Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labdien! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sāksim mūsu darbu 1996.gada 19.augusta sēdē. Pirms sākam izskatīt izsludināto darba kārtību, mums ir jāapspriež divi priekšlikumi par izmaiņām, pareizāk sakot, par papildināšanu. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.augusta sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektus par E.Repšes atcelšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata un par I.Rimšēviča atcelšanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata izskatīšanai pēc darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi" 33.punkta." Lūdzu, paņemiet darba kārtību! Tas iznāk pa vidu iesniegtajiem likumprojektiem, jo nākamā - otrā - sadaļa nav nekas cits, kā vien tie likumprojekti, par kuriem Saeimas Prezidijs ir sniedzis savus atzinumus, bet kuri nav bijuši iesniegti 81.panta kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Man nav iebildumu pret iekļaušanu darba kārtībā, bet es gribētu lūgt viņu iekļaut pēc sadaļas par saņemtajiem likumprojektiem, tas ir, pēc darba kārtības 39.punkta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, Čerāna kungs, vispirms noskaidrosim jautājumu, vai deputātiem ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Šobrīd ir divi priekšlikumi: ir komisijas priekšlikums - iekļaut pēc 33.punkta - un otrs priekšlikums, ko iesniedza frakcijas "Latvijai" deputāts Kārlis Čerāns, - iekļaut pēc 39.punkta, tātad pirms sadaļas par atvaļinājumu piešķiršanu, lai gan, godīgi sakot, ja jūs ieskatītos darba kārtībā, tad redzētu, ka pēc tam ir otra lielā sadaļa par amatpersonām.

Tātad, lūdzu, sāksim balsot iesniegšanas secībā. Pirmais priekšlikums - izskatīt pēc darba kārtības 33.punkta, tātad pirms jautājuma par saņemtajiem likumprojektiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - iekļaut pēc 39., pirms apakšsadaļas par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Tātad dokuments nr.1198-a un dokuments nr.1195.

Tālāk ir iesniegts piecu deputātu priekšlikums: Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 19.augusta sēdes darba kārtības otrajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" iekļaut sekojošus lēmuma projektus:

1. Par deputāta Ivara Kalniņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

2. Par deputāta Ivara Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Pirmais jautājums: vai ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Tālāk par darba kārtību. Tas būtu darba kārtības 48.jautājums - pēc lēmuma projekta "Par Saeimas priekšsēdētājas biedra Andra Amerika atsaukšanu no ieņemamā amata". Vai deputātiem ir iebildumi pret to vietu, kurā tiek izskatīts šis lēmuma projekts? Deputātiem iebildumu nav.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem Satversmes 81.panta kārtībā.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.276 "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu gan to darīt laicīgi, kamēr vēl nav paziņots, ka iebildumu nav.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es lūdzu par visiem 81.panta kārtībā iesniegtajiem Ministru kabineta noteikumiem balsojumu, jo tie tomēr ir pielīdzināmi pirmajam lasījumam. Es domāju, ka atbilstoši tam mums arī būtu vajadzīgs zināt attieksmi pret to. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātais Čerāna kungs, Kārtības rullis nosaka, ka mēs balsojam par nodošanu komisijām; arī par šiem noteikumiem, ko ir pieņēmis Ministru kabinets. Mauliņa kungs, vai jūs par to, kā tālāk virzāma lieta? Nu bet tikko viens jau runāja "pret", jūs gribat runāt "par"? Par saturu vēlaties runāt? Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es personīgi uzskatu, ka šos noteikumus vispār nevajadzētu nodot komisijai, jo šajos noteikumos budžeta "lâpīšanas" interesēs ir samazināti pabalsti bērniem, un, tā kā demogrāfiskā situācija Latvijā ir kritiska, tad es domāju, ka tas jautājums ir tik nopietns, ka šeit varētu būt runa tikai par to, ka, ja Ministru kabinets spēj izvirzīt šādus noteikumus - samazināt jau tā mazos pabalstus bērniem, tad var runāt tikai... tad nākošais jautājums būtu par šāda Ministru kabineta neatbilstību Latvijas situācijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušies nav, lai gan šajā gadījumā mēs varam atklāt debates, jo tas ir noticis 81.panta kārtībā. Debates līdz ar to beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr.276 "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju noteikt datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi likumprojektam.

Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Komisijas vārdā lūdzu noteikt divu nedēļu termiņu.

Sēdes vadītāja. Datumu!

A.Požarnovs. Tas būs 30.augusts.

Sēdes vadītāja. 30.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.278 "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"". Saeimas Prezidija atzinums: nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisiju kā atbildīgo noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu. Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvi noteikt datumu! Ja nav citu priekšlikumu, tad var ierosināt 15 dienas - 3.septembri. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.279 "Noteikumi par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu komisijas pārstāvi noteikt datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvi, lūdzu! Tādā gadījumā Saeimas Prezidijs ierosina 3.septembri. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.280 "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts. Lūdzu komisijas pārstāvi noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu. Komisijai savu priekšlikumu nav, Prezidijs ierosina līdz 3.septembrim, tātad Kārtības rullī paredzētās 15 dienas.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.281 "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu komisijas pārstāvi noteikt datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Būtu priekšlikums par šo datumu noteikt 26.augustu.

Sēdes vadītāja. 26.augusts. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.282 "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, komisijas pārstāvi, līdz kādam datumam iesniedzami priekšlikumi.

R.Zīle. Priekšlikums būtu par šo datumu noteikt 26.augustu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 26.augustu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.283 "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanās kārtību"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šie Ministru kabineta izdotie noteikumi nr.283 tiesiskā valstī ir uzskatāmi par absolūtas nekaunības kalngalu. Tie ir diskriminējoši attiecībā pret likumīgi iegūtu īpašumu un parāda, ka mūsu valdībai pretēji tās deklarācijām īpašuma tiesības nav svētas un ka tās var mīdīt kājām, kad vien tas ir tai izdevīgi.

Godātie kolēģi! Apstiprinot šos valdības noteikumus, mēs vēršamies pret to īpašumu, kas likumīgi iegūts, personām atjaunojot pirms kara pastāvējušās īpašuma tiesības. Šie noteikumi absolūti patvaļīgi nosaka, ka gadījumos, kad valsts vai sabiedriskajām vajadzībām tiek atsavināts atgūtais īpašums, izmaksājamā kompensācija nedrīkst pārsniegt kādu noteiktu līmeni. Tas viss tiek darīts, neskatoties uz to, ka īpašuma tiesības daudzos gadījumos jau ir atjaunotas un tādējādi pēc būtības šīm īpašuma tiesībām jābūt saturā tieši tādām pašām, kādas ir tiesības uz citu īpašumu.

Apstiprinot šos noteikumus, mēs radīsim ļoti nepatīkamu precedentu, ka īpašums mūsu valstī tiek šķirots pēc tā, kādā likumīgā veidā tas ir iegūts. Apstiprinot šos noteikumus, mēs patiesībā likvidējam, atņemam īstas īpašuma tiesības tiem īpašniekiem, kas tās ir ieguvuši denacionalizācijas procesā. Turpmāk arī katram ārvalstu investoram būs jānoskaidro, vai tas īpašums, uz kura viņš ir paredzējis būvēt savu fabriku, ir iegūts denacionalizācijas vai kādā citā ceļā un vai tādējādi uz to attiecas vai neattiecas šajos noteikumos minētie atsavināšanas cenas "griesti". Tas pats būs jānoskaidro arī jebkuram zemes pircējam, jo saskaņā ar šiem noteikumiem iznāk, ka denacionalizācijas apgrūtinājums, diemžēl denacionalizācijas apgrūtinājums, īpašumam iet līdzi arī tā pirkšanas un pārdošanas procesā. Saprotams, ka šāda situācija, tāpat kā jau pats par sevi precedents, ka te īpašums var tikt šķirots pēc tā iegūšanas veida, var tikai atgrūst ārvalstu investīcijas.

Lai nerastos pārpratumi, gribu šeit paskaidrot, ka nevēršos principā pret zemes vai kāda cita īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, bet gan tikai pastāvu uz to, ka visiem īpašniekiem jāsaņem par atsavināto īpašumu pienācīga kompensācija. Un - tas ir pats galvenais - visiem īpašniekiem jāsaņem par atsavināšanu kompensācija, kas aprēķināta pēc vienādiem principiem un neuzliekot diskriminējošas normas atsevišķai īpašnieku kategorijai.

Rezumējums. Pirmkārt. Ar šiem noteikumiem mēs parādām, ka mūsu valstī ir iespējams precedents, ka īpašums tiek šķirots atkarībā no tā iegūšanas veida, uzliekot vienā veidā iegūtam īpašumam papildu apgrūtinājumu.

Otrkārt. Šie noteikumi ir klajš spļāviens sejā tiem cilvēkiem, kas savu īpašumu atguvuši denacionalizācijas procesā. Jo tieši viņu īpašums tiek nopietni diskriminēts.

Treškārt. Pieņemot šos noteikumus, valdība ir parādījusi, ka tā nevēlas veidot Latvijā tiesisku valsti un tiesiskuma lozungu valstī lieto tikai tiktāl, ciktāl tas ir valdošajiem grupējumiem izdevīgi, un cilvēku, Latvijas pilsoņu, tiesības tiek mīdītas kājām.

Ceturtkārt. Kā jau motivēju un kā izriet no iepriekš teiktā, šo notikumu apstiprināšana graus Latvijas valsts prestižu ārvalstu rūpnieku aprindās un kļūs par būtisku atbaidošu faktoru ārvalstu investīcijām un tādējādi bremzēs Latvijas saimniecisko attīstību.

Katrs deputāts, kas nobalsos par šo noteikumu apstiprināšanu, ar to pašu parādīs, ka viņam ir vienaldzīga civilizētu, Eiropas tipa valstīm raksturīgu īpašuma tiesību radīšana Latvijā un ka valdošo grupējumu interešu dēļ viņš ir gatavs uz jebkādām nejēdzībām likumdošanā un uz savas tautas vienkāršo cilvēku likumīgo interešu mīdīšanu kājām.

Es saprotu, ka valdošo politikāņu cinismam nav robežu, bet es ļoti ceru, ka šajā reizē veselais saprāts, cieņa pret savas valsts pilsoņiem un rūpe par valsts nākotni tomēr ņems virsroku pār šauru elitāru grupējumu ekonomiskajām interesēm.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es frakcijas "Latvijai" vārdā aicinu balsot pret šo noteikumu apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti un īpaši Čerāna kungs! Lai spriestu par šiem grozījumiem lēmumā par likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanos, ir samērā labi jāpārzina zemes reformas likumdošana, kā arī tās piemērošanas prakse. Pirms tam, kad tika pieņemts šis likums, proti, 1992. gada 15. septembrī, zemes reformas likumdošanas akti principā bija izstrādāti.

Pirmkārt, lauku apvidos to regulēja vesela virkne likumu, un viens no šiem likumiem bija likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos paredzēja, ka bijušajiem īpašniekiem netiek atjaunotas īpašuma tiesības, ja uz šīs zemes atrodas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas un būves, kā arī platība, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai.

Likumā par zemes reformu pilsētās savukārt bija noteikts bijušajiem īpašniekiem faktiski daudz labvēlīgāks šis tiesiskais statuss, bet, proti, ar noteikumu, ka īpašuma tiesības tiek atjaunotas tikai gadījumā, ja šie īpašnieki atlīdzina bijušo zemes lietotāju ieguldītos kapitālieguldījumus. Bet kāpēc, neskatoties uz to, ka šeit it kā tika sabalansētas valsts un bijušo zemes īpašnieku tiesības, šodien ir izveidojusies tāda situācija, ka attiecībā uz zemi, kas ir zem valstij stratēģiski svarīgiem objektiem, šīs īpašuma tiesības tiek atjaunotas?

Pirmkārt, es uzskatu, ka viens no cēloņiem ir tas, ka kopš 1992. gada šie likumi, kurus es minēju, kā arī vēl citi satelītlikumi ir mainījušies aptuveni sešas reizes. Atsevišķos gadījumos šie likumi netiek sakārtoti, likumos ir pretrunas, tāpēc ir bijušas iespējas šos likumus pārkāpt. Minēšu tikai vienu piemēru. Vienu brīdi, apmēram gadu, likumā par zemes reformu pilsētās bija spēkā norma, kas faktiski paredzēja pilnīgu denacionalizāciju. Tad, kad es to stāstīju arī Sadarbības padomes sēdē un arī augsti stāvošām amatpersonām, deputātiem, ministriem, arī bijušajiem deputātiem Augstākajā padomē, viņi dažkārt ar izbrīnu skatījās, kā tad tā varēja būt, ka ir notikusi šāda pilnīga denacionalizācija. Jā, tā tas bija. Jo vienā no likuma labojumiem, šajā 12. pantā, kas ir pats svarīgākais likumā par zemes reformu, bija paredzēta tāda lieta - ja bijušais zemes īpašnieks nepiekrīt saņemt zemi citā vietā vai nepiekrīt saņemt kompensāciju par šo zemi, tad ir piemērojams likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Tādējādi, izņemot tikai privātās mājas, visos citos gadījumos šīs īpašuma tiesības atjaunot varēja. Arī pašreizējā situācijā, ja bijušais īpašnieks nepiekrīt saņemt zemi citā vietā un nepiekrīt saņemt kompensāciju, - arī šajos gadījumos valsts vai pašvaldība nekādā veidā pie šīs zemes tikt nevar, vai nu gaida, kad viņš to izvēli izdarīs un piekritīs, vai arī piemēro šo likumu.

Kāpēc tagad šajā lēmumā tika izdarītas šādas izmaiņas? Šis likums nevienu reizi vēl nav piemērots. Es gribētu uzmanību īpaši pievērst tam faktam, ka bijušo īpašnieku statuss ir ļoti netaisnīgs tieši no sociālā viedokļa. Es domāju, ka visiem deputātiem ir zināms, ka tiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nesaņem šo zemi atpakaļ vai nesaņem zemi citā vietā, ir tiesības uz kompensāciju. Bet šī kompensācija tiek aprēķināta pēc 1940. gada kadastrālās vērtības. Koeficientu nosaka Ministru kabinets. Un, Čerāna kungs, es gribētu īpaši, lai jūs saprotat... pie tam šī kompensācija taču netiek maksāta naudā, bet šajos nožēlojamajos sertifikātos. Kādēļ tad jūsu frakcijas deputāti neaizstāv tos nožēlojamos cilvēku simtus un tūkstošus, kuri ir spiesti saņemt... ja tur uz viņa zemes ir virsū, piemēram, privātmāja vai piemājas saimniecība, vai, teiksim, kaut kāds valsts uzņēmums, kura īpašniekam nav izdevies atjaunot tiesības, viņi saņem, aprēķinot pēc 1940.gada vērtības, sertifikātus. Es esmu diezgan labi informēta par šo lietu, es konsultējos ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas priekšnieku, kas ir Centrālās zemes komisijas loceklis. Viņš saka, ka īpašnieki nenāk pakaļ. Viņi jūtas pilnīgi pazemoti. Es domāju, jebkurš no deputātiem, kas ir Centrālās zemes komisijas loceklis, šo problēmu zina. Un tāpēc... Bez tam likuma par zemes reformu lauku apvidos 13. pantā ir paredzēta norma, ka bijušajiem represētajiem, bijušajiem īpašniekiem, kuri savlaicīgi iesnieguši attiecīgos papīrus, ir tiesības cerēt, ka viņi kādreiz - ja viņi nenomirs, es atvainojos, - saņems šo naudiņu. Bet tagad mēs maksājam šiem cilvēkiem tūlīt. Kāpēc mēs maksājam, vadoties pēc 1940. gada vērtības? Tāpēc, godātie deputāti, ka viņi, šie bijušie zemes īpašnieki, tāpat arī galvenokārt šie... vai nu jau esošie pārpircēji, vai iespējamie pārpircēji... Man ir dokumenti, kas apliecina, ka šeit šis "scenārijs" ir bijis zināms, noteikti Čerāna kungam es arī to dokumentu parādīšu. Pilnīgi pārpurvojušās zemes šodien tiek pirktas par astronomiskām naudas summām. Acīmredzot cerībā, ka, runājot, ka īpašums ir svēts un ka Saeima atpirks varbūt tikai par pusi no tā... Satiksmes ministrijā, tāpat arī lidostā "Rîga" visi šie dokumenti ir. Es domāju, ka šeit ir sociāli taisnīga šāda norma, jo cilvēki beidzot saņems kaut ko. Ir daļa, kas ir piekrituši tūlīt, tur nav iesaistījušies šie starpnieki. Tie ir ar mieru tūlīt slēgt līgumu, Ministru kabinets gatavos rīkojumu, lai viņiem šī nauda tiktu samaksāta. Līdzīga situācija - bez lidostas situācijas, kas tūlīt tiks skatīta, - ir arī ostās. Es domāju, ka valsts īpašums arī ir svēts. Un kāpēc tiem cilvēkiem, kas nav absolūti neko ieguldījuši, lai šo zemes vērtību celtu, - kāpēc, Čerāna kungs, viņiem ir jāsaņem šī nauda? Ja jūs paskatītos Civillikumā, tad redzētu, ka Civillikumā arī ir paredzēts, ka nevienam zaudējums nav jāatlīdzina, ja tā cēlonis ir bijusi nepārvarama vara. Vai tad okupācijas vara nav bijusi nepārvarama vara? Un kādēļ ir jātaisa kaut kādi izņēmumi dažu atsevišķu cilvēku interesēs un kādēļ mums būtu jāmaksā šie miljoni no valsts budžeta? Paldies par uzmanību. Un jebkuru jūs interesējošo informāciju mēs Satiksmes ministrijā esam jebkurā gadījumā gatavi sniegt.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs šeit saduramies atkal ar - kārtējo reizi jāsaka - paviršību likumu izskaidrošanā. Lai cik tas savādi, Saeima - galvenais likumdevējs - nepareizi traktēs pašas pieņemto likumu. Vispirms tad vajadzētu atcelt 1992. gada 15. septembra likumu. Tad mēs varētu atbilstoši formulēt jaunu likumu, kurā nerēķinās vairs ne ar kādu iepriekšējo noteikumu veidojumu, tad bija tādi skaidri nosacījumi, ka vajadzēja iziet visas instances, ja tiesa un vienošanās ar īpašnieku nenonāk pie normāla rezultāta. Nu, lūdzu, - ja tas ir izdarīts, tad arī Saeimai tiesības pieņemt lēmumu, šinī gadījumā tikai lēmumu, negrozot likumu, jo nevar padarīt... Premjers runāja par stabilitātes tik lielo nepieciešamību. Vajadzētu arī radīt visiem cilvēkiem šo stabilitātes sajūtu, ka Saeima likumus nemaina pēc katra konkrēta gadījuma un pēc savas iegribas vai premjera iegribas. Likumus maina tikai tad, kad ir nobrieduši sabiedriskie apstākļi un likumi tiešām jāmaina. Šinī gadījumā nekā tamlīdzīga nav. Vienkārši te mums emocionāli pasniedz, izmantojot konjunktūru, ka tā zeme ir... būtībā zeme tiek izmantota valstiski svarīgā objektā un nekas nav grozāms. Tiek pārkāpti likumi. Likumu nevar pārkāpt atsevišķu interešu vai atsevišķu blēdību, vai nenormālu prasību dēļ. Likumiem jāsaglabājas dzelžaini. Ja mēs tā mainīsim likumus tikai tādēļ, ka Saeima var mainīt likumus, kad ienāk prātā, tad aiziesim līdz tam, ka būs tā, kā ir teicis viens no dižvīriem mūsu slavenajā romānā "Mçrnieku laiki", - ka runasvīriem spēks rokā un ka darīt nu var, ko nu grib. Ja mēs neievērosim likumības principus, mēs tālu neaiziesim, - un šoreiz runāju tikai par likumības principu ievērošanu. Un, ja mēs mainām likumu, tādā gadījumā tajā likumā jāmin viss, kas tiek mainīts, un argumentēšana ar to, ka ir sešas reizes mainīti likumi, jurista cienīga nav, jo katrs jurists zina, ka spēkā ir pēdējais likums, un par to šaubu nekādu nav. Tātad nav seši likumi, bet ir tikai viens - pēdējais likums, kas ir spēkā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labdien, cienījamie kolēģi! Es ilgi un gari nerunāšu, bet nu... Šeit jau izskanēja vārdi par privātīpašuma svētumu - un tamlīdzīgi, un tā tālāk, bet es domāju, ka mums vēl tomēr ir valsts un vajadzētu būt valstij un ka valstiski svarīgām interesēm vajadzētu būt. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Tiesiskai valstij...") Pilnīgi pareizi! Tiesiskai valstij.

Sēdes vadītāja. Deputātus lūdzu ar zāli nesarunāties, bet runāt tikai no tribīnes!

O.Grīgs. Bet, kas attiecas uz piespiedu atsavināšanu, es personīgi domāju, ka mana frakcija tam piekrīt, ka ir jāpieņem šāds likums par valstiski svarīgiem mērķiem. No esošās prakses jau to redzam. Piemēram, gadījums ar lidostu. Atdeva atpakaļ zemi īpašniekiem - mūsu latviešiem. Latvietis ātri vien, tūlīt, uzdāvina to par kaut kādu nenoteiktu summu kaut kādam sveštautietim, un sveštautietis diktē tagad valstij noteikumus par neiedomājamām summām.

Man šeit rokā ir viens pirkuma līgums, kas attiecas uz vienu zemes gabaliņu sakarā ar vienu no šiem svarīgajiem objektiem. Ir runa par zemi, kas atrodas zem šiem svarīgajiem objektiem. Ceru, ka pārāk neaizkavēšu kolēģu uzmanību, ja es jums nolasīšu interesantus faktus.

Apakšā parakstījies Ivars Leja, dzīvojošs Rīgā (adrese nav svarīga), pārdod kaut kādam pircējam no Balvu rajona, Zinaīdai Gaurei, 5,7 hektārus - platību, kas atrodas zem lidostas. Ir runa par lidostai piederošajām zemēm. Kaut kāds purva nostūris, 5,7 hektāri, bet pārdod to par 700 000 ASV dolāriem. Tā summa ir ekvivalenta 380 000 latiem.

Čerāna kungs, loģiski, laba peļņa tā ir. Kaut gan pašreizējā vērtība, kadastrālā vērtība, šim zemes gabaliņam, šiem 5,7 hektāriem, varētu būt nepilni 4000 lati.

Bet tālāk ir vēl interesantāk: šī nauda, ko pārdevējam samaksā uzreiz, 100 000 latu. Interesanti, ko Lagzdiņa kungs teiktu šajā sakarībā par savu Korupcijas novēršanas likumu? No kurienes tāda nauda tai pircējai, kas dzīvo Balvu rajonā? Var jau būt, ka kāds Amerikas onkulis atsūtījis. Šī nauda tiek noguldīta bankā "Baltija" tekošajos kontos. Interesanta kombinācija.

Ņemot vērā visus perepjolkinus, kuri tādā veidā ir ieguvuši šo zemes gabalu un kuri faktiski tiranizē Satiksmes ministriju un visu pārējo un aizkavē, teiksim, procesu valsts tautsaimniecībā, es viennozīmīgi varu pateikt, ka šāds likums ir vajadzīgs, lai būtu šī zeme zem valstiski svarīgiem objektiem - vai tas būtu stadions, vai tā būtu augstsprieguma līnija vai kas cits. Es domāju, šeit apelēt pie privātīpašuma kā pie "svētās govs" nu nebūtu gluži vietā. Tā ka, es domāju, kolēģiem vajadzētu tomēr padomāt loģiski, kas ir vienā otrā gadījumā svarīgāk - valsts intereses vai arī privātīpašnieka intereses. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot tuvāko mēnešu un varbūt arī gadu laikā ne vienreiz vien mēs sastapsimies ar, lūk, šāda veida jautājumiem. Dabiski, ka šeit var runāt par, teiksim, nepilnībām likumos, var runāt par esošo pēdējo likumu; protams, tas viss tā ir, taču es aicinu demagoģiski neizmantot runāšanu par kaut kādām tādām svētām tiesībām, kuras ļoti īpatnējā veidā daži izmanto. Tie nebūt nav šie īpašnieki. Tie ir visāda veida starpnieki. Protams, tas, kas notiek ar zemi, uz kuras atrodas Rīgas lidosta, ir ārkārtīgi būtisks piemērs. Es domāju, ka mūsu uzdevums ir tieši atsegt šīs visas nebūšanas, kuras patlaban notiek, un visas šīs izdarības ar zemes gabaliem Rīgas lidostā. Tur ļoti labi var redzēt, kā kurš uz šādām lietām skatās. Tas jau ir tas galvenais. Mēs jau varam visu laiku, ļoti svētulīgās pozās atrodoties, runāt, ka, ziniet, tas nozīmē īpašuma tiesības mīt kājām un ka tas ir īpašuma tiesību aizskārums un vēl nezin kas. Labi, padomāsim tālāk, vai mēs nemīdām ar kājām tomēr mūsu pilsoņu tiesības saņemt lielākas pensijas. Vai to mūsu pilsoņu tiesības saņemt lielākas algas, kuri strādā valsts budžeta iestādēs. Jo, ja mēs traucēsim valstij realizēt savus plānus un maskēsimies aiz kaut kādas aizstāvniecības, līdz ar to mēs kavēsim, būtiski kavēsim tos procesus, kas, var teikt, ar tādām grūtībām ir sākušies. Protams, ka ļoti bieži būs tāds stāvoklis, ka, no vienas puses, ļoti lielu lomu spēlēs, lūk, šī populistiskā runāšana, šie ārkārtīgi asaras izsaucošie vārdi par svētumiem un tamlīdzīgām lietām.

No otras puses, būs jābūt prasmei pierādīt, kāpēc to vai citu darām. Viens vienīgs iebildums šeit, protams, varētu būt, ka, strādājot ar likumiem, ir jābūt uzmanīgākiem. Jo, ja paanalizē visus šos likumus, kas šeit secīgi ir bijuši pieņemti, protams, varu piekrist, ka tur ir vairākas būtiskas nepilnības bijušas. Bet tā jau ir pavisam cita lieta. Šodien mēs esam šā fakta priekšā, ka ir jāpalīdz valdībai sakārtot šos jautājumus. Nekādu citu ceļu vienkārši nav, ja mēs gribam, lai kaut kas attīstās. Ja šādā veidā darbosimies, tad es domāju, pēc kāda gada, pusotra gada... ja mums tiešām veiksies un nebūs šo dažāda veida šķēršļu, kurus bieži vien populisms var radīt, tad jau apmēram nākamā gada nogalē varēs spriest, vai ceļš ir bijis pareizs vai nepareizs. Tāpēc es, protams, uzskatu, ka ir jāatbalsta šāds grozījums, jo vienkārši patlaban valsts intereses to prasa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Runāju otro reizi, lai precizētu dažus pārpratumus un vēlreiz skaidri pateiktu savu viedokli.

Vispirms. Čepānes kundze runāja par dažādām pretrunām zemes reformas gaitā. Bet mani iebildumi ir par to, ka tas, kas ir šīs zemes reformas laikā izdarīts... tās īpašuma tiesības, kuras ir atjaunotas, - tās jau ir īpašuma tiesības un tās nedrīkst tikt diskriminētas, it kā ar atpakaļejošu spēku apturot šīs īpašuma atjaunošanas tiesības, šo lēmumu.

Kas attiecas uz lidostu, acīmredzot ir jautājums, vai šeit šī īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām ir nepieciešama. Es neesmu apgalvojis, ka tas tā nav. Tā ir vajadzīga. Bet jautājums ir par to, kādā veidā to izdarīt. Pastāv šis likums par īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām, un šis likums ir jāievēro. Ja šis likums neapmierina, tad to vajag grozīt. Var noteikt citu kārtību, kādā veidā šiem īpašniekiem ir jāizmaksā kompensācija. Bet tad šī kārtība ir jānosaka tāda, kura nav diskriminējoša attiecībā pret vienu īpašuma kategoriju, konkrēti šoreiz - pret tiem īpašniekiem, kuri ir ieguvuši šīs savas tiesības denacionalizācijas ceļā. Es arī esmu tieši par valsts un privāto interešu sabalansēšanu, bet es esmu arī par to, lai tas tiktu darīts godīgā veidā, nevis pagriezts par labu privātajiem... tikai tad, ja šis privātais nāk no kādiem valdošajiem grupējumiem... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par šo jautājumu, Čerāna kungs runāja par denacionalizāciju. Gribu jums atgādināt, ka Augstākā padome savā laikā nepieņēma likumu par denacionalizāciju. Tika pieņemts likums par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem, vadoties pēc reformas laikā pieņemtajiem likumiem. Reformas laikā pieņemtie likumi jau toreiz noteica zināmus ierobežojumus. Kā jau Čepānes kundze šeit teica, bija noteikti ierobežojumi laukos, ka to zemi, kas bija jau piešķirta lietošanā fiziskajām personām, nevar atgūt īpašumā un ka par to ir jāsaņem kompensācija sertifikātos.

Attiecībā uz pilsētām jau pašā sākumā bija noteikts, ka, atgūstot īpašuma tiesības, jākompensē ieguldījumi. Diemžēl likuma varbūt zināmu nepilnību dēļ, pretēji likuma garam, izmantojot šīs nepilnības, daudzi atguva īpašuma tiesības, nekompensējot tos ieguldījumus, kas tika izdarīti.

Tāpēc, Mauliņa kungs, uzskatu, ka jūsu domas, ka likumu pārkāpt nevar, ir pilnīgi pareizas, tikai tas ir traktējams citā virzienā: ja nelikumīgi, pret likuma garu, ir atdotas īpašuma tiesības bez kompensācijas, tad tagad šī situācija ir jālabo un atsavinot jākompensē tikai tā zemes vērtība, kāda tai bija 1940.gadā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav? Lūdzu deputātus laicīgi pieteikties.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Būtībā gribu tikai atbildēt uz to, faktiski apliecināt to, ko jau teicu,- ka visam jānotiek likumīgi. Ja likums ir pārkāpts, jāgriežas tiesā un jāpanāk, lai šis pārkāpums tiek, tā teikt, atcelts ar tiesas lēmumu, nevis ar kaut kādu jaunu lēmumu, kam ir atpakaļejošs spēks. Tātad ar noteikumiem atceļ likumu, šajā gadījumā tika atcelts likums ar atpakaļejošu spēku, pat tas nav pieminēts, ka šoreiz izņēmuma kārtā mēs civildarījumos pieņemam likumu ar atpakaļejošu spēku. Haoss ir vienreiz jāizbeidz, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr. 283 "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanās kārtību"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu nosaukt datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi, priekšlikumi.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Komisijas vārdā es izsaku priekšlikumu noteikt 27.augustu par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 284. "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu noteikt datumu - 26.augusts.

Sēdes vadītāja. 26.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 285. "Grozījums likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Nodots.

Andrejs Požarnovs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Lūdzu arī šoreiz noteikt šādu pašu datumu - 26. augustu.

Sēdes vadītāja. 26. augusts. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 286 "Grozījums likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27. augustam.

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu arī nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 287 "Grozījums likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"".
Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav.

Atis Sausnītis - komisijas vārdā. Par termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 27. augustam .

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 288 "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Atis Sausnītis - komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 289 "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27. augustam.

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 290 "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Atis Sausnītis - komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem iebildumu nav, citu priekšlikumu arī nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 291 "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 4. janvāra noteikumos nr. 5 "Par ministriju iekārtu"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu komisijas pārstāvi paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

Jānis Kalviņš - komisijas vārdā.

J.Kalviņš ( LNNK un LZP frakcija).

3. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav. 3. septembris.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 292 "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Roberts Zīle - komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Priekšlikums būtu - 3. septembris.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 293 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Kārlis Druva - komisijas vārdā. Līdz kādam datumam iesniedzami priekšlikumi?

K.J. Druva ( LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu 3. septembri.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 296 "Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Frakcija "Latvijai" uzskata, ka arī šie noteikumi par zemes atsavināšanu lidostas teritorijā ir noraidāmi, un šī motivācija jau ir jums zināma, šo motivāciju mēs jau pateicām. Tā ir izskanējusi. Es gribu vēl tikai piebilst, ka šeit tiešām tiek jauktas divas lietas: viens ir ierobežojumi atjaunot īpašuma tiesības zemes reformas procesā (un šajā gadījumā tiešām ir jāvadās pēc likuma par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās), un otrs ir par jau piešķirtā īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām - neatkarīgi no tā, kādā veidā šis īpašums ir cilvēku rīcībā nonācis. Un ar šo likumu, kā arī ar šiem noteikumiem tiek mēģināts ar atsavināšanas mehānismu iejaukties jau aizgājušajā īpašuma tiesību atjaunināšanas procesā.

Bez tam, godātie kolēģi, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tā zeme, kura ar šiem noteikumiem tiek atsavināta (un mēs varam tagad apturēt šo atsavināšanas procesu), nebūt ne visos gadījumos ir to personu īpašumā, kurām tā tiek atsavināta. Un tātad iznāk, ka šie noteikumi ir balstīti uz nepatiesām ziņām par atsavināmo īpašumu piederību. Mūsu rīcībā nav tādu ziņu, kas apstiprinātu, ka šeit pielikumā minētais īpašums tiešām ir to personu īpašumā, kam tas šeit ir minēts. Un nav nekādi izskaidrojams arī tas, kāpēc saskaņā ar šiem noteikumiem tiek atsavināts zemes īpašums, kas jau denacionalizācijas procesā nav piešķirts dabā, uz vietas, bet gan ierādot līdzvērtīgu zemi citā vietā. Noteikumos tiek rakstīts, ka tiek atsavināta zeme, kas atrodas valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā, tomēr, cik var spriest no nekvalitatīvās, deputātiem izsniegtās kartes kopijas, daļa atsavināmo īpašumu atrodas ārpus šīs teritorijas, un uz to norāda arī Saeimas vairākām frakcijām iesniegtā bijušo zemes īpašnieku vēstule.

Tātad, kā jau minēju, es, neapšaubāmi, piekrītu tam, ka šai zemei ir jānonāk valsts īpašumā, bet tas ir veicams civilizētā veidā. Un vēl es gribu beigās piebilst tikai to, ka likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 1. pants pasaka, ka šī nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos, vienīgi pret atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata. Tātad, lai veiktu šo atsavināšanu, mums ir vajadzīgs likums. Un, godātie kolēģi, Ministru kabineta noteikumi, kaut arī tie ir ar likuma spēku, tie tomēr nav tas pats, kas likums, tie ir Ministru kabineta noteikumi. Un tādējādi šie noteikumi vispār ir nelikumīgi un kā tādus mēs tos nevaram apstiprināt.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es aicinu deputātus balsot pret šo noteikumu apstiprināšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr. 296 "Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu! Juris Kaksītis - komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 297 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"".

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godāto Prezidij! Cienītie deputāti! Neskatoties uz to, ka likumprojektu parakstīja vairāki pieredzējuši juristi eksperti, Ministru kabineta pieņemtie grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" ieviesa pretrunību gan pašā likumā, gan starp šo un citiem likumiem. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirmais. Lēmuma par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību 1. pantā ir noteikts, ka minētais likums stājas spēkā 1992. gada 1. jūlijā un ir piemērojams attiecībā uz ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ieceļo Latvijas Republikā pēc šā likuma stāšanās spēkā. Lēmuma 2. pantā ir teikts, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikā, viņu statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi. Tātad minētā likuma subjekti ir personas, kuras ieceļoja Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija un ieceļos turpmāk.

Neizdarot grozījumus lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību un vienlaicīgi papildinot to ar pantu, kas attiecas uz personām, kuras 1992. gada 1. jūlijā bija pierakstītas Latvijas Republikā, likumu vienkārši padarīja par sakropļotu, jo tas palika iekšēji pretrunīgs.

Otrais. Lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību 2. pantā solīts īpašs likumdošanas akts ar likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Kaut gan šā likuma subjekts saskaņā ar tā 1. pantu ir personas, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, likuma 5. pantā ir arī atrunātas to ārvalstnieku tiesības, kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi pierakstīti Latvijas teritorijā. Starp tām ir tiesības netikt izraidītam no Latvijas. Vai tad tas savienojas ar cilvēka, kurš dzīvo Latvijā ar uzturēšanās atļauju, tiesībām? Uzturēšanās atļauju taču var anulēt, pamatojoties uz virkni iemeslu. Viens no tiem ir legālā iztikas avota zaudēšana, kas mūsu lielā bezdarba līmeņa laikos ir bieža parādība. Mans secinājums ir tāds, ka noteikumi ir noraidāmi, to vietā Saeimai ir jāpieņem speciāls likums ar nosaukumu: "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem ir citas valsts pilsonība, bet kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi pierakstīti Latvijas teritorijā". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav iebildumu ne pret koncepciju, ne pret to, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā, es tikai lūdzu Prezidija atzinumā iekļaut Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un aicinu balsot par nodošanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Tātad pirmais balsojums: papildināt Prezidija atzinumu ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, nemainot atbildīgo komisiju - Juridisko komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu papildinājumu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu, lai balsotu par lēmumu kopumā. Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr.297 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 1.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu komisijai iesniegt priekšlikumus līdz 27.augustam.

Sēdes vadītāja. 27.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.298 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo noteikumu projektu, es jau izteicu savas bažas par 1.5.punktu, proti, par papildinājumu 15.pantā. Papildina 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Privatizācijas aģentūra neatbild par tās pārziņā vai valdījumā nodoto valsts īpašuma objektu parādiem un citām saistībām." No juridiskā viedokļa es uzskatu, ka tāds papildinājums ir nekorekts. Manuprāt, tas ir nekorekts arī tajā aspektā, ka vēl pirms šo noteikumu pieņemšanas, vēl pirms šo noteikumu nonākšanas parlamentā jau masu informācijas medijos tika atklāta polemika un tika izteikts, kā tad turpmāk būs. Es visā šajā laika periodā centos noskaidrot, kāda tad ir sistēma, kāda tad ir situācija, un konstatēju vienu - ka šāds ieraksts bez kaut kāda termiņa ierobežojuma juridiski nav pareizs. Es saprastu, ja būtu teikts, ka par to neatbild pēc tam, kad šī privatizācija ir uzsākta tādā nozīmē, ka objekts tiek nodots konkrētai personai vai personām privatizācijai. Ja pastāvēs šāds ieraksts likumā, tad var veidoties divas situācijas: pirmkārt, tā persona, kurai nodarīts kaitējums, var palikt zaudētājos un nekad to kaitējumu nepiedzīt ne no viena, un, otrkārt, tā persona, kura saņems privatizācijā, var saņemt ar parādiem, par kuriem tai nav vispār ne jausmas. Tie parādi var būt tādi, kuru dēļ šī persona vispār nebūtu uzņēmusies šādu privatizāciju.

Kāda tad ir reālā situācija, kā nonāk uzņēmums privatizācijā? Ir valdības lēmums par nodošanu privatizācijā, tālāk tiek sastādīts līgums. Privatizācijas aģentūra pieņem šo objektu, bet saimnieciskā darbība turpinās. Turpinās šī saimnieciskā darbība - manā skatījumā, ar zināmiem ierobežojumiem no to personu puses, kuru īpašums līdz šim tas bija.

Es atkārtoju: es šeit neuzstājos nedz frakcijas, nedz kāda cita vārdā. Es uzstājos, personīgi paužot bažas par juridisko aspektu šajā jautājumā. Pārrunās ar saviem kolēģiem es sapratu, ka es neesmu vienīgais, kam ir šādas bažas, tādēļ man ir iebildumi, ka noteikumi, kuri satur arī šo papildinājumu, par kuru jau es tikko teicu... par piekto daļu... man ir bažas, ka tas ir juridiski nepareizs risinājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, es arī tā īsti nesapratu jūsu aicinājumu. Kāds galu galā ir jūsu priekšlikums - balsot "pret" vai balsot "par"?

J.Kaksītis. Es atvainojos, ka es nepateicu pēdējo teikumu. Tātad: es savu viedokli izteicu, un es lūdzu šo jautājumu likt uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr.298 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 18, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Lūdzu komisijas pārstāvi paziņot priekšlikumu iesniegšanas datumu.

Atis Sausnītis - komisijas vārdā.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.septembrim.

Sēdes vadītāja. 3.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.299 "Par zvērinātiem revidentiem". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu komisiju pateikt, līdz kādam datumam iesniedzami priekšlikumi. Roberts Zīle - komisijas vārdā.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Priekšlikums būtu noteikt 3.septembri.

Sēdes vadītāja. 3.septembris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tomēr pastāv pamatotas bažas, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā autoīpašnieki Latvijā var kļūt par jaunu krāpnieku apdrošināšanas firmu piespiedu ķīlniekiem. Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas nepieciešamību pamato ar tik trafaretajiem un tik bieži piesauktajiem saukļiem, ka Latvija ieiet Eiropā, ka Rietumi mūs nesapratīs un tamlīdzīgi, tiek teikts, ka šāda apdrošināšana pastāv dažnedažādās valstīs. Protams! Tomēr ņemsim vērā, ka Latvijā ļoti daudzi cilvēki, it īpaši laucinieki, pensionāri un maznodrošinātie, ir pamatoti un patiesi satraukti par šo kārtējo obligāto maksājumu. Par laimi, transportlīdzekļu apdrošināšana netika ieviesta jau šogad, tātad no 1996.gada 1.janvāra, kā bija paredzēts, bet šobrīd ir noteikts, ka šī apdrošināšana tiks ieviesta ar 1997.gada 1.janvāri. Tomēr ne jau sabiedrības domas un rūpes bija tās, kas noteica šī lēmuma pieņemšanu un termiņa pārcelšanu. Es domāju, ka drīzāk tā bija organizatoriskā nespēja to realizēt, jo, piemēram, Satiksmes birojs joprojām vēl tiek tikai veidots, un tā uzdevums būs pārraudzīt apdrošināšanas norisi. Nav arī noteiktas licencētas apdrošināšanas firmas, kas varēs iekasēt šo apdrošināšanas maksu, un tādējādi mums īsti nav pat vēl zināms, cik tad vispār būs šādu apdrošināšanas sabiedrību, kas ar šo naudas iekasēšanu nodarbosies. Desmit viņas būs, divdesmit, varbūt simts, varbūt tūlīt sāksim mēs paši, deputāti, arī vēl tādas veidot. Nav zināms arī, pēc kādiem kritērijiem kā derīgas automašīnu apdrošināšanai tiks atlasītas šīs licencējamās apdrošināšanas sabiedrības. Vai vispār jebkura varēs to darīt.

Šokējoši ir tas, ka nevienam nekas konkrēti nav zināms arī par šā Finansu ministrijai pakļautā Satiksmes biroja paredzamo darbību. Presē varējām lasīt, ka tur it kā strādās 20 cilvēku, bet nav zināms, vai tas tā būs. Varbūt tur būs 200 vai vēl vairāk, būs atkal jauni algoti darbinieki. Tāpat nav zināms, kas atradīsies apdrošināšanas sabiedrību valdēs un padomēs, kas nodarbosies ar šo jautājumu. Vai atkal valdošo partiju biedri sadalīs sev šajās padomēs labas vietiņas, līdzīgi tam, kā tas jau ir bijis ar Unibanku, Latvijas kuģniecību, "Latvijas gāzi" un neskaitāmām citām padomēm?

Dīvaini ir tas, ka savas darbības nodrošināšanai Satiksmes birojs līdzekļus iegūs, kā mēs lasām likumā, kā atskaitījuma procentus no apdrošināšanas prēmijām (21.panta 3.punkts). Viegli varam iedomāties, kā tad biroja darbinieki noteiks sev, piemēram, no šiem līdzekļiem kaut vai 1000 latu lielu algu, izmaksās sev - viens otram - neskaitāmas prēmijas, atkal brauks daudzos ārzemju komandējumos pieredzes apmaiņā, un autoīpašnieki, protams, tik varēs maksāt un maksāt. Tāpēc varu teikt, ka acīm redzami atkal tuvojas jauns labas "pïaujas laiks" jauniem krāpniekiem. Uzskatu, ka šāda transportlīdzekļu apdrošināšanas ieviešana obligātā kārtā, aptverot visus Latvijas iedzīvotājus, šodien nav iespējama šajā valdošajā nesakārtotībā, kas ir vērojama vai it visās valsts pārvaldes jomās.

Domāju, ka, protams, perspektīvā šādu apdrošināšanas maksu varētu ieviest, bet tad vajadzētu ieviest viņu tā, lai to būtu iespējams iekasēt tikai valsts izveidotai apdrošināšanas sabiedrībai, kuras darbību garantē valsts ar saviem līdzekļiem. Taču, ja tiks pieļauts, ka apdrošināšanas sabiedrības veidos privātpersonas, tad drīz vien mēs varēsim pieredzēt kārtējo mākslīgo bankrotu sēriju. Tad atkal jau kuro reizi valdība varēs bezspēcīgi noplātīt rokas un gausties par nekaunīgajiem darboņiem, kas ignorējuši cilvēku intereses, bet cilvēki atkal kārtējo reizi būs apkrāpti un zaudējuši savu naudu. Lai atceramies kaut vai nesenos rožainos "Dzīves līnijas" solījumus, kuriem noticēja daudzi pensionāri, apdrošināšanas sabiedrības "Alba" bankrotu un tamlīdzīgi. Vai tad mums nepietiek jau ar šiem piemēriem? Svarīgi tomēr ir arī tas, kurās bankās tiks turēta obligātā kārtā iekasētā nauda, kas savāks procentus no tās.

Valdībai būtu jāuzņemas pilnīga atbildība par apdrošināšanas maksājumu likteni un jāgarantē, ka iegūtie līdzekļi būs drošībā, un tikai tad mēs varam spert šādu soli un pieņemt šādus noteikumus.

Frakcija "Latvijai" uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi par transportlīdzekļu apdrošināšanu pašreizējā veidā ir izstrādāti pavirši un nepilnīgi un ka šā likuma izstrādē nevar balstīties tikai uz saukļiem par Eiropas pieredzi, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīves līmenis ir katastrofāli zems un to nevar salīdzināt ar Eiropas attīstīto valstu dzīves līmeni un tātad līdz ar to piemērot tādas pašas likumu normas šeit, vismaz pārejas periodā ne. Mēs uzskatām, ka apdrošināšanas maksai jābūt diferencētai - atkarībā no transportlīdzekļa vērtības. Bez tam svarīgi ņemt vērā arī to, vai transportlīdzeklis pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, cik avāriju iepriekšējā gadā izraisījis konkrētais automašīnas īpašnieks. Obligātas ir apdrošināšanas atlaides invalīdiem, pensionāriem, maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm, kā arī lauku iedzīvotājiem. Un jāparedz arī iespēja apdrošināšanas līgumu noslēgt gan uz mēnesi, gan diviem mēnešiem, nevis tā, kā tas šobrīd paredzēts likumā, ka tikai no 3 mēnešiem līdz gadam.

Mēs kategoriski nepiekrītam arī soda naudas apmēram - 100 latu apmērā par neapdrošinātu transportlīdzekli. Mēs prasām, lai publiski tiktu apspriests šis likums par transportlīdzekļu apdrošināšanu. Uzskatu, ka jāuzklausa ir visu cilvēku domas, pirms mēs sākam īstenot šādu darbību, jo likums tiešā veidā skar visu Latvijas iedzīvotāju intereses, tāpēc aicinu balsot pret šiem noteikumiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, Ministru kabineta kārība visiem ir zināma. Bet, ja jau mēs šo likumu kārtējo reizi paceļam, it sevišķi šā 81.panta kārtībā, tad jāsaka, ka tas jau ir celts trīs reizes. Trīs reizes tas ir apstādināts savu nepilnību dēļ. Protams, ja mēs skatāmies šo likumu, tad ir jāieliek arī tādas normas kā velosipēdu apdrošināšana, jo arī tas ir sauszemes transportlīdzeklis, bet, protams, tur veidosies īpatnēja situācija, jo par tā neapdrošināšanu ir 100 latu liela soda nauda, un būs dārgāka, nekā ir pats velosipēds. Tā kā Latvijā pēdējā laikā parādās vēl populārs transporta veids - zirgu transports, tad arī tas ir jāapdrošina civiltiesiski, jo nevar zināt, kas notiks, ja ar zirgu brauks, jo viņš var nokļūt avārijā vai ar zirgu var uzbraukt virsū kādam pilsonim. Tā arī ir ļoti smaga problēma. Kaut gan šajā gadījumā es uzskatu, ka šādu likumprojektu nedrīkst laist caur Ministru kabinetu 81.panta kārtībā, ir jāveido darba grupa. Tad atkal jābūt deputātu grupai, kādu viņi izvirza, lai arī konkrēti Latvijas iedzīvotāji, kuriem būs savs viedoklis, varētu griezties pie šīs grupas un pie reizes arī redzēt tos deputātus, kuri iet un veido, kādas grupas intereses viņi pārstāv. It sevišķi vēl sakarā ar soda naudas ieviešanu. Tad mēs runājam par to, ka tiek monopolizēts viens novirziens.

Mūsu cienījamā Ministru kabineta tieksme - mainīt spēles laikā spēles noteikumus - ir visiem pazīstama. Es nebrīnīšos, ja būs tāpat kā ar kases aparātiem, ja pēc tam, kad šis likums iegūs likuma spēku, izrādīsies, ka, teiksim, ar "Zaporožecu" vai ar kādu citu noteiktu mašīnu veidu Latvijā vispār nedrīkst vairs braukāt. Ar to varēsim ļoti labi piespiest, ka it sevišķi, teiksim, kādi nadzīgi vīri ievedīs kaut vai "Audi" mašīnas, tad varēs piespiest, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābraukā saskaņā ar šo likumu ar "Audi" mašīnām. Vēl varētu kvalificēt arī kādu noteiktu gadu skaitli, lai ir pēdējie gadi, jo tad mašīna ir dārgāka. Tādēļ tas ir ļoti bīstams precedents, it sevišķi tādā veidā, ka tas notiek saistībā ar 81.pantu.

Es aicinu cienījamos deputātus šo neatbalstīt un panākt, lai tas ietu tomēr caur Saeimu, lai ietu caur tiešu deputātu grupu. Es domāju, ka citādi mēs izraisīsim ļoti asu, negatīvu sabiedrības reakciju. Mēs jau nevaram aizmirst to, ka "Dienas Bizness" savā laikā par pirmo šo likumu savāca vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu, un arī mēs varam saskarties ar nevajadzīgu konfrontāciju, kas, es domāju, nevienam šajā brīdī nebūtu vajadzīga. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk...

Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šis 81.panta kārtībā pieņemtais likums, kurš pašreiz darbojas, risina tikai apdrošināšanas kompāniju intereses, sakārto, ļoti labi sakārto, un, bez šaubām, nesīs grandiozu peļņu. Nevienam no autobraucējiem, arī "biezajiem", tas nenesīs nekādu labumu, tikai piespiedu apgrūtinājumu. Mans ierosinājums būtu - balsot šodien "pret". To mēs esam apsprieduši jau 5.Saeimā, tad tas "neizgāja cauri", un arī šodien vajadzētu balsot "pret" šā likuma nodošanu komisijai. Gribu atgādināt deputātiem, ka, nododot komisijai, šis likums turpina darboties. Taču, ja mēs to noraidām, tad tas nedarbojas. Un strādāt vajadzētu attiecīgajās Saeimas komisijās, lai radītu normālu satiksmes līdzekļu apdrošināšanas likumu.

Katrā ziņā, manā skatījumā, tas varētu būt pieņemams, bet tikai ne kā obligāts. Tiem, kam tā ir liela nepieciešamība, kas saduras ar šādu vajadzību - apdrošināt, laiks parādītu. Atsauces uz to, ka Eiropā ir tā, ka mums arī vajag un ka nu tik būs, ir meli. Mums nav rīt jāiestājas nevienā no starptautiskajām struktūrām, kuras par galveno eksāmenu mums izvirzītu šo noteikumu - pieņemt šodien šo likumu. Tāpēc es ļoti aicinu visus deputātus to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Protams, šis likumprojekts ir problemātisks, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai kļūdai Urbanoviča kunga nupat izteiktajā domā. Šajos Ministru kabineta noteikumos noslēguma jautājumos ir skaidri un gaiši pateikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Tātad, nododot šo likumprojektu komisijām, mums ir iespējams viņu būtiski palabot, apspriest un uzlabot. Tāpēc es aicinu jūs šo likumprojektu nodot šodien komisijām, jo tas nebūt tagad nestājas spēkā, bet stāsies spēkā tikai ar 1.janvāri.

Bez tam šorīt, braucot uz darbu, neviens vien no jums redzēja lielo avāriju, kas notika uz Jūrmalas šosejas. Cietuši apmēram 20 transporta līdzekļi. Un šofera piebilde bija tāda: "Te nu gan būs grūti pateikt, kas segs zaudējumus un kā pierādīs, kā šie zaudējumi ir radušies, kurš satiksmes līdzeklis bija vainīgs." Vainīga acīmredzot bija lielā migla un vēl šajā ceļa posmā radušies dūmi. Šādos gadījumos, protams, obligātā apdrošināšana auto katastrofā cietušajam transportlīdzeklim un viņa īpašniekam būtu ārkārtīgi izdevīga. Bet, manuprāt, šeit ir jāpanāk, lai, apspriežot šo likumprojektu komisijās, tomēr tiktu stingri pārskatītas un iepriekš noteiktas tās likmes, kuras būs jāmaksā obligāti. Te nu deputātiem vajadzētu attīstīt savu saikni ar tautu un uzzināt, kādas ir tās optimālās likmes, jo varbūt tie nav vis 70, 100 vai 150 lati par veco "Moskviču" vai "Þigulīti", bet var būt, ka tie ir tikai 20 - 50 lati. Un tad tie tiks maksāti, kaut arī obligāti, taču tomēr ar prieku un labprātīgā kārtā. Šādus noteikumus vajadzētu paredzēt.

Varētu paredzēt arī tādu ierosinājumu, ka tādiem vadītājiem, kuri, piemēram, piecu gadu laikā nav izdarījuši nevienu avāriju, prēmijas veidā no šīs summas tiek izmaksāta zināma atlīdzība. Vai tie ir 25% vai 50%, - tas ir cits jautājums, bet tā tas varētu būt, ja deputāti kārtīgi pie šī likumprojekta strādātu, nodevuši to komisijām. Jo ātrāk mēs to nodosim komisijām, jo vairāk laika būs šādu labojumu un priekšlikumu iestrādāšanai. Tātad līdz 1.janvārim, kad šis likums stāsies spēkā, mēs varam rūpīgi pastrādāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs 7 minūtes izmantosit?

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šeit es varētu runāt kā profesionāls autobraucējs un cilvēks, kas pārzina auto lietas. Mani izbrīnīja tik tiešām, ka mūsu cienījamā Seiles kundze ir vienīgā deputāte un pie tam sieviete, kas saprot pa īstam lietas būtību. Atvainojiet, cienījamie kungi, varbūt autobraucējiem ir arī iebildums, ka ir jāiziet tehniskā apskate, un atgāžu līmenis arī ir jāregulē. Varētu taču braukt ar lūzni, varētu braukt, piesārņojot gaisu, bet arī to reglamentē likums. Un, lai ievērotu šo likumu, diemžēl ir jāmaksā nauda. Manuprāt, tieši tas ir ļoti īpatnēji, ka Sociālās palīdzības likumā ir pateikts, ka par maznodrošinātu var atzīt cilvēku, attiecībā uz kuru tāds un tāds kritērijs ir ievērots: kuram nav vairāk par 200 latiem uzkrājumu, kuram nav vairāk par 3000 latiem liela nekustamā vai kustamā īpašuma. Tikai tad viņš var saņemt sociālo pabalstu. Bet, draugi, ja cilvēks ir nopircis automašīnu, ja viņš ir spējīgs nopirkt benzīnu, ja viņš ir spējīgs samaksāt par autoservisa pakalpojumiem, par tehniskās apskates iziešanu, vai tad viņam pēkšņi nebūs naudas, ko samaksāt par apdrošināšanu. Man jāsaka tā: ja es nebūšu spējīgs samaksāt no savas algas par apdrošināšanu, tad man ir tikai viena iespēja - nebraukt. To paredzēs arī likums.

Man tieši šajā gadījumā ļoti patīk Ministru kabineta uzņemšanās, atbildības uzņemšanās, ka beidzot arī Latvijā ir jāsāk darboties aizsargmehānismam. Pilnīgi pareizi Seiles kundze pateica šodien par šiem 20 nevīžīgajiem šoferiem, pasvītroju - nevīžīgajiem šoferiem, tomēr civiltiesiskos zaudējumus... Ceļu policija A.Griguļa kunga vadībā nav redzējusi, ka tur ir migla, tur nav nostādīti regulatori, nav izpildīti drošības pasākumi, jo šajā ceļa posmā, es vismaz 15 gadus to zinu, ir regulāras miglas, sākot no augusta, un tur bieži ir neregulāras avārijas. Tad varbūt civiltiesiskā atbildība šiem cilvēkiem arī sniegtu materiālo kompensāciju.

Iebraucot Igaunijā, tāpat arī Lietuvā, kaut vai uz vienu minūti, es esmu spiests samaksāt 18 dolāru, bet toties es esmu drošs, ka, ja nu būs negadījums un ja es kādam nodarīšu zaudējumus, tad mana kabata vairāk par šiem dolāriem necietīs. Acīmredzot mēs esam ļoti bagāti cilvēki šeit salasījušies, kuri var nejaušības gadījumā kompensēt no savas deputāta algas. Es personīgi nevaru. Paldies. Es jūtu, ka man ir arī domubiedri, pareizāk sakot, domubiedrenes. Tas mani ļoti iepriecina.

Jebkurš autovadītājs katru dienu uz ceļa trīc, kaut tikai viņa automašīnu nesadauzītu, jo nebūs kur ņemt naudu tās remontēšanai. Lūk, par to ir jādomā! Bet, ja kāds grib dzīvot pāri saviem līdzekļiem...

Vakar man izdevās "Shell" benzīna tankā aizturēt benzīna zagli, kuram bija it kā pēdējie 10 lati, viņš muka projām, bet tālu no manis aizmukt nevar, tad izrādījās, ka 10 lati tomēr kabatā ir, (Starpsauciens no zāles: "Ordeni!") līdz ar to es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijām, izdarīt būtiskus labojumus un pieņemt šo likumprojektu tad, kad tas būs tiešām pa īstam sakārtots, lai no 1. janvāra sāktu darboties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk...

Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. 3 minūtes. Neizmantosit? Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Kārlim Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas pārstāvim - Aizsardzības un iekšlietu komisijas... Par sēdi, jā?

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus sanākt uz īsu sēdi mūsu komisijas telpās tūlīt pēc tam, kad sāksies pārtraukums.

Sēdes vadītāja. Vārds Edgaram Bānam - Latvijas Vienības partijas frakcijas pārstāvim.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! 6.augustā Tautsaimniecības komisija izveidoja Lauksaimniecības apakškomisiju, kura savā pirmajā sēdē par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Annu Seiles kundzi. Šodien pēc sēdes, ja tā beigsies 17.00, pulksten 17.15 notiks šīs apakškomisijas otrā sēde, kurā izskatīsim jau atsevišķus jautājumus, kas tiek virzīti uz nākošajām sēdēm. Tā kā Kārtības ruļļa 155.pants nosaka, ka var pieaicināt deputātus no citām komisijām, tad ir lūgums šodien mūs pagodināt ar savu klātbūtni visus tos deputātus, kuri ir ciešā saskarsmē ar lauku problēmām un grib laukiem darīt zināmu labu darbu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Brīdinu, ka pusstundu pēc sēdes sāksies Prezidija sēde, kas lems par 22.augusta darba kārtību. Lūdzu ņemt to vērā!

Vārds Jurim Vidiņam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam. Vārds paziņojumam.

J. G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūdzu deputātus - Čečenijas atbalsta grupas locekļus - sapulcēties ar Kreituses kundzes atļauju Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Man atļauja nav jādod. Neviens cits atļauju nav lūdzis.

J.G.Vidiņš. Paldies. Tātad tūlīt pēc šīs sēdes...

Sēdes vadītāja. Pēc sēdes vai sākoties pārtraukumam?

J.G.Vidiņš. Nu tūlīt. Šajā pārtraukumā. Pēc divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es ceru, ka mēs visi vienprātībā šodien sumināsim jubilejā Kārli Leiškalnu - 45 gadi. (Aplausi un ovācijas.) Un tikpat draudzīgi visi sumināsim Andreju Panteļējevu 35 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Jānis Ādamsons,

Jānis Bunkšs,

Vladilens Dozorcevs,

Oļģerts Dunkers,

Anatolijs Gorbunovs,

Aleksandrs Kiršteins,

Imants Liepa,

Normunds Pēterkops,

Jānis Priedkalns,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim debates.

Debatēs Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēde! Cienījamie kolēģi! Arī es šorīt biju tajā vietā, kur saskrējās miglā 31 automašīna, un runāju ar šiem autovadītājiem. Viens no maniem jautājumiem skāra mūsu šodienas pārrunas tēmu - ko viņi domā par to, vai būtu labi, ja tagad būtu bijusi šī civiltiesiskā apdrošināšana. Lielākā daļa no viņiem, gandrīz visi apgalvoja - jā, redzot sadauzītās mašīnas, dažas pilnīgi nelabojamas, norakstāmas. Viņi teica: "Jâ, vajadzētu apdrošināšanu, bet mums nav uzticības tādām institūcijām, kuras pārstāv privātpersonas. Būtu labi, ja to uzņemtos valsts." Tā viņi teica. Un daudzi minēja piemērus, minēja to pašu, ko jau šodien runāja, - par "Dzīves līniju", kas ir savākusi naudu, nopirkusi aptiekas. Aptiekas paliek, un viņi sola arī apglabāt vēl turpmāk mirušos, kas ir iemaksājuši. Tāpēc tas, ka mēs varētu uzspiest obligāto apdrošināšanu kārtot privātām firmām, pagaidām ir ļoti apšaubāmi un varbūt pat nepieņemami. Un tāds nav tikai "Dzīves līnijas" piemērs. Tā ir arī banka "Baltija", kur it kā obligāti spieda pašvaldības noguldīt naudu un, runājot par kuru, mūsu Prezidents apliecināja, ka tā ir droša banka un ka mēs varam tur noguldīt naudu. Un, lai gan masu mediji minēja, ka ir bīstami ieguldīt naudu bijušo "andelmaņu" un basketbolistu bankās, tomēr šorīt pikets liecināja par to, ka ļoti daudzi tādi cilvēki ir bijuši, kam uzspieduši, lūk, šo tā saucamo izvēli. Izvēles nav! Vai nu ieguldi privātā bankā, kas tātad var pazust, vai apdrošināšanas sabiedrībā, kas atkal var pazust, vai citā kompānijā. Tātad tikai ne obligāto apdrošināšanu pagaidām šaubīgajās privātajās struktūrās! Jūs teiksit: jā, būs licencēšana, būs revīzijas komisijas, būs pārbaudes! Kā tas viss notiek, - par to šie 6 gadi mūs ir pārliecinājuši.

Tāpēc es ierosinu, ka būtu jāatbild arī autovadītājam. Ir kaut kāds nesaprotams paradokss, ka it kā mašīna ir vainīga, it kā viena mašīna sadauza otru mašīnu, bet pats vadītājs it kā nav atbildīgs. Tāpēc vai nebūtu pareizāk - un es ļoti lūdzu to pārdomāt - apdrošināt autovadītāja apliecību. Ja tu sēdies mašīnā pie stūres, tad tev jābūt noteikti apdrošinātam. Tātad līdz ar to, ja izraisa avāriju vai katastrofu, arī ar smagām sekām, atbild pats vadītājs un viņa iemaksātā summa. Un šeit vajadzētu vadītājus testēt, jo šorīt avāriju izraisīja viens smagās mašīnas šoferis, kas apturēja mašīnu, jo viņam likās, ka ir norasojis logs, un mēģināja to notīrīt, neiedomājoties, ka būtu jānobrauc maliņā. Nākošās mašīnas apstājās it kā pieklājīgā attālumā, un tad viens drāzās ļoti ātri ar "Latviju" un sastūma sešas mašīnas kopā. Un tā tālāk. Tātad: vai tad mašīna ir vainīga, vai mašīna ir jāapdrošina? Jāapdrošinās ir katram vadītājam un tādam, kas neaptver situāciju, kas jau ir izraisījis kādas avārijas, kas tomēr ir pieķerts alkohola lietošanā braucot vai kas brauc un regulāri pārkāpj satiksmes noteikumus. Tam varbūt būtu jāmaksā trīs, četras vai desmit reižu vairāk par šo apdrošināšanu.

Tāpēc es ierosinu šodien novirzīt šo likumprojektu komisijām, jo zināms arī tas, ka zemnieki cietīs, kuriem ir traktors, divi traktori, varbūt divas mašīnas - viena braucieniem uz pilsētu, bet otra varbūt vietējiem braucieniem. Par viņu kārtību un tehnisko kārtību atbild tehniskā apskate, tas ir, Ceļu departaments, bet apdrošināt vajadzētu tiešām šo licenci, šo autovadītāja apliecību. Tāpēc ierosinu balsot par nodošanu komisijām un ņemt vērā arī to pilsoņu intereses, kuri ir šo valsti izveidojuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Man ir tādas aizdomas, ka jūs visi, lielākā daļa, balsosit par šo noteikumu ar likuma spēku nodošanu komisijai, lai tie varētu praktiski jau darboties. Proti, tiek organizētas gan grupas, kas pie tā strādās, gan tiek meklēti veikli vīri, kas savāks to naudiņu, un tiek meklētas arī bankas, kurās varēs to noguldīt. Tāpēc es gribu teikt: tie, kas šeit sēdēs un balsos, būs nākošo traču tiešie vaininieki, kad šī nauda pazudīs. Divus mēnešus pirms tam, kad šis jautājums tika izvirzīts pagājušā gada vasarā, es no nelielas struktūras nenopietnu cilvēku - manā uztverē, nenopietnu cilvēku - mutes dzirdēju, ka būšot tāda apdrošināšana. Es sāku pretī zoboties, ka nu jau vairs muļķu nav, kas jums to naudu dos. Viņi tad sacīja tā: "Mçs panāksim to, ka šo naudu piespiedu kārtā valsts liks mums dot." Es pievēršu uzmanību - "...piespiedu kārtā valsts liks mums dot." Ðobrīd mēs tuvojamies šo blēžu ieceru piepildījumam. Un, ja jūs, neaptverot, ko jūs darāt, balsosit par šī likumprojekta nodošanu komisijām, nevis viņu noraidīsit, tad es atkārtoju: jūs būsit atbildīgi to cilvēku priekšā, kuri tiks piespiedu kārtā apkrāpti. Ļoti uzmanieties no šīm lietām! Un tāpēc es gribētu, lai vispirms atbild uz dažiem jautājumiem. Tikai tad var lemt par šī likuma nodošanu komisijām.

Kas ir darīts, lai apdrošināšanas sabiedrības, kur dažā ziņā tas jau ir zināms, nepiekrāptu noguldītājus, apdrošinātājus, un kas tiek darīts, lai šīs apdrošināšanas sabiedrības nenogulda naudu tādās bankās, kurām jau ir sagatavota bojā iešana - bankrots? Līdzīgi tam, kā tika gatavota bankai "Baltija" bojā iešana. Uz šo jautājumu iesniedzējam obligāti jāatbild, pirms mēs balsojam. Vai ir izpētīts tas, vai avāriju uz ceļiem būs vairāk vai mazāk, kad būs šī apdrošināšana? Aptauja, mūsu ekspromta aptauja, liecina, ka avāriju būs vairāk, jo cilvēki kļūs bezbēdīgāki. Daudzi tagad uzmanīgi brauc tāpēc, ka zina: ja viņi saskādēs kādam automašīnu, tad dabūs krietni maksāt. Šobrīd viņiem vairs par to nebūs jādomā. Gaidu uz šo jautājumu arī atbildi.

Tad vēl viena, bet jau "kutelīgāka" lieta, uz ko es gaidītu atbildi. Jūs zināt, ka "platie", kuri ir stiprā mērā negodīgi cilvēki, priecājas par šo civilās atbildības apdrošināšanu, un es jau no trešā cilvēka, kas man atreferēja viņu reakciju, dzirdēju: "Ja mums neizdosies noskādēt to cilvēku, tad mēs vismaz nebūsim spiesti maksāt par viņa mantas bojājumu uz ceļa." Runa ir par mākslīgu avāriju radīšanu. Es gaidu uz šiem trim jautājumiem likuma ierosinātāju atbildes.

Bez tam man ir aizdomas - un to izsaka arī citi juristi, - ka šī trača celšanai iemesls bija tāds, ka vajadzēja pirmkārt, lai cita banka, apdrošināšanas sabiedrību vai daudzās SIA, kuras apkrāpa noguldītājus... lai šīs lietas pēc iespējas aizietu "otrā plānā". Vajadzīgi jauni notikumi, jauni sasprindzinājumi, lai vecie grēki, vecās izdarības pazustu vēsturē. Jo mēs zinām: jo blīvāk dod jaunus notikumus virsū, jo ātrāk vecie notikumi aizmirstas. Tīrā psiholoģija! Un es jums gribu sacīt, ka blēži ir labi psihologi.

Tad vēl. Daži saka, kaut kur te pavīdēja tāda doma, ka varēs braukt uz ārzemēm, ka mēs Latvijā gribam ieiet Eiropā un tā tālāk. Man gribas tad dzirdēt uz tādu vientieša jautājumu atbildi - vai tās zaļās kartes vairs nebūs jāpērk? Vai apdrošināšana citās zemēs vairs nebūs jāpērk, ja šeit būs obligāti apdrošināta civilā atbildība? Visi atbild, ka nekā tamlīdzīga neesot. Tas attiecas tikai uz Latviju.

Ļoti lūdzu visu to ņemt nopietni un likt pie sirds. Jūsu priekšā ir atbildīgs lēmums.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es jums gribu vienīgi atgādināt, ka Saeimā jautājumi valdībai ir jāiesniedz rakstiski un ka tie tiek izskatīti atsevišķā sēdē. Līdz ar to šodien prasīt, lai jums sniegtu atbildi no tribīnes, nav iespējams.

Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdes kundze! Dāmas un kungi! Mauliņa kunga bažas varētu kliedēt tikai tāds likumprojekts, kurš ir rūpīgi izstrādāts un pie kura daudzas galvas tiek pieliktas un domāšana un tā tālāk, tāds, kas viss ir ar to saistīts, nevis atturēšanās no šāda likumprojekta ievadīšanas mūsu komisiju sistēmā.

Šeit tā civiltiesiskā atbildība citās zemēs tiek saukta par trešās personas apdrošināšanu. Kaut kā līdz šim runātāji ir izvairījušies minēt vienu aspektu, proti, personu, kurai sagādā miesas, arī morāliskus bojājumus un zaudējumus, pagaidu, ilgstošu vai mūža invaliditāti, darba spēju zaudēšanu. Te nav tikai otra braucēja vai paša satiksmes līdzeklis, par kuru būtu jādomā, bet arī cits cilvēks, par kuru jūs kā braucējs šinī ļoti bīstamajā ierocī, kas ir jūsu rokās, esat atbildīgs. Par to, ka šis cilvēks, piemēram, maizes pelnītājs labākajos gados, zaudē darbaspējas uz visu mūžu. Kas viņam atmaksās to? Kas uzturēs viņa bērnus? Un tā tālāk. Šie visi aspekti ir jāapsver. Visur citur, citās valstīs, šis apdrošināšanas veids, tas ir, trešās personas apdrošināšanas veids, ir absolūti obligāts, to prasa likums. Jūs nevarat nemaz turēt savu braucamo rīku uz ielas, ja neesat tā apdrošināts. Tā ir šī minimālā apdrošināšana, tā neattiecas uz jūsu pašu automašīnu, bet tā attiecas uz tās personas veselību, kuru jūs esat ievainojis. Tātad pirmām kārtām mums ir jādomā par šiem latviešiem. Citi aspekti, ja mēs braucam uz ārzemēm un ja man turklāt ir vēl šī zaļā karte un tā tālāk, tie visi ir ļoti sekundāri. Galvenais ir tas, ka mēs nodarām pāri cilvēkiem uz ceļa, grāvī vai iebraucot kādā autobusa gaidītāju rindā vai tamlīdzīgi. Cik liela atbildība ir par mūsu pilsoņiem, mūsu tautu, mūsu iedzīvotājiem šeit - Latvijā. Par to ir jādomā. Tas ir pieskaitāms pie tiem dārgajiem priekiem, par kuriem mums kaut kādā ziņā ir jāsamaksā. Un labākais veids ir tāds, ka ir apdrošināšanas sabiedrība un ka par tās leģitimitāti...

Jā, šajā likumā varētu ierakstīt visādus drošības aspektus, tur varētu iesaistīt arī valsti, un tādēļ pie tā ir jāstrādā, jo citādi nebūs daudz to braucēju, kas varēs ar savu naudu, kaut arī viņi maksātu visu mūžu, kompensēt kādai personai, kurai būs nodarītas ilgstošas sāpes, radīta ilgstoša invaliditāte un tā tālāk vai pat nāve. Un, manuprāt, domājot par šīm lietām, mēs nevaram atteikties laist šo likumprojektu uz komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr. 300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Juris Kaksītis - komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Aicinu noteikt 3. septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 301 - "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" .

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu komisiju minēt priekšlikumu iesniegšanas datumu!

Aristids Lambergs - komisijas vārdā.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3. septembrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 302 - "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā".

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu, Kārlis Druva - komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas datumu... Atvainojos! Jānis Kazāks - komisijas vārdā.

J.Kazāks ( frakcija "Latvijai").

Iesniegumus lūdzu līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 303 - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"".

Saeimas Prezidijs ierosina nodot tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Atis Sausnītis - Tautsaimniecības komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27. augustam.

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 304 - "Noteikumi par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"".

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Aristids Lambergs - par priekšlikumu iesniegšanas datumu, komisijas vārdā.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Komisijas vārdā lūdzam noteikt 3. septembri. Paldies.

Sēdes vadītāja. 3. septembris. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 305 - "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"".

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Katrā gadījumā, izlasot šo priekšlikumu, man prātā nāca tāds ļoti nepatīkams secinājums, ka šeit saimnieks atsakās no padotā, un to... kā tas izpaužas, es tūlīt jums nocitēšu. Pašvaldības uzņēmumu pārvaldīšana. 11. pants. Un tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka pašvaldības uzņēmumu pārvalda attiecīgās pašvaldības iecelts vadītājs. Šī pašvaldība arī nosaka viņa tiesības, pienākumus un atbildību, bet šajā jaunajā labojumā mēs praktiski atsakāmies no šī te pārvaldītāja jeb no direktora. Es domāju, ka tas ir atkal viens blēža atbalstīšanas variants. Es prasu neatbalstīt šo te jauno likumprojekta izmaiņu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr. 305 "Grozījums likumā "Par pašvaldību uzņēmumiem"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Atis Sausnītis - komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Sausnītis ( Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 306 - "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"".

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Šī grozījuma būtība ir atcelt īres maksas "griestus", un tas atkal netiek saskaņots ar iepriekšējo likumdošanu, kas paredz, ka šādi īres maksas "griesti" ir, ka tādiem ir jābūt. Proti, tas ir likumā par īpašuma denacionalizāciju jeb tā atgriešanu bijušajiem īpašniekiem. Tur ir paredzēts, ka 7 gadus pēc īpašuma atgūšanas tie nedrīkst būt augstāki par valsts īpašumā esošo māju īres maksas "griestiem". Valsts šinī gadījumā atceļ īres maksas "griestus", līdz ar to tiek atcelti ierobežojumi arī šajās mājās, tātad totāli, taču cilvēki gaidīja, ka 7 gadu laikā varēs sakārtot savu dzīvi. Varu teikt tikai to, ka apsolīta drošuma, mājas un nepārsteidzamības sajūta ir kārtējo reizi sadragāta. Mainās likumi, negaidot mainās likums, kas garantēja 7 gadu periodu, ka nepacels šīs īres maksas, un mēs tam katrā ziņā nevaram piekrist, jo uzskatām, ka tas var radīt daudzas traģēdijas, jo cilvēkiem ir mazas algas un mazas pensijas, tāpēc mēs šos noteikumus ar likuma spēku neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu nr. 306 - "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 10, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu noteikt 27. augustu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. 27. augusts. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 320 - "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"".

Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi deputāti! Atbalstot šos noteikumus, mēs veidosim Latvijā vārda pilnā nozīmē centralizētu un autoritāru režīmu. Cilvēki, esiet modri! (Izsaucieni zālē: "Oho!") Šie noteikumi paredz Ministru kabinetam tiesības mainīt administratīvo teritoriju - pagastu un rajonu robežas, piemēram, noņemt kaut kādu gabalu nost vienam pagastam un atdot to otram. Nevar izslēgt situāciju, ka šī iespēja varētu tikt lietota mahinācijās ar zemes īpašumu, ja kāda pašvaldība iebildīs pret noteikta īpašuma pārdošanu noteiktam ārvalstniekam vai arī pret kādām citām valdības aktivitātēm. Tad šī te teritorija var tikt atņemta un atdota kādai citai pašvaldībai, kas ir paklausīgāka.

Valdības iesniegtie noteikumi nosaka, ka Ministru kabinetam ir pienākums konsultēties ar ieinteresētajām pašvaldībām. Bet ko nozīmē konsultēšanās Latvijas apstākļos? Labākajā gadījumā tiks paprasīts pašvaldību viedoklis, bet lēmumu Ministru kabinets jebkurā gadījumā varēs pieņemt tādu, kādu tas vēlēsies. Ja kāda pašvaldība iebildīs, vēl Ministru kabinets var atļauties pateikt, ka šī pašvaldība jau nav ieinteresēta un ka tāpēc ar viņu var nekonsultēties. Un, kas notiks ar iedzīvotāju viedokli? Vai iedzīvotāji būs deleģējuši pašvaldībai pilnvaras lemt viņu vārdā par apvienošanos ar kādu citu pašvaldību? Un, kā jau teicu, pašreizējais noteikumu teksts atļauj Ministru kabinetam ignorēt arī pašvaldību viedokli.

Šādas valsts centrālajai izpildvarai deleģētās tiesības ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatā liekamo pašvaldību autonomijas principu, kura realizācija ir norma civilizētā Eiropas valstī, par kādu arī mēs, vismaz vārdos, cenšamies kļūt. Darīsim taču tā, lai mūsu vārdi saskanētu ar darbiem un noraidīsim šos noteikumus! Patiesībā šie noteikumi ir bīstami Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībai, jo tie grauj pašvaldības kā vienu no valsts demokrātiskās iekārtas stūrakmeņiem.

Minimālās pašvaldību tiesību garantijas Eiropas tipa valstīs ir nofiksētas Eiropas pašvaldību hartā, un šī harta, kurai Latvija ir pievienojusies, tās 5.pants par vietējās varas teritoriju robežu aizsardzību, kuru Latvija ir atzinusi par sev saistošu, pasaka gan ko citu nekā šie Ministru kabineta noteikumi. Sevišķi mēs redzam starpību, ja paskatāmies šīs hartas oriģinālu - angļu tekstu, nevis latvisko tulkojumu, par kuru rodas aizdomas, ka tas varētu būt pat apzināti sagrozīts, lai centrālajai varai dotu iespēju ignorēt šo pašvaldību autonomijas principu. Hartā, viņas pamattekstā, ir skaidri rakstīts, ka vietējo pašvaldību robežu maiņa nedrīkst notikt bez iepriekšējas konsultācijas ar attiecīgajām kopienām jeb vietējo sabiedrību, un tas, ka mums ir tādi tulkošanas "virtuozi", kas vārdus angļu valodā "local community" spēj pārtulkot kā vietējā vara, kas angliski ir "local authority"... tas nemaina lietas būtību... Šeit tiešām rodas aizdomas par ļaunprātību. Par Eiropas pašvaldību hartas latvisko tulkojumu var teikt, ka tas neprecīzi atspoguļo šīs hartas būtību, turpretī šie noteikumi jau ir klajā pretrunā ar hartu, jo tie paredz iespēju veikt tādas darbības, kuras šajā hartā ir aizliegtas. Uzskatu, ka šis ir arī pietiekams pilnīgi formāls iemesls, lai apturētu šo noteikumu darbību 81.panta kārtībā un lai Saeimā attiecīgo likumprojektu, uz kura pamata varētu veikt šo administratīvi teritoriālo reformu, izskatītu normālā kārtībā.

No demokrātijas viedokļa absolūti nav saprotams, kāpēc Ministru kabinets tādā steigā pieņem būtībā konstitucionāla rakstura normatīvus grozījumus, kas dod tam paplašinātu varu pār valsts strukturālo iedalījumu un atbīda iedzīvotājus kārtējo reizi malā no lemšanas pašiem par savu dzīvi. Tautas kustībai "Latvijai" ðādas centralizācijas tendences un atklāts autoritārisms nav pieņemams. Kāpēc tādā steigā un slepenībā tiek veikta visa administratīvi teritoriālā reforma? Slepenībā ir izauklēts arī lēmums par prefekta jeb policijas priekšnieka iecelšanu rajonos? Ja šāds lēmums tiks pieņemts, es jau šodien varu pateikt visiem priekšā, ka notiks politiska ietekmes sfēru dalīšana starp valdošajām partijām. Noteikti apriņķi tiks atvēlēti "Latvijas ceļam", noteikti - Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" un vēl citi - "Tçvzemei un Brīvībai". Un es esmu pārliecināts, ka iedzīvotāji noteikti iebildīs pret šādiem darījumiem. Runājot vēl par Eiropas pašvaldību hartu, kas, kā jau teicu, nosaka minimālās pašvaldību tiesības civilizētas Eiropas tipa valsts, kā premjeram ir labpaticies izteikties, ietvaros. Šo noteikumu, ko valdība ir iesniegusi, atvirzīšanās no hartas prasībām ir notikusi arī vārda "konsultēties" dažādas izpratnes dēļ dažādās politiskajās kultūrās. Eiropas valstīs šī politiskā kultūra ir balstīta uz solidāru otra interešu ievērošanu, un tas faktiski nozīmē abpusēji pieņemama risinājuma sasniegšanu, turpretī pie mums tas var nozīmēt arī otra formālu uzklausīšanu un darbību tik un tā pa savam. Skaidrs precedents tam ir vērojams, piemēram, nosakot šīgada valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Pašvaldību savienības piekrišanas noteiktajam samazinātajam dotācijas apjomam nebija, bet Ministru kabinets tik un tā budžeta likumprojektu virzīja uz Saeimu. Atliek piebilst vēl tikai to, ka likuma par pašvaldībām 85.pantā ir runa par nepieciešamību saskaņot, nevis tikai konsultēties. Un, ja jau šodien tiek ignorētas normas, kas prasa saskaņošanu, tad redzam, kādu svaru mūsu politiskā kultūra piešķir konsultāciju nepieciešamībai. Un šis nav vienīgais gadījums.

Secinājums: valdības pieņemtie un Saeimā apstiprināšanai iesniegtie noteikumi nr.320 - "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" pēc būtības ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldību autonomijas principu, kā arī pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kura nosaka vietējās varas teritoriālo robežu aizsardzību un kurai Latvija ir pievienojusies.

Šie noteikumi veido Latvijā absolūti centralizētu un autoritāru režīmu, kas centrālajai varai, ja tas tai ir izdevīgi, ļauj grozīt rajonu un pagastu robežas, absolūti nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju interesēm. Katrs deputāts, kas balsos par šo noteikumu apstiprināšanu, līdz ar to balsos pret demokrātiju un par autoritāra režīma veidošanos un nostiprināšanos Latvijā. Līdzīgi kā noteikumos par denacionalizāciju, ko mēs šodien jau skatījām, arī šeit valdība parāda savu cinismu pret tautu un pret savas valsts pilsoņiem, šoreiz atņemot tiem tiesības katram piedalīties lemšanā par savas dzīves vides nākotni. Frakcijai "Latvijai" tas nav pieņemams. Vai jūs, godātie deputāti no citām frakcijām, arī tomēr nevarētu būt vismaz šoreiz tik solidāri ar savu tautu un saviem vēlētājiem, lai noraidītu šos noteikumus? Vai jūs arī šoreiz tomēr uzskatīsit par svarīgāku pildīt kādu grupējumu pasūtījumu? Frakcija "Latvijai" skaidri iestājas par tautas iesaistīšanu sava likteņa lemšanā, un mēs uzskatām, ka priekš tā nepietiek tikai ar skaistiem vārdiem, ka te ir vajadzīga arī rīcība, nevis pretdarbība, kas izpaužas šajos Ministru kabineta pieņemtajos prettautiskajos un antidemokrātiskajos noteikumos. Šo noteikumu vietā jāpieņem likums, kas atļauj grozīt administratīvās teritorijas, tas ir, pašvaldības robežas, tikai pēc referenduma izdarīšanas attiecīgajā teritorijā. Turklāt, ja ar vienu lēmumu tiek grozītas vairāku pašvaldību robežas, tad ir jāpanāk atbalsts visās robežu grozīšanas procesā iesaistītajās pašvaldībās, nevis tikai ieinteresētajās, kā teikts Ministru kabineta izdotajos noteikumos. Tikai izņēmuma gadījumos, ja robežu grozīšanai piekrīt visu attiecīgo pašvaldību domes vai padomes, un pēc demokrātiskas projekta apspriešanas ar iedzīvotājiem, ja no viņiem netiek saņemti plaši protesti, kuriem tiek dots pietiekami ilgs laiks, referendumu varētu nerīkot. Un šeit acīmredzot varētu noteikt kādu parakstu skaita "slieksni", kam būtu jāizsauc šis referendums, un, pēc analoģijas ar Satversmē ierakstītajām normām attiecībā uz tautas likumu ierosināšanu, tā šoreiz varētu būt viena desmitā daļa no pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Konkrētu projektu varētu prasīt no Gorbunova kunga vadītās ministrijas. Frakcija "Latvijai" aicina visus deputātus noraidīt šos autoritāro režīmu atjaunojošos noteikumus un izstrādāt civilizētu, demokrātijas pamatus respektējošu administratīvi teritoriālās reformas mehānismu. Gribu vēl tikai piebilst visam iepriekš teiktajam, ka Ministru kabinets ir atsūtījis uz Saeimu par šiem noteikumiem dezinformējošu anotāciju. Tā, piemēram, anotācijā ir teikts, ka apvienoto pašvaldību administratīvās teritorijas var tikt veidotas līdz 1998.gada 31.decembrim, bet pieņemtajos noteikumos šāds ierobežojošs datums neparādās. Es lūdzu Ministru kabinetu būt korektam pret Saeimas deputātiem, bet deputātiem būt uzmanīgiem ar tiem tekstiem, kurus viņi saņem no Ministru kabineta. Frakcijas "Latvijai" vārdā gribu nobeigumā vēlreiz atgādināt savu aicinājumu - balsot pret šo noteikumu nodošanu komisijām un pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es īpaši neesmu valdības iecerētās administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas atbalstītājs, jo faktiski šādas koncepcijas šobrīd nav. Nav arī nopietna likumprojekta, kas reglamentētu to kārtību, kādā tiktu veikta administratīvi teritoriālā reforma. Tomēr, godātie kolēģi, es gribētu informēt par to, ko mēs runājām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Mēs šo likumu paketi izvērtējām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sesijas starplaikos, un mūsu un valdības darbības rezultātā tapa šis tomēr juridiski un varbūt arī politiski ne visai pārdomātais lēmums. Taču es jau iepriekš pasaku, ka es aicinātu šodien atbalstīt šo likumprojektu un arī visus pārējos. Diskutablāki varētu būt grozījumi pašvaldību likumā. Kādēļ, godātie kolēģi?

Likums "Par Latvijas Republikas administratīvajām teritorijām, teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" sastāv no likuma pamatteksta 25 pantiem un pārejas noteikumiem. Likuma pamattekstā viennozīmīgi ir ierakstītas normas, kas nosaka, ka rajonu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, tātad augstākā līmeņa pašvaldības administratīvās teritorijas, joprojām, arī pēc šo noteikumu akceptēšanas, var grozīt tikai Saeima ar likumu, tātad mēs paši, godātie kolēģi, šajā zālē. Savukārt zemākā līmeņa pašvaldību administratīvās teritorijas, proti, grozīt rajonu, pilsētu un pagastu teritorijas robežas, mainīt nosaukumus un izdarīt citas darbības, kas saistītas ar administratīvajām teritorijām, joprojām var tikai Ministru kabinets. Tā tas bija arī vecajā likumā, bet galvenā atšķirība ir tā, ka līdz šim vajadzēja saņemt no ieinteresētajām pašvaldībām, no tām pašvaldībām, kuru robežas tiek grozītas vai mainīti nosaukumi, attiecīgo domju vai padomju lēmumus. Tātad, ja nebija šī akcepta, Ministru kabinets šādus grozījumus izdarīt nevarēja. Tāda ir vienīgā atšķirība. Augstākā līmeņa pašvaldību teritorijas joprojām - un es gribu uzsvērt to - var grozīt tikai parlaments, proti, Saeima. Es joprojām vados pēc tā viedokļa, ko es izteicu arī valdības sēdē un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā: lai sekmīgi veiktu administratīvi teritoriālo reformu, ir nepieciešams izstrādāt precīzus, visaptverošus reformu mehānisma likumus, un tad mēs varēsim šo darbu veikt ātri un kvalitatīvi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumiem nr.320 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvotu vietu statusa noteikšanu"", to nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Jānis Kalviņš - komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas datumu. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 26.augustam.

Sēdes vadītāja. 26.augusts. Deputātiem iebildumu nav, citu priekšlikumu nav. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.321 "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"". Saeimas Prezidijs ierosina tos nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu paziņot komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas datumu.

Jānis Kalviņš - komisijas vārdā.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 26.augustam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 26.augusts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.322 "Grozījums Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Jānis Kalviņš - komisijas vārdā.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu 26.augustu.

Sēdes vadītāja. 26.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav.Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.323 "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Jānis Kalviņš - par priekšlikumu iesniegšanas laiku.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

26. augusts.

Sēdes vadītāja. 26.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām". Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav.

Lūdzu! Atis Sausnītis - komisijas vārdā. Par priekšlikumu iesniegšanas datumu.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.septembrim.

Sēdes vadītāja. 3.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Pārejam pie saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Latvijas Republikas Krimināllikums". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.Datums vairs nav jānosaka.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Kostandas un Grīnberga iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu, pirms tam piesakiet, vai jūs runāsiet "par" vai "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta būtība bija nodrošināt informācijas pieejamību, informāciju par uzņēmumu gada pārskatiem, kas bija noteikta vienā likumā publiski pieejama, savukārt likumā par nodokļiem un nodevām bija ieviests mehānisms, kā šo informāciju efektīvi slēpt no cilvēkiem. Bet mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā noteikumus "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Tur ir pateikts, ka šie gada pārskati turpmāk tiks publicēti nevis caur Valsts ieņēmumu dienestu, bet caur Uzņēmumu reģistru, un šis risinājums mūs apmierina, tādēļ, vienojoties ar pārējiem iesniedzējiem, mēs atsaucam savus parakstus zem šā likumprojekta un iestrādāsim savus priekšlikumus tālāk šajos noteikumos par uzņēmumu gada pārskatiem, un tālāk - attiecībā uz lasījumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to jautājums nav izskatāms pēc būtības.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Celmiņa, Ķezbera, Amerika un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šoreiz es gribu vērsties pie likumdevējiem ar lūgumu - šobrīd neatvērt diskusijai šo likumu par šiem grozījumiem, jo valdība gatavo savus priekšlikumus, arī atsevišķu pantu, normu precizēšanai tieši "jumta likumā" par nodokļiem un nodevām, kā arī vēl dažos citos, kas saistīti ar dažu pretrunīgu normu novēršanu. Es lūgtu pataupīt šos priekšlikumus kā otrā lasījuma priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. "Pret", "par" neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 15, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja un Kazāka iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es runāšu šoreiz nevis frakcijas vārdā, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Kādu mēs uzskatām šo likumprojektu, šo izmaiņu? Ja mēs to formulējam boksa terminoloģijā, tad tas ir "sitiens zem jostasvietas". Kādēļ es tā runāju? Tad, kad mēs Saeimā šo likumu apspriedām un pieņēmām, frakcijas "Latvijai" iniciatīvas rezultātā visus, lielāko daļu to labojumu, ko viņi pašreiz atkal grib, lai ieraksta likumā,- viņu dēļ tos nepieņēma. Tas attiecas uz to, ka par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kas ir bijušie PSKP vai Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas biedri, VDK štata darbinieki un tā tālāk.

Tas pats ir sakarā ar to, ka viņi ierosina svītrot nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu personām, kuras bija okupētājvalsts militārajos formējumos. Tas tagad ir izlabots, un tas viss ir ierakstīts šā likuma 1.pantā, ka viņi tādi nevar būt. Tādēļ... es nezinu, kādēļ šo nabaga cilvēku... it kā stāšanās advokātu lomā, ka šī ir vienīgā frakcija, kas visu to atbalsta un kas tikai par viņiem rūpējas.

Cilvēktiesību komisija to visu ir pieņēmusi, izskatījusi. Ir uzdots Ministru kabinetam izstrādāt nozīmītes un apliecības. Es domāju, ka mums vajadzētu pagaidīt, lai šis likums sāktu darboties, jo tad droši vien izgaismosies šā likuma nepilnības un tad mēs varēsim strādāt daudz konstruktīvāk un daudz labāk, un daudz lietderīgāk, Mauliņa kungs! Es domāju, ka nevajadzētu pārvērst Saeimas tribīni par tādu populistisku izrādi. Es aicinu... Jā, Kostandas kungs, joprojām es aicinu cienījamo Saeimu balsot pret šā likuma nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Man būtu lūgums deputātiem savstarpēji nesarunāties starp zāli un tribīni, jo mums ir noruna, ka runājam tikai no tribīnes. Tā ka, Kostandas kungs, ja jums ir kādi komentāri, lūdzu, nāciet tribīnē!

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. "Par".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Man tiešām nedaudz izbrīnu rada šī kolēģa Vidiņa kunga uzstāšanās. Es tiešām gribu lūgt viņu vispirms iepazīties ar šā likumprojekta tekstu un pēc tam sniegt savus iznīcinošos komentārus.

Vispirms. Šajā likumā tiešām ir norma, kas aizliedz piešķirt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu personai par tām darbībām, ko tā ir veikusi, atrodoties Vācijas vai PSRS militārajos formējumos. Ir arī pateikts, ka par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar tikt atzītas personas, kas ir bijušas PSKP vai Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas biedri.

Gribu piezīmēt, ka frakcija "Latvijai" nekad nav iestājusies par to, lai šīs normas no likuma par nacionālajiem partizāniem tiktu svītrotas. Bet tā ne tuvu nav visa šā likumprojekta būtība. Mēs ar šo likumprojektu prasām, piedāvājam atjaunot nacionālā partizāna statusu jeb nosaukumu, piešķirt to oficiāli tiem cilvēkiem, kas ar ieročiem rokās ir cīnījušies pret okupācijas varu. Mēs aicinām šiem nacionālajiem partizāniem izmaksāt reālas kompensācijas, nosakot, ka uz šiem cilvēkiem ir attiecināma kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR ir atzīta par nepamatotu. Šā panta pieņemšana dotu iespēju šiem cilvēkiem saņemt kaut nelielu kompensāciju. Šo cilvēku ir pietiekami maz, mums vajadzētu spēt no budžeta atrast šos tiešām nelielos līdzekļus. Es ceru, ka mēs šodien nonāksim līdz "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" apspriešanai, un tajā kontekstā, manuprāt, šodien ir īpaši aktuāli saprast, ka tas ir mūsu pienākums tomēr pēc būtības apzināt okupācijas laika notikumus un arī sniegt tiem adekvātu novērtējumu, un arī piešķirt, kad tas ir nepieciešams un iespējams, reālu gandarījumu šiem cilvēkiem.

Un vēl. Šis grozījumu projekts nav tapis no zila gaisa. Ir signāli, kas ir saņemti no politiski represēto brīvības cīnītāju apvienības, un signāli, kas ir saņemti arī no citiem cilvēkiem, kas ir cietuši.

Un vēl. Varu pieminēt, ka viens no mūsu iesniegto grozījumu punktiem paredz svītrot šā likuma 5.pantu - tas ir, neatļaut vairs tajās komisijās, kas spriež pagastos par šā statusa piešķiršanu, ievietot sarkano partizānu organizāciju pārstāvjus. Ir presē parādījušies signāli, ka cilvēki vērtē to kā absolūti nepieņemamu un šos nacionālos partizānus šobrīd spēkā esošā likuma dēļ sauc par apspļaudītiem. Mums tas nav pieņemams. Es ļoti lūdzu Saeimu šodien nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par izmaiņām likumā "Valsts budžets 1996.gadam"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jurdža, Jirgena, Pētersona un Ozoliņa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta likums nosaka, ka, ja tiek mainīts valsts budžets, ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam. Es neredzu šim dokumentam pievienotu Finansu ministrijas atzinumu. Līdz ar to es uzskatu, ka šis jautājums nav izskatāms. Iesaku to noraidīt.

Sēdes vadītāja. "Par" - Juris Vidiņš, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es jau pagājušajā sēdē šinī jautājumā uzstājos, un man nav pieņemama tā situācija, ka Saeimas deputāti izpildvaru uzskata par kaut kādiem ampelmaņiem. Kamdēļ es tā runāju? Jūs, Lamberga kungs, laikam nezināt, ka es šo likumprojektu, šīs izmaiņas, esmu nosūtījis Finansu ministrijai pirms nedēļas. Tā ir Finansu ministrijas problēma, ja viņa nevar atsūtīt atpakaļ savu slēdzienu. Lūgumā bija norādīts, kurā sēdē šis likumprojekts, šīs izmaiņas tiks izskatītas. Tas ir pirmais.

Otrais. Lamberga kungs, jūs šoreiz neteicāt, ka jābūt pilnīgai saskaņotībai Sadarbības padomē. Un ko Šķēles kungs tagad liek priekšā tanī sadarbības līgumā ar frakcijām? Ka ir jāsaskaņo. Ja uz vairākuma principa pamata Sadarbības padome nevar vienoties jautājumā par budžetu, tad uz vairākuma principa pamata šīs lietas izšķir tiesa. Šinī sakarā es varētu minēt vismaz divus piemērus, kad tas nav funkcionējis, ka šī lieta nav darbojusies, ka mūsu frakcija ir uzstājusies pret, bet tik un tā tas ir "gâjis cauri". Vienkārši man negribas atcerēties ne Šķēles kunga uzrunu televīzijā, ne to, kādas viņa darbības bija pēc tam. Dievs ar to! Bet katrā ziņā valdības vadītājs solīja šo budžeta korekciju izdarīt jau maijā. Tagad ir augusta vidus, bet līdz šim nekas nav darīts. Es Saeimu ļoti lūgtu tomēr atbalstīt šo grozījumu likumā un nodot komisijā - vēl jo vairāk tādēļ, ka šie grozījumi ir paredzēti veselības aizsardzībai, kultūrai, un, ja grozījumi notiks kaut kad oktobrī vai novembrī, tad vienkārši šos līdzekļus, ja tos piešķirs, nevarēs atgūt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par izmaiņām likumā "Valsts budžets 1996.gadam"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 16, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši mūsu šodienas darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais izskatāmais dokuments ir nr.1198-a un nr.1195. Tas ir jautājums par Latvijas Bankas prezidenta un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka atcelšanu no amata.

Aristids Lambergs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es gribu ziņot sekojošo. 12 deputāti ir iesnieguši Saeimai patstāvīgo priekšlikumu par Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes, kā arī viņa vietnieka Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no ieņemamā amata. Tas ir dokuments nr.1103. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo deputātu patstāvīgo priekšlikumu, lai sniegtu komisijas atzinumu un sagatavotu Saeimas lēmuma projektus šajā jautājumā, kā to nosaka Kārtības rullis. Komisija savā 13.augusta sēdē noklausījās šā patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēju pārstāvja deputāta Elmāra Zelgalvja ziņojumu, kurā Zelgalvja kungs pamatoja šo iepriekš minēto amatpersonu atsaukšanas iemeslus. Komisija uzklausīja arī Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes un viņa vietnieka Ilmāra Rimšēviča paskaidrojumus, kā arī komisijas locekļu domas un viedokļus šinī jautājumā. Komisija, pamatojoties uz deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu un kārtību, kādu nosaka Kārtības ruļļa 31.pants, sagatavoja Saeimas lēmuma projektus par Einara Repšes atcelšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata un Ilmāra Rimšēviča atcelšanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata, kuri ir iesniegti Saeimā izskatīšanai. Tas ir dokuments nr.1195. Šie lēmuma projekti ar šādu saturu ir sagatavoti tāpēc, ka Kārtības ruļļa 31.pants paredz amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata, nevis deputātu patstāvīgā priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Taču vienlaicīgi komisija, apspriežot jautājumu un deputātiem balsojot, pieņēma lēmumu - neatbalstīt Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanu no amata.

Lūdzu deputātus balsojot atbalstīt komisijas lēmumu un noraidīt minētos Saeimas lēmumu projektus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Beidzot, runājot par Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši, mēs varam teikt, ka ir pienācis kāda mīta gals. Ilgi valdošo partiju politiķi un arī tiem paklausīgie masu saziņas līdzekļi bija radījuši mītu par Latvijas Bankas prezidentu Repši kā lata stabilitātes simbolu. Cilvēkiem tika iegalvots, ka lats stabils būs tik ilgi, kamēr Repše atradīsies savā amatā, bet, ja Repši atcels, tad Latvijas finansu sistēma sabruks. Līdz 1995.gada pavasarim politiķi un Latvijas Banka mēģināja arī radīt mītu, ka Latvija banku biznesa attīstības ziņā ir bezmaz vai Austrumeiropas Šveice, taču patiesībā normālam banku biznesam tika radīta nelabvēlīga vide.

Pirmkārt, jāatbild uz jautājumu, vai Latvijas Bankas vienīgais uzdevums ir rūpēties par lata stabilitāti un cik pamatots ir lata kurss. Tas joprojām ir neatbildēts jautājums. Latvijā nav pieņemts argumentēti runāt par daudziem jautājumiem, piemēram, par to, ko reāli varētu dot un ko atņemt lata devalvācija. Ieminēšanās par lata devalvāciju tiek uztverta kā labā toņa ignorēšana, kā klaja nepieklājība. Uzreiz ir dzirdami visdažādākie šausmu stāsti par to, kā Latvijai kaitēs lata devalvācija. Taču, piemēram, pēc jaunā lata kursa noteikšanas 1936.gadā, kad tas tika devalvēts par 40%, šī lata devalvācija deva iespēju padarīt Latviju eksporta ziņā konkurētspējīgu pasaules tirgū un gūt lielākus ienākumus no preču eksporta. Domāju, ka tieši Latvijas Bankas uzdevums ir rūpīgi un kompetenti izvērtēt visus devalvācijas plusus un mīnusus. Neapšaubāmi, Latvijas Bankai bija jānāk klajā ar iniciatīvu par šādu pētījumu nepieciešamību. Diemžēl Repše jau kopš savas darbības sākuma norobežojas no atklātas un argumentētas diskusijas par lata devalvācijas plusiem un mīnusiem mūsu valsts tautsaimniecībā. Repšes padomnieks Klauss 1996.gada 12.martā sacīja, ka Latvijas Bankai ir divas pamatfunkcijas: pirmā - banku darbības uzraudzība, un otrā - cenu stabilitātes saglabāšana valstī. Klauss lielās, ka 1996.gada martā banku uzraudzības jomā Latvija apsteigusi ne tikai visas Austrumu republikas, bet ir arī soli priekšā vairākām Viduseiropas valstīm. Tad jājautā - kāpēc tad neizdevās novērst banku krīzi Latvijā, ja jau Latvijas Bankas vadība uzskata, ka situācija komercbanku uzraudzības jomā ir tik laba? Vajag pavērtēt arī un parēķināt, cik tautai izmaksāja dažādi Repšes darījumi. Atgādināsim, ka jau kopš Repšes darbības sākuma Latvijā bijuši dažādi finansu pārkāpumi un naudas afēras. Piemēram, vēl Augstākās padomes laikā skandaloza kļuva tā saucamā "naudas vagona" lieta. Diemžēl cilvēki tā arī nesagaidīja no mūsu valsts tiesībsargājošajām institūcijām skaidru atbildi uz šo jautājumu - kas organizēja tik liela mēroga skaidrās naudas izvešanu no Latvijas un kas par to atbildīgs? Atgādināšu, ka Rēzeknes dzelzceļa stacijā toreiz tika aizturēts bagāžas vagons, kurā tika fiksēti 337 miljoni Krievijas rubļu. Aizturēšanas brīdī tam nebija muitas zīmoga par transportēšanas atļauju, tātad tas nebija aplikts ar muitas nodokli. Turklāt, spriežot pēc dokumentiem, no Rīgas bija izvesti 665 miljoni Krievijas rubļu. Nav saprotama arī Iekšlietu ministrijas toreizējā nostāja, kas atļāva naudas vagonu laist pāri robežai. Pārsteidzoši, ka Latvijas Bankas vadību nemulsināja fakts, ka Latvijā toreiz bija akūts skaidrās naudas trūkums, ka valsts pat nesaņēma muitas nodokļus par šādas kravas izvešanu. 5.Saeimas izveidotā Izmeklēšanas komisija 1994.gada maijā uzklausīja Latvijas Bankas prezidentu Repši kredītlietās. Kā zināms, daudzas Latvijas Bankas rajonu nodaļas savulaik nekontrolēti izsniedza tā sauktos sliktos kredītus. Repše skaidroja, ka vienīgais, ko viņš varot darīt, ir atlaist no darba šo nodaļu vadītājus, taču to nevarot darīt, jo nav iespējams atrast vietā kompetentus cilvēkus. Ciniski skan toreiz teiktais Repšes apgalvojums (citēju): "Panākt, ka tiktu izsniegti vienīgi labi kredīti, nebūtu bijis iespējams. Daļēji to var uzskatīt par zināmu "skolas naudu". Šī skola bija jāiziet banku nodaļām, kas tagad jau ir sekmīgas komercbankas." Tātad valsts naudas izsaimniekošanu Repše uzskata un uzskatīja par "skolas naudu". Repše saka (citēju): "Repšem, kuram galva pilna ar daudzām svarīgām problēmām, būtu bijis neloģiski sākt mācīt baņķierus uz vietām. Mēs apzināti gājām uz to, ka nodaļu vadītājiem bija pilnīga brīvība lemt un atbildēt."

Pārbaudot Latvijas Bankas nodaļu darbību un privatizāciju, 5.Saeimas Izmeklēšanas komisija toreiz konstatēja, ka laika posmā no 1990.gada līdz 1993.gada vidum Latvijas Bankas nodaļas bija izsniegušas tā saucamos sliktos kredītus - vairāk nekā 21 miljonu latu. Kopsummā zaudējumi bija vairāk nekā 25 miljoni latu. Izmeklēšanas komisija toreiz secināja, ka šie zaudējumi radās tāpēc, ka Latvijas Bankas vadība nebija izdevusi nevienu instrukciju, kas reglamentētu Latvijas Bankas nodaļu darbību kredītu jomā. Kā paradokss vērtējams arī tas, ka Latvijas Bankas vadība faktiski tika atbrīvota no atbildības par slikto kredītu izsniegšanu. Jau citētās Repšes atbildes komisijai liecināja, ka Latvijas Bankas prezidenta un vadības darbība slikto kredītu izveidē bija apzināta. Par šiem kredītiem Latvijas Bankas nodaļu nekontrolētības dēļ bankas vadība esot uzzinājusi tikai tad (citēju), "kad nodaļas jau bija pārgājušas Privatizācijas fondā". Lai nosegtu slikto kredītu apjomu, Latvijas Bankai būtu bijis jāstrādā vairāk nekā četrus gadus, bet Repše vēl tik un tā atļaujas zaudētos kredītus uzskatīt par zināmu "skolas naudu". Redzams, ka kārtība un atbildība par padarīto netiek Latvijas Bankā turēta augstā cieņā. Arī Latvijas Prokuratūra uzskata par labāku neiejaukties Latvijas Bankas un tās prezidenta Einara Repšes darījumos.

Joprojām nav izmeklēta arī G-24 kredītu lieta, kuru izsniegšanā arī Latvijas Bankai loma bija ievērojama. Tādējādi likumsakarīga ir arī turpmākā Latvijas Bankas politika, neliekoties ne zinis par visiem nelikumīgajiem komercbanku darījumiem, un tieši šīs Latvijas Bankas politikas sekas bija banku krīze 1995.gadā, kuras kulminācija bija bankas "Baltija" bankrots.

Nākamais. Par komercbanku uzraudzību. Šā gada sākumā gan Latvijā, gan ārvalstīs tika izplatīts Latvijas Bankas viedoklis, ka banku krīzē vainojami negodīgi īpašnieki un baņķieri. Bet kā negodīgi ļaudis varēja kļūt par komercbanku vadītājiem? Kas viņiem ļāva dibināt bankas? Bankām, atšķirībā no citām akciju sabiedrībām, ar likumu ir noteikta valsts institūcijas, tas ir, Latvijas Bankas, uzraudzība: pirms licences izsniegšanas Latvijas Banka pārbauda komercbankas dibināšanu un apstiprina bankas vadību. Kāpēc Repše, kas ik pa laikam vaimanā par trūkumiem likumdošanā, kas viņam it kā neļaujot pildīt savus tiešos pienākumus, necīnās par to, lai tādā gadījumā tiktu izdarīti grozījumi esošajos likumos? Kāpēc Repše neiestājas par jaunu likumu izstrādi un pieņemšanu, ja tādi ir nepieciešami? Tā vietā mēs jau kuro gadu redzam Latvijas Bankas vadības vienaldzību pret to likumdošanas normu izstrādi, kuras ļautu uzraudzīt komercbanku darbību un vajadzības gadījumā apturēt komercbanku ļaunprātīgu darbību un kuras ļautu pasargāt cilvēku noguldījumu izlaupīšanu. Galvenokārt Repše vainojams apstāklī, ka Latvijā šodien vairs neviens - nedz caurmēra noguldītājs, nedz biznesmenis, nedz ārzemju investors - Latvijas banku sistēmai neuzticas. Kuram pensionāram šodien vairs ir drosme bankas kontā noguldīt kaut vai 10 latu? Jo viņam taču jārēķinās ar to, ka viņš savu naudiņu nekad vairs neredzēs. Laikam jau noguldītāja uzvārdam jābūt vismaz "Gailis", ja viņš kontā noguldīto naudu grib saņemt kādreiz atpakaļ.

Bet pakavēsimies vēl pie tautas dilstošās uzticības Latvijas bankām - parādības, pie kuras galvenokārt vainojams Repše. Ne jau tikai pensionāri un tā saucamie vienkāršie cilvēki vien baidās pazaudēt savu naudu, arī uzņēmējus un biznesmeņus māc bažas par savu kapitālu drošību. Tikai ļoti retais uzņēmējs savus ienākumus nogulda bankā, un vairums to nedara ne jau krāpšanās nolūkos vai tāpēc, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nē. Daudzi uzņēmēji gluži vienkārši baidās uzticēt naudu bankām. Viņi pārāk labi apzinās, ka daudzās bankās konfidencialitāte nepavisam nav nodrošināta. Pateicoties Repšes nespējīgumam, konfidencialitāte Latvijas bankās līdzinās cauram sietam. Uzņēmējam, kas šodien savus ienākumus nogulda bankā, jau rīt jārēķinās ar mafijas vai reketa apmeklējumu, lai pieprasītu no viņa tik un tik procentus... nu, kā saka, priekš apsardzes nodevām. Ārzemju uzņēmējiem, kas savu godīgā ceļā nopelnīto peļņu tomēr bija uzticējuši kādai no Latvijas bankām, ir nācies piedzīvot ļoti nepatīkamus pārsteigumus - mafija, reketieri, no bankām ieguvuši sīku informāciju par attiecīgo uzņēmēju peļņu, pieprasa tad savu tiesu. Repše nav veicis itin nekā bankas noslēpumu sargāšanas un nodrošināšanas labad, un, kamēr šie būtiskie jautājumi netiks sakārtoti un nodrošināti, Latvijas saimniecības lejupslīde turpināsies un tautas dzīves apstākļi nevis uzlabosies, bet ar katru mēnesi vairāk pasliktināsies.

Par Latvijas Bankas lomu bankas "Baltija" sagrāvē. Viens no būtiskiem bankas "Baltija" kraha cēloņiem ir Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas un licences devējas bezatbildīga rīcība gan krīzes sākumstadijā, gan īpaši beigu posmā, apturot bankas "Baltija" darbību. Zināms, ka Latvijas Banka regulāri saņēma no bankas "Baltija" atskaites un pārskatus par naudas plūsmām šajā bankā. Latvijas Bankas darbinieki vairākkārt bija veikuši pārbaudes bankā "Baltija". Ir acīm redzams, ka Latvijas Bankas vadība bija labi informēta par stāvokli bankā "Baltija", bet Latvijas Banka neveica vajadzīgos pasākumus, lai panāktu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Lai izvairītos no atbildības, Latvijas Bankas vadība - Repše - aizbildinājās ar trūkumiem likumdošanā, bet katram normāli domājošam cilvēkam taču ir skaidrs, ka iespējams atrast metodes un līdzekļus, lai pildītu saistības pret valsti.

1995. gada 25. maijā tika noslēgta bēdīgi slavenā četru pušu vienošanās. Faktiski banku "Baltija" toreiz pārņēma valsts, atņemot akcionāriem visus simt procentus akciju. Latvijas Banka toreiz iecēla savu bankas "Baltija" prezidentu - Uldi Klausu, kurš faktiski iesāka bankas likvidāciju, slēdza korespondējošos rēķinus ārzemju bankās. Klausa valdīšanas laikā no bankas pazuduši arī daudzi dokumenti, savukārt nākamā administratora - Uģa Grūbes - veiktie pasākumi vairāk atbilda nevis valsts un noguldītāju interesēm, bet gan bankas "Parekss" interesēm. Kā tad vērtējama šāda Latvijas Bankas rīcība? Vai tā nerobežojas ar apzinātu ļaunprātību, kuras mērķis ir tikai viens - likvidēt toreiz lielāko un slavenāko komercbanku ne vien Latvijā, bet visās Baltijas valstīs? Jau pirmajās dienās Repše toreiz nāca klajā ar kategoriskiem paziņojumiem, kuros pieprasīja valdības izveidotajai Budžeta un banku krīzes pārvarēšanas darba grupai dot iznīcinošu slēdzienu, ka (citēju) "tur nekā nav". Repše neprasīja ne ko izvērtēt, ne ko analizēt, viņa spriedums jau bija gatavs - tur nekā nav... Un šis spriedums, pēc Repšes domām, nav apspriežams. Bankas "Baltija" darbības apturēšanas brīdī nekāda bankrota nebija, bet bija maksātnespēja. Likums par maksātnespēju nosaka, ka bankrots ir ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieku likvidācija. Bet bankas "Baltija" kreditoru sapulce nav sasaukta vēl līdz šai dienai. Nu kā interesēs tad darbojas Einars Repše galu galā? Bankas "Baltija" lieta uzskatāmi rāda, ka Latvijas Bankas vadībai, tās prezidentam Repšem vienaldzīgs daudzu jo daudzu cilvēku liktenis, cilvēki zaudē savus noguldījumus ne vien bankā "Baltija", bet arī vēl citās komercbankās un firmās. Latvijas Bankas vadībai un Repšem neinteresē tas, ka daudziem cilvēkiem, īpaši pensionāriem, tie bija vienīgie ietaupījumi. Uzskatu, ka Repše ir tieši atbildīgs par to, ka cilvēki arvien vairāk zaudē ticību valsts institūciju darbībai, zaudē ticību tam, ka valdība darbojas cilvēku interesēs. Starp citu, ne 5. Saeimai, ne 6. Saeimai Latvijas Bankas prezidents Repše ne reizi nav sniedzis atskaiti par savu darbību, un jau sen ir pienācis laiks veikt neatkarīgu ekspertīzi Repšes darbības pārbaudei.

Nobeigumā. Sākotnēji kustība "Latvijai" pret Repši nekādā ziņā neieņēma kritisku viedokli. Gluži otrādi, arī publiskās deklarācijās nostājāmies Repšes pusē, it sevišķi tas sakāms par Joahimu Zīgeristu, un sākumā jau arī šķita, ka Repšes bankas politika iet pareizajā virzienā, taču šodien tas nekādā ziņā tā vairs nav. Laika gaitā ir kļuvis redzams, ka Repše savas pamatzināšanas banku lietās nav padziļinājis, un rodas iespaids, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas centrālās bankas prezidenta krēslā piecieš cilvēku, kura zināšanas, nu, ar Rietumu mērauklu mērot, atbilstu labi ja trešā kursa ekonomikas studentam, un savas trūcīgās un nepilnīgās zināšanas viņš lūko notušēt ar lielu uzpūtību un grūti pārspējamu nekompetences aroganci. Kustība "Latvijai" - gan frakcijas deputāti, gan partijas vadītājs Zīgerists - šodien ir vienisprātis, ka Repšem no Latvijas Bankas prezidenta amata ir jāaiziet. Atļaušos šodien nepārprotami arī prognozēt: ar šo valdību un šo Latvijas Bankas prezidentu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļi kļūs tikai vēl drūmāki nekā tagad. Pieaugs bezdarbnieku skaits, pieaugs to cilvēku skaits, kas cieš badu, pieaugs pensionāru, trūkumcietēju un invalīdu skaits - to cilvēku skaits, kuri dzīvo tālu zem nabadzības robežas. Tautas vairākums ļoti drīz sapratīs, ka Šķēles valdība un Latvijas Bankas prezidents Repše ved Latviju postā, jo nav iespējams ilgstoši valdīt ar aroganci un šķietamu balsu vairākumu, bet, galvenais, ar šādiem līdzekļiem nevar panākt tautas dzīves apstākļu uzlabošanos. Repše sen vairs nav solīdas banku un saimniecības politikas simbols. Repše un Šķēle - tas ir neizdevies divjūgs, kas Latviju velk aizvien dziļāk nelaimē.

Un gribu nobeigt vēl ar kādu vēlēšanos. Pirmkārt, Latvijai vajadzīga krietna, prasmīga valdība, nevis Šķēles haotiķu biedrība.

Otrkārt, Latvijas Bankas prezidenta amatā vajadzīgs krietns, godīgs cilvēks ar pamatīgām zināšanām.

Un treškārt. Latvijai vajadzīga banka vienkāršajiem cilvēkiem, banka, kurai tauta beidzot var uzticēties. Par to mēs runāsim vēl. Teikšu tikai tik daudz, ka Tautas kustība "Latvijai" pie šā trešā punkta pašlaik strādā.

Bet tagad aicinu balsot par Repšes un Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas vadības.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: 19. augusta Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautie lēmuma projekti par Latvijas Bankas prezidenta Repšes un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka Rimšēviča atbrīvošanu no amata nav apspriežami Saeimā pēc būtības - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135. pantu un 31. pantu. Atgādinu deputātiem Saeimas kārtības ruļļa 135. pantu. Pirmais punkts: "Priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam." Priekšlikumu iesniedzis deputāts Roberts Zīle.

Ceturtais punkts: "Ja šāds priekšlikums iesniegts, kad attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir dots." Tas ir izpildīts.

Līdz ar to balsojums ir dubultīgs. Pirmais ir balsojums par to, ka jautājums par Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši pēc būtības nav apspriežams. Vienīgi vēl ir iespēja vienam runāt "par", vienam - "pret", ja kāds vēlas.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs šodien varam šo jautājumu neizskatīt, bet es domāju, ka jūs varat paskatīties uz zāles aizmuguri. Ja jūs man zāles aizmugurējā daļā parādīsiet, kur sēž mūsu cienījamais baņķieris ar savu palīgu, tad... tā ir viņa attieksme pret mūsu Saeimu un arī pret mums kā deputātiem. Viņš jau dziļi vienaldzīgi saprata to, ka šis jautājums, iespējams, viņu neskars. Viņam tas jautājums nav būtisks. Ja mums arī tas nav būtisks, protams, mēs varam atstāt šo jautājumu, bet es atgādinu, ka kuģī ir caurums, bet kapteinis saka: saprotiet, brauksim tālāk pa šo kursu, kaut gan ir zināms, ka tas kuģis, iespējams, aizies "pa burbuli".

Un žēl, ka šinī gadījumā Roberts Zīles kungs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, nolēma, ka labāk par šo jautājumu nediskutēt, jo, protams... iespējams, ka mēs jau Repši neatcelsim, bet tomēr no viņa kādu vārdu dzirdētu, un tas būtu labi. Un varbūt patiešām beigās vajadzētu palūgt, lai Saeimas apsardze atvestu mūsu cienījamo baņķieri, lai viņu vismaz reizi gadā varētu redzēt vaigu vaigā un varbūt arī kādu jautājumu uzdot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es tā arī īsti nesapratu, Lujāna kungs, kāds ir jūsu priekšlikums.

M.Lujāns. Mans jautājums ir ļoti vienkāršs...

Sēdes vadītāja. Nevis jautājums, bet konkrēts priekšlikums, kā rīkoties.

M.Lujāns. Mans konkrēts priekšlikums ir, protams, Zīles kunga priekšlikumu balsot. Vienīgi gadījumā, ja balso...

Sēdes vadītāja. Tas ir jābalso pats par sevi.

M.Lujāns. Jā... balsot negatīvi un turpināt diskusiju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Mans iesniegtais priekšlikums tātad neformāli balstās uz to, ka šajā situācijā, kad Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks bija iecelti uz sešiem gadiem, šis termiņš tuvojas beigām, un jāņem vērā tas, ka saimnieciskās un politiskās sekas šādam lēmumam - neatkarīgi no tā, vai būtu pozitīvs balsojums vai negatīvs balsojums, - nenāktu par labu Latvijas makroekonomiskajai stabilitātei. Un formālais iegansts ir pavisam formāls, es to atzīšu. Saeimas kārtības ruļļa 31. panta septītā daļa nosaka: "Ja likums paredz, ka kādu 25. un 32. pantā neminētu personu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā..." - un tā tālāk. Likuma par Latvijas Banku 22. pants nosaka, ka Latvijas Bankas prezidentu pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja ierosinājuma ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā padome. Šāds ir formālais iemesls, kāpēc nevar saskaņā ar Kārtības ruļļa 31. pantu ierosināt šīs amatpersonas atcelšanu. Pēdējā korekcija likumā par Latvijas Banku ir izdarīta 1995. gada 16. novembrī. Tātad šeit nevar pārmest to, ka šis likums nav labots 5. Saeimas laikā.

Paldies. Tātad mans priekšlikums būtu balsot pēc būtības, noraidot šā lēmuma projekta tālāku izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais balsojums - par to, ka lēmuma projekts par Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbrīvošanu no amata nav apspriežams Saeimā pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 21, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Otrais balsojums. Tā kā Kārtības rullis nosaka, ka, ja priekšlikums arī par to, ka jautājums nav apspriežams pēc būtības, ir iesniegts, pirms lieta sākta apspriest, tad tas ir balsojams... pirms sāk apspriest... tad līdz ar to debates par šo jautājumu netiek atklātas.

Ja kāds vēlas runāt "par" vai "pret", tad to varēs darīt pēc starpbrīža, jo ir 3 minūtes līdz pārtraukumam. "Par" un "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par lēmuma projektu... ka Latvijas Bankas prezidenta vietnieka I.Rimšēviča atbrīvošana no amata nav apspriežama Saeimā pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 12.

Pirmo paziņojumu sniegšu jums es, tas neattiecas tieši uz mūsu darba kārtību. Šodien autokatastrofā Jūrmalas šosejā cietušas 29 automašīnas. Šobrīd ir zināms, ka smagi cietuši trīs cilvēki. Viņiem mēs varam izteikt tikai līdzjūtību un līdzjūtību arī ģimenēm, kurām tagad par šiem cilvēkiem jārūpējas.

Paziņojumam vārds Rudītei Leitenai - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Godātos deputātus, kuri darbojas bērnu tiesību aizsardzības grupā, lūdzu tūliņ pulcēties Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Kārlis Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs tūliņ, tiklīdz sāksies pārtraukums, uz īsu brīdi tikties Aizsardzības komisijas telpā. Tas attiecas uz Aizsardzības komisijas locekļiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Gundaram Valdmanim. Paziņojums.

G.Valdmanis ( Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie kolēģi! Bija nominēti 54 cilvēki uz okupācijas seku likvidēšanas atbalsta grupu. 27 ir to nomināciju pieņēmuši un ir ievēlēti. Vēl 27 nav savu atbalstu jeb savu vēlmi būt tanī grupā izteikuši - vai jā vai nē. Šodien pēc sēdes es aicinu kā 27 palikušos kandidātus, tā tos 27, kas tanī grupā jau ir, satikties Prezidija zālē. Jūs jau redzat, cik aktuāls kļūst tas jautājums, kad frakcijas disciplīna un blēžu atstāšana baņķieru vietās...

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, lūdzu, sakiet tikai paziņojumu - bez komentāriem...

G.Valdmanis. ... un sakarā ar to jautājumu mums ir jāsāk aktuāli strādāt pret to.

Sēdes vadītāja. Prezidija zālē sapulcēties nav iespējams, jo pusstundu pēc Saeimas sēdes tur notiks Prezidija sēde. Lūdzu, iesakiet citas telpas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Tad es lūdzu palikt šinī telpā.

Sēdes vadītāja. Šinī zālē nedrīkst palikt. Valdmaņa kungs, sēžu zāle ir tikai sēdēm, šeit nedrīkst palikt un apspriede nedrīkst šeit notikt.

G.Valdmanis. Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Sarkanajā zālē notiek remonts.

G.Valdmanis. Kamīnzālē... deputātu namā. Tur ir rekonstrukcija, bet tur var, to telpu var lietot.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, bet es tā arī nesapratu, kurā zālē jūs aicināt deputātus. Kurā zālē jūs īsti aicināt?

G.Valdmanis. Frakcijas mājā Kamīnu zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu atcerēties, ka reģistrācija ir trīs reizes sēdes laikā. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Juris Dobelis,

Vladilens Dozorcevs,

Ervids Grinovskis,

Jānis Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Anatolijs Gorbunovs,

Aleksandrs Kiršteins,

Imants Liepa,

Jānis Priedkalns,

Māris Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 55 deputāti. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raitim Apalupam. "Lûdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 20.augusta līdz 24.augustam." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka deputātam Apalupam tiek piešķirts bezalgas atvaļinājums no 20.augusta līdz 24.augustam. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40... Zālē nav kvoruma. Lūdzu trauksmainu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, lai balsotu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raitim Apalupam no 20.augusta līdz 24.augustam. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam. "Lûdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 14.augusta līdz 20. augustam." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts par deputāta mandāta apstiprināšanu Ģirtam Valdim Kristovskim.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja jautājumu, kas ir izveidojies sakarā ar Māra Gaiļa aiziešanu no ministra amata, un sagatavoja lēmuma projektu, kas jums ir izsniegts. Atļaujiet man to mazliet izskaidrot, jo sakarā ar izmaiņām mūsu Kārtības rullī šobrīd šī situācija nav visai vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta, un derētu pat tāfele, lai visu to uzzīmētu.

Tātad Māris Gailis ir atbrīvots no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, sākot ar 30.jūliju. Viņam bija tiesības nedēļas laikā pieprasīt atpakaļ savu deputāta mandātu, ko viņš bija nolicis uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Viņš to nav darījis, viņš nav iesniedzis nekādu iesniegumu, līdz ar to šis mandāts, pastāvīgais mandāts, ir atbrīvojies.

Saskaņā ar Kārtības rulli tas pienākas nākamajam deputātam attiecīgajā, respektīvi, Vidzemes, sarakstā.

Nākamais kandidāts tur ir Ģirts Valdis Kristovskis, kuram šis deputāta mandāts tika piedāvāts un kurš arī piekrita pieņemt šo pastāvīgo deputāta mandātu. Tāpēc jums būtu jābalso par šā pastāvīgā deputāta mandāta apstiprināšanu Ģirtam Valdim Kristovskim.

Taču es pie viena gribu paskaidrot, ka ir arī vēl dažas tālākas sekas. Ģirtam Valdim Kristovskim līdz tam bija pagaidu mandāts no Latgales vēlēšanu apgabala, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra un Aija Poča - valsts ministres pienākumus. Tātad - pagaidu mandāts. Pieņemot pastāvīgo mandātu, šis viņa pagaidu mandāts Latgales vēlēšanu apgabalā atbrīvojās. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem nākamais kandidāts, kas uz to var pretendēt, ir Pēteris Keišs - kultūras darbinieks no Rēzeknes, kurš deva savu piekrišanu, un līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ierosina apstiprināt viņa mandātu uz to laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra un Aija Poča - valsts ministres pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

I.Bišers. Es vēl varbūt nobeigšu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, lūdzu!

I.Bišers. Šeit ir vēl pieminēts... ja jūs lasāt lēmuma projektu, jūs redzat, ka te ir pieminēts, ka Anatolijs Gorbunovs ir nolicis Saeimas deputāta mandātu. Kādā sakarībā ir izdarīta šī piezīme? Šī piezīme ir izdarīta tāpēc, ka sakarā ar to, ka Kristovskis ir pārgājis uz Vidzemes vēlēšanu apgabalu un saņēmis tur pastāvīgo mandātu, mandāts ir jānoliek tam deputātam, kurš ir zemāk šajā Vidzemes sarakstā no "Latvijas ceļa" un kuram tur ir pagaidu mandāts. Tas ir cienījamais Inkēna kungs. Ja šajos apstākļos Gorbunova kungs nebūtu nolicis mandātu, tad Inkēna kungam būtu savs pagaidu mandāts jānoliek. Bet, tā kā uz laiku ir nolicis savu mandātu arī tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, tad uz šo laiku ir atbrīvojies vēl viens pagaidu mandāts šajā pašā vēlēšanu apgabalā. Mandātu un iesniegumu komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā nebūtu jādara tāda procedūra, ka būtu Inkēna kungam jāatņem mandāts, jāizmaksā mēneša alga un jāizslēdz viņš no visām komisijām, bet pēc tam nākamajā sēdē jāpiešķir viņam atkal pagaidu mandāts un jāapstiprina viņš atkal no jauna visās komisijās. Tāpēc mēs uzskatām, ka šajā gadījumā mēs vienkārši pieņemam zināšanai šo faktu, ka tāpēc nav jāizdara nekādas pārmaiņas, jo patlaban "Latvijas ceļam" ir divi deputāti - Birkava kungs un Gorbunova kungs -, kas ir mandātu nolikuši uz laiku, un ir divi atbilstoši pagaidu mandāti, tie ir Leiškalna kungam un Inkēna kungam. Un, ja viens no viņiem noliks, tad gan būs tam, kas ir pēdējais sarakstā, zemākajā vietā, jānoliek mandāts. Tāpēc es aicinu balsot par to lēmuma projektu, ko mēs esam iesnieguši. Mandātu un iesniegumu komisija ir to sagatavojusi un iesniegusi, tikai uzskatu, ka būtu jābalso par katru punktu atsevišķi. Vispirms būtu jānobalso par mandāta, pastāvīgā mandāta apstiprināšanu Ģirtam Valdim Kristovskim, un pēc tam, ja jūs to apstiprināsit, būtu jānobalso par Pētera Keiša pagaidu mandāta apstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad, godātie deputāti, mēs tūlīt balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Apstiprināt Ģirta Valda Kristovska pastāvīgo Saeimas deputāta mandātu no Vidzemes vēlēšanu apgabala..." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Apsveicam Ģirtu Valdi Kristovski ar pastāvīgā mandāta iegūšanu. (Aplausi.)

Nākamais balsojums - par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu: "Apstiprināt Pētera Keiša Saeimas deputāta pilnvaras no Latgales vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra un Aija Poča valsts ministra pienākumus." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Apsveicam Pēteri Keišu kā 6.Saeimas deputātu. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam". Pirms jautājuma izskatīšanas Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. "Ierosinām saīsināt debašu laiku darba kārtības 44.punkta izskatīšanā (par neuzticības izteikšanu Andrejam Krastiņam) līdz 5 minūtēm. Atkārtoti runājot, debašu ilgums līdz 2 minūtēm."

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es gribu iebilst pret šāda lēmuma pieņemšanu, jo es domāju, ka šis ir pietiekami būtisks jautājums un tajā būtu jāizvērtē visi šie argumenti, kas varētu būt "par" un "pret". Es domāju, ka piecas minūtes - tas tomēr ir pārāk īss laiks deputātiem, kas ir gatavojušies un sistematizējuši savus argumentus. Šis laiks varbūt tomēr ir pārāk īss. Vārdu sakot, šie jautājumi, kas ir, šis jautājumu klāsts ir pietiekami plašs, un tas nav tāds lēmums, kas veidojas kaut kāda viena atsevišķa gadījuma rezultātā, bet tā tomēr ir ilgstošāka, teiksim, politika, kuras analīze ir jāveic, un arī šie pārkāpumi daudzpusīgāk ir jāmin. Un es domāju, ka arī valdošajai koalīcijai noteikti nāktu par labu, ja viņa varētu dzirdēt izvērstāku šo argumentāciju. Noteikti tas nāktu par labu, teiksim, ministrijas tālākajam darbam, es domāju, arī nākamajam ministram. Gadījumā, ja šo demisiju pieņem, tad pēc tam nākamajam ministram būtu labāk strādāt, ja viņš būtu dzirdējis plašāku šo izklāstu par tām nekārtībām un arī nelikumībām, kuras armijā ir notikušas. Es tomēr aicinu šo lēmuma projektu noraidīt un vismaz sākumā sākt ar tādu plašāku diskusiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. "Par".

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām būtu nopietna un gara saruna, ja mēs spriestu par stāvokli Aizsardzības ministrijā vispār un ja mēs runātu par aizsardzības koncepciju un tamlīdzīgām lietām. Šeit ir pilnīgi konkrēts viens jautājums, kura būtība jau ir izteikta iesniegtajā priekšlikumā. Tā ir neuzticības izteikšana. Tad kāda te var būt gara un nopietniem faktiem piebagātināta diskusija? Nekā tamlīdzīga. Te ir vēlēšanās izteikties, lai attaisnotu savu uzticību savu vēlētāju loka priekšā, un to arī piecās minūtēs ļoti mierīgi var pateikt. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt ļoti īsu un konkrētu izteikšanos. Ja grib pateikt būtību, piecās minūtēs ļoti precīzi to var pateikt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ierosinājumu saīsināt debašu laiku: pirmoreiz runājot - līdz piecām minūtēm, otro reizi - līdz divām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Mēs, frakcija "Latvijai", pēdējā gada laikā esam daudzkārt diskutējuši par stāvokli mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, uzdodami jautājumus gan aizsardzības ministram, gan premjerministram. Diemžēl jākonstatē, ka Aizsardzības ministrijas vadība nav spējusi novērst nekārtības un nelikumības gan ministrijā, gan Nacionālo bruņoto spēku štābā un apakšvienībās: pat vēl vairāk - nolaidības un paviršības dēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos turpina zaudēt dzīvības mūsu jaunieši. Mēģināšu pateikt pamatargumentāciju, pa punktiem šo analīzi par stāvokli Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai pamatotu, kāpēc mēs pieprasām aizsardzības ministra Krastiņa demisiju.

Pirmkārt. Nacionālajos bruņotajos spēkos vēl joprojām nav ieviesta apvienota armijas koncepcija. Iepriekšējos gados izstrādātais aizsardzības koncepcijas variants tā arī nav nonācis līdz apspriešanai parlamentā, nav pieņemts Saeimā. Kaut gan mūsu kaimiņi to ir izdarījuši un arī citās valstīs tas notiek. Tātad Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadībai pašiem nav īstenībā skaidras Nacionālo bruņoto spēku attīstības perspektīvas un prioritātes. Par to liecina šobrīd notiekošās kārtējās muļķīgās reformas - ir runa par sauszemes spēku štāba veidošanu. Ko tad, kā lasām intervijās, viņi darīs? Ministrija plānos, cik katru gadu iesauks, Nacionālo bruņoto spēku štābs lems, kādas kvalitātes zābaki jāiepērk, bet sauszemes spēku štābs šos zābakus iepirks. Ģeniāli! Tas ir vienkārši nebijis gadījums cilvēces vēsturē - šādu murgainu veidojumu veidošana.

Otrs punkts. Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku štābs līdz šai dienai nav izstrādājuši valsts aizsardzības operatīvo plānu. Tas nozīmē, ka Nacionālo bruņoto spēku daļām un apakšvienībām nav noteikti uzdevumi. Kādas sekas tas var izraisīt? Man nav laika šobrīd jums to izstāstīt, jo runāšanas laiki ir saīsinājušies, bet jūs paši varat iedomāties, ka ārkārtējā situācijā valdīs pilnīgs haoss.

Treškārt. Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku štābs nav izstrādājuši valsts vajadzībām piemērotu mobilizācijas plānu. Nevienā rajonā, nevienā pilsētā, nevienā pagastā vispār nav notikušas ne mācības, ne treniņi šajā jomā - vēl joprojām. Vai kāds teiks, ka šo plānu izstrādei, gan aizsardzības plāna, gan mobilizācijas plāna izstrādei, vajadzīgi nez kādi līdzekļi? Nē, ir vajadzīgas vienkārši spējas, griba un vēlēšanās to darīt. Kas ir pietrūcis Krastiņam? Lai ko viņš atbildētu, tik un tā ir skaidrs, ka par to nes atbildību aizsardzības ministrs.

Ceturtkārt. Nacionālajos bruņotajos spēkos nav ieviesta vienota apmācības sistēma. Šodien ir daudzi gadījumi, kad katrā karaspēka daļā katrs virsnieks organizē mācības atbilstoši savām zināšanām, iespējām un uzskatiem.

Piektkārt. Diezgan savdabīga ir arī Aizsardzības ministrijas realizētā kadru politika. Vārdos tiek deklarēta nepieciešamība pakāpeniski pāriet uz profesionālu armiju, bet praktiski notiek ļoti daudzu profesionālu virsnieku izstumšana, nepatiesi viņus apvainojot.

Sestkārt. Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku štābs nepietiekamu uzmanību ir veltījuši Robežapsardzības spēku problēmu risināšanai.

Septītkārt. Aizsardzības ministrija nav neko veikusi militārrūpniecības atjaunošanai Latvijā. Vispār tiek klusēts par šo jautājumu, bet Krastiņš pat paziņo, ka, piemēram, zābakus neviens Latvijā neprot un negrib ražot un ka vislabākie zābaki esot Amerikā, un ka tas esot tas, kas mums tagad jāved pāri okeānam. Fantastiski!

Astotkārt. Mūsu valstī nav arī ieviesta militāri patriotiskās audzināšanas sistēma. Nav jau arī tāpēc brīnums, ka lielā daļā jauniešu pastāv negatīva attieksme pret dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kam būtu jānāk ar iniciatīvu un priekšlikumiem šajā jomā? Aizsardzības ministram. Tas nenotiek.

Devītkārt. Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība ir pieļāvusi valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Ir noslēgti daudzi šaubīgi līgumi ar firmām un SIA, kuru reputācija ir ļoti apšaubāma. Rezultātā valsts ekonomikai, finansu sistēmai nodarīts prāvs materiāls kaitējums. Tā, piemēram, Zemessardzes darījums ar automašīnu iegādi, pēc Valsts kontroles atzinuma, ir nodarījis kaitējumu par apmēram 300 000 latu. Nu, ko? Klusēsim, piecas minūtes īsi parunāsim, un miers? Vai ne, Dobeļa kungs? Turklāt nesen Zemessardzes štābs ar apšaubāmu firmu starpniecību ir nopircis 4000 triecienšauteņu, no kurām vairāk par tūkstoti ir ar izdilušiem, nelietojamiem stobriem. Nu ko - nevajag par to interesēties, nevajag par to runāt, neskatīsimies, kurš no tā iebāzis sev kaut ko kabatā, viss ir labi, viss ir kārtībā, - lai dzīvo Krastiņa kungs, labākais ministrs pasaulē!

Nākamais. Desmitkārt. Aizsardzības ministrijas amatpersonas ir veikušas arī klaji pretlikumīgas darbības - telefona sarunu noklausīšanos. Igaunijā pēc šādiem skandāliem demisionēja ministri, bet mums viss ir kārtībā, Krastiņš var palikt.

Vienpadsmitkārt. Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadībai ir raksturīgs arī īpatnējs darba stils, kas saistīts ar prezentācijām, ārzemju braucieniem, jaunu "Volvo" pirkšanu, kabinetu remontiem un tā tālāk, bet tie nav bijuši nekādās karaspēka daļās, neko nav apmeklējuši uz vietas un tātad nepārzina reālo stāvokli. Man nav vairs laika uzskaitīt faktus un dot sīkāku analīzi, bet es domāju, ka jau ar šo pietiek. Mēs varam pateikt secinājumu: aizsardzības ministrs Krastiņš savu pilnvaru laikā nav spējis paveikt itin neko. Mēs prasām atbalstīt mūsu priekšlikumu par viņa demisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu laiks beidzies. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es baidos par to nenopietnību. Pirms sešiem gadiem man krievu pulkvedis teica tā: "Jûs varbūt domājat, ka jums būs patstāvīga armija un savs aizsardzības ministrs? Jums jau var būt tikai Šveiks par aizsardzības ministru." Es baidos, ka kaut kas nenopietns, tik nenopietns, kā bija paredzējis šis pulkvedis, notiek pie mums. Pats Andrejs Krastiņš labi zina, cik briesmīgi ir, ja cilvēku pakļauj alkohols, bet aizliegums un sods par alkohola lietošanu armijā nav paredzēts, izrādās, nemaz. Baltijas kara apgabalā bija septiņas astoņas reizes vairāk karavīru. Ja tur notika nāves gadījumi (bija 21, to stāstīja Andris Kraučis, kas bija pārbaudītājs pār šo kara apgabalu), tad sacēla milzīgu trauksmi. 21 gadījums - pat septiņreiz lielākā karaspēkā. Šobrīd pie mums ir notikuši 11 gadījumi... Ja sareizina ar septiņi, tas ir... Parēķiniet, cik ir! Tuvu simtam. Un nekāda uztraukuma ministram, stāvoklis neuzlabojas, bet viss ir labi. Jā, salīdzinājumā ar padomju armiju ir vieglāka pieeja ieročiem. Ja toreiz ieroču piramīdas atslēgu nodeva citam, par to viņi saņēma sodu karcerī, kaut gan nekāda zādzība nebija notikusi un nekas ar ieročiem netika darīts. Mums svaidās ar ieročiem, cilvēki piedzeras, piekauj virsnieku, bet par to viņus nesoda, vispār nesauc pie atbildības. Un nedrīkst par to runāt, mums samazināja tagad laiku!

Ziniet, kad Vidiņš bija aizgājis pārbaudīt un konstatēja, ka "ìedovščinas" pie mums nav, tad, kā avīzēs raksta, atbraukuši karavīri šeit un prasījuši Saeimā vienam cilvēkam, vai te tāds deputāts Vidiņš ir. Tas teicis - nē, viņš nezinot. Viņi konstatē, ka Saeimā vispār tāda Vidiņa nav. Vēlāk citam pajautājuši, vai vispār tāds Vidiņš te ir. Vispār tāda Vidiņa neesot. Tādā veidā pārbauda "ìedovščinu" pats Vidiņš. Visiem zināms, ka "ìedovščinu", tā teikt, neizliek apskatīšanai skatlogā. Bet "ìedovščina" ir ļoti nopietna un joprojām turpinās, un "ìedovščinu" atbalsta arī virsnieki, taisni pamudina uz to. Ja kāds savdabīgs cilvēks, kas viņiem varbūt nav pa prātam, taisnprātis, tāds pats varbūt kā Vidiņš, parādās tur, tad uzreiz teikts: redziet, cik tas ir jocīgs cilvēks, vajadzētu viņu ietekmēt. Un ietekmē. Jo jauni cilvēki, kurus nenoslogo nopietnā darbā, sāk spēli ar šo "îpatni", šo "savdabi", un tā labākie karavīri aiziet bojā. To mēs arī zinām, bet - nekas.

Tad vēl - par radiācijas devām. Mēs sūdzējāmies, ka Padomju armijā tiek apstaroti mūsu jaunieši, bet kas tagad notiek ap mums? Šeit vispār tādas aizsardzības nav un nekur netiek uzlikts nekāds brīdinājums, ka tā ir bīstama radiācijas zona un mūsu jaunieši tiek apstaroti. Par to vispār nekādu ziņu nav, pat presē. Par to neviens neinteresējas un arī aizsardzības ministrs neko nezina, jo aizsardzības ministru, tāpat kā Vidiņu, vienkārši nezina. Ja pajautās, vai un kur viņš tāds ir. Viņš jau nekur nav bijis. Praktiski - nestrādā Andrejs Krastiņš. Un tad var karavīri teikt, ka vispār tāda Andreja Krastiņa nav.

Pārbaudes... Medicīnas pārbaudes notiek, bet pēc tam neviens netiek ārstēts. Nu kāda jēga tām medicīnas pārbaudēm? Uzzina, ka cilvēks slims, bet neārstē. Un vai jūs zināt, kāda ir katram karavīram paredzētā pārtikas norma? Viens lats dienā! Bet, ja mēs zinām, ka ieslodzītajiem, kriminālistiem, ir trīs lati dienā, tad padomājiet, kas tas ir?! Bet Andrejs Krastiņš varbūt nemaz nezina, kāds ir stāvoklis. Bibliotēku nav, avīžu nav. Karavīri, lai varētu ar tām iepazīties, "sper" no tualetēm virsnieku avīzes, nozog. (Smiekli zālē.)

Krastiņa atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem ir vienkārši ciniskas, uz divām trim ceturtdaļām jautājumu netiek atbildēts vai atbild ar falsifikāciju. Pa sešiem gadiem...

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, piedodiet, piecas minūtes ir pagājušas, es esmu spiesta jums vārdu atņemt. Lūgums citreiz, izsakoties no tribīnes, lietot latviešu valodu kā valsts valodu. Jo jūsu valodā bija ļoti daudzi neiztulkoti sveši vārdi.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atceros to smago brīdi, kad mūsu cienījamais premjers Šķēles kungs taisījās sūtīt mūsu varenos jūras karaspēkus pret igauņiem un pēc tam es ar kaunu iedomājos, ka mēs nespējam pat cīnīties par siļķēm kārtīgi. Es tagad ar šausmām iedomājos, kas notiks, ja mēs nevarēsim mierīgi risināt jautājumu ar Lietuvu, - vai mums pietiks atkal bruņoto spēku? Protams, ja mēs paskatāmies... es domāju, Krastiņš zina labāk par mani... no trim lidmašīnām viena ir aizgājusi bojā, divas ir gandrīz nelabojamas. No trim helikopteriem viens ir tikai potenciāli spējīgs pacelties gaisā, mums pat... Kad sākās plūdi, bija jāaicina no Polijas speciāli helikopteri, lai glābtu, teiksim, mūsu pilsoņus, kas nokļūs ledus gūstā. Tā ir realitāte - smaga realitāte. Protams, man radīja izbrīnu tas, ka nesen Jurdža kungs un Vidiņa kungs apmeklēja kazarmas, pārbaudīja arī, teiksim, putras kvalitāti un paziņoja, ka viss ir kārtībā. Un pēc tam parādījās tas slavenais skandāls, kas, izrādās, jau jūnijā bija noticis. Pēc tam vēl cienījamais mūsu majora kungs (tagad - majora kungs, toreiz vēl - kapteiņa kungs) saņēma dienesta paaugstinājumu. Protams, tā arī ir metodika, kā jācīnās ar igauņiem; iespējams, var arī to pielietot pret lietuviešiem, bet papriekš ir jānoķer, un tad noteiktu operāciju varēs veikt... Bet šajā gadījumā es tomēr uzskatu, ka šajā laika periodā, kas ir noticis jau... Vajadzētu tomēr nopietnā līmenī izskatīt beidzot šo jautājumu par Krastiņa kungu, jo nevaram neņemt vērā to, ka šajā laikā gandrīz nekas nav izdarīts, mēs nevaram neredzēt to.

Protams, ir arī viena nākamā problēma. Ja jau ministri ir no partijām, tad es ar šausmām domāju: ja Krastiņa kungu mēs šodien no amata noņemsim, kas nāks viņa vietā? Vai tas būs Dobeļa kungs vai Seiles kundze? Vienīgi tad, ja man garantēs, ka tas būs Aristids Lamberga kungs, es ar mierīgu sirdi varēšu balsot, jo citādi... jo šīs divas kandidatūras tomēr man rada zināmas izbailes. Jo, ja advokātu nomainīs, teiksim, kāda "zemes māmuļa" vai Rīgas policijas "tçvs", tad tas būs vēl bīstamāk nekā šajā gadījumā advokāts.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, saprastu, ka runas par manu nākšanu Krastiņa kunga vietā daudzus ietekmēs un viņi balsos par Krastiņa kunga nenoņemšanu no amata, varbūt arī Lujāna kungs. Bet, redziet, tātad viena lieta ir piesaistīt sabiedrības uzmanību tam, kādā stāvoklī ir mūsu armija (un to vajag darīt), bet otra ir - meklēt tīšuprāt tūlīt atkal vienu vainīgo un kaut kādā veidā tieši izrēķināties ar konkrētu cilvēku. Un tur jau ir tā nelaime, ka kārtējo reizi es jūtu tieksmi izcelties, parādīt, cik ļoti mums sāp šis jautājums, - tikai ar vienu nolūku: lai vismaz to vēlētāju loku, kurš nu ir vēl palicis, ar pūlēm saglabātu. Varbūt tomēr analizēsim kaut vai to, kas ir noticis pēdējos gados! Es atgādināšu: aizsardzības ministra Jāņa Trapāna piespiedu aiziešana no ministra amata. Un toreiz nebija nekādu lielo uztraukumu un viss it kā bija normāli. Vienpadsmit mēnešus Aizsardzības ministrija faktiski bija bez vadības, jo aizsardzības ministra pienākumus vienlaikus pildīja toreizējais premjers, nevienu tas neuztrauca. Un Jāņa Trapāna noņemšanu no šā amata saistīja ar to, ka neesot laba aizsardzības koncepcija izstrādāta. Bet arī pa tiem 11 mēnešiem nekāda koncepcija netika izstrādāta. Divi mūsu puiši, lidotāji, gāja bojā, - gandrīz, varētu teikt, labākie no tiem, kas mums ir. Parakstīja par to avīzēs, bija arī zināma izmeklēšana, bet nekādu nopietnu prasību neviens neuzstādīja. Un tāpēc, protams, pilnīgi pamatots ir jautājums, vai tiešām šodien mēs neredzam būtisku atšķirību un tā vietā, lai nopietni runātu par stāvokli armijā, esam vienkārši ķērušies pie šā jautājuma politizācijas. Un tas jau ir tas bīstamākais. Tad mēs vairs nesāksim runāt par nopietniem argumentiem. Noņemsim no amata Krastiņa kungu, noņemsim Dalbiņa kungu, noņemsim vēl dažus cilvēkus, kuri kaut ko mēģina darīt, - un kas tad nu nāks vietā? Un vai tas šodien kaut ko būtiski jaunu izdarīs? Vai mēs tiešām nesaprotam, ka tur ir nepieciešams laiks? Es labi atceros diskusijas, kādas šeit bija, kad bija jārunā par obligātā valsts dienesta likumu. Atkal negācijas: nē, nost!.. Demonstrācijas, trokšņošana... Tiesa, likuma pieņemšanas dienā vairs nebija nekādu demonstrāciju. Kolēģi, es jums visiem pilnīgi piekrītu, ka tas, kas notiek mūsu armijā, mums nav pieņemams, bet nav pieņemams arī tas, kas notiek mūsu sabiedrībā. Tie cilvēki, kuri ir armijā, nenāk no tukšas vietas. Tie nāk no mūsu sabiedrības, un viņi apgrozās mūsu sabiedrībā. Un tāpēc es ceru, ka šo piektdien mums būs iespēja par to runāt ārkārtas sēdē (vismaz es ceru, ka tāda būs) ļoti nozīmīgā datumā - 23. augustā. Tiešām ir nepieciešams nopietni parunāt par to, kas notiek armijā, un saistīt to ar mūsu darbu šeit pie likumu uzlabošanas. Lūdzu, kolēģi! Diez vai tagad mēs te ko ierosināsim, kad jārunā ir tikai līdz piecām minūtēm. Tad tā būs nopietna saruna. Un tiešām varam rūpīgi spriest par to, kā tālāk sakārtot mūsu armiju. Bet tāpēc ir jāpieņem attiecīgie likumi. Bet viena cilvēka nomaiņa šinī brīdī, bez nopietniem argumentiem, - tas mani nepārliecina. Protams, jūs varat teikt, ka tas ir mans partijas biedrs. Šeit tam nav nekādas izšķirošas nozīmes. Šinī gadījumā es runāju par principu. Un katrā ziņā, protams, neatbalstīšu šādu lēmuma projektu, kurš ir izteikts tikai vienā teikumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Mīļie kolēģi! Jautājums jau nav, manuprāt, par Krastiņa kungu. Jautājums ir par it kā mūsu bezrūpības un bezatbildības dēļ ievēlētiem cilvēkiem. Ja Krastiņa kungs būtu atnācis un iesniedzis savu demisiju un teicis: "Mani neapmierina stāvoklis armijā," - tad es nebalsotu par viņa demisiju. Bet tas tā nav bijis. Mēs nupat redzējām, cik viegli bankas bankrotē, veselas 30 reizes, un mēs pat par to nedrīkstam runāt. Mēs esam kļuvuši pilnīgi neatbildīgi mūsu tautas priekšā. Un diemžēl tā situācija armijā ir tik dziļi jau iesakņojusies, ka mēs izraisām internacionālus smieklus. Mūsu oficieri "atvieglojas" sabiedrotajiem - gulošajiem kaimiņvalsts kareivjiem - virsū. Mūsu posteņi pazūd dienām... bet mūsu ministrijā man stāsta... piecas reizes satikās 20 cilvēki... lai pārspriestu, kā pareizi nolikt puķes pieminekļa priekšā... Kad es klausos vecajos zaldātos, es izdzirdu tādu izmisumu par to, kas notiek. Mēs tagad it kā pārbaudām trauksmes gatavību. Aizbrauc un skatās, kā puikas no gultām izlien. Neviens neskaita, kuriem ir ieroči, kas darbojas, kurām mašīnām ir benzīns iekšā un kuras ir kaujas gatavībā. Nē, ir it kā bērnudārzā. Un par to runā vairāku iemeslu dēļ. It kā ļoti zems izglītības līmenis, it kā šis un tas. Bet beigās kristalizējas... Un tā ir tā pati vaina, kas mūsu Ārlietu ministrijā un tā tālāk. Ka mēs nelietojam savus labākos cilvēkus, savus pieredzējušākos cilvēkus. Mēs stumjam ārā... tie, kas bija krievu armijā... mēs neuzticamies tiem, kas nāk no trimdas. Mēs paņemam "zaļus" oficierus, nevienam nav vadības spēju, zaldātiem nepatīk, ko viņi dara. Un šitā lieta turpinās. Seši gadi pagājuši, bet nav mobilizācijas plāna. Nav pat karaspēļu. Maziem bērniem tādas patīk - viens otram pakaļ skrien un nezin ko tur spēlē... Bet nenotiek! Aizved posteni slepenā posteņa vietā, it kā ļoti svarīgā vietā, - un tas postenis nozūd. Normālā armijā katras 15 minūtes pārbauda, vai viņš tur ir. Mēs - pāris dienu vēlāk... Kādam ir jāuzņemas atbildība tagad. Man patiktu, ja Šķēles kungs uzņemtos atbildību. Daudzās lietās nav kārtības. Teikt, ka mēs varam Latvijas Bankas priekšsēdētāju pēc 35 krahiem attaisnot, kā mēs šodien darījām... Bet Šķēles kungs nav tāds cilvēks. Viņš neuzņemsies atbildību. Toties jūs, Krastiņa kungs, uzņemieties atbildību! Sakiet, ka mums nav jābalso. Nāciet un pasakiet: ziniet, es šito darbu nespēju izdarīt, varbūt manā vietā būs kāds cits! Un mēs būsim labi draugi. Bet šitā vienkārši turēt acis ciet un teikt: zini, mums jau ir frakcijas līgums, mani neviens neaiztiks, lai tur vēl puiši iet pašnāvībā, un mēs vēl viņus ieforsēsim tanī armijā...

Pirms kara mums bija labāk atalgotie oficieri Eiropā. Mums bija labākie Bruņotie spēki pasaulē. Mums tagad tās naudas nav, bet mēs, zini, ar kvantitāti to darīsim, mēs tagad iesim ar kailām krūtīm krievu tankiem pretī, kad viņi nāks no Pleskavas... Mīļie draugi, tas viss ir ārprāts un muļķības! Ietaupīsim to naudu. Un, ja mēs nezinām, kā, skatīsimies, kā ir Lietuvā. Lietuvā savienoja Aizsardzības ministriju ar Ģenerālo štābu. 60 cilvēki tur strādā, bet mūsu Aizsardzības ministrijā strādā 200 cilvēki. Saprotiet, jāliek tās puķes pie pieminekļa... tas ir pareizi... piecas reizes jāsasauc 20 cilvēki, lai to jautājumu pārspriestu... Nu, ziniet, tā ir spēle, muļķošanās, ņirgāšanās. Ar to, ko mēs darām ar kaimiņtautu oficieriem, tautas godu mēs neceļam. Bet neviens nav atbildīgs. Neviens nesaka: nevienu citu nevar sodīt, es saņemšu to sodu. Kāpēc tas tā ir? Kur tad tā kvalitāte ir? Šķēles kungs it kā grib būt tautas vadonis. Viņš, manuprāt, tagad taisa apvērsumu ar citiem gājieniem. Bet vai viņš piecelsies, iznāks priekšā un sacīs, kā Ulmanis teica: es esmu atbildīgs, es to lietu nokārtošu... Nē, mēs sargāsim. Mēs sargāsim visus! Balsosim, darīsim, ko mēs varam. Atbildībai ir jābūt.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, piedodiet, jūsu laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi. Divas minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Man neizdevās pabeigt to, ko es gribēju teikt. Es varbūt izpaudīšu valsts noslēpumu. Mums ir šobrīd tāds laiks, ka mums ir ļoti labas iespējas apbruņot savu armiju, bet tas nenotiks, ja nebūs disciplīnas mūsu armijā. To apzinās arī Krastiņš, es ceru. Un kāpēc tas tiek tīšām darīts? Un netiek kaut vai aizbraukts uz vietu, kur tiešām notiek šie pārkāpumi, lai painteresētos, kas tad tur īsti notiek.

Un par Juri Dobeli. Bija man tāda doma, ka Juri Dobeli tiešām varētu Krastiņa vietā likt, jo viņš kopā ar Ruču, kā mēs zinām, ļoti eleganti izrīkojās ar padomju ģenerāļiem un varbūt tiešām viņa enerģija šobrīd būtu īstā vietā. Bet, ja viņš saka, ka nav pietiekami nopietnu argumentu, tad man liekas, ka te vairāk nav ko runāt, ja neliekas šie argumenti pietiekami nopietni.

Un vēl par Andreju Krastiņu. Vai jūs, kolēģi, nejutāt to kā apvainojumu, ka Krastiņš neatbildēja uz trim ceturtdaļām jautājumu, tātad neatbildēja Saeimai? Jums nevienam neizdevās dzirdēt normālu atbildi. Kāpēc Krastiņš neatbildēja? Vai viņš baidās no kaut kā? Normālā valstī šāda neatbildēšana būtu pietiekams iemesls demisijai. Kāpēc Krastiņš baidās? Mēs redzam, ka Krastiņam ir divi miesassargi. No kā viņš baidās? Viņš izlēca no auto, un tad arī divi miesassargi izlēca no viņa "autiņa" ârā. Nu kāpēc vajadzīgs šis teātris? Ja tas ir teātris, tad tas ir slikts teātris. Un, ja patiešām baidās, tad jāsāk domāt, kāpēc baidās. Vai iepriekšējie darbi viņam ir bijuši tik slikti? Par ko bija jābaidās? Vai bijuši tik labi? Par ko ir jābaidās? (Starpsauciens: "No Mauliņa baidās...") Es ļoti lūdzu padomāt nopietni un uztvert mūsu argumentus kā tiešām nopietnus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Man un manam kolēģim Jurdžam šodien bija tas gods dzirdēt, kā mūsu vārdus min cienījamie deputāti Mauliņa kungs un Lujāna kungs. Bet ko es gribētu pateikt? Šim inspekcijas braucienam stimulu deva mūsu cienījamais pretendents uz kara ministra amatu - Juris Dobelis, kas kādreiz šeit, Saeimā, lūdza pacelt rokas visus deputātus, kuri ir bijuši kaut kādā armijas daļā. Tātad, cienījamais Mauliņa kungs, mēs ar Jurdžu izbraukājām apmēram 15 - vai mazliet vairāk par 15 - karaspēka daļas. Un tiešām, - nedomājiet, ka man ir kaut kādas sevišķas simpātijas pret Andreju Krastiņa kungu, bet Andreja Krastiņa kunga varbūt vienīgā vaina ir tā, ka visās tanīs vietās, kur mēs bijām (izņemot Sužu izlūkbataljonu), viņš nebija bijis. Tas nu ir fakts, Andrej Krastiņ, un es ceru, ka jūs no šīs augstās tribīnes kaisīsiet sev pelnus uz galvas un teiksiet: "Mea culpa," - kā dakteris Apinis mēdz teikt.

Bet ir viena likumsakarība. Ja mēs runājam par Krastiņu, top, tā teikt, aplieta ar samazgām armija. Ja mēs runājam par obligāto valsts dienestu, tad kas visvairāk iestājas pret to? Tas ir cienītais Lujāna kungs, tas ir cienītais Mauliņa kungs, tie ir tie kungi, varbūt man...(Starpsauciens no zāles: "Un Vītols...") jā, un Vītols ar'. Vītols - ar citiem argumentiem. Tie ir kungi, par kuriem man ir tātad nelabas personiskas aizdomas, subjektīvas, es nevienu negribu apvainot, ka viņi nedomā par valsts drošību, par Latvijas valsts neatkarību, par Latvijas valsts aizstāvēšanas iespēju. Man liekas, ka viņi vadās no viena motīva: "Jo sliktāk - jo labāk.". Tā ir varbūt padomju laika vecā domāšana, ka mēs visi tā domājam. Bet, cienījamās frakcijas "Latvijai" deputāti un cienījamie "sociķi", atvainojos, sociālisti, atmostieties, - mēs esam neatkarīgā Latvijā! Un par neatkarīgo Latviju mums ir jāstāv tāpat, kā mēs stāvējām par to 1988., 1989. gadā un visos pārējos gados līdz neatkarības atgūšanai.

Ziniet ko, Mauliņa kungs, es jums pateiktu kaut ko, bet šī ir par daudz augsta tribīne...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, neveidojiet dialogu!

J.G.Vidiņš. Bet es gribētu vienīgi pateikt to, ka šinīs nebūšanās armijā mēs visi esam vainīgi. Jo tiešām, - mēs ar Jurdžu redzējām kareivjus, kuri bija kedās, mums bija kauns par mūsu armiju, ka tā pieņēma tā saucamo kara palīdzību no Zviedrijas, tā saucamās bruņumašīnas, kuras ir veci grausti, kuras var izmantot tikai kā mērķi šaušanai ar granātmetējiem. Mēs redzējām to, ka katrs no bijušajiem padomju armijas virsniekiem pārdzīvo daudz vairāk nekā jūs, Lujāna kungs, par šīs neatkarīgās Latvijas armiju, par to valstisko audzināšanu, tas nekur nekādā likumā nav ierakstīts, viņi visi to dara pašu spēkiem. Šķēles kungs un Ulmaņa kungs ir bijuši Liepājas kara ostā, un viņiem ir rādīta, kā Paura kungs (tas ir Jūras spēku Liepājas mācību centra komandieris) saka, pils. Tā ir šā gadsimta sākumā celta oficieru māja, ko viņi atjauno paši saviem spēkiem, tādēļ ka valsts, Lujāna kungs, jūsu personā un, Mauliņa kungs, jūsu personā, negrib palīdzēt. Jūs te taisāt smukas "teātra izrādes", bet, kad lieta nonāk līdz darīšanai, tad jūs tikai protat parunāt skaļi, lai no radioklausītājiem jūs iegūtu vēl kādas pāris balsis nākamajās vēlēšanās.

Vēl viena milzīga problēma. Jūs tagad sakāt, ka kareivjiem nav stājas un ka viņiem nevar iemācīt... Tā ir tiešām problēma, un, kad jūs, Krastiņa kungs un Šķēles kungs, šodien iesiet gar Brīvības pieminekli un paskatīsieties uz godasardzi, tad esiet tik laipni un aizrādiet, lai viņiem siksnas būtu starp trešo un ceturto pogu novietotas - visiem vienādi, nevis vienam nošļukusi pavēderē, bet otram stāvētu taisni. Bet tie ir sīkumi.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, lūdzu, piedodiet, 5 minūtes ir pagājušas.

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Vidiņa kungam, ka pats atvainojās par neveiksmīgo izteicienu.

Turpinām debates. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministr Krastiņa kungs! Es domāju, ka smiekli zālē šoreiz nav vietā. Tas, ka šie smiekli šeit ir, norāda uz to, ka jautājums nav līdz galam sagatavots, nav anotācijas, kāpēc šāds lēmums mums būtu jāpieņem. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka mani arī neapmierina tāda tēze, kā Dobeļa kungs saka: noņemsim cilvēku, kas kaut ko mēģina darīt. Redziet, ar kaut kādu mēģināšanu tomēr šajā valstī ir par maz, amatā ir jābūt cilvēkam, kurš dara konkrētus darbus, kurš var konkrēti pateikt, ko viņš dara, kādi ir viņa mērķi, ko viņš ir izdarījis šonedēļ un ko darīs pēc mēneša, pēc gada, un kādus mēs redzēsim mūsu Nacionālos bruņotos spēkus turpmākajā laika periodā.

Nu, var jau šeit diskutēt par to, ka aizsardzības ministra atbildība un NBS komandiera atbildība mūsu valstī nav nodalīta un tamlīdzīgi, bet tā jau īsti nemaz nav. Vēl pavisam nesen, pirms nedēļas, Aizsardzības un iekšlietu komisijā mēs spriedām par kādu jautājumu, un ministrs ziņoja, ka viņš ir ļoti daudz laika tērējis, lai saskaņotu politisko viedokli (tas bija jautājumā par robežsargu nodošanu citiem, tātad Iekšlietu ministrijas, spēkiem). Bet mēs nevarējām atcerēties to brīdi, kad ministrs būtu nācis uz komisiju un runājis ar šiem deputātiem, no kuriem šī politiskā sapratne ir jāsaņem. Tātad ir jautājums - kur tad šī politiskā atbildība ir bijusi un kur šis politiskais viedoklis ir ticis meklēts?

Nu mēs šeit runājam arī par to, kāda ir šī viņu attieksme pret Saeimas deputātiem. Kā mēs atceramies, aizvadītajā periodā ir divi lieli likumi bijuši no Aizsardzības ministrijas - viens ir likums par obligāto valsts dienestu, un otrs ir faktiski tāds lēmums par Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu, un tas, tā teikt, neizgāja cauri Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tika mēģināts risināt šos jautājumus tikai Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, tātad apejot jūs - šeit, zālē, sēdošos. Arī tā ir attieksme - redzam to, kā ministrs izturas pret mums un kā vērtē mūsu, šeit klātesošo, darbaspējas. Toreiz, kad bija jāpieņem 1996. gada budžets, - varbūt toreiz varēja iebilst pret to, ka nav konkrētas programmas nedz attiecībā uz šo personālu, nedz šo attīstību, nedz arī varbūt attiecībā uz citiem šiem jautājumiem, šā nodrošinājuma sīkākajām problēmām. Toreiz valdība bija tikko kā izveidota un nācās atbalstīt, bet es domāju, ka tagad drīz mēs sāksim apspriest 1997.gada budžetu, un tad mēs redzēsim, kas ir izstrādāts šajā ministrijā un konkrētā ministra vadībā. Un tad laikam acīmredzot būs īstais brīdis, kad diskutēt viņa atbilstību vai neatbilstību ieņemamajiem amatiem un par viņa spējām, un tad būs jāprasa šī atbildība, tas brīdis pienāks. Bet es vēl atceros, ka neilgi pēc iecelšanas ministra amatā Krastiņš bija mūsu komisijā un solīja, ka tiks atrisināts jautājums par Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un ka tas ir tikai dažu dienu jautājums. Kur šis jautājums ir risināts? Šis jautājums vēl aizvien nav sakārtots. Šodien arī mūsu Ministru prezidents teica: redziet, ir grūtības risināt šo problēmu, jo nav varēts atrisināt šo jautājumu pusgada laikā, jo ministram neesot īstas varas pār šo viņa pakļautībā jeb pārraudzībā esošo mācību iestādi.

Nu, un beigu beigās faktiski to, kas mēs esam un kā mūs vērtē, - to jau liecina arī šodienas laikrakstā "Diena" lasāmais raksts, ka turpmāk Saeimu vairs neapsargās Drošības dienests, bet militārā policija.

Vēlu jums visiem šeit veiksmi un būt cerībā par to, ka par jūsu drošību gādās militārā policija, jo tātad mūsu līdzšinējā kārtība nav vairs bijusi pieņemama. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pirms dodu vārdu Andrejam Krastiņam, gribu nomierināt deputātus, ka tomēr Saeimas Prezidijs zina labāk nekā avīze "Diena", kas apsargā Saeimu, - to turpina darīt Drošības dienests.

Krastiņa kungs, jūsu rīcībā ir stunda, bet mūsu darba laiks vēl ir 40 minūtes. Vai jūs izmantosiet 40 minūtes? Ā, jums ir vajadzīgas tikai 10? Lūdzu! Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Tā kā lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu man kā aizsardzības ministram, protams, ir politisks jautājums, es nekavēšu jūs ar pārdomām par to, cik labs vai slikts aizsardzības ministrs es esmu bijis, bet, tā kā jūsu ausis šeit sasniedz - un ne tikai jūsu ausis, bet arī masu informācijas līdzekļus - ne visai precīza informācija par to, kas notiek Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, es gribētu atbildēt uz jautājumiem, par pamatu ņemot tos, kurus uzdeva Kostandas kungs, jo tie bija tā sarindoti pēc kārtas, pēc problēmām, pārējie bija vairāk emocijas, un uz emocijām man ir grūti atbildēt. Vienīgi varu pateikt Mauliņa kungam, ka visā, ko viņš teica, nav taisnības. Kā saka tanī vecajā anekdotē - nepietiek ar to, ka ir labs rakstītājs, jābūt arī lasītājam tomēr.

Bet nu atbildēšu uz Kostandas kunga jautājumiem. Tātad, pirmkārt, teica, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nav ieviesta apvienotā armijas koncepcija. Es saprotu šā jautājuma būtību. Tātad tas jautājums ir par mūsu Aizsardzības spēku un arī Zemessardzes vienotu, kā saka, pakļautību, vienādu struktūru un tamlīdzīgi. Tas bija daļēji izdarīts jau iepriekš, tas nav mans nopelns, tad ir likumā par Aizsardzības spēkiem un par valsts aizsardzību, tur šī Zemessardzes pakļautība tomēr tika ieviesta. Man nākot amatā un pieņemot budžetu, tātad Zemessardzes budžets arī tika iekļauts Nacionālo bruņoto spēku budžetā, tas bija pirmais solis. Galīgi šo jautājumu noregulēs likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurš, kā es ļoti ceru, drīz vien nonāks Saeimas uzmanības lokā un šajā gadā tiks pieņemts " jumta likums".

Otrais jautājums. Ka štābs nav izstrādājis operatīvo plānu. Es gribētu teikt, ka šīs ziņas ir ļoti novecojušas. Operatīvais plāns ir izstrādāts, tikai šis plāns, protams, ir ierindojams zināmā kategorijā, šis plāns nav ne publicējams, ne izpaužams tālāk, kā saka, bet šāds plāns eksistē, ir.

Trešais. Mobilizācijas plāns. Godājamie kolēģi! Man tiešām ir jāatzīst, ka mobilizācijas plāna tādā veidā nav, jo, pirmkārt, arī mūsu aizsardzības koncepcija neparedz šādu vispārēju mobilizāciju, mobilizācija ir iespējama ar rezervēm, bet šis mobilizācijas plāns nav nosaukts tādā vārdā. Mūsu vienību papildināšanas plāns un Zemessardzes izvēršanas plāns - tādi eksistē, tie ir.

Ceturtais. Ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nav ieviesta vienota apmācības sistēma. Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ieviesta vienota apmācības sistēma, kura darbojas mobilajā strēlnieku brigādē, šinī mācību bataljonā Liepājas mācību centrā, kur tiek sagatavoti šie jaunkareivji. Divi mēneši pēc vienota apmācību plāna. Pārējais apmācības plāns ir atbilstošs mūsu Nacionālo bruņoto spēku reglamentiem un iekšējām instrukcijām, kas ir apstiprinātas un izstrādātas.

Nākamais. Piektais jautājums. Kadru politika. Ka esot profesionālu virsnieku izstumšana. Es negribētu runāt šeit par izstumšanu un par to, kas ir profesionāls un kas ir neprofesionāls virsnieks, bet tādā nolūkā, lai mēs tiešām to varētu izšķirt, mūsu Aizsardzības ministrijā ir nodibināta Centrālā atestācijas komisija, kurā ietilpst pārstāvji no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, no Zemessardzes, no Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības akadēmijas, kas izvērtē katru mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieku pēc viņa līdzšinējā darba, pēc viņa izglītības un vēl dažādiem citiem kritērijiem. Pamatojoties uz šīs komisijas slēdzienu, tik tiešām vairāki virsnieki, kuriem varbūt ir augstas dienesta pakāpes, nav atestēti ieņemt augstākus amatus vai arī viņiem ir likts priekšā atstāt Nacionālos bruņotos spēkus. Es gribētu teikt, ka šajā pusgadā, šajā vairāk nekā pusgadu ilgajā laikā, šajos 8 mēnešos šajā gadā, tik tiešām vairākiem virsniekiem, kas ir ar augstām dienesta pakāpēm un lielu pieredzi citās armijās, ir nācies atstāt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus par tiem vai citiem pārkāpumiem vai arī viņi paši ir sapratuši, ka turpmāk viņi strādāt tur nevarēs. Es šeit arī gribu pateikt, ka šis process zināmā veidā turpināsies, šī virsnieku sadalīšana pa štābiem un pa apakšvienībām. Jo, atvainojiet, es tomēr nepiekrītu, ka ir tāda situācija, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieks ar majora vai pulkvežleitnanta pakāpi savā anketā ailē par izglītību var ierakstīt tikai - "speciālā", kas, kā izrādās, ir traktoristu skola. Un viņam ir pietiekami augsta pakāpe... Mums ir ļoti liela problēma ar šo jautājumu, jo izglītības tik tiešām pietrūkst. Pietrūkst valodu zināšanu un pārējo. Tāpēc šāda kadru politika, atlase turpināsies arī tālāk, lai tiešām tos štāba darbus, kas ir nepieciešami, veiktu cilvēki ar pietiekamu izglītību. Mēs arī ceram, protams, uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem, kas beiguši...

Nākamais. Militāri patriotiskā audzināšana. Man tiešām ir jāatzīst, ka Aizsardzības ministrija ir strādājusi nepietiekami, varbūt nav aizpildījusi to "robu", tas bija jādara mūsu Izglītības ministrijai, tas bija jādara visai mūsu sabiedrībai un - visbeidzot - ģimenēm, lai būtu bijusi šī militāri patriotiskā audzināšana, jau atnākot uz armiju. Nevis cerēt, ka armija iemācīs 18 gadus vecam puisim mīlēt Dzimteni. Mums ir pietiekami lielas programmas, un cerēsim, ka budžets būs pietiekams, lai šī jaunsargu kustība, jaunsargu instruktoru štati būtu katrā Zemessardzes bataljonā un reģionā, lai tie būtu saistīti ar skolām un lai šis darbs ietu uz priekšu. Jūs noteikti piekritīsiet man, ka, lai būtu par jaunsargu, šo jauno zēnu, kuri ir vecumā no 12 gadiem, audzinātāju, pašam ir jābūt ar pietiekamu izglītību, autoritāti un vēlēšanos strādāt. Tas nebūt nav tik viegli - komplektēt šādu daudzumu.

Tālāk. Par valsts līdzekļu izšķiešanu, kas ir bijusi mūsu ministrijā. Es gribētu teikt, ka es, gatavojoties tieši šiem jautājumiem, esmu ievācis datus. Kostandas kungs minēja piemēru par Zemessardzi - tiem 300 000 latiem par automašīnām, šo Valsts kontroles atzinumu. Es gribētu paskaidrot, ka tie bija 1992.-1993. gada notikumi un es tiešām nejūtos morāli atbildīgs par to, kas toreiz notika. Šeit ir klāt cilvēki, kas bija daudz ciešāk saistīti ar šo jautājumu un to visu organizēja. Bet uz šā Valsts kontroles ziņojuma pamata ir nosūtīti attiecīgie materiāli uz kara prokuratūru un tiek arī veikta Aizsardzības ministrijā dienesta izmeklēšana. Tā ir saimnieciska lieta ar dažām niansēm. Es domāju, ka tas nav vienā minūtē izskatāms jautājums.

Kostandas kungs pieminēja visai svaigus datus - faktu par tām 4000 triecienšautenēm, tas daļēji atbilst patiesībai. Tieši piektdien es liku sākt dienesta izmeklēšanu šajā jautājumā. Bet arī šis līgums tika noslēgts 1993. gadā. Un nebūt nav tik briesmīgi... Bet šī piegāde tomēr neatbilst līguma prasībām, saistībām, kādas bija parakstījusi Aizsardzības ministrija. Tā ka tiek izmeklēts arī šis gadījums, kas ir pavisam svaigs, un es domāju, ka būs arī nepieciešamais atzinums.

Kas attiecas uz to, ka ir pirktas mēbeles, dārgas mašīnas un ka ir bijuši vēl citi tamlīdzīgi izdevumi, gribu paskaidrot, ka Aizsardzības ministrija 1996. gadā nevienu automašīnu nav iegādājusies par valsts budžeta līdzekļiem. Tie visi ir ārpusbudžeta līdzekļi, kas ir iegūti, iznomājot Aizsardzības ministrijas rīcībā esošos īpašumus. Pie tam ir nopirktas trīs automašīnas šajā laikā, pārējo mums... mēs apgādājam... ar amerikāņu piegādātājiem. Bet es gribētu te norādīt tādu nelielu starpību. Tātad: 1995. gadā mums bija apstiprināta tāme centrālajam aparātam - 51 788 lati, 1996. gadā ir apstiprināta tāme 28 044 lati. Starpība ir 23 744 lati, taisni uz pusi mazāk. No tā šajos 6 mēnešos - man svaigāku datu nav, bet ir dati par šiem 6 mēnešiem - Aizsardzības ministrijas centrālais aparāts ir iztērējis tikai 6675 latus, pretēji tai summai, kāda bija pagājušajā gadā, - 26 090 latu. Starpība ir 19 415 lati. Centralizētajiem pasākumiem pagājušajā gadā mums bija 18 635, šogad - 7700. Starpība - 10 935. Iztērējuši mēs esam par 13 382 latiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Tā tas attiecas praktiski uz visu. Vienkārši mums ir ļoti maz līdzekļu, un tie ir jālieto ekonomiski un taupīgi.

Par disciplīnu es negribētu runāt. Mums visiem ir atmiņā traģiskie gadījumi. Es negribētu ar to spekulēt. Tas ir varbūt pārāk nevietā - no šīs tribīnes... Es gribētu pateikt tikai to, ka salīdzinājumā ar 1995.gadu, atskaites laiku, praktiski visās apakšvienībās un attiecībā uz visiem pārkāpumu veidiem šī samazināšanās ir acīm redzama. Šeit ir par 31%, 39%, 75%, 30%, 66% un tamlīdzīgi... Tā ir kailā statistika, aiz katras no tām datu rindām stāv konkrēts gadījums, notikums. Es domāju, tiešām tas viss nav tagad šeit jāanalizē. Bet vispārējā aina - neskatoties uz šiem traģiskajiem, ārkārtīgi traģiskajiem notikumiem, kuru arī ir mazāk nekā pagājušajā gadā, - vispārējā aina tomēr liecina par zināmu stāvokļa uzlabošanos.

Kristovska kungs šeit ļoti pārmeta, ka Aizsardzības ministrija nestrādājot, atcerējās tikai divus tiesību aktus. Es gribētu Kristovska kungam atgādināt, ka Aizsardzības ministrija no šā gada 1.janvāra līdz 15.augustam ir izstrādājusi un iesniegusi 21 tiesībaktu. Nevis divus, bet 21, Kristovska kungs! Tie visi ir vienā vai otrā gatavības stadijā un, tā teikt, ir izgājuši cauri. Tas ir vienīgais, ko es gribētu minēt, komentējot šo Kristovska kunga izteikumu. Jo tas ir visas Aizsardzības ministrijas darbs, ne jau ministra darbs. Es negribētu, ka mani kolēģi tiktu apvainoti par to, kas nav.

Man ir vēl veselas tabulas skaitļu un tamlīdzīgi dokumenti. Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus turpmāk, spriežot par Aizsardzības ministriju (vienalga, kurš tur būs ministrs), ņemt vērā, ka Aizsardzības ministrija nav tā iestāde, kura ļoti plaši uz visiem stabiem līmē plakātus par saviem sasniegumiem, dažādiem grafikiem un plāna izpildēm. Bet, ja tomēr ir vēlēšanās uzstāties, palīdzēt, kritizēt, aicinu tomēr ievākt patiesu informāciju atbilstoši tai konfidencialitātes pakāpei, kāda ir iespējama Aizsardzības ministrijā. Mums šādam nolūkam strādā mūsu ministrijas preses dienests, un tāds dienests strādā arī Nacionālo bruņoto spēku štābā. Tā ka par visiem šiem jautājumiem, lūdzu, var interesēties jebkurš deputāts, tāpat kā deputāti Vidiņš un Jurdžs, kas šeit tika laipni sagaidīti. Tikai jāsaka, ka man tomēr ir neliela kritika Jurdža kungam un Vidiņa kungam, kaut gan viņi teica un rakstīja arī vienu otru labu vārdu. Man arī nav zināms, ar ko jūs runājāt zināmajās karaspēka daļās, bet jūsu nosauktajās, tajās, ko jūs šodien nosaucāt, es tiešām esmu bijis vairākkārt. Taisni tajās, kuras jūs beigās pieminējāt. Piemēram, Ventspils mācību centrs. Tā ir viena vieta, kur es diezgan bieži ciemojos. Ja šie attiecīgie matroži nebija redzējuši mani, nu, viņi laikam bija bijuši norīkojumā.

Tā ka jebkurā konkrētā gadījumā es aicinu konkrēti vērsties pie faktiem, un, protams, tā kā lēmums ir politisks, par uzticības vai neuzticības izteikšanu man, lūdzu godājamos kolēģus politiski to vērtēt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Divas minūtes.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties visas šīs runas... un, protams, es arī, kā Vidiņa...kungs... es neatceros, kas to teica, ka es kaisīšot pelnus... Patiešām mēs ar Mauliņa kungu graujam Latvijas armiju, es tikai nezinu, kādā veidā. Bet graujam. Un, ja Vidiņa kungs nobriedīs uz Bosniju doties, varbūt es arī piebiedrošos - apmeklēt šo tālo un skaisto novadu un paskatīties, kā mūsu puiši tur dien.

Es domāju, gandrīz varētu diskusiju nobeigt ar to, ka man liekas, ka Latvijā viens cilvēks ir pierādījis to, ka profesionāls karaspēks ir daudz kvalitatīvāks. Un tas ir mūsu cienījamais Repšes kungs, kuram ir bruņota vienība, kuram ir šodien bruņumašīnas, mīnmetēji, un es nebrīnīšos, ka tuvākajā budžeta gadā būs arī kāds lielgabals. Es domāju, ka, ja šodien Krastiņa kungs varētu ar viņu saderēt un aizsūtīt kādu savu specvienību sacensties ar Repšes kunga vienību, tad, es domāju, Repšes kunga vienība kādas desmit reizes stabili vinnētu šajā sacensībā. Tie ir profesionāli zēni. Un, protams, mums vajag veicināt Latvijas Bankas attīstību, un ar laiku viņiem palielināsies tas grupējums un mums vairs tādi Latvijas Bruņotie spēki nebūs vajadzīgi. Tur būs kvalitatīvi profesionāļi, un tad arī šo problēmu ar šādiem ministriem nebūs.

Tomēr es uzskatu, ka balsojumā par Krastiņa kungu nu katrs izteiks savu viedokli - gan politiski, gan dvēseliski. Varēs, protams, pagaidīt līdz rudenim; rudenī, iespējams, varēsim dot labojumus. Bet nu tie būs atkal mūsu pašu puiši, kas būs armijā, un tas būs atkal mūsu kauns, ja būs atkal kaut kādi nepatīkami incidenti.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, vienīgais lūgums - nemulsiniet deputātus! Šajā lēmuma projektā rudenī nekādus labojumus neviens iesniegt nevarēs.

Jūs otrreiz vēlaties runāt? Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies par otro reizi doto vārdu. Krastiņa kungs, jautājums ir ne jau par kvantitāti, bet par kvalitāti. Un par kvalitāti liecina tas, ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā diemžēl jums neizdevās ne pārejas noteikumus sagatavot tādā līmenī, lai šis dokuments "ietu cauri" ... tur ir visāda politiska vienošanās... ne arī pārējos dokumentos, kuri ir bijuši nopietni... Nav runa par kaut kādiem, ko jūs saucāt par tiesību aktiem un kuri varbūt izmaina kādu pantu, bet runa ir par nopietniem jautājumiem, kuri būtiski maina attiecības un kārtību Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un tādi diemžēl ir varbūt bijuši šajā laikā tikai divi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi, es domāju, ka zināms progress mūsu diskusijās ar Andreju Krastiņu jau ir noticis. Šoreiz Andrejs Krastiņš jau centās daudzmaz atbildēt uz deputātu jautājumiem, salīdzinot ar to mūsu diskusijas formu, kad mēs iesniedzām jautājumus Ministru kabinetam un saņēmām kaut kādu atrakstīšanos. Tas jau ir progress. Un paldies Andrejam Krastiņam, ka viņš tomēr ir sapratis, ka, ja grib turpināt strādāt, tad ir jārunā ar deputātiem atklāti un godīgi, jāatzīst, kas ir padarīts un kas nav padarīts.

Bet tomēr ir dažas lietas. Mēs nesaņēmām atbildes no jums ne iepriekš, ne arī tagad, piemēram, par robežapsardzības jautājumiem, kam jūs esat veltījis, es uzsveru vēlreiz, nepietiekošu uzmanību, sniedzot Robežapsardzības spēku problēmu risināšanai gan konceptuālo, gan materiāli tehnisko atbalstu. Tā ir valdības nekonsekvence, un mēs redzam, ka joprojām nevar izšķirties, vai tie pāriet Iekšlietu ministrijas pārziņā vai ne. Ko darīt? Veselu gadu jau šis jautājums velkas. Tas ir arī jūsu nepadarītais darbs, Andrej Krastiņa kungs!

Es atgādināšu, ka vēl dažus gadus atpakaļ, kad Robežsargu brigādes komandieris bija Ādamsons, šīs problēmas jau bija apzinātas, tika nosprausti orientieri, kā tās risināt; tad nāca Lasmanis, arī viņš nāca ar priekšlikumiem. Mēs prasām: kuri no šiem priekšlikumiem bija labi, kuri ne? Nu tad pasakiet, novērtējiet! Par to, kāda ir jūsu attieksme, jūs ne vārda neteicāt. Arī šodien vēl neteicāt, tāpēc šī diskusija acīmredzot mums būs jāturpina, jo šodien Saeima, droši vien vairākums, neizteiks atbalstu priekšlikumam par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram. Būs līdzīga situācija kā ar Māri Gaili. Jā, arī toreiz sākotnēji tikai ceturtā daļa Saeimas to atbalstīja, taču gāja laiks, un jūs redzējāt, ar ko tas beidzās. Tā ka arī šoreiz Krastiņa kungam vēl piebilde... Būs labi, ja jūs diskutēsit ar deputātiem, būs labi, ja jūs diskutēsit arī ar virsniekiem, un es aicinu jūs, lai ātrāk tiktu, kā tas bija Latvijas brīvvalsts laikā, atjaunoti virsnieku klubi, kur virsnieki var vaļsirdīgi pateikt visu, ko viņi domā par sasāpējušām problēmām.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu: "Izteikt neuzticību Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Ādolfa Ločmeļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ādolfa Ločmeļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Vēlam veiksmi darbā!

Nākamais - "Par deputāta Ādolfa Ločmeļa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Ādolfa Ločmeļa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts. Veiksmi darbā!

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Saeimas priekšsēdētājas biedra Andra Amerika atsaukšanu no ieņemamā amata". Atklājam debates.

Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Šajā augstajā tribīnē mēs nākam tad, kad to nedrīkstam nedarīt, proti, mūsu vidū ir radusies nepamatota disonanse.

Godājamie kolēģi, mēs zinām, ka Saeimas Prezidijs ir ne tikai goda vieta, bet tā ir darba vieta. Vieta, no kuras 6.Saeima jau desmit mēnešus organizē un vada mūsu darbu. Un es saprotu, ka dara to labi. Tādēļ man rodas pilnīgi nepieņemams jautājums, kāpēc cienījamie frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti prasa atsaukt no ieņemamā amata Saeimas priekšsēdētājas biedru deputātu Andri Amerika kungu. Loģiski rodas arī tāds jautājums: kāds pamats ir vērsties pret Andri Amerika kungu, kurš visu šo laiku kārtīgi veicis savus darba pienākumus? Es uzskatu, ka tā ir ļoti nekorekta un neiejūtīga darbība, un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs cienīt citam citu, vērtēt pēc padarītā darba, nevis pēc partiju piederības. Es runāju nevis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas vārdā, bet savā vārdā. Un šo es teiktu arī tad, ja Prezidijā nebūtu mūsu frakcijas deputātu, ja te nebūtu pārstāvības mūsu partijai, jo mēs taču, cienījamie kolēģi, visi gribam stabilitāti - gribam stabilitāti gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Tad, lūk, te ir tā stabilitāte! Netraucēsim Prezidija darbu! Tāpēc, cienījamie kolēģi, aicinu jūs visus balsot pret deputāta Andra Amerika atsaukšanu no ieņemamā amata. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es dažos vārdos motivēšu mūsu iesniegumu.

Pirmkārt, es domāju, ka šeit runāt par nekorektumu no mūsu puses, atvainojiet, nebūtu īsti korekti.

Otrkārt, savā laikā, kad Saeimas Prezidijā ļoti labi strādāja Anatolijs Gorbunovs un Andrejs Krastiņš, pēc tam, kad viņi tika nomainīti, nevienam neradās tādi jautājumi, kāpēc tik labi darbojošos politiķus vajag nomainīt.

Un visbeidzot, treškārt. Mēs, iesniedzēji, neuzskatām, ka pašreizējais spēku samērs Saeimā ir atspoguļots Saeimas Prezidijā. Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Atgādinu deputātiem Saeimas kārtības ruļļa 33.pantu: "Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu [...] pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma. [...] Balsošana par atsaukšanu ir aizklāta." Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Saeimas lēmuma projektu: "Atsaukt Saeimas priekšsēdētājas biedru Andri Ameriku no ieņemamā amata". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Kalniņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ivara Kalniņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 2. Ivars Kalniņš ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Veiksmi darbā!

Nākamais Saeimas lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Ivaru Kalniņu Eiropas lietu komisijā." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 4. Ivars Kalniņš ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Šodienas darba kārtības trešā sadaļa - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", trešais lasījums. Lūdzu komisijas pārstāvi. Ziņotāja zālē nav, līdz ar to pārejam pie nākamā jautājuma. Lūdzu, kolēģi, mēs minūti pagaidīsim! Valdis Krisbergs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Strādāsim 14 minūtes, jo neviens nav iesniedzis priekšlikumu par sēdes darbalaika pagarināšanu.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.5 (reģistrācijas nr.7). Skatīsim pēc kārtas pa sadaļām.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, precizēsim, Krisberga kungs, par kuru dokumentu ir runa. Ar dokumentu nr.5 vai nr.1161?

V.Krisbergs. Jā, es atvainojos, strādāsim ar dokumentu nr.1161, jo tas ir mūsu iekšējais reģistrs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

V.Krisbergs. Pirmā sadaļa. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt preambulu savādāk, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 1.panta 1.punktā ir Juridiskā biroja papildinājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 1.panta 1.punkta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 1.panta 6.punkts. Juridiskais birojs izteicis priekšlikumu. Atbildīgā komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu - iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Par 1.panta 6.punktu ir deputāta Krisberga priekšlikums - papildināt 1.panta 8.punktu. Atbildīgā komisija priekšlikumu noraida, deputāts uztur spēkā savu ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Precizēsim! Te ir rakstīts: "Papildināt 1.panta 8.punktu.", bet jūs teicāt "6.punktu".

V.Krisbergs. 1.panta 8.punktu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātiem uzmanību! Mēs balsosim par deputāta Krisberga iesniegto papildinājumu 1.panta 8.punktā šādā redakcijā: "...mākslinieks - persona, kuras statusu un profesionālo piederību apliecina Tieslietu ministrijā..." un tā tālāk, kā ir dotajā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu, ko komisija ir noraidījusi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. Nākamais papildinājums - 17.panta ceturto daļu izteikt sekojošā redakcijā. Iesniedzis deputāts Krisbergs. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātam Krisbergam...

V.Krisbergs. Man ir priekšlikums kā deputātam. Sakarā ar to, ka ir noraidīts iepriekšējais papildinājums, arī šis pēc būtības tad vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. 18.panta pirmo un otro daļu Juridiskais birojs iesaka izteikt citā redakcijā, un atbildīgā komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 18.panta pirmās un otrās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Tālāk. Juridiskais birojs ierosina - papildināt 18.panta otro daļu. Priekšlikums atbildīgajā komisijā pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju 18.panta otrajā daļā nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Par 21.pantu ir izteikts Juridiskā biroja grozījums. Atbildīgā komisija pieņēma priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 29.panta pirmajā daļā atbildīgā komisija ierosina mainīt 3 mēnešus ar vienu mēnesi un, protams, arī pieņemt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus "3 mēnešu" ar vārdu "mçneša" - nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs 29.panta 4.punktu iekļāva kā 3.punktu, bet 3.punktu kā 4.punktu. Atbildīgā komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 29.panta punktu kārtības izmaiņām nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Ir deputāta Lamberga priekšlikums par 29.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija to noraida.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Lambergs balsojumu uztur spēkā? Neuztur. Citiem deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija 32.pantu attiecīgi sakārto, 3 mēnešu vietā liekot vienu mēnesi, un pieņem savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka 32.panta pirmajā daļā vārdi "3 mēnešu" tiek aizstāti ar vārdu"mçneša", nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs 32.panta otro daļu precizē. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija atbilstoši sakārto 34.panta pirmo daļu - trīs mēnešus aizstāj ar vienu mēnesi. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu - 34.pantā aizstāt vārdus "3 mēnešu" ar vārdu "mçneša" iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs 35.pantā precizē redakciju. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 35.panta redakciju nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija sakārto 38.panta pirmo daļu un tam piekrīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem 38.pantā pret vārdu "3 mēnešu" nomaiņu ar vārdu "mçneša" iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Tas pats izdarīts arī 45.panta ceturtā daļā. Atbildīgā komisija aizstājusi "3 mēnešu" ar vārdu "mçneša".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāts Krisbergs ierosina - papildināt 45.pantu ar jaunu astoto daļu. Atbildīgā komisija noraida priekšlikumu, bet deputāts Krisbergs lūdz vārdu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jums sešu minūšu pietiks? Vārds Valdim Krisbergam - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Pilnīgi pietiks! Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atkārtoti vēršos pie jums ar lūgumu jau trešajā lasījumā izmainīt šo redakciju par labu tam, kā mani kolēģi bija lēmuši. Atcerieties, ka pagājušais priekšlikums bija tāds, ka nomniekam, mazajam uzņēmējam, tiek dota prioritāte maksāt nevis pusi pret pusi latos un sertifikātos, bet toreiz bija priekšlikums ka 3/4 latos... es atvainojos, 3/4 sertifikātos un 1/4 latos. Toreiz vairākums piekrita tam, bet diemžēl tas nebija kvalificēts vairākums. Saprazdams, ka privatizācijas jēga, izrādās, nav tikai saimnieka atklāšana šim mazajam uzņēmumam, bet ka valsts kasei ļoti gribas saņemt arī naudu, kuru varbūt varēs izmantot citiem mērķiem, es izstrādāju priekšlikumu ar kompromisa variantu. Tātad tiek piedāvāts, ka 2/3 (nevis 3/4) nomnieks, kuram ir tiesības privatizēt savu mazo uzņēmumu, maksās sertifikātos un 1/3 (nevis 1/4), kā bija iepriekš domāts, maksās latos. Cienījamie kolēģi, nu izšķirsimies vienreiz, kas mums ir svarīgāk, - vai no mazā uzņēmēja paņemt naudu vai tiešām šim mazajam uzņēmējam dot iespēju strādāt, nodarbināt darba ņēmējus un maksāt nodokļus? Nu nav taču tam mazajam uzņēmējam to latu maisu! Nu nav! Tāpēc es tiešām no sirds jūs lūdzu: būsim saprotoši un atbalstīsim to! Nomnieks, riskējot ar to, ka viņam noslēgtais līgums nekādu ilgu labumu nedos, ir ieguldījis līdzekļus visādu puspagrabu un pagrabu remontēšanā, iekārtošanā, un tagad, kad viņam parādās iespēja privatizēt šo lietu, mēs no viņa gribam "noplēst" tikpat daudz kā no jebkura cita, kas varētu pretendēt uz šo te iekārtoto vietu, maksājot pusi latos un pusi sertifikātos. Nu tad dosim tam nomniekam to prioritāti, ka viņš var maksāt 2/3 sertifikātos un 1/3 latos! Lūdzu atbalstīt deputāta Krisberga priekšlikumu. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Nekādā gadījumā.")

Sēdes vadītāja. Līdz sēdes beigām atlikušas 3 minūtes. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. (Starpsauciens: "Krisberg, ātrāk ej projām...")

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Runa nav par nomniekiem, mazajiem uzņēmējiem, bet runa ir par visām tām personām, kuras nomā neapdzīvojamās telpas dzīvojamajā fondā. Un šādas telpas nomā arī vislielākās bankas, kuru statūtkapitāls ir rēķināms daudzos miljonos latu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Šī nauda tiek ieskaitīta nevis budžetā, kur ienāk maksas par privatizētajām neapdzīvojamajām telpām, bet gan izlietota privatizācijas procesa uzturēšanai, veikšanai, un ļoti daudzas mājas ir tādas, kurās nav neapdzīvojamo telpu. Taču arī tās ir jāprivatizē, un tas prasa daudz līdzekļu, bet maksājumi par šīm telpām tiek segti tikai ar sertifikātiem, kurus, kā zināms, otrreiz vairs izlietot nevar.

Treškārt un galvenokārt. Kā rāda konkrētie aprēķini, tad ikgadējie maksājumi latos par neapdzīvojamajām telpām būs apmēram divkārt mazāki, nekā šobrīd attiecīgie nomnieki maksā nomas maksu pašvaldībām par konkrētajām telpām, kas tiek privatizētas. Tātad nomniekam pat komisijas piedāvātā redakcija ir divkārt izdevīgāka nekā šobrīd palikt par nomnieku. Paldies par uzmanību, es aicinātu noraidīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Krisberga priekšlikumu - papildināt 45.pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: "Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu..." un tā tālāk, kā jums ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 21. Paldies. Šodien mēs likumprojekta izskatīšanu pārtraucam, jo pulkstenis ir 16.59. To turpināsim nākamajā sēdē.

Vārds paziņojumiem. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka tas, ko es teikšu, drīzāk būs nevis paziņojums, bet atgādinājums un lūgums. Kā jūs jau esat informēti, Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir viena vakanta vieta sakarā ar kultūras ministra Riharda Pīka mandāta apstiprināšanu Saeimā. Grozījumi Kārtības rullī prasa, lai atbildīgā komisija izteiktu savu atzinumu. Es tagad neatgādināšu jums, kā skan Radio un televīzijas likuma 42. un 44. pants, jo visi ieinteresētie to var izlasīt, bet mūsu komisija lūdz, kolēģi, sekojošo. Būtu ļoti labi, ja jūs savās frakcijās vai deputātu grupās vienotos, ja tas notiktu kādas nedēļas laikā, jo mūsu komisijā ar šiem cilvēkiem būs jātiekas, arī atzinums būs kaut kādā veidā jāizsaka, un, lai šis darbs ritētu raitāk un neizstieptos mēnešu garumā, mēs lūdzam, ja tas ir iespējams, varbūt nedēļas laikā izvirzīt šīs kandidatūras. Prezidijam būs vieglāk tās publicēt "Latvijas Vēstnesī" un organizēt pārējo. Un arī mūsu komisijai būs raitāks darbs, izskatot šo kandidaturu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Seiksta kungs, Prezidijs drīkst, kā saka "savilkt" rezultātu! Nevis lūgt, bet paziņot, ka jāiesniedz nedēļas laikā komisijā. Nu tad mēs uzskatīsim, ka Seiksta kunga lūgums ir bijis vienlaicīgi arī paziņojums, jo Kārtības rullis lūgumus neparedz izteikt no tribīnes.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis paziņojums gan attiecas tikai uz Demokrātisko partiju "Saimnieks", bet sakarā ar to, ka droši vien daudzi klausās arī pa radio šo pārraidi, tad es paziņoju, ka, atšķirībā no iepriekšteiktā, frakcijas sēde notiks Jēkaba ielā 10/12 otrajā stāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Deputāti! Okupācijas seku novēršanas atbalsta grupa nevar satikties Kamīnzālē, jo tur notiek remonts, bet mēs satiksimies ēdnīcā - šajā telpā. Atgādināšu tiem, kuri it kā ir izturējuši savu nomināciju: Apalups, Ādamsons, Balodis, Bāns, Čerāns, Dobelis, Dunkers, Gannusa, Grīgs, Grīnblats, Grinovskis, Gredzens, Jurdžs, Kazāks, Leitena, Ločmelis, Naglis, Mauliņš, Ozoliņš, Pētersons, Pēterkops, Požarnovs, Priedkalns, Rubins, Rudzītis, Sinka, Stašs, Valdmanis, Vidiņš. Tie būs balsstiesīgi dibināšanas sapulcē. Kandidātus, kas vēl nav izteikuši savu vēlmi piedalīties, es lūdzu nākt un sākt mūs ietekmēt jau tūlīt, tie ir: Apsītis, Ābiķis, Emsis, Eniņš, Grinbergs, Grīnbergs, Holšteins, Kalniņš, Kļaviņš, Kalviņš, Kleinbergs, Kostanda, Kušnere, Lagzdiņš, Liepa, Prēdele, Rugāte, Rubulis, Saulītis, Seiksts, Seile, Stikuts, Strods, Tabūns, Urbanovičs, Vītols, Zelgalvis, Zunda. Es jums atgādinu, ka saistībā ar šodienas notikumiem tas ir ļoti svarīgi, lai būtu kaut kāda atbalsta grupa ārpus frakciju disciplīnas. Lūdzu! Sagaidīšu jūs apakšā!

Sēdes vadītāja. Prezidijam ir lūgums: informējiet Prezidiju, ka Saeimā ir nodibināta kāda grupa, kā to nosaka Kārtības rullis. Diemžēl Prezidijs šādu informāciju līdz šim brīdim nav saņēmis. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts, Saeimas priekšsēdētājas biedrs.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Godājamie kolēģi! Var būt, ka daļa no jums jau zina, ka 21.augustā, tas ir, parīt, pulksten 14.00 Saeimā notiek pasākums. Pulksten 14.00, tātad divos dienā, notiek pasākums, kas veltīts Latvijas neatkarības atgūšanas 5.gadadienai. Es ceru, ka visi tie, kuriem tas kaut ko nozīmē, arī pašreizējie 6.Saeimas deputāti, ieradīsies uz šo pasākumu, būs pietiekami viesmīlīgi un laipni pret tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri 1991.gadā strādāja šajā namā. Bez tam sakarā ar to, cienījamie kolēģi, ka mums šeit, Saeimā, ielūgto viesu skaits tuvojas 400, ieskaitot, protams, 100 pašreizējos deputātus, pasākums notiks Jēkaba laukumā starp Saeimas ēku un Jēkaba baznīcu. Mēs ceram, ka laika apstākļi ļaus to izdarīt, un es ļoti lūdzu visus deputātus piedalīties šajā pasākumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus. Saeimas Prezidija sēde būs 17.35.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Edgars Bāns, Vladilens Dozorcevs, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs... ir zālē, Aleksandrs Kiršteins, Valdis Krisbergs, Imants Liepa, Jānis Priedkalns, Māris Vītols. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamā sēde 22.augustā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 1.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.276 "Grozījums

likumā "Par sociālo palīdzību""

(1132. un 1132.-a dok.) - 3.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 3.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 4.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.278 "Grozījumi

likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem

pašaizsardzībai""

(1133. un 1133.-a dok.) - 4.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.279 "Noteikumi

par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu

J.Daliņa Valmieras stadionam"

(1134. un 1134.-a dok.) - 4.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.280 "Grozījumi

likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un

zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm""

(1135. un 1135.-a dok.) - 5.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.281 "Grozījumi

likumā "Par apdrošināšanu""

(1136. un 1136.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 5.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.282 "Grozījumi

likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības

inspekciju""

(1137. un 1137.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 5.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.283 "Grozījums

Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā

"Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā

īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām

vajadzībām"" spēkā stāšanās kārtību"

(1138. un 1138.-a dok.) - 6.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 6.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 8.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 11.lpp.

- dep. O.Grīgs - 12.lpp.

- dep. J.Dobelis - 13.lpp.

- dep. K.Čerāns - 15.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais

sekretārs J.Zaščerinskis - 15.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 17.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.284 "Grozījums

likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba

gadījumam""

(1139. un 1139.-a dok.) - 17.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs -17.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.285 "Grozījums

likumā "Par Valsts darba inspekciju""

(1140. un 1140.-a dok.) - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 18.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.286 "Grozījums

likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru""

(1141. un 1141.-a dok.) - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 18.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.287 "Grozījums

likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību""

(1142. un 1142.-a dok.) - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 19.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.288 "Grozījums

likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""

(1143. un 1143.-a dok.) - 19.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 19.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.289 "Grozījums

likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma

tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās""

(1144. un 1144.-a dok.) - 19.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 20.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.290 "Grozījums

likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās""

(1145. un 1145.-a dok.) - 20.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 20.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.291 "Grozījumi

Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos

nr.5 "Par ministriju iekārtu""

(1146. un 1146.-a dok.) - 20.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kalviņš - 20.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.292 "Grozījumi

likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem""

(1147. un 1147.-a dok.) - 21.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 21.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.293 "Grozījums

likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību""

(1148. un 1148.-a dok.) - 21.lpp.

Priekšlikums - dep. K.J.Druva - 21.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.296 "Noteikumi

par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām

valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā"

(1164. un 1164.-a dok.) - 21.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 22.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 23.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.297 "Grozījumi

likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikā""

(1165. un 1165.-a dok.) - 24.lpp.

Debates - dep. A.Bartaševičs - 24.lpp.

- dep. A.Seiksts - 25.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 26.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.298 "Grozījumi

likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju""

(1166. un 1166.-a dok.) - 26.lpp.

Debates - dep. J.Kaksītis - 26.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 28.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.299 "Par

zvērinātiem revidentiem"

(1167. un 1167.-a dok.) - 28.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 28.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.300 "Noteikumi

par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligāto apdrošināšanu"

(1168. un 1168.-a dok.) - 28.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 29.lpp.

- dep. M.Lujāns - 31.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 33.lpp.

- dep. A.Seile - 33.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 35.lpp.

Paziņojumi - dep. K.J.Druva - 36.lpp.

- dep. E.Bāns - 36.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 37.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš - 39.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 40.lpp.

- dep. J.Sinka - 42.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 44.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.301 "Grozījumi

likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu""

(1169. un 1169.-a dok.) - 44.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Lambergs - 44.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.302 "Grozījums

Latvijas Kriminālkodeksā"

(1170. un 1170.-a dok.) - 44.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kazāks - 44.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.303 "Grozījumi

likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju

darbības apturēšanas kārtību""

(1171. un 1171.-a dok.) - 45.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 45.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.304 "Noteikumi

par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un

zemes banka""

(1172. un 1172.-a dok.) - 45.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Lambergs - 45.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.305 "Grozījums

likumā "Par pašvaldības uzņēmumu""

(1173. un 1173.-a dok.) - 46.lpp.

Debates - dep. J.Kazāks - 46.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 47.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.306 "Grozījumi

likumā "Par dzīvojamo telpu īri""

(1174. un 1174.-a dok.) - 47.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 47.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 48.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.320 "Grozījums

likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo

teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa

noteikšanu""

(1176. un 1176.-a dok.) - 48.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 48.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 52.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kalviņš - 54.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.321 "Grozījums

likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un

pagasta padomes deputāta statusu""

(1177. un 1177.-a dok.) -54.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kalviņš - 54.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.322 "Grozījums

Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā"

(1178. un 1178.-a dok.) - 54.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kalviņš - 54.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.323 "Grozījumi

likumā "Par pašvaldībām""

(1179. un 1179.-a dok.) - 55.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kalviņš - 55.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.324 "Noteikumi

par aizsargjoslām"

(1180. un 1180.-a dok.) - 55.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 56.lpp.

Par likumprojektu "Latvijas Republikas Krimināllikums"

(1154. un 1154.-a dok.) - 56.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem

un nodevām"" (Nav izskatāms pēc būtības)

(1158. un 1158.-a dok.) - 56.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 56.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem

un nodevām"" (Nav pieņemts)

(1160. un 1160.-a dok.) - 57.lpp.

Priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 57.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""

(1162. un 1162.-a dok.) - 58.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nacionālās

pretošanās kustības dalībnieka statusu"" (Nav pieņemts)

( 1181. un 1181.-a dok.) - 58.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 58.lpp.

- dep. K.Čerāns - 59.lpp.

Par likumprojektu "Par izmaiņām likumā "Valsts

budžets 1996.gadam"" (Nav pieņemts)

(1183. un 1183.-a dok.) - 61.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Lambergs - 61.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 61.lpp.

Lēmuma projekts "Par E.Repšes atcelšanu no Latvijas

Bankas prezidenta amata un par I.Rimševica atcelšanu

no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata"

(Nav apspriežams pēc būtības)

(1195. un 1198.-a dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. A.Lambergs - 62.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 63.lpp.

- dep. M.Lujāns - 71.lpp.

- dep. R.Zīle - 72.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Leitena - 73.lpp.

- dep. K.J.Druva - 73.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 74.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 75.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam R.Apalupam"

(1193. dok.) - 76.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Kiršteinam"

(1194. dok.) - 76.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta mandāta

apstiprināšanu Ģ.V.Kristovskim"

(1196. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 76.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta mandāta

apstiprināšanu P.Keišam"

(1196. dok.) - 79.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu

Latvijas Republikas aizsardzības ministram A.Krastiņam"

(Nav pieņemts)

(1156. dok.) - 79.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 79.lpp.

- dep. J.Dobelis - 80.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 80.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 83.lpp.

- dep. M.Lujāns - 85.lpp.

- dep. J.Dobelis - 86.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 88.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 90.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 91.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 93.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 95.lpp.

- dep. M.Lujāns - 100.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 101.lpp.

- dep. O.Kostanda - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Ločmeļa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"

(1182. dok.) - 102.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Ločmeļa ievēlēšanu

Nacionālās drošības komisijā"

(1182. dok.) - 102.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas priekšsēdētāja

biedra A.Amerika atsaukšanu no ieņemamā amata"

(Nav pieņemts)

(1184. dok.) - 103.lpp.

Debates - dep. R.Leitena - 103.lpp.

- dep. J.Straume - 104.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Kalniņa

ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā" - 104.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Kalniņa

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" - 104.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

(3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1161. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 105.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 110.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 111.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 111.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 112.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 113.lpp.

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis - 113.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 114.lpp.