Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 15. februāra sēdi pasludinu par atklātu.

Cienījamie deputāti, pirms sākam izskatīt izsludināto darba kārtību, man ir jums jāpaziņo, ka Saeimas Prezidijā ir saņemts šāds dokuments: "Lûdzam izmainīt 1996. gada 15. februāra sēdes izsludināto darba kārtību un likumprojektu "Par valsts budžetu 1996. gadam" izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem." Tātad ir ierosināts izskatīt to pēc pirmās sadaļas. Parakstījušies deviņi deputāti. Ja deputātiem iebildumu nav, pārceļam likumprojektu "Par valsts budžetu 1996. gadam", lai tas būtu piektais darba kārtības jautājums.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Saulīša, Ojāra Grinberga, Edmunda Grīnberga un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka paralēli notiek likumprojekta par Darba likumu kodeksu skatījums un šis darbs tagad rit komisijā, bet šajā likuma "Par nodarbinātību" grozījumā mēs gribējām uzsvērt to, ka... Mūsu darba grupa ar Janīnu Kušneri priekšgalā jau pusotru gadu strādā un seko šiem jautājumiem, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kas mūsu neveiksmīgās ekonomikas veidošanas procesā ir kļuvuši par bezdarbniekiem, un te ir runa par to, kā saglabāt stāžu cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu. Kāpēc ir jāsaglabā šis stāžs? Tāpēc, ka tajā procesuālajā kārtībā, kā Ministru kabinets ir noteicis noteikumos, teiksim, aprēķinot darba nespējas stāžu, kā arī citus pabalstus... Piemēram, likumā par maternitātes un slimības pabalstiem, kā arī vēl citos normatīvajos aktos tiek minēts tāds jēdziens kā nepārtrauktais darba stāžs. Pagaidām tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu sakarā ar štatu samazināšanu, tiek pārtraukts šis nepārtrauktais stāžs. Protams, es arī esmu gatavs uzklausīt visus tos iebildumus, kāpēc tas netiek sniegts komisijā priekšlikumu veidā esošā Darba likumu kodeksa izskatīšanā, bet man gribētos teikt: ja mēs tagad to novirzām uz komisijām, tad mēs varētu šajā komisijā ļoti vienkārši vienoties, mēs to varētu pārformēt par priekšlikumu. Arī tiem cilvēkiem, kas pie šā jautājuma strādājuši un priekšvēlēšanu kampaņās solījuši šiem cilvēkiem uzlabojumus, būtu zināma garantija, ka viņi ir veikuši to, ko viņi ir solījuši. Lūdzu atbalstīt un nodot izskatīšanā komisijām.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es jau pagājušajā sēdē, tiklīdz šis dokuments parādījās, teicu Mauliņa kungam, ka gan šis, gan nākamais priekšlikums par grozījumiem Darba likumu kodeksā ir jau pašreiz Saeimas darba kārtībā. Likumprojekts par grozījumu likumā "Par nodarbinātību" pagājušajā sēdē tika izskatīts pirmajā lasījumā, un es aicinu cienījamo frakciju to iesniegt kā priekšlikumu, un komisijā tik un tā tas tiks skatīts, tas būs tabulā iekšā, un jūs varēsiet aizstāvēt savu pozīciju - un arī par nākamo likumprojektu. Tāpēc es aicinu to nenodot kā patstāvīgu likumprojektu, bet dot kā priekšlikumu pie jau spēkā esošajiem... darbā, kas ir likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 21. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Mauliņa, Dunkera, Zelgalvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Te ir analoģiska situācija. Mēs jau esam izskatījuši grozījumus Darba likumu kodeksā divos lasījumos. Ir iespēja iesniegt to kā priekšlikumu. Tur ir mazs, sīks grozījums, tagad būs atsevišķs likumprojekts. Vai tiešām mums ir vajadzīgi desmitiem un simtiem grozījumu vienā un tajā pašā likumprojektā, kad Saeimas darba kārtībā jau ir šie grozījumi? Es aicinu nenodot to komisijām, bet lai frakcija "Latvijai" iesniedz to kā priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Ojāra Grinberga, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Gunta Gannusa, frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Kā zināms, Latvijā ir trīs cukurfabrikas - Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī. Varbūt nelielā uzņēmumu skaita dēļ šī nozare netika pagodināta ar īpašu likumu. Taču Augstākās padomes deputāti un Lauksaimniecības komisija tos negribēja vispārīgā privatizācijas kārtībā ieslēgt, tāpēc šo uzņēmumu privatizācijas kārtība tika noteikta 1993.gada 1.maijā, un pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību... 5.punktā. Šā lēmuma noteiktie principi visumā atbilst pārējo pārstrādes un servisa nozaru privatizācijas pielietojumiem. Noteica, ka cukurfabrikas līdz 1993.gada 1.septembrim pārveidojamas statūtsabiedrībās. Noteica, ka privatizācijas projekti apstiprināmi vispārējā kārtībā, tātad saskaņojot ar Ekonomisko reformu ministriju līdz 1993.gada 1.oktobrim, noteica šādu kapitāla sadalījumu: 20-40% - cukurbiešu audzētājiem, 10% - darbiniekiem, līdz 49% - ārvalstu ieguldītājiem, līdz 20% - citām personām. Iegūtie līdzekļi bija jāieskaita Privatizācijas fondā un jāizlieto cukura ražošanas veicināšanas programmas izpildei. Zemnieku savienība bija aicinājusi visus zemniekus, kas nodarbojas ar cukurbiešu audzēšanu, uz šāgada sapulci, un šajā sapulcē izskanēja priekšlikums, ka to daļu, kas ir līdz 49% (ārvalstu ieguldītājiem), vajag atļaut izmantot zemniekiem, tas ir, līdz 50% - ražotājiem... par sertifikātiem. Mūsu frakcijas priekšlikums arī ir tāds - atbalstīt Latvijas cukurbiešu audzētājus, zemniekus, un ļaut attiecībā uz viņiem izmainīt šo noteikto procentu kārtību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no pirmajiem diviem, par ko mēs šodien balsojām, te ir drusku cits stils ieviests. Es tomēr lūdzu ierosinātājus līdztekus labajai idejai to arī pareizi formulēt. Un tiešām, cienījamie kolēģi, paskatieties, lūdzu, šo dokumentu, šo lēmumu, likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību, un paskatieties, kas tiek piedāvāts! 5.punkts: noteikt, ka šī pārstrādes uzņēmumu privatizācija tiek veikta... un apstiprināts šis process ir līdz 1993.gada 1.oktobrim. Un viss, kas ir attiecināms uz projektiem, tālāk nāk kā uzskaitītie punkti, tas ir, viens, divi, trīs un tā tālāk. Taču šis apstiprinājums jau ir beidzies 1993.gada 1.oktobrī. Jūs tur varat pielikt vēl desmit punktus klāt, vēl tos desmitkārtīgi pastiprināt, bet tas taču nemaina... ja nemaina termiņus šajā lēmumā, tad šo punktu paplašināšanai nav absolūti nekādas jēgas. Vai tiešām tas nav skaidrs? Lūdzu, iedziļinieties šajā tekstā! Un es nevaru atbalstīt šādu dokumentu, kuram praktiski nav nekādas jēgas, kuram ir tikai papīra jēga, un atkal tiek sajauktas divas lietas, vēlēšanās atbalstīt cukura ražotājus ir apsveicama lieta, bet tad tas arī praktiski ir jādara, nevis formāli jāpaņem dokuments, kuram termiņš ir sen beidzies, un jāpiekabina tam vienkārši viens punkts klāt. Tā ka es nezinu... Lūdzu, pastudējiet to tekstu, pie kā jūs vēlaties strādāt! Un šī būs atkal absolūti lieka laika novilkšana, tā ka es nevaru tādu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es gribu tikai īsi atbildēt Dobeļa kungam. Ja viņu neapmierina kaut kādas detaļas šajā iesniegtajā likumprojektā, tad var iesniegt grozījumus attiecībā uz nākamo lasījumu. Tad šo datumu var mainīt un šo grozījumu var papildināt ar jauniem punktiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. (Starpsaucieni no zāles: "Pret, pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 24, atturas - 14. Atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es atbalstu šī likumprojekta nodošanu komisijām, bet aicinātu tomēr Juridisko komisiju sagatavot alternatīvu likumprojektu, un, proti, lai izsvītrotu no spēkā esošā projekta visas tās nejēdzības - atsauces uz PSRS likumiem, uz PSRS Konstitūciju, sociālistiskā īpašuma slavināšanu un visas tās arhaiskās normas, kas ir visus piecarpus gadus šajā Civilprocesa kodeksā bijušas iekšā. Es domāju, ka šeit nevajadzētu aizbildināties ar to, ka tiek gatavots jauns Civilprocesa kodeksa teksts. Pieci gadi bija pietiekams laiks, lai izsvītrotu šīs normas, tādēļ es aicinātu šo projektu atbalstīt, bet Juridiskajai komisijai lūgt uz pirmo lasījumu iesniegt alternatīvu likumprojektu ar grozījumiem vairāk nekā 50 pantos, lai sakārtotu šo projektu. Pie pašreizējās situācijas nekādā gadījumā nav vainojams esošais tieslietu ministrs, bet gan iepriekšējais, arī mēs, 5. Saeimas deputāti, un arī iepriekšējie četri tieslietu ministri. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Nododam komisijai.

Atbilstoši izmaiņām darba kārtībā sākam izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 1996. gadam" otrajā un galīgajā lasījumā.

Lūdzu deputātus sameklēt dokumentus nr. 389, 389-b, 254 un 389-a. Tātad: 389, 389-a, 389-b un 254.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums sākt skatīt likuma pantus un apskatīt pirmos divus iepriekšējos priekšlikumus pirms 1.panta, bet pēc tam, kad nonāksim pie 1.panta, tad sākt skatīt deputātu priekšlikumus atbilstoši tām tabulām, kuras katram ir un kuras sākas 14.lappusē. Pirmā tabula.

Pirmais ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, tātad precizēsim! Vai deputātiem nav iebildumu, ka vispirms tiek izskatīti divi pirmie priekšlikumi, kā es saprotu, kas ir iesniegti, un pēc tam, pirms izskatām likumprojektu pa pantiem, vispirms izskatīt iesniegtās priekšlikumu tabulas, lai pēc tam varētu izdarīt atbilstošas korekcijas, ja tādas būs, likumprojekta pantos. Vai deputātiem nav iebildumu pret tādu budžeta izskatīšanas kārtību? Nav. Paldies. Lūdzu!

A.G.Kreituss. Pirmais ir deputāta Čepāņa priekšlikums. Komisijas lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts atsauc priekšlikumu? Deputāts priekšlikumu atsauc. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Otrais ir finansu ministra Kreitusa priekšlikums, kas saistīts ar valdības funkciju klasifikācijas izmaiņu izdarīšanu pielikumos, un tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu starptautiskajiem standartiem atbilstošu sistēmu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaitē. Līdz ar to, kas tiek darīts? Resoram pakļautajām iestādēm tiek piekārtots funkcijas koda numurs.Otrkārt, iestādes un pasākumi tiek sakārtoti koda numura pieaugošā secībā. Šie precizējumi negroza, pirmkārt, ministrijas resoru budžeta kopsummu.

Otrkārt, nemaina iestādēm un pasākumiem projektā paredzētās apropriācijas apmēru.

Treškārt. Ir precizēts funkcijas nosaukums, kuram šajā likumā nav juridiskas slodzes, jo apropriācija tiek piešķirta pēc administratīvā principa.

Ceturtkārt, mainīti vietām ieraksti ministrijas resoru budžetā. Šie precizējumi ir svarīgi budžeta izpildes, uzskaites organizēšanā un analīzē, bet starptautiskajā mērogā it īpaši, lai mēs, deputāti un ministrijas, varētu salīdzināt savus budžetus ar starptautiskajā praksē pieņemto kārtību budžeta organizēšanā un rakstīšanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk lūgums ir pievērsties 14.lappusē 1.tabulai atbilstoši 1.pantam, jo ieņēmumu summu varēsim balsot pēc tam, kad būsim izskatījuši šīs tabulas. Un mans priekšlikums bija, ko es atkārtoju vēlreiz, bija izskatīt visas šīs tabulas, un tad būs skaidrība gan ar ieņēmumu, gan ar izdevumu, gan ar deficīta summu, un tad mēs varētu balsot tālāk par 1., 2. un 3.pantu. Un tā būtu tāda loģiska secība. Visiem būtu skaidrība, nevajadzētu mums lēkāt no panta uz tabulu un otrādi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

A.G.Kreituss. Sāksim skatīt priekšlikumu iesniegšanas numerācijas secībā (lappuse nr.14). Priekšlikumi, kas skar pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu vai pārdali. Vēršam uzmanību - palielināšanu vai pārdali.

Pirmais priekšlikums. Vispirms man ir tāds jautājums: vai man vajadzētu nolasīt katru priekšlikumu, uz kuru summa tiek vērsta, vai ne? Deputāti to redz, un es tikai izsaku Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu un Ministru kabineta atzinumu. Vajadzētu nolasīt? (Starpsaucieni no zāles: "Vajag nolasīt! Nevajag! Numuru vajag nosaukt!")

Sēdes vadītāja. Ja deputāti izsaka tādu lūgumu... Tā ir jūsu izvēle, vai jūs ņemat to vērā vai neņemat.

A.G.Kreituss. Lasīt?

Sēdes vadītāja. Vienīgais, ko es varu piedāvāt, ir deputātiem izšķirt to ar balsojumu, jo es nevaru vadīties pēc tā, kura puse skaļāk izsaka savu priekšlikumu. Tad kā es varu izšķirt, ko vēlas? Ja deputāti nevar savstarpēji vienoties par tālāko darba kārtību, tad man ir priekšlikums izšķirt to ar balsojumu. Lūdzu!

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Par procedūru. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūs jau saprotat, ka naudas lietas ir visai svarīgas un piņķerīgas, un iepriekšējā prakse diemžēl parādīja to, ka dažās vietās sasteigtas lietas pēc tam rada pārpratumus. Un es tomēr aicinu mums visiem būt iecietīgiem un reizē arī ļoti uzmanīgiem, bet ziņotājam tomēr kaut vai īsi nolasīt, lai pēc tam nebūtu pārpratumu, jo pēc 1995.gada budžeta akceptēšanas Prezidijs izskatīja vismaz kādus četrus vai piecus, vai pat vairāk deputātu protestus pret to, ka nav precīzi izprasts viņu priekšlikums, nav precīzi attiecināts balsojums utt. Tāpēc man liekas, ka tomēr vajadzētu nolasīt. Tie priekšlikumi nav tik gari, un, man liekas, mums tā lieta ies ātrāk uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. No runātājiem viens runājis "par". "Pret" neviens par to negrib runāt. Lūdzu - vārds ziņotājam.

A.G.Kreituss. Tad es saprotu, ka mēs lasām. Un mana doma būtu arī, uzklausot deputātus, ka vajadzētu tomēr laikam nolasīt. Jā?

Pirmais priekšlikums - iesniegusi frakcija "Latvijai". Priekšlikums ir pievienotās vērtības nodoklim paredzēt, ka ienāks 300 000 latu vairāk, un to novirzīt mežu apsardzībai pret uguni un aizsardzībai pret kaitēkļiem, arī budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt. Kabineta attieksme ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, man būtu lūgums deputātiem, lai darbs ritētu raitāk, iesniegt Sekretariātā savus pieteikumus par piedalīšanos debatēs laicīgi, lai mēs varam tos izskatīt, un lūgums būtu ievērot šo rakstisko pieteikšanos it īpaši tad, ja jūs zināt, par ko jūs runāsit, lai mēs nekavējamies un lai zālē neiznāk sajukums, kurš kurā brīdī un kurš pēc kura vēlas runāt.

Atklājam debates. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie klātesošie! Es esmu pieteicies runāt par šo tabulu no 1.līdz 6.punktam. Un, kā jūs redzat, visi tie punkti ir vērsti uz mūsu mežu jautājumiem. Tāpēc šajā pirmajā piegājienā es gribu runāt mazliet vispārināti, ievadot šo problemātiku kā tādu, bet par pārējiem punktiem ļoti minimāli.

Lūk, pieskaroties šai tematikai, es gribu sacīt, ka ikdienas cilvēks - tūrists utt. no meža baidās, ka tanī var apmaldīties un nerast atpakaļceļu uz savām mājām. Profesionāls mežkopis šodien baidās no apmaldīšanās problēmās, kas ir saistītas ar mežiem. Tās ir samilzušas tādā apjomā, ka ir grūti rast atpakaļceļu. Tomēr tas ir jāatrod. Šo problēmu skaitā ir arī finansējums. No šā viedokļa raugoties, visus mežu finansējumu posteņus var iedalīt divās daļās.

Pirmie ir tādi, kuri nedrīkst būt atkarīgi no tirgus konjunktūras svārstībām.

Otrie posteņi ir tādi, kur izņēmuma gadījumā mēs to varētu pieļaut. Izņēmums - tas ir šodienas šaurais budžets.

Lūk, pieskaršos līdz ar to tikai pirmajai finansējuma posteņu grupai. Proti, tā ir par mežu aizsardzību un apsardzību. Ir jāsaprot, cienījamie kolēģi, ka mežs neaug pats no sevis, ka ir vajadzīga cilvēku palīdzība, lai tas kā ekonomiska un ekoloģiska sistēma noturētos mūsdienu apstākļos. Nerunāšu par mežu ekoloģisko nozīmi, jo domāju, ka tas visiem te ir tik skaidrs, ka būtu lieki to šeit pieminēt. Bet nu par ekonomiskajiem aspektiem.

Pagājušajā gadā - 1995.gadā - ienākumi budžetā, lūk, 25 miljoni latu ir ienākuši valsts kasē, pateicoties meža materiālu eksportam. 25 miljoni latu! Un kopumā no kopējā eksporta tas sastāda 26%, bet, ja mēs ņemam vērā eksportu tikai uz Eiropas savienības valstīm, tad tas ir jau 59%. Tātad tas ir mūsu ienākumu galvenais postenis.

Tagad paskatīsimies, kā šis mūsu ienākumu postenis pats jūtas, cik viņš ir spējīgs dot šodien un nākotnē. Te man ir jāsaka, ka pašreiz no pamatbudžeta nav iedalīts ne lats mežu aizsardzības vajadzībām, bet mežu aizsardzība pret uguni... Man ir tādas domas, ka man nav jāaģitē, ko nozīmē mežu aizsardzība pret uguni. Pavisam nesen, dažus gadus atpakaļ, mēs pārliecinājāmies, ko tas nozīmē lielajos mežu ugunsgrēkos.

Ja kāds ir braucis ārpus Rīgas Berģu virzienā, viņš būs ievērojis, ka tur brīnišķīgās priedes tagad ir puskaltušas vai vismaz daļēji tām uzbrūk kukaiņi, kaitēkļi un slimības. Tur ir vajadzīga cilvēku palīdzība. Iepriekšējās paaudzes ir spējušas saglabāt šīs simtdivdesmit vai simtpiecgadīgās priedes. Tagad iznāk, ka mēs neatvēlēdami nevienu latu šo mežu aizsardzībai, gribam tās "norakstīt". Bet, ja mēs tās gribam "norakstīt", tas nozīmē, ka nākotnē šie miljoni Latvijas valsts kasē vairs neienāks. Būs palikušas pāri destilētas, slimas mežu audzes, kuras vairs nespēs dot šo ienākumu, nemaz nerunājot par ekoloģisko skādējumu.

Bet tas vēl nav viss mežu aizsardzībā. Mēs zinām, cik ārkārtīgi alkatīgi daudzas kāras rokas šodien sniedzas uz mežu kā uz šķietami vienīgo ienākuma avotu, kur bez īpaši liela darba ieguldījuma, sacīsim, salīdzinājumā ar lauksaimniecību, varētu rast, pašreiz izstrādājot uzkrāto koksni, ienākumus. Bet tas ir īslaicīgs ienākums. Un, lūk, lai pasargātos no šīm kārajām rokām, meža sardze strādā, un meža sardze strādā ļoti sarežģītos un grūtos apstākļos. Nevienam nav noslēpums, ka daudziem mežsargiem tiek piedraudēts ar lopu apšaušanu, ar māju nodedzināšanu, pat ar ģimenes locekļu aizskaršanu. Taču, neskatoties uz to, šī meža sardze tomēr strādā, un, es teiktu, samērā labi strādā, nonākdama pat bruņotā konfliktā, nebaidīdamās no tā. Un viņai nav kam prasīt palīdzību. Policija ar ielas huligāniem netiek šodien galā, kur nu vēl ar tiem bruņotajiem vīriem mežos. Un, lūk, šī meža sardze stājas pretī.

Bet šogad, atšķirībā no citiem gadiem, lūk, no pamatbudžeta nav iedalīts neviens lats, tas ir, no tā budžeta, kur mēs projektējam vairāk vai mazāk stabilus ienākumus. 9 miljoni latu, kas nosedz visus šos minimālos izdevumus, tiek projektēti no speciālā budžeta, bet speciālais budžets ir lieta, kas ļoti pakļauta tirgus konjunktūrai, bet šodien mežu jautājumos konjunktūra, tas ir, pieprasījums pēc koksnes, Eiropā ir samazinājies vismaz divas reizes. Un konjunktūras līkne, ja mēs to gribam redzēt, nevis vadīties pēc iepriekšējā, sociālistiskā viedokļa... šī konjunktūras līkne nemainās vai kā taisne pakāpeniski iet uz augšu. Ja mēs to skatām vairāk vai mazāk kā sinusoīdu, tad mums ir jāatzīst, ka pašreiz, lūk, konjunktūra, tas ir, pieprasījums pēc koksnes materiāliem, iet uz leju un ka tos projektētos 9,5 miljonus nebūs iespējams ieņemt. Mūsu prognožu dienests ir ārkārtīgi vājš, un tam ticēt nevar, ja budžeta sastādītāji, autori, domā, ka, lūk, to varēs ieņemt. Mūsu valsts prognožu dienests pat nevar pateikt, cik graudu ir vajadzīgs maizītes nodrošināšanai, kur nu vēl projektēt starptautiskā tirgus konjunktūras svārstības.

Lūk, ar to es gribu sacīt, ka mežs ir pakļauts ārkārtīgi, ārkārtīgi lielām briesmām un kā ekonomiska sistēma arīdzan. Ko tad mēs pieprasām un lūdzam... nevis pieprasām, bet lūdzam kā pašu minimumu, lai to atvēlētu meža posteņiem? Kopumā, saskaitot visas tās sešas pozīcijas, par kurām es pieteicos runāt, cienījamie kolēģi, tas sastāda 0,53 miljonus jeb, ja mēs pārrēķinām relatīvi no pagājušā gada eksporta ienākuma, no koksnes eksporta - 0,25 %. 0,25%, lai uzturētu šo sistēmu funkcionēt spējīgu. 0,25%!

Mēs iesakām, lūk, ņemt šos līdzekļus no pievienotās vērtības nodokļa - 246 miljoniem latu, un tas savukārt mūsu lūgumā sastāda tikai 0,26%, lai uzturētu mežu kā ekosistēmu, lai uzturētu mežu kā ekonomisku pamatojumu mūsu valsts šodienas un nākotnes stabilitātei.

Cienījamie deputāti! Mežinieku vārdā es jūs ļoti, ļoti lūdzu ieklausīties šajos skaitļos un izturēties ar izpratni pret meža vajadzībām.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.G.Kreituss. Tātad lūgums ir tāds, kā es jau izteicu. Es varētu skaidrot, protams, situāciju te pa lappusēm un to, no kādas naudas kas sastāv, bet laikam tas nebūtu mans uzdevums šoreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pirmā pielikuma 1. pozīcijas priekšlikumu - no pievienotās vērtības nodokļa summas meža apsardzībai pret uguni un aizsardzībai pret kaitēkļiem, kā arī budžeta iestāžu darba samaksas fondam - 300 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - otrais. Būtībā tikko tika runāts par visiem sešiem pirmajiem, un komisijas attieksme ir neatbalstīt, arī Kabineta attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad, kā mēs jau vienojāmies, lūdzu, tomēr nolasiet summu un pozīciju.

A.G.Kreituss. Frakcija "Latvijai" ierosina pievienotās vērtības nodokli tāpat kā pirmajā priekšlikumā iekasēt vairāk par 45 000 latiem... nevis no viņa izdalīt, bet iekasēt vairāk, līdz ar to mainot visu ieņēmumu summu budžetam kopumā, un to novirzīt Meža un medību valsts inspekcijai, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas un Kabineta attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie klātesošie! Diez vai ir vērts vairs ko sacīt. Par to liecina balsojums. Diez vai skaidrāk meža vajadzības var izteikt, un, ja tās nespēj sadzirdēt aiz kaut kādām ambīcijām vai tamlīdzīgi, tad vispār te nav ko darīt.

Tālāk. Es tikai gribu mazliet komentēt. Kā tad mums tie sabalansētie līdzekļi tagad budžetā izskatās, ko finansu ministrs te liek priekšā? Paskatīsimies to galvenajā dokumentā, kas ir iesniegts. Es par to nebiju gatavs runāt... nebiju gatavojies runāt, bet tagad esmu spiests par to runāt. Sāksim varbūt no apakšas. Paskatīsimies Vides un reģionālās attīstības ministrijas izdevumus. Tur ir centrālais aparāts. Paskatieties, lūdzu, par cik procentiem tur šogad ir pieaudzis budžets? Ne tikai inflācijas ietvaros un par 23 un komats vēl procentiem, kas bija pagājušogad, bet daudz vairāk. Vēl vairāk. Laidīsim skatu uz leju un paskatīsimies ailītē, kur skaidri un gaiši stāv ierakstīts: jauna apakšministra iedibināšana, ko mēs lepni saucam par valsts ministru, un šīs institūcijas sekretariāta uzturēšanai vien 240 000 latu tiek atvēlēts, bet mežam un meža vajadzībām kā ekoloģijas un ekonomiskās nodrošināšanas sistēmai pat 0,25% neatvēl no tā, ko tas mežs ir ienesis iepriekšējā gadā. Kur te ir loģika? Kur te ir domāšanas un analītiskās spējas, cienījamie deputāti? Es te nelūdzu ne savā, ne frakcijas vārdā, es te lūdzu meža vārdā.

Paskatieties tālāk! Ministru kabineta ieņēmumi. Par cik tie ir pieauguši? Nākošajā punktā, par kuru es uzstāšos, es paņemšu to grāmatu līdzi. Paskatīsimies šo lappusīti un ailīti, par cik tie ir pieauguši! Tanī skaitā arīdzan aparāta algošanai. Kāpēc tas aparāts šodien "apēdīs" vairāk nekā pagājušajā gadā? Un kāpēc to dzīslu "nogriež" mežiem?

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.G.Kreituss. Tā... Komisijas un Kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 2 - pievienotās vērtības nodoklis, Meža un medību valsts inspekcija, budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 45 000. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamā - 3. pozīcija, frakcijas "Latvijai" priekšlikums - pievienotās vērtības nodokli ieņemt vairāk par 130 000 latu un novirzīt Valsts mežierīcības institūtam, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Es gribētu piebilst, ka Valsts meža dienesta speciālais budžets ir 9 miljoni un kopējais budžets ir 9,5 miljoni, un 36. un 37. lappusē, par ko runāja profesors Liepa, acīmredzot neskaidrību rada tas, ka tur virkne ailīšu pretim budžetam ir tukšas. Jā, tās ir aizpildītas speciālajā budžetā. Un šo iestāžu uzdevums tātad būtu arī to naudiņu iekasēt. Un, daudz kur piekrītot, es tomēr varu teikt, ka situācija ir tāda, ka mēs nevaram šeit vairāk izdalīt... es negribu tā vienkārši pateikt, ka mēs neatbalstām. Es gribu lūgt izprast. Tālāk mēs atgriezīsimies gan pie Kabineta līdzekļu palielināšanas, gan pie visa pārējā, un tur būs skaidrojumi. Kolēģi deputāti, tur būs skaidrojumi! Un tad mēs bieži vien redzēsim, ka tie pielikumi nemaz tādi nav, kā, pašreiz runājot, izklausās.

Tātad priekšlikums par trešo komisijai ir - neatbalstīt un Kabinetam - arī neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Uzšķiriet šajā grāmatā 12. lappusi, un pievērsīsim uzmanību tā mūsu šaurā resora sadalījumam... resursu sadalījumam un paskatīsimies: Ministru kabineta budžets. Pamatbudžeta izdevumi - kopā... Iepriekšējā gadā bija 4,3... tas ir, 2,71 miljons, tagad - 4,31, pieaugums - 1,6 miljoni, kas ir 59%... mīnus 23% - pagājušā gada inflācija... kopā iznāk - pieaudzis par 36... Rēķinot tā, kā tas vispār būtu jārēķina. Bet, rēķinot tā, kā pie mums parasts, - tātad par 59%.

Paskatīsimies tālāk! Valsts kanceleja. Iepriekšējā gadā bija 1,2 miljoni, tagad - 2,98, starpība - tātad pieaugums - attiecībā uz šo gadu ir 1,78... Un tad, kad vajadzīgi 45 tūkstoši mežu vajadzībām, - tad tie neatrodas. Man vairāk nav ko teikt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Valsts mežu dienesta finansējums tiešām ir zināmā mērā kritisks. Nav domājams, ka 9 miljonus varēs ieņemt specbudžetā un no tā varēs finansēt gan mežierīcības uzņēmumus, gan Gaujas nacionālo parku, gan meža aizsardzības inspekciju. Ko darīt šajā situācijā? Es domāju, ka frakcija "Latvijai" nav izvēlējusies to pareizāko pozīciju, no kuras segt šos izdevumus, kuri nepieciešami Valsts mežu dienestam. Šeit mēs runājam tikai par to, ka tiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis. Eksperti ir izdarījuši ekspertīzi un atzinuši, ka palielināt šo summu ieņēmumu daļā nav iespējams. Tātad pēc būtības laikam Saeima nevarēs nobalsot par šiem priekšlikumiem, kurus ir ierosinājusi frakcija "Latvijai", bet problēma paliek.

Un tagad es gribu runāt kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Un konkrēti - par šā mežierīcības uzņēmuma uzdevumiem. Jā, tik tiešām, zemes reformas gaitā gandrīz katram zemes gabalam, uz kura atrodas meža gabaliņš, kas lielāks par pusi hektāra, ir jāizdara mežierīcības projekts, un tikai tad, kad tas ir izdarīts, var sākties šie ciršanas darbi un meža īpašnieks - vienalga, vai tas būtu jaunieguvējs vai bijušais īpašnieks, kuram atjaunotas šīs tiesības, - var uzsākt šā meža gabala izmantošanu bez celmu naudas. Tā ir tā maize, ar kuru cilvēki laukos dzīvo, ar kuru cer nopelnīt. Un tādēļ šī problēma paliek neatrisināta. Jo - kas notiks, tiklīdz mežierīcības uzņēmumu vairs nefinansēs no valsts budžeta? Kas tad notiks? Neglābjami celsies šo mežierīcības projektu izgatavošanas cenas, tās augs, un mēs visi zinām, ka jau par zemes iemērīšanu ir jāmaksā ārkārtīgi dārgi. Tagad šīs cenas pieaugs daudzkārtīgi, ne vienkārtīgi, arī par mežierīcības projektu izgatavošanu, un mežinieki būs spiesti šīs cenas pacelt.

Ko darīt? Acīm redzams ir tas, ka mēs nevaram nobalsot par frakcijas "Latvijai" ðajā ailītē sniegto priekšlikumu, kurš paredz ienākumu palielināšanu no pievienotās vērtības nodokļa. Acīmredzot šī problēma pēc dažiem mēnešiem būs jārisina Saeimā atkārtoti. Atkārtoti, ar budžeta labojumiem. Jo es arī uzskatu, ka Valsts mežu dienests šajā gadījumā, dalot budžetu, ir "apdalīts". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Protams, mēs varam piekrist tam, ka mežam un Valsts mežu dienestam, un visām šīm institūcijām, teiksim, Valsts mežierīcības institūtam, līdzekļi ir nepietiekami, tāpat kā tie ir nepietiekami ļoti daudzām citām sfērām. Tie ir nepietiekami izglītībai, tie ir nepietiekami veselības aizsardzībai un daudz kam citam. Bet nevajadzētu šeit mānīt cilvēkus un rakstīt iekšā summas, kuru reāli budžetā nav, kuras nevar iekasēt. Tātad es nezinu... Frakcija "Latvijai" nav iesniegusi nekādus aprēķinus, ar ko viņi pamato šos palielinātos ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa. Cik es zinu, nav iesniegts arī priekšlikums paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmes. Vienkārši te ir šī virkne priekšlikumu, kas paredz sadalīt neesošu naudu. Es uzskatu, ka tā ir vienkārši cilvēku mānīšana, un priekšlikums ir šos ierosinājumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Diemžēl es arī negribētu atbalstīt šo priekšlikumu - ar visu cieņu pret mežu un mežierīcību. Pašreiz pats esmu zināms kā mežu īpašnieks, kuram šī procedūra būs jāiziet. Ir viens aspekts, kāpēc es esmu pret šo iekļaušanu valsts budžetā. Šodien Latvijā notiek mežu izsaimniekošana. Es saprotu zemniekus, kuriem varbūt tas ir vienīgais iztikas avots. Viņiem tas netiks atņemts. Kāpēc? Latvijā ir parādījies jauns uzņēmējdarbības veids. Ir pietiekami daudz spēcīgu, finansiāli spēcīgu privātuzņēmēju (sauksim tos tā, jo lielākā daļa viņu nav reģistrēti), kuri apbraukā to zemnieku saimniecības, kuriem ir meži, piedāvā samaksāt par visu, līdz pat ierakstam zemesgrāmatā, meža apsaimniekošanas projekta saņemšanai, lai šo mežu izcirstu un pārdotu. Šobrīd Latvijas mežos kārtīgu lietaskoku pārdošanai vairs ir apmēram diviem trijiem gadiem. Kurzemes puse visa ir sagandēta. Lieliski meži izcirsti, gandrīz vai līdz krūšu augstumam atstājot stumbrus. Tas ir Slīteres rezervāts. Tā ir Dundaga. Tā ir Kolka. Tie ir visi lieliskie meži. Līdzīga aina ir novērojama arī Latgalē. Ja šādā veidā mēs paši, Latvijas pilsoņi, gribam izpārdot mūsu mežus, tad vismaz lai tas notiek uz privātstruktūru rēķina, kuras samaksā šo paaugstināto cenu, kā to pilnīgi pareizi pateica Seiles kundze, bet ne jau no valsts budžeta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.3 (frakcijas "Latvijai" priekšlikumu) - pievienotās vērtības nodoklis, Valsts mežierīcības institūts, budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 130 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Cienījamie deputāti! Ceturtais priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina pievienotās vērtības nodokļa ieņemšanu palielināt par 10 tūkstošiem un novirzīt Lauksaimniecības uUniversitātes Mācību pētījumu mežsaimniecībai, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt. Ministru kabineta attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Nu par tiem 10 tūkstošiem daudz nav ko runāt. Es tikai varu komentēt iepriekšējo divu speciālistu atzinumus mežu jautājumos. Vai, Jirgena kungs, 0,25% no tiem ienākumiem, ko mežs sniedz, vai 0,26% no 246 miljoniem pievienotās vērtības nodokļa nav kvantitatīvs skaitlis? Vai tas ir galvu reibinošs skaitlis, kuru dēļ valsts aiziet bojā? Bet tā nepiešķiršanas gadījumā mežs gan var ciest, un tad nākošajos gados vairs nebūs ko rēķināt - tik un tik procenti no tā un tā, jo tā un tā vienkārši nebūs.

Krisberga kungs to ļoti labi pateica, kāds mums ir pašreizējais stāvoklis. Taču vienlaicīgi gribu sacīt, Krisberga kungs, ka jūs neesat sapratis lietas būtību. Mūsu priekšlikumi nav vērsti uz privātstruktūru cirtēju atbalstīšanu. Mūsu priekšlikumi ir vērsti uz to, lai saglabātu to sistēmu, kuru cirst, un tā ir milzu starpība.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" ceturto priekšlikumu - tātad pievienotās vērtības nodoklis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību pētījumu mežsaimniecībai, budžeta iestāžu darba samaksas fondam - 10 tūkstoši. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 19, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Piektā pozīcija. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 19 000 latiem vairāk un novirzīt Gaujas nacionālajam parkam, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt. Un Kabineta priekšlikums arī ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Paldies. Laika ietaupīšanas dēļ es šoreiz neizteikšos, bet izteikšos par pēdējo - 6.punktu, par kuru esmu pieteicies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, Lujāna kungs! Tātad Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par Gaujas nacionālo parku.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka pārējie kolēģi vakar ir apsprieduši, "ìenerālmēģinājums" ir noticis. Un, protams, arī šis sīkais punkts jau vairs nevienu nesatrauc. Bet šinī gadījumā gandrīz vai ir jāapelē pie Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, pie "Tçvzemei un Brīvībai". Protams, var jau naudiņu tur neiedot, bet kur tad varēs Jāņus līgot? Kur tad Latvijas Nacionālās neatkarības kustība varēs aliņu aizbraukt iedzert? Un tāpat arī Prezidenta kungs jau vairs nevarēs braukt uz Gaujas nacionālo parku un to rādīt ārzemju viesiem. Un, protams, pareizi jau kolēģi saka: kur tad medīs? Mums taču te ir arī mednieku ļoti daudz. Un varbūt patiešām būtu šinī gadījumā jāaizmirst šis jautājums un nedaudz tomēr jāiedod kāds santīms, jo citādi patiešām drīzumā iznāks, ja te nedosim, ja tur nedosim, ka vienīgā izklaides vieta pie Rīgas paliks Getliņos, kur varēs aiziet izklaidēties, un tādēļ, protams, ir nedaudz smieklīgi. Bet, ja jau šinī gadījumā tie lielie "pastalnieki" aizmirst pat nacionālās vietas, tādas, ko tā sliktā padomju vara ir finansējusi... Nu ko tad, mēs jau tā tikai turpināt varam. Tāpat rīt mēs vēl kaut ko atstāsim novārtā un vēl... Protams, Eniņa kungs... tagad kaut kā klusē dabas pētnieks un mīļotājs, bet varbūt tagad arī viņš varēja pateikt kādu vārdu, kas notiks, ja nebūs, un kādā situācijā ir tie dabas pieminekļi un vēsturiskās vietas. Protams, morāle ir divējāda. Aizmirsīsim atkal kārtējo reizi morāli un runāsim par to, cik viss ir labi un jauki. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums izsaku aizrādījumu par izvēlētajiem salīdzinājumiem cilvēkiem un lietām.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir ko teikt?

A.G.Kreituss. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.5 - pievienotās vērtības nodoklis, Gaujas nacionālais parks, budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 19 000. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Cienījamie deputāti! Nākamais - sestais priekšlikums, frakcija "Latvijai". Pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 26 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt mežu pētīšanas stacijai "Kalsnava", budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka visi iepriekšējie seši priekšlikumi diemžēl bija novirzīti tikai darbinieku algu pacelšanai, samaksāšanai. Neskatoties uz kaismīgām runām, neviens netika paredzēts kaut kur labiekārtošanai. Komisijas lūgums ir - neatbalstīt. Un arī Kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie klātesošie! Tikai divi komentāri. Es brīnos, ministr Kreitusa kungs, par jūsu izteicieniem. Ceru, ka tie ir pārdomāti, jo nepārdomātības gadījumā tas būtu vēl sliktāk. Paskatieties jūsu pašu priekšā liktajā grāmatā, un tur jūs redzēsit, ka tie pieprasītie līdzekļi nav novirzīti mežu cilvēku algu pacelšanai, bet tikai to saglabāšanai. Turklāt tādā līmenī, kā bija iepriekšējā gadā, pat neņemot vērā to inflāciju - 23%. Kā jūs varat tagad teikt, kad visa Latvija dzird, ka tiek prasīts to cilvēku algu paaugstināšanai, kuri stājas bandītiem priekšā ar dzīvības briesmām! To es nesaprotu. Vai nu nekompetence zināšanās, vai demagoģiska izteikšanās. Viens no diviem - trešās alternatīvas nav.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, mēs esam vienojušies šajā zālē tādus izteicienus kā "demagoģija" nelietot. Atstāsim to, lūdzu, citiem. Šeit cilvēki izsaka savus viedokļus, un tāpēc būsim korekti.

I.Liepa. Tas atbilst precīzām nostādnēm. Es teicu "vai nu,.. vai". Izšķirieties, kurš no šiem variantiem jums patīk. Vārdu "demagoģija" var aizstāt arī ar latvisko alternatīvu.

Tālāk. Otrs - par pacelšanu. Tālāk es gribu pateikt paldies visiem deputātiem savā un mežinieku vārdā par balsojumu, par meža stāvokļa un problēmu izpratni, kas ir saistīta ar mežiem, un apsolos no savas puses darīt mežiniekiem zināmu šī balsojuma rezultātu, lai mežu un lauku cilvēki zinātu, kas ir kas. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.6 - pievienotās vērtības nodoklis, meža pētīšanas stacija "Kalsnava", budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 26 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - septītais priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 5 miljoniem latu vairāk un novirzīt dotācijām un mērķdotācijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt, Kabineta attieksme ir - neatbalstīt. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šeit jau sākās diskusijas par to, vai mēs varam iekasēt vairāk pievienotās vērtības nodokli vai nevaram un kur viņu novirzīt. Šeit izskanēja tāda doma, ka, lūk, eksperti neesot aprēķinājuši, tas neesot zināms, neesot iespējams... Es gribu atgādināt vienu dokumentu, kas ir visiem deputātiem izdalīts un ko var atrast, tur šie skaitļi ir redzami. Un šeit ir redzams pavisam vienkārši, ka gadā netiek iekasēti 29,6 miljoni pievienotās vērtības nodokļa. 29,6 miljoni! Un tas ir nodoklis, kas netiek iekasēts par pārtikas produktiem, alkoholu un tabakas izstrādājumiem. Šeit nav vēl nemaz degviela pieskaitīta, bet, ja mēs pieskaitītu degvielu, tad šo miljonu būtu daudz vairāk.

Tātad kāds ir jautājums? Šeit ir principiāls jautājums, un tā, es uzskatu, Saeimā vajag šo jautājumu izvirzīt, - vai valdība šodien grib un spēj šo nodokli iekasēt vai negrib un nespēj? Nevajag šeit runāt par kaut kādiem tādiem... ka, lūk, nav ekspertu, nav aprēķinu, nav tā, nav šitā. Jautājums ir pavisam principiāls un nopietns, un tā arī jautājums ir jāizvirza. Mēs konkrēti... Šis konkrētais priekšlikums, par kuru es runāju, ir iekasēt 5 miljonus. Mēs jau pat neprasām visu šo summu iekasēt, kas netiek iekasēta, tā ir tikai daļa, un šis cipars, kuru es nosaucu, ir tikai 2/3 vēl no visa tā nodokļa, kas netiek iekasēts. Novirzīt to Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Mēs ļoti labi zinām, kādas ir bijušas diskusijas pēdējā laikā par pašvaldībām. Ir daudzas sanāksmes bijušas, bet pašvaldības joprojām paliek neapmierinātas ar to, cik līdzekļu tiek novirzīts finansu izlīdzināšanas fondā. Mēs vakar bijām vēl vienā pašvaldību vadītāju sanāksmē, kur šis jautājums paliek vēl atklāts, un pašvaldības pieprasa savu. Viņi runā pāri par 40 miljoniem, lai tie būtu novirzīti šajā izlīdzināšanas fondā. Mēs šeit novirzām kopā ar citiem nodokļiem tikai 16 miljonus. Mēs visi ļoti labi zinām, ko nozīmē šodien pašvaldības. Mēs saņemam vēstules, tiekamies ar pašvaldību vadītājiem, un visi atzīst, ka, lūk, atstājot šādu izlīdzināšanas fondu, ja paliek šie 20 miljoni, kas ir paredzēti budžetā, pašvaldībām ir jāslēdz skolas, jāslēdz slimnīcas, bērni netiek uz skolām un tā tālāk. Vai tiešām mēs atļausim valdībai neiekasēt šo nodokli un pieļausim, lūk, šādas varbūt pat traģiskas situācijas, kādas notiks pašvaldībās? Es uzskatu, ka Saeimas deputātiem tomēr vajadzētu būt pietiekoši saprātīgiem, vajadzētu saprast šīs problēmas un atmest šīs valdības ambīcijas, un balsot par to, lai ieņēmumi tiktu palielināti un novirzīti tur, kur viņi ir tik ļoti, ļoti nepieciešami šodien. Es aicinu visus deputātus balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.G.Kreituss. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.7 - pievienotās vērtības nodoklis, dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - 5 miljoni. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 45, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 8.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina pievienotās vērtības nodokli kārtējo reizi palielināt... tā ieņemšanu šoreiz par 2 miljoniem latu un novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt, Kabineta attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šeit situācija ir līdzīga. Mēs šeit daudz runājam par budžeta deficītu un dzirdējām arī Ministru prezidenta uzstāšanos, finansu ministra uzstāšanos par to, ka šis budžeta deficīts ir ārkārtīgi tāds negatīvs rādītājs un lai mēs neiedomājamies viņu palielināt, jo tas, lūk, ir nākotnes parāds un tā tālāk. Viss tas ir ļoti pareizi. Viss tas ir pareizi, un tiešām šie 60 miljoni, kas ir paredzēti kā budžeta deficīts, tas ir ārkārtīgi liels skaitlis, tas ir fakts. Un tāpēc mēs arī ierosinām palielināt šos nodokļu ieņēmumus un novirzīt tos budžeta deficīta samazināšanai. Tas ir konkrēts priekšlikums, lai šo problēmu praktiski risinātu, nevis biedētu šeit deputātus un citu sabiedrību ar to, ka budžeta deficīts ir kaut kas ārkārtīgi briesmīgs. Paldies, aicinu balsot par šo priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.8 - pievienotās vērtības nodoklis, valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts - 2 miljoni. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - 8. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 9.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, paredzēt, ka to ieņems vairāk par 12 miljoniem 250 tūkstošiem latu, un novirzīt kā dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt, Kabineta attieksme - neatbalstīt. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šie trīs priekšlikumi (nr.9, nr.10 un nr.11) ir identiski līdzekļu avota daļā, un tādēļ es par to runāšu tikai vienu reizi, kopā, izvērstāk. Tātad šie priekšlikumi paredz uzlikt valdībai par pienākumu pilnvērtīgāk veikt akcīzes nodokļa iekasēšanu. Es jutos tiesīgs šos priekšlikumus iesniegt tādēļ, ka valdības pārstāvji, arī pats Kreitusa kungs, ir apgalvojuši, ka netiek iekasēti 40-50% no šā akcīzes nodokļa alkoholam un degvielas izstrādājumiem. Un ir jāņem vērā, ka gan 1995.gadā, gan arī 1996.gada budžeta projektā kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ir aptuveni 59 miljoni latu, tātad šīs summas gan pagājušajā gadā, gan arī šajā gadā ir identiskas. Bet, balstoties uz šiem valdības pārstāvju apgalvojumiem, var aprēķināt, ka šī neiekasētā nodokļu summa ir aptuveni 49 miljoni latu gadā. Šis budžeta projekts - tātad ar šajā brīdī esošajiem skaitļiem - parāda, ka valdība neko netaisās darīt šā akcīzes nodokļa iekasēšanas uzlabošanai, valdība nav gatava uzņemties šo politisko atbildību par to, ka viņa spēs veikt šo darbu. Tātad es uzskatu, ka šīs rezerves ir pietiekami... Šis avots tiek norādīts pamatoti, un es uzskatu, ka ir nepieļaujami valdībai turpināt šo ienākumu iespēju slēpšanu, muļķojot un turot pusbadā lielu tautas daļu un atsakoties no šobrīd ārkārtīgi kritiskās demogrāfiskās situācijas risināšanas.

Tālāk - konkrēti par piedāvāto līdzekļu izlietojumu. Konkrēti - priekšlikums nr.9, dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam... Tajā priekšlikumā, ko es iesniedzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, bija - pierakstīt vēl klāt, ka tajā skaitā ir pabalsti mazturīgajiem iedzīvotājiem, un es lūgšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvi apstiprināt, ka tas tā bija. Tātad šis pabalsts ir domāts nevis abstrakti Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, bet tieši tādēļ, lai dotu pabalstu mazturīgajiem iedzīvotājiem. Un šī ir viena no tām prioritātēm, ko savā komisijas sēdē atbalstīja jeb izteica Sociālo un darba lietu komisija, tad būtu vajadzīgi no budžeta papildus 12 miljoni latu. Es aicinu deputātus, arī valdošās koalīcijas pārstāvjus, uzņemties tomēr šo politisko atbildību par valdības spēju strādāt un novirzīt šos līdzekļus tur, kur tie ir nepieciešami. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.G.Kreituss. Man ir lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu nr.9 (deputāts Čerāns) - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - 12 miljoni 250 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais deputāta Čerāna priekšlikums - paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā iekasēs par 12 miljoniem 250 tūkstošiem vairāk, un novirzīt šos līdzekļus valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets - neatbalsta. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, pie tā, ko es minēju, kad runāju par iepriekšējo priekšlikumu, es vēl gribu piebilst un norādīt, ka katrā no šiem trijiem priekšlikumiem es piedāvāju iekasēt ceturto daļu no tiem ienākumiem, kas akcīzes nodokļa veidā netiek iekasēti. Es saprotu, ka valdībai būtu grūti iekasēt visus šos ienākumus, šīs ienākumu rezerves šogad, bet, ņemot vērā to, ka tālāk ir vēl daudzi dažādi priekšlikumi, kur varētu novirzīt šo akcīzes nodokļu iemaksu palielinājumu valsts pamatbudžetā, es no šā sava konkrētā - desmitā - priekšlikuma atsakos un aicinu balsot par pārējiem, tālākajiem.

Sēdes vadītāja. Tātad nav jābalso, ja deputāts atsauc savu priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Nākamais - 11.priekšlikums, deputāta Čerāna kunga priekšlikums. Vēlreiz, trešo reizi, ir paredzēts akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā ieņemt par 12 miljoniem 250 tūkstošiem vairāk, un tiek ierosināts šos līdzekļus novirzīt pabalstu izmaksām bērniem. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt, un arī Ministru kabineta attieksme ir - neatbalstīt. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ja jūs būtu nobalsojuši par abiem iepriekšējiem priekšlikumiem, tad es šo, protams, būtu...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, esiet korekts! Par jūsu iepriekšējo priekšlikumu nevarēja balsot, jo jūs to atsaucāt.

K.Čerāns. Atvainojos. Ja jūs būtu nobalsojuši par iepriekšējo priekšlikumu, tādā gadījumā es arī šo būtu atsaucis, jo nevar šajā... akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā... es domāju, ka nebūtu korekti valdībai uzlikt izdarīt neiespējamo. Bet šajā situācijā es uzskatu, ka ir absolūti... šī akcīzes nodokļa ieņēmumu daļa... ir jāpalielina... tad viņi nav atstājuši šajā šā brīža nepieļaujami zemajā līmenī... un līdzekļi ir novirzāmi diferencēto pabalstu izmaksām bērniem. Tas ir tādēļ, lai varētu šis likumu par sociālo palīdzību, kurš šobrīd ir spēkā... lai varētu šis likums darboties pilnā mērā un lai valsts pabalsti ģimenēm, kuras audzina otro, trešo, ceturto vai piekto bērnu, tiktu izmaksāti lielākā apjomā, nekā tas ir par pirmo bērnu, un šādā veidā dotu tiešu ieguldījumu demogrāfisko problēmu risināšanā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par šo priekšlikumu principā. Jo analoģisks priekšlikums par ģimenes pabalstiem būs arī turpmāk tabulās, būs gan kā Kuprijanovas priekšlikums, gan arī kā citu deputātu priekšlikums. Šis ir viens no principiālajiem balsojumiem, un būtībā nav svarīgi, kas šajā gadījumā ir autors - kura frakcija vai kurš deputāts; ir svarīgs pats likums. Es zinu, ka es nevarētu gaidīt atbildi no Valsts prezidenta kunga, kas šeit atrodas, bet man gribētos, lai viņš pēc tam atbild tautai. Šis likums ir stājies spēkā 1996.gada 1.janvārī. Šodien ir 15.februāris. Man ļoti žēl, ka mēs neizskatījām budžetu 14.februārī, kad visi zvērēja mīlestību viens otram, - Valentīna dienā. Šodien it kā tas vairs nav jādara. Pusotru mēnesi šis likums nedarbojas. Pusotru mēnesi Labklājības ministrija nemaksā pienākošos bērnu pabalstus, un tas nevienu neuztrauc. Es gribu dzirdēt tādā gadījumā juristus šajā zālē. Un arī tieslietu ministru. Kā viņš varētu paskaidrot, ka mūsu valstī nedarbojas šis likums? Es ļoti gribētu, lai debatēs uzstātos kāds no deputātiem, kas ir no 5.Saeimas - tādu ir 41 - un kas balsoja par šo likumu. Nav svarīgi, kāda būs summa, un ir iespējami kompromisi, un varbūt var iztaisīt drusciņ lētāku šā likuma palaišanu, bet tas ir principiāls jautājums. Es uzskatu, ļoti principiāls. Man šķiet, ka šajā gadījumā, runājot par 11.punktu, valdība varētu uzreiz pateikt savu viedokli, kādēļ, pirmkārt, par to, kādēļ - es atkārtoju - valstī jau pusotru mēnesi netiek pildīts likums. Kas tad ir vēl augstāks par mūsu likumiem? Ko valdība domā ar šo problēmu darīt? Pēc tam runāt pēc būtības par šiem skaitļiem. Tā kā vēl būs iespēja runāt par citiem priekšlikumiem, acīmredzot es vēl sīkāk runāšu par šo problēmu, bet es gribu šobrīd pievērst tam uzmanību. Un es tomēr aicinu kādu no valdības pārstāvjiem paskaidrot šo situāciju, kāda ir valstī.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, kāds, lūdzu, ir jūsu konkrētais priekšlikums par priekšlikumu nr.11? Es nesapratu - vai jūs atbalstāt to vai noraidāt? Kā jūs aicināt balsot?

L.Kuprijanova. Kreituses kundze, man vēl ir otra iespēja runāt - 5 minūtes.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Man, protams, jāatvainojas Kārlim Čerānam, ka es viņam uzticēju uzstāties par šo tik ļoti svarīgo jautājumu, jo šis bloks - Tautas kustība "Latvijai", labklājības bloks, kuru vadu es, - pieder man un man arī vajadzēja detalizētāk izklāstīt šo jautājumu. Bet sakarā ar to, ka, skatot budžeta projektu no 15. - 32.punktam, man šodien, tā teikt, maizes pietiks, es gribētu tomēr vēlreiz skaidri atgādināt 11.priekšlikuma būtību. Tātad tiek mērķtiecīgi torpedēta ideja par diferencēto, bērniem domāto pabalstu izmaksāšanu. Atcerieties šo gadījumu ar likumprojektu, kura būtība bija - šā likuma stāšanos spēkā atlikt uz veselu gadu. Mēs uzstājāmies, Tautas kustība "Latvijai" izteica priekšlikumu - nē, lai šis likums sāk darboties šogad! Bet mēs redzējām šo vienaldzīgo attieksmi no deputātu puses, un es arī šoreiz vienkārši... Domāju, ka 5.Saeimā esmu pierādījis, ka spēju arī runāt ļoti populistiski un ar ļoti spilgtiem piemēriem, tāpēc 6.Saeimā man gribētos vismaz veidot konstruktīvu deputāta tēlu un strādāt konstruktīvā virzienā, jo es gribu ņemt vērā to kritiku, ko gan žurnālisti, gan sabiedrība izsaka attiecībā pret manu personu, tāpēc... piemēram, to, vai Latvijā vajag atbalstīt bērnus, vai Latvijā vajag atbalstīt ģimenes, vai Latvijā vajag uzlabot demogrāfisko situāciju, - lūdzu, to var izdomāt katrs latvietis, kuram vēl krūtīs pukst šī "Tçvzemei un Brīvībai" tik ļoti izslavētā patriotiskā sirds.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir būtisks. Tā ir būtiska attieksme pret Latviju, pret Latvijas nākotni. Tautas kustība "Latvijai" iestājas par to, lai vismaz bērniem Latvijā būtu maizīte. Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.11 (deputāts Čerāns): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, diferencēto pabalstu izmaksas bērniem - 12 miljoni 250 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir deputāta Ozoliņa priekšlikums, un tas ir priekšlikums nr.12: akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā paredzēt ieņemt par 9 500 latiem vairāk un novirzīt Ēdoles pils jumta konservācijai. Komisijas attieksme - neatbalstīt. Ministru kabineta attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos... Ozoliņa kungs, mēs vienojāmies, es jums došu vārdu. Bet lūdzu deputātus laicīgi ziņot, par kādiem priekšlikumiem jūs runāsit. Lūdzu, piesakieties rakstiski, lai mūsu darbā nav kavējumu!

Piedodiet, Ozoliņa kungs, pirmajam vārds Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lujāna kungs, vai jūs izmantosit atlikušās sešas minūtes? (No zāles deputāts M.Lujāns: "Jâ!")

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es varu saprast Leopolda Ozoliņa kunga satraukumu par vienu no Latvijas kultūrvēsturiskajām vietām. Protams, es arī pilnīgi atbalstu viņa lūgumu. Bet ir jāskatās, ka ienākuma avots, no kura šo jumtu varētu konservēt, būtu pavisam cits šajā gadījumā, ne akcīzes nodoklis, cik es atceros. Bet tanī pašā laikā, es domāju, pat Valsts prezidenta kungs justos priecīgs, ja no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem tiktu noņemti 9,5 tūkstoši Ēdoles pils jumta konservācijai. Tas būtu taisni šis ienākuma avots, tieši no turienes vajadzēja noņemt. Tādēļ es domāju, ka Leopolds Ozoliņa kungs varbūt padomās un arī izmainīs šo jautājumu par iekasēšanu. Jeb varbūt šajā gadījumā pat Valsts prezidenta kungs atradīs par iespējamu no savas Valsts prezidenta Kancelejas iedalīt šos 9,5 tūkstošus latu Ēdoles pils konservācijai. Jo, es domāju, tas arī ir svarīgi. Protams, es saprotu, ka svarīgi ir, teiksim, paremontēt Valsts prezidenta pili, bet, ja drīzumā Latvijā visas pārējās pilis būs drupās un paliks tikai viena pils Rīgas centrā, tad - es atkal kārtējo reizi saku - es nezinu, kur varēs vest tūristus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, vai jūs izmantosit atlikušās četras minūtes? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Èetras - jā, trīs!")

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Latvijas vēsture - meži, Gaujas nacionālais parks, Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļi - pārvēršas drupās, tagad - jau neatkarīgajā valstī. Aizputē - Aizputes skolotāju jaunceltā dzīvojamā nama ēka... Turpina drupt Aizputes pils mūri, 80 metrus no pilsdrupām top jaunas - 1989.-1992.gadā celtas poliklīnikas - drupas. Priekšlikumu komisija un valdība neatbalsta. Ceru, ka nākamgad nebūs jāpārraida par 200 000 latu olimpiskās spēles un jārīko izredzēto kinoforums "Arsenāls" par 24 000 latiem. Mēs atradīsim līdzekļus vismaz Aizputes skolotāju mājvietas jumtam. Lūdzu atbalstīt un balsot par 13.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.G.Kreituss. Es sniegšu mazu skaidrojumu jums, kolēģi, pirms balsojam. Šādu priekšlikumu par dažādām investīcijām nelieliem objektiem būs ļoti daudz. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka ir speciāla investīciju programma, ir valsts ministre investīciju un kredītpolitikas jomā, un par šiem jautājumiem ir izveidota arī komisija, kas skatās, vai investīciju piešķiršanas gadījumos ir tāmes, ir dokumenti, vai investīcijas ir pamatotas, un tādā ceļā mēs ceram šos līdzekļus vairāk izmantot racionāli, un es domāju, ka arī priekš Ēdoles pils tie atradīsies, bet mēs pašreiz nevaram visus šādus piedāvājumus apmierināt, automātiski saliekot kopā. Ir jāiztaisa revīzija par to, kas un kā tiek darīts un kur kas tiek tērēts. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 12 (deputāts Ozoliņš): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Kuldīgas rajona Ēdoles pils jumta konservācija - 9 500 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 32, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma gribu deputātus informēt, ka no 312 priekšlikumiem, kas ir iesniegti, izskatot 1996.gada budžetu, pusotrā stundā mēs esam izskatījuši 12. To es jums saku vienkārši tādēļ, lai jūs plānotu savu darba dienu. Sekos paziņojums.

Lūdzu! Vārds Indulim Bērziņam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam, - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es vienkārši gribu atgādināt, ka vakar mēs vienojāmies par sēdi šajā starpbrīdī, te blakuszālē - Prezidija zālē. Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus sapulcēties šeit, blakus, uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti:

Pēteris Apinis,

Ziedonis Čevers...

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Pārtraukums vēl nav sācies, un jums pašlaik lasa reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs.

Ernests Jurkāns,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Jānis Lagzdiņš,

Juris Sinka.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā... Mēs sākam izskatīt 13. priekšlikumu. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas, turpināsim darbu!

A.G.Kreituss. Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! 13. priekšlikums, tā autors deputāts Ozoliņš - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā. Tiek paredzēts ieņemt par 24 000 latu vairāk un novirzīt Aizputes skolotāju mājas konservācijai. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo skolotāju māja praktiski ir gatava, bet turpina brukt augšstāvs, beidzamais stāvs, steidzīgi ir vajadzīgs jumts, lai mūsu skolotājiem būtu kur apmesties.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu nr. 13 - deputāts Leopolds Ozoliņš - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā Liepājas rajona Aizputes skolotāju mājas konservācijai - 24 000. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 21, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 14. - ir deputāta Ozoliņa kunga priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt ievākt par 30 000 vairāk un novirzīt Aizputes poliklīnikas konservācijai. Komisija neatbalsta, Kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāts noņem savu priekšlikumu...

L.Ozoliņš. Paldies.

A.G.Kreituss. Paldies... 15. - frakcija "Latvijai" paredz akcīzes nodokļa iemaksu pamatbudžetā palielināt par 4 miljoniem 935 000 latu un novirzīt to kopumā slimnīcām. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis ( frakcija "Latvijai").

Tātad šis būs vesels priekšlikumu bloks - sērija līdz pat 32. priekšlikumam. Šie visi priekšlikumi skars vienu ļoti sāpīgu jomu - tā ir labklājības joma, kas sevī ietver arī veselības aizsardzību, un es gribu teikt, ka tas ir mūsu darbības turpinājums, ko mēs pusotru gadu veicām. Kā jūs zināt, mūsu vēlēšanu lozungs bija "Labklājību - visiem!". Un mēs, braucot pie cilvēkiem un runājot, atkārtojam vēl un vēl, ka mēs esam par labklājību visiem - ne tikai Valsts prezidentam, ne tikai Ministru prezidentam, ne tikai politiķiem vai kādiem citiem ļoti veiksmīgiem "prihvatizētājiem", bet mēs esam par labklājību visiem - arī bērniem, veciem cilvēkiem, daudzbērnu ģimenēm un citām kategorijām, kas šodien, kā visas partijas to ir atzinušas, cieš šī pārejas perioda grūtību dēļ.

Sākšu es varbūt ar vienu oficiālu dokumentu, par ko Saeima nobalsoja vairākumā, un tā ir deklarācija par Ministru kabineta darbu. Šī deklarācija sākas: "Demokrātiskā partija Saimnieks, savienība "Latvijas ceļš", apvienība "Tçvzemei un Brīvībai", Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Latvijas Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcija un Latvijas Vienības partija ir vienojušās ar nodomu..." Es domāju, ka tagad šo nodomu maz pamazām sāk atpazīt visi, pat aklais sāk redzēt šo nodomu, un kurlais nu sāk dzirdēt. Skatīsimies tālāk, kas seko tālāk šajā deklarācijā. Šī deklarācija ir programmatisks dokuments, kas paredz reāli veicamos soļus konkrētu ministru un politiķu tālākajā darbībā, par kuru ir vienojušās valdību atbalstījušās frakcijas un par kuru ir uzņēmušies atbildību attiecīgie ministri. Tātad frakcijas ir vienojušās, attiecīgie ministri ir uzņēmušies atbildību un tagad ir sagatavojuši galveno dokumentu - tātad budžetu jeb budžeta projektu. Paskatīsimies deklarācijā, ko tad sola šī deklarācija veselības aizsardzībā! Šo sadaļu vispār ir ļoti grūti, pat neiespējami komentēt, jo tā ir izstrādāta pat vēl sliktāk nekā Ziemassvētku tēva, Santaklausa vai kāda cita, sauciet, kā nu kurš vēlas, (No zāles deputāts J.Sinka: "Ziemassvētku vecīša") dāvanu nesēja novēlējums... Jā, Sinkas kungs, paldies, Ziemassvētku vecīša novēlējumu programma.

Sēdes vadītāja. Lūgums neveidot dialogus runātājam no tribīnes ar zāli....

A.Saulītis. Tātad - ko darīs valdība veselības aizsardzībā? Viņa tātad koordinēs darbu starp sabiedriskajām organizācijām un kontrolēs tirgus elementu pielietojumu veselības aprūpē. Jauki... Tālāk. Kā viņa darīs? Izstrādās... optimizēs... izstrādās... nodrošinās... paplašinās... izstrādās... pieņems... Neviena konkrēta cipara, neviena konkrēta skaitļa. Manā bērnībā, kad vēl bija tā saucamie PSKP kongresi un viņu tās programmas, man vienmēr juka tie skaitļi - 25., 26., 18. ... arī bija. Bet tur vismaz bija procenti, vismaz bija kaut kāda atskaite, vismaz bija kaut kāds salīdzinājums. Šeit absolūti nekā nav. Ja mēs tagad runājam par šo budžetu... Kāds nāk arī no valdības puses un mēģina tagad skaidrot, ka, lūk, šī grāmatiņa, kas mums tiek iedota, ir tiešām nopietns profesionāls darbs. Es gribu pateikt vienu patiesību - tādu, ka pagājušo budžetu mēs jau apspriedām ļoti ironiskā gaisotnē, ļoti nenopietnā gaisotnē. Es domāju, ka Gorbunova kungs, izsakot savu priekšlikumu, lai vismaz pozīcijas lasa balsī, ņēma vērā tieši šo nenopietno apspriešanas gaitu. Ar ko tas viss beidzās - to mēs redzējām. To, ka tur valdībai bija problēmas, to, ka Finansu ministrijai bija problēmas, to, ka bija banku krīze... Es domāju, ka tas ir mazākais. Lielākais ir tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, līdz 85%, ļoti strauji, es teiktu, pat termināli, tika iedzīti nežēlīgā trūkumā. Un tāpēc ir piemēri, kā jāstāda budžets, un es ceru, ka valdība, gatavojot nākošo budžetu, vismaz aizbrauks pie Ventspils mēra Lemberga un iepazīsies, kā vispār jāstāda budžets, jo tas būs lētāk. Es nemaz nesaku, lai viņi brauc uz ārzemēm... Ja es pateikšu, ka jābrauc ir uz ārzemēm, tad viņi visi teiks savos ceļojumos, ka viņi brauc uz ārzemēm, lai mācītos, jo, redz, Saulītis viņiem tā ieteica. Nē, lai viņi brauc uz Ventspili, un Ventspilī ir šie tāmju pielikumi par katru pozīciju, un tad vismaz šī apspriešana nav tik smieklīga un nav tik vispārīga, bet tomēr arī pie šīs vispārīgās apspriešanas mēs netaisāmies sēdēt un gulēt, jo mums ir mūsu solījumi vēlētājiem, par ko mūs tik ļoti kritizē. Nevienam, redz, nepatika... Tautas kustība brauca pie katra cilvēka, gāja pansionātos, un es gribu teikt, ka Īles pansionātā šie smaržu aromāti ir daudz, daudz vēl sliktāki nekā robežpunktos, un viņa šos solījumus cenšas vismaz kaut kādā veidā iespēju robežās iedzīvināt.

Un tāpēc viens no priekšlikumiem ir palielināt... tātad priekšlikums nr. 15 - palielināt slimnīcu finansējumu par 4 935 000 latu. Es domāju, ka daudzi ir bijuši Latvijas slimnīcās. Daudzi ir izdzīvojuši, neskatoties uz ārstēšanu šajās slimnīcās. Situācija ir katastrofāla. Apbraukājot divas reizes visas Latvijas slimnīcas pagājušā gada laikā, redzējām, ka nebija tādas vietas, kur cilvēki, galvenie ārsti, administratori, kas nodarbojas ar finansu jautājumiem, neplātīja rokas un neteica: ja kaut kas radikāli nemainīsies, mēs nezinām... Un tāpēc, lūk, sakarā ar šo izmisumu tiek veikts arī šis izmisuma solis, lai vismaz kaut nedaudz uzlabotu šo finansējumu, jo, ja nu mēs nespējam šiem cilvēkiem iedot līdzekļus, lai iegādātos zāles, ja mums nav līdzekļu, lai veiktu profilakses pasākumus, ja mums nav līdzekļu, ko iedot viņiem, lai būtu vismaz piedienīga uzturnauda, tad iedosim vismaz kaut ko, lai viņš, tajā slimnīcā guļot, vismaz, kā saka, savā pēdējā dzīves posmā saņemtu aprūpi, siltumu, gādību. Kaut vismaz žesta veidā, un tāpēc šis ir viens no pirmajiem priekšlikumiem - tieši palielināt šo finansējumu slimnīcām. Es lūdzu būt iejūtīgiem. Nedod Dievs, ka deputāti slimotu, es negribu to, es gribu, lai nācija, tajā skaitā arī deputāti, būtu veseli, bet atbalstīsim arī tos, kas šodien ir slimnīcās, kas šodien strādā šajās slimnīcās, jo sevišķi vidējo personālu - māsas, sanitārus, kas katru dienu iet ar ne visai labi smaržojošiem tualetes podiem un citām lietām un gādā, lai šie cilvēki atkal atgrieztos ierindā, lai strādātu un lai maksātu nodokļus mūsu tukšajā valsts kasē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 15 - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā slimnīcām - 4 935 000. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 29, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 16. - ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināt par 500 000 latiem un novirzīt poliklīnikām un ambulancēm. Komisija neatbalsta, Kabinets neatbalsta. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Apmeklējot šīs slimnīcas, otrais solis bija tas, ka mēs vienmēr devāmies uz poliklīniku un ambulanci. Poliklīnikās un ambulancēs šodien, sevišķi lauku rajonos, ir izveidojusies tāda situācija, ka bieži vien vairāk par aspirīnu, termometru un asinsspiediena mērāmo aparātu nekā nav. Mēs iepazinām to situāciju, ka, piemēram, rentgena un diagnostikas aparatūra, teiksim, asins analīžu aparatūra, un citas faktiski no 1983. gada vairs Latvijā nav atjaunotas. Un šeit es gribētu pateikt arī kolēģiem mediķiem un pārējiem deputātiem, ka katrs lats, kas tiek ieguldīts tieši slimību profilaksē, savlaicīgā viņu diagnostikā un arī pēcārstēšanas periodā, dod desmitkārtīgu, ja ne lielāku guvumu atpakaļ. Tagad vadošās pasaules apdrošināšanas kompānijas iegulda milzu līdzekļus izglītības programmās, veselības izglītības programmās, profilakses programmās, un ir pat satriecoši panākumi, teiksim, Austrijā. Grācas pilsētā veidotā šī sistēma panāca to, ka tikai 2% cilvēku ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tur pilnīgi laicīgi, teiksim, izdara visas analīzes un veic visus profilaktiskos pasākumus. Mūsu ambulances kā tādas faktiski šodien to nespēj veikt. Es jau nerunāju par mājas vizītēm, par māsām, par sanitāro transportu un visu pārējo... Es arī gribētu vienkārši lūgt - atbalstīt un dot šiem cilvēkiem cerību, jo mēs vienmēr, kad apmeklējām šīs poliklīnikas, savas tikšanās beigās pateicāmies šīm māsām, ārstiem, sanitārēm par to darbu, ko viņi veic, jo tas patiesi ir varoņdarbs - par 35 latiem katru dienu nākt un veikt šo žēlsirdīgo darbu. Lūdzu atbalstīt šo pielikumu arī poliklīnikām un ambulancēm, kā jau minēts mūsu priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lujāna kungs, jūs stāvat ar papīrīti rokā zālē... tā vietā, lai to atnestu Sekretariātam un iesniegtu. Kārtības rullis ir noteicis, ka tad, kad ir noskanējis āmura sitiens, debates ir pabeigtas. Lūdzu to ņemt vērā, un tāda ir kārtība. Un es vēlreiz atgādinu deputātiem - Sekretariāts jūsu zīmītes pieņem visu laiku, arī tad, kad citi deputāti no tribīnes runā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu nr. 16 - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā poliklīnikām un ambulancēm - 500 000 latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 17 - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināt par 500 tūkstošiem latu un novirzīt to asins donoru centriem. Komisija neatbalsta, Kabinets neatbalsta. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Asins donoru centri. Iestājoties Rīgas Medicīnas institūtā, tagad akadēmijā, mani pasniedzēji vienā no pirmajām lekcijām mūs mudināja piedalīties, iesaistīties un visu savu dzīvi vairot asins donoru kustību. Protams, daudziem šeit tas izraisa smaidu, bet, pat sākot padomju laikos strādāt veselības aizsardzības sistēmā, zināt, šī asins donoru kustība bija zināmā mērā svētums. Pat komunisma laikos, pastāvot visai tai ideoloģijai, cilvēki nāca un faktiski par pusdienām, par velti, labprātīgi, pie tam kolektīvi, labā noskaņojumā nodeva šīs asinis par labu citiem cilvēkiem. Vai šie centri vispār šodien ir vajadzīgi? Vai ir vajadzīga vispār asins pārliešana un viss pārējais? Es domāju, situācijā, kad mēs dzirdam, ka katru dienu uzsprāgst mašīnas, kad Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvji mums katru dienu min katastrofālus skaitļus par to, kas notiek mums šodien uz ceļiem, kādas tur ir avārijas. Es negribu šeit būt tā "melnā vārna", kas saka: "Mîļie kolēģi, rīt jums katram tas var notikt ar jūsu skaisto mašīnu, pat Prezidenta kunga mersedess var avarēt, nedod Dievs." Bet tomēr. Un tad viņam vajadzēs šo asins palīdzību. Viņam vajadzēs šo asins donoru. Un notiks tieši tā, kā tas notika varbūt 20 vai 30 gadus atpakaļ. Priekš politiķa, ministra vai kāda cita cilvēka tiks atrasts šis donors, atvests, ja vajadzēs, pat ar kara helikopteru vai kādu citu Latvijas rīcībā esošu kuteri, vai ko citu. Un šim cilvēkam, politiķim, šī palīdzība tiks dota. Ticiet man, es zinu šo vēsturi. Un tā tas šodien arī notiek. Ja tas būtu citādāk, tad jūs šeit nesēdētu tik vienaldzīgi. Ja jūs zinātu, ka jums būs jāstāv vispārīgajā rindā poliklīnikā, vispārīgajā rindā slimnīcā un uz vispārīgiem noteikumiem jāsaņem medicīniskā palīdzība, tad šīs sejas tā nesmaidītu. Un tad būtu pavisam cita situācija. Tad, kad vispārīgā kārtībā jūsu vispārīgās atliekas ieliktu vispārīgā morgā. Tāpēc es vēlreiz saku - asins donoru centram šodien jāiedod tie līdzekļi, lai vismaz saglabātu šo kustību. Daudzās citās pasaules valstīs šīs tradīcijas tika iznīdētas, pārejot straujā tempā uz tirgus saimniecības saimniekošanas metodēm. Es domāju, ka ne viss mums ir jāaizsviež. Arī mums bija šī labā bagāža, kas mums ir jāpaņem no pagātnes, un tieši šie asins donoru centri kā tādi ir tā mūsu solidaritāte, šī līdzpilsoņu palīdzības apziņa nepolitizētā, netiešā vai kādā citā veidā. Es lūdzu jūs atbalstīt asins donoru centrus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es gribu atgādināt runātājiem no tribīnes. Tad, kad mēs aizraujamies ar salīdzinājumiem, tad Kārtības rullī ir pants nr.74: "Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm." Lūdzu deputātus apsvērt šos Saeimas kārtības rullī fiksētos noteikumus tad, kad mēs izvēlamies salīdzinājumus viens otram - gan par deputātiem, gan par cilvēkiem, gan par Latvijas iedzīvotājiem, gan par Latvijas valsti.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patīkami, ka šoreiz priekšsēdētājas galva bija nevis nolaista, bet pacelta un es paguvu laicīgi aiznest savu lapiņu. Jo citādi šo budžetu var lasīt vienīgi ar nolaistu galvu un neskatoties ne tikai, piedodiet, Saeimas deputātu acīs... nerunājot par to, ka būs jāskatās arī tautas acīs, kuras pārstāvji mēs skaitāmies. Protams, šinī gadījumā man nedaudz gribas nepiekrist Saulīša kungam. Saulīša kungs nav īsti sapratis paša jautājuma būtību. Un jautājuma būtība izskan pavisam citā lietā - ka šodien donoru centros nes asinis par diviem latiem Latvijas lielākie nabagi, kam nav ko pusdienās, vakariņās vai saviem bērniem aiznest. Un valdībai šinī gadījumā, protams, atkal būs apvainojums, es jau nezinu... protams, tūlīt aizrādījumu iedos. Sakarā ar to, ka ir programma, iespējams, gandrīz visi nabagi Latvijā ir jālikvidē, tad ir jālikvidē pēdējais ienākumu avots viņiem, lai netīšām viņi neaiziet un nesaņem savus divus latus par savām nodotajām asinīm un tad attiecīgi viņi vakarā vēl paēdīs vai viņu bērni paēdīs. Līdz ar to, ja mēs šo finansējumu neizdalām, viena ienākumu avota šiem Latvijas nabagiem, tajā skaitā arī bezdarbniekiem, vairs nebūs. Protams, tas ir nedaudz tā, skatoties no vienas puses...

Bet, no otras puses, ir jāskatās reāli, jo šodien asinis... Es domāju, ka ārsti, kas šeit sēž lielā skaitā, var mierīgi pateikt to, ka asins banka gandrīz vai neeksistē un ka pietiekami daudz un bieži avīzēs parādās raksti ar aicinājumiem steidzami dot asinis, lai glābtu kāda cilvēka dzīvību. Tāpat kā mēs pirmīt vienkārši nobalsojām, nolēmām, lai tās medmāsas vai tie sanitāri, vai feldšeri dzīvo no Dieva dvesmas. Es nezinu, bet varbūt Kristīgie demokrāti pastāstīs, kā var no Dieva dvesmas pārtikt. Bet es, kontaktējoties ar šiem darbiniekiem, reāli zinu, ka lielākā daļa iet prom, jo, piedodiet, par 40 latiem "uz papīra" nevar izdzīvot šodien, pastāvot tai īres maksai, kas ir uzlikta. Ja vēl atskaita nodokļus, tad paliek aptuveni 30 latu mēnesī. Un tā ir realitāte. Protams, mēs varam varbūt ieviest kaut kādu konveijera sistēmu, bet atkal ir otra lieta - kādā veidā? Tur vajadzēs laikam ar zemessardzes vai policijas palīdzību stiept kādu slimnieku, protams, tikai viņš atkal maksāt nespēs par saņemto pakalpojumu. Un tā ir realitāte. Vai mēs šodien esam nokļuvuši kādā citā pasaulē, kur mēs nesaprotam realitāti? Iespējams. Bet ko mēs gribam panākt? Atkal ir otrs jautājums: vai mēs gribam panākt to, lai būtu Latvija ar tautu, vai būs Latvija ar 100 Saeimas deputātiem un bez tautas? Pēc šī budžeta projekta apspriešanas vismaz pagaidām izskatās - bez dabas, bez tautas un tikai ar 100 deputātiem, kas sēdēs šinī Saeimas mājā un paši par sevi priecāsies. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tūlīt jūs nomierināšu, ka es šodien daudz nerunāšu - ne šobrīd, ne turpmākajā apspriešanas gaitā, bet es nevarēju nekāpt tribīnē un nepateikt būtiskāko, kas iezīmējies šodien jau apspriešanas gaitā. Un to es lūdzu jūs vismaz ielāgot, ja jūs man piekritīsit, jo, redzat, nepārvērtīsim šo tribīni par priekšvēlēšanu kampaņu, jo vēlēšanas vēl tālu. Es ļoti ceru, ka tālu, tālu. Skaisti jau skan, Saulīša kungs, es jau arī varētu kāpt, un katrs no 100 deputātiem šeit tribīnē var simts reižu pa 15 minūtēm runāt un izvērst šo sarunu, budžeta apspriešanu te divu trīs nedēļu garumā. Un runāt, ka es esmu tas labākais, tas gudrākais, bet pārējie nemīl ne tautu, ne valsti. Bet runāsim pēc būtības galu galā. Jā, ir vajadzīgs mežam, šaubu nav; ir vajadzīgs bērniem, ir vajadzīgs invalīdiem, Ēdoles pilij, kino - kaut vienu kinofilmu uzņemt Latvijā arī vajadzīgs; poliklīnikām, slimnīcām, donoru centriem, bērnu kopšanai un tā tālāk, un tā joprojām. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti pareizi!") Es esmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un mēs ļoti precīzi skatījāmies, no kurienes paņemt. Un tomēr kaut drusciņ iedot šīm nozarēm naudiņu. Bet nelaime jau ir viena - tas naudas maciņš ir tukšs. Un nav jau kur paņemt. Sāp visiem, gaida visi, bet kur tad paņemsi?

Es, apspriežot 1995.gada budžetu, no šīs tribīnes mazāk runāju par to, kā dalīt. Protams, vajag mācēt dalīt, un, arī šo budžetu sastādot, protams, tā pavisam kristīgi nav dalīts. Ir vietas, kur ir jāpārdala, un šodien, es domāju, tas tiks izdarīts. Bet galvenais, es toreiz teicu, - un ne reizi vien, vismaz 10, 20, ja ne vairāk reižu no šīs tribīnes esmu teicis - galvenais ir - kur paņemt? Lūk, kāds ir jautājumu jautājums! Un šajos piecos gados ir izsaimniekots, izšķērdēts, atbalstīta "çnu" ekonomika, ir paši piedalījušies visādos apšaubāmos darījumos un tā tālāk, un tā joprojām. Bet šī valdība vēl jau nav strādājusi. Viņi tikai tagad ir sākuši strādāt. Lūk, kur ir tā būtība, un tāpēc šodien, apspriežot šo jautājumu, vajadzētu padomāt, ko īsti darīt. Tātad - apstiprināt šo budžetu vai neapstiprināt pēc būtības?

Jā, es saprotu, ka ir vietas, kur ir jāpaņem, piemēram, no Naturalizācijas pārvaldes, tas ir pats par sevi saprotams. Tur var pagaidīt, ja nedabūs pilsonību. Bet ir pavisam cita lieta pēc būtības... Jā, arī, piemēram, tāds īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās nebūtu bijis vajadzīgs, teikšu skaidri un gaiši, un vēl šis tas. Bet tad jau ir jautājums, vai vispār mēs šodien apspriestu šo budžetu, jo tad nebūtu bijis valdības. Saprotiet pašu būtību? Tas bija sava veida kompromiss. Nu ko lai dara? Apzināsimies to un neizliksimies paslēpušies kaut kur, nerunājot skaidri un gaiši. Protams, atstājot šo posteni, samazinot pēc iespējas, mazāk dodot... Bet es aicinu uz vienu - paskatīsimies patiešām reāli tās pozīcijas, no kurienes var paņemt un kur absolūti nepieciešams iedot, bet nepārvērtīsim šo tribīni par izrunāšanās laiku, par priekšvēlēšanu kampaņu un par treniņu runāšanā. Lūk, nevis tā, ka no kāda... no 15. līdz 32., kā Saulīša kungs teica, kad paskatās griestos un saka: "No akcīzes nodokļa." Un tā es esmu "labais onkulis", bet jūs, visi pārējie, esat "sliktie onkuļi", kuri negrib dot citiem. Nu tā jau nav nopietni! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Zināt, mēs laikam nebeigsim līdz pirmdienai, ja tādā garā turpināsim, jo, piemēram, konkrēti par šo labojumu es varu pateikt, ka es esmu pats bijis Asins donoru centrā. Viņi nemaz neprasa to, ko jūs, frakcija "Latvijai", esat pieprasījuši. Jā, es esmu bijis tur!

Sēdes vadītāja. Lūgums nesarunāties. Zālē ir atļauti izsaucieni, nevis lielas frāzes.

J.G.Vidiņš. Priekšsēdētāja aizliedza nosaukt, kā varētu kvalificēt, Saulīša kungs, jūsu uzstāšanos, bet es domāju, ka pārējie deputāti to saprot, kā var izvērtēt. Un man, priekšsēdētāja, ir liels lūgums: varbūt jūs varētu izmantot tomēr Kārtības ruļļa 70.pantu un, ja cilvēks nerunā pēc būtības, tad viņu vienkārši pārtraukt, un nosēdināt vietā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par aizrādījumu, ņemsim to vērā. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.17 - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā asins donoru centriem - 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu.Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nr.18 - frakcija "Latvijai" liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ienāks par 500 000 latiem vairāk, un novirzīt tos vides un sabiedrības veselības centriem. Bet es gribētu lūgt deputātiem uzmanību pievērst tieši šeit ierakstam pretī, ka valdība jau dod 3,7 miljonus. Un tas pats attiecas arī uz iepriekšējo priekšlikumu, jo arī tur valdība deva 2,3 miljonus, bet deputātu runās izskanēja, ka valdība nedod nekā. Pievērsiet uzmanību, ka jau dod 2,3 miljonus, bet šajā gadījumā - 3,7 miljonus. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt, un Kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Mūsu frakcijā pie šiem priekšlikumiem strādāja vesela darba grupa ekonomikas zinātņu doktora profesora Zelgalvja vadībā. Es uzticos šiem cilvēkiem, viņu kompetencei, un es esmu arī 5.Saeimā piedzīvojis vairākas lietas, kad valdība un citi augsti vīri mūs ir pārliecinājuši, ka ir jābalso, ka viss ir iedots tur vai citur. Un kā spilgtākais piemērs bija līdzekļi veselības aizsardzībai, bet tad, kad vajadzēja šos līdzekļus izmantot tieši šiem mērķiem, tad sākās visādas juridiskas atrunas un šie līdzekļi ar ļoti lielu nokavēšanos, tad, kad jau praktiski to izšķirošā nozīme bija zaudēta... Viņus neieguva tajās jomās, kur tie bija nepieciešami. Es tomēr vēlreiz gribētu pateikt, ka šie stomas invalīdi un viņu rehabilitācija ir ļoti nopietna un tiešām cilvēcīgi sāpīga lieta.Es gribu dalīties ar jums arī savā personīgajā sāpē šajā jautājumā, jo mana mamma arī, sirgstot ar onkoloģisku saslimšanu, bija spiesta veikt šo operāciju, un pēdējos četrus dzīves gadus viņa bija stomas invalīde. Tātad es zinu, ko tas nozīmē. Man bija drusku vieglāka situācija, jo es tajā laikā biju Medicīnas institūta students, un, saskaroties gan cilvēcīgi, gan profesionāli ar šo slimību, ar visām tām sabiedriskajām un citām jomām, ko izsauc šī slimība, es domāju, ka šī specifika, tīri medicīniskā puse... Man kaut kā gribētos jums tomēr lūgt, ka tik tiešām šiem cilvēkiem jāizrāda... un jāpalīdz, lai tās ciešanas būtu viņiem mazākas. Un es domāju, ja nu būtu šeit nobalsots, ka tik tiešām tas tā ir un ka viņiem tas būs, tad, ticiet man, vēl nekad šajā Saeimā, šajā tribīnē nebija nobalsots līdzekļu par daudz kādai grupai. Valdībai ir veseli juristu aparāti, simtiem cilvēku, viņi spēs ļoti ātri atrast mūsu sarežģītajā likumdošanā punktu, kā noregulēt un kā saglabāt šos līdzekļus, un kā nepārmaksāt, tā ka par to, ka par daudz kādam samaksāts, es domāju, par to šeit mēs varam būt pilnīgi droši. Tur strādā veseli ierēdņu aparāti, un tik tiešām šajā jomā es viņiem uzticos, tāpēc, drošs paliek drošs, dubults neplīst, es aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeima! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidenta kungs! Mums ir zināma vienošanās ar Ministru prezidentu Šķēles kungu par veselu virkni jautājumu, kas attiecas uz akcīzes nodokli. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: 50% no tās summas, kuru valsts iekasēs papildus 25,3 miljoniem no alkohola akcīzes... Šķēles kungs 50% no šīs naudas ar savu protokolu ir nodevis veselības aprūpei. Šim nolūkam tiks izveidots veselības aprūpes speciālais fonds, un vienu reizi kvartālā šie līdzekļi tiks novirzīti veselības aprūpei. Šķēles kungs vakardien ir apliecinājis gan ar savu vārdu, gan ar Ministru kabineta vārdu, ka mums šie līdzekļi būs arī tādā gadījumā, ja tiks paaugstināta alkohola akcīze. Es ļoti lūdzu Saeimas frakciju "Latvijai": netērēsim šim jautājumam šoreiz laiku! Es arī pats saprotu, ka mums ir ārkārtīgi par maz veselībai, un man ļoti simpātiskas bija daktera Saulīša domas, ka viņš perfekti saprot, ka mums naudas ir par maz, bet nu mēģināsim rīkoties vienoti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pozīciju nr.18, - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā vides un sabiedrības veselības centriem, no tiem stomas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegādei, - 500 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 19. priekšlikums - frakcija "Latvijai" akcīzes nodokļa iemaksu pamatbudžetā paredz, ka tā būs par 500 000 latiem lielāka, lūdz novirzīt to bērnu un pusaudžu sanatorijām. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai" deputāts).

Šeit sākas otrs bloks - tātad sociālā nodrošināšana, un es gribētu atgriezties pie mūsu galvenā dokumenta, pēc kura mēs strādājam jau kopš 14.decembra, un tā ir Valdības deklarācija. Šeit tiek rakstīts, ka runājot par programmas sadaļu "Sociālā nodrošināšana", valdība apzinās, ka pārejas posmā rūpes par sociāli jūtīgiem un neaizsargātiem iedzīvotājiem ir jāuzņemas sabiedrībai, pašvaldībām un valdībai. Es domāju, ka tieši šie punkti man ļauj apelēt pie tā, ka nu vienreiz arī valdība varētu uzņemties rūpes, ne tikai reprezentācijas tēriņus un citāda veida maksājumus, tātad arī rūpes, kā šeit tiek minēts, par sabiedrībā mazaizsargātiem iedzīvotājiem. Es domāju, ka, lai nu kas, bet bērni taču ir mazaizsargāta iedzīvotāju grupa. Es netērēšu laiku tam, lai pierādītu, ka tas tā ir. Es ceru, ka tas ir pašsaprotami.

Vēl tālāk mēs redzam, ka šajā sadaļā Valdības deklarācijā ir rakstīts šādi: "Valdība regulāri veiks minimālo algu, pensiju, pabalstu indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam, kā arī īstenos pilnas pensijas izmaksu strādājošiem pensionāriem." Tālāk mēs redzam, ka demogrāfiskās situācijas atveseļošanai valsts veiks ilglaicīgu pasākumu kompleksu, ka nekavējoties tiks izstrādāta un īstenota mātes un bērna atbalsta programma, kuras ietvaros maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes pēc atvieglotiem noteikumiem saņems nepieciešamo materiālo palīdzību. Skatāmies tālāk: "Uzskatām, ka ģimeņu aizsardzību var veikt, nosakot nodokļu atvieglojumus un pārstrukturējot vispārējos un mērķētos pabalstus ģimenēm, nodrošinot ģimenes sociālo aizsardzību, kā arī ģimenes plānošanas programmu valsts finansējumu. Invalīdiem garantējamas visas tiesības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Invalīdu tiesību deklarācijā, kuru Latvija akceptējusi 1990. gada maijā. Valsts programmu ietvaros īstenot invalīdu sociālo rehabilitāciju, darbā iekārtošanu, nodrošināšanu ar kompensatorām ierīcēm uzņēmējdarbības veicināšanai." To visu valdība deklarē, solās pildīt un iedzīvināt, un man nav pamata neticēt Ministru prezidentam un visiem pārējiem deputātiem, kas iestājās par šo Valdības deklarāciju, kas vienojās šo nodomu galu galā arī realizēt.

Var jau runāt par daudz ko, var jau runāt radiožurnālista stilā, kā mēs to dzirdējām visu 5.Saeimu. Nu tagad var mainīt savu profesiju uz advokāta amatu. Es gan domāju, ka Šķēles kungs nav tik vājš Ministru prezidents un persona, lai viņam būtu vajadzīgi tādas klases advokāti viņa darbībai.

Es ceru, ka simts dienu tik tiešām vēl nav, tās simts dienas būs marta vidū, un es īpaši gatavojos šīm 100 dienām un šo 100 dienu sveicienam, bet, konsultējoties ar kolēģiem, mēs tomēr nevarējām gaidīt šīs 100 dienas, jo budžets ir vitāli svarīga lieta. Mēs nevaram kā opozīcija palikt malā un neatgādināt, jo galu galā par to mums katru mēnesi maksā algu, lai mēs skatītos, lai mēs atgādinātu, un tā ir vispārpieņemta demokrātiskas pārvaldes prakse. Un tāpēc, šajos ietvaros runājot par šo bērnu un pusaudžu sanatoriju problēmu, es neredzu te pretrunu. Es, balstoties uz deklarāciju, nevaru iedomāties, kāpēc cilvēki deklarē vienu, bet nerīkojas, tāpēc es aicinu tiem cilvēkiem, kas izveidoja šo valdību un ir parakstījušies zem šīs deklarācijas, būt konsekventiem un atbalstīt bērnu un pusaudžu sanatorijas.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.19 - frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā bērnu un pusaudžu sanatorijām - 500 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 33, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 20.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt, ka ieņems par miljonu vairāk, un novirzīt to bērnu kopšanas pabalstam. Komisijas un Kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Mēs visu savu kampaņu iesākām ar vienu tādu nepatīkamu tēzi, un šī tēze izpaudās tajā faktā, ka Latvijā bērni dzimst divreiz mazāk nekā cilvēki mirst, un es negribu teikt tajā asajā veidā, kā mēs to izteicām, jo spilgtākais piemērs bija tāds. Kad vienā no Limbažu rajona apmeklējumiem mēs iegriezāmies mēbeļu apstrādes rūpnīcā un jautājām, kā viņiem rit darbs, kā viņi strādā, kāda ir vispieprasītākā mēbele, tad šis latviešu vīrs ļoti vienkārši pārliecinātā, godīgā balsī, bez jebkādas skepses vai ironijas, ļoti vienkārši pateica: "Zârki - tā ir vispieprasītākā mēbele!" Jā, tas ir tā, uzreiz it kā gribējās ironizēt, it kā varbūt smieties, bet mēs saprotam to līdz kaula sāpei šeit visi. Es neuzskatu, ka šeit deputāti nesaprastu šo demogrāfijas grūto situāciju, un tāpēc par katru jautājumu, katru latu un santīmu es nekautrēšos šeit nākt. Es labprāt uzklausīšu 25, 30, 70 - cik vajadzīgs, kritisku runu pretī, bet es gribu, lai kaut santīms... kaut santīms tiktu šiem bērniem, lai latviešu ģimenes atļautos otro, trešo bērnu, lai daudzi jauni cilvēki varbūt Valentīna dienas vai laimes spēles programmas iespaidā izlemtu dzīvot kopā, lai viņi uzdrošinātos, lai viņi uzdrošinātos ieņemt šo bērnu, šo pilsoni, šo nodokļu maksātāju. Kad es beidzu institūtu un iepazinos ar savu kundzi Balvos strādājot, mums nebija šo baiļu no uzdrošināšanās veidot savu ģimeni, mēs droši un skaidri... Mums nebija pat tādu problēmu, kas būs ar bērnu, ko viņš ēdīs, kā tas viss būs. Tā tas bija, un mēs redzam, ka demogrāfiskie rādītāji gāja uz augšu. Es varu teikt, ka arī šajā jomā es neesmu slinkojis, jo man ir trīs bērni, un es aicinu arī jūs uz to, godājamie kolēģi! Bet padomāsim arī par to, lai jebkurš sabiedrības loceklis iegūtu šīs tiesības uz nākotni, jo mēs redzam, ka mūsu situācija reizēm atgādina Ķīnu ar miljoniem iedzīvotāju, tā politika ir vienāda. Viņiem neļauj ar likumu, lai bērni nāktu pasaulē un būtu dabīgais pieaugums, bet mēs vienkārši darām visu, visu, kas ir mūsu spēkos, lai atņemtu pēdējo santīmu, lai cilvēkus neiedrošinātu veikt to dabīgo aktu, kas ļautu, kā saka, realizēt savu nākotni. Šeit nu visas šīs patriotu - "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK - runas, visi šie referendumi, priekš kā viņi būs, ja nebūs šo elementāro locekļu - šo pilsoņu, šo latviešu? Kungi, es domāju, ka nu tik tiešām mēs jau arī esam parlamenta locekļi. Ja jūs tas uzjautrina, tad es kā ārsts varu pateikt, ka tā ir vienkārši pārsātināta smadzeņu darbība. Es domāju, ka šeit nevajadzētu šo jautājumu banalizēt. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.20. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā bērnu kopšanas pabalstam - 1 miljons latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Frakcijas "Latvijai" 21. priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā - paredzēt, ka tās palielināsies par 3 miljoniem latu, un to novirzīt ģimenes valsts pabalstiem. Komisija neatbalsta. Kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Visas partijas savās programmās, īpaši Kristīgie demokrāti, bet arī liberāļi, ir teikuši, ka sabiedrībā viens no galvenajiem elementiem ir ģimene. Kā lai citādāk atbalsta šo ģimeni reāli, praktiski, ja nedod līdzekļus šo ģimeņu pabalstiem? No kā? Ko līdz šīs visas skaistās runas par izglītību, par ģimeni, par kaut kādām visām pārējām lietām, ja mēs nedodam konkrētu materiālo palīdzību?

Un vēl viena lieta. Protams, es esmu gatavs uzklausīt visu kritiku, bet es neredzu arī no citām politiskajām partijām šos priekšlikumus. Kungi, iesniedziet priekšlikumus! Uzstājieties ar tiem! Ja arī nepieņems mūsu priekšlikumus, uzklausīsim jūsu argumentus. Es tik tiešām būšu pacietīgs. Un izšķirsim balsojumā šos argumentus. Es būtu priecīgs, ja šo argumentu rezultātā būtu strīds, teiksim, par to, vai 3 miljonus vai 4,5 miljonus, vai 2,7 miljonus. Tik tiešām mēs tad varētu strīdēties, runāt un tad balsojumā izšķirt to. Bet, ja mēs cīnāmies par to, lai ģimenēm palielinātu viņu ienākumus, pie tam tām ģimenēm, kurām ir problēmas, kurām ir vīri alkoholiķi, kurām vīri ir gājuši bojā, tām 100 tūkstoš mātēm, kuras šajā haosa laikā pat nevar alimentus saņemt... Tas viss ir tik smieklīgi, nu, kungi, ejiet... Man ļoti patika Jurkāna kunga uzstāšanās vienreiz televīzijā, kad viņš Birkava kungam pateica: "Nu tad ejiet un to izstāstiet saviem vēlētājiem!" Ejiet un izstāstiet to katrā mājā šīm ģimenēm, kas dzīvo ar izmiršanas minimumu! Es negribu šo summu nosaukt ar izdzīvošanas minimumu, bet stāstiet, kā viņiem ir jādzīvo un kā tas ir. Un tā ir tā patiesība.

Es nedomāju, ka cilvēks, kas, savu vēlētāju deleģēts, cīnās par katru santīmu tām sfērām, tiem cilvēkiem, tām ģimenēm, kas pat uz Rīgu atbraukt nevar, jo viņiem pat biļetei nav naudas, lai atbrauktu uz Rīgu... es to neuzskatu par populismu. Varat saukt, kā jūs vēlaties, šo visu lietu, bet man vienkārši ir jārunā, reiz es esmu šeit. Un, ja es nerunāju, tātad es ar praktisku darbību neapliecinu. Lūk, tad, ja mēs nerunātu, ja mums nebūtu šo priekšlikumu, tad mēs būtu klaji populisti, kas tikai sola, lai iekļūtu Saeimā. Bet mēs vēlreiz un vēlreiz atgādinām, ka mūsu lozungs bija: "Labklājību visiem!" Lūk, šeit mēs arī iedzīvinām šo lozungu. Mēs arī iestājamies par šo labklājību. Par šo labklājību tiem cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ, dažādu cēloņu dēļ varbūt nespēj tik labi un nodrošināti dzīvot kā mūsu valsts augstākās amatpersonas ar Prezidenta kungu priekšgalā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka šī budžeta pieņemšanas sakarā mēs esam spiesti atteikties uz veselu gadu no bērnu pabalstiem, no ģimenes pabalstiem - tā saucamajān trepēm, - un vēl daudziem svarīgiem ģimeni un sociālo sfēru atbalstošiem pabalstiem, man ir personiski ļoti, ļoti sāpīgi. Sāpīgi tāpēc, ka varbūt jūs atceraties, ka pavisam nesen - 5. Saeimā - no šīs tribīnes es prezentēju Sociālās palīdzības likumu, un jūs arī atcerēsities, ka tad nebūt ne viegli mums gāja ar šā likuma pieņemšanu. Vairākas likuma normas tieši attiecībā uz bērnu pabalstiem, ģimenes pabalstiem tika daudz diskutētas un bieži vien arī apstrīdētas, un jāsaka, ka Sociālo un darba lietu komisija un arī es personiski kā tādu lielu morālu gandarījumu uzņēmām to, ka, lūk, šie bērnu pabalsti, šīs "trepes", tika pieņemti, saskaņojot gan ar ministriju, gan ar citām ieinteresētām pusēm, un tajā laikā bija šī doma, ka naudas pietiks. Un jāteic, ka pirmā doma arī man... pat ne pirmā, pat otrā, trešā un ceturtā doma man bija - nē, es par šādu budžetu nevaru balsot, jo, tiekoties ar cilvēkiem, esot kopā ar viņiem, man arī tiešām būs grūti skatīties viņiem acīs, zinot, cik smaga situācija šobrīd ir bērniem, ģimenēm ar bērniem. Un tomēr šīs "trepes" būtu varējušas iedot tiem mūsu mazuļiem - otrajam, trešajam, ceturtajam un pārējiem bērniem kaut vai tikai to maizes minimumu, ja mēs nerunājam par desu un par sviestu. Bet diemžēl šī situācija ir skarba. Naudas nav! Mēs savā frakcijā vairākkārt apspriedām šo jautājumu, un mums bija ļoti grūti pieņemt tādu lēmumu, kādu mēs pieņēmām, jo diemžēl uz dažiem mēnešiem tātad ir jāatsakās no šīm "trepēm". Mums, mūsu frakcijai, arī ir jābalso, neraugoties uz to, ka mēs saprotam, cik tas ir smagi, cik tas ir smagi arī man gluži personiski.

Bet es gribu sacīt, ka, lai valdība šajā brīdī ieklausās. Tas drīkst būt kompromiss tikai uz pavisam, pavisam īsu brīdi! Uz dažiem mēnešiem. Jau martā, jau maijā ir jāpārskata ieņēmumi, un, līdzko parādās kādi ieņēmumi virs plānotā, kāds lieks lats, tad tas visupirmām kārtām ir jādod bērniem, bērnu pabalstiem, sociālajai sfērai.

Ir arī tāds plāns, ko jau šobrīd Labklājības ministrija izstrādā. Ja gadījumā tiešām situācija paliek tikpat drūma naudas ziņā, kāda tā ir, un jūs paši saprotat, ka no tukšas kabatas neko paņemt nevar, tad vajadzētu pieņemt un īstenot kompromisa variantu, proti, ka par pirmo bērnu tiek maksāti 4 lati, par otro bērnu - plus 6 lati, par trešo un ceturto bērnu - 8 lati. Tas ir kompromisa variants, par kuru mēs esam runājuši ar Labklājības ministriju. Tas varētu stāties spēkā no 1. jūlija.

Es saprotu, ka valdībai šajā brīdī, kad viņi ir šīs "trepes", šos pabalstus uz vienu gadu atlikuši, ir jāapzinās šī milzīgā katra valdības locekļa personiskā atbildība par šiem bērniem. Un es nezinu, kā viņiem klāsies, kā viņi izdzīvos, kā ģimenes savilks galus kopā. Mūsu pienākums, mūsu frakcijas pienākums, ir tas, ka mēs, neapšaubāmi, jau pēc pāris mēnešiem sāksim rūpīgi sekot ieņēmumiem, vai tur neparādās kāda nauda, lai tādējādi palīdzētu bērniem. Tiešām frakcijas vārdā es varu teikt, ka tas būs mūsu ļoti svarīgs un būtisks uzdevums, ko mēs apsolām saviem vēlētājiem pildīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau jums teicu, ka šis priekšlikums atkārtosies, un viņš vēl tālāk ir arī tabulās. Bet šobrīd man kā komisijas priekšsēdētājai šķiet, ka šī ir summa, kas varētu būt kompromiss. Parunāsim par to, par ko uztraucās, teiksim, valdība, - par segumu. Es domāju, ka pat valdība šobrīd neņemsies apgalvot, ka akcīzes nodokļa pārpilde par 3 miljoniem gada laikā ir nereāls cipars. Es domāju, ka šobrīd tas jau pietiekami ir izskanējis. Nupat Apiņa kungs oponēja pie valdības un teica, ka valdība pat sola no pārpildes vai tikai no alkohola dot medicīnai, un tas ir apsveicami, bet tas mums vēl ir priekšā - šī apspriešana. Bet es domāju, ka 3 miljonu segums no akcīzes valsts pamatbudžetā ģimenes pabalstiem acīmredzot ir ļoti reāls avots.

Par izdevumu daļu. Es gribu jums pateikt, ko nozīmē 3 miljoni. Viņi var būt variēti. 3 miljoni nozīmē, ka, ja 1.jūlijā palaiž "trepes", tas nozīmē, ka mēs varam iedot varbūt vislabāko bloku, sākot diferenciāciju ar otro bērnu. Jo, ja mēs runājam teorētiski, tad ģimenei visgrūtāk varbūt ir izšķirties tieši par otro bērnu. Un tālāk tad saņems otrais, trešais, ceturtais, piektais. Vismaz ministrijas aprēķins, kas bija... viņš, protams, varētu būt precizēts, bet es domāju, ka miljonos te nav kļūda. Tātad šāds mehānisms prasītu gadā drusciņ vairāk par 5 miljoniem. Nav grūti sareizināt, ka tādā gadījumā pusgadā tas prasīs pat mazāk par 3 miljoniem.

Bet ir vēl viena nianse. Jūs zināt, ka šodien... es domāju, ka daudzi no jums saņem bērnu pabalstus vai varbūt jūsu paziņas, ka tie ir 3,73 un 4,50. Varbūt šī trūkstošā daļa arī no 1.jūlija mums ļaus salīdzināt, tādēļ es šobrīd mēģinu runāt ļoti pragmatiski, bet man šķiet, ka šī summa būtu ļoti pieņemama. Es galīgi neizslēdzu, ka valdība arī pati var pieņemt tādu lēmumu, bet jau šobrīd Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par sociālo palīdzību"", kur ir priekšlikums šo likumu apturēt līdz nākamā gada 1.janvārim, ja šobrīd tomēr notiktu Saeimā balsojums. Un es vēlreiz atkārtoju: man tā šķiet, ka 3 miljonus ir ļoti reāli no akcīzes paņemt. Tas nozīmē, ka, arī lemjot labojumus likumā "Par sociālo palīdzību", mums atkal nevajadzētu aiziet lielās emocijās un debatēs, mums būtu segums, un mēs attiecīgi arī mainītu likumu. Teiksim, ar 1.jūliju. Nu to vēl var sarēķināt. Tādēļ es šobrīd lūdzu pārdomāt arī, teiksim, tām frakcijām, kas ir sastādījušas šobrīd valdību, neskatoties uz autoru, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, jo varbūt te var būt arī politiska nianse, par kuru priekšlikumu balsot, par kuru - ne, bet, aizejot ļoti praktisku ceļu, pārdomāt šo jautājumu un tomēr atbalstīt 3 miljonus ģimenes pabalstiem valsts pamatbudžetā, ņemot vērā, ka mēs vienalga pieņemsim labojumus likumā "Par sociālo palīdzību", jo tas šobrīd nedarbojas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Tikai ļoti īsu komentāru pie Prēdeles kundzes iepriekš runātā. Prēdeles kundze apgalvoja, ka no tukšas kabatas paņemt nevar. Protams, tā ir taisnība. Ir jautājums: kāpēc šī kabata ir tukša? Un kāpēc veidot tādu valdību, kas nevar šo kabatu piepildīt? Jo šī valdība pati ir atklāti atzinusi, ka šim akcīzes nodoklim rezerves ir milzīgas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.2. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā ģimenes valsts pabalstam - 3 miljoni.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 22. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināsies vēlreiz par 3 miljoniem, un tos novirzīt bērna piedzimšanas pabalstiem. Komisija to neatbalsta. Arī Ministru kabinets šo priekšlikumu neatbalsta. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Pirms sākam debates, es gribu iepazīstināt deputātus ar dokumentu, ko tikko kā saņēma Prezidijs: "Òemot vērā to, ka par likumprojektu "Par valsts budžetu 1996.gadam" ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi, ierosinām saīsināt runas laiku līdz piecām minūtēm." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu par iesniegto priekšlikumu - debatēs runas laiku saīsināt līdz piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu runātājus turpmāk ņemt vērā, ka runas laiks ir piecas minūtes.

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Var jau nobalsot, lai cilvēks mazāk runā. Var nobalsot, lai neēd. Zinām, ka ir bijuši tādi gudrinieki, kas ir pieradinājuši savu...

Sēdes vadītāja. Saulīša kungs, lūdzu, esiet korekts! Kārtības rullī nav paredzēti balsojumi par ēšanu un citām cilvēku fizioloģiskajām darbībām, tāpēc, lūdzu, neizmantojiet šeit šādus salīdzinājumus!

A.Saulītis. Centīšos būt tikpat konstruktīvs, cik konstruktīva ir Saeima. Es tikai gribēju izteikt deputātiem saprotamā veidā nožēlu par to, ka labāk ir šajā brīdī uzklausīt visus sāpīgos punktus un visas neskaidrības, un visu motivāciju, lai vēlāk neatkārtotos tā pieredze, kas atkārtojās pagājušajā gadā, kad mums izraisījās visi tie notikumi, par kuriem mēs visi lasījām presē. Un vēl šodien izjūtam to.

Būšu konstruktīvs. Vairākkārt esmu izteicis motivāciju, kāpēc šī izmaiņa ir vajadzīga. Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.22 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, bērna piedzimšanas pabalsti - 3 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 23.priekšlikums (frakcija "Latvijai"): paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināsies par 500 000 latu, un šos līdzekļus novirzīt sociālajai nodrošināšanai. Precizēts - dotācija Satiksmes ministrijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai. Komisija neatbalsta. Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzam balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Saulītis - frakcija "Latvijai".

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Es gribu nomierināt deputātus. Runa jau nav par mūžīgiem laikiem. Runa ir par to laika brīdi, kamēr mūsu valdība, ar premjerministru un citām amatpersonām, to visu nokārtos un ievedīs mūs tajā saulītē, ko mēs saucam par sociālo tirgus ekonomiku, kur visiem būs iespēja realizēt savas dabiskās vajadzības un... (Aplausi.)... Šī, starp citu, ir Apvienoto Nāciju terminoloģija, velti jūs uzjautrināties. Dabiskās cilvēka tiesības ir ļoti nopietnas tiesības, un tās ignorēt nav izdevies nevienam.

Bet par lietas būtību. Vēl joprojām mūsu valstī daudzi transporta veidi ir valsts kontrolē, sevišķi dzelzceļš, un mēs zinām, ka tagad tiek runāts par daudzu dzelzceļa līniju slēgšanu. Un viena no tādām, ko es arī esmu bieži izmantojis, ir Rīga - Ērgļi. Es domāju, ka, lūk, šī kompensācija Satiksmes ministrijai, ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācija, arī palīdzēs risināt tādā veidā šīs problēmas un, no otras puses, arī invalīdi varēs labāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, no provinces braukt uz pilsētu un tādējādi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nožēloju, ka tas ir tik mazs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā, kad notika Saeimas vēlēšanas, cienījamie kolēģi no "Saimnieka" ar ļoti lielu pompu rādīja to, ka vienā mikroautobusā "Latvija" vizina invalīdus, un teica: "Nu tagad mēs nāksim pie varas un tad vizināsim jūs visus." Tagad, skatoties šo projektu, es domāju: pēc balsojuma mēs varēsim redzēt, kā "Saimnieks" taisās vizināt invalīdus. Vienīgi ar skaistiem solījumiem? Jeb varbūt būs izdomāts kāds jauns transporta veids tiem nabaga invalīdiem, kurus "Saimnieks" tā mīlēja pirms vēlēšanām un kurus, es domāju, šodien ļoti mīlēs - jau pēc balsojuma. Nu, protams, vēlēšanas ir vēlēšanas. Bet varbūt tur slēpjas apakšā atkal kāda cita doma? Varbūt ar RAF ir noslēgts kāds līgums, ka "Saimnieks" iznomās vēl kādus pāris tūkstošus RAF autobusu un par saviem līdzekļiem tagad vizinās invalīdus? Ja tāda programma ir, tad tas ir patīkami. Ja tādas programmas, protams, nav, nu ko var teikt - ne jau pirmo reizi solījumi atšķiras no darbiem. Un varbūt šinī gadījumā tie paši kolēģi no "Saimnieka" pildīs savus solījumus tiem pašiem vēlētājiem invalīdiem, kas cerēja, ka beidzot parādīsies tāds spēks, kas patiešām padomās arī par viņu rūpēm. Viņi sēž mājās dienām ilgi, un tā ir liela grupa cilvēku, kurus mēs, protams, kārtējo reizi varam aizmirst tāpēc, ka mūsu nabaga valdība, kuru diemžēl... es jau patlaban nezinu, es domāju, tuvākajā laikā laikam būs jārisina jautājums par pabalstu premjerministra kungam, jo viņš 360 latus iztērējis cigarešu iegādei, lai kontrabandas veidā tās pārvestu pār robežu. Būs jārisina jautājums, kā viņam palīdzēt, un tad jau, protams, nav iespējas palīdzēt invalīdiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.23 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, sociālā nodrošināšana - kopā, dotācija Satiksmes ministrijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai - 500 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 24.priekšlikums (frakcija "Latvijai"): paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā pieaugs par 200 000 latu, un šos līdzekļus novirzīt protezēšanai. Komisija neatbalsta. Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Es domāju, ka zālē sēdošie kolēģi ir ļoti erudīti un man nebūs sīkāk jāizskaidro, ko nozīmē termins "protezēšana". Es tikai gribēju atgādināt, ka līdztekus citām ķermeņa daļām protezēšana ietver arī zobus. Tas arī ir ļoti svarīgi. Ja mēs paskatīsimies, kā izskatās mūsu tēvi, vectēvi, kad viņi runā televīzijā, it sevišķi, ja to vēl parāda starptautiski, tad... Es domāju, ka pirmais, pēc kā mēs atšķiram tos cilvēkus, kas nāk no Rietumiem, ir - pēc zobiem. Kādi viņi izskatās un viņu skaistie, brīnišķīgie smaidi.

Bet par lietas būtību. Sociālo un darba lietu komisija, arī 5.Saeimas sasaukuma laikā dažādas invalīdu biedrības, to pārstāvji, kā arī cilvēki, kas nodarbojas ar šo protezēšanu, ir griezušies šeit vairākkārt, neskaitāmas reizes, man liekas, kādas 12 vai 15 reizes, nāca ar pamatojumu, pamatoja nepieciešamību, kāpēc ir vajadzīga šī protezēšana, kāpēc ir vajadzīgi šie līdzekļi. Tā lieta ir tāda, ka tā sistēma, kāda bija visus šos gadus, kad protezēšanu pilnīgi veica valsts par saviem līdzekļiem, - tā šodien ļoti, ļoti vāji tiek ar saviem uzdevumiem galā. Bet, no otras puses, tās jaukās, vieglās protēzes, kas arī tehnoloģiskā ziņā ir daudz augstākā līmenī un kas nāk no Rietumiem, diemžēl gandrīz visiem mūsu pensionāriem nav pa kabatai. Un tāpēc, lai kaut kādā veidā izlīdzētos šajā stāvoklī, es arī lūgtu Saeimu, godājamos deputātus, Latvijas tautas priekšstāvjus, tomēr nobalsot par šo ne visai lielo naudas summu, lai šiem cilvēkiem reiz būtu tas, kā viņiem pietrūkst. Par to, cik šī summa ir liela, es negribu atkārtoti runāt, bet es varētu minēt tieši tos pašus argumentus, ko Zelgalvja kungs, profesors no manas frakcijas, minēja, un arī Liepas kungs tos minēja, un arī procentuāli tos skaitļus varētu izrēķināt un pierādīt. Un arī varētu ņemt lielo grāmatu un stāstīt, kādi ir valdības ierēdņu izdevumi un visi pārējie. Tas ir darīts ļoti daudzas reizes šeit. Es vienkārši atļaujos uz to atsaukties. Un tas būtu konstruktīvi, arī taupot laiku, un tāpēc es lūdzu jūs izteikt savu attieksmi pozitīvā veidā, balsojot par protezēšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēdes kundze! Dāmas un kungi! Man nupat no kustības "Latvijai" ieteica parādīt zobus. Es neesmu kaut kā pratis sevišķi plati muti pavērt, jo kaut arī esmu dziedājis savulaik korī un tā tālāk, man tur mācīja savaldīt to muti mazliet, jo citādi par daudz skan kaklā un nogurdina balss saites. Tā ka es tik tiešām zobus nedomāju rādīt. Es tikai gribēju izteikt vienu tādu būtisku piezīmi. Priekšsēdētājas kundze aizrādīja, ka mums ir 312 piedāvājumi, priekšlikumi. Nu tad paskaitiet: ja katram ir 15 minūtes vēl... Tagad ir piecas. Es gribēju tikai aizrādīt, ka to, ko prasa... tas, ko prasa kustība "Latvijai" kā atskaites no akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā... no kupsummas, 44 700 000, viņi prasa 80 413 699. Tā ir vienkārša aritmētika. Katrs priekšlikums ir emocionāli pamatojams. Tātad - kuru mēs griezīsim ārā? Tas ir tāpat kā ar rokas pirkstiem - kuru tad nu nogriezīsim? Visi sāp! Tātad šajā gadījumā nevar vienkārši teikt: nu, ja gadīsies, dabūsim kādus pāris... Bet neaizmirstiet tās kopsummas! Te tiek prasīts gandrīz divreiz vairāk, nekā vispār ir iecerēts no akcīzes nodokļa ieņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es sēžu un klausos visu laiku šo nemitīgo atkārtošanos, un teikšu tā: jā, tiešām, priekšlikumi ir šausmīgi sāpīgi un pareizi, un attiecībā uz mežu es nevarēju nebalsot "par". Es balsoju "par". Arī attiecībā uz bērniem balsoju "par". Bet man beidzot sāk rasties tādas domas, vai, cienījamie kolēģi, Saulīša kungs ir parēķinājis, kas notiktu, ja visi šie iesniegumi, kas ir Tautas kustībai "Latvijai", tiktu apstiprināti. Vai ir saskaitīts, cik lielas summas tur iznāk kopā? Vai tur neiznāk jau divi trīs budžeti? Līdz ar to mani māc bažas, ka tas ir nereāli. Jeb ka ir rakstīts kaudžu kaudzēm tikai rakstīšanas dēļ. Un, ja tas ir nereāli, tas ir bijis nenopietni, un mēs tikai tērējam laiku. Tā ka nākamajā reizē, kad tagad nāks deputāts Saulītis runāt, es gribētu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu, tad es turpmāk zināšu, kā ieturēt savu balsojumu. Jo tiešām, par visu nobalsot - man liekas, tas nav nopietni. (Starpsaucieni no zāles: "Ej mājās! Nebalso!")

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribētu nomierināt vispirms Eniņa kungu, ka nenotiks tā, ka tiks pieņemti visi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, un to rāda jau šie Saeimas balsojumi. Tā ka viņa bažas ir absolūti nepamatotas. Un, tā kā man tomēr vēl bija maza cerība, ka Saeima varētu pieņemt kādu no šiem priekšlikumiem par akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu, es vienu no saviem priekšlikumiem, kurā bija paredzēta budžeta deficīta samazināšana, atsaucu, lai tiešām nu neveidotos šī pārāk lielā summa, kas varētu veidoties, ja visi priekšlikumi kaut kādā teorētiskā gadījumā summētos. Bet, kā mēs redzam, šis teorētiskais gadījums nerealizējas.

Un tagad es izteikšu savu personisko viedokli. Manuprāt, mēs tiešām varētu runāt mazliet citādi un meklēt kaut kādus kompromisus, ja Sinkas kungs un Eniņa kungs, un visa pārējā Saeima nobalsotu "par" attiecībā uz kādu daļu no šiem priekšlikumiem... nu kaut vai vienu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Bet kuru?")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 24 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, protezēšana - 200 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 34, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 25. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā pieaugs par 1 miljonu, un to novirzīt kompensācijām un sanatoriju uzturzīmēm invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām. Es gribētu piebilst, ka iepriekšējie - Sinkas kunga un Eniņa kunga - iebildumi bija ļoti pamatoti, jo tikai šajās dažās lappusēs vien paredzētais pieaugums ir 72,5 miljoni. 72,5 miljonus - ir likts priekšā ieņemt vairāk par šiem 44,7, kurus ir paredzēts ieņemt. Tā ka klausāmies vēlreiz: 72,5 miljonus ieņemt vairāk. Protams, tas nav reāli, un šāda mūsu rīcība pārvēršas vienkārši par tukšu populistisku runāšanu. Es gribētu lūgt - komisijas vārdā un Ministru kabineta vārdā - šo priekšlikumu nr. 25 neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Es gribēju teikt, ka mūsu frakcijā, kaut arī daudzi visu laiku izsaka kaut kādas šaubas, ir demokrātija. Un es gribētu teikt, ka Kārlis Čerāns bija Saeimas komandējumā, vienā Eiropas ceļojumā jeb braucienā kopā ar pārējiem deputātiem, un tādēļ viņš nebija šeit tajā brīdī, kad Tautas kustības "Latvijai" frakcija izstrādāja šos priekšlikumus. Šos priekšlikumus izstrādāja divi nopietni cilvēki - zinātņu doktori profesori Ozera kungs un Zelgalvja kungs, es arī piedalījos šajā darbā un gribu pilnīgi droši pateikt: jā, mēs zinājām, ka tāds jautājums būs, tā ir klasiskā metode, kā pārvērst jebkuru konstruktīvu darbu kaut kāda veida fikcijā. Visi priekšlikumi, kas ir atzīmēti ar vārdiem "Frakcija "Latvijai"", ir sabalansēti, un gali, kā tautā saka, saiet kopā. Ja ir kādi jautājumi... es domāju, ka - vienkārši tādēļ, lai taupītu laiku, - es atļaušu un lūgšu profesoru Zelgalvi tālāko priekšlikumu izskatīšanas gaitā pamatot šo visu ar skaitļiem, un tas arī tiks izdarīts, un mēs pierādīsim, ka ne tikai finansu ministrs un valdība prot rēķināt, ka arī opozīcijā, arī Tautas kustībā "Latvijai", ir cilvēki, profesionāli cilvēki, kas ir apguvuši ne tikai tautsaimniecību, bet arī budžeta vadību un visu pārējo - un, starp citu, ļoti neilgā laikā.

Kas attiecas uz šīm kompensācijām un sanatoriju uzturzīmēm invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām, tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, tas ir ļoti svarīgi rehabilitācijas periodā. Traumatisms Latvijā palielinās, satiksmes negadījumu skaits pieaug, sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, nu, ja varētu tā teikt, šodien plosās, un katrs cilvēks, kas pārcietis infarktu, vienu vai divus, zina, cik ļoti svarīgi ir pēc šīs saslimšanas atrasties rehabilitācijas periodā divus trīs mēnešus, lai atgūtu tās iespējas, lai atkal varētu sākt strādāt. Jā, vienai daļai cilvēku šādu līdzekļu nav, bet līdzekļu trūkums neatbrīvo no saslimšanas, un tāpēc mēs esam par to, lai kaut vai daļai šo cilvēku būtu iespēja veikt normālu, cilvēcisku rehabilitācijas procesu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Atgādinu vēlreiz - piesakieties laicīgi Sekretariātā, Zelgalvja kungs, tad nebūs vienlaicīgi jānāk diviem! Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es izsaku lielu atzinību Zīgerista partijas pārstāvjiem par to, ka viņi te pierāda savu izturību, neatlaidību, un varbūt šo to no viņiem arī vajadzētu mācīties. Bet es aicinu arī visus pārējos deputātus būt izturīgiem, mierīgi noklausīties visus šos piedāvājumus, jo tie jau ir ļoti skaisti, it īpaši, ja tas izskan tautai - ģimenes pabalsti, bērnu piedzimšanas pabalsti... veci ļaudis, garīgi slimie... un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir ļoti brīnišķīgi. Un varbūt arī ļausim vēsā mierā viņiem šādi visu laiku izteikties, jo te jau ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas tā ir un kā tas ir, un es vienīgi aicinātu saprast, ka būs jebkurš mēģinājums vai nu "noraut" kvorumu zālē, vai kaut kādā citādā veidā stiept laiku, un ar to ir ļoti mierīgi un loģiski jārēķinās.

Tā ka vēlu visiem šodien veiksmi un izturību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šeit acīmredzot ir jānoskaidro, cik tad lielu galu galā šo akcīzes nodokli mēs paredzam iekasēt. Šeit bija dažādi skaitļi minēti - 70, 80 miljoni... Patiesībā skaitļi ir šādi: mūsu frakcija ierosina akcīzes nodokļa iekasēšanu kopumā palielināt par 35,6 miljoniem latu un šo palielinājumu novirzīt:

medicīnai un veselības aprūpei - 19,5 miljonus,

subsīdijām lauksaimniecības ražotājiem - 1,1 miljonu,

dotācijām un mērķdotācijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā - 5 miljonus,

valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai - 10 miljonus latu.

Tādi ir mūsu priekšlikumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Savulaik Rīgas Domē iznāca saskarties arī ar sanatoriju jautājumiem. Un, protams, kā es jau teicu... Arī ļoti daudzi kolēģi ir ārsti, un es tā brīnos, ka viņi šodien... savulaik viņi bļāva par to, ka lūk, tauta iet pie pūšļotājiem un ka, lūk, ir ļoti jāsoda šie pūšļotāji, taču tagad tā pēkšņi klusē: gan Ārstu biedrības priekšsēdētājs klusē, gan arī pārējie ārsti. Cik es atceros, arī Vidiņa kungs ir ārsts - arī viņš, kurš tā uztraucās par onkoloģiskajām slimībām, klusē... Un tā mēs visi paklusēsim un aizmirsīsim to, ka, protams... Šodien mēs runājam arī par bērnu sanatorijām, par to, ka esam aizvēruši lielāko daļu... tuberkulozes sanatorijas visas ciet... ekonomisko apsvērumu dēļ. Un aizmirsīsim to pašu Edgaru Liepiņu, kas nomira no turberkulozes, un aizmirsīsim to pašu Gunāru Piesi, ko sestdien glabāsim, tā arī ir mūsu inteliģence, kuru mēs aizmirstam, kuru ļoti mīlam - taču mīlam tikai pēc tam, kad cilvēks ir nomiris. Un tāpat mēs mīlam savus bērnus un savu tautu - mīlam tikai tad, kad mēs viņu redzam ejam, nevis nākam. Makarova kungs varbūt pastāstīs, kā ir ar Ogres bērnu sanatoriju, sanatoriju astmatiķiem, kuru tagad arī, teiksim, cenšas neatdot tai pašai pilsētai, kaut gan pats finansēt arī ne visai vēlas... Un tā varētu uzskaitīt vēl daudzus jautājumus. Un patiešām rodas, skatoties, kā mūsu kolēģi no... tagad jau valdības draudziņu, draugu pulka... vērtē sociālo jautājumu... tad jau beigās jāsaka: kamēr, piedodiet, kāds garīgi slims cilvēks neiesēdīsies Doma baznīcā ar "kaulu zāģi" un nenolaidīs uz Saeimas pusi tādu kārtīgu raidījumu, tikmēr jau neviens nesapratīs to, ka šie jautājumi ir jārisina.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es atļaujos jums izteikt aizrādījumu un atgādinu jums Kārtības ruļļa 74. pantu - par tiem izteicieniem, kādus jūs lietojat par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā.

M.Lujāns. Nē, nu, protams, ja drīzumā lasīsim projektu, kurā būs ierakstīts, ka ir jārisina jautājums par sanatoriju garīgi slimiem cilvēkiem, par iespēju viņiem tur atrasties, tad tas Kārtības ruļļa pārkāpums... Protams, ja tādu kategoriju nav, tad varat, teiksim, šos jautājumus nerisināt un vispār var teikt, ka tas ir apmelojums un ka vispār Latvijā visi ir ļoti veseli, nav ne onkoloģiski slimu cilvēku, ne tuberkulozes slimnieku, ne vēl kādu citu. Bet es šinī gadījumā neredzu aizrādījuma iemeslu, un tādēļ es personīgi uzskatu, ka... es brīnos par to cinismu, ar kādu tagad tā saucamais vairākums izturas pret šīm sociālajām problēmām. Nu, protams, es saprotu, ka Ministru kabinets ir ultimātu uzstādījis - ja izmainīs budžetā kaut vienu pantu, tad noliks savas pilnvaras... nu, bet, protams, patīkami ir strādāt šantāžas ietekmē, it sevišķi, teiksim, šantažēt Saeimu... nu tā ir laikam mūsu morāle... Bet šinī gadījumā Ministru kabinets jau šantažē Latvijas tautu un neko citu. (Starpsauciens no zāles: "Neklusē!")

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 25 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām - 1 miljons latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 37, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Alfredam Čepānim.

A.Čepānis (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Lūdzu visus frakciju pārstāvjus pēc pārtraukuma paziņošanas uz vienu minūti sapulcēties Dzeltenajā zālē - jautājumā par šīsdienas preses konferenci.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds LNNK un LZP frakcijas deputātam Aristidam Lambergam.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aicinu Latvijas - Lielbritānijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus sapulcēties uz īsu sēdi tūlīt pēc pārtraukuma - te, Prezidija zālē. Nosaukšu grupas locekļus, jo varbūt kādam no jums ir aizmirsies, ka esat pierakstījušies: Ameriks, Apalups, Čevers, Deņisovs, Dunkers, Endziņš, Gorbunovs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Kazāks, Kaža, Kļaviņš, Krastiņš, Kuprijanova, Kušnere, Ķezbers, Lībane, Nagobads, Panteļējevs, Pēterkops, Rubins, Rubulis, Saulītis, Sausnītis, Sinka, Strods, Teniss, Tučs, Zelgalvis, Zīle, Kaksītis. Uz piecām minūtēm, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav paziņots! Tūlīt jūs iepazīstinās ar reģistrācijas rezultātiem.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Ziedonis Čevers,

Ernests Jurkāns,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas! Turpināsim darbu. Pirms turpinām darbu, mūsu Saeimas datortehniku apkalpojošais personāls lūdz deputātus, kuri uz saviem darbagaldiem tur dzērienu glāzes, būt uzmanīgiem, jo šo dzērienu nonākšana balsošanas iekārtā nozīmē, ka šodien balsošanas iekārta vairs nebūs izmantojama.

Turpinām darbu. 26.priekšlikums. Komisijas vārdā Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Aivars Kreituss.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 26.priekšlikums - frakcija "Latvijai" ierosina akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ieņemt virs plāna 1 miljonu un to novirzīt vecu ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionātiem. Komisija un Kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Veco ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionāti. Tā ir tēma, par kuru varētu runāt dienām jā, tiešām! Un es varētu ieteikt valdībai kādreiz aizbraukt uz šiem pansionātiem. Apbraucot šos pansionātus pagājušā gada laikā un sniedzot, cik nu mums iespējams, kaut vismaz kādu reālu materiālu palīdzību, atklājās tas dramatiskais fakts, ka bija pansionāti, kur pat 25 gadus neviens politiķis nebija iegriezies un apmeklējis šos pansionātus. Viens no traģiskākajiem pansionātiem, kas sagrāva arī manu priekšstatu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijā, kaut gan es, strādājot veselības aizsardzības jomā, biju saskāries ar pansionātu struktūru, bija Īles pansionāts, kur mitina cilvēkus no citiem pansionātiem, kuri lieto alkoholu, tātad garīgi slimus cilvēkus, vecus, kuriem ir alkoholisma problēmas. Nu tur tik tiešām šie aromāti, es domāju, bija pārsteidzoši. Un es domāju, ka to vajadzētu premjerministra kungam noteikti redzēt, es iesaku uz to pansionātu aizbraukt, iepazīties un redzēt, kādas tiešām ir problēmas. Runājot par šo problēmu, es gribu aicināt arī Kristīgo demokrātu frakciju iestāties par šo lietu, jo viņi vienmēr ir rūpējušies un arī televīzijā aktualizējuši veco ļaužu un garīgi slimo personu problēmas. Es esmu lietas kursā, ka arī bijušais veselības aizsardzības ministrs Apiņa kungs cīnās par garīgi slimo pieaugušo personu uzturēšanās apstākļu uzlabošanu. Es aicinātu arī jūs izteikt balsojumā atbalstu, lai tik tiešām... Šie cilvēki vairs pat pakliegt nevar, viņi ir izolēti tādā pansionātā kā Īle, viņus pat ārā nelaiž, viņi pat pie telefona netiek, viņus neviens nekad nesadzirdēs, ja neaizbrauks tur un neredzēs. Mans izmisīgs lūgums, saucēja balss tuksnesī - atbalstiet vismaz šos pansionātus!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Man ir patiess prieks, ka beidzot Saulīša kungs ir trāpījis savā īstajā nozarē, un būtu labi, ja viņš runātu tikai par garīgi slimo pansionātiem. Vispirms es gribētu atgādināt Saulīša kungam, ka Eiropas savienībā nevērtē Saulīša kungu pēc zobiem, zirgus tikai vērtē pēc zobiem, kā viņš pirmīt tur izteicās, bet, ja runā nopietni, tad acīmredzot vispirms vajadzētu šeit runāt konkrēti, nevis par to, kā sadalīt naudu, kuras nav. Šis mans ieteikums būs, arī par pārējiem punktiem runājot, bet vajadzētu sākt runāt par to, kādā veidā vispirms šo naudu dabūt. Un, ja pie katra punkta mēs dzirdam, ka mēs sadalīsim naudu, kura nav ienākusi, pēc tam runāsim par to, kā viņu iekasēt, un beigās, ja paliks nauda, tad sāksim apmācīt cilvēkus, kas šos līdzekļus varētu iekasēt, tad mēs nonāksim tur, kur mēs jau esam bijuši šos 5 gadus, to skaitā 2,5 iepriekšējos gadus, kad arī Saulīša kungs šeit sēdēja. Konkrēti man būtu liels priekšlikums, un es, goda vārds, nobalsošu par šo te pretēji valdības lēmumam - neatbalstīt - ar milzīgu sajūsmu, bet tikai ar vienu nosacījumu - ja Lujāna kungs ar Saulīša kungu paši būs drusciņ ar mieru aizbraukt uz šiem pansionātiem un paārstēties. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Aizrādījumu! Kur palika aizrādījums?")

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.26. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā veco ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionātiem - 1 miljons. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt, ka tās būs par vienu miljonu vairāk, un šo naudu novirzīt pansionātiem bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Komisijas un Kabineta viedoklis - neatbalstīt. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos... (Starpsauciens no zāles: "Kâ tad nav?") Atvainojamies, Saulīša kungs, vienkārši šo pieteikumu ir tik daudz, ka viens bija mazliet noklīdis, taču nekas nav noticis. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Quod licet Iovi, non licet bovi, Kiršteina kungs! Es gribu pateikt arī priekšsēdētājas kundzei, ka es kā deputāts, kā savu vēlētāju pārstāvis biju ļoti nepatīkami aizskarts un apvainots. Kiršteina kungs, es jums neatbildēšu!

Es gribu runāt par frakcijas "Latvijai" 27.priekšlikumu. Šeit ir runa par pansionātu, tātad par viena miljona latu pielikumu pansionātiem bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šie pansionāti tātad sadalās tādās divās jomās. Viena joma, kur ir vispārēji sociāli traucējumi, varētu teikt, ir sabiedrības alkoholisma problēmu un citu problēmu rezultāts. Tādi spilgtākie piemēri ir Daugavpils rajonā. Šiem bērniem ir pansionāti Naujenē un citur, un es domāju, ka šiem pansionātiem tik tiešām... Es nezinu, kurš no deputātiem varētu runāt pretī, ja nu vienīgi Kiršteins ar savu akmenssalto sirdi varētu runāt pretī, bet pārējie, es domāju visi ir kārtīgi un tik tiešām ar vēlētājiem tiekas un saprot šo jautājumu.

Bet es gribētu parunāt vēl par kādu lietu. Tā lieta ir Skrundas lieta. Mēs uzspridzinājām lokatoru, mēs it kā tikām galā ar tā sekām, bet ir vēl viena lieta - ir šie bērni, kas šī lokatora iedarbības rezultātā ir palikuši kropļi kā okupācijas tiešo seku fakts, un šie bērni pārsvarā ir Liepājā. Liepājā šie bērni ir specializētā bērnunamā. Un, lūk, šie bērni tik tiešām ir viens ļoti tāds emocionāls, bet reizē arī sāpīgs fakts, ka tieši šis lokators ar savu darbību ir tātad izraisījis šīs patoloģijas. Es negribu tagad latīņu valodā saukt diagnozi, ar kādām slimībām šie bērni slimo, bet publiskā valodā tas būtu cerebrālās triekas kā tādas, un šiem bērniem nu tik tiešām vajadzētu... Es arī gribētu lūgt visus deputātus aktualizēt šo problēmu, kad runā par okupācijas seku likvidāciju, un neaizmirst arī šīs sekas, ka ir šie bērni, kas Skrundas lokatora darbības rezultātā ir kļuvuši par bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Un, ja mēs tagad gribam pasaulē aktualizēt šīs okupācijas sekas, tad mums vismaz pašiem jāparāda žests, ka mēs paši saviem bērniem gribam palīdzēt. Citādāk iznāk paradoksāla situācija - mēs no citiem kaut ko lūdzam, kaut ko citiem pārmetam, bet paši saviem bērniem nevīžojam nemaz palīdzēt. Mani māte audzināja tā: ja gribi kādam palīdzību prasīt, tad vismaz sakārto savu istabu, ieved savās mājās kārtību, un kaut tā māja ir nabadzīga, bet lai viņa ir kārtīga, tad jebkurš cilvēks tev iedos palīdzību un neatteiks.

Es jūs vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties ne uz personīgiem apvainojumiem, ne uz kādām citām provokācijām, teiksim, no pozīcijas puses. Lūdzu, esiet iecietīgi! Es neesmu vainīgs galu galā, ka man ir jāziņo par šiem priekšlikumiem. Nu nāciet jūs citi un ziņojiet, es balsošu par viņiem. Es lūdzu jūs vēlreiz un vēlreiz: lūdzu, nobalsojiet arī jūs Kiršteina kungs! Es jūs arī lūdzu atgriezieties un nobalsot savā vietā par šo priekšlikumu. Ja vajadzīgs, es arī aizbrauktu uz to pansionātu, ja tik tiešām šiem bērniem būtu tā nauda, es arī kā ķīlnieks brauktu uz tiem pansionātiem, kur jūs sakāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu, visus ļoti lūgtu Skrundas monstra jautājumu nesaistīt ar visiem slimajiem bērniem, ar visiem pārējiem. Jūs ļoti labi zināt, ka ir nomas nauda, kura tiek izlietota tikai tam, lai radītu normālus apstākļus, lūk, tiem bērniem, kuri varbūt ir cietuši vai nav cietuši. Un neviens nevar pateikt, kurš ir cietis un kurš nav cietis. Ir pierādīts zinātniski tas - varbūt arī Liepas kungs tam piekritīs -, ka koki neaug šajā rajonā tik intensīvi kā visur citur. Dobumu perētājputni arī neligzdo, bet nav neviens mediķis pateicis skaidri un gaiši, ka, lūk, šeit, šajā vietā, līdz šai vietai dzīvojošie bērni šā lokatora iedarbības dēļ ir slimi ar tādu vai citādu slimību. Ņem informāciju par visu Latviju kopumā, un tādā gadījumā nevar pateikt, tāpēc nevajadzētu saistīt to kopā ar Skrundas lokatora iedarbību kā tādu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.27, frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā pansionātiem bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem - viens miljons latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt, ka pieaugs par vienu miljonu latu, un tos novirzīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanai. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šim mērķim valdība jau ir paredzējusi gandrīz 2 miljonus - 1,992 miljonus. Tāpat arī visās iepriekšējās pozīcijās valdība naudu jau bija paredzējusi, tāpēc gan komisija, gan Kabinets lūdz šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Priekšlikums tiek atsaukts. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Es noņemu vārdu.") Andris Saulītis atsakās no uzstāšanās debatēs. Andris Rubins - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti un pārējie! Es uzstājos kā deputāts, bet, kā jūs zināt, es esmu ārsts un katedras vadītājs Medicīnas akadēmijā. Par budžetu. Es atveru 5.pielikumā grafisko tēlu, kas saucas - "Pamatizdevumu struktūra procentos", kur tikpat daudz līdzekļu kā veselības aprūpei - 10% - ir iedalīti arī valsts varai un pārvaldei. Turpat blakus valsts varai un pārvaldei pirms kultūras, televīzijas, radio, zinātnes, kam kopā iedalīti nabaga 4%, ir mistiskie pārējie 18%. Valsts varai un pārvaldei šogad gandrīz 5 miljoni vairāk. Tie ir skaitļi uz papīra, bet tajā pašā laikā Valdības deklarācija sākas ar pirmo iedaļu, kur rakstīts melns uz balta, citēju: "Ieviesīs visstingrāko taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošas institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstos štatus..." Citātu beidzu. Jautājums: kas viņus ir uzpūtis? Un kad uzpūtīs? Varbūt vajag caurvēju, bet es kā ārsts ieteiktu tīrīšanas klizmu.

Sociālā nodrošināšana, jauna iedaļa un atkal melns uz balta citēju: "Nekavējoties tiks izstrādāta un īstenota "Mâtes un bērna atbalsta programma"." Kur ir šī programma, kuras ietvaros maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes pēc atvieglotiem noteikumiem... Kas tie tādi, un kam vajag atviegloties, lai saņemtu nepieciešamo materiālo palīdzību? Šajā sakarībā ir interesanti paskatīties svešvārdu vārdnīcā: "Budžets - likumdošanas ceļā apstiprināts valsts ienākumu un izdevumu uzskaitījums noteiktam laika posmam". Turpat blakus vārds "bufonāde", kas nozīmē ākstīšanos, ērmošanos, uzsvērtu komismu. Pretī "bumerangs" - tas ir metams ierocis izliektas koka vāles veidā, kas atgriežas atpakaļ tajā vietā, no kuras ar vieglu roku tiek mests. Jūs šodien pieņemsit šo skaisto bufonādi, ko jūs esat nosaukuši par budžetu, bet mūsu frakcija - Tautas kustība "Latvijai" - balsos pret, un šī bufonāde bumeranga veidā uzkritīs jums uz galvas kā slima tauta, neizglītoti bērni kopā ar visām maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm, ja vien jūsu pašu radītā birokrātija līdz tam laikam nebūs jūs apēdusi, aprijusi kā amēbas. Kā jūs zināt, pēdējo salīdzinājumu esmu patapinājis no ārsta Miervalža Birzes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Rubina kungs, es jums atgādinu, ka Prezidijs jau saņēma aizrādījumu no deputāta Vidiņa kunga. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamās tēmas. Mēs pašlaik apspriežam izmaiņas bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas finansējumā, nevis runājam par budžetu kopumā, un jums būs iespēja izteikt savas domas, apspriežot likumu par budžetu. Paldies.

A.Rubins. Jā, šis jautājums bija par budžetu, un es aicinu atbalstīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanu. Protams, saprotiet, ir citi cilvēki, kuriem vajag tiešus skaitļus pateikt, bet citiem pietiek, ka vispārēji pasaka.

Sēdes vadītāja. Paldies. Mēs apspriežam konkrētos punktus budžetā, nevis vispārīgi budžetu konceptuāli. Lūdzu deputātus to ievērot! Lūdzu, komisijas vārdā!

A.G.Kreituss. Es komisijas vārdā pateikšu nelielu skaidrojumu, lai nebūtu šādu pārpratumu. Šī tabula, kas ir minēta, un 33.lappuse, un tie pārējie 18%... Tie 18% sastāv no 13%, kas ir 57 miljoni, un tie ir paredzēti iekšējo un ārējo parādu apkalpošanai. Atlikušie 5% ir 23 miljoni, pašreiz 24 miljoni, kas ir pašvaldību dotācija. Tā ka būsim precīzi! Es atvainojos, ja tas te nav atainots, bet tāds ir šis skaidrojums. Nekādu mistisku skaitļu te nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 28. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanai - 1 miljons latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 29.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt, ka tās pieaugs par 500 000 latiem, un tās novirzīt sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem. Komisija un Kabinets neatbalsta. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centri vairāk bija plānoti kā palīdzība tieši mūsu laukiem. Tieši laukos ir visvairāk cilvēku, kas cietuši no dažādām sociālajām sekām, kas ir sekas mūsu neveiksmīgajai tautsaimniecības politikas realizēšanai. Šeit bija cerība, ka varbūt caur šiem sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem varētu šie cilvēki beidzot saņemt tiešu, praktisku materiālo palīdzību. Mēs katru dienu presē, televīzijā, radio uzzinām faktus, ka cilvēki nosalst vai vēl kaut kādā veidā tiek ietekmēti no mūsu nesakārtotās ikdienas puses, un tāpēc šī bija tāda cerība. Vienkārši man ir arī lūgums. Man šodien, šeit runājot, ir tāda situācija, ka es it kā būtu labklājības ministrs, ka man tieši tas ir vajadzīgs - to visu aizstāvēt un ka es esmu tas lielākais ienaidnieks. Es gribētu redzēt veselības aizsardzības ministru šeit, es gribētu redzēt labklājības ministru šeit, lai viņš tik tiešām iestājas par tiem, kuru intereses viņš aizstāv un kuru interesēs viņš cenšas gādāt. Labklājības ministrs jebkurā valstī pie jebkuras valdības vienmēr nedaudz bijis opozīcijā visai valdībai un visam pārējam, jo viņam tik tiešām cilvēciski rūpēja, rūp, sāp šī sāpe. Citādāk viņam nav vērts būt šajā amatā un stāstīt. Es vienkārši viņu aicinu. Es aicinu šos cilvēkus, kas uzņēmušies tik tiešām šo ļoti smago nastu, to es arī gribu atklāti pateikt, bet es aicinu arī viņus būt atklātiem un nākt šeit, un iestāties, prasīt sev naudu, nekautrēties. Vai tad jūs jūtaties tik vāji, ka jūs baidāties pateikt kaut kādu priekšlikumu? Vai tad jūs ir nolīguši tikai tāpēc, ka jūs klusēsit? Es jums metu izaicinājumu. Nāciet, dodiet priekšlikumus! Prasiet sev arī! Nu galu galā, ja tie cilvēki nevar paprasīt, tad prasiet jūs viņu vietā! Arī konkrēti runājot par šo priekšlikumu, es lūdzu balsojot izrādīt atbalstu sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.29, frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centram - 500 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 30.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt, ka pieaugs par 100 000, un to novirzīt Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Valsts dotācijai. Man ir jāpiebilst, ka valdība jau paredz šeit 42 000 novirzīt, un arī iepriekšējā gadījumā izskanēja teiktais, ka beidzot tiešu, praktisku materiālo palīdzību iegūšot rehabilitācijas centri. Tā nav gluži taisnība, jo valdība bija paredzējusi 1,7 miljonus, tie tiek doti, un tā palīdzība tik tiešām tiks arī iegūta. Un arī šajā gadījumā tiek jau dots. Es gribētu uz to vērst deputātu uzmanību, bet komisija un Kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Es tikai gribētu izpildīt to savu solījumu, ko mēs, esot komisijā, devām - visi komisijas locekļi, no visām frakcijām... šie cilvēki no Nedzirdīgo savienības nāca un lūdza. Es domāju, ka arī pārējām frakcijām un deputātiem viņi darīja zināmu savu sāpi un savu vajadzību. Tā summa nav liela, motivācija jau vairākkārt ir izteikta, es vienkārši atkal to atgādinu un lūdzu izteikt savu attieksmi balsojumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.30 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Latvijas Nedzirdīgo savienībai valsts dotācija - 100 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 31.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina akcīzes nodokli iekasēt par 150 000 latiem vairāk pamatbudžetā un šos līdzekļus novirzīt Latvijas Neredzīgo savienībai. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Runāšu ļoti īsi, lai šī izteiktākā pozīcija, lai nekļūtu jau tik tiešām... var iztulkot šīs emocionālās runas par kaut kādu farsu. Cilvēks, zaudējot redzi, zaudē apmēram 90% no spējas adaptēties apkārtējā vidē. Kā jūs zināt, vislielākais sods cilvēkam ir tas, ka viņu ieliek cietumā, lai viņš neko nedarītu. Lai neļautu viņam strādāt.

Mēs komisijā arī esam uzklausījuši... es domāju, ka arī Prēdeles kundze dzirdēja un visi pārējie, es negribu tagad saukt šos cilvēkus, kas strādā Sociālo un darba lietu komisijā, šo informāciju var iegūt citādā veidā... Es domāju, ka mums nebija nekādu domstarpību, bija acīm redzama un skaidra šī pozīcija. Vienkārši es aicinu deputātus, kas strādā Sociālo un darba lietu komisijā, būt aktīvākiem savā frakcijā un izskaidrot šo situāciju. Ja viņi tomēr to nav darījuši, tad es vēlreiz gribu atkārtot: tā ir ļoti svarīga. Komunisti visu laiku to darīja un palīdzēja šiem cilvēkiem, viņiem tika radīta bāze. Mēs tagad to nedarām un sakām, ka esam labāki par komunistiem. Kungi mīļie, mēs esam kļuvuši daudzos jautājumos vēl cietsirdīgāki, vēl viltīgāki, vēl mantkārīgāki nekā tā okupācijas vara, kura mūs visus šos 50 gadus spīdzināja. Jo savādāk es nevaru izskaidrot šos visus priekšlikumu noraidīšanas faktus kā tādus. Es lūdzu atkal: vismaz neredzīgajiem cilvēkiem palīdzēsim un iedosim šo tik tiešām ne visai lielo summu! Es domāju, tas viņiem būs ļoti liels atspaids un arī tāds labas gribas žests. Paldies. Es aicinu jūs balsot par to!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Finansu ministrs ļoti precīzi komentēja iepriekšējos pantus, atzīmējot, ka valdība, protams, ļoti maz, ļoti nepietiekami naudu ir iedalījusi. Ja jūs apskatāties budžetu, tad redzat, ka tieši Neredzīgo savienībai nauda nav iedalīta - neviena kapeika. Kādēļ? Tādēļ, ka pagājušogad viņi nebija... un, automātiski stādot, pārrakstot budžetu, par viņiem ir aizmirsts šobrīd. Tagad rodas ļoti dīvaina situācija. Nedzirdīgo biedrībai ir naudiņa iedota - drusciņ, ir iedota arī nākamajai pozīcijai - Invalīdu biedrībai, bet neredzīgie ir aizmirsti. Tādēļ, ka viņi nebija minēti pagājušogad ailītē. Es vienkārši gribēju to izteikt kā repliku. Tur ir tā budžeta kvalitāte. Un tur ir tā žēlsirdība. Vismaz sociālos jautājumus risinošā ministrija, izstrādājot budžetu, varēja pārbaudīt, kādas pozīcijas ir un kādas nav. Un tādēļ es, protams, jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es nezinu, cik kompetenti bija deputāti tad, kad iesniedza savus priekšlikumus. Bet, ja nu šis priekšlikums ir, tad vismaz vajadzēja precīzu adresātu norādīt: nav Latvijas Neredzīgo savienības, ir Latvijas Neredzīgo biedrība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, valsts budžeta līdzekļi pie Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības nonāk caur trim budžeta pantiem. Pirmkārt, šīs biedrības izmanto līdzekļus, kas ir paredzēti invalīdu - darba meklētāju -pārkvalifikācijai. Šīs biedrības veic šo darbu un pārņem daļu šo līdzekļu.

Nākamais. Valsts budžets caur šīm iestādēm - Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību - iegādājas atbilstošas palīgierīces un apmaksā rehabilitācijas izdevumus. Un šis ir trešais punkts - invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai. Tādēļ es lūdzu šo priekšlikumu skatīt pēc tam kopsakarībā ar labklājības ministra priekšlikumiem. Visus šos izdevumus, kas ir paredzēti invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai, apvienot vienā rindiņā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte, otro reizi. Mums balsojums par piecām minūtēm bija. Par otru reizi, otrās reizes uzstāšanās reglamentu... mums balsojuma nav par izmaiņām.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es atbalstu pēc būtības Makarova kunga priekšlikumu, ka varētu apvienot to kā dotāciju uzņēmējdarbībai. Bet tajos priekšlikumos summa, ko iesniedza ministrs nākamajās tabulās, ir tieši tāda pati kā divām biedrībām, tas ir, 84 000, kas jau šobrīd ir budžetā, un tas ir formāls labojums, to varētu izlabot.

Otrkārt, es gribu pateikt, ka ne visi neredzīgie cilvēki saņem konkrēti caur valsts budžetu... jo problēma, ka slēdz to centru, kas ir tagad Gaiļezerā, kur bija palīdzība tieši neredzīgajiem, oftalmoloģiskā palīdzība... Un tā nauda budžetā (3000 latu apmērā) nav atrasta. Es tādēļ iesaku tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un pēc tam var atgriezties un apvienot vienā rindkopā... Bet nauda no tās apvienošanas jau tur nenāks klāt. Tādēļ es lūdzu tomēr balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un iedalīt Neredzīgo savienībai šo naudu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.31 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Latvijas Neredzīgo savienība - 150 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot ! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 32.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā ieņemt par 100 000 latiem vairāk un novirzīt Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai. 42 000 jau ir paredzēti, tādēļ komisija un Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Nu jau piecus gadus Latvijā plosās mežonīgā tirgus ekonomija. Ir tā saucamais pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas laiks. Katrs cīnās par savu eksistenci, kā māk. Cits zog, cits aizņemas, cits vēl kaut ko dara. Visi saka: "Ziniet, jāsakrāj tā nauda, lai vēlāk varētu dzīvot, lai bērni varētu dzīvot." Kādi laiki, tādi tikumi. Es domāju, šo izteicienu katrs var komentēt savā gaumē. Bet, redziet, ir vēl viena sabiedrības daļa, kurai visā pasaulē... es negribēju šeit... es atvainojos par šo izteicienu... civilizētā pasaulē viņus sauc par invalīdiem jeb cilvēkiem, kuriem ir ierobežota darbošanās spēja jeb ierobežoti konkurēšanas apstākļi, viņi vienkārši savas personīgās nelaimes, kaut kāda fizioloģiska procesa dēļ nevar konkurēt ar pārējiem darba tirgū, citās vietās tādā līmenī, kā mēs to spējam darīt. Es taču sev neprasu, lai man, teiksim, piešķirtu manas uzņēmējdarbības veicināšanai... Es neesmu ņēmis nevienu kredītu, man nav tas vajadzīgs. Es esmu pateicīgs Dievam par to, ko viņš man ir iedevis. Es varu strādāt, iet un gādāt par savu ģimeni un novēlu to arī visiem pārējiem. Bet man ir arī tiešs morāls pienākums palīdzēt šādiem cilvēkiem, kas to nespēj. Pie tam arī mūsu tik lamātajās Austrumu kaimiņu valstīs... pat Krievija ir pieņēmusi nodokļu atvieglojumu likumu, dažādās pozīcijās izdara šiem uzņēmumiem, kas nodarbina invalīdus, dažādas atlaides. Nemaz jau nerunājot par tādām valstīm kā Spānija un citas, kur viņi invalīdiem nodod tādas lietas kā, teiksim, loteriju vai azartspēļu, vai citu izklaides veidu industriju, nodod šo jomu invalīdu rīcībā un viņu pārvaldījumā. Teiksim, alkohola... Spirta monopols arī varētu spert vienu soli un iedot viņiem kādu paketi no šā kumosa, lai vismaz arī viņi dabū kaut ko no tā, kaut ko gūst no pārējo cilvēku varbūt izlaidīgā dzīvesveida. Vismaz lai šiem cilvēkiem tiek līdzekļi kaut kādā veidā. Mani spēki iet uz galu. Paldies Dievam, ka šis ir pēdējais punkts šajā lietā. Es aicinu - es jau to daru visu laiku, bet man tas ir pienākums, - es aicinu atkal: ļausim, dosim vienādas darba, starta iespējas arī cilvēkiem, kuriem, es jau minēju, šodien dažādu apstākļu dēļ nav šādu iespēju! Lai viņi var līdzvērtīgi iesaistīties mūsu sabiedrībā. Nebaidīsimies taču no invalīdu konkurences, būsim veseli, stipri un varoši! Ja mēs tādi nebūsim, kā tad mēs aicināsim tautu izliet tos miskastes spaiņus tajā Grenctāles muitas punktā vai satīrīt vēl kaut ko? Mums taču ir jārāda piemērs, es domāju. Atbalstīsim, dosim šiem invalīdiem iespēju strādāt un piedalīties sabiedrībā - uz tieši tādiem pašiem noteikumiem kā mēs! Protams, šī summa ir nepietiekama, tas ir skaidrs. Nu, bet tas būs kaut vai žests. Kaut vai mazums. Es nekautrējos jūs pēdējo reizi lūgt izdarīt šo pakalpojumu un izteikt atbalstu balsojumā.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.32 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai - 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 17, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 33.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā palielināsies par 1 172 371 latu, un šo summu novirzīt subsīdijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Valdība šīs pozīcijas subsīdijām jau paredz 8 912 000 latu, un tāpēc komisija un Ministru kabinets lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Jau sākot ar subsīdiju ieviešanas laiku, tas ir, 1994.gada maiju, tās netiek izmaksātas paredzētajā laikā un apjomā. Tā, par 1994.gada ceturto ceturksni tās izmaksā tikai 1995.gada pirmajā ceturksnī 1,75 miljonu latu apmērā. 1995.gadā Zemkopības ministrijai... likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam" subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 13,2 miljonu latu apmērā, bet pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem latu, taču faktiski izmaksāti tika 8,1 miljons latu. Kopā ar nokavēto par 1994.gadu. Procentuāli tas ir 48,2% no sākotnēji noteiktās summas likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam". Tas ir mazāk nekā puse, turklāt ar pusgadu ilgu nokavēšanos. No manis teiktā izriet, ka tā likuma nepildīšana, kas attiecas uz lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, ir kļuvusi par sistēmu, - bet ar tālākejošām sekām. Jo 1996.gada sākumā šis parāds par lauksaimniekiem neizmaksātajām subsīdijām jau sasniedza nevis 1,7 miljonus, kā bija 1995.gada sākumā, bet 5 miljonus. Manis iepriekš veiktā īsā analīze nevieš absolūti nekādas cerības, ka pēc budžeta pārskatīšanas maijā, aprīlī vai jūnijā tiks piešķirti trūkstošie līdzekļi subsīdijām lauksaimniecībā. Nav grūti paredzēt pretēju procesu, spriežot pēc aizvadītajiem diviem gadiem. Kā zināms, subsīdijas lauksaimniekiem piešķir par sākotnējo sēklkopību, šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu, kondicionēto sēklu ražošanu, kā arī augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu. Savukārt lopkopībā subsīdijas piešķir par augstražīgu dzīvnieku selekciju, jaunlopu saglabāšanu, izaudzēšanu, gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiāla iegādi no ārvalstīm un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Ja valsts nepietiekami subsidēs šīs manis iepriekš minētās pozīcijas, tad pārējiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem nebūs iespējas vai būs ievērojamas grūtības iegādāties šo kvalitatīvo izejmateriālu turpmākai ražošanai. Katrs ražotājs plāno savus ieņēmumus un izdevumus, arī lauksaimnieks grib savu darbu plānot ar perspektīvu. Domāju, ka Finansu ministrijas pārstāvji var apliecināt, ka akcīzes nodokļa iekasēšanas rezerves ir ievērojamas, tādēļ aicinu balsot par atbalstu kvalitatīvas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.33 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem - 1 172 371 lats. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 34.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" paredz, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā pieaugs par 5 miljoniem, un lūdz šos līdzekļus novirzīt dotācijām un mērķdotācijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Valdība šajā fondā 21 miljonu jau paredz, un tāpēc gan komisija, gan Ministru kabinets lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.34 (frakcija "Latvijai"): akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - 5 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 35.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" paredz, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā pieaugs par 10 miljoniem, un lūdz šos līdzekļus novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Apkopojot pāris priekšlikumus līdz šim, es gribētu piebilst, ka tādā vienkāršotā veidā pamatbudžeta finansiālais deficīts jau būtu samazināts par 22 miljoniem tikai no akcīzes vien. Tātad būtībā iznāk, ka kustība "Latvijai" gandrīz vai iesaka akcīzes nodokli degvielai steidzami paaugstināt, jo savādāk jau šo iekasējumu vienkāršotā veidā nevar dabūt. Līdz ar to komisija un Ministru kabinets šo jautājumu neatbalsta un lūdz balsot.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es galīgi nevaru piekrist tam viedoklim, ka nevar iekasēt šo nodokli un ka nav, un ka tādēļ ir jāpaceļ akcīzes likme. Absolūti nē! Ir jāiekasē tas nodoklis, kas šodien nav iekasēts, tas ir, es nosaukšu konkrētus skaitļus. Par alkoholu un tabaku tas ir pāri par 30 miljoniem latu. Par degvielu, ja mēs pieskaitām klāt, tas ir vēl daudz, daudz vairāk. Tāpēc nevajag runāt par to, ka, lūk, nav no kā ņemt, nav kur ņemt, kase ir tukša un tā tālāk. Vienreiz vajag pateikt skaidri un gaiši, ka mēs negribam to iekasēt, bet mēs nedzirdam šeit nevienu vārdu, nevienu argumentu no valdības puses, kāpēc, lūk, šo nodokli tiešām nevar iekasēt. Tas ir ne tikai akcīzes, tas ir arī pievienotās vērtības nodoklis, par ko es runāju, un tas būs arī par muitas nodokli. Kāpēc? Ko tad valdība galu galā domā darīt ar šo "çnu" ekonomiku, ar šīm kontrabandas plūsmām? Vai tiešām viņa nedomā neko darīt? Vajag taču atklāti un godīgi pateikt: "Nç, mēs neko nedarīsim!" Šeit, šajā zālē.

Par pašvaldībām es jau runāju. Šeit, es domāju, jautājums ir skaidrs - pašvaldībām ir vajadzīgas papildu dotācijas, un tāpēc mēs no šiem trim nodokļiem arī šos 16 miljonus veidojam. Es aicinu atbalstīt un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.35. Frakcija "Latvijai" - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts - 10 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 31, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 36.priekšlikums. Deputāta Apiņa kunga priekšlikums - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā šoreiz no iekasētā akcīzes nodokļa - 5,275 miljoni paredzēti asignējumiem Krājbankai valsts... Nē, es precizēju. Es atvainojos. No asignējumiem šī nauda, kas tika paredzēta asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai... no šīs naudas vēl izdalīt 5,275 miljonus un tos novirzīt veselības aizsardzības īpašiem mērķiem. Es šos procentus šeit nekomentēšu. Jūs visi to redzat.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pateicos frakcijai "Latvijai" par labu startu. Es laikam esmu pirmais, kas pēc frakcijas "Latvijai" startē šeit. Tad, kad es nācu uz tribīni, Šķēles kungs man teica vārdus: "Katra minūte - 350 lati." Es patērēšu pusotru tūkstoti.

Tad, kad mēs pašā sākumā tikāmies ar Šķēles kungu pirmajā reizē - tas bija valdības vakariņās - , Šķēles kungs man jautāja, vai es zinot, cik vispār saņem medmāsa. Es toreiz teicu, ka zinu gan, bet tagad man ir tādas klusas aizdomas, ka uzzinās arī Šķēles kungs. Nē, tas nebija ļauni katrā ziņā, bet tieši tā ir šoreiz, jo mēs esam šogad veselības aprūpei paredzējuši par 2 miljoniem faktiski mazāk, nekā ir pērnā gada fakts. Mēs esam veselības aprūpi piemirsuši situācijā, kad esam pielikuši sev paši - Saeimai, kad esam pielikuši to miljonu Finansu ministrijai un miljonu Ministru kabinetam. Mēs esam piemirsuši veselības aprūpi un esam ignorējuši pat tādus faktus, ka pieaug zināma dārdzība, ka palielinās komunālie maksājumi, transporta izdevumi, ka palielinās medikamentu cenas un daudz kas cits. Un šīgada veselības aizsardzības budžets, manā uztverē, atspoguļo Finansu ministrijas zināmas daļas voluntāri pieņemtos lēmumus, kuri neļauj turpināt iesākto reformu par apmaksu par konkrēti padarīto darbu. Tie iznīdēja mūsu speciālo budžetu, kuram bija stabili noteikumi, kuri tika precīzi realizēti un kurus mēs diezgan veiksmīgi izmantojām pagājušajā gadā. Es gribu pateikt, ka alkohola akcīze allaž ir bijusi mērķnodoklis, un kam gan citam varētu būt ienākumi no alkohola akcīzes ja ne veselības aizsardzībai?

Es ceru, ka šīgada budžetā atradīsies papildu līdzekļi veselībai, es turēšu pie vārda augsti godāto Šķēles kungu, kurš protokolā ierakstīja un vakardien mūsu tikšanās reizē apliecināja to, ka veselības aprūpei tiks 50% no tā, ko ar alkohola akcīzi iekasēs virs 25,3 miljoniem latu, kā ir paredzēts... no tā, kā teica Zelgalvja kungs, ko pilnībā neiekasē. Tā ka, ja mēs iekasēsim vairāk, tad mēs saņemsim 50%. Un, ja mēs iekasēsim vairāk arī tādēļ, ka nāksies pacelt alkohola akcīzi atsevišķiem stiprajiem dzērieniem, un tas tā arī būs, jo Lietuva un Igaunija ir pacēlusi un mums ir zināma plūsma uz robežām, tad jebkurā gadījumā, paļaujoties uz Šķēles kunga godavārdu un Ministru kabineta godavārdu, mēs saņemsim papildu līdzekļus.

Ar šiem vārdiem es noņemu savus nākošos sešus priekšlikumus ar zināmām sāpēm, jo es tiešām domāju, ka mums vajadzēja cīnīties par akcīzi, bet mani vakar pārliecināja. Paldies.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, būsim precīzi - nosauciet konkrēti skaitļus, kā ir iesniegšanas kārtībā, kurus jūs atsaucat.

P.Apinis. Tātad es noņemu 36., 37., 38., 39., 40. un 41. priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Apiņa kungs, bet būsim vēlreiz precīzi. Es jums gribēju teikt, ka piecas minūtes izmaksā nevis 1,5, bet 1,75 tūkstošus latu. Tas tā pie skaitļiem, ko mēs, kungi, saucam no tribīnes un vienmēr šeit rēķinām līdzi pie budžeta. (No zāles deputāts P.Apinis: "Es nenotērēju 5 minūtes.")

Izskatīsim nākamo jautājumu. Priekšlikums nr. 42.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 42 būtībā pārklājas ar to, ko izklāstīja Apiņa kungs, un ar to pārklājas 42., 43., 44. un 45. priekšlikums, jo par to, par ko ir runa šajos priekšlikumos saistībā ar alkohola akcīzes nodokļa izmantošanu, ir šis ieraksts šajā papildu protokolā, un mums pašreiz ir jāizlemj acīmredzot... Es varu likt priekšā neatbalstīt visus šos četrus punktus tieši tāpat, kā tas iznāk Apiņa kunga gadījumā, bet viņš pats noņēma. Šeit varbūt vajadzētu tad komisijai izteikties par trijiem, bet pēc tam Kuprijanovas kundzei par 45. Es ierosinu komisijas un Kabineta vārdā visus četrus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jāizskata ir pa pantiem. Tātad vispirms 42.

A.G.Kreituss. Ir priekšlikums komisijas un Kabineta vārdā - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova... cik es saprotu, Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā, lai gan es jums atkārtoju vēlreiz - ir lūgums pieteikties rakstiski, lai mums neiznāk domstarpības. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāšu kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, jo šeit ir priekšlikumi tieši no Sociālo un darba lietu komisijas. Pirmkārt, acīmredzot ne Sociālo un darba lietu komisijai, ne arī man, es tā saprotu, mūsu frakcijai, nav tas gods zināt par protokolu. Vismaz Sociālo un darba lietu komisijai šā protokola nav, deputātei Kuprijanovai arī šā protokola nav. Es neapšaubu, ka varbūt viņš ir, bet man viņa nav.

Apiņa kungs nupat jums ļoti labi pastāstīja visu. Tātad man nav jāstāsta, kādā situācijā šobrīd ir veselības aizsardzības finansējums. Bet es gribētu runāt vēl par vienu momentu.

Principiāli svarīgi, man šķiet, ir saglabāt divus momentus. Pirmkārt, saglabāt zināmu procentu no akcīzes nodokļa, jo pagājušogad tas tika iebalsots, un es gribētu jums atgādināt otru, man liekas, pārkāpumu, kas notiek šodien. Likumā par akcīzes nodokli ir ierakstīts, ka 50% no akcīzes, kas ir iekasēti par alkoholu, tiek ieskaitīti veselības speciālajā budžetā. Šis pants zaudē savu spēku tajā dienā, kad tiek pieņemts 1996. gada valsts budžets. Šī diena ir šodiena. Tātad par 1996. gada janvāri un 14 februāra dienām šo nodokli vajadzētu turpināt ieskaitīt veselības aizsardzībai. Taču tas atkal ir atsevišķs jautājums, kas acīmredzot valdībai būs jāpaskaidro.

Bet tomēr ir ļoti svarīgi, lai tā nebūtu dāvana, piekāpšanās, bet lai tas paliktu pastāvīgs speciālais budžets no mērķnodokļa akcīzes vienam mērķim - veselības aprūpei. Pagājušogad mēs cīnījāmies par 14 miljoniem, šogad mēs sākam to cīņu no nulles. Un tas ir ļoti būtiski, lai paliktu tieši mērķnodoklis mērķizlietojumam. Tas ir pirmais moments.

Un otrs moments. Ir svarīgi, lai būtu saglabāts speciālais veselības budžets, jo nākošie priekšlikumi, kur ir arī Kuprijanovas priekšlikums, ja es nekļūdos, tas ir 45., un tur ir runa tieši par to, ka septiņarpus miljoni tika izņemti no pamatbudžeta, kas šobrīd ir iestrādāti un pārlikti uz veselības speciālo budžetu. Jo, kungi, nebūsim naivi, speciālais budžets ir daudz pārraugāmāks, daudz precīzāk var finansēt no viņa dažādus pasākumus, un daudz mazākas iespējas Finansu ministrijai ir paziņot, ka šomēnes viņa nofinansēs 70% apmērā sakarā ar neizpildi vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Es nedomāju, ka veselības aprūpe ir tā visnicināmākā sfēra, kam vismazāk ir jāpievērš uzmanība. Un tieši speciālais budžets dos zināmu aizsardzību šiem līdzekļiem.

Man šķiet, ka zālē apmēram visiem ir ļoti skaidrs, par ko šodien notiek runa. Es vēlreiz atkārtoju: ne komisijai, ne deputātei Kuprijanovai nav zināms protokols, tādēļ es aicinātu jūs atbalstīt priekšlikumu nr. 42. Acīmredzot es vēl par trim priekšlikumiem nākšu un lūgšu jūsu atbalstu, jo tā būtu garantija, ka veselības aprūpe šogad vismaz nepasliktināsies, un es domāju, ka visi ārsti, kas sēž dažādās frakcijās, var apstiprināt, ka šobrīd tā situācija patiešām ir ļoti smaga medicīnā. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, jūs teicāt, ka šodien tiek izdarīts pārkāpums. Vai uz Saeimas darbību to attiecināt, ka mēs kaut ko pārkāpjam, vai uz citu ko?

L.Kuprijanova. Es nekādā gadījumā nerunāju ne par kādiem Saeimas pārkāpumiem... es runāju par likuma pārkāpumu... par akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad mēs varam darbu turpināt. Debatēs vairāk pieteikušos nav.... Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Man vairāk pieteikumu nav, tā ka, ja kāds uzskata, ka viņš ir pieteicies, lūdzu, precizējiet.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

13.februārī notika Latvijas Republikas Ministru kabineta sēde par budžeta projektu 1996. gadam, un, respektējot deputātu viedokli, valdība tiešām nāca uz kompromisu , ka tiks sagatavoti priekšlikumi par to, ka no tā, kas nāks pāri šobrīd fiksētajam akcīzes nodoklim, 50% no tā tiks novirzīti veselības aprūpei. Līdz ar to es lūdzu vienkārši šoreiz respektēt valdības viedokli, lai nesarežģītu mūsu finansējumu turpmāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 42, Sociālo un darba lietu komisija - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai, bet no alkohola akcīzes nodokļa 50% veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem - 5 275 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 31, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 43. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - no akcīzes nodokļa noņemt divus miljonus sešsimt tūkstošus, precizējot tālāk, to noņemt no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai, jo šis akcīzes nodokļa ienākums bija tam paredzēts. Tātad precizējam: noņemt no tā un tālāk novirzīt Labklājības ministrijai veselības aizsardzības speciālajam budžetam īpašiem mērķiem. Skaidrojumi tika doti, komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, es jums atkārtoju ceturto reizi - lūdzu laicīgi rakstiski pieteikties debatēs, lai mums šeit nav laiks jātērē. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Varbūt es kaut ko nesaprotu šinī gadījumā, bet es esmu autore, un man liekas, ka es varu runāt jebkurā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Autore ir komisija. Arī komisija un ministri pēc Kārtības ruļļa, un komisiju pārstāvji piesakās debatēs rakstiski. Ja mēs gribam ļoti strikti ievērot, tad šobrīd ir vienalga, vai jūs runājat kā deputāte vai kā komisijas pārstāve. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Tātad, kungi! Es vēlreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību. Labklājības ministrs nupat runāja. Viņš pateica par tiem 50%, kas var būt no akcīzes pārpildes. Tas vēlreiz apstiprina to pieņēmumu, ka valdība jau šodien ir pārliecināta, ka akcīze tiks pārpildīta. Un tas nozīmē, ka budžets nav līdz galam korekti iesniegts. Bet nevienu vārdu netika pateicis labklājības ministrs par speciālo budžetu. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju: varbūt jums visiem šie protokoli ir, tad varbūt kāds kolēģis, kad es noiešu no tribīnes, man iedos to protokolu palasīt, bet man viņa nav.

Tālāk. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, kā mēs tehniski piedāvājam... Mēs šinī gadījumā nepiedāvājam palielināt ne budžeta deficītu, ne arī budžeta ienākumus. Jūs paskatieties - mēs piedāvājam pārdali! Mēs piedāvājam budžetā samazināt izdevumus Unibankas finansējumam, uz šā rēķina paņemt akcīzi un nofiksēt viņu. Nav runas par budžeta deficītu un nav runas par akcīzes nodokļa palielinājumu, ir runa par pārdali.

Tāpat man arī rada izbrīnu, kādēļ tad neskaidro, cik tas ir nepareizi -paņemt nost no Unibankas valsts dotāciju? Cik es saprotu, Unibanka jau gandrīz ir privatizēta banka, un neviens pat neapspriež debatēs vispār šo jautājumu, kādēļ mēs tādai bankai iedalām no valsts budžeta līdzekļus. Tādā gadījumā mēs varbūt vēl kādai bankai varētu iedot?

Tādēļ es aicinātu jūs varbūt kādu pieteikties debatēs, padebatēt arī šī jautājuma sakarībā, bet šobrīd es, protams, jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - 43. Es vēlreiz atkārtoju - tātad nepalielinot deficītu, nepalielinot akcīzes nodokļa ienākumus, viss paliek robežās, kā ir redzams valdības ciparos, tikai pārdalīt un izdalīt atsevišķi akcīzi kā mērķdotāciju veselības aizsardzības speciālajam budžetam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu!

A.G.Kreituss. Es varu piebilst tikai, ka skaidrojumus par Krājbanku, par Unibanku mēs acīmredzot dzirdēsim vēl daudz, jo par to būs daudz runu vēl, tā ka varbūt varētu netērēt laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.43, Sociālo un darba lietu komisija - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai, bet no alkohola akcīzes nodokļa 50% veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem - 2 600 000. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 44. - no akcīzes nodokļa iemaksas paredzēts izņemt 4 miljonus 775 tūkstošus latu un novirzīt veselības aizsardzības speciālajam budžetam īpašiem mērķiem. Komisijas un Ministru kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tomēr visi priekšlikumi ir drusciņ dažādi, tādēļ es tomēr runāšu par katru. Tātad divus mēs izbalsojām, tagad ir trešais priekšlikums, un būtība viņam ir tāda. Es atkal atgriežos pie speciālā budžeta kā pie kategorijas, kā pie jēdziena. Šobrīd šie 4 miljoni ir iestrādāti valsts budžetā veselības aprūpei. Es piedāvāju pārdalīt - izņemt no valsts pamatbudžeta un novirzīt veselības aizsardzības speciālajam budžetam šo summu. Viņa nekādi nemaina budžeta kopējos ciparus, es pat pateiktu, viņa vairs nevienam neko neatņem, jo šobrīd akcīzes nodoklis ir ieplūdināts valsts budžeta kopīgajā ciparā. Es viņu mēģinu, teiksim... komisija ierosina viņu akcentēt un parādīt kā speciālo budžetu. Tādēļ es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.G.Kreituss. Es drīkstu nelielu skaidrojumu?

Sēdes vadītāja. Komisijas vadītājs drīkst.

A.G.Kreituss. Šeit nedrīkstētu maldināt deputātus, jo būtībā tas, kas ir paredzēts pamatbudžetā, šī summa, un par ko jau tikko iepriekš runāja Apiņa kungs, tas ir pilnīgi konkrēts finansējums šim mērķim - 1/12 daļa katru mēnesi. Ja mēs veidojam speciālo budžetu no akcīzes, kas veidojas kā pa kalniem - uz augšu, uz leju, tad mēs tādu garantētu ienākumu šim aprūpes veidam nedodam, tāpēc jau ir pamatbudžetā šī nauda iekļauta un tāpēc klāt nāks līdzekļi speciālajā budžetā no pārpildes - no šo 25,5 miljonu pārpildes 50% apmērā. Es skaidroju tāpēc, lai mēs saprastu, kā speciālajā budžetā tiek tērēta nauda un kā - pamatbudžetā. Nejauksim, lūdzu, to kopā, un lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Tagad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.44, Sociālo un darba lietu komisija - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aizsardzībai kopā, bet no alkohola akcīzes nodokļa 50% veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem - 4 775 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 45.priekšlikums, deputāte Kuprijanova - akcīzes nodokļa iemaksas valsts budžetā, no šīs pašas pozicijas ierosina izņemt ārā 7,5 miljonus un novirzīt Labklājības ministrijai speciālajam budžetam veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem. Komisijas un valdības lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es šoreiz nerunāšu kā frakcijas pārstāvis, bet es runāšu kā ārsts. Un es domāju, ka šo priekšlikumu, no ārsta viedokļa, vajadzētu atbalstīt, un es kā Pēteris Apinis tomēr viņu negribētu noņemt, kā viņš noņēma savus jautājumus, jo es domāju, ka tas būtu ļoti viegli izdarāms, ja jau Ministru kabinets to savā sēdes protokolā ir apsolījis mums. Es domāju, tas protokols nebūs tik saistošs, ja mēs viņu ieliksim Budžeta likumā, un tamdēļ es aicinātu visus, kam rūp veselības aizsardzība, atbalstīt šo 45.labojumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es arī runāšu kā ārsts, jo vai tad citi nodarbojas ar tiem cietējiem, kuri cieš no alkohola? Mēs to visi zinām, un te mūsu kolēģis Saulītis arī informēja par tām problēmām, kas ir medicīnā. Tas būtu ļoti loģiski, ja mēs ratificētu to "slepeno protokolu", ko ir noslēgusi valdība, un tādēļ aicinu visus ārstus un tos, kas atbalsta ārstu kustību un medicīnas kustību, balsot par šo priekšlikumu. (Starpsauciens no z1ales: "Mçs atbalstām.")

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Paldies kolēģiem par atbalstu! Tātad tas ir vēl viens priekšlikums, un viņš būtībā ir tāda, kā teikt, pēdējā robeža, jo iepriekšējais netika balsots, un tas bija prognozējams. Tātad šobrīd, ja es nekļūdos, viņš pilnībā varētu atbilst valdības protokolam būtībā, jo 7,5 miljoni šobrīd valsts budžetā ir paredzēti, bet tikai ne speciālajā budžetā. Tur būs 50% no pārpildes, kā labklājības ministrs nupat pateica, un tas ir paredzēts. Un te vienīgā atšķirība ir tā, ka tie 7,5 miljoni tiek pārveidoti par 30% no akcīzes nodokļa, jo akcīzes nodoklis ir plānots 25,3 miljonu apjomā. 30% - tas ir 29, 66 ar astīti. Viņš tikai tiek pārveidots, bet mēs tad nostiprinām akcīzi medicīnai un nostiprinām valsts speciālo budžetu. Un, cik es saprotu, tad valdība nekādus ciparus nevienam šeit nejauc, tādēļ es lūgtu deputātus padomāt un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jebkurā gadījumā šis priekšlikums atbilst mūsu vienošanās sarunām ar Šķēles kungu. Atšķirība, bez šaubām, ir 0,29%. Es arī uzskatu, ka ir jābalso par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.45, deputāte Kuprijanova - akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aizsardzībai kopā, no alkohola akcīzes nodokļa (30% no alkohola akcīzes nodokļa un 50% no ikmēneša alkohola akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumiem) veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem... Lūdzu balsošanas režīmu. Atvainojos, 7 500 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 25, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais priekšlikums - nr.46. Frakcija "Latvijai" no muitas nodokļa paredz noņemt 1 435 506 latus un novirzīt tos pamatbudžeta izdevumiem Kultūras ministrijai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Jāteic godīgi, ka šīsdienas sēde ir tāda dīvaina sēde, jo faktiski šī mūsu valsts dzīvē gandrīz vai visnozīmīgākā Saeimas sēde iegūst stipri dīvainu raksturu. Vēsture mūs māca, ka gudri valdnieki pasaulē vienmēr ir ļoti uzmanīgi ieklausījušies un analizējuši savu oponentu domas. Pat lielā Krievijas patvaldniece Katrīna II vispirms ļoti rūpīgi esot izlasījusi Radiščeva grāmatu "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" un tikai pēc tam aizsūtījusi tās autoru trimdā. Šajā gadījumā ir pilnīgi pretējais. Visā sēdes gaitā neviens opozīcijas priekšlikums netiek pieņemts, tātad mēs varam secināt, ka opozīcijā sēž galīgi neprašas un neprofesionāli cilvēki, kuri iesniedz ļoti sliktus priekšlikumus. Mūsu runas šeit no tribīnes arī nevienu neiespaido, jo viss jau ir sen izlemts, frakcijām acīmredzot ir noteikts obligātais balsojums un visa sēde rit ārkārtīgi stingras disciplīnas ietvaros. Līdz ar to sēdes lietderības koeficients, pēc manām domām, ir tuvs nullei. Tāpat kā deputātu atbildības koeficients par savām runām.

Mēs iesniedzām šeit projektam priekšlikumu par to, lai atbalstītu Kultūras ministriju, kurai gadu no gada tiek samazināta valsts dotācija un līdz ar to kultūra tiek aizvien vairāk degradēta sabiedrībā. Man šķiet, ka mēs aizmirstam vienu - ar laiku mēs būsim šeit atbildīgi par to, ka latviešu tauta patiešām pārvērtīsies par mazu, zaglīgu tautiņu, kas dzīvo kokos un pārtiek no sēnēm. Kā tad nu šī mazā muļķa tautiņa ieies tajā ilgotajā Eiropā, uz kuru mēs visi tā tiecamies? Kas tad nu tādu tautiņu ņems vairs pretī, ja kultūrai nebūs tā, kas kultūrai nākas. Es domāju, ka ir veltīgi šeit pie mikrofona turpināt šo Sīzifa darbu un velt to akmeni kalnā, jo tik un tā valdošās partijas viņu nospers atkal atpakaļ aizā.

Šīs sēdes gaitā man radās doma, ka varbūt mēs varētu darīt kaut ko vairāk tautai lietderīgu. Te sēž tik daudz stipru vīru, un ja mēs visi paņemtu lāpstas, teiksim, un iztīrītu Vecrīgu šajā laikā, nevis veltīgi runātu - viens iedod priekšlikumus, otrs noraida, viens iedod, otrs noraida... Tas ir veltīgs darbs. Tas man sāk atgādināt sliktu teātra izrādi, kad luga ir garlaicīga, dramaturģijas nav. Ko tad dara publika? Publika lēnām atstāj zāli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu nr.46 - muitas nodoklis, pamatbudžeta izdevumi kopā - 1 435 506 lati. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 47.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ieņēmumus no muitas paredz ieņemt par 150 000 latu vairāk un novirzīt tos Saeimai pārējiem izdevumiem, tajā skaitā Saeimas sēžu translēšanai otrajā radio programmā. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Saeimas sēdēs pozīcija zināmā mērā var veikt kontroli pār tās vēlēto Ministru kabinetu, Valsts prezidentu un tiesnešiem, turpretī par to, kādā veidā vēlētāji var visobjektīvāk sekot līdzi visu deputātu darbam Saeimā, Satversmē diemžēl nekas nav teikts. Var, protams, atsaukties uz tā saucamo ceturto varu, tas ir, uz elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, kā tas moderni un vienkāršam cilvēkam nesaprotami tiek definēts Radio un televīzijas likumā. Jā, patiesi demokrātiskā valstī, līdz kurai mums vēl krietns ceļš ejams, radio, televīzijas, laikrakstu, žurnālu un arī kompjuterizēto datu bāzu galvenā funkcija ir vispusīga sabiedrības informēšana un izglītošana, tajā skaitā arī par valdības un parlamenta darbu. Latvijā pagaidām, lai cik tas bēdīgi arī būtu, jāsaka, šis process virzās uz citu pusi - uz sabiedrības dezinformāciju. Tāpēc vienīgā iespēja, kā katram vēlētājam vismaz subjektīvi izvērtēt Saeimas darbu, ir dzirdēt deputātu uzskatus un uzzināt, kādi jauni likumi ir pieņemti un izdarīti labojumi jau esošajos, kā arī iespēja klausīties Saeimas sēdes tiešajā radio ēterā.

Ir, protams, stenogrammas, bet tās vairāk ir domātas sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem, vēsturniekiem, juristiem un arī pašiem deputātiem, bet vienkāršajam vēlētājam, šim sociāli mazaizsargātajam un atkarīgajam pensionāram, invalīdam, represētajam, bezdarbniekam, kurš atjaunotās Latvijas Republikas laikā jau tā ir vairākkārt apkrāpts dažādās finansu mahinācijās un krīzēs, šim cilvēkam nav naudiņas, lai pirktu šīs speciālās avīzes ar Saeimas stenogrammām. Ja tiks privatizēti rajonu autobusu parki un Latvijas dzelzceļš, tad lauku vēlētājs vispār tiks "nogriezts" no civilizācijas. Vienīgā iespēja, kā sazināties ar ārpasauli, būs šis vecais "Vefiņš" vai mazais "Selgas" radioaparāts.

Taču pāris nedēļu atpakaļ ir noticis pats ļaunākais. Mūsu vēlētāji, galvenokārt šie materiālajās grūtībās un izmisumā nonākušie cilvēki, vairs nedzird Saeimas sēžu translāciju Latvijas radio 2.programmas viļņos, kas aptvēra gandrīz katru Latvijas stūrīti. Nu ir jāpērk pašmāju un ārzemju dārgie aparāti ar UKV un FM diapazoniem. Manā rīcībā, protams, nav statistikas datu, taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nabadzīgāko vēlētāju rīcībā šo radioaparātu nav. Ja šo translāciju uzsāks tā sauktajā UKV jeb 66-88 megahercu diapazonā, tad translāciju nedzirdēs arī Rietumu FM standarta, tas ir, 88 - 108 megahercu viļņu diapazona klausītāji. Pie tam ar FM diapazonu ir apgādāta lielākā daļa automobiļu radioaparātu. Faktiski ar to ir panākts, ka Saeimas sēžu translāciju dzirdēs visšaurākais klausītāju loks. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - piešķirt šos 150 000 latu sēžu translācijai 2.radioprogrammā. Vēl jo vairāk, zinot par mūsu premjerministra Šķēles kunga aktivitātēm uz Latvijas robežas un muitā, tas liecina, ka ieņēmumi valsts budžetā no muitas palielināsies un pārsniegs šos 17 miljonus un 150 tūkstošus latu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Neatkārtošos un neteikšu to pašu, ko teica Stroda kungs, bet, ja mēs pieskaramies tam pašam nelaimīgajam Grenctāles muitas punktam un Dobeles rajona zemessargiem, kuri atrada šo lielo kontrabandas daudzumu, man ir tikai viens jautājums uzreiz: kam un kas ir tiesīgs šīs cigaretes nocenot par 8 santīmiem paciņā, ja viņas, šīs pašas cigaretes, te, Pierīgā, nemarķētas vairumtirdzniecībā maksā 40 santīmu, nerunājot nemaz par marķētajām? Kur tā starpība paliek? Lūdzu - ienākuma avots ir!

Televīzija uz 1996.gadu savu budžetu ir palielinājusi par 5,4 miljoniem, radio arī par 2 miljoniem, bet mums pasaka, ka mēs neesam spējīgi maksāt, un nogriež šo Latvijas 2.programmu. Mūsu frakcijā pienāk ļoti daudz zvanu, ļoti daudz rakstītu vēstuļu, ka cilvēki nedzird vairs šīs pārraides. Jā, taisnība! Ar šo variantu ir "aizbāztas" zināmā mērā mutes opozīcijai. Tāpēc, lūdzu, noteikti ir jāizmanto šī nauda, šīs iespējas un jāatjauno Latvijas 2.programma, lai cilvēki dzirdētu, ko mēs šeit runājam, ko mēs šeit darām, jo cilvēkam, kā zināms, ir vajadzīga ne tikai fiziskā barība, bet arī garīgā barība. Tad centīsimies dot viņiem šo garīgo barību. Es atbalstu šo punktu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, jūs trīs minūtes izmantosit?

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es taisni sākotnēji domāju, ka kaut ko vajadzēs atbalstīt, pēc tam nolēmu, ko tad atbalstīt, lai valdība ieekonomē tos 150 000 latu, jo šādā kritiskā bankrota stāvoklī šī naudiņa nāks taisni labumā. Jo tauta mazāk dzirdēs un mazāk zinās, jo valdībai būs mierīgāka dzīvošana, tajā skaitā arī mums un jums. Tādēļ es šajā gadījumā pilnīgi uzskatu, ka frakcijas "Latvijai" projekts ir jānovirza kategoriski nost, un es domāju, ka vēl vajadzētu projektā painteresēties, vai vispār nevajadzētu aizliegt sēžu translēšanu arī ultraīsviļņos, jo citādāk, iedomājieties, ja mūsu vēlētāji šodien klausās, nedod Dievs, kaut kādā 1.televīzijā... vai televizorā ieraudzīs šo sēdi, ko viņi varētu iedomāties par mūsu valdību? Arī par lielu skaitu opozīcijas... tas ir, nevis par opozīcijas, bet vairākuma pārstāvjiem, kuri tā cītīgi aizstāv savu vēlētāju intereses. Tādēļ es šajā gadījumā pilnīgi atbalstu valdības viedokli un saku - pareizi, un tā vajag tālāk! Atņemt visu nost! Būtu priecīgs, ja arī pārējā opozīcija mani atbalstītu.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, jūs izmantosit divas minūtes?

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis ( Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie draugi! Mēs zinām, ka valdība sāka šo gadu vēlu, ka viņai vajag budžetu vietā un ka viņa ir solījusi budžeta pārmaiņas. Es gribu Dunkera kungam teikt: paldies frakcijai, ka viņi paceļ to, kas tautai visvairāk sāp! Es domāju, ka mēs drusciņ runājam lietai "garām". Mums ir uzlikti nodokļi patērētājam - tautai, kurus valsts iekasē tikai 10% no tā, ko patērētājs maksā. Ja es darītu kaut kādu negodību, uzstādītu tos likumus, drukātu tās akciju zīmes, liktu policistus pie robežām un taisītu tur jokus, ja es dabūtu tikai 10% par visu to kārtošanu, es justos baigi "abižots". Es nezinu, vai mūsu valdībai būs kontakti ar tiem, kuri mūsu tautu apzog tā, ka viņi dabū 90% no tā, ko mēs uzliekam patērētājam. Ja viņai trūkst kontaktu, tad es viņus atradīšu. Nolīgsim lielāku procentu mūsu tautai no tā, ko mēs viņiem uzliekam. Paldies. Jābalso "par". Es ceru, ka tie vārdi, ko es teicu, paliks atmiņā un ka maijā būs kaut kāda pilnīgi cita iekasēšanas metode.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.47. Frakcija "Latvijai" - ieņēmumi no muitas, pārējie izdevumi, tajā skaitā Saeimas sēžu translēšana 2.radio programmā - 150 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 32, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds vairākiem paziņojumiem. Paziņojumus esmu sakārtojusi atkarībā no viņu garuma - ilguma, jo te ir pierakstīts pat tas, cik minūtes tiek prasītas paziņojumam.

Pirmajam vārds Jurim Celmiņam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Latvijas un Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas dalībniekus uz kopēju sanāksmi šeit, Prezidija zālē, pirmdien 19.februārī pulksten 14.00. Tātad pirmdien pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Talsu pilsētā un rajonā ir sākusies ziedojumu vākšanas akcija Kārļa Zemdegas skulptūras "Koklētāja" pabeigšanai un uzstādīšanai. To granītā kaļ tēlnieks Vilnis Titāns, un atklāšana ir iecerēta šā gada 18.novembrī. Organizatori ļoti cer, ka atsauksies arī citu novadu ļaudis. Ņemot vērā to, ka mazpilsētā - Talsos - tiešām šobrīd ir ļoti grūta ekonomiskā situācija, un ņemot vērā to, ka šodien deputātiem ir algas diena, es aicinu deputātus un arī valdības locekļus, kuri vēlas atbalstīt talseniekus šīs skulptūras atjaunošanā, šajā starpbrīdī šeit blakus Dzeltenajā zālē kādu summiņu ziedot. Liels paldies jau iepriekš jums par atsaucību!

Sēdes vadītāja. Oļegs Deņisovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Paziņojums. "Valdošās koalīcijas frakcijas vakar, 14.februārī, ir vienojušās savā starpā pieņemt otrajā lasījumā valsts budžetu, kuram ir krasi izteikts antisociāls, prettautisks raksturs. Jebkādi labojumi, kuru mērķis bija uzlabot Latvijas iedzīvotāju sociālo stāvokli, tika noraidīti iepriekš norunātās balsošanas ceļā. Pie frakcijām nepiederošie deputāti no Latvijas Sociālistiskās partijas uzskata par neiespējamu turpināt piedalīties šī antisociālā budžeta apspriešanā un balsošanā." Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Atļaujiet arī man nolasīt Tautas saskaņas partijas frakcijas paziņojumu: "Budžeta projekta grozījumu apspriešana apliecina to, ka Latvijas Republikas Saeimā pašlaik tiek īstenota valdošo partiju vienošanās, kuras mērķis ir realizēt prettautisku sociāli ekonomisko politiku, ciniski tiek noraidīts jebkurš opozīcijas deputātu priekšlikums, tādējādi ignorējot Latvijas pilsoņu un visas tautas vitālās intereses. Tiek noraidīti priekšlikumi, kuri būtībā ir vērsti uz to, lai kaut daļēji mazinātu sociālo spriedzi valstī, cieš veselības aprūpe, kultūra, izglītība, ģimene, bērni, veci ļaudis un invalīdi. Nevēloties uzņemties atbildību par tāda antinacionāla dokumenta pieņemšanu un protestējot pret Saeimas vairākuma uzspiesto budžeta projekta izskatīšanas un balsošanas mehānismu, Tautas saskaņas partijas frakcija neuzskata par iespējamu turpmāk piedalīties Saeimā iesniegtā budžeta projekta apspriešanā un balsošanā." Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Frakcijas "Latvijai" paziņojums: "Redzot šodien notiekošās Saeimas sēdes gaitu, kurā tiek apspriests 1996.gada budžets, mēs redzam, ka turpmākā mūsu frakcijas "Latvijai" palikšana šajā sēdē ir bezjēdzīga, jo valdību veidojošo frakciju deputāti ir pārvērtuši budžeta apspriešanu par farsu un no demokrātijas te nav ne smakas. Tiek ignorēti visi frakcijas "Latvijai" iesniegtie priekšlikumi, un klātesošie deputāti no valdošajām partijām - no "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK, "Latvijas ceļš", Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Demokrātiskās partijas Saimnieks un Latvijas Vienības partijas - neuzskata par vajadzīgu pat pamatot savu nostāju, kāpēc viņi balso "pret". Arī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse diemžēl izrāda savu nepatiku pret frakcijas "Latvijai" deputātiem. Mums nepārtraukti tiek izteikti dažādi aizrādījumi par it kā nekorektiem izteikumiem, savukārt ir dīvaini, kāpēc šādus aizrādījumus nesaņem pozīcijā esošo frakciju deputāti, piemēram, Pēteris Tabūns vai Juris Dobelis, par savām, maigi izsakoties, "puķainajām" runām. Protams, nevienu no mūsu frakcijas deputātiem nepārsteidz šodien notiekošais. Ne jau velti vakar notika pusslepena valdību veidojošo frakciju deputātu sanāksme, kurā viņi saskaņoja viedokļus šodienas balsojumam par 1996.gada valsts budžetu. Tādējādi mēs atkal varam pārliecināties par to, ka mūsu valsti vada zināms politbirojs, kuram ir vienaldzīgas cilvēku rūpes un ciešanas. Vai gan citādi valdošo frakciju deputāti tik vienaldzīgi un ciniski izturētos pret frakcijas "Latvijai" iesniegtajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, kam ir tikai viens mērķis - atvieglināt cilvēku dzīvi, radīt viņos ticību valsts varai, parlamentam, nostiprināt ticību Latvijas valstij? Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi daudzus labojumus, lai panāktu uzlabojumus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes jomā, izglītības, zinātnes un kultūras jomā, lai sakārtotu valsts pārvaldi un samazinātu neskaitāmos izdevumus, dažādu ministriju, departamentu un pārvalžu izšķērdību. Šodien uzskatāmi redzams, ka valdošo frakciju deputātus tas neinteresē. Lai tad arī šie kungi un dāmas uzņemas pilnu atbildību par šodien pieņemamo valsts budžetu 1996.gadam! Ceru, ka viņi atbildēs arī par šā budžeta izpildes sekām. Tāpēc frakcija "Latvijai" savu klātbūtni šodien 15.februāra sēdē uzskata par lieku un nevajadzīgu. Frakcija "Latvijai" protestē pret bezjēdzīgo budžeta apspriešanu, par ņirgāšanos par opozīcijas deputātiem, atstāj sēdi un turpmāk šodienas sēdē vairs nepiedalīsies."

Sēdes vadītāja. Zināmu skaidrību, lai nerastos te pārpratums. Pie frakcijām nepiederošais deputāts runāja Latvijas Sociālistiskās partijas vārdā, nevis pie frakcijām nepiederošo deputātu vārdā.

Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Reģistrējušies ir 57 deputāti. Turpinām darbu.

A.G.Kreituss. Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Priekšlikums nr.48. Frakcija "Latvijai" ierosina ieņēmumus muitas nodoklim palielināt par 350 000 latiem un tos novirzīt caur mērķdotāciju investīcijām pašvaldību budžetos uz Ainažu ostas izbūvi. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs ir pieteikušies... Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Nav no šīs tribīnes jārunā vienmēr pretī. Var arī pievienoties ierosinātajam priekšlikumam. Bet es gribu šo brīdi izmantot tieši šā likumprojekta apspriešanā arī tanī ziņā, lai izteiktu savu nožēlu par mūsu kolēģu nespēju paciest, panest demokrātisko parlamenta iekārtu, kurā nav nekāds pārsteigums... un nevienā parlamentā pasaulē nav redzēts, ka, budžetu pieņemot, attiecīgās frakcijas, kurām ir bijusi vienošanās par kopējas valdības sastādīšanu, nebūtu arī vienojušās, tā teikt, starp zināmiem budžeta projektiem. Tā ka šeit ir pilnīgi nevietā uzbrukums demokrātijai tādā veidā, it kā mēs nu tagad neievērotu nevienu opozīcijas priekšlikumu. Kāpēc mums būtu jāpieņem šie opozīcijas priekšlikumi, ja mēs varbūt dienu un nakti esam iepriekš par šiem priekšlikumiem domājuši, svīduši un rēķinājuši tik intensīvi, cik vien tas ir iespējams? Tas, ka mēs šeit nerunājam un netērējam laiku, nenozīmē, ka mēs nedomājam un ka nejūtam atbildību. Un tas ir jāpasaka, lai nenostāda mūs tādā lomā, ka tikai opozīcijai ir vienmēr visskaistākie priekšstati par to, kā politika darbojas, un ka tie, kas ir strādājuši pie visu problēmu kopskata... un tas jau ir tas īpašais. Nevis prasīt, prasīt un vēlreiz prasīt, un tikai piešķirt, bet gan atrisināt un atrast, kur dabūt, kā veidot un kā pie ienākumiem tikt. Tā ir tā politikas māksla. Paldies par uzmanību. Pateicos visiem, kas ir palikuši zālē. Un turpinām šo darbu.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es īsti nezinu, kā man tagad darīt, bet katrā ziņā es esmu pārsteigts, ka tiešām labi priekšlikumi, tā teikt, neiet cauri - turklāt priekšlikumi, kurus ierosina it kā sadarbības partneri. Tas man liekas pavisam savādi. Pie tam par nelielām summām visa tā runa ir. Kā kultūras un vēstures pieminekļi, slimnīcas, kaut vai skolotāju mājas jumts... Un tagad es brīnos, ka Ainažu osta... Vai kāds ir tur tiešām bijis? Saulīša kungs un Sinkas kungs ir bijuši nabagmājās jeb pansionātos, viens - Anglijā, viens - Latvijā, bet vai kāds ir bijis un apskatījies, kāda ir tā vieta, kur tā osta ir iesākta? Un kādi kungi taču, domājams, ir šeit to ostu sākuši būvēt un piešķīruši šos līdzekļus. Tur ir novandīts virsējais slānis pļavām, kas tur bija, apmēram 5 - 6 hektāru laukumā, izrakta bedre, uzstādīti torņi, stāv salauztas mašīnas, ir iznīcināta ainava, jūras krasts. Un tagad ir ierakstīts - nulle. Nekas tālāk netiks darīts. Es palūgtu vismaz tad pārstrādāt šo punktu - vai arī citi priekšlikumi lai tiek izteikti - un aizbērt to bedri, atstumt atpakaļ šo zemi, kas tur ir novandīta, iestādīt kokus, kurus Imants Ziedonis ir stādījis, tur tādu priežu silu... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, vajag ļoti konkrēti formulēt savu priekšlikumu! Jūs izrunājāt būtību, bet ko jūs galu galā ierosināt?

L.Ozoliņš. Mans priekšlikums ir balsot par šo summu. Par līdzekļiem Ainažu ostai.

Sēdes vadītāja. Uz priekšu vai... Par vai pret? Tāda ir priekšlikuma būtība. Tātad jūs atbalstāt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu?

L.Ozoliņš. Jā, - "par"! Tāpēc, ka sākts ir darbs, ļoti liels darbs, daba ir savandīta. Vai nu turpināt šo celtniecību, vai rekultivēt...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas Ainažu ostā ir bijuši un kas labi pārzina situāciju šajā ostā. Ainažu osta savulaik, bijušās Krievijas impērijas laikā, ir bijusi trešā osta un līdz ar to būtu ļoti interesanta vieta. Pilnīgi piekrītu Leopoldam Ozoliņam, ka šobrīd tur ir izjaukta dabas ainava. Cita lieta, ka šai ostai ir ļoti izdevīgs ģeopolitiskais stāvoklis un arī ģeodēziskā situācija. Tur ir tā saucamā ostas gultne. Šobrīd ir izpildīti pirmie ostas... laikam tā saucas "bedre"... Bet šajā vietā ir izrādījušas milzīgu interesi privātstruktūras. Rīgā un Bolderājā par katru metru notiek kautiņš, korupcija un dažreiz pat par 10 rubļiem nopērk lielas piestātnes, turpretim tur pagaidām šādas lietas nenotiek. Ainažu pašvaldība ļoti veiksmīgi spēj pievilināt investīcijas, un viens no momentiem ir tas, ka pašvaldība pilnīgi spēj dotēt, piesaistot investorus. Līdz ar to Ainažu osta ir jāattīsta nevis ar valsts budžeta dotācijām... bet varbūt vienreiz pašvaldības pa īstam sāks strādāt, nevis tikai lūgs naudiņu no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, no jau tā plānā valsts budžeta. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ar šo iespēju ļoti labi var tikt galā kā pašvaldības, tā arī privātstruktūras. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gan biju pieteicies runāt tikai attiecībā uz 176.punktu, bet manī radīja izbrīnu tas, ka kustība "Latvijai" ir aizgājusi... un mēs turpinām nodarboties ar elementāru destruktīvismu. Es sāku runāt tikai viena iemesla dēļ, - ka diemžēl šajā parlamentā es esmu vienīgais jūrnieks, to es ar lepnumu varu pateikt. (Starpsauciens no zāles: "Grīgs arī. Viņš ir sauszemes jūrnieks.") Grīgs ir zemnieks, kā viņš saka.

Sēdes vadītāja. Lūdzu savstarpēji nesarunāties!

J.Ādamsons. Noteikti nav iebildumu pret to, ka šai joslai būtu jāsniedz palīdzība. Bet mēs nodarbojamies ar destruktīvismu tajā nozīmē, ka jāskatās, no kurienes ņemt to naudu, kur ir tie avoti. Palielinot muitas nodokli, mistiski palielinot, un pēc tam tāpat nenododot šo naudu Ainažu ostai.

Nākamais. Esmu bijis Ainažu ostā ne vienu reizi vien, un jāsaka, ka pamatā tā ir privātosta un, ja nepieciešama nauda vai nepieciešamas dotācijas, investīcijas šīs ostas attīstībai, tad šī nauda ir jāņem nevis no valsts budžeta, bet jāņem un tikai jāņem no dažādām komercbankām, no ārzemju investoriem. Un tāpēc man ir priekšlikums - arī turpmāk nenodarboties ar destruktīvismu. Pamatā mēs esam vienojušies par visām budžeta problēmām, un darbs raitāk ietu uz priekšu. Noteikti neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ēriks Kaža - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

Ē.Kaža (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī ļoti īsi pateikšu. Es arī neatbalstu šo priekšlikumu, bet priekš tā, lai kaut kādā veidā palīdzētu Ainažu ostai, - priekš tā šodien ir Ostas padome, kam ir šodien savs budžets, un tas nozīmē, ka viņa no tā budžeta var mierīgi tos līdzekļus piešķirt. Šeit ir pavisam cits avots, un nevajag to prasīt no pamatbudžeta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.48 (frakcija "Latvijai"): muitas nodoklis, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos, Limbažu rajons, Ainažu ostas izbūve - 350 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 40, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. 49.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" paredz ieņēmumus no muitas nodokļa palielināt par 6 miljoniem un šos līdzekļus novirzīt dotācijām un mērķdotācijām un Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisijas un valdības lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas lēmumu - neatbalstīt - nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 50.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" paredz muitas nodokļa ieņēmumu palielināt par astoņiem miljoniem un to novirzīt valsts pamatbudžeta deficīta segšanai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt 50.priekšlikumu.

A.G.Kreituss. 51.priekšlikums. Deputāta Čerāna kunga priekšlikums ir muitas nodokli paredzēt palielināt par 1,275 miljoniem un šos līdzekļus novirzīt Valsts kancelejai vienotas valsts informatīvās sistēmas izveidošanai. Šeit ir divas sadaļas. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu - neatbalstīt 51.priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 52.priekšlikums. Deputāts Čerāna kungs ierosina muitas nodokli... paredzēt palielināt ieņēmumu par 2,975 miljoniem un to novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Viņš gan izteicās, iepriekš runājot, ka viņš to atsauc, bet tomēr... Tātad komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu - 52.labojumu neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Lūgums: tagad būtu jāpāriet pie otrās tabulas - "Priekšlikumi par līdzekļu novirzīšanu no speciālajiem budžetiem uz valsts pamatbudžetu". Pirmais šajā tabulā ir priekšlikums nr.60. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele ierosina novirzīt no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta privatizācijas fonda vienu miljonu mērķdotācijām pagastu un rajonu teritoriālajai plānošanai, attīstības projektu izstrādāšanai - un tā tālāk. Šo priekšlikumu gan komisija, gan Ministru kabinets lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka 60.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele... pret atbalstīšanu iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 61.priekšlikums, Kuprijanovas kundzes priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta... ieņēmumi no Privatizācijas aģentūras... paredzēt, ka tur būs 10 miljoni, un tos novirzīt ģimenes valsts pabalstam. Varu piebilst, ka šajā fondā paredzēts ieņemt vispār 1,7 miljonus, tas ir, samērojot reālo privatizācijas tempu un gaitu ar to, ko var ieņemt. Vēlāk par šo jautājumu izvērtīsies vēl precīzāka diskusija - es domāju, tad, kad mēs pieskarsimies "Latvijas gāzes" un "Latvenergo", un citu privatizācijai, kas diemžēl nesola mums ātrus ienākumus, kā mums daudziem liekas, un tāpēc komisijas un Ministru kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu par deputātes Kuprijanovas iesniegto 61.priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 62. priekšlikums, deputāta Apiņa kunga priekšlikums - Iekšlietu ministrijas speciālajam budžetam noņemt 1,2 miljonus un šos līdzekļus novirzīt ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 62.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Apinis, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 63.priekšlikums. Deputāti Rugāte un Vītols paredz no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta (kustamais, nekustamais īpašums kopā, tajā skaitā celtniecībai un rekonstrukcijai paredzētā nauda) 30 000 novirzīt galarezultātā Rēzeknes rajona Sakstagala pagasta muzejam "Kolnasēta". Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es varbūt patiesi nebūtu nākusi runāt, jo tas varbūt šobrīd nesaskan ar mūsu vienošanos - neaizstāvēt vairs tos priekšlikumus, par kuriem mēs jau esam iepriekš vienojušies - neatbalstīt, taču es gribētu izmantot iespēju pateikt savu attieksmi pret tiem priekšlikumiem, par kuriem mēs nevarējām panākt vienošanos. Tie ir priekšlikumi, kurus mēs, iesniedzēji, un arī es to skaitā, tomēr gribētu uzturēt spēkā, gribētu šo balsojumu atbalstam, taču man nav tiesību jūs, pārējos, šādā veidā aicināt, jo jūsu izvēle ir jūsu pašu ziņā. Taču motivācija šim noraidījumam var būt ārkārtīgi dažāda, un, ja šajā situācijā mēs runājam par kultūras objektiem un ja mēs runājam par to decentralizācijas procesu, kurš ir sācies valstī (un tas nepārprotami un ļoti tiešā veidā saistās ar finansējuma iespējām gan no valsts, gan no pašvaldībām), tad šis konkrētais priekšlikums ir patiešām nedaudz kā balts zvirbulis visā šajā priekšlikumu sarakstā, jo līdz šim arī Kultūras ministrijas prioritātēs šis objekts nav ieskaitīts un arī nav varējis tikt ieskaitīts - kaut vai tādēļ vien, ka tas ir pašvaldības muzejs. Taču, ja mēs šodien te tik bieži esam dzirdējuši aicinājumu: aizbrauciet, paskatieties, vai jūs to zināt, vai jūs, deputāti, tur esat bijuši, vai jūs zināt, par ko mēs šeit runājam, - tad es gribētu teikt, ka gandrīz esmu pārliecināta, ka lielākā daļa no deputātiem 5. Saeimā un arī 6. Saeimā, un arī priekšvēlēšanu laikā, un vispār savā dzīvē ir gan bijuši Sakstagalā un zina, ka tur atrodas brīnišķīgs muzejs, kas ir veltīts vienīgajam Latgales valstsvīram no tiem laikiem, kad Latvija tapa pirmo reizi, un tas ir Francis Trasūns. Tas, ka šis muzejs ir tapis tikai un vienīgi ar pagasta līdzekļiem, ka tur nav ieguldīts ne rublis, ne santīms kopš tiem laikiem, kad 1988. gadā šī ideja no nezālēm, akmeņiem, gruvešiem un visu pārējo apkārtējo māju mēsliem, piedodiet, tika izvilkta un nolikta mūsu goda gaismā, dzēšot to parādu, kas mums ir bijis pret šo izcilo vīru, kas ir cīnījies par Latvijas vienotības ideju gadsimta sākumā, un gadsimta beigās... ja mēs to šobrīd (zināmā mērā savas valsts pagaidām neapzinātās nesakārtotības dēļ) nevaram pienācīgi novērtēt, tas arī ir mūsu pienākumu slogs. Ne jau tikai balsojums par atbalstu vai pret atbalstu šādam finansējumam, kurš varētu ļaut sakārtot pienācīgā līmenī šo vienīgo muzeju Latgalē, kas ir veltīts šim valstsvīram. Un te es gribētu runāt par problēmu, kura ir vērojama kultūras objektu sakārtošanā valstī. Tas ir jaunā budžeta jautājums, ne tik daudz šā, un tādēļ, ka šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns attiecībā uz pašvaldību nodrošinājumu ar finansēm... Pašvaldībām šo finanšu nav, un, ja tās kaut kādā veidā tiek galā ar saviem objektiem, kurus tās uztur valsts nozīmes līmenī, vai tādā gadījumā valstij ir kādas morālas, finansiālas vai kādas citas atbildības daļa - šādā formā piepalīdzēt pašvaldībām, lai tā patiešām būtu kopīga garīgā manta un garīgais mantojums? Tā ir mūsu vēsture, un tā ir mūsu atbildība arī šodien. Vai šī nianse mums neparādās arī tad, kad mēs budžetā skatām noraidītos priekšlikumus, kuros ir minēti šie kultūras objekti, kuri neražo un nedod mums nekā laba? Bet, piedodiet, tas vienīgais labums, ko dod mums kultūras mantojums, ir tā gara bagātība, ar kuru mēs tiekam atpazīti šajā pasaulē kā latvieši. Paldies par uzmanību. Es balsošu par šo priekšlikumu, bet jūs es nevaru aicināt to darīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es, būdams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, protams, izprotu šo ārkārtīgi nopietno prasību, bet mēs komisijā ļoti nopietni izanalizējām visus deputātu iesniegtos priekšlikumus, mēs arī izanalizējām tās prioritātes, kas, kā uzskata Kultūras ministrija, ir ļoti svarīgas, un, neapšaubāmi, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz pašvaldību muzeju, kas prasās pēc šīs dotācijas, un, neapšaubāmi, viens no tiem ir Sakstagala "Kolnasēta", un, ja mums būtu budžetā tās naudiņas ļoti daudz, neapšaubāmi, ka varētu atbalstīt šo priekšlikumu, bet šajā gadījumā arī komisija izšķīrās par to, ka vienkārši nebūtu korekti atņemt tieši Satiksmes ministrijas speciālajam budžetam šos līdzekļus, jo Satiksmes ministrijas pārziņā arī ir muzeji un Satiksmes ministrijas pārziņā esošiem muzejiem nav iedota ne kapeika. Un varbūt... es ļoti ceru, ka Satiksmes ministrija no šā speciālā budžeta saviem muzejiem kaut ko iedos, pretējā gadījumā iznāks tā: mēs gribēsim labu izdarīt, bet mēs atņemsim kādam citam muzejam naudiņu. Tā ka es diemžēl atturēšos.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 63 (deputāti Rugāte un Vītols): kustamais un nekustamais īpašums kopā, tajā skaitā celtniecībai un rekonstrukcijai, iemaksa valsts pamatbudžetā, iemaksa no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta - muzeji, to skaitā Rēzeknes rajona Sakstagala pagasta muzejs "Kolnasēta", - 30 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 25, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums: no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta noņemt 2 miljonus un galarezultātā tos novirzīt uz vienotas robežkontroles sistēmas (PHARE programmas ietvaros) izveidošanu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par priekšlikumu nr. 64, ko iesniedz deputāts Bartaševičs... pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu iebildumu nav? Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nr. 65 (deputāts Bartaševičs). Satiksmes ministrijas speciālais budžets. No kārtējiem izdevumiem 220 000 noņemt un galarezultātā novirzīt uz PSRS 1990. gada mērķobligāciju dzēšanu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu par 65. priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Bartaševičs, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 66. priekšlikums (deputāti Rugāte un Vītols): no Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta izņemt 200 000 un novirzīt tos galarezultātā Nacionālās operas valsts parāda nomaksai par 1995. gadā neatvērtā valsts budžeta kredīta daļu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem... Es atvainojos, Spārīša kungs, jūs gribat runāt? Jo jūs abi ar Seiksta kungu tur kopā bijāt... Atvainojiet, sekretariāts ir mazliet modrību zaudējis.

Ojārs Spārītis - kultūras ministrs.

O.Spārītis (kultūras ministrs).

Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie deputāti! Šinī nelielajā pārskatā es gribētu ilustrēt kultūras nozares stāvokli un to, kādēļ mēs mēģinām no savas, nozares aizstāvju, puses, no deputātu puses, iestāties par vienu vai otru pozīciju. Jo, no vienas kabatas otrā pārliekot tos pašus dažus latus, protams, neko jau iegūt nevar, nedz arī būtiski mainīt. 1996. gada budžets, tāds, kāds tas šobrīd ir strukturēts, ir sociālistisks gan pēc formas, gan tāds pats paliek arī pēc satura, jo kultūras nozares finansēšanai, kurā... pēc šogad piešķirtās aptuvenās 15 miljonu summas paliek vēl 2 miljonu iekšējais deficīts, kuru neļauj izlīdzināt valsts budžetā garantētā līdzekļu masa, tas neļauj arī inflācijas dēļ runāt pat par kultūrpolitikas turpinājumu 1995. gada politizētā budžeta apmērā. Kāpēc - politizētā? Tāpēc, ka savā veidā "piecgades triecienceltne" - Nacionālā opera - kā izšķērdības un bezsaimnieciskuma klasisks piemērs ir ar iepriekšējā Ministru kabineta svētību drīkstējusi pārtērēt līdzekļus, pašreizējo vadītāju bezsaimnieciskuma dēļ celtniecība ir izmaksājusi dārgi, kvalitāte ir zema, tehniskais aprīkojums, tā teikt, jau no dzimšanas ir nekvalitatīvs, slikti funkcionē un apdraud visu darbinieku dzīvību un arī teātra funkcionēšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas neatbalstītā pozīcija šinī budžeta 66. labojumā... 200 000 latu 1995. gada budžeta "apgriešanas" rezultātā radīto Operas darbības parādu dzēšanai, inventāra iegādēm un atjaunotā teātra darba uzsākšanas steigā jauniestudējumu grafiku sablīvētības un arī citādu izdevumu politikas dēļ ir tikai viena daļa no vajadzības, un šī vajadzība šobrīd parādu summā jau ir mērāma kā 320 000 latu, un tas arī ir tas iemesls, kas izraisījis manus, kā nozares vadītāja, soļus Operas administrācijas maiņā.

Savā veidā var runāt arī par savas nozares cilvēciskā faktora ēnas pusēm, kur laba griba, entuziasms, kultūras cilvēku enerģija apvienojusies ar grāmatvedības un menedžmenta zināšanu trūkumu, kas neveiksmes gadījumā tiek izvērsts par publisku skandālu, sociāla, politiska un personāla rakstura sadursmi. Tā tas ir arī gadījumā ar visā Latvijā iecienīto grāmatizdevēju organizāciju "Likteņstāsti", par kuras slavējamo grāmatniecības politiku ir pateicīgi mākslinieki un lasītāji, taču labai gribai un centieniem līdzās stāv finansiāls avantūrisms, varbūt pat ļaunprātība, un šeit kā kritērijs tiek izvirzīts pat Valsts prezidenta vārds. Turklāt kultūras sfēra sabiedrībai ir visredzamākā un katram šķiet, ka tajā ir pārstāvētas arī viņa intereses, aizskarta katra cilvēka pašcieņa un tiesības.

Kamdēļ šis ievads? Tas ir tikai tāpēc, lai raksturotu situāciju un arī gada budžeta izlietojuma atbildību, kuru es, nozares atbildīga persona, vēlos pārvaldīt ar iespējami lielāku efektu un mazākiem zaudējumiem, ar vēlmi atbalstīt jaunrades un talantu konkurētspējas celšanu Latvijas kā valsts prestiža nodrošinājumam. Par kādu Latvijas kultūrpolitiku 1996. gadam var būt runa, ja pēc pārdales, iepriekšējā gada ailīšu skaitļus samazinot vai atstājot iepriekšējā apjomā, var uzturēt atsevišķās nozares zem izdzīvošanas minimuma...

Kā sekas tik nepietiekamam finansējumam ir kino nozares bankrots gan aktierfilmu, gan dokumentālo filmu jomā un Kinostudijas kā saimnieciska organisma pārvēršanās par sava veida krāmutirgu. Sekas tam, ka Kultūras ministrijas rīcībā no budžeta paliek vien aptuveni 5% brīvu līdzekļu, ar kuru nosacītu pārdali mēs varam it kā aizlāpīt nedotētās vajadzības, bet investīcijās paredzētie līdzekļi, gan meklējumi Valsts īpašuma fondā, gan nekustamā īpašuma pārvaldes kasē, gan speclīdzekļu kontos... tie jau ir predestinēti izlietojumam par cauriem jumtiem, par nenokrāsotām fasādēm un avārijas situāciju novēršanai kultūras iestādēs. Un te var minēt veselu virkni: Mākslas akadēmijas ēku, tepat blakus Saeimai esošo Arsenāla ēku, Raiņa Literatūras un mākslas muzeju Pils laukumā 2, Latvijas Mākslas muzeju un tālāk. Vai tad tā būtu normāla situācija, ja Rundāles pils muzejam.... Es tūlīt beigšu.

Sēdes vadītāja. Spārīša kungs, mēs vienojāmies par to, ka runas ilgums debatēs būs 5 minūtes, tas ir, deputāti nobalsoja... Es zinu, ka jūs kā ministrs varat lūgt vēl...

O.Spārītis. Es lūdzu vēl ne vairāk kā četras minūtes.

Sēdes vadītāja. Cik minūšu jūs lūdzat?

O.Spārītis. Četras minūtes. (Starpsauciens no zāles: "Jârunā par tēmu.")

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Spārīša kungs runātu vēl četras minūtes? Deputātiem iebildumu nav - gadījumā, ja Spārīša kungs runās precīzāk par tēmu. Lūdzu!

O.Spārītis. Visu laiku es runāju par šo budžeta neiespējamību dotēt un tādējādi - par tā aprobežotību un neiespējamību pilnībā segt kultūras vajadzības... Un, protams, jebkurā situācijā - vai tie būtu muzeji vai teātri, vai bibliotēkas - šis kultūras dotējuma trūkums ir bijis izšķirošais.

Varu arīdzan šinī brīdī teikt, ka, būdams nozares vadītāja postenī, esmu tieši atkarīgs no Saeimas balsojuma, bet to tiešā veidā ietekmē frakciju vienošanās disciplīna, un tādējādi nozare, kuru es pārstāvu, paliek ķīlniece divkāršā gūstā. Domāju vienīgi par to, ka, 1997. gada budžetu plānojot, ir iespējams varbūt pārorganizēt citādāk tā struktūru, un tas varētu būt pamats, kādēļ tikai 1997. gadā varētu vēlēties un konturēt budžetu tā, lai tas būtu maksimāli labvēlīgs kultūrai. Tādējādi, par nožēlošanu, mans konstatējums ir visai skeptisks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man pilnībā ir izprotamas gan kultūras ministra Spārīša, gan deputātu Rugātes un Vītola bažas un rūpes par kultūru, un es viņiem pilnīgi pievienojos. Taču veids, kādā mēģina atrisināt šīs problēmas par Operas parādu segšanu, ir nepareizs. To vienkārši nevar izdarīt tādēļ, ka vides aizsardzības speciālais budžets ir noteikts ar likumu un, tāpat kā likumā ir norādīta ienākumu daļa, tā likumā, tieši šajā pašā likumā, ir precīzi definēta arī izdevumu daļa. Un pats pirmais pants nosaka, ka šie līdzekļi ir izlietojami tikai vides aizsardzības pasākumiem. Operas parādu segšanu es nevarētu uzskatīt par tādu pasākumu.

Bet ko gan es atbalstītu? Es atbalstītu to, ka budžets, kurš ir kultūras speciālais budžets, būtu papildināms, un mēs savukārt runājam par tā saucamo kultūratbildības maksu, un, lūk, šajā virzienā vajadzētu strādāt un mēģināt papildināt šo budžetu, un, tāpat kā mēs esam šeit mēģinājuši atrisināt šīs vides problēmas, maksimāli izvairīties no valsts budžeta sasprindzināšanas, kas jau tā ir ļoti, ļoti grūti atrisināma problēma izdevumu daļā... Tādējādi mans lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu, lai kā arī es saprastu šīs kultūras vajadzības un nepieciešamības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti Rugāte un Vītols prasa balsojumu? Paldies. Tātad - priekšlikums nr.66 (deputāti Rugāte un Vītols). Budžeta un finansu komisijas slēdziens - neatbalstīt. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 67.priekšlikums - deputāta Čerāna kunga priekšlikums noņemt no Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta 1 047 088 latus un tos novirzīt uz zinātniskās darbības finansēšanu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu par 67.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Čerāns. Budžeta un finansu komisijas slēdziens - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 68.priekšlikums, deputāta Čerāna kunga priekšlikums, - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta izņemt vēlreiz... mīnus vēlreiz... 1 047 088 latus un novirzīt tos valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.68, ko iesniedzis deputāts Čerāns. Pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 69.priekšlikums - deputāta Čerāna kunga priekšlikums Valsts zemes dienesta speciālajam budžetam noņemt kopā 309 514 latus. Tālāk ir atšifrējums - no budžeta iestāžu darba samaksas fonda noņemt 225 923 latus un tos novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai. (Nu, mēs labi zinām, kādi strīdi bija par to, cik maz naudas ir Valsts zemes dienestam, - tā ir tikai mana piebilde.) Un komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par priekšlikumu nr.69, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Budžeta un finansu komisijas atzinums - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Man ir lūgums pāriet uz trešo tabulu un tagad neapstāties pie pantiem, arī pie tā pirmā panta, uz kuru pirmās divas tabulas attiecās, un skatīt cauri trešo tabulu un pēc tam ceturto.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbilstoši tam, kā vienojāmies sēdes sākumā, - ka mēs izskatīsim visas tabulas, lai pēc tam skatītu likumu un vienotos par galīgajiem skaitļiem, kas tiek ierakstīti likumā. Tātad sākam izskatīt tabulu nr.3.

A.G.Kreituss. Priekšlikumi par deficīta samazināšanu - tātad par budžeta deficīta samazināšanu uz izdevumu samazināšanas rēķina. Es domāju, ka būtu korekti, ja mēs, tā teikt, izietu cauri šiem pieciem priekšlikumiem un par tiem nobalsotu - neatkarīgi no tā, ka Čerāna kungs izteicās, ka viņš tos varētu atsaukt. Lai nebūtu pēc tam domstarpību. Tātad 80.priekšlikums, Čerāna kunga priekšlikums, - Saeimai noņemt kopā...

Sēdes vadītāja. Nē, 80.priekšlikums ir par valsts varas iestāžu uzturēšanu.

A.G.Kreituss. Jā, bet iestāde ir Saeima.

Sēdes vadītāja. Bet tas jau ir 81.priekšlikums - Saeimas Kanceleja.

A.G.Kreituss. Nē, arī...

Sēdes vadītāja. Ā, Saeima, es atvainojos, atvainojos, jā.

A.G.Kreituss. Jā, valsts varas iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 54 277 latus, tajā skaitā darba samaksas fondā 39 618 latus, un šos līdzekļus novirzīt pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 80.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 81.priekšlikums. Čerāna kunga priekšlikums ir Saeimai, Saeimas Kancelejai, samazināt finansējumu par 731 184 latiem un tos novirzīt pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par priekšlikumu nr.81, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 82.priekšlikums. Čerāna kungs ierosina noņemt Ministru kabinetam, Valsts kancelejai, 154 485 latus, no tiem budžeta iestāžu darba samaksas fondam 112 763 latus, un tos atkal novirzīt uz valsts budžeta deficīta samazināšanu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.82, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 83.priekšlikums. Čerāna kungs ierosina Valsts zemes dienestam no pozīcijas "Rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļas, pagastu zemes dienesti" noņemt 182 507 latus, tajā skaitā no darba samaksas fonda - 133 217 latus, un novirzīt tos atkal uz valsts budžeta deficīta samazināšanu. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par priekšlikumu nr.83, ko iesniedzis deputāts Čerāns. Pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 84.priekšlikums. Deputāts Čerāna kungs iesaka no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta (ieņēmumi no Privatizācijas aģentūras) noņemt 12,7 miljonus un novirzīt pamatbudžeta deficīta samazināšanai. Es gribētu atgādināt, ka ieplānotais ieņēmums aģentūrā ir tikai 1,7 miljoni. Līdz ar to komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.84, ko iesniedzis deputāts Čerāns. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina to neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamā ir ceturtā tabula - "Priekšlikumi, kas skar valdības rīcības robežas saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos". Šajā sakarā es mazliet paskaidrošu, ka šie priekšlikumi - no 90.priekšlikuma līdz 98.priekšlikumam - būtībā ir radušies pārpratumu rezultātā, jo šie 22,2 miljoni nav... nekādā veidā nav paredzēts tos iekasēt, pirms nav tādas nepieciešamības atmaksāt kredītus. Jums visiem budžeta pielikumā ir trīs lappuses, kurās ir smalki atreferēti visi ņemtie G-24 un citi kredīti. Tas viss ir uz trijām lapām, tas ir aizmugurē biezajai budžeta grāmatai, un tur kopsummā... sasummējot to, kas var gulties šogad uz budžeta virsū... tas var gulties, ja tos neatgūst, un, kā mēs redzam, diez vai kaut ko tur atgūs, kopsummā ir 22,2 miljoni. Tur vēl ir jāpieskaita klāt tie sliktie kredīti, kuri šogad ir jāatgūst virknei banku, un pirmā ir banka "Baltija", no kuras ir jāatgūst 5,25 miljoni dolāru, kuri arī faktiski diez vai ir atgūstami, jo šīs bankas ir atzītas par... būtībā ir slēgtas, un tāpēc ir maz cerību, ka arī šie 13 miljoni dolāru var tikt kaut kādā veidā atgūti. Tātad jums ir tajā biezajā skaidrojumā vēl viena lapa klāt, kur atšifrēta arī šī pozīcija. Tātad šie 22,2 miljoni latu tiek ņemti aizņēmuma veidā tad, kad ir jāatmaksā attiecīgie kredīti, kas ir parādīti šajās tabulās, un tur ir atmaksāšanas datumi klāt. Tāpēc būtībā mēs par šiem priekšlikumiem nevaram balsot, jo šo naudu budžetā ieņemt nav paredzēts. Tikai kredītu atmaksai. Kā mums rīkoties? Mans priekšlikums būtu šos visus... visu šo tabulu, kur mēs sakoncentrējām šādus priekšlikumus, visu šajā tabulā pateikto... tātad komisijas un Ministru kabineta lūgums būtu visu šajā tabulā parādīto neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Mūsu, tajā skaitā mūsu frakcijas, priekšlikums radās tā iemesla dēļ, ka uz pirmo lasījumu izsniegtajā valsts budžeta projektā šis pants bija ārkārtīgi neveiksmīgi formulēts un tiešām nebija saprotams, kas tie par 22 miljoniem, vai tie ir, vai tie nav... Mēs sapratām, ka tie ir ieplānoti valsts budžetā kā ienākumi, un tāpēc mēs arī iesniedzām priekšlikumu 2 miljonus noņemt nost. Šobrīd, protams, mēs šo priekšlikumu neuzturam spēkā un aicinām arī pārējos iesniedzējus to neuzturēt spēkā, jo nav jēgas.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi pēc būtības nav balsojami, kā jau mēs visi esam sapratuši, un tāpēc es atsaucu tos priekšlikumus, kuros es esmu norādīta kā iesniedzēja, no 93. līdz 98.priekšlikumam. Un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es neuzturu spēkā 91.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 90.priekšlikums nav balsojams, jo frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" to atsauc. 91.priekšlikums nav balsojams, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atsauc. 92.priekšlikums - deputāts Anatolijs Gorbunovs atsauc, 93.priekšlikums - deputāte Seile atsauc, 94. - deputāte Seile atsauc, 95. - deputāte Seile atsauc, 96. - deputāte Seile atsauc, 97. - deputāte Seile atsauc, 98. - deputāte Seile atsauc.

A.G.Kreituss. Cienījamie deputāti! Lūgums ir pāriet pie piektās tabulas. Priekšlikumi par līdzekļu pārdali. Pirmais ir priekšlikums nr.100 - deputāte Kuprijanova ierosina noņemt visām ministrijām 6,5%... darba algu proporcionālu samazinājumu pamatbudžetā (kas ir paredzēts tātad valsts varas iestāžu uzturēšanai), kā arī speciālos budžetos kopā - 12 miljonus. Šeit ir radies pārpratums iesniedzējai, jo, domājot par noņemšanu acīmredzot valsts varas iestāžu uzturēšanai, kur ir tikai niecīga daļa no tā piesummēta, ir arī klāt skolotāji, pārējie budžeta iestādēs algojamie cilvēki... un arī tad mums nesanāk 12 miljoni. Arī tad sanāk tikai kādi 8 miljoni, tā ka šis... Protams, komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt. Bet es skaidroju, ka šis punkts ir radies kaut kādu pārpratumu rezultātā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 100.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Kuprijanova. Pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 101.priekšlikums. Tas ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums - visām ministrijām un resoriem samazināt izdevumus par 4%, kas sastāda 16 miljonus, un šos miljonus novirzīt kā dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Nav dots priekšlikums... priekšlikums nav atšifrēts, kur, kā un no kurienes šo naudu noņemt, ir tikai parādīts kopumā procentuālā izteiksmē cipars. Būtībā budžetā parasti šādus priekšlikumus nebalso, bet tajā pašā laikā komisijas un Kabineta lūgums ir - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu uzdot jautājumu: vai kaut kas ir mainījies attiecībās starp pašvaldību kopbudžetiem un valsts kopbudžetu? Atļaušos šobrīd apgalvot, ka šodien vēl ne. Es jau pagājušajā reizē minēju, ka valsts budžets kopumā, pamatbudžets, pieaug par 26,6 miljoniem jeb par 6,5%. Ja šobrīd mēs no tiem pašvaldību kopbudžetam atņemam valsts mērķdotācijas, kas principā ir valsts politikas realizācija, tikai ar pašvaldību rokām, tad šeit izziņai varētu būt tādi skaitļi: 1996.gadam šobrīd mērķdotācijas ir ieplānotas 3,5 miljoni, bet pagājušajā gadā bija 11,7 miljoni mērķdotācijām. Vai arī šeit ir 16% pieaugums? Taču tā daļa, kas paliek tikai pašvaldības lemšanā, ir samazinājusies no 204,6 miljoniem, pēc maniem aprēķiniem, pagājušajā gadā uz 196,9 miljoniem, kā tas ir minēts budžeta projektā. Reāli par 7,1 miljonu jeb par 3%. Es uzskatu, ka šāds valsts budžeta pieaugums un pašvaldību kopbudžeta samazinājums ir nepamatots. Pie tam es gribu teikt, ka pilnīgi trūkst informācijas par to, kā šis budžets izskatās atsevišķās pašvaldību grupās. Daļēji šo trūkumu var aizvietot šodienas "Dienas" publikācija, kur Pašvaldību savienības konsultants Māris Pūķis analizē situāciju rajonos. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nebija pieejama informācija, lai savlaicīgi un precīzi pilnībā noformulētu savus priekšlikumus. Pie kam netika atbalstīts arī priekšlikums - pagarināt iesniegšanas termiņus, lai šo informāciju iegūtu.

Tā Jurkāna kungs mums vairākas reizes solīja informāciju par pašvaldību finansu izlīdzināšanas prognozi, mēs to neesam komisijā saņēmuši līdz šodienai, un arī es to neesmu saņēmis.

Sudrabas kundze apgalvoja komisijas sēdē, ka datus, kas attiecas tieši uz rajona pašvaldību budžetiem, ir iespējams pavisam vienkārši iegūt, taču tā vietā, lai šos datus mēs komisijā saņemtu, es esmu saņēmis vēstulīti, kuru ir parakstījusi Sudrabas kundze, un tur ir rakstīts, ka mēneša pārskatu pašvaldību institūcijas iesniedz Finansu ministrijai tikai par kopbudžeta izpildi, neatšifrējot to pilsētas, rajona, pagasta griezumā. Man šķiet, tā maigi izsakoties, ka tā ir tāda koķetērija, lai gan likums par pašvaldību budžetiem nosaka, ka, iesniedzot valsts budžetu Saeimā, ir nepieciešama kopbudžeta analīze arī pašvaldību grupā. Pie kam saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" tieši finansu ministrs un arī Valsts kases departaments ir atbildīgs gan par pašvaldību budžeta prognozi, detalizētu pārskatu un ziņojumu saturu, gan par visu pašvaldības ieņēmumu un izdevumu apjomiem, kā arī viņi izvirza noteikumus par budžeta pārskatiem un vienotu budžeta klasifikāciju. Tā ka man šķiet, ka šeit ir zināma neatbilstība tieši starp Finansu ministrijas rīcību un tām prasībām, ko nosaka likums. Es gribu teikt, ka tā ir veca vaina, tie ir veci niķi un tie atkārtojas jau gadu no gada.

Ņemot vērā to, ka nav šīs pilnās analīzes, mans uzskats ir tāds, ka nevis pašvaldībām šobrīd naudas pietrūkst, bet drīzāk šīs naudas valsts budžetā tiek plānots par daudz.

Taču, ņemot vērā vēl to apstākli, ka vakar kopējā frakcijas sēdē mēs vienojāmies, ka valdībai tiek dots vēl handikaps - divu nedēļu laikā iesniegt likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu", es šodien šo savu priekšlikumu, protams, noņemu, neuzturu spēkā šeit prasību par balsojumu, un es ceru, ka tos pārpratumus, kuri vēl šobrīd eksistē, līdz likumprojekta iesniegšanai būs iespējams novērst. Paldies.

Sēdes vadītāja. 101.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Bunkšs, tiek atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais, 102.priekšlikums. Valsts prezidenta Kanceleja. Izglītības, zinātnes un kultūras komisija ierosina noņemt tai 50 000 latu un novirzīt tos Kultūras ministrijai investīcijām (Lietišķās mākslas koledžas remontam). Komisijas un Kabineta priekšlikums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - KDS, LZS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šo priekšlikumu mēs gribētu noņemt, taču tādu pašu, analogu, priekšlikumu, tikai no cita avota, mēs vēlētos uzturēt spēkā 156. priekšlikumā. Ja man ir atļauts un ja es esmu sākusi runāt, tad, lai vairs neatgrieztos pie pamatojuma motivācijas 156.priekšlikuma sakarā, kas ir analogs, es gribētu izteikt šo pamatojumu balsojumam par priekšlikumu "Par investīcijām kultūrai un Lietišķās mākslas koledžas remontam". Šie 50 000 latu ir nepieciešami tādēļ, ka pašreiz koledža strādā privātā ēkā, kuras īpašnieks ar 1.septembri gadā iekasēs 70 000 latu īri un 200 000 latu parādu par iepriekšējo nenomaksāto laiku. Ja tas mums ir lētāk, nu tad lai iet! Bet 50 000 tā ir tā nauda, kas mums būtu vajadzīga tādēļ, lai līdz 1.septembrim varētu pabeigt remontu tajās telpās, uz kurām šai Lietišķās mākslas skolai ir jāpāriet, un turpmāk pēc šo 50 000 latu tēriņa līdz 1.septembrim vairs nekādu finansiālu saistību nav. Lūk, kāds ir pamatojums šim prasījumam, kuru mēs uzturēsim spēkā 156.punktā, bet šobrīd to noņemam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rugātes kundze! Vienīgi ir viena nianse. Jūs nevarat komisijas vārdā, kurā pati neesat, uzstāties. Tāpēc vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka es nedaudz kavēšu jūsu uzmanību, bet, ja drīkst, arī es varbūt drusciņ novirzīšos no tēmas, jo mūsu komisija ir iesniegusi ļoti daudz priekšlikumu un es tiešām apsolos turpmāk daudz jūsu laiku nekavēt. Nedaudz kopumā paskatīsimies uz situāciju.

Redzat, mūsu komisija ir starp tām komisijām, kas absolūti konsekventi vadījās pēc principa - nekādā gadījumā nepalielināt izdevumus kopumā, kā arī nebalstīties uz iespējamo nodokļu iemaksu palielināšanos budžeta izpildes gaitā. Turklāt mūsu summas, salīdzinot, piemēram, ar frakcijas "Latvijai" iesniegtajiem priekšlikumiem, ir vismaz 10-20 reižu mazākas.

Par Lietišķās mākslas koledžu te jau Rugāte pareizi teica, ka īstenībā valsts finišā vairāk zaudēs, nekā iegūs, bet nu tāda ir tā situācija.

Kā finansējuma avotu mūsu komisija pamatā izvēlējās galvenokārt izdevumus dažādām valsts pārvaldes institūcijām, jo diemžēl šīs budžeta prioritātes un šo budžetu ir sastādījusi Finansu ministrija, tātad budžeta prioritāte ir valsts pārvalde, jo, kā tas ir aprēķināts, - un mūsu komisija šādus aprēķinus izdarīja, - procentuāli vislielākie izdevumi ir paredzēti, vislielākais izdevumu pieaugums ir paredzēts tieši valsts administrācijai jeb "baltajām apkaklītēm" - Prezidenta Kancelejai, Ministru kabinetam, ministriju ierēdniecībai utt. Tāda diemžēl ir situācija.

Ja vēl "Latvijas ceļa" frakcijā vakar man kāds stariņš paspīdēja, ka mēs nu kaut mazliet to "deķīti" pavilksim no tām "baltajām apkaklītēm" nost, tad koalīcijas sēdē visas manas ilūzijas zuda, un tāpēc arī šodien es domāju, ka man būs diezgan bezjēdzīgi turpmāk īpaši aktīvi uzstāties, jo vienošanās paliek vienošanās un tai ir jāpaliek spēkā. Mēs faktiski esam dabūjuši tikai dažus procentus no prasītā.

Bet tagad es gribu pateikt pašu galveno, par ko es jau runāju, apspriežot budžetu pirmajā lasījumā, un ko mums vajadzētu nežēlīgi atcerēties, apspriežot nākamā gada budžetu. Mūsu komisijas izpratnē, manā personīgajā izpratnē, budžeta izskatīšanas procedūra ir ačgārna, jo šobrīd prioritātes nosaka Finansu ministrijas Budžeta departaments. Tā ir galvenā nelaime. Šobrīd secība ir tāda - ministrijas iedod priekšlikumus Finansu ministrijas ierēdņiem, viņi skatās - tā zinātnes nozare mums nepatīk - nost 40% zinātnei! Tur mums tas nepatīk - nost! Tur tik un tik. Katra ministrija stīvējas pretī, un rezultāts ir tāds, ka Finansu ministrija ir noteikusi prioritātes. Tad, kad tas tiek pasniegts valdībā, ir skaidrs, ka tie ministri, kas jūtas pietiekami stipri, dzelžaini turas pretī, bet kā tu valdībā vairs panāksi, ja tur varbūt lielākā daļa ministru ir tādi, kas nejūtas tik atdalīti, un viņi turas pretī. Valdību šīs prioritātes nespēj ietekmēt. Kad šis jautājums nonāk Saeimā, diemžēl mēs arī pie šīs izskatīšanas procedūras... Viss notiek ļoti ātri, katrs ministrs stāv aiz savas frakcijas un turas pretī visiem iespējamiem līdzekļiem, un nav mums iespējas vairs to "deķīti" pavilkt. Tas spilgti ir pierādījies mūsu sfērā - izglītībā, kultūrā, zinātnē, jo tā "deķīša" vilkšana ir bijusi absolūti bezjēdzīga, lai gan komisiju darbs ir bijis, vismaz mūsu komisijas darbs. Mēs tiešām nopietni strādājām, bet tas ir bijis līdzvērtīgs praktiski nullei. Nu varbūt ir 5% no prasītā.

Ar ko vajadzētu, manā izpratnē, sākt, apspriežot nākamā gada budžetu? Jāsāk būtu ar Ministru kabineta pieteikumu, proti, Ministru kabinets izanalizē iepriekšējā gada situāciju, izanalizē to valstu pieredzi, kur reformas iet ātrāk un labāk, kā budžets ir sastādīts, teiksim, Slovēnijā, Igaunijā, Čehijā. Paskatās apmēram, kādas ir attiecības starp nozarēm, starp Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu utt., nosaka šīs prioritātes un iesniedz šo projektu Saeimā. Un tad Saeima nobalso par šīm prioritātēm un nosaka to procentuāli - tik izglītībai, tik valsts pārvaldei, tik aizsardzībai utt. Protams, pēc tam būs daudz grūtāk pie šī budžeta strādāt, jo, piemēram, izglītība ir dažādu ministriju pārziņā, bet tas ir nepieciešams, jo finālā mēs iegūsim vienu - prioritātes būs noteikusi...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, diemžēl piecas minūtes ir beigušās. Ir jālūdz deputātiem atļauja jums turpināt savu uzstāšanos.

Dz.Ābiķis. Tikai frāzi es pabeigšu. Teikumu es pabeigšu, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti piekritīs.

Dz.Ābiķis. ...Mēs būsim nonākuši pie tā, ka prioritātes tomēr būs noteikuši politiķi atkarībā no savām vēlēšanu programmām, nevis prioritātes būs noteikuši Finansu ministrijas ierēdņi. Un, ja mēs to nesalauzīsim, tad mēs bezgalīgi turpināsim atražot Valsts plānu, atražot veco sistēmu. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu vēl vienu frāzi par šo priekšlikumu. Jūs uzturat vai neuzturat? - jūs tā arī neko nepateicāt par priekšlikumu. Jūs aicināt balsot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.102, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - no Valsts prezidenta Kancelejas novirzīt kultūrai kopā valsts investīcijām (Lietišķās mākslas koledžas remontam) - 50 000. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret... Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus atkārtoti balsot par 102.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 37, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Varam skatīt tālāk. Priekšlikums nr.103.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, dokuments nr.389-a, 102-a. priekšlikums, kur ir atšifrēta Valsts prezidenta Kancelejas...

A.G.Kreituss. Jā, bet šeit ir paskaidrojums. Mums viņš nav jābalso. Te ir paskaidrojums, tāpēc ka radās jautājumi - kas, kā un kāpēc, bet šeit nav priekšlikuma par kaut kādu noņemšanu vai pielikšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir atšifrējums, ko komisija iesaka kā pozitīvu piemēru turpmāk budžetu izskatīšanā. Deputātiem iebildumu nav.

A.G.Kreituss. Varam turpināt. Priekšlikums nr.103. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina Saeimai pamatbudžeta izdevumiem kopā noņemt 30 000 un tos novirzīt mērķdotācijām, investīcijām un pašvaldību budžetos bāriņtiesu, pagasta tiesu darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītāja. Debates neatklājam, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savu priekšlikumu noņem.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums Saeimai, valsts varas iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 14 000 un novirzīt uz Izglītības ministriju valsts investīcijām Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes ēkas celtniecībai. Komisijas lūgums un Kabineta lūgums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Pusi savas uzrunas es runāšu personīgi savā vārdā un pusi "Latvijas ceļa" frakcijas vārdā.

Kāpēc es ierosināju pārdalīt un samazināt summu valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai par 14 000 deviņām ministrijām, katrai pa 14 000, un Saeimu, kā jūs saprotat, es pieliku klāt ētisku apsvērumu pēc.

Vispirms par ienākumu daļu. Mēs esam jau šeit runājuši, bet viņa ir stipri saistīta ar izdevumu daļu. Tiešām finansu ministrs Kreitusa kungs mums ne vienu reizi vien ir teicis, ka viņš šo ienākumu daļu plāno kā pesimistisku. Es šeit domāju - kā reālu, un tas varbūt arī ir labi, bet, manuprāt, nākošais solis ir, ja ienākumu daļa ir pesimistiska, tad izdevumu daļai ir jābūt taupīgai. Un tam, vai ir budžets taupīgs vai nav budžets taupīgs, pirmais rādītājs ir, cik pamazināts vai cik palielināts ir valsts pārvaldes aparāta iestāžu uzturēšanai un vispār valsts iestāžu uzturēšanai. Es varētu domāt, ka ir taupība tad, ja ir samazināts. Varētu domāt, ka ir taupība tad, kad ir vienā līmenī ar pagājušo gadu jeb ar pagājušā gada budžetu, ņemot vērā inflāciju. Tā varbūt arī ir taupība, bet, ja ir visur palielinājums, tad par taupību runāt nevar.

Protams, man var teikt, ir nekorekti visām ministrijām 14 000 samazināt. Es vēlreiz uzmanīgi mēģināju visu pētīt, un es, piemēram, atradu, ka Ārlietu ministrija centrālajam aparātam ir samazinājusi pati. Centrālajam aparātam. Varbūt arī citām ministrijām šie procentiņi, 0,0%, varētu būt citādi un dažādi. Protams, man komisijas priekšsēdētājs Kreitusa kungs varētu pārmest, ka faktiski jau nenorādīju, no kurienes paņemt. No valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas! Bet no kurienes - no krēsliem? Mašīnām? Algām? Un tā tālāk. Es, protams, cerēju, ka, redzot to, ka šīs taupības nav, gan uz Finansu ministriju tiks aicināti ministri, gan pēc tam uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, un viņi paši labprātīgi kļūs taupīgāki. Bet tas nav noticis. Un situācija, kāda ir, tāda ir.

Kāpēc tieši varbūt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātei? Nu tā arī ir tāda situācija, kura ir diskutējama, jo objektu ir tiešām daudz, bet, manuprāt, šī taupība ir parādīta tieši investīcijās. Un tieši izglītībai un medicīnai. Un tāpēc, protams, šeit varētu diskutēt un ministrija pati noteikt prioritāti, kura investīcija būtu vairāk prioritāra.

Un tagad es runāšu frakcijas vārdā. Protams, frakcijā arī bija problēmas ar šiem priekšlikumiem. Bet tad mēs lēmām tādā veidā, ka varbūt atbalstīsim, jo teica: ja atbalsta vienu deputātu, ja atbalsta citus deputātus, tad, kā jūs saprotat, rodas problēmas ar šīm prioritātēm, ar šiem objektiem, un tie ienākumi tiešām ir pesimistiski. Un tad mēs nolēmām tā, ka mēs, "Latvijas ceļš", atbalstīsim citas frakcijas, kuras ir lūgušas daudz lielākas summas samazināt valsts pārvaldei un iestāžu uzturēšanai, bet medicīnai un izglītībai palielināt.

Un es līdz ar to iesniedzu sarakstu ar visiem cipariem, kurus priekšlikumus es atsaucu. Es, protams, tik attapīgs nebiju kā mans kolēģis Apiņa kungs, kurš noslēdza vienošanos vai pat parakstīja protokolu ar Šķēles kungu, bet es katrā ziņā ļoti ceru, ka Ministru prezidents Šķēles kungs un finansu ministrs Kreitusa kungs tiešām realizēs savu taupības programmu, par ko viņi iestājās un ko es ļoti atbalstu, un šī taupības programma tiešām sāksies ar valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanu. Šos punktus - 126., 146., 154., 158., 183., 195., 207., 212., 246. - es noņemu un oficiāli to iesniedzu.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs! Es pašlaik pieņemu no jums 104., jo mēs skatām pa pantiem, bet būtu lūgums, tā kā jūs to izdarāt, iesniegt arī rakstiski, lai mēs varētu to ņemt vērā turpmākajā darba gaitā.

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāšu kā Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs, un mani komentāri attieksies no 104.punkta līdz 122.punktam vispārīgi.

Ir bijušas ļoti daudzas debates un pareģojošie raksti presē par Saeimas budžetu. Jā, Saeimas budžeta pieprasījums šogad ir palielināts. Bet kāpēc? Situācija ir tāda, varbūt visi to nav aptvēruši, ka iepriekšējā gada pieprasījums Saeimai jau tika samazināts no valdības un no pašas Saeimas puses. Un reālā situācija bija tāda, ka Saeima tikai daļēji saņēma no šī budžeta. Tātad reāli 1995.gadā Saeima saņēma apmēram tikai pusi no tā budžeta, ko viņa bija pieprasījusi. Līdz ar to Saeimai ir radušies parādi par 1995.gadu. Situācija ir nopietna. Es neapgrūtināšu jūs ar visām šīm problēmām, kas ir Saeimas ēkās un citās vietās. Bet problēmas ir. Tek jumti, plīst pagrabi, ir jāremontē, jādara un nevar atlikt. Nav runas par šīs Saeimas ēkas modernizāciju, bet ir runa par tādām lietām Saeimā, kuras ir absolūti nepieciešamas. Mums pat no Ugunsdrošības pārvaldes ir bijuši vairāki brīdinājumi, mums ir jāatjauno šī ugunsdrošības signalizācija, kuru mēs nevaram atļauties izdarīt, kā arī bijuši citi brīdinājumi no citām Rīgas iestādēm.

Mēs esam saņēmuši 1993.gadā milzīgi lielu dāvinājumu no ASV Kongresa - datorus un pēc tam kopējamās mašīnas. Ir milzīgas jaudas Saeimai. Mēs patērējam 12-14 tonnas papīra gadā. Un visas šīs kopējamās mašīnas un datori sāk novecot. Mums ir jāatjauno, jāremontē šīs mašīnas. Tāpat arī ir pavairojušies izdevumi. Tikai piemēra pēc. Telefonu abonēšanas un sakaru izdevumi 1995.gadā caurmērā vienā mēnesī bija 3480 lati, bet šī gada janvārī jau 10 738 lati. Tātad trīs reizes vairāk vienā mēnesī nekā pagājušajā gadā. Elektrības maksa ir pavairojusies trīsarpus reizes. Siltumenerģija - divarpus reizes un tā tālāk. Es lūgtu jūs nopietni pārdomāt, vai mēs varam savest mūsu Saeimas ēku kārtībā, lai varētu strādāt, kā parlamentam pienākas. Es lūgtu jūs pārdomāt un nenoņemt no Saeimas budžeta neko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. 104.priekšlikums ir noņemts. Līdz ar to nav jābalso.

A.G.Kreituss. 105. Čerāna kunga priekšlikums - Saeimai noņemt valsts varas iestāžu uzturēšanai 54 277 latus, tajā skaitā darba samaksas fondam - 39 618 latu, un novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 105.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Čerāns... pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais Čerāna kunga priekšlikums ir nr.106 - Saeimas Kancelejai noņemt 731 184 latus (bez atšifrējuma) novirzot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Augsti godātie deputāti! Es jau iepriekš lūdzu sevi atvainot, bet man būs vieglāk runāt varbūt tāpēc, ka šeit vairs nav Zīgerista partijas pārstāvju. Un es ceru, ka jūs varbūt nenomētāsit mani ar akmeņiem, bet man ir kauns. Un es lūdzu jūs šajā lietā pievienoties.

Šajā brīdī, kad mēs paši, kas izlemjam budžetu un sadali un aicinām tautu, visu valsti ievērot visstingrāko taupības režīmu, lūdzam "savilkt jostas", sakost zobus, izturēt, un nu parādās šeit tomēr tas milzīgais pielikums mums pašiem. Man gribas tādu salīdzinājumu teikt. Agrāk karavadoņi gāja priekšā saviem karapulkiem, bija tur, kur ir grūtāk. Vēlāk viņi palika aizmugurē, un visbeidzot viņi dzīvoja cietokšņos, bet paši sūtīja un aicināja tikai tautu... Kaut kādu līdzību es saskatu arī šeit.

Varu pateikt uzreiz. Labi, es tik un tā balsošu kopumā par budžetu un atbalstīšu, bet mums pašiem, es domāju... kā lai es to saprātīgāk izsaku... lai mēs varētu tā godīgi skatīties saviem vēlētājiem un kopumā tautai acīs. Es arī gribētu sēdēt šajā zālē ar labu ventilāciju un piemērotos krēslos, jo tiem, kas sēž beidzamajās rindās, pārējie ir priekšā. Es ar savu augumu neredzu, kā vajag, bet es esmu ar mieru visādā ziņā paciest gan karstumu, gan aukstumu, un es domāju visus mūs aicināt uz šo taupību, ko mēs tagad izrādām pieņemot, un saņemt mazāk. Mēs dosim trumpjus rokā savai opozīcijai tāpat kā šodien, daudz viņi centīsies tos izspēlēt... Nu tik tiešām vēl vienu salīdzinājumu: kā tas izskatās, ka aiz logiem ir trūcīga un daļēji arī iztikas badā mirstoša tauta, bet mēs sev pasūtām papildu cepešus?

Proti, es klausījos, ko teica Lamberga kungs. Jā, to visu varētu izprast, bet to jau no tīri ētiskā viedokļa... ir redzami tie milzīgie skaitļi, tie lielie miljoni. Es lūdzu jūs apdomāt, vai nav iespējams šajā brīdī parādīt to, ka mēs arī kaut ko no ieplānotā noņemam, lai vienkārši no šī ētiskā momenta tas parādītos. Te tas pielikums ir zinātniekiem.

Es dažos mirkļos gribu pateikt, kā zinātnieki strādā. Viņi ir, teikšu atklāti, uz bada un uz izsalšanas robežas. Organiskās sintēzes institūtā nevar augstāku temperatūru ieturēt, kaut ekonomētu līdz pēdējam santīmam, kā 12 grādu. Saģērbušies, satinušies - cits mētelī, cits kā... Tāpat viņi ir sēdējuši lielajā konferenču zālē. Arī tad viņi tur mēteļos visi sēdēja.

Algas zinātņu doktoriem - 40-50 latu. Salīdzināsim ar savējām! Nu atskaitot varbūt dažus izņēmumus. Tā ka citiem ir nesalīdzināmi grūtāk, un es domāju, ka īpaši šie zinātnieki nav par mums... Ja viņi nāks nākošo reizi Saeimā, tad viņi nebūs par mums dumjāki. Un, ja mēs esam šeit... Viens deputāts teica: "Simts gudrākās galvas." Vai nu tas tā būtu, vai ne, bet ir svarīgi, lai mums būtu arī tās jutīgākās un saprotošākās sirdis, lai mums būtu... Tāpēc es aicinu padomāt, un šeit, kā teikt, taupīsim kopā ar savu tautu!

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs saprastu dažas lietas, par kurām varbūt mēs reizēm neiedomājamies. Jo mums šķiet - atdosim kaut ko no šīs mājas, un līdz ar to mēs celsim savu popularitāti, iegūsim politisko kapitālu un izskatīsimies labāki. Vienalga - cik un vienalga - kā.

Vispirms es jums gribu teikt, ka šie Kancelejas izdevumi ir tie remonti, jo diemžēl tāda bija budžeta sastādīšanas struktūra, ka Kanceleja Saeimā ietver visu, absolūti visu, izņemot deputātu algas. Tāpēc tie ir šie izdevumi, kas ir kopā.

Nākamais. Ģimenē arī, kad mēs plānojam naudu, mēs sakām tā: šogad dzīvokli neremontēšu, nākamgad - ne, tā paiet pieci, seši gadi, un mēs saprotam, ka vienalga, lai cik kritiska būtu situācija, pie šī darba ir jāķeras, jo, ja ies vēl tālāk, būs vēl trakāk.

Šeit sēdēja zālē kultūras ministrs, un viņš jums apliecinās, ka šī māja nav vienkārši kaut kāda Saeimas māja, vienkārši kaut kāds valsts īpašums, kas atrodas Vecrīgā. Šai Saeimas mājai ir arī zināma vēstures un arhitektūras pieminekļa slodze, un mēs atbildam par šīs ēkas saglabāšanu.

Es jums varu pateikt viennozīmīgi: ja šogad šai mājai netiks salabots jumts, netiks salabota ventilācijas iekārta un savesti kārtībā pagrabi, tad mēs vēl pāris gados novedīsim šo māju tiktālu kā Operu un tad mēs meklēsim miljonus, lai šo māju noturētu tādā līmenī, kādā Eiropā tur vēstures un arhitektūras pieminekļus.

Tāpēc vajag pārdomāt, vai, kādreiz taupot, mēs neapzogam sevi vairāk, nekā iegūstam tanī gadā ietaupot. Tāpēc deputātiem būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, kad mēs sakām: atdosim kaut ko!

Es gribētu piebilst arī par zinātniekiem. Eniņa kungs, zinātnieku algas ļoti, ļoti šodien svārstās. Nevis algas. Valsts algas - jā, bet zinātnieki, kas ir atraduši savu vietu neatkarīgajā Latvijā un savu vietu Eiropā, pelna vismaz 10 reižu vairāk, nekā jūs nosaucāt. Es domāju, ka mēs vēl diskutēsim par to, vai mums ir jāuztur visi tie institūti, kurus Latvijā radīja padomju iekārta un kuri kalpoja PSRS zinātniskajām interesēm. Tāpēc nevajadzētu tik vienkārši svaidīties ar vārdu "zinātnieks" un teikt, ka viņš sēž mētelī. Varbūt viņš sēž mētelītī tāpēc, ka vairs neizstrādā shēmu, kā apūdeņot Vidusāzijā tuksnesi?

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 106.priekšlikumu. Deputāts Čerāns - no Saeimas Kancelejas zinātniskās darbības finansēšanai mīnus 731 184 lati. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 2, pret - 35, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 107. Frakcija"Tçvzemei un Brīvībai"- Saeimas Kancelejai samazināt budžeta iestāžu darba samaksas fondu par 29 236 un kopumā par 40 053 latiem un to novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām kopā ar sociālā nodokļa maksājumiem. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu noņem? Pirms turpinām darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: "Lûdzam sēdes darbu 1996.gada 15.februārī turpināt bez pārtraukuma līdz likumprojekta "Valsts budžets 1996.gadam" izskatīšanai. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tehnisko jau vajag.") Nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītājas iniciatīvas paredzēt starpbrīdi." (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Es atsaucu savu parakstu, jo tā nebija runāts.")

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Parakstījuši 15 deputāti. Es atvainojos, ka nepaziņoju. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 4. Strādāsim bez pārtraukuma līdz budžeta izskatīšanai. Pārtraukums te ir ierakstīts - pēc sēdes vadītājas iniciatīvas. Tā ka, lūdzu, deputāti, dodiet man rakstiskus ierosinājumus, kad jūs uzskatāt, ka man šī iniciatīva būtu jāizrāda.

Gorbunova kungs, ja jūs atsaucat parakstu, paliek vēl 14. Turpinām darbu! Priekšlikums ir nobalsots. Debates ir beigušās. Komentāri izskanējuši. Turpinām darbu!

Komisijas vārdā Aivars Kreituss. 107.priekšlikums, atvainojos, 108.

A.G.Kreituss. Kungi tūlīt tur pastrīdēsies un noziņos, es domāju. Es iešu uz priekšu, bet deputāti lai neuztraucas. Tūlīt sarunās, kā tur tās dažas minūtes pārtraukumus taisīt.

108.priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Saeimas Kancelejai tā, tā, tā... 108., jā?

Sēdes vadītāja. 108.priekšlikums. Deputāti, esiet uzmanīgi! 27.lappuse. 108.priekšlikums.

A.G.Kreituss. ...Ierosina Saeimas Kancelejai samazināt budžeta iestāžu darba samaksas fondu par 36 496 latiem un kopīgi samazināt par 50 000 latiem, un to novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām. Ministru kabineta un komisijas viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija noņem priekšlikumu?

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais. Frakcija "Latvijai" ierosina vispār noņemt 820 000 latu, nenorādot, uz kurieni tos novirzīt. Būtībā priekšlikums nr.109 nav korekti iesniegts un līdz ar to faktiski nav balsojams. Bet mūsu lūgums arī ir - neatbalstīt. Gan komisijas, gan Ministru kabineta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 109.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina Saeimas Kancelejai pārbīdīt līdzekļu sadali. Iekšējo līdzekļu pārbīde uz pozīciju - kustamā un nekustamā īpašuma iegādei no kopējās summas 216 930 lati. Iekšējo līdzekļu ietvaros. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 110.priekšlikuma atbalstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 111.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Saeimas Kancelejai samazināt izdevumus par 200 000 latu un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu nr.111 iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 112. priekšlikums. Deputāta Tomašūna kunga priekšlikums Saeimai. Saeimas autobāzei samazināt izdevumus par 150 000 latu un tos novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par 112.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Tomašūns, pret priekšlikumu - neatbalstīt, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Deputāta Čerāna kunga priekšlikums - Saeimas autobāzei samazināt izdevumus par 157 370 latiem un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 113, kuru iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 114. Saeimas priekšsēdētājas Kreituses kundzes priekšlikums - Saeimas autobāzes ietvaros līdzekļus pārbīdīt. Šeit ir gan budžeta iestāžu darba samaksas fonds, gan kustamais un nekustamais īpašums. Atšifrējums - uz iekšējo resursu rēķina bez papildu resursu piesaistīšanas. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt 114.priekšlikumu - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 115.pozīcija. Frakcija "Latvijai" ierosina samazināt izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai par 110 000 latu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 115.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 116.priekšlikums. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai atšifrēt, pārgrupējot priekš darba samaksas fonda - viena pozīcija - un atšifrējot štata vienību skaitu. Šeit nav paredzēta nekāda štata vienību palielināšana vai līdzekļu papildu piesaistīšana. Iekšēja pārgrupēšana. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt 116.priekšlikumu, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais nr. 117. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina tādā pašā veidā atšifrēt izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai, nepalielinot štata vienību skaitu un nepiesaistot papildu līdzekļus. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par 117.priekšlikumu - atbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tāda paša veida ir priekšlikums nr.118. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina atšifrēt izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai, parādot arī deputātu palīgu darba samaksas fondu. Norādīta summa - 168 000, un tā attiecas uz 100 cilvēkiem. Tātad notiek iekšējā pārgrupēšana, norādot kam, bez papildu līdzekļu piesaistīšanas un bez papildu štata vienību piesaistīšanas, tātad vienkārši atšifrējot. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt 118. priekšlikumu, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 119.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina izdarīt iekšēju pārgrupēšanu, novirzot no izdevumiem Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai, to skaitā deputātu palīgu darba samaksai, 189 500 latu... Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka mēs tikko šādu priekšlikumu nobalsojām un ka tas bija paredzēts deputātu palīgu darba samaksas fonda normalizēšanai, tur bija aprēķināti 168 000, tātad mazāka summa, un tā ir paredzēta precīzi šim pašam mērķim, es gribu teikt. Līdz ar to komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 119.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 120.priekšlikums. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai atšifrēt, paredzot: tajā skaitā ārpusštata darbinieku algas - 39 525. Tātad bez papildu līdzekļu piesaistīšanas notiek iekšējo līdzekļu atšifrēšana. Saeimas komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr. 120 - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr. 121. - šai pašai pozīcijai - ārpusštata darbinieku algām - paredzēt 59 525 latus, tātad par 20 tūkstošiem latu vairāk. Tikko mēs pieņēmām ekonomiskāku priekšlikumu, tāpēc komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis ir šo mazāk ekonomisko priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 121, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 122. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina no izdevumiem Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai izdalīt kompensāciju reprezentācijas izdevumiem vadībai un tur paredzēt 78 272 latus. Ņemot vērā to, ka mēs visur skatāmies, izejot no taupības apstākļiem, komisija un Ministru kabinets šādas summas izdalīšanu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 122. priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 123. priekšlikums - Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze ierosina no pārējiem izdevumiem atšifrēt budžeta iestāžu darba samaksas fondu. Tas attiecas uz 27 štata vienībām, un komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalstīt priekšlikumu nr. 123, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - Ministru kabinets. Priekšlikums nr. 124. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina valsts budžeta izdevumus Ministru kabinetam kopumā samazināt par 150 000 latu; atšifrējums: tajā skaitā informatīvi izglītojošajai programmai "Saikne ar pilsoni" noņemt 100 000 latu un šos 150 000 latu kopā novirzīt mērķdotācijām investīcijām pašvaldību budžetos bāriņu tiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītāja. Lūgums deputātiem... Es atvainojos, ir lūgums paņemt dokumentu nr. 389-a, kur otrajā ailītē 124. priekšlikums ir atšifrēts... Ā, nē... te ir tikai ierakstīts iekšā... Es atvainojos deputātiem... Šinī tabulā otrajā sadaļā jums ir rakstiski parādīts Budžeta un finansu komisijas viedoklis - neatbalstīt. Tāpēc es jūs aicināju paņemt šo dokumentu, lai jūs redzētu, ka tas ir aizpildījums tukšajai ailītei, kur redzams komisijas viedoklis.

A.G.Kreituss. Komisijā bija neizšķirts balsojums, kas nozīmē, ka nav atbalsta, un arī Ministru kabinetam bija viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - neatbalstīt priekšlikumu nr. 124., ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir deputāta Apiņa kunga 125. priekšlikums - Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumiem kopā noņemt 1,2 miljonus un novirzīt tos Labklājības ministrijai ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - neatbalstīt priekšlikumu nr.125, ko iesniedzis deputāts Pēteris Apinis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 126. - deputāta Gorbunova kunga priekšlikums laikam tiek noņemts pēc tā saraksta... Jā?

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - deputāta Tomašūna kunga priekšlikums - Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 556 256 latus, valsts investīcijas samazināt par 456 256 latiem, kustamā un nekustamā īpašuma iegādei noņemt 100 000 latu un visu to novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Tomašūns uztur spēkā balsojumu? Deputāts Tomašūns noņem savu priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Nākamais - 128. - Izglītības, kultūras, zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas fondu samazināt par 6 075 latiem un novirzīt to Izglītības un zinātnes ministrijai sociālā nodokļa maksājumiem. Komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisija uztur spēkā balsojumu? Komisija balsojumu neuztur. Tātad deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 128, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 129. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam valsts pārvaldes un iestāžu darba samaksas fondam noņemt 88 446 latus un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt 129. priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 130. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 14 751 latu un novirzīt tos budžeta iestāžu darba samaksas... Es atvainojos, novirzīt tos nacionālajai programmai "Izglītība un zinātne". Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 130, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 131. Deputāts Čerāna kungs ierosina Ministru kabinetam, Valsts kancelejai, samazināt finansējumu par 154 485 latiem, tajā skaitā budžeta iestāžu darba samaksas fondam par 112 763 latiem un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 131, ko iesniedzis deputāts Čerāns, -iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 132. Deputāts Bartaševiča kungs ierosina samazināt Ministru kabinetam, Valsts kancelejai, finansējumu par 350 000 latiem, tajā skaitā kustamā un nekustamā īpašuma iegādei - par 200 000 latiem un izdevumus programmatūras licencēšanai valsts pārvaldes iestādēm - par 150 000 latiem, un visu to novirzīt PSRS 1990. gada mērķobligāciju dzēšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 132, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 133. Frakcija "Latvijai" ierosina samazināt Ministru kabinetam, Valsts kancelejai, finansējumu budžeta iestāžu darba samaksas fondam par 225 525 latiem un samazināt štata vienību skaitu par 66 vienībām (no 203), un to visu novirzīt Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 133, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 134. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam, Valsts kancelejas kustamā un nekustamā īpašuma iegādei, noņemt 100 000 latu un tos novirzīt uz vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanu. Ministru kabineta un komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par priekšlikumu nr. 134, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Priekšlikums - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 135. priekšlikums: Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam, Valsts kancelejai, valsts investīcijas samazināt par 380 000 latiem un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju - sociālā nodokļa maksājumiem. Komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 135, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 136. priekšlikums. Ierosina Ministru kabinetam, Ministru kabineta locekļu darba samaksai, noņemt 30 000 latu un tos novirzīt Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 136, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums (nr. 137) - Ministru kabineta pārējiem izdevumiem noņemt 16 000 latu un tos novirzīt uz Finansu ministriju - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr.137, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais priekšlikums ir deputāta Čerāna kunga priekšlikums (nr.138) - Ministru kabineta ierēdņu apmācībai noņemt visu paredzēto summu, 333 407 latus, un novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un arī Ministru kabineta priekšlikums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr.138, ko iesniedzis deputāts Kārlis Čerāns, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 139.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabinetam, ierēdņu apmācībai, noņemt 200 000 latu un novirzīt tos uz vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanu. Komisijas viedoklis - atbalstīt, bet Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeima izskata komisijas priekšlikumus. Deputātiem par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu... Emša kungs, jūs gribat runāt? Es nesapratu šobrīd. Tātad atkārtoju: deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.140. Frakcija "Latvijai" ierosina Ministru kabinetam, Valsts administratīvajai skolai, noņemt visu finansējumu (202 931 lata apmērā) un novirzīt Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.140, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 141.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina noņemt Ministru kabinetam, Valsts administratīvajai skolai, 100 000 latu un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas palielināšanai. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt. Ministru kabineta viedoklis bija piekrist, atbalstīšanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu... Es atvainojos, sākam debates. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribētu šeit vēlreiz atkārtot to, ko es teicu vakardien, - ka nevajag aiztikt tos priekšlikumus šeit... jeb, pareizāk sakot, tos iestrādātos... tās iestrādātās budžeta pozīcijas, kuras kaut kādā mērā nopelna naudu Latvijai, un šeit es tomēr nevarētu piekrist, jo man nupat bija tikšanās ar Francijas administrācijas skolas pārstāvjiem un attiecībā uz šo projektu, kas ir, - ka tur sagatavo augstākos administratorus... attiecībā uz šo projektu paredzētas vēl vairākas ļoti ievērojamas summas, kas var sasniegt simtus un tūkstošus, un varbūt pat vairākus miljonus, jo šī skola sagatavo ierēdņus darbam ne tikai Latvijā, bet arī iestādēm Eiropas savienībā; šeit, šajā skolā, sagatavo ierēdņus, kuri ir beiguši Universitāti, kuriem ir spīdošas zināšanas dažādās jomās, bet es gribētu atgādināt, ka ne vienmēr šīs spīdošās zināšanas garantē spēju strādāt administratīvā darbā un pieņemt lēmumus, ļoti būtiskus lēmumus gan Latvijas pārvaldei, gan arī Eiropas politikai. Un vēl es gribētu pateikt, ka Latvija ir izvirzījusies pirmajā vietā, jo līdzīgas skolas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā un ir pieņemts lēmums šeit izveidot reģionālo skolu, un tie audzēkņi, kuri būs beiguši Universitāti un kuri būs nostrādājuši zināmu laiku un parādījuši kaut kādas zināmas spējas, šajā skolā specializēsies tieši administratīvajā vadībā. Arī Universitātes profesori varēs šeit lasīt lekcijas un sadarboties ar šo skolu. Šī skola, tāpat kā citas iestādes, starptautiskās, kurām tiek ziedota nauda, iesaista Latvijā investīcijas, jo arī no tās naudas, kas tiks iedota šai skolai papildus, tiks rēķināts gan sociālais nodoklis, kas vairākas reizes pārsniegs šo summu, kas tiks piešķirta... Ja mēs tagad noņemam šeit 100 000, tas nav nekas cits kā atkal kārtējais signāls, ka mēs neesam gatavi sadarboties šajā laikā ar šīm administratīvajām iestādēm un ka mēs nesaprotam šī projekta nozīmi. Šādā veidā to nevar darīt; es domāju, ka tos 100 000 pēc tam var atrast kādā citā veidā, bet ne šajā budžetā. Tas ir viens aspekts.

Un nobeigumā es gribētu pateikt: ja šī administratīvā skola kļūs par Baltijas skolu, tad varbūt beigsies tā bezjēdzība, ka augstākie administratori Lietuvā un Igaunijā nepazīst viens otru, mēs nekādi nevaram nojaukt ne šīs muitas barjeras, tas ir, muitas punktus starp Lietuvu un Igauniju... mēs nevaram izveidot vienotu tirgu priekš 8 miljoniem, mēs runājam trīs gadus šeit, mēs sasaucam Baltijas starpparlamentārās asamblejas, mums ir Ministru padome... un tas viss apstājas pie kārtējā muitas punkta, ar visām tām nejēdzībām, kas nepārtraukti notiek... un to vismaz vajadzētu saprast šā sasaukuma Saeimai un veicināt tās institūcijas, kas ļoti strauji uzlabo mūsu situāciju. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Vajag balsot!")

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.141, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: Valsts administratīvā skola - mīnus 100 000, vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas - 100 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.142. Frakcija "Latvijai" ierosina noņemt Ministru kabinetam, informatīvi izglītojošajai programmai "Saikne ar pilsoni", 100 000 latu un atdot tos Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.142, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - frakcijas priekšlikumu neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

Ņemot vērā iepriekšējo dokumentu, par ko mēs nobalsojām... par Saeimas darbu, šodien turpinot izskatīt 1996.gada budžetu... tur ir paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītājas iniciatīvas var paredzēt starpbrīdi, un sakarā ar to, ka ir saņemts dokuments: "Lûdzam paziņot 15 minūšu pārtraukumu pulksten 17.30.", - ierosinu izsludināt pārtraukumu līdz 17.45.

Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par šo manu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu līdz 17.45. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 17.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pulkstenis ir 17.45, turpinām darbu. Godātie deputāti, atkārtoju: lūdzu ieņemt vietas, turpinām darbu. Vārds Mārim Gailim.

M.Gailis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mēs nupat nobalsojām par asignējumu samazināšanu Valsts administrācijas skolai par 200 000, un tas bija... un tur atšķīrās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un valdības viedoklis. Man būtu priekšlikums: ja turpmāk atšķirsies budžeta komisijas un valdības viedoklis, tad vajag, tā teikt, likt šo jautājumu uz balsošanu. Tādu nav pārāk daudz, bet daži ir.

Sēdes vadītāja. Gaiļa kungs, Valsts administratīvajai skolai nav 200 000 vispār noņemti, ir tikai priekšlikums... Lūdzu, esiet precīzs, - par kuru sadaļu jūs runājat? Es atvainojos, par kuru priekšlikumu jūs runājat? 139.priekšlikums (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija): ierēdņu apmācība - 200 000 latu mīnusā. Ministru kabineta priekšlikums nav fiksēts šeit, tabulā, un mēs izskatām komisijas priekšlikumus, līdz ar to arī deputātus lūdzu sekot precīzi tam, kā ir iesniegts. Ir iespēja debatēs uzstāties un izteikt savus priekšlikumus tad, kad mēs izskatām konkrēto priekšlikumu. Lūdzu, turpināsim darbu!

A.G.Kreituss. Godājamais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Es turpināšu ar 143.priekšlikumu. Deputāta Apiņa kunga priekšlikums - Aizsardzības ministrijai... noņemt valsts budžetam kopumā 2,2 miljonus un pārvirzīt tos uz Labklājības ministriju, uz ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas viedoklis - neatbalstīt, Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt 143.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Apinis, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.144. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" Aizsardzības ministrijai, Zemessardzes štābam, ierosina pārcelt uz atsevišķu kodu... Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsauc priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Paldies. 145.priekšlikums. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele ierosina noņemt Aizsardzības ministrijai, sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai, 10 000 latu un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju - uz jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija konsultējās ar aizsardzības ministru, un diemžēl jāatzīst, ka esam iesnieguši priekšlikumu, kur... mūsu avots šim priekšlikumam ir neadekvāts, jo priekšlikums patiesībā paredz pārdalīt, atņemt līdzekļus vieniem jauniešiem, tiem, kuri dien, un piešķirt citiem. Līdz ar to mēs šo priekšlikumu atsaucam - arī tā iemesla dēļ, ka līdzīgi priekšlikumi ir iestrādāti jau citos mūsu frakcijas priekšlikumos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek atsaukts.

A.G.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 146. Ārlietu ministrija.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts, nav izskatāms.

A.G.Kreituss. Paldies. Priekšlikums nr.147. Frakcija "Latvijai" ierosina Ārlietu ministrijas centrālā aparāta izdevumus samazināt par 90 000 latiem un samazināt štata vienības (201 samazināt par 50), un šo naudu novirzīt uz Finansu ministriju - uz Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs... Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

Lūdzu deputātus atcerēties par laicīgu pieteikšanos rakstiski.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie draugi! Es jums gribētu atgādināt, ka beidzamajos 50 gados Latvija eksistēja de iure tieši Ārlietu ministrijā. Latvija bija okupēta, bet viņa eksistēja tāpēc, ka mums bija ārvalstīs cilvēki. Mūsu Ārlietu ministrijas budžets nav tāds, kuru varētu viegli samazināt, un, ja gribētu samazināt, tad par to jādomā vairākus gadus uz priekšu, ne vienu gadu. Es jums gribētu pateikt kaut ko citu, ko esmu iemācījies, būdams Ārlietu komisijā. Es gribētu, lai jūs šo to saprastu. Saeima ir suverēnas tautas pārstāve - mēs esam atbildīgi par to, ka mēs ieceļam valdības, ieceļam prokurorus, ieceļam Latvijas Bankas priekšsēžus, un mēs esam arī atbildīgi par likumdošanu.

Pagājušajā nedēļā pie mums viesojās dāņu parlamentārieši, un viena dāņu parlamentāriete prasīja mums, vai tauta uzticas mūsu tiesu sistēmai, un mūsu kungi forši atbildēja: jā, re, un cik grezni - mums jau trešais līmenis, un būs Satversmes tiesa un viss kaut kas. Un, kad izgājām ārā no telpas, tā pati parlamentāriete, kas to jautājumu bija uzdevusi, teica, ka viņu parlamentārā grupa... bija izsūtījusi trīs pārstāvjus brokastu laikā, lai atrastu kādus cilvēkus, un viņiem prasījuši, un trīs no trijiem atbildējuši, ka tikai tad, ja var nopirkt to tiesnesi, būs viņiem taisnība. Un viņa man teica, ka neviena krona uz Latviju nenāks - vai nāks tikai pret viņas balsojumu -, kamēr mūsu tautā varēs nopirkt kaut vienu tiesnesi. Mums ir baigā problēma: mēs gribam tikt Eiropā, mēs gribam, lai nauda plūst šurp, bet visa pasaule zina, ka mūsu tiesas var pirkt.

Es iešu drusku tālāk. Es biju Biržas namā...

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, es saprotu deputātu sašutumu, bet vajadzētu runāt par Ārlietu ministriju, nevis par tiesu sistēmu.

G.Valdmanis. Es runāju par ārlietu... par Latvijas imidžu, atvainojiet, jā. Un es jums stāstīšu tagad par Vinčestergrupu, tur divas no 10 bagātākajām famīlijām ir ieguldījušas savu naudu. Viņa ir it kā Kanādā reģistrēta firma. Un, kad es biju Biržnamā, es nopirku priekš mūsu Biržnama pāris akciju, tikai tāpēc, lai varētu dabūt zināt, kas pasaulē notiek. Šī firma Latvijā ieguldīja naudu, dabūja zināt, ka viņas partneri ir krāpnieki, solījumi tur nebija... viņi no viņiem šķīrās un tad gāja pārbaudīt darījumus. Un mūsu ļoti vērtīgā muita, kas taisa lielu biznesu priekš cilvēkiem, ne priekš latviešiem, konfiscēja viņu mantu, un tas būs visas Ziemeļamerikas biržnamos lasāms. Tagad, ja mēs noņemsim atbildību par to, kas mūsu zemē notiek, - kas tad to darīs? Ierēdņu patvaļība... ir gandrīz neticami, ka šajā zemē ir... Šķēles kungam ir uzdevums vadīt mūsu valdību, mēs pagaidām viņam ticam. Bet ir interesanti - kad frakcijā mums šo to solīja... mēs tur bijām astoņi vai deviņi, un tad mēs dabūjām dzirdēt, ka varbūt tādi solījumi bija tikai pārrunāti, nebija solīts... Mīļie draugi, turēsim savu vārdu un būsim viens pret otru godīgi, un ieviesīsim godīgumu mūsu tautā! Citādi, es domāju, mēs varam Ārlietu ministriju taisīt ciet. Kāpēc mēs tur reprezentēsimies, ja visa pasaule zina, ka mēs esam zagļi, meļi un blēži? Mēs tādi nedrīkstam būt. Mums šinī vietā... un varbūt premjerministram... mums ir jāsāk ķerties pie tā attīrīšanas darba, un, ja mēs to nedarīsim, mūsu tautai nekāda labuma nebūs. Mums ir lielas prasības attiecībā uz lielvalstīm, bet vai viņas to naudu sūtīs šurp, lai kāds to iebāž sev kabatā? Nē! Mēs apbūvēsim šito tautu tikai tad, kad mēs sāksim šeit attīrīt... Un tas ir Šķēles kunga uzdevums un Ārlietu ministrijas uzdevums - to darīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Piedodiet, Valdmaņa kungs, jūs... bet man, lūdzu, ir jautājums par 147.priekšlikumu: ko jūs atbalstāt - Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju vai frakciju "Latvijai"? Vai jūs uzstājat, pieprasāt, ka jābalso par šo priekšlikumu?

G.Valdmanis. Es uzstājos par Finansu ministriju, ar rekomendāciju... Es domāju, ka mēs nedrīkstam Ārlietu ministriju samazināt, es pasaku, ka visa tā nauda ir velta, ja mēs neieviesīsim tautā godīgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.147, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Komisijas slēdziens - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.148. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina samazināt Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām, izdevumus par 200 401 latu un šos līdzekļus novirzīt Ekonomikas ministrijai - Valsts statistikas komitejai. Komisijas un valdības viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - nr.149. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām, samazināt izdevumus par 48 197 latiem un tos novirzīt uz Ekonomikas ministriju - enerģētikas attīstības programmas izpildei, tajā skaitā Energoapgādes regulēšanas padomes darba uzsākšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Paldies. Priekšlikums nr.150. Frakcija "Latvijai" ierosina Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām, izdevumus samazināt par 250 000 latiem un tos novirzīt uz Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu - Finansu ministrijai. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr.150, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.151. Frakcija "Latvijai" ierosina noņemt Ārlietu ministrijai, īpašu uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās aparātam, visus izdevumus (130 000 latu) un novirzīt tos Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.151, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - neatbalstīt -iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.152. Frakcija "Latvijai" ierosina Ārlietu ministrijai, Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību birojam, samazināt izdevumus par 30 000 latiem un novirzīt tos uz Finansu ministriju, uz Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.152, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.153. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Ārlietu ministrijai, acīmredzot Apvienoto Nāciju Organizācijai paredzētajai iemaksai, noņemt 423 600 latu un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.153, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", - iebildumu nav. Noņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.154. Ekonomikas ministrijā...

Sēdes vadītāja. 154.priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais ir 155.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina samazināt Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 60 000 latiem un samazināt štata vienību skaitu (125 samazināt par 25), un šo summu novirzīt uz Finansu ministriju, uz Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.155, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.156. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina samazināt Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 50 000 latiem un tos novirzīt uz Kultūras ministriju, uz investīcijām Lietišķās mākslas koledžas remontam. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.156... (No zāles deputāte A.Rugāte: "Mçs lūdzam balsojumu.") Rugātes kundze, jūs... Tātad, pirms es sāku runāt, vajag lūgt balsojumu. Lūdzu zvanu. Vienīgais aizrādījums: Rugātes kundze, jūs varat lūgt balsojumu savā vārdā, jūs nevarat lūgt komisijas vārdā. Jūs neesat šīs komisijas locekle.

Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.156, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: Ekonomikas ministrijas centrālais aparāts - mīnus 50 000 latu, Kultūras ministrija - investīcijas kultūrai (Lietišķās mākslas koledžas remonts) - 50 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 28, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamā - Finansu ministrija. Priekšlikums nr.157.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nr.157 ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais ir priekšlikums nr.158.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais ir priekšlikums nr.159. Deputāta Apiņa kunga priekšlikums - Finansu ministrijai, valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai, kopā noņemt 1,8 miljonus un novirzīt tos uz Labklājības ministriju ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.159, ko iesniedzis deputāts Pēteris Apinis, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 160.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina samazināt Finansu ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 140 000 latiem, samazināt štata vienību skaitu par 37 (no 217) un šo naudu novirzīt Finansu ministrijas ietvaros uz Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.160, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.161. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Finansu ministrijas centrālā aparāta izdevumus samazināt par 45 000 latu un novirzīt šos līdzekļus uz zinātni kopumā. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.161, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.162. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Finansu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, samazināt izdevumus par 155 000 latu un tos novirzīt izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.162, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.163.

Sēdes vadītāja. 163.priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - nr.164. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Finansu ministrijai, Valsts īpašuma fondam, samazināt izdevumus par 400 000 latiem un novirzīt tos izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. 165.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Finansu ministrijai, Valsts īpašuma fondam, noņemt visu finansējumu (901 970 latu) un tos atdot Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.165, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums (nr.166) - Finansu ministrijai, Valsts īpašuma fondam, samazināt paredzēto kredītu... Zemes bankas kredīta apmaksāšanai paredzēto naudu par 70 000 latiem un novirzīt šos līdzekļus uz valsts izdevniecību "Latvijas Enciklopēdija". Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Attiecībā uz šo punktu deputātus lūdzu paņemt dokumentu nr.389B un ieskatīties tajā, jo tur ir atšifrēts šis priekšlikums.

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Ābiķa kungs nevēlas uzstāties. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tâ kā jūs paskaidrojāt, tad es noņemu.")

Komisija atsauc priekšlikumu un neprasa balsojumu? Paldies. Komisija atsauc priekšlikumu un neprasa balsojumu.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - nr.167. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele ierosina Finansu ministrijai, Valsts īpašuma fondam, noņemt visu naudu - 901 970 latu - un to novirzīt dotācijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.167, ko iesnieguši deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele, - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

Izskatām 168.priekšlikumu, 34.lapaspuse.

A.G.Kreituss. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Finansu ministrijai, Spirta monopola pārvaldei, noņemt 27 400 latu, un ir atšifrēts - budžeta iestāžu darba samaksas fondam tajā skaitā noņemt 20 000 latu un novirzīt tos uz izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas palielināšanu. Komisijas viedoklis - atbalstīt. Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija savu priekšlikumu atsauc, līdz ar to mums nav par ko balsot.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 169.priekšlikums. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte ierosina Finansu ministrijai, Spirta monopola pārvaldei, noņemt 25 000 latu, tajā skaitā no darba samaksas fonda 10 000, un novirzīt tos uz Labklājības ministriju - uz psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte savu priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Paldies. Priekšlikums nr.170. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte ierosina Finansu ministrijai no Vērtspapīru tirgus komisijas finansējuma noņemt 25 000 latu un novirzīt tos uz psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšanu. Ministru kabinets atbalsta, komisija - neatbalsta. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es ļoti lūdzu par šo jautājumu balsot un atbalstīt valdības viedokli, jo tiešām situācija ar psihiski slimo cilvēku ārstēšanu ir vairāk nekā sarežģīta. Mēs jau esam presē manījuši faktus, ka šie cilvēki atsevišķos gadījumos izdara noziegumus. Ļoti lūdzu šajā gadījumā atbalstīt valdības viedokli. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu nr.170, ko iesnieguši deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte: Vērtspapīru tirgus komisija - mīnus 25 000, psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšana - 25 000. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.171. Frakcija "Latvijai" ierosina Finansu ministrijai, Vērtspapīru tirgus komisijai, noņemt visu finansējumu - 180 000 latu - un novirzīt to Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt priekšlikumu nr.171, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 172.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Finansu ministrijai, Vērtspapīru tirgus komisijai, noņemt 80 000 latu un novirzīt tos Kultūras ministrijai, investīcijām kultūrai ("Arsenāla" fasādes remonts). Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt..

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret... Deputāti priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Rugātes kundze, jūs mani visu laiku maldināt. Jūs rādāt ar rokām, ka komisija atsauc. Diemžēl jūs neesat šajā komisijā, un no komisijas man nekādas zīmes par atsaukšanu nav. Bet nav arī deputātu iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 172. priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 173. priekšlikums. Deputāts Tuča kungs ierosina Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai noņemt pusmiljonu latu un tos novirzīt uz mērķdotācijām republikas pilsētās un rajonos, akciju sabiedrībai "Rçzeknes piena konservu kombināts", TEC rekonstrukcijas darbu pabeigšanai. Komisijas viedoklis un arī Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu... Deputāts Tučs atsauc savu priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Paldies. 174. priekšlikums - frakcija "Latvijai" ierosina Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai noņemt 5 miljonus latu un novirzīt uz izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas palielināšanu. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 174, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 175. priekšlikums - frakcija "Latvijai" ierosina Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai noņemt 550 000 latus un novirzīt tos izglītībai, tajā skaitā darba samaksas fondam. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 175. priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 176. priekšlikums. Deputāts Apiņa kungs ierosina Finansu ministrijai no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai noņemt 2,6 miljonus un novirzīt tos ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt, Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka laika ir maz, tikai piecas minūtes, es pacentīšos runāt pietiekami konspektīvi.

1996. gada Latvijas valsts budžeta projektā lasām, ka šā gada valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts... 1995. gada pamatbudžeta finansiālais deficīts bija 92, 4 miljoni latu. Dati par 1995. gadu parāda, ka valsts iekšējo parādu galvenokārt veido Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai emitētās parādzīmes. 1996. gada Latvijas valsts budžeta projekta sadaļā - valsts iekšējais parāds - lasām, ka valsts uz 1995. gada 31. decembri bija emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 56,2 miljonu latu apmērā, kā arī emitējusi bezprocentu parādzīmes Krājbankas kapitāla papildināšanai 7 miljonu latu apmērā. Tātad kopā valsts emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 63,2 miljonu latu apmērā. Tātad valsts uz nodokļu maksātāju rēķina ir uzņēmusies parādu pret divām augšminētajām bankām 63,2 miljonu latu apmērā.

Vēl jo vairāk. Par parādzīmēm 56,2 miljonu latu apmērā valsts šīm bankām maksā procentus, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz diskonta likmi... trīs mēnešu Latvijas Republikas īstermiņa parādzīmēm, plus pusotra procenta. Katram ir iespējams veikt aptuvenus aprēķinus, kādu summu gadā veido šie maksājumi. Rodas jautājums - ko valsts un nodokļu maksātāji būtu parādā Krājbankai un Unibankai? Par kādu parādu pret minētajām bankām valstij un nodokļu maksātājiem būtu jāsamaksā tām tik lieli procenti, kādus par noguldījumiem nepiedāvā neviena kredītiestāde? Minētās parādzīmes tika emitētas, lai aizstātu kaut kādā laika periodā - varētu teikt, juku laikos - izsniegtos zemstandarta kredītus un par tiem aprēķinātos, bet nesaņemtos procentu ienākumus un citus ienākumus.

Tātad ar valsts parādzīmēm tika aizvietoti ne tikai bezvērtīgi aktīvi, bet arī nesaņemtie ienākumi un par šo kopsummu vēl turpmāk tiek maksāti procentu ienākumi.

Apskatīsim kā piemēru Unibankas darbību 1994. gadā, par kuru ir pieejams pēdējais audita firmas finansu pārskats. Finansu pārskatā redzam, ka Unibankas peļņa pirms nodokļa aprēķina ir 2,8 miljoni latu. Turpat lasām, ka par rehabilitāciju izsniegtajām valsts parādzīmēm valsts kā procentus 1994. gadā ir samaksājusi 3,4 miljonus latu. Tātad, ja Unibanka nedarītu itin nekā, tad tās peļņa būtu 3,4 miljoni latu, bet, pateicoties tam, ka Unibanka ir darbojusies, tās peļņa ir tikai 2,8 miljoni latu. Vēl jo vairāk. Unibanka, ja piedzen valsts labā no klientiem ar parādzīmēm aizstātos kredītus, iekasē no valsts komisijas maksu 15% apmērā no piedzītās summas. Atkal rodas jautājums: kādiem spēkiem ir nepieciešama šo divu banku praktiski pilnīga uzturēšana uz valsts jeb nodokļu maksātāju rēķina? Pie tam šīm bankām nepietiek ar to, ka tām tiek uzdāvināti 63,2 miljoni latu, vēl tām ir nepieciešami procentu maksājumi, ko valsts par nezināmiem nopelniem tām arī samaksā.

Ieinteresētas šādā situācijā, protams, ir ar šīm bankām saistītās puses: banku vadība, darbinieki un ar tiem saistītās personas. Tas dod tiem pieeju kredīta resursiem, dod iespēju saņemt darba algas un cita veida atalgojumu, kā arī veikt cita veida darbības, kas neatkarīgām personām nav iespējams.

Viens piemērs iespējām, kādas var izmantot ar banku saistītas puses, ir lasāms Unibankas 1994. gada audita finansu pārskatā. Bankas darbinieki nopirkuši akcijas, kuru vērtība ir 400 000 latu, par 100 000 latiem. Ar 75% atlaidi. Tas nozīmē, ka valsts neizprotamu apsvērumu dēļ ir uzdāvinājusi Unibankas darbiniekiem 300 000 latus. Šā gada budžetā mēs lasām, ka Unibanka plāno peļņu, ko iegūs šā gada laikā, 1,2 miljonus latu, iekļaut savā pamatkapitālā, bet neatdot valsts budžetam.

Secinājums: valsts ir sniegusi milzīgu palīdzību divām bankām - kopā par 63,2 miljoniem latu, sniegtā palīdzība veido lielāko daļu valsts budžeta deficīta, kurš būtu jādzēš nodokļu maksātājiem. Šo asignējumu valstij tik svarīgā loma, domājams, vēl būtu jāpamato. Pilnīgi neattaisnojama...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Ādamsona kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

J.Ādamsons. Vienu teikumu, ja varētu...

Sēdes vadītāja. Vienu teikumu, es ceru, deputāti jums atļaus norunāt.

J.Ādamsons. Šo asignējumu valstij tik svarīgā loma, domājams, vēl būtu jāpamato. Pilnīgi neattaisnojama ir procentu maksājumu veikšana, ko valsts izdara par saviem asignējumiem, tādējādi būtiski palielinot valsts budžeta izdevumus un valsts budžeta deficītu, veicot nodokļu maksātāju līdzekļu pārdali par labu atsevišķām organizācijām, un es aicinu deputātus atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Jā... jums teikums ir tā kā Andrejam Upītim - rindkopas garumā.

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es ļoti īsi mēģināšu izskaidrot situāciju. Man ļoti patika, ka Ādamsona kungs izskaidroja, kas ir bijis 1994. gadā, kad viņš bija valdības sastāvā. Nu žēl, ka šo jautājumu viņš neizskaidroja 1994. un 1995. gadā, bet faktiski situācija ir daudz nopietnāka. Un tāpat kā Kredītbankas gadījumā... Pirmais: visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir uzņēmušās atbildību par slikto kredītu problēmas risināšanu, un līdz ar to šajā situācijā jautājums jau nav par šiem 35 vai cik tur procentiem, jautājums ir - kā aizvietot šos iekšējos aizņēmumus ar Pasaules bankas kredītu. Tātad jūs zināt, ka ir panākta vienošanās un šai valdībai nevis 1994. gadā... ko neizdarīja, bet 1996. gadā ir jāaizvieto šie kredīti ar Pasaules bankas kredītlīniju, kas ir 35 miljonu dolāru apmērā, par 12%. Varbūt tur viens procents ir vairāk vai mazāk. Tā ka nekādus 35 miljonus mēs nedabūsim, ja mēs parādīsim, ka mēs esam valsts, kas neuzņemas savas kredītsaistības. Ādamsona kungs, diemžēl šai valdībai būs jāizstrebj tās valdības neizdarītais darbs, kurā jūs bijāt iekšā, tāpēc šinī gadījumā, ja mēs... ja mēs šajā gadījumā... es aicinu nemeklēt nekādus vainīgos, ja mēs šajā gadījumā parādīsim sevi kā valdību, kura nespēj īstenot savas uzņemtās kredītsaistības, tad nekādus 35 miljonus mēs nedabūsim, tāpat kā mēs nedabūsim... Mēs parādīsim sevi kā valsti, kas ir kaut kādas Latīņamerikas valsts līmenī, kas nespēj turēt savas saistības, līdz ar to arī šī pati Krājbanka nevarēs un arī citas bankas nevarēs normāli darboties. Ja mēs uzņemamies šīs saistības un aizvietojam šos 35% ar šiem mazajiem procentiem... es nemaz nerunāju šeit par Eiropas investīciju banku, par ko daudzi nezina... kura piešķir kredītus par 6% uz 25 gadiem... tāpēc šeit ir nopietni jādomā par to, ko mēs šeit runājam, kā mēs izskatāmies, jānokārto šīs saistības ir tūliņ un uzreiz, ļoti īsā laikā ir jāpāriet uz šiem kredītprocentiem, kas ir mazāki par 20. Tas ir vienīgais reālais solis. Nu kādas muļķības mēs runājam šeit, piedošanu! Tāpēc nekādā gadījumā mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu un ir jāatstāj tieši tā, kā šeit ir paredzēts, - asignējumi Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai 5,2 miljonu apmērā, - lai mēs reāli dabūtu šos 35 miljonus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es domāju, ka pēdējās dienās jūsu rokās bija arī tāds paskaidrojošs raksts, kas saņemts no Unibankas, kas saucas "Par valsts obligāciju apkalpošanas izdevumiem Unibankai 1996. gada valsts budžeta projektā". Un katrā ziņā tas ir samērā izsmeļošs dokuments. Es varētu tikai nocitēt dažas lietas. Faktiski šie kredīti ir valsts kredīti, kas palikuši valsts bankas sistēmā līdz 1993. gada 28. septembrim, kad tika izveidota Unibanka, un no tā brīža neviens Unibankas izsniegtais kredīts netiek apmaksāts no šīm valsts parādzīmēm, kuras tika izlaistas 25 miljonu apmērā uz Unibankas dibināšanas laiku. Saskaņā ar 1994. gada 15. aprīlī parakstīto līgumu Latvijas valdība ir uzņēmusies saistības maksāt procentus par obligācijām un dzēst tās 7 gados, izmantojot sekojošus avotus: tātad pirmais avots ir Unibankas pašas piedzītie kredīti par tām saistībām, ko uzņēmusies valsts; otrais ir Pasaules bankas kredītlīnija, kā Kiršteina kungs jau minēja; treškārt, izmantojot ieņēmumus no Unibankas privatizācijas un, ceturtkārt, aizstājot netirgojamās valsts obligācijas ar tirgojamām parādzīmēm. Un faktiski pagājušā gada situācija parādīja to, ka... Es atvainojos, 1994. gadā Unibankai no valsts budžeta tika piešķirti 3,4 miljoni par šo te parādzīmju apkalpošanu, bet tajā pašā laikā no Unibankas šīs programmas ietvaros kopā ar nodokļiem un atgūtajiem sliktajiem kredītiem tika saņemti 4,6 miljoni, tātad faktiski 2,2 miljoni vairāk, nekā tai tika iedots. Un mums vajadzētu atcerēties to gan Krājbankas gadījumā, gan Unibankas gadījumā: ja mēs nepildīsim šīs valdības uzņemtās saistības par sliktajiem... iepriekšējās valsts bankas laikā sliktajiem kredītiem, tad mēs izraisīsim ļoti nopietnu banku krīzi, kas atsauksies daudz smagāk nekā šodien piešķiramie līdzekļi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs... Es atvainojos, lūdzu!

R.Zīle. Es atvainojos, es nepateicu, ka arī es atbalstu Kiršteina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 176, ko iesniedzis deputāts Pēteris Apinis, - asignējumi Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai - mīnus 2 miljoni 600 000 latu, ģimenes valsts pabalsts - plus 2 600 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 177: Finansu ministrijai frakcija "Latvijai" ierosina no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai noņemt 2 miljonus un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju studiju kreditēšanai. Komisijas un Kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 177, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 178. Frakcija "Latvijai" ierosina Finansu ministrijai no šīs pašas bankas asignējumiem noņemt vēlreiz 600 000 latu un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.178, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", - to neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums 179. Deputāte Seiles kundze ierosina Finansu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem noņemt 454 801 latu un novirzīt Centrālajai zemes komisijai pagastu, pilsētu, rajonu zemes komisijas budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas viedoklis - atbalstīt. Kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezident un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es nenāku jūsu priekšā te kā lūdzēja, jo Centrālajai zemes komisijai līdzekļi netiek noņemti, bet tiek noņemti līdzekļi - samazināti par pusi - tam cilvēkam, kas strādā katrā pašvaldībā, sagatavo lēmumu un pēc būtības izpilda gan grāmatveža, gan zemes ierīkotāja, gan pilsoņu iesniegumu pieņēmēja funkcijas. Un šim vienīgajam cilvēkam, kurš sagatavo visas šīs zemes lietas katrā pašvaldībā, kurš nosaka arī aprobežojumus katram zemes lietojumam, ja tur ir, piemēram, virsū kādi aizsargājamie objekti vai citam cilvēkam piederošs zemes gabals, mēs gatavojamies samazināt algu par 40 latiem, un tātad viņa alga paliks tikai 40 latu šajā gadā. Tādēļ es uzturu spēkā šo savu priekšlikumu. Arī tādēļ, ka vakar Frakciju padomē frakcijas nevarēja skaidri šajā jautājumā vienoties. Balsojums visām frakcijām, kas veido valdību un ir vadošās frakcijas Saeimā, bija 3:3. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Aprunājoties ar deputātiem un vairākām frakcijām individuāli, kā katrs saprot šā priekšlikuma būtību, mēs nācām pie atziņas, ka faktiski mēs pārtraucam zemes reformas līdzšinējo kārtību, nevis labodami likumos citu kārtību, neradīdami kādu jaunu prefektu varbūt... bet arī šim jaunajam prefektam būs vajadzīga vismaz 80 latu alga. Vismaz. Tāpēc viens no iebildumiem, protams, ir tas, ka varbūt avots, no kura ir paredzēts šos līdzekļus paņemt, jo budžetā tika ieplānots šis samazinājums zemes komisijām, ir šie līdzekļi, kas ir paredzēti neparedzētiem gadījumiem Finansu ministrijai. Jā, šogad var būt plūdi un daudz kas ļaunāks vēl var būt, bet vai nu mēs šeit, Saeimā, vai Ministru kabinetā neatradīsim papildu līdzekļus, ko iedot neparedzētiem gadījumiem. Bet es jūs ļoti lūdzu: nesagrausim šo sistēmu, kura tiešām perfekti darbojas! Ja šie cilvēki aizies no darba, mums nekas cits neatliks, kā šeit dienām atkal izskatīt jaunas kandidatūras, bezdarbniekus, kuri nebūs profesionāļi, kuri varbūt būs ar mieru strādāt arī par 40 latiem. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pavisam nekavējot laiku, es jūs ļoti lūdzu šajā vietā apdomāties un atbalstīt to, ko Seiles kundze teica. Es neskaidrošu tuvāk, es domāju, ka mēs, apspriežot šodien budžetu, esam izdarījuši ļoti minimālas izmaiņas un ka mēs varam tik daudz atļauties, kā atbalstīt šo lūgumu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu tāpat kā Seiles kundze balsot par šo izmaiņu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs Māris Gailis - vides un reģionālās attīstības ministrs.

M.Gailis (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Katram ir vajadzīga rezerve. Un sevišķi valdībai ir nepieciešami rezerves līdzekļi, un 1 miljons nav liela nauda. Mēs nezinām, kas vēl notiks, dod Dievs, lai šī nauda netiktu iztērēta līdz gada beigām, bet zināmai rezervei ir jābūt. Tādu ir nācies izmantot arī visiem iepriekšējiem valdību vadītājiem, tādēļ mēs nedrīkstam atstāt šo valdību bez rezerves līdzekļiem. Lūdzu atstāt neskartu Finansu ministrijas rezervi 1 miljona apmērā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.179. Deputāte Anna Seile - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, pagastu, pilsētu un rajona zemes komisijas budžeta iestāžu darba samaksas fondam - 454 801 lats.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 180.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Finansu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem noņemt 700 000 latu un tos novirzīt uz zinātni kopumā. Komisijas un Kabineta viedoklis bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.180, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 181.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Turlā kungs ierosina Iekšlietu ministrijai uz iekšējās pārbīdes rēķina izdalīt budžeta iestāžu darba samaksas fondu un izdalīt attiecīgu štata vienību skaitu bez papildu naudas un bez papildu štata vienību prasīšanas. Gan komisijas, gan Kabineta viedoklis bija - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret priekšlikumu nr.181, ko iesniedza deputāts Turlais, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 182.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Turlā kungs ierosina Iekšlietu ministrijai atkal uz iekšējās pārbīdes rēķina izglītībai kopā izdalīt atsevišķi 56 štata vietas. Šeit jaunajā priekšlikumā ir paredzēts, ka nauda netiek prasīta, papildus klāt arī nekas nav prasīts. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītāja. Te gan uzreiz ir jāsaka, ka dokumentā nr. 389-a par 182.priekšlikumu (35. lappuse) komisijas attieksme ir - neatbalstīt.

A.G.Kreituss. Komisijas attieksmē, es atvainojos, jā, bija neizšķirts balsojums, bet neizšķirts balsojums nozīmē, ka nav noteikta viedokļa, tātad neatbalstīt. Es atvainojos! Jā, Kabineta viedoklis bija - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsot par priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.182, ko iesniedzis iekšlietu ministrs Dainis Turlais, - izglītība kopā, kods 02, štata vienību skaits - 56.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk ir Izglītības un zinātnes ministrija. Nākamais - 183.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 184. Frakcija "Latvijai" ierosina Izglītības un zinātnes ministrijai iekšēju pārdalīšanu - no valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas kopā 340 000 latu novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un arī Kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 184, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.185. Frakcija "Latvijai" atkal ierosina iekšēju pārbīdīšanu Izglītības un zinātnes ministrijā: no centrālā aparāta noņemt 160 000 latu un 40 štata vienības un pārvirzīt šos līdzekļus uz izglītību kopumā, tajā skaitā uz budžeta iestāžu darba samaksas fondu. Komisijas un Kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 185, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 186.priekšlikums. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele ierosina iekšēju pārbīdi - no Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta noņemt 10 000, tajā skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda 5000, un tos pārbīdīt jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursam - tātad 10 000. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.186, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 187. priekšlikums. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele ierosina iekšēju pārbīdi Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros - iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem paredzēto summu samazināt par 10 000 latiem un tos pārbīdīt uz jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursu. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.187, kuru iesniedza deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.188. Frakcija "Latvijai" ierosina iekšēju pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros - no metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem paredzētās summas 5 827 latus novirzīt dotācijām privāto mācību iestāžu uzturēšanai, precizējot šo pašu summu, tātad novirzīt uz ... es atvainojos, tātad dotācijās novirzīt šo summu privāto mācību iestāžu uzturēšanai, to skaitā Rezakas ģimnāzijai. Komisijas un Kabineta priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 188, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 189.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina iekšēju pārdali Izglītības un zinātnes ministrijā - metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem noņemt 31 117 latu, tajā skaitā no darba samaksas fonda noņemt 3 236 latus, un novirzīt tos iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Tātad 31 117 latu, tajā skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda 3 236 latus. Komisijas un Kabineta viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr. 189, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" 190.priekšlikums. Tā ierosina no Izglītības un zinātnes ministrijai metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem paredzētās summas noņemt 6,5 tūkstošus latu un pārvirzīt tos kā dotācijas kultūras un izglītības centram "Rezaka". Komisijas un Kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.190, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 191.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina no Izglītības un zinātnes ministrijas speciālajām arodskolām, tajā skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda, noņemt 8 585 latus un pārvirzīt tos tās pašas ministrijas ietvaros arodskolām, tajā skaitā darba samaksas fondam, un šo priekšlikumu komisija un Kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.191, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 192.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina augstākās mācību iestādes transporta izdevumu kompensācijai noņemt 611 000 latu, nenorādot, uz kurieni tas tiek novirzīts, bez skaidrojuma, un Kabineta un komisijas viedoklis ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr. 192 - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 193.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Izglītības un zinātnes ministrijai...

Sēdes vadītāja. Te deputātus lūdzu paņemt dokumentu nr. 389-a, vienkārši tanī dokumentā nr.389 ir tehniska kļūda, kas ir izlabota dokumentā nr. 389-a, un tur ir dots pilns atšifrējums. Lūdzu!

A.G.Kreituss. Es varu teikt par šo priekšlikumu, ka komisijas viedoklis bija to atbalstīt. Kāds bija Kabineta viedoklis? Es atvainojos! Neatbalstīt. Kabineta viedoklis bija - neatbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Māris Gailis - vides un reģionālās attīstības ministrs. Māris Gailis atsakās no runāšanas debatēs. Citi deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.193, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - zinātniskās darbības finansēšana, Kodolpētniecības centra likvidācijas pasākumi, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Botāniskais dārzs, Kodolpētniecības centrs, tirgus pasūtītie pētījumi, Latvijas pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamā ir Zemkopības ministrija, 194.priekšlikums. Deputāts Apiņa kungs ierosina no Zemkopības ministrijas pamatbudžeta kopā noņemt 1,9 miljonus un šos 1,9 miljonus pārvirzīt uz Labklājības ministriju ģimenes valsts pabalstiem. Komisijas un kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 194.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Apinis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais laikam ir 195. ...

Sēdes vadītāja. 195. ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 196. Frakcija "Latvijai" ierosina Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 85 000 latu, samazināt 47 štata vienības no 147 un to pārvirzīt Zemkopības ministrijas ietvaros subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.196, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 197.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Saulītis ierosina Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam noņemt 40 000 latu un pārvirzīt uz Labklājības ministriju Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir grūti spēlēt ampelmaņa lomu aizgājušo deputātu vietā, bet tomēr šoreiz man mazliet vajadzētu šo to iebilst. Es tikko pārtraukumā zvanīju uz Rēzekni, un es tiešām nespēlēju uz vēlētāju jūtām un tā tālāk. Bet principā tur verd pilnīgs sašutums par mūsu šīsdienas darbību - ka mēs audzinām klāt šo birokrātisko aparātu, nepārtraukti tās ministrijas pieaudzinām sev, bet izdevumi aug, aug, aug. Un zināt ko, cienītais Gaiļa kungs, jums Rēzeknes hotelis ir ļoti labi pazīstams no 1995.gada Jaungada sagaidīšanas, un, nedod, Dievs, ja jums būtu uzkritis kāds bluķis toreiz uz galvas, jo tad jau tā operāciju zāle, kam mēs to naudu prasām, nebija īsti labi lietojama. Un es domāju, ka mūsu cienītais izbijušais mērs Jurkāna kungs, tagad ministrs, arī piekritīs šīs slimnīcas jumta remontam, jo pēc diviem gadiem tas maksās nevis 120 000, kā pašreiz ir tāmē, bet tas maksās apmēram pusmiljonu latu, jo tad būs jāremontē viss operāciju bloks, viss 6.stāvs, ieskaitot 5.stāvu. Šis saskaras ar 199.punktu. Man ir liels lūgums deputātiem, nu tā - pa draugam, 40 000 tas nav daudz. Vismaz vienā punktā atbalstot mediķu lūgumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.199, ko iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis - no rajonu lauksaimniecības pārvaldēm Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai - 40 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.GKreituss. Nākamais 198. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības pārvalžu budžeta iestāžu darba samaksas fondu samazināt par 98 460 latiem (kopā) un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu pacelšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek noņemts no balsošanas.

A.G.Kreituss. Paldies. 199.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 201. mēs tagad skatīsim, jo 199. jau ir garām.

A.G.Kreituss. Nē, es par 199. runāju.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Jā, 199. ...

A.G.Kreituss. ...Tikko kā noņēma. Vienīgi Vidiņa kungs izteicās arī par šo, bet mēs vēl līdz viņam netikām. Viņš izteicās, runājot par 197.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā tas ir par vienādu objektu, es atvainojos deputātiem.

A.G.Kreituss. Tātad ir priekšlikums Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības pārvaldēm noņemt 40 000 un atdot Labklājības ministrijai šai pašai Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai. Ministru kabineta un komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.199 - no rajonu lauksaimniecības pārvaldēm Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai - 40 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 200. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina no Zemkopības ministrijai lauksaimniecības ražošanas koordinācijai...

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais 201. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Zemkopības ministrijai lauksaimniecības ražošanas koordinācijai pagastos...

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums noņemts. Lūdzu deputātus laicīgi, pirms sāk lasīt, jau pateikt savu viedokli, vai noņem vai ne.

A.G.Kreituss. Paldies. Priekšlikums 202. Labklājības ministrs Makarova kungs ierosina Zemkopības ministrijai subsīdijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem papildināt ar vārdiem "tajā skaitā sociālā nodokļa nomaksai". Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt, Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Redzat, kolēģi, ir tā. Mēs esam iepriekšējās sēdēs nobalsojuši par grozījumiem likumā "Par sociālo nodokli", kur ir pateikts, ka lauksaimniecībā nodarbinātajiem sociālā nodokļa likme ir samazināta un to sedz no valsts pamatbudžeta. Tajā sēdē es arī skaidri pateicu, ka 1996.gadā Labklājības ministrija ir gatava fiksēt to kā parādu. Taču tajā pašā laikā, ja tas neparādīsies nevienā ailītē bez līdzekļiem... jā, es piekrītu, ka bez līdzekļiem, jo mēs fiksējam kā parādu, bet 1996.gada budžeta izpildes laikā mēs, gatavojot 1997.gada budžetu, lemsim tālāk par šo likteni. Tādā gadījumā jebkuram no jums būs tiesības uzdot jautājumu labklājības ministram, kurā vietā ir šie ieņēmumi no valsts budžeta. Tādēļ šajā gadījumā es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Viņš ir ļoti korekts, saglabā status quo, Labklājības ministrija fiksē šo pamatparādu un tad, kad ir jautājums par parāda nomaksu, sāk risināt viņu. Labklājības ministrijai jau šobrīd ir vismaz četri risinājuma varianti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Tučs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie deputāti! Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt Makarova kunga viedokli, jo šoreiz iznāk tā, ka subsīdijas lauksaimniekiem iedod ar vienu roku, bet ar otru roku viņas paņem. Jo mēs ļoti labi saprotam, ka, ja subsīdijas tiks iedalītas un ja sociālais nodoklis būs jāpaņem, tad tās subsīdijas būs paņemtas. Jau tā šogad parāds lauksaimniekiem, zemniekiem ir 4,9 miljonu apmērā, kuri šogad ir jāatdod, un paliek tikai 4 miljoni. Es aicinu balsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.202, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs - papildināt ar vārdiem: "tajā skaitā sociālā nodokļa nomaksai". Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 19, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 203. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina Zemkopības ministrijai iekšējo atšifrējumu - subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, - tajā skaitā 1995.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī aprēķināto subsīdiju apmaksa paredzēta 4 893 371 lats, tā ir iekšējā atšifrēšana, un komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.203, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.204. Latvijas Vienības partijas frakcija ierosina...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - nr.205. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina Zemkopības ministrijai subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, atšifrējot - tajā skaitā augstas kvalitātes linšķiedras izaudzēšanai, paredzēt 340 000 latu.

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu noņem.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. 206.priekšlikums ir noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies. 207. arī laikam.

Sēdes vadītāja. 207.priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 208.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Satiksmes ministrijas centrālajam aparātam noņemt 60 000 latu no budžeta iestāžu darba samaksas fonda un atdot Zemkopības ministrijai subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.208, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.209. Labklājības ministrs Makarova kungs ierosina Satiksmes ministrijai no slimnīcām noņemt 675 710 latus un tos pārskaitīt Labklājības ministrijas slimnīcām. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par Latvijas Apdegumu centru, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajā Dzelzceļa slimnīcā, un tas joprojām ir visas Latvijas apdegumu centrs. Tas attiecas gan uz apdegumu profilaksi, gan uz ārstēšanu, gan uz rehabilitāciju. Visa šī lieta notiek Satiksmes ministrijai pakļautā struktūrā. Tieši tāpat arī bērnu surdoloģija, kas, citiem vārdiem, ir Bērnu dzirdes centrs. Normālā kārtība ir tāda, ka Labklājības ministrijai ir nauda, viņa izvēlas, kam par ko maksāt. Es nemaz nešaubos, ka arī turpmāk ārstēs šīs lietas Dzelzceļa slimnīcā, bet jāatbild par visu to, kas attiecas uz veselību, ir Labklājības ministrijai. Nav nekāda pamata, piemēram, Labklājības ministrijā Veselības departamentam būvēt dzelzceļus vai braukt ar kuģiem. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, tā ir vienkārša normāla sakārtošana, jo pretējā gadījumā mēs tik un tā būsim spiesti ar 1.jūliju izdarīt izmaiņas... izdarīt budžeta grozījumus, jo šī sakārtotība būs jāveic tik un tā, es lūdzu to darīt jau šodien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.209, labklājības ministrs Makarovs - no Satiksmes ministrijas slimnīcām pārskaitīt Labklājības ministrijas slimnīcām - 675 710 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 210.priekšlikums, labklājības ministrs Makarova kungs ierosina no Satiksmes ministrijas poliklīnikām un ambulancēm noņemt 101 300 latu un atdot Labklājības ministrijai poliklīnikām un ambulancēm. Komisijas un Kabineta viedoklis - neatbalstīt tāpat kā iepriekšējā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.210, ko iesniedz labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 211. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele ierosina Satiksmes ministrijai no tautsaimniecības finansēšanas kopā noņemt 150 000 latu un novirzīt mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos Saldus rajonam Krievijas armijas atstāto objektu rekonstrukcijai (Zvārdes pagasta ceļu atjaunošanai). Komisijas un Kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Godātā sēdes vadītāja! Vēlos šīs piecas minūtes izmantot, lai pamatotu mūsu priekšlikumu, un, lūdzu, arī ieklausieties, jo šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija, pēc būtības ir jautājums par okupācijas seku likvidēšanu jeb Krievijas armijas atstātā mantojuma apzināšanu un arī šo teritoriju, kuras agrāk aizņēma Krievijas armija, konkrēti, šā Zvārdes poligona teritorijas, rehabilitāciju. Jautājums par Zvārdes pagasta tālāko attīstību faktiski ir jautājums par to, vai valdība politiski uzņemas jebkādu atbildību par to teritoriju sakopšanu, kuras ir sapostījusi Krievijas armija, uzturot tur savas militārās bāzes. Un ar gandarījumu jāatzīst, ka 1993.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par valsts programmu Zvārdes pagasta atjaunošanai, ar kuru tā apliecināja savu izpratni par pagasta īpašo stāvokli, kāds tika radīts pretēji iedzīvotāju gribai un dabiskai pagasta attīstības gaitai, un atzina par nepieciešamu Latvijas valsts finansiālu atbalstu Krievijas armijas radīto postījumu likvidēšanai un pagasta atjaunošanai, reizē atzīstot par nepieciešamu sagatavot ekonomisku pamatojumu investīciju piesaistei pagastā. Saldus rajons un Zvārdes pagasts ir iesnieguši valdībā šādu pamatojumu investīciju piesaistei, un jāatzīst, ka 1994.gadā no valsts budžeta tika piešķirti 120 000 latu ceļu izbūvei Zvārdes pagastā. Ja analizē šo situācijas attīstību Zvārdes pagastā, jāteic, ka pieaug šobrīd iedzīvotāju skaits pamazām pagastā un ražošanas apjomi... un tas joprojām diemžēl koncentrējas tikai ap šo nelielo apgūto pagasta daļu. No tā izriet, ka pagasta attīstība ir tieši atkarīga no ceļu tīkla attīstības. Ja izdotos valsts investīciju programmā paredzēt šogad šos līdzekļus (150 000 latu), tad tas būtu nozīmīgs ieguldījums ne vien Saldus rajona iedzīvotājiem vai tikai Zvārdes pagasta iedzīvotājiem, bet arī Dobeles rajona iedzīvotājiem, jo ļautu atjaunot ceļu shēmu pēc principa Striķi-Zvārde-Rīteļi virzienā uz Auci. Tā ka šie ieguldījumi ir uzskatāmi par bāzi turpmākai visa šā reģiona saimnieciskajai attīstībai. Šobrīd šis projekts ir iesniegts Ministru kabinetā, un 1995.gada 28.decembrī tika saņemta atbilde no Finansu ministrijas, ka tā atbalsta projekta iekļaušanu valsts investīciju programmā un ka programmu gatavo Ekonomikas ministrija, un tās kompetencē ir projekta izskatīšana un sadalīšana pēc nozaru atbildības Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai. Vakar mēs valdību veidojošo frakciju deputātu kopsēdē šo jautājumu izskatījām, un, tā kā esam saņēmuši no valdības konceptuālu atbalstu šā jautājuma risināšanai, bet vienlaicīgi arī norādi, ka šim projektam ir jāiziet visa tā paredzētā jeb parastā procedūra, kādā projekti tiek iesniegti un izskatīti Ministru kabinetā un pēc tam iekļauti valdības investīciju programmā, mūsu frakcija šobrīd šo priekšlikumu atsauc un cer, ka, pārskatot budžetu maijā, mēs varēsim pie šā jautājuma atgriezties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 212.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 213.priekšlikums. Tātad sākam skatīt Labklājības ministriju. Frakcija "Latvijai" ierosina Labklājības ministrijas centrālajam aparātam samazināt finansējumu par 65 000 latu un samazināt 42 štata vienības, un ministrijas ietvaros šos līdzekļus nodot slimnīcām. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu nr.213, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 214.priekšlikums. Labklājības ministrs Makarovs ierosina veselības aizsardzībai - kopā (atsevišķas pozīcijas)... tātad paredz samazināt izdevumus par 7,5 miljoniem un tos novirzīt dotācijām veselības aizsardzībai ministrijas ietvaros. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt šo ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.214, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 215.priekšlikums. Labklājības ministrs Makarova kungs ierosina - tāpat ministrijas ietvaros - no slimnīcām paņemt 98 478 latus un novirzīt dotācijām veselības aizsardzībai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 216.priekšlikums. Labklājības ministrs Makarova kungs ierosina - ministrijas ietvaros pārējām veselības aizsardzības iestādēm un pasākumiem izdalīt budžeta iestāžu darba samaksas fondā... finansējuma nobalsojumam pirmajā izdalīt vēl 10... atšifrēts - 10 380 latus, un tātad atšifrējums - uz iekšējā finansējuma rēķina... Komisijas un Ministru kabineta lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr.216, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk - 217.priekšlikums. Ministrs Makarova kungs ierosina samazināt arodapmācības un rehabilitācijas centriem finansējumu par 344 761 latu un to novirzīt... te ir atšifrējums apakšā... arī štata vienību skaita samazinājums par 119 vienībām... un to novirzīt dotācijām sociālajai nodrošināšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr.217, ko iesniedzis ministrs Makarovs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.218. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Labklājības ministrijai no Nodarbinātības valsts dienesta paņemt 100 000 latu un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai - izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla un darbinieku algu paaugstināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.218, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 219.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Labklājības ministrijai no izdevumiem pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai noņemt 120 000 latus un novirzīt Kultūras ministrijai, Nacionālajai bibliotēkai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.219, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 220.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Labklājības ministrijai izdevumus pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai samazināt par 60 000 latiem un novirzīt Kultūras ministrijai - Rīgas dokumentālo filmu studijai. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.220, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr.221. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina no Labklājības ministrijas izdevumiem pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai noņemt 50 000 latu un novirzīt Kultūras ministrijai (investīcijas kultūrai - Latvijas Mākslas akadēmijas fasādes remontam). Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.221, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir priekšlikums nr. 222. Labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums: Labklājības ministrijai, Latvijas Nedzirdīgo savienībai - valsts dotācija. Un norādīts: Latvijas Invalīdu biedrībai - uzņēmējdarbības veicināšanai valsts dotācija... Priekšlikums ir: "Neizdalīt līdzekļus pa atsevišķām invalīdu organizācijām." Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt šo ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr. 220, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 223. priekšlikums, "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas priekšlikums, - par šo pašu tēmu. Latvijas Invalīdu biedrībai - uzņēmējdarbības veicināšanai valsts dotācija... apvienot ar pozīcijām: dotācijas Latvijas Nedzirdīgo savienībai, Latvijas Neredzīgo savienībai. Precīzs nosaukums laikam ir "Latvijas Neredzīgo biedrība"... Makarova kungs precizē, jā? Biedrība... Komisijas un arī Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 223, kas ir no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai". Iebildumu nav? Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamā - Tieslietu ministrija. 224. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Tieslietu ministrijas centrālajam aparātam noņemt 35 000 latu un 25 štata vienības un novirzīt šos līdzekļus Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 224, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Iebildumu nav? Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 225. priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina Tieslietu ministrijai, Valsts cilvēktiesību birojam, kopumā noņemt 26 673 latus un darba samaksas fondam 19 478 latus un samazināt štata vienību skaitu par 11, un šos līdzekļus atdot rajonu tiesām, zemesgrāmatu nodaļām... apakšā ir atšifrējums... arī štata vienības ir paredzēts tur palielināt par 11. Komisija atbalstīja, bet Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es jau pirmajā lasījumā izteicu, man šķiet, pietiekami labi apsvērumus, kādēļ šī pozīcija ir jāsaglabā. Ne tamdēļ, ka birojs šodien strādātu spīdoši, bet tamdēļ, ka no iekšpolitiskā - un īpaši ārpolitiskā - vērtējuma budžeta samazināšanās var izraisīt diezgan nepatīkamas sekas. Vakardien mūsu kopējā frakciju sēdē ārlietu ministrs Birkava kungs, manuprāt, ļoti izsmeļoši parādīja, kāpēc šī pozīcija ir saglabājama. Gribu darīt zināmu Saeimai to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rūpīgi seko līdzi biroja darbam, un es nebūt nedomāju, ka šobrīd tur viss ir kārtībā. Mēs esam sākuši darbu pie Ministru kabineta noteikumu pārvēršanas par likumu. Lai gan tas ir Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas tiešais pienākums - sameklēt kandidatūras, mēs šajā procesā arī nestāvam malā un sadarbosimies, un palīdzēsim. Mēs uzņemamies - mūsu komisijas kompetencē - palīdzēt birojam sakārtot visas lietas, bet katrā ziņā es ļoti lūdzu saglabāt šo pozīciju, un es ļoti lūdzu cienīto "Tçvzemei un Brīvībai" frakciju atbalstīt šo pozīciju, jo, es atkārtoju, tas ir politisks lēmums - it īpaši ārpolitiskā izpratnē. Bet arī iekšpolitikā. Ir uzdevums sakārtot šā biroja darbu, nevis neļaut tam... teiksim, "nogriežot" šo pozīciju, apgrūtināt tā darbu. Ļoti lūdzu balsot pret "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Vienā teikumā es tikai atgādināšu tiem, kas vakar nedzirdēja... Tā kā šeit viesojas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Butross Butross Gali, es gribētu atgādināt, ka četras valstis un arī ANO ir ziedojušas kopā 1,7 miljonus, kas jau sociālajā nodoklī vien būs kādi 500 000, tāpēc nav nekādas jēgas šeit kaut ko noņemt, jo tad mēs zaudēsim šo naudu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 225 (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"): Valsts cilvēktiesību birojs, budžeta iestāžu darba samaksas fonds, kods 02, štata vienību skaits; rajonu (pilsētu) tiesas, zemesgrāmatu nodaļas, budžeta iestāžu darba samaksas fonds, kods 02, štata vienību skaits... 26 673 lati - 11 štata vienības. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 226. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Tieslietu ministrijai, Valsts cilvēktiesību birojam, noņemt 17 000 latu un 10 štata vienības, un šos līdzekļus nodot Finansu ministrijai - Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 226, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", -iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 227. priekšlikums. Tieslietu ministrs Rasnača kungs ierosina Tieslietu ministrijai, Naturalizācijas pārvaldei, noņemt 55 500 latus un novirzīt Iekšlietu ministrijai - politiski represēto personu apliecību izgatavošanai un uzskaitei. Komisijas lēmums - atbalstīt. Kāds bija Ministru kabineta lēmums? Arī - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 227, ko iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr. 228 - deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums: Tieslietu ministrijai, Naturalizācijas pārvaldei, noņemt 120 087 latus, to skaitā budžeta iestāžu darba samaksas fondam 87 655 latus, un nodot Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu nodaļai. Komisija neatbalstīja, Ministru kabinets atbalsta. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Es uzturu priekšlikumu.")

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš lūdz balsojumu, arī vārdu.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J. Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tā kā zemes reforma ir viena no valdības prioritātēm, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie Saeimas deputāti! Es tomēr gribētu īsumā izklāstīt valdības viedokli. Šis bija kompromisa variants, un tātad šie 120 000 latu ir nepieciešami, lai zemes reforma virzītos uz priekšu tādā gaitā, kā tas bija iecerēts. Pretējā gadījumā mēs varam palikt tādā stāvoklī, kāds ir tagad, vai vēl ļaunākā un vēl sliktākā. Es nosaukšu tikai dažus skaitļus. Pirmkārt, tie 20 000 personu šobrīd stāv rindā zemesgrāmatu nodaļās un gaida savu reģistrācijas kārtu, un otra lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka visgrūtāk iet, piemēram, tādās vietās kā Rīgas apriņķa zemesgrāmatu nodaļā, kur cilvēkiem ir jāpiesakās rindā uz augusta mēnesi.

Tāpēc es gribētu lūgt atbalstīt valdības viedokli un arī atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Zvans ir jau atskanējis... lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu nr. 228, ko iesniedz deputāts Lagzdiņš: Naturalizācijas pārvalde, Zemesgrāmatu nodaļa, - 120 087 lati. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums.

A.G.Kreituss. Nākamais - 229. priekšlikums - ir deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums Tieslietu ministrijai, Naturalizācijas pārvaldei, noņemt 29 304 latus, tajā skaitā darba samaksas fondam 21 390 latus, un atdot apgabaltiesām, budžeta iestāžu darba samaksas fondam, un palielināt štata vienību skaitu par 60. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Man ļoti žēl, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un diemžēl arī valdība beigu beigās šajā līdzekļu trūkumā nav atbalstījusi šos priekšlikumus, tas neapšaubāmi dārgi maksās mūsu valstij, bet, neskatoties uz to, es ceru, ka, labojot budžetu, tiks tiesām nauda paredzēta tuvākajā nākotnē. Šobrīd es šos priekšlikumus, tātad 229., 230., 231. priekšlikumu, atsaucu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad nākamais ir 230. priekšlikums... arī tas tiek atsaukts... Un 231. priekšlikums - arī tiek atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 232. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī tas ir atsaukts.

A.G.Kreituss. 232. priekšlikums arī ir atsaukts?

Sēdes vadītāja. Jā... 232., 233. priekšlikums ir atsaukts komisijas vārdā.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais - 234. priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" lūdz Tieslietu ministrijai, Naturalizācijas pārvaldei, noņemt 117 515 latus, budžeta samaksas fondu - 85 777 latus, štata vienību skaitu samazināt par 57 un šos līdzekļus novirzīt rajonu (pilsētu) tiesām...

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts... Man ir lūgums deputātiem - darīt to zināmu, pirms mēs sākam izskatīt.

Nākamais... tātad ir atsaukts 234., 235. priekšlikums.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais... Frakcija "Latvijai" ierosina Tieslietu ministrijai, Naturalizācijas pārvaldei, noņemt 360 000 latu un 173 štata vienības, nesakot, uz kurieni to pārbīdīt. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 236, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - neatbalstīt - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 237. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina noņemt Naturalizācijas pārvaldei 300 000 latu un iedot Izglītības un zinātnes ministrijai, izglītības nacionālajai programmai "Izglītība un zinātne". Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 237, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 238. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 238. priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. 239. priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis ierosina Naturalizācijas pārvaldei noņemt 60 000 latu un atdot Labklājības ministrijai - Krāslavas centrālās slimnīcas celtniecībai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A. Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vakar, kad notika budžeta apspriešana, mēs iztirzājām šo jautājumu un Šķēles kungs izrādīja sapratni, ka gadījumā, ja būs iespējams, tad šīs divas pozīcijas varētu... tas ir, šī pozīcija un nākamā par nieru mazspējas hronisko slimnieku ārstēšanas aparātu iegādi... varētu tikt paredzēti līdzekļi investīcijās papildu programmām, un šajā sakarā es atsaucu 239. un 240.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nr.239 un nr.240 ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. 241. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina noņemt Tieslietu ministrijai un Saimnieciskajai tiesai 5 000 latu un iedot tos Finansu ministrijai (Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšana). Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 241, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai" - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Sākas sadaļa "Vides un reģionālās attīstības ministrija". Priekšlikums nr.242. Deputāti Gorbunovs, Seiksts un Daudišs ierosina Vides un reģionālās attīstības ministrijai no pamatbudžeta izdevumiem kopā noņemt 200 000 latu un atdot mērķdotācijām un investīcijām pašvaldību budžetos (konkretizēts - Ludzas slimnīcas celtniecības pabeigšana). Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Sēžot un klausoties, un analizējot šo situāciju, nu kļūst it kā skaidrs, bet reizēm šo skaidrību ar prātu un sirdi negribas pieņemt. Un tā skaidrība ir tāda, ka ir tagad šī vienošanās - un nekur neko negroziet! Lai cik saprātīgi un cik akūti, un loģiski būtu varbūt priekšlikumi bet - nekur neko negroziet! Un tā mēs te visu laiku tagad balsojam, un tā jau tam ir jābūt. Bet nu ir taču lietas, kurās mēs, deputāti, varam arī šeit varbūt iedziļināties. Es tomēr nesaprotu, ka tas, ka citas frakcijas, citi deputāti, to skaitā Vidiņa kungs... kad runāja par šo Rēzeknes slimnīcas jumtu... Un, ja runa ir par Vides un reģionālās attīstības ministriju, par valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanu, par centrālo aparātu, kura izdevumi ir dubultojušies, un ja mēs nevaram šo debašu rezultātā par kaut ko tomēr vienoties, par šīm summām vai par šo Ludzas slimnīcas celtniecības pabeigšanu, 100 000 latu vai citām lietām, tad es arī vienkārši gribu izteikt principiālu attieksmi, jo es saprotu, ka šeit lūgt par kaut ko balsot nav iespējams vispār.

Un, ja jau princips ir no vienas puses, tad principam ir jābūt arī no otras puses. Ja Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžets centrālajam aparātam ir dubultojies, tad vispirms šeit nav jārunā par visiem aparātā strādājošajiem, jo izrādās, ka ne Vides valsts ekspertīzes pārvalde, ne Ģeoloģijas dienests, ne Tūrisma padome, ne Vides valsts inspekcija, ne Latvijas vides datu centrs, ne Latvijas vides konsultāciju un monitoringa centrs, ne Hidrometeoroloģijas pārvalde, ne citas pārvaldes, tā teikt, nav dubultojušās, bet ir tiešām dubultojušās šīs izmaksas centrālajam aparātam (tajā skaitā īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, tajā skaitā reģionālās vides pārvaldes un citas; šo uzskaitījumu varētu šeit turpināt). Un vai tiešām Vides un reģionālās attīstības ministrija no sava budžeta nevarēja šos 100 000 latu iedot vienai slimnīcai vai otrai? Tā ir vienkārši principiāla attieksme.

Ja mums vajag šo aparātu palielināt, mums taču ir reģionālās vides pārvaldes, - kāpēc no turienes štatus nevar ņemt? Kāpēc vēl atsevišķi tos vajag ņemt?

Ja šai ministrijai investīcijas ir palielinājušās no 287 000 latu līdz 1 miljonam 281 tūkstotim, vai tiešām vadītāji nevarēja, šo situāciju vērtējot, iedot tam Rēzeknes slimnīcas jumtam? Tā ir vienkārši principiāla attieksme, un es arī... kā es to saprotu, tā es arī to vērtēju. Es ne uz kādiem balsojumiem neaicinu, jo tie rezultāti jau ir skaidri.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, jūs atsaucat savu priekšlikumu? Neatsaucat. Lūdzu zvanu!

Vārds Mārim Gailim - vides un reģionālās attīstības ministram.

M.Gailis (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tiešām, vērojot Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžeta projektu, var redzēt, ka tas ir pieaudzis. Bet tad vajag analizēt, kāda iemesla dēļ tas ir pieaudzis. Un tas ir noticis tādēļ, ka, pirmkārt, mēs esam pārņēmuši Hidrometeoroloģijas pārvaldi no Satiksmes ministrijas, un tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrijā budžets ir samazinājies.

Otrkārt, kā jau šeit atzīmēja, mūsu ministrijas sastāvā ir īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās aparāts. Arī tas ir "pieaudzējis" ðo kopējo skaitli. Pirmo reizi ir budžetā iekļauti vairāki specbudžeti, kuri pagājušogad neparādījās. Proti, tas ir Skrundas fonds. Un tas ir arī jaunais nodoklis, jaunais fonds, kurš veidojas, iekasējot vides... dabas resursu nodokli. Lai visu šo organizētu vai šo naudu pārvaldītu, - tur ir vairāki miljoni, kas budžetā ir iekšā, - ir, neapšaubāmi, vajadzīgi arī tā sauktie cilvēku resursi. Tas ir radījis, lūk, šo it kā šķietami palielināto budžetu.

No otras puses, neapšaubāmi, nav nekādu iebildumu pret līdzekļu piešķiršanu Ludzas slimnīcai vai citām slimnīcām. Bet jāsaka, ka, ja mēs gribam kaut ko izdarīt līdz galam, tad nepietiek iedot 200 000, ja ir vajadzīgi 800 000 vai pusotra miljona. Salabojot jumtu vai, teiksim, ieliekot šogad vēl logus un gaidot nākamgad, teiksim, vēl 200 000, lai tad pilnīgi slimnīcu pabeigtu... tas, pēc manām domām, nav pareizs jautājuma risinājums. Slimnīca ir jāieliek investīciju projektā, jānofinansē pilnā apmērā un, neapšaubāmi, jāpabeidz. Tas ir tas darbs, ko, neapšaubāmi, mēs arī izdarīsim. Paldies. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Ieliec!")

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs. Gorbunova kungs, deputāti runā no tribīnes. Lūdzu! Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es ar izspiešanām, protams, negribu šeit nodarboties, un tāds nebija mans mērķis - to darīt, bet, ja ministrs šeit tā apsolīja, tad, es domāju, ir skaidra tā situācija, ka šis objekts būs investīciju sarakstā.

Sēdes vadītāja. Bet, cik es saprotu, balsojums paliek spēkā.

Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai lūdzu vienu... Visas investīcijas tiks atbalstītas un tiek atbalstītas, cik vien mūsu ministrijai ir bijis tās spēkos, galvenā virzība ir bijusi investīcijās, bet es nekādi nesaprotu, kāpēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas sadaļā šīs investīcijas gadu no gada aug, bet citu ministriju sadaļās krītas. Un kāpēc tad mūsu ministrija kļūst slikta? Ka viņi sagatavo šo investīciju programmas, strādā vaiga sviedros divus trīs gadus, lai sagrabinātu pa visu pasauli līdzekļus? Nevienā investīciju programmā mums nav tikai valsts nauda. Valsts nauda ir... uz vienu latu 4 lati nāk no ārpuses. Un tur ir jāstrādā. Dāmas un kungi, ir jāstrādā, lai šo naudu savāktu! Tā nekrīt no gaisa. Un, ja slimnīcai vajag jumtu, tad... ir ministrija un ministri, kam tādēļ ir jābraukā apkārt pa pasauli, jāstāsta, kas ir ar tiem jumtiem, un jāmeklē šī nauda. Bet es nesaprotu, kas tā par politiku, ja, vienu vai divus gadus strādājuši, iekļāvuši visu sistēmu investīciju programmās... iekļāvuši investīciju programmās, izgājuši n-tos filtrus, n-tās sapulces, dažādus n-tos pasākumus un nokļuvuši līdz finansējumam, un tad attopas kāds, kuram tek jumts. Bet viņš iepriekš neko par to jumtu nav zinājis. Tāpēc es domāju, ka tā nevar darīt. Kolēģi, šīs programmas ir jātaisa daudzus gadus uz priekšu. Es jums varu izstāstīt, ko mēs darīsim 2010.gadā vides aizsardzībā. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Kâ tad nav? Jumts taču tagad tek.")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.242 (deputāti Gorbunovs, Seiksts, Daudišs): Vides un reģionālās attīstības ministrijas pamatbudžeta izdevumi, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos, Ludzas slimnīcas celtniecības pabeigšanai - 200 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 20, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 243.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jūsu priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais ir 244. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina noņemt šai ministrijai no pamatbudžeta izdevumiem... 400 000 latu no valsts investīcijām (precizēts - kopumā atdot zinātnei). Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš).

Komisija atsauc gan šo, gan nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu nr.244 atsauc. Priekšlikums nr. 245 ir atsaukts. Arī priekšlikums nr.246 ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.247. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis ierosina noņemt valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopumā 75 000 latu un tos novirzīt Labklājības ministrijai ārstu pēcdiploma mācībām un kvalifikācijas celšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Vairākās specialitātēs ir izveidojusies situācija, ka speciālists pēc diploma saņemšanas vēl ir spiests ilgāku laiku mācīties, lai iegūtu zināmas tiesības izpildīt kādus konkrētus darbus. Kas attiecas uz ārstiem, es gribu citēt tikai trīs pantus no esošajiem likumiem.

Ārstniecības noteikumos ir noteikts, ka medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj attiecīgajai personai nodarboties ar ārstniecību tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir speciālista prakses tiesības.

Nākamais: speciālista prakses tiesības apliecina ārsta personas sertifikāts, kuru iegūst pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā; šīs tiesības ārsts iegūst trīs līdz piecus gadus pēc tam, kad viņš ir jau ieguvis diplomu. Tātad viņam vēl šajā laikā ir jāpapildina zināšanas. Un, kā jūs atceraties, vienā no sēdēm, kad mēs skatījām Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tajā iestrādājām pantu par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē; ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Respektīvi, ārsti ir nostādīti tādā situācijā, ka likums viņus spiež paaugstināt savu izglītību, iegūt šo sertifikātu, pretējā gadījumā viņi tiek sodīti. Bet finansējums nav nekādā veidā atrasts. Es saprotu, ka šajā balsojumā tiks nobalsots "pret", taču principā ir iespējami varianti, kā naudu atrast. Viens ir paredzēt no slimokasēm, pieņemsim, kādu vienu promili no katra finansētā lata - kvalifikācijas celšanai. Otrs - no budžeta paredzēt speciāli investīcijas, un trešais - ja gadījumā Labklājības ministrijā atrod līdzekļus, kādā veidā izveidot pēcdiploma apmācības institūtu un to nepārtraukti finansēt. Es par šo jautājumu atkārtoti runāšu vēl vairākas reizes, kamēr šis finansējums tiks atrasts. Jūs neņemiet ļaunā, bet šajā gadījumā, vakar spriežot par šo jautājumu, mums ar Vidiņa kungu ir iedota indulgence - balsot "par". Es saprotu, ka tiks nobalsots "pret", bet jebkurā gadījumā es lūgtu nobalsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.247 (deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis): valsts pārvalžu iestāžu uzturēšana - kopā, ārstu pēcdiploma mācībām un kvalifikācijas celšanai - 75 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 248.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis ierosina centrālajam aparātam noņemt 200 000 latu un iedot Labklājības ministrijai - Madonas slimnīcas celtniecībai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man liekas, te pēc Gorbunova kunga uzstāšanās nav ko daudz vairāk runāt, jo viņš ļoti inteliģenti visu to pateica. Es, tā kā neesmu tik inteliģents, pateiktu daudz asāk, kādas tās lietas īsti ir, - it sevišķi par šo ministriju, kurai mēs projektā... gribējām to naudu paņemt nost... un par to īpašu uzdevumu ministru... Atklāti runājot, es nezinu, kā mūs sapratīs cilvēki, kad šo birokrātisko aparātu palielinām, kad taisām reformas un ar visām reformām esam nodzīti galējā nabadzībā.

Par Madonas slimnīcu. To sāka celt 1990.gadā. Šeit daži asprāši teica, ka neuzliks jumtu... kāpēc tas nav plānots iepriekš - un tā tālāk... logus neieliks, - nu un? Bet, saprotiet, tas, kas ir uzcelts... ja visu šito neizdarīs, Gaiļa kungs, viņš taču aizies bojā un tad mums būs jāmaksā daudz vairāk. Un tas ir loģiski, un mēs neprasām šo naudu ne no lauksaimniekiem, ne no ekonomikas attīstības, mēs to prasām uz šo liekēžu, kā tautā runā, rēķina, lai viņiem mazliet "apgriež" to naudu, un, ja jūs to nesaprotat, ir ļoti žēl. Es uzturu spēkā un neprasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Var ilgi klusēt un saprast, ka ir vienošanās starp Ministru kabinetu un šī situācija ir korekti jāievēro. Arī es visu laiku... nekad nebiju pretendējis uz daļu no citas ministrijas līdzekļiem. Taču, ļoti rūpīgi paskatoties valsts investīciju... mērķinvestīciju programmu pašvaldībām, kurā nav nevienas Labklājības ministrijas iestādes, arī to var paciest, jo tik tiešām ir solījums, ka, tikko būs nauda, šie objekti tiks atkal uzskatīti kā prioritāri investīciju ziņā. Bet nevar klausīties, ka ir viena ministrija, kas, lūk, meklē citur... Jau šobrīd Madonas pašvaldība, sadarbojoties ar Vāciju, ir ieguldījusi šajā objektā miljons latu. Mēs varam klusēt un nelikties ne zinis. Tādēļ es ļoti respektēju tomēr to deputātu viedokli, kuri aizstāv šo slimnīcu, - jā, tas ir objekts, kas ir noteikti jāceļ, - bet respektēju arī valdībā panākto vienošanos. Tomēr lūdzu, kolēģi, nekad nelietot - vismaz pašiem savā starpā - argumentu: mēs strādājam - jūs ne. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.248, ko iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, centrālais aparāts, Labklājības ministrija, slimnīcas (Madonas slimnīcas celtniecība) - 200 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 18, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 249.priekšlikums. Deputāti Rugāte un Vītols ierosina centrālajam aparātam noņemt 100 000 latu un tos iedot Ludzas rajona Ludzas slimnīcas būvniecības pabeigšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Patiesībā jau nebūtu jēgas runāt pēc tā, kas tika izrunāts sakarā ar šo priekšlikumu jau iepriekš, par ko runāja Gorbunova kungs, taču šeit ir nedaudz cits finansējuma avots, un šā iemesla dēļ man ir šīs tiesības runāt - tāpēc vien, ka arī vakar, mūsu iepriekšējā sarunā par šiem priekšlikumiem, mēs diskutējām pēc būtības. Nudien nekādas pārliecības man nav, ka šodien Gaiļa kunga teiktajā... ka būs arī rezultāts pēc tam, turpmāk. Un, ja tas tā būtu, ja patiešām šī taisnošanās, kura ir par šīs ministrijas palielināto, mums neredzamu iemeslu dēļ palielināto, budžetu, patiešām mūs novestu pie kādas skaidrības un Gaiļa kungs pievienotu arī pats savu rīcību, šajā investīciju programmā ieliekot šos objektus, par kuriem runājot viņš šobrīd sola to darīt, tad mēs viņam patiešām izteiktu lielu paldies - un arī pašvaldības to izdarītu. Ne jau pliku paldies. Tāpēc mēs patiešām ceram, ka šajās investīcijās tas tiks ielikts. Taču, ja šobrīd ir prasījums finansējumam no centrālā aparāta, 100 000 latu, - ne tādēļ, ka tur ir vajadzīgi miljons un 100 000 latu, bet tādēļ, ka patiesi ir jāizdara līdz galam tas, kas ir plānots, kas ir paredzēts, - un ja mēs katru gadu pa kriksim neizdarām, tad beigās mums nav tiesību teikt: jūs neesat plānojuši savu darbu un tagad jūs prasāt kaut kādas niecīgas naudas, lai tikai vilktu dzīvību un uzturētu šos nepabeigtos objektus. Mēs neesam korekti pret tiem, kas pašvaldībās un uz vietām mēģina uzturēt sev normālus, cilvēciskus dzīves apstākļus un cer uz kaut kādu labošanos, un cer arī uz mūsu izpratni. Un tādēļ es, uzturot spēkā tiesības, kuras es ieguvu vakar, tomēr lūdzu balsojumu par šo pozīciju, un es arī balsošu par šo pozīciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.249, ko ir iesnieguši deputāti Rugāte un Vītols: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, centrālais aparāts, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos, Ludzas rajonam Ludzas slimnīcas būvniecības pabeigšanai - 100 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 13, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Gribu izmantot man dotās tiesības, kas atļauj nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītāja iniciatīvas paredzēt starpbrīdi. Mēs esam strādājuši divas stundas, tādēļ mans priekšlikums ir izsludināt starpbrīdi līdz 20.05. Lūdzu balsošanas režīmu. Vairāk es nedrīkstu vienpersoniski pieņemt lēmumu - pēc Kārtības ruļļa. Lai arī jūs esat man devuši šīs tiesības.

Lūdzu balsot par priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 20.05. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 20.05.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu. Godātie deputāti! Saeimas reģistrācijas iekārta ir atteikusies uz jūsu pirmo reģistrāciju reaģēt. Tāpēc lūdzu atkārtot reģistrāciju. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Putniņa kungs, lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 55 deputāti. Turpināsim darbu.

Es atvainojos, pirms mēs turpinām darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu desmit deputātu parakstītu iesniegumu: "Ierosinām saīsināt debašu laiku līdz divām minūtēm." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu, ko parakstījuši 10 deputāti, - saīsināt debašu laiku līdz divām minūtēm. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu! Priekšlikums nr.250, 43. lapaspuse.

A.G.Kreituss. Priekšlikums nr.250. Deputāti Rugāte, Vītols...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 251. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele ierosina...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 252. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele liek priekšā...

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze saka, ka noņemts. Vītola kungs? Nenoņem.

Vārds Mārim Vītolam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedusmojieties uz mani, bet es gribu izteikt tīri arī varbūt emocionāli, kas sakrājies, jo bieži to nedaru. Es vēlos pievērst deputātu uzmanību ar šo priekšlikumu diviem aspektiem - Gaiļa kunga centrālā kabineta līdzekļu palielinājumam divas reizes, kā arī saasināt problēmu, kas saistīta ar Aizputes slimnīcas konservācijas nepieciešamību, par ko jau sēdes sākumā runāja Ozoliņa kungs. Tātad šogad Gaiļa kunga vadītās ministrijas centrālajam aparātam ir palielināti izdevumi no 442 000 1995.gadā uz 884 000 šogad, kas ir divas reizes vairāk pret pagājušo gadu. Gorbunova kungs jau sacīja, ka faktiski zināmā mērā ar šādu līdzekļu palielinājumu vienai ministrijai par 200 procentiem mēs diskreditējam valdības deklarēto taupības režīmu budžeta līdzekļu plānošanā kā tādā. Un tas, neapšaubāmi, ir kā dadzis vēlētāju acīs, ja Kreituses kundze neiebilst pret šādu salīdzinājumu.

Es saprotu, ka "Latvijas ceļš" ir nekritiski izturējies pret Gaiļa vadītās ministrijas izdevumu izvērtēšanu no šī aspekta, jo to vada tieši viņu partijas kolēģis. Tāpēc es vairāk šobrīd vēršos pie citu frakciju pārstāvjiem, jo viņu ministriem ir pamatots iemesls būt greizsirdīgiem uz savu kolēģi valdībā. Kādēļ Gaiļa kungam nepieciešami šogad šie 400 000? Protams, ministrijas ēkas remontam, interjeram, un vienīgais, kas man šobrīd nav skaidrs, ir tas, vai šajā summā ietilpst maksa par mēbeļu izīrēšanu no muzeja vai neietilpst. Es arī lūdzu uzstāties otro reizi. Esmu iesniedzis atkārtoti...

Sēdes vadītāja. Pirmajai reizei debatēm laiks ir beidzies, bet deputāts Māris Vītols ir iesniedzis otrreizēju lūgumu vārdam, bet, tā kā deputātiem mēs esam nobalsojuši tikai par pirmās uzstāšanās ierobežojumu, tad otrā uzstāšanās atbilstoši Kārtības rullim ir piecas minūtes.

M.Vītols. Paldies, ka jūs tādu iespēju man dodat. Tāpēc es arī pabeigšu to, ko es gribēju teikt. Godīgi sakot, es domāju, tā kā Māris Gaiļa kungs ir sevi deklarējis publiski kā profesionālu politiķi un atzinis, ka viņš varētu vadīt jebkuru ministriju, tad visu nākamo ministriju sastādīšanā būtu ļoti labi ievērot attiecībā uz Gaiļa kunga šo rotācijas principu un ievietot viņu parasti tajā ministrijas ēkā, kur ir viskatastrofālākā situācija, jo, zinot Māra Gaiļa kunga raksturu, neapšaubāmi, viņš spēs no Finansu ministrijas "izsist" līdzekļus šīs ēkas kapitālajam remontam.

Es vēlos arī norādīt uz to, ka summa, ko es lūdzu iedalīt no šī centrālā aparāta 800 000 latiem, ir maza - tā ir 25 000. Un tā ir nepieciešama, lai iekonservētu slimnīcas jaunceltni Aizputē. Šī jaunceltne stāv divas ziemas, viņa ir izsalusi bez jumta, un es gribu, lai šie ieguldījumi, kas pirms tam šīs slimnīcas ēkā ir ieguldīti, netiktu zaudēti. Un pēc tam mans lūgums arī šeit, kā mēs esam vienojušies ar Veselības departamenta cilvēkiem, būtu tāds, ka ir nepieciešams izveidot darba grupu, kura lemtu par šī objekta tālāko ekspluatāciju, par tā ekspluatācijas iespējām vai nu kā medicīniskas iestādes, vai kā pansionāta, vai kā savādāk. Un ir iespējams, ka šī grupa, kurā varētu ietilpt gan cilvēki no Aizputes pašvaldības, gan cilvēki no Liepājas rajona pašvaldības, gan no Veselības departamenta, nonāktu pie slēdziena, ka ir iespējams šo jaunceltni pārdot, ka ir iespējams tur ierīkot viesnīcu kaut vai ar 20 vietām. Bet tādā veidā šī celtne netiktu zaudēta pavisam un līdzekļi no šī objekta privatizācijas atgrieztos valsts kasē. Un varbūt ieguvums mums būtu vairāk nekā šie 25 000, kurus šobrīd mēs ar mūsu priekšlikumu no budžeta vēlamies iegūt šim mērķim. Tas arī ir viss. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Māris Gailis - vides un reģionālās attīstības ministrs.

M.Gailis (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es jau vienreiz runāju par nepietiekamas analīzes dēļ izteiktiem pārmetumiem Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Acīmredzot man šī runa vēl jāturpina. 1995.gadā šī ministrija tika finansēta tikai 64% apmērā no apstiprinātā budžeta. Var būt, ka tas ir Dieva sods vai likteņa ironija, ka tieši man, cilvēkam, kurš vadīja iepriekšējo Kabinetu, nākas strādāt ministrijā, kura praktiski iepriekšējā gadā bija atstāta pamatīgā bada maizē. Neapšaubāmi, ka šogad ir jāmēģina kaut ko kompensēt. Tajā pašā laikā varu jums apsolīt, ka negatavojos īrēt mēbeles no muzeja, lai gan, pēc manām domām, tas nav sliktākais veids, kā savest kārtībā muzeja mēbeļu fondus, jo mēbeles, kuras pagājušajā gadā Ministru kabinets noīrēja, nevis nopirka, mēs restaurējām un tagad atdevām atpakaļ muzejam sakārtotas. Es nedomāju, ka tas ir sliktākais variants. Katrā gadījumā šobrīd tas nebūt nav plānots.

Ja runā par Aizputes slimnīcu, tad jāsaka, ka tā tika projektēta cilvēkiem, kuri apkalpotu plānoto atomelektrostaciju, kuru bija paredzēts uzcelt Kurzemes piekrastē. Paldies Dievam, ka Černobiļas tipa atomelektrostaciju šeit, Latvijā, uzbūvēt nepaspēja, bet Aizputes slimnīcu celt iesāka. Man liekas, ka pareizākais variants ir nodot šo jaunceltni Privatizācijas aģentūrai, lai tā izsludina konkursu un pēc papildu ieguldījumiem no budžeta ieguldītāji varētu izvēlēties to, kādu objektu būvēt. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Laiks!")

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs, jūs mazliet pārsniedzāt reglamentu, neprasot atļauju deputātiem, vai jūs drīkstat runāt. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti labi saprotu, kādu motīvu dēļ deputāts Vītols iesniedza šo priekšlikumu, jo arī iepriekšējos sasaukumos deputāts Lagzdiņš tika iesniedzis priekšlikumu šai slimnīcai piešķirt papildu līdzekļus tās būvniecībai, arī Aizputes poliklīnikai, bet šie līdzekļi tik un tā netika piešķirti. Es gribētu atgādināt, godātie kolēģi, ka ar šiem 25 000 latu praktiski nevar jumtu uzlikt šai poliklīnikai, šai slimnīcai, jo viņas būvniecības pabeigšanai vajag vairāk nekā miljonu. Tāpat mēs šodien nepiešķīrām līdzekļus Kurzemes apgabaltiesas remontam - 30 000 latu, un jāsaprot, ka naudas trūkuma rezultātā diemžēl mēs nevaram apmierināt pat 10% no visiem pieprasījumiem. Vēl es gribētu atgādināt deputātam Vītolam, ka Latvijas Zemnieku savienība Aizputē saņēma 20% balsu, bet "Latvijas ceļš" saņēma 8% balsu, neskatoties uz to, ka deputāts Lagzdiņš ir regulāri iesniedzis priekšlikumus dažādu Aizputes objektu remontu pabeigšanai un būvniecībai. Tādējādi es uzskatu, ka deputāta Vītola priekšlikums nav īpaši tālredzīgs no politiskā viedokļa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūgums ļaut katram deputātam pašam palikt pie savām domām. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.252 - deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele - no Vides un reģionālās attīstības ministrijas centrālā aparāta novirzīt mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos (Liepājas rajona Aizputes slimnīcas celtniecības pabeigšanai) - 25 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 253., frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina no Skrundas...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Noņemts. Paldies. Nākamais 254., deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele ierosina no Skrundas lokatora apsardzes naudas noņemt 200 000 latu, visu paredzēto apsardzei, un atdot Liepājas pilsētai Krievijas armijas atstāto objektu rekonstrukcijai (Tosmares dzīvojamā rajona siltumtrases būvēšanai). Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Iesniedzēji priekšlikumu noņem.

A.G.Kreituss. Paldies. 255. Frakcija "Latvijai" ierosina Vides valsts ekspertīzes pārvaldei noņemt 8000 latu un nodot tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.255, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 256., frakcija "Latvijai" ierosina ģeoloģijas dienestam noņemt visu naudu - 23 661 latu un atdot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.256, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais 257., frakcija "Latvijai" ierosina Latvijas Vides datu centram noņemt 110 000 latu, budžeta iestāžu darba samaksas fondam - 48 000, samazinot par 49 štata vienībām, un to visu atdot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.257, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nr.258, deputāts Emša kungs ierosina Latvijas Vides datu centram nevis noņemt, bet pārgrupēt līdzekļus iekšēji, tos atšifrējot. Priekšlikums no Ministru kabineta un komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.258, ko iesniedzis deputāts Indulis Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 259., frakcija "Latvijai" ierosina no Latvijas Vides konsultāciju un monitoringa centra noņemt 20 000, no darba samaksas fonda noņemt 8000 latu un samazināt viņu par 9 štata vienībām, un to visu atdot zinātniskā darba finansēšanai. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.259, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 260., deputāts Emša kungs ierosina atšifrēt līdzekļu izlietojumu. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu - atbalstīt priekšlikumu nr.260, ko iesniedz deputāts Indulis Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 261. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 9059 latus un tos atdot...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Noņemts. Paldies. Nākamais, 262. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Noņemts. Paldies. Tālāk - 263. Frakcija "Latvijai" ierosina noņemt īpašo uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam 150 000 un darba samaksas fondam - 35 000 latu, samazinot viņu par 20 štata vienībām, un visu to atdot izglītībai kopā, tajā skaitā darba samaksas fondam. Ministru kabinets un komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.263, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 264., Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 100 000 un atdot tos Kultūras ministrijai (Lietišķās mākslas koledžas remontam). Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.264, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

A.G.Kreituss. 265.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis ierosina īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 110 000 un atdot spirāles kompjūtertomogrāfa iegādei Paula Stradiņa slimnīcai, tātad novirzīt Labklājības ministrijai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka runāt vispār šeit ir bezjēdzīgi kaut ko, jo tā dzelžainā koalīcijas disciplīna ir pat lielāka nekā frakcijā, lai izteiktu savu viedokli... Katrā ziņā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šis kompjūters, kas pašreiz ir "Stradiņos", viņš ir tikko izremontēts, viņš ir ļoti vecs, un tur izmeklējas visas valsts slimnieki, kuriem šī izmeklēšana nepieciešama, tāpēc es tomēr ieteiktu atbalstīt šo priekšlikumu, it sevišķi tādēļ, ka es esmu norādījis, no kurienes tā nauda tiek ņemta.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Izmantoju vakar dotās tiesības balsot par šo priekšlikumu individuāli. Es jebkurā gadījumā uzskatu, ka Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, kas šodien ir arī Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnika, kur apmāca visus Latvijas jaunos ārstus, arī ļoti daudzas māsas, ir palikusi reāli bez tādas modernas izmeklēšanas metodes, kāda ir kompjūtertomogrāfija. Iepriekšējais kompjūtertomogrāfs, kas Paula Stradiņa slimnīcā uzstādīts 1982.gadā, pašlaik ir viens no vecākajiem, kāds Eiropā tiek lietots, jo arī toreiz viņš nebija gluži "pirmā svaiguma". Pašlaik Paula Stradiņa slimnīcā tiek uzstādīts kodolmagnētiskās rezonanses aparāts, aparāts, kas ir daudz precīzāks. Viņš dod ļoti labu informāciju, bet nekādā gadījumā ne visu, un ir nepieciešams, lai šajā slimnīcā būtu iespēja veikt arī šādus izmeklējumus. Tas ir saistīts arī ar to, ka šajā slimnīcā tiek veiktas visas neiroķirurģiskās operācijas gandrīz visai Latvijas valstij. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Vai kā ministrs?

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Valsts prezidenta kungs! Lauvas tiesa no šī te asignējuma, kas ir ielikts projektā, ir paredzēta pašvaldības reformas veikšanai. Mēs esam guvuši dāņu, somu un Holandes speciālistu atbalstu šīs reformas turpināšanai, ko ir sākusi valdība, tāpēc es domāju, ka kaut kādu līdzekļu noņemšana radīs neizpratni PHARE programmas speciālistu domās, un tāpēc lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu un valdības viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.265, ko iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis, - no Vides un reģionālās attīstības ministrijas īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāta novirzīt Labklājības ministrijai spirāles kompjūtertomogrāfa iegādei Paula Stradiņa slimnīcai - 110 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 22, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais tiek atsaukts.

A.G.Kreituss. Atsaukts. Paldies. Tālāk - 267. Deputāti Rugāte un Vītols ierosina īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 100 000 latu un tos novirzīt Valmieras rajona Mazsalacas sociālās un veselības aprūpes centra būvniecības pabeigšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ātrāk tikt skaidrībā, vai jūs runāsiet vai nerunāsiet par šo jautājumu. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es esmu saņēmusi šīs tiesības balsot par šo objektu individuāli šajā balsojumā, bet es lūgtu izprast arī šo situāciju attiecībā uz avotu. Ja par avotu tiek teikts: nu saprotiet... jūs saprotat... vai - kā jūs nesaprotat, ka tur ir tāda programma... Jā, mēs saprotam, ka ir programmas, bet mums nav skaidrs, kādēļ tādā gadījumā mums ir jāsaprot, ka tās iepriekšējās paredzētās programmas tomēr nav izpildītas un ka šeit ir divu gadu uzkrājums valsts investīcijām pašvaldību budžetos. Šīs mērķdotācijas ir bijušas, un par abu gadu summām neiemaksātājam ir uzkrājusies 100 000 latu valsts parāda daļa, kura ir nepieciešama, lai varētu pabeigt šo objektu. Tad kam pārmest? Vai tiem, kuri to nav izdarījuši, vai valdībai, kura nav iedevusi šo naudu? Motivācijas jau nav, un, ja mēs šobrīd uzskatām, ka īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās nodarbojas ar šo pašvaldību, tā sakot, sakārtošanu un palīdzēšanu tām, tad es domāju, ka šis avots ir ārkārtīgi loģisks, jo galu galā nekādu citu motivāciju mēs īsti neesam dzirdējuši, kādam nolūkam ir paredzēti šie līdzekļi īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās.

Varbūt tas nav īpaši korekti, kā es šobrīd izstāstīju savu motivāciju, bet es uzturu spēkā savas tiesības balsot par šo projektu un lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pēteris... (No zāles deputāts M.Vītols: "Es no savas puses noņemu.") Vītola kungs, jūs to noņemat, bet Rugātes kundze uztur spēkā... Tas neko neizsaka, tātad balsojums paliek spēkā. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Situācija Mazsalacā: sabrukusi slimnīca, slimnīca pieder privātpersonai, slimnīcā ir ļoti labs ārstu kolektīvs, viņi apkalpo ļoti lielu Latvijas ziemeļdaļu. Otrkārt, vēl joprojām mums nav uzbūvēts ceļš starp Mazsalacu un Rūjienu, kas dotu normālu iespēju ātrajai palīdzībai vest slimniekus uz 30 kilometru attālo Rūjienu, jo šis ceļš faktiski pavasara un rudens periodā nav izbraucams, tāpēc brauc caur Kocēniem. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 267, ko iesnieguši deputāti Rugāte... Vītols savu parakstu atsauc... - no īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāta mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos novirzīt Valmieras rajona Mazsalacas sociālās un veselības aprūpes centra būvniecības pabeigšanai - 100 000 latu. Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 268. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies... abi noņem.

A.G.Kreituss. 269. priekšlikums - frakcija "Latvijai" ierosina Hidrometeoroloģijas pārvaldei noņemt 20 450 latu un tos iedot Hidrometeoroloģijas dienestam. Komisijas un Kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 269, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 270. - frakcija "Latvijai"ierosina Hidrometeoroloģijas pārvaldei noņemt 10 000 latu un iedot dotāciju programmai "Lîbiešu krasts". Komisijas un Kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 270, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Frakcija "Latvijai" ierosina Hidrometeoroloģijas pārvaldei noņemt 34 130 latu un tos paredzēt Izglītības un zinātnes ministrijai zinātniskā darba finansēšanai. Komisijas un Kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 271, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Vai 272. netiek noņemts?

Sēdes vadītāja. Netiek noņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.G.Kreituss. Tad es... Tautsaimniecības finansēšanai kopā paredzēts noņemt 120 150 latu un tos novirzīt mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētās un rajonos - Rēzeknes rajona SIA "Baltic Meat Packers" (Rēzeknes gaļas kombināta) celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un Kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anatolijs Tučs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lietas būtība ir sekojoša: būvējot jauno kombinātu, ir ieguldīti apmēram 3 miljoni latu, bet šodien šis objekts iet bojā, jo viņam nav ne kapeikas finansējuma, celtniecība nav pabeigta, iekārtas var tikt izvazātas. Pašreiz tur strādā uz entuziasma pamata kolektīvs, kurš nav nomaksājis sociālo nodokli un nesaņem algas. Tāpēc es lūdzu tādu finansējumu, bet, ņemot vērā to, ka Gaiļa kungs šo lietu ļoti labi pārvalda un zina, jo ir apmeklējis divas reizes šo objektu un apsolījis atrast finansējumu, es šo jautājumu noņemu.

Sēdes vadītāja. Paldies, priekšlikums noņemts.

Lūdzu komisiju ziņot par 273. priekšlikumu.

A.G.Kreituss. 273. ir noņemts? Bet 272.?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 272. priekšlikumu deputāts Anatolijs Tučs tikko kā noņēma. Izskatīsim priekšlikumu nr. 273.

A.G.Kreituss. Deputāti Rugāte un Vītols ierosina tautsaimniecības finansēšanai kopumā šai ministrijai noņemt pusmiljonu un tālāk to novirzīt Latvijas Nacionālās kinematogrāfijas centram, tajā skaitā filmu uzņemšanai, tātad pusmiljonu. Komisijas un Kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Par pusmiljonu patiešām varētu uzņemt tīri labu filmu. Un, ja man atļauts dažās minūtēs... Pirms kādas stundas, kad bija starpbrīdis, Gaiļa kungs man piedāvāja kafiju iedzert, bet es tomēr tradicionāli turos vēl no 5. Saeimas pie tējas, un tad kāds cits no deputātiem... nē, no kungiem man piedāvāja iedzert kopīgi tēju uz viņa rēķina, un es neatteicos, un tad mēs diskutējām par to, kā tad īsti ir ar to pusmiljonu Latvijai un kino. Un mēs nonācām pie tādas patīkamas atziņas, ka galu galā tieši Vides un reģionālās attīstības ministrija šobrīd varētu - un Gaiļa personā it īpaši - ziedot šim kino un šai dzīvei šo naudiņu kaut vai tādēļ vien, ka varbūt... jo lai nu kurš, bet tieši Gaiļa kungs, nākdams pats no kino savā laikā, vislabāk izprastu nepieciešamību šībrīža dzīvi fiksēt kā vienu ļoti nopietnu kino. Un šajos 500 000, ja es tagad nopietni teiktu par šo priekšlikumu, ietilpst ne jau lobisms kādai vienai filmai, bet gan patiesa nepieciešamība gan dokumentēt, arīdzan hroniku uzņemt, gan arī radīt animācijas un multiplikācijas filmas, un tas patiešām dotu valsts garantiju vienas mākslas filmas uzņemšanai, kā tas tika solīts pērnajā gadā Gaiļa kunga valdības laikā. Tad mēs patiešām varētu apliecināt to, ka mēs šai nozarei neaiztaisīsim durvis un ka kinostudijā nebūs tikai tūrisma firmu un aģentūru izstādes un citādi pasākumi, bet ka tur patiešām būs tas, kas domāts priekš kino, un ka tas priekš kino tiks arī lietots.

Un tādēļ es gribētu šo savu ne visai nopietno atbalstu pavisam nopietnai lietai nobeigt ar ļoti prozaisku secinājumu: es noņemu šo balsojumu, jo zinu, ka nav jēgas to ierosināt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates beidzam. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 274. Frakcija "Latvijai" liek priekšā Reģionālās vides pārvaldei noņemt 93 000, un to visu paredzēts noņemt darba samaksas fondam un iedot Izglītības un zinātnes ministrijai zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un Kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 274, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 275. - frakcija "Latvijai" liek priekšā Vides valsts inspekcijai noņemt visu paredzēto summu - 187 960 latu un novirz īt tos izglītībai (kopā), tajā skaitā darba samaksas fondam. Komisijas un Kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr. 275, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 276. - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" liek priekšā reģionālās...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.G.Kreituss. Noņemts... paldies. Tālāk ir Kultūras ministrija...

Sēdes vadītāja. Nākamais priekšlikums noņemts. Nr. 277.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais... Es atvainojos, 278. noņemt nevar, Rugātes kundze, jo tas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Frakcija noņem?

A.G.Kreituss. Frakcija noņem. Paldies.

Nākamais - 279. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija... Kultūras ministrijai starptautiskajam kino forumam "Arsenāls" paredzēts noņemt 24 080 latu un iedot tos Rīgas dokumentālo filmu studijai. Komisijas un Kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Valsts prezident, cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Cienījamā valdība un cienījamās ministrijas un ministriju vadītāji! Ja jūs līdz rudenim, līdz festivāla laikam, neatradīsit naudu mūsu kino vajadzībām un neatradīsit naudiņu, lai pasūtītu kādu filmu ministriju vajadzībām, tad arī es ierosinu festivāla "Arsenāls" laikā tā organizatoriem uztaisīt tādu milzīgu, lielu zārku un tanī lielajā zārkā sakraut iekšā visas kinofilmu attīstīšanas iekārtas, kinokameras un visus pārējos piederumus, kas nepieciešami filmu uzņemšanai. Un tad to zārku aiztaisīt ciet un pārklāt pāri Eiropas savienības karogu. Kāpēc es saku "Eiropas savienības karogu"? Tāpēc, ka civilizētajā Eiropā, it īpaši mazajās valstīs, pretēji tam, ko vakar teica cienījamais Kreitusa kungs, kino tiek dotēts no valsts. Pārklāt pāri arī Latvijas karogu, kas simbolizētu Latvijas kinematogrāfu, un uzaicināt Ausmu Derkēvicu ar kori "Dzintars" un tad nodziedāt... (Smiekli zālē.) Viņas varētu sākt tā ļoti klusi: "Amerika, Amerika...." Zināt, ir tāda dziesma... Un tad parādītos liels ekrāns ar Holivudas reklāmu, un tas zārks tiktu aizdedzināts, un tad šautu gaisā visus šampaniešus. Varētu uzaicināt arī Epnera kungu un Margeviča kungu, un Selecka kungu, un varbūt arī mūsu kolēģi un uzdzert par mūsu Latvijas kino "vieglām smiltīm". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, atļaujiet jums izteikt aizrādījumu par aicinājumu iznīcināt valsts īpašumu. ( Zālē smiekli un aplausi.)

Dz.Ābiķis. Un pēdējais, ja drīkst vienu repliku pateikt...

Sēdes vadītāja. Jūs savu laiku principā debatēm esat izsmēlis, jūs vienīgi nepateicāt, ko jūs gribat attiecībā uz 279.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Tā... pirmkārt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevis liek priekšā vai pakaļā, bet ierosina... Es vēlreiz atkārtoju, nevis liek priekšā vai pakaļā, bet ierosina... izlemt šo jautājumu demokrātiski.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, diemžēl man jums kā skolotājam jāaizrāda, ka jūs, skolā strādādams, latviešu valodas būtību esat apguvis tikai viduvēji. Līdz ar to jūs otro reizi pašlaik runājat... Un, otrkārt, no Saeimas tribīnes nav atļauts deputātiem dziedāt...

Dz.Ābiķis. Jā, bet es aicinu ievērot latviešu valodas kultūru...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, ja jūs turpināsit šādā garā, mēs izslēgsim mikrofonu...

Dz.Ābiķis. Labi, tāpēc es ierosinu... "Arsenāls", protams, ir laba lieta, bet valdībai vajadzētu šo lietu nopietni pārdomāt, jo tiešām Latvijas kino ir uz...

Nr.38-SB

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Ābiķa kungs! Šeit nav runas par valdības domāšanu. Lūdzu, par 279.priekšlikumu. Jūs prasāt balsojumu vai jūs viņu noņemat?

Dz.Ābiķis. Lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītāja. Balsojums. Māris Gailis - vides un reģionālās attīstības ministrs.

M.Gailis (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka es esmu piedalījies kino foruma "Arsenāls" organizēšanā. Un praktiski tas ir vienīgais starptautiskais kinofestivāls, kāds Latvijā notiek. Tas, neapšaubāmi, nes Latvijas vārdu pasaulē, un vairāki cilvēki, kuri varbūt nav saistīti ar ekonomiku vai biznesu, vai tūrismu, tā uzzina par Latviju. Un neapšaubāmi, tas ir neizmērojams labums, pēc manām domām.

Šveices vēstniecība, Šveices valdība tātad ir apsolījusi finansēt vienu dokumentālo filmu par ekoloģiju un ūdens aizsardzības, ūdens tīrības problēmām, un praktiski šai naudai vajadzētu pilnīgi kompensēt asignējumu... šobrīd ierosināto asignējumu kino forumam "Arsenāls". Jāsaka, ka šie 24 000 būs tikai 5% no tās naudas, kas ir vajadzīga, lai šo festivālu noorganizētu. Man būtu ļoti liels lūgums, ņemot vērā to, ko es teicu par papildu finansējumu, tātad, izmantojot tos līdzekļus, ko Vides un reģionālās attīstības ministrija iegūs, atstāt šo naudu "Arsenāla" dotēšanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.279 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina noņemt starptautiskajam kino forumam "Arsenāls" un novirzīt Rīgas dokumentālo filmu studijai 24 080 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 280. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā starptautiskajam kino forumam "Arsenāls" noņemt 5 000 latu un iedot dotāciju žurnālam "Teātra Vēstnesis". Komisija neatbalsta, Ministru kabinets - atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi! Es īsti neesmu skaudīgs, bet tad, kad mēs katrā ziņā savā laikā prasījām naudu veselības aizsardzības izdevumiem vai izdevumiem, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu, tad, bez šaubām, mums tas tika atteikts, un tika panākta neformāla vienošanās, ka vienīgais izdevums Latvijā, ko atbalstīs, būs "Izglītība un Kultūra". Es katrā ziņā esmu par to, ka izglītība un kultūra tiek dotēta, bet es īsti negribu atbalstīt, ka... tad visiem pārējiem lūdzu vienādus noteikumus! Es atbalstu to, ka "Arsenālam" netiek noņemta nauda.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš - LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Pirmkārt, tā ir iekšējā pārdalīšana, un, otrkārt un galvenokārt, ja tiek noņemta šī piecu tūkstošu mazā dotācija, tad šis žurnāls "pazūd", Apiņa kungs! Taču tas ir vienīgais teātra teorētiskais pamats pašlaik, jo almanahs "Teātris un dzīve" jau vairs nepastāv. "Teātra Vēstnesis" apkopo teātru vēsturi, teātru mūsdienas, profesionālo teātri un amatieru teātri. Bez tam šis žurnāls ir ieguvis augstu novērtējumu starptautiskajā arēnā, un būtu briesmīgi, ja notiktu "Arsenāls", bet mūsu kultūras pamati grūtu tādā veidā, ka tiktu likvidēts kultūrzinātnisks žurnāls. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību dokumentam nr.389-a, kur ir norādīts, ka priekšlikumā nr.280 ir bijusi tehniska rakstura kļūda - pirmajā lasījumā dotācijas ir 0, nevis norādītā summa, kas ir dokumentā nr.389. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.280. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina no starptautiskā kino foruma "Arsenāls" novirzīt dotāciju žurnālam "Teātra Vēstnesis" 5 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Valsts zemes dienests. Frakcija "Latvijai" liek priekšā Valsts zemes dienestam noņemt 180 164 latus, visu summu, un to noņemt budžeta iestāžu darba samaksas fondam arī, bet tālāk to novirzīt uz Zemkopības ministriju subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Kabineta un komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.281, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav, pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais...

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām izskatīt nākamo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 142.pantu, sakarā ar pārpratumu lūdzam pārbalsot 139. un 141. priekšlikumu." Es gan gribētu aizrādīt tiem pieciem deputātiem, kuri ir parakstījuši, ka šeit balsojuma nebija, jo deputātiem priekšlikumu vai iebildumu nebija pret to, ko sniedza komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu - pārskatīt balsojumus 139. un 141.priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par to, ka mēs izskatām priekšlikumu - pārbalsot 139. un 141.priekšlikumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu deputātus atgriezties pie 139.priekšlikuma.

A.G.Kreituss. 139.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam ierēdņu apmācībai noņemt 200 000 latu un tos novirzīt izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisija to atbalstīja, Ministru kabinets neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Vispirms mēs laikam balsojam par komisijas iesniegto priekšlikumu... Es atvainojos, taisnība ir tā, ka mēs balsojam par iesniegtajiem priekšlikumiem, bet mēs par Ministru kabineta priekšlikumu nevaram balsot, jo mums viņš nav bijis rakstiski iesniegts. Mums vienīgā iespēja, kas ir bijusi rakstiski iesniegta un par ko mēs varam balsot, ir par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - noņemt 200 000 latu ierēdņu apmācībai un nodot vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 28, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Tad balsosim par 141. atkārtoti.

Sēdes vadītāja. Nākamais, kuru bija lūgums pārskatīt, ir 141.priekšlikums, ko deputāti atbalstīja. Ir pārskatīšanas iespējas.

A.G.Kreituss. Deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalstīja 141.panta pārskatīšanu. Lūdzu, deputātu kungi, esiet uzmanīgi, lai gan laiks ir vēls. Darbs ir jādara.

A.G.Kreituss. 141. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lika priekšā Ministru kabinetam Valsts administratīvajai skolai noņemt 100 000 latu un tos nodot izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisija atbalstīja šādu priekšlikumu. Valdība arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu - atbalstīt priekšlikumu nr.141 par šīm budžeta izmaiņām? Es atvainojos, Kārtības rullī ir teikts, ka balso tikai tad, ja ir kādi iebildumi. Šeit ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir atbalstījis Ministru kabinets. "Par ko mēs balsosim?" man tad ir jautājums. Iepriekšējais balsojums - "pret", šoreiz mēs balsojām "par". Paldies. Lūdzu zvanu! Priekšlikums nr.141. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina no Valsts administratīvās skolas līdzekļiem novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām 100 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par priekšlikumu nr.141.

Požarnova kungs! Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Es jums vārdu varu dot tikai tad, ja jūs runājat par tālākā jautājuma izskatīšanas kārtību. Par procedūru... Kārtības rullī šāda termina nav. Ja jūs runājat par tālāko izskatīšanas kārtību - lūdzu, jums ir vārds! Nevēlaties runāt. Paldies.

Tālāk izskatīsim priekšlikumu nr.282. 47. lapaspuse.

A.G.Kreituss. 282.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" liek priekšā Valsts zemes dienesta Nacionālajam mērniecības centram noņemt 58 000 un samazināt 47 štata vienības, naudu novirzot uz Zemkopības ministriju subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un Kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.282, ko iesniedza frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 283.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" liek priekšā Valsts zemes dienesta Zemes kadastra centram noņemt 42 000 latu un samazināt to par 52 štata vienībām, naudu novirzot subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, tātad Zemkopības ministrijai. Komisijas un Kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu - neatbalstīt priekšlikumu nr.283, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 284. Frakcija "Latvijai" liek priekšā Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļām un pagasta zemes dienestiem zemes reformas un privatizācijas darbu finansēšanai fiziskajām personām noņemt visu finansējumu - 429 039 latus un novirzīt to subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un Kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.284, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. No valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija"... 285.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis liek priekšā valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" no pamatbudžeta izdevumiem kopā, tajā skaitā televīzijas Vasaras olimpisko spēļu translācijai, noņemt 200 000 latu un tos novirzīt Labklājības ministrijai (Ludzas slimnīcas celtniecībai). Komisijas un Kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt priekšlikumu nr.285, kuru iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis, iebildumu nav.

Vidiņa kungs, es atvainojos... Sekretariātam lūdzu beigt sarunas ar Leiškalna kungu un sekot izskatīšanas kārtībai!

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Ludza jau "uzpeld" ðodien ceturto reizi, ja es nemaldos. Mēs visur mēģinājām. Varbūt pēdējo reizi. Zināt, senajiem romiešiem bija izteiciens: "Kas pilsoņiem ir vajadzīgs?" - "Maize un izpriecas." Par maizi mēs aizmirsām, izpriecas mēs mēģinām dot. Mēs uzskatām, tie iesniedzēji, ka Vasaras olimpisko spēļu translācija - tā ir naudas izšķiešana. Tiem, kuri tās skatās, tiem ir satelītu antenas, un viņi tās var uztvert. Mēs domājam, ka tā būs, es nezinu, cik nedēļu - divu vai trīs nedēļu - garumā, šīs Vasaras olimpiskās spēles, bet Ludzas slimnīca paliks vēl vismaz veselu gadsimtu, un tā varēs apkalpot cilvēkus. Tādēļ es lūdzu jūs pēdējo reizi šajā sadaļā atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kam patīk televīzija, kam nepatīk, bet vienaldzīgo nav. Es esmu ļoti pretrunīgā situācijā. Pirmkārt, es pats, man šķiet, vairāk par visiem pirmajā lasījumā iestājos par Ludzas slimnīcu.

Otrkārt, man tagad ir jāoponē savam tuvākajam kolēģim komisijā - Vidiņa kungam. Bet, tā kā Gaiļa kungs apsolīja mērķdotācijās iestrādāt Ludzas slimnīcu...

Tālāk. Tā kā man kaut cik ir zināms televīzijas patiesais stāvoklis, jo, proti, tehniskais parks ir ārkārtīgi novecojis... Vai tiešām mēs gribam, lai atnāk operatori un kaut kādus ar roku griežamus aizvēsturiskus aparātus griež, kuros mūsu sejas izskatās kā greizā spogulī? Vai tiešām mēs gribam, lai televīzijā nenotiek reformas? Vai mēs gribam nobremzēt tehnisko procesu? Un pārējās problēmas. Tāpēc es ļoti lūdzu šo deputātu priekšlikumu noraidīt, jo, tā kā šī pozīcija ir mūsu komisijas kompetencē un arī pārraudzībā, es uzskatu, ka šo pozīciju vajag uzskatīt par neaizskaramu - vēl jo vairāk tāpēc, ka vakar bija starpfrakciju vienošanās un nevienam nebija iebildumu, ka šī pozīcija ir neaizskarama. Pie tā paša klāt ir jāpiebilst, ka gan komisijas, gan valdības pozīcija ir viennozīmīga - šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es izrēķināju... es lasīju kaut kur, ka Latvijā ir 45 000 fanātisku sporta spēļu skatītāju. Es varu jums droši teikt, ka pēc šā lēmuma pieņemšanas 1000 cilvēku, kuri ir slimi un kuriem vienīgā iespēja ir skatīties televīziju, uzreiz dabūs vai nu infarktu, vai arī būs beigti. Es negribētu, lai jūs uzņemtos šādu grēku - pašreiz, teiksim, izmest olimpiskās spēles no televīzijas. Tā ka es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 285 (deputāti iesniedzēji - Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis): pamatbudžeta izdevumi - kopā, tajā skaitā Vasaras olimpisko spēļu TV translācija, Ludzas slimnīcas celtniecība - 200 000 latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 33, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Sestā tabula - "Priekšlikumi par izdevumu palielināšanu bez norādīta līdzekļa avota". Priekšlikums nr.295...

Sēdes vadītāja. Lūgums runāt mikrofonā, mikrofonus pacelt uz augšu, lai visi dzirdētu!

A.G.Kreituss. Sestā tabula. Priekšlikums nr. 295. Aizsardzības ministrs Krastiņa kungs ierosina palielināt Aizsardzības ministrijai izdevumus - aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai iedalīt papildus 5 miljonus 853 tūkstošus...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts. Atvainojos! Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamā ir septītā tabula - priekšlikumi par piekto pielikumu "Speciālo budžetu kopsavilkumi". 300. priekšlikums, Lagzdiņa kunga priekšlikums, no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta izdalīt Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai 378 tūkstošus. Komisijas attieksme bija - atbalstīt. Tāds pats laikam bija arī Ministru kabineta viedoklis, jā?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt priekšlikumu nr.300, kuru iesniedzis deputāts Lagzdiņš? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais...

(No zāles deputāts M.Vītols: "Es noņemu.")

Sēdes vadītāja. Vajadzētu gan runāt no tribīnes, deputāt Vītol! 301.priekšlikums ir atsaukts, arī 302.priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. 303.priekšlikums. Labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Labklājības ministrijas ieņēmumi speciālajā budžetā un izdevumi speciālajā budžetā. Šeit tiek atšifrēta summa un netiek nekas papildus klāt prasīts. Gan komisijas, gan Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīt Makarova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr.303, kuru iesniedzis labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Iebildumu nav. Pieņemts.

304.priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. 305.priekšlikums (deputāts Ozoliņa kungs): Kultūras ministrijas speciālais budžets. No nesadalītajiem izdevumiem noņemt 24 000 latu un Kultūras ministrijas speciālajā budžetā paredzēt mērķdotāciju grāmatas izdošanai par Molotova-Ribentropa pakta sekām Latvijā. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie sēdes dalībnieki! Vakar es sapratu, ka man jāpakļaujas valdības un partijas lēmumam, jo tā neatbalsta, lūk, šo priekšlikumu. Tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu par Molotova-Ribentropa pakta seku fiksāciju un dokumentāciju, jo tās joprojām ir acīm redzamas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates beidzam. Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 306.priekšlikums - deputāta Ozoliņa kunga priekšlikums. Kultūras ministrijas...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Paldies. 307. priekšlikums. Deputāta Emša kunga priekšlikums: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālo budžeta ieņēmumu daļā humānās palīdzības ailes pārcelt uz dāvinājuma ailēm, jo saņemtie līdzekļi nekādā gadījumā nav klasificējami kā humānā palīdzība." Gan komisijas, gan Ministru kabineta priekšlikums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 307, kuru iesniedzis deputāts Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk - 308.priekšlikums. Deputāta Emša kunga priekšlikums: "Iedaļā "Izsniedzamās garantijas 1996.gadā" (valsts budžets 1996.gadam: pamata un speciālie budžeti. - 87.lappuse) kā kreditors attiecībā uz ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtām jāmin ne tikai ERAB, bet arī EIB (Eiropas Investīciju Banka)." Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr.308, kuru iesniedzis deputāts Emsis. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 309. priekšlikums. Deputāts Emša kungs: tāds pats precizējums izdarāms iedaļā "1996.gadā izsniedzamo garantiju prognoze". Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 309, ko iesniedzis deputāts Emsis. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Astotā tabula - "Mçrķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem". 310.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Rīgas vides projektam 10 000 latus noņemt un iedalīt tos Rezakas ģimnāzijai - ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 310.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai". Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk - 311. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina Liepājas vides projektam noņemt 15 000 latu un tos iedot Rezakas ģimnāzijai - ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 311. priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, 312.priekšlikums, - Cēsu ūdensapgādei un kanalizācijai noņemt 10 000 latu un iedalīt tos Rezakas ģimnāzijas ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un arī Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt 312.priekšlikumu, kuru izteikusi frakcija "Latvijai", - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Lūgums pāriet pie likuma. Pie 1.panta. Šķirt atpakaļ...

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus uzšķirt dokumenta 1.lappusi.

A.G.Kreituss. 1.pants - sakarā ar 1 miljona iedalīšanu no Ekonomikas ministrijas speciālā fonda papildus - skan šādi: apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam (ieņēmumos 399 miljoni 469 tūkstoši latu) un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar 1.pielikumu. Lūgums to apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret priekšlikumu - apstiprināt Latvijas pamatbudžetu 1996.gadam ieņēmumos (399 miljoni 469 tūkstoši latu) - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 2.pants pieņemts pirmā lasījuma redakcijā. Labojumu nav. 3.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret priekšlikumu - apstiprināt 2.pantu, valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 59 miljonu 358 tūkstošu 65 latu apmērā, - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 3.pants mainās, tāpēc ir lūgums apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam izdevumos par 1 miljonu lielāku - 458 miljonu 827 tūkstošu 65 latu apmērā (atkal saistībā ar to pašu miljonu, kas tika iedalīts no Ekonomikas ministrijas speciālā fonda Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam).

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret valsts pamatbudžeta 1996.gadam apstiprināšanu izdevumos - 458 miljoni 827 tūkstoši 65 lati - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 4.pantā ir jānobalso par deputāta Jurkāna priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, mums ir vispirms... Tabulas ir izskatītas, tas ir atbalstīts, cik es saprotu. Paldies, tālāk!

A.G.Kreituss. Tātad - pirmais. Pirmajā lasījumā nobalsotais skaitlis (20 miljoni) mainās - tagad ir 21 miljons. Līdz ar to pie Jurkāna kunga piedāvātā priekšlikuma otrajam lasījumam... sadalījumā klāt nāk vēl 1 miljona latu apmērā mērķdotācijas pagastu un rajonu teritoriālajai plānošanai, attīstības projektu izstrādāšanai. Mums acīmredzot ir, pirmkārt, jānobalso par šo 21 miljonu, jo pirmā lasījuma summa mainās. Jānobalso par 21 miljonu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam.

Sēdes vadītāja. Šeit ir komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Vai tas paliek spēkā?

A.G.Kreituss. Nē, komisijas...

Sēdes vadītāja. Tad komisijas priekšlikums ir...

A.G.Kreituss. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apmēru Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 21 miljona latu apmērā. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Mums ir jānobalso jeb jāatbalsta deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, bet, ņemot vērā, ka viņa priekšlikumā (ir komisijas lēmums - atbalstīt) mums ir jāizmaina skaitlis - 23 miljonu vietā jāraksta 24 miljoni. Kur ir Jurkāna kungs? Jā, bet kur ir Jurkāna kungs? Mums jāsaskaņo šie skaitļi. Tātad "23" vietā mums jāraksta "24". Tālāk... Tālāk izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, - lūdzu precizēt, kur tie 23 miljoni ir jāraksta.

A.G.Kreituss. Apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apjomu pašvaldību budžetos 24 035 000 latu apmērā, tajā skaitā mērķdotācijas:

a) psihoneiroloģisko pansionātu darbības nodrošināšanai - 2 997 834 lati, saskaņā ar 9.tabulu. Šis pielikums ir aizmugurē. Tālāk:

b) internātskolu finansēšanai - 7 489 657 lati, saskaņā ar pielikumu 10.tabulu. Šī tabula ir aizmugurē. Un tālāk:

c) investīcijām - 3 035 000 lati, saskaņā ar tabulu nr. 11, pašās beigās. Un tālāk:

d) teritoriālajai plānošanai - šo 1 miljonu, ko mēs pielikām klāt. Un tālāk - 2.punkts: dotācija Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - 9 512 509 lati. Šāds ir priekšlikums kopumā, un komisijas un arī Ministru kabineta priekšlikums bija - to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret dotāciju un mērķdotāciju apjomu pašvaldību budžetā - 23 miljoni... atvainojos deputātu kungiem, 24 035 000 latu - iebildumu nav. Pieņemts.

Es atvainojos ziņotājam. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav, līdz ar to Kārtības rullis balsojumu neparedz. Ja ir komisija piekritusi un deputāti piekrīt, visi savstarpēji vienojušies, balsojums nav vajadzīgs.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, tiek pieņemts šis apjoms - 24 035 000 latu.

A.G.Kreituss. Jā, tas ir tas labojums. Tālāk. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, es to nelasīšu, tas ir garš, līdz lappuses lejai, un komisijas un arī valdības viedoklis - to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par likuma 4.pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk - 5.pants. Deputāta Čepāņa kunga priekšlikums. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis - neatbalstīt. Vai mēs tos lasīsim? Tie te ir gari. Nelasām, jā?

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par deputāta Čepāņa priekšlikumu - neatbalstīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums attiecībā uz 5.pantu. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 5.pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atsauc.

A.G.Kreituss. Atsauc, paldies. Tālāk. Ir deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, un ir komisijas un Ministru kabineta lēmums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atbalstu deputāta Jurkāna priekšlikumam par 5.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk - 6.pants. Es iešu cauri atkal tāpat pa punktiem, tie ir diezgan gari. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ja es kļūdos, lūdzu manis teikto labot, Jurkāna kungs, bet par šo pirmo priekšlikumu tātad komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Valdībai, protams, ir jādod iespēja strādāt, un tikai tad ir jāizvērtē tās darbs. Budžeta pašreizējā situācijā, protams, rajonu posms... tūlīt citēšu likumu... vienkārši darbības tiek bloķētas... 16.pantā stāv rakstīts: nodrošināt rajonu iedzīvotāju veselības aprūpi, izveidot un uzturēt medicīnas iestādes. Es nemaz nerunāšu par sabiedrisko transportu, par bāreņiem un bez vecākiem palikušajiem, par bezpajumtniekiem, par veco ļaužu pansionātiem, par atkritumu utilizāciju... Bet tajā pašā laikā, vakar, valdību veidojošo frakciju sanāksmē, bija vienošanās un zināms solis sperts pretī pašvaldību jautājumos. Es ļoti ceru, ka šie solījumi tiks pildīti un lietas, tas ir, pašvaldību lietas, uzlabosies, krasi uzlabosies, un šajā sakarā es gribu akcentēt Makarova kunga teikto: būsim savstarpēji korekti un pildīsim savus dotos solījumus! Tas ir, divu nedēļu laikā valdība solīja iesniegt likumprojektu par budžeta izlīdzināšanu 1996.gadam. Un paredzēts, ka arī tad, ja tiks pārpildīta budžeta ienākumu daļa, - ka tiks ieskaitīts Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā... Lai valdībai izdodas un lai varētu pievilkt izlīdzināšanas fondam vismaz 46,5 miljonus, un lai varētu šis izlīdzināšanas fonds strādāt. Un vēl viena lieta. Par vienu divpadsmito daļu. Ir likumā teikts - līdz vienai divpadsmitajai daļai... Un minēšu, ka februārī tiks saņemti 40%.

Sēdes vadītāja. Kalviņa kungs, atvainojiet, jūsu laiks runai ir beidzies. Ja jūs vēlaties vēl runāt, lūdziet atļauju deputātiem.

J.Kalviņš. Divas minūtes, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputāti, jūsu piekrišanu. Iebildumu nav, turpiniet.

J.Kalviņš. Tātad es atkārtoju - februārī 40% tiks saņemti, un šeit vajadzētu fiksēt likumā, pie šā aktīva pastrādāt, lai būtu nevis līdz 1/12 daļai, bet korekti, perfekti, precīzi 1/12 daļa, jo līdz 1/12 daļai dod ļoti lielas iespējas... diemžēl, man tas ir jāatzīst, Finansu ministrijas ierēdņiem manipulēt ar šiem līdzekļiem, ar šīm naudām... un tas arī notiek, un paliek tas, ko es jau minēju iepriekšējā reizē, - ka pašvaldības nāk ar izstieptu roku. Un tajā pašā reizē, ņemot vērā to, ka mums ir vienošanās, es atbalstu šā panta izsvītrošanu un vēlreiz akcentēju to attiecībā uz Šķēles kunga doto godavārdu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, ir jauns priekšlikums - izsvītrot pantu principā, lai gan mēs sākām izskatīt tikai Valsts un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Kalviņa kungs izteica priekšlikumu izsvītrot pantu kopumā. Bet, tā kā šis priekšlikums rakstiski nav iesniegts, tas pagaidām nav izskatāms. Kalviņa kungam priekšlikumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sniegto priekšlikumu nebija. Līdz ar to deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Cienījamie kungi, mums ir tomēr jātiek šeit pie skaidrības! Mēs nevaram 6.pantu vispār izsvītrot, mums taču jāparāda sadalījums administratīvās teritorijās.

Sēdes vadītāja. Mēs nevaram to izsvītrot arī tādēļ, ka to neatļauj Kārtības rullis, jo tāda rakstiska priekšlikuma mums nav, mēs izskatām to tādu, kāds tas ir mums pašlaik iesniegts izskatīšanai otrajā, galīgajā lasījumā.

A.G.Kreituss. Es tāpēc gribu deputātiem pateikt, ka mums pirmajā lasījumā ir nobalsots pants, un tagad mums acīmredzot, ejot tālāk... Būtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam līdzvērtīgs ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Acīmredzot mums jāpaliek pie šā "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma, kurā ir teikts - 6.pantā aizstāt skaitli "70" ar skaitli "85" un skaitli "30" ar skaitli "15". Un līdz ar to komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu 6.pantā - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Nākamais ir LZS, KDS un LDP priekšlikums, kurš būtībā ir identisks, un tādēļ komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā kā tas jau ir iepriekšējā - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas - priekšlikuma ietvaros, tas tiek atsaukts, neizskatām.

A.G.Kreituss. Tālāk. Deputāta Jurkāna kunga priekšlikums... Tu atsauc, jā?

Sēdes vadītāja. Deputāts, ministrs atsauc savu priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Līdz ar to mēs varam pāriet pie panta nr.7, kurā mēs pirmajā lasījumā pieņēmām maksimālo kopējo valsts parādu un pārējos skaitļus. Tagad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 7.pantu šādā redakcijā (es lasu): noteikt maksimālo kopējo valsts parādu 537 830 000 latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu - 197 980 000 latu un ārējo parādu - 339 850 000 latu, ārējo parādu par valdības garantijām un galvojumiem maksimālo apmēru - 29 000 860 latu, tajā skaitā valsts garantijas 1996.gadam - 14 000 000 latu saskaņā ar 7.pielikumu, un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos - 22,2 miljonus latu. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. 8.pantam, pirmajā lasījumā pieņemtajam, labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 8.pants ir pieņemts.

A.G.Kreituss. 9.panta pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem...

A.G.Kreituss. Es atvainojos... Tā ir, jā. Tūliņ mēs skatīsimies, 9.pants... Sakarā ar 2.tabulas 60.priekšlikuma un 7.tabulas 303. priekšlikuma atbalstīšanu speciālais budžets ieņēmumos palielinās par 452 802 latiem. Tātad būsim uzmanīgi, skatot 9.pantu! Tātad ieņēmumi ir 434 915 856 lati, izdevumos speciālais budžets palielinās par 1 441 740 latiem, un tas ir 433 155 053 lati. Šāds pašreiz ir 9.pants.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem! Tātad 9.pantā izmainās skaitliskie rādītāji. Tā, 9.pants: apstiprināt valsts speciālo budžetu - ieņēmumos 434 915 856 lati, izdevumos - 433 155 053 lati. Deputātiem iebildumu nav. 9.pants ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir jauns pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt likumu ar 10.pantu. Runa ir par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes izveidošanu. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu - neizveidot jaunu pantu pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma - nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Arī nākamais ir jauns pants, tas kā 11.pants bija paredzēts, bet šādā gadījumā tas kļūst par 10.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt likumu ar 10.pantu šādā redakcijā: "10.pants. Lai saskaņotu no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda attiecīgās pašvaldības 1995.gadā avansā saņemto dotāciju un mērķdotāciju apjomus, kā arī Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ieskaitītos līdzekļus, Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.maijam izdara pārrēķinu saskaņā ar 1995.gada 28.marta Ministru kabineta noteikumiem nr.65 "Noteikumi par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995.gadam"." Ministru kabineta lēmums bija - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Un komisijas lēmums?

A.G.Kreituss. Komisijas lēmums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu - izveidot jaunu pantu (tagad, pēc jaunās redakcijas, pantu nr.10): "Lai saskaņotu no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda attiecīgās pašvaldības 1995.gadā avansā saņemto dotāciju un mērķdotāciju apjomus, kā arī Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ieskaitītos līdzekļus, Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.maijam izdara pārrēķinu saskaņā ar 1995.gada 28.marta Ministru kabineta noteikumiem nr.65 "Noteikumi par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995.gadam"." Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais. Kā pielikums bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - iekļaut likumprojektā valsts investīciju sadalījumu...

Sēdes vadītāja. Komisija šo priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Paldies. Nākamais bija deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums: "Kâ likuma sastāvdaļu likumprojektam pievienot pielikumu nr.8 "Valsts investīciju saraksts 1996.gadam"." Minēto sarakstu valdība jau ir apstiprinājusi. Es varu paskaidrot, ka šis saraksts ir apstiprināts. Tas arī visiem ir izdalīts. Bet, tā kā pēc likuma nav paredzēts to likt iekšā budžetā, tad komisijas un Ministru kabineta lēmums bija - neatbalstīt. Bet tas ir pieejams. Tas visiem ir jau izdalīts. Lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, kas skan: "Kâ likuma sastāvdaļu likumprojektam pievienot pielikumu nr.8 "Valsts investīciju saraksts 1996.gadam"." Minēto sarakstu valdība jau ir apstiprinājusi. Neatbalstīt. Pieņemts. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Pārejas noteikumi. Pirmais. Pie 1.pārejas noteikuma ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas papildinājums otrajam lasījumam: "Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu pēc vārdiem "paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai" ar vārdiem "kâ arī valsts investīcijām"." Komisija neatbalstīja, Ministru kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu: "Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu pēc vārdiem "paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai" ar vārdiem "kâ arī valsts investīcijām"." Balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā (es nolasīšu to visu): "Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem (izņemot valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam), taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai. Saņemot finansējumu atbilstoši minētajiem nosacījumiem, resoru vadītājiem nodrošināt proporcionālu visu tāmē paredzēto izdevumu segšanu." Komisijas un arī Ministru kabineta priekšlikums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet mēs tikko kā nobalsojām par Tautsaimniecības...

A.G.Kreituss. Ņemot vērā... Es atvainojos. Ņemot vērā to labojumu, ko mēs tikko kā ielikām pirmajā lasījumā. Tā ka to arī iekšā šajā...

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktā priekšlikuma atbalstu, iekļaujot tajā iepriekš nobalsoto Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais Pārejas noteikumu 2.punkts. Pirmais ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atsauc.

A.G.Kreituss. Atsaukts. Nākamais ir pie 2.punkta 2.apakšpunkta. Pie pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunkta ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izsvītrot šo 2.apakšpunktu...

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu atsauc.

A.G.Kreituss. Atsauc. Paldies. Pie 4.apakšpunkta ir deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, un tas skan šādi: "Izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu šādā jaunā redakcijā: "Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda darbības uzraudzībai Ministru kabinets izveido finansu izlīdzināšanas fonda padomi un apstiprina tās nolikumu."" Komisija un Ministru kabinets atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu priekšlikumam, ko izteica deputāts Jurkāns pie pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunkta, iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums. Komisija un ...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

A.G.Kreituss. Atsaukts. Paldies. Nākamais. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu šādā redakcijā: "Divu nedēļu laikā iesniegt Saeimā likumprojektu "Par Pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondu 1996.gadam", ņemot vērā, ka:..."- un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja, bet Ministru kabinets atbalstīja. Pareizi, jā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu redakcijā: "Divu nedēļu laikā iesniegt Saeimā likumprojektu "Par Pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondu 1996.gadam", ņemot vērā, ka:..."- tālāk kā tekstā pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk. Pārejas noteikumu 2.punkta 4.a) apakšpunkts pirmajā lasījumā. Un otrajā lasījumā ir priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - precizēt. Bet komisijas un Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Te ir viens jautājums. Tad jums ir jāveido apakšpunkti, jo pirmajā lasījumā apakšpunktu nav.

A.G.Kreituss. Nē, ir, 4.apakšpunktam ir savi apakšpunkti. Pirmajā lasījumā ir apakšpunkti "a)" un "b)", un "c)".

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

A.G.Kreituss. Nākamajā lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Nākamajā, kur ir bijis pirmajā lasījumā "a)" apakšpunkts, bet...

A.G.Kreituss. "a)" apakšpunktam pretī ir priekšlikums, un to priekšlikumu ne komisija, ne Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu: pārejas noteikumu 2.punkta 4.a) apakšpunktu precizēt atbilstoši 4. un 6.pantā precizētajiem skaitļiem - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir "b)" apakšpunkts. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Mēs redzam. Un ir labojums otrajā lasījumā. Arī tas ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Komisijas un Ministru kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktos priekšlikumus attiecībā uz 2.punkta 4.b) apakšpunktu - iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir 2.punkta 4.c) apakšpunkta labojums - Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktā redakcija. Un tur ir teikts tā: "Pârejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunkta "c" punktā aizstāt skaitli "21" ar skaitli "23,7"." Tātad tas ir minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. Komisijas lēmums ir atbalstīt un iestrādāt deputāta Jurkāna priekšlikumā 6.pantam. Tur tāda vairāk nav. Bet Ministru kabineta lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es runāšu pēdējo reizi šodien. Tātad: es jūs ļoti lūdzu ievērot šo labojumu, ko Sociālo un darba lietu komisija ļoti pamatoti ir izstrādājusi. Pagājušajā gadā bija minimums "21" un inflācija - vismaz 20%, taču mūsu prasītais pieaugums ir daudz mazāks un balstās tikai uz trijām būtiskām lietām - uz komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos, uz transporta līdzekļu izdevumu sadārdzināšanos un uz infrastruktūru -, un mēs ļoti lūdzam atbalstīt šos priekšlikumus - it sevišķi tādēļ, ka būtisku pretenziju nav arī premjerministra kungam. Mēs nupat ar viņu runājām. Viņam nav tādu lielu pretenziju pret to, ka tas būtu "23,7". Tas disciplinē rajonus un disciplinē lielās pilsētas, jo pretējā gadījumā mēs viņiem atkal dodam iespējas diezgan brīvi regulēt tos līdzekļus, kas paredzēti veselības aprūpei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat par to, ka šo priekšlikumu iekļauj šajā apakšpunktā, nevis tā, kā te ir atbalstīts - pārnest uz 6.pantu. Paldies, skaidrs. Atbalsta Sociālo un darba lietu komisiju.

Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā Jurkāna kunga priekšlikums ir noraidīts, es gribētu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir šeit izteikts. Pamatojums ir ļoti vienkāršs. Tā kā ir paredzēts šinī gadā paaugstināt minimālo algu, automātiski paaugstināsies arī ienākuma nodokļa iemaksa un tas viss nonāks pašvaldību budžetā. Bez tam sakarā ar to, ka no 1.janvāra ir uzsākta personificētā sociālā nodokļa maksāšana, tas nozīmē, ka daudzi darba devēji vairāk nevarēs maksāt algas saviem darbiniekiem konvertos, bet viņiem būs jāmaksā oficiāli, oficiālā darba alga paaugstināsies, un arī no šīs pozīcijas ienākuma nodoklis nonāks pašvaldību budžetā. Bez tam es gribētu jums atgādināt un pieminēt to, ka vakar mums iznāca tāda neliela kļūme, tāds misēklis. Proti, apvienība "Tçvzemei un Brīvībai" skatīja šo punktu un ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par to, ka mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet diemžēl tanī brīdī, vakarā, tad, kad notika balsošana, mūsu pārstāvis - es nezinu, vai balsošanas brīdī viņam rokā vājums iemetās vai viņš mazdrusciņ piemirsa, ka mēs esam nobalsojuši "par", - mūsu pārstāvis nobalsoja "pret". Respektīvi, vakar tika ieviesta tāda neskaidrība, un jebkurā gadījumā, lai to labotu, es aicinu nobalsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputātu kungi, kas ir izveidojuši...

R.Jurdžs. Deputāti! Es runāju savu kolēģu vārdā!

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Jurdža kungs, es vienkārši gribu nomierināt tos deputātus, kas diskutē.

R.Jurdžs. Es runāju, lai visi dzirdētu. Tā ir pēdējā barjera, lai es varu visus nomierināt, ka jūs vēl varat palīdzēt medicīnai. Kad es biju ārsts, es brīnījos - tik daudz mediķu ir Augstākajā padomē un Saeimā, bet viņi nevar palīdzēt medicīnai. Neviena vārda, nekā. Un tagad man ir skaidrs, ka mūs uzskata par nekompetentiem savā amatā. Jā, mēs cienām juristus un viņos klausāmies, bet šoreiz es iesaku paklausīties arī mediķos. Un tā tiešām ir pēdējā barjera, lai medicīna neietu galīgi bojā. Tā ka es aicinu un lūdzu visus, kam ir kāds sakars ar medicīnu, un visus, kas kaut cik ciena mūs un uzticas mums, balsot par šo ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs vakar vienojāmies, ka balsojam par 21 latu. Šajā gadījumā šī starpība (23,7 lati) momentā ietekmē dotāciju, kas jau tā ir maza. Es esmu par, lai, tā teikt, būtu 50 latu "uz vienas galvas". Bet tādā gadījumā rajonā momentā zaudēs gan skolas, gan pansionāti, gan visi pārējie. Ja tā nauda būs, tad... Kur ir problēma? Tā nāks iekšā. Un plus pie tā es vēlreiz atgādinu, ka mēs vakar vienojāmies. Arī mēs... pašvaldība, tā teikt, lobiji... nesam savu upuri. Būsim solīdi! Paldies. (No zāles deputāts P.Apinis: "Cik tu pagājušajā gadā iztērēji?")

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu kungus neveidot dialogu zāles priekšā. Cieniet runātājus, cieniet paši sevi, uzklausiet visus, kas vēlas izteikties, un pēc tam izsakiet savu viedokli balsojumā!

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Jā, šeit beidzot pateica tieši to, tos vārdus, kurus arī es ļoti gribēju pateikt. Šī patiešām ir pēdējā iespēja palīdzēt veselības aprūpes sistēmai, valstij. Ko nozīmē šie "23,7"? Tas nozīmē to, ka Latvijas Republikas pašvaldības sāks pildīt likumu "Par pašvaldībām", kur iedzīvotāju veselības aprūpe ir viņu pamatfunkcija. Es nezinu, vai pašvaldību pamatfunkcija ir būvēt kara ostas, celt, piedodiet, lielas rūpnīcas vai rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Es lūdzu izsvērt to visu tad, kad jūs balsojat par šo 21 latu vai 23,7 latiem. Jā, veselības aprūpe ir pašvaldību pamatfunkcija, un valsts līdzdarbojas speciālo programmu izpildē. Ja mēs nenodrošinām pamatu, jo traģiskāk ir izpildīt valsts politiku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Sajūta tiešām ir tāda, ka beigas tuvu. Bet šoreiz es lūgtu saglabāt tiešām vēsu prātu un ņemt vērā to, ka tad, ja mēs ierakstām šādu skaitli - "23,7"-, tad ir ļoti labi jāapzinās, kuri ir tie avoti, kas ļauj šādu palielinājumu - "23,7" miljoni - iegūt. Šobrīd tā ir tā nepietiekama summa, kas jau tā ir ļoti knapa pašvaldību kopbudžetos, tas nozīmē, ka no tiem 9,5 miljoniem, kuri ir paredzēti šobrīd Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, mēs šo naudu samazinām... tikai vēl uz kādiem 7 miljoniem. Es jums iesaku palasīt šodienas avīzi "Diena", kur Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības konsultants, ļoti kompetenti raksturoja tieši situāciju rajonu budžetos, un lūdzu neatbalstīt šo skaitli. Pie šā skaitļa mēs varētu atgriezties tad, kad būs pēc divām nedēļām iesniegts likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadam", kad būs šīs prognozes, cik lielus papildu ienākumus mēs varam saņemt no tām akcijām, kuras ir saistītas ar minimālās darba algas palielināšanu. Tikai tad mēs varēsim spriest par to, vai šī summa ir pietiekama vai nav pietiekama.

Bez tam es gribu, lai jūs paskatītos to dokumentu, kuru iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kurā bija norādīts... manuprāt, bija norādīts tieši Makarova kunga virzienā... ja šis pieaugums ir to 7,5 miljonu latu apmērā - tas ir teikts 12.lappusē, kur ir labklājības ministra priekšlikums,- tādā gadījumā šeit problēmu varētu nebūt. Lai tas ir speciālais budžets, un šo pieaugumu no šā speciālā budžeta var finansēt. Tā ka lūdzu neatbalstīt priekšlikumu par 23,7 miljoniem. Par 23,7 latiem uz vienu iedzīvotāju.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos! Mani piespieda. Saprotiet, mani piespieda ar varu vēlreiz...

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, šeit deputātu neviens nevar piespiest. Deputāts pilda savu brīvu gribu. Tāpēc, lūdzu, esiet uzmanīgs izteikumos!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Mēģiniet iedomāties, kas notiks ar mums šogad, nozīmējot to 21 latu! Mēs jau pagājušajā gadā atkāpāmies. Mēs pagājušogad bijām spiesti pieņemt to nepopulāro lēmumu par 25%, kurus mums bija jāņem no pacienta. Iedomājieties, ka šogad rajonos mēs būsim spiesti prasīt no pacienta vēl vairāk. Mēs būsim spiesti šajā pašā Kurzemes vai Latgales zonā ņemt no pacienta 50% vai 30% no samaksas par konkrēti padarītu darbu. Šiem cilvēkiem nav ar ko maksāt. Tikai tādēļ, ka mēs šoreiz nevaram disciplinēt rajonu pašvaldības, rajonu pašvaldībām konkrēti noteikt, kāda ir summa, kas ir nepieciešama veselības aprūpei. Es saprotu arī pašvaldniekus, bet, saprotiet, rajonu pašvaldības... reāli pašlaik vienīgais, ko viņi dara, ir tas, ka viņi mēģina uztaisīt papildus Veselības aizsardzības ministriju katrs savā rajonā. Pašlaik rajoni... vienīgais, ko viņi visi mēģina "dîdīt", - tā ir veselības aprūpe. Tad, lai viņiem paliktu, teiksim, vēl papildu līdzekļi, ar kuriem uzturēt vēl papildus kaut kādu citu iekšēju birokrātiju un tā tālāk... Mums jānosaka šī summa - "23,7"... nav pat... tā ir viselementārākā inflācija, kas būtu no "21" uz augšu. Es ļoti lūdzu jūs vienu reizi domāt par cilvēku veselību un aizstāvēt cilvēku veselību! Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti atvainojos par to, ka es izmantoju savu otro iespēju, bet, tā kā šie argumenti, kas bija pret šo, nebija pārliecinoši, es tomēr gribētu atgādināt: šeit nav runa par kaut kādu pašvaldību aplaupīšanu, bet tikai par to, ka pašvaldībām ir jāpilda tās funkcijas, kas tām ir noteiktas ar likumu. Jo šajā gadā bija noteikts likumā, ka pašvaldībām jāiedala veselības aprūpes vajadzībām 21 lats, bet daudzas iedalīja 16 un 18 latus. Ja mēs atstājam pagājušā gada līmeni, tad labāk vispār nerakstīt to normu iekšā, jo tādā gadījumā vismaz būs kaut kāds arguments - ar šīm pašvaldībām cīkstēties par to naudas summu, kuru ir nepieciešams iedalīt.

Nākamais. Jautājums par vakardienas frakciju balsojumu. Kā jau es teicu, es neuzskatu to par korektu balsojumu, tādēļ ka mūsu frakcijas viedoklis netika ņemts vērā. Un bez tam tanī brīdī, tad, kad es gribēju izteikties par procedūru... Mēs pārkāpjam savstarpējās vienošanās ik uz soļa. Tagad iznāk, ka mēs esam par...

Sēdes vadītāja. Tagad mēs nerunājām par procedūru. Mēs runājam par Saeimas darbību. Saeimas darbībā nekādas vienošanās nepastāv, bet procedūra tiek veikta, vadoties pēc Kārtības ruļļa. Tāpēc būsim korekti, kad mēs aizrādām viens otram par savu darbību!

A.Požarnovs. Es atvainojos, es tādā gadījumā par iepriekšējiem jautājumiem neatgādināšu, bet šinī jautājumā es uzskatu, ka tas skaitlis - 23,7 lati - ir pilnīgi pamatots, tas ir izpildāms un par to ir vienkārši nepieciešams balsojums. Es aicinu nobalsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Godājamie kolēģi! Sākšu ar to, ka varbūt arī 23,7 lati ir stipri par maz. Pat visminimālākie aprēķini rāda, ka vajadzētu vismaz 26,7, lai varētu nodrošināt daudzmaz normālu šīs bāzes programmas izpildi.

Bet es gribētu runāt mazliet citā aspektā. Es esmu par decentralizāciju savā... vispār medicīnas finansēšanā, un arī šis budžets, kas pagājušogad bija kā specbudžets, kas tika novirzīts "pa taisno" lielajām valsts slimnīcām... es esmu par to, ka tas tiks izdalīts pašvaldībām - starprajonu norēķiniem ar lielajām slimnīcām. Es lūdzu... tādā ziņā uzņemoties uz sevi šo risku, ka pašvaldības var nesūtīt... rajonu slimokases var nesūtīt slimniekus uz valsts slimnīcām un tādējādi apdraudēt viņu eksistenci... tādēļ lūdzu paturēt šo skaitli - "23,7", lai tas kaut cik finansiāli nodrošinātu arī šos starprajonu norēķinus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs te vēl varam simts un vienu vajadzību un simts un vienu dažādu profesiju pārstāvju lūgumus uzklausīt. Bet kāpēc tas viss notiek dažas minūtes pirms budžeta apstiprināšanas? Galu galā, ar tādām mokām vakar tika panākta vienošanās. Tā tika panākta, un nevajag šeit tagad spriedelēt, kuram tur roka bija nokaltusi tanī brīdī un kuram nebija.

Tālāk. Kā mēs varam izraut kādas atsevišķas detaļas no kopējā teksta? Nu padomājiet taču, ko jūs prasāt tagad? Jūs atkal gribat izjaukt visu to, kas ir ar tādām mokām salikts kopā. Vēl šorīt no rīta es biju pie Rīgas Domes vadības, un neviens tur nav priecīgs par šādu budžetu, bet visi saprot, ka tā ir vienkārši pēdējā izeja. Tagad mēs atkal no jauna radām... absolūti nevajadzīgi sarežģījam situāciju. Es nevaru atbalstīt nekādus 23,7, lai gan, protams, es nezinu, cik vajag. Tā ka nevar par to balsot.

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es, protams, gribu tomēr labot vienu viedokli. Šeit tā lieta tiek pasniegta tā, ka it kā tas viss esot vajadzīgs medicīnai, ka tie 23,7 lati - tas viss esot vajadzīgs mediķiem, ārstiem. Es domāju, ka pareizāk būtu teikt, ka tas palielinājums ir vajadzīgs nevis mediķiem, ārstiem, bet mūsu tautai. Un saprotiet, ka es katru dienu esmu liecinieks, kādā situācijā nokļūst pacients, kurš ienāk valsts slimnīcā. Redziet, ir nepopulāri lēmumi - teiksim, ņemt no slimnieka 70 santīmus, 2 latus - un tā tālāk... Bet saprotiet, kas notiek ar traumatoloģisku slimnieku! Dažreiz tas ir tāds cilvēks, kuram nav naudas, bet viņš ir spiests maksāt par katru dienu, viņš ir spiests maksāt par operāciju valsts slimnīcā, un viņam ir jāuztur ģimene, viņam ir jāmaksā par siltumu, elektrību - un tā tālāk... Es saprotu, ka naudas nav, bet es gribu... Tauta tomēr izmirst. Tagad bija teikts, ka vienam onkulim ir divi zārki blakus... Tauta izmirst, tuberkuloze vien jau ir mirstības cēlonis, un man ir lūgums saprast šo situāciju un meklēt līdzekļus, ja ne tagad, tad vēlāk, lai tomēr mēs nonāktu pie minimālā skaita - "23,7".

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamo Valsts prezident! Kolēģi! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo maģisko skaitli - "23,7"- un lūdzu jūs atcerēties, ka ir tādi slimnieki kā, piemēram, slimnieki ar iedzimtām sirdskaitēm, kuriem nepārtraukti ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, ka ir slimnieki, kas sirgst ar vēzi, kas slimo ilgstoši, daudzus gadus. Rīt ir bēres dakterim Kurpniekam, kurš ir tik tikko 55 gadus vecs miris, kurš visu mūžu ir veltījis slimnieku ārstēšanai. Bet pašam bija pietrūcis šīs medicīniskās palīdzības. Viņš nomira pēc sirds operācijām.

Ir jaunas infekcijas slimības pašreiz parādījušās, un tuberkulozes stacionāri pildās. Ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par 23,7 latiem.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi deputāti! Mēs visi esam noguruši un uztraukušies, bet varbūt mēs tā pavisam mierīgi pamēģināsim iejusties tajā lomā, kurā šobrīd ir pašvaldību vadītāji, - tad, kad viņiem šobrīd ir šis 21 lats neiespējams. Un vēl viņiem ir pārējās funkcijas, kuras šeit laika taupīšanas dēļ neuzskaitīšu. Šodien jūs visi, katrs, gan frakcijas, gan deputāti, saņēmāt viena rajona piemēru un paraugu, kāda izskatīsies viņu dzīve tad, ja būs šis 21 lats. Lūk, tā lieta ir ārkārtīgi vienkārša. Skolu valde... tajā skaitā Skolēnu nams, sporta skola, Viduču jaunā naturālistu stacija, vakarskola, metodiskais kabinets, Skolu valde, centralizētā grāmatvedība - tas viss tiek slēgts, un tas nedarbojas Balvu rajonā. Tālāk. Kultūras nodaļa. Mūzikas skola, Centrālā bibliotēka, Bērnu bibliotēka, muzejs, kultūras nams, mākslinieciskie kolektīvi - visi, pūtēju orķestris, centralizētā grāmatvedība, pansionāts "Balvi"... rajona padomes pārvaldes izdevumi veselības aprūpei, lai saglābtu šo 21 latu. Un arī tad tas ir tikai pieļaujamais variants.

Ja mēs šajā situācijā nerespektēsim tās pašvaldības, kurām ir ārkārtīgi minimāli līdzekļi, kurus pārdalīt, tad mēs viņas nostādīsim pavisam neiespējamā situācijā. Tās, kuras varēs pielikt, tās pievienos - tāpat, kā tas ir bijis līdz šim, - lielākas šīs summas. Taču nobalsot, ka vairāk par 21 latu, - kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam vakar vienojušies par šo summu, - tas nebūtu īsti korekti.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es iešu palīgā runātājam. Lūdzu, cieniet runātāju un cieniet sevi! Viņš runā tāpēc, lai viņu dzirdētu, un savas diskusijas realizējiet ārpus šīs zāles, lūdzu!

Lūdzu!

M.Vītols. Paldies! Paldies Kreituses kundzei. Cienījamie Saeimas deputāti! Es vēlos par šo priekšlikumu izteikt dažus apsvērumus un arī uzdot vairākus jautājumus, uz kuriem ceru saņemt atbildes, ja kāds vēl šeit izteiksies par šo jautājumu.

Šis skaitlis "21" ir iesniegtajā priekšlikumā noteiktais minimālais normatīvs veselības finansēšanai uz vienu personu. Tas ir minimālais normatīvs, un tas neaizliedz pašvaldībai, ja tai ir lielāki ieņēmumi, finansēt uz vienu personu veselības aizsardzībai vairāk par šo 21 latu. Ir konkrētas pašvaldības, kuras šogad ir finansējušas veselības aizsardzību uz vienu cilvēku 23 vai 24 latu apmērā, jo tas ir reālais nepieciešamais daudzums šodien, un viņām šīs iespējas ir bijušas, jo viņām arī ieņēmumi šogad no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir bijuši tādi, ka viņas to varēja izdarīt.

Otra lieta, ko es gribu pateikt, ir tā, ka ir vairākas pašvaldības, kuras savukārt nav varējušas šogad nofinansēt šo 21 latu, kuras ir pagājušajā gadā finansējušas 16 un 17 latu apjomā, jo viņas ir nonākušas dilemmas priekšā, jo faktiski viņas, lai nofinansētu šo 21 latu un to apjomu, ko mēs šobrīd ierosinām - "23,7", - ir spiestas pārdalīt savā iekšienē līdzekļus, atņemot tos no skolām, no maznodrošināto pabalstiem, iesaistot šajā shēmā pārējās izdevumu pozīcijas. Zināt, kāds ir šis duālais jautājums pašvaldībām? Ļoti vienkārši: vai uzņemties pildīt tās funkcijas, kas ar likumu pašvaldībām ir noteiktas, jeb izpildīt šo likumā noteikto funkciju - par minimālo normatīvu veselības aizsardzībai. Un bieži vien viņas izšķiras par pēdējo, lai varētu vismaz pildīt visas ar likumu noteiktās funkcijas.

Tie ir jautājumi, kurus es uzdodu. Es šobrīd neizsaku attieksmi, bet es lūdzu šeit uz šiem jautājumiem atbildēt, ja kāds vēl aiz manis debatēs uzstāsies.

Sēdes vadītājas. Andris Šķēle - Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs vakar vienojāmies par skaitli "21", un vēlreiz paskaidroju - tas ir tikai kontroles skaitlis. Tā ir robeža, zem kuras, kā valdība uzskata... nav pieļaujama tāda pašvaldību rīcība, ka tās nefinansē līdz 21 latam. Nedrīkst būt zemāks finansējums. Pārējais viss ir pašvaldības rokās, un pašvaldības - ļoti daudzas - reālo finansējumu atver arī daudz lielāku. Es aicinu atbalstīt šo kontrolskaitli. Mēs nedalām naudu, mēs tikai fiksējam kontrolskaitli. Tas ir 21 lats. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu: "Pârejas noteikumu 2. punkta 4. apakšpunkta "c" punktā aizstāt skaitli "21" ar skaitli "23,7"." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! (Starpsaucieni no zāles: "Pret, pret". Jānoņem, jo ir jau iesniegti.") Lūdzu deputātus balsot bez komentāriem! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais... Kolēģi, būsim uzmanīgi! Nākamais punkts... tas ir pārejas noteikumu 2. punkta 5. apakšpunkts. Juridiskā komisija ierosina papildināt ar jaunu apakšpunktu pārejas noteikumu 2. punktu. Klausāmies: "Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par grozījumiem likumos "Par zemes komisijām", "Par valsts civildienestu" un "Par sociālo palīdzību"." Komisijas un Ministru kabineta viedoklis ir - atbalstīt. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Man liekas, ka jānoņem, jo ir jau likumprojekti iesniegti.")

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Lūdzu deputātus runāt no tribīnes!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Juridiskā komisija jau šādus likumprojektus ir iesniegusi, un Saeima ir tos nodevusi izskatīšanai komisijām. Tā ka es domāju, ka... tas vēl bija attiecībā uz to brīdi, kad tas vēl nebija izdarīts, tā ka pašreiz šis priekšlikums ir lieks.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, vai jūs tagad uzstājāties kā deputāts vai kā tāds, kas komisijas vārdā atsauc priekšlikumu? Kā deputāts? (Deputāts A.Endziņš: "Kâ deputātam.") Deputāts vienpersoniski nevar atsaukt komisijas priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir - atbalstīt. Šie likumprojekti jau ir iesniegti, un nekas sliktāks no tā, ka te tas ieraksts ir, būtībā nenotiek. Es teiktu, ka būtu labi izsvītrot, bet ja nu grib... Nobalsojām vakar un nolēmām... no tā sliktāk nav... kārtības veicināšanai. Lūgums būtu - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs gribat uzstāties ar iebildumiem pret komisijas atzinumu? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Juridiskā komisija iesniedza visus trīs šos likumprojektus. Divus likumprojektus (par grozījumiem likumā "Par zemes komisijām" un par grozījumiem Civildienesta likumā) mēs nenodevām komisijām, jo analoģiski likumprojekti jau ir darba kārtībā. Juridiskā komisija tos iesniedza atbildīgajām komisijām kā priekšlikumus par jau otrajā lasījumā esošajiem likumprojektiem. Un likumprojekts par grozījumiem likumā par sociālo pabalstu ir nodots Sociālo un darba lietu komisijai. Tāds bija Saeimas lēmums, un es domāju, ka šinī gadījumā šis punkts, ko ierosināja Juridiskā komisija... jo viņa to ierosināja tikai tāpēc, ka pirmā lasījuma redakcijā bija ar pārejas noteikumu palīdzību mēģināts izdarīt grozījumus likumos, un to Kārtības rullis nepieļauj... Es tāpēc aicinu vienkārši noņemt to nost, es aicinu Juridiskās komisijas priekšsēdētāju atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, - Juridiskās komisijas vārdā, cik es saprotu...

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamo Valsts prezident! Protams, arī tāda var būt šā jautājuma nostādne, taču tas šobrīd nav principiāls jautājums, jo, pieņemsim, tāda situācija, ka šis likumprojekts, kas... kuru iesniedzām... kā jau kolēģis Endziņš teica, divus... nav nodoti komisijām... bet Juridiskā komisija ar savu priekšlikumu... Un, ja tie tiek noraidīti un arī Saeima tālāk noraida, tad faktiski šis jautājums netiek atrisināts nedz pārejas noteikumos, nedz tiek atrisināts ar šiem likumprojektiem. Šādā gadījumā tomēr saistoši ir, pieņemot likumu par budžetu... lai nepaliktu jautājums neatrisināts - un pārejas noteikumi to nevar atrisināt... Tātad valdībai būtu saistošs mūsu šodienas lēmums, ka šādas izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas. Tādēļ es tomēr - Juridiskās komisijas vārdā - negribu noņemt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Man liekas, tas ir vienkārši formāls jautājums. Ja mēs nobalsosim par tādu priekšlikumu, kādu ierosina Juridiskā komisija, tad aizkavēsies šo likumu skatīšana, jo Ministru kabinetam ir jāizstrādā šie priekšlikumi, jāiesniedz Saeimai, un viņš nevar nepildīt Saeimas lēmumu, bet Juridiskā komisija šeit, Saeimā, jau ir pasteigusies un šos labojumus un priekšlikumus ir iesniegusi. Tādēļ loģiski būtu par to vairs šeit nemaz nerunāt.

Sēdes vadītāja. Tā kā komisija savu priekšlikumu atsaukusi nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu par jauna apakšpunkta izveidošanu redakcijā: "Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par grozījumiem likumos "Par zemes komisijām", "Par valsts civildienestu" un "Par sociālo palīdzību"." Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - pārejas noteikumu 3. pants. Labojumu otrajā lasījumā nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? 3. pants ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Pārejas noteikumu 4. pants. Ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izsvītrot 4. punktu. Komisijas un Ministru kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu izsvītrot 4. pantu... 4. punktu... - iebildumu nav? Pieņemts.

A.G.Kreituss. Ir deputāta Kažas kunga priekšlikums - aizstāt vārdu "kapitalizējot" ar vārdiem "kapitalizēt vai likvidēt". Komisija un Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt deputāta Kažas izteikto priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - pārejas noteikumu 5. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīt šā panta izsvītrošanu.

Sēdes vadītāja. Varbūt ir vērts atzīmēt, ka visi trīs priekšlikumi principā ir vienādi pēc savas būtības un tāpēc ir izskatāmi reizē.

A.G.Kreituss. Visi ir par izsvītrošanu. Izsvītrošanu atbalsta gan komisija, gan Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt visus trīs izteiktos priekšlikumus par panta izsvītrošanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais - 6. Tātad tagad tas kļūst par pārejas noteikumu 5. pantu... Ir četri priekšlikumi - Juridiskās komisijas, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", LZS, KDS un LDP frakcijas un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izsvītrot šo pantu. To atbalsta gan komisija, gan Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos ziņotājam, kā arī atzīstu, ka pati kļūdos, tie nav panti, tie ir punkti. Mums ir jābūt precīziem.

Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt visus iesniegtos priekšlikumus par 6. punkta izsvītrošanu no pārejas noteikumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Tālāk ir pārejas noteikumu 7. punkts, kurš kļūst tagad par 5. punktu. Un ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - svītrot šo punktu, un ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - svītrot šo punktu. Abus priekšlikumus atbalsta komisija, bet neatbalsta Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" atsauc savu priekšlikumu.

A.G.Kreituss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Sociālo un darba lietu komisija savu priekšlikumu atstāj spēkā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - svītrot 7. punktu no pārejas noteikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir pārejas noteikumu 8. punkts, kurš tagad kļūst par 6. punktu. Juridiskās komisijas priekšlikums - svītrot, deputātes Kuprijanovas priekšlikums - svītrot, LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - svītrot, Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - svītrot, deputāta Apiņa kunga priekšlikums arī ir - svītrot, Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot. Komisija to atbalsta un Ministru kabinets arī atbalsta. Pareizi?

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt visus sešus priekšlikumus... Makarova kungs, vajadzētu mazliet ātrāk pieteikties debatēs! Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Ir, kolēģi, viena problēma. Es ļoti atvainojos... Es citēšu deputāta Apiņa priekšlikumu. Ja būtu nauda, es to maksimāli atbalstītu, tā varbūt tikai man šķiet problēma. Tā, deputāts Pēteris Apinis ierosina: "Pârejas noteikumu 8.punktu svītrot un likumu "Par sociālo palīdzību" atstāt iepriekšējā redakcijā." Tātad mēs uzņemamies saistības šo likumu turpmāk negrozīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu balsot priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot pārejas noteikumu 8.punktu un tālāk paskaidrojums, kāpēc. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts, punkts ir izsvītrots no pārejas noteikumiem.

A.G.Kreituss. Jauns punkts jeb Čepāņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav vajadzīgs balsojums, jo pants ir svītrots.

A.G.Kreituss. Jauns punkts. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam izstrādāt noteikumus par veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanas kārtību.

Ministru kabinets atbalsta. Kāds bija komisijas lēmums?

Sēdes vadītāja. Komisija viedokli nav izteikusi, tabulā šī vieta ir tukša. Līdz ar to lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par jauna punkta izveidošanu. Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktā redakcija: Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam izstrādāt noteikumus par veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanas kārtību.

Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Tas ir garš un sastāv no jauniem punktiem, tagad jaunā kārtībā - 6., 7., 9., 10. un 11. Ja jūs atļaujat, es tos nelasīšu. Ministru kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Komisijas lēmums...

A.G.Kreituss. Komisijas viedoklis...

Sēdes vadītāja. Komisijas lēmuma nav. Līdz ar to lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par labklājības ministra Vladimira Makarova ierosinājumu izveidot pārejas noteikumos jaunus punktus - 6., 7., 8., 9.,10. un 11. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas sastāv no četrām daļām. Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Komisijas lēmuma nav.

Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man tāds jautājums. Es ļoti gribētu dzirdēt Ministru kabineta argumentu, kāpēc neatbalsta. Jo mums vakar bija... mēs šo jautājumu apspriedām, un man rokās ir šis protokols, kurā 10.punkts tieši tā arī skan: no akcīzes nodokļa iekasētos, veselības aizsardzībai paredzētos līdzekļus... - un tālāk kā tekstā. Un pēc tam 50% apmērā līdzekļi tiek novirzīti veselības aizsardzības vajadzībām: šim nolūkam izveidot Labklājības ministrijas valsts speciālo veselības aizsardzības budžetu no alkohola akcīzes nodokļa, kurā ieskaitīt 50% no alkohola akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumiem, - un tā tālāk. Respektīvi, tas ir tieši tas pats priekšlikums. Un man tiešām ir neizpratne, kāpēc šajā gadījumā netiek atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Cik es sapratu no ziņotāja, Ministru kabinets atbalsta, bet komisija nav pieņēmusi savu slēdzienu par Kuprijanovas kundzes priekšlikumu. Nē, Ministru kabinets neatbalsta. Precizējam. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Jau iepriekš mēs nobalsojām par jautājumu, ka bija uzdots Ministru kabinetam līdz 1.martam izstrādāt noteikumus par speciālo veselības aprūpes budžetu. Atbalstot arī manus priekšlikumus, mēs jau fiksējām, kā tiek paredzēts izmantot to budžeta naudu, kas ir paredzēta no valsts budžeta bāzes programmas izpildei, starprajonu norēķiniem un valsts slimnīcu finansēšanai. Līdz ar to šis priekšlikums būtu noraidāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par jauna punkta izveidošanu - deputātes Ludmilas Kuprijanovas ieteiktajā redakcijā, punkti 6., 7., 8. un 9. Tagad vispirms balsojums... (No zāles deputāts I.Bišers: "Tur ir divi varianti.") es atvainojos, ka nepievērsu uzmanību, tagad vispirms laikam ir jābalso par pirmo variantu. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Kuprijanovas iesniegto 6., 7. ... jaunu punktu izveidošanu, pēc pašreizējās numerācijas, pirmo variantu... Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 49, atturas - 9. Pirmais variants nav pieņemts. Balsojam par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - par jaunu punktu, 6., 7., izveidošanu (otrajā variantā). Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 46, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.G.Kreituss. Tā, pirms pārejam pie nākamā priekšlikuma, es gribētu precizēt, ka iepriekšējā, kuru mēs atbalstījām, es kļūdījos par vienu numuru, ir 7., 8., 9., 10., 11., 12., pašreiz ir 12 pilni punkti, un jaunais punkts varētu būt 13.

Ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, un šo priekšlikumu komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt jauna punkta, 13.punkta, izveidošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ieteiktajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.G.Kreituss. Nākamais ir identisks, bet nu kārtības dēļ... Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Atsauc.

A.G.Kreituss. Atsauc, paldies. Un pēdējais ir Juridiskā biroja ieteiktais labojums pirmajā redakcijā nobalsotajam, un tas skan tā: "Ierosinām noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku izteikt šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un tā darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu."" Komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - atbalstīt? Iebildumu nav. Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts budžetu 1996.gadam" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Likums "Par valsts budžetu 1996.gadam" ir pieņemts. (Aplausi.) Atļaušos deputātus informēt, ka šodien debatēs par likumu "Par valsts budžetu 1996.gadam" deputāti ir runājuši 177 reizes.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti, sēde vēl nav beigusies. Godātie deputāti, atgādinu vēlreiz, ka sēde nav beigusies! Jūs dzirdēsiet tagad reģistrācijas rezultātus, pretenzijas pēc tam pieņemtas netiks.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Aleksandrs Bartaševičs,

Kārlis Čerāns,

Ziedonis Čevers,

Vladilens Dozorcevs,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Ojārs Grinbergs,

Edmunds Grīnbergs,

Ervids Grinovskis,

Jānis Jurkāns,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Imants Liepa,

Modris Lujāns,

Jānis Mauliņš,

Andris Rubins,

Māris Rudzītis,

Andris Saulītis,

Leonards Stašs,

Jānis Strods,

Jānis Urbanovičs,

Gundars Valdmanis,

Elmārs Zelgalvis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 15.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 22.februārī pulksten 9.00. Arlabunakti!

Redaktodes: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

nodarbinātību""

(375., 375.-a un 375.-b dok.) - 1.lpp.

Debates - dep. A.Saulītis - 1.lpp.

- dep. A.Endziņš - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Darba

likumu kodeksā" (Nav pieņemts)

(376., 376.-a un 376.-b dok.)

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi lēmumā par Latvijas

Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās

kārtību"

(383. un 383.-a dok.) - 3.lpp.

Debates - dep. G.Gannusa - 4.lpp.

- dep. J.Dobelis - 5.lpp.

- dep. K.Čerāns - 5.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas

Civilprocesa kodeksā"

(385. un 385.-a dok.) - 6.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 6.lpp.

Likumprojekts "Par valsts budžetu 1996.gadam"

(389., 389.-a, 389.-b un 254. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 7.lpp.

Par procedūru - dep. A.Gorbunovs - 9.lpp.

Debates - dep. I.Liepa (1.priekšlikums) - 10.lpp.

- 14.lpp.

- 16.lpp.

- dep. A.Seile - 16.lpp.

- dep. A.Jirgens - 17.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 18.lpp.

- dep. I.Liepa - 19.lpp.

- 20.lpp.

- dep. M.Lujāns (5.priekšlikums) - 20.lpp.

- dep. I.Liepa (6.priekšlikums) - 22.lpp.

- dep. E.Zelgalvis (7.priekšlikums) - 23.lpp.

- dep. E.Zelgalvis (8.priekšlikums) - 25.lpp.

- dep. K.Čerāns (9.priekšlikums) - 26.lpp.

- dep. K.Čerāns (10.priekšlikums) - 28.lpp.

- dep. K.Čerāns (11.priekšlikums) - 28.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 29.lpp.

- dep. A.Saulītis - 30.lpp.

- dep. M.Lujāns (12.priekšlikums) - 32.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 32.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš (13.priekšlikums) - 35.lpp.

- dep. A.Saulītis (15.priekšlikums) - 36.lpp.

- dep. A.Saulītis (16.priekšlikums) - 39.lpp.

- dep. A.Saulītis (17.priekšlikums) - 41.lpp.

- dep. M.Lujāns - 42.lpp.

- dep. P.Tabūns - 43.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 45.lpp.

- dep. A.Saulītis (18.priekšlikums) - 46.lpp.

- dep. P.Apinis - 47.lpp.

- dep. A.Saulītis (19.priekšlikums) - 48.lpp.

- dep. A.Saulītis (20.priekšlikums) - 50.lpp.

- dep. A.Saulītis (21.priekšlikums) - 52.lpp.

- dep. A.Prēdele - 53.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 55.lpp.

- dep. K.Čerāns - 56.lpp.

- dep. A.Saulītis (22.priekšlikums) - 57.lpp.

- dep. A.Saulītis (23.priekšlikums) - 58.lpp.

- dep. M.Lujāns - 59.lpp.

- dep. A.Saulītis (24.priekšlikums) - 60.lpp.

- dep. J.Sinka - 61.lpp. - dep. G.Eniņš - 62.lpp.

- dep. K.Čerāns - 62.lpp.

- dep. A.Saulītis (25.priekšlikums) - 63.lpp.

- dep. J.Dobelis - 64.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 65.lpp.

- dep. M.Lujāns - 65.lpp.

- 66.lpp.

Paziņojumi - Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis - 67.lpp.

- dep. A.Lambergs - 67.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 68.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Saulītis (26.priekšlikums) - 69.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 70.lpp.

- dep. A.Saulītis (27.priekšlikums) - 71.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 72.lpp.

- dep. A.Rubins (28.priekšlikums) - 74.lpp.

- dep. A.Saulītis (29.priekšlikums) - 76.lpp.

- dep. A.Saulītis (30.priekšlikums) - 77.lpp.

- dep. A.Saulītis (31.priekšlikums) - 78.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 79.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 79.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 80.lpp.

- dep. A.Saulītis (32.priekšlikums) - 81.lpp.

- dep. E.Grīnbergs (33.priekšlikums) - 83.lpp.

- dep. E.Zelgalvis (35.priekšlikums) - 85.lpp.

- dep. P.Apinis (36.priekšlikums) - 86.lpp.

- dep. L.Kuprijanova (42.priekšlikums) - 88.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 90.lpp.

- dep. L.Kuprijanova (43.priekšlikums) - 91.lpp.

- dep. L.Kuprijanova (44.priekšlikums) - 93.lpp.

- dep. J.Vidiņš (45.priekšlikums) - 94.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 95.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 95.lpp.

- dep. P.Apinis - 96.lpp.

- dep. O.Dunkers (46.priekšlikums) - 96.lpp.

- dep. J.Strods (47.priekšlikums) - 98.lpp.

- dep. J.Kazāks - 99.lpp.

- dep. M.Lujāns - 100.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 101.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Celmiņš - 102.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 102.lpp.

- dep. O.Deņisovs - 102.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 103.lpp.

- dep. O.Kostanda - 104.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Kļaviņš (48.priekšlikums) - 106.lpp. - dep. L.Ozoliņš - 106.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 107.lpp. - dep. J.Ādamsons - 108.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 109.lpp. - dep. A.Rugāte (63.priekšlikums) - 112.lpp. - dep. Dz.Ābiķis - 114.lpp.

- kultūras ministrs O.Spārītis

(66.priekšlikums) - 116.lpp.

- dep. I.Emsis - 118.lpp.

90. - 98.priekšlikums - dep. A.Jirgens - 124.lpp. - dep. A.Seile - 124.lpp.

- dep. J.Bunkšs (101.priekšlikums) - 126.lpp.

- dep. A.Rugāte (102.priekšlikums -

Valsts prezidenta kanceleja) - 128.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 128.lpp.

- dep. A.Gorbunovs (103.priekšlikums -

Saeima) - 132.lpp.

- dep. A.Lambergs - 134.lpp.

- dep. G.Eniņš 135.lpp.

- dep. I.Kreituse - 137.lpp.

124.priekšlikums - Ministru kabinets - 145.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 151.lpp.

- dep. M.Gailis - 154.lpp.

143.priekšlikums - Aizsardzības ministrija - 154.lpp.

- dep. M.Vītols (145.priekšlikums) - 155.lpp.

146.priekšlikums - Ārlietu ministrija - 155.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 156.lpp.

154.priekšlikums - Ekonomikas ministrija - 160.lpp.

157.priekšlikums - Finansu ministrija - 161.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 165.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 168.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 170.lpp.

- dep. R.Zīle - 171.lpp.

- dep. A.Seile - 174.lpp.

- dep. P.Tabūns - 175.lpp.

- vides un reģionālās attīstības

ministrs M.Gailis - 175.lpp.

181.priekšlikums - Iekšlietu ministrija - 176.lpp.

183.priekšlikums - Izglītības un

zinātnes ministrija - 177.lpp.

194.priekšlikums - Zemkopības ministrija - 181.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 182.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 185.lpp.

- dep. A.Tučs - 185.lpp.

206.priekšlikums - Satiksmes ministrija - 187.lpp.

- dep. P.Apinis - 187.lpp.

- dep. M.Vītols - 189.lpp.

212.priekšlikums - Labklājības ministrija - 190.lpp.

224.priekšlikums - Tieslietu ministrija - 194.lpp.

- dep. A.Seiksts - 195.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 196.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 197.lpp.

- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 197.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 198.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 200.lpp.

242.priekšlikums -Vides un

reģionālās attīstības ministrija - 201.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 201.lpp.

- vides un reģionālās attīstības

ministrs M.Gailis - 202.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 203.lpp.

- dep. I.Emsis - 204.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 205.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 206.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 207.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 208.lpp.

- dep. A.Rugāte - 209.lpp.

- dep. M.Vītols - 211.lpp.

- vides un reģionālās attīstības

ministrs M.Gailis - 213.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 214.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 218.lpp.

- dep. P.Apinis - 219.lpp.

- dep. E.Jurkāns - 219.lpp.

- dep. A.Rugāte - 220.lpp.

- dep. P.Apinis - 221.lpp.

- dep. A.Tučs - 223.lpp.

- dep. A.Rugāte - 224.lpp.

277.priekšlikums - Kultūras ministrija - 226.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 226.lpp.

- 227.lpp.

- 228.lpp.

- vides un reģionālās attīstības

ministrs M.Gailis - 228.lpp.

- dep. P.Apinis - 229.lpp.

- dep. P.Putniņš - 230.lpp.

281.priekšlikums - Valsts zemes dienests - 230.lpp.

Par 139. un 141.priekšlikuma pārbalsošanu - 231.lpp.

285.priekšlikums - Valsts uzņēmums

"Latvijas Televīzija" - 234.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 234.lpp.

- dep. A.Seiksts - 235.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 235.lpp.

- dep. L.Ozoliņš (305.priekšlikums) - 238.lpp.

Likumprojekta "Par valsts budžetu 1996.gadam"

pieņemšana - 240.lpp.

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 240.lpp.

Debates - dep. J.Kalviņš (6.pants) - 245.lpp.

- dep. P.Apinis (Pārejas noteikumi) - 254.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 255.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 256.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 257.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 257.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 258.lpp.

- dep. P.Apinis - 258.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 259.lpp.

- veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 260.lpp.

- dep. J.Dobelis - 261.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 262.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 262.lpp.

- dep. A.Rugāte - 263.lpp.

- dep. M.Vītols - 264.lpp.

- Ministru prezidents A.Šķēle - 265.lpp.

- dep. A.Endziņš (Pārejas noteikumi,

2.p., 5.apakšpunkts) - 266.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 267.lpp.

- dep. A.Seile - 268.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs

(Pārejas noteikumi, 8.p.) - 271.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 272.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 273.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 275.lpp.