Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 13. un 14.novembra sēdi.

Turpināsim izskatīt likumprojektu, kuru pārtraucām iepriekšējā Saeimas sēdē. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Debatēs pieteikusies deputāte Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs atgriežamies pie likumprojekta, kuru mēs nepaspējām nobalsot pagājušajā ceturtdienā, un acīmredzot pēc pāris desmit minūtēm mums šis balsojums būs jāveic. Es gribu jums atgādināt... pat nevis atgādināt, bet nolasīt anotāciju. Es ceru, ka tā jums visiem ir priekšā dokumentā nr. 1415, otrajā pusē. Bet tomēr:

"Minētie grozījumi, nedaudz samazinot sociāli apdrošinātās personas pensijas kapitālu, radīs valsts pamatbudžetam zināmus ietaupījumus."

Es gribu deputātiem paskaidrot, ka vēl šogad šie maksājumi netiek veikti no valsts budžeta, un tādēļ debates netika izraisītas. Viņiem būtu jāsākas ar nākamo gadu, tādēļ valsts budžets ir satraucies.

Bet es piedāvātu šodien, ko es varbūt nevarēju izdarīt pagājušajā ceturtdienā, jums noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, īsi atkārtojot argumentu, ka tas ir izteikts kārtējo sociālo garantiju samazinājums, un vēl viena apsvēruma dēļ. Es ceru, ka visi no rīta ir lasījuši avīzes, un šeit ir "Neatkarīgā cīņa", (Starpsauciens: "Neatkarīgā rīta avīze.") "Neatkarīgā Rīta Avīze", kas ir oficiāls valsts izdevums, mums paziņo, ka vakar valdības sēdē ir pieņemts kārtējais lēmums par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Nav pagājis mēnesis, kad tika iesniegti šie grozījumi. Ir kārtējie grozījumi, šoreiz acīmredzot cerot uz to, ka Saeima tomēr atbalstīs to, ka mēs nesniegsim garantijas studentiem, maģistriem un bakalauriem, kā arī samazināsim šīs garantijas mātēm, kas audzina bērnus, - no trim uz pusotru gadu. Tad nāk nākošais. Es vairs nerunāju par to, ka tas nav korekti. Mums šis likums nupat tika izskatīts trešajā lasījumā. Tagad ir atvērts šis. Ir atvērts likums, ko iesnieguši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti. Tātad ir divi pensiju likumi. Tagad nāks trešais. Un šajā rakstā ir paskaidrots, ka valdība ierobežos invaliditātes pensijas iegūšanu. Tā ir kārtējā kategorija, kura acīmredzot pēc nedēļas vai divām man atkal būs no šīs tribīnes jums jāskaidro. Tādēļ šo formālo apsvērumu dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka acīmredzot Labklājības ministrijai šie grozījumi ir daudz un dažādi vēl paredzēti Pensiju likumā, man rodas tāds iespaids, ka, acīmredzot tehnisku apsvērumu dēļ, tos visus nevar iestrādāt uzreiz, bet ir jādod apmēram triju mēnešu vai triju nedēļu atstarpe. Es piedāvāju noraidīt šo likumprojektu, sagaidīt nākamo un varbūt uzzināt... Es saprotu, ka Makarova kungs ir zālē, acīmredzot viņš uzstāsies, ka varbūt būs vēl kādi pasliktinājumi Pensiju likumā, un tad varētu izskatīt šo jautājumu kompleksā, jo citādi mēs visi varam izskatīties diezgan muļķīgi, katrās trijās nedēļās pasliktinot Pensiju likumu. Tādēļ es šobrīd jūs aicinu, vismaz es tā motivēju, kaut vai šī apsvēruma dēļ... Es nevaru aicināt tagad pārtraukt, acīmredzot tas ir jādara rakstiski, bet es jūs aicinu nobalsot pret šo likumprojektu, sagaidīt nākamo un tad mierīgi izrunāties, cik tālu mēs pasliktināsim mūsu jauno likumu "Par valsts pensijām". Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, Kuprijanovas kundze izteica priekšlikumu, kas izslēdz debates. Viņš būtu pilnīgi atbalstāms. Bet tomēr, ja arī kādam vēl rodas šaubas, kā vajadzētu balsot, tad man gribētos dažas minūtes izmantot priekš tā.

Daudz sieviešu mūsu starpā nav. Mana sieva mācoties ir dzemdējusi un uzaudzinājusi divas meitas. Es ļoti labi saprotu, ko domā valdība, mēģinot atņemt šo pabalstu sievietēm. Ne jau visām sievām ir tik liela laime bijusi, ka vīrs ir uzņēmējs vai deputāts. Bieži vien tā ir vienīgā nauda, lai šis mazulis var ieraudzīt pasauli. No kā var iztikt ģimene. Šķiet, ka Šķēles kungs darbojas kā mežonīgs kapitālists. Tas darbinieks, kas neražo viņam zelta gabalus, var iet bekot! Tāds izaicinājums ir visām Latvijas sievietēm. Es saprotu, ka valdošā šķira, ja tā varētu teikt, ne tikai studentiem liek iet armijā, bet ir nolēmusi, ka viņiem nav vajadzīgas arī nekādas sociālās garantijas. Uz priekšu! Arī šādā veidā var iznīcināt Latvijas intelektuālo potenciālu. Mazāk būs kritizētāju. Aicinu nobalsot pret šo likumu un nepārkāpt viselementārākos sirdsapziņas momentus! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šā dokumenta, par kuru mēs šodien runājām, - tie ir Ministru kabineta iesniegtie grozījumi trijos likumos - pamatdoma ir šāda: samazināt, atņemt un neuzskatīt par darbu bērnu apkopšanu; tā mērķis ir, var teikt, jaunatnes izglītības nostādīšana sliktākā stāvoklī, nekā bija līdz šim. Šo likumprojektu ir parakstījis Ziedonis Čevers. Man gribētos, lai viņš tagad godīgi atzīstas, vai tas nebija viens no pēdējiem pilieniem viņa pacietības kausā, pirms viņš izsķīrās aiziet no Ministru kabineta, jo patiešām Ministru kabinets, godātie kolēģi, iet jau tik tālu un rīkojas jau tik ciniski, ka vispār sāk arī man trūkt vārdu.

Bērnu aprūpēšana vairs netiks uzskatīta par darbu, ja bērnam ir vairāk par pusotru gadu. Līdz šim bija trīs gadi, kad bērnu varēja aprūpēt, un šo bērna aprūpes laiku mātei ieskaitīja tajā stāžā, kas dod pensiju, tas ir, ieskaitīja apdrošinātajā darba daļā. Tas turpmāk netiks ņemts vērā. Mātēm tiks samazināts pensijas stāžs par pusotru gadu. Netiks ieskaitīti pensijas stāžā arī tie gadi, ko cilvēks pavada mācoties, kā tas bija līdz šim. Tas viss acīmredzot, lai sabalansētu budžetu. Un šis sabalansēšanas efekts būs gaužām mazs.

Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt to, ka šie ieteikumi, šie labojumi ir vērsti uz Latvijas nākotnes iznīcināšanu. Jāsaka tā, ka Latvijas nākotne jau tiek iznīcināta ar to, ka mums dzimst tikai puse no tā bērnu daudzuma, kāds būtu nepieciešams, lai latviešu tauta nākotnē nesamazinātos, lai viņa atražotu, kā saka, demogrāfiski to cilvēku daudzumu, kas nodrošina tautu... nevis tautas skaitlisko pieaugumu, bet ļauj saglabāt to lielumu, kāds tai ir pašlaik. Šis lielums ir nepietiekams. Bet arī divreiz mazāks lielums, kā mēs zinām, ir kritisks. Līdz šim - ne šajā gadsimtā, ne pagājušajā gadsimtā, ne vispār, kamēr vien ir bijusi tautas skaitīšana jeb tautas dzīvā spēka uzskaite, - nav bijusi tik zema dzimstība. Es skatos, ka mūsu valdībai tas absolūti nerūp. Tas vienkārši ir traģiski.

Un tad gribas domāt tā - kāpēc tas tā notiek? Te jau vairs nav runas par to, vai tas ir saprātīgi vai nesaprātīgi, runa ir par to, kāpēc tas notiek. Tas būtībā ir noziegums pret tautu un valsti. Pēc 20 gadiem mūsu jaunā paaudze būs divreiz mazāka. Divreiz mazāk būs karavīru, divreiz mazāk būs strādnieku, uz vienu aprūpētāju būs divi aprūpējamie. Ja mums šobrīd ir ļoti lielas grūtības ar to, ka mums veco ir daudz, un pavīd jau vīpsnāšana par to, ka veco skaitu vajadzētu samazināt, tad varu droši teikt, ka, pastāvot šādai demogrāfiskajai situācijai, kāda ir pēdējos divos trijos gados, pensijā aizgājušo skaits būs daudz, daudz lielāks, bet tas viss būs panākts ar šādiem labojumiem, ar šādiem nepareiziem likumiem, jo bērnu dzimstība ir stipri atkarīga no tā, kā uz to skatās valdība, kāda ir gaisotne, kā tiek atbalstītas mātes un kā tiek atbalstīti tie, kuri grib mācīties.

Es domāju, ka šādu likumprojektu nodot komisijai tiešām būtu grēks. Līdz šim es neesmu ne pret viena likumprojekta nodošanu komisijai, lai tur debatētu, asi vērsies. Šoreiz tas parādīs, kolēģi, jūsu attieksmi, valstisko izpratni par to, kādai būt Latvijai un vai būt Latvijai, būt latviešu tautai vai nebūt latviešu tautai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs pārejam uz pensijas sistēmu, respektīvi, uz sociālās apdrošināšanas sistēmu. Mums nevajag radīt ilūzijas, ka valsts iemaksā sociālās apdrošināšanas maksājumus tādos apmēros, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks saņems pienācīgu pensiju. Vecā sistēma balstījās uz darba stāžu neatkarīgi no tā, vai cilvēks studēja vai audzināja bērnus, vai bija bezdarbnieks. Šo laiku ieskaitīja stāžā. Taču šodien mēs veidojam jaunu sistēmu, un sistēma ir jau, varētu teikt, darboties spējīga, bet mums vajag pateikt skaidri un gaiši, ka faktiski sistēma balstās uz iemaksām. Un valsts nekad neiemaksās līdzekļus tādā apmērā, kas būtu pienācīgi lieli tiem cilvēkiem, kuri nav bijuši darba attiecībās.

Atbildot uz iepriekšējā runātāja jautājumiem, jāteic, ka faktiski šodien jau ir tāda situācija, ka ir 1,9 strādājošie uz vienu pensionāru. Tie visi nav nodokļu maksātāji, un viens strādājošais jau uztur 2,4 cilvēkus.

Šodien Labklājības ministrija atzīmē savas piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Diemžēl vēl kādu laiciņu Labklājības ministrija būs arī seku ministrija. Un pēc būtības šis likumprojekts atbilst uzticības balsojumam gan par valdību, gan par ministru, nevis risina vēlākus jautājumus, kas ir darba kārtībā. Un šis ir viens no vairāk nekā 20 likumiem, kas saistīti ar jau nobalsoto 1997.gada budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un zināmā mērā es varu piekrist komisijas vadītājai, ka vajadzētu visus priekšlikumus iestrādāt vienlaikus, un tāpēc es aicinu atbalstīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu - atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos likumprojekta grozījumus pirmajā lasījumā, un tad nākamos varēs iestrādāt atbilstoši Kārtības rullim, varēs apiet pirmo lasījumu un iestrādāt jau otrajā lasījumā. Un gribētu pateikt arī to, ka jau Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu - 6 balsoja "par", neviens - "pret" un tikai viens "atturējās". Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Saeima! Man liekas, ka šis ir ļoti piemērots brīdis, lai Saeima tiešām pamatoti ne tikvien komisijā, bet arī šeit, no Saeimas tribīnes, izdiskutētu un izvērtētu mūsu valsts sociālās aizsardzības sektora perspektīvās attīstības iespējas. Šie sociālie jautājumi ir ļoti kompleksi un ļoti cieši saistīti, tāpēc varbūt, diskutējot grozījumus šajā vienā likumā, mēs daudz ko neredzam, kas paralēli attiecas varbūt uz citiem likumiem, arī uz valsts atbalsta politiku ģimenēm kopumā, kas ir bijusi arī Kristīgo demokrātu politiskā prioritāte. Tomēr šeit es aicinu jūs diskutēt ļoti konstruktīvi un apsvērt šo piedāvāto normu, kas nosaka, ka iemaksas no valsts budžeta par apdrošināšanas stāžu māmiņām... ka šis laiks bērnu kopšanai tiek samazināts no triju gadu vecuma līdz laikam, kamēr bērns sasniedz pusotra gada vecumu. Šeit būtu vajadzīga ļoti rūpīga analīze par to jautājumu, cik tad ātri vidēji māmiņas uzsāk strādāt savā vecajā darbavietā vai piedāvā sevi kādam darbam darba tirgū pēc šī bērna piedzimšanas. Vidējie skaitļi, kas tika nosaukti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, norāda, ka šis laiks, kad māmiņas jau atgriežas atpakaļ darbā, ir aptuveni divi gadi. Tātad pēc diviem gadiem jau tomēr māmiņa cenšas uzsākt darbu, strādāt, atrast šo darbu, jo pretējā gadījumā, ja mūsu valsts stimulē to, lai būtu šāda... faktiski stimulētu to, lai māte pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ilgāk uzturas mājās un šo darbu nemeklē, tad mēs zināmā mērā atbalstām arī to, ka tiek zaudēta kvalifikācija, jo mātei pēc trim gadiem, ja viņa ir bijusi ārpus šī sava iepriekšējā darba, tomēr ir pagrūti atgriezties vecajā darbavietā un veikt šos pienākumus, kaut kādā veidā nepapildinot savu kvalifikāciju. Tāda ir šī likuma būtība, un tas ir arī zināmā mērā tautsaimniecības mērķis - tomēr veicināt, lai sievietes pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darbā un pēc iespējas ātrāk sāktu arī pelnīt un uzkrāt tieši lielāku pensijas kapitālu.

Šī norma pašreiz par šiem trim gadiem faktiski stimulē to, ka šis pensijas kapitāls par šiem trim gadiem tiek uzkrāts, izejot no minimālās algas - no 38 latiem, jo tieši no šādas summas valsts nomaksā šo apdrošināšanas iemaksu, un tādējādi mēs zināmā mērā neveicinām to, lai šis pensiju kapitāls šīm māmiņām līdz ar ātrāku iesaistīšanos atpakaļ darbā tiek uzkrāts lielāks.

Otrkārt, bieži vien praksē - un arī šie argumenti tika izteikti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā - veidojas situācija, ka māmiņa pēc bērna piedzimšanas strādāt sāk ātrāk, bet, zinot to, ka valsts maksā šīs apdrošināšanas iemaksas, viņa nereģistrējas kā strādājošs cilvēks. Viņa principā veic šo melno darbu un nemaksā nodokļus, jo šo nodokļu jautājumu no savas puses tad kārto valsts ar šī garantētajām sociālā nodokļa iemaksām no minimālās algas.

Līdz ar to, mūsuprāt - un tas ir arī mans viedoklis -, mums vajadzētu arī šeit vēl skatīties, kāda ir citu, varbūt par Latviju bagātāku, valstu pieredze. Piemēram, Vācijā šis stāžs pēc bērna piedzimšanas, tas, cik ilgi valsts izdara šīs iemaksas, ir noteikts divi gadi. Un es negribētu, lai mēs šeit pilnīgi kaut kā nekonstruktīvi, neizvērtējot šo situāciju no visām pusēm, arī to, kā tas veicina šo māmiņu ātrāku iesaistīšanos darbā, kritizētu šo priekšlikumu. Es tomēr aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo priekšlikumu un pēc tam arī atbildīgajā komisijā izvērtēt šo priekšlikumu rūpīgāk, izdiskutēt viņu un pieiet tam tieši, kā jau šeit minējāt, no patiesi valstiskām pozīcijām, lai mums būtu tiešām šāda valstiska attieksme arī no atpakaļ darbā iesaistīšanās stimulēšanas viedokļa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Cienītais Vītola kungs! Es biju pārliecināta, ka jūs runāsiet tikpat dedzīgi kā par likumu par obligāto militāro dienestu un aizstāvēsiet studējošās jaunatnes intereses sakarā ar to, ka viss šis likumprojekts atņem viņiem garantijas. Es kļūdījos, jūs esat "pârmeties" tagad uz māmiņām. Bet es gribētu, cienījamie kolēģi, atzīmēt, ka tās māmiņas, kam ir labas darbavietas un kam ir iespējas bērnu pēc pusotra gada atstāt pieskatīšanai kādam citam, - tās māmiņas, nerēķinoties ar šo valsts maksājumu, noteikti arī iesaistīsies darbā, un varbūt būs arī tādas, kas pēc pusgada vai uzreiz pēc dzemdībām ies un strādās. Tas nebūt nenozīmē to, ka tādai māmiņai, kas grib konkurēt darba tirgū, būs liegts stāties darbā. Tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā tā ir demagoģija. Tas nevienam neliedz...

Tajā pašā laikā mēs zinām, ka mums ir ļoti stipri samazinājies bērnu iestāžu skaits. Saprotiet, ko nozīmē pusotru gadu vecs bērns! Un acīmredzot, ja ģimenē ir pelnītājs, apgādnieks, tad māmiņa var atļauties līdz trim gadiem to bērnu audzināt un arī saglabāt patiešām nelielas, bet garantētas iemaksas pensijas kapitālā. Un tādēļ, ja mēs runājam šeit par tirgus ekonomiku, par brīvo tirgu, starp citu, arī par darba tirgu, tad es domāju, ka tās māmiņas... katra pati izvēlēsies, kā viņai būs izdevīgi un kādā momentā viņa ies darbā. Un es nekādi nedomāju, ka tas ir pilnīgi nopietns arguments, ka tā mēs stimulēsim sievietes iesaistīties darba tirgū.

Tādēļ es jūs tomēr aicinu noraidīt šo likumprojektu. Mums, kā es jau teicu, tūlīt būs iesniegts nākamais no Ministru kabineta; to atzina arī parlamentārais sekretārs. Un tad mēs skatīsim visu to kompleksā. Es patiešām neuzskatu par iespējamu, ka mums vienam un tam pašam likumprojektam jau būs trīs varianti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Augsti godājamā Saeima! Klausoties to visu, man liekas, ka mēs vai nu negribam saprast, vai nemēģinām saprast cilvēka psiholoģiju. Māmiņai, kurai ir bērns, nebūt tik daudz neinteresē, vai viņai tas būs apdrošināšanas stāžā vai ne. Viņu interesē reālā palīdzība, ko valsts, pašvaldības, sabiedrība sniedz tūlīt. Mēs viņu gribam mierināt: šodienai naudas pārāk daudz nebūs, bet nu nākotnē mēs tev to ieskaitīsim tavā pensijas kapitālā. Un tad mēs brīnāmies - ja mums ir iemaksas, kas vērstas uz nākotni, kādēļ mēs nespējam nodrošināt tās iemaksas, kurām jābūt šodien, kuras reāli jāsaņem ģimenei? Un tad mēs brīnāmies, kāpēc daudzas lietas "neiet cauri", jo mūs uztrauc, lai maksimāli daudz būtu no valsts budžeta apmaksāts apdrošināšanas stāžs pensiju kapitālam, bet maksimāli maz - sociālās garantijas nākotnē. Šeit izskanēja pārmetumi, ka valdība nepārtraukti maina savu pozīciju attiecībā uz to, cik daudz un kam maksā no valsts budžeta apdrošināšanas stāžam. Es gribētu atgādināt, ka attiecībā uz studijām augstākajās mācību iestādēs bija nevis valdības, bet 5.Saeimas opozīcijas deputātu priekšlikums. Tajā pašā laikā valdība šobrīd piedāvā divus miljonus latu studiju kreditēšanas fondam - reālai palīdzībai šodienas studentiem. Un ir beidzot jāsaprot, ka studijas augstskolā - tas ir "bonuss" nākotnei, lai šis cilvēks, būdams labā kvalifikācijā, maksimāli ātri varētu iekļauties darba tirgū un maksimāli daudz pelnīt, un pavairot pats savu pensijas kapitālu.

Par grozījumiem, kas vakar ir izskatīti valdības sēdē. Kuprijanovas kundzei ir ļoti labi zināms, ka pašreizējā Pensiju likumā nav iestrādātas normas, kā turpmāk tiks aprēķinātas pensijas invalīdiem. Tādēļ ir šis valdības priekšlikums, ko valdība iesniegs kā papildinājumu.

Es aicinu Saeimu atbalstīt valdības priekšlikumu un gribu atgādināt arī komisijas balsojumu: 6 - par, Kuprijanovas kundzei atturoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Otro reizi. (Starpsauciens no zāles: "Pietiek!")

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima un godātais Makarova kungs! Vai jūs, Makarova kungs, neesat pamanījis, ka šādu līdzīgu grozījumu, likumprojektu, kas samazina tautas aprūpi, ir vesela rinda un šis ir tikai viens no šīs garās rindas? Ir vesela rinda likumprojektu, kas samazina aprūpi tām ģimenēm, kas audzina bērnus, tāpat ir samazinājums šur un tur izglītībai. To visu taču jūs zināt. Kāpēc jūs runājat, ka te nu ir tā izšķirošā vieta? Šeit ir tikai "pçdējais piliens" - "pçdējais piliens" kaut vai tā iemesla dēļ, ka māte, kas audzina bērnu, manuprāt, veic vislabāko, visvērtīgāko, visbūtiskāko darbu, kāds vien šajā pasaulē ir. Un nu šis darbs pēkšņi tiek pielīdzināts neapdrošinātam darbam, nevērtīgam darbam. Šī pieeja jau pati par sevi ir ciniska. Nav runa par to, kā jūs te skaidrosiet, cik liela būs vai cik liela nebūs to apdrošināšanas iemaksu summa. Runa ir par šo nostādni, ka šis darbs tiek pazemināts līdz nevērtīgam darbam. Kaut gan šis darbs, es atkārtoju, ir vienīgais darbs, kas nodrošina, ka tauta pastāv, ka valsts pastāv un ka jums - pašreizējiem spēkavīriem - būs, kas jūs apkopj un sastrādā priekš jums. Un, ja jūs to neapzināties un nenovērtējat, tad ir ļoti slikti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man liekas, ka apspriežamais likumprojekts būtu dalāms divās daļās, jo tās ir divas pilnīgi dažādas problēmas, par ko mēs šodien runājam. Viena lieta ir studenti, un otra lieta ir māte, kas audzina bērnu. Un atkal pierādījās tā patiesība, ka to, ko grib māte, vislabāk zina vīrieši, un viņi visu laiku cīnās, stāstīdami viens otram, ko māte grib, it īpaši tā, kas audzina mazu bērnu.

Ja mēs runājam par šīs naudas izmaksu laika samazināšanu līdz pusotram gadam, vajadzēja būt reizē ar likumprojektu iesniegtai informācijai par to, cik lielu daļu cilvēku Latvijā tas šodien skar, cik papildu vietu vajadzēs bērnudārzos mazāko bērnu grupās, kuras mēdz saukt par tā saucamajām "èurātāju grupām" un kurās jāmaksā ir lielāka alga audzinātājai, lai viņa tur strādātu, un jābūt ir arī medmāsai, lai bērnudārzā tāda grupa būtu. Tātad pie likumprojekta būtu jābūt klāt pievienotiem šādiem aprēķiniem, kā arī informācijai par to, cik lielus naudas izdevumus pabalstu veidā no pašvaldībām, kā arī no valsts budžeta prasīs šādu grupu palielināšanās, fiziski bērnu skaitam pieaugot. Jo cerēt uz to, ka tās mātes, kuras nevar dzīvot mājās ilgāk par pusotru gadu, ko atļāvusi valsts, varēs savus bērnus ievietot privātajos bērnudārzos, - tas šodien būtu absurds.

Tātad trūkst šādu ļoti konkrētu datu, kuri ir nepieciešami, ja mēs gribam pieņemt tik kardinālu lēmumu šodien, kad Latvijā dzimstība arvien straujāk krītas. Es drīzāk būtu domājusi par to, vai nevajadzēja apspriest iespēju, kā šo jautājumu par šīm bērnudārzu vietām un par valsts izdevumiem bērnudārzu uzturēšanā sabalansēt ar citu domu - ļaut mātei audzināt bērnu līdz skolas vecumam mājās, izmaksājot šo minimālo pabalstu, kāds ir nepieciešams. Vai tas nebūtu ekonomiski izdevīgāk? Par to mēs jau runājām 5.Saeimā, bet diemžēl šādus datus un šādus aprēķinus mēs nesaņēmām ne toreiz, ne arī šoreiz.

Bet šeit ir iekšā cits labojums. Runājot par studentiem. Šādā veidā, vienkārši pasakot, ka nav pieņemams tas, ka studentus neapdrošina... pēc tā, ka Saeima ir nobalsojusi, ka augstskolā valsts apmaksātajās grupās būs 25% ārpus konkursa uzņemto studentu, tas nozīmē - potenciālo bezdarbnieku... Tās ir viduvējības, kuras uzņems ārpus konkursa. Pietiek viņiem viduvējību līmenī visu laiku turēties, beigt augstskolu! Un konkurences apstākļos, es jums vēlreiz saku, tie ir potenciālie bezdarbnieki. Tad šeit vismaz vajadzētu būt piebildei, ka šādiem gan nemaksā apdrošināšanu.

Otra lieta. Ja runājam par studentu apdrošināšanos, nekur nav atrunāts - cik gadus. Šodienas apstākļos students var būt students... tāpat kā agrāk, kad vēsturiski bija izveidojusies kategorija "mûžīgais students". Tāpēc arī šeit, ja atstāj veco redakciju, noteikti ir jābūt labojumiem - kam, cik ilgi un kāpēc. Ja noņem galīgi, tad ir jāapsver tas, kādu tas efektu dod un kā tas ir sabalansējams ar citiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Kuprijanovas kundze nevēlas neko piebilst komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 24, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kuprijanovas kundze, lūdzu, nosauciet iespējamos termiņus, kādi varētu būt otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Ņemot vērā konkrētās problēmas, kas ir radušās debašu laikā, un ņemot vērā, ka tūlīt būs vēl viens likumprojekts, es piedāvāju 27.novembri kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Elferta kungs vēlas ko citu teikt. Lūdzu!

Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šos likumus komisijā, komisija arī nonāca pie secinājuma, ka nevajag skatīt viņus divos lasījumos (tāds bija Ministru kabineta priekšlikums), bet trijos lasījumos un kā īsāko termiņu (tas būtu 5 dienas) noteikt 17.novembri, jo pagājušajā nedēļā, pieņemot Bezdarba apdrošināšanas likumu un arī Nelaimes gadījumu apdrošināšanas likumu, noteica 17.novembri (tātad visi trīs likumprojekti ir kopā vienā paketē, kopā ar budžetu), lai paspētu šos likumprojektus pieņemt, pirms pieņem 1997.gada budžetu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums par 17.novembri. Ir izskanējuši divi priekšlikumi - 27. un 17.novembris. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.novembri. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 13. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šā gada 13. un 14.novembra sēdes darba kārtības 31.punktu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (trešais lasījums) iekļaut kā darba kārtības 22.punktu aiz 21.punkta - lēmuma projekta par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt "par" vai "pret"?

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es vēlos runāt "pret" ðo priekšlikumu, jo uzskatu, ka šis jautājums ir mums un visai Latvijas turpmākajai vēsturei ārkārtīgi svarīgs. Pārdot Latvijas lauku zemi ārzemniekiem, svešzemniekiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā paredzēts šajā likuma grozījumā... Un tāpēc uzskatu, ka jāpatur vecā kārtība. Turklāt, ja šā likuma apspriešana notiek starp 11. un 18.novembri, tā ir klaja šo divu Latvijai ļoti vēsturisko, svarīgo datumu zaimošana. Tāpēc lūdzu atstāt veco kārtību, kāda bija. Esmu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izšķirsim šo priekšlikumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par iesniegto Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas, un tas ir Požarnova kunga parakstīts. Komisija lūdz Saeimu 1996. gada 13. novembra sēdes darba kārtībā iekļaut trešajā sadaļā aiz 15. punkta lēmuma projektus par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam, Igoram Pavlovam, Andrejam Maticinam, Vjačeslavam Fanduļam un Džamalam Maisuradzem.

Vai "par" vai "pret" ðo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Mēs jau vienā no pagājušajām sēdēm šo jautājumu atlikām, un mums ir tiešām tik daudz darba, ka es ieteiktu tomēr balsot pret šo priekšlikumu un šos jautājumus šodien neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ar šiem jautājumiem nav absolūti nekāda sakara - nedz es esmu parakstījis kādu dokumentu, nedz arī kādu no šiem cilvēkiem pazīstu -, bet gribu teikt, ka mēs nedrīkstam jau otro reizi pēc kārtas rīkoties tā, kā Vidiņa kungs mums iesaka. Es gribu nosaukt to par cilvēku necienīšanu. Tad neizvirzīsim šos jautājumus Saeimai izskatīt vispār! Mēs neko nesakām, ne sliktu, ne labu, tikai sakām - mēs to nedarīsim. Tā ir arī tautas priekšstāvju necienīšana - tas, ka viņi nevar principiāli izlemt jautājumus, Sinkas kungs... Tāda ir jūsu replika. Un es kategoriski iebilstu pret to, ka pret cilvēkiem, par kuriem ir teikts tikai tas pats labākais, tagad mēs pēc kārtas jau otrajā sēdē izsakām šādu, es gribu teikt, nievājošu attieksmi.

Es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu. Un es vēlreiz saku - man šajā lietā nav ne mazākās ieinteresētības, ar šiem dokumentiem man nav vispār nekāda sakara, bet jau pagājušo reizi man bija... tagad šeit bieži skanējušie manu kolēģu vārdi... man bija kauns, ka mēs, lūk, šādā gadījumā, kad ir runa par cilvēkiem, par cilvēku personībām, tā pret viņiem izturamies. (Starpsauciens no zāles: "Sen jau vajadzēja...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu par darba kārtības papildināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 13. Šis priekšlikums ir pieņemts, un lēmuma projektus par pilsonības piešķiršanu minētajiem cilvēkiem mēs izskatām trešajā sadaļā aiz 15. punkta, tātad kā mūsu darba kārtības 16. punktu.

Esam saņēmuši vēl divus dokumentus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar 24. oktobra sēdes lēmumu ir sagatavojusi par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"" otrajam lasījumam un lūdz to izskatīt šā gada 14. novembra sēdē.

Tā kā tas, kolēģi, ir darba kārtības 44. jautājums, tad es domāju, ka šis jautājums izšķirsies pats par sevi, bez balsošanas. Diez vai mēs šodien tiksim līdz 44.punktam.

Un otrs ir Tautsaimniecības komisijas iesniegts dokuments, kurā viņi lūdz izskatīt par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"" 14. novembra sēdē.

Tas ir darba kārtības 45. jautājums, un acīmredzot arī šoreiz nekāds balsojums šajā sakarībā nav vajadzīgs, jo es šaubos, vai mēs šodien līdz pulksten 19 līdz šā jautājuma izskatīšanai tiksim.

Tālāk. Godājamie kolēģi, sākam izskatīt mūsu darba kārtības otro sadaļu - "Prezidija ziņojumi".

Prezidijs ir saņēmis deputāta Bekasova parakstītu dokumentu, kurā viņš atsauc savu parakstu zem dokumenta nr. 1718 (likumprojekts "Apsardzes uzņēmējdarbības likums"), un tādēļ saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums Saeimas sēdē nav skatāms, jo neatbilst Kārtības rullī noteiktajām prasībām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Krisberga, Rubina, Sinkas, Ozoliņa, Priedkalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā sakarībā vēlas runāt Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tiek iesniegts Saeimai jau trešo reizi, un esmu spiests trešo reizi kāpt šeit tribīnē un atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Un gribu atkārtot vēlreiz: ja tik tiešām šie deputāti vēlas, lai tiktu izdarītas kaut kādas izmaiņas, tad vispirms ir jāiesniedz priekšlikums un jāizdara izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē. Jeb vai tik tiešām cienījamie kolēģi rūpējas jau par potenciālo Satversmes tiesas darbu? Jo te ir acīm redzama pretruna. Un mani tāpēc vēl jo vairāk izbrīna, ka 11 frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti, kuri tā iestājas par Satversmes neaizskaramību, par tās svētumu, atbalsta šāda antisatversmes likuma projekta iesniegšanu. Un es vēlreiz aicinu cienījamo Saeimu palikt pie sava viedokļa un noraidīt, nenodot šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dāmas un kungi! Ar visu cieņu pret Endziņa kungu kā potenciālo nākamo Satversmes tiesas locekli man tomēr jānorāda viņam, ka viņš atkārto to līniju, kas, patiesību sakot, nav pamatota, - ka Satversmes 41. pantā kaut kādā veidā groza Valsts prezidenta tiesības. Šis grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā tikai nodod diplomātu iecelšanas jautājumu apstiprināšanai Saeimai. Tātad - pārrunām. Tas nekādā ziņā negroza šo Satversmes pantu. Tā ka tā ir tāda, patiesību sakot, neskaidrības veicināšana. Padomājiet! Tas tiešām to negroza.

Vienalga, vai tā ir partija "Latvijas ceļš", vai tā ir partija "Tçvzemei un Brīvībai" vai "Saimnieks", vai kāda cita, - līdz šim tomēr tendence ir bijusi mūsu vēstniecībās un citās diplomātiskā dienesta sfērās iecelt politiskus... es teikšu, diplomātus. Labi, mums ir maz profesionālo, bet tā līnija būtu veicināma. Bet līdz šim ir bijusi tendence piešķirt šos posteņus par nopelniem pavisam citā darbā. Tā tas diemžēl ir bijis. Un es neredzu, ka tas ir kaut kas šausmīgs, ja šis Augstais nams var šos ļoti svarīgos lēmumus apspriest un dot savu izvērtējumu. Bet tas nekādā ziņā nemaina Satversmi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Kuprijanovas, Kaksīša, Sausnīša un Rāznas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā sakarībā vēlas runāt Indulis Emsis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ļoti lūgtu ieskatīties šajā piedāvājumā, ko deputātu grupa ir iesniegusi, - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Es aicinu kolēģus atcerēties, ka pirms 6 mēnešiem mēs ļoti smagā un rūpīgā diskusijā, kurās iesaistījās gan Satiksmes ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Finansu ministrija, gan valdība, vienojāmies, ka no akcīzes nodokļa par degvielu 50% nonāk valsts autoceļu fondā, un iesniedzām Saeimai likumprojektu par tā akcīzes nodokļa izlietojumu, kurš iekasēts par degvielu. Es domāju, ka deputāti toreiz tika pārliecināti un visi piekrita, ka šie līdzekļi no akcīzes nodokļa ir vitāli nepieciešami Latvijas ceļiem. Šobrīd tiek piedāvāti grozījumi šajā likumā par akcīzes nodokli, un šie grozījumi paredz, ka 50% vietā tikai 35% no akcīzes nodokļa aiziet valsts autoceļu fondā. Pārējie tātad tiktu ieskaitīti valsts budžeta vispārējā daļā.

Es gribu aicināt kolēģus vēlreiz atcerēties, ka transporta maģistrāles ir valsts "asinsrites sistēma". Šī "asinsrites sistēma" šajos gados bija saslimusi un bija nepieciešami līdzekļi, lai šo "asinsrites sistēmu" savestu kārtībā. Visi varēja pārliecināties šogad, pēc šiem 6 mēnešiem, kādu pozitīvu izmaiņu Latvijas sejā ienesa šā akcīzes nodokļa nonākšana valsts autoceļu fondā un kā uzlabojās autosatiksme Latvijā. Satiksmes ministrijas sagatavotajā uzziņā, kas ir ielikta katram no jums, cienījamie deputāti, jūsu mapītēs, jūs atradīsit to seku aprakstu, kas notiks, ja šie līdzekļi vairs nenonāks autoceļu attīstības fondā. Jūs redzēsit, ka nākamajā gadā iztrūkums šajā fondā būs 13 miljoni. Tātad šis samazinājums ir 13 miljoni. Šādā situācijā pirmās negatīvās sekas jūs sajutīsit jau šogad ziemā, kad sniega tīrīšanā nevarēs tikt pielietotas modernas tehnoloģijas. Sniegu vajadzēs tīrīt tāpat kā agrāk, ar mehāniskajām metodēm, nevis ar šo moderno metodi, un tādējādi šis darba apjoms palielināsies, šis darbs sadārdzināsies un attiecīgi samazināsies tas ceļu garums, kādu varēs attīrīt.

Otrkārt. Mēs nevarēsim realizēt melno segumu saglabāšanas un atjaunošanas programmu - apmēram par 3,5 miljoniem latu. Tāpat nevarēsim iegādāties šo ceļu uzturēšanas tehniku, kā tas bija plānots, un šis samazinājums būs 1,8 miljoni latu.

Bet pats galvenais... Kolēģi, ieklausieties ļoti uzmanīgi! Šis ir ļoti būtisks jautājums. Pats galvenais. Pasaules bankas un Kuveitas fonda kredīts ir paņemts ar aprēķinu, ka ceļu fondā būs šie līdzekļi. Tātad kredīts ir plānots, kredīts ir sagatavots, un projekta Latvijas daļas finansu samazinājums būs par 4,5 miljoniem latu, un apdraudēts būs kredīts par 40 miljoniem dolāru. Tātad šie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībā, šajā "asinsrites sistēmā", būs ļoti, ļoti būtiski.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šāda jokošanās ar kredītu politiku grauj ne tikai tautsaimniecību, bet grauj arī starptautisko finansu institūciju uzticēšanos Latvijas valstij un grauj arī Latvijas valsts "seju" starptautiskajā apritē.

Sēdes vadītājs. Emša kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

I.Emsis. Jā, tādēļ man ir pašā nobeigumā vēl jāsaka, ka man ir arī pilnvarojums no Ministru prezidenta...

Sēdes vadītājs. Emša kungs, piecas minūtes ir pagājušas...

I.Emsis. ... lūgt deputātus atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. "Par".

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies par izsmeļošo informāciju. Mēs iesniedzēju vārdā atsaucam šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jautājums tātad ir izlemts. Ejam tālāk! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Liepas un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas? Vēlas.

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tuvākajā laikā, kuru katru mirkli, būs jaunais likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vienkārši es neredzu šeit nekādu jēgu labot un papildināt esošo likumu "Par Aizsardzības spēkiem". Es aicinu to noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Grīgs vienkārši nodemonstrēja, ka atkal bez kādas motivācijas tiek aicināts noraidīt likumprojektu tikai tāpēc, ka to ir iesniegusi frakcija "Latvijai".

Mūsu motivācija ir šāda. Pēdējā gada laikā mūsu valstī daudz un visaugstākajos līmeņos ir runāts par samilzušām problēmām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Galvenie šo problēmu iemesli. Ir gan objektīvas problēmas, gan subjektīvi iemesli, piemēram, vāja valsts drošības un aizsardzības problēmu izprašana valsts varas augstākajos līmeņos, traģiska ekonomiskā situācija valstī, tautsaimniecības krīze, finansu līdzekļu trūkums, nekompetenta Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība un tamlīdzīgi. Pie šo problēmu cēloņiem ir jāpieskaita arī spēcīgās domstarpības valdošajā koalīcijā un nepieciešamo likumdošanas un citu normatīvo aktu, dokumentu trūkums. Ar nožēlu ir jāsecina, ka līdz šim laikam Saeima nav apjēgusi nepieciešamību izskatīt un akceptēt nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas. Līdz ar to Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav nosprausti ilgtermiņa stratēģiskie orientieri. Līdz ar to Saeima ir kļuvusi smieklīgi bezspēcīga un nevarīga - nevar pieprasīt no Ministru kabineta, no Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības, lai beidzot izstrādātu valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, mobilizācijas plānu un citus dokumentus, kā arī ieviestu Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešamo kārtību un disciplīnu, izveidotu mūsu valstī vienotus Nacionālos bruņotos spēkus.

Viens no galvenajiem un visnepieciešamākajiem soļiem vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveidošanai ir - savest kārtībā likumus. Nav jēgas un loģikas, ka Nacionālo bruņoto spēku struktūras savā darbībā vadās pēc dažādiem likumiem - likuma "Par Aizsardzības spēkiem", "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas izraisa ne tikai neizpratni, bet dažreiz arī zināmas domstarpības un pat pretrunas starp dažādu Nacionālo bruņoto spēku struktūru pārstāvjiem.

Starp citu, aizsardzības ministrs Krastiņš, stājoties amatā, teica, ka iesniegs Saeimā likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ir pagājis gads, bet ministrs nav bijis spējīgs to izdarīt. Tāpēc frakcija "Latvijai" ir sagatavojusi šo likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Varu apgalvot, ka šī sadrumstalotība, šī situācija nekādā veidā neveicina vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveidi. Ir pilnīgi skaidra nepieciešamība divu likumu vietā, kurus es jau minēju, izveidot vienu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Jāpiebilst, ka satura ziņā minētie likumi ir ļoti līdzīgi. Par kopējā jaunā likuma - likuma par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem - pamatu varētu būt iepriekšējais likums "Par Aizsardzības spēkiem", tāpēc mēs esam sagatavojuši šos grozījumus, nepieciešamības gadījumā Zemessardzes specifiku izceļot tajā ar attiecīgajiem papildinājumiem.

Lai sasniegtu deklarēto galveno mērķi - vienotas armijas izveidi -, frakcija "Latvijai" piedāvātajās likuma izmaiņās paredz sekojošo.

Pirmkārt. Skaidri un nepārprotami definēt galvenās Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas un to spēku veidus. Tie ir: Sauszemes karaspēks, Jūras spēki, Gaisa spēki, Zemessardze. Krīzes situācijā vai kara gadījumā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kā spēku veidi tiek iekļauti arī Robežapsardzības spēki. Izmaiņās ir precizētas spēku veidu funkcijas un uzdevumi, kā arī šo spēku veidu štābu atbildība.

Otrkārt. Frakcija "Latvijai" priekšlikumā nosaka, kā tiek veidotas vienotas apmācību, apgādes, mobilizācijas un citas sistēmas. Nevar taču šķiest valsts naudu mazā valstī diferencētu sistēmu izveidē gandrīz katrā no spēku veidiem. Ir jābūt vienotai pieejai personālsastāva atlases un apmācības jautājumos. Tas pats attiecas uz instruktoru un virsnieku dienestu gaitu, Atestācijas kritērijiem pakāpju piešķiršanai un izvirzīšanai citiem vai augstākajiem amatiem ir jābūt vienādiem. Zemessardzes virsniekiem ir jābūt spējīgiem pildīt savus pienākumus atbilstošajos amatos, piemēram Sauszemes karaspēkā un otrādi. Tas būs sasniedzams tad, kad profesionālās atlases kritēriji būs vienādi. Šāda pieeja nākotnē atvieglos arī pakāpenisku pāreju uz profesionālu armiju.

Treškārt. Likumprojektā precīzāk jāformulē karavīru sociālās aizsardzības jautājums. Karavīru sociālās aizsardzības apstākļiem jābūt līdzvērtīgiem visos Nacionālo bruņoto spēku veidos, lai novērstu kadru nepamatotu pāreju no vienas struktūras uz otru. Izņēmums var būt piemaksas lidotājiem, jūrniekiem un sevišķu uzdevumu karavīriem. Piedāvātajos priekšlikumos ir jau paredzētas strukturālās un citas izmaiņas, kuras ir notikušas vai notiks Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tā, piemēram, ir ņemts vērā, ka Robežapsardzības spēki mainīs savu pakļautību, NBS "Baltbata" karavīri piedalās miera uzturēšanas operācijās un tamlīdzīgi.

Ir paredzēts, ka Nacionālo bruņoto spēku veidos, balstoties uz šo likumu, tiks izveidoti spēku veidu nolikumi.

Frakcija "Latvijai" ir gatava tālākai konstruktīvai sadarbībai likuma par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pilnveidošanā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu šo jautājumu izlemt balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodošanu atbildīgajām komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šis likumprojekts dod priekšrocības jeb nodokļu atvieglojumus koncernos strādājošajiem lielajiem uzņēmumiem, jo tas paredz atļaut viena uzņēmuma zaudējumus norakstīt uz otra peļņas rēķina, tādējādi samazinot to summu, par kuru ar peļņu strādājošajiem uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļi, un tādējādi samazinot valsts budžeta ieņēmumus.

Ir jāpiebilst, ka bankrota gadījumā gan vienam no līdzdalībniekiem nav pilnas atbildības par otrā uzņēmuma saistībām, bet tad, kad ir runa par nodokļu atvieglojumiem, tagad mēs ļausim šiem uzņēmumiem izmantot to situāciju, ka viņiem ir praktiski viens un tas pats īpašnieks, un ļausim viņiem atbrīvoties pa daļai no nodokļu maksājumiem. Tas vienkārši nav godīgi, jo tas atkal dod kārtējās papildu priekšrocības lielajiem uzņēmumiem, kuri spējuši jau noformēties koncernos, un tas dod atkal kārtējās priekšrocības mūsu valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei - un atkal uz vienkāršās un nabadzībā esošās tautas daļas rēķina. Un atkal, šo bezdeficīta budžetu plānojot, to realizēs tikai attiecībā uz tiem, kuri jau šodien nevar uz sava maizes rieciena uzsmērēt sviestu. Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka tā pieņemšana samazinās par 5 līdz 10% valsts ieņēmumus no šā attiecīgā nodokļa veida, tātad - uzņēmuma ienākuma nodokļa... ka šī ir prakse tajās valstīs, kurās tas ir ieviests. Mēs varam redzēt 1997.gada budžeta projektā, ka attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli prognoze ir 59 miljoni latu, tas nozīmē, ka attiecīgais ieņēmumu samazinājums būs par 3 līdz 6 miljoniem latu. Un rodas jautājums - kas segs šos atvieglojumus, ko valsts atkal piedāvā lielajiem koncerniem? Tad iznāk, ka, lai panāktu nepieciešamo ieņēmumu ienākšanu valsts budžetā, būs atkal jāsamazina ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums?

Un vēl. Ministru kabinets ir izvirzījis sev uzdevumu savus iesniedzamo tiesību aktu projektus saskaņot ar Eiropas savienības likumdošanu, ar Baltās grāmatas izvirzītajām prasībām asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu integrācijai Eiropas savienībā. Šā dokumenta anotācijā šāda atsauce nav atrodama, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šo dokumentu šodien nevajadzētu nodot komisijām, bet atdot Ministru kabinetam atpakaļ saskaņošanai. Un, ja nu kolēģi tomēr izšķiras par šā dokumenta nodošanu komisijām, tad es ierosinātu komisiju sarakstam pievienot vēl arī Eiropas lietu komisiju. Bet es aicinu šo dokumentu komisijām nenodot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. "Par". Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši pretēji Čerāna kungam es aicinātu nodot tomēr šo likumprojektu komisijām. Tas taču nav nopietni, ko nupat iepriekšējais referents runāja. 3 līdz 4 miljonu latu apmērā samazinājums ieņēmumu daļā - Latvijas lielajam budžetam tas ir tīrais sīkums, un nebūtu vērts to arī respektēt. Ir vērts nodot komisijām šo likumprojektu arī tāpēc, ka šeit mēs skaidri redzam Ministru kabineta (un, protams, personīgi premjerministra) dziļi patriotisko darbību, izpildot lielkapitāla lobija lomu. Un tāpēc būtu, protams, jārespektē šī politiskā nianse, ka, ja "Latvijas ceļš" un arī Šķēles kunga vēl nenodibinātā partija izpilda dotos solījumus lielkapitālam, tad tā ir politiķu godalieta - izpildīt savus priekšvēlēšanu vai priekšiecelšanas solījumus. Nododot šo likumprojektu komisijām, mums, visai Saeimai, būs iespēja atbalstīt šā lielkapitāla lobiju, pārliekot slogu no ļoti trūcīgiem lielkapitālistiem uz maznodrošinātiem, sociāli mazaizsargātiem un - jo sevišķi - uz mazo uzņēmēju pleciem. Es gribētu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sevišķi spilgti un veiksmīgi izteiktajam labojumam likuma 14.panta otrajā daļā, kur ir teikts: ja taksācijas periodā kāda persona pēkšņi iegūst ietekmi pār visu grupu... Mēs saprotam, ka ir ļoti grūti kādai konkrētai personai Latvijā gūt šādu ietekmi, nemaz jau nerunājot par pārtikas rūpniecību, kur ir pilnīgi neiespējami kādai personai diktēt veselas uzņēmumu grupas intereses, un līdz ar to šādi katastrofāli gadījumi diez vai būs iespējami. Tāpēc es aicinu atbalstīt šīs lielkapitāla lobija tendences un nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot "par" vai "pret" attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, atturas - 7. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu. Likums "Obligātā militārā dienesta likums". Godātie kolēģi, jūs droši vien zināt, ka Valsts prezidents ir izteicis Saeimai prasību - saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi otrreiz caurlūkot likumu "Obligātā militārā dienesta likums".

Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pagājušās sēdes nobeigumā es taisni tā teicu - ka iespējams, ka Valsts prezidenta kungs to mums piedāvās vēlreizējai izskatīšanai. Šajā gadījumā ir patīkami, ka Valsts prezidenta kungs ieklausījās arī atsevišķu deputātu viedoklī, ne tikai Krastiņa viedoklī. Bet es domāju, ka šajā gadījumā šis likums būtu patiešām jānosūta uz komisijām, jo mēs nokļuvām paradoksālā situācijā. Valsts prezidents mums uztiepa negatavu likumprojektu, un diemžēl, kamēr nav notikusi konceptuāla diskusija par valsts aizsardzības modeli, tikmēr diez vai šis Obligātā militārā dienesta likums... drīzāk būtu tāds likums jānosauc par likumu par 3000 kareivju iesaukšanu Krastiņam. Jo pagaidām liekas, ka galvenā problēma ir nevis armijas nākotne, bet gan tas, kādā veidā... būtu arī jaizdiskutē, kādā veidā ir vai nav... bet drīzāk tas, ka Krastiņa kungam un Līgotņa kungam ir vajadzīgi 3500 cilvēki. Un tādēļ es tomēr aicinu šo likumu nosūtīt uz komisijām. Protams, es iedomājos arī kolēģu izjūtas, tās šausmas, kad tas likums nāks atpakaļ un būs atkal tie garie lasījumi. Bet iespējams, ka pie tā tiks strādāts un mēs varētu iegūt arī no Krastiņa kunga kādu konceptuālāku ideju.

Savas runas noslēgumā es gribētu pievienoties un aicināt arī Grinberga kungu pievienoties tai slavenajai dziesmai, kas, es domāju, ir pilnīgi pieskaņota šim likumam. Tā kā man balss nav, Grinberga kungs varbūt nodziedās labāk, un te būtu tie vārdi labu labie:

"Mîļā, ķeizars mani karā sauc,

Spraud man puķes, spraud man puķes,

Spraud man puķes pogas caurumā..." Ðveiks dodas karā... Nu, un tā tālāk...

"Íeizars plinti dos... neraudi par mani..." Un tā tālāk.

Tā ka šis likums kopumā man šādu sajūtu ir izveidojis, jebkurā gadījumā tas ir kaut kas līdzīgs šai dziesmai, un tādēļ es tomēr iesaku labāk nosūtīt to uz komisiju, pastrādāt kārtīgi, citādi mūsu armijas zēniem būs jādzied šī dziesma Grinberga pavadījumā, kopā sadziedot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, kādai komisijai jūs ierosināt nosūtīt to? Jā, es saprotu, ka jānosūta komisijai, bet kādai, Lujāna kungs?

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es domāju, ka vajadzētu nosūtīt mūsu "vanagiem" uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un es domāju, ka viņi tur varēs dot arī savus labojumus. Galvenā komisija būtu Aizsardzības un iekšlietu komisija. Un otra komisija varētu būt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo šajā sakarā būtu nopietni jāskata arī cilvēktiesību jautājumi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka man šoreiz viedoklis sakrīt ar Lujāna kunga domām. Pilnībā piekrītu, ka vajadzētu šo likumu atdot atpakaļ Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Varbūt mans motivējums ir mazliet citādāks nekā Lujāna kungam, bet tēma ir pareiza. Es uzskatu, ka Valsts prezidenta viedoklis šajā jautājumā ir pilnīgi pareizs - ka šis jaunais likums ne vien neuzlabo stāvokli Bruņotajos spēkos, bet - tieši otrādi - pasliktina to, jo šī kombinācija, kuru mēs visi kopīgi izstrādājām un kurā mēs samazinām dienesta laiku un tajā pašā laikā gandrīz sašaurinām iesaucamo loku, pilnīgi neatbilst valsts aizsardzības prasībām. Un tādēļ ar to es domāju, ka tiešām vajadzētu atbalstīt jau izteikto viedokli, to, ko Lujāna kungs nupat teica un ko arī Valsts prezidents jau ir paudis, un nosūtīt šo likumu Aizsardzības un iekšlietu komisijai otro reizi caurlūkot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! "Par" vai "pret" - var runāt divi cilvēki. Divi jau ir runājuši "par". Seiksta kungs vēlas runāt "pret". Seiksta kungs, ja jūs runāsiet "par", tad vārdu es jums dot nevaru. Tas ir pret Kārtības rulli.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Es runāšu par procedūru - ne "par", ne "pret".

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā paldies, Seiksta kungs! Kārtības rullis nepieļauj citu kārtību. Seiksta kungs, es ļoti atvainojos!

Godātie kolēģi! Bija Druvas kunga un Lujāna kunga priekšlikums - nodot Saeimā pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Vai mums par šo priekšlikumu ir jābalso? Jābalso. Balsošanu pieprasa. Lujāna kungs ierosināja nodot arī vēl kādai komisijai. Šo ierosinājumu par otru komisiju Lujāna kungs neuztur spēkā. Tātad nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, Kārtības rullis mums paredz arī to, ka Saeimā ir jānosaka termiņš, kādā šis jautājums izskatāms. Lūdzu, Druvas kungs, jūsu priekšlikumus!

K.J.Druva. Lūdzu deputātus atbalstīt 20.decembri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu - 20.decembris. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam".

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" iesniegto priekšlikumu? Debatēs ir pieteicies Jānis Priedkalns - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 12 deputātu lēmuma projektu vispirms ierosināja vairāku deputātu jautājums par G.Kurloviča un A.Tomašūna grāmatas "Latvijas vēsture pamatskolām" atbilstību mācību grāmatu prasībām un sekojošā izglītības un zinātnes ministra atbilde.

Jāpiemin, ka šobrīd līdzās minētajai grāmatai tiek lietotas arī citas. G.Kurloviča un A.Tomašūna grāmatā ir vairākas kļūdas un nekorekti traktējumi, ko izglītības un zinātnes ministrs ir apņēmies kopīgi ar autoriem labot. Personīgi es šajā lietā esmu ieinteresēts, jo kopīgi ar Zviedrijas latviešu Centrālās padomes politiskās nozares vadītāju Gunāru Pāvulu esmu ierosinājis citas Latvijas vēstures grāmatas - Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Ulda Ģērmaņa grāmatas "Latviešu tautas piedzīvojumi" atzīšanu par mācību grāmatu. Mums tomēr nav līdz šim izdevies šo grāmatu dabūt tālāk par papildliteratūras kategoriju līdzās citām trimdas autoru grāmatām. Tomēr izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata pieeja šo jautājumu risinājumā ir bijusi korekta, konstruktīva un demokrātiska. Kā paredzēts, ministrs grāmatas ir nodevis Izglītības satura un eksaminācijas centrā, kā tas ir ar jebkuras mācību grāmatas grifēšanu, recenzēšanai attiecīgā mācību priekšmeta speciālistiem - skolotājiem un, ja nepieciešams, arī zinātniekiem. Izglītības un zinātnes ministrs ir rīkojies atbildīgi, risinot šo lietu. Tajā pašā laikā ar atzinību ir jāpiemin jautājuma parakstītāju - deputātu rūpes par mūsu mācību grāmatu precizitāti un atbilstību.

Šodienas lēmuma projektam ir vēl citi motīvi. Tādēļ vēlos teikt, ka Māris Grīnblats ir cienījams latvietis, kas smagu ministriju vada ar lielu atbildību un ar maz līdzekļiem. Situācijas, kas visus neapmierina, ir neizbēgamas. Lēmuma pieņemšanā viņš tomēr ir ievērojis vispārējus demokrātijas principus un ir plaši konsultējies ar kolēģiem.

Jāpiemin arī Māra Grīnblata vadība un līdzdalība izglītības koncepcijas izstrādāšanā un skolotāju algu pacelšanas jautājuma risināšanā. Tā kā pašvaldību izlīdzināšanas budžets arī ir daļa no valsts budžeta, tad algas ir aizsargātas kā mērķdotācija ar likuma spēku, saprotams, turpinoties mēģinājumiem atrast vēl trūkstošos miljonus.

Izglītības koncepcija tika pieņemta Latvijas izglītības darbinieku kongresā 1994.gada 11. un 12.martā, kā arī Ministru kabinetā 1995.gada 9.jūlijā un ir papildināta šā gada 9.jūlijā ar finansēšanas modeli, kas nosaka skolēnu, nevis skolu vai skolotāju atbalsta aprēķināšanu. Šī koncepcija ir pasaulē plaši pazīstama un atzīta, kaut gan pāriešana uz to prasa laiku.

Mārim Grīnblatam ir uzticēts šis grūtais uzdevums - uz šo kārtību pāriet jau samērā īsā laikā. Varam viņam vēlēt sekmes un izturību, pilnveidojot šos procesus. Atbalstu Māri Grīnblatu, aicinu balsot "pret" ierosināto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāki deputāti. Odisejs Kostanda. Bet līdz pārtraukumam laiks ir 10 minūtes, Kostandas kungs! (No zāles deputāts O.Kostanda: "Pçc pārtraukuma...")

Ir pieteikušies arī citi, varbūt uz mazāku laiku. Dosim vārdu pieteikšanās secībā un, kad pienāks pulksten 17.00, tad izsludināsim pārtraukumu un pēc tam turpināsim.

Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Šķēles valdības deklarācijas lasīšana daudziem sagādā patiesu prieku. Tik daudz tajā ir skaistu un patiesu vārdu! Piemēram, deklarācijā rakstīts (citēju): "Izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir latviešu nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums." Tam var piekrist. Vārdiem "izglītība", "skola", "mâcības" latiešu tautā vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Gadu simtiem mūsu tauta ir tiekusies pēc izglītības. Vecāki darījuši visu iespējamo, lai skolotu savus bērnus. Ir svarīgi apzināties, ka šodienas tā sauktajā informācijas laikmetā sabiedrībā izglītības nozīme arvien vairāk palielinās. Drīz vairs nevienam nebūs vajadzīgi neizglītoti cilvēki, tāpēc aizvien traģiskāka izvēršas situācija, kas radusies Šķēles valdības īstenotās politikas rezultātā. Šogad aptuveni 15 000 skolas vecuma bērnu neiet skolā. Vai premjera vietnieks - izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats - apzinās reālo stāvokli Latvijas izglītībā un mūsu skolās? Ja valdība to apzinās, tad kāpēc netiek veikti strikti pasākumi, lai mainītu šo nenormālo un absurdo situāciju? Vai frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs Grīnblats ir aizmirsis savas partijas pirms 6. Saeimas vēlēšanām dotos solījumus? Tas ir, veidot latvisku, sakārtotu un tiesisku valsti, veidot pārtikušu, plaukstošu un sakoptu zemi, radīt izglītotu, veselu un tikumīgu tautu. Acīmredzot "tçvzemiešu" komanda neuzskata šos solījumus par sev saistošiem. Tiesa, valdošo partiju politiķiem, domājot par pašu labuma vairošanu, šķietami ir ļoti izdevīga tumša un neizglītota tauta. Šādi ļaudis ticēs visam, ko tiem stāsta.

Tālāk. Valdības deklarācijas sadaļā par izglītību lasāms: "Valsts budžeta izdevumu noteikšana izglītībai pašreizējā posmā tādā līmenī, lai būtu iespējams nostiprināt un pilnveidot valsts finansēto izglītību." Kā tad Izglītības un zinātnes ministrijai veicies ar šā uzdevuma pildīšanu, to, šķiet, zina ikviens Latvijas skolotājs, ikviens skolēns un viņa vecāki. Arī šajā gadījumā vārdi atšķiras no darbiem.

Kā zināms, Šķēle par prioritāru izvirzījis uzdevumu reformēt izglītības finansēšanu, paredzot līdzekļus viena bērna izglītošanai un nosakot normatīvus gan pedagoģisko darbinieku algām, gan izglītības iestāžu uzturēšanai. Nav saprotams, kāpēc šāda finansēšanas mehānisma izstrādāšanai pie Ministru kabineta izveidota īpaša darba grupa Šķēles padomnieku vadībā, kura tad izstrādāšot izglītības finansēšanas reformas konkrētos jautājumus. Šī darba grupa sagatavos nepieciešamo pamatojumu izglītības finansēšanas reformai, veiks aprēķinus, cik īsti naudas skolēnu izglītošanai jāpiesaista katram Latvijas pagastam, bet ar ko tad īsti nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija ar savien daudzskaitlīgajiem štatiem, daudzajiem departamentiem un nodaļām, zinātniskās pētniecības institūtiem un tā tālāk? Vai tajos strādājošie ierēdņi nav spējīgi izstrādāt šādus projektus? Nekādi nav saprotams, kāpēc valdībai jātērē papildu līdzekļi, radot būtībā vēl vienu alternatīvu Izglītības un zinātnes ministriju? Acīmredzot Ministru prezidenta biedrs un izglītības ministrs Grīnblats nespēj organizēt savas ministrijas darbu pat šāda projekta izstrādei. To sapratis arī premjerministrs Šķēle, izveidojot darba grupu savu padomnieku vadībā.

Grīnblats sola, ka arī nākamajā gadā apmēram puse no izglītībai paredzētā finansējuma būs valsts budžeta finansējums, bez tam valsts noteiks finansēšanas normatīvus uz vienu skolēnu katram rajonam un pilsētai, taču 24. oktobra Saeimas sēdē izglītības un zinātnes ministrs tā arī nespēja neko konkrētāk paskaidrot par iecerēto izglītības finansējuma reformu. Viņš stāstīja vienīgi to, kādai, viņaprāt, vajadzētu būt šai finansēšanas sistēmai.

Novārtā ir atstāts vēl kāds deklarācijas uzdevums, tas skan: "Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana, mazo sākumskolu atjaunošana saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām. To problēmu atrisināšana, kas bērniem liedz apmeklēt skolu. Skolu autobusu sistēmas ieviešana laukos. Papildpalīdzība lauku skolēniem - likumā noteikts pašvaldību un valsts kopuzdevums." Ðķiet, tas ir palicis tikai skaists vēlējums, dekoratīvs teikums valdības deklarācijā.

Tāpēc frakcija "Latvijai" uzskata, ka Grīnblats nespēj veikt viņam uzticētos pienākumus un viņam ir jādemisionē.

Nākamais citāts no Šķēles valdības deklarācijas sadaļas par izglītību: "Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu." Kā tad šajā gadījumā valdības solījums saskan ar tās īstenotajiem darbiem? Mēs redzam, ka Šķēles valdība un Izglītības un zinātnes ministrija atsakās no atbildības par skolotāju algu izmaksām, nododot šo funkciju pašvaldībām (pēc Ministru kabineta noteikumiem nr 343). Valdība arī tieši pārkāpj pašas sarakstīto deklarāciju. 1997. gada valsts budžets paredz palielināt ierēdņu algas par 22%, bet velti budžetā meklēt aili, kas rādītu, ka atbilstoši deklarācijai arī skolotāju algas tiks paaugstinātas par 22%. Tātad, pretēji solītajam, valdība vēl vairāk palielina starpību starp skolotāju un ierēdņu algām.

Atbildot uz frakcijas "Latvijai" deputātu uzdotajiem jautājumiem, izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats raksta, ka nepieciešami būtiski pārkārtojumi izglītības finansēšanas sistēmā, panākot efektīvu izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu. Šādas izmaiņas ir panākamas, tikai racionāli tērējot izglītībai paredzētos līdzekļus. Nu, domājams, tik gudru atbildi varētu uzrakstīt jebkurš skolotājs un pat vidusskolnieks. Interesanti tikai tas, kāpēc izglītības un zinātnes ministram neienāca prātā vienkāršākais risinājums, proti, paaugstināt gan ierēdņu, gan skolotāju algas par summu, kas varbūt būtu mazāka par 22%, toties visiem vienāda. Tā vietā Grīnblats 24. oktobra sēdē mums paziņoja, ka pedagogu algu paaugstināšanai nepieciešamā summa neatbilst valdības politikai, jo valdība, lūk, esot deklarējusi, ka tās prioritāte ir bezdeficīta budžets. Tādējādi Grīnblats apliecina savu kā ministra nespēju pildīt savu pienākumu, pildīt valdības deklarāciju un galu galā arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" programmu.

Tālāk. Valdības deklarācijā teikts: "Lîdzekļi skolotāju un augstskolu pasniedzēju algām daļēji rodami, pārkārtojot Izglītības ministrijas sistēmu, samazinot attiecīgo ierēdņu skaitu, nododot kvalifikācijas celšanu un zinātniskās pētniecības darbu augstskolām, kas gatavo pedagogus." Skatot budžeta projektu 1997. gadam, redzams, ka arī šis uzdevums nav izpildīts tāpat kā visi pārējie. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar visdažādākajām blakusinstitūcijām, kopā ar savu politisko padomnieku un palīgu komandu ir kļuvusi par vienu no visvairāk uzblīdušajām ministrijām. Piemēram, ministrijā darbojas Stratēģiskās plānošanas departaments un Budžeta un investīciju plānošanas departaments. Ir skaidrs, ka abos strādā daudzi cilvēki. Ko tad tik lielu plānos šie departamenti?

Tālāk. Izglītības un zinātnes ministrijā darbojas Profesionālās izglītības centrs, bet bez tā ir vēl arī Profesionālās izglītības metodiskais centrs. Nav saprotams, kādas funkcijas ir Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldei. Bet ko tad īsti tādā gadījumā pārvalda pati ministrija? Varētu saukt vēl daudzus piemērus, kā viena struktūra pārklājās citai.

Nesaprotamas ir arī vairākas pozīcijas 1997. gada budžetā, kas radītas pilnīgi no jauna. Piemēram, vispārējās izglītības centralizētie pasākumi - atvēlēti 110 958 lati. Vēl ir arī pārējie izglītības pasākumi. Tiem atvēlēti 122 972 lati. Bet tas vēl nav viss. Interešu izglītības pasākumi - 45 560 latu. Cits piemērs. No pagājušā gada budžeta palikušas dotācijas privātām mācību iestādēm - 54 458 lati, taču no jauna radītas dotācijas privātām mācību iestādēm vēl 22 000 latu. Domāju, būtu interesanti zināt arī to, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs dotācijas privātajām mācību iestādēm. Piemēram, nav saprotams, kāpēc vienai pašai privātajai augstākajai mācību iestādei - Zviedrijas Ekonomiskajai augstskolai - tiek atvēlēts tikpat daudz, cik visām pārējām privātajām augstākajām mācību iestādēm kopā?

Ministrijas darbībai būtu jābūt atklātai arī attiecībā uz ierēdniecības atalgojumu, un pašam ministram Grīnblatam būtu jābūt atklātības sargam un iniciatoram, bet tāds viņš nav. Un tāpēc uzskatām, ka viņš netiek galā ar saviem pienākumiem.

Ne mazāk svarīgas par izglītības finansējumu ir arī tās zināšanas, ko skolēns iemācās skolā. Šķiet, to labi saprot arī Ministru prezidenta biedrs un izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats, kurš teicis, piemēram, šādus spārnotus vārdus (citēju): "Izglītības reformai pēc būtības jāskar nevis finanses, bet gan mācību saturs; skolai jāsagatavo ne tikai sabiedrības loceklis, kas būtu piepildīts ar moderno zināšanu apjomu un apguvis kādu profesiju, bet gan apzinīgs Latvijas pilsonis vai lojāls tās iedzīvotājs. Ir jārada tāds Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem." ("Diena", 1996. gada 19. augusts.)

Par to, kā izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats pilda šo pienākumu, liecina, piemēram, situācija ar mācību grāmatām. Tā vēl joprojām nav nokārtots kaut vai jautājums par Latvijas vēstures mācību grāmatām. Izglītības un zinātnes ministrija noraidīja Zviedrijā mītošo latviešu piedāvājumu attiecībā uz dāvinājumu skolām - Ulda Ģērmaņa sarakstītajām grāmatām, pēc kurām gadiem ilgi ir mācījušās latviešu paaudzes ārzemēs. Izrādījās, ka tās, lūk, neatbilst Latvijas vēstures mācības standartiem. Tā vietā tiek piedāvātas citas grāmatas. Tāpēc zīmīgs ir skandāls ar atkārtoti izdoto G.Kurloviča un A. Tomašūna eksperimentālo mācību grāmatu "Latvijas vēsture pamatskolām", kas izdota 1996. gadā.

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, varbūt izsludināsim pārtraukumu līdz pulksten 17.30 un tad turpināsim? Jums būs vārds.

O.Kostanda. Paldies. Man piecas ar pusi minūtes...

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Pārtraukums līdz 17.30.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo jautājumu.

Odisejs Kostanda - lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Turpināšu par skandālu ar G.Kurloviča un A.Tomašūna grāmatu "Latvijas vēsture pamatskolām". Nav saprotams, kādas valsts patriotismu un lojalitāti īsti māca šī vēstures mācības grāmata? Kāds ir tās uzdevums? Audzināt bijušās Padomju Savienības patriotu vai Latvijas valsts pilsoni? Šajā grāmatā tikpat kā nav parādīta Latvijas Republikas Saeimas darbība laikaposmā no 1922.-1934.gadam. Neizpratni rada 9.nodaļas 2 paragrāfa "Cîņa par demokrātiju" izklāsts. No tā izriet, ka par Latvijas demokrātiju visaktīvāk cīnījās PSRS izlūkdienesta vadītājs - Latvijas kompartija 20. un 30.gados Latvijā. Par īstu jaunatklājumu uzskatāms autoru saskatītais kaut kāds pilsoņu karš Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Bet pie labākās gribas mācību grāmatā nav atrodama informācija par Nacionālo partizānu cīņām Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Jājautā: kādas valsts Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumu pilda šāds padomju vēstures traktējums un kā tas atbilst Latvijas valsts izglītības, mācību saturam?

Uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem ministrs Grīnblats atbildēja ļoti izvairīgi. Viņš neatbildēja uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmatu un līdzekļu kvalitāte, to atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī.

Šokējoša ir izglītības un zinātnes ministra attieksme pret deputātu jautājumiem. Savā 30.oktobra atbildē Grīnblats atļaujas apzināti melot. Viņš raksta, ka G.Kurloviča un A.Tomašūna "Latvijas vēsture pamatskolām", šī mācību grāmata, ir saņēmusi grifu, kas to atļauj lietot par eksperimentālu mācību grāmatu, no ministrijas puses tikai tāpēc, ka tā ir grāmatas pirmā tirāža. Grīnblats pat neuzskatīja par vajadzīgu atšķirt grāmatas titullapu un apskatīties, ka tā jau ir šīs grāmatas otrā tirāža. Acīmredzot Grīnblats uzskata, ka ir normāli mācīt skolēniem, ka PSRS vadītās kompartijas pretvalstiskā darbība ir cīņas par demokrātiju sastavdaļa Latvijā. Tātad nacionālo partizānu Latvijā pēc Otrā pasaules kara nemaz nav bijis.

Vēl vairāk. Grīnblats akceptē grāmatā pausto, ka daļa 1949.gadā deportēto cilvēku bijusi vainīga. Šāds viedoklis vērtējams vienīgi kā Staļina komunistiskā režīma zvērību attaisnošana. Tādējādi ar izglītības un zinātnes ministra Grīnblata atbalstu bērniem tiek mācīta mūsu valstij naidīga ideoloģija. Iespējams, ka drīz Izglītības un zinātnes ministrija ieteiks mācīties vēsturi no Drīzuļa vai čekista Dzintara grāmatām.

Pārsteidzoši ir arī tas, ka PBLA atbalsta šo pašu autoru iecerēto Latvijas vēstures mācību grāmatu vidusskolām. Ir redzams, ka Latvijas vēstures un citu mācību priekšmetu saturs izglītības un zinātnes ministru neinteresē. Turpretī ar lielu sajūsmu tiek rīkoti dažādi apšaubāmi konkursi, piemēram, bēdīgi slavenais dzejas konkurss, kurā pirmo prēmiju piešķīra skolniecei Melngalvei. Viņas "diždarbs", kurā tika apdzejotas (citēju): "bezvārda maukas" sacēla sašutuma vilni sabiedrībā. Toreiz tika tā vārgi paziņots, ka par šo konkursu ministrija nav atbildīga un ka ministram Grīnblatam ar to it kā neesot nekāda sakara. Tomēr redzams, ka ministra darbība neatbilst frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšvēlēšanu solījumam - izveidot izglītotu, veselu un tikumīgu tautu. Grīnblatam ir jādemisionē!

Grīnblatu kā izglītības un zinātnes ministru raksturo arī tas, cik negribīgi viņš piekrita strādāt šajā amatā. Saprotams, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs uzskatīja, ka viņam piemērots ir tikai atbrīvotā Ministru prezidenta biedra amats. Jau no paša sākuma Grīnblats savu darbu izglītības un zinātnes ministra amatā pasniedza turpat vai kā upurēšanos Latvijas labā. Interesanta ir Grīnblata taisnošanās, ka viņa piekrišana kļūt par izglītības un zinātnes ministru bijusi tīri politisks lēmums, jo, lūk, Māris Gailis un Ziedonis Čevers teikuši, ka nebūtu nopietni, ja frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvju nebūtu valdībā. Tā šis amats tika piedāvāts Grīnblatam, un viņš atbildējis: "Ja nav neviena cita pretendenta šim amatam, tad Grīnblats esot ar mieru!" Es citēju laikraksta "Bizness un Baltija" 1996.gada 10.septembra numuru. Bet "Tçvzemei un Brīvībai" taču vienmēr sevi ir reklamējusi par latviskas Latvijas, patriotisma un nacionālisma galveno sardzi. Kāpēc "tçvzemieši" nevēlas izmantot tiem dotās iespējas? Tieši pretēji - viņi cenšas atbrīvoties no tik neizdevīgās ministrijas.

Izglītības un zinātnes ministra darbības stilu raksturo pastāvīga izvairīšanās no atbildības. Grīnblata skaidrojumos nekad ne par ko neatbild Izglītības un zinātnes ministrija vai konkrēti pats izglītības un zinātnes ministrs. Vienmēr vainīgas ir dažādas komisijas, žūrijas un tamlīdzīgi. Domāju, ka tieši ministram ir jāatceļ vai jākoriģē kādas zemāk stāvošas ministrijas struktūras lēmumi. Ministrs nevar vienkārši vienmēr pateikt, ka ne par ko nav atbildīgs. Grīnblats ir atbildīgs par visu, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" traktējumā politiskā atbildība nozīmē visīstāko bezatbildību.

Kas atbildēs par to, ka frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" komanda Šķēles valdības laikā ir apliecinājusi savu nespēju vadīt izglītības nozari, reformēt to atbilstoši laikmeta prasībām?

Gribu ieteikt Grīnblatam beidzot pārstāt novelt atbildību no saviem pleciem, aizbildinoties ar to, ka valdības deklarāciju rakstījušas visas valdību veidojošās frakcijas kopā. Uzskatu, ka Grīnblats kā ministrs demonstrējis absolūtu bezprincipialitāti. Viņš nav iestājies nedz par skolotāju algu paaugstināšanu, nedz par mācību vielas kvalitātes un satura uzlabošanu. Jāsecina, ka Grīnblats vispār nedara neko, bet lielākoties nodarbojas ar partijas un paša reitinga stutēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas darboņus diskreditē vienīgi viņi paši. Ministrijas darbinieki paši sevi diskreditē, skolu decentralizācijas principu aizstājot ar centralizāciju un likvidatorismu jeb, kā tagad pieņemts teikt, ar mazo skolu optimizāciju, bet finansiālo atbildību...

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, piecas minūtes ir pagājušas, kas jums bija pieteiktas. Pirms dodu vārdu jums otro reizi, tā kā jūs esat pieteicies, jāizskata astoņu deputātu iesniegums - Dobeļa, Seiles, Tabūna, Kiršteina, Lamberga, Emša, Pētersona un Sinkas iesniegums, kurā viņi ierosina debašu ilgumu, apspriežot lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Grīnblatam, pirmo reizi uzstājoties, noteikt līdz trim minūtēm, otro reizi - līdz vienai minūtei.

O.Kostanda. Es esmu ar mieru atteikties no runāšanas otro reizi, bet lūdzu 10 sekundes, lai vienkārši pabeigtu runu!

Sēdes vadītājs. Piekrīt?

O.Kostanda. Es 10 sekundēs pabeigšu runu un otrreiz nerunāšu. (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kostanda. Tātad, kā tagad pieņemts teikt, notiek mazo skolu optimizācija, finansiālo atbildību par skološanos uzkraujot pašvaldībām. Uzskatu, ka pietiek pārbaudīt Latvijas skolotāju un skolēnu pacietību! Jābeidz mums, deputātiem, auklēties ar frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" vadītāju - Māri Grīnblatu. Mūsu valstij ir nepieciešams cits izglītības un zinātnes ministrs, kurš apzinās sava darba nozīmīgumu un ir gatavs patiesi strādāt Latvijas neatkarības, mūsu izglītības nākotnes labā. Aicinu atbalstīt Māra Grīnblata demisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, mums tomēr ir jāizskata šis deputātu iesniegums par debašu laika samazināšanu. "Par" vai "pret" kāds vēlas runāt?

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es diemžēl šoreiz būšu "pret" ðo ierosinājumu, jo iedomājieties vairākuma rīcību, kā viņi neciena savu ministru! Viņi uzskata, ka tā vietā, lai jautājumu par ministru varētu kārtīgi izskatīt, lai katrs deputāts labāk saprastu, vai ministra kungs atbilst savam amatam vai ne, mēs gribam panākt to... vairākums grib panākt, lai par Grīnblatu runātu tikai trīs minūtes, bet otrreiz runātu minūti. Nu iedomājieties, kāda šinī gadījumā ir gan Dobeļa kunga, gan arī pārējo kolēģu necieņa pret šo ministru, ka viņi negrib mierīgi izanalizēt un pārrunāt to, vai viņš atbilst ieņemamajam amatam vai ne. Vai tad mēs tik bieži šādus jautājumus izvirzām, kuri būtu aktuāli un kuri būtu nopietni jāizrunā? Tādēļ es aicinu kolēģus to iedomāties, jo mēs vienkārši šajā gadījumā aizvien vairāk diskreditējam arī paša ministra pozīciju. Par ko tad ir jābaidās, ja viņš ir tāds labs ministrs? Diemžēl šodien viņš šeit pat neatrodas. Iespējams, kaut kur ārzemēs klausās mūs.

Savā laikā Gailis arī klausījās. Protams, arī toreiz mēs varējām ierobežot visas šīs pārrunas un diskusijas, tikai labi, ka Gailis bija kautrīgāks, viņš ātrāk saprata, ka māju Daugavas otrajā krastā ir laicīgi jāsāk būvēt. Labi būtu, ka arī pārējie ministri būtu kautrīgi un laicīgi saprastu šīs ģeniālās idejas vienkāršību un nespiestu Saeimai, runājot par viņiem, šos jautājumus cilāt.

Tādēļ es aicinu tomēr diskusiju turpināt tādā pašā ritmā, un arī es domāju, ka, ja šodien mēs nebeidzam, tad rīt varam turpināt skatīt. Jo, es vēlreiz saku, ka, ja kāds atsevišķs ministrs "savāra putru", tad viņam tā ir arī jāstrebj laukā tomēr pašam un beidzot par to ir jāatbild. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varu tikai izteikt lielu pateicību visiem par šovakar īpatnēji pavadīto laiku līdz šim. Varbūt cienīsim paši sevi un padomāsim, ko mēs šovakar vispār esam paguvuši izdarīt. Un, ja grib pateikt par problēmu, tad dažās minūtēs pilnīgi ir iespējams pateikt galveno nostādni - "par" vai "pret", nevis lasīt garus memuārus un iepriekš sagatavotas cēlas runas. Tā ka es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret iesniegto priekšlikumu par debašu laika samazināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 10. Pieņemts.

Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Gribu atgādināt vienu no valdības deklarācijas punktiem, kas attiecas uz izglītību: "Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana, mazo sākumskolu atjaunošana saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām." Tas ir būtisks virziens izglītības sistēmas attīstībai, ņemot vērā pašreizējos Latvijas sociāli ekonomiskos apstākļus, kā arī deklarācijas preambulā noteikto vienu no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem - izglītības attīstību. Diemžēl, ielūkojoties statistikā, redzam pilnīgi pretēju ainu. Minēšu vispārizglītojošo dienas skolu skaitu pēdējo triju gadu laikā. 1994./1995.mācību gadā - 1076, 1995./1996.mācību gadā - 1056, 1996./1997.mācību gadā, tas ir, šogad, ir vairs tikai 1008. Pie tam skolu skaita samazināšanās nav saistīta ar skolēnu skaita samazināšanos, bet gan ir tieši otrādi - skolēnu skaits pieaug, un tas attiecīgi ir šāds: 1994./1995.mācību gadā - 339 692, 1996./1997.mācību gadā - 350 104. Grīnblata kungs, kā šādu situāciju jūs varat motivēt? Jūs taču ierindojat sevi to valdības vīru skaitā, kuru vārdi neatbilst darbiem! Bet vai, jūs arī padomājāt par to, ka šeit ir runa par īpaši svarīgu izglītības attīstības vai, pareizāk sakot, jūsu interpretācijā, neattīstības jeb regresa principu?

Tā ir apsēstība, ja izglītības ministrs var domāt, ka mazo klašu vai pat mazo skolu slēgšana varētu dot kādu būtisku uzlabojumu izglītības finansēšanā. Pašreiz no vispārizglītojošajām skolām 50 vai vēl mazāk skolēnu ir 82 skolās, un, ja slēgtu visas šīs skolas, skolotājus atbrīvotu no darba un visus šos skolēnus atstātu bez mācībām, tad finansējumu skolotāju algām varētu palielināt tikai par vienu procentu.

Ir vēl viena skolu kategorija, kurās ir no 50 līdz 100 skolēniem, tādas ir 168. Ja izpilda to pašu iepriekšējo principu, ko es jau minēju, tad skolotāju algu pieaugums būtu tikai 6%, bet ieguvums, ko pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija cenšas acīmredzot realizēt, ir tāds, ka tiks pilnīgi sagrauta izglītības sistēma laukos un būs apmēram 15 000 jaunu analfabētu. Tātad, Grīnblata kungs, tā ir pilnīga utopija - par ietaupītajiem finansu līdzekļiem veikt izglītības iestāžu tīkla pārkārtojumus -, un šīm cerībām nav nekāda pamatojuma. Nav saprotams arī tas, kā var mainīt finansēšanas kārtības stāvokli, kad nav skaidrības pašvaldību...

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze, trīs minūtes ir pagājušas!

J.Kušnere. Es lūdzu otro reizi, jo es nepaspēju rakstiski iesniegt.

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze, jūsu rakstiska iesnieguma par otrreizējām debatēm nav.

J.Kušnere. Es to nepaspēju izdarīt, jo balsojums notika īsi pirms manas uzstāšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kušneres kundze, taču jums kā Prezidija cilvēkam vajadzētu būt pirmajai, kas ievēro Kārtības rulli.

Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Kostandas kungs pietiekoši konkrēti izteica Grīnblata kunga tīri kā finansu darboņa neatbilstību amatam. Man gribētos atzīmēt, ka es neredzu iespēju, ka Latvijai varētu būt šāds izglītības un zinātnes ministrs sakarā ar sekojošām lietām.

Nekas nav darīts, lai Latvijā 12 000 bērnu - apmēram šāds cipars statistiski tiek minēts -, varētu apmeklēt skolu. Šodien skolu viņi neapmeklē. Man nav ne mazākās skaidrības, kāpēc ir pilnīgi sagrauta pirmsskolas bērnu iestāžu sistēma nākamo skolnieku sagatavošanai. Man nav pilnīgi skaidrs, kāpēc Grīnblata kungs baidās no tās nelielās, bet tomēr kārtīgās konkurences, kāda varētu būt Latvijas izglītības sistēmā. Piemērs - absolūta neiejaukšanās augstskolu reformā jeb tās dezorganizācijas gaitā.

Un pats pēdējais. Es gribētu pateikt sekojošo. Austrumniekiem ir teiciens: suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Un izglītībā arī tas pats notiks. Mēs baidāmies, ka mūsu valstī ienāk ārvalstu spēcīgu universitāšu filiāles. Šajās filiālēs grib mācīties ne tikai svešvalodu protošie, bet arī latvieši, jo latvieši vienmēr ir gribējuši iegūt spēcīgu izglītību. Ar to Latvija ir bijusi slavena visā pasaulē, un šīs te tā saucamās neuzņēmīgās attiecības tad, kad ir ienākuši spēcīgu universitāšu pārstāvji Latvijā, nebūt neliecina, ka Grīnblata kungs būtu sava uzdevuma augstumos. Nemaz jau nerunāsim par to, ka tik tiešām, likvidējot apmēram 200 mazo skolu, pilnīgi tiek sagrauta tā sistēma, kura tomēr Latvijā ir devusi izglītotus cilvēkus. Es aicinu balsot par absolūti neatbilstīgā cilvēka demisiju, un šeit es pilnīgi atbalstu premjerministru, ka katrā amatā vajag strādāt profesionālim, nevis pašlabuma meklētājam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Kā jau Odisejs Kostanda šeit pārliecinoši nodemonstrēja, tas ir acīm redzams, ka Māris Grīnblats nav spējīgs veikt izglītības un zinātnes ministra pienākumus.

Pirmkārt. Ministrs nav spējīgs aizstāvēt izglītībai nepieciešamos budžeta līdzekļus. Arī to Odisejs Kostanda pārliecinoši nodemonstrēja. Un ne par ko citu kā vien par ministra mazspēju neliecina arī viņa iesniegtie priekšlikumi 1997.gada budžeta projektam, kas gan norāda uz problēmām, bet nav izskatāmi pēc būtības, jo neparedz nekādus papildu izdevumu segšanas avotus. Un, kā jau šeit minēja Kostandas kungs, Izglītības un zinātnes ministrija nav izmantojusi virkni savu iekšējo rezervju, bet pats galvenais ir tas, ka ministrs Grīnblats akceptē savu klātbūtni valdībā, kura izglītības finansējuma palielinājumu ne tikai neuzskata par prioritāti, bet pat to mērķtiecīgi degradē. Un pārāk silts šķiet šis krēsls, un pārāk tīkami ir tie labumi ko dod partijas atrašanās politiskajā pozīcijā un tuvība "prihvatizācijas" silei. Tautas intereses ne ministram Grīnblatam, ne viņa partijai "Tçvzemei un Brīvībai" tāpat kā visai postkomunistiskās nomenklatūras saitēs sapītajai valdošajai koalīcijai nav tuvas un nevar būt tuvas.

Otrkārt. Kā tas bija skaidri redzams no ministra Grīnblata uzstāšanās Saeimā, atbildot uz deputātu jautājumu par G.Kurloviča un A.Tomašūna mācību grāmatu, kas satur klaji antinacionālus Latvijas vēstures traktējumus, ministrs absolūti nepamatoti norobežojās no atbildības par šo grāmatu, jo to, lūk, Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā atļāvusi lietot ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, un tas skaidri norāda uz to, ka ministrs nesaprot, kādā veidā viņš var ietekmēt ministrijas pārraudzībā esošu iestāžu lēmumus. Un tā ir absolūta nekompetence.

Kristovska kungs šeit minēja problēmu par to, ka 12 000 skolas vecuma bērnu neapmeklē skolu. Tā ir absolūti būtiska problēma, bet Grīnblata kungs neko nedara.

Tālāk. Nav izglītības koncepcijas. Priedkalna kungs minēja, ka šeit esot kāda koncepcija, bet kāpēc tad Grīnblata kungam vajadzēja mums dot koncepcijas projektu, nevis kaut ko citu, kas ir jau apstiprināts? Tas vienkārši norāda... šī dokumenta esamība projekta stāvoklī norāda, ka ministram nav skaidra priekšstata par to, kā šīs reformas laikā tiks virzīta izglītības attīstība un kādas ir garantijas kaut vai tiem pašiem lauku skolu skolēniem, skolotājiem un citiem.

Tālāk. Par audzināšanas darbu. Kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija organizē audzināšanas darba veikšanu skolās? Vienkārši nekādā, bet tas ir absolūti nepieciešams. Un es aicinu noteikti atbalstīt šo lēmuma projektu un izteikt neuzticību Mārim Grīnblatam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Čepāņa kungs! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Godaprāts prasa, lai mēs neesam mīkstāki pret draugiem, nekā mēs esam pret mūsu ienaidniekiem. Es pats... man nepatīk, ja es dzirdu ko negatīvu par Māri Grīnblatu. Kad viņš pēdējo reizi uzstājās, jutu viņam līdzi. Viņš man likās noguris cilvēks, kas jūt, ka viņš nekā vairs nespēj panākt, un kas nezina, ko darīt. Viņš izjūt lielu atbildību par to grupu, kuru viņš vada, un netiek no tās nastas vaļā. Ja viņš pateiktu to, ko viņš gribētu teikt, un ja mēs spētu viņu atbrīvot no tās nastas, es esmu drošs par to, ka viņš nepieļautu to, kam viņš šodien atļauj notikt viņa ministrijā. Katram cilvēkam ir sava daba, un Mārim Grīnblatam, es domāju, ir liela atbildības sajūta pret saviem cilvēkiem, un viņš saprot: ja viņš par daudz strauji "izkritīs no strīpas", būs daudzas padomes, būs citas ministrijas, būs citas represijas.

Bet es jums atgādinātu tādu faktu, ka Alberts Kauls, kad viņš saprata, ka viņš nekā nespēs, atklāti tautai pateica, ka viss tiek darīts, lai viņu iznīcinātu. Es jums atgādinātu arī to, ka Ziedonis Čevers to pašu nesen izdarīja. "Tçvzemieši", palieciet tanī ministrijā! Dariet, ko varat! Paņemiet jūsu vadoni, atbrīvojiet viņu, lai viņš nāk un cīnās šeit! Jo mums šeit ir tā cīņa jāizcīna. Mums ir ļoti ļauns gars jāsavalda. Mūsu "gaismas pili", saprotiet, neviena cita partija nedrīkstētu tā sagraut, kā viņa tiek tagad grauta. To var tikai ar "Tçvzemei un Brīvībai" prestižu. Un neviens no jūsu "tçvzemiešiem", atvainojiet, nespētu atļaut izglītībā notikt tam, kas notiek šodien, ja tas nebūtu Māris Grīnblats. Saprotiet, kā mēs tiekam izmantoti. Tad, kad mums lika balsot par Baltijas brīvo tirgu attiecībā uz lauku produktiem un Vienības partija nebalsoja "par", tad mums bāza acīs, ka lauksaimniecības ministrs ir mūsējais. Un jums bāž acīs... Jūs visi zināt, ka tas, kas tur ir tanīs vēstures grāmatās, nav pieņemams, ka tas ik pa solim samazina mūsu gaismu, "gaismas pili" grauj, tas nav pieņemams. Bet jūs zināt, ka jūs tiekat izmantoti, un jūs nezināt, kā tikt no tā slazda ārā. Es jums apsolu, ka pāris nedēļu laikā būs izstrādāts tautas attīrīšanas mehānisms, ko es jums likšu priekšā. Būs tautas ekonomiskās attīstības koncepcija, un mēs sāksim, es ceru, iet uz priekšu. Es skaitu tos 54 "Tâlavas taurētājus" un es jums saku - es nevienu neesmu nosvītrojis. Mūsu Saeimā ir labā griba kaut ko labu darīt tautai. Atbrīvosim Grīnblata kungu, cīnīsimies - un bez naida! Grīnblata kungs ir cienījams un labs cilvēks. Viņš nav vainīgs, ka viņš ir strupceļā. (Starpsauciens: "Mçs arī neesam...")

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Es neaizkavētu jūsu uzmanību, ja es negribētu paglābt no negoda doktoru Priedkalnu. Izsakot viņam visu cieņu, es atļaušos apšaubīt, vai Priedkalna kungs ir lasījis Grīnblata kunga parakstīto un 1996.gada 23.janvārī uz Saeimu atsūtīto Latvijas izglītības koncepciju, jo savādāk viņš diez vai izmantotu šo dokumentu, lai slavinātu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" veikumu izglītības jomā.

Atļaušos citēt dažus teikumus, un kritizējiet un domājiet paši. Izglītības koncepcijā ir rakstīts, ka "humanitātes principa būtība ir cilvēka atzīšana par pamatvērtību". Izrādās, ka jūs neesat pamatvērtības, kamēr neesat ieguvuši izglītību. "Izglītība veido patiesi cilvēcīgu personību." Tātad bērns piedzimstot nav cilvēcīga personība. Tālāk: "Izglītības sistēma ir jāveido savstarpējā cieņā, kas balstīta cilvēku kopdarbībā, ievērojot pieņemtās vienošanās." Mani interesē, vai skolā skolotāji ar skolēniem parakstīs darba līgumu? Un, ja šādas muļķības, es atvainojos par šo izteicienu, ir sarakstītas dokumentā, pēc kura tiek attīstīta mūsu izglītības sistēma, tad nav ko brīnīties, ka mēs esam iebraukuši tādā "grāvī" un ka skolotāji tūlīt atkal streikos pie Saeimas sienām.

Otra nepieņemama lieta ir "raustīšanās" ar Izglītības likumu, kurš tūlīt nosvinēs savu gulēšanas gadadienu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Bet tas absolūti neuztrauc ministriju. Ministram tas ir pilnīgi vienalga. Vienu brīdi gan ministrija gribēja paņemt likumu atpakaļ, bet tad atteicās. "Informācijas avots", kurš ir no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un kurš vēlējās palikt nezināms (kā tagad pieņemts teikt presē) vērsās pie manis un teica, ka likums esot pretrunā ar Ministru kabineta programmu. Es prasīju: kur ir likums? Kā mēs varam pieņemt budžetu un runāt vispār par izglītības attīstību, ja nav likuma un ja koncepcijā ierakstīts, ka jūs par pamatvērtību nepiedzimstat, ka jums ir jāveidojas?

Tad man ir jautājums - ko dara ministrs, ja likums guļ Saeimā gadu? Es saku, drīz mēs ar puķēm varēsim apsveikt Ābiķa kungu un Celmiņa kungu par šo sasniegumu! Un ministriju absolūti neuztrauc, ka tas esot pretrunā ar viņu darbību. Mīļie cilvēki, nemociet tos, kas nevar strādāt! Ja jums svarīgāki ir posteņi, amati un frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai" nepieciešamās vietas Ministru kabinetā, tad vismaz atrodiet kādu, kas var izlasīt par vispārcilvēciskām vērtībām un neliek skolēnam ar skolotāju slēgt darba līgumu par to, kā viņi sastrādāsies izglītības apguves periodā, ko viņi pavada skolā, un kādas būs viņu savstarpējās attiecības.

Un otra lieta. Atrodiet cilvēku, kurš patiešām varētu ieiet skolotāju vidē un pateikt - būs attīstība tāda un tāda, nevis izdomātu jaunu muļķību. Lai netraumētu bērnu nervu sistēmu, iestājeksāmeni būšot tādi paši kā skolā, nemainot skolas izglītības sistēmu, nemainot skolas nobeiguma eksāmenu koncepciju un nesaskaņojot to ar augstskolā izvirzītajām prasībām. Nedrīkst tā turpināt ņirgāties par mūsu izglītību!

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - frakcija "Tautai un taisnībai".

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es atvainojos, ka es runāšu neparasti īsi. Mani ļoti aizkustināja visas tās kritiskās piezīmes, kas bija izteiktas Grīnblata kungam gan pabeigtās runās, gan vienā pārtrauktā, nepabeigtā runā. Tās visas ir ļoti, ļoti argumentētas un skaistas piezīmes. Tāpēc es ierosinu: kolēģi, sodīsim Grīnblata kungu ļoti bargi! Sodīsim, atstājot viņu par ministru! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Analizējot Grīnblata kunga mierīgo un kluso piekrišanu nodot algu finansējumu pašvaldību ziņā, ir būtisks vēl viens aspekts. Dažādu pašvaldību atšķirīgais, nevienmērīgais finansiālais stāvoklis un līdz ar to arī atšķirīgās iespējas dot papildu finansējumu izglītības vajadzībām - tas viss veicinās to, ka ekonomiski vājāk attīstītajos rajonos būs mazāk iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, un tādējādi tiks radīti priekšnoteikumi šo rajonu vēl lēnākai ekonomiskajai attīstībai nākotnē.

Latgalē, starp citu, ir vēl pagasti, kur latviešiem joprojām nav iespēju mācīties latviešu klasēs, nerunājot jau nemaz par latviešu skolām. Par analfabētismu šeit jau runāja, un es domāju, ka arī par to atbildība ir jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai. (Starpsauciens: "Laiks!")

Nākamais aspekts - par mācību grāmatām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam". Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 6. Lēmums par neuzticības izteikšanu Mārim Grīnblatam nav pieņemts.

Es gribētu lūgt cienījamo Ministru prezidenta kungu Šķēli darīt zināmu izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam, ka viņa pienākums šādos gadījumos būtu atrasties šeit, Saeimā, sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam".

Pirms sākam debates par šo jautājumu, 10 deputāti saskaņā ar Kārtības rulli ierosina debates šajā jautājumā saīsināt: 5 minūtes - pirmo reizi, un 2 minūtes - otro reizi.

"Par" vai "pret" attiecībā uz šo priekšlikumu vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka kārtējo reizi liels noslēpums - varbūt tas nav noslēpums? - būs to deputātu vārdi, kas ir parakstījuši šo iesniegumu. Man ir tāda klusa nojausma, ka tie atkal ir mūsu kolēģi no LNNK. Bet, saprotiet, ir viena niansīte... Es paņemu LNNK avīzi "Nacionālā Neatkarība" un lasu... Jautājums ir tāds: kāda ir jūsu attieksme pret obligāto militāro valsts dienestu? Un uzstājas viens deputāts, kas noteikti kārtējo reizi ir parakstījies, un saka: varam būt gandarīti, ka darbs ir izdarīts. Piedodiet... šeit es gribu pateikt to momentu, ka šie paši kungi, kas atkal te mēģina pārtraukt diskusiju, teikdami, ka varam būt gandarīti, ka darbs ir paveikts... Tikai ir cita lieta - kāds darbs ir paveikts? Varēja jau būt atsevišķi kolēģi, kas parakstījās ļoti gandarīti par iepriekšējo darbu, ko mēs šodien atkal nosūtījām uz pārlabošanu. Šodien mēs varam būt gandarīti par to, ka mēs šos ministrus saglabāsim amatos. Nu varam būt gandarīti un teikt, ka tas ir labi, taču diemžēl šinī gadījumā Valsts prezidenta kungs nevarēs nosūtīt šo atpakaļ uz Saeimu un pēc tam atkal nosūtīt vai nu uz komisiju, vai vēl kaut kur... Un tādēļ es tomēr aicinu diskusiju turpināt, it sevišķi par Makarova kungu. Šis jautājums ir daudz nopietnāks nekā jautājums par Grīnblata kungu. Ir runa par reālo sociālo palīdzību, par veselības aizsardzības sistēmu. Vai nebija paradoksāla tā situācija, ka bija jālūdz Prezidijs, lai beidzot panāktu apkuri Gaiļezerā un Onkoloģiskajā centrā? Vai tā nav Makarova kunga vistiešākā bezatbildība? Un tagad mēs gribam aiztaisīt muti un klusēt? Varbūt... Dievs vien zina, kas nākamreiz būs jārisina, lai panāktu normālu medicīnas eksistenci.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Lujāna kungs! Protams, nav noslēpums, kādi deputāti ir parakstījuši iesniegumu. Bet man ir vienkārši žēl pašam sava laika, jo jūsējo žēlot acīmredzot nav vajadzības. Tie ir deputāti Endziņš, Seiksts, Grīgs, Balodis, Dobelis, Tabūns, Seile, Sinka, Vidiņš un Apinis.

Vai attiecībā uz šo priekšlikumu kāds vēlas runāt "par"? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 17, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Sākam debates. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

Lūdzu, runājiet, Rubina kungs! Laika režīms ir ieslēgts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, es sākšu ar anekdoti, bet pēc būtības tā ir dzīve. Vienam vēsturniekam jautā: "Vai jūs esat apmeklējis mūsu atjaunoto Balto namu un klausījies kādu operu?" Viņš atbild: "O nē, man taču ir vāja redze."

Es pat varētu ar šo uzreiz beigt un aicināt balsot par Makarova demisiju, kā tas paredzēts dokumentā nr. 1725 - lēmuma projektā par neuzticības izteikšanu ministram Makarovam -, un pateikt jums, ka ļoti daudzi deputāti gribēja parakstīties. Vajadzīgi ir tikai desmit deputātu paraksti, bet deputāti bija iesiluši, jo laikam nevienu nevar atstāt vienaldzīgu šis jautājums. Jo pat tiem, kam pašiem iet labi, katram ir vecāki, kāds slims radinieks, kāds slims radinieka bērns, kāds invalīds, kas gaida palīdzību. Mēs varam salikt rokas un lūgt, bet, ja ir tādi ministri kā Makarovs un Bērziņš, mūsu lūgšanas būs zaimošana. Es varu droši teikt jums visiem un visiem citiem Latvijā: kamēr būs tādi ministri kā Makarovs, Bērziņš un Viņķelis, nekas nemainīsies, nekas neuzlabosies ne valsts medicīnā, ne sociālajā nodrošināšanā. Lūk, Labklājības ministrijas valsts ministrs Bērziņš raksta pats sev vēstuli un nosūta ar avīzes palīdzību gan sev, gan mums virtuoza plaģiāta paraugu. Vēstule saucas: Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas priekšlikums - paziņojums Saeimai, Ministru kabinetam par 1997. gada budžeta projektu. Bet pirms dažiem gadiem viens daudzbērnu tēvs Martinsons jau rakstīja tieši tādiem vārdiem Bērziņam: bet, ministr Bērziņ, kā to saprast, ka nedēļu iepriekš jūs un Makarovs, un Viņķelis pieņēmāt valdībā un akceptējāt... bijāt mierā, apmierināts un laimīgs ar šo labklājības budžetu 1997. gadam, bet nedēļu vēlāk jūs tāds it kā vairs neesat? Rakstiet sev, Makarovam, Šķēlem un mums vēstuli!

Deputāti! Laiks iet, demogrāfiskā situācija Latvijā ir ļoti drūma. Deputātam Dobelim patīk skaitļi, es tos citēšu: Rīgā mirstība 4,2 reizes pārsniedz dzimstību, visā valstī 3 gadus pēc kārtas mirstība 2,2 reizes pārsniedz dzimstību. Piemēram, Nautrēnu pagastā gada laikā piedzimuši 5 bērni, bet miruši 20 cilvēki. Rīgā ir tikai 10 ģimenes, kurās ir seši vai vairāk nekā seši bērni. Latvijā ir viszemākais bērnu pabalsts Eiropā. Tieši te slēpjas labklājības ministra Vladimira Makarova, bijušās sociālās sistēmas profesionāļa, valstiskais noziegums - izmantojot dienesta stāvokli - pret Latvijas nākotni. Mūsu valsts vienīgais valstiskuma garants (atkārtoju vēl vienu reizi - vienīgais valstiskuma garants) ir bērni, nevis investīcijas, zemes izpārdošana, privatizācija un citi masveida pasākumi. Kamēr nebūs cieņas pret bērnu, pret vecu cilvēku, pret jebkuru cilvēku, arī nabagu... pirmām kārtām pret nabadzīgu cilvēku... Es nezinu, ko jūs, valdība, darīsiet tālāk, jo nebūs drīz vien tādas valsts - Latvijas, jo tas ir jūsu centralizētais detalizētais plāns, kas ir vērsts pret latviešu tautu. Salīdzinājumā ar 1991. gadu dzimstība no 1992. līdz 1996. gadam (ieskaitot), piecos gados, ir samazinājusies par 61 000 bērnu. Šodien visi šie bērni būtu jaunāki par sešiem gadiem, un 1997. gada budžetā būtu vajadzīgi pabalstiem 3 miljoni latu, mātēm pabalstiem bērnu kopšanai 4,5 miljoni latu, pūriņu nauda - 800 000 latu. Vai ir kāds ministrs, kurš valsts budžetā devis lielāku ekonomisko efektu nekā Makarovs? Ja tas tā nav bijis plānots, tad atdosim demogrāfisko problēmu risināšanai šos 8 miljonus, ko esam ieekonomējuši uz tautas izmiršanas rēķina! Atdosim tām ģimenēm, kuras, spītējot valdības liktajiem šķēršļiem, tomēr uzdrošinās dzemdēt bērnus, reizē pierādot, ka bezdeficīta budžets nebalstās uz tautas izmiršanas rēķina!

Rīgas un visas Latvijas rabīns Natāns Barkāns pasaka, kāpēc ebreji izdzīvoja simts tūkstošus gadu. Tāpēc, ka ebrejiem ir trīs svētas lietas... es citēju Barkāna teikto: "Mçs uzturam ģimenes tīrību, mēs audzinām bērnus Toras garā, tas ir, Svēto Rakstu garā, un mēs ievērojam pārtikas likumus." Viņš saka, ka ir jābūt godīgam pašam pret sevi un uzticīgam tautai. Mums vajag mācīties no citām tautām.

Laiks iet, demogrāfiskā situācija Latvijā ir ļoti drūma, nav nekādu pazīmju, ka tā varētu uzlaboties šādos apstākļos, kādi ir valstī, apstākļos, kad nav ne ekonomiskās, ne rūpnieciskās, ne lauksaimniecības attīstības politikas. Šie apstākļi tiek smalki devēti par krīzes apstākļiem. Šādi apstākļi ir likumsakarīgi. Tāpat kā likumsakarīgi ir tas, ka vāji, neizdarīgi, pakalpīgi, nekompetenti cilvēki amatos ir gadu no gada. Šis tandēms - Makarovs un Bērziņš. Un pa vidu iemaisa vēl kādu savdabīgu elementu - vai nu trušu ķērāju, vai ķenguru šāvēju, ko tauta jau aizmirsusi tāpat kā bijušos ministrus Eniņu un Apini. Tagad izvirza par valsts ministru nezināmu ārstu, kas vienīgi sit sev pie krūtīm, ka bijis cietumā ar Viņķeli. Bet kopīga iezīme viņiem visiem ir viena - "pelēkais mētelītis": neko neredzu, neko nedzirdu, ne par ko neatbildu...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, otro reizi jūs saņemsiet vārdu pieteikšanās secībā... Tagad ir piecas minūtes pagājušas.

A.Rubins. Paldies. Turpināšu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es skatos, kur pazudis pats Makarova kungs. Kaut kur noslēpies aizmugurējās rindās, noslēpies aiz grāmatas un tēlo, ka nedzird. Protams, tā arī ir viena no pozīcijām. Nezinu, varbūt viņš tagad ir beidzis lasīt Friča Berga grāmatu, tagad pārgājis pie citas grāmatas "Mans ceļš". Ja paskatās tajā tabulā, kuru arī varētu kvalificēt kā Makarova kunga ceļu, tad tur redz tikai... tā diemžēl ir sazīmēts... palielinājumi... un es nezinu, kā viņa karjera vēl tālāk turpināsies, kur tas nobeigsies... Un tādēļ es tomēr aicinu: Makarova kungs, varbūt jūs pats tagad atnāksiet un pateiksiet, ka jūs negribat vairs strādāt šajā amatā. Iespējams, ka jūs neesat spējīgs šīs funkcijas veikt, un tā ir pilnīgi normāla parādība - cilvēks var nogurt, un jūs jau tik ilgstoši darbojaties visās šajās sfērās. Bet tagad izskatās, ka jūs esat kļuvis par tādu kā ielāpu bezdeficīta budžetam, ko valdība tagad tā ļoti centīgi stāda tautai priekšā. Šeit jūs tīri uz sociālajām sfērām... Stāstiet nabaga tantiņām un pensionāriem... Es nezinu... varbūt jūs to neredzat... protams, jūs to neredzat, bet, cik man iznāk ar viņām sarunāties, ja jūsu vārdu nosauc, tad viņas met krustus, un man liekas, ka jūs esat viņu acīs kļuvis par kaut kādu vislielāko monstru.

Es nezinu, vai tas ir sasniegums, bet es brīnos, mums Latvijā kaut kā reti "veicas" ar visiem šiem labklājības ministriem - Ritenis, jūs... Saprotiet, parasti tas beidzas ar to, ka... tautā vienmēr tas asociējas ar cilvēku, kas ratiņos iesēdina pensionāru un aizvelk uz mežu. Šajā gadījumā jūs to darāt ar valsts rokām. Tādēļ es personīgi uzskatu, ka jums vajadzētu beidzot mierīgi iesniegt demisiju, un mēs to atbalstītu, lai nebūtu tāds apkaunojums visas valsts priekšā. Varbūt patiešām šeit varētu atrast kādu cilvēku, kas ir spējīgāks par jums. Tas ir nopietns jautājums.

Tāpat nav arī nekādas koncepcijas - ne par labklājību, ne par medicīnu. Jūs mēģināt ekonomēt. Ekonomēt vienkārši uz tautas izmiršanas rēķina. Varbūt jums vajadzētu reālāk pateikt, kā Ritenis savā laikā pateica, - ka visiem pensionāriem ir jāizmirst. Tad Makarovs būs tas, kas šo programmu realizēs. Tas jau ir jūsu roku darbs. Tādēļ es aicinu arī Šķēles kungu padomāt par Makarova kunga ieņemamo amatu. Varbūt viņam patiešām vajadzētu aiziet no šā amata un atpūsties. Es domāju, ka arī "Tçvzemei un Brīvībai" vajadzētu vai nu atdot kādai citai partijai no valdošā vairākuma, kas varbūt būtu spējīgāka... Es domāju, ka varbūt arī "Tautai un taisnībai" varētu atdot kādu ministra posteni, jo viņi vismaz sevi ir nosaukuši tā - "Tautai un taisnībai". Jūs esat šodien ar to savu kolēģi Makarova kungu apsēdušies kopā vienos ratos, tikai... vai viņš gadījumā jūs pašus arī neaizvilks uz mežu? Tādēļ es aicinu Makarova kungu šodien atbalstīt šo lēmuma projektu par viņa demisiju, un, es domāju, tauta beidzot varēs atviegloti uzelpot, ja tāda labklājības ministra nebūs.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs faktiski stāvam lielas traģēdijas priekšā. "Tçvzemei un Brīvībai" ir pati patriotiskākā partija - gan pēc vārdiem, gan pēc nosaukuma. Būtībā šīs partijas biedrs Vladimirs Makarovs ir tas, kas "rok kapu" mūsu tautai ar savu izpatikšanu Šķēles kungam. Nepārtraukti tiek samazināts atbalsts grūtdieņiem Latvijā pēdējā pusgada laikā. Tas ir Šķēles kunga pasūtījums. Vladimirs Makarovs, "Tçvzemei un Brīvībai" biedrs, atbalsta to pilnīgi... Nekad šeit neesam dzirdējuši, ka viņš kaut ko iebilstu. Šādi "automāti" acīmredzot ir vajadzīgi. Mēs šodien jau nobalsojām par to, lai samazinātu novērtējumu mātes darbam, un balsotāju vidū bija arī visi "tçvzemieši". Mēs izdruku dabūjām un redzējām, mēģināsim publicēt. Ko tas īsti nozīmē? Ko jūs, kungi, īsti darāt?! Vai jūs to apzināties? Lai dabūtu bezdeficīta budžetu... Vai jūs, Makarova kungs, tiešām nezināt, kāpēc ir bezdeficīta budžets vajadzīgs? Jā, kaut kur aizmugurē sēž Makarovs. Cerēsim, ka viņš dzird. Bet vai viņš zina, kāpēc Šķēles kungam ir vajadzīgs šis bezdeficīta budžets, uz kuru tiek iets, ja tā varētu teikt, pāri tautas upuriem? Tas ir vajadzīgs tāpēc, ka to prasa Starptautiskais valūtas fonds. (Starpsauciens: "Pareizi!") Kāpēc tad Starptautiskais valūtas fonds tā var prasīt? Tāpēc, ka tikai tādā gadījumā dos atkal valsts aizdevumus. Pārādus mēs taisīsim lielākus. Mēs teicām, ka mums ir vajadzīgs bezdeficīta budžets, bet īstenībā, Šķēles kungs, mums ārējais deficīts, ārvalstu parādi palielināsies, kā paredzēts plānojumā, par 100 miljoniem latu. Un, kā runā cilvēki un kā mums varbūt nāksies piedzīvot pēc pusgada vai varbūt vēl agrāk, daļa šo aizdevuma latu un dolāru nonāks Šķēles kunga protežētajos vai pat līdzīpašumā esošajos uzņēmumos. (Starpsauciens: "Þēl...")

Es gribu teikt jums to, ka mums Kriminālkodeksā nav panta, kas paredz kriminālatbildību par protekciju, kāds ir visās normālās demokrātiskās zemēs. Tādu mēs nevaram pieņemt (Starpsauciens: "Þēl..."), jo nav, kas to pieņem. Jūs jau to nevēlaties. (Starpsauciens: "Nç!") Bet ir pants par dienesta stāvokļa izmantošanu personīgajās interesēs. Kungi, padomājiet, kas varētu būt līdzatbildīgs, ja šāda "spēlīte" notiktu? Mēs zinām, ka līdzīgas "spēles" jau ir notikušas, tikai līdz šim nav bijis neviena, kas sauc pie atbildības vainīgos. Pienāks laiks, kad vainīgie tiks pie atbildības saukti. Un viens no vainīgajiem par līdzdalību, par to, ka pakļāvās un izpildīja, būs Vladimirs Makarovs no "Tçvzemei un Brīvībai". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Divas minūtes.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kopīga iezīme visiem - Makarovam, Viņķelim un Bērziņam - ir "pelēkais mētelītis". Neko nedzirdu, neko neredzu, ne par ko neatbildu! (Starpsauciensi no zāles: "Skaļāk! Ātrāk!") Makarovs sēž šajā amatā gadiem ilgi, un man ir jautājums - kam tas ir izdevīgi, ka ir tādi ministri - pelēki, bezpersoniski, neko nevaroši? Bet tagad es redzu, kam tas ir izdevīgi. Izdevīgi tas ir visiem tautas ienaidniekiem un "scenārija" rakstītājiem. Makarova laikā nepārtraukti ir pieaugusi mirstība, nepārtraukti samazinās dzimstība, ir pilnīgs haoss medicīnā. Var ieiet jebkurā slimnīcā un par to pārliecināties. Ministri Makarovs, Bērziņš un Viņķelis dzīvo kopā ar citiem jaukā saskaņā, "siltumnīcas apstākļos". Krēsls zem pakaļas, mašīna piebrauc, sekretāre padod... Un vairāk arī nav par ko runāt. Par pensiju indeksāciju? Par veselības apdrošināšanu? Par laimīgām vecumdienām? Par priecīgu bērnību? Par ko? Makarovs, Bērziņš, Viņķelis - viņi tiešām dzīvo kā Labklājības ministrijā nelabklājības valstī. Laiks iet.

Bez tam ir Valsts kontroles atzinums. Ministr Makarov, jūs nelikumīgi esat iztērējuši valsts naudu - 170 000 latu, tas ir, apmēram 350 000 dolāru. Makarovs nepamatoti izrakstījis sev un tuvākajiem prēmijas vairāk nekā 1000 latu apmērā - par "labu darbu", par klusuciešanu, par iztapību laikā, kad jāierīko sociālās mājas, Makarov, kad pensionāri mirst badā, Makarov! Kad bērni nepaēduši, Makarov! Tas viss jūsu tuvredzīgās politikas dēļ. Latvijā iznākošā krievu avīze jūsu ministriju ir nosaukusi par "miņisterstvo blagoupotrebļeņija", tātad "labumu patērētāja ministrija". Pēc šā Valsts kontroles atzinuma saņemšanas jums pašam būtu vajadzējis tūlīt lūgties, lai jūs atbrīvo. Mēs neesam dzirdējuši, ka nelikumīgā prēmija uztrauktu "Tçvzemei un Brīvībai" un jūsu Ministru kabinetu. Varbūt jūs visi dziedat to dziesmiņu "Visi dara tā!" Bet, kungi, esiet pilnīgi droši - visi tā nedara.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz ir divas minūtes jau pagājušas, Rubina kungs!

A.Rubins. Deputāti, es aicinu jūs visus balsot par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarovam. Un pagaidām Labklājības ministriju, tāpat kā Finansu ministriju, varētu vadīt Andris Šķēle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu visus kolēģus ievērot disciplīnu, nepārsniegt to runas laiku, par kādu mēs paši esam nobalsojuši, un arī ar starpsaucieniem būt korektākiem.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Gundar, saturies!")

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es gribu turpināt domu, kuru es uzsāku, - ka "Tçvzemei un Brīvībai" lielākā daļa ir baigi labi cilvēki un viņiem ir labs sauklis, ka tauta viņiem netic. (Starpsauciens: "Mçs zinām...")

Bet tauta šodien zina. Un, ja jūs ieklausītos tautā, jūs saprastu, ka viņi ir pret to, ko jūs ministriem liekat darīt.

Es saprotu, ka ir iespējams, ka mēs arī otrajā balsojumā par demisiju neuzvarēsim, taču es ceru, ka kaut kas tomēr paliks jūsu prātā un ka gan Grīnblata kungs, gan Makarova kungs atjaunos cīņu par to, par ko viņi gāja vēlēšanās. Ka viņi nāks pie mums un prasīs atbalstu. Jo tas, ka viņi ir izaudzināti tā, ka viņi pakļaujas tam, kas ir iesēdies tanī sēdeklī un kas tagad dala bez nekādas leģitimācijas... Viņam nav it nekādu tiesību tur būt. Bet viņš ir sev uzurpējis varu, un viņš tagad komandē, un jūs klausāt tam. Es saprotu, ka ir audzināšanas defekts, bet lūdzu jūs ņemt pie sirds to, ko mēs daži jums mēģinām pateikt un ko jums tauta pateiks uz ielas stūra, - ka tas, kas šeit notiek, nav nevienam pieņemams. Nāciet pie mums pēc atbalsta, kad jums vajag to, lai varētu cīnīties pret to ļauno varu, kas ir mūsu tautu pārņēmusi. Mēs jūs atbalstīsim. Mums ir jāiet kopā, mēs nedrīkstam iet viens pret otru, mēs nedrīkstam ļaut notikt tam, kas notiek ar mūsu tautu. Varbūt "Tçvzemei un Brīvībai" izdosies noturēt to, ka tādu zemi pārdos tikai piecarpus hektāru gabalos. Bet kas būs ar tautu? Mūsu tauta izmirs katrus 20 gadus par pusi, mūsu tauta kļūs neskolota, kļūs slima. Bet kaut kur kāds stāsta, ka tā ir it kā ekonomija - to slimnīcu aiztaisīt ciet, izlaupīt un iznīcināt, tā, lai to varētu pēc 20 gadiem atkal būvēt. Ka tā ir it kā laba saimniekošana - nepabeigt kaut kādus objektus. Ka tā ir laba saimniekošana - neuzlikt to jumtu... Draugi, tā nav laba saimniekošana! Tā ir vislielākā muļķība, kādu jūs vispār jelkad esat dzirdējuši. Ir izdevumi, un ir investīcijas. Mēs it kā samaisām to visu kopā, un mums naudas netrūkst ne kristāla traukiem, ne lieliem limuzīniem. Bet, lai uzliktu to jumtu tai slimnīcai un lai paturētu to skolu tanī lauku sādžā (No zāles deputāte G.Gannusa: "Mums lauku sādžu nav..."), - priekš tā mums naudas trūkst. Mēs zinām, ka tas ir nepareizi, mēs smejamies, ka zags. Jā, mēs turpināsim zagt... Un nezin kādi tur citi joki bija, bet tie nav joki, tā ir nopietna lieta. Mēs šeit esam tā galvenā vara, mums beigās ir tā atbildība. Ja mēs pieļausim šito, kas šeit notiek, tautai būs gals. Ja mēs to novērsīsim, tad tautai būs nākotne - spīdoša nākotne. Iedomājieties, kādi resursi mums ir, cik daudz cilvēku mēs varētu labi atalgot tranzītceļos! Kādas ostas! Mums ir viena no labākajām zemēm pasaulē, mums ir pieeja pie jūras, mums ir meži. Dievs dod, ka ar celulozes fabriku mēs to neiznīcināsim. Mums ir tāda iespēja šito tautu pilnveidot, mums ir bijusi izglītība augstākos līmeņos. Mēs to visu spējam, ja mēs pie tā atgrieztos. Un "Tçvzemei un Brīvībai" ir tā iespēja, jo viņiem ir uzticēta kā tautas veselība, tā arī tautas izglītība, bet viņiem ir uzlikta virsū liela ķepa. Palīdzēsim viņiem, jo viņi nav slikti cilvēki! Es gandrīz pusi, varbūt trīs ceturtdaļas no viņiem pazīstu un varu garantēt viņu labo un pareizo stāju. Palīdzēsim viņiem darīt to, ko tauta gaida no viņiem. Es balsošu par demisiju, bet svarīgāk būtu, lai "Tçvzemei un Brīvībai" saprastu, kas ir viņu cīņas lauks. Un mēs nāksim jums palīgā. Neņemiet ļaunā manu balsi par demisiju, tas nav nopietni. Nopietni ir tas, ka es jums gribētu palīdzēt darīt to, ko tauta no jums gaida. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc šīm izskanējušajām runām izskatās tā, ka tas, ko mēs darām Saeimā, tas, ko dara Ministru kabinets, ko dara pašvaldības, tam absolūti nav nekādas nozīmes, vienīgi tam, ko, lūk, dara Labklājības ministrija. Tai ir tāds nosaukums - Labklājības, un tai ir jāgarantē visai tautai labklājība, un arī vienīgā ļaunuma sakne ir labklājības ministrs. Labklājības ministrija nav nekas atrauts no visas pārējās valsts dzīves. Atkarībā no tā, kā strādās muita, kā strādās transports, tautsaimniecība, Valsts ieņēmumu dienests un tā tālāk, un tā joprojām, no tā būs atkarīgas algas, no tā būs atkarīgs sociālā nodokļa maksātāju skaits un šis lielums, un pensijas, un visas pārējās sociālās garantijas. Viena pati Labklājības ministrija nenodrošinās valstī leiputriju.

Cik es atceros, tad visu iepriekšējo valdību laikā arī tika pieprasīta labklājības ministra demisija - to pieprasīja vai nu opozīcija, vai kāda sabiedriska organizācija, vai arodbiedrība. Taču ar viena paša labklājības ministra demisiju nekas netiks atrisināts. Atbildība ir jāuzņemas visiem, to skaitā arī pašvaldībām. Tas, ko Lujāna kungs pieminēja par Gaiļezera slimnīcas apkuri... pašvaldības slimnīcas finansēšana un kārtība ir pašvaldības kompetencē. Tāpat atbildība ir jāuzņemas arī Saeimai un Ministru kabinetam, taču, ja runājam tieši par Labklājības ministriju, tad es, protams, nevaru uzskaitīt visu to, ko ir izdarījis labklājības ministrs, bet tomēr ļoti īsi.

Gada laikā sociālo nodokļu maksātāju skaits ir pieaudzis apmēram par 100 000. Taču nevienam nav noslēpums, ka ir daudzas firmas un daudzi uzņēmēji, kas strādā un nemaksā nekādus nodokļus, un tikai ar šo sociālo reformu ir panākts tas, ka nodokļu maksātāju skaits ir pieaudzis.

Pensiju indeksācija notikusi atbilstoši likumam.

Starp citu, vēl par veselības aprūpi. Šeit ļoti daudz tika izteikts pretenziju par veselības aprūpi. Apmēram septiņus gadus mēs bez kāda rezultāta esam diskutējuši par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā. Vienīgais, kas līdz šim šajā virzienā ir izdarīts, ir slimokasu ieviešana, bet arī tā nav tīri klasiska - bez obligātās veselības apdrošināšanas - sistēma. Pašreiz mēs esam tik tuvu šai veselības apdrošināšanai, kā tas nav bijis vēl nevienas iepriekšējās valdības laikā. Es ļoti negribētu, ka šī reforma tiktu sagrauta, un gan Budžeta likumā, gan citos likumos ir iestrādāti jau pamatnoteikumi, lai to ieviestu.

Starp citu, es piedalījos pirms kādām divām nedēļām preses konferencē par sociālo reformu, kurā piedalījās arī Pasaules bankas eksperti. Rezultāti bija publicēti laikrakstos, un Pasaules bankas eksperts Foks atzina, kad Latvija iet sociālās reformas avangardā visā Austrumeiropā. Un drīz pie mums brauks un mācīsies no citām valstīm. Jā, protams, finansējums ir pamatā, bet naudas vienmēr ir par maz, vienalga, vai tā ir trūcīga vai bagāta valsts, teiksim, Vācija vai Amerika... Arī tur šīs naudas ir par maz. To nevar likt vienā katlā, un, lai būtu vairāk naudas, tā ir kolektīvā atbildība, un tas ir jāsaprot. Un es domāju, ka šeit to saprot visi.

Ja demisiju ierosinātu neizglītoti cilvēki, tad es to saprastu. Viņi domā: noņemsim ministru, un viss būs atrisināts! Taču, ja to ierosina deputāti, tad es uzskatu, ka tas ir vistīrākajā veidā populisms. Un tas tiek darīts tikai tādēļ, lai noķengātu vienu partiju. Pēc mēneša izvēlēsies citu partiju un ķengās viņu tieši tādā pašā veidā. Bet, ja jūs tiešām gribat izdarīt kaut ko reālu, kaut ko labu, tad es jums ieteiktu neatkārtot šādas lietas un taupīt laiku, un ķerties pie likumu izskatīšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu ko, atradām divus grēkāžus - Grīnblatu un Makarovu - nost! Tikai demisionēt! Bet man gribas mazlietiņ dziļāk paskatīties šajā saknītē. Šķēles kungam tika uzdots sastādīt valdību, uzdeva, protams, to Prezidents. Minstījās ilgi un dikti, staigāja pa kreisi un pa labi, kamēr atrada cilvēku, kas viņam bija pilnīgi piedienīgs. Un tagad paskatīsimies, kā tad mums virzās tās lietas tālāk. Mēs skatāmies budžetu, un izglītībai būtu, vispār runājot, "jâparāda piga", jo ir vajadzīgs bezdeficīta budžets un mazizglītota tauta, kas to lietu lāgā nevarētu atšifrēt.

Nākamais. Ir vajadzīgs tiešām mazuzņēmīgs, saukšu to tā ļoti pieklājīgā vārdā, cilvēks, kurš vada seku ministriju, jo labklājība ir budžeta sekas. Jūs ļoti labi zināt, kolēģi, ka man nav nekādu dziļu simpātiju ne pret vienu ministru, un arī pret Makarova kungu man nav šīs milzīgās simpātijas. Man viņam ir pietiekoši daudzi bijuši jautājumi. Un tomēr paskatīsimies sakni.

Ja jau reiz mūsu valdība grib izmērdēt mūsu tautu, tad tikai tādus ministrus šajās ministrijās var likt. Viens, kurš ideoloģijā nesaprot ne nieka, jo es nevaru ar dokumentiem pierādīt kaitniecību Latvijas tautai. Otrs, kurš paklausīgi izpildīs visu, ko liek darīt, un tad latviešu pasaciņa par vecīša vešanu uz mežu un bārenīšiem, un grūtdienīšiem piepildīsies arī ikdienā.

Jā, protams, pilsoniskās drosmes trūkums tiem cilvēkiem, pret kuriem mēs šodien izvirzām demisijas prasību, tā diemžēl ir viņu lieta, bet vai viņu lieta šobrīd ir tik traģiska?

Valdībā bija arī otrā persona - Čevera kungs, valdībā bija arī citi ministri, kuri vai nu paši aizgāja no šīs valdības, vai, partijas aicināti, bez iebilduma to arī izpildīja. Lūk, tā ir pilsoniska drosme - pateikt, ka man ar to nav un nebūs nekāda sakara. Šeit mēs nedzirdējām ne Grīnblata kungu, ne Makarova kungu tad, kad Saeima izvirzīja prasību viņiem demisionēt. Bet viegli trīcošām sirdīm un kājām tika skatīts tablo. Pirmajā gadījumā viss bija, paldies Dievam, labi, un var uzticami kalpot, kaut vai pēdējās dienas ir šai valdībai. Par otro balsojumu vēl nav zināms. Un sirds un kājas droši vien trīc, bet gan jau būs viss kārtībā, jo šeit, zālē, es klausījos, kā spiedza un vaidēja cienījams deputāts, kurš vienmēr aicina runāt ļoti prātīgi, kā atskanēja sievišķīga klukstēšana - atvainojiet, savādāk nevar to pateikt -, tad, kad vispār tika cilātas nopietnas lietas, tad, kad vesela partija mēģināja tēlot bērnudārza un, šķiet, ne visai pilnvērtīgas bērnudārza grupiņas skaņas. Lūk, to sauc par dažu deputātu izcilu darbību Latvijas parlamentā! Padomāsim dziļāk, jo šodien mēs pieprasām nevis Makarova kunga un Grīnblata kunga demisiju, bet šodien mēs pieprasām demisiju valdības ideoloģijai, kuras sekas ir Makarova kunga darbība vai, pareizāk sakot, bezdarbība. Tas pats notiek arī finansēs, tas pats notiek izglītībā.

Padomāsim dziļāk, kas pie tā ir vainīgs! Mums jāstrādā vēl pietiekoši ilgi, un instrumentam jābūt labam. Es aicinu balsot par demisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tiešām liels paldies Krisberga kungam par skaidro šo ministru bezprincipialitātes demonstrējumu un tās izskaidrojumu. Es tiešām uzskatu, ka Makarova kunga vaina ir tā, ka viņš nav spējis panākt pienācīgu finansējumu labklājības jomai un viņš praktiski nav neko darījis, lai to izdarītu. Un tas, ka mēs esam šodien tādā situācijā, kādā mēs esam, ka bezdeficīta budžetu gatavojas īstenot uz tautas trūcīgās daļas rēķina, tur ir, neapšaubāmi, būtiska Makarova kunga vaina. Protams, viens ir tas, ka, ja ministram ir grūti, tad ministrs cīnās par to, ka ir vajadzīgs papildu finansējums šai jomai, bet viņam tas neizdodas. Bet mēs šeit Saeimā pirms nedēļas redzējām to, ka Makarova kungs pat necīnās par to, lai viņa vadītajai ministrijai jeb, pareizāk sakot, sociālajai, labklājības sfērai būtu šis papildu finansējums. Un runa bija ne tikai par šo labklājības sfēru kopumā, bet par vienu ārkārtīgi kritisku jomu šodien, tas ir, par ieguldījumiem demogrāfijas jomā, par demogrāfiskajiem stimuliem.

Tautas kustība "Latvijai" bija iesniegusi savu priekšlikumu - noteikt, ka bērna kopšanas pabalsti ģimenēm par bērnu līdz pusotra gada vecumam nedrīkst būt mazāki par 90% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet par vecāku bērnu šie pabalsti nedrīkst būt mazāki par 70% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Bet Makarova kungs nāca šeit un argumentēja, un teica: nē, šādi priekšlikumi likumos nav vajadzīgi, jo absolūtos skaitļos šie pabalsti paliek tādi paši! Tas jau nekas, ka viņi netiek indeksēti līdzi inflācijai. Vienkārši šī labklājības ministra attieksme, šis sociālās politikas mērķa definējums liecina, ka Makarova kungam patiesībā nav mērķa panākt šīs adekvātās labklājības daļas pārstāvību valsts budžeta izdevumu daļā. Un tāpēc es neapšaubāmi aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu par Makarova kunga demisiju.

Es gribu atbildēt Valdmaņa kungam par to, kāpēc frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir valdībā. Man tas ir pilnīgi skaidrs. Tas ir tāpēc, ka viņi ir daļa no tās pašas postkomunistiskās elites, ar saitēm sasaistītās nomenklatūras, kas ir uzkundzējusies Latvijas tautai, un neko labāku mēs no viņiem gan gaidīt nevaram. Paldies.

Es aicinu atbalstīt demisiju.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 51, atturas - 6. Lēmums par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.1736, un, pirms uzsāku ziņojumu, es gribu precizēt, ka darba kārtībā vārda "apstiprināšana" vietā būtu rakstāms vārds "iecelšana". Acīmredzot tā ir drukas kļūda, jo lēmuma projektā šis lēmums tā arī nosaukts "Par dažu rajonu tiesas tiesnešu iecelšanu".

Limbažu rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Šajā sakarībā tieslietu ministrs ir griezies Saeimā, konkrēti Juridiskajā komisijā, ar priekšlikumu - iecelt Kārli Jansonu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija savā kārtējā sēdē izskatīja šos materiālus un vienbalsīgi pieņēma lēmumu - rekomendēt Saeimai pieņemt pozitīvu lēmumu šajā jautājumā. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi iecelt Kārli Jansonu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ierosināto lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 7. Kārlis Jansons iecelts par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Rīgas rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Republikas tieslietu ministrs ir griezies Saeimā ar rekomendāciju - iecelt par minētās tiesas tiesnesi Ivetu Šultiņu-Šulcu. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus un rekomendē Saeimu pieņemt pozitīvu lēmumu arī šajā jautājumā. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Ivetas Šultiņas-Šulcas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 9. Iveta Šultiņa-Šulca iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu, par nākamo darba kārtības jautājumu, Kaksīša kungs! Tālāk!

J.Kaksītis. Dokuments nr.1737. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegtos dokumentus par dažu rajonu Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieka vietnieku iecelšanu, un arī šajā jautājumā bija komisijas vienbalsīgs lēmums - atbalstīt šos cilvēkus, iecelt viņus par priekšnieku vietniekiem attiecīgajās Zemesgrāmatu nodaļās. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu un iecelt Ingūnu Mihaļovu par Vidzemes apgabaltiesas Cēsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. Ingūna Mihaļova iecelta par Vidzemes apgabaltiesas Cēsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Odetu Turku iecelt par Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi, balsojot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 7. Odeta Turka iecelta par Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Nākošais dokuments...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, "par" - 45. Es kļūdījos, nosaucot skaitļus. Lūdzu!

J.Kaksītis. Nākošais dokuments nr.1738. Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvais tiesnesis Andrejs Strautiņš ir iesniedzis tieslietu ministram lūgumu viņu atbrīvot no šīs tiesas administratīvā tiesneša pienākumu pildīšanas sakarā ar personīgo vēlēšanos. Tāds ir iesnieguma teksts. Izskatot šos dokumentus, kā arī tieslietu ministra iesniegto dokumentu, ņemot vērā, ka Andrejs Strautiņš jau faktiski ir izdarījis visu nepieciešamo, lai nokārtotu eksāmenus un arī ir nokārtojis eksāmenus, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu, un es lūdzu arī Saeimu pieņemt lēmumu par Andreja Strautiņa atbrīvošanu pirms termiņa no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3... Piedodiet, par - 45, pret - 3, atturas - 5. Andrejs Strautiņš atbrīvots pirms termiņa no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms nākamā darba kārtības jautājuma - lēmuma projekta "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma" - izskatīšanas ir saņemts 10 deputātu: Kaksīša, Sausnīša, Bišera, Kuprijanovas, Gannusas, Mauliņa, Kostandas, Straumes, Endziņa un Seiksta priekšlikums, kurā viņi ierosina balsošanu par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Balsot par šo priekšlikumu neviens nepieprasa. Lēmums pieņemts. Balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm.

Līdz pārtraukumam mums ir 17 minūtes. Vai mēs varam vēl šo procedūru izdarīt? (Starpsauciens no zāles: "Nç nevar!") Kādi ir, kolēģi, priekšlikumi? Darīsim to rīt no rīta. Neviens neiebildīs? Neprotestēs? Iebildumu nebūs. Tātad rīt no rīta, godājamie kolēģi, pēc pārtraukuma sēdē mēs sāksim izskatīt šo jautājumu.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... ir zālē, Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš... ir zālē, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz 14.novembrim, rītdienai, pulksten 9.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (1.lasījums) (Turpinājums)

(1415. un 1616. dok.)

Debašu turpinājums - dep. L.Kuprijanova - 1.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 3.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P.Elferts - 5.lpp.

- dep. M.Vītols - 6.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 8.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 9.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 10.lpp.

- dep. I.Kreituse - 11.lpp.

Priekšlikums - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P.Elferts - 13.lpp.

Par darba kārtību - 13.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 13.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 14.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un

konsulārā dienesta likumā" (Nav pieņemts)

(1724. un 1724.-a dok.) - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 16.lpp.

- dep. J.Sinka - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (Noņemts no izskatīšanas)

(1726. un 1726.-a dok.) - 17.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Emsis - 18.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

Aizsardzības spēkiem"" (Noraidīts)

(1733. un 1733.-a dok.) - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 20.lpp.

- dep. O.Kostanda - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli""

(1734. un 1734.-a dok.) - 23.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 23.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 25.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ugunsdrošību""

(1735. un 1735.-a dok.) - 26.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām""

(1739. un 1739.-a dok.) - 26.lpp.

Par likuma "Obligātā militārā dienesta likums"

otrreizēju caurlūkošanu

(1741. un 1741.-a dok.) - 26.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 26.lpp.

- dep. K.J.Druva - 28.lpp.

- dep. A.Seiksts - 28.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas

Republikas izglītības un zinātnes ministram

M.Grīnblatam" (Nav pieņemts)

(1716. dok.) - 29.lpp.

Debates - dep. J.Priedkalns - 29.lpp.

- dep. O.Kostanda - 31.lpp.

- dep. M.Lujāns - 40.lpp.

- dep. J.Dobelis - 41.lpp.

- dep. J.Kušnere - 41.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 43.lpp.

- dep. K.Čerāns - 44.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 45.lpp.

- dep. I.Kreituse - 47.lpp.

- dep. O.Dunkers - 48.lpp.

- dep. J.Kušnere - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas

Republikas labklājības ministram V.Makarovam" Nav

pieņemts)

(1725. dok.) - 49.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 49.lpp.

Debates - dep. A.Rubins - 51.lpp.

- dep. M.Lujāns - 53.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 55.lpp.

- dep. A.Rubins - 56.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 57.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 59.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 61.lpp.

- dep. K.Čerāns - 62.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu

apstiprināšanu"

(1736. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 64.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu Zemesgrāmatu

nodaļu priekšnieka vietnieku iecelšanu"

(1737. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 65.lpp.

Lēmuma projekts "Par Jūrmalas pilsētas tiesas

administratīvā tiesneša A.Strautiņa pirmstermiņa

atbrīvošanu no amata"

(1738. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 66.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 67.lpp.