo mazākas iemaksas būs budžetā arī tirgotājiem. Tātad vairāk celt šo nodokli nedrīkst, jo kļūs dārgākas visas preces un pakalpojumi." Vakar mūsu frakcijā bija tikšanās ar daudzu pašvaldību pārstāvjiem no lauku rajoniem. Mēs lūdzām arī viņus izteikt savu viedokli par šo likumprojektu. Viņu lēmums bija viennozīmīgs. Viņi izteica savu sašutumu, un viņus var saprast. Nepietiek ar to, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā attālākie lauku rajoni jau tā ir "apdalīti". Jo, rēķinot šīs dotācijas, ministriju klerki joprojām nav ņēmuši vērā rajonu attālumu līdz centram - Rīgai, gan arī lielo bezdarba līmeni. Un tagad ar šo akcīzes nodokļa paaugstināšanu tiek panākts tas, ka attālākajos rajonos, sevišķi Latgalē, pilnīgi sabruks tāda nozare kā mežizstrāde vai arī meža cirtējiem šī koksne būs jāatdod gandrīz par baltu velti. Jo vairāk "nerentēsies" vest baļķus līdz ostām. Sadārdzināsies absolūti visi pakalpojumi un preces, kas jāved uz Rīgu no Latgales - un otrādi. Zūd pēdējās cerības arī uz jebkādu situācijas uzlabošanu sociālajā sfērā, veselības aizsardzībā, kultūrā un izglītībā.

Es vēlreiz atgādinu, ka tie ir pašvaldību vadītāju viedokļi. Tātad aicinu deputātus no Latgales vēlēšanu apgabala, no citiem attālākajiem lauku rajoniem un visus tos, kam tiešām sāp tomēr tā sirds par lauku ļaudīm, balsot pret šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

R.Dilba (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir jāpieņem liels kompromiss pašiem ar sevi vispirms, un pēc tam, protams, ir jāpieņem kompromiss mums, parlamentāriešiem, ar valdību.

Es domāju, jūs saprotat to, ka valdība ir uzņēmusies ļoti smagu lēmumu, ierosinot šā nepopulārā likuma pieņemšanu, un acīmredzot mums tāpēc ir jāizšķiras un jāļauj beidzot valdībai mēģināt sakārtot šo likumdošanas paketi. Es domāju, ka acīmredzot mums vispirms jāsakārto un jāsavāc netiešie nodokļi un tajā pašā laikā jāsamazina tiešie nodokļi.

Un šeit vēl ir vairāki argumenti. Es domāju, ka Šķēles kungam... arī mums... mēs varēsim paprasīt šiem ministriem, kas tad tiek darīts lietas labā. Saprotiet, izskaidrojumā pamatā bija tā: kad savāksim nodokļus un tērēsim... Bet acīmredzot ministriem būs jāpasaka, ka mēs ne tikai tērēsim, bet arī ietaupīsim, un no tā, kāds tad ir rezultāts... acīmredzot pēc tam mēs varēsim izvērtēt, cik tad ir ievākts šis akcīzes nodoklis. Ja mēs iepriekš runājam par tik zemiem procentiem, tad tagad ir iespēja to izdarīt. Un tāpēc, manā uztverē, šis likums ir jāvirza. Es personīgi šo kompromisu esmu pieņēmis. Un tāpēc vienīgi aicinātu jūs, kolēģi: vēl mums šajā likumā ir jāiestrādā atsevišķi atvieglojumi tieši lauksaimniekiem. Un tas acīmredzot būs iespējams.

Un tas ir: pirmais - palielināt uz 120 litriem dīzeļdegvielas uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru, atstājot 30 litrus benzīna uz vienu lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru akcīzes nodokļa atmaksāšanai. Tāpat attiecībā uz dīzeļdegvielu novirzīt termiņu uz 1.oktobri. Un ceturtais moments, kas jāiestrādā, ir tas, ka ir jāsakārto noteikumi, lai būtu iespēja šo akcīzes nodokli saņemt visiem tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Šeit jau kolēģi minēja, ka diemžēl tas nav iespējams. Kādi 45% ir tie, kas praktiski saņem. Es vismaz dzirdēju vakardien, ka tāds kompromiss ir iespējams tālākā gaitā ar valdību, un tāpēc es ierosinu balsot par nodošanu komisijai tālākai lemšanai.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gari nerunāšu. Pirmkārt, es gribu atgādināt to, ko es teicu iepriekšējā reizē, - ka jautājums ir pārāk nopietns, lai to nenodotu izskatīšanai komisijās. Tas ir pārāk nopietns jautājums. Un tāpēc šobrīd mums nevajadzētu runāt tik daudz par detaļām, bet nodot komisijām un tad rūpīgi strādāt pie šā likumprojekta, lai tas būtu iespējami labs. Taču mani nedaudz izbrīna viena lieta no valdības ministru puses. Mani izbrīna nevienādā ministru attieksme pret šo nodokli. Krištopana kungs vismaz iesniedza "Latvijas ceļa" frakcijā un, es domāju, arī citās frakcijās vai lielākajā daļā frakciju ļoti rūpīgu pētījumu par to, kā "atsauksies" ðā nodokļa pielietošana uz autoīpašniekiem, cik vidēji katram autobraucējam varbūt būs jāmaksā vairāk mēneša laikā par benzīnu. Tika iesniegta tik tiešām rūpīga situācijas analīze. Taču mani nedaudz izbrīna tas, ka ar šādu analīzi pie mums, deputātiem, nav griezies Kaula kungs, jo viņa pakļautībā ir ne tikai lauksaimniecība, viņa pakļautībā, starp citu, ir arī zvejniecība. Šeit es, protams, nedomāju tāljūras zvejniekus, kas zvejo arī tālāk Baltijas jūrā, bet tieši piekrastes zvejniekus, kam ne visiem ir iespējas iegādāties tik vienkārši degvielu. Piekrastes zvejnieks, kam ir iespējas iegādāties degvielu zonās, kur netiek aplikta degvielas iegāde ar nodokļiem... es šeit domāju lielāko iekšējo ūdenstilpņu apzvejotājus, jo arī viņi tērē benzīnu, un, starp citu, motorlaivu dzinēji tērē relatīvi vairāk degvielas nekā autodzinēji.

Es ļoti labprāt gribētu dzirdēt arī mežu valsts ministra viedokli šajā jautājumā, jo šobrīd kokmateriālu cenas pasaulē un arī tanī reģionā, kur Latvija tirgojas, ir stipri kritušās, un, neapšaubāmi, gan mežizstrādē, gan transportēšanā ir nepieciešama degviela. Un tā tālāk. Es ierosinātu, ka tad, kad šis likumprojekts tiks apspriests pirmajā lasījumā un, es ceru, arī tālākajos lasījumos, arī pārējiem ministriem, ne tikai Krištopana kungam, bet arī Kaula kungam, mežu valsts ministram, labklājības ministram, - arī viņiem vajadzētu sniegt situācijas analīzi, jo balsojot, neapšaubāmi, viņu viedoklis mums būs svarīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Atceros, kā pirms pus gada, pirms 6.Saeimas vēlēšanām, visas partijas kvēli stāstīja, cik ļoti Latvijas saimniecībai kaitē pārlieku augstie nodokļi. Solīja vēlētājiem sakārtot mūsu nodokļu sistēmu. Vai kāds no tā ir tagad atteicies? Pārdos visu. Ir par to, bet ko mēs redzam darbos? Mēs dzirdējām, ka neskaitāmi politiķi solīja, ka samazinās nodokļus, iekasēs tos pilnā apjomā. Tas būšot pirmais darbs, ar ko uzreiz sākšot nodarboties. Bet tagad runas par to ir pieklusušas, nedzirdam arī kvēlos solījumus, ka vairāk neviens blēdis neizmukšot no paredzētā soda, ja mēģinās apiet likumu un izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tā vietā redzam, ka valdību veidojošo partiju aktivitātes ir vērstas pilnīgi pretējā virzienā. Jau atkārtoti pieprasa valdība mums šeit, Saeimā, apstiprināt jaunu akcīzes nodokļa likmi degvielai, palielināt akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai. Lai pierādītu, cik ļoti vajadzīgs šis akcīzes palielinājums, talkā tiek ņemti visi iespējamie argumenti. Mēs uzklausījām un dzirdējām šeit ļoti daudz daiļrunības šajā sakarā: nebūšot iespējams būvēt un remontēt ceļus un tiltus, jāiet uz Eiropu un tāpēc Latvijā nedrīkstot būt benzīnam zemākas cenas nekā citur pasaulē, citādi, ak Dievs, tiešām Rietumi mūs nesapratīšot; beidzot varēšot izmaksāt subsīdijas zemniekiem, laucinieki varēšot braukt ar autobusiem un vilcieniem pēc sirds patikas, cik tik gribēšot; vēl vairāk, - varēšot novērst bezdarbu, palielināt pensijas. Nu gandrīz vai jāsāk domāt, ka laikam pat saule spīdēs spožāk un sildīs siltāk. Kādu tik labumu tagad nebūs! Bija visai dīvaini dzirdēt, kā valdības vīri šeit, Saeimas sēdē, pat paziņoja: akcīzes nodoklis tiekot palielināts par labu nabadzīgajam slānim. Kolosāli! Tas esot solis, kā pārdalīt mantu par labu trūcīgajiem. Cik brīnišķīgi - gribas izsaukties. Šķiet, pat marksisma-ļeņinisma klasiķiem vajadzētu aiz sajūsmas iespiegties un apraudāties, ja viņiem būtu dota iespēja dzirdēt šos valdošās koalīcijas politiķu izteicienus par rūpēm par nabadzīgajiem. Tikai ir jāatbild uz jautājumu: kam akcīzes nodokļa paaugstināšana būs papildienākumu avots - valstij vai kontrabandistiem? Domāju, ka kontrabandistiem. Nav saprotams, kāpēc valdība tik nelabprāt runā par citu jautājumu, proti, kāpēc netiek iekasēta ļoti liela daļa no pašreizējā akcīzes nodokļa. Degviela joprojām tiek saņemta kā kontrabanda lielos apmēros un akcīzes nodoklis netiek maksāts. Naftas produktu kontrabandas apjoms ir 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports, un katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs: ja akcīzes nodoklis netiks pilnībā iekasēts tāds, kāds tas jau ir, tad ieinteresētās personas, tirdzniecības firmas un korumpētie valsts ierēdņi saņems no ievestās kontrabandas degvielas vēl tagad papildu ienākumus, jo ievest kontrabandas degvielu būs vēl izdevīgāk nekā līdz šim, jo starpība starp faktisko iepirkšanas cenu un pārdošanas cenu būs vēl lielāka.

Uzskatu, ka pirmām kārtām valdībai bija jādara viss iespējamais, lai pašreizējo akcīzes nodokli pilnībā iekasētu, nevis aizvien jāpaaugstina nodokļa likmes. Atkal dzirdam pēdējā laikā tik ierastos buramvārdus: Latvijai jāieiet Eiropā, Latvijai jāieiet Eiropā... Nu, labi. Bet domāju, ka valdības rīcība, piesaucot kā argumentu Eiropas akcīzes nodokļa, cenu likmes, tomēr nav korekta, jo Eiropā benzīns maksā dārgāk. Jā, to mēs zinām, bet mēs zinām arī to, kāds dzīves līmenis ir Eiropā un kāds Latvijā. Mums labi zināms, cik niecīgas ir pensijas, kādas nožēlojamas algas saņem skolotāji, mediķi un citi. Ir vajadzīgs acīmredzot tomēr ļoti liels cinisms, lai pēc tam stāstītu, ka tieši ar cenu palielināšanu degvielai Latvija tuvosies Eiropai. Diez vai šis ir īstais ceļš, kā iet uz Eiropu. Domāju, ka ieiešanu Eiropā vajadzētu sākt pilnīgi no citas puses, piemēram, sakārtojot likumdošanu, lai veicinātu tirgus ekonomikas normālu darbību Latvijā. Rūpes par cilvēkiem, bezdarba likvidēšana un dzīves līmeņa paaugstināšana ir tās prioritātes, ar kurām Latvijai ir jāiet uz Eiropu. Viss akcīzes nodokļa pieaugums gulsies uz cilvēku pleciem. Pieaugs cenas visiem ražojumiem, visiem pakalpojumiem, atkal tiks paugstinātas autobusu un vilcienu biļešu cenas; protams, pieaugs arī to preču cenas, kuras pērk katrs cilvēks, arī pārtikas produktu cenas. Valdība saka, ka inflācija pieaugšot par 1 procentu. Uzskatu, ka tā vienkārši nav taisnība. Kā zināms, janvārī inflācija bija 3,5%, bet, ja tagad palielināsim akcīzes nodokli, inflācijas pieaugums būs vēl lielāks. Ir apšaubāms izteikums, ka akcīzes nodokļa palielināšana kalpos zemnieku interesēm. Lielākie dīzeļdegvielas patērētāji ir tieši tie, kuri kopj zemi, audzē lopus, un viņi arī cietīs visvairāk.

Frakcijas "Latvijai" deputāti iestājas pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai. Mēs uzskatām: kamēr pašreizējais akcīzes nodoklis par importēto degvielu netiks iekasēts līdz pēdējam santīmam, nedrīkst paaugstināt šo akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir tomēr ļoti svarīgs, jo pat Kārtības rullī un Satversmē ir paredzēts, ka akcīzes nodokli nedrīkst palielināt bez Saeimas piekrišanas. Tā tas ir. Un vēl tur ir piebilde: ja "izgāž" kaut kādu jautājumu, ko valdība vai kāds cits ceļ Saeimā, tad bez būtiskām izmaiņām to nedrīkst otrreiz iesniegt tuvākajā laikā. Nu, bet šoreiz būtiskas izmaiņas, pēdiņās - "bûtiskās" izmaiņas... ir tikai drusku - viens mēnesis - laika, lai viņu ieviestu, un praktiski citu būtisku izmaiņu te nav. Nu, un atkal mēs te esam, kur esam.

Nu, bez šaubām, es ļoti labi saprotu, ka pa šo nedēļu "smadzeņu mazgāšana" ir notikusi - un kārtīga - un smadzenes ir riktīgi izmazgātas, kā tas jau agrāk bija partiju laikos, un tagad, bez šaubām, ļoti daudzi no tiem, kas balsoja pret, balsos par. Bet nu vēl ir dažas minūtes laika, es domāju, ka vajadzētu tomēr būt godaprātam, vajadzētu drusku padomāt un nevajadzētu tomēr savus uzskatus mainīt. Jo vairāk tāpēc, ka mēs esam devuši vēlētājiem solījumus - visi, ļoti labi zinu -, ka mēs nepaaugstināsim nodokļus, ka mums būs stabilitāte, un tā tālāk, un tā tālāk, ka mēs nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut dzīves līmeņa pazemināšanos,drīkst būt tikai paaugstināšanās.

Bet ko mēs redzam šodien? Šodien - akcīzes nodoklis, rīt - apdrošināšanas obligātais nodoklis... Un tā tālāk, un tā tālāk. Te jau rodas viens tāds hamletisks jautājums: galu galā, vai var pateikt šodien valdība un vai mēs paši Saeimā varam pateikt, kur ir tā robeža un kad beigsies šitās lietas. Ražotājs iesāk darbu un domā gadu strādāt mierīgi, bet te uzreiz viņam nāk virsū kaut kas jauns - nodokļi un tā tālāk. Kur ir tā robeža, un kad tas beigsies? To man gribētos zināt, bet neviens uz šo jautājumu laikam šodien nav spējīgs atbildēt.

Šodien mēs visi skrienam uz Eiropu. Pilnīgi pareizi, viss ir labi. Mēs visi runājam, ka Eiropā dzīves līmenis ir augstāks un, tā sakot, peļņa ir daudz lielāka, un mēs uz to neskatāmies. Ne tikai tas. Ir otra lieta. Akcīzes nodoklis. Eiropā maksā akcīzes nodokli, bez šaubām, kā te teica, daudz lielāku, un mums arī ir jāpalielina. Bet paskatīsimies, kāda ir Eiropā tehnika un cik patērē degvielas, un kāda ir pie mums tehnika un cik daudz degvielas mūsu tehnika patērē. Un šī tehnika, kas pie mums šodien ir, būs... es nezinu, cik gadus vēl būs, bet katrā ziņā vēl vismaz tuvākos desmit gadus viņa būs. Un viņa "çd" degvielu, vai tie būtu traktori, vai tie būtu kuģi, vai lidmašīnas, vai automašīnas, viņas ņem divreiz vairāk degvielas nekā Eiropā. Jau tas vien ko nozīmē. Būtu jāpadomā arī par to.

Mēs visi esam par privatizāciju. Pašreiz gatavojamies privatizēt "Latvijas gāzi", "Latvenergo", "Latvijas naftu" - un tā tālāk, un tā tālāk. Visus stratēģiskos objektus. Gribam privatizēt un sakām: vajag privatizēt, jo privatizācija ir progresa pamats, privātie labāk apsaimniekos, valsts nevar apsaimniekot pat stratēģiski svarīgus objektus. Tad man rodas jautājums: kāpēc valsts grib iekasēt no "privātā cilvēka" šos nelaimīgos latus, viņa, tā sakot, dzīves līmeni pazeminot jeb, varētu pat teikt, viņu aplaupot? Kāpēc neļaut tam pašam cilvēkam privāti rīkoties ar tiem pašiem nelaimīgajiem latiem? Lai viņš rīkojas! Galu galā tā taču ir mūsu nauda - vai nu viņa ir privātās rokās, vai valsts rokās. Pie tam ir pierādījies, ka tiešām mūsu valsts un mūsu valdība neprot rīkoties un nerīkojas efektīvi. Mēs šodien izlietojam 350 000 latu Gaiļa kabineta remontam, bet tanī pašā laikā....

Sēdes vadītāja. Staša kungs, man jūs jāpārtrauc, nu jau laiks ir pa virsu... Lūdzu, ja vēlaties runāt vēl, lūdziet atļauju deputātiem. Lūdziet, cik minūšu jums vajag. Nevēlaties? Paldies.

Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie klātesošie! Tā nu ir iznācis, ka man par vienu un to pašu jautājumu ir jārunā atkārtoti. Atkal ir jārunā par to pašu, par ko runāju pirms vienas nedēļas. Vispirms - dažas piezīmes par procedūras lietām.

Šodien būs preses konference, un šajā preses konferencē es centīšos dot analīzi par šīsdienas sēdes norisi, un viens no punktiem te ir tāds, ka opozīcija jūt savu nespēku - garīgo, morālo - un tāpēc ar mehāniskiem vai juridiskiem ekvilibristikas līdzekļiem cenšas mums izgriezt rokas un neļaut mums runāt un izteikties tās 15 minūtes, kas ir atļautas, atvēl tikai 5 minūtes.

Es šeit biju gatavojies runāt, neatkārtojot nevienu argumentu no tā, ko es sacīju pagājušajā nedēļā, bet dodot jaunu un pamatotāku argumentāciju. Tagad es varu tikai pateikt, par ko es gribēju runāt. Proti, es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka attiecībā uz tiem iebildumiem, kurus iepriekšējā reizē es izteicu pret četrām pozīcijām un apakšpozīcijām, nevienu apmierinošu atbildi es neesmu saņēmis. Nevienu. Tas, ko te teica finansu ministrs, tas, kas mums ir redzams atkārtotajā satiksmes ministra anotācijā, - es jums teikšu, tā nav nopietna saruna. Es negribu to nosaukt precīzā latviešu vārdā. Par to es gribēju pateikt.

Tālāk. Es gribēju pateikt: ja mēs šodien pieņemsim šo akcīzes nodokli, tad tas būs milzīgs lēciens atpakaļ ceļā uz Eiropu. Neaizmirsīsim, cienītie kolēģi, ka ne jau mēs izšķirsim to jautājumu, vai Latvijai iet un iestāties Eiropā vai ne. To izšķirs referendums. Un, ja jūs domājat, ka tagad tautas nobalsošanā jūs panāksiet "jâ", es par to stipri šaubos. Aizbrauciet uz laukiem, ja ir drosme, un paskatieties caur sava mersedesa logiem, kāda ir cilvēku attieksme pret to! Tas šodien ir milzīgs lēciens atpakaļ.

Tālāk. Tā ir ražošanas sašaurināšana - it īpaši lauksaimniecībā. Es gribēju to argumentēt un ar skaitļiem parādīt, kāpēc tas tā ir. Diemžēl laiks man to neatļauj.

Es gribēju sacīt, ka, apbraukājot benzīntankus, jau šodien nevar vairs atrast (piemēram, vakar Babītē) dīzeļdegvielu, tā tiek kaut kur uzkrāta. Ir daudzi un dažādi skaitļi, kurus neesmu pārbaudījis, tādēļ tos neminēšu. Tiek uzkrāta dīzeļdegviela, lai pēc tam, pēc šīs akcīzes līmeņa pacelšanas, to varētu pārdot par dārgāku cenu. Kur aizies šī virsnaudiņa? Kas to pateiks? Cik ir tādu uzkrājumu? Kas to var pateikt šodien? Bet tas, ka vakar dīzeļdegvielas nebija Babītes benzīntankos, - tas ir vairāk nekā fakts.

Un es vēl gribēju pateikt, cienījamie kungi, ka šāda veida aktivitātes ved pie sistēmas pozitīvās atgriezeniskās saites un tā savukārt vienmēr ved pie kolapsa. Tas - par ekonomisko pozīciju.

Tālāk. Par politisko pozīciju neteikšu neviena vārda, jo laika trūkst. Par to jau es esmu izteicies.

Par atsauksmi, kas ir šajā nedēļā bijusi. Lūk, mums ir atsauksmes no pašvaldībām. Es varu nosaukt tās: tā ir Valka, Ziemeļvidzeme, tā ir Austrumlatvija - Balvi, tas ir Zemgales centrs - Dobeles pašvaldība. Tās apliecina to, ka ir pilnīgi un galīgi pret šādu akciju. Tā ir vēstule, kuru ir saņēmusi mūsu cienījamā Kreituses kundze un Šķēles kungs un kuru ir parakstījuši 45 cilvēki, to skaitā arī individuālas personas, akciju, sabiedrību un SIA vadītāji un tā tālāk, un kurā ir ar aprēķiniem parādīts, cik tas ir aplami...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, diemžēl...

I.Liepa. Manas rokas ir izgrieztas. Es dzirdu, neņemiet ļaunā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu rokas neviens nav izgriezis! Ja jūs vēlaties vēl runāt, jums ir tiesības lūgt, lai jums deputāti atļauj to darīt. Lūdzu, nāciet tribīnē un lūdziet deputātiem 2 minūtes, un viņi lems, vai jums atļaut vai neļaut to darīt.

I.Liepa. Deputāti, es jums lūdzu tās divas minūtes. Vai dosit man tās? Paldies! (Starpsaicieni no zāles: "Jâ! Vienalga neko nepanāksi.")

Tā ir inteliģences apvienības vēstule, ko parakstījis Krieva kungs. Viņi parāda savu analīzi par mūsu muitas nesakārtotību, minēdami, ka 100 - 180 miljoni latu netiek iekasēti muitas nesakārtotības dēļ. Inteliģences apvienība ne jau no gaisa ir šos skaitļus grābusi, bet ir ar aprēķinu palīdzību tos pamatojusi. Tāda vēstule man ir, un es katram to varu parādīt. Sakārtojot muitu, mēs varam iegūt apbrīnojamus līdzekļus, daudzkārt lielākus nekā tos, ko mēs iegūtu, akcīzi palielinot un tautu mokot. To liecina pagājušā gada aktivitātes muitā. Tajās dienās, kad Zemessardze un citu spēku struktūras kontrolēja muitu, tur daudzkārtīgi pieauga ienākumi. Par to liecina vakardienas "Panorāmā" sacītais, ka pēc mūsu premjera veiktās Grenctāles muitas punkta jeb robežpunkta apmeklēšanas ir daudzkārtīgi uzlabojies darbs un palielinājušies ienākumi.

Noslēgumā par to, vai nodot vai nenodot šādu klaji redzamu patiesību vēl detalizētākai apspriešanai. Es uzskatu, ka tas ir tas pats, kas nodot komisijām apspriest jautājumu, cik Latvijas parlamenta deputātam ir ausu, un vai tas ir vai nav apspriežams jautājums.

Paldies par tām divām minūtēm!

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (KDS, LZS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es arī gribu izteikt savu kritiku - un šoreiz par pozīciju un arī par valdību. Man, pirmkārt, nav skaidrs, kādēļ mums ir divi likumprojekti, viens pēc otra, kas ir gandrīz līdzīgi. Priekš kā mums ir šī valdība, un priekš kā mums ir padome, Frakciju padome? Mēs nevarējām vienu no tiem noņemt...

Otrs. Es gribētu jautāt, kas notika ar tām analīzēm, par ko es esmu dzirdējis gan Ābiķa kunga runā, gan citu runās. Es atceros, - pirms divarpus nedēļām divas frakcijas bija uzaicinātas uz tikšanos, lai mēs varētu šo lietu pārrunāt. No Satiksmes ministrijas bija apmēram 8 cilvēki, no Finansu ministrijas - neviena. Vēl šobrīd nav skaidrs, kādēļ pirms divām nedēļām mēs varējām runāt par akcīzi, kas bija 2 santīmus augstāka, bet šodien mēs runājam par akcīzi, kas eventuāli būs 2 santīmus zemāka. Kur ir tā analīze, kas to pastāstīs mums visiem, kam būs jāstājas vēlētāju priekšā un jāizskaidro, kādēļ mēs izvēlēsimies taisni šo akcīzi? Man nav skaidrs. Es nezinu, vai kādam citam ir skaidrs par šo.

Es arī gribētu zināt, kādēļ mēs nevaram izgatavot vienu analīzi, kas pateiktu, ka it kā ne tikai par vienu procentu pacelsies inflācija... Bet kā ir ar tām pārējām nepieciešamajām vielām, kuras katrs nabadzīgs cilvēks knapi spēj tagad, šodien, nopirkt? Nav nekādas tādas analīzes redzētas, bet man un visiem šiem deputātiem būs jāstājas vēlētāju priekšā un jāmēģina izskaidrot. Ja mums nav tādas iespējas šodien Latvijā, tad griezīsimies kaut kur uz Rietumeiropu un lūgsim, lai mums dod tos ekspertus, kas spēj tādu lietu aprēķināt!

Gribēju jautāt - kas notiek ar mūsu zemniekiem? Ja, piemēram, mūsu zemniekam, kas jau šodien ir bēdīgā stāvoklī, ir it kā ar šo akcīzi jādotē valsts, kādēļ mēs nevaram izstrādāt vienu mehānismu, kas spētu atcelt šo akcīzi zemniekam tajā brīdī, kad viņš iepērk to degvielu? Šodien neviens zemnieks vairs netic, ka viņš vispār naudu dabūs, daži vienkārši nespēj vairs atbraukt uz pilsētu un iesniegt savu lūgumu, lai dabūtu savu akcīzes nodokli atpakaļ, viņi vienkārši netic vairs. Es varu apgalvot: ja nebūs šīs analīzes pirms otrā lasījuma, es noraidīšu šo... Pašlaik es lūdzu nodot to komisijām, lai tās strādā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pievērst jūsu uzmanību kādai normai, kas ir ierakstīta šajā likumprojektā vai - kā jums patīk teikt - abos likumprojektos, jo, kā jau to daudzi minēja, abi ir identiski. Un šī norma ir šāda. Tātad - 2.5¹. pantā papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā: "Pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi." Jūsu informācijai: es gribu teikt, ka šie Ministru kabineta noteikumi un šīs dotācijas, kas it kā tagad nāks pašvaldībām no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, - tas tā nebūs. Jo šeit mēs nevaram nekur izlasīt to, ka pašvaldības tieši pasažieru pārvadāšanai saņems dotācijas no akcīzes nodokļa. Lai gan šajos Ministru kabineta noteikumos mums ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiešām gandrīz visas pasažieru kategorijas, kurām ir atlaides, tiek dotētas no pašvaldību budžetiem. Tātad te rodas uzreiz jautājums - kāpēc tas tā ir? Ko ar to mums, šeit, Saeimā, sēdošajiem, valdība grib pateikt? Vai tā ir neprecizitāte, nezināšana vai arī tīša maldināšana, lai tikai kaut kādā veidā varētu šo akcīzes nodokli paaugstināt?

Vakar mēs dzirdējām no finansu ministra skaidru un gaišu atbildi, ka tā ir Eiropas savienības prasība - paaugstināt šo akcīzes nodokli. Mēs dzirdējām arī, ka arī Starptautiskais valūtas fonds mums to iesaka.

Šeit rodas jautājums: vai Eiropas savienībai ir pietiekama informācija par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā? Vai tā ir tikai valdības sniegtā, bet valdības parādītais, līdz galam neapzinātais un neizpētītais stāvoklis, kāds ir Latvijas laukos? Vai varbūt valdība sniedza Eiropas savienībai statistiskās ziņas par ekonomisko situāciju Rīgā un citās lielākajās valsts pilsētās - Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī? Es negribu teikt, ka šajās pilsētās visi ir turīgi cilvēki, taču pilsētās situācija tomēr ir daudz citādāka nekā laukos. Pilsētās mēs runājam par mazturīgām ģimenēm, turpretim laukos praktiski mums ir jārunā par nabadzīgām ģimenēm.

Vai valdība un mēs, deputāti, esam aizmirsuši, ka Latvijas laukos bezdarbs ir 80 procenti? Ka sabiedriskais transports ir faktiski apstājies? Ka pašvaldību trūcīgie budžeti patiešām spēj palīdzēt tikai mazākajai pusei mazturīgo un nabadzīgo ģimeņu?

Tādēļ man gribētos atgādināt, kā akcīzes nodoklis ietekmēs vienu mazturīgu ģimeni. Tātad, ja ģimenē strādā tikai viens cilvēks (bet ir simtiem ģimeņu, īpaši laukos, kur nestrādā neviens) un šajā ģimenē ir divi skolas vecuma bērni, kā lai šāda ģimene nodrošina savu bērnu obligāto izglītību, ja faktiski visām precēm un pakalpojumiem ceļas cenas? Bērnam ir jānodrošina visnepieciešamākais, proti, apavi, apģērbs, skolas piederumi, mācību līdzekļi, kā arī - nereti - nokļūšana līdz mācību iestādei. Šīs augšminētās preces līdz nonākšanai veikalā prasa zināmu ražošanas procesu, kurā ietilpst arī sagāde, kas nav iedomājama bez enerģētikas, izejmateriālu un citu resursu klātbūtnes, ko savukārt iespējams realizēt tikai ar transporta palīdzību. Tādējādi visām fiziskās eksistences nodrošināšanai nepieciešamajām precēm cenas paaugstināsies vairākkārtīgi...

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Kušneres kundze, jūsu laiks jau ir beidzies. Jums jādara tāpat kā Liepas kungam, jāseko viņa piemēram un jālūdz atļauja runāt vēl, ja vēlaties.

J.Kušnere. Es lūdzu divas minūtes. (Starpsaucieni no zāles: "Atļaut! Prezidijam jāatļauj!")

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, deputātiem iebildumu nav. Divas minūtes. Lūdzu!

J.Kušnere. Tādējādi visām fiziskās eksistences nodrošināšanai nepieciešamajām precēm cenas paaugstināsies vairākkārtīgi - tikai saražojot tās un nemaz neskaitot to piegādi realizācijai.

Bez tam sadārdzināsies arī skolēnu ēdināšana, jo pārtikas produkti, tāpat kā citas pirmās nepieciešamības preces, ir vairākkārt jātransportē. Kāds būs rezultāts? Plaša un strauja analfabētisma attīstība. It īpaši Latvijas laukos. Vai tādu nākotni mēs novēlam saviem bērniem un sev? Jo - kāda būs Latvijas ekonomika un politika, ja to veidos mazizglītoti vai neizglītoti cilvēki? Lai novērstu šādu nākotni, es aicinu balsot pret šo izvirzīto likumprojektu nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Tie ir Viktors Kalnbērzs, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Tučs, Viesturs Gredzens, Ilmārs Bišers, Elmārs Zelgalvis, Ernests Jurkāns, Edmunds Grīnbergs, Aida Prēdele un Anta Rugāte, kas izsaka priekšlikumu 6.Saeimā izveidot Latvijas - Austrijas parlamentu sadarbības grupu. Es aicinu šos deputātus, kā arī visus citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, Prezidija zālē tagad, pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Paziņojums. Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātus es aicinu pulcēties pulksten 15.20 Sarkanajā zālē. Pulksten 15.20 Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es balsošu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām un pret akcīzes nodokļa paaugstinājumu, bet mans balsojums nenozīmēs to, ka es nepiekristu akcīzes nodokļa paaugstināšanai kaut kad tālākā nākotnē. Es neesmu pret to, ka akcīzes nodokli principā nekad nevarētu paaugstināt, bet es, tāpat kā mani frakcijas kolēģi, balsošu pret šo paaugstināšanu pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā un pašreizējā situācijā, kad netiek iekasēti vairāk nekā 50% no pašreizējā akcīzes nodokļa degvielai. Mums ir jāiet uz Eiropu, ir jāintegrējas tās struktūrā un ir jānonāk Eiropas savienībā, bet nav pieļaujams tas, ka šis ceļš sākas ar valdības centieniem atrisināt savas problēmas uz tautas rēķina. Aicinu balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, bija patīkami dzirdēt zemnieku aizstāvjus, Vienības partijas viedokli, to, ka, lūk, mēs likumprojektu pieņemsim, nosūtīsim uz komisiju, tad nu tā kārtīgi izdiskutēsim un varbūt ministri arī kaut ko beidzot varēs jēdzīgi pateikt, it sevišķi ekonomikas ministrs. Bet, protams, mēs vienkārši varam paskatīties to datumu, kad stājas spēkā šis akcīzes nodoklis. Tas ir 1.jūnijs. Tagad jau ir marta beigas, tātad Saeima, dabiski, līdz brīvdienām to jautājumu komisijās vēl nepagūs sākt izskatīt, nerunājot nemaz par to, ka to varētu virzīt uz pirmo lasījumu. Pirmais lasījums tātad būs kaut kad jau aprīļa beigu daļā, tad nāk maijs, vēl nāk svētki, tātad mēs varam reāli runāt, ka visi lasījumi, trīs, būs ik pēc nedēļas. Un, protams, tad ir ļoti patīkami dzirdēt un cerēt uz to, ka ik pēc nedēļas vai triju nedēļu laikā mūsu ministru kungi beidzot kļūs apdomīgi un talantīgi un palīdzēs, teiksim, izdarīs labojumus, it sevišķi rūpējoties par sērdienīšiem. Tāpat arī būs patīkami redzēt, ka ministru kungi piedāvās Latvijas tautai pāriet uz, teiksim, citiem transporta līdzekļiem, kuri, kā jau izteica lielākā daļa, laikam braukā ar dīzeļdegvielu. Tā ka, protams, var jau stāstīt arī deputātiem, gan arī tautai par to, kā Vienības partija un arī Zemnieku savienības vīri triju nedēļu laikā cīnīsies par zemnieku tiesībām komisijās. Nu, lai tas paliek uz Dilbas kunga un pārējo kungu sirdsapziņas! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis rakstisku priekšlikumu - papildināt to komisiju skaitu, kurām tiek nodots likumprojekts, ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Jirgena, Lībanes, Kaksīša un Kreitusa iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Par tālāko darba kārtību. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs Ministru kabineta vārdā iesniegto nākamo darba kārtības jautājumu lūdzam izsvītrot.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

Pārejam pie nākamās... Ai, nē! Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina nenodot šo likumprojektu komisijām un atstāt jautājumu par to, vai ministri var vai nevar būt valsts uzņēmumu padomēs, izšķiršanai Ministru kabinetam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 20. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus, kas adresēti Ministru kabinetam. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Edmunda Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera un Kušneres jautājums... atvainojos, pieprasījums Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam par konkursu par licences izsniegšanu otrajam mobilo sakaru tīkla operatoram Latvijā. Jautājums ir steidzams. Es atvainojos, pieprasījums ir steidzams. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Es tikko kā jautāju, vai debatēs ir kāds pieteicies? Es atvainojos, tehnisku iemeslu dēļ ir aizkavējies jūsu pieteikums. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Pieprasījuma motivācija.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Mēs pieprasām no Krištopana kunga paskaidrojumus par viņa lomu Satiksmes ministrijas organizētajā konkursā par licences izsniegšanu otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā, kura gaitā Krištopana kungs pārstāvēja gan konkursa organizatorus - Satiksmes ministriju, gan arī konkursā uzvarējušo pretendentu - konsorciju "LatGSM".

Mēs pieprasām no jums, Krištopana kungs, konkrētu skaidrojumu: kāpēc jūs nelikvidējāt konkursa gaitā radušos interešu konfliktu, jums administratīvi pārraugot konkursa komisijas locekļus - Satiksmes ministrijas darbiniekus - un pārstāvot vienu no konkursa pretendentiem - konsorciju "LatGSM"? Kāpēc konkursa komisija pretēji apstiprinātajam konkursa nolikumam ir konsorcija "LatGSM" interesēs pieļāvusi tam izdarīt izmaiņas konkursa pieteikumā pēc pieteikumu iesniegšanas galīgā termiņa un nav pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju pasludināt tikai vienu no konkursa dalībniekiem? Vai jūs uzskatāt šādu komisijas rīcību par likumīgu un godīgu attiecībā pret pārējiem konkursa pretendentiem? Mēs lūdzam arī sniegt sīku informāciju par konkursa norisi, iepazīstināt mūs ar komisijas sēžu protokoliem, kuru saturs ir atstāstīts presē. Kā tas bija iespējams, ka konsorcijs "LatGSM" pēdējās pieteikumu vērtēšanas nedēļas laikā pretendentu sarakstā pacēlās no ceturtās vietas uz pirmo, ja tajā pašā laikā citu konkursa pretendentu piedāvājumi paredzēja gan zemākas iekārtu un aparātu cenas, gan arī lielāku vietējo ražotāju iesaistīšanos realizējamajā projektā? Pat tad, ja konsorcija "LatGSM" neizdarību dēļ īstenojot nekorekti formulētos licences piešķiršanas nosacījumus, šī licence netiks apstiprināta, tad konkursa gaitā notikusī pretlikumīgā rīcība, kura bija negodīga attiecībā pret pārējiem pretendentiem un kuras rezultātā labākais no pārējiem pretendentiem nevarēja iegūt šo licenci, - šī rīcība paliek. Un tāpēc mēs lūgtu Saeimu virzīt šo pieprasījumu satiksmes ministram Krištopana kungam un iegūt no viņa paskaidrojumus par to, kāds ir likumiskais pamats šādai rīcībai un kāds ir viņa vērtējums. Es aicinu Saeimu virzīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas kārtības ruļļa 127.pants nosaka: "Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā." Uz dokumenta nr.558 ir Saeimas zīmogs ar ierakstu: saņemts pulksten 13.00. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vai frakcijās ir bijis?")

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, bet šeit ir vēl tālāk rakstīts: "un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā". Manā kastītē nav bijis neviena šāda dokumenta ne no rīta, ne vakar vakarā, un mums vakar 14.00 bija frakcijas sēde, un mēs šādu dokumentu neesam redzējuši. Kas te vainīgs, es tagad nevaru pateikt. Es lūdzu tādā gadījumā vispirms noskaidrot, vai bija ievērots šis noteikums, ka līdz 14.00 bija jābūt iespējai deputātiem un frakcijām ar to iepazīties. Arī šodien tas izdalīts nekur nav.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, runājot par steidzamību, es jums jau teicu, ka pirms šiem pulksten 14.00 ir pulksten 12.00, kad dokuments bija jāiesniedz Kancelejā, tas ir iesniegts pulksten 13.00, līdz ar to mēs pieprasījumu... nevaram par steidzamību lemt, pašlaik šeit, Saeimas zālē, jo nav ievērots Saeimas Kārtības ruļļa 127.pants. Neskatoties uz to, cikos to ir saņēmuši deputāti pēc tam. Nav jau izpildīta pirmā prasība, kas šajā pantā ir izvirzīta. Līdz ar to mēs pieprasījumu varam nosūtīt tikai Pieprasījumu komisijai, ko arī mēs darām.

Tālāk - divi jautājumi. Pirmais. Deputāti Kostanda, Kazāks, Grīnbergs, Gannusa, Zelgalvis, Liepa, Dunkers, Mauliņš, Čerāns un Kušnere uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam un Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam par Latvijas pārtikas produkcijas konkurētspēju. Nododam jautājumu Ministru prezidentam, zemkopības ministram un labklājības ministram.

Pieci deputāti - Bartaševičs, Urbanovičs, Stašs, Lujāns un Kalnbērzs - jautā Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam par bērnu tiesībām uz izglītību. Nododam jautājumu izglītības un zinātnes ministram.

Tālāk - trešā sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums ir jāizskata Saeimas lēmuma projekts "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas drošības un sadarbības organizācijas delegācijā"".

Pirmais. Atsaukt Kārli Jūliju Druvu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas. Lūdzu zvanu! Panteļējeva kungs, vispirms lūdzu tribīnē! Otrkārt, gribu deputātiem vēlreiz atgādināt: rakstot lēmuma projektus, kur jūs savienojat atsaukšanu un apstiprināšanu, ņemiet vērā, ka tas nav izdarāms vienlaicīgi. Jo viens balsojums ir slēgts, bet otrs ir atklāts. Līdz ar to būtu lūgums deputātiem to turpmāk ievērot un šādus lēmuma projektus rakstīt kā atsevišķus dokumentus. Lai nav - tā kā šobrīd - jābalso par it kā atsevišķiem punktiem.

Tātad - pirmais. Atsaukt Kārli Jūliju Druvu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas. Balsojums slēgts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 9. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva ir atsaukts no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamenta asamblejā.

Otrais. Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Juri Kaksīti. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 9. Deputāts Juris Kaksītis iekļauts Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas lēmuma projekts "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"".

Tā kā šis lēmuma projekts tāpat ir sadalāms divās daļās (vispirms - par Gundara Valdmaņa atsaukšanu, un pēc tam - par Jāņa Priedkalna iekļaušanu delegācijas sastāvā), tas ir atsevišķs balsojums. Man ir jautājums deputātiem, kas pieteikušies debatēs: par kuru no šiem punktiem jūs vēlaties runāt? Cik es saprotu, Dilbas kungs, jūs gribat runāt par deputāta Gundara Valdmaņa atsaukšanu no delegācijas.

Roberts Dilba - Vienības partijas frakcijas deputāts.

R.Dilba (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu nolasīt Gundara Valdmaņa uzrakstīto, jo viņš man ir lūdzis to darīt. "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Esmu ceļā uz Ņujorku un tāpēc lūdzu savu kolēģi Robertu Dilbu nolasīt manu viedokli jautājumā par Eiropas padomes delegāciju, atsaucoties uz šodienas plenārsēdē izskatāmo jautājumu par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata - par papildinājumu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu delegācijā.

Pirmkārt, iepazīstoties ar Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas statūtiem, tajos 25.A punktā panta nr.3 kopums paredz, ka pilnvara izbeidzas ar tās notecējumu, ar atlūguma iesniegšanu vai ar iecelšanu Ministru kabinetā. Izprotu, ka valdība mani neiecels Ministru kabinetā, un mirt vēl nevēlos, tāpēc varētu atstāt manu pilnvaru spēkā līdz tās notecēšanas brīdim, vai arī es varētu piekrist iesniegt atlūgumu. Beidzamo esmu ar mieru darīt pēc norunas.

Otrkārt. Atgādinu, ka Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas statūtu 25.punktā ir teikts, ka Ministru kabineta locekļi, tādi kā Aleksandrs Kiršteins, nedrīkst sastāvēt delegācijā.

Attiecībā uz otro jautājumu. Visiem lūdzu balsot par Jāni Priedkalnu. Viņam ir Kiršteina kunga vieta delegācijā. Priedkalna kungam piemīt daudz radošu spēju - valodu prasme un laba griba. Mūsu uzskati ir vienādi. No sirds apsveicu viņu jaunajā papildu darba laukā. Mēs kopīgi Saeimā veidosim latviešu karavīru, represēto, atbalsta grupu, starptautiski uzstāsimies par atlīdzības piedzīšanu okupācijas laikā cietušajiem. Es domāju, ka Jānis Priedkalns Strasbūrā labi pārstāvēs mūsu tautu. Lūdzu visiem maniem draugiem balsot par Jāni Priedkalnu.

Runājot par trešo jautājumu. Par Kušneres kundzi. Uzskatu, ka viņa atbilst delegācijas..."

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Dilbas kungs. Mums darba kārtībā nav šāda jautājuma par Kušneres kundzes kandidatūras pārskatīšanu vai tamlīdzīgi. Tā ka es atļaujos jūs pārtraukt šoreiz.

R.Dilba. Jā. Tad es nelasīšu tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ievērojot, ka šajā lēmuma projektā ierosināts, lai es nomainu deputātu Gundaru Valdmani Saeimas delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā, es nevaru nepieminēt kolēģa Valdmaņa pūles un patriotiskās vēlmes, un iesaisti šajā darbā. Viņa drosme, cīnoties par Latvijas okupācijas seku likvidēšanu, tajā skaitā politiskās deformācijas izlabošanu un kompensāciju pieprasīšanu par latviešiem nodarītajiem zaudējumiem okupācijas laikā, ir sevišķas atzinības vērtas. Par to mūsu kolēģim paldies.

Savu kandidatūru es uzturu spēkā un ceru, ka ar savu līdzdalību varēšu palīdzēt mūsu darbā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lēmuma projektā nav paredzēts, ka vienu deputātu nomaina ar otru. Ja jūs uzmanīgi izlasītu dokumentu nr. 556, tad jūs ievērotu, ka pirmais, par ko mēs balsojam, ir atsaukt Gundaru Valdmani no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas, un otrais - papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Jāni Priedkalnu. Tā ka lūdzu ņemt vērā, kad jūs balsosiet, to tekstu, ko es jums nupat nolasīju. Dokuments jums visiem ir izdalīts un atrodas jums uz galda.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus balsot par deputāta Gundara Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas deputātu delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegācijā. Balsojums slēgts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par lēmumu - papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Jāni Priedkalnu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtības ceturto sadaļu. Saeimas 7.marta sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi.

Saeimas lēmuma projekts "Par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Aida Prēdele - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi un izskatījusi desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu par to, lai Aleksandram Šostakam par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirtu Latvijas pilsonību.

Dokumenti ir jums izdalīti, un jūs ar tiem esat jau iepazinušies, tāpēc es tikai pāris vārdos pastāstīšu Aleksandra Šostaka biogrāfiju. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ir rakstīts - nevajag!") Aleksandrs Šostaks ir dzimis 1948.gadā Ukrainā. Visu savu darba dzīvi pavadījis Latvijā. Pārvalda latviešu valodu. Šobrīd ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors un darbojas topoloģijas jomā. Laikā no 1988. līdz 1992.gadam aktīvi piedalījies Tautas frontes dibināšanā Latvijas Universitātē. Ir pievienots arī Latvijas Universitātes rektora profesora Jura Zaķa raksturojums un ieteikums, kā arī mācību prorektora profesora Krūmiņa līdzīgs pozitīvs raksturojums. Mūsu komisija ir nolēmusi Aleksandra Šostaka kandidatūru ar komisijas pozitīvu lēmumu izvirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē, un tātad tagad -Saeimas lēmums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 8. Aleksandrs Šostaks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Juris Vidiņš, "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šo lēmuma projektu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Kostandas kungs kā pirmais ir parakstījis to (es uzsveru - kā pirmais, jo es tālāk apstāšos pie tā). Mēs pārbaudījām tā lēmuma motivāciju, jo viņi motivēja ar to, ka jāpārvēlē tādēļ, ka "Latvijas ceļa" pārstāvji tur ir. Mēs saņēmām no padomes atbildi, ka ir tikai viens "Latvijas ceļa" pārstāvis, tas ir Rolands Tjarve. Es nezinu, kas maskējas, kas ne. Varbūt Mauliņa kungs arī kaut kur maskējas. Un tātad mēs... Es varbūt nolasīšu atzinumu. Ir deputātiem izdalīts. Es domāju, ka nav ko lasīt. Kā, priekšsēdētājas kundze, - vajag?

Sēdes vadītāja. Priekšsēdētājas kundze nelemj. Lemj deputāti.

J.G.Vidiņš. Deputātu kungi, kā jūs lemjat? Nu, es nolasīšu, ja vajag! "Izskatījusi frakcijas "Latvijai" iesniegto lēmuma projektu "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu" un izanalizējusi Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtību un padomes sastāvu, komisija atzīst, ka Nacionālā radio un televīzijas padome deviņu cilvēku sastāvā ir ievēlēta 1995.gada 28.septembrī Saeimas sēdē atbilstoši Radio un televīzijas likuma 42.panta septītajai daļai, kas nosaka, ka padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskās organizācijas. Šajā padomē ir divi Latvijas Zemnieku savienības biedri - Piks un Berķis, divi LNNK biedri - Pussars un Stalts, pa vienam pārstāvim no "Latvijas ceļa" - Tjarve - un no Zaļās partijas - Puriņa - , kā arī divi padomes locekļi, kuri nepieder nevienai partijai. Padomes loceklis Seiksts savas pilnvaras nolicis 1995.gada 5.decembrī. Ņemot vērā konstatēto, komisija nolēmusi neatbalstīt minētā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimā." Un bez tam ir notikušas jau pārvēlēšanas, kurās mēs ievēlējām vēl divus jaunus locekļus. Un tādēļ es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mani ir iepriecinājis vienmēr Vidiņa kunga patriotisms un demokrātisms, bet šoreiz... Mēs zinām - kā viņš arī noskaitīja, - ka Nacionālajā radio un televīzijas padomē nav pārstāvēta ne Demokrātiskā partija Saimnieks, ne Tautas kustība "Latvijai", ne arī "Tçvzemei un Brīvībai". Padomes sastāvu katrreiz pēc Saeimas ievēlēšanas varbūt arī nevajadzētu mainīt, kaut gan, neapšaubāmi, tur tiek pārstāvētas grupas, kuras nav tautas atzītais vairākums. Bet šīs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas ir notikušas principā nelikumīgi, jo piedalījies ir Antons Seiksts, kas nebija nolicis deputāta pilnvaras, un tas nozīmē, ka nav ievērota elementārā kārtība, ko nosaka šis pats likums par Nacionālo radio un televīzijas padomi. (Starpsauciens: "Vajag tak likumu lasīt!") Es domāju, ka tas ir svarīgi, tā teikt, no formālā viedokļa. Mēs saņēmām ļoti daudz vēstuļu un sūdzību par ļoti daudzām nekārtībām un pāridarījumiem taisni šai padomei pakļautajā uzņēmumā, kurš būtībā ir valsts uzņēmums, tas ir, visā radio un televīzijas saimniecībā. Privatizācija notiek ļoti apšaubāmi, sadalījums... Ja valsts pārvaldē šis radio un televīzijas komplekss ir atstāts, tad tikai ar vienu nolūku - sadalīt gan raidlaikus, gan piekļūšanu radio un televīzijas raidījumiem vajadzētu visiem apmēram vienādi. Mēs zinām, ka ir partijas, ir grupas, kuras praktiski viņiem netiek klāt, un tas nozīmē, ka tur nav ne tikai formālā nekārtība, tur arī nav būtiska kārtība. Un par to vajadzētu Saeimai ļoti nopietni padomāt. Tā ka tas ir... Apiets ir vairākums. Es domāju, ka šeit jau vairs nav runa par pozīciju vai opozīciju, te ir runa par kaut ko nopietnāku, un, es domāju, vajadzētu šos faktus ņemt vērā. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Ko tagad darīsim?")

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Tā kā manās rokās ir viens no retajiem jautājumiem, ko varu izlemt es, - dot deputātam vārdu paziņojumam vai nedot ātrāk kā pirms pārtraukuma, - sakarā ar to, ka ir lūgums dot vārdu (paziņojumam) deputātam Pēterkopam par kļūdu balsojumā, dodu vārdu Normundam Pēterkopam - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātam.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir kļūdains bijis rezultāts, kas ir parādījies balsojumā par Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Mans balsojums īstenībā ir "pret". Un, ja var, tad varbūt to var kaut kādā veidā arī noformulēt, bet, ja ne, tad vajag pieņemt zināšanai, ka tas ir nepareizs, jo es esmu balsojis "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeima to uzklausīja, un stenogrammā tas ir ierakstīts.

Turpinām debates par lēmuma projektu. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Es neesmu nācis tribīnē, lai runātu par to, vai padomē šobrīd ir ievēlēti paši kompetentākie un labākie, un godīgākie cilvēki, vai arī viņiem ir kādi trūkumi. Es neesmu nācis runāt par to, vai viņi pārstāv pašas pareizākās partijas vai arī galīgi nepareizas, un es pat negribu runāt par to, vai Latvijā ir vajadzīga šāda augsti kompetenta un augsti atalgota padome jeb vai to varētu aizstāt viens direktors. Es esmu nācis runāt par likumu.

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka augstākais no valstisko aktu veidiem ir likums, un likumu šodien var grozīt tikai ar likumu un nekā savādāk. Nevar ar lēmumu. Nevar, iesniedzot lēmuma projektu, grozīt likumu. Šī padome ir ievēlēta saskaņā ar Radio un televīzijas likumu, tajā noteikto kārtību, un pašā likumā ir arī norādīti vienīgie iemesli, kad un kā atsevišķus locekļus var atsaukt no šīs padomes. Neviens no šiem gadījumiem šeit nav norādīts kā pamatojums atsaukšanai. Tāpēc šeit ir tikai priekšlikums atzīt to par pagaidu padomi un līdz ar to atlaist. Es domāju, ka tas ir diezgan bīstams priekšlikums. Es lūdzu cienījamos kolēģus atturēties balsot par šādu priekšlikumu, jo citādi man ir zināmas bažas, ka Centrālā vēlēšanu komisija varētu sekot šim priekšlikumam un pasludināt mūsu cienījamo Saeimu par pagaidu Saeimu, un arī atlaist to, un noteikt jaunas vēlēšanas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad, cik es saprotu, Bišera kungs ierosina pirms balsojuma izskatīt Kārtības ruļļa 135. pantu, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības. Bet 130. pants nenosaka, ka pēc šāda priekšlikuma ir jāpārtrauc debates.

Juris Vidiņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts. Jūs esat pieteicies debatēs, man ir lapiņa, ka jūs esat pierakstījies debatēs. Tāpēc - lūdzu! Ja jūs nevēlaties, jūs, loģiski, varat atteikties.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kamdēļ ne. Es ļoti īsi... Kamdēļ minēju Kostandas kungu kā pirmo parakstītāju? Ja es, piemēram, būtu Guntas Līdakas vai Ojāra Rubeņa vietā, es uzskatītu kā savas cieņas un goda pazemojumu, ka mani pieskaita pie kaut kādas politiskās partijas, it sevišķi "Latvijas ceļa" partijas. Tamdēļ es iesaku Guntai Līdakai un Ojāram Rubenim sniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu, ja viņi to uzskata par vajadzīgu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs... sarunas no vietas nav atļautas. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu, es domāju, joprojām ir aktuāls un nav mainījies - neskatoties uz to, ka pagājušajā vai aizpagājušajā Saeimas sēdē mēs pievēlējām klāt vēl divus jaunus locekļus. Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata nedaudz plašāk, jo tas ir ļoti aktuāls, un es paskaidrošu, kāpēc.

Demokrātiskajās valstīs elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi veic divas svarīgas funkcijas - viena ir informēšanas un izglītošanas funkcija, bet otra funkcija ir paturēt redzeslokā valdību, parlamentu un citus ietekmīgus sabiedriskos institūtus. Tagad izskatāmais jautājums - par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu - vistiešākajā veidā skar šo otro funkciju, kā arī pašas padomes darbības stilu. Radio un televīzijas likuma 41. pants skan: "Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība."

Runāšu par šo 41. pantā minēto vārda un informācijas brīvību. Pēc maniem uzskatiem, Nacionālā radio un televīzijas padome šo vārda un informācijas brīvību traktē pēc saviem uzskatiem. Ja šajā pašā 41. pantā padome ir definēta kā patstāvīga institūcija, tad runāt par tās politisko neatkarību un neitralitāti šodien nav iespējams. Un spilgti to varam redzēt, izskatot personālijas padomē. Tajā līdz pagājušās ceturtdienas balsojumam bija tikai 3 politiskie spēki no Saeimā pārstāvēto 13 partiju deputātiem, un domāju, ka nesen ievēlētie divi jaunie padomes locekļi situāciju būtiski nav mainījuši. Opozīcijas deputāti un to vēlētāji tik un tā nav pārstāvēti šajā padomē. Un visām frakcijām un partijām, kas nav pārstāvētas šajā padomē, gribu vērst uzmanību uz to, ka no valsts budžeta šajā gadā Nacionālajai radio un televīzijas padomei Saeima ir piešķīrusi 162 000 latu. Tātad šī nauda nāk nevis no dažu partiju kasēm, bet no visu Latvijas Republikas nodokļu maksātāju, to skaitā arī no visu opozīcijas deputātu vēlētāju, kabatām.

Tālāk. Paskatīsimies, kā praksē izpaužas šī demokrātija un brīvības. Esam nonākuši pat tik tālu, ka šī Latvijas radio un televīzijas padome, kam no visu nodokļu maksātāju kabatām šogad no budžeta ir piešķirti 5,6 miljoni latu, pirmajā un otrajā kanālā nav izveidojusi nevienu raidījumu par Saeimas, valdības un pašvaldību darbu. Šādas situācijas nav nevienā Eiropas valstī. Kaksīša kungs pieminēja manu uzvārdu sakarā ar braucienu uz Lielbritāniju. Es varu dot, kā saka, tagad tādu mazu informāciju, ko es tur uzzināju par to, kā šī lieta tiek risināta Lielbritānijā. Ļoti elementāri. Tas notiek tāpat, līdzīgi kā visās civilizētās Eiropas savienības valstīs, uz kurieni mēs tā ejam. Britu politiķi nevar saprast un netic, ka tāda situācija var būt Latvijā. Viņi dara tieši otrādi: maksimāli cenšas informēt savus vēlētājus tieši caur radio un televīziju. Patiesas un objektīvas informācijas trūkums iznīcina demokrātiju - diemžēl. Lai gan Apvienotā Karaliste ir monarhija, tomēr tā visu cieņu izrāda arī Apakšnama deputātiem. Visas Apakšnama plenārsēdes tur raida vienā kabeļtelevīzijas tīklā, pirmajā kanālā katru vakaru notiek speciāls raidījums, tāds pārskats par to, kas noticis parlamentā tajā dienā. Reizi nedēļā ir tiešā televīzijas diskusija starp vadošo partiju līderiem, tāpat vienreiz nedēļā televīzijā pašā labākajā laikā (ap pulksten 21) katrai parlamentārajai partijai atkarībā no vietu skaita Apakšnamā tiek dots laiks partijas vai frakcijas viedokļa skaidrošanai saviem vēlētājiem. Un man tiešām rodas aizdomas, ka Latvijas valsts šajā jomā soļo nevis uz Eiropas savienību, bet glūn atpakaļ uz Padomju Savienību, kur masu mediji piederēja vienai partijai.

Un pēdējais. Paiet pus gads, kopš ievēlēta šī padome, taču līdz šim brīdim es neko neesmu dzirdējis par nacionālā pasūtījuma pildīšanu. Es neiešu tagad citēt visus Radio un televīzijas likuma pantus, kas skar šā pasūtījuma būtību, uzdevumus un veidošanu, taču fakti liecina par sekojošo:

pirmkārt, Latvijas televīzijā un daļēji Latvijas radio nav nodrošināts Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību, kā arī partiju darbības atspoguļojums;

otrkārt, netiek nodrošināta vispusīga informācija par notikumiem Latvijā un ārzemēs;

treškārt, netiek nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem un reliģiski izglītojošiem, kā arī kultūras un zinātnes raidījumiem;

ceturtkārt, Latvijas televīzijā dominē izklaidējoši raidījumi jaunatnei un "ziepju operas" pensionāriem, maz tiek atspoguļotas sabiedrības sociāli aktuālas problēmas: narkomānija, dzeršana, prostitūcija, noziedzība un korupcija;

piektkārt, netiek izsludināti atklāti konkursi attiecībā uz autorprogrammām un politiskas ievirzes raidījumiem, kaut vai "Skats no malas".
Tāpēc es iestājos par pilnīgu Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu. Patlaban esošā padome nekādi neveicina nedz demokrātijas, nedz atklātības, nedz arī vārda un informācijas brīvību attīstību Latvijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm pirmo reizi un līdz vienai minūtei - otro reizi." "Par" un "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par iesnieguma pirmo daļu - slēgt runātāju sarakstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 16, atturas - 5. Lēmums par runātāju saraksta slēgšanu ir pieņemts.

Otrs priekšlikums: saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm pirmo reizi un līdz vienai minūtei - otro reizi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 17, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Mīļie kolēģi! Kad mēs vienreiz beigsim izlikties? Mēs sakām "tirgus ekonomika", bet, kā mēs redzējām jautājumā par akcīzes nodokli, ar to mēs saprotam, ka tā ir valsts lomas, regulēšanas palielināšana ekonomikā. Runājam par demokrātiju - ar to mēs saprotam monopolizētas tiesības paust viedokli. Mīļie cilvēki, tirgus ekonomika... Brīvā sabiedrībā klišejas nestrādā, vai nu ir sacensība, vai tās nav. Tas ir tāpat kā grūtniecība - vai nu tā ir, vai tās nav. Jā. Un visi šodien stāv - parlaments, Prezidents, valdība, Ministru prezidents... tā ir tāda spēle. Tā ir tāda tukša spēle. Faktiski viena grupa cilvēku uzurpē visu šajā valstī un taisa apkārt tādu cirku, un vēl neapmierināti rūc, kad kāds viņiem vienkārši pasaka par to. Ar ko mēs spēlējam, kungi? Kur tad mēs dzīvojam? Tepat vien esam. Te ir jāsaprot vienreiz - vai nu sāksim, vai nesāksim. Un tieši šī televīzija, radio... Inkēna kungs, es cienu jūsu viedokli, jūs taču vismaz esat izlasījis ābeces līmeņa politiskās patiesības par demokrātiju. Taču saprotiet... es nezinu, vai tiešām tas nav skaidrs, ka 200 000 maksā naudu, uztur šo padomi, arī opozīcijas cilvēki, uztur šo televīziju, kaut gan viņiem par šo naudu, ko viņi maksā, gāž virsū šos visus propagandas raidījumus, teiksim, tos Streipa murgojumus, atļaušos teikt, gāž uz galvas virsū cilvēkiem. Kā tas ir normālā valstī? Es domāju, ka mēs ne tikai nemākam rakstīt vārdu "demokrātija", mēs pat nemākam to izrunāt. Nu tad neizliksimies, pasacīsim skaidri un gaiši: monopols, monopols, monopols! Tā tikai turpināsim, un beigās būs viens cilvēks, kuram būs ļoti daudz viss kaut kas, un būs ļoti daudz cilvēku, kuriem nebūs nekas. Un tad tie visi cilvēki, kuriem nebūs nekas, pateiks - pietiek, gribam dzīvot vienlīdzībā un brālībā, un dzīvosim atkal 50 gadus tā, kā mēs dzīvojām! Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man nevajag ne 15 minūtes, ne piecas, ne trīs, pietiks ar vienu. Es gribu vērsties pie visiem deputātiem, pie Prezidija, pie frakcijām, varbūt pie Sadarbības padomes (tāda mums ir). Jāizlemj beidzot problēma - vai mēs tiksim vai netiksim pie likumdošanas darbiem? Jo ir pagājuši daudzi mēneši, bet mēs nodarbojamies ar daiļrunāšanu. Jau ir izveidotas ārkārtas sēdes šajā sakarībā, lai atbildētu uz jautājumiem, drīz droši vien tiks izveidotas literārās pēcpusdienas, lai trenētos daiļrunāšanā un kļūtu par ciceroniem, un tā tālāk, un tā joprojām. Es nemaz negribu runāt par šo, par Nacionālās radio un televīzijas padomes problēmām. Es jau kādreiz teicu šeit no tribīnes: es nešaubos, ka frakcija "Latvijai" drīz ierosinās pārskatīt visus likumus, ko pieņēmusi 5.Saeima. Jo vairums no viņiem 5.Saeimā nav strādājuši. Un tikai tāpēc ir jāpārskata. Lūk, pašlaik tā arī izskatās, arī šis priekšlikums, kas ir iesniegts. Es aicinu noraidīt to.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka šobrīd šis lēmuma projekts būtu tas pamats, uz kura varētu diskutēt jautājumu par to, cik labi vai slikti strādā Nacionālā radio un televīzijas padome, vai diskutēt, cik labas vai sliktas ir programmas televīzijā un radio. Mani vienkārši pārsteidz frakcijas "Latvijai" pieeja, ka viņi vienā gadījumā ārkārtīgi stingri iestājas par Satversmes un citu likumu ievērošanu, bet savukārt citos gadījumos uzskata, ka normas, kas ir noteiktas likumā, var vienkārši mainīt ar Saeimas lēmumu, vienā balsojumā. Es vienkārši nesaskatu šeit nekādu konsekvenci. Es arī pievienojos Bišera kunga viedoklim, ka šis jautājums tādā veidā, kādā tas ir iesniegts, nav izskatāms pēc būtības. Ja jūs vēlaties kaut ko šajā situācijā mainīt, tad pirmais uzdevums ir iesniegt labojumus likumā par radio un televīziju. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tas arī sekos!")

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Un mīļā frakcija "Latvijai"! Sakiet skaidri un gaiši: "Rokas nost no padomes! Mēs paši gribam to paņemt savās rokās!" Es motivēšu, kādēļ ir šāda mana uzruna, kuras dēļ es varētu izpelnīties arī aizrādījumu.

Proti, ir runa par motivāciju, ar kuru ir iesniegts šis priekšlikums. Motivācija ir jānolasa, jo pretējā gadījumā man būs grūti pateikt savu argumentāciju pret šo motivāciju. "Òemot vērā, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir 9 cilvēku sastāvā ievēlēta 1995.gada 28.septembra sēdē, pārkāpjot 1995.gada 24.augustā apstiprinātā Radio un televīzijas likuma 42.panta septīto daļu, kas nosaka, ka šajā padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskas organizācijas vai partijas..." Šī norma - 42.panta septītā daļa - tika iestrādāta likumprojekta trešā lasījuma laikā kā aizsardzības norma, taču šobrīd tā tiek traktēta kā normatīvā norma. Tā tika iestrādāta kā aizsardzības norma pret to, lai nebūtu kādu partiju pārsvara, bet tagad pēc savas vēlmes mēs to traktējam kā obligātu normu, lai būtu šie trīs. Taču lieta ir pavisam citāda. Un lieta ir tāda, ka 41.pantā, iepriekšējā pantā, Nacionālās radio un televīzijas padomes definīcijā, ko citēja Stroda kungs... Es citēšu tikai to daļu, kas patiešām pasaka šīs padomes būtību, un tā ir - pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņu līdzekļu jomā. Un nav neviena vārda, ka padomei ir jāpārstāv partiju intereses. Tādēļ šis ierobežojums, kurš ir paredzēts 42.panta septītajā daļā, patiesībā, ja to izskaidro tā, kā to šobrīd traktē kustība "Latvijai", iesniedzot šo priekšlikumu, ir klajā pretrunā ar to normu, kas ir iestrādāta 41.pantā, definējot, kas ir Nacionālā radio un televīzijas padome. Šajā sakarā te būtu vietā teikt, ka tad, kad mēs pirms dažām stundām diskutējām par to, vai mēs, parlaments, varam vai nevaram labojumus izdarīt Satversmē, - tad kustība "Latvijai" to noliedza un teica, ka mēs to nedrīkstam. Šobrīd, piedāvājot šādu, pievienojoties Bišera kunga atzinumam, jāsaka - nekorektu formu... Es lūdzu vēl divas minūtes, lai es varu pabeigt domu... (No zāles deputāts A.Saulītis: "Bezkaunība... Paši nobalso un pēc tam lūdz laiku... Nevajadzēja balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputātiem diemžēl, Rugātes kundze, ir iebildumi. Komentārus lūdzu neizteikt, tie nav atļauti. Ja vēlaties vārdu, nāciet tribīnē un runājiet! Runātāju saraksts ir slēgts. Tas, kas bija iesniegts līdz šā lēmuma pieņemšanai, ir izsmelts, līdz ar to debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Rīkosimies atbilstoši Kārtības ruļļa 135.pantam: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms."

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu parakstītu iesniegumu Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam: "Ierosinām turpināt 21.marta Saeimas sēdi bez pārtraukuma, kamēr tiek izskatīts darba kārtībā iekļautais likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā." Tas ir nākamais darba kārtības jautājums. Lai, ja tas ieilgst, mums nav jāpārtrauc... Ja būs nolemts tā... Ja ne, tad mēs sāksim to izskatīt un beigsim sēdi, kā būs lēmusi Saeima. "Par" un "pret" runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 18. Nav pieņemts.

Sākam izskatīt likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi Saeimas deputāti! Vispirms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu lemt par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 15. Steidzamība pieņemta.

M.Vītols. Paldies. Izskatām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadam", dokuments nr.491, pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" pārejas noteikumiem ir izstrādājusi Pašvaldības lietu pārvalde un savā sēdē akceptējis Ministru kabinets. Es ceru, ka vairākums no jums ir iepazinies ar šo likumprojektu, tomēr maksimāli koncentrēti un īsā izvērsumā paskaidrošu likumprojekta būtību.

Tātad likuma mērķis ir pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas radīšana šim budžeta gadam, lai samazinātu atšķirības pašvaldību funkciju izpildē, neraugoties uz vietējām sociāli ekonomiskajām un citām atšķirībām. Lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā, šī sistēma tāpat kā pērn paredz tikai daļēju pašvaldību finansu līmeņa atšķirību izlīdzināšanu. No likuma kompozīcijas viedokļa šogad saglabājas iepriekšējā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas pamatelementi, tātad izlīdzināšana tiek veikta, pamatojoties uz divām apakšsistēmām. Nepieciešamo izdevumu izlīdzināšanas sistēma un ieņēmumu izlīdzināšanas sistēma. Tāpat ir saglabāti kritēriji, kurus ņem vērā, nosakot pašvaldību nepieciešamos izdevumus. Daudzus no jums, izskatot šo likumprojektu komisijā, interesēja datu bāze, kas ir izmantota šajā likumā aprēķinos. Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību ieņēmumi, un nepieciešamo izdevumu uz vienu iedzīvotāju aprēķinos izmantota Valsts statistikas komitejas informācija par iedzīvotāju skaitu un demogrāfisko struktūru katrā konkrētajā pašvaldībā. Aprēķini tāpat arī balstās un šī izlīdzināšana notiek saskaņā ar pašvaldību budžeta ieņēmumu prognozi, kuru savā atzinumā ir apstiprinājusi Finansu ministrija un kura šim gadam paredzēta 234, 335 miljonu latu apmērā. Savukārt šie aprēķini balstās uz nodokļu ieņēmumu pieauguma koeficientiem pret pagājušā gada faktisko ieņēmumu izpildi par trim nodokļu veidiem - iedzīvotāju ienākuma nodoklim - 1,31, zemes nodoklim - 1,19 un īpašuma nodoklim - 1,11. Nedaudz par pašvaldību nepieciešamo izdevumu izlīdzināšanu. Izdevumu izlīdzināšanu veic atbilstoši šī likumprojekta iecerei divās pašvaldību grupās, proti, republikas pilsētu un lauku pašvaldību grupā, pieņemot, ka pašvaldību kopējo izdevumu īpatsvars katrā no tām ir atšķirīgs. Likums nosaka, ka 45% šajā izdevumu grozā veido republikas pilsētu kopbudžets, bet atlikumu - 55% - lauku pašvaldību kopbudžets. Nepieciešamos izdevumus uz vienu iedzīvotāju jeb izdevumus, kas nepieciešami likumā noteikto funkciju izpildei uz vienu iedzīvotāju, nosaka, ņemot vērā četrus kritērijus un tiem piešķirto īpatsvaru, un šie kritēriji ir pastāvīgo iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem un pensionāru skaits katrā konkrētajā pašvaldībā. Katra kritērija īpatsvars atbilst pašvaldību funkciju finansējumam, kas ir koriģēts caur izdevumu slodzi uz katru no šīm iedzīvotāju grupām. Un šādā veidā tiek noteikti pašvaldību nepieciešamie izdevumi. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki par vidējiem nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldību grupā, samazina aprēķinātos izdevumus par 35% no starpības. Savukārt pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki par vidējiem nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju tajā pašvaldību grupā, palielina aprēķinu izdevumus par 35% no starpības. Galvenās atšķirības pret pagājušā gada finansu izlīdzināšanas sistēmu veidojas budžetā noteiktās valsts dotācijas apjoma dēļ, kas pret pagājušo gadu ir ievērojami samazināts. Un tādēļ, lai būtu iespējams šo pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu iedarbināt, šeit tiek noteikti papildu naudas līdzekļu ieguves avoti, un šī iemesla dēļ ir ieviesta norma, ka ienākumi tiek izlīdzināti divās pakāpēs. Tātad donoru ieskaitījumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek izlīdzināti divās pakāpēs, vispirms izlīdzinot pret vidējiem ieņēmumiem valstī donoru ieņēmumus 40% apmērā un pēc tam izlīdzinot pret izlīdzinātajiem izdevumiem šos ieņēmumus 66% apmērā, papildus paredzot, ka donoru pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma īpašuma un zemes nodokļa nodrošinājumam ir jābūt vismaz 95% apmērā no izlīdzinātās izdevumu nepieciešamības, kā arī kopējais izlīdzinātais līmenis nepārsniedz trešo daļu no izlīdzinātajiem ieņēmumiem. Dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda nodrošina šī likuma kontekstā pašvaldības nepieciešamo izdevumu apjomu attiecīgi pilsētu un pagastu grupā vismaz 79,5% un rajonu grupā vismaz 93,5%. Mēs esam saņēmuši arī daudzus priekšlikumus vēl Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz šī projekta izskatīšanai pirmajā lasījumā, kurus komisija apkopos otrajam lasījumam, tādēļ es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā konceptuāli atbalstīt šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, ir jāizskata jautājums... priekšlikums, ko ir iesnieguši desmit deputāti: "Lûdzam slēgt runātāju sarakstu izskatāmajā jautājumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžetu 1996.gadam." Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Nolasiet, kas ir pieteikušies!") Pieteikušies ir divi deputāti - Anna Seile un Jānis Bunkšs. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Principā atbalstot šo likumprojektu, jo ir nepieciešams šo izlīdzināšanas fondu zināt, lai pašvaldības varētu ķerties pie savu līdzekļu izmantošanas un pie sava budžeta projektēšanas, es gribu tomēr norādīt uz dažām lietām, kuras būtu palabojamas, šo likumu gatavojot uz otro lasījumu. Un konkrēti - ir tādas pavisam mazas pašvaldības kā, piemēram, Kolka Ziemeļkurzemē, kurā ir ārkārtīgi mazs iedzīvotāju skaits, un no ienākuma nodokļa tai mazajai Kolkai ir jāmaksā 20 000 šajā izlīdzināšanas fondā. Tajā pašā laikā viss šis pašvaldības budžets ir ārkārtīgi mazs un no zemes nodokļa gada laikā ienāk tikai 297 lati. Kolka ir, manuprāt, gandrīz vai vienīgais pagasts, kurā ir tik mazs iedzīvotāju skaits - 1100 iedzīvotāju. Un viņu nav tāpēc, ka mirstība ir lielāka par dzimstību šajā konkrētajā pagastā, jo tur absolūti nav nekādu priekšnosacījumu dzīves attīstībai. Ir kāpas, par kurām netiek maksāts zemes nodoklis, ir veci lībieši, un nav jaunu cilvēku un mazu bērnu, jo šajā pagasta teritorijā nav pat vidusskolas. Kaut kas nav kārtībā ar šo algoritmu aprēķināšanas metodiku, un tāpēc es lūdzu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus pievērst tam uzmanību, jo labojumi būs jāiesniedz - 20 000 izlīdzināšanas fondā no mazās Kolkas nav iespējams paņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu jūs informēt, ka arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja šo likumprojektu virzīšanai kā steidzamu, un tas ir likumprojekts, kuru pašvaldības gaida, un tāpēc tas mūsu lēmums šeit ir diezgan viennozīmīgs šodien. Bet es gribētu tomēr pievērst dažām problēmām jūsu uzmanību un tieši tām problēmām un tām kļūdām, kuras ir parādījušās likumprojektā, lai tās tiktu novērstas, pieņemot likumu galīgajā variantā. Man pašam nav iebildumu, teiksim, pret šo tehnisko izpildi, pret algoritmu, algoritms - tā ir matemātika, tas ir tehnisks jautājums, un, kādus datus mēs tur ievadām, tādu rezultātu mēs arī saņemam. Un tāpēc mana piebilde vairāk ir tieši par to datu, tās informācijas korektumu, kuru mēs izmantojam šī likumprojekta sagatavošanā. Tātad pirmā piezīme, uz ko es vēršu jūsu uzmanību, ir šī likuma 2.panta otrā daļa, kura nosaka, ka nodokļu, triju nodokļu prognozes, tiek aprēķinātas, pamatojoties uz 1995.gada faktisko nodokļu izpildi. Un šeit ir viens no tiem jautājumiem, uz kuru ir jāatbild līdz otrajam lasījumam, līdz galīgai pieņemšanai, - ko nozīmē šī 1995.gada faktiskā nodokļu izpilde. Saskaņā ar likumu par budžetu un finansu vadību valsts kase nosaka, kādām jābūt šīm atskaitēm un kādai jābūt šai informācijai. Šai informācijai ir jābūt saskaņā ar šo pašu manis nosaukto likumu arī apstiprinātai ar finansu ministra akceptu. Taču šajā gadījumā, kas ir izmantots likumprojektā, rodas šaubas par to, vai tā ir tā informācija, kura būtu pareizā. Jo šajā likumprojektā mēs neatrodam atsauces par trim pašvaldībām, tā ir Rēzekne, tā ir Daugavpils, tā ir Liepāja, kurām šī faktiskā izpilde neatbilst tai, ko pašvaldības ir iesniegušas, un neatbilst šā gada janvārī statistikas biļetenā publicētajiem datiem. Sagatavošanas periodā gan pašvaldību ministrs raksta, ka minētajām trim pašvaldībām šī nodokļu bāze ir samazināta objektīvu faktoru dēļ. Šeit es gribētu iebilst un teikt, ka šobrīd pagaidām subjektīvu faktoru dēļ, jo tās ir atrunas, ka Rēzeknē ir ienākuši ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko ir iekasējusi pašvaldība no tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārpus Rēzeknes pilsētas teritorijas. Šāda situācija nav unikāla, tā nav vienīgā, un, ja šāds izņēmumus un šāds objektīvs faktors tiek ietverts, tad tas ir jāatspoguļo likumprojektā. Likumprojektā šobrīd tā pietrūkst. Tāpat attiecībā arī uz Daugavpili, kur šis it kā objektīvais nosacījums ir tas, ka šī pašvaldība saņēmusi iepriekšējo gadu parādus, tas, manuprāt, arī ir subjektīvs, un, ja šāda atruna un šāda piebilde tiek izdarīta, tad tam ir jāatspoguļojas likumprojektā. Arī tas, ka Liepājā ir pārstājuši darboties vairāki uzņēmumi, manuprāt, nav tāds nosacījums, kas ir unikāls un kas ir vienīgi tikai Liepājai. Šeit varētu minēt vairākas pašvaldības, bet es domāju, ka citus piemērus deputāti var nosaukt paši. Katrā gadījumā, ja šādi izņēmumi parādās, tiem ir jābūt ar likuma spēku un tiem ir jābūt saprotamiem visām pašvaldībām. Tāpēc, gatavojot uz otro lasījumu, mums ir noteikti šī neprecizitāte jānovērš un šādas atrunas vai nu jāizdara, vai arī izņēmumi nedrīkst parādīties, katrā gadījumā tie nedrīkst būt pretrunā ar likuma noteikumiem.

Otrs moments, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Tā ir 2.panta otrā daļa, un šeit es gribētu teikt, ka tas ir tāds varbūt diezgan konceptuāls jautājums. Jo faktiski, ja mēs paskatāmies uz tiem detalizētajiem noteikumiem, kuri ir šī 2.panta otrajā daļā, tad varam teikt, ka šajā gadā likums gluži vienkārši, kā lai saka, ir pieregulēts vai piedzīts tai konkrētajai situācijai, kādā mēs atrodamies. Un tas it kā nozīmē to, ka faktiski pašvaldības līdz pat šim mirklim un līdz pat likuma galīgajam lasījumam ir lielā mērā atkarīgas no Saeimas lēmuma un faktiski pašvaldību budžeti tiek apstiprināti centralizēti. Pašvaldības pašas iepriekš nevar plānot savus budžetus, jo šie nosacījumi var mainīties.

Šis trūkums ir tāds, kuru diezin vai izdosies novērst uz otro lasījumu, bet katrā gadījumā šis trūkums ir jāņem vērā, gatavojot likumprojektu par finansu izlīdzināšanu ilgākam laika periodam, un ar šāda likumprojekta pieņemšanu ir jānosaka, ka tiem nosacījumiem, kas darbojas šajā finansu izlīdzināšanas sfērā un šajā algoritmā, ir jābūt pastāvīgiem vismaz trīs līdz piecu gadu periodā. Citādāk, kā es jau te minēju, pašvaldību budžetu pastāvība nav īsti tāda, kā es teicu. Šie budžeti nav pastāvīgi.

Bez tam man ir vēl dažas citas piezīmes. Viena no tām ir tāda, ka šim likumprojektam, līdzīgi kā dažiem citiem likumprojektiem, tomēr savlaicīgi netiek pievienots Latvijas Pašvaldību savienības atzinums. Tas ir jau tāds ielaists trūkums, un Saeima uz šiem jautājumiem skatās caur pirkstiem. Es teikšu, ka tas ir tāds recidīvisms attiecībā uz likumu par pašvaldību prasībām, un arī tas nav pareizi, ka šie likumprojekti nav saskaņoti ar Pašvaldību savienību.

Es gan negribētu vainot šajā gadījumā tikai valdību. Es gribētu teikt, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības procedūra, kādā tiek veikti un doti šie atzinumi, diemžēl ir pārāk smagnēja. Un šeit arī Pašvaldību savienībai un pašvaldību cilvēkiem vajadzētu skatīties un mēģināt atrast ceļu, lai šie atzinumi tomēr būtu iespējami operatīvi. Tas nāktu par labu ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, pieņemot lēmumus, ja pašvaldību atzinumi tiktu pievienoti.

Un, protams, grūti ir kādreiz izšķirties, šajā gadījumā arī tīri politiski, kurai pašvaldību grupai dot priekšrocības, kurai ne, taču atzinumiem par tehniskām nepilnībām, kādas ir attiecīgā likumprojektā, vai tamlīdzīgām lietām noteikti vajadzētu būt pievienotiem.

Vēl pēdējā piezīme no manas puses. Tā attiecas uz tiem jautājumiem, par kuriem runāja Seiles kundze tieši pirms manis. Šī likumprojekta algoritms neaizliedz izveidot un ieviest, teiksim, algoritmā kritēriju, kurš nosaka, ka par īpašiem apstākļiem tām pašvaldībām, kuras ir vai nu mazas - objektīvu apstākļu dēļ, - vai arī kāda cita iemesla dēļ, par ko es iepriekš teicu, varētu būt arī papildu dotācijas vai papildu palīdzība vai arī, kā šajā konkrētajā Kolkas gadījumā, tiktu samazināta ieskaitāmā summa izlīdzināšanas fondā. Taču es gribu teikt, ka šis likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu neatrisina un tam arī nav jāatrisina pilnīgi visi pašvaldību finansēšanas jautājumi. Jo tie jautājumi, kas ir saistīti ar pašvaldību attīstību, kas ir saistīti ar investīcijām pašvaldībām, nav iekļauti šajā algoritmā. Tie tur, manuprāt, arī nav jāiekļauj. Taču pašvaldību attīstībai jābūt pilnīgi citai pieejai un arī citiem kritērijiem.

Tie ir tie jautājumi, kas ir risināmi reģionālās attīstības programmas ietvaros, un, teiksim, apskatot šādu programmu, mēs arī varētu risināt jautājumus varbūt par šiem specifiskajiem gadījumiem, par Kolku un citiem.

Es aicinu apstiprināt šo likumprojektu un virzīties uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā runās? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, kad izskatīsim otro lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu Saeimu noteikt otrā lasījuma datumu 11.aprīli un priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 1.aprīli.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenosaka, jo likumprojekts ir steidzams. Nosaka tikai otro lasījumu - 11.aprīlis.

Ernests Jurkāns - pašvaldību valsts ministrs.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Varētu piekrist izskatīšanai 11.aprīlī, bet katru mēnesi pašvaldību fondā jāienāk 3 miljoniem latu. Šodien, kā teica Počas kundze, ir 340 000 latu. Ja mēs pagarināsim šo laiku, tad būs pašvaldību budžetā katastrofa. Tāpēc es jūs ļoti lūdzu izskatīt un noteikt termiņu otrajam lasījumam nākamo ceturtdienu - 28.martu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir divi priekšlikumi - 11.aprīlis un 28.marts. Balsojam par tālāko vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par 11.aprīļa ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīts šis likumprojekts. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu balsot par likumprojekta izskatīšanu 28.marta sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 8. Tātad otrais lasījums - 28.martā.

Līdz sēdes beigām astoņas minūtes. Saeimas Prezidijā ir sešu deputātu - Gredzena, Staša, Dilbas, Grinovska, Rubuļa un Kalnbērza - jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai un pabeigšanai. Motivācijai neviens deputāts pieteicies nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

Līdz sēdes beigām septiņas minūtes. Izskatām nākamo jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta izstrādāto un Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto likumprojektu, jo ļoti īss ir šis likuma labojums. Jau esošais likuma teksts, kurš paredz ēku un būvju īpašniekam pirmpirkuma tiesības, paredz vienu papildinājumu. Papildināt šo tekstu ar vārdiem "bûvju īpašniekiem". Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, piesakot darba kārtības punktu, es pateicu 19. Tas ir 18. darba kārtības punkts. Tāpēc es lūdzu ņemt vērā, ka tas ir 18., ar ko jūs tikko kā iepazīstināja Seiles kundze.

A.Seile. Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka teksta labojumi kā pilsētu, tā lauku zemes reformas likumā ir pilnīgi vienādi. Un šajā gadījumā ziņojums bija par pilsētu zemes likumu un tūlīt mēs varētu ļoti ātri izskatīt arī šo lauku zemes likumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā par 18. darba kārtības punktu debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Seile. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 16.aprīlis. Tā piedāvā Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Piecas minūtes jūsu rīcībā, Seiles kundze. Jūs izmantosiet?

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Arī šajā likumā ir paredzēts papildināt esošo tekstu ar iespēju būvju īpašniekiem izmantot pirmpirkuma tiesības, ja viņu būves atrodas uz privatizējamā zemes gabala. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Darba diena ir beigusies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr deputāti reģistrējas, varu jums paziņot, ka šodien ir izskatīti 19 darba kārtības jautājumi, par kuriem deputāti ir runājuši no Saeimas tribīnes 71 reizi.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aivars Guntis Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Antons Seiksts, Jānis Straume, Guntars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītāja. 21.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 28.martā pulksten 9.00.

Redaktores: D.Kraule, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par nacionālās pretošanas kustības

dalībnieka statusu" (2.lasījums) (Turpinājums)

(39., 475. un 475.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Vidiņš (3.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 2.lpp.

- dep. K.Čerāns - 4.lpp.

- dep. A.Golubovs - 5.lpp.

- 7.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 7.lpp.

- dep. K.Čerāns - 10.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 12.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns (5.pants) - 15.lpp.

- 17.lpp.

- dep. A.Naglis - 19.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 21.lpp.

- dep. A.Golubovs - 22.lpp.

Paziņojums - dep. A.Gorbunovs - 22.lpp.

Par darba kārtību - 22.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Lambergs - 23.lpp.

- dep. J.Dobelis - 23.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 24.lpp.

- dep. M.Vītols - 26.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un

Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(513. un 513.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Lietuvas Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(514. un 514.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par ķīmisko

ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un

pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču

iznīcināšanu"

(515. un 515.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

politiski represētās personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"

(Nav pieņemts)

(537. un 537.-a dok.)

Debates - dep. A.Jirgens - 27.lpp.

- dep. J.Dobelis - 28.lpp.

- dep. A.Golubovs - 29.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 29.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 30.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas

Republikas Saeimas Kārtības rullī" (Nav pieņemts)

(541. un 541.-a dok.)

Debates - dep. J.Kaksītis - 32.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē"

(543. un 543.-a dok.) - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Čerāns - 33.lpp.

- dep. A.Lambergs - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 34.lpp.

Debates jautājumā "Par likumprojektu "Grozījumi

Latvijas Republikas Satversmē""

- dep. E.Zelgalvis - 35.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 37.lpp.

- dep. A.Saulītis - 38.lpp.

- dep. P.Putniņš - 41.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 43.lpp.

- dep. A.Endziņš - 44.lpp.

- dep. K.Čerāns - 46.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 47.lpp.

- dep. I.Bišers - 48.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 49.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 50.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 53.lpp.

- dep. J.Dobelis - 54.lpp.

- dep. A.Rugāte - 57.lpp.

- dep. G.Eniņš - 59.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 60.lpp.

Par darba kārtību - 61.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Vītols - 61.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi"

(548. un 548.-a dok.) - 61.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Operatīvās

darbības likums""

(549. un 549.-a dok.) - 62.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Vidiņš - 62.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 63.lpp.

Pazīņojumi - dep. J.Kaksītis - 63.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 64.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 64.lpp.

Par darba kārtību - 65.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

akcīzes nodokli""

(551. un 551.-a dok.)

Debates - dep. E.Zelgalvis - 65.lpp.

- dep. M.Lujāns - 68.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 70.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 73.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Grīnbergs - 73.lpp.

- dep. J.Dobelis - 75.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 76.lpp.

- dep. A.Rubins - 77.lpp.

- dep. A.Saulītis - 79.lpp.

- dep. J.Strods - 81.lpp.

- dep. R.Dilba - 82.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 83.lpp.

- dep. O.Kostanda - 85.lpp.

- dep. L.Stašs - 87.lpp.

- dep. I.Liepa - 89.lpp.

- dep. K.J.Druva - 91.lpp.

- dep. J.Kušnere - 93.lpp.

Paziņojumi - Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Ameriks - 95.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 95.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 96.lpp.

- dep. M.Lujāns - 96.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (Noņemts no izskatīšanas)

(552. un 552.-a dok.)

Priekšlikums - Ministru prezidents A.Šķēle - 97.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Ministru

kabineta iekārta""

(542. un 542.-a dok.) - 98.lpp.

Debates - dep. A.Jirgens - 98.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums satiksmes ministram

V.Krištopanam par konkursu licences izsniegšanā

otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā

(558. dok.) - 98.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 99.lpp.

Paskaidrojums - dep. A.Endziņš - 100.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, zemkopības ministram A.Kaulam un

labklājības ministram V.Makarovam par Latvijas

pārtikas produkcijas konkurētspēju

(562. dok.) - 101.lpp.

Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes

ministram M.Grīnblatam par bērnu tiesībām uz

izglītību

(565. dok.) - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par papildinājumiem Saeimas

lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas

deputātu delegācijai Eiropas drošības un

sadarbības organizācijas delegācijā""

(561. dok.) - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par papildinājumiem Saeimas

lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas

deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu

asamblejā""

(556. dok.)

Debates - dep. R.Dilba - 102.lpp.

- dep. J.Priedkalns - 103.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Šostaka uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(472. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 104.lpp.

Lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un

televīzijas padomes pārvēlēšanu" (Neizskatāms

pēc būtības)

(335. un 476. dok.)

Ziņo - dep. J.Vidiņš - 105.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 107.lpp.

Paziņojums - dep. N.Pēterkops - 108.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Bišers - 108.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 109.lpp. - dep. J.Strods - 109.lpp.

- dep. A.Saulītis - 112.lpp.

- dep. P.Tabūns - 113.lpp.

- dep. A.Jirgens - 114.lpp.

- dep. A.Rugāte - 114.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1996.gadā" (1.lasījums) (Steidzams)

(491. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 116.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 119.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 120.lpp.

Priekšlikums - īpašu uzdevumu valsts ministrs

pašvaldību lietās E.Jurkāns - 124.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļu

izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai

un pabeigšanai - 124.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (1.lasījums)

(169. un 497.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 125.lpp

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" (1.lasījums)

(170. un 498.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 126.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 126.lpp.