Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 10. decembra ārkārtas sēdi.

Atbilstoši apstiprinātajai darba kārtībai izskatīsim pirmo jautājumu - likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle, komisijas priekšsēdētājs. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es tātad lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1815 un viņa papilddokumentus nr. 1815-b un nr. 1863.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam izskatīja vienā no savām sēdēm, kurā viņa izskatīja arī valsts budžeta likumprojektu 1997. gadam otrajam lasījumam, jo daudzas normas budžetā ir saistītas ar šo likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā".

Galvenās, būtiskākās lietas, kas atšķir varbūt šo likumu no iepriekšējo gadu likumiem, ir sekojošas, - lūk, tās, ko komisija varēja konstatēt.

Vispirms šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi garantē valdība tajā daļā, kas tiek iekasēta caur Valsts ieņēmumu dienestu. Šī ir 4. panta otrās daļas norma. Tāpat būtiska ir arī 1. panta otrās daļas norma par to, ka prognozes aprēķinu apstiprina finansu ministrs un atbild par tajā izmantotajiem finansu datiem. Šī norma ir būtiski jauna, un tā dod garantijas, iedzīvotāju ienākuma prognozes, ieņēmumu apjomus.

Citas būtiskas lietas, kas atšķir šo Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu no iepriekšējiem... Komisijā, apspriežot šo likumprojektu, tika konstatēts, ka šajā gadījumā, tā kā mainās pedagoģisko darbinieku alga un sociālā nodokļa maksājumu kārtība, 2. panta otrajā daļā jau valdības iesniegtajā projektā tika formulēts 2. apakšpunkts, kas nosaka, kam šīs mērķdotācijas tiks izmantotas. Tātad Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā šīs mērķdotācijas ar visu to mērķi, kam tās ir domātas, ir minētas 2. panta otrajā daļā.

Jauna būtiska lieta ir arī tā, ka 2. panta 3. punkta otrajā daļā Ministru kabinets paredz zemes novērtēšanas darbu finansēšanai 1 miljonu latu. Tas ir tāpēc, ka... Kā jūs atceraties, tad mēs jau esam izskatījuši pirmajā lasījumā likumprojektu par nekustamā īpašuma nodokli, kāds viņš bija domāts sākotnēji un varētu sākt darboties jau ar 1997. gada 1. janvāri. Taču tehnisku iemeslu dēļ mēs nebijām gatavi šo likumprojektu akceptēt, lai tā darbība sāktos no nākošā gada janvāra. Un līdz ar to galvenais iemesls, kāpēc bija nepieciešams tas 1 miljons latu, ir tas, ka lai varētu kadastrāli novērtēt zemi, lai varētu vismaz ar 1998. gada 1. janvāri uzsākt nekustamā īpašuma nodokļa darbību attiecībā uz zemes daļu, jo, kā mēs atceramies no projekta, tad tikai ar 2000. gadu arī ēku un būvju daļa būs ietverta nekustamā īpašuma nodoklī.

Tālāk jūs varat visu arī redzēt par pašvaldību finansu izlīdzināšanas pielikuma daļām, ierobežojumus, to, kādā veidā tiek izlīdzināti ieņēmumi un izdevumi, kas ir samērā līdzīgi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un arī aprēķinus par visām pašvaldībām. Es zinu, ka ir bijuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas jautājumi par to, kas, teiksim, ir ņemts par bāzi zemes nodokļa ieņēmumiem, kas arī ir iekļauti šodienas darba kārtībā, un tur ir paredzēta arī indeksācija. Tātad es varu pateikt, ka šī kārtība tiešām nav pārāk laba, jo šī bāze ir iekasētais zemes nodoklis katrā pašvaldībā, kas, protams, nav tas rādītājs, kuru vajadzētu pēc būtības lietot pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinos, bet diemžēl citu rādītāju nav, un tas arī vēlreiz apstiprina to, ka būtu ļoti normāla kārtība, ja mēs, pieņemot Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu 1997. gadam, pēdējo reizi strādātu ar zemes nodokli, pēc tam to aizvietojot ar nekustamā īpašuma nodokli, kuram var aprēķināt bāzi.

Tātad komisijas konstatējums kopumā ir tāds, ka komisija atbalsta minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosina noteikt tā steidzamību. Tādējādi es lūgtu vispirms nobalsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par Zīles kunga ierosinājumu - atzīt likumprojektu par steidzamu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Paldies.

R.Zīle. Es lūgtu arī nobalsot par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" apstiprināšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir debatēs pieteikušies? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, tā kā projekts ir steidzams, kad izskatīt viņu otrajā lasījumā?

R.Zīle. Tātad es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 16. datumam un izskatīt viņu 19. decembrī. Es runāju par 16. decembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet par 19. - kā likumprojekta izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu, kuru izteica Zīles kungs, - iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 16. decembrim un izskatīt likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā 19. decembrī? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par valsts budžetu 1997. gadam". Otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - komisijas priekšsēdētājs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! ... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu veltīt vairāk uzmanības izskatāmajam jautājumam.

R.Zīle. Dokuments, ar kuru mēs strādāsim, tātad likumprojekts "Par valsts budžetu 1997. gadam", ir nr. 1864.

Pirms mēs uzsākam otrā lasījuma izskatīšanu un skatām to pa priekšlikumiem, es gribētu dažus vārdus tomēr teikt, komentējot to darbu, ko komisija veica, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Šis darbs tika veikts... tātad visi priekšlikumi, kuru bija vairāk par 500, tika izskatīti piecās komisijas sēdēs, un pamatā šie priekšlikumi, protams, ir tikai par izdevumu daļas vai par ienākumu daļas prognozēšanu, kurai, protams, nekāds papildpamatojums visos priekšlikumos gandrīz nekad netika iesniegts. Atsevišķi priekšlikumi nozīmēja to, ka daži cīnījās par pāris desmitiem... par apaļu desmit tūkstošu latu pielikumu kādai no apakšprogrammām. Citi priekšlikumi iezīmēja to, ka ar šo Budžeta likumu varētu likvidēt veselu ministriju, respektīvi, atņemot visus līdzekļus šai ministrijai.

Vēl viena grupa priekšlikumu, kas radīja komisijā varbūt izbrīnu, ir tāda, ka priekšlikumi principā bija vienādi, un, ja apskata viņu tehnisko izpildījumu, tad faktiski bija redzams, ka ir apmainīta tikai priekšlikumu titullapas daļiņa, tātad "galva", kas norāda, cik nopietni deputāti vai komisijas, vai frakcijas ir izturējušās pret šiem priekšlikumiem.

Ja mēs apskatāmies to situāciju, kāda bija iepriekšējos gados budžeta izskatīšanā...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Zīles kungs... Cienījamie deputāti, visi klātesošie! Es lūdzu mazliet savstarpējās sarunas pieklusināt. Lūdzu, turpiniet!

R.Zīle. Tātad, ja mēs atskatāmies nedaudz gadus atpakaļ un pavērojam, kā pieaudzis priekšlikumu skaits, tad redzam, ka viņš pieaug gandrīz aritmētiskā progresijā. Mums šodien ir pāri par 500 priekšlikumiem, un, ja mēs neko nemainīsim šajā kārtībā, tātad budžeta apspriešanas kārtībā nākošajā gadā, tad mēs paredzam, ka saņemsim apmēram tūkstoš priekšlikumu, kuru nolasīšana vien varētu aizņemt apmēram 5-6 stundas.

Tajā pašā laikā, šodien izskatot šo likumprojektu, šeit varētu konstatēt, ka ir apmēram simts vai pat vairāk priekšlikumu, kuri tik būtiski ietekmētu budžetu, ka faktiski valdībai būtu jāatkāpjas. Vai ir normāla tāda budžeta apspriešanas kārtība, ka tik daudzas reizes vienas sēdes laikā valdība faktiski ir nostādīta neuzticības izteikšanas priekšā? Manuprāt, šajā kārtībā kaut kas nav tā, kā mums to vajadzētu darīt.

Tajā pašā laikā es gribētu jums atgādināt, ka ir vairāk nekā 20 likumprojektu, kuri pavada šo budžeta likumprojektu 1997. gadam. Tie ir it kā neatkarīgi no šā budžeta projekta, bet tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka viņi ir neatraujami saistīti ar uzticību vai neuzticību 1997. gada budžetam. Un šajā situācijā es tomēr neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu mainīt savu kārtību tādā veidā, ka ieņēmumu daļā turpmākajos gados mēs iekļautu visu pamatnodokļu, nodevu likumprojektu grozījumus, tātad ietvertu tos šinī budžeta likumā. Tas būtu tātad potenciāli 1998. gadam, un to mēs izskatītu kā vienu likumu ar attiecīgu rezultātu, kas būtu saskaņots ar visiem nodokļu un nodevu likumu grozījumiem, ar ieņēmumu daļas prognozi un tajā pašā laikā, protams, arī ar izdevumu daļas prognozi.

Es saprotu, ka mēs visi šodien koncentrēsimies uz atsevišķiem priekšlikumiem un domāsim par to, kā apmierināt savu rajonu, savu pilsētu vai arī savu profesiju, bet es tiešām vēlētos, lai deputāti pārdomā to, ko es tagad teicu. Mums vēl ir gads laika, un es ceru, ka līdz nākošajam budžetam šajā kārtībā, manuprāt, ir daudz kas jāmaina.

Paldies. Tātad es gribētu sākt lasījumu. Saskaņā ar grozījumiem Kārtības rullī, kas tika izdarīti tieši saistībā ar budžeta lasījumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir tiesības noteikt nedaudz citādu kārtību, nekā skatot pa priekšlikumu daļām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz ļoti lūdzu koncentrēt uzmanību uz izskatāmo jautājumu un apspriežamo likumprojektu. Mūsu savstarpējās sarunas traucē sēdes darbu. Es ļoti lūdzu deputātus tam pievērst uzmanību.

Un tagad konkrēti par Zīles kunga priekšlikumu. Lūdzu, Zīles kungs, vēlreiz izsakiet to! Lūdzu deputātu uzmanību!

R.Zīle. Tātad es gribētu uzsākt lasījumu nevis ar pielikuma tabulām, bet ar diviem priekšlikumiem, kas ir izteikti kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kuru teksta daļa ir pašā pirmajā lapā. Ja jūs to pašķirat, tad redzat, ka šī tabula saucas "Priekšlikumi par likumprojekta tekstu". Un šie pirmie divi priekšlikumi, komisijasprāt, ir jānobalso vispirms. Es varu paskaidrot, kas izteikts 1. priekšlikumā: "Nobalsotos priekšlikumus par vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba samaksas fonda palielināšanu noformēt kā dotācijas palielināšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā..." un tālāk kā tekstā. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka apmēram 80 priekšlikumu, kuru kopējā summa sastādīja aptuveni 441 miljonu, dažādos formulējumos būtībā ir domāti vienam mērķim. Un komisija tātad ierosināja pieņemt savā sēdē šo normu, kurai būtu nepieciešams vispirms Saeimas akcepts, lai tālākajos priekšlikumu lasījumos, runājot par šiem pielikumiem, šīs mērķdotācijas ar dažādiem formulējumiem neatkarīgi no balsojumu rezultāta nonāktu vienā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Tātad: "Nobalsotos priekšlikumus par vietējās pakļautības..." un tālāk kā tekstā. Šis priekšlikums rakstiskā veidā, godājamie kolēģi, jums ir izklāstīts dokumenta nr. 1864 pirmajā lappusē - "Priekšlikumi par likumprojekta tekstu" otrajā ailītē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Neviens neuzstāj balsot par šo priekšlikumu. Tātad tas ir pieņemts. Paldies. Esam vienojušies.

R.Zīle. Otrs priekšlikums ir tūlīt nākošais teksta daļā: "Nobalsotos priekšlikumus par kādu izdevumu fiksēšanu esošajās programmās vai apakšprogrammās [...] noformēt kā jaunas apakšprogrammas". Es varu paskaidrot, ka daudzi priekšlikumi ir iegājuši vēl dziļākā daļā nekā apakšprogramma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu: "Nobalsotos priekšlikumus par kādu izdevumu fiksēšanu esošajās programmās... noformēt kā jaunas apakšprogrammas"? Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts. Esam vienojušies. Paldies.

R.Zīle. Jā, es ļoti atvainojos, bet es tomēr gribētu vēlreiz rīkoties citā secībā, kas varbūt nav ierasta, un es gribētu nākošo nobalsot 8. panta normu, par kuru ir LNNK un LZP frakcijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi. Protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme... Es runāju par ienākumu nodokļa sadali procentos, jo, ja mēs nenobalsojam šo daļu vai arī nobalsojam viņu, tad attiecīgi mainās ļoti daudzi cipari visā budžeta likumprojektā. Tātad es lūdzu deputātus pievērst uzmanību 6. lappusei - par 8. pantu izteiktajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tas dokumentā ir izklāstīts kā LNNK un LZP frakcijas priekšlikums.

R.Zīle. Jā, un apakšā ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir līdzīgs, bet, protams, savādāks.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu likumprojekta izskatīšanas kārtību? Deputātiem iebildumu nav, bet, tā kā tas ir principiāls jautājums, tad mums par to vajadzētu balsot. Vai neuzstāj deputāti? Deputāti neuzstāj. Tātad esam pieņēmuši šajā jautājumā atbildīgās komisijas - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - slēdzienu par 8. priekšlikumu, kurš ir izteikts par 8. pantu, un tas ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums - izteikt 8.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā ar visiem tajā minētajiem skaitļiem. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

R.Zīle. Tātad komisijas viedoklis par šo LNNK un LZP priekšlikumu ir to neatbalstīt un atstāt negrozītu šo normu, kura gan kļūs par 7.panta normu, bet ar to pašu tekstu, kāds bija pirmajā lasījumā, un ar tiem pašiem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Tātad atkārtoju, godājamie kolēģi, ka komisijas priekšlikums ir 8.pantu vecajā redakcijā, kas jaunajā redakcijā būs 7.pants, izteikt tekstuāli... Es nolasīšu to visu: "Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71, 6% apmērā un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā." Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Tātad ir saprotams, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums automātiski ir izskatīts. Es lūdzu tātad turpmāk strādāt normālajā kārtībā ar 1.tabulu, kas jums atrodas 11.lappusē. Šī tabula saucas "Priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu".

Sēdes vadītājs. Tātad 1.tabula, godājamie kolēģi, - "Priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu" (likumprojekta 1.un 2.pielikums).

Zīles kungs, acumirkli... Mums ir jāizskata 10 deputātu parakstīts iesniegums, kurā viņi ierosina saīsināt debašu laiku, izskatot dokumentu par valsts budžetu 1997.gadam, līdz 5 minūtēm - uzstājoties pirmo reizi, un līdz 1 minūtei - uzstājoties otro reizi. Parakstījuši deputāti Lībane, Straume, Panteļējevs, Sausnītis, Ķezbers, Gannusa, Dunkers, Emsis, Kiršteins un Putniņš. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" par iesniegumu. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā nokļūstam līdz absurdam, kad cienījamie kolēģi no valdošā vairākuma, kad neviena diskusija pat vēl nav sākusies, jau piedāvā samazināt diskusiju laiku. Es, protams, neņemos spriest, bet varbūt šajā gadījumā vajadzēja ierakstīt, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs uzstājas 5 minūtes pirmo reizi, otro reizi - 3 minūtes, un pēc tam mēs ātri un aktīvi pieņemtu pašu budžetu kā tādu.

Bet es šajā gadījumā uzskatu šo lietu par amorālu vispār, jo Lībanes kundze varēja pagaidīt, kad patiešām sāktos tādi drausmīgi opozīcijas uzbrukumi budžetam, un tad arī vajadzētu atnest savu papīru un piedāvāt, lai "aizbāztu muti" mums un viss. Bet šajā gadījumā, vismaz pagaidām, es redzu, ka cienījamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs mierīgi iepazīstina ar materiāliem un vēl nemaz diskusijas nav iesākušās. Un vismaz tādēļ es šajā brīdī uzskatu, ka šāds papīrs ir pāragrs, un es aicinātu Saeimu viņu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par" iesnieguma būtību? Runāt "par" neviens nevēlas, tādēļ izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt deputātiem savu attieksmi pret priekšlikumu par debašu laika samazināšanu: 5 minūtes - pirmo reizi un viena minūte - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu!

R.Zīle. Tātad pirmais priekšlikums ir 11.lappusē 1.tabulā - frakcijas "Latvijai" priekšlikums par akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un novirzīšanu Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un valdība arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustības "Latvijai" programmas pamattēze ir: labklājību visiem, nevis tikai šaurai politiķu un ekonomisko biznesmeņu elitei! Būtisks labklājības nodrošinājums ir arī iedzīvotājiem sniedzamais medicīnisko pakalpojumu "grozs", un šajā ziņā neapšaubāmi ļoti svarīgs ir valsts atbalsts, jo vecie un slimie cilvēki bieži nespēj maksāt par saņemto medicīnisko aprūpi. Bet šie cilvēki ir pelnījuši - ar savu darba mūžu, ar to, ka viņi ir uzaudzinājuši mūsu jauno paaudzi, - lai mēs viņiem nepiedāvātu vietu ragaviņās, lai vestu viņus uz mežu, bet rūpētos par to, lai viņi vecumdienās saņemtu arī medicīnisko aprūpi. Un es gribu šajā sakarībā vērst visu deputātu uzmanību arī uz to vēstuli no Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības republikāniskās padomes, kuru mēs visi esam saņēmuši un kurā ir šī prasība palielināt šos izdevumus veselības aizsardzības bāzes programmai, un šeit šī prasība ir 14 miljoni no valsts budžeta, kā arī paaugstināts procents no ienākuma nodokļa. Paaugstināt procentu no ienākuma nodokļa - tas ir diemžēl ļoti smags jautājums, bet šeit ir vismaz skaidri redzama vieta, no kurienes ir iespējams rast šos papildu līdzekļus šai valsts budžeta dotācijas palielināšanai no 9 miljoniem līdz 14 miljoniem, kā tas ir izdarīts frakcijas "Latvijai" priekšlikumā. Un, protams, mums ir jāpastrādā, lai nodrošinātu šo ieņēmumu rašanos budžetā, bet tāpēc ir valdība, lai veiktu šo darbu. Preses slejās joprojām ir dati, kas liecina par to, ka joprojām nelegāli ievestā importētā alkohola apjoms krietni pārsniedz Latvijā legāli ievesto, un valdība, rūpīgi veicot nodokļu administrēšanas darbu un palielinot to alkohola daļu, par kuru tiek faktiski iekasēts akcīzes nodoklis, šo prognozi var pilnībā izpildīt un pat būtiski pārsniegt. Cita lieta, protams, ir tad, ja valdība negrib šo darbu darīt, bet ar šādu rīcību, veidojot bezdeficīta budžetu tikai uz tautas trūcīgās daļas rēķina, jūs neiegūsiet cieņu tautas acīs, un tauta necienīs un necietīs tādu valdību un tādus politiķus, kas rūpējas tikai par savām personiskajām vai kādām noteiktām šauru grupu interesēm un kas nav ar mieru strādāt tautas labā. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Mēs tagad sākam debates par budžetu, un tādēļ gribu jums atgādināt, ka civilizētajā pasaulē valdība būtu norēķinājusies par iepriekšējo gadu, par to, ko viņa nav darījusi, valdība būtu diskutējusi par kaut kādu ekonomisko koncepciju, ko viņa nav darījusi, bet mums tagad ir likts priekšā budžets un šajā "leļļu teātrī" ir jau pateikts, kuras pogas ir balsojot jāspiež. Vakar kādi desmit no mums bija Matemātikas un informātikas institūtā Raiņa bulvārī, kur mums rādīja, kā ekonomiskās attīstības modeļus Amerikā plāno. Tur pamatprincipi ir diezgan vienkārši - tā naudiņa, kas ir saimniecībā, ripo apkārt, līdz kamēr viņa izripo ārā; katru reizi, kad viņa tiek izdota, valsts saņem savus nodokļus. Ja tās naudiņas tur nav, tad valsts šos nodokļus nesaņem. Mūsu valsts struktūrā katru reizi, kad naudiņa tiek izdota, kādi 40% aiziet valsts kabatā un tā naudiņa ripo apkārt, pirms viņa iziet ārā importos - kādas divas reizes. Tā, ja mēs to naudu "neizsūcam" no tautas, valdība dabū budžetā 80% no tās naudas. Bet skat', kas šeit notiek - mēs tai tautai atņemam to pirktspēju un atdodam kontrabandistiem... un ievācam tikai kādus 10-20 procentus 80% vietā. Šis nodoklis ir kontrproduktīvs, un lielākā daļa mūsu budžeta ir kontrproduktīva. Mums ir vairāk jāstrādā. Vēl tas viss nav gatavs, mēs te pie tā piestrādāsim, bet mēs aicinām visus Latvijā nākt palīgā, arī jūs, deputātu kungi, lai mums būtu ekonomiskās attīstības koncepcija, kura būtu tā vērta. Ir jau tas darbs iesākts, un es tūlīt Šķēles kungam uzdāvināšu pirmo kopiju un atstāšu vienu arī Valsts prezidenta kungam, un es laipni lūgšu: augsti godātais Ministru prezidenta kungs, lūdzu, lūdzu, pievērsiet šim dokumentam vērību! Un klusāk es teikšu: es pieprasu, lai tu šitam dokumentam piegrieztu vērību, jo, skat', tu parakstījies katrā pantā, ko esmu rakstījis... Ir no Ministru kabineta darba plāns, ko viņš parakstīja, un tas par 95% atbilst tam, ko mēs tautai stāstījām vēlēšanu laikā, un es lūdzu augsti godāto Panteļējeva kungu, Straumes kungu, Čevera kungu pie katra punkta apstāties, izlasīt to apsolījumu, ko mums Ministru prezidents deva, kad viņš uzņēmās to amatu, un apskatīties, kas viņu programmā bija teikts, kad viņi pirms vēlēšanām gāja pie vēlētājiem, un tad nākt tribīnē un pateikt, kāpēc mums būtu jārīkojas citādi. Mēs esam nonākuši tādā nepārprotamā situācijā, kad mūs tīši dzen "aizā" un to dara pretēji savam solījumam, pretēji mūsu kopējam solījumam, pretēji visai loģikai, it kā nemākot... Aizejiet paši tur šodien, žurnālisti, to pašu semināru rīko šodien jums un it kā valdības cilvēkiem, tā nav kaut kāda "taurētāju" programma, to mūsu valsts Ekonomikas ministrija atbalsta, to atbalsta Sorosa fonds, to atbalsta Amerikas Savienoto Valstu Informācijas aģentūra, to atbalsta vēl kādas piecas vai sešas pasaulē godājamas organizācijas. Ieklausieties - daži mūsu nodokļi ir pilnīgi pretproduktīvi un pilnīgi nekonstitucionāli, pretdemokrātiski! Ja mēs varam kaut ko apsolīt, par to parakstīties un tad to noliegt, tad šī nav demokrātija, tad šī ir kaut kāda krimināla organizācija. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Balsosim "pret" vai nebalsosim nemaz!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds, lūdzu, vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Vairāk izteikties neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko teikt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas izteikts 1.tabulā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums 1.tabulā. Deputāts Čerāns ir iesniedzis priekšlikumu par šādām pozīcijām - par uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanu... Un izdevumu daļā - Izglītības un zinātnes ministrija... Komisija un arī valdība šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vārdos mēs visi esam par to, ka izglītība un zināšanas ir tas potenciāls, ar ko mēs, Latvija kā valsts, varam iziet pasaules tirgū un nodrošināt savu cilvēku konkurētspēju un arī savas ražošanas konkurētspēju. Citu resursu Latvijai nav. Tādēļ ir nepieciešama arī šiem vārdiem atbilstoša rīcība. Ir nepieciešami darbi, ja mēs gribam, lai cilvēki mūs cienītu. Konkrēti šis priekšlikums paredz līdzekļus augstskolu studentu programmu akreditācijai saskaņā ar Augstskolu likumu. Akreditācija ir process, kas ir būtiski svarīgs augstākās izglītības attīstībā, lai cilvēks, kas studē, arī zinātu, ka viņš var uz savu augstskolu paļauties, ka tās diploms vēlāk tiks atzīts dažādās situācijās. Šo naudas summu bija prasījusi šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrija, tādēļ man būs ļoti interesanti redzēt "Tçvzemei un Brīvībai" balsojumu, atbalstot viņu ministru. Līdzekļu avots šeit ir pilnīgi skaidrs. Patiesībā pastāv pat vairākas alternatīvas. Es gribu minēt vienu no tām. Šī iespēja ir ieviest kārtību dažādos mafijas perēkļos, piemēram, Ventspils ostā, kurā ir jāpārskata ostas infrastruktūras objektu iznomāšanas līgumi ar privātstruktūrām, kas ir šobrīd noslēgti uz 30 gadiem. Tā ir informējis Nagļa kungs Privatizācijas aģentūras padomes sēdē šā gada vasarā.

Uzdosim paši šev jautājumu: kāds labums no šīs īpašuma nomas ir valstij? Uzdosim arī jautājumu: kāpēc nelielais uzņēmums "Ventspils transporta ekspedīcija" pirms privatizācijas ir varējis nomaksāt valstij nodokļu vairāk nekā citu ostu milzeņi ar daudz lielāku kravu apgrozījumu? Rezerves šeit ir milzīgas. Es aicinu visus strādāt, aicinu valdību strādāt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai ir vajadzība komisijas vārdā kaut ko teikt? Nav vajadzības. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 45, atturas - 6. Nav pieņemts.

R.Zīle. 3.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums par šādām pozīcijām: uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājums, novirzījums - Latvijas Universitātes reforma.

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi.

R.Zīle. Komisija to nav atbalstījusi, un arī valdība to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par savu priekšlikumu Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K. Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ienākumu avots attiecībā uz šo priekšlikumu ir tas pats, kas attiecībā uz iepriekšējo. Latvijas Universitātes reformai, neapšaubāmi, ir vajadzīgi līdzekļi, ja mēs gribam piesaistīt Universitātei labākos un zinošākos spēkus un sekmīgi veikt augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, kas ir mūsu valstij vitāli svarīga un par ko arī neviens šeit nešaubās. Citādi, bez papildu līdzekļiem mēģinot veikt šo reformu, tikai akadēmiskās vides savstarpēja sakūdīšana vien var iznākt. No tā labuma nebūs pilnīgi nevienam. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu nr.3, kas izteikts 1.tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 43, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 12.lappusē ir 4.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Čerāna priekšlikums, un tas ir par šādām pozīcijām: uzņēmumu ienākuma nodoklis un novirzījums uz zinātniskās darbības nodrošināšanu. Komisija un valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītaj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo tas paredz zinātniskās darbības nodrošināšanai atvēlēt budžetā papildus 1,3 miljonus latu. Tiešām - var pat apbrīnot Cimdiņa kunga un Grīnblata kunga neefektīvo darbību jeb varbūt vispār bezdarbību, cenšoties šo summu aizstāvēt, budžeta projektu gatavojot valdībā. Ne jau par velti zinātnieku sabiedrība ir ļoti nopietni ierosinājusi jautājumu par Cimdiņa kunga demisijas nepieciešamību. Varu norādīt, ka plānotais zinātnes finansējums 1997.gada valsts budžeta projektā ir tikai 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir būtiski krities arī attiecībā pret 1996.gada rādītājiem. Šī problēma ir tikusi analizēta arī nesenajā Latvijas Inteliģences apvienības sanāksmē, kuras rezolūcijā tika skaidri pateikts, ka kritiskais zinātnes finansējums, lai nodrošinātu kaut minimālu zinātnes ietekmi uz tautsaimniecību, ir apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta. Šis ir tas līmenis, kas tiek rekomendēts Eiropas savienības asociētajām valstīm. Mēs Latvijā ar savu politiku zinātnes jomā darbojamies tieši pretēji šiem ieteikumiem un darbojamies tieši pretēji Latvijas padarīšanai par civilizētu valsti, un darbojamies tieši pretēji tās konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē pasaules tirgū.

Ir saprotams arī tas, ka "savas kabatas" politiķiem nav vajadzīga zinātnes attīstība valstī, jo zinātnieks tomēr godīgi centīsies savos aprēķinos ņemt vērā visas tautas intereses. Un, ja zinātniskā ekspertīze būtu godīgi veikta, mēs šodien arī nebūtu nonākuši pie acīm redzami politiski aprobēta projekta - Pļaviņās būvēt jaunas milzīgas elektroenerģijas turbīnas, tajā pašā laikā potenciāli ieķīlājot kredītam Daugavas HES kaskādi - mūsu tautas un valsts stratēģisko īpašumu un bagātību. Līdzekļu avots - nodokļu administrēšanas uzlabošana. Manis jau pieminētā Ventspils situācija ir tikai viens piemērs, un jau ar šo vienu piemēru pilnībā pietiktu, bet šāds darbs ir veicams visur. Palielinot līdzekļu ieguvi šādā veidā, mēs varam veidot bezdeficīta budžetu, tas tomēr nodrošinās tautas attīstību un ražošanas resursu pieaugumu.

Protams, nevar izslēgt to, ka cilvēkiem var rasties aizdomas attiecībā uz pretbalsotājiem, uz tiem, kas balso pret šo priekšlikumu, ka tie paši barojas vai ietekmējas no tādiem cilvēkiem, kas barojas no ēnu ekonomikas līdzekļiem, un ka tādēļ viņi negrib radikālus pasākumus valsts ienākumu iekasēšanas uzlabošanai. Bet tās, protams, ir tikai aizdomas. Jebkurā gadījumā es aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godavīri Saeimā! Runājot par Ministru kabineta darba regulāciju, sola noteikt īpaši atbalstāmās zinātnes nozares, kuru attīstībai ir saglabājamas atsevišķas institūcijas. Latvijas Vienības partijas programmas tēzes - zinātne ir nacionālā bagātība un tautsaimniecības attīstības virzītājspēks. Valstij jāveido vienota augstākās izglītības un zinātnes struktūra, jāveicina investīcijas pētījumiem un starptautiskā sadarbība, jāgarantē izdevumi zinātnes vajadzībām atbilstoši valsts interesēm. Es uzskatu, ka mēs neesam izdarījuši ne vienu, ne otru. Mēs neesam noteikuši, kura nozare ir jāatbalsta un kura nav un kuras ir zinātnei vajadzīgās instances, ka mēs pagaidām neesam kompetenti šo jautājumu laist tālāk. Mēs neesam solīto izdarījuši. Es lūdzu visus nebalsot, kamēr valdība apsolīs pildīt solījumus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu, kas tabulā ir redzams ar nr. 4. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 9. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 5.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz piezīmi, ka ir alternatīvs tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums (tas ir priekšlikums nr.15), kurš ir par šo pašu summu, bet kurā ir cits iekšējo ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tāpēc komisija 5. priekšlikumu neatbalstīja, bet ir atbalstījusi, protams, 15.priekšlikumu. Es lūdzu arī Saeimu rīkoties tāpat - pašreiz neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - 5.priekšlikumu, bet pēc būtības šo pašu priekšlikumu atbalstīt tad, kad būs 15.priekšlikuma izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 5.priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 6.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums par šādām pozīcijām: soda naudas un sankciju naudas un Tieslietu ministrija - novirzījumi rajonu (pilsētu) tiesu programmai. Arī šim priekšlikumam ir alternatīvs tieslietu ministra priekšlikums - priekšlikums nr.26, kur arī būtība sakrīt un viņi atšķiras pēc iekšēja sadalījuma. Arī šeit komisija šo 6.priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 7.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums ar līdzīgām pozīcijām kā 6.priekšlikumā. Arī šis faktiski ir iekļauts alternatīvajā tieslietu ministra priekšlikumā nr.26. Komisija nav atbalstījusi 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 7.priekšlikumu? Iebildumu nav. 7.priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 8.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par šādām pozīcijām: soda naudas un sankciju naudas novirzīšana Valsts kontrolei, kura pati šīs naudas arī iekasētu. Būtībā nenoraidām šo priekšlikumu, kaut gan komisijā un valdībā attieksme ir izteikta - neatbalstīt. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu (nr. 30), kurā šī pati naudas summa tiek izteikta kā maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, nevis kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (ir runa par šiem 392 000 latu), tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt 8. priekšlikumu, bet atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par atbalstu šim priekšlikumam, jo mēs tiešām uzskatām, ka mūsu valstī ir vajadzīga efektīva valsts kontrole. Ja mēs uzdodam Valsts kontrolei veikt papildu funkcijas, tad mums ir nepieciešams tai arī piešķirt šos papildu līdzekļus. Ja mēs skatāmies uz šo pašas Valsts kontroles vēstuli, to, ko viņa ir mums, visiem deputātiem, iesūtījusi, tad mēs redzam, ka tur šie nepieciešamie līdzekļi, lai viņa varētu pilnā mērā veikt savas funkcijas, ir norādīti vēl daudz lielāki nekā šie 392 295 lati, tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt gan šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, gan arī pēc tam tālāk sekojošo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā ir redzams ar nr.8. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 9.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Par šīm pašām pozīcijām, kā 8.priekšlikumā. Es vēlreiz atkārtoju: būtībā arī šis priekšlikums ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 30. Un šis 9.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu - par priekšlikumu nr.9? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.priekšlikums. To ir iesnieguši deputāti Gannusa, Rudzītis, Lujāns, Pētersons, Apalups, Rubulis un Strods. Priekšlikums ir par šādām pozīcijām: citas iemaksas par nekustamo īpašumu, un novirzījums - Izglītības un zinātnes ministrijai, vispārējās izglītības programmai. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums, kura numurs ir 241 un kurā faktiski ir ietverts daudz no tā, kas ir šajā deputātu iesniegtajā priekšlikumā nr.10. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt priekšlikumu nr.10 un, izskatot 241.priekšlikumu, atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr.10? Iebildumu nav, pieņemts.

R.Zīle. 11.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Pozīcijas: ienākumu prognozes palielinājums pievienotās vērtības nodoklim un līdzekļu novirzījums - dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, tātad pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet, tā kā šī ir pirmā vieta, kur novirzījums ir pedagoģisko darbinieku darba samaksai, tad bez tā, ko es jau teicu... pie pašvaldību finansu izlīdzināšanas un arī pie mūsu nobalsotās jaunās pozīcijas... ka visas novirzījumu naudas, kas ir priekšlikumos paredzētas pedagoģisko darbinieku algām, iet kā mērķdotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanā. Un otra būtiska lieta, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību: komisija, protams, šos priekšlikumus, kas bija, kā es jau minēju, par 441 miljonu kopumā, tātad palielinājumu pedagoģisko darbinieku algām kopumā... izskatot šo priekšlikumu daļu kā atsevišķu sadaļu, komisija izstrādāja savu priekšlikumu (tas ir priekšlikums nr.307), kurā ir paredzēts palielinājums par 2 miljoniem šai pašai pozīcijai, tātad pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Tāpēc es tiešām lūgtu 11.priekšlikumu, kā arī visus nākamos priekšlikumus, kuros ir novirzījumu daļa paredzēta šim pašam mērķim, faktiski neatbalstīt, bet atbalstīt daudz lielāku summu, nekā šajos priekšlikumos bieži vien ir parādīts, - atbalstīt 307.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad es vēlreiz lūdzu... 11.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir vispārizglītojošo skolu pedagogu darba algu jautājums. Un šo jautājumu var skatīt arī plašāk - kā finansējuma nodrošinājumu izglītībai kopumā. Jo mēs vēl tikai skatīsim otrajā lasījumā likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā", kur šos skaitļus vajadzības gadījumā varēs koriģēt. Šis ir jautājums par to, kādu mēs veidojam savā valstī attieksmi pret izglītību un vai mēs tiešām gribam attīstīt un izkopt šo mūsu nacionālo bagātību vai arī izglītība ir prioritāte tikai vārdos, bet darbos princips - jo dumjāka tauta, jo labāk. Ar mazāk izglītotiem cilvēkiem var vieglāk manipulēt, viņiem dažādus pekstiņus stāstot un acis aizmālējot televīzijā un presē. Tautas kustībai "Latvijai" ðāda nostāja nav pieņemama. Mēs esam par reālu prioritāti izglītībai, un tā ir mūsu pārliecība, ka jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos būs jādzīvo visiem un to ir jāmācās darīt visiem, arī tiem 15 000 skolas vecuma bērnu, kas skolu šobrīd neapmeklē. Politiskā elite, protams, negribēs sev konkurentus. Bet tā ir mūsu pārliecība, ka tauta nav ievēlējusi politiķus tādēļ, lai politiķi rūpētos tikai par savu interešu apmierināšanu, savu maciņu piepildīšanu un savu bērnu skološanu ārzemēs. Tas ir valsts pienākums - nodrošināt visiem iespējas startēt tirgus ekonomikā, piedāvājot visiem cilvēkiem, jauniešiem nepieciešamo pamatizglītību. Ja mēs gribam audzināt pasaules līmenī konkurēt spējīgus speciālistus, tad ir ļoti nopietni jāstrādā pie izglītības sistēmas attīstības un jāinvestē līdzekļi, lai skolotāju darbs kļūtu atkal prestiža darbs un lai no tā, materiālu apstākļu spiesti, neaizietu projām daudzi jo daudzi spējīgi cilvēki. It kā mēs visi zinām, ka šī problēma pastāv, bet par to nopietni neviens vairs nerunā un to jau pieņem kā pašu par savi saprotamu faktu, ka izglītības finansējums valstī ir atstāts pabērna lomā, pēdējā vietā. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka, ja mēs gribam izmantot valstiskās neatkarības dotās iespējas tautas uzplaukumam, tad pārdomātas investīcijas izglītībā ir tam absolūti nepieciešams priekšnoteikums. Šodienas situācija ir īpaši traģiska attiecībā uz līdzekļu nodrošinājumu pirmsskolas mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām. Izglītības sfērai kopumā trūkst apmēram 11 miljoni latu, ko valdība budžetā nav paredzējusi, ar gudru jeb viltīgu prātu uzticot šo funkciju pašvaldībām un neiedodot līdzi šīs funkcijas realizācijai nepieciešamo finansējumu. Neapšaubāmi, es esmu par to, lai mēs, visi deputāti, atbalstītu to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš sekos vēlāk, - palielināt izglītības darbinieku finansējumu par 2 miljoniem, bet tas ir, neapšaubāmi, par maz, jo, kā es jau minēju, pietrūkst vēl 11 miljonu, lai nodrošinātu 1996.gada līmeni, un ir pilnīgi skaidrs, ka izglītībai ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Bet iespējams, ka valdošais vairākums atkal būs pret to, jo tam nav pieņemams fakts, ka būs jāapkaro nelegālā alkohola ievešana un vairāk jāiekasē pievienotās vērtības nodokļu. Un es gribu arī paskaidrot Valdmaņa kungam un visiem pārējiem, ka šeit nav runa par pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu. Šeit runa ir tikai par to, lai šis nodoklis tiktu no visiem iekasēts un lai tādējādi tie uzņēmēji, kas šo nodokli nemaksā, neiegūtu nepamatotas privilēģijas attiecībā pret tiem uzņēmējiem, kas šo nodokli godīgi maksā.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti vai "leļļu teātris"! Pēc neatkarības atgūšanas vispārējā vidējā izglītība Latvijā vairs nav obligāta, bet arī pamatskolu dažādu iemeslu dēļ neapmeklē kādi 15 000 bērnu. Pirmo reizi šajā gadsimtā Latvijā zeļ analfabētisms. Jaunais Izglītības likums paredz bērnu pedagoģisko audzināšanu, bet gandrīz likvidē muzikālo izglītību un citus attīstībai nepieciešamos priekšmetus.

Jautājums ir tāds - vai mēs uzskatām, ka mūsu tauta ir neizglītojama, ka mūsu vīri un sievas ir vienkārši vergi un lopi? Jeb vai viņi ir radoši cilvēki, kuri ir veidoti Dievam līdzīgi un kuriem ir atļauts ar savu intelektu strādāt?

Tagad deklarācija par Ministru kabineta darbu apstiprina, ka izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir Latvijas nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums. Valdība pakāpeniski nodrošinās skolotājiem tādu atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu, nodrošinās lauku rajonu izglītības tīkla attīstības veicināšanu, mazo sākumskolu atjaunošanu saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām un to problēmu atrisināšanu, kas bērniem liedz apmeklēt skolu. Viņi sola papildu palīdzību lauku skolēniem, bērnu invalīdu un bāreņu izglītības veicināšanas valsts programmām. Nu, godājamie frakciju vadītāji, valdības ierēdņi, jūs šo solījumu mums, Saeimai, parakstījāt un lūdzāt, lai mēs jūs ceļam amatā. Kas notiek?

Es lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegumu, lai šinī lietā darītu visu, ko mēs varam darīt, lai mūsu jaunatne tiktu izglītota. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šeit nedomāju aģitēt par to, kas ir izglītība un kāda ir izglītības loma mūsu tautas tagadnē un nākotnē. Bet es gribu pievērst uzmanību dažiem skaitļiem, kuri ir fiksēti dokumentā, kuru mēs pašreiz apspriežam. Zīles kungs aicināja noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš šajā dokumentā ir iestrādāts kā priekšlikums nr.11. Tur bija aicināts 3,5 miljonus novirzīt izglītības vajadzībām. Viņš aicināja noraidīt, motivējot ar 307.priekšlikumu, kas ir šī dokumenta 141.lapaspusē. Un arī šeit ir aicināts novirzīt zināmu summu kā mērķdotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Šeit gan nav minēts, ka tieši izglītībai novirzīt. Turklāt šeit šī minētā summa ir 2 miljoni. Pat pieņemot, ka tas tiktu novirzīts izglītībai, šeit starpība ir 1,5 miljoni. Tā ir ievērojama summa mūsu Latvijas izglītības laukā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas A.Harbacēvičas parakstītu vēstuli, kurā viņa akcentē mums visiem zināmo domu, ka Latvijas izglītības vajadzībām, konkrēti pirmsskolas bērnu iestāžu pedagogu algām, trūkst 11 miljonu, un plus pie tā vēl 179 tūkstoši latu trūkst Izglītības un zinātnes ministrijas ārpusskolu iestāžu pedagogu darba algām. Lūk, tātad mums trūkst 11,2 miljonu, bet tanī pašā laikā mūsu priekšlikumā, salīdzinot to ar 307.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi, rodas deficīts 1,5 miljoni. Es negribu aģitēt, bet es atkārtošu vēl vienu reizi to, ko Latvijai un latviešu tautai nozīmē izglītība. Es tikai vēršu deputātu uzmanību uz šiem skaitļiem un uz to starpību, kas šeit izriet.

Protams, es aicinu balsot par tiem 3,5 miljoniem, proti, par frakcijas "Latvijai" ieteikumu, kuru mēs pašreiz apspriežam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Zīles kungs!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es tātad vēlreiz gribētu vērst uzmanību. Šī tabula, kuru mēs pašlaik skatāmies, ir par ieņēmumu palielināšanu. Mēs, protams, varam iebalsot ļoti lielus ciparus šajā tabulā - ieņēmumu palielinājuma daļā - , bet tad deficīts būtu nevis izglītības darbinieku algām, bet reālais deficīts būtu valsts budžetā. Tātad es lūgtu jūs tiešām nopietni pieiet šai 1.tabulai, kuras nosaukumu jūs varat izlasīt - "Priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu" un par kuru, kā es vēlreiz atkārtoju, pavadvēstulēs nekādi pamatojumi gandrīz nevienai pozīcijai netika iesniegti, tajā skaitā arī šajā priekšlikumā.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par 11.priekšlikumu - to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 11.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 42, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 12.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par pozīciju "Muitas nodokļa ieņēmumu palielinājums", bet novirzījums ir Zemkopības ministrijas subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un arī valdība nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Ja debatēs...

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Saeimas locekļi! Ja mēs runājam par dotāciju, kas varētu to darbu paturēt Latvijā, tad tā dotācija ir vērta. Vai, teiksim, tā, ka valdība no katra lata, kas ieiet apgrozībā Latvijā, nopelna nodokļos pāri par 70 santīmiem. Ja mēs gribam to darbu Latvijā paturēt, it īpaši laukos, tad valdības dotācija varētu būt 70% no produkcijas vērtības. To saprot visā pasaulē, bet ne mūsējie. Kāpēc - es nezinu, jo, ja mēs patiešām tik lieli analfabēti ekonomiskajos jautājumos esam, tad es nezinu, kas šeit notiek, bet, lūdzu, aizejiet uz to institūtu, kas vakar mūs mācīja, kas šodien ir ar mieru jūs mācīt, ka mums ir tas lats jāpatur Latvijas apritē, ka mums ir jāražo viss, ko mēs spējam ražot priekš sevis un priekš citiem, un pēc šīs vajadzības mēs varam dotēt. Un šī dotācija, kas tiek pieprasīta, ir smieklīgi maza, un viņa viegli sevi atmaksās, ja viņa paturēs drusku ražošanu Latvijā. Es lūdzu atbalstīt šo dotāciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.12. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 13.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par ieņēmumu palielinājumu no Latvijas Bankas maksājumiem un to novirzījumu mērķdotācijām pašvaldībām. Tas novirzījums ir domāts sociālajiem pabalstiem, tātad šī summa ir 3 miljoni. Komisija un arī valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šajā gadījumā mēs no Latvijas Bankas noņemsim papildus vēl kādu miljonu latu. Es domāju, tas būtu tīri normāli, jo, kā es atceros, savā laikā Šķēles kungs attīstīja teoriju par to, ka tiem, kuri ir spējīgi nopelnīt, ir arī savā veidā jāpalīdz tiem, kuri nav spējīgi. Un šajā gadījumā šī nauda nokļūst taisni tanī sfērā, kur ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku. Un es domāju, ka Latvijas Banka nopirks varbūt mazāk kādu bruņutransportieri vai uzliks mazākas sev algas, bet es domāju, ka šajā sfērā viņi lielus zaudējumus necietīs. Un es personīgi uzskatu, ka, ja Latvijas Bankai, kura ir viena no Latvijas lielākajām augļotājām, šajā gadījumā mēs noņemsim vēl nedaudz papildu līdzekļus, tad, es domāju, viņa patiešām nebankrotēs un Repšes kungs, protams, arī bada nāvē nenomirs. Un tādēļ es šajā gadījumā tomēr piedāvātu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iniciatīvu, jo domāju, ka Repšes kunga biznesa darbība vienmēr ir bijusi... tā vismaz ir viena no tām retajām bankām, kas veic tādu izdevīgu biznesu. Šeit mēs varētu mierīgi viņiem noņemt šo naudas summu, un tas būtu patiešām vajadzīgs solis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt. Lūdzu, Zīles kungs.

R.Zīle. Komisija izskatot šo priekšlikumu, bija saņēmusi vēstuli no Latvijas Bankas, kura izteica savu viedokli par šo priekšlikumu. Tātad tas, ko es varētu pateikt, ir tas, ka pēc likuma Latvijas Bankas peļņu sadala Latvijas Bankas padome, un šajā gadījumā pēc konsultācijām ar valdību ir zināms, ka katrā gadā ir bijusi zināma iemaksa no šīs peļņas arī pamatbudžetā. Viņa arvien pieaug, un šajā gadījumā tie ir 2 miljoni, bet plānot 5 miljonus, nezinot peļņas līmeni nākamajā gadā, komisijasprāt, nebija nekāda pamata, tātad tik lielu summu tomēr ieskaitīt pamatbudžetā. Līdz ar to es lūdzu komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 32, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 14.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tātad ir arī līdzīgs priekšlikumam, ko izteicis tieslietu ministrs savā priekšlikumā, un komisija šo priekšlikumu nr.14 neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist komisijas slēdzienam par priekšlikumu nr.14. Paldies. Tas ir pieņemts.

R.Zīle. 15.priekšlikums. Tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš jau iepriekš tika pieminēts, runājot par pozīciju "Valsts nodevas un maksājumi" ar novirzījumu apgabaltiesas programmai. Gan valdība, gan komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums nr.15 ir atbalstīts.

R.Zīle. 16.priekšlikums. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par pozīciju... tātad no Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda programmas 4 miljonu maksājumu palielinājumu novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai, tas ir, tām pozīcijām, kuras mēs jau esam šodien pieminējuši. Komisijas un valdības viedoklis par šo priekšlikumu nr.16 ir - to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr.17. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par līdzīgu pozīciju - tāpat kā iepriekšējā gadījumā - no Valsts īpašuma privatizācijas fonda programmas tātad 1 miljonu naudas pārcelt mērķdotācijām - investīcijām pašvaldību budžetos. Tas ir iekļauts tālāk pielikuma tabulā izvērstā veidā. Komisija šo priekšlikumu nr.17 neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.17! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 18.priekšlikums. Ministru prezidenta un finansu ministra Šķēles kunga priekšlikums par ieņēmumu un izdevumu daļas sadalījuma izmaiņām pozīcijā "Iekšlietu ministrija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 19.priekšlikums. Arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīcijas "Iekšlietu ministrija" ieņēmumu un izdevumu sadalījuma izmaiņām. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 20.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums pozīcijā "Izglītības un zinātnes ministrija" par sporta nodarbību un brīvā laika pasākumu programmu. Tātad tas ir speciālā budžeta jautājums par 100 000 palielinājumu sakarā ar to, ka pašlaik Saeimā tiek izdarīti grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm". Tas ir ieņēmumu prognozes palielinājums, līdz ar to arī izdevumu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja galvenokārt tāpēc, ka tādu pašu pieauguma daļu vajadzēja iesniegt priekšlikumā arī kultūras sadaļā, jo pēc likuma "Par izlozēm un azartspēlēm" šeit ir sadalījums 50% un 50%. Ir iesniegts? Es ļoti atvainojos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet jebkurā gadījumā komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kurš izteikts 20.priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 21.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā - "Zemkopības ministrija" - par izmaiņām ieņēmumu un izdevumu daļā veterinārā dienesta funkciju nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 22.priekšlikums. Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju "Labklājības ministrija", tātad par iekšējo šīs ministrijas programmas ieņēmumu un izdevumu daļas ciparu izmaiņām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 23.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums pozīcijā - "Tieslistu ministrija", apgabaltiesu programma. Un šeit es gribētu minēt, ka ir alternatīvs tieslietu ministra priekšlikums, kas tātad ir ietverts nedaudz tālāk - 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas ierosinājumu, kurš izteikts 23.priekšlikumā, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 24.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī šeit ir līdzīga situācija, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pēc būtības tas ir ietverts tieslietu ministra nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 24.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī līdzīga situācija, komisija šo priekšlikumu neatbalsta, atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 26.priekšlikums - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par programmu "Rajonu (pilsētu) tiesas". Komisija un arī valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 27.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums Tieslietu ministrijas pozīcijā programmā "Patentu valde". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 28.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā "Valsts zemes dienests". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 29.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā "Valsts zemes dienests", nekustamā īpašuma vērtēšanai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 30.priekšlikums (1.tabulas pēdējais priekšlikums) ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pozīciju "Valsts kontrole", kas jau iepriekš tika minēts. Protams, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 30.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi, tagad mēs sākam strādāt ar 2.tabulu. Priekšlikumi par līdzekļu pārdali starp pamata un speciālajiem budžetiem. Tā ir dokumenta 21.lappuse.

31.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pozīcija: Valsts īpašuma privatizācijas fonds, programma. Un novirzījums: Ekonomikas ministrija, centrālais aparāts. Komisija un valdība šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 31.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 32.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums. Pozīcija: Valsts īpašuma privatizācijas fonda programma. Un novirzījums - valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošinājuma palielinājumam, tātad - Finansu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš ir 32.priekšlikums, iebildumu nav. Pieņemts. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!") Acumirkli! Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš ir izklāstīts dokumenta 21.lappusē un kurš ir priekšlikums nr.32. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 33.priekšlikums. Arī šis ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, un tajā ir runa par līdzīgām pozīcijām kā iepriekš. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, man radīja nedaudz izbrīnu tas, ka iepriekšējā pantā mēs atteicāmies nostiprināt muitas sistēmu. Protams, mēs varējām no tā atteikties. Šajā pantā mēs, iespējams, gribēsim atteikties no visiem Latvijas valdības solījumiem. Tas ir viens no vecākajiem Latvijas valdības solījumiem, ko ir solījis cienījamais Godmaņa kungs, pēc tam arī 5.Saeimā tika iekļauts vairākkārt budžetā, un tā līdz šai dienai nav izpildītas valsts saistības pret valsts mērķobligāciju noguldītājiem. Protams, Šķēles kungs var paziņot, ka viņš nenes nekādu atbildību par iepriekšējām valdībām, tāpat kā paziņoja, ka viņš nenes atbildību ne par Gaili... Bet, ja tāda valdības politika turpināsies, tad rodas jautājums - cik ilgi tas tā turpināsies? Protams, tādai valdībai diez vai kāds varēs uzticēties. Protams, man liekas, vislabākais piemērs ir tas, ka... tas, pēc cik gadiem tomēr Krievija uzņēmās savu parādu segšanu Francijai. Iespējams, ka būs nākotnē cita valdība, kas būs patiešām īsta valdība, nevis šāda pagaidu valdība un kas patiešām atbildēs par saviem vārdiem un veiks tās funkcijas, kas valstij pienākas; diemžēl no pagaidu valdības nekad nav neko iespējams prasīt, bet nu laikam Latvijas tautai būs atkal jāpagaida un jāpierod pie šādas dzīves. Un tādēļ es tomēr aicinu Saeimu būt tautas pārstāvjiem un šajā gadījumā šos 600 tūkstošus latu iedalīt budžetā, lai varētu apmaksāt tās valsts mērķobligācijas. Tas būtu pirmais solis, lai tomēr radītu tautā sava veida uzticību valdībai, un tādēļ es aicinu deputātus šajā gadījumā atbalstīt cienījamā Bartaševiča kunga priekšlikumu un nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti nevēlas runat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Bartaševica priekšlikumu, kurš ir dokumenta 21. lappusē ar numuru 33. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 34, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 34. priekšlikums - deputāta Čerāna iesniegtais. Pozīcija - Valsts īpašuma privatizācijas fonda programma, un novirzījums - valsts nozīmes speciālās internātskolas. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums paredz līdzekļus novirzīt valsts nozīmes speciālajām internātskolām. Līdzekļu avots tātad ir Valsts īpašuma privatizācijas fonds. Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu, kurš ir ar numuru 34. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 35. priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums. Pozīcija - Valsts īpašuma privatizācijas fonds, un novirzījums - profesionālās izglītības mācību iestādes. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kas piedāvā budžetā novirzīt papildus 1 miljonu un 100 tūkstošus latu profesionālās izglītības mācību iestādēm. Un man bija ļoti interesanti pagājušajā balsojumā vērtēt "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas obligāto balsojumu "pret" - tajā situācijā, kad analoģiski priekšlikumi ir Budžeta un finansu komisijā saņemti arī no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tiesa gan, bez šāda līdzekļu avota norādīšanas. Vārdu sakot, daudzos priekšlikumos Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļu avotus vispār nav spējusi norādīt. Bet šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, kā konkrēti risināt šīs problēmas, un es aicinu visus deputātus - gan no "Tçvzemei un Brīvībai", gan arī visus pārējos - tomēr balsot "par" un atbalstīt profesionālās izglītības mācību iestādes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par to runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu (nr. 35). Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. Paldies. 36. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā ir viens neliels tehnisks papildinājums. Tur ir rakstīts: "Izdevumi kopā". Zem tā ir rakstīts: "Nesadalītie izdevumi". Tur ir jābūt rakstītam - "Iemaksas pamatbudžetā". Šis priekšlikums radās sakarā ar izmaiņām Lauksaimniecības likumā, kurā ir runa par zemes atpirkšanu no specializētajiem uzņēmumiem, tur formulējums bija cits, un līdz ar to tātad, atstājot zināmu naudas summu - 130 000 latus - no Valsts īpašuma privatizācijas fonda zemes atpirkšanai zinātnes vajadzībām, pārējā nauda tiek novirzīta subsīdijām lauksaimniecības produktu ražotājiem - 700 000. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 37. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Leiškalns, Kristovskis, Panteļējevs, Gannusa, Apinis. Pozīcija "Valsts īpašuma privatizācijas fonds", novirzījums ir investīcijas Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums par šo.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par 37. priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 38. priekšlikums, iesniegusi deputāte Kuprijanova. Pozīcija "Valsts īpašuma privatizācijas fonds", novirzījums - sociālā un profesionālā rehabilitācija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Debatēs uzstāties neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr. 38. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 28, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 39. priekšlikums - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par pozīciju "Valsts īpašuma privatizācijas fonds", novirzījums - invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai. Šeit ir atbalstīts komisijas viedoklis, un es gribētu minēt, ka valdība ir iesniegusi vēl papildu vēstuli. To Finansu ministrija ir iesniegusi Ministru kabineta uzdevumā, un arī valdība šo 39.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 39. priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr. 40 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, pozīcija "Valsts īpašuma privatizācijas fonds". Te ir plānota Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu daļas novirzīšana uz pozīciju "Muzeji" Kultūras ministrijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj un augsti godātie Saeimas deputāti! Es vēlos runāt gan kā neatkarīgais deputāts, gan savā vārdā un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Un teikšu jums šo citātu: "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī." Tātad, ja mēs negādāsim par saviem muzejiem, par savu pagātni, un muzeji pēta mūsu pagātni, saglabā mūsu pagātni, tad kāda jēga ir mūsu nākotnei? Un šodien es, būdams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, zinu, kāds stāvoklis ir muzejos. Muzeji jūk un brūk. Tik tiešām arī burtiskā nozīmē brūk - brūk jumti viņiem, un tā procenta daļa, ko šeit ir ierosināts atskaitīt no pozīcijas, ir ļoti niecīga. Te ir balsojums tiešām pēc sirdsapziņas, un, lai arī kā jūs esat vienojušies savā Frakciju padomē, tomēr pārvariet sevi un balsojiet par Latvijas nākotni, ja mēs nepētīsim pagātni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr. 40. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 27, atturas - 15. Nav priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 41. priekšlikums - Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fonda naudas pārbīdīšanu mērķdotācijām uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, tātad šī summa ir 5,7 miljoni. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr. 41. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 10. Nav pieņemts.

R.Zīle. 42. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pozīciju "Valsts īpašuma privatizācijas fonds", un novirzījums ir dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu?... (Starpsauciens: "Balsojam!") Lūdzat balsojumu vai vēlaties runāt? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr. 42. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr. 43. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pozīciju "Valsts īpašuma privatizācijas fonds", novirzījums ir pedagoģisko darbinieku darba samaksai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir vispārizglītojošo skolu pedagogu darba algu jautājums. Un šis atkal ir jautājums par to, kādu mēs veidojam un uzturam savā valstī attieksmi pret izglītību, par to, vai mēs tiešām gribam attīstīt un izkopt šo mūsu nacionālo bagātību vai arī izglītība mums ir prioritāte tikai vārdos, bet darbos mēs gribam vadīties pēc principa: jo dumjāka tauta, jo labāk! Ir ļoti patīkami redzēt šajā tabulā vairākus priekšlikumus, kas paredz līdzekļu pārvietošanu, papildu līdzekļu atrašanu Valsts īpašuma privatizācijas fondā, kurus mēs varam novirzīt skolotāju algām kā dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Diemžēl jau divi šādi priekšlikumi nav atbalstīti. Un tad nu man būtu lūgums atbalstīt vismaz šo, kur runa ir par mazāku summu, nekā bija iepriekšējos, un es domāju, ka šis miljons ir tas, kuru mēs varam atļauties un kurš ir ļoti vajadzīgs skolotājiem. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Vai komisijas vārdā nav vajadzības runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr. 43! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 44. priekšlikums - deputāta Krisberga priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fonda 3 miljonu naudas pārbīdīšanu mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, bet ar iezīmētu mērķi - izdevumi sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Gan šo Krisberga kunga priekšlikumu ar šo mērķa novirzījuma naudu, gan arī visus nākošos komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs. Bet, Krisberga kungs, mums ir pārtraukums tūlīt. Varbūt jūs runāsit pēc pārtraukuma? Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Atgādinu, ka ir reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt tos!

Godātie kolēģi! Pārtraukums vēl nav paziņots...

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Imants Daudišs,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Paulis Kļaviņš,

Ludmila Kuprijanova,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Leopolds Ozoliņš,

Juris Sinka.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt apspriežamo jautājumu. Debatēs runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl man nāksies runāt daudzas reizes šodien, jo pozīcijas ir vairākas. Vairāk nekā pāris desmitu pozīciju, jo jautājums ir par būtisku lietu. Mēs esam palaiduši vaļā īres "griestus". Jau šodien Latvijā 72% iedzīvotāju nav spējīgi nomaksāt par saviem dzīvokļiem. Ir izstrādāts likums "Par sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem", bet diemžēl neesam tikuši pat līdz pirmajam lasījumam. Ļoti pieticīgi šajā likumā ir arī pateikts, ka šos dzīvokļus un šīs mājas nodrošina pašvaldības, kurām iespēju robežās piešķirts arī finansējums no valsts budžeta.

Es saprotu, cienījamie deputāti, ka mūs ļoti maz interesē šodien mūsu maznodrošinātie. Tāpēc kuluāru sarunas šobrīd acīmredzot notiek par visu ko, tikai ne par šo tēmu. Man gribētos teikt, ka Demokrātiskajai partijai Saimnieks un arī man personīgi šis jautājums nav tik neinteresants, lai lasītu šobrīd avīzes un diskutētu par savu krēslu stabilitāti.

Pievēršu cienījamo kolēģu uzmanību, ka mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esam nolēmuši vienu konkrētu mērķi - visiem jāekonomē apmēram vienādi. Netika atbalstīts jau pirmais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par šo līdzekļu novirzīšanu pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Var būt, jo tas ir vispārējs "katliņš". Es piedāvāju novirzīt apmēram 15 miljonus latu, lai Latvijā tiktu ievērotas elementāras cilvēktiesības - katram tiesības uz pajumti. Šodien mēs jau dzīvojam gaidās, ka valdība nespēs nodrošināt cilvēkiem maksātspēju, un tas tūlīt novedīs pie tā, ka "entie" tiesu spriedumi izliks Latvijas iedzīvotājus un arī Latvijas pilsoņus uz ielām. Vienīgā iespēja ir pašvaldībām nodrošināt šos cilvēkus ar sociālajiem dzīvokļiem - ar iespēju palikt zem jumta. Tas prasa līdzekļus. Ja mēs šodien diskutējam un nepiekrītam, ka skolotājiem būtu jāpalielina algas, ka bērnudārzu iestāžu darbiniekiem būtu jāpalielina algas, ka būtu jāpalielina subsīdijas izglītībai, kultūrai, zinātnei, tad varbūt tomēr neatstāsim vismaz cilvēkus uz ielas. Neatbalstot šo un nākošos priekšlikumus, mēs izdarīsim visu, lai mūsu valsts būtu ne tikai nabadzīgu iedzīvotāju kopums, bet lai šo nabadzīgo iedzīvotāju kopums izveidotu arī bezpajumtnieku slāni. Latvijai acīmredzot stāv priekšā Ginesa rekordu grāmata. Būs rekordskaits bezpajumtnieku šajā valstī. Tāpēc es aicinu deputātus pārdomāt, jo priekšlikumi visi iekļaujas slavenā bezdeficīta budžeta ietvaros. Bet, ja ekonomēsim, tad ekonomēsim vismaz vienādi! Kā bagātais, tā nabago slānis, nevis tikai nabago slānis. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami, ka neatkarīgais deputāts - pats Krisberga kungs - kopā ar "Saimnieku" ir pielikuši pūles, atraduši un prasa sociālajām mājām līdzekļus. Bet es domāju, ka Krisberga kungs varēja parunāt ar saviem kolēģiem un arī mierīgi lasīt avīzi, jo, cik es varu saprast, tad Frakciju padome jau ir nolēmusi, kā balsot, un, Krisberga kungs, varbūt pat jūsu runa ir veltīga, jo gan Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, gan "Latvijas ceļš" ir nolēmis balsojuma rezultātus. Tā ka opozīcijai diez vai ir vairs sevišķi par ko uztraukties. Varbūt arī Prezidijs varētu izdalīt lēmuma projektu, lai būtu skaidrāki jautājumi, kā jānobalso, un lai mēs veltīgi nepūlētos.

Protams, šajā gadījumā sajūta ir gandrīz vai tāda, ka ir jāklauvē pie kaut kādām aizvērtām durvīm, kuras var klaudzināt vai neklaudzināt, bet rezultāti jau ir iepriekš zināmi. Protams, šajā gadījumā es varu labi saprast arī Krisberga kunga bailes par savu projektu attiecībā uz sociālo māju problēmu. Ja nebūs papildu finansēšanas izdevumi izdalīti, tad nekādu sociālo māju nekādā veidā nebūs, jo nākošajā - tā dēvētajā bezdeficīta budžeta gadā, pašvaldības nebūs spējīgas vēl papildus finansēt kaut pāris santīmu. Mēs pietiekami labi zinām, ka jau tagad plāno atslēgt visas slimnīcas, vismaz lielāko daļu, no siltuma, tad, dabiski, pašvaldībām būs vairāk uztraukumu, kā saglabāt kaut vai slimnīcas, nevis risināt šos jautājumus.

Ja Latvijas Saeima kopā ar Rīgas Domi un citām pašvaldībām grib organizēt kaut kādu jaunu būvniecību, tad patiešām vajadzētu atklāti no tribīnes pateikt, ka Getliņos tiek izdalītas vietas, kur Latvijas nabadzīgie iedzīvotāji varēs pulcēties un veidot no papīra un visiem pārpalikumiem jaunas būvvietas vai mājas privātā kārtā. Protams, tas prasīs no valdības mazāk asignējumu nekā šeit, kur patiešām būtu jādomā un jārisina.

Bet ir iespējams, ka arī atsevišķi kolēģi grib paši ar savām rokām radīt kaut kādus sociālos nemierus vai sociālo revolūciju. Ne velti Makarova kungs lasa sociāldemokrātiskus materiālus, lai vajadzīgajā brīdī varētu nostāties pensionāru priekšgalā un teikt, ka tur vajag ar tiem atrisināt šos jautājumus vienreiz.

Bet šajā gadījumā, es domāju, labāk, kolēģi, būtu tomēr patiešām atbalstīt Krisberga kunga priekšlikumu, jo pagaidām, vismaz personīgi es, no valdības puses neredzu nekādu iniciatīvu attiecībā uz sociālo māju reālu celtniecību vai izveidi. Tātad tas ir vienīgais veids, kā varētu šo jautājumu virzīt uz priekšu. Es neticu, ka nākošajā gadā - bezdeficīta budžeta gadā - sabiedrības ienākumi tik strauji pieaugs. Varbūt pieaugs atsevišķu cilvēku ienākumi, bet lielākās sabiedrības daļas ienākumi tikai vēl tiks samazināti, tādēļ kaut kāda utopija par to, ka šīs mājas nebūs vajadzīgas... Protams, mēs varam atstāt to paši uz savas sirdsapziņas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā? Arī neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr. 44, kas izklāstīts dokumenta 25.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 45.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksu pamatbudžetā palielināšanu, līdz ar to samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Es gribu šeit norādīt uz to, ka šajā priekšlikumā nav norādīts, kas tad segs pašvaldību ieņēmumu bāzes novirzīšanu no šā Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Tātad priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsojam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu nr.45. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 46.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par pozīciju "Ekonomikas ministrija", par līdzekļu novirzīšanu Valsts statistikas komitejai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 46 nav. Pieņemts.

R.Zīle. 47. priekšlikums. Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums. Par pozīciju "Satiksmes ministrija", novirzīt līdzekļus Valsts zemes dienestam. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 47. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 48.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pozīciju "Autoceļi", par 2 000 000 novirzīšanu dotācijai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 48.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 49.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Arī pozīcija "Autoceļi", naudas novirzīšana arī dotācijai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Par nepieciešamību palielināt līdzekļu daudzumu, piešķiramo līdzekļu daudzumu skolotāju algām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā šeit jau runāja daudzi deputāti. Es domāju, ka nav īpašas nepieciešamības šeit vēlreiz un vēlreiz par to runāt un to atkārtot, kaut gan tajā pašā laikā līdzšinējie balsojumi liecina par to, ka deputātu vairākums negrib to saprast. Negrib to saprast vai arī tiešām nesaprot to, cik aktuāla un cik nepieciešama ir šo līdzekļu piešķiršana skolotāju algām.

Es gribu runāt par citu jautājumu, proti, par šo līdzekļu avotu - autoceļu fondu, kāpēc šeit tas tā ir radies, kāpēc šeit ir minēts šis līdzekļu avots. Mēs līdz šim esam ļoti daudz dzirdējuši no valdības, no Satiksmes ministrijas puses, ka mums Latvijā ir ļoti nepieciešami līdzekļi autoceļu remontam, būvei utt. Bet ko mēs faktiski redzam? Tie deputāti, kuri pagājušajā vasarā brauca pa Rīgas - Tallinas šoseju posmā no Saulkrastiem un tālāk, tie redzēja interesantu ainu. Proti, ka tur tiek likts jauns ceļa segums uz vecā seguma, kurš ir vēl ļoti labā stāvoklī. Es gan neesmu autoceļu inženieris, bet skaidrs bija viens, ka tur, tajā vietā, vismaz šo jauno segumu klāt uz vecā seguma nebija nekādas nepieciešamības. Bet to darīja. Secinājums: šie līdzekļi, kurus mēs šeit ar tādu lielu patriotismu it kā novirzām, lūk, autoceļu būvei, faktiski tiek izlietoti neekonomiski, neefektīvi. Tāpēc arī radās, lūk, šāds priekšlikums, ka šos līdzekļus var samazināt no šī fonda un novirzīt tiešām tur, kur ir nepieciešams izmaksāt cilvēkiem algas. Tāpēc šāds priekšlikums ir radies. Un es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.49. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 50.priekšlikums. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par 6,9 miljonu naudas novirzīšanu no autoceļiem mērķdotācijai pedagoģisko darbinieku algām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis... Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Acumirkli! Vēlas runāt Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku. Es tikai vēlreiz gribētu pakavēties pie dažiem punktiem, kuri man liekas svarīgi, jo šeit mēs pārāk vienkāršojam šo lietu, nosaucot tikai autoceļu fondu.

Kas tad ir autoceļu fonds? Pirmkārt, viņš veidojas no tā, ka katrs braucējs, pērkot benzīnu, savāc šo naudu. Pie tam jūs ļoti labi tagad katrs zināt, ka no viena litra cenas - 30 santīmiem - tikai 4,9 santīmi jeb 17% nonāk ceļu fondā. Mēs paši kopā ar jums pirms pusgada nobalsojām ilgtermiņa programmu pieciem gadiem, kurā mēs braucējiem skaidri pateicām, kāda būs šī dinamika - cik naudas ienāks ceļu fondā dotācijām pasažieru pārvadājumiem lauku rajonos, cik dzelzceļa infrastruktūrā, cik pašvaldību ceļiem un valsts ceļiem. Un tagad, kad ir pagājis pusgads, mēs gribam mainīt šo filozofiju un pateikt atkal braucējiem, ka būs savādāk.

Es tomēr aicinātu deputātus padomāt par to, ka, piemēram, ar 1.janvāri atkal mainās par 2 santīmiem benzīnam akcīzes nodokļa likme. Tātad cena būs 32 santīmi, bet ceļiem aiziet nevis 4,9, bet, piemēram, 4,5 santīmi. Jūs iedomājieties, kā mēs, likumdevēji, nostādām sevi visu to cilvēku priekšā, kuri maksā par konkrēto pasūtījumu, par ceļu, valstij un arī pašvaldībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko teikt? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.50, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 51.priekšlikums - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par pozīciju "Labklājības ministrija", par līdzekļu novirzījumu no administratīvajiem izdevumiem uz sociālo un profesionālo rehabilitāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti lūdzu jūs ieklausīties! Runa ir par kopējā budžeta ietvaros vienkārši smieklīgi mazu summu - par 16 tūkstošiem latu, bet ar šiem 16 tūkstošiem latu, kurus mēs gribam pārdalīt ministrijas robežās, tiks izdarīts ļoti, ļoti labs darbs dzirdes invalīdu labā. Proti, runa ir par Latvijas nedzirdīgo komunikāciju centra izveidi. Kā jūs zināt, arī tie cilvēki, kuri mūsu sabiedrībā ir likteņa piemeklēti tādējādi, ka viņi dzird slikti vai nedzird nemaz, tāpat ir mūsu Latvijas pilsoņi. Un viņi tāpat kā mēs ir tiesīgi saņemt pilnu informāciju par to, kas šajā pasaulē notiek, arī to, ko mēs šeit, Saeimā, darām. Mēs jau esam ierosinājuši citā pozīcijā jautājumu par surdotulkojumu "Panorāmai", bet šeit, cienījamie kolēģi, lūdzu, ieklausieties. Tātad runa ir par nedzirdīgo komunikāciju centra izveidi. Šie 16 000, ja mēs viņus iebalsosim, dos iespēju veseliem 100 nedzirdīgiem cilvēkiem izmantot tā dēvēto teksta telefonu. Visā pasaulē nedzirdīgiem ļaudīm ir izdomāts ļoti daudz un dažādas tehniskas aparatūras, lai viņi nejustos izolēti un vieni šajā pasaulē.

Mēs diemžēl neesam īpaši bagāti ar šādiem tehniskiem risinājumiem, taču, lūk, te nu ir projekts, ko ir iesniegusi Nedzirdīgo savienība, tās organizācija. Un šinī projektā ir paredzēts, ka 11 000 no šiem 16 000 latu tiek novirzīti tieši teksta telefoniem, konkrētai, taustāmai lietai, nevis kaut kam tādam, ko mēs varbūt nemaz šajā budžeta apspriešanā neredzam. Tātad 1 telefons maksā apmēram 200 latu. Tad vēl ir paredzētas ārējo operatoru vietas un amati. Viņi, lūk, savienos šos nedzirdīgos cilvēkus savā starpā, un tur ir vajadzīgs 500 latu, darba telpām - 1000 latu, algām un nodokļiem - 3000 latu. Tātad kopā 16 000 latu.

Cienījamie kolēģi! Mēs Saeimā, gribot vai negribot, pēdējā laikā esam daudz atņēmuši invalīdiem. Šis nu būtu tas gadījums, kad mēs ar pavisam nelielu summu - 16 000 - varam kaut vai šai nedzirdīgo grupai iedot taustāmu labumu - 100 cilvēki mums tiešām sacīs paldies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Es lūdzu deputātus, ministrus un visus klātesošos savstarpējām pārrunām izvēlēties telpu ārpus sēžu zāles.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko jums teica Prēdeles kundze. Es tikai lūdzu jūs ieklausīties, es ceru, ka jūs dzirdējāt, ko viņa teica. Visi, protams, ne. Neaizmirsīsim šos cilvēkus, kuri jau tā šo dzīvi nespēj tvert tā, kā mēs, visi pārējie, un atbalstīsim viņus ar šo niecīgo summu - 16 000 latu. No tā budžeta deficīts neradīsies. Tā ir vienkārši iekšējā pārdale. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Ir tomēr, kolēģi, lietas, kuras ir jādara godprātīgi. Labklājības ministrija jau pietiekoši sen, tad, kad neviens par to vēl nerunāja, ir uzsākusi sadarbību ar invalīdu sabiedriskajām organizācijām - ar Latvijas Neredzīgo biedrību un ar Latvijas Nedzirdīgo savienību - tieši ar to, ka tā nauda, kas ir paredzēta šo invalīdu rehabilitācijai, tiek novirzīta šīm organizācijām gan rehabilitācijas darba veikšanai, gan palīglīdzekļu iegādei. Un tur apakšā ir konkrēti ar ministriju saskaņoti projekti. Ar ministriju saskaņoti projekti! Tur, kur sākas jautājums par to, ka nepietiek naudas, piemēram, surdotulkojumam, tur ir Ministru kabineta priekšlikums - no līdzekļiem programmā "Saikne ar pilsoni" izdalīt 20 000 latu. Tādēļ es šobrīd neatbalstu šos priekšlikumus, jo jau šobrīd sakarā ar sociālā nodokļa pārdali Labklājības ministrijas sastāvs tiek samazināts par 10%. Tas nozīmēs tikai tālāku samazināšanu un vēl tālāku ietaupīšanu uz kāda cita rēķina.

Tādēļ es aicinu deputātus tomēr balsot pret šo priekšlikumu. Starp citu, nedzirdīgo invalīdu surdotehnikas iegādes un rehabilitācijas procesam jau ir paredzēti 40 000 latu, un, balsojot par šo teksta daļu, es aicināšu tomēr atļaut ministriem rīcības brīvību programmu ietvaros, lai no turienes, kur līdzekļi netiek izmantoti, tos pārsviestu uz "sâpīgākām" programmām. Tādēļ es šobrīd neatbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī Saeimu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 51.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums par šādu pozīciju: Labklājības ministrija, administratīvie izdevumi. Un novirzīšana - mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.52. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 35, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 53.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Pozīcija: Vides aizsardzības fonds, programma. Un novirzījums ir Labklājības ministrijai - sociālajai un profesionālajai rehabilitācijai (konkrēti - rehabilitācijas centram "Lîgatne"). Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis?

Runās Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mēs jau vairākos preses izdevumos esam lasījuši Labklājības ministrijas viedokli par to, ka, lūk, frakcija "Latvijai" esot ļoti centusies "apcirpt", kā tur raksta, viņu budžetu. Es gribu šajā sakarībā dot zināmu paskaidrojumu, ka frakcija "Latvijai" nav nemaz centusies to darīt, bet ir centusies tos līdzekļus, kas ir atļauti, kas ir piešķirti, mērķtiecīgāk izmantot. Makarova kungs raksta, ka, lūk, nepieciešams, ka janvārī valsts pārziņā nonāk pansionāti. Ir nepieciešams sakārtot attīrīšanas iekārtas, katlumājas. Ja šo naudu nedos, netiks sakārtotas šīs iekārtas, ūdens apgāde daudzos pansionātos un tā tālāk. Mēs neierosinām noņemt līdzekļus, lai nesakārtotu pansionātus un tamlīdzīgas iestādes. Runa ir par pavisam kaut ko citu, par ko diemžēl ministra kungs nerunā. Proti, par to, ka nākamajā gadā, salīdzinājumā ar šo gadu - 1996.gadu, ministrijas administratīvie izdevumi, pārvaldes izdevumi ir palielināti par 850 000 latu. Lūk, par ko ir runa! Un, lūk, no šiem līdzekļiem mēs ierosinām noņemt šo summu un novirzīt tiešām, lūk, šim konkrētajam mērķim, tādam pašam mērķim, par kādu runā labklājības ministrs, proti, šā rehabilitācijas centra sakārtošanai, remontiem, kas tur ir ļoti nepieciešami un vajadzīgi.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Zelgalvja kungs! Lūdzu, paskatieties uz priekšlikumu nr.408, kur jūsu frakcija ierosina noņemt Labklājības ministrijai visu investīcijām paredzēto naudu! Tādēļ esiet vismaz godprātīgs! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu informēt par patieso stāvokli, kāds šobrīd ir Līgatnē. Mēs tikko kā pirms nedēļas svinīgi nodevām Līgatnē jaunas attīrīšanas iekārtas, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, tā ka situācija Līgatnē ir mainījusies. Es gan nezinu, kā tas ietekmē tieši šo rehabilitācijas centru, bet pilsētiņā attīrīšanas iekārtas ir pilnīgi svaigas, nupat kā nodotas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai Zīles kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 53.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 36, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 54.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - no pozīcijas "Vides aizsardzības fonds" naudas novirzīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Zīle. 55.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Pozīcija: Vides aizsardzības fonda naudas pārbīdīšana uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret 55.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 35, atturas - 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 56.priekšlikums. Deputāta Krisberga priekšlikums par Vides aizsardzības fonda naudas pārbīdīšanu uz sociālajām mājām, sociālajiem dzīvokļiem. Arī šo priekšlikumu, tāpat kā iepriekšējo, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais balsojums mums noņēma 3 miljonus latu no vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem paredzētajiem sociālajiem dzīvokļiem. Šobrīd tātad ir runa par 1 miljonu, un es gribētu pievērst uzmanību, cienītie kolēģi, ļoti interesantai sadaļai, pie kuras esam nonākuši. Citēju: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fonds, programma. Varētu uzskatīt, ka cilvēks arī ir vides elements, un iespējams, ka šo vides elementu arī mūsu valstī pat vajadzētu aizsargāt. Līdz ar to varētu runāt, ka notiek līdzekļu pārbīde fonda iekšpusē. Protams, ja mēs piekrītam, ka Vides aizsardzības fondā cilvēks ir aizsargājams fonda elements. Ja mēs nepiekrītam, ka cilvēku arī vajadzētu aizsargāt, nu, tādā gadījumā šis priekšlikums nebūs atbalstāms. Jā, es saprotu, ka es diezgan dogmatiski pašreiz izteicu savas domas, bet, ja mūsu cienījamā valdība un jo sevišķi Labklājības ministrija līdz šodienai nav definējusi, cik lieli līdzekļi pašvaldībai uz katru... vienu iedzīvotāju ir nepieciešami savu funkciju nodrošināšanai, tad man atliek tikai apelēt pie mūsu kopējā godaprāta. Nu, neatstāsim šos cilvēkus uz ielas! Aizsargāsim viņus vismaz kā vides elementus, ja ne kā valsts pamatvērtības un atstāsim tiešām šo naudu nevis vispār kaut kādai vides aizsargāšanai, bet konkrētam mērķim - vismazāk nodrošināto cilvēku aizsardzībai, cilvēktiesību ievērošanai, lai cilvēkiem būtu tiesības uz pajumti! Aicinu atbalstīt priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 56.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 57.priekšlikums. Deputāta Staša priekšlikums par Valsts zemes dienesta naudas pārbīdīšanu. Tātad ir runa par Centrālās zemes komisijai paredzētās naudas pārbīdīšanu uz zemes reformu un nekustamā īpašuma formēšanu. Komisija, apspriežot šo lietu, balstījās tomēr uz Saeimā nesen izdarītajiem grozījumiem un šo priekšlikumu neatbalstīja, un arī valdības papildu vēstulē ir mainīts viedoklis par 57.priekšlikumu, un arī tas tagad ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Vairāki desmiti tūkstoši zemnieku gaida uz zemes iemērīšanu un gaida uz nekustamā īpašuma noformēšanu. Un ir likums, kas paredz, ka īpašniekiem vai to pirmās šķiras mantiniekiem zeme ir noformējama no valsts budžeta bez maksas. Kas šajā gadījumā ir svarīgāk: vai svarīgāki ir tie desmiti tūkstoši zemnieku, kuri gaida, lai to noformētu, jeb vai svarīgāka ir tā "barotava" - Centrālā zemes komisija, kura 52 tūkstošus tērē un nezina, priekš kā? Es uzskatu, ka šodien Centrālā zemes komisija nav vajadzīga un nav nekādas vajadzības, lai viņa lietotu šos līdzekļus. Es saprotu, ka Seiles kundzei ir liels lobijs Saeimā, saprotu, ka ir imidžs, bet tomēr praktiski apsvērumi nosaka, ka ir ātrāk jāformē nekustamā īpašuma tiesības tiem, kam tās pieder. Jo - kā mēs varam savākt nodokļus nākamajā gadā, kā mēs varam kārtot lietas par nomu, par zemi, lai maksātu nodokļus par nekustamo īpašumu, ja nav tādas īpašuma tiesības noformētas? Es uzskatu, ka jāatbalsta šis priekšlikums, lai tas tiktu īstenots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt par šo priekšlikumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu (nr.57). Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 34, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 58.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par zemes reformas un nekustamā īpašuma formēšanas naudas pārbīdīšanu zinātniskās darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Runāt vēlas Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti, Latvijas likteņa lēmēji! Izglītība, zinātne - tā šajā laikmetā nosaka Latvijas likteni. Redziet, nekas tā nav "apdalīts" šajā budžetā kā zinātne. Katru gadu zinātnei ir bijis mazāk un mazāk. Redzat, šis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir samērā pieticīgs, te nav runa par miljoniem, kā runāja iepriekšējie, te ir runa par nieka 100 tūkstošiem - vienu desmitdaļu miljona. Nu, ja mēs negribam galīgi "nogremdēt" zinātni, tad taču kaut ko vismaz... izliksimies, ka mēs zinātniekiem tiešām kaut ko dodam, jo zinātnieki ir pagaidām vēl ļoti pacietīgi un arī viņiem būtu jāiesaistās vairāk darbā šajā Saeimas zālē, šajā Latvijas tautas likteņa lemšanā. Katrā ziņā es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Kā jau es minēju agrāk šorīt, zinātnes finansējumam 1997.gada budžetā ir papildus nepieciešami 1,3 miljoni latu, un šeit ir šis priekšlikums, lai iedotu zinātniskajai darbībai 100 000 latu no šiem nepieciešamajiem 1,3 miljoniem. Šī argumentācija, kāpēc ir šie līdzekļi zinātnei kaut kur jāatrod, ir pilnīgi skaidra. Viens no būtiskākajiem momentiem, kas faktiski izsaka visu, ir tas, ka mums 1997.gada budžetā ir plānots tikai 0,25% no iekšzemes kopprodukta novirzīt kā valsts dotāciju zinātnei. Šis ir ārkārtīgi zems rādītājs, un, lai nodrošinātu zinātnes normālu ietekmi uz tautsaimniecību šim rādītājam, kā jau es minēju, ir jābūt ap 1%, un tas arī ir skaitlis, kurš tiek rekomendēts Eiropas savienības asociētajām valstīm. Esmu pārliecināts, ka nedrīkst šo valsts politiku veidot, orientējoties tikai uz savu kabatu piepildīšanu, bet valstī ir vajadzīga tāda zinātnes attīstīšana, kas var ietekmēt sabiedrības attīstību, lai tomēr zinātnieks savos aprēķinos un veiktajās ekspertīzēs varētu principiālos jautājumos godīgi pieņemt šo lēmumu. Zinātnieks to daudzos gadījumos izdarītu, ņemot vērā tautas intereses, - atšķirībā no politiķa. Es aicinu atbalstīt šo ļoti būtisko priekšlikumu un kaut minimāli risināt šo problēmu ar līdzekļu papildu novirzīšanu zinātnei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc. Nupat bija Latvijā ķīmijas sasniegumu jeb ķīmijas ražotņu un zinātnes sasniegumu izstāde, kas bija skatāma lielajā zālē Rīgas centrā. Šī izstāde un tie sasniegumi bija nožēlojami. Mēs atceramies, ka kādreiz Latvijā bija ievērojami ķīmijas zinātnieki un aizsācēji daudzām ķīmijas zinātnes nozarēm - no pagājušā gadsimta beigām līdz pat šā gadsimta beigām. Mēs esam šā straujā norieta un lejupslīdes liecinieki. Varu jums apgalvot, ka izstādē tiešām bija maz... es biju trešajā izstādes dienā pirmais deputāts no Saeimas, kas bija ieradies, lai apskatītu, kāda ir šī ķīmijas zinātne, kas bija kādreiz populāra kaut vai ar "Olainfarm" un ķīmijas institūtiem, tajā skaitā bija Ķīmijas institūts, kas nodarbojās ar meža produktu pārstrādi. Jūs zināt šos darbus, un tie bija pazīstami vismaz 1/6 daļā pasaules. Un tagad varējām iet tālāk, diemžēl zinātnieku skaits katastrofāli samazinās - ne tikai tāpēc, ka labākās smadzenes aizplūst uz ārzemēm, bet arī tāpēc, ka nav šā finansējuma. Un, kā jūs zināt, cieš arī darbs Traumatoloģijas institūtā, kurā es strādāju un kurā savulaik tika izgudrots šis aerosols. Šā zinātnieku kolektīva izstrādāto aerosolu jau 15 gadus ļoti plaši lieto 1/6 daļa pasaules, bet pašreiz mēs to iepērkam no Krievijas un maksājam Krievijai šo naudu. Mēs redzam, ka aptiekas un ķīmijas preču veikali ir pilni ar ārzemju dažādiem mazgāšanas līdzekļiem, kosmētikas līdzekļiem. Tas viss bija - bija šīs fabrikas, bija šīs laboratorijas. Biju pirms nedēļas arī laboratorijā, kas nodarbojas ar mikrobioloģijas jautājumiem, Ķīmijas fakultātē, tur ir palikuši daži zinātnieki entuziasti, kas sēž bez algām, saņem no šīs pašas ministrijas nelielas dotācijas šim zinātniskajam darbam. Viņi nodarbojas ar micēlija audzēšanu, konkrēti, audzina šitaki sēnes micēliju, kas varētu dot darbu zemnieku saimniecībām. Šī sēne aug pavisam vienkārši uz lapu koku stumbriem, ko mēs nododam papīrmalkā un sadedzinām, un šo sēņu vērtība ir vislielākā pasaulē. Latvijā vien tās maksā 8 latus kilogramā, un žāvēta sēne maksā 80 latu. Ja mūsu zemnieki strādātu... un tehnoloģija nav sarežģīta, bet vajadzīgi ir šie zinātniskie pētījumi, vajadzīgas ir šīs laboratorijas pārtikas tehnoloģijai, koku pārstrādei, koku atkritumu pārstrādei. Ir jāatjauno šīs metodes, kas mums bija, un praktiski jāpielieto zinātnē, mūsu ekonomikas attīstībā. Es ļoti lūdzu atbalstīt tomēr šos un citus priekšlikumus, kas saistās ar vēl atlikušo, bieži tik tikko dzīvību velkošo zinātnisko laboratoriju atbalstu. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, nobalsojiet vismaz par šo summu, tas palīdzēs zinātniekiem. Es vairs ar zinātni nenodarbojos, kā jūs zināt, diemžēl es esmu spiests būt ar jums šeit kopā un piedalīties šādā nodevīgā aktā kā Latvijas zinātnes iznīcināšanā, noskatīties, kā tas notiek. Vēlreiz lūdzu - balsojiet vismaz par šiem 100 tūkstošiem!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.58. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 59.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - zemes reformas un nekustamā īpašuma formēšanas līdzekļus pārbīdīt uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.59. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 37, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 60.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais priekšlikums. Pozīcijas: nekustamā īpašuma vērtēšanai paredzētie 100 tūkstoši tiek novirzīti zinātniskās darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais nams! Redzat, es ceru, tur ir vēl daži priekšlikumi par nelielām summām, ko mēs gribam zinātnei "sakasīt". Es varu izteikt tikai nožēlu par šo balsojumu. Ceru, ka nākamajā jūs attapsieties.

Nu paskatieties - kurām valstīm ir vislielākie finansējumi zinātnei? Tās ir attīstītās valstis, un tās ir attīstītas tāpēc, ka tām ir šie lielie finansējumi. Tas ir tā kā apburtais loks. Ja mēs savu zinātni necelsim, tad mēs nevarēsim pacelt ne lauksaimniecību, ne citas nozares. Šodien visu nosaka zinātne. Un, Eiropas skatījumā, mūsu finansējumi zinātnei ir viszemākie. Vienīgi Albānija vēl ir aiz mums. Nu apdomājieties, iekams jūs spiežat šo pogu! Un vēlreiz uzsveru, ka mēs taču te neko... es neesmu pret... šis priekšlikums nemaina bezdeficīta budžetu, tas tikai pārdala līdzekļus par labu zinātnei. Lai kur citur būtu tik sāpīgi, bet zinātnei nu kaut kas ir jādod, lai viņa nenomirst pa šo gadu, kamēr mēs izejam uz bezdeficīta budžetu. Gribas sacīt - attopieties!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Kā rāda iepriekšējie balsojumi, deputātu vairums vēl nav apzinājušies šīs problēmas nopietnību. Acīmredzot deputāti nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību tām vēstulēm, kas ir ... tai informācijai, kas ir nākusi no Latvijas Zinātnes padomes. Es atļaušos nolasīt šo zinātnieku apkopoto informāciju par to, kādi ir valsts budžeta izdevumi zinātnē uz vienu valsts iedzīvotāju gadā. Latvijā 1996. gadā tie ir bijuši 5 ASV dolāri, turpretim Igaunijā tie ir 11, Polijā - 25, Slovakijā - 28, Čehijā - 58, Dānijā - 180, Somijā - 223 un Amerikas Savienotajās Valstīs - 255. Bet Latvijā - 5 ASV dolāri! Un tad mēs varam tikai iedomāties, kādu zinātnes attīstību, un kādu mūsu ražošanas... šī cilvēciskā resursa pieaugumu, šo kvalificētu speciālistu veidošanu mēs šeit, Latvijā, varam sagaidīt ar šādu attieksmi pret zinātni. Un es gribu uzsvērt, ka zinātnes finansējums ir 1997. gada budžeta projektā palicis absolūtajos skaitļos tāds pats kā 1996. gada budžeta projektā.

Es tiešām aicinu deputātus iedziļināties šajā problēmā un saprast tās nopietnību, un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti - 60. priekšlikuma iesniedzēji! Kad jūs uzstājāties un kvēli runājāt par zinātni, neviens no jums neminēja, kam jūs piedāvājat noņemt naudu. Tad es jums atgādināšu: jūs piedāvājat noņemt naudu nekustamā īpašuma vērtēšanai. Un ko jūs teiksiet, apspriežot 1998. gada budžetu, kad šis darbs jau prasīs 5 reizes lielākus ieguldījumus?

Tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs uzstāties deputāti nevēlas! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 60. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 34, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 61.priekšlikums. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums par mežu pārvaldes un meža resursu realizācijas speciālā budžeta līdzekļu, ja tā varētu teikt, novirzīšanu uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja - tāpat kā nākamos divus, kas skāra šos pašus mežu pārvaldes un meža resursu realizācijas ieņēmumus, līdzekļus no šīs programmas, jo tas faktiski nonāk pretrunā ar attiecīgajiem likumiem un šajā gadījumā nebūtu korekti izdarīt grozījumus, tikai paredzot šos izdevumus citur Budžeta likumā, un nemainīt neko attiecīgajos likumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Arvīds Ozols - mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šāds priekšlikums ir radies varbūt neveiksmīga formulējuma dēļ - "nesadalītie izdevumi", jo pēc savas būtības šī ir iemaksa pamatbudžetā. Tas ir pievienotās vērtības nodoklis, kas tiek iekasēts no mežu produktu realizācijas valsts mežos un jau ir ieskaitīts pamatbudžetā, un jau caur pamatbudžetu ir sadalīts. Tā ka šāds priekšlikums vienkārši tehniskā ziņā nav iespējams un acīmredzot arī galīgi nav loģisks.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un šo noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 61. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 40, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 62. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Kā jau es minēju, šo 61. priekšlikumam līdzīgo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 63. priekšlikums - deputāta Krisberga priekšlikums. Mīnusa daļa - mežu pārvalde, meža resursu realizācija - ir līdzīga iepriekšējiem diviem priekšlikumiem. Un naudas novirzīšana ir paredzēta sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šobrīd es aizstāvu vairs tikai 3/4 sava priekšlikuma, jo iepriekšējie balsojumi 1/4 Latvijas sociāli nenodrošināto iedzīvotāju jau ir atstājuši uz ielas, bez pajumtes. Palikušas 3/4.

Varētu pilnīgi piekrist tam, ko nupat teica Ozola kungs, - ka nav loģiski, ja tas ir jāieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts pamatbudžets tiks izmantots kaut kam citam, tikai ne sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju nodrošināšanai. Tā varētu turpināt Ozola kunga frāzi. Ja tik tiešām valsts budžetā ir jāieskaita 500 000, pusmiljons latu, tad... šķiet, ka arī Ozola kungs, tāpat kā ļoti daudzi "krēsla turētāji" ðeit varbūt atcerēsies vienu lietu, ar ko viņi ir iepazinušies ārzemju komandējumos. Katrā civilizētā un pat arī mazcivilizētā valstī ir sociālās programmas, kuras nodrošina valsts vismazāk aizsargāto iedzīvotāju pamattiesības. Es saprotu, ka, ja mēs nenoņemsim šobrīd šajā pozīcijā 500 000 latu, tādā gadījumā par šiem latiem Valsts meža dienests varēs veidot mežos zemnīcas, kas ļoti sekmīgi varētu izpildīt sociālo māju funkcijas. Iespējams, ka šāds motīvs ir pietiekams, lai deputāti spriestu, ka tiem 4 miljoniem, kurus mēs jau nolēmām atraut sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pievienosim vēl pusmiljonu. Ja tik tiešām šie mežkungi, kuri saņem nelielas algas, bet dzīvo lepnās mājās un brauc ar lepnām mašīnām, nenodrošinās šo ieskaitījumu mežu pārvaldei, tad, protams, noņemt šo pusmiljonu, kas domāts trūcīgajiem par labu, - tas nebūs labs darbs, un lai tad Latvija turpina dzīvot ar bezpajumtnieku bariem. Vienīgais lūgums Ozola kungam: varbūt lai tiešām vismaz mežainajos apvidos meža dienesti izveido zemnīcas, kurp doties cilvēkiem, kas paliks bez pajumtes.

Lūdzu deputātus tomēr apdomāties un atbalstīt vismaz šo pusmiljonu. Ticiet man, ka Latvijas klimatā dzīvot zemnīcās nav īsti veselīgi, bet arī medicīnas aprūpei naudas sevišķi daudz nav iedalīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runās Arvīds Ozols - mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms teikšu, ka es negribētu atbalstīt to, ka manus vārdus turpina tādā veidā, ka es nevaru pat atbildēt.

Otrs. Es gribētu paskaidrot, ka šis 1 800 0000 nepaliek Valsts meža dienesta rīcībā, bet šī summa tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā. Un gadījumā, ja šo pusmiljonu no šīs naudas vēlas novirzīt sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem, tam ir jāparādās kā pamatbudžeta izdevumu postenim, jo mēs nevaram pārkāpt likumu par pievienotās vērtības nodokli un neieskaitīt šo naudu pamatbudžetā. Es vēl vienu reizi atkārtoju: šis 1 800 000 nepaliek Valsts meža dienesta rīcībā, bet šī ir nauda, kas nonāk valsts pamatbudžetā. Un, ja arī cienījamie deputāti izlems par pamatbudžeta citādu sadali, tad acīmredzot tas ir jādara citā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret 63. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Mēs tagad darbu turpināsim ar 3. tabulu 33. lappusē. Šajā tabulā ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali, un, pirms mēs izsakām savu attieksmi pret 64. priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, es lūgtu vispirms izteikt attieksmi pret 10. lappusē atrodošos teksta tabulu, jo tas ir cieši saistīts ar šo priekšlikumu nr. 64. Lūdzu atvērt 10. lappusi, tātad teksta tabulas pēdējo lappusi, kurā ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka saskaņā ar likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 1.pantu Valsts prezidenta atalgojums un reprezentācijas izdevumi norādāmi atsevišķās valsts budžeta pozīcijās, kas tātad arī izriet no 64. priekšlikuma.

Arī Finansu ministrija ir izteikusi līdzīgu priekšlikumu šajā sadaļā. Un, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu priekšlikumu, ka Valsts prezidenta atalgojums ir 1000 lati un reprezentācijas izdevumi ir 200 lati. Tās ir pirmās izmaiņas kopš 1993. gada, kad Valsts prezidents tika ievēlēts 5. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Skatoties uz šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, nepaliek tā īsti skaidrs, vai šie 1000 lati Valsts prezidentam būs gada atalgojums vai varbūt tas būs viņam mēneša atalgojums. (Starpsauciens: "Nelaist muļķi...") Es domāju, ka nav pieņemams neviens no šiem variantiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo, (Starpsauciens: "Viņam ir 700 latu...") ja šie 1000 lati nozīmē viņa gada atalgojumu, tad varbūt tomēr tas būtu nedaudz par mazu priekš Valsts prezidenta, bet, ja tas ir mēneša atalgojums, tad, es domāju, tas ir krietni par daudz, jo, es domāju, nav pilnīgi nekāda pamata šobrīd, šajā valsts ekonomiskajā situācijā, divreiz palielināt Valsts prezidenta algu. Es domāju, tam nav pilnīgi nekāda pamata. Es domāju, ka šāds solis ir pat zināmā mērā... pat pilnīgi konkrēti... tas ir amorāls. Ir daudzi cilvēki, kam būtu vajadzīgi šie papildu līdzekļi, kas šeit būs budžetā. Daudz ir to, kam tie ir daudz vairāk vajadzīgi, un es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Tātad vispirms, godājamie kolēģi, saskaņā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu mums ir jāizsaka sava attieksme pret Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumiem, kuri izklāstīti mums izsniegtā dokumenta 10.lappusē. Tad, kad mēs būsim tos akceptējuši vai noraidījuši, mēs atgriezīsimies pie apspriežamā dokumenta 33.lappuses un izskatīsim 64.priekšlikumu. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikt savu viedokli par Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumiem?

Komisijas vārdā - Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. Es gribu paskaidrot. Principā ir skaidri parādīts 64.priekšlikumā, ka šie 6000 latu, šie naudas izdevumi saucas: "tajā skaitā atalgojumi". Šajā gadījumā tas ir Valsts prezidenta atalgojums, atalgojuma pieaugums nākamajā gadā. Paliek skaidrs, ka šie 1000 lati nozīmē viena mēneša atalgojumu. Bet es gribu teikt arī to, ka tas ir programmas ietvaros, tātad vienīgi ir izcelta iekšējā sadale programmā "Vispārējais valdības dienests", tas ir, Valsts prezidenta Kancelejā. Tātad šeit nekāda papildu nauda nav ne no kurienes paņemta. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas izklāstīts mums izsniegtā dokumenta 10.lappusē. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 13, atturas - 7. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu! Atgriežamies pie izskatāmā dokumenta 33.lappuses. 64.priekšlikums.

R.Zīle. Godātais sēdes vadītāj! Es saprotu, ka ar iepriekšējo nobalsojumu mēs automātiski esam pieņēmuši...

Sēdes vadītājs. Jā, mēs esam līdz ar to... Čerāna kungam ir iebildumi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tā absolūti nav taisnība, ka iepriekšējais balsojums šeit kaut ko automātiski nozīmētu. Tas, kas šeit tiek palielināti atalgojumi Valsts prezidenta Kancelejā, - tas nozīmē, ka šeit tiek atrastas tās rezerves priekš Valsts prezidenta algas no tās naudas, kas Valsts prezidenta Kancelejā līdz šim nebija paredzēta atalgojumiem. Tas tikai skaidri un gaiši norāda, ka šeit ir šīs rezerves un ka šo līdzekļu plānojums Valsts prezidenta Kancelejai ir bijis pārāk devīgs.

Mans priekšlikums šajā konkrētajā gadījumā tomēr būtu atrast šos līdzekļus no Valsts prezidenta Kancelejai atvēlētā algu fonda un tos līdzekļus, kas ir Kancelejā paredzēti ārpus algu fonda, tomēr novirzīt kādam derīgākam mērķim saskaņā ar tālāk sekojošajiem priekšlikumiem. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas par to runāt? Runāt vairs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr. 64 (dokumenta 33.lappusē). Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 18, atturas - 7.Pieņemts.

R. Zīle. 65.priekšlikums. Deputāti Eniņš, Seile, Priedkalns, Gredzens, Apsītis un Prēdele ir iesnieguši priekšlikumu par Valsts prezidenta Kanceleju - par programmas "Vispārējais valdības dienests" naudas novirzīšanu zinātniskās darbības nodrošināšanai, konkrēti tā būtu dotācija izdevniecības "Zinātne" konkrētu izdevumu atbalstīšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es šoreiz gribētu tiešām lūgt jūsu uzmanību, lai jūs visi klausītos un noliktu avīzes malā, jo šeit ir noticis pārpratums. Es paskaidrošu. Es pats ar Valsts prezidentu personīgi sarunāju šo lietu, un Valsts prezidentam nebija iebildumu. Viņš piekrita jautājumā par šo naudas novirzi no Valsts prezidenta Kancelejas uz izdevniecību "Zinātne". Un pēc tam es vēlreiz biju Valsts prezidenta Kancelejā, lai šo lietu saskaņotu, un apsolījos sekot, lai nauda patiešām aizietu tam mērķim. Lai nebūtu man tā kā tajā gadījumā, kādu Valsts prezidents minēja, - ka deputāts Pauls Putniņš arī vienreiz no Valsts prezidenta Kancelejas kaut ko lūdzis par pieminekļiem, izdabūjis naudu, bet tā nauda gājusi pazušanā. Es apņemos katru dienu sekot, lai šī nauda tiktu izdevniecībai "Zinātne". Tas ir tajā pašā virzienā - "zinātne". Nauda ir ļoti niecīga - 18 000, bet tā izdevniecībai "Zinātne" daudz ko izšķirs. Priekšlikumā ir konkrēti norādīts: lai izdotu "Atskaņu hronikas"; lai izdotu "Dabas un vēstures kalendāru", kuram arī diemžēl ir vajadzīgas dotācijas; lai izdotu grāmatas sērijā "Mâksla un arhitektūra" un lai šī sērija neizjuktu.

Otrkārt, tas ir vajadzīgs tādēļ, lai izdevniecība "Zinātne" pati kā izdevniecība, kā vienīgā valsts izdevniecība, neizjuktu. Vēlreiz uzsveru - zinātnes izdevniecība, jo jau ir izjukusi un, var teikt, gājusi bojā Enciklopēdiju izdevniecība jeb redakcija. Kas ar to notika? Vispirms to trīs reizes privatizēja, bet nevarēja, jo neviens nepieteicās. Beidzot to privatizēja, paņēma no "Jâņa sētas" tāds Zvirbuļa kungs, bet neko nedarīja. Beidzot tagad, šoruden, pavisam nesen, tomēr viņš atkal atteicās no tās privatizācijas. Līdz ar to viss Enciklopēdiju redakcijas štats ir nonācis ne šur, ne tur. Es jums varētu stāstīt, kādas grāmatas izdod Enciklopēdiju redakcija. Tā, es domāju, ir valstij traģēdija, ja tai šajā laikmetā nav savas oriģinālas izdevniecības, kas izdod kapitālus sējumus, tādus sējumus, kādi, piemēram, Latvijas laikā bija "Zeme. Daba. Tauta", "Pasaules vēsture". Bez "Latvju dainām" bija profesora Šmita "Latvju pasakas un teikas" 15 sējumos, bija Strauberga "Latvju buramie vārdi", bija "Tautas paražas" un ļoti daudzas citas. Es momentā neatceros tādu kapitālu sējumu, kas nekādā ziņā...tie ir nerentabli, tos bez dotācijām nav iespējams izdot. Es domāju, patiešām šā balsojuma izdruku gan vajadzētu publicēt. Es redzu, ka daži deputāti ņirgājas pat par šo manu runāšanas laiku. Vai mums ir vajadzīgas tikai materiālās vērtības, vai arī kaut kas no tautas garamantām?

Atgādinu vēlreiz: ar Valsts prezidentu tas ir saskaņots. Es nezinu... ja daži šaubās, ka es šeit varētu runāt niekus un melot... Es ceru, ka neviens par to nešaubās. Ja pats Valsts prezidents piekrita, tad vienkārši ir netaktiski un nepareizi neatbalstīt šo. Es ceru, ka jūs, ļoti godājamie deputāti, kas ļoti godā mūsu Ministru prezidentu un ir norunājuši, ka balsos visi dzelžaini, kā te ir rakstīts... Ceru, ka šoreiz nesaņems nekādus frakcijas sodus, ņemot vērā manu paskaidrojumu, ka ar Valsts prezidentu tas ir saskaņots. Trešo reizi to atkārtoju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.J. Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas prezidentu labākajās tradīcijās vienmēr ir bijis atbalstīt zinātni, mākslu un skolu. Man šajā konkrētajā gadījumā gribas pasvītrot, ka ir runa par letoniku. Ar ķīmiju, mežzinātnēm un fiziku nodarbojas pasaulē vairums valstu, turpretim ar letoniku ir jānodarbojas mums, un es uzskatu šo Valsts prezidenta iniciatīvu par ļoti pozitīvu un aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patīkami dzirdēt, kā vairākums draudzīgi viens pēc otra pulciņā iet un stāsta, kā mīl izdevumus. Protams, mums vajadzēja vēl ierakstīt kaut kādu antoloģiju, kurā varētu nodrukāt gan cienījamā Ķezbera kunga, gan vēl arī " Latvijas ceļa" pārstāvju sacīto, un tad teikt, ka vajag kādus pāris tūkstošus piemest. Tikai neaizmirsīsim savu iepriekšējo cinismu, kad mēs Makarova kunga un arī pārējo kolēģu ietekmē nenobalsojām par 16 000 invalīdu rehabilitācijai.

Eniņa kungs, es patiešām būtu sajūsmā, ja jūs būtu aizgājis pie Prezidenta kunga un palūdzis, lai viņš tos 18 000 novirza invalīdu rehabilitācijai. Es, protams, saprotu, ka Dabas un vēstures kalendārā jūs būsit nodrukājis kādu savu rakstiņu par alām un par to, kā jums tur iet. Protams, atkal varēs prese uzrakstīt, kāds tur ir lobisms. Dunkera kungs, jūs it kā vienā izdevniecībā piestrādājat... Protams, patīkami ir arī tas, ka Ķezbera kungs šajā kompānijā ir ticis iekšā.

Man ļoti interesē nākošais jautājums. Protams, mēs varam nobalsot, un Ulmaņa kungs ar dāsnu roku ziedos 18 000, bet to jau viņš varēja arī no savas Kancelejas, kas šo naudu saņems, noziedot. Un tad viņam varbūt būtu lielāka reklāma, nekā no šīs tribīnes klanoties un kratoties, ka Ulmanis ir apsolījis un atļāvis, un Eniņš apsola, ka Šķēles kungs nevienu nesodīs, ka nobalsos tā vai šitā. Protams, tas ir oriģināli un patīkami.

Bet man nāk prātā cits jautājums: kāds būs nākošais balsojums? Varbūt, Makarova kungs, arī jūs būsit aizgājis uz Kanceleju un palūdzis, varbūt Ulmaņa kungs atbalstīs arī tuberkulozes slimniekus? Vai jūs neesat gājis tāpat kā Eniņa kungs? Varbūt arī jūs teiksit, ka par to nevienu nesodīs. Un tad būs paradoksāli, jo jūs paši tagad nobalsosit par 18 000, lai izdotu kalendāru, un pēc tam balsosit pret tuberkulozes slimniekiem. Kur ir loģika un kur ir morāle? Šajā gadījumā es ieteiktu neatbalstīt, bet vajadzētu tālāk no kādas naudas summas, kas tiek piedāvāta, noņemt Prezidenta kungam un patiešām atbalstīt tuberkulozes slimniekus vai kādu citu Latvijā reālu problēmu. Izdot bukletus, protams, var, bet es domāju, ka to jau var arī individuāla darba rezultātā veikt. Šajā gadījumā es aicinu šo projektu neatbalstīt, bet atbalstīt kādu no nākošajiem priekšlikumiem, kuri būtu patiešām Latvijas tautai vairāk vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību Lujāna kungam par viņa runu, jo tā pilnīgi un noteikti pārliecināja mūs par to, ka šie izdevumi noteikti ir jāizdod, jo, ja deputāts nezina, kas ir "Atskaņu hronika", un sauc to par bukletu, tas tikai pierāda, cik tālu mēs tomēr atrodamies no savas tautas vēstures izzināšanas.

Nākamais jautājums, runājot par šiem izdevumiem. Jā, varētu apšaubīt, vai ir tik ļoti aktuāls un nepieciešams Dabas un vēstures kalendārs, bet šie divi citi izdevumi, arī "Atskaņu hronika"... Tā ir tā hronika, kur jūs tomēr varat izlasīt pirmsākumus šai pašai vietai, kur jūs atrodaties. Tā ir Rīgas pilsēta. Un šī "Atskaņu hronika" ir ne tikai vispār pamācoša literatūra, bet tā ir nepieciešama arī vispārizglītojošajās skolās un arī augstskolās.

Nākamais jautājums - māksla un arhitektūra. Mēs visi bijām ļoti lepni par to, ka Rīgu atzīst par jūgendstila pilsētu, ka UNESCO ir gatava to iekļaut savos plānos, taču neviena starptautiska organizācija neko savos plānos neiekļauj un nedara, ja pati valsts nepopularizē un neskaidro to, kādas kultūras vērtības tai ir un kuras viņa grib, lai tās atzītu arī par pasaules vērtībām. Tāpēc, ņemot vērā šos divus faktorus - gan gatavošanos Rīgas jubilejas svinībām, gan nozīmi, kāda ir šiem izdevumiem - "Atskaņu hronikai" un arī "Mâkslas un arhitektūras" sērijas izdevumiem turpinājumos, kas noteikti vairākiem mājās ir sakrājušies... Šie izdevumi padomju gados bija ļoti liels deficīts, tāpēc man būtu lūgums deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu kā mērķdotāciju un novirzīt to šai organizācijai - šoreiz izdevniecībai "Zinātne" - konkrētu izdevumu izdošanai, nevis paredzēt ļoti vispārīgi tā, kā tas ir ierakstīts šeit budžeta labojumos, nevis ierakstīt kā vispārēju naudas novirzīšanu kaut kādu grāmatu izdošanai. Bet vajadzētu tā, kā šeit ir ierakstīts - izdevniecība "Zinātne", trijiem konkrētiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Eniņa kungs otro reizi, viena minūte.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tikai pieminēšu, ka skan jau varbūt tā tiešām... ka bukleta līmenī ir Dabas un vēstures kalendārs, bet atcerēsimies, ka Dabas un vēstures kalendārs visos šajos komunistu laikos, tumšajos laikos, bija tas kalendārs, kas sasniedza metienu 200 000 un vairāk. Tam bija vislielākā tirāža starp visām grāmatām. Šo kalendāru iespieda, balstoties uz to, ka tā bija daba un vēsture, tur varēja iespiest arī tam laikam nepolitiskas tēmas. Un arī visai latviskas lietas tur varēja iespiest. Un tagad man saka: jā, simtiem tādu ir, bet tomēr, ja šis kalendārs iznīktu... Es domāju, ka no tiem 18 000 Dabas un vēstures kalendāram ir tikai 2 tūkstoši. Vēl tāds paskaidrojums. Es Dabas un vēstures kalendārā neesmu rakstījis un arī nerakstīšu šos divus gadus...

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es atceros savu jaunību, varbūt pat bērnību. Man bija 14 vai 13 gadu. Tajā laikā bija tāda populāri zinātniska bibliotēka. Tā bija domāta pusaudžiem, pat bērniem varbūt. Uz mani atstāja lielu iespaidu tieši šo grāmatu lasīšana. Tur bija par slaveniem vīriem rakstīts, tāpat kā par jums. Tur bija rakstīts, kā kopt akvāriju, kā audzēt akvārija zivtiņas. Tur bija rakstīts par mikrobiem. Un galu galā es 33 gadus biju zinātnieks un esmu izgudrojis šo arī slaveno aerosolu "Comsi", ko es tagad reklamēju no šīs tribīnes un kas ir ļoti labs pirmajai palīdzībai apdegumu ārstēšanā. Esmu arī olozola autors, kas ir labākais bijušajā Padomju Savienībā un tagad NVS valstīs, arī mūsu republikā. Es pats to pērku aptiekās. Un, lūk, šis iespaids... visas šīs lētās grāmatiņas zēniem, jaunatnei, skolniekiem... Un viņu tiešām bija vesela sērija. Vēlāk es lasīju "Dabas un vēstures kalendāru", un tur es daudz ko uzzināju par Latvijas vēsturi, par to vēsturi, kuru jūs pašreiz aizstāvat. Par Latvijas pirmās neatkarības laika vēsturi, par šiem cilvēkiem, par Atmodas darbiniekiem. Un es domāju, ka, ja mēs tagad vienkārši "nogriežam" šos 18 000, lai izdotu šīs grāmatas, šīs populāri zinātniskās grāmatas par mākslu, arī par arhitektūru, tad tas būs vienkārši kauns mums.

Turklāt man jāatzīstas, ka esmu uzrakstījis un atkārtoti zvanījis Prezidenta Kancelejai, bet no šīs Kancelejas es neesmu saņēmis pat atbildi, kad es varētu aiziet pie Prezidenta kaut vai parunāties ar šīs Kancelejas darbiniekiem, jo tālāk par policistu pie trepēm šajā Kancelejā es netieku.

Es ļoti lūdzu nobalsot par šiem 18 000 vismaz mūsu nākošās paaudzes vārdā. Esiet kaut cik ar sirdsapziņu! Diemžēl man ir grūti šeit sameklēt sirdsapziņu. Varbūt tā pamodīsies... Varbūt šodien, varbūt rīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi - viena minūte.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Apiņa kungs kaut kur pazudis... bija te. Apiņa kungs, jums tālāk būs arī priekšlikums, kur jūs prasāt 20 000 latu kardioloģijai. Un tad es domāju, ka būs balsojums skaidrāks par skaidru. Un, Eniņa kungs, varbūt tās kapeikas, kā jūs te izsakāties, tur būtu vairāk vajadzīgas. Un varbūt šinī gadījumā būtu labāk atteikties par labu kardioloģijai, kas 20 000 prasa. Un tas būtu patiešām vairāk vajadzīgs.

Protams, Leopold Ozoliņa kungs, tas viss ir svarīgi, bet man arī atgādināja Rīgas Domē, ka Rīgas Dome deva kredītu bukleta publicēšanai, tikai pēc tam izrādījās, ka Kolberga kungs par saviem līdzekļiem izdeva labāku bukletu, bet man liekas, ka buklets par Rīgas vēsturi tā arī vēl aizvien nav izdots. Protams, mēs varam dotēt šinī gadījumā no valsts līdzekļiem un stāstīt, kādi tur būs raksti un kurš un kur bērnībā ir sēdējis, kur atradies un atmiņās gremdējies, bet tā ir reāla nauda, kas šodien būtu citur vairāk vajadzīga. Es domāju, ka šodien kardioloģijai ziedot 20 000 būtu svarīgāk nekā diemžēl... vai, paldies... patiešām, šie 18 000, ko mēs gribam atdot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es saprotu, ka Lujāna kungs ir gatavs mesties uz ambrazūras, ja uz viņa galda ierocis tika atrasts pavisam pirms dažām dienām... Viņš jau droši vien gribētu, viņš tikai kautrējas, bet vēl trešo reizi, kura viņam ir liegta, kāpt tribīnē. Viņš noteikti sacītu, ka viņš šos tūkstošus labprāt novirzītu mērķim, lai izdotu grāmatu, kā reanimēt Padomju Savienību vai interfronti. (Starpsauciens: "To Makarovs gribētu...") Droši vien ar šādiem līdzekļiem. Tā ka patiešām pareizi Kreituses kundze teica, ka, ja Lujāns ir tribīnē, tad tas liecina, ka mums patiešām jāatbalsta šis priekšlikums, ko iesaka attiecīgie deputāti. Un es patiešām aicinu, kolēģi, nekāpt tribīnē un netērēt laiku, bet nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - frakcija "Tautai un taisnībai".

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ar ļoti lielu interesi noklausījos Lujāna kunga kvēlās runas, bet man radās tāds iespaids, ka cilvēks, kurš var uzstāties pret "Atskaņu hronikas" izdošanu, vienkārši elementāri būtu jāsūta vēlreiz skolā. Jo par ko mēs te strīdamies? Man šī Lujāna kunga uzstāšanās atgādināja slavenu anekdoti, ka vienam kungam gribēja uzdāvināt grāmatu, bet viņš teica: "Paldies! Man otru nevajag. Man viena jau ir." Tāds iespaids man radās. Paldies.

Es aicinu balsot "par" ðo lietu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu nevēlas runāt. Debates slēdzam. Vai komisija vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 65.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 20, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 66.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - Valsts prezidenta Kancelejas Vispārējā valdības dienesta programmas samazinājums un tā novirzīšana Labklājības ministrijai tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mums visiem ir zināms, ka strauji pieaug tuberkulozes attīstība mūsu valstī, tās izplatība, un arī bērnu vidū. Un šeit ir nepieciešams novirzīt daudz vairāk līdzekļu, nekā tas tiek darīts pašlaik. Ko piedāvā mūsu valdība šajā ziņā nākošā gada budžetā?

Pirmkārt, samazināt kārtējos izdevumus par 272 000 latu, to skaitā atalgojumu par 190 000 latu. Tādēļ rodas jautājums: vai ar šādu līdzekļu samazināšanu mēs spēsim atrisināt šo ārkārtīgi sāpīgo un nopietno problēmu, šo sociālo problēmu, kāda pastāv mūsu valstī?

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šeit par Valsts prezidenta Kanceleju jau sākas debates, diskusijas par to, vai tas ir maz vai tas ir daudz, kāda ir alga un tā tālāk. Kārtējos izdevumus nākošajā gadā ir paredzēts palielināt par 123,7 tūkstošiem latu, to skaitā atalgojumam - par 35 000 latu. Šeit mēs tikko jau balsojām par vēl plus 6000 latu. Runājām par to, ka Valsts prezidents saņem 1200 mēnesī. Vienkārši nav loģiski, nav saprotams, kā var šāda rīcība notikt. Mūsu valdība aicina uz to, ka mums visiem ir jāsavelk jostas, ka mums jādzīvo taupīgāk, ka mums jātaupa līdzekļi, bet tajā pašā laikā, lūk, vienā polā šie līdzekļi netiek taupīti, viņu tiek piešķirts arvien vairāk, bet otrā, lūk, šiem nabaga slimniekiem, kuri ir Juglas slimnīcā, tiem, lūk, šos līdzekļus atņem, lai viņus varētu ārstēt.

Un vēl vienu interesantu faktu es gribu minēt. To, ka Valsts prezidenta Ulmaņa kundze ir Tuberkulozes slimnīcas patronese, un es domāju, ka viņai būs grūti, pastāvot tādiem skaitļiem, kādi tie ir mūsu budžetā, pildīt savu funkciju. Tādēļ, godātie deputāti, es aicinu atvieglot Prezidenta kundzei viņas funkciju un uzdevumu veikšanu un balsot par to, lai tiešām reāli piešķirtu vairāk līdzekļu Tuberkulozes slimnīcai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, bet mums tūlīt būs pārtraukums. Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi.

Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka tuvojas pārtraukums un ir trīs paziņojumi, es lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, bet, kamēr tie tiek gatavoti, būs trīs paziņojumi.

Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedru sastāvdaļu tikties uz divām minūtēm mazai apspriedei tepat Prezidija zālē tūliņ pēc pārtraukuma sākšanās.

Sēdes vadītājs. Prezidija zāle būs aizņemta, Druvas kungs!

K.J.Druva. Labi, tad Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Saimnieciskās komisijas biedrus aicinu 12.40 Kamīnu zālē Jēkaba ielā 16.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais. Godājamie piketētāji, kuri ir pulcējušies pie Saeimas ēkas! Pulksten 13.00 šajā ēkā Saeimas Prezidija apspriežu zālē 3.stāvā tiks pieņemti piketētāju pārstāvji. Viņus pieņems Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs un Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Paldies.

Pārtraukums... Piedodiet. Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Guntis Eniņš... ir zālē, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Atis Sausnītis... ir zālē, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atvainojos par nelielu nokavēšanos. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpināsim apspriest izskatāmo likumprojektu. Vārds debatēs Jānim Mauliņam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs tagad izskatām 66.priekšlikumu, par ko jau tika runāts. Un šis priekšlikums ir tāds: frakcija "Latvijai" uzskata, ka ir jāsamazina izdevumi Valsts prezidenta Kancelejai. Tā kā 20 000 latu jau tika nobalsoti nost (kļūdas dēļ izdruka rādīja, ka es esmu balsojis "pret", bet es balsoju "par", kad balsojām par to priekšlikumu, ko iesnieguši Eniņš, Seile, Priedkalns, Gredzens, Apsītis un Prēdele), tad jāsaka, ka mūsu priekšlikumu šo 20 000 latu noņemšanas dēļ varbūt samazinās par attiecīgo summu no tās Kancelejas izdevumiem. Mums tad paliek tikai kopējā summa 262 600 latu, kurus mēs novirzām uz tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanu. Te jau frakcijas "Latvijai" deputāts Elmārs Zelgalvis norādīja, ka tas ir mūsu Valsts prezidenta kundzes kā patroneses aizstāvamais "lauciņš" - tuberkulozes slimnieki visā Latvijā. Un tieši vienai tuberkulozes slimnīcai jo sevišķi... Tad, kad par šo jautājumu runājām ar vienas tuberkulozes slimnīcas cilvēkiem, viņi teica, ka arī Aina Ulmane ir piekritusi, lai uz Valsts prezidenta Kancelejas rēķina palielina izdevumus jeb līdzekļus tuberkulozes slimnīcām. Šeit mēs šodien ārā mītiņā dzirdējām, ka cilvēki no "Latvijas ceļa", no Demokrātiskās partijas Saimnieks iziet ārā un stāsta skolotājiem pavisam ko citu nekā to, ko viņi faktiski dara, kad viņi spiež balsošanas pogas. Ļoti iespējams, ka arī Valsts prezidenta kundze ir domājusi vienu, bet runājusi citu un darīs vēl savādāk. Diemžēl šis trejādas rīcības jeb darbošanās veids pie mums ir izplatīts, un jāsaka, ka es tik efektīgu liekulību, kādu es redzu te Saeimā, neredzēju savulaik pat pie lieliem un negodīgiem komunistiem. Es jums došu informāciju par vienu tuberkulozes slimnīcu, turienes cilvēki raksta: "Gultas ir salūzušas, skapīši pie gultām ir salūzuši, matrači ir saplīsuši. Faktiski mēs vairs nevaram turpināt strādāt, vidējais atalgojums iznāk 30 latu mēnesī." Es jums varu atgādināt: ja šos gultas matračus piegādātu Joahims Zīgerists, tad neviena avīze par to nerakstītu, un, ja kaut kur kaut kas pazibētu, tad tikai kā ņirgāšanās par Zīgerista populismu. Tātad vienīgā izeja tomēr ir mainīt šīs budžeta pozīcijas un no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem pārvietot šos līdzekļus uz tuberkulozes slimnīcām, jo tuberkuloze Latvijā ļoti izplatās pēdējā laikā, tas sit lielu robu mūsu tautas jau tā mazajā dzīvajā spēkā, un, ja kāds balsos "pret", es uzskatu, ka tas jau balso par mūsu tautas iznīkšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr.66), kurš ir izklāstīts dokumenta 33.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 67.priekšlikums ir deputātu Kreituses, Eniņa, Prēdeles, Apsīša un Pētersona iesniegtais priekšlikums. Šeit ir runa par 4000 latu noņemšanu no vispārējā valdības dienesta Valsts prezidenta Kancelejā un šīs naudas nodošanu okupācijas režīmu upuru piemiņas vietai. Šo priekšlikumu komisija un valdība atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 68.priekšlikums. Deputāta Staša priekšlikums par pozīciju "Vispārējais valdības dienests" un līdzekļu nodošanu dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Vēlas runāt Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums daudzām programmām trūkst naudas, trūkst naudas izglītībai, kultūrai, medicīnai un tā tālāk, trūkst naudas arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžetā, un tādēļ tas ir vairāk nekā amorāli - tajā pašā laikā tik lielos apmēros palielināt Valsts prezidenta Kancelejas izdevumus. Es uzskatu, ka bez sāpēm šī daļa, kā ir rakstīts šajā priekšlikumā, ir jānovirza no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

R.Zīle. 69.priekšlikums. Priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Ir ierosināts vispārējā valdības dienesta naudas pārdalīt dotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie tautas vietnieki! No 22 manis iesniegtajiem priekšlikumiem 17 priekšlikumi prasa pārdalīt, novirzīt līdzekļus no dažādām valsts iestādēm pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - dotācijām un mērķdotācijām. Šie priekšlikumi ir iesniegti situācijā, kad mēs, rēķinot pat ar aritmometru, nevarējām budžetā atrast apmēram 9 miljonus latu skolotāju algām. Laikā starp pirmo un otro lasījumu valdība ir iesniegusi un parlaments ir arī apstiprinājis likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un man ir jāaicina balsot pret maniem priekšlikumiem un jābalso arī man pašam pret šiem priekšlikumiem. Ar sevišķu uzcītību es aicinu balsot pret priekšlikumu, kurš prasa samazināt valsts ceļu fonda līdzekļus par 37 500 latiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūs pēc būtības atsaucat savu priekšlikumu. Paldies. Priekšlikums noņemts.

R.Zīle. 70.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums, un tas ir pilnīgi identisks ar Kārļa Leiškalna priekšlikumu, ko mēs tikko izskatījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret 70.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 35, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 71.priekšlikums. Deputāta Krisberga priekšlikums, kurš mīnusa daļā pilnīgi sakrīt ar iepriekšējiem diviem, un līdzekļu novirzījums ir sociālajām mājām un sociālajiem līdzekļiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit man parādās lielas cerības. Kāpēc parādās cerības? Varbūt mēs neesam izpratuši maznodrošināto cilvēku vēlmi krīzes situācijā iegūt pajumti, taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka turpretim Valsts prezidents to saprot. Kāpēc? Arī Valsts prezidents dzīvo sociālajā mājā: par Rīgas pili īri viņš nemaksā, arī par savu dzīvokli, kas valsts budžetam ir prasījis pietiekami daudz un ko viņš saņems pēc tam, kad kļūs par eksprezidentu, viņš šodien nav maksājis un nemaksās. Un tie cilvēki, kas viņa Jūrmalas rezidencē liek parketu, ir dziļi izbrīnīti, kur tik skaistu koku var dabūt. Arī par šo Valsts prezidents nemaksā. Tātad viņš ir praktiski tādā pašā statusā, par kādu rūpējas tie deputāti, kas ir izstrādājuši likumu par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām. Valsts prezidents, visu labi gribēdams, piekrita ļoti svarīgas zinātniskas un kultūrvēsturiskas literatūras izdošanai Latvijā un žēlsirdīgi atvēlēja 18 000 latu šim mērķim. Šis darbs bija labs. "Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi..." Es domāju, ka, ja viņš ir bijis mīkstu sirdi pats savām sociālajām vajadzībām, tad viņš atvēlēs no savas Kancelejas izdevumiem nieka summu, tos pašus 65 000, lai... Ja jau mēs negribējām atdot gandrīz jau 4 miljonus, tad Valsts prezidents noteikti darīs labu un atvēlēs. Man gan jāatzīstas, ka es "pa kluso" ar Valsts prezidentu diemžēl neko neesmu sarunājis, jo arī mani, tāpat kā Leopoldu Ozoliņu, tālāk kā līdz pirmajam policista postenim laikam jau nelaidīs, es gan pat netērēju savu dārgo laiku un nepārbaudīju šo lietu.

Bet tagad - nopietni. Cik ilgi tad mēs spļausim tautai virsū? Tauta ir arī pie Saeimas, un skolotāji, šķiet, arī katram no mums ir atsūtījuši vēstuli. Un varbūt spļausim arī virsū tai tautai, kuru mēs pārstāvam un kurai, atvainojiet, ir jādzīvo uz ielas... (Starpsauciens: "Nu tad spļaujiet...") Un, ja kāds zālē izsaka repliku: "Nu tad spļaujiet!", - tad izejiet ārā un pasakiet to tautai! Kurš bija tas drosmīgais neģēlis? Pietrūka drosmes piecelties? Pietrūka. Gļēvulis.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt kaut dažus priekšlikumus. Ja jau Valsts prezidenta alga, atvainojiet, mēnesī būs nevis tūkstotis, bet 1200 latu (uzmanīgāk vajag lasīt tekstu!), tad varbūt tomēr par labu tiem cilvēkiem, kuri mūsu valsts ekonomiskā stāvokļa dēļ atradīsies uz ielas, vismaz sīkumiņu, zem desmit procentiem, noņemsim no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem. Padomāsim, vai gribam atbalstīt vai ne!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es gan negribētu šeit runāt par šo priekšlikumu, bet mani mazliet aizskāra tas, ka Krisberga kungs šeit runāja par tautu, par deputātiem, par mūsu attieksmi. Es gan gribētu atgādināt tam Rīgas domniekam, kurš ar savu vārdu garantēja un solīja "Auseklīša" dalībniekiem par viņu ieguldītajiem līdzekļiem gūt brīnumainu peļņu, ka varbūt tad nebūtu šobrīd tik daudz to nabadzīgo skolotāju un varbūt nebūtu tik daudz to maznodrošināto no šīs tautas, ja viņi toreiz savus līdzekļus būtu paturējuši pie sevis.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Krisberga priekšlikumu, kas tabulā redzams ar numuru 71. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 72. priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, līdzīgs viņa iepriekš iesniegtajam... Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kas tabulā redzams ar numuru 72. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 73. priekšlikums ir Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 74. priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - no programmas "Rîgas pils pārvalde" līdzekļus novirzīt tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Jau iepriekš runāju par šo pašu tēmu, par to, ka mums tuberkulozes slimnieku skaits katastrofāli palielinās. Tā ir nabadzības pazīme. Tā ir bēdu pazīme, jo tie ir ārējie apstākļi, kas pastiprina saslimstību ar tuberkulozi. 1993. gadā tajā slimīcā, kuru es pieminēju un kuras stāvoklis ir mums analizēts, bija 800 slimnieku, turpretim 1994. gadā tur bija jau 2290 slimnieku. Un es atkārtoju: ārsti arī saslimst ar šo slimību šajās slimnīcās, un nav vairs cilvēku, kas strādā tur. Un vēlreiz atgādināšu, ka vidējā alga tur iznāk 30 latu mēnesī. Jums liekas, ka tas ir nedabīgi, bet tas nu ir reāli tā. Bet tajā pašā laikā tā pati Valsts prezidenta Kanceleja saņem radikāli palielinātu summu nākamā gada budžeta projektā. Kāpēc? Jo faktiski turberkulozes slimnieku, slimnīcu līdzekļi tiek samazināti. Tāpat kā līdzekļi izglītības darbinieku vajadzībām un tā tālāk. Turklāt neviens nepierēķina klāt inflāciju. Dažkārt saka, ka palielina līdzekļus, bet īstenībā tie samazinās. Nenotiek vairs profilaktiskās apskates attiecībā uz tuberkulozi, kas kādreiz bija obligātas un notika. Līdz ar to palielinās to cilvēku skaits, kas saslimdina viens otru. Bet valdība līdzekļus joprojām neatrod. Un mēs zinām, ka ir daudz, daudz posteņu, un zinām, kur tie ir, un šoreiz atkal ir jāvēršas pie Valsts prezidenta Kancelejas. Jo vai tad galu galā tas pienākums, ko ir uzņēmusies Valsts prezidenta kundze, - būt par patronesi tuberkulozes slimniekiem, šiem nelaimīgajiem cilvēkiem, - vai tad galu galā šis pienākums arī neliek viņai pierunāt savu vīra kungu mazliet nākt viņiem pretī? Un nebūt tikai runātājiem. Mēs zinām, ka bieži vien cilvēki, kas ir talantīgi un kas varētu vēl daudz darīt Latvijas labā, aiziet pa šo lēto "atraitnes dēla" ceļu, saslimuši ar tuberkulozi. Tas nav joks! Saslimstība ar tuberkulozi palielinās divkārt, un to zina arī tie dakteri, kuri te ir ievēlēti un ir frakcijā "Tçvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļš", bet kuri šoreiz, kā mēs redzēsim balsojumu izdrukās, balso "pret".

Tāpēc es vēlreiz lūdzu: padomājiet nopietni, nepakļaujieties diktātam, to cilvēku diktātam, kuri baidās no tautas, kuri nicina tautu (citādi to nevar apzīmēt), kuri baidās no valdības maiņas (jo viņiem draudēs tad kaut kādas nepatikšanas par kaut kādiem darījumiem) un kurus es te nesaukšu tieši vārdā un neteikšu, kas tie par darījumiem. Šie darījumi to budžetu padara par deficīta budžetu. Šie darījumi padarīs šo bezdeficīta budžetu - tas tā ir domāts tikai "uz iekšieni" - par tādu, kurš būs ar simtsmiljonu deficītu nākamgad ārējo parādu dēļ. To visu vajag apzināties un neiznīcināt savu tautu.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk deputātu par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā? Nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 74. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 75. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts atsauc savu priekšlikumu. Neuztur spēkā balsojumu...

R.Zīle. 76. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir identisks deputāta Leiškalna iepriekšējam priekšlikumam. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav? Līdz ar to 76. priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 77. priekšlikums - deputāts Valdis Krisbergs iesniedzis. Tātad tā ir pozīcija - "Rîgas pils pārvalde" programma, un novirzījums ir pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Varētu jau arī atteikties no šī kriksīša un tāpat kā citi kolēģi atsaukt šo mazo prasību Rīgas pils pārvaldei. Cerības jau, protams, nav nekādas, ka pat 20 000 iedos sociālajiem dzīvokļiem. Bet man pašreiz dziļi patīk tendence, kas valda mūsu zālē. Protams, mēs varam neko neiedot mūsu maznodrošinātajiem cilvēkiem. Uz to pusi jau arī laikam velk.

Bet mani izbrīna pavisam kas cits. Es vēl saprastu, ja to pašreiz darītu lielkapitāla pārstāvji. Ir šādas partijas. Bet mani izbrīna tas, ka to, klusējot un vienojoties, dara arī mūsu Nacionālā bloka pārstāvji. Tie, kuri tik ļoti iestājas par savu tautu. Ko tad nu mēs, tie lielkapitālisti, internacionālisti... Bet atskan sauciens: "Liec tu mūs mierā!" Jo šoreiz taču nav runa par tautu. Šoreiz ir runa par to, lai mēs paliktu savā vietā. Un tālāk sākas viennozīmīga iegaudošanās. Es gribu atgādināt šiem kungiem, ka austrumniekiem ir paradums teikt: "Suņi rej, bet karavāna iet tālāk!" Ja cilvēkam ir zems izglītības līmenis, un tiešām Prezidents laikam ir darījis labu, atvēlot 18 000 šo cilvēku izglītošanai, tad acīmredzot šiem cilvēkiem arī visvairāk vajadzētu izmantot šos līdzekļus, lai mazlietiņ palasītu un lai nebūtu tā, ka viens Saeimas deputāts, kurš nupat te runāja, laikam atzinās, ka viņš bija tas gļēvulis, jo kaut kā jau sevi tomēr vajadzēja parādīt, ka viņam nav tikai viena grāmata.... ka tagad būs veselas četras... (Starpsauciens: "Liec nu mūs mierā!")

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, es lūdzu nenovirzīties no apspriežamā temata.

V.Krisbergs. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt vismaz 20 000 latu šiem cilvēkiem, kuriem ir lielas problēmas, lai samaksātu par savu dzīvokli, kuriem ir tiesas spriedums par izlikšanu, nevis tik vien domāt, kā atbalstīt vadošo oligarhiju un, nedod Dievs, zaudēt vietu valdībā. Tas attiecas arī uz jums, drosmīgais gļēvuli, kurš tomēr uznāca uz tribīnes kaut ko pastāstīt. Visu labu!

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, jūs saņemat piezīmi par aizvainojošiem izteikumiem.

Vairāk deputāti par šo... Vēlas runāt? Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Krisberga kungs, cienītais, es gribēju jums atgādināt, ka vienīgais lielkapitāla pārstāvis esat jūs, jo neviens šajā zālē nav spējis "noflenderēt" tik daudz naudas kā jūs.

Un vēl es jums atgādināšu, ka tad, kad jūs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē piedāvājāt savu likumu, ko arī es atbalstīju, tur skaidri un gaiši tika pateikts, ka likums, kas vēl nav gatavs, neattiecas uz šo jeb nākamo finansu gadu. Tur nav runas par finansēšanu, tas ir tikai "jumta" likums, un, kamēr likums nav atrisinājis, kādā veidā nauda tiks izlietota, to nevar piešķirt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 77. priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 37. lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 33, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 78. priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Jūs vēlaties runāt? Vēlaties balsošanu? Lūdzu zvanu, ja neviens nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 36, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 79.priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums - no pozīcijas "Saeima", vispārējie ieņēmumi un izdevumi, pārbīdīt līdzekļus uz Labklājības ministrijas terciālā līmeņa veselības aprūpi, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jums vajadzētu pagaidīt, kamēr dod vārdu, un tad nākt tribīnē. Lūdzu, Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, Čepāņa kungs! Godātie kolēģi, es jums šodien vairākkārt lūgšu balsot par kardioloģijas programmu. Tā ir programma apmēram 1,6 miljonu vērtībā, kas ir kā garantija, lai apmēram 2000 cilvēkiem varētu pagarināt dzīvi par 5 gadiem. Visi mani priekšlikumi būs klajā pretrunā ar elementāru valsts līdzekļu taupīšanu, jo, ja šie 2000 cilvēku turpinās dzīvot, viņi lielākoties tērēs pensiju līdzekļus, tērēs veselības aprūpes līdzekļus.

Es vēlos jums nedaudz pastāstīt par sirdi. Sirds ir vienīgais muskulis cilvēka organismā, kurš darbojas nepārtraukti, kuram dienu un nakti, darbā un atpūtā esot, ir vajadzīgs skābeklis un barības vielas. Sirds muskulim to piegādā sirds vainagartērijas, tās ir tādas artērijas, kas atiet tieši no aortas un apasiņo sirdi, un vienmēr visās dzīves situācijās nes viņai šo skābekli. Aterosklerozes dēļ holesterīns aizdambē šīs vainagartērijas 90% apmērā, un tad, kad ir lielāka fiziskā vai psihiski emocionāla slodze, mēs ikreiz saslimstam ar sirds išēmisko slimību, ko mēs tautā vienkārši saprotam kā infarktu vai stenokardiju. Ārstu uzdevums ir daļēji paplašināt šo asinsvadu, un to moderni veic tagad Stradiņa slimnīcā caur iegurņa artēriju, aizejot ar katetru līdz šai artērijai un ar baloniņu viņu paplašinot. Un tad, kad tas ir paplašināts, tur ieliek iekšā nelielu protēzīti, ko sauc par stentu. Un aparāts mums šai lietai ir. Mums nav naudas, lai iegādātos šos katetrus, šie katetri viens maksā apmēram 1000 latu, un šīs iekšējās protēzes jeb stenti maksā apmāram 300 latu. Un, ja šos katetrus mēs varam, kā tas pie mums ir pieņemts, vēl vienu reizi vārīt un ne tikai vēl vienu reizi, bet mēs viņus sterilizējam daudzkārt, tad šos stentus, kurus mēs esam ielikuši sirds vainagartērijā, mēs kaut kā otrreiz nevaram izmantot, pat tad ja šis slimnieks ir nonācis morgā.

Es jums, kolēģi, vēlos teikt, ka es galīgi nemēģinu šoreiz runāt abstrakti. Latvijā šodien vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 63 gadi, sievietēm - 72. Tas ir apmēram par 10-12 gadiem īsāks nekā visur citur pasaulē. Un jebkurā gadījumā pamatsaslimšana, no kuras mirst Latvijas iedzīvotāji, ir sirds asinsvadu slimības, pamatā tās, kuras izraisījusi ateroskleroze. Es jūs ļoti aicinu iespēju robežās no dažādiem projektiem atbalstīt manus priekšlikumus, jo kopsummā aiz viņiem visiem stāv nopietna programma, kas ir noformēta tāpat kā visas pārējās programmas, ar kurām varēja iepazīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, par 1,6 miljoniem latu. Tas, cik daudz mēs iedosim viņiem - un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija dažus no šiem priekšlikumiem ir atbalstījusi, - tātad atbilstoši tam, cik mēs iedosim, tik arī mēs nākošajā gadā spēsim šo palīdzību slimniekiem sniegt.

Mūsu zālē arī ir... šobrīd gan neatrodas... viens deputāts, kuram šāda koronārangioplastija ir glābusi dzīvību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu it īpaši tos, kuri sagatavojušies desmitām reižu kāpt tribīnē, nedarīt to. Ķersimies pie konstruktīva darba, jo citādi mēs šādā veidā strādāsim trīs diennaktis. Un nemācīt mūs kā Medicīnas akadēmijas studentus, kas ir sirds un tā tālāk, un tā joprojām. Nelasīt šīs lekcijas un neizvērst šeit propagandu! Tas attiecas it īpaši uz Krisberga kungu, kurš pats, būdams, es varu skaidri un gaiši teikt, negodīgs, jo ir apkrāpis simtiem un tūkstošiem cilvēku... Bet tagad viņš kāpj tribīnē un ir tas labākais no visiem. Labākais, godīgākais, iejūtīgākais un vēl kaut kāds "super". Tas ir kaut kas vienkārši neticams! Es aicinu jūs, kolēģi, jo te uzvārdu ir sarakstīts ļoti daudz... Tos, kuri ļoti grib runāt un izvērst pašlaik divu vai triju dienu garumā šo budžeta apspriešanu, izmantot šo kā aģitācijas un propagandas tribīni, es aicinu nedarīt to, bet ķerties pie konstruktīva darba. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot 79.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 80.arī ir deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Apiņa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 81.priekšlikums. Deputātu Eniņa un Gredzena priekšlikums - Saeimas darbības nodrošinājuma programmas naudu novirzīt zinātniskās darbības... nodrošināt dotācijas izdevniecībai "Zinātne" Broces 3.sējuma izdošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! 100 gudrākās galvas! Nu būs joki, jo, redzat, balsojums būs tāds, ka būs jābalso, lai nedaudz, 1%, atņemtu no sevis, tas ir, no Saeimas. Tāds ir mans priekšlikums. Bet, lai šo jūs saprastu, es redzu vajadzību pastāstīt, deputātus izglītot, kas tas tāds Broce ir. Izrādās, ka deputāti... protams, par "Atskaņu hroniku" nerunājot... bet citi pat nezināja arī to, kas ir Dabas un vēstures kalendārs.

Lūk, Broce ir čehu tautības vācu skolotājs, kas šeit dzīvoja 18.gs. - 19.gs. mijā, un, tā kā tad nebija fotoaparātu, Broce zīmēja, dokumentēja šā laikmeta ainas. Visu vēsturisko situāciju. Visās vēstures grāmatās mūsu skolās, kur ir aplūkotas visas Baltijas valstis, īpaši Latvija un Igaunija, pamats ir viņa zīmējumi, viņa vēsturiskie apraksti. Galvenokārt tur ir tas, kādas toreiz izskatījās muižas, kādi bija celtniecības paņēmieni, kāda bija arhitektūra. Bet viņš ļoti daudz ir zīmējis. Tur ir redzams tas, kādi bija zemnieku apģērbi tajā laikā, kādas bija kāzu tradīcijas, darbarīki. Arī darba metodes mēs redzam. Bez zīmējumiem viņš sniedza tiem klāt arī aprakstus. Viņš šim savam darbam ir veltījis visu mūžu, apmēram 100 sējumu tur ir. Tā ka es gribētu salīdzināt viņu zināmā mērā pat ar Krišjāni Baronu. Jūs to saprotat, kas ir latvju dainas, tās ir izdotas, un tās nezudīs vairs, bet Broces materiāli gan zūd un draud sairt tur. Pie tam šī izdevniecība "Zinātne" jau ir izdevusi 1.sējumu. Otrais sējums atrodas tipogrāfijā, un jau, lūk, lūk, viņam vajadzētu iznākt uz Ziemassvētkiem. Maza aizķeršanās ir tipogrāfijā. Mūsu Kultūras ministrija palīdzēs šai 2.sējuma iznākšanai. Tātad viņi gaida, ka janvārī iznāks 2.sējums. Nav nekādu cerību, ka šajā "bada" laikmetā varētu turpināt šo sējumu izdošanu, tas ir, izdot 3.sējumu. Šis mans ierosinājums ir par 60 000, kas ir vajadzīgi, lai varētu izdot 3.sējumu un lai nepārtrūktu pats process šo sējumu izdošanā. Vēl viena lieta ir tā, ka tā nav tikai, man gribētos teikt, Latvijas daļa, tas iesniedzas drusciņ jau pasaules vēsturē, jo citu zīmētu un aprakstītu tādā veidā dokumentu kā Brocem nav.

Otra lieta. Te nebūtu pat tirāža tik svarīga, tas, vai tās ir dārgas grāmatas uz krāsaina papīra, bet pats svarīgākais ir tas, ka ar katru gadu sairst šis papīrs, jo tas glabājas, iedomājieties, turpat 200 gadu. Tas vajadzīgs, lai vienkārši neaizietu bojā, kas ir vajadzīgs. Tā ir tā vajadzības puse.

Un mans ierosinājums, kā redzat, tātad ir, lai mēs paši no saviem šiem Saeimas līdzekļiem... Es nāku ar šādu priekšlikumu, neredzēdams, kur citur šos 60 000, kas ir apmēram 1%... Zināt, man māte teica tā: "Ja ir izvārītas pusdienas priekš trijiem, vai četriem cilvēkiem, tad, ja atnāk arī piektais, arī viņš var paēst pie tā katla." Bet šeit, ja ir... 100 cilvēku mēs te esam un visa šī Saeimas saimniecība... būsim tik inteliģenti un atvēlēsim to 1% Broces darbu izdevumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 81.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Zīle. 82.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Kreituse, Eniņš, Prēdele, Apsītis, Pētersons. Tātad no Saeimas darbības nodrošinājuma programmas novirzīt līdzekļus okupācijas režīma upuru piemiņas vietai. Tie būtu tādi paši 4000 kā Prezidenta Kancelejai šādā gadījumā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 83.priekšlikums. Deputāti Zunda, Nagobads, Rāzna, Stikuts, Celmiņš. No Saeimas autobāzes finansēšanas programmas. Novirzījums Saeimas darbības nodrošināšanas programmai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Analizējot situāciju, kāda pastāv Saeimas autotransporta pakalpojumu apmaksāšanas jomā, man radās pārliecība, ka mēs varētu šeit mainīt situāciju atbilstoši tam, kā tas izteikts mūsu priekšlikumā. Tāpēc es aicinu 83. ... tas ir kā dokuments, tāpēc es aicinu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā Zīles kungs!

R.Zīle. Es gribētu teikt, ka komisijā bija samērā liela diskusija par nākošo priekšlikumu grupu, kas skar Saeimas autobāzes finansēšanas samazināšanu. Mēs saņēmām arī paskaidrojumus un aprēķinus no Ziemeļa kunga. Faktiski šeit ir nepieciešama zināma izšķiršanās. Ja Saeimas autobāzi beigtu finansēt kā šādu institūciju, tad tādā gadījumā izdevumi automašīnu īrei būtu daudz lielāki. Cita situācija ir tad, ja šo automašīnu vispār nav vai viņu gandrīz nav. Bet katrā ziņā komisijas viedoklis bija tāds, ka nenoliedzami šeit ir kaut kāds uzlabojums jāatrod nākošajā gadā, bet komisija nepiekrita tam, ka tas būtu jādara ar naudas līdzekļu atņemšanu bez tālākās programmas, ko darīt ar šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu atkārtoti zvanu! Par balsošanas motīviem. Godājamie kolēģi, varu jums pateikt, ka, sekojot šādai te praksei, mēs varam visu Saeimas budžetu - 5 miljonus - sadalīt 100 deputātiem, katram būs 50 tūkstoši, un, šķiet, ka tad varēsim dzīvot zaļi. Bet kā mēs risināsim kopīgos jautājumus? Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu. Lūdzu balsot šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 84. ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir praktiski identisks iepriekšējam priekšlikumam. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Lietas būtība ir sekojoša. Saeimas autobāzei no valsts budžeta ir paredzēts finansējums 737 733 lati. Tātad uz katru deputātu 7 373 lati un 33 santīmi. Tātad gada laikā, godātie kolēģi, mūsu nodrošināšanai ar autotransportu mūsu valsts iedzīvotāji nodokļos maksā tikpat daudz, cik patērē divos gados tāda liela pilsēta kā Aizpute. Tātad divos gados... Aizputē ir 7000 iedzīvotāju, un viņiem divos gados, lai nodrošinātu šo pilsētu, tātad tiek paredzēts finansējums, kas ir divas reizes mazāks. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Noņem!")

Kāda, godātie kolēģi deputāti, ir deputāta Lagzdiņa priekšlikuma būtība? Ābiķa kungs, es priekšlikumu neatsaukšu.... Tieši otrādi! Es viņu uzturēšu spēkā! Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka es uzskatu, ka autobāzes finansēšanai ir nepieciešams vismaz divas reizes mazāk naudas... ka vajadzētu finansēt tikai Saeimas Prezidija autotransportu, Saeimas Kancelejas un mūsu viesus. Bet deputātiem būtu jāizmaksā kompensācija atbilstoši Saeimas Kancelejā iesniegtajām biļetēm un atbilstoši atskaitei un iesniegtajiem čekiem par izmantoto benzīnu personīgajam autotransportam. Un nav ko mums braukāt ar dienesta automašīnām! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Tātad, godātie kolēģi, vienlaikus mums būtu jāizdara grozījums spēkā esošajos likumos, kas nedod mums tiesības braukt bez maksas ar autotransportu, un šos izdevumus mums kompensētu no tās naudas, kas ir paredzēta tātad Saeimas darbības nodrošinājumam. To jūs redzat manā priekšlikumā.

Godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Viņš atšķiras no iepriekš nobalsotā ar to, ka iepriekšējie četri deputāti no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas ierosināja, ka katram deputātam tiek izmaksāta mēnesī konkrēta summa. Es uzskatu, ka šāda kārtība ir nepareiza, jo mums nav jāizmaksā vis kāda konkrēta summa, bet tikai un vienīgi jākompensē tie izdevumi, kas mums reāli radušies, izmantojot autotransportu un pildot savus dienesta pienākumus. Tikai tie! Atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem. Šāda kārtība ir daudzās valstīs. Paldies par uzmanību.

Atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es uzreiz varu pateikt, ka ar Saeimas autotransportu es savos trijos deputāta gados neesmu braucis ne reizi un neesmu iztērējis nevienu latu. Dziļi sirdī es varbūt atbalstītu Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, ja tas būtu saskaņots ar visu Saeimas budžetu, ja mēs būtu radījuši jaunu sistēmu, kādā veidā nodrošināt Saeimas viesus, kaut vai Prezidiju ar autobāzi. Es domāju, ka mehāniska 337 tūkstošu izraušana no organisma, kas ir Saeimas autobāze un kas, manuprāt, tērē vienas mašīnas uzturēšanai diezgan lielu summu... man liekas, stingri par lielu ir summa. Mēs šobrīd nevaram tādā veidā nobalsot un atstāt šo uzņēmumu, kas nodarbina pietiekami daudzus cilvēkus, ne dzīvošanai, ne arī miršanai. Aicinu balsojumā par Lagzdiņa kunga priekšlikumu labākajā gadījumā atturēties un pārdomāt to visu attiecībā uz nākamā gada budžetu, patiesībā atrast mehānismu, varbūt kaut ko līdzīgu tam, ko Lagzdiņa kungs lika priekšā. Es neaicinu balsot pret, bet atturēties gan, jo šobrīd šis priekšlikums nevar radīt nekādu... tas patiesībā nedod nekādu atrisinājumu. Lagzdiņa kungs, jūs to labi saprotat. Tas ir... (Starpsauciens: "Tu esi disvkosis...") Es esmu divkosis, atšķirībā no tevis es neesmu lietojis Saeimas autotransportu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Leiškalna kungs jau apmēram pateica arī manas domas, bet šajā sakarībā es domāju, ka mums vajadzētu atrisināt vienu citu jautājumu, proti, nav normāli, ka Saeimas deputāti nemaksā par sabiedrisko transportu, ja pastāv Saeimas autobāze. Atsevišķos gadījumos ir jānokļūst vietās pie vēlētājiem vai jāapmeklē kāda izglītības iestāde vai medicīnas iestāde tur, kur ar sabiedrisko transportu tiešām ir problēmas vai kur tas vispār nekursē, un tad ar šādu Lagzdiņa piedāvāto variantu mēs problēmu neatrisināsim. Cita lieta gan ir tā, ka mums vajadzētu izdarīt Kārtības rullī grozījumu un atteikties no šīm privilēģijām - braukt par brīvu sabiedriskajā transportā. Tas tiešām nav prāta darbs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Redzat, cik ļoti vienkārši tās lietas sanāk. Līdzko skar mūsu privilēģijas un ērtības, tā mēs, liels vairākums, nostājamies pret. Bet tad, kad runājām par invalīdiem, kuriem pirms neilga laika sagādāja neērtības un bija jāiet kārtot pašvaldībā apmaksu par braukšanu, mēs šeit diezgan viennozīmīgi piekritām arī tam. Es domāju, ka Lagzdiņa kunga priekšlikums bija ļoti labs un arī iepriekšējais priekšlikums bija ļoti labs un ka nekādu problēmu nebūtu arī tos abus priekšlikumus atrisināt. Bet nu to izšķirs šis otrais balsojums. Tā ka es esmu par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo... tieši tā, kā Lagzdiņa kungs to izteica. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, bija ļoti patīkami un interesanti to visu dzirdēt, jo pirms kāda laika bija "Ðokējošais šovs", kur uzdeva kontrolierim jautājumu - cik daudz Saeimas deputātu viņi ir redzējuši braukājam pilsētas transportā. Tad izrādījās, ka vienīgie bija Jānis Ādamsons un Jānis Mauliņš, arī no Rīgas Domes... tādi ir aptuvenie fakti. Un, protams, var jau, tā teikt, noņemt to pilsētas transportu un tas arī būtu savā veidā pilnīgi loģiski, bet atkal rodas nākamais jautājums - vai ir pati sistēma? Kur varēs aiziet, ierasties un kā būs jāizpilda kaut kādi dokumenti, ka tu esi braucis pilsētas transportā, lai, teiksim, tiktos ar vēlētājiem un uzzinātu viņu problēmas? Varbūt drīzāk ir jārisina jautājums, lai mums izdala mēnešbiļetes, izdala tiem, kam vajag, un iespējams, ka atsevišķi kolēģi, kuriem ienākumi ir milzīgi, var arī atteikties no mēnešbiļetēm. Tā ir cita problēma. Protams, varētu arī savā veidā šodien Lagzdiņa kunga priekšlikumu atbalstīt, bet mani interesētu tad arī tas, kāds būtu mehānisms, jo vienkārši ar naudas noņemšanu... Bet, ja mēs ejam uz priekšu, tad arī Valsts prezidentam vajadzētu risināt šo pašu jautājumu. Lai braukā pilsētas transportā. Un arī ministriem vajag... Es domāju, ka arī Šķēles kungam tāda autobāze nav vajadzīga. Un, ja mēs sākam, tad tas viss jādara tā, kā bija savulaik - savulaik bija tāda pārkārtošanās -, tad mums pārkārtošanās ir jāsāk visos līmeņos. Vienīgais, ko atlicis darīt, - mums ir jāievēlē viens ģenerālsekretārs, kurš šīs idejas konceptuāli apvienos un piedāvās. Tomēr šinī gadījumā, bez smiešanās, es uzskatu, ka Lagzdiņa kungu varētu atbalstīt, vienīgi tas, kā nauda tiktu pārvietota, - tas būtu cits jautājums, atsevišķs.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Leiškalns Kārlis. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Grīga kungs, es gribu atgādināt, ka es noteikti neiestājos par savām privilēģijām. Vēlreiz varu pateikt, ka triju gadu laikā, kopš esmu deputāts, es neesmu ne reizi braucis ar dienesta mašīnu un nedarīšu to noteikti nekad! Bet es gribētu jums norādīt, ka attiecīgie līdzekļi - 337 000 latu, ko piedāvā noņemt autobāzei Lagzdiņa kungs, paliek Saeimas rīcībā. Tātad, noņemot vienu privilēģiju, atstāj līdzekļus citu privilēģiju uzturēšanai, ja jūs tā gribat teikt. Un vēlreiz uzsveru: es iestājos par to, ka šāda veida autobāze acīmredzot nav vajadzīga. Bet, ja mēs šādu lietu gribam ielikt budžetā, tad mums ir precīzi jāpasaka, kādā veidā mēs uzturēsim šo uzņēmumu un kādā veidā mēs nodrošināsim ar automobiļiem tās "statusa amatpersonas", kuras šobrīd Saeimā ir, un kādā veidā mēs uzņemsim tās delegācijas, kurām šie automobiļi ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, viena minūte ir pagājusi.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Iepriekšējais runātājs Kārlis Leiškalns acīmredzot nav iemācījies lasīt latviešu valodā. Deputāts Jānis Lagzdiņš neko neierosina pielikt Saeimas autobāzei vai Saeimai, bet, tieši otrādi, ierosina noņemt 400 000 latus un šos 400 000 latus, godātie kolēģi, nodot pašvaldībām, pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam - tieši to prasību apmierināšanai, kuru dēļ aukstumā un lietū tagad aiz šīs brūnās mājas sienām stāv skolotāji. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Valdība, godātie kolēģi deputāti, Lagzdiņa priekšlikumu ir atbalstījusi, bet atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Es lūdzu atbalstīt valdību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos. Vienkārši paskaidrošu, lai nebūtu sajukums. Cienījamie deputāti, man tagad nav saprotams, kurš nemāk lasīt - Leiškalns vai Lagzdiņš. Priekšlikumā nr.84 nav runa par 400 tūkstošiem, bet ir runa par 337 tūkstošu noņemšanu Saeimas autobāzei, un šie līdzekļi tiek novadīti Saeimas darbības nodrošinājumam. Tā ir programma, kurā tie 337 tūkstoši ir plusos. Un tas ir Lagzdiņa priekšlikums, par ko mēs pašlaik debatējam. Par citu priekšlikumu mēs varbūt runāsim vēlāk. Šobrīd ir runa par šo priekšlikumu, un valdība ir atbalstījusi šo priekšlikumu, ka līdzekļi paliek tepat Saeimas ietvaros. Es domāju, ka tā ir Saeimas problēma - noteikt, kā Saeimas ietvaros šie līdzekļi tiek izlietoti. Tāpēc es arī ierosinu šinī gadījumā nebalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Tie, kas uzskata, ka Saeimas autobāzes finansēšanai ir nepieciešami 847 733 lati... Ja mēs to summu uz visiem simts deputātiem sadalām, tad sanāk 8000 latu gadā uz katru deputātu. Autobāzes finansēšanai. Vai, ja mēs sadalām uz esošajām mašīnām, kas ir autobāzē, - to ir apmēram 80 - , tad tas ir 10 000 latu uz vienu automašīnu. Pie tam es gribētu atzīmēt, ka vismaz puse deputātu neizmanto autobāzes pakalpojumus. Tā ka es pamatoti teikšu, ka apmēram puse izmanto šos autobāzes pakalpojumus. Un, ja mēs gribam to atbalstīt, tad, lūdzu, neatbalstīsim Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!

R.Zīle. Es tikai gribētu precizēt, ka valdība savā precizētajā attieksmē pret budžeta priekšlikumiem, kas ir iesniegta vēstules formā, par 84.priekšlikumu ir teikusi - mainīt viedokli, nevis atbalstīt, bet neformulēt viedokli. Tātad valdībai nav viedokļa par šo priekšlikumu, ja tas skar Saeimas darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 85.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums. Pozīcija "Saeimas autobāzes finansēšana". Un novirzījums ir uz kardioloģijas apakšprogrammu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Mēs pagaidām Saeimas autobāzei neko neesam noņēmuši, tikai esam mazliet pārdalījuši līdzekļus. Es jūs aicinu 20 000 no Saeimas autobāzes līdzekļiem novirzīt kardioloģijas programmai, par kuru es jums jau stāstīju, un tas nozīmētu, ka katrs deputāts 7377 latu un 33 santīmu vietā vidēji nobraukātu 7177 latus 33 santīmus. Es lūdzu atbalstīt šo nelielās finansējuma daļas noņemšanu Saeimas autobāzei un piešķiršanu kardioloģijas programmai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 85.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 25. Nav pieņemts.

R.Zīle. 86.priekšlikums. Deputāti Zunda, Nagobads, Rāzna, Stikuts un Celmiņš ir iesnieguši šo priekšlikumu par 400 000 pārbīdi no Saeimas autobāzes uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šī ir mana priekšlikuma otra puse. Godātie kolēģi, tātad šī ir priekšlikuma otra puse. Mēs nobalsojām par attiecīgās summas samazināšanu autobāzei, tagad mums ir jānobalso, kādos līdzekļos šī summa tiek ieskaitīta. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, lai šie 400 000 tiktu ieskaitīti pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es īsti labi šajā gadījumā nevaru saprast, jo, kā es skaitu, es saprotu, ka ar iepriekšējo balsojumu mēs noteicām, ka 400 000 novirzām Saeimas darbības nodrošinājuma programmai. Tad, Lagzdiņa kungs, ja es pareizi sapratu, tos mēs noņēmām no autobāzes līdzekļiem, un tagad Lagzdiņa kungs piedāvā no autobāzes līdzekļiem vēlreiz noņemt vēl 400 000, un tad paliks attiecīgi 100 000. Piedodiet, es šajā gadījumā negribu diskutēt par to, vai tā bāze ir vajadzīga vai nav, bet vienkārši... Vai ir vesela programma, kā šos cilvēkus pārstrukturēt pēc tam un vai eksistē mehānisms... Jo, ja Lagzdiņa kunga priekšlikumā būtu ierakstīts, ka Saeimas darbības nodrošinājuma programma, kur ir 400 000, ko mēs esam pārveduši... un tad mēs pārvedam tālāk... tad būtu loģiski, bet šajā gadījumā mēs vēlreiz autobāzei... Es šajā gadījumā negribu balsot ne"pret", ne "par", jo iepriekšējā reizē es atbalstīju, bet šajā gadījumā es vienkārši gribētu saprast, lai neiznāk paradoksāla situācija, ka mēs vēl varam bāzi beigās ievest parādos, jo, ja tur vēl ir pāris programmas, tad kopsummā, man liekas, viņa būs parādos.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs, atbalstot 84.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš, samazinājām Saeimas autobāzes budžetu par 337 733 latiem. Visi nākamie priekšlikumi tādā pašā veidā skar autobāzes budžetu, un, godātie kolēģi, ja tagad mēs izskatām visus nākamos, tad budžets vēl tiks samazināts. Pašlaik tātad šis budžets ir 500 000 latu, bet ja vēl noņemsim 400 000, tas nozīmē, ka praktiski mēs atstājam šo autobāzi vispār bez līdzekļiem. Godātie kolēģi, mēs vairs nepārdalām neko, kas ir iepriekš nobalsots. Es aicinu tomēr ļoti nopietni izturēties pret šiem priekšlikumiem, izturēties pret to saimniecību, kas nodrošina Saeimas darbu, jo pēc tam nākamajā gadā, godātie deputāti, būs tādas pašas pretenzijas, kuras iesniegs gan frakcijas, gan komisijas, gan atsevišķi deputāti. Viņi iesniegs pretenzijas pret sava darba nodrošinājumu. Tad ļoti būtisks būs jautājums - ar kādiem līdzekļiem mēs to darīsim? Es aicinu noraidīt visus citus priekšlikumus, kas skar Saeimas autobāzes nodrošinājuma samazinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Zīles kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

R.Zīle. Es gribētu vienīgi teikt: ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad Saeimas autobāzei paliek nevis kaut kādi 110 000, kā var likties, bet paliek nulle, jo šie 400 000 pie jau nobalsotā... tas nozīmē, ka no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem... ir nulle, līdz ar to nav kam pelnīt speciālo budžetu, tos atlikušos 110 000 Saeimas autobāzei. Tas arī ir viss, ko es gribēju teikt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir iesniegts, un, neskatoties uz tā matemātisko absurdumu, tomēr ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 45, atturas - 24. Nav pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir 87.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Komisija to nav atbalstījusi, un Lagzdiņa kungs laikam arī neuztur spēkā prasību par balsojumu, viņš tā man teica.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, jūs to neuzturat spēkā? Paldies. Atsaukts.

R.Zīle. 88.priekšlikums. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis... Paldies.

Sēdes vadītājs. Arī neuztur... Paldies.

R.Zīle. 89.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par 89.priekšlikumu? Piekrist komisijas slēdzienam.

R.Zīle. 90.priekšlikums ir deputāta Krisberga iesniegtais. Saeimas autobāzes finansēšanas programmas naudas pārbīde uz sociālo māju un sociālo dzīvokļu izdevumiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs atsauc savu priekšlikumu.

R.Zīle. 91.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Ministru kabineta vispārējās vadības programmas naudas pārbīde uz Aizsardzības ministriju, jaunsargu apmācību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 92.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 92.priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. 93.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 94.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums. Ministru kabineta vispārējā vadības programma. Un novirzījums kardioloģijas apakšprogrammai. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 95.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - no Ministru kabineta vispārējās vadības programmas 78 000 pārcelt uz dotāciju speciālajā veselības aprūpes budžetā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 95.priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. 96.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Ministru kabineta vispārējās vadības programma, novirzījums Labklājības ministrijai - Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Invalīdu biedrības invalīdu uzņēmējdarbības attīstībai. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Paldies jums, ka jūs "apcirpāt" Saeimas autobāzes izdevumus, jo laikam pārāk daudzi ir pamanījuši, ka tur notiek "haltūras" vienkārši. Paldies par to, un es ceru, ka, kaut gan jūs tālāk stāvat no Ministru kabineta aizkulisēm, šeit tomēr varbūt ir kāds, kas zina, ka arī tur tiek ļoti nelietderīgi izmantoti līdzekļi. Un tāpēc frakcija "Latvijai" lūdz jūs visus arī šos līdzekļus pārbīdīt uz Latvijas Neredzīgo biedrību un uz Latvijas Invalīdu biedrību invalīdu uzņēmējdarbības attīstībai. Es lūdzu ieklausīties šajos vārdos: viņi nelūdz priekš sevis, lai iztērētu šos līdzekļus! Runa ir par to, ka mēs atbalstām viņu vēlmi strādāt, un pienāks brīdis, kad mēs atbalstīsim arī mūsu ieslodzīto vēlmi strādāt, jo ir absurds, ka viņi vienkārši tiek dīkdienīgi turēti bez darba, īstenībā spīdzināti. Tāpat kā tiek spīdzināti invalīdi, jo viņiem netiek dots darbs. Un, tā kā jūs nobalsojāt par lielāku skaitli attiecībā uz Saeimas autobāzi, man liekas, pat par lielu skaitli, tad es ceru, ka tiks samazināts Ministru kabineta izdevumu summārais lielums šajā punktā tikai par 256 000. Un tas būs daļēji daudzu partiju pirmsvēlēšanu solījumu izpildījums, jo Tautas kustība "Latvijai" solīja samazināt Ministru kabineta un ministriju kopējos izdevumus divkārtīgi. Mēs dzirdējām, ka citi, noskatījušies no mums, arī kaut ko tādu solīja, un Šķēles kungs arī solīja samazināt, bet izrādās, ka nemaz nesamazina vai arī tas samazinājums ir ļoti, ļoti mazs. Turpretī citos posteņos palielinājums ir krietni liels. Tātad lūdzam ņemt mūsu priekšlikumu vērā, samazināt šos izdevumus un novirzīt tos uz invalīdiem un neredzīgajiem, lai attīstītu viņu darbu, lai tiktu veidoti viņu uzņēmumi un lai viņi varētu strādāt un ar savu darbu piedalīties mūsu grūtā saimnieciskā stāvokļa uzlabošanā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" 96.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 97.priekšlikumu, ko iesniedzis Ministru prezidents Šķēles kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 98.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Kreituse, Eniņš, Prēdele, Apsītis, Pētersons. Tātad līdzīgi kā Saeimas un Valsts prezidenta Kancelejas gadījumā 4000 naudas pārbīde uz okupācijas režīma upuru piemiņas vietas... Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts. Paldies.

R.Zīle. 99.priekšlikums. Deputāts Leiškalns iesniedzis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Zīle. 100.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 101.priekšlikums. Iesniedzējs deputāts Krisbergs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs vēlas runāt - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu par lietderīgu, sākot no 101.priekšlikuma un uz priekšu, atsaukt visus savus priekšlikumus, jo acīm redzami sociālās programmas mums pagaidām nav aktuālas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot... Atvainojiet, neieklausījos. Deputāts Krisbergs atsauc savu... Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. 102.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa zvanu! Prasa balsojumu... Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 39, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 103.priekšlikums ir Ministru prezidenta iesniegtais, tātad līdzekļus no Ministru kabineta civildienesta programmas pārcelt uz Labklājības ministrijas apakšprogrammu "Civildienests". Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Komisija nav atbalstījusi. Man jāsaka, ka komisijā attiecībā uz vairākām pozīcijām, par kurām bija līdzīgi priekšlikumi par civildienesta programmas līdzekļu pārvietošanu uz Labklājības ministriju ar visu finansējumu pārņemšanu tās funkciju pildīšanai, šī ir vienīgā pozīcija, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem tātad civildienests un visas tām pakļautās struktūras tiek atdotas Labklājības ministrijai. Jūs, divreiz nobalsojot, jau esat atdevuši Labklājības ministrijai Valsts reformu departamentu un civildienesta skolu, un nebūtu loģiski, ja šī Civildienesta pārvalde paliktu Ministru kabineta Kancelejas pakļautībā.

Lūdzu atbalstīt valdības viedokli šajā gadījumā. Man liekas, ka šeit ir tehniska kļūda, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā noraidot šo priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Šķēles kunga priekšlikumu nr. 103. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

R.Zīle. 104. priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 104. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 36, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 105. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šeit arī valdības attieksmes ailē ir parādīts, ka šie izdevumi tiek samazināti, bet tas ir ietverts zināmā mērā Šķēles kunga priekšlikumā. Tātad komisija šo konkrēto 105. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Komisijas viedoklim piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 106. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? (No zāles deputāts P.Apinis: "Balsot!") Jūs lūdzat balsojumu, Apiņa kungs? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim deputāta Apiņa priekšlikumu ar nr. 106. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 30, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 107. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kurā mēs aicinām paredzēt budžetā 120 000 invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienībai, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Invalīdu biedrībai.

Es aicinu visus deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu nr. 107. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 108. ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 109. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Un arī valdības papildvēstulē šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 110. - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 111. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 112. - deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? (No zāles deputāts A.Golubovs: "Balsot!") Prasa balsošanu Bartaševiča kungs... Golubova kungs, piedodiet... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Apiņa iesniegto 112. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 113. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Tie, kuri ienāca šinī Saeimā no jauna, jūs pieredzējāt pirmajās sēdēs, ka visi bija izmisuši un domāja par to, cik daudz mums "saperēts" visādu ierēdņu, un mēs zinām, ka tur par ierēdņu testu, kas bija galīgi nederīgs, maksāja 12 000 latu tiem pārtulkotājiem, kas pārtulkoja. Ja mēs šobrīd atkal ierēdņus un visādus, es gribu teikt, negodīgus cilvēkus tikai izglītosim un nepadomāsim par to, ka izšķirošais te ir godīgums, tad būs tikai sliktāk. Ierēdņus nevajag mācīt, viņi ir pietiekoši veikli un zina, ko darīt. Ierēdņus vajag tikumiski audzināt, ja vispār tas ir iespējams. Un to tikumisko audzināšanu var veikt tikai priekšnieki. Un, ja viņi paši ir "sabojājušies", tad tur neko vairs nevar līdzēt un audzināšana ir tikai naudas tērēšana. Tad ir daudz labāk, tiešām, kā mēs to prasām, - lai tad līdzekļi tiktu novirzīti invalīdu sociālajai aprūpei un attiecīgi tiem cilvēkiem, kurus varētu apmācīt tam darbam,

par ko jau es runāju iepriekš. Un atcerēsimies, godātie deputāti, ka starp šiem invalīdiem ir arī karu invalīdi - gan no tiem kariem, ko veica Padomju Savienība, gan no mierlaika "kariem" karavīru starpā, kur invalīdi top vēl šodien. Padomāsim par šiem cilvēkiem!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērsties šī priekšlikuma būtībai un tiešām viņu atbalstīt. Jautājums ir principiāls. Ļoti daudzos gadījumos mēs zinām, kādā veidā ierēdņi izturas pret apmeklētājiem, kuri griežas, kārtojot tādas vai citādas darīšanas, attiecīgajos kantoros. Mēs zinām, cik rupjas ir atbildes, arī nekādi paskaidrojumi nenāk no ierēdņu puses un tā tālāk, un tā joprojām. Un cik daudz turpretī (salīdzinoši) mēs esam dzirdējuši no saviem vēlētājiem un šo ierēdņu apmeklētājiem gluži pretējas attieksmes paudējus, ka, lūk, viņš ir aizgājis uz kādu iestādi un saņēmis izsmeļošu un ļoti laipnu paskaidrojumu? Tāpēc es domāju, ka mēs, paredzot šiem ierēdņiem apmācību no valsts kabatas... es pasvītroju - no valsts kabatas, no valsts kases... tad kāpēc vēl nodokļu maksātājiem būtu viņi jāapmāca, ja viņi pat nav iemācījušies elementāras pieklājības normas? Pasakiet, lūdzu, vēl, kurām citām profesijām, kas arī strādā budžeta iestādēs, ir paredzēta šī apmācība no valsts budžeta līdzekļiem? Manuprāt, jūs tādas neatradīsit. Cilvēkiem savs profesionālais līmenis pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir jāceļ pašiem par saviem nopelnītajiem latiem.

Pretēji tam mēs ierosinām, ka šos līdzekļus, kas ir paredzēti ierēdņu apmācībai, ņemot vērā to, ko es teicu iepriekš... Es domāju, ka tas būtu tikai dabiski, ja mēs paredzētu šo naudu invalīdu sociālajai aprūpei, visiem tiem maznodrošinātajiem, kuriem mēs šodien liekam, teiksim, invalīdiem un politiski represētajām personām... no nākamā gada 1. janvāra mēs liksim doties pie ierēdņiem, lai saņemtu, lai izlūgtos biļešu apmaksu par braukšanu sabiedriskajā transportā. Tas taču galīgi nav normāli! Un tad turpretī mēs dodam šiem ierēdņiem vēl lielāku patvaļu. Ja tas tā ir nepieciešams, tad ir jāatrod iekšējās rezerves, samazinot šos ierēdņus. Mēs visi zinām, ka pietiekami daudz viņu mums ir, ka pietiek arī ar mazākiem štatiem, lai veiktu dažādas funkcijas, ko uzliek valsts un pašvaldības, un tad atradīsies šie līdzekļi, kurus varēs novirzīt sociālajām programmām. Paldies, un es tiešām ļoti lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es tieši pretēji uzskatu, ka šo te priekšlikumu atbalstīt nedrīkst. Ja mēs gribam būt eiropeiski sakārtota valsts, tad, pirmkārt, ir jāsakārto mūsu valsts pāvaldes aparāta darbinieki, un tāpēc es atbalstu to, ka viņus vajag vairāk mācīt. Vairāk un vēlreiz vairāk! Un tad tiešām mūsu valsts būs sakārtota un mēs tiešām varēsim arī teikt, ka Latvija ieies Eiropā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Piedodiet, vēl Rasnača kungs vēlējās runāt - tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es gribēju jūs informēt, ka pirmsiepriekšējā runā, ko teica cienījamā Kušneres kundze, bija diezgan daudz dezinformācijas, un es gribētu dažas lietas precizēt.

Tātad valsts budžetā ir paredzēts apmācīt ne tikai ierēdņus, bet arī daudzus citus dažādu profesiju darbiniekus un, pirmkārt, jau arī Saeimas darbiniekus. Arī Saeimas darbinieki iet gan datoru apmācības kursos, gan arī atsevišķi darbinieki iet valodu kursos, un tas ierēdnis un tas valsts iestāžu darbinieks, kurš nemācās, faktiski šāds darbinieks ir nolemts nomaiņai. Tā ka jāmācās ir mums visiem - gan jums, cienījamie deputāti, gan mums, ministriem, gan ierēdņiem, gan arī atsevišķiem Prezidija locekļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā tuvojas pārtraukums, jautājuma apspriešanu beidzam. Turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 15.30. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, turpinām debates par apspriežamajiem priekšlikumiem. Debatēs bija pieteicies Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es ļoti uzmanīgi sekoju Kušneres kundzes izteikumiem par ierēdņu apmācību, un man personīgi izbrīnu rada, ja pedagogs var būt pret izglītību, lai kādu no iedzīvotāju grupām tā skartu. Bet, manuprāt, no šīs tribīnes vismaz nevajadzētu izplatīt nepatiesu informāciju, ka nevienam šajā valstī, izņemot ierēdņus, netiek apmaksāta izglītība. Tā ir klaja nepatiesība.

Latvijā jau vairākus gadus pastāv Pedagogu tālākās izglītības fonds. Tur, pirmkārt, ir vesela virkne kursu, to skaitā matemātikas, latviešu valodas, fizikas un dažādu citādu specialitāšu pasniedzējiem - bezmaksas.

Tālāk. Ja cilvēks vēlas iegūt papildu kvalifikāciju - šie kursi ir ilglaicīgi-, tad, ja šis pedagogs nāk no lauku novadiem, viņam sedz 70% no izglītības maksas, ja no Rīgas - tad 50%. Tātad es gribu vienkārši pasvītrot: ir vesela grupa pedagogu, kas bauda šīs priekšrocības. Vajadzētu, lai mums valsts pārvaldē strādātu gudri, izglītoti ierēdņu kandidāti. Tādēļ atņemt naudu izglītībai, manuprāt, ir galīgs absurds, un vēl jo trakāk, ja to ierosina pedagogi. Es aicinu tomēr noraidīt 113.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Es gribētu akcentēt dažus momentus. Pirmām kārtām. Godātie valdības locekļi! Kāpēc jūs nesakāt tā, kā tas ir? Ar šīm privilēģijām, respektīvi, ierēdņu apmācībai domātajām naudām, jūs radāt sev paklausīgu sociālo slāni, kas izpildīs jūsu pavēles - pie tam bez ierunām.

Otrkārt. Cienījamais Makarova kungs! Apmācība un izglītība - tas ir karjeras jautājums. Ja kāds vēlas par savas karjeras "kâpnītēm" pakāpties, tad viņam ir pašam par to arī jāsamaksā.

Treškārt. Es aicinu jūs, cienījamie deputāti, salīdzināt ierēdņu vidējās algas un sociālos pabalstus...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

J.Kušnere. Es domāju, ka jums neradīsies šaubas, ka jāatbalsta frakcijas "Latvijai" priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I. Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā gadījumā nav svarīgi, kas ir iesniedzis to priekšlikumu, bet svarīgs ir priekšlikuma saturs. Proti, šeit ir runa par patiesi nelaimīgu cilvēku atbalstu. Tādu cilvēku atbalstu, kuri ir nelaimīgi ne savu vēlmju, ne savu pārgalvību, nedz arī kādas citas savas vainas dēļ. Lūk, pasaulē nav tādas valsts, cik man zināms, kura nerūpētos par saviem nelaimīgajiem brāļiem un māsām, kuri tādā vai citādā veidā ir zaudējuši redzi, dzirdi vai ieguvuši kādu citu invaliditātes pazīmi. Šiem cilvēkiem ir jādod un jāsniedz maksimālais atbalsts, kāds vien var būt. Mani pilnīgi pārsteidz... es no sirds esmu pārsteigts, ka Latvijas Republikas parlamentā apspriež jautājumu - vai invalīdiem dot kādu pabalstu vai nedot. Šāda jautājuma izvirzīšana jau pati par sevi liecina par zināmām tādām neveselīguma izpausmēm, domāšanas neveselīguma izpausmēm mūsu sabiedrībā, pareizāk sakot, valdošajās aprindās.

Šeit es gribu turpināt ar ministra Rasnača vārdiem, ar kuriem viņš pauda sen zināmu patiesību, ka jāmācās ir visiem. Neapšaubāmi, jāmācās ir visiem. Kas gan tas ir par ierēdni, kurš nespēj mācīties un kurš nepārtraukti ir jāmāca! Augstākā izglītošanās forma ir pašmācība. Ja reiz ierēdnis, kas ir nolicis eksāmenus, sevi ir apliecinājis kā zināmā attīstības pakāpē esošu, tad noteikti šī pakāpe ietver arī ierēdņa spēju uz pašizglītošanos. Tātad šeit nevajadzētu organizēt speciālus kursus - un tā tālāk, un tā tālāk - par dārgu maksu, pieaicinot visādus ārzemju speciālistus, un tā tālāk, un tā tālāk. Šo naudiņu mēs pilnībā varam novirzīt tiem mūsu nelaimīgajiem brāļiem un māsām, kas ir ieguvuši invaliditāti. Šeit bez šā morālā aspekta ir arī tīri ekonomiskais aspekts. Šiem cilvēkiem, I un II grupas invalīdiem, iet sevišķi grūti. Tagad viņiem pat ir atņemtas privilēģijas braukt par velti transporta līdzekļos. Ja, lūk, šie cilvēki var strādāt un, starp citu, arī mācīties strādāt, viņiem arī ir sava apmācība jāiziet, viņi ir tiešām jāapmāca; pats neredzīgais nevar iemācīties, viņš ir jāapmāca.

Lūk, piemērs. Juglā kādreiz bija uzņēmums, kurā strādāja 3000 neredzīgo. Tagad tur strādā tikai 1/10 daļa. Ja viņi saņemtu šo finansiālo atbalstu... Mēs sazinājāmies ar Neredzīgo biedrību, viņi ir spējīgi gada laikā atkal atjaunot iepriekšējo ražošanu, un ir paredzēts arī stabils noiets viņu ražotajai produkcijai.

Visbeidzot - par to pedagoģisko jautājumu. Es vēlreiz gribu aicināt deputātus saprast, ka cilvēks, kas ir ieguvis augstāko izglītību un ierēdņa statusu, ir spējīgs pats mācīties. Šajā sakarā ir nepieciešams izstrādāt attiecīgas programmas un dot iespēju attiecīgo eksāmenu nolikt. Prioritāte ir jādod šiem nelaimīgajiem mūsu līdzcilvēkiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J. Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es nāku otro reizi, lai jums, cienījamie deputāti, aizrādītu vispirms uz ministra Rasnača, manuprāt, nepārdomāto apgalvojumu, ka mūsu deputāti vai arī Saeimas darbinieki mācoties par Ministru kabineta līdzekļiem. Mums jau pašiem ir tie līdzekļi. Es domāju, ka nevajadzētu tā dezinformēt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Dezinformācija. Pašā šajā tabulā ir rakstīts: "Neatbalstīt. Izdevumi samazināti A.Šķēles priekšlikumā." Îstenībā nav jau samazināti, ir tikai pārcelti no Ministru kabineta uz Labklājības ministriju, kas būtībā arī ir Ministru kabineta sastāvdaļa. Vienkārši tas viss ir pārcelts uz citu posteni, bet tiek apgalvots, ka izdevumi ir samazināti. Nu nevar taču šādus jociņus taisīt! Vienkārši es gribu to aizrādīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es aicinu taupīt laiku un runāt nevis par 111. priekšlikumu, kā te dažs ir pārpratis, bet par 113. priekšlikumu, un aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Es tikai gribu atgādināt, ka 111.priekšlikums pēc nobalsošanas... tātad ierēdņu apmācība Labklājības ministrijā... Ja mēs nobalsojam 113. priekšlikumu... Ministru kabinetā šādas naudas vairs nav šai apakšprogrammai, tādā gadījumā mums būs, es nezinu, kādā veidā, jālabo vēl kaut kāda situācija. Ja mēs nobalsojam šo 113.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt tomēr komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr. 113). Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 114.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 115.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Pozīcija "Valsts administrācijas skola" Novirzījums uz Labklājības ministriju - Latvijas Neredzīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Invalīdu biedrības programmai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr. 115). Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 28, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 116.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Aizsardzības ministrijas iekšējo izdevumu sadaļā izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 117.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta līdzekļu sadale Zemessardzei. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Es jūs nedaudz iepazīstināšu ar sadali Aizsardzības ministrijas budžetā.

Valsts aizsardzībai domātā valsts budžeta principiālā 1996.gada finansu līdzekļu sadales struktūra: 21 miljons.

Nacionālo bruņoto spēku štābs plus Aizsardzības spēki. Struktūrai ir apmēram 3800 cilvēku, štata vietas 1967. Struktūra valstij 1996. gadā izmaksāja 5,7 miljonus.

Aizsardzības ministrijas struktūra 1996.gadā. Struktūrā ir apmēram 956 cilvēki, bez militārās pretizlūkošanas dienesta. Struktūra valstij izmaksā 5 miljonus.

Robežsardze. Struktūra valstij 1996.gadā ir izmaksājusi 4,4 miljonus. Struktūrā ir 2700 cilvēku. Štata vietas 1395.

Zemessardze 1996.gadā. Struktūrā ir apmēram 20 500 cilvēku (16 500 zemessargu plus 4000 jaunsargu). Štata vietas 1612. Vadība un nodrošinājums izmaksā valstij 5 miljonus. Zemessardze no savas komerciālās darbības iemaksā atpakaļ valstij nodokļos apmēram 0,35 miljonus. Ja vēl mēs pieskaitītu klāt to, ko paši zemessargi ir samaksājuši par ekipējumu, tas būtu apmēram 2 miljoni. Es gribu lūgt jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! It sevišķi augsti godājamais kolēģi Grīga kungs! Es gribu aizrādīt, ka šogad Aizsardzības ministrijai piešķirtie budžeta līdzekļi visā kopumā ir apmēram puse no tā, kas tika pieprasīti un arī tika plānoti. Atlikušie līdzekļi ir cieši un precīzi izplānoti pa visām pozīcijām, darbības programmām un formām. Es atgādināšu, ka šogad mēs budžetu stādījām pa programmām. Programmās ietvertais skar arī Zemessardzi.

Runājot par Zemessardzi, jāsaka: visu cieņu Zemessardzei! Viņai ir piešķirts šogad jau par 2 miljoniem vairāk, nekā bija pagājušajā gadā budžetā. Bija 5 miljoni pagājušajā gadā, turpretim ir 7 miljoni (neprecīzos skaitļos) šogad. Zemessardzei no 16 500 zemessargiem tikai 1500 zemessargi ir ierindas dienesta jeb štata darbinieki, kuriem tiek maksātas algas un pārējais. Pārējie ir ārrindas zemessargi visdažādākajā statusā. Tas, ka viņiem ir budžeta asignējumu daudz par maz, - tas ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Tāpat tas ir par maz visām citām Aizsardzības ministrijas programmām. Mums šie jautājumi ir tikuši diskutēti jau no vasaras sākuma. Ir dalīts katrs santīms un katrs lats. Tāpēc es domāju, ka nevajag populistiski un voluntāri iejaukties šajā procesā. Un vēlreiz atkārtoju: ja šajā priekšlikumā nr.117 ir ieplānots no ministrijas līdzekļiem noņemt 350 000 (tas nozīmē - tieši 47%), tādā gadījumā nebūs arī absolūtās ministrijas vadības, Nacionālo bruņoto spēku vadības un visas šīs programmas tiks likvidētas.

Godājamie kolēģi, es gribu tomēr uzticēties gan Aizsardzības ministrijai, Nacionālo bruņoto spēku štābam, ar kuru tas viss ir saskaņots, gan arī Finansu ministrijas un beidzot arī visas valdības un arī komisijas veiktajiem aprēķiniem, šiem sīki aprēķinātajiem santīmiem un latiem, un neizjaukt šo proporciju un šinī gadījumā noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - gluži tāpat, kā to nebija atbalstījusi ne valdība, ne arī komisija, skatot šo budžetu.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka viss šis budžets ir saskaņots ar Nacionālo bruņoto spēku visu spēku veidu komandieriem, tanī skaitā arī ar Zemessardzi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs. Paldies, cienījamais aizsardzības ministra kungs! Bet tas, ka ir saskaņots ar visiem komandieriem, nebūtu tiesa. Nav jau, pirmkārt, saskaņots ar Zemessardzi arī nemaz. Jūs minējāt, ka ir 2 miljoni iedoti klāt pie 5 miljoniem. Tad parēķiniet: tie divi miljoni, ko zemessargi paši ir samaksājuši par ekipējumu, un pusotra, ko viņi ir nopelnījuši. Tātad tur nekāda palielinājuma nav, bet jūs sacījāt - tie ir divi miljoni.

Es tikai gribētu jums nedaudz pasacīt, ko ir darījusi Zemessardze 11 mēnešos 1996.gadā. Zemessargi ir izgājuši dežūrās (kā agrāk sacīja - "cilvēkstundās"): 513 428 stundas ir Zemessardze ziedojusi no sava brīvā laika. Patrulēšanā nobrauktais kilometru skaits ir 708 000. Izlietotā degviela ir 93 000 tonnu. Aizturēto un policijai nodoto personu skaits ir vairāk nekā 3600. Un tā es varētu turpināt ilgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamo sēdes vadītāj! Man jāsaka, Krastiņa kungs nāca un teica, ka visi šie skaitļi ir precīzi saskaņoti. Es tikai vienkārši gribu pārdomām teikt vienu faktu, ka tajā dienā, kas bija pēdējā diena, kad varēja iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un jāsaka, ka tajā brīdī es uzskatāmi pārliecinājos par to, ka šiem komandieriem savā starpā nebija absolūti nekādas vienotības. Vienotība nebija panākta, un tāpēc faktiski vesela grupa deputātu, to skaitā arī es, atteicās no domas iesniegt kaut kādus priekšlikumus un, kā pareizi Krastiņa kungs teica, nolēma nejaukties iekšā tajā, jo Krastiņa kungs, es saprotu, uzņemas pilnu atbildību. Es kā deputāts tā arī nevarēju iepazīties ar to, ko nozīmē "valsts militārā aizsardzība", jo pēdējā diena, kad iesniegt priekšlikumus... ir jau par vēlu... Bet jūs apgalvojat, ka kopš vasaras sākuma jūs esat strādājuši un visi komandieri ir saskaņojuši šo jautājumu, taču man absolūti neradās tāds iespaids.

Par to, ka šie 350 000 Zemessardzei noderētu, nav šaubu, bet nu acīmredzot deputātiem ir katram pašam jāizvēlas, kā balsot - atbalstīt vai neatbalstīt. Tas, ka Aizsardzības ministrijai vēl divas reizes lielāks budžets būtu par mazu, - arī tas ir skaidrs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Vienkārši izziņai. Nacionālo bruņoto spēku visu veidu komandieri ir parakstījuši finansu sadalījuma tabulu, un tas noticis ir kopējā sanāksmē. Tā ka šie paraksti ir, un tas, ka viņi savā starpā strīdas komisijā, ir gluži saprotams, jo katrs no spēku veidiem ir saņēmis apmēram tikai pusi no tā, ko ir pieprasījis. Ir pilnīgi skaidrs, ka visiem pietrūkst šīs naudas, un tāpēc pastāv šī diskusija. Bet ar parakstiem ir apliecināts šis sadalījums pa spēku veidiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu (nr.117). Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 118.priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 119.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek noņemts.

R.Zīle. 120.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 121.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 122.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Krisbergs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 123. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot deputāta Bartaševiča priekšlikumu nr.123. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 124.priekšlikums - aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, kas paredz programmas sadali apakšprogrammās, precizējot šo priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 125. ir līdzīgs aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikumam, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 126.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Neuztur spēkā balsojumu. Paldies.

R.Zīle. 127.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 128. - deputāta Krisberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 129. - aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, kas sadala, tāpat kā iepriekš, programmu apakšprogrammās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 130. - aizsardzības ministra Krastiņa līdzīgs priekšlikums, kā iepriekš minētais, par programmu un apakšprogrammu precizēšanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 131. - aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 132. - līdzīgs kā iepriekšējais. Tas ir aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums par programmu precizējumu apakšprogrammās. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat pēc būtības ir izteikts 133.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis aizsardzības ministrs Krastiņš un ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 134. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr.134 iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 135. - deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Neuzturu!")

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Paldies.

R.Zīle. 136. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 136.priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. 137.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot 137.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 138. - deputāta Krisberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 139. - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, kā jūs visi atceraties, vasarā Ādažos notika "Baltic Challenge" mācības. Un, ja nemaldos, tām mācībām bija izdalīti 360 000 latu. Es gribētu pajautāt aizsardzības ministram, jo, iespējams, es nedaudz kļūdos: kā tika izlietota šī summa? Jo Zemessardze bija tā, kas faktiski visu lielo darbu tur izdarīja un, kā man sacīja zemessargi, par to viņi nesaņēma pat baltu paldies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēl kas vēlas runāt? Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Precizēsim par "Baltic Challenge". Visus izdevumus sakarā ar "Baltic Challenge" sedza Amerikas Savienotās Valstis no savu nodokļu maksātāju naudas. Latvijas puse iztērēja apmēram 16 000 latu no šī ārkārtējo situāciju fonda, kas bija nepieciešami papilddelegāciju uzņemšanai, jo mūsu finansējumā naudas tobrīd nebija. Pārējā nauda, kas palika pāri, tika pārskaitīta budžetā. Tātad no Latvijas puses šie izdevumi bija šādi: neviens nesaņēma atalgojumu, izņemot pateicības un attiecīgi prēmijas, ko arī Zemessardze izmaksāja. Šajā laikā no Zemessardzes tur piedalījās viens vads, un, protams, visa cieņa godājamajam pulkvedim Eihmaņa kungam, kurš no Latvijas puses vadīja šīs mācības. Mācībās piedalījās Sužu izlūkdesantbataljons, mobilo strēlnieku brigāde. Piedalījās vēl citi dienesti arī no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tātad visu cieņu Zemessardzei! Bet es domāju, ka aizskart starptautisko sadarbību un piedalīšanos starptautiskajās operācijās ir, atklāti sakot, ūdens liešana uz mūsu ienaidnieku dzirnavām. Tas ir tas, ko pie mums ļoti gribētu redzēt gan Primakova kungs, gan citi kungi, kuri nevēlas mūsu iesaistīšanos NATO struktūrās un citās starptautiskajās struktūrās. Šeit ir aprēķināts praktiski precīzi. Tās ir algas, to skaitā arī algas lielam skaitam zemessargu, kuri arī pašlaik veic savus dienesta pienākumus Bosnijā mūsu vada ietvaros. Arī iepriekšējā Bosnijas vadā bija lielākais skaits zemessargu, kuri arī saņems no šīs naudas algas, apdrošināšanu, transporta izdevumus, ekipējumu un visu pārējo. Tāda piedalīšanās starptautiskajos pasākumos ietver visus Nacionālo bruņoto spēku veidus.

Es gribētu atgādināt godājamajam Grīga kungam, ka Zemessardze ir gluži tāds pats Nacionālo bruņoto spēku veids kā Gaisa spēki, Jūras spēki un tā tālāk, un tā tālāk. Viņi ir Latvijas armija, un viņiem statuss ir gluži tāds pats, izņemot ārrindas zemessargus, kuri veido mūsu rezerves spēkus un teritoriālo aizsardzību un kuriem ir arī cits finansējums.

Tāpēc es ļoti lūgtu neaizskart starptautiskās programmas, jo tās balstās uz mūsu bilaterālajiem līgumiem, tās balstās uz mūsu nodomu protokola ar NATO, tās saistās ar mūsu valdības noslēgto līgumu ar NATO "Partnerattiecības - mieram", un šīs programmas ir izsvērtas līdz pēdējam. Tā ir mūsu dalība, tās ir algas un ceļanauda mūsu karavīriem, no kuriem, ņemot vērā skaitlisko sastāvu mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, protams, vairāk nekā 50% ir Zemessardze.

Tātad nevajadzētu, Grīga kungs, atņemot naudu starptautiskajiem pasākumiem, vienlīdzīgi atņemt viņu arī Zemessardzei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Iespējams, ka Krastiņa kungs ir labs advokāts, un viņš to spoži pierādīja, bet es absolūti neizteicos pret tādām mācībām, kas attiecas virzienā uz NATO vai "Baltic Challenge", vai kaut ko tamlīdzīgu. Es tikai nācu ar priekšlikumu, un priekšlikumā uzrādīto summu lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt par šo problēmu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt viedokli par 139.priekšlikumu, ko izteikusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 20. Nav pieņemts.

R.Zīle. 140.priekšlikums. To iesniedzis aizsardzības ministrs Krastiņa kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 141.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 142.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, es vēlreiz iestājos par Zemessardzi un pareizi arī izprotu, ka Zemessardze ir viens no mūsu Nacionālo bruņoto spēku veidiem, bet es arī uzsvēršu, ka tas ir arī mūsu Aizsardzības spēku "mugurkauls". Un šis "mugurkauls" 1996.gada 11 mēnešos aizturēto materiālo vērtību orientējošajā summā ir devis valstij nedaudz vairāk par vienu miljonu. Un, ja jūs redzētu, cienījamie deputāti, no šejienes es spilgti izdalīju, kādas ir attiecības Aizsardzības spēkos un Zemessardzē. Tā starpība ir liela un no 1992.gada līdz 1996.gadam Aizsardzības spēki ir izlietojuši 57 miljonus, bet Zemessardze - tikai 19, 2 miljonus, salīdzinot šo spēku samērus. Un tālāk es gribētu parādīt, ka šā Bruņoto spēku "mugurkaula", kurš ir mūsu drošības garants, apgāde ar formas tērpiem šajā grafikā ir parādīta ar zaļo krāsu, bet baltā ir tā daļa, kuras vēl pietrūkst. Tad es parādīšu vēl vienu grafiku par strēlnieku ieročiem, cik lielā mērā ir apgādāts - tas ir atspoguļots ar sarkano krāsu, bet ar balto - kā vēl trūkst, un tas ir arī Aizsardzības ministrijas neizdarības rezultāts. Un šeit ir nodrošinājums ar apaviem. Tikai 62% ir nodrošināti. Es šeit nerunāšu vēl par Aizsardzības ministrijas nesaimnieciski izlietoto budžetu iepriekšējā gadā, par ko es varbūt runāšu vēlāk, jo Valsts kontrole ir atklājusi tiešām satraucošus faktus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu! Otro reizi. Pirmo, atvainojos!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Tātad tiešām vēlreiz visu cieņu Zemessardzei! Tikai gribēju atgādināt, ka Zemessardze Aizsardzības ministrijas pakļautībā nonāca 1995.gada rudenī, pirms tam tā bija patstāvīga sabiedriska organizācija, un viss, kas attiecas uz apgādi vai uz neapgādi, attiecas uz pašu Zemessardzi, kura bija pakļauta savā laikā tieši Augstākajai padomei, bet pēc tam - vairs nekam, un tikai 1995.gada rudenī - īsi pirms šīs valdības nākšanas pie varas, tā nokļuva Aizsardzības ministrijas pakļautībā, un pašlaik viņa ir organiska Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un ietilpst vienādā kopīgā apgādes sistēmā. Tas ir pirmkārt, Grīga kungs!

Otrkārt. Ja runājam par to, ka Zemessardzei vajag dot, tad tas ir pilnīgi pareizi, Zemessardzei ļoti daudz pietrūkst līdzekļu, bet te ir jautājums, no kā jūs gribat paņemt Zemessardzei. Jūs gribat paņemt Zemessardzei naudu no vienotās valsts dienesta uzskaites programmas, tad šeit ir neliela starpība. Ja mēs runājam par šiem skaitļiem, tad es jums, godājamie kolēģi, un arī jums, Grīga kungs, gribētu ieteikt, lai jūs paklausītos, jo arī man ir visādas tabulas un grafiki.

Tātad viens obligātā dienesta karavīrs Aizsardzības spēkos 1996.gadā izmaksāja 1209 latus, bet viens ierindas zemessargs 1996.gadā izmaksāja 2287 latus, tātad par 1000 latiem vairāk. 1997.gadā viens obligātā dienesta karavīrs saņems tikai 1404 latus, tas ir naudā, ekipējumā un visā pārējā. Viens ierindas zemessargs, pamatojoties uz šo budžetu, 1997.gadā saņems 2775 latus - par 1300 latiem vairāk nekā obligātā dienesta karavīrs. Tāpat vēl mēs varam minēt citus rēķinus.

Runājot par Valsts kontroli, es negribēju skart šo jautājumu, tikai neaizmirsīsim, ka Valsts kontroles divi materiāli ir tieši saistīti ar Zemessardzi, un tie ir nodoti Kara prokuratūrai par nesaimniecisku līdzekļu izmantošanu. Tas attiecas tieši uz Zemessardzi. Kā saka, dzīvojot stikla mājā, nevajag mētāties ar akmeņiem, un šajā gadījumā šoreiz jūs, Grīga kungs, to...

Bet es gribētu paskaidrot te sīkāk, jo tiek piedāvāts noņemt līdzekļus tieši... tātad valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšanai. Šai programmai jau pati ministrija, pārdalot iekšējos līdzekļus, ir iedalījusi no centrālā aparāta 70 000 latu. Un vēl es gribētu teikt, ka, iedarbinot šo te iesaukšanas programmu, kas tagad ir paredzēta šeit, mums samazinās izdevumi uz vienu jauniesaucamo. Mums 1995.gadā uz vienu jauniesaucamo iesaukšanas izdevumi bija 217 latu, bet 1996.gada pirmajā pusgadā bija 194 lati, pateicoties šai ieviestajai programmai. No finansējuma 1997.gadā var panākt uz vienu jauniesaucamo 137 latus. Lielāka šī absolūtā summa ir tāpēc, ka jauniesaucamie iesaukšanas procesā tiks aicināti uz divām dienām, viņiem tiks veikta ekspertīze, viņi tiks baroti, ēdināti un tiks apsildītas telpas, kur viņi uzturēsies, un tamlīdzīgi. Taču kopējais izdevumu skaitlis uz vienu jauniesaucamo samazināsies. Tāpēc es vēlreiz gribētu aicināt godājamos kolēģus: tiešām domāsim, kā nākamajā budžeta gadā palīdzēt visām Nacionālo bruņoto spēku daļām, ieskaitot Zemessardzi un tiešām pamatā Zemessardzi, bet neaiztiksim šobrīd sabalansēto budžetu, kurš ir nabadzības budžets un uzturēšanas budžets. Nevienai no Aizsardzības spēku daļām diemžēl nav iedalīti pietiekami līdzekļi, lai varētu viņa attīstīties. Tas ir uzturēšanas budžets, un tāpēc, noņemot vienam un iedodot otram, mēs ne ar ko nepalīdzēsim, un es vēlreiz atkārtoju, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku veidu daļa. Gluži tāda pati, kāds ir jebkurš spēku veids, un nevajag pārdalīt par labu vienam no otra. Nevajag tiešām izdarīt jucekli mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuru pamatā ir vienvadība un vienotība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī diskusija par Aizsardzības ministriju zināmā veidā rada man nelielas bažas, jo mēs diskutējam jau tā par ļoti maziem līdzekļiem, kas ir ietverti šajā budžetā. Es esmu pārliecināts, ka Saeimas absolūtais vairākums ir patriotiski noskaņots un ir uztraukts par Aizsardzības spēku nostiprināšanu, es domāju, tikpat kā par visu sociālo un izglītības sfēru, kopumā ņemot.

Ja mēs patiešām pavērojam, par ko notiek šodien diskusija, tad, es domāju, jau vairākus mēnešus pēc kārtas Saeimas atsevišķās komisijās, masu informācijas līdzekļos, karaspēka daļās un vienkārši mūsu daudzās ģimenēs noteikti rit diskusija, kāda ir mūsu armija. Mēs zinām to, ka armijā tiek iesaukti citreiz veselības ziņā neatbilstoši jaunkareivji, parādās situācija, ka garīgi slimi jaunieši nošauj savus kolēģus, parādās situācijas, ka virsnieku kadri, kas nav izgājuši pietiekošu pārbaudi psiholoģiskajās laboratorijās, sāk lietot ne īstās audzināšanas metodes, un līdz ar to mūsu armijā turpinās tās tendences, kas bija pavisam citas armijas ietvaros.

Mēs runājam par valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošinājumu, bet tanī pašā laikā neuzdodam jautājumu Krastiņa kungam, kas zem šīs mērķprogrammas slēpjas. Zem šīs mērķprogrammas slēpjas arī jaunkareivju pilnvērtīga pārbaude pirms iesaukuma; slēpjas jautājumi, lai nepieļautu kļūdas, varētu izkontrolēt jauniešu pārvietošanos pa Latviju. Otrs jautājums skar arī virsnieku kadrus.

Ja, kopumā ņemot, mēs sākam diskutēt par to, kādus mēs redzam Bruņotos spēkus, mūsu Aizsardzības spēkus, tad es nedomāju, ka šodien par to vajadzētu diskutēt Saeimā un radīt jaunu precedentu, ka mēs runājam par Aizsardzības ministriju un gribam izveidot Zemessardzes ministriju. Zemessargi ir mūsu Nacionālo bruņoto spēku struktūras pamatšūniņa, un var ar nožēlu tikai konstatēt, ka šo līdzekļu Aizsardzības ministrijai ir pamaz, bet tā nu ir tā būtība, kāpēc mēs tik ilgi šo jautājumu vispār diskutējam par budžetu, jo naudas trūkst visiem.

Es aizstāvētu šodien aizsardzības ministra viedokli un aicinātu neizvērst pārāk garas un pārāk plašas diskusijas par to, kā šos līdzekļus pārdalīt, jo tas man atgādinātu varbūt pārnestā nozīmē diskusiju starp ķirurģiskā bloka personālu ar anesteziologiem par to, kam vairāk līdzekļu varētu iedot. Noņemot vienam, varbūt kāds mirs, bet, neiedodot otram, arī varbūt mirs no otras puses. Mēs runājam par vienu un to pašu - mēs runājam par Aizsardzības spēkiem, bet mēģinām šos Aizsardzības spēkus no jauna pārdalīt. Vēl divus gadus atpakaļ mēs runājām par nesakārtotību Aizsardzības spēkos, bet šobrīd, kad notiek sakārtošanas process Aizsardzības ministrijā, mēs atkal mēģinām dažādas kategorijas virsniekus sadalīt naidīgos grupējumos. Savā laikā tādas tendence bija starp Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, šodien tāda tendence ir vienas ministrijas ietvaros. Es aicinātu patiešām izturēties pret šiem jautājumiem pragmatiski un apstāties. Apstāties un balsot konsekventi par to, uz ko aicināja ministrija un uz ko aicina valdība.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Čevera kungs, runa nav par Zemessardzes ministrijas radīšanu! Ir žēl, ka jūs šeit tādā veidā mēģināt lietot nekorektus argumentus. Un es nenāktu šeit runāt, ja arī ministrs lietotu korektus argumentus, bet diemžēl tā ir faktu sagrozīšana, ko jums šeit tikko teica un tīri no teorijas viedokļa.

Ja salīdzina obligātā militārā dienesta karavīru izmaksas ar ierindas zemessargu izmaksām, to, kuri atrodas ierindā, virsdienestā uz līguma pamata, tad, protams, par tiem 1000 latiem tā starpība iznāk. Grozi kā gribi, bet nekā savādāk nevar būt. Tad būtu jāsalīdzina obligātā militārā dienesta zemessargs un obligātā militārā dienesta karavīrs. Tā ka, ja grib zālē lietot korektu informāciju, tad arī korekta informācija ir jālieto. To nu vajadzētu reizi par visām reizēm iemācīties saprast.

Lielākā problēma diemžēl ir budžetā, un tāpēc arī varbūt šeit parādās šāda veida mēģinājumi, kā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" mēģinājums, teiksim, šajā gadījumā atbalstīt Zemessardzi. Tikpat labi šeit varētu kāds nākt un atbalstīt arī Jūras spēkus, Gaisa spēkus vai kādu citu no Bruņoto spēku veidiem. Lielākā problēma ir tā, ka tieši nav mūsu Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcijas, stratēģijas un visa pārējā. Nav! Nav šādu dokumentu, ar to nav iespējams iepazīties. Ne jau velti pirmajā lasījumā, tad, kad mēs to izskatījām, šeit bija diezgan niknas debates. Toreiz tika teikts, ka tiks iesniegts, ka to mums darīs zināmu, ka deputāti varēs iepazīties, deputāti varēs izlasīt, varēs redzēt, kādas katram Bruņoto spēku veidam ir prioritātes un tamlīdzīgi. Jā, es arī aizgāju un šeit, bibliotēkā, apskatījos. Diemžēl Aizsardzības ministrija šo paplašināto dokumentu, kas attiecas uz valsts Bruņotajiem spēkiem, tā arī nebija iesniegusi. Un, kā jau es arī iepriekšējo reizi, šeit debatējot, teicu, tikai pēdējā dienā, tikai tad, faktiski pēdējā nedēļā, mēs uzzinājām šos lielos skaitļus, kas ir sadalīti ministrijas iekšienē starp Zemessardzi, Jūras spēkiem, robežsargiem un visiem pārējiem.

Bija pat vēl lielāki paradoksi. Mēs jau tikko nobalsojām par Robežapsardzības budžetu. Atnāk viens no ministriem, kurš pārņems Robežapsardzību, un robežsargu komandieris pasaka, ka būs 6,2 miljoni. Atnāk nākamajā dienā Aizsardzības ministrijas pārstāvji un pasaka, ka būs 5,2 miljoni. Šodien nobalsoja 5,2 miljonus robežsargu budžetā. Nu, redzēsim, katrā ziņā savā laikā robežsargiem bija solīts, ka būs 6,2 miljoni. Redzēsim, kā viņi mums sargās tās robežas.

Taču es nediskutēju par šiem jautājumiem, jo es saku, ka atbildīgi ir ministri acīmredzot, viņi ar šo jautājumu tiks galā. Es tikai aicinu lietot korektus skaitļus un arī aicinātu turpmāk, nākamajā gadā sagatavot visu šo procesu tādā veidā, lai tajās debatēs, kas parādās šeit, un arī komisijā varētu izdiskutēt šo jautājumu pilnīgi nopietni līdz galam un panākt vienošanos tajā. Lai mēs šeit tiešām varam tikai formāli nobalsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, Kristovska kungs, jūs daudz ko pateicāt, ko arī es gribēju sacīt. Zemessargi, tie, kuri klausās, būs ļoti dabiski izbrīnīti par tādu summu, kas viņiem tika atvēlēta no aizsardzības ministra puses, bet tas lai paliek uz aizsardzības ministra rēķina.

Kāpēc es tieši izvēlējos no šīs pozīcijas šo priekšlikumu - pārskaitīt Zemessardzei 166 000 latu? Aiz viena iemesla. Kopš pastāv Iesaukuma dienests Bruņotajos spēkos, līdz šai dienai bēguļo vairāk kā 1000 jauniesaucamo. Un es domāju, ka pienācis pēdējais laiks veidot jaunu iesaukšanas sistēmu. Es ceru, ka tāda būs tuvākajā laikā - caur Zemessardzes bataljoniem rajonos. Un tas būs visefektīvākais, vislētākais un visprecīzākais iesaukšanas veids mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" .

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Matemātika ir laba lieta, tikai viss ir atkarīgs no tā, kā uzskaita. Ja mēs parēķinām, iznāk, ka Aizsardzības ministrijā ir apmēram simts ierēdņu plus vēl apakšdienesti, to vidū ir arī iesaukuma dienesti, kopā tātad ir 900 cilvēki, un viņi patērē vairāk nekā 5,5 miljonus. Tātad jautājums ir - cik uz katru no šiem cilvēkiem tiek patērēts? Te sanāk vēl vairāk nekā zemessargiem. Te sanāk, ka 5 tūkstoši... Un tā darba lietderība, ko viņi ir veikuši šajos gados un ko ir veikuši zemessargi, man liekas, ir acīm redzama.

Tātad es aicinu atbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Ja ir tāds priekšlikums, tad ir jāsaprot, ko šāds priekšlikums nozīmē. Valsts dienesta pārvaldes ir mūsu armijas veidošanas mehānisms, un, ja tas nefunkcionēs, tad mums nebūs armijas nedz miera laikā, nedz, Dievs nedod, arī tad, ja būs jāsāk šaut. Jau pirms pusotra gada, kad ministrs bija Māris Gailis, tika veikta šo pārvalžu reorganizācija, kuras gaitā cilvēki tur tika atbrīvoti no darba un štati tika samazināti par 250 vienībām. Šobrīd tur strādā minimālais cilvēku skaits, nav vairs pat apkopējas un nav vairs pat šo pārvalžu sargu. Šīs institūcijas pat naktī netiek apsargātas. Tur patlaban ir palikuši tikai tie cilvēki, kas praktiski nodarbojas ar cilvēkiem un iesauc jauniešus dienestā. Ja šī summa tiek atņemta no šīs pozīcijas, tad praktiski tas nozīmē, ka vienā lielā Latvijas reģionā šīs pārvaldes ir jālikvidē. Nu iedomājieties - ja Latgalē pārvaldes likvidē, tad armijā var iesaukt tikai no visiem pārējiem reģioniem, tikai no Rīgas, no Jūrmalas, no Vidzemes un no Kurzemes. Tā ir absurda situācija. Tā nav pieļaujama, un par tādu priekšlikumu nedrīkst balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Zīles kungs nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kurš ir ar numuru 142. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 143. priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par to. Ja Zemessardzei šogad tiešām neatvēlēs vismaz "tîros" 7 miljonus vai nedaudz vairāk no Aizsardzības ministrijas budžeta, veicot tā "iekšējo" pārdali, tad es droši varu sacīt, ka divas trešdaļas zemessargu tā arī paliks neapģērbti un neekipēti un ka autoparks, kas ir pašlaik Zemessardzei, samazināsies par 10%. Samazināsies arī Zemessardzes operatīvās reaģēšanas ātrums un apjoms, un Zemessardzes rīcībā esošā aviācija par 80% būs lidotnespējīga. Sakaru sistēma arī tiks apdraudēta. Zemessardzes militārās apmācības process praktiski tiks apturēts, jo nav nedz iespējas iegādāties mācību un kaujas munīciju, nedz veikt taktiskos treniņus, nedz organizēt teorētiskās mācības. Ja nebūs šo līdzekļu, mēs savu maiņu - nākamo jaunsargu kustību - arī iznīcināsim.

Un tāpēc es lūdzu kaut vai šo priekšlikumu atbalstīt. Bet es arī ceru, ka Aizsardzības ministrijas budžeta iekšējā pārdale tomēr notiks par labu Zemessardzei - tā, kā viņa to prasa. Apmēram tā: tie ir "tîrie" 7 miljoni (bez tiem 2 miljoniem, ko ir ieguldījusi pati Zemessardze, un bez tiem pusotriem miljoniem, ko ir nopelnījusi Zemessardze). Ja to var aizsardzības ministrs šeit apsolīt, tad tas būtu ļoti labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēža kungs! Godātie kolēģi! Es netaisīšos diskutēt par to, vai ir vajadzīga Zemessardzei nauda. Jā, Zemessardzei nauda ir vajadzīga. Pēc mūsu aprēķiniem, Latvijas Republikas Zemessardzei kā Nacionālo bruņoto spēku daļai būtu vajadzīgi 18 miljoni, lai viņa varētu normāli attīstīties šajā gadā. Diemžēl šo 18 miljonu nav.

Es negribētu šeit būt lobijs Jūras spēkiem. Mēs esam spiesti maksāt jūras kuģu komandieriem, augstas klases virsniekiem ar akadēmisko izglītību, 110 latus mēnesī, un viņi iet projām no Jūras spēkiem uz tirdzniecības floti. Es negribu šeit lobēt Gaisa spēkus, kur ir pirmās klases piloti, augstākās klases iznīcinātājpiloti, kas tagad lido ar nožēlojamiem MIG-2 helikopteriem un kas tagad iet projām uz to pašu SAS un uz to pašu "Lufthansu", un uz tamlīdzīgām vietām... Tie ir augstākās klases piloti, un ir vajadzīgi daudzi miljoni latu, lai apmācītu jaunus. Es nelobēju viņus tāpēc, ka arī viņiem nav naudas, pietrūkst, arī viņiem nav ar ko lidot, arī viņiem nav tērpu, arī viņiem nav daudz kā tāda, kā nav Zemessardzei. Es negribu lobēt daudzus dažādus dienestus, to pašu Sužu izlūkdienesta bataljonu. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Tāpēc es domāju, ka šeit mēs nevaram runāt par to, ka viens ir labāks par otru un tāpēc no otra ir jāpaņem un jāiedod viņam. Te ir jārunā par to, no kā tad grib paņemt. Grib paņemt no mūsu iesaukuma. 1997. gadā budžetā plānotie izdevumi valsts dienesta sistēmas reformai izriet no nepieciešamības samazināt izdevumus tieši viena karavīra iesaukšanai aktīvajā obligātajā dienestā. Es tos skaitļus jau jums nosaucu. Samazināšana ir krietna. Ir pilnīgi nepareizi valsts dienesta sistēmas raksturošanai izmantot attiecīgo iesaukto skaitu, kas dalīts ar darbinieku skaitu, un pasniegt kā ierēdņu skaitu uz vienu karavīru.

1996. gadā, lai iesauktu nepieciešamo karavīru skaitu, medicīniskajām iesaukšanas komisijām bija jāapskata 32 000 iesaukumam pakļautu 19-25 gadus vecu iesaucamo un papildus 4 000 jauniešu, kas, sasniedzot 18 gadu vecumu, bija atnākuši dienēt uz brīvprātības principa pamata. Kopā tas ir 36 000 cilvēku. Šo skaitu izdalot ar nodarbināto skaitu, uz vienu darbinieku ir 120 iesaucamo, bet, izdalot ar ierēdņu - tikai ar ierēdņu -, ir 165 iesaucamie uz vienu darbinieku. Šeit ir jāņem vērā ne tikai darbs ar iesauktajiem, bet arī ar rezervistiem. Neiesauktajiem saskaņā ar jauno likumu, ko, es ceru, pieņemsim, papildu rezerves būs.

Par uzskaitēm... un tamlīdzīgi... Es domāju, ka šeit vienkārši... nu nav vārdam vietas, jo Zemessardzei nauda un līdzekļi ir nepieciešami. Bet nevar Zemessardzei iedot šos līdzekļus, paņemot tos no dienestam paredzētajiem. Pie tam mums ir arī Zviedrijas palīdzības fonds; jaunā iesaukuma programma sāks darboties reizē ar jauno likumu. Un tāpēc, iedodot zemessargiem šo naudu, praktiski likvidētu iesaukuma sistēmu kā tādu.

Godājamie kolēģi, es jūs lūdzu tomēr pieturēties pie tās struktūras, ko ir piedāvājusi Aizsardzības ministrija un ko ir akceptējusi valdība un komisija, un, lai cik tas nebūtu grūti un žēl, noraidīt Grīga kunga ierosinājumu. Ja viņš parādītu citu ieņēmumu avotu, kuru mēs varētu iztērēt Zemessardzei, es pirmais balsotu, varbūt pat ar abām rokām, par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es saprotu. Aizsardzības koncepcija mums ir, tā ir apstiprināta Ministru kabinetā, bet es domāju, ka aizsardzības ministrs ne reizes nav pateicis, cik tad galu galā mums vajag... skaitliskais sastāvs mūsu Bruņotajos spēkos. Es neesmu arī dzirdējis, kāds armijas tehniskais nodrošinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību. Es vados pēc realitātes. Tāda nauda, kāda ir iedota kopējā budžetā. Jūs ne reizes man neesat ... mums neesat sacījis... Es pilnīgi piekrītu, ka jūs domājat, ka vajadzētu tanku brigādes, modernāko tanku modifikācijas no visas pasaules vai virsskaņas iznīcinātāju eskadriļas, un varbūt domājat, ka vajadzētu arī atompogu rokā. Bet cik tas izmaksā, cienījamais aizsardzības ministra kungs? Ir jāvadās pēc realitātes. Kurš tad ir tas bruņotais spēks, kas pašlaik ir garants Latvijas neatkarībai? Tā ir Zemessardze. Jūs jau varat prasīt šeit miljonus, bet Saeima diemžēl neatvēl tos simtiem miljonu latu. Nav mums tās naudas, un tāpēc šī nauda ir jālieto vairāk tiem spēkiem, kuri ir reāls spēks Latvijas aizsardzībai. Paldies par uzmanību.

Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo priekšlikumu deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 143. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 144. priekšlikumu, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? (Starpsaucieni: "Ir! Balsot!") Pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 144. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 145. priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu? Vēlas debatēs runāt Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Es nolēmu paskaidrot mūsu, frakcijas "Latvijai", domas un teikšu vienu - kā mūsu Valsts prezidents teica: tāpat kā valsts sākas un beidzas ar robežām, tāpat arī mūsu nākotne sākas ar mūsu bērniem. Tātad, respektīvi, ir runa par izglītību. Un šajā sakarā es vēlētos atkārtot to, ko es esmu teicis vairākas reizes arī komisijas sēdēs - ka zināmā mērā tas ir absurds, ka mēs veidojam mūsu mazajā Aizsardzības ministrijā divas pārvaldes - vienu pārvaldi, kas ņems uzskaitē šos jauniešus, kas ies dienēt, un otru pārvaldi, kas iesauks. Tāpēc vien es vēlētos, lai jūs saprastu šo manu aicinājumu un balsotu par šo priekšlikumu, jo arī nākamais priekšlikums - 145. priekšlikums - ir sakarīgs, taisni secīgs... arī ar šo te sasaucas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Kazāka kungs, mēs taču tieši tagad runājam par 145. priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Kazāks: "Jâ, nu 146...")

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēža kungs! Godājamie kolēģi! Nu es arī varēju populistiski pateikt, ka mūsu bērni arī tiek iesaukti Nacionālajos bruņotajos spēkos un šī nauda ir domāta tāpēc, lai tiktu iesaukti tie, kuri var dienēt, un lai tiktu pārbaudīta viņu veselība, lai tiktu pārbaudīts viņu izglītības līmenis un lai viņiem dienests, kā saka, būtu atbilstošs viņu spējām un iespējām. Taisni šim nolūkam tā nauda ir domāta, tā ka to no vienas kabatas pārlikt otrā diez vai būtu prātīgi.

Bet es gribētu teikt, ka Kazāka kungs kļūdās. Aizsardzības ministrijā nekādas divas pārvaldes netiek dibinātas, un Aizsardzības ministrijā vispār nekādu pārvalžu nav. Vēl jo vairāk: tiklīdz sāks darboties jaunā budžeta finansējums iesaukšanas centram, Aizsardzības ministrijas štatos paliks tikai divi darbinieki, kuri koordinēs šo atsevišķo "novadu" pārvalžu darbību. Tātad samazinās kadri. Kā jau tika minēts, jau 200 štata vienības ir samazinātas. Vēl tiks samazinātas apmēram 6 štata vienības - tie, kas pašlaik ir ministrijā. Un vienotais iesaukšanas centrs tieši ir virzīts uz štatu samazināšanos. Vajadzīgs ir šeit naudu ieguldīt reorganizācijai, tik tiešām, tik un tā tas finansējums ir mazāks, lai nākotnē... kā jau es teicu, nākamgad jau būs pirmā pazīme - jau tad mēs uz vienu jauniesaucamo tērēsim par vairāk nekā 30 latiem mazāk. Jau tas dos šo efektu. Un cerams, ka dos arī pozitīvāku rezultātu, augstāku profesionalitāti un atbilstošu... Tā ka es godājamos kolēģus lūdzu šoreiz šos līdzekļus nepārdalīt un atstāt tos vienotā iesaukšanas centra rīcībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Andrejs Krastiņš teica, ka taupīsim līdzekļus uz bērnu rēķina, jo viņam ir svarīgi, lai pietiekoši tiktu medicīniski pārbaudīti pašreizējie karavīri. (Starpsauciens: "Deputātus...") Varu tikai piebilst to, ka Andrejs Krastiņš nedomā par tālāko, viņš domā tikai par dažiem gadiem uz priekšu. Ja būs tāda dzimstība kā pašlaik, tad pēc 15,16 vai 17 gadiem mums karavīru kļūs divreiz mazāk, nekā ir pašlaik. Un tā jau ir nopietna lieta, arī militārā, ne vairs tikai atbalsta lieta...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti par šo priekšlikumu runāt debatēs vairs nevēlas? Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 145. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu atkārtoti balsot par 145. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 33, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 146. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas iekļauts tabulā kā 146. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 147. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tabūns. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu?

Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirms pusdienām mēs atbalstījām Eniņa kunga priekšlikumu, kurā viņš bija izlūdzies naudu kalendāram un nopietniem vēsturiskiem dokumentiem. Un šinī gadījumā es esmu nolēmis laboties un aicinu deputātus atbalstīt Tabūna kunga iniciatīvu, lai iedalītu finansējumu žurnālam "Skola un Ģimene". Es domāju, ka tas būtu noteikti vajadzīgs, un es domāju, ka armijā Tabūna kungs griezīsies pie Krastiņa kunga un kārtīgi palūgsies un ka Krastiņa kungs būs labāks nekā Ulmanis un arī iedalīs šos papildu asignējumus. Un, protams, patīkami ir, ka deputāti ne tikai grib izplatīt almanahus un visus pārējos preses izdevumus, bet arī "Skolu un Ģimeni" atbalsta. Un tādēļ es tomēr atbalstītu Tabūna kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātie kolēģi! Es nācu tribīnē tikai tāpēc, lai mēģinātu padarīt nopietnāku jūsu balsojumu un lai nebūtu nejaušības. Kā zinām, mūsu budžetā nav paredzēti tādi izdevumi kā atsevišķu preses izdevumu dotācijas. Katram no mums ir savs mīļākais žurnāls (šinī gadījumā Lujāna kungs laikam no rīta līdz vakaram lasa "Skolu un Ģimeni"), un es ļoti labi to saprotu, no sirds to saprotu, saprotu tīri cilvēciski, bet tomēr jāsaka, ka mēs esam Saeimas deputāti un, ja mēs atbalstīsim "Skolu un Ģimeni", tad mums vajadzēs atbalstīt "Dârzu un Dravu" un "Laternu", un citus, jo katram kaut kāds žurnāls ir mīļš. Es domāju, ka mums tomēr nevajadzētu sākt šo praksi un no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem iedalīt preses izdevumam naudu.

Turklāt es gribētu atgādināt, ka mans augsti godātais kolēģis Tabūna kungs, nebūdams zālē, nemaz šo savu priekšlikumu neuztur spēkā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka principā ir nepieņemama šāda veida taktika, ka deputāti izvirza kādu vienu atsevišķu preses izdevumu un lobē tā intereses, un tādā veidā mēģina vienam vai otram atsevišķam preses izdevumam "piespēlēt" naudu. Prakse rāda: ja kādam preses izdevumam ir dotēta kaut kāda nauda, tad tas ar laiku zaudē savu kvalitāti, jo šis darba kolektīvs nav ieinteresēts uzlabot tā saturu, nav ieinteresēts meklēt reklāmas - un tā tālāk, un tā joprojām. Tāds izdevums dzīvo tieši uz šo līdzekļu rēķina. Tad jau mums būtu daudz pieņemamāks tāds veids, ka, pieņemsim, mēs atvēlētu kādu vienu miljonu preses dotācijai valstī un tad izsludinātu kaut kādu konkursu, izveidotu konkursa komisiju, kas tad izlemtu. Valdība atbalstītu vai nu "Veselību", vai, pieņemsim, "Skolu un Ģimeni", "Dârzu un Dravu" vai jebkuru citu žurnālu un skatītos, kāda ir šā žurnāla kvalitāte un kurā brīdī kam naudu "piespēlēt". Nevis tādā veidā, ka nolemjam, ka mums tuvāk pie sirds ir šis, un tad - aiziet! - mēs tagad to dotēsim, palīdzēsim šim žurnālam.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tikai tāpēc, ka tikko deputāts Požarnovs runāja. Nāku, lai iebilstu pret viņa teikto, ka konkurencē jālaiž visi. Nevar visus izdevumus, visas zinātniskās grāmatas, zinātniskos izdevumus, kultūrizdevumus... mēs nespējam savā mazajā valstī konkurēt ar šiem te izdevumiem, konkurēt ar tādiem kā jau pieminētā "Laterna" vai ar "grāvējiem", vai "dzelteno" presi. Tie ir tādi kultūrizdevumi, kurus vajag valstij atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Tabūna priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 147. Lūdzu rezultātu. Par - 7, pret - 32, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 148.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Apdrošināsim dzīvību!")

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Latvijas nacionālajām sporta bāzēm ir paredzēts zināms finansējums, un Latvijas sporta pārvalde un būvniecības asociācija ir pieprasījusi šajā gadā no budžeta 1 371 000, bet tā vietā budžetā ir paredzēti 352 tūkstoši. Ir mainījušās elektroenerģijas izmaksas, siltumenerģijas izmaksas, un tas draud ar vislielāko varbūtību, ka dažas no šīm nacionālajām sporta būvēm tiks slēgtas, piemēram, Siguldas kamaniņu un bobsleja trase. Vai arī vienkārši nevarēs saldēt ledu Rīgas Sporta pilī. Taču tas jau vēl būtu sīkums, bet šīs te sporta bāzes ir vienīgās, kurās trenējas mūsu jaunie sportisti, pārsvarā bērni. Ar vienu roku noņemot nost šo naudu, ar otru roku mēs piespiežam maksāt sporta skolām par šo telpu izmantošanu un uzturēt tās ar sporta skolu naudu.

Es jūs aicinu samazināt izdevumus amatpersonu apsardzei un palielināt izdevumus bērnu un jaunatnes sportam, kas arī slēpjas zem šīm nacionālajām sporta bāzēm.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātie kolēģi! Es visnotaļ apsveicu Apiņa kungu, tā kā viņš tagad iestājas par sporta bāzēm. Tiešām sporta bāzēm ir vajadzīga nauda. Arī Aizsardzības ministrija uztur vairākas sporta bāzes un tādā veidā veicina mūsu "lielo" sportu, tanī skaitā gan Aizsardzības ministrijas sistēmā, gan arī atbalsta ASK Brocēnu basketbola komandu, gan ASK "Dambis" rokasbumbas komandu, kas ar lieliem panākumiem uzstājas starptautiskajā plāksnē. Bet es domāju, ka šeit nav jautājums par to, ka tiešām sporta būvēm ir vajadzīgi 200 000. Varbūt viņiem ir vajadzīgi 20 biljoni. Citi sporta būvju administratori ļoti veiksmīgi darbojas biznesā, vieni, teiksim, izīrē sporta būves gadatirgiem, otri - Jehovas lieciniekiem, kas tur kristī baseinos bērnus, un par to tiek nauda maksāta un tā tālāk, un tā tālāk. Dažādā veidā tiek risināti šie finansējuma jautājumi.

Tikai es gribētu teikt, ka man ir jāatvainojas godājamajiem deputātiem, bet visas budžeta sagatavošanas un apspriešanas gaitā mums neizdevās likvidēt šo ne visai atbilstošo programmas nosaukumu - "Valsts augstāko amatpersonu un oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšana". Tas attiecas uz Drošības dienestu. Es tikai gribētu drusku minēt jums, lai jūs zinātu, jo Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem ir zināmi šie skaitļi, kādi ir šo deputātu priekšlikumi, sākot no 147. līdz 154. Visi ir atraduši, kā no šīs programmas var paņemt līdzekļus, kas ir vajadzīgi. Tātad, ja šai programmai izdalītie līdzekļi ir 1 357 000, tad deputātu kopējie priekšlikumi par šo programmu ir 1 miljons 346 tūkstoši 836 lati. Tā ka atliek tikai aptuveni 5000, kas tur pat likvidācijai nav pietiekami.

Es nedomāju, ka tāpēc, lūk, ir neizpratne, es tikai gribētu sacīt, ka visi šie izdevumi šim dienestam, pirmkārt, ir plānoti kārtējo izdevumu segšanai. Tās ir algas, kas atbilst štatu sarakstam, sociālais nodoklis, kas viņiem ir 50%, pakalpojumi, kuriem ir 26 000 latu, un 20 000 latu ir transportlīdzekļu remontam, jo to nolietojums ir 46%. 402 806 no šīs naudas ir plānoti tā saucamajā 1500. kodā, kas ir komunālie maksājumi, degviela, ēdināšanas izdevumi, formas apģērbs militārpersonām. Taču Makarova kungs neļaus man samelot, ka mums ir saistības sakarā ar sociālā nodokļa parādu, kas ir jānomaksā.

Un pats pēdējais. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas darbības programmu, kura ir apstiprināta Ministru kabinetā un par kuru ik mēnesi tiek veiktas atskaites, bijušais Drošības dienests, ja tā var teikt, sākot ar jauno gadu, darbosies jaunā statusā. Tā būs Latvijas militārā policija, kura pie tam pāries Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Tā iegūs jaunas savas darbības formas un veidus ar to pašu budžetu un ar to pašu štata vienību skaitu. Tā ka tagad, izmaisot un paņemot vairāk nekā piekto daļu - tas ir tikai viens Apiņa kunga priekšlikums - , es domāju, ka sporta zālēm un sporta būvēm mēs ar to nelīdzēsim. Es vienīgi varu aicināt tos bērnus un jauniešus, par kuriem iestājas Apiņa kungs, apmeklēt Armijas sporta kluba sporta bāzi un peldbaseinu Nākotnes ielā, un mēs mēģināsim radīt viņiem visus nepieciešamos apstākļus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš" otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, Krastiņa kungs, par atklātību. Tātad mēs uzturam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem komandu ASK "Dambis", kura brauc kā Latvijas armijas sporta kluba rokasbumbas komanda uz Seulu spēlēt mistiskos armijas pasaules mačos, bet tajā pašā laikā nevaram nodrošināt Latvijas izlases startu dažādās pasaules sporta dzīves jomās. Mēs atbalstām kādu Nākotnes ielas sporta bāzi kā armijas sporta bāzi un ļaujam "izmirt" Latvijas nacionālajām sporta bāzēm. Es ar to vēlos norādīt, ka katram būtu jānodarbojas ar to, ar ko viņš nodarbojas. Aizsardzības ministrijai būtu jānodarbojas ar valsts aizsardzību, bet viena no Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijām ir nacionālo sporta bāžu uzturēšana un bērnu sporta un fiziskās kultūras attīstība.

Es aicinu jūs tomēr balsot par šo manu priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es te domāju, ja es te diezgan ilgi snaudīšu, es kaut ko gudru dzirdēšu. Un Skrastiņa [Krastiņa - Red.piez.] kungs tikko teica, ka 5000 latu tur varētu likvidēt šitos ārzemju braucienus un valsts augstāko amatpersonu oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšanas programmu. Ja mēs varētu šito likvidēt par 5000 latu, es domāju, tas būtu jādara. Mēs ietaupītu lielu naudu priekš citām lietām.

Es īsti neizprotu, kā mēs to drošību garantējam. Vai ar to, ka aizbrauc tādi valsts prezidenti, kāds mums ir, uz citām zemēm un mokās, un mums nav nekā ko aizstāvēt, un nekas slikts nav noticis. Es neredzu, kur mūsu ārējā stāja ir bijusi tāda, ka mēs it kā varētu lepoties, bet kaut ko pasaule iemācās par latviešu "karakteru", par latviešu vēsturi, par mūsu ciešanām, par to, ko pasaule mums ir parādā, un par to, kā mēs esam ar pasauli pagātnē sadzīvojuši. Un ir interesanti, ka šitie lūgumi, lai atņemtu no šitā atvaļinājumu fonda naudu, ir ļoti pamatoti. Viņa ietu uz muzejiem, viņa ietu sportam, un es domāju, ka mēs varētu nopietni domāt par Skrastiņa [Krastiņa - Red.piez.] kunga piedāvājumu un balsot pozitīvi par visiem šitiem... un atstāt viņam 5000 latu, lai likvidētu.

Bet deklarācijā par Ministru kabineta darbu tiek solīts, ka veidos obligāto valsts dienestu, kas jau ir noticis, jo uz militārās pamatmācības bāzes militāro apakšvienību specifisko uzdevumu pildīšanā obligātā dienesta karavīrus iesaistīs tikai obligātā dienesta pēdējos trijos līdz sešos mēnešos. Teritoriālo aizsardzības sistēmu veidos, balstoties uz Zemessardzes struktūru. Būtiski samazinās Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu, un es domāju, ka, ja mēs šeit šito Aizsardzības ministrijas punktu samazinātu, tad mēs šito daļu no Ministru kabineta darba plāna izpildītu. Būtiski samazinātu Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu, paaugstinātu dienesta Bruņotajos spēkos prestižu. Par to varētu drusku padomāt. Veidotu citas jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas formas.

Es neredzu šajos ārvalstu braucienos it nekā, kas paaugstinātu mūsu prestižu, jo mums nav ar ko lepoties ne mūsu prezidentā, ne mūsu Ārlietu ministrijā, ne mūsu oficieros, kurus mēs paaugstinām tāpēc, ka viņi māk ar kaimiņvalstu oficieriem šā tā izrīkoties... Es neredzu, ka tiek kaut kas darīts, lai paaugstinātu mūsu prestižu dienestā, un es pagaidām nedzirdu... Es gan dzirdēju, ka Skrastiņa [Krastiņa - Red.piez.] kungs apņēmās, ka viņš labprāt uzņemtu jauniešus militārajās sporta bāzēs un ka viņi tiktu labi pieņemti. Bet mēs domājam par patriotisko audzināšanu, nevis tikai par audzināšanu, Skrastiņa [Krastiņa - Red.piez.] kungs! Es domāju, ja Skrastiņa [Krastiņa - Red.piez.] kungs patiešām domā, ja viņš ir secinājis, ka mēs gribētu iznīcināt šos ārzemju braucienus un atdot viņam 5000 latu, lai viņš varētu izsūtīt aizlūguma vēstules un paskaidrot, ka latviešu tautai iet grūti, ka mums vajag naudu priekš Zemessardzes un citām lietām, ka mēs vairs nevaram atļauties braukāt pa pasauli un strādāt... ka mēs būtu kaut kādi militārie varoņi, ka patiesībā mūsu tautas prestižu diezgan augstu paceltu, ja mēs atzītos, ka mums ir tukšs maks un ka mēs neiesim tērēt to, kā mums nav, un nevietā. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Otro reizi.

A. Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātie kolēģi! Es negribu polemizēt ar Valdmaņa kungu pēc viņa spožās runas, ja viņam tā grūtāk ir ar saprašanu, par ko runā. Es tikai vienu piezīmi gribētu. Lūdzu, godājamais Valdmaņa kungs, mans uzvārds ir Krastiņš. Skrastiņš strādā Prokuratūrā. Un turpmāk, lūdzu, ievērojiet! Liels paldies, ja jūs būsit uz to spējīgs!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi Saeimā! Cienījamais Krastiņa kungs! Es esmu ļoti priecīgs, ka Krastiņa kungs ir saglabāts mums dzīvs un neskarts un var uzstāties te mūsu priekšā un aizstāvēt šo valsts augstāko amatpersonu drošības garantēšanas ideju. Tas ir brīnišķīgi, jo es pats biju liecinieks, cik viņš varonīgi piedalījās Ļeņina pieminekļa nojaukšanā savā laikā, un pieci milzīga auguma sparīgi vīri apsargāja viņa miesu, un tāpēc šodien man ir prieks viņu šeit redzēt un tiešām atkal klausīties viņa spožās replikas.

Katrā ziņā es gribu piezīmēt, ka, lūk, šīs valsts augstākās amatpersonas, to skaitā, šķiet, arī mūsu Valsts prezidents, tiešām ir kārtīgi apsargātas, jo es dzīvoju netālu no bijušās Kosigina vasarnīcas, kur tagad mitinās mūsu Prezidents, un katru rītu 11 cilvēku mainās, viņu sargājot. Es domāju, ka tas ir stipri par daudz, un es ļoti lūgtu vai nu šajā pozīcijā, vai citā pozīcijā tomēr samazināt šos izdevumus. Jo mūsu valstsvīri jau cītīgi pilda visus līgumus, starptautiskos nolīgumus, tātad nav nekādu starptautisko diversantu, kas viņus gribētu "pievākt". Sevišķi labi tiek pildīts Krievijas - Latvijas 1994.gada 30.aprīļa līgums. Tā ka viņiem nav ko baidīties. Es domāju, ka viņi vispār varētu bez apsardzes staigāt. Laimīgu taku!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko teikt? Arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu, kurš ir izklāstīts dokumenta 60.lappusē, nr. 148! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 32, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 149.priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es zinu, ka jārunā aizvien īsāk. Laiks jātaupa, un mēs visi esam pateikuši par zinātni. Atgādināšu tikai to, ka es runāšu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Šī komisija nav liela, bet šeit ir no visām frakcijām deputāti. Visi mēs skatījām šo priekšlikumu, ka zinātnei ir kaut kas "jâsakasa", tā teikt, tāds abrkasītis, lai vismaz viņa pēdējā brīdī nenomirst. Es domāju, ka komisija sprieda lietpratīgi. Tiem pārstāvjiem, tiem deputātiem, kas bija no frakcijām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tiem vajadzēja savus kolēģus pārliecināt un pierādīt. Es ceru, ka varbūt šoreiz jūs atbalstīsit. Lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Visu cieņu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Tikai šoreiz laikam Eniņa kungs kļūdījās, jo tas nav domāts zinātnei. Tas ir domāts citiem nolūkiem. Bet es vēlreiz gribu aicināt, jo tiešām visiem pietrūkst šīs naudas, bet te ir jautājums, kas skar arī nākamo. Un te ir lūgts no Drošības dienesta, tātad no nākamās Militārās policijas, noņemt šos 15 000 un iedot Okupācijas muzejam. Gan politiski, gan personīgi es tiešām domāju, ka Okupācijas muzejam ir jāpastāv un ka tas ir jāpapildina, viņam ir jābūt līdzekļiem.

Bet situācija ir tāda. Kā jums zināms, Okupācijas muzejs pašlaik ir izvietots bijušajā Latviešu sarkano strēlnieku muzejā Rātslaukumā, kurš tagad tiek rekonstruēts, un šī muzeja ēka tiks nojaukta, lai varētu izbūvēt Rātslaukumu, Melngalvju nama ēku un tā tālāk. Tātad te ir jautājums par to, vai šodien dotācija tur būtu vajadzīga.

Vienlaicīgi es gribu paskaidrot, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā atrodas Kara muzejs, kas ir izvietots ļoti labā ēkā, kas ir būvēta speciāli muzejam. Tātad tā ir Pulvertornim klātesošā ēka. Aizsardzības ministrija pilnīgi oficiāli piedāvā Okupācijas muzejam negaidīt šo nojaukšanas brīdi, bet pāriet uz Kara muzeja telpām, kur iespējams, var izbrīvēt gan ekspozīciju zāles, gan fondu glabātavas, gan pārējās telpas un šādā veidā arī atrisināt šo jautājumu, nevis piešķirot dotāciju uz šo īso laika sprīdi līdz šīs ēkas nojaukšanai. Jo pēc tam tik un tā būs nepieciešami līdzekļi, lai pārvietotu gan ekspozīcijas, gan fondus, gan visu pārējo uz citām telpām. Labāk to izdarīt uzreiz, jo tāda iespēja pašlaik ir. Paldies. (Starpsauciens: "Ir!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt... Vēlas runāt...

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Runājot par Okupācijas muzeju, Krastiņa kungs, vajag pateikt šeit, kurā mēnesī sāksies šīs ēkas nojaukšana, jo man liekas, ka vēl daudzi cilvēki pārdomās, vai šodien Rīgas pašvaldības nauda ir jāiegulda tik intensīvi jaunu celtņu veidošanā vai restaurēšanā, vienlaicīgi ļaujot sabrukt skolām tepat blakus Rīgas Domei. Tā ka es nebūt neesmu tik optimistiska, ka tūlīt rīt no rīta nojauks to ēku, kurā atrodas Okupācijas muzejs. Bet, lai pārvietotu Okupācijas muzeju uz Kara muzeju, ir nepieciešama nauda. To nevar sasiet pauniņā vai ielikt vienā koferī un aiznest uz Kara muzeju. Un Kara muzejs par velti arī nevar šos materiālus izvietot savās telpās un tālāk nofondēt, kā to visu prasa. Tāpēc jebkurā gadījumā Okupācijas muzejam, ko līdz šim brīdim finansiāli pamatā ir uzturējuši ārzemēs dzīvojošie mūsu tautieši, ir nepieciešams finansiālais pabalsts, un šajā gadījumā šī summa no šīs svītu apsardzes ir tik niecīga, ka, man liekas, diskusiju nevajadzētu sākt. Tikai jautājums ir tāds - ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad automātiski nav izskatāms nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies...

Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Patiešām būtu jāizvēlas, kuru no priekšlikumiem mēs atbalstām, bet nevajadzētu izvēlēties, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šo ideju vispār, tādēļ ka šajā priekšlikumā attiecībā uz Kultūras ministrijai adresējamo naudu, tātad LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumā, kura numurs ir 150, ir iespējamas tieši tāda veida izmaksas noformējumam, kādu ir prasījis Okupācijas muzejs. Jo, kā jau kolēģi teica, patiešām 1993.gada jūnijā Okupācijas muzeja ekspozīcija tika atvērta, bet tā tiek uzturēta un finansēta līdz pat šim brīdim tikai un vienīgi no ziedojumiem. Un neviena budžeta lata iemaksa šajā laikā muzejam nav notikusi. Un šis prasījums ir radies tādēļ, ka ir palielinājušās tarifu likmes apkurei un citiem komunālajiem maksājumiem. Diemžēl Okupācijas muzejs vairs nevar norēķināties ar saviem kreditoriem.

Lūk, šis iemesls, ka tuvāko divu gadu laikā ir meklējama arī izvietojuma telpa, un ļoti jauki būtu, ja, protams, Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Kara muzejs varētu ar Okupācijas muzeju atrast šo kompromisu un atrisināt šīs ekspozīcijas pārvietošanu. Taču patiešām atkal, kā jau minēju, arī priekš tā būs vajadzīga nauda. Bet šobrīd, šogad, nākošajā gadā, piedodiet, 1997.gadā, šim Okupācijas muzejam ir jāturpina pastāvēt. Un, lai tas varētu notikt, mums ir nepieciešams balsojums, atbalstot, vēlams, 150.priekšlikumu, jo tādā gadījumā arī šī izmaksa ir korekti izpildāma. Ministru kabineta sēdes laikā arī aizsardzības ministrs Krastiņa kungs neiebilda pret šādu tēriņu no Aizsardzības ministrijas līdzekļu puses. Paldies. Lūdzu atbalstīt nākošo - 150.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz sēdes pārtraukumam, kolēģi, ir dažas minūtes.

Ābiķa kungs vēl vēlas runāt. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gan šobrīd nevaru runāt komisijas vārdā, jo tad man komisija ir jāsapulcina, bet es aicinu visus, lai nebūtu lieku strīdu un lieku kaislību, neatbalstīt 149. priekšlikumu, bet gan atbalstīt 150., jo summa ir identiska - 15 000 Okupācijas muzejam. Citādi var iznākt tā, ka mēs vispār nenobalsojam. Tātad nebalsosim par 149., bet atbalstīsim 150., jo šo priekšlikumu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un attiecīgi tāda pati summa nonāks Okupācijas muzeja rīcībā. (Starpsauciens: "Labi!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ja vēl kāds vēlas debatēs runāt, tad tas ir jādara pēc pārtraukuma. Vai varam balsot? Varam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret 149. -Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 25, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts... Paldies, Zīles kungs!

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma gribu iepazīstināt jūs ar diviem dokumentiem. Viens ir ar 12 deputātu parakstiem, un viņi ierosina turpināt šodien ārkārtas sēdi līdz pulksten 21.00. Otrs - ar desmit deputātu parakstiem, kurā viņi ierosina izsludināt pārtraukumu ārkārtas sēdē līdz rītam pulksten 9.00. Vai "par" vai "pret" kāds vēlas runāt?

Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es runāju pret abiem priekšlikumiem. Mums jānoraida abi šie priekšlikumi. Tagad jāizsludina pusstundas pārtraukums. Pēc tam - pusotru stundu darbs, pēc tam - pusstundu ilgs pārtraukums, atkal pusotru stundu darbs. Es domāju, mēs attiecīgajā brīdī varam paskatīties un, atkarībā no situācijas, izlemt, kad mēs pārtraucam sēdi, bet šobrīd es negribu, lai mēs nosakām laiku pulksten deviņos, jo varbūt mums pietiks spēka vairāk strādāt. Katrā ziņā es noteikti esmu pret, ka sēdi pārtrauc šobrīd. Mums ir jāstrādā, ir jāpieņem Budžeta likums un ir jāpieņem arī trīs tie likumi, kuri vēl ir ārkārtas sēdes darba kārtībā. Tā ka es esmu pret abiem šiem lēmuma projektiem. Un turpināsim strādāt.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, jūs labi zināt Kārtības rulli. Mēs varam balsot tikai rakstiskus.... Jūsu rakstiska priekšlikuma Prezidijā nav. Pēc savas būtības jūs balsojat par to, ka darbs būtu jāturpina. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pret abiem!")

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs nobalsosim pret abiem priekšlikumiem, tad mums ir pulksten 17.00 darbs jāpārtrauc un jāiet uz mājām. Jo mums ir paziņots, ka būs ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt priekšlikumu - tagad 17.00 sēdi pārtraukt līdz rītdienai un no rīta 9.00 atkal ar svaigiem spēkiem ķerties pie darba. Jo, kā ir pierādījusi prakse, strādāt, līdz kamēr, kā jūs, Panteļējeva kungs, teicāt, kaut kas "aizķeras", - tas nozīmē strādāt, kamēr nenobalsos kaut ko tādu, kas jums patīk. Bet ir normāla darba diena. Mums priekšā rīt ir tieši tāda pati darba diena. Vēl ir ceturtdiena. Vēl ir piektdiena. Līdz 31.decembrim vēl ir laika gana. Budžets jāpieņem 1996.gadā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms dodu nākamajam vārdu, es gribu teikt, ka mēs esam šodien, šīs dienas laikā, izskatījuši 150, precīzi sakot, 149 priekšlikumus no 500. Es nedomāju, ka rīt vai kādā citā dienā temps būs ātrāks. Tātad mums ir vajadzīgas vismaz divas dienas. Bet, kā jūs zināt, Prezidijs jau ir izsludinājis kārtējo sēdi 12.decembrī. Tas ir parīt. Arī ar to mums vajadzētu rēķināties, pirms pieņemam lēmumu.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man gribētos norādīt, ka mēs tādu īpatnēju izvērtām šo diskusiju. Ir divi priekšlikumi - par pulksten deviņiem un par 17.00. Ja Panteļējeva priekšlikums nav rakstveidā, tas līdz ar to nav apspriežams. Bet vēl es gribētu norādīt, ka diez vai Saeimas priekšsēdētājam vajadzētu nodarboties ar aģitāciju vai pretaģitāciju, tas neietilpst viņa dienesta stāvoklī, un šeit nav arī kaut kāda tirgus bode, kurā novērtētu, kurš priekšlikums ir labāks vai sliktāks.

Sēdes vadītājs. Deputāt Lujān, es gribu jums aizrādīt, ka es, tāpat kā jūs, esmu ievēlēts par Saeimas deputātu.

M.Lujāns. Jā, bet tad vajag ņemt vārdu atsevišķi kā deputātam.

Cienījamie kolēģi! Protams, es domāju, ka mēs varam, kā Panteļējeva kungs teica, strādāt, strādāt, strādāt, es tikai nesaprotu, ko mēs sastrādāsim. Vai tas, ko mēs tagad sastrādāsim, nebūs tāds kā Armijas likums vai vēl kaut kas līdzīgs? Patiešām, kā Kreituses kundze norādīja, - budžetu vajag pieņemt mierīgi. Un es nezinu, ko šeit speciālu vajag - rokas lauzt vai kaut kādā citādā veidā... Rīt no rīta mēs mierīgi un ar jauniem spēkiem atkal sāksim darbu, un, ja mēs nespēsim rīt beigt to normālā gaitā, tad mēs varēsim piektdien turpināt. Es nedomāju, ka šis padomju princips - nakts darbs - ir labākais. Varbūt "Latvijas ceļam" tas ir tas labākais - pa naktīm piestrādāt, bet es domāju, ka pārējie deputāti varētu normālā ritmā strādāt un tad projekts būs kvalitatīvāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par priekšlikumu par sēdes darba turpināšanu šodien. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt 150.priekšlikumu, ko arī komisija ir atbalstījusi, tā kā šajā priekšlikumā ir ierosināts šo naudu novirzīt Okupācijas muzeja fondam - atšķirībā no 149.priekšlikuma, kurā bija formulējums, ka šī nauda novirzāma Okupācijas muzejam (saistībā ar visām šīm ēkas lietām, par ko jūs jau dzirdējāt argumentos diskusijā). Es lūdzu atbalstīt šo LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - 150.priekšlikumu, kuru arī valdība ir savā vēstulē tagad atbalstījusi - pretēji savam sākotnējam viedoklim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Rihards Pīks - kultūras ministrs.

R.Pīks (kultūras ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tātad tas ir tas pats jautājums, kas tika apspriests saistībā ar iepriekšējo labojumu. Dažos vārdos vēlreiz paskaidrošu situāciju. Tik tiešām nākamā gada laikā tas jautājums tiks risināts, lai Okupācijas muzejs varētu būt Kara muzeja ēkā, bet nākamā gada laikā tas, protams, paliks tur, kur tas ir patlaban, jo neviens nākamgad to ēku nost vēl nejauks un nav zināms, vai tas notiks arī aiznākamajā gadā. Un, ja mēs šādu iniciatīvu neatbalstīsim ar nelielu valsts naudas summu, nu, tad mēs nebūsim godīgi pret sevi un pret savu pagātni. Es ceru uz jūsu atsaucību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina balsot "par". (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Neviens jau neiebilda...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir kāds cits viedoklis? Balsojums nav vajadzīgs? Deputāti atbalsta LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu, kas izteikts ar nr.150. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 151.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs atsauc savu priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Piekrītu valdībai...")

R.Zīle. 152.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 152.priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 153.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 154.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 155.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti, kas vēl zālē esat palikuši! Šodien apglabāja medicīnas zinātņu doktoru Jāni Ērenpreisu. (Es pie viņa nostrādāju sava darba mūža lielāko daļu. Diemžēl šodien uz bērēm es nevarēju tikt, jo man bija jābūt šeit un jāaizstāv zinātnes intereses.) Bet ir vēl dzīvi zinātnieki. Vēl zinātne arī ir dzīva, bet, man liekas, neviena nozare nav tik apkaunojošā stāvoklī kā zinātne. Tieši apkaunojošā, es gribu pasvītrot. Ne par velti nāk prātā tas pantiņš: zinātnieks un sētnieks... Lūk, kādā tā ir līmenī. Ziniet, es jums varbūt nevietā pastāstīšu anekdoti, kā tas ir ar... Vēl tajos komunistu laikos te čukči iebraukuši un kolhozā vienu brigādi iztaisījuši. Iestādījuši kartupeļus un jau maijā novākuši. Brauc nu tie reportieri un viņiem prasa: "Kâ tas ir iespējams, ka maijā jūs jau novācāt kartupeļus?" Viņi saka: "A kušaķ ta hočetsja." Latviski tas, ko čukča atbild, nozīmē: "Çst taču gribas!" Arī attiecībā uz Latvijas zinātni pašlaik ir tāds līdzīgs stāvoklis. Zinātne ir tā, kas dod "sçklu", taču, ja mums nav zinātnes, tad neveiksies visām valsts nozarēm, tad neveiksies ne lauksaimniecībā, ne ekonomikā, arī visur citur mums neveiksies. Pareizi, - arī valsts aizsardzībā neveiksies... Un vēl. Es tagad izmantošu šo izdevību un pieminēšu šo mūsu gribēšanu ieiet Eiropā. Vai tad mēs tādā veidā varam ieiet Eiropā, ja no nacionālā kopprodukta mums zinātnei tiek atvēlēti 0,5%? Tas ir viszemākais rādītājs Eiropā. Es domāju, ka tas arī būs viens no šķēršļiem, kāpēc mūs neņems tur pretī. Un, ja mēs pat vēl šajā brīdī zinātni neatbalstīsim un izlaidīsim šo gadu, nu, tad vienkārši iestāsies sabrukums, aiz kura vairs nav pacēluma. Aiz kura tā zinātne vairs... Jaunatne ārzemēs jau... tā ir mūsu Eiropa... un ārzemniekiem... mums nav vajadzīga zinātne... viņiem nav vajadzīga mūsu zinātne, tā es gribēju teikt... Vai uzņēmumā VEF, kas kādreiz bija tik slavens visā pasaulē, mūsu zinātniekiem nebūtu ko darīt? Vai nebūtu viņiem ko darīt aizsardzībā? Protams, ārzemēm vajadzīgi mūsu zinātnieki tikai tad, ja tie strādā pie viņiem, to sauc par "smadzeņu nosūkšanu". Es aicinu: attapsimies! Un būs vēl arī citi priekšlikumi, no kurienes mēs varētu iegūt līdzekļus zinātnei. Mēs burtiski kasīt kasījām kaut ko priekš zinātnes, lai būtu... Lūdzu, pārdomājiet balsojot. (Starpsauciens: "Mçs atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēža kungs! Godājamie kolēģi! Protams, grūti iebilst pret Eniņa kunga teikto, ka ir jāatbalsta zinātne. Zinātne ir tiešām jāatbalsta, bet laikam, Eniņa kungs, vajadzētu sameklēt citur tos 100 000 latus. Ja ar 100 000 latiem var glābt Latvijas zinātni un neļaut kapā aiziet vēl esošajiem zinātniekiem, tad domāju, ka tas vairs laikam tik ļoti nopietni nav... Bet tas ir pavisam nopietni - noņemt līdzekļus no vienas aizsardzības struktūras, kura, kā es teicu, reorganizējas par Militāro policiju un kurai esošais finansējums ir tikai izdzīvošanas līmenī vai pat vēl mazāks, jo viņiem ir jāslēdz arī viena bāze, jo komunālajiem maksājumiem vienkārši neiznāk naudas. Un es gribu vēlreiz teikt: ja tiks noņemta nauda, tad arī nevarēs Drošības dienests atdot sociālo parādu, kas mums ir liels sociālo nodokļu nemaksāšanas dēļ. Iedodot šo naudu zinātnei, jūs diemžēl nolemsiet, nu, visai bēdīgam stāvoklim tos cilvēkus, kam pienākas no šiem sociālajiem fondiem... Es jau nolasīju iepriekš, es negribu atkārtot. Šie dienesta izcenojumi visi ir parādīti, tie ir tikai komunālajiem maksājumiem... formas tērpi, ēdināšanas uzņēmumi... un, galvenais, tas ir sociālais parāds... un sociālajam nodoklim... Es atgādināšu, ka tās summas, kas tiek pieprasītas, ir pietiekami lielas. Es gribētu lūgt godājamos kolēģus atbalstīt to, ko ir Ministru kabinets aicinājis un ieteicis, - noraidīt šo priekšlikumu. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir aicinājusi noraidīt šo priekšlikumu, un arī Aizsardzības ministrija lūdz noraidīt šo priekšlikumu kā nekonstruktīvu, pie tam tādu, kurā tiek aicināts paņemt naudu no konkrētas programmas, konkrēta darbības veida konkrēta finansējuma, un atdot šo naudu zinātnei vispār. Tas nav pārāk nopietns - šis te priekšlikums, ko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi. Godājamie kolēģi, es ļoti gribētu, lai jūs būtu uzmanīgi un konsekventi noraidītu 155.priekšlikumu, ko ir ierosinājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti par šo jautājumu runāt vairs nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 155.priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 30, atturas - 15. Nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, Prezidijā ir desmit deputātu - Straumes, Panteļējeva, Lībanes, Vidiņa, Jurdža, Guntara Grīnblata, Putniņa, Kiršteina, Emša un Rugātes - iesniegums, kurā visi lūdz noteikt šādu runas laiku debatēs par apspriežamo jautājumu: 2 minūtes - pirmo reizi, un vienu minūti - otro reizi. "Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu! (Starpsauciens: "20 sek. vajadzētu...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es tiešām domāju... Varam diskutēt par to, cik garam jābūt šim runas laikam, bet es tomēr domāju, ka arī atlikušajā šīs budžeta grāmatas daļā ir pietiekami nopietni jautājumi, kuru argumentācijas izklāsts divu minūšu laikā var būt tomēr stipri apgrūtināts, un tāpēc es domāju, ka šis laiks, kas ir šo deputātu priekšlikumā piedāvāts, neapšaubāmi ir par īsu. Mēs varbūt varētu runāt par 4 minūtēm, un es domāju, ka runātāji, kas šeit runā, apmēram tādā laikā cenšas iekļauties. Es domāju, ka šeit laiku neviens speciāli nevelk, un es domāju, ka tā ir normāla sēdes virzība, un es domāju, ka nav nekādas vajadzības atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Runāt "par" attiecībā uz šo priekšlikumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 156.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 157.priekšlikums. Arī tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 158.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas "Latvijai" iesniegto 158.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 33, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 159.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas arī nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret 159.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 37, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 160.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret 160.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 161.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Ir ierosināts Ārlietu ministrijas līdzekļus novirzīt sportistu sagatavošanas centriem. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Neuztur!")

Sēdes vadītājs. Frakcija balsojumu nepieprasa. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

R.Zīle. 162.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts. (Starpsaucieni: "Neuztur! Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieprasa balsojumu par 162.priekšlikumu.

Nepieprasa? Paldies. Komisijas viedoklis ir pieņemts.

R.Zīle. 163. priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piekšlikums. Budžeta un finansu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 163. priekšlikumu. Rezultātu, lūdzu! Par - 10, pret - 31, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 164. priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums novirzīt 400 000 latu budžetā mērķdotācijām pašvaldībām bērnunamu, veco ļaužu pansionātu, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Es domāju, ir viennozīmīgi skaidrs, ka šādi līdzekļi mums budžetā ir vajadzīgi, un tāpat arī ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams īstenot taupības režīmu valsts pārvaldē, taupīt uz birokrātijas izdevumu rēķina, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Tad, kad mēs apspriedām, vai demisionēt vai nedemisionēt mūsu ārlietu ministram, mēs bijām, man liekas, nedaudz provinciāli, mēs sākām skaitīt, par kādu naudu viņš ir bijis un cik dienas viņš ir bijis ārzemēs. Iedomājieties situāciju, ka mēs šodien runātu par mūsu zemkopības ministru, ja viņš būtu divas dienas lieki uzturējies Krāslavas rajonā, vai par aizsardzības ministru, ja tas būtu divas dienas ilgāk kaut kur pabijis, pārbaudot mūsu Robežapsardzības karaspēku! Es personīgi domāju, ka Ārlietu ministrija ir jāatbalsta tās minimālās programmas ietvaros, to līdzekļu ietvaros, kādus mums ir šodien iespējams izdalīt, jo tas ir mūsu prestiža jautājums, pirmkārt; otrkārt, gribu pateikt: iedomājieties šādu situāciju, ka Latvijas ārlietu ministrs vai, pieņemsim, SAB direktors brauc par Maskavas līdzekļiem uz Maskavu. Bet mēs taču iepriekšējā reizē diskutējām par to, ka ir jābrauc par citu valstu līdzekļiem. Es personīgi būtu kategoriski... es būtu "sašauts" un sašutis, ja tas tā notiktu un šie līdzekļi tiktu iedalīti no ārvalstīm. Es domāju, ka tas ir jāatrod mums pašiem.

Otrs jautājums. Attiecībā uz Ārlietu ministrijas darba efektivitāti. Es atbalstītu Grinovska priekšlikumu. Mums ir kaut vai divreiz gadā, bet kārtīgi jāizvērš ārpolitiskās debates, jo ne četrās, ne divās minūtēs to nevar pateikt.

Tas, ko es gribēju tagad šajās savās divās minūtēs pateikt, - tas attiecas arī uz citiem punktiem šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinājām ņemt šos līdzekļus no Ārlietu ministrijas centrālā aparāta izdevumiem, un es gribu šajā pašā sakarā uzsvērt, ka šie izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada - 1996. gada - izdevumiem ir valdības sagatavotajā nākamā gada budžeta projektā palielināti par 258 139 latiem. Tātad, lūk, ir šie līdzekļi. Un tādēļ mēs nekādā ziņā nevaram piekrist un teikt, ka mēs gribam kaut ko samazināt, lūk, Ārlietu ministrijai. Paliksim pie tā paša, kas ir bijis iepriekšējā gadā! Neizdarīsim šo līdzekļu lieku palielinājumu Ārlietu ministrijai, bet dosim šos līdzekļus tur, kur tie ir šobrīd daudz vairāk nepieciešami, kā frakcijas "Latvijai" priekšlikums arī paredz: mērķdotācijas pašvaldībām bērnunamu, veco ļaužu pansionātu, patversmju izveidošanai, uzturēšanai un tā tālāk. Ir galu galā izveidojusies ļoti kritiska situācija šodien Latvijā, tāda nav piemeklējusi Latvijas iedzīvotājus varbūt pat visus grūtos okupācijas gadus. Vai tiešām mēs neredzam to darbu, ko dara ik dienas sociālās aprūpes dienesta cilvēki, uz kuru pleciem šobrīd ir uzgrūstas visas šīs valdībasvīru neizdarības? Cilvēki ir atstāti visā Latvijā likteņa varā, un viņiem ir jāsniedz palīdzība. Un mēs iesniedzām šo priekšlikumu, uzdrošinoties cerēt, ka Saeima lems par to, ka varēs tiešām sniegt palīdzību trūkumā nonākušajiem cilvēkiem. Jau kustības "Latvijai" izveidotais Rūpju birojs Zīgerista vadībā ir spējis šajos gados palīdzēt vairāk nekā 40 000 cilvēkiem, un es domāju, ka, ja Saeima piešķirs šos līdzekļus tagad sociālās aprūpes vajadzībām, tad valstiski mēs spētu vēl vairāk cilvēkiem palīdzēt.

Tāpēc es lūdzu un aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt to, ko teica Ivars Ķezbers. Maza valsts dzīvot izolacionismā var tikai tā kā Albānija, un tas tomēr bija sliktāk, neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, kāda tā ir šobrīd Latvijas ekonomikā. Atteikties no savas ārpolitikas nozīmē atteikties no savas valsts. Apbrīnojami, ja to dara frakcija ar vārdu "Latvijai". Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu sēdē, kurā piedalījās visu frakciju pārstāvji, ļoti nopietni izskatīja. Un tiešām - Ārlietu ministrija bija pieprasījusi pietiekami maz, to, ko valdības ietvaros varēja atļauties pieprasīt, procentuāli mums ir krietni mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai. Atkārtoju vēlreiz: procentuāli mums ir krietni mazāk nekā Lietuvas Ārlietu ministrijai un Igaunijas Ārlietu ministrijai. Es tiešām lūgtu neiznīcināt savu valsti, iznīcinot ārlietas. Nu nav šeit resoru interešu! Tas nenozīmē, ka, ja Birkavs ir no "Latvijas ceļa", tagad viņam var ieriebt. Es ļoti ceru, ka tāda frakcija, ar tādu nosaukumu kā "Latvijai", nevērsīsies pret savu Latvijas valsti.

Es aicinu balsot ne tikai pret šo priekšlikumu, bet principā saglabāt Ārlietu ministrijas variantu arī visos citos labojumos. Es vairs nenākšu runāt šeit par šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Jūs tagad redzējāt ļoti interesantu "spēlīti": frakcija "Latvijai" gribot iznīcināt Latviju. Un tajā pašā laikā nesaprot, ka iznīcina Latviju tie, kas tagad, kad dzimst Latvijā bērnu... (Starpsauciens: "Pabalsti jau bērniem netiks!") šo paaudzi nomaina nākamā, tikai uz pusi mazāka... Nu vai tad tā nav Latvijas iznīcināšana? Un mēs gribam, lai šiem bērniem novirza līdzekļus, bet jūs sakāt, ka mēs gribam iznīcināt Latviju! Un to, cik labi strādā Ārlietu ministrija, mēs ļoti labi redzējām. Tad, kad Birkavu kritizēja, viņš pienāca mums klāt un parādīja 15 rindiņas garu tekstu, kas bija domāts pārstāvniecībām ārzemēs, kurām tika dots lūgums vai rīkojums kaut ko darīt sakarā ar Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tas esot bijis vienīgais... Es prasīju: vai tas ir vienīgais, ko jūs izdarījāt... vienīgais, kas ir darīts, lai īstenotu deklarācijas pamatjautājumus? Tur vajadzētu uzrakstīt tiešām veselu "Balto grāmatu". Tās "Baltās grāmatas" rakstīšana neesot Ārlietu ministrijas pienākums, tādu es atbildi dzirdēju. Kādas muļķības! Ja cilvēki vienkārši negrib strādāt un ja mēs viņiem liekam klāt tagad lielas summas, un ja tajā pašā laikā bērnu pabalsti kopš paša sākuma, četrus gadus, nav ne reizes indeksēti un inflācija ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, lūk, tā ir demagoģija - runāt par šito jautājumu tā, kā jūs to pagriezāt, it kā mēs gribot iznīcināt Latviju! Iznīcina Latviju tie, kas tautu grib iznīcināt, un tauta iznīkst.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 164. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 36, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 165. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

R.Zīle. 166. - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Neuzstāj? Tātad noņem. Paldies.

R.Zīle. 167. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 167. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 168. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis ir piekrist komisijas slēdzienam. Paldies.

R.Zīle. 169. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 170. - deputāta Staša priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Mums savā laikā bija Ekonomisko reformu ministrija, tagad viņas nav. Un neviens viņu šodien nepiemin, un nevienam nav sliktāk no tā palicis. Mums ir ļoti daudz ministriju un ļoti daudz daždažādu citu iestāžu, kuras tērē budžeta, valsts budžeta, naudu. Bet tanī pašā laikā zemniecība pamazām noasiņo, un apmēram 1/3 Latvijas iedzīvotāju, kas tā vai citādi ir saistīta ar zemniecību vai tās produkcijas pārstrādi, no tā tikai cieš. Es domāju, ka 9 miljonus zemniecības uzturēšanai pie dzīvības atrast var un ļoti viegli. Un ļoti viegli! Es taisni domāju, ka vispirms, nerunājot par citām lietām, tās ir divas ministrijas - Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās mums ir tikpat vajadzīgas kā Ekonomisko reformu ministrija. Un viņas var likvidēt, dažus uzdevumus jeb viņu funkcijas nododot citām ministrijām, kuras to pilnīgi var izpildīt. Un es domāju... es aicinu jūs balsot par manu priekšlikumu, tāpēc ka tomēr kaut kā zemniecība ir jāpabalsta, jo tā ir mūsu nākotne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu, kurš izteikts ar numuru 170. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 171. priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

R.Zīle. 172. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Čerāna kungs vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir jautājums par iespēju kaut nedaudz līdzekļu papildus novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Es gribu jums vēlreiz uzsvērt to, ko jau šodien es šeit minēju, to, ka zinātniskajai darbībai finansējums 1997. gada budžeta projektā šodien absolūtajos skaitļos ir tāds pats, kāds viņš ir 1996. gada budžetā. Un tas sastāda tikai 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Bet es jums šeit tiku minējis arī citus skaitļus, un es tiešām lūgtu visiem deputātiem uztvert šo kā nopietnu problēmu un tomēr valstiski atbalstīt zinātniekus. Es nešaubos par to, ka zinātnieki, teiksim, darbojoties savā profesijā, spēs dot valstij atpakaļ būtiski vairāk, nekā šobrīd viņiem ir vajadzīgi šie papildu ieguldījumi naudas veidā. Un šis līdzekļu avots ir Ekonomikas ministrijas centrālais aparāts, tātad būtībā tā ir līdzekļu pārdalīšana no valsts, teiksim, attiecībā uz valsts pārvaldes funkciju realizēšanu, aicinot taupīt šajā valsts pārvaldē par labu zinātniekiem un par labu attīstībai mūsu valstī tagad un nākotnē. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Apmēram pirms gada es aicināju valdību uz valsts pārvaldes optimizāciju, iebilstot, ka, lūk, pašreizējā pārvaldes struktūra neatbilst funkcijām un neatbilst vadības teorijas elementārākajām atziņām. Un, lūk, ir dažādi viedokļi! Es, piemēram, uzskatu, ka tādas Ekonomikas ministrijas varētu arī nebūt šeit. Par apakšministrijām un apakšministriem nerunāsim laika trūkuma dēļ. Jo, nākot, piemēram, uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, Ekonomikas ministrijas pārstāvji nekad vēl nav varējuši definēt savas funkcijas un savu darbības "lauciņu", to, ar kādu citu ministriju darbības "lauciņiem" tā robežojas. Tas ir nespējības fantastisks apliecinājums.

Un tanī pašā laikā es nevaru piekrist kolēģa Staša domām, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav vajadzīga. Manā skatījumā, tā ir viena no svarīgākajām ministrijām, kuras darbības rezultātā mēs projektējam un realizējam Latvijas nākotni, jo Latvija nav tikai Rīga, bet Latvijas attīstība ir Latvijas reģionu attīstība. Lūk, te ir vajadzīga zinātniskā izpēte, un tos līdzekļus, kurus šeit paņemtu no centrālā aparāta, varētu novirzīt zinātniskajai izpētei un beigu beigās varētu izstrādāt vienu nopietnu un pārdomātu valsts tautsaimniecības koncepciju jeb stratēģisko programmu.

Tā ka es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par 172.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu, kura numurs ir 172. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 32, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 173.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Apinis, komisijā ir atbalstīts, bet valdība to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par šo priekšlikumu? Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Valdības deklarācijā bija ierakstīts, ka Ekonomikas ministrija ar laiku tiks pārveidota par Tirdzniecības un rūpniecības ministriju. Šeit bija debates, ko šī ministrija dara. Es gribu pateikt, ka viņa pašreiz atbild par divām ļoti svarīgām lietām, jo viņa ir sākusi pārņemt savā ziņā šīs sarunas ar pasaules tirdzniecības organizāciju. Tas ir tas, kas mums ir ļoti būtisks un svarīgs. Tie ir visi muitas tarifi. Viss, kas ir saistīts ar šo tirdzniecību, un ne tikai ar Eiropas savienības valstīm, bet ar visām pasaules valstīm. Tātad tur ir vajadzīgs ļoti kompetentas delegācijas sastāvs un tur ir vajadzīgi cilvēki, lai varētu dabūt šo te statusu pasaules tirdzniecības organizācijā. Zelgalvja kungs, jūs zināt, ka vienā delegācijā tur brauc no 18 līdz 20 cilvēku. Un līdz ar to pašreiz teikt, ka nav vajadzīga Ekonomikas ministrija vai ka centrālajam aparātam vajadzētu samazināt naudu, tā ir vienkārši nepārdomāta rīcība. Mēs zaudējam simtiem miljonu.

Un nobeigumā es gribēju teikt, ka Ekonomikas ministrija atbild par investīciju projektiem, to skaitā arī veselības aizsardzībai, jo ir paredzētas investīcijas ne tikai veselības aizsardzībai, bet arī kardioloģijai kā tādai. Taču es gribētu vēlreiz pateikt, ka, ja mēs šeit noņemsim no šī centrālā aparāta ļoti daudz zinošu cilvēku, kuri var atrast daudz labāk atalgotas vietas citur, pašreizējā sarunu fāzē ja mēs viņus nespēsim piesaistīt Ekonomikas ministrijai, tad mēs zaudēsim simtiem miljonu naudas, un tad gan mums nebūs ne šīs investīcijas, ne veselības aizsardzības, ne kardioloģijas, par ko šeit iestājās.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šeit valdības priekšlikumu, bet neatbalstīt šo centrālā aparāta samazināšanu Ekonomikas ministrijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Pēc sarunas ar ekonomikas ministru un sakarā ar viņa solījumiem atbalstīt veselības aizsardzību investīciju projektos es noņemu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums noņemts.

R.Zīle. 174.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis - atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Lūdzu!

R.Zīle. 175.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Atbalstu komisijas!")

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis?

K.Leiškalns (no zāles). Atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns piekrīt, un arī pārējie deputāti piekrīt. Jāatbalsta ir atbildīgās komisijas viedoklis. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 176.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 177. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir vispārizglītojošo skolu skolotāju algu jautājums, un, kaut arī šeit ir tikai šis 71 tūkstotis latu... Varbūt tieši tāpēc viena daļa no deputātiem varētu izšķirties atbalstīt šo priekšlikumu. Bet tomēr es uzskatu, ka arī 71 000 būtu pietiekoši svarīgi, ja palielinātu par šo summu skolotāju algu finansējumu, un es ceru, ka deputāti atradīs par iespējamu tomēr Ekonomikas ministrijas centrālo aparātu par šo summu... viņam šo finansējumu samazināt.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Ja man kāds nopietni varētu pastāstīt, ko īsti tā Ekonomikas ministrija dara. Ka ir valsts uzņēmumi, kas pilnīgi brīvi rīkojas ar finansu līdzekļiem, kuri nav pat likumā paredzēti... ka direktoram, kāda uzņēmuma direktoram, nav "griestu" viņa personīgajai algai un kādas ir algas - to mēs zinām. Tajā pašā laikā, kad šī rūpnīca vai uzņēmums ir parādos "lîdz ausīm" gan ar sociālo nodokli, gan ar visu ko, ko tad galu galā dara Ekonomikas ministrija, lai no tāda stāvokļa izietu, lai vismaz kaut ko pārprofilētu? Ekonomikas ministrija nedara neko! Ja cilvēki neko nedara, tad viņiem nevar dot līdzekļus, tik lielus, kā te ir paredzēts. Tāds ir mūsu viedoklis.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt par to nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu viedokli pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.177! Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 178.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 179. - deputāta Bartaševiča priekšlikums ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nevēlas. Modris Lujāns vēlas runāt. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es noņemu!") Noņem. Lujāna kungs, jūs ļoti tālu no manis sēžat. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es aiziešu tuvāk...") Es to jūsu žestu valodu nesaprotu. Paldies. Es sapratu, ka jūs priekšlikumu noņemat. Paldies jums!

R.Zīle. 180.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir priekšlikums - palielināt mērķdotācijas pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Un es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt viedokli par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.180. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 35, atturas - 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 181. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt divi deputāti. Kurš no jums pirmais? Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es tagad vairs gari runāt nevaru, jo ir tikai divas minūtes, un tā runā, ka saīsināšot līdz vienai minūtei. Tad būs tā. Tā kā es delfīnu valodu nemāku, tad man ir jāizsakās savā īstajā valodā, un es lūdzu vēlreiz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds... Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es tikai gribu papildināt Eniņa kungu ar to, ka šis ir priekšlikums par papildu līdzekļu novirzīšanu budžetā zinātniskās darbības nodrošināšanai. Es lūdzu balsojumu un lūdzu visiem deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu pieteikušies debatēs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.181. Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 31, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 182. - deputāta Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 182.priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 183. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 184. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir priekšlikums - palielināt mērķdotācijas pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Es aicinu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu. Es varu tikai izteikt izbrīnu par to, kas šodien šeit zālē notika tribīnē, - ka tribīnē nāk Leiškalna kungs un argumentē, cik ļoti šeit šāds priekšlikums ir vajadzīgs, nerunājot konkrēti par šo pozīciju, bet gan vispār par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu... bet, lūk, viņš nevarot balsot. Vēl dod arī konkrētus aprēķinus, kāpēc šāda veida priekšlikumi būtu atbalstāmi, kāpēc skolotāju algām ir šie līdzekļi jāpalielina. Acīmredzot nevar balsot tāpēc, ka Šķēles kungs pasaka, ka nevar balsot un nevar tādus atbalstīt. Vai tiešām mūsu valstī tagad būs tā, ka, ja Šķēles kungs pasaka par baltu, ka tas ir melns, ka tad tādā gadījumā tas tiešām arī kļūs melns? Es tiešām negribētu tam piekrist, un man tiešām rada izbrīnu tas, kādā veidā deputāti pakļaujas šādai šantāžai. Es aicinu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Čerāna kungs! Man neko nevar pateikt ne Zīgerista kungs tur, Vācijā, ne Šķēles kungs šeit, Latvijā. Mani priekšlikumi, kā jau es teicu sākotnēji savā uzrunā, ir iesniegti laikā, kad vēl nebija likuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Laikā, kad valdība vēl nebija parādījusi tās summas, ko viņa novirzīs skolotāju atalgošanai. Šobrīd valdība pēc rūpīga darba šo problēmu ir atrisinājusi, un tāpēc es uzskatu, ka mani priekšlikumi vairs nav aktuāli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mēs zinām, ka tas, ko Leiškalna kungs teica par atrisinājumu, ir tas, ka skolotāji ir saņēmuši tikai par 9% lielākas summas nekā šajā gadā. Tas nozīmē, ka, ja inflācija ir 15%, tad reālais saņēmums ir par 6% mazāks. Lūk, tāda ir realitāte!

Es gribu jums atzīties, ka es joprojām nespēju pierast pie liekulības. Es dzirdēju, ko Dzintars Ābiķis sacīja skolotājiem - piketētājiem, lielam pulkam, un ko te priekšā viņš runāja. Tagad es redzu, ka arī viņš spiež pogu pretēji skolotāju interesēm. Es šo cilvēku savdabību nesaprotu un nesapratīšu nekad. Es ceru, ka to dzird skolotāji, arī tie, kas piketēja, dzird, ko dara cilvēks, kas solījās skolotāju labā darīt kaut ko, bet tagad nepārtraukti balso pret izglītības interesēm. Tas vienkārši, lai saprastu, kas ir kas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Mauliņa kungs! Jūs acīmredzot neesat mani attiecīgā vietā klausījies. (Zālē troksnis.) Es šeit domāju mītiņu. Es paskaidroju konkrēto situāciju pedagogiem un arī to, cik lielā mērā valdība un kādu soli pretim skolotājiem ir spērusi, tāpēc tie jūsu apsvērumi šeit un jūsu izcilie spriedumi par šīm lietām, manuprāt, ir stipri diskutējami. (Starpsauciens: "Nemelo!")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es lūdzu neapmainīties ar savstarpējām "laipnībām". Mēs esam atkal iegrimuši neauglīgos strīdos. Es aicinu ātrāk izteikt savu viedokli balsojot.

Kas attiecas uz translāciju, tad, man šķiet, šodien tā nenotiek. Saeimai līdzekļus jau nupat samazināja. Tādēļ arī te nevajadzētu sevišķi censties. Tomēr Kārlis Čerāns vēlas to darīt. Lūdzu! Otro reizi - viena minūte.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja šobrīd nenotiek Saeimas sēdes translācija, tad tas ir ja ne Satversmes, tad vismaz Kārtības ruļļa pārkāpums noteikti. Jo ir šī norma, ka Saeimas atklātās sēdes translē valsts radio, un mēs neesam nobalsojuši par to, ka šī sēde būtu slēgta. Paldies Dievam, ka tik tālu mēs vēl neesam nonākuši. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nemelo!")

Kas attiecas uz Ābiķa kunga un Leiškalna kunga teikto, tad es domāju, ka tas ir liels cinisms - runāt šajā brīdī par to, ka valdība ir skolotāju algu problēmu atrisinājusi. Nekā viņa nav atrisinājusi! Joprojām skolotāja amats nav kļuvis par prestižu amatu jeb specialitāti. Un joprojām no skolotāju darba vietām cilvēki ir spiesti iet projām materiālo apstākļu dēļ. Tie cilvēki, kuriem ir uz kurieni aiziet. Diemžēl tāda ir mūsu traģiskā situācija. Tāpat traģiska situācija ir tā, ka mums šogad valstī aptuveni 15 000 bērnu neapmeklē skolu. Vai tiešām valdība to sauc par atrisinātu situāciju? Man trūkst vārdu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nevajag muldēt!")

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Čerāna kungs! Es vēlreiz jums atkārtoju: es neuzskatu, ka valdība ir atrisinājusi skolotāju problēmu vai ir atrisinājusi jebkādu problēmu. Valdība ir atradusi līdzekļus, kas ietverti konkrētā likumprojektā par šo līdzekļu pārdali, un skolotāju algu finansējums ir nodrošināts vismaz pagājušā gada līmenī, ja ne vairāk. Es neesmu īsti pārliecināts par 9%. Katrā ziņā nodokļus maksā nevis valdība, bet nodokļu maksātāji. Mēs pārdalām vienkārši šo nodokļu maksātāju samaksāto naudu. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Vai cik gudri?")

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami bija klausīties vakara "pasaku" "Latvijas ceļa" divu solistu - Ābiķa kunga un Leiškalna kunga - izpildījumā. Iespējams, tāds bija Panteļējeva kunga mērķis, kādēļ viņš tā vēlējās naktī pastrādāt, lai labāk miegs nāktu. Bet, cienījamie kolēģi, ir pavisam... ļoti interesanti, ka Leiškalna kungs te dauza ar rociņu sev pa krūtīm un stāsta, kā viņš mīl valdību. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es mīlu tikai sievietes...") Tad man rodas jautājums: kā tā valdība atrada līdzekļus civiltiesiskajai apdrošināšanai, kurai līdzekļus valdība ir atradusi un iekļāvusi budžetā? Tajā pašā laikā Leiškalns stāsta, ka vismaz skolotāji saņems to, ko pagājušajā gadā saņēma. Es brīnos par Leiškalna kunga greizsirdību... (smejas), jo es zinu, ka Mauliņa kungs teica, ka viņam esot liela draudzība. (Smiekli zālē.)

Cienījamie kolēģi, tādēļ arī es gribētu norādīt ļoti uz tādu vārdu nesaskaņu ar reāliem darbiem. Civiltiesiskajai apdrošināšanai nauda ir, bet skolotāju algām naudas nav. Tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, es vēlreiz... tam, kā jau mēs nobalsojām, ka strādāsim tik ilgi, kamēr pēdējais Saeimā varēs izturēt, bet es tomēr domāju, ka būtu loģiskāk rīt sākt normālu sēdi. Un, protams, tas jau ir uz Panteļējeva kunga sirdsapziņas, ko mēs šovakar pieņemsim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 184. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 39, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 185. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 186.priekšlikums - iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts... (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot 186. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Zīle. 187.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nav jābalso!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Noņemts.

R.Zīle. 188.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

R.Zīle. 189.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir jautājums par mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Frakcija "Latvijai" - atšķirībā no dažiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem - uzskata, ka valdība šo problēmu nav atrisinājusi. Un tādēļ mēs pastāvam uz šo priekšlikumu un lūdzam par to balsot, un aicinām to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Citi deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Komisijas vārdā vēlas runāt Roberts Zīle.

R.Zīle. Es pavisam īsi varu pateikt to, ka šis priekšlikums pedagogu algām ienes mēnesī 1,2 santīmus, ieskaitot sociālo nodokli. Kolēģi, ņemot vērā šādus priekšlikumus, arī uz priekšu es lūgtu būt nopietniem pret šo problēmu, kas skar pedagoģisko darbinieku algas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs. Lūdzu tomēr zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 42, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 190.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 191.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums (nr.172). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 193.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot. Lūdzu zvanu. Balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr.193). Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 38, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 194.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 195.priekšlikums - Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu (nr.195). Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 196.priekšlikums - deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tikko kā runājot ar tieslietu ministru, man tomēr skaidrība neradās, jo šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka vairāk nekā pusmiljons privatizācijas lietu guļ nenodotas arhīvā tieši līdzekļu trūkuma dēļ. 1996.gadā 840 000 lietu pieņemšanai Ekonomikas ministrija deva 378 000 latu, nākamajā gadā ir jāpieņem vairāk nekā 1,2 miljoni lietu, bet naudas ir iedalīts mazāk nekā 1996.gadā. Ja mēs turpināsim šādā veidā izturēties pret lietu nodošanu arhīvā, tad ne tikai valdībā par tradīciju kļūs, ka, no amata aizejot ministram, tur kūp ilgu laiku kamīni (tas nozīmē, ka lietas vienkārši tiek sadedzinātas); tad arī visas privatizācijas lietas tiks elementāri... vai nu sapūdētas tur, kur tās stāv, vai izmantotas apkurei - kurināmā trūkuma dēļ. Un, tā kā ir ziņas, ka tie 0,5 miljoni lietu atrodas uzņēmumā VEF un uzņēmumam VEF ir ļoti lieli parādi par apkuri... un, neatrodot līdzekļus, lai šīs lietas nodotu arhīvam un izremontētu tās telpas, kur tās ir jāizvieto, jo telpas ir atrastas rūpnīcas korpusā, kur arhīva lietas nevar glabāt kā konservu kārbas... tādā gadījumā uzņēmums VEF arī varēs atrisināt savas apkures problēmas, šīs lietas nokurinot. Un tas ir pilnīgi loģiski, ka privatizācijas procesā no šīs naudas ir jāatrod līdzekļi, lai visi materiāli, kas rodas šinī procesā, tiktu nodoti arhīva glabātavā, jo tie ir dokumenti. Un arhīva dokumenti ir vienlaicīgi arī valsts nacionālā bagātība. Varbūt šobrīd tas liekas smieklīgi, bet pēc 20 gadiem mēs varbūt šos dokumentus studēsim ne tikai kā vēsturnieki, bet varbūt arī vienam otram kriminālistam tur būs ko darīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Ievērojot, ka priekšlikuma iesniedzējs neatrodas klāt, man ir jāuzrunā tie deputāti, kuri ir nolēmuši varbūt balsot par šo priekšlikumu. Es informēju, ka Valsts arhīvu ģenerāldirekcija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, un informēju jūs, ka esošā budžeta ietvaros šim mērķim finansējums ir iedalīts. Runa ir par finansējuma apjomu. Un, ja tie, kas neprot kārtīgi strādāt, prasa pārāk daudz naudas šā bezdeficīta budžeta ietvaros un ja viņi izvirza priekšlikumus, ar kuriem mēs veidojam budžeta deficītu, tad es domāju, ka viņiem vajadzēs tuvākajā laikā nākt uz nopietnām sarunām.

Tā ka mans aicinājums ir neatbalstīt šādus priekšlikumus, jo šie priekšlikumi palielina budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Rasnača kungs! Es esmu gatava pie jums iet uz nopietnāku sarunu, kā jūs tikko kā atļāvāties no tribīnes man piedraudēt. Paldies. Es tam esmu gatava, jo šo priekšlikumu aizstāvu es, nevis Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Bet, ja jūs būtu nopietns šīs Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārraugs, tad jūs tribīnē būtu nosaucis iedaļu, kurā šī naudas summa ir ierakstīta, lai es varu ieraudzīt, kur šī nauda ir iedota, nevis, kā jūs vienkārši teiktu, paredzēta. Lai pieņemtu lēmumu, ir jāzina aile, summa un norādījums, kas to garantē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rasnača kungs vēl vēlas dot atbildi. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Es atvainojos, ja kādu esmu aizskāris, bet runa bija par Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektoru Štālu, tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es atkārtoju, ka mēs budžeta deficītu nevaram veidot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā - Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Es atvainojos, es runāšu kā deputāts šoreiz, pavisam īsi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet. Tātad runās deputāts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Latvijas Privatizācijas aģentūras tāmē 1997.gadam ir paredzēts 1 miljons arhīvam tieši par tām lietām, ko Privatizācijas aģentūra nodos arhīvā. Šī tāme tātad iziet ārpus pamatbudžeta. Tie ir tie līdzekļi, kas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" paliek Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcībā, un no tiem līdzekļiem 1 miljons ir paredzēts 1997.gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Varbūt Zīles kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā. Nē. Lūdzu zvanu. Balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu (nr.196). Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 34, atturas - 24. Nav pieņemts.

R.Zīle. 197.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Vēlas runāt Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šeit ir runa par Latvijas papīrrūpniecības nākotni. Pašreiz Latvijas papīrrūpniecība ir uz iznīcības robežas. Kādreiz mūsu valsts varēja lepoties ar Latvijā saražoto papīru (tas gan no ekonomiskā, gan no politiskā, gan no sociālā aspekta ir visai vēlami), turpretim tagad šī kādreiz plaukstošā tautsaimniecības nozare ir uz iznīcības robežas. Un šeit tiek pieprasīti līdzekļi no privatizācijas fonda, kas ir 32 miljoni, un šajā gadījumā tiek prasīti tikai 150 tūkstoši. Arī nākamajā - 198.priekšlikumā tiek 350 tūkstoši attiecīgi Līgatnes un Slokas papīrfabrikām lūgti. Lūk, tie ir domāti, lai šajās papīrfabrikās šoziem neaizietu bojā dārgās papīra ražošanas mašīnas, kas tur ir saglabājušās. Ja tur tās telpas netiks apkurinātas un šīs mašīnas netiks apkoptas un tā tālāk, šīs mašīnas draud iziet no ierindas. Bet katra moderna papīrmašīna maksā vairākus miljonus latu. Tā ka šeit no tīras ekonomikas viedokļa ir vērts 500 tūkstošus ziedot šīm divām... nevis ziedot, bet piešķirt šīm divām papīrfabrikām, lai saglabātu vairāku miljonu vērtās papīra mašīnas. Ja tās izies no ierindas, tad, tās atjaunojot, būs jāizdod milzu līdzekļi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienītie kolēģi! Protams, absolūti uzticoties profesora Liepas kunga teiktajiem vārdiem, es gribētu, lai mūsu kolēģi saprastu vienu lietu - daudz mazāk mums vajadzēs līdzekļu sociālā atbalsta programmām (kuras, protams, mūsu Saeima neciena un neuzskata par lietderīgām), ja mēs reģionālajā politikā attīstīsim darba vietas. Man, protams, diemžēl nav zināms, vai profesora kunga nosauktās summas ir pietiekamas, lai restaurētu šo uzņēmumu darbu, bet man ir jātic viņam, pieredzējušam ekonomistam, aprēķinātājam. Katrā ziņā Līgatne un Sloka - tie ir reģioni, kuros trūkst darba vietu. Ja mēs gribam, lai beidzot mūsu valsts ekonomika ietu uz augšu, tad tik tiešām pieradināsim... panāksim, ka cilvēki var strādāt un nopelnīt, nevis lūgt pabalstus! Summas nav lielas, un es domāju, ka tieši no šiem līdzekļiem būtu atrodami līdzekļi Slokas un Līgatnes papīrfabriku atjaunošanai. Gribu atgādināt, ka uz Līgatnes papīra savulaik tika drukātas pat Anglijas ģenerālštāba kartes, tātad tradīcijas šajā rūpnīcā ir pietiekami augstas. Un pat tad, ja tagad šā papīra kvalitāte varbūt neatbildīs skandināvu papīram, būs mūsu valstī radītās darba vietas, kur algu saņems mūsu cilvēki. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Pateicos Krisberga kungam par ekskursu Latvijas papīrrūpniecības vēsturē. Pašlaik tiešām Līgatne ražo papīru - ražo tieši to papīru, uz kura tiek iespiesta "dzeltenā" prese jeb "Vakara Ziņas". Un es iesaku Krisberga kungam no saviem nelielajiem ietaupījumiem, kas ir no "Auseklīša" darbības laika, atbalstīt šo projektu, jo "Vakara Ziņas", neapšaubāmi, ir ļoti vajadzīgas - un it īpaši Krisberga kungam. (Starpsauciens: "Liec mieru vakara ziņām!")

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Iespējams, ka es iepriekšējā reizē izteicos ne visai precīzi, tāpēc es precizēšu savu domu. Tad lūk: šī te naudiņa, kas ir minēta 197. un 198.priekšlikumā, - tā nav domāta, lai atjaunotu Latvijas papīrrūpniecību. Latvijas papīrrūpniecība pašreiz ir tādā stāvoklī, ka tās naudiņas ir daudz par maz, lai to atjaunotu. Šeit ir runa tikai par miljonus vērto, dārgo papīrmašīnu saglabāšanu šoziem - un neko vairāk. Un, kas attiecas uz to, ka Līgatne mazliet ražo papīru, tas ir pats par sevi saprotams, katrs uzņēmums kaut ko cenšas ražot, bet domāt par to, ko uz tā papīra iespiež un tā tālāk, - tas vairs nav papīrrūpniecības uzdevums, un tas nav arī Līgatnes papīrrūpniecības uzdevums, tā ka šeit tā replika no Apiņa puses ir galīgi nevietā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu to priekšlikumu un uzskatu, ka vajag mēģināt vismaz saglabāt kaut tās dažas darba vietas, kuras tur vēl ir. Un, ja kaut kas kust, tad vajag mazliet tomēr palīdzēt. Un ir vienalga, vai tur iespiež "Vakara Ziņas". "Vakara Ziņas" varbūt ir visobjektīvākais laikraksts, es tā domāju, jo tas... mazāk mana, ka tas ir "nopirkts", un žurnālisti liekas mazāk "nopirkti", tāpēc varbūt tas nemaz nav slikti... Un es gribētu teikt arī to, ka Līgatnes papīrfabrika ir tā fabrika, kurai vecas tradīcijas tieši tāda papīra ražošanā, kurš ir ar ūdenszīmēm. Tā ir speciāla tehnoloģija, un tur var izmantot samērā primitīvas mašīnas. Tomēr, ja tas katls un tas siltums ir... Es tur biju kādreiz pirms pāris gadiem, pēc tā ugunsgrēka, un ziedoju 100 latus, un es nezinu, kā tur tagad ir, vai tie ir palīdzējuši vai nav. Un jūs daudzi ziedojāt. Mums bija kaut kāds tāds lepnums par mūsu nacionālajām nozarēm, par tādām Latvijas nozarēm un uzņēmumiem kā VEF, un viens no tiem bija Līgatnes papīrfabrika. Bet šodien mēs visu to mierīgi norakstām lūžņos un norakstām arī to cilvēku likteņus, kas tur ir strādājuši un strādā un kam... Mēs jau nerēķināmies ar to, ka daudziem cilvēkiem tā ir vienīgā darbavieta, tie ir tie, kas ir šīs darbavietas patrioti. Un, lūk, šī fabrika varētu ražot kaut vai papīru ar ūdenszīmēm, tas varētu būt pazīstams visā pasaulē, jo tā ir tiešām smalka tehnoloģija, ar vecām tradīcijām, un tie meistari tur vēl ir. Ļausim strādāt šai fabrikai!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies kolēģiem par atbalstu, jo tik tiešām darba vietas ir jāsaglabā, bet, ja kāds ir sajaucis avīzi, kas par viņu raksta, tad es gribu atgādināt, ka "Rîgas Balsī" bija tāds ļoti labs pantiņš: spirtu, skalpeli, spirtu, skalpeli, gurķi... Nu, zināt, kad daudz lieto spirtu, tad ar to domāšanu tā ir, kā ir, sajūk tās avīzes, jāaizliedz arī "Rîgas Balsi" tad ir.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā nav vēlēšanās runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir priekšlikums nr.197. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 198.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Vēlaties runāt, Liepas kungs? Lūdzu! Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu (un šoreiz no tīri ekonomiskiem apsvērumiem): kas ir izdevīgāk - tie 350 tūkstoši vai tās vairāku miljonu latu dārgās papīrrūpniecības mašīnas, kuras aizies bojā, ja tās paliks neapkurinātās telpās? Padomāsim par to, iekams balsojam! Vēsture nepiedos šādas ekonomiskas kļūdas, ko mēs te pieļaujam. Šeit ir elementārs aprēķins, elementāra aritmētika, un šī ziema ir jāpārdzīvo ne tikai mums, bet arī tām dārgajām papīrrūpniecības mašīnām.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Es ļoti cienu Liepas kungu un arī viņa centienus saglabāt Latvijas papīrrūpniecību, bet vajadzētu mazliet painteresēties par Slokas papīrfabriku, kāda tur diemžēl situācija. Iepriekšējo valdību darbības rezultātā tā ir tik drausmīgi un rupji izlaupīta, ir visas mašīnas sagrieztas krāsainā metāla lūžņos, aizvestas un izpārdotas, un šie 350 000, pat tad, ja tie parādītos Slokas papīrfabrikas kontā, tiktu vai nu savākti Inkuļa pašvaldībai, tas ir, Jūrmalai, vai no nodokļu administrācijas vienkārši norakstīti par parādiem. Un arī vairāki miljoni diemžēl vairs neglābs Slokas likteni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es vēlreiz paskaidroju, šeit nav runa par Slokas glābšanu, šeit ir runa par Slokā esošās papīrmašīnas glābšanu. Un tikai.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es gribu atbildēt Baloža kungam. Es tiešām esmu bijis tajā Slokas papīrfabrikā un esmu izstaigājis visus šos cehus un zinu, Baloža kungs, cik metāla tur ir palicis un cik nav. Visas mašīnas kā stāvēja, tā stāv šodien. Un uzņēmuma vadība lūdza šīs nelielās naudas summas tikai tādēļ, lai saglabātu to, kas tur šodien ir. Un, kaut arī to privatizēs un pārdos, to varēs atjaunot, un tad fabrika varēs strādāt. Bet, ja mēs šodien to naudu tai neiedodam, tad tur pat apsardzei nav naudas, tur izvazā, izvelk visu, jo tur apsardzes nav. Lūk, elementārai nepieciešamībai šī nauda ir domāta. Tas, ka atradīs šo investoru, kas tur ieguldīs līdzekļus un to visu attīstīs, - tas ir jau nākotnes jautājums, bet tad vajadzēs daudz vairāk - miljonu - nekā tagad, lūk, šos dažus tūkstošus, lai saglabātu to, kas ir.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arvīds Ozols - mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, protams, ļoti apsveicu vēlēšanos palīdzēt šai ražotnei. Principā šāda tipa ražotnes Latvijā ir ļoti vajadzīgas, un tādēļ arī valdība strādā pie šādu celulozes un papīra ražošanas uzņēmumu attīstības programmas, taču man diemžēl ir jāsecina, ka šī summa diemžēl to problēmu neatrisinās. Diemžēl Slokas celulozes un papīra fabrikas parādi valsts budžetam jau krietni vien pārsniedz šo summu un ir mērojami miljonos latu. Un pat tad, ja šī summa tur nonāktu, tā neizbēgami piedziņas kārtībā atgrieztos valsts budžetā.

Un tādēļ es aicinu domāt drusku plašāk un paskatīties, kādā veidā mēs tiešām varam stimulēt šīs rūpniecības attīstības programmas, nevis iegrūst šo naudu vienā "melnā caurumā". Diemžēl Slokas celulozes un papīra fabrikas rekonstrukcijai ir vajadzīga viena elementāra lieta. Ja mēs runājam par šo ražošanas tehnoloģiju, tad jāsaka, ka tā bija iespējama tikai savā laikā, kad bija enerģija praktiski par brīvu. Slokas celulozes un papīra fabrika neutilizē pusi no koksnes, kuru tā izmanto celulozes ražošanai, taču otra puse ir kaut kur jāliek, un līdzšinējā situācijā, kad parādījās šīs ekoloģiskās problēmas, jo to vienkārši ieplūdināja Lielupē... Šie 350 000 absolūti neatrisina šo problēmu. Slokas celulozes un papīra fabrikai, lai viņa varētu normāli strādāt, ir nepieciešami 16-18 miljoni dolāru, kas būtu nepieciešami lietotas reģenerācijas krāsns ieguvei.

Tāpēc es tiešām neredzu, ka šī summa varētu kādā veidā uzlabot šā uzņēmuma darbību. Cits jautājums gan ir tāds, ka acīmredzot mums varbūt būs jāatrod vēl kādas summas, lai varētu izstrādāt šos projektus, kas tiešām var rehabilitēt šos uzņēmumus. Bet šis konkrētais priekšlikums diemžēl, pat atzīstot to, ka tas ir ļoti labi domāts, šo uzņēmumu pašreizējā situācijā glābt nevarēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es ceru, ka jūs sapratāt. Mēs cienām Ozola kungu, bet tomēr jāsaka, ka te bija elementāra novirzīšanās no problēmas. Proti, šie daži simti tūkstošu latu ir vajadzīgi, lai saglabātu esošo. Nevar taču pieļaut to, kas notika ar kolhozu mantu - visu ņēma un izvazāja un sarūsināja, un praktiski iznīcināja, ķerdami, grābdami... Šinī gadījumā runa ir par to, ka jāsaglabā šīs mašīnas, kurām vajag tikai to utilizācijas iekārtu pielikt klāt, un tad rūpnīca var strādāt. Ja mēs atradīsim investoru, kas gribēs pirkt, būs ļoti skaisti, bet, ja mums tur nekā vairs nebūs, ja būs iznīcinātas šīs mašīnas, tad vairs nebūs ko pārdot. Vai jūs nesaprotat, ka te tiek iznīcinātas mūsu acu priekšā vērtības, kas desmitkārt lielākas par tām vērtībām, kas ir nepieciešamas, lai esošo saglabātu?! Un, ja mēs, valsts pārstāvji būdami, runājam te par to, ka tas aizies "melnajā caurumā", tajos sociālajos parādos, tad tas nav nopietni. Tie parādi taču visi ir Ministru kabineta rīcībā. Nu nav taču tas nopietni, nu nav!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçzvemei un Brīvībai").

Pirmo reizi... Es runāju par Līgatni.

Sēdes vadītājs. Atvainojos...

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es kādreiz biju "zaļais" un sāku savu draudzību ar jums, būdams šis "zaļais". Un es esmu ļoti priecīgs, ka tā Sloka tiešām palēnām kļūst par "mironi", un Ozola kungs, mūsu mežu valsts ministrs, jau izteicās, ko no miroņa var "izspiest". Bet es kā dakteris gribētu pateikt to, ka tiešām gaiss Jūrmalā ir kļuvis stipri svaigāks un patīkamāks, bet gribu arī pateikt, ka Sloka ir kļuvusi par mironi gluži vienkārši tāpēc, ka bija tādi premjerministri mums kā Godmanis, Birkavs un Gailis, pārsvarā no "Latvijas ceļa". Paldies par uzmanību! No miroņa var izspiest tikai...

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Cienījamā frakcija "Latvijai"! Ja Saeima pieņemtu visus tos jūsu absurdos priekšlikumus, kurus jūs esat iesnieguši, tad labākajā gadījumā budžeta projekts varētu būt pielikums žurnālam "Laterna", lai gan tā diemžēl ir tikai erotika, nevis pornogrāfija.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nav pieteikušies. Debates slēdzam. Tās bija ļoti auglīgas. Komisijas vārdā? Nav vēlēšanās runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 198. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 199. - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 200. priekšlikums - deputāts Kalviņš to iesniedzis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Skrundas nomas nauda, ko Krievija maksā Latvijai par to, ka tur joprojām atrodas Krievijas karaspēks, - es domāju, tas visiem ir skaidrs - pienākas Kuldīgas reģiona cilvēkiem, un tas sākumā tā arī bija. Visa šī nauda, izņemot obligātos maksājumus, tika virzīta trim stratēģiskajām vajadzībām, tas ir, medicīnas aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai. Un pašlaik ir parādījušies jau pirmie rezultāti. Bet 1996. gadā Finansu ministrija, nekonsultējusies ar komisiju, protams, ne arī ar cilvēkiem, miljonu latu no šīs summas paņēma nost, tādējādi varbūt cerot "aizlāpīt" kādus deficītus valsts mērogā. Tas, protams, nav nopietni.

Un šinī gadījumā es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo mēs sākām projektus veidot uz šīs summas bāzes, kas visa bija paredzēta, bet, noņemot šo miljonu nost, šīs te lietas nevar realizēt. Un šie 500 000 latu būtu paredzēti lauku skolu sakārtošanai, kur projekti jau ir gatavi, bet, ņemot vērā to, ka šī nauda ir paņemta nost, šīs lietas nevar realizēties. Nu kaut vai tādu sīkumu es pieminēšu, kā, piemēram, to, ka lai lauku skolā nebūtu sausā tualete, bet lai bērniem būtu tualete uz vietas iekšā. Tie ir tikai tādi sīkumi, protams. Šeit nav runas par jaunu skolu celtniecību, vienkārši ir runa par izglītības sistēmas optimizēšanu rajonā.

Mans lūgums kolēģiem ir atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim deputāta Kalviņa priekšlikumu, kas ierakstīts ar 200. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neuzstāj par balsojumu? Komisijas viedoklis tiek pieņemts. Paldies.

R.Zīle. 202. priekšlikums - deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Leiškalns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Attiecīgais priekšlikums man radās, nedaudz samulstot starp diviem 6. Saeimas balsojumiem. Pirmais bija balsojums par 1997. gada budžetu pirmajā lasījumā, kur subsīdijām lauksaimniecības produktu ražotājiem Saeima atvēlēja 9,3 miljonus, un patiesībā tā ir reāla summa šobrīd. Otrs balsojums bija mūsu balsojums par Lauksaimniecības likumu trešajā lasījumā, kur mēs pieprasām lauksaimniecības produktu subsidēšanai dot 3% no budžeta kopapjoma, kas sastāda 16,3 miljonus. Protams, man nācās meklēt 7 miljonus, un, gribot vai negribot, iznāk "aplaupīt" Finansu ministriju. Bet saprotot, ka šis nav atrisinājums, jo valstī nevar būt vairāk naudas, kā ir, un ka tā var deleģēt attiecīgiem mērķiem attiecīgas summas, es no šīs bilances atrodu risinājumu. Tātad vēlāk pieņemtais likums ir stiprāks par agrāk pieņemto likumu, ja šie likumi nonāk savstarpējās pretrunās. Tāpēc es noņemu visus savus priekšlikumus, kas saistīti ar subsīdijām lauksaimniecībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns ( frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi Leiškalna darbības praksē ir viens loģiskums. Un tad viņš atkal to kārtējo reizi noņem. Es tomēr piedāvātu šinī gadījumā Leiškalna kunga iniciatīvu atbalstīt. Es arī domāju, ka Latvijas Vienības partija nepakļausies valdošā vairākuma spiedienam. Šajā gadījumā Leiškalna kungs beidzot patiešām ir padomājis kā zemnieks par zemniekiem. Protams, šinī gadījumā es ceru, ka zemnieks Leiškalns saglabās savu "mugurkaulu" un nekļūs tikai par studentu Leiškalnu, jo bieži vien mūsu studenti pēc tam tiek izsaukti ārā uz Mandātu un iesniegumu komisiju, kur tiek pērts un skaidrots. Iespējams, ka šinī gadījumā arī Panteļeja (Panteļējeva. - Red. piez.) kungs, kā Valdmaņa kungs saka, ar pirkstiņu parādīs Leiškalnam, ko viņš par to domā. Bet šinī gadījumā es aicinu un uzturu spēkā Leiškalna kunga domu un lūdzu Saeimu to atbalstīt. Tajā skaitā es lūdzu arī Latvijas Vienības partiju. Šinī gadījumā Leiškalna kungs ir padomājis par jums, par sevi, par pārējiem zemniekiem. Es aicinu atbalstīt Leiškalna kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, jums tādu tiesību nav. Kārtības ruļļa 100. pants jums to aizliedz. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Lujāna kungs, kāpēc jūs tik nemitīgi lokāt... Vai tik jūs neesat sagatavojies vakarā saukt uz randiņu, nemitīgi piesaucot šeit manu uzvārdu... Šajā gadījumā es nevis aicinu balsot pret, bet noņemu priekšlikumus, kuri ir saistīti... gan kā students, gan kā zemnieks, gan kā tautas vietnieks, gan kā deputāts. Šajā gadījumā man nevar pakratīt. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka es neesmu tas cilvēks, kam var pakratīt ar pirkstu un pateikt - noņem vai nenoņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumu var noņemt iesniedzējs. Tas ir izdarīts. Apspriešanu pārtraucam un arī debates par to. Lūdzu, par nākamo!

R.Zīle. 203.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Programmai, par kuru es jau sākumā jums stāstīju, ir vajadzīgi 1,6 miljoni latu. Elementārs triks: mēs joprojām strādājam pēc principa, ka desmit reizes lietojam vienreiz lietojamas šprices. Vai desmit reižu sterilizētu vienreiz lietojamu šprici. Mēs tiešām to darām visu, "pâris reižu" nosterilizējot to, kas ir paredzēts vienai reizei.

Šajā gadījumā es aicinu mazliet lielāku summu no Finansu ministrijas atdot veselības aprūpei. Īpaši jau tādēļ, ka, pateicoties mana partijas biedra Andreja Panteļējeva aktīvai darbībai, zināmai daļai no mums tas tiek strauji paātrināts, un, ja mēs vēl īpaši ilgi un raženi strādāsim šodien, tad es tiešām ticu, ka kāds varētu arī pārliecināties par invazīvās angioplastikas efektivitāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Vai kā parlamentārais sekretārs? Kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Es gribu šeit ieviest skaidrību. Ja priekšlikums paredz samazināt finansējumu proporcionāli visām Finansu ministrijas programmām, galvenokārt Valsts kasei un Valsts ieņēmumu dienestam, kur ir šis lielākais īpatsvars finansēs, tad, godīgi sakot, tas ir simetriski, ja mēs samazinām Valsts ieņēmumu dienestam finansējumu. Līdz ar to mēs samazinām arī pašu nodokļu ieņēmumus un iespējas labāk iekasēt nodokļus mūsu valstī. Es lūdzu šādus vispārīgus priekšlikumus neatbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Apiņa priekšlikumu, kura numurs ir 203. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 36, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Zīles kungs, piedodiet! Tā kā tuvojas pārtraukuma laiks, ir jāizskata 11 deputātu: Lujāna, Golubova, Kreituses, Kreitusa, Dozorceva, Staša, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga un Kazāka iesniegums, kuri lūdz pulksten 19.00 pārtraukt 10.decembra ārkārtas sēdi līdz 11.decembrim pulksten 9.00. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Dobeļa kungs, jūs nākat tā kā uz pludmali! Vajadzētu tomēr vismaz roku pacelt, ka jūs nākat tribīnē. (Zālē smiekli.)

Juris Dobelis, lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, Kārtības rullī nav noteikts, ar kādu ātrumu ir jātuvojas tribīnei. Ja jūs tādu punktu atradīsit, tad, lūdzu, parādiet man. Es varu vispār rāpot uz tribīni, un jūs mani nedrīkstat pārtraukt. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Jūs tik bieži staigājat pa zāli, ka es tiešām, Dobeļa kungs, bieži vien nesaprotu jūsu nodomus, tādēļ vajadzētu kādu zīmi dot. (Smiekli.) Lūdzu, Dobeļa kungs! Lūdzu!

J.Dobelis. Ne tikai jūs nesaprotat manus nodomus, bet citi arī. Tātad es tagad gribētu runāt par šo sēdes pagarinājumu vai pārtraukšanu. Kolēģi, ja jau mēs 17.00 nospriedām, ka ir jāstrādā tālāk, tad kāda bija jēga vēl nepilnas divas stundas pastrādāt un atkal pieprasīt tālāk vairs nestrādāt? Tad jau tagad strādāsim kārtīgi. Ja jau jūs te sagribējāt tik ilgi strādāt pirmīt. Tad, lūdzu, strādāsim tagad kārtīgi! Jūs man esat izjaukuši šovakar satikšanos, tāpēc es speciāli lūdzu: "Strādāsim tālāk!" Un aicinu šo priekšlikumu noraidīt. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns vēlas runāt "par".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir žēl Dobeļa kunga, kurš nokavēja satikšanos, bet, redzat, man tā vēl ir priekšā. Es gribētu satikties. Šajā gadījumā diemžēl, Dobeļa kungs, ne jau es biju vainīgs, bet priekšsēdētāja kungs lika to uz balsojumu, ka mēs strādāsim līdz nezināmam laikam. Es šajā gadījumā gribēju šo laiku precizēt. Es domāju, ka tas būtu loģiski, un šajā gadījumā es tomēr piedāvāju arī pārējiem kolēģiem atbalstīt šo iniciatīvu. Es domāju, ka, protams, mēs varētu rīt mierīgāk strādāt, jo 200 punktu mēs jau esam izskatījuši.Tad lēnām šo projektu mēs izskatītu rītdien. Es domāju, ka, ja arī rītdien nepietiks, tad arī piektdien mums vēl ir laiks. Tādēļ es aicinu nestrādāt līdz deviņiem, jo vienkārši mēs tik un tā pārvērtīsim to diezgan nenopietnā procedūrā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, valdības locekļi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumu "Par valsts budžetu 1997.gadam". Komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. 204.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 204.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 205.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 206.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kura numurs ir 206. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 207.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 208.priekšlikums. Deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Leiškalna priekšlikumu nr.208 iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 209.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 210.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kura numurs ir 210. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 211.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 212.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bartaševičs, komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 213.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 214.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts P.Apinis: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu, kura numurs ir 214. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 20. Nav pieņemts.

R.Zīle. 215.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kura numurs ir 215. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 216.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš vēlas runāt. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es jau neatkārtošu to, ko es teicu. Es esmu patiešām visu izteicis zinātnes labā, un arī laiks nav nekāds garais te - tikai 2 minūtes atvēlētas, tā ka, ja saīsinās vēl līdz vienai minūtei, tad rīt mēs runāsim delfīnu valodā. Bet es šajā īsajā laikā gribu izteikt savu izbrīnu un vērojumu, ka visi tie deputāti, pat mūsu komisijā, kas bija tad, kad mēs lēmām un domājām citādāk - ka ir jāatbalsta šādi priekšlikumi attiecībā uz zinātni, izglītību, pēkšņi pēc vienas nakts vai dažām dienām domā citādāk un balso paši pret saviem priekšlikumiem. Lūk, tas tomēr neliecina to, ko viņi, kāpdami šeit tribīnē, saka: "Mani neviens nevar iespaidot un pavēlēt!" Nu tad tas nav īsti taisnīgi, es domāju. Esiet drusku ar raksturu!

Redzat, es domāju tā. Protams, es atbalstu bezdeficīta budžetu, un es palieku vienīgās cerībās, ka Šķēles kungs, mūsu ministrs, arī tad, kad būs šis budžets pieņemts - un viņš tiks pieņemts -, ka tad vispirms jau zinātnei un citām nozarēm atmetīs pa pāris miljoniem un pateiks tā... Protams, viņš nevarēja iziet šajā brīdī priekšā un teikt: "Labi, mēs atļaujam tur un tur!" Vienā vietā, teiksim, tur miljonu, otru miljonu, tad jau visi sāktu prasīt. Es dzīvoju tādās cerībās, ka tiešām pēc tam mēs nonāksim, piemēram, tur, kur varbūt esam 5-6 miljonus deficītā, tad jau tajā trešajā gadā to mēs vairs nemanīsim. Es palieku tādās cerībās, bet tomēr lūdzu balsot par šo nieka atbalstu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, skar ļoti būtisku Valsts ieņēmumu dienesta finansēšanas posteni, tas ir, kapitālos izdevumus, to skaitā valsts investīcijas. Šie līdzekļi ir paredzēti tieši austrumu robežas nostiprināšanai, kas ir mūsu sāpīgākais punkts, un, ja noņem šo naudas summu, tad mēs nespējam realizēt vienošanos ar PHARE programmu, kura paredz kofinansējumu - 50% no mūsu puses un 50% no PHARE programmas. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Piedodiet, ir jau vēla vakara stunda, un pašreiz Kārlis Streips televīzijā atkal runā ar visu Latviju un pārrunā notikumus, kas šodien notiek Saeimā. Nu, tā stāsta, ka Saeimā arī esot vairāki pederasti, bet es gribētu teikt, ka tas tā nav un es tam neticu, jo man līdz šim neviens nav uzmācies. Bet es tā skatos un jūtu, ka to mūsu zinātni... Latvijas zinātni tiešām laiž uz riņķi pašreiz. Un nevienu no šiem priekšlikumiem, pat to, ko izvirzījusi komisija, neatbalsta nedz valdība, nedz cienījamā Zīles kunga vadītā komisija, un balsojumi tieši ir tādi paši. Tāpēc man, bijušajam zinātniekam un pētniekam un tagadējam Saeimas deputātam, jāsaka, ka es pirmo reizi jūtos tā kā tā dāma, kuru laiž uz riņķi, un tāpēc es lūdzu vismaz pasaudzēt Izglītības un zinātnes ministriju, jo tiešām tie ieņēmumi kopā ir 23 miljoni, un es domāju, ka Počas kundze nemaz nejutīs, ka viņai nokritīs nost 100 tūkstoši, un tieši tāpēc lūdzu nobalsot par šo 100 tūkstošu iedošanu zinātnei. Varbūt vēl kaut ko var glābt.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien jau uz pirkstiem varam saskaitīt - tikai varbūt par abām rokām -, cik jautājumu rodas par zinātniskās darbības nodrošināšanu. Un tās ir nelielas naudas summas. Kā jau kolēģis Ozoliņš teica, tie nav miljoni vai desmitiem miljonu, tie ir tikai simts tūkstoši vai daži simti tūkstošu. Bet nav nopietni, ja arī jūs, visi mani kolēģi šeit Saeimā, uzskatāt - gandrīz visi -, ka zinātne nav vajadzīga, ka to nevajag atbalstīt, ka tai kaut vai 100 vai 200, vai 300 tūkstošu, kurus tai iedos... ka tas nekas nav, ka tur nav vērts... ka nav ko niekoties. Es nevaru jums pievienoties, tomēr man gribētos, ļoti gribētos, ka jūs būtu ar tādu domu un ar tādu pārliecību un ticību, ka kaut ko arī zinātnei var drusciņ, kaut nedaudz, iedot. Nu, to mēs varam paskatīties, vēl mums vairākas reizes būs acīmredzot par to šodien jābalso. Lūdzu ļoti atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, tas ir priekšlikums noņemt naudu, 100 tūkstošus, no investīcijām, kuras ir paredzētas austrumu robežas nostiprināšanai, konkrēti, trim robežpunktiem - Terehovai, Grebņevai un Paterniekiem. Tur daļu naudas dod no mūsu valsts budžeta, bet pārējo piesaista no PHARE programmas, un tā ir sadalīta atbildība. Es lūdzu izjust atbildību un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tiešām tie ir jautājumi, kas skar zinātni; es stipri apšaubu to, ka zālē atrodas tikai kādi 5-6 deputāti, kas cīnās par zinātni. Bet tajā pašā laikā, ja mēs mēģināsim ietekmēt to programmu, ko valdība izstrādājusi Valsts ieņēmumu dienesta un muitas nostiprināšanai... no deputātiem tiek uzņemti kā tādi jocīgi priekšlikumi... tad es varu pateikt, ka patiešām austrumu robeža ir jānostiprina un muitas politika jāturpina. Šobrīd PHARE programmai ir pietiekami daudz līdzekļu iedalīts, mūsu valstij jāiet pretī, jo tā ir mūsu ieinteresētība. Mēs neesam diskutējuši - un neviens nav izvirzījis šo jautājumu - par to, ko var dot Valsts ieņēmumu dienesta un muitas darbības uzlabošana, ienākumu administrēšanas uzlabojums. Un visa tā programma, kura šobrīd... arī par Počas kundzi ir runa... par šo administrēšanas uzlabojumu... un tas var būt priekš mūsu valsts daudz būtiskāk, mēs iegūtu 1997.gadā... faktiski ir runa par vairāku miljonu... iespēju palielināt... Tā, 1997.gadā, ja šī situācija tiks izpildīta un prognozes arī tiks izpildītas, mēs varēsim runāt tiešām par pārdali. Bet nevajadzētu ņemt no tiem līdzekļiem, kas var nest Latvijai atpakaļ miljonus. Bet es aicinu patiešām arī aģitāciju veikt un domāt par to, ka nobalsot pret šo priekšlikumu vēl nenozīmē, ka mēs nostājamies pret zinātni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Šodien jau daudzkārt ir noraidīti aicinājumi atbalstīt zinātni. Redzat, nav jau tādas akas, no kuras varētu smelt ieņēmumus lielos daudzumos. Tādēļ arī šeit tie priekšlikumi zinātnes atbalstīšanai ir ņemti gan no tāda, gan no tāda, gan no tāda panta. Un, kā jūs redzat, katrā vietā... te ir tikai 0,1 miljons paņemts. Zinātne tagad atrodas uz krīzes robežas. Viņa jau ir aiz šīs robežas. Tanī skaitā ir arī tādas zinātnes nozares, kurās nevar strādāt nedz Japānā, nedz Amerikā, nedz kur citur, piemēram, kodolfizikā vai ķīmijā; te ir arī zinātnes nozares, kurās var strādāt tikai un vienīgi Latvijā. Tā ir lauksaimniecība, tā ir mežsaimniecība, un tās ir citas vietējo objektu izziņas zinātnes. Lūk, šiem zinātniekiem ir pavisam grūti. Par to liecina vecuma struktūra zinātnē. Arī augstskolu pasniedzēju vidū ir tikai veči ar sirmām bārdām un mēs nejūtam aiz sevis jaunatnes elpu. Vai arī jūtam tikai ļoti, ļoti nedaudzus tādus cilvēkus. Saprotiet, ka aiziet no mums cilvēki, kuri var domāt un ir spējīgi domāt, gan augstskolā, gan arī zinātnē, un paliek tukša vieta. Kā to vietu pēc tam aizpildīs, es to nemaz nevaru iedomāties.

Turklāt šeit avots ir 25,7 miljoni. Bet tiek prasīts 0,1 miljons, 0,4%. Cienījamie kolēģi, tas ir pat niecīgi maz, lai šeit mēs varētu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Zinātnei ir atvēlēti, paredzēti līdzekļi 258.priekšlikumā. Es domāju, varbūt vairāk nedebatēsim, bet atbalstīsim tieši 258.priekšlikumu. Tur ir paredzēti 200 000.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man gribas pateikt tikai divas lietas. Cienījamie kolēģi, var pienākt brīdis, kad arī jums nāksies kļūt par zinātniekiem. Ir tādas iespējas. Šeit, es domāju, dažiem tādas ir nākotnē. Tā ir viena lieta.

Otra, ko es gribēju sacīt. Vaimanāt, ka tagad austrumu robežu, ak Dievs, sagraus, no 27 miljoniem noņemot dažus procentus, - tas ir nevietā. Tieši šī zinātne var arī robežu sargāšanā palīdzēt. It visur. Atcerieties, kā Arhimeds palīdzēja cīnīties par Sirakūzu aizstāvēšanu arī ar savām zināšanām! (Starpsauciens: "Nedraudi!")

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties runāt, Zīles kungs? Nē. Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu (nr. 216). Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 217.priekšlikums. Kā es sapratu, iesniedzēji to ir atsaukuši.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 218.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Paldies.

R.Zīle. 219.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 220.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Prasa balsot par 220.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir priekšlikums nr. 220. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 221.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 222.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums iesaka palielināt mērķdotācijas pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Es aicinu deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča ( valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamie deputāti! Es gribu norādīt, ka šī pozīcija praktiski... pievienotās vērtības nodokļa maksājumi... par pakalpojumiem... tā faktiski ir budžeta ieņēmumu pozīcija. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti vairāk debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Piedodiet. Zīles kungs - komisijas vārdā.

R.Zīle. Kolēģi, es komisijas vārdā vēlreiz atgādinu arī šos aprēķinus, kas sekoja šādiem priekšlikumiem. Es gribu teikt to, ka iepriekšējais frakcijas "Latvijai" priekšlikums bija ar līdzīgu novirzīšanu, kas radīja 1,2 santīmu pieaugumu skolotāju algām, ieskaitot sociālo nodokli, un šis mēnesī rada 2,4.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr. 222). Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Zīle. 223. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 224.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis akceptēts. Paldies.

R.Zīle. 225.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu nr. 225. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 29, atturas - 20. Nav pieņemts.

R.Zīle. 226.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu (nr.226). Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 18.Nav pieņemts.

R.Zīle. 227. priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu nr. 227. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 228. priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu nr.228. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 229.priekšlikums - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija noņem. Paldies.

R.Zīle. 230.priekšlikums - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek noņemts. Paldies.

R.Zīle. 231.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 232.priekšlikums - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Liels paldies LZS, KDS un LDP frakcijai par šo priekšlikumu. Ministru kabinets ir jau atbalstījis līdzekļu samazinājumu alkohola aprites vienotajai uzraudzībai, un nu mēs redzam šo 241.priekšlikumu, kurš ir izstrādāts kā alternatīvais priekšlikums deputātu Gannusas, Rudzīša, Lujāna, Pētersona, Apalupa, Rubuļa un Stroda priekšlikumam. Un es šajā sakarā gribu norādīt uz godājamā Daiņa Īvāna publikāciju pagājušās sestdienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ar nosaukumu "Tûtiņdreijerisms", tā radās pēc zināmu Saeimas pieņemtu grozījumu izdarīšanas 1996.gada budžeta likumā. Un es ļoti negribētu, ka žurnālisti pēc šādu Ministru kabineta atbalstītu lēmumu pieņemšanas visu Saeimu sāktu saukāt par tūtiņdreijātājiem. Es ļoti gribētu aicināt tomēr atbalstīt Valsts vienotās informātikas un sakaru centra investīcijas, ko Šķēles kungs ir uzdevis, noteicis kā prioritāti jau 1996.gadā, tas būtu jāpabeidz, tikai kaut kā neatrodas līdzekļi. Un, ja par šo priekšlikumu nevar balsot kopumā viena vai otra iemesla dēļ, tad es aicinu balsot par to pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā.

M.Vītols (parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā).

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija noņem šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas attiecas, Čerāna kungs, uz mūsu iesaukām, tās mums būs - neatkarīgi no balsojuma rezultātiem.

R.Zīle. 233.priekšlikums - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Runāt vēlas Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Gatavojot šos priekšlikumus, mēs cītīgi izpētījām budžeta grāmatas un visas programmas, un šī, lūk, ir tā sadaļa, par tiem 300 000 alkohola aprites vienotajai uzraudzībai. Par šo naudas summu ir paredzēts iegādāties pārvietojamo alkohola laboratoriju. Respektīvi, šī ir tāda ļoti smalka aparatūra, kuru paredzēts novietot uz piekabes un vizināt apkārt pa visu republiku, lai noteiktu alkoholisko dzērienu kvalitāti. Taču šī aparatūra ir tāda, kura principā nav domāta Latvijas ceļiem, jo, aizvedot to pāris reižu turp un atpakaļ pāri Latvijai, tā izies no ierindas. Un tādēļ šī principā ir vienošanās, kas faktiski ir domāta, kā lai saka, lai iegūtu ārzemnieki, lai viņi varētu pārdot savu dārgo aparatūru, un tas ir arī viss. Un tādēļ mēs uzskatām, ka daudz reālāk un daudz labāk būtu, ja šo te naudu novirzītu Mātes un bērna veselības aprūpes programmai. Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es gribētu deputātiem precizēt. Bija diskusijas par šīs laboratorijas iegādi. Šobrīd budžeta projekta ietvaros paredzētajos izdevumos nav ietverta alkohola kontroles laboratorijas iegāde.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi, es gribu ieviest skaidrību šajā ziņā, ka šeit, šajā pozīcijā, netiek paredzēts neviens santīms no valsts budžeta līdzekļiem. Tā nav valsts budžeta nauda. Tie ir pašas alkohola aprites ieņēmumi. Līdz ar to nebūtu korekti, un mēs nevaram arī tīri tehniski iejaukties šajā te pašās apritēs ieņēmumu daļā, bet šis priekšlikums tieši neskar to daļu, kas ir pamatbudžeta finansējums. Te šajā gadījumā nav ne lata no pamatbudžeta. Mēs nevaram to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.233. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 234. - deputāta Apiņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Mums palika, Zīles kungs, man šķiet, vēl neizskatīts 233., (Starpsauciens: "Nupat nobalsojām...") atvainojiet, 234. Paldies. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es būtu ar mieru nākošajā reizē noņemt savus priekšlikumus, bet jautājums ir par to, ka no alkohola naudiņas mēs varētu atbalstīt kardioloģiju. Tas man ir principa jautājums. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt. Tas ir būtiski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens debatēs nevēlas runāt par šo jautājumu. Komisija arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim Apiņa priekšlikumu ar nr.234. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Zīle. 235. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu... (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr.235. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 28, atturas - 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 236. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Atkal prasa balsojumu. Komisija lūdz zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr.236. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 31, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 237.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ozoliņš, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man bija tas gods pagājušajā sestdienā piedalīties visas Latvijas represēto kongresā, un šie cilvēki izkliedza, izraudāja milzu sāpi, ka katra partija ir solījusi kaut ko izdarīt represēto labā. Rezultāts ir tāds, ka viņiem jānes biļetīte par braucienu no Meža kapiem uz Pārdaugavu. Un tāpēc es gribētu jūs aicināt nenoraidīt šo priekšlikumu par 29 000 latu izdalīšanu piemineklim represētajiem. Ir pagājuši seši gadi, Atmoda, jūsmīgā Atmoda, vēlētāju balsis, ievēlēšana, un šodien mēs atkal noraidām šo nelielo summu, lai mazliet, mazliet dzēstu šīs sāpes un remdētu šīs asaras, jo tas, ko es piedzīvoju, šajā kongresā... Man bija kauns. Un tajā brīdī es tur biju vienīgais deputāts. Varbūt šoreiz būsim, deputāti, visi kopā un izpildīsim tos solījumus, kurus mēs esam devuši šiem cilvēkiem, kas ir tik daudz cietuši, lai viņiem būtu tā vieta, kur aiziet un nolikt ziedus. Varbūt šajā vietā vajadzētu arī atvest smilšu saujas no visā pasaulē izkaisītiem kapiem, kuros dus mūsu tuvie cilvēki. Jo katra ģimene ir cietusi no šīm represijām. Atcerēsimies 1939. gadu, 1940., 1941., 1949. gadu. Un šāds piemineklis ir jāuzceļ jau tagad, kamēr nav aizgājis no mums pēdējais represētais. Pēdējais izmocītais. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai varētu sākt konkursu, projektēšanu un pieminekļa izveidošanu. Beidzot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs par šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim deputāta Ozoliņa priekšlikumu ar numuru 237. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 238. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 239. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Frakcijas "Latvijai" priekšlikums paredz mērķdotācijas pašvaldībām - bērnunamiem, veco ļaužu pansionātiem, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem - papildus pusotra miljona, un līdzekļu avots šeit ir Finansu ministrijas alkohola aprites vienotā uzraudzība... Mēs redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējo, 1996. gadu, nākošajam gadam ir ieplānots kārtējo izdevumu pieaugums par 2 650 665 latiem, un mēs redzam, ka no šejienes var paņemt ne visu, bet vismaz daļu šo līdzekļu. Mēs to arī piedāvājam izdarīt. Mūsu 239. priekšlikums ir daudz mērķtiecīgāks un konkrētāks par nedaudz vēlāk izskatāmo Ministru kabineta iesniegto 241. priekšlikumu, kā Kārlis Čerāns teica, šo tūtiņdreijerisko priekšlikumu. Mūsu priekšlikuma pamatojumā gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs tiešām esam apmeklējuši praktiski visus veco ļaužu pansionātus, un tur ir konkrēti redzams, ka lielākajā daļā no tiem griesti un sienas ir atlupušas, telpu grīdas ir bojātas, tualetes - applūdušas, neremontētas, istabiņas ir pārpildītas - tajās dzīvo 5, 6 un vairāk cilvēku. Faktiski nav vairs, kur cilvēkus izvietot, un rindā jau gaida desmitiem cilvēku. Nav normāli arī tas, ka praktiski nav sadzīves iespēju šiem cilvēkiem. Katrā stāvā ir tikai viena telpa, neliels vestibils, kur var sapulcēties ap 50 cilvēku, un ir labi, ja tur ir kāds televizors. Bieži vien tā nav, arī uzturnauda ir apmēram 80 santīmu dienā, bet ar to ir gauži par maz vienam cilvēkam. Tieši tāpat es gribu uzsvērt arī to, ka nepietiek naudas medikamentiem, lai nodrošinātu viņiem elementāru aprūpi šajā jomā. Uz vienu cilvēku dienā te ir vidēji 13 santīmu tikai. Nemaz nevar runāt par to, ka būtu jāorganizē darba terapija, arī neliela izklaide šiem cilvēkiem, un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies... Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lai saīsinātu laiku, es sapratu, ka viens runā "par", viens - "pret". Es būšu "pret". Protams, nekādā gadījumā nevar atbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā pārāk daudz pensionāru būs mūsu valstī, pārāk lielas sociālās programmas būs jāveido, būs pārāk daudz līdzekļu jāizmanto, tāpēc, protams, šo pozīciju nevar atbalstīt, jo mūsu valsts jau nav tik bagāta, lai rūpētos par saviem vecākiem, lai domātu par nākotni, par saviem bērniem. Protams, šis priekšlikums ir jānoraida. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Atjaunotajai un neatkarīgajai Latvijas valstij ir ļoti laimējies. Zinātniskā komunisma vietā ir stājies zīgeristiskais kostandisms...(aplausi) ar tam raksturīgo pazīmi - kārklvācietību un odisejisko klaidonību. Šajā gadījumā valdība ir uzņēmusi stingru politikas kursu - sakārtot alkohola apriti šajā valstī, ieviest kārtību un daļu no virsplāna ieņēmumiem paredzēt veselības aprūpes budžetā. Mums liekas, gribas redzēt, lai šī nauda ienāktu veselības aprūpes budžetā, bet neveicinātu haosu alkohola apritē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs! Es jums esmu spiests aizrādīt par Saeimas un deputātu cieņu aizskarošiem izteicieniem.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 239. Lūdzu rezultātu! 12 - par, 35 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts.

R.Zīle. 240. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 241. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija bija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Iebilst. Čerāna kungs - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Par šo priekšlikumu mēs vēl kādu brīdi atpakaļ runājām. Tas bija tas priekšlikums, uz kuru es atsaucos, un tāpēc es neapšaubāmi lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Un vēl es tikai gribu norādīt, ka no šiem 98 000 latu mēs, Saeima, ar savu balsojumu, atbalstot deputāta Ozoliņa kunga priekšlikumu, esam piešķīruši 29 000 latu kultūras iestādēm, šim piemineklim politiski represētajiem. Es domāju, ka mēs to izdarījām ļoti labi, bet šeit es aicinu šo priekšlikumu tiešām neatbalstīt un nezaudēt savu cieņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, šinī gadījumā patiešām nevajadzētu atbalstīt, jo mēs esam atbalstījuši pieminekļa celtniecību. Kā tad mēs varam šinī gadījumā atbalstīt vēl papildu finansējumu? Citādi man būtu žēl patiešām premjerministra kunga, ka otrā rītā viņš paliktu sirms, jo netīšām 70 000 latu būs lieki iztērēti... vai 29 000, un tad mums vairs nebūs tā dārgā bezdeficīta budžeta. Un, protams, patīkami arī tas, ka Čerāna kungs šinī gadījumā atbalsta. Mums ir pat kopīgas domas, un tādēļ es aicinu vairākumu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot "pret", lai cienījamais premjerministra kungs varētu naktī mierīgi gulēt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Sakarā ar deputāta Ozoliņa atbalstīto priekšlikumu Ministru kabinets noņem šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 242. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Apinis, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

R.Zīle. 243. priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" ierosina tātad mērķdotācijas pašvaldībām bērnunamu, veco laužu pansionātu, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem 40 000 latu apjomā. Līdzekļu avots - Finansu ministrijas Vērtspapīru tirgus komisija, kur mēs redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējo, 1996. gadu, kārtējie izdevumi ir palielināti par 41 000 latu, tajā skaitā atalgojums - par 39 000 latu. Mēs redzam, ka šeit šo palielinājumu var neizdarīt, bet šos līdzekļus novirzīt tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams tieši sociālajā sfērā.

Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ko Makarovs neredz un negrib redzēt... šāds drūms tips, kas atļaujas šeit ne tikai ministra, bet jebkura vispār kulturāla cilvēka necienīgus izteikumus šeit, Saeimā, kas nav spējīgs neko šeit analizēt un konkrēti argumentēti runāt, izņemot rupjas lamas...Bet nu, protams, tā ir Makarova darīšana un Šķēles darīšana, ka viņam der šāds ministrs, kas nevienā citā valstī, protams, nebūtu derīgs.

Bet es gribu uzsvērt to, ka mēs daudzviet joprojām strādājam šajos veco ļaužu pansionātos un arī ēdināšanas uzturnormas apstiprinām atbilstoši spēkā palikušajiem normatīviem no LPSR laikiem. Un es jau teicu, ka tie ir vidēji šie nieka 80 santīmi, lai gan aizvien vairāk ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus tieši gan šajā ēdināšanā cilvēku uzturēšanai, gan arī kultūras pasākumiem, kas šobrīd notiek neregulāri. Nav svētkos dievvārdu, nav šo cilvēkiem nepieciešamo koncertu, kaut vai dzimšanas dienu elementāru svinēšanu nevarēs nodrošināt, ja mēs nepiešķirsim šos papildu līdzekļus. Pieaug veco ļaužu - alkoholiķu skaits šajās aprūpes mītnēs un arī narkomānu skaits. Un, ja mēs neko šeit radikāli nedarīsim, tad tā situācija kļūs katastrofāla.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.243. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 27. Nav pieņemts.

R.Zīle. 244.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.244. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 27, atturas - 25. Nav pieņemts.

R.Zīle. 245.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 246.priekšlikums. Deputāta Ozoliņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Runās Leopolds Ozoliņš - frakcija "Latvijai"... Piedodiet, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Es atvainojos, Ozoliņa kungs, tas man automātiski izsprāga.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ceru, ka mēs sapratīsimies, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Es arī.

L.Ozoliņš. Cienījamie deputāti! Sarežģījumi varbūt ir tādi, ka pagājušajā gadā, kad es sāku te būt ar jums kopā un man nebija nemaz jēgas, kā tas var būt - piedalīties tik svarīga dokumenta kā budžeta apspriešanā un mēģināt atstāt kādu iespaidu -, es noklusēju, varbūt mēģināju kaut ko bišķi toreiz pīkstēt, kad Māris Gailis, - vai nu viņš, vai viņa partija, vai viņa komisija, vai viņš kā premjerministrs pieprasīja 29 tūkstošus latu kinoforumam "Arsenāls". Akurāt tāpat es tagad šeit prasu 29 tūkstošus un lūdzu jūs atbalstīt. Un tad es saņēmu ielūgumu, kā viņš solīja visiem tiem, kuri par to balsos, un šogad noskatījos filmu "Rikša", kas bija vardarbības, cūcības un izvirtības slavinājums, un asiņu pilna bija šī filma. Un es domāju: kā mēs varējām atbalstīt tādu festivālu, kas slavina, lūk, to, bet līdz šodienai mums nav filmas par mūsu likteni, par Baltijas valstu likteni, par 1940.gadu, par šīm sekām? Mēs esam pieņēmuši Deklarāciju par okupāciju, bet šīs sekas nav skaidras pasaulei vēl joprojām, diemžēl arī Ārlietu ministrija nav neko izdarījusi, lai pasaule mūs saprastu. Jurkāna kungs cīnījās, lai Rietumi mūs saprastu, bet arī viņam tas neizdevās. Šodien brauc Van der Stūla kungs un iesaka mums izdzēst ierakstu "latvietis", tāpēc ka Rietumi tiešām mūs nesaprot, un šeit vainīgi esam arī mēs, jo mēs atbalstām vjetnamiešu filmu, šo vardarbības, izvirtības un asiņu pilno filmu "Rikša", bet neatbalstām filmu par mūsu likteni. Un tāda filma varētu būt "Latvija, Lietuva, Igaunija", un kopā... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Kur ir rakstīts, ka tādu filmu uzņem...")

Sēdes vadītājs. Jā, Ozoliņa kungs, nu arī 2 minūtes ir pagājušas jau...

L.Ozoliņš. Es lūdzu atbalstīt šādu mērķi... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "...velns parāvis...")

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, Saeimā runā no tribīnes! Lūdzu, piesakieties! Ozoliņa kungs vēlas vienu minūti.

Godātie kolēģi, es tomēr ļoti aicinu: saglabājiet aukstasinību un veselo saprātu! Mums emocijas sāk ņemt virsroku jau bieži vien. Neizpaudīsim tās skaļi un atklāti!

Māris Vītols. (Starpsauciens: "Balsot!")

M.Vītols (parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā).

Godātie kolēģi! Runāšu kā parlamentārais sekretārs. Es aicinu jūs saprast, kas tas ir par ieņēmumu avotu. Varbūt mērķis ir cēls, bet šeit faktiski naudas nav apakšā, jo Satiksmes birojs nākamajā gadā tiks finansēts tikai no pašu ieņēmumiem, no automobiļu īpašnieku iemaksām, apdrošināšanas iemaksām. Likums par civiltiesisko apdrošināšanu vispār vēl nav pieņemts, tas nozīmē, ka šī nauda var būt, bet var arī nebūt, un, ja mēs jau šodien parādām, ka likums vēl nav pieņemts, bet ķeramies klāt pašu ienākumiem, šīm apdrošināšanas iemaksām... Ja mēs gribam sagraut civiltiesisko apdrošināšanu, tad šis ir tas veids, kā mēs to varam darīt. Es lūdzu un aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es iesaku visiem paņemt arī kalkulatoru, jo pagaidām saldo balanss ir Šķēles pusē, jo mums 60 tūkstoši latu nav atgriezti, jo bija 98... attiecībā uz pieminekli... bija 29... protams, tas ir no alkohola... Bet pagaidām saldo balanss ir Ministru kabineta pusē, to mēs nedrīkstam aizmirst, jo, ja ir bizness, tad ir bizness. Un šajā gadījumā Leopolda Ozoliņa kunga iniciatīva uzņemt mākslas filmu... Tad man vienīgās šaubas ir par mākslas filmas garumu, jo man ir sajūta, ka par 29 tūkstošiem latu varēs uzņemt kādas pirmās 10 minūtes, jo parasti normālas filmas budžets ir apmēram 300 000 latu. Bet, protams, iespējams, ka pārējās, tālākajās Budžeta likuma normās būs vēl papildu finansējums šai mākslas filmai un kopsummā šie 300 000 lati iznāks. Un, cienījamais Ozoliņa kungs, es piedāvātu, ka priekš filmas vajadzētu arī paprasīt vēl tos 60 tūkstošus, tad jau būtu 89 tūkstoši un tad mēs varētu sākt runāt par pirmajām 20 minūtēm. Un tur būtu saistīts gan alkohols, gan ceļi un būtu gandrīz jau īsts sižets. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, laikam šajā gadījumā šī filma no Satiksmes biroja līdzekļiem tomēr nebūtu vietā, bet par tiem 60 000 latiem... es lūdzu visus deputātus atcerēties... un es domāju, ka taisni Apiņa kungs varētu iesniegt savus priekšlikumus par šiem 60 000 latiem, lai patiešām būtu bezdeficīta budžets.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu Ozoliņa kungu, bet, tā kā arī viņš domā dažreiz izteikt savas domas par "Latvijas ceļu" šodien, es teikšu, ka arī viņš, ar savu fotoaparātu pietiekami bieži knipsējot, varētu kādu filmu uzņemt.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es nebūtu nācis aizstāvēt Leopoldu Ozoliņu šoreiz, jo filmai... mazliet ir taisnība Lujānam par to filmas garumu, bet man ienāca prātā tas, ka Māris Vītols teica, ka ar šo balsojumu mēs varam sagraut civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību. To gan mums vajadzētu darīt, jo tajā mūsu likumā ir paredzēts... valdība savos noteikumos ir paredzējusi 100 latu par gada apdrošinājumu vieglajai automašīnai, bet Juridiskās komisijas izstrādātajā variantā paredzēts 50 latu gadā par vieglās automašīnas apdrošināšanu, lai gan taisni tāds pats likums ir Igaunijā un tur ir jāmaksā tikai 21 lats gadā. Tas nozīmē, ka, ja mēs sagrautu šo viņu ieceri, tas būtu skaisti un tādējādi mēs kaut kādā ziņā vienotos ar igauņiem šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu tomēr aicināt Ministru kabineta pārstāvjus, kuri šeit uzstājās, arī parlamentāros sekretārus, atbildēt par vārdiem, ko viņi saka. Vienreiz jau Vītola kungs mums ieteica nebalsot tāpēc, ka šīs naudas neesot budžetā. Man nebija skaidrs, kāpēc tad tā ir ierakstīta šajā dokumentā, ja tās nav budžetā. Tagad nupat Vītola kungs mums teica, ka nedrīkstot balsot tāpēc, ka diezin vai tas likums būšot un tā nauda būšot. Bet kā tad mēs varam atstāt to tā, kā ir? Tādā gadījumā, Vītola kungs, bija jānoņem vispār šis balsojums un vispār tā nauda jāsvītro no budžeta, jo, kā pirms tam Rasnača kungs mēģināja ieskaidrot, ir deficīts, ja iekšēji pārdala naudu.

Godātie valdības pārstāvji! Ja jūs nevarat turēt tempu, kādā strādā Saeima, Ministru prezidentam ir tiesības ierosināt šo sēdi pārtraukt, bet sniedziet tādus paskaidrojumus, kas ir korekti un pareizi. Jo, Vītola kungs, tagad ir tā. Jūs teicāt, ka varbūt likuma nebūs un vispār šīs naudas nebūs. Kā tad jūs varat vēl citas prognozes ierakstīt šeit iekšā budžetā? Vajag būt korektiem, pārstāvnieciskiem, jo tomēr rit sēdes translācija un to dzirdēs arī citi cilvēki.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Kreituses kundze, sniedzu jums personīgi korektu paskaidrojumu. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likums ir pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, tas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Līdz ar to šeit tiek plānoti Satiksmes birojam likumā paredzētie atskaitījumi no apdrošināšanas iemaksām 2% apmērā. Tas nozīmē, ka tās ir vadītāju iemaksas, un tie ir pašu ieņēmumi. Ar šo priekšlikumu mēs vienkārši parādām attieksmi, kāda mums Saeimā ir pret pašu ieņēmumiem Satiksmes biroja uzturēšanai. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Saki patiesību!")

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Šeit tomēr vajadzētu runāt tiešām nopietni. Vītola kungs, jums taisnība šoreiz nav. Un nav par ko strīdēties. Ja mēs apspriežam budžetu un rakstām konkrētas pozīcijas iekšā, tad mēs rakstām tur visādus nodokļus iekšā un visus citus ieņēmumus. Un šeit, vadoties pēc šīm prognozēm, mēs spriežam, kā mēs šo naudu sadalīsim. Jūs nevarat atnākt priekšā un pateikt, ka mēs nevaram runāt par vienu punktu tāpēc, ka varbūt to naudu neieņems. Tas nav korekti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ir tāda filma "Shindler's List". Es domāju, ka mums vajadzētu šeit uzņemt līdzīgu filmu, jo Latvija nav cietusi mazāk kā citas tautas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ir filma "Neviens negribēja mirt". Igauņu aktieris, kas dzīvo Latvijā, tēloja lietuviešu filmā. Un šī summa, šie 29 tūkstoši, ir domāta tikai scenāriju konkursam. Tas ir sākums šādai filmai, kura varbūt tiešām palīdzētu pasaulei saprast mūsu traģiskos likteņus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi un cienījamais Leopold Ozoliņ! Jūs jau vienreiz piemānījāt - es to atklāti pasaku šeit visiem - piemānījāt represētos un, pateicoties jums, pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam Ministru kabinets noņēma 98 tūkstošus, kas varbūt varētu aiziet skolotāju algām, jo jūsu priekšlikumā nekur nav rakstīts, ka tas ir represētajiem, tur ir rakstīts skaidri un gaiši - pārējās kultūras iestādes. Un tāpat arī šajā sakarā: nu neuzņems taču par tiem 29 tūkstošiem mākslas filmu, arī es piekrītu! Kino vajag papildu līdzekļus, nevajag atkal maldināt deputātus! Kur šeit ir rakstīts, ka tas ir scenārijam filmai par Latvijas tautas izdzīvošanu vai kaut kādam tamlīdzīgam mērķim. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - mākslas filmu uzņemšanai. Tā ka nevajag te maldināt deputātus - ar kaut kādiem vispārējiem priekšlikumiem mēģināt paskaidrot, ka tas ir konkrētam mērķim. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Nevajag mulsināt cilvēkus!")

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti labs. Es domāju, ka šobrīd nav pamatotas mana kolēģa Ābiķa kunga aizdomas ka, teiksim, kāds pornogabals būs uzņemts... Skaidri teikts - mākslas filma. Otrkārt, es domāju, ka nav taisnība arī Lujāna kungam, ka 29 tūkstoši latu ir daudz par maz... Tas ir tāpēc, ka mēs godīgi maksājam nodokļus. Bet ir otrs variants - saņemt lielas atlaides bez čekiņiem, bez nodokļu nomaksas, un šāda prakse Leopoldam Ozoliņam ir liela. Teiksim, bildes var pasūtīt tā "pa kreisi"; es domāju, ka, ja pasūtīs "pa kreisi", iznāks divas daļas šai filmai. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir negatīva tādēļ, ka komisija, izskatot šo daudz diskutēto priekšlikumu, vadījās no sekojošiem apsvērumiem.

Pirmkārt, nebūtu korekti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem Satiksmes biroja darbībā paredzēt kādu naudas novirzīšanu citiem mērķiem, jo tad, es nezinu, kādā veidā, mums būs jālabo Civiltiesiskās atbildības likums, lai to paskaidrotu tiem autovadītājiem, kas maksās par šo civiltiesisko apdrošināšanu.

Otrkārt, mums tiešām radīja šaubas tas, kādas mākslas filmas uzņemšanu varētu izdarīt par 29 tūkstošiem.

Treškārt, mums bija bažas par zināmu grozījumu 1996.gada budžetā. Par tur esošu līdzīgu ierakstu - grāmatas par kino izdošanu - radās zināma diskusija presē. Tāda pati diskusija var rasties arī šajā gadījumā.

Un visbeidzot. Kas attiecas uz priekšlikumiem par budžeta grozījumiem, ko Lujāna kungs pieminēja, to var darīt, sastādot 1998.gada budžetu un iesniedzot priekšlikumus pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas ir ar numuru 246. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 20. Nav pieņemts.

R.Zīle. 247.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 248.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

R.Zīle. 249.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 250.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 251.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 252.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir ar numuru 252. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 40, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 253.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 254.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Stikuts, Jurdžs, Keišs, Čerāns, Naglis, Kreituse. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā šis priekšlikums tieši atbilst avotam. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Mums jāciena likumi, ko pieņem Saeima, jāciena ar naudas finansējumu. Un izrādās, ka Saeima - 5. Saeima ir pieņēmusi likumu par starptautiskās nozīmes svētvietu Aglonu, kur ir paredzējusi apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar svētku rīkošanu, un šie izdevumi ir paredzēti tātad policijai, zemessardzei, informācijas dienestiem, vietējai pašvaldībai un tā tālāk. Šī summa ir saskaņota ar tāmi, ar iepriekšējo svētku norisēm, un tādēļ es aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt par šo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu grupas priekšlikumu, kas ir ar numuru 254. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 18, atturas - 14. Pieņemts.

R.Zīle. 255.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 256.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Slēdziens pieņemts.

R.Zīle. 257.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas ir ar numuru 257. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 14. Pieņemts. (Starpsauciens: "Nav pieņemts!") Piedodiet, nav pieņemts.

R.Zīle. 258.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Runās Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam daudz diskutējuši par zinātni, diemžēl neviens balsojums nav guvis atbalstu, un, manuprāt, ja mēs nevienu no komisijas priekšlikumiem neatbalstīsim, tas nebūs godīgi pret zinātni, jo... Eniņa kungs šeit neprecīzi izteicās, Latvijā no iekšzemes kopprodukta atvēl zinātnei nevis 0,5%, bet 0,38%, tas diemžēl šobrīd ir viszemākais rādītājs Eiropā, izņemot Albāniju, par kuru nav datu. Tā ka, cienījamie kolēģi, vismaz vienā balsojumā vienosimies un atbalstīsim zinātniekus, jo tiešām pretējā gadījumā tas nebūs godīgi, ka mēs nevienā pozīcijā nebūsim zinātniekus atbalstījuši. Paldies. (Starpsauciens: "Âbiķi, vai tev kauns ir?")

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es pilnībā atbalstītu visus priekšlikumus, kuros tiek piešķirta nauda zinātnei, un es atbalstītu arī šo priekšlikumu, taču, ja mēs skatāmies, no kurienes mēs ņemam naudu, tad diemžēl mums šie priekšlikumi ir jānoraida. Un, ja mēs runājam par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tad... Cienījamie deputāti, daudzi no jums bieži runā un pamatoti runā, ka Latvijai kaut kad, 1997. vai 1998.gadā, būtu jāpievienojas Cilvēktiesību konvencijai. Kaut kad tas notiks. Vai tas būs 1997.gadā vai 1998.gadā, to es nezinu. Katrā ziņā es gribētu informēt, ka Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību personām, kuras ir nepamatoti notiesātas vai kurām nepamatoti atņemta brīvība citādi. Un šis likums mums obligāti būs jāpieņem. Ja šis likums darbosies, tad valstij būs jāizmaksā kompensācija personām, kuras nelikumīgi būs apcietinājumā vai ieslodzītas cietumā. Un šī kompensācija ir iespējama tikai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Un otrkārt. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem acīmredzot būs jādod arī jaunizveidotajai Satversmes tiesai, kurai arī būs vajadzīgs papildu finansējums.

Un treškārt. Protams, pasarg Dievs, ir iespējami dažādi plūdi un vēl visādas ķibeles, kas mums var gadīties.

Tā ka es tomēr aicinu neņemt nost nevienu santīmu no līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt pāris vārdu kā cilvēks, kas nupat strādāja Finansu ministrijā. Šie pusotra miljona būtībā ir maz kā līdzekļi, kas ir domāti neparedzētiem gadījumiem. Un, ja mēs šādā veidā viņus sāksim dalīt tūliņ, tad mēs tiešām šo pusotra miljona summu ļoti ātri varam pataisīt par pusmiljonu vai pat vēl mazāku. Es jebkurā gadījumā esmu aizstāvējis līdzekļu došanu zinātnei un pats kā cilvēks, kas ilgus gadus ir strādājis saistībā ar zinātni, uzskatu, ka tur vajag vēl lielākus līdzekļus, bet šajā gadījumā es domāju, ka, ja mēs prasām 300 000 izdalīt no šīs summas zinātnei, tad vajadzētu pamatot precīzi, priekš kā - kādiem grantiem un kādos virzienos. Un, ja šī nauda - pusotra miljona paliek šajā kontā, šajā pozīcijā - "Lîdzekļi neparedzētiem izdevumiem", tad Zinātņu akadēmija un augstākās skolas noteiktā kārtībā, precīzi uzrādot grantus, virzienus, kādiem nauda ir vajadzīga, var griezties caur attiecīgo ministriju Ministru kabinetā, un tad Ministru kabinets var šo priekšlikumu izskatīt, ja tas ir pamatots un ja ir redzams, ka šim virzienam ir tiešām jāpiešķir vai nu 100 000, vai 120 000, bet ir jānorāda precīzi. Es domāju, ka tādā gadījumā Ministru kabinets nākamajā gadā šo priekšlikumu arī skatīs un tieši no šiem līdzekļiem šo naudu arī varēs iedot. Bet būs jāiesniedz precīzs pamatojums, tāpēc es lūgtu šādā veidā ar līdzekļiem, kas iedalīti neparedzētiem gadījumiem, tomēr neapieties, bet paturēt prātā, ka šī nauda principā ir dabūjama, bet tikai ar precīzu nopamatojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu zālē ievērot kārtību un novērst troksni. Kas vēl vēlas runāt? Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā nākošajos gados jau daudz kas mainīsies, grozīsies. Cerēsim, ka tas viss ies uz labu - uz uzplaukumu, uz attīstību. Bet zinātne jau nav tāda rotaļlietiņa, ko var vienkārši vienu vai divus gadus absolūti nefinansēt, un pēc tam, kad ienāks prātā, sākt viņu atkal finansēt. Tie ir dzīvi cilvēki, dzīvs darbs, un tas, kurš tur ir no viņas aizdzīts un padzīts, tas jau vairs nav saņemams atpakaļ. Tā tomēr ir tikai graušana, ja mēs nevaram kaut vai šādu nelielu summiņu atvēlēt. Ja mēs no visiem paredzētajiem, plānotajiem izdevumiem nevarējām, tad varētu arī no šāda - neparedzētā... varbūt te ir īstā vieta, kur zinātnei... Ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir vēla vakara stunda. (Starpsauciens: "Kâda vakarstunda?") Jūs visi esat mazliet noguruši un arī mazliet kļūstat pārāk emocionāli. Es gribētu jums pateikt - šie līdzekļi... Atcerieties mūsu Latvijas vēsturi! Uzsprāga māja Kalkūnē, un cilvēki palika bez pajumtes. Pirms diviem gadiem lielie plūdi Ogrē, kur bija speciālais glābšanas dienests izveidots. Cilvēki palika bez pajumtes. Lielie mežu ugunsgrēki aizpagājušā gada vasarā. Šogad Baltijas jūrā bija naftas izplūde. Tie visi ir ārkārtas gadījumi, kur nepieciešami līdzekļi, tāpēc ir jābūt šādai rezervei, ko vajadzības gadījumā novirzīt. Nekur jau tā nauda nepaliek, un, ja tuvojas vairāk gada beigas un ja redz, ka līdzekļi paliek, tad ar budžeta grozījumiem tie tiek pārdalīti. Es lūdzu būt ļoti uzmanīgiem! Un lai nav tādas situācijas, ka būtiski... lai Dievs nedod, bet, ja rodas šāda nelaime, lai tad vismaz ir līdzekļi, ko paņemt un cilvēkiem palīdzēt.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Kreitusa kungam, kurš saka, ka, lūk, šie līdzekļi ir neparedzētiem gadījumiem un ka viņus nedrīkst saputekļot. Tas ir pareizi. Bet tanī pašā laikā es jums varu šodien piedāvāt, kā šos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vienlaicīgi var novirzīt gan zinātnei, gan šiem neparedzētajiem gadījumiem. Es minēšu tikai divus gadījumus. Varbūt vienai daļai deputātu tas nebūs zināms, ka Rīga ir apdraudēta. Pēc Salaspils [Doles - Red.piez.] spēkstacijas uzbūvēšanas tagad vairāk nekā 300 reižu gadā notiek uzplūdi un atplūdi Daugavas lejtecē. Agrāk tas notika vienreiz vai divreiz gadā, turpretī tagad tas notiek vairāk nekā 300 vai 350 reižu gadā. Tā rezultātā nepārtraukti tiek skalota Daugavas gultne, un šodien jau ir pētījumi, kas liecina, ka ir tādi izskalojumi, kuri dziļuma ziņā pārsniedz Rīgas tilta balstus. Un šis process turpinās no dienas dienā.

Tālāk. Otrs piemērs. Visu laiku zem Damokla zobena atrodas Jēkabpils. Tur ļoti vienkārši varētu uzcelt dambi virs Jēkabpils un tādējādi pasargāt šo pilsētu no varbūtējas iznīcināšanas. Turklāt šajā dambī var iemontēt turbīnas un vienlaicīgi ražot elektroenerģiju. Tie visi ir zinātnieku aprēķini - melns uz balta. Un šeit tad satiekas zinātne un arī neparedzētie gadījumi.

Es aicinu atbalstīt šo te priekšlikumu. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? (Starpsauciens: "Pietiek, pietiek!") Vairāk neviens nevēlas runāt. Paldies. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Zīles kungam nav vēlēšanās ko teikt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot komisijas priekšlikumu nr. 258. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 259. - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Frakcija noņem.

R.Zīle. 260. priekšlikums. Noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 261. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 262. - iesniegusi Juridiskā komisija. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Arī Lujāns ir rakstiski pieteicies, Bišera kungs!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar šīgada budžetu, es nevaru nonākt pie secinājuma: vai Ministru kabinets apzināti ir nolēmis bloķēt Satversmes tiesas darbību? Ja jūs paskatāties to naudas summu, kas tiek piedāvāta Satversmes tiesai, tad redzat, ka ar tādu naudas summu viņa nav spējīga funkcionēt. Labākajā gadījumā tas ir tikai pašu tiesnešu atalgojums un pāris štata darbiniekiem. Un līdz ar to tātad mēs varam runāt, ka nākošajā budžeta gadā Satversmes tiesa reāli nesāks savu darbu. Un šinī gadījumā mums jau ir nopietni jāuzdod jautājums: vai tā ir apzināta darbība vai bezdarbība? Vai Ministru kabinets plāno speciāli bloķēt Satversmes tiesu, kas varētu apturēt, tajā skaitā, arī nekonstitucionālus Ministru kabineta lēmumus? Un šinī gadījumā tas nav tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Ja mēs esam šinī gadā apstiprinājuši Satversmes tiesu, Satversmes tiesnešus, tad viņai nākošajā gadā reāli jāsāk funkcionēt. Ja šis finansējums netiks izdalīts, tad mums atklāti visai Latvijas sabiedrībai ir jāpaziņo, ka Satversmes tiesa ir fikcija, ka viņas nebūs, ka viņa nedarbosies, un līdz ar to nevajag vienkārši tēlot, ka tāda struktūra ir. Un pie reizes tāpat arī cienījamie kolēģi no "Latvijas ceļa" varētu padomāt par saviem bijušajiem kolēģiem - gan par Endziņa kungu, gan par Apsīša kungu, kuri tagad ir Satversmes tiesneši, par to, kā viņi varēs darboties, jo jūs pat noskaužat viņiem finansu līdzekļus. Un, protams, šinī gadījumā arī jūsu balsojums būs parāde pret viņiem - pret saviem bijušajiem biedriem.

Sēdes vadītājs. Vēl, lūdzu, kas vēlas runāt? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šīsdienas "Dienā" un citās avīzēs ir lieli attēli, kas rāda, kā vakar nodeva zvērestu mūsu ievēlētie Satversmes tiesas tiesneši. Un visa sabiedrība uzņēma to kā lielu demokrātijas uzvaru, piemēram, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir virsraksts "Tiesu sistēmas augstākais vainagojums". Un tagad tiešām jājautā: kas notiek ar šo tiesu sistēmas augstāko vainagojumu? Viņai ir piešķirti līdzekļi 61 000 apmērā. Saskaitot un aprēķinot mēs konstatējām, ka to īsti nepietiek pat jau ievēlēto sešu Satversmes tiesnešu algām, nerunājot par to, ka tur būs vajadzīgi arī vēl citi darbinieki, kuriem laikam, kā valdība uzskata, būs jāstrādā par brīvu. Viņiem nebūs arī līdzekļu telpu īrei. Ir piešķirtas telpas šobrīd (vai nu pagaidu, vai ne) tur, kur atradās Čevera birojs, un tad šo telpu ekspluatācijas izmaksas vienā gadā ir bijušas 13 366 lati. Bez tam tiesai vēl nav neviena datora, nav nevienas citas iekārtas un tā tālāk. Ir tikai daži galdi. Acīmredzot iznāk tā, ka šie tiesneši, kas ir nodevuši zvērestu un tātad ir pilntiesīgi tiesneši, strādāt nevarēs, viņi varēs sēdēt mājās un saņemt algu, bet nekādas darbības nebūs. Šo faktu es...

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - otro reizi. Viena minūte...

I.Bišers. ... Šo faktu ir atzinis arī Ministru prezidents, bet diemžēl neko nav darījis, lai šo naudu piešķirtu. Viņš ir solījis, ka kaut kad kaut ko iedos. Es domāju, ka tas nav tāpēc, lai šinī gadījumā padarītu... var jau būt, ka iedos, bet nevar būt tāda situācija, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājam, kuram ir jāuzrauga Ministru kabineta darbība, ir jāiet ar nokārtu galvu pie Ministru prezidenta un jālūdz šī nauda. Un viņam pateiks: "Ja tu labi uzvedīsies, mēs šo naudu tev iedosim, bet, ja tu labi neuzvedīsies, šo naudu tev nedosim!" Ðai naudai ir tiesai jābūt, citādi tā nevar tikt uzskatīta par neatkarīgu institūciju.

Tāpēc es lūdzu šo naudu piešķirt no Finansu ministrijas rezerves fonda. Tas gan nav tas labākais, bet es domāju, ka finansu ministrs jau nu atradīs, kā no premjera šo naudu izprasīt. Un, ja viņš viņam lūgs, tas nebūs nekas slikts.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā nav vajadzības runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu ar 262. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 263. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 264. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 265. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

R.Zīle. 266. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu ir iebildumi? Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu neaizskart šo pozīciju. Pagājušajā gadā Saeimā tika pieņemts Repatriācijas likums. Repatriācija kā process pilnvērtīgi nevar sākties līdzekļu trūkuma dēļ. Un šo Pilsonības un imigrācijas departamenta pozīciju aizskart būtu politiski ļoti tuvredzīgi. Lūdzu balsot "pret"!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Komisijas vārdā arī Zīles kungs nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! (Troksnis zālē.)

R.Zīle. Manuprāt, neviens nepieprasīja balsojumu, neviens neiebilda pret komisijas... Ā, es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nu mēģināsim vēl izturēt 12 minūtes līdz 21.00. Šis haoss kļūst tāds, ka nav iespējams vairs strādāt, bet vēl ir 12 minūtes līdz pulksten deviņiem. Es patiešām vairs nespēju orientēties tajā jūklī, kas valda zālē. Vai ir vai nav jābalso? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti balsojumu pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu balsot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nr. 266. Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 33, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 267. - frakcijas "Latvijai" iesniegums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 267. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 45, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 268. - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu nr.268! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 269.priekšlikums - deputāts Apinis iesniedzis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Vēlas runāt Pēteris Apinis. Lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz vēlos jums ierosināt vēl vienu programmu, kuru esmu iesniedzis daudzos un dažādos priekšlikumos. Un tā ir stacionāra palīdzība bērniem īpaši smagos gadījumos. Tā ir Bērnu slimnīca. Bērnu slimnīcā vienu trešdaļu no budžeta apmēram patērē 1% ļoti smagi slimu bērnu, vēl vienu trešdaļu no budžeta patērē apmēram 10% bērnu, bet atlikušo patērē visi pārējie. Šinī gadījumā šīs patoloģijas, kuras vienu pēc otras esmu iesniedzis kā priekšlikumus, pieder šai otrajai grupai. Tās ir patoloģijas, kuru ir viens, divi vai trīs gadījumi gadā, un būtu neloģiski, ja šo patoloģiju apmaksu uzticētu reģionālajiem veselības finansēšanas centriem, jo šo bērnu ārstēšanu principā spēj veikt tikai Valsts Bērnu klīniskā slimnīca Vienības gatvē vai Gaiļezera Bērnu klīniskā slimnīca.

Es jūs aicinu šiem priekšlikumiem pieiet radoši. Es nemēģinu jūs pārliecināt, ka par viņiem visiem obligāti ir jānobalso, bet tajā pašā laikā es vēlos teikt, ka aiz katra no šiem skaitļiem stāv konkrēts viens, divi vai pieci bērniņi. Un būsim atklāti - medicīnā tas ir tā, medicīnā, bez šaubām, mēs varam teikt, ka cilvēki mirst un mirs, un arī daudzi no šiem bērniem ar īpaši smagām patoloģijām aiziet bojā.

Es jūs aicinu ļoti racionāli izvērtēt šo situāciju un balsot. Es mēģināšu neuzstāties par šīm patoloģijām.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Ja mēs pieņemam... Es lasīju kādā analīzē, ka Saeimas darbs maksā 5 latus vienā sekundē. Tad Apinis norunāja 600 latu par pozīciju nr. 214. Apini, atdod 385 latus! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es iedomājos... padomājiet par vienu citu lietu. Ja cienījamajam Apinim ir jālūdz 215 latu, tad es domāju, ka reāli patiešām būtu šī summa jāiedod. Bet ir pavisam cita lieta - cik tālu ir nodzīvojies "Latvijas ceļš", ja viņš nevar samest savam kolēģim 215 latu. Vai nu viņi ir bankrota priekšvakarā... bet es viņiem diemžēl, reāli pasaku, neuzticētos. Ja viņi nevar savam kolēģim sponsorēt 215 latu, tad es brīnos par "Latvijas ceļu" ðodien.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Apiņa priekšlikumu - stacionāro palīdzību bērniem īpaši smagos gadījumos palielināt par 215 latiem. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 23. Šī palīdzība bērniem netiks sniegta.

R.Zīle. 270.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Apinis. Komisija arī to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Izturoties ar cieņu pret augsti godājamo Lujāna kungu un arī pret savu draugu Andreju Požarnovu, es norādu, ka nākošais priekšlikums ir par 50 000 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim deputāta Apiņa priekšlikumu nr.270. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 271. - deputāta Apiņa priekšlikums arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ... pret komisijas slēdzienu iebildumi ir Lujāna kungam. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienītie kolēģi! Es skatos, vērtības aug. Protams, 400 latu ir nedaudz vairāk, bet es domāju, ka Iekšlietu ministrijas vadība Turlā kunga personā... es domāju, ka patiešām viņi neapvainotos, ja 401 lats pārietu no viņu finansējuma uz slimajiem bērniem. Un es domāju, ka Turlā kungs pats personīgi piekritīs tāpat kā Eniņa kungs no rīta teica, ka Ulmaņa kungs piekrīt kādām sīkām kapeikām, kā Eniņa kungs teica, - 18 000. Es ceru, ka arī Turlā kungs piekritīs attiecībā uz 401 latu. Es ceru, ka arī Iekšlietu ministrija būs pozitīvi noskaņota un ka arī vadība būs pozitīvi noskaņota un šinī gadījumā Apiņa kunga iniciatīvu tomēr atbalstīs, jo tās ir vēl mazākas kapeikas, jo, ja mums būs almanahi, tad šinī gadījumā medicīnai mēs varētu vēl mazākas kapeikas iedalīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu nr.271. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 16. Nav pieņemts.

Zīles kungs, pārtraukums tuvojas! Mums jāizlemj jautājumi. Ir vairāki paziņojumi, bet pirms paziņojumiem es gribētu konsultēties. Kolēģi, nav vairs iespējams normāli un produktīvi strādāt! Varbūt mēs pārtrauksim, izsludināsim pārtraukumu? (Zālē troksnis.) Jūsu griba man ir likums. Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Antonam Seikstam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labi, ka ir izdrukas. Es ar pārsteigumu konstatēju, ka esmu balsojis pret 254.pozīciju. Lūdzu pievienojiet manu balsi "par" 254.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Pievienosim stenogrammai.

Vārds Pēterim Apinim paziņojumam - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es noņemu priekšlikumu attiecībā uz Iekšlietu ministriju par palīdzību bērniem īpaši smagos gadījumos. Vienkārši mēs nespējam tik un tā nobalsot par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 21.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukums beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par procedūru.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie zālē esošie deputāti! Es gribu aizrādīt, ka te ir pārkāpta procedūra un ir pārkāpti balsošanas rezultāti. Tad, kad mēs runājām un debatējām, un balsojām par diviem priekšlikumiem... Es atgādināšu, ka bija iesniegti divi priekšlikumi. Pirmais bija par to, ka vajag strādāt līdz pulksten 21.00, un otrs priekšlikums bija, ka vajag beigt 17.00. Un, tā kā mēs nobalsojām par pirmo priekšlikumu - strādāt līdz 21.00 - , mums taču jārespektē tas, par ko mēs nobalsojām. (Starpsauciens: "Nenobalsoja!") Mēs taču balsojām! Par ko tad mēs balsojām? Kāds tad vēl bija priekšlikums? Te bija vēl kaut kāds mutiskais priekšlikums, par kuru nevarēja balsot. Rakstiskie priekšlikumi bija šitie divi. Un pirmais bija - strādāt līdz 21.00.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šajā sakarībā tūlīt izskatīsim nākamo iesniegumu Prezidijam. Desmit deputāti - Tomašūns, Kreituse, Kreituss, Prēdele, Putniņš, Ādamsons, Dozorcevs, Naglis, Valdmanis un Gredzens - lūdz balsot par sēdes pārtraukšanu līdz 11.decembrim pulksten 9.00. Viens var uzstāties "par", viens - "pret".

Lūdzu! Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu kas mums tagad vainas? Nu pastrādāsim vēl kādu laiciņu! Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Mēs esam labi iestrādājušies un varam vēsā mierā strādāt uz priekšu. Tiešām, ietaupīsim laiku! Ja mēs tagad pārtrauksim un nāksim rīt no rīta, atkal parādīsies ģeniālas idejas, sāksies gara runāšana.

Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es domāju gan, ka Saeimas vadītājam vajadzēja vēlreiz atkārtot mums tos priekšlikumus, par kuriem mēs balsojām pulksten 17.00. Tad mēs patiešām redzētu, ka Saeimā bija divi rakstiski priekšlikumi, un šobrīd, ja normāli ietu kārtība, mums šeit vispār nebūtu jāsēž un jābalso šis priekšlikums pusdesmitos. Bet es lūdzu ņemt vērā arī to, ko teica Saeimas vadītājs pirms šā pārtraukuma. Viņš teica, ka viņš jau esot tā sajucis, ka nevar vairs zāli novaldīt. Tā ka vajadzētu arī respektēt tos cilvēkus, kuri tomēr jūtas noguruši.

Nākamā lieta. Nakts maiņās, trešajās maiņās un tādos trieciendarbos strādāja tanī periodā, kuru jūs, Dobeļa kungs, tik ļoti kritizējat. Un rīt mums ir jāstrādā tik un tā, jo savādāk nav izskatāma darba kārtība, jo darba kārtībā ir ne tikai šis budžets, bet ir vēl arī citi jautājumi. Tāpēc es tomēr liktu deputātiem atcerēties arī to, ka viņiem mājās ir sievas un bērni, kuri arī grib redzēt savus vecākus. Un trieciendarbs nav tas, kas ir jāievieš tad, kad apspriež valsts finansu jautājumus.

Sēdes vadītājs. Jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām darbu. Izskatām nākamo - 272. priekšlikumu.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. 272.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam.

R.Zīle. 273.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Atbalstīt komisijas slēdzienu. Pieņemts.

R.Zīle. 274.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kaut arī pulkstenis tagad jau ir pāri pusdesmitiem vakarā... Šis tomēr ir vēl viens frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas paredz līdzekļu palielināšanu mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Šis tomēr ir šāds priekšlikums. Neraugoties uz to, ka zālē šobrīd ir troksnis un deputāti ir noguruši, es aicinu deputātus balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir nr. 274. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 43, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 275.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kas ir ar nr. 275. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 47, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. Seko virkne priekšlikumu - sākot no 276.priekšlikuma līdz pat 287.priekšlikumam (ieskaitot) - , kuri ir noņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 288.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis par šo priekšlikumu - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Zīle. 289.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir cits viedoklis? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojot izteikt attieksmi pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu (nr. 289). Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 290.priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija noņem savu priekšlikumu.

R.Zīle. 291.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 292.priekšlikums ir noņemts. 293.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis - jābalso. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr. 293). Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 41, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. Virkne priekšlikumu - sākot no 294.priekšlikuma līdz 296.priekšlikumam - ir noņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. Priekšlikums nr. 297. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu (nr. 297). Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 37, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 298.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 299.priekšlikums nav atbalstīts valdības viedoklī, bet ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklī.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nacionālās drošības komisija vēlreiz izskatīja savā sēdē jautājumus, kas saistīti ar drošības iestāžu budžetu, un noņem šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. Sākot ar 300.priekšlikumu un beidzot ar 302.priekšlikumu (ieskaitot)... šie priekšlikumi ir noņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 303.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 304.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 305.priekšlikums. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti noņem savu priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 306.priekšlikums. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu (nr. 306). Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 18. Pieņemts. Nav pieņemts.

R.Zīle. 307.priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, skar būtiskas pozīcijas šajā budžetā kopumā. Tātad: no Iekšlietu ministrijas cietumu administrācijas ir 2 miljoni pārvietoti uz dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Mums jau bija komisijas lēmums, ka mēs Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda likuma projekta otrajam lasījumam sagatavotos priekšlikumus... ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu novirzām šo naudu ar mērķdotāciju pedagoģisko darbinieku algām. Tajā formulējumā, ko jūs šodien redzējāt. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un arī valdība ir savā vēstulē paudusi savu attieksmi pret šo priekšlikumu, to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 308. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti par atbildīgās komisijas slēdzienu pieprasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 308. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 40, atturas - 22.

Lujāna kungs, es atvainojos... Deputāti no attiecīgās komisijas pieprasīja balsojumu par to, un tas arī tika izdarīts. Jā... Es atvainojos, Lujāna kungs.

Lūdzu! Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mēs varam paskatīties šinīs ciparos, ko mums piedāvā, un izrādās, ka vairāk par miljonu... Protams, es neapstrīdu to, ka ieslodzītajiem ir jāsāk strādāt un jāstrādā, bet, ja mēs paprasīsim Makarova kungam, tad man liekas... parastajiem cilvēkiem, kuri neatrodas ieslodzījumā, tāds miljons netiek izdalīts. Un tādēļ man rodas jautājums, jo veidojas paradoksāla situācija. Bezdarbnieku, kas ir brīvībā, gandrīz nekur neiekārto un viņam nepalīdz, bet šeit mēs notiesātajiem iedalām vairāk par miljonu. Un šinī... (Starpsauciens: "Mçs taču Rubikam dodam...") Paldies, jā... (Starpsauciens: "Lujān, padomā par Rubiku!") Bet viņš tāpat nestrādā, jo darba tur nav... Un tādēļ šinī gadījumā es tomēr piedāvātu 166 000 novirzīt uz Labklājības ministriju. Patiešām šī naudas pārdale būtu nepieciešama. Protams, var smieties un atstāt tur šo summu šai ieslodzīto iekārtošanai darbā, bet es neņemos spriest, cik kāds šodien tiek iekārtots... Un vai ir loģiski, ka tomēr to cilvēku, kas ir bezdarbnieks brīvībā, mēs pilnībā atstājam Dieva ziņā, kā varētu teikt Kristīgie demokrāti, bet tanī pašā laikā ieslodzītajam ir dotas tādas iespējas un priekšrocības? Un tādēļ es tomēr aicinātu deputātus šinī gadījumā atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Komisija šādu priekšlikumu izvirzīja. Deputāti par to balsoja. Jautājums par šo pozīciju ir izlemts, balsojot Saeimai.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Sākot ar 309. priekšlikumu līdz pat 322. priekšlikumam (ieskaitot) - visi šie priekšlikumi ir noņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 323. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 324. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kāpēc komisija ļoti lūdz atbalstīt šo priekšlikumu? Pirmkārt, tas līdzekļu avots - mācību literatūra - faktiski saskan ar to, ko šī avīze regulāri publicē. Proti, ļoti regulāri šī avīze publicē mācību literatūru, tie ir materiāli konkrētajos mācību priekšmetos - svešvalodās, bioloģijā, matemātikā un citos. Tātad šis līdzekļu avots ir norādīts korekti.

Otrkārt. Es esmu personīgi bijis ļoti daudzās mācību iestādēs, un šobrīd situācija ir tāda, ka lielākajā daļā mācību iestāžu, it īpaši lauku rajonos, šī avīze ir vienīgā, ko skolas ir šogad atļāvušās pasūtīt nākamajam gadam. Faktiski šī avīze ir vienīgā, ar kuras palīdzību skolotāji gūst informāciju par jaunākajām norisēm mācību priekšmetos un tā tālāk. Un bez tam es gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā ir nobalsots par formulējumu, vispārīgu formulējumu - "dotācija laikrakstiem", tātad teorētiski iznāk, ka, ja mēs paturam spēkā pirmā lasījuma balsojumu, mēs varam nonākt pie tā, ka laikraksts "Izglītība un Kultūra", ko tiešām šodienas skolotāji, es jums nemeloju, ļoti gaida, var palikt vispār bez tā... Es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" .

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es atkārtošu vēlreiz savu nostāju šinī jautājumā. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, ka mēs izvirzām vienu, otru vai trešo žurnālu un izmantojam, kā saka, savas labās attiecības, lai iedotu viņiem līdzekļus. Tieši tādā pašā veidā mēs varētu izvirzīt žurnālu "Zîlīte", žurnālu "Veselība" un citus, jo tie visi ir ļoti labi žurnāli, un visiem tad iebalsot papildu dotāciju no valsts budžeta. Katrā ziņā mēs paredzam labāk līdzekļus vispārīgai izdevniecību darbībai, un pēc tam kaut kāda komisija var novērtēt, vai šis žurnāls valstij ir vairāk vajadzīgs vai mazāk vajadzīgs un cik tādā gadījumā šim žurnālam piedotēt līdzekļus.

Kas attiecas uz to, ka šajā preses izdevumā ir informācija skolotājiem, tā nu gluži nav, ka tas ir vienīgais laikraksts, kurā ir informācija skolotājiem. Ir arī citi žurnāli un avīzes, kuri tiek izmantoti skolā kā mācību līdzekļi. Aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu vērsties pie jums ar lūgumu saprast, ka mūsu skolotāji un mūsu skolas, skolu bibliotēkas, metodiskie kabineti nav tik bagāti, lai pēkšņi mainītu savu pasūtījumu. Šī avīze jau ir pasūtīta. Šo avīzi jau ir pasūtījuši skolotāji, šo avīzi nākamajam gadam ir pasūtījušas arī skolas. Un, ja Izglītības ministrija savus metodiskos materiālus sāks publicēt citā izdevumā, tad tas nesasniegs ne skolotāju ģimenes, ne skolu bibliotēkas, kur šie izdevumi, iespējams, nebūs pasūtīti. Un es domāju, ka nav nekāda pamata adresēt kādus pārmetumus šai avīzei, jo avīze ir publicējusi līdz šim visu, ko Izglītības ministrija ir piedāvājusi. Šis nav tas gadījums, kad mēs varam runāt par kāda viena vai otra konkrēta izdevuma lobēšanu vai atbalstīšanu. Skolām jaunākie metodiskie materiāli faktiski nepienāk, šādi materiāli tiek publicēti vai izdoti ļoti maz. Avīze faktiski ir vienīgais ceļš, caur kuru Izglītības ministrija var novadīt šos metodiskos materiālus, kontroldarbu uzdevumus un citus materiālus skolām. Man būtu lūgums atbalstīt šo dotāciju, tāda bija arī pagājušajā gadā, tāda bija arī iepriekš. Gan skolotāji, gan arī, teiksim, citi izglītības darbinieki ir apmierināti ar līdzšinējo kārtību, un viņiem nav nekādu iebildumu pret šo avīzi.

Tāpēc, lūdzu, atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmajās rindās sēž izglītības mimistrs. Un, ja viņš pateiks to, ka šī avīze ir nepieciešama Izglītības ministrijā un skolotājiem, tad mēs arī varētu atbalstīt. Bet patiešām šis lobisms, ko veic "Saimnieks" un arī atsevišķi "Latvijas ceļa" pārstāvji, rada pilnīgu izbrīnu. Medicīnai mēs līdzekļus neiedalām, pats "Latvijas ceļa" kolēģis Apiņa kungs arī prasa, pat kapeikas, santīmus. Tur mēs nevaram ziedot nevienu kapeiku. Bet šinī gadījumā mēs kārtējo reizi 20 tūkstošus, kā izteicās Eniņa kungs, "sîknaudu", gribam atdot. Nu, protams, man arī žēl ir premjerministra kunga. Mēs taču negribam padziļināt budžeta deficītu ar kārtējiem 20 tūkstošiem... Un tādēļ es personīgi aicinu - padomāt vajag. Vai šinī gadījumā valdošajam vairākumam vajag izmantot monopolu? Jo tikpat labi tad es varētu piedāvāt, ka vajadzētu dotēt "SM Segodņa" vai kādu citu avīzi. Tad jau arī varējāt brīdināt, būtu kādu līdzvērtīgu... Jūs te dotējat... viens grib dotēt "Skolu un Ģimeni", otrs grib "Izglītību un Kultūru", Krastiņa kungs grib "Laternu"... piedodiet... Vajag jau būt tomēr arī demokrātiskiem. Un tādēļ es šinī gadījumā atbalstu Požarnova kungu, ka nevajag dotēt šo avīzi. Bet, ja Grīnblata kungs teiks, ka dotācija ir nepieciešama un ka tas dod pozitīvu efektu mūsu izglītības sistēmai, tad es runāšu ar kolēģiem, lai atbalstītu. Tikai tādā gadījumā, ja pats ministrs šādu lūgumu izdarīs.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja reiz vairums nobalsoja par strādāšanu, tad strādāsim, nevis cits ar citu sarunāsimies! Paklausieties, ko pārējie kolēģi saka!

Lujāna kungs, te nav nekāda lobisma. (Starpsauciens: "Nav!") Šis laikraksts ir vajadzīgs, un, protams, ir smieklīgi salīdzināt "Laternu" ar "Zîlīti", "Skolu un Ģimeni" vai "Izglītību un Kultūru". Apjēgsim un padomāsim galu galā, ko mēs darām! Ja uzmanība ir absolūti pazaudēta šajā vēlajā vakara stundā, tad pārtrauksim sēdi un turpināsim normālā ritmā un ar normālu saprašanu rīt, nevis traucēsim ar šādu, es gribētu teikt, nepieklājīgu uzvešanos un runāsim, nemaz neizsverot priekšlikumu būtību!

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - otro reizi.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Un godātais deputāt Tabūna kungs! Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi 324. priekšlikumu - kam noņemt. Noņemt Izglītības ministrijai mācību literatūrai un iedot avīzei. Sakiet, kas vairāk vajadzīgs -mācību literatūra vai avīze? Nu labi, ja gadījumā varētu paņemt no alkohola vai no kaut kā cita šos līdzekļus, tad varbūt varētu arī dotēt, bet neatņemsim bērniem mācību grāmatas.

Sēdes vadītājs. Pēteris... Atvainojiet, Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt to, ko es jau sākumā teicu, to, ka šī avīze regulāri publicē mācību literatūru. Regulāri! Regulāri atspoguļo mācību materiālus, un, ja sasummē kopā pēc iespiestā mācību literatūras daudzuma, tad tur varbūt sešas, septiņas mācību grāmatas gadā iznāk tīri pēc apjoma. Es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

Cienījamie deputāti! Es arī gribētu šinī gadījumā paskaidrot, ko nozīmē, teiksim, mācību grāmata, vai kāds cits mācību līdzeklis un vienkārša avīze. Tā diemžēl ir vienā eksemplārā. Un nebūt ne visi skolotāji var šo avīzi pasūtīt, jo vienkārši trūkst finansiālo līdzekļu. Bez tam skolotājiem ir jāstrādā ar klasi, kurā ir 30 un vairāk skolēnu, un bieži vien šos mācību līdzekļus tīri tehniski nav iespējams izmantot. Tātad es domāju, ka šinī gadījumā, ja runa ir par metodiskajiem norādījumiem... atvainojiet, metodiskie norādījumi, kas nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas, tiek izsūtīti uz skolu valdēm, un skolu valdes izplata tos tālāk. Tas attiecas arī uz kontroldarbiem, tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā tiešām mācību grāmatas, kas, protams, parasti ir nevis vienā un ne divos eksemplāros, ir daudz būtiskākas un nozīmīgākas skolēniem. Tādēļ lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu, ko izteikusi komisija, nr. 324. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 25, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 325.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai"...

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, mums atkal ir divi iesniegumi, kuri ir jāizskata. Viens ir ar 10 deputātu parakstiem, un viņi ierosina turpināt 10.decembra Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukumiem un starpbrīžiem. Nepieciešamības gadījumā izsludināt tehnisku pauzi uz 10-15 minūtēm. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu?

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Ir jauki Saeimā... es domāju, ka tiešām ļoti nopietni ir tas, ka mūsu veselība jau ir iedragāta. Tas ir skaidri redzams. Un es domāju, ka tā tehniskā pauze nepalīdzēs. Ļoti lūdzu ievērot to, ka nav veselīgi tik ilgi pavadīt sēdus, jo iemetas gan akmeņi aknās, gan pūslī sākas sastrēgumi. Un tehniskā pauze... es vēlreiz uzsveru... šeit nepalīdzēs. Tāpēc lūdzu nepieņemt šādu ierosinājumu un praktiski vajadzētu beigt sēdi ne vēlāk kā pusvienpadsmitos, jo tiešām tik ilga darbadiena... kamēr iet transports, lai cilvēki var aizbraukt mājās un, kamēr sieviņas un bērni vēl neguļ, lai var labunakti pateikt.

Sēdes vadītājs. "Par" runāt vēlas Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka ar manu pūsli viss ir kārtībā. Mierīgi varam strādāt. Tiešām - priekš kam ir vajadzīgs kaut kāds speciāls pārtraukums? Kam pūslis nav kārtībā, lai aiziet un pastaigājas tāpat. Tā ka es aicinu balsot "par", lai mēs ietaupītu vienkārši laiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatīsim 10 deputātu parakstītu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 29, atturas - 8. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais iesniegums ir ar 11 deputātu parakstiem. Viņi ierosina pārtraukt ārkārtas sēdi. Viens var runāt "par", viens var runāt "pret". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Lujāns.

Deputāts Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija"Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man vienkārši rada izbrīnu... Tikko mēs ar 40 balsīm nobalsojām, ka mēs turpināsim darbu līdz... kā jau teica Prezidijā, līdz galam, ar tehniskām pauzēm, ja kādam būs kaut kāda tehniska kļūme. Man rodas jautājums. Tikko mēs nobalsojām par darba turpināšanu, bet tagad mēs gribam kā nākošo priekšlikumu likt balsojumu, ka mēs to pārtraucam. Piedodiet, tad iznāks divi absurdi lēmumi. Jo šinī gadījumā mēs jau nobalsojām... tad iznāk, ka iepriekšējais balsojums... Es nesaprotu, kāpēc bija jābalso. Un tādēļ es domāju, ka vai nu mēs turpinām... un, tā kā mēs to esam nobalsojuši, tad mēs arī tālāk strādāsim. Jo intensīvāk strādāsim, jo ātrāk arī varēs atrisināt pūšļa jautājumus un visu pārējo.

Sēdes vadītājs. Godājamais Lujāna kungs! Es vienādi respektēju gan to desmit, gan šo desmit deputātu gribu.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Balsojot par iepriekšējo priekšlikumu, mēs neesam noteikuši to, cik ilgi mēs šo darbu turpināsim, bet jautājums bija tikai par pārtraukumiem. Tagad ir skaidrs balsojums par to, ka tagad šo pārtraukumu var izsludināt ļoti drīz un šo darbu atsākt rītdien. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu Un jāņem vērā vēl tas, ka mums līdz gada beigām ir pietiekoši ilgs laiks. Ir vēl iespēja strādāt rītdien, ir vēl iespēja strādāt piektdien. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies. (Starpsaucieni: "Pareizi! To tu nesagaidīsi! Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Tā kā divi deputāti ir izteikušies, Kārtības rullis vairs debates par šādiem jautājumiem nepieļauj. Lūdzu likt uz balsošanu 10 deputātu parakstītu iesniegumu, kuri ierosina pārtraukt ārkārtas sēdi 10.decembrī pulksten 22.30 un atjaunot to 11.decembrī pulksten 12.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Tagad varbūt liksim uz balsošanu, ko tad mēs ņemsim par pilnu. (Zālē smiekli.) Vai pirmo, par kuru nobalsoja vairākums deputātu, vai šo?

Godātie kolēģi, es ļoti labi apzinos, ka ir radusies absurda situācija.

Rubina kungs, lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Situācija ir normāla, jo pirmais balsojums bija par to, ka mēs strādājam bez pārtraukuma ar tehniskām pauzēm.

Un otrs balsojums bija par to, ka mēs beidzam darbu šodien 22.30 un atsākam to rīt 9.00. Tā ka tagad mēs strādāsim bez pārtraukuma līdz 22.30 un atsāksim rīt no rīta 9.00.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tagad ir bijuši divi balsojumi. Tik daudz es saprotu no loģikas un no Kārtības ruļļa, ka spēkā ir pēdējais balsojums. Vienmēr ir spēkā pēdējais likums, ko pieņem. Pēdējais likums izslēdz iepriekšējo. Un nevajag sarežģīt!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Jūs jau varat mierīgi piekrist attiecībā uz pēdējo to balsojumu. Neviens neliedz līdz 22.30 uzrakstīt vēl vienu priekšlikumu, lai turpinātu strādāt un cauri. Laika ir pietiekoši daudz. Es tikai gribu jums atgādināt. Es vairs neredzu zālē ļoti cienījamo Apiņa kungu, un, pateicoties tam, ka viņš... Ā, viņš tagad ir parādījies. Mēs ļoti daudz laika ietaupījām. Var būt, ka mēs vēl ietaupīsim laiku. Kāpēc mēs tagad sākam šo nervozitāti? Mēs esam iesākuši strādāt un turpināsim taču strādāt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu, Zīles kungs, turpināsim! Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. 325.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Pašreizējais variants ir tāds, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vispārējās izglītības centralizētie pasākumi... Mēs stipri labi zinām, kādi tie vispārējie un centralizētie pasākumi ir. Runa varētu būt tikai par to, lai vispārējo un centralizēto pasākumu būtu mazāk. Līdz ar to tur būtu mazāk vajadzīgi līdzekļi. Labāk, lai šie līdzekļi, kas tur tiek veltīgi, gudri runājot, iztērēti, tiek novirzīti tiešām tur, kur tie ir vajadzīgi,- uz skolām. Tas būtu prātīgi, ja jūs šādu priekšlikumu pieņemtu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.325. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 326.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 326. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 37, atturas - 12.

R.Zīle. Nr.327...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Zīles kungs! Lujāna kungs vēlas runāt par 76.punktu Kārtības rullī. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es lūgtu tomēr stingrāk kontrolēt darbu zālē, jo diez vai ir normāli, ja gandrīz 1/3 daļa zāles staigā pa rindām un līdz ar to nav iespējams normāli strādāt. Es lūgtu jūs stingrāk šos jautājumus novērot.

Sēdes vadītājs. Vēl ir piecu deputātu: Celmiņa, Nagobada, Zundas, Rāznas un Brūvera iesniegums: "Sakarā ar to, ka vairāki deputāti, neizprotot balsošanas motivāciju, ir kļūdījušies, balsojot par priekšlikumu nr. 324, lūdzam veikt pārbalsošanu šajā jautājumā."

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu?

Aigars Jirgens vēlas runāt. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Šāds iesniegums nav izskatāms pēc būtības, jo Kārtības ruļļa 138.panta trešā daļa nosaka to, ka pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka Kārtības rullis arī paredz, ka pēc piecu deputātu iesnieguma balsojums ir pārbalsojams, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Ejam uz priekšu!")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Deputāti it kā neapšauba vēlēšanu rezultātus. Kārtības rullis patiešām nosaka... nav tāda panta, saskaņā ar kuru Kārtības rullis liktu šo jautājumu pārbalsot. Tātad līdz ar to viņš pēc būtības nav izskatāms. Paldies.

R.Zīle. 327.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas priekšlikumu nr.327. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 40, atturas - 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 328.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 329.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 330.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.330. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 331.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 41, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 332.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 333.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 334.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 335.priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti noņem šo priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 336.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.336. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 40, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 337.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko gan valdība, gan atbildīgā komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 338.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", atbildīgajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 339.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šo frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 41, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 340.priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai atbalstāt atbildīgās komisijas slēdzienu? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Dobeļa kungs vēlējās runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Es, kolēģi, tiešām negribu gari runāt, protams, bet es ļoti aicinu atbalstīt šo punktu, atbalstīt šo jaunsargu apmācības finansēšanu, jo, ja mēs vispār gribam redzēt Zemessardzei kaut kādu nākotni, tad tieši jaunsargu apmācība ir jāatbalsta, un tā summa šoreiz nav tāda, par kuru būtu īpaši jādiskutē. Es ļoti aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 15, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 341.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" šo priekšlikumu ir iesniegusi, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī priekšlikuma būtība ir pārvietot budžeta projektā 200 000 latu no Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta uz skolotāju algām. Mēs visi labi zinām, ka šī problemātiskā situācija ar skolotāju algām nav atrisināta, pretēji tam, kā to šeit daži deputāti cenšas iegalvot. Un tajā pašā laikā mēs zinām, ka Izglītības un zinātnes ministrijā arī ir iekšējās rezerves, kuras var izmantot efektīvāk, lai nodrošinātu lielāku labumu skolēnam caur skolotāju. Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 33, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 342.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt vai nepiekrīt? (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!") Lujāna kungs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Zīle. 343. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdz balsot... Es lūdzu to darīt savlaicīgi, jo es nevaru uzminēt, kādas ir deputātu un frakciju vēlmes. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 42, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 344.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" sagatavotais priekšlikums. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Arī lūdz frakcija balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 39, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 345.priekšlikums. Deputātes Kreituses priekšlikums. Šo priekšlikumu atbalstījusi ir gan atbildīgā komisija, gan valdība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 346. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 346. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr. 347 atbildīgajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr. 347. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 35, atturas - 23. Nav pieņemts.

R.Zīle. 348. - deputāta Apiņa priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Piekrist komisijas slēdzienam. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 349. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 350. priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 351. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 352. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret atbildīgās komisijas slēdzienu neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 353. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda runās. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" lūdz piešķirt mērķdotācijas pašvaldībām bērnunamu, veco ļaužu pansionātu, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem 400 000 apmērā, un, kā redzat, līdzekļu avots ir uzrādīts: Zemkopības ministrija - kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti. Mēs redzam, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo, tātad 1996. gadu, kārtējos izdevumus nākamajam gadam paredzēts palielināt par 1 288 543 latiem, tajā skaitā atalgojumiem ir paredzēti 815 123 lati. Tātad šis ir līdzekļu avots, no kura vienu daļu, konkrēti, kā es minēju, 400 000, mēs piedāvājam novirzīt šobrīd vissvarīgākajai tēmai - Latvijas tautas sociālajai aprūpei. Tie, kas ir braukuši un apmeklējuši veco ļaužu pansionātus, ir redzējuši to traģisko situāciju, kāda tur ir un par kādu es arī jau runāju šodien šeit debatēs. Protams, tos cilvēkus, kuri to nav darījuši, kā Makarovs vai Ābiķis, kuriem vairāk interesē žurnāls "Laterna" un viņa propagandēšana šeit no Saeimas tribīnes, droši vien nekā pārliecināt nevarēs, bet es gribu uzsvērt tomēr pārējiem deputātiem, kuri jūt kādu atbildību vēlētāju priekšā, ka tieši laukos ir visvairāk cilvēku, kas cietuši no dažādām sociālajām sekām, kas ir rezultāts neveiksmīgai Šķēles un Makarova politikai valstī. Mēs katru dienu presē, radio un televīzijā uzzinām faktus, ka cilvēki nosalst, nomirst bada nāvē vai vēl kaut kādā citādā veidā tiek ietekmēti no mūsu šodien nesakārtotās ikdienas. Tomēr lielā mērā šis sociālās aprūpes darbs var šeit kaut ko glābt, un valsts pienākums ir palīdzēt tiem, kam klājas visgrūtāk.

Tāpēc mēs aicinām atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, nevis domāt līdzīgi kā labklājības ministrs Makarovs, kas faktiski ir vēl cietsirdīgāks, vēl viltīgāks un mantkārīgāks nekā okupācijas vara, kas 50 gadus mūs šeit apspiedusi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 353. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 43, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 354. priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegtais priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas ir ar numuru 354. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 355. priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums - priekšlikums nr. 356. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 357. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 358. priekšlikums - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Jevgeņijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. (Starpsauciens: "Nav deputāts.")

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Es gribētu jūs uzklausīt un atbalstīt Ministru kabineta viedokli, un neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Runa šajā priekšlikumā ir par koordinatoru dienestu pagastos. Pašlaik praktiski jebkurš pagasts, jebkurš pagasta jautājums ir vairāk vai mazāk saistīts ar lauksaimniecību un nav normāli, ka pagastā nav cilvēka, kas varētu nodarboties ar lauksaimniecības jautājumiem. Konsultanti pašlaik ir koncentrēti reģionos, un organizatori pašlaik ir tikai divās trešdaļās pagastu. Samazinot asignējumus šīm vajadzībām, mēs praktiski varam likvidēt šo uzņēmumu. Es domāju, ka jums ir pilnīgi skaidrs, ko nozīmē informācija. Viena no galvenajām koordinatoru funkcijām ir tieši informācijas apkopošana un tās novadīšana līdz ražotājam, līdz zemniekam, tāpat arī, teiksim, uz departamentiem un ministriju. Koordinatori sniedz ļoti daudz palīdzības arī mārketinga jautājumos, tas ir, produkcijas realizācijas un produkcijas sagādes jautājumos, sniedz zemniekiem palīdzību tādā veidā, ka apkopo viņu priekšlikumus un informē par iespēju lētāk iegādāties minerālmēslus, ķimikālijas vai citas nepieciešamās preces un organizē to piegādi vienlaicīgi vairākām zemnieku saimniecībām; tas, bez šaubām, dod arī zināmu, kā saka, ekonomiju un ietaupījumu.

Bez šaubām, organizatoru dienests vēl ir jauns un ne jau vienmēr visi darbinieki izpilda savas funkcijas tādā līmenī... (Starpsaucieni: "Laiks!")

Sēdes vadītājs. Zaščerinska kungs, reglamenta laiks ir pagājis diemžēl.

J.Zaščerinskis. Nobeidzot sacīšu vēl tikai vienu teikumu. Es gribētu jūs vēlreiz aicināt atbalstīt Ministru kabineta viedokli šajā jautājumā. Un acīmredzot, ja viss nav kārtībā, tad laikam arī mūsu jaunie bērni, kurus jūs paši radījāt tikai nepilnu gadu atpakaļ, ir jāaudzina, nevis jārada no jauna.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Kā mēs atceramies, šī pozīcija - lauksaimniecības koordinācija pagastos - radās pagājšgad. Tagad šī summa jau ir pieaugusi no 350 000 uz 400 000. Es nedomāju, ka viņa ir pieaugusi. Tā vai tā viņa nenosedz visus pagastus. Un tajā pašā pagājušajā gadā mēs stipri samazinājām lauksaimniecības konsultāciju dienesta ieņēmumus. Un es neredzu virzību Latvijas lauksaimniecības politikā šajā ziņā, ja informācija ir jāizdala valsts organizācijai, nevis privātai... Tas virziens ir pilnīgi pretējs visai pasaulei. Tādas lietas kā mārketinga informāciju nu noteikti var pasniegt konsultāciju centrs... visās Eiropas valstīs... daudz labāk, nekā to dara valsts institūcijas.

Es lūgtu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit jūs drusku neesat iepazīstināti ar situāciju, kāda ir izveidojusies. Fakts ir tāds, ka lauksaimniecības organizatori, kas ir pašreiz pagastos, tikko ir iesākuši darbu un konsultāciju dienesti arī ir tikko iesākuši darbu, un pašreiz visi jautājumi tiek risināti, lai šo lietu sakārtotu. Vispirms ir izveidoti rajonos biroji, un organizatori nākotnē kļūs par konsultantiem. Un pašreiz, kamēr nav visa šī sistēma sakārtota, ir arī izskatīts šis jautājums valdībā vairākas reizes, un šī programma tika atbalstīta.

Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt, lai pakāpeniski pārietu... un sakārtotu šo kopīgo sistēmu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

R.Dilba. Aicinu atbalstīt valdības akceptēto programmu, lai paliek šie līdzekļi lauksaimniecības organizatoriem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret valdības un atbildīgās komisijas priekšlikumiem... piedodiet, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 28, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Paldies, Zīles kungs. Mums ir saskaņā ar mūsu vienošanos jāizskata vēl divi iesniegumi.

10 deputāti ierosina turpināt 10.decembra Saeimas ārkārtas sēdi bez starpbrīžiem un pārtraukumiem, līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Tas ir viens iesniegums.

Pirms pārejam pie tā apspriešanas, gribu pateikt, ka ir otrs iesniegums ar 10 deputātu parakstiem, kurš ir gluži pretējs, kurš pieprasa beigt sēdi 22.30. Deputāti ir kārtējo reizi iesnieguši Prezidijā savus priekšlikumus. Godājamie kolēģi, tie ir jāizskata. Vai kāds vēlas runāt par iesniegumiem "par" vai "pret"?

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Šie priekšlikumi nav jāizskata, jo tie ir iesniegti pēc sēdes beigām. Sēde beidzās 22.30. Pašreiz ir 22.35.

Sēdes vadītājs. Mēs mēģināsim tos tomēr izskatīt, Ozoliņa kungs! Tāpēc, ka sēde slēgta nav.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Deputāti! Es jums lūgtu, īpaši Prezidijam, ņemt vērā vienu faktoru. Ventilācijas sistēma šinī zālē ir nesen pārtaisīta, ir no Revīzijas komisijas vairāki slēdzieni pie Prezidija, bet mūsu pusē zālē gaisa gandrīz nav. Gaiss te ir tāds, kāds nevarētu būt pat vienā visas nakts diskotēkā trijos no rīta. Tanī zāles pusē cilvēki lūdz, lai ventilāciju pataisītu mazāku, jo viņiem ir par aukstu, bet tā ventilācijas sistēma nestrādā. Un, ja jūs gribat pārliecināties, tad atnāciet uz mūsu pusi. Telpā ir šad tad logs attaisīts šovakar. Gaiss tur ir tāds, ka nav iespējams strādāt.

Sēdes vadītājs. Šī runa nebija ne "par", ne "pret".

Kārlis Čerāns vēlas runāt par priekšlikumu. Lūdzu! Bet, lūdzu, pasakiet - "par" vai "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau es te tiku iesniedzis savu zīmīti, es vēlos runāt pret priekšlikumu - turpināt sēdi tagad bez pārtraukuma. Nav nopietnas motivācijas šādai turpināšanai, jo mums vēl ir laiks, budžeta termiņi nespiež. Ir vēl rītdiena, ir vēl piektdiena, ir vēl nākamā nedēļa. Nekas nemainīsies no tā, ja mēs šos priekšlikumus neizskatīsim šodien, tūlīt, tagad - naktī. Un es esmu pret darba pagarināšanu naktī, nosakot, ka mums naktī ir jālemj tādi būtiski jautājumi kā grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un likumā "Par zemes nodokli", kuri skar praktiski visus mūsu sabiedrības locekļus, tādi jautājumi kā zemes nodokļa paaugstināšana... Es redzu, ka ir tikai viens iemesls, kas šeit varētu būt, - valdošās koalīcijas centieni uzspiest savu gribu un centieni darīt savus melnos darbus tumsā, kad tauta un cilvēki neredz un nedzird.

Es uzskatu, ka ir vajadzīgas nopietnas politiskas debates par šiem jautājumiem, un tāpēc es iebilstu pret darba turpināšanu šovakar. Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Lūdzu! Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu kolēģus balsot "par" un gribu vienkārši pateikt, ka... Es atvainojos, Čerāna kungs, bet jums šoreiz nav taisnība. Ļoti daudzos pasaules parlamentos ļoti gaiši darbi tiek darīti naktīs. Arī naktīs parlaments sēž un izskata ne tikai budžetu, bet jebkuru citu jautājumu. Tā ka tas nav nekāds brīnums.

Es aicinu nobalsot šodien un taupīt mūsu laiku rītdien, lai mēs varētu darīt citus labus darbus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izskatīsim priekšlikumu par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai, bez pārtraukumiem. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli un lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 38, atturas - 6. Šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Skatām nākamo. Acumirkli! Es neesmu iepazīstinājis jūs, godājamie kolēģi, ar nākamo iesniegumu. Es tikai pateicu, ka tā raksturs ir pretējs pirmajam, bet ar tā saturu jūs iepazīstināti vēl neesat. Tātad: "Saeimas Prezidijam. Ierosinām, grozot iepriekšējo balsojumu, noteikt ārkārtas sēdes pārtraukumu no pulksten 22.30 10.decembrī līdz pulksten 10.00 11.decembrī."

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim par šo 10 deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Paziņoju ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz 11.decembrim. Darbu turpināsim pulksten 10.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute