Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām izskatīt Saeimas sēdē apstiprināto darba kārtību saskaņā ar mūsu vakardienas balsojumu. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - par Latvijas Republikas likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija). Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1885. Šim likumam visus labojumus, atskaitot pašu pēdējo, ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", tāpēc es atļaušos neziņot par katra priekšlikuma iesniedzēju.

Par likumprojekta 2.punktu ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums - iestarpināt 2.punkta pirmajā teikumā aiz vārdiem "noteikt, ka" vēl vārdus "zemes reformas laikā". Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums svītrot šajā pašā pirmajā teikumā vārdus "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību". Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - pirmajā teikumā svītrot vārdus "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību"? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. 3.priekšlikums ir pirmajā teikumā svītrot vārdus "vai pašvaldības". Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka arī pašvaldībām ir svarīgi enerģētikas un transporta infrastruktūras objekti, uz kuriem šo normu vajadzētu attiecināt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. 4.priekšlikums - vārdus "saskaņā ar likumu atjaunojamas" aizstāt ar vārdu "atzītas". Arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, jo tad mums parādītos vēl kaut kāds atzīšanas process, kas likumā nav paredzēts, un tāpēc mēs uzskatījām, ka jāsaglabā ir jau pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 4.priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums papildināt 2.punkta otro rindkopu ar teikumu: "Tâpat arī kompensējami īpašnieka (mantinieka) pamatotie izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību atjaunošanu (zemes iemērīšana, arhīva izziņu pasūtīšana u. c.), izņemot maksu par advokāta pakalpojumiem." Kā atceraties, iepriekšējā balsojumā mēs noraidījām to, ka īpašniekam atmaksā pusotrkārtīgu apmēru, šajā gadījumā zemes kadastrālo vērtību, un tādā gadījumā paliek nekompensēti tie viņa izdevumi, kas viņam ir radušies, atjaunojot zemes īpašuma tiesības. Tāpēc komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet atbalstīja ar grozījumiem, un jautājumā par advokāta vai cita pārstāvja pakalpojumiem komisija izdarīja labojumu, ka tie tomēr ir atlīdzināmi (jo daudzos gadījumos īpašnieki ir bijuši spiesti izmantot pārstāvju pakalpojumus), bet ka apmaksa nevar būt augstāka par valsts apstiprināto zvērinātā advokāta likmi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 5.priekšlikumu - papildināt 2.punkta otrās rindkopas tekstu ar šādu teikumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 6.priekšlikums. Komisija ierosināja papildināt 2.punktu ar šādu teikumu: "Atsavinātā īpašuma privatizācijas gadījumā īpašniekam, kuram ir atsavināts attiecīgais īpašums, ir tiesības izpirkt šo īpašumu par piespiedu atsavināšanas cenu." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un beidzot ir pašas komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar atsauci uz noteikumu publikāciju "Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz atbalstīt likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, dokumentā ir ieviesusies viena neprecizitāte. 2.lapaspusē ir otrais frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kurā ir teikts, ka vārdi "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību" ir jāizņem no teksta. Galīgajā tekstā, kas ir nodrukāts 5.ailē labajā pusē, šie vārdi ir saglabājušies, bet 4.ailē ir ierakstīts, ka komisija ir nolēmusi atbalstīt pirmo un otro priekšlikumu. Kāds tad ir īstais variants? Jo nedrīkstētu izsvītrot no teksta tās valsts selekcijas un izmēģinājumu stacijas pārpratuma dēļ. Ja tās izsvītros, tad tie cilvēki nevarēs saņemt naudu, kā tas līdz šim ir solīts, par to zemi, kas ir šo selekcijas staciju teritorijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bišera kungs! Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

I.Bišers. Jā, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja priekšlikumu par svītrošanu. Šeit tiešām šis teksts 5.ailē ir palicis, bet tas priekšlikums šeit ir atbalstīts, un es par to ziņoju, un tajā brīdī, kad mēs to pieņēmām, pret to iebildumu nebija. Es varu tikai to teikt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai mums ir vajadzība atgriezties pie tā priekšlikuma, kuru ir izskatījusi komisija un kuru ir akceptējusi Saeima? Es domāju, ka nav nekādas vajadzības.

Zaščerinska kungs, likumprojekta apspriešana ir beigusies. Cienījamie kolēģi, vai mums ir vajadzība atgriezties pie jau akceptētā panta un pie priekšlikumiem? Nav vajadzības. Paldies. (No zāles zemkopības ministrs R.Dilba: "Man tomēr gribētos vienu precizējumu.")

Dilbas kungs, es zinu, ka jums gribētos precizēt, bet to vajag darīt tad, kad notiek likumprojekta apspriešana, nevis pēc tam, kad jāsāk jau balsot. Kā mēs, kolēģi, rīkosimies? Sāksim no jauna trešajā lasījumā izskatīt likumprojektu? (Starpsauciens: "Lai iesniedz labojumu!")

Dilbas kungs - zemkopības ministrs - vēlas runāt. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr precizēt, ko mēs esam apstiprinājuši. Ja mēs esam apstiprinājuši to, kas te ir tekstā, tad šeit paliek vārdi "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību". Tādā gadījumā nav iebildumu. Priekšlikumā ir ieteikts izņemt šos vārdus ārā, bet galīgajā tekstā tie ir. Ja mēs to apstiprinām, tad man nav iebildumu. Tekstā ir minētas valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecības.

Sēdes vadītājs. Jā, protams, Dilbas kungs. Bišera kungs par to ziņoja. Likumprojekta teksts trešajā lasījumā ir 5.ailē 2.lapaspuses labajā pusē. Un tur šie vārdi "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību" ir iekšā.

R.Dilba. Jā, bet Bišera kungs noziņoja, ka tie ir jāizņem, un to ir akceptējusi Juridiskā komisija. Ja paliekam pie tā teksta, tad iebildumu nav, viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vai mēs ņemam vērā zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikumu jeb iebildumu, jeb, pareizāk sakot, precizējumu - likumprojekta tekstā atstāt vārdus "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību"?

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir radusies neprecizitāte likumprojekta 5.ailē. Es atceros un arī ziņotājs teica, ka komisija tik tiešām ar balsu vairākumu atbalstīja to, ka vārdi "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību" būtu izslēdzami. Kļūdas dēļ 5.ailē, par ko Saeima balsojumu nav izdarījusi, ir radies šis ieraksts, tādēļ es aicinātu, lai nebūtu domstarpību, tomēr atgriezties pie šā priekšlikuma, ja nepieciešama apspriešana un ja nepieciešama balsošana. Komisijas lēmums bija, ka vārdi "valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību" ir izslēdzami no šā punkta.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Kaksīša kungs. Vai deputātiem ir vajadzīgi vēl kādi paskaidrojumi par tekstu? Tātad komisijas pārstāvis Bišera kungs ziņoja, ka nav atbalstīts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums... piedodiet, ir atbalstīts, bet tekstā tas faktiski parādās kā neatbalstīts. Tādēļ izlemsim to ar mūsu balsojumu, kolēģi!

Dilbas kungs vēl vēlas runāt.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir jābalso, un aicinātu jūs nobalsot par to tekstu, kāds šeit ir, un neatbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Straumes kungs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tad, kad mēs izskatījām šo priekšlikumu, nevienam nebija iebildumu pret to, ka notiek šis svītrojums. Kas attiecas uz to, ka tehniski tas teksts ir palicis, tā jau ir tikai tehniskas dabas vaina, un, ja kāds grib pie tā atgriezties un grib atkārtotu izskatīšanu, tad Kārtības rullis paredz procedūru, kādā veidā to var darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dilbas kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Straumes kungs! Otrajā lasījumā šis teksts tika saglabāts, Zemkopības ministrija bija to iesniegusi, un tāpēc nevajadzētu mainīt pēc otrā lasījuma atkal trešajā, un es aicinātu tomēr nobalsot, lai šis teksts paliek tāds, kāds tas ir.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu skatīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā otrā komisija, un mēs vienprātīgi atbalstījām to, ka arī selekcijas un izmēģinājumu stacijām ir jābūt to staciju skaitā, kurām tiek iedalīti valsts līdzekļi budžetā, lai izpirktu tos nelielos zemes daudzumus, kuri valstī ir nepieciešami šo selekcijas staciju uzturēšanai. Īstenībā šis process jau ir izdarīts. Šī zeme nav atdota, bet cilvēki, uz kuriem attiecas likuma iepriekšējais teksts, visi gaidīja par šo zemi kompensāciju naudā, protams, nelielu. Tā ir tikai zemes kadastrālā vērtība. Ja šos vārdus izsvītro ārā, tad varēs šādu kompensāciju naudā no valsts saņemt par kultūras un zinātnes objektu neatdošanu īpašniekam, bet par selekciju zemes atņemšanu šīs kompensācijas vairs nebūs. Es jums gribu paskaidrot, ka ļoti daudzās vietās, vai tas būtu Pūrē, kur jau ļoti neliela platība ir paredzēta valsts vajadzībām, vai tas būtu Skrīveros, šīs platības ir noteiktas un tās nav atdotas cilvēkiem atpakaļ. Šie cilvēki ir noformējuši visus dokumentus, lai saņemtu šo naudu, kura jau ir iedalīta šā gada budžetā.

Kāpēc tāda diskriminācija otrreiz attiecībā pret lauku cilvēkiem? Es vienkārši aicinu veikt balsojumu, tāpēc ka dokuments ir sagatavots pretrunīgi, un balsot par 5.aili, par komisijas sagatavoto variantu. Jo mēs neprotestējām tikai tāpēc, ka mēs redzējām, ka galīgajā variantā šīs selekcijas stacijas ir palikušas iekšā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Nesen, apstiprinot budžetu, mēs visi apstiprinājām un atbalstījām, ka mēs budžetā iedalām naudu Zemkopības ministrijai šo zemju izpirkšanai. Šobrīd, pēc 10 dienām, mēs praktiski savus lēmumus mainām un ieliekam iekšā, ka mēs, lūk, selekcijas stacijas metam ārā. Manuprāt, tas ir nekorekti, šīs zemes selekcijas stacijām ir vajadzīgas, un tās ir izpērkamas. Citādi vispār nevarēs šīs selekcijas stacijas pastāvēt. Tāpēc es tiešām lūdzu jūs pārdomāt, lai neiznāktu tā, kā mums iznāca varbūt ar zemes nodokli, un neatbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribu tikai norādīt, ka kolēģi ir kļūdījušies, apgalvojot, ka šādā gadījumā kompensācijas netiks maksātas. Šinī gadījumā šī... vai tā ir iekļauta šeit, vai nav iekļauta šajā papildinājuma tekstā... tas ir saistīts ar to, ka šajā gadījumā tiem maksās nevis tā, kā likumā ir paredzēts, pašreizējo kadastrālo vērtību, bet tiks maksāta 1940.gada kadastrālā vērtība, kas ir zemāka. Tā ka faktiski šinī gadījumā šis papildinājums nenozīmē, ka vispār nemaksās, bet nozīmē tikai to, kāda summa tiks maksāta.

Tajā pašā laikā es gribu arī komisijas vārdā teikt, ka komisija neiebilst, ka, tā kā komisijas vainas dēļ ir ieviesusies tehniska kļūda, tiktu pārbalsots. Bet es aicinu arī visus tos deputātus, kas aktīvi raujas uz tribīni, iesniegt Kārtības rullī paredzētajā kārtībā šo jautājumu par pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tad, kad mēs izskatījām visus priekšlikumus un komisijas pārstāvis mums par tiem ziņoja, nevienam no deputātiem un klātesošajiem nekādu iebildumu nebija. Tad, kad mēs bijām izskatījuši visu likumprojektu un par to vajadzēja balsot, - tad sākās šie iebildumi. Kārtības rullis diemžēl neparedz citu kārtību. Atgriezties pie jau izskatītā un akceptētā likumprojekta var vienīgi tad, kad Valsts prezidents to atdod atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Citas kārtības mums, kolēģi, nav. Man nav tiesību tagad atgriezties un likt uz balsošanu tos priekšlikumus, kurus Saeima, kaut arī klusējot, ir akceptējusi. Un, ja kāds vēlas izdarīt labojumus likumprojektā, tad tas ir jādara noteiktajā kārtībā. Citādi mēs to darīt nevaram. Tādēļ atgriezties pie šī konkrētā priekšlikuma un punkta apspriešanas mums nav tiesību. Kārtības rullis to neparedz. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas -7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu balsojumu, ir "Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Šis jautājums ir saistīts ar iepriekšējo, jo šī atsavināšana pamatā notiek ar tikko pieņemto likumu, kurš gan vēl nav stājies spēkā un nav parakstīts, bet, ja tas tiks parakstīts, tad acīmredzot tikai pēc tam būs parakstāms arī šis likums. (Starpsauciens: "Dokumenta numuru!") Es tūlīt pateikšu. Dokumenta numurs ir 1899. Šis ir darba kārtības 32. punkts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta nosaukumā vārdu "noteikumi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Komisijai ir priekšlikums - pirms paša likumprojekta teksta apspriest pielikumus, jo komisija laikā starp pirmo un otro lasījumu ir bijusi spiesta tos būtiski pārveidot. Jums ir izsniegta pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija, un jums ir izsniegti arī Juridiskās komisijas priekšlikumi, kādā veidā būtu pārveidojama šī tabula, šis pielikums, sadalot to divās tabulās.

1.tabulā ir norādīti tie zemes īpašumi, kas tiek atsavināti bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, un 2. tabulā ir ievietoti tie zemes īpašumi, kas tiek atsavināti personām, kuras jau ir paspējušas tos pēc īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atsavināt pirkuma-pārdevuma ceļā. Uz 1. tabulu ir attiecināms šis labojums, ko mēs tikko izdarījām šajā likumā attiecībā uz spēkā stāšanās kārtību un kas paredz īpašu apmaksas kārtību (pēc 1940.gada kadastrālās vērtības), taču to nevar attiecināt uz personām, kas zemi ir pirkušas. Attiecībā uz tām ir jādarbojas pašam likumam par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Attiecīgie panti. Tāpēc komisija uzskatīja par nepieciešamu to sadalīt divās atsevišķās tabulās, un pašā likuma tekstā... arī šeit tiek noteikts atsevišķs apmaksas režīms. Ja nevarēs vienoties, tad tas būs tiesas ceļā. Attiecībā uz šiem bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem tiek noteikta apmaksas kārtība saskaņā ar 1940.gada kadastrālajām cenām.

Bez tam attiecībā uz tabulām es vēl varu norādīt, ka šis tagadējais pirmais pielikums ir izaudzis garāks, nekā tas bija iepriekšējā tabulā. Tas ir saistīts ar to, ka daži no tiem zemes īpašniekiem, kas sākotnēji bija gatavi vienoties brīvprātīgi, ir atteikušies no šīs vienošanās, un tāpēc visi šie gadījumi ir jāizskata šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc mūsu priekšlikums būtu atbalstīt šo sadalījumu divās tabulās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu un pret likumprojekta 1. un 2. pielikumu, kas ir dokumenta 5. un 6. lappusē? Iebildumu nav. Paldies.

Par 3. un 4.pielikumu.

I.Bišers. Tātad - par 3. un 4. pielikumu. Tajā pielikuma vietā, kurš jums bija izsniegts iepriekšējā reizē un kur bija grūti pārskatāmas un grūti redzamas gan šīs robežas, gan arī šo zemes gabalu izvietojumi, komisija izveidoja divus jaunus pielikumus. 3.pielikumā ir redzama lidostas "Rîga" teritorija un viss, kas tur ir izvietots, un turpat blakus ir 4.priekšlikums, kurā var redzēt, kā ir izvietoti šajā teritorijā tie zemes gabali, par kuriem ir runa šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4. pielikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - priekšlikumi par 1.pantu. Vispirms ir priekšlikums papildināt ar vārdu "pants". Tas acīmredzot neizsauc iebildumus, jo likumā mēs tā rakstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir otrs priekšlikums, kas ir redakcionāls, - aizstāt vārdu "to" ar vārdu "viņu". Es domāju, tas neizsauks iebildumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums mainīt hektāru skaitu - aizstāt skaitli "171" (ar daļskaitļiem) ar skaitli "242" (ar daļskaitļiem). Tas ir saistīts ar to, ko es teicu, - ka ir parādījušies cilvēki, kas sākumā bija ar mieru piekrist atsavināšanai labprātīgi, bet tagad no tā ir atteikušies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir aizstāt vārdus "kâ arī darbības un attīstības" ar vārdiem "un tā darbības", jo mēs uzskatām, ka īpašā kārtībā to var izņemt tikai tas likums, kas ir šobrīd darbojies, bet turpmāk jau tad darbosies likums par īpašuma atsavināšanu, ja vajadzēs nākotnē šo lidostu paplašināt ārpus tām robežām, ko tā šobrīd aizņem un ko tā šobrīd pārvalda.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad par pielikumu numerāciju mēs pēc būtības vienojāmies. Tālāk ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurā mēs norādām: atsavināt valsts vajadzībām Zinaidai Gaurei un Mihailam Uļmanam un Andžam Krastiņam piederošos zemes īpašumus, kas ir norādīti 2.pielikumā. Šeit šī atsavināšana nenotiek tajā īpašajā kārtībā, par ko mēs tikko nobalsojām, bet tā notiek saskaņā ar pašu likumu par īpašumu atsavināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 3.pants. Tātad mēs attiecīgi ierosinām mainīt arī pantu numerāciju un pie katra cipara pierakstīt arī, kā pieņemts, klāt vārdu "pants".

Tālāk ir deputāta Grīga priekšlikums, kurš ir izteikts par bijušo 2.punktu, kas tagad ir 3.punkts. Viņš ir patstāvīgs priekšlikums, ka šo zemi aizliegts pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt. Komisija šo deputāta Grīga priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Grīga priekšlikumu? Deputāts Grīgs pieprasa balsojumu. Runāt debatēs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi, es aicinu piedalīties Saeimas darbā un ņemt dalību balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 20. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums... tādi redakcionāli labojumi, ka vajag atsaukties nevis uz noteikumiem un to punktiem, bet uz likumu un pantiem. Tas ir tehnisks labojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums. Komisija pēc būtības viņu atbalstīja, taču uzskatīja, ka to ir nepieciešams sadalīt divos pantos - 4. un 5.pantā. Tie ir divi jauni panti, kurus jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4. un 5.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - izslēgt 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un līdz ar to papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu par Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Lūdzu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 31.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 31.decembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības 62.punktu - likumprojektu "Likums par Ventspils brīvostu" otrajā lasījumā izskatīt pēc likumprojekta "Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā" otrajā lasījumā. Vai "par" vai "pret" šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Tādēļ, godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektu "Likums par Ventspils brīvostu" otrajā, galīgajā, lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1883-b. Dokumenta nosaukums ir "Likums par Ventspils brīvostu", otrais lasījums, un, tā kā tas ir atzīts par steidzamu, tad līdz ar to arī pēdējais lasījums. Visus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs, un šiem priekšlikumiem ir juridiski precizējošs raksturs. Līdz ar to mēs varam pāriet pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas.

Un tā pirmais priekšlikums - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Ventspils brīvostas likums". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, profesor! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likuma nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Otrais priekšlikums - aizstāt 1.panta 1.punktā terminu "brīvostas režīms" ar terminu "brīvās muitas zonas režīms". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Trešais priekšlikums - 1.panta 3.punktā aizstāt vārdu "kas" ar vārdiem "kurā zeme". Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Ceturtais priekšlikums - izslēgt iekavās minēto vārdu "nostiprināta". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Piektais priekšlikums - aizstāt vārdu "lietojumā" ar vārdu "lietošanā". Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa. Sestais priekšlikums - izslēgt 2.panta nosaukumā vārdus "un darbība". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Septītais priekšlikums - izslēgt 3.pantu. Komisija atbalsta, jo uzskata, ka šeit otrā lasījuma 3.pantā minētie likumi jau darbojas paši par sevi šajā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Astotais priekšlikums - izteikt 5.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Zemes tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Devītais priekšlikums - papildināt 5.panta ceturto daļu ar šādu tekstu: "...kā arī iznomāt to uzņēmējsabiedrībām..." un tālāk kā tekstā. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Desmitais priekšlikums - aizstāt 5.panta piektajā daļā vārdu "izbeigšanās" ar vārdu "izbeigšanas". Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Vienpadsmitais priekšlikums. Arī to iesaka Juridiskais birojs, un komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 5.pantu ar 6., 7., 8. un 9.daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 12.priekšlikums - papildināt 6.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: "...kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu". Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, arī tas ir pieņemts.

I.Liepa. 13.priekšlikums - papildināt 9.pantu aiz vārda "pârējo" ar vārdu "muitas". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums - saskaņot 10.panta redakciju ar 20.panta otro daļu. Tas ir izdarīts un ietverts 20.panta otrajā daļā, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu - saskaņot 10.panta redakciju ar 20.panta otro daļu - iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 15.priekšlikums - aizstāt 10.pantā vārdus "pârējās Latvijas Republikas teritorijas" ar vārdiem "Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk mēs pārejam uz 7.lappusi, kur ir 16.priekšlikums - aizstāt 14.panta trešajā daļā vārdu "nostiprinātās" ar vārdiem "licencētas uzņēmējsabiedrības". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk pārejam uz 9.lappusi. Nākošais ir 17.priekšlikums - aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdu "licences" ar vārdu "atļaujas". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 18.priekšlikums - saskaņot 18.pantu ar 20.panta trešo daļu. Tas ir izdarīts un ietverts 20.panta trešajā daļā, un komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 19.priekšlikums - izteikt 18.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Beznodokļu veikali". Šeit mainās panta nosaukums, lai tas būtu precīzāks, un komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 18.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 20.priekšlikums - papildināt 20.panta otro daļu aiz vārda "piegādes" ar vārdu "uz". Šo priekšlikumu komisija neiesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Bet 21.pantā šī doma tiek attīstīta, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka tekstu, kuru, protams, iesaka komisijai atbalstīt, un tas šeit ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Un tad ir 22.priekšlikums - papildināt 20.panta trešo daļu aiz vārda "mazumtirdzniecība" ar vārdiem "izņemot beznodokļu veikalus". Tas ir tas precizējums, par kuru jau iepriekš bija minēts, runājot par 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret šīm izmaiņām panta trešajā daļā nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - pārejas noteikumi. 23.priekšlikums - izteikt pārejas noteikumus redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies, tie ir visi priekšlikumi, kas bija ienākuši uz pēdējo lasījumu. Un komisija lūdz atbalstīt un nobalsot šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Ventspils brīvostas likums". Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

I.Liepa. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota...". Atvainojiet, godātie kolēģi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā un lūdz darba kārtības 64., 65. un 61.jautājumu - tie ir likumprojekti "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli"", "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" un "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" - izskatīt pēc likuma "Par Ventspils brīvostu". "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka budžets ir pieņemts nepareizi, jo nebija ievērots likums, un tagad ir steidzīgi jāpieņem tie likumi, kuru pietrūkst. Taču es gribu tikai atgādināt, ka 1990.gada 4.maijā Saeima par juridiski saistošu atzina ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, bet likumprojekts "Par sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem" gaida jau vairāk nekā mēnesi. Tas skar vairāk nekā 75% Latvijas iedzīvotāju. Ja mums absolūti tuvākajā laikā vairs neinteresē Latvijas iedzīvotāju liktenis, tad mainīsim darba kārtību. Es balsošu "pret".

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija -Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Krisberga satraukums man, protams, arī ir saprotams, jo, dabiski, jautājums par sociālajām mājām ir pietiekami svarīgs, bet man liekas, ka visi Saeimas deputāti labi zina to, ka finansējums no valsts budžeta sociālajām mājām nav izdalīts. Un tātad tā iniciatīva būs vai nu pašvaldību līmenī, vai arī, ja būs papildlīdzekļi, mēs varēsim griezties pie Ministru kabineta. Un šajā gadījumā, jo mēs ātrāk akceptēsim Ventspils brīvostu, jo reālāk varēs runāt par Latvijas tranzītkonkurenci un iespējamajiem papildlīdzekļiem. Krisberga kungs, ja nebūs Ventspils brīvostas, reālos tranzītus pārņems citas teritorijas. Šajā gadījumā es aicinu neatbalstīt Krisberga kungu.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot, godātie kolēģi! Tātad ir saņemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - darba kārtības 64., 65. un 61.jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas) izskatīt tūlīt. Izteikušies ir "par" un "pret". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot un lūdzu deputātus izlemt šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 5. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, saskaņā ar tikko izdarīto balsojumu izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments, ar kuru mēs strādāsim, ir nr. 1923. Tātad tabula.

Pirmais priekšlikums, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, ir 2. lapaspusē. Tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums - papildināt 3. panta trešo daļu ar 9. punktu minētajā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, ir 4. lapaspusē tabulā. Tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums - 9. panta pirmās daļas 5. punktu izteikt minētajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par šī paša 9. panta pirmās daļas 6. punktu attiecīgajā redakcijā, kuru jūs redzat tabulā. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums - papildināt šī paša 9. panta pirmās daļas 16. punktu pēc vārdiem "kompensācijas izmaksas" ar vārdiem "likumos un". Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais - 10. pantā ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt 10. panta pirmās daļas 5. punktu minētajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Par 11. pantu tabulas 5. lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums - papildināt pirmo daļu ar attiecīgajiem vārdiem, ko jūs redzat tabulā, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 11. pantā papildināt trešo daļu ar 14. punktu. Šo priekšlikumu arī ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, un šo priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres nākošais priekšlikums ir par 11. panta septīto daļu, par šā punkta redakciju.... Viņš ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat tālāk 5. lappuses apakšā, tātad par šo septīto daļu. Un par šo pašu septīto daļu ir arī deputāta Urbanoviča priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, bet tātad izstrādāja savu, Budžeta un finansu komisijas, priekšlikumu, kas ir atbalstītais priekšlikums par šo 11. panta septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 11. panta septītajā daļā izteikto un komisijas akceptēto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un 6. lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas principā ir atbalstīts, jo tajā ir atsauce un tas faktiski ir likuma sakārtošanas, tehniskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir par 12. pantu. Lūdzu deputātus paņemt arī lapu, kas ir izdalīta jums vēlāk, tātad dokumentu nr. 1923A. Par 6. lapaspusi. Šeit ir bijusi tehniska kļūda. Deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikums, ko jūs redzat 7. lapaspusē pie 13. panta, pēc iesniedzēju lūguma ir ielikts citā vietā, tātad tur, kur tas bija paredzēts, - 12. panta 3. daļā. Tātad, izskatot 12. panta 3. daļu... izskatot 12. pantu, jo pašlaik ir tikai divas daļas... un trešā daļa... jā... nē, es atvainojos, kolēģi, trešā daļa arī ir papildināta jau iepriekšējā lasījumā. Lūdzu skatīties papildu lapā, kurā ir precizētā redakcija, kādai ir jābūt likumprojekta 6. lapaspusē. Ir deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikums 12. panta 3. daļu papildināt ar teikuma daļu: "..., ja viņu mēneša ienākumi, neskaitot pensiju, pārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru." Ðo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es paskaidrošu šā ierosinājuma būtību, jo pirmajā brīdī tur tas viss it kā liekas sarežģīti. Būtība ir tāda. Ja šodien pensionārs strādā, tad viņam, teiksim, ar savu mazo pensiju, kas ir 40 lati un kas ir normāla, tā jau nav maza... Ja viņš strādā, kaut vai uz pusslodzi piepelnās (20 vai 30 lati), tad viņam tūlīt no pirmā lata sāk atvilkt nodokli. Es jau pagājušajā reizē jums minēju piemēru, ka slimnīcās tā piepelnās ne tikai māsiņas, bet arī dakteri, pensionētie dakteri iet par sanitāriem, lai piepelnītu šo sanitāra pusslodzīti - 20 latus. Tad padomājiet, par ko jūs balsosiet, ja jūs balsosiet tā, ka tam pensionārītim no šīs pusslodzes, ko viņš piepelna savai gauži trūcīgajai iztikai, no tiem 20 latiem, jūs vilksiet nost 5 latus! Nu ko pensionārs vispār var lielāku piepelnīt? Ja mēs esam pieņēmuši likumu, ka mēs neaiztiekam pensijas līdz 100 latiem un nevelkam no tām nodokli, tad kāpēc viens pensionārs saņem nestrādādams 99 latus bez atvilkuma, bet cits pensionārs, gribēdams arī vēl pastrādāt, saņem varbūt 60, 80 latus, un no tā mēs viņam vēl vilksim nost to procentu? Es gribu, lai jūs saprastu to, un es tā skatos, ka pat televīzijā par to rāda... Tagad redzēsim, kuri cilvēki šeit balsos "pret", lai norautu pensionāriem šos niecīgos latus.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Zīles kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Ja nē, tad balsosim par priekšlikumu. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikumu - 12. panta 3. daļu papildināt ar teikuma daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 17. Šis priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to 7. lapaspusē ievietotais deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikums nav izskatāms, jo tas tagad ir ielikts iepretim 12. panta 3. daļai.

Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums (7. lapaspusē) par 13. panta pirmās daļas 4. punktu, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt likuma 15. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šajā priekšlikumā ir ierosināts noteikt Latvijā minimālu progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tas ir, šis priekšlikums paredz, ka, ja nodokļu maksātāja gada apliekamie ienākumi pārsniedz 8000 latu, tad līdz 8000 latiem jāmaksā nodoklis pēc 25% likmes, bet no pārsnieguma summas - pēc 35% likmes. Tātad ir paredzēti šie papildu 10%, kuri mums arī likumā bija, bet kuri lieluzņēmēju lobiju interesēs ir no šā likuma tikuši svītroti. Šis ir valdības realizētajai maznodrošināto iedzīvotāju aplaupīšanas politikai alternatīvs papildu līdzekļu ieguves avots budžetā. Es aicinu vadīties pēc principa, ka labklājība ir nepieciešama visiem, nevis tikai šauru politisko un ekonomisko grupējumu pārstāvjiem, un tāpēc atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tad, kad valstij ir reālas iespējas iekasēt naudu no nelikumīgās spirta kontrabandas un izmaksāt šo naudu gan skolotāju algās, gan dažādām bērnu iestādēm, pirmsskolas iestādēm, gan dažādām veco ļaužu iestādēm, - tad mēs parasti šeit redzam, ka no frakcijas "Latvijai" puses notiek milzīga pretdarbība. Tiek iesniegti visādi pieprasījumi, tiek apšaubīta muitas iestāžu kompetence cīnīties pret šāda veida likumpārkāpumiem. Toties tas netraucē izstrādāt visādus populistiskus priekšlikumus. Un es vēlreiz gribētu atkārtot to, ko es reiz jau teicu. Ja cilvēkam alga ir kādi tūkstoš lati gadā vai vairāk, viņš maksā šos 25% - ienākuma nodokli, tas ir, no 1000 latiem tie ir 250 lati. Ja viņam ir 8000 latu, pēc frakcijas "Latvijai" priekšlikuma, un ja viņš gadā pārsniedz šos 8000 latus, teiksim, par kādiem 2000 latiem, tad, pēc komisijas priekšlikuma, viņam būtu jāmaksā gadā 2500 latu, bet, pēc frakcijas "Latvijai" priekšlikuma, viņam būtu jāmaksā ienākuma nodoklī vēl par 200 latiem vairāk. Šāda veida priekšlikumu dēļ, pirmkārt, cilvēki baidīsies uzrādīt viņu reālos ienākumus. Otrkārt, kā es jau teicu, mums ir jāpiesaista tie cilvēki, kuri spēj radīt jaunas darba vietas. Latvija nevar atļauties pašreiz atteikties no to cilvēku pakalpojumiem, kuri varētu vadīt lielās akciju sabiedrības, banku sabiedrības. Un, godājamie deputāti, ja mēs šeit esam pieņēmuši tādus likumus, kas attiecas uz pensiju reformu, ja mums ir likums par pensiju, par pensiju fondiem, ja mums ir jāpieņem likums par šo apdrošināšanu, tad ņemiet vērā to, ka dažu gadu laikā Latvijā radīsies desmitiem fondu. Desmitiem fondu, kuros tiks uzkrāti milzīgi līdzekļi. Jau šodien mums ir darba kārtībā jautājums par akciju sabiedrību "Banka "Baltija"", par līdzekļu izsaimniekošanu bankā "Baltija", taču ņemiet vērā to, ka nākotnē mums būs jāatrod vadītāji un dažādu valžu locekļi desmitiem sabiedrību, kurās būs jāuzkrāj milzīgi finansiāli līdzekļi. Šiem cilvēkiem, lai viņi varētu strādāt šajās sabiedrībās, ir jābūt ļoti labām zināšanām, viņiem ir jārūpējas par to, lai šī nauda tiktu kaut kur ieguldīta, un es domāju, ka arī Zelgalvja kungs ļoti labi saprot, kas notiek, ja ļoti lielas sabiedrības priekšgalā ir nekompetenti cilvēki. Un, noklausoties šodien šo ziņojumu, kuram es arī tagad piekrītu, mēs redzam, ka ne vienmēr tie cilvēki, kas ir bijuši vadībā, ir bijuši pietiekami izglītoti un pietiekami orientējušies visās šajās finansu operācijās, vadības sistēmās. Ir jāiesaista cilvēki, kuriem ir laba izglītība. Es piekrītu Čerāna kungam, ka tad, kad mēs būsim ļoti bagāti un kad konkurences rezultātā Latvija būs pilna ar augsti izglītotiem cilvēkiem, kuri varēs vadīt šīs sabiedrības, kurās uz vienu vietu varbūt pretendēs 5 vai 10 godīgi cilvēki, - ka tad mēs varēsim ieviest ne tikai 35%, bet varbūt vēl vairāk, kā tas savā laikā bija Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Bet šajā brīdī es jūs aicinu nenodarboties ar populistisku lēmumu pieņemšanu. Ticiet man, mēs nedabūsim vadītājus, spējīgus vadītājus visām šīm sabiedrībām, ja mēs visu laiku gudrosim, kādā veidā ierobežot viņu darbību ar progresīvajiem nodokļiem. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie šā jautājuma tad, kad Latvija būs desmitreiz bagātāka nekā tagad. Un es aicinu visus deputātus pašreiz atcerēties to, ka mums ir jāstrādā, lai mēs Latvijai piesaistītu vislabākos cilvēkus no Baltijas reģiona, no Ziemeļeiropas reģiona, ja mēs paši pagaidām nevaram nodrošināt šīs daudzās sabiedrības ar pietiekami izglītotiem cilvēkiem.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs pie šāda lēmuma neatgriezīsimies nekad. Kiršteina kungs teica, ka atgriezīsimies kādreiz. Es domāju, ka nevajadzētu nekad atgriezties pie šāda varianta. Čerāna kungs, jūs esat kaut ko absolūti sajaucis. Būdams samērā jauns cilvēks, jūs pieturaties pie kaut kādiem pilnīgi komunistiskiem principiem, kurus jūs bieži vien šeit kritizējat, bet šoreiz aizstāvat. Pielīdzināt visus! Atņemt! Pārdalīt! Un tā tālāk. Nu kaut kādas muļķības! Cilvēkam grib atņemt iniciatīvu strādāt, pelnīt pēc iespējas vairāk. Kas tie par principiem? Es domāju, ka par labklājību ir jācīnās ar pavisam citām metodēm. Protams, jācīnās! Un man neviens nevar pārmest, ka es šeit Saeimā neesmu nekā darījis un neesmu dažādā veidā cīnījies par nabaga cilvēku labāku dzīvi. Tas ir jādara! Tas ir mūsu pienākums, bet tas ir jādara ar normālām, saprātīgām metodēm, nevis šādā veidā, ieviešot šādus ierobežojumus, šādus nodokļu palielinājumus. Tāpēc, ka cilvēks labāk strādās... Paklausieties, jāizbeidz taču šāda prakse normālā neatkarīgā valstī, kura pāriet no komunisma uz kapitālismu (ja lietojam agrāko terminoloģiju)!

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Un, Čerāna kungs, es vakar jau teicu, ka diemžēl jūs visos jautājumos neesat kompetents, un tāpēc neskrieniet tribīnē!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ir gandrīz gads... nē, ir jau gads pagājis kopš tā brīža, kad mēs ar lielām cerībām apstiprinājām Šķēles kunga valdību, ar viss kaut kādiem solījumiem, ka mēs veidosim tādu nodokļu sistēmu, kas stimulēs ražošanu un labklājību. Un nu gads ir pagājis un mēs redzam, cik tukši bijuši tie solījumi, jo Šķēles kungs un mēs vairs nekalpojam mūsu vēlēšanu laika solījumiem, bet kādai pilnīgi citai programmai. Un nāksies mums tagad sēdēt te pie galda Ziemassvētku vakarā, pienāks Jaunais gads, bet mēs vēl domāsim par pagājušo gadu. Un Ulmaņa kungs pie saviem kristāla ziepjutraukiem... un citi sēdēs ar saviem draugiem, kuriem nāk lielas naudas no mūsu tranzītceļiem, un viens otru sveicinās un teiks: zini, bija labs gads, un lai nākamie gadi būtu tādi paši! Doma, ko es jums teikšu, nav mana, nav oriģināla. To man kāds piketētājs teica. Ka mēs varētu padomāt, mēs, deputāti, kas esam pieļāvuši šito turpmāko polarizāciju no bagātības uz bagātību un no ubadzības uz ubadzību... Tad, kad mēs to glāzi pacelsim un skatīsimies viens otram acīs, padomāsim par to goda darbu, ko mēs esam darījuši... kad mēs to pirmo šļuku ņemsim... Mēs pataisām vienus cilvēkus bagātākus un bagātākus, bet citus - ubagākus un ubagākus. Tiem cilvēkiem, kas nepelna izdzīvošanas minimumu, mēs uzliksim to 25% nodokli, bet mūsu draugiem... pa lielākai daļai viņi nemaksā nodokli. Būtu interesanti redzēt, cik tad, kamēr pielipa tie 96 miljoni latu, kas it kā pielipa Šķēles kungam... cik viņš tanīs gados ir nodokļos maksājis. Ne tos 25%, un arī ne tos 35%. Bet es jums pateikšu, ka mums ir jāliek nodoklis uz tiem, kas spēj maksāt, nevis uz tiem, kas nespēj izdzīvot.

Es jums lūgšu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, un es jums lūgšu dziļi, dziļi padomāt, kad jūs celsiet to glāzi Jaungadā vai Ziemassvētkos, par ko jūs dzerat. Par kādu godu vai par kādu labklājību un kam. Un es jums pateikšu, ka, ja es tad būtu pie Šķēles kunga galda vai pie Ulmaņa kunga galda, es ļoti labprāt ierosinātu, ka tas pirmais tosts būtu jādzer uz viņu kaunu! Bet viņiem tā kauna trūkst. Un mums šeit nāk valdības frakcijas un saka, ka ņemt 35% no mūsu draugiem, kas pelna lielu naudu, - ka tas būtu nepieņemami. Tas ir komunisms! Lai gan Amerikā 90% atņem no tiem, kas daudz pelna. Bet tas ir komunisms! Kur mūs ir aizvedis šitāds lozungs, ka mēs, visi, kas ir pret Latvijas jaunbagātniekiem... un tie nav nekā godīgi nopelnījuši... Bet kuriem ir tās lielās mašīnas, kuriem ir tā lielā teikšana, kuriem ir tā atļauja sūkt no mūsu tranzīta ceļiem un sūkt tā, ka mūsu tauta mirst un tiek dzīta uz pašnāvību... Tas genocīds, kas šeit notiek no tiem glauniem kungiem, kas saka, ka kaut kāds cits risinājums it kā esot komunisms... Kauns, Tabūna kungs! Kauns, Šķēles kungs! Kauns, Ulmaņa kungs! Un, kad jūs pārdomāsiet šito gadu,tad kauns arī mums. Es pats dzeršu uz to kaunu, un tas būs rūgts. Par to, ka mēs esam šitādā valdībā, ka mēs šitādu valdību atbalstām. Un sakām, ka tas, ka būs kaut kāda progresīvo nodokļu sistēma, - ka tas ir komunisms. Kauns, Tabūna kungs!

Atbalstīsim frakcijas "Latvijai" ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man tiešām pārsteidza šis kustības "Latvijai" priekšlikums. Es varētu saprast Gundaru Valdmani, kas nav vēl kārtīgi iepazinies ar visiem Latvijas likumiem un nezina, ka šajā kategorijā ietilpst ne tikai iedzīvotāji, bet ietilpst arī visi zemnieki un arī individuālās uzņēmējdarbības un individuālā darba veicēji. Līdz 45 000 gada apgrozījumā. Viņi visi ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Un šeit jūs paredzat atkal aplikt zemniekus ar paaugstinātu nodokli. Tajā pašā laikā bankas, spēļu zāles, alkohola tirdzniecība maksās 25% nodokli. Bet zemniekiem un individuālā darba veicējiem jūs esat paredzējuši paaugstināt uz 35%. Es tiešām nevaru to saprast, un es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tabūna kungs te vērsās pret Kārli Čerānu, un es tā skaidri jutu, ka te acīmredzot interesē ne tik daudz fakts un patiesība, cik acīmredzot Tabūna kungu kaitina šī intelekta lielā atšķirība starp Čerānu un Tabūnu. Es tāpēc paskaidrošu. (Starpsauciens: "Jâ, atšķirība liela...") Mums ir atsevišķs likums, kas paredz nodokļu sistēmu uzņēmumiem un uzņēmējiem, un mums ir paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šī ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtība. Un tādā... (No zāles deputāts A.Saulītis: "Nestosties, runā skaidrāk!") Es atvainojos, ka man jāpaskaidro tādas vienkāršas lietas jums. Un brīnos, ka arī Kiršteina kungs nesaprot šīs vienkāršās lietas. (Starpsauciens: "Nav jurists!") Un tajā pašā laikā es gribu paskaidrot vēl to, kā te tiek pacelts jautājums, ka tiem lielo algu saņēmējiem tiks nodarīts pāri. Jūs zināt, ka mums nav likuma, kas ierobežo valsts uzņēmumu direktorus un vadītājus noteikt sev lielas algas. Arī tādus valsts uzņēmumu vadītājus, kuri sen ir līdz ausīm parādos un uzņēmumus izpārdod un nolaiž dibenā. Mēs visi to labi zinām, un arī jūs zināt to ļoti labi. Bet šie cilvēki saņem lielās algas - līdz 40 000 latu gadā. To taču jūs zināt! Vai varbūt izliksieties, ka nezināt? Šie visi tagad tiek žēloti jūsu lielo ražošanas attīstības nodomu vārdā.

Es gribu vēl ko teikt. Tie, kas saņem milzīgas algas un ienākumus dažādās padomēs, kurus var uzskatīt par iedzīvotāju ienākumiem, - tie bieži vien ir miljonāri, kļuvuši miljonāri dažu gadu laikā. Vai jūs tiešām nopietni ticat, ka godīgs cilvēks var dažu gadu laikā tapt par miljonāru?

Un tāpēc es lūdzu pārtraukt šo, man gribas teikt, negodīgā slāņa atbalstīšanu un pavērsties mazliet uz tautas pusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kiršteina kungs, šeit runājot, vai nu nav informēts, vai arī apzināti melo par frakcijas "Latvijai" nostāju kontrabandas un korupcijas apkarošanas jautājumos. Es gribu Kiršteina kungam un arī visiem pārējiem paskaidrot, ka tas bija tieši frakcijas "Latvijai" deputātu pieprasījums valsts ministrei Aijai Počai. Mēs prasījām, lai viņa ievērotu Korupcijas novēršanas likumu un noteiktu, ka amatpersonu ieņēmumu deklarācijas veidlapās ir jāuzrāda šo amatpersonu naudas uzkrājumi. Ministre Aija Poča ir pretlikumīgi rīkojusies un atļāvusi amatpersonām šos ienākumus nedeklarēt. Un tas bija tieši frakcijas "Latvijai" pieprasījums, mēs prasījām, lai tas tā notiktu. Diemžēl deputātu vairākums to neatbalstīja. Neapšaubāmi, mēs uzskatām, ka nodokļa labāka iekasēšana ir būtisks budžeta līdzekļu papildināšanas avots, ja ne pats būtiskākais. Bet arī šī ir iespēja šo naudu budžetā papildus iegūt, un šī ir iespēja mazināt šobrīd sabiedrībā ārkārtīgi krasi veidojošos polarizāciju starp bagātajiem un nabagajiem, kas var būtiski apdraudēt mūsu sabiedrības un valsts stabilitāti. Mēs varam salīdzināt šos 1000 latus, kas tiek mēnesī saņemti un kas tagad tiks aplikti ar nedaudz lielāku nodokli, vai šos 1200 latus, jo mūsu "greznības prezidentam" Ulmanim būs 1200 lati, - salīdzināt tos ar cilvēku sociālajiem pabalstiem, kas ir tikai 25 lati. Šī ir pārāk liela starpība, lai mēs varētu atļauties to neņemt vērā. Un visiem ir skaidri zināms, ka sabiedrības stabilitāte un iespēja nākotnē izdzīvot balstās uz plaša vidusslāņa veidošanos. Un tāpēc ir nepieciešams tiem cilvēkiem, kam ir nauda, solidarizēties ar tiem, kuriem tās nav. Un gribu paskaidrot, ka šis nav nodoklis no uzņēmējdarbības, bet no iedzīvotāja.

Un, atbildot Ventam Balodim, teikšu: ja kaut kādas uzņēmējkategorijas arī tiek ieliktas šā nodokļa maksātājos, tad tā neapšaubāmi ir likuma anomālija, un frakcija "Latvijai" nav vainīga, ka šāda anomālija ir izveidojusies.

Kas attiecas uz sociālismu, es baidos, ka Tabūna kungs tomēr ir sajaucis... vai arī nav bijis Rietumu pusē, ārpus Latvijas robežām, piemēram, Zviedrijā vai Vācijā, kur ir šāds progresīvs nodoklis.

Un, ja mēs runājam par komunismu un liberālismu, tad es gribu pateikt, ka tā ir tieši šī komunistu laika ekonomiskā elite, kas toreiz pārvaldīja visus īpašumus un kas šos īpašumus ir sagrābusi arī tagad un juridiski pareizi noformējusi tirgus ekonomikas ietvaros, - ka tieši viņi ir tie, kuri tagad visasāk iestājas par šo liberālismu, lai viņi varētu šo īpašumu tagad neierobežoti pārvaldīt un gūt no tā tālāku labumu. Tā ir tā pati komunistu elite, kas spīdzinājusi latviešu tautu. Tie, kuri tagad ir šie liberāļi. Un tie līdzskrējēji, kas tajā dažādu iemeslu dēļ ir salasījušies tagad. Es kategoriski iestājos pret to, ka viss var tikt pirkts un pārdots šai sabiedrībā, un aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labdien, deputāti! Labdien, kolēģi! Labdien, priekšsēdētāj, vadītāj! Mani tiešām, varētu teikt, aizrāva no šīs samērā neērtās vietas, baismās vietas uz tribīni. Un tieši kas? Tieši tas, ka es gribu atbalstīt kustības "Latvijai" ierosinājumu. Jo nupat es zvanīju uz apdrošināšanas sabiedrību... jo savukārt... es zvanīju par rīta televīzijas raidījumu, ka cietušajam ir vajadzīgas asinis, tieši tā grupa, kura ir man, - III grupa, Rh pozitīvs -, un es piedāvāju tiešo asins pārliešanu. (Diemžēl naktī viņam tika amputēta kāja, pašreiz stāvoklis ir stabilizējies.) Un tūlīt es zvanīju uz apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrībai jautāju: "Vai šis cilvēks, ja viņš būtu apdrošināts, vadoties pēc tā likuma, ko mēs tūlīt pieņemsim jaunajā gadā, likuma par civiltiesisko apdrošināšanu, - vai viņš saņems kādu naudu?"

Un atbildēja: "Nç, viņš nesaņems. Ja viņš būtu kādu nositis vai sabraucis, tad tas saņemtu, bet viņš pats neko nesaņems."

Tad es jautāju: "Vai nav par lielu tās summas, ko savāc no visām šīm mašīnām?"

Tad šis cilvēks teica, ka ar tām summām nepietiks. Ka 50 lati par veco žiguli... ka nepietiks no katra žiguļa šīm apdrošināšanas kompānijām.

Tad es viņam jautāju: "Vai ir arī kādi algu "griesti"? Vai ir kādi ierobežojumi algām?" Tad viņš teica, ka nav. Un tad es atcerējos par Unibankas padomes 200 000 latiem. Šajos apstākļos, kādos mēs Latvijā esam... Es ļoti atvainojos, varbūt es tiešām runāju kā komunists, bet man nav pieņemams mežonīgais kapitālisms. Tāpēc es atbalstu kustības "Latvijai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani kolēģi, kas man apkārt sēž, mēģina man ieskaidrot, ka es nemākot lasīt. Viņi mēģina man pateikt, ka apliekamie ienākumi, kā ir šeit rakstīts, ir tie, kas paliek pāri pēc izdevumiem. Ne ieņēmumi. Un, kad būs pāri par 8000 latiem "uz galviņas", tie tiks aplikti ar nodokli pēc 35% likmes. Ja tev ir lauku saimniecība un tavā famīlijā ir 5 vai 6 cilvēki, kas strādā, tos ienākumus var sadalīt. Bet šī doma, ka, ja mēs kaut ko šim līdzīgu progresīvu nepieņemsim... ka tie, kas ir sazagušies jeb "tikuši pie siles" un dabūjuši pāri par 60 000 latu gadā, - ka viņi maksās tikai 10%, bet tas pensionārs maksās 25%. Un, ja tas ir komunisms, tad es jums pateikšu, ka laikam komunismā šur tur kaut kāda patiesība arī bija. Bet tā dogma, kas šeit apkārt valda... ja bagātniekam liks maksāt par to, ka viņš ir paņēmis savu priekšrocību... Kādas tiesības bija Šķēles kungam dabūt 96 miljonus latu vērtu mantu, kas viņam tagad pelnīs naudu... Kādas tiesības ir tiem "Latvijas ceļa" cilvēkiem, kas sēž un saņem 5000 latus mēnesī... Tā visa ir iedzīvošanās uz tautas rēķina. Un viņu godaprāts prasītu, lai viņi kaut ko ar to naudu dara tautas labā. Bet nedara. Un viņu kolēģi sēž šeit un saka: "Hei, mēs jums samazināsim nodokli, noteiksim jums 10%, bet lai tas mazais pensionārs maksā 25%!" Vai mums nav kauna? Es jums prasu: vai jums nav kauna? Noteikt 35% likmi tiem, kas var ļoti labi dzīvot... 35% likmi attiecībā uz ienākumu, nevis uz ieņēmumu. Vai jums nav kauna! Es jūs lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. 35% nav liela nodokļu likme Rietumu pasaulē. Bet Rietumu pasaulē 16 000 dolāru "uz galviņas" ir ļoti laba peļņa, un tur var atļauties maksāt tos 35%. Kiršteina kungs jau negribētu maksāt, jo viņš arī kaut kādas privilēģijas dēļ pie kaut kādas "siles" būs piestājies un dabūjis to lielo naudu un negrib dalīties ar tautu. Negrib pats maksāt tai valdībai, kuru, kā viņš saka, viņš it kā atbalsta. Kauns ir jums, ka jūs nesaprotat starpību starp godīgu savas daļas maksāšanu un komunismu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija. Otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tikko jūsu priekšā uzstājās deputāts, kas ir klasisks piemērs, kāpēc ir jāpaaugstina algas cilvēkiem, kas spējīgi kaut ko vadīt. Savulaik Valdmaņa kungs tika uzaicināts no Kanādas un tika ielikts par Hipotēku un zemes bankas direktoru, lai organizētu šajā darbā visu to, ko viņš šeit saka, - lai piesaistītu līdzekļus, lai zemniekiem dotu lētus kredītus. No Kanādas atbraukušais Valdmaņa kungs acīmredzot tāpēc, ka valsts viņam nespēja samaksāt naudu, pilnībā sagrāva visu šo darbu, neizdarīja absolūti neko, un viņš bija jāatbrīvo no darba.

Tāpēc vēlreiz atkārtoju: Valdmaņa kungs, frakcijas "Latvijai" priekšlikums nav par 60 000 latu, šeit ir ierakstīts - 8000 latu. 8000 latu mēnesī, tas ir 666, nepilni 667 lati. Valdmaņa kungs, vai Kanādā priekš jums 600 lati, no kuriem jums atvilks vēl 133 latus... jūs dabūtu 500 latus. Tā ir liela alga. Tā nav acīmredzot liela alga. Ja jums būtu maksājuši vairāk, varbūt jūs būtu kaut ko izdarījis.

Vai arī mēs varētu ielikt šajā bankā Valdmaņa kunga vietā cilvēku ar drusciņ labāku izglītību un ar drusciņ labāku spēju atšķirt svarīgas lietas no nesvarīgām. Es vēlreiz saku: ja mēs šeit nodarbosimies ar šādu populismu un maksāsim no Kanādas uzaicinātiem cilvēkiem... 666 latu vietā mēs viņiem izmaksājam 500 un piedāvājam vēl viņiem atvilkt, lai viņi nedabū vairāk. Tad mēs nonāksim tieši pie tā paša rezultāta. Un, kā jau es teicu, arī desmitiem citās bankās, desmitiem citos fondos būs tieši tāds pats rezultāts, pie kāda noveda Valdmaņa kunga darbība Hipotēku un zemes bankā, tāpēc es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Kreitusa kungs, jūs izmantosit 7 minūtes?

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Kopumā es domāju, ka, protams, ir ļoti labs šis strīds par to, cik liels ienākums ir jāapliek ar nodokli, ar cik lielu. Bet vienu momentu es lūdzu deputātus ņemt vērā, par to runājot, - ka šādā gadījumā visus aprēķinus Finansu ministrijas speciālisti un Ministru kabineta speciālisti taisa, vadoties pēc tā, vai tas uzņēmējs, kuru šeit ne vienreiz vien pieminēja, var izdarīt tā, ka viņam šis ienākums ir mazāks par šo apliekamo... nu, teiksim, šo apliekamo summu, šajā gadījumā - šiem 8000 latiem. Uzņēmējs to var pavisam elementāri izdarīt. Viņš var visus savus līdzekļus novirzīt uz attīstību, un tādā gadījumā vesela virkne uzņēmēju, kas šajā gadījumā maksātu tos 25%, tālāk atkal izdarīs tā (pēc šodien esošās likumdošanas), ka viņi nemaksās tos 35%. Es gribēju uz to vērst jūsu uzmanību. Un tas prasa, protams, aprēķinus, cik daudz tādā gadījumā cilvēki var izvairīties no šīs maksāšanas.

Es gribu vērst jūsu uzmanību vēl uz vienu lietu, ko aizskāra Čerāna kungs (un laikam ne pirmo reizi), proti, ir runa par uzkrājumu deklarēšanu. Šajā ziņā Čerāna kungam nebija taisnība. Es domāju, ka Ministru kabinets - un taisni Počas kundzes vadībā - parādīja labu piemēru. Ministru kabineta locekļi deklarēja savus nulles uzkrājumus šogad. To izdarīja. Un tāpēc es lūgtu Čerāna kungu un pārējos iestāties par to, lai arī deputāti to izdarītu un visiem pārējiem Latvijā parādītu, ka viņi godīgi to dara. Mēs to izdarījām pirmie. Tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu vēl un vēlreiz uzsvērt to, ka tas tika jau izdarīts un parādīts. Tāpēc, deputāti un arī visi pārējie, lūdzu, sekojiet šim labajam piemēram. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam.

Komisijas vārdā Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs pārdomāt šādas iespējas. Tas, protams, ir politisks lēmums - ieviest progresīvu nodokļu skalu, bet, apspriežot komisijā šo priekšlikumu, un ne jau pirmo reizi, kā arī ņemot vērā to, ka otrajā lasījumā ir izslēgta šī norma, kas pieļāva regresīvo skalu, šajā gadījumā mums ir 25% attiecībā uz jebkuriem ieņēmumiem, kas ir virs neapliekamā minimuma, tā vienkāršoti runājot, bet vai kāds ir padomājis par šīm 200 vai nezin cik amatpersonām, kurām ieņēmumu dienesti tiešām pārbauda šīs deklarācijas un paskatās? Vai kādam ir zināms par to, ka ir ļoti vienkārši izvairīties no visu pārējo ienākumu deklarēšanas un ka nav pārbaudes elektroniskā veidā? Vai Čerāna kungam tas ir zināms, teiksim, kā lielam speciālistam šajā jomā? Mēs, protams, varam aizliegt un teikt: jā, tas ir valdības uzdevums, bet mēs visi tomēr esam arī Latvijas pilsoņi un esam šeit ievēlēti kā Latvijas deputāti. Tātad mums ir jābūt atbildībai nevis tikai par to, kā, teiksim, gāzt šo valdību, bet arī par to, ko mēs vispār gribam izdarīt savai valstij labu un sakarīgu.

Es nenoliedzu, ka mēs būsim spiesti atgriezties pie šā jautājuma nākotnē, kad mums šī sistēma būs sakārtota, bet šādā gadījumā mēs vienkārši panāksim to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kritīsies, nevis celsies.

Kā jūs atceraties, mums vakar iznāca diskusija Tabakas likuma sakarā par akcīzes nodokļa iekasēšanu. Kā jūs atceraties, tur bija secinājums, ka šogad mēs ieņēmām jau apmēram piecas reizes vairāk nekā 1995.gadā. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka mēs augustā samazinājām importa akcīzes nodokļa likmi, un Valsts ieņēmumu dienests parādīja šo kraso pieaugumu ieņēmumos no akcīzes tabakas precēm.

Šeit ir klasisks piemērs tam pašam. Es lūdzu komisijas vārdā tomēr balsot par komisijas viedokli, respektīvi, neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likuma 15.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas -9. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu uzmanību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Apšaubām likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" trešajā lasījumā 12.panta trešās daļas redakcijas balsojumu, pamatojoties uz to, ka priekšlikums bija neprecīzi iekļauts tabulā, kā rezultātā vairāki deputāti pārprata ierosinātā papildinājuma būtību. Lūdzam šo priekšlikumu pārbalsot." Parakstījuši deputāti Vītols, Panteļējevs, Leiškalns, Ābiķis, Straume, Lambergs, Kalviņš, Inkēns, Lībane un Kiršteins.

Saskaņā ar Kārtības rulli, viens var runāt "par" ðo iesniegumu, viens "pret", bet, tā kā līdz pārtraukumam ir 2 minūtes, tad acīmredzot mēs turpināsim šo iesniegumu izskatīt pēc pārtraukuma.

Lujāna kungs, vai jūs vēlējāties runāt "pret" ðo iesniegumu? Jūs izmantosit 2 minūtes? Lujāna kungs, es no jūsu žestiem nesapratu, ko jūs vēlējāties. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo 10 deputātu iesniegumu, ka būtu izdarāma pārbalsošana par 12.panta trešās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Tātad izdarīsim pārbalsošanu par priekšlikumu 12.panta trešajā daļā, ko bija iesnieguši deputāti Eniņš, Sinka, Lagzdiņš un Naglis, - papildināt 12.panta trešo daļu ar jums redzamo redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas -25. Šis priekšlikums ir noraidīts. Līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcija šajā pantā.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācijas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Zālē kvoruma nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 53 deputāti. Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Godātie kolēģi, mēs pirms pārtraukuma palikām 8.lappusē pie deputāta Urbanoviča priekšlikuma par 17.panta desmitās daļas 6.punktu. Šeit es gribētu mazliet paskaidrot, ka mēs jau vienu Urbanoviča kunga priekšlikumu noraidījām, kas, bez šaubām, bija saistīts ar šo, un arī tālākajā tekstā, ja nemaldos, vienā vietā vēl ir šis priekšlikums. Tas ir saistīts ar ienākumu aplikšanu ar nodokli, kuri gūti no kokmateriālu pārdošanas. Šī procedūra ir ļoti sarežģīta, un faktiski mēs atbalstījām ar savu iepriekšējo lēmumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ka šo kārtību izstrādā Ministru kabinets. Un arī pārejas noteikumos būs punkts tālākajā gaitā, ka, kamēr šie pārejas noteikumi nav izstrādāti, tikmēr tajā laikā darbojas līdzīga kārtība, kāda ir metāllūžņu pārdošanas gadījumos. Tāpēc es lūdzu arī šoreiz atbalstīt komisijas viedokli, bet neatbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt valsts mežu ministrs Arvīds Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (valsts mežu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Es vēlētos aicināt jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu un vēlētos arī paskaidrot - kāpēc. Jautājums par fizisko personu aplikšanu ar ienākuma nodokli tajos gadījumos, kad viņi realizē kokmateriālus, pārsvarā attieksies uz mežu īpašniekiem, kuru liela daļa ir arī zemnieki, un zemnieku gadījumā šis jautājums ir vienkāršāks. Taču ir liela daļa cilvēku, kam vienkārši šis mežs pieder. Un šeit mums ir jāņem vērā varianti. Pirmkārt, protams, šīs lietas ir saistītas ar izmaksām. Otrkārt, šos kokmateriālus var pārdot gan sagatavotā veidā, gan augoša meža veidā. Taču mums ir jāņem vērā viena būtiska lieta, proti, no šīs apliekamās nodokļa summas ir jāizņem ārā tā summa, kas būs nepieciešama šo mežu atjaunošanai. Mēs nevaram jau tā ierobežotajā kokmateriālu tirgū vēl šiem cilvēkiem izņemt ārā to naudu, ko mēs pēc tam no viņiem prasīsim, lai šis mežs būtu atjaunots un lai tas turpinātu augt nākošajām paaudzēm. Taču šī summa, kas ir vajadzīga, lai mežu atjaunotu, būs atkarīga no tās situācijas, kurā vietā un kāds ir bijis šis mežs, kas ir nocirsts. Un tādēļ, lai šo procedūru varētu korekti aprakstīt, lai neaizkavētu likuma pieņemšanu un lai likumu pārāk nesarežģītu ar tehniskām mežsaimnieciskām niansēm, es piedāvātu atbalstīt komisijas priekšlikumu un uzticēt tālāk šo procedūru detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, komisijas vārdā, Zīles kungs!

R.Zīle. Godātie kolēģi, kā es saprotu, ja nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu, tad mēs varētu arī nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Urbanoviča iesniegto priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 17.panta desmitajā daļā - valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un šī paša panta desmitajā daļā ir arī jauns valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 10.punktu, kuru jūs redzat attiecīgi tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 17.panta divpadsmito daļu minētā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums - 18.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdus... Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 19.panta papildināšanu ar jaunu ceturto prim daļu attiecīgajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 19.panta papildināšanu ar jaunu ceturto prim daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājums - 19.pantu papildināt ar astoto daļu redakcijā, ko jūs tālāk redzat. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka zemnieku saimniecības, kuras ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, līdzīgi tam, kā mēs pašlaik to iestrādājam uzņēmumu ienākuma nodoklī, var pārnest zaudējumus, kas gūti no lauksaimnieciskās ražošanas... šajā gadījumā no mežizstrādes gūtās peļņas šo naudu var pārcelt un neaplikt ar ienākuma nodokli, ja tā tiek ieguldīta un sedz, teiksim, lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumus. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 19.panta papildināšanu ar astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 20.panta pirmās daļas redakciju un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša punkta redakcijas precizēšanu, un abus šos priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 20.pantam ieteikto redakciju, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča un Juridiskais birojs, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 12.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par trešās daļas palīgteikuma izteikšanu jaunā redakcijā, kas jums ir dota tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 19.lappusē. Tas ir priekšlikums par 31.3.panta trešās daļas papildināšanu ar tekstu, ko jūs redzat tabulā, un šo priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu - papildināt 31.panta trešo daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē par 32.¹ pantu ir iesniegti divi priekšlikumi: Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas radās tātad no Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma, ja mēs varētu tā teikt. Un tādējādi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ieteikumu - papildināt ar jaunu 32.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 22.lappuse. Pārejas noteikumi. Ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums - papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar minēto tekstu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārejas noteikumu 2.punktā aizvietot vārdus "finansu ministram" ar vārdiem "Ministru kabinetam". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Un pēdējais priekšlikums pārejas noteikumu daļā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tātad tas, ko es jau minēju attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no peļņas, kas gūta no kokmateriālu pārdošanas, līdz brīdim, kamēr Ministru kabinets nav izstrādājis šos noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Es lūgtu Saeimu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir jāizskata vēl divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam priekšlikumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu: "Lûdzam izdarīt grozījumus Saeimas sēdes 19.decembra darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai šajā sēdē Valsts prezidenta prasību par likuma "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" otrreizēju caurlūkošanu (dokuments nr.1945)". Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo likumprojektu nododam otrreizējai caurlūkošanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un citām komisijām? Tātad vispirms iekļaujam darba kārtībā un tad pieņemam šādu lēmumu. Vai pret iekļaušanu darba kārtībā deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Balsot nepieprasa neviens? Nepieprasa. Esam iekļāvuši.

Vai varam izskatīt to tūlīt? Deputātiem ir iebildumi? Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka viņš ir jāiekļauj darba kārtības beigās. Lai viņš tur ir, un tad arī izskatīsim, kad pienāks laiks. Šobrīd mums ļoti svarīgs jautājums ir izskatāms. Es iebilstu, ka mēs viņu izskatītu šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Iekļaujam darba kārtībā kā patstāvīgo priekšlikumu izskatāmo jautājumu saraksta beigās. Iebildumu nav. Paldies.

Un otrs iesniegums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas, kura lūdz pārcelt darba kārtības 28., 37. un 54.punktu pēc likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" izskatīšanas. "Par" vai "pret" kāds runāt vēlas? Nevēlas. Vai ir iebildumi deputātiem? Ir iebildumi. Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātu priekšlikumu - izdarīt jums nolasītās izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām pēc pašreizējās numerācijas ir 65.punkts - "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1924. Tātad, par saņemtajiem priekšlikumiem. 1.lappusē tabulā ir deputātu Emša un Vītola priekšlikums - 7.punktā svītrot definīcijas teksta daļu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un līdz ar to arī deputāta Sausnīša priekšlikums - izslēgt 1.panta 7.punkta teikuma daļu, faktiski ir atbalstīts tātad jau iepriekš minētajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Un arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu definīciju, komisijas izpratnē, faktiski ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē par 4.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu mainīšanu pirmās daļas pirmajā rindkopā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola iesniegto priekšlikumu par vārdu "iepakojuma materiālus" svītrošanu 4. panta 2. punkta 3. un 4. apakšpunktā komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to, pēc komisijas uzskatiem, arī deputāta Sausnīša priekšlikums par šiem pašiem apakšpunktiem faktiski ir daļēji atbalstīts Emša un Vītola priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputātu Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumiem likumprojekta 2.punkta 3. un 4.apakšpunktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 3. lapaspusē ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 5.¹ panta 3.punktu attiecīgajā redakcijā, kuru jūs redzat. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Sausnīša priekšlikumu - izteikt 5.¹ panta 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša panta 3.punkta 5. un 4.apakšpunkta izteikšanu attiecīgajā redakcijā ir saņemti divi priekšlikumi. Viens ir Emša un Vītola priekšlikums, bet otrs ir Sausnīša priekšlikums, kas paredz izslēgt 5.panta 4.punktu. Komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, atbalstīja Emša un Vītola priekšlikumu, bet neatbalstīja deputāta Sausnīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputātu Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumiem likumprojekta 3. punktā un 5. panta 4. punktā? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 4. lapaspusē ir zivkopības valsts ministra Amoliņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Tātad tas paredz grozīt 9. panta otro daļu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi ir 6. lapaspusē. Vispirms ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Tātad tiek ierosināts izteikt pārejas noteikumu 1. punktu minētajā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 2. punkta izslēgšanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu 3. punkta redakcijas papildināšanu ar attiecīgo tekstu, kas nosaka termiņus šī nodokļa maksājumiem. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu 4. punktu - izteikt to attiecīgajā redakcijā, kuru jūs redzat tabulā... (Starpsauciens: "Kurā lapaspusē? Dokumenta numurs?")

Sēdes vadītājs. Tā ir dokumenta 6. lappuse, kolēģi...

R.Zīle. Par šo pašu 4. punktu ir izstrādāts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Pēc komisijas prāta, līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ir iestrādāts arī Emša un Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par deputātu Emša un Vītola priekšlikumu - pārejas noteikumu 4. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi... Tiem, kuri īpaši labi nedzird, es varētu teikt, ka viņi ir 8. lapaspusē... es to daru vienmēr... Tas ir deputātu Emša un Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu 14. punktu... Es atvainojos, tie nav pārejas noteikumi. Runa ir par 7. pielikuma 2. punktu - par vārda "faktiskās" svītrošanu tajā. Šis priekšlikums tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā, kura ir ņēmusi vērā arī Juridiskā biroja priekšlikumu - 7. pielikuma 2. punkta tekstā izslēgt vārdus "likmju indeksācijas koeficientus atkarībā no to faktiskās ietekmes uz vidi, kā arī noteikt..." Tātad saistībā ar šo vārdu izslēgšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu redakciju, kas, pēc komisijas uzskatiem, ietver abu minēto priekšlikumu būtību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputātu Emša, Vītola un Juridiskā biroja priekšlikumu 7. pielikuma 2. punktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 9. lapaspuse. Tātad te ir deputātu Emša un Vītola priekšlikums par 7. pielikumu - tabulā svītrot 7. un 8. pozīciju. Un šajā pašā sakarībā ir arī deputāta Sausnīša priekšlikums - izslēgt 7. pielikuma 7. un 8. pozīciju, kas faktiski ir identisks. Komisija ir atbalstījusi abus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputātu Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumu - 7. pielikumā svītrot 7. un 8. pozīciju - piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir par 7. pielikuma papildināšanu ar jaunu 7. pozīciju attiecīgajā redakcijā, ko ir iesniedzis deputāts Sausnītis. Ņemot vērā iepriekšējās izdarītās izmaiņas un arī saglabājot šo konceptuālo nostādni, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputāts Sausnītis neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 10. lapaspuse. Par 8. pielikuma vairāku pozīciju izslēgšanu ir saņemts priekšlikums no deputātiem Emša un Vītola, kā arī no deputāta Sausnīša. Priekšlikumi ir identiski, un līdz ar to abi šie priekšlikumi ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par priekšlikumu izslēgt 8. pielikuma tabulā pozīcijas, kuras ir uzskaitītas? Pieņemts.

R.Zīle. Šis bija pēdējais priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi un izskatījusi. Līdz ar to es lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā". Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1815C, kurā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam" izskatīšanai otrajā lasījumā.

1. lappusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 1. panta otro daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Prasa balsojumu. Atgādinu: kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 1815C. Pirmajā lappusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas slēdziens ir neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus izlemt! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai Zīles kungs vēlas vēl ko komisijas vārdā teikt? Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 10. Nav pieņemts.

R.Zīle. Par 1. panta trešo daļu ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas radīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par 1. panta 3. daļu. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2. pants. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums skaitļus precizēt saskaņā ar Valsts budžeta likumu, (Starpsauciens: "Skaļāk! Nerunā zem deguna.") kas jau ir pieņemts, - Valsts budžeta likumu 1997. gadam. Šis priekšlikums arī tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kura ņēma vērā tās izmaiņas, kas notika saistībā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanu un kas radās sakarā ar grozījumiem, kādi tika izdarīti otrajā lasījumā Valsts budžeta likumā 1997. gadam. Turpinājums šim priekšlikumam ir 2. lapaspusē, kurā jūs varat redzēt arī trešo un ceturto priekšlikumu par šo pašu skaitļu precizēšanu, kas attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

Vēl ir deputāta Kalviņa divi priekšlikumi, kas attiecas uz 2. panta gan pirmo daļu, gan otro daļu. Deputāta Kalviņa priekšlikumi ir noraidīti, un ir atbalstīts tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, reizē daļēji atbalstot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par skaitļu saskaņošanu ar Valsts budžeta likumu 1997. gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Jānis Kalviņš - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs daudz un jūsmīgi esam runājuši par Latvijas augšupeju, proti, ka tā ir saistīta ar reģionālo attīstību. Jauki un skaisti vārdi. Tas tik tiešām tā arī ir. Taču reģionālā attīstība ir saistīta ar virkni praktisku darbu, proti, ar teritoriālās plānošanas un zemes novērtēšanas darbiem. Vispirms būtu jābūt teritoriālajai plānošanai; tai būtu vismaz jānotiek paralēli ar zemes novērtēšanas darbiem. 1996. gadā lielākā daļa pagastu palika bez līdzekļiem teritorijas plānošanas darbiem, tātad arī bez savas nākotnes iezīmēšanas. Un, ja tas būs tā, kā mēs esam paredzējuši, tas nozīmē, ka arī nākamajā budžeta gadā viņi paliks bez šiem līdzekļiem. Ja mēs šos līdzekļus pārdalīsim uz pusēm, respektīvi, 500 000 latu būtu tam un 500 000 latu tam, būtu ļoti normāli. Ja mēs atstājam miljonu tikai zemes novērtēšanai, tādā gadījumā var gadīties, ka mēs maksājam dubulti. Kāpēc? Tāpēc, ka plānošanas, zonēšanas procesā var izrādīties, ka zemes vērtība ir augusi. Līdz ar to rodas starpība. Kurš šo starpību segs? Manuprāt, būtu loģiski, ja abi šie darbi notiktu paralēli, un tas varētu būt izdarāms ar šo manu priekšlikumu. Tādēļ es lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šeit ir jāsaprot tas jautājums, ka šis viens miljons mērķdotācijai zemes novērtēšanas darbu finansēšanai ir paredzēts, lai 1998. gada 1. janvārī būtu iespējams ieviest nekustamā īpašuma nodokli. Šī nauda aizies Valsts zemes dienestam, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas birojam, lai veiktu zemes gabalu individualizēto kadastrālo novērtējumu, kas būtu ņemts kā pamats, attiecīgi kā vērtības bāze nekustamā īpašuma nodoklim. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs varētu ieviest 1998. gadā šo nekustamā īpašuma nodokli un tas balstītos uz konkrētu katra zemes gabala kadastrāli individualizētu novērtējumu. Lūdzu tātad saglabāt šo vienu miljonu mērķdotācijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tik tiešām Māra Vītola teiktajā mēs labi redzējām mūsu valsts attīstības tendenci. Ka mums ir jārūpējas, lai pēc gada mēs varētu iekasēt pareizi nodokli, uzliekot mūsu zemes īpašniekiem papildu slogu. Bet absolūti negribam dot iespēju pašvaldībām saplānot, iemērīt un līdz ar to izpildīt darbību. Šeit tik tiešām parādās pašreizējā Ministru kabineta tendence - iekasēt nodokļus, nevis attīstīt darbību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Kalviņa priekšlikumu un noraidīt komisijas slēdzienu. Balsot par deputāta Kalviņa ieteikto tendenci, nevis aprēķināt un novērtēt, lai pēc tam varētu iekasēt nodokļus - un tikai. Aicinu balsot par to, lai nākamgad varētu notikt reāla darbība, kas pēc tam varētu dot arī peļņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi un Krisberga kungs, es jums gribu paskaidrot vēl vienu niansi. Iepriekšējā koncepcija paredzēja to, ka katrs zemes īpašnieks pats ir savas zemes kadastrālā novērtējuma pasūtītājs un ka viņš pats samaksā par šo zemes kadastrālo novērtējumu. Šāda individualizēta zemes kadastrālā vērtēšana katram atsevišķam zemes gabalam, kad zemes īpašnieks pats ir pasūtītājs, šim zemes īpašniekam iznāk trīs līdz četras reizes dārgāk. Tas ir jāsaprot, ka, ja šo zemes vērtēšanu veic centralizēti Valsts zemes dienests, tad tas sanāk trīs līdz četras reizes lētāk, un tas ir tieši zemes īpašnieka interesēs, lai šī vērtēšana tiktu izdarīta centralizēti un to veiktu viena institūcija. Jo masveida vērtēšana ir daudz lētāka, tādējādi arī šeit ir līdzekļu ekonomija. Tas ir zemes īpašnieku interesēs, lai viņiem būtu šāds centralizēts kadastrālais novērtējums izdarīts nākamajā gadā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo mērķdotāciju, viena miljona novirzīšanu šim mērķim. Tad, kad mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to runājām, Valsts zemes dienests vēl teica, ka šim nolūkam būtu vajadzīga lielāka summa, apmēram 1,6 miljoni latu, bet pēc diskusijas, arī valdībā, mēs vienojāmies, ka to darbu varētu izdarīt nākamajā gadā šīs summas ietvaros. Tā ka šeit ir pat vēl samazināts tas finansējums, kas bija pieprasīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Zīles kungs! Lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es komisijas vārdā gribētu tikai piebilst tādu lietu, ka attiecībā uz mērķdotāciju teritoriālās plānošanas darbu finansēšanai mēs jau 1996.gada budžeta grozījumos samazinājām šo summu par apmēram 500 000 latu, jo bija paredzēts miljons, tas netika apgūts. Nākamā gada budžetā atkal ir viens miljons. Tātad, ja mēs pieliekam šo klāt, tad būs pusotra miljona. Es nezinu, vai mums atkal nebūs jādara budžeta grozījumi kaut kad gada otrajā pusē un atkal šī nauda jāpārceļ uz citurieni.

Tas, ko Vītola kungs teica, tiešām bija galvenais arguments, kāpēc mēs novirzījām šo kā jaunu mērķdotāciju zemes novērtēšanas darba finansēšanai Valsts zemes dienestam. Visi šie argumenti tika izskanējuši, un es varu pateikt, ka tomēr citās valstīs, vismaz tādās valstīs, kas ir senas demokrātijas valstis, prakse ir tāda, ka tur visa šī zemes novērtēšana, kas attiecas uz pilsētu nodokļa iekasēšanu un arī lauku nodokļa iekasēšanu pašvaldību līmenī, tiek darīta tikai centralizētā kārtībā, jo tas ir lētāk, precīzāk un taisnīgāk.

Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, bet, manuprāt, jebkurā gadījumā... ja Kalviņa kungs pieprasa balsojumu, mums ir jābalso tomēr, neatkarīgi no tā, par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, jo viņa viedoklis atšķiras tikai attiecībā uz šā panta otrās daļas 3.punktu. Tātad tie neizslēdz viens otru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu (kas ir izklāstīts dokumenta 1.lapaspuses apakšā) par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu precizēt 2.pantā minētos skaitļus? Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Pret to deputāti neiebilst, un tas nav balsojams. Nav iebildumu. Tālāk!

Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Deputāti... Jā, paldies, kolēģi! Tātad deputāti ierosina veikt balsojumu par kolēģa Kalviņa priekšlikumiem, un tad, ja tie tiks pieņemti vai netiks pieņemti, lemsim tālāk, ko darīt ar šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma pēdējo - 3. punktu. Nav iebildumu? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu kolēģus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kalviņa priekšlikumu - izteikt 2.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Ir otrs deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 2.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā. Arī par to deputāti prasa balsojumu, kā es saprotu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tagad mums ir jābalso par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

R.Zīle 3.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - 3.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus "dotācijas tiek pārskaitītas" aizstāt ar vārdiem "maksājumi tiek pārskaitīti". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta trešo daļu un ceturto daļu - aizstāt vārdu "punktā" ar vārdu "daļā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 4.panta pirmo daļu. Redakciju jūs redzat tabulā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Par 4.panta otro daļu ir saņemts deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums otro daļu izteikt citādā redakcijā, un ir divi varianti. Ņemot vērā, ka pēc būtības par šo priekšlikumu daļēji jau ir nobalsots, balsojot par iepriekšējo daļu... un arī komisija, izskatījusi vispirms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, uzskatīja, ka pēc būtības nebūtu jāatbalsta arī šie abi varianti, kurus ir iesniedzis Ernests Jurkāns. Tādēļ nav atbalstīti abi šie varianti, un nav atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar priekšlikumu par 1.pantu, un ir izveidots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4.panta otro daļu. Redakciju jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 4.panta otrās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 5.lapaspusē. Ir saņemts Ministru prezidenta priekšlikums, un šis priekšlikums attiecas uz divām pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Finansu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu, tās ir Ventspils un Rīga. Priekšlikums ir izteikts divās daļās. Pirmajā daļā ir runa par situāciju, kāda veidotos tajā gadījumā, ja šī ieņēmumu prognoze nepiepildītos, un otrajā ir aplūkota situācija, kāda rastos tad, ja šī prognoze tiktu pārsniegta. Jūs varat izlasīt šo redakciju. Komisija izšķīrās par šā priekšlikuma atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu - papildināt 4.pantu ar jaunām daļām jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.pants. (Joprojām skatām 5.lapaspusi.) Ir deputātes Rugātes priekšlikums 5.panta pirmo daļu papildināt ar attiecīgiem vārdiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir izglītības ministra Grīnblata priekšlikums, kas precizē tekstu 5.panta trešajā daļā. Tā attiecas uz pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru audzēkņi apmeklē skolu citu pilsētu pagastos. Ir runa par šo norēķinu kārtību. Būtībā šā teksta pēdējais teikums ir papildināts ar palīgteikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par izglītības ministra Grīnblata kunga priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 5.panta ceturto daļu ir saņemts deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums izteikt to tādā redakcijā, kas ir precīzāka par pirmajā lasījumā nobalsoto, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē ir pārejas noteikumi, un ir vesela virkne priekšlikumu. Vispirms ir Juridiskā biroja priekšlikums - pārejas noteikumu pirmā lasījuma normu iekļaut 3.pantā kā jaunu ceturto daļu, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Otrs priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības ir saistīts ar nākamajiem diviem priekšlikumiem, tas ir, deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu un deputāta Čepāņa priekšlikumu. Faktiski visi šie trīs priekšlikumi ir alternatīvi tam, par ko mēs jau nobalsojām Ministru prezidenta priekšlikumā, kura atlikusī daļa ir saistībā ar pārejas noteikumiem. Tātad - Ministru prezidenta priekšlikums tabulas 7.lapaspuses pašā apakšā. Tātad faktiski, izskatot šos trīs priekšlikumus (Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, deputātu Panteļējeva un Kristovska un deputāta Čepāņa), mums ir jāizšķiras: vai nu mēs esam par vienu konceptuālu nostāju šinī jautājumā attiecībā uz šīm divām pašvaldībām, vai par to, par ko mēs jau daļēji esam nobalsojuši Ministru prezidenta priekšlikumā. Tāpēc attiecībā uz šo pārejas noteikumu punktu es lūdzu atbalstīt Ministru prezidenta viedokli, kas tātad nav pretrunā ar Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kāds pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Vai deputāti visi piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam par šiem priekšlikumiem? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Man šeit ir jāatvainojas. Tā kā šis likums bija steidzams, mēs to izskatījām ļoti īsā laikā. Bet mums bija komisijas lēmums par to, ka pārejas noteikumi tiek papildināti ar vienu tradicionālu normu attiecībā uz nodokļu likumiem un tamlīdzīgiem, bet šis diemžēl nav iekļauts tabulā... Likums stājas spēkā 1997.gada 1.janvārī. Šāda norma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 1997.gada 1.janvārī? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lapaspuse. Par pielikumu sadaļām. Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt pirmā pielikuma pirmās sadaļas 1.punktā minētos skaitļus saskaņā ar valsts budžetu 1997.gadam. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat nedaudz zemāk, un kas tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta pirmā pielikuma sadaļu "Pašvaldību budžetu ieņēmumu prognoze" iebildumu nav. Pieņemts. Ir iebildumi.

Vēlas kāds runāt? Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, es nesapratu, tādēļ lūdzu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas īsu skaidrojumu par šo zemes nodokli 24,5 miljonu apmērā. Nelielu skaidrojumu par to prognozi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Kolēģi, man šajā sakarā būtu jārunā arī par nākamo priekšlikumu, kas arī nav atbalstīts. Attiecībā uz zemes nodokli. Mēs tikko izskatījām lēmuma projektu, kas pavisam nesen bija darba kārtībā, šodien iekļauts. Bez šaubām, mums jārēķinās ar situāciju, ka varētu tikt pārskatītas zemes nodokļa likmes un līdz ar to arī ieņēmumu prognoze. Un šādā gadījumā mums būs acīmredzot jāpārskata arī Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam, ja mēs to šodien pieņemsim.

Un runāšu arī par nākamo priekšlikumu. Es negribu, lai to tagad izskatītu uzreiz, es vienkārši gribu komentēt, ka komisija nebija, bez šaubām, apmierināta ar to, kādā veidā zemes nodokļa ienākumu prognoze tiek attiecināta uz katru pašvaldību. Jo situācija jau visus šos iepriekšējos gadus diemžēl ir tāda, ka vienīgā bāze, no kā rēķina zemes nodokļa ienākumus un ieliek pašvaldību finansu izlīdzināšanā, faktiski ir iekasētās naudas summas. Līdz ar to tās pašvaldības, kuras iekasē labāk, tiek būtībā sodītas, ja nodoklis tiek indeksēts vai palielināts (kā šajā gadījumā ar neseno mūsu lēmumu). Tas, bez šaubām, ir netaisnīgi un nepareizi, tāpēc komisija pieņēma blakuslēmumu, ka mēs nosūtīsim Ministru kabinetam vēstuli, tikko būs tehniski iespējams noteikt kadastrālo vērtību visām pašvaldību zemēm un līdz ar to noteikt ieņēmumu bāzi. Mēs esam gatavi pārskatīt pašvaldību finansu izlīdzināšanā to daļu, kas attiecas uz zemes nodokļa iekasēšanu katrā konkrētā pašvaldībā. Bet mums nebija principā citas izvēles, jo tehniski šī lieta nebija izdarāma. Līdz ar to otra izvēle būtu - gaidīt nezināmu laiku, kad mēs varētu pieņemt pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un ir bažas par to, ka tas varētu būt pat otrais pusgads.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Grīga kungam ir pilnīga taisnība, bet es domāju, ka, izskatot šo jautājumu, mēs varam vadīties arī pēc tā, ka tā ir tikai prognoze, godājamie kolēģi! Un, tā kā mums tomēr iz jāizlemj, ko darīt ar likumprojekta pirmo pielikumu, par kuru ziņoja nupat atbildīgās komisijas vadītājs, es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to. Vai kāds prasa balsojumu? (Starpsauciens: "Neprasa!") Vai varam piekrist komisijas viedoklim? Varam piekrist. Paldies. Turpinām.

R.Zīle. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 1.pielikuma pirmās sadaļas 3.punktu, es jau faktiski komentēju. Es lūdzu tomēr, labi saprotot, ka situācija nav laba un pēc būtības varētu arī atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas... Bet tādā gadījumā mums ir jāpārskata visi šie skaitļi šajā likumā... mēs to nepieņemam šodien. Tāpēc es tomēr lūdzu paturēt prātā, ka mums ir iespējas grozīt šo likumu nākamajā gadā, kad būs iespējams... Pašlaik lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli? (Starpsauciens: "Balsojam!") Prasa balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts netiek. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis. Paldies.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts no deputāta Čerāna. Tas ir 9.lapaspusē. Ir ierosināts likumprojekta 1.pielikuma otrās daļas 5.punktu papildināt. Šis priekšlikums faktiski izraisa arī tālākos Čerāna kunga priekšlikumus, ko jūs redzēsit pielikumu tabulās. Pēc būtības tas nozīmē to, ka tiek ieviests vēl viens kritērijs Izlīdzināšanas likumā. Tas tātad ir - ilgstošie bezdarbnieki, kuriem ir piešķirts attiecīgais kritērija svars, kas faktiski tātad izmaina naudas izlīdzināšanu starp šiem kritērijiem, un līdz ar to, dabīgi, dažās pašvaldībās tas būs atļāvums papildu izdevumiem, līdz ar to ieņēmumiem no papildu pārskaitījuma no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, dažiem - atkal izdevumu samazinājums... Komisija izskatīja konceptuāli šo priekšlikumu, kas ir labi izstrādāts, arī ar visu tālāko shēmu, un, izskatījusi, kā tas iespaido aprēķinus, tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es labi saprotu, ka, izdarot grozījumus šajā likumprojektā, mēs nevaram būtiski ietekmēt pašvaldību materiālo situāciju. Un tā kopumā ir noteikta jau likumā par valsts budžetu, ir paredzēta noteikta lieluma dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un vēl mēs varēsim to noteikt arī, mainot kādu nodokļa bāzi. Bet tam arī šai pašvaldību ieņēmumu palielināšanai uz nodokļu bāzes rēķina, protams, ir ļoti būtiski negatīvi aspekti. Tomēr arī šā likuma iespēju ietvaros ir jādomā par to, lai Izlīdzināšanas likums atbalstītu noteiktas reģionālas politiskas prioritātes un lai tas garantētu iespēju tomēr visiem mūsu sabiedrības cilvēkiem būt vienādās starta pozīcijās, lai viņi varētu startēt šajos tirgus ekonomikas apstākļos.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajos kritērijos īpaši atbalstāmu reģionu noteikšanai kā viens no svarīgākajiem kritērijiem tiek minēts tieši šis bezdarba līmenis. Es domāju, neviens neapšauba, ka šis kritērijs tiešām ir absolūti svarīgs. Šā priekšlikuma iecere ir tāda, ka šis bezdarba līmenis... nav tā, ka tas dažās pašvaldībās ir ņemams vērā un dažās nav, bet tas ir vai nu lielāks, vai mazāks visās pašvaldībās, un tāpēc atkarībā no tā arī var veidot šo... Būtu pareizāk šo bezdarba līmeni iestrādāt kā kritēriju šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmā, nevis pateikt, ka, lūk, dažas pašvaldības šā bezdarba dēļ atzīsim par atbalstāmām, bet dažas - nē. Tātad šādas "balts un melns" skalas vietā mums būtu pareizāk noteikt šādu nepārtrauktu skalu.

Ja mēs runājam konkrēti par šiem izdevumiem, kas saistīti ar bezdarbnieku un kas izriet no šā bezdarbnieku skaita, tad jāsaka tā: jo vairāk ir šo bezdarbnieku, jo vairāk pašvaldībām ir pienākums organizēt sabiedriskos darbus un jo vairāk tām ir pienākums veikt šo bezdarbnieku pārkvalificēšanu, organizēt dažādus kursus. Es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas šajā 5.punktā tikai pagaidām runā par datiem... no kurienes būtu gūstami šie dati par ilgstošiem bezdarbniekiem, un tas ir Nodarbinātības valsts dienests. Šādi dati ir Nodarbinātības valsts dienestā, un tādēļ es uzskatu par iespējamu šādu priekšlikumu šodien pieņemt, un aicinu arī deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas neviens. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Zīles kungs, vai vēlaties ko piebilst?

R.Zīle. Es gribētu pavisam īsi iebilst pret šīs otrās daļas 5.punktu kā informatīva rakstura kvalitāti. Mums bija diskusija arī ar pašvaldību pārstāvjiem par šo 5.punktu un ne tikai par šo kritēriju - par ilgstošiem bezdarbniekiem, ziņas par kuriem būtu jāsaņem no Nodarbinātības valsts dienesta. Un pašvaldību pārstāvji, es domāju, pamatoti mums norādīja, ka gandrīz visa šī informācija, kas tiek saņemta no Valsts statistikas komitejas par iedzīvotāju sastāvu pašvaldībās, un arī Labklājības ministrijas dati ir stipri neprecīzi. Tādā gadījumā mēs ieviestu vēl vienu kritēriju, kurš arī acīmredzot datu ziņā nebūtu īsti precīzs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspusē līdz ar mūsu iepriekšējo balsojumu pēc būtības nebūtu... Te ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš iesaka 1.pielikuma otrās daļas 6.punktu papildināt ar jaunu kritēriju: "Ilgstošo bezdarbnieku skaits" šādā redakcijā... Komisija, tā kā viņa nebija atbalstījusi arī 5.punktā šo priekšlikumu par informācijas saņemšanu attiecībā uz šo kritēriju, kas paredzēts šajā sestajā sadaļā, arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka dažiem deputātiem var nepatikt tas, ka informācija šiem kritērijiem tiek ņemta no Nodarbinātības valsts dienesta, kaut gan šīs komisijas priekšsēdētāja Zīles kunga motivācijā tika teikts, ka vispār šie dati, kuri tiek iekļauti kā pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji, nav precīzi, tie ir dati, kas nāk no Valsts statistikas komitejas par iedzīvotāju skaitu un vēl citi. Taču netika specifiski runāts tieši par šiem datiem. Līdz ar to es gribu lūgt deputātus tomēr atbalstīt pašu šo principu - tātad šo ilgstošo bezdarbnieku skaita ieviešanu šajā likumprojektā, attiecīgi mainot šos kritērijus. Es aicinu deputātus par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā Zīles kungs.

R.Zīle. Jā, man vienīgi nebija skaidrs, ka, ja mēs nobalsosim šo priekšlikumu, tad no kurienes mēs saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu ņemsim informāciju par attiecīgajām pašvaldībām, par ilgstošo bezdarbnieku skaitu tajās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 11. lappusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurā tā ir lūgusi sniegt pamatojumu 6.punkta tabulā doto kritēriju īpatsvariem. Rakstiski šāda pamatojuma nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija dzirdēja Finansu ministrijas pārstāvja Spurdziņa kunga mutisku pamatojumu, taču neatrada citu formālu attieksmi pret šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kā vien to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl no Zīles kunga šo paskaidrojumu mēs tā arī nedzirdējām, bet katrā gadījumā, Saeimai pieņemot akceptu par šiem konkrētajiem kritēriju īpatsvariem, mums visiem ir jāsaprot, ka līdz ar šā Finansu izlīdzināšanas likuma pieņemšanu pašvaldībām tiek garantēta sekojoša izdevumu struktūra.

Es sākšu un varbūt kā piemēru minēšu tos kritēriju īpatsvarus, kuri ir minēti republikas pilsētām, jo tad tas vienkārši ir mazlietiņ vieglāk uztverams. Un sākšu skatīt no apakšas uz augšu.

Ar šo likumu tiek garantēts, ka pašvaldībām ir iespēja veco ļaužu pansionātu vajadzībām novirzīt līdzekļus 2,28% apmērā no viņu budžetiem. Tas nenozīmē, ka šeit tiek izteikta prasība to darīt, bet jebkurā gadījumā, vadoties pēc prognozētajiem skaitļiem, pašvaldībām tādas tiesības ir.

Kas attiecas uz bērnunamiem, tad šajā gadījumā pašvaldību struktūrā tiek paredzēts, ka 1,48% no viņu izdevumiem tiks novirzīti šīm vajadzībām.

Attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kas pārsnieguši darbaspējas vecumu, šis skaitlis ir 13% no visa pašvaldību budžeta.

Līdzekļi, kas paredzēti bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem, par viņiem sniegtajiem pakalpojumiem, ir 28,67%.

Bērniem pirmsskolas vecumā vai līdz 6 gadu vecumam tie ir 14,47% no pašvaldību budžeta. Visi pārējie izdevumi - 44,1% apmērā - tiek paredzēti citiem pašvaldību izdevumiem.

Mūsu komisija nevarēja uzminēt, kāpēc tieši šādi procenti ir iekļauti kaut vai konkrēti manis minētajā piemērā attiecībā uz republikas pilsētu pašvaldībām. Jūs paši varēsit atrast, kā tas izskatās rajonu un pagastu pašvaldību sadaļā, un tāpēc mūsu vēlēšanās bija rast pamatojumu, no kurienes šie skaitļi ir ņemti un kāpēc tieši šādiem ir jābūt pašvaldību vidējiem izdevumiem 1997.gadā.

Diemžēl šādas normas un šādi paskaidrojumi likumprojektā iekļauti nav, tāpēc mēs varam pieņemt tikai to, ka zināmā mērā tas ir, teiksim, Ministru kabineta piedāvājums, kuram nav kaut kāda objektīva pamatojuma, bet ka tas ir vienkārši kaut kāds subjektīvs piedāvājums.

Manuprāt, būtu bijis pareizāk, ja mēs šos kritērijus būtu saistījuši kaut vai ar 1995.gada pašvaldību budžeta izpildes rādītājiem. Ja šādi rādītāji būtu bijuši vai ja mēs par pamatu ņemtu tātad šo pašvaldību budžeta izpildes rādītāju kādā no iepriekšējiem gadiem, kā jau teicu, kaut vai 1995.gadu, tad arī mums būtu daudz skaidrāks priekšstats par to, kādu likumu un kādus priekšlikumus mēs pašvaldībām ar šo likumu piedāvājam.

Žēl, bet šoreiz šāda paskaidrojuma šai tabulai nav, taču es ļoti ceru, ka nākošajos gados, pieņemot līdzīgus likumus, šāds paskaidrojums parādīsies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es vēlos šeit maksimāli īsi, lai netērētu jūsu laiku, dot zināmu paskaidrojumu un ievirzi par šo izvēlēto kritēriju īpatsvaru šajā gadā.

Tātad pamatā šeit ir ņemts 1996.gada kritēriju īpatsvars, bet ar zināmām izmaiņām, kas skar iedzīvotāju skaitu, attiecībā uz rajonu pašvaldību budžetu izdevumiem, kur no rajoniem ir izņemta laukā medicīna. Tātad šeit ir samazinājums šajā kritērijā, bet ir palielinājums kritērija īpatsvaram attiecībā uz bērniem līdz 6 gadu vecumam saistībā ar pedagogu algu novirzīšanu pirmsskolas iestādēm - tātad attiecībā uz šo pozīciju. No pozīcijas "Bçrni līdz 6 gadu vecumam" îpatsvara ārā atsevišķi ir izdalīts bērnu skaits bērnunamos, kur ir izvērtēts īpatsvars šim kritērijam. Un attiecīgi no iedzīvotāju skaita virs darbaspējas vecuma ir atsevišķi laukā izdalīts iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos ar savu īpatsvaru. Tādas ir pamatā šīs izmaiņas attiecībā pret 1996.gada bāzi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Zīles kungs. Arī nevēlas. Es sapratu no deputāta Bunkša uzstāšanās, ka viņš vēlas balsot. Nevēlas. Paldies. Turpināsim!

R.Zīle. Nākamais priekšlikums, kas arī ir 11.lappusē, saņemts no deputātiem Panteļējeva un Kristovska par 6.punkta tabulu, bet es, kolēģi, lūgtu vienlaicīgi, pat pirms šī priekšlikuma, izskatīt 15.lappusē ar to saistīto priekšlikumu, ko arī ir iesnieguši deputāti Panteļējevs un Kristovskis, jo tas ir šaurāks priekšlikums. 15.lappusē esošais priekšlikums nozīmē īpatsvara procentu izmaiņu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēs attiecībā uz Ventspili un Rīgu, un līdz ar to kopējā summa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šīm abām pilsētām nemainās, bet mainās viņu savstarpējās attiecības iemaksās iedzīvotāju ienākuma prognozē pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un tās ir 11.lappusē esošajā priekšlikumā ietvertas kā attiecīgo kritēriju izmaiņas. Līdz ar to, komisijasprāt, 15.lappusē esošais priekšlikums būtu balsojams vispirms un tad 11.lappusē esošais, kur arī daži citi kritēriji ir izsvērti mazliet savādāk nekā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu mums izsniegtā dokumenta 15.lappusē un par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu, kurš ir iestrādāts dokumenta 11.lappusē? Tātad tā ir 6.punkta tabula jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Tiek pieņemti abi divi?

Sēdes vadītājs. Ja deputāti neiebilst. Pieņemts ir gan viens, gan otrs.

R.Zīle. 12.lappusē ir deputāta Čerāna priekšlikums, kas arī attiecas uz pirmā pielikuma otrās daļas 7.punktu, kas izrietēja no mūsu jau apspriestajiem un izlemtajiem jautājumiem par ilgstoša bezdarbnieka kritērija ieviešanu un izlīdzināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns, kā es sapratu, savu priekšlikumu noņem. Paldies.

R.Zīle. 14.lappusē ir deputāta Čepāņa priekšlikums... Es atvainojos, 13.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija izstrādāja, ņemot vērā to, ka šajos kritērijos ir notikušas dažas izmaiņas, konkrēti otrajā kritērijā, un arī to, ka pirmā lasījuma precizētajā lapā, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, bija pazudusi trešā kritērija formula, un, lai nenotiktu nekādi pārpratumi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izteikt aprēķinu formulas jums iesniegtajā redakcijā -, kā arī par Ministru kabineta izteiktajiem priekšlikumiem šajā sakarībā? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītājs! Godātie kolēģi deputāti un godātais komisijas vadītāj! Man ir jautājums: kādā veidā šis priekšlikums saistās kopā ar mūsu nobalsoto Panteļējeva un Kristovska kunga priekšlikumu, kur šie paši koeficienti tagad tabulā ir iestrādāti citā veidā? Mēs tagad piedāvājam to, kas bija pirmā lasījuma redakcijā. Mēs šobrīd nevaram šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalstīt. Acīmredzot šis priekšlikums ir jāizstrādā un šī kļūda jālabo, varbūt pat jāatliek tā skatīšana uz kādu brīdi. Es nezinu... Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā Roberts Zīle.

R.Zīle. Jā, Čerāna kungam ir taisnība tajā ziņā, ka mēs tikko nobalsojām 11.lappusē esošos kritērijus citiem koeficientiem, un līdz ar to šo kritēriju formulās, kuras ir samērā sarežģītas, es domāju, protams, ir citi koeficienti, kuri šeit nav ielikti. Šeit ir pirmā lasījuma koeficientu izteiksme, bet, kamēr mēs nezinājām, kā tiks nobalsoti šie kritēriji deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumā, mums tā nebija. Līdz ar to komisijas priekšlikumā ir iestrādāti jaunie koeficienti. Es nezinu, kā mēs tīri tehniski varam izkļūt no šīs situācijas, bet tā nu tas ir.

Sēdes vadītājs. Jā, likumprojektu mēs izskatām otrajā, galīgajā, lasījumā, tāpēc atstāt kritēriju formulas pārstrādāšanai uz trešo lasījumu mēs nevaram. Čerāna kunga iebildumi bija pamatoti. Šī te kritēriju formula ir izstrādāta, vadoties pēc pirmā lasījuma. Varbūt mēs varam atstāt to spēkā tādu, kāda tā tagad ir iesniegta? Mums gluži vienkārši, kolēģi, nav citas izejas. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Kolēģi, es varbūt varētu izteikt vienu priekšlikumu. Tā kā mums ir tik sarežģīti balsojumi, kur mainās vesela virkne koeficientu, - kuri ir viena vai divu deputātu priekšlikumā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tad, kad viņus pieņēma, viņus bija atbalstījusi, bet tas nebija viņas priekšlikums, tad komisija izlaboja tikai to daļu, kas attiecas uz pirmā lasījuma koeficientiem. Man liekas, ka būtu loģiski, ja mēs esam tādā veidā jaunos koeficientus priekšlikumos nobalsojuši, ka viņi automātiski tiktu iestrādāti arī formulās, kas ir attiecīgi nobalsotas iepriekš. Es tā varētu saprast šo izeju no situācijas.

Sēdes vadītājs. Jā, man Juridiskā biroja vadītājs nupat ieteica, ka varbūt mēs varētu pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu. Pusdienu pārtraukumā varbūt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai rodas kāds labs priekšlikums, kuru mēs varētu tad skatīt, ja deputāti neiebilst. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ja Saeimai nebūtu... Tā kā šeit ir ieviesusies tīri tehniska kļūme un radusies tehniska problēma, ja Saeimai nebūtu iebildumu, tad Saeima varbūt varētu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas šo piedāvāto redakciju par formulu, tehniski vienkārši to fiksējot stenogrammā, un izmainīt šos skaitļus, izejot no balsojuma par kritēriju īpatsvariem, tabulā 11.lappusē.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Vai Saeimai ir pieņemams deputāta Vītola priekšlikums? Es iebildumus nedzirdu, taču domāju, ka tā arī būtu viena no izejām šajā gadījumā. Paldies. Es sapratu, ka Saeima piekrīt deputāta Vītola priekšlikumam. Zīles kungs, tātad ir pieņemts deputāta Vītola priekšlikums, un lūdzu atgriezties pie šī jautājuma tīri tehniski, bet tagad varam turpināt likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu!

R.Zīle. Tātad nākamais priekšlikums ir 14.lappusē. Tas ir deputāta Čepāņa priekšlikums par 5.punkta izteikšanu minētajā redakcijā, kuru jūs redzat, tātad mainīt līmeni no izlīdzinātiem ieņēmumiem. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Čerāna priekšlikums tajā pašā 14.lappusē...

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. Un 15.lappusē ir jau izskatītais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tas ir izlemts jau, Zīles kungs!

R.Zīle. ...izlemts. Par otro pielikumu es gribētu teikt, ka tas, ko jūs redzat, sākot ar 16.lappusi, ir aprēķins, kas veikts saistībā ar tiem priekšlikumiem, ko bija iesnieguši deputāti Panteļējevs un Kristovskis un ko mēs esam nobalsojuši. Tātad mums bija divi aprēķini: viens bija pirmā lasījuma aprēķins, kurā bija citi kritēriji, īpatsvari, koeficienti, bet šis aprēķins ir veikts, balstoties uz mūsu jau nobalsotajiem Panteļējeva un Kristovska priekšlikumiem 15. un 11.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad es lūgtu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā, izdarot attiecīgās tehniskās izmaiņas, kas radās saskaņā ar mūsu balsojumiem, un apstiprināt likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem 1.pantā ir noteikts, ka cilvēks, viņa dzīvība, darbība, viņa cieņa un tiesības ir Latvijas valsts augstākā pamatvērtība. Pirmajā starptautiskajā cilvēktiesību dokumentā, kuru Latvijas Republika 1990.gada 4.maijā atzina par juridiski saistošu, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25.pantā ir noteiktas cilvēka tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai. Tātad Latvijas valsts tāpat kā attīstītās demokrātijas valstis ir apņēmusies garantēt vienādus minimālos ienākumus sociālās palīdzības veidā visiem valsts iedzīvotājiem.

Praksē valsts varai un arī sabiedrībai kopumā iepriekšējos neatkarības gados nav bijusi konstruktīva sociālā politika sociālo programmu veidā, bet ir bijušas tikai atsevišķas sociālās programmas maznodrošināto iedzīvotāju, sociālā riska grupu, piemēram, bērnu, bāreņu, invalīdu, daudzbērnu ģimeņu un citu minimālai atbalstīšanai. Pašlaik valsts garantē tikai pensijas. Pārējie sociālās palīdzības veidi tiek realizēti caur pašvaldību sociālajiem dienestiem, un to lielums ir atkarīgs no pašvaldību finansiālajām iespējām. Diemžēl nākošajā gadā finansiālās iespējas ir vēl mazākas nekā līdz šim.

Sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju ienākumi parasti ir zem iztikas minimuma. Man gribas tikai dažus ciparus jums parādīt. Pēc Labklājības ministrijas datiem, 1996.gada pirmajā pusgadā sociālo pabalstu dzīvokļa īrei un komunālo pakalpojumu apmaksai ir saņēmis 166 431 cilvēks par summu, kas lielāka par 3,2 miljoniem latu. Varam prognozēt, ka 1997.gadā, pieaugot maksai par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, jo mēs esam arī šos "griestus" palaiduši vaļā, pieaugs to cilvēku skaits, kuriem būs likumā noteiktās tiesības lūgt sociālo dzīvokli vai izmitināšanu sociālās mājas veidā. Taču mēs esam dzirdējuši pēdējās sēdēs, ka pašvaldību finansiālās iespējas šīs sociālās palīdzības sniegšanai nav ne tuvu saulainas.

Man šobrīd varētu iebilst gan deputāti, gan arī Finansu ministrija, ka valsts budžetā 1997.gadam nav paredzēti līdzekļi mērķdotācijām pašvaldībām sociālo māju un sociālo dzīvokļu iekārtošanai un uzturēšanai. Likuma autori diemžēl to ir paredzējuši, ka šāds pavērsiens būs, un līdz ar to dotācija no valsts budžeta, kas būtu tiešais valsts pienākums saskaņā ar Cilvēktiesību hartas 25.pantu, ir iekļauta tikai kā iespējamais finansējums. Acīmredzot nākošajā gadā šis iespējamais finansējums ir vienāds ar nulli. Tomēr šis likums pašvaldībām dod iespējas piesaistīt līdzekļus arī ārpus valsts budžeta, jo ir norādīti ziedojumi, dāvinājumi, citi ieguvumi, un līdz ar to pašvaldībām ir arī juridisks pamatojums izveidot šos sociālās aprūpes centrus, ko mēs saucam par sociālo dzīvokli, par sociālo māju.

Otrkārt, ņemsim vērā to, ka šobrīd notiek paātrināta dzīvokļu privatizācija, bet pašvaldībām nav nekādas juridiskās bāzes, lai daļu dzīvokļu nenodotu privatizācijai, lai daļai dzīvokļu varētu uzlikt sociālā dzīvokļa statusu. Šobrīd, atklāti sakot, tās pašvaldības, kuras ir izveidojušas sociālās mājas, lai veidotu sociālos dzīvokļus, pārkāpj likumu par dzīvokļu privatizāciju. Arī tā ir būtiska nianse.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šis likumprojekts ir guvis atbalstu, un es lūdzu arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā kā labu sagatavi nākotnei, kad mēs varēsim papildināt un mainīt šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā un galu galā vismaz teorētiski izrādīt rūpes par mūsu valsts iedzīvotājiem, pilnīgi nepārkāpjot vismaz Cilvēktiesību hartas 25. pantu, kas valstij to uzliek par pienākumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu parunāt par šo jautājumu - par sociālajiem dzīvokļiem un par sociālajām mājām mazliet no citas puses. Mēs labi zinām, ka vispirms jau budžetā šim projektam nav atvēlēta nauda. Protams, iepriekš apspriežot šo jautājumu starp frakcijām vai kādai frakcijai izvirzot šo jautājumu, varētu ierosināt to, ka šāda nauda būtu jāatvēl, un tad mēs varētu šo jautājumu no visām pusēm apspriest. Taču, manuprāt, zaimojoši ir tas, ka par šo jautājumu ir iestājies Valdis Krisbergs. Es par šo jautājumu runāju jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es domāju, ka mums šeit vajadzētu vismaz kā tautas pārstāvjiem atklāti un godīgi parunāt, kā var būt tāda situācija, ka par sociālajām mājām, tātad par nabadzīgo cilvēku aprūpi, iestājas cilvēks, kurš pats, pēc datiem, kas ir bijuši presē, ir parādā divarpus miljonus dolāru, kurš ir izkrāpis divarpus miljonus dolāru cilvēkiem, kuri šobrīd ir kļuvuši par kandidātiem uz šīm sociālajām mājām. Es domāju, ka šim cilvēkam - Valdim Krisbergam - par visām aktivitātēm, kas ir bijušas saistībā ar "Auseklīša" vārdu, vajadzētu atbildēt tā, kā tam likumā noteiktajā kārtībā ir jābūt, un, ja viņš runā par sociālajām mājām, tad viņam vajadzētu, tas būtu viņa morālais pienākums... viņam vajadzētu rādīt piemēru un pirmajam ņemt vienu šādu sociālo māju un izremontēt to vai arī uztaisīt no jauna par tiem divarpus miljoniem dolāru, kurus viņš ir izkrāpis dažādiem cilvēkiem. Un viņš tos ir izkrāpis pilnīgi nepārprotami, rakstīdams dažādus sludinājumus avīzēs, kur, kā mēs nesen atceramies, bija teikts, ka "es garantēju ar savu vārdu", un tādā veidā cilvēki nesa uz firmu "Auseklītis" naudiņu un ticēja, ka viņi iegulda savus dažus latus un ka viņi no viņiem dabūs atpakaļ procentus, dividendes. Pēdējo projektu, kas bija pilnīgs absurds, mēs jau zinām, - tas bija "Klosterpagraba" projekts, un mēs zinām, ka tur ir liela nauda zaudēta.

Tā ka kopumā es domāju, ka jautājums par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām būtu visnotaļ apspriežams, visnotaļ izvirzāms un pārrunājams, bet pašreiz viņš gūst pretestību daļā deputātu tikai tāpēc vien, ka par šo jautājumu iestājas cilvēks, kuram nav morālu tiesību par to runāt. Nevar būt tāda situācija, ka viens visu laiku, nepārtraukti runā un saka: "Klausieties uz maniem vārdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem!"

Tātad es domāju, ka šis jautājums līdz ar to ir nesagatavots un nav šādā veidā priekšā ceļams. Es lūdzu šo likumprojektu noraidīt un turpināt viņa apspriešanu deputātu starpā komisijās un visur citur, bet bez Valda Krisberga līdzdalības, kuram būtu jārūpējas vispirms par savu parādu atdošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Lamberga kungs, ir tikai 10 minūtes līdz pārtraukumam. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Es tiešām lūgtu atturēties no savstarpējiem apvainojumiem, jo neiesim taču atkal debatēt par šo, kad mums ir tik daudz darba priekšā. Šī ir pēdējā sēde, strādāsim! Es aicinu strādāt Ziemassvētku iejūtās. Strādāsim un nerunāsim tagad tukšu! Un neaiztiksim... Beigsim debates, nosūtīsim komisijai to pirmajam lasījumam. Ko mēs te tagad skaldīsim matus, runājot par sociālajām mājām! Šīs mājas ir vajadzīgas. Kā jūs zināt, Rīgas Dome jau ir izveidojusi pati pēc savas iniciatīvas vairākas šādas sociālās mājas. Viņas ir nepieciešamas. Es tiešām lūgtu darboties operatīvi, pieņemsim un nosūtīsim, cik vien likumprojektus mēs varam, līdz šīsdienas beigām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns... Vai, Čerāna kungs, jums pietiks atvēlētā laika? Lūdzu!

K. Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Arī es aicinātu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Es arī gribu izmantot šo iespēju un izteikt savu sašutumu par Kreitusa kunga uzstāšanos kā par pilnīgi nepamatotu, jo tā vietā, lai argumentētu, runātu "par" vai "pret" šī likumprojekta tekstu, tiek runāts par viena šā likumprojekta izstrādātāja personību. Man tas galīgi nav pieņemams. Tie ir jautājumi... Ja viņi ir jārisina, tad viņi ir jārisina citur, nevis šādā veidā jājauc argumenti attiecībā uz saturu ar argumentiem, kas vērsti pret cilvēku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Krisberga kungs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Čepāņa kungs, es biju pieteicies debatēs pirms āmura sitiena.

Sēdes vadītājs. Debatēs, Krisberga kungs, deputāti vairāk pieteikušies nebija. Vesera sitiens nozīmē to, ka debates ir beigušās. Arī jūs, Krisberga kungs, debatēs par pirmo lasījumu rakstiski saskaņā ar Kārtības rulli pieteicies nebijāt. Jūs varat tagad runāt kā komisijas pārstāvis. Lūdzu!

V.Krisbergs. Es atvainojos! Kā komisijas pārstāvis es lūdzu atbalstīt likumprojektu, neskatoties uz atsevišķu deputātu melīgu un prettiesisku izteikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 10, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Krisbergs. Paldies kolēģiem Saeimā par lielo atbalstu, par šo termiņu es lūdzu noteikt 25. janvāri, jo likumprojekts ir ļoti nopietns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iebildumu deputātiem nav? Pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums nākamā ir septītā sadaļa - lēmuma projekts "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai galaziņojumu".

Taču varbūt, kolēģi, mēs varētu tagad, ja ir paziņojumi, noklausīties tos un doties pārtraukumā, bet šo jautājumu skatīt pēc pārtraukuma.

Es, godātie kolēģi, gribu jums darīt zināmu, ka šodien pulksten 12.35, tātad pēc 11 minūtēm, šeit blakus - Sarkanajā zālē notiks labdarības koncerts. Tas tiek rīkots Latvijas Bērnu fonda organizētās labdarības akcijas "Nepaej garām!" ietvaros, un ziedotie līdzekļi tiks izmantoti mazgadīgo invalīdu rehabilitācijas centra "Baltezers" izveidošanai, Krāslavas rajona bērnu patversmes celtniecībai un mazgadīgo invalīdu vasaras un ziemas nometņu organizēšanai. Es lūdzu deputātus, valdības locekļus, Kancelejas darbiniekus un citus klātesošos piedalīties šajā koncertā. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten... Atvainojiet, vēl paziņojumam lūdz vārdu Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 13 komisijas sēžu zālē notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, kuri strādā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā! Šīs komisijas sēde pulksten 12.25 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Uz pavisam īsu sēdi komisijas telpās. Tūlīt. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es ļoti aicinātu uz sēdi starpbrīdī, jo ir ieradušies arī Finansu ministrijas pārstāvji, un mums ir svarīgs jautājums jāizskata.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atgādinu cienījamajiem kolēģiem no Ārlietu komisijas, ka mums tagad ir ārkārtas sēde, bet es ceru, ka mums izdosies sanākt uz sēdi un atnākt arī uz šejieni, lai piedalītos labdarības pasākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 19 deputāti. Lūdzu nervozu zvanu. Vairākkārtēju un ilgstošu. Un visus, kas dzird mūs, lūdzu atgriezties sēžu zālē.

Godājamie kolēģi! Vēlreiz lūdzu atgriezties sēžu zālē visus deputātus no visām frakcijām. Mēģināsim vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu visus kolēģus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma. 46 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Es lūdzu frakciju pārstāvjus un komisiju priekšsēdētājus tomēr parūpēties, lai deputāti atgrieztos zālē.

Sēdes vadītājs. Deputāti, reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Kvorums ir nodrošināts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Jāapspriež lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības banka "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai galaziņojumu".

Ziņo Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.1746. Šis dokuments sastāv no divām daļām. Šeit ir komisijas galaziņojums un Saeimas lēmuma projekts. Šis dokuments ir izdalīts visiem Saeimas deputātiem. Es galaziņojumu nelasīšu, bet izteikšu dažus komentārus, kas saistīti ar komisijas darba noslēguma posmu pēc 9.jūlija, kad Saeima izskatīja komisijas starpziņojumu un pieņēma arī attiecīgus lēmumus.

Kādu uzdevumu komisija sev izvirzīja pēc 9.jūlija Saeimas lēmumiem? Praktiski komisija atsāka darbu pēc vasaras brīvdienām. Pirmkārt, komisija turpināja izmeklēšanas darbu. Šajā sakarībā komisija noklausījās vairākas amatpersonas, to skaitā Latvijas Bankas prezidentu Repši, finansu ministru Kreitusa kungu un arī ieceltos bankas "Baltija" likvidatorus. Viņi sniedza zināmu ieskatu savā darbā. Arī par to, ko viņi bija iecerējuši tajā laikā darīt tālāk.

Otrs komisijas darba virziens bija vērsts uz to, lai veiktu zināmu kontroli jeb uzraudzību pār tiem Saeimas lēmumiem, kuri tika pieņemti 9.jūlijā. Un, kā mēs atceramies, tādi lēmumi bija divi. Mēs saņēmām no Latvijas Bankas prezidenta un toreizējā finansu ministra Kreitusa kunga vēstules, kurās bija izklāstīta viņu attieksme pret tiem punktiem, kādi bija iekļauti Saeimas 9.jūlija lēmumos, un kurās bija izteiktas arī domas jeb prognozes par to, kā šos jautājumus un problēmas varētu tālāk risināt. Šajos lēmumos bija arī uzdots Ministru kabinetam izskatīt Saeimas lēmumos ietvertos priekšlikumus. Ministru kabineta priekšlikumus mēs laikā nesaņēmām, tāpēc komisija atgādināja Ministru kabinetam par šādu lēmumu esamību un nepieciešamību tos izskatīt. Pēc tam mēs saņēmām izrakstu no Ministru kabineta lēmuma, ka šīs vēstules, Repšes kunga un Kreitusa kunga vēstules, ir izskatītas un akceptētas. Nu ko var teikt par šādiem rezultātiem? Protams, šie lēmuma punkti, Ministru kabineta lēmuma punkti, komisiju neapmierināja pilnībā... visi šie aspekti. Par to komisija ir ierakstījusi savā galaziņojumā, proti, ka netika risināts jautājums par ierosināto 500 latu kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām un to apmaksas kārtību, arī jautājums par neatkarīgas banku uzraudzības aģentūras izveidošanu. Arī šis jautājums netika risināts. Tāpēc šeit galaziņojumā arī šie priekšlikumi ir atkārtoti un arī lēmuma projektā, Saeimas lēmuma projektā, par to ir minēts.

Ko vēl varētu teikt? Nav risināts arī tas lēmums, kuru Saeima pieņēma 9.jūlijā, proti, par bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanu. Tur bija ierakstīts, ka ir uzdots Ministru kabinetam kopā ar Latvijas Banku, banku "Baltija" un arī ar Izmeklēšanas komisiju izstrādāt šādus konkrētus priekšlikumus un iesniegt Saeimā, bet šādus priekšlikumus mēs diemžēl neesam saņēmuši.

Šajā sakarībā mēs šajās vēstulēs, kuras es jau minēju un kuras akceptēja Ministru kabinets, varējām lasīt tikai to, ka gan Finansu ministrijas, gan Latvijas Bankas, gan arī Ministru kabineta nostādne ir tāda, ka vienīgais ceļš, kā risināt bankas "Baltija" noguldītāju problēmu, šo noguldījumu izmaksu, ir likvidēt banku "Baltija", tātad saskaņā ar Kredītiestāžu likumu veikt šo likvidācijas procesu. Lūk, tādā ceļā. Tikai to, ko likvidācijas ceļā saņems likvidatori, - to tad arī izmaksāt. Likvidatori tika iecelti jūnija vidū. Viņi strādāja. Par to, kā likvidatoriem ir veicies savā darbā, mēs esam daudz lasījuši presē. Mēs zinām, ka pirmās atskaites par likvidatoru darbu Rīgas apgabaltiesa neapstiprināja, norādīdama, ka ir pieļauti vairāki trūkumi. Un ieņemtās summas ir niecīgas, bet izdevumi ir daudz lielāki... likvidatoru darba izmaksas. Šeit ir dažādi viedokļi. Beigās mēs esam lasījuši tādu viedokli, ka tas tika atzīts par pareizu. Nu, bet noguldītāji pagaidām nekā nav saņēmuši, un nav arī zināms, kad un cik viņi saņems.

Otrs aspekts, kas raksturo likvidatoru darbu, ir tas, kā likvidatori pārdeva bankas "Baltija" īpašumu, mantu. Nu mēs visi dzirdējām un redzējām, ka šī manta tika izpārdota par ļoti zemām cenām. Un atkal jautājums - kāds ieguvums, izpārdodot šādā veidā bankas "Baltija" mantu, būs bankai? Un līdz ar to - cik naudas varēs izmaksāt noguldītājiem? Tāpēc jautājums par likvidatoru darbu ir tāds ļoti, es teiktu, problemātisks, un es šeit vēl varētu daudzus dažādus faktus minēt par to, kā viņi tika iecelti, un raksturot... jo man pašam bija saruna ar likvidatoru, tiesa, ar vienu, ar Berija kungu, jo otrs jau bija savu darbu atstājis. Ir šeit arī tādi neskaidri jautājumi, kas varbūt prasītu arī tālāku risinājumu. Bet situācija šobrīd ir tāda, kādu es to raksturoju, un komisijas vārdā es aicinu Saeimu pieņemt, akceptēt iesniegto lēmuma projektu, kāds ir sagatavots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Katrreiz, kad rodas jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas dibināšanu, uzreiz atskan divi pretēji viedokļi. Vieni apgalvo, ka tas ir ārkārtas notikums, ka tas var apdraudēt tās iestādes darbu, ka tas acīmredzot novedīs pie šīs iestādes izformēšanas vai vismaz pie būtiskām kadru pārmaiņām, un to uztver ar lielām šausmām. Otrs viedoklis ir tāds, ka šīs komisijas jau nekā neizlemj, nekā nedara un ka tā esot tukša laika nosišana. Man liekas, ka tās komisijas, kuras loceklis arī es biju, darbība pierāda, ka nav taisnība ne vienam, ne otram viedoklim. Nevar teikt, ka šī komisija nebūtu devusi rezultātus. Protams, bija lielas problēmas, kas norāda, ka vispār šādu komisiju darbs mūsu parlamentā nav īsti izdomāts.

Pirmkārt, mūsu komisijas deputātu skaits nav liels, tie visi ir ievērojami noslogoti dažādās... vismaz divās citās komisijās, tāpēc atrast brīvu laiku komisijas darbam, nodarboties ar kādiem speciāliem jautājumiem ir ārkārtīgi sarežģīti, un mūsu komisija arī nevarēja strādāt vairāk kā reizi nedēļā.

Tālāk. Šīm komisijām tiek dots ļoti mazs nodrošinājums. Ja ārzemēs tiktu izveidota šāda komisija, esmu pārliecināts, ka tai būtu iedots liels štats - un ne tikai tehniskie darbinieki un ne tikai speciālisti, bet būtu pat piesaistīti arī vairāki speciāli prokurori, kuriem būtu tiesības izdarīt dažādas izņemšanas, pārbaudes uz vietām, un tā tālāk... Taču mūsu komisijai diemžēl nācās apmierināties tikai ar vienu konsultantu un vienu sekretāri. Tas katrā ziņā nebija pietiekami. Bija arī citas grūtības, to skaitā arī tīri iekšējas. Viena no galvenajām bija tā, ka mēs, izturēdamies ar cieņu pret Zelgalvja kunga ilgstošo darbību banku tiesību pasniegšanā, viņu kā banku speciālistu ievēlējām par komisijas vadītāju. Diemžēl viņš neatrada kopēju valodu ar pārējo komisiju un visu laiku centās pretstatīt savu viedokli visu pārējo komisijas locekļu viedoklim. Kā zināms, pirmo komisijas ziņojumu viņš vispirms atteicās parakstīt, tad viņš to parakstīja, bet atteicās nolasīt. Tālākā darbībā viņš nomainīja iepriekšējo konsultantu, kurš bija šo ziņojumu sastādījis, bet kurš bija banku speciālists, un vienpersoniski pieņēma citu konsultantu, kurš agrāk ar šīm problēmām nebija saskāries. Bet arī šā konsultanta sastādītais galaziņojums viņu neapmierināja un viņš atteicās to nolasīt, un komisijai nācās sasaukt vēl speciālu sēdi, lai lūgtu viņu kā priekšsēdētāju tomēr ziņot par tās komisijas darbu, kuru viņš ir visu laiku vadījis. Tas viss, protams, nesekmēja komisijas darbu. Tomēr komisijai, manuprāt, izdevās veikt galvenos uzdevumus. Kas bija uzdots komisijai? Pirmkārt, noskaidrot, kas ir vainīgs un kādi ir cēloņi, un, otrkārt, noskaidrot, vai bankas sanācija ir iespējama. Jāsaka, ka tajā brīdī, kad tika izveidota komisija, bija diezgan liela neskaidrība gan par šiem cēloņiem, gan par to, vai banku ir iespējams sanēt, daži uzskatīja, ka var nosēdināt Laventu šajā bankā atkal atpakaļ un ka tad viņš visu izglābs.

Man liekas, komisijai izdevās diezgan skaidri pateikt, kas ir vainīgs. Vainojama ir bankas īpašnieku nekompetentā, reizēm negodīgā un - virknē gadījumu - arī noziedzīgā rīcība. Sakarā ar to bankā noguldītie līdzekļi ir gājuši zudumā - milzīga summa, kas sastāda 1/5 daļu no visa valsts budžeta.

Bet komisija, pateikusi to, ka cēlonis tomēr bija bankas vadības rīcība, ļoti skaidri norādīja arī to, ka ir bijusi rinda veicinošu apstākļu, kas paši par sevi gan neizraisīja, bet ievērojamā mērā veicināja šīs sekas. Tā ir sliktā uzraudzība.

Valdība sākotnēji visu laiku gāja bankas "Baltija" pavadībā un neskatījās uz to, ka jau 1994.gada beigās kompetenti eksperti, to skaitā ārvalstu eksperti, brīdināja, ka bankas stāvoklis ir ļoti grūts. Valdība neveica nekādus pasākumus, bet turpināja ierasties uz bankas pasākumiem un presē slavināt banku kā drošu noguldījumu vietu.

Arī Latvijas Banka pilnīgi ignorēja to faktu, ka bankas finansu pārskats par 1993.gadu tika izstrādāts līdz nākamā gada augustam, kas bija pilnīgi nepieņemami, un ar visu to samierinājās. Tie visi, protams, bija ļoti veicinoši apstākļi, kas sekmēja.

Tālāk. Nākamais jautājums. Vai banku bija iespējams atveseļot? Tajā brīdī, kad komisija sāka strādāt, - tajā brīdī vairs nebija tādu iespēju. Viennozīmīgi var pateikt - nē! Es negribētu teikt, kā tas bija tajā brīdī, kad banka sabruka un maksātnespēja tikai iesākās. Var būt, ka tad, ja tajā brīdī būtu bijusi kompetenta iejaukšanās šajā jautājumā, tas būtu bijis savādāk, taču tajā brīdī, kad komisija sāka strādāt, nebija nekādu iespēju.

Pats galvenais iemesls bija tas, ka nevienam tajā brīdī nebija skaidrs, kam banka īsti pieder. Bankas īpašniekiem akcijas bija atņemtas, viņi bija atstumti no bankas vadības, un bankas vadību bija pārņēmusi Latvijas valsts, kura turpretim pati neko negribēja darīt šīs bankas atjaunošanā. Tādos apstākļos cerēt, ka kāds vēl ieguldīs kādu naudu šādas bankas atjaunošanā, bija pilnīgi neiespējami. Tas bija viens no būtiskākajiem secinājumiem, ko mēs izdarījām.

Vispār komisija konstatēja mūsu valsts iestāžu nespēju kompetenti rīkoties šādās ārkārtas situācijās.Konstatēja tiesu un prokuratūras mazspēju šādos sarežģītos gadījumos. Kā zināms, banku bankrotu mums ir bijis daudz. Par tiem ir ierosinātas 35 krimināllietas, kas atrodas prokuratūrā, un neviena no šīm krimināllietām vēl nav nonākusi līdz tiesai. Kāda var būt uzticība šādā situācijā bankai, kāda var cilvēkiem būt uzticība bankai, ja viņi redz, ka nekas netiek darīts, lai tos, kas vainīgi apkrāpšanā, sauktu pie atbildības?

Arī tiesu darbība bija smaga. Notika daudzkārtēja tiesu spriedumu atcelšana, skatīšana daudzās instancēs, katrā pa divām trim reizēm. Tas viss arī kavēja procesu un parādīja zināmu mazspēju rīkoties.

Parādījās arī nespēja maksātnespējas procesus vadīt. Mēs atceramies, cik gan tur nebija ieceltu gan administratoru, gan likvidatoru. Atcerēsimies: pirmais bija Klauss, pēc tam bija Supe, pēc tam bija Grūbe, kaut kur pa vidu arī "Arthur Andersen". Tā vai savādāk, šīs bankas mazspējas likvidācijas procesā piedalījās četras ārzemju auditorfirmas - "Coopers & Lybrand", "Arthur Andersen", "Ernst & Young", "Deloitte & Touche" un tā tālāk. Un tas viss pusotra gada laikā. To, cik tas prasīja valsts līdzekļu, diemžēl mums tā arī neizdevās izdibināt, bet šī summa, kas ir samaksāta visiem šiem administratoriem un pārbaudītājiem, ir rakstāma ar sešām nullēm. Bet rezultāti ir niecīgi. Mēs vērsām uzmanību arī uz to, ka faktiski šī administratoru rīcība netiek kontrolēta pienācīgā veidā. Rezultāti ir niecīgi. Pagaidām ir atgūtas visai nelielas summas no tiem milzīgajiem zaudējumiem un tiem milzīgajiem parādiem. Turklāt izpaudās Latvijas Bankas bērnišķīgā ticība ārzemju auditorfirmām - pareizāk sakot, nevis ārzemju auditorfirmām, bet to izveidotajām vietējām filiālēm ar 1000 latu vai 2000 latu pamatkapitālu, kas faktiski pašas, ja viņas netiks galā, ne par ko nespēs atbildēt. Jo, kā mēs zinām, "Coopers & Lybrand" bija oficiālais bankas "Baltija" auditors, taču viņi tā arī nespēja savlaicīgi prognozēt šīs bankas reālo situāciju un tās attieksmi.

"Ernst & Young" ilgu laiku gatavojās kļūt par likvidatoru, cik zināms, šai gatavošanai viņiem no valsts tika izmaksāti diezgan palieli līdzekļi, bet galu galā viņi atteicās. Beigu beigās tika piesaistīta "Deloitte & Touche", - bet ko šie likvidatori arī izdarījuši?

Ne par velti tika atteikta viņiem viņu atskaites pirmā reģistrācija. Ar ko tika attaisnota šīs firmas piesaistīšana? Ar to, ka, lūk, šī firma, slavenā ārzemju firma, būšot spējīga piedzīt naudu no ofšorfirmām, kurp, kā zināms, bankas īpašnieki ir pārdzinuši milzu kapitālus.

Bet ko mēs redzam? Ko tad viņi dara faktiski? Kur tad viņi ir atraduši šīs ārzemju firmas, no kurām viņi grib naudu piedzīt? No šīm ārzemju firmām viņi praktiski neko nav piedzinuši, bet viss viņu mērķis ir piedzīt naudu no "Latvenergo" un "Ventspils naftas". Lūk, tur viņi ir atraduši to "zelta āderi"! Respektīvi, grib atkal no mūsu pašu nodokļu maksātāju maciņiem pēc būtības samaksāt citiem nodokļu maksātājiem, kas savu naudu ir pazaudējuši. Priekš kam tad tas ir vajadzīgs? Kāpēc tad mēs to nevaram izdarīt paši? Lieta ir nonākusi tiktāl, ka, izrādās, mēs šeit Rīgā vecu krēslu ūtrupi nemākam iztaisīt, ka dažu vecu krēslu un nobrauktas mašīnas ūtrupei jeb izsolei ir jāpieaicina no Eiropas ūtrupes firma, kas izdarīs to pareizi. Cik pareizi, par to Zelgalvja kungs jau runāja.

Jāsaka, ka komisija ne tikai konstatēja trūkumus, bet izstrādāja arī priekšlikumus. Diemžēl, neskatoties uz to, ka priekšlikumus atbalstīja Saeima un lūdza valdību kopīgi ar komisiju apspriest tos un realizēt, faktiski mums tika atsūtītas tikai vēstules, ka mēs neko nezinām un neko negribam darīt. Vai tas ceļ uzticību šīm bankām? Vai tas var nodrošināt, ka šādi banku bankroti neatkārtosies nākotnē?

Mēs esam izteikuši veselu rindu priekšlikumu - gan par noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieviešanu, gan par banku uzraudzības sistēmas ieviešanu, jo mūs neapmierina, ka šobrīd Latvijas Bankā ir savienots banku uzraudzības priekšnieka amats ar bankas "bruņoto spēku" virspavēlnieka posteni, un šajā gadījumā var rasties visai neērtas situācijas, es domāju, pat interešu konflikti, ja ne vēl sliktāk.

Diemžēl šajos mūsu priekšlikumos neviens nav mēģinājis ieklausīties. Es domāju, ka principā komisija, protams, savu darbu ir beigusi, bet tās priekšlikumi paliek spēkā, un es domāju, ka Saeimai vajadzētu vēl vispār pasekot, lai tomēr kaut kas tiktu darīts, jo citādi šādas situācijas var nākotnē atkārtoties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Zelgalvja kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? (No zāles deputāts E.Zelgalvis: "Lûdzu balsot!") Komisijas vārdā Zelgalvja kungs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu, kas izteikts dokumentā nr. 1746. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1577, kā arī dokumentu nr. 1727 un nr. 1745.

Kāpēc ir tik dīvaina situācija, ka par šādu likumprojektu ziņo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kas ir šā likumprojekta autore? Es mēģināšu paskaidrot pavisam īsi.

Tad, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā valdības pieņemtos grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", viena no normām skāra arī to situāciju, ka personas, kas strādā Valsts ieņēmumu dienestā, var tajā strādāt uz kontrakta pamata un var neatrasties valsts civildienestā. Šī bija pirmā valsts institūcija, kurā šāda kārtība ir. Valdība ierosināja to akceptēt, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, saņemot šo likumprojektu par Valsts ieņēmumu dienestu, saņēma arī Juridiskās komisijas ļoti pareizi norādītu ierosinājumu, ka ir nepieciešams izdarīt apmēram, ja es pareizi atceros, piecos likumos grozījumus, lai šis likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" varētu stāties spēkā, nebūdams pretrunā ar citiem likumiem.

Un vieni no šiem grozījumiem ir grozījumi likumā "Par valsts civildienestu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopīgi ar Juridiskā biroja pārstāvi tātad ir sagatavojusi šos pavisam īsos grozījumus, kas pieļautu šo principu, ka personas, kuras strādā Valsts ieņēmumu dienestā, var neatrasties valsts civildienestā un var strādāt uz kontrakta pamata. Šī ir visa šo grozījumu būtība, kas ir izteikta divos priekšlikumos. Attiecībā uz šo komisijas priekšlikumu kā atbildīgā komisija bija nozīmēta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas to noraidīja.

Bet, tā kā mums bija tiesības tomēr lūgt iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā šā jautājuma izskatīšanu pirmajā lasījumā, mēs to arī izdarījām, un es pēc šā paskaidrojuma lūdzu Saeimu nobalsot un atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Es nezinu, kā tas būs tālāk, ja tas notiek, kura būs atbildīgā komisija, kas to tad izstrādās tālāk. Bet tas būs pēc tam, kad Saeima atbalstīs vai neatbalstīs pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā "Par valsts civildienestu", ko es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi Ābiķa kungs, Lagzdiņa kungs, Čevera kungs un Lībanes kundze! Tieši jūsu balsu pietrūka, lai būtu 50. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem.

R.Zīle. Es lūdzu noteikt termiņu - 27.decembris.

Sēdes vadītājs. 27.decembris. Paldies. Vai ir iebildumi deputātiem? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Gunta Gannusa - frakcija "Tautai un taisnībai".

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1749 "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Likums izskatāms pirmajā lasījumā. Šā likuma 8.panta 5.punktā ir teikts: "Ikviens labības un tās izstrādājumu vairumtirgotājs un pārstrādātājs, neatkarīgi no uzņēmuma darbības formas, izņemot labības audzētājus, tas ir, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kuras pārdod, un paju sabiedrības, kas pārdod un pārstrādā pašaudzēto labību, pārskaita 3% no labības tirdzniecības neto apgrozījuma labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā." Ðai summai pēc likuma vajadzētu būt 600 000, bet, tā kā Labības birojs nav ieņēmumu dienests, tad faktiskā summa, kas ir ienākusi pa šiem gadiem šajā valsts labības fondā, ir tikai 146 000, kas būtībā neļauj sekmīgi attīstīt šo valsts labības nozari. Tā kā šajā gadā mēs izskatījām arī Lauksaimniecības likumu, tad būtībā, es domāju, nākošajā gadā tam būtu lauksaimniecībā jābūt vienam no galvenajiem likumiem, pie kura mums būtu ļoti nopietni jāstrādā, jo labība un graudu pārstrāde ir katras valsts pamats. Un tāpēc, pārskatot šo likumu attiecībā uz represīviem rajoniem, kur taisni šis fonda izlietojums bija domāts Latgales zonas zemniekiem, jāteic, ka arī viņiem iznāca tikai aptuveni 10 latu uz hektāru graudaugu audzētājiem, bet tā nav pietiekama summa, lai šī nozare sekmīgi attīstītos arī Latgalē.

Vēl ļoti liela problēma pašlaik valstī ir tā, ka ir ļoti nolietojies kombainu, kalšu un pārējo labības apstrādei nepieciešamo mašīnu parks, un tāpēc nākotnē vajadzētu novirzīt līdzekļus tā, lai graudkopība Latvijā attīstītos daudz straujāk. Līdz ar to es aicinu visus deputātus būtībā nākošajā gadā pievērst ļoti lielu uzmanību šim likumam. Es aicinātu palīgā arī varbūt Agronomu biedrību un visus pārējos, lai izveidotu mums tādu šo likumu, kas atbilstu valsts interesēm, un lai mēs Latvijā pilnīgi sevi nodrošinātu ar pašražotiem graudiem gan maizei, gan lopbarībai, un līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus līdz 1997.gada 20.janvārim. Es lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Atklājam debates. Runās Ādolfs Ločmelis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

Ā.Ločmelis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Grozījums, kas tiek ierosināts pirmajā lasījumā, pēc būtības likvidē labības attīstības reģionālās izlīdzināšanas fondu. Te jau Gannusas kundze ziņoja, kā šis fonds veidojas, - tātad 3% no vairumtirgoņiem un pārstrādātājiem, un, lūk, tagad ir priekšlikums šo fondu likvidēt. Šo naudiņu tad saņemtu visu sešu Latgales rajonu un Alūksnes rajona zemnieku saimniecības ar noteikumu... Kāpēc šo rajonu? Tāpēc, ka viņiem ir zem 38 ballēm vidējais zemes vērtējums šajos rajonos.

Otrkārt, saņem tās zemnieku saimniecības, kurām ir ne mazāk par 4 hektāriem graudaugu un kurās šīs graudaugu platības netiek samazinātas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kurās tiek ievēroti visi agrotehniskie noteikumi attiecībā uz graudu audzēšanu. Tātad saņēma 9 latus par vasarāju hektāru 1966.gadā un 6 latus par ziemāju sējumu hektāru, kuri bija iesēti jau 1997.gada ražai. Šis praktiski ir vienīgais pabalsta veids Latgales reģionam jeb Latgales zonai. Un tagad ar šo likumu, ja mēs izdarām šādus grozījumus, šie līdzekļi tiek noņemti.

Cienījamie deputāti, es domāju, ka arī jūs esat pārliecināti, ka līdz ar šo līdzekļu noņemšanu taču nepazemināsies ne maizes, ne kliņģera, ne tortes cena jau nākamajā dienā par 3%, kuru šiem uzņēmējiem, lielkapitālistiem, pēkšņi palika žēl priekš Latgales.

Vai šis fonds ir kaut ko devis? Es domāju, ka to varētu raksturot ar šādiem skaitļiem: piemēram, labības platības 1994.gadā šajos rajonos bija, rēķinot apaļos skaitļos, 30 000 hektāru; 1995.gadā to bija 35 000, bet 1996.gadā - jau 46 000. Tātad labības platības pieauga. Ņemsim ziemājus! Ziemāju 1997.gadā Latvijā ir iesēts par 106% vairāk nekā pagājušajā gadā, bet Latgales rajonos pat par 123%. Tātad nabaga čangaļi tomēr cer, ka šīs platības vajag palielināt, ka vajag ražot graudaugus un saņemt šīs piemaksas.

Taču te uzreiz būs iebildums, kā jau atsevišķi kungi šeit runāja, - ka Dobeles rajons var Latviju pabarot un tāpēc Latgalē labība nav jāaudzē, ka tur vajag varbūt mežacūkas, varbūt vēžus, varbūt zaļās vardes priekš frančiem un tā tālāk audzēt. Bet tomēr šodienas realitāte ir tāda, ka šie cilvēki strādā, šīs zemnieku saimniecības ražo priekš sevis, zināmu daļu arī priekš tirgus, un nekādā gadījumā nevar šo fondu likvidēt. Arī tā iemesla dēļ, ka tas tomēr ir zināms pabalsts. Piemēram, Krāslavas rajons pagājušajā gadā saņēma no šī fonda 66 000 latu, un, ja kopā ņemam zemnieku saimniecību skaitu šajos rajonos, tad 48% no zemnieku saimniecībām šo pabalstu uz šodienu saņem. Es nezinu, kā jūs balsosit, dôrgī latgalīši, bet, ja jūs balsosit tā, kā jūs balsojāt par Zemes nodokļa likumu, tad es jums pasaku atklāti, ka, ja jūs nebīstaties Dieva, tad bīstieties vismaz no šīs baltās kastes, jo pēc jūsu balsojuma es jums svēti apsolu, ka nodrukāšu katrā Latgales rajonā jūsu balsojumu, un tad, kad jūs nāksit ar saviem vēlētāju sarakstiem, tad jums pašiem, draugi mīļie, klāsies ļoti, ļoti plāni. Es iesaku nebalsot par šo grozījumu, bet noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tikko Prezidijs ir saņēmis deputāta Edgara Bāna paziņojumu, kurā viņš informē, ka atsauc savu parakstu zem dokumenta nr.1749, tātad zem tā dokumenta, kuru mēs pašlaik apspriežam. Līdz ar to lieta ir atrisinājusies tādējādi, ka šis jautājums tālāk vairs nav apspriežams. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi... Jirgena kungs, atvainojiet! Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet nomierināties, atgriezties visiem savās vietās un, ja ir kādas apspriežamas problēmas, tad darīt to ārpus sēžu zāles. Tas attiecas uz visiem deputātiem un arī uz Ministru prezidentu.`Godātie deputāti un valdības pārstāvji, lūdzu, netraucējiet sēdi! Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens. Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu Panteļējeva, Kiršteina, Vītola, Kaksīša un Straumes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un aicina saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.pantu vispirms atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" tiek atzīts par steidzamu? Tas ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir atzīta. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens. Tātad likumprojekts paredz trīs grozījumus. Pirmais grozījums dod tiesības tiem latviešiem un līviem, kuri likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrējušies līdz šā gada 31.martam, iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Tātad dod šīm personām tiesības iegūt pilsonību ārpus kārtas naturalizācijas ceļā.

Otrs labojums attiecas uz nepilngadīgām personām no 14 līdz 16 gadu vecumam, un tas paredz, ka atbilstoši Naturalizācijas pārvaldes priekšlikumam vienlaikus ar vecākiem būtu ieteicams naturalizēt arī nepilngadīgos bērnus līdz 16 gadu vecumam, jo saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu no šī gada personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, ir tiesības naturalizēties vispārējā kārtībā.

Un trešais ierosinājums ir radies sakarā ar to, ka lēmumu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pieņem Ministru kabinets, tātad izdarīt šādu precizējumu likumā. Tas arī ir viss, un, kā es jau teicu, komisija aicina konceptuāli atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, Jirgena kungs, kādi būtu jūsu priekšlikumi!

A.Jirgens. Priekšlikumus otrajam likumprojekta lasījumam izskatīt 16.janvārī, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Jānis Straume - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts ir rūpīgi apspriests gan Juridiskajā komisijā, gan frakcijās, man ir priekšlikums pieņemt šo likumu šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Straumes priekšlikumu? Iebildumi ir. Viens deputāts izsaka iebildumus. Jautājums jāizlemj balsojot. (Starpsauciens: "Neviens jau neiebilda...") Atvainojos, es kļūdījos! Ja ir iebildumi, tad ir jānosaka izskatīšanas termiņš. Tātad Jirgena kungs nosauca otrā lasījuma izskatīšanas termiņu - 16.janvāri. Panteļējeva kungs, lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Man ir priekšlikums noteikt izskatīšanas termiņu šodien, tātad 19.decembrī, 16.30.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Panteļējeva ieteikumu. Ilgai Kreitusei ir iebildumi. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tā kā šajā likumprojektā ir ierakstītas, manuprāt, nepieņemamas normas, kas paredz latviešiem ārpuskārtas naturalizāciju, nevis reģistrāciju, ja viņi ir nokavējuši, tad tas, man liekas, ir morāli pilnīgi nepieņemams. Un, ja mēs to šodien taisāmies izdarīt, tad es nezinu, kā mēs skatīsimies tiem latviešiem acīs. Mans priekšlikums ir atlikt šo jautājumu līdz janvāra otrajai sēdei pēc brīvdienām, - tātad mēs sākam darbu 14.janvārī, bet šo varētu skatīt 21.janvārī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad ir iesniegti vairāki priekšlikumi - 21.janvāris, 16.janvāris un 19.decembris pulksten 16.30. Sāksim balsot no tālākā datuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu 21.janvārī. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 21, atturas - 13. Tas nav pieņemts.

Tad par priekšlikumu - 16.janvārī - lūdzu balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 9. Arī nav pieņemts.

Un pēdējais priekšlikums - skatīt to šodien pulksten 16.30. Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 3. Šis priekšlikums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Valeriānam Ahmerovam.

Valeriāns Ahmerovs ir dzimis, mācījies un strādājis Latvijā. Strādāt sācis 1971. gadā Latvijas ražošanas apvienībā RRA, uzņēmumā VEF sācis strādāt no 1978. gada. Viņš ir divu izgudrojumu un četrdesmit divu racionalizācijas priekšlikumu autors. No 1991. līdz 1994. gadam strādājis privātstruktūrās, no 1994. gada aprīļa ir sabiedrības "VEF-Tranzistors" prezidents. Ir nodibinājis partnerattiecības ar firmām Vācijā, Anglijā, Austrijā, Zviedrijā, Bulgārijā un citur.

Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, rekomendē piešķirt viņam pilsonību par sekojošiem nopelniem: par ieguldījumu Latvijas rūpniecības attīstībā, par kvanta tipa kvazielektronisko un elektronisko staciju, stereo magnetolu - VEF-287, VEF-290, radioaparātu VEF-214 ieviešanu ražošanā, par tehnoloģijas izstrādi un elektroniskās ciparveida telefona stacijas "Kvanta" izlaidi, par organizatorisko darbību, vadot uzņēmumu "VEF-Tranzistors", un starptautiskās rūpnieciskās sadarbības sekmēšanu.

Pilsonības likuma izpildes komisija nosūta Saeimai ar negatīvu lēmumu aicinājumu izlemt jautājumu par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie deputāti! Pirmo reizi uzstājoties šeit tribīnē par pilsonības piešķiršanu, es gribētu jūs iepazīstināt ar vēstuli, ko es esmu saņēmis, un minēt fragmentus, kurus es tagad jums nolasīšu.

Tātad: "Cienījamie Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Lielai latviešu sabiedrības daļai VEF vārds asociējas ar Latvijas ekonomikas uzplaukumu pirmsokupācijas perioda trīsdesmitajos gados, kad VEF markas elektroniskā produkcija bija populāra ne tikai Latvijā, bet tika eksportēta arī uz Eiropas valstīm un tur sekmīgi konkurēja ar daudzām pasaules slavenām firmām. Arī padomju okupācijas gados VEF spēja noturēt savas markas prestižu pienācīgā līmenī.

Līdz ar pirmajām Atmodas dienām tūkstošiem vefiešu aktīvi iekļāvās cīņā par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Kad 1989. gada 11. maijā, VEF 70 gadu jubilejā, virs "VEF-Tranzistors" korpusa torņa uzvijās sarkanbaltsarkanais karogs (šajā korpusā savulaik strādāja arī Gunārs Astra), vefiešu, veterānu, acīs bija asaras. Viņi domāja un cerēja, ka pēc neatkarības atgūšanas VEF Latvijas valstij atkal būs nepieciešams savas nacionālās rūpniecības atjaunošanai un attīstībai. Par spīti vispārējai valsts ekonomikas krīzei, kura skārusi arī VEF, daudzi vefieši joprojām nav zaudējuši cerības un dara visu, lai uzņēmumā VEF atjaunotos saimnieciskā rosība un ekonomiskā stabilitāte.

Viens no šiem cilvēkiem ir Valeriāns Ahmerovs - privatizējamās valsts akciju sabiedrības "VEF-Tranzistors" prezidents, kas pirms divarpus gadiem kritiskā situācijā uzņēmās tās vadību, ir spējis apturēt ekonomisko lejupslīdi un licis pamatus tās tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Mēs, šī aicinājuma autori, kas līdz ar pirmajām Atmodas dienām organizējām vefiešus iekļauties tautas kustībā par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, tagad lūdzam jūs, Latvijas Republikas Saeimas deputātus, balsot par Latvijas pilsonības piešķiršanu Valeriānam Ahmerovam, kura tauta, tāpat kā mūsu, ir daudz cietusi no padomju impērijas genocīda. Mēs uzskatām, ka Latvijas pilsonība būtu piešķirama ne tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir bijuši nopelni Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā vai, piemēram, sportistiem, kas piedalās Latvijas tēla veidošanā, bet arī tiem rūpniecības darbiniekiem, kuri šodien sūrā un neatlaidīgā darbā liek pamatus Latvijas ekonomikas uzplaukumam un tautas labklājības sasniegšanai. Mēs vēlamies, lai mūsu "VEF-Tranzistors" vadītājs, kārtojot saimnieciskos darījumus ar ārzemju partneriem, varētu pārstāvēt to kā pilntiesīgs Latvijas valsts pilsonis.

Mūsuprāt, Ahmerovs ir pelnījis, lai viņam tiktu piešķirta Latvijas pilsonība, un mēs esam pārliecināti, ka viņš godprātīgi pildīs pienākumus, ko uzliek Latvijas pilsoņa statuss."

Ir parakstījuši privatizējamās valsts akciju sabiedrības "VEF-Tranzistors" darbinieki, Atmodas laika Latvijas Tautas frontes VEF nodaļas aktīvisti Šadanovs, Ventiņš, Rubenis, Briedis.

Es gribētu pieminēt, ka personīgi nepazīstu Ahmerovu, bet es personīgi pazīstu šos cilvēkus, un tie ir kārtīgi, nacionāli un patriotiski noskaņoti latvieši. Es aicinu nobalsot par pilsonības piešķiršanu Ahmerovam. Paldies. (Daži aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es saprotu jūsu sajūsmu, bet aplausi pēc reglamenta Saeimā nav paredzēti.

Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā arī Požarnova kungs neko piebilst nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Valeriāns Ahmerovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Kaksīša kungs vēlas sniegt steidzamu paziņojumu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieņemot lēmumu par to, ka izmaiņas Pilsonības likumā izskatāmas šodien pulksten puspiecos, es domāju, ka būtu lietderīgi, kaut arī Kārtības rullis obligāti to nepieprasa, ka mēs noteiktu arī priekšlikumu iesniegšanas laiku, un, ja jūs tam piekristu, tad es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz pulksten 15, bet līdz 15.30 Juridiskā komisija, ja tādi būs, tos izskatīs savā sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt deputāts Golubovs - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā kā mums tagad rit sēde un tagad tiks skatīts jautājums par neuzticības izteikšanu, es lūdzu pagarināt termiņu līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Nu ir tātad divi priekšlikumi - līdz pulksten 15.00 un līdz pulksten 15.30. Balsojot jāizšķiras par vienu no šiem priekšlikumiem.

Sāksim ar tālāko. Kas ir par to, lai priekšlikumus iesniegtu līdz 15.30? Lūdzu balsot! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrs. Paldies.

Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputātes Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Prezidija".

Jūs, godātie kolēģi, zināt, ka 10 Saeimas deputāti saskaņā ar Kārtības rulli ir iesnieguši priekšlikumu atsaukt Janīnu Kušneri no Saeimas Prezidija. Šie deputāti ir Panteļējevs, Apinis, Lībane, Keišs, Tomašūns, Putniņš, Kiršteins, Emsis, Rugāte un Ābele.

Vēlas runāt par apspriežamo jautājumu Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mēs redzam spilgtu piemēru tam, kā Latvijā notiek politiskās pozīcijas izrēķināšanās ar opozīciju. Parlamentārā demokrātija Latvijā, būdama savos "bçrna autiņos", nav spējusi "norīt to krupi", ka opozīcija runā to, ko domā, precīzi un konstruktīvi. Un, ja šādu lēmuma projektu grib izvirzīt, tad iemeslus atrast varēs vienmēr. Jau labu laiku uz mums, uz Tautas kustības "Latvijai" deputātiem, tiek izdarīts spiediens, cenšoties ietekmēt mūs, lai mēs nepretotos vairākuma gribai, un arī piedraudot ar Janīnas Kušneres demisijas iespējamību.

Pirmais nopietnais signāls šādai iespējamībai bija "Tautai un taisnībai" un citu deputātu mēģinājums iesēdināt Janīnas Kušneres vietā Saeimas Prezidijā visnotaļ godājamo un cienījamo kinorežisoru Dunkera kungu. Tas bija brīdis, kad "Latvijas ceļa" un "Saimnieka" pārstāvjiem bija iespēja nodemonstrēt savu parlamentāro kultūru un augstsirdību, kura tobrīd bija, bet varēja taču arī nebūt. Tas taču mums jau toreiz bija jāsaprot. Kaut arī jebkuras demokrātiskas valsts parlamentā opozīcijas pārstāvim tradicionāli ir vieta tā izveidotajos pārstāvniecības orgānos. Bet es saprotu, ka pozīcijas deputāti nu reiz ir izlēmuši sodīt Janīnu Kušneri par viņas pausto skaidro un argumentēto kritiku izglītības un sociālajos jautājumos. Un, protams, bez vainas jau šeit nav arī citi opozīcijas pārstāvji. (Starpsauciens: "Un 20 000 latu...") Pārāk daudzi un precīzi argumenti ir pateikti, atmaskojot valdošās politiskās kliķes savtīgumu un cinismu, un nu tas viss beidzot ir aizkaitinājis arī līdz šim vēl snaudošo "lielo lāci", kas līdz šim ir demokrātiju spēlējis, - "Latvijas ceļu".

Bet es pasaku pilnīgi skaidri, ka ar draudu metodēm mēs neesam piespiežami mainīt savu viedokli. Kaut vai tajā pašā jautājumā par vēlētajām rajonu padomēm. Kāds plaši pazīstams politiķis nāk un piedāvā, ka viņš izkārtos, lai "Latvijas ceļs" šo savu iesniegumu atsauc, ja tikai mēs nobalsotu par vēlēšanu nerīkošanu. Nenobalsojām... Mēs neesam nākuši šeit krēslu dēļ, un ar šādām metodēm mēs neesam piespiežami.

Visbeidzot. Visasāk "Latvijas ceļam" sirdī ir iedūrusies mūsu dziļi pamatotā prasība izteikt neuzticību Latvijas korupcijas mātei - Aijai Počai, un šis desmit deputātu iesniegums par Kušneres kundzes atsaukšanu tika vicināts mūsu acu priekšā pirms tā iesniegšanas - un ļoti nepārprotami arī tieši šajā sakarā. Un es šajā sakarā varu pateikt, ka Tautas kustība "Latvijai" allaž ir bijusi pret korupciju un mūsu programmā viens no pamatpunktiem ir īpašas pretkorupcijas policijas izveidošana. Un tādēļ mēs uzskatām, ka nevar darboties tāda valsts ministre, kas savā darbībā pārkāpj likumus, tādējādi veicinot plašu korupcijas izplatību Latvijā. Deputātiem ir lieliski zināms tas, ka tieši Aija Poča bija atbildīga par amatpersonu ienākumu deklarācijas formas izveidošanu, un ir ļoti labi zināms arī tas, ka šīs deklarācijas veidlapas ir sastādītas, pārkāpjot likumu, - tādā veidā, lai, tās aizpildot, amatpersonas varētu neuzrādīt savas naudas uzkrājumus. Un tagad mēs redzam šeit arī Eiropas komisijas pārstāvju ziņojumu, kas parāda, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti plaša korupcija. Un tieši Aija Poča ir atbildīga par to, ka nenotiek cīņa pret šo korupciju.

Mēs esam šādos uzskatos, un mēs tādos paliksim, neatkarīgi no tā, vai "Latvijas ceļš" un pārējie deputāti realizēs savus draudus atsaukt Janīnu Kušneri no Saeimas Prezidija vai ne. Es aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij, tai skaitā Janīna Kušneres kundze! Draugi Saeimā! Kad mēs balsojām par Prezidiju, tad mēs ievēlējām divas cienījamas kundzes Prezidijā, tagad ir palikusi tikai viena. Un viņa ir ļoti cienījama kundze, kas tur pagaidām ir. Tad, kad mēs balsojām par Prezidiju, mēs atļāvām vienam opozīcijas biedram būt Prezidijā, tas toreiz bija Daudiša kungs. Tagad mums Prezidijā paliek viens opozīcijas loceklis - Janīna Kušneres kundze. Tuvojas Ziemassvētki, un es nesaprotu to asinskāri. Kušneres kundze ir savu darbu Saeimas Prezidijā pilnīgi pildījusi. Man ir bijis prieks skatīties, kad viņa tur priekšā sēž. Man ir paticis, kā viņa savu darbu vadījusi. Es neizprotu, kāpēc mums ir viens labs cilvēks "jâapdauza". Man ir drusku žēl, ka mēs Kušneres kundzes posteni Prezidijā kaut kā sajaucam ar Počas kundzes darījumiem vai nedarījumiem. Es domāju, tie nav saistīti. Vienalga, kā mēs nobalsosim, Kušneres kundze ir viens godājams loceklis mūsu Saeimā. Mēs viņu reiz godājām ar to, ka mēs viņu ievēlējām Prezidijā. Un es domāju, ka kaut kāds ārpus Saeimas lēmums, kaut kāds Panteļeva [Panteļējeva - Red.piez.] pirksts, kas atkal pataisa melnu par baltu, nav vietā. Kušneres kundze ir labi mums kalpojusi, nav itin nekāda iemesla viņu no tā darba atcelt. Un es gribētu lūgt, lai mēs izteiktu viņai uzticību tanī amatā, un, vienalga, kā būs, mēs viņu uzturēsim savā vidū kā augsti cienījamu un labu personu.

Es jūs lūdzu balsot pret to neuzticības izteikšanu viņai, pret atsaukšanu no šā amata. Bet, ja tas neizdodas, tad lai viņa nāk draugu pulkā atpakaļ, pie mums. Bet, lūdzu, nebalsosim par viņas atsaukšanu, viņa ir vienīgā jaunkundze jeb kundze, kas ir palikusi mūsu Prezidijā. Viņa ir vienīgā no opozīcijas, un viņa nav nekādā veidā pelnījusi, ka mēs viņu atceļam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". (Starpsauciens: "Taisnība jāsaka.")

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā runa nav tikai par Kušneres kundzi. Šinī gadījumā ir runa par to, ka valdošais vairākums beidzot ir nolēmis paņemt visas vietas Prezidijā. Kušneres kundze šodien ir viena, pēdējā no opozīcijas pārstāvjiem, kas saglabājusi savu amatu. Protams... iespējams, viņa sliktāk vai labāk veic savu darbu. Tas būtu atsevišķs jautājums. Protams, atsevišķs jautājums būtu arī tas, vai Prezidijā būtu jābūt pārstāvētai opozīcijai. Jo es atceros, ka savulaik, kad bija divi bloki, "Latvijas ceļš" nelabi spiedza un dauzīja ar kājām, un kliedza, ka vajag taču arī Daudiša kungam atrast kādu vietu, un cik liela bija rīvēšanās un stīvēšanās. Toreiz "Latvijas ceļš" runāja par demokrātiju un par morāli. Ka opozīcijas pārstāvjiem (jo toreiz, vēl nesen, "Latvijas ceļš" bija opozīcijā) arī vajadzētu kādu pārstāvniecību Prezidijā. Nu labi, jums balsojums jau noteikti ir nolīgts, sarunāts. Jūs jau visi paši zināt, kā balsosiet. Patiešām, opozīcijas balsojums jau šeit nebūs svarīgs, jo šinī gadījumā ir runa par Kušneres kundzi. Nu, noņemsim viņu no šā amata. Bet ir nākamais jautājums - kas nāks viņas vietā? Vai nāks Vienības partija... (Zālē troksnis.) (No zāles deputāte G.Gannusa, A.Saulītis: "Modris. Modris Lujāns...")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu nedaudz apvaldīt emocijas un ļaut runātājam runāt. Lūdzu!

M.Lujāns. ... vai nāks no valdošā vairākuma. Protams, ir vēl grupas, kas labprāt gribētu... patiešām es saprotu, kādēļ Gannusas kundze tā satraucās, jo potenciālais pretendents atrodas viņas grupā... arī kā valdošā vairākuma pārstāvniecība... Varētu arī kāds no Vienības partijas. Un es personīgi domāju: patiešām, lai tas Prezidijs tur gluži negulētu reizēm, varbūt vajadzētu pievienot tur Valdmaņa kungu kā vairākuma pārstāvi, un tad, piedodiet, komplekts būtu pilnīgs. Viss valdošais vairākums tur tad sēdēs tāds, kāds viņš ir. Un arī tauta labāk varēs redzēt viņu. Tādēļ es šinī gadījumā domāju, vai vajadzēja pirms Ziemassvētkiem tā forsēt ar Kušneres kundzes noņemšanu no amata, pirms ir notikušas nopietnas pārrunas ar visām frakcijām par šo amatu. Jo patiešām var jau arī šo amatu likvidēt, un es ceru, ka tad arī... protams, parlaments ieekonomēs kārtējo reizi un atsevišķa daļa pensionāru būs priecīgi par to. Bet šinī gadījumā es tomēr uzskatu, ka tas tomēr ir politisks solis. Un es aicinu arī "Latvijas ceļu", kas ir paši iniciatori šinī gadījumā, pietiekami nopietni par šo iniciatīvu padomāt un atcerēties, kā jūs jutāties toreiz, kad jūs cīnījāties par Daudiša kungu. Ja jūs gribat nostādīt šodien opozīciju tanī pašā stāvoklī un teikt, ka tā ir demokrātija, tad iznāk, ka "Latvijas ceļam" pret sevi demokrātija ir, bet pret pārējiem nav. Bet tā jau atkal ir politika, un par morāli runāt šeit ir grūti.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es netaisos aģitēt ne "par", ne "pret", bet pēc dažiem Kārļa Čerāna izteikumiem es gribētu vienkārši nosaukt jums divus faktus pārdomām.

Kas attiecas uz pašvaldībām, tas bija Ziediņa kungs, pazīstamais jūsu partijas biedrs, kas atnāca uz manu frakciju runāt par šo "tirgu". Nevis mēs gājām pie jums. Es domāju, ka jums ir labāk zināms, kā rīkojas jūsu partijas biedri.

Otrs fakts, ko es gribētu nosaukt. Starp citu, vēl šodien daži no manas frakcijas biedriem domāja, ka viņi varētu nebalsot "par" jautājumā par Kušneres kundzes atsaukšanu no amata. Bet mums bija no rīta ļoti interesanta saruna ar Kostandas kungu. Kostandas kungs pienāca pie manis un teica it kā Zīgerista vārdā (es pasvītroju - it kā Zīgerista vārdā), ka tad, ja mēs noņemsim no amata Kušneri, "Latvijas ceļš" būšot ienaidnieks nr.1 un Zīgerista partija vērsīšoties personīgi pret mani kā pret galveno pretinieku. Pasaules valodā to sauc par šantāžu, protams, un man ļoti žēl to partijas biedru, tādu kā profesors Liepa, tādu kā Kārlis Čerāns un varbūt citu, kuriem ir jāstrādā partijā, kurā tiek pielietotas šādas metodes, droši vien arī pret pašu partijas biedriem. Bet tas interesantākais ir tas, ka no šīs Konstandas kunga piezīmes es sapratu, ka, ja mēs nenoņemtu no amata Kušneres kundzi, tad "Latvijas ceļš" netiktu nekādā veidā aizskarts un mēs tiktu kaut kādā veidā glaudīti pa galvu, un man būtu pavisam labi, jo tad es būtu lielais Zīgerista kunga draugs un neviens mani nekritizētu. Nu tad mēs no tā saprotam, ka šis postenis ir kustībai "Latvijai" tik svarīgs, ka viņi ir gatavi pat atteikties no saviem opozīcijas galvenajiem uzdevumiem - kritizēt pozīcijas partijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man kaut kā dīvaini iznāk parasti uzrunāt Čerāna kungu. Pirmkārt, Čerāna kungs, mēs visi esam dzirdīgi, un tādēļ, kad nākat tribīnē, nekliedziet, lūdzu, jā? Mēs ļoti labi dzirdam, ko jūs sakāt. Un jūs man ar katru dienu aizvien vairāk atgādināt tādu robotvīriņu, kuram jārunā, vienalga, vai tas ir priekšā uzrakstītais vai paša sacītais, jo jāpilda uzdevums, kas jums ir uzdots no jūsu vadoņa. (Starpsauciens: "Runā par lietu!") Un it īpaši daudz jūs runājat par to, ka vajadzētu cīnīties pret korupciju. Pareizi. Pret nabadzību cīnoties, jūs esat tik tālu aizrunājušies, ka liekas, ka jums, astoņiem cilvēkiem no 100, pieaugs drīz spārniņi un jūs kļūsiet par eņģeļiem. Visi pārējie ir kaut kādi melni un nejauki, tādi, kuri grib nodzīt nabadzībā cilvēkus. Bet, Čerāna kungs, jūs lasījāt avīzē un mēs ļoti labi tagad zinām, ka Kušneres kundze, jūsu biedre, kurai vajadzētu kopā ar jums tik ļoti rūpēties par šiem nabagiem un šad tad paņemt naudiņu arī no sava maka un iedot uz stūra nabagam, kā to darām mēs daudzi un arī es pats personīgi... Bet viņa 20 000 latu gadā ir iztērējusi no Saeimas budžeta, vizinoties ar Saeimas mašīnu. 97 reizes, tas ir, 97 diennaktis gadā ir vizinājusies. Šoferis viņu vizinājis, laikam gaidījis, kamēr kundze padzīvos mājās, Ludzā, un pēc tam brauks šurp. Es kaut kā nesaprotu, kā tik godīga frakcija, kura rūpējas par nabagiem, varēja pieļaut, ka pēkšņi jūsu biedre šādi rīkojas. Es nerunāšu par visu pārējo. Jūs, šie astoņi eņģeļi, ļoti labi zināt, ka tad, ja jūs runājat patiesību un ja jums ir taisnība, es balsoju par jūsu priekšlikumiem. Neskatoties uz to, ka es esmu pozīcijā. Bet nevajag, lūdzu, mums te "liet ūdeni" un stāstīt muļķības, un tanī pašā brīdī pašiem rīkoties pretēji! Es tikai tāpēc vien, ka šī kundze, kura vēl nesen bija skolotāja, direktore, un zina, kā Latgales pusē dzīvo nabagi, ir pēkšņi pacēlusies kaut kādos augstumos un vairs nevar atrauties no mersedesa sēdekļa, - es tikai tāpēc vien, jau tikai šā fakta dēļ vien, balsošu par to, lai noņemtu no amata šādu cilvēku un lai tāds nesēdētu šeit, Prezidijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, pareizi vien bija, kā Valdmaņa kungs pateica. Prezidijā mums bija divas sievietes, un nu palika viena dāma. Vai mēs arī šo dāmu gribam padzīt no Prezidija? Tā interesanti iznāk: cilvēks brauc uz Latgali un tiekas un strādā ar vēlētājiem, bet neviens to nezina. Nezina to Prezidijā (nezināja arī tad, kad viena no šīm sievietēm to vadīja), un arī citi to nezina, bet nu pēkšņi tas ir zināms. Ļoti pazīstams "rokraksts". Ļoti pazīstams "rokraksts"! Tad, kad ir jāmeklē melnumi, visu izlasām presē un pēkšņi kaut kā tas viss tiek uzzināts. Man liekas, ka šajā gadījumā arī slavenās politiķu dzimtas advokāts būs dūšīgi racies papīros, lai kaut ko varētu saskribelēt. Interesanti: ja jau Kušneres kundzei tik vien tā grēka kā regulāra braukšana uz Latvijas atpalikušāko rajonu, reģionu, un kā Prezidija loceklei nebūt nav vēlēšanās sēdēt siltajās Rīgas kafejnīciņās un tērēt savu "milzīgo" (pēdiņās) algu... protams, tas, izrādās, ir grēks. Jā, es saprotu - ja man būtu dienesta mašīna, varbūt es arī kādus 15 000 vai 20 000 kilometrus nobrauktu ar to. Es braucu ar savu mašīnu. Protams, ka šeit būs ļoti interesanti... Bet man liekas, ka nebūtu šai te indei jāizplatās uz mūsu Prezidija dāmas pusi... kādu indi izplatīt var sieviete šajā Prezidijā... Tās ir nesalīdzināmas lietas. Un šķiet, ka soda mērs, ja tāds vispār būtu piemērojams Kušneres kundzei, ir absolūti neadekvāts. Neredzu ne mazākā ļaunuma Kušneres kundzes darbībā - kā deputātes un kā Prezidija locekles. Varbūt vēl paskatīsimies, ka viņai kurpju krāsa īsti neatbilst šai vietai, un tas arī vēl būs iemesls... Varbūt viņa kaimiņu zēnam ne tā būs galvu paglaudījusi, un tas ļoti slikti iespaido viņu kā 6.Saeimas Prezidija locekli. Atrast vienmēr kaut ko varēs. Vajag tikai gribēt! Vajag tikai rakt, kā teica mūsu latviešu dzejas dižgars.

Es aicinu iztikt bet partejiskām ambīcijām, katru dienu "neraustīt" Prezidiju pa kreisi, pa labi, nemainīt tajā cilvēkus tikai tāpēc, ka kādam tā ir sagribējies. Ļausim taču normāli strādāt tām amatpersonām, kuras paši esam ievēlējuši un kuras tik tiešām cītīgi strādā, un iztiksim bez jebkādu indes pilienu šļākšanas visiem pārējiem kolēģiem sejā!

Es aicinu noraidīt ierosināto Kušneres kundzes demisiju.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Jā, tuvojas noslēgumam šis 1996.gads, un es domāju, ka šis gads ir padarījis cilvēku dzīvi katastrofālu, neskatoties uz to, ko šeit Saeimā mēģinātu stāstīt un runāt valdošās koalīcijas pārstāvji un lai arī cik saldu dziesmu šeit nedziedātu Tabūns. Uz tikšanos ar vēlētājiem viņš, protams, neuzdrošināsies braukt un to pašu stāstīt - cik viņiem ir kļuvusi dzīve laba un kā viņš atver savu maciņu un tik dāsni visiem palīdz, un cik labi tagad dzīvo cilvēki Latvijā. Baidos, Tabūna kungs, ja jūs tādā veidā uzstāsieties ārpus Saeimas sēdēm... šeit jūs varat droši tā pļāpāt, bet ārpus Saeimas sēdēm, tiekoties ar cilvēkiem, tā runājot, jums tas var beigties vienkārši letāli. (Starpsauciens: "Pareizi!") Cilvēku dzīve ir kļuvusi katastrofāla, un tas ir Šķēles valdības politikas nopelns. Šie izskatāmie likumprojekti, kas pieņemti viens pēc otra... bērnu audzināšanas pabalstu laika samazināšana no 3 gadiem līdz pusotram gadam, īres maksas "griestu" atcelšana, bezdeficīta budžets uz sociālās sfēras sašaurināšanas rēķina, tajā pašā laikā saglabājot principu - ierēdņiem algas palielināt, reprezentācijai naudu palielināt, ārzemju komandējumiem naudu palielināt... Es jau minēju šeit skaitļus par to pašu Aizsardzības ministriju - 390 000 nākamajam gadam. Un tā tālāk. Ulmanim palielinām algu, mierīgi, ar vienu rokas mājienu par 500 latiem un pieliekam vēl 200 latus nez kādai prezentācijai, un tagad viņš varēs katru mēnesi saņemt 1200 latus. Pensionāriem dāsni atvēlam 1,20. (Starpsauciens: "Par Kušneri runā!") Un tad, kad par to visu frakcija "Latvijai" atklāti un skaidri pasaka "nç", kritizēdama šo antisociālo "tautas kapraču" politiku, ko Šķēles valdība realizē, un kad viena no galvenajiem, kas motivācijas runas šajā sakarā saka, - Janīna Kušnere... Kad mēs pieprasām ministru, kas nespēj strādāt, demisiju (atgādināšu šeit Makarovu, (Starpsauciens: "Neaiztiec Makarovu...") atgādināšu šeit Grīnblatu, atgādināšu šeit jau Čerāna nosaukto un, manuprāt, pareizi kā korupcijas māti raksturoto Aiju Poču), tad uzreiz saceļas sašutuma brēka un skrien Andrejs Panteļējevs un saka: "Ja jūs tā, ja jūs iestājaties pret valdību..." It kā opozīcijai būtu jāslavē valdība! "Ja jūs pieprasāt valdības ministra demisiju..." Protams, ministri nestrādā vai nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, un šeit pierādījumi tam bija pietiekami par to pašu Grīnblatu. Neviens tos nespēja atspēkot šeit. Tagad Panteļējeva kungs ieslēdz "atbildes gājienu", tagad ir gatavs opozīciju sodīt ar Kušneres atsaukšanu no amata un domā, ka tādā veidā opozīcijai aizbāzīs muti. Nu nē taču, Panteļējeva kungs, jums taču ir izdevušies arī daudz efektīgāki soļi - debašu laika samazināšana līdz 3 minūtēm vai 2 minūtēm, padarot parlamenta sēdes par farsu. Tad jau parlamentā debates varbūt vispār nav vajadzīgas, ja jau šeit mēs ne par ko nespriežam un tos pašus valdības virzītos likumprojektus, kas skar tūkstošiem cilvēku, šeit mierīgi, bez debatēm, laižam uz priekšu. Un tad, kad opozīcija pret to iebilst, nu, tad atrod, kas vainīgs: noņemsim Kušneri no Prezidija! Redzat, Panteļējeva kungs, jūs šeit nākat un pārmetat kustībai "Latvijai", ka tā strādā ar cilvēkiem. Paldies, šāds pārmetums mums ir pagodinājums, jo mēs tajā laikā, kad jūs kopā ar Šķēli un Ulmani esat tik ļoti aizņemts, domājot par to, kā vairosies jūsu pašlabklājība, paliekam uzticīgi savam programmatiskajam pamatprincipam - labklājību visiem! Mūsu princips ir palīdzēt cilvēkiem, un šajos gados esam spējuši sniegt palīdzību 45 000 cilvēku, un turpināsim to darīt arī nākamajos gados. Mēs atšķirībā no jums katru nedēļu trīs līdz četras dienas braucam un apmeklējam uz vietām cilvēkus pagastos, pilsētās; ir vēl daži deputāti, piemēram, no Kristīgo demokrātu savienības un Zemnieku savienības, kas arī ir centušies un braukuši, un to var redzēt pēc tā, ka arī viņu automašīna ir lietota - lietota ne jau tādēļ, lai šeit vestu komisiju priekšsēdētājus vai frakciju priekšsēdētājus (kā tik ļoti patīk valdošajai koalīcijai) uz darbu, uz mājām, sievas uz tirgu un atpakaļ, bērnus uz skolu. Mūsu frakcija... un, es redzu, arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības deputāti tomēr, par laimi, ir rīkojušies līdzīgi, ir braukuši uz vietām, un to var redzēt pēc atspoguļojuma vietējos rajonu laikrakstos, kur ir aprakstītas tikšanās ar cilvēkiem. Un arī Kušnere ir rīkojusies tieši tādā pašā veidā kā visi mūsu frakcijas deputāti - braukusi pie cilvēkiem. Un mēs turpināsim to darīt. Jūsu dziļi sensacionālais paziņojums par to, ko šorīt no rīta es esot, lūk, pateicis, nav nekas sensacionāls, visa iepriekšējā mūsu priekšvēlēšanu kampaņa bija vērsta uz to, ka mēs atmaskojām jūsu partijas prettautisko darbību, un jūs tagad varat izskaitīt vietas savā frakcijā un redzēt, ka mēs esam to padarījuši uz pusi mazāku. Agrāk jums bija 36 vietas. Saskaitiet, cik tagad ir liela jūsu frakcija - "Latvijas ceļš"! Un es varu pateikt tikai vienu: tā kā jūs arī šobrīd turpināt atbalstīt Šķēles valdību, šo prettautisko politiku, tad to pašu, ko es jums šorīt no rīta pateicu, es atkārtoju tagad arī zālē, un tas nav nekāds noslēpums. Mēs pateiksim par jūsu rīcību tautai taisnību, taisnību un vēlreiz taisnību, un mēs samazināsim jūsu skaitu vēl uz pusi, varat būt pavisam mierīgs! Un pirmais, ko cilvēki uzzinās par šiem darbiem, kas Saeimā notiek, par metodēm, ar kādām jūs strādājat, būs jūsu vārds, Panteļējev. Ne velti tik bieži šobrīd jūsu vārdu loka Valdmanis, turpmāk vēl biežāk to locīs dažādos locījumos frakcija "Latvijai", partija Tautas kustība "Latvijai" un tās priekšsēdētājs Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus uzvesties atbilstoši Kārtības rullim. Līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Pieteikušies debatēs vēl ir vairāki, bet domāju, ka pārtrauksim. Ir divi paziņojumi vēl pirms pārtraukuma. Vārds Jurim Kaksītim. Par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 15.00 komisijas telpās ceturtajā stāvā 426.istabā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ivaram Ķezberam. Par Baltijas asamblejas saietu.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi, lūdzu uz Baltijas asamblejas delegācijas grupas sanāksmi, uz piecām minūtēm, Prezidija zālē, tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu.

Vēlas runāt Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt tiem, kas sapulcējušies zālē, par to, par ko mēs runājam tagad, - par Kušneres kundzes noņemšanu no amata. Atcerējāties? Tad ir labi.

Cienījamie kolēģi, redzat, man ļoti lielu izbrīnu rada it sevišķi šodien izskanējušie vairākuma pārstāvju paskaidrojumi, sakarā ar kuriem ir jānoņem no amata Kušneres kundze. Patiešām, es varu izteikt komplimentus "Vakara Ziņām", jo, izrādās, "Vakara Ziņu" materiāls ir viens no galvenajiem argumentiem, lai noņemtu no amata.

Kaut gan man šodien vairāk interesētu cits jautājums - viņas profesionālais derīgums. To, vai viņa savam amatam atbilst vai neatbilst, varētu pateikt kāds no viņas kolēģiem, kas ir Prezidijā un ar ko viņa ir nostrādājusi jau pietiekami ilgu laiku. Ja viņa neatbilst pēc profesionālām pazīmēm šim amatam, tad tas ir cits jautājums, nevis tas, cik daudz ir braukājusi vai nav braukājusi ar Saeimas transportu. Tad jau varēs gaidīt un cerēt, ka Tabūna kungs atbalstīs mani, kad jaunajā gadā es izvirzīšu jautājumu, ka mums ir jānoņem no amata Valsts prezidents. Ja jūs, kā jūs teicāt, uztraucaties par transporta problēmām un par to, cik daudz ir nobraukāts, tad patiešām Ulmaņa kungs sen jau būtu jānoņem. Jo viņš ar transportu noteikti ir braucis daudz vairāk un nākamajā gadā viņš cer atjaunot arī autotransporta parku, nerunājot par atsevišķiem dzīvokļiem... Tā ka šeit jau būtu grēka darbi daudz lielāki. Ja mēs gribam noņemt no amata Prezidija locekli Kušneres kundzi sakarā ar šādiem grēka darbiem, tad iznāk, ka Ulmaņa kungam jau sen būtu bijis jāsadeg zilās liesmās. Tādēļ es aicinu spriest nevis pēc mersedesa braucienu skaita, bet gan pēc reālā darba. Un, ja kāds no vairākuma varēs motivēt, ka Kušneres kundze slikti strādā, tad mēs arī varētu nopietnāk diskutēt. Es vēlreiz aicinu visus nopietni padomāt, vai šinī gadījumā parādīt savu diktātu un izņemt no Prezidija pēdējo opozīcijas pārstāvi. Es ceru arī, ka Streipa kungs un pārējie žurnālisti, kas ļoti mīl runāt par demokrātiju Latvijā, raidījumos varēs parunāt par lielo demokrātiju, ko pierādījis "Latvijas ceļš" un vairākums, un atcerēties to, ko viņi paši kādreiz runāja televīzijas raidījumos, kad Nacionālā izlīguma bloks bija tik nekaunīgs, ka negribēja iedalīt amatus Prezidijā opozīcijai. Nu tad parunāsim arī ne tikai par šo vairākuma kungu morāli, bet parunāsim arī par pašu žurnālistu morāli! Tā ka es ceru arī pēc tam, pēc šā balsojuma, redzēt jūsu rakstus par to, cik amorāla ir vairākuma izrīcība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītie kolēģi! Lujāna kungs, ja jūs gribat Ulmani ņemt nost no amata, jums jau neviens to neliedz darīt. Lūdzu, sāciet to procedūru, un varbūt jūs dabūsit atbalstu Saeimā. Tā ka, es domāju, nevajag šeit runāt muļķības un ar tādiem argumentiem svaidīties.

Cienījamie kolēģi, nav runa par to, vai šeit Prezidijā sēž pēdējā dāma jeb pēdējā sieviete, kā te daži izteicās, tāpat nav runa par viņas kurpju krāsām, par kurām mēs varētu atrast argumentus (kā Krisberga kungs teica, - ja viņa atnāk ar zilām kurpēm, tad varētu ierosināt atsaukt viņu no šā Prezidija amata). Ir runa par kvalificētu darbu.

Krisberga kungs, mēs, Saeima, protams, novērtēsim Kušneres kundzes uzupurēšanos, ka viņa šeit nesēž Rīgas siltajās kafejnīcās, bet brauc 96 reizes uz Ludzu pie sava aukstā ģimenes pavarda. Es domāju, ka balsojumā mēs to ņemsim vērā. Bet šeit ir daudz kas savādāk. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Vidiņ, vai viņa slikti strādā?")

Lujāna kungs, es ar "Vakara Ziņu" materiāliem neoperēju, bet es biju pie Saimnieciskās komisijas vadītāja un noskaidroju, ka, jā, Kušneres kundze ir nobraukusi 11 mēnešu laikā 60 000 kilometrus. Viņai ir bijuši 96 komandējumi Ludzas rajonā. Tādēļ man šajā sakarā rodas jautājums. Kušneres kundze, jūs esat ievēlēta no Latgales un man ir ļoti lielas simpātijas pret jums, ja mēs runājam par lokālo patriotismu, jo es pats arī esmu no tās puses. Kādēļ jūs aplaimojāt tikai Ludzas rajona iedzīvotājus? Jums iznāk mēnesī ar viņiem tikties 8,75 reizes. Kāpēc jūs tāpat nerūpējaties par nabaga krāslaviešiem, nabaga rēzekniešiem, daugavpiliešiem un balveniešiem? Ja jūs man varētu atbildēt, kādēļ tā īpašā labvēlība ir pret Ludzas iedzīvotājiem, tad es būtu ļoti apmierināts.

Bez tam, ja jūs to motivējat kā tikšanos ar vēlētājiem, tad, atvainojiet, lūdzu, esiet tik laipna un izmantojiet savas frakcijas mašīnu, kas ir tādam mērķim domāta, nevis Saeimas administrācijas automašīnu. Tā ir ļoti liela starpība.

Kušneres kundze, jūs tiešām neesat iztērējusi tos 20 000 latu, bet esat iztērējusi tikai 15 000! Un 15 000 latu - tas ir, tikai 357 pensionāriem jūs esat nobraukusi mēneša pensijas. Kas tad tas ir priekš jums kā sievietes?

Es uzskatu, ka tā ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Citādāk kvalificēt, cienījamie kolēģi, to nevar. Es arī neuzdrošinos to citādāk kvalificēt. Ja jūs gribat braukt uz savām mājām, lūdzu, izmantojiet vilcienu! Aizbrauciet līdz Rēzeknei, tad izsauciet taksi vai ar savu personīgo mašīnu brauciet tālāk. Un ar šo, kolēģi, mums arī vajadzētu sākt. Es domāju, Kušneres kundze, ka jūs šeit sēžat kā sieviete, kā šeit Krisberga kungs un Valdmanis apelēja. Jums kā sievietei tā jūtīguma jeb intuīcijas ir daudz vairāk nekā mums, rupjiem vīriešiem, tādēļ es jūsu vietā tagad pieceltos un atnāktu šeit tribīnē un pateiktu: jā, es balsošu par savu atsaukšanu no šā amata un aicinu arī frakcijas biedrus to darīt. Un pārējos arī.

Protams, mani ļoti aizkustina Kostandas rūpe par "Latvijas ceļa" saliedētību un viņa minētais piemērs, ka frakcija "Latvijas ceļš" triju gadu laikā ir zaudējusi pusi no saviem mandātiem.

Kostandas kungs, es jums arī ieteiktu stingri pārdomāt, jo es arī rūpējos par jūsu partijas tālāko attīstību. Arī jūs triju mēnešu laikā esat pazaudējuši pusi savu deputātu mandātu skaita. Katrā ziņā es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji, dzirdot, kā jūsu frakcijas darbi neatbilst jūsu vārdiem... ka jūs nākamajās vēlēšanās zaudēsit vēl vienu pusi no tā, kas jums pašreiz ir.

Es tiešām gribu pateikt, ka es neesmu "Latvijas ceļa" piekritējs, un tas, ka mēs esam koalīcijā, ir kā zobu sāpes pašreiz, tomēr viņi man ir daudz pieņemamāki nekā jūs, jo viņi vismaz ir daudz intelektuālāki un inteliģentāki. Ar viņiem var runāt, ar viņiem var atrast kādu kopsaucēju, nevis kā ar jums. Jūs esat savu vēlētāju balsis nopirkuši par banāniem. Vismaz es nezinu, vai Gailis mēģināja pirkt savas balsis par humānās palīdzības velosipēdiem, to es nezinu. Bet katrā ziņā viņi tiešām ir palīdzējuši, jūs tikai plātāties, ka jūs rūpējaties par pensionāriem. Tad esiet tik laipni, frakcija, sametiet tagad 15 000 latus un izmaksājiet tos pensionāriem, kuru pensijas jūs esat nozaguši! Es aicinu cienīto Saeimu atsaukt no amata Kušneres kundzi, jo vismaz es, ierindas deputāts, nevaru tagad mierīgi skatīties uz Prezidiju, un man ir grūti pēc šā notikušā to uzrunāt: "Cienījamais Prezidij!" Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Mēs šeit šodien redzam, cik mēs nekaunīgi varam būt. Viena lieta ir nolemt, ka cilvēku vajadzētu atcelt no amata. Otra ir, ka vajadzētu cilvēku mēģināt nomelnot. Mēs visi zinām, ka neviena papildu automašīna netika nopirkta, ka neviens papildu šoferis netika pieņemts darbā. Tika nodedzināts benzīns, tika nodarbināts viens no šoferiem, kas citādi varbūt būtu tāpat vien sēdējis. Mēs visi ļoti labi zinām, ka autobāze it kā izmaksā 800 000 latu gadā uz 100 mašīnām. Viena mašīna - 8000 latu gadā. Man liekas, ka tas ir drausmīgi liels skaitlis. Bet šajā gadījumā ir runa par 1/4 daļu no gada: 90 dienas. 1/4 daļa no 8000, latiem varētu būt 2000 latu. Bet, saprotiet, tie 2000 lati bija jau izdoti. Neviena papildu mašīna, neviens papildu šoferis netika pieņemts. Bet mums... vairākiem no jums, ir uzdevums. Mēs, godīgie cilvēki, kas aizstāvam sievietes un kas aizstāvam godaprātu, mēs šeit plātāmies, ka 90 dienās mašīnas lietošana izmaksā 20 000 latu. Es jums saku, ka melot mēs visi mākam. Bet tik nekaunīgi melot un nevietā... Ja mums tiek dots rīkojums no Šķēles kunga, ka Kušneres kundze kaut kāda iemesla dēļ ir jāatceļ no amata, tad darīsim to ar godu. Pateiksim viņai paldies par to laiku, ko viņa ir strādājusi, un spiedīsim viņai roku! Bet ņemt un izlaist klačas, pateikt, ka viņa ir ekstravaganti dzīvojusi, tādēļ ka viņa ir lietojusi mašīnu, kas jau mums šeit bija, un ka viņa braukusi tur, kur viņai bija jābrauc... Viņai taču mājās ir kaut kad jābrauc, viņai ir jāredz balsotāji.Vai tas būtu grēks, ka viņa to ir darījusi 90 reizes vienā gadā? Varētu debatēt, vai tas ir daudz vai maz, bet, mīļie kungi, nerunāsim, ka viņa ir paņēmusi naudu... tā kā Ulmaņa kungs vai kāds cits, kas paņēmis naudu un vienkārši to tērējis kristāla traukiem vai kā citādi. Cik īsti naudas papildus tika izdots Kušneres kundzes darba dēļ? Mēs to Revīzijas komisijā izskatīsim. Es jums apsolu, ka es būšu ļoti pārsteigts, ja mēs spēsim sarēķināt 1000 latus. Tādu summu varētu veidot benzīns un eļļa, un kaut kādi papildu maksājumi šoferim. Tā mašīna novecos tā kā tā, tāpēc tā mašīna tur ir. Tas, ka tā mašīna tik dārgi izmaksā - 8000 latu pa gadu par mašīnu, - tas man ir neticami. Jo pa lielākai daļai jaunās mašīnas ir ar garantijām, un tādēļ nekādam remontam nevajadzētu būt. Bet izteikt šitādu apvainojumu, šitādu... Kā es saprotu, tā ir laba komunistu tradīcija: paņemt vienu godīgu cilvēku, kurš it kā ir lieks vai bīstams, un viņu vienkārši nomelnot. Mums esot it kā godaprāts, mēs it kā cienām sievietes, mēs it kā cienām viens otru, taču mēs šitādas klačas palaižam un tā runājam. Es nezinu, es gribētu ticēt, ka Tabūna kungam ir godaprāts.

Lūdzu, Tabūna kungs, parādiet man, kura ir tā mašīna, kurš ir tas šoferis, kur tā nauda aizgāja, tie 20 000? Tas negods, kas mūsu tautā nāk caur to masu mediju, ko kontrolē tie, kas to tautu dzen uz nekurieni un mums māca muļķības... Kur tie 20 000 papildu latu tika izdoti? Lūdzu, parādiet man! 60 000 kilometru - tur nav 1000 latu benzīnam. Es saku tā: balsosim, kā mums ir likts balsot! Es balsošu, lai Kušneres kundze paliek amatā, bet nenomelnosim nevajadzīgi cilvēkus. Tas ir zem mūsu goda - tā rīkoties. Es ceru, ka tas būs arī zem "Latvijas ceļa" goda.

Lībanes kundze tur stāv un skatās. Viņa ir sieviete, bet meli un citu godīgu cilvēku apmelošana - tas viņai patīk. Es ceru, ka mēs Kušneres kundzi attaisnosim ar mūsu balsojumu. Un tie... tādi kā Dobeļa kungs un tādi, kas saka, ka mēs vēlēsim sievietes katru dienu... nenomelnosim viņas! Un vismaz ne Ziemassvētku vakarā!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varētu jau šodien mazāk par to runāt, bet nu, ja jau nāk tas gada noslēgums, tad reizēm arī vajadzētu izteikt savas pārdomas. Redzat, mēs šeit esam kopā nedaudz vairāk par vienu gadu. Nu tad varbūt paanalizēsim visi, kas esam šeit, cik daudz pārmaiņu ir bijis mūsu vidū šā gada laikā. Taču nevienu tas neinteresē. Lūk, šīs analīzes nevienam nav vajadzīgas. Televīzija uzņems mūs tad, kad mēs kaut ko riebīgu viens par otru pateiksim, un tad būs mājiens ar roku, ka, lūk, šinī brīdī filmējiet! Avīzēs ieliks attiecīgās "odziņas". Attiecīgo fotogrāfiju ieliks - pistole pie dibena vai zem dibena. Un tāpēc man vienkārši šī apspriešana liek nedaudz padomāt drusku citādā veidā.

Es te kādreiz jau aicināju cienījamo Saeimu nebīdīt pirms pirmā lasījuma apspriešanas dokumentus uz otro un trešo lasījumu, nebīdīt, bet ļaut pirmajā lasījumā vispirms izskatīt, lai viņi aiziet uz komisijām, lai mēs varam produktīvi strādāt. Nē, nezin kāpēc līdz pēdējai dienai mums kaut kas ārkārtīgi svarīgs ir jābīda pa priekšu. Protams, vai tad nav skaidrs, ka tie, kuri ir vairākumā, vienmēr mēģinās realizēt savu pārsvaru. Nu tā taču ir loģiska parādība! Nav ko dusmoties! Dabiski, ka tie, kuri ir mazākumā, mēģinās aizstāvēties, un arī tas ir normāli. Paņēmienus lai izvēlas katrs pats, kādus viņš grib. Tā ir katra personīgā darīšana. Mani Janīna Kušnere nav te personīgi aiztikusi, un es netaisos viņu šeit apspriest. Es zinu to, ka katrā frakcijā ir sava vienošanās, un arī es esmu savā frakcijā. Tur ir spriests, kā kura frakcija balsos, un es nezinu, kāds te šodien būs rezultāts, bet es saprotu, ka šeit ir īpatnējas vienošanās starp frakcijām, taču tā ir katras frakcijas iekšējā darīšana. Frakcijas disciplīna un tā tālāk... pārkāpumi.

Bet, redzat, es nezinu... Zinot to, ka visas šīs mūsu pārrunas tomēr klausās cilvēki un kaut kā mūs vērtē, vajadzētu kaut kā reizēm parunāt par to šķietamo liekulību, kas tomēr mūsu valstī ir izplatījusies ārkārtīgi plaši, ka vienā vietā runā vienu, attiecīgi skatoties, kāda auditorija klausās, bet pēc tam aizbrauc citur un runā pavisam ko citu. Diemžēl tas skar ļoti daudzas mūsu partijas, tas skar mūsu vadošos politiķus, tikai runa ir par to, kuram šī liekulība ir kulturālāka un kuram viņa ir nekulturālāka. Tā ir liela starpība. Bet diemžēl tā tas ir. Un, protams, ir jātērē reizēm lieki laiks un jāanalizē rajonu laikraksti, lai redzētu, kurā brīdī kurā rajonā kāds atkal ir kaut kādus faktus sagrozījis, lai būtu iespējams pareizi uz to atbildēt. (Starpsauciens no zāles: "Cik tu tagad laiku patērē?")

Es arī atgādināšu, ka premjers šeit skaidroja - un ne vienu reizi vien, - cik dārgi izmaksā katra minūte, šeit uzstājoties. Varētu piekrist. Bet man ir jautājums: kāpēc valdības ministri pa divām un pa trim reizēm kāpj tribīnē un šķiež šo dārgo laiku un šo dārgo naudu, lai aizstāvētu savu resoru intereses? Es viņus ne nosodu, ne nenosodu. Vienkārši arī to vajadzētu atcerēties, ka tādi mēs šeit esam. Es neuzskatu, ka kāds no mums ir labāks vai ka kāds ir sliktāks. Te vienam kaut kas nav ticis paglaudīts, un viņš par to žēlojas šodien no tribīnes, jo varbūt nākošreiz paglaudīs... Tā ir pavisam cita lieta.

Varētu spriest, protams, par to, vai šis sekretāra biedres amats vispār ir vajadzīgs deputātam. Tā būtu diskutabla lieta, jo faktiski tas tomēr ir vairāk tehnisks amats, bet pat tā ir atsevišķa diskusija, un tā nav šodienas diskusija. Tāpat varētu spriest, vai 15 000 vai 20 000 ir daudz vai maz. Un, tad, lūdzu, analizēsim, vai tas ir vajadzīgs vai tas nav vajadzīgs, un kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo, redzat, kāpēc es to pieminēju. Es atceros to... es pateikšu par to riebīgo liekulību, ar kādu mēs nesen, pieņemot budžetu, "apšķērējām" savu autobāzi. Es uzskatu, ka tas bija viens no stulbākajiem balsojumiem par budžetu. Viens no stulbākajiem - pasaku skaidri un gaiši. Izrādās, ka autobāzi mums nevajag, ka transportu mums nevajag, ka nekā mums nevajag, jo, redzat, tauta klausās, cik mēs esam tīri, šķīsti un sterili, mēs balsojam par to, ka autobāzei jānoņem nauda. Nu un kas tālāk notiks? Un tagad filozofēsim, vai daudz vajag braukt ar šo autobāzes mašīnu? Kam dot? Kam nedot? Kāpēc tāda liekulība bija vajadzīga? Kāpēc nevarēja skaidri un gaiši šeit pateikt, cik šī autobāze ir nepieciešama, cik tas maksā, un izbeigt šito te izrunāšanos šeit. Tāpat kā šo liekulību par tām tramvaja biļetēm. Vai tad tur par summu ir runa? Ir runa par to, ka ir ārkārtīgi bieži jāmaina transporta līdzekļi, ka iznāk diezgan daudz skraidīt pamatīgi un arī uz rajoniem iznāk braukt ar autobusu. Iznāk braukt, jā! Un tad ir kādreiz laika ietaupīšana. Un ne jau par to naudu šeit ir runa. Un runāt par to, ka man tur jāskraida tagad, ka biļetes būs jāvāc kopā pie kases un tad jāstiepj šeit, lai nu tagad novērtē, vai var apmaksāt vai nevar apmaksāt... Jebkurā gadījumā te ir runa par pragmatismu, ar kādu vērtēt savu darbību un ar kādu vērtēt pašiem sevi. Jo es gribētu pateikt tā: patīk mums visiem šeit tas simts vai nepatīk, bet lielum lielais vēlētāju vairākums mūs šeit vērtē kā vienotu veselumu. Kā vienotu veselumu! Un adresē - sak, jūs tur, Saeimā... nešķirojot partijas un nešķirojot personības. Un labi vai slikti padarītais darbs tomēr attiecas uz mums visiem.

Mēs te kvēli runājam par debašu saīsināšanu, runājam par to, ka nevajadzētu daudz runāt, bet tajā pašā laikā vakar, runājot par Tabakas likumu, cik mēs patērējām laika? Tas mūsu valstī varbūt ir daudz mazāk svarīgs nekā tas likums, es jums atgādināšu, kuru jūs visi šeit ļoti sekmīgi nobalsojāt tūlīt pēc Tabakas likuma, un tas bija likums, kas latviešu nāciju skar daudz spēcīgāk. Tas bija likums par mūsu migrantiem, par viņu pārvietošanos, par visu to, kas ir saistīts ar šiem jautājumiem, taču tas tika šeit izskatīts bez diskusijām. Es pateikšu latviešu vārdus - "mçrkaķa ātrumā" tas tika izskatīts. Ļoti biezs dokuments! Neviens šeit nenāca uzstāties, neviens šeit nenāca aizstāvēt savu patiesību, absolūti neko. Nu tad salīdziniet šos divus likumus un laikus, un tāpēc es tomēr gribētu šad un tad šādā veidā uzstāties, nerunājot šeit par šo personību, par kuru mēs izteiksim savu viedokli. Un tad varēsit atkal analizēt, ņemt izdrukas un pateikt, kurš no mums ir sliktais un kurš ir labais. Šeit ir runa, var teikt, par kaut kādām īpašām attiecībām starp dažiem deputātiem un starp dažām frakcijām. Tā ir cita lieta, bet, ja mēs šodien, var teikt, gada pēdējā sēdē, tuvojoties šiem svētkiem, tuvojoties šim gada noslēgumam... ja mēs šādā veidā nobeidzam savu šīgada sēdi, tad man ir savāda sajūta, skatoties uz nākošo gadu, jo mēs ne tik daudz runājam par to, kā mēs kopīgi varētu mēģināt apvienot šo savu darbību, lai kaut ko izdarītu, nevis šādā veidā... bet mēs tiešām paliekam tādi īpatnēji... Kādi nu esam, tādi esam. Tā ka, dabiski, katrs lai balso pēc savas sirdsapziņas vai, es nezinu, pēc kā, bet jebkurā gadījumā šādas pārdomas pirms Ziemassvētkiem man ir, un acīmredzot šad un tad nāksies par to runāt, ja citiem negribas. Man tomēr uz tādām pārdomām velk prāts šādā te, es teikšu tā, svētku priekšvakarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Par procedūru mums nav Kārtības rullī paredzēts runāt. Mums ir paredzēts runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu, Stikuta kungs!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Šinī pirmssvētku pēdējā sēdē man gribas nākt uz šo tribīni un aizstāvēt šo sievieti vienkārši tāpēc, ka man liekas, ka viņa nav pelnījusi, lai mēs, vīrieši, viņai tik ļoti šodien uzbruktu. (Starpsauciens: "Kâda starpība?") Mani nomāc un pārsteidz tā situācija, ka mūsu valstī tam cilvēkam, kas nācis no attālāka reģiona uz Saeimu, ja viņš ir nācis no Latgales, bet nav nācis no Jūrmalas vai no Rīgas, ka viņam var pārmest to, ka viņš braucis uz savām mājām. Man liekas, Kušneres kundzei tā ir dabiska vajadzība un nepieciešamība tikt mājās, bet es gribētu teikt: kas būtu tad, ja Valsts prezidents būtu ievēlēts no Ludzas? Vai arī viņš nebrauktu uz mājām? Varbūt viņš ar sabiedrisko transportu brauktu? Šinī gadījumā Kušneres kundzei pēc statusa pienākas mašīna, un tas, cik tālu viņa dzīvo, tas nav noteicošais, jo viņa brauc uz mājām. Es aicinu nosodīt šo presē muļķīgo izteicienu un balsot, atbalstot Kušneres kundzi. Viņai tas amats nav diezin cik salds, un tāpēc nav nepieciešams izvērst šo skandālu šāda amata dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka daudzās vietās un daudzās lietās mums ir sajukuši jēdzieni. Mēs esam aizmirsuši, kas ir gods, kas ir pašcieņa, mēs esam aizmirsuši, kas ir pērkams un pārdodams un ka ne viss ir pārdodams un ne viss ir pērkams.

Un nupat mēs tirgojām savu tēvzemi, kas mums vairs nav svēta, tagad mēs apvainojam savu kolēģi, un es gribētu pateikt, ka arī mūsu jaunatnei ir līdzīgas noskaņas. Man bija saruna ar vienu brīnišķīgu meiteni - baletdejotāju, un es viņai stāstīju par pašcieņu, par upurēšanos, pašuzupurēšanos, par godu, par svētumu, un viņa teica: "Jûs gan esat vecītis ar baigajiem kompleksiem!" Izmantojot šos kompleksus, es atvainojos par mana kolēģa Vidiņa izteicieniem attiecībā uz mūsu Prezidija sekretāra biedri Janīnu Kušneri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Rakstisku pieteikumu debatēs vairs nav, godājamie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija vārdā vēlos pateikt Kušneres kundzei paldies. (Aplausi.)

Ir iesniegti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas deputāti Vītols, Panteļējevs, Jirgens, Čevers un Lambergs ierosina izskatīt darba kārtības pēdējo jautājumu - Latvijas Republikas Valsts prezidenta iesniegumu attiecībā uz grozījumiem likumā "Par zemes nodokli", par tā otrreizēju caurlūkošanu. Dokuments minēts kā darba kārtības astotās sadaļas pirmais jautājums. Tātad tas būtu skatāms tūlīt.

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Runāt deputāti nevēlas.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot par šo deputātu priekšlikumu? Arī to deputāti neprasa.

Godājamie kolēģi! Tādā gadījumā saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta prasību caurlūkot otrreiz likumu "Par zemes nodokli" mums ir jāizlemj jautājums par šī likuma nodošanu komisijām.

Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es aicinu nobalsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijai un pēc tam uzaicinu vēlreiz nobalsot par viņa pieņemšanu un to nosūtīt Prezidentam parakstīšanai.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Šeit es domāju, ka šis balsojums pirmajā reizē mums bija jau ļoti neviennozīmīgs. Viņš dalījās uz pusēm, un arī šis 41 deputāta paraksts... Es domāju, tas nekādā ziņā nav pamatoti, ka var visiem šādi palielināt šo zemes nodokli 2,46 reizes. Es domāju, ka mums tomēr ir jāatrod kāds cits risinājums.

Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi. Viens ir "pret" nodošanu komisijām, otrs - Čerāna kunga - runā "par", kā arī tiek minētas konkrētas komisijas. Lūdzu šo jautājumu izšķirt balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret minēto priekšlikumu par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 25, atturas - 6. Jautājums ir izlemts.

Otrs priekšlikums ir ar deputātu Panteļējeva, Lībanes, Keiša, Bunkša un Ābiķa parakstiem, kurā ierosināts izslēgt no 19.decembra darba kārtības likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanu otrajā lasījumā. Mēs vienojāmies par to, kolēģi, ka viņu otrajā lasījumā izskatīs 16.30. Tagad ir saņemts šo deputātu iesniegums. Vai kāds vēlas runāt "par"? Vai kāds vēlas runāt "pret"? Neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma pieņemšanu - izslēgt viņu no darba kārtības? Ir iebildumi. Jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šī likumprojekta izslēgšanu no mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 12, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Ir saņemti vēl divi iesniegumi ar lūgumiem mainīt Saeimas sēdes darba kārtību. Pirmkārt, deputāti Ločmelis, Bāns, Rubulis, Kalnbērzs un Dilba lūdz iekļaut Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā aiz lēmuma projekta par deputātes Kušneres atsaukšanu no Saeimas Prezidija lēmuma projektu par Raita Apalupa ievēlēšanu par Saeimas sekretāra biedru.

Un otrs ir līdzīga rakstura iesniegums. 10 deputāti: Gannusa, Strods, Straume, Seile, Pēterkops, Naglis, Lambergs, Kalviņš, Ojārs Grinbergs un Roberts Zīle ierosina iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Māra Rudzīša ievēlēšanu Saeimas Prezidija sekretāra biedra amatā un izskatīt šo jautājumu sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Šī sadaļa mums, godātie kolēģi, ir izskatīta un tādas mums turpmākajā darba kārtībā vairs nav. Vai kāds vēlas izteikties "par" vai "pret" ðiem priekšlikumiem?

Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mums ir atlikušas 55 minūtes 30 sekundes, un kārtējo reizi mēs esam nonākuši līdz likuma par ostām pieņemšanai. Tas ir ļoti atbildīgs likums, kurš ir nonācis līdz trešajam lasījumam. Tas jau daudzkārt ir nonācis līdz tā pieņemšanas brīdim, bet sakarā ar darba kārtības izmaiņām tas ir ticis atcelts un atcelts, un atcelts. Ir atlicis tikai trešais lasījums, bet tas ilgst jau no februāra mēneša. Es esmu "pret" ðī punkta atvirzīšanu kaut kur atkal uz darba kārtības beigām. Un ja mēs iekļaujam Apalupa kunga ievēlēšanu par biedru, tad man pret to nav iebildumu, bet tikai pēc šī punkta gan. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir iebildumi... Par šo iesniegumu vai šiem iesniegumiem runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsojot izlemsim jautājumu par šī Saeimas sekretāra biedra ievēlēšanu, par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 22, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tā kā vienā no šiem iesniegumiem, kuru es jums nolasīju, bija izteikts priekšlikums par šī darba kārtības jautājuma iekļaušanas vietu šīsdienas sēdes darba kārtībā, tad tas ar mūsu balsojumu ir pieņemts. Tātad šis jautājums mums ir jāizlemj tūlīt. Divos iesniegumos ir minētas divas kandidatūras.

Godātie kolēģi! Izskan priekšlikumi balsot, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu, bet to Kārtības rullis nepieļauj. Amatpersonu ievēlēšana un atsaukšana no amata šajā gadījumā ir noteikta Kārtības rullī, un tas ir jādara ar vēlēšanu zīmēm.

Tātad es lūdzu sakarā ar Saeimas lēmumu balsu skaitītājus ķerties pie darba - sagatavot vēlēšanu zīmes - un pēc pārtraukuma izlemt šo jautājumu. Taču vispirms Kristiāna Lībane - Balsu skaitīšanas komisijas vārdā.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ja nu tā ir noticis, ka tik negaidīti ir mainījusies mūsu šīsdienas darba kārtība, tad varbūt vienosimies par to, kā noritēs balsošana. Un es ierosinu balsošanu veikt tieši tāpat kā citas reizes. Balsu skaitītāji tagad visi dosies apspriesties un sagatavot balsošanas zīmes. Pēc tam, kad viss būs sagatavots, viens zvans jūs aicinās uz blakus esošo Prezidija zāli balsot, bet otrs zvans skanēs pēc tam, kad visi būs nobalsojuši un balsis saskaitītas. Tad jūs aicināsim atpakaļ zālē uz rezultātu paziņošanu. Lūdzu visiem balsu skaitītājiem tagad doties uz Prezidija zāli, bet pārējiem deputātiem lūdzu gaidīt.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz balsošanas sākumam. Par to deputāti tiks informēti ar zvanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vārdā Kristiānai Lībanei. Kolēģi, lūdzu uzmanību!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es jūs lūdzu mazliet koncentrēt uzmanību un noklausīties balsu skaitītāju pirmo protokolu.

Kopumā tika izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, deputātiem tika izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes, sabojātu un nomainītu zīmju nebija, dzēstas tika atlikušās 40 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas 80 vēlēšanu zīmes, arī par derīgām tika atzītas visas no kastes izņemtās zīmes. Par nederīgām atzītu zīmju nebija. Par kandidātu Raiti Apalupu tika nodota 31 balss un par kandidātu Māri Rudzīti tika nodotas 30 balsis. 19 zīmēs abi kandidāti bija izsvītroti. Līdz ar to neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nav ievēlēts un ir rīkojama otrā kārta, kas notiks pēc tādas pašas sistēmas.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, gaidīsim atkal zvanu, kas aicinās mūs uz atkārtotu balsošanu. Šajā gadījumā kandidatūras paliek tās pašas.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas, zvans jau noskanēja. Skaitītāju vārdā Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr.2 - tajā pašā 19.decembrī un tajā pašā Saeimas namā. Kopumā izgatavotas 120 zīmes, deputātiem izsniegtas 83 zīmes, dzēstas atlikušās 37 zīmes, no vēlēšanu kastes izņemtas 83, par derīgām atzītas visas 83 zīmes. Par kadidātu Raiti Apalupu nodotas 22 balsis, par kandidātu Māri Rudzīti nodotas 38 balsis, 23 vēlēšanu zīmēs svītroti abi kandidāti, līdz ar to arī šajā kārtā neviens no kandidātiem nav ticis ievēlēts, tāpēc rīkojama trešā kārta. Vēlēšanu zīmē tiks iekļauts tikai tā kandidāta vārds, kas saņēmis lielāko balsu skaitu, un tas ir Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Godātie kolēģi, pirms mēs... Acumirkli, acumirkli, tātad rīkosim trešo kārtu, bet, tā kā pulkstenis jau ir 17.00, tad mums ir jāizlemj jautājums par sēdes darbalaika pagarināšanu šodien vismaz līdz šī jautājuma izskatīšanai. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, cienītie kolēģi, mums ir jāizskata arī viens desmit deputātu iesniegums, kuri ierosina pārcelt 19.decembrī noteikto Saeimas sēdi atbildēm uz jautājumiem uz 1997.gada 16.janvāra sēdi. Vai kaut viens protestē? Paldies. Tālāk būs vēlēšanu trešā kārta, uz kuru jūs tiksit aicināti arī ar zvanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vārdā Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, visbeidzot Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr.3. Kopumā tika izgatavotas 120 zīmes, deputātiem tika izsniegta 81 zīme, sabojātu vai nomainītu zīmju nebija, dzēstas tika atlikušās 39 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemta 81 zīme, un visas šīs zīmes tika atzītas par derīgām. Par kandidātu Māri Rudzīti tika nodotas 49 balsis un pret šo kandidātu tika nodotas 32 balsis. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Saeimas sekretāra biedru ir ievēlēts Māris Rudzītis, ar ko arī apsveicam viņu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Rudzīša kungs, apsveicam jūs! Lūdzu, ieņemiet vietu Prezidijā.

Pirms sēdes slēgšanas deputāti lūdz vārdu diviem paziņojumiem. Atis Sausnītis par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus rītdien pulksten 10.00 Tautsaimniecības komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, aicinu jūs uz šo pašu sēdi, uz kuru aicināja Sausnīša kungs Tautsaimniecības komisiju. Tātad šajās pašās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās būs arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde par šo pašu likumprojektu, kas šodien tika atdots otrreizējai caurlūkošanai, tātad runa ir par zemes nodokli. Es ļoti aicinu komisijas locekļus tātad 10.00 rīt pulcēties Tautsaimniecības komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Es ļoti atvainojos, kas ir paņēmis manu grāmatu, lūdzu apskatīties. Atdodiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

M.Rudzītis. Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Olafs Brūvers, Oļegs Deņisovs, Kārlis Jūlijs Druva, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Modris Lujāns, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu Latvijas Republikas Saeimas 17., 18. un 19.decembra sēdi. Vienlaicīgi paziņoju arī par slēgtu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada rudens sesiju. Par ārkārtas sēdēm, ja tādas tiks sasauktas, jums tiks paziņots. Paldies.

Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute