Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas! Labvakar! Sākam Latvijas Republikas 1996.gada 20.marta ārkārtas sēdi, kurā izskatām darba kārtībā izsludinātos jautājumus. Deputātu jautājumi un atbildes.

Pirmais. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Mauliņa, Čerāna un Zelgalvja jautājumiem par plānoto akcīzes nodokļa paaugstinājumu naftas produktiem.

Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputātiem ir izsniegta atbilde, bet es domāju, ka es labprāt par to dažas minūtes parunāšu. Deputātiem Bartaševičam, Lujānam, Mauliņam, Čerānam un Zelgalvja kungam ir sagatavota atbilde no Finansu ministrijas, un es vēlreiz pieskaršos šim dokumentam, mazlietiņ komentējot, - tajā sakarībā, ka rīt mēs, vienalga, pie šā jautājuma atgriezīsimies un droši vien daudz runāsim, un es gribētu, lai šajā jautājumā tomēr būtu kaut kāda skaidrība, nevis uz emocijām balstīti pieprasījumi. Pirmkārt, akcīzes nodokļa paaugstināšanas nepieciešamību izraisīja Eiropas savienības prasība, Latvijai iekļaujoties Eiropas integrācijas procesā. Mēs labi zinām, ka Eiropas savienības ietvaros akcīzes nodoklis ir krietni lielāks un pārsniedz 20 santīmus, un šajā gadījumā Latvijai ir tikai četri... un divi attiecībā pret degvielu un pret dīzeļdegvielu. Runājot par degvielas dārdzību, vispār bieži vien šeit daudz kas no tribīnes tiek pārspīlēts. Es tikko kā - pirms stundas - atgriezos no Vācijas un varu jums pateikt cenas. Viens litrs benzīna tur maksā marku un 70 feniņus... Ja mēs rēķināsim santīmos, tad iznāk, ka 51 līdz 57 santīmus maksā litrs degvielas. 51 līdz 57 santīmus. Dīzeļdegviela - 40 santīmus. Protams, jūs uzreiz varat iebilst, ka šeit nav tās lietas samērojamas algu un pensiju dēļ, es māku tieši tāpat iebilst, bet tomēr, runājot par šo jautājumu, vajadzētu izdalīt akcīzes nodokli un izdalīt to, kādiem mērķiem tas kalpo. Tas nekalpo kaut kādu uzkrājumu taisīšanai, kādiem mērķiem, kas kalpo citiem, izņemot nabadzīgākos, kuriem tās automašīnas nav, un tāpēc man ir interesanti tagad avīzēs vērot šo demagoģiju un šo lielo iestāšanos būtībā par autobraucējiem, kas brauc ar dārgām mašīnām. Protams, mēs varam aiziet arī līdz zemniecības jautājuma izskatīšanai, bet šis jautājums atkal neiztur kritiku, ja mēs atgriežamies atpakaļ pie tā, kas no šīs tribīnes ne vienreiz vien ir teikts, - ka par izmantoto degvielu zemnieks var saņemt akcīzes nodokļa naudu atpakaļ. Tikai ir tā lieta, ka viņš to naudu neprasa. Pagājušā gada prakse parāda, ka zemnieks to naudu neprasa. Tātad kaut kas nav šeit kārtībā, un nav grūti iedomāties, kas nav kārtībā un kāpēc viņš to naudu neprasa. Acīmredzot zemniekam līdz šim bija iespēja saņemt par lētāku naudu degvielu, kura tika ievesta vispār bez kārtīgas muitošanas, bez nodokļa maksāšanas. Bet šie prieki ir beigušies. Tātad, lūdzu, visi ņemsim vērā to, ka šie prieki ir beigušies, jo, kā jūs zināt, ir sākusies degvielas vairumtirdzniecības un pēc tam arī mazumtirdzniecības licencēšana, un sakarā ar šo normu, 25 000 tonnas... tad firmas var saņemt vairumtirdzniecības licenci... šo 650 firmu vietā paliks tikai 30 - 35 un vairs nebūs zemniekam tās iespējas sagaidīt pie sevis zaļu cisternu, kas viņam krēslas stundā pielies pilnas kaut kādas mucas par stipri zemu cenu, tātad apkrāpjot beigu beigās valsti, apkrāpjot, protams, arī to pašu zemnieku, kuram tajā brīdī ir vieglāk, bet patiesībā apkrāpjot valsti... un visu pārējo, kas pēc tam seko... patiesībā samazinot iespējas tam zemniekam saņemt subsīdijas, jo tas zemnieks nevar pēc tam pretendēt ne uz subsīdijām, ne uz kredītiem, ja mēs neizdomājam sistēmu, kādā veidā valstī nauda ienāk. Un ja mēs pieļaujam tādu sistēmu... es jums skaitļus esmu jau saucis un nosaukšu vēlreiz. Ja mēs pieļaujam tādu sistēmu, ka... pagājušajā gadā akcīzes nodoklis ir nomaksāts par 730 000 tonnām degvielas, bet izlietotas Latvijā ir 1 400 000 tonnas, tātad divreiz vairāk. Ja mēs šādu situāciju pieļaujam un pieļaujam, ka akcīzes nodokli par pusi - gandrīz par pusi! - no izmantotās degvielas un līdz ar to arī pārējos nodokļus šie darboņi var nemaksāt, tad nav ko pēc tam brīnīties, ka mēs nevaram iedalīt zemniekam ne kārtīgas subsīdijas, ne kārtīgas kredītnaudas, ne ko citu. Ja mēs paši viens otru nepārtraukti apzogam, tad nebrīnīsimies par visu pārējo! Šeit dokumentā tālāk ir norādīts, kādās Eiropas savienības direktīvās ir nodokļu likmes attiecībā pret akcīzes nodokli pa degvielas veidiem. Šeit ir parādīts arī tas, kādas priekšrocības ir neetilētam benzīnam. Šādas priekšrocības ir paredzētas arī uz priekšu, pa gadiem akcizējot degvielas nodokli Latvijā. Šeit ir minēts arī tas, ka akcīzes nodoklis ir galvenais valsts autoceļu fonda ienākuma avots. Vajadzētu pieminēt, ka ar šo akcīzes nodokli autoceļu fondam, protams, ir stipri par maz, tas ar to nekur tālu netiks un visus ceļus neizremontēs, bet, ja ir šāds ceļu fonds, kurā ir zināms naudas daudzums, tad valdība pret šo naudu, kas ir šajā ceļu fondā, var saņemt lielus aizdevumus, kurus pēc tam var lietot ceļu vajadzībām. Nu, tālāk... es domāju, ka es šeit necitēšu... beigās ir pieminēts, kā palielināsies kopindekss cenām un tā tālāk, bet es vēl lieku reizi gribu pateikt, ka nevajadzētu arī šausmināties par kaut kādu lielu inflācijas tempu pieaugumu (to jau es minēju, runājot pagājušajā reizē), jo aprēķini rāda, ka inflācija nepalielināsies vairāk nekā par 1%, ja mēs degvielas cenu caur akcīzes nodokli palielināsim par šiem... būtībā 20, 22 vai 25%. Un vēl: piemērs tam, ko es saku, pozitīvs piemērs, ir tas, ka iepriekšējā reizē, paceļot akcīzes nodokli, arī bija šausminošas un garas runas par to, kas notiks un cik dārgs viss paliks, un tad diemžēl prakse parādīja, ka caur akcīzes uzlikšanu degvielai (tas attiecībā pret kopējo degvielas cenu procentos nebija daudz) inflācija un cenu kāpums diemžēl matemātiski netika konstatēts. To es saku tāpēc, ka man ir aprēķini, ir arī Starptautiskā valūtas fonda aprēķini, kas ir darīti. Tāpēc es lūgtu deputātus šeit no tribīnes par šo jautājumu nerunāt ar emocijām, bet runāt ar konkrētiem skaitļiem. Ja ir zināmi skaitļi par to, kā inflācija cēlusies vienam vai otram vai trešajam produkcijas veidam, vai par to, ka kopumā cenas cēlušās, nu tad vajadzētu tos skaitļus arī šeit minēt, vajadzētu tos dokumentus tad sakopēt jeb pavairot un izdalīt deputātiem. Bet, tā kā šādas tabulas un šādi skaitļi nav pieejami, tad nevajadzētu tā vienkārši, emociju veidā, par šiem jautājumiem runāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Prezidijā nav iesniegumu par debašu atklāšanu.

Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Tuča, Staša, Dozorceva un Jurkāna jautājumu par nepilsoņu apliecību izsniegšanu.

Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Labvakar, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Atbilde uz jautājumu ir iesniegta rakstiski. Atbilde ir saskaņota ar Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministrijas atbildīgajiem dienestiem. Bez šaubām, problēma jautājumā ir uzstādīta pilnīgi precīzi un pamatoti, jo tā nu tas ir noticis, ka no 1993.gada decembra līdz šim brīdim Latvijas valsts iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas valsts pilsoņi, nav īstu Latvijas valsts piederību vai personību apliecinošu dokumentu vai arī dokumentu ceļošanai uz ārzemēm. Tieši tas arī ir par iemeslu, kāpēc valdība Ministru kabineta sēdē otrdien izskatīja jautājumu par jaunas darba grupas izveidošanu. Uzdots ir divu nedēļu laikā pabeigt jaunā dokumenta satura un formas izstrādāšanu, iesniegt to izgatavotājfirmai. Finansu kreditēšanas līgums var būt parakstīts vēl līdz marta beigām. Līgumā paredzētais termiņš jauno dokumentu izgatavošanai ir līdz sešiem mēnešiem, šo laika periodu mēs varam "pârklāt" tikai ar Latvijā esošiem dokumentiem, tātad tā saukto brūno pasi. Tāda ir situācija šobrīd, un to es šajā sakarā varu paskaidrot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijā nav iesniegumu par debašu atklāšanu. Paldies.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Liepas, Rubina, Kazāka, Stroda un Ojāra Grinberga jautājumiem par rentabli un labi strādājošo aptieku (valsts uzņēmumu "Tçrbatas aptieka", "Pâvila aptieka", "Kamēlijas aptieka", aptieka "Centrs", "Homeopātiskā aptieka") privatizāciju.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz jautājumu nr.527 Ekonomikas ministrija ir iesniegusi rakstisku atbildi, un es uzskatu, ka nebūtu nepieciešamības šo atbildi šeit nolasīt.

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Kultūras ministra Ojāra Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Dunkera, Kostandas, Rudzīša, Saulīša un Mauliņa jautājumiem par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējām.

Ojārs Spārītis - kultūras ministrs.

O.Spārītis (kultūras ministrs).

Labvakar, godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jūs esat saņēmuši Kultūras ministrijas atbildi, kura ir iereģistrēta Saeimas Kancelejā, tādēļ to nolasīt nav nekādas vajadzības, taču es uzskatu, ka varbūt par šiem punktiem, kuri ir atbildēti lakoniski, es varu sniegt vēl nelielus komentārus. Citēt kultūras pamatnostādnes ( ar šiem vaicājumiem jeb jautājumiem jūs mani aicināt to darīt) es neuzskatīju par nepieciešamu, jo šo dokumentu jūs tīri labi pazīstat paši, un tas ir 90.gadu pirmās puses kultūras situāciju fiksējošs dokuments, kurš ir teorētiski pareizs, un tajā šis teorētiski zinātniski pareizais skats uz kultūras politiku un struktūru ir absolūts lielums. Taču tas ir tikai likums, kurā dzīve ievieš savas korekcijas, tieši tāpat kā Komunistiskās partijas manifestā.

Tālāk - par Rīgas Kinostudijas iekļaušanu fiksēto kultūras objektu skaitā. Jā, jūs zināt šo sarakstu, kurš ir spēkā no 1995.gada 4.novembra. Jaunais Ministru kabinets sāka savu darbību 1995.gada 21.decembrī, un tādējādi jaunais Ministru kabinets ir acīmredzot tiesīgs mainīt iepriekšējā Ministru kabineta lēmumus. Šis Ministru kabinets izdod jaunus likumus, jaunus rīkojumus, jo dzīve iet uz priekšu. Jo ir doma veicināt ekonomisko procesu sakārtošanos un arī neekonomisku valsts institūciju reorganizāciju ar privatizācijas metodes palīdzību. Tādai pašai jābūt arī virzībai attiecībā uz dokumentālo filmu studiju. Acīmredzot ar tās privatizāciju, dodot valsts pasūtījumu privāta pārvaldītāja rokās, varētu panākt labāku rezultātu, jo tas dos iespēju sarīkot kaut vai ieinteresēto pušu konkursu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates par kultūras ministra Ojāra Spārīša atbildi uz deputātu jautājumu par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespēju."

Par debašu atklāšanu vārds Oļģertam Dunkeram - frakcijas "Latvijai" deputātam. Piecas minūtes.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Man ir tas nepatīkamais uzdevums jums paziņot, ka šodien Rīgas dokumentālo filmu studija bija uzaicināta uz Privatizācijas aģentūru, lai nodotu atslēgas, zīmogus un tā tālāk, un līdz ar to šī dokumentālo filmu studija beidz pastāvēt. Tāpēc man stipri dīvaina liekas kultūras ministra šeit atbildes 1.punktā minētā frāze, ka Rīgas Kinostudijas tehnoloģiskā kompleksa pilnveidošana ietilpstot ministrijas rūpju lokā, jo no tā atkarīga kinomākslas nākotne. Es domāju, ka te jau nav runa par pilnveidošanu. Kaut nu Kultūras ministrija cīnītos par saglabāšanu, tad jau viņa būtu darījusi milzīgu darbu šajā jomā. Par kādu pilnveidošanu var runāt, ja nav naudas saglabāšanai! Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama frāze.

Tālāk. Ir pievienota Rīgas Kinostudijas vēstule. Un redziet, kas te notiek! "Daļu teritorijas, 40-50%, un daļu ēku ar iekārtām piedāvāt publiskā izsolē..." Un tagad uzmanību: "nesaistot šo objektu privatizāciju ar profila saglabāšanu". Tālāk ir to objektu uzskaitījums, kuru privatizāciju nesaistīs ar profila saglabāšanu: filmu laboratorijai nav obligāti saglabāt profilu; pirotehniskajai bāzei nav obligāti saglabāt profilu. Tātad līdz ar to jau Kinostudija ir beigusi pastāvēt, jo tai nav filmu laboratorijas. Bet pēc šā uzskaitījuma seko pavisam dīvaina frāze, kas noliedz iepriekšējo: īpaši būtu izskatāms jautājums par filmu laboratoriju, kura patlaban ir vienīgā Baltijas valstīs un kura ir saistīta ar kinoarhīva materiālu apstrādi to glabāšanas procesā; konkrēta interese par šo iecirkni ir attiecīgām Zviedrijas firmām. Tātad rodas jautājums: kas tad notiks - vai mainīs profilu, kā ir teikts sākumā, vai saglabās profilu un nodos Zviedrijai? To nu es nekādi nesaprotu, un es gribētu dzirdēt kultūras ministra skaidrojumu šajā jautājumā. Tāpēc arī es lūdzu atklāt debates. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pret debatēm iebilst nevēlas neviens. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par debašu atklāšanu par kultūras ministra Ojāra Spārīša atbildi uz deputātu jautājumu par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējām. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 24, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Gannusas, Stroda, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Kazāka, Liepas un Zelgalvja jautājumiem par valsts akciju sabiedrību "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Ventspils nafta" nodošanu privatizācijai.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz deputātu pieprasījumu (dokumentu nr.529) ir iesniegta deputātiem. Teksts ir pietiekami garš. Es to nenolasīšu.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles un ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Saulīša un Gannusas jautājumiem par iespēju iepazīties ar Ministru kabineta un AMOCO līguma tekstu par naftas iegulu izpēti un ieguvi Latvijas teritorijā.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz dokumentu nr.533 ir iesniegta deputātiem.

Sēdes vadītāja. Prezidijā nav priekšlikuma par debašu atklāšanu.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Bunkša, Lagzdiņa, Ābiķa, Rugātes, Pēterkopa, Rubuļa un Golubova jautājumu par 1995.gada dotāciju apropriāciju daļu lielumu pašvaldībām.

Lūdzu! Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Jums ir izdalīts dokuments, kas ir sagatavots kā atbilde par dotācijām pašvaldībām. Tur ir klāt tabula - pašvaldību budžetiem pārskaitītie līdzekļi līdz šā gada 15.martam. Man ir lūgums deputātiem iepazīties ar tabulu. Man nav vairāk ko piebilst. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijā priekšlikuma par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Edmunda Grīnberga un Zelgalvja jautājumiem par uzņēmumu padomju veidošanu un darbību.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde no Ekonomikas ministrijas uz dokumentu nr.535 ir iesniegta Saeimas Kancelejā un jums izdalīta. Es to negribētu šeit nolasīt, jo tā ir diezgan gara.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tas nav arī nepieciešams. Atbilstoši Kārtības rullim... Saeimas Prezidijs iesniegumu par debašu atklāšanu saņēmis nav.

Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Mauliņa, Kostandas, Čerāna, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Zelgalvja un Rudzīša jautājumiem par Latvijas Investīciju banku.

Einars Repše - Latvijas Bankas prezidents.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie kolēģi! Gan no Latvijas Bankas, gan arī, kā es noskaidroju, no Finansu ministrijas ir atbildes uz šo jautājumu sagatavotas rakstiski, un par rakstiski izdalītajiem materiāliem mums nekas piebilstams nav.

Sēdes vadītāja. Prezidijs iesniegumu par debašu atklāšanu nav saņēmis.

Pieci deputāti - Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Guntars Grīnblats, Aleksandrs Pētersons un Vents Balodis - iesniedz jautājumu privatizācijas valsts ministram Ērikam Kažam par aptieku privatizāciju, izsoļu apturēšanu. Vienlaicīgi... Jā, bet mēs esam diezgan sarežģītā situācijā, Ozoliņa kungs, jo ir jau sagatavota atbilde. Jūs esat visi saņēmuši dokumentu nr.554A, kur ir dota atbilde uz jautājumu nr. 554, kas ir adresēts privatizācijas valsts ministram. Tā ka jautājuma motivācija šobrīd ir laikam nokavēta.

Vārds Guntaram Krastam - ekonomikas ministram.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz dokumentu jeb pieprasījumu nr.554 atbilde ir sagatavota un iesniegta deputātiem. Es nezinu, kas tur ir mainījies.

Sēdes vadītāja. Nekas nav mainījies. Šobrīd atbilde ir iesniegta. Vienīgi varētu būt tas, ka ir ... ja deputāti ierosinātu debates jeb nobalsotu par debašu atklāšanu ... Tā kā atbilde ir izdalīta, ministri ir bijuši ļoti operatīvi, ļoti laicīgi iesnieguši atbildi, to šodien arī mēs izskatām.

Līdz ar to 20.marta ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kamēr Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere sagaida un nolasa reģistrācijas rezultātus, - paziņojums. Vārds frakcijas "Latvijai" deputātam Elmāram Zelgalvim.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu tūlīt pēc sēdes pulcēties komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tūlīt atskanēs zvans. Lūdzu, ieņemiet vēlreiz savas vietas! Jo mūsu tehniskās lietas nav tik, kā lai saka, operatīvas un tik labā kārtībā, kā mūsu darbs šodienas sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Ir ieslēgts? Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Vladilens Dozorcevs,

Indulis Emsis,

Edmunds Grīnbergs,

Jānis Jurkāns,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kalviņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Ludmila Kuprijanova,

Antons Seiksts,

Leonards Stašs,

Jānis Straume,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītāja. 20.marta ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktore: L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par plānoto akcīzes nodokļa

paaugstinājumu naftas produktiem

(517. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 1.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par nepilsoņu apliecību

izsniegšanu

(526. dok.)

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par rentabli un labi

strādājošu aptieku (v/u - "Tçrbatas aptieka",

"Pâvila aptieka", "Kamēlijas aptieka", aptieka

"Centrs", "Homeopātiskā aptieka")

privatizāciju

(527. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 5.lpp.

Kultūras ministra O.Spārīša atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par latviešu kinomākslas

pastāvēšanas iespējām

(528. dok.)

Ziņo - kultūras ministrs O.Spārītis - 5.lpp.

Debates - dep. O.Dunkers - 6.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ekonomikas ministra

G.Krasta atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par valsts akciju sabiedrību "Latvijas gāze",

"Latvenergo" un "Ventspils nafta" nodošanu

privatizācijai

(529. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 7.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ārlietu ministra V.Birkava

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par iespēju

iepazīties ar Ministru kabineta un AMOCO līguma tekstu

par naftas iegulu izpēti un ieguvi Latvijas teritorijā

(533. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 8.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par 1995.gada dotāciju

apropriāciju daļu lielumu pašvaldībām

(534. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 8.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par uzņēmumu padomju

veidošanu un darbību

(535. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 9.lpp.

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes un finansu

ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Latvijas Investīciju banku

(536. dok.)

Ziņo - Latvijas Bankas prezidents E.Repše - 9.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi privatizācijas

valsts ministram Ē.Kažam par aptieku

privatizācijas apturēšanu izsolēs

(544. dok.) - 9.lpp

Paskaidrojums - ekonomikas ministrs G.Krasts - 10.lpp.

Paziņojums - dep. E.Zelgalvis - 10.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 11.lpp.