Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Saeimas 1996.gada 11.aprīļa ārkārtas sesijas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā izsludinātos jautājumus, gribu deputātiem atgādināt, ka pulksten 10.10 mūs uzrunās Eiropas parlamenta prezidents Klauss Henšs.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir trešajā lasījumā, un attiecībā uz trešo lasījumu tādi principiāli... dziļi principiāli priekšlikumi nav iesniegti. Ir priekšlikumi par atsevišķiem pantiem, un tāpēc es negribētu sākt kaut kādu vispārēju ziņojumu par šo, bet komentēt šos priekšlikumus, izskatot pa konkrētiem pantiem. Un man ir priekšlikums izskatīt pa... nevis pa grozījumiem paša likumprojekta pantos, bet pa Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, kuros šie grozījumi tiek izdarīti. Jo tā deputātiem tie būs labāk pārskatāmi.

Sēdes vadītāja. Tie ir atbilstoši sakārtoti tabulā, un tātad deputāti strādā ar dokumentu nr.550.

I.Bišers. ...nr.550, jā.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu!

I.Bišers. Tātad - 23.pants. Deputāts Požarnovs ir iesniedzis divus priekšlikumus par šo pantu. Pirmais priekšlikums ir šāds: institūcijas, kas pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas piemērot citus pilsoņu tiesību un brīvību ierobežojošus pasākumus. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tādā gadījumā policijai, zemessardzei, muitai un rindai citu institūciju, kuras ir tiesīgas piemērot dažādas personierobežojošas sankcijas, būtu atņemtas tiesības uzlikt arī naudas sodus. Mēs to uzskatām par nepamatotu.

Un otrs priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, vai pa vienam skatīsim cauri, jā? Par katru atsevišķi runāsim. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Otrs priekšlikums arī ir par šo pašu pantu. Tiek norādīts, ka pasākumi, kas nepieciešami sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un saistīti ar pilsoņu rīcības brīvības ierobežošanu, ir nosakāmi ar likumu. Mums nav nekādu principiālu iebildumu pret to, bet uzskatām, ka šim priekšlikumam nav vietas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo tas iziet tālu ārpus šā kodeksa regulēšanas jomas un tam būtu vieta kādā vispārīgākā likumā, piemēram, likumā par cilvēku un pilsoņu tiesībām. Jo tas iziet ārpus šā likuma darbības robežām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Pārejam pie 26.panta. Šeit ir deputāta Požarnova priekšlikums, ka panta daļā, kur ir runa par rajonu, pilsētu un pagastu padomju kompetenci izdot saistošus noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu, vajag ierobežot šā naudas soda apmēru no 50 līdz 20 latiem. Nu, es gribētu teikt, ka to komisija neatbalsta, jo saskaņā ar likumu par pašvaldībām pašvaldību domēm un padomēm ir piešķirtas tiesības risināt visai daudzus atbildīgus jautājumus, tādus kā jautājumi par sabiedrisko kārtību, sanitārās tīrības uzturēšanu, zaļo stādījumu uzturēšanu, inženierkomunikāciju aizsardzību un tā tālāk, un mēs uzskatām, ka nav pamata ierobežot pašvaldību tiesības šajā jomā - attiecībā uz to, kādā apmērā var tikt paredzēti administratīvie sodi par šiem jautājumiem. Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 32.pantu ar jaunu daļu, kuras redakciju viņš dod, - ka tās personas, kuras uzliek naudas sodus, nevar vienlaicīgi pieprasīt no personas, kurai uzliek naudas sodu, izdarīt ziedojumus dažādos fondos, apmaksāt kaut kādus maksas pakalpojumus un tā tālāk. Tāpēc mēs principā to atbalstījām, un faktiski priekšlikums ir pieņemts - tikai nedaudz citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Požarnova kunga priekšlikums lielā mērā ir saistīts ar to kārtību, kāda šodien Rīgas pilsētā ir sakarā ar transportlīdzekļu evakuāciju no tām vietām, kurās šie transportlīdzekļi ir novietoti nelikumīgi jeb neatbilstoši satiksmes noteikumiem un var traucēt satiksmi. Un manas uzstāšanās būtība ir pievērst jūsu, deputātu, uzmanību tām nejēdzībām, kas šodien notiek Rīgas pilsētas ielās un ir saistītas ar šo transportlīdzekļu evakuāciju. Un es gribu jums, vismaz tā retrospektīvi, pārstāstīt, kā šī situācija - tāda, kāda tā ir, - ir izveidojusies.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, es ļoti atvainojos. Vītola kungs, piedodiet, lūdzu, - man ir tiesības jūs pārtraukt. Mēs pašlaik neizskatām situāciju Rīgas ielās un automašīnu pārvietošanu, to jautājumu mēs izskatīsim, ja būs šāds likumprojekts vai labojums. Mēs izskatām Administratīvo pārkāpumu kodeksu, 32.pantu. Lūdzu runāt konkrēti par šo pantu un ierosinājumiem šajā sakarībā, bet retrospektīvos stāstījumus par automašīnu pārvietošanu Rīgas ielās lūdzu sniegt preses konferencē vai kādā citā vietā.

M.Vītols. Es Kreituses kundzes iebildumus ņemu vērā, bet mans stāstījums skar tieši 32.pantu, jo šeit ir runa par to, ka vajag liegt iespēju likt tam, kas ir izdarījis kādu administratīvu pārkāpumu un saņēmis sodu par administratīvo pārkāpumu, izdarīt vēl kaut kādas papildu iemaksas ar trešo personu starpniecību. Un tas ir tieši ar šo automobiļu transportētājfirmu starpniecību. Jo patiesība šodien ir tāda, ka, ja tu noliec mašīnu zem zīmes vai citā neatļautā vietā, tu samaksā sodu - 10 latus, un pēc tam, kad tavu transportlīdzekli evakuē, aiztransportē no šīs vietas, tad no firmas, proti, SIA "Daugava", SIA "Auto-Daugava"... vēl ir papildus jāsamaksā 22 vai 27 lati, atkarībā no tā, vai tu savu transportlīdzekli aizvāc jeb paņem tajā pašā diennaktī vai nākamajā diennaktī. Ir vēl šie 5 lati par autostāvvietas izmantošanu par diennakti. Vai jūs, deputāti, zināt tādus izcenojumus kādā citā vietā, kur jums par automašīnas novietošanu diennakts stāvvietā būtu 5 lati jāmaksā? Līdz ar to šī situācija būtiski saistās kopā ar Požarnova kunga ierosinātajiem priekšlikumiem, un es no visas sirds vēlos, lai jūs atbalstītu šo Juridiskās komisijas atzinumu, lai mēs neveicinātu patvaļu, kāda tā šobrīd Rīgas ielās ir saistībā ar šo transportlīdzekļu evakuēšanu, jo, kā autoīpašnieki to zina, bieži vien lēmums par šo transportlīdzekļu evakuāciju tiek pieņemts nevis pēc būtības, bet gan formāli. Arī tādos gadījumos, kad netiek traucēta satiksme, bet, kad, piemēram, ir varbūt aizsniguši vārti un tādēļ kāds autoīpašnieks savu automobili novietojis iepretī šiem vārtiem. Arī šādos gadījumos transportlīdzekļi tiek evakuēti. Ir daudz tādu brīžu, un teātra cienītāji - it īpaši tie, kas ir no laukiem, - man piekritīs: šī firma darbojas teātru apvidos. Laucinieki, kad ir atbraukuši no laukiem uz teātri, novieto savus automobiļus pie teātriem, bieži vien viņi arī atstāj savas drēbes šajos automobiļos, jo viņi negrib stāvēt rindās garderobē, jo gadās, ka pēc tam, kad iznāk ārā, nav ne automašīnas, ne drēbju. Tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un lūdzu deputātus pievērst uzmanību tām problēmām un tai patvaļai, kas šobrīd ir saistīta ar šīs firmas darbību autotransportlīdzekļu evakuācijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāt Vītol, precizēsim! Mums nav dots Juridiskās komisijas priekšlikums, mums ir deputāta Požarnova priekšlikums, un pēc tam ir panta galīgā redakcija. Ko jūs, lūdzu, atbalstāt?

M.Vītols. Es atbalstu deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Un tagad aicināt balsot par to?

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Požarnovs, ir visnotaļ pozitīvs un būtu atbalstāms, ja šis jautājums nebūtu jau pietiekami juridiski korekti un vispārīgi, un visaptveroši atrisināts Korupcijas novēršanas likumā, jo Korupcijas novēršanas likumā ir īpašs pants, kas saka, ka jebkurai valsts amatpersonai... un tā amatpersona, kurai ir tiesības uzlikt sodus... jeb visos gadījumos ir amatpersona... tātad valsts amatpersonām, to skaitā tām, kas ir tiesīgas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesību ņemt nekādus papildu maksājumus, tas ir aizliegts ar Korupcijas novēršanas likumu. Līdz 1.jūlijam gan šī norma nav spēkā, bet pēc 1.jūlija tā stāsies spēkā, jo tad, kad mēs apspriedām Korupcijas novēršanas likumu, neviens deputāts neiebilda pret šo normu, šo pantu. Ja mēs ieliksim šajā likumā šādu normu, neapšaubāmi, tas neko ļaunu varbūt nenodarīs, bet likumdošanas ziņā tas radīs zināmu disharmoniju, un tas nebūtu vēlams. Tādēļ es tomēr iebilstu pret šādas normas ievietošanu speciālā likumā un aicinu balsot pret šo normu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs atbalstāt sniegto galīgo panta redakciju. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nç, vispār svītrot!") Lagzdiņa kungs, mēs nevaram svītrot pantu trešajā lasījumā, ja nav iesniegts rakstisks priekšlikums, tad...

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, šajā pantā ir runa par vispārīgiem noteikumiem sodu uzlikšanai, un mēs faktiski šajos vispārīgajos noteikumos jau ietilpinām, nu, teikšu tā... diezgan tādus... nu, tiešas idejas. Mani, piemēram, interesē tādi maksas pakalpojumi kā atskurbtuves izmantošana: (Starpsauciens no zāles: "Nu, protams!") vai tagad, pēc šādu pantu pieņemšanas, par atskurbtuvi būs jāmaksā vai nebūs jāmaksā? Šīs idejas autors varētu uz to atbildēt, jo šeit skaidri un gaiši... no šā teksta var secināt, ka arī par to vairs nebūs tiesību pieprasīt maksu. Tā ka es domāju, ka... saprotiet, kāpēc ir vajadzīgs otrreiz atkārtot to pašu, kas ir citos likumos? Un, kas attiecas uz tiesībām pieprasīt šos maksas pakalpojumus un tā tālāk, vēl bez tam daļa šādu jautājumu ir skarta arī Civillikumā. Es tomēr uzskatu, ka šis pants... vienkārši šāds papildinājums absolūti nebija nepieciešams šajā gadījumā. Protams, man tiešām ir ļoti grūti tālāk runāt, jo es arī uzskatu, ka tas vienkārši nav vajadzīgs, bet kā rīkoties... Es nevaru par tādu balsot.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti un Lagzdiņa kungs to lieliski zina, un arī jūs, Dobeļa kungs, to zināt, ka, ja būtu iesniegts priekšlikums svītrot pantu, mēs par to balsotu. Tagad, balsojot pret trešā lasījuma redakciju, spēkā paliek otrā lasījuma redakcija un pants paliek tāds, kāds tas ir, mēs to nevaram izsvītrot, mēs taču balsojam par trešā lasījuma redakciju. Tā ka šobrīd, lūdzu, izlemiet un izdiskutējiet, ko jūs atbalstāt - otrā lasījuma redakciju, Požarnova kunga priekšlikumu, vai to, kā tas ir iestrādāts trešā lasījuma redakcijā likumā, ko mēs pašlaik apskatām. (Starpsauciensno zāles: "Balsot!")

J.Dobelis. Es piekrītu jums.

Sēdes vadītāja. Bet, lūdzu, pasakiet priekšlikumu, - ko tad jūs atbalstāt?

J.Dobelis. Ja man ir jābalso par vienu vai otru, es balsošu gan pret vienu, gan pret otru. Personīgi es tā darīšu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt atstāt spēkā otrā lasījuma panta redakciju. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Ne ko es varu citu...")

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! (Zālē liels troksnis. Deputāti savā starpā skaļi sarunājās.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, esiet tik laipni un savstarpējās diskusijas, kas ir veicamas skaļā balsī, realizējiet citās telpās, lai deputāti dzirdētu, ko runā tas, kas ir tribīnē un vēlas jūs uzrunāt!

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi, protams, es varu saprast Dobeļa kunga uztraukumu, tā kā, ja es nekļūdos, tas ir kārtībnieks Rīgas... Protams, viņam par to ir ļoti jāuztraucas, jo, teiksim, viņa cienījamā municipālā policija savā laikā ņēma ziedojumus. Un viens no skandalozākajiem faktiem bija tas, ka Kupča kungs paņēma kā ziedojumu krāsaino televizoru. Jo izrādījās, ka automašīnas saimnieks nevarēja samaksāt uzlikto soda naudu un tad nolēma ar bārterattiecībām šo jautājumu risināt.

Protams, Lagzdiņa kungs, tas nebūs Korupcijas novēršanas likuma kā tāda ietvaros, jo tas ir ziedojums municipālajai policijai, bet ne fiziskai personai - Kupča kungam vai Dobeļa kungam. Līdz ar to neviens policists nerakstīs savā nodokļu deklarācijā, ka municipālā policija ir saņēmusi no kāda grēcinieka krāsaino televizoru vai vēl kādu citu lietišķu lietu. Tādēļ, protams, vajadzētu atbalstīt vai nu Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju, vai arī Požarnova kunga. Tādā traktējumā, kādā tas līdz šim bija, atstāt to nevar, jo tas atstāj plašas iespējas - it sevišķi reģionos - municipālajām policijām uzdarboties un vākt visāda veida ziedojumus, lai veicinātu municipālās policijas darbību. Tas ietekmēs pašus - vai nu Rīgas pašvaldību, vai iedzīvotājus, kuri no tā cietīs. Tādēļ ir jārada tomēr barjera, lai tās funkcijas veiktu vai nu pati municipālā policija, vai kāda ceļu policija. Bet nevis tas, kas šodien pāriet apakštiesībās... ka parādās jau Rīgā kādas četras vai piecas firmas, kas nodarbojas ar to, ka viņi, ieraudzījuši kādu mašīnu, ātri un fiksi stiepj to prom - un pie reizes pēc tam pasniedz rēķinu, kas bieži vien divas līdz trīs reizes pārsniedz mašīnas vērtību.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A. Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šeit tika izteikti priekšlikumi, kā šos jautājumus risināt tādā vai šādā gadījumā, es gribētu izteikt savus apsvērumus.

Protams, ir jau iespējams, ka, pieņemsim, es kopā ar Rīgas pilsētas policijas priekšnieku uztaisīšu kopfirmu, kurā mēs abi būsim dibinātāji un noteiksim maksas alkohola ekspertīzi, kas maksās 100 latu, un viņš izdos likumu, ka obligāti tikai manā firmā to drīkst darīt, un es pelnīšu, vai arī mēs ievietosim cilvēkus nevis atskurbtuvē, bet pieczvaigžņu viesnīcā, un par to būs jāmaksā. Piemēri ir visdažādākie un visiespējamākie, bet mans uzskats ir šāds: ja reiz pastāv šāda problēma ar automašīnām, tad, lūdzu, ir iespējams ieviest satiksmes noteikumos zīmi, ka zem šīs zīmes novietotās mašīnas tiek aizvilktas. Tās uzliek uz visiem vārtiem, un Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs pieņemsim, ka jāmaksā nevis 5 lati par mašīnas novietošanu, bet 30 lati, ja ir zem šādas zīmes. Un tad tas būs pilnīgi oficiāli. Tad, ja gadījumā šis cilvēks novietos tur šo mašīnu, tad šis maksas pakalpojums ieies šajā kopējā summā. Tā ka, es domāju, tāds risinājums būtu daudz korektāks. Bet jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija šeit ir piestrādājusi un ka viņa ir kompetentāka, kādā veidā pareizi būtu noformulējami šie priekšlikumi, kā arī ņemot vērā to, ka pēc būtības Juridiskās komisijas priekšlikums izsaka tieši to pašu, ko es gribēju izteikt savā priekšlikumā, es domāju, ka Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija ir daudz precīzāka un korektāka, un tāpēc es ieteiktu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, noņemot savējo. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es tomēr gribu informēt, precīzi, kāda norma ir spēkā esošajā Antikorupcijas likumā. Tur ir 14.pants, kurš nosaka aizliegumus ņemt papildu maksājumus. Šā panta 2.punkts skan šādi, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, ir jāpieņem lēmums, un lēmums jebkurā gadījumā tiek pieņemts tad, ja persona tiek administratīvi sodīta, šai personai pienākumu pildīšana aizliedz ņemt papildu maksu. Un šeit ir arī trešā daļa, kura detalizēti nosaka, kas tad ir šī papildu maksa, un nevis varbūt tik nepilnīgi, kā mēs to Administratīvo pārkāpumu kodeksā tagad ietveram. Papildu maksa šā likuma izpratnē ir naudas vai citu finansu līdzekļu kustamās un nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas īpašumā.

Otrkārt. Kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas lietošanā bez maksas vai ar pazeminātu maksu - par to vispār nerunā Administratīvo pārkapumu kodeksa attiecīgā piedāvātā norma.

Treškārt. "Pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai bez maksas vai par pazeminātu maksu".

Tātad šeit ir visaptveroši šis jautājums reglamentēts. Turklāt, godātie kolēģi, es pilnīgi piekrītu tai koncepcijai, ko Juridiskā komisija ir ielikusi, bet šis jautājums nav jāreglamentē speciālajā likumā - Administratīvo pārkāpumu likumā. Tas juridiski korekti un precīzi, visaptveroši Antikorupcijas likumā ir jāreglamentē. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Kādēļ šāds aizliegums tiek attiecināts tikai uz tām amatpersonām, kuras pieņem administratīvos sodus? Kādēļ attiecībā uz citām valsts amatpersonām nav šāda ierobežojuma? Atkal mēs ieliekam vienu šādu antikorupcijas normu speciālajā likumā un attiecinām to tikai uz šauru amatpersonu loku. Tad attiecināsim arī uz pārējām amatpersonām! Aizliegsim arī viņām ziedot gadījumos, ja viņām ir tiesības pieņemt lēmumus un sodīt. Kādēļ mēs uz citām neattiecinām? Uz tiesnešiem, uz prokuroriem neattiecinām šādu ierobežojumu, bet tikai uz tām amatpersonām, kuras ir tiesīgas pieņemt administratīvos sodus? Manuprāt, tā ir juridiski nekorekta pieeja, un es aicinu tomēr balsot gan pret vienu, gan pret otru redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es nebiju paredzējis runāt, bet es redzu, ka par nekonstruktīvu dēvēto opozīciju ir pārstājuši te runāt paši pozicionāri, būtībā kaisīdami putekļus. Mani uztrauc tas, ka neviens nav īsti iedziļinājies problēmā, bet runā. Es nezinu, kāda iemesla dēļ runā un vai mēs tiešām par pļāpātavu te gribam pārvērsties? Juridiskās komisijas formulējums ir ļoti skaidrs, un Lagzdiņa kungs vistuvāk bija patiesībai, ka tiešām varbūt katrā atsevišķā tiesību nozarē nevajadzētu formulēt to, ko varētu formulēt kopējā likumā, bet šis likums jau nav pieņemts!

Bez tam, kā mēs zinām no juridiskās prakses, ir vajadzīgs arī katrā atsevišķā tiesību nozarē precīzāk formulēt šīs tiesību nozares problēmas. Un šī ir vispārīgā daļa, kas regulē šo jautājumu. Šeit nav nekādas pretrunas, nav nekādu bažu, ja izlasa nopietni šo pantu, ka tur netiks samaksāts par atskurbtuvi vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas ir cits - atsevišķs jautājums. Runa ir tikai par to... Vajag izlasīt šo pantu un saprast to tā, kā tur ir rakstīts, nevis vadīties pēc savas fantāzijas. Un lūdzu būt lietišķiem. Man vienkārši ir kauns, ka pati pozīcija savā starpā taisa blēņu runas tur, kur vajadzētu nopietni un lietišķi runāt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir jau labi, ja mums ir Korupcijas novēršanas likums, bet viņš ir adresēts tikai amatpersonām, lai gan diemžēl prakse mums ir tāda, ka visvairāk šajā ziņā grēko tieši pašvaldības, un tāpēc šeit arī ir institūcijas un amatpersonas. Tātad šeit nevar būt runa, ka, lūk, ar Korupcijas novēršanas likumu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl tāda pašreiz ir prakse, un mēs šodien izskatām nevis likumu par Prokuratūru, nevis likumu par tiesu varu, bet šā panta nosaukums ir "Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu". Ja mēs šajā normā skaidri un gaiši to ierakstām iekšā, tad tas jau ir saistošs visām institūcijām, kas piemēro, - gan amatpersonām, gan arī tām institūcijām, kuras ir tiesīgas pašas izdot šādus saistošus noteikumus. Un tās ir pašvaldības. Tāpēc es tomēr aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Iekšlietu ministrija jau 3 gadus pieņem - neviena likuma nav.")

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

I.Bišers. Sakarā ar kaislīgajām debatēm, kas izraisījās, es gribētu dot dažus izskaidrojumus.

Pirmkārt, šis grozījums nav pieņemts otrajā lasījumā, tas ir parādījies tikai trešajā lasījumā, tā ka Dobeļa kungam un Lagzdiņa kungam ir pilnas iespējas balsot pret šo papildinājumu.

Otrs jautājums. Es ļoti cienu Lagzdiņa kunga mūža darbu, (Smiekli zālē.) un tas ir Korupcijas novēršanas likums, bet es domāju, ka šis likums tomēr nav spējīgs atrisināt visas problēmas, kas mums ir. Un, kā pats Lagzdiņa kungs norādīja, šeit ir runa par to, ka amatpersona ņem kaut ko savā labā. Tas tiešām tā ir. Bet šeit prakse ir parādījusi, ka te ir daudz slīpētāk - ka dažkārt viņi neņem tieši, bet ņem caur starpniekiem utt.

Piemēram, pirms gada bija izplatījusies tāda prakse tieši attiecībā uz sodu uzlikšanu par pārkāpumiem, kur ir alternatīva sankcija - (Starpsauciens: "Kukulis!") vai nu naudas sods, vai vadītāja tiesību atņemšana. Un tad notika, teiksim tā: nu kā jūs gribat - vai nu samaksājiet sodu 7,5 lati un vēl 15 latus kaut kādam fondam kā ziedojumu, vai arī jums atņem uz sešiem mēnešiem vadītāja tiesības. Kādu risinājumu izvēlējās vadītāji - to jūs varat viegli iedomāties. Tāpēc mēs saskatījām šajā gadījumā saistību ne tikai ar šo "aizvilkšanas" momentu, jo šeit ir daudz plašāk un šeit ir daudz kā tāda, par ko nevarētu teikt, ka tas nonāk tieši amatpersonas kabatā, bet katrā ziņā šāda prakse būtu, pēc komisijas domām, jāpārtrauc. Tāpēc mēs centāmies to izslēgt.

Man ļoti patīk, ka arī Požarnova kungs atbalsta mūs un piekrīt mūsu komisijas ieteiktajam, jo tas ir nedaudz plašāks un aptverošāks dažos gadījumos nekā tas, ko viņš iesniedza, bet iniciatīva, protams, paliek Požarnova kungam.

Vēl es gribu vērst uzmanību tiem, kas ir satraukušies par visām tām nekārtībām, kas ir saistītas ar automašīnu aizvilkšanu, ka Juridiskā komisija ierosināja šajā sakarībā vēl vienā citā pantā, tas ir, 257.pantā, labojumus, pie kuriem mēs nonāksim mazliet vēlāk, bet, kamēr nonāksim, tie, kas interesējas, var pievērst uzmanību labojumiem 257.pantā. Tāpēc es lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību! Divi balsojumi. Pirmais ir Požarnova kunga priekšlikums. Māris Vītols uzstāj par balsojumu. (No zāles deputāts M.Vītols: "Noņem!") Noņem? Paldies. Tā ka balsojams ir papildinājums 32.panta trešajā daļā šādā redakcijā: "Institūti un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus..." un tālāk kā tekstā, kas jums ir tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 5. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais ir 44. pants, par kuru nekādi labojumi nav iesniegti uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais parādās 45.pants. Sakarā ar šo pantu ir divas lietas: pirmkārt, komisija pieņēma priekšlikumu pārvietot līdzšinējo otrajā lasījumā pieņemto 45.³ pantu, pārvēršot to par 45.pantu, respektīvi, mainīt šā panta numerāciju, jo mums ļoti nepatīk šie panti ar dubultnumuriem. Visur to jau nevar izdarīt, bet, kur varētu izbēgt, mēs gribam no viņiem izvairīties.

Sēdes vadītāja. Deputātiem....

I.Bišers. 45.pants līdz šim jau arī bija agrākais - par nelikumīgu ārstēšanu, respektīvi, pēc būtības tas ir tas pats pārkāpums, kuru diezin kāpēc 1992.gadā Augstākā padome uzskatīja par mazāk aktuālu, lai uzliktu naudas sodu par šiem pārkāpumiem. Tas ir pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām nav. Pieņemts.

I.Bišers. Otrs šeit ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ieslēgt pantā jaunu daļu, kas runātu par neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, tikai mazliet izmainīja - vienkāršoja redakciju un samazināja uzliekamā soda apmēru, jo tomēr uzskatīja, ka tas nav tik bīstams kā pārējie šajā pantā paredzētie pārkāpumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas precizēto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. 45.¹ pants. Priekšlikumu trešajam lasījumam nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 45.² pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 45.³ pants pārvēršas par 45.pantu. Tā ka to mēs jau esam apstiprinājuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk 45.⁴ pants. Vienīgais grozījums ir sakarā ar 45.³ panta izslēgšanu, tātad šis pārvēršas par 45.³ pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 46.¹ pants. Par šo pantu es lūgtu man atļaut ziņot pa daļām.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem.

I.Bišers. Tātad pirmā daļa. Otrā lasījuma laikā šo panta daļu Saeima izslēdza sakarā ar to, ka ir vispārīgs pants "Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez licences", kas attiecas uz visām sfērām un uz visa veida uzņēmējdarbību. Pēc tam Labklājības ministrija iesniedza priekšlikumu tomēr atjaunot šo pantu, un tas ir pamatots ar to, ka ir nepieciešams, lai šinī gadījumā šos sodus piemērotu Farmācijas departaments, nevis tiesa, kā tas ir visos pārējos gadījumos, kur ir runa par uzņēmējdarbību bez licences. Ir arī nedaudz mainīta redakcija, tāpēc mums vajadzēja priekšlikumu, kaut arī otrajā lasījumā tas bija jau pieņemts, likt šeit uz balsošanu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka šie ir pārāk nopietni soļi. Ir ne tikai 250 latu, kas ir ievērojams sods, bet ir runa arī par konfiskāciju, kad var konfiscēt zāles un zāļu ražošanas iekārtas, respektīvi, veselas rūpnieciskās iekārtas šeit var konfiscēt, kas tika izmantotas neatļautai zāļu ražošanai, un to vērtība var būt visai liela. Un tāpēc mēs uzskatījām, lai Farmācijas departaments pārbauda un sastāda protokolus, bet lēmumi par šādām konfiskācijām tomēr ir jāpieņem tiesai, kur mums ir izveidoti speciāli administratīvie tiesneši, kas šādas lietas varētu izskatīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā. Par otro daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par trešo daļu Labklājības ministrijai bija neliels priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Par ceturto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Par piekto daļu ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Mēs principā viņu atbalstījām, bet arī uzskatījām, ka mēs varētu viņu izteikt vienkāršāk, saglabājot jēgu, jo citādi teksts bija pārāk smags.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. Bija priekšlikums no Labklājības ministrijas - iesniegt jaunu sesto daļu par zāļu pavaddokumentu uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Līdzšinējā sestā daļa tagad kļūst par septīto. Tātad te atkal ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija pieņēma. Te ir uzrakstīts, ka daļēji pieņēma, bet faktiski tas ir pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Astotajā daļā nekādu priekšlikumu nav, tikai tagad mainās daļas numurs.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad par līdzšinējo astoto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Un tagad pēdējā daļa. Te ir piecu deputātu priekšlikums, kuri lūdz šo daļu - soda sankcija - 100 latu - nomainīt uz 10 latiem. Mēs, komisija, atceroties šo lielo cīņu, to, ka komisija vispār negribēja šo pantu... bet, ja viņš tomēr ir iestrādāts, tad komisija šoreiz vairs neatbalstīja viņa izslēgšanu... viņa samazināšanu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, deputāti! Šajā pantā ir divas daļas, tas ir, recepšu veidlapu izgatavošana, kad izgatavo lielos apmēros un rūpnieciski, un te nevarētu iebilst pret soda sankciju - 100 latu, bet ir arī otra daļa - par recepšu izrakstīšanas kārtību, ko izraksta nabaga terapeiti (ar algu 40 lati mēnesī) vairākus desmitus dienā. Un, ja jūs zināt recepšu izrakstīšanas noteikumus, tad zināt, ka farmācija ir diezgan stingra, un, teiksim, ja jūs neapvelkat "2 mēneši" vai "desmit dienas", tad tas ir recepšu izrakstīšanas noteikumu pārkāpums. Un vai būs iespējams viņiem nomaksāt 100 latu? Tā ka es ierosinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Bet šis priekšlikums attiecas gan uz izgatavošanu, gan uz izrakstīšanu, Jurdža kungs, jo jūsu priekšlikumā ir tikai naudas summas labojums, te nav nekādu citu labojumu. Tā ka tas pantā attieksies uz abiem šiem procesiem.

Komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Bišers. Tas jau arī bija tieši tas apsvērums, kāpēc komisija uzskatīja, ka, ja par izgatavošanas pārkāpšanu uzliek 10 latu, tad uzņēmējam tas būtu visai smieklīgi, atklāti sakot, un tāpēc mēs... Te jau sods ir līdz simts latiem... mēs ļoti ceram uz Farmācijas departamenta attiecīgo darbinieku saprātu, ka viņi ne vienmēr izmantos tikai maksimālo summu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot - desmitās daļas sankcijā vārdu "simts" aizstāt ar "desmit". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk nākošais - 46.² pants. Te ir tikai mūsu redaktoru priekšlikumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 101. pants. Te arī ir sīki redakcionāli labojumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats sakāms par 102. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir 102.² pants, par kuru priekšlikumu trešajam lasījumam nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 121. pants, par kuru arī lūdzu atļaut ziņot pa daļām.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bišera kungs, vēl ir 103. pants. Mums viena lappuse...

I.Bišers. Zināt, man diemžēl lappuses ir... Jā, man ir jāatvainojas, jo manā eksemplārā lapas trūkst.

103. pants - tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 120. pants. Uz trešo lasījumu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Un tālāk 102. ...

Sēdes vadītāja. Nē, 121. Mēs 120. pantu tikko kā pieņēmām.

I.Bišers. Ā... 102. mēs taču neesam...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs tikko kā pieņēmām 103., pēc tam 120. un tagad 121. pantu. Jums vienkārši sajuka pašlaik. Jūs sakārtojiet tās lapas. Mēs 10. lappusi tagad izskatām.

I.Bišers. Jā, bet mēs tad neesam izskatījuši... vismaz es neesmu izskatījis simts... 8. lappusi.

Sēdes vadītāja. 108. mums nav. 8. lappusē mēs izskatījām 102.² pantu, labojumu nebija, deputātiem iebildumu nebija, mēs pieņēmām.

I.Bišers. Jā, atvainojiet! 121. pants - tātad pa daļām. Pirmajā daļā pieci deputāti - Jurdžs, Pēterkops, Grīgs, Požarnovs un Ozoliņš - lūdz līdzšinējo nobalsoto sankciju 5 lati aizstāt ar 1,5 latiem. Komisija izvēlējās kompromisa priekšlikumu un piekrita samazināt līdz 3 latiem.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribēju diskutēt par ceturtās daļas sankciju.

Sēdes vadītāja. Tā ir 11. lappusē, un, kad sāksies...

V.Krisbergs. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Krisberga kungs! Tātad pret šo priekšlikumu - 3 latu fiksēšanu - deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā. Par otro daļu. Arī te bija šo pašu piecu deputātu priekšlikums - samazināt no 10 latiem uz 2,5. Komisija daļēji atbalstīja, atkal ejot uz kompromisu, un samazināja līdz 5 latiem, kā arī pārvietoja vienu pārkāpumu, kurš mums likās radniecīgāks pēc smaguma šim pārkāpumam, no trešās daļas uz otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk trešā daļa. Atkal šo pašu 5 deputātu priekšlikums - samazināt no 10 uz 5. Komisijā ar balsu vairākumu tika izlemts pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk nākošā - ceturtā - daļa. Ir divi priekšlikumi. Pirmo izteica šie paši pieci deputāti, un vēl otrs priekšlikums, ko izteica Tautas saskaņas partijas frakcija, abi paredzēja samazināt sodus. Tā kā šeit ir runa par nopietniem pārkāpumiem, kas apdraud satiksmes dalībnieku drošību un varbūt pat dzīvību, mēs uzskatījām, ka nav pamata tik ļoti samazināt šos uzliekamā naudas soda apmērus.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribētu oponēt šobrīd Juridiskās komisijas izteiktajiem priekšlikumiem un atbalstīt piecu deputātu grupas iesniegumu. Kāpēc? Mums nupat jau izraisījās diskusija, kad mēs runājām par piespiedu evakuāciju. Šeit ir tieši šī pati sistēma. Var uzlikt naudas sodu un var atņemt vadītāja tiesības. Var uzlikt nelielu naudas sodu, labprātīgi piekrist sponsorēt, atbalstīt vai kaut ko citu darīt, un tad tiesības paliks kabatā. Tā ir viena puse. Bet ir daudz būtiskāka lieta. Man ļoti žēl, bet man liekas, ka mēs gandrīz visi esam autobraucēji... Un satiksmes noteikumos ir sadaļa, ka transporta līdzekli nedrīkst tālāk ekspluatēt... ir arī kreisās puses apgaismojums minēts. Tātad, ja nedegs kreisās puses apgaismojums, jūs varat šķirties no tiesībām uz 3 mēnešiem. Jā, pilnīgi pareizi... Man te palīdzēja atcerēties, ko es gribēju tālāk teikt. Ar elektriskajām ietaisēm ir viennozīmīga lieta - viņas beidz darboties tad, kad viņas ekspluatē. Neviena spuldze nav pārdegusi, teiksim, garāžā, kad viņa nedeg. Viņa deg un parasti pārtrauc degt braukšanas laikā. Pat modernākajām mašīnām šobrīd borta kompjūterā vēl nav izvada, ka kāda spuldzīte jums nedeg.

Man gribas pie visa tā tikai atgādināt vienu frāzi, ko man pateica cienījamais Griguļa kungs, Aivars Griguļa kungs, Ceļu policijas priekšnieks, apmēram divus gadus atpakaļ, tad, kad Jūrmalā pie Dubultiem bija ļoti iecienīts autoinspektoru postenis pie zīmes "40" ar iestādītu radaru "65", kurš netika vis vērsts pret tuvojošos mašīnu, bet tika parādīts kaprīzam autobraucējam, lai varētu pierādīt, ka viņš tiešām braucis ar 65, nevis ar 40. Jūs varējāt braukt arī ar 20, bet, ja inspektors uzskatīja, ka jūs maksāsit, tad jūsu ātrums būtu bijis 65. Tas tika dokumentēts un pierādīts. Un tad Griguļa kungs pateica: "Bet vai tad jūs nesaprotat, Krisberga kungs, ka inspektoram alga ir ļoti neliela?" Es biju nesaprotošs, es atvainojos vēlreiz Griguļa kunga priekšā, es tiešām biju nesaprotošs. Šodien Ceļu policija neizpilda savu tiešo funkciju - nenodarbojas ar profilaksi, redzamās vietās patrulējot un aizturot visbīstamākos pārkāpējus, manevrēšanas noteikumu pārkāpējus. Šodien ir "krūmu" radaru laiks. Acīmredzot tūlīt sāksies spuldzīšu "medību" laiks. Es kategoriski iebilstu, jo šāda norma principā ir pretrunā ar antikorupcijas pamatprincipiem. Tiek radīta vēl viena iespēja tieši amatpersonai korumpēties, arī netieši - caur iespējamu vadītāja piespiešanu uz sponsorēšanu un tamlīdzīgiem atbalstiem, par ko tiešām mans kolēģis Lujāns te jau runāja, un tā ir pilnīga taisnība par Rīgas pašvaldības policiju.

Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, esmu ļoti priecīgs, ka mūsu runas tiek saglabātas stenogrammās un nepazūd, un es ieteiktu tās šad un tad pastudēt un palasīt, ko katrs ir teicis vispār. Tas ir nelielam ievadam.

Jo jūs redzat, ka tagad tie paši cilvēki, Juridiskās komisijas pārstāvji, kas pirmīt aizstāvēja it kā kaut ko tādu, kas cīnās pret korupciju, kaut kādu stingrāku noteikumu ieviešanu, nu, jāsaka, šinī normā ir pieļāvuši vienkārši absurdu. Citādi to nevar nosaukt. Un te tā kvēli uznākt tribīnē un pateikt, ka tie citi nekā nejēdz, - tur daudz prāta nevajag. Bet tagad paanalizējiet. Es domāju, ka tas ir daudz nopietnāk.

Ceļu satiksmes noteikumu 178.pants paredz, ka nedrīkst braukt arī tad, ja apakšējais gabarītlukturis nedeg. Tagad to praktiski vispār nevar konstatēt neviens. Es nezinu, kurš to ir spējīgs izdarīt. Un tagad tiešām cilvēks nezina, kas ir noticis: viņa mašīnu aptur un vadītājam uzliek naudas sodu līdz 50 latiem vai atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 3 mēnešiem. Es nezinu, piedošanu, kā var kaut ko tādu vispār ielikt likumā. Cienījamie juristi, te vairs nav runa par juridiskajām zināšanām, bet par vienkārši kaut kādām, ziniet, citām zināšanām, lūk. Protams, es tāpēc arī atbalstu šo te, jo nekas cits neatliek. Ir jāatbalsta šīs deputātu grupas iesniegums. Šinī stāvoklī neko citu nevar izdarīt. Bet es uzskatu, ka vispār katrā ziņā vajadzēja ļoti nopietni pārskatīt, par ko tad mēs sodām un vai tas cilvēks ir pelnījis, ka viņu par tādu lietu soda tādā veidā. Pie šīs lietas diemžēl komisija vispār nav piestrādājusi. Neņemiet, lūdzu, ļaunā.

Un es jau gribētu teikt, ka tur arī tālāk... par to valsts numura zīmi. Neizteikšos otrreiz. Bet tas arī ir tikpat jocīgi. Ziniet, nav valsts numura zīmes. Nu, un kā ir, kad nokrīt priekšējā zīme? Saprotams, arī tas var gadīties - un it īpaši braucot tumsā. Un kas tad notiek? Bet tas ir atsevišķs jautājums. Te nav nekādu priekšlikumu. Diemžēl tur neko nevar izdarīt. Var tikai nākotnē par to padomāt. Un tāpēc... Te jau ir viegli uzkāpt tribīnē, runāt kaut kādas muļķības par televizoriem. Katram jau tādas tiesības ir dotas. Tikai es gribētu atgādināt, ka šīm firmām, par kurām jūs te esat sašutuši, nav nekāda sakara ar Rīgas Domi. To vismaz vajadzētu noskaidrot, pirms te kāpt tribīnē un muļķības runāt. Šīs firmas, it īpaši "Auto-Daugava", ir noslēgušas līgumu ar Iekšlietu ministriju. Atvainojiet, lūdzu, vispirms iedziļinieties jautājumā, pirms jūs nākat par to runāt. Un tur jau ir tas joks, ka Iekšlietu ministrija nav pakļauta Rīgas Domei.

Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu atgādināt vēl vienu lietu, kas skar Iekšlietu ministriju, kur arī mūsu pārstāvji it kā darbojas. Iekšlietu ministrijai ir divas ceļu policijas (jūs varbūt to nezināt, bet es to zinu), un tās viena otrai nepakļaujas. Ir īpaša ceļu policija, un ir parastā ceļu policija. Un Rīgas pilsētas teritorijā viena policija nezina, ko dara otra. Tā, lūk. Tātad ir, lūk, šādas neskaidrības un šāda nesakārtotība. Un, ja te nāk un runā, tad tomēr vajadzētu balstīties uz faktiem un minēt precīzi faktus. Pašvaldību policija šajās auto aizvilkšanās vispār nepiedalās. Absolūti nepiedalās šajos pasākumos. Vismaz tik daudz vajadzēja zināt. Vismaz vajadzēja atnākt pie manis un paprasīt. Šeit tribīnē uzkāpt un apvainot citus - nu, tur nekādu mākslu nevajag. Katrs no mums ir spējīgs to izdarīt. Tā, lūk. Un es tāpēc iepriekš arī protestēju pret šā panta redakciju... ne jau par tām mašīnām, un tas panta labojums diemžēl tika veidots tikai šo mašīnu dēļ. Viņš parādījās trešajā lasījumā. Bet tur ir būtība. Iedziļinieties tanī tekstā. Un es jums atkārtoju vēl vienu reizi, ka par atskurbtuvi vairāk jāmaksā nav. Pēc šīs redakcijas, jo tas ir papildu maksas pakalpojums. Iedziļinieties, un tad jūs to redzēsiet. To es tā, starp citu, pateicu. Bet katrā ziņā, ja jau mēs ejam uz to, ka samazinām sodus, ka rīkojamies maigāk, tad būsim konsekventi visos pantos. Arī turpmākajos, par ko te būs runa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šoreiz varbūt tiešām Juridiskā komisija nav visu apsvērusi. Jāpateicas man tam jaunajam cilvēkam, kas ceļā, man nākot uz Saeimu, parādīja man Satiksmes noteikumus un parādīja, ka te var būt tiešām absurda situācija, ka ceļu policijai ir tiesības autovadītājam atņemt vadīšanas tiesības tikai par to, ka viņa mašīnai nedeg tiešām tikai tā apakšējā spuldzīte, kreisā. Tad jautājums ir par to, ka šeit... tā kā mēs neko jaunu nevaram iesniegt, es tomēr gribētu... mans priekšlikums ir, ka vajadzētu pieņemt tomēr TSP frakcijas priekšlikumu, kur ir paredzēts līdz 25 latiem sods, jo šis "lîdz" jau liecina, ka var arī uzlikt sodu 1 lata apmērā vai varbūt vispār neuzlikt - tādā gadījumā, ja tiešām tas vadītājs nav pamanījis, ka tā spuldzīte nedeg, braucot ir izdegusi, vai ka braucot ir nosmērējusies vai pat nokritusi numura zīme. Runa ir par to, ka pārkāpumi, kas var būt ļoti nopietni, šeit ir salikti kopā ar pārkāpumiem, kas tiešām var būt nejauši vai kas vispār nav pārkāpumi, bet vienkārši tehniska "neraža" tam vadītājam. Tāpēc es ierosinu atbalstīt to TSP frakcijas priekšlikumu, ka ir uzliekams sods līdz 25 latiem, jo 7,5 lati nopietnākos gadījumos jau nu būtu par maz. Atstāsim šiem policijas darbiniekiem to iespēju izšķirt konkrēto jautājumu! Jo likumprojekts kopumā ir jāpieņem.

Bet attiecībā uz Jura Dobeļa teikto, ka likumdošanā nav sakārtotas attiecības starp municipālo policiju un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, man gribas pārmest Jurim Dobelim: nevajag atkal te lieki pļāpāt, bet vajag iesniegt priekšlikumu un likumprojektu, kas sakārtotu šīs attiecības, padomāt par šo jautājumu. Vajag tiešām lietišķi strādāt. Lūdzu, lūdzu, dariet to! Jūs, Dobeļa kungs, taču neesat opozīcijā. Jums jau putekļi nav jātaisa, bet jārunā lietišķi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, lūgums citu deputātu runas par pļāpām nesaukt.

Roberts Jurdžs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Jūs, iepriekšējie runātāji, jau daudz ko izrunājāt no tām domām, kādēļ mēs iesniedzām šos labojumus. Mums tur ir vairāki labojumi. Mēs sakām paldies komisijai, ka dažus viņi atbalstīja un dažus atbalstīja daļēji. Bet mēs aizstāvēsim arī tos, kurus komisija neatbalstīja. Un varbūt šeit bez pļāpām, kā teica Mauliņa kungs, paskatīsimies statistikas datu analīzi, salīdzinot 1994.gada atskaiti un 1995.gada atskaiti. Ja mēs zinām, ka 1995.gada 22.aprīlī Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinets izdeva grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sankcijām, tātad var uzskatīt, ka 1995.gadā šīs sankcijas jau darbojās. Un kas tad notiek? Mēs redzam, ka reģistrēto ceļu satiksmes pārkāpumu skaits 1994.gadā ir 300 423, 1995.gadā - 380 621. Tātad reģistrācija par 126% lielāka. Reģistrē viņi labāk.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits (kas jau ir tāds objektīvāks skaitlis, jo tomēr negadījumi ir neatkarīgi no policijas) ir, neskatoties uz to, ka sodi paaugstināti par 600 procentiem un 1000 procentiem, vienalga, palielinājies par 104 procentiem.

Vēl viens objektīvāks rādītājs ir ievainoto cilvēku skaits. Es saskaitīju kopā ievainotos ar bojāgājušajiem, jo, kā zināms, ir ievainojuma smaguma pakāpes, kas beidzas letāli. 1994.gadā bija 5097 ievainotie, no kuriem gāja bojā 14%. Un 1995.gadā bija 5399 ievainotie, no kuriem gāja bojā 11,4%. Tātad mēs redzam, ka, vienalga, ir pieaugums - 106%. Tātad visi tie lielie sodi nav samazinājuši ne negadījumu skaitu, ne ievainoto skaitu.

Kas ir būtiski izmainījies? Kas ir visvairāk pieaudzis? Te mēs redzam, ka tās ir ieturētās naudas summas. Tās ir pieaugušas par 179 procentiem. Manāms pieaugums. Tātad rodas jautājums - kam tie sodi ir izdevīgi? Runājot konkrēti par šo pantu, mēs redzam, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju sods palielinās par 660 procentiem. Te neminēja, ka šajā pantā ir runa arī par numura zīmi, numura zīmes apgaismojumu. Ja tas nedarbojas, tad arī šis gadījums ietilpst šajā Ceļu satiksmes noteikumu 178.pantā, un tas ir pants, par bojājumiem, ar kuriem nedrīkst vadīt transportlīdzekli. Arī par to, ka nedegs numura zīmes apgaismojums, sods būs 50 lati. Bet es uzskatu, ka par smagiem pārkāpumiem būtu jāsoda. Bet tur ir cita iespēja. Jo Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli ar bojātām stūres iekārtām, riteņu iekārtām. Nedrīkst vadīt. Tātad policija ir tiesīga to apstādināt un vadītāju sodīt ar to pašu (7,5 lati) sodu, bet, ja viņš nepakļaujas policijai un grib braukt tālāk, tad viņam ir piemērojams cits pants, kurā ir paredzēts liels sods par nepakļaušanos policijai vai tiem, kas regulē satiksmi. Tātad es aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, vai jūs piecas minūtes izmantosiet? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, kā savulaik Krisberga kungs rādīja savu mobilo telefonu un teica, ka ļauni cilvēki viņam zvanīja "no ārpuses". Es arī varu parādīt lietisko pierādījumu - "Neatkarīgo Cīņu" - un tagad izdarīt secinājumus, kuri deputāti izlasa "Neatkarīgo Cīņu" un kuri ne. Tie būtu, teiksim, Krisberga kungs, Dobeļa kungs un, cik es sapratu, arī Mauliņa kungs. Jo šeit ir taisni tāds rakstiņš - Pastalnieka kungam 50 lati sods un tiesību atņemšana par braukšanu ar nedegošu gabarītlukturi. Bet šeit jau ir arī nedaudz cita nianse. Protams, varam aizmirst tādu lietu, ka ir pietiekami daudz... pēc tam vizināsies, ar "Tçvzemei un Brīvībai" labu palīdzību braukās visi tie ārzemju "zârki", kas ir ievesti Latvijas teritorijā, un viņu vadītāji tā mierīgi par 7,5 latiem varēs pavizināties. Jo šajā situācijā jau ir nākamā lieta - to Dobeļa kungs cenšas aizmirst šinī pantā, kad viņš tik aktīvi uzstājas, - ka reizēm ir arī patiešām nopietni bojātas mašīnas, kuras braukās. Un šādā gadījumā noteikti nevar piekrist Tautas saskaņas partijas piedāvātajam priekšlikumam likt maksāt 25 latus, jo var būt arī tāda situācija, ka patiešām ir jāatņem tās braukšanas tiesības un vispār ir jārisina jautājums, ko darīt ar to, teiksim, "zârku".

Protams, šajā gadījumā varētu teikt, ka ir notikusi diferenciācija. Patiešām būtu jādiferencē, ka ir tādi gabarītlukturi vai kaut kādi sīki, salīdzinoši sīki, mašīnas bojājumi. Bet tad vajadzēja ieviest diferenciāciju, varbūt šo pantu sadalīt pat divās daļās, kaut kādā veidā pārvietot uz kādu citu pantu. Bet, ja mēs šodien, atstāsim šo summu - 7,5 latus, - tad, protams, tas būs nedaudz specifiski. Un tādēļ es tomēr ieteiktu atbalstīt drīzāk Juridiskās komisijas piedāvāto tekstu, un, protams, pēc tam var jau, es domāju, arī nākotnē iedot kādus labojumus un no jauna pārskatīt šos pantus, jo dzīve ir dinamiska un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir jābūt dinamiskam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, vai jūs atlikušās četras minūtes izmantosiet? Endziņa kungs, vai jūs šīs četras minūtes izmantosiet? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Dobeļa kungs ir speciālists visos jautājumos un arī attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Un tas nav Juridiskās komisijas izgudrojums, jūsu zināšanai. Tā redakcija, kas ir pašreiz, ir Satversmes 81.panta kārtībā valdības pieņemtie noteikumi, vēl iepriekšējās valdības. Tie ir 122.noteikumi, kuri ir viens pret vienu iekļauti šeit iekšā, mēs tos iekļāvām, lai tie iegūtu likuma spēku, pie šiem noteikumiem ir iekļauti šie divi priekšlikumi. Bet tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu, ka acīmredzot mēs neesam apsvēruši visu līdz galam, un es skatos arī valdības piedāvāto projektu par šo pašu pantu grozīšanu, ko grib izdarīt šajā Saeimas darba pārtraukumā. Tur ir analoģiski, tur ir pielikts vēl klāt - numurzīmes nenostiprināšana, šeit ir minēti 15 lati, tātad arī šeit jau ir piedāvājums šo sodu samazināt, un es drīzāk atbalstītu šajā gadījumā Tautas saskaņas partijas ieteikto kompromisu - 25 lati. Bet, redziet, kas par lietu: šeit nav minēti 25 lati, valdības piedāvājumā ir minēti 15 lati, absolūti jebkurā gadījumā, šeit ir piedāvājums - līdz tam. Tātad acīmredzot diferencēti var rīkoties arī šajā gadījumā, ja ir runa tikai par gabarītlukturīti, kurš nedeg, tad acīmredzot var piemērot vienu sodu, bet, ja ir nopietns bojājums, teiksim, bremzes vai stūres iekārta nestrādā vai ir radies kaut kāds tamlīdzīgs bojājums, kas aizliedz transportlīdzekļa kustību, tad arī var būt šis maksimālais sods - 25 lati. Tāpēc es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka te ir teikts - "lîdz", te nav noteikts maksimālais sods. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tā kā mūsu ciemiņi vēl nav ieradušies, turpinām debates, bet izsaku brīdinājumu, ka tās būs jāpārtrauc. Atvainojos, Kaksīša kungs. Cienītie deputāti! Atbilstoši izsludinātajai turpmākajai darba kārtībai mēs debates pārtraucam, kamēr pie mums ir Eiropas parlamenta delegācija. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Arī valdības pārstāvji, lūdzu.

Godātie deputāti! 10.aprīlī Latvijā ieradās Eiropas parlamenta prezidents Viņa Ekselence doktors Klauss Henša kungs. Klauss Henša kungs ir izteicis vēlmi šodien uzrunāt Latvijas Republikas 6.Saeimas deputātus. Lūdzu, Henša kungs, jums vārds!

K.Henšs (Eiropas parlamenta prezidents).

(Runā angļu valodā.)

Spīkeres kundze!

Kolēģi parlamentārieši!

Pateicos jums par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā un Saeimā. Man ir liels gods būt pirmajam Eiropas parlamenta prezidentam, kas uzrunā jūs.

Šī vizīte ir viena no manām pirmajām oficiālajām vizītēm ārpus Eiropas savienības, pirms vēl esmu apmeklējis visas esošās dalībvalstis.

Attiecības starp ES un Latviju un starp abiem mūsu parlamentiem ir stipras, un tās joprojām attīstīsies.

Latviju ar Eiropas savienību šobrīd saista pagājušā gada jūnijā parakstītais un Eiropas parlamentā jau ratificētais līgums. Tagad jūs esat nolēmuši pieteikt savu kandidatūru uzņemšanai Eiropas savienībā.

Mūsu pārstāvju jaunizveidotā apvienotā komiteja regulāri organizēs sanāksmes, lai apspriestu kopīgas problēmas, pirmsuzņemšanas stratēģijas īstenošanu un, visbeidzot, pašas sarunas par organizācijas paplašināšanos.

Jūs, prezidentes kundze, arī turpmāk - kā tas bija jau pagājušā gada decembrī Varšavā - piedalīsieties Austrumeiropas un Centrāleiropas asociēto valstu parlamentu priekšsēdētāju regulārajās apspriedēs ar mani.

Jūsu ministri strukturētā dialoga ietvaros regulāri tiksies ar ES vadītājiem.

Jūsu viedokļi tiks ņemti vērā Starpvaldību konferencē, izdarot reformas Eiropas savienībā. Jāatzīmē, ka Starpvaldību konference tieši pirms divām nedēļām sāka darbu Turīnā.

Līdztekus jūs cieši sadarbojaties ar visām Baltijas valstīm un ar Eiropas savienību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu ekonomikas attīstību šajā reģionā un lai risinātu nozīmīgo vides problēmu Baltijas jūras attīrīšanas jomā.

Kā jūs, iespējams, zināt, es esmu aicinājis šā gada beigās vai
1997. gada sākumā organizēt Eiropas savienības un Baltijas reģiona valstu vadītāju tikšanos, lai uzsāktu jaunu sadarbības fāzi, kas būtu līdzīga tai, kura pagājušā gada decembrī Barselonā jau tika sasniegta attiecībā uz Vidusjūras reģionu.

Barselonā panākumi tika gūti tāpēc, ka piedalījās arī tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, kurām nav pieejas Vidusjūrai. Ja Eiropas savienības un Baltijas jūras valstu vadītāju saietā piedalītos tādas valstis kā Spānija, Itālija un Francija, tas varētu dot jaunu impulsu.

Jo Baltijas jūra Eiropai ir tikpat nozīmīga kā Vidusjūra. Pateicoties sadarbībai un attīstības pasākumiem, tā var kļūt par miera un attīstības faktoru. Turpretī nevērības un strīdu rezultātā tā var sagraut visus mūsu centienus. Eiropas savienība šobrīd izprot, kas tiek pakļauts briesmām, un ES dalībvalstis gan ziemeļos, gan dienvidos aktīvi atbalsta manu priekšlikumu.

Eiropas parlaments nelokāmi iestājas par paplašināšanos.

Mūsu skatījumā vienota Eiropa - tā ir Eiropas iedzīvotāju vēl ciešāka saliedēšanās savienībā, kas aptver visu Eiropu - tās austrumus un rietumus, ziemeļus un dienvidus. Rīga un Prāga, Varšava un Budapešta ir tikpat lielā mērā Eiropas pilsētas kā Parīze, Londona, Berlīne un Helsinki. Totalitārā režīma gadu desmiti un padomju imperiālisms nav spējuši iznīcināt šo Eiropas mantojumu.

Latviešu tautai, tāpat kā daudzām citām Austrumeiropas tautām, ir gadsimtiem ilgas ciešas saites ar Eiropas vēsturi un kultūru.

Jums nav jābūt Eiropas savienības dalībvalstij, lai kļūtu par Eiropas valsti. Bet Eiropas savienībai esat vajadzīgi jūs, lai tā būtu patiesi eiropeiska.

Lūk, kāpēc mēs Eiropas parlamentā sirsnīgi apsveicam ES valstu valdību vadītāju 1993.gadā Kopenhāgenā pausto apņēmību veicināt ES paplašināšanu.

Paplašināšanas procesa sākums ir skaidrs. Sarunas var sākties sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences slēgšanas. Tās var sākties ne tikai ar Maltu un Kipru, bet ar visām Eiropas valstīm, kuras ir iesniegušas savus pieteikumus un kuras ir gatavas sarunām.

Uz visām kandidējošām valstīm attiecas šādas pamatprasības:

- pieņemt to, ko ES ir sasniegusi (ES dokumentu kopumu), īpaši konkurences politikā un sociālo un vides standartu jomā;

- radīt spēcīgas demokrātiskas struktūras;

- ieviest patiesu tirgus ekonomiku;

- pilnīgi ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu.

Jūs, prezidentes kundze, Varšavas sanāksmē pagājušā gadā decembrī sniedzāt informāciju man un asociēto valstu parlamentu prezidentiem par nozīmīgākajiem pasākumiem, ko Latvija veic, gatavojoties kļūt par ES dalībvalsti:

- izstrādāt konkurences politiku atbilstoši Eiropas savienības normām;

- pielāgot transportu un telekomunikācijas;

- modernizēt statistisko informāciju.

Esmu gandarīts, ka Komisija un tās eksperti sniedz palīdzību šā ārkārtīgi grūtā uzdevuma veikšanā.

Ja jūsu darbībā būs vērojams progress, tas lielā mērā atvieglinās sarunas par dalībvalsts statusa piešķiršanu.

Lai gan šīs sarunas ar dažādām valstīm sāksies vienlaikus un noritēs paralēli, tomēr formāli tās nav savstarpēji saistītas.

Par katru iesniegumu spriedīs pēc būtības. Protams, ja sākums ir skaidrs, tad galaiznākums nav gluži skaidrs.

Es nevaru piedāvāt nekādu grafiku. Es neminēšu arī konkrētus datumus, kad varētu notikt uzņemšana Eiropas savienībā, jo tie būtu no gaisa grābti datumi.

Būtu ļoti bezatbildīgi no manas vai arī no kāda cita ES pārstāvja puses nosaukt, piemēram, 2000.gadu. Vienlīdz bezatbildīgi būtu minēt 2005. vai 2010. gadu. Neviens to nezina. Neviens nevar to zināt.

Ceļš uz ES paplašināšanu var būt ļoti garš.

Sarunas ar Spāniju un Portugāli ilga septiņus gadus. Pat Austrijas, Zviedrijas un Somijas gadījumā, kuras jau bija Eiropas ekonomiskās zonas valstis, sarunām nebija formāls raksturs.

Tātad, diskutējot par ES paplašināšanu nākotnē, jābūt apdomīgiem. Nenoteiksim nereālus datumus, nelolosim nereālas cerības.

Taču jūs varat optimistiski raudzīties nākotnē. Jūsu ieceru īstenošanas ķīla ir deklarācija, kas principā atzīst paplašināšanu. Valstu vadītāji ir vienojušies par šo deklarāciju, un tā tika apstiprināta pagājušā gada decembrī Madridē.

Eiropas līgumi ir metodoloģiska bāze, kas palīdz sagatavoties uzņemšanai Eiropas savienībā. Šie līgumi paši par sevi ir nozīmīgi. Tie paredz, ka sadarbība un sasaiste ar ES būs dziļāka nekā Šveices gadījumā. Šiem līgumiem ir tālejoša perspektīva. Un tie nogludinās ceļu iekļūšanai Savienībā.

Taču man jāpiebilst, ka ES pati vēl nav gatava uzņemt jaunas dalībvalstis.

Starpvaldību konferences laikā tai jāpārkārto savas institūcijas. Jāpanāk, lai sabiedrība atbalsta šādas pārmaiņas.

Jāveic reformas ES politikā: lauksaimniecības politikā un struktūrpolitikā, lai sniegtu palīdzību nabadzīgākajiem reģioniem, ja solidaritātei vajadzētu paplašināties austrumu un dienvidu virzienā. Reformas jāveic finansēšanas jomā, ja vēlamies izvairīties no bankrota.

Un tas viss būtu paveicams, iekams pārejam uz eiro - mūsu vienoto valūtu, kas tiks ieviesta ar 1999.gada 1.janvāri.

Tas nav iegansts paplašināšanas atlikšanai.

Tas mobilizē mūs strādāt pie ES paplašināšanas.

Latvija vēlas iestāties tādā savienībā, kas labi funkcionē un palīdzēs jums sasniegt jūsu valsts nospraustos mērķus. Latvijai nav vajadzīga paralizēta, bankrotējusi savienība, brūkošs iestādījums.

Šobrīd darbu sāk Starpvaldību konference. Parlamenta mērķi ir konkrēti - padarīt ES efektīvāku, demokrātiskāku un atklātāku.

Ar vārdu "efektīvāks" jāsaprot, ka Savienībai jāspēj nekavējoties ar balsu vairākumu pieņemt lēmumus jebkurā likumdošanas aspektā.

Taču nozīmīgākajos jautājumos - tādos kā konstitucionāli grozījumi un finansējums - dalībvalstis paturēs veto tiesības.

"Demokrātiskāks" nozīmē pilnvarot Eiropas parlamentu piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz visiem likumiem, ko ar balsu vairākumu apstiprinājusi Ministru padome. Mēs iestājamies par augstiem demokrātiskiem standartiem šeit un visās kandidātvalstīs, šie standarti mums jāattiecina pašiem uz sevi.

"Atklātāks" nozīmē, ka Ministru padomei, pieņemot likumus, jāievēro atklātība un ka mūsu procedūrām jākļūst vienkāršākām.

Spīkeres kundze! Savienībā mums ir divdesmit divas dažādas lēmumu pieņemšanas procedūras. Tas viss ir tik sarežģīti šajā Savienībā, ka neviens nezina, kurš lemj, ko lemj un kā tas viss notiek.

Šai konferencē mēs izvirzījām lielus mērķus. Tie nemainīs ES raksturu. Savienība ir un paliks dalībvalstu savienība. Dalībvalstis būs pats svarīgākais elements mūsu politiskajā veidojumā.

Un Savienība vienmēr atzīs tās mazāko dalībnieču īpašo vietu, lai gan mēs arvien vairāk virzāmies uz vairākumu balsojumos.

Pašlaik mazāko dalībvalstu nozīme nav samērojama ar to teritoriālo lielumu. Tās visas sēž pie galda, pie kura tiek pieņemti lēmumi. Un es neredzu iemeslu, kāpēc tam vajadzētu mainīties. Metode, pēc kuras mēs allaž tiecamies, ir meklēt konsensu, nevis konfliktu. Neviens netiek noniecināts, neviens netiek ignorēts. Katram ir veicams savs uzdevums. Bet demokrātija nav tikai debatēšana, demokrātija ir ar balsu vairākumu pieņemti lēmumi.

Ja mēs nemainām Savienības raksturu, mums jāmaina tās pašreizējais darba stils, lai paplašinātā Eiropa funkcionētu arī nākotnē. Tas ir Starpvaldību konferences galvenais uzdevums.

Kad konference beigs savu darbu - kā mēs ceram, tas būs 1997.gada jūnijā - visām dalībvalstīm vajadzēs akceptēt konferences rezultātus. Visu dalībvalstu parlamentiem vajadzēs ratificēt konferences rezultātus. Vismaz sešās dalībvalstīs par šiem rezultātiem tiks rīkoti referendumi.

Māstrihtas piemērs parādīja mums, ka mēs sabiedrības viedokli nekad nevaram pieņemt kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Savienības līguma ratificēšana gandrīz cieta neveiksmi tāpēc, ka līgums nebija izprasts. Mums, politiķiem, nebija izdevies izskaidrot līgumu. Un šķiet, ka Eiropa nebija spējusi dot atbildi uz tai sasāpējušiem jautājumiem.

Ja tādā pašā veidā, kā veicam institucionālās reformas, veidosim arī politiku sasāpējušo jautājumu risināšanai, tad mēs atgūsim sabiedrības atbalstu Eiropas projektam. Un jaunais līgums, par kuru vienosimies 1997.gadā, tiks ratificēts ar sabiedrības atbalstu. Tad mēs ar ticību varēsim raudzīties uz sarunām par ES paplašināšanu.

Savienībai, kurā jūs iestāsieties - esmu cieši pārliecināts, ka tā būs, - jāspēj atrisināt trīs lieli uzdevumi:

1) kā modernizēt visu mūsu valstu tautsaimniecības un kā tikt galā ar Āzijas konkurences izaicinājumu, nodrošinot reālas darba vietas tajās rūpniecības nozarēs, kas attīstās sekmīgi. To nevar panākt, Eiropas tautsaimniecībai uzceļot aizsargvalni. Panākumus var gūt, modernizējot mūsu rūpniecības nozares, mūsu infrastruktūru, apmācot strādniekus un koncentrējot mūsu pasākumus izpētes jomā.

Mūsu dalībvalstis atrodas līderpozīcijās, taču pati Eiropa jau ir papildu vērtība cīņā par darba vietu skaita palielināšanu; komisija ir nākusi klajā ar jauniem, pozitīviem priekšlikumiem nodarbinātības stratēģijas koordinēšanā;

2) kā apkarot starptautisko noziedzību, narkotiku pārvadāšanu un nelegālo imigrāciju. Jūsu pilsoņi, tāpat kā visi eiropieši, šajās nebūšanās saskata draudus visai mūsu sabiedrībai. Mūsu policijas spēku un tiesu varas amatpersonu sadarbības stiprināšana un aktivizēšana, padarot to elastīgu un operatīvu, ir viens no uzdevumiem, kurš mums jārisina, izdarot grozījumus līgumā;

3) kā garantēt politisku drošību un stabilitāti visā Eiropā. Aukstais karš ir beidzies, taču šis fakts negarantē mieru. Dzelzs priekškars ir nogrimis nebūtībā. Padomju Savienības un komunistiskās hegemonijas vairs nav. Taču Krievijas gaita uz spēcīgām demokrātiskām struktūrām ir gausa un grūta. Un šo pārmaiņu rezultātā radušies sarežģījumi varētu apdraudēt jau sasniegto progresu, ja sabiedrība zaudē ticību.

Eiropas savienība ir atbildīga par mieru un stabilitāti visā Eiropā. Protams, ES jālemj par savas drošības pasākumiem. Taču mums nevajadzētu ignorēt šīs problēmas nozīmīgumu attiecībā uz citām valstīm, un mēs tā nerīkosimies. Tāpēc mums jāveic divkāršs uzdevums:

- jāizstrādā jaunas drošības koncepcijas, kas ir pieņemamas Krievijai un neliktu tai justies apdraudētai;

- jāatbalsta Krievijas politiskās un tautsaimnieciskās attīstības programma, regulāri sniedzot palīdzību.

Ar Eiropas savienību Krievijai jāiegūst drošs dialoga partneris, kas pauž vienotu viedokli, pārstāv saliedētu, pārredzamu un aktīvu ārpolitiku. Atkal jāatgādina, ka nevienai dalībvalstij nav atļauts kavēt notikumu attīstību. Eiropas ārpolitikas un drošības politikas efektivitātes nodrošināšana ir līguma reformas galvenais mērķis.

Es esmu ieskicējis apjomīgo Eiropas savienības darba programmu. Ja mūsu iecerētie mērķi konferences gaitā netiks sasniegti, tas traucēs paplašināšanos un bremzēs arī pasākumus citās jomās. Taču veiksmīgs konferences iznākums mums dos iespēju sveikt jaunas dalībvalstis mūsu pulkā un ļaus risināt citus uzdevumus.

Latvijā ir Eiropai raksturīgas tradīcijas. Viena no šādām Eiropas tradīcijām ir minoritāšu tiesību, minoritāšu kultūras un minoritāšu valodu respektēšana.

Ilgu laiku latviešu tauta bija maza minoritāte totalitārā režīma supervalstī. Latviešu tiesības un brīvība netika respektēta. Šīs vēsturiskās netaisnības netiks izlabotas, ja mēs nerespektēsim citu tiesības.

Jums ir iespēja: rādīt vēsturisku piemēru, būt pozitīvam jaunās Eiropas simbolam, tādas Eiropas simbolam, kuras pamats ir vairākums, kas aizstāv minoritāšu intereses un risina minoritātēm ļoti nozīmīgas problēmas, apliecinot iecietību un taisnīgumu. Šis ir vienīgais veids, kā būvēt jauno Eiropu.

Jūs tagad varat būt Eiropas savienības politiskās un ekonomiskās asinsrites daļiņa austrumos.

Es ceru jūs nākotnē sveikt kā Savienības pilntiesīgu dalībvalsti.

Un, tā kā jūs gatavojaties piebiedroties mums, es solu jums Eiropas savienības atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Godātie deputāti! Ejot pārtraukumā, lūdzu izmantot galvenās durvis, jo tanīs telpās notiek sarunas un preses konference.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Juris Celmiņš,

Oļģerts Dunkers,

Anatolijs Gorbunovs,

Jānis Jurkāns,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Valdis Nagobads,

Juris Sinka,

Jānis Strods.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts. Turpināsim darbu. Turpinām debates par 121.panta ceturto labojumu.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt dažus vārdus. Katrā ziņā par teikto, bet neaizskarot tos, kuri kritizēja Juridisko komisiju, kuri izrādīja zināšanas visos šajos jautājumos, jo atzīstu, ka tiešām šeit ir problēmas, par kurām varētu runāt.

Bet tomēr, ja jūs paskatāties uz to priekšlikumu, kas ir vairāku deputātu parakstīts, tad jūs redzat, ka tiek piedāvāta viena konstanta naudas summa, kāda ir jāmaksā par pārkāpumu. Par to pārkāpumu, kuru Dobeļa kungs neprecīzi nosauca par "lampiņas, priekšējās apakšējās spuldzītes degšanu", bet kurš nav minēts Satiksmes noteikumu 178. punktā. Izlasīt vajadzētu precīzāk un precīzāk arī šeit no tribīnes teikt, kur tas ir savādāk uzrakstīts. Izlasīt vajadzētu arī piezīmi, kāda tur ir uzrakstīta Satiksmes noteikumu 178. punkta beigās. Tātad šeit nav runa tikai par šiem pārkāpumiem. Satiksmes noteikumu 178. punktā ir norādīti šie nopietnie, kurus nav izdomājusi Juridiskā komisija, bet kurus ir pieņēmusi valdība, un tie ir šie nopietnie traucējumi, kādi var būt un ar kādiem nedrīkst ekspluatēt transporta līdzekli.

Risinot jautājumu par to, ka sods būtu uzliekams personām, kas pārkāpj šos noteikumus, mēs a priori uzskatījām, ka visi tie darbinieki, kuri nodarbosies ar šo pārkāpumu lietu izskatīšanu, ir godprātīgi.

Ja nu mēs šeit runājam no Saeimas tribīnes un domājam, ka tur ir negodprātīgi cilvēki, kas tikai vēlēsies pēc iespējas vairāk iekasēt naudu, kuras zināma daļa aiziet arī Iekšlietu ministrijas budžetā vai Ceļu policijas budžetā, tad tā ir cita lieta. Taču šajā sakarībā es gribu teikt: ja mēs pieņemam deputātu Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa priekšlikumu, ka nosakāms sods 7 latu 50 santīmu apmērā - ne mazāk un, protams, ne vairāk, tad tādā gadījumā gan par pārkāpumu, kas saistīts ar transporta līdzekļu tuvās gaismas sistēmas traucējumiem - pie kam, kā teikts noteikumos, diennakts tumšajā laikā, - gan par noteikumu pārkāpšanu, kas saistīta ar darba bremžu sistēmas bojājumiem, būtu uzliekams viens un tas pats sods.

Bet mēs tikko jau pieņēmām 32.pantu, papildinājām šo pantu ar trešo daļu, bet otrajā daļā ir norādīts, ka, uzliekot sodu amatpersonai, pēc tam, ja šis uzliktais sods tiek pārsūdzēts, amatpersonai ir jāņem vērā noteikumu pārkāpuma raksturs, jāņem vērā šīs personas personību raksturojošie dati un arī, kā teikts, mantiskais stāvoklis. Ja mēs Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierakstām vienu soda veidu un vienu soda mēru, tad, dabīgi, 32.panta nosacījumus vispār nevar realizēt.

Otrkārt, ja nu tomēr kāds Ceļu policijas darbinieks nebūs pietiekami izvērtējis šo pārkāpumu, tad ir iespējams pārsūdzēt, tanī skaitā pārsūdzēt arī tiesā. Es nekādi nepieļauju domu, ka arī šeit nevarētu izprast to pašu, ko mēs varam izprast šeit, to, ka ir dažāds pārkāpumu raksturs un ka līdz ar to var būt dažāds sods.

Bet es gribu teikt arī vēl ko citu. Ekonomēsim laiku un šodien neiestrēgsim debatēs par šo pantu, jo vairāk tādēļ, ka tik tiešām šeit ir dažas neprecizitātes, ar kurām vajadzētu strādāt arī turpmāk. Un manā rīcībā, daudzu deputātu rīcībā droši vien ir dokuments, ko valdībai iesniegusi Iekšlietu ministrija, kura lika 81.panta kārtībā izteikt 121., 122. un 122.¹ pantu, pēc viņas ieskatiem, tādā redakcijā, kas būtu labāka nekā šobrīd esošā, taču mēs jau nedēļu atpakaļ šeit vienojāmies, ka būtu nekorekti rīkoties 81.panta kārtībā tajā laikā, kad Saeimā tiek pieņemts likumprojekts trešajā lasījumā, pie tam likumprojekts, kas attiecas ne tikai uz Satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet uz daudziem citiem jautājumiem. Tādēļ domāju, ka es varu komisijas vārdā apsolīt arī to, ka mēs, turpmāk strādājot pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa tā vai cita panta uzlabošanas, ņemsim vērā arī šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, jo pastāv jau tāds nosacījums, ka var būt divējāda pieeja, veidojot panta dispozīciju, - vai nu veidot pantu tā, ka plāno viņu sadrumstalot, paredzot gandrīz katru... teiksim, varētu būt Satiksmes noteikumu 178.punkta 1., 2., 3. apakšpunkts, vai arī izveidot šo "blanketnormu", ar kuru tad arī būtu saprotami visi tie pārkāpumi, kuri ir noteikti speciālajā likumā vai speciālajos noteikumos, kā tas ir šajā gadījumā. Tādēļ es lūdzu atbalstīt.

Katrā ziņā es iebilstu pret iepriekš minēto deputātu priekšlikumu par viena noteikta soda veida un soda mēra piemērošanu un lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu ar tādu solījumu, ka mēs arī turpmāk strādāsim pie šā likuma uzlabošanas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš... Nav zālē. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Esmu nācis tribīnē, lai aicinātu atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kurš būtībā ir līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikumam, tikai drusciņ pazemina to "augšējo latiņu", proti, sods ir nevis līdz 50 latiem, bet šie vārdi ir atstāti "lîdz 25 latiem"...

Visi argumenti par to, kāpēc būtu jāsamazina šis soda galīgais, lielākais mērs, ir faktiski vienā teikumā izsakāmi. Arī tālāk mūsu - Tautas saskaņas partijas frakcijas - priekšlikumi ir izstrādāti un iesniegti, pamatojoties tikai uz šo vienu teikumu, kuru es tūlīt teikšu. Es domāju, tāpēc vairāk nerunāšu, ka visiem ir laba atmiņa un visi atcerēsies, ko es tagad saku. Proti, tajos pantos, tajās likuma normās, kur ir runa par soda uzlicēja subjektivitāti, kur pastāv subjektīvais vērtējums, kur pastāv policijas ierēdņa subjektīvā vērtējuma iespējas, mēs samazinām vai piedāvājam samazināt šo galējo soda mēru. Manuprāt, te varētu gari un plaši stāstīt, bet tas izvērstos par tādiem atstāstījumiem, kur un kas ir bijis uz ceļa, kā kurš ir mēģinājis sarunāt ar policistu, lai nebūtu jāmaksā lielāks soda mērs, un tā tālāk, bet tas būtu aizvainojoši kādam godīgam policijas darba veicējam. Bez tam deputātiem ir imunitāte un viņi var pārsniegt, bet diez vai šeit zālē tas radīs tik lielu atbalstu.

Tāpēc es aicinu ņemt vērā šos mūsu motīvus, kāpēc mēs esam ierosinājuši samazināt galējo soda mēru, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielā mērā Kaksīša kunga runa bija atbalsts mūsu priekšlikumam, tikai viņš bija uzticīgs komisijas vērtējumam par 50 latiem, bet 25 lati ir uz pusi mazāk un, manuprāt, tāpēc divreiz labāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, pateicos par tiem komplimentiem, ka es esot visu jautājumu speciālists, tik traki jau nav. Par daudziem jautājumiem es tomēr arī nerunāju.

Bet, ja jau mēs tiešām runājam par precīzām lietām, tad es ceru, ka stenogrammas mums fiksē precīzi. To, ko es teicu, es atkārtošu vēlreiz. Drošības pēc es paņēmu arī Ceļu satiksmes noteikumus un vēlreiz nocitēšu to, par ko es runāju. Es runāju par 178.¹ punktu - par pakaļējo apakšējo gabarītlukturi. Par to, ja gadījumā tas nedeg. Un mani nevar pārliecināt, ka var būt tāds gadījums, kurš vienmēr grib būt tāds, ka šis vadītājs to redzēs. Būs tāds gadījums, kad viņš to neredzēs, un tādā veidā tiks smagi sodīts. Es esmu kategoriski pret to. Ja jau runā par to, ka par šo 178.punktu vispār, par tiem aizliegumiem, tad arī par tiem nopietnajiem vajag runāt, bet nevar ņemt visu vienoti kā veselu. Es esmu tomēr pret to. Šo punktu vajadzēja izslēgt.

Otrkārt, policists. Atvainojiet, lūdzu, jūs tagad teiksit tā: mēs uzliksim "no-līdz", un policists jau nu uz vietas skatīsies. Es zinu, kā policists ļoti bieži skatīsies uz vietas un pēc tam sarežģīs to, ka tur varēs ar viņu pēc tam tiesāties. Saprotiet, tas praktiski nenotiks! Līdz ar to es tomēr domāju, ka vienīgais variants, ko šajā gadījumā var darīt, ir šos soda līdzekļus stingri samazināt, tāpēc es, protams, atbalstu. Vēlreiz atkārtoju, ka es atbalstu, lūk, šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu iesniegumu. Tiešām, ja jau mēs šeit viens otru gribam pārliecināt, tad citēsim ļoti precīzi vismaz to, ko otrs ir teicis. Nesagrozīsim vismaz to!

Mauliņa kungs absolūti neieklausījās, par ko es runāju, viņš arī tagad nedzird. Jauc, ka, lūk, es neesot iedziļinājies pašvaldību policijas un valsts policijas attiecībās. Runa galīgi nebija par to. Runa bija par to, ka šīs automašīnu aizvilkšanas organizē Iekšlietu ministrijas, tātad valsts policijas pārstāvji, kuri ir noslēguši līgumu ar firmu, un tam nav nekāda sakara ar Rīgas Domi. Kāds tam ir sakars ar pašvaldības policiju? Nu, ja uzkāpj šeit, tad vajag vismaz klausīties, ko otrs ir teicis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs ieradies nav, līdz ar to debatēs pieteikušos skaits ir izsīcis. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Vārds komisijas pārstāvim.

I.Bišers. Pirmkārt, es gribētu pateikt dažus vārdus par Dobeļa kunga paziņojumu, ko viņš sniedza savā pirmajā uzstāšanās reizē. Tas gan neattiecas uz šo pantu, bet viņš komentēja mūsu balsojumu par 32.pantu, un es domāju, ka viņš dezorientēja visus tos, kuri klausās mūsu sesijas norisi šobrīd pa radio. Viņš paziņoja, ka turpmāk vairs no tām personām, kas ir nokļuvušas atskurbtuvē, nevarēšot iekasēt naudu par pakalpojumiem. Es domāju, ka Dobeļa kungs šeit dezorientē, un tas balsojums, ko mēs izdarījām, nebūt to nenozīmē, jo tur ir runa par divām lietām: pirmkārt, par pakalpojumiem, ko sniedz šī visai īpatnējā pakalpojumu iestāde. Un ir otra. Ja šie cilvēki ir nodarījuši arī kādu administratīvo pārkāpumu un par to viņiem tiek uzlikts sods, tad šī pakalpojuma maksas iekasēšana parasti notiek vispirms. Vismaz lēmuma pieņemšana par šī pakalpojuma noteikšanu notiek tikai pēc tam, kad viņi ir atskurbuši. Tad viņi var nonākt tās instances rokās, kas uzliek viņiem administratīvo sodu. Tā ka tās ir divas dažādas instances, divas dažādas amatpersonas, un tāpēc mūsu balsojums šo jautājumu absolūti neskar. Tas ir tā.

Kas attiecas uz šo pantu, tad es gribētu tomēr komisijas vārdā rezumēt šo diskusiju un norādīt, ka tiešām daudzi deputāti pareizi aizrādīja, ka šeit ir diezgan plašs dažādu pārkāpumu diapazons. Un mēs varam šeit ļoti daudz debatēt, cik bīstams katrs ir. Diemžēl mēs esam "ieciklējušies" tikai uz pakaļējām gabarītugunīm, bet, ja mēs paskatīsimies, tad redzēsim, ka Satiksmes noteikumi paredz veselu rindu dažādu pārkāpumu, pie tam visai bīstamu.

Es piekrītu, ka uzlikt 50 latu par braukšanu ar izdegušu pakaļējo spuldzīti nebūtu pareizi, bet es domāju, ka uzlikt 7,50 latu sodu par braukšanu ar automašīnu, kurai bremzes iedarbojas tikai pēc trešā uzmijiena un arī tad tikai uz diviem riteņiem, ir daudz par maz, un tāpēc es domāju, ka šeit to vienkāršotāko, teiksim, zemāko līmeni uzlikt diez vai būtu pareizi. Te, protams, ir divas izejas. Viena izeja ir ņemt visus šos pārkāpumus un par katru pielaisto pārkāpumu noteikt konkrētu summu: ja nedeg labā pakaļējā gabarītuguns - tad vienu latu sods: ja nedeg kreisais pakaļējais gabarītlukturis - tad divi lati: ja nedeg abi divi - tad uzliek sodu 3 latu apmērā. Un tā uz priekšu.

Es pilnīgi pievienojos šeit Kaksīša kunga domām, ka tomēr mums ir jāpārliecinās un jāuzticas zināmai mūsu transporta darbinieku un policijas autoritātei, kuri ir tiesīgi uzlikt šos sodus. Un tāpēc mums šeit ir nevis 50 latu, bet "lîdz".

Es atgādinu arī, ka faktiski šis punkts pašreizējā redakcijā ir ieviests jau 1992.gadā, un toreiz tas paredzēja tikai vienu iespējamo sodu. Tad gan bija iespējams tikai viens sods - 1500 Latvijas rubļu, un 1992.gadā tā bija diezgan ievērojama summa. Ja pieliktu pie šīs summas... ja vēl kādu vecu televizoru "piestiķē" klāt, tad ar šo summu varēja nodibināt SIA, kas varēja vākt no iedzīvotājiem noguldījumus par pāris miljoniem latu. Tātad, lūk, ko toreiz nozīmēja šī summa! Šobrīd te ir runa par daudz zemāku, faktiski reālu likmi, pie tam dodot arī iespēju - "lîdz". Ja tomēr prakse parādīs, ka te vajag kaut ko diferencēt... Acīmredzot to mēs vairs nevaram izdarīt tagad, kad rit trešais lasījums, bet mēs varam atgriezties kaut kad nākotnē pie šī panta, vai nu izlabojot šo pantu, vai arī tad, kad mēs savu parādu izlabosim un izskatīsim 81.panta kārtībā noteiktos Ceļu satiksmes noteikumus. Tā ka es uzskatu, ka tomēr šobrīd būtu jānobalso par komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību - pirmo mēs balsosim piecu deputātu iesniegto priekšlikumu - 50 latus aizstāt ar 7,50 latiem - un tālāk rīkosimies atkarībā no balsojuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 6, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Nākamā ir piektā daļa. Ir priekšlikums no Tautas saskaņas partijas...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es atvainojos! Es neprecīzi nosaucu - 37, 16 un 4, jo es pateicu - pret - 6, lai stenogrammā būtu pareizs skaitlis. Pret - 16. Es atvainojos. Turpināsim! Pieņemts jebkurā gadījumā.

I.Bišers. Tātad nākamā ir piektā daļa, kur Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina pazemināt uzliekamā soda apmēru līdz 10 latiem. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskata, ka šajā gadījumā numura zīme ir bijusi, un, ja viņa ir piestiprināta kaut kādā citā vietā, nevis tajā vietā... ja viņa tomēr ir bijusi redzama un apskatāma, tad tas nav tāds pārkāpums, par kuru vajadzētu tik smagu sodu, jo tas nekādu bīstamību neizsauc.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nekādu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par sesto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Par septīto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Un astotajā daļā vispār nekādi grozījumi nav bijuši ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā.

122.pants. Ir piecu deputātu (es viņus neuzskaitu katrreiz) priekšlikums - par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem uzlikt naudas sodu - 2,50 latu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un ieteica atstāt 5 latus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par nākamo daļu bija izteikti divu veidu priekšlikumi. Pirmkārt, bija izteikts priekšlikums par paša panta tekstu - par panta dispozīciju, kur tika ierosināts aizstāt vārdu "èetrdesmit" ar vārdu "piecdesmit". Un atkarībā no tā bija priekšlikumi par pazeminātu soda maksu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu - vārdu "èetrdesmit" aizvietot ar vārdu "piecdesmit".

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām Ceļu satiksmes noteikumus, kur frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" dakteru grupa ir iesniegusi daudz žēlīgu priekšlikumu un kur tā ļoti žēlīgi ierosina samazināt sodus par rupjiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Es brīnos par šo dakteru grupu - Jurdžs, Požarnovs, Ozoliņš... Viņiem vajadzētu rūpēties, lai uz šosejām būtu mazāk autoavāriju un sakropļotu cilvēku, bet šie dakteri mīkstina visus satiksmes pārkāpēju sodus un ierosina tādus likuma labojumus, lai sakropļotu cilvēku uz Latvijas ceļiem būtu vairāk. (Starpsauciens no zāles: "Dakteri-slakteri.") Es nekādi nevaru piekrist šeit Jurdža kunga sniegtajam skaidrojumam, ka sodu palielināšana neietekmēs nelaimes gadījumu skaitu. Piemērs, ko it kā ļoti ticami šeit minēja Jurdža kungs, nav korekti tulkots. Piemērs bija tāds, ka pēdējos gados, kaut ir palielināti satiksmes pārkāpumu sodi, nelaimes gadījumu skaits uz ceļiem nav samazinājies, un kļūda šajā statistikas tulkojumā sākas tur, ka autors neņem vērā ļoti būtisku faktoru - automobiļu skaita lavīnveidīgu pieaugumu uz mūsu ceļiem. Lūk, nosaucot skaitļus, ka iepriekšējā gadā bija 5000 nelaimes gadījumu un ka nākamajā gadā atkal ir 5000 nelaimes gadījumu pēc šo palielināto sodu pieņemšanas, no tā nedrīkst izdarīt secinājumu, ka sodu palielināšana par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav devusi nekādus rezultātus. Ja neņem vērā un neparāda, par cik ir pieaudzis automobiļu skaits uz šosejas... ja, piemēram, automobiļu skaits uz šosejas ir pieaudzis divas reizes, bet apskatītajā laikposmā nāves gadījumu un sakropļotu cilvēku skaits nav samazinājies, taču nav arī palielinājies, tad būtu kļūdaini secināt, it kā sodu palielināšana par satiksmes pārkāpumiem neko nav devusi. Gluži otrādi! Šī sodu palielināšana ir devusi lielisku rezultātu - milzīgi pieaugot automašīnu skaitam, nelaimes gadījumu skaits tomēr nav pieaudzis.

Strādājot pie likumu pieņemšanas, nevar taču skatīties tikai uz šodienu - uz savu degungalu, ir jāskatās uz priekšu, likumam jābūt ar perspektīvu, lai nākamajā gadā atkal nebūtu jāmaina un jāpieņem citi likumi šodienas vārgo likumu vietā. Un šeit, runājot par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par administratīvajiem sodiem, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nekur nenotiek tik dinamisks attīstības process kā automobilismā. Un visi grib braukt ātrāk. Atcerieties, kas ir noticis dažu gadu laikā Rīgas ielās un uz Latvijas ceļiem! Un, otrkārt, neaizmirsīsim taču, ka, ja mēs šodien pieņemam soda līmeni naudas izteiksmē, tad pēc diviem gadiem inflācijas dēļ šis sods jau būs it kā divas reizes samazinājies.

Treškārt, ja mēs tomēr ceram, ka beidzot sāksies dzīves uzlabošanās, jo nedzīvosim taču visu laiku tik grūtos laikos, arī šī iemesla dēļ šodien pieņemtā soda vērtības likme kritīsies. Ja arī es pārspīlēti sacīju, ka pēc diviem... pēc dažiem gadiem, teiksim, inflācijas dēļ samazināsies divas reizes tā soda izteiksme, tad, ņemot kopā šos abus faktorus - gan dzīves līmeni... Nu mēs taču redzam, kā tas notiek ar iepriekšējiem sodiem.

Šeit mēs redzam veselu rindu labojumu, ko ir ierosinājusi mūsu dakteru grupa, un, lai gan viņi ir no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", viņu ierosinātie smieklīgi niecīgie sodi man izraisa neizpratni un izbrīnu - 2,50 lati, tur 1,50... Vistrakākais piemērs ir šī žēlastība pret milzīgo neatļauto ātrumu pārsniegšanu - 120.pants... 122.pants, jā! Minētie dakteri ierosina divreiz samazināt sodu - par vislielāko ātruma pārsniegšanu, kā arī vienlaikus ierosina pacelt ātruma pārsniegšanas līmeni. Tātad patiesībā tagad šā 122.panta otrajā daļā mums ir jātaisa labojums - vārds "èetrdesmit" jāaizstāj ar "piecdesmit". Ko tas nozīmē, ja mēs paskatāmies vienu rindiņu zemāk? Tas nozīmē, ka ātruma pārsnieguma sodus iedala pa pakāpēm. Tātad, ja pārsniedz par 20 kilometriem, tad ir neliels sods, ja pārsniedz jau par 40 vai 50 - sods ir daudzkārt bargāks.

Tātad es neiebildu pret to, ka viņi samazināja šeit soda līmeni, ja pārsniedz par 20 kilometriem ātrumu. Protams, ātruma pārsniegšana notiek visur milzīgos daudzumos, tātad tur ir kaut kādi šie nabadzīgie cilvēciņi, un tiešām jādomā, lai viņiem netiktu uzlikti lieli sodi, bet, ja kāds jau pārsniedz par 40 vai 50, tad šiem sodam ir jāpieaug ārkārtīgi strauji, jo tādu ātrumu jau nevar sasniegt ar moskviču vai ar vecu žiguli...

Visu laiku mēs runājam par vienu grupu - par trim dakteriem, un, lūk, tātad viņi saka, ka nākamajam līmenim jābūt nevis 40, bet 50 kilometru pārsniegumam. Tātad, ja kādā satiksmes centrā ir slikti apstākļi, tur ir 50 kilometru atļauts, turpretī pēc viņu ierosinājuma iznāk, ka jāpārsniedz jau ir 100... nu kā iestāda to radaru - ja ir 50, tad 100 būs par maz. Ja viņš "svilps" tur cauri ar vairāk nekā 100 kilometru ātrumu, tikai tad liks to nākamās pakāpes sodu. Tātad tā ir tā pirmā rindiņa, kuru jūs redzat, - "40" aizstāt ar "50". Tas, manuprāt, liekas galīgi neloģiski. Es minēšu piemēru. Man ir viens paziņa - bagātnieks, ko tautā sauc par "biezo", viņš brauc ar tik drausmīgu ātrumu, ka tur bail ir sēdēt pie viņa iekšā, un absolūti nerēķinās ne ar ko. Aptur viņu ceļu policists, viņš nemaz nerunā ar policistu, atskrūvē lodziņu un jau tur naudu rokā. Policists viņam sāk skaidrot: "Kâ jūs tā un kā jūs šitā..." - "Labi, labi - īsāk, jo man nav laika. Cik?" Un atdod to naudiņu. Es, piemēram, uzskatu, ka šī likuma šis moments ir tieši tas, ka daudz tiek runāts par "reņģu ēdājiem", un šeit ir tā ņirgāšanās par cilvēku, jo, ja tas policists pateiks viņam kaut kādu summu, tad viņš vēl iedos "pa virsu", rādot savu pārākumu, savu to... Es būtu licis vēl lielāku sodu, un pēc tam sekos arī mans priekšlikums, kur es ierosinu palielināt šo, lai tomēr arī tas "biezais" kaut cik justu un lai tas arī kasē ienāktu, jo varētu domāt, ka frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ðīs grupas iesniegums, minot piemēru, ka soda palielināšana nesamazinās avāriju skaitu... Es jau te iztirzāju šo kļūdu, bet varētu gandrīz domāt, ka, ja brauksim ātrāk, tad mēs aizskriesim garām un vēl samazināsim avāriju skaitu. Es tātad ļoti lūdzu būt te tālredzīgiem un pareizi balsot - "pret" šo ierosinājumu, jo arī turpmāk sekos vēl citi likumi... šie likumu mīkstinājumi, kā es teicu. Tātad patiesībā es iestājos arī pret tālākajiem likuma mīkstinājumu variantiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Eniņa kungs un cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pāris vārdos ļoti īsi informēt, kādēļ frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ârstu grupa iesniedza žēlīgus priekšlikumus - samazināt šos te sodus. Situācija ir tāda. Protams, mums notiek inflācija, bet algas vēl nav palielinājušās. Ja algas nav palielinājušās cilvēkiem, tad uz kāda pamata mums būtu jāpaaugstina administratīvie sodi par šiem te Satiksmes noteikumu pārkāpumiem?

Otra problēma. Sabiedrība mums noslāņojas. Mums kļūst arvien vairāk nabago un arvien vairāk ļoti bagāto, bet tāda īsta vidusslāņa nav. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir iestrādāta šī te norma, ka par maziem pārkāpumiem tomēr sodu nevajadzētu palielināt, bet par tādiem kārtīgiem pārkāpumiem sodu vajag paaugstināt. Un trešā problēma ir tāda, ka, tā kā daļa sodu tiek iekasēta uz vietas, tad tomēr ļoti daudz ir gadījumu, kad netiek izrakstīta šī te kvīts un netiek sastādīts protokols, bet policists paņem to sodu skaidrā naudā, un ar to tas viss arī beidzas. Jo šis draudošais sods ir lielāks, jo lielāku naudas summu viņš paņems no šī pārkāpēja skaidrā naudā, neiedodot pretī nekādu papīru.

Tādēļ mēs iesniedzām daudzus projektus, kuri savā starpā ir sabalansēti pēc šiem te principiem, jo es vienkārši uzskatu, ka mūsu sabiedrības un tās kontrolējošo institūciju apziņas līmenis nav tāds, lai mēs šos sodus tik ļoti paaugstinātu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es varbūt nedaudz atkārtošos, bet repetitio est mater studiorum. Tātad, pirmkārt, par 50 kilometriem, ko minēja Eniņa kungs. Kā jūs zināt, jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos ir jauna norma, ka pilsētās atļautais ātrums tagad ir 50 kilometri stundā, nevis 60. Tātad tas nozīmē, ka, ja jūs braucat svešā vietā naktī caur kaut kādu apdzīvotu vietu, mazu ciematiņu, kurš apzīmēts ar zīmi "Apdzīvota vieta", un braucat ar savu žiguli ar 90 vai 91 kilometru ātrumu stundā, tad jūs automātiski pārsniedzat par 41 kilometru stundā pieļauto ātrumu un saņemat bargu sodu... Bez vainas vainīgie, vai ne? Tāds bija mūsu motīvs, kāpēc mēs izmainījām šo normu, kas palielina braukšanas ātrumu.

Un, otrkārt, jau Požarnova kungs teica, ka mēs nevēršamies pret to, ka tiks bargi sodīti ļauni un bīstami pārkāpumi, bet mēs aizstāvam "vienkāršo" braucēju, kurš nav tā saucamais biezais, kā te tika minēts. "Biezajam" šajā gadījumā tas ir vienalga. Tagad sakarā ar to, ka tiesu vara mums nav droša un ka neviens nevar tiesāt subjektīvu policistu, kas tumsā uzliek tev sodu, mēs vismaz ierobežojam viņa tiesības, ierobežojam viņa soda ieroci - vai šaut uz zvirbuļiem ar lielgabaliem vai ar kaķenēm.

Tātad es ierosinu atbalstīt mūsu priekšlikumus tieši šajā ziņā. Teiksim, 122. pants, konkrēts pants. Statistikas dati - 1994. gadā reģistrēti 74 300 nelaimes gadījumi, 1995. gadā - 90 830. Mēs piedāvājam atstāt iepriekšējo redakciju, kas bija pieņemta jau pirms Ministru kabineta labojumiem. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, kā es saprotu, jūs par soda naudas apjomu vēlaties runāt, nevis par ātrumu? Jūs esat rakstījis, ka par otro daļu. Tātad par visu kopumā, jā? Lūdzu, Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie deputāti! Valstij ir vajadzīga kārtība, un tādēļ vajag, lai par nopietniem pārkāpumiem vainīgais saņemtu nopietnu sodu. Tas pārkāpums, ka autovadītājs brauc pa pilsētu ar ātrumu 89 kilometri stundā, ja atļautais ātrums ir 50 kilometru stundā, ir nopietns pārkāpums, un, ja mēs pieņemtu šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, tad šajā priekšlikumā es redzu to, ka šī soda summa - 7 lati 50 santīmi - tiktu attiecināta arī uz tādiem pārkāpumiem, kur par 50 kilometriem stundā tiek pārsniegts šis braukšanas ātrums, un tas ir ārkārtīgi nopietns pārkāpums. Tātad tā praktiski ir nekaunība, ja atļaujas pa pilsētu braukt ar ātrumu 95 kilometri stundā, un es nekādā gadījumā neuzskatu to par mazu pārkāpumu, tāpēc domāju, ka tas ir ārkārtīgi nepareizi, ka cilvēkus stimulē braukt pa pilsētu ar šādu ātrumu, jo ir diezgan krietns to cilvēku slānis, kuri šos 7 latus un 50 santīmus varētu atļauties šajos retajos gadījumos, kad policists viņus notver, bet no 20 latiem viņi tomēr nobīsies. Un es tiešām brīnos par to, ka frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti aicina šo apzinīgo vidusslāni, uz kuru viņi grib balstīt mūsu nākotni... Un tas ir pareizi, jo uz vidusslāņa izveidošanu ir jābalsta nākotne, bet nekādā gadījumā nedrīkst aicināt šo apzinīgo vidusslāni nopietni pārkāpt sabiedrisko kārtību. Likums visiem ir viens, un likums ir jāievēro, bet par nopietniem likuma pārkāpumiem ir jābūt nopietnam sodam.

Es aicinu neatbalstīt šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu - komisijas vārdā!

I.Bišers. Tā. Es, pirmkārt, gribu griezt vērību uz to, ka mēs šeit faktiski vienotus priekšlikumus tomēr dalām divos balsojumos. Viens - par šo 40 kilometru nomaiņu ar 50, otrs - par soda apmēru. Komisija atbalstīja pirmo priekšlikumu, bet neatbalstīja otro - par summas samazināšanu. Kāpēc komisija atbalstīja pirmo? Tas ir saistīts ar braukšanas ātruma pazeminājumu apdzīvotajās vietās. Mēs runājam par pilsētām, un pilsētās, es tiešām domāju, tas ir ļoti bīstami, bet jāsaka, ka mums ārpus pilsētām ir daudzas apdzīvotas vietas, kur ir uzlikts norādījums, ka tā ir apdzīvota vieta, lai gan faktiski tur nekāda gājēju kustība nenotiek. Piemēram, Jūrmalas apkārtceļš pie Spuņņu ciema. Tur stāv šī zīme, un, lai gan es diezgan bieži tur esmu braucis, es neesmu redzējis nekad nevienu gājēju. Un tāpēc, pazeminot šo pieļauto braukšanas ātrumu, mēs domājam, ka šeit situāciju nevajadzētu grozīt, bet attiecībā uz summu mēs neatbalstījām. Tāds bija komisijas viedoklis.

Lūdzu to ņemt vērā un nobalsot tagad vispirms par pirmo jautājumu, par šo ātrumu, - par šo 40 kilometru nomaiņu ar 50, saglabājot iepriekšējo stāvokli.

Sēdes vadītāja. Pirms sākam balsojumu, atgādinu, ka te vēl ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Vai Tautas saskaņas partijas frakcija uzstāj par balsojumu attiecībā uz viņu priekšlikumu, ja netiek pieņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierosinājums? Jā?

I.Bišers. Es saprotu, ka mēs par summu balsosim atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Jā, jā, mēs tūlīt arī otro daļu... Ir trīs balsojumi, ja kāds ir negatīvs.

Tātad pirmais balsojums - otrajā daļā skaitli "40" aizstāt ar "50". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Otrais balsojums - otrās daļas sankcijā vārdus "20 latiem" aizstāt ar "7 latiem 50 santīmiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 20, atturas - 7. Pieņemts.

Bet ir vēl trešais balsojums, kas uzliek lielāku summu. Ja pieņems to, tad tas var stāties spēkā. Atsaucat balsojumu? Atsauc. Paldies. Līdz ar to stājas spēkā 5 deputātu iesniegtais labojums - 20 latus aizstāt ar 7 latiem 50 santīmiem. Turpinām!

I.Bišers. Trešās daļas pirmais priekšlikums, es domāju, nav balsojams, jo mēs jau tikko esam par viņu izlēmuši ar balsojumu par otro daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad, tā kā tas ir pieņemts jau otrajā daļā, tas automātiski stājas spēkā arī šeit.

I.Bišers. Jā, automātiski. Tā ka paliek šeit deputāta Eniņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es, protams, varu izteikt lielu izbrīnu, bet arī var būt, ka nav izbrīnai vietas. Es nāku tikai ar... ja man ir nesams kaut kas smagāks, jāņem mugursoma, mašīnas man nav, un man nav jādrāž nekur, bet es redzu, ka laikam jūs, cienījamie kungi, aizstāvat savas automobilistu intereses. Lūk. Bet es vēl gribu nosaukt, kāda ir šī ātruma pārsnieguma statistika. 1995. gadā katru dienu vidēji ir noķerti 278 autobraucēji par ātruma pārsniegšanu. Tas ir, katrās 5 minūtēs pa vienam pārkāpējam. Un šis noķerto skaits tad ir tik... protams, neatspoguļo nekādu realitāti. Jūs jau stāstāt, ka tur ir korupcija un ka viņi iebāž to naudu sev kabatā. Tātad tie ir... tātad nemaz tā policija tik slinka nav, nemaz tik daudz neiebāž, ja katrās 5 minūtēs ir pa pārkāpējam. Viena lieta. Nu, bet skaidrs, ka taču noķer niecīgāko daļu. Te mēs ārdāmies un trakojam pa ceļiem, cik vien var, un automobilisms - tas ir mūsu nākotne, es neteikšu... varbūt pat labā nozīmē, bet daudz kas ir arī sliktā nozīmē.

Jūs redzat manu priekšlikumu. Tātad es ierosinu "biezos" sodīt ar 100 latiem vismaz, es gribēju pat vēl maksimālo sodu likt, bet es lūdzu atbalstīt vismaz šo te, un šoreiz gan es izteikšos tā - es labprāt gribētu zināt... lai šos rezultātus publicētu un analizētu, kas atbalsta šādu mežonību un patvaļu uz ceļiem. Var jau, protams, rīkoties tā, kā, piemēram, cīņā pret narkotiku lietošanu, darīt tā kā Holandē - atļaut narkotikas lietot. Nu tad varbūt arī var pacelt tik milzīgas šīs braucēju ātruma iespējas, ka brauc, cik vien gribi, un tad soda nekāda nebūs, tikai... nu kapi papildināsies. Jau tā no mazās latviešu tautas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, cik es saprotu, jūsu priekšlikumam ir vajadzīgi divi balsojumi?

G.Eniņš. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Jūsu priekšlikumam ir vajadzīgi divi balsojumi?

G.Eniņš. Es aicinu balsot par manu priekšlikumu: par ātruma pārsniegšanu tagad ir pieņemts - 50... tātad, ja pārsniedz noteikto ātrumu, brauc vairāk nekā 50 kilometrus stundā, par šo milzīgo pārsniegumu uzlikt sodu līdz 100 latiem.

Sēdes vadītāja. Un otrs labojums...

G.Eniņš. Jā... un vārdus "lîdz sešiem mēnešiem" nomainīt ar vārdiem "lîdz vienam gadam", tātad tiesību atņemšanas līdz sešiem mēnešiem vietā likt tiesību atņemšanu līdz vienam gadam.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot par abiem priekšlikumiem?

G.Eniņš. Jā, es lūdzu par abiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

I.Bišers. Komisija viedokli izteica... es jau paziņoju.

Sēdes vadītāja. Tā, lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu pievērst uzmanību: pirmais balsojums ir - nomainīt 122. panta trešajā daļā vārdu "piecdesmit" ar "simt". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 36, atturas - 10. Nav pieņemts.

Lūdzu tagad balsot un nomainīt vārdus "lîdz sešiem mēnešiem" ar vārdiem "lîdz vienam gadam". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 10. Nav pieņemts.

I.Bišers. 122.¹ pants. Arī šo pantu es lūdzu izskatīt pa daļām.

Attiecībā uz virsrakstu mums ir nobalsots grozījums otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir piecu deputātu priekšlikums - panta pirmās daļas sankcijā vārdus "pieciem latiem" aizstāt ar vārdiem "diviem latiem piecdesmit santīmiem". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 122.¹ panta pirmās daļas redakciju - vārdus "pieciem latiem" aizstāt ar "diviem latiem piecdesmit santīmiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 11. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir komisijas priekšlikums. Šeit ir pārnests arī pārkāpums, ko mēs uzskatījām par piemērotu šeit. Par apstāšanos vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu. Pārnests šajā daļā no trešās daļas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par šīs daļas iekļaušanu šeit nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā. Tātad līdz ar to otrajā daļā tiek izņemti šie laukā, tātad tas ir pieņemts, un otrajā daļā ir piecu deputātu priekšlikums aizstāt "desmit" ar "pieciem", un tādu pašu priekšlikumu izteica arī Tautas saskaņas partija - 5 lati. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par piecu deputātu - Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa - , kā arī par Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto labojumu aizstāt vārdus - "uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot!

Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Trešā daļa. Šeit ir divi priekšlikumi. Ir piecu deputātu priekšlikums - aizstāt 25 latus ar 7 latiem 50 santīmiem. Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - aizstāt 25 latus ar 10 latiem un izsvītrot vārdus par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. 122.² pants. Piecu deputātu priekšlikums - vārdu "piecdesmit" aizstāt ar "divdesmit". Komisija, ņemot vērā to, ka šeit ir runa par avārijas situācijas izraisīšanu, uzskatīja, ka šādu priekšlikumu nevar atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam.")

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 122.² panta redakciju, kurā vārds "piecdesmit" ir aizstāts ar vārdu "divdesmit".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 19, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. 122.³ pants. Tur ir tikai redakcionāls labojums - teikumā ir pārvietots viens vārds citā vietā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 123.pants. Ir priekšlikums, ko iesniegusi Tautas saskaņas partija. Viņi faktiski divus priekšlikumus iesniedza attiecībā uz sodu. Pirmkārt, ierosināja sodu samazināt - trīsdesmit latu vietā ierosināja divdesmit piecus. Vispār mums šeit parasti neparādās tāds skaitlis - "trīsdesmit". Tas ir mazliet unificēts līmenis, kuru komisija atbalstīja.

Otrs priekšlikums ir par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izslēgšanu vispār. Komisija neatbalstīja, ņemot vērā, ka te tomēr ir runa par nopietniem pārkāpumiem, kas nereti, kā mēs zinām, ir beigušies ar vairāku cilvēku nāvi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. 124.pants. Šeit ir Eniņa kunga priekšlikums - par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholiskā reibuma stāvoklī atņemt vadītāja tiesības uz laiku līdz trim gadiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un atstāja tā kā šajā gadījumā - līdz vienam gadam.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Beidzot esam nonākuši pie visšausmīgākā panta apspriešanas. Es jau vairs neloloju cerības par sev labvēlīgu balsojumu, jo es saprotu, ka deputāti, mēs, pārējie kolēģi ir bagāti, viņiem ir ātras un veiklas automašīnas un atturībnieki arī viņi nav. (Starpsauciens no zāles: "Vispār nelietojam...") Tātad, protams, radīt sev ērtākas iespējas... (Starpsauciens no zāles: "Katrs rada sev ērtākas iespējas...") Es uzskatu, ka patiesībā šim pārkāpuma veidam vajadzētu būt Kriminālajā kodeksā, jo dzērumā vadīt automašīnu pa pilsētas ielām vai pa ātrgaitas maģistrālēm ir tikpat briesmīgi un draudoši kā tad, ja kāds Doma laukumā lustes pēc nolaistu ar automāta kārtu. Bet, redziet, tukšumā starp cilvēkiem... starp cilvēkiem, uz kuriem viņš ir izšāvis, ir arī daudzi tukšumi, ne jau katram cilvēkam trāpīs. Viena lode būtu izgājusi kādam cilvēkam caur matiem, otra, trešā lode būtu aizgājusi brīvā gaisā, ceturtā izgājusi kādam vīram tikai caur biksēm. Un arī visas pārējās tā laimīgi aizgājušas garām. Mēs varētu sacīt: "Nu redziet, laimīgā kārtā nekas jau nav noticis, neviens nav pat ievainots. Sodīsim šo šaudītāju administratīvā kārtā ar naudas sodu līdz 100 latiem."

Piedzēries autobraucējs apdraud cilvēkus vēl vairāk nekā tāds šaudītājs. Ne tikai ar tādu ieroci kā pistoli, bet - es gribētu salīdzināt - ar automātu. Tur ir kādas 30 patronas vienā kārtā... Bet piedzēries šoferis uz dzelzceļa pārbrauktuves var ietriekt savu mašīnu vilcienā, viņš var nogāzt no Siguldas gravas lejā autobusu ar 50 skolēniem, var izraisīt divu autobusu saskriešanos. Vai tad jūs katrs neesat dzirdējuši no saviem draugiem un radiem šos šausminošos gadījumus? Mūsu ciematā viens tāds piedzēries jauneklis ar lielo vilcējmašīnu brauca vēl pēc papildu šņabja un pie Ulbrokas sašķaidīja vienu "þigulīti". Visa ģimene - tēvs, māte un trīs bērni - bija jāaizved uz kapiem.

Es esmu runājis ar cilvēkiem, un man ir gadījies runāt ar ļoti daudziem, kuri ir bieži bijuši šādās nāves briesmās un tikai laimīgas nejaušības dēļ ir izglābušies un nav tikuši šādu dzērāju noslepkavoti.

Lūk, ko man stāstīja viens šoferis. Viņš brauc ar savu kravas mašīnu pa ceļu, un viņam pretī nāk - nevis pa pareizo pusi, bet viņam tieši virsū nāk - viens braucējs, tā kā mūmija brauc virsū. Un, Dieva glābšana, tur nav ne grāvju, ne milzīgas kraujas, ir tik līdzens, ka viņš var noskriet ar savu kravas mašīnu nost, un tas aizbrauc garām. Šis šoferis aizbrauc un izlādē savu kravu, ātri brauc atpakaļ. Jā, protams, viņš redz rezultātu. Tas trakais braucējs, kas ir bijis pilnīgā nemaņā, braukdams pa pretējo ceļa pusi... ir stāvējusi automašīna, kuras šoferis bijis izkāpis ārā, pacēlis uz "purna" savas mašīnas vāku, ko latviešu valodā mēdzam saukt par kapotu, un vai nu radiatorā ūdeni lējis... un šis to šoferīti sašķaida, tādā ātrumā ietriekdamies... Slimnīcā nonāca tie pārējie pasažieri, kas tur bija iekšā. Es varētu daudz tādu gadījumu šeit stāstīt, un man liekas, ka vajadzētu deputātiem, kuri izlems dzīvības šajā punktā, kad būs balsošana, visu dienu apmeklēt seminārus un noskatīties filmas par šīm lietām. Ja jūs paši esat pie stūres un ja jums drusku kaut kas stiprāks garšo, tad... es nezinu, es to uztveršu tā, ja būs nelabvēlīgs balsojums.

Jā, te man ir arī dati. Es gribēju minēt nedaudz statistikas datu: 1993.gadā bija 11 955 gadījumi, kuros avāriju iemesls bija auto vadīšana alkohola reibumā. Turpat 12 000. 1994.gadā - jau 16 157 gadījumi. Man nav datu par pagājušo - 1995.gadu. Droši vien tas skaits ir vēl lielāks. Mēs varam paskatīties... tātad tie ir aizturētie... avāriju gadījumi. Vidēji katru dienu 45 šoferi brauc dzērumā. Pēc aizturēšanas gadījumiem. Bet patiesībā mēs varam vērtēt, ka šis skaitlis ir daudzkārt lielāks, jo noķerti taču tiek tikai atkal niecīgākā daļa. Tāpēc es aicinu jūs - braucējiem alkohola reibumā ir jādod vislielākais administratīvais sods, kāds vien ir iespējams. Kad runāju ar šoferiem, viņi saka - tiesības uz mūžu noņemt un cietumā likt! Tas ir sašutums. Es tomēr ceru, ka šoreiz jūs atbalstīsit manu labojumu.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, esmu spiesta jums aizrādīt, ka latviešu valodā gan vārda "kapots" nav. Ja mēs cīnāmies par latviešu valodas tīrību, tad vajadzētu pašiem būt korektiem.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šeit izteikties kā profesionālis. Es gribu atgādināt, ka savulaik pats esmu bijis autorallija braucējs un četrus gadus vadījis bijušā Kirova rajona autokārtības sargu operatīvo dienestu. Neņemiet ļaunā, es ar šīm rokām esmu "novācis" apmēram 300 pļēguriem tiesības. Ja kādam tas nepatīk... laikam gan neviens kolēģis nav man trāpījies, paldies Dievam, jo mēs visi šeit esam puslīdz nedzērāji.

Es gribu atgādināt vienu citu lietu. Mēs šeit strīdamies par to, vai trīs gadi nebūs pārāk bargs sods. Es gribu atgādināt, ka pirms dažiem gadiem Norvēģijas visaugstākā līmeņa cilvēks - un cienījams cilvēks, tāpēc nenosaukšu ne viņa vārdu, ne viņa rangu - uz trim mēnešiem tika iesprostots viselementārākajā cietumā par braukšanu vieglā reibuma pakāpē. Vācijā, savākuši 10 soda punktus, jūs uz visu mūžu zaudējat transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Šādas ainas ir visur redzamas. Atvainojiet, pļēgurs pie stūres - tas nav vis potenciāls noziedznieks, tas ir ārprātīgi kinētisks noziedznieks, jo mašīna ir paaugstinātas bīstamības avots un noziedznieka rokās tas ir ārkārtīgi bīstams.

Es nevaru saprast, ka, ja pie stūres - tā kā ar apmēram tonnu, divas tonnas smagu, bet dažreiz arī desmittonnīgu vai divdesmittonnīgu ieroci rokās - sēž cilvēks, kurš ir orientēts uz slepkavību (jo, atvainojiet, tad, kad prāts nedarbojas, kā redzat, zemiskākie instinkti iet tikai uz priekšu), viņam ir tikai gads bez iespējas slepkavot. Man tādu sīku izbrīnu radīja mans gadījums arī, to jau jūs, kolēģi, ļoti labi zināt. Šeit safabricēts materiāls 25 gadus atpakaļ, pašaizsardzības iespējas - nulle. Šeit slepkavam tikai vienu gadu iesaka atturēties no slepkavošanas. Tad vismaz trīs gadus varbūt! Varbūt. Ja jau mums nav tās drosmes pateikt. Man ļoti patīk mana kolēģa teiciens. Mēs abi vienojāmies. Nu, lai tie 50 grami un tiesības!... Un tā meitene, kas ļoti smaidījusi un nav gājusi dancot, ja no kārtīga vīrieša mutes nenāk bišķi alkohola smaka. Nav ko ķēzīt muti! Ja dzer, tad dzer! Un nebrauc pie stūres. Īsi un konkrēti. Neviens jau te nepropagandē atturībnieku klubu. Tas man arī sevišķu uzticību nerada. Laikam tās akniņas tad ir tā sabeigtas, ka nedzer nemaz.

Bet es gribu pateikt vienu lietu. Ja nu ir šī noziedzīgā tieksme - sēsties pie stūres... Un man pašam ir gadījies ar "þigulīti"- toreiz nebija citu mašīnu - pa pilsētu lenkt pļēgurus, lai viņi neslepkavo cilvēkus. Manu acu priekšā man cilvēki ir gājuši bojā no pļēguriem pie stūres. Arī mani radinieki ir gājuši bojā no pļēguriem pie stūres. Tad nu vismaz tos trīs gadus vajag ierakstīt. Es jums to vienkārši lūdzu. Mums ir bērni. Es baidos par saviem bērniem, kuri brauc, sēž pie stūres, precīzi un pedantiski ievērojot satiksmes noteikumus - ar pašsaprotamu paštaisnīguma izjūtu. Viņi nespēj iedomāties, ka var braukt "meistars" pie sarkanās gaismas un neko nerespektēt. Tik tiešām pietiek mums pārgalvju braucēju. Latviski ir slikti saprotams šis teiciens, kas ir mūsu brāļu tautai, kā mēs kādreiz teicām - ja prāts ir kaut kur, tad jūra ir līdz ceļiem. Tad, atvainojiet, likumpaklausība ir līdz ceļiem. Un, manuprāt, jo stingrāki būs noteikumi pret pārkāpējiem, jo labāk tiks ievērota likumība jebkurā mūsu sadzīves jomā. Jo tiesiskais nihilisms sākas ar to, ka vecmāmiņa ar mazmeitiņu pāriet ielai pāri pie sarkanās gaismas un viens BMW aizjoņo pa Vecrīgu ar ātrumu 80 kilometri stundā. Es ierosinu atbalstīt 3 gadu cenzu. (Starpsaucieni no zāles: "Ïoti labi! Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien apspriežamais jautājums par Eniņa kunga ierosinājumu nav attiecināms tikai uz šo aspektu vien. Es domāju, ka tas ir skatāms daudz plašākā kontekstā. Un šinī sakarībā gribu sacīt, ka drīzumā Tautsaimniecības komisijā mēs sāksim apskatīt likumu par alkohola ierobežošanu, un es domāju, ka šodien apspriežamais jautājums ir tikai viena daļiņa no tā. Tāpēc, ka latviešu tauta ir ilgus gadus un ilgus gadu desmitus cīnījusies pret šo nelaimi, un šīs nelaimes sekas mums šodien ir jaušamas. Un it īpaši saasinājies šis jautājums ir tagad, pēc neatkarības atgūšanas. Dzeršana, alkoholisms mums tagad ir kļuvis vispārējas patoloģijas līmenī.

Paskatīsimies uz dažiem faktiem! Nesauksim šoreiz skaitļus, bet minēsim acīm redzamas patiesības par to, kā ir nodzērušies cilvēki laukos un pat pilsētās. Kāpēc es saku, ka tā ir vispārējā patoloģija? To es pamatoju ar, lūk, ko. Paskatīsimies, kāda ir mātes attieksme pret saviem bērniem. Tikai patoloģijas gadījumā māte pamet savus bērnus. Mūsu sugas ietvaros. Bet nu mēs lasām avīzēs, dzirdam pa radio un televīzijā, ka pie mums arvien biežāk ir tādi gadījumi. Māte pamet trīsgadīgu un viengadīgu bērnu, un tas trīsgadīgais brālītis ir spiests rūpēties par viengadīgo brālīti, kuru ziemā māte ir atstājusi guļam viņa sasalušajos izdalījumos.

Tas ir alkoholisms, kas ir iedarbojies - un ne tikai uz vīriešiem, bet jau arī uz sievietēm. Tā ir patoloģija, ka māte pamet savus bērnus alkohola dēļ. Tā ir vispārēja patoloģija, pret kuru ir jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem, sākot ar baznīcu un beidzot ar šeit, parlamentā, pieņemamajiem likumiem. Šeit apspriežamais jautājums par autotransportu ir tikai viena maza daļiņa šajā kopējā cīņā. Es domāju, ka dzērājs pie stūres... es viņu nesauktu par slepkavu, bet par potenciālu slepkavu gan, kas vērš savu mašīnu un savas potenciālā slepkavas iespējas pret pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem. Es domāju, ka 3 gadi par to vēl ir par maz. Bet, tā kā 3 gadi šeit ir maksimālais skaitlis, kas ir minēts, es ieteiktu atbalstīt deputāta Eniņa ierosinājumu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti labi.")

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es 6.Saeimas laikā aizvien retāk kāpju tribīnē (5.Saeimā to darīju diezgan bieži), jo jūtu, ka tam nav sevišķas nozīmes, jo aizvien vairāk un aizvien vairāk mēs Saeimas tribīni pārvēršam patiešām par pļāpātavu. Man nav kauns teikt šos vārdus. Un tāpēc es patiešām mēģinu nepiedalīties šajās debatēs, jo uzskatu to par nelietderīgu. Un tā tas būs arī šodien: atkal mēs tagad līdz pulksten pieciem cits pēc cita kāpsim tribīnē un spriedīsim, vai naudas sodu uzlikt par aizmugures gabarītugunīm vai vēl par kaut ko, 5 latus vai 2,5, vai 1,5 latus... Vai patiešām Saeimai nav ko darīt? Vai patiešām mums likumdošana ir tik ļoti labi sakārtota, ka mēs nodarbojamies ar šādām lietām? Man ir vienkārši kauns. Tas ir nožēlojami. Es citu neko nevaru pateikt. Un, ja runājam par konkrēto pantu, tad, es atvainojos, rodas jautājums -kāda nozīme, ja šajā pantā uzliek naudas sodu līdz 100 latiem vai uz gadu atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības? Es atvainojos, kurš tad būs tas muļķis? Attiecīgais inspektors uzliks, protams, šo naudas sodu vai paņems vēl vienu simtnieku pa virsu, bet neatņems tiesības uz gadu vai arī uz trim - ja ielabosim Eniņa kunga priekšlikumu, kuram es piekrītu, simtprocentīgi piekrītu. Bet tanī pašā laikā saglabāsies tas sods - 100 lati. Tātad naudas sods būs 100 lati, bet jūsu izdarītais labojums, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir jāatņem uz laiku līdz trīs gadiem, - vējā! Vajag izstrādāt un pieņemt pavisam savādākā veidā. Izdomāsim kaut ko, lai mēs Saeimu beidzot nepārvērstu par pļāpāšanas tribīni un lai šeit taptu likumi, kuri vajadzīgi valstij! Lūk, ko es gribēju atgādināt. Man patiešām aizvien mazāk rodas vēlme šeit nākt tribīnē un runāt par būtiskām lietām, jo mēs šo tribīni vienkārši pārvēršam par runāšanas vietu. Tāpēc, ka... nu nezinu, varbūt gatavojamies kaut kādām Saeimas ārkārtas vēlēšanām? Interesanti, ka, ja ir pieslēgti mikrofoni, visi taisa sev tagad kaut kādu politisko "kapitālu" vai vēl kaut ko. Vai vienkārši trenējas runas mākslā.

Sēdes vadītāja. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka ārkārtas sēde nebeidzas pulksten 17.00, bet beidzas tikai tad, kad ir izskatīta visa izsludinātā darba kārtība.

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu, runājiet komisijas vārdā.

I.Bišers. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tajā pašā laikā paturēja prātā, ka mums pie šā panta nāksies atgriezties pēc kāda laika, jo ir paredzami daži grozījumi Kriminālkodeksā. Un tad mēs gribētu šo pantu mazliet diferencēt un ieviest otro daļu, tur būs ne tikai tas gadījums ka cilvēks legālās vienas alus pudeles vietā būs iedzēris vienu glāzi vairāk, bet tur tiešām varētu paredzēt zināmus vainu pastiprinošus apstākļus un tiešām izmantot visu to bardzību, ko likums paredz. To, ko Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par labojumu 124.pantā - aizstāt vārdus "lîdz vienam gadam" ar vārdiem "lîdz trīs gadiem". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. 125.pants. Atļaujiet man ziņot par to pa daļām. Pirmajā daļā ir priekšlikumi... ā, nē, tie faktiski visi ir pirmās daļas... Atvainojiet. Pirmajā daļā ir priekšlikums 75 latus atvietot ar 50 latiem, un to iesniedza jau nosauktie pieci deputāti. Un ir otrs priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija, - atvietot ar 25 latiem. Komisija atbalstīja deputātu Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa priekšlikumu, bet neatbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Un izdarīja arī nelielu redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un otrajā daļā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - par visiem pārējiem pārkāpumiem, kas šajos iepriekšējos izskatītajos pantos nav paredzēti, paredzēt naudas sodu līdz 1 latam. (Mēs esam nobalsojuši iepriekšējā lasījumā, ka līdz 3 latiem.) Komisija šo Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu neatbalstīja, jo tur ir arī tādi pārkāpumi, par kuriem sods varētu būt vairāk nekā 1 lats. Atļauj tomēr mazliet diferencēt, lai ne tikai santīmos šo summu varētu skaitīt. Un redakcionāli mazliet precizēja - vārda "trīs" vietā ir vārds "trim".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. 126.pants. Tas tāpat būtu izskatāms pa daļām. Par pirmo, otro, trešo daļu priekšlikumu nebija. Attiecībā uz ceturto daļu ir deputāta Eniņa priekšlikums. Viņš ierosina 50 latu vietā ierakstīt 100 latus un paredzēt tādu sankciju, kas liedz šādam pārkāpējam saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vēl 6 mēnešus. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo nav paredzēts, ka var būt tāds sods, ka pēc soda izbeigšanās vēl kādu laiku liedz saņemt tiesības. Šinī gadījumā mums tad būtu jāgroza Administratīvo pārkāpumu kodeksa pirmā daļa - vispārējā daļa, bet par to priekšlikums nav iesniegts. Tātad šāds sods vispār nav iespējams, jo starp sodu veidiem tāda nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un piektā daļa. Ir Eniņa kunga priekšlikums paaugstināt šo sodu līdz 200 latiem. Un arī tas pats: "vai liedz saņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības vēl vienu gadu." Nu, par to es jau teicu, un komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 126.¹ pants. Šeit ir Eniņa kunga priekšlikums: "vai liedz saņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības vēl trīs gadus, konfiscējot transporta līdzekli vai bez konfiskācijas." Arī šo priekšlikumu komisija nevarēja atbalstīt, jo, kā jau es teicu, šis ir tāds sods, ko likums neparedz.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, vai jūs 10 minūtes izmantosiet? Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, man, protams, ir sarūgtinājums par šo, ka nav iespējams... Nu, ja liedz saņemt tiesības, tas nozīmē - ja viņam ir atņemtas tiesības, tad viņš brauc... un it kā tajā virzienā vairs neko nevar izdarīt. Es tomēr lūgtu padomāt par to, lai nākotnē, kad mēs atkal papildināsim, būtu tāds soda mērs, ka tad, ja viņam ir tiesības atņemtas uz pusgadu un ja viņš izdara tādu pārkāpumu, par ko nāktos atņemt uz gadu tās tiesības, tad mēs plusojam klāt. Bet attiecībā uz šo 126.¹ pantu es... tā kā nevar būt šī liegšana, es atsaucu savam priekšlikumam tikai pirmo daļu. Es citēju: "vai liedz saņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības vēl trīs gadus". To es atsaucu, tā kā tas sods nav iespējams, bet uzturu spēkā prasību par balsojumu - "konfiscējot transporta līdzekli..."

Sēdes vadītāja. "...vai bez konfiskācijas..."

G.Eniņš. Jā, nu es būtu arī ar mieru atsaukt pēdējo daļu...

Sēdes vadītāja. Ziniet, nevar vienu priekšlikumu tik smalki sadalīt. Jūs noņēmāt nost tātad to daļu par tiesībām, bet tālāk ir runa par konfiskāciju. Mums tas ir jābalso tāds, kādu jūs to esat rakstiski iesniedzis.

G.Eniņš. Jā, tātad es par šo ļoti lūgtu balsot, jo tas jau, saprotiet... es atkal sākšu atkārtoties, mēs visu par šīm pie stūres sēdošo dzērāju izraisītajām šausmām izrunājām, paldies arī Krisberga kungam, ka viņš atbalstīja. Ja kādam cilvēkam par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā tiesības ir jau atņemtas, bet viņš braukā otrreiz, mums jādara viss iespējamais... Un tas būtu beidzot iedarbīgs sods. (Starpsauciens no zāles: "Nav iebildumu.")

Sēdes vadītāja. Tā, precizēsim balsošanas procedūru. Kārtības ruļļa 133.pants: katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām. Tātad jūs esat izmantojis savas tiesības, bet Saeima lemj, izmantojot Kārtības ruļļa 54.pantu, vai pieņemt šo izskatīšanu pa daļām, jo jūs neesat pirms tam norādījis, ka tas ir sadalīts divās daļās. Tā ir noteikts Kārtības rullī. Viens - "par", viens - "pret". Pēc būtības, par izskatīšanu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka mēs izskatām deputāta Eniņa priekšlikumu pa daļām, balsojot pēc tam par otro priekšlikuma daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret- 27, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Nu, šādā gadījumā, ja nav izskatīts...

Sēdes vadītāja. Nav izskatāms pa daļām...

I.Bišers. Ja šis priekšlikums nav izskatāms pa daļām, tādā gadījumā komisija var lūgt tikai noraidīt šo priekšlikumu, jo tas neatbilst likumam.

Sēdes vadītāja. Ja tas nav pēc būtības izskatāms, tad par to nav arī jābalso. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas doto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 126.² pantu trešajā lasījumā nekādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 126.³ pants. Alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma līdz šo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei. Šeit ir piecu deputātu priekšlikums - 150 latu soda mēru aizstāt ar 75 latiem. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Vai jūs 5 minūtes izmantosiet?

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā. Paldies. Cienījamie kolēģi! Mums likās neskaidrs šis pants un šīs sankcijas sakarā ar to, ka ir 124.pants par vadīšanu alkohola reibumā, un tur sods ir 100 lati vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem, un nākamais pants ir par bojājumiem, kas satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ nodarīti transporta līdzekļiem, un par pārējo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sods ir 50 santīmi vai tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem, un ir 126.² pants, kur ir teikts, ka par izvairīšanos no pārbaudes attiecībā uz alkohola lietošanu tas ir 100 lati vai vadīšanas tiesību atņemšana uz 24 mēnešiem. Sanāk, ka viens no smagākajiem sodiem ir par to, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma cietušais vai arī tas, kas vadīja transporta līdzekli, pielieto baldriānu vai validolu, kas parasti dod pozitīvu reakciju attiecībā uz pārbaudes līdzekļiem, ko izmanto policija. Sanāk, ka sods par to ir vislielākais, tāpēc mēs ierosinām samazināt uz pusi šo sodu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā...

I.Bišers. Deputāts Jurdžs nezina, kāpēc šis pants ir savulaik parādījies kodeksā. Es varu jums to paskaidrot. Transporta līdzekļu vadītāji, kas mīlēja braukt dzērumā, atstāja vienmēr pudeles dibenā mazliet dzeramā, un tad, ja viņi nonāca policijas rokās, viņi nekavējoties izvilka to pudeli, publiski iedzēra, un pēc tam viss jautājums par jebkādu pārbaudi "atkrita". Tātad šādā gadījumā tas ir viens no veidiem, kā izvairīties no dzēruma konstatācijas, pie tam nekaunīgs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 126.³ panta redakciju - 150 latus aizstāt ar 75 latiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Bišera kungs, turpināsim pēc pārtraukuma.

Cienījamie kolēģi, man ir tas gods šodien Prezidija un visu jūsu vārdā sveikt mūsu kolēģi Robertu Judžu 33 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Paziņojums. Vārds Aleksandram Golubovam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu Latvijas-Baltkrievijas sadarbības grupu sapulcēties Prezidija zālē uz dažām minūtēm - paziņojumam.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds Robertam Zīlem - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, es jums atgādinu par komisijas sēdi, kas notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Žanis Holšteins, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Valdis Nagobads, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu. Zālē ir 42 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Debates pēc tam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpināsim darbu.

I.Bišers. Tā. Nākošais ir 129.pants - "Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki". Attiecībā uz šī panta otro daļu, kur ir runa par to, ka šo personu rīcības rezultātā ir radušās avārijas situācijas, ir notikusi transporta līdzekļu, kravas, ceļa un visādas citādas mantas bojāšana, kā arī ir nodarīti miesas bojājumi. Te ir priekšlikums - samazināt uzliekamā naudas soda apmēru no 30 līdz 10 latiem. Komisija neatzina par iespējamu šādos gadījumos, kad ir jau radušās nopietnas sekas, samazināt tik zemu soda apmēru.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. 130. pants trešajā lasījumā. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 131. pants - tāpat.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 134. pants, kur ir runa par bīstamu kravu pārvadāšanu. Ir piecu deputātu priekšlikums - pirmās daļas sankcijā vārdus "no 20 latiem līdz 250 latiem" aizstāt ar "no 10 latiem līdz 100 latiem". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo arī šeit ir nepieciešams pietiekami liels diapazons, arī te var būt pat ļoti bīstami gadījumi, kas var apdraudēt daudzu cilvēku dzīvības.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. 140. pants. Piecu deputātu priekšlikums - sankciju "200" aizstāt ar "100". Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 141. pants. Arī šeit sankciju "200" tika ierosināts aizstāt ar "100". Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 142. pants. Trešajam lasījumam priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 166.² pants. Te ir priekšlikums - izslēgt šajā pantā izņēmumu attiecībā uz 46.¹ pantu sakarā ar balsojumu par 46.¹ pantu. Pēc būtības šis priekšlikums ir jāpieņem automātiski.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā, 174.¹ pants. Trešajam lasījumam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 179. pants. Šeit skatīsim pa daļām. Par pirmo daļu. Šeit bija piecu deputātu priekšlikums - sankcijā "200" aizstāt ar "20". Mūsu Juridiskā komisija izvēlējās kompromisa priekšlikumu un iesaka pazemināt no "200" uz "150".

Sēdes vadītāja. Deputātiem? Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Šā panta pirmajā daļā ir runāts par pārkāpumiem, ko izdara pilsoņi. Tātad iepriekšējā redakcijā sods bija 1 lata apmērā... no 1 lata līdz 100 latiem. Ja mēs palielinām uz 150, tātad mēs palielinām 15 reižu. Kas notiek ar šī soda piemērošanu? Parasti iestādēs un arī, teiksim, es esmu saskāries slimnīcās, ka katras nodaļas vadītājs ir atbildīgs par ugunsdrošības pasākumiem, un tātad jebkurš inspektors var atnākt un kontrolēt, un uzlikt sodu. Šajā redakcijā ir panākts, ka inspektoru tiesības ir palielinātas 15 reižu, bet konkrētā cilvēka vai nodaļas vadītāja tiesības ir samazinātas, un man no personīgās dzīves pieredzes jāteic, ka parasti nāk kontrolēt inspektori un parasti uzliek kādu sodu; cenšas likt varbūt pašu minimālāko, bet viņi uzliek. Ja mēs palielinām šī soda robežu, diapazonu, tad šīs iespējas būs lielākas. Tā ka aicinu balsot par pirmās daļas atbalstīšanu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

I.Bišers. Komisija grib norādīt tikai to, ka šeit nav runa vienīgi par pārkāpumiem, ko izdara pilsoņi, bet arī par pārkāpumiem, ko izdara amatpersonas, jo šobrīd vairs nevar nošķirt to, kas piederas atsevišķam pilsonim, un to, ko pārzina amatpersona, jo arī pilsoņiem īpašumā var būt ļoti bīstami objekti, un tāpēc šeit tas ir nodalīts. Tā ka šeit ir runa par pārkāpumu, te ir noteikts pats pārkāpums, nevis smagums, tas, kas to ir izdarījis.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu - 179. panta pirmajā daļā skaitli "200" aizstāt ar "20". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 11. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Par otro daļu. Arī tur ir iesniegts priekšlikums par soda apmēra samazināšanu, taču pirms tam būtu jānobalso komisijas priekšlikums, kura ierosināja šo otro daļu vispār izslēgt. Varbūt tie mani kolēģi, kas ir ilgāk šajā zālē nosēdējuši, atceras, ka iepriekšējās Saeimas laikā kodeksā tika ieviests 175.² pants par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu, kur tieši tāds sods ir 250 latu. Un līdz ar to, tā kā valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes arī ir uzraudzības iestādes, komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams saglabāt šo vienu speciālo pantu vēl jo vairāk tāpēc, ka toreiz - pēc ieviešanas - vesela rinda citu šādu speciālo pantu tika izslēgta, un visu aptver šis 175.² pants.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Te ir tīri tehniskas dabas jautājums. Priekšlikums - izslēgt otro daļu - ir nokļuvis pēdējā ailītē, taču viņam būtu jābūt pie priekšlikumiem, ka tas ir jādara. Tāpēc tīri tehniski paskatieties uz to.

Tātad arī pēc Kārtības ruļļa pirmie ir balsojami priekšlikumi par daļu svītrošanu jeb izslēgšanu no likumprojekta. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izslēgt 179. panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to automātiski izpaliek piecu deputātu priekšlikuma balsošana.

Nākošais ir 204. pants. Šeit vienkārši mainās tikai panta numurs no 204. uz 203. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem?

I.Bišers. Un tas pats ir attiecībā uz 204.⁵ - tur mainās uz 204.⁴

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 211.² pants, kas runā par pašvaldību amatpersonu tiesībām uzlikt sodus. Tātad ir deputāta Požarnova priekšlikums... divi priekšlikumi. Pirmajā daļā pirmajā rindkopā... Nē, otrajā rindkopā... vispirms tiesības amatpersonām noteikt maksimālā soda apmēru, samazinot to no 50 uz 20, ko tās var uzlikt.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms pievērsiet uzmanību 211.² panta otrajai rindkopai - "50" aizstāt ar vārdu "20".

I.Bišers. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo mēs, jau nobalsojot par pašvaldību tiesībām - par 26. pantu, saglabājām to, ka pašvaldības var ar saviem saistošajiem lēmumiem paredzēt sodus līdz 50 latiem. Ja mēs pašvaldību amatpersonām atņemsim tiesības uzlikt sodus līdz 50 latiem, tad jautājums paliks karājamies gaisā. Kas tad šos sodus uzliks, ja šīm amatpersonām, kas tos uzlika līdz šim, šo tiesību vairs nebūs?

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par to, cik var uzlikt uz vietas šos sodus. Juridiskā komisija atbalstīja deputāta Požarnova priekšlikumu, uzskatot, ka uz vietas nebūtu ieteicams pārāk lielas summas uzlikt, sastādot protokolu, ko pēc tam nevar pārbaudīt, un tāpēc tā piekrita deputātam Požarnovam - piekrita samazināt uz 10 latiem, ko var uzlikt uz vietas, nesastādot protokolu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 213. pantā ir tehnisks labojums, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Tas ir par numerāciju.

I.Bišers. Par pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 214. pants. Te ir redakcionāls precizējums, kā pareizāk izteikt pantus. Te nekas pēc būtības netiek mainīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 214.¹ pantā - tas pats. Arī pareizāk, precīzāk redakcionāli izteikts, lai nerastos pārpratumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 215. pants izriet no balsojuma, ko mēs tikko nobalsojām par 179. pantu. Tātad šinī gadījumā būtu jāsamazina arī šeit šī summa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 215.⁶ pants. Šeit ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 221.¹ pants. Trešajā lasījumā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 228.¹ pants. Redakcionāls precizējums. Te ir pielikts viens ar iekaviņu - pirmkārt un otrkārt. Vairāk nekādu citu grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 228.² pants. Trešajā lasījumā grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

I.Bišers. 230.⁵ pants. Redakcionāls precizējums - vārda "aiz" vietā ievietots vārds "pçc".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 257.pants, kas runā par mantu un dokumentu izņemšanu. Šeit mēs atgriežamies pie tām debatēm, kas daudz ir notikušas gan šinīs sienās, gan presē, gan arī Rīgas Domē. Ir precizēti gadījumi, kad policijas darbiniekiem ir tiesības transporta līdzekli nogādāt maksas stāvvietā. Šeit ir precizējumi, lai nerastos pārpratumi un lai stingri būtu noteikts, kādos gadījumos to var darīt un kad to nevar darīt. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 287.pants. Te ir dažas numuru izmaiņas, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Zināt, man vairāk nav.

Sēdes vadītāja. Bet man vēl ir, Bišera kungs, 304.pants - "Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju", 32.lapaspuse.

I.Bišers. Jā, šeit ir tikai 304.pants. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir pārejas noteikumi, kur arī ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Pirms šī likumprojekta izskatīšanas lūdzu reģistrācijas režīmu, lai reģistrētos un pārbaudītu zālē esošo deputātu skaitu. Vai zvanu vajag vēlreiz? Lūdzu zvanu! Trauksmainu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 70 deputātu. Ir pietiekams skaits, lai varētu izskatīt šo likumprojektu.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.600, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē otrajam lasījumam.

Juridiskā komisija saņēma priekšlikumu no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un no deputātes Lībanes. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma būtība ir tāda, ka Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, izveido šo Satversmes tiesu. Juridiskā komisija pēc nopietnām diskusijām neatbalstīja šo priekšlikumu, jo to jau rāda kaut vai situācija, kāda mums ir arī šodien, - ka nodrošināt jau pirmām kārtām divu trešdaļu kvoruma klātbūtni, ņemot vērā deputātu "augsto" disciplinētību, ir problemātiski. Un vēl problemātiskāk acīmredzot būtu izveidot vispār Satversmes tiesu, ja nepieciešams šāds kvalificēts balsu vairākums. Bez tam Juridiskā komisija ņēma vērā arī to apsvērumu, ka, pat ievēlot Valsts prezidentu, pietiek ar 51 Saeimas deputāta atbalstu šai kandidatūrai. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Otrs priekšlikums par šo pašu 85.pantu ir deputātes Lībanes priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka Satversmes tiesa nevis var atzīt par spēkā neesošu likumu vai tā daļu, ja tas ir pretrunā ar Satversmi, bet tā ir tiesīga tikai pilnīgi vai daļēji apturēt likuma darbību. Ja pieņem šādu priekšlikumu, tad tas izraisa automātiski nepieciešamību izdarīt grozījumu arī vēl citos Satversmes pantos, un tas ir diezgan problemātiski. Bez tam Juridiskā komisija ņēma vērā arī to, ka pamatā absolūtais vairākums konstitucionālo tiesu Eiropā un arī pasaulē ir apveltīts ar šādām tiesībām, un acīmredzot jebkurš gadījums, kad kāda likuma norma vai likums būtu pretrunā ar Satversmi, varētu būt ļoti unikāls gadījums. Un es personīgi ceru, ka tāda situācija vispār varētu arī nepastāvēt. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu arī noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par to, ka Satversmes tiesas tiesnešus ieceļ ar divu trešdaļu balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, tas ir, tādā pašā veidā, kā mēs varam grozīt pašu Satversmi. Un šis priekšlikums izriet no Satversmes tiesas tiesībām un kompetences, ko mēs paredzam gan šajā Satversmes grozījumā, gan pašā Satversmes tiesas likumā. Tātad Satversmes tiesai tiek dotas tiesības pilnīgi vai daļēji atcelt likumdošanas aktus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Šādas tiesības ir lielākas, nekā tās ir Valsts prezidentam, jo Valsts prezidents nevar atcelt likumus. Valsts prezidents var tikai atgriezt tos otrreizējai caurlūkošanai vai arī apturēt šo likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Un tāpēc mēs arī uzskatām par loģisku un pamatotu šo prasību, ka tiem cilvēkiem, kuri spriedīs par likumu atbilstību Satversmei, ir jābūt ļoti lielai uzticībai un kompetencei, un tādā veidā mēs arī ierosinām pieņemt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lai gan Endziņa kungs ļoti korekti jau izstāstīja mana priekšlikuma jēgu un būtību, es tikai gribētu jums vēlreiz pateikt, ka tātad mana priekšlikuma galvenā doma ir tāda, lai attiecībā uz visiem tiem normatīvajiem aktiem, kas ir zemāki par likumiem - tātad uz Ministru kabineta noteikumiem un visu pārējo - , tiktu piemērota atcelšana vai pasludināšana par spēkā neesošiem, bet uz likumiem, ko pieņem Saeima, tātad mēs attiecinātu pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Es nekādu "jaunu Ameriku" ðeit neizdomāju, iesniegdama šo priekšlikumu. Tas ir 5.Saeimas Juridiskās komisijas akceptēts variants, un es vienkārši uzskatīju par savu pienākumu piedāvāt viņu jūsu apspriešanai un arī balsošanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Lībanes kundze, bet tas būs nākamais priekšlikums, tāpēc es samulsu, jo iesniegšanas kārtībā... Pirmais mums pašlaik ir jāizšķir jautājums par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma tālāko likteni. (No zāles deputāte K.Lībane: "Es ļoti atvainojos!") Paldies.

Lūdzu brīdinoši trauksmainu zvanu! Vārds komisijas vārdā. Runāsit? Lūdzu deputātus pievērst uzmanību balsošanas kārtībai, kāda ir. Tātad zālē nepieciešamais kvorums ir divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem un pozitīvs balsojuma rezultāts, ka nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt Satversmes 85.pantu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Endziņa kungs, jūs runāsit par otro daļu? Nē.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Jebkuri grozījumi Satversmē ir jāizskata ļoti nopietni, it īpaši tādi, kuri rada mūsu valstī institūciju, kas faktiski, ņemot vērā 85.pantā ietverto Satversmes tiesas kompetenci, tiek nostādīta augstāk par tiešās vēlēšanās ievēlētu parlamentu - Saeimu.

Juridiskā komisija ierosina pieņemt tādu redakciju, kas nosaka, ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem Saeimas likumus, tātad atcelt tos. Tātad mūsu pašu ievēlēti daži speciālisti atcels vienā lasījumā, vienā paņēmienā mūsu likumus, pie kuriem mēs būsim strādājuši mēnešiem un gadiem. Līdz šim, godātie kolēģi, es principā atbalstīju Satversmes tiesas izveidošanas nepieciešamību - tas bija 5.Saeimā un arī Augstākās padomes laikā - un konceptuāli arī līdz šim atbalstu, ka Satversmes tiesa ir nepieciešama un ir nepieciešams dot tai tiesības atcelt vai atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus normatīvos aktus.

Bet, godātie kolēģi, mūsu parlamenta piecu mēnešu darbība liecina par ārkārtīgi nelabvēlīgu tendenci mūsu valstī, un šī tendence ir tāda, ka, veidojot jebkuru institūciju, mēs tās sastāvu politizējam līdz nejēdzībai. Veidojot Radio un televīzijas padomi un pat veidojot valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību padomes, pārstāvji šajās padomēs tiek iecelti, vadoties pēc politiskās piederības, politiskām simpātijām un antipātijām, nevis pēc lietderības un profesionālās piemērotības. Un es pieļauju un prognozēju, ka, veidojot Satversmes tiesu, kura būs tiesīga atcelt valsts augstākās institūcijas aktus un kura tātad faktiski stāvēs pāri parlamentam, neapšaubāmi, visas frakcijas un visas partijas - tas ir saprotams - vadīsies pēc savām partijiskajām interesēm, nevis pēc valsts interesēm. Un šī Satversmes tiesa tiks izveidota, nevis vadoties pēc lietderības principiem, bet gan pēc politiskām simpātijām un antipātijām. Un tādējādi, godātie kolēģi, šīs Satversmes tiesas darbība būs tāda, ka tā nevis izvērtēs likuma atbilstību Satversmei un darbosies neitrāli, bet vadīsies no politiskām simpātijām un antipātijām atkarībā no tā, kādi tiesneši piedalīsies attiecīgās lietas vai likuma izvērtēšanā. Tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka šobrīd, ņemot vērā to reālo situāciju, kāda ir parlamentā, to politizēto situāciju, mēs nevaram Satversmes tiesai dot tiesības atcelt vai, kā stāv rakstīts 85.pantā, "atzīt par spēkā neesošiem likumus". Mēs varam iet, labākajā gadījumā, to ceļu, ko piedāvā kolēģe Kristiāna Lībane. Proti, apturēt, dot tiesības tikai apturēt likuma darbību uz noteiktu laika periodu (tās ir tādas tiesības, kādas ir Valsts prezidentam šobrīd - atdot likumu atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai) un šādā pašā procedūrā, kā to piedāvā Kristiāna Lībane likumā par Satversmes tiesu, šo likumu vēlreiz cauri skatīt.

Manuprāt, ir bīstami šobrīd mūsu politizētajā situācijā izveidot mūsu valstī trešo varas struktūru, kas mūsu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas var bremzēt. Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot par Kristiānas Lībanes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani ne mazāk kā deputātu Lagzdiņu satrauc iespēja politizēt Satversmes tiesu. Taču es pārmērīgi lielas briesmas šeit nesaskatu, jo to personu skaitā, kādas atbilstu tiem rādītājiem, kas ir izvirzīti tām personām, kuras vispār var ievēlēt par Satversmes tiesas locekļiem, nebūt nav tik daudz politisko partiju pārstāvju. Tas tā. Taču katrā ziņā mums ir jāizlemj jautājums, ko tad mēs īsti gribam, jo pagaidām te ir tikai spēle ar vārdiem. Vai nu mēs gribam vispār nedot tiesības Satversmes tiesai atcelt likumus, kas ir pretrunā Satversmei, vai arī ir jādod tās tiesības Satversmes tiesai. Tas, ka mēs aizvietojam vārdu "atcelt", "atzīt par spēkā neesošiem" ar vārdu "apturēt", jau pats par sevi neizmaina... Pirmkārt, tas jau ir noraidīts kā nederīgs tāpēc, ka nav izstrādāts tālāks mehānisms, nav izstrādāts, kādas tad būs sekas, līdz kuram laikam tas tiek apturēts, tā teikt, vai tas tiek apturēts līdz trešajiem grēku plūdiem vai līdz kādam citam datumam, un tā tālāk. Mēs piedāvājām kolēģei Lībanei iesniegt izvērstus priekšlikumus par to, diemžēl šie priekšlikumi iesniegti netika. Līdz ar to mēs nevarējām atbalstīt šādu priekšlikumu, kas pēc būtības neko nemaina.

Tāpēc ir jau vēl trešais lasījums. Un, ja kādam būs priekšlikums, teiksim, izvērst attiecīgus grozījumus, tad mēs varētu pie tiem atgriezties. Bet šajā gadījumā tas risinājums neko nedod.

Sēdes vadītāja. Debatēs citi deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu runāt komisijas vārdā. Un tikmēr lūdzu trauksmainu zvanu!

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs šeit ļoti kaismīgi runāja par iespēju Satversmes tiesu veidot pēc tīri politiskiem, nevis profesionāliem principiem. Un ka tāpēc ir bīstami paredzēt iespēju, ka Satversmes tiesa varētu kādu likumu atzīt par spēkā neesošu. Nav runa - es uzsveru vēlreiz - par to, ka vispār var atzīt kādu likumu par spēkā neesošu kaut kādu iekšēju pretrunu dēļ vai kaut kā tamlīdzīga dēļ. Var tikt risināts šis jautājums tikai tādā gadījumā, ja kāda norma likumā vai likums kopumā ir pretrunā ar Satversmi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja runā par kādu trešo institūciju, kura it kā tika pacelta virs Saeimas, es gribētu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz sekojošo: paskatieties un paanalizējiet pasaules un it sevišķi Eiropas konstitucionālo tiesu veidošanas principus, un tad jūs redzēsit, ka bieži vien pat ne parlaments vispār izveido Satversmes tiesu, bet izveido vai nu Valsts prezidents... pie tam atkarībā no tiesas sastāva Valsts prezidents nominē vienu skaitu konstitucionālās tiesas tiesnešu, valdība - otru skaitu, Augstākā tiesa - trešo skaitu. Līdz ar to šī tiesa ir izveidota. Citos gadījumos ir šī pārstāvība. Kur ir, teiksim, konstitucionālā monarhija, tur monarhs nozīmē, nozīmē atkal valdība un kaut ko nozīmē parlaments. Ir dažādi. Un visos šajos gadījumos tomēr ir jābūt instancei, kas var izšķirt beigās strīdu: ir pretrunas ar Satversmi vai nav. Jo savādāk, ja mēs to nedarām, tad vispār acīmredzot tāda institūcija kā Satversmes tiesa ir nevajadzīga, mums nav ko lauzt šķēpus vispār. Cik es saprotu, mēs, jau izskatot pirmo lasījumu, tomēr konceptuāli atbalstījām, ka tomēr šāda institūcija - Satversmes tiesa - ir vajadzīga. Es tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - saglabāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Lībanes priekšlikumu - izteikt Satversmes 85.pantu šādā redakcijā. Teksts jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija pirmā lasījuma redakcijas izmaiņas izdarījusi nav.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tālāk, lapas otrajā pusē, ir priekšlikums papildināt Satversmi ar jaunu 67.pantu.

A.Endziņš. Ir vēl divi priekšlikumi. Viens no tiem priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa, - papildināt Satversmi ar jaunu 67.pantu, kas ir saistīts ar kredītu ņemšanu, kas ir atmaksājami no valsts budžeta. To ir iesnieguši deputāti Apinis, Požarnovs, Vidiņš, Deņisovs, Kuprijanova, Ozoliņš, Saulītis, Strods, Čerāns un Rubins. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu - un neatbalstīja šo priekšlikumu pirmām kārtām šādu apsvērumu dēļ.

Latvijas Republikas Satversmē ir skaidri un gaiši pateikts, ka Satversmes grozījumi ir izskatāmi trijos lasījumos un ka ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu skaita, kā arī divām trešdaļām klātesošo deputātu jānobalso "par". Trijos lasījumos. Mēs uzskatījām, ka principā nav pareiza pieeja, ja mēs, ierosinot kādu grozījumu kādā Satversmes normā un konceptuāli apspriežot to pirmajā lasījumā, pēc tam otrajā un varbūt pat vēl trešajā lasījumā, iesniegsim jau pavisam citus grozījumus. Līdz ar to nav šie trīs lasījumi par konkrēto normu. Es aicinu cienījamos deputātus atcerēties arī nupat, nesen, pieņemto Kārtības rulli. Jūs atbalstījāt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir skaidri un gaiši ierakstīts arī Kārtības rullī - ka jebkurš Satversmes pārgrozījums būtu izskatāms trijos lasījumos. Un tādēļ nebūtu pieņemams šeit apvienot vai šādā veidā iedot priekšlikumu klāstu par citiem grozījumiem. Tāpēc es Juridiskās komisijas vārdā aicinu cienījamos iesniedzējus atsaukt šo priekšlikumu par šo grozījumu un, ja jūs uzskatāt to par vajadzīgu un domājat par tā nepieciešamību, iesniegt to kā atsevišķu Satversmes grozījumu, kuru mēs varam konceptuāli apspriest gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Tāda bija Juridiskās komisijas nostāja attiecībā uz šo grozījumu, kā arī grozījumu 81.pantā, kuri ir savā starpā saistīti. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka nav pieļaujams Satversmē mainīt pantu numerāciju. Jūsu priekšlikums ir ieviest 67. pantu un turpmāko pantu numerāciju palielināt par vienu. Līdz ar to, teiksim, Satversmes 77.pants, kurš pasaka, ka, ja Saeima ir izdarījusi pārgrozījumus Satversmes 1., 2., 4. un 6.pantā, tie iegūst savu juridisko spēku tikai tad, ja tie tiek nodoti tautas nobalsošanai, kļūtu jau par 78.pantu. Tātad šeit trūkst sabalansētības. Principā nevienā likumdošanas aktā netiek pantu numerācija mainīta, jo var būt attiecības, kuras ir veidojušās, pamatojoties uz pastāvošo normu. Tātad varētu būt runa tikai vai nu par "prim" pantu, tātad papildu numerāciju, kas nāk klāt... bet saglabājas vecā numerācija. Tāpēc es aicinu cienījamos kolēģus tomēr atsaukt šos priekšlikumus attiecībā uz šo grozījumu un iesniegt tos, ja jūs tos uzturat spēkā, kā atsevišķus grozījumus Satversmē, lai tos var izdiskutēt visos trijos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms lēmuma pieņemšanas es gribu atgādināt deputātiem Satversmes 76.pantu: "Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu."

Vai kāds no deputātiem iesniedzējiem vēlas runāt? Nevēlas runāt. Līdz ar to priekšlikumu par atsauktu nevar uzskatīt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot! Tātad pirmais priekšlikums ir papildināt Satversmi ar jaunu 67. pantu. Teksts ir tabulā. Lūdzu cienītos deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu balsot. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.

Jābalso ir par nākamo - papildināt 81.pantu ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Jo deputāti priekšlikumu neatsauc. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 14. Nav pieņemts.

Izskatīti ir visi priekšlikumi. Jābalso par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 15. Pieņemts. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi, es aicinu iesniegt tos divas nedēļas... Kāds datums tas iznāk?

Sēdes vadītāja. Tūlīt konkretizēsim. Šodien ir 11. aprīlis. Pēc divām nedēļām būs 25. aprīlis.

A.Endziņš. Līdz 25. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Līdz 25.aprīlim. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

A.Endziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Satversmes tiesas likums".

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 601, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts "Satversmes tiesas likums" otrajam lasījumam. Juridiskā komisija saņēma par 1.panta otro daļu deputāta Čevera priekšlikumu - papildināt 1.panta otro daļu pēc vārdiem "saskaņā ar Satversmi" ar vārdiem "ðo likumu un citiem likumiem, kas attiecas uz Satversmes tiesas darbību". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo arī Satversmes grozījums paredz, ka ir, lūk, šī speciālā norma, ka Satversmes tiesas darbību reglamentē speciāls likums. Ja mēs ierakstīsim iekšā normu, ka arī saskaņā ar citiem likumiem, tas nozīmēs, ka ar citu likumu palīdzību var izdarīt būtiskas izmaiņas. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina pārveidot 15.panta pirmo teikumu par 1.panta trešo daļu (ar redakcionālu precizējumu), proti, jau 1.pantā pateikt, ka Satversmes tiesa ir juridiska persona.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 2.pants. Ir deputāta Čevera priekšlikums: "Personas, kas ir pieļāvušas vai pašas iejaukušās Satversmes tiesas darbībā, ir saucamas pie kriminālās vai administratīvās atbildības." Mums šeit jau ir skaidri un gaiši pateikts, ka tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama. Kriminālkodeksā jau ir norma, kas paredz kriminālo atbildību par iejaukšanos tiesas darbībā, un Satversmes tiesa arī ir tiesa, un tāpēc Juridiskā komisija uzskata, ka šeit speciāla norāde par Satversmes tiesas tiesnešu neaizskaramību nebūtu vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 3.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 4.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta tikai pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Ir Ārlietu komisijas priekšlikums izteikt 4.panta otro daļu jaunā redakcijā. Priekšlikuma būtība ir samazināt tiesneša apstiprināšanai nepieciešamo juridiskā darba stāžu no 10 gadiem līdz 5 gadiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka Satversmes tiesai un Satversmes tiesas tiesnešiem ir jābūt vismaz tādām pašām prasībām arī juridiskās prakses ziņā, kādas ir izvirzītas Augstākās tiesas tiesnešiem.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu vēlos atbalstīt Ārlietu komisijas ierosinājumu. Vēlos ierosināt samazināt pieprasīto stāžu tieslietu specialitātē un noteikt to zemāku par 10 gadiem. No medicīnas, bioloģijas specialitātes viedokļa varu droši teikt, ka, lai kompetenti veiktu jaunas procedūras vai piedalītos zinātnisku jaunatklājumu izvērtēšanā, tieši pēdējo gadu pieredze šajās jomās var būt nepieciešama - piemēram, jauno operāciju pielietojamības izvērtēšanā vai molekulārās bioloģijas principu saprašanā. Manuprāt, arī juridiskā profesijā ir iespējama šāda situācija, ka tieši pēdējo gadu izglītojošā pieredze ir nozīmīga. Tādēļ aicinu Saeimas juridisko zinātņu speciālistus vērtēt, vai senioritāte var izslēgt kompetenci gadījumos, kad jaunāku kolēģu kandidatūras ir izvirzītas Satversmes tiesas tiesnešu amatam. Ar visu cieņu pret profesijas senioriem es uzskatu, ka ir tomēr iespējams, ka šoreiz nav pamata atstumt malā jaunākus kolēģus, jo tieši dažiem no viņiem varētu būt vajadzīgā kompetence pēdējo gadu lielo sabiedrisko un politisko pārmaiņu iztulkojumos gan nacionālā, gan Eiropas savienības, gan globālā mērogā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav... Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. (Starpsaucieni no zāles: "Nevajag! Nevajag!")

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Vajag, jo es runāšu savas frakcijas uzdevumā. (Starpsauciens no zāles: "Tikai nepļāpā!")

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ievērosim savstarpēju cieņu.

J.Mauliņš. Mēs nolēmām, ka, ņemot vērā politisko situāciju, ka mēs pašlaik... nesen, var teikt, pirms 5 gadiem, esam atbrīvojušies no tām idejiskajām un morālajām sekām, kas mums bija uz kakla... Cik es esmu vērojis juristus, redzu, ka vecākās paaudzes juristi, kuri mācījās pie pirmskara mācībspēkiem, ir saglabājuši kaut kādu mazliet principiālāku nostāju juridiskos jautājumos nekā vēlākie, tā teikt, spēka gados esošie juristi, un mani iepriecina tas, ka arī jaunākās paaudzes juristi ir noskaņoti cienīt jurisprudenci un tās normas. Un šajā gadījumā es esmu par un mūsu frakcija ir par jaunākās paaudzes juristu drošāku ieplūdināšanu būtisku jautājumu lemšanā, tāpēc mēs esam par šo 5 gadu stāža atbalstīšanu, nosakot kvalifikāciju juristiem, kuri varētu būt Satversmes tiesas tiesneši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri ir padzīvojušāki, it kā vairāk neuzticas. Bet, ja mēs paskatāmies, kādi ir konstitucionālo tiesu sastāvi pasaulē, tad redzu, ka tur diemžēl šo jauno cilvēku bez stāža, bez prakses un it sevišķi bez akadēmiskās pieredzes praktiski nav vispār. Man šeit ir līdzi... es varu demonstrēt brošūriņu, kur ir redzams, kāda ir, teiksim, Lietuvas, mūsu kaimiņvalsts, Konstitucionālā tiesa. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Jozs Žilis ir 1968.gadā beidzis Viļņas universitāti, ir bijis pasniedzējs universitātē, strādājis visu laiku universitātes Juridiskajā fakultātē, 1992.gadā bijis iecelts par Lietuvas Seima Juridiskā departamenta priekšnieku. Tālāk. Konstitucionālās tiesas tiesnesis Gaiļūns, kurš ir 1977.gadā absolvējis Viļņas universitātes Juridisko fakultāti, strādājis kā jurists, no 1978.gada līdz 1990.gadam bijis rajona tiesas tiesnesis, vēlāk apgabaltiesas tiesnesis, no 1990.gada - Augstākās tiesas tiesnesis. Lapinsks - universitātes docents no 1966.gada, arī bijušais Lietuvas Seima deputāts. Levickis - beidzis universitāti 1970.gadā, strādājis kā tiesnesis no 1975.gada līdz 1980.gadam rajona tiesā, no 1980.gada līdz 1993.gadam bijis Augstākās tiesas tiesnesis, un 1993.gadā, kad tika izveidota Konstitucionālā tiesa, viņš kļuva par Konstitucionālās tiesas tiesnesi. Paviļons... un tādā garā es varētu turpināt šo uzskaitījumu. Šie ir augstskolas docenti, profesori un Augstākās tiesas tiesneši, tātad ir ar nozīmīgu, ievērojamu gan juridiskā praktiskā darba praksi, gan arī ar zinātniskā darba praksi. Konstitucionālās tiesas jeb Satversmes tiesas funkcijas ir būtībā nevis pēc politiskiem kritērijiem izspriest lietas, bet veikt ļoti nopietnu juridisku un bieži vien akadēmiski zinātnisku analīzi, lai motivētu savu attieksmi par viena vai otra akta neatbilstību augstākstāvošajam normatīvajam aktam. Šajā ziņā ne vienmēr jaunība, jaunības degsme var būt tā vadošā un tā noteicošā, tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ārlietu komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 4.panta 2.apakšpunktu šādā redakcijā, kāda jums ir tabulā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. 5.pants. Par 5.panta otro daļu... nē, piedošanu, 5.panta otro un trešo daļu... nē, otrajā un trešajā daļā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 7.pants. Ir atkal Ārlietu komisijas priekšlikums - noteikt, ka Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo 5 gadi ir ļoti mazs termiņš un pasaulē principā un lielākoties Satversmes tiesas vai Konstitucionālās tiesas pilnvaru termiņš ir neierobežots. Tāpat kā parastajām tiesām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par šā paša 7.panta trešo daļu ir deputāta Čevera priekšlikums. Viņš ierosina to papildināt: "Persona, kas ir bijusi par Satversmes tiesas tiesnesi, atkārtoti var tikt ievēlēta šajā amatā tikai pēc 10 gadiem." Nu, tas nozīmētu, ka, ja teiksim, tiesnesis jau ir bijis šajā amatā 10 gadus, tad tikai pēc 10 gadiem viņš varētu būt atkārtoti ievēlēts. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk nekā 10 gadus pēc kārtas. Bet, ja ir vakanta vieta un kāds laiks ir pagājis, kad šis cilvēks nav bijis... bet, ja viņš ir strādājis normāli un ja tā pati institūcija, kas bija nominējusi viņu kā kandidātu, atkārtoti rosina, tad pēc zināma neliela perioda varētu arī atkārtoti tikt ievēlēts, jo katrā gadījumā jautājumu izlemj Saeima.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 8.panta pirmā daļa. Ir Ārlietu komisijas priekšlikums: "Satversmes tiesas tiesnesis atstāj tiesneša amatu ar 70 gadu sasniegšanu." Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, taču ierosina precizēt šo pirmo daļu. Kāpēc neatbalsta? Arī šobrīd maksimālais gadu skaits, kāds var būt tiesnesim, Augstākās tiesas tiesnesim, ir 70 gadu, tajā pašā laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var ierosināt - un ja arī veselības stāvoklis atļauj, - ka principā maksimālais gadu skaits, ar kādu var pildīt Augstākās tiesas tiesneša funkcijas, ir 75 gadi, tāpēc arī Juridiskā komisija saglabāja šo termiņu - 75 gadi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man, protams, ir nedaudz neērti šad un tad kāpt lieku reizi tribīnē, bet ir lietas, par kurām nedrīkst nerunāt. Es, protams, saprotu, ka vecums ir jāciena, un es tiešām to daru ļoti nopietni un cenšos tiešām izturēties ar visdziļāko cieņu pret veciem cilvēkiem. Bet, ziniet, 75 gadu vecumā sēdēt Satversmes tiesā - tas ir drusku par traku. (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Labāk, nekā cietumā!") Man uzreiz ir jautājums: kurām personām jau ir sagatavots šis krēsls ar skatu uz nākotni? Jo es varētu kādus pāris uzvārdus nosaukt. Protams, tie ir cilvēki, kuriem ir milzīga pieredze pašreizējā tiesu sistēmā, ārkārtīgi liela tiesu prakse tieši padomju laikā un kuri varētu būt šim amatam ļoti piemēroti kandidāti. Līdzīgi kādreiz bija Kremlī, Politbirojā, tur tiešām sēdēja cilvēki šādā vecumā, un vispār tur bija laikam iespējams sēdēt līdz krietni lielākam vecumam. Nu, ziniet, drusciņ tomēr vajadzētu piedomāt. Bez tam Latvijā vīriešu vidējais vecums ir laikam ap 60 gadiem. Tātad būtu interesanti zināt, kas tie būs par pārcilvēkiem, kas to būs izturējuši un tomēr vēl gribēs sēdēt Satversmes tiesā. Nu, protams, viens nupat nomira cietumā, tam bija 88 gadi, viens tāds kandidāts tas varētu būt bijis. Otrs - Pelše - sēdēja Maskavā, tam arī bija krietns vecums vispār, un arī viņš līdz mūža pēdējām dienām centās krampjaini turēties pie sava krēsla. Es tomēr domāju, ka, no vienas puses, izrādot cieņu vecumam un pieredzei, nevajadzētu pārspīlēt. Es ļoti gribētu, lai Saeima atbalstītu vismaz šo 70 gadu vecuma sasniegšanu. Pilnīgi pietiks, ja strādās līdz tam vecumam, ja jau nu pratīs strādāt, tad pietiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā. Nē. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ārlietu komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 8.panta 1.apakšpunktu šādā redakcijā (teksts tabulā). Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 9. pants. 9. panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītāja. Tā, pirms tam bija otrā sadaļa, kur nebija labojumu? Tātad deputātiem iebildumu nav pret 8. panta otro...?

A.Endziņš. Jā, tur nav.

Sēdes vadītāja. Jā, un deputātiem iebildumu arī nav? Tātad pieņemts.

9. pantā deputātiem iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem...

A.Endziņš. Tā ir pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. Pirmajā daļā nav? Pieņemts. Otrā daļa.

A.Endziņš. Par otro daļu ir divi priekšlikumi, ko iesnieguši deputāts Čevers un deputāts Endziņš. Čevera kunga priekšlikums ir - dienesta izmeklēšana, ierosināšana un izskatīšana veicama atbilstoši 37. pantā paredzētajai disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtībai, un Juridiskā komisija to neatbalstīja. Un ir Endziņa priekšlikums, kurā ir ieteikums izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: "Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusa nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz 1 mēnesi." Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu, jo tas ir vairāk saskaņots arī ar šo 37. pantu, par kuru rosināja deputāts Čevers.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 10. panta trešo daļu šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "apkaunojošu nodarījumu" ar vārdiem "necienīgu rīcību", kā arī izdarīt tehniska rakstura grozījumu atsaucē no 35. panta uz 34. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 10. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 11. pants. Šeit 11. pantā ir redakcionāls precizējums pēc valodnieku priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 12. pantu ir Čevera kunga priekšlikums - izslēgt no panta esošā teksta vārdu "absolūto", proti, ka tiesas tiesneši, balsojot ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu, no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Šeit Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tajā pašā laikā es aicinātu cienījamos kolēģus pievērst uzmanību jaunajam pārejas noteikumam, ko mēs ierosinām, proti, ka jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima, tātad pirmajā reizē to dara Saeima, bet pēc tam jau tālāk to darītu pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 13. panta ceturtajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 13. panta redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 14. pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14. panta redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 15. pantu ir deputāta Čevera priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja abus šos priekšlikumus, bet tajā pašā laikā ierosināja aizstāt nosaukumā vārdu "statuss" ar vārdu "zîmogs". Bez tam mēs akceptējām to, ka 15. panta pirmo teikumu varētu pārveidot par 1. panta trešo daļu, kā arī redakcionāli precizējām otro teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā nodaļa - "Satversmes tiesas kompetence", 16. pants. Par 16. panta pirmās daļas 2. punktu šeit ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga priekšlikums - izslēgt 16. panta otro... rakstīts ir "daļu", - lai gan runa ir par 2. punktu. Bez tam ir Ārlietu komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 16. panta 2. apakšpunktu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija neatbalstīja Ārlietu ministrijas, konkrēti Sjanīša kunga, priekšlikumu un akceptēja Ārlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 9. punktu arī ir Sjanīša kunga priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "un ratificētajiem", vienlaikus daļēji pieņemot šo priekšlikumu. Redakciju jūs redzat pēdējā labajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Un vēl ir deputāta Čevera priekšlikums - papildināt šo pantu ar 10. punktu, proti, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām, arī izskata Satversmes tiesa. Ja mēs akceptējam šādu priekšlikumu, tad acīmredzot mums ir jādomā par ievērojamu Satversmes tiesas tiesnešu skaita palielināšanu, kā arī tādā gadījumā ir jānorobežo parastās tiesas kompetence, kas izskata pārkāpumus, jo jebkurā gadījumā tas būs vai nu administratīvi tiesisks pārkāpums, vai krimināltiesisks pārkāpums, un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 17. pantu ir deputātes Lībanes priekšlikums - izslēgt 4. punktu. Viens. Ir arī otrs - izslēgt 6. punktu. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt vārdus "ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru" ar vārdiem "noslēgto starptautisko", kā arī neatbalstīt Kristiānas Lībanes pirmo priekšlikumu un aizstāt 4. punktā vārdu "Senātam" ar vārdu "plēnumam", un izslēgt 5. punktu, līdz ar to pieņemot arī Lībanes kundzes otro priekšlikumu par 6. punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas 17. panta redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Pie šīs daļas...

Sēdes vadītāja. Par 17. panta pirmo daļu...

A. Endziņš. Par otro daļu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - 4. punktā vārdu "Senātam" aizstāt ar vārdu "plēnumam" un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par trešo daļu priekšlikumu nav. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina aizstāt analoģiski, kā mēs jau iepriekš to darījām 3. punktā, vārdu "Senātam," ar vārdu "plēnumam" un izslēgt 4. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par piekto daļu ir analoģisks priekšlikums - aizstāt vārdu "Senātam" ar vārdu "plēnumam" un izslēgt 3. punktu, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par sesto daļu nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Par septīto daļu ir priekšlikums - izslēgt vārdus "un ratificētajiem", kā arī analoģiski kā 4. punktā atkal aizstāt vārdu "Senātam" ar vārdu "plēnumam" un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot līdzšinējo 6. punkta numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Un vēl ir deputāta Čevera priekšlikums - papildināt šo pantu ar astoto daļu, kas ir saistīta ar jau iepriekš neatbalstīto priekšlikumu, kuru mēs neatbalstījām, proti, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcība, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām... Un šeit ir piedāvājums tātad, ka varētu to ierosināt. Ja iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts, tad arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 18. pants. 18. pantā tikai 4. punktā ir redakcionāls precizējums pēc latviešu valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 18. panta redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā arī ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt no pirmā lasījuma redakcijas trešo teikumu, proti, ja pieteikumu iesniedz tiesa uz izskatāmās lietas pamata, to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt 1. punktā vārdus "vai tiesas" un "vai tiesa" un izdarīt tehniska rakstura grozījumu 3. punktā, proti, šeit mainās atsauce no 24. panta uz 23. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 19. pantu - "Tiesas pieteikumu pieņemšanas sevišķie noteikumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19. panta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 20. pants. Šeit ir tikai tehniska rakstura grozījumi atsaucēs.

Sēdes vadītāja. Pirmajā....

A.Endziņš. ...Ņemot vērā punktu izslēgšanu, ko mēs jau akceptējām.

Sēdes vadītāja. Jā. Bet tas ir par pirmo daļu, jā? 19. panta pirmā daļa.

Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. 21. pants. Juridiskā komisija piedāvā redakcionāli precizēt šo pantu un izslēgt 3. punktā skaitli "20", tātad atsauci uz 20. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms trešā daļa, kur nekas nemainās, ir pieņemta. Vai pret ceturto daļu deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikuma ir redakcionāls precizējums 3. punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Sestā daļa - bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 22. pants. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikuma ir tikai precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 22. pants. Par pirmo daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā ir priekšlikums - papildināt 1. punktu aiz vārda "valsts" ar vārdiem "vai pašvaldības".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešajā daļā pēc valodas speciālistu priekšlikuma ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtajā, piektajā, sestajā daļā labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. 23. pantā un 24. pantā...

Sēdes vadītāja. Pa vienam, Endziņa kungs!

A.Endziņš. ...Labojumu nav.

Sēdes vadītāja. 24. pantā labojumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 25. pantā, kurš tagad ir kļuvis par 24. pantu, labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. 26. pants. Šeit vēlmes veidā ir izteikts deputāta Čevera priekšlikums - precizēt šā panta 5. punkta redakciju pēc vārdiem "un Ministru prezidenta", papildinot ar vārdiem "izdoto normatīvo". Juridiskā komisija ierosina 2. punktā vārdu "ratificēto" aizstāt ar vārdiem "parakstīto vai noslēgto" un neatbalstīt priekšlikumu par 5. punktu, jo Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents nevar izdot normatīva rakstura aktus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju 25. panta pirmajai daļai iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Trešajā daļā ir valodas speciālistu redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 26. pants. Šeit priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Tātad vecais 27. pants tagad ir jaunais 26.pants, jā?

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Vecais 28. pants ir jaunais 27. pants. Šeit ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu ieteikuma.

Sēdes vadītāja. Pirmajā daļā, jā?

A.Endziņš. Visās trijās daļās ir tikai valodas speciālistu....

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jaunā 27. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Attiecībā uz 28. pantu ir tikai priekšlikums redakcionāli precizēt 29.panta jeb tagadējā 28. panta septīto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 30. pants (pirmā lasījuma redakcija) jeb 29. pants - otrajam lasījumam sagatavotais. Šeit ir deputāta Čevera priekšlikums, ka nepieciešams rūpīgi apsvērt šā panta 3. punkta lietderību, un viņš dod šo argumentāciju. Juridiskā komisija uzskata, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tas ir izteikts vēlmes veidā. Juridiskā komisija ierosina šo 29. pantu redakcionāli precizēt, kā arī izdarīt tehniska rakstura grozījumu atsaucē, kas skar šo 3. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto 29.panta redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 31.pants (pirmā lasījuma redakcijā) jeb 30.pants (otrā lasījuma redakcijā). Ir tikai redakcionāla rakstura priekšlikums par sesto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 32.pants. Šeit ir tikai redakcionāls precizējums šā panta 6.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 33.pants. Pirmā, otrā daļa ir bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Ir deputātes Lībanes priekšlikums attiecībā uz trešo daļu - noteikt, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un ierosina aizstāt trešās daļas pēdējo palīgteikumu ar vārdu "citādi". Proti: ja Satversmes tiesa tiesību normu atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, tā uzskatāma par spēkā neesošu no tās pieņemšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas ieteikto jauno 32.panta (pēc otrā lasījuma numerācijas) trešās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Kā jūs redzat, otrajā ailītē ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga viedoklis par 33.pantu. Tas ir nerealizējams attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem. Šis priekšlikums nav balsojams.

Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 32.pantu ar jaunu ceturto daļu, proti: "Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu." Tas ir, šī daļa ir saskaņota ar spēkā esošo likumu par starptautiskiem līgumiem, es precīzi tagad nenosaukšu jums tā nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šīs jaunās apakšsadaļas redakciju iebildumu nav. Teksts ir pieņemts.

A.Endziņš. 34.pants (pirmā lasījuma redakcijā) jeb 33.pants (otrajā lasījumā). Pirmajā daļā nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 35.pants (pirmajā lasījumā) jeb 34.pants (otrajā lasījumā). Labojumu nekādu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. 36.pants (pirmajā lasījumā) jeb 35.pants (otrajā lasījumā). Trešajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 37.pants. Pirmajā daļā ir tehniska rakstura grozījums - atsauces uz šā likuma 35.pantu vietā ir atsauce uz šā likuma 34.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par otro daļu priekšlikumu nav, bet ir priekšlikums papildināt šo pantu ar papildu daļu, kas sekotu aiz šā panta otrās daļas. To ierosina deputāts Čevers. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu, vienlaikus tajā iestrādājot Čevera kunga priekšlikumu, un līdz ar to mainās arī šo daļu tālākā numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pēc pirmā lasījuma šī panta trešā daļa ir jaunā ceturtā daļa. Ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk šeit jau ir vienkārši 5., 6., 7., 8.daļa, šeit mainās daļu numerācija atbilstoši tam, ka tika iekļauta jauna papildu daļa.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 38.pants jeb otrā lasījuma 37.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 39. pantu jeb tagadējo 38.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Par pirmā lasījuma 40.pantu jeb otrā lasījuma 39.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar jaunu - otro - pārejas noteikumu, proti: "Jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima."

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu pārejas noteikumos tomēr nobalsot... jo mēs nevaram aizmirst to, ka, ja mēs ar Saeimas lēmumu pieņemsim, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāju... līdz ar to, ja es nekļūdos, desmit vai astoņus gadus viņš būs Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Drīzāk būtu jāsaglabā tas demokrātiskais mehānisms, ka paši Satversmes tiesas tiesneši šo jautājumu izlemj. Jo citādi diemžēl patiešām... Kā Lagzdiņa kungs teica, Radio un televīzijas padomes un arī pārējo padomju veidošana parāda politizāciju. Tāpat arī šinī gadījumā kāds valdošais vairākums uz kādu noteiktu laika periodu varēs izvirzīt kādu sev tīkamu Satversmes tiesas priekšsēdētāju, kas tomēr savā veidā spēs manipulēt vai ietekmēt arī pārējos Satversmes tiesnešus. Tādēļ es tomēr lūgtu šinī gadījumā izdarīt balsojumu, un pārējais būs mūsu pašu rokās.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, lūdzu, precizējiet, par ko jūs aicināt balsot.

M.Lujāns. Es lūdzu balsot par 2.punktu - izdarīto papildinājumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret 2.punkta iekļaušanu pārejas noteikumos?

M.Lujāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs balsojam par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tātad deputātiem jābalso par priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - papildināt ar 2.punktu pārejas noteikumus. Teksts - tabulā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 46, pret - 13, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Satversmes tiesas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Saeimā visi priekšlikumi tiek izteikti no tribīnes.

Lūdzu, Lujāna kungs! Lujāna kungs, Saeimā žestu valoda pagaidām vēl nav pieņemta par saprašanās valodu. Noņemat savu priekšlikumu? Tātad 1.maijs. Citu priekšlikumu nav. Vienīgais, kas būtu jāatgādina, ir tas, ka tas laikam būtu 30.aprīlis pulksten 18.00.

A.Endziņš. Tad 30.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kungi! 30.aprīlis nav piektdiena, kad Saeima strādā līdz 16.45.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis... Uz viena dokumenta ir seši paraksti, uz otra dokumenta - pieci paraksti. Tātad kopā 11 deputāti ierosina turpināt darbu bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot, ka turpinām sēdes darbu bez pārtraukuma. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, atturas - 4. Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"".

Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte, Juridiskās komisijas vārdā.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 605. Ir saņemts deputāta Bišera priekšlikums par likuma 2.pantu.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, otrais lasījums tiek skatīts pa pantiem. Sāksim no sākuma - ar 1.pantu. Ā, nē, jums ir par grozījumiem. Es atvainojos!

K.Lībane. Tā ka tas ir, manuprāt, pirmais priekšlikums. Priekšlikums ir sekojošs - papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda "îpašniekiem" ar vārdiem "fiziskajām un juridiskajām personām", kas tātad dotu iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz namīpašumiem ne tikai fiziskajām personām (kā līdz šim), bet arī juridiskajām personām.

Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu sekojošu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, mūsu valstī juridiskās personas var atgūt īpašuma tiesības uz sev piederējušajiem namīpašumiem ar īpašiem likumiem. Mums pašlaik valstī ir viens šāds likums par to, kādā veidā tos atgūst reliģiskās organizācijas. Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas ar līdzīgu procedūru paredzējis to darīt arī akadēmiskajām mūža organizācijām. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem. Šis likums par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem ir spēkā jau labu laiku. Visi pieteikšanās termiņi ir beigušies. Un līdz ar to Juridiskā komisija uzskatīja šos divus galvenos iemeslus par pietiekamiem, lai noraidītu deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mums ir liela problēma, kas ilgu laiku netiek risināta - vēl no Augstākās padomes laikiem, - par īpašuma atgūšanu juridiskajām personām, kurš tām kādreiz ir pretlikumīgi atņemts. Un šeit savā laikā tika izveidota komisija, kad tika risināts jautājums par sabiedriskajām organizācijām, bet pēc tam šis jautājums nekad nav risināts. Bijušās Augstākās padomes Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika dots uzdevums izstrādāt tādu speciālu likumu, taču Augstākā padome aizgāja nebūtībā, bet šis likums netika izstrādāts. Aizgājusi ir arī 5.Saeima, un atkal tas nav izstrādāts, līdz ar to šis jautājums ir palicis gaisā karājoties. Vienīgais ir likums "Par reliģiskajām organizācijām", kurš darbojas, bet diemžēl citos gadījumos kaut kādi citi ceļi tiek atrasti, kur šīs īpašuma tiesības atjauno "pçc deguniem".

Piemēram, savā laikā, kad es pats piedalījos Tautas frontes pirmās programmas rakstīšanā, mēs ierakstījām, ka visām tām nacionālajām organizācijām, kas mums pastāvēja, ir tiesības saņemt atpakaļ savus īpašumus, kas uzcelti par to biedru naudu un ar viņu spēkiem. Un saskaņā ar to ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Latviešu biedrība, ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Ebreju biedrība. Bet vēl ir viena - trešā - biedrība, kurai arī ir īpašums, bet kura nekādi to neatgūst. Tā ir Latvijas Igauņu biedrība, kurai arī piederēja liels nams. Tur atrodas šodien šī biedrība, tur atrodas igauņu skola, bet īpašuma tiesības viņai tomēr neviens negrib atjaunot. Vai tas uzlabo mūsu attiecības ar Igauniju vai ne - to es negribu apsvērt, to lai Ārlietu komisija apsver, bet es gribu tikai teikt, ka jautājums ir par to, ka šeit šī problēma nerisinās. Un mēs redzam to arī attiecībā uz citām. Tām pašām akadēmiskajām mūža organizācijām 5.Saeima sāka risināt šo jautājumu. Tad viņš kaut kur "iestrēga", un līdz mums nav vairs atnācis šis likumprojekts.

Tajā pašā laikā ir zināma pretruna, jo attiecībā uz zemi ir pateikts, ka zemes īpašuma tiesību atjaunošana attiecas kā uz juridiskajām, tā uz fiziskajām personām. Šajā likumā nav nekas pateikts, ka tas neattiektos uz juridiskajām personām. Tur vienkārši klusē, kaut gan formulējums ir tāds pats kā likumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Tad nu katrs tulko, kā grib. Viens saka - attiecas, otrs saka - neattiecas. Un jautājums atkal nerisinās. Es domāju, ka šī jautājuma noskaidrošanā būtu vēlams tomēr ieviest skaidrību. Protams, vienmēr būs nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgajai juridiskajai personai ir pēctecības tiesības vai nav pēctecības tiesību. Bet šinī gadījumā saskaņā ar šo likumu lemj tiesa, un es domāju, ka neviens cits labāk par tiesu nespēs noskaidrot šo pēctecības momentu. Katrā ziņā es nedomāju, ka mēs šeit, šinī zālē, balsojot un pieņemot likumu, šo pēctecības momentu noskaidrosim labāk nekā tiesa, kas izskatīs rūpīgi visus dokumentus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā... lūdzu, lūdzu! Vienkārši laicīgi zvanu vajag, jo, ja kāds kavējas, lai atnāk.

K.Lībane. Komisijas vārdā es gribētu tikai vēlreiz atgādināt to, ka šis likums ir spēkā jau vairākus gadus. Pēc Augstākās padomes kā likumdevēja gribas tas tika attiecināts uz fiziskajām personām. Termiņi, kuros fiziskās personas pieteicās, ir beigušies. Ja mēs neparedzam mehānismu, kā juridiskās personas varēs atgūt savus namīpašumus pēc tam, kad šie termiņi ir reāli beigušies, un šeit vienkārši neieliekam šādu normu, tad, bez šaubām, var tikt skartas citu personu intereses, jo šie nami varbūt... Varbūt šajos namos jau ir sākusies dzīvokļu privatizācija. Šajos namos varbūt ir veiktas kādas pārbūves, kapitālie remonti, ir ieguldīti līdzekļi un tā tālāk. Es tikai gribētu, cienījamie kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim tas patiešām tika regulēts ar atsevišķiem likumiem, piemēram, par reliģiskajām organizācijām, un šobrīd izdarīt šo grozījumu nozīmē uzņemties ļoti lielu atbildību tad, kad likums jau ir darbojies vairākus gadus, un, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas galvenais arguments attiecībā uz šo priekšlikumu bija tas, ka šis priekšlikums neparedz īstu mehānismu, kā to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu - papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda "îpašniekiem" ar vārdiem "fiziskajām un juridiskajām personām". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir ienācis no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai". Tā būtība ir sekojoša, ka mēs dodam iespēju atgūt namīpašumus vēl arī tām personām, kurām ir atjaunotas īpašumtiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma vai arī kuras nav tātad iesniegušas pieteikumu par namīpašuma atdošanu noteiktajā termiņā, bet ir iesniegušas pieteikumu par zemi, izņemot tos gadījumus, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses. Tātad te būtu manis jau pieminētais gadījums - nams jau ir pakļauts dzīvokļu privatizācijai vai arī ir gadījumi, ko jūs te redzat labējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 6.pantu. Te frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina papildināt 6.panta trešo daļu ar vārdiem "neatkarīgi no iepriekšminētā". Juridiskā komisija nolēma, ka šie trīs vārdi neko konceptuāli pantā nemaina un neuzlabo arī esošo panta redakciju, un līdz ar to neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 8.pantu. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums. Ļoti nopietns, ļoti konceptuāls priekšlikums, kurš tātad liek priekšā atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz Latvijas... nevis atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz to, bet piemērot šo īpašuma tiesību atjaunošanu arī gadījumos, kad īpašums ir zaudēts, pamatojoties uz Latvijas PSR Civilkodeksa 107. - 111.pantu. Jūsu informācijai, kolēģi! Šajā Civilkodeksa 107. - 111. pantā bija runa - pašlaik šis kodekss ir zaudējis spēku - par gadījumiem, kad īpašuma tiesības tika zaudētas tāpēc, ka padomju gados ja cilvēkam piederēja vairāk par vienu dzīvojamo māju un bija notikusi patvaļīga individuālā celtniecība, arī tad, ja šis nams bija iegādāts par bezstrādes ienākumiem vai tika izmantots bezstrādes ienākumu gūšanai.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ja mēs runājam par šo pantu, tad man jāatgādina, ka šā likuma 1.pantā, runājot par īpašuma tiesību atjaunošanu, ir principiāla norma - ir atjaunojamas īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas ir atņemti no 1940. - 1980.gadam padomju varas administratīvās patvaļas rezultātā. Diemžēl visas konkrētās normas, kas dotu kaut kādu iespēju kaut vai pamēģināt atjaunot, attiecas tikai uz 40.gados un varbūt 50.gadu sākumā atjaunotajiem, bet visas tās, kas tieši 80.gados tika izdarītas... Civilkodeksā tika ieviesti šie jaunie panti, kur tika izņemti ārā šie bezstrādes ienākumi, jo arī puķu audzēšana un daudz kas cits tika uzskatīts par bezstrādes ienākumu un tika izņemti šie namīpašumi. Viņu nav pārāk daudz, bet viņi tomēr reāli ir, un es domāju, ka kaut vai vēlu, diemžēl vēlu, bet es ierosinu to. Man tādas iespējas arī vairs nebija, bet es domāju, lai tomēr tiesas varētu izskatīt arī šos gadījumus un izlemt, vai tur ir bijis patvaļas moments vai nav bijis patvaļas moments attiecībā uz šo īpašumu izņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas pārstāvi!

K.Lībane. Jā, kolēģi! Es vēl mazliet gribēju motivēt to Juridiskās komisijas attieksmi, kas liedza mums atbalstīt šo priekšlikumu. Tātad es jau minēju šos četrus iemeslus, kas bija par pamatu atsavināšanai, pamatojoties uz Civilkodeksa 107. - 111.pantu. Juridiskā komisija uzskatīja, ka daži no šiem iemesliem, specifiski atrunāti, varētu būt par pamatu īpašuma atgūšanai. Tā, piemēram, varētu būt patvaļīga individuālā celtniecība, ja šī celtniecība ir notikusi uz nelikumīgi atsavinātas zemes, uz kuru faktiski īpašuma tiesības pašlaik ir atjaunotas šai personai.

Tomēr mūsu viedoklis nesaskanēja ar Bišera kunga viedokli, piemēram, gadījumos... ka to varētu attiecināt uz gadījumiem par bezstrādes ieņēmumiem. Protams, tā bija puķu audzēšana, kā mēs visi zinām, bet bija arī gadījumi, kad tika uzcelti par valsts līdzekļiem. Un tad, ja individuāla māja tiek celta par valsts līdzekļiem, tad tas, mūsuprāt, ir nosodāms visos laikos, ne tikai padomju laikos. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka, ja šis priekšlikums būtu sīkāk strukturēts, ja būtu specifiski atrunāti atsevišķi panti, ja būtu iestrādāts izvērtēšanas mehānisms, pēc kādiem principiem tiek vērtēti šie konkrētie gadījumi, un tad, ja nebūtu atkal jau nokavēti pieteikšanās termiņi, kas savukārt var izraisīt citu personu tiesību aizskaršanu, tad varbūt to varētu arī atbalstīt. Pašlaik šie manis minētie apstākļi ir pietiekami nopietni, lai to neatbalstītu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu papildināt 8.panta pirmo daļu ar vārdiem... Tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 9.pantu no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" - papildināt 9.pantu ar jaunu otro un trešo daļu. Es šos priekšlikumus jums priekšā nelasīšu, varu tikai pateikt to, ka tie ir izstrādāti pēc analoģijas ar Namīpašuma denacionalizācijas likumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.Lībane. 14.pants. Par 14.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kuru Juridiskā komisija šoreiz nav atbalstījusi. Tajā tiek ierosināts, ka šīs pašvaldības ir tiesīgas piešķirt namīpašniekam subsīdijas nama kapitālā remonta un ekspluatācijas izdevumu kompensācijai, kā arī aizdevumus vai cita veida palīdzību, ja pašvaldībai ir tādas iespējas. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina uzlikt to pašvaldībai kā pienākumu. Juridiskā komisija, pārrunājot šo lietu, uzskatīja, ka pašvaldību budžetos šobrīd acīm redzami nav tādu līdzekļu, lai uzliktu to pašvaldībai kā pienākumu. Tās pašvaldības, kas spēj un var ko darīt, to arī šobrīd dara. Tāds bija mūsu viedoklis.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūgtu cienījamos deputātus balsot par šo mūsu priekšlikumu un arī par mūsu priekšlikumu nākamā panta dēļ.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot - papildināt 14.panta otro teikumu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 25, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums, par ko mēs balsosim pēc īsa brīža, ir par 15.pantu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 15.panta trešo daļu ar politiski represēto personu pirmās šķiras mantiniekiem. Pašlaik spēkā esošajā tekstā, kā jūs redzat, tas aprobežojas tikai ar politiski represētajām personām. Kāds bija Juridiskās komisijas motīvs, neatbalstot šo priekšlikumu? Citos speciālajos mūsu valsts likumos ir iestrādātas normas, kuros šāda veida tiesības tiek dotas pirmās šķiras mantiniekiem tikai tad, ja viņi paši ir bijuši represēti. Šeit to nav nepieciešams atrunāt, jo no panta teksta izriet, ka politiski represētās personas ir politiski represētas personas arī tad, ja viņi ir pirmās šķiras mantinieki. Mēs uzskatījām, ka no likumu vienotības sistēmas viedokļa šeit būtu jāpaliek pie šīm politiski represētajām personām, un tas tika darīts arī zināmā mērā tāda motīva dēļ, lai neskartu citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 15.panta pirmo daļu aiz vārdiem ... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 16.panta pirmo daļu, kurā deputāte Lībane ierosina mainīt pirmās daļas redakciju un liek priekšā pašvaldībai gada laikā nodrošināt nevis vienkārši viena dzīvokļa atbrīvošanu īpašnieka vajadzībām, bet īpašnieka vajadzībām atbilstoša dzīvokļa atbrīvošanu. Tas ir reālās prakses gadījums, ka mājās parasti atbrīvojas sliktākie dzīvokļi. Vienistabas dzīvokļi atbrīvojas pirmajos stāvos, un svarīgākais, galvenais kritērijs šeit nebūtu tas telpas lielums, kur varbūt nomirst kāds vecs cilvēks. Un tad pašvaldība saka šim īpašniekam, kuram varbūt ir liela ģimene, nepilngadīgi bērni: "Nu ejiet un dzīvojiet! Jums tur viens brīvs dzīvoklis ir!" Šeit mēs uzskatījām, ka, lai nodrošinātu to, ka īpašnieks patiešām dzīvo šajā mājā, apsaimnieko viņu, ir ieinteresēts šīs mājas uzturēšanā, tad šim dzīvoklim vajadzētu būt atbilstošam īpašnieka vajadzībām. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Otrs priekšlikums ir ienācis no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai". Arī tas atvieglo namīpašnieka situāciju un atrunā to, ka nav jāatbrīvo iepriekš īrētais dzīvoklis tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas vienas pilsētas vai pagasta robežās. Arī tas ir saprotamu iemeslu dēļ, un arī to Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. 17.pantā ir pieņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums attiecībā uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošajām vientuļajām, darba nespējīgajām personām, vientuļajiem pensionāriem un politiski represētajiem. Ir atrunāti tātad gadījumi, ka īpašnieks nodrošina iepriekš minētās personas ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Bez tam šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot ir pēdējais frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par šo likumprojektu - papildināt pārejas noteikumus ar samērā garu punktu, ko jūs redzat tabulas 6.lappusē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pirmkārt, uzskatot, ka šāda rakstura norma nedrīkstētu tikt iestrādāta pārejas noteikumos.

Otrkārt, šeit tiek uzskaitīti jauni pamati, uz kādiem pamatojoties, namīpašums ir atgūstams. Jauni tie ir tādā ziņā, ka to nebija līdz šim spēkā esošajā likumā, kas ir konceptuāls likums. Un šādu jaunu pamatu iestrādāšana tad, kad ir beidzies pieteikšanās termiņš, arī ir samērā problemātiska šī paša neatrunātā mehānisma dēļ. Bez tam mēs uzskatījām, ka jebkuri uzskaitījumi, izsmeļoši uzskaitījumi, likumā ir bīstami, jo vienmēr var kaut ko atstāt ārpusē un tādējādi ierobežot citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūgtu cienījamos kolēģus balsot arī par šo mūsu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar šādu punktu... un tālāk atbilstoši kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Vairāk priekšlikumu saņemts nav, un tāpēc es aicinātu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

K.Lībane. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 18.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu... Bet pirms tam es atvainojos - vārds Ivaram Ķezberam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam - paziņojumam.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvji! Uz brīdi pulcēsimies Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Nagobads, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņoju 1996.gada 11.aprīļa ārkārtas sesijas sēdi par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā" (3.lasījums)

(550. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 1.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 3.lpp.

- 4.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 5.lpp.

- dep. J.Dobelis - 6.lpp.

- dep. M.Lujāns - 7.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 9.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 11.lpp.

- dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 18.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 21.lpp.

- 22.lpp.

- dep. J.Dobelis - 23.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 25.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 26.lpp.

- dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. A.Endziņš - 29.lpp.

- Eiropas parlamenta prezidenta Dr.Klausa Henša uzruna - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 38.lpp.

Debašu turpinājums jautājumā "Likumprojekts

"Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā""

- dep. J.Kaksītis - 39.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 41.lpp.

- dep. J.Dobelis - 42.lpp.

- dep. G.Eniņš - 46.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 49.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 50.lpp.

- dep. K.Čerāns - 51.lpp.

- dep. G.Eniņš - 53.lpp.

- 58.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 60.lpp.

- dep. I.Liepa - 62.lpp.

- dep. P.Tabūns - 63.lpp.

- dep. G.Eniņš - 66.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 68.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Golubovs - 69.lpp.

- dep. R.Zīle - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. R.Jurdžs - 73.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"

(2.lasījums)

(600. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 78.lpp.

Debates - dep. A.Jirgens - 80.lpp.

- dep. K.Lībane - 80.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 81.lpp.

- dep. I.Bišers - 83.lpp.

Likumprojekts "Satversmes tiesas likums" (2.lasījums)

(601. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 87.lpp.

Debates - dep. J.Priedkalns - 89.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 90.lpp.

- dep. J.Dobelis - 93.lpp.

- dep. M.Lujāns - 109.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu

atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" (2.lasījums)

(605. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 111.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 112.lpp.

- 115.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Jirgens - 117.lpp.

- 120.lpp.

Paziņojums - dep. I.Ķezbers - 121.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 121.lpp.