Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sākam Latvijas Republikas 1996.gada 18.-19.septembra sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija izsludināto darba kārtību, vienosimies par izmaiņām.

Pirmā: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 18.-19.septembra sēdes darba kārtībā - lēmuma projektu par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (darba kārtības 6.punktu) izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta - lēmuma projekta par deputāta Pētera Apiņa atsaukšanu no Revīzijas komisijas." Deputātiem iebildumu nav, tātad darba kārtības 6.punktu pārceļam pēc izsludinātā 21.punkta kā 22.punktu.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 51.panta 1.punktam atlikt komisijas priekšlikuma par Džamala Maisuradzes kandidatūras pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīšanu. Tātad svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir darba kārtības 69.jautājums.

Citu priekšlikumu vai labojumu šodienas darba kārtībā nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jirgena, Jurdža, Priedkalna un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā pārejam pie Saeimas 29.augusta sēdē iekļauto, bet neizskatīto likumprojektu un patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 6.pantu uz ierēdņa amatu var pretendēt tikai personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi. Šajā pantā ir noteikta vēl vesela rinda dažādu prasību, kas ir jāievēro, lai kāda persona varētu kļūt par civildienesta ierēdni vai ierēdņa kandidātu. Civildienesta likumu 5.Saeima pieņēma 1994.gada pirmajā pusē, respektīvi, 4.maijā. Uz to brīdi amatos, kuri vēlāk tika pārveidoti par civildienesta ierēdņu amatiem, strādāja vairāk nekā 500 darbinieku. Šobrīd no šiem 500 darbiniekiem attiecīgos amatus ieņem tikai 203 personas. Taču šie strādājošie nav pilsoņi, un saskaņā ar Civildienesta likuma pārejas noteikumu prasībām šīm personām pēc divu gadu termiņa paiešanas ir jāpārtrauc savs amats attiecīgajā struktūrā - attiecīgajā ministrijā vai valsts pārvaldes iestādē. Taču lielākā daļa no šiem darbiniekiem ir apguvusi latviešu valodu, faktiski lielākā daļa no viņiem latviešu valodu pārvalda, ilgstoši strādā šajos amatos, pilda šo amatu jau vairāk nekā 10 gadu. To apliecina statistika, šie dati, ko mums iesniegusi Civildienesta pārvalde, un šobrīd, godātie kolēģi, mums ir izveidojusies ļoti interesanta situācija, ar ko mēs saskārāmies Pilsonības likuma izpildes komisijā, proti, ka ministri, valsts civiliestāžu vadītāji griežas parlamentā pie atsevišķām deputātu grupām, lai panāktu šo deputātu grupu atbalstu, lai deputāti parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam par to, ka attiecīgajām personām, kuras strādā attiecīgajā civildienesta iestādē, piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem.

Mēs paši, godātie kolēģi, šajā zālē esam piešķīruši pilsonību vairāk nekā 15 civildienesta ierēdņu kandidātiem un jāsaka atklāti, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā mēs nonācām, ja tā varētu teikt, divējādā stāvoklī. No vienas puses, mēs ļoti labi sapratām, ka šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņi paliktu strādāt attiecīgajā valsts iestādē, bet, no otras puses, nekādu īpašu nopelnu Latvijas valsts labā viņiem nav. Un tādējādi mums Pilsonības likuma izpildes komisijā bija jālemj, vai nu lūgt jums piešķirt viņiem pilsonību par īpašiem nopelniem, vai arī viņiem ir jāaiziet no ieņemamā amata. Un parasti Pilsonības likuma izpildes komisija gandrīz vienmēr šīs personas rekomendēja pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

Tomēr komisija, kas izstrādāja šo likumprojektu, uzskata, ka šāda kārtība nevarētu turpināties, un tādējādi Pilsonības likuma izpildes komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurš paredz grozīt Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 5.punktu un izteikt šā punkta trešo daļu tādā redakcijā, ka Civildienesta likuma 6.panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz nepilsoņiem, kuri ieņem ierēdņa kandidāta amatu šā likuma spēkā stāšanās dienā, ja tie ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Kādas sekas, godātie kolēģi, būtu, ja mēs atbalstītu šādu grozījumu?

Pirmkārt, šis grozījums attiektos tikai un vienīgi uz tiem nepilsoņiem, kuri uz šo grozījumu spēkā stāšanās dienu ieņem ierēdņa amatu un ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šādu personu, godātie kolēģi, šobrīd ir 203. Man rokās ir šo personu saraksts, tāpēc es nosaukšu, kādās civiliestādēs un ministrijās cik šādu personu strādā: Aizsardzības ministrijā - 5 personas, Ārlietu ministrijā tikai 1 persona, Ekonomikas ministrijā - 30 personas, Finansu ministrijā - 21, Valsts kancelejā - 4, Ģenerālprokuratūrā - 5, Valsts vienotās informācijas centrā - 1, Satiksmes ministrijā - 4, Tieslietu ministrijā - 3, Valsts arhīva ģenerāldirekcijā - 14, Zemkopības ministrijā - 18, Valsts mežu dienestā - 12, Valsts zemes dienestā - 13, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - 12, Labklājības ministrijā - 51, un tas ir, godātie kolēģi, viss.

Ja mēs pieņemtu šos grozījumus, šie noteikumi attiektos tikai uz tām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet nekādā gadījumā šie grozījumi nepieļautu ieņemt civildienesta ierēdņa amatus personām, kuras šobrīd nav šajos amatos. Tie attiektos tikai uz šīm 203 personām, bet neattiektos, kā es jau teicu, uz Iekšlietu ministriju.

Tādēļ, godātie kolēģi, lai mēs nedevalvētu pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, es, būdams atbildīgās komisijas pārstāvis un vienlaikus arī Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis, aicinātu atbalstīt šo grozījumu un nobalsot par viņa pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vienlaikus atbildīgās komisijas vārdā es ierosinātu šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā. Ja jūs atbalstītu steidzamību, tad otrais lasījums notiktu pēc divām nedēļām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms atklājam debates, ir jāizšķir jautājums par likumprojekta steidzamību, bet, pirms izšķiram jautājumu par likumprojekta steidzamību, es gribu atgādināt žurnālistiem, ka deputāti ir intervējami ārpus Saeimas zāles. Cienītie žurnālisti, es jums atgādinu vēlreiz Prezidija lūgumu - deputātus sēdes laikā intervēt ārpus Saeimas zāles.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 7. Steidzamība pieņemta.

Debatēs Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man tomēr paliek maz cerību, ka mans kolēģis Lagzdiņš runāja komisijas vārdā, bet nevis kā deputāts, kā dažreiz mīl runāt. Un kamdēļ es ceru? Lai man tomēr nezustu pēdējās ilūzijas par atsevišķu mūsu koalīcijas partneru deputātiem. Man nav saprotama šī "roku izgriešana" Saeimai no dažādu ministriju puses. Mūs nostāda dilemmas priekšā - vai nu mēs dosim par īpašiem nopelniem, vai arī mums ir jāgroza šīs likums. Es domāju, mums derētu pajautāt tiem ministriju vadītājiem, kur viņi bija kopš 1994.gada un kāpēc viņi nesagatavoja kadrus, kas varētu aizvietot šos it kā neaizvietojamos ierēdņus. Nevienā pasaules valstī nav tādas situācijas, ka ierēdņi būtu nepilsoņi. Un es ļoti pateicos mūsu ārlietu ministram, ka viņš šodien šos materiālus iedeva tieši Cilvēktiesību komisijai.

Tātad, ja mēs mūžīgi skatāmies uz Eiropu, vismaz viena daļa no mums, bet viena daļa skatās uz Austrumiem, tad, par nožēlu, šoreiz mēs nevaram neko minēt par piemēru, jo ierēdņi nekur, nevienā valstī, nav nepilsoņi. Tātad šinī ziņā mēs gribam būt oriģināli.

Uz kāda pamata, uz kā rēķina mēs gribam būt oriģināli? Lagzdiņa kungs teica - 203 vietas. O, malači ministri! Viņi vairāk nekā uz pusi samazināja šos ierēdņus. No 500 palikuši tikai 203 ierēdņi - nepilsoņi. Nu priecāsimies! Bet ja mēs paanalizētu bezdarba līmeni, kur viņš ir lielāks - starp pilsoņiem vai nepilsoņiem? Varbūt viņš arī ir vienāds, taču tas mani neinteresē, jo es kā Latvijas pilsonis vienmēr rūpēšos pirmām kārtām par Latvijas pilsoņiem, neskatoties uz viņu tautību, uz viņu pārliecību vai uz ko citu. Bet šeit notiek savādi. Tātad, ja atbrīvo šos 203 nepilsoņus, viņu vietā jāpieņem 203 pilsoņi. Tas ir loģiski. Un tagad mēs varam analizēt to lietu mazliet citādāk. Starp pilsoņiem latviešu ir ap 75%, bet "kopējā katlā" mēs esam kādi 52%. Un starp nepilsoņiem latviešu ir tikai, es nezinu, kādi 5 vai pat mazliet mazāk procentu. Tātad šeit es saskatu ne tikai Latvijas Republikas pilsoņu diskrimināciju, bet es šajā priekšlikumā saskatu tā paša genocīda turpinājumu pret latviešu tautu. Es uzsveru - pret latviešu tautu kā etnisku veidojumu. Ko darīja padomju impērija? Man šķiet, man nebūtu jāatgādina cienījamajiem deputātiem, ka represiju laikā vienīgais noziegums varēja būt padomju pases 5.nodaļas ieraksts - "latvietis". Un to es tiešām esmu izjutis uz savas ādas, atrazdamies ne tik tālās zemēs no šejienes vien. (Starpsauciens no zāles: "Cietumā...")

Tātad es lūdzu jūs, deputātus, pret šo lietu izturēties ar visu nopietnību un pārdomāt, kādas politiskās sekas tas izraisīs un ko atkal teiks par Saeimu. Tā argumentācija, ka mēs piešķiram, ka mums būtu jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem, man šķiet, nav vietā. Liela daļa no mums to ir izjutusi, ka cilvēki vienkārši smejas par mums, kad mēs piešķiram pilsonību par sevišķiem nopelniem ierēdnei Andrejevai no Finansu ministrijas vai Haimam Koganam kā hokeja sponsoram, kur te Apinis... nav par nožēlu... tik karsti uzstājās par viņu un dažiem citiem. Un šodien mums vesela strīpa ir ar izciliem hokejistiem - arī Maticins un Znaroks, kurš pa visu pasauli "matušku" piesauca 7.stāvā, kad viņu nosauca uz sodīto sola. Nu tad dosim arī tālāk un diskreditēsim paši sevi, un paliksim par klauniem mūsu vēlētāju acīs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos to, ko teica Vidiņa kungs. Neapšaubāmi, nevar viņam piekrist šajā jautājumā. Pirmkārt, Vidiņa kungs, ir runa par 203 ierēdņiem. Tātad tie ir 203 ierēdņi, kuri ar savu varēšanu ir pierādījuši, ka viņi ir labi ierēdņi, ka viņi Latvijas valstij ir noderīgi. Nav runas par citiem, jo šobrīd likums neparedz, ka varētu stāties darbā, izturēt atestāciju un kļūt par ierēdņiem cilvēki, kuri nav pilsoņi. Tātad ir runa tikai par cilvēkiem, kuri sevi darbā ir pierādījuši. Un tie nav tūkstoši. Tie ir tikai divi simti.

Un tomēr es gribētu atgriezties pie likuma par pilsonību, proti, pie panta par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Man bija tas gods būt arī iepriekšējās Saeimas deputātam un strādāt Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un es atceros, kā mēs mēnešiem ilgi lauzījām galvu par to, kas tad ir īpaši nopelni Latvijas labā. Un gandrīz katram no komisijas un arī tiem kolēģiem, kas nebija komisijā, bet kas par šo lietu domāja, viņiem katram bija savas domas, jo katram šie iekšējie kritēriji ir citādāki. Un uzlikt uz papīra un noformulēt konkrētos likuma pantos, kas ir īpašie nopelni, izrādījās, praktiski ir neiespējami. Tas bija katra cilvēka iekšējs kritērijs, jo vienam sports ir absolūti sveša lieta, viņam sports absolūti neinteresē un viņam liekas, ka tā ir velta laika nosišana. Citam savukārt liekas, ka tomēr sports ir tāda lieta, ar kuras palīdzību mūsu Latvijas valsts vārds nepārprotami izskan pasaulē, ka mēs ar sporta palīdzību izejam pasaulē. Un cilvēki, kuri darbojas sportā, nepārprotami var nest Latvijas vārdu pasaulē un tādējādi stiprināt mūsu valsti. Un tāpat ir arī ar kultūras darbiniekiem un tā tālāk.

Beigās, es domāju, arī jūs tam piekritīsit, ka lielākais vairākums manu kolēģu sliecas uz to, ka, jā, patiesi ir sfēras, kur šie īpašie nopelni varbūt tiešām ir vieglāk formulējami kā īpaši nopelni valsts labā. Un tās tiešām ir tādas dzīves sfēras kā sports, kā kultūra, tātad māksla, kā zinātne. Tātad tās ir tās sfēras, kur cilvēki, kas ir populāri attiecīgajā sfērā, nepārprotami nes Latvijas vārdu pasaulē. Nepārprotami Latvijas labā var daudz izdarīt kāds ievērojams sportists, kurš iegūst medaļu Olimpiskajās spēlēs. Viņa vārds izskan pa visu pasauli, un visa pasaule rēķinās ar to, ka Latvija ir valsts, ka tā ir spējīga valsts, kurā var būt tāda līmeņa sportisti. To pašu var attiecināt uz pasaulē pazīstamiem māksliniekiem, zinātnes pasaules cilvēkiem un tā tālāk.

Bet attiecībā uz ierēdņiem jāsaka atklāti, ka tad, kad mēs un arī es personīgi balsojām par atsevišķiem ierēdņiem, vai piešķirt viņiem pilsonību par īpašiem nopelniem... Protams, šie cilvēki apzinīgi ir strādājuši, pildījuši savu pienākumu pret Latvijas valsti, bet vai tiešām vienkārši godīgs darbs savā amatā un pienākumu pildīšana pret valsti, ir adekvāta jēdzienam "îpaši nopelni"? Un šajā sakarībā, lai mēs tiešām saglabātu amatos varbūt ne gluži šos 203, jo es personīgi visus nezinu, bet nepārprotami es domāju, ka lielākā daļa starp viņiem ir cilvēki, kuri kā ierēdņi šobrīd valstī ir vajadzīgi, kuri ir ļoti spējīgi cilvēki savā sfērā, lai mēs viņus saglabātu kā ierēdņus, kā cilvēkus, kas turpina pildīt savu pienākumu pret valsti, mums nevajadzētu viņiem vēl sniegt tādu reveransu kā piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, jo šobrīd izrādījās, ka tas bija vienīgais paņēmiens, kā valstij noderīgus cilvēkus varētu atstāt tanī amatā, kur tiešām viņi šobrīd ir visnoderīgākie.

Un šajā sakarībā es tomēr aicinu deputātus varbūt nekļūt pārāk emocionāliem un pieiet šim jautājumam pragmatiski, jo tie ir cilvēki, kuri godīgi strādā un kuri turpmāk arī varētu šajā gadījumā godīgi pildīt savu pienākumu pret Latvijas valsti, arī būdami nepilsoņi.

Es aicinu nepārprotami atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - nav zālē.

Nākamais - Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Frakcija "Latvijai" nevar atbalstīt šo likumprojektu. Mēs, protams, neuzskatām, ka tas būtu genocīds pret latviešu tautu, kā šeit Vidiņa kungs teica, bet es arī domāju, ka tā argumentācija ir visai nenopietna. Es domāju, tas drīzāk ir princips, ka valsts ierēdnim ir jābūt pilsonim. Un es domāju, ka nebūtu pareizi likumu grozīt konkrētu gadījumu dēļ vai arī tādēļ, ka ir pienācis tagad kaut kāds termiņš, kas iepriekšējā likumā bija noteikts, bet tagad izrādās, ka mēs šajā termiņā kaut kādu iemeslu dēļ nevaram iekļauties.

Es domāju, ka šis likums varētu arī būt. Noraidot šo likumu, šobrīd spēkā esošais likums varētu arī dot labu iespēju, kā sākt ierēdņu skaita samazināšanu. Es negribētu to attiecināt tieši uz šiem cilvēkiem šajās konkrētajās vietās, ka tie būtu jāsamazina, bet šis skaits ir jāsamazina vispār, un, neļaujot šiem cilvēkiem arī turpmāk ieņemt ierēdņa amatu, mēs nonāktu pie nepieciešamības citus cilvēkus uzņemt par ierēdņiem. Tā tas nebūt nav, jo mums ir jāveic šī valsts pārvaldes optimizācija, un es domāju, ka šis šobrīd spēkā esošais likums, ja mēs tajā neizdarām šo grozījumu, varētu būt laba iespēja, kā netiešā veidā šo procesu veicināt. Tā ka mēs šo likumu atbalstīt nevaram. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties runāt, Tabūna kungs? Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī neatbalstu šos grozījumus likumprojektā. Likums ir pieņemts, un attiecīgajiem dienestu un ministriju vadītājiem laikus vajadzēja domāt par to un gatavot attiecīgi maiņu. Es lielā mērā piekrītu daudz kam no tā, ko teica Vidiņa kungs. Varbūt neatkārtošos. Mani personīgi neapmierina tas, ka šī piekāpšanās, šī pielaidība seko cita citai. Ne tikai šajā likumā, bet daudzos. Cita pēc citas. Un tā mēs darījām gan 5.Saeimā, gan darām tagad 6.Saeimā. Atkal un atkal atrodam kādu piekāpšanos.

Redzat, mūs baidīja ar to, ka nāksies 200 - 300 cilvēkiem dot pilsonību par īpašiem nopelniem, jo šiem cilvēkiem, izrādās, obligāti jāpaliek civildienestā. Kāpēc? Mēs taču pieņēmām likumu. Un kāpēc viņiem jāpaliek? Ja patiešām šeit atrodas tik ļoti izcili cilvēki, kuri ir neaizvietojami, nu tad piešķirsim par īpašiem nopelniem. Lai gan es uzskatu, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir sen, es atkārtoju - sen sevi degradējusi. Un vajadzētu pārtraukt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo tas ir kauns - rīkoties tā, kā mēs šeit rīkojamies. Labi ja divi, trīs, četri ir to pelnījuši un viņiem patiešām ir nopelni Latvijas labā, kā tas ir rakstīts - "par īpašiem nopelniem", pārējiem mēs dodam, redziet, tāpēc, ka viņi bez tās nevarēs strādāt civildienestā. Un, kā Vidiņa kungs te jau raksturoja, dodam - un jau ir sagatavoti dokumenti un dod - veselai komandai hokejistu, kuri neko citu kā neslavu Latvijai nes, nevis slavu. Neslavu. Viņi te paspēlējuši dažus gadus, ieradušies no Krievijas, paspēlējuši dažus gadus ļoti, ļoti vājā līmenī, pie tam paspēlējuši hokeju dažādās ārzemju komandās un šad tad it kā aizstāvējuši arī Latvijas komandas godu, - jāsaņem pilsonība "par īpašiem nopelniem". Nu neder tas, cilvēki! Nu tā nedrīkst rīkoties! Nu nedegradēsim tādas lietas kā īpaši nopelni Latvijas labā! Jo, es vēlreiz atkārtoju, šo piekāpšanos ir pārāk, pārāk daudz. Un lai šīs attiecīgās instances risina šos jautājumus citādā ceļā, ja viņi laikus nav tos risinājuši! Es neatbalstu šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mums par šo jautājumu bija šodien diskusijas frakcijas sēdē, un ir vairāki aspekti, kā mēs redzam šo situāciju, kura ir izveidojusies līdz ar visiem šiem vēsturiskajiem pārkārtojumiem mūsu valstī. Tas ir iemesls, kāpēc šie nedaudz pāri par diviem simtiem nepilsoņu šobrīd strādā mūsu valsts civildienestā. Šim jautājumam ir divas puses - profesionālā puse un politiskā puse. Mums, Saeimas deputātiem, nepienāktos šeit vērtēt šo cilvēku profesionālo sagatavotību un varēšanu strādāt civildienestā, jo birokrātiskais mehānisms un mūsu valsts pārvaldes struktūra un likumi nosaka, ka pēc tam, kad šie cilvēki ir nokārtojuši civildienesta ierēdņa eksāmenus, valsts atzīst šo cilvēku profesionālās spējas un atzīst viņu profesionālo varēšanu strādāt par ierēdni mūsu valstī. Šeit ir otra - politiskā - puse, kas, no dažu deputātu saprašanas viedokļa, robežojas ar šo cilvēku politisko lojalitāti. Šis skaits nav tik liels, lai šeit meklētu politiskus risinājumus, bet citās valstīs, kur problēma skaitliskā ziņā ir lielāka, ir par to domāts un ir arī radīts kāds atbilstošs dienests - mūsu valstī tas būtu Satversmes aizsardzības birojs vai kāds cits Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošs dienests -, kurš izvērtē nevis šo profesionālo varēšanu, bet izvērtē šo cilvēku politisko, morālo - lojalitātes - pusi un pieņem savu zināmu lēmumu. Es arī esmu pret to... Saeimas deputāti atceras - pirms kāda pusgada šeit mēs risinājām jautājumu, kas ir saistīts ar vienu no šādiem profesionāļiem, par ko šeit runāja Tabūna kungs un ko mēs uzņēmām pilsonībā par izciliem nopelniem, un tā ir Finansu ministrijā strādājošā Andrejevas kundze, kuru mēs šeit, Saeimā, uzņēmām pilsonībā, atzīstot viņas varēšanu, atzīstot viņas nopelnus, (No zāles deputāts P.Tabūns: "Tâ es nerunāju...") tieši profesionālos nopelnus gan mūsu valūtas ieviešanā, gan varbūt mūsu nodokļu sistēmas izveidošanā. Tas bija viens tāds gadījums. Es uzskatu, ka jautājums par uzņemšanu par nopelniem pilsonībā būtu jāvērtē individuāli attiecībā uz katru no šiem ierēdņiem, kuri nav šobrīd pilsoņi, atzīstot viņu konkrētos nopelnus, tos uzskaitot, tādu nebūtu daudz, bet mums arī nav, tā teikt, jāspiež uz to, lai mēs tagad izmantojam šo Pilsonības likuma mehānismu un tādā veidā viņus noturam šajos civildienesta ietvaros. Vadoties no tā, ko es stāstīju, un uzsverot tādas institūcijas nepieciešamību, kas viņus vērtētu no politiskajiem un citiem kritērijiem, no lojalitātes kritērijiem, atbalstot profesionālo pusi, es pats personīgi balsošu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vairāk nav pieteikušies debatēs. Vārds Valdim Krisbergam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partija Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man gribētos pajautāt tikai vienu jautājumu mums visiem: ar kādu ierēdni mēs labāk sastaptos - ar profesionālu, Civildienesta likumam pakļāvīgu un izpildīgu ierēdni vai ar pilsoni. Vislabāk - ar pilsoni, kārtīgu civildienesta ierēdni. Bet ja nu šis visoptimālākais variants nav izpildīts? Neņemiet ļaunā, man šķiet, ka mēs visi esam tikušies, nu, ja ne ar ierēdņiem, tad ar kalpotājiem jeb, vienā vārdā sakot, klerkiem, pietiekami daudz. Un vienmēr esam bijuši sašutuši nevis par to, ka esam pēkšņi uzzinājuši, ka viņš ir vai nav pilsonis, bet par to, ka viņš ir nekompetents, rupjš un pašlabuma meklētājs. Manuprāt, ja suverēnā valstī Latvijā neliels daudzums ierēdņu pret to milzīgo daudzumu, kas ir radies Māra Gaiļa laikā, ir ar domu, ka viņi ir vajadzīgi valstij... ja atbild uz šo jautājumu... Vai mēs gribam milzīgās rindās stāvēt zemesgrāmatu nodaļās tikai tāpēc, ka viņiem kafijas tasīte kaut kur blakus ir jāiedzer? Vai mēs gribam ilgstoši kādas izziņas meklēt tāpēc, ka viņiem jāpatrin mēles? Vai tāpēc mēs neiesim pie šā ierēdņa, ka viņš, izrādās, nav pilsonis? Es pilnīgi piekrītu Vidiņa kungam un arī pārējiem runātājiem, ka mēs esam degradējuši pilsonības piešķiršanas svēto statusu. Pilnīgi pareizi. Šis jautājums nav risināms, pat šiem izcilajiem ierēdņiem ārpus kārtas piešķirot pilsonību. Tā ir degradācija. Cita lieta, ja mēs mainām likumā vienu normu. Man gribas atgādināt - šeit taču tomēr sēž ļoti daudzi no 5. Saeimas un pat no Augstākās padomes deputātiem. Cik likumos, kuri ir pieņemti tajos laikos, ir izdarīti "entie" grozījumi? Mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā to jūt ļoti labi. Un tagad mēs ietiepsimies kā viens dzīvnieks pret vārtiem - un ne par ko! Nekādas izmaiņas. Jā, tas būtu laikam ļoti labi, ja mums būtu sena demokrātijas valsts un likumi būtu izstrādāti smalki un sīki un piemēroti jebkurai dzīves situācijai. Šodien ir situācija, kad augstas klases speciālists, kurš ar to vien, ka ir pierādījis ar savu darbību, ka viņš ir vajadzīgs valstij, ir pelnījis šo likuma labojumu. Padomāsim par to! Kas ir primārais - profesionālais vai politiskais aspekts? Es domāju, ka par profesionalitāti šoreiz būtu pareizāk runāt. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Cienījamie kolēģi no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"! Tās cēlās idejas, par kurām jūs iestājaties jau vairāk nekā piecus gadus kopš atmodas sākuma, - tās var realizēt nevis ar rezolūcijām vai paziņojumiem citu tālu dzīvojošu tautu aizstāvībai, bet gan ar konkrētiem darbiem. Un šobrīd ir tas īstais brīdis pienācis, kad jūs esat valdībā un jūsu ministri ieņem, manuprāt, ļoti svarīgus amatus. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" vadītājs Māris Grīnblats ir izglītības un zinātnes ministrs, un tagad ir īstais laiks parādīt savas spējas un ķerties pie īstajiem darbiem. Jāsaka, ka diemžēl vēl šobrīd, ja mēs paskatāmies, kas notiek latviešu skolās, tad redzam, ka latviešu bērni daudz vairāk stundu veltī, lai apgūtu krievu valodu, nevis angļu valodu. Tas, neapšaubāmi, nav Māra Grīnblata "nopelns" pēdiņās, tā ir iepriekšējo periodu tradīcija, bet tas turpinās un nav nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka jaunais ministrs mēģinātu šo stāvokli uzlabot. (Starpsauciens no zāles: "Tas nav par likumu...") Piemēram, Liepājas skolās, lielākajā to daļā, līdz 5. klasei trīs stundas nedēļā latviešu bērni mācās krievu valodu, bet nevienu stundu nemācās citas valodas. Izņēmums ir 5. (specializētā) skola.

Tieši tā. Es atbildu... šīs ir debates, un es atbildēšu jums... (Starpsauciens no zāles: "Varbūt vajag par likumu runāt...")

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, tās nav debates. Jūs runājat komisijas vārdā, aizstāvot likumprojektu pēc debašu beigšanās.

J.Lagzdiņš. Tieši tā. Jūs... no apvienības "Tçvzemei un Brīvībai" nāk arī tieslietu ministrs Rasnačs, kura pakļautībā ir valodu inspekcija. Arī šeit ir darbalauks. Makarovs atbild par demogrāfisko politiku. Es kā latvietis tiešām gaidītu konkrētus darbus. Bet, runājot par konkrēto likumprojektu, ir jāsaka: godātie kolēģi, ja mēs nepieņemsim šādu grozījumu, tad acīmredzot turpmāk valdība rīkosies kā vasaras brīvlaikā, proti, likvidēs civildienestu Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, tā rezultātā civildienesta ierēdņi nebūs 120 personas un šie cilvēki patiešām varēs nemācīties latviešu valodu. Un ne tikai šie 120 cilvēki varēs nemācīties latviešu valodu, bet arī citi nepilsoņi varēs strādāt Valsts ieņēmumu dienestā. Šādu lēmumu ir vienbalsīgi pieņēmusi valdība, kurā bija arī trīs ministri no "Tçvzemei un Brīvībai".

Godātie kolēģi! Es aicinātu pieņemt šo likumprojektu, lai neveicinātu pilsoņu skaita mākslīgu palielināšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 12, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam, galīgajam lasījumam, un arī datumu, kurā izskatīt otro, galīgo lasījumu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Otro un galīgo lasījumu es aicinu noteikt... ja nemaldos, 25. septembrī un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 24. septembrim.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs! Tātad mēs varam...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos... 26. septembrim...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs... tātad 25.-26. septembra sēdē, jo ļoti iespējams, ka mēs turpināsim šādu darba ritmu, kāds ir šonedēļ. Un jūs tātad... priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 24. septembris.

Lūdzu! Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr ierosinu mazliet nopietnāk izturēties pret šo jautājumu, jo teksts, par ko mēs nupat nobalsojām, ir juridiskā ziņā pietiekami neprecīzs, tas ir, paredz atļaut turpināt strādāt ne tikai šiem 200 cilvēkiem, bet arī visiem tiem, kuri bija ierēdņu amatos Civildienesta likuma spēkā stāšanās brīdī. Šajā projektā, ja mēs to tālāk atbalstām, ir nepieciešamas korekcijas atbilstoši tai idejai, ko šeit pauda Lagzdiņa kungs. Tāpēc es ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu 1. oktobri un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 3. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi?... Tā kā komisijas pārstāvim nav iebildumu pret termiņa pagarināšanu, balsojums nav vajadzīgs, jo arī citiem deputātiem, kā es saprotu, nav iebildumu pret 1.oktobri. Ja ir iebildumi, tad... Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - 1.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Izskatīšana sēdē 3.oktobrī. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Gunta Gannusa, frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija"Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 168, nr.1246 un nr. 1246-a. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Ir iesniegti trīs priekšlikumi. Tālāk skatīsim pa pantiem.

1.pants. Priekšlikums - papildināt 1.panta 1.punktu ar jaunu tekstu. Iesniedza deputāti Ozoliņš, Grīgs, Balodis, Jurdžs un Priedkalns. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es lūdzu iedziļināties šajā tekstā, kas ir jūsu priekšā. Runa ir par to, ka vajadzētu īpašu uzmanību pievērst aptieku privatizācijai. Jo aptiekas ir it kā centri, kur nāk cilvēks pēc palīdzības. Tie ir vēsturiski veidojušies centri, un aptieku vadītāji un aptieku darbinieki, kas strādā šajās aptiekās, apmēram zina rajona iedzīvotāju likstas, viņu ciešanas, zina hroniskos slimniekus, bieži vien zina arī viņu iespējas iegādāties zāles, zina, kādas tiem hroniskajiem slimniekiem pašreiz ir īpašas grūtības medicīnas preparātu iegādē. Tātad, ja mēs brīvi laižam aptiekas izsolēs, kā tas notiek pašreiz, tad bieži aptiekas iegādājas nevis tie, kas grib īpaši rūpēties par šo rajona iedzīvotāju tālāko veselību vai palīdzēt viņiem, bet tieši tie, kas grib iegādāties šīs aptiekas komerciāliem nolūkiem. Veido attiecīgajā apvidū monopolu, iegādājas šīs aptiekas, vairumtirdzniecības bāzes un realizē savu tirdzniecības politiku. Kā jau es minēju, aptiekas bija arī tās, kas iepirka zāles, ārstniecības augus, un pašreiz sakarā ar to, ka ir vajadzīgi sertifikāti par šiem augiem no katra piegādātāja, ir pārtraukta arī šī aptieku funkcija. Tātad arī tas mazais atbalsts, ko tās sniedza apkārtējiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vairs nav iespējams.

Bez šaubām, šīs pašas zāles Latvijā ienāk no dažādām pasaules valstīm un caur šīm bāzēm ar samērā izcilu peļņu nonāk atkal aptiekās, kur... katrā gadījumā, ja tas būs tikai vairumtirdzniecības bāzu tāds interešu realizācijas punkts vai veids, kā to darīt, tad, protams, vietējie iedzīvotāji cietīs arī šādus zaudējumus. Tāpēc es lūdzu izdalīt atsevišķi, ņemot vērā tādu varbūt sociālu nozīmību, kāda ir šiem aptieku centriem, aptieku punktiem... bieži vien tā ir vienīgā aptieka mazā pagastā vai pāris aptiekas vai viena aptieka pilsētiņā... vai divas aptiekas... lai tās nenonāktu firmu vai vairumtirdzniecības bāzu pārraudzībā un pilnīgā kontrolē, lūdzu nobalsot par šo punktu atsevišķi un izdalīt to kā atsevišķu punktu šajā likuma grozījumā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna priekšlikumu - papildināt 1.panta 1.punktu ar tekstu "aptiekas, kuru darba kolektīvi..." Tālāk kā tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Pārtraukums pusstundu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna priekšlikumu - papildināt 1.panta 1.punktu ar šādu tekstu: "aptiekas, kuru darba kolektīvi..." - un tālāk kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par... Zālē nav kvoruma. Kungi, nav kvoruma!

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribu iepazīstināt ar Saeimas kārtības ruļļa 48.pantu. "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Šodienas sēdi pasludinu par slēgtu. Turpinām darbu rīt pulksten 9.00.

Atvainojos! Cienījamie deputāti, pie šīs situācijas... Ko jūs vēlaties, Dobeļa kungs? (Deputāts Dobelis kaut ko saka no vietas.) Es jums par kvorumu izteikties nevaru ļaut. Es jums varu ļaut izteikties par to, kā lieta virzāma tālāk, lai gan es esmu paziņojusi sēdi par slēgtu. Līdz ar to šī jūsu uzstāšanās varētu būt perspektīvai.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, Kreituses kundze! Es, piemēram, atrados patlaban zālē, bet nepiedalījos balsošanā, jo man nav sava konkrēta viedokļa, bet es esmu piedalījies šajā procesā. Es vienkārši nepiedalījos šajā balsošanā. Tātad, ja ir runa par kvorumu, tad ir jābūt reģistrācijai, bet nevis konkrētam balsojumam. (Starpsauciens no zāles: "Pieņemsim lēmumu, ka turpinām darbu...")

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, dārgie kolēģi! Kārtības rulli vajag vienmēr izlasīt līdz galam, visu pārdomāt un tad tikai celt pretenzijas. Kārtības ruļļa 15.pants: ja sēde tiek slēgta tāpēc, ka nav kvoruma pēc pēdējās balsošanas, deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija. Un tā tūlīt notiks. Bet es jums atkārtoju tekstu: ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma pēc pēdējās balsošanas... Tātad sēde ir slēgta tāpēc, ka nav kvoruma balsošanā, bet tagad mēs reģistrēsimies atbilstoši tam, lai pēc tam spriestu par deputātu algām. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! (Zālē troksnis.)

Godātie deputāti, pēc sēdes slēgšanas debates vairs nenotiek.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Raitis Apalups,

Imants Daudišs,

Roberts Dilba,

Indulis Emsis,

Aivars Endziņš,

Edvīns Inkēns,

Juris Kaksītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Kristiāna Lībane,

Aida Prēdele,

Andris Rubins,

Andris Saulītis,

Antons Seiksts,

Jānis Urbanovičs,

Māris Vītols,

Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi turpinām rīt, 19.septembrī, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute