Latvijas Republikas 6.Saeimas ārkārtas
sesijas sēde
1996.gada 8.jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas
biedrs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Augsti godātais
Valsts prezidenta kungs! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas
un kungi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas
1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Vispirms
atļaujiet jums atgādināt Latvijas Republikas Satversmes
40.pantu: "Tuvākā Saeimas sēdē pēc
ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata
pienākumus, dod svinīgu solījumu..." Pirmajā
darba kārtības sadaļā mums ir iekļauts šis
Valsts prezidenta svinīgais solījums. Lūdzu jūs
tribīnē, Valsts prezidenta kungs!
G.Ulmanis (Valsts prezidents).
"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts
Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs
manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju
labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu
Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos
taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās
apziņas."
Sēdes vadītājs. Valsts prezidenta kungs! Jūsu svinīgais solījums tiks nodots Valsts arhīvā. Un tagad Latvijas Republikas Saeimas vārdā apsveicam jūs ar stāšanos amatā. (Aplausi.)
Augsti godājamie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.
Pirmais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu atzinumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Lamberga, Tabūna, Kiršteina un Dobeļa iesniegto likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un
brīvībai" deputāts. Lūdzu!
O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un brīvībai").
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es lūgtu Prezidiju nodot šo likumprojektu "Par Latvijas
Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par
brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm"
arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret deputāta Grīga ierosinājumu? Neiebilst. Neviens nevēlas runāt "pret", "par"? Nevēlas. Tātad tiek pieņemts deputāta Grīga ierosinājums un minētais likumprojekts tiek nodots arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu?
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
brīvībai" deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un brīvībai").
Godāto priekšsēdētāj! Godātie
kolēģi! Devītais darba kārtības punkts,
"Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"",
ko iesniegusi valdība, šie priekšlikumi, kas ir šajos
grozījumos, ir iestrādāti šīsdienas darba kārtības
27.punktā izskatāmajā jautājumā, tādā
pašā, - tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par muitas nodokli (tarifiem)"", kurš ir sagatavots
trešajam lasījumam. Komisija saņēma no deputāta
Celmiņa pilnīgi identiskus priekšlikumus līdz 30.jūnijam,
kas bija paredzētais priekšlikumu iesniegšanas termiņš
trešajam lasījumam, un komisija atbalstīja visus šos
priekšlikumus, kas ir iestrādāti šajos Ministru kabineta
iesniegtajos grozījumos muitas tarifu jautājumā. Tāpēc
man būtu lūgums valdības pārstāvjiem: ja
tas ir iespējams, tad vajadzētu noņemt šo priekšlikumu...
šo dokumentu, ja gadījumā Saeima nobalsos citādi,
izskatot 27.jautājumu, katrā ziņā jūs varat
to iesniegt atkārtoti nākamajā sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Vai Latvijas valdības vārdā kāds vēlas
runāt? Roberts Dilba - zemkopības ministrs.
R.Dilba (zemkopības ministrs).
Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi!
Mums nav iebildumu, ja to pārvieto un iestrādā šajā
pašā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dilbas kungs! Tātad, cienījamie kolēģi, mums ir jāizlemj, vai pēc deputāta Zīles teiktā mums ir vajadzība šos priekšlikumus, kas ietverti konkrētajos grozījumos, nodot vēlreiz izskatīšanai komisijām. Es domāju, ka tas nav nepieciešams šajā gadījumā, jo Zīles kungs mums pastāstīja, ka tie faktiski visi jau ir iestrādāti šodien izskatāmajā jautājumā. Tādēļ jājautā: vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus minētajā likumā komisijai vairs nenododam? Nav iebildumu? Paldies. Neviens neprotestē? Tātad lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Un pēdējais darba kārtībā iekļautais Prezidija ziņojums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Izskatām šīsdienas darba kārtības
otrās sadaļas 2. punktu - "Par saņemtajiem patstāvīgajiem
priekšlikumiem". Lēmuma projekts par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirmajā lasījumā
pieņemtajam likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību
biroju". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
vārdā - Seiksta kungs. Par darba kārtības 12. jautājumu.
Par termiņa pagarināšanu.
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Ņemot vērā
šā likumprojekta, es atļaušos teikt, nozīmīgumu
un svarīgumu, ņemot vērā to milzīgo rezonansi,
kādu otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts izsaucis
pat starptautiskās institūcijās, cilvēktiesību
institūcijās, ieskaitot ANO augsto komisāru, un, ņemot
vērā to, ka komisija uzskata, ka likumprojekts vēl
būtu pilnveidojams, ņemot vērā arī kolēģu
deputātu priekšlikumus, kuri lūdz, starp citu, vēlreiz
izskatīt komisijā, mēs lūdzam pagarināt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu pilnveidot
projektu otrajā lasījumā. Ļoti lūdzu atbalstīt
mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Seiksta priekšlikumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Manis teikto mazliet palaboja un teica, ka šis bija Seiksta kunga ziņojums un mums jāpieņem lēmums par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtības beigās. Vai deputāti iebilst pret to? Neiebilst. Ja deputātiem nav iebildumu, tad ierakstām to kā darba kārtības 42. jautājumu. Paldies.
Nākamais jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu. Prezidijs saņēmis deputāta Jāņa Priedkalna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu no šā gada 8. augusta līdz 15. augustam. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts.
Darba kārtības trešās sadaļas jautājums - likums "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Dokuments nr. 1077.
Juris Dobelis - LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK).
Satversmes 71. pants Valsts prezidentam dod tiesības motivētā rakstā prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents ir izmantojis šīs tiesības, un Saeimas pienākums ir Kārtības ruļļa 115. panta kārtībā lemt, vai caurskatīt otrreiz vai tomēr balsot otrreiz. Kā jūs zināt, ja nobalso otrreiz, tad Valsts prezidents vairs nav tiesīgs tālāk lemt par šo likumu, tas skaitās pieņemts. Taču es gribētu pavisam īsi kā viens no šī te projekta autoriem paust savu viedokli. Šī doma, radot šo projektu, bija nepieļaut Latvijai šo kaunu, ka Prezidenta vēlēšanās var startēt cilvēks, kurš ir darbojies pret mūsu valsti. Diemžēl šis anekdotiskais gadījums ir bijis, un es ceru, ka kādreiz vēsture spriedīs par to un par šiem cilvēkiem, par viņu ņirgāšanos par mūsu valsti. Taču tā ir šo cilvēku personīgā darīšana, neviens viņus te netaisās audzināt.
Šodien, šinī brīdī, tiešām ir nopietni jāpārskata šis likums un acīmredzot šeit ir jāizšķiras tiešām konceptuāli, vai skart arī Satversmi, un tas tiešām būtu komisiju uzdevums - izskatīt šo jautājumu. Es tikai gribētu uzreiz šeit pateikt, ka Satversme ir viena no mūsu valsts galvenajām vērtībām, un tas, vai var viņu tik vienkārši mainīt visos gadījumos, ir ļoti nopietni jāpārlūko. Mēs diemžēl jau tāpat pārāk bieži esam sākuši šo Satversmi mainīt uz visām pusēm, bet tas, protams, ir darba jautājums, tas ir komisiju jautājums. Un tāpēc es tomēr piedāvātu Saeimai šodien nebalsot otro reizi par šo likumprojektu, pareizāk sakot, par mūsu pieņemto likumu. To vajag atdot komisijām, un tieši tām komisijām, kuras jau reizi skatīja šo projektu, tas ir, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un lai tad komisiju vadītāji nosaka, cik ilgs laika periods ir nepieciešams šī likuma tālākai caurskatīšanai.
Tā ka man liekas, ja nebūs citu priekšlikumu,
tad varbūt varētu vienkārši piedāvāt
šo te, lūk, variantu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa
kungs! Es sapratu, ka jūs piedāvājat nodot Prezidenta
iesniegto likumprojektu divām komisijām. Kura no tām,
jūsuprāt, varētu būt atbildīgā?
J.Dobelis. Kaut arī mums ne vienmēr, tā
sacīt, ir tādi ļoti labdabīgi strīdi ar Juridisko
komisiju, tomēr loģiski būtu, ka atbildīgā
komisija šeit ir Juridiskā komisija. Es ceru, ka Juridiskā
komisija cieši sadarbosies ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju,
un tāpēc es gribētu aicināt Juridiskās
komisijas pārstāvi izteikt savas domas, cik ilgā laikā
būtu nepieciešams saņemt visus priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa
kungs! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt
par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem
ir... Lībanes kundze? Lūdzu! Frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāte.
K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi, es nevadu Juridisko
komisiju, bet, tā kā Kaksīša kungs un Endziņa
kungs ir komandējumā un Mauliņa kungs neizrāda
nekādu vēlēšanos runāt, tad es gribēju
ierosināt jūsu apspriešanai to, ka šis termiņš
varbūt varētu būt 15. septembris. Tas izklausās
ļoti garš termiņš, bet šis tomēr ir tāds
nopietns likumprojekts, pie kura vajadzētu arī nopietni piestrādāt.
Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Vai deputāti iebilst pret deputātu Dobeļa un Lībanes ierosinājumiem - nodot iesniegto likumprojektu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un iesniegt priekšlikumus - labojumus, grozījumus un papildinājumus - līdz 15. septembrim? Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir ceturtajā sadaļā - Pieprasījumu komisijas atzinums par šā gada 13. jūnija Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Saulīša, Stroda, Kostandas, Grinberga un Dunkera pieprasījumu finansu ministram Kreitusam par budžeta iestādēm piešķirto līdzekļu izlietojumu (kādas ir apstiprinātās finansējuma tāmes, kādas naudas summas tiek plānots izlietot komunālajiem maksājumiem, komandējumiem un citiem). Dokumenti nr. 1040 un 1040-a.
Pieprasījumu komisijas vārdā Juris Celmiņš
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Lūdzu!
J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītais Prezidij, cienītie deputāti!
Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Čerāna,
Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Saulīša, Stroda,
Kostandas, Grinberga un Dunkera pieprasījumu finansu ministram Aivaram
Kreitusam sniegt Saeimai informāciju par to, kā budžeta
iestādes plāno izlietot piešķirtos līdzekļus
(kādas ir apstiprinātās finansu tāmes, kādas
naudas summas tiek plānotas izlietot komunālajiem maksājumiem,
komandējumiem un citur) - dokuments nr. 1040 - , nolēma pieprasījumu
noraidīt. Lūdzu Saeimu balsot par Pieprasījumu komisijas
lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies, Celmiņa
kungs! Atklājam debates. Vārds Kārlim Čerānam
- frakcijas "Latvijai"deputātam. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es savukārt gribētu lūgt Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu, tādēļ gribu mazliet sīkāk atgādināt jums, kāda ir šā pieprasījuma būtība.
Tātad Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau šī gada 13. martā lūdza no Kreitusa kunga informāciju par to, kā katra budžeta iestāde plāno izlietot tai piešķirtos līdzekļus, jo mēs zinām, ka viens ir šis dokuments - likums par valsts budžetu, ko mēs esam pieņēmuši šeit Saeimā, un ka šie līdzekļi tiek lietoti... ka šīm te budžeta iedaļām pastāv daudz sīkāki atšifrējumi, un objektīvi spriest par to, kādā veidā šie līdzekļi tiek lietoti, cik racionāli kurā vietā, par to var spriest tikai tad, kad ir doti šie atšifrējumi - šīs tāmes tieši par to, cik daudz līdzekļu un kurā virzienā šīs iestādes lieto. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija gribēja un grib vēl joprojām, kā es saprotu, šo informāciju iegūt, lai varētu kvalitatīvi strādāt, un tādēļ bija šī vēstule. Diemžēl, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atbildes uz šo vēstuli nav. Tātad mēs optimāli gribētu... komisija bija gribējusi sagaidīt visus šos datus. Un šajā sakarā es gribu atgādināt Saeimas Kārtības ruļļa 172. pantu, kurā ir rakstīts, ka komisijai ir tiesības tieši bez Prezidija starpniecības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra. Tātad tas ir fragments no 172. panta pirmās daļas.
Ņemot vērā to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šīs atbildes nav, bet, ja viņa ir sniegta, tad es lūdzu kādu mani palabot šajā gadījumā, mēs uzskatījām par vajadzīgu šo informāciju lūgt pieprasījuma veidā, jo mēs gribam tātad iegūt šo informāciju, lai varētu kvalitatīvi analizēt situāciju, to, kas notiek ar valsts budžeta izpildi un kā veidojas nākamā gada budžets.
Es gribu piezīmēt un uzsvērt, ka budžeta atklātība jeb transparence ir ļoti būtisks jautājums, lai sabiedrība varētu kontrolēt valsts pārvaldes darbu un pārliecināties, ka šis darbs tiešām ir sabiedrības interesēs. Un ministra neatbildēšana, manuprāt, ir ne tikai likuma pārkāpums, tātad Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums, bet tā ir necieņas izrādīšana Saeimai, un tādēļ es lūdzu deputātus šo pieprasījumu virzīt tālāk.
Vēl varu piebilst, ka sniedzamās informācijas
apjomam nevajadzētu būt par būtisku šķērsli
tam, lai šādu atbildi vispār uzrakstītu un norādītu
deputātiem, kurā vietā šī informācija
ir pieejama, ja to nevar visu atsūtīt, turpretī šī
neatbildēšana varbūt pat rada bažas, ka Finansu
ministrijas rīcībā šādu datu vispār nav.
Tātad es lūdzu deputātus virzīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs vairāk pieteikušies nav? Paldies. Debates slēdzam.
Cienījamie kolēģi, tā kā Pieprasījumu komisija pieprasījumu noraidīja, taču deputāts Čerāns uztur spēkā prasību par pieprasījuma tālāku virzīšanu likumā noteiktajā kārtībā, mums ir nepieciešams par to balsot. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts, tādēļ spēkā paliek Pieprasījumu komisijas atzinums. Paldies.
Nākamais ir darba kārtības piektās sadaļas jautājums - likumprojektu izskatīšana. likumprojekts "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu", pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts
Gundars Kleinbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputāts.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Strādāsim ar dokumentu nr. 631 un nr. 1006. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu
"Noteikumi par atbilstības novērtēšanu",
kas nodots komisijai kā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.93. Komisija lūdz izskatīt
šo minēto likumprojektu kā steidzamu, tādēļ
man ir lūgums...
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu!
Godājamie kolēģi, es visus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu, Kleinberga kungs!
G.Kleinbergs. Tā kā šī minētā
likumprojekta pieņemšanas nepieciešamību nosaka pašreizējā
situācija valstī, kad nav reglamentēta atbilstības
novērtēšanas procedūra, kuras pamatā jābūt
brīvai preču kustībai un Latvijā ražoto
preču konkurētspējai, tādēļ lūdzu
deputātus pieņemt to šodien pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai debatēs nav pieteikušies deputāti? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, Kleinberga kungs, nosakiet otrā lasījuma
datumu.
G.Kleinbergs. Otrā lasījuma datums - 8.augusts.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā 8.augustā? Neiebilst. Paldies. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību". Pirmajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts
Gundars Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti, strādājam
ar dokumentu nr. 618 un nr.1007. Tā kā šie visi un nākamais
- trešais dokuments ir savstarpēji saistīti, Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz pirmajā lasījumā pieņemt likumprojektu
"Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja
un pakalpojumu sniedzēja atbildību". Šā likuma
būtība ir tā, ka pašreizējā situācija
valstī nosaka, ka praktiski preču un pakalpojumu ņēmējs
ir neaizsargāts, tādēļ lūdzu pieņemt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pēc
tam strādātu pie likuma atsevišķu pantu korekcijas
vai izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
"Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja
un pakalpojumu sniedzēja atbildību" pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
ir pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam.
G.Kleinbergs. Lai sagatavotos otrajam lasījumam,
man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus komisijai līdz
1.augustam.
Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"". Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts
Gundars Kleinbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputāts.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti, strādājam
ar dokumentu nr. 645 un nr. 1008. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt
pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"",
kas nodots komisijai kā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lietas būtība ir tāda:
šāds likums par pārtikas aprites kārtību un
uzraudzību tika jau pieņemts 5.Saeimā, bet dzīve
lika ieviest korekcijas, un tādēļ, lai izveidotu pārtikas,
parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu
sertifikācijas centru kā bezpeļņas organizāciju,
kas neprasītu valsts līdzekļus, ir vajadzīgs izdarīt
zināmas izmaiņas šajā likumā. Es lūdzu
deputātus pievērst uzmanību, ka varbūt bez šīm
Ministru kabineta iesniegtajām izmaiņām būtu vēl
kādas citas, kas izskatāmas un iesniedzamas attiecībā
uz otro lasījumu. Tādēļ lūdzu šodien
pieņemt pirmajā lasījumā šīs izmaiņas,
un pēc tam strādāsim, gatavojot otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs
deputāti pieteikušies nav, tāpēc lūdzu zvanu!
Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību""
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus
balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu
priekšlikumus par datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi,
lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.
G.Kleinbergs. Termiņš - 1.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums
- likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā"". Pirmais
lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā - Atis Sausnītis, Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Izskatām divus dokumentus - nr.633 un nr. 1012. Satversmes 81.panta
noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 95 - "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā"". Likumprojektā ir iestrādāta
norma, kas nosaka, ka pašvaldības finansē tām deleģētās
funkcijas elektroapgādes regulēšanā no līdzekļiem,
ko tās ieņēmušas, realizējot attiecīgās
funkcijas. Likumprojektu izskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija un atbalsta tā izskatīšanu pirmajā lasījumā,
tātad komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs
pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā"". Lūdzu deputātus
balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu,
nosakiet termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi,
lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.
A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt
līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto datumu - 15.augusts? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā - Atis
Sausnītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputāts.
A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Izskatām divus dokumentus - nr. 138 un nr. 1013.
Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā"". Nepieciešamība izdarīt
grozījumus šajā likumā ir tādēļ,
lai novērstu pretrunas ar citiem Latvijas Republikā esošajiem
likumiem - likumu par ministriju iekārtu un citiem. Tādēļ
komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti
pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā"" pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1,
atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi,
lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.
A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt
līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu - 15.augusts? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars
Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Pievērsiet, lūdzu, uzmanību dokumentam nr. 135 un nr.
1030. Tautsaimniecības komisija izskatīja visus priekšlikumus,
kas bija ienākuši noteiktajā termiņā, un varu
ziņot, ka par 1.panta 1.punktu priekšlikumu nebija, tāpēc
komisijas slēdziens ir - saglabāt pirmā lasījuma
redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Lūdzu, tālāk, Bāna kungs! Lasiet tikai
to, kur ir iesniegti priekšlikumi.
E.Bāns. Jā, paldies! Ir iesniegti priekšlikumi
par 2. un 3.punktu. Šeit lietas būtība ir tāda, ka
aiz vārda "valsts" Ekonomikas ministrija pati ir ierosinājusi
papildināt ar vārdiem "vai pašvaldību",
jo likums ir par valsts un pašvaldību pasūtījumu.
Tas ir vienkārši izlaists.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
E.Bāns. Tas pats ir 3.punktā.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi,
mēs strādājam ar dokumentu nr. 1030.
E.Bāns. Jā, 1030. Es jau teicu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
pret 3.punktu...
E.Bāns. 2.lappusē ir 3.punkts.
Sēdes vadītājs. Neiebilst. Paldies.
E.Bāns. Papildināt ar vārdiem "vai
pašvaldību".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk,
Bāna kungs!
E.Bāns. Tālāk 5. un 6.punktā ir
šādas pašas izmaiņas. 5.punktā papildināt
ar vārdiem "vai pašvaldību" divās vietās
un 6.punktā arī "vai pašvaldību".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies.
E.Bāns. Tālāk no satiksmes ministra
Krištopana kunga ir saņemti šādi priekšlikumi
- mainīt vietām 8., 9. un 10.punktu un pirmā lasījuma
10.punktu "pretendents" rakstīt kā 8.punktu. Labajā
pusē ir komisijas galīgā redakcija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem
nav iebildumu pret izmaiņām 8., 9. un 10.punktā, kādas
iesaka satiksmes ministrs?
E.Bāns. Attiecīgi pārgrupēts
arī 9. un 10.punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts. Lūdzu tālāk!
E.Bāns. 12.punktā ir tāda pati izmaiņa
- pie vārda "valsts" ir pielikts klāt "vai pašvaldību"
trijās vietās.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
E.Bāns. Tālāk 13.punktā ir tāda
pati izmaiņa - papildināts ar "vai pašvaldību".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
E.Bāns. 14.punktā tas pats, arī 15.punktā
tas pats.
Sēdes vadītājs. Deputāti tāpat
neiebilst. Pieņemts. Paldies.
E.Bāns. 17.punktā ir analoga izmaiņa.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst?
E.Bāns. 18.punktā un 19.punktā tas pats.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
ne pret 18., ne pret 19.punktu. Paldies. Tālāk, lūdzu!
E.Bāns. Tālāk - 3.panta otrās
daļas 3.apakšpunktu izteikt redakcijā, kādu iesniegusi
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Te ir runa par
summām, kad ir jānoslēdz rakstveida līgums. Pirmajā
lasījumā - 5000 latu, tagad šis līmenis ir pacelts
līdz 10 000 latu. Otrajā gadījumā līmenis
bija 500 latu, tagad tas ir pacelts līdz 1000 latiem. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
4.pantā izmaiņas nav iesniegtas. 5.pantā
arī nav. 6.pants. Lūdzu, tālāk par 6.pantu!
E.Bāns. 6.pantā Ekonomikas ministrija pati
izlaboja pirmajā daļā, kur pēdējā
teikuma daļā bija minēti ceturtās un piektās
daļas nosacījumi. Ir jāliek klāt arī sestā
daļa, tātad 4.- 6.daļas nosacījumi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad
deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu!
E.Bāns. Piektajā daļā ir vairāki
iesniegumi, to skaitā, Ekonomikas ministrijas pilnvarotas personas,
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un satiksmes
ministra Krištopana iesniegumi. Šeit lietas būtība
ir tāda, ka konkursi, izsoles ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos
ir rīkojami... un noteikts līmenis. Pirmajā lasījumā
visos gadījumos bija noteikts līmenis 104 000 latu. Tagad pēc
šo iesniedzēju priekšlikumiem tas ir sadalīts, un
ir noteikts, ka valsts pasūtījuma summa precēm un pakalpojumiem,
izņemot būvdarbus, pārsniedz 104 000 latu, izņemot
preču grupas vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir
īpaši Ministru kabineta noteikumi. Tālāk...
Sēdes vadītājs. Bāna kungs, vispirms
par šo daļu - par 5.1. punktu 9.lappuses labajā pusē.
Deputātiem nav iebildumu?
E.Bāns. Tālāk pie šī paša
ir priekšlikums - celtniecības darbu līmeni pacelt līdz
4 miljoniem.
Sēdes vadītājs. Tas ir 5.2. punkts.
Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
E.Bāns. Sestajā daļā ir tas pats,
tikai attiecināts uz to, ka pasūtītāji ir tiesīgi
zem šiem līmeņiem lemt par ārvalstu pretendentu
piedalīšanos.
Sēdes vadītājs. Šī pati norma ir iestrādāta sestajā daļā. Šie skaitļi, absolūtie lielumi. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
7.pantā izmaiņu nav. 8. pantā arī
nav.
E.Bāns. 9. pantā nav.
Sēdes vadītājs. Otrās nodaļas
9. - nav. 10. - nav. 11. - nav. 12. - nav. 13. - nav. Lūdzu, par
14.pantu.
E.Bāns. 15.lapaspuse. 14.panta otrā daļa.
Šeit lietas būtība ir par publikāciju starptautiskajos,
vietējos vai speciālajos izdevumos attiecībā uz
šiem konkursiem. Un šos priekšlikumus ir iesniegusi Ekonomikas
ministrija. Tos atbalstīja arī mūsu komisija. Un ir noteikts,
ka uzaicinājums publicējams arī kādā starptautiskā
izdevumā vai autoritatīvā nozares preses izdevumā,
ja būvdarbu vērtība pārsniedz 4 miljonus un piegādes
vērtība pārsniedz 500 tūkstošus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
E.Bāns. Tas pats ir Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumā un satiksmes ministra Krištopana iesniegumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Tātad pagaidām ir runa par 14.pantu.
E.Bāns. Par to pašu daļu. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies. Pieņemts.
E.Bāns. 15.pantā nav. 16.pantā nav.
17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29. pantā
iesniegumu nav. Komisija pieņēma pirmā lasījuma
redakcijas tekstu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
E.Bāns. 30.pants. Tas ir 27.lapaspusē. Komisija,
kad to izskatīja, šeit izlaboja. Pirmajā daļā,
pašās beigās, bija teikts, ka otrajā daļā
minēto, bet, kad mēs izskatījām, mēs nonācām
pie secinājuma, ka šeit ir jāliek "ðī panta
trešajā daļā minēto", ka pretendents nevar
iesniegt šādas sūdzības, jo savādāk zūd
loģika. Tālāk ir pirmā lasījuma trešā
daļa. Jāpiebilst, ka trešās daļas 3. punktu pati
Ekonomikas ministrija izlaboja. Pirmajā lasījumā bija,
ka par valsts pasūtītāja darbībām pretendents
"var" iesniegt, bet tur ir jāraksta - "nevar".
To izlaboja pati ministrija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem
ir saprotams, par kuru tekstu Bāna kungs ziņo? 27.lapaspusē
par 30.panta pirmās daļas jauno redakciju un par trešās
daļas redakciju.
E.Bāns. Ar trešo daļu tas ir jāskata
kopā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
E.Bāns. Un tālāk līdz beigām...
Sēdes vadītājs. 32. un 33.pantā...
E.Bāns. Nav.
Sēdes vadītājs. Un pārejas noteikumos
arī nav.
E.Bāns. Ir lūgums apstiprināt šo
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, Bāna kungs, nosakiet priekšlikumu
iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Bāns. Lūgums visus priekšlikumus trešajam
lasījumam iesniegt līdz 1.augustam.
Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs,
lūdzu! Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Es tomēr lūgtu noteikt 15.augustu. Motivēšu
ar vienu: būtībā rodas bīstama tendence, kas ir
jāpārbauda, - vai darbojas citi likumi, kas seko līdzi.
Varbūt konkursa kārtībā mākslīgi tiek
"nosista" pasūtījuma cena, un līdz ar to būtībā
jānoskaidro, vai tam seko būvinspekcijas un vai citu uzraudzības
dienestu likumos ir noteiktas šīs normas, kas pārbaudītu
attiecīgajā konkursā uzvarējošo pretendentu,
vai vispār šādu pasūtījumu var izpildīt
par šādu te cenu, ko viņš varbūt konkursā
ir "nositis" lejā. Bieži parādās gadījumi,
ka pēc tam rodas problēmas celtniekiem, kas to izpilda, jo
viņi būtībā par šādu cenu, ko ģenerālpasūtītājs
ir iesniedzis konkursā un ko uzvarējušais ir paņēmis,
vienkārši nevar to izpildīt. Un tad sākas problēmas,
vai bērt cementa vietā smiltis vai kaut ko citu vai "ielīst
iekšā" tajā cenā, ar kādu viņš
konkursā ir vinnējis. Tāpēc es tomēr lūgtu
noteikt 15. datumu, lai pārbaudītu, vai citos likumos institūcijām
ir šīs uzraudzības un kontrolējošās funkcijas
un kā tās seko līdzi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Pēterkopa kungs! Jūsu priekšlikums ir 15.augusts. Referents Bāna kungs piekrīt Pēterkopa kunga priekšlikumam. Deputātiem iebildumu nav? Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 15.augustam. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums
- likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu
pārveidošanu statūtsabiedrībās". Otrais
lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas vārdā
deputāts Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Godātais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību
dokumentam nr.878. Un tūlīt pāriesim pie 9.lapaspuses.
Šeit, 9.lapaspuses apakšējā daļā, ekonomikas
ministrs Krasta kungs ir ieteicis precizētu 31.panta trešās
daļas redakciju. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka šis
precizējums ir vietā, un iesaka to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Liepas kungs, piedodiet!
Nosauciet, lūdzu, vēlreiz tā dokumenta numuru, ar kuru
mums ir jāstrādā.
I.Liepa. Nr.878-a.
Sēdes vadītājs. Paldies. Cienījamie
kolēģi, lūdzu, tātad strādāsim!
I.Liepa. 9.lapaspuse.
Sēdes vadītājs. Liepas kungs, man te
Juridiskā biroja vadītājs aizrāda, ka otrajā
lasījumā mums ir jāpiemin arī visi tie panti, par
kuriem priekšlikumi nav iesniegti: pirmais, otrais, trešais un
tā tālāk. Pirmajā, otrajā, trešajā,
ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā...
līdz trīsdesmitajam pantam...
I.Liepa. ...Līdz 31.pantam.
Sēdes vadītājs. 31.pantā ir priekšlikums.
I.Liepa. 31.pantā ir...
Sēdes vadītājs. Paldies.
I.Liepa. ...Ir pirmais iesniegums.
Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs!
Lūdzu, tātad par 31.pantu.
I.Liepa. 31.pantā ir...
Sēdes vadītājs. ...Ekonomikas ministra
Gundara Krasta kunga priekšlikums...
I.Liepa. Priekšlikums tiek atbalstīts, jo tas
šo redakciju izsaka precīzāk.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti
neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
I.Liepa. Par 32.pantu mums nav nekādi priekšlikumi
ienākuši.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!
I.Liepa. Tālāk ir 33.pants. Ekonomikas ministrs
Krasta kungs atkal iesaka precizētu redakciju, un komisija atbalsta
šādu precizētu redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti
neiebilst? Lūdzu, tālāk!
I.Liepa. Par 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42.,
43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57.
un 58., kā arī par 59. un 60.pantu priekšlikumi nav ienākuši.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst. Lūdzu, tālāk!
I.Liepa. Bet par pārejas noteikumiem ir ienākuši
priekšlikumi. Un pirmais no tiem ir ekonomikas ministra Krasta kunga
priekšlikums - viņš iesaka aizstāt pārejas noteikumu
1.punktā skaitli un vārdu "1.jūlijam" ar skaitli
un vārdu "1.septembrim".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies.
I.Liepa. Un par pārejas noteikumiem arī otrais
priekšlikums ir saņemts no ekonomikas ministra Krasta kunga.
Viņš iesaka aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā
skaitli un vārdu "1.oktobrim" ar skaitli un vārdu
"1.novembrim". Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" pieņemšanu otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts. Paldies, Liepas kungs!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts
Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Cienījamie kolēģi! Pievērsiet
uzmanību dokumentam nr. 879-a. Šeit 1., 2. un 3. pantā
mums nav ienākuši... Piedošanu, par 1. un 2.pantu priekšlikumi
nav ienākuši.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst.
I.Liepa. 3.panta piektajā daļā... ekonomikas
ministrs Krasta kungs ir ieteicis papildināt 3.panta 5.punktu pēc
vārda "privatizācija" ar vārdiem "kâ
atsevišķs objekts".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies.
I.Liepa. Tālāk - par 4., 5., 6., 7., 8., 9.,
10., 11., 12. un 13.pantu, arī par 14., 15., 16., 17., 18., 19.,
20., 21., 22., 23. pantu nav ienākuši priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
I.Liepa. Priekšlikums ir ienācis par 24.pantu,
un to ir iesniedzis deputāts Pēterkopa kungs. Viņš
iesaka izslēgt 24.pantu. Komisija to atbalsta, jo tas sakrīt
ar Antikorupcijas likuma nostādnēm.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
I.Liepa. Tālāk - par 25., 26., 27., 28., 29.,
30., 31. un 32.pantu nav ienākuši priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst.
I.Liepa. Priekšlikums ir iesniegts attiecībā
uz 33.pantu. To ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs. Šis
ir saistīts ar precizējumu, un komisija iesaka to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
I.Liepa. Attiecībā uz 34.pantu ir saņemts
priekšlikums, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs, un
šeit ir līdzīgi - tam ir precizējošs raksturs,
un komisija iesaka to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
I.Liepa. Par 35., 36. un 37.pantu nekādi priekšlikumi
nav iesniegti.
Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma
tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma
objektiem"", otrais lasījums. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Gundars Kleinbergs, Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektā "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.
1.pantā nav priekšlikumu, 2.pantā - nav,
3.pantā - nav, 4.pantā - nav, 5.pantā - nav, 6.pantā
- nav, 7.pantā - nav.
Sēdes vadītājs. Acumirkli, Kleinberga
kungs, mums te nebūs īsti pareizi! 1.pantā ir frakcijas
"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, par
kuru rakstīts, ka komisija to neatbalsta. Tas mums jāizskata.
G.Kleinbergs. Jā. Vārdu sakot, es ļoti
atvainojos. 1.pantā šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums galvenokārt ir attiecināms uz aptiekām,
un tas skan šādi: "Atbilstoši šā likuma nosacījumiem
īpašuma tiesības atjaunojamas arī uz aptiekām,
kuras līdz nacionalizācijai darbojās nomātās
telpās, ja tās pēc nacionalizācijas nav pārtraukušas
savu darbību, un īpašuma tiesības atjaunojamas personai,
kurai saskaņā ar Farmācijas likumu ir tiesības
būt par aptiekas īpašnieku." Komisija nolēma
šajā likumā neizdalīt atsevišķi aptiekas
un šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem
iebildumu nav? Vai frakcija pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu?
Frakcija uztur spēkā prasību par balsojumu par šo
savu priekšlikumu, tāpēc, ja debatēs neviens nav
pieteicies, lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu
deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu - papildināt 1.pantu ar jaunu rindkopu jums redzamajā
redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 39, pret - 7, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.
G.Kleinbergs. Tālāk. 2.pantā priekšlikumu
nav, 3.pantā - nav, 4.pantā - nav, 5.pantā - nav, 6.pantā
- nav, 7.pantā - nav, 8.pantā - nav, 9.pantā - nav, 10.pantā
- nav. Attiecībā uz 11.pantu ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums, kas praktiski prasa mainīt
panta redakciju. Viss garais teksts, redakcijas izmaiņa, atrodas...
sākas 10.lappusē un beidzas 11.lappusē. Komisija nolēma
šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Frakcija uztur spēkā prasību par
balsojumu par savu priekšlikumu. Par visu priekšlikumu paketi kopā.
Deputātiem nav iebildumu, ja mēs tādējādi
balsojam? Nav. Tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu.
Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta 11.pantā! Viņi
ierosina papildināt to ar jaunu 1., 2., 3., 4. un 5.daļu jums
redzamajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 32, pret - 17, atturas - 11. Pieņemts.
G.Kleinbergs. Tālāk līdz 22.pantam,
tas ir, likuma pēdējam pantam, priekšlikumi saņemti
nav, tādēļ lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma
tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma
objektiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Kleinberga
kungs, nosakiet datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi,
lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.
G.Kleinbergs. Attiecībā uz trešo lasījumu,
ja nav iebildumu, datums - 1.augusts.
Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
ir "Lauksaimniecības likums", otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā - Gunta Gannusa, frakcijas "Tautai
un taisnībai" deputāte.
G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").
Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij!
Strādājam ar dokumentu nr.1088. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija, uzklausījusi
jūsu iepriekšējos iebildumus par to, ka nebija vienkārši
tehniski pareizi sakārtots šis likumprojekts, pārstrādāja
to, un tagad šajā likumprojekta, teiksim, tehniskajā daļā
ir izveidotas sešas ailes, lai būtu saprotamāk. Otrajā
ailē ir izvietoti priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam
līdz 1995.gada 21.decembrim, un ceturtajā ailē pašlaik
izvietoti priekšlikumi, kas bija iesniegti līdz šā
gada 12.maijam. Ievērojot deputātu prasību, komisija
izveidoja tabulu tādējādi, ka tagad komisijas slēdziens
atrodas piektajā ailē un viss teksts, par kuru ir jābalso,
atrodas sestajā ailē.
Sēdes vadītājs. Pēdējā
ailē pa labi.
G.Gannusa. Pēdējā ailē pa labi
ir pilns teksts. Tagad sekojiet līdzi: es tikai nosaukšu, kas
priekšlikumu ir iesniedzis un kāds ir Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
pieņemtais slēdziens par šo iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem
deputātiem ir visiem tagad pilnīgi skaidrs, kādā
veidā mēs strādāsim ar šo likumprojektu?
G.Gannusa. Likumprojekts ir tiešām ļoti
sarežģīts, un bija arī ļoti sarežģīti
to uzrakstīt, jo, teiksim, daži priekšlikumi bija iekļauti
tikai daļēji, un tāpēc, lai sekotu līdzi,
ir jālasa tas teksts, kas ir pēdējā ailē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
G.Gannusa. Tātad es sāku. 1.pants. Priekšlikumu
iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas slēdziens
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies.
G.Gannusa. Par 1.panta 1.punktu priekšlikumu iesniedza
LZS, KDS un LDP frakcija, komisijas lēmums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Par 1.panta 4.punktu priekšlikumu iesniedza
deputāts Kiršteins, komisijas lēmums - atbalstīt,
svītrot visu 4.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk - 5. punkts. Priekšlikumu
iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis, un šo
priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija. Komisijas lēmums
ir: "Daļēji atbalstīt" un: "Atbalstīt.
Izteikt kā 4.punktu".
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
spēj izsekot līdzi, orientējas dokumentā, saprot
komisijas slēdzienu šajā punktā? Paldies. Iebildumu
nav. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. 6.punkts - lauksaimniecības
gada likums. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk - 7.punkts. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - izteikt kā 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk - 8.punkts. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - izteikt kā 6.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 9. punkts. Priekšlikumu iesniedza bijušais
zemkopības ministrs Kauls. Komisijas lēmums - atbalstīt
daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies.
G.Gannusa. Un 8.punkts - valsts programma. Komisijas lēmums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, komisija
atbalsta...
Sēdes vadītājs. 6.lappusē, atgādinu
kolēģiem.
G.Gannusa. 6.lappusē. Zemkopības ministrijas
priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
atbalsta un iesaka izteikt kā 7.punktu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Acumirkli, Gannusas kundze! Jūs gribat mazliet apsteigt
lēmuma pieņemšanu. Vai deputāti neiebilst pret
6.lappusē redzamo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes kunga priekšlikumu un komisijas slēdzienu - izteikt
to kā 7.punktu? Komisija to atbalsta. Deputāti neiebilst. Paldies.
G.Gannusa. Tālāk. Ir priekšlikums izteikt
1.panta 9.punktu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu iesniedza
LZS, KDS un LDP frakcija. Komisijas priekšlikums - daļēji
atbalstīt. Priekšlikums ietverts komisijas sagatavotajā
7.punkta redakcijā (6.ailē).
Sēdes vadītājs. Tas, ko mēs
jau esam izskatījuši. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst.
Pieņemts.
G.Gannusa. 9.punkts 7.lappusē. Komisijas priekšlikums
ir neatbalstīt un izteikt kā 8.punktu. Tas ir daļēji
izteikts kā 8.punkts.
Sēdes vadītājs. Ir runa par Finansu
ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu.
G.Gannusa. Jā, Andrejevas kundzes priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, lūdzu,
ņemiet vērā, ka vispirms jāsaka, kas iesniedz
priekšlikumu, un pēc tam - kāds ir jūsu komisijas
slēdziens. Acumirkli, Gannusas kundze! Mēs vēl neesam
izlēmuši par Andrejevas kundzes priekšlikumu. Vai deputāti
piekrīt komisijas slēdzienam? Komisija neatbalsta Andrejevas
kundzes priekšlikumu un iesaka šo punktu izteikt kā 8.punktu.
(Teksts ir redzams lappuses labajā pusē, stūrī.)
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Bijušais zemkopības
ministrs Kauls ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1.pantu
ar jaunu punktu "valstiski svarīgi produkti". Komisijas
lēmums - atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 10.punkts. Priekšlikumu ir iesniegusi Finansu
ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Komisijas lēmums -
neatbalstīt. 8.lappuse.
Sēdes vadītājs. Tātad Andrejevas
kundzes priekšlikums attiecas uz trešās ailes tekstu un komisija
šo priekšlikumu neatbalsta. Vai deputāti... Jūs vēlaties
runāt? Nevēlas. Tātad, deputāti... Jā, lūdzu,
Kiršteina kungs! Eiropas lietu ministrs Kiršteins.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas
kundze ir iesniegusi priekšlikumu svītrot šo 10.punktu: "valstiski
svarīga produkcija - lauksaimniecības produkcija, kuras ražošanas
veicināšana ir noteikta ar lauksaimniecības gada likumu;".
Mēs jau līdz viņam neesam tikuši, un, ja mēs
tiksim līdz šim lauksaimniecības gada likumam, tad, es
domāju, divu likumu nebūs. Ja ir Lauksaimniecības likums,
mums būs jādiskutē, vai tas vispār ir vajadzīgs,
tāpēc es šajā gadījumā ieteiktu atbalstīt
Andrejevas kundzi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Kiršteina kungs ierosina atbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu. Komisija, kā mēs dzirdējām, šo priekšlikumu neatbalsta. Vai debatēs pieteikušos nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, lai atbalstītu Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu, kuru uztur spēkā arī deputāts Kiršteins. Lūdzu rezultātu! 21 - par, 33 - pret, 11 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas teksts.
Lūdzu tālāk!
G.Gannusa. Tālāk - 9. punkts. Priekšlikumu
iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes
kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir to daļēji
atbalstīt un izteikt šo punktu kā 9. punktu jaunā
redakcijā, kuru jūs varat šeit izlasīt. Priekšlikumu
atbalsta arī Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Vēlas runāt
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts,
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
deputāti! Manuprāt, šeit ir notikusi tāda tehniska
kļūda un tagad deputātiem vienkārši ir jāizšķiras,
jo... tātad 8. lappusē jūs, godātie kolēģi,
nobalsojāt par lauksaimniecības gada likumu. Saskaņā
ar šā likuma koncepciju lauksaimniecības gada likums ir
aizstāts ar valsts programmām un tālāk visur ir
valsts programmas. Arī 9. punkts, par kuru mūs tagad sēdes
vadītājs aicināja izteikt savu attieksmi: "valstiski
atbalstāma lauksaimnieciskās ražošanas nozare - lauksaimniecības
nozare, kuras atbalstīšana ir noteikta attiecīgajā
lauksaimniecības attīstības gada programmā;"...
Šos jautājumus izskatot abās komisijās - Tautsaimniecības
komisijā un Eiropas lietu komisijā -, mēs vienojāmies
par šīm principiālajām lietām, par kurām...
mēs jau šeit atbalstījām iepriekš... piemēram,
terminu "subvencijas" nomainīt ar "subsīdijas"...
un nākamie panti tur būs vēl... Un tāpēc
nu es ļoti aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas
piedāvāto 9. punkta redakciju, bet, manuprāt, šeit
ir notikusi tehniska kļūme ar iepriekšējā punkta
balsojumu, bet nu atgriezties tagad nav iespējams acīmredzot.
Bet aicinu balsot par 9. punktu tajā redakcijā, kuru ir iesniegusi
Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ir diemžēl
mazliet jāiebilst iepriekšējam runātājam.
Mēs neesam nobalsojuši par šā punkta redakciju, mēs
nekādu šā punkta redakciju šinī sēdē
neesam balsojuši. Mēs esam nobalsojuši vienīgi pret
Andrejevas kundzes priekšlikumu izsvītrot šo punktu. Tā
ka šis priekšlikums par šā punkta redakcijas mainīšanu
nerunā pretī mūsu iepriekšējam balsojumam.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl
debatēs ir pieteikušies? Piedodiet... Anna Seile - LNNK frakcijas
deputāte. Lūdzu, Seiles kundze! Bet 10 minūtes...
A.Seile (LNNKun LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Arī man gribas nedaudz runāt par procedūru. Man liekas, ka viss tomēr ir kārtībā, jo, ja mēs neatbalstījām Andrejevas kundzes priekšlikumu izsvītrot šo punktu, tad tūlīt ir nākamais priekšlikums, kuru ir iesniedzis Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, un, ja mēs šo redakciju atbalstīsim, tad paliks labajā pusē pēdējā ailē esošā redakcija, kura arī skaidri pasaka, ka mēs šeit nerunājam ne par kādām valstiski svarīgām produkcijām, bet ka mēs izsakām šo punktu šādā redakcijā, ka valstiski atbalstāma lauksaimniecības nozare... un tālāk kā tekstā. Tātad es aicinu visus atbalstīt šo Lapšes kunga redakciju, kuru ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Uzstāties neviens nevēlas. Vai ir kāds cits viedoklis, kurš aicinātu balsot pret Tautsaimniecības komisijas, Eiropas lietu komisijas un valsts sekretāra Lapšes kunga iesniegto priekšlikumu? Nav tādu. Tātad balsošana nav vajadzīga. Ja deputāti neiebilst, mēs to atbalstām un tas ir pieņemts. Paldies.
Lūdzu, Gannusas kundze, tālāk!
G.Gannusa. Tālāk 8. lappusē ir 11.
punkts - iepirkuma kvota. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre
Andrejeva. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, un arī
Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Un deputāti atbalsta
komisiju? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 9. lappuse. 12. punkts - minimālā
cena. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs
Lapšes kungs, un šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija
un Tautsaimniecības komisija. Atbalsta un iesaka izteikt kā
10. punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šādam komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Ir priekšlikums papildināt
1. pantu ar jaunu punktu, to ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija...
Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mēs
esam apgājuši Finansu ministrijas iesniegto priekšlikumu
- svītrot 1. panta 12. punktu. Te ir rakstīts, ka jūs
to attiecināt uz trešās ailes tekstu.
G.Gannusa. ... un Tautsaimniecības komisijas slēdziens
par šo punktu ir neatbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti spēj
izsekot līdzi? Neiebilst pret šādu slēdzienu? Neiebilst.
Paldies.
G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza
LZS, KDS un LDP frakcija: lauksaimniecības politika... Šo priekšlikumu
daļēji atbalsta Tautsaimniecības komisija, un priekšlikums
ir izmantots komisijas sagatavotajā 11. punkta redakcijā (6.
ailē).
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji
piekrīt šādam komisijas slēdzienam... šādai
komisijas pieejai priekšlikuma iestrādāšanā?
Paldies. Piekrīt. Deputāti? Arī neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 10. lappuse. Lauksaimniecības politika.
Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs
Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt un izteikt kā 11. punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Nākamais - 14. punkts. Ir priekšlikums
papildināt 1. pantu. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu
komisija. Arī Tautsaimniecības komisija to atbalsta un izsaka
šo punktu kā 12. punktu - tirgus intervence.
Sēdes vadītājs. Un teksts deputātiem ir redzams. Tā, acumirkli, Gannusas kundze... Roberts Zīle vēlas runāt. Zīles kungs, bet nu ir 3 minūtes...
R.Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie deputāti! Es gribētu vērst
jūsu uzmanību uz to, ka komisijas izstrādātajā
galīgajā redakcijā, kas ir redzama pēdējā
ailē, ir parādījies vārds "valsts" -
"valsts iepirkums". Es gribētu, lai šis jautājums
tomēr netiktu sašaurināts, jo tirgus intervence nenozīmē...
tā ir valsts nauda, bet tas nenozīmē, ka juridiskais
šīs produkcijas īpašnieks būs valsts. Eiropas
savienība lieto cūkgaļas, teiksim, sezonālos iepirkumus,
viņa sedz glabāšanas izmaksas pārstrādes uzņēmumiem
(cūkgaļai - līdz 4 mēnešiem). Tātad,
ja mēs te ierakstām, ka tas ir tikai valsts iepirkums (juridiski
nopērk valsts), tad mēs sašaurinām šo tematu.
Mans priekšlikums būtu atstāt tā, kā tas ir
4. ailē, - bez vārda "valsts": "lauksaimniecības
produkcijas iepirkums iekšējā tirgū" - un tā
tālāk.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Atļaujiet precizēt: jūs esat principā par
priekšlikumu, kas ir iestrādāts 10. lappusē 12.
punktā, bet uzskatāt, ka šim tekstam ir jābūt
bez vārda "valsts". Vai deputāti saprot Zīles
kunga priekšlikumu? Gannusas kundze, jūs ziņojāt,
jūs ierosināt komisijas viedokli... Zīles kungs tam protestē.
Vai mēs varam balsot, ja mums tas nav bijis iepriekš rakstiski?
G.Gannusa. Man ir priekšlikums deputātiem. Mēs
šo "valsts" varētu iestrādāt attiecībā
uz trešo lasījumu... nu labi, nobalsosim... nu kā jau katrs...
bet to mēs ņemsim vērā, un, ja tā tehniskā
kļūda ir radusies, tad arī to attiecībā uz
trešo lasījumu, es domāju, komisija ņems vērā.
(No zāles deputāts A.Jirgens: "Bet viņi jau ir...")
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mēs šajā gadījumā varam situāciju atrisināt tādējādi: tā kā Zemkopības ministrijas valsts sekretārs ir iesniedzis priekšlikumu tādā pašā redakcijā, bet bez vārda "valsts" un šo priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija, (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Divi balsojumi...") bet Tautsaimniecības komisija ir iestrādājusi savā variantā vārdu "valsts", mums ir tātad jānobalso. Vēl vēlas runāt Seiles kundze - LNNK frakcijas deputāte. Seiles kundze, bet nu mums ir galīgi maz laika... Varbūt pēc pārtraukuma, ja deputātiem nav iebildumu?
Mums ir daži patīkami paziņojumi, un pēc tam ir vajadzīga pīppauze, tādēļ, cienījamie kolēģi, šobrīd varbūt pārtrauksim un turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad atļaujiet man, cienījamie kolēģi, visu jūsu vārdā sveikt deputāti Juri Vidiņu, kuram 28. jūnijā palika 60 gadu! (Aplausi.)
Atļaujiet sveikt arī deputātu Juri Dobeli, kuram 8. jūlijā palika 56 gadi! (Aplausi.)
Deputātam Jānim Kazākam 8. jūlijā palika 48 gadi. (Aplausi.)
Un arī deputātam Mārim Rudzītim šodien paliek 48 gadi. (Aplausi.)
Pirms pārtraukuma vēl ir divi paziņojumi.
Vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums par komisijas
sēdi.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Es gribētu aicināt Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz komisijas
sēdi komisijas telpās tūlīt starpbrīdī.
Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers
- arī par komisijas sēdi.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es aicinu Mandātu un iesniegumu komisijas locekļus
uz komisijas sēdi komisijas telpās nākamajā starpbrīdī,
tūlīt pēc starpbrīža paziņošanas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Cienījamie kolēģi, pārtraukums
vēl nav paziņots! Un, neskatoties uz četrām
dzimšanas dienām, lūdzu visus pēc pārtraukuma
būt atpakaļ zālē.
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Jānis Bunkšs,
Kārlis Jūlijs Druva,
Aivars Endziņš,
Juris Kaksītis,
Jānis Kazāks,
Paulis Kļaviņš,
Ilga Kreituse,
Ģirts Valdis Kristovskis,
Andris Tomašūns,
Māris Vītols.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz
pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Es lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu turpināt darbu. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu godātos deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! 53 deputāti.
Gannusas kundze, lūdzu, tribīnē! Mums, kolēģi, šobrīd jautājumā par 1.panta 14.punkta papildināšanu debatēs vēlas uzstāties Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.
Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības
komisija, labi domādama, ka visu iepirkumu varētu regulēt
valsts, ielika iekšā šo vārdiņu "valsts",
bet Zīles kunga iebildumi ir ļoti būtiski, tādēļ
es, apspriedusies arī ar vairākiem citiem Tautsaimniecības
komisijas deputātiem, aicinu neatbalstīt Tautsaimniecības
komisijas variantu, bet atbalstīt Zemkopības ministrijas pārstāvja
Lapšes kunga piedāvāto variantu. Atšķirība
tiešām ir tikai šajā vienā vārdiņā
- "valsts". Īstenībā jau valsts var ietekmēt,
stimulējot arī ar citādākiem veidiem, nevis tikai
ar savām subsīdijām un caur savām struktūrām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu, Gannusas kundze, vai jūs vēlaties komisijas vārdā vēl ko teikt vai balsosim? Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka mums ir divi priekšlikumi par 1.panta 14.apakšpunktu, kas jaunajā redakcijā ir 12.apakšpunkts - "Tirgus intervence". Zemkopības ministrijas valsts sekretārs - un viņu atbalsta arī Saeimas Eiropas lietu komisija - ierosina priekšlikumu, kas ir formulēts jums redzamajā tekstā - tātad bez vārdiņa "valsts". Turpretī Tautsaimniecības komisija ierosina pieņemt identisku tekstu, bet jau ar vārdiņu "valsts". Tādēļ izlemsim šo jautājumu balsojot.
Vispirms balsosim par Zemkopības ministrijas valsts
sekretāra un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
priekšlikumiem - izteikt... (No zāles deputāts A.Gorbunovs:
"nav priekšsēdētāja...") piedodiet, Eiropas
lietu komisijas priekšlikumu. Tas man automātiski izspruka. Tātad
izteikt 1.panta 12.apakšpunktu šādā redakcijā:
"Tirgus intervence - lauksaimniecības produkcijas iepirkums
iekšējā tirgū par noteiktām intervences cenām
gadījumos, ja tirgus cenu līmenis ir nokrities zem šīs
cenas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu deputātus balsot par šo redakciju! Lūdzu rezultātu!
Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.
Lūdzu, tālāk, Gannusas kundze! Par 2.pantu.
G.Gannusa. Sākam: 10.lappuse, 2.pants. - "Likuma
mērķis".
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 11.lappuse. Iesniedz deputāte Gannusa,
un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir daļēji
atbalstīt šo pašu...
Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikums,
Gannusas kundze, ir izteikts 11.lappuses otrajā ailītē.
Komisija to atbalsta daļēji. Vai deputāti piekrīt
komisijas priekšlikumam? Piekrīt. Paldies. Lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija.
Komisijas lēmums ir - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis šajā jautājumā? Piekrist komisijas viedoklim?
Paldies. Neviens neiebilst. Lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. Tālāk ir priekšlikums - izteikt
2.panta ievaddaļu jaunā redakcijā. To iesniedz Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un atbalsta Eiropas
lietu komisija un Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk par 2.pantu iesniedz deputāts
Kiršteina kungs. Viņa redakciju atbalsta Tautsaimniecības
komisija un izsaka kā 2.panta 1.punktu, kā arī izteikt
pirmā lasījuma 1.punktu kā 3.punktu sestajā ailē
13.lappusē.
Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas
kundze, to iesniedz deputāts Kiršteins, un šo priekšlikumu,
kas redzams ceturtajā ailītē, atbalsta Eiropas lietu
komisija, bet jūsu komisija šo Kiršteina kunga priekšlikumu
atbalsta daļēji. Jūs ierosināt izteikt to kā
2.panta 1.punktu. Tā te ir rakstīts dokumentā.
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Vai mēs esam
pareizi sapratuši?
G.Gannusa. Jā, pareizi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti izprot jautājuma būtību? Kāds vēlas runāt vai iebilst?
Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs
Eiropas savienības lietās. Lūdzu!
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Man būtu priekšlikums - atstāt. Godājamie
deputāti, godājamais Prezidij! Man būtu priekšlikums
atstāt to kā 2.pantu un nepārrakstīt atkal pantā
1., 2., 3. un 4.punktu un tā tālāk. Ko mēs ar
šo likumu darīsim, jo jau iepriekš pieņēmām,
ka likums ir dokumentu sakopojums? Tas nav ne apraksts, ne stāsts,
ne romāns, tāpēc pārējais ir lieks. Es
domāju, ka, ja mēs gribam, lai šis likums ir konkrēts
- un tagad izskatās, ka viņš jau ir konkrēts -,
tad man ir priekšlikums nobalsot to kā 2.pantu... ja ne, tad
es, protams, samierinos ar to, ka tas ieiet atkal kā kārtējais
punkts, bet es tikai gribu teikt, ka vienkārši ir par daudz šo
apakšpunktu un ka tie absolūti neko neizsaka. Mums ir jāatstāj
tikai precīzi un konkrēti, kā tas ir likumā. Tas
nav ne stāsts, ne dzejolis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, ja es jūs esmu pareizi sapratis, tad jūs ierosināt balsot par savu iesniegto redakciju bez nekādām daļējām iebildēm vai atbalstīšanas, bet tieši tādu, kā ir iesniegtajā tekstā.
Komisija tātad, kā mēs zinām, šo Kiršteina kunga priekšlikumu atbalsta tikai daļēji. Kiršteina kungs pieprasa balsojumu par pilnīgu savas iesniegtās redakcijas tekstu.
Seiles kundze - lūdzu! LNNK un Latvijas Zaļās
partijas frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Protams, Kiršteina
kunga priekšlikums ir racionāls un atbalstāms. Bet mēs
jau nupat nobalsojām to skaidrojumu, no kā veidojas šā
likuma mērķis. Tagad mums iznāk tā, kā
mēs tikko nobalsojām, ka likuma mērķis ir nodrošināt
lauksaimniecību kā vienu no pamatnozarēm... un tālāk
kā tekstā. Tālāk tad seko nākamais apakšpunkts,
un šeit runāts par to, kā Latvijai rīkoties šajā
pārejas periodā - līdz Latvijas uzņemšanai
Eiropas savienībā. Tieši tāpēc no redakcionālā
viedokļa Tautsaimniecības komisija šos punktus sakārtoja,
būtībā atbalstot Kiršteina priekšlikumu, un pieskaņoja
viņu mūsu jau iepriekš nobalsotajam tekstam, jo mērķim
ir vairākas pozīcijas, un viena no tām ir Kiršteina
kunga izteiktā pozīcija, tāpēc šajā
gadījumā es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas
variantu, kas būtībā ir tas pats Kiršteina priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Es arī gribu atbalstīt deputātes
Seiles teikto un aicinu Kiršteina kungu šajā situācijā
neuzstāt par balsojumu, jo tad mums tiešām tā iznāk,
ka mēs esam jau nobalsojuši iepriekšējā punktā,
kur ir likuma mērķis... Ja mēs vēlreiz to rakstām,
tad šeit mēs divreiz atzīmēsim to, ka tas ir likums
- starpposms starp iestāšanos Eiropas savienībā un
tā tālāk. Es domāju, ka trešajā lasījumā
tiešām varēs redakcionāli un varbūt arī
pēc būtības realizēt to, ko Kiršteina kungs
teica. Un es aicinu Kiršteina kungu atteikties no balsojuma, bet kolēģus
nobalsot par Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Edgars Bāns
- Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ja būtu runa
tikai par likuma mērķi, tā, kā tas bija pirmajā
lasījumā, tad tādā gadījumā Kiršteina
kungam būtu par 100 punktiem taisnība, bet, tā kā
ir runa par likuma mērķi un uzdevumiem, tad tālāk,
ja mēs šos uzdevumus nesakārtojam pēc tādas
kārtības... Pirmajā kārtā mēs jau
arī Tautsaimniecības komisijā nolēmām, ka
viens no galvenajiem mērķiem un tuvākais uzdevums ir
sakārtot likumdošanu un iestāties Eiropas savienībā,
tāpēc es domāju, ka šis uzskaitījums ir nepieciešams
detalizētāks, jo uzdevumi ir risināmi dažādās
kārtās. Tāpēc lūdzu balsot par Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk nav. Debates slēdzam.
Godājamie kolēģi, daru jums zināmu, ka Kiršteina kungs neuzstāj par sava priekšlikuma balsojumu. Tādēļ mums ir palicis tagad tikai viens viedoklis, tātad tas, ko lūdza Gorbunova kungs, Seiles kundze, Bāna kungs un kas sakrīt ar komisijas viedokli. Ja citu priekšlikumu nav, tad mēs varētu vienoties, ka mēs pieņemam komisijas viedokli šajā panta daļā. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.
Lūdzu, tālāk, Gannusas kundze!
G.Gannusa. 13.lappuse. Iesniedz bijušais zemkopības
ministrs Kaula kungs. Komisijas lēmums - atbalstīt un izteikt
kā 2.punktu, attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Otrais - iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Nākamais - iesniedz bijušais zemkopības
ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt, bet izteikt kā 3.punktu citā redakcijā.
Doma ir atbalstīt, bet izteikt citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Šī redakcija
ir blakus - labajā pusē...
G.Gannusa. Redakciju jūs varat izlasīt.
Sēdes vadītājs. Tātad racionālu
un daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstībai...
G.Gannusa. Jā, redakciju var izlasīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Par pirmā lasījuma
3.punktu priekšlikumu nav, bet komisija ir sakārtojusi šo
punktu, un tagad pirmā lasījuma 3.punkts ir ietverts 2.punkta
redakcijā.
Sēdes vadītājs.Deputāti neiebilst.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 14.lappuse. Iesniedz bijušais zemkopības
ministrs Kaula kungs. Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji
un izteikt kā 4.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk iesniedz Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Finansu ministrijas
valsts sekretāre Andrejevas kundze, un Eiropas lietu komisija atbalsta
3.punktu, svītrojot vārdus "lai bezdarba līmenis
laukos nepārsniegtu valsts vidējos rādītājus",
bet Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt
šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir
iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk - ceturtkārt. Iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas lēmums - atbalstīt un izteikt kā 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Roberts Zīle
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godāto priekšsēdētāj! Godātie
kolēģi! Šajā pašā punktā ir arī
Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums
- izslēgt, ko komisija neatbalstīja. Šis punkts, protams,
labi skan, un šeit viņš ir formulēts samērā
precīzi. Līdz ar to mums katru gadu budžetā var
rasties prasība šos līmeņus tiešām izlīdzināt.
Un tā mums pašlaik ir samērā, es domāju, neaptverama
naudas summa. Šī norma ir tapusi, ja es nemaldos, tādā
veidā, ka Vācijas 1955.gadā pieņemtajā Lauksaimniecības
likumā tika izteikta apmēram šāda veida norma, un
es pieņemu, ka tas tāpēc arī ir radies šajā
ministrijas priekšlikumā. Katrā ziņā es varu
teikt to, ka Vācija šodien nevar šo normu ievērot,
bet tur situācija likumdošanā attiecībā uz
lauksaimniecības politiku ir mainījusies par labu tajā
ziņā... nevis par labu, bet tur ir lielāks uzsvars Eiropas
struktūrām un Eiropas savienībai. Līdz ar to es
nedomāju, ka Latvija varētu šādu nosacījumu
izpildīt, un mans priekšlikums šajā gadījumā
būtu atbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres
priekšlikumu - izslēgt šo 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Kiršteina
kungs - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti!
Es arī faktiski gribētu jūs lūgt atbalstīt
Andrejevas kundzes priekšlikumu, jo, pirmkārt, vidējais
ienākums jau arī veidojas no šī lauksaimniecības
ienākuma, un nekur nav teikts, ka šis lauksaimniecības
ienākums ar laiku, teiksim, pēc diviem vai trim gadiem, nevarētu
būt vispār lielāks. Ko nozīmē "izlīdzināt"?
Kāpēc kaut kas mākslīgi būtu jāizlīdzina?
To nemaz nevar izdarīt! Mainoties cenu politikai vai pieprasījumam,
šie ienākumi var būt augstāki par vidējiem
tautsaimnieciskajiem ienākumiem. Priekšlikums pašreizējā
redakcijā vienkārši ir absurds, tāpēc es ierosinu
atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl
kāds vēlas runāt par šo panta daļu? Edgars
Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Manuprāt, te ir runa par divām dažādām lietām. Labajā pusē ir 4.punkts un 5.punkts. Ja runā par 4.punktu, tad par to bija priekšlikums - izslēgt kā iepriekšējās komisijas pieņemto. Tas ir trešajā ailītē 3.punkts. Un Eiropas lietu komisija te gribēja, lai bezdarba līmenis laukos nepārsniegtu vidējos valsts rādītājus. Bet būtībā par nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos ir jādomā un tam ir jāpaliek, lai vismaz daļēji mēs to sekmētu varbūt ar citām metodēm. Teiksim, tas var būt Ministru kabineta priekšlikums par zemes tirgu lauku apvidū, lai atdotu zemi tiem investoriem, kas lauku apvidū grib būvēt rūpniecības uzņēmumus vai kaut kādas mazās pārstrādes rūpnīciņas vai cehus. Lauku iedzīvotāji varētu iesaistīties šajā darbā, un tādējādi samazinātos bezdarbs. Tas ir viens no pasākumiem. Nav jādod tikai nauda, lai izlīdzinātu, lai nodarbinātu cilvēkus lauku apvidos.
Tāpat par 5.punktu. Galu galā uz to būs
jāiet, lai izlīdzinātu ar jaunām tehnoloģijām,
ar jaunām darba vietām, un tādā aspektā šis
var palikt. Tas nav domāts, ka tikai no budžeta dod naudu,
lai piemaksātu tiem, kas nestrādā. Nebūt nē!
Tas ir domāts, lai organizatoriski, ar jauno tehnoloģiju un
jaunām darba vietām to veicinātu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Mēs skatām tikai sākuma pantus, un, ja mēs tagad paskatītos atpakaļ, kā skan likuma sākuma teksts, tad redzētu, ka viņš ir apmēram tāds, ka likuma mērķis ir radīt šādus priekšnoteikumus. Un viens no šiem priekšnoteikumiem, kas šajā sākuma pantā ir minēts, ir, lai lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādē gūtais gada vidējais ienākums tiktu izlīdzināts ar vidējiem ienākumiem tautsaimniecībā. Mēs šeit neuzliekam budžetam nekādus pienākumus, mēs šeit tikai nosakām politiku, un es domāju, ka pēc tā vajadzētu censties un šādu ierakstu tomēr par labu mūsu nacionālajai lauksaimniecībai vajadzētu saglabāt.
Un tāpēc es aicinu neatbalstīt Andrejevas
kundzes priekšlikumu, bet atbalstīt Tautsaimniecības komisijas
priekšlikumu tādā redakcijā, kādā viņš
ir minēts 14.lapaspuses pēdējā ailītē.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu. Motivācija: diemžēl laukos mēs visvairāk šodien sastopamies ar reālo sociālismu. Jā, es piekrītu, ka lauksaimnieki ir mūsu nacionālais pamats. Diemžēl lauksaimnieku vēlēšanās saņemt no valsts visu gatavu uz zelta paplātītes ir arī sociālisma pamats. Nav nevienam noslēpums, arī cienījamajiem Andrejevas kundzes priekšlikuma oponentiem, ka šodien laukos cilvēki nevēlas izrādīt pašiniciatīvu. Pašiniciatīva bieži vien tiek izrādīta tikai varbūt līdzīgi Silarozes klaigātajiem lozungiem, paužot to, pret ko viņš ir. Laukos šodien ir pazudusi iniciatīva. Un atkal mēs gribam likumā ierakstīt, ka valstij ir kaut kas jānodrošina, jāizdara. Bet kāpēc mūsu cienījamie lauku iedzīvotāji paši nevēlas atrast sev nodarbinātību? Nevienam nav noslēpums, ka šodien ļoti daudziem veiksmīgiem lauksaimniekiem ir ļoti grūti atrast darbaspēku par visnormālāko atalgojumu, jo cilvēki vienkārši mazlietiņ ir "izlaidušies". "Izlaidušies" tādā veidā, ka gaida, ka viss tiks nodrošināts.
Un pilnīgi pareizi to arī oponēja, ka Vācijas Lauksaimniecības likums jau nav spējīgs pats sevi izpildīt. Kur nu vēl Latvijas apstākļos! Jā, acīmredzot es šobrīd būšu varbūt nepopulārs laukos, ja es šādi runāju. Diemžēl taisnība man ir augstāka par popularitāti. Un šodien cilvēkam jāsāk domāt, kā pašam panākt sev iztiku, kā pašam radīt sev iespēju uzturēt sevi un savu ģimeni. Šāds papildinājums likumā tikai bremzēs nākotni. Man tas ļoti atgādina īsredzīga politiķa tendenci. Šodien palīdzēsim, bet kā būs rīt? Kas būs rīt? Ja šodien mēs pateiksim, ka jādomā arī pašam līdzi, un pats likums tomēr ir virzīts uz to, lai lauciniekam palīdzētu, tad varbūt tomēr arī cilvēki uz vietas sāks domāt, ka nav jāgaida tikai dāvanas no dabas, bet jāņem viņas pašam. Es domāju, ka šī zinātnieka vārdi ir zināmi arī Latvijā. Un tas šoreiz attiecas arī uz sociālo sfēru.
Es aicinu kolēģus atbalstīt Andrejevas
kundzes priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Aleksandrs
Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamie deputāti! Es gribēju teikt, ka par šo pantu nemaz nevar balsot, jo viņš, pirmkārt, nav noformulēts, tātad pārstrādes gadā gūto vidējo ienākumu izlīdzināšana. Tad ir jāraksta, kādi ir vidējie ienākumi - vidējais ienākums statistikā uz vienu iedzīvotāju, vidējais ienākums uz vienu ražotāju, vidējais ienākums uz vienu laukos dzīvojošo. Te tam precīzi ir jābūt uzrakstītam, uz ko attiecas šis vidējais ienākums, vai uz vienu pensionāru vai ko citu.
Nākošais. Ir milzīga atšķirība starp lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādē gūto ienākumu. Pārstrādes rūpniecībā ir nozares, kur ir piecreiz augstāki ienākumi, nekā ir vidēji Latvijā. Tātad varbūt teiksim uzreiz, ka nevis vidējo izlīdzināt, bet uzreiz vajag rakstīt, ka nevis izlīdzināt, bet panākt, lai būtu augstāk par vidējo. Kāpēc mēs esam tik pieticīgi? Un kā uz šādu likumu skatīsies cilvēki, kas, piemēram, audzē un piegādā restorāniem šampinjonus, vai cilvēki, kas, piemēram, nodarbojas ar dzērienu ražošanu, kas arī pieder pie lauksaimniecības? Es nerunāju šeit par spirtu, bet ir arī citi dzērieni, kuru ražošanai ir ārkārtīgi liela rentabilitāte, kas vairākas reizes pārsniedz vidējos ienākumus, rēķinot uz strādājošo. Tad viņiem būtu jāpazemina uz vidējo. Tas ir kaut kāds absurds! Un ja šāds priekšlikums ir iesniegts, tad tomēr vajag precīzi uzrakstīt, vai tas attiecas uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu strādājošo, vai uz vienu ģimenes locekli, vai uz kaut ko citu. Man absolūti nav skaidra priekšlikuma jēga.
Līdz ar to es vēlreiz lūdzu atbalstīt
Andrejevas kundzi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzu. Tā kā mums ir divi savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi, tad atļaujiet, kolēģi, jums atgādināt Kārtības ruļļa 101.panta nosacījumus: "Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:
1) priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta."
Un tieši šādu priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta 2.panta ceturto punktu - ir iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze. Savukārt bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs ir iesniedzis priekšlikumu, kuru daļēji, pareizāk sakot, atbalsta Tautsaimniecības komisija, tādēļ vispirms mums būtu jābalso par Andrejevas kundzes priekšlikumu un tikai pēc tam par Kaula kunga priekšlikumu, kuru atbalsta Tautsaimniecības komisija.
Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Manuprāt, var izslēgt tikai to, kas
ir pieņemts iepriekš likumā, un to, kas būtu pirmajā
lasījumā pieņemts. Šajā gadījumā
pirmajā lasījumā likumprojektā tāda teksta
vispār nav. Ir tikai Kaula kunga priekšlikums, turklāt
ir nedaudz modificēta redakcija, ko dod Tautsaimniecības komisija,
tāpēc balsot par izslēgšanu nav loģiski.
Var balsot par šī priekšlikuma pieņemšanu, un,
ja viņš netiek pieņemts, tad viņš ir noraidīts,
jo pirmajā lasījumā šāda teksta vispār
nav.
Sēdes vadītājs. Jā! Godājamais Jigena kungs un kolēģi! Kārtības ruļļa 101.panta 2.apakšpunkts mums nosaka to, ka nākamais ir jābalso priekšlikums, kurš visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Un arī šajā gadījumā Andrejevas kundzes priekšlikums visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tā vai citādi, cienījamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli, mums vispirms ir jāliek uz balsošanu Andrejevas kundzes priekšlikums. Bet attiecībā uz to, ko Jirgena kungs saka, ka viņš nemaz nav ieslēgts, gribu teikt, ka šeit, 3.ailītē, kā es saprotu, ir tas teksts, kuru Andrejevas kundze ierosina izslēgt. Un viņš skan: "No lauksaimniecības un tās produkcijas ražošanas..." un tā tālāk, tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu cienījamos kolēģus vispirms balsot par 15.lapaspusē pašā augšā izteikto Andrejevas kundzes priekšlikumu šajā panta daļā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.
Tādēļ tagad lieku uz balsošanu Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikumu par šo panta daļu, kurš ir izteikts 14.lapaspuses
pašā apakšā (teksts labajā apakšējā
stūrī). Tātad: "...no lauksaimniecības un
tās produkcijas ražošanas un pārstrādes gūtā
gada vidējā ienākuma izlīdzināšanai
ar gada vidējo ienākumu tautsaimniecībā".
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo
tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 9. Pieņemts.
Paldies. Lūdzu tālāk!
G.Gannusa. 15.lappuse, 4.punkts. Iesniedz Juridiskais
birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā
6.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies.
G.Gannusa. Tālāk. 6.punkts - iesniedz Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas
valsts sekretāre Andrejeva. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
ir atbalstīt un izteikt kā 7.punktu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti
vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas slēdzienu, kurš atbalsta Zemkopības
ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikumu? Nav
iebildumu. Paldies.
G.Gannusa. Par pirmā lasījuma 6.punktu. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums ir - izteikt to kā 8.punktu, tas ir, "lauksaimniecības
produktu tirgus regulēšanas pamatprincipu īstenošanai".
Sēdes vadītājs. Kurā lappusē,
Gannusas kundze?
G.Gannusa. 15.lappusē 6.punkts.
Sēdes vadītājs. Mēs tikko vienojāmies
par to, ka mēs atbalstām Lapšes kunga izteikto priekšlikumu.
G.Gannusa. Jā. Tas ir 7., bet tagad es... Es atvainojos,
es izlaidu! Attiecībā uz Finansu ministrijas valsts sekretāres
Andrejevas priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
ir - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti
vēlas runāt? Nē. Piekrītam. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk pirmā lasījuma
6.punkts - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums ir - izteikt šo punktu kā
8.punktu.
Sēdes vadītājs. Tas ir 16.lappusē...
G.Gannusa. 15.lappusē...
Sēdes vadītājs. 15.lappusē mums,
Gannusas kundze, vairāk nav nekā. Tā ir 16.lappuse pēc
mūsu rīcībā esošā dokumenta.
G.Gannusa. 7.punktu izteikt kā 9. Priekšlikumu
vairāk nav. Tālāk...
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze...
acumirkli, mums ir jānoskaidro deputātu viedoklis par 6.punkta
izteikšanu kā 8.punktu, un tā redakcija ir labajā
stūrī augšā. Vai deputāti iebilst pret to?
Neiebilst. Paldies. Tagad varam skatīt tālāk.
G.Gannusa. 16.lappuse. 7.punktu Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ierosina izteikt kā 9.punktu.
Sēdes vadītājs. Tātad te ir mainīta
punktu numerācija, bet kā ir ar lietas būtību?
G.Gannusa. Lietas būtība nemainās.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Acumirkli, Gannusas kundze, mums jānoskaidro deputātu
viedoklis! Deputāti neiebilst pret to? Neiebilst. Paldies. Tagad,
lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. Un vēl Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
ir - papildināt ar 10.punktu, tas ir, "lauksaimniecības
zinātnes un izglītības attīstībai".
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk ir otrā nodaļa
- "Lauksaimniecības politikas noteikšana un tās realizēšanas
kārtība". Iesniedz deputāte Gannusa. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums ir - neatbalstīt. Nākamajā, 17.lappusē,
ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums
un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sapratām, paldies!
Vai deputāte Gannusa neuzstāj par sava priekšlikuma balsošanu?
G.Gannusa. Nē.
Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Paldies.
Tātad šajā jautājumā tiek pieņemts Lapšes
kunga, Andrejevas kundzes un Eiropas lietu komisijas priekšlikums.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 18.lappuse, 3.pants. Iesniedz Juridiskais birojs.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā 3.pantu, mainot
tālāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 19.lappuse. Iesniedz deputāti Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt, izslēdzot vārdu "realizācija",
tā ir vienkārši tāda redakcionāla piebilde.
Es nezinu, varbūt tur nav tajā...
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk ir deputāta Kiršteina
kunga priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas...
Sēdes vadītājs. Acumirkli, Gannusas
kundze! Mēs vēl... Ā, mēs vēl par to
pašu runājam. Paldies. Lūdzu!
G.Gannusa. Ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt un izteikt
kā 4.pantu tādā redakcijā, kāda ir tekstā.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins
neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Pārējie deputāti?
Arī ne.
G.Gannusa. Iesniedz deputāti Roberts Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Paldies.
G.Gannusa. Tālāk. Iesniedz LZS, KDS un LDP
frakcija - izslēgt 3.panta 2.punktu. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies.
G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu atbalsta arī
Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
atbalstīt lauksaimniecības attīstības gada programmu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 20.lappuse. Iesniedz deputāti Roberts
Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
izmantots, sagatavojot punkta redakciju, kas lasāma 6.ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Paldies.
G.Gannusa. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija - izslēgt
3.panta 3.punktu, un tas ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapše, šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu
komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, pirmā lasījuma
tekstā 3.punkts ir izslēgts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Ceturtkārt. Iesniedz deputāti Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas lēmums
- atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Tātad mēs
runājam par 4.panta 4.punktu.
G.Gannusa. Un 4.punkta tekstu skatīt 22.lappusē.
4.punkts ir 22.lappusē.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Iesniedz LZS, KDS un LDP
frakcija - izslēgt 3.panta 4.punktu. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas lēmums
- atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies.
G.Gannusa. 21.lappuse. Iesniedz Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas
lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas lēmums - izteikt kā 4.punktu 6.ailē.
Tas ir 22.lappusē.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies.
G.Gannusa. Piektkārt. Iesniedz bijušais zemkopības
ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
atbalstīt daļēji. Par valsts programmām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies.
G.Gannusa. Iesniedz deputāti Roberts Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 22.lappuse 6.punkts. Iesniedz deputāts
Kiršteina kungs, LZS, KDS un LDP frakcija. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
lēmums - atbalstīt daļēji, izslēdzot vārdus
"par zemes lietošanu un zemes privatizāciju" un ietverot
4.punktā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu
komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 7.punkts. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija, atbalsta arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija. Un skatīt
kā 4.punktu...
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 4.pants. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais
birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt, izteikt kā
5.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 23.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti
Zīle, Grīnblats, Balodis. Un iesniedza arī deputāts
Kiršteins. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un pirmā lasījuma
tekstā svītrot 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Turpinājums
ir 24.lappusē, vienkārši tas ir pārrakstīts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tātad Lapšes
kunga priekšlikums ir sadalīts divās daļās.
Pirmā daļa tam ir 23.lappusē, un tas turpinās 24.lappusē.
Tas ir viens vesels priekšlikums. Komisija to atbalsta. Deputāti?
Arī. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 25.lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, un priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Ir runa par visiem
šiem četriem labojumiem, kas ir redzami 25.lappusē labajā
pusē un kas ir ar numuriem - 4, 5, 6 un 7. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 26.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte
Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Priekšlikums ir izmantots komisijas sagatavotajā 4.un 5.panta
redakcijā (6.ailē).
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 26.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte
Seile.
Sēdes vadītājs. 26 .lappusi, Gannusas
kundze, mēs jau izskatījām.
G.Gannusa. 27.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte
Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Pirmais priekšlikums ietverts 5.panta pirmā daļā (6.ailē)...
Tātad es nelasīšu pa lappusēm, kā viss ir...
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad
visi Seiles kundzes izteiktie priekšlikumi ir 27.lappusē, komisija
tos ir atbalstījusi daļēji. Vai iesniedzējam -
Seiles kundzei - nav iebildumu pret šo izklāstīto redakciju?
Paldies. Un citiem deputātiem? Arī nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 28.lappuse. 5.pants. Priekšlikumu iesniedza
Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP
frakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - daļēji atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 29. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte
Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - "Neatbalstīt.
Neatbilst 1. panta 1. punktā ietvertajai lauksaimniecības jēdziena
definīcijai". Un - "Izslēgt 2. pantu, mainot tālāko
numerāciju."
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai jūs,
deputāte Gannusa, neiebilstat?
G.Gannusa. Man personīgi iebildumu nav.
Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Deputātiem?
Nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Treškārt. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - izteikt to kā 2. punktu, mainot numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst.
G.Gannusa. Un tas pats attiecas uz 4. punktu - arī
par šo punktu ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
izteikt to kā 3. punktu.
Sēdes vadītājs. Lauksaimniecības
produkcijas ražotāju izmaksas un ienākumi. Deputāti
neiebilst? Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 30. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt, izteikt šo punktu kā
4. punktu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
ir mainīt punktu numerāciju... pieci, seši, septiņi,
astoņi, deviņi.
Sēdes vadītājs. Tas ir sakāms
par visiem šiem punktiem 30. lappusē. No seši līdz
desmit, tā? Gannusas kundze, vai es jūs pareizi sapratu?
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. 31. lappuse. Atkal ir Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums mainīt numerāciju punktiem... desmito,
vienpadsmito punktu... un divpadsmito...
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
tam? Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs
Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu, un Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Piekrīt? Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Un savukārt Tautsaimniecības komisija
ierosina papildināt ar 13. punktu.
Sēdes vadītājs. Pievienotajā
redakcijā 31. lappuses apakšējā stūrī
labajā pusē. Tā, ja?
G.Ganusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 32.lappuse. Deputātes Gannusas priekšlikums
Tautsaimniecības komisijā atbalstīts daļēji,
priekšlikums ietverts komisijas sagatavotā 6. panta redakcijā
(6. ailē).
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt
un izteikt šo pantu kā 7. pantu jaunā redakcijā:
lauksaimniecības attīstības gada programma.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 33. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti
Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums ir atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas
sagatavotajā 7. panta 1. daļas redakcijā (6. ailē).
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrs valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 34. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt. Priekšlikumu atbalsta
arī Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 35. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte
Gannusa, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt
daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle,
Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti nepiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapše, priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 36. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti
Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - atbalstīt daļēji, precizējot
redakciju.
Sēdes vadītājs. Te gan tekstā
ir rakstīts, ka šo kungu priekšlikums ir atbalstīts.
G.Gannusa. Man tas ir piezīmēs, tā
ka vienkārši... kā nu uz šo balsojumu...
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, paldies,
bet mēs nevaram vadīties pēc jūsu piezīmēm,
mēs varam vadīties pēc deputātu rīcībā
esošiem dokumentiem.
G.Gannusa. Tautsaimniecības komisija atzīst,
ka, gatavojot trešo lasījumu, redakcija varbūt būtu
jāpilnveido.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk - 5., 6. punkts. Priekšlikumi
nav bijuši iesniegti. Tālāk - 8. punkts. Priekšlikumu
iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt, svītrot 8. punktu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- 10. punktu izteikt kā 9. punktu: valsts budžeta asignējumi
un investīcijas.
Sēdes vadītājs. Mainās numerācija...
Paldies. Nav iebildumu?
G.Gannusa. 37. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti
Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums ir neatbalstīt un izteikt šo punktu kā
10. punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt, priekšlikumu atbalsta
arī Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrija. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt. Trešā
daļa. Teksts ir 37. lappusē stūrī: "Zemkopības
ministrija mēneša laikā pēc valsts budžeta
apstiprināšanas..."
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 38. lappuse. 7. pants. Priekšlikumu iesniedza
Juridiskais birojs, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis par šo priekšlikumu? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteina
kungs, un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt,
bet priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Un kur var redzēt šā priekšlikuma būtību?
G.Gannusa. 8. pantā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Anna Seile - LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Atvainojiet.
Paldies. Neviens cits nevēlas uzstāties? Nevēlas. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. 39. lappuse. Šeit nekādu priekšlikumu
un izmaiņu nav.
Sēdes vadītājs. Acumirkli, Gannusas
kundze! Tātad mēs joprojām runājam par 7. panta
atsevišķām daļām - 2., 3., 4. daļu.
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. ... kur priekšlikumu
nav. Un tālāk, 39. lappuses beigās, sākas trešā
nodaļa - "Lauksaimniecības produkcijas tirgus veicināšana"
- un 40. lappusē turpinās. Tur ir ...
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Jā, ir Juridiskā
biroja priekšlikums.
G.Gannusa. 40. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais
birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
ir izteikt šo pantu kā 9. pantu - tirgus veicināšana.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza
deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji. Priekšlikums
izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas redakcijā
(6. ailē 41. lappusē).
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu?
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.
Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas
redakcijā (6. ailē 41. lappusē).
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 41. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Finansu ministrijas
valsts sekretāre Andrejevas kundze. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - atbalstīt daļēji, izteikt kā
pirmo daļu... tālāk kā tekstā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 42. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapše. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies.
G.Gannusa. Iesniedza priekšlikumu deputāte Gannusa.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.
Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas
redakcijā (6. ailē 41. lappusē).
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Svītrot 8. panta
2. punktu. Komisija neatbalsta. Deputāti? Nav iebildumu? Kiršteina
kungs runās. Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - Eiropas lietu
ministrs.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ierosināju svītrot tāpēc, ka mēs atkal pārrakstām likumu šeit un darām pilnīgi nepareizi un neprecīzi. Mēs šodien jau pieņēmām kā steidzamu, piemēram, likumu par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību.
Nākamais. Mēs šodien pieņēmām
likumu par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja
un pakalpojumu sniedzēja atbildību. Mēs esam jau veselu
rindu likumu pieņēmuši, speciālo likumu, kas daudz
precīzāk regulē visas šīs lietas. Un, ja mēs
rakstām šo punktu tādā redakcijā, ka visai
valstī realizējamajai lauksaimniecības produkcijai ir
jāatbilst Latvijā spēkā esošajiem veterinārajiem
un fitosanitārajiem noteikumiem un kvalitātes standartiem,
kas saskaņoti ar Eiropas savienības prasībām,
tad, protams, šo punktu šajā redakcijā varētu
faktiski arī atstāt un es arī tagad atsauktu savu priekšlikumu.
Es nelūdzu par to balsot, bet attiecībā uz trešo
lasījumu es tad iesniegtu to drusciņ sagatavotākā
veidā. Jo mēs esam šajā likumā četrās
vietās jau atkal pārrakstījuši tos likumus, ko mēs
paši šeit esam pieņēmuši. Mums nevajadzētu
katrā nākamajā likumā pārrakstīt to,
ko mēs esam tikko jau izdarījuši. Varbūt ar vienu
rindkopu sākumā mēs varētu tos visus apkopot,
lai mums katrā pantā atkal nav tās atsauces...
Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina
kungs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Attiecībā
uz trešo lasījumu tātad deputāti, kuri uzskatīs
par vajadzīgu, iesniegs savu attiecīgo šā panta daļas
redakciju.
G.Gannusa. 43. lappuse. Iesniedza priekšlikumu Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu neatbalsta
Eiropas lietu komisija, un arī Tautsaimniecības komisija neatbalsta
šā teksta svītrošanu.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu
iesniedza Lapšes kungs, bet Eiropas lietu komisija un arī jūsu
komisija to neatbalsta.
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Piekrist Tautsaimniecības komisijas viedoklim par šā
priekšlikuma neatbalstīšanu. Iebildumu nav? Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. 44. lappuse.
Sēdes vadītājs. Acumirkli! Anatolijs
Gorbunovs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts,
vēlas runāt. Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Es piekrītu tam, ko šeit teica Kiršteina
kungs. Te tiešām ir sarežģīta sistēma,
jo grozījumi pēc grozījumiem ir iesniegti, un būtu
ļoti svarīgi, lai mēs tomēr pateiktu, ka mēs
neatbalstām šinī konkrētajā gadījumā
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikumu
- izslēgt 9. panta trešo daļu, bet vajadzētu mūsu
cienījamajai referentei tomēr lūgt, lai ik reizi atbalsta
Tautsaimniecības komisijas redakciju, galīgo redakciju, jo
tiešām šī redakcija tāda ir: "Visā
valstī realizējamajai lauksaimniecības produkcijai un
pārtikas produktiem ir jāatbilst Latvijā spēkā
esošajiem veterinārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem
un kvalitātes standartiem, kas saskaņojami ar Eiropas savienības
prasībām." Uz trešo lasījumu tiešām
vajadzētu varbūt šeit vēl kaut ko grozīt
un labot, bet citādi pēc stenogrammas var iznākt, ka
mēs neesam atbalstījuši tikai Zemkopības ministrijas
valsts sekretāra Lapšes priekšlikumu, bet arī komisijas
priekšlikums nav akceptēts. (No zāles deputāts A.Kiršteins:
"Pareizi pierakstīs...")
Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova
kungs! Lūdzu, Gannusas kundze!
G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas vārdā
man jāaatvainojas. Te redakcijā vienkārši trūkst
vārda "izslēgšanu", tātad ir jābūt
"neatbalstīt izslēgšanu".
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, to
jūs varat pateikt, jo tekstuāli tur tam nemaz nav obligāti
jābūt, jo stenogramma ir pamatdokuments, pēc kura vadīsies,
likumprojektu izstrādājot līdz galam. Lūdzu, turpiniet!
G.Gannusa. 44. lappuse. Iesniedza deputāte Gannusa...
Sēdes vadītājs. 9. pants. Gannusas
kundze, lūdzu, sakiet: "Tirgus veicināšanas institūcijas
un instrumenti". Ir deputāta Kiršteina priekšlikums
- 9. panta 1. punktā izslēgt vārdu "valstisko".
Komisija to atbalsta. Deputāti? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
Lūdzu!
G.Gannusa. Nē... Pirmais, kā es saprotu,
bija deputātes Gannusas priekšlikums, un tas Tautsaimniecības
komisijā ir atbalstīts. Tad ir deputāta Kiršteina
kunga...
Sēdes vadītājs. Jā, piedodiet!
Gannusas kundze, jums ir taisnība, es "pârskrēju"
pāri.
G.Gannusa. Tad ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums.
Arī to Tautsaimniecības komisija atbalsta un...
Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Tātad vispirms vienosimies: vai kolēģi deputāti atbalsta Gannusas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikumus 9. panta pirmajā daļā? Nav iebildumu. Nav. Paldies, pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
G.Gannusa. Ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes kunga priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tautsaimniecības
komisija neatbalsta Lapšes kunga priekšlikumu. Vai deputāti
piekrīt Tautsaimniecības komisijas viedoklim? Piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 10. pants. Iesniedza Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - atbalstīt. Tā ir 44. lappuse.
Sēdes vadītājs. Tātad Lapšes
kungs ierosina izslēgt 10. panta pirmo daļu.
G.Gannusa. Otro daļu. 10. panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Tas ir 44. lappuses
apakšā.
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Un komisija?
Tautsaimniecības komisija atbalsta šo Lapšes kunga priekšlikumu?
G.Gannusa. Priekšlikums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 45. lappuse. Iesniedza Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - neatbalstīt, bet izteikt kā otro daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk ir Finansu ministrijas valsts
sekretāres Andrejevas priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza deputāti Roberts Zīle,
Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt un izslēgt 9.panta otro daļu pirmā
lasījuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tātad ir runa
par 9.panta otro daļu. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk ir deputāta Kiršteina
kunga priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Gannusas kundze, lūdzu, neminiet lappuses, bet
miniet pantus un pantu daļas. Tas patiešām, kā jau
tika aizrādīts, stenogrammai ir nepieciešams. Vispirms
pantu, panta daļu un pēc tam iesniedzēju.
G.Gannusa. 9.panta trešā daļa. Iesniedza
Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums -
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
G.Gannusa. 9.panta trešajā daļā priekšlikumu
iesniedza deputāts Bāns. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs. Eiropas lietu komisija priekšlikumu
neatbalsta, to neatbalsta arī Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Piekrist Tautsaimniecības komisijas viedoklim. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. 9.panta trešajā daļā papildinājumu
iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu
komisija, to atbalsta arī Tautsaimniecības komisija un izteic
kā ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze!
Es vēlreiz lūdzu jūs minēt ne tikai to, ko iesniedz,
bet to, par kura panta kuru daļu tas ir.
G.Gannusa. 9.panta 6.punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies. Pieņemts. Tālāk ir 47. lappuse.
G.Gannusa. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs
Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tātad joprojām
ir runa par tā paša 9.panta piekto daļu. Vai deputātu
kungi neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre
Andrejevas kundze, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums -
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Runa ir par 9.panta
septīto daļu. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Par 9.panta ceturto daļu iesniedza deputāti
Roberts Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt un izslēgt ceturto
daļu pirmā lasījuma tekstā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts. 48.lappuse. Lūdzu!
G.Gannusa. Par 10.panta astoto daļu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt un izteikt kā piekto daļu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas redakciju? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.
Lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. 10.panta pirmā un otrā daļa.
Iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Vai piekrītat komisijas viedoklim? Iebildumu nav. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza deputāts Kiršteins - izslēgt
10.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kā deputāts
uzskata? Vai piekrīt šai atbildīgās komisijas redakcijai?
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu atbalsta Eiropas
lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt
un izteikt kā 11.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Par 10.panta otro daļu priekšlikumi
nav iesniegti. Tālāk - 50.lappuse. Iesniedza deputāti
Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis - svītrot 10.panta trešo
daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Roberts Zīle
vēlas runāt. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj!
Godātie deputāti! Ja mēs pašķiram atpakaļ
mūsu nobalsoto redakciju 43.lappusē par 8.panta otro daļu,
tad tur ir minēts, ka visā valstī realizējamajiem
lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ir jāatbilst
Latvijā esošajiem veterinārajiem un citiem sanitārajiem
noteikumiem un kvalitātes prasībām, kas saskaņojamas
ar Eiropas savienības prasībām. Tātad principā
šo triju deputātu priekšlikums radās tādā
sakarībā, ka tas ir jau pateikts iepriekš, tātad
gan importētāju, gan vietējo ražotāju produkcijai
ir vienādas prasības. Tādējādi, mūsuprāt,
tas būtu lieks formulējums šajā 3.punktā.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Tātad jūs uzskatāt, ka šis ir lieks, tādēļ
ierosināt balsot par savu priekšlikumu - svītrot 10.panta
trešo daļu. Vai es jūs pareizi esmu sapratis? Paldies. Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu
Roberta Zīles, Guntara Grīnblata un Venta Baloža izteikto
priekšlikumu - svītrot 10.panta trešo daļu. Lūdzu
deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par
- 40, pret - 15, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.
G.Gannusa. Bijušais zemkopības ministrs Kaula
kungs iesniedza 10.pantu ar jaunu ceturto sadaļu jaunā redakcijā.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Vai piekrītat atbildīgās komisijas redakcijai?
Piekrītat. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs
Lapšes kungs un Finansu ministrija iesniedza priekšlikumu. Priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisija
atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs
Kaula kungs - papildināt 10.pantu ar jaunu piekto daļu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt, mainot procentu lielumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Vēlas
runāt Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais sēdes vadītāj! Dārgie
kolēģi! Komisijas jaunajā redakcijā ir paredzēts
50% ieskaitīt Lauku attīstības fondā, bet šie
50% radīs mums nesaskaņas ar citiem likumiem, kurus mēs
esam pieņēmuši, tas ir, ar likumu par policiju, par Zemessardzi,
par Valsts ieņēmumu dienestu, kur atsevišķos gadījumos
jau ir paredzēta 80% liela kompensācija kontrabandas atradējiem.
Tā ka varbūt prātīgāk būtu atgriezties
atpakaļ pie 25%.
Sēdes vadītājs. Baloža kungs,
kāds tad ir jūsu priekšlikums? Vai piekrist Kaula kunga
iesniegtajam priekšlikumam?
V.Balodis. Mans priekšlikums būtu piekrist Kaula
kungam, un, lai arī cik man būtu patīkams Lauku attīstības
fonds, bet tie 50% kopā vēl ar citiem jau sastādīs
130%. Es ierosinu atgriezties pie Kaula ierosinātajiem 25%.
Sēdes vadītājs. Komisija to ir atbalstījusi, mainot tikai procentu lielumu, kādi tie bijuši noteikti pirmajā lasījumā.
Bāna kungs, lūdzu! Edgars Bāns - Latvijas
Vienības partijas frakcijas deputāts.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ja iedziļināmies
sīkāk, tad te jau ir tie 50%, bet tikai no lauksaimnieciskās
nelegālās vai bezīpašnieka mantas. 25% varbūt
būs no kopējā. Par 80% un par citiem likumiem jāteic,
ka tur ir no kopējā, bet mums ir interese, lai aizsargātu
pret lauksaimniecības produkcijas nelegālo plūsmu, un
tad, ja viņa notiek, lai arī zemnieki kaut ko saņem
no tā. Iedziļinieties tekstā, tur ir teikts: "...no
lauksaimniecības produkcijas". Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad bija viens priekšlikums, ko izteica Baloža kungs - atbalstīt Kaula kunga iesniegto priekšlikumu. Komisijas viedoklis nesakrīt ar Kaula kunga izteikto priekšlikumu. Kādā secībā mums šajā gadījumā vajadzētu balsot?
Vispirms, cienījamie kolēģi, saskaņā
ar Kārtības rulli ir jābalso Kaula kunga priekšlikums,
kas ir izteikts 50.lappuses pašā apakšā kreisajā
pusē. "Papildināt 10.pantu ar jaunu piekto daļu
šādā redakcijā: "No ieņēmumiem,
kuri iegūti no konfiscēto un bezīpašnieka lauksaimniecības
un pārtikas preču realizācijas, ne mazāk kā
25% ieskaitāmi Lauku attīstības fondā." Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo
priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 26, pret - 13, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk mums ir... (Starpsauciens no zāles:
"Komisijas priekšlikums...")
G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcija iesniedza par 10.pantu...
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Gannusas
kundze! Tātad ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums. Komisija
to atbalsta.
G.Gannusa. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja
un ierosina izteikt kā ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas
valsts sekretāre Andrejeva. Eiropas lietu komisija priekšlikumu
neatbalsta, to neatbalsta arī Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā
jautājumā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Latvijas Vienības
partijas frakcija. Eiropas lietu komisija priekšlikumu atbalsta, arī
Tautsaimniecības komisija atbalsta Latvijas Vienības partijas
frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
atbalsta atbildīgās komisijas redakciju šajā jautājumā?
Atbalsta. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 6.punkts. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija, atbalsta arī Tautsaimniecības komisija.
10.panta piektās daļas redakcija ir 6.ailē 48.lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies,
pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Latvijas Vienības
partijas frakcija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums -
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Frakcija ierosina tātad
papildināt 11.panta sesto daļu pirms vārdiem "un
dzīvu mājlopu importu" ar vārdiem "ko var ražot
savā valstī". Komisija to neatbalsta. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt.
Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums -
aizstāt 9. un 10.pantu ar jauniem pantiem (11., 12., 13.) šādā
redakcijā. Tautsaimniecības komisija to atbalstījusi
daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā
5.panta pirmās daļas 3.punkta redakcijā (6.ailē
24.lapaspusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 13.pants. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, bet
mēs nezinām, kāds ir šis priekšlikums - 13.pants!
G.Gannusa. Tas ir Gannusas kundzes priekšlikums. Teksts
ir apakšā. Viņš ir tā sakārtots, jo priekšlikums
bija 9. un 10.pantu aizstāt ar jauniem pantiem - 11., 12., 13. Tagad
šis ir...
Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs
par to esam vienojušies. Tātad 52.lapaspuses apakšā
ir 13.pants.
G.Gannusa. Jaunais 13.pants.
Sēdes vadītājs. "Tirgus regulēšanas
pamatnoteikumi".
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst pret panta redakciju? Neiebilst. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Un visi šie priekšlikumi tagad ir izvietoti
pantos, 53.lapaspusē tos var izlasīt. 10.panta piektās
daļas redakcija ir 6.ailē 48.lapaspusē, 11.panta otrās
daļas redakcija ir 6.ailē 49.lappusē un 11.panta trešās
daļas redakcija ir 6.ailē 50.lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt komisijas ierosinājumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 54.lappuse. 11.pants. Iesniedza bijušais
zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu, ka Tautsaimniecības komisija neatbalsta šajā
jautājumā Kaula kunga iesniegto priekšlikumu? Nav iebildumu.
Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. 12.panta pirmo daļu jaunā redakcijā
iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes
kungs. Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt.
Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs
Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu - izslēgt 12.panta otro
daļu. Priekšlikumu iesniedza arī Finansu ministrijas valsts
sekretāre Andrejeva. Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības
komisija atbalsta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Iesniedza deputāti Roberts Zīle,
Grīnblats, Balodis - 11.pantu aizstāt ar sekojošu tekstu.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Priekšlikums ietverts komisijas sagatavotajā 16.panta otrās
daļas redakcijā 66.lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt komisijas redakcijai šajā jautājumā?
Piekrīt. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins
- 11.panta pirmo punktu aizstāt ar sekojošu tekstu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu
11.pantā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
pret atbildīgās komisijas viedokli? Neiebilst. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs - 13.panta pirmo daļu
izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas
lietu komisija. Daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības
komisija - izteikt kā 13.pantu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt? Acumirkli! Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Dārgie kolēģi! Mēs paši
pirms tam nobalsojām par līdzekļiem, kas būtu ieskaitāmi
Lauku attīstības fondā, bet šeit, 13.panta jaunajā
redakcijā, ir palikusi tikai Hipotēku un zemes banka. Un kas
ir 3.ailītē iepriekšējā redakcijā?
Vai tā ir komisijas redakcija, kur ir paredzēta Latvijas Hipotēku
un zemes banka un Lauku attīstības fonds? Es ierosinātu
atstāt tomēr šo komisijas redakciju, kas ir 3.ailītē
un kur ir arī Lauku attīstības fonds.
Sēdes vadītājs. Paldies, Baloža kungs! Es saprotu, ka atbildīgā komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi tikko mūsu pieņemtajā - jaunajā - 13.pantā.
Lūdzu, Gannusas kundze!
G.Gannusa. Jā, Tautsaimniecības komisija ir
atbalstījusi un iestrādājusi daļēji 13.panta
jaunajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un
Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Palīdzība lauksaimniecībai var būt ļoti dažāda, bet šajā Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā redakcijā ir paredzēts kaut kas cits - ka nevis kādi fondi atbalstīs lauksaimniecību, bet ka kreditēšanai no valsts budžeta paredzētie līdzekļi tomēr tiek novirzīti vienai bankai, un šajā gadījumā tā ir Hipotēku un zemes banka. Par koncepciju mēs jau esam nobalsojuši nedaudz agrāk, atbalstot Kiršteina kunga priekšlikumu.
Tātad es tomēr aicinu atbalstīt Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu, ka līdzekļi kreditēšanai,
kas ir piešķirti no valsts budžeta, ir sadalāmi
caur Hipotēku un zemes banku.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Debates beidzam.
Tagad, cienījamie kolēģi, mums pirms pārtraukuma ir jāvienojas: es vēlētos ar jums vienoties par šo panta daļu, pareizāk sakot, par šo pantu. Baloža kungs ierosināja balsot par to tādu, kāds tas ir pirmā lasījuma redakcijā. Seiles kundze un citi deputāti uzskata, ka 13.panta jaunā redakcija pilnībā atbilst visām tām pamatvajadzībām, kādas kredītpolitikā ir nepieciešamas lauksaimniecībai, un tāpēc ierosina 13.pantu izteikt redakcionālā ziņā nedaudz citādi, par to mēs faktiski jau esam vienojušies un esam to pieņēmuši.
Vai jūs, Baloža kungs, uzstājat, ka jābalso? Neuzstājat. Tātad esam vienojušies, ka 13.pants - "Kredītpolitika" - tiek izteikts tādā redakcijā, kādu to ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisija.
Paldies, cienījamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir dažas minūtes. Es gribētu, lai jūs reģistrētos, tādēļ lūdzu zvanu vispirms. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet līdz tam - trīs paziņojumi.
Vispirms vārds Aristidam Lambergam - par Saeimas
Saimnieciskās komisijas sēdi.
A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Atgādinu Saimnieciskās komisijas locekļiem,
ka sēde būs tūlīt pēc sēdes beigām,
pārtraukumā, šeit - blakustelpā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis
- paziņojums par komisijas sēdi. Lūdzu!
A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Tautsaimniecības komisiju lūdzu uz sēdi
pulksten 15.00. Tātad - mazajā pārtraukumā Sarkanajā
zālē pulksten 15.00.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atļaujiet sniegt jums vēl kādu informāciju. Saeimas Prezidijs un Kanceleja ir saņēmuši paziņojumu no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas par deputātu Andra Amerika un Ludmilas Kuprijanovas iestāšanos šajā frakcijā.
Lūdzu, Kušneres kundze, jums vārds reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis,
Jānis Bunkšs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš,
Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš,
Ilga Kreituse, Juris Sinka, Māris Vītols. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju
pārtraukumu līdz 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas
biedrs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nervozu
zvanu, jo, vizuāli vērtējot, kvoruma nav. Godājamie
deputāti! Visus, kuri atrodas Saeimas ēkās un dzird
radiotranslāciju, lūdzu atgriezties sēžu zālē.
Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu
deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu!
Turpinām sēdi. Lūdzu Gannusas kundzi tribīnē.
Mēs, kolēģi, tātad apstājāmies pie
13.panta un vienojāmies, ka pieņemam 13.pantu komisijas iesniegtajā
redakcijā. Lūdzu, turpiniet, Gannusas kundze.
G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").
57.lappuse. 13.panta otrā daļa. Iesniedza priekšlikumu
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un
Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva, priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju šajā
panta daļā? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Finansu ministrijas
valsts sekretāre Andrejeva, priekšlikums attiecas uz 3.ailes
tekstu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Neiebilst. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Finansu ministrijas valsts sekretāres
Andrejevas un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes
kunga priekšlikums - svītrot 13.panta ceturto daļu. Priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas
kundze, jūsu komisijas priekšlikums - neatbalstīt - attiecas
uz Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu,
kas attiecas uz 3.ailes tekstu. To jūs neatbalstāt.
G.Gannusa. Jā, to mēs neatbalstām.
Tautsaimniecības komisija...
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
Tālāk - par Lapšes kunga priekšlikumu.
To jūsu komisija atbalsta un iesaka izteikt šo tekstu kā
13.panta otro daļu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās
komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums
- 11.panta otro daļu papildināt ar jaunu teikumu. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - neatbalstīt un svītrot pirmā lasījuma
tekstā 11.panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis par atbildīgās komisijas redakciju? Piekrītam.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes kunga un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas
kundzes priekšlikums - svītrot 13.panta piekto daļu. Priekšlikumu
neatbalsta Eiropas lietu komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis par atbildīgās komisijas redakciju šajā
panta daļā? Eiropas lietu komisija nevēlas? Piekrīt.
Paldies. Priekšlikums pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes kunga un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas
priekšlikums - svītrot 13.panta sesto daļu. Priekšlikumu
atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt, svītrot pirmā lasījuma tekstā
11.panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Bāna priekšlikums
- papildināt 11.pantu ar jaunu daļu. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - atbalstīt, izteikt šo daļu kā trešo
daļu.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai atbalstām atbildīgās komisijas redakciju? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.
Acumirkli! Runāt vēlas Aleksandrs Kiršteins
- Eiropas lietu ministrs.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamie deputāti, godājamais priekšsēdētājas
vietas izpildītāj! Protams, mēs varam atbalstīt,
mēs varam neatbalstīt, bet šādu vienu pantu regulēs
likums, kas var būt tikpat biezs, - likums par krājaizdevu
sabiedrībām. Nu kāda jēga vienu pantu ielikt...
uz trešo lasījumu viņš ir jāsakārto. Cienījamais
Bāna kungs, būs likums par krājaizdevu sabiedrībām,
kur precīzi būs noteikts, ar kādu pamatkapitālu
un kā šī krājaizdevu sabiedrība darbosies,
tur būs vismaz kādi 30 vai 40 panti. Viņš jau ir,
bet viņš ir vēl jāuzlabo. Tas viens pants neko
nedod, tas ir pilnīgi cits likums, no kura tiek ielikts viens pants,
un tiek uzrakstīts, ka 5000 latu... Priekš kam šajā
likumā ielikt? Vai tad šā panta... nevar veidot krājaizdevu
sabiedrības laukos, viņš pavisam citas normas regulē.
Mēs taču nepārrakstām, es teicu, visas tās
normas iekšā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Kiršteina kungs ierosina šo panta daļu, kāda tā ir Bāna kunga ieteiktajā redakcijā, neatbalstīt un svītrot.
Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas
deputāts. Lūdzu!
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Bez šaubām,
mēs ilgi domājām, vai tas ir šeit vajadzīgs
vai nav, ja tas ir ierakstīts, bez šaubām, Kredītiestāžu
likumā. Bet nelaime ir tā, ka Kredītiestāžu
likumā ir noteikts, ka pamatkapitālam ir jābūt
34 000 latu (pārrēķinot no ekijiem uz latiem). Līdz
ar to laukos radīt šādas sīkas krājaizdevu
sabiedrības ir ļoti problemātiski. Bez šaubām,
laukos galvenokārt ir vajadzīgi sīkie aizdevumi - vai
nu degvielas iegādei, vai minerālmēsliem, vai kādām
citām vajadzībām -, lai šādas krājaizdevu
sabiedrības eksistētu. Tāpēc mēs uzskatījām
par nepieciešamu šādu noteikumu šeit ierakstīt
un lūgums ir to atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo panta jaunās daļas redakciju? Deputāti pieteikušies debatēs vairs nav, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu svītrot ierosināto 11.panta jauno... (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Par Bāna priekšlikumu jābalso!") Acumirkli, atvainojos! Piedodiet. Tātad vispirms ir jābalso par priekšlikumu, un pēc tam atkarībā no balsošanas rezultātiem rīkosimies tālāk. Tātad lūdzu deputātus balsot par deputāta Bāna priekšlikumu papildināt 11.pantu ar jaunu daļu. Tās redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts. Paldies.
Lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. Ir priekšlikums aizstāt 11.pantu
ar 14.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu ir atbalstījusi
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija, un priekšlikums ir ietverts komisijas sagatavotajā
13.panta pirmās daļas redakcijā (6.ailē jau izskatītajā
56.lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai tas ir komisijas
priekšlikums, Gannusas kundze?
G.Gannusa. Komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā
jautājumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Tālāk. Deputātes Gannusas
priekšlikums - 3.,4.,5.,6.,7.punkts. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija ir ietvērusi
komisijas sagatavotajā 13.panta otrās daļas redakcijā
visus piecus priekšlikumus (57., 57. un 66.lappusē).
Sēdes vadītājs. Jā, bet vai mēs
tā drīkstam skatīt? Pirmie priekšlikumi attiecas
uz 13.panta otro daļu, bet pēdējais - 60.lappuses apakšā
- ir attiecināms uz 16.panta trešo daļu. Nav deputātiem
iebildumu? Neviens nevēlas runāt? Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 61.lappuse. Ir priekšlikums izteikt 11.pantu
kā 12.pantu jaunā redakcijā, to iesniedza bijušais
zemkopības ministrs Kauls. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas
sagatavotajā 13.panta redakcijā (6.ailē 56., 57.lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju, pret to,
ka 11.pants tiek izteikts kā 12.pants jums iesniegtajā redakcijā?
Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. 12.pants - "Valsts investīcijas".
Ir deputātu Zīles, Grīnblata, Baloža priekšlikums
svītrot 12.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai priekšlikuma iesniedzēji, deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis, pieprasa balsošanu?
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godāto priekšsēdētāj! Godātie
kolēģi! Gan 12.pantā, gan tālāk, 13.pantā,
būs līdzīga situācija. Valsts asignācijas,
un šeit - valsts investīcijas. Šie jautājumi saistās
ar konkrētā gada budžetu un ar Budžeta vadības
likumu. Līdz ar to, manuprāt, tas viss, kas tur ierakstīts,
var tikt finansēts, bet noteiks, protams, Budžeta likums.
Mans priekšlikums būtu tomēr neatbalstīt šo
redakciju.
Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt svītrot 12.pantu. Paldies.
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Līdzās ir Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas redakcija, un,
kā es saprotu, šajā numerācijā šis ir 14.pants.
Es tomēr aicinu nesvītrot 12.pantu, bet atbalstīt Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
redakciju - "Valsts investīcijas". Manuprāt, pareizi
teica deputāts Zīle, ka valsts budžetā ir jāparedz
šīs lietas, bet tomēr tā ir valsts lauksaimniecības
politika, un, ja mēs likumā tomēr paredzam, kur var
būt valsts investīcijas, protams, ja valsts budžetā
ir šie līdzekļi un ja Saeima, balsojot par šo budžetu,
pieņem... bet, manuprāt, ja nosaka, ka lauksaimniecībai
apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts
iegulda investīcijas meliorācijas darbu, sakaru līniju,
elektrolīniju, lauku pievedceļu, ugunsdzēsības
objektu celtniecības finansēšanai un tā tālāk,
kā šeit ir uzskaitīts, tad tas tieši neuzliek pienākumus,
ka tieši kādam no šiem veidiem vai visiem kopā ir jābūt
finansētiem. Bet tas, ka valsts investīcijas šeit var
būt un ka tā ir tāda... var būt un ir valsts politika
šajos jautājumos lauksaimniecībā... to, man liekas,
vajag, jo citādi tad jau mēs daudzas lietas šajā
likumā varētu vispār nerakstīt, jo kaut kādos
citos jau kaut kas tāds ir... Uz lauksaimniecību kā tautsaimniecības
nozari tiešām attiecas arī citi likumi, bet, manuprāt,
likumdošana zināmā mērā ir arī politika,
un, ja šeit mēs akcentējam to, tad tas ir politisks jautājums
- un politisks jautājums attiecībā pret lauksaimniecību...
lauksaimniecības jautājumos. Tāpēc es aicinu neatbalstīt
deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu
svītrot 12.pantu, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto redakciju
un, ja ir nepieciešams, trešajā lasījumā to vēl
uzlabot.
Sēdes vadītājs. Edgars Bāns -
Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka
šī ir vienīgā saikne starp lauku ražošanu
un lauku sociālo sfēru. Ja šo mēs neierakstām
- te, kā jūs redzat, pamatā ir infrastruktūra,
kas attiecas uz Vides un reģionālās attīstības
ministriju, - tad mēs piedzīvosim to, ka lauku infrastruktūra
pamazām, pamazām attīstīsies daudz lēnāk
nekā citur. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē
to, ka aizplūdīs jaunatne no laukiem prom, tā, kā
tas bija jau 50.gadu beigās un 60.gados, un laukos paliks tikai pensionāri.
Tāpēc es lūdzu rūpīgi pārdomāt
to. Un, ja mēs nevaram noteikt valsts politikā vienu punktu,
kas nereglamentē budžeta apjomus... nu, ja budžeta nebūs,
tad vispār nevienam jau nekā nebūs; ja būs budžets,
tad tomēr kāda kripatiņa būs jāatlicina.
Un kāpēc mēs to ierakstījām? Es lasīju
Ekonomikas ministrijas vienu tādu slēdzienu, kur bija teikts,
ka laukos dot elektrolīnijām, sakaru līnijām, ceļiem
- un tā tālāk - kaut kādu budžeta finansējumu
nav lietderīgi. Tas mūs nedaudz uztrauc. Pa ceļiem, kā
saka, var ar traktoru izbraukt vai kā savādāk, turpretim
elektrolīnijas un sakaru līnijas nekādi nevar aizvietot.
Bet vēl jau paliek daudz citu objektu, kas lauksaimniecībā
nepieciešami. Un tāpēc es lūdzu deputātus,
pirms balsot "pret", pārdomāt, kādu ļaunumu
mēs nodarīsim laukiem un tieši lauku iedzīvotājiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins
- Eiropas lietu ministrs. Otro reizi!
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ja es pareizi sapratu Bāna kunga teikto, mums ir divas konkurējošas organizācijas, kas būvēs sakaru līnijas, cik es tagad saprotu. Jo ir tā sakaru līniju būvniecība, kuru pagaidām veic "Lattelekom" ar šiem kabeļiem un kurā cenšas ievērot jau apstiprinātas tāmes un ar speciālistiem apstiprinātus projektus. Tātad acīmredzot būs paredzētas vēl kaut kādas sakaru līnijas, kuru celtniecību veiks Zemkopības ministrija vai kura tiks veikta pēc tās iesniegtiem projektiem. Man tas galīgi nav skaidrs. Un kas notiks? Vai tad tāpēc sakaru līnijas netiks būvētas vai netiks pabeigta šī programma? Tādā gadījumā mēs uzaicināsim uz Saeimu "Lattelekom" un palūgsim viņus atskaitīties, kāpēc tad viņi neveic paši to, ko viņi ir apņēmušies, un kā notiek šī sakaru līniju būvniecība. Saprotiet, godājamie kolēģi, ir beidzies vispārējā diletantisma periods, kad varēja rakstīt iekšā, teiksim, šādus te datus, ka būvēs sakaru līnijas, būvēs ceļus, viss ir precīzi jau likumdošanā ierakstīts. Mēs pieņēmām paši šeit akcīzes nodokļa paaugstinājumu, mēs zinām, ka ir ceļu fonds, mēs zinām, kā sadalās līdzekļi, kurus, teiksim, ieņem, mēs zinām, ka līdzekļi tiek piešķirti pašvaldībām - tieši ar mērķi uzlabot šos ceļus, tālāk pašvaldības pašas sadala, katra pašvaldība, pieaugot šiem līdzekļiem budžetā, tos sadalīs, izlems, vai būvēt pievedceļu vai vēl kādu citu ceļu. Valsts būvēs valsts ceļus - galvenos. Tas taču viss jau ir reglamentēts un visur tas ir sarakstīts.
Kas attiecas uz panta pēdējo teikumu, ka investīciju sadalījuma projektu Zemkopības ministrija iesniedz apstiprināšanai likuma "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā, Zīles kungs precīzi pateica - turpmāk budžets tiks veidots no mērķprogrammām jeb no dažādām programmām. Nebūs budžeta vispār. Arī Zemkopības ministrijai nebūs vispār kaut kāda nauda, ko vispār sadalīs, jo pats par sevi budžets katrai ministrijai tiks veidots konkrēti. Ja būs šajā budžetā paredzēts, ka varbūt ir vajadzīga kāda konkrēta speciālas izglītības skola, tad tai arī šī nauda tiks, ja šī nauda būs. Apspriežot to visu gan šeit, gan Budžeta un finansu komisijā, gan arī ministrijā, tā jau tiek šeit iedalīta. Tāpēc arī es uzskatu, ka tas pants ļaunumu nenodarīs, jēgas tam pantam nav nekādas, jo Zemkopības ministrija nebūvēs sakaru līnijas. Zemkopības ministrija nebūvēs, teiksim, pievedceļus un nenodarbosies ar ugunsdzēsības objektu celtniecību. Tas taču sen jau ir dažādos budžetos sadalīts, par to rūpējas pilnīgi citas iestādes un organizācijas.
Un pats pēdējais. Vēlreiz uzsveru,
ka likums "Par budžetu un finansu vadību" tieši
precīzi nosaka, kā tas notiek. Tas pants ir pilnīgi bez
kādas... viņš ļaunumu nenodara, bet jēgas
viņam absolūti nav nekādas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un
Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Gandrīz neviens
no iepriekšējiem runātājiem neuzsvēra, manuprāt,
pašu būtiskāko, kas ir šajā Tautsaimniecības
komisijas atbalstītajā redakcijā, kuru mēs redzam
pēdējā ailē. Šī redakcija uzliek par
pienākumu Zemkopības ministrijai sagatavot šo investīciju
projektu lauksaimniecībai. Protams, tas veidosies no ļoti daudzām
sastāvdaļām, tas būs jāsaskaņo gan
ar Satiksmes ministriju, gan ar kādu citu, bet tieši Zemkopības
ministrija varētu būt, pēc šīs likuma redakcijas,
tā, kas sagatavo un iesniedz šos priekšlikumus, kas ir vajadzīgi
valsts budžeta apstiprināšanai. Un tāpēc es
tomēr aicinu nenoraidīt šo pantu, nesašaurināt
Zemkopības ministrijas uzdevumus. Es domāju, ka Dilbas kungs
ar to labi tiks galā, pārzinādams visas mūsu reģionālās
īpatnības un nozaru īpatnības. Šo redakciju
vajadzētu atbalstīt šajā - otrajā - lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu svītrot 12. pantu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 16, pret - 26, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad 12. pantā paliek spēkā atbildīgās komisijas redakcija.
Lūdzu, tālāk!
G.Gannusa. 63. lappuse. Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu papildināt
14. panta 2. daļu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija,
Tautsaimniecības komisija arī atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas redakciju? Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemeu
un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj,
godājamie kolēģi! Lūdzu jūs uzmanīgi
izlasīt šo formulējumu: "Piešķirot valsts
investīcijas, prioritāte atklātā konkursa kārtībā
dodama tiem lauksaimniecības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām,
kuras pielieto..." - un tā tālāk. Tas ir valsts
pasūtījums, nevis valsts investīcijas. Mēs nupat,
šodien, pieņēmām otrajā lasījumā
likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumu, tur ir
noteikta zināma kārtība, kādā veidā
valsts nauda konkrētiem investīciju projektiem ir saņemama.
Tātad šeit, manuprāt, ir vienā normā ieliktas
divas dažādas lietas: viena ir norma, kas attiecas uz valsts
investīcijām, un otra norma nosaka, kas var saņemt pasūtījumu
no šiem valsts investīciju projektiem. Tāpēc man
būtu priekšlikums tomēr šā panta otro daļu
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo panta daļu? Nav vairāk runātāju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu, kurš attiecas uz 3. ailes tekstu un kuru ir iesniedzis Lapšes kungs un atbalsta Eiropas lietu komisija. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 37, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums -
12. pantu aizstāt ar 15. pantu un izteikt jaunā redakcijā.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.
Priekšlikumi izmantoti komisijas sagatavotajā 14. panta redakcijā
(6 ailē 62. lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata
un Baloža priekšlikums - svītrot 13. pantu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - neatbalstīt un izteikt šo pantu
kā 15. pantu.
Sēdes vadītājs. Tātad Tautsaimniecības komisija vēlas izteikt 13. pantu kā 15. pantu un neatbalsta deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu.
Lūdzu! Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Es lūgtu izlasīt 15. panta sākotnējo redakciju: "Apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību..." Pilnīgi skaidrs, ka valsts to dara, jo būs Izglītības ministrijā vesela virkne programmu, par ko mēs balsosim savā budžetā. Šeit nevienā vietā nav runa par lauksaimniecības tehnikumiem vai kaut ko citu, šeit ir vārdi, ka "valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību" visvisādās jomās. Un, ja mēs palasām šo punktu, tad rodas jautājums, kāpēc, teiksim, tiek šajā uzskaitījumā ietverts tieši šis mājlopu un augkopības kultūru šķirņu selekcijas jautājums, jaunu tehnoloģiju un mašīnu izstrādāšana un kāpēc nav vis minētas, teiksim, ekonomikas tēmas saistībā ar integrāciju Eiropas savienībā? Ir vārdi "un citas [..] tēmas un projektus, kā arī nodrošina" - un tā tālāk... Un, kas attiecas uz šo finansējuma regularitāti pa mēnešiem, šāds projekts būs konkrētajā... acīmredzot, ja viss beigsies normāli ar budžeta projektu 1997. gadam, tad arī būs vadības metodes izstrādātas, ka tiešām šādā veidā ministrs saņems savas ministrijas programmām paredzēto finansējumu pa mēnešiem. Jautājums - kā ministrs šos līdzekļus novirzīs, teiksim, savu apropriāciju ietvaros. Tāpēc, manuprāt, šis punkts neko nepapildina šajā likumā, bet, man liekas, rada nevajadzīgus pārpratumus un ierobežojumus.
Es te vienkārši pie reizes izteikšos arī attiecībā uz šā paša panta otro daļu, jo tas ir jauns teksts, priekšlikums no Tautsaimniecības komisijas. "Specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu vajadzībām zemes platības izpērk un nostiprina zemesgrāmatās valsts vārdā Zemkopības ministrija." Manuprāt, šeit kā būtisku lietu vajadzētu minēt to, ka zinātnes vajadzībām paredzētā zeme... jo, kā mēs labi zinām, tie, kas ir par to interesējušies, - ļoti daudzas selekcijas un izmēģinājumu saimniecības kaut ko ražo un tās visas skaitās specializēto zemju pieprasījumā zinātnes vajadzībām, tas neatbilst patiesībai, un tādas naudas budžetā nebūs, lai varētu to visu izpirkt.
Mans priekšlikums būtu neatbalstīt gan
15. panta 1. punktu, gan 2. punktu - atbilstoši manam priekšlikumam
par pirmā lasījuma 13. pantu, kad tas bija 13. pants.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav.
Lūdzu zvanu! Balsojam par deputātu Zīles, Grīnblata
un Baloža priekšlikumu svītrot 13. pantu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 31, pret - 16, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.
G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums
- papildināt 13. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
ir neatbalstīt, papildināt 15. pantu ar jaunu - otro - daļu.
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, mēs
tikko nobalsojām deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža
priekšlikumu - svītrot 13. pantu. Priekšlikums tika pieņemts,
līdz ar to...
G.Gannusa. Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. ... LZS, KDS un LDP
frakcijas priekšlikums zaudē savu nozīmi.
G.Gannusa. Jā. 65. lappuse. Iesniedza bijušais
zemkopības ministrs Kaula kungs. 13. pants.
Sēdes vadītājs. 13. pants, Gannusas
kundze, ir svītrots!
G.Gannusa. Jā, ir svītrots. Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. Tāpēc arī šis priekšlikums, kas attiecas uz 13. pantu, vairs nav aktuāls un nav balsojams.
Tā, Jevgēnijs Zaščerinskis, Zemkopības
ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!
J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti!
13. pants ir svītrots attiecībā uz to redakciju, kas
bija piedāvāta pirmajā lasījumā. Tagad ir
iesniegts priekšlikums - papildināt. Un, ja mēs esam izsvītrojuši
iepriekšējo redakciju, tad tas nenozīmē, ka mēs
varam nebalsot par priekšlikumu - papildināt. Tāpēc
mans lūgums būtu tomēr izskatīt iesniegto priekšlikumu
par papildinājumu, un tas varētu būt 13.pants, bet tikai
citā redakcijā, kad iepriekšējā būs
izsvītrota. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, Zaščerinska kungs, paldies, bet mēs tomēr esam pieņēmuši kolēģu priekšlikumu un 13.pantu svītrojuši, taču, ja Zemkopības ministrija un varbūt vēl kāds deputāts vēlēsies uz trešo lasījumu iesniegt kaut kādus labojumus vai grozījumus, tas ir iespējams.
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Ierosinājums izsvītrot
šo pantu bija iesniegts tajā lasījumā, kad mēs
sākām izskatīt otrajā lasījumā šo
likumu, bet pārtraucām tā izskatīšanu, un tur
bija tikai šī 13.panta redakcija, kuru mēs redzam pirmajā
ailītē, bet priekšlikums, kurš ir iesniegts tagad
no Tautsaimniecības komisijas puses, (tas ir redzams pēdējā
ailītē kā otrais apakšpunkts), ir pilnīgi
patstāvīgs priekšlikums. Viņš var eksistēt
bez šīs pirmās daļas. Tādā gadījumā
saglabājas panta virsraksts "Valsts asignējumi"
un teksts, kas tur ir, un tas ir ļoti būtisks teksts. Tur ir
paredzēts, ka specializēto valsts lauksaimniecības
uzņēmumu vajadzībām zemes platības ir izpērkamas
un tam ir jāparedz budžeta līdzekļi, bet pēc
tam valsts vārdā šis zemes gabals ir reģistrējums
uz Zemkopības ministrijas vārda. Šī faktiski ir gandrīz
vai vienīgā vieta, kur tas ir ļoti skaidri pateikts, tāpēc
es aicinu jūs šo daļu saglabāt un neizsvītrot
no teksta.
Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav vairāk. Atvainojiet, Gorbunova kungs, es noklaudzināju veseri ātrāk, nekā pamanīju jūsu pacelto roku.
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
deputāti! Diemžēl šī situācija atkārtojas,
ka ir grozījumi iesniegti attiecībā uz grozījumiem,
un juridiski šeit ir problēmas. Tiešām Seiles kundze
var izteikt tādu pieņēmumu, un es nevaru neko runāt
pretim, jo tā nu tas ir. Pirmā priekšlikuma juridiskais
pamats ir pirmais lasījums, un atkal Tautsaimniecības komisija
savu rezumējumu ir sniegusi par tiem priekšlikumiem, kas tika
iesniegti kā grozījums attiecībā uz grozījumu.
Es tikai varu piedāvāt šādu priekšlikumu: ja
sēdes vadītājs to akceptē un ja deputāti
akceptē, un ja tas ir pieņemams šādos varbūt
debatējamos jautājumos, tad būtu atsevišķi
jānobalso arī Tautsaimniecības komisijas iesniegtā
redakcija, un tas, manuprāt, ieviestu arī skaidrību konkrētajā
jautājumā. Protams, ja tas ir pieņemams.
Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs! Jūs tikko dzirdējāt, kolēģi deputāti, priekšlikumu, kurš varbūt ļautu mums izkļūt no radušās situācijas. Mēs, kā te tika pareizi atzīmēts, esam nobalsojuši par 13.panta svītrošanu tādā redakcijā, kādā tā bija iesniegta pirmajam lasījumam. Tādā redakcijā pants ir svītrots. Taču Tautsaimniecības komisija šo 13.panta redakciju ir pārstrādājusi un iesniedz nedaudz citādākā - atšķirīgā redakcijā no tās redakcijas, par kuru mēs nobalsojām, ka tā būtu svītrojama. Vai deputāti neiebilst, ja mēs liktu uz balsošanu Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju?
Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais sēdes vadītāj! Es
gribu iebilst pret šādu kārtību, jo, manuprāt,
tas ir pretrunā ar Kārtības ruļļa 101. un 102.pantu.
101.pants nosaka, kādā secībā priekšlikumi
tiek likti uz balsošanu, un vispirms tiek balsoti priekšlikumi
par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu
no likumprojekta...
Sēdes vadītājs. To mēs esam
izdarījuši, Jirgena kungs...
A.Jirgens. To mēs esam izdarījuši. Tālāk
102.pants nosaka, ka par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums,
kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto
balsu vairākumu. Priekšlikums svītrot un atbildīgās
komisijas priekšlikums ir savstarpēji izslēdzošs,
un pēc tam, kad mēs esam pieņēmuši vienu,
manuprāt, vairs nav balsojams otrais priekšlikums. (No zāles
deputāte A.Seole: "Par otro daļu ir jābalso!")
Sēdes vadītājs. Seiles kundze, lūdzu
tribīnē! Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā
mēs tiešām esam izslēguši ar balsojumu 13.pantu
Tautsaimniecības komisijas sagatavotajā redakcijā, tā
pirmo daļu. Par to šaubu nav, tāds bija balsu vairākums.
Bet paliek šī otrā daļa, kuras vispār nebija
tekstā uz pirmo lasījumu. Un Tautsaimniecības komisija
ir iesniegusi šo otro daļu savā sagatavotajā redakcijā.
Par to, es domāju, Čepāņa kungs, jums vajadzētu
aicināt Saeimu balsot. Ja tā neatbalstīs šī
priekšlikuma otro daļu, tādā gadījumā
viņš nebūs pieņemts, bet šo Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu nevar izslēgt no balsošanas un no
apspriešanas.
Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze, bet man ir jāpiekrīt arī Jirgena kungam, ka, ja mēs ar balsu vairākumu esam nolēmuši izsvītrot, tātad panta vairs nav un nav arī ko papildināt. Mēs, Seiles kundze, ar Saeimas nolēmumu esam svītrojuši pirmā lasījuma redakciju. (No zāles deputāte A.Seile: "Bet pirmā lasījumā taču nebija...")
Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības
ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.
J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie deputāti! Nobalsojot par 13.panta svītrošanu,
faktiski nobalsoja par to priekšlikumu, kādu iesniedza deputāti
Zīle, Grīnblats un Balodis. Viņi iesniedza priekšlikumu,
vadoties pēc tā teksta, kas bija pirmajā lasījumā.
Tātad izslēgta ir tikai šī daļa. Tautsaimniecības
komisija tagad papildina ar jaunu otro daļu, un šī daļa
nav balsota. tātad praktiski 13.pants izriet no pirmā lasījuma
redakcijas, bet, ja tiks nobalsots par Tautsaimniecības komisijas
priekšlikumu, tātad tā daļa varētu palikt.
Pretējā gadījumā iznāk precedents, kāda
līdz šim nekad nav bijis, - Saeima nenobalso komisijas piedāvāto
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Zaščerinska kungs, tādi gadījumi ir bijuši gan un diezgan bieži.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu Seiles
kundzes vēlēšanos, lai šis viņas priekšlikums
tiktu ietverts un apspriests, un nobalsots, to ir atbalstījusi arī
komisija kopumā, bet mēs to nevaram izdarīt, ja panta
nav, tad mēs nevaram tajā ielikt šo otro daļu un
nevar pastāvēt otrā daļa, kas nepieder ne pie viena
panta. Tāpēc es domāju, ka, lai šo jautājumu
atrisinātu, komisija, ja viņa to vēlēsies, varēs
atrast trešajā lasījumā vietu, kur piedāvāt
attiecīgo tekstu, un to mums būtu iespējams nobalsot.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds
vēlas runāt par šo pantu? Nav pieteikušies. Debates
beidzam. Cienījamie kolēģi, tā kā mēs
esam svītrojuši pantu, tad mums arī nav tur ko papildināt,
jo viņam vairs nav ne pirmās, ne otrās, ne kādas
citas daļas. Mans priekšlikums varbūt, ja jūs, kolēģi,
piekristu, būtu turpināt likumprojekta izskatīšanu,
nemainot pantu numerāciju, bet uz trešo lasījumu komisija
un visi, tā sakot, tie, kas ir pozīcijā un opozīcijā,
oponenti un citādi domājošie, varētu iesniegt savus
priekšlikumus, kādā veidā, ar kādu tekstu formulēt
13.pantu. Man ir tāds priekšlikums, jo es citu izeju vienkārši
neredzu. Ja jūs tam, kolēģi, piekristu, tad mums vajadzētu
turpināt. Vai neiebilst deputāti? Paldies.
G.Gannusa. 66.lappuse. Zemkopības ministrijas valsts
sekretāra Lapšes priekšlikums - 16.pantā jēdzienu
"subvencijas" nomainīt ar jēdzienu "subsīdijas".
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemta atbildīgās komisijas
redakcija.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums 16.panta otrajai daļai. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt. Priekšlikumu atbalsta
arī Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju. Neiebilst. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums - izteikt 16.panta trešo daļu šādā
redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Man liekas, ka mēs patlaban darām kaut ko
ačgārni. Mēs patlaban izslēdzam vārdus
no teksta, kuru neviens nav pieņēmis. Ne mēs, ne kāds
cits. Te ir teksts, kurš bija iesniegts otrajam lasījumam, bet
kuru otrajā lasījumā neviens nav pieņēmis,
taču mēs slēdzam no viņa kaut kādus vārdus
ārā. Mēs to acīmredzot nevaram darīt. Mums
vispirms ir jāpieņem šis teksts, un, ja tur pēc
tam tajā redakcijā, kuru ir iesniegusi komisija, vai kādā
citā redakcijā, kāds grib izslēgt kādus
vārdus, tad tie ir jāizslēdz nākošajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, piedodiet par aizkavēšanos! 134.pants Kārtības rullī nosaka, ka priekšlikumi balsojami 101.pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Tālāk galvenais: "Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā."
Bišera kungs protestē pret to, ka mēs te izskatām tādus jautājumus, par kuriem neviens nav balsojis un kuru teksts nav pieņemts. Taču pirmajā lasījumā, Bišera kungs, ir teksta izklāsts. Likumprojekta teksta izklāsts ir trešajā ailītē, bet ceturtajā ailītē ir iesniegtie priekšlikumi. Un pēdējā - sestajā - tātad ir tas, kādā redakcijā tos ierosina pieņemt atbildīgā komisija. (Bišers kaut ko saka no vietas.) Te vismaz tā pie teksta ir paskaidrots, Bišera kungs, ka tas attiecas uz trešo ailīti. (Bišers atkal kaut ko saka no vietas.)
Bišera kungs, lūdzu tribīnē! Nevēlaties.
Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas
deputāts.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Lietas būtība
ir tāda, ka pirmajā lasījumā klāt pie visiem
pantiem, kas bija, bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs iesniedza
jaunu pantu - "Subsīdijas". Tautsaimniecības komisija
to pieņēma. Pēc tam nāca papildu labojumi, tā
ka tas jau ir iestrādāts pirmajā lasījumā.
Kā priekšlikums, un nevienu priekšlikumu, ko iestrādā
pirmajā lasījumā... tad jau mums vispirms tas ir jānoraida.
Viņš pirmajā lasījumā kā priekšlikums
bija iestrādāts, un Tautsaimniecības komisija pirmā
šo lēmumu pieņēma un arī tagad viņu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Otro reizi.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).
Šajā pantā pirmajā lasījumā,
kā zināms, vispār nekādi grozījumi netika
izdarīti. Pirmajā lasījumā mēs tekstu pieņēmām
par pamatu. Par pirmo lasījumu iesniegtos grozījumus mēs
izskatām tagad - otrajā lasījumā, un, ja šeit
ir iesniegti kādi priekšlikumi, jauni panti... Es neredzu 1.ailē,
ka te pirmajā lasījumā būtu tāds teksts bijis,
jo 1. ailē, kur parasti ir pirmā lasījuma teksts, ir
tukša vieta. Tātad šis priekšlikums ir iesniegts otrajā
lasījumā. Līdz ar to mums jānobalso vispirms par
šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un tad mēs
varam kaut ko tur sākt grozīt. Taču pagaidām mēs
neesam nobalsojuši par pamattekstu. Mēs tagad sākam izslēgt
kaut kādus pantus no teksta, kuru neviens nav pieņēmis.
Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis
- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs - otro
reizi.
J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamie deputāti! Kārtības
rullis dod iespēju iesniegt priekšlikumus par priekšlikumiem
un nosaka, ka tādā gadījumā priekšlikumi, kas
doti par priekšlikumiem, ir jābalso vispirms. Tātad šinī
gadījumā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes kunga priekšlikumi, kas doti par iepriekšējiem
- Tautsaimniecības komisijas - priekšlikumiem ir balsojami vispirms,
bet pēc tam Tautsaimniecības komisijas priekšlikums pēc
būtības. Tomēr, lai šo procedūru nesarežģītu,
man būtu ierosinājums - nobalsot Tautsaimniecības komisijas
priekšlikumu, kas ietver visas šīs lietas kopā. Tas
ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Nobalsojot par viņu,
tiktu atrisinātas arī visas šīs domstarpības,
kas te skan.
Sēdes vadītājs. Paldies. Anatolijs
Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Gorbunova kungs, vai jūs runāsit pirmo vai otro reizi? Es vairs
neatceros. 15 minūtes. Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Es atvainojos! Cienījamo sēdes vadītāj!
Godātie kolēģi! Godātais kolēģi
Bišera kungs! Mums atlika vairs tikai četras lapiņas,
bet jūs tikai tagad pamanījāt, ka mēs tiešām
šīs 66 lapas izskatījām un ļoti daudzās
vietās balsojām priekšlikumu par priekšlikumu. Tā
tas ir, kā Zaščerinska kungs teica. Protams, mēs
tagad varam to visu likt malā un sakārtot tādā
veidā, kā jūs to ierosināt, bet vai tas būtu
vajadzīgs, ja atbildīgā komisija, ņemot vērā
visus priekšlikumus - arī priekšlikumus par priekšlikumiem,
centīgi visu ir sarindojusi stabiņos? Viss ir pārskatāmi,
un mēs varam balsot gan par atsevišķiem priekšlikumiem,
kuri vai nu papildina, vai svītro viens otru, gan arī par atbildīgās
komisijas priekšlikumu. Es ierosinātu tomēr turpināt
tā, kā mēs esam skatījuši, jo šeit nerodas
kaut kādi sarežģījumi, un tomēr pabeigt
šo likumprojektu, jo 3 stundas mēs esam tādā veidā
strādājuši. Kaut gan - es jau trešo reizi to atkārtoju
- šie priekšlikumi par priekšlikumiem ir problēma. Un
varbūt Juridiskajai komisijai un nākotnē arī Saeimas
kārtības rullī vajadzētu precizēt šo
lietu, jo Bišera kunga iebildumi ir pareizi. Bet es tomēr aicinātu
balsot par komisijas iesniegto redakciju, ņemot vērā
visus priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti.
Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs! Es arī pilnīgi tam piekrītu, kolēģi, un ar sēdes vadītāja tiesībām nekādi nevaru piekrist, ka mēs atgrieztos un sāktu visa šā likuma caurskatīšanu no sākuma. Tātad, kolēģi, mēs esam nobalsojuši par 16.panta priekšlikumiem, kas ir izteikti 66. lapaspusē, par Lapšes kunga izteiktajiem priekšlikumiem. Tos mēs esam nobalsojuši. Un tagad šīs debates mums sākas arī par Lapšes kunga priekšlikumiem, kuri ir izteikti 67. lapaspusē un kuri attiecas uz 16. panta trešo daļu. Tātad, kolēģi, jūs tikko dzirdējāt priekšlikumus, ka mums būtu vai nu jāatbalsta, vai nebūtu jāatbalsta atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija šajā jautājumā. Vai kāds deputāts protestē, varbūt vēlas izteikt savu viedokli, ja mēs darbu turpinām tā, kā to esam iesākuši, un tagad pēc būtības izlemjam 16. panta trešās daļas tekstu likumprojektā? Turpinām. Lūdzu! Tātad pēc būtības. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret 16. panta trešo daļu atbildīgās komisijas izteiktajā redakcijā, kura ir redzama 67. lappusītes labajā pusē? Nav. Paldies. Tad uzskatīsim, ka ir pieņemta.
Lūdzu, Gannusas kundze!
G.Gannusa. Bijušā zemkopības ministra
Kaula priekšlikums par 14. pantu. Tautsaimniecības komisijas
priekšlikums - neatbalstīt. Tas attiecas uz nodokļu likumiem
- tāda ir Tautsaimniecības komisijas piezīme.
Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Es tikai atkārtoti jau nezin kuro reizi gribētu jūs lūgt, lai jūs vispirms runātu par pantu, par panta daļu un tad par to, kas ir iesniegts, un tad par komisijas viedokli. Jo citādi mums patiešām, lasot stenogrammu, varētu rasties problēmas ar šī te likumprojekta izstrādāšanu pēc otrā lasījuma uz trešo lasījumu. Tātad 67. lapaspusē ir 14. pants "Nodokļi", tas ir bijušā zemkopības ministra Kaula priekšlikums, kas ir izteikts divos teikumos, bet atbildīgā komisija tos neatbalsta. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies.
Tālāk ir piektā nodaļa.
G.Gannusa. Piektā nodaļa "Lauksaimniecības
produkcijas ražotāju juridiskā aizsardzība".
Šajā jautājumā priekšlikumi nav iesniegti, bet
Tautsaimniecības komisijas vārdā esam ierosinājuši
izslēgt vārdu "juridiskā" un jaunais teksts
piektās nodaļas virsrakstā skan: "Lauksaimniecības
produkcijas ražotāju aizsardzība".
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret piektās nodaļas redakciju, kuru ierosina
atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies. Strādāsim
tālāk!
G.Gannusa. Juridiskais birojs iesaka 14. pantam jaunu
redakciju. Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi, mainot
numerāciju, - pašlaik tas ir 16. pants.
Sēdes vadītājs. 68. lappusītes
labajā pusē, augšā. Deputātiem nav iebildumu
pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata,
Baloža iesniegums - svītrot 15.pantu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti
vēlas runāt? Vai iesniedzēji uzstāj par priekšlikuma
balsošanu? Neuzstāj. Nevēlas runāt. Tātad
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju. Paldies,
pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Kiršteina kunga iesniegums
- izslēgt 15. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Paldies,
pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums 18. pantā. Priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisija priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju 18. pantā?
Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums
- izslēgt 16.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums - izslēgt 19. pantu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Priekšlikumu par izslēgšanu
atbalstījusi Eiropas lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis par 19.panta redakciju? Vai piekrītat atbildīgās
komisijas redakcijai? Piekrītat. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums par
20. panta pirmo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
- atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā
20. panta trešās daļas redakcijā (6. aile 73. lapaspusē).
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret šādu atbildīgās komisijas ierosinājumu?
Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums
- izslēgt 17. panta 1. punktu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas
lietu komisija. Daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības
komisija. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 20. panta
trešās daļas redakcijā (6. aile 73. lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums - izteikt 20. panta virsrakstu un pirmo daļu
jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija
un Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Iesniegtie priekšlikumi,
cienījamie kolēģi, ir 71. lapaspusē. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies,
pieņemts.
G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata
un Baloža iesniegums. Priekšlikumu daļēji atbalsta
Tautsaimniecības komisija, šis priekšlikums izmantots komisijas
sagatavotajā 20. panta trešās daļas redakcijā
(72. lapaspusē). Šeit gan ir drukas kļūda - nevis
trešās, bet otrās.
Sēdes vadītājs. Tātad 20. panta
otrās daļas redakcijā.
G.Gannusa. Tehniska kļūda - nevis trešās,
bet otrās.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
iebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Neiebilst. Paldies.
Pieņemts.
G.Gannusa. 72. lappuse. Iesniedza Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapše. Es atvainojos, tas ir deputāta
Kiršteina kunga iesniegums. Un tālāk ir Zemkopības
ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums. Abi
priekšlikumi ir atbalstīti Tautsaimniecības komisijā
un izteikti 20. panta otrajā daļā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas iesniegto 20. panta
otrās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Bija Juridiskā biroja priekšlikums.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt 17.
panta trešo daļu. 17. panta otro un trešo daļu. Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums ir - atbalstīt Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju šajā
jautājumā? Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra
Lapšes priekšlikums - 20. panta trešo daļu izteikt jaunā
redakcijā. Šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija,
daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas 20. panta trešās
daļas ieteikto redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.
G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata,
Baloža priekšlikums - izteikt 17. panta trešo daļu jaunā
redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - daļēji
atbalstīt un izteikt kā 20. panta ceturto daļu (75. lapaspusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies,
pieņemts.
G.Gannusa. 75. lapaspuse. Zemkopības ministrijas
valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums - izteikt 20.panta
ceturto daļu jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta
Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputāta Bāna priekšlikums
- papildināt 17.pantu ar jaunu piekto daļu. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta
Bāna priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Sestā nodaļa - "Zemju izmantošana
un saglabāšana". Iesniedza Juridiskais birojs par 18.panta
pirmo un otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
atbalstīt un izteikt kā 20.pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie
kolēģi, Juridiskais birojs ierosina 18.panta pirmo un otro
daļu saskaņot ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes
ierīcību". Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskā
biroja priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās
komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Par 18.panta otro un trešo sadaļu
priekšlikumu nebija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
Paldies.
G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums -
papildināt jauno 21.pantu ar ceturto daļu. Tālāk
priekšlikums attiecas uz 3.aili, un tas ir Zemkopības ministrijas
valsts sekretāra un Finansu ministrijas priekšlikums. To atbalsta
arī Eiropas lietu komisija. Priekšlikums izmantots komisijas
sagatavotajā 15.panta otrās daļas redakcijā (64.lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai saistībā
ar 21.panta papildināšanu ar ceturto daļu? Piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums -
papildināt 18.pantu (21.pantu pēc tagadējās redakcijas)
ar piekto daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikums -
atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā
22.panta redakcijā (6.aile 78.lappusē).
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šī 21.panta papildināšanu
ar piekto daļu? Zīles kungs, jūs vēlējāties
runāt? Lūdzu tribīnē! Roberts Zīle - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! Tā kā šis priekšlikums
tika iestrādāts 78.lappusē, kā es sapratu, 22.pantā,
tad tur ir pirmās daļas beigās ir vārdi "Lauksaimniecības
gada likumā", kurus mēs šajā likumā esam
izsvītrojuši un nelietojam, tāpēc tāds formulējums
te nevarētu palikt. Es runāju par 78.lappusē esošo
6.aili, par 22.panta pirmās daļas pirmā teikuma beigām.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Lūdzu, Gannusas kundze, tribīnē.
G.Gannusa. 20.pants.
Sēdes vadītājs. Acumirkli, mēs
vēl neesam tikuši galā ar 21.panta piekto daļu.
G.Gannusa. Es domāju, ka Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija,
gatavojot trešo lasījumu, šo neprecizitāti ņems
vērā un saskaņos tekstu.
Sēdes vadītājs. Zīles kungs,
vai tāds piegājiens jeb tāda iespēja jūs
apmierinātu? Paldies. Tātad, kolēģi, esam vienojušies,
ka 21.pantu mēs pašlaik papildinām saskaņā
ar deputātes Gannusas iesniegto priekšlikumu. Paldies. Lūdzu,
tālāk!
G.Gannusa. 78.lappuse. Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu
precizēt 19.pantu. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt, izteikt šo pantu kā 22.pantu un papildināt
ar otro daļu.
Sēdes vadītājs. Un, ņemot vēl
vērā Zīles kunga izteikto priekšlikumu, tātad
attiecībā uz trešo lasījumu... Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Par 20.pantu priekšlikumu nav, bet Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
sakārtoja pantu secību, un 20.pants tagad ir 23.pants.
Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.
Iebildumu nav. Pieņemts.
G.Gannusa. Septītā nodaļa - "Lauksaimniecības
izglītība un zinātne". Zemkopības ministrijas
valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu svītrot
visu septīto nodaļu. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums
- atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tātad, godātie
kolēģi, lietas būtība tāda, ka Kaula kungs
savā laikā ierosināja papildināt likumprojektu
ar septīto nodaļu - "Lauksaimniecības izglītība
un zinātne" -, taču Zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Lapšes kungs ierosina svītrot septīto nodaļu.
Viņa priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un arī
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija. Vai es pareizi esmu sapratis?
G.Gannusa. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
G.Gannusa. Un tad būtībā arī 80.lappusē
redzamie bijušā zemkopības ministra Kaula priekšlikums
un deputāta Tomašūna priekšlikums ir vienkārši,
tā teikt, noņemti...
Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, precizēsim:
mēs strādājam ar 80.lappusi, septīto nodaļu.
G.Gannusa. Svītrojam septīto nodaļu,
un viss...
Sēdes vadītājs. Jā, bet... nu jā, mēs par to runājam... Mēs tātad esam izsvītrojuši septīto nodaļu, un līdz ar to visi priekšlikumi, kas attiecās uz septīto nodaļu, kuras nosaukums ir "Lauksaimniecības izglītība un zinātne", turpmāk nav skatāmi. Paldies.
Gannusas kundze, lūdzu!
G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt
Lauksaimniecības likumu otrajā lasījumā un lūdz
priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt
līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Mēs vēl
neesam nobalsojuši, Gannusas kundze! Cerams, ka to tūlīt
izdarīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot
par Lauksaimniecības likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu
rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts
otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu par datumu,
līdz kuram iesniedzami priekšlikumi.
G.Gannusa. Tomēr precizēšu datumu: ir
priekšlikums, ka attiecībā uz trešo lasījumu
priekšlikumus iesniegsim līdz 1.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 1.augusts? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Paldies deputātiem par pacietību šā likumprojekta izskatīšanā. Es tikai gribētu lūgt atbildīgo komisiju, lai, šādus sarežģītus likumprojektus gatavojot, komisija precīzāk ievērotu visas tās mūsu prasības, lai nebūtu mums tādu pārpratumu, kādi bija šoreiz, kad bieži vien grūti bija saprast, kur ir jaunais un kur ir bijušais teksts.
Godājamie kolēģi, nākamais darba
kārtības jautājums ir "Muzeju likums",
pirmais lasījums. Atbildīgā ir Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija. Komisijas vārdā
- Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks
frakcijas deputāts.
J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Muzeju likums" ir sagatavots darba grupā, kurā strādāja Latvijas muzeju asociācijas pārstāvji kopā ar Kultūras ministrijas darbiniekiem. Šis Muzeju likuma sagatavošanas process ir bijis samērā garš, un likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Republikas Saeimas 1995.gadā akceptētajām valsts kultūras politikas pamatnostādnēm. Likumprojekts ir izskatīts Pašvaldību savienībā un guvis pozitīvu vērtējumu Pašvaldību savienībā un ir izskatīts arī Kultūras ministrijā, kā arī Ministru kabinetā un akceptēts Ministru kabinetā. Muzeju likums ir izvirzījis par mērķi precizēt kompetenču un atbildības sadali starp pārvaldes institūcijām un muzejiem. Ir arī precizēts muzeja jēdziens, ir dots definējums Nacionālajam muzeju krājumam. Ir runāts par muzeju attīstības koncepciju, par aizsardzības jautājumiem, lai tos varētu risināt profesionālā līmenī, likums nodrošina muzejisko vērtību pieejamību sabiedrībā.
Likumprojekta autori ir iepazinušies arī ar starptautisko pieredzi muzeju likumdošanā. Es varu konstatēt faktiski trīs modeļus. Pirmais modelis ir tāds, ka tiek izstrādāti - tāpat kā tas ir šajā gadījumā - konkrēti muzeju likumi. Šāda likumdošana pastāv vairākās valstīs. Otrs modelis ir tāds, ka netiek atzīts speciāls muzeju likums, bet visi normatīvie akti, kādi ir nepieciešami attiecībā uz muzejiem, tiek iestrādāti citos likumdošanas aktos. Un vēl ir trešais modelis (kā, piemēram, Austrijā vai Anglijā), ka tiek pieņemti atsevišķi likumdošanas akti par konkrēti katru nacionālo muzeju. Mūsu likumprojekta autori ir izvēlējušies šo pieeju, kāda ir iestrādāta šajā koncepcijā, tātad ir nolēmuši radīt atsevišķu Muzeju likumu. Bez tam es gribētu piebilst, ka šajā vienā Muzeju likumā nevar ietvert visas normas, kādas ir nepieciešamas muzeju darbībai, tāpēc autori ir izstrādājuši vairākus projektus, (Starpsauciens no zāles: "Kâdus?") kurus ir paredzēts pieņemt Ministru kabineta līmenī. Konkrēti, tie ir nolikumu projekti: Ministru kabineta nolikuma projekts - Nacionālā muzeju padome, otrais ir Ministru kabineta nolikums - Muzeju valsts pārvalde, un trešais dokumenta projekts, Ministru kabineta noteikumi, Nacionālais muzeju krājums.
Tās normas, kuru, kā jums varbūt šķiet,
šeit pietrūkst jeb kuras šeit nav iestrādātas,
ir iestrādātas šajos normatīvajos aktos, kurus ir
paredzēts Ministru kabinetā pieņemt tūlīt
pēc tam, kad mēs Saeimā būsim pieņēmuši
šo likumu. Šo likumprojektu izskatīja arī Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija un deva šim likumprojektam
pozitīvu vērtējumu. Protams, mums ir vairāki
priekšlikumi, kurus varēsim iestrādāt, gatavojot
šo likumprojektu otrajam lasījumam. Aicinu arī pārējos
deputātus, kuriem ir interese par šo likumprojektu, iepazīties
ar minēto normatīvo aktu projektiem, kuri ir mūsu komisijas
rīcībā, lai varētu sagatavot un iesniegt konkrētus
priekšlikumus. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai debatēs
ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu. Balsosim par Muzeju likuma projekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par -
66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā
pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram būtu
iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.
J.Celmiņš. Mūsu komisijai būtu
priekšlikums otrajam lasījumam priekšlikumus sagatavot un
iesniegt līdz 25.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 25.augustu kā termiņu? Nav. Paldies. Pieņemts.
Godājamie kolēģi, mēs esam saņēmuši desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā ierosina turpināt šā gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi bez starpbrīža pulksten 15.00. Ir desmit deputātu paraksti.
Ilmārs Bišers vēlas runāt. Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es saprotu, ka kolēģi cenšas nobeigt
šodien, bet acīmredzot mēs ar starpbrīža likvidēšanu
vien... nepalīdzēs tas, un mēs nenobeigsim šodien,
tad visiem mums būtu kolektīvi jāpaziņo, ka mēs
neieradīsimies uz Valsts prezidenta inaugurācijas balli, tā
ir vienīgā iespēja mums šodien izskatīt visu
darba kārtību. Ja mēs nepieņemam šādu
lēmumu, tad lēmuma pieņemšana par starpbrīdi
neko nelīdzēs, tāpēc es lūdzu noraidīt
šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Indulis Bērziņš
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Tas ir tāpat
kā ar iešanu pie zobārsta: vienmēr gribas atlikt.
Te ir tieši tāpat. Tas darbs mums būs jāpadara visiem
kopā, un, ja mēs šodien strādāsim vēl
pusstundu, tas nozīmē, ka vismaz pusstundu rīt mums
būs jāstrādā mazāk. Jo droši vien pie
Valsts prezidenta ies visi un šodien vajadzēs sēdi laicīgi
pārtraukt - pulksten piecos vai drusku vēlāk, to visi
kopīgi lemsim. Bet šobrīd mēs ļoti labi ejam
uz priekšu, un pusstunda mums dos diezgan daudz ko, pat tad ja mēs
strādāsim šodien tikai līdz pieciem. Un pat tad,
ja mēs rīt atgriežamies un turpinām darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma pulksten 15.00. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais likumprojekts - "Grozījumi
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle,
frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2001. Par teksta daļu, par pantiem, ko jūs redzat pirmajā ailē, priekšlikumi nav iesniegti trešajam lasījumam. Par otro daļu, tātad par pirmo pielikumu "Ievedmuitas tarifs", ir saņemti vairāki priekšlikumi.
Pirmais priekšlikums ir 3. lappusē. Deputāta
Celmiņa priekšlikums - likuma pirmajā pielikumā
atsevišķām precēm izmainīt un noteikt attiecīgas
ievedmuitas nodokļa likmes. Tiek ieviests jauns kods - cieto kviešu
milti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret deputāta Celmiņa priekšlikumu un atbildīgās
komisijas redakciju sakarā ar šo priekšlikumu? Nav. Paldies.
Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir deputāta Nagobada
priekšlikums par pozīciju 370110. Tas arī ir jauns kods
ar attiecīgu tekstu, ko jūs varat izlasīt 3. lappuses
vidū: "Rentgenfilmas, medicīnas..." - un tā
tālāk. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
redakcijai šajā jautājumā? Nagobada kungs neuzstāj,
ka vajag veikt balsošanu? Viņa nav. Tātad neuzstāj.
Piekrītam. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais Nagobada kunga priekšlikums
ir vienu rindu zemāk - arī tas ir jauns kods ar apakškodu
190. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas redakcijai. Paldies.
Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais Nagobada kunga priekšlikums
ir par pozīciju 382200 un jaunu apakškodu 000, arī šo
priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju šajā jautājumā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir deputāta
Celmiņa priekšlikums 4. lappusē - izmainīt un noteikt
jaunas ievedmuitas nodokļa likmes par pozīciju 470710 ar apakškodu
000. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī.
Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais Celmiņa kunga priekšlikums
ir par pozīciju 470720, arī šeit apakškods ir 000.
Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir Celmiņa kunga priekšlikums
par pozīciju 470730. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais Celmiņa kunga priekšlikums
ir par kodu 470730, apakškods 100. Šo priekšlikumu komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Vēl viens Celmiņa kunga priekšlikums
par pozīciju 470730, apakškods 900. Šo priekšlikumu komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Neiebilst.
Pieņemts. Paldies.
R.Zīle. 5. lappusē ir Celmiņa kunga
priekšlikums par pozīciju 470790. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Priekšlikums par pozīciju 470790,
apakškodu 100. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Un šajā sadaļā pēdējais
ir Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 470790, apakškods
900. Šo pozīciju komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 11. lappusē.
Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 871200. Šo
priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies.
Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir Celmiņa kunga priekšlikums
par pozīciju 871200, apakškods 100.
Sēdes vadītājs. 900... Piedodiet, 100,
atvainojos, es izlaidu...
R.Zīle. Jā, 100. Šeit nav ierakstīts
komisijas priekšlikums, bet tas bija šāds - atbalstīt
arī šo pozīciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir par pozīciju
871200, apakškods 900. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Tie arī ir visi priekšlikumi. Komisija lūdz nobalsot trešajā -galīgajā - lasījumā par šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts. Paldies.
Līdz starpbrīdim 7 minūtes. Nākamais ir likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā".
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
- Aristids Lambergs, LNNK frakcijas deputāts.
A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1099 "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā", trešais lasījums. Esam saņēmuši divus priekšlikumus, un katrā no tiem ir ierosināts papildināt šo sarakstu.
Pirmo ir iesniegusi frakcija "Latvijai" - papildināt
sarakstu ar 22. punktu: Latviešu strēlnieku apvienība.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
A.Lambergs. Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt sarakstu ar 23. punktu: Latvijas
Republikas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
Komisija to atbalsta un lūdz arī jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Kā domā
deputāti? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks
frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti!
Es runāšu īsi. Kārtējais lobisms. Uzskatu,
ka tā organizācija, kura izīrēs savus īpašumus
lielai uzņēmējdarbībai, piemēram, Rīgas
rajona BUB Siguldā - "Satezele", bārs, restorāns,
spēļu zāles un viss kas... un atbrīvot to no īpašuma
nodokļa? Neaplaupīsim pašvaldības! Bija jau pietiekami
daudz organizāciju, kurām ir bagāti fondi, bet kuras
lūdza atbrīvot no īpašuma nodokļa. Tad nu, atvainojiet,
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
tik tiešām ir tā, kas ļoti būtiski izīrē
savus īpašumus peļņas gūšanai. Vismaz pašvaldībām
vajadzētu gūt kaut kādu nodokli no tā. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds
vēlas runāt? Deputāti pieteikušies vairs nav. Lamberga
kungs, lūdzu!
A.Lambergs. Lūdzu Saeimu balsot par šo Budžeta
un finansu komisijas iesniegumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
"Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem
sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem
1994.-1997. gadā" pieņemšanu trešajā lasījumā.
Acumirkli! Jirgena kungs! Paldies jums, es sapratu! Gluži vienkārši
arī mani droši vien aizrāva tā ārkārtīgi
lielā ražība, ar kādu mēs šodien strādājam,
tādēļ atvainojiet, kungi! Lūdzu, liksim uz balsošanu
Krisberga kunga priekšlikumu par...
A.Lambergs. Nē, jābalso ir par Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu...
Sēdes vadītājs. Par Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - par šo atvieglojumu
piešķiršanu arī Latvijas Republikas Brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrībai. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas
- 17. Priekšlikums pieņemts.
A.Lambergs. Tagad lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta
"Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem
sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem
1994.-1997. gadā" trešajā lasījumā. Pēdējā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.
Nākamais ziņotājs mums ir Edvīns Inkēns, un viņš apgalvo, ka 2 minūšu laikā viņš tiks cauri, tādēļ izskatīsim nākamo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Lūdzu!
Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas
ceļa" deputāts.
E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie
kolēģi! Strādāsim ar 1098. dokumentu. Tātad
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu
par šo likumu nav saņēmusi nevienu labojumu. Līdz
ar to otrā lasījuma teksts ir arī galīgais teksts,
un es lūdzu jūs balsot kopumā par šā likuma
pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs
pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu
trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par
- 64, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.
E.Inkēns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma
vārds paziņojumam Ilmāram Bišeram par Mandātu
un iesniegumu komisijas sēdi.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu mazliet
uzmanību! Tas jautājums skar jūs visus. Mandātu
un iesniegumu komisija pilnvaroja mani jums atgādināt, ka mums
visiem līdz 1. augustam saskaņā ar mūsu pašu
pieņemto Korupcijas novēršanas likumu ir jāiesniedz
ienākumu deklarācijas. Diemžēl valdības
iestādes un valdība vēl nav nodrošinājusi
šo deklarāciju veidlapu izgatavošanu. Līdz ar to, kaut
gan ir cerības, ka tas tiks izdarīts, mūsu komisija ir
vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka šīs
veidlapas varēs saņemt mūsu komisijā, lai jums
nebūtu jāstaigā vairākkārtīgi pa šīm
iestādēm. Saņemt tās varēs mūsu
komisijā, bet iesniegt vajadzēs tomēr saskaņā
ar likumu pēc savas dzīvesvietas Nodokļu inspekcijā.
Ja kādam būs pārmērīgi grūti atbraukt
šeit vai aiziet citur, tad pagaidām, kamēr veidlapu nav,
ir iespējams visas attiecīgās ziņas uzrakstīt
uz balta papīra lapas, paskatoties iepriekš Korupcijas novēršanas
likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Un vēl viens paziņojums. Pulksten 15. 05 Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu. Es lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē.
Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par zemes nodokli"". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Vents
Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais sēdes vadītāj! Dārgie
kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1079. Šos
grozījumus likumā "Par zemes nodokli" ir iesniedzis
Ministru kabinets, un tie paredz, ka zemi, kura ir nodota Aizsardzības
ministrijas pārvaldījumā un tiek izmantota Aizsardzības
ministrijas funkciju veikšanai, atbrīvo no zemes nodokļa.
Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus pirmajā lasījumā
un aicina arī deputātus atbalstīt tos pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs
pieteikušos nav. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu godājamos
deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par zemes nodokli"" pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav,
atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, miniet datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi
otrajam lasījumam.
V.Balodis. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu
iesniegt līdz 12.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 12.augusts? Nav. Paldies. Esam vienojušies.
Nākamais darba kārtības jautājums
ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās
padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā "Par Latvijas Republikas
likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"
spēkā stāšanās kārtību"".
Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - frakcijas
"Latvijas ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti! LNNK frakcija ir
iesniegusi prokuratūrai sagatavotos grozījumus šajā
lēmumā likumprojekta formā, aicinot izslēgt vienu,
proti, šā lēmuma 14.punktu. Komisija izskatīja un
konceptuāli atbalsta iesniedzēju projektu. Lūdzu arī
Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.
Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribu sniegt pavisam nelielu papildu informāciju. Šis likumprojekts ir viens no trijiem, kuri ir sagatavoti kopā ar Ģenerālprokuratūru, un tie skar sabiedrisko organizāciju darbību, kā arī skar pretvalstisku darbību. Runa ir par nereģistrētām sabiedriskajām organizācijām, kuras darbojās jau toreiz, kad vēl strādāja Augstākā padome. Līdz ar to prokuratūras darbinieki lūdza mūsu palīdzību, lai atvieglotu viņu darbu. Tātad šis ir pirmais.
Līdzīgs labojums būs Administratīvo
pārkāpumu kodeksā un vēlāk būs labojums
arī Kriminālkodeksā. Tā ir visa šī papildu
informācija pie tā, ko Lagzdiņa kungs jums nupat teica.
Tā ka es lūdzu atbalstīt, tas ir ļoti īss
punkts, un tas vienkārši palīdzēs prokuratūrai
vieglāk strādāt, izskatot dažādu nereģistrēto
organizāciju darbību Latvijā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa
kungs! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par grozījumiem
Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra
lēmumā"Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām
organizācijām un to apvienībām" spēkā
stāšanās kārtību"" pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa
kungs, datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt, ka priekšlikumi
ir iesniedzami līdz 8.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lagzdiņa kunga minēto datumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona administratīvās robežas grozīšanu". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Komisijas vārdā Jānis Kalviņš
- LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.
Lūdzu!
J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie
kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.924, nr.
1084, nr.1085 un nr.1087. Īsa lietas būtība. Trīs
pašvaldības, tas ir, Ārlavas pagasts, Ventspils rajons
un Ventspils pilsēta, ir vienojušās par kopīgu lietu,
un šī lieta no mūsu puses nebūtu bremzējama.
Runa ir par robežu mainīšanu, tādēļ es
lūdzu visus deputātus nobalsot par šo likumprojektu kā
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu
rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu. Lūdzu, tālāk!
J.Kalviņš. Es lūdzu arī visus kolēģus
nobalsot pirmo lasījumu šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
ir pieņemts.
J.Kalviņš. Es gribu lūgt kolēģus
nobalsot arī otrajā lasījumā, lai pašvaldības
varētu savu darbu turpināt tālāk.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu
otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu
balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 2. Likums
ir pieņemts. Paldies.
J.Kalviņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
nr. 2000. 13.jūnija sēdē likumprojekts tika nodots
atpakaļ komisijā, un tagad mēs strādāsim,
sākot ar 12.lappusi, tas ir, no tās vietas, kur Saeimai ir
jāizsaka sava attieksme pret priekšlikumiem, kas iesniegti uz
otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti
ir atraduši dokumentu nr.2000? 12.lappuse. Sākas ar 8.pantu.
R.Zīle. Pirms sākam skatīt konkrētus
labojumus, es gribu pateikt divas lietas. Tātad, kā jūs
redzat, kursīvā ir likti tie priekšlikumi, ko Budžeta
un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi pēc
13.jūnija sēdes, labojot tos aizrādījumus, kas
tika izteikti iepriekš, un galvenais viņu saturā, formas
daļā juridiski bija tas, ka procesuālās normas tika
aizvietotas ar materiālajām normām.
Sēdes vadītājs. Zīles kungs,
tātad kursīvā ir iespiesti komisijas akceptētie
labojumi.
R.Zīle. Jā. Ne tikai akceptētie, bet
tie, kas tika iesniegti pēc 13.jūnija, kad komisija otrreiz
paņēma šo likumu...
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu,
Zīles kungs!
R.Zīle. Tātad pirmais priekšlikums, sākot
no šīs vietas, ir deputāta Bišera priekšlikums
par 8.panta trešo daļu, - attiecīgi izmainīt redakciju.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet šā panta
trešajā daļā atbalstīja Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikumu, kurš tātad ir atbalstīts ar Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti ar tekstu
ir iepazinušies. Vai pret atbildīgās komisijas ieteikto
redakciju šā 8.panta trešajai daļai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 8.panta sesto
daļu. Attiecīgā redakcija ir 13.lappusē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies.
Pieņemts.
R.Zīle. Šajā pašā lappusē
attiecībā uz 9.pantu Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijā ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 9.panta trešajā daļā
ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums,
kurš tātad arī ir 13.lappusē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret 9.panta trešās daļas redakciju, kuru
atbalsta atbildīgā komisija? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Atbildīgā komisija ir akceptējusi
Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu 10.panta pirmajā
daļā, kas atrodas 13.lappuses beigās.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 14.lappusē ir deputāta Bišera
priekšlikums par 10.panta trešo daļu. Šis priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 10.panta ceturto daļu (trešā teikuma maiņu) arī
ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Par šā paša 10.panta piekto
daļu ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 15.lappuse. Atbalstīts Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums 12.panta pirmajā daļā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums arī
ir Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta otro daļu,
kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Bišera kunga priekšlikums par 13.panta
pirmās daļas 5.punktu komisijā nav atbalstīts. Ir
atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā
paša panta šīs pašas daļas 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies.
Pieņemts.
R.Zīle. Nākamie priekšlikumi. 16. lappuse.
Deputāta Bišera priekšlikums par 13.panta otrās daļas
grozījumu. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts
komisijas priekšlikumā, kas atrodas nākamajā rindā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 14.panta pirmajā daļā par
2.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums,
kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu par 14.panta
4.punktu šajā pašā 16.lappusē, un, protams,
tas ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 17.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 15.panta otrās daļas 2.punkta
jaunu redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
par 15.panta otrās daļas 3.punktu. Šis priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
par 15.panta otrās daļas 4.punkta izslēgšanu. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt 15.pantu ar jaunu trešo
daļu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
par 15.panta trešās daļas papildināšanu. Šis
priekšlikums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 18.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 15.panta septīto daļu jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta?
Atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
15.panta astotajā daļā. Šis priekšlikums daļēji
ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tātad
komisijas priekšlikumu jūs redzat vienu rindu zemāk.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 16.panta jaunu redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti ar to
var iepazīties, teksts jums ir. Nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Šeit man ir jāpiebilst par deputāta
Bišera priekšlikumu par šā paša 16.panta sastāvā
ietilpstošo otro daļu. Tātad atsevišķi vārdi
tika izslēgti, kas daļēji ir iestrādāti
iepriekš nobalsotajā komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti
neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. 19.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par 17.panta pirmo daļu. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta?
Atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 18.panta trešo daļu. Tātad priekšlikums maina atsauču
secību, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
19.panta pirmajā daļā. Komisija šo priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
19.panta otrajā daļā. Komisija šo priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 20.lapaspuse. Deputāta Bišera
priekšlikums par 19.panta trešo daļu. Tas daļēji
ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš
tātad ir izteikts rindu zemāk, par šī 19.panta trešo
daļu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Par 19.panta ceturto daļu Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi priekšlikumu 19.panta piektajai
daļai jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 21.lapaspuse. 21.pants. Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt šo
pantu ar jaunu pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums
par šī paša panta pirmo daļu. Šis priekšlikums
ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā,
kas iepriekš arī tika nobalsots.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst? Nē. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Šī paša 21.panta pirmajā
daļā tātad ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt to redakcijā, kuru, protams,
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tas ir jau nākamajā
- 22.lappusē.
R.Zīle. Jā, 22.lapaspusē ir šī
priekšlikuma turpinājums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 22.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par 21.panta 3.punktu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 23.lapaspuse. Par šī paša
panta 14.punktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi
savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis par
šī paša panta 17.punktu labojumu, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Par šā paša panta pirmās
daļas 19.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums,
kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 21.panta otro daļu saņemts
Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 24.lapaspuse. Ir priekšlikums svītrot
22.panta pirmo daļu, kas ir saņemts no Saeimas Juridiskā
biroja, un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 22.panta otro daļu ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums par 23.panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 25.lapaspuse. Par šā paša
panta - 23.panta - otrās daļas 2.punktu ir saņemts Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 26.lapaspuse. 25.pants. Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums par 25.panta pirmo daļu. Priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Par šā paša panta - 25.panta
- otro daļu arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums,
kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 26.pants. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 26.panta pirmo daļu ir deputāta
Bišera priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par šā paša panta - 26.panta
- otro daļu ir deputāta Bišera priekšlikums, kas ir
iestrādāts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 27.lapaspuse. Deputāta Bišera
priekšlikums par 26.panta trešo daļu ir iestrādāts
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 26.panta ceturto daļu ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu
par 27.panta pirmās daļas 3.punktu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 28.pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 28.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 28.panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 28.panta ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. 29.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Tātad jaunā redakcijā ir
29.panta pirmā un otrā daļa.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 30.pants. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par šā panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. 30.panta otrās daļas jauna redakcija
ir dota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Pieņemts.
R.Zīle. 31.pants. Komisija atbalstīja Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu par 31.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 30.lapaspuse. 31.panta otrā daļa.
Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Ir atbalstīts arī Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums par šā paša panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
par 32.panta pirmo daļu. Komisijas slēdziens: "Atbalstīts
Juridiskā biroja priekšlikumā." Komisija šo Juridiskā
biroja priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par 32.panta trešo daļu ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 31.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 33.pantu. Priekšlikumā šis
pants sastāv no četrām daļām.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. 34.pants. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. Par 34.panta otro daļu ir saņemts
Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. 32.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ierosinājusi svītrot 34.panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti tam
piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums
par 35.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdziens
ir: "Daļēji atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumā."
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. 35.panta pirmās daļas 3.punkts.
Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 33.lapaspuse. 36.panta 4.punkts. Priekšlikumu,
ko iesniedza Bišera kungs, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim - neatbalstīt
Bišera kunga priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. 34.lapaspuse. Saeimas Juridiskās komisijas
priekšlikums par 37.pantu arī ir daļēji atbalstīts,
un principā tas daļēji sakrīt ar Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Tātad Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 39.pants. Komisija atbalstīja Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu par panta pirmās daļas
1.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 35.lapaspuse. Par 41.panta nosaukumu tika
saņemts deputāta Bišera priekšlikums, kuru komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 41.panta tekstu ir saņemts deputāta
Bišera priekšlikums, arī to komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta
atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.
R.Zīle. 36.lapaspuse. Par 42.panta trešo daļu
komisija saņēma Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu,
kuru tā atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 43.panta pirmās daļas 2.punktu
ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 43.panta otrās daļas pirmo
punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 38.lapaspuse. Par 44.pantu ir priekšlikums
no Saeimas Juridiskā biroja - papildināt panta pirmo daļu
ar jaunu punktu, 4.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par šā paša panta - 44.panta - otro daļu. Komisija šo
priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 44.panta trešo daļu ir saņemts
Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 45.pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par šā panta papildināšanu, ko komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 39.lapaspuse. Deputāta Bišera
priekšlikums par 48.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Piekrīt
komisijas slēdzienam. Pieņemts.
R.Zīle. 49.pants. Deputāta Bišera priekšlikums
- svītrot 49.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijas slēdzienam. Pieņemts.
R.Zīle. 40.lapaspuse. 50.pants. Saņemts Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 50.panta otro daļu Budžeta
un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Arī par 51.panta 2.punktu Budžeta
un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 52.pants. Deputāta Bišera priekšlikums
svītrot šo pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta
atbildīgās komisijas slēdzienu. Pieņemts.
R.Zīle. Ir atbalstīts arī deputāta
Bišera priekšlikums svītrot 53.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums izteikt 53.pantu jaunā redakcijā.
Tas ir 41.lapaspuses apakšā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 42.lapaspuse. Ir atbalstīts deputāta
Bišera priekšlikums svītrot 54.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums
par 54.panta otrās daļas 5.punktu ir daļēji atbalstīts
un iestrādāts 55.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 43.lapaspuse. Saeimas Juridiskās komisijas
priekšlikums - 54.pantu papildināt ar 10.punktu. Komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums
- papildināt 54.pantu ar jaunu daļu. Arī tas Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijai. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - likumu papildināt ar jaunu pantu, 55.pantu.
Redakcija ir 43.lapaspusē. Tas, protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijai. Pieņemts.
R.Zīle. 44.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par 55.pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
papildināt 55.panta pirmo daļu arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par šī paša panta pirmo daļu arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums
par 55.panta otrās daļas izslēgšanu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 56.pants. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par šo pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir priekšlikums par 56.panta
pirmo rindkopu, ko arī ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.
Tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 56.panta 1.punktu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par šo pašu 56.pantu ir izstrādāts
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, papildinot
to ar jaunu 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 57.pants. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par panta redakcijas maiņu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 57.panta pirmo daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 57.panta trešās daļas papildināšanu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 46.lappuse. Par 58.panta pirmo daļu
ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Par šī paša 58.panta otrās
daļas 1.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums,
kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par 58.panta 3.punktu arī ir atbalstīts
Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Par šī paša 58.panta 4.punktu
arī ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 59.panta pirmo daļu saņemts
Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 47.lappuse. 59.panta otrā daļa.
Juridiskais birojs par šo daļu iesniedzis priekšlikumu, ko
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izstrādājusi 59.panta trešo daļu jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par 59.panta ceturto daļu komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 48.lappuse. Par 61.panta otro daļu
ir iesniegts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 61.panta trešo un ceturto daļu
jaunā redakcijā ir izstrādāts Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 61.panta piekto daļu. Komisija nolēma
to svītrot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Pieņemts.
R.Zīle. Šai pašai 61.panta piektajai daļai
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vienlaicīgi ir izstrādājusi
jaunu redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. 49.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija papildina 61.pantu ar jaunu sesto daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izsaka 61.panta sesto daļu minētajā redakcijā,
kas ir dota tagad galīgajā redakcijā kā septītā
daļa.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 61.panta septīto daļu (pēc iepriekšējās
numerācijas), par viņas izslēgšanu. Šo priekšlikumu
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Tātad ir Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums par 61.panta papildināšanu
ar jaunu septīto daļu, kas ir redzama 49.lappusē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 50.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par 62.panta trešo daļu. Šis priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 63.panta otro daļu saņemts
Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 64.pants. Izstrādāts jauns Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas maina panta nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
par 64.panta pirmo daļu, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par šī paša panta otro daļu
arī ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 65.pants. Juridiskais birojs iesniedzis
priekšlikumu par panta pirmās daļas maiņu, ko komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu
- izteikt 65.panta pirmās daļas 3.punktu attiecīgajā
redakcijā. Komisija principā uzskatīja, ka tas ir atbalstīts
Juridiskā biroja priekšlikumā, kas tika lemts iepriekš.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 52.lappuse. Par 65.panta otro daļu
Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Tāpat ir atbalstīts deputāta
Bišera priekšlikums par 65.panta trešās daļas izslēgšanu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums
par šī paša panta papildināšanu ar ceturto daļu
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 66.pants. Deputāta Bišera priekšlikums
par šī panta izslēgšanu ir daļēji atbalstīts
komisijas priekšlikumā, kas sekos 53.lappusē.
Sēdes vadītājs. Visi šie četri.
Jā. Tie visi attiecas uz šo.
R.Zīle. Jā, visi izņemot Juridiskās
komisijas priekšlikumu par šo pašu pantu, kurā ir rakstīts
par pirmās daļas 8.punktu, ko komisija nav atbalstījusi.
Pārējie daļēji ir atbalstīti un iestrādāti
katrā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret 66.panta redakciju, kuru
iesniedz un atbalsta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 54.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 67.pantu,
attiecīgi mainot numerāciju.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par piektās nodaļas nosaukumu
ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 55.lappuse. 69.panta otrā daļa.
Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 70.panta pirmā daļa. Ir Juridiskā
biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 56.lappuse. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par 70.panta trešo daļu. Šo redakciju komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Tāpat komisija ir atbalstījusi
Juridiskā biroja priekšlikumu par 70.panta ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 71.pants. Par pirmo daļu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Izstrādāts Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 71.panta pirmās
daļas 1.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Tāpat izstrādāts Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 71.panta
pirmās daļas 2.punktu minētajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Arī nākamais ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 71.panta pirmās
daļas 3.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums ir arī par 71.panta otro daļu minētajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par 71.panta trešo daļu arī
ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par šī paša 71.panta ceturto
daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 58.lappuse. 72.pants. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikumā tiek mainīts panta
nosaukums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 72.panta pirmā daļa. Ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Par 72.panta otro daļu ir Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - sākot ar 72.pantu
un līdz 74.pantam aizstāt vārdus "maksātnespējas
lietas ierosināšanas" ar vārdiem "maksātnespējas
iestāšanās dienas vai pēc tās", tātad
visos pantos, sākot no 72. līdz 74.pantam.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - 72.panta trešo daļu izteikt minētajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 72.panta jaunu ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 59.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta pirmo daļu minētajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta pirmās daļas 1.punktu
minētajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt šī paša 71.panta pirmās
daļas 2.punktu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Arī par 73.panta pirmās daļas
3.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 60.lappuse. 74.pants. Ir Juridiskā
biroja priekšlikums par pirmās daļas pirmās rindkopas
maiņu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par 74.panta otro daļu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 75.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par pirmās daļas redakcijas maiņu. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 61.lappuse. 76.pants. Par šī panta
pirmo daļu ir izteikts Juridiskā biroja priekšlikums, ko
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 79.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 62.lappuse. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par 79.panta trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 80.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par panta nosaukuma maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 81.pants. Juridiskā biroja priekšlikums
par 81.panta trešo daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 82.pants. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par 82.panta pirmās daļas 2.punktu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 82.panta otro daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 83.panta jauno redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 64.lappuse. Par 84.panta otrās daļas
2.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 84.panta trešo daļu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par 84.panta ceturto daļu arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 85.pants. Deputāta Bišera priekšlikums
par šo pantu ir iestrādāts komisijas priekšlikumā,
kuru jūs varat redzēt dažas rindas zemāk.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 86.pants. 65.lappuse. Deputāta Bišera
priekšlikums - izslēgt 86.pantu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts. Paldies.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- izslēgt 86.pantu, tā vietā ievietojot jaunu pantu
- arī ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 87.pants. Deputāta Bišera priekšlikums
- šo pantu izslēgt - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. 66.lappuse. Ir Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 87.pantu jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 88. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
- pārcelt 88. pantu pēc 85. panta. Komisija šo priekšlikumu
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par šī 88. panta pirmo daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 88. panta otro daļu ir saņemts
Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
arī atbalsta? Pieņemts.
R.Zīle. 90. pants. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par šī panta pirmās daļas
jaunu redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par 90. panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 68. lapaspuse. Ir Budžeta komisijas
priekšlikums par 90. panta trešo daļu, kas ir jauna.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
R.Zīle. 91. pants. 91. panta 1. punktu Juridiskais
birojs ierosinājis izteikt mainītā redakcijā, ko
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Arī par 91. panta 4. punktu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 92. pants, otrā daļa. Te ir jauns
Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu? Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 93. pantu,
attiecīgi mainot numerāciju. Šī redakcija tātad
ir minēta 69. lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 93. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums
par pirmās daļas maiņu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Par 93. panta trešo daļu arī
ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 70. lapaspuse. 94. pants. Juridiskā
biroja priekšlikums par pirmās daļas otro teikumu - mainīt
tā redakciju - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 96. pants. Juridiskā biroja priekšlikums
par panta nosaukuma maiņu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par 96. panta pirmās daļas redakcijas maiņu arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 71. lapaspuse. 97. panta otrā daļa.
Bišera kunga iesniegtais priekšlikums daļēji ir iestrādāts
komisijas priekšlikumā, kas seko aiz šī priekšlikuma.
Tātad 97. pants ir jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Visi trīs apakšpunkti...
R.Zīle. 98. pants. Juridiskais birojs iesniedz priekšlikumu
- mainīt...
Sēdes vadītājs. Piedodiet, lūdzu,
Zīles kungs! Tātad 97. pantu Juridiskā komisija ierosina
izteikt jaunā redakcijā, un tā ir minēta trīs
apakšpunktos. Jūsu komisija tam piekrīt. Deputāti
neiebilst? Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Jā, es atvainojos!
Sēdes vadītājs. 98. pants.
R.Zīle. 98. pants. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums par šā panta nosaukuma maiņu ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par 98. panta pirmo daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. 72. lapaspuse, 99. pants. Deputāta
Bišera priekšlikums ir daļēji iestrādāts
komisijas priekšlikumā, kas seko, tātad - Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā izteikt 99.
pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Nē. Pieņemts.
R.Zīle. 73. lapaspuse. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt 100. pantu ar
jaunu otro daļu un attiecīgi mainīt daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 100. panta otrā daļa. Juridiskā
biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta? Pieņemts.
R.Zīle. 100. panta ceturtajā daļā
Juridiskā biroja priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta?
Pieņemts.
R.Zīle. 101. pants. Juridiskā biroja priekšlikums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 74. lapaspuse. 102. pants. Juridiskā
biroja priekšlikums mainīt panta trešās daļas
redakciju ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 103. pants. Juridiskā biroja priekšlikums
mainīt panta nosaukumu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 103. panta pirmā daļa. Pirmajā
daļā ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 104. pants. Juridiskā biroja priekšlikums
ir mainīt 104. panta pirmās daļas redakciju. Komisija
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
par 104. panta otro daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 75. lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums papildināt pantu ar ceturto daļu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 105. pants. Juridiskā biroja priekšlikums
par šā panta tekstu ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 106. pants, pirmā daļa. Budžeta
un finansu komisija izstrādājusi attiecīgu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.
R.Zīle. Par otro daļu ir saņemts Juridiskā
biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
papildināt 106. pantu ar jaunu pēdējo daļu arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 76. lapaspuse. Budžeta un finansu
komisijas priekšlikums ir izteikt 107. panta pirmās divas daļas
jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Nav. Pieņemts.
R.Zīle. Ir Juridiskā biroja priekšlikums,
kas ir daļēji iestrādāts iepriekš minētajā
komisijas priekšlikumā. Tieši tas pats ir sakāms par
nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu un deputāta
Zīles abiem priekšlikumiem, kā arī vēl vienu
Juridiskā biroja priekšlikumu par šo 107. pantu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret visām tām izmaiņām, kuras ir
ierosinātas 107. pantā? Nav? Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 77. lapaspuse. 108. pants. Deputāta
Bišera priekšlikums svītrot 108. pantu nav atbalstīts,
bet ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijas izteiktais priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta
atbildīgās komisijas redakciju šajā pantā.
Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 78. lapaspusē turpinās šis
pats Budžeta un finansu komisijas garais priekšlikums par 108.
pantu. Nākamais priekšlikums ir par 109. pantu, tas ir 79. lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Tā kā 108. pants ir pagarš un priekšlikumu ir daudz, - vai nevienam nav nekādu iebildumu pret iesniegtajiem priekšlikumiem? Nav. Paldies. Uzskatām, ka pieņemts.
Lūdzu, ziņojiet par 109. pantu.
R.Zīle. 109. pants. Juridiskā biroja priekšlikums
mainīt panta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums
- 109. panta otro daļu svītrot un attiecīgi mainīt
numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums
par 109. panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti? Atbalsta.
Pieņemts.
R.Zīle. Jā, man jāatvainojas kolēģiem:
kā man te aizrāda, 109. pantā daļu sakārtojums...
šī numerācija ir palikusi neizlabota ailē, kurā
ir galīgais teksts.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies,
Zīles kungs.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 80. lapaspusē.
110. pants. Juridiskā biroja priekšlikums par 110. panta 2. punktu
ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 110. panta 7. punktu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 111. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 112. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums, kas protams, ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī
atbalsta. Pieņemts.
R.Zīle. 113. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums par šo pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 114. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums izteikt 114. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Par 114. panta trešo daļu Saeimas
Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 82. lappuse. 115. pants. Budžeta un
finansu komisijas priekšlikums aizstāt 115. pantā pirmajā
daļā vārdus "tiesa atzīst pieteikumu"
ar vārdiem "atzīstams pieteikums". Protams, komisija
šo savu priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Par 115. panta otro daļu ir Juridiskā
biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem arī
nav iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. 116. pants. Deputāta Bišera priekšlikums
svītrot šo pantu nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers
vēlas argumentēt savu priekšlikumu. Vārds Ilmāram
Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.
Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi!
Šeit atkal mēs esam iekļāvuši normu, kas ir attiecināma
uz Kriminālkodeksu, - normu, kura nosaka, par ko šie parādnieki
tiek saukti pie atbildības saskaņā ar Kriminālkodeksu.
Šobrīd šāda panta Latvijas Kriminālkodeksā
nav. Es neiebilstu pret to, ka šādu pantu vajadzētu izstrādāt,
bet es neesmu pārliecināts, vai to vajadzētu izstrādāt
tieši šādā formā, un tāpēc es lūdzu
nesteigties šodien ierakstīt šo normu par atbildību,
kamēr mēs vēl neesam izstrādājuši
attiecīgo pantu. Lūdzu šo normu pagaidām izsvītrot.
Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera
kungs! Tātad... lūdzu, Zīles kungs!
R.Zīle. Godātie deputāti! Tātad
gan komisiju, gan arī darba grupu, kas strādāja pie šiem
labojumiem, es lūgtu tomēr pievērst uzmanību
šim 116. pantam. Šeit ir atsauce uz Latvijas Kriminālkodeksu,
kā jau Bišera kungs teica. Mūsu lūgums būtu
tomēr pieņemt šo pantu, lai arī šīs izmaiņas
Kriminālkodeksā nav izdarītas. Skaidrs, ka tādas
tiks izdarītas, un tādā gadījumā pēc
tam mēs būsim spiesti vērt atkal uzņēmumu
Maksātnespējas likumu vaļā un izdarīt attiecīgās
izmaiņas. Pēc tam, kad tās būs izdarītas
Kriminālkodeksā. Un 116. panta otrā daļa faktiski
regulē civiltiesisko atbildību, nevis kriminālatbildību.
Bet priekšlikums ir svītrot visu pantu.
Sēdes vadītājs. Bišera kungs, jūs
vēlaties otrreiz runāt? Lūdzu - 5 minūtes.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es gribu pateikt, ka Kriminālkodekss darbosies jebkurā
gadījumā, tāds, kāds tas ir, un nav nekādas
nepieciešamības dublēt to citos likumos. Ja mēs
to pieņemsim Kriminālkodeksā, tas darbosies neatkarīgi
no tā, vai tas tiks vai netiks iekļauts šajā pantā.
Bez tam es gribu norādīt, ka mums jau viena līdzīga
atsauce uz Kriminālkodeksu ir, teiksim, 34. pantā, bet tur
tas ir stipri vispārīgā veidā, un tāpēc
tur es neiebildu, bet, ja mēs taisni šeit krimināltiesību
normu ierakstām, bet bez sankcijas, tad tā ir tukša lieta
pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad,
tā kā ir radušās domstarpības, ir jābalso.
Bišera kungs uzstāj, ka vajag balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu. Balsojam par Bišera kunga priekšlikumu
svītrot 116. pantu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu
rezultātu! Par - 33, pret - 17, atturas - 13. Bišera kunga priekšlikums
pieņemts.
R.Zīle. 83. lapaspuse. 117. pants. Te ir pilnīgi
līdzīga situācija. Deputāta Bišera priekšlikums
svītrot šo pantu nav atbalstīts. Tā kā ir Budžeta
un finansu komisijas priekšlikums gan par pirmo daļu, gan arī
par otro daļu, es gribētu vērst deputātu uzmanību
uz to, ka, ja būs jābalso, tomēr atcerēties,
ka otrā daļa regulē tātad civiltiesisko atbildību,
nevis kriminālatbildību.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
pret 117. panta redakciju, kādu to ierosina atbildīgā
komisija, neiebilst? Neiebilst. Vai Bišera kungs neuzstāj, ka
vajag balsojumu? Neuzstāj. Pieņemts. Paldies.
R.Zīle. 118. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums izteikt 118. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.
R.Zīle. 119. pants. Budžeta un finansu komisijas
priekšlikums par pirmo daļu - aizstāt vārdu "lietas"
ar vārdu "procesa".
Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens?
Pieņemts.
R.Zīle. 84. lappuse. 120. pants. Bišera kunga
priekšlikums svītrot šo pantu nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Bišera kungs, vēlaties
runāt? Lūdzu, nāciet tribīnē! Ilmārs
Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es principā gribētu atbalstīt to ideju,
ka administratoram ir jāatbild par savu rīcību, jo pagaidām
mēs administratorus neesam saukuši ne reizes pie atbildības,
pat tad, ja viņu darbība nav bijusi korekta, taču šeit
diemžēl atkal ir vērojams tas, ka mēs "aizskrienam
pa priekšu" - mēs nosakām, ka viņi saucami
pie atbildības, bet pēc tam nenosakām konkrētu
pantu, pēc kāda viņus saukt... Jau pašā komisijas
sēdē, kurā nobalsoja, tomēr pat tiem komisijas
locekļiem, kas balsoja "par", nebija skaidrības, pēc
kādas Kriminālkodeksa sadaļas viņus saukt pie atbildības.
Vai tas būs speciāls pants, vai tas būs pants par noziegumiem
pret īpašumu, vai tas būs pants par amatnoziegumiem - un
tā tālāk? Es domāju, ka šo jautājumu
vajadzētu izlemt vispirms, un aicinu pagaidām nesteigties
šeit otrajā lasījumā to iekļaut, bet izdebatēt
un izlemt, kādā veidā notiks tā atbildība.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs, Bišera kungs, prasāt balsojumu par savu priekšlikumu? Paldies.
Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas
deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Bišera kunga iebildumi
ir būtiski, bet es domāju, ka tad Juridiskajai komisijai, kurā
viņš strādā, vajadzētu attiecībā
uz trešo lasījumu sagatavot šos konkrētos priekšlikumus,
bet nevar izsvītrot no šā likumprojekta vienu no būtiskākajām
normām - normu, ka administrators ir tomēr saucams pie atbildības.
Kādā veidā? Iestrādāsim to, gatavojot trešo
lasījumu. Šādā sakarībā es aicinu deputātus
iedziļināties un nevis darīt tā kā iepriekšējā
reizē, kad mēs faktiski atbalstījām vienu Bišera
kunga priekšlikumu, bet šoreiz atbalstīt komisijas priekšlikumu
un nebalsot par panta atstāšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es arī aicinu šoreiz gan noraidīt deputāta Bišera
priekšlikumu par panta svītrošanu, jo šobrīd tiešām
ir tāda situācija, ka administratori bieži rīkojas
tieši pretēji kreditoru interesēm. Vēl vairāk
- bieži vien pat izplata dezinformāciju. Bieži vien pat
nosauc par vainīgiem nevainīgos un slēpj vainīgos.
Protams, varētu Bišera kungam pilnīgi piekrist no juridiskā
viedokļa, tomēr arī šodien var atrast Kriminālkodeksā
pantus par grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu,
par dienesta noziegumiem. Galu galā prokurors varētu apsūdzības
izvirzīšanai izvēlēties pietiekami piemērotu
Kriminālkodeksa pantu, lai šādu administratoru sauktu pie
atbildības. Aicinu noraidīt Bišera kunga priekšlikumu
par panta svītrošanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai"
deputāts. Lūdzu!
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Atkal mēs saduramies
ar stāvokli, ka šajā Saeimā nav juridiski domājošu
cilvēku. Pasakiet, kurā likumā tad nav tādu normu,
kurās nevajadzētu pieminēt Krimināllikumu? Tad,
izrādās, visos vajadzēs pieminēt Krimināllikumu.
Krimināllikums ir atsevišķs likums. Šis likums sodīs
to administratoru ne tāpēc, ka viņš ir administrators,
bet tāpēc, ka viņš krāpjas vai kaut ko citu
tādu dara, vai pārkāpj savas pilnvaras. Tas viss ir paredzēts
Krimināllikumā. Vai arī nav paredzēts? Nu tad
jāizstrādā normāls Krimināllikums, par ko
frakcija "Latvijai" tiešām nopietni cīnās!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds
vēlas runāt? Vairs neviens cits nevēlas runāt.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par deputāta Bišera priekšlikumu - svītrot 120.pantu.
Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums
nav pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir priekšlikums par 120.panta
pirmo daļu, tas ir izstrādāts Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijā.
Sēdes vadītājs. Par 121.pantu, Zīles
kungs!
R.Zīle. Par 120.panta pirmo daļu mēs
nobalsojām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Piekrīt. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums: "Izslēgt 11.nodaļas
pirmo apakšnodaļu, nodaļas normas iestrādājot
pārejas noteikumos."
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Pieņemts.
R.Zīle. 87.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums: "Izteikt apakšnodaļu kā
14.nodaļu un mainīt pantu numerāciju." Ir arī
priekšlikums nodaļas virsrakstu izteikt tādā redakcijā,
kāda šeit redzama.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 127.pants. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums izteikt pirmo un otro daļu citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. 88.lapaspuse. 129.pants. Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt pantu jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 89.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 130.pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. 131.pants. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt šā panta virsrakstu citā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 90.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 132.pantu citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pieņemts.
R.Zīle. 91.lapaspuse. Pārejas noteikumi. Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt
likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Pirmo pārejas noteikumu
komisija tātad ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Komisija izstrādājusi arī
pārejas noteikumu 2.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?
Pieņemts.
R.Zīle. Tas pats komisijas priekšlikums - atbalstīt
- attiecas arī uz pārejas noteikumu 3.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Pieņemts.
R.Zīle. Par 4.punktu. Ir Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas atbalsts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais ir komisijas priekšlikums
par pārejas noteikumu 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 6.punktu.
Sēdes vadītājs. Arī pret to nav
iebildumu. Pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 7.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 8.punktu.
Sēdes vadītājs. Arī pret to neiebilst
neviens. Pieņemts.
R.Zīle. 92.lapaspuse. Komisijas priekšlikums
par pārejas noteikumu 9.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav, tātad
pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 10.punktu.
Sēdes vadītājs. Arī šoreiz
iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 11.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 12.punktu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās
kārtību, kas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Man tātad būtu priekšlikums
nobalsot par likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Zīles
kungs, nosauciet datumu, līdz kuram varēs iesniegt priekšlikumus
par trešo lasījumu.
R.Zīle. 12.augusts. Komisijai būtu priekšlikums
noteikt šādu termiņu priekšlikumu iesniegšanai
attiecībā uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu? Nav. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā Valsts kontroles revīzijas reglaments"... Atvainojiet, cienījamie kolēģi, Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi lūdz izskatīt jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam par Valsts cilvēktiesību biroju uzreiz pēc likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Parakstījuši šo priekšlikumu ir deputāti Seiksts, Vidiņš, Lībane, Lagzdiņš, Gorbunovs.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 18, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu! Komisijas vārdā - Antons Seiksts,
frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Paldies, kolēģi, par šādu balsojumu.
Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu - līdz
15.jūlijam iesniegt priekšlikumus. Kā es jau teicu no rīta,
kad apspriedām darba kārtību, ir jāstrādā
vēl, lai sagatavotu likumprojektu otrajam lasījumam, atbilstošu
ne tikai mūsu valsts vajadzībām, bet arī starptautisko
cilvēktiesību institūciju priekšlikumiem. Ļoti
lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - pagarināt
šo termiņu līdz 15.jūlijam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, vai nav iebildumu pret Seiksta kunga priekšlikumu par 15.jūliju? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Seiksta kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"". Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
- Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu nr. 1097. Atrodiet, lūdzu, visi šo dokumentu!
Sēdes vadītājs. Dokuments nr.1097.
Paldies.
K.Čerāns. Tagad skatīsim šo likumprojektu
pa pantiem. Otrais lasījums. Par 1.pantu ir saņemts Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš
ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikumā, un ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.
K.Čerāns. Tālāk. Pēc 1.panta
ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums
- papildināt likumprojektu ar jaunu pantu tādā redakcijā,
kādu jūs varat šeit izlasīt. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Nav. Pieņemts.
K.Čerāns. Par 2.pantu priekšlikumu nav.
Par 3. pantu - nav. Par 4. pantu - nav. Par 5. pantu - nav. Par 6. pantu
- nav. Par 7. pantu - nav. Par 8. pantu -nav. Par 9. pantu - nav. Par 10.pantu
- arī nav. Par 11.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un šis
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
K.Čerāns. Par 12.pantu nav priekšlikumu.
Par 13.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Ir Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Deputāts Krisbergs vēlas runāt. Krisberga
kungs, mums ir 15 minūtes līdz sēdes beigām.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man pietiks ar trim minūtēm. Es ierosinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma otro daļu, kas ir noraidīta, nav atbalstīta.
Pamatojums. Nemeklēsim ļoti tālu - nupat vienā Latgales rajonā pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu aiztaisīt ciet skolu, atcelt no darba direktoru. Bez jebkādas likumības. Par to nobalsoja arī šīs domes deputāti. No kā iekasēs maksu par zaudējumiem - no priekšsēdētāja vai no visiem tiem, kas pieņēma pretlikumīgu lēmumu? Šādi pretlikumīgi lēmumi bija pieņemti arī Rīgas Domē, kuras sastāvā arī man ir bijis tas gods strādāt, un tad, kad prokuratūra un tiesa atcēla šos lēmumus, lai gan tika nodarīti ievērojami materiālie zaudējumi uzņēmējiem, ne no viena neiekasēja, jo atbildīga bija koleģiāla institūcija.
Tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt
Valsts pārvaldes un pašvaldības ierosinājumu, lai
tie deputāti, kuri nevēlas juridiski izglītoties vai
apzināti pieņem pretlikumīgus lēmumus, riskētu
ar personīgiem līdzekļiem. Tad pašvaldībās
vēl vairāk sāks valdīt likumība un katrs
deputāts domās, kuru balsošanas pogu spiest vai kuru roku
pacelt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti! Diemžēl šis Valsts pārvaldes un pašvaldības priekšlikums ir tik nopietns, ka arī man jāizsaka savs viedoklis par to. Arī es šo priekšlikumu pilnībā atbalstu. Kāda šobrīd ir situācija? Spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka uzrēķinus nosaka revidējamajām iestādēm: konkrēta persona, attiecīgās valsts vai pašvaldību iestādes darbinieks, ir nodarījusi kaitējumu, bet sodīta tiek iestāde. Likumā gan citos pantos ir dotas tiesības attiecīgo iestāžu vadītājiem regresa kārtībā piedzīt no konkrētās vainīgās personas attiecīgos zaudējumus, kas ir radušies, nomaksājot šīs naudas summas, uzrēķinu veidā, bet, kā mēs noskaidrojām, saņemot informāciju no Valsts kontroles, nav bijis neviena gadījuma, kad kāda sodīta iestāde būtu no vainīgās personas sabiedriskā kārtībā zaudējumu piedzinusi. Tātad faktiski neviena persona, kura nodarījusi kādu zaudējumu valstij vai pašvaldībai, līdz šim nav sodīta reāli.
Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina konceptuāli pavisam savādāku pieeju, proti, mēs ierosinām noteikt, ka, pirmkārt, uzrēķins tiek noteikts revidējamo iestāžu vadītājiem vai citām personām, kas ir vainojamas attiecīgo zaudējumu nodarīšanā (tas ir pirmkārt!), un, otrkārt, ka gadījumos, ja šie zaudējumi ir nodarīti koleģiālu lēmējinstitūciju lēmumu rezultātā, uzrēķins tiek noteikts tām amatpersonām, kuras ir balsojušas par attiecīgo lēmumu. Skaidra pieeja, ka konkrētā vainīgā persona tiek sodīta.
Ko ir izdarījusi atbildīgā komisija? Atbildīgā komisija ir noteikusi, ka uzrēķins var tikt noteikts arī juridiskām personām, un, ņemot vērā to, ka Valsts kontrolei tagad tuvojas vēlēšanas, Valsts kontrole diez vai šos uzrēķinus uzliks konkrētajām vainīgajām personām, tad sagaidāms, ka turpināsies līdzšinējā prakse, ka uzrēķini tiks noteikti juridiskām personām, tātad iestādēm, un konkrētais vainīgais netiks sodīts.
Turklāt Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ierosina pilnībā izsvītrot no mūsu priekšlikuma
to normu, kas nosaka, ka koleģiāla lēmuma dēļ
nodarītie zaudējumi tiek uzrēķinu formā
kaut daļēji atlīdzināti no balsotājiem. Es
aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt?
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godāto priekšsēdētāj! Godātie
kolēģi! Ja 13.panta otro daļu jūs izlasītu
uzmanīgāk, jūs redzētu, ka sodīs tikai tos,
kuri ir radījuši zaudējumu, jo viņi ir balsojuši
par attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Bet kā
sodīs tos, kas balsojuši pret vai atturējušies un
tādējādi radījuši vēl lielākus
zaudējumus? Šī norma to neregulē. Tāpēc
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija svītroja šo
otro daļu. Es lūgtu tomēr balsot par Budžeta un
finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Debatēs pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu - izteikt pamatlikuma 54.pantu tās iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.
Tātad paliek spēkā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā šā panta redakcija.
Lūdzu, tālāk!
K.Čerāns. Tālāk. Ir saņemts
priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
- papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurš attiecas uz pamatlikuma
55.pantu un kura redakciju jūs redzat, un tas ir atbalstīts
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?
Neiebilst. Pieņemts.
K.Čerāns. Tālāk ir atkal priekšlikums
no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - papildināt
likumprojektu ar jaunu pantu, kurš attiecas uz pamatlikuma 56.pantu,
un šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Acumirkli!
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. Lagzdiņa kungs, mums tikai 10
minūtes ir palikušas.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti, sacīšu
tikai pāris teikumu. Atbalstot šo, kaut tādu ļoti
kuslo, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu,
kas arī tomēr dod tiesības atsevišķos gadījumos,
ja Valsts kontrole tomēr būs tik drosmīga, noteikt uzrēķinus
revidējamo iestāžu amatpersonām... tad, neapšaubāmi,
šo uzrēķinu var piedzīt tikai tiesu izpildītājs,
nekādā citādā veidā. Un tādēļ
mūsu, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas,
priekšlikums būtu loģisks, ja pilnībā būtu
pieņemts, tātad - mūsu ieteiktā redakcija 54.pantam.
Bet šis 56.pants ir, gatavojot trešo lasījumu, jāizsaka
pavisam savādākā redakcijā, jo daļēji
ir pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Un tādēļ es Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas vārdā, kā atbildīgais
par šo likumprojektu, atsaucu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs.
Lūdzu, Čerāna kungs! Tālāk!
K.Čerāns. Tālāk ir vēl
viens priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas - iekļaut likumprojektā jaunu pantu, kurš attiecas
uz pamatteksta 57.pantu. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Acumirkli, Čerāna
kungs! Tātad šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums: "Papildināt likumprojektu ar šādu
pantu: "Izslēgt 57.pantu.""
K.Čerāns. Tieši tā. Un šis
priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu
viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas redakcijai šajā
jautājumā? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.
K.Čerāns. Tālāk. Par likumprojekta
14.pantu priekšlikumu nav. Un ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
- papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, un tas Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
komisijas viedoklim. Paldies, pieņemts.
K.Čerāns. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu
kopumā, otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!
K.Čerāns. Ja deputātiem nebūtu
iebildumu, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Čerāna kunga nosaukto datumu - 12.augustu? Neiebilst. Paldies, esam vienojušies.
Godājamie kolēģi! Mums ir vēl atlikušas piecas minūtes. Čerāna kungs vēlas ziņot par nākamo darba kārtības jautājumu. Jūs esat pārliecināts, ka mēs tiksim galā ar otro lasījumu? Labi.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par pašvaldību budžetiem", otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
- Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Strādājam ar
dokumentu nr.1096. Šeit ir viens priekšlikums, tas ir Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas
noteikumu tādā redakcijā, kādu jūs visi redzat.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi,
un es lūgtu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst.
Paldies. Lūdzu zvanu!
K.Čerāns. Lūdzu balsot kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par pašvaldību budžetiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu attiecībā
uz trešo lasījumu.
K.Čerāns. Lūdzu 12.augustu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu? Neiebilst. Esam vienojušies.
Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Acumirkli! Deputātiem ir iebildumi pret to? Nav iebildumu.
Godājamie kolēģi! Atvainojiet manu pieredzes trūkumu! Tādēļ paziņoju pārtraukumu Saeimas 1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdē līdz 9.jūlijam pulksten 9.00. Paldies.
Acumirkli, kungi! Paziņojums. Vārds aizsardzības
ministram Andrejam Krastiņam. Lūdzu!
A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).
Godājamie kolēģi, es šoreiz vēršos
pie jums kā kolēģis deputāts. Rīt, pulksten
9.30 šeit, Saeimas namā, notiks Latvijas un Kuveitas sadarbības
grupas tikšanās ar Kuveitas vēstniecības pārstāvjiem.
Pulksten 9.30 pavisam īsa tikšanās - sēdes laikā,
tepat blakām, mums norādīs telpu, kur tas ir iespējams.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie
deputāti, pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00.
(Pārtraukums)
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 8.jūlija
ārkārtas sesijas sēde
Par darba kārtību - - 1.lpp.
Valsts prezidenta svinīgais solījums
- Valsts prezidents G.Ulmanis - 1.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un
Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās
drošības jomā"
(1067. un 1067.-a dok.) - 2.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums Satversmes aizsardzības
biroja likumā"
(1072. un 1072.-a dok.) - 2.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un
Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo
palīdzību muitas jautājumos"
(1074. un 1074.-a dok.) - 2.lpp.
Par likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu
Latvijas Kara invalīdu savienībai"
(1075. un 1075.-a dok.) - 2.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"
(1082. un 1082.-a dok.) - 2.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā"
(1083. un 1083.-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu "Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas
konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām
savvaļas dzīvnieku un augu sugām"
(1086. un 1086.-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas
Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo
tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm"
(1090. un 1090.-a dok.) - 3.lpp.
Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 3.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas
nodokli (tarifiem)""
(1091. un 1091.-a dok.) - 4.lpp.
Priekšlikumi - dep. R.Zīle - 4.lpp.
- zemkopības ministrs R.Dilba - 4.lpp.
Par likumprojektu "Par Konvenciju par robežšķērsojošo
ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un
izmantošanu"
(2002. un 2002.-a dok.) - 5.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības
un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par
ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"
(2004. un 2004.-a dok.) - 5.lpp.
Par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pagarināšanu 1.lasījumā pieņemtajam
likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību biroju""
iekļaušanu darba kārtībā
(1078.dok.)
Priekšlikums - dep. A.Seiksts - 5.lpp.
Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. J.Priedkalnam
(2005.dok.) - 6.lpp.
Likums "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu"
(1077.dok.) - 6.lpp.
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 6.lpp.
- dep. K.Lībane - 8.lpp.
Pieprasījumu komisijas atzinums par š.g. 13.jūnija
Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu K.Čerāna,
G.Gannusas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, I.Liepas,
A.Saulīša, J.Stroda, O.Kostandas, O.Grinberga un
O.Dunkera pieprasījumu finansu ministram A.Kreitusam,
par budžeta iestādēm piešķirto līdzekļu izlietojumu
(kādas ir apstiprinātās finansējuma tāmes, kādas
naudas summas tiek plānotas izlietot komunālajiem
maksājumiem, komandējumiem u.c.) (Pieprasījums
noraidīts)
(1040. un 1040.-a dok.) - 8.lpp.
Ziņo - dep. J.Celmiņš - 8.lpp.
Debates - dep. K.Čerāns - 9.lpp.
Likumprojekts "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu"
(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie
Noteikumi nr.93) (1.lasījums) (Steidzams)
(631. un 1006.dok.) - 10.lpp.
Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 11.lpp.
Likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu
un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību"
(1.lasījums)
(618. un 1007.dok.)
Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 12.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites
kārtību un uzraudzību"" (Satversmes 81.pantā
noteiktajā kārtībā izdotie Noteikumi nr.107)
(1.lasījums)
(645. un 1008.dok.) - 13.lpp.
Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 13.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā"" (Satversmes 81.pantā noteiktajā
kārtībā izdotie Noteikumi nr.95) (1.lasījums)
(633. un 1012.dok.)
Ziņo - dep. A.Sausnītis - 14.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā"" (1.lasījums)
(138. un 1013.dok.)
Ziņo - dep. A.Sausnītis - 15.lpp.
Likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību
pasūtījumu" (2.lasījums)
(135. un 1030.dok.)
Ziņo - dep. E.Bāns - 16.lpp.
Priekšlikums - dep. N.Pēterkops - 22.lpp.
Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību
uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"
(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie
Noteikumi nr.142) (2.lasījums) (Steidzams)
(686., 878., 878.-a un 878.-b dok.)
Ziņo - dep. I.Liepa - 23.lpp.
Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību
kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"
(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie
Noteikumi nr.127) (2.lasījums) (Steidzams)
(689., 879., 879.-a un 879.-b)
Ziņo - dep. I.Liepa - 26.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību
atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma
objektiem"" (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā
izdotie Noteikumi nr.125) (2.lasījums) (Steidzams)
(673. un 1048.dok.) - 27.lpp.
Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 28.lpp.
Likumprojekts "Lauksaimniecības likums"
(2.lasījums)
(1088.dok.)
Ziņo - dep. G.Gannusa - 30.lpp.
Debates - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās A.Kiršteins - 34.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 35.lpp.
- dep. I.Bišers - 36.lpp.
- dep. A.Seile - 36.lpp.
- dep. R.Zīle - 39.lpp.
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.
- dep. I.Bišers - 40.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 41.lpp.
Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 42.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās A.Kiršteins - 44.lpp.
- dep. A.Seile - 45.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 46.lpp.
- dep. E.Bāns - 46.lpp.
- dep. R.Zīle - 49.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietā A.Kiršteins - 49.lpp.
- dep. E.Bāns - 50.lpp.
- dep. A.Seile - 50.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 51.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietā A.Kiršteins - 52.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 53.lpp.
Debašu turpinājums - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas
savienības lietās A.Kiršteins
(8.panta 2.punkts) 73.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 74.lpp.
- dep. R.Zīle - 81.lpp.
- dep. V.Balodis - 82.lpp.
- dep. E.Bāns - 83.lpp.
- dep. V.Balodis (13.pants) - 88.lpp.
- dep. A.Seile - 88.lpp.
Paziņojums - dep. A.Lambergs - 89.lpp.
- dep. A.Sausnītis - 90.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 90.lpp.
Debašu turpinājums - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas
savienības lietās A.Kiršteins
(par 11.pantu) - 93.lpp.
- dep. E.Bāns - 93.lpp.
- dep. R.Zīle (par 12.pantu) - 96.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 96.lpp.
- dep. E.Bāns - 97.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās A.Kiršteins - 98.lpp.
- dep. A.Seile - 99.lpp.
- dep. R.Zīle (par 14.panta
2.daļu) - 100.lpp.
- dep. R.Zīle (par 15.pantu) - 101.lpp.
- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
J.Zaščerinskis - 103.lpp.
- dep. A.Seile (par 13.pantu) - 104.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 104.lpp.
- dep. A.Jirgens - 105.lpp.
- dep. A.Seile - 106.lpp.
- Zemkopības ministrijas parlamentārais
sekretārs J.Zaščerinskis - 106.lpp.
- dep. I.Bišers - 107.lpp.
- 108.lpp.
- dep. E.Bāns - 109.lpp.
- dep. I.Bišers - 110.lpp.
- Zemkopības ministrijas parlamentārais
sekretārs J.Zaščerinskis - 110.lpp.
- dep. A.Gorbunovs - 111.lpp.
- dep. R.Zīle (par 21.panta
piekto daļu) - 118.lpp.
Likumprojekts "Muzeju likums" (1.lasījums)
(979. un 1058.dok.)
Ziņo - dep. J.Celmiņš - 121.lpp.
Par iesniegumu - dep. I.Bišers - 123.lpp.
- dep. I.Bērziņš - 123.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas
nodokli (tarifiem)"" (3.lasījums)
(493., 980. un 2001.dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 124.lpp.
Likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu
atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un
to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā" (3.lasījums)
(408., 967. un 1099.dok.) - 127.lpp.
Ziņo - dep. A.Lambergs - 128.lpp.
Debates - dep. V.Krisbergs - 128.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un
azartspēlēm"" (3.lasījums)
(625., 900. un 1098.dok.)
Ziņo - dep. E.Inkēns - 130.lpp.
Paziņojums - dep. I.Bišers - 130.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli""
(1.lasījums)
(814. un 1079.dok.)
Ziņo - dep. V.Balodis - 131.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas
Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā
"Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām
organizācijām un to apvienībām"" spēkā stāšanās
kārtību" (1.lasījums)
(946. un 1081.dok.)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 132.lpp.
Debates - dep. J.Dobelis - 132.lpp.
Likumprojekts "Par Ventspils pilsētas un Ventspils
rajona administratīvās robežas grozīšanu"
(1.lasījums) (Steidzams)
(924., 1084. un 1085.dok.) - 133.lpp.
Ziņo - dep. J.Kalviņš - 134.lpp.
Likumprojekts "Likums par uzņēmumu un uzņēmēj-
sabiedrību maksātnespēju" (2.lasījums)
(775. un 2000.dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 135.lpp.
Debates - dep. I.Bišers (par 116.pantu) - 175.lpp.
- 176.lpp.
- dep. I.Bišers (par 120.pantu) - 177.lpp.
- dep. A.Seile - 178.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 178.lpp.
- dep. J.Mauliņš - 179.lpp.
Par darba kārtību - 184.lpp.
Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pagarināšanu 1.lasījumā pieņemtajam
likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību biroju""
(1078.dok.)
Ziņo - dep. A.Seiksts - 184.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Valsts kontroles
revīzijas reglaments"" (2.lasījums)
(642. un 1097.dok.) - 184.lpp.
Ziņo - dep. K.Čerāns - 185.lpp.
Debates - dep. V.Krisbergs
(par 13.pantu) - 186.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 187.lpp.
- dep. R.Zīle - 188.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 189.lpp.
Likumprojekts "Par pašvaldību budžetiem"
(2.lasījums)
(643. un 1096.dok.)
Ziņo - dep. K.Čerāns - 191.lpp.
Paziņojums - dep. A.Krastiņš - 192.lpp.
Latvijas Republikas 6.Saeimas
1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdes
turpinājums 9.jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas sēžu zālē. Turpināsim mūsu 1996.gada 8.jūlijā sasaukto ārkārtas sesijas sēdi. Sāksim izskatīt darba kārtības tālākos jautājumus.
Nākamais jautājums, kas mums jāizskata, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"", otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Labrīt, godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1095. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus priekšlikumus par šo likumprojektu otrajam lasījumam. Abi šie grozījumi ir no Saeimas Juridiskā biroja, un tie pamatā skar tātad klasiskas normas, kas attiecas uz 81.panta kārtībā pieņemtajiem dokumentiem.
1.pants. Komisija saņēma Juridiskā
biroja priekšlikumu likumprojekta 1.pantā izslēgt atsauces
uz likumu publikācijām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā
jautājumā? Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Otrs priekšlikums no Saeimas Juridiskā
biroja ir saņemts par pārejas noteikumiem...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Zīles kungs! Bišera kungs vēlējās runāt par pirmo labojumu.
Lūdzu, Ilmārs Bišers - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies
iepriekšējo tekstu, priekšlikumus, tad redzam, ka ir izdarīti
ne tikai grozījumi, izslēdzot atsauces uz publikācijām,
bet ir izslēgta arī atsauce uz Radio un televīzijas
likumu, lai gan par to nekādi priekšlikumi nav tikuši iesniegti.
Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera
kungs! Bet kāds ir jūsu ierosinājums šajā gadījumā?
I.Bišers. Es katrā ziņā gribētu
saņemt izskaidrojumu no komisijas, jo es nevaru šo rēbusu
pats atrisināt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles
kungs, vai jūs sapratāt Bišera kunga lūgumu? Lūdzu!
R.Zīle. Jā. Es atvainojos Saeimai. Te tiešām
ir tehniska kļūda, jo Radio un televīzijas likumam ir
jāpaliek komisijas atbalstītās redakcijas ailē.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles
kungs! Vai deputātus apmierina šāds referenta skaidrojums?
Vai mēs varam to pieņemt zināšanai, ka trešajā
lasījumā tas noteikti tiks iestrādāts, tiks arī
nodrukāts un ierakstīts likumā? Varam tā vienoties?
Paldies. Lūdzu, tālāk!
R.Zīle. Otrs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums
ir par pārejas noteikumiem, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šajā jautājumā?
Nav. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Man būtu lūgums balsot par šā
likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu""
otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs vēlas runāt.
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Lagzdiņa kungs atsauc savu uzstāšanos. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, Zīles kungs, pasakiet termiņu
trešajam lasījumam!
R.Zīle. Man būtu lūgums priekšlikumu
iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 12.augustu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 12.augustu? Nav. Pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
nr. 1094 "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas
uzraudzības inspekciju"" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi,
es lūdzu savstarpēji sarunāties mazliet klusāk!
R.Zīle. Pirmais priekšlikums ir saņemts
par 8.panta pirmo daļu... Es atvainojos, par likumprojekta 1.pantu.
Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu izslēgt atsauces
uz likuma publikāciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas redakciju šaja jautājumā? Nav.
Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts
par likumprojekta 16.pantu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis?
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Problēmas būtība ir tāda, ka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā strādā arī valsts amatpersonas, un kā uz tādām uz šīm valsts amatpersonām ir jāattiecina Korupcijas novēršanas likuma noteikumi, jo Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 13.punkts nosaka, ka valsts amatpersonas ir valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošās personas, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas, sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.
Neapšaubāmi, šādi darbinieki, proti, valsts amatpersonas, strādā arī Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā tāpat kā praktiski visās valsts institūcijās. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai sasaistītu Korupcijas novēršanas likumu ar likumu "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" un daudziem citiem likumiem (jūs jau atceraties, ka pirms mēneša mēs šo problēmu atrisinājām šeit, Saeimā), ietvēra šādu standarta normu, kuras redakciju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, taču diemžēl nezināmu iemeslu dēļ atbildīgā komisija to nav pieņēmusi. Proti, mēs ierosinājām noteikt, ka inspekcijas darbinieku - valsts amatpersonu (tātad tas attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus un veikt pārraudzības un kontroles funkcijas) ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums. Tā vietā atbildīgā komisija joprojām atbalsta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kur ļoti neprecīzi, nepilnīgi un juridiski nekorekti dublē Korupcijas novēršanas likumu, no vienas puses paredzot dažus stingrākus ierobežojumus, bet no otras puses paredzot arī veselu rindu atvieglojumu. Tā ir viena problēmas būtība.
Un vēl otra - pati svarīgākā
- lieta ir tā, ka otrajam lasījumam atbildīgās
komisijas akceptētā 16.panta redakcija nosaka, ka šie
ierobežojumi attiecas uz inspekcijas darbiniekiem. Kas tad ir inspekcijas
darbinieki? Vai apkopēja, kas inspekcijā strādā?
Varbūt sētnieks, kas slauka ielu pie inspekcijas ēkas
durvīm? Kas tie ir? Vai tie ir tehniskie darbinieki? Tas nozīmē,
ka šie ierobežojumi attiecas arī uz tādiem inspekcijā
strādājošajiem, uz kuriem tiem nevajadzētu attiekties,
jo viņi nevar nonākt interešu konflikta stāvoklī,
- uz tehniskā darba darītājiem. Tāpēc arī
mēs atbildīgajai komisijai ierosinājām sašaurināt,
proti, šo subjektu loku, precizējot un nosakot, ka šie ierobežojumi
attiecas, pirmkārt, uz inspekcijas darbiniekiem - valsts amatpersonām,
un tie ir tādi ierobežojumi, kādus nosaka Korupcijas
novēršanas likums. Tādēļ es aicinu atbalstīt
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto
redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa
kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk
pieteikušos nav.Vārds referentam Robertam Zīlem. Lūdzu!
R.Zīle. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas argumenti, kāpēc viņa noraidīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 16.pantu, bija šādi. Jūs varbūt atceraties Kredītiestāžu likumu. Es atvainojos, likumā "Par Latvijas Banku" ir vesela virkne normu, kas attiecas ne tikai uz šajā Korupcijas novēršanas likumā noteiktajām normām. Šādās iestādēs, kas uzrauga gan banku darbību, gan apdrošināšanas tirgu, ir arī citas ļoti svarīgas lietas. Teiksim, sestās daļas 16.pantā minētās normas, kas attiecas uz to, ka inspekcijas darbiniekiem, atrodoties darba attiecībās ar inspekciju, kā arī pēc šo attiecību izbeigšanās, ir pienākums glabāt un neizpaust informāciju un tā tālāk.
Tāpat arī septītajā daļā
ir noteikts, ka inspekcijas darbinieks drīkst izteikt inspekcijas
oficiālo viedokli sabiedrības informācijas līdzekļos
tikai ar inspekcijas priekšnieka pilnvarojumu. Un vēl citas
tamlīdzīgas normas, kas neskar tikai to, par ko drīkst
saņemt algu, ko drīkst savienot darba attiecībās,
tātad savienojot darbus, un tā tālāk. Tās
lietas, kas attiecas uz šiem finansu tirgiem, tomēr ir daudz
būtiskākas, un tāpēc, nenoliedzot to, ka, iespējams,
pirmie četri vai pieci punkti ir varbūt neprecīzāk
izstrādāti... Teiksim, Lagzdiņa kungs jau minēja
par to, ka nav īsti skaidrs, kas ir valsts darbinieks - vai tā
ir valsts amatpersona vai tas ir kāds plašāks jēdziens
attiecībā uz Uzraudzības inspekciju. Komisija tomēr
uzskatīja, ka šie ar informāciju saistītie jautājumi
un viedokļu izteikšanas jautājumi nav atspoguļoti Korupcijas
novēršanas likumā, kā tas arī ir, un līdz
ar to atstāja šo pantu atbilstošu tam, kāds tika nobalsots
pirmajā lasījumā, nenoliedzot to, ka, runājot par
šīm, kā es jau sacīju, mantas un naudas attiecībām
un paralēli saņemtajiem atalgojumiem, ir nepieciešams
to tiešām uz trešo lasījumu izstrādāt saistībā
ar Korupcijas novēršanas likuma normām. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu zvanu! Lagzdiņa kungs, lūdzu tribīnē!
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti! Man ir priekšlikums
par to, kā lieta būtu tālāk virzāma. Tātad
Kārtības rullis pieļauj balsot, ja Saeima to akceptē,
piedāvāto redakciju pa daļām. Es ierosinu tātad
balsot pa daļām šīs redakcijas un neatbalstīt
pirmās piecas atbildīgas komisijas piedāvātās
daļas, bet atbalstīt sesto, septīto un astoto daļu,
kā arī atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas piedāvāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Lagzdiņa kunga ierosinājumam? Nepiekrīt. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 16.pantu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.
Tālāk, lūdzu, Zīles kungs!
R.Zīle. Pēdējais priekšlikums
šajā likumprojektā ir saņemts no Saeimas Juridiskā
biroja par pārejas noteikumiem, tātad komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts. Tātad, Zīles kungs, kā es saprotu, mēs varam aicināt deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, Zīles kungs, nosakiet priekšlikumu
iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Zīle. Komisijai būtu priekšlikums noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam
par šo likumprojektu līdz 12.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 12.augustu? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas
deputāts. Lūdzu!
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātā Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1039. Tie ir grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" pirmajā lasījumā. Pēc būtības šeit ir redakcionālas maiņas un precizējumi trijos pantos. Un kā piemēru es nosaukšu dažus. Tātad 2.panta 4.apakšpunktā bija izlaists vārds "pilsētu", te bija rakstīts: "...mērķdotācijas no valsts budžeta pagastu...", turpretī tagad būs "pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai" un tā tālāk. Tātad bija izkritis vārds "pilsētu".
Nākamais piemērs ir 5.pantā, kur bija
rakstīts "pilsētu un pagastu pašvaldības",
bet tagad ir "pašvaldības, kuras...", tātad pēc
būtības šīs dažas maiņas ir redakcionāli
precizējumi šajā likumā. Es lūgtu Saeimu nobalsot
par šo likumu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies, Lamberga kungs!
Vai debatēs deputāti ir pieteikušies? Nav. Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību
finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot.
Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Lamberga
kungs, par termiņu!
A.Lambergs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija
lūdz iesniegt labojumus šim likumam līdz šā gada
12.augustam.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Lamberga kunga nosaukto termiņu - 12.augustu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim pēdējo mūsu ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības sadaļu - "Patstāvīgie priekšlikumi".
Darba kārtībā ir lēmuma projekts
"Par A.Bondarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā
par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības
likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Dokuments nr.1061. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja
jautājumu par Andreja Bondarenko uzņemšanu pilsonībā
par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Andrejs Bondarenko
ir dzimis 1963.gada 22.oktobrī Doņeckā. Viņš
no 1985.gada līdz 1986.gadam spēlēja Kijevas "Stroiteļ"
sporta klubā basketbolu. Pēc tam - no 1987.gada - viņš
spēlējis basketbolu dažādās Latvijas komandās
un ir uzņemts Latvijas basketbola izlases komandā. Pašreiz
viņš spēlē Doņeckas sporta klubā
"Ðahtjor", bet viņš ir Latvijas izlases komandas
spēlētājs. Pilsonības likuma izpildes komisija
izskatīja šo jautājumu un nolēma to neatbalstīt,
tāpēc nosūta to Saeimai izskatīšanai ar negatīvu
lēmumu.
Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs! Deputāti debatēs par apspriežamo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu "Par A.Bondarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums
- lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas bankas "Baltija" krīzes
cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un
iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai
ziņojumu". Parlamentārās izmeklēšanas
komisijas bankas "Baltija" krīzes cēloņu
un bankrota pamatotības un noskaidrošanas un iesniegto bankas
sanācijas projektu izvērtēšanas komisijas vārdā
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks
frakcijas deputāts. Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas izmeklēšanas komisija, kas šā gada februārī tika izveidota, lai izvērtētu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un sanācijas iespējas, man ir uzdevusi sniegt augsti godātajai Saeimai ziņojumu par komisijas darbības rezultātiem. Pirms nolasu pašu ziņojumu, es gribētu pateikt dažus ievadvārdus, kas varētu palīdzēt labāk izprast un izvērtēt minēto ziņojumu.
Vispirms gribētu norādīt, ka komisija neuzskata, ka viņa visā pilnībā ir izpildījusi to uzdevumu, ko Saeima tai uzdeva, un tāpēc neuzskata savu darbu par pilnīgi pabeigtu. Komisija strādāja pietiekami enerģiski un aktīvi, tomēr četri mēneši izrādījās nepietiekami garš laikposms, lai pilnībā veiktu tai uzticētos uzdevumus. Tas ir saistīts vispirms ar to, ka bankas "Baltija" bankrotā bija iesaistītas daudzas juridiskās un fiziskās personas, to skaitā arī valsts atbildīgas amatpersonas. Mēs centāmies uzklausīt visas personas, kurām ir bijusi nozīmīga loma šajā lietā, un lielā mērā mums tas arī izdevās. Taču šīs darbības laikā vairākos jautājumos parādījās arī pretrunas atsevišķu personu izteikumos, pie tam ne tikai starp tiem, kuru pašreizējā uzturēšanās vieta ir valsts iestāžu pagrabos iekārtotās kameras, bet arī starp tiem, kuri sēž šo iestāžu darba kabinetos, tātad arī šīs otrās grupas pārstāvju vidū. Lai šīs pretrunas novērstu, mums vajadzēja tikties ar atsevišķām personām atkārtoti, bet tam vienkārši nepietika laika.
Otrkārt, bankas "Baltija" sabrukums nebija vienreizējs akts, bet gan vairāk nekā gadu ilgs process, kur katrā posmā ir atšķirīgas darbojošās personas un atšķirīgi apstākļi. Visu šo posmu izvērtēšana ir visai darbietilpīgs process, un tāpēc mēs dažiem šī procesa aspektiem nespējām veltīt pietiekami daudz vērības.
Treškārt, komisijai bija nepieciešams izstudēt daudzus darījumu dokumentus, revīziju un auditpārbaužu aktus, kā arī citus dokumentus, nemaz nerunājot par šo dokumentu ievērojamo apjomu. Jānorāda, ka šo dokumentu specifiskā satura dēļ to izvērtēšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, tāpēc to izdarīt tikai ar komisijas locekļu spēkiem vien nebija iespējams. Diemžēl Saeima no sava budžeta spēja izdalīt līdzekļus tikai viena konsultanta, speciālista bankas darbības jautājumos, atalgošanai, pie tam ne visu komisijas darbības laiku.
Ceturtkārt, daudzu faktu, kas saistīti ar bankas "Baltija" bankrotu, pilnīga noskaidrošana ir iespējama tikai ar specifiskām izmeklēšanas metodēm. Taču, lai gan krimināllietas par bankas "Baltija" bankrotu izmeklēšana turpinās jau vairāk nekā gadu, lietas nobeigšana vēl ir tālu, un tāpēc ģenerālprokurors un policijas darbinieki bija gatavi sniegt tikai vispārēja rakstura vērtējumus, bet nebija gatavi sniegt ziņas par konkrētām epizodēm. Visa tā rezultātā izmeklēšanas komisija ir guvusi tikai kopēju priekšstatu par bankas "Baltija" sabrukuma procesu, bet nav vēl paspējusi izpētīt visus šā procesa aspektus un visu šajā lietā iesaistīto personu lomu un to darbības pareizību. Tomēr komisija uzskatīja par nepieciešamu informēt Saeimu un arī sabiedrību par līdz šim veikto darbu. Mēs uzskatām, ka mūsu vērtējums par to, kāpēc ir bankrotējusi banka "Baltija", un par to, vai ir iespējams atjaunot tās darbību, vairs nemainīsies. Mūsu tālākais uzdevums būtu noskaidrot, kas nes par notikušo politisko atbildību un kas būtu darāms, lai mazinātu šā bankrota izraisītās sekas un lai nepieļautu šādus bankrotus nākotnē.
Kas attiecas uz mūsu ziņojumu, es gribētu paskaidrot, ka tas neatspoguļo, protams, manu, kā ziņotāja, viedokli vai kāda atsevišķa politiskā spēka viedokli. Izmeklēšanas komisija tika izveidota uz paritātes principa pamata, ietilpinot tajā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Bet mēs, visi tās locekļi, esam dažādi jau kā cilvēki un pārstāvam dažādus politiskus spēkus, tāpēc mums nebija viegli vienoties par vienotu pieeju jautājumam un par vienotu novērtējumu tiem faktiem, kurus mēs konstatējām, un arī par priekšlikumiem nākotnē. Tā, piemēram, jūs jau no atsevišķām publikācijām zināt, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, ko es pārstāvu komisijā, savā konferencē izteica daudz tālejošākus priekšlikumus par valsts obligāciju izsniegšanu apkrāptajiem noguldītājiem nekā tie, ko satur komisijas ziņojuma secinājumi. Savukārt komisijas priekšsēdētāja profesora Zelgalvja no Tautas kustības "Latvijai" pārliecība bija, ka valstij būtu jāatjauno bankas "Baltija" darbība, līdz ar to uzņemoties atbildību par visām tās saistībām. Taču šie priekšlikumi neguva komisijas vairākuma atbalstu un līdz ar to komisijas ziņojumā nav iekļauti. Ziņojumā ir iekļauts tikai tas, ko atbalstīja komisijas vairākums. Vispār mēs centāmies strādāt pēc konsensusa, proti, pilnīgas vienprātības principa, taču pilnībā to mums panākt neizdevās. Par komisijas ziņojumu kopumā sākotnēji nenobalsoja tās priekšsēdētājs - jau manis iepriekš norādīto apstākļu dēļ. Vēlāk gan viņš parakstīja komisijas ziņojumu, tomēr uzstāties šo apstākļu dēļ ar šo ziņojumu viņš neuzņēmās, un tas tad bija jādara man kā komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Komisijas loceklis Vienības partijas deputāts Gundars Valdmanis gan bez ierunām nobalsoja un parakstīja komisijas ziņojumu, bet uzskatīja par nepieciešamu sniegt dažas viņa atsevišķas domas par bankas "Baltija" sabrukumu, un šīs domas ir izplatītas jums atsevišķa dokumenta veidā, ar ko jūs visi acīmredzot esat iepazinušies. Tomēr komisija uzskata, ka dažādu viedokļu pastāvēšana komisijas locekļu vidū netraucēja komisijas darbam, bet gan, gluži otrādi, padarīja tās vērtējumu daudzpusīgāku un līdz ar to objektīvāku. Un tagad atļaujiet man pāriet pie paša ziņojuma.
Vispirms - vispārīgas ziņas par komisijas darbu. Parlamentāro izmeklēšanas komisiju ievēlēja 1996.gada 1.februāra Saeimas sēdē pēc frakciju pārstāvniecības principa. Komisijas sastāvā ir šādi deputāti: Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis. Pirmajā komisijas sēdē, kas notika 5.februārī, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Elmāru Zelgalvi no frakcijas "Latvijai", par priekšsēdētāja biedru ievēlēja Ilmāru Bišeru no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, un par sekretāru ievēlēja Gundaru Valdmani no Vienības partijas frakcijas. Līdz šim ir notikušas 23 komisijas sēdes, no kurām trīs bija izbraukuma sēdes. Komisija uzklausīja 18 dažādu organizāciju un iestāžu pārstāvjus, to skaitā valdības, Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Policijas departamenta pārvaldes cīņai ar noziegumiem ekonomikas sfērā, bankas "Baltija" un citus pārstāvjus - Māri Gaili, Einaru Repši, Andri Piebalgu, Uldi Osi, Jāni Skrastiņu, Daini Šmitiņu, Aleksandru Laventu, Tāli Freimani un citus. Komisijā sniegtās liecības un paskaidrojumi dažos principiālos jautājumos stipri atšķiras, tāpēc, komisijai darbu turpinot, vairākas personas tiks uzklausītas atkārtoti. Komisija pieņēma un izskatīja iesniegumus un sūdzības no bankas "Baltija" noguldītājiem, bijušajiem darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām. Komisija izanalizēja lielu skaitu dokumentu par jautājumiem, kas attiecas uz banku "Baltija", - auditoru slēdzienus, bankas "Baltija" administratora atskaites un izziņas, tiesas spriedumus, līgumus un citus darījumu dokumentus un tā tālāk. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks sniedza informāciju par komisijas darbu presei, radio un televīzijai.
Otrkārt. Bankas "Baltija" krīzes cēloņi, bankrota pamatotība, sanācijas iespējas.
Bankas "Baltija" krahs 1995. gada maijā kopā ar vairāku citu komercbanku maksātnespēju un bankrotu nostādīja Latvijas komercbanku sistēmu bezprecedenta problēmu priekšā. Atklājās, ka Latvijā nav pietiekami tiesisku, saimniecisku un politisku priekšnoteikumu drošai komercbanku darbībai.
Lai arī kopš krīzes sākuma ir pagājis gads, tā vēl līdz galam nav pārvarēta, par to liecina arvien jauni banku bankrota gadījumi. Sabiedrībā pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par šīs krīzes cēloņiem, it īpaši attiecībā uz banku "Baltija".
Komisija, iepazinusies ar krīzes norisi bankā "Baltija", nevar piekrist viedoklim, ka finansu krīze komercbankām 1995. gadā bija visnotaļ objektīvu apstākļu izraisīta, tādu kā krasās pārmaiņas Latvijas un kaimiņvalstu tautsaimniecībā 1991.-1994. gadā, likumdošanas nepiemērotība tirgus ekonomikas attiecībām, strukturālo pārkārtojumu lēnā virzība, uzraudzības institūciju vājums, kaut gan šo faktoru nozīmi nevar neņemt vērā. Atzīstot šo ārējo apstākļu ietekmi, komisija tomēr uzskata, ka bankas "Baltija" gadījumā tiem bija tikai blakus nozīme. Galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīga rīcība, neapdomīga un neprofesionāla bankas lietu lemšana un kārtošana.
Rietumvalstīs banku teorija un prakse balstās uz fundamentālu priekšnoteikumu, ka akcionāri un vadība ir godīgi, uzticami, kompetenti cilvēki un darbojas bankas un tās noguldītāju interesēs. Par bankas "Baltija" akcionāriem un dibinātājiem fakti liecina, ka šie ļaudis nepavisam nebija godīgi un uzticami. Kad veidojās komercbanku sistēma (banku "Baltija" nodibināja 1991. gadā), likumdošana vispār šajā ziņā bija pārlieku liberāla. Nevienu neinteresēja, no kurienes nāk nauda un kā tiek veidoti dibināšanas kapitāli. Ir zināms, ka bankas "Baltija" sākotnējo dibinātāju skaitā ar 60% kapitāla bija bēdīgi slavenais grupējums "Pârdaugava" (Ļeskovs, Raigorodskis un citi). Jautājums par to, kāda bija kriminālo struktūru loma bankas dibināšanā un tālākā darbībā, vēl acīmredzot tiks pētīts. Pēc auditorfirmas "Ernst & Young" analīzes datiem, Laventam, viņa radiniekiem un ar viņu saistītām firmām pieder vairāk nekā 56%, iespējams, pat vairāk nekā 63% akciju. Kā Aleksandram Laventam un Emīlam Laventam piederošu auditori uzrāda offshore firmu "Finhold Limited" - lielāko bankas "Baltija" akcionāru ar 31,65% akciju 7 913 000 latu vērtībā. Pats Aleksandrs Lavents šo faktu neapstiprina. Bijušais bankas "Baltija" prezidents komisijā apgalvoja, ka, 5 gadus strādājot bankā, viņam neesot bijis iespējams uzzināt, kas ir "Finhold" îpašnieks. Pārējiem bankas "Baltija" akcionāriem pieder relatīvi nelielas daļas, un viņus pārstāv Aleksandrs Lavents. Tāpēc var uzskatīt, ka bankas "Baltija" faktiskais saimnieks bija Aleksandrs Lavents.
Saimniekojot Aleksandram Laventam, banka "Baltija" bija galvenokārt paša Aleksandra Laventa un vēl dažu akcionāru projektu un darījumu finansēšanas instruments, nevis neatkarīgs peļņas gūšanas centrs, kā to nosaka Latvijas Republikas likumi un bankas "Baltija" statūti. Saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām bankas "Baltija" statūti nosaka, ka bankas izpildu un rīcības institūcija, kas vada tās darbību, ir bankas "Baltija" valde. Bankas "Baltija" prezidents savukārt izdod pavēles un citus aktus jautājumos, kas ietilpst bankas kompetencē, pārstāv banku attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām. Kas attiecas uz bankas "Baltija" uzraudzības padomi, likumā par akciju sabiedrībām speciāli noteikts, ka tai nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir sabiedrības valdes kompetencē. Pretēji tam bankā "Baltija" vienpersoniski saimniekoja bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, izlemjot visas svarīgākās bankas lietas. Bankas oficiālās institūcijas, ieskaitot prezidentu Tāli Freimani, daudzējādā ziņā bija tikai marionetes, Laventa pavēļu izpildītājas. Tālis Freimanis komisijai stāstīja: pēc dabas viņš esot bailīgs cilvēks, kas nemīl riskēt, un, ja no viņa būtu atkarīgs, nekad nebūtu noteicis augstos depozītu procentus, nekad nebūtu kreditējis nerentablos valsts uzņēmumus. Bet viņš esot ielikts tajā spēlē. Tālis Freimanis un viņa kolēģi pārkāpa bankas darbību reglamentējošos noteikumus, nebaidīdamies no atbildības, jo zināja valsts institūciju ārkārtīgo iecietību pret finansu nodarījumos iejauktām personām. Tālis Freimanis izmeklēšanas komisijai izteica savu neizpratni: Latvijā ir patlaban ierosinātas krimināllietas pret vairāk nekā 30 bankām, katrā no tām bija prezidents un valde, kas sastāvēja no zināma skaita locekļu, bet kāpēc apcietināti tikai viņš un Lavents?
Jebkuras bankas darbībā galvenais ir piesaistīt depozītus un prasmīgi tos aizdot, lai pelnītu procentus. Attiecībā uz depozītiem bankā "Baltija" vadījās pēc krāpnieku firmās un bankās labi apgūtā paņēmiena: "piramīdas". Ar neattaisnoti augstām procentu likmēm tika piesaistīti arvien jauni un jauni noguldījumi, lai varētu norēķināties par iepriekšējiem. Nekas nekavēja tā darīt, jo Civillikums kredītprocentu likmes neierobežo un banku likumdošana šajā ziņā nekādus izņēmumus neparedz. Bankas darbība balstījās uz prognozi, ka tuvākajā laikā jānotiek lata devalvācijai, kas, kā zināms, nepiepildījās. Uz 1995. gada 23. maiju bankai "Baltija" bija 121 462 privātnoguldītāji, kuriem banka kopsummā bija parādā 102,4 miljonus latu, bet, ņemot vērā kursa svārstības uz 1. jūniju, - 112,82 miljonus latu.
Banku "Baltija" pie sabrukuma noveda ne tik daudz augstās depozītu izmaksas, cik apšaubāmie aktīvi, galvenokārt kredīti. Pēc bankas "Baltija" grāmatvedības datiem, bankas aktīvi uz 23. maiju bija 212,6 miljoni latu. Turpretim pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena to reālā vērtība ir vismaz četras reizes mazāka. Pavisam kredītos banka "Baltija" bija izdevusi 143 miljonus latu. No tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā ir nodots Maskavas "InterTEK" bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka "Baltija" nav saņēmusi. Bankas "Baltija" administratoru mēģinājumi tiesas ceļā atgūt kredītportfeli beigušies neveiksmīgi. Pēc auditoru vērtējuma, šis kredītportfelis gandrīz bez izņēmuma sastāv no sliktas kvalitātes kredītiem, un tie ir slēgti, veicot komplicētas operācijas kreditēšanas īstā mērķa slēpšanai (piemēram, akcionāriem finansējot savus privātos darījumus ārpus bankas). Pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena, no Latvijā palikušā 60 miljonu kredītportfeļa labākajā gadījumā atgūstami 22 miljoni latu, sliktākajā - 6 miljoni latu. Turklāt viss bankas kredītportfelis ir vai nu ieķīlāts, vai nodots cesijā. Kredītportfelī 9,5 miljoni latu ir G-24 aizdevumi, kuri būs, iespējams, jāatdod valstij.
Relatīvi daudz kredītu banka "Baltija" izsniegusi valsts uzņēmumiem, kuri šodien nav spējīgi atdot savus parādus sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ. Auditori ir zemu novērtējuši bankas "Baltija" ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās. 8 līdz 10 miljoni latu ir pazaudēti darījumos ar privatizācijas sertifikātiem. Auditori konstatējuši, ka daudz informācijas bankas "Baltija" grāmatvedībā vispār neparādās, tāpēc lietu patiesais stāvoklis var būt vēl sliktāks.
Kā var spriest no auditordokumentiem, kredītu atgūšanu var stipri apgrūtināt bankas "Baltija" kredītnodaļā konstatētie lietvedības un personāla trūkumi. Lietās bieži nav ziņu par aizņēmēju uzņēmējdarbību, viņu finansu stāvokli un tamlīdzīgi. Bez šīs informācijas nav iespējams noteikt, vai kredītnodaļa vispār ir veikusi kādu darbu ar klientu. Lietās nav dokumentu, kas ļautu spriest, vai firmas pārstāvis ir bijis tiesīgs aizņemties naudu no bankas, ieķīlāt aktīvus kā kredītnodrošinājumu un tamlīdzīgi.
Par bankas "Baltija" izsaimniekošanu, bez šaubām, ir atbildīgi tie, kuri to izdarīja. Taču banka "Baltija", tāpat kā citas komercbankas, darbojās uz valsts licences pamata, un tās uzraudzību veica valsts. Valsts amatpersonas tika oficiāli paziņojušas, ka garantē naudas drošību komercbankās, atšķirībā no noguldījumu firmām. Bankas "Baltija" un citu komercbanku izputināšana atklāja, ka šīs garantijas ir bijušas iluzoras, jo efektīvas uzraudzības patiesībā nebija.
Komisiju neapmierināja bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa sniegtie paskaidrojumi par valdības atbildību šajā sakarā. Viņš valdības politisko atbildību gan pieminēja, bet nekavējās paziņot, ka par komercbanku lietām esot atbildīgs Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, kam ar likumu ir uzdota komercbanku uzraudzība un kas greizsirdīgi uzņēmis ikvienu valdības iejaukšanās mēģinājumu. It kā valsts lietas būtu privātas lietas! Valdības politiskā atbildība, kā to saprot komisija, nozīmē, ka valdībai ir jāatbild, pat iesniedzot demisiju, ja notiek tādas lietas kā noguldītāju masveida apkrāpšana noguldījumu firmās, 400 miljonu vekseļu afēra, G-24 kredītu piesavināšanās un citas valsts mēroga nejēdzības. Bankas "Baltija" un tamlīdzīgu komercbanku rīcība radīja draudus visai valsts finansu sistēmai, taču atkāpās tikai finansu ministrs, pie tam Gaiļa kungs centās viņu no tā atrunāt.
Noraidot apgalvojumu, ka Latvijas Banka un personīgi tās prezidents ir tieši vainojami bankas "Baltija" bankrotā, komisija tomēr uzskata, ka Laventam un citiem realizēt savu nodomu atviegloja tas, ka no Latvijas Bankas puses uzraudzība bija virspusēja un mazefektīva. Likums "Par Latvijas Banku", uzdodot Latvijas Bankai veikt komercbanku uzraudzību, liek izdarīt revīzijas, pārbaudīt Latvijas Bankas saistošo noteikumu izpildi. Pārbaudes izdara bankas revīzijas dienests vai - bankas pilnvarojumā - speciāls auditordienests. Bankā "Baltija" ðīs revīzijas tika veiktas ar lielām grūtībām vai vispār netika veiktas. Kad 1994. gadā auditorfirma "Coopers & Lybrand" izdarīja bankā pārbaudi attiecībā uz 1993. gada rezultātiem, bankas "Baltija" vadība visādi kavēja auditorus iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, tāpēc pārbaude tika pabeigta tikai 1994. gada augustā. Līgums par 1994. gada rezultātu pārbaudi ar auditorfirmu netika noslēgts, jo bankas pārskats kā tāds faktiski neeksistēja. 1995. gada janvārī-martā auditorfirmas pārstāvji ar lielām grūtībām veica kārtējo revīziju bankā. Tā parādīja, ka stāvoklis ir diezgan smags. Auditoriem tika lūgts nevienam par to neziņot, kamēr notiek sarunas ar Depozītu banku. Aprīlī revīzija tika pārtraukta pavisam, vēlāk izrādījās, ka "Coopers & Lybrand" auditorus bija maldinājuši sagrozītie bankas grāmatvedības dati, neļaujot viņiem noteikt patieso bankas "Baltija" finansiālo stāvokli.
Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes bijusī priekšniece Lejniece informēja komisiju, ka arī Latvijas Bankas darbinieki paši aizgājuši uz banku "Baltija", lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Pārbaudītājus nav gribējuši bankā ielaist, bet beigās tomēr ielaiduši. Tika konstatēts: slikti noformēti kredīti. Gada beigās kļuva skaidrs, ka stāvoklis bankā "Baltija" ir slikts. Novembrī bijis sagatavots pat Latvijas Bankas vesels projekts par pasākumiem pret banku "Baltija", kas iesniegts izskatīšanai Latvijas Bankas vadībai. Vēstule nav parakstīta, tomēr ir notikusi Latvijas Bankas vadības tikšanās ar bankas "Baltija" vadību. Bankas "Baltija" vadītāji esot piedraudējuši, ka sankciju gadījumā viņi vērsīsies pie preses. 1995. gada sākumā Latvijas Banka esot bijusi informēta par zaudējumiem bankā "Baltija" 30-60 miljonu latu apmērā. "Coopers & Lybrand" informēja par 50 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Patieso stāvokli bankā "Baltija" uzzināja tikai tad, kad tās darbība bija apturēta un par bankas administratoru kļuva Uldis Klauss. Kā komisijas sēdē atzina Repše, "mûsu baņķieri ir gudrāki krāpnieki un dokumentu viltotāji, nekā mēs domājam".
Likums nosaka, ka valsts neatbild par komercbanku saistībām. Taču, izmantojot bankas "Baltija" unikālo stāvokli Latvijas finansu sistēmā, bankas "Baltija" vadītāji bija pārliecināti, ka valsts neļaus bankai "Baltija" nobankrotēt, ka Latvijas Banka un valdība maksās tik, cik būs nepieciešams.
Kad 1995.gada maijā banka "Baltija" vairs nespēja veikt tekošos maksājumus (neapmaksātie maksāšanas uzdevumi laika posmā no 12. līdz 23.maijam sastādīja kopsummā 3 774 000 latu), tās vadītāji sāka uzstājīgi no Latvijas Bankas prasīt naudu, aizbildinoties ar īslaicīgām likviditātes problēmām.
16.maijā pēc Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes iniciatīvas notika Ministru kabineta sēde, kurā tika nolemts palīdzēt bankai "Baltija" izkļūt no finansiālajām grūtībām, paredzot, ka valdība pārņems 50% bankas "Baltija" akciju un uzņemsies pilnīgu kontroli pār bankas operācijām.
17.maijā Einars Repše, Andris Piebalgs un Aleksandrs Lavents parakstīja kopīgu paziņojumu, ka ir panākta principiāla vienošanās par sadarbību, ka Latvijas banka, Finansu ministrija un banka "Baltija" nekavējoties veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bankas "Baltija" īstermiņa likviditātes problēmas. Savukārt Aleksandrs Lavents publiski nosauca runas par iespējamām bankas "Baltija" finansiālām problēmām par baumām. Arī Latvijas Bankas un valdības pārstāvji noliedza jebkādu pamatu runām par bankas "Baltija" finansiālām grūtībām.
19.maija Saeimas ārkārtas sēdē Ministru prezidents Māris Gailis paziņoja, ka, lai arī vēl nav noslēgts līgums starp banku "Baltija" un Latvijas Banku, Latvijas Banka ir pārņēmusi visas bankas "Baltija" transakcijas un stingri kontrolē bankas darbību. Darbam bankā "Baltija" norīkoti Latvijas Bankas speciālisti bankas prezidenta padomnieka Ulda Klausa vadībā. Vienlaicīgi Latvijas Banka sniedza bankai "Baltija" neatliekamu palīdzību, pārskaitot tās kontā 2,7 miljonus latu. Par šo situāciju Uldis Klauss komisijai pastāstīja.
Pēc intensīvām sarunām 20.maija rītā viņam bijusi tikšanās ar Aleksandru Laventu, kas lūdzis palīdzību no Latvijas Bankas 6,5 miljonus latu jeb 10 miljonus dolāru, lai 23.maijā varētu atvērt banku. Kad Uldis Klauss interesējies, kad banka "Baltija" naudu atdos, Aleksandrs Lavents kā naudas avotu minējis konvertāciju un kādas bankas, nenosaucot tās vārdā. Par bankas "Baltija" finansiālo stāvokli Lavents neko konkrēti neesot teicis. Zīmīgi, ka arī izmeklēšanas komisijai Lavents atteicās nosaukt tādus skaitļus, kas raksturotu bankas stāvokli maija izšķirošajos datumos. Tas esot jāprasa prokurorei B.Ulpei.
Pēc auditoru slēdziena bankas "Baltija" saistības tobrīd pārsniedza tās aktīvus par 192 miljoniem latu. Kad pieprasītā summa netika saņemta, 22.maija rītā bankas "Baltija" direktoru padome paziņoja, ka, sākot ar pulksten 14.00, tiek apturētas visas bankas operācijas. Ievērojot, ka bankas "Baltija" slēgšana ir noticis fakts, arī Einars Repše pulksten 19.00 pieņēma lēmumu apturēt bankas "Baltija" darbību līdz iepriekšminētā līguma noslēgšanai.
Neraugoties uz to, ka jau bija kļuvis zināms, ka banka "Baltija" lielāko daļu no sava kredītportfeļa (80 miljonus latu no 141 miljona), pārkāpjot Latvijas Bankas aizliegumus, ir nodevusi kādai Maskavas bankai, pretī saņemot tikai solījumus, ka apmaksa tiks veikta ar Krievijas ilgtermiņa valsts obligācijām, līgums starp Latvijas Banku, Finansu ministriju un banku "Baltija" 25.maijā tika parakstīts. Tas paredzēja visu bankas "Baltija" akciju, kuru vērtība tobrīd bija nulle, nodošanu Latvijas Bankas valdījumā. Tādā veidā Aleksandrs Lavents ne tikai atbrīvojās no parādiem apkrautas bankas, bet vēlāk varēja izvirzīt pretenzijas tās jaunajiem saimniekiem. Uldis Klauss, veicot administrēšanu bankā "Baltija", noskaidroja, ka banka patiešām ir "tukša".
Līguma slēgšanas sakarā bijušais finansu ministrs Andris Piebalgs paskaidroja komisijai, ka viņam savas informācijas par stāvokli bankā "Baltija" nav bijis un ka viņš visā pilnībā esot paļāvies uz Latvijas Bankas sniegto informāciju. Palīdzība bankai "Baltija" neesot varējusi būt lielāka par 5 miljoniem latu, jo tobrīd bijis liels budžeta deficīts. Bet šī palīdzība bijusi vienīgā Aleksandram Laventam palikusī kredītlīnija - citas viņa iespējas bijušas izsmeltas.
No iepriekš minētā redzams, ka Latvijas Banka un valdība mēģināja palīdzēt bankai "Baltija", uzņemoties nopietnas saistības bez elementāras informācijas par stāvokli bankā. Neticami, bet šo informāciju neviens pat nemēģināja pieprasīt.
Neatbilstoša situācijai bija arī valdības un Latvijas Bankas rīcība, uzņemoties saistības pret bankas "Baltija" noguldītājiem. 16.maijā finansu ministrs Andris Piebalgs sniedza paziņojumu televīzijā, ka valdība izmaksās katram noguldītājam 1000 latu. Kā komisiju informēja bijušais Ministru prezidents Māris Gailis, Andris Piebalgs esot pārteicies, jo tāda lēmuma Ministru kabinetā nav bijis. Esot gan bijis lēmums - kompensēt noguldītājiem zaudējumus līdz 500 latiem, 200 latu izmaksājot uzreiz, bet pārējos 3 gadu laikā. Māra Gaiļa valdība uzsāka šo kompensāciju izmaksu, izmaksājot no valsts kases 1,2 miljonus latu, kuri vēlāk bankai "Baltija" bija jāatmaksā. Pašreizējā valdība no iepriekšējās valdības saistībām ir atteikusies, uzskatot, ka tās turpināmas, izmantojot vienīgi bankas administratora atgūtos līdzekļus.
Ar šā gada februāri pati banka "Baltija" izmaksā kompensācijas līdz 100 latiem tiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu, un līdz 10.jūnijam šādas kompensācijas bija saņēmuši 10 866 noguldītāji. Ar 10.jūniju notiek kompensāciju izmaksa līdz 100 latiem 60 gadu vecumu sasniegušajiem. Ir paredzēts, ka šīs izmaksas aptvers 25 880 noguldītāju. Par to, kā notiks turpmākās izmaksas, nav zināms.
Pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes vārdiem, viss būšot atkarīgs no nākamo likvidatoru nostājas. Latvijas Banka par likvidatoriem ir ierosinājusi tiesai iecelt auditorfirmas "Deloited Fouche" pārstāvjus. Šī jau būs ceturtā auditorfirma, kura nodarbojas ar bankas "Baltija" lietām.
Banka "Baltija" no maksātnespējas pasludināšanas dienas ir atguvusi 3,5 miljonus latu, un, pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes uzskata, būs iespējams atgūt ne vairāk kā 15-45 miljonus latu. Banka vēl joprojām juridiski skaitās maksātnespējīga, bet ne bankrotējusi un likvidējama. Diemžēl tas ir uzrakstīts tad, kad vēl nebija pieņemts pēdējais tiesas lēmums. Kā zināms, Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bankas atzīšanu par bankrotējušu. Tas dezinformē daudzos bankas "Baltija" noguldītājus, uzturot viņos cerības, ka banku vēl iespējams atjaunot un atgriezt viņu līdzekļus pilnā apmērā. Katra novilcinātā diena maksā bankai apmēram 2000 latu, nevajadzīgi tiek apmaksāts personāls, aizņemtas telpas, netiek realizēta manta un tamlīdzīgi. Ar katru dienu samazinās bankas nākamā likvidatora iespējas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu apstrīdēt bankas "Baltija" darījumus, jo to var darīt tikai attiecībā uz līgumiem, kuri slēgti vienu gadu pirms bankas bankrota atzīšanas. Bankas likvidācija turklāt faktiski notiek, tikai nesankcionētā un palēninātā veidā.
Kas attiecas uz bankas "Baltija" sanāciju, tad komisija nav konstatējusi, ka tā būtu bijusi iespējama 1995.gada maijā vai arī pēc tam. Bankas "Baltija" (Tāļa Freimaņa) un vēl daži citi sanācijas plāni ir nereāli, jo neuzrāda, kur tiks ņemta trūkstošā summa - 190 miljoni latu. Tāļa Freimaņa atsaukšanās uz it kā vienīgi Aleksandram Laventam zināmām "Maskavas bankām" neiztur kritiku, jo bankas "Baltija" un Aleksandra Laventa uzticības kredīts ir pilnībā zaudēts. Domājams, ka tieši tāpēc arī ir Tāļa Freimaņa pamatprasība, lai valdība pieņem politisku lēmumu - sanēt banku "Baltija", pat ne banku "Baltija", jo, kā viņš saprotot, banka ar šādu nosaukumu diez vai spēs pastāvēt.
Priekšlikums atbrīvot Aleksandru Laventu no apcietinājuma kā sekmīgas sanācijas priekšnosacījums uzskatāms par naivu mēģinājumu palīdzēt apsūdzētajam Laventam izvairīties no atbildības. Un tāpēc komisija izsaka sekojošus secinājumus un priekšlikumus.
Pirmkārt. Komisija konstatēja, ka bankas "Baltija" sabrukumā galvenā vaina gulstas uz bankas akcionāriem un vadītājiem, kuri noteica nepareizu bankas depozītu politiku, kas bija orientēta uz lata devalvāciju, izsniedza kredītus bez pietiekama ekonomiska pamatojuma un nodrošinājuma. Akcionāriem kredīti tika izsniegti, neievērojot normatīvus un necenšoties panākt to atmaksāšanu.
Otrkārt. Komisija secināja, ka banka "Baltija", tās saistībām vairākkārt pārsniedzot aktīvus, ir faktiski nobankrotējusi.
Treškārt. Komisija nav ieguvusi nekādus pierādījumus, ka pastāv kāda iespēja "atdzīvināt" banku, tāpēc bankas likvidācija likumā noteiktā kārtībā ir vienīgā iespēja, kā nepieļaut vēl lielākus materiālos un morālos zaudējumus.
Ceturtkārt. Komisija konstatēja, ka Latvijas valdība (Ministru prezidents Māris Gailis, finansu ministrs Andris Piebalgs) nebija nodrošinājusi normālai komercbanku funkcionēšanai nepieciešamos tiesiskos, ekonomiskos un politiskos apstākļus. Savukārt Latvijas Banka (prezidents Einars Repše) neveica pilnā apjomā likumā paredzēto uzraudzību pār banku "Baltija" un citām komercbankām.
Piektkārt. Nolūkā pastiprināt uzraudzību pār komercbankām komisija ierosina izveidot no Latvijas Bankas neatkarīgu Komercbanku uzraudzības aģentūru.
Sestkārt. Komisija izsaka neapmierinātību ar gauso un mazrezultatīvo bankas "Baltija" un citu komercbanku lietu izmeklēšanu prokuratūras un policijas iestādēs. Komisija aicina valdību izstrādāt un realizēt tādu krimināltiesisko politiku valstī, kura darītu galu banku un citu kredītiestāžu nesodītai izlaupīšanai.
Septītkārt. Komisija ierosina Ministru kabinetam līdz šī gada 1.augustam izskatīt jautājumu par 500 latu kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām un to izmaksas kārtību.
Astotkārt. Komisija ierosina Finansu ministrijai, Latvijas Bankai un Latvijas komercbanku asociācijai izstrādāt likumprojektu par Noguldījumu apdrošināšanas fonda izveidošanu.
Un devītkārt. Lai sekmētu bankās nolaupītās naudas atgūšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības, komisija ierosina Finansu ministrijai rast līdzekļus prokuratūras un policijas izmeklēšanas grupu banku lietās papildu finansēšanai.
Paldies par jūsu uzmanību. Tāds ir komisijas
ziņojums.
Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Atklājam debates!
Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas
deputāts. Lūdzu!
G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Mīļie kolēģi! Katrai tautai kaut kad pienāk izšķirīgi brīži, un varbūt šodien, ja mēs druscītiņ iedziļināsimies kodolā - ne tanīs detaļās, bet kodolā, kas notiek mūsu tautā, tad redzēsim, ka mums vēl šodien ir pirmās pasaules cilvēki. Mums ir un vēl ātrāk veidojas trešās pasaules ekonomika. Es jums izvirzu domu, ka tas nav nejauši. Pielikumā pie bankas "Baltija" ziņojuma ir tāds sacerējums, kas balstās uz citu cilvēku darbu, arī uz manis paša personīgo pieredzi. Mūsu komisijas sēdes bija slēgtas, bet mums tur bija ļoti kompetenti cilvēki, starp tiem Jānis Ādamsons. Daudz ko tādu, ko mēs jutām un pārrunājām, apstiprināja arī tādas zinošas personas.
Bankas "Baltija" krīze, Latvijas banku krīze nav nejauša, viņa nebija novēršama detaļās, jo ir programma mūsu tautu ekonomiski iznīcināt. Un, ja mēs to neapjēgsim, ja mēs nesāksim jau šodien spert kaut kādus soļus, tad ļoti drīz būs par vēlu.
Man ir pretīgi tie, kas tautu laupa savā labā, bet pilnīgi nepieņemami ir tie, kas tautu ubago nevis savā labā, bet tikai tādēļ, lai tautu pakļautu savai varai. Tas ir tas, kas šodien notiek.
Tanī pielikumā, ko es pieliku pie komisijas raksta, tiek runāts, ka bijušās PSRS jeb "dzelzs bloka" plašā programma prasa divas lietas, lai viņas tiktu ieviestas, - "sevišķu idiotismu un "gudrinieku" komandas". Un, ja jūs paņemtu un paklausītos to, ko jums Ilmārs Bišers tikko lasīja, un paņemtu katru faktu, ko viņš minēja, un viņus saliktu pa čupiņām, tad tur būtu liela čupa sevišķu idiotismu un vēl lielāka čupa "gudrinieku" komandas rīkojumu. Fakts ir tāds, ka noguldītāji Latvijā kriminālelementu dēļ cietuši zaudējumus 100 firmās, kuras nav bankas, cietuši no 30 kriminālu banku aktivitātēm. Neviens nav sodīts. Tas kapitāls, kas mums ir, kas mūsu tautai ir vajadzīgs, lai mēs varētu dabūt sev darbarīkus un lai mēs varētu būt konkurētspējīgi arī pasaulē, kurā mēs gribam būt, tiek izsūkts ar saldiem sapņiem, ar 10% mēnesī, ar 3,5% mēnesī un tā tālāk, un tad viņš tiek "izšauts ārā" no mūsu zemes, un mūsu tauta paliek ar dakšām un ar grābekļiem, ar kuriem mēs ieiesim Eiropā. Mēs cīnīsimies ar tiem, kam ir kombaini un traktori. Saprotiet, kas te notiek! Un, ja mēs kaut kādi iedziļināmies detaļās, tad redzam, ka te ir tās muļķības, tas sevišķais idiotisms - atvainojiet, man patīk šī frazeoloģija šeit - un tās "gudrinieku" komandas.
"Gudrinieks" Repše mums stāsta... 35 reizes viņš ir mācījies un 35 bankas ir aizgājušas bankrotā, bet katru reizi viņam ir arvien labāka kontroles sistēma, katru reizi mēs ejam citu ceļu, nevis to, ko mums pieredze parāda. Atkal lielāka banka būs drošāka banka, nevis tā krājsabiedrība, kur viens otru pazīst, bet tā banka, kur neviens nepazīst tos akcionārus un kur nezinās, ko kurš darīs. Un aplaupīs atkal no jauna.
Kodoli šai tautas izlaupīšanas programmai ir divi. Viens ir augstās kredītlikmes. Draugi, izlasiet, ko es jums saku, rēķiniet paši! Amerikā ir krīze, un tur raksta pirmajās lapās par to, ka kredītprocentiem mainās kredītlikmes par 1/10 daļu. Bet mums kredītprocenti caurmērā šodien, ja tu gribi aizņemties naudu - un to tu vari dabūt tikai tad, ja tev ir garantētāji - ir 3% - 4% mēnesī, tas ir, 49% gadā, tas ir, mums 40% ir jāmaksā vairāk nekā tam, kas dzīvo Rietumeiropā. Tur uz katru darba vietu slodze ir 60 000 $ gadā. Mums nav tādas darbavietas Latvijā, kas maksātu 60 000 $ gadā, ja spētu. Mums nav nevienas darbavietas Latvijā, kas spēj dzīvot ar šādām kredītlikmēm. Mums agrāk bija augstākas kredītlikmes. Pret mūsu tautu notiek genocīds. Primāri tie ir tikai izpildītāji, bet jāsoda, cik vien mēs spējam, Repše, Rimševics un vispār visa Latvijas Banka ir jāattīra.
Nākošais jautājums. Kāpēc var šīs lietas šeit notikt? Mums ir jāskatās uz prokuroru un viņš jāatbrīvo. Priekš tā vajag 34 parakstus Saeimā, lai mēs varētu viņu izmest no amata, bet es nezinu, vai mēs nevaram... Viņam nav tās imunitātes, kas mums ir. Vai mēs nevaram sākt viņu vienkārši izmeklēt un likt aiz restēm? Simts firmas ir apkrāpušas noguldītājus, mūsu tautu, vismaz 35 bankas. Darba vietas zūd ne jau tikai viņu monetārās politikas un negodības dēļ. Es varētu iedziļināties un runāt par to, ka mums nebija konvertēšanas spējas attiecībā uz mūsu tirdzniecības partneriem. Tās darba vietas no Latvijas tiek izdzītas, un mēs tiekam dzīti nabadzībā, un tad nāk tā "gudrinieku" komanda, kas saka: "Mçs - uz Eiropu! Jūs, latvieši, ņemiet to grābekli un ejiet uz Eiropu, un esiet konkurētspējīgi!" Mēs esam ļoti spējīga tauta, bet skatiet, kādā slazdā mēs tiekam ielikti! Es jums pateikšu tā: kamēr mēs rakāsimies tajās detaļās, ko mums Bišera kungs stāstīja, ko mēs komisijā dzirdējām... ja mēs nesāksim šīs gudrinieku muļķības, sevišķo idiotismu, likt pa čupām, tad redzēsim, kas tur paliks pāri. Kamēr mēs raksimies 16.maijā vai 17.maijā, kurš kaut kādu dokumentu ir parakstījis un kurš ko ir zinājis, kurš tur bijis, mēs ne pie kāda risinājuma netiksim.
Es jums tagad pastāstīšu, kā ģenerālprokurors mums skaidroja, kāpēc viņš nevar cilvēkus ņemt ciet agrāk. Viņš saka: "Jâ, es redzu, ka "caurums" veidojas. Saņem depozītus pa 10% mēnesī latviešu naudā, bet Latvijas Banka saka, ka valūta paliks stabila, un aizdod par 6% offshore firmām. Es redzu, ka "caurums" taisās, ka būs bankrots, bet es neko nevaru darīt. Mēs vēl neesam izmērījuši šā "cauruma" lielumu vai dziļumu. Man ir jābūt bankrotam, man ir jābūt visam izstudētam, un tad varbūt es varētu kaut darīt." Ar tādu sevišķu idiotismu, ar tādu "gudrinieku" mēs nekad nevienu cietumā neieliksim. Mēs nekad nenobremzēsim to noziedzību, kas vērsta pret mūsu tautu. Kaut kāds nāks šaut un gribēs tevi nonāvēt ar automātu, bet policists stāvēs un gaidīs, un skatīsies, kurā vietā tev tās lodes trāpīs, lai viņš var pareizi izmērīt.
Mīļie deputāti! Es saprotu, ka daži no mums tiek apvainoti, ka mēs esam zagļi. Un, ja mēs zogam priekš sevis, lai tas tā būtu, lai būtu! Mēs varbūt negribam un nevaram pārdalīt to mantu, bet apstādināsim to, kas tagad notiek. Tā ir tīrā tautas iznīcināšana ekonomiskā veidā. Parakstīsim atsaukšanu Latvijas Bankas vadošajām personām. Pateiksim Šķēles kungam, ka mums nav pieņemams, ka viņa padomnieku komandā strādā tie, kas ir strādājuši bankrotējušās bankās. Mainīsim prokuroru! Sāksim kaut ko darīt, jo, draugi, nav vairs laika! Mēs ar to grābekli nebūsim konkurētspējīgi nekur! Paldies.
Un nākamais - sevišķs idiotisms un "gudrinieku"
komandas. Lieciet tās, kur jūs gribat, - vienā čupā
un otrā čupā! Un tad redzēsit, kas tur paliks
pāri! Paldies.
Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis
- frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mums darba kārtībā ir divi jautājumi. Runājot par vienu jautājumu, es faktiski gribu runāt arī reizē par otru jautājumu, kur ir lēmuma projekts. Es tikai vēršu deputātu uzmanību uz to, ka tur ir ieviesusies drukas kļūda, tur vajadzēja būt 1996.gada 15.augustam. Citam termiņam.
Vispirms gribu izteikt savas domas par komisijas ziņojumu. Mēs noklausījāmies komisijas ziņojumu, un Bišera kungs to arī pateica, ka es biju tas, kurš nebalsoja par šo ziņojumu, jo nepiekritu daudzajām tām tēzēm, kas komisijas ziņojumā tika iekļautas. Dažas domas šajā sakarībā.
Vispirms vispārējie secinājumi. Ziņojums ir sastādīts tendenciozi, tajā nav dots objektīvs visa komisijas rīcībā esošā faktiskā materiāla objektīvs, vispusīgs izvērtējums. Bieži vien ir tikai faktu konstatācija, bet nav šo faktu analīzes un secinājumu.
Piemēram, 2.lappusē minēts, ka bankas "Baltija" akcionāri un dibinātāji nepavisam nebija godīgi un uzticami. Ja arī pieņemam, ka šis apgalvojums ir pareizs, tad tūlīt rodas jautājums: kā šie negodīgie ļaudis varēja kļūt par bankas vadītājiem? Kas viņiem ļāva dibināt banku un kļūt par tās vadītājiem? Jo bankām, atšķirībā no citām akciju sabiedrībām, ar likumu ir noteikta valsts institūcijas - Latvijas Bankas - uzraudzība. Latvijas Banka pirms licences izsniegšanas pārbauda komercbankas dibināšanas likumību un apstiprina bankas vadību. Par to ziņojumā nekas nav teikts.
Treškārt. Nevaru piekrist ziņojuma 2.lappusē izteiktajam apgalvojumam, kas ir arī pirmajā secinājumā, ka galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīgā rīcība.
Jā, bankas vadībā bija kļūdas un trūkumi. To savos paziņojumos nekad arī es neesmu noliedzis. Kļūdas bija aktīvu un pasīvu struktūras veidošanā, kas izraisīja bankas finansiālā stāvokļa un likviditātes pasliktināšanos. Aizdevumus nereti izsniedza bez pietiekama ekonomiskā pamatojuma un atmaksāšanas aprēķiniem. Rezultātā pieauga "slikto" kredītu summas un līdz ar to radās nepieciešamība veidot speciālus uzkrājumus nedrošiem parādiem. Dārgo resursu piesaistīšana un nepietiekami procentu ieņēmumi radīja bankai zaudējumus. Uzskatu, ka bankas "Baltija" krīze un tās cēloņi jāaplūko plašākā kopsakarībā, un to prasa arī notikumu analīze.
Bankas "Baltija" krīzi veicināja arī ārējie apstākļi. Kā tādi minami Latvijas Depozītbankas slēgšana 1995.gada 27.aprīlī, kā arī bijušā finansu ministra Piebalga paziņojums Latvijas televīzijā 1995.gada 16.maijā par to, ka valdība pārņem banku "Baltija" 50% apmērā un garantē noguldījumu apmaksu līdz 1000 latiem. Šie fakti izraisīja ārkārtīgu paniku noguldītāju vidū, un bankas resursi noguldījumu izmaksāšanai ātri izsīka.
Ļoti būtisks bankas "Baltija" kraha cēlonis ir Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas un licences devējas bezatbildīgā rīcība gan krīzes sākuma stadijā, gan, jo īpaši, beigu posmā, apturot bankas "Baltija" darbību. Komisijas rīcībā esošie fakti liecina par to, ka Latvijas Banka regulāri saņēma no bankas "Baltija" atskaites un pārskatus par naudas plūsmām. Latvijas Bankas darbinieki vairākkārt veica pārbaudes uz vietas bankā "Baltija". Tātad Latvijas Bankas vadība bija labi informēta par stāvokli bankā "Baltija", tomēr Latvijas Banka neveica pietiekami radikālus pasākumus, lai panāktu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanos. Latvijas Bankas vadības aizbildināšanās ar trūkumiem likumdošanā ir pilnīgi nevietā.
Liecības apstiprina to, ka Repšes kungs ir kategoriski iebildis pret ieteikumiem izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus pastāvošajos likumos, kas dotu iespējas Latvijas Bankai veikt radikālus pasākumus pret komercbankām, kuras neievēro normatīvus un pasliktina likviditāti.
Arī šajā sakarībā kā viens no bankas "Baltija" krīzi veicinošiem faktoriem jāmin bijušās valdības nekonsekventā rīcība pirms šīs bankas licences apturēšanas. Par Piebalga, kā arī valdības vadītāja lomu mēs jau minējām. Vēl jāuzsver, ka valdība nepildīja uzņemtās saistības sakarā ar kopīgā paziņojuma parakstīšanu un četru pušu līguma noslēgšanu.
Māra Gaiļa paziņojums televīzijā par to, ka valdība pārņem savā īpašumā 50% bankas "Baltija" akciju un ar savu līdzdalību bankas "Baltija" îpašumā garantē noguldījumu drošību, faktiski bija tautas mānīšana, kaut arī noslēgtā četru pušu līguma 7.punktā valdība uzņēmās solidāru atbildību. Faktiski tā neko nedarīja, lai sekmētu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanu.
Ņemot vērā visu teikto, uzskatu, ka nevar izdalīt kādu vienu galveno krīzes cēloni. Nevar piekrist komisijas otrajam secinājumam, ka banka ir nobankrotējusi, saistībām pārsniedzot aktīvus. Bankas darbības apturēšanas brīdī nekāda bankrota nebija, bija maksātnespēja. Likums par maksātnespēju nosaka, ka bankrots ir ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija. Kreditoru sapulce nav sasaukta vēl līdz šai dienai.
Nevar piekrist arī trešajam secinājumam - par to, ka nav iespējas bankas sanācijai. Faktiski komisija pēc būtības šo jautājumu nav analizējusi un izvērtējusi. Es savā ziņojumā iesniedzu bankas sanācijas projekta tēzes, etapus, nepieciešamo investīciju apmērus, bet komisija pat neiedziļinājās, neizskatīja manus priekšlikumus.
Tālāk. Nav saprotams komisijas priekšlikums par bankas "Baltija" administratora... kā administratoram darīt zināmu noguldījumu... noguldītājiem viņu iespējas saņemt kompensāciju... arī par šo 500 latu garantēšanu ar valsts obligācijām, jo pamatā tāpat paliek nevis papildu līdzekļu piesaistīšana no valsts budžeta, bet atgūto kredītu summas. Nu, un par tām atgūto kredītu summām šeit jau minēja, ka tās ir nepietiekamas šobrīd.
Godātie deputāti! Mēs šodien varētu daudz un ilgi runāt par to, kas galu galā bija vainīgs un vai bankas "Baltija" krīzei bija kāds viens galvenais cēlonis vai daudzi cēloņi. Varam meklēt šos vainīgos, varam viņus kritizēt, tiesāt un tā tālāk, bet tajā pašā laikā visa tā galvenā problēma joprojām paliek neatrisināta un diemžēl arī komisijas slēdzienā par to nav nekas teikts. Un kāda ir tā galvenā problēma? Tā ir tāda: kā atgūt un atmaksāt cilvēkiem viņu pazaudēto naudu. Lūk, kas ir galvenā problēma. Un es uzskatu, ka mums šodien, pieņemot lēmumu, arī no tā ir jāvadās kā no galvenā kritērija, kā tālāk rīkoties, lai tomēr panāktu risinājumu šim jautājumam, šai problēmai, proti, mūsu noguldītāju, kreditoru, visu kredītu - ne tikai fizisko personu līdzekļu - atgūšanai.
Godātie deputāti! Es gribu jums parādīt, ka šajos vāciņos, šajā mapītē, kas man ir un ar ko visi var iepazīties, ir vairāk nekā 12 000 noguldītāju parakstu uz atsevišķām lapām. Ko šie noguldītāji lūdz? Viņi lūdz bankas sanāciju. Protams, šodien varbūt par sanāciju runāt ir problemātiski, bet ne jau sanācija kā pašmērķis, tā būtība jau ir viena, un tas mērķis šiem cilvēkiem ir viens - atgūt savu naudu, nekas cits. Ne jau viņiem tā banka kā tāda ir vajadzīga, bet viņi grib atgūt savu naudu. Mēs esam saņēmuši komisijā ļoti daudz vēstuļu, kuras raksta veci slimi cilvēki - bankas noguldītāji, kuri ir bezizejas stāvoklī jeb situācijā, arī šīs vēstules man šeit ir, es varu iedot deputātiem tās palasīt, un arī, starp citu, šīs vēstules ir saņēmusi mūsu Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze, bet diemžēl uz tām nav atbildēts, tās tūliņ tiek novirzītas uz mūsu komisiju. Ir arī citi deputāti runājuši ar noguldītājiem un arī šādas vēstules, šādus iesniegumus ir saņēmuši. Gribu teikt vēl ko: pašlaik bankas noguldītāji aktīvi izvērš protesta kampaņu. Ir notikuši protesta mītiņi - šeit, Rīgā, Vērmanes dārzā nesen notika, ir arī rezolūcija pieņemta, šī rezolūcija jums ir izdalīta, tur arī ir noguldītāju prasības. Šāds protesta mītiņš ir noticis, piemēram, arī Rēzeknē. Es nolasīšu šeit šīs rezolūcijas dažus punktus. Šeit ir 465 cilvēki piedalījušies. Un ko viņi prasa? "Pieprasām bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa demisiju..." Nu to varētu uzskatīt par noietu etapu. "Pieprasām Latvijas Bankas prezidenta Repšes demisiju; ja netiek izpildīti rezolūcijā pieņemtie punkti, atsakāmies maksāt par komunālajiem pakalpojumiem; pieprasām atsaukt Rēzeknes pilsētas domē un Saeimā ievēlētos deputātus." Lūk! Un man ir informācija, ka arī citos rajonos, citās pilsētās notiek šādas protesta demonstrācijas, jo cilvēki vienkārši ir bezizejas, izmisuma stāvoklī, jo viņiem tālāk vairs nav kur un viņu vienīgā cerība un vienīgais, kā saka, tāds stariņš vēl ir Saeima, tas ir, mēs. Un, lūk, viņi šodien gaida, kādu lēmumu mēs šeit pieņemsim - vai mēs viņus kaut cik atbalstīsim jeb vai mēs atkal paliksim kā daudzreiz, kā saka, aukstasinīgi un neieklausīsimies, un neņemsim visu to vērā.
Vēl par pašu banku. Pēdējā
informācija no bankas ir tāda, ka jaunie likvidatori, kas tur
ir iecelti, pašlaik strādā ļoti enerģiski un
strādā vienā virzienā, proti, vakar tika atlaisti
no darba vairāk nekā 30 bankas darbinieki, turklāt tika
atlaisti cilvēki, kas pārzināja šīs lietas,
- pirmkārt, Kredītpārvaldes darbinieki, kas pārzināja
šīs kredītlietas, atlaisti ir cilvēki, kas pārzināja
mantiskās lietas, teiksim, inventāru, īpašumu un
tā tālāk. Tātad - ko mēs redzam? To, ka
jaunie likvidatori cenšas... nedomā par to, kā atgūt
šos kredītus, kā atgūt šo naudu, kā izmaksāt
noguldītājiem šos līdzekļus, bet domā
par vienu - kā ātrāk un vienkāršāk šo
banku likvidēt. Viens mērķis. Bet mēs taču...
un arī komisija par to savā ziņojumā ierakstīja,
ka, lūk, ir jāsaņem atpakaļ šī nauda,
un tādas iespējas saņemt atpakaļ ir, un tā
ir jāizmaksā vai ir jāiegulda citur, lai šo kapitālu
palielinātu. Lūk, varētu būt daudz dažādu
risinājumu. Šajā sakarībā mēs iesniedzām
šeit vairāku deputātu parakstītu lēmuma projektu,
kurš ir darba kārtības 41.punkts un kurā tikai ir
viens jautājums un viens punkts, un par kuru es aicinu arī
deputātus balsot un pieņemt šo lēmumu, proti, uzdot
Ministru kabinetam, Latvijas Bankai, bankas "Baltija" akcionāriem
kopā arī ar mūsu pārstāvjiem, teiksim, komisijas
pārstāvjiem, izstrādāt konkrētus priekšlikumus
noguldītāju un visu bankas "Baltija" kreditoru prasību
apmierināšanai. Lūk, lai visas... kāpēc šīs
puses šeit ir minētas? Šīs puses ir minētas
tāpēc, ka šīs puses - protams, es šeit nerunāju
par mūsu izmeklēšanas komisiju - bija tās, kas parakstīja
kopīgu līgumu. Pirmkārt, parakstīja kopīgu
paziņojumu pagājušā gada 16.maijā, pēc
tam parakstīja kopīgu līgumu, kurā uzņēmās
solidāru atbildību un uzņēmās kopīgi
strādāt, lai šo problēmu risinātu, lai nodrošinātu
šo noguldījumu atmaksu... Lūk, bet...
Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, ir
pagājušas 15 minūtes, jums ir jābeidz runāt.
E.Zelgalvis. Paldies. Es aicinu visus deputātus
tomēr saprast šīs problēmas nopietnību...
Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, 15
minūtes ir pagājušas, piedodiet, lūdzu!
E.Zelgalvis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir 6 minūtes. Nākamais runās Odisejs Kostanda. Vai jums... Tādā gadījumā paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.
Vēl ir viens paziņojums. Ludmila Kuprijanova
pirms pārtraukuma vēlas sniegt paziņojumu par komisijas
sēdi.
L.Kuprijanova. Es lūdzu Sociālo un darba lietu
komisijas locekļus sapulcēties komisijas telpās tūlīt
pēc reģistrācijas.
Sēdes vadītājs. Tātad pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi,
lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē!
Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā.
Runās Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.
Lūdzu!
O.Kostanda (frakcija "Latvijai").
Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Par banku "Baltija" nu jau vairāk nekā gadu tiek runāts un diskutēts, un arī šodien, domāju, gan ziņojumā, gan debatēs mēs izsakām savu politisko vērtējumu notiekošajam. Kaut kādā ziņā mūsu domas atšķiras, kaut kādā saskan, bet es domāju, ka mums vismaz šobrīd vajadzētu, kaut arī ir pagājis vesels gads, pēc visām šīm diskusijām vienoties par konkrētu lēmumu un šim konkrētajam lēmumam būtu jābūt vērstam uz vienu mērķi - kā atvieglot cilvēkiem dzīvi šajā konkrētajā gadījumā, kā palīdzēt noguldītājiem. Es domāju, mums kā deputātiem, kā politiķiem nav cita mērķa. Un tāpēc nedaudz atcerēsimies notikumu gaitu un to, ko mēs šeit, parlamentā, esam darījuši.
Tātad: 24. janvāra sēdē Saeima atbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un nolēma izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Mēs uzskatījām un arī joprojām uzskatām, ka sabiedrībai jāzina visa patiesība par bankas "Baltija" krīzes rašanās cēloņiem, par to, kāda loma bankas bankrotā bija objektīviem apstākļiem toreiz, kāda loma bija valdībai, kāda - Latvijas Bankai, kā stāvokli bankā ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze, cik liela nozīme bija konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Mēs dzirdējām šodien komisijas ziņojumā, ka diemžēl tikai daļēji ir apkopotas bankas "Baltija" bankrota mācības. Nav vēl tomēr skaidrs, kurš īsti bija lielākais zaudētājs un kurš - ieguvējs, sabrūkot lielākajai komercbankai. Es domāju, ka ir savākts liels materiālu klāsts - un pateicoties tieši komisijas priekšsēdētāja Elmāra Zelgalvja profesionalitātei un neatlaidībai, taču, kā jau šeit tika norādīts, diemžēl visi šie materiāli joprojām nav objektīvi izvērtēti un varbūt arī daži fakti nav apzināti iestrādāti komisijas ziņojumā, tāpēc ir, protams, jāturpina materiālu analīze, komisijas darbs ir jāturpina.
Uz tiem trūkumiem un kļūdām, kas bija komisijas ziņojumā, jau norādīja iepriekšējie runātāji.
1995. gada pavasarī, kad tika paziņots par bankas "Baltija" bankrotu, toreiz tā bija lielākā Latvijas komercbanka, vēl vairāk - tā bija lielākā komercbanka vispār Baltijas valstīs. Bankai bija 38 filiāles, un 5 gadu darbības laikā naudu tajā noguldīja 532 tūkstoši noguldītāju, kuru noguldījumu kopsumma bija 225 miljoni... Apmēram 311 tūkstoši noguldītāju bija saņēmuši savus noguldījumus ar procentiem par apmēram 125 miljoniem latu. Tātad šie skaitļi ir iespaidīgi, un ne velti banka "Baltija" bija populārākā iedzīvotāju vidū un bija ieguvusi tautas bankas slavu un saņēmusi arī starptautisku atzinību. Tāpēc arī, domāju, tieši šīs bankas krīzes un bankrota situācijas izvērtējums ir Saeimas darba kompetencē, tāpēc Saeimas izmeklēšanas komisija strādā un tai ir jāstrādā, bet savukārt mums, balstoties uz informāciju, kas saņemta no šīs komisijas, ir jāpieņem lēmums, kā rīkoties.
Tā varbūt ir atbilde tiem, kas saka - kāpēc tad pēkšņi izmeklēšanas komisija nodarbojas tikai ar banku "Baltija".
1995. gada 25. maijā tika noslēgta bēdīgi slavenā četru pušu vienošanās. Faktiski banku "Baltija" toreiz pārņēma valsts, atņemot akcionāriem visus simts procentus akciju. Un izrādījās, ka faktiski šī vienošanās bija iegansts bankas "Baltija" prezidenta Freimaņa un uzraudzības padomes priekšsēdētāja Laventa atstumšanai no bankas vadības. Latvijas Banka iecēla toreiz savu bankas "Baltija" prezidentu Uldi Klausu, kurš faktiski iesāka bankas likvidāciju, slēdza korespondējošos rēķinus ārzemju bankās. Klausa valdīšanas laikā no bankas pazuduši arī daudzi dokumenti. Savukārt nākamā administratora Uģa Grūbes veiktie pasākumi vairāk atbilda nevis valsts, nevis noguldītāju interešu aizstāvēšanai, bet vairāk atbilda - un šādu vērtējumu ir jau izteikuši daudzi cilvēki, - vairāk atbilda bankas "Parekss" interesēm, kas ieguva ievērojamu daļu no bijušās bankas "Baltija" îpašuma. Kāpēc? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild. Rezultātā Latvija nu ir kļuvusi slavena kā valsts, kurā ir vairāki "simboliskie" iedzīvotāji - ieslodzītie: jau mirušais čekists Noviks, komunists Rubiks un, protams, vienīgais baņķieris bankas "Baltija" vadītājs Lavents, kas jau turpat gadu atrodas ieslodzījumā, turklāt bez jebkādiem pamatotiem pierādījumiem. Atcerēsimies (un to jau šeit vairāki ir norādījuši), ka pirms tam taču bankrotēja daudzas bankas - Tautas banka, "Olimpija", "Topbanka", "Latika", "Latintrade", Siguldas banka, Depozītu banka un tā tālāk. Kur ir visu šo banku vadītāji? Jeb mums nav viena tiesa visiem, nav viens likums visiem, nav viena pieeja visiem? Acīmredzot nav. Jo to jau mēs redzējām, kā izskatīja Fogeles gadījumu - it kā negadījumu. Mēs redzam, ka ir viena pieeja vieniem, cita - otriem. Un tā tas ir arī attiecībā pret šo banku vadītājiem.
Bankrotējušas ir tik daudzas bankas, bet neviens cits baņķieris nav sēdējis cietuma izolatorā. Atkal ir jautājums - kāpēc?
Acīmredzot Laventa turēšana bez pierādījumiem cietumā ir kādam izdevīga, vai nu kādam ekonomiskam grupējumam... vai tas ir kāds politiskais pasūtījums. Arī to, es ceru, izmeklēšanas komisija pateiks vēl savā galaziņojumā.
Vai bankā "Baltija" ir veikta neatkarīga ekonomiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, cik pamatotas bija runas par kaitniecību? Diemžēl nav. Domāju, ka neatkarīga ekspertīze pie tam būtu nepieciešama arī Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes rīcībai. It sevišķi tāpēc, ka viņš jau pirmajās dienās nāca klajā ar kategoriskiem, man līdz šim brīdim neizprotamiem paziņojumiem, kuros pieprasīja valdības izveidotai Budžeta un banku krīzes pārvarēšanas darba grupai dot iznīcinošus slēdzienus, ka tur nekā nav, respektīvi, bankā "Baltija" nekā nav. Tātad - neko neizvērtēt, neko neanalizēt. Vienkārši uzreiz paziņot: tur nekā nav, dodiet tādu slēdzienu. Kāpēc Repšem bija šāda pozīcija? Es saprastu, ja šāda pozīcija rodas, mēnesi izvērtējot, nu kaut vai nedēļu iedziļinoties... Bet pirmajās dienās paziņot kategoriski un pieprasīt valdības komisijai - nu, dodiet slēdzienu tādu un tādu... Tā kā agrāk, vecos pazīstamos laikos, tika pateikts - ir viedoklis... "jesķ mņeņije"... ziniet, pazvanīja mums Ivans Ivanovičs un teica: dodiet tādu slēdzienu. Tā arī tagad mums ir Repše, kas saka - dodiet tādu slēdzienu. Zīmīgi, ka Latvijas Banka jau kopš pirmajām bankas "Baltija" bankrota dienām cenšas uzspiest viedokli, ka bankas bankrots ir pašu noguldītāju interesēs. Jau jau tas tā būtu, tad jau visi noguldītāji ar ziediem katru dienu šeit stāvētu un teiktu - paldies, ka jūs tik ātri likvidējāt banku "Baltija", mums tagad nauda nāk kā pa reni, mēs visus savus noguldījumus esam atguvuši, un mums vēl piemaksāja klāt. Nu kā var runāt šādas absurdas lietas, teikt, ka bankrots ir noguldītāju interesēs, ja noguldītāju intereses nav aizstāvētas un viņu prasības nav apmierinātas!
Nākamais. Joprojām neviens neliekas ne zinis par šiem simtiem tūkstošu bankas "Baltija" noguldītāju, joprojām šos cilvēkus izliekas neredzam Latvijas valdība, tos ignorē Latvijas Banka. Nu, es ceru, ka vismaz mēs, Latvijas parlaments, tos neignorēsim, ka mēs atradīsim ceļus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Labi atceramies, kā pirms 6. Saeimas vēlēšanām Māris Gailis solīja noguldītājiem maksāt lielās kompensācijas no valsts budžeta, manipulēja ar cilvēku uzticību. Nu par laimi šis politiķis ir aizgājis no sava ministra krēsla - pagaidām. Redzēsim, varbūt ka notiks kā parasti - politiķis uzņemas politisku atbildību un dodas pelnītā labā diplomātiskā dienestā. Nu paskatīsimies, kā tas būs noticis šajā gadījumā.
Jā, diemžēl Šķēles valdības attieksme pret bankas "Baltija" noguldītājiem rāda, ka ļoti daudziem vadošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas.
Šodien, kad mēs klausījāmies Bišera kunga nolasīto Saeimas Parlemantārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, varēja gaidīt, ka tas būs ļoti nozīmīgs, lai noskaidrotu krīzes cēloņus un izvērtētu bankas sanācijas projektus. Šo ziņojumu gaidīja arī simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā, gaidīja visi tie, kas zaudējuši savus noguldījumus bankā "Baltija" un kas joprojām cer uz Saeimas un valdības aizstāvību, joprojām cer uz taisnīgu šīs lietas risinājumu. Šie nabaga cilvēki gaida valstsvīru aizstāvību, mūsu aizstāvību. Diemžēl komisijas ziņojumā izskanēja doma, ka tur nu neko nevar darīt, kas bijis - bijis, šiem cilvēkiem nav uz ko gaidīt. Es uzskatu, ka tā mēs rīkoties nevaram, mēs nevaram akceptēt izmeklēšanas komisijas piedāvāto lēmuma projektu, ar ko mēs faktiski parakstām, vienkārši ar vieglu roku, sev tādu bezdarbības apliecinājumu, sak, tur nekā nav, neko darīt nevar un nedarīsim. Mēs vienkārši uzreiz atsakāmies un pasakām, ka mēs negribam darīt. Es uzskatu, ka mums būtu jāatbalsta Elmāra Zelgalvja sagatavotais lēmuma projekts (kurā, kā jau minēja Zelgalvja kungs, ir šī drukas kļūda, tehniskā kļūda), ka līdz 15. augustam kopīgi Latvijas Bankai, Finansu ministrijai, tātad Ministru kabinetam, bankas "Baltija" kreditoriem... es nolasīšu precīzi:
"Sakarā ar Latvijas Bankas, Finansu ministrijas un bankas "Baltija" vadītāju 1995. gada 17. maija parakstītajā kopīgajā paziņojumā pausto apņemšanos veikt pasākumus bankas "Baltija" likviditātes problēmu novēršanā un normāla darba nodrošināšanā, kā arī 1995. gada 25. maijā minēto pušu noslēgtajā līgumā noteikto solidāro atbildību par bankas "Baltija" turpmāko administrēšanu
Latvijas Republikas Saeima nolemj:
Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un bankai "Baltija" kopā ar Saeimas Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Priekšlikumus iesniegt Saeimā līdz 1996. gada 15. augustam."
Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts atbilst
mūsu vēlmei palīdzēt noguldītājiem,
tas nerunā par kādu pašmērķi - atjaunot bankas
"Baltija" darbu par katru cenu, tas nerunā ne par kādām
personālijām, tas runā tikai par vienu - vai Saeima ir
gatava uzņemties politisko atbildību savu vēlētāju,
apkrāpto noguldītāju, interesēs. Jo tiešām
ir skaidrs, ka, lai palīdzētu daudz zaudējušajiem
ieguldītājiem, mums ir vajadzīga patiesi politiska drosme,
mums ir vajadzīga pašaizliedzība un gatavība pieņemt
varbūt pat nepopulārus lēmumus, varbūt pat sāpīgus
lēmumus. Bet es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas ir cietuši,
sāp vēl vairāk. Un, kolēģi, tāpēc
es aicinu neizvēlēties vieglāko ceļu, nebalsot
par Bišera kunga prezentēto komisijas lēmuma projektu,
bet atbalstīt Elmāra Zelgalvja sagatavoto alternatīvo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Es varu atklāti pateikt, ka man ne santīma nav bijis bankā "Baltija". Arī Rundāles pilī es neesmu atzīmējis ceturto bankas "Baltija" gadadienu, un, protams, tas ir ļoti interesants faktors pāris mēnešu pirms bankas "Baltija" kraha sākuma. Visa toreiz vadošā Latvijas politiķu plejāde tikās un draudzīgi atzīmēja Laventa kunga bankas perspektīvo darbību. Protams, man ir ļoti žēl, ka arī prezidenta kungs Ulmanis zaudēja savus 300 latus, grūti pelnīto naudiņu, bankā "Baltija", un iespējams, ka līdz šai dienai viņš tā arī nav saņēmis, jo cienījamo vecumu - 70 gadus - viņš vēl nav sasniedzis, kad varētu pretendēt uz tiem 100 latiem vai arī varbūt uz 500 latiem, ko cienījamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gaiļa kungs solīja atdot un, kā Dunkera kungs ieteica, vismaz ogās atdot. Taču arī pat ogas vairs netiks, jo ministra kungs nolēmis atstāt mūsu draudzīgo pulciņu.
Bet šeit es gribētu arī paskatīties uz citu lietu, par kuru patiešām būtu jādomā taisni Saeimai. Savā laikā Ivars Godmaņa kungs sāka cītīgi cīnīties ar "Parex" banku, bet "Parex", izrādījās, nesabruka. Pēc tam bija viens ministra kungs, kas cīnījās ar "Lainbanku", viņa arī nesabruka un tomēr kaut kā funkcionē. Pēc tam sākās visu banku krīze, kad mēs vēl sākotnēji plānojām Latviju veidot par mazu, plaukstošu banku valsti, kurā būs bankas uz katra stūra. Bet izrādījās, ka nu banku arī laikam nebūs un ka banku valsts neiznāks, jo izrādās, ka lielākā daļa banku, visas, vai nu bankrotē, vai likvidējas. Un viens no jautājumiem ir šāds: vai nākotnē kaut kas līdzīgs nevar atkārtoties? Jo šodien man rodas tāda sajūta, ka ne Latvijas Banka, ne Einars Repšes kungs, ne Ministru kabinets, diemžēl pagaidām arī Saeima nav radījusi aizsardzības mehānismu.
Jā, varbūt mēs radīsim vietējo aizsardzības mehānismu, bet ko mēs darīsim tagad, ja bijusī "Vâcijas-Latvijas" banka kopā ar "Hanzas" banku, kas jau ir starptautiska korporācija, arī sāks izjust ekonomisko krīzi? Un uz kurieni tad mēs atkal draudzīgā pulciņā skriesim? Kur tad tiem nabaga piketētājiem būs jāstāv - Tallinā vai Ženēvā? Mēs neesam radījuši aizsargmehānismu - un tas arī parādās šinī ziņojumā - pret to, lai visādi, to skaitā arī starptautiski, avantūristi nevarētu veidot un iesaistīt arī Latvijas kapitālu, un taisni privātcilvēku kapitālu, apšaubāmos darījumos.
Te, protams, paceļas arī bankas "Baltija" krīzes sakarā vēl viena ļoti interesanta nianse. Sakarā ar to, ka Latvijas Banka pēc būtības nenodarbojas ar kredītpolitiku, man rodas pilnīgi reāls viedoklis, ka banku "Baltija" valdība bija izmantojusi kā savu "kabatas" banku, jo kā var rasties tāda situācija, ka no tās tiek finansēti patiešām valsts uzņēmumi, kuri saņēma lielas, tajā skaitā arī no iedzīvotāju depozītiem, noguldījumiem, kapitālas summas, un pēc tam tā pati auditorfirma "Coopers & Lybrand", cik es skatījos, visur atzīmē, ka no firmas "Dzintars" atgūstamā kredīta iespējamība ir nulle. Un tur bija vesela grupa valsts uzņēmumu. Tātad šodien var izdarīt secinājumu, ka liela daļa noguldītāju ir kļuvuši par firmas "Dzintars" un visu pārējo uzņēmumu, valsts uzņēmumu to skaitā, līdzīpašniekiem. Un, vai šinī gadījumā nenotika ļoti interesanti - ka nauda tika savākta no Latvijas iedzīvotājiem, un valdība caur valdības kredītlīniju, ko šinī gadījumā banka "Baltija" veica kā savas funkcijas, to novirzīja uz bankrotējušiem valsts uzņēmumiem. Varbūt toreiz tie nebija bankrotējušie, jo cerēja uz to, ka sāksies masveida privatizācija un ka masveida privatizācijas rezultātā vai nu no jaunajiem privātīpašniekiem, vai no privatizācijas naudas līdzekļiem šī nauda tiks atgriezta bankai. Bet tie bija, iespējams, kaut kādi mutvārdu vai kāda cita veida līgumi starp bankas "Baltija" vadību un toreizējo Ministru kabinetu.
Tāpat mēs šodien cenšamies aizmirst ļoti interesantu situāciju, ka bankas "Baltija" krīzes laikā bija arī valdības budžeta krīze un ka 5.Saeima toreiz sāka risināt jautājumu par iespējamo Einara Repšes kunga jautājuma izskatīšanu Saeimā. Un tad sakarā ar valdības budžeta krīzi Repšes kungs pēkšņi draudzīgi izņēma no kabatas 20 miljonus latu vai dolāru - es neatceros to summu, to var konkretizēt kolēģi, - un šis jautājums pazuda attiecīgi sakarā ar to, ka viņš palīdzēja Gaiļa valdībai "salāpīt" savā veidā tobrīd budžeta deficītu, protams, palielinot kopējo parāda summu. Tā ir vēsture, un, protams, to mēs varam neskatīties, bet tā ir jāskatās vienotā ķēdītē, un līdz ar to var izveidot arī kaut kādu konkrētāku ainu par atbildību. Un diez vai šinī gadījumā Ministru kabineta "kabatas bankas" pārstāvju un vadības atbildība ir vienpusēja. Un šinī gadījumā, runājot par toreizējā premjerministra Gaiļa kunga atbildību, man liekas, ka par to ir jārunā līdzvērtīgi.
Protams, es varu piekrist šodien Gaiļa kungam, kurš saka, ka 5.Saeimā bija tāds draudzīgs politisks klimats, bet tagad ir vieni intriganti un insinuētāji, kas mēģina aprunāt cienījamo Gaiļa kungu, protams, ja mēs uzskatām, ka novest vairākas bankas līdz bankrota robežai un radīt milzīgus valsts ārējos un iekšējos parādus, ka tā bija normāla situācija. Un Gaiļa kungs labi jutās... Šis laiks laikam ir beidzies. Bet, iespējams, ir jāpaliek arī jums, Gaiļa kungs, "uz krēsla", kurā šodien sēž atsevišķi bankas vadītāji. Un, iespējams, tad mēs vairāk arī informāciju iegūtu. Bet tas ir tīri mehānisms attiecībā uz to, kas nes atbildību. Un šodien ir jārunā par to.
Ja valdība un premjerministrs ir uzņēmies atbildību, vai tādā gadījumā mēs varam atstāt to tā, ka šodien Šķēles kungs, nākošais premjerministrs, pasaka, ka viņš nekādu atbildību nenes. Vai tā ir valsts politika? Un vai tādā veidā var risināt valsts attīstību? Es uzskatu, ka ne. Bet, protams, tas ir mūsu rokās, kā risināt tālāk šo jautājumu - vai ir jāatdod cilvēkiem kaut vai tie 500 lati vai 100 lati.
Un kur tā nauda ir palikusi? Vai tā nebūs paradoksāla situācija? Jā, patiešām valsts uzņēmums tālāk funkcionēs, bet cilvēks nesaņems ne santīmu. Tātad iedzīvotājam, kas būs ieguldījis caur starpnieku tanī pašā "Dzintarā" naudu, viņam nekādu tiesību uz šo uzņēmumu nav, varbūt arī potenciālo peļņu privatizācijas gadījumā nav, bet attiecīgi uzņēmums, valsts īpašums, šādā vai tādā veidā ir valsts īpašums. Te ir ļoti daudz jautājumu.
Tāpat man ļoti izbrīnu rada tas, ka tad, kad es griezos mutvārdos pie vairākiem Izmeklēšanas komisijas darbiniekiem, jau parādījās ļoti interesanta informācija, ko arī teleintervijā deva Lučanska kungs, un tā varbūt ir kvalificējama dažādi. Viņš ziņoja par to, ka viņš bija ar mieru iesaistīties sākotnējā bankas "Baltija" posmā ar kapitāla līdzekļiem, piesaistīt lielas naudas summas. Viņš to arī reāli izdarīja un piedāvāja valdības pārstāvjiem. Izrādās, ka valdības pārstāvjiem par to nekādas intereses dotajā brīdī nebija. Un tad es piedāvāju bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijai... Es domāju, ka varētu atrast līdzekļus un sazināties ar Lučanska kungu, lai saņemtu konkrētas liecības, kas pie kā ir griezies, kādas ir notikušas darbības. Taču vismaz šinī papīrītī, ko es tomēr kvalificēju pagaidām kā papīrīti, nevis kā kvalitatīvu izpēti, ne vārda nevar izlasīt par to. Un mēs zinām reāli: jā, Lučanska kungam ir nauda, viņam ir sakari starptautiskajās biznesa aprindās, tajā skaitā arī Amerikas aprindās. Un te būtu arī iespējamais jautājuma risinājums. Tikai vai bija vajadzīgs šis risinājums - tur jau ir jautājums. Vai nebija daudz izdevīgāk novest to situāciju pie tā, kā ir šodien, kad neviens nenes nekādu atbildību lielā daudzuma bankas "Baltija" noguldītāju priekšā, tajā skaitā arī valsts noguldītāju. Vai nebija vajadzīgs, lai pazūd visa informācija, cik pašvaldības bija ieguldījušas un uz kādiem kontiem bija ieguldījušas naudu bankā "Baltija" uz kredītprocentiem - uz fizisko personu vai tīri uz pašvaldību kontiem? Jo pēc tam pacēlās jautājums, ka tās pašvaldības bija pilnībā zaudējušas savus līdzekļus. Tāpat jājautā: kādi Privatizācijas aģentūras līdzekļu daudzumi pazuda bankā "Baltija"? Kas tos bija ieguldījis? To mēs nezinām līdz šai dienai, un iespējams, arī neuzzināsim, tādēļ ka tur daudz ko interesantu mēs varētu uzzināt.
Un šie jautājumi visi ir palikuši. Protams, šinī gadījumā mēs kā politiskie pārstāvji varam šo jautājumu arī atstāt un tālāk nerisināt, un tas būs vēsturnieku jautājums. Bet diemžēl tie būs tie cilvēki, tā būs tā "zârku" nauda, tie būs daudzu parasto cilvēku pēdējie santīmi, kas ir aplaupīti. Tā ir arī to pašu zemnieku nauda, kuri bija ieguldījuši tur naudiņu, lai, teiksim, nākošajā gadā saņemtu ar procentiem, lai varētu nopirkt to sēklu vai arklu nopirkt. Protams, mēs varam atstāt to visu nerisinātu.
Un, protams, vēl ir arī jautājums par auditorfirmām. Es brīnos, kā viņas var turpināt savu darbību. Tas pats "Ernsts Young", "Coopers & Lybrand", kas ir devušas savus apliecinošos dokumentus par banku darbību. Pēc tam bankas mierīgi bankrotē, un izrādās, ka viņi var turpināt savas audita pārbaudes tālāk. Kas tas ir par biznesu? Jo, piedodiet - vai viņi ir uzņēmušies atbildību vai nav? Vai arī, piedodiet, Latvijas Banka, kas pieņēma šos audita slēdzienus? Tātad, piedodiet, tur sēž diezgan neattīstīti cilvēki.Tā atkal ir otra realitāte.
Un tādēļ es gribu piedāvāt šinī gadījumā... es uzskatu, ka ir pietiekami maiga Zelgalvja kunga piedāvātā variācija - turpināt izstrādi, tajā skaitā piesaistot arī bankas "Baltija" noguldītāju pārstāvjus. Vai ir reāli risināt šo jautājumu? Cik noguldītājiem var atmaksāt kompensāciju, kādā veidā, kāds ir mehānisms, lai viņi kaut ko saņemtu?
Protams, šodien vairs runāt par sanāciju vai par lielākām naudas summām ir diezgan nenopietni, jo ir pagājis laiks. Pietiekami daudz informācijas ir zudis, bet es domāju, ka var panākt vismaz to, lai cilvēki kādu daļu savu līdzekļu dabūtu atpakaļ. Un kādā formā? Vajag arī panākt, lai atsevišķi uzņēmumi, kuri ir parādā, lai tie pāriet kreditoru - noguldītāju rīcībā, lai tiktu izveidota kaut kāda juridiskā persona no kreditoru pārstāvjiem, kuri tālāk nodarbotos ar apsaimniekošanu, ja uzņēmumi ir rentabli, vai kuri vismaz piedalītos viņu privatizācijā. Un vēl ir iespējami daudzi mehānismi, ceļi. Bet nevar šinī gadījumā šodien atļaut to, lai viss tiktu pārdots par bezvērtīgu, par minimālo, cenu un lai kopsummā nekas netiktu iegūts. Protams, ja ir laiks. Un tā ir galvenā nelaime.
Un tomēr es uzskatu, ka šinī gadījumā
būtu jāatbalsta Zelgalvja kunga piedāvātā
rezolūcija un jāstrādā tālāk, aktīvi
jāstrādā un jāiesaista arī pašas ieinteresētās
puses. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami, pareizāk sakot, "patīkami", dzirdēt kārtējo demagoģijas ūdeni, kurš nāk no šīs tribīnes. Vārdos mēs visi aizstāvam noguldītājus, bet faktiski nepiedāvājam nekādu risinājumu.
Par to, kas skar banku krīzi, es esmu pietiekoši bieži un daudz uzstājies un arī izteicis savu viedokli. Savu viedokli es esmu paudis un ceru, ka man ir izdevies arī pārliecināt šo te bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisiju. No šīs tribīnes, it sevišķi tad, kad mēs apspriedām un apstiprinājām akcīzes nodokli, ļoti daudz tika runāts par ceļiem, autobraucējiem, "biezajiem", noziedzniekiem un tamlīdzīgi. Arī banku krīzi kā tādu varētu pielīdzināt tam autobraucējam, kurš ir pārsniedzis ātrumu un ieskrējis kokā. Un pats galvenais jautājums: kurš ir vainīgs? Vai vainīgs ir tas šoferis, kurš ir sēdējis pie stūres, stūrējis to mašīnu, neievērojis brīdinājuma zīmes, pārsniedzis ātrumu, nenovaldījis stūri, iebraucis grāvī vai kokā, kā rezultātā cietis pats šoferītis, kā arī tas pasažieris, respektīvi noguldītājs bankā, vai arī kāds cits gājis bojā? Daļēji, dabiski, ir vainīgi arī mūsu nekvalitatīvie ceļi, tātad likumdošana - parlaments un valdība, ka mēs neesam šos ceļus tik pamatīgi noasfaltējuši, ka mēs nevaram braukt ar tādu ātrumu, ar kādu brauc Vācijā bez jebkādiem ātruma ierobežojumiem. Dabiski, sava vainas daļa jāuzņemas arī policijai, kura nav stāvējusi tajā vietā, respektīvi tā ir Latvijas Banka, kura nav veikusi pietiekošu uzraudzību. Bet tomēr pats galvenais jautājums ir cits: kur ir tas pirmsākums? Acīmredzot pirmsākums ir tas, ka šoferis, kurš ir braucis ar automašīnu, nav ievērojis brīdinājuma zīmes, ir pārsniedzis ātrumu, kā rezultātā ir arī notikusi avārija.
Ja mēs runājam par banku krīzi jau citā nozīmē, tad arī pagājušajā gadā, uzstājoties presē, tiekoties ar presi, kā arī no šīs tribīnes es esmu minējis vairākus iemeslus.
Pirmais un pats galvenais iemesls, es uzskatu, bija tas, ka banku sfērā diemžēl ienāca daudzi negodīgi biznesmeņi, darboņi ar vienu mērķi - sagrābt naudu un ar šo te naudu "aizlaisties". Un to arī pierāda visa pagājušā gada banku krīzes analīze. Mums ir bankrotējušas, faktiski bankrotējušas, kaut gan juridiski tas vēl nav atzīts, vairāk nekā 30 bankas.
Otrs iemesls, un tas arī ir ļoti dabisks, ir vājā uzraudzība no Latvijas Bankas puses.
Un trešais. Te jau arī Valdmaņa kungs viņu pieminēja - tie ir ārējie aspekti vai ārējā ietekme. Un šeit nav svarīgi, vai tā ietekme ir nākusi no Rietumiem vai no Austrumiem. Nebūsim naivi! Mēs, attīstoties mūsu rūpniecībai, lauksaimniecībai, jebkurā gadījumā sākam konkurēt arī ar Skandināviju, un, tiklīdz Latvijā sāka attīstīties banku sfēra, tikai atsevišķās Zviedrijas bankās vien apmēram 500 miljoni ASV dolāru pārstāja tur dot naudu, jo pārnāca uz Latviju. Jautājums: vai Zviedrijas baņķieri ir ieinteresēti, lai Latvijā attīstītos normāls banku bizness? Tāpat - vai somi ir ieinteresēti, lai Ventspils attīstītos arī kā osta? Tas ir dabiski. Tā ir konkurence. Un tas mums ir arī jāsaprot. Tomēr būsim godīgi un uzdosim pašu pirmo jautājumu: kas tad ir galvenais, kāpēc ir sākusies banku krīze? Acīmredzot pats galvenais ir tas, ka šie cilvēki jau ar noziedzīgu nodomu dibināja šīs bankas un apkrāpa noguldītājus. Un acīmredzot tas ir jāliek visam pamatā. Taču daļēji atbildība jāuzņemas gan Latvijas Bankai, gan arī valdībai.
Šeit Kostandas kungs un arī Lujāna kungs kritizēja Māra Gaiļa valdību par to, ka Māris Gailis ir solījis kompensēt noguldītājiem naudas summu līdz 200 latiem, pēc tam - līdz 500 latiem. Pie kāda slēdziena tad ir nonākusi mūsu bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisija? Ja jūs uzmanīgi izlasīsit šo te ziņojumu, tad redzēsit, ka mēs piedāvājam praktiski to pašu variantu - kompensēt noguldījumus, aizvietojot viņus vismaz ar obligācijām. Tas faktiski ir vairākuma viedoklis, mūsu komisijas viedoklis.
Ir jautājums: - vai tas ir labi vai slikti, ka Gailis kā Ministru prezidents un arī tā valdība, kurā es sastāvēju, uzņēmās šo atbildību? No vienas puses, slikti, tāpēc ka tagad ir iespēja kritizēt šo valdību, kaut gan pēc likuma Latvijas Republikas Ministru kabinets nenes absolūti nekādu juridisku atbildību par to, kas notiek banku sfērā. Un par to, ka valdība uzņēmās šo atbildību, un arī atbildību par kompensāciju izmaksu, jāsaka tikai paldies. Valdība izprata situāciju un mēģināja kaut kā kompensēt tos lielos zaudējumus, kuri ir, un atdot noguldījumus mūsu cilvēkiem. Tas tik tiešām ir pozitīvi. Ļoti slikti, ka tas kurss, ko iesāka Māra Gaiļa valdība, tika izbeigts un ka šī valdība neturpināja izmaksāt noguldījumus.
Jā, daļēji tas notiek arī no budžeta līdzekļiem, bet uz šodienu neviens santīms nav izmaksāts no budžeta līdzekļiem. Mēs neesam apmaksājuši šos noguldījumus. Visas bankas šīs izmaksas jau sen ir segušas un atgriezušas naudu budžetā. Acīmredzot arī mums ir jāiet pa to pašu ceļu, ja mēs gribam būt konsekventi.
Lujāna kungs šeit pieminēja "Lainbanku". Mēs šeit ar kolēģiem pirms sēdes jau smējāmies par to. Sakarā ar to, ka Maskavā ir parādījušās publikācijas, ka Gračovs ir zaudējis personīgi "Lainbankā" 4,5 miljonus dolāru, tad jau tai "Lainbankas" vadībai vajadzētu piešķirt Trīszvaigžņu ordeni. Tur vēl viens otrs krievu politiķis ir zaudējis kādas ievērojamas summas, bet tā nav visa summa. Varētu jau piekrist, ka Dambiņa kungs un Vīganta kungs ir darījuši lielu darbu, lai mazinātu Krievijas armijas kaujasspējas. Viss jau tiktāl būtu labi, taču šie paši darboņi ir palīdzējuši, lai pazustu arī valsts budžeta nauda, lai pazustu "Latvijas gāzes" nauda, lai pazustu 700 000 ASV dolāru no bijušās Jūras lietu ministrijas konta un tamlīdzīgi. Tāpēc mans priekšlikums tomēr ir būt daudzmaz objektīviem un izvērtēt visus aspektus.
Tāpat es uzskatu, ka bankas "Baltija"
Izmeklēšanas komisija vēl nav ne tuvu līdz sava
darba beigām... Gala ziņojumu mēs varētu iesniegt
aptuveni šī gada beigās, jo vēl ir jāizvērtē
arī Latvijas Banka, Latvijas Bankas īstā loma un arī
viņas atbildība, bet tas ir nākotnes jautājums.
Šodien es ierosinātu par pamatu ņemt un atbalstīt
bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijas lēmuma
projektu. Tāpat man nav arī iebildumu, ja paralēli tiktu
atbalstīts Zelgalvja kunga priekšlikums. Tomēr pats galvenais,
kas mums būtu jādara, ir tas, ka ir jāatbalsta bankas
"Baltija" Izmeklēšanas komisijas lēmuma projekts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!
A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātie kolēģi! Kad pusgadu atpakaļ izveidoja šo komisiju, es domāju, Saeima ar savu lēmumu apstiprināja to, ka šīs problēmas ir ļoti nopietnas, un šī komisija, ko izveidoja ar Saeimas lēmumu, lielā mērā noteica to, ka gan valdība, gan Saeima izturas pret bankas "Baltija" noguldītājiem ar visu nopietnību. Ir pagājis pusgads, pa šo laiku tiešām ir analizēta situācija, un šodien no komisijas gaida rezultātu, gaida rezultātu tam, lai pateiktu, ko darīt, pirmkārt, tālāk, kā palīdzēt cilvēkiem. Bez šaubām, lēmumu var sadalīt divās daļās. Pirmais - tā ir konstatācija par to, kas galu galā ir vainīgs vai kura nodarījumi ir bijuši vissmagākie šajā jautājumā. Tomēr es domāju, lielu daļu to cilvēku, kas stāv arī pie Saeimas ēkas, uztrauc tas un viņi gaida atbildi uz to, kā tālāk šī problēma varētu tikt risināta. Šajā gadījumā cilvēki tic Saeimai, tic mūsu parlamentam, tic valdībai un tic tam, ka agri vai vēlu šīs problēmas varētu tikt risinātas.
Es uzskatu ka tas, ko ir izdarījusi komisija, un lielā mērā tie secinājumi, kurus ir devusi komisija savā oficiālajā ziņojumā - un kopumā ir deviņi secinājumi un priekšlikumi -, lielā mērā nosaka to, ko mums tomēr tālāk darīt, ko darīt valdībai, lai risinātu konkrēti šo cilvēku problēmas. Pie tam tas ir jādara nevis voluntāri, nevis ar politiskām metodēm, bet tas ir jādara likuma ietvaros un jādara tā, lai tik tiešām neviens nebūtu apvainots.
Pašlaik viens no šiem priekšlikumiem, kas nosaka to, ka cilvēkiem varētu aizvietot zaudētos noguldījumus ar valsts obligācijām, ir ļoti nopietns, un es domāju, ka valdība viņu analizēs, jo pašreiz pēc likuma pirmajā kārtā līdz 500 latiem šie noguldījumi tiek kompensēti pirmām kārtām fiziskajām personām, ņemot vērā gan viņu solīdo vecumu, gan arī citas problēmas. Mums tik tiešām būtu jāpasaka tas, ka mēs nesam zināmu atbildību un aicinām valdību izanalizēt, vai viņa spētu šādas obligācijas izlaist, nevis lai ietekmētu budžeta stāvokli, bet gan lai dotu iespēju cilvēkiem nodot varbūt šo parādu saviem bērniem, mazbērniem, lai obligācijas pārdotu, jo, tā vai citādi,- tās tomēr jau būtu konkrētas obligācijas, kuras reizi gadā vai reizi divos gados, vai reizi pusgadā, atbilstoši iekasētajiem parādiem, tiktu dzēstas ar valsts atbalstu.
Es ceru, ka šodien, ņemot vērā
to, kādā veidā mēs apspriežam bankas "Baltija"
komisijas darbu par šo pusgadu, mēs tomēr pieņemsim
vienu konceptuālu secinājumu. Mums ir jāpasaka skaidri
un konkrēti, ko parlaments un ko valdība varētu darīt,
lai šiem cilvēkiem palīdzētu. Es domāju,
ka lielā mērā mēs nevaram vienkārši
ar politisku lēmumu šodien pateikt, ka visiem tiks atdota nauda,
jo šādas naudas nav, bet mums ir jāizdara tas, lai būtu
iespējams šo procesu likumīgi turpināt, ir jādod
cilvēkiem cerība, cerība tam, ka tik tiešām
tiks godīgi un likumīgi atrisināti tie jautājumi,
kuri saistīti ar to kredītu atdošanu, kuri ir aizplūduši
šobrīd uz ārzemēm, kuri atrodas daudzās valstīs.
Un to darīs, bez šaubām, bankas administratori, to darīs
arī ar valdības atbalstu, un šajā ziņā
es pilnīgi piekrītu tiem secinājumiem un priekšlikumiem,
ko ir devusi komisija. Es aicinu Saeimu atbalstīt viņus, jo
šodien principā mēs skaidri zinām, ka, balstoties
uz šo cilvēku sāpēm, mēs nevaram taisīt
politisku kapitālu. Mums vienkārši ir jādod iespēja
šiem cilvēkiem nezaudēt ticību parlamentam, valdībai
un tam, ka mēs par viņiem domājam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs -
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Lūdzu!
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka beidzot Bišera kungs ir nolasījis komisijas secinājumus un jo sevišķi Valdmaņa un Zelgalvja kungi ir izteikuši savas atsevišķās domas. Un tomēr visi šie secinājumi man atgādina tikai rušināšanos dārzā pa zemes virskārtu. Nevienā šajā secinājums pa īstam nav izpētīts, kam bija izdevīgs šis bankas "Baltija" krīzes moments un kas pa īstam ir cietis šajā banku krīzē. Ja ārējie spēki grib iznīcināt Latvijas neatkarību, tad visvienkāršāk to ir izdarīt, tautu atstājot bez pārtikas, bez naudas un bez darba vietām. Lauksaimniecība tika veiksmīgi sagrauta un tiek grauta vēl šodien. Lai gan ir valdības lēmumi, tirgus tomēr ir pārpildīts ar kontrabandu, Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Griķa kungs nevienu tirgoni sodījis par to nav. Ja bija vajadzība izraisīt tautas nabadzību, tad - kā un pilnīgi pareizi šeit teica, ka uz Eiropu latviešu zemnieks var doties tikai ar grābekli rokā, - viņa kabata bija jāatbrīvo no naudas. To veiksmīgi izdarīja, sagraujot banku "Baltija" un arī pārējās bankas. Tas, ka ir iznīcināta rūpniecība un ražojošais potenciāls, šķiet, arī nav nekāds noslēpums. Man gribētos tīri uz personīgās pieredzes pamata likt jums padomāt, ka laikam tas tik tiešām bija valdības idiotisms un stulbums, un mantkārība, kas atbalstīja šo spēku darbību, lai ar ekonomiskām metodēm likvidētu mūsu valsts neatkarību. Dziļi nepatīkami ir tas, ka banku krīzē līdzekļus ir zaudējušas privātpersonas, tā tik tiešām ir Einara Repšes un viņa padomnieku komandas noziedzīga darbība. Es to nosauktu par noziedzīgu bezdarbību, tā ir darbība, jo licenci izsniedz un kontrolfunkcijas attiecībā uz jebkuru bankas darbību, jebkuru bankas iecelto amatpersonu veic un par to visu atbild Latvijas Banka un personīgi tās prezidents Einars Repše. Tātad visi noziedzīgie baņķieri, ja mēs skatāmies no krimināltiesību viedokļa, ir Einara Repšes līdzdalībnieki - vai arī otrādi. Jebkurā gadījumā tā ir noziedzīga grupa, un šīs noziedzīgās grupas sodīšana, šķiet, būtu pirmais, kam prokuratūrai būtu jāpievērš uzmanība.
Vai jūs varat nosaukt kaut vienu Latvijas Republikas prokuratūras "gadsimta prāvu", ko viņa būtu organizējusi? Varbūt Haritonova prāvu? Ne visai veiksmīgi. Varbūt baņķieru prāvu? Vispār nav dzirdēta. Varbūt liela naftas biznesa kontrabandista prāvu? Nav dzirdēts.
Man gribētos parunāt par pašām pirmsaknēm. Ir zaudējušas fiziskās personas naudu, un paldies Lujāna kungam, ka šeit tik tiešām izgaismoja to momentu, cik līdzekļu ir zaudējušas pašvaldības un cik līdzekļu ir zaudējuši uzņēmēji, it sevišķi - mazie un vidējie uzņēmēji, jo ļoti daudzos Latvijas reģionos vienīgā bankas nodaļa, kas tur bija, bija banka "Baltija". Ja kāds kaut cik tuvu ir bijis uzņēmējdarbībai, tad viņš ļoti labi zina, ka fiziskā persona naudu var noguldīt un var nenoguldīt, bet, lai juridiska persona būtu reģistrēta un lai uzņēmums varētu sākt darboties, konta atvēršana ir obligāta, un daudzās vietās šī obligātā konta atvēršana bija tieši bankā "Baltija".
Cienījamā prokuratūra un pat cienījamā Rīgas pašvaldības policija, kas lido helikopteros, nez kāpēc nepajautā par tām Baltezera villām, kuru ir apmēram 300 gabalas vismaz, kur ir slēgtā zona un kur principā deputāts ar zināmām dzīvības briesmām var iebraukt tikai ar mašīnu un notālēm redzēt mājas, kuru vērtība ir divi trīs miljoni latu, celtniecības vērtība. Tur ir banku vadītāju puduris, tur ir lielu firmu vadītāju puduris, tur ir vispār nepabeigtā celtniecība, vietējie iedzīvotāji pasaka - tas ir "reketa karaļu" puduris. Un kopumā to visu sauc par "Multibau" būvēto Baltezera ciematu. Iebraukšana ir no Jaunciema šosejas puses caur mežu (2 kilometri, un tur ir personīgā apsardze ik pa 100 metriem), vai no Saulkrastu ceļa pa nezināmu celiņu, kur arī stāv apsardze. Bet dažreiz brīnumainā kārtā tur var izsprukt cauri, man gadījās divas reizes to izdarīt - un vienreiz pat ar fotoaparātu. Jā, es zinu, ka es esmu "kamikadze". Tad, kad es uzstājos par "èekas maisiem", nebija nekādu problēmu no manis pataisīt kriminālnoziedznieku, par to "parūpējās" 1970.gadā. Jau toreiz "parūpējās" par šo "kompromatu". Pietika man uzstāties pret Tieslietu ministriju (Fogeles gadījums), un pēc divām dienām pret mani izpildīja provokāciju Ceļu policija. Lasiet "Vakara Ziņas"! Paskatīsimies, kas notiks ar mani rīt vai parīt, bet man uz to uzspļaut! Jo mani tik tiešām tauta pazīst, zina, ka taisnībai muti man neaizbāzīs.
Man gribas atgādināt citu lietu. banka "Baltija"
bija arī "karognesējs" visām bankām
depozītu un kredītu procentu noteikšanā. Ļoti
daudzas firmas, nevēlēdamās krāpties un ņemt
G-24 kredītus vai arī neejot pie tām personām,
kurām varētu iedot "kukuli" un saņemt šo
kredītu, nebija "piramīdu" firmas. Piemēram,
tāda bija arī "Colla", tāds bija arī
"Auseklītis". Viņi būvēja kapitālu.
Bet kredīts visās bankās, to skaitā arī bankā
"Baltija", tika dots par 120% gadā. Banka "Baltija"
to noteica, tā atradās pirmajā rindā depozītlikmju
ziņā. Kādā veidā kāda cita banka vai
kāda firma, kas vēlējās iegūt kredītresursus,
spētu solīt mazākus depozītprocentus? Pie tās
nenāktu kreditori. Un, lūk, daudzas firmas bankas "Baltija"
krīzes dēļ zaudēja savus kontus, zaudēja
iespēju norēķināties arī ar valsts budžetu.
Un jūs domājat, ka valsts saprata? Valsts ieņēmumu
dienests aprēķināja soda procentus pat tām firmām,
kuras bija pārskaitījušas (es uzsveru - pat tām,
kuras bija pārskaitījušas) nodokļu summas sociālajam
nodoklim, valsts budžetam nodokļus. Nauda bija pazudusi bankā
"Baltija", bet Valsts ieņēmumu dienests uzrēķinus,
vienalga, izpildīja. Cik daudzas zaudētas darba vietas! Cik
daudzi piespiedu kārtā bankrotējuši uzņēmumi!
Cik daudz izmisumā novestu darba ņēmēju, darbinieku,
kuri tāpēc zaudēja darba vietas un iespēju apgādāt
savu ģimeni! Jūs gribat teikt, ka tā ir nejaušība,
ka "prihvatizē" kolhozu ražotnes vienības,
sagrauj lauksaimniecību, atceļ Lasmaņa kungu no Robežapsardzības
spēku vadītāja vietas un atver robežas? Aizbrauciet
un apskatieties, kas šodien notiek Igaunijas-Latvijas, Igaunijas-Lietuvas
un arī Austrumu robežās! Atvainojiet, tam ir tikai viens
vārds (lai man neaizrāda!): bardaks. Tas, kā nebija pirms
trīs nedēļām, šodien zeļ un plaukst.
Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, esmu
spiests jums aizrādīt par šāda vārda lietošanu
un aicinu jūs runāt par lietu.
V.Krisbergs. Es atvainojos vēlreiz par šā vārda lietošanu. Man trūka citu vārdu. Atvainojiet par manu mazizglītotību.
Es gribu tikai pateikt vienu lietu. Man ļoti gribētos, lai bankas "Baltija" krīzes un bakrota cēloņu izveidotajā Saeimas Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā tiktu papētīti politiskie mērķi Latvijas ekonomikas sagraušanai, kurā viens no stūrakmeņiem bija projekts - acīmredzot ir bijis tāds projekts - radīt banku krīzi. Jo Latvijā kā tranzītbiznesa zemē, kā iespējamā banku "paradīzē", kas analoga Šveicei, radikāli nav ieinteresēta Rietumu puse. Mums nebūtu tik daudz jāvērš uzmanīgi skati uz Austrumiem. Krievijas biznesmeņi bija ļoti ieinteresēti stabilā Latvijas banku sistēmā. To pierāda viņu milzīgie konti Latvijas bankās. Tas pats Gračovs galu galā bija ieinteresēts... (Aplausi)... nobēdzināt šeit savu salaupīto naudu.
Tātad ir jautājums: kas pieļāva Latvijas kā konkurentes Rietumu tirgum iznīcināšanu? Rietumu pārtikas preces šeit gāžas iekšā un, tā teikt, iznīcina Latvijas zemniekus. Rietumu bankas nebija ieinteresētas Latvijā kā banku "paradīzē". Lūk, šos secinājumus gan es gribētu dzirdēt. Tāpēc, protams, pats par sevi saprotams, tās juridiskās personas, kuras bija spiestas bankrotēt klusi un mierīgi un par kurām neviens neinteresējās, - tās ir bankrotējušas. Kas attiecas uz mūsu noguldītājiem, Demokrātiskās partijas Saimnieks ieteiktajā un līdz ar to arī Bišera kunga nolasītajā referātā paredzētā zināmā metode - izsniegt obligācijas un pamazām tās dzēst - faktiski ir vienīgais ceļš, kā varētu palīdzēt tiem nelaimīgajiem, kas uzticējās Latvijas Bankai un Repšem.
Jā, šī ir valsts atbildība. Valstij ir jānes atbildība par savu saistību neizpildīšanu. Bet "jârok" ir daudz dziļāk. Taču tad, kad Valdmaņa kungs un Zelgalvja kungs vēlējās to darīt, zināmi spēki atkal uzlika veto "latiņu": ne augstāk!
Pilnīgi pamatoti Prokuratūra tur šos grēciniekus
cietumā. Ne jau bez grēka viņi ir. Bet tajā pašā
laikā nav arī nekas vairāk zināms, kas un kāpēc
ir veicinājis šīs lielākās Latvijas bankas
mākslīgu bankrotu. Te var runāt tikai par apzinātu
bankrotu. Acīmredzot arī Saeimas deputātiem, arī
Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai nebūs ļauts
visu izzināt līdz galam. Tāpēc es aicinu tik tiešām
atbalstīt komisijas slēdzienu un noteikti arī Zelgalvja
kunga ieteikto papildinājumu. Jo viena lieta ir pašreiz kaut
cik mēģināt kompensēt tos zaudējumus,
ko ir cietušas fiziskās personas (lai gan mantkārības
dēļ daudzi šos zaudējumus ir cietuši), bet ir
noteikti jāskatās, kas ir tas ārējais spēks,
kas ir ieinteresēts Latvijas sagraušanā. Jo svarīga
taču ir nākotne, bet, nezinādami pagātni un neizanalizējuši
šīs pagātnes cēloņus, mēs nevarēsim
nākotnē novērst nākamos uzbrukumus mūsu
suverenitātei. Ne jau Pleskavā esošais karaspēks
ir bīstams Latvijai, lai gan tas diemžēl var noslaucīt
mūs no zemes virsas pāris stundu laikā, - par to, lai
tas tā nebūtu, ir jārūpējas diplomātiem,
- bet gan tas, ka mūs grib ekonomiski pakļaut un mūs redzēt
nevis kā neatkarīgu tautu, bet padarīt par kalpu dvēselītēm,
bez naudas, bez darba, bez pārtikas. Tāda ir visas pasaules
interese par mums. Ne politikā, ne ģeopolitikā...
Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, 15
minūtes ir pagājušas.
V.Krisbergs. ...nav draudzības, bet ir tikai intereses.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu dokumentu, kurā ir ierosināts pārtraukt pieteikšanos debatēs un saīsināt debašu laiku, runājot par dokumentiem nr.1062 un nr.1069, līdz piecām minūtēm pirmo reizi un līdz vienai minūtei otro reizi. Jāsaka, ka deputātiem šādas tiesības dod Kārtības ruļļa 65.pants, kura divi punkti nosaka tādu iespēju. Tādēļ lūdzu nākt tribīnē deputātus, kuri vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu.
Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt,
mani, protams, interesētu to deputātu uzvārdi, kas šo
dokumentu ir parakstījuši, jo rodas īpatnēja situācija:
kad tiek iztirzātas valstiski svarīgas problēmas, kas
izraisa lielu sabiedrības interesi, tad ir vesela grupa, kas jau
tā stacionāri ir izveidojusies un kas cenšas aizbāzt
opozīcijai muti, lai par šiem jautājumiem nerunātu.
Es, dabiski, šajā gadījumā uzskatu, ka diskusija
ir jāturpina, jo šī problēma skar lielu daļu
sabiedrības. Tādēļ es tomēr Prezidija vadītāju
lūgtu nolasīt šos uzvārdus, lai varētu izdarīt
skaidrākus secinājumus, jo daudzos gadījumos, kā
es jau teicu, šie uzvārdi vienkārši atkārtojas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Dokumentu ir parakstījuši deputāti Dobelis, Seile, Tabūns, Lambergs, Kalviņš, Emsis, Panteļējevs, Rugāte, Putniņš un Inkēns.
Dobeļa kungs, jā, lūdzu!
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr
lūgtu šeit saskatīt atšķirību: ja ir runa
tiešām par lietu un ja runātājs tiešām
var precīzi noformulēt savas domas, es lūgtu atšķirt
šādu uzstāšanos no tukšas muldēšanas,
kāda deviņdesmit procentos runu šodien šeit ir izskanējusi.
Tāpēc mēs uzskatām, ka piecās minūtēs
ļoti precīzi var pateikt to, ko grib pateikt. Ja vispār
kaut ko grib pateikt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt
mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par izteikto priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai"
deputāts. Lūdzu! Piecas minūtes, Mauliņa kungs!
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Ceru, ka ar piecām minūtēm
man pietiks. Es jau varētu sākt baidīt tā kā
Krisberga kungs, kas baidīja ar visādām kriminālām
darīšanām. Es varu tikai teikt, ka tiešām briesmīgi
ir, ka bankas "Baltija" afērists Stendzenieks ir tas,
kas arī piedalījās solīšanā attiecībā
uz Valsts prezidentu... Varētu nosaukt arī vairākus
citus, bet es tikai to vārdu minēju. Es domāju uzsvērt
to, ka mēs esam likumdevējs orgāns jeb institūcija,
vienalga, kādā svešvārdā jūs gribat sevi
nosaukt, un līdz ar to mums galvenais pienākums ir rūpēties,
lai būtu normāla likumu struktūra, kas turpmāk
novērš līdzīgas lietas un arī parūpējas,
lai šīs tiek atbilstoši likumam nokārtotas. Bet es
neredzu ne no izpildvaras puses, ne no komisiju puses (es domāju
šoreiz tās, kas attiecas uz finansiālām lietām)
nekādas aktivitātes, neredzu, ka būtu sākuši
kaut ko darīt. Mēs zinām, ka pirms gada jau bija iecerēts
Komerciālais kodekss, kurā būtu ieviestas tādas
normas kā, teiksim, Slovēnijā, kur ir jau krimināla
atbildība paredzēta par to, ka tiek nepareizi vestas papīru
būšanas vienā vai otrā uzņēmumā,
kur ir atbildība par nepareizu kredītu došanu. Kur ir atbildība
prasīta jau konkrētajos punktos, kas novērš līdz
ar to tālāku kriminālu rīcību. Mēs
kā likumdevēji nekādu aktivitāti neesam izrādījuši.
Gluži otrādi: tad, kad mēs, frakcija "Latvijai",
iesniedzām likumprojektu par kriminālatbildību par dokumentu
nozaudēšanu, šis likumprojekts tika noraidīts, pat
uz komisiju nenovirzot. Es uzsveru: noraidīja likumu par dokumentu
nozaudēšanu. Šobrīd jebkurš uzņēmums
var droši zaudēt dokumentus, var droši neieviest vispār
tādus dokumentus, tas ir, nereģistrēt, un viņam
nekāda atbildība nedraud, jo nav likuma. Līdz ar to bankas
un uzņēmumi, tie 100 uzņēmumi, kas krāpa
iedzīvotājus, solot milzīgus procentus... tas viss ir
kaut kur pazudis. Es domāju, ka te jau nav runa par naudu. Runa ir
par likumu nesakārtotību, un šeit es šajos priekšlikumos
neredzēju, ka būtu kāds uzņēmies kaut
kādu atbildību kā Saeimas loceklis. Tāpēc
es atbalstu Elmāra Zelgalvja priekšlikumu, kas ir atsevišķs,
un to vajag izpētīt tālāk un tad pieņemt
lēmumu, un lai lēmumā būtu iestrādāts
arī tas, ka mums uzliek pienākumus šos likumus un komerciālo
struktūru sakārtot. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Vai referents Bišera kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu, kurš ir deputātiem izsniegts dokumentā nr.1062. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 10. Saeimas lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums... Vai iesniedzēji atsauc savu dokumentu? Neatsauc.
Vārds Elmāram Zelgalvim kā vienam no
dokumenta autoriem.
E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Šis ir atsevišķs
darba kārtības jautājums, tātad arī atsevišķi
balsojams. Kāpēc... Es jau par to runāju, es negribu
vairs visu to atkārtot. Mēs redzam, kas šeit ir uzrakstīts.
Tātad runa ir par to, lai tomēr izstrādātu konkrētus
priekšlikumus kreditoru prasību apmierināšanai. Par
to šeit arī visi, kas uzstājās debatēs, faktiski
runāja. Bet, redzat, tajā lēmumā, kuru mēs
nupat pieņēmām un par kuru nupat nobalsojām,
- tur nav tas iekšā, nav tur iekšā, lūk, šis
konkrētais mehānisms, kā izstrādāt šos
priekšlikumus. Tāpēc šeit tas ir dots. Tātad:
"Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un bankai "Baltija"
kopā ar Saeimas Parlamentāro izmeklēšanas komisiju
izstrādāt konkrētus priekšlikumus bankas "Baltija"
kreditoru prasību apmierināšanai. Priekšlikumus iesniegt
Saeimā līdz šā gada 15.augustam." Lūk,
tātad šis. Ja šādu lēmumu mēs pieņemtu,
tad arī mums būtu tālāk konkrēta rīcība,
konkrēti risinājumi. Tāpēc aicinu Saeimu pieņemt
šo lēmumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Zelgalvja kungs! Tā kā mēs esam nobalsojuši par debašu pārtraukšanu par abiem dokumentiem, tajā skaitā arī par to, par kuru nupat ziņoja Zelgalvja kungs, tad debates par šo jautājumu atklātas netiek. Bet es pirms balsošanas aicinātu deputātus, pirms izšķirties par to, kādā veidā izteikt savu attieksmi, ņemt vērā, ka mēs ar balsu vairākumu, ar pārliecinošu balsu vairākumu, jau esam nobalsojuši par dokumentu nr.1062. Un tāpēc es gluži vienkārši lūdzu deputātus ņemt šo apstākli vērā.
Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu, kas jums ir izsniegts dokumentā nr.1069. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 12. Arī šis lēmums ir pieņemts. Paldies, godājamie deputāti!
Sakarā ar to, ka ir izskatīti visi ārkārtas sesijas sēdē paredzētie darba kārtības jautājumi, ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu un gribu deputātiem gluži vienkārši atgādināt, ka likumdošanā paredzētajā kārtībā līdz parlamenta brīvdienu beigām, tātad līdz 8.augustam, vajadzības gadījumā jūs tiksiet informēti par to, vai tiks vai netiks sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes.
Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra
biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas
rezultātus! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas
rezultāti, gribu kolēģiem atgādināt, ka
visi deputāti ir saņēmuši 1991.gada barikāžu
dalībnieku atbalsta sabiedriskā fonda atklātu vēstuli
par piemiņas pasākumu rīkošanu Saeimā, Rīgas
pilsētā un citur, kas ir izklāstīti jums izdalītajā
vēstulē. Šajā gadījumā mums lēmumu
nekādu, cienījamie kolēģi, pieņemt nevajag.
Es gribētu jūsu piekrišanu, lai šo pasākumu
organizēšanu varētu uzticēt Saeimas Prezidijam,
varbūt pieaicinot talkā arī Rīgas Domi. Vai kolēģiem
nebūtu iebildumu pret šādu jautājuma nostādni?
Ja neviens nevēlas uzstāties pret, tad uzskatīsim, ka
esam vienojušies. Paldies.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Bunkšs,
Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis,
Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Paulis
Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Jānis
Priedkalns, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš, Māris
Vītols. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Visu labu,
cienījamie kolēģi! Patīkamu jums atpūtu.
Patīkamas parlamenta brīvdienas!
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 8.jūlija
ārkārtas sesijas sēdes
turpinājums 9.jūlijā
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu""
(2.lasījums)
(635. un 1095.dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 1.lpp.
Debates - dep. I.Bišers - 2.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts
apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" (2.lasījums)
(637. un 1094.dok.) - 3.lpp.
Ziņo - dep. R.Zīle - 4.lpp.
Debates - dep. J.Lagzdiņš - 4.lpp.
Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību
finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" (1.lasījums)
(1039. un 2003.dok.)
Ziņo - dep. A.Lambergs - 8.lpp.
Lēmuma projekts "Par A.Bondarenko uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas
labā"
(1061.dok.)
Ziņo - dep. A.Požarnovs - 9.lpp.
Lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas bankas "Baltija" krīzes
cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai
un iesniegto bankas sanācijas projektu
izvērtēšanai ziņojumu"
(1062. dok.)
Ziņo - dep. I.Bišers - 10.lpp.
Debates - dep. G.Valdmanis - 24.lpp.
- dep. E.Zelgalvis - 27.lpp.
Paziņojums - dep. L.Kuprijanova - 33.lpp.
Debašu turpinājums - dep. O.Kostanda - 33.lpp.
- dep. M.Lujāns - 38.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 43.lpp.
- dep. A.Ameriks - 46.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 48.lpp.
Par procedūru - dep. M.Lujāns - 53.lpp.
- dep. J.Dobelis - 53.lpp.
Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš
- 54.lpp.
Lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas, Ministru
kabineta un bankas "Baltija" kopā ar Saeimas
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju konkrētu
priekšlikumu izstrādāšanu bankas "Baltija"
kreditoru prasību apmierināšanai"
(1069.dok.)
Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 55.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 57.lpp.