Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Vispirms atļaujiet jums atgādināt Latvijas Republikas Satversmes 40.pantu: "Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod svinīgu solījumu..." Pirmajā darba kārtības sadaļā mums ir iekļauts šis Valsts prezidenta svinīgais solījums. Lūdzu jūs tribīnē, Valsts prezidenta kungs!

G.Ulmanis (Valsts prezidents).

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Sēdes vadītājs. Valsts prezidenta kungs! Jūsu svinīgais solījums tiks nodots Valsts arhīvā. Un tagad Latvijas Republikas Saeimas vārdā apsveicam jūs ar stāšanos amatā. (Aplausi.)

Augsti godājamie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu atzinumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Lamberga, Tabūna, Kiršteina un Dobeļa iesniegto likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un brīvībai").

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Prezidiju nodot šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret deputāta Grīga ierosinājumu? Neiebilst. Neviens nevēlas runāt "pret", "par"? Nevēlas. Tātad tiek pieņemts deputāta Grīga ierosinājums un minētais likumprojekts tiek nodots arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu?

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Devītais darba kārtības punkts, "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", ko iesniegusi valdība, šie priekšlikumi, kas ir šajos grozījumos, ir iestrādāti šīsdienas darba kārtības 27.punktā izskatāmajā jautājumā, tādā pašā, - tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", kurš ir sagatavots trešajam lasījumam. Komisija saņēma no deputāta Celmiņa pilnīgi identiskus priekšlikumus līdz 30.jūnijam, kas bija paredzētais priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, un komisija atbalstīja visus šos priekšlikumus, kas ir iestrādāti šajos Ministru kabineta iesniegtajos grozījumos muitas tarifu jautājumā. Tāpēc man būtu lūgums valdības pārstāvjiem: ja tas ir iespējams, tad vajadzētu noņemt šo priekšlikumu... šo dokumentu, ja gadījumā Saeima nobalsos citādi, izskatot 27.jautājumu, katrā ziņā jūs varat to iesniegt atkārtoti nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai Latvijas valdības vārdā kāds vēlas runāt? Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi! Mums nav iebildumu, ja to pārvieto un iestrādā šajā pašā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dilbas kungs! Tātad, cienījamie kolēģi, mums ir jāizlemj, vai pēc deputāta Zīles teiktā mums ir vajadzība šos priekšlikumus, kas ietverti konkrētajos grozījumos, nodot vēlreiz izskatīšanai komisijām. Es domāju, ka tas nav nepieciešams šajā gadījumā, jo Zīles kungs mums pastāstīja, ka tie faktiski visi jau ir iestrādāti šodien izskatāmajā jautājumā. Tādēļ jājautā: vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus minētajā likumā komisijai vairs nenododam? Nav iebildumu? Paldies. Neviens neprotestē? Tātad lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais darba kārtībā iekļautais Prezidija ziņojums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Izskatām šīsdienas darba kārtības otrās sadaļas 2. punktu - "Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem". Lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību biroju". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Seiksta kungs. Par darba kārtības 12. jautājumu. Par termiņa pagarināšanu.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Ņemot vērā šā likumprojekta, es atļaušos teikt, nozīmīgumu un svarīgumu, ņemot vērā to milzīgo rezonansi, kādu otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts izsaucis pat starptautiskās institūcijās, cilvēktiesību institūcijās, ieskaitot ANO augsto komisāru, un, ņemot vērā to, ka komisija uzskata, ka likumprojekts vēl būtu pilnveidojams, ņemot vērā arī kolēģu deputātu priekšlikumus, kuri lūdz, starp citu, vēlreiz izskatīt komisijā, mēs lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu pilnveidot projektu otrajā lasījumā. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Seiksta priekšlikumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Manis teikto mazliet palaboja un teica, ka šis bija Seiksta kunga ziņojums un mums jāpieņem lēmums par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtības beigās. Vai deputāti iebilst pret to? Neiebilst. Ja deputātiem nav iebildumu, tad ierakstām to kā darba kārtības 42. jautājumu. Paldies.

Nākamais jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu. Prezidijs saņēmis deputāta Jāņa Priedkalna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu no šā gada 8. augusta līdz 15. augustam. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības trešās sadaļas jautājums - likums "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Dokuments nr. 1077.

Juris Dobelis - LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK).

Satversmes 71. pants Valsts prezidentam dod tiesības motivētā rakstā prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents ir izmantojis šīs tiesības, un Saeimas pienākums ir Kārtības ruļļa 115. panta kārtībā lemt, vai caurskatīt otrreiz vai tomēr balsot otrreiz. Kā jūs zināt, ja nobalso otrreiz, tad Valsts prezidents vairs nav tiesīgs tālāk lemt par šo likumu, tas skaitās pieņemts. Taču es gribētu pavisam īsi kā viens no šī te projekta autoriem paust savu viedokli. Šī doma, radot šo projektu, bija nepieļaut Latvijai šo kaunu, ka Prezidenta vēlēšanās var startēt cilvēks, kurš ir darbojies pret mūsu valsti. Diemžēl šis anekdotiskais gadījums ir bijis, un es ceru, ka kādreiz vēsture spriedīs par to un par šiem cilvēkiem, par viņu ņirgāšanos par mūsu valsti. Taču tā ir šo cilvēku personīgā darīšana, neviens viņus te netaisās audzināt.

Šodien, šinī brīdī, tiešām ir nopietni jāpārskata šis likums un acīmredzot šeit ir jāizšķiras tiešām konceptuāli, vai skart arī Satversmi, un tas tiešām būtu komisiju uzdevums - izskatīt šo jautājumu. Es tikai gribētu uzreiz šeit pateikt, ka Satversme ir viena no mūsu valsts galvenajām vērtībām, un tas, vai var viņu tik vienkārši mainīt visos gadījumos, ir ļoti nopietni jāpārlūko. Mēs diemžēl jau tāpat pārāk bieži esam sākuši šo Satversmi mainīt uz visām pusēm, bet tas, protams, ir darba jautājums, tas ir komisiju jautājums. Un tāpēc es tomēr piedāvātu Saeimai šodien nebalsot otro reizi par šo likumprojektu, pareizāk sakot, par mūsu pieņemto likumu. To vajag atdot komisijām, un tieši tām komisijām, kuras jau reizi skatīja šo projektu, tas ir, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un lai tad komisiju vadītāji nosaka, cik ilgs laika periods ir nepieciešams šī likuma tālākai caurskatīšanai.

Tā ka man liekas, ja nebūs citu priekšlikumu, tad varbūt varētu vienkārši piedāvāt šo te, lūk, variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Es sapratu, ka jūs piedāvājat nodot Prezidenta iesniegto likumprojektu divām komisijām. Kura no tām, jūsuprāt, varētu būt atbildīgā?

J.Dobelis. Kaut arī mums ne vienmēr, tā sacīt, ir tādi ļoti labdabīgi strīdi ar Juridisko komisiju, tomēr loģiski būtu, ka atbildīgā komisija šeit ir Juridiskā komisija. Es ceru, ka Juridiskā komisija cieši sadarbosies ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un tāpēc es gribētu aicināt Juridiskās komisijas pārstāvi izteikt savas domas, cik ilgā laikā būtu nepieciešams saņemt visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir... Lībanes kundze? Lūdzu! Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es nevadu Juridisko komisiju, bet, tā kā Kaksīša kungs un Endziņa kungs ir komandējumā un Mauliņa kungs neizrāda nekādu vēlēšanos runāt, tad es gribēju ierosināt jūsu apspriešanai to, ka šis termiņš varbūt varētu būt 15. septembris. Tas izklausās ļoti garš termiņš, bet šis tomēr ir tāds nopietns likumprojekts, pie kura vajadzētu arī nopietni piestrādāt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Vai deputāti iebilst pret deputātu Dobeļa un Lībanes ierosinājumiem - nodot iesniegto likumprojektu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un iesniegt priekšlikumus - labojumus, grozījumus un papildinājumus - līdz 15. septembrim? Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ceturtajā sadaļā - Pieprasījumu komisijas atzinums par šā gada 13. jūnija Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Saulīša, Stroda, Kostandas, Grinberga un Dunkera pieprasījumu finansu ministram Kreitusam par budžeta iestādēm piešķirto līdzekļu izlietojumu (kādas ir apstiprinātās finansējuma tāmes, kādas naudas summas tiek plānots izlietot komunālajiem maksājumiem, komandējumiem un citiem). Dokumenti nr. 1040 un 1040-a.

Pieprasījumu komisijas vārdā Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij, cienītie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Saulīša, Stroda, Kostandas, Grinberga un Dunkera pieprasījumu finansu ministram Aivaram Kreitusam sniegt Saeimai informāciju par to, kā budžeta iestādes plāno izlietot piešķirtos līdzekļus (kādas ir apstiprinātās finansu tāmes, kādas naudas summas tiek plānotas izlietot komunālajiem maksājumiem, komandējumiem un citur) - dokuments nr. 1040 - , nolēma pieprasījumu noraidīt. Lūdzu Saeimu balsot par Pieprasījumu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Celmiņa kungs! Atklājam debates. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai"deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es savukārt gribētu lūgt Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu, tādēļ gribu mazliet sīkāk atgādināt jums, kāda ir šā pieprasījuma būtība.

Tātad Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau šī gada 13. martā lūdza no Kreitusa kunga informāciju par to, kā katra budžeta iestāde plāno izlietot tai piešķirtos līdzekļus, jo mēs zinām, ka viens ir šis dokuments - likums par valsts budžetu, ko mēs esam pieņēmuši šeit Saeimā, un ka šie līdzekļi tiek lietoti... ka šīm te budžeta iedaļām pastāv daudz sīkāki atšifrējumi, un objektīvi spriest par to, kādā veidā šie līdzekļi tiek lietoti, cik racionāli kurā vietā, par to var spriest tikai tad, kad ir doti šie atšifrējumi - šīs tāmes tieši par to, cik daudz līdzekļu un kurā virzienā šīs iestādes lieto. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija gribēja un grib vēl joprojām, kā es saprotu, šo informāciju iegūt, lai varētu kvalitatīvi strādāt, un tādēļ bija šī vēstule. Diemžēl, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atbildes uz šo vēstuli nav. Tātad mēs optimāli gribētu... komisija bija gribējusi sagaidīt visus šos datus. Un šajā sakarā es gribu atgādināt Saeimas Kārtības ruļļa 172. pantu, kurā ir rakstīts, ka komisijai ir tiesības tieši bez Prezidija starpniecības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra. Tātad tas ir fragments no 172. panta pirmās daļas.

Ņemot vērā to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šīs atbildes nav, bet, ja viņa ir sniegta, tad es lūdzu kādu mani palabot šajā gadījumā, mēs uzskatījām par vajadzīgu šo informāciju lūgt pieprasījuma veidā, jo mēs gribam tātad iegūt šo informāciju, lai varētu kvalitatīvi analizēt situāciju, to, kas notiek ar valsts budžeta izpildi un kā veidojas nākamā gada budžets.

Es gribu piezīmēt un uzsvērt, ka budžeta atklātība jeb transparence ir ļoti būtisks jautājums, lai sabiedrība varētu kontrolēt valsts pārvaldes darbu un pārliecināties, ka šis darbs tiešām ir sabiedrības interesēs. Un ministra neatbildēšana, manuprāt, ir ne tikai likuma pārkāpums, tātad Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums, bet tā ir necieņas izrādīšana Saeimai, un tādēļ es lūdzu deputātus šo pieprasījumu virzīt tālāk.

Vēl varu piebilst, ka sniedzamās informācijas apjomam nevajadzētu būt par būtisku šķērsli tam, lai šādu atbildi vispār uzrakstītu un norādītu deputātiem, kurā vietā šī informācija ir pieejama, ja to nevar visu atsūtīt, turpretī šī neatbildēšana varbūt pat rada bažas, ka Finansu ministrijas rīcībā šādu datu vispār nav. Tātad es lūdzu deputātus virzīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs vairāk pieteikušies nav? Paldies. Debates slēdzam.

Cienījamie kolēģi, tā kā Pieprasījumu komisija pieprasījumu noraidīja, taču deputāts Čerāns uztur spēkā prasību par pieprasījuma tālāku virzīšanu likumā noteiktajā kārtībā, mums ir nepieciešams par to balsot. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts, tādēļ spēkā paliek Pieprasījumu komisijas atzinums. Paldies.

Nākamais ir darba kārtības piektās sadaļas jautājums - likumprojektu izskatīšana. likumprojekts "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Gundars Kleinbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 631 un nr. 1006. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu", kas nodots komisijai kā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.93. Komisija lūdz izskatīt šo minēto likumprojektu kā steidzamu, tādēļ man ir lūgums...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Godājamie kolēģi, es visus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu, Kleinberga kungs!

G.Kleinbergs. Tā kā šī minētā likumprojekta pieņemšanas nepieciešamību nosaka pašreizējā situācija valstī, kad nav reglamentēta atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras pamatā jābūt brīvai preču kustībai un Latvijā ražoto preču konkurētspējai, tādēļ lūdzu deputātus pieņemt to šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs nav pieteikušies deputāti? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Kleinberga kungs, nosakiet otrā lasījuma datumu.

G.Kleinbergs. Otrā lasījuma datums - 8.augusts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā 8.augustā? Neiebilst. Paldies. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību". Pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gundars Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, strādājam ar dokumentu nr. 618 un nr.1007. Tā kā šie visi un nākamais - trešais dokuments ir savstarpēji saistīti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pirmajā lasījumā pieņemt likumprojektu "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību". Šā likuma būtība ir tā, ka pašreizējā situācija valstī nosaka, ka praktiski preču un pakalpojumu ņēmējs ir neaizsargāts, tādēļ lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pēc tam strādātu pie likuma atsevišķu pantu korekcijas vai izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Lai sagatavotos otrajam lasījumam, man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus komisijai līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gundars Kleinbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, strādājam ar dokumentu nr. 645 un nr. 1008. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"", kas nodots komisijai kā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lietas būtība ir tāda: šāds likums par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību tika jau pieņemts 5.Saeimā, bet dzīve lika ieviest korekcijas, un tādēļ, lai izveidotu pārtikas, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centru kā bezpeļņas organizāciju, kas neprasītu valsts līdzekļus, ir vajadzīgs izdarīt zināmas izmaiņas šajā likumā. Es lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka varbūt bez šīm Ministru kabineta iesniegtajām izmaiņām būtu vēl kādas citas, kas izskatāmas un iesniedzamas attiecībā uz otro lasījumu. Tādēļ lūdzu šodien pieņemt pirmajā lasījumā šīs izmaiņas, un pēc tam strādāsim, gatavojot otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Termiņš - 1.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. 1.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatām divus dokumentus - nr.633 un nr. 1012. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 95 - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Likumprojektā ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka pašvaldības finansē tām deleģētās funkcijas elektroapgādes regulēšanā no līdzekļiem, ko tās ieņēmušas, realizējot attiecīgās funkcijas. Likumprojektu izskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atbalsta tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, tātad komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, nosakiet termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto datumu - 15.augusts? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Izskatām divus dokumentus - nr. 138 un nr. 1013. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Nepieciešamība izdarīt grozījumus šajā likumā ir tādēļ, lai novērstu pretrunas ar citiem Latvijas Republikā esošajiem likumiem - likumu par ministriju iekārtu un citiem. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu - 15.augusts? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pievērsiet, lūdzu, uzmanību dokumentam nr. 135 un nr. 1030. Tautsaimniecības komisija izskatīja visus priekšlikumus, kas bija ienākuši noteiktajā termiņā, un varu ziņot, ka par 1.panta 1.punktu priekšlikumu nebija, tāpēc komisijas slēdziens ir - saglabāt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Lūdzu, tālāk, Bāna kungs! Lasiet tikai to, kur ir iesniegti priekšlikumi.

E.Bāns. Jā, paldies! Ir iesniegti priekšlikumi par 2. un 3.punktu. Šeit lietas būtība ir tāda, ka aiz vārda "valsts" Ekonomikas ministrija pati ir ierosinājusi papildināt ar vārdiem "vai pašvaldību", jo likums ir par valsts un pašvaldību pasūtījumu. Tas ir vienkārši izlaists.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tas pats ir 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 1030.

E.Bāns. Jā, 1030. Es jau teicu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 3.punktu...

E.Bāns. 2.lappusē ir 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst. Paldies.

E.Bāns. Papildināt ar vārdiem "vai pašvaldību".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk, Bāna kungs!

E.Bāns. Tālāk 5. un 6.punktā ir šādas pašas izmaiņas. 5.punktā papildināt ar vārdiem "vai pašvaldību" divās vietās un 6.punktā arī "vai pašvaldību".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

E.Bāns. Tālāk no satiksmes ministra Krištopana kunga ir saņemti šādi priekšlikumi - mainīt vietām 8., 9. un 10.punktu un pirmā lasījuma 10.punktu "pretendents" rakstīt kā 8.punktu. Labajā pusē ir komisijas galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret izmaiņām 8., 9. un 10.punktā, kādas iesaka satiksmes ministrs?

E.Bāns. Attiecīgi pārgrupēts arī 9. un 10.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

E.Bāns. 12.punktā ir tāda pati izmaiņa - pie vārda "valsts" ir pielikts klāt "vai pašvaldību" trijās vietās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 13.punktā ir tāda pati izmaiņa - papildināts ar "vai pašvaldību".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

E.Bāns. 14.punktā tas pats, arī 15.punktā tas pats.

Sēdes vadītājs. Deputāti tāpat neiebilst. Pieņemts. Paldies.

E.Bāns. 17.punktā ir analoga izmaiņa.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

E.Bāns. 18.punktā un 19.punktā tas pats.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst ne pret 18., ne pret 19.punktu. Paldies. Tālāk, lūdzu!

E.Bāns. Tālāk - 3.panta otrās daļas 3.apakšpunktu izteikt redakcijā, kādu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Te ir runa par summām, kad ir jānoslēdz rakstveida līgums. Pirmajā lasījumā - 5000 latu, tagad šis līmenis ir pacelts līdz 10 000 latu. Otrajā gadījumā līmenis bija 500 latu, tagad tas ir pacelts līdz 1000 latiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

4.pantā izmaiņas nav iesniegtas. 5.pantā arī nav. 6.pants. Lūdzu, tālāk par 6.pantu!

E.Bāns. 6.pantā Ekonomikas ministrija pati izlaboja pirmajā daļā, kur pēdējā teikuma daļā bija minēti ceturtās un piektās daļas nosacījumi. Ir jāliek klāt arī sestā daļa, tātad 4.- 6.daļas nosacījumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu!

E.Bāns. Piektajā daļā ir vairāki iesniegumi, to skaitā, Ekonomikas ministrijas pilnvarotas personas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un satiksmes ministra Krištopana iesniegumi. Šeit lietas būtība ir tāda, ka konkursi, izsoles ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos ir rīkojami... un noteikts līmenis. Pirmajā lasījumā visos gadījumos bija noteikts līmenis 104 000 latu. Tagad pēc šo iesniedzēju priekšlikumiem tas ir sadalīts, un ir noteikts, ka valsts pasūtījuma summa precēm un pakalpojumiem, izņemot būvdarbus, pārsniedz 104 000 latu, izņemot preču grupas vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir īpaši Ministru kabineta noteikumi. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, vispirms par šo daļu - par 5.1. punktu 9.lappuses labajā pusē. Deputātiem nav iebildumu?

E.Bāns. Tālāk pie šī paša ir priekšlikums - celtniecības darbu līmeni pacelt līdz 4 miljoniem.

Sēdes vadītājs. Tas ir 5.2. punkts. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Sestajā daļā ir tas pats, tikai attiecināts uz to, ka pasūtītāji ir tiesīgi zem šiem līmeņiem lemt par ārvalstu pretendentu piedalīšanos.

Sēdes vadītājs. Šī pati norma ir iestrādāta sestajā daļā. Šie skaitļi, absolūtie lielumi. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

7.pantā izmaiņu nav. 8. pantā arī nav.

E.Bāns. 9. pantā nav.

Sēdes vadītājs. Otrās nodaļas 9. - nav. 10. - nav. 11. - nav. 12. - nav. 13. - nav. Lūdzu, par 14.pantu.

E.Bāns. 15.lapaspuse. 14.panta otrā daļa. Šeit lietas būtība ir par publikāciju starptautiskajos, vietējos vai speciālajos izdevumos attiecībā uz šiem konkursiem. Un šos priekšlikumus ir iesniegusi Ekonomikas ministrija. Tos atbalstīja arī mūsu komisija. Un ir noteikts, ka uzaicinājums publicējams arī kādā starptautiskā izdevumā vai autoritatīvā nozares preses izdevumā, ja būvdarbu vērtība pārsniedz 4 miljonus un piegādes vērtība pārsniedz 500 tūkstošus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tas pats ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumā un satiksmes ministra Krištopana iesniegumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad pagaidām ir runa par 14.pantu.

E.Bāns. Par to pašu daļu. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 15.pantā nav. 16.pantā nav. 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29. pantā iesniegumu nav. Komisija pieņēma pirmā lasījuma redakcijas tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 30.pants. Tas ir 27.lapaspusē. Komisija, kad to izskatīja, šeit izlaboja. Pirmajā daļā, pašās beigās, bija teikts, ka otrajā daļā minēto, bet, kad mēs izskatījām, mēs nonācām pie secinājuma, ka šeit ir jāliek "ðī panta trešajā daļā minēto", ka pretendents nevar iesniegt šādas sūdzības, jo savādāk zūd loģika. Tālāk ir pirmā lasījuma trešā daļa. Jāpiebilst, ka trešās daļas 3. punktu pati Ekonomikas ministrija izlaboja. Pirmajā lasījumā bija, ka par valsts pasūtītāja darbībām pretendents "var" iesniegt, bet tur ir jāraksta - "nevar". To izlaboja pati ministrija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir saprotams, par kuru tekstu Bāna kungs ziņo? 27.lapaspusē par 30.panta pirmās daļas jauno redakciju un par trešās daļas redakciju.

E.Bāns. Ar trešo daļu tas ir jāskata kopā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Un tālāk līdz beigām...

Sēdes vadītājs. 32. un 33.pantā...

E.Bāns. Nav.

Sēdes vadītājs. Un pārejas noteikumos arī nav.

E.Bāns. Ir lūgums apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Bāna kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums visus priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs, lūdzu! Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es tomēr lūgtu noteikt 15.augustu. Motivēšu ar vienu: būtībā rodas bīstama tendence, kas ir jāpārbauda, - vai darbojas citi likumi, kas seko līdzi. Varbūt konkursa kārtībā mākslīgi tiek "nosista" pasūtījuma cena, un līdz ar to būtībā jānoskaidro, vai tam seko būvinspekcijas un vai citu uzraudzības dienestu likumos ir noteiktas šīs normas, kas pārbaudītu attiecīgajā konkursā uzvarējošo pretendentu, vai vispār šādu pasūtījumu var izpildīt par šādu te cenu, ko viņš varbūt konkursā ir "nositis" lejā. Bieži parādās gadījumi, ka pēc tam rodas problēmas celtniekiem, kas to izpilda, jo viņi būtībā par šādu cenu, ko ģenerālpasūtītājs ir iesniedzis konkursā un ko uzvarējušais ir paņēmis, vienkārši nevar to izpildīt. Un tad sākas problēmas, vai bērt cementa vietā smiltis vai kaut ko citu vai "ielīst iekšā" tajā cenā, ar kādu viņš konkursā ir vinnējis. Tāpēc es tomēr lūgtu noteikt 15. datumu, lai pārbaudītu, vai citos likumos institūcijām ir šīs uzraudzības un kontrolējošās funkcijas un kā tās seko līdzi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Pēterkopa kungs! Jūsu priekšlikums ir 15.augusts. Referents Bāna kungs piekrīt Pēterkopa kunga priekšlikumam. Deputātiem iebildumu nav? Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 15.augustam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr.878. Un tūlīt pāriesim pie 9.lapaspuses. Šeit, 9.lapaspuses apakšējā daļā, ekonomikas ministrs Krasta kungs ir ieteicis precizētu 31.panta trešās daļas redakciju. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka šis precizējums ir vietā, un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, piedodiet! Nosauciet, lūdzu, vēlreiz tā dokumenta numuru, ar kuru mums ir jāstrādā.

I.Liepa. Nr.878-a.

Sēdes vadītājs. Paldies. Cienījamie kolēģi, lūdzu, tātad strādāsim!

I.Liepa. 9.lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, man te Juridiskā biroja vadītājs aizrāda, ka otrajā lasījumā mums ir jāpiemin arī visi tie panti, par kuriem priekšlikumi nav iesniegti: pirmais, otrais, trešais un tā tālāk. Pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā... līdz trīsdesmitajam pantam...

I.Liepa. ...Līdz 31.pantam.

Sēdes vadītājs. 31.pantā ir priekšlikums.

I.Liepa. 31.pantā ir...

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Liepa. ...Ir pirmais iesniegums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs! Lūdzu, tātad par 31.pantu.

I.Liepa. 31.pantā ir...

Sēdes vadītājs. ...Ekonomikas ministra Gundara Krasta kunga priekšlikums...

I.Liepa. Priekšlikums tiek atbalstīts, jo tas šo redakciju izsaka precīzāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

I.Liepa. Par 32.pantu mums nav nekādi priekšlikumi ienākuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

I.Liepa. Tālāk ir 33.pants. Ekonomikas ministrs Krasta kungs atkal iesaka precizētu redakciju, un komisija atbalsta šādu precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst? Lūdzu, tālāk!

I.Liepa. Par 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57. un 58., kā arī par 59. un 60.pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Lūdzu, tālāk!

I.Liepa. Bet par pārejas noteikumiem ir ienākuši priekšlikumi. Un pirmais no tiem ir ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums - viņš iesaka aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā skaitli un vārdu "1.jūlijam" ar skaitli un vārdu "1.septembrim".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

I.Liepa. Un par pārejas noteikumiem arī otrais priekšlikums ir saņemts no ekonomikas ministra Krasta kunga. Viņš iesaka aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā skaitli un vārdu "1.oktobrim" ar skaitli un vārdu "1.novembrim". Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" pieņemšanu otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts. Paldies, Liepas kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 879-a. Šeit 1., 2. un 3. pantā mums nav ienākuši... Piedošanu, par 1. un 2.pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Liepa. 3.panta piektajā daļā... ekonomikas ministrs Krasta kungs ir ieteicis papildināt 3.panta 5.punktu pēc vārda "privatizācija" ar vārdiem "kâ atsevišķs objekts".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

I.Liepa. Tālāk - par 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.pantu, arī par 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. pantu nav ienākuši priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Liepa. Priekšlikums ir ienācis par 24.pantu, un to ir iesniedzis deputāts Pēterkopa kungs. Viņš iesaka izslēgt 24.pantu. Komisija to atbalsta, jo tas sakrīt ar Antikorupcijas likuma nostādnēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - par 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32.pantu nav ienākuši priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Liepa. Priekšlikums ir iesniegts attiecībā uz 33.pantu. To ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs. Šis ir saistīts ar precizējumu, un komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Attiecībā uz 34.pantu ir saņemts priekšlikums, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs, un šeit ir līdzīgi - tam ir precizējošs raksturs, un komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Par 35., 36. un 37.pantu nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gundars Kleinbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektā "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.pantā nav priekšlikumu, 2.pantā - nav, 3.pantā - nav, 4.pantā - nav, 5.pantā - nav, 6.pantā - nav, 7.pantā - nav.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Kleinberga kungs, mums te nebūs īsti pareizi! 1.pantā ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, par kuru rakstīts, ka komisija to neatbalsta. Tas mums jāizskata.

G.Kleinbergs. Jā. Vārdu sakot, es ļoti atvainojos. 1.pantā šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums galvenokārt ir attiecināms uz aptiekām, un tas skan šādi: "Atbilstoši šā likuma nosacījumiem īpašuma tiesības atjaunojamas arī uz aptiekām, kuras līdz nacionalizācijai darbojās nomātās telpās, ja tās pēc nacionalizācijas nav pārtraukušas savu darbību, un īpašuma tiesības atjaunojamas personai, kurai saskaņā ar Farmācijas likumu ir tiesības būt par aptiekas īpašnieku." Komisija nolēma šajā likumā neizdalīt atsevišķi aptiekas un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav? Vai frakcija pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Frakcija uztur spēkā prasību par balsojumu par šo savu priekšlikumu, tāpēc, ja debatēs neviens nav pieteicies, lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 1.pantu ar jaunu rindkopu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk. 2.pantā priekšlikumu nav, 3.pantā - nav, 4.pantā - nav, 5.pantā - nav, 6.pantā - nav, 7.pantā - nav, 8.pantā - nav, 9.pantā - nav, 10.pantā - nav. Attiecībā uz 11.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas praktiski prasa mainīt panta redakciju. Viss garais teksts, redakcijas izmaiņa, atrodas... sākas 10.lappusē un beidzas 11.lappusē. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija uztur spēkā prasību par balsojumu par savu priekšlikumu. Par visu priekšlikumu paketi kopā. Deputātiem nav iebildumu, ja mēs tādējādi balsojam? Nav. Tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta 11.pantā! Viņi ierosina papildināt to ar jaunu 1., 2., 3., 4. un 5.daļu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 11. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tālāk līdz 22.pantam, tas ir, likuma pēdējam pantam, priekšlikumi saņemti nav, tādēļ lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Kleinberga kungs, nosakiet datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Attiecībā uz trešo lasījumu, ja nav iebildumu, datums - 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir "Lauksaimniecības likums", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Gunta Gannusa, frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.1088. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, uzklausījusi jūsu iepriekšējos iebildumus par to, ka nebija vienkārši tehniski pareizi sakārtots šis likumprojekts, pārstrādāja to, un tagad šajā likumprojekta, teiksim, tehniskajā daļā ir izveidotas sešas ailes, lai būtu saprotamāk. Otrajā ailē ir izvietoti priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam līdz 1995.gada 21.decembrim, un ceturtajā ailē pašlaik izvietoti priekšlikumi, kas bija iesniegti līdz šā gada 12.maijam. Ievērojot deputātu prasību, komisija izveidoja tabulu tādējādi, ka tagad komisijas slēdziens atrodas piektajā ailē un viss teksts, par kuru ir jābalso, atrodas sestajā ailē.

Sēdes vadītājs. Pēdējā ailē pa labi.

G.Gannusa. Pēdējā ailē pa labi ir pilns teksts. Tagad sekojiet līdzi: es tikai nosaukšu, kas priekšlikumu ir iesniedzis un kāds ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtais slēdziens par šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem deputātiem ir visiem tagad pilnīgi skaidrs, kādā veidā mēs strādāsim ar šo likumprojektu?

G.Gannusa. Likumprojekts ir tiešām ļoti sarežģīts, un bija arī ļoti sarežģīti to uzrakstīt, jo, teiksim, daži priekšlikumi bija iekļauti tikai daļēji, un tāpēc, lai sekotu līdzi, ir jālasa tas teksts, kas ir pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Gannusa. Tātad es sāku. 1.pants. Priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

G.Gannusa. Par 1.panta 1.punktu priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcija, komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 1.panta 4.punktu priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins, komisijas lēmums - atbalstīt, svītrot visu 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk - 5. punkts. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis, un šo priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija. Komisijas lēmums ir: "Daļēji atbalstīt" un: "Atbalstīt. Izteikt kā 4.punktu".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti spēj izsekot līdzi, orientējas dokumentā, saprot komisijas slēdzienu šajā punktā? Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. 6.punkts - lauksaimniecības gada likums. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk - 7.punkts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt kā 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk - 8.punkts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 9. punkts. Priekšlikumu iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kauls. Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

G.Gannusa. Un 8.punkts - valsts programma. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, komisija atbalsta...

Sēdes vadītājs. 6.lappusē, atgādinu kolēģiem.

G.Gannusa. 6.lappusē. Zemkopības ministrijas priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta un iesaka izteikt kā 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Acumirkli, Gannusas kundze! Jūs gribat mazliet apsteigt lēmuma pieņemšanu. Vai deputāti neiebilst pret 6.lappusē redzamo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikumu un komisijas slēdzienu - izteikt to kā 7.punktu? Komisija to atbalsta. Deputāti neiebilst. Paldies.

G.Gannusa. Tālāk. Ir priekšlikums izteikt 1.panta 9.punktu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcija. Komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīt. Priekšlikums ietverts komisijas sagatavotajā 7.punkta redakcijā (6.ailē).

Sēdes vadītājs. Tas, ko mēs jau esam izskatījuši. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 9.punkts 7.lappusē. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt un izteikt kā 8.punktu. Tas ir daļēji izteikts kā 8.punkts.

Sēdes vadītājs. Ir runa par Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu.

G.Gannusa. Jā, Andrejevas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, lūdzu, ņemiet vērā, ka vispirms jāsaka, kas iesniedz priekšlikumu, un pēc tam - kāds ir jūsu komisijas slēdziens. Acumirkli, Gannusas kundze! Mēs vēl neesam izlēmuši par Andrejevas kundzes priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Komisija neatbalsta Andrejevas kundzes priekšlikumu un iesaka šo punktu izteikt kā 8.punktu. (Teksts ir redzams lappuses labajā pusē, stūrī.) Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Bijušais zemkopības ministrs Kauls ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1.pantu ar jaunu punktu "valstiski svarīgi produkti". Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 10.punkts. Priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Komisijas lēmums - neatbalstīt. 8.lappuse.

Sēdes vadītājs. Tātad Andrejevas kundzes priekšlikums attiecas uz trešās ailes tekstu un komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Vai deputāti... Jūs vēlaties runāt? Nevēlas. Tātad, deputāti... Jā, lūdzu, Kiršteina kungs! Eiropas lietu ministrs Kiršteins.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze ir iesniegusi priekšlikumu svītrot šo 10.punktu: "valstiski svarīga produkcija - lauksaimniecības produkcija, kuras ražošanas veicināšana ir noteikta ar lauksaimniecības gada likumu;". Mēs jau līdz viņam neesam tikuši, un, ja mēs tiksim līdz šim lauksaimniecības gada likumam, tad, es domāju, divu likumu nebūs. Ja ir Lauksaimniecības likums, mums būs jādiskutē, vai tas vispār ir vajadzīgs, tāpēc es šajā gadījumā ieteiktu atbalstīt Andrejevas kundzi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Kiršteina kungs ierosina atbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu. Komisija, kā mēs dzirdējām, šo priekšlikumu neatbalsta. Vai debatēs pieteikušos nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, lai atbalstītu Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumu, kuru uztur spēkā arī deputāts Kiršteins. Lūdzu rezultātu! 21 - par, 33 - pret, 11 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas teksts.

Lūdzu tālāk!

G.Gannusa. Tālāk - 9. punkts. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir to daļēji atbalstīt un izteikt šo punktu kā 9. punktu jaunā redakcijā, kuru jūs varat šeit izlasīt. Priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Vēlas runāt Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Manuprāt, šeit ir notikusi tāda tehniska kļūda un tagad deputātiem vienkārši ir jāizšķiras, jo... tātad 8. lappusē jūs, godātie kolēģi, nobalsojāt par lauksaimniecības gada likumu. Saskaņā ar šā likuma koncepciju lauksaimniecības gada likums ir aizstāts ar valsts programmām un tālāk visur ir valsts programmas. Arī 9. punkts, par kuru mūs tagad sēdes vadītājs aicināja izteikt savu attieksmi: "valstiski atbalstāma lauksaimnieciskās ražošanas nozare - lauksaimniecības nozare, kuras atbalstīšana ir noteikta attiecīgajā lauksaimniecības attīstības gada programmā;"... Šos jautājumus izskatot abās komisijās - Tautsaimniecības komisijā un Eiropas lietu komisijā -, mēs vienojāmies par šīm principiālajām lietām, par kurām... mēs jau šeit atbalstījām iepriekš... piemēram, terminu "subvencijas" nomainīt ar "subsīdijas"... un nākamie panti tur būs vēl... Un tāpēc nu es ļoti aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas piedāvāto 9. punkta redakciju, bet, manuprāt, šeit ir notikusi tehniska kļūme ar iepriekšējā punkta balsojumu, bet nu atgriezties tagad nav iespējams acīmredzot. Bet aicinu balsot par 9. punktu tajā redakcijā, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir diemžēl mazliet jāiebilst iepriekšējam runātājam. Mēs neesam nobalsojuši par šā punkta redakciju, mēs nekādu šā punkta redakciju šinī sēdē neesam balsojuši. Mēs esam nobalsojuši vienīgi pret Andrejevas kundzes priekšlikumu izsvītrot šo punktu. Tā ka šis priekšlikums par šā punkta redakcijas mainīšanu nerunā pretī mūsu iepriekšējam balsojumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl debatēs ir pieteikušies? Piedodiet... Anna Seile - LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu, Seiles kundze! Bet 10 minūtes...

A.Seile (LNNKun LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī man gribas nedaudz runāt par procedūru. Man liekas, ka viss tomēr ir kārtībā, jo, ja mēs neatbalstījām Andrejevas kundzes priekšlikumu izsvītrot šo punktu, tad tūlīt ir nākamais priekšlikums, kuru ir iesniedzis Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, un, ja mēs šo redakciju atbalstīsim, tad paliks labajā pusē pēdējā ailē esošā redakcija, kura arī skaidri pasaka, ka mēs šeit nerunājam ne par kādām valstiski svarīgām produkcijām, bet ka mēs izsakām šo punktu šādā redakcijā, ka valstiski atbalstāma lauksaimniecības nozare... un tālāk kā tekstā. Tātad es aicinu visus atbalstīt šo Lapšes kunga redakciju, kuru ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Uzstāties neviens nevēlas. Vai ir kāds cits viedoklis, kurš aicinātu balsot pret Tautsaimniecības komisijas, Eiropas lietu komisijas un valsts sekretāra Lapšes kunga iesniegto priekšlikumu? Nav tādu. Tātad balsošana nav vajadzīga. Ja deputāti neiebilst, mēs to atbalstām un tas ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Gannusas kundze, tālāk!

G.Gannusa. Tālāk 8. lappusē ir 11. punkts - iepirkuma kvota. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, un arī Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Un deputāti atbalsta komisiju? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 9. lappuse. 12. punkts - minimālā cena. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, un šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija. Atbalsta un iesaka izteikt kā 10. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šādam komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Ir priekšlikums papildināt 1. pantu ar jaunu punktu, to ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mēs esam apgājuši Finansu ministrijas iesniegto priekšlikumu - svītrot 1. panta 12. punktu. Te ir rakstīts, ka jūs to attiecināt uz trešās ailes tekstu.

G.Gannusa. ... un Tautsaimniecības komisijas slēdziens par šo punktu ir neatbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti spēj izsekot līdzi? Neiebilst pret šādu slēdzienu? Neiebilst. Paldies.

G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcija: lauksaimniecības politika... Šo priekšlikumu daļēji atbalsta Tautsaimniecības komisija, un priekšlikums ir izmantots komisijas sagatavotajā 11. punkta redakcijā (6. ailē).

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji piekrīt šādam komisijas slēdzienam... šādai komisijas pieejai priekšlikuma iestrādāšanā? Paldies. Piekrīt. Deputāti? Arī neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 10. lappuse. Lauksaimniecības politika. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt un izteikt kā 11. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais - 14. punkts. Ir priekšlikums papildināt 1. pantu. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības komisija to atbalsta un izsaka šo punktu kā 12. punktu - tirgus intervence.

Sēdes vadītājs. Un teksts deputātiem ir redzams. Tā, acumirkli, Gannusas kundze... Roberts Zīle vēlas runāt. Zīles kungs, bet nu ir 3 minūtes...

R.Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisijas izstrādātajā galīgajā redakcijā, kas ir redzama pēdējā ailē, ir parādījies vārds "valsts" - "valsts iepirkums". Es gribētu, lai šis jautājums tomēr netiktu sašaurināts, jo tirgus intervence nenozīmē... tā ir valsts nauda, bet tas nenozīmē, ka juridiskais šīs produkcijas īpašnieks būs valsts. Eiropas savienība lieto cūkgaļas, teiksim, sezonālos iepirkumus, viņa sedz glabāšanas izmaksas pārstrādes uzņēmumiem (cūkgaļai - līdz 4 mēnešiem). Tātad, ja mēs te ierakstām, ka tas ir tikai valsts iepirkums (juridiski nopērk valsts), tad mēs sašaurinām šo tematu. Mans priekšlikums būtu atstāt tā, kā tas ir 4. ailē, - bez vārda "valsts": "lauksaimniecības produkcijas iepirkums iekšējā tirgū" - un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Atļaujiet precizēt: jūs esat principā par priekšlikumu, kas ir iestrādāts 10. lappusē 12. punktā, bet uzskatāt, ka šim tekstam ir jābūt bez vārda "valsts". Vai deputāti saprot Zīles kunga priekšlikumu? Gannusas kundze, jūs ziņojāt, jūs ierosināt komisijas viedokli... Zīles kungs tam protestē. Vai mēs varam balsot, ja mums tas nav bijis iepriekš rakstiski?

G.Gannusa. Man ir priekšlikums deputātiem. Mēs šo "valsts" varētu iestrādāt attiecībā uz trešo lasījumu... nu labi, nobalsosim... nu kā jau katrs... bet to mēs ņemsim vērā, un, ja tā tehniskā kļūda ir radusies, tad arī to attiecībā uz trešo lasījumu, es domāju, komisija ņems vērā. (No zāles deputāts A.Jirgens: "Bet viņi jau ir...")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mēs šajā gadījumā varam situāciju atrisināt tādējādi: tā kā Zemkopības ministrijas valsts sekretārs ir iesniedzis priekšlikumu tādā pašā redakcijā, bet bez vārda "valsts" un šo priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija, (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Divi balsojumi...") bet Tautsaimniecības komisija ir iestrādājusi savā variantā vārdu "valsts", mums ir tātad jānobalso. Vēl vēlas runāt Seiles kundze - LNNK frakcijas deputāte. Seiles kundze, bet nu mums ir galīgi maz laika... Varbūt pēc pārtraukuma, ja deputātiem nav iebildumu?

Mums ir daži patīkami paziņojumi, un pēc tam ir vajadzīga pīppauze, tādēļ, cienījamie kolēģi, šobrīd varbūt pārtrauksim un turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad atļaujiet man, cienījamie kolēģi, visu jūsu vārdā sveikt deputāti Juri Vidiņu, kuram 28. jūnijā palika 60 gadu! (Aplausi.)

Atļaujiet sveikt arī deputātu Juri Dobeli, kuram 8. jūlijā palika 56 gadi! (Aplausi.)

Deputātam Jānim Kazākam 8. jūlijā palika 48 gadi. (Aplausi.)

Un arī deputātam Mārim Rudzītim šodien paliek 48 gadi. (Aplausi.)

Pirms pārtraukuma vēl ir divi paziņojumi. Vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es gribētu aicināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - arī par komisijas sēdi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Mandātu un iesniegumu komisijas locekļus uz komisijas sēdi komisijas telpās nākamajā starpbrīdī, tūlīt pēc starpbrīža paziņošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Cienījamie kolēģi, pārtraukums vēl nav paziņots! Un, neskatoties uz četrām dzimšanas dienām, lūdzu visus pēc pārtraukuma būt atpakaļ zālē.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Bunkšs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Paulis Kļaviņš,

Ilga Kreituse,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Es lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu turpināt darbu. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu godātos deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! 53 deputāti.

Gannusas kundze, lūdzu, tribīnē! Mums, kolēģi, šobrīd jautājumā par 1.panta 14.punkta papildināšanu debatēs vēlas uzstāties Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisija, labi domādama, ka visu iepirkumu varētu regulēt valsts, ielika iekšā šo vārdiņu "valsts", bet Zīles kunga iebildumi ir ļoti būtiski, tādēļ es, apspriedusies arī ar vairākiem citiem Tautsaimniecības komisijas deputātiem, aicinu neatbalstīt Tautsaimniecības komisijas variantu, bet atbalstīt Zemkopības ministrijas pārstāvja Lapšes kunga piedāvāto variantu. Atšķirība tiešām ir tikai šajā vienā vārdiņā - "valsts". Īstenībā jau valsts var ietekmēt, stimulējot arī ar citādākiem veidiem, nevis tikai ar savām subsīdijām un caur savām struktūrām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu, Gannusas kundze, vai jūs vēlaties komisijas vārdā vēl ko teikt vai balsosim? Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka mums ir divi priekšlikumi par 1.panta 14.apakšpunktu, kas jaunajā redakcijā ir 12.apakšpunkts - "Tirgus intervence". Zemkopības ministrijas valsts sekretārs - un viņu atbalsta arī Saeimas Eiropas lietu komisija - ierosina priekšlikumu, kas ir formulēts jums redzamajā tekstā - tātad bez vārdiņa "valsts". Turpretī Tautsaimniecības komisija ierosina pieņemt identisku tekstu, bet jau ar vārdiņu "valsts". Tādēļ izlemsim šo jautājumu balsojot.

Vispirms balsosim par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja priekšlikumiem - izteikt... (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "nav priekšsēdētāja...") piedodiet, Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Tas man automātiski izspruka. Tātad izteikt 1.panta 12.apakšpunktu šādā redakcijā: "Tirgus intervence - lauksaimniecības produkcijas iepirkums iekšējā tirgū par noteiktām intervences cenām gadījumos, ja tirgus cenu līmenis ir nokrities zem šīs cenas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies. Lūdzu, tālāk, Gannusas kundze! Par 2.pantu.

G.Gannusa. Sākam: 10.lappuse, 2.pants. - "Likuma mērķis".

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 11.lappuse. Iesniedz deputāte Gannusa, un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīt šo pašu...

Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikums, Gannusas kundze, ir izteikts 11.lappuses otrajā ailītē. Komisija to atbalsta daļēji. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam? Piekrīt. Paldies. Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija. Komisijas lēmums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis šajā jautājumā? Piekrist komisijas viedoklim? Paldies. Neviens neiebilst. Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. Tālāk ir priekšlikums - izteikt 2.panta ievaddaļu jaunā redakcijā. To iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un atbalsta Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk par 2.pantu iesniedz deputāts Kiršteina kungs. Viņa redakciju atbalsta Tautsaimniecības komisija un izsaka kā 2.panta 1.punktu, kā arī izteikt pirmā lasījuma 1.punktu kā 3.punktu sestajā ailē 13.lappusē.

Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas kundze, to iesniedz deputāts Kiršteins, un šo priekšlikumu, kas redzams ceturtajā ailītē, atbalsta Eiropas lietu komisija, bet jūsu komisija šo Kiršteina kunga priekšlikumu atbalsta daļēji. Jūs ierosināt izteikt to kā 2.panta 1.punktu. Tā te ir rakstīts dokumentā.

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai mēs esam pareizi sapratuši?

G.Gannusa. Jā, pareizi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti izprot jautājuma būtību? Kāds vēlas runāt vai iebilst?

Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Man būtu priekšlikums - atstāt. Godājamie deputāti, godājamais Prezidij! Man būtu priekšlikums atstāt to kā 2.pantu un nepārrakstīt atkal pantā 1., 2., 3. un 4.punktu un tā tālāk. Ko mēs ar šo likumu darīsim, jo jau iepriekš pieņēmām, ka likums ir dokumentu sakopojums? Tas nav ne apraksts, ne stāsts, ne romāns, tāpēc pārējais ir lieks. Es domāju, ka, ja mēs gribam, lai šis likums ir konkrēts - un tagad izskatās, ka viņš jau ir konkrēts -, tad man ir priekšlikums nobalsot to kā 2.pantu... ja ne, tad es, protams, samierinos ar to, ka tas ieiet atkal kā kārtējais punkts, bet es tikai gribu teikt, ka vienkārši ir par daudz šo apakšpunktu un ka tie absolūti neko neizsaka. Mums ir jāatstāj tikai precīzi un konkrēti, kā tas ir likumā. Tas nav ne stāsts, ne dzejolis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, ja es jūs esmu pareizi sapratis, tad jūs ierosināt balsot par savu iesniegto redakciju bez nekādām daļējām iebildēm vai atbalstīšanas, bet tieši tādu, kā ir iesniegtajā tekstā.

Komisija tātad, kā mēs zinām, šo Kiršteina kunga priekšlikumu atbalsta tikai daļēji. Kiršteina kungs pieprasa balsojumu par pilnīgu savas iesniegtās redakcijas tekstu.

Seiles kundze - lūdzu! LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Protams, Kiršteina kunga priekšlikums ir racionāls un atbalstāms. Bet mēs jau nupat nobalsojām to skaidrojumu, no kā veidojas šā likuma mērķis. Tagad mums iznāk tā, kā mēs tikko nobalsojām, ka likuma mērķis ir nodrošināt lauksaimniecību kā vienu no pamatnozarēm... un tālāk kā tekstā. Tālāk tad seko nākamais apakšpunkts, un šeit runāts par to, kā Latvijai rīkoties šajā pārejas periodā - līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas savienībā. Tieši tāpēc no redakcionālā viedokļa Tautsaimniecības komisija šos punktus sakārtoja, būtībā atbalstot Kiršteina priekšlikumu, un pieskaņoja viņu mūsu jau iepriekš nobalsotajam tekstam, jo mērķim ir vairākas pozīcijas, un viena no tām ir Kiršteina kunga izteiktā pozīcija, tāpēc šajā gadījumā es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas variantu, kas būtībā ir tas pats Kiršteina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt deputātes Seiles teikto un aicinu Kiršteina kungu šajā situācijā neuzstāt par balsojumu, jo tad mums tiešām tā iznāk, ka mēs esam jau nobalsojuši iepriekšējā punktā, kur ir likuma mērķis... Ja mēs vēlreiz to rakstām, tad šeit mēs divreiz atzīmēsim to, ka tas ir likums - starpposms starp iestāšanos Eiropas savienībā un tā tālāk. Es domāju, ka trešajā lasījumā tiešām varēs redakcionāli un varbūt arī pēc būtības realizēt to, ko Kiršteina kungs teica. Un es aicinu Kiršteina kungu atteikties no balsojuma, bet kolēģus nobalsot par Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ja būtu runa tikai par likuma mērķi, tā, kā tas bija pirmajā lasījumā, tad tādā gadījumā Kiršteina kungam būtu par 100 punktiem taisnība, bet, tā kā ir runa par likuma mērķi un uzdevumiem, tad tālāk, ja mēs šos uzdevumus nesakārtojam pēc tādas kārtības... Pirmajā kārtā mēs jau arī Tautsaimniecības komisijā nolēmām, ka viens no galvenajiem mērķiem un tuvākais uzdevums ir sakārtot likumdošanu un iestāties Eiropas savienībā, tāpēc es domāju, ka šis uzskaitījums ir nepieciešams detalizētāks, jo uzdevumi ir risināmi dažādās kārtās. Tāpēc lūdzu balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk nav. Debates slēdzam.

Godājamie kolēģi, daru jums zināmu, ka Kiršteina kungs neuzstāj par sava priekšlikuma balsojumu. Tādēļ mums ir palicis tagad tikai viens viedoklis, tātad tas, ko lūdza Gorbunova kungs, Seiles kundze, Bāna kungs un kas sakrīt ar komisijas viedokli. Ja citu priekšlikumu nav, tad mēs varētu vienoties, ka mēs pieņemam komisijas viedokli šajā panta daļā. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Gannusas kundze!

G.Gannusa. 13.lappuse. Iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Komisijas lēmums - atbalstīt un izteikt kā 2.punktu, attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Otrais - iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais - iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt, bet izteikt kā 3.punktu citā redakcijā. Doma ir atbalstīt, bet izteikt citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Šī redakcija ir blakus - labajā pusē...

G.Gannusa. Redakciju jūs varat izlasīt.

Sēdes vadītājs. Tātad racionālu un daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstībai...

G.Gannusa. Jā, redakciju var izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Par pirmā lasījuma 3.punktu priekšlikumu nav, bet komisija ir sakārtojusi šo punktu, un tagad pirmā lasījuma 3.punkts ir ietverts 2.punkta redakcijā.

Sēdes vadītājs.Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 14.lappuse. Iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji un izteikt kā 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze, un Eiropas lietu komisija atbalsta 3.punktu, svītrojot vārdus "lai bezdarba līmenis laukos nepārsniegtu valsts vidējos rādītājus", bet Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk - ceturtkārt. Iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas lēmums - atbalstīt un izteikt kā 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šajā pašā punktā ir arī Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums - izslēgt, ko komisija neatbalstīja. Šis punkts, protams, labi skan, un šeit viņš ir formulēts samērā precīzi. Līdz ar to mums katru gadu budžetā var rasties prasība šos līmeņus tiešām izlīdzināt. Un tā mums pašlaik ir samērā, es domāju, neaptverama naudas summa. Šī norma ir tapusi, ja es nemaldos, tādā veidā, ka Vācijas 1955.gadā pieņemtajā Lauksaimniecības likumā tika izteikta apmēram šāda veida norma, un es pieņemu, ka tas tāpēc arī ir radies šajā ministrijas priekšlikumā. Katrā ziņā es varu teikt to, ka Vācija šodien nevar šo normu ievērot, bet tur situācija likumdošanā attiecībā uz lauksaimniecības politiku ir mainījusies par labu tajā ziņā... nevis par labu, bet tur ir lielāks uzsvars Eiropas struktūrām un Eiropas savienībai. Līdz ar to es nedomāju, ka Latvija varētu šādu nosacījumu izpildīt, un mans priekšlikums šajā gadījumā būtu atbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikumu - izslēgt šo 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kiršteina kungs - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī faktiski gribētu jūs lūgt atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu, jo, pirmkārt, vidējais ienākums jau arī veidojas no šī lauksaimniecības ienākuma, un nekur nav teikts, ka šis lauksaimniecības ienākums ar laiku, teiksim, pēc diviem vai trim gadiem, nevarētu būt vispār lielāks. Ko nozīmē "izlīdzināt"? Kāpēc kaut kas mākslīgi būtu jāizlīdzina? To nemaz nevar izdarīt! Mainoties cenu politikai vai pieprasījumam, šie ienākumi var būt augstāki par vidējiem tautsaimnieciskajiem ienākumiem. Priekšlikums pašreizējā redakcijā vienkārši ir absurds, tāpēc es ierosinu atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo panta daļu? Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Manuprāt, te ir runa par divām dažādām lietām. Labajā pusē ir 4.punkts un 5.punkts. Ja runā par 4.punktu, tad par to bija priekšlikums - izslēgt kā iepriekšējās komisijas pieņemto. Tas ir trešajā ailītē 3.punkts. Un Eiropas lietu komisija te gribēja, lai bezdarba līmenis laukos nepārsniegtu vidējos valsts rādītājus. Bet būtībā par nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos ir jādomā un tam ir jāpaliek, lai vismaz daļēji mēs to sekmētu varbūt ar citām metodēm. Teiksim, tas var būt Ministru kabineta priekšlikums par zemes tirgu lauku apvidū, lai atdotu zemi tiem investoriem, kas lauku apvidū grib būvēt rūpniecības uzņēmumus vai kaut kādas mazās pārstrādes rūpnīciņas vai cehus. Lauku iedzīvotāji varētu iesaistīties šajā darbā, un tādējādi samazinātos bezdarbs. Tas ir viens no pasākumiem. Nav jādod tikai nauda, lai izlīdzinātu, lai nodarbinātu cilvēkus lauku apvidos.

Tāpat par 5.punktu. Galu galā uz to būs jāiet, lai izlīdzinātu ar jaunām tehnoloģijām, ar jaunām darba vietām, un tādā aspektā šis var palikt. Tas nav domāts, ka tikai no budžeta dod naudu, lai piemaksātu tiem, kas nestrādā. Nebūt nē! Tas ir domāts, lai organizatoriski, ar jauno tehnoloģiju un jaunām darba vietām to veicinātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs skatām tikai sākuma pantus, un, ja mēs tagad paskatītos atpakaļ, kā skan likuma sākuma teksts, tad redzētu, ka viņš ir apmēram tāds, ka likuma mērķis ir radīt šādus priekšnoteikumus. Un viens no šiem priekšnoteikumiem, kas šajā sākuma pantā ir minēts, ir, lai lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādē gūtais gada vidējais ienākums tiktu izlīdzināts ar vidējiem ienākumiem tautsaimniecībā. Mēs šeit neuzliekam budžetam nekādus pienākumus, mēs šeit tikai nosakām politiku, un es domāju, ka pēc tā vajadzētu censties un šādu ierakstu tomēr par labu mūsu nacionālajai lauksaimniecībai vajadzētu saglabāt.

Un tāpēc es aicinu neatbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu, bet atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu tādā redakcijā, kādā viņš ir minēts 14.lapaspuses pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu. Motivācija: diemžēl laukos mēs visvairāk šodien sastopamies ar reālo sociālismu. Jā, es piekrītu, ka lauksaimnieki ir mūsu nacionālais pamats. Diemžēl lauksaimnieku vēlēšanās saņemt no valsts visu gatavu uz zelta paplātītes ir arī sociālisma pamats. Nav nevienam noslēpums, arī cienījamajiem Andrejevas kundzes priekšlikuma oponentiem, ka šodien laukos cilvēki nevēlas izrādīt pašiniciatīvu. Pašiniciatīva bieži vien tiek izrādīta tikai varbūt līdzīgi Silarozes klaigātajiem lozungiem, paužot to, pret ko viņš ir. Laukos šodien ir pazudusi iniciatīva. Un atkal mēs gribam likumā ierakstīt, ka valstij ir kaut kas jānodrošina, jāizdara. Bet kāpēc mūsu cienījamie lauku iedzīvotāji paši nevēlas atrast sev nodarbinātību? Nevienam nav noslēpums, ka šodien ļoti daudziem veiksmīgiem lauksaimniekiem ir ļoti grūti atrast darbaspēku par visnormālāko atalgojumu, jo cilvēki vienkārši mazlietiņ ir "izlaidušies". "Izlaidušies" tādā veidā, ka gaida, ka viss tiks nodrošināts.

Un pilnīgi pareizi to arī oponēja, ka Vācijas Lauksaimniecības likums jau nav spējīgs pats sevi izpildīt. Kur nu vēl Latvijas apstākļos! Jā, acīmredzot es šobrīd būšu varbūt nepopulārs laukos, ja es šādi runāju. Diemžēl taisnība man ir augstāka par popularitāti. Un šodien cilvēkam jāsāk domāt, kā pašam panākt sev iztiku, kā pašam radīt sev iespēju uzturēt sevi un savu ģimeni. Šāds papildinājums likumā tikai bremzēs nākotni. Man tas ļoti atgādina īsredzīga politiķa tendenci. Šodien palīdzēsim, bet kā būs rīt? Kas būs rīt? Ja šodien mēs pateiksim, ka jādomā arī pašam līdzi, un pats likums tomēr ir virzīts uz to, lai lauciniekam palīdzētu, tad varbūt tomēr arī cilvēki uz vietas sāks domāt, ka nav jāgaida tikai dāvanas no dabas, bet jāņem viņas pašam. Es domāju, ka šī zinātnieka vārdi ir zināmi arī Latvijā. Un tas šoreiz attiecas arī uz sociālo sfēru.

Es aicinu kolēģus atbalstīt Andrejevas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamie deputāti! Es gribēju teikt, ka par šo pantu nemaz nevar balsot, jo viņš, pirmkārt, nav noformulēts, tātad pārstrādes gadā gūto vidējo ienākumu izlīdzināšana. Tad ir jāraksta, kādi ir vidējie ienākumi - vidējais ienākums statistikā uz vienu iedzīvotāju, vidējais ienākums uz vienu ražotāju, vidējais ienākums uz vienu laukos dzīvojošo. Te tam precīzi ir jābūt uzrakstītam, uz ko attiecas šis vidējais ienākums, vai uz vienu pensionāru vai ko citu.

Nākošais. Ir milzīga atšķirība starp lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādē gūto ienākumu. Pārstrādes rūpniecībā ir nozares, kur ir piecreiz augstāki ienākumi, nekā ir vidēji Latvijā. Tātad varbūt teiksim uzreiz, ka nevis vidējo izlīdzināt, bet uzreiz vajag rakstīt, ka nevis izlīdzināt, bet panākt, lai būtu augstāk par vidējo. Kāpēc mēs esam tik pieticīgi? Un kā uz šādu likumu skatīsies cilvēki, kas, piemēram, audzē un piegādā restorāniem šampinjonus, vai cilvēki, kas, piemēram, nodarbojas ar dzērienu ražošanu, kas arī pieder pie lauksaimniecības? Es nerunāju šeit par spirtu, bet ir arī citi dzērieni, kuru ražošanai ir ārkārtīgi liela rentabilitāte, kas vairākas reizes pārsniedz vidējos ienākumus, rēķinot uz strādājošo. Tad viņiem būtu jāpazemina uz vidējo. Tas ir kaut kāds absurds! Un ja šāds priekšlikums ir iesniegts, tad tomēr vajag precīzi uzrakstīt, vai tas attiecas uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu strādājošo, vai uz vienu ģimenes locekli, vai uz kaut ko citu. Man absolūti nav skaidra priekšlikuma jēga.

Līdz ar to es vēlreiz lūdzu atbalstīt Andrejevas kundzi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzu. Tā kā mums ir divi savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi, tad atļaujiet, kolēģi, jums atgādināt Kārtības ruļļa 101.panta nosacījumus: "Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:

1) priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta."

Un tieši šādu priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta 2.panta ceturto punktu - ir iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze. Savukārt bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs ir iesniedzis priekšlikumu, kuru daļēji, pareizāk sakot, atbalsta Tautsaimniecības komisija, tādēļ vispirms mums būtu jābalso par Andrejevas kundzes priekšlikumu un tikai pēc tam par Kaula kunga priekšlikumu, kuru atbalsta Tautsaimniecības komisija.

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Manuprāt, var izslēgt tikai to, kas ir pieņemts iepriekš likumā, un to, kas būtu pirmajā lasījumā pieņemts. Šajā gadījumā pirmajā lasījumā likumprojektā tāda teksta vispār nav. Ir tikai Kaula kunga priekšlikums, turklāt ir nedaudz modificēta redakcija, ko dod Tautsaimniecības komisija, tāpēc balsot par izslēgšanu nav loģiski. Var balsot par šī priekšlikuma pieņemšanu, un, ja viņš netiek pieņemts, tad viņš ir noraidīts, jo pirmajā lasījumā šāda teksta vispār nav.

Sēdes vadītājs. Jā! Godājamais Jigena kungs un kolēģi! Kārtības ruļļa 101.panta 2.apakšpunkts mums nosaka to, ka nākamais ir jābalso priekšlikums, kurš visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Un arī šajā gadījumā Andrejevas kundzes priekšlikums visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tā vai citādi, cienījamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli, mums vispirms ir jāliek uz balsošanu Andrejevas kundzes priekšlikums. Bet attiecībā uz to, ko Jirgena kungs saka, ka viņš nemaz nav ieslēgts, gribu teikt, ka šeit, 3.ailītē, kā es saprotu, ir tas teksts, kuru Andrejevas kundze ierosina izslēgt. Un viņš skan: "No lauksaimniecības un tās produkcijas ražošanas..." un tā tālāk, tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu cienījamos kolēģus vispirms balsot par 15.lapaspusē pašā augšā izteikto Andrejevas kundzes priekšlikumu šajā panta daļā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tādēļ tagad lieku uz balsošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu par šo panta daļu, kurš ir izteikts 14.lapaspuses pašā apakšā (teksts labajā apakšējā stūrī). Tātad: "...no lauksaimniecības un tās produkcijas ražošanas un pārstrādes gūtā gada vidējā ienākuma izlīdzināšanai ar gada vidējo ienākumu tautsaimniecībā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 9. Pieņemts. Paldies. Lūdzu tālāk!

G.Gannusa. 15.lappuse, 4.punkts. Iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

G.Gannusa. Tālāk. 6.punkts - iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atbalstīt un izteikt kā 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu, kurš atbalsta Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies.

G.Gannusa. Par pirmā lasījuma 6.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - izteikt to kā 8.punktu, tas ir, "lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas pamatprincipu īstenošanai".

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Gannusas kundze?

G.Gannusa. 15.lappusē 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Mēs tikko vienojāmies par to, ka mēs atbalstām Lapšes kunga izteikto priekšlikumu.

G.Gannusa. Jā. Tas ir 7., bet tagad es... Es atvainojos, es izlaidu! Attiecībā uz Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt? Nē. Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk pirmā lasījuma 6.punkts - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - izteikt šo punktu kā 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 16.lappusē...

G.Gannusa. 15.lappusē...

Sēdes vadītājs. 15.lappusē mums, Gannusas kundze, vairāk nav nekā. Tā ir 16.lappuse pēc mūsu rīcībā esošā dokumenta.

G.Gannusa. 7.punktu izteikt kā 9. Priekšlikumu vairāk nav. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze... acumirkli, mums ir jānoskaidro deputātu viedoklis par 6.punkta izteikšanu kā 8.punktu, un tā redakcija ir labajā stūrī augšā. Vai deputāti iebilst pret to? Neiebilst. Paldies. Tagad varam skatīt tālāk.

G.Gannusa. 16.lappuse. 7.punktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izteikt kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Tātad te ir mainīta punktu numerācija, bet kā ir ar lietas būtību?

G.Gannusa. Lietas būtība nemainās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Acumirkli, Gannusas kundze, mums jānoskaidro deputātu viedoklis! Deputāti neiebilst pret to? Neiebilst. Paldies. Tagad, lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. Un vēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - papildināt ar 10.punktu, tas ir, "lauksaimniecības zinātnes un izglītības attīstībai".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk ir otrā nodaļa - "Lauksaimniecības politikas noteikšana un tās realizēšanas kārtība". Iesniedz deputāte Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt. Nākamajā, 17.lappusē, ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sapratām, paldies! Vai deputāte Gannusa neuzstāj par sava priekšlikuma balsošanu?

G.Gannusa. Nē.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Paldies. Tātad šajā jautājumā tiek pieņemts Lapšes kunga, Andrejevas kundzes un Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 18.lappuse, 3.pants. Iesniedz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā 3.pantu, mainot tālāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 19.lappuse. Iesniedz deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, izslēdzot vārdu "realizācija", tā ir vienkārši tāda redakcionāla piebilde. Es nezinu, varbūt tur nav tajā...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Gannusas kundze! Mēs vēl... Ā, mēs vēl par to pašu runājam. Paldies. Lūdzu!

G.Gannusa. Ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt un izteikt kā 4.pantu tādā redakcijā, kāda ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Pārējie deputāti? Arī ne.

G.Gannusa. Iesniedz deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

G.Gannusa. Tālāk. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija - izslēgt 3.panta 2.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt lauksaimniecības attīstības gada programmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 20.lappuse. Iesniedz deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums izmantots, sagatavojot punkta redakciju, kas lasāma 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies.

G.Gannusa. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija - izslēgt 3.panta 3.punktu, un tas ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapše, šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, pirmā lasījuma tekstā 3.punkts ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Ceturtkārt. Iesniedz deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs runājam par 4.panta 4.punktu.

G.Gannusa. Un 4.punkta tekstu skatīt 22.lappusē. 4.punkts ir 22.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Iesniedz LZS, KDS un LDP frakcija - izslēgt 3.panta 4.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

G.Gannusa. 21.lappuse. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums - izteikt kā 4.punktu 6.ailē. Tas ir 22.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies.

G.Gannusa. Piektkārt. Iesniedz bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Par valsts programmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies.

G.Gannusa. Iesniedz deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 22.lappuse 6.punkts. Iesniedz deputāts Kiršteina kungs, LZS, KDS un LDP frakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums - atbalstīt daļēji, izslēdzot vārdus "par zemes lietošanu un zemes privatizāciju" un ietverot 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 7.punkts. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, atbalsta arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un skatīt kā 4.punktu...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 4.pants. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt, izteikt kā 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 23.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis. Un iesniedza arī deputāts Kiršteins. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un pirmā lasījuma tekstā svītrot 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Turpinājums ir 24.lappusē, vienkārši tas ir pārrakstīts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad Lapšes kunga priekšlikums ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa tam ir 23.lappusē, un tas turpinās 24.lappusē. Tas ir viens vesels priekšlikums. Komisija to atbalsta. Deputāti? Arī. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 25.lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, un priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir runa par visiem šiem četriem labojumiem, kas ir redzami 25.lappusē labajā pusē un kas ir ar numuriem - 4, 5, 6 un 7. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 26.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Priekšlikums ir izmantots komisijas sagatavotajā 4.un 5.panta redakcijā (6.ailē).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 26.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte Seile.

Sēdes vadītājs. 26 .lappusi, Gannusas kundze, mēs jau izskatījām.

G.Gannusa. 27.lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Pirmais priekšlikums ietverts 5.panta pirmā daļā (6.ailē)... Tātad es nelasīšu pa lappusēm, kā viss ir...

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad visi Seiles kundzes izteiktie priekšlikumi ir 27.lappusē, komisija tos ir atbalstījusi daļēji. Vai iesniedzējam - Seiles kundzei - nav iebildumu pret šo izklāstīto redakciju? Paldies. Un citiem deputātiem? Arī nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 28.lappuse. 5.pants. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 29. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - "Neatbalstīt. Neatbilst 1. panta 1. punktā ietvertajai lauksaimniecības jēdziena definīcijai". Un - "Izslēgt 2. pantu, mainot tālāko numerāciju."

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai jūs, deputāte Gannusa, neiebilstat?

G.Gannusa. Man personīgi iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Deputātiem? Nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Treškārt. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - izteikt to kā 2. punktu, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst.

G.Gannusa. Un tas pats attiecas uz 4. punktu - arī par šo punktu ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums izteikt to kā 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izmaksas un ienākumi. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 30. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt, izteikt šo punktu kā 4. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir mainīt punktu numerāciju... pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi.

Sēdes vadītājs. Tas ir sakāms par visiem šiem punktiem 30. lappusē. No seši līdz desmit, tā? Gannusas kundze, vai es jūs pareizi sapratu?

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 31. lappuse. Atkal ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums mainīt numerāciju punktiem... desmito, vienpadsmito punktu... un divpadsmito...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu, un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Piekrīt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Un savukārt Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt ar 13. punktu.

Sēdes vadītājs. Pievienotajā redakcijā 31. lappuses apakšējā stūrī labajā pusē. Tā, ja?

G.Ganusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 32.lappuse. Deputātes Gannusas priekšlikums Tautsaimniecības komisijā atbalstīts daļēji, priekšlikums ietverts komisijas sagatavotā 6. panta redakcijā (6. ailē).

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt un izteikt šo pantu kā 7. pantu jaunā redakcijā: lauksaimniecības attīstības gada programma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 33. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 7. panta 1. daļas redakcijā (6. ailē).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrs valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 34. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt. Priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 35. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapše, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 36. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Te gan tekstā ir rakstīts, ka šo kungu priekšlikums ir atbalstīts.

G.Gannusa. Man tas ir piezīmēs, tā ka vienkārši... kā nu uz šo balsojumu...

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, paldies, bet mēs nevaram vadīties pēc jūsu piezīmēm, mēs varam vadīties pēc deputātu rīcībā esošiem dokumentiem.

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisija atzīst, ka, gatavojot trešo lasījumu, redakcija varbūt būtu jāpilnveido.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk - 5., 6. punkts. Priekšlikumi nav bijuši iesniegti. Tālāk - 8. punkts. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt, svītrot 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - 10. punktu izteikt kā 9. punktu: valsts budžeta asignējumi un investīcijas.

Sēdes vadītājs. Mainās numerācija... Paldies. Nav iebildumu?

G.Gannusa. 37. lappuse. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt un izteikt šo punktu kā 10. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāte Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt, priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrija. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt. Trešā daļa. Teksts ir 37. lappusē stūrī: "Zemkopības ministrija mēneša laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas..."

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 38. lappuse. 7. pants. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par šo priekšlikumu? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteina kungs, un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt, bet priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Un kur var redzēt šā priekšlikuma būtību?

G.Gannusa. 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Anna Seile - LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Atvainojiet. Paldies. Neviens cits nevēlas uzstāties? Nevēlas. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 39. lappuse. Šeit nekādu priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Gannusas kundze! Tātad mēs joprojām runājam par 7. panta atsevišķām daļām - 2., 3., 4. daļu.

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. ... kur priekšlikumu nav. Un tālāk, 39. lappuses beigās, sākas trešā nodaļa - "Lauksaimniecības produkcijas tirgus veicināšana" - un 40. lappusē turpinās. Tur ir ...

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Jā, ir Juridiskā biroja priekšlikums.

G.Gannusa. 40. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir izteikt šo pantu kā 9. pantu - tirgus veicināšana.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas redakcijā (6. ailē 41. lappusē).

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu?

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas redakcijā (6. ailē 41. lappusē).

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 41. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji, izteikt kā pirmo daļu... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 42. lappuse. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapše. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

G.Gannusa. Iesniedza priekšlikumu deputāte Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 9. panta 1. daļas redakcijā (6. ailē 41. lappusē).

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Svītrot 8. panta 2. punktu. Komisija neatbalsta. Deputāti? Nav iebildumu? Kiršteina kungs runās. Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - Eiropas lietu ministrs.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ierosināju svītrot tāpēc, ka mēs atkal pārrakstām likumu šeit un darām pilnīgi nepareizi un neprecīzi. Mēs šodien jau pieņēmām kā steidzamu, piemēram, likumu par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību.

Nākamais. Mēs šodien pieņēmām likumu par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību. Mēs esam jau veselu rindu likumu pieņēmuši, speciālo likumu, kas daudz precīzāk regulē visas šīs lietas. Un, ja mēs rakstām šo punktu tādā redakcijā, ka visai valstī realizējamajai lauksaimniecības produkcijai ir jāatbilst Latvijā spēkā esošajiem veterinārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem un kvalitātes standartiem, kas saskaņoti ar Eiropas savienības prasībām, tad, protams, šo punktu šajā redakcijā varētu faktiski arī atstāt un es arī tagad atsauktu savu priekšlikumu. Es nelūdzu par to balsot, bet attiecībā uz trešo lasījumu es tad iesniegtu to drusciņ sagatavotākā veidā. Jo mēs esam šajā likumā četrās vietās jau atkal pārrakstījuši tos likumus, ko mēs paši šeit esam pieņēmuši. Mums nevajadzētu katrā nākamajā likumā pārrakstīt to, ko mēs esam tikko jau izdarījuši. Varbūt ar vienu rindkopu sākumā mēs varētu tos visus apkopot, lai mums katrā pantā atkal nav tās atsauces...

Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Attiecībā uz trešo lasījumu tātad deputāti, kuri uzskatīs par vajadzīgu, iesniegs savu attiecīgo šā panta daļas redakciju.

G.Gannusa. 43. lappuse. Iesniedza priekšlikumu Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, priekšlikumu neatbalsta Eiropas lietu komisija, un arī Tautsaimniecības komisija neatbalsta šā teksta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniedza Lapšes kungs, bet Eiropas lietu komisija un arī jūsu komisija to neatbalsta.

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist Tautsaimniecības komisijas viedoklim par šā priekšlikuma neatbalstīšanu. Iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 44. lappuse.

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Anatolijs Gorbunovs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, vēlas runāt. Lūdzu!

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es piekrītu tam, ko šeit teica Kiršteina kungs. Te tiešām ir sarežģīta sistēma, jo grozījumi pēc grozījumiem ir iesniegti, un būtu ļoti svarīgi, lai mēs tomēr pateiktu, ka mēs neatbalstām šinī konkrētajā gadījumā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikumu - izslēgt 9. panta trešo daļu, bet vajadzētu mūsu cienījamajai referentei tomēr lūgt, lai ik reizi atbalsta Tautsaimniecības komisijas redakciju, galīgo redakciju, jo tiešām šī redakcija tāda ir: "Visā valstī realizējamajai lauksaimniecības produkcijai un pārtikas produktiem ir jāatbilst Latvijā spēkā esošajiem veterinārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem un kvalitātes standartiem, kas saskaņojami ar Eiropas savienības prasībām." Uz trešo lasījumu tiešām vajadzētu varbūt šeit vēl kaut ko grozīt un labot, bet citādi pēc stenogrammas var iznākt, ka mēs neesam atbalstījuši tikai Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikumu, bet arī komisijas priekšlikums nav akceptēts. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Pareizi pierakstīs...")

Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs! Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas vārdā man jāaatvainojas. Te redakcijā vienkārši trūkst vārda "izslēgšanu", tātad ir jābūt "neatbalstīt izslēgšanu".

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, to jūs varat pateikt, jo tekstuāli tur tam nemaz nav obligāti jābūt, jo stenogramma ir pamatdokuments, pēc kura vadīsies, likumprojektu izstrādājot līdz galam. Lūdzu, turpiniet!

G.Gannusa. 44. lappuse. Iesniedza deputāte Gannusa...

Sēdes vadītājs. 9. pants. Gannusas kundze, lūdzu, sakiet: "Tirgus veicināšanas institūcijas un instrumenti". Ir deputāta Kiršteina priekšlikums - 9. panta 1. punktā izslēgt vārdu "valstisko". Komisija to atbalsta. Deputāti? Piekrīt. Paldies. Pieņemts. Lūdzu!

G.Gannusa. Nē... Pirmais, kā es saprotu, bija deputātes Gannusas priekšlikums, un tas Tautsaimniecības komisijā ir atbalstīts. Tad ir deputāta Kiršteina kunga...

Sēdes vadītājs. Jā, piedodiet! Gannusas kundze, jums ir taisnība, es "pârskrēju" pāri.

G.Gannusa. Tad ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Arī to Tautsaimniecības komisija atbalsta un...

Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Tātad vispirms vienosimies: vai kolēģi deputāti atbalsta Gannusas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikumus 9. panta pirmajā daļā? Nav iebildumu. Nav. Paldies, pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tautsaimniecības komisija neatbalsta Lapšes kunga priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt Tautsaimniecības komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 10. pants. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt. Tā ir 44. lappuse.

Sēdes vadītājs. Tātad Lapšes kungs ierosina izslēgt 10. panta pirmo daļu.

G.Gannusa. Otro daļu. 10. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 44. lappuses apakšā.

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un komisija? Tautsaimniecības komisija atbalsta šo Lapšes kunga priekšlikumu?

G.Gannusa. Priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 45. lappuse. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt, bet izteikt kā otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt un izslēgt 9.panta otro daļu pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir runa par 9.panta otro daļu. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk ir deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Gannusas kundze, lūdzu, neminiet lappuses, bet miniet pantus un pantu daļas. Tas patiešām, kā jau tika aizrādīts, stenogrammai ir nepieciešams. Vispirms pantu, panta daļu un pēc tam iesniedzēju.

G.Gannusa. 9.panta trešā daļa. Iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. 9.panta trešajā daļā priekšlikumu iesniedza deputāts Bāns. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Eiropas lietu komisija priekšlikumu neatbalsta, to neatbalsta arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist Tautsaimniecības komisijas viedoklim. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 9.panta trešajā daļā papildinājumu iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, to atbalsta arī Tautsaimniecības komisija un izteic kā ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Es vēlreiz lūdzu jūs minēt ne tikai to, ko iesniedz, bet to, par kura panta kuru daļu tas ir.

G.Gannusa. 9.panta 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts. Tālāk ir 47. lappuse.

G.Gannusa. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad joprojām ir runa par tā paša 9.panta piekto daļu. Vai deputātu kungi neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runa ir par 9.panta septīto daļu. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 9.panta ceturto daļu iesniedza deputāti Roberts Zīle, Grīnblats un Balodis. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt un izslēgt ceturto daļu pirmā lasījuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts. 48.lappuse. Lūdzu!

G.Gannusa. Par 10.panta astoto daļu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas redakciju? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts. Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. 10.panta pirmā un otrā daļa. Iesniedza Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai piekrītat komisijas viedoklim? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza deputāts Kiršteins - izslēgt 10.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kā deputāts uzskata? Vai piekrīt šai atbildīgās komisijas redakcijai? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs, šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 10.panta otro daļu priekšlikumi nav iesniegti. Tālāk - 50.lappuse. Iesniedza deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis - svītrot 10.panta trešo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle vēlas runāt. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ja mēs pašķiram atpakaļ mūsu nobalsoto redakciju 43.lappusē par 8.panta otro daļu, tad tur ir minēts, ka visā valstī realizējamajiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ir jāatbilst Latvijā esošajiem veterinārajiem un citiem sanitārajiem noteikumiem un kvalitātes prasībām, kas saskaņojamas ar Eiropas savienības prasībām. Tātad principā šo triju deputātu priekšlikums radās tādā sakarībā, ka tas ir jau pateikts iepriekš, tātad gan importētāju, gan vietējo ražotāju produkcijai ir vienādas prasības. Tādējādi, mūsuprāt, tas būtu lieks formulējums šajā 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Tātad jūs uzskatāt, ka šis ir lieks, tādēļ ierosināt balsot par savu priekšlikumu - svītrot 10.panta trešo daļu. Vai es jūs pareizi esmu sapratis? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Roberta Zīles, Guntara Grīnblata un Venta Baloža izteikto priekšlikumu - svītrot 10.panta trešo daļu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

G.Gannusa. Bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs iesniedza 10.pantu ar jaunu ceturto sadaļu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai piekrītat atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrītat. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrija iesniedza priekšlikumu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs - papildināt 10.pantu ar jaunu piekto daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt, mainot procentu lielumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Vēlas runāt Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Dārgie kolēģi! Komisijas jaunajā redakcijā ir paredzēts 50% ieskaitīt Lauku attīstības fondā, bet šie 50% radīs mums nesaskaņas ar citiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši, tas ir, ar likumu par policiju, par Zemessardzi, par Valsts ieņēmumu dienestu, kur atsevišķos gadījumos jau ir paredzēta 80% liela kompensācija kontrabandas atradējiem. Tā ka varbūt prātīgāk būtu atgriezties atpakaļ pie 25%.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, kāds tad ir jūsu priekšlikums? Vai piekrist Kaula kunga iesniegtajam priekšlikumam?

V.Balodis. Mans priekšlikums būtu piekrist Kaula kungam, un, lai arī cik man būtu patīkams Lauku attīstības fonds, bet tie 50% kopā vēl ar citiem jau sastādīs 130%. Es ierosinu atgriezties pie Kaula ierosinātajiem 25%.

Sēdes vadītājs. Komisija to ir atbalstījusi, mainot tikai procentu lielumu, kādi tie bijuši noteikti pirmajā lasījumā.

Bāna kungs, lūdzu! Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ja iedziļināmies sīkāk, tad te jau ir tie 50%, bet tikai no lauksaimnieciskās nelegālās vai bezīpašnieka mantas. 25% varbūt būs no kopējā. Par 80% un par citiem likumiem jāteic, ka tur ir no kopējā, bet mums ir interese, lai aizsargātu pret lauksaimniecības produkcijas nelegālo plūsmu, un tad, ja viņa notiek, lai arī zemnieki kaut ko saņem no tā. Iedziļinieties tekstā, tur ir teikts: "...no lauksaimniecības produkcijas". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad bija viens priekšlikums, ko izteica Baloža kungs - atbalstīt Kaula kunga iesniegto priekšlikumu. Komisijas viedoklis nesakrīt ar Kaula kunga izteikto priekšlikumu. Kādā secībā mums šajā gadījumā vajadzētu balsot?

Vispirms, cienījamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso Kaula kunga priekšlikums, kas ir izteikts 50.lappuses pašā apakšā kreisajā pusē. "Papildināt 10.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: "No ieņēmumiem, kuri iegūti no konfiscēto un bezīpašnieka lauksaimniecības un pārtikas preču realizācijas, ne mazāk kā 25% ieskaitāmi Lauku attīstības fondā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk mums ir... (Starpsauciens no zāles: "Komisijas priekšlikums...")

G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcija iesniedza par 10.pantu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Gannusas kundze! Tātad ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja un ierosina izteikt kā ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Eiropas lietu komisija priekšlikumu neatbalsta, to neatbalsta arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Latvijas Vienības partijas frakcija. Eiropas lietu komisija priekšlikumu atbalsta, arī Tautsaimniecības komisija atbalsta Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju šajā jautājumā? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 6.punkts. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, atbalsta arī Tautsaimniecības komisija. 10.panta piektās daļas redakcija ir 6.ailē 48.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Latvijas Vienības partijas frakcija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Frakcija ierosina tātad papildināt 11.panta sesto daļu pirms vārdiem "un dzīvu mājlopu importu" ar vārdiem "ko var ražot savā valstī". Komisija to neatbalsta. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums - aizstāt 9. un 10.pantu ar jauniem pantiem (11., 12., 13.) šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija to atbalstījusi daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 5.panta pirmās daļas 3.punkta redakcijā (6.ailē 24.lapaspusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 13.pants. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, bet mēs nezinām, kāds ir šis priekšlikums - 13.pants!

G.Gannusa. Tas ir Gannusas kundzes priekšlikums. Teksts ir apakšā. Viņš ir tā sakārtots, jo priekšlikums bija 9. un 10.pantu aizstāt ar jauniem pantiem - 11., 12., 13. Tagad šis ir...

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs par to esam vienojušies. Tātad 52.lapaspuses apakšā ir 13.pants.

G.Gannusa. Jaunais 13.pants.

Sēdes vadītājs. "Tirgus regulēšanas pamatnoteikumi".

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst pret panta redakciju? Neiebilst. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Un visi šie priekšlikumi tagad ir izvietoti pantos, 53.lapaspusē tos var izlasīt. 10.panta piektās daļas redakcija ir 6.ailē 48.lapaspusē, 11.panta otrās daļas redakcija ir 6.ailē 49.lappusē un 11.panta trešās daļas redakcija ir 6.ailē 50.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 54.lappuse. 11.pants. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Tautsaimniecības komisija neatbalsta šajā jautājumā Kaula kunga iesniegto priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 12.panta pirmo daļu jaunā redakcijā iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu - izslēgt 12.panta otro daļu. Priekšlikumu iesniedza arī Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza deputāti Roberts Zīle, Grīnblats, Balodis - 11.pantu aizstāt ar sekojošu tekstu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Priekšlikums ietverts komisijas sagatavotajā 16.panta otrās daļas redakcijā 66.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza deputāts Kiršteins - 11.panta pirmo punktu aizstāt ar sekojošu tekstu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu 11.pantā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli? Neiebilst. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs - 13.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības komisija - izteikt kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Acumirkli! Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dārgie kolēģi! Mēs paši pirms tam nobalsojām par līdzekļiem, kas būtu ieskaitāmi Lauku attīstības fondā, bet šeit, 13.panta jaunajā redakcijā, ir palikusi tikai Hipotēku un zemes banka. Un kas ir 3.ailītē iepriekšējā redakcijā? Vai tā ir komisijas redakcija, kur ir paredzēta Latvijas Hipotēku un zemes banka un Lauku attīstības fonds? Es ierosinātu atstāt tomēr šo komisijas redakciju, kas ir 3.ailītē un kur ir arī Lauku attīstības fonds.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baloža kungs! Es saprotu, ka atbildīgā komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi tikko mūsu pieņemtajā - jaunajā - 13.pantā.

Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Jā, Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi daļēji 13.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Palīdzība lauksaimniecībai var būt ļoti dažāda, bet šajā Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā redakcijā ir paredzēts kaut kas cits - ka nevis kādi fondi atbalstīs lauksaimniecību, bet ka kreditēšanai no valsts budžeta paredzētie līdzekļi tomēr tiek novirzīti vienai bankai, un šajā gadījumā tā ir Hipotēku un zemes banka. Par koncepciju mēs jau esam nobalsojuši nedaudz agrāk, atbalstot Kiršteina kunga priekšlikumu.

Tātad es tomēr aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, ka līdzekļi kreditēšanai, kas ir piešķirti no valsts budžeta, ir sadalāmi caur Hipotēku un zemes banku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Debates beidzam.

Tagad, cienījamie kolēģi, mums pirms pārtraukuma ir jāvienojas: es vēlētos ar jums vienoties par šo panta daļu, pareizāk sakot, par šo pantu. Baloža kungs ierosināja balsot par to tādu, kāds tas ir pirmā lasījuma redakcijā. Seiles kundze un citi deputāti uzskata, ka 13.panta jaunā redakcija pilnībā atbilst visām tām pamatvajadzībām, kādas kredītpolitikā ir nepieciešamas lauksaimniecībai, un tāpēc ierosina 13.pantu izteikt redakcionālā ziņā nedaudz citādi, par to mēs faktiski jau esam vienojušies un esam to pieņēmuši.

Vai jūs, Baloža kungs, uzstājat, ka jābalso? Neuzstājat. Tātad esam vienojušies, ka 13.pants - "Kredītpolitika" - tiek izteikts tādā redakcijā, kādu to ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisija.

Paldies, cienījamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir dažas minūtes. Es gribētu, lai jūs reģistrētos, tādēļ lūdzu zvanu vispirms. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet līdz tam - trīs paziņojumi.

Vispirms vārds Aristidam Lambergam - par Saeimas Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Atgādinu Saimnieciskās komisijas locekļiem, ka sēde būs tūlīt pēc sēdes beigām, pārtraukumā, šeit - blakustelpā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - paziņojums par komisijas sēdi. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tautsaimniecības komisiju lūdzu uz sēdi pulksten 15.00. Tātad - mazajā pārtraukumā Sarkanajā zālē pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atļaujiet sniegt jums vēl kādu informāciju. Saeimas Prezidijs un Kanceleja ir saņēmuši paziņojumu no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas par deputātu Andra Amerika un Ludmilas Kuprijanovas iestāšanos šajā frakcijā.

Lūdzu, Kušneres kundze, jums vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Jānis Bunkšs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš, Ilga Kreituse, Juris Sinka, Māris Vītols. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju pārtraukumu līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nervozu zvanu, jo, vizuāli vērtējot, kvoruma nav. Godājamie deputāti! Visus, kuri atrodas Saeimas ēkās un dzird radiotranslāciju, lūdzu atgriezties sēžu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām sēdi. Lūdzu Gannusas kundzi tribīnē. Mēs, kolēģi, tātad apstājāmies pie 13.panta un vienojāmies, ka pieņemam 13.pantu komisijas iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, turpiniet, Gannusas kundze.

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

57.lappuse. 13.panta otrā daļa. Iesniedza priekšlikumu Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs un Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva, priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju šajā panta daļā? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva, priekšlikums attiecas uz 3.ailes tekstu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums - svītrot 13.panta ceturto daļu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas kundze, jūsu komisijas priekšlikums - neatbalstīt - attiecas uz Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu, kas attiecas uz 3.ailes tekstu. To jūs neatbalstāt.

G.Gannusa. Jā, to mēs neatbalstām. Tautsaimniecības komisija...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Tālāk - par Lapšes kunga priekšlikumu. To jūsu komisija atbalsta un iesaka izteikt šo tekstu kā 13.panta otro daļu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - 11.panta otro daļu papildināt ar jaunu teikumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt un svītrot pirmā lasījuma tekstā 11.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par atbildīgās komisijas redakciju? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums - svītrot 13.panta piekto daļu. Priekšlikumu neatbalsta Eiropas lietu komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par atbildīgās komisijas redakciju šajā panta daļā? Eiropas lietu komisija nevēlas? Piekrīt. Paldies. Priekšlikums pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums - svītrot 13.panta sesto daļu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, svītrot pirmā lasījuma tekstā 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Bāna priekšlikums - papildināt 11.pantu ar jaunu daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, izteikt šo daļu kā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai atbalstām atbildīgās komisijas redakciju? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

Acumirkli! Runāt vēlas Aleksandrs Kiršteins - Eiropas lietu ministrs.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamie deputāti, godājamais priekšsēdētājas vietas izpildītāj! Protams, mēs varam atbalstīt, mēs varam neatbalstīt, bet šādu vienu pantu regulēs likums, kas var būt tikpat biezs, - likums par krājaizdevu sabiedrībām. Nu kāda jēga vienu pantu ielikt... uz trešo lasījumu viņš ir jāsakārto. Cienījamais Bāna kungs, būs likums par krājaizdevu sabiedrībām, kur precīzi būs noteikts, ar kādu pamatkapitālu un kā šī krājaizdevu sabiedrība darbosies, tur būs vismaz kādi 30 vai 40 panti. Viņš jau ir, bet viņš ir vēl jāuzlabo. Tas viens pants neko nedod, tas ir pilnīgi cits likums, no kura tiek ielikts viens pants, un tiek uzrakstīts, ka 5000 latu... Priekš kam šajā likumā ielikt? Vai tad šā panta... nevar veidot krājaizdevu sabiedrības laukos, viņš pavisam citas normas regulē. Mēs taču nepārrakstām, es teicu, visas tās normas iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Kiršteina kungs ierosina šo panta daļu, kāda tā ir Bāna kunga ieteiktajā redakcijā, neatbalstīt un svītrot.

Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Bez šaubām, mēs ilgi domājām, vai tas ir šeit vajadzīgs vai nav, ja tas ir ierakstīts, bez šaubām, Kredītiestāžu likumā. Bet nelaime ir tā, ka Kredītiestāžu likumā ir noteikts, ka pamatkapitālam ir jābūt 34 000 latu (pārrēķinot no ekijiem uz latiem). Līdz ar to laukos radīt šādas sīkas krājaizdevu sabiedrības ir ļoti problemātiski. Bez šaubām, laukos galvenokārt ir vajadzīgi sīkie aizdevumi - vai nu degvielas iegādei, vai minerālmēsliem, vai kādām citām vajadzībām -, lai šādas krājaizdevu sabiedrības eksistētu. Tāpēc mēs uzskatījām par nepieciešamu šādu noteikumu šeit ierakstīt un lūgums ir to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo panta jaunās daļas redakciju? Deputāti pieteikušies debatēs vairs nav, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu svītrot ierosināto 11.panta jauno... (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Par Bāna priekšlikumu jābalso!") Acumirkli, atvainojos! Piedodiet. Tātad vispirms ir jābalso par priekšlikumu, un pēc tam atkarībā no balsošanas rezultātiem rīkosimies tālāk. Tātad lūdzu deputātus balsot par deputāta Bāna priekšlikumu papildināt 11.pantu ar jaunu daļu. Tās redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. Ir priekšlikums aizstāt 11.pantu ar 14.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un priekšlikums ir ietverts komisijas sagatavotajā 13.panta pirmās daļas redakcijā (6.ailē jau izskatītajā 56.lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai tas ir komisijas priekšlikums, Gannusas kundze?

G.Gannusa. Komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Deputātes Gannusas priekšlikums - 3.,4.,5.,6.,7.punkts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ietvērusi komisijas sagatavotajā 13.panta otrās daļas redakcijā visus piecus priekšlikumus (57., 57. un 66.lappusē).

Sēdes vadītājs. Jā, bet vai mēs tā drīkstam skatīt? Pirmie priekšlikumi attiecas uz 13.panta otro daļu, bet pēdējais - 60.lappuses apakšā - ir attiecināms uz 16.panta trešo daļu. Nav deputātiem iebildumu? Neviens nevēlas runāt? Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 61.lappuse. Ir priekšlikums izteikt 11.pantu kā 12.pantu jaunā redakcijā, to iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kauls. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 13.panta redakcijā (6.ailē 56., 57.lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju, pret to, ka 11.pants tiek izteikts kā 12.pants jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 12.pants - "Valsts investīcijas". Ir deputātu Zīles, Grīnblata, Baloža priekšlikums svītrot 12.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai priekšlikuma iesniedzēji, deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis, pieprasa balsošanu?

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Gan 12.pantā, gan tālāk, 13.pantā, būs līdzīga situācija. Valsts asignācijas, un šeit - valsts investīcijas. Šie jautājumi saistās ar konkrētā gada budžetu un ar Budžeta vadības likumu. Līdz ar to, manuprāt, tas viss, kas tur ierakstīts, var tikt finansēts, bet noteiks, protams, Budžeta likums. Mans priekšlikums būtu tomēr neatbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt svītrot 12.pantu. Paldies.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Līdzās ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcija, un, kā es saprotu, šajā numerācijā šis ir 14.pants. Es tomēr aicinu nesvītrot 12.pantu, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju - "Valsts investīcijas". Manuprāt, pareizi teica deputāts Zīle, ka valsts budžetā ir jāparedz šīs lietas, bet tomēr tā ir valsts lauksaimniecības politika, un, ja mēs likumā tomēr paredzam, kur var būt valsts investīcijas, protams, ja valsts budžetā ir šie līdzekļi un ja Saeima, balsojot par šo budžetu, pieņem... bet, manuprāt, ja nosaka, ka lauksaimniecībai apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts iegulda investīcijas meliorācijas darbu, sakaru līniju, elektrolīniju, lauku pievedceļu, ugunsdzēsības objektu celtniecības finansēšanai un tā tālāk, kā šeit ir uzskaitīts, tad tas tieši neuzliek pienākumus, ka tieši kādam no šiem veidiem vai visiem kopā ir jābūt finansētiem. Bet tas, ka valsts investīcijas šeit var būt un ka tā ir tāda... var būt un ir valsts politika šajos jautājumos lauksaimniecībā... to, man liekas, vajag, jo citādi tad jau mēs daudzas lietas šajā likumā varētu vispār nerakstīt, jo kaut kādos citos jau kaut kas tāds ir... Uz lauksaimniecību kā tautsaimniecības nozari tiešām attiecas arī citi likumi, bet, manuprāt, likumdošana zināmā mērā ir arī politika, un, ja šeit mēs akcentējam to, tad tas ir politisks jautājums - un politisks jautājums attiecībā pret lauksaimniecību... lauksaimniecības jautājumos. Tāpēc es aicinu neatbalstīt deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu svītrot 12.pantu, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto redakciju un, ja ir nepieciešams, trešajā lasījumā to vēl uzlabot.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī ir vienīgā saikne starp lauku ražošanu un lauku sociālo sfēru. Ja šo mēs neierakstām - te, kā jūs redzat, pamatā ir infrastruktūra, kas attiecas uz Vides un reģionālās attīstības ministriju, - tad mēs piedzīvosim to, ka lauku infrastruktūra pamazām, pamazām attīstīsies daudz lēnāk nekā citur. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka aizplūdīs jaunatne no laukiem prom, tā, kā tas bija jau 50.gadu beigās un 60.gados, un laukos paliks tikai pensionāri. Tāpēc es lūdzu rūpīgi pārdomāt to. Un, ja mēs nevaram noteikt valsts politikā vienu punktu, kas nereglamentē budžeta apjomus... nu, ja budžeta nebūs, tad vispār nevienam jau nekā nebūs; ja būs budžets, tad tomēr kāda kripatiņa būs jāatlicina. Un kāpēc mēs to ierakstījām? Es lasīju Ekonomikas ministrijas vienu tādu slēdzienu, kur bija teikts, ka laukos dot elektrolīnijām, sakaru līnijām, ceļiem - un tā tālāk - kaut kādu budžeta finansējumu nav lietderīgi. Tas mūs nedaudz uztrauc. Pa ceļiem, kā saka, var ar traktoru izbraukt vai kā savādāk, turpretim elektrolīnijas un sakaru līnijas nekādi nevar aizvietot. Bet vēl jau paliek daudz citu objektu, kas lauksaimniecībā nepieciešami. Un tāpēc es lūdzu deputātus, pirms balsot "pret", pārdomāt, kādu ļaunumu mēs nodarīsim laukiem un tieši lauku iedzīvotājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Eiropas lietu ministrs. Otro reizi!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ja es pareizi sapratu Bāna kunga teikto, mums ir divas konkurējošas organizācijas, kas būvēs sakaru līnijas, cik es tagad saprotu. Jo ir tā sakaru līniju būvniecība, kuru pagaidām veic "Lattelekom" ar šiem kabeļiem un kurā cenšas ievērot jau apstiprinātas tāmes un ar speciālistiem apstiprinātus projektus. Tātad acīmredzot būs paredzētas vēl kaut kādas sakaru līnijas, kuru celtniecību veiks Zemkopības ministrija vai kura tiks veikta pēc tās iesniegtiem projektiem. Man tas galīgi nav skaidrs. Un kas notiks? Vai tad tāpēc sakaru līnijas netiks būvētas vai netiks pabeigta šī programma? Tādā gadījumā mēs uzaicināsim uz Saeimu "Lattelekom" un palūgsim viņus atskaitīties, kāpēc tad viņi neveic paši to, ko viņi ir apņēmušies, un kā notiek šī sakaru līniju būvniecība. Saprotiet, godājamie kolēģi, ir beidzies vispārējā diletantisma periods, kad varēja rakstīt iekšā, teiksim, šādus te datus, ka būvēs sakaru līnijas, būvēs ceļus, viss ir precīzi jau likumdošanā ierakstīts. Mēs pieņēmām paši šeit akcīzes nodokļa paaugstinājumu, mēs zinām, ka ir ceļu fonds, mēs zinām, kā sadalās līdzekļi, kurus, teiksim, ieņem, mēs zinām, ka līdzekļi tiek piešķirti pašvaldībām - tieši ar mērķi uzlabot šos ceļus, tālāk pašvaldības pašas sadala, katra pašvaldība, pieaugot šiem līdzekļiem budžetā, tos sadalīs, izlems, vai būvēt pievedceļu vai vēl kādu citu ceļu. Valsts būvēs valsts ceļus - galvenos. Tas taču viss jau ir reglamentēts un visur tas ir sarakstīts.

Kas attiecas uz panta pēdējo teikumu, ka investīciju sadalījuma projektu Zemkopības ministrija iesniedz apstiprināšanai likuma "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā, Zīles kungs precīzi pateica - turpmāk budžets tiks veidots no mērķprogrammām jeb no dažādām programmām. Nebūs budžeta vispār. Arī Zemkopības ministrijai nebūs vispār kaut kāda nauda, ko vispār sadalīs, jo pats par sevi budžets katrai ministrijai tiks veidots konkrēti. Ja būs šajā budžetā paredzēts, ka varbūt ir vajadzīga kāda konkrēta speciālas izglītības skola, tad tai arī šī nauda tiks, ja šī nauda būs. Apspriežot to visu gan šeit, gan Budžeta un finansu komisijā, gan arī ministrijā, tā jau tiek šeit iedalīta. Tāpēc arī es uzskatu, ka tas pants ļaunumu nenodarīs, jēgas tam pantam nav nekādas, jo Zemkopības ministrija nebūvēs sakaru līnijas. Zemkopības ministrija nebūvēs, teiksim, pievedceļus un nenodarbosies ar ugunsdzēsības objektu celtniecību. Tas taču sen jau ir dažādos budžetos sadalīts, par to rūpējas pilnīgi citas iestādes un organizācijas.

Un pats pēdējais. Vēlreiz uzsveru, ka likums "Par budžetu un finansu vadību" tieši precīzi nosaka, kā tas notiek. Tas pants ir pilnīgi bez kādas... viņš ļaunumu nenodara, bet jēgas viņam absolūti nav nekādas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Gandrīz neviens no iepriekšējiem runātājiem neuzsvēra, manuprāt, pašu būtiskāko, kas ir šajā Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā redakcijā, kuru mēs redzam pēdējā ailē. Šī redakcija uzliek par pienākumu Zemkopības ministrijai sagatavot šo investīciju projektu lauksaimniecībai. Protams, tas veidosies no ļoti daudzām sastāvdaļām, tas būs jāsaskaņo gan ar Satiksmes ministriju, gan ar kādu citu, bet tieši Zemkopības ministrija varētu būt, pēc šīs likuma redakcijas, tā, kas sagatavo un iesniedz šos priekšlikumus, kas ir vajadzīgi valsts budžeta apstiprināšanai. Un tāpēc es tomēr aicinu nenoraidīt šo pantu, nesašaurināt Zemkopības ministrijas uzdevumus. Es domāju, ka Dilbas kungs ar to labi tiks galā, pārzinādams visas mūsu reģionālās īpatnības un nozaru īpatnības. Šo redakciju vajadzētu atbalstīt šajā - otrajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu svītrot 12. pantu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 16, pret - 26, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad 12. pantā paliek spēkā atbildīgās komisijas redakcija.

Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. 63. lappuse. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu papildināt 14. panta 2. daļu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, Tautsaimniecības komisija arī atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas redakciju? Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemeu un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt šo formulējumu: "Piešķirot valsts investīcijas, prioritāte atklātā konkursa kārtībā dodama tiem lauksaimniecības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras pielieto..." - un tā tālāk. Tas ir valsts pasūtījums, nevis valsts investīcijas. Mēs nupat, šodien, pieņēmām otrajā lasījumā likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumu, tur ir noteikta zināma kārtība, kādā veidā valsts nauda konkrētiem investīciju projektiem ir saņemama. Tātad šeit, manuprāt, ir vienā normā ieliktas divas dažādas lietas: viena ir norma, kas attiecas uz valsts investīcijām, un otra norma nosaka, kas var saņemt pasūtījumu no šiem valsts investīciju projektiem. Tāpēc man būtu priekšlikums tomēr šā panta otro daļu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo panta daļu? Nav vairāk runātāju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu, kurš attiecas uz 3. ailes tekstu un kuru ir iesniedzis Lapšes kungs un atbalsta Eiropas lietu komisija. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 37, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums - 12. pantu aizstāt ar 15. pantu un izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji. Priekšlikumi izmantoti komisijas sagatavotajā 14. panta redakcijā (6 ailē 62. lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikums - svītrot 13. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt un izteikt šo pantu kā 15. pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad Tautsaimniecības komisija vēlas izteikt 13. pantu kā 15. pantu un neatbalsta deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu.

Lūdzu! Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Es lūgtu izlasīt 15. panta sākotnējo redakciju: "Apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību..." Pilnīgi skaidrs, ka valsts to dara, jo būs Izglītības ministrijā vesela virkne programmu, par ko mēs balsosim savā budžetā. Šeit nevienā vietā nav runa par lauksaimniecības tehnikumiem vai kaut ko citu, šeit ir vārdi, ka "valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību" visvisādās jomās. Un, ja mēs palasām šo punktu, tad rodas jautājums, kāpēc, teiksim, tiek šajā uzskaitījumā ietverts tieši šis mājlopu un augkopības kultūru šķirņu selekcijas jautājums, jaunu tehnoloģiju un mašīnu izstrādāšana un kāpēc nav vis minētas, teiksim, ekonomikas tēmas saistībā ar integrāciju Eiropas savienībā? Ir vārdi "un citas [..] tēmas un projektus, kā arī nodrošina" - un tā tālāk... Un, kas attiecas uz šo finansējuma regularitāti pa mēnešiem, šāds projekts būs konkrētajā... acīmredzot, ja viss beigsies normāli ar budžeta projektu 1997. gadam, tad arī būs vadības metodes izstrādātas, ka tiešām šādā veidā ministrs saņems savas ministrijas programmām paredzēto finansējumu pa mēnešiem. Jautājums - kā ministrs šos līdzekļus novirzīs, teiksim, savu apropriāciju ietvaros. Tāpēc, manuprāt, šis punkts neko nepapildina šajā likumā, bet, man liekas, rada nevajadzīgus pārpratumus un ierobežojumus.

Es te vienkārši pie reizes izteikšos arī attiecībā uz šā paša panta otro daļu, jo tas ir jauns teksts, priekšlikums no Tautsaimniecības komisijas. "Specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu vajadzībām zemes platības izpērk un nostiprina zemesgrāmatās valsts vārdā Zemkopības ministrija." Manuprāt, šeit kā būtisku lietu vajadzētu minēt to, ka zinātnes vajadzībām paredzētā zeme... jo, kā mēs labi zinām, tie, kas ir par to interesējušies, - ļoti daudzas selekcijas un izmēģinājumu saimniecības kaut ko ražo un tās visas skaitās specializēto zemju pieprasījumā zinātnes vajadzībām, tas neatbilst patiesībai, un tādas naudas budžetā nebūs, lai varētu to visu izpirkt.

Mans priekšlikums būtu neatbalstīt gan 15. panta 1. punktu, gan 2. punktu - atbilstoši manam priekšlikumam par pirmā lasījuma 13. pantu, kad tas bija 13. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu svītrot 13. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

G.Gannusa. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - papildināt 13. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt, papildināt 15. pantu ar jaunu - otro - daļu.

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, mēs tikko nobalsojām deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža priekšlikumu - svītrot 13. pantu. Priekšlikums tika pieņemts, līdz ar to...

G.Gannusa. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. ... LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums zaudē savu nozīmi.

G.Gannusa. Jā. 65. lappuse. Iesniedza bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs. 13. pants.

Sēdes vadītājs. 13. pants, Gannusas kundze, ir svītrots!

G.Gannusa. Jā, ir svītrots. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tāpēc arī šis priekšlikums, kas attiecas uz 13. pantu, vairs nav aktuāls un nav balsojams.

Tā, Jevgēnijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! 13. pants ir svītrots attiecībā uz to redakciju, kas bija piedāvāta pirmajā lasījumā. Tagad ir iesniegts priekšlikums - papildināt. Un, ja mēs esam izsvītrojuši iepriekšējo redakciju, tad tas nenozīmē, ka mēs varam nebalsot par priekšlikumu - papildināt. Tāpēc mans lūgums būtu tomēr izskatīt iesniegto priekšlikumu par papildinājumu, un tas varētu būt 13.pants, bet tikai citā redakcijā, kad iepriekšējā būs izsvītrota. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, Zaščerinska kungs, paldies, bet mēs tomēr esam pieņēmuši kolēģu priekšlikumu un 13.pantu svītrojuši, taču, ja Zemkopības ministrija un varbūt vēl kāds deputāts vēlēsies uz trešo lasījumu iesniegt kaut kādus labojumus vai grozījumus, tas ir iespējams.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Ierosinājums izsvītrot šo pantu bija iesniegts tajā lasījumā, kad mēs sākām izskatīt otrajā lasījumā šo likumu, bet pārtraucām tā izskatīšanu, un tur bija tikai šī 13.panta redakcija, kuru mēs redzam pirmajā ailītē, bet priekšlikums, kurš ir iesniegts tagad no Tautsaimniecības komisijas puses, (tas ir redzams pēdējā ailītē kā otrais apakšpunkts), ir pilnīgi patstāvīgs priekšlikums. Viņš var eksistēt bez šīs pirmās daļas. Tādā gadījumā saglabājas panta virsraksts "Valsts asignējumi" un teksts, kas tur ir, un tas ir ļoti būtisks teksts. Tur ir paredzēts, ka specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu vajadzībām zemes platības ir izpērkamas un tam ir jāparedz budžeta līdzekļi, bet pēc tam valsts vārdā šis zemes gabals ir reģistrējums uz Zemkopības ministrijas vārda. Šī faktiski ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur tas ir ļoti skaidri pateikts, tāpēc es aicinu jūs šo daļu saglabāt un neizsvītrot no teksta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav vairāk. Atvainojiet, Gorbunova kungs, es noklaudzināju veseri ātrāk, nekā pamanīju jūsu pacelto roku.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Diemžēl šī situācija atkārtojas, ka ir grozījumi iesniegti attiecībā uz grozījumiem, un juridiski šeit ir problēmas. Tiešām Seiles kundze var izteikt tādu pieņēmumu, un es nevaru neko runāt pretim, jo tā nu tas ir. Pirmā priekšlikuma juridiskais pamats ir pirmais lasījums, un atkal Tautsaimniecības komisija savu rezumējumu ir sniegusi par tiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti kā grozījums attiecībā uz grozījumu. Es tikai varu piedāvāt šādu priekšlikumu: ja sēdes vadītājs to akceptē un ja deputāti akceptē, un ja tas ir pieņemams šādos varbūt debatējamos jautājumos, tad būtu atsevišķi jānobalso arī Tautsaimniecības komisijas iesniegtā redakcija, un tas, manuprāt, ieviestu arī skaidrību konkrētajā jautājumā. Protams, ja tas ir pieņemams.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs! Jūs tikko dzirdējāt, kolēģi deputāti, priekšlikumu, kurš varbūt ļautu mums izkļūt no radušās situācijas. Mēs, kā te tika pareizi atzīmēts, esam nobalsojuši par 13.panta svītrošanu tādā redakcijā, kādā tā bija iesniegta pirmajam lasījumam. Tādā redakcijā pants ir svītrots. Taču Tautsaimniecības komisija šo 13.panta redakciju ir pārstrādājusi un iesniedz nedaudz citādākā - atšķirīgā redakcijā no tās redakcijas, par kuru mēs nobalsojām, ka tā būtu svītrojama. Vai deputāti neiebilst, ja mēs liktu uz balsošanu Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju?

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Es gribu iebilst pret šādu kārtību, jo, manuprāt, tas ir pretrunā ar Kārtības ruļļa 101. un 102.pantu. 101.pants nosaka, kādā secībā priekšlikumi tiek likti uz balsošanu, un vispirms tiek balsoti priekšlikumi par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta...

Sēdes vadītājs. To mēs esam izdarījuši, Jirgena kungs...

A.Jirgens. To mēs esam izdarījuši. Tālāk 102.pants nosaka, ka par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Priekšlikums svītrot un atbildīgās komisijas priekšlikums ir savstarpēji izslēdzošs, un pēc tam, kad mēs esam pieņēmuši vienu, manuprāt, vairs nav balsojams otrais priekšlikums. (No zāles deputāte A.Seole: "Par otro daļu ir jābalso!")

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, lūdzu tribīnē! Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā mēs tiešām esam izslēguši ar balsojumu 13.pantu Tautsaimniecības komisijas sagatavotajā redakcijā, tā pirmo daļu. Par to šaubu nav, tāds bija balsu vairākums. Bet paliek šī otrā daļa, kuras vispār nebija tekstā uz pirmo lasījumu. Un Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi šo otro daļu savā sagatavotajā redakcijā. Par to, es domāju, Čepāņa kungs, jums vajadzētu aicināt Saeimu balsot. Ja tā neatbalstīs šī priekšlikuma otro daļu, tādā gadījumā viņš nebūs pieņemts, bet šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu nevar izslēgt no balsošanas un no apspriešanas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze, bet man ir jāpiekrīt arī Jirgena kungam, ka, ja mēs ar balsu vairākumu esam nolēmuši izsvītrot, tātad panta vairs nav un nav arī ko papildināt. Mēs, Seiles kundze, ar Saeimas nolēmumu esam svītrojuši pirmā lasījuma redakciju. (No zāles deputāte A.Seile: "Bet pirmā lasījumā taču nebija...")

Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nobalsojot par 13.panta svītrošanu, faktiski nobalsoja par to priekšlikumu, kādu iesniedza deputāti Zīle, Grīnblats un Balodis. Viņi iesniedza priekšlikumu, vadoties pēc tā teksta, kas bija pirmajā lasījumā. Tātad izslēgta ir tikai šī daļa. Tautsaimniecības komisija tagad papildina ar jaunu otro daļu, un šī daļa nav balsota. tātad praktiski 13.pants izriet no pirmā lasījuma redakcijas, bet, ja tiks nobalsots par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, tātad tā daļa varētu palikt. Pretējā gadījumā iznāk precedents, kāda līdz šim nekad nav bijis, - Saeima nenobalso komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zaščerinska kungs, tādi gadījumi ir bijuši gan un diezgan bieži.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu Seiles kundzes vēlēšanos, lai šis viņas priekšlikums tiktu ietverts un apspriests, un nobalsots, to ir atbalstījusi arī komisija kopumā, bet mēs to nevaram izdarīt, ja panta nav, tad mēs nevaram tajā ielikt šo otro daļu un nevar pastāvēt otrā daļa, kas nepieder ne pie viena panta. Tāpēc es domāju, ka, lai šo jautājumu atrisinātu, komisija, ja viņa to vēlēsies, varēs atrast trešajā lasījumā vietu, kur piedāvāt attiecīgo tekstu, un to mums būtu iespējams nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo pantu? Nav pieteikušies. Debates beidzam. Cienījamie kolēģi, tā kā mēs esam svītrojuši pantu, tad mums arī nav tur ko papildināt, jo viņam vairs nav ne pirmās, ne otrās, ne kādas citas daļas. Mans priekšlikums varbūt, ja jūs, kolēģi, piekristu, būtu turpināt likumprojekta izskatīšanu, nemainot pantu numerāciju, bet uz trešo lasījumu komisija un visi, tā sakot, tie, kas ir pozīcijā un opozīcijā, oponenti un citādi domājošie, varētu iesniegt savus priekšlikumus, kādā veidā, ar kādu tekstu formulēt 13.pantu. Man ir tāds priekšlikums, jo es citu izeju vienkārši neredzu. Ja jūs tam, kolēģi, piekristu, tad mums vajadzētu turpināt. Vai neiebilst deputāti? Paldies.

G.Gannusa. 66.lappuse. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums - 16.pantā jēdzienu "subvencijas" nomainīt ar jēdzienu "subsīdijas". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemta atbildīgās komisijas redakcija.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums 16.panta otrajai daļai. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt. Priekšlikumu atbalsta arī Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju. Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums - izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man liekas, ka mēs patlaban darām kaut ko ačgārni. Mēs patlaban izslēdzam vārdus no teksta, kuru neviens nav pieņēmis. Ne mēs, ne kāds cits. Te ir teksts, kurš bija iesniegts otrajam lasījumam, bet kuru otrajā lasījumā neviens nav pieņēmis, taču mēs slēdzam no viņa kaut kādus vārdus ārā. Mēs to acīmredzot nevaram darīt. Mums vispirms ir jāpieņem šis teksts, un, ja tur pēc tam tajā redakcijā, kuru ir iesniegusi komisija, vai kādā citā redakcijā, kāds grib izslēgt kādus vārdus, tad tie ir jāizslēdz nākošajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, piedodiet par aizkavēšanos! 134.pants Kārtības rullī nosaka, ka priekšlikumi balsojami 101.pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Tālāk galvenais: "Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā."

Bišera kungs protestē pret to, ka mēs te izskatām tādus jautājumus, par kuriem neviens nav balsojis un kuru teksts nav pieņemts. Taču pirmajā lasījumā, Bišera kungs, ir teksta izklāsts. Likumprojekta teksta izklāsts ir trešajā ailītē, bet ceturtajā ailītē ir iesniegtie priekšlikumi. Un pēdējā - sestajā - tātad ir tas, kādā redakcijā tos ierosina pieņemt atbildīgā komisija. (Bišers kaut ko saka no vietas.) Te vismaz tā pie teksta ir paskaidrots, Bišera kungs, ka tas attiecas uz trešo ailīti. (Bišers atkal kaut ko saka no vietas.)

Bišera kungs, lūdzu tribīnē! Nevēlaties.

Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lietas būtība ir tāda, ka pirmajā lasījumā klāt pie visiem pantiem, kas bija, bijušais zemkopības ministrs Kaula kungs iesniedza jaunu pantu - "Subsīdijas". Tautsaimniecības komisija to pieņēma. Pēc tam nāca papildu labojumi, tā ka tas jau ir iestrādāts pirmajā lasījumā. Kā priekšlikums, un nevienu priekšlikumu, ko iestrādā pirmajā lasījumā... tad jau mums vispirms tas ir jānoraida. Viņš pirmajā lasījumā kā priekšlikums bija iestrādāts, un Tautsaimniecības komisija pirmā šo lēmumu pieņēma un arī tagad viņu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Šajā pantā pirmajā lasījumā, kā zināms, vispār nekādi grozījumi netika izdarīti. Pirmajā lasījumā mēs tekstu pieņēmām par pamatu. Par pirmo lasījumu iesniegtos grozījumus mēs izskatām tagad - otrajā lasījumā, un, ja šeit ir iesniegti kādi priekšlikumi, jauni panti... Es neredzu 1.ailē, ka te pirmajā lasījumā būtu tāds teksts bijis, jo 1. ailē, kur parasti ir pirmā lasījuma teksts, ir tukša vieta. Tātad šis priekšlikums ir iesniegts otrajā lasījumā. Līdz ar to mums jānobalso vispirms par šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un tad mēs varam kaut ko tur sākt grozīt. Taču pagaidām mēs neesam nobalsojuši par pamattekstu. Mēs tagad sākam izslēgt kaut kādus pantus no teksta, kuru neviens nav pieņēmis.

Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs - otro reizi.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Kārtības rullis dod iespēju iesniegt priekšlikumus par priekšlikumiem un nosaka, ka tādā gadījumā priekšlikumi, kas doti par priekšlikumiem, ir jābalso vispirms. Tātad šinī gadījumā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikumi, kas doti par iepriekšējiem - Tautsaimniecības komisijas - priekšlikumiem ir balsojami vispirms, bet pēc tam Tautsaimniecības komisijas priekšlikums pēc būtības. Tomēr, lai šo procedūru nesarežģītu, man būtu ierosinājums - nobalsot Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, kas ietver visas šīs lietas kopā. Tas ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Nobalsojot par viņu, tiktu atrisinātas arī visas šīs domstarpības, kas te skan.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Gorbunova kungs, vai jūs runāsit pirmo vai otro reizi? Es vairs neatceros. 15 minūtes. Lūdzu!

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos! Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Godātais kolēģi Bišera kungs! Mums atlika vairs tikai četras lapiņas, bet jūs tikai tagad pamanījāt, ka mēs tiešām šīs 66 lapas izskatījām un ļoti daudzās vietās balsojām priekšlikumu par priekšlikumu. Tā tas ir, kā Zaščerinska kungs teica. Protams, mēs tagad varam to visu likt malā un sakārtot tādā veidā, kā jūs to ierosināt, bet vai tas būtu vajadzīgs, ja atbildīgā komisija, ņemot vērā visus priekšlikumus - arī priekšlikumus par priekšlikumiem, centīgi visu ir sarindojusi stabiņos? Viss ir pārskatāmi, un mēs varam balsot gan par atsevišķiem priekšlikumiem, kuri vai nu papildina, vai svītro viens otru, gan arī par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es ierosinātu tomēr turpināt tā, kā mēs esam skatījuši, jo šeit nerodas kaut kādi sarežģījumi, un tomēr pabeigt šo likumprojektu, jo 3 stundas mēs esam tādā veidā strādājuši. Kaut gan - es jau trešo reizi to atkārtoju - šie priekšlikumi par priekšlikumiem ir problēma. Un varbūt Juridiskajai komisijai un nākotnē arī Saeimas kārtības rullī vajadzētu precizēt šo lietu, jo Bišera kunga iebildumi ir pareizi. Bet es tomēr aicinātu balsot par komisijas iesniegto redakciju, ņemot vērā visus priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs! Es arī pilnīgi tam piekrītu, kolēģi, un ar sēdes vadītāja tiesībām nekādi nevaru piekrist, ka mēs atgrieztos un sāktu visa šā likuma caurskatīšanu no sākuma. Tātad, kolēģi, mēs esam nobalsojuši par 16.panta priekšlikumiem, kas ir izteikti 66. lapaspusē, par Lapšes kunga izteiktajiem priekšlikumiem. Tos mēs esam nobalsojuši. Un tagad šīs debates mums sākas arī par Lapšes kunga priekšlikumiem, kuri ir izteikti 67. lapaspusē un kuri attiecas uz 16. panta trešo daļu. Tātad, kolēģi, jūs tikko dzirdējāt priekšlikumus, ka mums būtu vai nu jāatbalsta, vai nebūtu jāatbalsta atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija šajā jautājumā. Vai kāds deputāts protestē, varbūt vēlas izteikt savu viedokli, ja mēs darbu turpinām tā, kā to esam iesākuši, un tagad pēc būtības izlemjam 16. panta trešās daļas tekstu likumprojektā? Turpinām. Lūdzu! Tātad pēc būtības. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret 16. panta trešo daļu atbildīgās komisijas izteiktajā redakcijā, kura ir redzama 67. lappusītes labajā pusē? Nav. Paldies. Tad uzskatīsim, ka ir pieņemta.

Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Bijušā zemkopības ministra Kaula priekšlikums par 14. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Tas attiecas uz nodokļu likumiem - tāda ir Tautsaimniecības komisijas piezīme.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gannusas kundze! Es tikai atkārtoti jau nezin kuro reizi gribētu jūs lūgt, lai jūs vispirms runātu par pantu, par panta daļu un tad par to, kas ir iesniegts, un tad par komisijas viedokli. Jo citādi mums patiešām, lasot stenogrammu, varētu rasties problēmas ar šī te likumprojekta izstrādāšanu pēc otrā lasījuma uz trešo lasījumu. Tātad 67. lapaspusē ir 14. pants "Nodokļi", tas ir bijušā zemkopības ministra Kaula priekšlikums, kas ir izteikts divos teikumos, bet atbildīgā komisija tos neatbalsta. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim šajā jautājumā? Piekrīt. Paldies.

Tālāk ir piektā nodaļa.

G.Gannusa. Piektā nodaļa "Lauksaimniecības produkcijas ražotāju juridiskā aizsardzība". Šajā jautājumā priekšlikumi nav iesniegti, bet Tautsaimniecības komisijas vārdā esam ierosinājuši izslēgt vārdu "juridiskā" un jaunais teksts piektās nodaļas virsrakstā skan: "Lauksaimniecības produkcijas ražotāju aizsardzība".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret piektās nodaļas redakciju, kuru ierosina atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies. Strādāsim tālāk!

G.Gannusa. Juridiskais birojs iesaka 14. pantam jaunu redakciju. Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi, mainot numerāciju, - pašlaik tas ir 16. pants.

Sēdes vadītājs. 68. lappusītes labajā pusē, augšā. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata, Baloža iesniegums - svītrot 15.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt? Vai iesniedzēji uzstāj par priekšlikuma balsošanu? Neuzstāj. Nevēlas runāt. Tātad nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Kiršteina kunga iesniegums - izslēgt 15. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums 18. pantā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, arī Tautsaimniecības komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju 18. pantā? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums - izslēgt 16.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums - izslēgt 19. pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Priekšlikumu par izslēgšanu atbalstījusi Eiropas lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par 19.panta redakciju? Vai piekrītat atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrītat. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums par 20. panta pirmo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 20. panta trešās daļas redakcijā (6. aile 73. lapaspusē).

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šādu atbildīgās komisijas ierosinājumu? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Kiršteina priekšlikums - izslēgt 17. panta 1. punktu. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija. Daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības komisija. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 20. panta trešās daļas redakcijā (6. aile 73. lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums - izteikt 20. panta virsrakstu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Iesniegtie priekšlikumi, cienījamie kolēģi, ir 71. lapaspusē. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata un Baloža iesniegums. Priekšlikumu daļēji atbalsta Tautsaimniecības komisija, šis priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 20. panta trešās daļas redakcijā (72. lapaspusē). Šeit gan ir drukas kļūda - nevis trešās, bet otrās.

Sēdes vadītājs. Tātad 20. panta otrās daļas redakcijā.

G.Gannusa. Tehniska kļūda - nevis trešās, bet otrās.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret atbildīgās komisijas redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 72. lappuse. Iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapše. Es atvainojos, tas ir deputāta Kiršteina kunga iesniegums. Un tālāk ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums. Abi priekšlikumi ir atbalstīti Tautsaimniecības komisijā un izteikti 20. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas iesniegto 20. panta otrās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Bija Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt 17. panta trešo daļu. 17. panta otro un trešo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju šajā jautājumā? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes priekšlikums - 20. panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija, daļēji atbalsta arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas 20. panta trešās daļas ieteikto redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles, Grīnblata, Baloža priekšlikums - izteikt 17. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīt un izteikt kā 20. panta ceturto daļu (75. lapaspusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 75. lapaspuse. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums - izteikt 20.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāta Bāna priekšlikums - papildināt 17.pantu ar jaunu piekto daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Bāna priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Sestā nodaļa - "Zemju izmantošana un saglabāšana". Iesniedza Juridiskais birojs par 18.panta pirmo un otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un izteikt kā 20.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, Juridiskais birojs ierosina 18.panta pirmo un otro daļu saskaņot ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību". Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 18.panta otro un trešo sadaļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! Paldies.

G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums - papildināt jauno 21.pantu ar ceturto daļu. Tālāk priekšlikums attiecas uz 3.aili, un tas ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra un Finansu ministrijas priekšlikums. To atbalsta arī Eiropas lietu komisija. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 15.panta otrās daļas redakcijā (64.lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai saistībā ar 21.panta papildināšanu ar ceturto daļu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātes Gannusas priekšlikums - papildināt 18.pantu (21.pantu pēc tagadējās redakcijas) ar piekto daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt. Priekšlikums izmantots komisijas sagatavotajā 22.panta redakcijā (6.aile 78.lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šī 21.panta papildināšanu ar piekto daļu? Zīles kungs, jūs vēlējāties runāt? Lūdzu tribīnē! Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā šis priekšlikums tika iestrādāts 78.lappusē, kā es sapratu, 22.pantā, tad tur ir pirmās daļas beigās ir vārdi "Lauksaimniecības gada likumā", kurus mēs šajā likumā esam izsvītrojuši un nelietojam, tāpēc tāds formulējums te nevarētu palikt. Es runāju par 78.lappusē esošo 6.aili, par 22.panta pirmās daļas pirmā teikuma beigām.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu, Gannusas kundze, tribīnē.

G.Gannusa. 20.pants.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, mēs vēl neesam tikuši galā ar 21.panta piekto daļu.

G.Gannusa. Es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gatavojot trešo lasījumu, šo neprecizitāti ņems vērā un saskaņos tekstu.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, vai tāds piegājiens jeb tāda iespēja jūs apmierinātu? Paldies. Tātad, kolēģi, esam vienojušies, ka 21.pantu mēs pašlaik papildinām saskaņā ar deputātes Gannusas iesniegto priekšlikumu. Paldies. Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. 78.lappuse. Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu precizēt 19.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, izteikt šo pantu kā 22.pantu un papildināt ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Un, ņemot vēl vērā Zīles kunga izteikto priekšlikumu, tātad attiecībā uz trešo lasījumu... Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 20.pantu priekšlikumu nav, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sakārtoja pantu secību, un 20.pants tagad ir 23.pants.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Septītā nodaļa - "Lauksaimniecības izglītība un zinātne". Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza priekšlikumu svītrot visu septīto nodaļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, lietas būtība tāda, ka Kaula kungs savā laikā ierosināja papildināt likumprojektu ar septīto nodaļu - "Lauksaimniecības izglītība un zinātne" -, taču Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs ierosina svītrot septīto nodaļu. Viņa priekšlikumu atbalsta Eiropas lietu komisija un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai es pareizi esmu sapratis?

G.Gannusa. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Un tad būtībā arī 80.lappusē redzamie bijušā zemkopības ministra Kaula priekšlikums un deputāta Tomašūna priekšlikums ir vienkārši, tā teikt, noņemti...

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, precizēsim: mēs strādājam ar 80.lappusi, septīto nodaļu.

G.Gannusa. Svītrojam septīto nodaļu, un viss...

Sēdes vadītājs. Jā, bet... nu jā, mēs par to runājam... Mēs tātad esam izsvītrojuši septīto nodaļu, un līdz ar to visi priekšlikumi, kas attiecās uz septīto nodaļu, kuras nosaukums ir "Lauksaimniecības izglītība un zinātne", turpmāk nav skatāmi. Paldies.

Gannusas kundze, lūdzu!

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt Lauksaimniecības likumu otrajā lasījumā un lūdz priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam nobalsojuši, Gannusas kundze! Cerams, ka to tūlīt izdarīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Lauksaimniecības likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu par datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi.

G.Gannusa. Tomēr precizēšu datumu: ir priekšlikums, ka attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumus iesniegsim līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 1.augusts? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Paldies deputātiem par pacietību šā likumprojekta izskatīšanā. Es tikai gribētu lūgt atbildīgo komisiju, lai, šādus sarežģītus likumprojektus gatavojot, komisija precīzāk ievērotu visas tās mūsu prasības, lai nebūtu mums tādu pārpratumu, kādi bija šoreiz, kad bieži vien grūti bija saprast, kur ir jaunais un kur ir bijušais teksts.

Godājamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir "Muzeju likums", pirmais lasījums. Atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijas vārdā - Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Muzeju likums" ir sagatavots darba grupā, kurā strādāja Latvijas muzeju asociācijas pārstāvji kopā ar Kultūras ministrijas darbiniekiem. Šis Muzeju likuma sagatavošanas process ir bijis samērā garš, un likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Republikas Saeimas 1995.gadā akceptētajām valsts kultūras politikas pamatnostādnēm. Likumprojekts ir izskatīts Pašvaldību savienībā un guvis pozitīvu vērtējumu Pašvaldību savienībā un ir izskatīts arī Kultūras ministrijā, kā arī Ministru kabinetā un akceptēts Ministru kabinetā. Muzeju likums ir izvirzījis par mērķi precizēt kompetenču un atbildības sadali starp pārvaldes institūcijām un muzejiem. Ir arī precizēts muzeja jēdziens, ir dots definējums Nacionālajam muzeju krājumam. Ir runāts par muzeju attīstības koncepciju, par aizsardzības jautājumiem, lai tos varētu risināt profesionālā līmenī, likums nodrošina muzejisko vērtību pieejamību sabiedrībā.

Likumprojekta autori ir iepazinušies arī ar starptautisko pieredzi muzeju likumdošanā. Es varu konstatēt faktiski trīs modeļus. Pirmais modelis ir tāds, ka tiek izstrādāti - tāpat kā tas ir šajā gadījumā - konkrēti muzeju likumi. Šāda likumdošana pastāv vairākās valstīs. Otrs modelis ir tāds, ka netiek atzīts speciāls muzeju likums, bet visi normatīvie akti, kādi ir nepieciešami attiecībā uz muzejiem, tiek iestrādāti citos likumdošanas aktos. Un vēl ir trešais modelis (kā, piemēram, Austrijā vai Anglijā), ka tiek pieņemti atsevišķi likumdošanas akti par konkrēti katru nacionālo muzeju. Mūsu likumprojekta autori ir izvēlējušies šo pieeju, kāda ir iestrādāta šajā koncepcijā, tātad ir nolēmuši radīt atsevišķu Muzeju likumu. Bez tam es gribētu piebilst, ka šajā vienā Muzeju likumā nevar ietvert visas normas, kādas ir nepieciešamas muzeju darbībai, tāpēc autori ir izstrādājuši vairākus projektus, (Starpsauciens no zāles: "Kâdus?") kurus ir paredzēts pieņemt Ministru kabineta līmenī. Konkrēti, tie ir nolikumu projekti: Ministru kabineta nolikuma projekts - Nacionālā muzeju padome, otrais ir Ministru kabineta nolikums - Muzeju valsts pārvalde, un trešais dokumenta projekts, Ministru kabineta noteikumi, Nacionālais muzeju krājums.

Tās normas, kuru, kā jums varbūt šķiet, šeit pietrūkst jeb kuras šeit nav iestrādātas, ir iestrādātas šajos normatīvajos aktos, kurus ir paredzēts Ministru kabinetā pieņemt tūlīt pēc tam, kad mēs Saeimā būsim pieņēmuši šo likumu. Šo likumprojektu izskatīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un deva šim likumprojektam pozitīvu vērtējumu. Protams, mums ir vairāki priekšlikumi, kurus varēsim iestrādāt, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Aicinu arī pārējos deputātus, kuriem ir interese par šo likumprojektu, iepazīties ar minēto normatīvo aktu projektiem, kuri ir mūsu komisijas rīcībā, lai varētu sagatavot un iesniegt konkrētus priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Muzeju likuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram būtu iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

J.Celmiņš. Mūsu komisijai būtu priekšlikums otrajam lasījumam priekšlikumus sagatavot un iesniegt līdz 25.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 25.augustu kā termiņu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Godājamie kolēģi, mēs esam saņēmuši desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā ierosina turpināt šā gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi bez starpbrīža pulksten 15.00. Ir desmit deputātu paraksti.

Ilmārs Bišers vēlas runāt. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es saprotu, ka kolēģi cenšas nobeigt šodien, bet acīmredzot mēs ar starpbrīža likvidēšanu vien... nepalīdzēs tas, un mēs nenobeigsim šodien, tad visiem mums būtu kolektīvi jāpaziņo, ka mēs neieradīsimies uz Valsts prezidenta inaugurācijas balli, tā ir vienīgā iespēja mums šodien izskatīt visu darba kārtību. Ja mēs nepieņemam šādu lēmumu, tad lēmuma pieņemšana par starpbrīdi neko nelīdzēs, tāpēc es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas ir tāpat kā ar iešanu pie zobārsta: vienmēr gribas atlikt. Te ir tieši tāpat. Tas darbs mums būs jāpadara visiem kopā, un, ja mēs šodien strādāsim vēl pusstundu, tas nozīmē, ka vismaz pusstundu rīt mums būs jāstrādā mazāk. Jo droši vien pie Valsts prezidenta ies visi un šodien vajadzēs sēdi laicīgi pārtraukt - pulksten piecos vai drusku vēlāk, to visi kopīgi lemsim. Bet šobrīd mēs ļoti labi ejam uz priekšu, un pusstunda mums dos diezgan daudz ko, pat tad ja mēs strādāsim šodien tikai līdz pieciem. Un pat tad, ja mēs rīt atgriežamies un turpinām darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma pulksten 15.00. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2001. Par teksta daļu, par pantiem, ko jūs redzat pirmajā ailē, priekšlikumi nav iesniegti trešajam lasījumam. Par otro daļu, tātad par pirmo pielikumu "Ievedmuitas tarifs", ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir 3. lappusē. Deputāta Celmiņa priekšlikums - likuma pirmajā pielikumā atsevišķām precēm izmainīt un noteikt attiecīgas ievedmuitas nodokļa likmes. Tiek ieviests jauns kods - cieto kviešu milti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Celmiņa priekšlikumu un atbildīgās komisijas redakciju sakarā ar šo priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir deputāta Nagobada priekšlikums par pozīciju 370110. Tas arī ir jauns kods ar attiecīgu tekstu, ko jūs varat izlasīt 3. lappuses vidū: "Rentgenfilmas, medicīnas..." - un tā tālāk. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Nagobada kungs neuzstāj, ka vajag veikt balsošanu? Viņa nav. Tātad neuzstāj. Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Nagobada kunga priekšlikums ir vienu rindu zemāk - arī tas ir jauns kods ar apakškodu 190. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Nagobada kunga priekšlikums ir par pozīciju 382200 un jaunu apakškodu 000, arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas redakciju šajā jautājumā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir deputāta Celmiņa priekšlikums 4. lappusē - izmainīt un noteikt jaunas ievedmuitas nodokļa likmes par pozīciju 470710 ar apakškodu 000. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Celmiņa kunga priekšlikums ir par pozīciju 470720, arī šeit apakškods ir 000. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 470730. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Celmiņa kunga priekšlikums ir par kodu 470730, apakškods 100. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Vēl viens Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 470730, apakškods 900. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

R.Zīle. 5. lappusē ir Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 470790. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums par pozīciju 470790, apakškodu 100. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Un šajā sadaļā pēdējais ir Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 470790, apakškods 900. Šo pozīciju komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 11. lappusē. Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 871200. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Celmiņa kunga priekšlikums par pozīciju 871200, apakškods 100.

Sēdes vadītājs. 900... Piedodiet, 100, atvainojos, es izlaidu...

R.Zīle. Jā, 100. Šeit nav ierakstīts komisijas priekšlikums, bet tas bija šāds - atbalstīt arī šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir par pozīciju 871200, apakškods 900. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Tie arī ir visi priekšlikumi. Komisija lūdz nobalsot trešajā -galīgajā - lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts. Paldies.

Līdz starpbrīdim 7 minūtes. Nākamais ir likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aristids Lambergs, LNNK frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1099 "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā", trešais lasījums. Esam saņēmuši divus priekšlikumus, un katrā no tiem ir ierosināts papildināt šo sarakstu.

Pirmo ir iesniegusi frakcija "Latvijai" - papildināt sarakstu ar 22. punktu: Latviešu strēlnieku apvienība. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Lambergs. Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt sarakstu ar 23. punktu: Latvijas Republikas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Komisija to atbalsta un lūdz arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Kā domā deputāti? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es runāšu īsi. Kārtējais lobisms. Uzskatu, ka tā organizācija, kura izīrēs savus īpašumus lielai uzņēmējdarbībai, piemēram, Rīgas rajona BUB Siguldā - "Satezele", bārs, restorāns, spēļu zāles un viss kas... un atbrīvot to no īpašuma nodokļa? Neaplaupīsim pašvaldības! Bija jau pietiekami daudz organizāciju, kurām ir bagāti fondi, bet kuras lūdza atbrīvot no īpašuma nodokļa. Tad nu, atvainojiet, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība tik tiešām ir tā, kas ļoti būtiski izīrē savus īpašumus peļņas gūšanai. Vismaz pašvaldībām vajadzētu gūt kaut kādu nodokli no tā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāti pieteikušies vairs nav. Lamberga kungs, lūdzu!

A.Lambergs. Lūdzu Saeimu balsot par šo Budžeta un finansu komisijas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Acumirkli! Jirgena kungs! Paldies jums, es sapratu! Gluži vienkārši arī mani droši vien aizrāva tā ārkārtīgi lielā ražība, ar kādu mēs šodien strādājam, tādēļ atvainojiet, kungi! Lūdzu, liksim uz balsošanu Krisberga kunga priekšlikumu par...

A.Lambergs. Nē, jābalso ir par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu...

Sēdes vadītājs. Par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - par šo atvieglojumu piešķiršanu arī Latvijas Republikas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

A.Lambergs. Tagad lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā" trešajā lasījumā. Pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais ziņotājs mums ir Edvīns Inkēns, un viņš apgalvo, ka 2 minūšu laikā viņš tiks cauri, tādēļ izskatīsim nākamo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Lūdzu!

Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļa" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar 1098. dokumentu. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu par šo likumu nav saņēmusi nevienu labojumu. Līdz ar to otrā lasījuma teksts ir arī galīgais teksts, un es lūdzu jūs balsot kopumā par šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

E.Inkēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Ilmāram Bišeram par Mandātu un iesniegumu komisijas sēdi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mazliet uzmanību! Tas jautājums skar jūs visus. Mandātu un iesniegumu komisija pilnvaroja mani jums atgādināt, ka mums visiem līdz 1. augustam saskaņā ar mūsu pašu pieņemto Korupcijas novēršanas likumu ir jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Diemžēl valdības iestādes un valdība vēl nav nodrošinājusi šo deklarāciju veidlapu izgatavošanu. Līdz ar to, kaut gan ir cerības, ka tas tiks izdarīts, mūsu komisija ir vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka šīs veidlapas varēs saņemt mūsu komisijā, lai jums nebūtu jāstaigā vairākkārtīgi pa šīm iestādēm. Saņemt tās varēs mūsu komisijā, bet iesniegt vajadzēs tomēr saskaņā ar likumu pēc savas dzīvesvietas Nodokļu inspekcijā. Ja kādam būs pārmērīgi grūti atbraukt šeit vai aiziet citur, tad pagaidām, kamēr veidlapu nav, ir iespējams visas attiecīgās ziņas uzrakstīt uz balta papīra lapas, paskatoties iepriekš Korupcijas novēršanas likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Un vēl viens paziņojums. Pulksten 15. 05 Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu. Es lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1079. Šos grozījumus likumā "Par zemes nodokli" ir iesniedzis Ministru kabinets, un tie paredz, ka zemi, kura ir nodota Aizsardzības ministrijas pārvaldījumā un tiek izmantota Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai, atbrīvo no zemes nodokļa. Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus pirmajā lasījumā un aicina arī deputātus atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu godājamos deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, miniet datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

V.Balodis. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 12.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 12.augusts? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! LNNK frakcija ir iesniegusi prokuratūrai sagatavotos grozījumus šajā lēmumā likumprojekta formā, aicinot izslēgt vienu, proti, šā lēmuma 14.punktu. Komisija izskatīja un konceptuāli atbalsta iesniedzēju projektu. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribu sniegt pavisam nelielu papildu informāciju. Šis likumprojekts ir viens no trijiem, kuri ir sagatavoti kopā ar Ģenerālprokuratūru, un tie skar sabiedrisko organizāciju darbību, kā arī skar pretvalstisku darbību. Runa ir par nereģistrētām sabiedriskajām organizācijām, kuras darbojās jau toreiz, kad vēl strādāja Augstākā padome. Līdz ar to prokuratūras darbinieki lūdza mūsu palīdzību, lai atvieglotu viņu darbu. Tātad šis ir pirmais.

Līdzīgs labojums būs Administratīvo pārkāpumu kodeksā un vēlāk būs labojums arī Kriminālkodeksā. Tā ir visa šī papildu informācija pie tā, ko Lagzdiņa kungs jums nupat teica. Tā ka es lūdzu atbalstīt, tas ir ļoti īss punkts, un tas vienkārši palīdzēs prokuratūrai vieglāk strādāt, izskatot dažādu nereģistrēto organizāciju darbību Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā"Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 8.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lagzdiņa kunga minēto datumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona administratīvās robežas grozīšanu". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Komisijas vārdā Jānis Kalviņš - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.924, nr. 1084, nr.1085 un nr.1087. Īsa lietas būtība. Trīs pašvaldības, tas ir, Ārlavas pagasts, Ventspils rajons un Ventspils pilsēta, ir vienojušās par kopīgu lietu, un šī lieta no mūsu puses nebūtu bremzējama. Runa ir par robežu mainīšanu, tādēļ es lūdzu visus deputātus nobalsot par šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, tālāk!

J.Kalviņš. Es lūdzu arī visus kolēģus nobalsot pirmo lasījumu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Kalviņš. Es gribu lūgt kolēģus nobalsot arī otrajā lasījumā, lai pašvaldības varētu savu darbu turpināt tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2000. 13.jūnija sēdē likumprojekts tika nodots atpakaļ komisijā, un tagad mēs strādāsim, sākot ar 12.lappusi, tas ir, no tās vietas, kur Saeimai ir jāizsaka sava attieksme pret priekšlikumiem, kas iesniegti uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir atraduši dokumentu nr.2000? 12.lappuse. Sākas ar 8.pantu.

R.Zīle. Pirms sākam skatīt konkrētus labojumus, es gribu pateikt divas lietas. Tātad, kā jūs redzat, kursīvā ir likti tie priekšlikumi, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi pēc 13.jūnija sēdes, labojot tos aizrādījumus, kas tika izteikti iepriekš, un galvenais viņu saturā, formas daļā juridiski bija tas, ka procesuālās normas tika aizvietotas ar materiālajām normām.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, tātad kursīvā ir iespiesti komisijas akceptētie labojumi.

R.Zīle. Jā. Ne tikai akceptētie, bet tie, kas tika iesniegti pēc 13.jūnija, kad komisija otrreiz paņēma šo likumu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Tātad pirmais priekšlikums, sākot no šīs vietas, ir deputāta Bišera priekšlikums par 8.panta trešo daļu, - attiecīgi izmainīt redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet šā panta trešajā daļā atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš tātad ir atbalstīts ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti ar tekstu ir iepazinušies. Vai pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju šā 8.panta trešajai daļai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 8.panta sesto daļu. Attiecīgā redakcija ir 13.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā lappusē attiecībā uz 9.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 9.panta trešajā daļā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš tātad arī ir 13.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 9.panta trešās daļas redakciju, kuru atbalsta atbildīgā komisija? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Atbildīgā komisija ir akceptējusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu 10.panta pirmajā daļā, kas atrodas 13.lappuses beigās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 14.lappusē ir deputāta Bišera priekšlikums par 10.panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta ceturto daļu (trešā teikuma maiņu) arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša 10.panta piekto daļu ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 15.lappuse. Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 12.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta otro daļu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Bišera kunga priekšlikums par 13.panta pirmās daļas 5.punktu komisijā nav atbalstīts. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta šīs pašas daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamie priekšlikumi. 16. lappuse. Deputāta Bišera priekšlikums par 13.panta otrās daļas grozījumu. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas atrodas nākamajā rindā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 14.panta pirmajā daļā par 2.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu par 14.panta 4.punktu šajā pašā 16.lappusē, un, protams, tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 17.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 15.panta otrās daļas 2.punkta jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums par 15.panta otrās daļas 3.punktu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums par 15.panta otrās daļas 4.punkta izslēgšanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 15.pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums par 15.panta trešās daļas papildināšanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 18.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 15.panta septīto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums 15.panta astotajā daļā. Šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tātad komisijas priekšlikumu jūs redzat vienu rindu zemāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 16.panta jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti ar to var iepazīties, teksts jums ir. Nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Šeit man ir jāpiebilst par deputāta Bišera priekšlikumu par šā paša 16.panta sastāvā ietilpstošo otro daļu. Tātad atsevišķi vārdi tika izslēgti, kas daļēji ir iestrādāti iepriekš nobalsotajā komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 19.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 17.panta pirmo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 18.panta trešo daļu. Tātad priekšlikums maina atsauču secību, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 19.panta pirmajā daļā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 19.panta otrajā daļā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 20.lapaspuse. Deputāta Bišera priekšlikums par 19.panta trešo daļu. Tas daļēji ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš tātad ir izteikts rindu zemāk, par šī 19.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Par 19.panta ceturto daļu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu 19.panta piektajai daļai jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 21.lapaspuse. 21.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums par šī paša panta pirmo daļu. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas iepriekš arī tika nobalsots.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Nē. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Šī paša 21.panta pirmajā daļā tātad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt to redakcijā, kuru, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir jau nākamajā - 22.lappusē.

R.Zīle. Jā, 22.lapaspusē ir šī priekšlikuma turpinājums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 22.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 21.panta 3.punktu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 23.lapaspuse. Par šī paša panta 14.punktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis par šī paša panta 17.punktu labojumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša panta pirmās daļas 19.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 21.panta otro daļu saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 24.lapaspuse. Ir priekšlikums svītrot 22.panta pirmo daļu, kas ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 22.panta otro daļu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 23.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 25.lapaspuse. Par šā paša panta - 23.panta - otrās daļas 2.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 26.lapaspuse. 25.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta pirmo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša panta - 25.panta - otro daļu arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 26.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 26.panta pirmo daļu ir deputāta Bišera priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša panta - 26.panta - otro daļu ir deputāta Bišera priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 27.lapaspuse. Deputāta Bišera priekšlikums par 26.panta trešo daļu ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 26.panta ceturto daļu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu par 27.panta pirmās daļas 3.punktu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 28.pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 28.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 28.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 28.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 29.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad jaunā redakcijā ir 29.panta pirmā un otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 30.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par šā panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. 30.panta otrās daļas jauna redakcija ir dota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

R.Zīle. 31.pants. Komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par 31.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 30.lapaspuse. 31.panta otrā daļa. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Ir atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums par 32.panta pirmo daļu. Komisijas slēdziens: "Atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumā." Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 32.panta trešo daļu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 31.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 33.pantu. Priekšlikumā šis pants sastāv no četrām daļām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. 34.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Par 34.panta otro daļu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 32.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosinājusi svītrot 34.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums par 35.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdziens ir: "Daļēji atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumā." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 35.panta pirmās daļas 3.punkts. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 33.lapaspuse. 36.panta 4.punkts. Priekšlikumu, ko iesniedza Bišera kungs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim - neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 34.lapaspuse. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums par 37.pantu arī ir daļēji atbalstīts, un principā tas daļēji sakrīt ar Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Tātad Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 39.pants. Komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par panta pirmās daļas 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 35.lapaspuse. Par 41.panta nosaukumu tika saņemts deputāta Bišera priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 41.panta tekstu ir saņemts deputāta Bišera priekšlikums, arī to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. 36.lapaspuse. Par 42.panta trešo daļu komisija saņēma Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru tā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 43.panta pirmās daļas 2.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 43.panta otrās daļas pirmo punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 38.lapaspuse. Par 44.pantu ir priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja - papildināt panta pirmo daļu ar jaunu punktu, 4.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta - 44.panta - otro daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 44.panta trešo daļu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 45.pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta papildināšanu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 39.lapaspuse. Deputāta Bišera priekšlikums par 48.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 49.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - svītrot 49.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 40.lapaspuse. 50.pants. Saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 50.panta otro daļu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Arī par 51.panta 2.punktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 52.pants. Deputāta Bišera priekšlikums svītrot šo pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu. Pieņemts.

R.Zīle. Ir atbalstīts arī deputāta Bišera priekšlikums svītrot 53.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 53.pantu jaunā redakcijā. Tas ir 41.lapaspuses apakšā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 42.lapaspuse. Ir atbalstīts deputāta Bišera priekšlikums svītrot 54.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums par 54.panta otrās daļas 5.punktu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 55.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 43.lapaspuse. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - 54.pantu papildināt ar 10.punktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 54.pantu ar jaunu daļu. Arī tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - likumu papildināt ar jaunu pantu, 55.pantu. Redakcija ir 43.lapaspusē. Tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. Pieņemts.

R.Zīle. 44.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 55.pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums papildināt 55.panta pirmo daļu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša panta pirmo daļu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Bišera priekšlikums par 55.panta otrās daļas izslēgšanu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 56.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šo pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir priekšlikums par 56.panta pirmo rindkopu, ko arī ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 56.panta 1.punktu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šo pašu 56.pantu ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, papildinot to ar jaunu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 57.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas maiņu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 57.panta pirmo daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 57.panta trešās daļas papildināšanu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 46.lappuse. Par 58.panta pirmo daļu ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša 58.panta otrās daļas 1.punktu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 58.panta 3.punktu arī ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša 58.panta 4.punktu arī ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 59.panta pirmo daļu saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 47.lappuse. 59.panta otrā daļa. Juridiskais birojs par šo daļu iesniedzis priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi 59.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par 59.panta ceturto daļu komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 48.lappuse. Par 61.panta otro daļu ir iesniegts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 61.panta trešo un ceturto daļu jaunā redakcijā ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 61.panta piekto daļu. Komisija nolēma to svītrot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Pieņemts.

R.Zīle. Šai pašai 61.panta piektajai daļai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vienlaicīgi ir izstrādājusi jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 49.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija papildina 61.pantu ar jaunu sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izsaka 61.panta sesto daļu minētajā redakcijā, kas ir dota tagad galīgajā redakcijā kā septītā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 61.panta septīto daļu (pēc iepriekšējās numerācijas), par viņas izslēgšanu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 61.panta papildināšanu ar jaunu septīto daļu, kas ir redzama 49.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 50.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 62.panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 63.panta otro daļu saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 64.pants. Izstrādāts jauns Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas maina panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 64.panta pirmo daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša panta otro daļu arī ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 65.pants. Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu par panta pirmās daļas maiņu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 65.panta pirmās daļas 3.punktu attiecīgajā redakcijā. Komisija principā uzskatīja, ka tas ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumā, kas tika lemts iepriekš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 52.lappuse. Par 65.panta otro daļu Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat ir atbalstīts deputāta Bišera priekšlikums par 65.panta trešās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums par šī paša panta papildināšanu ar ceturto daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 66.pants. Deputāta Bišera priekšlikums par šī panta izslēgšanu ir daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā, kas sekos 53.lappusē.

Sēdes vadītājs. Visi šie četri. Jā. Tie visi attiecas uz šo.

R.Zīle. Jā, visi izņemot Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo pašu pantu, kurā ir rakstīts par pirmās daļas 8.punktu, ko komisija nav atbalstījusi. Pārējie daļēji ir atbalstīti un iestrādāti katrā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret 66.panta redakciju, kuru iesniedz un atbalsta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 54.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 67.pantu, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par piektās nodaļas nosaukumu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 55.lappuse. 69.panta otrā daļa. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 70.panta pirmā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 56.lappuse. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 70.panta trešo daļu. Šo redakciju komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 70.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 71.pants. Par pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 71.panta pirmās daļas 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 71.panta pirmās daļas 2.punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Arī nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 71.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir arī par 71.panta otro daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 71.panta trešo daļu arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša 71.panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 58.lappuse. 72.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā tiek mainīts panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 72.panta pirmā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Par 72.panta otro daļu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - sākot ar 72.pantu un līdz 74.pantam aizstāt vārdus "maksātnespējas lietas ierosināšanas" ar vārdiem "maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās", tātad visos pantos, sākot no 72. līdz 74.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 72.panta trešo daļu izteikt minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 72.panta jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 59.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta pirmo daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta pirmās daļas 1.punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt šī paša 71.panta pirmās daļas 2.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Arī par 73.panta pirmās daļas 3.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 60.lappuse. 74.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas pirmās rindkopas maiņu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 74.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 75.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas redakcijas maiņu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 61.lappuse. 76.pants. Par šī panta pirmo daļu ir izteikts Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 79.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 62.lappuse. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 79.panta trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 80.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta nosaukuma maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 81.pants. Juridiskā biroja priekšlikums par 81.panta trešo daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 82.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 82.panta pirmās daļas 2.punktu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 82.panta otro daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 83.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 64.lappuse. Par 84.panta otrās daļas 2.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 84.panta trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par 84.panta ceturto daļu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 85.pants. Deputāta Bišera priekšlikums par šo pantu ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kuru jūs varat redzēt dažas rindas zemāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 86.pants. 65.lappuse. Deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 86.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Paldies.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 86.pantu, tā vietā ievietojot jaunu pantu - arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 87.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - šo pantu izslēgt - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 66.lappuse. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 87.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 88. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt 88. pantu pēc 85. panta. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par šī 88. panta pirmo daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Par 88. panta otro daļu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Zīle. 90. pants. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par šī panta pirmās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 90. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 68. lapaspuse. Ir Budžeta komisijas priekšlikums par 90. panta trešo daļu, kas ir jauna.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 91. pants. 91. panta 1. punktu Juridiskais birojs ierosinājis izteikt mainītā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Arī par 91. panta 4. punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 92. pants, otrā daļa. Te ir jauns Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 93. pantu, attiecīgi mainot numerāciju. Šī redakcija tātad ir minēta 69. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 93. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas maiņu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Par 93. panta trešo daļu arī ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 70. lapaspuse. 94. pants. Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas otro teikumu - mainīt tā redakciju - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 96. pants. Juridiskā biroja priekšlikums par panta nosaukuma maiņu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par 96. panta pirmās daļas redakcijas maiņu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 71. lapaspuse. 97. panta otrā daļa. Bišera kunga iesniegtais priekšlikums daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas seko aiz šī priekšlikuma. Tātad 97. pants ir jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Visi trīs apakšpunkti...

R.Zīle. 98. pants. Juridiskais birojs iesniedz priekšlikumu - mainīt...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, lūdzu, Zīles kungs! Tātad 97. pantu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā, un tā ir minēta trīs apakšpunktos. Jūsu komisija tam piekrīt. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Jā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. 98. pants.

R.Zīle. 98. pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta nosaukuma maiņu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par 98. panta pirmo daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 72. lapaspuse, 99. pants. Deputāta Bišera priekšlikums ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas seko, tātad - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā izteikt 99. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Pieņemts.

R.Zīle. 73. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt 100. pantu ar jaunu otro daļu un attiecīgi mainīt daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 100. panta otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Zīle. 100. panta ceturtajā daļā Juridiskā biroja priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

R.Zīle. 101. pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 74. lapaspuse. 102. pants. Juridiskā biroja priekšlikums mainīt panta trešās daļas redakciju ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 103. pants. Juridiskā biroja priekšlikums mainīt panta nosaukumu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 103. panta pirmā daļa. Pirmajā daļā ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 104. pants. Juridiskā biroja priekšlikums ir mainīt 104. panta pirmās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par 104. panta otro daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 75. lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pantu ar ceturto daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 105. pants. Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta tekstu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 106. pants, pirmā daļa. Budžeta un finansu komisija izstrādājusi attiecīgu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Par otro daļu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 106. pantu ar jaunu pēdējo daļu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 76. lapaspuse. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir izteikt 107. panta pirmās divas daļas jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts iepriekš minētajā komisijas priekšlikumā. Tieši tas pats ir sakāms par nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu un deputāta Zīles abiem priekšlikumiem, kā arī vēl vienu Juridiskā biroja priekšlikumu par šo 107. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret visām tām izmaiņām, kuras ir ierosinātas 107. pantā? Nav? Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 77. lapaspuse. 108. pants. Deputāta Bišera priekšlikums svītrot 108. pantu nav atbalstīts, bet ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijas izteiktais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju šajā pantā. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 78. lapaspusē turpinās šis pats Budžeta un finansu komisijas garais priekšlikums par 108. pantu. Nākamais priekšlikums ir par 109. pantu, tas ir 79. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Tā kā 108. pants ir pagarš un priekšlikumu ir daudz, - vai nevienam nav nekādu iebildumu pret iesniegtajiem priekšlikumiem? Nav. Paldies. Uzskatām, ka pieņemts.

Lūdzu, ziņojiet par 109. pantu.

R.Zīle. 109. pants. Juridiskā biroja priekšlikums mainīt panta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - 109. panta otro daļu svītrot un attiecīgi mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par 109. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti? Atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Jā, man jāatvainojas kolēģiem: kā man te aizrāda, 109. pantā daļu sakārtojums... šī numerācija ir palikusi neizlabota ailē, kurā ir galīgais teksts.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Zīles kungs.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 80. lapaspusē. 110. pants. Juridiskā biroja priekšlikums par 110. panta 2. punktu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Par 110. panta 7. punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 111. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 112. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kas protams, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 113. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 114. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt 114. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Par 114. panta trešo daļu Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 82. lappuse. 115. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums aizstāt 115. pantā pirmajā daļā vārdus "tiesa atzīst pieteikumu" ar vārdiem "atzīstams pieteikums". Protams, komisija šo savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Par 115. panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. 116. pants. Deputāta Bišera priekšlikums svītrot šo pantu nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers vēlas argumentēt savu priekšlikumu. Vārds Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Šeit atkal mēs esam iekļāvuši normu, kas ir attiecināma uz Kriminālkodeksu, - normu, kura nosaka, par ko šie parādnieki tiek saukti pie atbildības saskaņā ar Kriminālkodeksu. Šobrīd šāda panta Latvijas Kriminālkodeksā nav. Es neiebilstu pret to, ka šādu pantu vajadzētu izstrādāt, bet es neesmu pārliecināts, vai to vajadzētu izstrādāt tieši šādā formā, un tāpēc es lūdzu nesteigties šodien ierakstīt šo normu par atbildību, kamēr mēs vēl neesam izstrādājuši attiecīgo pantu. Lūdzu šo normu pagaidām izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Tātad... lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Godātie deputāti! Tātad gan komisiju, gan arī darba grupu, kas strādāja pie šiem labojumiem, es lūgtu tomēr pievērst uzmanību šim 116. pantam. Šeit ir atsauce uz Latvijas Kriminālkodeksu, kā jau Bišera kungs teica. Mūsu lūgums būtu tomēr pieņemt šo pantu, lai arī šīs izmaiņas Kriminālkodeksā nav izdarītas. Skaidrs, ka tādas tiks izdarītas, un tādā gadījumā pēc tam mēs būsim spiesti vērt atkal uzņēmumu Maksātnespējas likumu vaļā un izdarīt attiecīgās izmaiņas. Pēc tam, kad tās būs izdarītas Kriminālkodeksā. Un 116. panta otrā daļa faktiski regulē civiltiesisko atbildību, nevis kriminālatbildību. Bet priekšlikums ir svītrot visu pantu.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, jūs vēlaties otrreiz runāt? Lūdzu - 5 minūtes.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribu pateikt, ka Kriminālkodekss darbosies jebkurā gadījumā, tāds, kāds tas ir, un nav nekādas nepieciešamības dublēt to citos likumos. Ja mēs to pieņemsim Kriminālkodeksā, tas darbosies neatkarīgi no tā, vai tas tiks vai netiks iekļauts šajā pantā. Bez tam es gribu norādīt, ka mums jau viena līdzīga atsauce uz Kriminālkodeksu ir, teiksim, 34. pantā, bet tur tas ir stipri vispārīgā veidā, un tāpēc tur es neiebildu, bet, ja mēs taisni šeit krimināltiesību normu ierakstām, bet bez sankcijas, tad tā ir tukša lieta pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, tā kā ir radušās domstarpības, ir jābalso. Bišera kungs uzstāj, ka vajag balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Bišera kunga priekšlikumu svītrot 116. pantu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 17, atturas - 13. Bišera kunga priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 83. lapaspuse. 117. pants. Te ir pilnīgi līdzīga situācija. Deputāta Bišera priekšlikums svītrot šo pantu nav atbalstīts. Tā kā ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums gan par pirmo daļu, gan arī par otro daļu, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka, ja būs jābalso, tomēr atcerēties, ka otrā daļa regulē tātad civiltiesisko atbildību, nevis kriminālatbildību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret 117. panta redakciju, kādu to ierosina atbildīgā komisija, neiebilst? Neiebilst. Vai Bišera kungs neuzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Pieņemts. Paldies.

R.Zīle. 118. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt 118. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 119. pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par pirmo daļu - aizstāt vārdu "lietas" ar vārdu "procesa".

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens? Pieņemts.

R.Zīle. 84. lappuse. 120. pants. Bišera kunga priekšlikums svītrot šo pantu nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, vēlaties runāt? Lūdzu, nāciet tribīnē! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es principā gribētu atbalstīt to ideju, ka administratoram ir jāatbild par savu rīcību, jo pagaidām mēs administratorus neesam saukuši ne reizes pie atbildības, pat tad, ja viņu darbība nav bijusi korekta, taču šeit diemžēl atkal ir vērojams tas, ka mēs "aizskrienam pa priekšu" - mēs nosakām, ka viņi saucami pie atbildības, bet pēc tam nenosakām konkrētu pantu, pēc kāda viņus saukt... Jau pašā komisijas sēdē, kurā nobalsoja, tomēr pat tiem komisijas locekļiem, kas balsoja "par", nebija skaidrības, pēc kādas Kriminālkodeksa sadaļas viņus saukt pie atbildības. Vai tas būs speciāls pants, vai tas būs pants par noziegumiem pret īpašumu, vai tas būs pants par amatnoziegumiem - un tā tālāk? Es domāju, ka šo jautājumu vajadzētu izlemt vispirms, un aicinu pagaidām nesteigties šeit otrajā lasījumā to iekļaut, bet izdebatēt un izlemt, kādā veidā notiks tā atbildība.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, Bišera kungs, prasāt balsojumu par savu priekšlikumu? Paldies.

Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Bišera kunga iebildumi ir būtiski, bet es domāju, ka tad Juridiskajai komisijai, kurā viņš strādā, vajadzētu attiecībā uz trešo lasījumu sagatavot šos konkrētos priekšlikumus, bet nevar izsvītrot no šā likumprojekta vienu no būtiskākajām normām - normu, ka administrators ir tomēr saucams pie atbildības. Kādā veidā? Iestrādāsim to, gatavojot trešo lasījumu. Šādā sakarībā es aicinu deputātus iedziļināties un nevis darīt tā kā iepriekšējā reizē, kad mēs faktiski atbalstījām vienu Bišera kunga priekšlikumu, bet šoreiz atbalstīt komisijas priekšlikumu un nebalsot par panta atstāšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu šoreiz gan noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu par panta svītrošanu, jo šobrīd tiešām ir tāda situācija, ka administratori bieži rīkojas tieši pretēji kreditoru interesēm. Vēl vairāk - bieži vien pat izplata dezinformāciju. Bieži vien pat nosauc par vainīgiem nevainīgos un slēpj vainīgos. Protams, varētu Bišera kungam pilnīgi piekrist no juridiskā viedokļa, tomēr arī šodien var atrast Kriminālkodeksā pantus par grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu, par dienesta noziegumiem. Galu galā prokurors varētu apsūdzības izvirzīšanai izvēlēties pietiekami piemērotu Kriminālkodeksa pantu, lai šādu administratoru sauktu pie atbildības. Aicinu noraidīt Bišera kunga priekšlikumu par panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Atkal mēs saduramies ar stāvokli, ka šajā Saeimā nav juridiski domājošu cilvēku. Pasakiet, kurā likumā tad nav tādu normu, kurās nevajadzētu pieminēt Krimināllikumu? Tad, izrādās, visos vajadzēs pieminēt Krimināllikumu. Krimināllikums ir atsevišķs likums. Šis likums sodīs to administratoru ne tāpēc, ka viņš ir administrators, bet tāpēc, ka viņš krāpjas vai kaut ko citu tādu dara, vai pārkāpj savas pilnvaras. Tas viss ir paredzēts Krimināllikumā. Vai arī nav paredzēts? Nu tad jāizstrādā normāls Krimināllikums, par ko frakcija "Latvijai" tiešām nopietni cīnās! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairs neviens cits nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu - svītrot 120.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir priekšlikums par 120.panta pirmo daļu, tas ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Par 121.pantu, Zīles kungs!

R.Zīle. Par 120.panta pirmo daļu mēs nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums: "Izslēgt 11.nodaļas pirmo apakšnodaļu, nodaļas normas iestrādājot pārejas noteikumos."

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 87.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums: "Izteikt apakšnodaļu kā 14.nodaļu un mainīt pantu numerāciju." Ir arī priekšlikums nodaļas virsrakstu izteikt tādā redakcijā, kāda šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 127.pants. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt pirmo un otro daļu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 88.lapaspuse. 129.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 89.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 130.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 131.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt šā panta virsrakstu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 90.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 132.pantu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 91.lapaspuse. Pārejas noteikumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Pirmo pārejas noteikumu komisija tātad ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Komisija izstrādājusi arī pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tas pats komisijas priekšlikums - atbalstīt - attiecas arī uz pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Par 4.punktu. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to neiebilst neviens. Pieņemts.

R.Zīle. 92.lapaspuse. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav, tātad pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 10.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 11.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 12.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Man tātad būtu priekšlikums nobalsot par likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, nosauciet datumu, līdz kuram varēs iesniegt priekšlikumus par trešo lasījumu.

R.Zīle. 12.augusts. Komisijai būtu priekšlikums noteikt šādu termiņu priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā Valsts kontroles revīzijas reglaments"... Atvainojiet, cienījamie kolēģi, Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi lūdz izskatīt jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam par Valsts cilvēktiesību biroju uzreiz pēc likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Parakstījuši šo priekšlikumu ir deputāti Seiksts, Vidiņš, Lībane, Lagzdiņš, Gorbunovs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 18, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, kolēģi, par šādu balsojumu. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu - līdz 15.jūlijam iesniegt priekšlikumus. Kā es jau teicu no rīta, kad apspriedām darba kārtību, ir jāstrādā vēl, lai sagatavotu likumprojektu otrajam lasījumam, atbilstošu ne tikai mūsu valsts vajadzībām, bet arī starptautisko cilvēktiesību institūciju priekšlikumiem. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - pagarināt šo termiņu līdz 15.jūlijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, vai nav iebildumu pret Seiksta kunga priekšlikumu par 15.jūliju? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Seiksta kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1097. Atrodiet, lūdzu, visi šo dokumentu!

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.1097. Paldies.

K.Čerāns. Tagad skatīsim šo likumprojektu pa pantiem. Otrais lasījums. Par 1.pantu ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk. Pēc 1.panta ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu tādā redakcijā, kādu jūs varat šeit izlasīt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Par 2.pantu priekšlikumu nav. Par 3. pantu - nav. Par 4. pantu - nav. Par 5. pantu - nav. Par 6. pantu - nav. Par 7. pantu - nav. Par 8. pantu -nav. Par 9. pantu - nav. Par 10.pantu - arī nav. Par 11.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

K.Čerāns. Par 12.pantu nav priekšlikumu. Par 13.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Deputāts Krisbergs vēlas runāt. Krisberga kungs, mums ir 15 minūtes līdz sēdes beigām.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man pietiks ar trim minūtēm. Es ierosinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma otro daļu, kas ir noraidīta, nav atbalstīta.

Pamatojums. Nemeklēsim ļoti tālu - nupat vienā Latgales rajonā pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu aiztaisīt ciet skolu, atcelt no darba direktoru. Bez jebkādas likumības. Par to nobalsoja arī šīs domes deputāti. No kā iekasēs maksu par zaudējumiem - no priekšsēdētāja vai no visiem tiem, kas pieņēma pretlikumīgu lēmumu? Šādi pretlikumīgi lēmumi bija pieņemti arī Rīgas Domē, kuras sastāvā arī man ir bijis tas gods strādāt, un tad, kad prokuratūra un tiesa atcēla šos lēmumus, lai gan tika nodarīti ievērojami materiālie zaudējumi uzņēmējiem, ne no viena neiekasēja, jo atbildīga bija koleģiāla institūcija.

Tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības ierosinājumu, lai tie deputāti, kuri nevēlas juridiski izglītoties vai apzināti pieņem pretlikumīgus lēmumus, riskētu ar personīgiem līdzekļiem. Tad pašvaldībās vēl vairāk sāks valdīt likumība un katrs deputāts domās, kuru balsošanas pogu spiest vai kuru roku pacelt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Diemžēl šis Valsts pārvaldes un pašvaldības priekšlikums ir tik nopietns, ka arī man jāizsaka savs viedoklis par to. Arī es šo priekšlikumu pilnībā atbalstu. Kāda šobrīd ir situācija? Spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka uzrēķinus nosaka revidējamajām iestādēm: konkrēta persona, attiecīgās valsts vai pašvaldību iestādes darbinieks, ir nodarījusi kaitējumu, bet sodīta tiek iestāde. Likumā gan citos pantos ir dotas tiesības attiecīgo iestāžu vadītājiem regresa kārtībā piedzīt no konkrētās vainīgās personas attiecīgos zaudējumus, kas ir radušies, nomaksājot šīs naudas summas, uzrēķinu veidā, bet, kā mēs noskaidrojām, saņemot informāciju no Valsts kontroles, nav bijis neviena gadījuma, kad kāda sodīta iestāde būtu no vainīgās personas sabiedriskā kārtībā zaudējumu piedzinusi. Tātad faktiski neviena persona, kura nodarījusi kādu zaudējumu valstij vai pašvaldībai, līdz šim nav sodīta reāli.

Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina konceptuāli pavisam savādāku pieeju, proti, mēs ierosinām noteikt, ka, pirmkārt, uzrēķins tiek noteikts revidējamo iestāžu vadītājiem vai citām personām, kas ir vainojamas attiecīgo zaudējumu nodarīšanā (tas ir pirmkārt!), un, otrkārt, ka gadījumos, ja šie zaudējumi ir nodarīti koleģiālu lēmējinstitūciju lēmumu rezultātā, uzrēķins tiek noteikts tām amatpersonām, kuras ir balsojušas par attiecīgo lēmumu. Skaidra pieeja, ka konkrētā vainīgā persona tiek sodīta.

Ko ir izdarījusi atbildīgā komisija? Atbildīgā komisija ir noteikusi, ka uzrēķins var tikt noteikts arī juridiskām personām, un, ņemot vērā to, ka Valsts kontrolei tagad tuvojas vēlēšanas, Valsts kontrole diez vai šos uzrēķinus uzliks konkrētajām vainīgajām personām, tad sagaidāms, ka turpināsies līdzšinējā prakse, ka uzrēķini tiks noteikti juridiskām personām, tātad iestādēm, un konkrētais vainīgais netiks sodīts.

Turklāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina pilnībā izsvītrot no mūsu priekšlikuma to normu, kas nosaka, ka koleģiāla lēmuma dēļ nodarītie zaudējumi tiek uzrēķinu formā kaut daļēji atlīdzināti no balsotājiem. Es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt?

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja 13.panta otro daļu jūs izlasītu uzmanīgāk, jūs redzētu, ka sodīs tikai tos, kuri ir radījuši zaudējumu, jo viņi ir balsojuši par attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Bet kā sodīs tos, kas balsojuši pret vai atturējušies un tādējādi radījuši vēl lielākus zaudējumus? Šī norma to neregulē. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija svītroja šo otro daļu. Es lūgtu tomēr balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Debatēs pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu - izteikt pamatlikuma 54.pantu tās iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad paliek spēkā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā šā panta redakcija.

Lūdzu, tālāk!

K.Čerāns. Tālāk. Ir saņemts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurš attiecas uz pamatlikuma 55.pantu un kura redakciju jūs redzat, un tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir atkal priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurš attiecas uz pamatlikuma 56.pantu, un šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Piekrīt. Acumirkli!

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lagzdiņa kungs, mums tikai 10 minūtes ir palikušas.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti, sacīšu tikai pāris teikumu. Atbalstot šo, kaut tādu ļoti kuslo, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas arī tomēr dod tiesības atsevišķos gadījumos, ja Valsts kontrole tomēr būs tik drosmīga, noteikt uzrēķinus revidējamo iestāžu amatpersonām... tad, neapšaubāmi, šo uzrēķinu var piedzīt tikai tiesu izpildītājs, nekādā citādā veidā. Un tādēļ mūsu, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, priekšlikums būtu loģisks, ja pilnībā būtu pieņemts, tātad - mūsu ieteiktā redakcija 54.pantam. Bet šis 56.pants ir, gatavojot trešo lasījumu, jāizsaka pavisam savādākā redakcijā, jo daļēji ir pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tādēļ es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, kā atbildīgais par šo likumprojektu, atsaucu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs.

Lūdzu, Čerāna kungs! Tālāk!

K.Čerāns. Tālāk ir vēl viens priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - iekļaut likumprojektā jaunu pantu, kurš attiecas uz pamatteksta 57.pantu. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Čerāna kungs! Tātad šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums: "Papildināt likumprojektu ar šādu pantu: "Izslēgt 57.pantu.""

K.Čerāns. Tieši tā. Un šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas redakcijai šajā jautājumā? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk. Par likumprojekta 14.pantu priekšlikumu nav. Un ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, un tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies, pieņemts.

K.Čerāns. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu kopumā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

K.Čerāns. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Čerāna kunga nosaukto datumu - 12.augustu? Neiebilst. Paldies, esam vienojušies.

Godājamie kolēģi! Mums ir vēl atlikušas piecas minūtes. Čerāna kungs vēlas ziņot par nākamo darba kārtības jautājumu. Jūs esat pārliecināts, ka mēs tiksim galā ar otro lasījumu? Labi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par pašvaldību budžetiem", otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1096. Šeit ir viens priekšlikums, tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu tādā redakcijā, kādu jūs visi redzat. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi, un es lūgtu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Lūdzu zvanu!

K.Čerāns. Lūdzu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par pašvaldību budžetiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu attiecībā uz trešo lasījumu.

K.Čerāns. Lūdzu 12.augustu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu? Neiebilst. Esam vienojušies.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Acumirkli! Deputātiem ir iebildumi pret to? Nav iebildumu.

Godājamie kolēģi! Atvainojiet manu pieredzes trūkumu! Tādēļ paziņoju pārtraukumu Saeimas 1996.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdē līdz 9.jūlijam pulksten 9.00. Paldies.

Acumirkli, kungi! Paziņojums. Vārds aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godājamie kolēģi, es šoreiz vēršos pie jums kā kolēģis deputāts. Rīt, pulksten 9.30 šeit, Saeimas namā, notiks Latvijas un Kuveitas sadarbības grupas tikšanās ar Kuveitas vēstniecības pārstāvjiem. Pulksten 9.30 pavisam īsa tikšanās - sēdes laikā, tepat blakām, mums norādīs telpu, kur tas ir iespējams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie deputāti, pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - - 1.lpp.

Valsts prezidenta svinīgais solījums - Valsts prezidents G.Ulmanis - 1.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un

Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās

drošības jomā"

(1067. un 1067.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Satversmes aizsardzības

biroja likumā"

(1072. un 1072.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un

Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo

palīdzību muitas jautājumos"

(1074. un 1074.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu

Latvijas Kara invalīdu savienībai"

(1075. un 1075.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(1082. un 1082.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(1083. un 1083.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas

konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām

savvaļas dzīvnieku un augu sugām"

(1086. un 1086.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo

tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm"

(1090. un 1090.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)""

(1091. un 1091.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Zīle - 4.lpp.

- zemkopības ministrs R.Dilba - 4.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par robežšķērsojošo

ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un

izmantošanu"

(2002. un 2002.-a dok.) - 5.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(2004. un 2004.-a dok.) - 5.lpp.

Par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņu pagarināšanu 1.lasījumā pieņemtajam

likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību biroju""

iekļaušanu darba kārtībā

(1078.dok.)

Priekšlikums - dep. A.Seiksts - 5.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. J.Priedkalnam

(2005.dok.) - 6.lpp.

Likums "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu"

(1077.dok.) - 6.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 6.lpp.

- dep. K.Lībane - 8.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par š.g. 13.jūnija

Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu K.Čerāna,

G.Gannusas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, I.Liepas,

A.Saulīša, J.Stroda, O.Kostandas, O.Grinberga un

O.Dunkera pieprasījumu finansu ministram A.Kreitusam,

par budžeta iestādēm piešķirto līdzekļu izlietojumu

(kādas ir apstiprinātās finansējuma tāmes, kādas

naudas summas tiek plānotas izlietot komunālajiem

maksājumiem, komandējumiem u.c.) (Pieprasījums

noraidīts)

(1040. un 1040.-a dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 8.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 9.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu"

(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie

Noteikumi nr.93) (1.lasījums) (Steidzams)

(631. un 1006.dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 11.lpp.

Likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu

un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību"

(1.lasījums)

(618. un 1007.dok.)

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 12.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites

kārtību un uzraudzību"" (Satversmes 81.pantā

noteiktajā kārtībā izdotie Noteikumi nr.107)

(1.lasījums)

(645. un 1008.dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 13.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības

regulēšanu enerģētikā"" (Satversmes 81.pantā noteiktajā

kārtībā izdotie Noteikumi nr.95) (1.lasījums)

(633. un 1012.dok.)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 14.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības

regulēšanu enerģētikā"" (1.lasījums)

(138. un 1013.dok.)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 15.lpp.

Likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību

pasūtījumu" (2.lasījums)

(135. un 1030.dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. N.Pēterkops - 22.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību

uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"
(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie

Noteikumi nr.142) (2.lasījums) (Steidzams)

(686., 878., 878.-a un 878.-b dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 23.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību

kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"

(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie

Noteikumi nr.127) (2.lasījums) (Steidzams)

(689., 879., 879.-a un 879.-b)

Ziņo - dep. I.Liepa - 26.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību

atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma

objektiem"" (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

izdotie Noteikumi nr.125) (2.lasījums) (Steidzams)

(673. un 1048.dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 28.lpp.

Likumprojekts "Lauksaimniecības likums"

(2.lasījums)

(1088.dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 30.lpp.

Debates - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 34.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 35.lpp.

- dep. I.Bišers - 36.lpp.

- dep. A.Seile - 36.lpp.

- dep. R.Zīle - 39.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.

- dep. I.Bišers - 40.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 41.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 42.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 44.lpp.

- dep. A.Seile - 45.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 46.lpp.

- dep. E.Bāns - 46.lpp.

- dep. R.Zīle - 49.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietā A.Kiršteins - 49.lpp.

- dep. E.Bāns - 50.lpp.

- dep. A.Seile - 50.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 51.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietā A.Kiršteins - 52.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 53.lpp.

Debašu turpinājums - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas

savienības lietās A.Kiršteins

(8.panta 2.punkts) 73.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 74.lpp.

- dep. R.Zīle - 81.lpp.

- dep. V.Balodis - 82.lpp.

- dep. E.Bāns - 83.lpp.

- dep. V.Balodis (13.pants) - 88.lpp.

- dep. A.Seile - 88.lpp.

Paziņojums - dep. A.Lambergs - 89.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 90.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 90.lpp.

Debašu turpinājums - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas

savienības lietās A.Kiršteins

(par 11.pantu) - 93.lpp.

- dep. E.Bāns - 93.lpp.

- dep. R.Zīle (par 12.pantu) - 96.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 96.lpp.

- dep. E.Bāns - 97.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 98.lpp.

- dep. A.Seile - 99.lpp.

- dep. R.Zīle (par 14.panta

2.daļu) - 100.lpp.

- dep. R.Zīle (par 15.pantu) - 101.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

J.Zaščerinskis - 103.lpp.

- dep. A.Seile (par 13.pantu) - 104.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 104.lpp.

- dep. A.Jirgens - 105.lpp.

- dep. A.Seile - 106.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais

sekretārs J.Zaščerinskis - 106.lpp.

- dep. I.Bišers - 107.lpp.

- 108.lpp.

- dep. E.Bāns - 109.lpp.

- dep. I.Bišers - 110.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais

sekretārs J.Zaščerinskis - 110.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 111.lpp.

- dep. R.Zīle (par 21.panta

piekto daļu) - 118.lpp.

Likumprojekts "Muzeju likums" (1.lasījums)

(979. un 1058.dok.)

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 121.lpp.

Par iesniegumu - dep. I.Bišers - 123.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 123.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)"" (3.lasījums)

(493., 980. un 2001.dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 124.lpp.

Likumprojekts "Par īpašuma nodokļa maksājumu

atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un

to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā" (3.lasījums)

(408., 967. un 1099.dok.) - 127.lpp.

Ziņo - dep. A.Lambergs - 128.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 128.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un

azartspēlēm"" (3.lasījums)

(625., 900. un 1098.dok.)

Ziņo - dep. E.Inkēns - 130.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bišers - 130.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli""

(1.lasījums)

(814. un 1079.dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis - 131.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā

"Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām

organizācijām un to apvienībām"" spēkā stāšanās

kārtību" (1.lasījums)

(946. un 1081.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 132.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 132.lpp.

Likumprojekts "Par Ventspils pilsētas un Ventspils

rajona administratīvās robežas grozīšanu"

(1.lasījums) (Steidzams)

(924., 1084. un 1085.dok.) - 133.lpp.

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 134.lpp.

Likumprojekts "Likums par uzņēmumu un uzņēmēj-

sabiedrību maksātnespēju" (2.lasījums)

(775. un 2000.dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 135.lpp.

Debates - dep. I.Bišers (par 116.pantu) - 175.lpp.

- 176.lpp.

- dep. I.Bišers (par 120.pantu) - 177.lpp.

- dep. A.Seile - 178.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 178.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 179.lpp.

Par darba kārtību - 184.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņu pagarināšanu 1.lasījumā pieņemtajam

likumprojektam "Par Valsts cilvēktiesību biroju""

(1078.dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 184.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Valsts kontroles

revīzijas reglaments"" (2.lasījums)

(642. un 1097.dok.) - 184.lpp.

Ziņo - dep. K.Čerāns - 185.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs

(par 13.pantu) - 186.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 187.lpp.

- dep. R.Zīle - 188.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 189.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetiem"

(2.lasījums)

(643. un 1096.dok.)

Ziņo - dep. K.Čerāns - 191.lpp.

Paziņojums - dep. A.Krastiņš - 192.lpp.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas sēžu zālē. Turpināsim mūsu 1996.gada 8.jūlijā sasaukto ārkārtas sesijas sēdi. Sāksim izskatīt darba kārtības tālākos jautājumus.

Nākamais jautājums, kas mums jāizskata, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"", otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1095. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus priekšlikumus par šo likumprojektu otrajam lasījumam. Abi šie grozījumi ir no Saeimas Juridiskā biroja, un tie pamatā skar tātad klasiskas normas, kas attiecas uz 81.panta kārtībā pieņemtajiem dokumentiem.

1.pants. Komisija saņēma Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 1.pantā izslēgt atsauces uz likumu publikācijām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Otrs priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja ir saņemts par pārejas noteikumiem...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Zīles kungs! Bišera kungs vēlējās runāt par pirmo labojumu.

Lūdzu, Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies iepriekšējo tekstu, priekšlikumus, tad redzam, ka ir izdarīti ne tikai grozījumi, izslēdzot atsauces uz publikācijām, bet ir izslēgta arī atsauce uz Radio un televīzijas likumu, lai gan par to nekādi priekšlikumi nav tikuši iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Bet kāds ir jūsu ierosinājums šajā gadījumā?

I.Bišers. Es katrā ziņā gribētu saņemt izskaidrojumu no komisijas, jo es nevaru šo rēbusu pats atrisināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles kungs, vai jūs sapratāt Bišera kunga lūgumu? Lūdzu!

R.Zīle. Jā. Es atvainojos Saeimai. Te tiešām ir tehniska kļūda, jo Radio un televīzijas likumam ir jāpaliek komisijas atbalstītās redakcijas ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai deputātus apmierina šāds referenta skaidrojums? Vai mēs varam to pieņemt zināšanai, ka trešajā lasījumā tas noteikti tiks iestrādāts, tiks arī nodrukāts un ierakstīts likumā? Varam tā vienoties? Paldies. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Otrs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Man būtu lūgums balsot par šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"" otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs vēlas runāt.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Lagzdiņa kungs atsauc savu uzstāšanos. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, pasakiet termiņu trešajam lasījumam!

R.Zīle. Man būtu lūgums priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 12.augustu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 12.augustu? Nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1094 "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, es lūdzu savstarpēji sarunāties mazliet klusāk!

R.Zīle. Pirmais priekšlikums ir saņemts par 8.panta pirmo daļu... Es atvainojos, par likumprojekta 1.pantu. Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu izslēgt atsauces uz likuma publikāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju šaja jautājumā? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts par likumprojekta 16.pantu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis?

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Problēmas būtība ir tāda, ka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā strādā arī valsts amatpersonas, un kā uz tādām uz šīm valsts amatpersonām ir jāattiecina Korupcijas novēršanas likuma noteikumi, jo Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 13.punkts nosaka, ka valsts amatpersonas ir valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošās personas, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas, sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

Neapšaubāmi, šādi darbinieki, proti, valsts amatpersonas, strādā arī Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā tāpat kā praktiski visās valsts institūcijās. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai sasaistītu Korupcijas novēršanas likumu ar likumu "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" un daudziem citiem likumiem (jūs jau atceraties, ka pirms mēneša mēs šo problēmu atrisinājām šeit, Saeimā), ietvēra šādu standarta normu, kuras redakciju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, taču diemžēl nezināmu iemeslu dēļ atbildīgā komisija to nav pieņēmusi. Proti, mēs ierosinājām noteikt, ka inspekcijas darbinieku - valsts amatpersonu (tātad tas attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus un veikt pārraudzības un kontroles funkcijas) ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums. Tā vietā atbildīgā komisija joprojām atbalsta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kur ļoti neprecīzi, nepilnīgi un juridiski nekorekti dublē Korupcijas novēršanas likumu, no vienas puses paredzot dažus stingrākus ierobežojumus, bet no otras puses paredzot arī veselu rindu atvieglojumu. Tā ir viena problēmas būtība.

Un vēl otra - pati svarīgākā - lieta ir tā, ka otrajam lasījumam atbildīgās komisijas akceptētā 16.panta redakcija nosaka, ka šie ierobežojumi attiecas uz inspekcijas darbiniekiem. Kas tad ir inspekcijas darbinieki? Vai apkopēja, kas inspekcijā strādā? Varbūt sētnieks, kas slauka ielu pie inspekcijas ēkas durvīm? Kas tie ir? Vai tie ir tehniskie darbinieki? Tas nozīmē, ka šie ierobežojumi attiecas arī uz tādiem inspekcijā strādājošajiem, uz kuriem tiem nevajadzētu attiekties, jo viņi nevar nonākt interešu konflikta stāvoklī, - uz tehniskā darba darītājiem. Tāpēc arī mēs atbildīgajai komisijai ierosinājām sašaurināt, proti, šo subjektu loku, precizējot un nosakot, ka šie ierobežojumi attiecas, pirmkārt, uz inspekcijas darbiniekiem - valsts amatpersonām, un tie ir tādi ierobežojumi, kādus nosaka Korupcijas novēršanas likums. Tādēļ es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk pieteikušos nav.Vārds referentam Robertam Zīlem. Lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas argumenti, kāpēc viņa noraidīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 16.pantu, bija šādi. Jūs varbūt atceraties Kredītiestāžu likumu. Es atvainojos, likumā "Par Latvijas Banku" ir vesela virkne normu, kas attiecas ne tikai uz šajā Korupcijas novēršanas likumā noteiktajām normām. Šādās iestādēs, kas uzrauga gan banku darbību, gan apdrošināšanas tirgu, ir arī citas ļoti svarīgas lietas. Teiksim, sestās daļas 16.pantā minētās normas, kas attiecas uz to, ka inspekcijas darbiniekiem, atrodoties darba attiecībās ar inspekciju, kā arī pēc šo attiecību izbeigšanās, ir pienākums glabāt un neizpaust informāciju un tā tālāk.

Tāpat arī septītajā daļā ir noteikts, ka inspekcijas darbinieks drīkst izteikt inspekcijas oficiālo viedokli sabiedrības informācijas līdzekļos tikai ar inspekcijas priekšnieka pilnvarojumu. Un vēl citas tamlīdzīgas normas, kas neskar tikai to, par ko drīkst saņemt algu, ko drīkst savienot darba attiecībās, tātad savienojot darbus, un tā tālāk. Tās lietas, kas attiecas uz šiem finansu tirgiem, tomēr ir daudz būtiskākas, un tāpēc, nenoliedzot to, ka, iespējams, pirmie četri vai pieci punkti ir varbūt neprecīzāk izstrādāti... Teiksim, Lagzdiņa kungs jau minēja par to, ka nav īsti skaidrs, kas ir valsts darbinieks - vai tā ir valsts amatpersona vai tas ir kāds plašāks jēdziens attiecībā uz Uzraudzības inspekciju. Komisija tomēr uzskatīja, ka šie ar informāciju saistītie jautājumi un viedokļu izteikšanas jautājumi nav atspoguļoti Korupcijas novēršanas likumā, kā tas arī ir, un līdz ar to atstāja šo pantu atbilstošu tam, kāds tika nobalsots pirmajā lasījumā, nenoliedzot to, ka, runājot par šīm, kā es jau sacīju, mantas un naudas attiecībām un paralēli saņemtajiem atalgojumiem, ir nepieciešams to tiešām uz trešo lasījumu izstrādāt saistībā ar Korupcijas novēršanas likuma normām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu zvanu! Lagzdiņa kungs, lūdzu tribīnē!

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Man ir priekšlikums par to, kā lieta būtu tālāk virzāma. Tātad Kārtības rullis pieļauj balsot, ja Saeima to akceptē, piedāvāto redakciju pa daļām. Es ierosinu tātad balsot pa daļām šīs redakcijas un neatbalstīt pirmās piecas atbildīgas komisijas piedāvātās daļas, bet atbalstīt sesto, septīto un astoto daļu, kā arī atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Lagzdiņa kunga ierosinājumam? Nepiekrīt. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 16.pantu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Tālāk, lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem, tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts. Tātad, Zīles kungs, kā es saprotu, mēs varam aicināt deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Zīle. Komisijai būtu priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam par šo likumprojektu līdz 12.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 12.augustu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātā Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1039. Tie ir grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" pirmajā lasījumā. Pēc būtības šeit ir redakcionālas maiņas un precizējumi trijos pantos. Un kā piemēru es nosaukšu dažus. Tātad 2.panta 4.apakšpunktā bija izlaists vārds "pilsētu", te bija rakstīts: "...mērķdotācijas no valsts budžeta pagastu...", turpretī tagad būs "pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai" un tā tālāk. Tātad bija izkritis vārds "pilsētu".

Nākamais piemērs ir 5.pantā, kur bija rakstīts "pilsētu un pagastu pašvaldības", bet tagad ir "pašvaldības, kuras...", tātad pēc būtības šīs dažas maiņas ir redakcionāli precizējumi šajā likumā. Es lūgtu Saeimu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lamberga kungs! Vai debatēs deputāti ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par termiņu!

A.Lambergs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iesniegt labojumus šim likumam līdz šā gada 12.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Lamberga kunga nosaukto termiņu - 12.augustu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim pēdējo mūsu ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības sadaļu - "Patstāvīgie priekšlikumi".

Darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par A.Bondarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.1061. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Andreja Bondarenko uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Andrejs Bondarenko ir dzimis 1963.gada 22.oktobrī Doņeckā. Viņš no 1985.gada līdz 1986.gadam spēlēja Kijevas "Stroiteļ" sporta klubā basketbolu. Pēc tam - no 1987.gada - viņš spēlējis basketbolu dažādās Latvijas komandās un ir uzņemts Latvijas basketbola izlases komandā. Pašreiz viņš spēlē Doņeckas sporta klubā "Ðahtjor", bet viņš ir Latvijas izlases komandas spēlētājs. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu un nolēma to neatbalstīt, tāpēc nosūta to Saeimai izskatīšanai ar negatīvu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs! Deputāti debatēs par apspriežamo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu "Par A.Bondarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai ziņojumu". Parlamentārās izmeklēšanas komisijas bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības un noskaidrošanas un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanas komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas izmeklēšanas komisija, kas šā gada februārī tika izveidota, lai izvērtētu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un sanācijas iespējas, man ir uzdevusi sniegt augsti godātajai Saeimai ziņojumu par komisijas darbības rezultātiem. Pirms nolasu pašu ziņojumu, es gribētu pateikt dažus ievadvārdus, kas varētu palīdzēt labāk izprast un izvērtēt minēto ziņojumu.

Vispirms gribētu norādīt, ka komisija neuzskata, ka viņa visā pilnībā ir izpildījusi to uzdevumu, ko Saeima tai uzdeva, un tāpēc neuzskata savu darbu par pilnīgi pabeigtu. Komisija strādāja pietiekami enerģiski un aktīvi, tomēr četri mēneši izrādījās nepietiekami garš laikposms, lai pilnībā veiktu tai uzticētos uzdevumus. Tas ir saistīts vispirms ar to, ka bankas "Baltija" bankrotā bija iesaistītas daudzas juridiskās un fiziskās personas, to skaitā arī valsts atbildīgas amatpersonas. Mēs centāmies uzklausīt visas personas, kurām ir bijusi nozīmīga loma šajā lietā, un lielā mērā mums tas arī izdevās. Taču šīs darbības laikā vairākos jautājumos parādījās arī pretrunas atsevišķu personu izteikumos, pie tam ne tikai starp tiem, kuru pašreizējā uzturēšanās vieta ir valsts iestāžu pagrabos iekārtotās kameras, bet arī starp tiem, kuri sēž šo iestāžu darba kabinetos, tātad arī šīs otrās grupas pārstāvju vidū. Lai šīs pretrunas novērstu, mums vajadzēja tikties ar atsevišķām personām atkārtoti, bet tam vienkārši nepietika laika.

Otrkārt, bankas "Baltija" sabrukums nebija vienreizējs akts, bet gan vairāk nekā gadu ilgs process, kur katrā posmā ir atšķirīgas darbojošās personas un atšķirīgi apstākļi. Visu šo posmu izvērtēšana ir visai darbietilpīgs process, un tāpēc mēs dažiem šī procesa aspektiem nespējām veltīt pietiekami daudz vērības.

Treškārt, komisijai bija nepieciešams izstudēt daudzus darījumu dokumentus, revīziju un auditpārbaužu aktus, kā arī citus dokumentus, nemaz nerunājot par šo dokumentu ievērojamo apjomu. Jānorāda, ka šo dokumentu specifiskā satura dēļ to izvērtēšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, tāpēc to izdarīt tikai ar komisijas locekļu spēkiem vien nebija iespējams. Diemžēl Saeima no sava budžeta spēja izdalīt līdzekļus tikai viena konsultanta, speciālista bankas darbības jautājumos, atalgošanai, pie tam ne visu komisijas darbības laiku.

Ceturtkārt, daudzu faktu, kas saistīti ar bankas "Baltija" bankrotu, pilnīga noskaidrošana ir iespējama tikai ar specifiskām izmeklēšanas metodēm. Taču, lai gan krimināllietas par bankas "Baltija" bankrotu izmeklēšana turpinās jau vairāk nekā gadu, lietas nobeigšana vēl ir tālu, un tāpēc ģenerālprokurors un policijas darbinieki bija gatavi sniegt tikai vispārēja rakstura vērtējumus, bet nebija gatavi sniegt ziņas par konkrētām epizodēm. Visa tā rezultātā izmeklēšanas komisija ir guvusi tikai kopēju priekšstatu par bankas "Baltija" sabrukuma procesu, bet nav vēl paspējusi izpētīt visus šā procesa aspektus un visu šajā lietā iesaistīto personu lomu un to darbības pareizību. Tomēr komisija uzskatīja par nepieciešamu informēt Saeimu un arī sabiedrību par līdz šim veikto darbu. Mēs uzskatām, ka mūsu vērtējums par to, kāpēc ir bankrotējusi banka "Baltija", un par to, vai ir iespējams atjaunot tās darbību, vairs nemainīsies. Mūsu tālākais uzdevums būtu noskaidrot, kas nes par notikušo politisko atbildību un kas būtu darāms, lai mazinātu šā bankrota izraisītās sekas un lai nepieļautu šādus bankrotus nākotnē.

Kas attiecas uz mūsu ziņojumu, es gribētu paskaidrot, ka tas neatspoguļo, protams, manu, kā ziņotāja, viedokli vai kāda atsevišķa politiskā spēka viedokli. Izmeklēšanas komisija tika izveidota uz paritātes principa pamata, ietilpinot tajā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Bet mēs, visi tās locekļi, esam dažādi jau kā cilvēki un pārstāvam dažādus politiskus spēkus, tāpēc mums nebija viegli vienoties par vienotu pieeju jautājumam un par vienotu novērtējumu tiem faktiem, kurus mēs konstatējām, un arī par priekšlikumiem nākotnē. Tā, piemēram, jūs jau no atsevišķām publikācijām zināt, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, ko es pārstāvu komisijā, savā konferencē izteica daudz tālejošākus priekšlikumus par valsts obligāciju izsniegšanu apkrāptajiem noguldītājiem nekā tie, ko satur komisijas ziņojuma secinājumi. Savukārt komisijas priekšsēdētāja profesora Zelgalvja no Tautas kustības "Latvijai" pārliecība bija, ka valstij būtu jāatjauno bankas "Baltija" darbība, līdz ar to uzņemoties atbildību par visām tās saistībām. Taču šie priekšlikumi neguva komisijas vairākuma atbalstu un līdz ar to komisijas ziņojumā nav iekļauti. Ziņojumā ir iekļauts tikai tas, ko atbalstīja komisijas vairākums. Vispār mēs centāmies strādāt pēc konsensusa, proti, pilnīgas vienprātības principa, taču pilnībā to mums panākt neizdevās. Par komisijas ziņojumu kopumā sākotnēji nenobalsoja tās priekšsēdētājs - jau manis iepriekš norādīto apstākļu dēļ. Vēlāk gan viņš parakstīja komisijas ziņojumu, tomēr uzstāties šo apstākļu dēļ ar šo ziņojumu viņš neuzņēmās, un tas tad bija jādara man kā komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Komisijas loceklis Vienības partijas deputāts Gundars Valdmanis gan bez ierunām nobalsoja un parakstīja komisijas ziņojumu, bet uzskatīja par nepieciešamu sniegt dažas viņa atsevišķas domas par bankas "Baltija" sabrukumu, un šīs domas ir izplatītas jums atsevišķa dokumenta veidā, ar ko jūs visi acīmredzot esat iepazinušies. Tomēr komisija uzskata, ka dažādu viedokļu pastāvēšana komisijas locekļu vidū netraucēja komisijas darbam, bet gan, gluži otrādi, padarīja tās vērtējumu daudzpusīgāku un līdz ar to objektīvāku. Un tagad atļaujiet man pāriet pie paša ziņojuma.

Vispirms - vispārīgas ziņas par komisijas darbu. Parlamentāro izmeklēšanas komisiju ievēlēja 1996.gada 1.februāra Saeimas sēdē pēc frakciju pārstāvniecības principa. Komisijas sastāvā ir šādi deputāti: Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis. Pirmajā komisijas sēdē, kas notika 5.februārī, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Elmāru Zelgalvi no frakcijas "Latvijai", par priekšsēdētāja biedru ievēlēja Ilmāru Bišeru no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, un par sekretāru ievēlēja Gundaru Valdmani no Vienības partijas frakcijas. Līdz šim ir notikušas 23 komisijas sēdes, no kurām trīs bija izbraukuma sēdes. Komisija uzklausīja 18 dažādu organizāciju un iestāžu pārstāvjus, to skaitā valdības, Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Policijas departamenta pārvaldes cīņai ar noziegumiem ekonomikas sfērā, bankas "Baltija" un citus pārstāvjus - Māri Gaili, Einaru Repši, Andri Piebalgu, Uldi Osi, Jāni Skrastiņu, Daini Šmitiņu, Aleksandru Laventu, Tāli Freimani un citus. Komisijā sniegtās liecības un paskaidrojumi dažos principiālos jautājumos stipri atšķiras, tāpēc, komisijai darbu turpinot, vairākas personas tiks uzklausītas atkārtoti. Komisija pieņēma un izskatīja iesniegumus un sūdzības no bankas "Baltija" noguldītājiem, bijušajiem darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām. Komisija izanalizēja lielu skaitu dokumentu par jautājumiem, kas attiecas uz banku "Baltija", - auditoru slēdzienus, bankas "Baltija" administratora atskaites un izziņas, tiesas spriedumus, līgumus un citus darījumu dokumentus un tā tālāk. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks sniedza informāciju par komisijas darbu presei, radio un televīzijai.

Otrkārt. Bankas "Baltija" krīzes cēloņi, bankrota pamatotība, sanācijas iespējas.

Bankas "Baltija" krahs 1995. gada maijā kopā ar vairāku citu komercbanku maksātnespēju un bankrotu nostādīja Latvijas komercbanku sistēmu bezprecedenta problēmu priekšā. Atklājās, ka Latvijā nav pietiekami tiesisku, saimniecisku un politisku priekšnoteikumu drošai komercbanku darbībai.

Lai arī kopš krīzes sākuma ir pagājis gads, tā vēl līdz galam nav pārvarēta, par to liecina arvien jauni banku bankrota gadījumi. Sabiedrībā pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par šīs krīzes cēloņiem, it īpaši attiecībā uz banku "Baltija".

Komisija, iepazinusies ar krīzes norisi bankā "Baltija", nevar piekrist viedoklim, ka finansu krīze komercbankām 1995. gadā bija visnotaļ objektīvu apstākļu izraisīta, tādu kā krasās pārmaiņas Latvijas un kaimiņvalstu tautsaimniecībā 1991.-1994. gadā, likumdošanas nepiemērotība tirgus ekonomikas attiecībām, strukturālo pārkārtojumu lēnā virzība, uzraudzības institūciju vājums, kaut gan šo faktoru nozīmi nevar neņemt vērā. Atzīstot šo ārējo apstākļu ietekmi, komisija tomēr uzskata, ka bankas "Baltija" gadījumā tiem bija tikai blakus nozīme. Galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīga rīcība, neapdomīga un neprofesionāla bankas lietu lemšana un kārtošana.

Rietumvalstīs banku teorija un prakse balstās uz fundamentālu priekšnoteikumu, ka akcionāri un vadība ir godīgi, uzticami, kompetenti cilvēki un darbojas bankas un tās noguldītāju interesēs. Par bankas "Baltija" akcionāriem un dibinātājiem fakti liecina, ka šie ļaudis nepavisam nebija godīgi un uzticami. Kad veidojās komercbanku sistēma (banku "Baltija" nodibināja 1991. gadā), likumdošana vispār šajā ziņā bija pārlieku liberāla. Nevienu neinteresēja, no kurienes nāk nauda un kā tiek veidoti dibināšanas kapitāli. Ir zināms, ka bankas "Baltija" sākotnējo dibinātāju skaitā ar 60% kapitāla bija bēdīgi slavenais grupējums "Pârdaugava" (Ļeskovs, Raigorodskis un citi). Jautājums par to, kāda bija kriminālo struktūru loma bankas dibināšanā un tālākā darbībā, vēl acīmredzot tiks pētīts. Pēc auditorfirmas "Ernst & Young" analīzes datiem, Laventam, viņa radiniekiem un ar viņu saistītām firmām pieder vairāk nekā 56%, iespējams, pat vairāk nekā 63% akciju. Kā Aleksandram Laventam un Emīlam Laventam piederošu auditori uzrāda offshore firmu "Finhold Limited" - lielāko bankas "Baltija" akcionāru ar 31,65% akciju 7 913 000 latu vērtībā. Pats Aleksandrs Lavents šo faktu neapstiprina. Bijušais bankas "Baltija" prezidents komisijā apgalvoja, ka, 5 gadus strādājot bankā, viņam neesot bijis iespējams uzzināt, kas ir "Finhold" îpašnieks. Pārējiem bankas "Baltija" akcionāriem pieder relatīvi nelielas daļas, un viņus pārstāv Aleksandrs Lavents. Tāpēc var uzskatīt, ka bankas "Baltija" faktiskais saimnieks bija Aleksandrs Lavents.

Saimniekojot Aleksandram Laventam, banka "Baltija" bija galvenokārt paša Aleksandra Laventa un vēl dažu akcionāru projektu un darījumu finansēšanas instruments, nevis neatkarīgs peļņas gūšanas centrs, kā to nosaka Latvijas Republikas likumi un bankas "Baltija" statūti. Saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām bankas "Baltija" statūti nosaka, ka bankas izpildu un rīcības institūcija, kas vada tās darbību, ir bankas "Baltija" valde. Bankas "Baltija" prezidents savukārt izdod pavēles un citus aktus jautājumos, kas ietilpst bankas kompetencē, pārstāv banku attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām. Kas attiecas uz bankas "Baltija" uzraudzības padomi, likumā par akciju sabiedrībām speciāli noteikts, ka tai nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir sabiedrības valdes kompetencē. Pretēji tam bankā "Baltija" vienpersoniski saimniekoja bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, izlemjot visas svarīgākās bankas lietas. Bankas oficiālās institūcijas, ieskaitot prezidentu Tāli Freimani, daudzējādā ziņā bija tikai marionetes, Laventa pavēļu izpildītājas. Tālis Freimanis komisijai stāstīja: pēc dabas viņš esot bailīgs cilvēks, kas nemīl riskēt, un, ja no viņa būtu atkarīgs, nekad nebūtu noteicis augstos depozītu procentus, nekad nebūtu kreditējis nerentablos valsts uzņēmumus. Bet viņš esot ielikts tajā spēlē. Tālis Freimanis un viņa kolēģi pārkāpa bankas darbību reglamentējošos noteikumus, nebaidīdamies no atbildības, jo zināja valsts institūciju ārkārtīgo iecietību pret finansu nodarījumos iejauktām personām. Tālis Freimanis izmeklēšanas komisijai izteica savu neizpratni: Latvijā ir patlaban ierosinātas krimināllietas pret vairāk nekā 30 bankām, katrā no tām bija prezidents un valde, kas sastāvēja no zināma skaita locekļu, bet kāpēc apcietināti tikai viņš un Lavents?

Jebkuras bankas darbībā galvenais ir piesaistīt depozītus un prasmīgi tos aizdot, lai pelnītu procentus. Attiecībā uz depozītiem bankā "Baltija" vadījās pēc krāpnieku firmās un bankās labi apgūtā paņēmiena: "piramīdas". Ar neattaisnoti augstām procentu likmēm tika piesaistīti arvien jauni un jauni noguldījumi, lai varētu norēķināties par iepriekšējiem. Nekas nekavēja tā darīt, jo Civillikums kredītprocentu likmes neierobežo un banku likumdošana šajā ziņā nekādus izņēmumus neparedz. Bankas darbība balstījās uz prognozi, ka tuvākajā laikā jānotiek lata devalvācijai, kas, kā zināms, nepiepildījās. Uz 1995. gada 23. maiju bankai "Baltija" bija 121 462 privātnoguldītāji, kuriem banka kopsummā bija parādā 102,4 miljonus latu, bet, ņemot vērā kursa svārstības uz 1. jūniju, - 112,82 miljonus latu.

Banku "Baltija" pie sabrukuma noveda ne tik daudz augstās depozītu izmaksas, cik apšaubāmie aktīvi, galvenokārt kredīti. Pēc bankas "Baltija" grāmatvedības datiem, bankas aktīvi uz 23. maiju bija 212,6 miljoni latu. Turpretim pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena to reālā vērtība ir vismaz četras reizes mazāka. Pavisam kredītos banka "Baltija" bija izdevusi 143 miljonus latu. No tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā ir nodots Maskavas "InterTEK" bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka "Baltija" nav saņēmusi. Bankas "Baltija" administratoru mēģinājumi tiesas ceļā atgūt kredītportfeli beigušies neveiksmīgi. Pēc auditoru vērtējuma, šis kredītportfelis gandrīz bez izņēmuma sastāv no sliktas kvalitātes kredītiem, un tie ir slēgti, veicot komplicētas operācijas kreditēšanas īstā mērķa slēpšanai (piemēram, akcionāriem finansējot savus privātos darījumus ārpus bankas). Pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena, no Latvijā palikušā 60 miljonu kredītportfeļa labākajā gadījumā atgūstami 22 miljoni latu, sliktākajā - 6 miljoni latu. Turklāt viss bankas kredītportfelis ir vai nu ieķīlāts, vai nodots cesijā. Kredītportfelī 9,5 miljoni latu ir G-24 aizdevumi, kuri būs, iespējams, jāatdod valstij.

Relatīvi daudz kredītu banka "Baltija" izsniegusi valsts uzņēmumiem, kuri šodien nav spējīgi atdot savus parādus sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ. Auditori ir zemu novērtējuši bankas "Baltija" ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās. 8 līdz 10 miljoni latu ir pazaudēti darījumos ar privatizācijas sertifikātiem. Auditori konstatējuši, ka daudz informācijas bankas "Baltija" grāmatvedībā vispār neparādās, tāpēc lietu patiesais stāvoklis var būt vēl sliktāks.

Kā var spriest no auditordokumentiem, kredītu atgūšanu var stipri apgrūtināt bankas "Baltija" kredītnodaļā konstatētie lietvedības un personāla trūkumi. Lietās bieži nav ziņu par aizņēmēju uzņēmējdarbību, viņu finansu stāvokli un tamlīdzīgi. Bez šīs informācijas nav iespējams noteikt, vai kredītnodaļa vispār ir veikusi kādu darbu ar klientu. Lietās nav dokumentu, kas ļautu spriest, vai firmas pārstāvis ir bijis tiesīgs aizņemties naudu no bankas, ieķīlāt aktīvus kā kredītnodrošinājumu un tamlīdzīgi.

Par bankas "Baltija" izsaimniekošanu, bez šaubām, ir atbildīgi tie, kuri to izdarīja. Taču banka "Baltija", tāpat kā citas komercbankas, darbojās uz valsts licences pamata, un tās uzraudzību veica valsts. Valsts amatpersonas tika oficiāli paziņojušas, ka garantē naudas drošību komercbankās, atšķirībā no noguldījumu firmām. Bankas "Baltija" un citu komercbanku izputināšana atklāja, ka šīs garantijas ir bijušas iluzoras, jo efektīvas uzraudzības patiesībā nebija.

Komisiju neapmierināja bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa sniegtie paskaidrojumi par valdības atbildību šajā sakarā. Viņš valdības politisko atbildību gan pieminēja, bet nekavējās paziņot, ka par komercbanku lietām esot atbildīgs Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, kam ar likumu ir uzdota komercbanku uzraudzība un kas greizsirdīgi uzņēmis ikvienu valdības iejaukšanās mēģinājumu. It kā valsts lietas būtu privātas lietas! Valdības politiskā atbildība, kā to saprot komisija, nozīmē, ka valdībai ir jāatbild, pat iesniedzot demisiju, ja notiek tādas lietas kā noguldītāju masveida apkrāpšana noguldījumu firmās, 400 miljonu vekseļu afēra, G-24 kredītu piesavināšanās un citas valsts mēroga nejēdzības. Bankas "Baltija" un tamlīdzīgu komercbanku rīcība radīja draudus visai valsts finansu sistēmai, taču atkāpās tikai finansu ministrs, pie tam Gaiļa kungs centās viņu no tā atrunāt.

Noraidot apgalvojumu, ka Latvijas Banka un personīgi tās prezidents ir tieši vainojami bankas "Baltija" bankrotā, komisija tomēr uzskata, ka Laventam un citiem realizēt savu nodomu atviegloja tas, ka no Latvijas Bankas puses uzraudzība bija virspusēja un mazefektīva. Likums "Par Latvijas Banku", uzdodot Latvijas Bankai veikt komercbanku uzraudzību, liek izdarīt revīzijas, pārbaudīt Latvijas Bankas saistošo noteikumu izpildi. Pārbaudes izdara bankas revīzijas dienests vai - bankas pilnvarojumā - speciāls auditordienests. Bankā "Baltija" ðīs revīzijas tika veiktas ar lielām grūtībām vai vispār netika veiktas. Kad 1994. gadā auditorfirma "Coopers & Lybrand" izdarīja bankā pārbaudi attiecībā uz 1993. gada rezultātiem, bankas "Baltija" vadība visādi kavēja auditorus iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, tāpēc pārbaude tika pabeigta tikai 1994. gada augustā. Līgums par 1994. gada rezultātu pārbaudi ar auditorfirmu netika noslēgts, jo bankas pārskats kā tāds faktiski neeksistēja. 1995. gada janvārī-martā auditorfirmas pārstāvji ar lielām grūtībām veica kārtējo revīziju bankā. Tā parādīja, ka stāvoklis ir diezgan smags. Auditoriem tika lūgts nevienam par to neziņot, kamēr notiek sarunas ar Depozītu banku. Aprīlī revīzija tika pārtraukta pavisam, vēlāk izrādījās, ka "Coopers & Lybrand" auditorus bija maldinājuši sagrozītie bankas grāmatvedības dati, neļaujot viņiem noteikt patieso bankas "Baltija" finansiālo stāvokli.

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes bijusī priekšniece Lejniece informēja komisiju, ka arī Latvijas Bankas darbinieki paši aizgājuši uz banku "Baltija", lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Pārbaudītājus nav gribējuši bankā ielaist, bet beigās tomēr ielaiduši. Tika konstatēts: slikti noformēti kredīti. Gada beigās kļuva skaidrs, ka stāvoklis bankā "Baltija" ir slikts. Novembrī bijis sagatavots pat Latvijas Bankas vesels projekts par pasākumiem pret banku "Baltija", kas iesniegts izskatīšanai Latvijas Bankas vadībai. Vēstule nav parakstīta, tomēr ir notikusi Latvijas Bankas vadības tikšanās ar bankas "Baltija" vadību. Bankas "Baltija" vadītāji esot piedraudējuši, ka sankciju gadījumā viņi vērsīsies pie preses. 1995. gada sākumā Latvijas Banka esot bijusi informēta par zaudējumiem bankā "Baltija" 30-60 miljonu latu apmērā. "Coopers & Lybrand" informēja par 50 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Patieso stāvokli bankā "Baltija" uzzināja tikai tad, kad tās darbība bija apturēta un par bankas administratoru kļuva Uldis Klauss. Kā komisijas sēdē atzina Repše, "mûsu baņķieri ir gudrāki krāpnieki un dokumentu viltotāji, nekā mēs domājam".

Likums nosaka, ka valsts neatbild par komercbanku saistībām. Taču, izmantojot bankas "Baltija" unikālo stāvokli Latvijas finansu sistēmā, bankas "Baltija" vadītāji bija pārliecināti, ka valsts neļaus bankai "Baltija" nobankrotēt, ka Latvijas Banka un valdība maksās tik, cik būs nepieciešams.

Kad 1995.gada maijā banka "Baltija" vairs nespēja veikt tekošos maksājumus (neapmaksātie maksāšanas uzdevumi laika posmā no 12. līdz 23.maijam sastādīja kopsummā 3 774 000 latu), tās vadītāji sāka uzstājīgi no Latvijas Bankas prasīt naudu, aizbildinoties ar īslaicīgām likviditātes problēmām.

16.maijā pēc Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes iniciatīvas notika Ministru kabineta sēde, kurā tika nolemts palīdzēt bankai "Baltija" izkļūt no finansiālajām grūtībām, paredzot, ka valdība pārņems 50% bankas "Baltija" akciju un uzņemsies pilnīgu kontroli pār bankas operācijām.

17.maijā Einars Repše, Andris Piebalgs un Aleksandrs Lavents parakstīja kopīgu paziņojumu, ka ir panākta principiāla vienošanās par sadarbību, ka Latvijas banka, Finansu ministrija un banka "Baltija" nekavējoties veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bankas "Baltija" īstermiņa likviditātes problēmas. Savukārt Aleksandrs Lavents publiski nosauca runas par iespējamām bankas "Baltija" finansiālām problēmām par baumām. Arī Latvijas Bankas un valdības pārstāvji noliedza jebkādu pamatu runām par bankas "Baltija" finansiālām grūtībām.

19.maija Saeimas ārkārtas sēdē Ministru prezidents Māris Gailis paziņoja, ka, lai arī vēl nav noslēgts līgums starp banku "Baltija" un Latvijas Banku, Latvijas Banka ir pārņēmusi visas bankas "Baltija" transakcijas un stingri kontrolē bankas darbību. Darbam bankā "Baltija" norīkoti Latvijas Bankas speciālisti bankas prezidenta padomnieka Ulda Klausa vadībā. Vienlaicīgi Latvijas Banka sniedza bankai "Baltija" neatliekamu palīdzību, pārskaitot tās kontā 2,7 miljonus latu. Par šo situāciju Uldis Klauss komisijai pastāstīja.

Pēc intensīvām sarunām 20.maija rītā viņam bijusi tikšanās ar Aleksandru Laventu, kas lūdzis palīdzību no Latvijas Bankas 6,5 miljonus latu jeb 10 miljonus dolāru, lai 23.maijā varētu atvērt banku. Kad Uldis Klauss interesējies, kad banka "Baltija" naudu atdos, Aleksandrs Lavents kā naudas avotu minējis konvertāciju un kādas bankas, nenosaucot tās vārdā. Par bankas "Baltija" finansiālo stāvokli Lavents neko konkrēti neesot teicis. Zīmīgi, ka arī izmeklēšanas komisijai Lavents atteicās nosaukt tādus skaitļus, kas raksturotu bankas stāvokli maija izšķirošajos datumos. Tas esot jāprasa prokurorei B.Ulpei.

Pēc auditoru slēdziena bankas "Baltija" saistības tobrīd pārsniedza tās aktīvus par 192 miljoniem latu. Kad pieprasītā summa netika saņemta, 22.maija rītā bankas "Baltija" direktoru padome paziņoja, ka, sākot ar pulksten 14.00, tiek apturētas visas bankas operācijas. Ievērojot, ka bankas "Baltija" slēgšana ir noticis fakts, arī Einars Repše pulksten 19.00 pieņēma lēmumu apturēt bankas "Baltija" darbību līdz iepriekšminētā līguma noslēgšanai.

Neraugoties uz to, ka jau bija kļuvis zināms, ka banka "Baltija" lielāko daļu no sava kredītportfeļa (80 miljonus latu no 141 miljona), pārkāpjot Latvijas Bankas aizliegumus, ir nodevusi kādai Maskavas bankai, pretī saņemot tikai solījumus, ka apmaksa tiks veikta ar Krievijas ilgtermiņa valsts obligācijām, līgums starp Latvijas Banku, Finansu ministriju un banku "Baltija" 25.maijā tika parakstīts. Tas paredzēja visu bankas "Baltija" akciju, kuru vērtība tobrīd bija nulle, nodošanu Latvijas Bankas valdījumā. Tādā veidā Aleksandrs Lavents ne tikai atbrīvojās no parādiem apkrautas bankas, bet vēlāk varēja izvirzīt pretenzijas tās jaunajiem saimniekiem. Uldis Klauss, veicot administrēšanu bankā "Baltija", noskaidroja, ka banka patiešām ir "tukša".

Līguma slēgšanas sakarā bijušais finansu ministrs Andris Piebalgs paskaidroja komisijai, ka viņam savas informācijas par stāvokli bankā "Baltija" nav bijis un ka viņš visā pilnībā esot paļāvies uz Latvijas Bankas sniegto informāciju. Palīdzība bankai "Baltija" neesot varējusi būt lielāka par 5 miljoniem latu, jo tobrīd bijis liels budžeta deficīts. Bet šī palīdzība bijusi vienīgā Aleksandram Laventam palikusī kredītlīnija - citas viņa iespējas bijušas izsmeltas.

No iepriekš minētā redzams, ka Latvijas Banka un valdība mēģināja palīdzēt bankai "Baltija", uzņemoties nopietnas saistības bez elementāras informācijas par stāvokli bankā. Neticami, bet šo informāciju neviens pat nemēģināja pieprasīt.

Neatbilstoša situācijai bija arī valdības un Latvijas Bankas rīcība, uzņemoties saistības pret bankas "Baltija" noguldītājiem. 16.maijā finansu ministrs Andris Piebalgs sniedza paziņojumu televīzijā, ka valdība izmaksās katram noguldītājam 1000 latu. Kā komisiju informēja bijušais Ministru prezidents Māris Gailis, Andris Piebalgs esot pārteicies, jo tāda lēmuma Ministru kabinetā nav bijis. Esot gan bijis lēmums - kompensēt noguldītājiem zaudējumus līdz 500 latiem, 200 latu izmaksājot uzreiz, bet pārējos 3 gadu laikā. Māra Gaiļa valdība uzsāka šo kompensāciju izmaksu, izmaksājot no valsts kases 1,2 miljonus latu, kuri vēlāk bankai "Baltija" bija jāatmaksā. Pašreizējā valdība no iepriekšējās valdības saistībām ir atteikusies, uzskatot, ka tās turpināmas, izmantojot vienīgi bankas administratora atgūtos līdzekļus.

Ar šā gada februāri pati banka "Baltija" izmaksā kompensācijas līdz 100 latiem tiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu, un līdz 10.jūnijam šādas kompensācijas bija saņēmuši 10 866 noguldītāji. Ar 10.jūniju notiek kompensāciju izmaksa līdz 100 latiem 60 gadu vecumu sasniegušajiem. Ir paredzēts, ka šīs izmaksas aptvers 25 880 noguldītāju. Par to, kā notiks turpmākās izmaksas, nav zināms.

Pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes vārdiem, viss būšot atkarīgs no nākamo likvidatoru nostājas. Latvijas Banka par likvidatoriem ir ierosinājusi tiesai iecelt auditorfirmas "Deloited Fouche" pārstāvjus. Šī jau būs ceturtā auditorfirma, kura nodarbojas ar bankas "Baltija" lietām.

Banka "Baltija" no maksātnespējas pasludināšanas dienas ir atguvusi 3,5 miljonus latu, un, pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes uzskata, būs iespējams atgūt ne vairāk kā 15-45 miljonus latu. Banka vēl joprojām juridiski skaitās maksātnespējīga, bet ne bankrotējusi un likvidējama. Diemžēl tas ir uzrakstīts tad, kad vēl nebija pieņemts pēdējais tiesas lēmums. Kā zināms, Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bankas atzīšanu par bankrotējušu. Tas dezinformē daudzos bankas "Baltija" noguldītājus, uzturot viņos cerības, ka banku vēl iespējams atjaunot un atgriezt viņu līdzekļus pilnā apmērā. Katra novilcinātā diena maksā bankai apmēram 2000 latu, nevajadzīgi tiek apmaksāts personāls, aizņemtas telpas, netiek realizēta manta un tamlīdzīgi. Ar katru dienu samazinās bankas nākamā likvidatora iespējas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu apstrīdēt bankas "Baltija" darījumus, jo to var darīt tikai attiecībā uz līgumiem, kuri slēgti vienu gadu pirms bankas bankrota atzīšanas. Bankas likvidācija turklāt faktiski notiek, tikai nesankcionētā un palēninātā veidā.

Kas attiecas uz bankas "Baltija" sanāciju, tad komisija nav konstatējusi, ka tā būtu bijusi iespējama 1995.gada maijā vai arī pēc tam. Bankas "Baltija" (Tāļa Freimaņa) un vēl daži citi sanācijas plāni ir nereāli, jo neuzrāda, kur tiks ņemta trūkstošā summa - 190 miljoni latu. Tāļa Freimaņa atsaukšanās uz it kā vienīgi Aleksandram Laventam zināmām "Maskavas bankām" neiztur kritiku, jo bankas "Baltija" un Aleksandra Laventa uzticības kredīts ir pilnībā zaudēts. Domājams, ka tieši tāpēc arī ir Tāļa Freimaņa pamatprasība, lai valdība pieņem politisku lēmumu - sanēt banku "Baltija", pat ne banku "Baltija", jo, kā viņš saprotot, banka ar šādu nosaukumu diez vai spēs pastāvēt.

Priekšlikums atbrīvot Aleksandru Laventu no apcietinājuma kā sekmīgas sanācijas priekšnosacījums uzskatāms par naivu mēģinājumu palīdzēt apsūdzētajam Laventam izvairīties no atbildības. Un tāpēc komisija izsaka sekojošus secinājumus un priekšlikumus.

Pirmkārt. Komisija konstatēja, ka bankas "Baltija" sabrukumā galvenā vaina gulstas uz bankas akcionāriem un vadītājiem, kuri noteica nepareizu bankas depozītu politiku, kas bija orientēta uz lata devalvāciju, izsniedza kredītus bez pietiekama ekonomiska pamatojuma un nodrošinājuma. Akcionāriem kredīti tika izsniegti, neievērojot normatīvus un necenšoties panākt to atmaksāšanu.

Otrkārt. Komisija secināja, ka banka "Baltija", tās saistībām vairākkārt pārsniedzot aktīvus, ir faktiski nobankrotējusi.

Treškārt. Komisija nav ieguvusi nekādus pierādījumus, ka pastāv kāda iespēja "atdzīvināt" banku, tāpēc bankas likvidācija likumā noteiktā kārtībā ir vienīgā iespēja, kā nepieļaut vēl lielākus materiālos un morālos zaudējumus.

Ceturtkārt. Komisija konstatēja, ka Latvijas valdība (Ministru prezidents Māris Gailis, finansu ministrs Andris Piebalgs) nebija nodrošinājusi normālai komercbanku funkcionēšanai nepieciešamos tiesiskos, ekonomiskos un politiskos apstākļus. Savukārt Latvijas Banka (prezidents Einars Repše) neveica pilnā apjomā likumā paredzēto uzraudzību pār banku "Baltija" un citām komercbankām.

Piektkārt. Nolūkā pastiprināt uzraudzību pār komercbankām komisija ierosina izveidot no Latvijas Bankas neatkarīgu Komercbanku uzraudzības aģentūru.

Sestkārt. Komisija izsaka neapmierinātību ar gauso un mazrezultatīvo bankas "Baltija" un citu komercbanku lietu izmeklēšanu prokuratūras un policijas iestādēs. Komisija aicina valdību izstrādāt un realizēt tādu krimināltiesisko politiku valstī, kura darītu galu banku un citu kredītiestāžu nesodītai izlaupīšanai.

Septītkārt. Komisija ierosina Ministru kabinetam līdz šī gada 1.augustam izskatīt jautājumu par 500 latu kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām un to izmaksas kārtību.

Astotkārt. Komisija ierosina Finansu ministrijai, Latvijas Bankai un Latvijas komercbanku asociācijai izstrādāt likumprojektu par Noguldījumu apdrošināšanas fonda izveidošanu.

Un devītkārt. Lai sekmētu bankās nolaupītās naudas atgūšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības, komisija ierosina Finansu ministrijai rast līdzekļus prokuratūras un policijas izmeklēšanas grupu banku lietās papildu finansēšanai.

Paldies par jūsu uzmanību. Tāds ir komisijas ziņojums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Atklājam debates!

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Mīļie kolēģi! Katrai tautai kaut kad pienāk izšķirīgi brīži, un varbūt šodien, ja mēs druscītiņ iedziļināsimies kodolā - ne tanīs detaļās, bet kodolā, kas notiek mūsu tautā, tad redzēsim, ka mums vēl šodien ir pirmās pasaules cilvēki. Mums ir un vēl ātrāk veidojas trešās pasaules ekonomika. Es jums izvirzu domu, ka tas nav nejauši. Pielikumā pie bankas "Baltija" ziņojuma ir tāds sacerējums, kas balstās uz citu cilvēku darbu, arī uz manis paša personīgo pieredzi. Mūsu komisijas sēdes bija slēgtas, bet mums tur bija ļoti kompetenti cilvēki, starp tiem Jānis Ādamsons. Daudz ko tādu, ko mēs jutām un pārrunājām, apstiprināja arī tādas zinošas personas.

Bankas "Baltija" krīze, Latvijas banku krīze nav nejauša, viņa nebija novēršama detaļās, jo ir programma mūsu tautu ekonomiski iznīcināt. Un, ja mēs to neapjēgsim, ja mēs nesāksim jau šodien spert kaut kādus soļus, tad ļoti drīz būs par vēlu.

Man ir pretīgi tie, kas tautu laupa savā labā, bet pilnīgi nepieņemami ir tie, kas tautu ubago nevis savā labā, bet tikai tādēļ, lai tautu pakļautu savai varai. Tas ir tas, kas šodien notiek.

Tanī pielikumā, ko es pieliku pie komisijas raksta, tiek runāts, ka bijušās PSRS jeb "dzelzs bloka" plašā programma prasa divas lietas, lai viņas tiktu ieviestas, - "sevišķu idiotismu un "gudrinieku" komandas". Un, ja jūs paņemtu un paklausītos to, ko jums Ilmārs Bišers tikko lasīja, un paņemtu katru faktu, ko viņš minēja, un viņus saliktu pa čupiņām, tad tur būtu liela čupa sevišķu idiotismu un vēl lielāka čupa "gudrinieku" komandas rīkojumu. Fakts ir tāds, ka noguldītāji Latvijā kriminālelementu dēļ cietuši zaudējumus 100 firmās, kuras nav bankas, cietuši no 30 kriminālu banku aktivitātēm. Neviens nav sodīts. Tas kapitāls, kas mums ir, kas mūsu tautai ir vajadzīgs, lai mēs varētu dabūt sev darbarīkus un lai mēs varētu būt konkurētspējīgi arī pasaulē, kurā mēs gribam būt, tiek izsūkts ar saldiem sapņiem, ar 10% mēnesī, ar 3,5% mēnesī un tā tālāk, un tad viņš tiek "izšauts ārā" no mūsu zemes, un mūsu tauta paliek ar dakšām un ar grābekļiem, ar kuriem mēs ieiesim Eiropā. Mēs cīnīsimies ar tiem, kam ir kombaini un traktori. Saprotiet, kas te notiek! Un, ja mēs kaut kādi iedziļināmies detaļās, tad redzam, ka te ir tās muļķības, tas sevišķais idiotisms - atvainojiet, man patīk šī frazeoloģija šeit - un tās "gudrinieku" komandas.

"Gudrinieks" Repše mums stāsta... 35 reizes viņš ir mācījies un 35 bankas ir aizgājušas bankrotā, bet katru reizi viņam ir arvien labāka kontroles sistēma, katru reizi mēs ejam citu ceļu, nevis to, ko mums pieredze parāda. Atkal lielāka banka būs drošāka banka, nevis tā krājsabiedrība, kur viens otru pazīst, bet tā banka, kur neviens nepazīst tos akcionārus un kur nezinās, ko kurš darīs. Un aplaupīs atkal no jauna.

Kodoli šai tautas izlaupīšanas programmai ir divi. Viens ir augstās kredītlikmes. Draugi, izlasiet, ko es jums saku, rēķiniet paši! Amerikā ir krīze, un tur raksta pirmajās lapās par to, ka kredītprocentiem mainās kredītlikmes par 1/10 daļu. Bet mums kredītprocenti caurmērā šodien, ja tu gribi aizņemties naudu - un to tu vari dabūt tikai tad, ja tev ir garantētāji - ir 3% - 4% mēnesī, tas ir, 49% gadā, tas ir, mums 40% ir jāmaksā vairāk nekā tam, kas dzīvo Rietumeiropā. Tur uz katru darba vietu slodze ir 60 000 $ gadā. Mums nav tādas darbavietas Latvijā, kas maksātu 60 000 $ gadā, ja spētu. Mums nav nevienas darbavietas Latvijā, kas spēj dzīvot ar šādām kredītlikmēm. Mums agrāk bija augstākas kredītlikmes. Pret mūsu tautu notiek genocīds. Primāri tie ir tikai izpildītāji, bet jāsoda, cik vien mēs spējam, Repše, Rimševics un vispār visa Latvijas Banka ir jāattīra.

Nākošais jautājums. Kāpēc var šīs lietas šeit notikt? Mums ir jāskatās uz prokuroru un viņš jāatbrīvo. Priekš tā vajag 34 parakstus Saeimā, lai mēs varētu viņu izmest no amata, bet es nezinu, vai mēs nevaram... Viņam nav tās imunitātes, kas mums ir. Vai mēs nevaram sākt viņu vienkārši izmeklēt un likt aiz restēm? Simts firmas ir apkrāpušas noguldītājus, mūsu tautu, vismaz 35 bankas. Darba vietas zūd ne jau tikai viņu monetārās politikas un negodības dēļ. Es varētu iedziļināties un runāt par to, ka mums nebija konvertēšanas spējas attiecībā uz mūsu tirdzniecības partneriem. Tās darba vietas no Latvijas tiek izdzītas, un mēs tiekam dzīti nabadzībā, un tad nāk tā "gudrinieku" komanda, kas saka: "Mçs - uz Eiropu! Jūs, latvieši, ņemiet to grābekli un ejiet uz Eiropu, un esiet konkurētspējīgi!" Mēs esam ļoti spējīga tauta, bet skatiet, kādā slazdā mēs tiekam ielikti! Es jums pateikšu tā: kamēr mēs rakāsimies tajās detaļās, ko mums Bišera kungs stāstīja, ko mēs komisijā dzirdējām... ja mēs nesāksim šīs gudrinieku muļķības, sevišķo idiotismu, likt pa čupām, tad redzēsim, kas tur paliks pāri. Kamēr mēs raksimies 16.maijā vai 17.maijā, kurš kaut kādu dokumentu ir parakstījis un kurš ko ir zinājis, kurš tur bijis, mēs ne pie kāda risinājuma netiksim.

Es jums tagad pastāstīšu, kā ģenerālprokurors mums skaidroja, kāpēc viņš nevar cilvēkus ņemt ciet agrāk. Viņš saka: "Jâ, es redzu, ka "caurums" veidojas. Saņem depozītus pa 10% mēnesī latviešu naudā, bet Latvijas Banka saka, ka valūta paliks stabila, un aizdod par 6% offshore firmām. Es redzu, ka "caurums" taisās, ka būs bankrots, bet es neko nevaru darīt. Mēs vēl neesam izmērījuši šā "cauruma" lielumu vai dziļumu. Man ir jābūt bankrotam, man ir jābūt visam izstudētam, un tad varbūt es varētu kaut darīt." Ar tādu sevišķu idiotismu, ar tādu "gudrinieku" mēs nekad nevienu cietumā neieliksim. Mēs nekad nenobremzēsim to noziedzību, kas vērsta pret mūsu tautu. Kaut kāds nāks šaut un gribēs tevi nonāvēt ar automātu, bet policists stāvēs un gaidīs, un skatīsies, kurā vietā tev tās lodes trāpīs, lai viņš var pareizi izmērīt.

Mīļie deputāti! Es saprotu, ka daži no mums tiek apvainoti, ka mēs esam zagļi. Un, ja mēs zogam priekš sevis, lai tas tā būtu, lai būtu! Mēs varbūt negribam un nevaram pārdalīt to mantu, bet apstādināsim to, kas tagad notiek. Tā ir tīrā tautas iznīcināšana ekonomiskā veidā. Parakstīsim atsaukšanu Latvijas Bankas vadošajām personām. Pateiksim Šķēles kungam, ka mums nav pieņemams, ka viņa padomnieku komandā strādā tie, kas ir strādājuši bankrotējušās bankās. Mainīsim prokuroru! Sāksim kaut ko darīt, jo, draugi, nav vairs laika! Mēs ar to grābekli nebūsim konkurētspējīgi nekur! Paldies.

Un nākamais - sevišķs idiotisms un "gudrinieku" komandas. Lieciet tās, kur jūs gribat, - vienā čupā un otrā čupā! Un tad redzēsit, kas tur paliks pāri! Paldies.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mums darba kārtībā ir divi jautājumi. Runājot par vienu jautājumu, es faktiski gribu runāt arī reizē par otru jautājumu, kur ir lēmuma projekts. Es tikai vēršu deputātu uzmanību uz to, ka tur ir ieviesusies drukas kļūda, tur vajadzēja būt 1996.gada 15.augustam. Citam termiņam.

Vispirms gribu izteikt savas domas par komisijas ziņojumu. Mēs noklausījāmies komisijas ziņojumu, un Bišera kungs to arī pateica, ka es biju tas, kurš nebalsoja par šo ziņojumu, jo nepiekritu daudzajām tām tēzēm, kas komisijas ziņojumā tika iekļautas. Dažas domas šajā sakarībā.

Vispirms vispārējie secinājumi. Ziņojums ir sastādīts tendenciozi, tajā nav dots objektīvs visa komisijas rīcībā esošā faktiskā materiāla objektīvs, vispusīgs izvērtējums. Bieži vien ir tikai faktu konstatācija, bet nav šo faktu analīzes un secinājumu.

Piemēram, 2.lappusē minēts, ka bankas "Baltija" akcionāri un dibinātāji nepavisam nebija godīgi un uzticami. Ja arī pieņemam, ka šis apgalvojums ir pareizs, tad tūlīt rodas jautājums: kā šie negodīgie ļaudis varēja kļūt par bankas vadītājiem? Kas viņiem ļāva dibināt banku un kļūt par tās vadītājiem? Jo bankām, atšķirībā no citām akciju sabiedrībām, ar likumu ir noteikta valsts institūcijas - Latvijas Bankas - uzraudzība. Latvijas Banka pirms licences izsniegšanas pārbauda komercbankas dibināšanas likumību un apstiprina bankas vadību. Par to ziņojumā nekas nav teikts.

Treškārt. Nevaru piekrist ziņojuma 2.lappusē izteiktajam apgalvojumam, kas ir arī pirmajā secinājumā, ka galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīgā rīcība.

Jā, bankas vadībā bija kļūdas un trūkumi. To savos paziņojumos nekad arī es neesmu noliedzis. Kļūdas bija aktīvu un pasīvu struktūras veidošanā, kas izraisīja bankas finansiālā stāvokļa un likviditātes pasliktināšanos. Aizdevumus nereti izsniedza bez pietiekama ekonomiskā pamatojuma un atmaksāšanas aprēķiniem. Rezultātā pieauga "slikto" kredītu summas un līdz ar to radās nepieciešamība veidot speciālus uzkrājumus nedrošiem parādiem. Dārgo resursu piesaistīšana un nepietiekami procentu ieņēmumi radīja bankai zaudējumus. Uzskatu, ka bankas "Baltija" krīze un tās cēloņi jāaplūko plašākā kopsakarībā, un to prasa arī notikumu analīze.

Bankas "Baltija" krīzi veicināja arī ārējie apstākļi. Kā tādi minami Latvijas Depozītbankas slēgšana 1995.gada 27.aprīlī, kā arī bijušā finansu ministra Piebalga paziņojums Latvijas televīzijā 1995.gada 16.maijā par to, ka valdība pārņem banku "Baltija" 50% apmērā un garantē noguldījumu apmaksu līdz 1000 latiem. Šie fakti izraisīja ārkārtīgu paniku noguldītāju vidū, un bankas resursi noguldījumu izmaksāšanai ātri izsīka.

Ļoti būtisks bankas "Baltija" kraha cēlonis ir Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas un licences devējas bezatbildīgā rīcība gan krīzes sākuma stadijā, gan, jo īpaši, beigu posmā, apturot bankas "Baltija" darbību. Komisijas rīcībā esošie fakti liecina par to, ka Latvijas Banka regulāri saņēma no bankas "Baltija" atskaites un pārskatus par naudas plūsmām. Latvijas Bankas darbinieki vairākkārt veica pārbaudes uz vietas bankā "Baltija". Tātad Latvijas Bankas vadība bija labi informēta par stāvokli bankā "Baltija", tomēr Latvijas Banka neveica pietiekami radikālus pasākumus, lai panāktu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanos. Latvijas Bankas vadības aizbildināšanās ar trūkumiem likumdošanā ir pilnīgi nevietā.

Liecības apstiprina to, ka Repšes kungs ir kategoriski iebildis pret ieteikumiem izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus pastāvošajos likumos, kas dotu iespējas Latvijas Bankai veikt radikālus pasākumus pret komercbankām, kuras neievēro normatīvus un pasliktina likviditāti.

Arī šajā sakarībā kā viens no bankas "Baltija" krīzi veicinošiem faktoriem jāmin bijušās valdības nekonsekventā rīcība pirms šīs bankas licences apturēšanas. Par Piebalga, kā arī valdības vadītāja lomu mēs jau minējām. Vēl jāuzsver, ka valdība nepildīja uzņemtās saistības sakarā ar kopīgā paziņojuma parakstīšanu un četru pušu līguma noslēgšanu.

Māra Gaiļa paziņojums televīzijā par to, ka valdība pārņem savā īpašumā 50% bankas "Baltija" akciju un ar savu līdzdalību bankas "Baltija" îpašumā garantē noguldījumu drošību, faktiski bija tautas mānīšana, kaut arī noslēgtā četru pušu līguma 7.punktā valdība uzņēmās solidāru atbildību. Faktiski tā neko nedarīja, lai sekmētu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanu.

Ņemot vērā visu teikto, uzskatu, ka nevar izdalīt kādu vienu galveno krīzes cēloni. Nevar piekrist komisijas otrajam secinājumam, ka banka ir nobankrotējusi, saistībām pārsniedzot aktīvus. Bankas darbības apturēšanas brīdī nekāda bankrota nebija, bija maksātnespēja. Likums par maksātnespēju nosaka, ka bankrots ir ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija. Kreditoru sapulce nav sasaukta vēl līdz šai dienai.

Nevar piekrist arī trešajam secinājumam - par to, ka nav iespējas bankas sanācijai. Faktiski komisija pēc būtības šo jautājumu nav analizējusi un izvērtējusi. Es savā ziņojumā iesniedzu bankas sanācijas projekta tēzes, etapus, nepieciešamo investīciju apmērus, bet komisija pat neiedziļinājās, neizskatīja manus priekšlikumus.

Tālāk. Nav saprotams komisijas priekšlikums par bankas "Baltija" administratora... kā administratoram darīt zināmu noguldījumu... noguldītājiem viņu iespējas saņemt kompensāciju... arī par šo 500 latu garantēšanu ar valsts obligācijām, jo pamatā tāpat paliek nevis papildu līdzekļu piesaistīšana no valsts budžeta, bet atgūto kredītu summas. Nu, un par tām atgūto kredītu summām šeit jau minēja, ka tās ir nepietiekamas šobrīd.

Godātie deputāti! Mēs šodien varētu daudz un ilgi runāt par to, kas galu galā bija vainīgs un vai bankas "Baltija" krīzei bija kāds viens galvenais cēlonis vai daudzi cēloņi. Varam meklēt šos vainīgos, varam viņus kritizēt, tiesāt un tā tālāk, bet tajā pašā laikā visa tā galvenā problēma joprojām paliek neatrisināta un diemžēl arī komisijas slēdzienā par to nav nekas teikts. Un kāda ir tā galvenā problēma? Tā ir tāda: kā atgūt un atmaksāt cilvēkiem viņu pazaudēto naudu. Lūk, kas ir galvenā problēma. Un es uzskatu, ka mums šodien, pieņemot lēmumu, arī no tā ir jāvadās kā no galvenā kritērija, kā tālāk rīkoties, lai tomēr panāktu risinājumu šim jautājumam, šai problēmai, proti, mūsu noguldītāju, kreditoru, visu kredītu - ne tikai fizisko personu līdzekļu - atgūšanai.

Godātie deputāti! Es gribu jums parādīt, ka šajos vāciņos, šajā mapītē, kas man ir un ar ko visi var iepazīties, ir vairāk nekā 12 000 noguldītāju parakstu uz atsevišķām lapām. Ko šie noguldītāji lūdz? Viņi lūdz bankas sanāciju. Protams, šodien varbūt par sanāciju runāt ir problemātiski, bet ne jau sanācija kā pašmērķis, tā būtība jau ir viena, un tas mērķis šiem cilvēkiem ir viens - atgūt savu naudu, nekas cits. Ne jau viņiem tā banka kā tāda ir vajadzīga, bet viņi grib atgūt savu naudu. Mēs esam saņēmuši komisijā ļoti daudz vēstuļu, kuras raksta veci slimi cilvēki - bankas noguldītāji, kuri ir bezizejas stāvoklī jeb situācijā, arī šīs vēstules man šeit ir, es varu iedot deputātiem tās palasīt, un arī, starp citu, šīs vēstules ir saņēmusi mūsu Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze, bet diemžēl uz tām nav atbildēts, tās tūliņ tiek novirzītas uz mūsu komisiju. Ir arī citi deputāti runājuši ar noguldītājiem un arī šādas vēstules, šādus iesniegumus ir saņēmuši. Gribu teikt vēl ko: pašlaik bankas noguldītāji aktīvi izvērš protesta kampaņu. Ir notikuši protesta mītiņi - šeit, Rīgā, Vērmanes dārzā nesen notika, ir arī rezolūcija pieņemta, šī rezolūcija jums ir izdalīta, tur arī ir noguldītāju prasības. Šāds protesta mītiņš ir noticis, piemēram, arī Rēzeknē. Es nolasīšu šeit šīs rezolūcijas dažus punktus. Šeit ir 465 cilvēki piedalījušies. Un ko viņi prasa? "Pieprasām bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa demisiju..." Nu to varētu uzskatīt par noietu etapu. "Pieprasām Latvijas Bankas prezidenta Repšes demisiju; ja netiek izpildīti rezolūcijā pieņemtie punkti, atsakāmies maksāt par komunālajiem pakalpojumiem; pieprasām atsaukt Rēzeknes pilsētas domē un Saeimā ievēlētos deputātus." Lūk! Un man ir informācija, ka arī citos rajonos, citās pilsētās notiek šādas protesta demonstrācijas, jo cilvēki vienkārši ir bezizejas, izmisuma stāvoklī, jo viņiem tālāk vairs nav kur un viņu vienīgā cerība un vienīgais, kā saka, tāds stariņš vēl ir Saeima, tas ir, mēs. Un, lūk, viņi šodien gaida, kādu lēmumu mēs šeit pieņemsim - vai mēs viņus kaut cik atbalstīsim jeb vai mēs atkal paliksim kā daudzreiz, kā saka, aukstasinīgi un neieklausīsimies, un neņemsim visu to vērā.

Vēl par pašu banku. Pēdējā informācija no bankas ir tāda, ka jaunie likvidatori, kas tur ir iecelti, pašlaik strādā ļoti enerģiski un strādā vienā virzienā, proti, vakar tika atlaisti no darba vairāk nekā 30 bankas darbinieki, turklāt tika atlaisti cilvēki, kas pārzināja šīs lietas, - pirmkārt, Kredītpārvaldes darbinieki, kas pārzināja šīs kredītlietas, atlaisti ir cilvēki, kas pārzināja mantiskās lietas, teiksim, inventāru, īpašumu un tā tālāk. Tātad - ko mēs redzam? To, ka jaunie likvidatori cenšas... nedomā par to, kā atgūt šos kredītus, kā atgūt šo naudu, kā izmaksāt noguldītājiem šos līdzekļus, bet domā par vienu - kā ātrāk un vienkāršāk šo banku likvidēt. Viens mērķis. Bet mēs taču... un arī komisija par to savā ziņojumā ierakstīja, ka, lūk, ir jāsaņem atpakaļ šī nauda, un tādas iespējas saņemt atpakaļ ir, un tā ir jāizmaksā vai ir jāiegulda citur, lai šo kapitālu palielinātu. Lūk, varētu būt daudz dažādu risinājumu. Šajā sakarībā mēs iesniedzām šeit vairāku deputātu parakstītu lēmuma projektu, kurš ir darba kārtības 41.punkts un kurā tikai ir viens jautājums un viens punkts, un par kuru es aicinu arī deputātus balsot un pieņemt šo lēmumu, proti, uzdot Ministru kabinetam, Latvijas Bankai, bankas "Baltija" akcionāriem kopā arī ar mūsu pārstāvjiem, teiksim, komisijas pārstāvjiem, izstrādāt konkrētus priekšlikumus noguldītāju un visu bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Lūk, lai visas... kāpēc šīs puses šeit ir minētas? Šīs puses ir minētas tāpēc, ka šīs puses - protams, es šeit nerunāju par mūsu izmeklēšanas komisiju - bija tās, kas parakstīja kopīgu līgumu. Pirmkārt, parakstīja kopīgu paziņojumu pagājušā gada 16.maijā, pēc tam parakstīja kopīgu līgumu, kurā uzņēmās solidāru atbildību un uzņēmās kopīgi strādāt, lai šo problēmu risinātu, lai nodrošinātu šo noguldījumu atmaksu... Lūk, bet...

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, ir pagājušas 15 minūtes, jums ir jābeidz runāt.

E.Zelgalvis. Paldies. Es aicinu visus deputātus tomēr saprast šīs problēmas nopietnību...

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, 15 minūtes ir pagājušas, piedodiet, lūdzu!

E.Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir 6 minūtes. Nākamais runās Odisejs Kostanda. Vai jums... Tādā gadījumā paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

Vēl ir viens paziņojums. Ludmila Kuprijanova pirms pārtraukuma vēlas sniegt paziņojumu par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova. Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas locekļus sapulcēties komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā. Runās Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Par banku "Baltija" nu jau vairāk nekā gadu tiek runāts un diskutēts, un arī šodien, domāju, gan ziņojumā, gan debatēs mēs izsakām savu politisko vērtējumu notiekošajam. Kaut kādā ziņā mūsu domas atšķiras, kaut kādā saskan, bet es domāju, ka mums vismaz šobrīd vajadzētu, kaut arī ir pagājis vesels gads, pēc visām šīm diskusijām vienoties par konkrētu lēmumu un šim konkrētajam lēmumam būtu jābūt vērstam uz vienu mērķi - kā atvieglot cilvēkiem dzīvi šajā konkrētajā gadījumā, kā palīdzēt noguldītājiem. Es domāju, mums kā deputātiem, kā politiķiem nav cita mērķa. Un tāpēc nedaudz atcerēsimies notikumu gaitu un to, ko mēs šeit, parlamentā, esam darījuši.

Tātad: 24. janvāra sēdē Saeima atbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un nolēma izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Mēs uzskatījām un arī joprojām uzskatām, ka sabiedrībai jāzina visa patiesība par bankas "Baltija" krīzes rašanās cēloņiem, par to, kāda loma bankas bankrotā bija objektīviem apstākļiem toreiz, kāda loma bija valdībai, kāda - Latvijas Bankai, kā stāvokli bankā ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze, cik liela nozīme bija konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Mēs dzirdējām šodien komisijas ziņojumā, ka diemžēl tikai daļēji ir apkopotas bankas "Baltija" bankrota mācības. Nav vēl tomēr skaidrs, kurš īsti bija lielākais zaudētājs un kurš - ieguvējs, sabrūkot lielākajai komercbankai. Es domāju, ka ir savākts liels materiālu klāsts - un pateicoties tieši komisijas priekšsēdētāja Elmāra Zelgalvja profesionalitātei un neatlaidībai, taču, kā jau šeit tika norādīts, diemžēl visi šie materiāli joprojām nav objektīvi izvērtēti un varbūt arī daži fakti nav apzināti iestrādāti komisijas ziņojumā, tāpēc ir, protams, jāturpina materiālu analīze, komisijas darbs ir jāturpina.

Uz tiem trūkumiem un kļūdām, kas bija komisijas ziņojumā, jau norādīja iepriekšējie runātāji.

1995. gada pavasarī, kad tika paziņots par bankas "Baltija" bankrotu, toreiz tā bija lielākā Latvijas komercbanka, vēl vairāk - tā bija lielākā komercbanka vispār Baltijas valstīs. Bankai bija 38 filiāles, un 5 gadu darbības laikā naudu tajā noguldīja 532 tūkstoši noguldītāju, kuru noguldījumu kopsumma bija 225 miljoni... Apmēram 311 tūkstoši noguldītāju bija saņēmuši savus noguldījumus ar procentiem par apmēram 125 miljoniem latu. Tātad šie skaitļi ir iespaidīgi, un ne velti banka "Baltija" bija populārākā iedzīvotāju vidū un bija ieguvusi tautas bankas slavu un saņēmusi arī starptautisku atzinību. Tāpēc arī, domāju, tieši šīs bankas krīzes un bankrota situācijas izvērtējums ir Saeimas darba kompetencē, tāpēc Saeimas izmeklēšanas komisija strādā un tai ir jāstrādā, bet savukārt mums, balstoties uz informāciju, kas saņemta no šīs komisijas, ir jāpieņem lēmums, kā rīkoties.

Tā varbūt ir atbilde tiem, kas saka - kāpēc tad pēkšņi izmeklēšanas komisija nodarbojas tikai ar banku "Baltija".

1995. gada 25. maijā tika noslēgta bēdīgi slavenā četru pušu vienošanās. Faktiski banku "Baltija" toreiz pārņēma valsts, atņemot akcionāriem visus simts procentus akciju. Un izrādījās, ka faktiski šī vienošanās bija iegansts bankas "Baltija" prezidenta Freimaņa un uzraudzības padomes priekšsēdētāja Laventa atstumšanai no bankas vadības. Latvijas Banka iecēla toreiz savu bankas "Baltija" prezidentu Uldi Klausu, kurš faktiski iesāka bankas likvidāciju, slēdza korespondējošos rēķinus ārzemju bankās. Klausa valdīšanas laikā no bankas pazuduši arī daudzi dokumenti. Savukārt nākamā administratora Uģa Grūbes veiktie pasākumi vairāk atbilda nevis valsts, nevis noguldītāju interešu aizstāvēšanai, bet vairāk atbilda - un šādu vērtējumu ir jau izteikuši daudzi cilvēki, - vairāk atbilda bankas "Parekss" interesēm, kas ieguva ievērojamu daļu no bijušās bankas "Baltija" îpašuma. Kāpēc? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild. Rezultātā Latvija nu ir kļuvusi slavena kā valsts, kurā ir vairāki "simboliskie" iedzīvotāji - ieslodzītie: jau mirušais čekists Noviks, komunists Rubiks un, protams, vienīgais baņķieris bankas "Baltija" vadītājs Lavents, kas jau turpat gadu atrodas ieslodzījumā, turklāt bez jebkādiem pamatotiem pierādījumiem. Atcerēsimies (un to jau šeit vairāki ir norādījuši), ka pirms tam taču bankrotēja daudzas bankas - Tautas banka, "Olimpija", "Topbanka", "Latika", "Latintrade", Siguldas banka, Depozītu banka un tā tālāk. Kur ir visu šo banku vadītāji? Jeb mums nav viena tiesa visiem, nav viens likums visiem, nav viena pieeja visiem? Acīmredzot nav. Jo to jau mēs redzējām, kā izskatīja Fogeles gadījumu - it kā negadījumu. Mēs redzam, ka ir viena pieeja vieniem, cita - otriem. Un tā tas ir arī attiecībā pret šo banku vadītājiem.

Bankrotējušas ir tik daudzas bankas, bet neviens cits baņķieris nav sēdējis cietuma izolatorā. Atkal ir jautājums - kāpēc?

Acīmredzot Laventa turēšana bez pierādījumiem cietumā ir kādam izdevīga, vai nu kādam ekonomiskam grupējumam... vai tas ir kāds politiskais pasūtījums. Arī to, es ceru, izmeklēšanas komisija pateiks vēl savā galaziņojumā.

Vai bankā "Baltija" ir veikta neatkarīga ekonomiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, cik pamatotas bija runas par kaitniecību? Diemžēl nav. Domāju, ka neatkarīga ekspertīze pie tam būtu nepieciešama arī Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes rīcībai. It sevišķi tāpēc, ka viņš jau pirmajās dienās nāca klajā ar kategoriskiem, man līdz šim brīdim neizprotamiem paziņojumiem, kuros pieprasīja valdības izveidotai Budžeta un banku krīzes pārvarēšanas darba grupai dot iznīcinošus slēdzienus, ka tur nekā nav, respektīvi, bankā "Baltija" nekā nav. Tātad - neko neizvērtēt, neko neanalizēt. Vienkārši uzreiz paziņot: tur nekā nav, dodiet tādu slēdzienu. Kāpēc Repšem bija šāda pozīcija? Es saprastu, ja šāda pozīcija rodas, mēnesi izvērtējot, nu kaut vai nedēļu iedziļinoties... Bet pirmajās dienās paziņot kategoriski un pieprasīt valdības komisijai - nu, dodiet slēdzienu tādu un tādu... Tā kā agrāk, vecos pazīstamos laikos, tika pateikts - ir viedoklis... "jesķ mņeņije"... ziniet, pazvanīja mums Ivans Ivanovičs un teica: dodiet tādu slēdzienu. Tā arī tagad mums ir Repše, kas saka - dodiet tādu slēdzienu. Zīmīgi, ka Latvijas Banka jau kopš pirmajām bankas "Baltija" bankrota dienām cenšas uzspiest viedokli, ka bankas bankrots ir pašu noguldītāju interesēs. Jau jau tas tā būtu, tad jau visi noguldītāji ar ziediem katru dienu šeit stāvētu un teiktu - paldies, ka jūs tik ātri likvidējāt banku "Baltija", mums tagad nauda nāk kā pa reni, mēs visus savus noguldījumus esam atguvuši, un mums vēl piemaksāja klāt. Nu kā var runāt šādas absurdas lietas, teikt, ka bankrots ir noguldītāju interesēs, ja noguldītāju intereses nav aizstāvētas un viņu prasības nav apmierinātas!

Nākamais. Joprojām neviens neliekas ne zinis par šiem simtiem tūkstošu bankas "Baltija" noguldītāju, joprojām šos cilvēkus izliekas neredzam Latvijas valdība, tos ignorē Latvijas Banka. Nu, es ceru, ka vismaz mēs, Latvijas parlaments, tos neignorēsim, ka mēs atradīsim ceļus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Labi atceramies, kā pirms 6. Saeimas vēlēšanām Māris Gailis solīja noguldītājiem maksāt lielās kompensācijas no valsts budžeta, manipulēja ar cilvēku uzticību. Nu par laimi šis politiķis ir aizgājis no sava ministra krēsla - pagaidām. Redzēsim, varbūt ka notiks kā parasti - politiķis uzņemas politisku atbildību un dodas pelnītā labā diplomātiskā dienestā. Nu paskatīsimies, kā tas būs noticis šajā gadījumā.

Jā, diemžēl Šķēles valdības attieksme pret bankas "Baltija" noguldītājiem rāda, ka ļoti daudziem vadošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas.

Šodien, kad mēs klausījāmies Bišera kunga nolasīto Saeimas Parlemantārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, varēja gaidīt, ka tas būs ļoti nozīmīgs, lai noskaidrotu krīzes cēloņus un izvērtētu bankas sanācijas projektus. Šo ziņojumu gaidīja arī simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā, gaidīja visi tie, kas zaudējuši savus noguldījumus bankā "Baltija" un kas joprojām cer uz Saeimas un valdības aizstāvību, joprojām cer uz taisnīgu šīs lietas risinājumu. Šie nabaga cilvēki gaida valstsvīru aizstāvību, mūsu aizstāvību. Diemžēl komisijas ziņojumā izskanēja doma, ka tur nu neko nevar darīt, kas bijis - bijis, šiem cilvēkiem nav uz ko gaidīt. Es uzskatu, ka tā mēs rīkoties nevaram, mēs nevaram akceptēt izmeklēšanas komisijas piedāvāto lēmuma projektu, ar ko mēs faktiski parakstām, vienkārši ar vieglu roku, sev tādu bezdarbības apliecinājumu, sak, tur nekā nav, neko darīt nevar un nedarīsim. Mēs vienkārši uzreiz atsakāmies un pasakām, ka mēs negribam darīt. Es uzskatu, ka mums būtu jāatbalsta Elmāra Zelgalvja sagatavotais lēmuma projekts (kurā, kā jau minēja Zelgalvja kungs, ir šī drukas kļūda, tehniskā kļūda), ka līdz 15. augustam kopīgi Latvijas Bankai, Finansu ministrijai, tātad Ministru kabinetam, bankas "Baltija" kreditoriem... es nolasīšu precīzi:

"Sakarā ar Latvijas Bankas, Finansu ministrijas un bankas "Baltija" vadītāju 1995. gada 17. maija parakstītajā kopīgajā paziņojumā pausto apņemšanos veikt pasākumus bankas "Baltija" likviditātes problēmu novēršanā un normāla darba nodrošināšanā, kā arī 1995. gada 25. maijā minēto pušu noslēgtajā līgumā noteikto solidāro atbildību par bankas "Baltija" turpmāko administrēšanu

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un bankai "Baltija" kopā ar Saeimas Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Priekšlikumus iesniegt Saeimā līdz 1996. gada 15. augustam."

Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts atbilst mūsu vēlmei palīdzēt noguldītājiem, tas nerunā par kādu pašmērķi - atjaunot bankas "Baltija" darbu par katru cenu, tas nerunā ne par kādām personālijām, tas runā tikai par vienu - vai Saeima ir gatava uzņemties politisko atbildību savu vēlētāju, apkrāpto noguldītāju, interesēs. Jo tiešām ir skaidrs, ka, lai palīdzētu daudz zaudējušajiem ieguldītājiem, mums ir vajadzīga patiesi politiska drosme, mums ir vajadzīga pašaizliedzība un gatavība pieņemt varbūt pat nepopulārus lēmumus, varbūt pat sāpīgus lēmumus. Bet es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas ir cietuši, sāp vēl vairāk. Un, kolēģi, tāpēc es aicinu neizvēlēties vieglāko ceļu, nebalsot par Bišera kunga prezentēto komisijas lēmuma projektu, bet atbalstīt Elmāra Zelgalvja sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varu atklāti pateikt, ka man ne santīma nav bijis bankā "Baltija". Arī Rundāles pilī es neesmu atzīmējis ceturto bankas "Baltija" gadadienu, un, protams, tas ir ļoti interesants faktors pāris mēnešu pirms bankas "Baltija" kraha sākuma. Visa toreiz vadošā Latvijas politiķu plejāde tikās un draudzīgi atzīmēja Laventa kunga bankas perspektīvo darbību. Protams, man ir ļoti žēl, ka arī prezidenta kungs Ulmanis zaudēja savus 300 latus, grūti pelnīto naudiņu, bankā "Baltija", un iespējams, ka līdz šai dienai viņš tā arī nav saņēmis, jo cienījamo vecumu - 70 gadus - viņš vēl nav sasniedzis, kad varētu pretendēt uz tiem 100 latiem vai arī varbūt uz 500 latiem, ko cienījamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gaiļa kungs solīja atdot un, kā Dunkera kungs ieteica, vismaz ogās atdot. Taču arī pat ogas vairs netiks, jo ministra kungs nolēmis atstāt mūsu draudzīgo pulciņu.

Bet šeit es gribētu arī paskatīties uz citu lietu, par kuru patiešām būtu jādomā taisni Saeimai. Savā laikā Ivars Godmaņa kungs sāka cītīgi cīnīties ar "Parex" banku, bet "Parex", izrādījās, nesabruka. Pēc tam bija viens ministra kungs, kas cīnījās ar "Lainbanku", viņa arī nesabruka un tomēr kaut kā funkcionē. Pēc tam sākās visu banku krīze, kad mēs vēl sākotnēji plānojām Latviju veidot par mazu, plaukstošu banku valsti, kurā būs bankas uz katra stūra. Bet izrādījās, ka nu banku arī laikam nebūs un ka banku valsts neiznāks, jo izrādās, ka lielākā daļa banku, visas, vai nu bankrotē, vai likvidējas. Un viens no jautājumiem ir šāds: vai nākotnē kaut kas līdzīgs nevar atkārtoties? Jo šodien man rodas tāda sajūta, ka ne Latvijas Banka, ne Einars Repšes kungs, ne Ministru kabinets, diemžēl pagaidām arī Saeima nav radījusi aizsardzības mehānismu.

Jā, varbūt mēs radīsim vietējo aizsardzības mehānismu, bet ko mēs darīsim tagad, ja bijusī "Vâcijas-Latvijas" banka kopā ar "Hanzas" banku, kas jau ir starptautiska korporācija, arī sāks izjust ekonomisko krīzi? Un uz kurieni tad mēs atkal draudzīgā pulciņā skriesim? Kur tad tiem nabaga piketētājiem būs jāstāv - Tallinā vai Ženēvā? Mēs neesam radījuši aizsargmehānismu - un tas arī parādās šinī ziņojumā - pret to, lai visādi, to skaitā arī starptautiski, avantūristi nevarētu veidot un iesaistīt arī Latvijas kapitālu, un taisni privātcilvēku kapitālu, apšaubāmos darījumos.

Te, protams, paceļas arī bankas "Baltija" krīzes sakarā vēl viena ļoti interesanta nianse. Sakarā ar to, ka Latvijas Banka pēc būtības nenodarbojas ar kredītpolitiku, man rodas pilnīgi reāls viedoklis, ka banku "Baltija" valdība bija izmantojusi kā savu "kabatas" banku, jo kā var rasties tāda situācija, ka no tās tiek finansēti patiešām valsts uzņēmumi, kuri saņēma lielas, tajā skaitā arī no iedzīvotāju depozītiem, noguldījumiem, kapitālas summas, un pēc tam tā pati auditorfirma "Coopers & Lybrand", cik es skatījos, visur atzīmē, ka no firmas "Dzintars" atgūstamā kredīta iespējamība ir nulle. Un tur bija vesela grupa valsts uzņēmumu. Tātad šodien var izdarīt secinājumu, ka liela daļa noguldītāju ir kļuvuši par firmas "Dzintars" un visu pārējo uzņēmumu, valsts uzņēmumu to skaitā, līdzīpašniekiem. Un, vai šinī gadījumā nenotika ļoti interesanti - ka nauda tika savākta no Latvijas iedzīvotājiem, un valdība caur valdības kredītlīniju, ko šinī gadījumā banka "Baltija" veica kā savas funkcijas, to novirzīja uz bankrotējušiem valsts uzņēmumiem. Varbūt toreiz tie nebija bankrotējušie, jo cerēja uz to, ka sāksies masveida privatizācija un ka masveida privatizācijas rezultātā vai nu no jaunajiem privātīpašniekiem, vai no privatizācijas naudas līdzekļiem šī nauda tiks atgriezta bankai. Bet tie bija, iespējams, kaut kādi mutvārdu vai kāda cita veida līgumi starp bankas "Baltija" vadību un toreizējo Ministru kabinetu.

Tāpat mēs šodien cenšamies aizmirst ļoti interesantu situāciju, ka bankas "Baltija" krīzes laikā bija arī valdības budžeta krīze un ka 5.Saeima toreiz sāka risināt jautājumu par iespējamo Einara Repšes kunga jautājuma izskatīšanu Saeimā. Un tad sakarā ar valdības budžeta krīzi Repšes kungs pēkšņi draudzīgi izņēma no kabatas 20 miljonus latu vai dolāru - es neatceros to summu, to var konkretizēt kolēģi, - un šis jautājums pazuda attiecīgi sakarā ar to, ka viņš palīdzēja Gaiļa valdībai "salāpīt" savā veidā tobrīd budžeta deficītu, protams, palielinot kopējo parāda summu. Tā ir vēsture, un, protams, to mēs varam neskatīties, bet tā ir jāskatās vienotā ķēdītē, un līdz ar to var izveidot arī kaut kādu konkrētāku ainu par atbildību. Un diez vai šinī gadījumā Ministru kabineta "kabatas bankas" pārstāvju un vadības atbildība ir vienpusēja. Un šinī gadījumā, runājot par toreizējā premjerministra Gaiļa kunga atbildību, man liekas, ka par to ir jārunā līdzvērtīgi.

Protams, es varu piekrist šodien Gaiļa kungam, kurš saka, ka 5.Saeimā bija tāds draudzīgs politisks klimats, bet tagad ir vieni intriganti un insinuētāji, kas mēģina aprunāt cienījamo Gaiļa kungu, protams, ja mēs uzskatām, ka novest vairākas bankas līdz bankrota robežai un radīt milzīgus valsts ārējos un iekšējos parādus, ka tā bija normāla situācija. Un Gaiļa kungs labi jutās... Šis laiks laikam ir beidzies. Bet, iespējams, ir jāpaliek arī jums, Gaiļa kungs, "uz krēsla", kurā šodien sēž atsevišķi bankas vadītāji. Un, iespējams, tad mēs vairāk arī informāciju iegūtu. Bet tas ir tīri mehānisms attiecībā uz to, kas nes atbildību. Un šodien ir jārunā par to.

Ja valdība un premjerministrs ir uzņēmies atbildību, vai tādā gadījumā mēs varam atstāt to tā, ka šodien Šķēles kungs, nākošais premjerministrs, pasaka, ka viņš nekādu atbildību nenes. Vai tā ir valsts politika? Un vai tādā veidā var risināt valsts attīstību? Es uzskatu, ka ne. Bet, protams, tas ir mūsu rokās, kā risināt tālāk šo jautājumu - vai ir jāatdod cilvēkiem kaut vai tie 500 lati vai 100 lati.

Un kur tā nauda ir palikusi? Vai tā nebūs paradoksāla situācija? Jā, patiešām valsts uzņēmums tālāk funkcionēs, bet cilvēks nesaņems ne santīmu. Tātad iedzīvotājam, kas būs ieguldījis caur starpnieku tanī pašā "Dzintarā" naudu, viņam nekādu tiesību uz šo uzņēmumu nav, varbūt arī potenciālo peļņu privatizācijas gadījumā nav, bet attiecīgi uzņēmums, valsts īpašums, šādā vai tādā veidā ir valsts īpašums. Te ir ļoti daudz jautājumu.

Tāpat man ļoti izbrīnu rada tas, ka tad, kad es griezos mutvārdos pie vairākiem Izmeklēšanas komisijas darbiniekiem, jau parādījās ļoti interesanta informācija, ko arī teleintervijā deva Lučanska kungs, un tā varbūt ir kvalificējama dažādi. Viņš ziņoja par to, ka viņš bija ar mieru iesaistīties sākotnējā bankas "Baltija" posmā ar kapitāla līdzekļiem, piesaistīt lielas naudas summas. Viņš to arī reāli izdarīja un piedāvāja valdības pārstāvjiem. Izrādās, ka valdības pārstāvjiem par to nekādas intereses dotajā brīdī nebija. Un tad es piedāvāju bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijai... Es domāju, ka varētu atrast līdzekļus un sazināties ar Lučanska kungu, lai saņemtu konkrētas liecības, kas pie kā ir griezies, kādas ir notikušas darbības. Taču vismaz šinī papīrītī, ko es tomēr kvalificēju pagaidām kā papīrīti, nevis kā kvalitatīvu izpēti, ne vārda nevar izlasīt par to. Un mēs zinām reāli: jā, Lučanska kungam ir nauda, viņam ir sakari starptautiskajās biznesa aprindās, tajā skaitā arī Amerikas aprindās. Un te būtu arī iespējamais jautājuma risinājums. Tikai vai bija vajadzīgs šis risinājums - tur jau ir jautājums. Vai nebija daudz izdevīgāk novest to situāciju pie tā, kā ir šodien, kad neviens nenes nekādu atbildību lielā daudzuma bankas "Baltija" noguldītāju priekšā, tajā skaitā arī valsts noguldītāju. Vai nebija vajadzīgs, lai pazūd visa informācija, cik pašvaldības bija ieguldījušas un uz kādiem kontiem bija ieguldījušas naudu bankā "Baltija" uz kredītprocentiem - uz fizisko personu vai tīri uz pašvaldību kontiem? Jo pēc tam pacēlās jautājums, ka tās pašvaldības bija pilnībā zaudējušas savus līdzekļus. Tāpat jājautā: kādi Privatizācijas aģentūras līdzekļu daudzumi pazuda bankā "Baltija"? Kas tos bija ieguldījis? To mēs nezinām līdz šai dienai, un iespējams, arī neuzzināsim, tādēļ ka tur daudz ko interesantu mēs varētu uzzināt.

Un šie jautājumi visi ir palikuši. Protams, šinī gadījumā mēs kā politiskie pārstāvji varam šo jautājumu arī atstāt un tālāk nerisināt, un tas būs vēsturnieku jautājums. Bet diemžēl tie būs tie cilvēki, tā būs tā "zârku" nauda, tie būs daudzu parasto cilvēku pēdējie santīmi, kas ir aplaupīti. Tā ir arī to pašu zemnieku nauda, kuri bija ieguldījuši tur naudiņu, lai, teiksim, nākošajā gadā saņemtu ar procentiem, lai varētu nopirkt to sēklu vai arklu nopirkt. Protams, mēs varam atstāt to visu nerisinātu.

Un, protams, vēl ir arī jautājums par auditorfirmām. Es brīnos, kā viņas var turpināt savu darbību. Tas pats "Ernsts Young", "Coopers & Lybrand", kas ir devušas savus apliecinošos dokumentus par banku darbību. Pēc tam bankas mierīgi bankrotē, un izrādās, ka viņi var turpināt savas audita pārbaudes tālāk. Kas tas ir par biznesu? Jo, piedodiet - vai viņi ir uzņēmušies atbildību vai nav? Vai arī, piedodiet, Latvijas Banka, kas pieņēma šos audita slēdzienus? Tātad, piedodiet, tur sēž diezgan neattīstīti cilvēki.Tā atkal ir otra realitāte.

Un tādēļ es gribu piedāvāt šinī gadījumā... es uzskatu, ka ir pietiekami maiga Zelgalvja kunga piedāvātā variācija - turpināt izstrādi, tajā skaitā piesaistot arī bankas "Baltija" noguldītāju pārstāvjus. Vai ir reāli risināt šo jautājumu? Cik noguldītājiem var atmaksāt kompensāciju, kādā veidā, kāds ir mehānisms, lai viņi kaut ko saņemtu?

Protams, šodien vairs runāt par sanāciju vai par lielākām naudas summām ir diezgan nenopietni, jo ir pagājis laiks. Pietiekami daudz informācijas ir zudis, bet es domāju, ka var panākt vismaz to, lai cilvēki kādu daļu savu līdzekļu dabūtu atpakaļ. Un kādā formā? Vajag arī panākt, lai atsevišķi uzņēmumi, kuri ir parādā, lai tie pāriet kreditoru - noguldītāju rīcībā, lai tiktu izveidota kaut kāda juridiskā persona no kreditoru pārstāvjiem, kuri tālāk nodarbotos ar apsaimniekošanu, ja uzņēmumi ir rentabli, vai kuri vismaz piedalītos viņu privatizācijā. Un vēl ir iespējami daudzi mehānismi, ceļi. Bet nevar šinī gadījumā šodien atļaut to, lai viss tiktu pārdots par bezvērtīgu, par minimālo, cenu un lai kopsummā nekas netiktu iegūts. Protams, ja ir laiks. Un tā ir galvenā nelaime.

Un tomēr es uzskatu, ka šinī gadījumā būtu jāatbalsta Zelgalvja kunga piedāvātā rezolūcija un jāstrādā tālāk, aktīvi jāstrādā un jāiesaista arī pašas ieinteresētās puses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami, pareizāk sakot, "patīkami", dzirdēt kārtējo demagoģijas ūdeni, kurš nāk no šīs tribīnes. Vārdos mēs visi aizstāvam noguldītājus, bet faktiski nepiedāvājam nekādu risinājumu.

Par to, kas skar banku krīzi, es esmu pietiekoši bieži un daudz uzstājies un arī izteicis savu viedokli. Savu viedokli es esmu paudis un ceru, ka man ir izdevies arī pārliecināt šo te bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisiju. No šīs tribīnes, it sevišķi tad, kad mēs apspriedām un apstiprinājām akcīzes nodokli, ļoti daudz tika runāts par ceļiem, autobraucējiem, "biezajiem", noziedzniekiem un tamlīdzīgi. Arī banku krīzi kā tādu varētu pielīdzināt tam autobraucējam, kurš ir pārsniedzis ātrumu un ieskrējis kokā. Un pats galvenais jautājums: kurš ir vainīgs? Vai vainīgs ir tas šoferis, kurš ir sēdējis pie stūres, stūrējis to mašīnu, neievērojis brīdinājuma zīmes, pārsniedzis ātrumu, nenovaldījis stūri, iebraucis grāvī vai kokā, kā rezultātā cietis pats šoferītis, kā arī tas pasažieris, respektīvi noguldītājs bankā, vai arī kāds cits gājis bojā? Daļēji, dabiski, ir vainīgi arī mūsu nekvalitatīvie ceļi, tātad likumdošana - parlaments un valdība, ka mēs neesam šos ceļus tik pamatīgi noasfaltējuši, ka mēs nevaram braukt ar tādu ātrumu, ar kādu brauc Vācijā bez jebkādiem ātruma ierobežojumiem. Dabiski, sava vainas daļa jāuzņemas arī policijai, kura nav stāvējusi tajā vietā, respektīvi tā ir Latvijas Banka, kura nav veikusi pietiekošu uzraudzību. Bet tomēr pats galvenais jautājums ir cits: kur ir tas pirmsākums? Acīmredzot pirmsākums ir tas, ka šoferis, kurš ir braucis ar automašīnu, nav ievērojis brīdinājuma zīmes, ir pārsniedzis ātrumu, kā rezultātā ir arī notikusi avārija.

Ja mēs runājam par banku krīzi jau citā nozīmē, tad arī pagājušajā gadā, uzstājoties presē, tiekoties ar presi, kā arī no šīs tribīnes es esmu minējis vairākus iemeslus.

Pirmais un pats galvenais iemesls, es uzskatu, bija tas, ka banku sfērā diemžēl ienāca daudzi negodīgi biznesmeņi, darboņi ar vienu mērķi - sagrābt naudu un ar šo te naudu "aizlaisties". Un to arī pierāda visa pagājušā gada banku krīzes analīze. Mums ir bankrotējušas, faktiski bankrotējušas, kaut gan juridiski tas vēl nav atzīts, vairāk nekā 30 bankas.

Otrs iemesls, un tas arī ir ļoti dabisks, ir vājā uzraudzība no Latvijas Bankas puses.

Un trešais. Te jau arī Valdmaņa kungs viņu pieminēja - tie ir ārējie aspekti vai ārējā ietekme. Un šeit nav svarīgi, vai tā ietekme ir nākusi no Rietumiem vai no Austrumiem. Nebūsim naivi! Mēs, attīstoties mūsu rūpniecībai, lauksaimniecībai, jebkurā gadījumā sākam konkurēt arī ar Skandināviju, un, tiklīdz Latvijā sāka attīstīties banku sfēra, tikai atsevišķās Zviedrijas bankās vien apmēram 500 miljoni ASV dolāru pārstāja tur dot naudu, jo pārnāca uz Latviju. Jautājums: vai Zviedrijas baņķieri ir ieinteresēti, lai Latvijā attīstītos normāls banku bizness? Tāpat - vai somi ir ieinteresēti, lai Ventspils attīstītos arī kā osta? Tas ir dabiski. Tā ir konkurence. Un tas mums ir arī jāsaprot. Tomēr būsim godīgi un uzdosim pašu pirmo jautājumu: kas tad ir galvenais, kāpēc ir sākusies banku krīze? Acīmredzot pats galvenais ir tas, ka šie cilvēki jau ar noziedzīgu nodomu dibināja šīs bankas un apkrāpa noguldītājus. Un acīmredzot tas ir jāliek visam pamatā. Taču daļēji atbildība jāuzņemas gan Latvijas Bankai, gan arī valdībai.

Šeit Kostandas kungs un arī Lujāna kungs kritizēja Māra Gaiļa valdību par to, ka Māris Gailis ir solījis kompensēt noguldītājiem naudas summu līdz 200 latiem, pēc tam - līdz 500 latiem. Pie kāda slēdziena tad ir nonākusi mūsu bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisija? Ja jūs uzmanīgi izlasīsit šo te ziņojumu, tad redzēsit, ka mēs piedāvājam praktiski to pašu variantu - kompensēt noguldījumus, aizvietojot viņus vismaz ar obligācijām. Tas faktiski ir vairākuma viedoklis, mūsu komisijas viedoklis.

Ir jautājums: - vai tas ir labi vai slikti, ka Gailis kā Ministru prezidents un arī tā valdība, kurā es sastāvēju, uzņēmās šo atbildību? No vienas puses, slikti, tāpēc ka tagad ir iespēja kritizēt šo valdību, kaut gan pēc likuma Latvijas Republikas Ministru kabinets nenes absolūti nekādu juridisku atbildību par to, kas notiek banku sfērā. Un par to, ka valdība uzņēmās šo atbildību, un arī atbildību par kompensāciju izmaksu, jāsaka tikai paldies. Valdība izprata situāciju un mēģināja kaut kā kompensēt tos lielos zaudējumus, kuri ir, un atdot noguldījumus mūsu cilvēkiem. Tas tik tiešām ir pozitīvi. Ļoti slikti, ka tas kurss, ko iesāka Māra Gaiļa valdība, tika izbeigts un ka šī valdība neturpināja izmaksāt noguldījumus.

Jā, daļēji tas notiek arī no budžeta līdzekļiem, bet uz šodienu neviens santīms nav izmaksāts no budžeta līdzekļiem. Mēs neesam apmaksājuši šos noguldījumus. Visas bankas šīs izmaksas jau sen ir segušas un atgriezušas naudu budžetā. Acīmredzot arī mums ir jāiet pa to pašu ceļu, ja mēs gribam būt konsekventi.

Lujāna kungs šeit pieminēja "Lainbanku". Mēs šeit ar kolēģiem pirms sēdes jau smējāmies par to. Sakarā ar to, ka Maskavā ir parādījušās publikācijas, ka Gračovs ir zaudējis personīgi "Lainbankā" 4,5 miljonus dolāru, tad jau tai "Lainbankas" vadībai vajadzētu piešķirt Trīszvaigžņu ordeni. Tur vēl viens otrs krievu politiķis ir zaudējis kādas ievērojamas summas, bet tā nav visa summa. Varētu jau piekrist, ka Dambiņa kungs un Vīganta kungs ir darījuši lielu darbu, lai mazinātu Krievijas armijas kaujasspējas. Viss jau tiktāl būtu labi, taču šie paši darboņi ir palīdzējuši, lai pazustu arī valsts budžeta nauda, lai pazustu "Latvijas gāzes" nauda, lai pazustu 700 000 ASV dolāru no bijušās Jūras lietu ministrijas konta un tamlīdzīgi. Tāpēc mans priekšlikums tomēr ir būt daudzmaz objektīviem un izvērtēt visus aspektus.

Tāpat es uzskatu, ka bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisija vēl nav ne tuvu līdz sava darba beigām... Gala ziņojumu mēs varētu iesniegt aptuveni šī gada beigās, jo vēl ir jāizvērtē arī Latvijas Banka, Latvijas Bankas īstā loma un arī viņas atbildība, bet tas ir nākotnes jautājums. Šodien es ierosinātu par pamatu ņemt un atbalstīt bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijas lēmuma projektu. Tāpat man nav arī iebildumu, ja paralēli tiktu atbalstīts Zelgalvja kunga priekšlikums. Tomēr pats galvenais, kas mums būtu jādara, ir tas, ka ir jāatbalsta bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijas lēmuma projekts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Kad pusgadu atpakaļ izveidoja šo komisiju, es domāju, Saeima ar savu lēmumu apstiprināja to, ka šīs problēmas ir ļoti nopietnas, un šī komisija, ko izveidoja ar Saeimas lēmumu, lielā mērā noteica to, ka gan valdība, gan Saeima izturas pret bankas "Baltija" noguldītājiem ar visu nopietnību. Ir pagājis pusgads, pa šo laiku tiešām ir analizēta situācija, un šodien no komisijas gaida rezultātu, gaida rezultātu tam, lai pateiktu, ko darīt, pirmkārt, tālāk, kā palīdzēt cilvēkiem. Bez šaubām, lēmumu var sadalīt divās daļās. Pirmais - tā ir konstatācija par to, kas galu galā ir vainīgs vai kura nodarījumi ir bijuši vissmagākie šajā jautājumā. Tomēr es domāju, lielu daļu to cilvēku, kas stāv arī pie Saeimas ēkas, uztrauc tas un viņi gaida atbildi uz to, kā tālāk šī problēma varētu tikt risināta. Šajā gadījumā cilvēki tic Saeimai, tic mūsu parlamentam, tic valdībai un tic tam, ka agri vai vēlu šīs problēmas varētu tikt risinātas.

Es uzskatu ka tas, ko ir izdarījusi komisija, un lielā mērā tie secinājumi, kurus ir devusi komisija savā oficiālajā ziņojumā - un kopumā ir deviņi secinājumi un priekšlikumi -, lielā mērā nosaka to, ko mums tomēr tālāk darīt, ko darīt valdībai, lai risinātu konkrēti šo cilvēku problēmas. Pie tam tas ir jādara nevis voluntāri, nevis ar politiskām metodēm, bet tas ir jādara likuma ietvaros un jādara tā, lai tik tiešām neviens nebūtu apvainots.

Pašlaik viens no šiem priekšlikumiem, kas nosaka to, ka cilvēkiem varētu aizvietot zaudētos noguldījumus ar valsts obligācijām, ir ļoti nopietns, un es domāju, ka valdība viņu analizēs, jo pašreiz pēc likuma pirmajā kārtā līdz 500 latiem šie noguldījumi tiek kompensēti pirmām kārtām fiziskajām personām, ņemot vērā gan viņu solīdo vecumu, gan arī citas problēmas. Mums tik tiešām būtu jāpasaka tas, ka mēs nesam zināmu atbildību un aicinām valdību izanalizēt, vai viņa spētu šādas obligācijas izlaist, nevis lai ietekmētu budžeta stāvokli, bet gan lai dotu iespēju cilvēkiem nodot varbūt šo parādu saviem bērniem, mazbērniem, lai obligācijas pārdotu, jo, tā vai citādi,- tās tomēr jau būtu konkrētas obligācijas, kuras reizi gadā vai reizi divos gados, vai reizi pusgadā, atbilstoši iekasētajiem parādiem, tiktu dzēstas ar valsts atbalstu.

Es ceru, ka šodien, ņemot vērā to, kādā veidā mēs apspriežam bankas "Baltija" komisijas darbu par šo pusgadu, mēs tomēr pieņemsim vienu konceptuālu secinājumu. Mums ir jāpasaka skaidri un konkrēti, ko parlaments un ko valdība varētu darīt, lai šiem cilvēkiem palīdzētu. Es domāju, ka lielā mērā mēs nevaram vienkārši ar politisku lēmumu šodien pateikt, ka visiem tiks atdota nauda, jo šādas naudas nav, bet mums ir jāizdara tas, lai būtu iespējams šo procesu likumīgi turpināt, ir jādod cilvēkiem cerība, cerība tam, ka tik tiešām tiks godīgi un likumīgi atrisināti tie jautājumi, kuri saistīti ar to kredītu atdošanu, kuri ir aizplūduši šobrīd uz ārzemēm, kuri atrodas daudzās valstīs. Un to darīs, bez šaubām, bankas administratori, to darīs arī ar valdības atbalstu, un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu tiem secinājumiem un priekšlikumiem, ko ir devusi komisija. Es aicinu Saeimu atbalstīt viņus, jo šodien principā mēs skaidri zinām, ka, balstoties uz šo cilvēku sāpēm, mēs nevaram taisīt politisku kapitālu. Mums vienkārši ir jādod iespēja šiem cilvēkiem nezaudēt ticību parlamentam, valdībai un tam, ka mēs par viņiem domājam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka beidzot Bišera kungs ir nolasījis komisijas secinājumus un jo sevišķi Valdmaņa un Zelgalvja kungi ir izteikuši savas atsevišķās domas. Un tomēr visi šie secinājumi man atgādina tikai rušināšanos dārzā pa zemes virskārtu. Nevienā šajā secinājums pa īstam nav izpētīts, kam bija izdevīgs šis bankas "Baltija" krīzes moments un kas pa īstam ir cietis šajā banku krīzē. Ja ārējie spēki grib iznīcināt Latvijas neatkarību, tad visvienkāršāk to ir izdarīt, tautu atstājot bez pārtikas, bez naudas un bez darba vietām. Lauksaimniecība tika veiksmīgi sagrauta un tiek grauta vēl šodien. Lai gan ir valdības lēmumi, tirgus tomēr ir pārpildīts ar kontrabandu, Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Griķa kungs nevienu tirgoni sodījis par to nav. Ja bija vajadzība izraisīt tautas nabadzību, tad - kā un pilnīgi pareizi šeit teica, ka uz Eiropu latviešu zemnieks var doties tikai ar grābekli rokā, - viņa kabata bija jāatbrīvo no naudas. To veiksmīgi izdarīja, sagraujot banku "Baltija" un arī pārējās bankas. Tas, ka ir iznīcināta rūpniecība un ražojošais potenciāls, šķiet, arī nav nekāds noslēpums. Man gribētos tīri uz personīgās pieredzes pamata likt jums padomāt, ka laikam tas tik tiešām bija valdības idiotisms un stulbums, un mantkārība, kas atbalstīja šo spēku darbību, lai ar ekonomiskām metodēm likvidētu mūsu valsts neatkarību. Dziļi nepatīkami ir tas, ka banku krīzē līdzekļus ir zaudējušas privātpersonas, tā tik tiešām ir Einara Repšes un viņa padomnieku komandas noziedzīga darbība. Es to nosauktu par noziedzīgu bezdarbību, tā ir darbība, jo licenci izsniedz un kontrolfunkcijas attiecībā uz jebkuru bankas darbību, jebkuru bankas iecelto amatpersonu veic un par to visu atbild Latvijas Banka un personīgi tās prezidents Einars Repše. Tātad visi noziedzīgie baņķieri, ja mēs skatāmies no krimināltiesību viedokļa, ir Einara Repšes līdzdalībnieki - vai arī otrādi. Jebkurā gadījumā tā ir noziedzīga grupa, un šīs noziedzīgās grupas sodīšana, šķiet, būtu pirmais, kam prokuratūrai būtu jāpievērš uzmanība.

Vai jūs varat nosaukt kaut vienu Latvijas Republikas prokuratūras "gadsimta prāvu", ko viņa būtu organizējusi? Varbūt Haritonova prāvu? Ne visai veiksmīgi. Varbūt baņķieru prāvu? Vispār nav dzirdēta. Varbūt liela naftas biznesa kontrabandista prāvu? Nav dzirdēts.

Man gribētos parunāt par pašām pirmsaknēm. Ir zaudējušas fiziskās personas naudu, un paldies Lujāna kungam, ka šeit tik tiešām izgaismoja to momentu, cik līdzekļu ir zaudējušas pašvaldības un cik līdzekļu ir zaudējuši uzņēmēji, it sevišķi - mazie un vidējie uzņēmēji, jo ļoti daudzos Latvijas reģionos vienīgā bankas nodaļa, kas tur bija, bija banka "Baltija". Ja kāds kaut cik tuvu ir bijis uzņēmējdarbībai, tad viņš ļoti labi zina, ka fiziskā persona naudu var noguldīt un var nenoguldīt, bet, lai juridiska persona būtu reģistrēta un lai uzņēmums varētu sākt darboties, konta atvēršana ir obligāta, un daudzās vietās šī obligātā konta atvēršana bija tieši bankā "Baltija".

Cienījamā prokuratūra un pat cienījamā Rīgas pašvaldības policija, kas lido helikopteros, nez kāpēc nepajautā par tām Baltezera villām, kuru ir apmēram 300 gabalas vismaz, kur ir slēgtā zona un kur principā deputāts ar zināmām dzīvības briesmām var iebraukt tikai ar mašīnu un notālēm redzēt mājas, kuru vērtība ir divi trīs miljoni latu, celtniecības vērtība. Tur ir banku vadītāju puduris, tur ir lielu firmu vadītāju puduris, tur ir vispār nepabeigtā celtniecība, vietējie iedzīvotāji pasaka - tas ir "reketa karaļu" puduris. Un kopumā to visu sauc par "Multibau" būvēto Baltezera ciematu. Iebraukšana ir no Jaunciema šosejas puses caur mežu (2 kilometri, un tur ir personīgā apsardze ik pa 100 metriem), vai no Saulkrastu ceļa pa nezināmu celiņu, kur arī stāv apsardze. Bet dažreiz brīnumainā kārtā tur var izsprukt cauri, man gadījās divas reizes to izdarīt - un vienreiz pat ar fotoaparātu. Jā, es zinu, ka es esmu "kamikadze". Tad, kad es uzstājos par "èekas maisiem", nebija nekādu problēmu no manis pataisīt kriminālnoziedznieku, par to "parūpējās" 1970.gadā. Jau toreiz "parūpējās" par šo "kompromatu". Pietika man uzstāties pret Tieslietu ministriju (Fogeles gadījums), un pēc divām dienām pret mani izpildīja provokāciju Ceļu policija. Lasiet "Vakara Ziņas"! Paskatīsimies, kas notiks ar mani rīt vai parīt, bet man uz to uzspļaut! Jo mani tik tiešām tauta pazīst, zina, ka taisnībai muti man neaizbāzīs.

Man gribas atgādināt citu lietu. banka "Baltija" bija arī "karognesējs" visām bankām depozītu un kredītu procentu noteikšanā. Ļoti daudzas firmas, nevēlēdamās krāpties un ņemt G-24 kredītus vai arī neejot pie tām personām, kurām varētu iedot "kukuli" un saņemt šo kredītu, nebija "piramīdu" firmas. Piemēram, tāda bija arī "Colla", tāds bija arī "Auseklītis". Viņi būvēja kapitālu. Bet kredīts visās bankās, to skaitā arī bankā "Baltija", tika dots par 120% gadā. Banka "Baltija" to noteica, tā atradās pirmajā rindā depozītlikmju ziņā. Kādā veidā kāda cita banka vai kāda firma, kas vēlējās iegūt kredītresursus, spētu solīt mazākus depozītprocentus? Pie tās nenāktu kreditori. Un, lūk, daudzas firmas bankas "Baltija" krīzes dēļ zaudēja savus kontus, zaudēja iespēju norēķināties arī ar valsts budžetu. Un jūs domājat, ka valsts saprata? Valsts ieņēmumu dienests aprēķināja soda procentus pat tām firmām, kuras bija pārskaitījušas (es uzsveru - pat tām, kuras bija pārskaitījušas) nodokļu summas sociālajam nodoklim, valsts budžetam nodokļus. Nauda bija pazudusi bankā "Baltija", bet Valsts ieņēmumu dienests uzrēķinus, vienalga, izpildīja. Cik daudzas zaudētas darba vietas! Cik daudzi piespiedu kārtā bankrotējuši uzņēmumi! Cik daudz izmisumā novestu darba ņēmēju, darbinieku, kuri tāpēc zaudēja darba vietas un iespēju apgādāt savu ģimeni! Jūs gribat teikt, ka tā ir nejaušība, ka "prihvatizē" kolhozu ražotnes vienības, sagrauj lauksaimniecību, atceļ Lasmaņa kungu no Robežapsardzības spēku vadītāja vietas un atver robežas? Aizbrauciet un apskatieties, kas šodien notiek Igaunijas-Latvijas, Igaunijas-Lietuvas un arī Austrumu robežās! Atvainojiet, tam ir tikai viens vārds (lai man neaizrāda!): bardaks. Tas, kā nebija pirms trīs nedēļām, šodien zeļ un plaukst.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, esmu spiests jums aizrādīt par šāda vārda lietošanu un aicinu jūs runāt par lietu.

V.Krisbergs. Es atvainojos vēlreiz par šā vārda lietošanu. Man trūka citu vārdu. Atvainojiet par manu mazizglītotību.

Es gribu tikai pateikt vienu lietu. Man ļoti gribētos, lai bankas "Baltija" krīzes un bakrota cēloņu izveidotajā Saeimas Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā tiktu papētīti politiskie mērķi Latvijas ekonomikas sagraušanai, kurā viens no stūrakmeņiem bija projekts - acīmredzot ir bijis tāds projekts - radīt banku krīzi. Jo Latvijā kā tranzītbiznesa zemē, kā iespējamā banku "paradīzē", kas analoga Šveicei, radikāli nav ieinteresēta Rietumu puse. Mums nebūtu tik daudz jāvērš uzmanīgi skati uz Austrumiem. Krievijas biznesmeņi bija ļoti ieinteresēti stabilā Latvijas banku sistēmā. To pierāda viņu milzīgie konti Latvijas bankās. Tas pats Gračovs galu galā bija ieinteresēts... (Aplausi)... nobēdzināt šeit savu salaupīto naudu.

Tātad ir jautājums: kas pieļāva Latvijas kā konkurentes Rietumu tirgum iznīcināšanu? Rietumu pārtikas preces šeit gāžas iekšā un, tā teikt, iznīcina Latvijas zemniekus. Rietumu bankas nebija ieinteresētas Latvijā kā banku "paradīzē". Lūk, šos secinājumus gan es gribētu dzirdēt. Tāpēc, protams, pats par sevi saprotams, tās juridiskās personas, kuras bija spiestas bankrotēt klusi un mierīgi un par kurām neviens neinteresējās, - tās ir bankrotējušas. Kas attiecas uz mūsu noguldītājiem, Demokrātiskās partijas Saimnieks ieteiktajā un līdz ar to arī Bišera kunga nolasītajā referātā paredzētā zināmā metode - izsniegt obligācijas un pamazām tās dzēst - faktiski ir vienīgais ceļš, kā varētu palīdzēt tiem nelaimīgajiem, kas uzticējās Latvijas Bankai un Repšem.

Jā, šī ir valsts atbildība. Valstij ir jānes atbildība par savu saistību neizpildīšanu. Bet "jârok" ir daudz dziļāk. Taču tad, kad Valdmaņa kungs un Zelgalvja kungs vēlējās to darīt, zināmi spēki atkal uzlika veto "latiņu": ne augstāk!

Pilnīgi pamatoti Prokuratūra tur šos grēciniekus cietumā. Ne jau bez grēka viņi ir. Bet tajā pašā laikā nav arī nekas vairāk zināms, kas un kāpēc ir veicinājis šīs lielākās Latvijas bankas mākslīgu bankrotu. Te var runāt tikai par apzinātu bankrotu. Acīmredzot arī Saeimas deputātiem, arī Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai nebūs ļauts visu izzināt līdz galam. Tāpēc es aicinu tik tiešām atbalstīt komisijas slēdzienu un noteikti arī Zelgalvja kunga ieteikto papildinājumu. Jo viena lieta ir pašreiz kaut cik mēģināt kompensēt tos zaudējumus, ko ir cietušas fiziskās personas (lai gan mantkārības dēļ daudzi šos zaudējumus ir cietuši), bet ir noteikti jāskatās, kas ir tas ārējais spēks, kas ir ieinteresēts Latvijas sagraušanā. Jo svarīga taču ir nākotne, bet, nezinādami pagātni un neizanalizējuši šīs pagātnes cēloņus, mēs nevarēsim nākotnē novērst nākamos uzbrukumus mūsu suverenitātei. Ne jau Pleskavā esošais karaspēks ir bīstams Latvijai, lai gan tas diemžēl var noslaucīt mūs no zemes virsas pāris stundu laikā, - par to, lai tas tā nebūtu, ir jārūpējas diplomātiem, - bet gan tas, ka mūs grib ekonomiski pakļaut un mūs redzēt nevis kā neatkarīgu tautu, bet padarīt par kalpu dvēselītēm, bez naudas, bez darba, bez pārtikas. Tāda ir visas pasaules interese par mums. Ne politikā, ne ģeopolitikā...

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, 15 minūtes ir pagājušas.

V.Krisbergs. ...nav draudzības, bet ir tikai intereses. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu dokumentu, kurā ir ierosināts pārtraukt pieteikšanos debatēs un saīsināt debašu laiku, runājot par dokumentiem nr.1062 un nr.1069, līdz piecām minūtēm pirmo reizi un līdz vienai minūtei otro reizi. Jāsaka, ka deputātiem šādas tiesības dod Kārtības ruļļa 65.pants, kura divi punkti nosaka tādu iespēju. Tādēļ lūdzu nākt tribīnē deputātus, kuri vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mani, protams, interesētu to deputātu uzvārdi, kas šo dokumentu ir parakstījuši, jo rodas īpatnēja situācija: kad tiek iztirzātas valstiski svarīgas problēmas, kas izraisa lielu sabiedrības interesi, tad ir vesela grupa, kas jau tā stacionāri ir izveidojusies un kas cenšas aizbāzt opozīcijai muti, lai par šiem jautājumiem nerunātu. Es, dabiski, šajā gadījumā uzskatu, ka diskusija ir jāturpina, jo šī problēma skar lielu daļu sabiedrības. Tādēļ es tomēr Prezidija vadītāju lūgtu nolasīt šos uzvārdus, lai varētu izdarīt skaidrākus secinājumus, jo daudzos gadījumos, kā es jau teicu, šie uzvārdi vienkārši atkārtojas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dokumentu ir parakstījuši deputāti Dobelis, Seile, Tabūns, Lambergs, Kalviņš, Emsis, Panteļējevs, Rugāte, Putniņš un Inkēns.

Dobeļa kungs, jā, lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu šeit saskatīt atšķirību: ja ir runa tiešām par lietu un ja runātājs tiešām var precīzi noformulēt savas domas, es lūgtu atšķirt šādu uzstāšanos no tukšas muldēšanas, kāda deviņdesmit procentos runu šodien šeit ir izskanējusi. Tāpēc mēs uzskatām, ka piecās minūtēs ļoti precīzi var pateikt to, ko grib pateikt. Ja vispār kaut ko grib pateikt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par izteikto priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Piecas minūtes, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Ceru, ka ar piecām minūtēm man pietiks. Es jau varētu sākt baidīt tā kā Krisberga kungs, kas baidīja ar visādām kriminālām darīšanām. Es varu tikai teikt, ka tiešām briesmīgi ir, ka bankas "Baltija" afērists Stendzenieks ir tas, kas arī piedalījās solīšanā attiecībā uz Valsts prezidentu... Varētu nosaukt arī vairākus citus, bet es tikai to vārdu minēju. Es domāju uzsvērt to, ka mēs esam likumdevējs orgāns jeb institūcija, vienalga, kādā svešvārdā jūs gribat sevi nosaukt, un līdz ar to mums galvenais pienākums ir rūpēties, lai būtu normāla likumu struktūra, kas turpmāk novērš līdzīgas lietas un arī parūpējas, lai šīs tiek atbilstoši likumam nokārtotas. Bet es neredzu ne no izpildvaras puses, ne no komisiju puses (es domāju šoreiz tās, kas attiecas uz finansiālām lietām) nekādas aktivitātes, neredzu, ka būtu sākuši kaut ko darīt. Mēs zinām, ka pirms gada jau bija iecerēts Komerciālais kodekss, kurā būtu ieviestas tādas normas kā, teiksim, Slovēnijā, kur ir jau krimināla atbildība paredzēta par to, ka tiek nepareizi vestas papīru būšanas vienā vai otrā uzņēmumā, kur ir atbildība par nepareizu kredītu došanu. Kur ir atbildība prasīta jau konkrētajos punktos, kas novērš līdz ar to tālāku kriminālu rīcību. Mēs kā likumdevēji nekādu aktivitāti neesam izrādījuši. Gluži otrādi: tad, kad mēs, frakcija "Latvijai", iesniedzām likumprojektu par kriminālatbildību par dokumentu nozaudēšanu, šis likumprojekts tika noraidīts, pat uz komisiju nenovirzot. Es uzsveru: noraidīja likumu par dokumentu nozaudēšanu. Šobrīd jebkurš uzņēmums var droši zaudēt dokumentus, var droši neieviest vispār tādus dokumentus, tas ir, nereģistrēt, un viņam nekāda atbildība nedraud, jo nav likuma. Līdz ar to bankas un uzņēmumi, tie 100 uzņēmumi, kas krāpa iedzīvotājus, solot milzīgus procentus... tas viss ir kaut kur pazudis. Es domāju, ka te jau nav runa par naudu. Runa ir par likumu nesakārtotību, un šeit es šajos priekšlikumos neredzēju, ka būtu kāds uzņēmies kaut kādu atbildību kā Saeimas loceklis. Tāpēc es atbalstu Elmāra Zelgalvja priekšlikumu, kas ir atsevišķs, un to vajag izpētīt tālāk un tad pieņemt lēmumu, un lai lēmumā būtu iestrādāts arī tas, ka mums uzliek pienākumus šos likumus un komerciālo struktūru sakārtot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Vai referents Bišera kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu, kurš ir deputātiem izsniegts dokumentā nr.1062. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 10. Saeimas lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums... Vai iesniedzēji atsauc savu dokumentu? Neatsauc.

Vārds Elmāram Zelgalvim kā vienam no dokumenta autoriem.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir atsevišķs darba kārtības jautājums, tātad arī atsevišķi balsojams. Kāpēc... Es jau par to runāju, es negribu vairs visu to atkārtot. Mēs redzam, kas šeit ir uzrakstīts. Tātad runa ir par to, lai tomēr izstrādātu konkrētus priekšlikumus kreditoru prasību apmierināšanai. Par to šeit arī visi, kas uzstājās debatēs, faktiski runāja. Bet, redzat, tajā lēmumā, kuru mēs nupat pieņēmām un par kuru nupat nobalsojām, - tur nav tas iekšā, nav tur iekšā, lūk, šis konkrētais mehānisms, kā izstrādāt šos priekšlikumus. Tāpēc šeit tas ir dots. Tātad: "Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un bankai "Baltija" kopā ar Saeimas Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Priekšlikumus iesniegt Saeimā līdz šā gada 15.augustam." Lūk, tātad šis. Ja šādu lēmumu mēs pieņemtu, tad arī mums būtu tālāk konkrēta rīcība, konkrēti risinājumi. Tāpēc aicinu Saeimu pieņemt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zelgalvja kungs! Tā kā mēs esam nobalsojuši par debašu pārtraukšanu par abiem dokumentiem, tajā skaitā arī par to, par kuru nupat ziņoja Zelgalvja kungs, tad debates par šo jautājumu atklātas netiek. Bet es pirms balsošanas aicinātu deputātus, pirms izšķirties par to, kādā veidā izteikt savu attieksmi, ņemt vērā, ka mēs ar balsu vairākumu, ar pārliecinošu balsu vairākumu, jau esam nobalsojuši par dokumentu nr.1062. Un tāpēc es gluži vienkārši lūdzu deputātus ņemt šo apstākli vērā.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu, kas jums ir izsniegts dokumentā nr.1069. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 12. Arī šis lēmums ir pieņemts. Paldies, godājamie deputāti!

Sakarā ar to, ka ir izskatīti visi ārkārtas sesijas sēdē paredzētie darba kārtības jautājumi, ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu un gribu deputātiem gluži vienkārši atgādināt, ka likumdošanā paredzētajā kārtībā līdz parlamenta brīvdienu beigām, tātad līdz 8.augustam, vajadzības gadījumā jūs tiksiet informēti par to, vai tiks vai netiks sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu kolēģiem atgādināt, ka visi deputāti ir saņēmuši 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta sabiedriskā fonda atklātu vēstuli par piemiņas pasākumu rīkošanu Saeimā, Rīgas pilsētā un citur, kas ir izklāstīti jums izdalītajā vēstulē. Šajā gadījumā mums lēmumu nekādu, cienījamie kolēģi, pieņemt nevajag. Es gribētu jūsu piekrišanu, lai šo pasākumu organizēšanu varētu uzticēt Saeimas Prezidijam, varbūt pieaicinot talkā arī Rīgas Domi. Vai kolēģiem nebūtu iebildumu pret šādu jautājuma nostādni? Ja neviens nevēlas uzstāties pret, tad uzskatīsim, ka esam vienojušies. Paldies.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Bunkšs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Jānis Priedkalns, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš, Māris Vītols. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Visu labu, cienījamie kolēģi! Patīkamu jums atpūtu. Patīkamas parlamenta brīvdienas!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu""

(2.lasījums)

(635. un 1095.dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 1.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 2.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts

apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" (2.lasījums)

(637. un 1094.dok.) - 3.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 4.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" (1.lasījums)

(1039. un 2003.dok.)

Ziņo - dep. A.Lambergs - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Bondarenko uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(1061.dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 9.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās

izmeklēšanas komisijas bankas "Baltija" krīzes

cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai

un iesniegto bankas sanācijas projektu

izvērtēšanai ziņojumu"

(1062. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 10.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 24.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 27.lpp.

Paziņojums - dep. L.Kuprijanova - 33.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Kostanda - 33.lpp.

- dep. M.Lujāns - 38.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 43.lpp.

- dep. A.Ameriks - 46.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 48.lpp.

Par procedūru - dep. M.Lujāns - 53.lpp.

- dep. J.Dobelis - 53.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš - 54.lpp.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas, Ministru

kabineta un bankas "Baltija" kopā ar Saeimas

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju konkrētu

priekšlikumu izstrādāšanu bankas "Baltija"

kreditoru prasību apmierināšanai"

(1069.dok.)

Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 55.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 57.lpp.