Sēdes vadītāja. 18. janvāra sēdi paziņoju par atklātu.

Godātie deputāti! Godātie klātesošie! Ir pagājuši jau pieci gadi kopš tā laika, kad visa Latvija cēla barikādes, kurināja ugunskurus, dziedāja dziesmas un sargāja savu Latviju, savu Rīgu un arī šo namu. 1991. gada janvārī šī zāle un cilvēki, kuri te strādāja, bija kā brīvības un neatkarības simbols. Šajās dienās pirms pieciem gadiem Lietuva jau bija atvadījusies no saviem varoņiem, bet mēs vēl nezinājām, ka arī mums būs jāmaksā pati augstākā cena - asins cena. Janvāra barikādes nav un nekad nebūs tikai atsevišķs fakts Latvijas vēsturē. Tas ir mūsu dziļākās vienotības, uzticības un arī izturības laiks. Jā, barikādes mums visiem bija kopīgas, bet atmiņas katram ir savas, jo tās ir balstītas uz katra pārdzīvoto, izturēto un arī gūto. Mūžam kopīgas būs arī mūsu sāpes par zaudēto.

Tādēļ es dziļā cieņā noliecu galvu to cilvēku piemiņai, kuri 1991. gada janvārī aizgāja uz barikādēm un vairs nepārnāca. Godināsim ar klusuma brīdi Roberta Mūrnieka, Vladimira Gomonoviča, Sergeja Konoņenko, Andra Slapiņa, Edija Riekstiņa un Gvido Zvaigznes piemiņu! Paldies.

Sākam šodienas darbu. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir jāizskata vairāki iesniegtie papildinājumi šodienas darbam, kā arī dažu likumprojektu atsaukumi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" projektu "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju" un lūdz to iekļaut tuvākās sēdes darba kārtībā.Tas ir desmit deputātu parakstīts patstāvīgais priekšlikums. Prezidijs ierosina to iekļaut kā darba kārtības 61. jautājumu pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Ja nav citu priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav? Tātad tas būs darba kārtības 61. jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis patstāvīgo priekšlikumu par lēmuma projektu par Latvijas Republikas Bruņoto spēku vienības nosūtīšanu miera spēku misijā uz bijušo Dienvidslāviju. Te es gan gribu deputātus informēt, ka viņu rīcībā ir dokuments nr. 237, ko parakstījuši desmit deputāti, un dokuments nr. 239, ko ir parakstījis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Abi dokumenti ir ar identisku saturu. Tā ka es domāju, ka šie abi dokumenti attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, ir pilnīgi vienādi un darba kārtībā ir iekļaujami kā viens apvienots dokuments. Tā kā nav norādīts, kurā darba kārtības sadaļā tas ir izskatāms, Prezidijs var tikai piedāvāt darba kārtības 62. punktu, ja nav citu priekšlikumu no iesniedzējiem.

Vārds Andrejam Krastiņam - aizsardzības ministram.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es ierosinu šo jautājumu - šo atsevišķo priekšlikumu, ko ir parakstījuši desmit deputāti un ko arī ir izskatījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē, - iekļaut mūsu darba kārtībā šodien pēc personāliju izskatīšanas, tātad pēc sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata", šādu iemeslu dēļ: saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskajiem līgumiem, tātad līgumiem starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, tāpat arī ar jau parakstītajiem līgumiem, kas attiecas uz mūsu militāro vienību kopīgu darbību ar Dānijas un citu Ziemeļvalstu vienībām, šai mūsu brīvprātīgo vienībai ir jāizbrauc uz mācībām Dānijā ne vēlāk kā nākamnedēļ. Ja šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā ar kādu 60. numuru, ir pilnīgi dabīgi, ka mēs šodien to izskatīt nevaram. Bet, ievērojot visus termiņus un to, ka arī komisijas - gan Ārlietu komisija, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija - ir izteikušās pozitīvi par šo patstāvīgo priekšlikumu, uzskatu, ka ir absolūti nepieciešams to izskatīt šodien, pie tam dienas pirmajā pusē.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es lūgtu šodien, izskatot šo mūsu darba kārtību, iekļaut šo jautājumu mūsu sēdes sākumdaļā - uzreiz pēc personāliju izskatīšanas, tātad pēc amatpersonu ievēlēšanas un atcelšanas no amata. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir kādi iebildumi, ja mēs šo jautājumu izskatām kā... tas būtu 32.jautājums - pirms likumprojektu izskatīšanas. Iebildumu nav. Tātad izskatīsim to kā darba kārtības 32. jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" un lūdz to iekļaut 18. janvāra sēdē pirmajā lasījumā. Nav norādīts, kur, pēc kura jautājuma izskatīšanas. Vai Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav nekādas vēlmes? Tad mēs... Prezidijs piedāvā to izskatīt pirms patstāvīgajiem priekšlikumiem, pie likumprojektiem kā darba kārtības 42. jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis patstāvīgo priekšlikumu, ko ir parakstījuši desmit deputāti, - 18. janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Latvijas - Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu. Tā kā šajā desmit deputātu iesniegumā nav norādīts, kurā vietā šodienas darba kārtībā šo jautājumu būtu vēlams izskatīt, Prezidijs var piedāvāt to izskatīt patstāvīgo priekšlikumu sadaļā, tas būtu darba kārtības 62. jautājums. Iebildumu nav? Tātad tas būs darba kārtības 62. jautājums, pēc 61. jautājuma - par Latvijas - Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu.

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdzu izdarīt šādas izmaiņas 18. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā: iekļaut darba kārtības sadaļā "Par saņemtajiem likumprojektiem" likumprojektu "Par valsts budžetu 1996. gadam" un nodot izskatīšanai visām Saeimas komisijām, nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju. Ministru prezidents Andris Šķēle."

Ja nav deputātu iebildumu, tad tas ir pēdējais darba kārtības jautājums, izskatot sadaļu "Prezidija ziņojumi", tas ir, pēc 22.jautājuma, kā 23. jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu patstāvīgo priekšlikumu - 1996. gada 18. janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Saeimas Nacionālās drošības komisijas astoņu deputātu atsaukšanu. Man būtu lūgums kādam no desmit parakstītājiem - paskaidrot, vai tas jautājums vairs ir aktuāls sakarā ar to, ka mūsu darba kārtībā jau ir jautājums par visas komisijas deputātu atsaukšanu.

Vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Es lūdzu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā reizē ar darba kārtības 43., 44. un 45. punkta izskatīšanu, lai lemtu jautājumu, vai atsaukt visu komisiju vai - lai optimizētu tās darbību - atsaukt tos deputātus, kas nav apmeklējuši komisijas sēdes. (Starpsaucieni no zāles: "Balsot! Jābalso!")

Sēdes vadītāja. Kostandas kungs, lūdzu, precizējiet! Mēs triju jautājumu izskatīšanas laikā nevaram to iekļaut, mēs varam to iekļaut pēc kāda konkrēta, noteikta jautājuma. Pēc kura jautājuma izskatīšanas jūs vēlaties, lai tas tiktu iekļauts?

O.Kostanda. Pēc 43.jautājuma.

Sēdes vadītāja. Pēc 43.jautājuma.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! LNNK frakcijas vārdā es aicinu noraidīt šo lēmuma projektu tāpēc, ka darba kārtībā jau ir lēmuma projekts par Nacionālās drošības komisijas struktūru, uzbūvi, un pēc tam sekos arī deputātu izvirzīšana no frakcijām. Es uzskatu, ka frakcijai "Latvijai" nav tiesību atsaukt vai ierosināt atsaukt no šīs komisijas citu frakciju deputātus.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi... Ir divi priekšlikumi - viens ir par iekļaušanu darba kārtībā, un otrs priekšlikums - neizskatīt.

Tātad pirmais. Mēs balsojam... Zvanu, lūdzu! Tātad lūdzu deputātiem uzmanību! Mēs balsojam par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā - par desmit deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par astoņu deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas kā darba kārtības 43. jautājumu (pēc tās jautājumu secības, kāda mums ir izdalīta). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu patstāvīgo priekšlikumu par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Nav norādīts, kurā vietā to izskatīt šodienas darba kārtībā. Līdz ar to Prezidijs var piedāvāt izskatīt šo jautājumu kā 63.jautājumu - pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Iebildumu nav? Tātad tas būs darba kārtības 63. jautājums - par Baltijas asamblejas delegācijas sastāva izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī šādu dokumentu: "Ar šo informējam, ka atsaucam LZS , KDS un LDP frakcijas iesniegto likumprojektu "Par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1996. gada vienošanās protokolu"." Parakstījuši pieci deputāti. Tas ir dokuments nr. 178. Darba kārtības 13. jautājums. Iesniedzēji un atsaucēji ir vieni un tie paši pieci deputāti, tātad darba kārtības 13. jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Prezidijā vairāk nav dokumentu par darba kārtības izmaiņām. Tādā gadījumā sākam izskatīt 18. janvāra sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 4 "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 16. augusta noteikumos nr. 158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem"". Saeimas Prezidijs ierosin Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.4 nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.5 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.214 "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.5 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja, Prezidij un kolēģi! Es uzskatu, ka mēs esam rīkojušies ārkārtīgi pārsteidzīgi, nododami šo likumprojektu vispār kaut kur izskatīšanai, jo mums nav morālu tiesību mūsu tautas priekšā nopietni runāt par šo likumprojektu šodien. Man šeit ir vesela pakete parakstu no Saldus pilsētas un no Saldus rajona, ko ir saņēmusi... tas ir rakstīts Saeimai. Te ir tāds teksts: "Mçs, šajā sarakstā parakstījušies vēlētāji, protestējam pret Ministru kabineta pieņemto likumu par transportlīdzekļu obligāto apdrošināšanu un prasām Saeimai to atcelt. Augstais dzīves līmenis Eiropā ir sasniegts 50 gadu demokrātijas un miera apstākļos ar ilgstošu, radošu, brīvu darbu un cilvēktiesību ievērošanu, ko nevar attiecināt uz Latvijas valsti. Latvijā, kur šodien 80% iedzīvotāju dzīves līmenis ir katastrofāls, ieviest obligātas apdrošināšanas ir noziegums pret tautu. Šodien apdrošināšanas var būt tikai brīvprātīgas. Obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšana liegs nabadzīgajai tautas daļai iespēju izmantot savu transporta līdzekli, lai nokļūtu pie ārsta, uz veikalu vai kapiem, it sevišķi lauku apvidos. Pilsētnieki nevarēs brīvdienās doties uz laukiem palīgā lauku darbos, kā arī nokļūt uz saviem mazdārziņiem. Par visa mūža godīgo darbu nopirktās mašīnas varēs vienkārši pret samaksu nodot lūžņos. Aicinām deputātus uz viņa godaprātu, kuriem tas ir." Un šeit ir vairāki simti parakstu uz šīm lapām. Es domāju, ka tie nav vienīgie paraksti, kurus mēs jau esam saņēmuši un vēl saņemsim. Es aicinu kolēģus atmest šodien visas savstarpējās politiskās pretrunas un iedziļināties savas tautas postā un liktenī. Ieklausīties, ko raksta šie cilvēki no Saldus. Palasīt uzmanīgi tos aprēķinus, ko ir izdarījis "Dienas Bizness", kāda peļņa atlēks tām organizācijām, kuras nodarbosies ar šo apdrošināšanu, un es esmu dziļi pārliecināts, ka šeit briest jauna afēra - tāda pati kā ar banku "Baltija", tāda pati kā ar "Latgalīti" un citām līdzīgām sabiedrībām. Taču toreiz šīs afēras brieda brīvprātīgi, cilvēki paši gāja un deva naudiņu, tagad mēs, deputāti, gribēsim piespiest savu tautu darīt to likuma vārdā. Es domāju, ka tas ir amorāli. Mēs, protams, gribam ieiet Eiropā... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tas ir pavisam kas cits...")

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, neveidojiet dialogu starp tribīnē runājošo un zālē sēdošo.

O.Dunkers. Panteļējeva kungam vienmēr ar bērnistabas audzināšanu ir bijis pašvaki, tur neko nevar darīt. Mēs gribam ieiet Eiropā, bet gribam ieiet no otra gala. Vispirms radīsim cilvēka cienīgus dzīves apstākļus savā valstī un tad ieiesim Eiropā ar godu, ar augsti paceltu galvu. Nevis darīsim to otrādi un "spiedīsim" no savas tautas ārā neiespējamo. Un ko Eiropa par mums domā - to es arī jums varu pateikt. Es vakar saņēmu vēstuli no Anglijas, no firmas, kas nodarbojas ar mākslas iestāžu precīzu adrešu grāmatu, tātad tā ir kompetenta firma, kas man raksta. Es abonēju šo izdevumu, un šeit ir uzrakstīta adrese: Oļģerts Dunkers, adrese tāda un tāda, Latvijā, USSR... vai te vēl ir vajadzīgs komentārs, ko Eiropa par mums vispār domā? Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, to skaitā, Oļģert Dunkera kungs!

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs un Dunkera kungs, lūdzu jūs savas diskusijas realizēt ārpus Saeimas sēžu zāles.

A.Seile. Es uzskatu, ka deputātiem, bez šaubām, ir vajadzīgs godaprāts - ne tikai nedaudz, bet pavisam daudz ir vajadzīgs godaprāts, bet vēl pie godaprāta klāt ir vajadzīga spēja lasīt likumu un saredzēt viņā to, kas tajā ir ierakstīts. Un acīmredzot šajā reizē Dunkera kungs tomēr nav lasījis pietiekami uzmanīgi šo likumu. Es gribu paskaidrot lietas būtību. Pagājušajā gadā šis likums jau stājās spēkā - ar 1.janvāri sākās obligātā apdrošināšana. Ja Ministru kabinets nebūtu ierosinājis 81.panta kārtībā izdot šos noteikumus, kuros būtiskākais ierosinājums ir tas, ka šo obligāto apdrošināšanu pagaidām aptur un viņa stājas spēkā tikai ar 1.maiju, tad jau, Dunkera kungs, no 1.janvāra sāktos šī obligātā nodokļa maksāšana, un viņa jau sākas, jo likums ir spēkā. Tātad mans ierosinājums ir - Saeimas deputāti, būsim uzmanīgi, balsojot par šī likumprojekta novirzīšanu, jo tieši šis likumprojekts aptur obligātās apdrošināšanas uzsākšanu ar 1.janvāri. Ja deputātiem nepatiks 1.maijs, kā ir ierosinājis Ministru kabinets, mēs varēsim izvēlēties jebkuru citu skaistu datumu, varēsim atbīdīt šo likumprojektu uz gadu vai uz pusgadu, bet, ja mēs viņu noraidīsim, kā to aicināja Dunkera kungs, tad visi maksās par visiem transportlīdzekļiem - par traktoriem, kultivatoriem, kā tas ir paredzēts projektā, Ministru kabinetā noteiktās apdrošināšanas maksas. Aicinu - tieši otrādi, atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts, otro reizi 5 minūtes.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Seiles kundze, jūs arī laikam piederat pie tiem deputātiem, kas neuzmanīgi klausās zālē, jo es nekādā veidā neierosināju balsot pret šo projektu, bet aicināju vispār nerunāt par šo likumu, jo tas ir amorāli, manā uztverē. Vispār viņu noraidīt, jebkādā veidā. Ne no 1.janvāra, ne no 20.janvāra, ne no 1.jūlija, jo 1.maijs, šis nākamais datums, jau stājas spēkā nevis tāpēc, ka Ministru kabinetam būtu pamodies godaprāts, bet vienkārši tāpēc, ka viņi nav gatavi šo nodokli sākt ievākt. Mehānisms nav noregulēts, bet, tiklīdz viņš būs noregulēts, tā tas stāsies spēkā. Es esmu pret šo.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te, protams, var juridiski strīdēties par šīm finesēm, ka, ja tagad nepieņem izskatīšanai 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, kādas sekas ir tālāk, bet mani interesē cita lietas būtība. Lietas būtība faktiski ir tāda - cik būs jāmaksā? Un līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka mūsu likumos, protams, to skaitā 81.panta kārtībā Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos, mums parasti ir divas lietas - mēs likumā nosakām pašu principu, ka tāda apdrošināšana ir - un kas gan var iebilst pret apdrošināšanu kā tādu -, bet tālāk seko, ka šīs apdrošināšanas maksas apmērus un kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi vai arī šajā gadījumā veidojas dažādi biroji, un tad šie biroji vai padomes noteiks šo apmaksas kārtību. Es, protams, aicinu pieņemt šos 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, bet lūgt Ministru kabinetu - vismaz mēs Tautsaimniecības komisijā esam tā nolēmuši -, ka mēs varbūt neizskatīsim vispārējus likumus, kur ir tikai izklāstīti principi, ka kaut kas būs jāmaksā, ja tur klāt nav Ministru kabineta noteikumu projekta, jo šos noteikumus pieņem uz likumu pamata. Tātad nepieciešams noteikumu projekts, kurā ir izklāstīts, cik tad būs jāmaksā, jo, kad mēs pirmo reizi skatījām mūsu Tautsaimniecības komisijā, tad teica, ka būs 75 lati un ka televīzija šo ciparu esot uzpūtusi, ka tas neesot riktīgs, tāpēc nevajagot viņu vēl diskutēt un tā tālāk.

Līdzko Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kuros gan pārcēla šo termiņu, taču tā summa palielinājās uz 100-125 latiem, tātad būtībā ir runa nevis pret vai par apdrošināšanu, bet par to, cik būs jāmaksā. Un es vienkārši, aicinot atbalstīt šos noteikumus, kas ir pieņemti izskatīšanai Saeimā, lūgtu Ministru kabinetu, konkrēto ministriju, iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu vai attiecīgā biroja darbības projektu, cik tad būs jāmaksā, jo tad deputāti var lemt pēc būtības, bet citādi ir grūti lemt. Kolēģi saka, kā tad var Ministru kabineta noteikumus, kā var šo projektu iesniegt, ja nav pats likums pieņemts, taču es domāju, ka, ja kolēģiem Satiksmes ministrijā vai citā ministrijā ir pilnīgi skaidra ideja par šo apdrošināšanu, tad viņiem jābūt arī skaidrai idejai, cik tad jāmaksā, jo galu galā mums un vēlētājiem tas taču ir galvenais.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam. Cik es sapratu, tad neviens neiebilda pret konkrēto Saeimas Prezidija atzinumu par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Dunkera kungs, vai jūs iebilstat pret, jo es tā arī nesapratu no jūsu runas... Jūs neiebilstat, tātad mums nav jābalso, jo visi deputāti...? Cik es sapratu, neviens neiebilst pret Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām pārcelt uz nākamo sēdi šodienas darba kārtības punktus no 3.līdz 12." Tāpēc tagad par katru jautājumu, lūdzu, mums būs uzmanīgi jābalso, par šo Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.6 "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, bet, tā kā ir sekojošais 10 deputātu iesniegums - pārcelt uz nākamo sēdi, tad vienīgais, ko šeit varētu piemērot, ir Kārtības ruļļa 136.pants, kurš nosaka: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu... " Vārds Aivaram Endziņam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir darba kārtības jautājums. Principā mēs darba kārtību jau esam akceptējuši, bet tajā pašā laikā 51.pants paredz, ka to var arī grozīt sēdes laikā pēc 5 deputātu priekšlikuma. Šeit ir 10 deputātu priekšlikums. Manuprāt, būtu loģiskāk, ja mēs liktu vienreiz uz balsošanu - izslēgt no darba kārtības šos punktus vai ne, jo tad izpaliktu šī nepieciešamība katrreiz balsot tā, kā jūs teicāt. Un balsosim tikai tad, ja būs iebildumi pret nodošanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Endziņa kungs! Man tikai ir precizējošs jautājums: vai mēs varam balsot par 3. - 12. punktu kopumā? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jâ, var.") Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mūsu priekšā ir punkti no 3. līdz 12., kur ir grozījumi ļoti svarīgos, nopietnos likumos, ar kuriem diemžēl tik īsā laikā personiski mūsu frakcijai, man personīgi arī nebija iespējams iepazīties, jo, lai es balsotu par kaut kādiem grozījumiem tik ļoti svarīgos likumos, man šie likumi ir jāizstudē, nevis tikai jāiepazīstas ar šiem grozījumiem, bet šādai studēšanai mums laika nebija. Un es ļoti negribētu nonākt tādā situācijā, kā mūs, Saeimas deputātus, raksturo masu medijos. Vienu dienu Lemberga kungs, Ventspils mērs, atļaujas teikt, ka Saeimā sēž tikai mehāniski balsotāji, kas neko nesaprot. Otru dienu radiofonā Rišards Labanovska kungs atļaujas savā raidījumā paust domu, ka te vispār sēž cilvēki bez smadzeņu paliekām. (Starpsauciens no zāles: "Viena daļa...") Es domāju, ka šis masu mediju uzbrukums mums ir ļoti rūpīgi jānovērtē un mēs nedrīkstam vieglprātīgi balsot par labojumiem, kuros mēs neesam iedziļinājušies. Turklāt man paliek iespaids, ka ar šīm milzīgajām dokumentu paketēm, kas uzreiz vēlas izkļūt cauri Saeimai, Ministru kabinets grib dabūt kaut ko cauri. Tāpēc man vēl jo vairāk gribas izstudēt šos dokumentus un tikai tad par tiem balsot. Tāpēc mēs arī ierosinājām pārcelt šos jautājumus uz nākamo sēdi, lai varētu ļoti nopietni ar šiem dokumentiem iepazīties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Šos dokumentus mēs neesam saņēmuši šodien, šie dokumenti Saeimā ir iesniegti 9.janvārī. Šodien ir 18.janvāris. Es domāju, ka jebkuram deputātam, kurš vēlējās nopietni iedziļināties šajos dokumentos, tādas iespējas bija dotas. Un, ja nepietika ar 9 dienām, lai to izdarītu, tad es domāju, ka arī ar nākamajām 7 dienām nepietiks tiem, kas to nevēlas un kas vēlas vienkārši bremzēt mūsu darbu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu - pārcelt uz nākamo sēdi šodienas darba kārtības punktus no 3. - 12., tātad izmainīt darba kārtību, svītrojot šos punktus šodien no darba kārtības jautājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad atkārtoju deputātiem tikko kā jau nolasīto Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.6 "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.6 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.7 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.7 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.8 "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.8 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.9 "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 10 "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.11 "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.11 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 12 "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.12 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es runāšu Eiropas lietu komisijas vārdā. Balstoties uz Eiropas lietu komisijas vakardienas sēdes lēmumu, kas ir motivēts ar šā likumprojekta nenoliedzamo būtiskumu Eiropas integrācijas aspektā, komisijas vārdā lūdzu Saeimu nodot šo likumprojektu apspriešanai arī Eiropas lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu nevēlas runāt. Tātad nododam arī Eiropas lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.13 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 14 "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 14 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 15 "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 15 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Kiršteina, Kļaviņa, Valdmaņa, Ķezbera un Rubina iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodot.

Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas frakcijas deputāts.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Mans priekšlikums ir nodot šo dokumentu vēl arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad vēl Cilvēktiesību komisijai. Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Atvainojos!

Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es principā neiebilstu pret to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatītu šo jautājumu. Taču šobrīd tas ir tikai kolēģa Dozorceva viedoklis. Mēs komisijā neesam izskatījuši šā jautājuma nepieciešamību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es, Seiksta kungs, īsti nesapratu: jūs iebilstat pret to, ka nodod Cilvēktiesību komisijai vai neiebilstat?

A.Seiksts. Es izteicos vienkārši arī personīgi, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis jautājums nav izskatīts, nav nepieciešamības to izskatīt mūsu komisijā. Es vienkārši uzskatu, ka nav vajadzības to darīt. Bet arī tad tas ir mans individuālais viedoklis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātiem uzmanību! Mēs balsosim par deputāta Vladilena Dozorceva priekšlikumu - papildināt šo komisiju sarakstu, kurām nodod likumprojektu, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad pievienojam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu. Lūk, kāpēc! Tāpēc, ka tas ir slēpts mēģinājums atkal atgriezties pie tā paša, ko mēs jau 6.Saeimas laikā noraidījām, - pie 59.panta labojumiem. Citiem vārdiem sakot, pie tā, ko mēs saucam par mēģinājumu atbrīvot Rubiku no apcietinājuma. Lūk, juristi to paskaidros, un droši vien kāds kāps tribīnē. Precīzāk juridiskajās finesēs es te neiedziļināšos, jo neesmu speciālists, bet ietvertajos vārdos "pârkāpjot Satversmi" 1.pantā tas ir skaidri redzams.

Pavisam interesanti ir paskaidrojumi par šā panta grozījumiem un, tie skan šādi. Jūs varbūt neieskatījāties, tāpēc es tomēr atgādināšu: "Spēkā esošais 59.pants, ne arī kāds cits Kriminālkodeksa pants neparedz sodu par Satversmes pārkāpšanu. Vēl vairāk - šis pants neformulē likumīgās demokrātiskās varas aizsargāšanu Latvijā. Arī PSRS laikā Latvija skaitījās republika un pat suverēna. Ja nevardarbīgi atkal izveido šādu valsts varu, pants to aizsargā. Ka var notikt nevardarbīgs (parlamentārs) apvērsums, liecina pēdējo mēnešu notikumi..." Ieklausieties: "...kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis valdības sastādīšanu uzdeva mazākuma līderim, lai gan Satversmes 2.pantā ir noteikts, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Tātad prezidentam nebija tiesību pārkāpt balsošanā izteikto tautas gribu". Redzat, kas par secinājumu un kas par milzīgu domu un gribēšanu rīkoties lidojumam!

Līdzīgs ir arī nākamais secinājums par to, ka valdības sastādīšana tika uzticēta Šķēles kungam. Vārdu sakot, es nemaz tālāk negribu iedziļināties šajā lietā. Es aicinu, cienījamie kolēģi, noraidīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Saeima! Jūs redzat, ka notika tas, par ko runāja Oļģerts Dunkers. Cilvēks, kas neorientējas nemaz likumos, ne arī ir nopietni iedziļinājies tekstā, runā tīras aplamības. Proti, nekur nav pieminēts, un tā arī nebija, ka likums, uz kura pamata apcietināja un tiesāja Rubiku, nebūtu bijis saskaņots ar Satversmi. Tātad es nezinu, kādā veidā Tabūna kungs to varēja izgudrot. Bez tam šie ļoti lietišķie kriminālpanti, kuri tiek no jauna ieviesti vai tiek laboti... Jo reti jau var sastapt tādu valsti pasaulē, kur ne ar vienu likumu netiek aizstāvēts pats svarīgākais, proti, pati Satversme. Es gribu lūgt, kolēģi, ja jūs balsosit pret Satversmes aizstāvēšanu, tad jūs vienkārši parādīsit tautas priekšā, kas jūs esat. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es praktiski neiebilstu pret šī likuma labojumu novirzīšanu uz komisiju. Man tikai dīvaini liekas, ka kustība "Latvijai", frakcijas priekšsēdētājs Kostandas kungs aktīvi šeit iesniedz Saeimai priekšlikumus par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas. Tajā pašā laikā es gribu atcerēties 5.Saeimu. Viņš Aizsardzības un iekšlietu komisijā neparādījās gandrīz pusotru gadu. Un arī šogad Aizsardzības un iekšlietu komisijā praktiski vienu reizi viņš ir pagodinājis ar savu augstdzimušo klātbūtni. Un tāpēc es gribētu aicināt: ja viņi iesniedz, tad esiet tik laipns, Kostandas kungs, nāciet un strādājiet, un arī mēs strādāsim pie šī likuma labojuma, nevis tā, kā jūs šeit mēģināt tādā veidā citiem uzvelt darbu, bet pats nerādāties šajā komisijā vispār. Tas nav vienkārši koleģiāli, solīdi! Es atbalstu un lūdzu šī likumprojekta labojumus nosūtīt uz komisiju. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Nu nevajag melot!")

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošais deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man rada nelielu izbrīnu, tā kā arī es esmu viens no jaunajiem Saeimas deputātiem, tas, cik raudulīgi tagad 5.Saeimas deputāti raud par visām tām lietām, ka, lūk, var tikt, teiksim, kādā veidā aizskarta Satversme vai kā. Bet tanī pašā laikā es gribētu uzdot jautājumu cienījamajam Tabūna kungam: vai nebija loģiskāk 5.Saeimā apstiprināt Satversmes tiesu? Tad šodien šis jautājums gandrīz neeksistētu. Tas būtu Satversmes tiesas jautājums, vai Prezidenta kungs ir pārkāpis Satversmi vai nav. Bet tanī pašā laikā, iespējams, tā rociņa kaut kā stiepās uz pretējo pusi, kaut kā negribējās tādu tiesu apstiprināt. Un, dabiski, šinī gadījumā diemžēl iznāk, ka Saeimai jāuzņemas gandrīz vai Satversmes tiesas funkcijas. Ko var darīt? Kamēr tāds likums nav pieņemts, tikmēr mums tas laikam būs jādara.

Un tāpat man negribētos arī dzirdēt katru reizi, kad, teiksim, opozīcija piedāvā kādas izmaiņas vai kāda jautājuma izskatīšanu tikai komisijās, un tad otra puse, vairākums, gaudulīgi kliedz, ka tas Rubiks nāk ārā vai vēl kaut kas nāk ārā. Es domāju, ka drīzāk šinī gadījumā jautājuma izskatīšana tiks virzīta uz komisiju - uz Juridisko, pat ne uz Aizsardzības un iekšlietu vai uz Nacionālās drošības komisiju, bet uz Juridisko tas nāks. Tā ka Grīga kungam nebūs jābaidās par to, ka viņam būs papildu darbs, jo es nezinu... viņš Juridiskajā komisijā pagaidām vēl nestrādā.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", ko iesnieguši deputāti Kostanda, Gannusa, Grīnbergs, Mauliņš, Rudzītis un Rubins, nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 17, atturas - 16. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Andrejs Krastiņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Kā deputāts vai kā ministrs? Lūdzu, piesakiet pats! (No zāles: "Kâ deputāts.") Kā deputāts? Paldies.

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es iepazinos ar visu šo likumu paketi. Uzreiz teikšu, ka no mūsu darba kārtības 17., 18., 19. un 20.punkts ir veltīts Robežapsardzības spēkiem un viņu iespējamajai pārveidošanai. Un tos ir iesniegusi frakcija "Latvijai".

Es gribētu atgādināt godājamajiem kolēģiem, ka jautājums par Latvijas robežapsardzību un par to veidu, kādā tiks kontrolēta un apsargāta robeža, ir izvirzījies jau diezgan sen, tas diskutēts gan 5.Saeimas laikā, gan arī pašlaik tas tiek diskutēts. Un, kā jūs zināt, arī Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts, kurā ir redzams, kādā veidā tiks reorganizēta robežu kontrole un robežu apsardze. Šinī gadījumā, lasot šos dokumentus, nākas tiešām tikai apskaust to autorus par ļoti lielo ieguldīto darbu, par ļoti dziļo pētniecisko darbu, taču vienlaikus man tas atgādināja kaut ko ļoti pazīstamu. Un es atcerējos Latvijā tik ļoti populāro grāmatu "Krietnā kareivja Šveika piedzīvojumi", kur kadets Bīglers zīmēja dažādu pasaules kauju shēmas un apskatus. Ļoti, ļoti līdzīga aina.

Un ko mēs redzam no šiem te dokumentiem? Tātad tiek radīta jauna patstāvīga armija, un, kā ir teikts par šiem Robežapsardzības spēkiem 8.pantā, personālsastāvs no militārā dienesta, turpmāk - no aktīvajā dienesta iekļautajām personām tiek pakļauts tieši Ministru kabinetam. Tātad virspavēlnieks būs Šķēles kungs un komandēs trīsarpus tūkstošus. Vismaz šobrīd apmēram tā ir ar Robežapsardzības karaspēku, kas braukās pa kordoniem un tā tālāk, un tā tālāk. Jautājums ir tāds - kas tad iesauks šajā speciālajā armijā? Vai tādā gadījumā vairs nepastāvēs šis obligātais valsts dienests? Tātad praktiski, es domāju, nav kur tālu izvērsties.

Te ir pilnīgi skaidra aina. Tātad robežu apsardzība ir jāizvāc no Aizsardzības ministrijas, jāizvāc no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāpakļauj kādam atsevišķam vadonim. Kandidatūras, man liekas, ir diezgan skaidri zināmas, kādas mums te varētu būt par šādas Latvijas atsevišķās armijas vadoni.

Jautājums ir drusku sarežģītāks, jo es godājamajiem deputātiem lūgtu drusku ieklausīties un padomāt, kāpēc ir jāreorganizē robežapsardzība. Ne jau tāpēc, ka ļoti slikti tur ir komandieri NBS, un, kā mēs visi zinām no laikrakstu publikācijām, tagad par aizsardzības ministru vispār ir iecelts cilvēks, kas sagrāvis laikam te visu Latviju un kas darbosies pret visiem. Bet jautājums ir citur. Robežapsardzība ir jāpārkārto tādējādi, lai tas būtu civils dienests. Un taisni tāds ir mērķis šiem labojumiem, ko izstrādā Ministru kabinets, Aizsardzības ministrija un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, kuru diemžēl laikam neapmeklē šī iesnieguma autori. Tātad projekts ir par to, ka ar laiku pakāpeniski robežapsardzība kļūst par civilu, uniformētu dienestu, kas ir pakļauts vai nu Iekšlietu ministrijai, vai kādai citai ministrijai. Taču tas ir civils dienests.

Kā izriet no Valdības deklarācijas, tad šī robežapsardzības reorganizēšana sākas no robežkontroles punktiem, kur praktiski jau šogad, kā ir noteikts mūsu deklarācijas izpildes plānā, līdz aprīļa mēnesim ir jāsaskaņo tas veids, kādā robežkontroles punkti pāriet jau civilā kontrolē, vēlāk laika gaitā to attiecinot arī uz visu pārējo robežu. Un šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaldot Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus, izraujot no turienes robežapsardzību, pakļaujot viņu mistiskā kārtā tieši Ministru kabinetam... tātad izraujot to no kopējās valsts dienesta sistēmas - no iesaukuma sistēmas, no kontroles sistēmas, no apgādes sistēmas, no visa pārējā - šinī gadījumā neko citu nevar saskatīt, kā tikai vēlēšanos atvērt Latvijas robežu pilnībā, likvidēt jau tās iestrādes, kas ir, un likvidēt arī šo civilo pāreju uz uniformēto civilo dienestu. Tas ir praktiski vienīgais mērķis šādu labojumu iesniegšanai - tātad likvidēt to, kas jau ir.

Un vēl viens jautājums. Saeimas Prezidijs gan ir tālredzīgi paredzējis sūtīt arī uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju gadījumā, ja tiks sūtīti uz komisijām šie te likumprojekti - no 17. līdz 20. punktam (ieskaitot). Jo kāda ir situācija? Nav šeit pievienots tas, kas tiek prasīts šādiem likumprojektiem, - finansiālais aprēķins par izmaksām, tas, cik tas izmaksās šādā kārtībā. Es varu pateikt, ko tas izmaksās apmēram, pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, lai gan, protams, ir vajadzīgi precīzāki. Tas izmaksās apmēram 2,8 miljonus latu - šāda te veida reorganizācija. Tāpēc arī gan Aizsardzības un iekšlietu komisija, gan Aizsardzības ministrija ļoti labi saprot, ka šis process ir jāveic pakāpeniski. Tādējādi visa šī likumu pakete ir praktiski pilnīga. Arī tie labojumi, kas ir citos likumos par aizsardzību, par Aizsardzības spēkiem, viņi tāpat kā iepriekšējie - par Kriminālkodeksu - praktiski ir izrauti no mūsu tiesību sistēmas.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai, citām komisijām būs ļoti daudz darba, piestrādājot tiešām pie robežapsardzības un robežkontroles reformas, pieņemot likumus, kādus ir paredzēts izstrādāt, kādi tie ir paredzēti Valdības deklarācijā, kā tas ir paredzēts mūsu aizsardzības un drošības koncepcijā, tāpēc kavēt laiku mūsu godājamajām komisijām un deputātiem tiešām ar šādiem kadeta Bīglera cienīgiem plāniem diez vai būtu vērts. Tāpēc es ierosinātu godājamajiem deputātiem pieiet pragmatiski šī jautājuma izskatīšanai, tiešām pievērsties nopietnai mūsu robežapsardzības un robežkontroles reformai, bet ar šiem minētajiem iesniegtajiem likumprojektiem neapgrūtināt komisijas un tos noraidīt. Un es nerunāšu par katru atsevišķi, bet tādi tiešām šajā paketē no 17. līdz 20. punktam ir visi, kas skar šo jautājumu par robežapsardzību un robežkontroli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Krastiņa kungs! Tātad jūs ierosināt noraidīt 17., 18., 19. un 20. Jā? Paldies.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, ka šī runa spīdoši parādīja to, ka Latvija šobrīd ir ieguvusi vissliktāko aizsardzības ministru, kāds vispār ir bijis Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē, jo, klausoties šodien šo runu, ne tikai mums, deputātiem, bet arī robežapsardzības virsniekiem, kareivjiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, es domāju, nekas vairāk kā nožēla un līdzjūtība pret šo ministru neradīsies, jo, lai nu kurš, bet acīmredzot aizsardzības ministrs, kaut arī viņš ir tikai vienu mēnesi savā amatā, varēja pacensties iedziļināties tajās problēmās, kas valda kaut vai vienā no jomām, tas ir, robežapsardzībā.

Sniegšu nelielu, īsu informāciju par situāciju. Latvijas Republikas atrašanās Eiropas vidū un starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunktā dod iespēju mūsu valstij būt par tranzīta valsti gan starpvalstu ekonomisko attiecību attīstības jomā, gan arī dažādu valstu iedzīvotāju migrācijas jomā. No tā, kāda ir Latvijas politika drošas un izdevīgas Latvijas robežteritorijas šķērsošanas nodrošināšanā, lielā mērā ir atkarīga Latvijas autoritāte starptautiskajā arēnā, starptautiskajās attiecībās, starptautisko biznesa aprindu attieksmē pret ekonomiskajām attiecībām ar Latviju, kā arī tas, kādi būs mūsu valsts ienākumi budžetā no šī cilvēku un arī preču tranzīta.

Latvija, kurā pašlaik joprojām turpinās ekonomiskā krīze, robežojas ar Lietuvas Republiku, kur ir atšķirīga ekonomiskā situācija, ar Baltkrieviju, kur arī ir atšķirīga ekonomiskā situācija, ar Krieviju un tā tālāk. Daudzu rūpniecības preču, pārtikas preču cenas šajās zemēs ir citādākas, un tas veicina kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Šodienas banku krīze Lietuvā vēl vairāk faktiski diferencē ekonomiskās atšķirības, un tās vēl vairāk veicinās šo preču ieplūšanu Latvijā un centienus apiet muitu un robežkontroli.

Vēl jāpiemin, protams, Latvijai piederošās Baltijas jūras ostas un attīstītais dzelzceļa un ceļu tīkls kā starptautisko tirdzniecību veicinošs apstāklis preču kustībā Austrumi - Rietumi un Ziemeļi - Dienvidi. Jāņem vērā arī situācija mūsu kaimiņvalstīs, kur politiskā un arī vāji attīstītā ekonomiskā situācija rada un arī turpmāk tuvākajā laikā radīs lielu legālo un arī nelegālo imigrantu plūsmu, kas izmanto Baltijas valstu teritoriju tikai kā tramplīnu, lai tiktu tālāk uz Skandināviju vai citām Rietumeiropas valstīm. Arī šeit izvirzās ļoti nopietni uzdevumi mūsu robežapsardzībai.

Vēl jāpiemin arī Latvijas noziedzīgo grupējumu ciešās saites ar stiprām un labi organizētām mafiozajām struktūrām citās valstīs, kas veicina narkotisko vielu, radioaktīvo vielu, ieroču un arī manis jau pieminēto imigrantu kontrabandu, kā arī zagto automašīnu pārvietošanu pāri robežai.

Nenoteiktais Latvijas un Krievijas Federācijas administratīvās robežlīnijas statuss, nenoteiktā Latvijas un Lietuvas un Latvijas un Igaunijas jūras robeža, valsts sauszemes robežas nesakārtotība dabā, valsts jūras, gaisa un sauszemes robežapsardzības krasta apsardzes sadale starp dažādiem, uzsveru, Nacionālo bruņoto spēku veidiem rada papildu priekšnoteikumus nelikumīgai robežu šķērsošanai.

Viss minētais pievērš mūsu deputātu uzmanību tam, tāpēc arī frakcija "Latvijai" kopā ar ekspertiem, speciālistiem, robežapsardzības speciālistiem, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām, kas, kā jūs zināt, ir rakstījušas arī vēstules Saeimai, teiksim, robežapsardzības atbalsta fonds "Patriots" un tā tālāk, sagatavoja šos materiālus. Tas viss vērš mūsu uzmanību uz nepieciešamību Latvijai veidot stipru valsts robežu, lai sekmētu draudzīgu, civilizētu attiecību veidošanos ar citām valstīm un stingri sargātu Latvijas valsti, tās teritoriju, iedzīvotājus un saimniecību no noziedzīgiem tīkojumiem.

Jāuzsver ir tas, ka valsts sākas un beidzas ar robežu. Un, ja nav robežas, tad nav arī valsts.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis? Pavisam īsi. Ir noslēgti starpvalstu līgumi par valsts robežu noteikšanu ar Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku un Baltkrievijas Republiku. Ar Krievijas Federāciju līgums par robežu noteikšanu nav noslēgts, un tā saucamās pagaidu demarkācijas līnijas atrašanās vieta dabā ir tikai vairāk vai mazāk aptuvena. Šī līnija stiepjas pa PSRS laika kolhozu zemes īpašuma robežu, kura dažviet atšķiras pat par vairākiem kilometriem, un tā rezultātā mēs esam piedzīvojuši dažādas konfliktsituācijas, kas ir veidojušās kaut vai Punduru stacijas apkārtnē.

Latvijas un Igaunijas robežu un Latvijas un Lietuvas robežu uz paritātes principiem iekārto abas mūsu kaimiņvalstis. Latvija ir iekārtojusi un nodevusi robežkomisijai Latvijas - Igaunijas robežas posmu pilnībā tikai 33 kilometrus un daļēji 40 kilometrus. Igaunija salīdzinoši - 130 kilometrus. Uz Lietuvas robežas Latvija ir iekārtojusi posmu 20 kilometru garumā, Lietuva savukārt - 115 kilometrus. Mēs redzam, cik ļoti mēs atpaliekam kaut vai robežu iekārtošanas ziņā. Šie skaitļi, manuprāt, ļoti skaidri to liecina.

Latvijas un Baltkrievijas robežas iekārtošana vispār nav uzsākta. Nav iedalīti līdzekļi arī robežas uzturēšanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu valsts robežas šķērsošana var notikt Ministru kabineta noteiktajās valsts robežas šķērsošanas vietās, proti, kontroles punktos un robežpārejas punktos. Jā, tas ļoti labi skan. Taču šobrīd uz valsts robežas nav neviena robežkontroles punkta. Es atkārtoju - uz valsts robežas nav neviena robežkontroles punkta! Robežsargi veic personu un transporta līdzekļu robežkontroli muitas robežcaurlaides punktos. No muitas robežcaurlaides punktiem no 29 autoceļiem ir uzcelti un iekārtoti tikai divi, pārējās vietās robežkontrole tiek veikta, izmantojot primitīvas vagoniņu tipa pagaidu telpas. No 28 robežpārejas punktiem nav uzcelts un iekārtots neviens. Aizbrauciet un paskatieties, kas tur notiek! Robežšķērsošanas vietas lielākoties līdzinās būdeļnieku ciemiem. Mēs pārbaucam pāri tai pašai austrumu robežai un redzam otrā pusē, ka dienvidslāvu un somu firmas tur ir uzcēlušas normālas, labiekārtotas, piemērotas būves muitas un robežsargu darba pienākumu veikšanai.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka, ja šobrīd mēs ietu to ceļu, ka sāktu saraustīt Robežapsardzības spēkus - daļu nodotu Iekšlietu ministrijai, tātad robežkontroles punktus uz ceļiem, bet daļu, tā saucamās zaļās robežas apsardzības spēkus, atstātu Aizsardzības ministrijas pakļautībā, tad mēs šo sarežģīto situāciju vēl vairāk tikai pasliktinātu. Tā nav nopietna attieksme pret šīs problēmas risināšanu.

Sekojošie negatīvie momenti, kādi varētu būt: ja valsts robežas apsardzību, izņemot tātad, kā šeit tiek domāts un kā Krastiņa kungs teica, kontrolpunktus un robežu pārejas punktus, atdos Iekšlietu ministrijai, bet "zaļo robežu" turpinās pārzināt Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku jeb armijas sastāvdaļas - robežsargi... Tad kas notiks? Joprojām pastāvēs iespēja robežkonfliktiem pāraugt militārajos konfliktos, kuros uzreiz tad iesaistās armija. Tā tas burtiski iznāk.

Otrkārt. Starptautiski arī faktiski tiek uzsvērts, ka, ja gribam saņemt nopietnu atbalstu no citu valstu struktūrām, tad armijas sastāvā, Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, Robežapsardzības spēki atrasties nevar. Citādi tiešām mēs būsim viena no tām retajām valstīm pasaulē, kur tāda situācija joprojām ir.

Treškārt. Mēs līdz ar to pazemināsim valsts robežsargājošo struktūru statusu, salīdzinot ar citu kaimiņvalstu robežapsardzības struktūru statusu, kur visas valsts robežas apsardzību veic viena struktūra - Latvija tad būs unikāla, kur te būs gan Iekšlietu ministrijas struktūru apakšvienības, gan Aizsardzības ministrijas - tātad Bruņoto spēku struktūrvienības. Tas vispār ir kaut kas neiedomājams... Ar to mēs būsim unikāli jau, protams, pasaules mērogā.

Ceturtkārt. Pārveidojot daļu Robežapsardzības spēku policejiskos formējumos, būs vairākkārtīgi jāpalielina robežkontroles punktu un robežpārejas punktu ierēdņu štati, tie būs ierēdņi, tātad civilisti. Šobrīd robežsargi bieži vien pilda savus dienesta pienākumus uz valsts robežas divas un pat trīs diennaktis. Ierēdni jūs nepiespiedīsit tādā režīmā strādāt, viņš arī varēs streikot galu galā, jo viņš nav karavīrs. Tas nozīmē, ka izmaksas būs daudz lielākas, cilvēku skaits būs daudz lielāks un rezultāts būs daudz vājāks.

Piektkārt. Pasliktināsies Latvijas Republikas valsts sauszemes robežas apsardzība un drošas darbības koordinācija, jo papildus būs dažādi starpposmi - Nacionālo bruņoto spēku štābs, Aizsardzības ministrija, tad vēl Iekšlietu ministrija, nebūs vienotas operatīvo datu bāzes par situāciju uz robežas visapkārt - tātad gan uz sauszemes, gan uz jūras robežas.

Sestkārt. Ja militārie Robežsapsardzības spēki, kādi viņi ir patlaban, perspektīvā kļūs par civilstruktūru, tas neveicinās valsts robežu, it sevišķi austrumu robežas, drošību.

Nākošais - astotais punkts. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām, kuras tātad būs policejiskā pakļautībā, un robežsargiem, kas veiks "zaļās robežas" apsardzību.

Nākošais. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām un Zemessardzi, Jūras spēkiem un citām Nacionālo bruņoto spēku struktūrām. Būs jāreorganizē apmācību sistēma Robežapsardzības spēkos. Iekšlietu ministrijā būs jāizveido jauns mācību centrs robežkontroles speciālistu apmācībai, jāizstrādā jauna apmācību sistēma, jāpārprofilē esošie mācību centri.

Nākošais. Daudzi speciālisti pāries vienkārši uz citām institūcijām, kas radīs nepieciešamību apmācīt vēl papildus ļoti, ļoti daudz kadru trūkstošajos amatos, kritīsies dienesta darba kvalitāte gan Robežapsardzības spēkos, gan robežkontroles institūcijās. Robežpolicijā būs nepieciešams lielāks ierēdņu skaits, jo, to darbu darot, būs nepieciešams, kā jau es teicu... Tam darbam, ko šobrīd veic viens robežapsardzības karavīrs, vajadzēs trīs ierēdņus. Tā ka te, ja Krastiņa kungs runā par finansu aprēķiniem, viņam tieši tas tad būtu arī nopietni jāizdomā un jāpārvērtē.

Tāpēc frakcija "Latvijai" to ierosina, un šo mūsu piedāvāto likumprojektu būtības īss kopsavilkums būtu sekojošs: Robežapsardzības spēki miera laikā tiktu izslēgti no Nacionālo bruņoto spēku sastāva un Aizsardzības ministrijas pakļautības un izveidoti kā atsevišķa institūcija, atsevišķa militāra struktūra ar patstāvīgu statusu Ministru kabineta pakļautībā. Tas arī pacels šo Robežapsardzības spēku statusu attiecībā pret kaimiņvalstu Robežapsardzības spēkiem, un tas ļaus arī Latvijas valstij tiešām atzīt, ka prioritāte mums ir robeža. Robeža šobrīd ir "caura" kā Šveices siers. Visi mīl runāt, ka uz robežas jāiedibina kārtība, un tad, lūk, šis ir tieši tas gadījums. Pacelsim šīs institūcijas statusu, tad Robežapsardzības spēki atrastos tiešā Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedra - Ziedoņa Čevera pārraudzībā, kas šobrīd kā Ministru prezidenta biedrs atbild tieši par drošības, aizsardzības un iekšlietu jautājumiem, līdz ar to tā būs prioritāte valdības darbā. Mēs, Saeimas deputāti, uzskatām, ka tādā veidā mēs atbalstītu un palīdzētu valdībai nostiprināt situāciju uz robežas.

Nākošais. Tiktu realizēta Robežapsardzības spēku vadības pārveidošana par Robežapsardzības departamentu, īstenojot Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepciju, kura tika izstrādāta, par pamatu ņemot 1994. gada 11. oktobrī Ministru kabinetā akceptēto Latvijas valsts Robežapsardzības spēku attīstības koncepciju.

Robežapsardzības spēku virsnieku sagatavošanu turpmāk veiktu gan Nacionālā aizsardzības akadēmija, gan Policijas akadēmija.

Un pēdējais. Pēc Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepcijas praktiskās realizācijas un pārejas perioda Robežapsardzības departaments nākotnē, protams, varētu tikt iekļauts Iekšlietu ministrijas sastāvā. Pret tālāko perspektīvu mēs neiebilstam, bet mēs uzskatām, ka tas ceļš ir jāiet tāds - Robežapsardzības spēki jāsaglabā kā vienots veselums, gan tie, kas veic darbu robežkontroles punktos, gan tie, kas sargā robežu. Tie ir jāapvieno, un tad Ministru kabineta tiešā pakļautībā būs veikts, var teikt, šīs struktūras nostiprināšanas darbs, un tad jau atkal kā gatavu veselu struktūru to var nodot tālāk Iekšlietu ministrijai. Bet nesaraustīsim, lūdzu, Robežapsardzības spēkus pa daļām, nepasliktināsim situāciju uz robežas vēl vairāk. Es uzskatu, ka šos likumprojektus gaida mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieki, šos likumprojektus gaida Robežapsardzības spēku virsnieki un kareivji. Viņi seko līdzi tam, kā mēs izturamies pret šo robežas jautājumu, un viņi arī pēc mūsu balsojuma vērtēs, kāda tad tiešām ir deputātu politiskā attieksme pret šo problēmu.

Es lūdzu balsot, nodot komisijām šos likumprojektus, lai varam viņus pieslīpēt. Krastiņa kungs runāja par finansiāliem aprēķiniem, lūdzu, uz pirmo lasījumu tos arī var izdarīt... Šobrīd, kad tiek lemts par nodošanu komisijām, nav nepieciešams sīks, detalizēts finansiālais izklāsts.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, jūs izmantosit 8 minūtes? (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Visas nē!") Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Jūs nezināt varbūt to, ka Andrejs Krastiņš balsoja pret Saeimas aizsardzību. Mani tas satrauca. Šobrīd Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs - balso pret Aizsardzības spēku un to struktūras veidošanu likumīgā ceļā. Mani kā juristu tas uztrauc ļoti nopietni. Gribējās tūlīt teikt, ka Andrejs Krastiņš negrib rīkoties likumīgi. Interesanti vēl bija tas, kā jūs dzirdējāt, ka Andrejs Krastiņš piekrīt visām tām reorganizācijām, ko likumprojekti paredz, bet acīmredzot grib tāpat kā līdz šim... Mums daudz kur notika privatizācija - gan kolhozos, gan pilsētās, kur vienkārši, neesot kārtīgiem likumiem, varēja katrs darīt, ko gribēja. Aizsardzības lietas nav tik nenopietnas kā vienkārša kopmantas sadalīšana bez likumiem. Šeit tā lieta ir daudz nopietnāka. Un vai pietiekoši jau neesam piedzīvojuši nepatikšanu, kad nebija kārtīgu likumu privatizācijā, kad nebija kārtīgu likumu banku lietās, kārtīgu likumu komerclietās? Vēl līdz šim nav... Un vai tauta nav pietiekoši jau cietusi no šīs nelikumības, ja pašam aizsardzības ministram, kura labā šie likumi ir sacerēti un kur tiek daudz kas pateikts viņam priekšā darbam, ja viņam nepatīk, ka šos likumus nodod apspriešanā komisijām? Es pievēršu deputātu uzmanību tam, ka tas ir kaut kas nenopietns, ļoti kaut kas nenopietns un bīstams. Es gribu sacīt tā: ja aizsardzības ministrs ir tik ļoti noskaņots rīkoties ārpus likuma, tad es domāju, ka arī mums būs jāizvirza jautājums par viņa demisijas pieprasīšanu, jo galu galā labāk briesmas novērst ātrāk nekā par vēlu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūs izmantosit 5 minūtes? Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Man bija ļoti interesanti uzzināt šeit no tribīnes par tiem jauninājumiem, ko piedāvā frakcija "Latvijai" sakarā ar robežapsardzības pārpakļautību. Varētu vienīgi izteikt vēlmi, lai šīs frakcijas deputāti tomēr, ja ir nepieciešams, apmeklētu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes, un tad viņi būtu dzirdējuši visus argumentus "par" un "pret" robežapsardzības pakļautību, pārpakļautību un tamlīdzīgi.

Es tagad negribētu iedziļināties un dot atbildi uz tiem jautājumiem, kurus šeit ir izteicis Kostandas kungs. Manā uztverē, viņi paši par sevi ir absurdi no tā viedokļa, ka, ja mēs pieņemam, ka robežapsardze tiek pakļauta tieši Ministru kabinetam un atsevišķam ministram, tad, es atvainojos, ja mēs ejam uz Eiropu, kur tad būs tā civilā kontrole, kura ar to lietu nodarbosies? Tāpēc ka jebkurai spēka struktūrai, lai kāda viņa arī būtu, ir nepieciešama civilā kontrole. Ņemot vērā to, kā es jau teicu, šis jautājums par robežapsardzes pārpakļautību, par tās finansējumu, struktūru reorganizāciju ne vienreiz vien ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet visām frakcijām ir nosūtīts pieprasījums ar lūgumu sniegt atzinumu par šo te problēmu līdz 25.janvārim. Man būtu lūgums neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu un pie viņa, iespējams, atgriezties Aizsardzības un iekšlietu komisijā, lai tur arī izteiktu savu viedokli.

Un nobeigumā gribētu novēlēt godājamajiem deputātiem Kostandas kungam un Mauliņa kungam tomēr iepazīties ar Eiropas un pasaules pieredzi šī jautājuma risinājumā. Nav tālu jāiet, paskatīsimies uz Igauniju, uz Lietuvu, tur ir ļoti skaidra un strikta politika attiecībā uz robežapsardzes pakļautību un tās funkcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - 11. Balsojums jāatkārto, jo ir 41 pret 41. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 36, atturas - 16. Saeimas Prezidija atzinums... Es atvainojos, atturas - 10. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Pirms reģistrācijas un pārtraukuma vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Alfredam Čepānim.

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godājamie kolēģi! Gribu jums un visiem šeit klātesošajiem atgādināt, ka šīs ēkas pirmajā stāvā, foajē, pie galvenās ieejas ir nolikta ziedojumu kastīte palīdzības sniegšanai 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojā gājušo ģimenes locekļiem. Es domāju, ka arī šie bojā gājušo ģimenes locekļi ļoti cer uz jūsu un visu klātesošo atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību.

Nav reģistrējušies: Juris Dobelis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Vilis Krištopans...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Ivars Jānis Ķezbers...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Andrejs Požarnovs...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere. Juris Sinka...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Andris Tomašūns...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas! Turpinām darbu. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts aizsardzību"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā deputāts Andrejs Krastiņš savā runā norādīja, ka viņš aicina nenodot komisijām darba kārtībā iekļautos jautājumus no 17. līdz 20., un šis ir 18.darba kārtības jautājums, tad debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts aizsardzību"". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 9. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā tas ir darba kārtības 19.punkts, pret kura nodošanu komisijām deputāti ir iebilduši, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā Andrejs Krastiņš noraidīja arī šo priekšlikumu - nodot komisijām, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par valsts budžetu 1996.gadam". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1996.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Šodienas dienas kārtības otrā sadaļa - deputātu jautājumi un atbildes.

Pirmais. Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par valdības pasākumiem Latvijas daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērnu aizsargāšanā un nodrošināšanā, par pensiju pielikumu pensionāriem un par pasākumiem trūkuma un nabadzības mazināšanā ziemas mēnešos. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Labklājības ministra atbilde tika iesniegta Saeimas frakcijai "Latvijai" vakar, atbilde ir sagatavota rakstiski, taču, ja būs papildus nepieciešams, esmu gatavs atbildēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Lûdzam atklāt debates par Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova atbildi uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem." Deputāti Odisejs Kostanda, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Andris Saulītis, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Andris Rubins, Kārlis Čerāns, Jānis Mauliņš. Viens - "par", viens - "pret". Runātāju nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - atklāt debates par labklājības ministra Makarova atbildi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 16, atturas - 19. Debates netiek atklātas.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par bankas "Baltija" noguldītāju zaudēto līdzekļu atgūšanu. Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle. Atvainojiet, Šķēles kungs, Saeimā viss notiek no tribīnes!

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es lūdzu šīs atbildes atlikt, jo mums ir sarunāts, ka runās finansu ministrs Aivars Kreituss un Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, bet es nezinu, kāpēc viņi pazuduši pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Jūs runājat par šo atbildi un par...

A.Šķēle. ...Un par nākamo.

Sēdes vadītāja. Par nākamo - par Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību.

A.Šķēle. Es noskaidrošu apstākļus, kāpēc abu divu valdības locekļu nav.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat pašlaik izskatīt 26.jautājumu, un tad... Atlikt, jā? Iebildumu deputātiem nav.

Latvijas Republikas zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Dunkera, Grinberga un Kušneres jautājumiem par Latvijas lauksaimnieku saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. Alberts Kauls - zemkopības ministrs.

A.Kauls (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota un iesniegta Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātiem. Vai jūs vēlētos, lai es to visu izlasu vai arī varat apmierināties ar to, ka esmu atbildējis rakstiski?

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, te ir deputātu izvēle un tas, kā jūs piedāvājat risināt šo jautājumu.

A.Kauls. Tātad, cienījamie deputāti, 100 dienas ir tas termiņš, kurā atļauts visām valdībām analizēt, sakārtoties un uzsākt vērā ņemamu darbību. Jūsu pieprasījumu - atbildēt uz konkrētiem jautājumiem jau nepilnu trīs nedēļu laikā - mēs šobrīd saprotam kā vēlmi izprast, kas vispār notiks turpmāk ar laukiem un ar lauksaimniecību kā nozari.

Latvijas lauku jēdzienā bez lauksaimniecības nozarēm ietilpst mežkopība, zvejniecība, visāda veida ar lauksaimniecību saistītie pārstrādes un agroservisa uzņēmumi. Tas ietver sevī arī lauku izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un sadzīves pakalpojumu iestādes. Tās ir zemnieku saimniecības un viensētas, mazpilsētas, pagastu centri un latviskas lauku ainavas. Mēs jūsu jautājumos sadzirdam pamatjautājumu: vai valdība mainīs vai turpinās lauksaimniecību graujošo politiku?

Stāvoklis pašreiz lauksaimniecības pamatnozarē graudkopībā ir šāds: tā nonākusi 1923.gada līmenī ar 690 tūkstošu tonnu lielu kopievākumu. Lopkopības potenciāls ir zem 1945.gada līmeņa. 800 000 hektāru lauksaimniecības zemju netiek apsaimniekoti. Laukos ir liels bezdarbs, laukos strādājošo izpeļņa vairākumā gadījumu ir nepieļaujami zema, tā sasniedz tikai 9 latus mēnesī. Šādu depresiju laukos radīja nepārdomātā agrārā reforma un likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" nepilnības. Šādas privatizācijas rezultātā lauksaimniecībai nodarītie neatgriezeniskie zaudējumi ir aptuveni 410 miljonu latu apmērā (izpostītas fermas, izkauti lopi, izkomplektētas graudu kaltes, darbnīcas, apdraudēts lopu un graudu šķirņu genofonds), un par 200 miljoniem latu daļēji ir sagrauti, bet vēl atjaunojami lauku infrastruktūras objekti.

Ar cenu un nodokļu politikas palīdzību arī privatizāciju pārdzīvojušie uzņēmumi tika iedzīti parādos, zaudēja apgrozāmos līdzekļus un nespēj stabilizēt preču ražošanu.

Ražotāju stāvokli vēl vairāk pasliktināja ekonomiskās robežas trūkums. Šie zaudējumi budžetam gadā ir ap 150 miljoniem latu.

Lauksaimniecības iekšējais tirgus ir neaizsargāts un nesakārtots. No 1991.gada mēs esam pārdzīvojuši lauksaimniecības mērķtiecīgas apkarošanas laikus. Pēdējo gadu laikā, valdībai uzņemoties tikai politisko atbildību, valstī netika radīts pārdomāts saimnieciskais mehānisms pakāpeniskai pārejai uz brīvā tirgus ekonomiku. Galējais ekonomiskais liberālisms sekmēja saimniecisko anarhiju. Laukos tika zaudēti milzīgi iepriekšējo gadu kapitāla uzkrājumi, sagrauta ražošanas un sociālā infrastruktūra. Ienākuma straujas samazināšanās rezultātā daudziem laukos dzīvojošajiem zudusi izdzīvošanas iespēja, radusies garīgā apātija un neticība nākotnei.

Ja ņem vērā, ka tieši laukos dzīvo lielākā pamatnācijas daļa, tad šāda attieksme pret lauku attīstību uzskatāma par genocīda turpinājumu pret latviešu tautu, kurai ir nolemta pakāpeniska nacionālās identitātes izzušana. Ja tiek deklarēts, ka Latvijā jāvalda latviskam dzīvesveidam un mentalitātei, tad lauku attīstībai pievēršama īpaša vērība un tai jābūt priorai.

Lai novērstu lauku tālāku lejupslīdi un radītu labvēlīgus apstākļus ražošanas atdzimšanai, valdība izstrādās un realizēs vienotu lauku attīstības politiku, kas ietver sevī saskaņotu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un sociālās sfēras attīstību. Latvijas lauksaimniecība tiks veidota kā sociāli orientēta brīvā tirgus saimniecība ar attīstītu privāto iniciatīvu un ar dažādām īpašuma formām uzņēmējdarbībā, kurā valstij jāuzņemas atbildība par lauksaimniecības politiku.

Valdības stratēģiskie mērķi pašreiz lauksaimniecībā:

1. Nodrošināt Latvijas pašapgādi ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem un sekmēt to eksportu. Iepriekšējā valdība nespēja izstrādāt un realizēt efektīvu agrāro politiku, kā rezultātā valsts nokļuva atkarībā no pārtikas produktu importa.

2. Nodrošināt lauku iedzīvotāju stabilu ienākumu līmeni un nodarbinātību.

3. Nodrošināt lauku kompleksu teritoriālo attīstību, saglabājot laukiem raksturīgo dzīvesvidi un izveidojušās reģionālās īpatnības, kā arī veicinot lauku vides kvalitatīvu uzlabošanu.

Valdība uzskata, ka, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, nepieciešams koriģēt agrāro pārveidojumu procesu. Šim nolūkam ražošanas objektu privatizācijas un uzņēmumu organizatorisko formu tālākajā attīstībā nepieciešams pāriet pie lauksaimnieciskās ražošanas makroekonomisko nosacījumu pilnveidošanas, kooperācijas un tirgus infrastruktūras attīstības nolūkā atvieglot materiāli tehnisko, finansu un kredītresursu pieejamību ražotājiem, paaugstināt ražošanas un realizācijas efektivitāti. Nepieciešams paaugstināt valsts kā garanta lomu agrārā sektora tirgus attīstībā. Lai nodrošinātu ražotājiem ienākumus un sociālās sfēras attīstību, valstij netieši jāiedarbojas uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu. Nepieciešams demokratizēt ar lauku attīstību saistīto lēmumu pieņemšanas procesu, iesaistot dažādu sociālo grupu pārstāvjus normatīvo aktu sagatavošanā un pieņemto lēmumu ekspertīzē. Šo mērķu īstenošanai valdība izveidos lauku attīstību veicinošu likumdošanu. Šeit lūgsim jūs, Saeimas deputātus, palīgā. Valdība izstrādās Lauksaimniecības likumu, kurā tiks noteikti lauksaimniecības stratēģijas tiesiskie pamati un valsts regulējošā loma tās attīstībā.

Otrais. Virzoties uz Eiropas savienību, valdība izstrādās ikgadējus lauksaimniecības gada likumus - stratēģiskās rīcības plānus attiecīgajā laika periodā. Pārejot uz jaunām saimniekošanas fromām, zināmu laiku gada likumos tiks noteiktas ikgadējas produkcijas garantētās iepirkuma cenas un apjomi, ievedmuitu tarifi, kredīta lielumi, to likmes un dotācijas.

Trešais. Ar konkrētiem mērķkredītiem, subsīdijām un nodokļu politiku valdība veicinās ražošanu un sociālās infrastruktūras veidošanos. Tiks regulētas attiecības starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Pamatotos gadījumos uz laiku iesaldēs pārstrādes uzņēmumu parādus valstij. Steidzami izmaksājami parādi zemniekiem par piegādāto produkciju. Ražotājiem jādod atvieglojumi nodokļu maksājumos.

Ceturtais. Valdība paātrinās zemes īpašumu tiesību sakārtošanu, lai varētu sākties hipotekāro aizdevumu, ķīlu, vērtspapīru un zemes tirgus, lai zemes īpašnieki un apsaimniekotāji kļūtu par saimniekiem. Tiks samazinātas īpašumtiesību noformēšanas izmaksas, uzlabos arhīva darbu, kas būtiski kavē zemes reformu. Būtiski tiks uzlabots rajonu zemes nodaļu darbs.

Un piektais. Valdība sekmēs plašas kooperācijas un kopdarbības sistēmas izveidi ar dažādu īpašuma formu līdzdalību sadarbībai ar kooperatīvajām apvienībām. Tiks veidots lauksaimniecības ražošanas kompleksās kooperācijas mehānisms -analogs pirmskara Latvijas lauksaimniecības kamerai, kas nodrošinās lauku nozaru attīstību, izejvielu ražošanu, pārstrādi un realizācijas peļņas vienmērīgu sadali lauksaimnieciskajā ražošanā. Valdība organizēs kvalitatīvu galveno lauksaimniecības produktu iepirkšanu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kā arī šīs produkcijas realizāciju iekšzemes tirgū un ārzemēs. Tā veidos valsts un savstarpējās apdrošināšanas sistēmu ražas, kustamā un nekustamā īpašuma apdrošināšanai.

Lauksaimnieciski finansiālās saimniecības nodrošināšanai valdība paplašinās Hipotēku un zemes bankas darbību. Šajā bankā ar izveidotu tīklu visā valstī tiks koncentrēti visi lauku attīstībai paredzētie valsts naudas resursi - subsīdijas, kredīti, investīcijas.

Ar finansu politikas palīdzību tiks panākta dažādu valsts reģionu attīstības līmeņu izlīdzināšanās un vienmērīga infrastruktūras attīstība. Tiks mainīta nodokļu politika, kas vērsta uz ražošanas intensifikāciju. Lai veicinātu modernu tehnoloģiju ieviešanu, tiks noteikts, ka valsts kredīti varēs tikt arī daļēji dzēsti pēc paredzētā mērķa sasniegšanas.

Ar mērķkredītiem un investīcijām centīsimies veicināt kopējo lauku infrastruktūras veidošanos. Meliorētiem laukiem, labiem ceļiem, sakariem, energopārvades un sociālās infrastruktūras sakārtošanai jākļūst par pamatu mazpilsētu, lauku pilsētu, dabas, vēstures un kultūras harmoniskai attīstībai.

Pašvaldībām ir jādod tiesības un tām ir jānes atbildība par savas teritorijas attīstību. Tām jābūt ieinteresētām ražošanas veicināšanā. Šajā nolūkā daļa no pievienotās vērtības nodokļa atstājama pašvaldības rīcībā savas finansiālās bāzes veidošanai.

Vienlaikus sniedzam jums arī konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas būtībā ir mūsu pasākumu bloka sastāvdaļas.

Tātad jautājums: ko valdība paredzējusi darīt, lai konkrēti uzlabotu Latvijas lauksaimnieku saimniecisko stāvokli?

Līdzšinējie likumi par nodokļiem nopietni traucē attīstīt ražošanu (pievienotās vērtības nodoklis - 18%, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 25%, sociālais nodoklis - 37%, iespējamais akcīzes nodokļa paaugstinājums), sauszemes transporta īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana arī prasīs vairāk nekā 5 miljonus, elektroenerģijas tarifu paaugstinājums arī prasa savu, un gandrīz ir jāsaka tā, ka, lai zemnieks gada laikā sakrātos nodokļus varētu nomaksāt, pašreiz ir jāstrādā gandrīz pusotrs gads.

Neraugoties uz lēno kapitāla apriti, lauksaimniecības uzņēmumi nesaņem ilgtermiņa kredītus, bet īstermiņa kredīti komercbankās tiek izsniegti par pārāk augstiem procentiem.

Pamatojoties uz Deklarāciju par Ministru kabineta darbu, ir izstrādāts pasākumu plāns, lai apturētu lejupslīdi un stabilizētu lauksaimnieku saimniecisko stāvokli.

Šajā sakarībā tiks veikti šādi pasākumi:

1) grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", paredzot lauksaimniecības produktu ražotājiem zināmus atvieglojumus;

2) grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", mainot Pārtikas centra pakļautību un atbildību;

3)izveidots pasākumu plāns pavasara sējas materiāli tehniskajai nodrošināšanai;

4) radīti normatīvie dokumenti par Lauku attīstības fonda un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu un citi.

Vai tiks precizētas lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas? Visu galveno lauksaimniecības produktu veidu ražošana, ar kuriem Latvijā tradicionāli nodrošināja iekšējo patēriņu, pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies 2-3 reizes. Ir pamats prognozēt, ka deficīts saglabāsies vēl 2-3 gadus. Deficīts galvenajiem augkopības produkcijas veidiem pašreiz ir šāds (gadā): pārtikas labībai - 110 000 tonnu; lopbarībai ap 180 000 - 200 000 tonnu. Iepriekšminētās un kļūdaini izvērstās saimniecību privatizācijas rezultātā ļoti krasi ir samazinājies lopu skaits. Salīdzinot ar 1990.gadu, tas caurmērā ir samazinājies: liellopu skaits - par 37% un govju skaits par - 54%. Cūkas attiecīgi - par 39% un putni - par 40%. Tas savukārt ir radījis lopkopības produktu deficītu - gaļas produktu deficītu apmēram par 50 000 tonnu, piena un piena izstrādājumu - par 70 000 tonnu un olu - par 120 miljoniem gabalu.

Ielaižot Latvijas tirgū lielos apmēros subsidēto ārzemju produkciju un nenodrošinot Latvijas ražotājiem tādu pašu protekcionisma līmeni un mehānismu, ir radītas ekonomiskas grūtības. Sakarā ar to, ka nauda rezervju veidošanai netika izdalīta un nav izveidotas attiecīgās struktūras (izņemot Labības biroju), lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas netiek noteiktas. Tas rada atsevišķos gadījumos katastrofālu situāciju valstī. Tā 1995.gadā iepriekšminēto kļūdu, kā arī daļēji neražas dēļ pat uz samazināto lopu skaitu lopbarības deficīts pašreiz ir ap 120 000 tonnu. Pārtikas graudu deficīts - ap 70 000 tonnu. Latvijā lopbarības graudu valsts rezerve netiek veidota. Pārtikas graudu rezervē pašreiz ir ap 10 000 tonnu. Tas ir apmēram 3 nedēļām.

Lai normalizētu situāciju un nepieļautu vēl tālāku lauksaimniecības produkcijas ražotāju sagrāvi, ir oficiāli jāatzīst, ka līdz šim piekoptā un realizētā lauksaimniecības produktu ražošanas, kā arī iepirkšanas kārtība ir bijusi nepārdomāta. Ņemot vērā pašreizējo situāciju lauksaimniecības produkcijas ražošanā un tās pirktspējas līmeni tuvāko 2-3 gadu laikā, saražotās produkcijas daudzums ir tāds, ka to pilnīgi var realizēt iekšējā tirgū. Nevajadzētu baidīties no pārprodukcijas. 2-3 gados jāpārņem Eiropas un citu valstu lauksaimniecības atbalsta un tirgus organizācijas mehānismi, kā arī jānodrošina, lai visos gadījumos pārdošanas cena segtu ražošanas izdevumus. Ja veidojas starpība, tā jāsedz ar valsts subsīdijām. Uzskatām, ka ir jāveido arī valsts rezerve, varētu teikt, "jutīgākajiem" produkcijas veidiem. Pašreiz jāsaka, ka pārtikas graudiem šī valsts rezerve varētu būt ap 30%, lopbarības graudiem - no 15% līdz 25%, sviestam - 15%, cukuram - 7% un gaļai - 2%.

Mēģinājums veidot pārtikas graudu rezervi 1995.gadā beidzās ar neveiksmi apjoma ziņā. Valsts šogad sekmēs visas saražotās produkcijas pārdošanu un veidos struktūras, kas to realizēs. Turpmāk veidos jaunās saimniekošanas sistēmu, kur Zemkopības ministrijai būs jānodrošina mehānisma darbība vēlāk tai var būt vienkārši kontroles funkcijas.

Trešais jautājums. Vai tiks aprēķināts precīzs pārtikas produktu daudzums, kas nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam, ņemot vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju? Galveno pārtikas produktu minimālā vajadzība un ražošana 1995.gadā ir šāda.

Minimālā vajadzība Latvijā attiecībā uz gaļas produktiem pagājušajā gadā bija 162 tūkstoši tonnu. Saražots ir 105 tūkstoši tonnu. Tātad starpība ir - no vajadzīgā saražots ir 64%.

Piens un piena produkti. Vajadzīgi bija 1026 tūkstoši tonnu, saražots ir - 946 tūkstoši tonnu.

Pārtikas kvieši. Vajadzība - 160 tūkstoši tonnu, saražots - 90 tūkstoši tonnu. Un tā var teikt arī par citiem produkcijas veidiem.

Minimālā vajadzība katram iedzīvotājam valstī, pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta datiem, ir šāda: gaļa un gaļas produkti - 60 kg, piens un piena produkti - 380 kg, olas - 200 gab., zivis un zivju produkti - 20 kg, cukurs - 25 kg, augu eļļa - 12 kg, kartupeļi - 140 kg, dārzeņi - 75 kg, augļi un ogas - 40 kg, maize un labības produkti - 115 kg. Minētajiem pārtikas daudzumiem vajag apmēram 30 latu mēnesī. Ievērojot zemo izpeļņu un pensijas, kā arī pārējos maksājumus, dati liecina par ierobežoto pirktspēju un lielas daļas iedzīvotāju nepietiekamo uzturu. Tas vēlreiz liecina, ka, ceļoties pirktspējas līmenim, pašražotās produkcijas apjomiem ir nodrošināts tirgus Latvijā.

Ceturtais. Ar kādiem nosacījumiem zemnieki varēs saņemt subsīdijas? Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika ieviestas, sākot ar 1994.gada 1.maiju. Līdz ar apgrozījuma nodokļa vienotas likmes noteikšanu visiem produkcijas veidiem... Ikgadējo lauksaimniecības subsīdiju apmēru nosaka Latvijas Republikas likums par valsts budžetu. Zemkopības ministrijai Latvijas Republikas likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam" subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 13 miljonu 200 tūkstošu latu apmērā. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem. Faktiski saņemts 8,1 miljons vai 91% no precizētā plāna.

1994.gadā nepietiekamā valsts budžeta līdzekļu finansējuma dēļ netika izmaksātas subsīdijas par 4.ceturksni, tādēļ Zemkopības ministrija, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos ar Finansu ministriju, subsīdijās lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem izmaksāja 1,7 miljonus 1995.gada 1.ceturksnī. Tādējādi 1995.gadā lauksaimnieki ir saņēmuši tikai 6,3 miljonus subsīdiju vai 48,2% no sākotnēji plānotā apjoma - pie tam ar pusgadu ilgu nokavēšanos.

Attiecībā uz 1.janvāri ministrijā ir akceptēti dokumenti par 1995.gada 3. un 4.ceturksnim aprēķinātajām, bet neizmaksātajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kopsummā par turpat 5 miljoniem latu.

1995.gadā subsīdijas bija paredzētas augkopībā par reģistrētām šķirnes sējumu platībām, saražoto kondicionēto šķirnes sēklu, šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējo sēklkopību, augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu.

Subsīdiju izmaksas augkopībā ir nodrošinājušas sēklas sagatavošanu un lauku apsēšanu ar šķirnes sēklu, kā arī agrotehnisko prasību ievērošanu sējumu kopšanā.

Lopkopībā - par pārraudzības darbu, augstražīgu dzīvnieku selekciju, buļļu pārbaudi, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu, kontrolizmēģinājumiem un gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiāla iegādi no ārvalstīm un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanos.

Subsīdiju izmaksas lopkopībai ļāva saglabāt jaunlopus, atjaunot pārraudzības darbu, ciltsdarba pamatu, nokomplektēt ganāmpulkus ar kvalitatīvu vaislas materiālu, kas turpmāk ļaus uzlabot lopkopības efektivitāti.

1996.gada valsts budžeta projektā subsīdijām pašreiz ir paredzēti 8,9 miljoni. Bez tam valdības prioritāšu sarakstā iekļauti vēl 5 miljoni 1995.gada parādu segšanai.

Pēc Latvijas Republikas likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" apstiprināšanas 6.Saeimā un tā izsludināšanas Zemkopības ministrija atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajiem mērķiem un noteiktajiem subsīdiju apmēriem izstrādās un pilnveidos lauksaimniecības subsidēšanas noteikumus, paredzot subsīdijas augkopības un lopkopības nozares ražošanas tālākai attīstībai, racionālai zemes izmantošanai, aizdevumu procentu likmju subsidēšanai noteiktu mērķprogrammu ietvaros, eksportbarjeru pārvarēšanai.

Piektais. Kā notiks zemkopju kooperācija laukos? Kā valdība domā veicināt šo kooperāciju?

Pašreiz agrārās reformas rezultātā laukos ir izveidojušies 64,3 tūkstoši zemnieku saimniecību ar vidējo platību 19,9 ha, kā arī pašreiz pastāv 118 478 piemājas saimniecības un personīgās palīgsaimniecības ar vidējo platību 5,2 ha. Lielākā daļa no tām pēc būtības ir ļoti nelielas, jo tikai 4,8% no zemnieku saimniecību kopskaita ir lielākas par 50 ha. Tikai 338 saimniecībās ir vairāk par 10 govīm. No minētā zemnieku saimniecību kopskaita tikai 3,5 tūkstoši ir normālas saimniecības, nodrošinātas ar ražošanas ēkām, tehniku, šķirnes lopiem, šķirnes graudaugu kultūrām, 15 tūkstoši - tā saucamie "starta zemnieki" (minimāli nodrošināti ar ražošanas līdzekļiem un nodrošina pašapgādi, bet nespēj nopietni ražot preču produkciju), un 45,8 tūkstoši zemnieku ir tādi, ko tautā sauc par "cerību zemniekiem", kuriem vienīgais nodrošinājums ir apņēmība strādāt un veidot savu saimniecību.

Kolhozu un sovhozu privatizācijas gaitā no 613 saimniecībām kā paju sabiedrības un SIA ir saglabājušās 154. Uz likvidējušos saimniecību bāzes privatizētie galvenie ražošanas objekti (mehāniskās darbnīcas, kaltes, fermas, noliktavas un citi) ir sadrumstaloti un tajā pašā laikā netiek izmantoti vai tiek izmantoti daļēji.

Lai šīs saimniecības spētu sevi atražot un kopā ar paju sabiedrībām un citiem formējumiem nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar galvenajiem pašražotajiem pārtikas produktiem, izeja ir to kooperācijā. Valdība veicinās kooperācijas attīstību laukos, kas uz kopējo interešu bāzes veidos pašpārvaldes sistēmu un apmierinās savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, cels viņu sabiedrisko darbību un zināšanas, un arī labklājību.

Šobrīd galvenie šķēršļi kooperācijai ir šādi: kooperācijai neatbilstoša likumdošana un nodokļu politika; psiholoģiska nesagatavotība kooperācijai; kredītu neierobežotas saņemšanas iespējas; iekšējā tirgus nesakārtotība un neaizsargātība (lauksaimnieciski ražotās produkcijas pasūtījuma minimālās cenas garanta trūkums); apmācību sistēmas un mācību programmas trūkums; abpusējas informācijas trūkums.

Kā galvenie pasākumi šā jautājuma risināšanā būtu minami: 1991.gada 6.augustā pieņemtā likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām", pārstrādātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta pasteidzināta izskatīšana; kreditēšanas sistēmas (Hipotēku un zemes banka, krājaizdevu sabiedrības, "Laukkredīts", "Lauku attīstības fonds") pilnveidošana; lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodokļu politikas pilnveidošana un tirgus sakārtošana; zemnieku un kooperatīvu vadītāju apmācības; analīze par esošo kooperatīvu struktūru un priekšlikumu izstrāde kooperācijas pārvaldes pilnveidošanai.

Sestais. Kā valdība uzraudzīs importētās lauksaimnieciskās produkcijas ievešanu? Kā novērsīs tās ievešanu lielos apjomos, lai veicinātu vietējās lauksaimniecības produkcijas ražošanu?

1994.gada 1.decembrī stājās spēkā likums "Par muitas nodokli" (tarifiem), kas nosaka muitas nodevu likmes importa precēm. Šis likums nosaka neierobežotu importu, samaksājot attiecīgo muitas nodokli. Izņēmums ir graudi un to izstrādājumi - cukurs, alkohols un tabakas izstrādājumi -, kurus var ievest, saņemot attiecīgo licenci.

Licences izsniedz: graudiem - Valsts labības birojs konkursa kārtībā, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, cukuram - Cukura licencēšanas komisija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas kvotu. Piena, gaļas produktu un lopbarības importam nepieciešama tikai Valsts veterinārā dienesta sanitārā atļauja. Aizvadītajā gadā ir izdoti vairāki tūkstoši šo atļauju. 1995.gada 31.augustā Saeimā tika pieņemts Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. Līguma 25.pants nosaka, ka, sākot ar 1995.gada 1.janvāri, tirdzniecībā starp Eiropas kopienu un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi un netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi importa vai eksporta precēm. Līdz ar to Latvijas lauksaimnieks tiek pakļauts neierobežotai Eiropas savienības valstu lauksaimnieku konkurencei, kuri saņem ievērojamas Eiropas savienības ražošanas un eksporta subsīdijas un kuriem ir nesalīdzināmi labāks nodrošinājums ar kredītiem un tehnoloģijām.

Lai ierobežotu ārzemju pārtikas produktu importu, Latvijā ir jāveic šādi pasākumi:

1) nekavējoties jāievieš Eiropas savienības sistēma, kas importu atļauj tikai licencētām firmām;

2) jāpārskata un, sākot ar 1.martu, jāievieš jauni importa preču ievešanas veterinārie noteikumi.

Tāpat tiks veikti arī citi pasākumi, gan iepriekš minētie, gan arī tie, kas ir noteikti Deklarācijas par Ministru kabineta darbu realizācijas pasākumu plānā.

Lūdzam, cienījamie deputāti, pieņemt zināšanai, ka minēto plānu un pasākumu īstenošanas tempi būs atkarīgi no visas Latvijas tautsaimniecības attīstības un valsts budžetā izdalītās daļas laukiem. Par to runāsim pēc budžeta apstiprināšanas. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs saņēmis šāda rakstura dokumentu: "Lûdzam atklāt debates pēc Latvijas Republikas zemkopības ministra Kaula atbildes uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Gannusas, Kazāka u.c. jautājuma par Latvijas lauksaimnieku saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. Kārlis Čerāns, Oļģerts Dunkers, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs, Elmārs Zelgalvis, Andris Rubins, Imants Liepa, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks."

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu atklāt debates. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 23. Debates netiek atklātas.

Atgriežamies pie darba kārtības 24.punkta - Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par bankas "Baltija" noguldītāju zaudēto līdzekļu atgūšanu.

Aivars Kreituss, finansu ministrs - Ministru kabineta vārdā.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski - pie tam, mūsu izpratnē, diezgan detalizēti. Es tikai gribētu vienam punktam pieskarties - trešajam. Bija jautājums, kā valdība plāno aizstāvēt bankas "Baltija" noguldītāju intereses. Uz to var atbildēt, ka 12.janvārī valdībā jau notika pirmā sēde, veltīta bankas "Baltija" noguldītāju interešu aizstāvības jautājumiem. Finansu ministrijā plānota regulāra šā jautājuma apspriešana, pieaicinot Prokuratūras un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus. Un man ir lūgums atļaut tālāk atbildi nenolasīt, jo tā ir visiem izdalīta.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par piecu Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību.

Ziedonis Čevers, Ministru prezidenta biedrs - Ministru kabineta vārdā.

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Ir sagatavota rakstiskā veidā atbilde visiem Saeimas deputātiem. Atbildot gribētos papildus komentēt 6.punktu: "Vai Ministru prezidentam ir zināms, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas atļaujas tādu luksusu - piecus Ministru prezidenta biedrus? Vai viņš zina, ka Kārlim Ulmanim nebija neviena vietnieka?" Ðo drukāto atbildi es gribētu papildināt ar sekojošu apstākli. Tātad Eiropas valstīs, tas it īpaši ir raksturīgs Centrālās Eiropas valstīm, kurās tāpat kā Latvijā notiek ekonomiskās un politiskās reformas. Piemēram, Rumānijā un Horvātijā ir četri valdības vadītāja vietnieki, Polijā, Čehijā, Slovakijā, Bulgārijā un Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā - trīs vietnieki, Albānijā - divi.

Runājot par situāciju Rietumeiropas valstīs, varētu pateikt, ka Beļģijā ir četri premjerministra vietnieki, Nīderlandē - divi, Lielbritānijā, Luksemburgā, Īrijā, Spānijā, Grieķijā, Portugālē un Turcijā - viens. Šo vietnieku skaits šinīs valstīs ir galvenokārt atkarībā no to partiju skaita, kas ir vienojušās - tieši tāpat kā mūsu parlamentā - ap valdības deklarāciju vai arī zināmā veidā koalīcijas sastāvā.

Runājot par Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikiem, es gribētu atgādināt cienījamajai Saeimai, ka pirmajā Kārļa Ulmaņa veidotajā valdībā - tātad pirmajā pagaidu valdībā, kas tika izveidota 1918.gada 18.novembrī, - Ministru prezidenta vietnieks... tanī laikā šīs funkcijas izpildīja iekšlietu ministrs Miķelis Valters. Un no 1934.gada līdz 1938.gadam Ministru prezidenta biedra pienākumus izpildīja Marģers Skujenieks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Lûdzam atklāt debates par Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem par piecu Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību. Saeimas deputāti Odisejs Kostanda, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Andris Saulītis, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Andris Rubins, Kārlis Čerāns, Jānis Mauliņš." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu atklāt debates. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums atklāt debates ir noraidīts.

Latvijas Republikas finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rubina, Rudzīša un Stroda jautājumiem par budžeta izdevumiem.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski - ar cipariem, ar tabulām, ar visu pārējo. Man ir lūgums atļaut nenolasīt, un lūdzu jūs iepazīties ar to.

Sēdes vadītāja. Priekšlikuma par debašu atklāšanu nav.

Latvijas Republikas tieslietu ministra Rasnača un Latvijas Republikas ārlietu ministra Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Urbanoviča un Kuprijanovas jautājumiem par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojuma nr.13 pildīšanu (kas konkrēti izdarīts Latvijas Republikas likumdošanas aktu un Eiropas cilvēktiesību konvencijas, tās 11.papildprotokola saskaņošanas jomā).

Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Pirmdien, 15.janvārī, visiem deputātiem tika izdalīts šis atbildes teksts. Visiem bija iespēja to izlasīt. Tā ka taupīsim laiku! Ja būs kādi jautājumi, Tieslietu ministrija atbildēs. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Birkava kungs, jūs arī vēlaties?.. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jautājuma iesniedzēji lūdza man sīkāku informāciju sniegt arī no tribīnes, tādēļ es paskaidrošu, ka Ārlietu ministrija ir izstrādājusi pasākumu plānu, kas jau ir iesniegts Eiropas padomei. Plāns paredz līdz 31.janvārim iesniegt pārskatu par pirmajiem 12 konvencijas pantiem, un tas faktiski jau ir pabeigts un tiks izdarīts paredzētajos termiņos. Pārskats par pārējiem konvencijas pantiem ir jāiesniedz maija beigās. Tad Eiropas padomes eksperti sagatavos savus ziņojumus par Latvijas paveikto darbu. Ir sagatavots arī Ministru prezidenta rīkojums par jaunas darba grupas izveidošanu, jo iepriekšējās darba grupas sastāvs pēc būtības ir pamatīgi paplicināts, jo cilvēki vienkārši ir projām. Taču bez šīs darba grupas jau ir noteikts par katru konvencijas pantu atbildīgais cilvēks, kas veic šā panta analīzi, Latvijas likumdošanas analīzi šā konkrētā panta kontekstā. Tāpat tiek apzinātas pretrunas starp Latvijas likumdošanu un minēto konvenciju. Mēs esam izpētījuši un ņēmuši vērā arī Igaunijas un Lietuvas pieredzi šā darba veikšanā. Tātad pēc tam, kad būs veikts šis sākotnējais darbs, tiks gatavoti likumprojekti un iesniegti noteiktajā kārtībā Saeimā. Es gribētu uzsvērt, godātie kolēģi, ka šis darbs jau no paša sākuma bija plānots nevis kā dažu mēnešu darbs, bet gan vismaz divu gadu darbs. Dažām valstīm šis ratifikācijas process ilga vairāk nekā 10 gadus, bet neviena valsts nav tikusi ātrāk par diviem gadiem galā. Tātad faktiski šobrīd sakarā ar Eiropas padomes vispārējo konvenciju par mazākumtautību jeb nacionālo minoritāšu aizsardzību vēl ir jāmin fakts, ka šī konvencija joprojām ir atvērta parakstīšanai, un, lai konvencija vispār stātos spēkā, vēl ir vajadzīga 12 Eiropas padomes dalībvalstu ratifikācija. Tā ka laika mums ir pietiekami, bet mēs strādājam ļoti intensīvi kopā ar Tieslietu ministriju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi par debašu atklāšanu nav saņemti.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei - saņemto jautājumu nolasīšanai.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Jautājumi Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam. "Cienītais Kaula kungs! Maizes ražošanas un labības pārstrādes uzņēmumu dati liecina, ka 1995./1996.gada ziemā var nepietikt rudzu un kviešu graudu, lai Latvijā apgādātu cilvēkus ar uzturam visnepieciešamāko - maizi. Simtiem un tūkstošiem Latvijā dzīvojošo cilvēku maize ir vienīgais fiziskās izdzīvošanas uzturlīdzeklis. Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas šobrīd ir valsts graudu rezerves? Vai tās ir pietiekamas līdz jaunās ražas iepirkšanas sākumam?

2. Ja graudu rezerves ir nepietiekamas, kāds ir nepieciešamo papildinājumu apjoms? Vai trūkstošie graudi tiks iepirkti ārzemēs vai no vietējiem zemniekiem?

3. Vai ir aprēķinātas nepieciešamās graudu rezerves turpmākajiem gadiem? Cik lielā apjomā tās varēs nodrošināt ar Latvijas zemnieku izaudzētajiem graudiem.

4. Kādā veidā Latvijas valdība rosinās zemniekus audzēt graudaugus?

Deputāti Gunta Gannusa, Jānis Mauliņš, Kārlis Čerāns, Jānis Kazāks, Ojārs Grinbergs, Odisejs Kostanda, Andris Saulītis, Jānis Strods, Imants Liepa, Edmunds Grīnbergs."

Sēdes vadītāja. Vārds Guntai Gannusai, frakcijas "Latvija" deputātei, - jautājuma motivācijai.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti un godājamais Prezidij! Mūsu frakcijas "Latvijai" deputātu vārdā izsaku pateicību ministram Kaula kungam par sniegto atbildi un domāju, ka Kaula kungs ir šajā Ministru kabinetā viens no nopietnākajiem ministriem, ko nevar teikt par, piemēram, ministru Makarova kungu, kas ir no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un kas pat nevēlējās nolasīt savu sagatavoto ūdeņaino atbildi. Redzams, ka zemkopības ministrs grib sakārtot lielo haosu, kas valda ministrijā kopš "Latvijas ceļa" valdīšanas laikiem. Bet arī šodien mūsu frakcija grib uzdot jautājumu par galveno nozari - graudkopību. Zemniekiem ir tāds teiciens, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas vasarā. Pašlaik ir jaunā gada pirmais mēnesis - janvāris, un tāpēc es jūs visus, 6.Saeimas deputātus, aicinu ieklausīties, ka mums ir pienācis pēdējais laiks gatavoties šā gada rudens sējai. Jā, jā! Nevis pavasara, bet rudens sējai, lai mēs vismaz nākamajā pavasarī nebūtu tādā situācijā, kādā esam pašlaik. Grūti aptvert to, ka senai rudzu zemei Latvijai šogad jāsāk pirkt arī rudzi. Pērn Latvijā rudzus iesēja septiņas reizes mazākā platībā nekā pirms kara. Tas ir 54 239 tonnas pārtikas graudu. Tik neliels atlikums valsts apcirkņos ir pašlaik. Tā ir ceturtā daļa no nepieciešamā daudzuma. Paredzams, ka kviešu krājumi izbeigsies kaut kad aprīlī, bet rudzu - jūnijā. Pērn Latvijā ieguva tikai 0,7 miljonus tonnu graudu. Tas ir tikpat daudz cik 1923.gadā. Tik tālā vēsturē laukus atsvieda neveiksmīgās reformas, kuras valdība atstāja pašplūsmā. Ar šādu ražošanu mēs esam pabeiguši - vēl varbūt ne gluži pilnīgi - zemes reformas pirmo kārtu. Šādas agrārās politikas rezultātā lauksaimniecība nespēj iedzīvotājus apgādāt ar pārtiku un arī pašas valsts pastāvēšana kļūst visai nosacīta. Graudaugiem atvēlēta tāda platība, ka tā nesasniedz pusi no tās platības, ko maizes kultūrām atvēlēja pirms kara. Neviena valsts iestāde nerūpējas par labības tirgu. Un vēl. Joprojām 6.Saeimas dažādās komisijās mēs spriežam par to, ka nepārtraukti ir jāpārceļ transportlīdzekļu apdrošināšana, jauna obligāta apdrošināšana... un vēl nezin cik dažādi nodokļi, kas būtībā pilnībā iznīcinās visu, kas vēl pašlaik laukos atrodas. Kaut gan šogad, es uzskatu, galvenais, lai veicinātu graudkopību Latvijā, būtu 1996.gadā atcelt pievienotās vērtības nodokli vietējās labības tirgum. Un 6.Saeimai, lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas, ir nopietnāk jāizsver likumi, jāmēģina saprast, ka lauksaimnieciskā ražošana ir atšķirīga no citām ražošanas nozarēm. Un, tā kā šajā zālē bieži dzirdam runājam, ka šeit sēž profesionāli politiķi, tad es visu zālē sēdošo profesionālo agronomu vārdā, kā arī pārējo profesionālo lauksaimniecības speciālistu vārdā gribu izteikt arī vienu ļoti profesionālu, politisku domu, ko teicis kāds vācu agrārists: pasaules vēsture ir atkārtoti pierādījusi visu tautu dzīvē, ka svētību nenes tā maize, kuru ražojot zemnieks nonāk nelaimē un postā, pazaudē savu dzimto māju. Un, ja kāda tauta ir akli pastāvējusi uz to, ka taisni šādu maizi tā vēlas ēst, tad nepagāja ilgs laiks un šī tauta bija zudusi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam zemkopības ministram Albertam Kaulam.

J.Kušnere. Jautājums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. "Vairākkārt visās valsts institūcijās ir griezušies mērķobligāciju īpašnieku kustības pārstāvji, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar PSRS 1990.gada mērķobligāciju dzēšanu. Ņemot vērā mērķobligāciju īpašnieku kuplo skaitu Latvijas Republikā, kā arī to apsvērumu, ka iepriekšējās valdības nenoliedza valsts saistības šinī jomā, par ko liecina mēģinājums ieslēgt attiecīgas izmaksas 1994. gada budžeta projektā, lūdzam atbildēt:

1. Kas tiks darīts, lai noskaidrotu faktisko stāvokli? Cik mērķobligāciju turētāju pašlaik dzīvo valstī un kāds ir kopējais parādu apjoms?

2. Ko Ministru kabinets plāno darīt, lai risinātu šo aktuālo problēmu?

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Leonards Stašs, Andris Ameriks, Ludmila Kuprijanova."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru kabinetam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

"Cienītais Šķēles kungs! 1995. gada 12. aprīlī 5. Saeima pieņēma un 26. aprīlī Valsts prezidents izsludināja likumu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Šā likuma pārejas noteikumos bija uzdots Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. decembrim izskatīt jautājumu par tiesību aktu vai likumprojektu sagatavošanu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām, kuras līdz šā likuma pieņemšanai tika uzskatītas par netieši politiski represētajām, tas ir, tām, kuras tika izliktas no savām mājām vai kurām tika atņemta manta sakarā ar paaugstināto nodokļu nenomaksāšanu, kā arī tām personām, kuras izvairījās no represijām, kā rezultātā gāja bojā to īpašums.

Kaut arī šā likuma noteiktais termiņš - 1995. gada 31. decembris - minēto dokumentu izstrādāšanai jau pagājis, Ministru kabinets šā likuma pārejas noteikumu normu līdz šim nav izpildījis.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks izstrādāti tiesību akti vai likumprojekti, kas noteiks kārtību, kādā nodrošinās īpašumu atgūšanu vai tā kompensāciju minētajām personām?

2. Vai ir apzināts personu skaits, kuras 1948.-1949. gadā tika apliktas ar paaugstinātiem nodokļiem un nodevām, kam sekoja mantas atņemšana un izlikšana no mājām un dzīvokļiem?

3. Kādas naudas summas ir plānotas 1996. gada valsts budžetā šiem mērķiem?

4. Kad tiks apstiprinātas jaunā parauga politiski represētās personas apliecības? Kādā termiņā tiks veikta politiski represēto personu pārreģistrācija?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kārlis Čerāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Gunta Gannusa, Jānis Mauliņš, Andris Rubins."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam, Latvijas Republikas izglītības valsts ministram Jānim Gaigalam.

"Cienītais Grīnblata kungs! Cienītais Gaigala kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz jautājumiem:

1. Vai Latvijas Republikas Ministru kabinetā vai arī Izglītības un zinātnes ministrijā 1995. gadā tika apspriesta Latvijas Republikas izglītības koncepcija vai kāds analogs dokuments?

2. Ja šāda izglītības koncepcija tika apspriesta vai arī apstiprināta, lūdzam jūs informēt par tās pašreizējo statusu un iepazīstināt ar tās pilnu tekstu.

Saeimas deputāti: Kārlis Čerāns, Odisejs Kostanda, Māris Rudzītis, Jānis Strods, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Elmārs Zelgalvis, Imants Liepa, Andris Rubins, Gunta Gannusa."

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam un izglītības valsts ministram Jānim Gaigalam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram Eiropas savienības lietās Aleksandram Kiršteinam.

"Cienītais Kiršteina kungs! Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik ilgi Eiropas integrācijas birojā tiks tulkota latviešu valodā Baltā grāmata Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības iekšējā tirgū?

2. Kad deputāti un citas ieinteresētās personas varēs šo dokumentu izmantot savā darbā?

Saeimas deputāti: Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Andris Saulītis, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Oļģerts Dunkers, Imants Liepa."

Sēdes vadītāja. Jautājumus nododam Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram Eiropas savienības lietās Aleksandram Kiršteinam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Andrim Kreitusam.

Sēdes vadītāja. Aivaram...

J.Kušnere.

"Cienītais Kreitusa kungs! Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. 1991. gadā vienpusēji tika likvidēta Vņešekonombankas Rīgas nodaļa. Cik naudas tobrīd bija Rīgas nodaļas rēķinā? Kur tā palika?

2. Cik pavisam Latvijas naudas šobrīd atrodas Vņešekonombankā Krievijas teritorijā? Kādiem uzņēmumiem un organizācijām tā pienākas? Summas lielums katram uzņēmumam un organizācijai?

3. Kā konkrēti valdība plāno risināt jautājumu par Vņešekonombankā esošās naudas atgūšanu?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Māris Rudzītis, Kārlis Čerāns, Imants Liepa, Oļģerts Dunkers, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Andris Rubins."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam.

"Cienītais Krastiņa kungs! Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiks veikta dienesta izmeklēšana par NBS komandiera vietas izpildītāja Zemessardzes pulkveža Jāņa Eihmaņa noslēgto līgumu par automašīnu "Landrover" iegādi, kā arī citiem apšaubāmajiem finansiālajiem darījumiem NBS?

2. Vai disciplinārā kārtā ir sodīts NBS komandiera vietas izpildītājs Zemessardzes pulkvedis Jānis Eihmanis par sev neesoša amata piedēvēšanu līgumā par automašīnu "Landrover" iegādi?

3. Vai Jūs uzskatāt, ka NBS komandiera vietas izpildītājs Zemessardzes pulkvedis Jānis Eihmanis ir morāli tiesīgs vadīt NBS vai ieņemt kādu citu augstāku amatu pēc tam, kad ir atklājušies fakti par viņa slēgtajiem apšaubāmajiem finansiālajiem darījumiem tik milzīgos apmēros?

4. Vai Jūs uzskatāt, ka NBS vadībā joprojām jāatrodas neprofesionāliem virsniekiem, kas jau vairākkārt pierādījuši savu nekompetenci militārās aizsardzības un karaspēka vadīšanas jautājumos?

5. Vai tiks turpināta BALTBAT un citu miera uzturēšanas spēku īpaša privileģēšana, atstājot novārtā pārējās NBS daļas?

6. Vai šā gada janvārī Aizsardzības ministrija saņēma finansējuma 1/12 daļu no 1995. gada budžeta apmēra? Ja saņēma, tad kāpēc NBS daļas saņēma daudzkārt mazāk nekā 1/12 daļu no šā budžeta?

7. Kādā veidā Aizsardzības ministrija plāno segt NBS daļu parādus par 1995. gadu, ja arī 1996. gada janvāris tiek sākts ar ikdienai nepieciešamo līdzekļu trūkumu?

8. Vai Jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams tik liels Aizsardzības ministrijas, NBS štāba un Zemessardzes štāba darbinieku aparāts, ja Latvijā ir tik mazskaitlīgas NBS daļas?

9. Vai Jūs uzskatāt par lietderīgu atsevišķa Zemessardzes štāba uzturēšanu pēc NBS štāba izveidošanas un it kā vienotas armijas koncepcijas pasludināšanas?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Andris Rubins, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Kārlis Čerāns, Imants Liepa, Gunta Gunnusa, Māris Rudzītis."

Sēdes vadītāja. Vārds Odisejam Kostandam, frakcijas "Latvijai" deputātam, - jautājuma motivācijai.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja, Prezidij, cienījamie kolēģi! Šķiet, visiem ir zināma ābeces patiesība, ka viens no valsts neatkarības garantiem ir tās robežu drošība, tās bruņotie spēki, to morālais stāvoklis un materiālā apgāde, un pārkāpumi šajos jautājumos attiecībā pret mūsu Tēvzemes sargiem, es uzskatu, ir jāvērtē kā pārkāpumi pret valsts neatkarību, pret valsts drošību. Tas apdraud mūsu valsts pastāvēšanu.

Un domāju, ka katram ir saprotams, ka valstī ir jārada tādi Bruņotie spēki, kas spētu veikt tiem uzticētos pienākumus un uzdevumus, tātad tiem ir jāsaņem arī viss nepieciešamais, viss nepieciešamais, kas tiem vajadzīgs šo uzdevumu veikšanai. Protams, valstij ir arī jākontrolē, kā Bruņoto spēku vadība izlieto līdzekļus, kas tai tiek piešķirti no valsts budžeta, par ko mēs lemjam šeit, parlamentā, un drīzumā mēs apspriedīsim jaunu valsts budžetu, atkal lemsim par budžeta līdzekļu iedalīšanu, arī aizsardzībai, tātad mums ir jābūt skaidrībai, ka šie līdzekļi tiek izlietoti godprātīgi.

Gada beigās, 1995. gada beigās, atklātībai presē tika darīti zināmi fakti no Valsts kontroles. Tā bija veikusi pārbaudi Zemessardzē un darīja zināmus šos pārbaudes rezultātus. Valsts kontrole pārbaudes laikā ir konstatējusi vairākus pārkāpumus, un var vienīgi pabrīnīties, cik nesaimnieciski Zemessardzes vadība ir iztērējusi tai atvēlētos valsts līdzekļus. Piemēram, Zemessardzes štābs 1993. gada oktobrī ar britu firmu "Allmakes Project LTD" parakstīja līgumu par simts apvidus automašīnu "Landrover" piegādi Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Anglijā šīs mašīnas jau bija norakstītas, nokalpojušas, 20-25 gadu vecas, ceturtdaļgadsimtu veca tehnika, lieliski... Nu, var jau būt, ka mums tieši tādas ir jāpērk, es nestrīdēšos par šo jautājumu, bet līgums paredzēja par katru mašīnu maksāt 7300 dolārus, Valsts kontrole ir konstatējusi, ka patiesībā šīs mašīnas izmaksājušas daudz dārgāk. Lieta tāda, ka darījumā iesaistījusies zemessargu izveidotā SIA "Labais krasts". Tātad tādi labie ļaudis, labie cilvēki, labdari mums uzradās, kas it kā remontējuši šīs mašīnas. Rezultātā tāds jauks remonts, vai tur nokrāsots kaut kas vai nopulēts, vai nolakots... iznāca tā, ka katra mašīna maksā 6300 latus. Nu, laikam ir atšķirība - 7000 dolāru vai 6300 lati.. laikam... jā, tāda neliela... Vai divas mašīnas tur varēja nopirkt vai uzreiz nopirkt vienu jaunu - to varētu katrs sarēķināt, nebūdams, teiksim, profesors. Salīdzinājumam varu piebilst, ka jauni lētākie "Landrover" automobiļi maksā apmēram 13 000 dolāru. Nu tad parēķiniet paši, cik "milzīgs" - pēdiņās! - ieguvums ir bijis valsts budžetam, šādu finansu darījumu veicot, un cik "milzīgi" ieguvēji - atkal pēdiņās! - ir zemessargi, saņemot vecus graustus, drusciņ pieremontētus, gan jāsaka!

Ir skaidrs, ka šādu pirkumu nekādā ziņā nevar uzskatīt par izdevīgu vai lietderīgu un par valsts interesēm atbilstošu. Turklāt Zemessardzes vadība ilgstoši apmaksājusi arī šai pašai manis jau pieminētajai firmai "Labais krasts" rēķinus par patērēto elektroenerģiju. Kāpēc tas ir darīts? Tas atkal nav saprotams nekādā veidā.

Valsts kontrole ir konstatējusi arī to, ka no Zemessardzes budžeta ir pārskaitīti 23 000 latu kādai citai SIA "Arsenāls" ieroču veikala iekārtošanai, taču izrādās, ka "Arsenāls" savu darbību tā arī nav uzsācis un veikals nav ierīkots, bet naudiņa ir pārskaitīta.

Jāpiebilst, ka šie nebūt nav vienīgie pārkāpumi, kādus ir pieļāvusi Zemessardzes vadība, tāpēc nav saprotams, kādēļ joprojām nav nekādas Aizsardzības ministrijas reakcijas uz šiem pārkāpumiem Zemessardzē. Krastiņa kungs jau veselu mēnesi ir strādājis. Manuprāt, šis skandāls ir viens no pirmajiem, ar ko viņam vajadzēja nodarboties.

Unikāls ir vēl arī fakts, ka tagadējais Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs Eihmanis jau toreiz, 1993. gadā, parakstot šo līgumu, ir atļāvies parakstīties kā Nacionālo bruņoto spēku vadītājs. Tātad tā vienkārši ņēmis un pats sevi tā nosaucis un tā ierakstījis starpvalstu līgumā. Bet 1993. gadā Nacionālie bruņotie spēki vēl nebija izveidoti un arī Eihmanis tolaik vēl vadīja tikai Zemessardzi un nekādā gadījumā nebija tiesīgs ņemt un saukt sevi tā, kā viņam ienāk prātā, - Nacionālo bruņoto spēku vadītājs. Nu tad varēja nosaukt sevi vēl, teiksim, tā - Latvijas armijas virsaitis vai kaut kā tamlīdzīgi!..

Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs zināt, kādu disciplināru sodu ir saņēmis Eihmanis par šādu patvaļīgu rīcību. Varbūt arī tagad viņš atļaujas, mums visiem nezinot, parakstīties jebkura valsts vadītāja vietā, varbūt pat jau kā Valsts prezidents ir parakstījis kādus dokumentus un turpina slēgt dažādus šāda veida apšaubāmus darījumus. Mums ir tāpēc šī jautājumu virkne, un mēs gribam skaidri dzirdēt šeit atbildi. Bez izvairīšanās nolasīt to no tribīnes, nevis rakstiski kaut kur pagrūst, ar pāris miglainiem teikumiem! Mēs gribam skaidri zināt, vai ir veikta dienesta izmeklēšana par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Zemessardzē, vai ir noskaidrots, kas ir iedzīvojies uz šāda apšaubāma finansiāla darījuma rēķina. Jā, mēs ceram dzirdēt sēdē skaidras, atklātas un tiešas atbildes un ceram, ka aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš ieviesīs skaidrību šajos jautājumos.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam.

J.Kušnere. Jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarova kungam.

"Latvijas Republikas 6. Saeimas LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu jautājums.

Lielā parfimērijas preču importa dēļ un tāpēc, ka daudzām parfimērijas precēm ir piešķirti neizskaidrojami atvieglojumi un labvēlības režīms, lūdzam atbildēt Saeimas deputātiem uz šādiem jautājumiem:

1. Vai parfimērijas preces (lūdzu nosaukt šīs preces), piemēram, frizētavām paredzētā "Wella" produkcija, bija oficiāli iekļautas Labklājības ministrijas apstiprinātajā Zāļu reģistrā 1993., 1994. un 1995. gadā?

2. Kāda būs Labklājības ministrijas rīcība, apstiprinot Zāļu reģistru 1996. gadam, ja tajā būs iekļautas parfimērijas preces?

3. Vai parfimērijas produkcija - matu krāsas, peroksīdi, matu lakas - ir medikamenti vai ārstnieciskā kosmētika?

4. Vai Labklājības ministrijas pakļautībā esošās iestādes ir aicinājušas Finansu ministriju un Muitas departamentu izslēgt raksturīgas parfimērijas preces no muitas nodokļa aplikšanas?

5. Kāda ir aptuvenā summa, kas nav aplikta ar ievedmuitu, laika posmā no 1993. gada līdz 1995. gadam importējot parfimērijas produkciju kā medikamentus?

6. Ja Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka visus tos medikamentus, kas iekļauti Zāļu reģistrā, realizē tikai caur aptiekām, tad kāda ir parfimērijas preču (piemēram, "Wella" produkcijas) realizācija aptiekās laika posmā no 1993. gada līdz 1995. gadam?

Deputāti Pauls Putniņš, Māris Vītols, Aida Prēdele, Kārlis Druva, Anta Rugāte."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas labklājības ministram Makarova kungam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

"Cienītais Kreitusa kungs! Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ministru kabinets pie 1996. gada budžeta ir sagatavojis investīciju un mērķdotāciju pielikumu, kurā būtu atšifrēti rajoni, objektu nosaukumi, naudas līdzekļi?

2. Vai investīcijas un mērķdotācijas tiks iedalītas tieši rajoniem vai nodotas ministriju pārziņā? Lūdzam iesniegt arī 1996.gadā paredzēto investīciju un mērķdotāciju sarakstu, kurā norādīti rajoni, objektu nosaukumi, naudas līdzekļi.

Saeimas deputāti Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Andris Rubins, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kārlis Čerāns."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. Jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. "Cienītais Kreitusa kungs, lūdzam jūs atbildēt uz jautājumu, kā tiks risināts jautājums par bijušās PSRS 1990.gadā izlaisto un pārdoto valsts mērķobligāciju atlīdzināšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Saeimas deputāti Odisejs Kostanda, Jānis Mauliņš, Gunta Gannusa, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Jānis Strods, Jānis Kazāks, Andris Rubins, Imants Liepa, Edmunds Zelgalvis."

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. Jautājums Albertam Kaula kungam - zemkopības ministram. "Kur palikuši 610 miljoni latu, ko zaudējusi Latvijas lauksaimniecība, un kas par to atbildēs? Deputāti Oļģerts Dunkers, Kārlis Čerāns, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs."

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas "Latvijai" deputāts, - jautājuma motivācijai.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tiešām esmu patīkami pārsteigts par Kaula kunga drosmīgo un ļoti atklāto situācijas vērtējumu Zemkopības ministrijā un par to, kas ir šajā ziņojumā izdarīts, lai uzlabotu Latvijas lauksaimniecību, kas šeit ir izdomāts. Vienīgais jautājums, kas man ir: Kaula kungs savā ziņojumā min summu - 610 miljoni, ko zaudējusi Latvijas lauksaimniecība, plus vēl 150 miljoni, kas zaudēti, kontrabandas ceļā ienākot precēm. Cik mums ir zināms, naudiņai nepiemīt tāda īpašība, ka viņa izkūp gaisā. Tātad šie miljoni kaut kur ir iestrēguši un palikuši, ja tie ir Latvijas lauksaimniecībai kā zaudējums. Kur tie ir, šie miljoni, palikuši? Kas tos ir izlietojis? Un šajā ziņojumā diemžēl nav neviena vārda par to, kurš tiks saukts pie kriminālatbildības par šo jautājumu. Mīļie, ja tramvajā viena veca pensionāre nesamaksā biļeti, tad četri braši veči viņu izvelk uz ielas (Starpsauciens no zāles: "Piekauj.") un vai nu stundu tirpina, vai piekauj! Par dažiem santīmiem! Mēs dzirdējām masu medijos veselu simfoniju par to, kā Rugātes kundze esot iztērējusi te kafijai kaut kādus pāris latus, par to rakstīja visa prese, bet par to, ka ir tik daudzi miljoni zuduši Latvijas lauksaimniecībai, - par to nevieni masu mediji nav runājuši, un arī šajā ziņojumā diemžēl es neredzu, kas vainīgs pie tā un kas tiks saukts pie atbildības. Es domāju, ka cerības šajā gadījumā man ir uz Šķēles kungu, es ļoti augsti cienu viņa vīrišķību, ka viņš ir iesniedzis lūgumu, lai izmeklē pret viņu vērstos apvainojumus, tas liecina par vīrišķību, tas liecina par pilsonisku drosmi, un es ceru, ka Šķēles kungam šīs drosmes nepietrūks, iesniedzot arī šādu jautājumu un noskaidrojot vainīgos, kas ir vainīgi pie tā, ka Latvijas lauksaimniecība ir novesta sabrukuma priekšā. Un lai šie vainīgie cilvēki nes pilnu atbildību par šiem neprātīgajiem miljoniem, kas sastāda divu gadu Latvijas valsts budžeta ienākumus. Mēs varētu nerunāt par budžeta krīzi šodien. Divu gadu ienākumi mums ir rokā.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam zemkopības ministram Albertam Kaulam.

Pārejam pie darba kārtības trešās sadaļas - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas izskatīja dokumentus par vairāku rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu, kā arī par administratīvā tiesneša iecelšanu amatā. Izskatot šos jautājumus, Juridiskajai komisijai bija vienots viedoklis - atbalstīt šos lūgumus, un tādēļ šodien saskaņā ar Tiesu varas likuma 60.pantu es lūdzu jūs atbalstīt šos lēmumus. Tiesu varas likuma 60.pants paredz, ka jau pēc tam, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis divus gadus ir nostrādājis un ir parādījis pozitīvas darba iemaņas, tad tieslietu ministram pēc šī laika termiņa ir tiesības griezties Saeimā, lai šo tiesnesi apstiprinātu par tā vai cita rajona vai pilsētas tiesnesi. Pirms izteikt lūgumu par balsojumu, es gribu vienīgi precizēt, ka attiecībā uz tiesnesi Guntu Ozoliņu ir radusies drukas kļūda, jo viņa par Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi ir no 1994.gada, nevis, kā norādīts, - no 1993.gada. Ņemot vērā teikto, es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu un apstiprināt Guntu Ozoliņu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums aizklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 12. Gunta Ozoliņa apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu apstiprināt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Viju Silinieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 13. Vija Siliniece apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kakasītis. Es lūdzu Saeimu apstiprināt par Preiļu rajona tiesas tiesnesi Anitu Stikāni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 9. Anita Stikāne apstiprināta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Saskaņā ar Tiesu varas likuma 60.panta ceturto daļu es lūdzu Saeimu iecelt Normundu Salenieku par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 11. Normunds Salenieks iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā 5 minūtes ir līdz pārtraukumam, bet divi deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam, tad, lūdzu, vārds Kārlim Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribu jums paziņot, ka pusdienu pārtraukumā pulksten 12.30 Sarkanajā zālē būs īsa, apmēram 15 minūšu gara, krājaizdevu sabiedrības atbalsta grupas sanāksme. Krājaizdevu sabiedrībai ir svarīga loma mazo uzņēmēju, amatnieku un lauksaimnieku darbības sekmēšanā. Saeimas atbalsta grupa piedalīsies krājaizdevu sabiedrību likumprojekta izstrādāšanā un veicinās tā izskatīšanu. Visi Saeimas deputāti laipni tiek lūgti piedalīties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien pulksten 11.05 sākām izskatīt darba kārtības otro sadaļu - deputātu jautājumi un atbildes. Šajā laikā mums bija jānoklausās sešas atbildes uz jautājumiem, kā arī tika, ja es esmu pareizi saskaitījis, nolasīti un uzdoti deviņi jauni jautājumi. Plus mums vēl stāv viens pieprasījums. Tam mēs patērējām stundu un 15 minūtes. Darba laiks, ja sēde netiek pagarināta, ir 6 stundas. Kārtības ruļļa 131.pants saka sekojošo: "Ja jautājumi vai pieprasījumi saņemti tādā skaitā, ka traucē Saeimas likumdošanas darbību, Prezidijs to izskatīšanai nosaka atsevišķu sēdi, bet ne biežāk kā reizi nedēļā. Par šādu sēdi paziņo deputātiem vismaz 24 stundas iepriekš." Ja mēs vēl būtu nobalsojuši šodien par debašu atklāšanu par atsevišķiem jautājumiem, tad praktiski Saeima pie savas galvenās funkcijas - likumdošanas - tā arī nevarētu tikt klāt. Un, kā es skatos, tad opozīcija - kustība "Latvijai" - praktiski laikam ir šādu kursu uzsākusi, un tāpēc es aicinātu cienījamo Prezidiju ņemt to vērā un paredzēt īpašu sēdi, ņemot vērā Kārtības ruļļa 131.pantu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Es aicinātu šodien pulksten 15.00 komisijas telpā uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Modris Goba...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere. Ervids Grinovskis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Aivars Guntis Kreituss...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Ivars Jānis Ķezbers...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Juris Sinka...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Andris Tomašūns...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam darbu! Sakarā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad mēs izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekta "Par kopīgas Dānijas Karalistes un Latvijas Republikas militārās vienības izveidošanu". Tas ir dokuments nr.237 un dokuments nr. 239. Saeimas Prezidijā debatēs neviens pieteicies nav.

Druvas kungs, lūdzu, jūs kaut ko... Lūdzu, tribīnē!

Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K. J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Runāšu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. 1996.gada 16.janvārī Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Saeimas lēmuma projektu par Latvijas Republikas bruņoto spēku vienības nosūtīšanu miera spēku misijā uz bijušo Dienvidslāviju. Es gribu jums šo lēmuma projektu nolasīt, jo bija viena maza izmaiņa šajā lēmuma projektā.

"1. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma" Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 5.pantu nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītās starptautiskās miera nodrošināšanas operācijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā uz ANO Drošības padomes 1995. gada 15.decembra rezolūcijā nr. 1031 paredzēto pilnvaru laiku.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi."

Tātad vienīgā izmaiņa šajā lēmuma projektā bija, ka izņēma vienu mazu vārdkopu (ne vairāk kā 40 brīvprātīgas militārpersonas) un tās vietā tika ierakstīts "apakšvienību", kas ir apmēram tanī pašā skaitā. Šis lēmuma projekts Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika pieņemts vienbalsīgi un tādā pašā veidā - arī Ārlietu komisijā. Es lūdzu visu deputātu atbalstu šim lēmuma projektam.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es runāšu Ārlietu komisijas vārdā.

Tātad arī Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu par Latvijas Bruņoto spēku vienības sūtīšanu uz bijušo Dienvidslāvijas teritoriju un, vienbalsīgi (es gribu pasvītrot - vienbalsīgi) visām frakcijām un politiskajiem spēkiem, kas piedalījās, balsojot "par", atbalstīja šo lēmumu. Tātad Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāji pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu - (dokuments nr. 239)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību un sadarbību".

Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Principā tas ir tradicionāls līgums, kādu mēs esam noslēguši ar vairākām valstīm, un tomēr es negribētu teikt, ka tas ir vienkāršs tradicionāls līgums, jo, ja mēs skatāmies arī NVS valstu kontekstā, tad Uzbekistānas Republika atšķiras zināmā mērā - tāpat kā Ukraina - no pārējām NVS valstīm. Atšķiras ar savu stingro, patstāvīgo pozīciju. Tāpēc šā līguma noslēgšana - un attiecīga, es ceru, ratificēšana šeit, Saeimā, - arī nebūs nejaušība, jo vienkārši formāls solis ir pieklājības žests pret kādu no jaunizveidotajām valstīm.

Runa ir ne tikai par šīs valsts politisko stāju visos politiskajos jautājumos. Runa ir arī par šīs valsts dabas bagātībām un par mūsu iespēju sadarboties ar šo valsti - Uzbekistānas Republiku - ekonomiski.

Es gribu minēt tikai vienu piemēru. Piemēram, ar Vāciju Uzbekistānai pagājušajā gadā ir bijis tirdzniecības apgrozījums 1 miljarda vācu marku vērtībā. Starp citu, šī valsts ir ļoti aktīva tieši Eiropas virzienā, ne tikai tajā reģionā, kuram šī valsts atrodas tuvāk. No šā viedokļa mums, Latvijai, kā vienai no Baltijas valstīm, noteikti būtu izdevīgi sadarboties ar šo valsti, un tāpēc Ārlietu komisija uzskata, ka šāds pamatlīgums (kas, es vēlreiz uzsveru, nebūt nav formāls) būtu ļoti pozitīvi vērtējams, ja mēs to varētu ratificēt. Bet, lai mēs to izdarītu, lai pieņemtu šo likumprojektu, Ārlietu komisija aicina vispirms nobalsot, ņemot vērā to, ko iepriekš jums teicu, - nobalsot par šo likumprojektu kā par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu, ka likumprojekts tiek atzīts par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un tad attiecīgi to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību".

Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis līgums starp Latvijas Republiku un Portugāles Republiku ir tipveida līgums, tādus mēs jau esam apstiprinājuši, un tādēļ Ārlietu komisija uzskata, ka šo likumu vajadzētu pieņemt, tātad parlamentam teikt savu "jâ" vārdu, ņemot vērā jau iepriekšējās reizēs, kad šāda veida jautājumi tika apspriesti parlamentā, izteiktos argumentus par to, ka šādu ieguldījumu savstarpēja veicināšana un aizsardzība var tikai veicināt normālu biznesa klimata veidošanos šeit, palīdzēt gan mūsu biznesmeņiem, gan arī tiem biznesmeņiem, kas šeit grib ieguldīt līdzekļus, Latvijā aktīvi darboties, un tātad kopumā kaut kad nākotnē mēs varam cerēt celt visu mūsu labklājību.

Ņemot visu to vērā, es komisijas vārdā aicinu nobalsot par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un tādā veidā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 4. Likums "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi".

Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nākamie pieci likumprojekti ir ļoti līdzīgi. Praktiski tie ir līgumi, kas ir noslēgti par vienu un to pašu problēmu, tas ir, par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Ja jūs iepazīsities ar šiem likumprojektiem, jūs redzēsit, ka vienīgā atšķirība jeb izņēmums, ir līgumā ar Moldāvijas Republiku - līgums ir noslēgts uz vienu gadu. Ir iespējams to pēc tam automātiski pagarināt, ja abām pusēm nav iebildumu. Tā ka reāli varētu uzskatīt, ka tā arī ir formālā atšķirība, jo līgums, protams, turpinās darboties.

Visiem pārējiem nav arī šādas piebildes, un šie līgumi ir ļoti līdzīgi. Praktiski līdz 1996.gada 1.janvārim ir parakstīti jau vairāk nekā 20 šādi starptautiski līgumi - ar Beļģiju, Igauniju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Dāniju, Franciju, Īriju, Krieviju, Lielbritāniju, Moldāviju, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju, Somiju, Spāniju, Turciju, Ukrainu, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.

Šodien jūsu izskatīšanai ir nodoti pieci šādi likumprojekti jeb līgumi, ar likumu palīdzību tie tiek ratificēti. Ārlietu komisija iepazinās ar visiem šiem līgumiem, tika uzaicināti arī kompetenti speciālisti šo līgumu jautājumā, kas atbildēja uz jautājumiem, un Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu - balsot par šiem likumprojektiem, aicināt balsot par steidzamību visos piecos gadījumos un attiecīgi balsot par tiem pirmajā lasījumā, un, ja nav iebildumu, tad uzreiz atbalstīt arī otrajā lasījumā. Tas attiecas... es atvainojos, bet tas attiecas uz visiem pieciem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, diemžēl es nevaru lūgt Saeimu nobalsot par piecu likumprojektu paketi, kā jūs to lūdzat. Mums ir jābalso par katru atsevišķi.

I.Bērziņš. Protams, cienījamā sēdes vadītāja, es neaicināju balsot par visiem kopā, es vienkārši izteicos vienreiz, lai katru reizi neatkārtotu to, ko es jau pateicu.

Sēdes vadītāja. Paldies par mūsu laika ekonomiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par pirmo lasījumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Zālē iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu "Par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem un autotransportu"".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš ("Latvijas ceļa" frakcija).

Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā likuma steidzamību un attiecīgi pēc tam - par pirmo lasījumu. Un, ja nav iebildumu, otrajā lasījumā pieņemt. (Starpsauciens no zāles: "Iebildumu nav.")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu balsošanas režīmu pirmajam lasījumam! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Iebildumu pret to, ka otrais lasījums tiek izdarīts šodien, nav. Tāpēc es lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Ārlietu komisija ir pieņēmusi analoģisku lēmumu - balsot par steidzamību un attiecīgi pēc tam balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja nav iebildumu, otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par steidzamību. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 2. Steidzamība ir atzīta.

Roberts Jurdžs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Indulis Bērziņš teica, ka likumi ir vienādi. Gribētos ticēt. Bet mums neskaidrs liekas viens punkts Krievijas līgumā, tas ir 18.punkts, ko, es domāju, mēs varētu noskaidrot, gatavojot otro lasījumu. Tāpēc es aicinu balsot par pirmo lasījumu un atstāt laiku otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums. Līguma tekstu Saeima nemaina. Bet tā kā ir iebildums par otro lasījumu... bet mēs vēl neesam balsojuši par pirmo lasījumu, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Kad, lūdzu, būs otrais lasījums?

I.Bērziņš. Principā mēs, Ārlietu komisija, tiešām vēlētos šos likumprojektus pēc iespējas ātrāk pieņemt, un ja iespējams... es domāju, ka būs laiks attiecīgi noskaidrot, kā darbojas šis minētais pants, bet, tā kā līguma tekstu tiešām nemaina, tad par likuma tekstu iesniegt labojumus varētu līdz nākampirmdienai...

Sēdes vadītāja. Mums vajag zināt par otro lasījumu... Bērziņa kungs, likumprojekts ir steidzams. Mums nevajag zināt labojumu iesniegšanas laiku, mums vajag zināt otrā lasījuma laiku.

I.Bērziņš. Otrajā lasījumā, ja nav iebildumu, mēs varētu to skatīt nākamceturtdien.

Sēdes vadītāja. Datums?

I.Bērziņš. 25.janvāris.

Sēdes vadītāja. 25. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Tātad otrais lasījums būs 25. janvārī.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es aicinu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību un attiecīgi balsot par pirmo un, ja nav iebildumu, arī par otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret Bērziņa kunga priekšlikumu? Nav. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības....

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Godātie deputāti! Policija ir saņēmusi paziņojumu, ka mūsu ēka ir mīnēta. Drošības dienests ierosina atstāt Saeimas ēku. Sēdi paziņoju par pārtrauktu līdz.... Es atvainojos, mēs varam dot vārdu, ja deputāti vēlas, Drošības dienesta pārstāvim. Lūdzu! Cienījamie deputāti, lūdzu, tagad uzmanīgi klausieties informāciju!

Drošības dienesta pārstāvis.

Cienījamie deputāti! Mums piezvanīja sieviete un pateica, ka mūsu ēkā ir, iespējams, spridzeklis. Bez šaubām, mēs pieļaujam iespēju, ka tā ir dezinformācija, bet drošības pasākumi pieprasa, lai visi cilvēki pamestu ēku, jo gadījumi ir visādi. Lūdzu mūs saprast un lūdzu atstāt ēku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Ābiķa kungs... Jautājumus - no tribīnes.

Drošības dienesta pārstāvis.

Uz cik ilgu laiku, es nevaru pateikt. Ēka tiks pārmeklēta, un pēc tam tiks ziņots par rezultātiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā nepieciešamais laiks ir trīs stundas, 18.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde, kārtējā sēde 25.janvārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Klusuma brīdis 1991.gada janvārī bojā gājušo piemiņai - 1.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Krastiņš - 2.lpp.

- dep. O.Kostanda - 4.lpp.

- dep. A.Seile - 5.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.4 "Grozījumi

Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumos

nr. 158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem""

(165. un 165.-a dok.) - 6.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.5 "Grozījumi

Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos

nr.214 "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu""

(164. un 164.-a dok.) - 6.lpp.

Debates - dep. O.Dunkers - 6.lpp.

- dep. A.Seile - 8.lpp.

- dep. O.Dunkers - 9.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 9.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.6 "Grozījumi

likumā par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu

likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās

kārtību""

(167. un 167.-a dok.) - 11.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. O.Dunkers - 11.lpp.

- dep. A.Jirgens - 12.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.7 "Grozījumi

likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju""

(168. un 168.-a dok.) - 13.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.8 "Grozījums

likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās""

(169. un 169.-a dok.) - 13.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.9 "Grozījums

likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""

(170. un 170.-a dok.) - 13.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.10 "Grozījumi

likumā "Par akciju sabiedrībām""

(171. un 171.-a dok.) - 13.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.11 "Grozījumi

likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību""

(172. un 172.-a dok.) - 14.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.12 "Grozījumi

likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas

Republikā""

(173. un 173.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 14.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.13 "Grozījumi

likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu

un nomu ar izpirkumu""

(174. un 174.-a dok.) - 15.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.14 "Grozījums

likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizā-

cijas fondiem""

(175. un 175.-a dok.) - 15.lpp.

Par Ministru kabineta noteikumiem nr.15 "Grozījumi

likumā "Par nodarbinātību""

(176. un 176.-a dok.) - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā""

(200. un 200.-a dok.) - 15.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.Dozorcevs - 16.lpp.

- dep. A.Seiksts - 16.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā"

(203. un 203.-a dok.) - 17.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 17.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 18.lpp.

- dep. O.Grīgs - 18.lpp.

- dep. M.Lujāns -19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas

likumā"

(202. un 202.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas

robežapsardzības spēkiem" (Noraidīts)

(204. un 204.-a dok.) - 20.lpp.

Debates - dep. A.Krastiņš - 20.lpp.

- dep. O.Kostanda - 23.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 29.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 30.lpp.

Paziņojums - Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Čepānis - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 32.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

valsts aizsardzību"" (Noraidīts)

(205. un 205.-a dok.) - 33.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

aizsardzības spēkiem"" (Noraidīts)

(206. un 206.-a dok.) - 33.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas

Republikas valsts robežas likumā" (Noraidīts)

(207. un 207.-a dok.) - 34.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā"

(212. un 212.-a dok.) - 34.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko

organizāciju likums""

(215. un 215.-a dok.) - 34.lpp.

Par likumprojektu "Par valsts budžetu

1996.gadam" - 34.lpp.

Latvijas Republikas labklājības ministra V.Makarova

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

valdības pasākumiem Latvijas daudzbērnu un

maznodrošināto ģimeņu bērnu aizsargāšanā un

nodrošināšanā, par pensiju pielikumu pensionāriem

un par pasākumiem trūkuma un nabadzības mazināšanā

ziemas mēnešos

(182. dok.)

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 34.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Šķēles

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

bankas "Baltija" noguldītāju zaudēto līdzekļu

atgūšanu

(185. dok.)

Paskaidrojums - Ministru prezidents A.Šķēle - 35.lpp.

Latvijas Republikas zemkopības ministra A.Kaula

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

Latvijas lauksaimnieku saimnieciskā stāvokļa

uzlabošanu

(183. dok.)

Ziņo - zemkopības ministrs A.Kauls - 36.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Šķēles

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par bankas

"Baltija" noguldītāju zaudēto līdzekļu atgūšanu

(185. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 48.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Šķēles

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

piecu Ministru prezidenta biedru iecelšanu un

to nepieciešamību

(186. dok.)

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers - 48.lpp.

Latvijas Republikas finansu ministra A.Kreitusa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

budžeta izdevumiem

(184. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 50.lpp.

Latvijas Republikas tieslietu ministra Dz.Rasnača

un Latvijas Republikas ārlietu ministra V.Birkava

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojuma

nr.13 pildīšanu (par to, kas konkrēti izdarīts Latvijas

Republikas likumdošanas aktu un Eiropas cilvēktiesību

konvencijas 11.papildprotokola saskaņošanas jomā)

(201. un 201.-a dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 50.lpp.

- ārlietu ministrs V.Birkavs - 51.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

zemkopības ministram A.Kaulam par valsts

graudu rezervi

(216. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 52.lpp.

Jautājuma motivācija - dep. G.Gannusa - 53.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru kabinetam par 1990.gada mērķobligāciju

dzēšanu

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 54.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem par likumprojektu

izstrādāšanu, kas noteiks kārtību, kādā nodrošinās

īpašumu atgūšanu vai tā kompensāciju politiski

represētām personām

(247. dok.)

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 55.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam,

Latvijas Republikas izglītības valsts ministram

J.Gaigalam par Latvijas Republikas izglītības

koncepcijas apspriešanu 1995.gadā Ministru

kabinetā vai arī Izglītības un zinātnes ministrijā

(248. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 56.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

īpašo uzdevumu ministram Eiropas savienības

lietās A.Kiršteinam par Baltās grāmatas tulkošanu

latviešu valodā Eiropas integrācijas birojā

(249. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 56.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas

Republikas finansu ministram A.Kreitusam

par Vņešekonombankas Rīgas nodaļu

(250. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 57.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

aizsardzības ministram A.Krastiņam par NBS

komandiera vietas izpildītāju, zemessardzes pulkvedi

J.Eihmani, neprofesionāliem virsniekiem NBS,

Baltbata un citu miera uzturēšanas spēku

privileģēšanu utt.

(251. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 58.lpp.

Jautājuma motivācija - dep. O.Kostanda - 59.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

labklājības ministram V.Makarovam par

neizskaidrojamiem atvieglojumiem un labvēlības

režīmu daudzām parfimērijas precēm

(255. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 61.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

finansu ministram A.Kreitusam par investīciju un

mērķdotāciju sarakstu sagatavošanu pie

1996.gada budžeta

(257. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 62.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

finansu ministram A.Kreitusam par bijušās PSRS

1990.gadā izlaisto un pārdoto valsts mērķobligāciju

atlīdzināšanu Latvijas iedzīvotājiem

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 63.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

zemkopības ministram A.Kaulam par 610 miljonu

latu, ko zaudējusi Latvijas lauksaimniecība

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 63.lpp.

Jautājuma motivācija - dep. O.Dunkers - 64.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu apstiprināšanu"

(213. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 65.lpp.

Lēmuma projekts "Par N.Salenieka iecelšanu par

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo

tiesnesi"

(214. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 66.lpp.

Paziņojums - dep. K.Druva - 67.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 67.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 68.lpp.

Lēmuma projekts "Par kopīgās Dānijas Karalistes

un Latvijas Republikas militārās vienības

izveidošanu"

(237. un 239. dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 69.lpp.

Debates - dep. I.Bērziņš - 70.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un

Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību

un sadarbību" (1.lasījums) (Steidzams)

(52. un 161. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 71.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un

Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību

un sadarbību" (2.lasījums)

(52. un 161. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 72.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un

Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu

savstarpēju veicināšanu un aizsardzību"

(1.lasījums) (Steidzams)

(47. un 162. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 72.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un

Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu

savstarpēju veicināšanu un aizsardzību"

(2.lasījums)

(47. un 162. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 73.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Baltkrievijas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (1.lasījums) (Steidzams)

(45. un 192. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 73.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Baltkrievijas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (2.lasījums)

(45. un 192. dok.) - 75.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar

autotransportu" (1.lasījums) (Steidzams)

(42. un 193. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 75.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar

autotransportu" (2.lasījums)

(42. un 193. dok.) - 76.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmi" (1.lasījums)

(Steidzams)

(41. un 194. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 76.lpp.

Debates - dep. R.Jurdžs - 76.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmi" (1.lasījums)

(Steidzams) (Izskatīšana pārtraukta)

(48. un 195. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 77.lpp.