Latvijas Republikas 6. Saeimas

ziemas sesijas divpadsmitā sēde

1996. gada 7. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu ieņemt savas vietas! Sākam izskatīt Latvijas Republikas 6. Saeimas 1996. gada 7. marta sēdes darba kārtību.

Pirms izziņotās darba kārtības izskatīšanas lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka ir ienākuši divi papildu dokumenti ar lūgumu iekļaut tos darba kārtībā.

Pirmais ir par Žaņa Holšteina deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ziedonis Čevers pilda ministra pienākumus (dokuments nr. 484), un būtu priekšlikums viņu iekļaut otrajā sadaļā kā 9. punktu par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Iebildumu nav? Tātad darba kārtības 9. punkts ir par Žaņa Holšteina mandāta apstiprināšanu.

Tāpat ir saņemts arī Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums iekļaut darba kārtībā jautājumu par Viktora Stikuta deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ēriks Kaža pilda ministra pienākumus. Šeit ir priekšlikums viņu izskatīt kā nākamo - kā 10. punktu, ja Žaņa Holšteina mandāta apstiprināšana ir darba kārtības 9. punkts. Iebildumu nav? Tātad darba kārtības 10. punkts ir Viktora Stikuta mandāta apstiprināšana.

Šobrīd citu priekšlikumu par izmaiņām vai papildinājumiem darba kārtībā nav.

Tātad pirmais - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par svētku un atceres dienām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Bartaševiča, Kazāka, Leitenas, Valdmaņa iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi un kolēģes! Man šodien negribas strīdēties par to, vai 8. marts ir Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena vai ne. Tāpat man negribas strīdēties par to, vai Klāra Cetkina vai Anna Seile sākusi atzīmēt šo dienu pirmā. Patiešām žēl, ka atsevišķiem kolēģiem Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena asociējas ar noļurkušām tulpēm un nodzertām fizionomijām. Protams, es nesāku šo specifisko sakritību dziļāk pētīt, bet ir jau izteiciens - tāds tādu arī atrod. Es ceru, ka noļukušo tulpju jautājumu mācēs izskaidrot Krištopana un Krisberga kungs. Sakarā ar deputātu lielo aizņemtību, rūpējoties par tautas labklājību, es gribētu atgādināt jautājuma būtību ar Aleksandra Čaka dzejas rindām:

"Mîļā,

Man gribas trakot,

Ilgi un briesmīgi trakot!

Es mūsu zemi kā olu lakotu

Ietriektu bezgalībai

Līdz ceturtai ribai,

Lai tad man par sodu

Liek kaut vai sauli pārspiest kā riekstu ar zodu,

Liek visu sniegu pārvērst marlī

Un vienā rāvienā pārlikt

Romu un Parīzi vienu otras vietā,

Gaiziņkalnu

Iecelt mazā vizbules ziedā,

Lai.

Bet ko nu! Kas man to dos:

Jā es tikai ņirdzīgi iesvilptos,

Ka visas robežas sāktu ļodzīties,

Mani aizdzītu ganīt nākošo bekonu,

Kur saule dundurus uz mana kailā pakauša sies."

Nu labi...

Dotā likumprojekta galvenā būtība ir sieviete - viņas vieta un loma valstī un sabiedrībā, valsts attieksmē pret viņu. Man negribas tagad runāt par katastrofālo demogrāfisko situāciju, par sieviešu masveida bezdarbu, prostitūciju, milzīgo abortu skaitu. Es domāju, ka par to labāk pastāstīs mūsu cienījamie kolēģi - ārsti Vidiņa, Požarnova, Deņisova, Nagobada, Saulīša, Golubova, Apiņa kungi. Šodien valsts var pasniegt roku un sākt lēnām iedziļināties šajā samilzušajā problēmā, un, ja kādu satrauc nevis būtība, bet nosaukums, tad to varēs mierīgi izmainīt vai izlabot Saeimas lasījumos.

Tā kā šodien ir tāda dzejiska diena, tad es noslēgšu savu runu ar Ojāra Vācieša dzejoli "Cinisms".

Žūst ģimene

kā ķimene,

un tas maz kādu

ķimerē.

Tā, žē un mī, līdz galam būs! -

ņirdz taisni ģīmī

kalambūrs.

Kalst drazās zemeņdobele,

un tu te mazāk

trobelē.

Svepšķ maziņš mārks,

un ezers rēc,

ka nastas zārks tam rezervēts.

Tur kaija varēs

taukoties

un krastā pāri

maukoties.

Sekss visai bišķiņ

apbur tos,

un tauta izčib

abortos.

Tā, žē un mī, līdz galam būs! -

ņirdz taisni ģīmī

kalambūrs."

Paldies par uzmanību! Pārējos vārdus, es domāju, pateiks pārējie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tiešām nupat tikai knapi paguvu noslaucīt asaras pēc šīs jaukās iepriekšējās runas un tagad turpināšu tikpat dzejiski.

Jā, es varētu piekrist, ka sieviete ir tiešām viss tas jaukākais, ko Dievs uz šīs zemes ir radījis, un par to nekādu strīdu, no manas puses, nevarētu būt. Tāpat arī par to, ka sieviete ir no visas sirds jāciena un jāmīl, un, es domāju, katrs kārtīgs vīrietis to dara - ciena un mīl ne jau vienu vienīgo sievieti... Es domāju - māti, meitu, māsu un tā tālāk. Nu kas katram ir tuvāks. (Smiekli zālē.)

Bet, redzat, ja jau mēs tiešām izrādām šo cieņu sievietei un ja mēs gribam šo jautājumu risināt ļoti nopietni, tad tas ir arī nopietni jāpārdomā. Nu bija mums tāds 8. marts. Es domāju, ka daudziem latviešu vīriešiem tas bija ļoti parocīgs datums, lai savus rūpīgi izaudzētos ziedus ziemā, it īpaši sarkanās tulpes, vestu uz Arhangeļsku, Murmansku un citām tālām Krievijas vietām. Un acīmredzot šie svētki viņiem bija ļoti patīkami svētki, bet diez vai tie bija saistīti ar sieviešu cienīšanu. Un kāpēc atkal ir jāatkārto tādi vārdi, no kuriem tā drusku drebuļi metas, - Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena?

Ir Mātes diena, un, ja nu ļoti vajadzīgs, varam tai dot citu nosaukumu. Man nebūt nav patīkama tāda sieviešu solidaritāte, kura tika demonstrēta nesen Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kad divas sievietes arī demonstrēja savu neatkarīgo uzskatu pamatus, un tāpēc, ja jau mēs tiešām ķeramies pie šāda nopietna jautājuma, tad sāksim ar to, ka sagatavosim nopietnu dokumentu, jo šis dokuments... ar tādu saturu viņš nav pieņemams.

Kas tagad notiks? Ja viņš aizies uz komisiju ar šādu saturu, tad viņš nāks arī uz pirmo lasījumu tieši tāds pats. Lūk, tur jau neko vairs izmainīt nevar! Es nevaru atbalstīt šādu dokumentu, un tāpēc domāju un ierosinu šīs idejas autoriem patiešām šo ideju atbalstīt, bet sagatavot tādu dokumentu un tā nosaukt šo sievieti, lai tiešām tur būtu izpaudusies šī cieņa un mīlestība, un tad mēs varētu par tādu lietu runāt, bet šādu dokumentu es tomēr ierosinātu uz komisiju nevirzīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamās dāmas un kungi! Zināt ko, šeit dzīt politiku par to, vai sievieti vajag mīlēt vai nevajag mīlēt, tas laikam ir tiešām mana labākā drauga cienīgs uzstāšanās iemesls.

Manā uztverē, sieviete nav politikas elements, bet sieviete ir vienkārši sieviete. Viņa ir mūsu māte, viņas ir mūsu meitas, mūsu sievas un, neslēpsim, bieži vien arī mūsu labākās draudzenes. Es netaisos tā slēpties un pārskaitīt, ka citas sievietes var būt tikai meitas, mātes ... Arī draudzenes. Un, šķiet, ka tos ziedus, ko viens otrs ir bijis slinks audzēt, bet skraidījis noplīsušās biksēs, nevis strādājis sūru, grūtu zemes darbu, viņš laikam vismazāk saprot to, ka jebkura sieviete grib saņemt smaidu, ziedu, un es neatceros, ka bija kaut kādas politiskas runas 8. martā par vispasaules sieviešu solidaritāti un, velns zina, vēl par kaut ko. Jā, tik tiešām ļoti liels vīriešu procents, pie kura diemžēl es sevi nevaru pieskaitīt, nodarbojās vairāk ar pudeļu korķēšanu nekā ar pārdomām, kurai sievietei vēl ir aizmirsts pasniegt kādu ziedu. Un varbūt tas arī būtu viens no variantiem, par ko mans cienījamais draugs tik ļoti uztraucās, - ka mēs attīstīsim latviešu mazo biznesu - tulpju audzēšanu, bet ne jau par to ir runa.

Man ir neērti kā vīrietim, ka mēs, politiķi, apspriežam vispār jautājumu - vajag apsveikt mūsu mīļās daiļā dzimuma pārstāves jeb cilvēces labāko daļu vai nevajag. Tāpēc es netaisos te rīkot kādu politisku diskusiju un jebkurā gadījumā aicinu kārtīgus vīriešus rīt - Sieviešu dienā - apsveikt savu māti, varbūt arī meitu, sievu un arī draudzeni, ja tāda tomēr šim vīrietim ir, ja viņš vēl ir spējīgs iegūt sev draudzeni. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Labrīt šajā ziemīgajā, bet tomēr pavasara mēneša rītā! Jā, rītdien 8. marts - Sieviešu diena. Šie svētki ir tomēr starptautiski, un nekādā gadījumā tas nebija saprātīgi, kā es uzskatu... nebija nekādas vajadzības šos svētkus izņemt no mūsu - latviešu - kalendāra.

Varbūt atgriezīšos mazliet pie vēstures. 1910. gadā Kopenhāgenā notika konference, kura tad arī pieņēma lēmumu 8. martu pasludināt par Starptautisko sieviešu dienu, kaut gan es varu jums sacīt no vēstures, ka šī sieviešu kustība ir sākusies jau 18. gadsimtā Ziemeļamerikā. Uzskatu, ka Latvijā tāpat kā citās attīstītās valstīs ir vajadzīga šī Sieviešu diena. Diskutēsim, kolēģi, - un es jums piekrītu -, ka viņa var būt nosaukta šādi vai tādi, bet šī Sieviešu diena ir vajadzīga. Pret šo faktu nekādā ziņā nevajadzētu izturēties politiski. Latvijā ir Mātes diena. Ļoti skaista diena, bet šī diena ir ar pavisam citu skanējumu un ar pavisam citu nozīmi. Šajā dienā mēs taču cildinām savas mātes, tās, kuras ir dzīvas, un cildinām arī tās mātes, kuru vairs nav mūsu vidū. Bet šodien, kā jau jūs zināt, mēs ne jau visas sievietes varam būt mātes. Un ir arī daudzas tādas sievietes, kurām vairs šie bērni nav dzīvi. Un es domāju, ka šo dienu mums tomēr vajadzēja sagādāt priecīgu, jo mums jau dzīvē tik maz ir to svētku prieku. Bet es uzskatu tā, ka šo dienu mēs atzīmēsim tā, kā mēs katrs vēlamies, un nekāda lieka skaļuma, nekādas uzspēlētas laipnības. Dāvāsim sievietēm šo dienu!
Es tikos rajonā ar sievietēm un arī ar mūsu valsts ievērojamām sievietēm, kurus mēs visi pazīstam, un viņas man teica tā: "Rudīt, tas būtu ļoti lieliski, ja mēs atgrieztos pie Sieviešu dienas!" Es runāju arī ar vienu savu kolēģi, deputātu. Viņš man sacīja tā: "Bet taisīsim arī Vīriešu dienu!" Cienījamie kungi, nekas jums nepazudīs no šīs dienas, tāpat mēs jūs cienāsim, godāsim, un esiet tāpat stipri kā līdz šim. Paldies, ka mani uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Viss jau būtu ārkārtīgi skaisti un labi. Mēs runājam par sievietēm, par sievietes cildināšanu un tā tālāk, un te nav ko iebilst. Tas ir brīnišķīgi. Es gandrīz apraudājos, kad Lujāna kungs sāka dzeju lasīt. Tas būtu ļoti jauki, ja aiz šīs lietas neslēptos dziļa politiska jēga. Un te nu ir jārunā ļoti nopietni.

Es saprotu, ka mēs bez savienībām iztikt nevaram - tiklīdz mēs esam atbrīvojušies no Padomju savienības, tā mēs skrienam ar joni iekšā Eiropas savienībā. Latvietis bez savienībām nevar, bet nevajadzētu jaunā savienībā ierasties ar blakšainām mēbelēm no vecās savienības. Un tas ir tik jauki, redzat, ka 8.martā mēs tikai cildināsim sievietes un vairāk neko sliktu nedarīsim. Nākošais solis būs, ka mēs 1.maijā, Starptautiskās solidaritātes dienā, sāksim staigāt pa ielām atkal ar sarkaniem karogiem un ziediem rokās. Nu kas tur slikts - tas taču viss ir tāds joks. Pēc tam mēs pasludināsim 7.novembri, un kas tur arī slikts? Revolūcija sen ir pagājusi, visa tā iekārta ir sabrukusi, kāpēc mums nepastaigāt un tā tālāk? Un šeit es redzu ārkārtīgi bīstamu politisku tendenci, atjaunojot šos svētkus, - pagaidām 8.martu, pēc tam vēl kādus svētkus un vēl, kas ir pilnīgi sveši mūsu mentalitātei, latviešu tautas garam.

Latviešu tautai ir pašai savi svētki, savas dienas un savas atceres dienas. Kādreiz brīvajā Latvijā jeb tā saucamajos pirmajos Ulmaņa laikos mēs nezinājām, kas ir 8.marts. Latviešu tautai bija savas sieviešu godināšanas tradīcijas. Latviešu tauta nemīl sievieti vienreiz gadā. Latviešu vīrietis mīl savu sievieti katru dienu. (Aplausi.) Deputātu kungi, nenocietiniet savas sirdis! Nelasiet tikai prihvatizācijas literatūru. Kādreiz svētdienas rītā atšķiriet Ojāru Vācieti, atšķiriet Raini, atšķiriet Elzu Ķezberi! Palasiet šo pasakaino mīlas liriku, kurai pasaulē nav līdzīgas. Latviešu literatūra ir visbagātākā ar mīlas liriku. Latviešu vīrietis mīl savu sievieti dienu dienā un godina, jo uzskata to par dabas brīnumu, par skaistāko, ko daba ir radījusi. Un katru dienu var atnest mājās savai sievai puķes, ne tikai tad, kad viņš totāli piedzērās 8.martā, kad atnāca ar tādu salauztu rozīti, ko iedot ar trīcošu roku savai sieviņai vienreiz gadā, atmazgādams savu, kā saka, vainas apziņu par visu gadu. Es domāju, ka tas nav mums raksturīgi. Jāteic godīgi, kolēģi, ka es gribēju savu šīsdienas uzstāšanos nobeigt ar Raiņa dzejas rindu, un es uzskatīju, ka es to varbūt varētu ļoti profesionāli izdarīt, bet pēc Lujāna kunga lieliskā snieguma es sapratu, ka mans sniegums jau nu totāli nobālēs. To es jums kādreiz pasniegšu Filharmonijas koncertzālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Dāmas un kungi! Ja nu visi tik ļoti citē dzejas un dzejniekus, es šoreiz izvēlēšos Gēti: "Mûžīgi sievišķais augšup mūs nes!", bet padomju okupācija degradēja arī mūsu attieksmi pret sievieti, mūsu tradicionālo attieksmi pret sievieti, kas vienmēr latviešiem ir bijusi, kur mātei bija arī skolotājas loma jau 17. un agrākajos gadu simteņos. Un mums nebija nekādu problēmu sievietei sagādāt iespēju mācīties augstskolā jau brīvvalsts sākumā un viņai iedot tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās. Bet lieta jau, protams, ir tā, ka 8.marts un viņa svinēšana ienāca arī, kā es palaikam saku, ar krievu tankiem. Bet mums ir mūsu pašu Mātes diena, vēlāk viņu nosauca par Ģimenes dienu, tātad iekļāva tur arī tēvus un bērnus, un visu šo mūsu tautas pamatu pamatu - ģimeni. Un to mēs svinam otrajā maija svētdienā. Un mums nav varbūt jāpaceļ dūrīte un jāiet pa ielu, atkal jādemonstrē solidarizēšanās ar pasaules... Vispār arī tas vārds jau - vispasaule - ir tiešām ienācis ar krievu tankiem. Mums nav jāsaka "vispasaule" kā krieviem ir nepieciešams teikt "vsemirnij", lai nesajauktu ar mieru. Mums vienkārši pietiek teikt "pasaules", bet es domāju, ka tādi pasaules solidaritātes svētki nāk ar to nepatīkamāko - ar sarkano nokrāsu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gan nepiekritīšu tiem kolēģiem, kuri uzstājoties no šīs tribīnes teica, ka šis nav politisks jautājums. Tas noteikti ir politisks jautājums, un gribētu arī piekrist kolēģei no Saimnieka frakcijas, tam, ko viņa citēja šeit, minot vēstures piemērus.

Un kāpēc viņš ir politisks jautājums? Tāpēc, ka 1910.gadā šo Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu iedibināja tikai viena iemesla dēļ - lai sāktu cīnīties par vienlīdzīgām tiesībām. Šeit nav, Dunkera kungs, runa par to, cik reižu gadā kurš mīl savu sievu vai savu mīļāko, bet jautājums tik tiešām ir daudz politiskāks. Ir runa par vienlīdzīgām sieviešu tiesībām ar vīriešiem, un diemžēl mūsu pētījumi Latvijā rāda, ka sievietēm un vīriešiem arī šobrīd vēl nav vienlīdzīgas tiesības. Un noteikti es jūs gribētu aicināt atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Vēl jo vairāk, Sinkas kungs, ja jau jūs esat atbraucis no Rietumiem, tad jums būtu arī jāzina, ka tādu pašu Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu atzīmē arī Zviedrijā, un dažādām valstīm te ir dažāda pieeja. (No zāles deputāts J.Sinka: "Es esmu no šīs zemes, Ādamsona kungs.")

Sēdes vadītāja. Kungi, tikai replikas, nevis sarunas no tribīnes Saeimas zālē! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Mauliņa, Saulīša, Rubina, Kazāka un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir iesniegti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Šis likums reglamentē - atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem - valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošās zemes īpašumu izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Ar šiem grozījumiem tiek paātrināts zemesgrāmatu darbs, kā arī tiek vienkāršota procedūra, lai pircējs vai pārdevējs, gan fiziskā, gan juridiskā persona, juridiski nostiprinātu savas īpašuma tiesības. Ierosinājumi ir saskaņoti ar Centrālās zemesgrāmatu nodaļas speciālistiem, kā arī Privatizācijas aģentūru. Nosaukšu pantus, kuros ir šie grozījumi un papildinājumi. Tiek ierosināts papildināt 2.panta pirmo daļu ar 4.punktu, un būtībā šajā pantā galvenās izmaiņas ir, ka ēkas tiek privatizētas kopā ar zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Tas ir tās zemes, kas piederēja 1940.gada 21.jūlijā... Šīs izmaiņas ir 2.panta trešajā daļā. Un papildināt: "Zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij, ja uz šīs zemes ir pašvaldībai piederošas ēkas (būves), izņemot pašvaldības uzņēmumu un pašvaldības uzņēmējsabiedrību valdījumā esošas ēkas (būves) un ēkas (būves), kuras tiek privatizētas kopā ar zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"." Un 3.pants: "papildināt 5.pantu ar jaunu šāda satura teikumu: "Ja šī zeme zem ēkām (būvēm) ir privatizēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", tā ierakstāma zemesgrāmatā uz pircēja (fiziskās vai juridiskās personas) vārda."" Ierosinu likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Deputātiem iebildumu nav, tātad šo likumprojektu nododam komisijām. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jâbalso!")

Es atvainojos, Panteļējeva kungs! Vispirms tribīnē pamatoja, kāpēc jābalso. Nevienam nav iebildumu pret Prezidija atzinumu, neviens neizteicās "pret". Gannusas kundze pamatoja, kāpēc jānodod komisijām. Debates ir beigušās, priekšlikums ir pieņemts, un likumprojekts tiek nodots komisijām. Nu tad nāciet tribīnē, Panteļējeva kungs! Jūs jau nez cik gadus esat Saeimā, bet tagad izvēršat debates no vietas.

Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie klātesošie! Mēs pieprasām balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodošanu Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 25. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Zelgalvja, Stroda, Kazāka, Rubina un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Šie grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tiek iesniegti, lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā. Sevišķi aktuālas šīs problēmas ir mazpilsētās, kur uz šo pašvaldībām un valstij piederošo ēku pamata cilvēki ir izveidojuši savus ģimenes uzņēmumus, veikalus, frizētavas un citus pakalpojumu uzņēmumus, ieguldījuši līdzekļus, ņēmuši kredītus uz augstiem procentiem. Šie uzņēmīgie cilvēki ir kļuvuši par darba devējiem. Viņi maksā valstij nodokļus. Domāju, ka no valsts un pašvaldību puses būtu jādara viss, lai viņiem radītu kaut kādus atvieglojumus, kā arī radītu viņiem perspektīvas sava biznesa attīstībā. Un šie panti būtībā ir tie, kas izmaina... Tiek ierosināts: "Neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu) publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti." Un vēl tiek ierosināts šo pantu papildināt ar: "Neapdzīvojamo telpu nomniekam ir priekšrocības tiesības privatizēt telpas, kurās tas atrodas saskaņā ar noslēgto nomas līgumu." Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "iznomātas neapdzīvojamas telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto telpu". Svītrot 38.panta trešo daļu un papildināt 44.panta pirmo daļu ar vārdiem: "kâ arī visus izdevumus, kas ir paredzēti šā likuma 43.panta ceturtajā daļā. Šajā gadījumā nomniekam ir tiesības viena mēneša laikā no pirkuma līguma noslēgšanas brīža iznomāt privatizētās telpas objektā esošo preču krājumu un tehnoloģiskā aprīkojuma izpārdošanai." Ierosinu šo likumprojektu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Visu cieņu frakcijai "Latvijai", kas izpilda lielu darbu likuma uzlabošanā, papildināšanā, jo 5.Saeimas profesionāļi un augsti kompetentās personas ir saražojušas tādus likumus, kurus 6.Saeimā tikai spēj vien labot.

Šis likumprojekts ir nodots savulaik arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un, atklāti sakot, visas šīs lietas izdiskutējot, ir radies - un, šķiet, jau šobrīd ir iesniegts Prezidijam - komisijas alternatīvais likumprojekts. Visas šīs normas, kuras piedāvā frakcija "Latvijai", bija jau piedāvājusi gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan daudzas ieinteresētas sabiedriskās organizācijas, un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija daudz ko ir ņēmusi vērā. Un tomēr, neraugoties uz visu lielo pozitīvo efektu, ko mēs šeit varam redzēt, iesniedzot šo likumprojektu, ir normas, kuras - praktiski visas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija diskutējot ir noraidījusi.

Man gribētos apstāties pie dažām normām, kuras šeit tiek ierosināts ieviest. Kompensācijas sertifikāti un priekšrocība mazā biznesa veicējam. Diemžēl tās ir nesaistāmas lietas, jo mazais bizness ne vienmēr ir ar kompensācijas sertifikātiem... mistiskā rēķinā, ko sauc par sertifikātu grāmatiņu... Ir bīstamība, ka Latvijā rodas liels rantjē slānis. Paskaidrošu šo vārdu: rantjē ir persona, kas dzīvo no izīrētā īpašuma ienākumiem. Un līdz ar to tik tiešām tie, kam būs kompensācijas sertifikāti, iepirks šīs telpas un pēc tam no nomnieka pieprasīs nomas maksu. Kā īpašnieki. Jo īpašnieka tiesības, loģiski, ir svētas. Līdz ar to runāt par kompensācijas sertifikātu turētāju priekšrocībām... maigi izsakoties, tas nebūt nav mazā, vidējā uzņēmēja atbalstīšanas mērķis.

Nākamais. Jebkura telpa kaut ko maksā. Liela diskusija bija par to, kā iedot priekšrocības šīs telpas reālajam nomniekam. Var politiski deklarēt - mazajam nomniekam priekšrocības. Nu un tālāk? Telpas ir jāizpērk. Vai mazajam uzņēmējam seifā vai bankas rēķinā stāv lieka nauda? Bet tieši tam, kas nav mazais uzņēmējs vai vispār varbūt nav uzņēmējs, - tam nauda vēl vienam otram ir. Tātad - kas nopirks šīs telpas? Tas, kam ir nauda. Un kāda ir starpība, ja nomniekam būs dotas teorētiskās priekšrocības, bet nebūs praktiska mehānisma, kā šīs priekšrocības iedarbināt? Tāpēc arī mans priekšlikums bija - un tam, paldies Dievam, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pilnīgi piekrita un to apstiprināja, - ka nomnieka reālā priekšrocība... pirmkārt, ka 50% maksā privatizācijas sertifikātos, 50% - latos. Šāds maksāšanas veids ir jebkuram pretendentam. Bet tikai nomniekam (es pasvītroju - tikai nomniekam), ja viņš uzvar izsoli, ja viņš grib uzvarēt izsoli, tiek veikts piecu gadu atliktais maksājums. Ja piecu gadu laikā vairs nevar izpirkt šīs telpas, - nu tad tā nav nopietna firma! Piecu gadu laikā izdarīt to var. Lūk, tās ir prioritātes.

Tāpēc es aicinu šobrīd noraidīt frakcijas "Latvijai" iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, jo visi šie jautājumi jau ir izdiskutēti, ir radīts alternatīvais likumprojekts, un liels paldies kolēģiem deputātiem par lielo veikto darbu, bet varbūt tiešām ir lūgums Prezidijam vairāk padomāt, lai starp frakcijām vai arī starp komisijām būtu tāds kontakts, lai viena deputātu grupa nedarītu to darbu, ko dara jau cita deputātu grupa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, ar kontaktu veidošanu starp deputātiem Prezidijs Saeimā nenodarbojas!

Aigars Jirgens - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinātu noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām pamatā to iemeslu dēļ, ko jau minēja Krisberga kungs, proti, ka šādi priekšlikumi, turklāt vairāki, to skaitā arī no mūsu frakcijas, tika iesniegti jau novembrī un decembrī, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar tiem strādā. Un arī tīri no procedūras viedokļa nav loģiski, ka viens un tas pats likums tiek grozīts vairākas reizes pēc kārtas. Visus šos priekšlikumus, ja frakciju "Latvijai" neapmierinās tas, kā komisija to piedāvās, viņi varēs uz otro un trešo lasījumu iesniegt šos savus priekšlikumus. Es aicinātu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Arī es aicinātu šo likumprojektu šodien nenodot komisijām to iemeslu dēļ, par kuriem runāja iepriekšējie divi runātāji. Tomēr es gribētu teikt tā, ka tas variants, ko otrajam lasījumam sagatavojusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tomēr nav optimālais variants, un būtu tomēr vairāk šīs priekšrocības jādod nedzīvojamo telpu nomniekiem, viņiem ir jādod šīs garantijas. Un šādas garantijas paredz arī frakcijas "Latvijai" iesniegtais likumprojekts, bet, kolēģi no frakcijas "Latvijai", lai jūsu labās idejas tiktu ņemtas vērā un lai ātrāk, tā teikt, stātos spēkā šie grozījumi, es ieteiktu jums iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Likumprojektam, ko gatavos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī frakcija "Latvijas ceļš", uzklausījusi jelgavnieku priekšlikumus, atbalsta, ka nomniekiem būtu jādod vairāk garantiju iegūt īpašumā iznomātās telpas. Bet šodien es aicinātu procedūras iemeslu dēļ šo likumprojektu noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Mauliņa, Saulīša, Rubina, Kazāka un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Izdarot grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", būtībā galvenais ir izteikt 19.pantu šādā redakcijā: "Zemes reformas laikā pirkt un pārdot var tikai to zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības vai kura iegūta īpašumā, pamatojoties uz šo likumu, un šīs tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā". Izmaiņa: "...izņemot gadījumus, kad zeme tiek pārdota vai pirkta kopā ar ēkām (būvēm)".

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt Latvijas Republikas pilsoņi, valsts, pašvaldības...", izmainīt 4.punktu iepriekšējā redakcijā: "...statūtsabiedrības, kas bijušas Latvijā reģistrētas, un uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem". 4. punkta izmaiņa ir: "Latvijas Republikā reģistrētās statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir Latvijas Republikas pilsoņi, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, ja to īpašnieki ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tikai valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var pirkt Latvijā reģistrētās statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir Latvijā reģistrētās juridiskās personas un Latvijas iedzīvotāji, kuru apmaksātais kapitāls ir akciju sabiedrībās - ne mazāk kā miljons latu, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, paju un kooperatīvajās sabiedrībās - ne mazāk kā 100 000 latu. Tikai valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var pirkt Latvijā reģistrētās ārvalstu statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kuru valstīm Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, un kas stājušies spēkā, un kuru apmaksātais pamatkapitāls atbilst šā punkta otrajā daļā noteiktajam pamatkapitāla lielumam, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Citas Latvijā reģistrētās juridiskās personas, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem."

Ierosinu nodot likuma 19. un 20.panta izmaiņas Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Šoreiz es gribu runāt Tautsaimniecības komisijas vārdā, jo man ir uzticēts aizstāvēt gluži līdzīgu likumprojektu, kurš jau pirmajā lasījumā ir izskatīts komisijā un nākošajā nedēļā tiks izskatīts Saeimā. Arī tie ir grozījumi likumā par pilsētu zemi. Manuprāt, mums vajadzēja izdarīt Kārtības rullī tādus grozījumus, lai vienlaikus netiktu par vienu un to pašu likumu iesniegti vairāki likumprojekti, kurus sauc par grozījumiem šajā konkrētajā likumā. Tas nav lietderīgi. Manuprāt, deputātiem ir jābūt uzmanīgākiem un jāiesniedz savlaicīgi priekšlikumi.

Bet tagad es nedaudz gribu runāt arī par šo frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu būtību. Būtiski tiek samazināts ar šiem ierosinājumiem to personu loks, kuras var nopirkt zemi no tā cilvēka, kas ir atguvis zemes īpašuma tiesības. Tā, piemēram, pilsētās ir paredzēts, ka tikai valstij un pašvaldībai piederošo zemi var pirkt juridiskās personas - gan ārvalstu, gan pašmāju juridiskās personas. Pašlaik kāda ir situācija? Cilvēks atgūst pilsētā, piemēram, Rīgā, savu zemes gabalu, bet uz tā ir citai personai piederošas būves. Un kas tad būs ar šo zemes gabalu, ja pieņems šos grozījumus? Nevarēs pārdot tai juridiskajai personai, kurai pieder ēka. Tātad ar šo frakcijas "Latvijai" ierosinājumu būtiski tiek ierobežots to personu loks, kurš no fiziskās personas var nopirkt zemi. Šādas normas ir pretrunā arī ar Latvijas Republikas atjaunoto Civillikumu - 1937.gada Civillikumu, un es aicinu šo ierosinājumu noraidīt, bet frakcijai "Latvijai" savus priekšlikumus, ja viņi tos uztur spēkā, iesniegt pēc pirmā lasījuma likumam, kurš jau tiks skatīts Saeimā nākošajā nedēļā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" iebilst pret šo likumprojektu gan no procedūras viedokļa, gan arī pēc būtības, jo šā likumprojekta mērķis ir paplašināt to personu loku, kurām Latvijā būtu tiesības iegādāties zemi. Jau līdz šim zemi varēja iegādāties juridiskās personas, kur vismaz 51% kapitāla pieder Latvijas pilsoņiem, turpretī piedāvātais likumprojekts paredz iespēju Latvijas zemi iegūt juridiskajām personām ar nenosakāmas izcelsmes kapitālu. Pietiek ar to, ka tās ir bagātas, ar lielu statūtkapitālu. Līdz ar to prioritāte šajā gadījumā tiktu dota daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuriem vispār var nebūt nekāda sakara ar Latviju un ar mūsu valsts pilsoņiem.

Otra šā likumprojekta iezīme ir tāda, ka šīs lielās firmas - akciju sabiedrības varēs pirkt tikai valsts vai pašvaldību zemi. Esam daudz informēti un bijuši spiesti analizēt daudzus gadījumus, kad valsts vai pašvaldību īpašumi atsevišķu darboņu vai ierēdņu subjektīvās ieinteresētības dēļ tiek bezjēdzīgi izšķērdēti un atdoti par smiekla naudu, respektīvi, īslaicīgi ierēdņi izpārdod mūžīgas vērtības. Minēto iemeslu dēļ aicinu šo projektu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Bija priekšlikums iekļaut arī Juridisko komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 18. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Likums par valsts mantu". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Mauliņa, Saulīša, Rubina, Kazāka un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Likums par valsts mantu" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Likums par valsts mantu nosaka valsts mantas pārvaldīšanas pamatus. Ar 1995.gada jūlija mēnesi katrā rajonā savu darbu uzsāka valsts pilnvarotā persona - valsts pilnvarnieks, kas uzsāka valsts mantas apzināšanu, arhīvu dokumentu kārtošanu, uzskaiti un reģistrāciju zemesgrāmatā. Šajā likumā tiek aprunāts valsts mantas reģistrs un valsts iestādes, kuru uzdevums ir iegūt peļņu no valsts dalības uzņēmējdarbībā, valsts mantas pārvaldīšanas, valsts mantas izmantošanas, norādīti mantas izmantošanas mērķi, plānotie izdevumi, mantas uzturēšanas kārtība, izdevumu segšanas avoti, valsts kalpotāju vai tagad - ierēdņu atbildība par valsts mantas nodošanu un pieņemšanu.

Domāju, ka šis ir ļoti svarīgs likums arī tādā ziņā, ka pašlaik notiek ļoti liela privatizācija, bet tomēr būs nelielas daļas, tās, teiksim, būs skolas, slimnīcas un vēl kādas citas iestādes, kas paliks valsts valdījumā, tāpēc jāpanāk, lai viņas kārtīgi apsaimniekotu un gūtu zināmu peļņu, kā arī lai pilnvarotā persona justos droša kā amatpersona.

Un vēl šajā sakarībā. Gadījumā, ja pašlaik notiks pašvaldību, rajonu vai vietējo pašvaldību reforma un tiks apvienoti dažādi rajoni, tad būtībā šādi valsts pilnvarnieki būs gan ēkām, gan dažādām citām valsts struktūrām, un viņu savstarpējo darbu vajadzētu koriģēt likumam, uz kura pamata šis valsts pilnvarnieks varētu veidot savu darbu, kā arī veikt uzskaiti, lai valstī būtu precīza uzskaite par tās īpašumā esošo mantu. Ierosinu šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Andris Rubins - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti un pārējie! Ziņojumu par valsts mantas izsaimniekošanu ir daudz. Lauksaimniecībā - fermas un lopi, lauksaimniecības tehnika. Rūpniecībā - valsts uzņēmumi, kā, piemēram, VEF, nemaz jau nerunājot par privatizētajiem - "Rîgas filcs", "Dzirnavnieks" un citiem. Tagad ir sastādīts liels privatizējamo objektu saraksts, bet paliek problēma. Ja valdība jau tagad nespēj ietekmēt ne lauksaimniecības, ne rūpniecības augšupeju, kas notiks pēc šo lielo objektu - "Latvenergo", "Latvijas gāzes", "Latvijas dzelzceļa", "Ventspils naftas", "Latvijas balzama", Krājbankas un citu privatizācijas? Jo tad valdība zaudēs jebkuru kontroli pār tautsaimniecību.

Tagad visur kā aktuāls tiek minēts jautājums par lielo privatizējamo uzņēmumu padomēm. Kas tajās iekļūs? "Tēvzemei un Brīvībai", LNNK, Zemnieku savienība, kristīgie demokrāti, Demokrātiskā partija Saimnieks, Latvijas Vienības partijas biedri. Visi alkst pēc posteņiem šo privatizējamo uzņēmumu padomēs, kur jau ir "Latvijas ceļš". Kandidātu saraksts ir jau sagatavots. Katrs ir noskatījis sev siltu vietiņu pēc pazīšanās un veco sakaru principa. Tajā pašā laikā mums blakus - Zviedrijā, arī Francijā, Lielbritānijā, Vācijā - joprojām pastāv valsts sektora uzņēmumi un darbojas sekmīgi. Un pārsvarā galvenokārt rūpniecībā, energoresursu un banku nozarē. Piemēram, Austrijā vairāk nekā puse banku un apdrošināšanas sabiedrību pieder valstij. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir notikusi liela valsts mantas izsaimniekošana. Un neviens par to neatbild. Šā gada 22. februāra valdības ziņojumā par stāvokli valstī, tās pašas valdības, kurā ir ministri no iepriekšējām, tas ir, ekspremjeri - Birkava un Gaiļa kungi, tāpat "mûžīgie" ministri - Makarova un Bērziņa kungi un citi, otrais teikums ir šāds. Citēju: "Valstī neeksistē skaidri principi kompleksam valsts stāvokļa un valsts varas izvērtējumam. Daudzi skaitļi, kurus mēs vēlējāmies iegūt, izrādījās neprecīzi. To aprēķināšanas metodes ir neadekvātas un apšaubāmas. Bija jākonstatē, ka vairākās būtiskās pozīcijās nepastāv vispār nekādi aprēķini. Nestabilitāte, nenoteiktība un neskaidrība ir šodienas Latvijas tautsaimniecības realitāte." Var pētīt pievienoto tabulu un salīdzināt 1994.un 1995.gadu, kur visinteresantākā iedaļa, manuprāt, ir 32.: Ierēdņu kandidātu skaits civiliestādēs 1994.gadā bija 5 871, 1995.gadā - 11 818; tas ir, it kā divas reizes vairāk, bet varbūt trīs vai četras.

Par demogrāfisko situāciju, alkoholismu, zemo mūža ilgumu bija jau zināms sen iepriekš. Tālāk par tautsaimniecības un lauksaimniecības sagrāves plānu. Izejot no 32. nodaļas un izejot no tā, ka skaitļi ir maz ticami, apšaubāmi, neprecīzi, patiesos skaitļus nevar iegūt ne premjers, ne divi ekspremjeri. Līdz ar to stāvoklis valstī ir daudz smagāks, nekā tas ir atspoguļots valdības ziņojumā.

Neviens līdz šim ne par ko nav atbildējis un neatbildēs. Valdībai nav ne programmas, ne koncepcijas ne veselības, ne labklājības jomā, nekur citur. Vienīgi privatizēt, pārdot un iztirgot. Privatizējamo objektu skaits ir liels, un tie tiks privatizēti. Zeme tiks izpārdota, bet varbūt to iznomāt uz zināmu laika posmu. Un tad jautājums būs nevis par latu un vēl par vienu latu mūsu kabatās, kas ir aizņemts, bet par to, ka mūsu dzimtene būs jau izpārdota kopā ar mums kā lētu darbaspēku. Un mūsu bērni būs padarīti par vergiem. Protams, tas neskars tos, kuri būs iekapsulējušies lielo privatizējamo objektu padomēs un kuru bērni mācīsies ārzemju augstskolās, bet nauda glabāsies seifos Šveices bankās. Tāpēc likums par valsts mantu ir svarīgs, un tam ir jādarbojas!

Dažus "maigus" vārdus es gribētu veltīt atsevišķi Aleksandram Kiršteinam, kurš man ir kļuvis daudz saprotamāks, pārskatot iepriekšējo reižu stenogrammas. Cilvēks, kas lieto tādus izteicienus "sifilists", "sifilista šprices par 100 latiem gabalā", protams, nav apveltīts ar īpašām prāta spējām, bet viņam piemīt zināmā mērā savs šarms un brīnišķa īpašība no kreisās rokas mazā pirkstiņa izzīst zilus brīnumus. (Zālē aplausi.)

Bērnībā es ar interesi lasīju romānu "Divpadsmit krēsli". Un, ja Kiršteins mani pielīdzina dižajam kombinatoram Ostapam Benderam, tad ar maigumu, kā mūsu frakcijā pieņemts, man gribas viņam teikt: "Kisa, ļod tronulsja!" Ledus ir sakustējies. Bet vienīgais lūgums apsardzei: lai Kisa, tas ir, Kiršteins, neienes Saeimas namā bārdas nažus! Šāds Ministru kabinets pēc gada, diviem, kā mani studenti saka par neauglīgu darbu, turpinās gurķi ripināt tāpat kā līdz šim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es varu saprast frakcijas "Latvijai" deputātu rūpes par valsts mantu, par viņu attieksmi pret valsts mantas, valsts īpašuma izsaimniekošanu. Man liekas, ka neviens no šeit klātesošajiem zālē nedomā savādāk. Visi iestājas pret to, bet ir liels "bet": ar kādiem līdzekļiem? Un vai ar šādu likumprojektu var aizsargāt valsts mantas izlaupīšanu vai nevar? Un kāda ir šā likumprojekta būtība? Es vienkārši brīnos par šā projekta autoriem, kurā visu laiku figurē - republika, republikas prezidents. Nu principā tā ir valsts uzbūves forma, vienalga, vai tā ir monarhija, ierobežota vai absolūta, vai tā ir prezidentāla republika, vai parlamentāra republika. Satversmes 1.pants saka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Un tālāk tā vairs nerunā par republikas prezidentu, bet ir nodaļa par Valsts prezidentu, ir Ministru kabinets, nevis republikas valdība un tā tālāk. Tās būtu tikai tādas mazas nianses, kas likumprojekta autoriem būtu jāņem vērā. Bet arī pēc būtības. Valsts mantas pārvaldnieki. Valsts mantas pārvaldnieki tātad, ja mēs akceptējam šā likumprojekta tālāknodošanu, kas tie būs? Nu mēs visi šeit - Saeima - 100 tautas deputāti, republikas prezidents kā valsts mantas pārvaldnieks, Valsts kontrole. Mums ir likums par Valsts kontroli. Valsts kontroles funkcijas, man liekas, ir pavisam citas. Tieši otrādi - rūpēties un sekot tam, kā tiek izmantots un realizēts valsts budžets, budžeta līdzekļi; tātad uzraudzīt, nevis būt par valsts mantas pārvaldnieku kā tādu. Ministrijas, tiesas... tagad arī tiesas būs valsts mantas pārvaldnieki.... Man liekas, ka šeit ir pārāk daudz absurdu normu. Es varētu saprast ideju, bet tādā veidā, kā viņa tiek pasniegta, katrā ziņā viņa pieņemama nav. Un es katrā ziņā neuzņemos kā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs strādāt pie šāda nekvalitatīva likumprojekta pilnveidošanas, un es aicinātu cienījamo Saeimu nenodot viņu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Likums par valsts mantu" nodošanu Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 31, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Aigars Jirgens - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij, kolēģi deputāti! Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" neatbalsta šos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un aicina noraidīt to nodošanu izskatīšanai komisijās. Tātad šeit ir runa par to, ka Satversmē vajadzētu ietvert jaunu daļu par pašvaldībām. Jāsecina, ka šie piedāvātie grozījumi nekādā veidā nemaina pašreizējo pašvaldību ne statusu, ne arī to vietu Latvijā, Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Neviens neapšauba to, ka katrā administratīvi teritoriālajā vienībā ir sava pašvaldība un ka tieši tā tas pašlaik arī ir. Ir likums par pašvaldībām, par pašvaldību vēlēšanām, un šajos likumos visas nepieciešamās normas ir aprunātas, bet cits jautājums, protams, ir pašvaldību sociālās problēmas un to ekonomiskā situācija, kas bieži vien ir grūti risināms, jo vietējām pašvaldībām nav pietiekamas šīs ieņēmumu bāzes, bet tas ir pavisam cits jautājums, un to arī šie Satversmes piedāvātie grozījumi neatrisina. Un, tā kā šie grozījumi ir vienkārši deklaratīvi, tad arī, balstoties uz šiem apsvērumiem, mēs aicinām noraidīt tā izskatīšanu un nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Saprotams, ja ir runa par valsts Pamatlikumu, par izmaiņām valsts Pamatlikumā, tad jebkuram normāli vai savādāk domājošam cilvēkam iestājas tāda nosacīta krīze - kaut tikai kaut kas nenotiek! Un tīri psiholoģiski cilvēkiem jau ir tā: ja notiek kaut kādas izmaiņas, viņš ļoti tās nepieņem. Es domāju, ka Satversmei ir jāiet līdzi laikam, un nevajadzētu, kolēģi, pataisīt to par "svēto govi" un nekādas izmaiņas šeit neizdarīt, un, ja mēs nodotu šīs te ļoti nelielās izmaiņas... Šeit tās nav konceptuālas izmaiņas, un principā Jirgena kungs nonāca pretrunā pats ar sevis teikto...Viņas vajadzētu nodot apspriešanai komisijās, un tas būtu vienkārši ļoti neliels reveranss pašvaldībām, jo galu galā, gribam to mēs vai negribam, valsts pārvaldes pamatā tomēr ir pašvaldības. Un, ja ir runa par likuma ievērošanu, kā teica Jirgena kungs, tad ir jau, protams, likumi, vesela kaudze viņu ir, un brīžiem tie ir arī pretrunīgi savā starpā, taču tie likumi vienkārši netiek ievēroti, bet, ja reiz Satversmē ir ietverta, lūk, šāda te neliela nodaļa, ļoti īsa, neliela nodaļa, tad tas tomēr ir zināms garants attiecībā uz pašvaldībām.

Un visbeidzot jāsaka, ka tas vienkārši būtu godīgi attiecībā pret visām Latvijas pašvaldībām. Es ierosinu nodot šo jautājumu komisijām diskutēšanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš ( frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstu šā likumprojekta nodošanu komisijām - pirmkārt, tādēļ, ka šis likumprojekts negroza Satversmes pamatprincipus, un, otrkārt, tādēļ, ka jau trīs gadus mēs diskutējam par šo jautājumu un beigu beigās, godātie kolēģi, mums ir jāpieliek punkts šim jautājumam, vai mēs ietversim Satversmē normas, kuras runās par pašvaldību darbības pamatprincipiem, vai arī ne. Turklāt šodien runa ir tikai par šā likumprojekta nodošanu komisijām, nevis par tā pieņemšanu, un es gribētu atgādināt, ka grozījumus Satversmē pieņem ar divām trešdaļām balsu, tātad ar kvalificētu balsu vairākumu, un, ja vairāk nekā trešā daļa Saeimas deputātu būs pret šiem grozījumiem, tie netiks pieņemti. Aicinu nodot šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, jebkurš grozījums Satversmē ir ļoti nopietns solis. Un tik tiešām jautājums par to, vai Satversmē ir jābūt normām, kas reglamentētu un garantētu kādas tiesības pašvaldībām, bija skatīts jau 5. Saeimā, un pašreiz jau ir izveidota darba grupa, kas strādā pie tā, lai dotu priekšlikumus par Satversmes pilnveidošanu vai izmaiņām, grozījumiem. Es gribētu runāt šeit zināmā mērā par būtību, it sevišķi par 90. pantu, jo šeit ir ierakstīts, ka pašvaldībai ir patstāvīgs budžets. Kas tas ir - patstāvīgs budžets? Vakar komisijas konsultante izteica tādu repliku: "Patstāvīgs budžets... jā, man ir patstāvīgs budžets, tāpēc ka man nav ģimenes, es neesmu precējusies; ja es apprecēšos, tad man vairs nebūs patstāvīgs budžets." Pēc loģikas, (No zāles deputāts A.Saulītis: "Pēc civillikuma.") Saulīša kungs... Un tagad padomājiet par kaut ko citu: ja katrai pašvaldībai ir patstāvīgs budžets, tad par kādu likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžetu var būt runa? Tas uzreiz būs pretrunā ar Satversmes normu. Te ir ielikts iekšā... Nu, es nezinu, ko pēc tam darīs valdība, ko darīs pēc tam tās pašvaldības, kuras pašas ar savām finansēm, ar tiem ieņēmumiem, kas varētu veidot pašvaldības patstāvīgo budžetu, nevarēs tikt galā. Es domāju, ka tas būs ļoti apsveicami tām pašvaldībām, kuras iztiek pašas ar saviem līdzekļiem un no kuru līdzekļiem tiek kompensēti mazāk bagāto pašvaldību budžeti. Tātad izlīdzināšanas vairāk nav. Es domāju, ka tomēr mums būtu jādomā par Satversmes grozījumiem vairāk kompleksi, ne tik daudz atsevišķi. Es tomēr neatbalstītu šāda likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu atzīmēt, ka es uzstājos šobrīd kā deputāts Krisbergs, nevis kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, jo man ir pilnīgi atsevišķs uzskats, nevis tāds, kāds tiek pausts šīs komisijas kopējā lēmumā, ko ir parakstījis Kalviņa kungs.

Pirms es izstāstu savu nostādni, es gribu vēl pastāstīt arī to, kā radās šis Satversmes papildinājums. Ja cienījamie deputāti gribētu paklausīties arī lietas, kas attiecas uz valsts pārvaldi, tad varu pastāstīt, ka pirmatnējā projektā 89. pantā nebija vārda "vēlēta". Tad, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā radās jautājums: "Kas tas mums Latvijā būs? Tas pats, kas Krievijā - iecelts gubernators, kurš pārvaldīs šo teritoriju?" - cienījamie likumprojekta autori atjēdzās, ka vispār Latvijā ir demokrātija un ka tekstā jābūt vārdam "vēlēta". Nu uzskatīsim to par juridiskās izglītības brāķi! Varētu tā gadīties. Lai gan man vienmēr apgalvo, ka pārējie komisijas locekļi ir ārkārtīgi kompetenti. Un par 90. pantu, šķiet, Endziņa kungs izstāstīja ļoti konkrēti. To nedaudzo pašvaldību lobijs ir strādājis komisijā un ierakstījis vārdus "patstāvīgs budžets". Piecas pašvaldības dzīvos lieliski, bet pārējās pašvaldības mirs badā. Papildinot šādā veidā Satversmi, izlīdzināšanas fonds nav vajadzīgs. Es gribētu atgādināt jums, cienītie deputāti, pašvaldības funkcijas jeb pamatnozīmi - nodrošināt pašvaldības iedzīvotājiem piemērotus apstākļus, apsaimniekojot savu teritoriju. Valstij trūkst naudas. Tā kā zālē ir liela diskusija par daudziem citiem jautājumiem, es saprotu - šis jautājums daudzus deputātus neinteresē. Taču mani tas skar ļoti būtiski. Es gribētu pateikt vienu lietu. Mēs, vīrieši, vislabāk zinām to, ka, ja ģimenē trūkst naudas, tad maciņam jābūt vienās rokās. Nav svarīgi, vai tās ir vīra vai sievas, bet maciņš ir viens. Šodien valsts ir izputināta. Šķēles kungs savā atreferējumā stāstīja par valsts kritisko situāciju. Domāju, ka tā tik tiešām tāda ir - ja ne vēl bēdīgāka. Bet mēs gribam valsts pamatlikumu izmainīt, lai katrai pašvaldībai, kas šodien principā ir tāds "íeizariņš" savā teritorijā, būtu patstāvīgs budžets. Atcerēsimies, cienītie deputāti, ka pašvaldību lobijs ilgstoši traucēja pieņemt 1996. gada valsts kopbudžetu tikai tāpēc, ka Pašvaldību savienība visu laiku uzstāja, ka nav parakstīta vienošanās. Tagad šo vienošanos ir iecerēts ielikt Satversmē. Man gribas atgādināt arī vēsturi. Kad Vācija palika par spēcīgu valsti? Tad, kad lielā čupiņa visu mazo Vācijas valstiņu, feodāļu pārvaldīto, apvienojās vienā spēcīgā. Un šodien mēs ar valsts pamatlikuma labojumu gribam padarīt pretēju efektu. Jā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ne velti bieži vien presē tiek nodēvēta vienkāršoti - Pašvaldību komisija. Un nu mēs šo efektu redzam uz papīra. Protams, Kalviņa kungs ir jauns komisijas priekšsēdētājs, un visu viņš arī nespēj mainīt. Es ļoti ceru, ka jaunais priekšsēdētājs... ka Valsts prezidenta padomnieks spēs spēcīgāk ietekmēt komisijas darbu, nekā man tas bija iespējams. Bet man ļoti gribētos, lai mēs tomēr atcerētos, ka šī vispirms ir "Valsts pārvaldes" komisija un tikai pēc tam ir vārdi "un pašvaldības". Pašvaldības neesot pieminētas Satversmē. Noklusēts fakts. Paņemiet Satversmi un palasiet 25.pantu, tur par pašvaldībām ir ļoti konkrēti runāts. Pašvaldības nav aizmirstas, pašvaldības ir viens no valsts pārvaldes elementiem. Bet, atvainojiet, varbūt beidzot paliksim par bagātu valsti, un tad varbūt būs viens liels maks, ko sauc par valsts budžetu, un kādi 26 rajonu maciņi būs, un vēl kādi nepilni 600 pagastu maciņi būs, un tad varbūt arī papildināsim Satversmi ar to, ka katrai pašvaldībai ir savs budžets! Es aicinu noraidīt šo, manuprāt, ne tikai neapdomīgo, bet valstij šodien būtiski kaitīgo likumprojektu. Sašķaidīt jau tā nabadzīgos līdzekļus - man negribētos teikt, ka tā ir tikai nekompetence. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, vai jūs izmantosiet 12 minūtes? Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valdības deklarācijā ir ierakstīta viena frāze - mēs iestājamies par pacientu brīvu ārsta un ārstniecības iestādes izvēli. Bet pašreizējā situācijā ir tā, ka mums šajā ziņā ir problēmas un ir grūti to nodrošināt, jo, lai pacientu nosūtītu no viena rajona uz Rīgu vai starp diviem dažādiem rajoniem, tiem savstarpēji jānorēķinās. Un tad, lūk, šim cilvēkam ir jāiet pēc rezolūcijas vai nu pie slimokases priekšnieka, vai pie galvenā ārsta, vai kaut kur citur, kā nu kurā rajonā tas ir noteikts. Un tad iestājas šī psiholoģiskā norma, ka katrs aizsargā savu patstāvīgo maciņu, savu mazo budžetu, un tādēļ mēs ļoti bieži saskaramies ar to problēmu, ka cilvēki cieš no tā, viņi vienkārši netiek sūtīti nekur citur ārstēties, un viņiem netiek nodrošināta šī nepieciešamā iespēja. Jo nav jau mums atbildība tādā veidā iestrādāta: kas tad, lūk, atbildēs par to, ja šis cilvēks cietīs? Viņam rodas komplikācijas, atsevišķos gadījumos pat ar letālu iznākumu, bet neviens netiek sodīts par to, jo, lūk, viņš vienkārši nesaņēma norīkojumu un viņa slimība tika ielaista. Un tādēļ es pilnīgi piekrītu Krisberga kungam jautājumā par to, ka tad, kad naudas nepietiek, tam maciņam ir jāatrodas viena rokās, lai mēs varētu nodrošināt visu to, ko mēs esam ierakstījuši valdības deklarācijā. Es arī ierosinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus. Pirmais ir jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu.

Čerāna kungs, vai jūs 9 minūtes izmantosiet? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācija.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godātie deputāti! Es sākšu savu motivāciju, nolasot citātu no triju zinātņu doktoru (divi no tiem profesori), tātad Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta direktora Baloža kunga, Latvijas akadēmiskās bibliotēkas direktora profesora Karnīša kunga un Latvijas Universitātes vadības sistēmu profesora Miķelsona kunga, vēstules Latvijas Republikas 6.Saeimas frakcijām. Citēju: "Pasaules sabiedrība savā attīstības procesā pašlaik ieiet kārtējā posmā, kura pamatā ir cilvēka prāta un zināšanu sakārtošana - informācijas sakārtošana. Kvalitatīvas, tas ir, pareizas un pilnīgas, un savlaicīgas informācijas nozīme līdz ar to lēcienveidīgi pieaug. Informācijas pieejamība ir absolūti nepieciešams priekšnoteikums visu tautsaimniecības nozaru attīstībai, valdības un pašvaldību institūciju normālam darbam, pareizu lēmumu pieņemšanai visos vadības līmeņos. Tā ir viena no demokrātiskas valsts pamatpazīmēm. Informācija ir arī valsts drošības un neatkarības nosacījums. Ne velti attīstītākajās pasaules valstīs jau pašlaik informāciju pēc sava nozīmīguma valsts attīstībai pieskaita vissvarīgākajiem resursiem, kopā ar izejvielām un enerģiju. Tās nozīme turpina augt. Informācija ir liela nacionāla un starpnacionāla bagātība. Lai to produktīvi izmantotu, nepieciešams būtiski attīstīt visus informācijas apstrādes, uzglabāšanas un pārraides procesus. Tieši ar šo uzdevumu saistās tā saucamā globālā informatīvā procesa veidošana, kura šobrīd pilnā gaitā noris gan Eiropas savienības valstīs, gan ASV, Japānā un citur, citās attīstītās valstīs. Piemēram, var minēt, ka jau šodien ar informācijas apstrādes procesu visdažādākajā veidā ir saistīti ap 60% no aktīvā ASV darbaspēka. Šobrīd mūsu darbībām jābūt ātrām un efektīvām, lai mēs varētu iekļauties šajā globālajā procesā kā pilntiesīgi tā locekļi." (Citāta beigas.) Diemžēl iepriekšējai - Māra Gaiļa vadītajai - valdībai nebija vajadzīgās izpratnes par šiem procesiem. Gluži otrādi, - šī valdība uzskatīja, ka šī informācija par konkrēto situāciju valstī ir viņas darbam kaitīga. Vai gan citādi var vērtēt bijušās Krievijas militārpersonas un Krievijas militārā pensionāra Riharda Zolotova iecelšanu par Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistra galveno notāru, kā arī Ināras Vaivodes iecelšanu par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci un tam sekojošo šo personu, kā arī bijušā tieslietu ministra Romāna Apsīša kunga teroru pret Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas izveidotājiem un apkalpotājiem SIA "Lursoft", kā rezultātā šīs sistēmas darbs tika pārtraukts. Toreizējais tieslietu ministrs Romāns Apsīša kungs savu rīcību, pārtraucot līguma attiecības ar SIA "Lursoft" un tādējādi pārtraucot arī šīs datu bāzes efektīvu darbību, gan motivēja citādi. Es citēšu Apsīša kunga atbildi uz 5.Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Kušneres, Saulīša un Pētersona jautājumu par Uzņēmumu reģistru un ierēdņu atlasi darbam Tieslietu ministrijā. Citāta sākums: "Informēju, ka Tieslietu ministrijas iniciatīva, pārņemot no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) "Lursoft" Uzņēmumu reģistra (UR) datu bāzi, programmas un datortehniku, ir vērsta uz UR darbības sakārtošanu, tādējādi sagatavojot reģistra pieslēgšanu vienotajam valsts nozīmes datu pārraides tīklam, kas šobrīd tiek veidots." (Citāta beigas.) Kādi ir rezultāti? Līdzekļu trūkuma dēļ vienotais valsts nozīmes datu pārraides tīkls vēl nav izveidots, bet tas nebūtu tas galvenais. Pavisam cita lieta ir tā, ka pie "Lursoft" izveidotās datu bāzes (tas ir, Uzņēmumu reģistra stāvoklī attiecībā uz 1995.gada 1.aprīli), kad šajā bāzē tika pārtraukta datu ievadīšana, ir iespējams pieslēgties caur jebkuru datortīklu, principā arī šeit, no Saeimas datoriem. Un, lai šādu pieslēgumu varētu realizēt no valsts ekonomiskās robežas un, piemēram, pārliecināties, vai kādas kravas pavadzīmē norādītais uzņēmums tiešām eksistē, praktiski pietiek nolikt muitas punktā datoru un pieslēgt to pie telefona līnijas. Ja nu vēl būtu jānoliek zemessargs, kas to apsargā, un šajā jomā būtu vajadzīga tiešām dažāda valdības... valsts pārvaldes iestāžu koordinēta darbība, ar ko pašreizējā valdība vēl neizceļas. Un šeit arī nepietiks ar (pēdiņās) puslikumīgām demonstratīvām akcijām Grenctāles muitā, bet tiešām ir vajadzīgs mērķtiecīgs un konkrēts darbs. Var vēl pieminēt, ka Online jeb tiešās piekļūšanas iespēju pie šīs "Lursoft" izveidotās datu bāzes var viegli nodrošināt jebkurai valsts institūcijai. Savukārt attiecībā uz laika posmā pēc 1995.gada 1.aprīļa reģistrētajiem uzņēmumiem šādas informācijas ieguve praktiski vispār nav iespējama, - nerunājot jau nemaz par to, ka šo informāciju iegūtu operatīvi. Ir ziņas, ka datorizētas uzskaites trūkuma dēļ Uzņēmumu reģistrā ir pieļautas kļūdas (piemēram, ir reģistrēti vairāki uzņēmumi ar vienādiem nosaukumiem vai reģistrācijas numuriem). Šādā situācijā, retrospektīvi skatoties, ciniskas vai galēji nekompetentas ir iepriekšminētās bijušā ministra Apsīša kunga atbildes uz deputātu jautājumiem nākamais teikums: "Tâpat ministrijas rīcības mērķis ir nodrošināt stabilas valsts garantijas reģistra informācijas izmantošanai kārtībā, kādu nosaka likums." Patiesībā ir iznākušas stabilas valsts garantijas šīs valstiski svarīgās datu bāzes sagraušanai. Mēs, Tautas kustības "Latvijai" deputāti, uzdodot šo jautājumu, nepārstāvam nekādā gadījumā SIA "Lursoft" mantiskās intereses, un mums pat ir vienalga, kas un kādā veidā nodrošina Uzņēmumu reģistra datu bāzes darbību. Mēs toties pārstāvam valsti, tas ir, tās pilsoņu kopuma intereses, lai šī datu bāze darbotos un saturētu aktuālu informāciju. Uzsveru, ja kādam tas nav skaidrs viņu nespējas vai viņu nesaprašanas dēļ: šādi uzkrātā informācija, ja tā ir aktuālā stāvoklī, dod iespēju valsts institūcijām - muitām, ieņēmumu dienestiem un citām - kontrolēt uzņēmumu ekonomiskās darbības likumību, un, novēršot informācijas nesakārtotību, tiks būtiski uzlabota budžeta ieņēmumu daļas izpilde. Pret to budžeta apspriešanas laikā tik ciniski uzstājās visa valdošā koalīcija, bet tas tautai ir vajadzīgs, tautai tas ir izdzīvošanas jautājums. Tiesiskā kārtība valstī ir tad, kad ekonomiskie noziegumi ir ja ne pilnībā izskausti, tad vismaz pamatīgi ierobežoti un kad jebkurš uzņēmums var iegūt garantijas savu tiesību aizsardzībai. Mums ir vajadzīga šāda kārtība ne tikai tādēļ, lai palielinātu tiešos maksājumus valsts budžetā, bet arī tādēļ, lai piesaistītu reālas ārvalstu investīcijas, reālus naudas ieguldījumus no ārvalstīm. Mēs, Tautas kustība "Latvijai", uzskatām, ka pilnīgi neko nedod skaistas runas par ārvalstu investīciju piesaistīšanas nepieciešamību, ja netiek radīta šo investīciju ienākšanai nepieciešamā tiesiskā bāze. Šajā jomā diemžēl šīs valdības un visas valdošās koalīcijas darbība... visa valdība, koalīcija ar konstruktīvu aktivitāti neizceļas. Jau šobrīd diemžēl ir redzams, ka šai valdībai investīcijas patiesībā ir tikai populistisks sauklis, aiz kura slēpjoties, tāpat kā slēpjoties aiz enerģiskas rīcības imitācijas, tā varētu veikt grandioza izmēra valsts īpašumu "prihvatizāciju". Tautas kustībai "Latvija" šāda nostāja nav pieņemama. Tautas kustība "Latvijai" vēlas informatīvā ziņā adekvāti nodrošinātas un civilizētas valsts izveidi Latvijā, tādēļ mēs jums nododam šodien šos jautājumus un turpmāk uzdosim vēl citus. Tātad mūsu uzdotie jautājumi ir šādi.

1. Cienītais Šķēles kungs, cienītais Rasnača kungs, vai jums ir zināms, ka 1995.gada 1.aprīlī, Tieslietu ministrijai pārtraucot līguma attiecības ar SIA "Lursoft" par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu, faktiski tika pārtraukta šīs datu bāzes normāla funkcionēšana, kas nav atjaunota vēl joprojām? Ko valdība dara, lai nekavējoties atjaunotu šīs datu bāzes aktualitāti un gan valsts institūcijas, gan citi interesenti varētu operatīvi iegūt ziņas no datu bāzes? Kad konkrēti tiks atjaunota Uzņēmumu reģistra datu bāzes darbība?

2. Kādus konkrētus pasākumus valdība veiks, lai personas, kas vainīgas Uzņēmumu reģistra datu bāzes darbības graušanā, tiktu sauktas pie atbildības?

3. Vai valdība uzskata par pieļaujamu, ka par Uzņēmumu reģistra galveno notāru strādā un šo valstiski svarīgo datu bāzi grauj atvaļināta Krievijas militārpersona?

Mēs būsim pateicīgi par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Rudzīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas un Grinberga jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas tieslietu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms rezultātu nolasīšanas - paziņojums. Vārds Jurim Sinkam - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputātam.

J.Sinka (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Aicinu Tibetas atbalsta grupas locekļus Oļģertu Dunkeru, Guntu Gannusu, Ervidu Grinovski, Jāni Kalviņu, Pauli Kļaviņu, Andreju Krastiņu, Antu Rugāti un arī citus interesentus sapulcēties Prezidija zālē pulksten 15.00, kad arī Amerika kungs varēs būt klāt. Tātad - pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūdzu visus interesentus, kas atbalsta informācijas tehnoloģijas grupas izveidošanu šeit, Saeimā, tagad sapulcēties uz īsu brīdi tepat blakus, Prezidija zālē, burtiski uz pāris minūtēm. Paldies.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Pēteris Apinis, Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Guntis Eniņš, Juris Kaksītis, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Andrejs Nagobads, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas!

Desmit deputāti - Čerāns, Kostanda, Mauliņš, Grīnbergs, Zelgalvis, Saulītis, Liepa, Rudzītis, Grinbergs un Gannusa - uzdod jautājumus vides un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par ministrijas ēkas rekonstrukciju.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājumu motivācija.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir jautājums Mārim Gaiļa kungam, kuru mēs, Tautas kustības "Latvijai" deputāti, varbūt atšķirībā no Šķēles kunga un valdību veidojošo frakciju vairākuma, tomēr negribam atbrīvot no atbildības par nejēdzībām, tautas apmuļķošanu un aplaupīšanu, kas Latvijā notika laikā, kad viņš bija valdības vadītājs, un nebūt ne bez viņa paša līdzdalības.

Bet šoreiz jautājums ir par Gaiļa kunga rīcību jaunajā kvalitātē, kurā viņš ar Saeimas vairākuma svētību ir nonācis, un budžetā - arī ar šā vairākuma svētību - viņa vadītajam resoram ir ticis visai prāvs kumoss, neraugoties uz to, ka mūsu valstī ir milzums pozīciju, kur šie līdzekļi ir daudz vairāk vajadzīgi. Vispirms jau tā ir sociālā sfēra, demogrāfisko problēmu risināšana, nosakot diferencētos bērnu pabalstus, un daudzas citas jomas. Bez tam, tā kā mēs dzīvojam milzīga budžeta deficīta apstākļos un katrs solis, katra izmaksa, ko mēs veicam no valsts budžeta, šobrīd ir uz parāda, nākamajām paaudzēm būs šie parādi jāatmaksā. Un es uzskatu to par savu pienākumu - atgādināt, lai dažam labam šī ābeces patiesība šodienas eiforijā neaizmirstos.

Vakardienas laikrakstā "Dienas Bizness" redakcijas slejā ir trāpīgs salīdzinājums attiecībā uz dažām tēriņu pozīcijām Latvijas valdībā (citēju): "Kamēr Latvijas politiķi cītīgi "rûpējas", lai Latvija virzītos uz Eiropu, Latvija zaudē balsstiesības ANO. Tad jājautā: "Vai Latvijas valdība iecerējusi virzīties uz Eiropu, vienlaikus izstājoties no ANO?" Ja daža laba ministrija savam kārtējam "remontam", kuru paredzēts veikt ar ministra sievu saistītai firmai, netērēs vienu miljonu latu, bet šo summu izlietos iemaksai ANO, tad vienīgais zaudējums būs tāds, ka ambiciozs ministrs sēdēs pieticīgā kabinetā, bet Latvijas prestižs starptautiskajā līmenī celsies. Šobrīd ikviens ārvalstu diplomāts var teikt: "Par kādu Eiropu jūs runājat, ja ambiciozi ministri dažu telpu remontam tērē summas, kas lielākas par ANO biedra naudām?"" (Citāta beigas.) Vai tikai šie vārdi neattiecas uz jums, Gaiļa kungs? Jūs nenoliedzāt arī laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" korespondentes izteikto apgalvojumu, ka jums ir vispārzināma tieksme pārkārtot kabinetus, bet vēl piemetinājāt, ka jūsu ministrijas ēkā ir pēdējais laiks sākt remontdarbus. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien šodienas un nākotnes Latvijas nodokļu maksātājiem šo greznību nenāktos atmaksāt. Diemžēl līdz mums ir nonākušas pat ziņas, ka jūs ministrijas pagrabstāvā gribat ierīkot baseinu, pirti un atpūtas telpas un ka kopējā jūsu paredzētā remonta summa varētu būt pat pusotra miljona latu. Tā ir ļoti milzīga nauda pašreizējos Latvijas nabadzības apstākļos.

Ņemot vērā to, ka kustība "Latvijai" šādu līdzekļu tēriņu valsts pārvaldes institūcijai ēku iekārtošanai uzskata par absolūti nepieļaujamu, mēs lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Pirmkārt. Kad ir paredzēts sākt ministrijas ēkas pagraba rekonstrukciju?

Otrkārt. Vai ir valstiski izjaukt šīs ministrijas telpās esošās tipogrāfijas telpas un cik maksās šīs tipogrāfijas pārcelšana kopā ar jaunu telpu piemērošanu tās vajadzībām?

Treškārt. Kādām vajadzībām nepieciešamas rekonstruētās telpas?

Ceturtkārt. Kādas būs ministrijas remontdarbiem, tajā skaitā kabineta remontiem, paredzētās izmaksas?

Piektkārt. No kādas budžeta pozīcijas paredzēts segt šīs izmaksas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu vides un reģionālās attīstības ministram.

Deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Zelgalvja un Rubuļa jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ekonomikas ministram Guntaram Krastam par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma pamatošana.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikt paldies Krasta kungam par to, ka Monopoluzraudzības padomes slēdzieni, ko mēs bijām iepriekš pieprasījuši un ko mēs nebijām saņēmuši vienlaicīgi ar Krasta kunga atbildi uz mūsu iepriekšējo jautājumu, - ka šie slēdzieni mūs tomēr sasniedza. Un es gribu izteikt cerību, ka mums ministra atbildē arī līgums ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku, par Daugavas HES rekonstrukciju... ka arī šis līguma teksts mums tiks piesūtīts, kā tas mums ir apsolīts.

Tagad - par šo jautājumu. Šie Monopoluzraudzības padomes slēdzieni, kurus mēs saņēmām, atklāj virkni būtisku faktu. Pirmkārt, iepriekšējā valdība praktiski nerēķinājās ar šīs institūcijas slēdzieniem un visi tarifi attiecībā uz gāzi, elektrību un siltumu tika paaugstināti, neskatoties uz pamatotiem iebildumiem. Attiecībā uz siltuma tarifiem vislabāko nav izdarījušas arī pašvaldības, to skaitā īpaši ir minama Rīgas Dome. Un rodas jautājums, vai tā un citas pašvaldības ir vairāk pārstāvējušas savu vēlētāju, tātad attiecīgās teritorijas iedzīvotāju, vai arī siltuma ražotāju intereses. Mūs interesē, kāda ir un būs šīs valdības nostāja jautājumā par elektroenerģijas un citiem tarifiem, jo, kā jau zināms, ir paredzēta tarifu paaugstināšana tuvākajā nākotnē. Tādēļ mūsu jautājumus sākam ar to, ka mēs gribam dzirdēt Šķēles kunga un Krasta kunga atbildes uz sekojošo.

Pirmkārt. Vai valdība uzskata par pamatotu paredzēto elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu iedzīvotājiem no 1996.gada 1.jūlija (dienā - 2 reizes, un naktī - 1,3 reizes)? Vai jaunie elektroenerģijas tarifi ir izstrādāti saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", kas nosaka, ka tarifu aprēķināšanai ir jāpielieto Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprinātā metodika? Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka lēmums par šo tarifu paaugstināšanu jau ir pieņemts iepriekšējā valdībā, bet, kā mēs redzējām no ministra kunga atbildes deputātiem, šī padome šo metodiku vēl nemaz nav izstrādājusi.

Otrs jautājums. Vai bija likumīga un cik pamatota ir elektroenerģijas tarifu paaugstināšana iedzīvotājiem (sākot ar 1995.gada 1.novembri - 1,4 reizes, un ar 1996.gada 1.janvāri - 1,6 reizes)? Lūdzam iepazīstināt frakcijas "Latvijai" deputātus ar valdības rīcībā esošajiem aprēķiniem šo tarifu pamatošanai, jo no tās informācijas, kas līdz šim ir mūsu rīcībā, mēs esam ieguvuši līdz šim tikai apstiprinājumu tam, ka energoresursu tarifi netiek no valsts un pašvaldību puses būtiski analizēti un tiek noteikti praktiski voluntāra lēmuma rezultātā. Frakcija "Latvijai" ðeit pārstāv to pozīciju, ka ir vajadzīgs nopietns šo tarifu analīzes mehānisms. Ir arī jāpanāk, lai šī analizējošā institūcija nebūtu tiešā saistībā ar Ekonomikas ministrijas struktūrām un ar pašiem enerģiju ražojošajiem uzņēmumiem. Mēs būtu gatavi līdzdarboties šādas struktūras darbā, ja šāda struktūra tiktu organizēta un tās darbs būtu konstruktīvs.

Bez tam mums ir jautājumi par šo elektroenerģijas saimniecību. Kādā veidā Latvijas valdība fiksē elektroenerģijas eksporta un importa apjomus ar kaimiņvalstīm? Un kāpēc pie valsts robežām nav uzstādīti šim nolūkam paredzētie elektroenerģijas skaitītāji? Un kādu samaksu Latvija saņem par elektroenerģijas tranzītu cauri savai teritorijai?

Vēl ir tomēr arī jautājums par ārvalstu kredītiem. Kādas ir līdz šim valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" ar valsts garantijām piešķirtās ārvalstu kredītu summas? Kādas ir šo kredītu procentu likmes un kādi ir to atmaksas termiņi?

Privatizācijas sakarā būtisks ir jautājums par šo lielo valsts uzņēmumu īpašuma novērtējumu. Ir absolūti nepieļaujams tas, ka šie uzņēmumi tiek privatizēti pēc to bilances vērtības, kas tiem ir bijusi noteikta kaut kad padomju okupācijas laikos. Un tāpēc mēs jautājam: kad pēdējo reizi tika veikta valsts akciju sabiedrības "Latvenergo", valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" îpašuma novērtēšana? Kas to ir veicis un cik liela ir šo novērtēto uzņēmumu kopīgā vērtība?

Vēl. Mēs tomēr gribētu reiz dzirdēt arī skaidru un konkrētu atbildi, kādu konkrētu labumu Latvijas valsts un tās pilsoņi iegūs no valsts akciju sabiedrību "Latvenergo", "Latvijas gāze" un "Ventspils nafta" privatizācijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas ekonomikas ministram.

Deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Gorbunova, Ādamsona, Lagzdiņa, Seiksta, Endziņa, Apsīša, Inkēna un Bērziņa jautājums Latvijas Republikas kultūras ministram Ojāram Spārītim par Nacionālās operas intendanta atlaišanu. Nododam jautājumu Latvijas Republikas kultūras ministram.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Kazāka, Gannusas, Rubina, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga, Rudzīša un Čerāna jautājumi Latvijas Republikas ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas aizsardzības Ministram Andrejam Krastiņam par Aizsardzības spēku obligātā dienesta karavīru atvaļināšanas laiku.

Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājumu motivācija.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es vēlos motivēt šo jautājumu. 1996.gada 1.martā laikraksts "Diena" rakstīja: "Karavīru atvaļināšanu atliek uz diviem mēnešiem." 28.februārī aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku komandiera lūgumu, izdeva pavēli, noteikdams, ka 310 robežapsardzības spēku karavīriem, kuru atvaļināšanas laiks ir paredzēts martā, dienesta laiks ir pagarināts līdz 15.maijam un 125 Mobilo strēlnieku brigādes mobilo strēlnieku bataljona karavīriem - līdz 1.jūnijam. Citēju: "Karavīriem, kuriem dienests ieilgs, netiks izmaksāta nekāda materiālā kompensācija..." Bet tālāk teiktais ir vispār, es domāju, pilnīgi nepieņemams: "Atteikšanās dienēt tiks uzskatīta par dezertēšanu". Un tātad - visas pārējās no tā izrietošās sekas.

Gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas Augstākā padome 1993.gada 27.aprīlī ir pieņēmusi likumu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu", kurā ir noteikts reglaments, kā jādien un kā jānotiek karadienesta izpildīšanai. Šā likuma 23.pantā ir sacīts, ka aktīvais valsts dienests ir pildāms Latvijas Republikas teritorijā, un 24.pantā ir noteikts, ka aktīvā valsts dienesta ilgums militārajā dienestā ir 18 mēneši, darba dienestā - 24 mēneši.

Es gribu arī pievērsties šā likuma 52. un 53.pantam. 52.pants skan šādi: par šā likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

53.pants: uzraudzību pār likumu ievērošanu valsts dienestā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Es gribētu, šo jautājumu akcentējot, aicināt arī Latvijas Republikas ģenerālprokuroru un viņam pakļautos prokurorus izvērtēt, ar kādām tiesībām tad valsts aizsardzības ministrs un ģenerāļi iejaucas un pārkāpj šo likumu. Redziet, - kad karavīrs kaut ko izdara, tad viss ir kārtībā: viņu var sodīt, pret viņu var piemērot... Bet tad, kad kaut ko izdara politiķi, ģenerāļi, tad šī rīcība paliek nesodīta. Es gribu teikt, ka iepriekšējā valdībā veselu gadu Gaiļa kungs bija arī aizsardzības ministrs. Krastiņa kungs savā ziņā teica, ka situācija ir ļoti bēdīga, ka viņš ir pārņēmis faktiski pēc gada... tur nekas nav darīts pilnīgi... ir stagnācija, iesīkstējusi struktūra. Es domāju, vismaz attiecībā uz šo pozīciju man nav pamata neticēt Krastiņa kungam. Bet man ir žēl skatīties, ka Krastiņa kungs turpina šo patvaļu. Šī nejēdzība tiek atkal un atkal mūsu armijā kultivēta. Jau tāpat mums ir milzīgas problēmas. Un mani visvairāk sāpina tā problēma, ka politiķu neizdarība, ģenerāļu neizdarība tiek pārlikta uz vienkāršo karavīru pleciem. Un ka tie vienkāršie karavīri nav nekas. Ka mūsu Latvijas Republikas pilsoņi, labākie puiši, kas faktiski brīvprātīgi ir nākuši aizsargāt Latvijas Republiku... tagad viņi ir nodienējuši, viņiem jāiet mājās, bet viņiem pasaka: būs jādien tālāk! Kungi, mēs mūsu valstī esam visu laiku saskārušies ar vienu un to pašu problēmu: tiek mainīti spēles noteikumi spēles laikā. Tas pilnīgi nav pieņemams. Ja ir radusies kaut kāda problēma, - labi, tā ir jāizskata un ir jāatrod papildu līdzekļi, jāuzaicina pildīt brīvprātīgi tālāk šo dienestu. Bet nevis tā - ir problēma, nu ir karavīri... Mēs visi lamājam to bijušo padomju armiju, ka padomju armijā bija tā, ka 100 karavīri ir tas pats kas buldozers. Es jūtu, ka apmēram tas pats "rokraksts" ir arī mūsu armijai. Ir zēni, ir karavīri - nu kas tur par problēmu: nu padienēs vēl pusgadu, padienēs vēl kādu gadu, ja vajadzēs, pateiks vienu kvēlu patriotisku runu un varēs - tā kā cara armijā - 25 gadus dienēt! Un neviens par to neatbild. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Man pilnīgi nepieņemama ir šī tendence, ka ģenerāļu un politiķu kļūdas tiek uzliktas uz vienkāršo karavīru pleciem.

Es domāju, ka pilnīgi likumsakarīgi ir arī šādi jautājumi.

1. Kāpēc aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, pārkāpdams likumu par obligāto valsts dienestu, 28.februārī patvaļīgi izdeva pavēli par dienesta laika pagarināšanu robežsargu un mobilā strēlnieku bataljona kareivjiem?

2. Vai Ministru prezidents Andris Šķēle par šo pārkāpumu pieprasīs aizsardzības ministra Andreja Krastiņa demisiju? Vai Andrejs Krastiņš tiks saukts pie atbildības par likuma par obligāto valsts dienestu pārkāpšanu? Vai dienesta ilgumu pagarinās arī Iekšlietu ministrijas formējumos dienošajiem obligātā dienesta karavīriem?

Es domāju, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, tas ir ļoti aktuāls, un tas arī parādīs tendenci, kādā veidā tiks nostiprināti mūsu bruņotie spēki, mūsu valsts aizsardzība, un parādīs, kāda ir šo bruņoto spēku vadītāju mentalitāte. Es aicinu Krastiņa kungu sagatavot šā jautājuma atbildi nopietni un izturēties pret šiem jautājumiem ar zināmu cieņu. Es domāju, ka, ja būs nepieciešams - ja jautājumi būs nenopietni, - mēs mēģināsim atkal pie atbildēm izskatīt šo jautājumu debatēs, un es lūdzu arī visus pārējos kolēģus, arī tās mūsu kolēģes deputātes, kas ir mammas un kam šis bērnu liktenis un viss pārējais ir dārgs, atbalstīt mūs un izteikt viedokli šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas aizsardzības ministram.

Deputātu Kreituses, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Dunkera, Rubina, Čerāna jautājumi Latvijas Republikas kultūras ministram Ojāram Spārītim par UNESCO atbalstīto kultūras, zinātnes un izglītības projektu realizāciju Latvijā 1993. -1996.gadā.

Andris Rubins - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācija.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Cienījamais Spārīša kungs! Pēdējā mēneša laikā Saeimas Ārlietu komisijā mēs noklausījāmies Sīkstuļa kunga, kurš ir UNESCO vadītājs Latvijā, un Kalnietes kundzes, kura ir Latvijas pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā, stāstījumu par šo organizāciju darbību, un noklausoties mums radās priekšstats, ka Latvija neizmanto tās iespējas, ko mums var dot UNESCO, neizmanto tās palīdzības formas, nerealizē tos projektus, jo vienkārši arī trūkst informācijas. Tajā pašā reizē mēs dzirdējām, ka Igaunija un Lietuva piedalās daudz aktīvāk ar savu darbību, saņem lielus līdzekļus un realizē daudzus projektus. Tāpēc radās šie jautājumi. Mēs gribam dzirdēt ministra atbildi, un mēs ceram, ka šie jautājumi iekustinās mūsu - Latvijas - UNESCO organizācijas pārstāvju darbību un turpmāk Latvija saņems... dos varbūt lielāku ieguldījumu un arī saņems... jo tur ir jāmaksā zināmas biedru naudas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas kultūras ministram Ojāram Spārītim.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lēmuma projekts "Par Induļa Bērziņa atsaukšanu no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā".

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā šis jautājums ir saistīts arī ar nākošo jautājumu, kur ir iesniegti arī paraksti par tā neizskatīšanu, tad būtu lūgums atlikt uz nākošo nedēļu šo jautājumu, jo viņš ir saistīts arī ar otru. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu pret jautājuma atlikšanu uz nedēļu arī nav.

Nākamais tātad ir lēmuma projekts "Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā sastāvā", bet, tā kā Kiršteina kungs runāja par Induļa Bērziņa atsaukšanas jautājuma atlikšanu, tad, kā es sapratu no Kiršteina kunga, arī šo jautājumu vajadzētu atlikt uz nedēļu. Deputātiem iebildumu nav.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir "Par Žaņa Holšteina deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ziedonis Čevers pilda ministra pienākumus".

Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas slēdzienu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Žaņa Holšteina deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ziedonis Čevers pilda ministra pienākumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Žaņa Holšteina deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Apsveicam Žani Holšteinu kā 6.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par Viktora Stikuta deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ēriks Kaža pilda ministra pienākumus".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas slēdzienu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Viktora Stikuta deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ēriks Kaža pilda ministra pienākumus.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot ! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Apsveicam Viktoru Stikutu kā 6.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Sākam izskatīt Saeimas 29.februāra sēdes darba kārtībā iekļautos, bet neizskatītos jautājumus.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā".

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 7.februāra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Šie grozījumi runā par darbību, kas vērsta pret Satversmi un valsts varu, uz liela mēroga valsts izlaupīšanu un kas varētu līdzināties genocīdam pret savu tautu, kā arī ziņu slēpšanu no tautas. Grozījumi bija paredzēti 59., 68., 82., 162.pantā. Komisija saņēma atzinumus un uzklausīja speciālistus no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērināto advokātu padomes. Atzinumi un speciālie vērtējumi, attieksme pret iesniegumiem un grozījumiem bija negatīva, līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma konceptuāli šo likumprojektu neatbalstīt un aicina Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs jau šodien pieredzējām, kā frakcijas "Latvijai" iesniegtos likumprojektus sviež atpakaļ. Man nav nekādu ilūziju, ka šis process turpināsies. Es tikai gribēju jums likt pie sirds vienu - ja jūs esat ievēlēti, beidzot ir jāsāk strādāt Latvijas labā un beidzot ir jānoliek pie malas opozīcijas nicināšana un visi citi jautājumi, kas jums šķiet prioritāri.

Iemesli, kāpēc šie mūsu likumprojekti tiek mesti atpakaļ, dažkārt robežojas ar zinātnisku, bet dažreiz pat ar vienkāršu fantastiku. Šajā gadījumā atkal ir pienācis tas brīdis, ka likumprojekti tiek noraidīti. Es zinu to speciālistu lēmumus, tikai es nesaprotu, nekādi nesaprotu, kāpēc viņi nav izlasījuši mūsu motivējumu. Kāpēc vispār nav nopietnas analīzes, es te runāju konceptuāli. Varētu būt arī kaut kāda novirze, taču nav īsti pateikts, kā vajag un tā tālāk. Kāpēc konceptuāli paliek neaizsargāta mūsu Satversme?

Es jums nolasīšu 59.panta mūsu varianta vienu punktu jeb daļu: "Atbildīgu valsts amatpersonu, kura ar savu rīcību pārkāpj Satversmi, ar to traucējot citu valsts institūciju darbu un radot sabiedrībā nedrošību, bet neradot smagas sekas, kā arī, ja Satversmes pārkāpumi notiek atkārtoti, bet bez jūtamām sekām, soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai ar sabiedrisku nopēlumu." Mēs zinām, ka bija viena atbildīga valsts amatpersona, kura pārkāpa Satversmi taisni divas reizes un gāja zem šī panta apakšā, un, lai gan mums nav Satversmes tiesas, bet mums ir parasta tiesa, mēs varētu pēc šī Kriminālkodeksa panta vismaz izteikt viņam sabiedrisku nopēlumu, kas, manuprāt, ir mazs sods. Par citiem punktiem nerunāsim. Mēs zinām, ka neviena valsts nevar droši justies, ja Pamatlikums netiek aizsargāts, nosakot sankciju un atbildību par šā Pamatlikuma pārkāpšanu. Kāpēc šis pants tiek konceptuāli noraidīts - to es nezinu.

Mums ir vēl viens smags kriminālpants, ko mēs apsolījām saviem vēlētājiem - par valsts liela mēroga izlaupīšanu koruptīvas vai cita veida noziedzīgas darbības vai bezdarbības dēļ, kas radījusi dzīves līmeņa pazemināšanos vai stagnāciju, līdz ar to zemu dzimstību un tikumu pagrimumu. Par to mēs nosakām atbildību no 10 gadiem līdz mūža ieslodzījumam un arī naudas sodu. Un piemērot šim pantam atpakaļejošu spēku, jo ANO Ģenerālās Asamblejas 1968.gada 26.novembra konvencija paredz noilguma neatzīšanu šādiem noziegumiem. Un tur 4.pantā ir taisni teikts, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, un arī preambula nosaka, ka par noziegumu pret cilvēci uzskatāma arī pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpšana. Šeit prasītas vēl smagākas sekas, ja būtībā ir iestājies valsts sabrukums, un mūsu iedzīvotāji būtībā ir uz izmiršanas robežas, ko mēs visi labi zinām.

Uzskatu, ka, ja vēršas pret šādu likuma pantu, tad tā ir nenopietnība pret Latvijas nākotni. Viss tas bija uzrakstīts mūsu pamatojumā, kāpēc šādas izmaiņas un kāpēc šāds kriminālpants ir vajadzīgs.

Mani uztrauc tas, ka arī šobrīd jūs, kolēģi, neklausāties, ko es runāju. Iespējams, ka jūs neizlasījāt arī mūsu motivāciju.

Tad vēl tur ir divi panti. 68.c pants.... Ā, tas bija 68.4. pants, ko es minēju. Tad ir vēl 82.2. pants - ieviest to jaunu, kur paredzēta atbildība par dokumentu nozaudēšanu. Mēs šobrīd zinām, ka... teikšu skaidri, ir simtiem krimināllietu, kuras tā arī netiek virzītas tālāk vai tiek izbeigtas tāpēc... ka gudrie uzņēmēji, kuri savāca no iedzīvotājiem naudu, bankas un citāda veida uzņēmēji netiek saukti pie kriminālatbildības tikai tāpēc, ka viņiem ir kaut kur tie dokumenti pazuduši. Un nav kriminālpanta, kas sodītu par dokumentu pazaudēšanu, bet ir kriminālpants, kas soda par tīšu dokumentu slēpšanu. Bet te subjektīvā puse - tīša slēpšana - ir jāpierāda, kuru praktiski nav iespējams pierādīt apstākļos, kad viņš vienkārši... varbūt aiz aizmāršības šos dokumentus tur mājās vai aiz aizmāršības ir izmetis to portfeli kaut kur izgāztuvē vai sadedzinājis. Tas ir jāpierāda. Bet principā normālā zemē par dokumentu nozaudēšanu ir kriminālatbildība. Ja šo likumprojektu konceptuāli noraida, tas nozīmē, ka mēs, kolēģi, visi vai vairākums, kas balsos par to, atbalstīs dokumentu zaudēšanu un šo vainīgo cilvēku nesaukšanu pie kriminālatbildības, visu to, kuru lietas jau ir iesāktas un stāv Prokuratūrā vai jau ir atteiktas kā nepierādāmas. Kāpēc šāda nekārtība jāatbalsta konceptuāli - to es nesaprotu, un tie ieteicēji, es domāju, arī nav nopietni. Un Druvas kungs varbūt varēja būt nopietnāks un paprasīt, un diskutēt ar šiem ieteicējiem, kāpēc vajag konceptuāli noraidīt, kāpēc tad viņi īsti noraida, jo viņu rakstiskajās atbildēs, kuras arī es esmu lasījis, šī normālā loģiskā pamatojuma nav, kāpēc vajag noraidīt valsts Krimināllikuma sakārtošanu. Kriminālkodeksu jau izstrādājot... bet mēs zinām, cik ilgi to izstrādā - man gribas teikt tā, ka mēs turpmāk uzdosim jautājumu, cik ilgi tad beigu beigās stādīs to Kriminālkodeksu, jo tad, kad jau viss būs izzagts un visi būsim jau morāli degradējušies... Nu padomājiet par to!

Tad vēl mums bija viens pants. Tā bija vesela pantu pakete. Tā ir ziņu slēpšana no tautas. Kriminālatbildība par ziņu slēpšanu no tautas. Mēs zinām šādu stāvokli, ka joprojām pat deputāts nevar uzzināt, cik peļņas iegūst "Ventspils nafta". Mēs to izmantojam tikai tāpēc, ka normāli cilvēks - ne žurnālists, ne vienkārši pilsonis - nezina, jo nav nekādas caurspīdības mūsu valsts institūciju darbībā. Neviens par to neatbild, ka ziņas tiek slēptas, neviens par to neatbild, ka mums nedod šos datus. Es esmu vairākas dienesta vēstules uzrakstījis ministrijām un citām struktūrām, bet neesmu saņēmis nekādu atbildi. Tāpēc mēs esam spiesti šeit rakstīt desmit deputātu parakstītus jautājumus, nogurdināt jūs, tērēt dārgo laiku, kad minūte maksājot 300 latu, tāpēc, lai izspiestu, un, kā jūs redzējāt, tā izspiešana arī ļoti neveicas, jo vienkārši neatbild uz jautājumiem.

Un es domāju, ka, ja nākošo likumprojektu noraidīs, mēs būsim spiesti par neatbildēšanu vai par tīšu dezinformēšanu, arī par parasta cilvēka tīšu dezinformēšanu, domāt par kriminālatbildību šinī gadījumā, jo jautājums kļūst ļoti nopietns, - vai nu mēs iesim uz demokrātiju, atklātību un caurspīdību, vai arī mēs zaudēsim tautas uzticību pilnīgi. Es saku "mēs" tāpēc, ka es tiešām esmu deputāts un jūtu līdzi kaunu visu deputātu dēļ. Un, kad mēs aizejam kaut kur pie tautas, un mēs sākam braukt daudz, mums saka tā: "Jûs tur... jūs to izdarījāt." Tāpēc es saku: "Lûdzu, kolēģi, kļūsim godīgāki, nopietnāki, risināsim valstiskus jautājumus, nevis tā kā Kiršteins vai Dobelis te personīgiem jautājumiem savās runās notērē apmēram 90 procentu laika." Es domāju, ka par to arī vajadzētu kaut kādu atbildību, lai mēs beidzot sāktu strādāt. Lūdzu, atbalstiet vismaz otrajā lasījumā līdz... pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Es ceru, ka beidzot mēs normāli sāksim strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Atļaujiet man sākt ar tiem vārdiem, ar kuriem beidza cienījamais Mauliņa kungs. Viņš teica, ka viņš jūt kaunu mūsu, deputātu, dēļ. Nu man kā Juridiskās komisijas loceklim ir jāsaka, ka es zināmā mērā jūtu kaunu Mauliņa kunga dēļ, kurš zināmā mērā mēģina dezinformēt Saeimu un cienījamos Latvijas Republikas pilsoņus. Varbūt vaina ir tajā apstāklī, ka acīmredzot, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija būtu pavairojusi, izdalījusi visiem deputātiem Juridiskās komisijas atzinumu par šiem grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā, tad varbūt Mauliņa kungs šeit šādā veidā neuzstātos. Bet Mauliņa kungs ir Juridiskās komisijas loceklis un bija klāt, apspriežot likumprojektu, un viņam ir zināms, kāda ir Juridiskās komisijas attieksme un kādu apsvērumu dēļ arī Juridiskā komisija izsaka savu negatīvo attieksmi pret šiem grozījumiem. Un tāpēc es atļaušos tomēr iepazīstināt cienījamo Saeimu īsumā ar to atzinumu, ko devusi ir Juridiskā komisija.

Pirmām kārtām jau Mauliņa kungs šeit runāja par to, ka pašreizējais Kriminālkodekss neaizstāv, neaizsargā Satversmi un ka Satversmi var brīvi pārkāpt un tā tālāk. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa 59. panta redakcija paredz atbildību par darbībām, kas ir vērstas uz vardarbīgu Latvijas Republikas varas gāšanu, vai par citu vardarbīgu nodarījumu, kas kaitē Latvijas Republikas suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām. Un šī pašreiz spēkā esošā redakcija aptver arī likumprojekta 59. panta pirmajā daļā paredzēto rīcību, kas, pārkāpjot Satversmi, vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas likumīgās demokrātiskās varas gāšanu, vai par citu vardarbību, kas kaitē valsts suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām. Tātad šeit ir zināma dublēšanās.

Otrkārt. Šī paša likumprojekta 59. panta redakcijas otrajā, trešajā daļā paredzētie noziegumu sastāvi, kas lielā mērā dublē pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa 162. pantu. Šī panta nosaukums ir "Varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana", kā arī 162.1 pantu, kura nosaukums ir "Varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana". Tātad šeit tiek dublēti jau tie noziegumu sastāvi, kas ir šajā Kriminālkodeksā.

Vēl. Šeit Mauliņa kungs norādīja arī, ka, lūk, ir liels sasniegums likumprojektā ietvertais 82.2. pants, kas ir par naudas un citu atskaites dokumentu nozaudēšanu. Tad es gribētu šeit vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka šajā pantā paredzētie noziegumu sastāvi daļēji jau ir ietverti Kriminālkodeksā - spēkā esošā Kriminālkodeksa 82. 1. pantā, kura nosaukums ir "Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem", kā arī 163. pantā, kura nosaukums ir "Nolaidība". 162.5. pants, kas ir ietverts likumprojektā, arī lielā mērā dublē jau spēkā esošā Kriminālkodeksa 186.2. pantu.

Bez tam es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka likumprojekts ir neizstrādāts no juridiskās tehnikas viedokļa, jo, piemēram, likumprojektā ir lietoti kodeksa terminoloģijai neatbilstoši, nekonkrēti vērtējuma jēdzieni, kuru piemērošana būtu ļoti apgrūtinoša. Nu, piemēram, šeit ir tādi jēdzieni formulēti kā "atbildīga valsts amatpersona", "ilgstošas vai smagas sekas", "jûtamas sekas", "augsts valsts ierēdnis","stagnācija", "slepens līgums" un tā tālāk.

Vēl ko varētu atzīmēt, ir likumprojekta 68.4. pants, kura nosaukums ir "Liela mēroga valsts izlaupīšanas pielīdzināšana genocīdam pret savu tautu", un Mauliņa kungs šeit runāja arī par starptautiskiem aktiem, par to, ka nav noilguma genocīda noziegumiem... Jā, tas tā ir! Un arī attiecīgās normas atbilstoši šiem starptautiskajiem aktiem ir ietvertas pašreiz spēkā esošajā Latvijas Kriminālkodeksā, bet tādā kontekstā, kā termins "genocīds" ir lietots frakcijas "Latvijai" sagatavotajā likumprojektā, tas neatbilst šā termina jēgai, kas jau ir ietverta Kriminālkodeksa spēkā esošajos pantos, kā arī neatbilst šim skaidrojumam un jēgai, kas ir dota starptautiskajās konvencijās.

Bez tam jāsaka, ka šī likumprojekta 68.4. panta redakcija ir pretrunā arī ar Kriminālkodeksa vispārīgo daļu. Arī likumprojekta 82.2. panta nosaukumā un tekstā lietotie termini neatbilst likumos "Par grāmatvedību un par uzņēmumu gada pārskatiem" lietotajiem terminiem un padara šo pantu piemērošanu praktiski neiespējamu.

Tāda īsumā ir tā motivācija, kas tika izteikta Juridiskās komisijas sēdē, un tādu apsvērumu dēļ Juridiskā komisija aicina šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt šī jautājuma apspriešanas secību. Vispirms Aizsardzības un iekšlietu komisija bez motivācijas konceptuāli piedāvā noraidīt.
Nākošais etaps - Endziņa kungs juridiski ļoti kvalificēti izskaidro visas problēmas, kas ir radušās šajā likumprojektā, un, lai gan likumprojekts tiek piedāvāts pirmajam lasījumam, tātad labojumi otrajam lasījumam, trešajam lasījumam... tiek piedāvāts arī noraidīt.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vispirms veidojās finansu elite un jaunbagātnieki. Tagad avīzēs tos sauc par augstākās sabiedrības cilvēkiem. Viņi jau, protams, ir desmit paaudzes un tā tālāk. Nupat ir pienācis laiks, kad veidojas politiskā elite. Un arī šīs elites pārstāvjus sāk apsaukāt par augstākās sabiedrības cilvēkiem. Nu mēdz tā būt!

Kas bija vakar un kas ir šodien? Ir jau viena tāda latviešu tautas dziesmiņa. Ar to eliti jau nu vajadzētu vēl pagaidīt, varbūt mūsu mazmazbērni, kad sēdēs Saeimā, varēs saukt sevi par politisko eliti, bet šodienas politiskā "elite" (pēdiņās "elite"), es dziļi atvainojos, protams, grib izdarīt visu, lai nekas nenotiktu ne ar pašu, ne ar paša savākto mantu... Es neteicu "nopelnīto", es teicu "savākto". Un tieši tāpēc es arī piekrītu Endziņa kungam, ka kvalificēts jurists nevar pieņemt tos formulējumus, ko ir devusi frakcija "Latvijai".

Bet vai deputātam ir jābūt tikai juristam vai viņam jābūt politiķim un savas tautas gribas paudējam? Atvainojiet, es būšu otrā varianta piekritējs. Un, ja frakcijai "Latvijai" ðodien vēl trūkst kvalificēta juridiskā padoma un mākas, tad tas nedrīkst būt par iemeslu, lai konceptuāli noraidītu. Es vienmēr, visu mūžu, esmu pratis skatīties tikai caur savu personīgo izjūtu prizmu un tikai uz savas muguras esmu pratis apgūt taisnīgumu un pareizumu. Tad, lūk, ja deputātiem pašreiz tā vietā, lai paklausītos, gribas diskutēt par konceptuālākām lietām, es varu ieviest arī sensācijas elementu. Es saprotu, ka ļoti daudziem patīk sensācijas. Tad, lūk, šī sensācija tūlīt var atskanēt. Paklausīsimies!

Mani ļoti interesē projekta 82.pants, jo tas ir tieši saistīts ar manu likteni. Nav šāda panta, un ir problēmas ar Krisbergu, jo neviens rīkojums šodien nevar sodīt akciju sabiedrības "Auseklītis" ilglaicīgu, nu jau vairāk nekā pusotru gadu, prezidentu Dzelmes kungu par to, ka viņš ir noslēpis dokumentus, ka Krisbergs pusotru gadu nevada šo sabiedrību, ka Krisbergs nav parakstījis nevienu saistību, bet Dzelmes kungs to ir darījis, un viņš to var droši darīt, maldinot kā presi, tā visu sabiedrību, ka vainīgs ir Krisbergs. Viņš uzdrošinās pat savā ofisā izkārt paziņojumu, ka zvaniet Saeimas priekšsēdētājai Kreituses kundzei šajā sakarībā, jo viņš taču nevar būt sodīts. Viņš pat Ģenerālprokuratūrā atļaujas paziņot, ka viņam dažu dokumentu nav, un dziļi brīnās, kad šie dokumenti pēkšņi uzrodas no auditfirmām, no citu cilvēku arhīviem, no citām juridiskajām personām, jo sodīt taču nevar.

82.pants šodien konceptuāli tiek noraidīts. Kam tas ir izdevīgi? Acīmredzot tiem, kuri ļoti daudzus papīrus pazaudē. "Ventspils nafta" pazaudē dažādus garantijas rakstus, pazaudē varbūt firma "Spektrs" savus dibinātājus, pazaudē apdrošināšanas sabiedrība "Max Holding" vienu savu stratēģijas menedžera ieteikumu, bet šie cilvēki vai nu sēdēja, vai pat sēž šajā zālē. Pazaudēt ir kolosāli izdevīgi, tā taču ir tikai nevīžība. Un, starp citu, attiecīgajā Kriminālkodeksa pantā apmēram par šo nodarījumu ir domāts arī sods. Endziņa kungs, es atvainojos, ka es varbūt neprecīzi citēju jūs. Man nav sevišķi laba atmiņa attiecībā uz dzejolīšiem un citātiem, bet ideju laikam es izteicu precīzi. Es aicinu nepieļaut politisku kļūdu visai Saeimai.

Jā, es piekrītu, ka juridiski vāji ir izstrādāts materiāls, bet tā nav frakcijas "Latvijai" vaina, tā, atvainojiet, acīmredzot ir tā pati 192.panta vaina, kurš arī vēl nav pieņemts. Jo mums pat Saeimā strādā lieliski ierēdņi, no kuriem grūti bieži vien izspiest kādu lieku vārdu, kur nu vēl palīdzību. Tie ir tikai daži šeit. Varētu pat vārdos saukt, bet citās iestādēs viņu ir gandrīz vai visi, un tos jau nu vairs vārdos nav ko saukt. Es ierosinu konceptuāli atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegumu. Un, loģiski, priekš tam mēs, deputātu komisijas, esam, komisijām ir konsultanti un juridiskie biroji, un vesels štats, un aparāts, kas šo likumprojektu var novest līdz tādai kondīcijai, ka viņš ir baudāms pat tādiem gardēžiem kā Endziņa kungs, es un citi kvalificēti juristi.

Līdz ar to es, protams, neielaidīšos diskusijās ar zālē sēdošajiem, es vairs neesmu izprovocējams, tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu pirmajam lasījumam, konceptuāli un dūšīgi pastrādāt komisijās, lai šie ārkārtīgi nepieciešamie panti... jo, piemēram, Prezidents jau uz vardarbību neaicināja, viņš vienkārši nesastādīja valdību, vardarbības jau nebija, un, ja jau viss bija kārtībā ar mūsu esošo Kriminālkodeksu, tad jāprasa, vai tādā gadījumā Skrastiņa kungam nebija iespējams uztaisīt gadsimta prāvu. Prokuratūras izsekojums pret Valsts prezidentu nenotika un nenotiks. Līdz ar to tomēr papildināsim mūsu Kriminālkodeksu ar principiāli nepieciešamām tiesiskajām normām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tuvākā un tālākā nākotnē acīmredzot ļoti bieži būs jārunā apmēram tāpat, kā patlaban tas ir, kārtējo reizi atkal ir jauka vēlēšanās, un to vienmēr var formulēt ļoti īsi, vienā divos teikumos. Tāpat kā bija šī vēlēšanās, jauka vēlēšanās apsveikt sievietes, un uzreiz nezin kāpēc ir jāatjauno tieši padomju laika 8.marta tradīcijas. Un ļoti bieži mēs šeit redzam, ka tā vēlme, tā dūša ir, bet ar to spēku ir tā pavājāk. Protams, katrs šeit var kāpt tribīnē un pateikt, ka viņš ir kvalificēts jurists, katrs var pateikt, ka viņš ir ļoti gudrs, un pārējie var vērtēt, cik tas atbilst patiesībai. Katrs, kas zaudē kādu augstāku amatu, kļūst tāds, nu, var teikt, nervozs, viņā rodas kaut kāds rūgtums, viņam gribas kļūt aizvien kritiskākam. Tā ir cilvēciska tieksme, un ar to ir jārēķinās, un tāpēc katra cilvēka runā ir jāmēģina iedziļināties un jāsaprot, kāpēc viņš to saka.

Un tagad - par šo konkrēto dokumentu un par mūsu attieksmi, jo arī es esmu Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvis un arī man ir informācija par darbu pie Latvijas Kriminālkodeksa un Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un citu līdzīgu kodeksu un likumu tapšanas. Vai tad mēs nesaprotam, ka ir vajadzīgi tiešām pilnīgi jauni kodeksi? Ir šīs darba grupas, kas strādā. Jā, tām iet smagi, nav viegls šis darbs, bet nesen Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs noklausījāmies viņu ziņojumu un uzzinājām arī to, ka gan pie viena, gan pie otra kodeksa šis darbs līdz gada beigām būs pabeigts un deputāti varēs sākt strādāt pie šo dokumentu noslīpēšanas galīgajā variantā. Un ir arī doma, ka abiem šiem kodeksiem būtu vēlams tikt pieņemtiem vienlaicīgi. Protams, nav noliedzams tas, ka ikdienā arī ir jāstrādā šodien pie nepieciešamajām Kriminālkodeksa izmaiņām, par to jau neviens te nestrīdas. Tikai padomājiet paši, kas notiks, ja... Ir šie nopietnie dokumenti, pie kuriem strādā profesionāļi, augstākās klases profesionāļi Latvijā. Lūk, tur, darba grupās, ir iekļauti advokāti, Tieslietu ministrijas pārstāvji, un, ja tagad šie cilvēki, kuri veido šīs darba grupas un ir ar pietiekamu pieredzi, uzaicina katras izmaiņas iesniegt viņiem, lai varētu tās kopīgi apspriest un lai tad viņi dotu savu vērtējumu, un ja mēs neieklausīsimies šajos vērtējumos un ja mums iznāks tā, ka mēs te "lâpīsim" un "lâpīsim" kodeksus, kā nu katrs pratīs, katrs kāps tribīnē un teiks, ka zagt ir ļoti slikti, dokumentus pazaudēt ir pavisam slikti un nosist cilvēku ir vēl sliktāk... It kā neviens to nezinātu! Kāda tur ir gudrība - šeit no tribīnes sludināt!? Taču sakārtot mūsu valstī likumus, to visu nejēdzīgo "mantojumu" (pēdiņās) salikt, tā teikt, pa plauktiem un izstrādāt nopietnus dokumentus var tikai noteiktas darba grupas, profesionāļi (šeit runāju tieši par tekstu). Un, ja mēs tagad šeit "lâpām" un uzliekam "ielāpu", kurš nav pieņemams šai darba grupai, tad kāds tad būs šīs darba grupas darba rezultāts? Ar ko tad tas beigsies? Tad mēs atkal no jauna sāksim ar viņiem strīdēties. Ir taču loģiska secība, kādā veidā strādā pie dokumentiem. Tiešām, ir loģiska secība, un, ja jau mums ir kaut kas iestrādāts, tad kāpēc mums galīgi nerēķināties ar to? Un tieši tāpēc es domāju, ka, ja jau ir šīs darba grupas viedoklis, ja ir komisijas... divu komisiju viedoklis galu galā... Nu, labi, - varbūt ne tie labākie ir tikuši iekšā tajās komisijās. Ko nu darīt, - kādi nu mēs te esam ievēlēti, tādi esam. Bet, ja ir šāds vienots viedoklis, tad kāpēc ar to nerēķināties? Un, ja ir tiešām vēlme uzlabot šos Kriminālkodeksa pantus, kas tad liedz sastrādāties ar šo darba grupu? Kas tad to traucē? Kāpēc ir jārada dokuments un tad par katru cenu jāmēģina tieši tādu, es teikšu, tiešām nepilnīgu... un tie paši, kas uzstājās, pat tie, kas atbalsta, atzīst šīs nepilnības... Šādu nepilnīgu, "ielāpiem pārklātu" dokumentu tagad mēs sūtām uz komisijām, atkal par jaunu "lâpām" to. Te jau vairs nav runa par kaut kādu projektu, te taču ir runa jau par lasījumu. Un tāpēc es katrā ziņā aicinu neatbalstīt šāda veida "ielāpu" ražošanu, tā jau ir ražošana, šis process pārvēršas par kaut kādu dokumentu mākslīgu ražošanu. Kaut ko paņem, uzraksta, un pēc tam 20 reizes jālabo. Un es domāju, ka to vērtīgo, kas šeit ir... un liekas, ka par to ir jāpacīnās, lai mēs par to runātu pēc iespējas... pēc... kaut... īsāku pārtraukumu, neviens jau to neliedz. Bet, lūk, absolūta nerēķināšanās ar citu domām, absolūta nerēķināšanās... un šeit uzkāpt tribīnē un pateikt: mēs esam tie vienīgie, mēs esam pareizie, mums to vajag, un, ziniet, jūs te mums tikai traucējat... Tad, lūdzu, - mums ir pat paredzētas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas kopīgas sēdes par šo dokumentu. Ir paredzētas kopīgas sēdes ar šīm darba grupām. Kas tad traucē tur strādāt? Es nezinu, kāpēc ir vajadzīga šitāda izrādīšanās. Tā ir absolūti lieka. Absolūti lieka. Un tāpēc es, protams, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē balsoju pret, un arī šodien es uzaicinu balsot pret šādu "ielāpu" radīšanu mūsu likumu veidošanas sistēmā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Kā mēs zinām, Krimināllikums ir veidots vienam mērķim - lai efektīvi apkarotu noziedzību. Tas ir viens no instrumentiem cīņā pret noziedzību. Noziedzība un tās apkarošana ir daudz plašāks un sarežģītāks process, un tajā ir ļoti daudzas sastāvdaļas, kuras nesākas un nebeidzas tikai ar vienu likumu. Mēs zinām, ka bez normatīviem dokumentiem ir vajadzīgi cilvēki, kuri tos pielieto, ir vajadzīgas institūcijas, kuras savā starpā spēj visu šo noziedzības apkarošanas procesu virzīt - no nozieguma konstatēšanas līdz tā iztiesāšanai un vainīgā saukšanai pie atbildības un soda. Ir vajadzīgi līdzekļi, ir vajadzīga speciālā tehnika, ir vajadzīgas ārkārtīgi daudzas un dažādas sastāvdaļas.

Šodien mēs šeit, Saeimā, runājam par vienu lietu - par Krimināllikuma uzlabošanu. Ar vienu domu: lai efektivizētu šo cīņu pret noziedzību. Tā ka es domāju, ka noteikti frakcijai "Latvijai" mērķi ir bijuši tie labākie, bet diemžēl nedrīkst un mēs nevaram atbalstīt tādu normu radīšanu, kuras ievieš neskaidrību, kuras pazaudē mērķi, kuras dublē jau spēkā esošas normas. Šeit jau iepriekšējie runātāji ļoti kvalitatīvi runāja par to, ka Kriminālkodekss ir ne tikai vienreiz jāpaskatās, bet ir daudzas reizes jāšķirsta, jāskatās, jāmeklē nodaļās, kādas normas var pielietot vienam un tam pašam noziegumam, un tamlīdzīgi.

Varbūt tāpēc, ka... līdz ar to, ka šādi priekšlikumi, kuri ir nesagatavoti un kuri dublē jau spēkā esošās normas, tiek virzīti uz mūsu komisijas darbu, ar šiem priekšlikumiem iepazīstas autoritatīvas juristu apvienības un juristu biedrības, un tās šos dokumentus izskata, kavē savu tiešo darba laiku, nāk uz mūsu komisiju, sniedz atzinumus, plašus un garus rakstus raksta par šo tēmu, un arī mūsu komisijā šis pats darbs tiek veikts, un mēs visi kopējiem spēkiem nonākam pie atzinuma, ka šādi nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti diemžēl kavē darbu un arī šķērdē valsts līdzekļus.

Tāpēc, vērtējot šo komisijas darbu, kas ir veikts šā mēneša laikā, ko es esmu šeit pavadījis kā deputāts, es varu teikt tikai vienu - acīmredzot būs jānāk ar priekšlikumiem par izmaiņām Kārtības rullī. Jo, manuprāt, ja kāda deputātu grupa vai deputāts rada šādas iniciatīvas, kuras varbūt ir apsveicamas, tad vajadzētu, lai pirms šā procesa, pirms šīs normas tiek ievadītas jau Saeimas apspriešanas procesā, tās tiktu saskaņotas ar visām šīm iestādēm, ar visām tām institūcijām, kuru darba un atbildības sfērā šie konkrētie priekšlikumi tiek ietverti.

Līdz ar to mans aicinājums klātesošajiem deputātiem ir neatbalstīt šādas iniciatīvas, kuru kvalitāte ir apšaubāma. Būs mazāk problēmu, un būs mazāk neskaidrību darbā, ko veic mūsu tiesībaizsardzības iestādes, ko veic visa mūsu tiesu sistēma.

Es vēlreiz uzsveru - tas nebūt nenozīmē to, ka tiesībaizsardzības sistēmas cīņā pret noziedzību viss ir kārtībā. Diemžēl tur ir ārkārtīgi lielas problēmas, bet mēs nedrīkstam vēl lielākas problēmas radīt ar nekvalitatīviem likumiem. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni zālē: "Lai dzīvo padomju juristi! Lai Dievs pasargā...")

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šī kritika, kas bija, - tas, manuprāt... Ja jūs nopietni klausījāties, tad jūs redzējāt, ka tā bija tāda knibināšanās. Terminu vaina. Starp citu, par terminiem var diskutēt. Es šos likumprojektus devu izskatīt diezgan daudziem juristiem, un par terminiem teica - var diskutēt. Bet nebija nevienas tādas domas, ka tie būtu galīgi nepieņemami vai absurdi. Es nezinu, kāpēc mūsu augstākais speciālists Endziņš domā kaut kā savādāk.

Endziņa kungs apstrīdēja: 59.pantā jau esot Satversmes aizsardzība paredzēta. Es pārmetu savam kolēģim Endziņam par dezinformāciju, jo šajā pantā vispār vārda "Satversme" nav. Vispār bija izvairīšanās apskatīt pantu, kur paredzēta atbildība par ziņu slēpšanu no tautas. Tātad šis pants tā kā būtu pareizs, cik es saprotu, jo neviens to nekritizēja. Tad kāpēc tieši šis pants arī reizē konceptuāli tiek noraidīts? Mums pārmeta Kristovskis, kas pats bija iekšlietu ministrs, ka mēs taisot Kriminālkodeksa dažus pantus, lai gan gada beigās būšot gatavs īsts Kriminālkodeksa, jauna Kriminālkodeksa, projekts. Bet vai jūs, Kristovska kungs, zināt, ka juristu starpā ir lielas šaubas, vai tas Kriminālkodekss vispār ir nopietns, jo to taisa advokāti - no advokātu viedokļa? Un parunājiet un padomājiet, vai vispār ir nopietni te runāt par to, ka gada beigās būs Kriminālkodekss! Tāpēc mēs tos galvenos sāpju punktus, ko gada laikā varētu novērst, kaut vai iebaidīt tos blēžus... un, lai mums tā nestātos rindā neizlemjamo lietu daudzums, mēs varētu tos novērst mazliet ātrāk nekā gada beigās. Jo, ja gada beigās būs tas Kriminālkodekss iztaisīts, tad nevar zināt, cik ilgs laiks vēl paies, līdz to pieņems. Jo mēs zinām, ka šis Kriminālkodekss piecus gadus tiekot taisīts. Mēs zinām, kāds izskatījās Izglītības likums, kurš bija trīs gadus taisīts. Un tagad jāpaspēj tas viss ir pusotra mēneša laikā... viss, kas tur tika saražots...

Mēs draudam... Frakcija "Latvijai" draud, ka mēs atkārtoti iesniegsim, ja noraidīs, un pacelsim jautājumu - ļoti nopietno... Tātad jūs būsiet tie, kas kavē laiku, ja nenodod, nevis kavēsim atkal mēs te tās minūtes. Kaut gan varēja strādāt komisijas.

Es gribu nobeigt vēl ar aicinājumu: nedalīsimies frakcijās, netēlosim gudros, strādāsim Latvijas labā un izpildīsim tautai dotos solījumus, ko pirmsvēlēšanu kampaņā esam devuši! Arī tie, kas tagad balsos pret atklātību, kas balsos par blēdībām, - esiet uzmanīgi! Tauta novērtēs to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu laiku. Šeit visi runā par to, ka ir nepieciešams pieaicināt profesionāļus. Mauliņa kungs, es gribētu jūs arī informēt, ka uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi tika uzaicināti visi profesionāļi - no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, advokāti, un bija arī pārstāvji no šīs darba grupas, kā arī no Iekšlietu ministrijas. Lai cik tas paradoksāli nebūtu, visas šīs institūcijas viennozīmīgi noraidīja piedāvātos likumprojektus. Un pat nebija runas par viņu kvalitāti, bet noraidīja tos pēc būtības. Man diemžēl atkal kārtējo reizi jāsecina, ka Mauliņa kungs un cienījamā frakcija "Latvijai" diemžēl līdz pat šim laikam nav iepazinusies ar Kriminālkodeksa atsevišķiem pantiem. Un tas, ko te minēja Krisberga kungs, ka nevarot saukt pie atbildības vienu vai otru blēdi, - tas, es atvainojos, ir absolūti "garām". Palasiet, lūdzu, Kriminālkodeksa 62.pantu! Tur visas trīs sadaļas attiecīgi paredz arī attiecīgo kriminālatbildību. Tāpēc aicinu cienījamos kolēģus būt nopietniem: ja iesniedz kaut kādus labojumus Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā, tad vajag normāli tos sagatavot, savādāk mēs vienkārši velti zaudējam laiku. Aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šo likumprojektu - grozījumus Kriminālkodeksā - pirmajā lasījumā. (Starpsaucieni zālē: "Visi profesionāļi, bet zog un zog! Kur tad tas profesionālisms?")

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Jā, mēs it kā esam tās simts gudrākās galvas, un mūsu... paga, paga, vienu momentiņu! Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Runātājs runā no tribīnes, un uz izsaukumiem nav jāreaģē.

J.Kazāks. ...un mūsu pienākums ir gatavot šos likumus, šos likumprojektus, un izsvērt, kuri ir vajadzīgi, kuri mums der, kuri der mūsu tautai un kuri neder. Šis likumprojekts šobrīd tiks varbūt noraidīts, taču šī ideja ir dzīva. Un tāpēc es domāju, ka... Mūsu frakcija ir devusi ideju, un būsim tik koleģiāli un centīsimies izstrādāt šo ideju tālāk! Jo arī tad, kad bija Aizsardzības un iekšlietu komisijā uzaicināti mūsu Latvijas Republikas profesionāļi, viņi ideju nenoraidīja. Mēs esam pieņēmuši šos ļoti dedzīgos un vajadzīgos, un ātros, un steidzamos likumprojektus, kā, piemēram, Izglītības likuma projektu, kā, piemēram, Lauksaimniecības likuma projektu, un jūs paši saprotat - jūs paši esat lasījuši to, kas tur ir iekšā, - ka tagad tās darba grupas, kas pie šiem likumprojektiem strādā, strādā tiešām ar kūpošām galvām. Šos likumprojektus ir sagatavojuši augsti profesionāļi - Latvijas Izglītības ministrija, Latvijas Lauksaimniecības ministrija.

Mans iebildums ir tāds: tomēr pašreizējā momentā būsim mazlietiņ toleranti viens pret otru un virzīsim šo nelielo likumprojektu uz pirmo lasījumu, un pastrādāsim mazlietiņ! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Vārds komisijai.

K.J.Druva.

Es gribētu tikai vienu mazu piezīmi dot, un tā ir par informācijas pieejamību. Kā Mauliņa kungs jau zina, mūsu komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, strādā deputātu komisiju ēkā - 4.stāvā, un informācija ir pieejama katru dienu. Turklāt es gribu atgādināt, ka Tautas kustībā "Latvijai" ir trīs deputāti, kuri ir šīs komisijas sastāvā un kuri pilnībā var sniegt visu informāciju par šo likumprojektu. Informācija ir pieejama. Bet gribu vēlreiz visiem deputātiem atgādināt, ka gan Juridiskā komisija, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo piedāvājumu, un tātad lūdzu arī visus pārējos deputātus šo grozījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 45, atturas - 13. Nav pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr. 233 - likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", kuru ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šie likumprojekti tiek nodoti izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tā kā tas ir pirmais lasījums, vēlos arī jūs iepazīstināt ar šo grozījumu būtību un pamatot šo grozījumu nepieciešamību, jo Budžeta un finansu komisija atbalsta šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Gan izskatot mūsu valsts budžetu, gan arī citus dokumentus, kas saistīti ar finansēm, daudzi šeit ir norādījuši uz nepieciešamību papildus piesaistīt līdzekļus sociālo vajadzību apmierināšanai. Daudz ir arī diskutēts par iespējām un veidiem, kā novirzīt šos papildu līdzekļus sociālajām izmaksām, un nereti šajā zālē ir arī diskutēts par tādu lietu kā nodokļu parādi. Grozījumi šajā likumā vislielākajā mērā ir cieši saistīti ar nepieciešamību uzlabot sociālā nodokļa parādu iekasēšanu vai piedziņu. Ņemot vērā Labklājības ministrijas informāciju, 1996. gada 1. janvārī sociālā nodokļa parāds sociālajam budžetam bija 104 miljoni latu, kas ir ievērojama summa, un visu politiķu jautājums ir, kā risināt šā nodokļa parāda piedziņu un kā radīt apstākļus, lai neveidotos jauni parādi.

Konkrētie grozījumi zināmā mērā šo situāciju varētu uzlabot. Likuma par nodokļiem un nodevām 20. pants nosaka konkrētas institūcijas, kuras nodokļus, dažādus nodokļu veidus, administrē; cita starpā, ar likuma par nodokļiem un nodevām 20. pantu ir noteikts, ka sociālo nodokli administrē Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Šajā pašā likumā ir pants, kurš regulē kārtību, kādā tiek iekasēti vai piedzīti nenomaksātie nodokļi, un, cita starpā, tas arī paredz, ka saskaņā ar šo likumu ir iespēja piedzīt nodokļa administrācijas instancei nodokļa parādus bezstrīdus kārtībā, nosakot, ka nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā iespējams norakstīt līdzekļus no nodokļu maksātāju konta bankā un, ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda.

Līdz ar to, balstoties uz šiem diviem pantiem likumā par nodokļiem un nodevām, līdz Kredītiestāžu likuma pieņemšanai 5. Saeimā Valsts sociālās apdrošināšanas fonds sekmīgi un likumīgi īstenoja tiesības piedzīt nodokļu parādus bezstrīdus kārtībā. Pēc Kredītiestāžu likuma pieņemšanas 5. Saeimā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam šīs tiesības, kuras ir noteiktas likumā par nodokļiem un nodevām, tika liegtas, tādējādi būtiski samazinot līdzekļu ieplūšanu sociālās apdrošināšanas budžetā un atņemot Valsts sociālās apdrošināšanas fondam būtiskāko un svarīgāko instrumentu nodokļu piedziņai.

Grozījumi, kurus ierosina Sociālo un darba lietu komisija, paredz papildināt divus pantus - 63. pantu un 65. pantu. 63. pantā paredz izdarīt šādus labojumus: noteikt, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām ir iespējams iegūt vienīgi tādām valsts institūcijām, kādas pantā ir norādītas, un, cita starpā, paredzēt Valsts sociālās apdrošināšanas fondam iespēju iegūt šo informāciju sociālā nodokļa nemaksāšanas gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas fondam tiek dotas tieši tādas pašas pilnvaras, kādas ir paredzētas Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz citiem nodokļiem. Un 65. pantā ir paredzēts noteikt, ka juridisko personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana ir veicama arī pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pieprasījuma, tādējādi paredzot tam šīs līdzvērtīgās tiesības, tādas pašas, kādas ir šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek ierosināts noteikt, ka Valsts sociālās apdrošināšanas fondam ir pēc šā fonda pieprasījuma tiesības vērst piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām.

Budžeta un finansu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā šo divu iemeslu dēļ: ja Saeimā šos grozījumus pieņemtu, tiktu novērsta patlaban pastāvošā pretruna starp Kredītiestāžu likumu un likumu par nodokļiem un nodevām, kā arī uzlabotos iespējas Valsts sociālās apdrošināšanas fondam izmantot likumā noteikto kārtību un bezstrīdus kārtībā piedzīt sociālā nodokļa parādus.

Es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šos grozījumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs saņēmis 10 deputātu: Kuprijanovas, Požarnova, Prēdeles, Nagobada, Apiņa, Pētersona, Vidiņa, Jurdža, Straumes un Jirgena priekšlikumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta pirmo daļu lūdzam atzīt par steidzamu likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"."

Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es lūgtu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo te ir viens konkrēts labojums. Pēc būtības es domāju, ka viņš ir absolūti skaidrs, ka viņš nerada nekādus jaunus... bet steidzamība ir vajadzīga, lai patiešām tīri fiziski Valsts apdrošināšanas fonds var sākt normāli iekasēt arī parādus, jo parādi jau sastāda, kā te teica, vairāk par simt miljoniem.

Es lūgtu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Krisberga kungs, jūs vēlaties runāt pret priekšlikumu par steidzamību? (No zāles deputāts V.Krisbergs: "Nē, ne par steidzamību, bet par priekšlikumu.") Kārtības rullis nosaka, ka debates par lasījumiem tiek atklātas pēc balsojuma par steidzamību. Tāpēc lūdzu deputātus, kas pieteikušies debatēs, mazliet paciesties.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Jūs 4 minūtes izmantosit?

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Principā varētu atbalstīt šo lēmumu, bet padomājiet mazlietiņ par vienu citu aspektu - par tiesiskumu. Jebkurš parāds Latvijā pēc mūsu likumdošanas, ja abas puses nevar vienoties labprātīgi, tiek izskatīts tiesā. Varētu uzskatīt, ka šajā gadījumā ir it kā ļoti labi un cēli mērķi. Sociālais nodoklis ir jānomaksā līdz nākošās algas izmaksāšanai, tomēr bieži vien tas netiek izdarīts. Bet ir vēl viena lieta. Bieži vien uzņēmums - un jo sevišķi tas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem - neveiksmīgas saimniekošanas gadījumā nevar iegūt apgrozāmos līdzekļus un arī nenomaksā sociālo nodokli. Godprātīgi, bet bieži vien diemžēl mēnešiem ilgi tiek aizkavēta alga. Viens no tādiem piemēriem ir kaut vai VEF. Tad, kad parādās apgrozāmie līdzekļi un kad varētu attīstīt ražošanu, inkaso bankā noņem visus naudas līdzekļus un pārskaita par sociālo nodokli. Un diemžēl kustība nesākas, jo tās investīcijas, tie pasūtījumu apmaksājumi, kas būtu ienākuši rēķinā, tiek noņemti. Tiesa šajā gadījumā varētu izspriest objektīvāk, vai varbūt vēl mēnesi var pagaidīt sociālā nodokļa pārskaitījumu un attīstīt ražošanu vai arī šis ir gadījums, kad te nav ko gaidīt, un visus līdzekļus vajag noņemt nemaksātājam, pārskaitot tos sociālajā budžetā. Šis jautājums nebūtu jāizšķir ar inkaso palīdzību.

Mēs visu laiku runājam, ka likums visiem vienāds. Es uzskatu, ka šajā gadījumā likums tiek pārkāpts ar kāda prioritātēm iegūt naudu ātrāk par citiem. Atcerieties, kāds brēciens mums šeit, 5. Saeimā, bija, kad viena augsti stāvoša persona pacentās no bankas "Baltija" iegūt savu naudu pirmā. (Starpsauciens no zāles: "Kura tā bija?") Kāpēc mēs pašreiz gribam dot šādu iespēju sociālajam fondam? Līdz ar to es gribu aicināt padomāt un tomēr noraidīt šo projektu tikai tāpēc, lai iekasējums strīdus kārtā notiktu caur tiesu un nevajadzētu dot automātiskas tiesības veiksmīgi darbību atsākušajiem uzņēmumiem, kas visvairāk attiecas uz valsts uzņēmumiem, kam neļauj turpināt darbību tikai tāpēc, ka visi līdzekļi tiek inkasēti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs) .

Godājamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 7 deputātu priekšlikumu Saeimā izveidot sadarbības grupu - deputātu sadarbības grupu ar Moldovu. Lūdzu visus interesentus un tos, kuri iesniedza šo priekšlikumu, pulcēties tagad pusdienlaikā Prezidija zālē pašā sākumā, lai šo grupu tādā gadījumā arī izveidotu.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, man ir lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem sanākt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz pavisam īsu brīdi. Ievēlēsim jauno priekšsēdētāju, kas ir izlemts. Tātad atnākt, lai būtu kvorums... Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Jānis Bunkšs,

Juris Celmiņš,

Alfreds Čepānis,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Guntis Eniņš,

Žanis Holšteins,

Ernests Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Janīna Kušnere,

Kristiāna Lībane,

Andrejs Naglis,

Leopolds Ozoliņš,

Jānis Strods,

Pēteris Tabūns,

Andris Tomašūns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts. 42...43. Tik un tā par maz. Zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 54 deputāti. Turpināsim debates.

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Pilnībā atbalstu deputāta Vītola argumentus, kas tika izklāstīti, pamatojot šā likumprojekta nepieciešamību. Godīgi sakot, labāk to nespētu argumentēt pat Sociālās apdrošināšanas fonda vadība. Un tomēr. Pēc tam, kad runāja deputāts Krisbergs, es gribētu atgādināt praksi, kāda bija līdz šim, kamēr šīs tiesības bija Sociālās apdrošināšanas fonda vadībai. Vispirms uzņēmums tika rakstiski brīdināts, ka ir iespējams maksāšanas uzdevums no šī konta par nenomaksāto sociālā nodokļa parādu. Tas uzņēmēju stimulēja doties uz Sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldi, lai vajadzības gadījumā, ja ir pamatota nepieciešamība, lūgtu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz laiku līdz 3 mēnešiem. Šis solis tikai stimulētu atsākties dialogam, kas uz laiku bija pārtrūcis.

Runājot par nodokļa parādu, kas tiešām šobrīd ir sasniedzis katastrofālu apmēru, es gribu teikt, ka tīrās nodokļa nemaksas dēļ 1995.gadā viņš ir pieaudzis tikai par 12 miljoniem latu. Viss pārējais pieaugums ir saistīts ar soda naudām un ar Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi. Un tikai tad, ja uzņēmējs savlaicīgi apzinās šo parādu un ir nokārtojis visus dokumentus, lai saņemtu nodokļa termiņa nomaksas pagarinājumu, soda naudas un refinansēšanas likme netiek aprēķināta.

Cienījamā Saeima! Kā labklājības ministrs es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un varbūt pat nobalsot par viņu šodien arī otrajā un beidzamajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas pārstāvis nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, kad izskatīt otrajā lasījumā.

M.Vītols. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā uzreiz - šodien.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 6. Likums "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"".

Juris Zaķis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā.

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Es nespēju nesākt ar vārdiem, ka es pirmo reizi šajā sesijā uzstājos. Līdz ar Latvijas Universitātes nodibināšanu 1919.gadā un tālāko jauno augstskolu veidošanu, nodalot pa atsevišķām fakultātēm, kā arī daudzām no jauna nodibinoties, un līdz ar Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibināšanos 1946.gadā, kura tikko kā nosvinēja savu 50.gadadienu, mēs Latvijā esam izveidojuši diezgan lielu un ievērojamu zinātnisko potenciālu. Un vēl pagājušajā nedēļā, būdams Izraēlā, Magnetohidrodinamikas konferencē pasaules mērogā, es redzēju, ka lielākie spēki bija pārstāvēti no bijušās Padomju Savienības, un ļoti spēcīga bija Latvija, kas turpina šeit aktīvi strādāt šajā virzienā. Tāpēc nav brīnums, ka blakus Izglītības likumam Latvijas Republikas Saeima izšķīrās par īpaša likuma "Par zinātnisko darbību" pieņemšanu. Tā galvenais uzdevums bija ieviest kārtību zinātnisko iestāžu un to iestāžu, kurās šī darbība ir viena no galvenajiem sfērām, darbībā, kā arī noteikt zinātnieku pašu tiesības un pienākumus. Pašlaik Latvijā kā infrastruktūra, tā arī finansēšanas kārtība ir noteikta no valsts budžeta, tas ir tas budžets, kuru mēs tikko kā apstiprinājām, un tas ir saskaņots ar minētajā likumā paredzēto kārtību. Tāpēc nav lietderīgi jau šodien ķerties pie totālas izmaiņas šajā likumā, kā varbūt varētu arī domāt, vai pat atcelšanas. Tas varētu būt bīstami un ieviest stipri lielu haosu.

Un tomēr atstāt to bez izmaiņām arī vairs nevaram. Izmaiņas pamatā ir divas. Es ļoti atvainojos deputātiem par to, ka ir labojums. Tur vienā vietā ir 21.panta ceturtā, bet otrā vietā piektā nodaļa. Tas ir vienkārši tehniski radies sakarā ar to, ka likumā šie apakšpunkti nebija kārtīgi sanumurēti. Tagad ir tas variants, kuru jūs redzat, un es jums par to arī pateikšu.

Pirmā no labojuma idejām ir - noņemt ierobežojumus zinātniekiem, zinātnieku kā ekspertu izmantošanā divos aspektos. Pirmkārt, noņemot ierobežojumus, ja zinātnieks ieņem kaut kādus administratīvus amatus, līdz ar to viņš netiek diskreditēts kā zinātnieks. Varu paskaidrot, ka iepriekšējā zinātnes likumā šī norma bija pamatā radusies nevis tāpēc, ka tāda ir vispārpieņemtā kārtība, bet tieši otrādi, ka šāda kārtība nav populāra pasaulē. Bet šeit tā bija populāra tāpēc, ka zinātnisko iestāžu vadītāji tika uzskatīti kā "nepareizās" personas tāpēc, ka viņi tika iecelti nezinātnieku izvēles rezultātā. Tāpēc šis ierobežojums.

Otrs ierobežojums skar zinātnieku kā ekspertu izmantošanu tikai divās ievēlēšanas reizēs ekspertu padomē. Daži šeit, kā es dzirdēju, jau izteicās par to, ka tas esot demokrātijas pārkāpums, ja mēs šo ierobežojumu noņemam. Es gribu atgādināt, ka zinātnē nav tās demokrātijas, kas ir ikdienas dzīvē vai parlamentā. Tur zinātnieks ir vai nu zinātnieks, uz kuru var paļauties, vai nav zinātnieks, bet nevis svarīgi ir tas, kuru partiju vai kuru spēku viņš pārstāv. Un pat arī vecuma grupa nav noteicošā. Noteicošais ir tas, cik uz viņu var paļauties. Un, kā zināms, tā ir plaši pazīstama pieredze, ka daudzi eksperti daudzās pasaules zemēs tiek izmantoti ārkārtīgi ilgi tad, ja viņi sevi ir pierādījuši kā ticami eksperti.

Vēl bez tam gribu atzīmēt, ka šīs komisijas tiek vēlētas ļoti demokrātiskā veidā. Tur var iekļaut jebkuru zinātnieku, kurš sevi ir pierādījis. Nav līdz ar to iepriekš jānorobežojas no viņa "pagātnes grēkiem", ka viņš ir pārāk ilgi jau tur sēdējis, un kaut kas jāmaina. Līdz ar to ir arī šis ierosinājums par 21.panta ceturtās nodaļas izņemšanu ārā, kur tikai tas vien ir teikts, ka par ekspertu komisijas locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personiski pieteikties zinātnieki, kuri jau ir bijuši ekspertu komisijā vai bijuši Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki. To tiek ierosināts izņemt.

Otrs labojums ir noteikt jauno Latvijas Zinātņu akadēmijas statusu valstī, kas vienlaicīgi noteiks arī viņas starptautisko statusu. Es gribu atgādināt to, kas laikam lielākajai daļai ir zināms, tāpēc atvainojos par to, ka Zinātņu akadēmija padomju iekārtā bija spēks, kurš bija kaut kādā īpašā nozīmē pacelts pāri visam pārējam. Kā jūs varbūt zināt, arī Augstākajā padomē gandrīz vai automātiski bieži vien šeit priekšā sēdēja Zinātņu akadēmijas prezidents. Tātad viņa bija gandrīz vai tādas kā superministrijas lomā. Tagad mēs esam aizgājuši otrā galējībā, Zinātņu akadēmiju vispār gandrīz vairs neatzīstot kā tādu, neskatoties uz to, ka viņas nopelni pagātnē ir bijuši ļoti ievērojami. Es nerunāju varbūt par grēkiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču nevajag aizmirst, ka viņa sastāvēja arī no daudziem citiem zinātniekiem, kuru nozīmību nekādi nedrīkstētu novērtēt par zemu.

Tajā pašā laikā šodien tai nav likumīga pieseguma kā tikai tas, ka viņai ir sava harta un statūti. Harta ir tāds vispārīgs spēcīgs dokuments, kas nosaka viņas darbības ievirzi, un statūti ir stingri normatīvs, regulējošs dokuments, kurā ir aprakstīts, kā un ko strādā institūti, un tā tālāk.

Šī harta ir ļoti līdzīga augstskolu, sevišķi to, kuras mēs saucam par universitātēm, satversmēm, varbūt ir pat vēl spēcīgāka, un universitāšu satversmes atbilstoši jaunajam augstskolu likumam tiek apstiprinātas šeit Saeimā. Tas stāvēs priekšā drīz, universitātes nāks rindā, visas tās, kas pretendē saukties par universitātēm, uz šo apstiprināšanu.

Un ir mazliet kuriozi varbūt, ka Zinātņu akadēmijai līdzīga līmeņa dokuments netiek šeit nemaz pat izskatīts. Viņa nosvinēja savu 50.gadadienu, varētu teikt, pat bez šāda likuma.

Bez tam gribu arī atzīmēt, ka pašlaik stāv priekšā tāds formāls pasākums, kā Latvijas Zinātnes padomes jaunās vēlēšanas, kurām ar attiecīgu nolikumu būtu jāparedz tā vai cita norma atbilstoši tam, ko mēs šodien nolemsim.

Līdz ar to man būtu ierosinājums komisijas vārdā... Jā, starp citu, ierosinājums par šo izmaiņu likumā ir stiprā mērā nācis no Latvijas Zinātņu akadēmijas, no Latvijas Zinātnes padomes, kas šodien apvieno faktiski visus Latvijas zinātniekus. Aicinu pieņemt šos labojumus pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vēlos komentēt likumprojektu pirmajā lasījumā par zinātnisko darbību. Likumprojekts ir izstrādāts pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes iniciatīvas un ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju, to pirmajā lasījumā atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Iemesls atteikumam ir tāds, ka likumu vajag pārstrādāt plašāk un vairākus pantus, nekā pašlaik tas ir ierosināts. Piemēram, mainot atsauces uz bijušo Augstāko padomi, kā arī likumiem, kuri pašlaik vairs nav spēkā.

No savas puses vēl varu papildināt, ka būtu maināms arī 24.pants, kas paredz Latvijas Zinātņu akadēmijas reģistrēšanos Uzņēmumu reģistrā, kas iznāk pretrunā ar jaunajā 23.pantā ierosināto Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprināšanu Saeimā.

Skaidrāk ir jāformulē arī svītrojumi 21.pantā, kas, kā jau kolēģis Zaķis teica, attiecas uz ceturto rindkopu, nevis ar ciparu "4" atzīmēto daļu.

Tālāk. Arī 21.pantā pirmajā lasījumā ir paredzēts ierobežot Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas locekļu izvēli, un tas ir tāpēc, lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta, paredzot, ka locekļi nevar būt zinātnisko iestāžu vadītāji un tie, kuri jau kalpojuši šajā komisijā vai Latvijas Zinātnes padomē divus iepriekšējos pilnvaru termiņus.

Problēmas ar likumprojekta tekstu tomēr nav būtiskas un, manuprāt, ir redakcionāli izkārtojamas, tādēļ uzskatāmi, es domāju, tās pat ir vieglāka rakstura nekā pirmajā lasījumā pieņemtajā Izglītības likumā. Tādēļ, ja deputāti šodien atbalsta pirmajā lasījumā, labojumi varētu tikt veikti otrajā lasījumā. Līdz ar to es atbalstu šā likumprojekta pieņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzlikt dažus punktus uz "i". Proti, tā nu ir sanācis, ka mūsu rīcībā ir nodoti divi atšķirīgi dokumenti, kas ir fiksēti kā nr.267 un nr.439. Par abiem šiem dokumentiem kopā ierosinājumi ir trijos virzienos. Pirmais virziens ir - svīrot 21.panta ceturto daļu. Nu te no Zaķa kunga teiktā izriet, ka ierosinātāji it kā noņem šo savu priekšlikumu. Šajā ceturtajā daļā, starp citu, ir rakstīts, ka ekspertu komisijas locekļi pēc viņu demokrātiskas ievēlēšanas paraksta dokumentu, kas būtu kā godprātības dokuments, ka viņi strādās gods godam. Tā, protams, ir formālā puse, un šīs daļas izņemšanai no likuma varētu arī piekrist.

Tālāk ir sacīts, ka... ir rediģēts 23.pants, tur nomainot Augstāko padomi ar Saeimu un Ministru padomi - ar Ministru kabinetu. Arī tas ir saprotami, tikai šajā priekšlikumā ir nesaprotami tas, kāpēc daudzos citos pantos šīs izbijušās institūcijas ir vēl palikušas spēkā. Es minēšu, piemēram, šādus pantus. Vispirms par Augstāko padomi. Tā ir 2., 16., 19.pantā un tagad izlabotajā 23.pantā. Vēl vairāk ir attiecībā uz Ministru padomi. Tā vēl joprojām parādās 2., 10., 15., 16., 19., 21. un 25.pantā. Ja jau mēs mainām uz atbilstošajiem institūciju mūsdienu nosaukumiem, tad tas būtu jāmaina visos pantos. Es domāju, tas būtu loģiski. Var būt, ka tā ir paviršības kļūda, un tai nebūtu konceptuālas nozīmes, bet tagad ir trešais priekšlikums, kuram ir konceptuāla jēga. Un tas ir - 21.pantā svītrot piekto daļu, tas ir, piekto rindkopu. Zaķa kungs jau nolasīja, taču, ņemot vērā tās svarīgumu, es nolasīšu vēlreiz šo rindkopu, tāpēc ka īsti nav saprotams, kas ar kuru daļu ir domāts, jo šīs daļas likumā par zinātnisko darbību diemžēl nav numurētas, un te mēs varam saprast visdažādāko. Viens - to, otrs - to rindkopu. Lūk, šī koriģējamā rindkopa skan tā: "Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personīgi pieteikties zinātnieki, kuri bijuši ekspertu komisiju vai Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki." Lūk, tāda ir būtība. Šis pants tiek izņemts ārā.

Un tagad, cienījamie kolēģi, es uz mirkli aicinu jūs domās atgriezties vēsturē - 1992.gadā, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību. Tas bija laiks, kas ir vēl barikāžu apdvests, tas bija laiks, kad mūsu cilvēkiem un arī zinātniekiem bija galīgi apnikusi administratīvā sistēma, atsevišķās elitāro cilvēku grupiņas, kuras zinātnē noteica visu no "a" līdz "z" un no kurām bija atkarīgi ierindas zinātnieki. Tas bija apnicis līdz kaklam, un sākās aktivitātes Latvijas Zinātnieku savienībā un citas aktivitātes, kuru rezultātā tad arī ir dzimis 1992.gadā šis likums par zinātnisko darbību. Un, lūk, lai novērstu iespējamību atkal izveidoties kādai elitārai čupiņai, atvainojiet par izteicienu, tika iestrādāts tieši šis pants. Un šajā pantā ir divas daļas. Pievērsīsim tām uzmanību.

Pirmajā daļā ir teikts, ka nevar ievēlēt zinātniekus, kuri ir bijuši divus iepriekšējos termiņus, un pret to nevarētu iebilst, bet tad seko galvenais: "...kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki". Lūk, tāda ir pirmā daļa par tiem ierindas zinātniekiem, kurus patiešām pasaulē vērtē un vērtēs nākošajās paaudzēs pēc tā, ko viņi ir izdarījuši un atstājuši pēc sevis. Neviens neapšauba viņu profesionālo kompetenci, kā arī godaprātu, un tie patiešām varētu turpināt savu darbu arī trešajā un ceturtajā pilnvaru laikā, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, kā jau Zaķa kungs pasvītroja, ka šīs ekspertu padomes tiek demokrātiski ievēlētas. Vēl vairāk - tādā gadījumā iepriekšējo ekspertu padomju pieredze tiktu pārnesta un turpmāk nodota tiem, kuri ienākuši no jauna, viņiem būtu vieglāk iekļauties šajā darba apritē, bet kardināli nevar piekrist... Es esmu ar ļoti daudziem ierindas zinātniekiem runājis, tādiem pašiem, kāds es esmu, kas nekad nav kaut kādu vadošu amatu ieņēmis zinātnē, uzskatīdams to par nevajadzīgu, un, lūk, visi ir vienisprātis, ka šeit zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem nebūtu jādarbojas, nav jādarbojas. Un tam ir vairāki pamatojumi. Viņiem jau tā ir, ko darīt, bet galvenais ir, lai saglabātu 1992.gada garu, kas diktēja šī likuma pieņemšanu tādā redakcijā, kādu mēs šodien apskatām. Un, proti, lai atkal pie to svarīgo funkciju veikšanas, ko veic šīs ekspertu komisijas - un galvenā viņu funkcija ir sadalīt granta līdzekļus tādiem vai citādiem projektiem, protams, konkursa kārtā -, lai atkal tur nesēdētu attiecīgo iestāžu vadītāji un vienlaicīgi ar viņiem šo iestāžu cilvēki, kuri tomēr, kā pieredze rāda, viena daļa ietekmējas no sava priekšnieka klātbūtnes.

Kamdēļ tas ir vajadzīgs? Vai tad mums Latvijā zinātnieku trūkst, - mums ir 14 ekspertu padomes pašreiz, - lai katrā nozarē 5-6 godprātīgus cilvēkus ievēlētu bez attiecīgo zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem? Vai tik nabaga ir palikusi Latvijas zinātne ar tiem dēliem un meitām, par kuriem priecājas starptautiskajās konferencēs, kā nupat iepriekšējais runātājs to norādīja? Es domāju, ka mēs neesam tik nabagi, un šeit var piekrist ierindas zinātnieku viedoklim, ka šeit administratoriem nu nevajadzētu atrasties. Tajā pašā laikā neviens viņus nenoniecina par "nepareizām personām", bet, ja zinātniskās iestādes vadītājs vienlaicīgi ir arī personība zinātniskajā darbībā, neviens pret viņu nav vērsies un nevērsīsies kā pret kaut kādu liekēdi vai kaut ko tamlīdzīgu.

Lūk, ja mēs piekrītam attiecībā uz šo ierindas zinātnieku iespējām turpināt darbu trešajā, ceturtajā un tālākajos termiņos, tad es būtiski pievienojos ierindas zinātnieku... daudzu ierindas zinātnieku domām, ka vadītāji vai viņu vietnieki tur neiederētos, lai neveidotos atkal šī elite, ka vieni un tie paši cilvēki nosaka no "a" līdz "z". Lūk, tādi ir tie mani uzskati. Un kāds tad ir rezultāts? Es ierosinu deputātiem šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā, bet ar tādu korekciju, ka, lūk, nākošajā, otrajā, lasījumā vajadzētu izslēgt tos vadītājus un viņu vietniekus. Vēl jo vairāk šeit ir jāpārskata sakritība starp visiem pantiem kopumā, ko Priedkalna kungs jau teica. Šeit ir jāsaskata un jānovērš neprecizitātes trijos galvenajos pamatlikumos, kas reglamentē šodien zinātnisko darbību Latvijas valstī. Un tas ir šis apspriežamais likums par zinātni, tas ir likums par izglītību, un tas ir likums par augstskolām. Pašreizējā redakcijā tie nav īsti saskaņoti, un te atkal radīsies dažādas pretrunas un grūtības ar šo likumu realizāciju tiem cilvēkiem, kas viņus īstenos. Lūk, tāpēc te vēl ir nopietni jāpiestrādā, bet tās ir tādas piestrādes, kuras patiešām var izlabot otrajā lasījumā. Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es tiešām varu atbalstīt Liepas kunga veikto vispusīgo analīzi par to, ka izmaiņas šajā likumprojektā par zinātnisko darbību ir vajadzīgas, bet viņas arī nevarētu pieņemt tieši tādā redakcijā, kādā viņas ir šobrīd iesniegtas, un te būtu vajadzība nopietni pie tām piestrādāt.

Bet šeit es gribu pakavēties mazliet pie cita momenta. Un, proti, pie tā, ka mūsu rīcībā ir divi dokumenti: viens no tiem ir nr.267 un otrs - nr.439, kas abi saucas "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"", no kuriem viens ir šī likuma versija, par kuru mēs lēmām tad, kad mēs to nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Un otra ir tā versija, kuru mēs apspriežam tagad. Šīm versijām it kā vajadzētu būt identiskām, bet diemžēl tā nav, jo dokumentā nr.267 pirmais no grozījumiem skan: "Svītrot 21.panta piekto daļu.", bet tajā likumā, ko mēs apspriežam šodien pirmajā lasījumā, ir teikts: "Svītrot 21.panta ceturto daļu.". Ir iezagusies šī it kā nelielā, bet pēc būtības ļoti būtiskā izmaiņa. Un es ticu tam, ka sākotnējā likumprojekta autoru iecere tiešām arī bija svītrot šo 21.panta ceturto daļu, bet es gribu piebilst, ka Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tad, kad viņa apsprieda šo likumu, tad, kad mēs apspriedām to variantu, kurā bija rakstīts, ka svītro 21.panta piekto daļu, par šo daļu mums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā loģiski nekādas debates neradās, un mēs tā īsti nevarējām saprast, kāpēc šīs izmaiņas tiek novirzītas apspriešanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bet, tā kā formāli nevar piekrist tam, ka Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likuma redakciju, ko mēs šobrīd apspriežam sēdē, tad par to acīmredzot būs balsojums. Bet, ņemot vērā to, ka šie grozījumi ir pietiekoši nelieli un ka šie argumenti vairāk ir saistīti ar procedūru, ka viņi tomēr neizraisa... es ļoti ceru, ka neizraisīs nepatīkamas sekas pēc būtības, es tomēr arī pieļauju iespēju atbalstīt šo likumu tādu, kādu mēs viņu šobrīd apspriežam pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas pārstāvjus!

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es varu tikai izteikt sirsnīgu paldies zinātniekiem, kas saprata lietas būtību, un vēlreiz atvainoties par tehnisko kļūdu šo pantu numerācijā, jo šis likums ir neveiksmīgi veidots, viņam nav numuru šīm rindkopām, un tāpēc vienā gadījuma tika skaitīts no vienas vietas, bet otrā - no otras. Es ļoti atvainojos par tik rupju piegājienu.

Kas attiecas uz labojumiem "Augstākā padome" un "Ministru padome", tie ir pilnīgi pareizi, un tas atkal varētu tikt uzskatīts zināmā mērā par tehnisku jautājumu. To varēja šoreiz mierīgi izdarīt, tas vienkārši ir atkal tehniski aizķēries, jo izmaiņu ierosinātāji laikam acīmredzot uzskatīja, ka tas ir pārāk vienkāršas dabas jautājums, jo tas ir tīri tehniski, ka mēs esam pārsaukuši attiecīgās instances.

Kas attiecas uz bailēm no administratoriem, es gribētu gan brīdināt, ka, manuprāt, Latvijā būtu jābeidz dalīt zinātnieki "ierindas" un "neierindas" zinātniekos, bet jādala vienkārši "zinātniekos" un "nezinātniekos", jo vienmēr ir kāds, kuram nepatīk priekšnieks. Tas tā ir vienmēr bijis. Un arī zinātnē priekšnieki nāk un iet, visu iestāžu vadītāji mums ir ievēlēti šodien, un viņi neviens ilgi tur nenoturēsies, ja viņi nestrādās, kā vajag, tāpēc es gribētu teikt, ka man arī ir ļoti daudzas ziņas par to, ka ierindas zinātnieki nemaz nebaidās no saviem labajiem priekšniekiem, kuri tagad jau to ir pierādījuši, taču, kas attiecas uz tālāko, tad, neapšaubāmi, viss, kas te tika teikts, ir vērā ņemams, un otrajā lasījumā, es varu gandrīz vai garantēt, tas tiks ievērots. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

J.Zaķis.Komisijai ir priekšlikums - līdz 18.martam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad labojumi un papildinājumi līdz 18.martam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Jurkāna, Rudzīša, Pēterkopa, Holšteina, Leitenas, Stikuta, Tenisa, Bišera, Gobas, Rāznas un Vītola iesniegumu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 7.marta sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" kā pirmo punktu ceturtajā sadaļā. Sēdē izskatāmais dokuments ir nr.491." (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par nodošanu komisijām.")

Panteļējeva kungs, ja vēlaties, runājiet no tribīnes... Bet, lai viņu nodotu komisijai, viņš ir jāiekļauj darba kārtībā, lai mēs to varētu izdarīt. Un nākamreiz, lūdzu, nāciet tribīnē ar savām pretenzijām, kas ir jāsaka.

Deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad izskatām pirms 13. kā pirmo ceturtajā sadaļā.

Nākamais. Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Oskars Grīgs - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts, komisijas vārdā.

O.Grīgs (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Paņemiet dokumentu nr.349, ko iesniedza frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti. Un šis dokuments ir "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".

Šos grozījumus un papildinājumus mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un Aizsardzības un iekšlietu komisija konceptuāli tos atbalstīja. Saņēmām arī no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, ka arī tā komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu. Un saņēmām atzinumu arī no Tieslietu ministrijas. Arī Tieslietu ministrija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

No Juridiskā biroja nelielas iebildes bija par dažiem vārdiem, par jēgu, par konfiscēto mantu un par speciālo budžetu, bet, es domāju, ja deputāti šo likumprojektu atbalstīs, otrajā lasījumā mēs tos pieslīpēsim.

Īsumā par būtību. Es gribētu cienījamajiem deputātiem atgādināt, ko tad Zemessardze galu galā dara. Viens no Zemessardzes galvenajiem uzdevumiem ir piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību realizācijā un ar likumu noteikto pienākumu pildīšanā.

Un vēl viens uzdevums, ko veic Zemessardze. Viena no tās daudzajām funkcijām ir tā, ka Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, Drošības dienestu, policiju un citām valsts institūcijām, iestādēm, organizācijām un dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

Ko tad šie labojumi un grozījumi dos vispār un ko tie dos Zemessardzei? Gribētu piebilst to, ka attiecībā uz diviem bruņotajiem formējumiem šādi labojumi un grozījumi ir jau izdarīti 1995.gadā. Proti, tie attiecas uz valsts policiju un Robežapsardzības spēkiem. Šie formējumi tiek stimulēti, teiksim, ar kaut kādu procentu, daļu no konfiscētajām nelegāli ievestajām precēm vai no kontrabandas, kas tiek atklāta un izņemta. Tā kā Zemessardze sastāv no apmēram 15 000 brīvprātīgajiem, kuri nav algoti (bet tajā pašā laikā policijas darbinieki ir algoti, un arī robežapsardzības karavīrus algo), šis būtu viens no tādiem papildu līdzekļiem, kas varētu stimulēt Zemessardzi aktīvāk strādāt iekšējās kārtības nostiprināšanā.

Gribētu vēl piebilst, ka Zemessardze ir iepriekšējos gados krietni pastrādājusi un ļoti ievērojamu guvumu ir devusi valsts budžetā, kad tika konfiscētas kontrabandas preces (kopīgi ar Robežapsardzības spēkiem, ar Muitas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu un Iekšlietu ministriju) pat 2 miljonu latu vērtībā. Pēc iedzīvotāju lūgumiem ir izbraukuši 7440 reizes, aizturētas ir 5837 (no tām 104 ir policijas meklēšanā esošas) personas. Zemessardze ir aktīvi piedalījusies stihiju likvidēšanā. Konfiscēti ir 76 šaujamieroči, padarīti nekaitīgi un iznīcināti ir 3029 sprādzienbīstami priekšmeti, aizturēti - kopīgi ar policijas iestādēm - ir 890 transporta līdzekļi (no tiem 32 bija tādi, kas atradās meklēšanā). Bet tajā pašā laikā šie brīvprātīgie zemessargi ir tikai nodrošināti ar strēlnieku bruņojumu 32% apmērā, ar kājnieku ekipējumu - 5% apmērā, ar noteiktā parauga formas tērpiem - 56% apmērā, ar transportu - 26% apmērā, ar informācijas pārraides un apstrādes tehniku - 20% apmērā, un šī nepieciešamība risināt visus šos minētos apgādes jautājumus rada nepārvaramus šķēršļus valsts pasūtījuma izpildes nodrošināšanai kopumā. Un tādēļ es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un papildināt 50.pantu ar šajā likumprojektā piedāvātajiem papildinājumiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es varu pilnīgi piekrist Grīga kungam, ka viņš teica, ka te esot stilistiskas kļūdas, ka tas tiks salabots un pielabots. Bet arī bija patīkami dzirdēt par diviem miljoniem latu. Ja es paņemu, palasu to pirmo labojumu, es redzu, ka Zemessardze lūdz 80% no summas, ko realizēs no konfiscētās preces. Šis skaitlis aptuveni... ja es pareizi saskaitīju, 1 600 000 latu Zemessardze grib pārskaitīt, varētu teikt, no valsts kabatas savā privātā kabatā. Pareizi arī Grīga kungs pateica - tā taču ir sava veida tā, kā bija padomju laikā, DND struktūra. Ja kāds cilvēks grib iegādāties, paņemt automātu un skraidīt pa mežu, lai patiešām nopietnos gadījumos, ja vajag, palīdzētu valstij, tās, man liekas, ir viņa reālas tiesības. Šinī gadījumā šī nauda, ko viņš nopelna, veicot palīgdarbus policijai vai robežapsardzībai, uzreiz tiek pārpumpēta tomēr uz sava veida sabiedriskas struktūras kabatu. Tas, protams, būtu labi, ja deputāti būtu saņēmuši arī paskaidrojumus, kāpēc tieši 80%. Varēja ierakstīt 100%, ja jau sacer tādu likumprojektu. Tāpat arī tālāk. Es lasu otro papildinājumu un redzu, ka te, protams, veidojas tāda pavisam īpatnēja situācija. Ja Zemessardze sadarbojas ar kādu citu iestādi, tad, kā es lasu, par apsargāšanu tai ir jāsaņem ne mazāk kā 40% no ieņēmumiem, kas iegūti no konfiscēto vērtību realizācijas. Es saprotu, ka reāli tas ir tā: policija aiztur kaut kādu, teiksim, ļauno tirgoni, kas tirgo cigaretes, un palūdz Zemessardzi to apsargāt, tātad par apsargāšanu Zemessardzei jāsaņem 40% no tās vērtības, tad, ja tās cigaretes tiks realizētas. (Protams, te jau arī rodas jautājums, par ko jau arī savulaik Kreitusa kungs teica, - ka cigaretes nevar realizēt, tās jādedzina; šņabi arī nevar lietot. Bet tie ir pavisam citi, tīri tehnoloģiski jautājumi.) Bet tādēļ - vismaz šinī brīdī - izbrīnu rada tas, ka nav nekāda pamatojuma. Kāpēc tieši 35%? Kāpēc tieši 40%? Kāpēc tieši 80? Varbūt, protams, Grīga kungs dos to paskaidrojumu, bet tomēr mani uztrauc tas, ka tomēr ne gluži valstiska struktūra tiešā veidā grib saņemt tādus milzīgus līdzekļus. Un vai šinī gadījumā, kad mēs runājam par valsts budžeta trūkumu, mums būtu, teiksim, tie potenciālie 1 600 000 latu, ko mums šeit tā maigi liek vai lūdz tai piešķirt, jāpārskaita tādā veidā uz šīs struktūras kabatu? Tas ir vienkārši diezgan nekorekti tomēr. Jo šinī situācijā, kad mēs sociālajiem pabalstiem valsts naudu neatrodam, kaut gan likums jau darbojas, šī nauda būs atņemta, Grīga kungs, tiem bērnu pabalstiem, ko, iespējams, varētu saņemt bērni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Protams, valsts aizsardzība, tāpat kā visas pārējās mūsu dzīves sfēras, šobrīd tiek nepietiekami finansēta, un piedāvātais projekts par izmaiņām likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" faktiski ir viens no meklējumiem, kā līdzekļus piesaistīt viena mūsu bruņotā formējuma finansēšanai. Principā man nav nekas pret to, ka tiek meklēts šāds ceļš, un man faktiski arī īsti nav nekas iebilstams pret to, ka ir šeit tādā vai citādā attiecībā minēti šie procenti, kā jāsadala tie ieņēmumi, kas tiek iegūti pēc konfiscēto preču realizācijas. Tomēr es gribu parunāt par šo problēmu, raugoties no diviem aspektiem.

Viens ir atkal jautājums par to,vai šīs normas, kuras ir tik detalizētas un kuras nav raksturīgas likumiem, tātad zināma līmeņa normatīviem aktiem, būtu jāievieš likumā. Šobrīd šeit ir zināmas procentu attiecības. Šādas normas var mainīt atkal pēc nedēļas, un būs kaut kāda prakse. Izrādīsies, ka 5% vai 10% un ir jāpamaina uz augšu, un atkal trīs lasījumos deputāti nāks šeit un mainīs šīs normas. Līdz ar to faktiski tas ir diezgan neraksturīgi.

Vēl viens šā jautājuma aspekts. Problēma jau atkal faktiski ir daudz dziļāka. Birkava vadītās valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuri attiecās uz visām mūsu militarizētajām un bruņotajām struktūrām, to skaitā Zemessardzi, policiju, robežapsardzi. Tieši par šo pašu tēmu. Un nevienam nebija nekādu pretenziju par to, ka šāda kārtība tiek noteikta. Pagāja gads. Ministru prezidenta Gaiļa vadītā valdība nodublēja atkal ar Ministru kabineta noteikumiem tieši šīs pašas normas, - varbūt mazliet savādākas bija šīs procentuālās attiecības. Bet paiet vēl kāds gads un tiek mēģināts tātad jau šīs normas ieviest likumā. Un, ja mēs labi padomājam, tad mēs redzam, ka faktiski ir dziļāka problēma. Problēma tātad ir tajā mehānismā (kurš šobrīd joprojām nepastāv valstī), kā šādas konfiscētas preces tiek realizētas. Diemžēl nav līdz galam izkopts arī mūsu finansistu, ekonomistu, varbūt arī tirgotāju viedoklis par to, kādu iespaidu atstāj nelegālas preces ieplūdināšana vai realizēšana vietējā tirgū. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar tirdzniecību, saprot: ja prece šeit ir ievesta un par to nav faktiski samaksāts nodoklis, un tā tiek realizēta, vienalga, kur, tiek piedāvāta cietumos, varbūt kaut kādos atsevišķos veikalos par palētinātu cenu un tamlīdzīgi, tas faktiski atstāj graujošu iespaidu uz tiem tirgotājiem, kuri savu preci realizē likumīgā kārtā, kuri šeit, šajā tirgū, ir ieveduši iekšā varbūt tās pašas cigaretes, varbūt to pašu alkoholu un samaksājuši tos nodokļus, kurus novirza uz tām sfērām, uz kurām vēlējās līdzekļus novirzīt... kā to vēlējās Lujāna kungs.

Tā ka līdz ar to... faktiski, ja mēs paskatāmies uz šo problēmu, mēs redzam, ka šis ir kārtējais mēģinājums pacelt augstākā līmenī Ministru kabineta noteikumiem vai kādām instrukcijām atbilstošus aktus, normatīvos dokumentus. Faktiski es neatbalstu šādu pieeju, un, godīgi sakot, man ir jāizsaka nožēla par to, ka šāds risinājums un šāda pieeja ir bijusi iepriekšējā laikā, kad šādas normas ir iekļautas gan likumā par policiju, gan arī likumā par Latvijas robežapsardzi.

Tā ka katrā ziņā es aicinu neatbalstīt šo dokumentu, bet aicinu Finansu ministriju piestrādāt pie mehānisma, kādā veidā sakārtot šo problēmu. Jo, ja šīs normas šajā likumā parādīsies, tas nebūt nenozīmēs, ka to Finansu ministrijas attiecīgo institūciju vai Valsts ieņēmumu dienesta, vai kādas citas institūcijas, kura nodarbosies ar šo problēmu, ierēdņu galdā nebūs atsevišķs likums par Zemessardzi, atsevišķs likums par policiju vai atsevišķs likums par robežapsardzi. Viņiem būs atkal kaut kādi konkrēti noteikumi, kur visas šīs sfēras ir aptvertas. Un līdz ar to tas ir varbūt labs mēģinājums, bet katrā ziņā es paredzu, ka tas nedos rezultātu. Pieeja šīs problēmas risināšanai jāmeklē no pavisam citas puses. Kā jau šeit pareizi tika minēts, varbūt ir jāveic analīze par to, kāpēc Ministru kabineta noteikumi jau divus gadus nav darbojušies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ļoti grūti ir novērtēt to lomu, ko katru dienu pilda Zemessardze. Un faktiski arī tas budžets, ko mēs esam apstiprinājuši šajā parlamentā, absolūti neatbilst tām vajadzībām, kuras ir Zemessardzei, un tam līdzekļu apjomam, kas ir nepieciešams Zemessardzes finansēšanai. Mēs ar vieglu roku visi piekritām, ka Zemessardzei salīdzinājumā ar pagājušo gadu tika atņemti 600 000 latu. Tātad tās šā gada budžets ir par 600 000 latu mazāks nekā pagājušā gada budžets. Būtu jāpriecājas, Lujāna kungs, ja visas struktūras strādātu tikpat cītīgi kā Zemessardze. Ja Zemessardze nebūtu aizturējusi kontrabandu apmēram 2 miljonu latu apmērā, tad valsts kasē arī nebūtu ienācis neviens santīms. Man nav arī iebildumu pret to, ka Zemessardzei jāsaņem vismaz 80% no konfiscētās mantas vērtības, bet, tāpat kā arī Kristovska kungs atzīmēja, man ir iebildumi pēc būtības. Tāpēc, ka mēs tagad izdarām pirmo mēģinājumu iejaukties Ministru kabineta kompetencē... jā... es atvainojos, tas tik tiešām nav pirmais mēģinājums. Tā ir Ministru kabineta kompetence, Ministru kabinetam jānosaka šī procentu sadale, un mēs nevaram tagad ar likuma palīdzību deleģēt Zemessardzei tādas tiesības, kādas tai nedrīkst būt paredzētas. Ir Ekonomiskā policija, ir Valsts ieņēmumu dienests, ir muita, ir robežapsardze - dienesti, kuriem ar likumiem ir uzlikti tādi vai citādi pienākumi. Un es tik tiešām aicinu Ministru kabinetu, Finansu ministriju un Aizsardzības ministriju vēlreiz apsēsties pie pārrunu galda, lai beidzot šie procenti tiktu normāli iekasēti. Problēma nav tikai Zemessardzē. Kaut gan likums par robežapsardzi, likums par policiju, ko jau šeit minēja Kristovska kungs, nosaka, ka 80% no konfiscētās vērtības tiek nodots tām iestādēm, kuras ir to konfiscējušas, diemžēl reāli dzīvē tas nepiepildās. Un šajā sakarā ir atkal jārunā par Finansu ministrijas attiecīgo ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam.

Tāpēc es arī aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatīt jautājumu par to, lai Ministru kabinets šo jautājumu izskatītu Ministru kabineta sēdē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, precizēsim! Vai jūs ierosināt neizskatīt pēc būtības atbilstoši Kārtības ruļļa 135. pantam vai vienkārši aicināt balsot pret?

J.Ādamsons. Jā, es atvainojos. Es iesaku neizskatīt to pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad par to ir vajadzīgs balsojums, pirms balsojam par pirmo lasījumu.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par Zemessardzi, es domāju, ne vienu reizi vien vajadzēs runāt no šīs tribīnes. Tā ir pārāk nopietna organizācija, un viņas problēmas ir pārāk nopietnas, lai Saeima censtos šo problēmu risināšanu uzvelt tikai uz Ministru kabineta pleciem. Mēs labi zinām, cik noslogots ir Ministru kabinets. Mēs labi zinām, ka ar tiem ierēdņiem, kuri tur šodien atrodas, tikt galā nebūs vienkārši. Izdarīt viņiem kaut ko ir ārkārtīgi grūti, pāraudzināt viņus vispār nav ko censties, tas ir lieks darbs. Un tieši tāpēc padomāsim, ko mēs varam izdarīt! Es jau vispār kopš Zemessardzes dibināšanas sākumiem novēroju ārkārtīgi īpatnēju attieksmi pret Zemessardzi. Mums ir ļoti bieži tādi brīži, kad nav neviena, kas nāktu palīgā, un tad nu atceras, ka ir Zemessardze, un tad to uzaicina un uztic tai ļoti daudz ko darīt, bet tad, kad ir padarītā novērtējums, tad it kā šo Zemessardzi atkal aizmirst. Tanī pašā laikā, visus pēdējos gadus, ir ārkārtīgi daudz, vesela paaudze, "meistaru", kuri tikai to vien dara, kā meklē Zemessardzes darbībā visu to negatīvāko. Arī Zemessardzes štābā vāc materiālus par to, cik ļoti īpatnēji masu informācijas līdzekļi reizēm izturas pret šo veidojumu. Un es tomēr gribētu, lai mēs neaizmirstu, ka Zemessardze šodien ir gandrīz vai vienīgā struktūra Latvijā, kura ir spējīga valstij palīdzēt un kurā pulcējas visvairāk tieši nacionālpatriotiski noskaņotu cilvēku, idejisku cilvēku. Jūs labi zināt, ko nozīmē darbs ārrindas dienestā Zemessardzē, par ko šie cilvēki praktiski nesaņem neko, bet, tieši otrādi, par saviem līdzekļiem daudz ko iegādājas Zemessardzes vajadzībām. Un tāpēc Zemessardzei vajag palīdzēt. Un negaidīt, kamēr to darīs Ministru kabinets. Labi, šī palīdzība var būt nav tik pilnīga, šī palīdzība nav tik izvērsta, nav to iespēju, bet Saeimai galīgi atteikties no šo jautājumu risināšanas, es domāju, nebūtu pareizi.

Esmu strādājis Augstākajā padomē Aizsardzības un iekšlietu komisijā tad, kad veidojās Zemessardze, kad mēs no sava vidus izvirzījām pirmos Zemessardzes komandierus, esmu Rīgas pilsētā pusotru gadu vadījis Drošības un kārtības komiteju un praktiski sadarbojies ar zemessargiem, un varu par viņiem teikt visu to labāko. Nerunāšu par to, ka varbūt kāds atsevišķs pārstāvis, kādi gadās jebkurā struktūrā... ir varbūt bijušas kaut kādas domstarpības, bet tas mani nav nekad uztraucis. Bet to milzīgo darbu, ko šie paši Rīgā esošie zemesssargi ir veikuši, nevar novērtēt par zemu. Es nemaz nerunāju par laukiem, es nerunāju par pagastiem, kur Zemessardzes struktūras ir vienīgās, kuras vispār ir spējīgas tur kaut ko darīt.

Un tāpēc, uzskatot, ka piedāvātais variants tiešām varbūt ir pagaidu variants... bet nekā labāka nav, neko citu mēs tik ātri nesagaidīsim. Es labi atceros mūsu tikšanos ar Finansu ministrijas pārstāvjiem Aizsardzības un iekšlietu komisijā pirms budžeta apstiprināšanas... Tā ka atļausiet pasmaidīt par cerību, ka būs kādi nopietni risinājumi no tās puses! Un neviens netraucē Aizsardzības un iekšlietu komisijai uzaicināt uz savām sēdēm tos pašus Ministru kabineta pārstāvjus un runāt visaugstākajā līmenī. Lūdzu, - tas ir viens ceļš, ko valdība tuvākā vai tālākā laikā piedāvā. Un runājam par to. Bet otrs ir tas, ko mēs paši darām šodien, un tāpēc es tomēr ierosinu, cienītie kolēģi, atbalstīt šo variantu. Domāsim visi kopā, kā tālāk šos jautājumus risināt, - pārāk maz mēs esam domājuši par šo savu pienākumu! Un tad tiešām mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija pacentīsies aktīvāk strādāt pie citu ar šo jautājumu saistīto problēmu risināšanas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es nevaru piekrist Lujāna kunga nostādnei, ka tie līdzekļi, kas šā likumprojekta pieņemšanas rezultātā tiktu novirzīti Zemessardzei, - ka tie tiks atrauti bērnu pabalstiem vai arī kādiem citiem pasākumiem. Un es arī tomēr nepiekrītu Kristovska kunga izteiktajai nostādnei, ka par šiem līdzekļiem... par šo likumprojektu jārunā tādējādi, ka, pieņemot to, mēs rodam kādus papildu resursus Zemessardzei. Es domāju, ka šis ir ļoti būtisks jautājums, un šā likumprojekta būtības pamatā ir jautājums par Zemessardzes reālu materiālu ieinteresēšanu veikt ekonomisko noziegumu apkarošanu. Tātad, lai mums valstī būtu struktūras - konkrēti, Zemessardze -, kas reāli veiktu nelegālo preču kontrabandas apkarošanu.

Un es noteikti gribu atbalstīt šo likumprojektu, un arī frakcija "Latvijai" atbalstīs tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es uzskatu, ka, ja valdošās koalīcijas vairākums neatbalstīs to, tad tas būs kārtējais apstiprinājums tam, ka valdība negrib apkarot kontrabandu, bet dod priekšroku virspusējām un tikai demonstratīvām populistiskām aktivitātēm.

Te bija runa par Ministru kabineta noteikumiem. Ja tie tiks pieņemti, tas būs ļoti labi, bet, kamēr šo noteikumu nav (un tie tikai varbūt būs), es uzskatu, ka ir absolūti nepieņemama tā nostāja, ka Saeimai būtu jāatturas no likuma izdošanas šajā sakarā. Jo Saeima ir tiesību sistēmas veidošanas jomā augstākā pakāpē par Ministru kabinetu un Saeimai, neapšaubāmi, ir tiesības - un, es uzskatu, faktiski šajā gadījumā arī morāls pienākums - šā jautājuma regulēšanu pacelt likumdošanas līmenī. Es uzskatu, ka tas ir jādara un jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, diemžēl jāsaka tā: ja šobrīd Latvijā vēl kādam var uzticēties, tad tā ir Zemessardze. Diemžēl valsts policija ir pierādījusi savu bezdarbību. Tad, kad Juris Bojārs nošāva vienu zagli un otrs tika aizturēts, pagāja dažas dienas un zagli izlaida brīvībā. Tikai pēc tam, kad iedarbojās sabiedrības spiediens, šī izmeklētāja vēlreiz kaut ko izdarīja. Man ir mana vēlētāja Putinceva kunga iesniegums par to, kā šī pati izmeklētāja ņirgājās par to, ka viņam ir nozagta mašīna. Viņš atrada melnīgsnēju "tautiešu" midzeni, kur šī mašīna atradās un kur melnīgsnējie "tautieši" piedāvāja kompensēt viņam zaudējumus, un beigu beigās izrādījās, ka melnīgsnējais "tautietis" tika sodīts ar deportāciju ārpus Latvijas teritorijas.

Šādu gadījumu valsts policijai ir pietiekami daudz. Lai cienījamais mans kolēģis Dobeļa kungs neļaunojas, bet es uzskatu, ka municipālā policija vai pašvaldības policija šodien vairumā gadījumu ir pašvaldības reketa ierocis un nodarbojas ar uzņēmēju un it sevišķi tirgotāju, nu, maigi izsakoties, ekspropriāciju... viņu īpašumu ekspropriāciju. Protams, tie ir tikai atsevišķi gadījumi kā valsts policijā, tā arī pašvaldības policijā. Vispār noziedzības līmenis tiek apkarots burvīgi. Nu, tie ir tikai atsevišķi gadījumi.

Mums vēl ir 15 tiesībsargājošas institūcijas. Jelgavā to esot 19, kā man ir zināms no Jelgavas padomes cilvēkiem, un tomēr, tikko kaut kas notiek un ja pa īstam vēršas pie kāda pēc palīdzības, tad tikai pie Zemessardzes. Un pilnīgi pareizi Dobeļa kungs teica - Zemessardzē pašreiz ir ļoti nacionāli noskaņoti cilvēki, tādi, kuri par saviem līdekļiem pērk ieročus, tērē savu laiku. Diemžēl šajā militarizētajā struktūrā līdzsvaram ir par maz pragmatiski domājošu cilvēku. Līdzsvaram vajag pragmatiski domājošus cilvēkus, jo, kad ir novirze uz vienu pusi, tas jau diez cik labi nav, tad arī iznāk, ka, iedzerot nacionālo šņabīti un pašaudoties par nacionālajiem līdzekļiem pirktiem automātiem nacionālu mašīnu virzienā, dažreiz arī nogalina vispār nacionālu sievieti, kura neko sliktu nav izdarījusi. Bet arī tie ir atsevišķi gadījumi. Mans uzskats ir, ka šo likumprojektu vajag atbalstīt. Jo šobrīd cerēt uz to, ka Ministru kabinets kaut ko izdarīs, ir ļoti grūti. Es vēlreiz atgādinu savu teicienu par valdošo politisko eliti. Zemessardze diez vai būs tā, kas šo eliti ļoti gribēs aizstāvēt. Nu neņemiet ļaunā, man šodien laikam ir "ieciklēšanās" uz politiskās elites veidošanās procesiem Latvijā. Bet šobrīd tas diemžēl ir aktuāls moments. Un tad, kad es dzirdu, ka Zemessardzei vispār nekā nav jāpalīdz, ka Zemessardzē nav jāievada pragmatiski domājoši cilvēki... Jo - būsim atklāti: valsts nebūtu saņēmusi ne santīma... Ja šodien Zemessardze negribētu pat 80 procentus, varbūt Zemessardzei varētu atdot pat visus 100 procentus, jo kontrabandas ļaunums jau ir ne tikai tas, ka viņa ieplūst valstī; kontrabandas ļaunums ir arī tas, ka viņa aptur normālo tirdzniecību, normālo ekonomisko apriti valstī un darbojas kā negatīvs spēks. Es arī jau nu gan piekrītu, ka prasīt 80 procentus būtu tā kā mazliet par šerpu un ka 40 procenti... vienkārši par to, ka sadarbojušies līdz atklāšanai... Bet tas nav pirmā lasījuma moments. To jau var otrajā un trešajā lasījumā precizēt. Ir ekonomiskie aprēķini, kas rāda, ka ieinteresētība pazūd, ja ir intervāls no 49 procentiem līdz 51 procentam; ja būs mazāk, tad nu gan nav vērts. Bet tas, tā teikt, ir tehniskas dabas jautājums. Es aicinu mūsu kolēģus atcerēties, ka Zemessardze tik tiešām ir mūsu nacionālais bruņojums, ka Zemessardzē ir jāievada pragmatiskā domāšana, ka kontrabandas apkarošana ir valsts ekonomiskās sakārtošanas uzdevums nr.1 un šajā gadījumā nav vērts žēlot tos līdzekļus, ko ... no citas puses, nevis no valstiskās puses... dos valsts kasei. Kaut vai tikai 20 procentus. Bet, ja nebūs Zemessardzes, nebūs arī šo 20 procentu. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, nevis tā, kā Čerāna kungs teica, ka kaut kad pieņems. Tie šodien ir spēkā. Un tad, kad bija mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde un kad bija Zemessardzes pārstāvji, viņu juridiskā dienesta priekšnieks arī bija šajā sēdē, un es uzdevu konkrētu jautājumu. Es teicu: "Ko jūs kā dienesta priekšnieks esat darījis, lai šo jautājumu sakārtotu? Jums rodas problēmas, jūs nesaņemat naudu, bet vai jūs esat bijuši Finansu ministrijā un kārtojuši šīs attiecības starp Zemessardzi un Finansu ministriju, lai šos normatīvos dokumentus, kuri jau ir spēkā, iedarbinātu beigu beigās?" Dabīgi, ka viņiem nebija atbildes. Jūs jau saprotat, kāpēc nebija atbildes. Tāpēc, ka nekas šajā virzienā netiek darīts. Netiek ieti tie ceļi, kuri jau faktiski ir normēti. Tagad mēs vienkārši iziesim vēl vienu procesu, un es pieņemu, ka mēs atbalstīsim šo un beigu beigās pēc pusgada atgriezīsimies tieši pie tās pašas problēmas vai arī varbūt šo jautājumu atrisinās Ādamsons, Dobelis, Kristovskis vai Čerāns, vienalga, kurš no deputātiem, kuri aizies un paņems zemessargu komandieri vai kādu no viņa vietniekiem aiz rokas, un aizies uz Finansu ministriju un risinās šo jautājumu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šodien spēkā ir dokumenti un ka ir jāiedibina tā kārtība, kura jau faktiski ir reglamentēta. Tas ir vienīgais mans aicinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības ruļļa 135.pantam, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums ir balsojams vispirms.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Komisijas vārdā, lūdzu, referents.

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Paldies Dobeļa kungam, Čerāna kungam un Krisberga kungam par atbalstu. Paldies arī tiem deputātiem, kas atbalsta šos grozījumus šajā likumā, bet es gribētu Lujāna kungam sacīt: "Es zinu, ka jūs nekad neuzņems zemessardzē!" Tas nu ir vairāk nekā skaidrs. Vai tad jūs labāk gribat, lai miljoni aiziet valsts kasei garām? Es esmu dzirdējis, ka ir kaut kāda runa par 150, 160 vai 200 miljoniem, kas iet valsts kasei garām sakarā ar muitas nodokļa neiekasēšanu; ir arī mazāk miljonu minēts. Es domāju, neviens no šiem skaitļiem nav precīzs, jo neviens nevar precīzi pasacīt. Pat finansu izziņas dienests to nevar pasacīt, jo tur ir ierosinātas kādas divas krimināllietas šajos gados. Cik ir atgūti miljoni - to neviens nevar pateikt. Arī to, cik iet garām valsts kasei. Bet tas, ka iet miljoni garām - tas ir fakts. Bet tad, kad Zemessardze stāvēja uz Latvijas valsts robežas, tad valsts robeža bija "aiz atslēgas". Tad, kad Zemessardze, tā sacīt jāsaka, dežurēja gar robežu, tad viena diena skaidri parādīja...Tas bija toreiz kopā ar ekonomisko... tā saucamo VESAD.... Toreiz muitas punktos parādījās trīs un četras reizes lielāki ieņēmumi.

Un tagad es gribētu teikt Kristovska kungam. Viņš sacīja mūsu komisijā, ka viņš ar sausu muti esot aizstāvējis. Es tikai nezinu - ko aizstāvējis. Acīmredzot jūs aizstāvējāt tik daudz un tik tālu, ka jūs vairs neesat Zemessardzes štāba priekšnieks. Un, kad jūs bijāt iekšlietu ministrs, kāpēc tad jūs tos jautājumus nekārtojāt? Tas taču bija jūsu kompetencē! Tādēļ arī laikam jūs neesat vairs iekšlietu ministrs. (Starpsauciens: "Paldies Dievam!")

Un arī Ādamsona kungam es to pašu gribu pateikt. Jūsu pienākums bija kārtot to kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un ar citiem dienestiem un nav ko šeit pārmest Zemessardzei. Nav ko pārmest šeit! Tāpēc jūs arī neesat iekšlietu ministrs vairs. Diemžēl. (Starpsauciens: "Paldies Dievam!")

Es aicinu deputātus atbalstīt šos grozījumus Zemessardzes likumā pirmajā lasījumā. Arī man jau ir savi labojumi šajā likumā. Es uzskatu, ka likums tomēr stāv augstāk par Ministru kabineta noteikumiem. Es esmu runājis ar valsts ieņēmumu ministri Počas kundzi un ar Finansu ministrijas darbiniekiem, ka to sadales mehānismu var izstrādāt. Un tas tiks izstrādāts tuvākajā laikā, kā tos procentus savstarpēji sadalīs bruņotie formējumi - policija, Zemessardze, robežapsardzība. Tā ir šo ministru un komandieru darīšana. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

O.Grīgs. Paldies, kolēģi! Es domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija saņems jūsu papildinājumus vai grozījumus līdz 15.martam.

Sēdes vadītāja. 15.marts. Citu priekšlikumu nav. Tātad iesniegšanas datums labojumiem un papildinājumiem otrajam lasījumam - 15.marts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tālāk. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs izskatīsim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzu komisijas pārstāvi!

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā tiek piedāvāts jums grozījums likumā "Par valsts civildienestu".

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, precizēsim, Krisberga kungs! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.457?

V.Krisbergs. Ar 350.dokumentu.

Sēdes vadītāja. Bet tur ir rakstīts, ka otrajā lasījumā likumprojekts sagatavots.

V.Krisbergs. Es atvainojos, trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. 350. dokumentā ir rakstīts: "Sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā", tāpēc es jums jautāju: ar kuru dokumentu mēs strādājam? Ar 457., kā es saprotu.

V.Krisbergs. Jā, pilnīgi pareizi! Es atvainojos. Numuri bija sajaukti. Grozījums likumā "Par valsts civildienestu". Bija iesniegti trīs Juridiskās komisijas priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - ir noraidījusi. Iepazīstinu ar tiem:

Pirmais Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu "grozījums" ar vārdu "grozījumi". Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, jūs par šo priekšlikumu vai par kādu citu? Jūs neesat norādījis, par kuru no priekšlikumiem jūs runāsit. Par šo? Paldies. Deputātiem iebildumu pret ... Tātad, deputāti, vai kāds vēlas runāt par komisijas iesniegto priekšlikumu, jo pašlaik kājās stāv... (Starpsauciens: "Balsot!")

Aigars Jirgens - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums šo jautājumu, kā tiks formulēts likuma virsraksts, atstāt kā pēdējo, jo tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pieņemti vai netiks pieņemti pārējie Juridiskās komisijas priekšlikumi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jirgena kungs pateica to pašu.") Paldies. Tātad ir priekšlikums Juridiskās komisijas pirmo grozījumu jeb labojumu - aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu "grozījums" ar vārdu "grozījumi" - izskatīt pēdējo, jo tas, kā izskatīs tālākos priekšlikumus, noteiks, kā likumam būtu jāsaucas. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav.

Tātad sāksim izskatīt, sākot ar otro. (Starpsauciens: "Tas pats...")

V.Krisbergs. Principā otrais Juridiskās komisijas papildinājums ir analogs, tāpēc būtu vērts tādā gadījumā tos abus izskatīt pēdējos.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu arī pret šo priekšlikumu

nav. Lūdzu!

V.Krisbergs. Trešais Juridiskās komisijas ierosinājums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu "divus" ar vārdu "trīs" un vārdu "èetrus" ar vārdu "piecus". Ir runa par to, ka likuma "Par valsts civildienestu" 15.pantā ir teikts, ka persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts un ir nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Priekšlikums tātad ir - palielināt šo laiku par vienu gadu. Kā minimālo, tā arī maksimālo termiņu. Atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šogad paiet divi gadi, kopš likuma "Par valsts civildienestu" pieņemšanas, kas radīja mūsu valstī tādu jēdzienu, kas jau bija aizmirsies, - ierēdņi. Un tagad Latviju diezgan bieži mēdz dēvēt par ierēdņu valsti. Tas gan ir kļūdaini, jo Latvijā ierēdņu vēl līdz šim nemaz nav, ir tikai ierēdņu kandidāti, kas par tādiem top, bet, ja paliek šī norma - divi gadi, tad šajā gadā lielākā daļa no mūsu daudzskaitlīgajiem ierēdņiem var kļūt par... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Var kļūt!") no ierēdņu kandidātiem var kļūt par ierēdņiem. Var kļūt, jā! Lūdzu, man... es saprotu. Nesarunāsimies! Es jau pats izlabojos.

Tā, un līdz ar to rodas jautājums: vai mūsu ierēdniecība ir jau nobriedusi, lai viņai piešķirtu to goda pilno nosaukumu "ierēdnis"? Vai tā jau ir tiktāl izmācīta, lai viņa varētu pilnīgi teikt, ka viņa tam ierēdņa nosaukumam atbilst, kā tas ir Eiropā? Diemžēl viss tas, ko mēs dzirdam gan no mūsu iedzīvotājiem, gan arī no visiem ārzemniekiem, kam ir darīšanas ar mūsu ierēdņu kandidātiem, tās atsauksmes liecina, ka viņi vēl šo līmeni nav sasnieguši. Un tāpēc Juridiskā komisija... tas bija viens iemesls, kāpēc Juridiskā komisija ieteica nesteigties. Otrs iemesls ir tīri materiāls, jo, kā zināms, šogad valsts budžetā nav palielināta... nav paredzēti līdzekļi algas palielināšanai ierēdņiem. (Starpsauciens no zāles: "Valdības vaina!") Nē, tā ir mūsu vaina, jo mēs apstiprinājām budžetu. Un tagad, protams, ir slikti, jo ierēdņi ir cerējuši, bet valdība nevarēs viņus apmierināt. Valdība kādreiz... iepriekšējā valdība ir solījusi, bet šī valdība nespēs apmierināt. Solījums, protams, ir jāpilda, bet man liekas, ka vēl vairāk valdība ir solījusi un vēl vairāk cilvēku cer uz pensiju palielināšanu, tie ir pensionāri un invalīdi; vairāk cer uz pabalstu palielināšanu daudzbērnu mātes un citi materiāli nenodrošinātie, attiecībā uz kuriem mēs to nespējam izdarīt. Bet ierēdņiem mēs taisāmies to darīt. Pensionāri un invalīdi, un bērni ne pie kā nav vainīgi, turpretī par mūsu valsts bēdīgo ekonomisko situāciju lielā mērā ir atbildīgi tieši ierēdņi. Un tāpēc es domāju, ka viņi varēs vēl vienu gadu paciesties, lai saņemtu šo papildinājumu - par 20% paaugstinātu algu un par 50% paaugstinātas dažādas citas piemaksas, kuru likumā "Par valsts civildienestu" ir noteikts ne mazums - gan piemaksas par dzīvokli, gan piemaksas par braukšanu, gan piemaksa par sievas nestrādāšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Tāpēc es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu - izdarīt šīs izmaiņas minētajā likumā, jo valstij tādas naudas nav.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, jūs 8 minūtes izmantosit? Aigars Jirgens - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus - gan šo, gan arī nākamo, jo pēc būtības tie ir Ministru kabineta priekšlikumi, tikai tie bija iekļauti valsts budžetā pirmajā lasījumā, un Juridiskā komisija iebilda pēc formas, ka tādā veidā tas nav darāms, jo nevar iekļaut budžeta pārejas noteikumos grozījumus citos likumos. Un tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedza šos priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu" kā atsevišķus priekšlikumus, bet pēc būtības sākotnēji šie priekšlikumi nāca no valdības. Un tas iemesls ir tas, kā jau arī daļēji minēja Bišera kungs, ka Saeima, pieņemot valsts budžetu 1996.gadam, nav paredzējusi finansu līdzekļus ierēdņu kvalifikācijas eksāmenu rīkošanai, ierēdņu darba samaksas un sociālo pabalstu izdevumiem, kā arī valsts civildienesta ieviešanai Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs. Un to mēs esam akceptējuši, tāpēc būtu loģiski, ka mēs akceptētu šos Juridiskās komisijas priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs 6 minūtes izmantosit? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu kā Juridiskās komisijas loceklis, bet kā deputāts Endziņš. Lieta ir tāda: šeit jums ir pielikta klāt arī izdruka - Civildienesta likuma 15.panta spēkā esošā redakcija, un šeit ir rakstīts skaidri un gaiši, ka persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus... es uzsveru - ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus... tas nozīmē to, ka praktiski... tas nebūt nenozīmē, ka, ja šogad nav budžetā līdzekļi paredzēti, ir šī reforma jāveic. Bet šeit jau mēs ieliekam iekšā, ka mēs vispār pagarinām trīs gadu minimumu un maksimumu - ne vairāk kā pieci gadi. Acīmredzot, ja mēs sakārtosim ieņēmumus, tad līdz ar to, teiksim, varētu arī risināties tālāk visa šī valsts pārvaldes reforma, turpināties tālāk. Tāpēc arī es ieteiktu ņemt to vērā, jo šeit nebūt nav... te ir no diviem līdz četriem, tātad šis gads praktiski ir 1996. Ja būs tikai tie divi gadi faktiski, kā mums ir, tad ierēdņu kandidāti šogad paliks, un tas nenozīmē to, ka mums uzreiz momentāni ir jārīko šis eksāmens. Te ir no diviem līdz četriem gadiem, tātad atkarībā no tā, kāds būs budžeta finansējums, var šo jautājumu risināt 1997.gadā, ja būs budžetā līdzekļi, vai pat mazliet vēl vēlāk. Tāpēc es ieteiktu arī apsvērt šo aspektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, ja jūs vēlaties runāt kā deputāts, vai jūs izmantosit 5 minūtes? (No zāles deputāts V.Krisbergs: "Nē, man būs par maz.") Jums ir par maz. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš", vai jūs kā deputāts izmantosit? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Arī es neesmu nekāds ierēdņu sistēmas atbalstītājs un savulaik diezgan skeptiski skatījos uz šo likumprojektu, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ko runāja Endziņa kungs, - ka, tikai sākot ar šā gada rudeni, reāli pirmie ierēdņu kandidāti būs šajā statusā savu laiku nodienējuši, kā likumā stāv rakstīts; būs nodienējuši valsts dienestā ne mazāk kā divus gadus. Un tikai 1996.gada rudenī teorētiski būs nepieciešami šie papildu līdzekļi no valsts budžeta, bet tikai tajā gadījumā, ja attiecīgās civiliestādes vadītājs uzskatīs, ka ierēdņa kandidāts ir cienīgs kļūt par ierēdni. Manuprāt, šis jautājums nav sasteidzams, likums nav grozāms, jo ir iespējams, ka nākamgad mums būs vairāk naudas valsts budžetā, un tad mēs varēsim izpildīt to solījumu, ko mēs esam ielikuši likumā "Par valsts civildienestu". Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo grozījumu iesniedza nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet iesniedza Juridiskā komisija, tātad komisija, kura faktiski neatbild par budžeta jautājumiem. Tas ir mazliet dīvaini. Godātie kolēģi, es tomēr gribētu, lai jūs šo ierosinājumu noraidītu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Pirmais. Mūsu visu vārdā sveicam mūsu kolēģi deputātu Kārli Čerānu sakarā ar Eiropas akadēmijas goda diploma saņemšanu par pētījumiem datortehnikā "Paplašināta automātu algoritmiskā analīze". (Aplausi.) Čerāna kungs, paejiet dāmai pretī, lai saņemtu ziedus.

Vārds paziņojumam Oļģertam Dunkeram - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Kolēģi, es esmu ļoti pateicīgs priekšsēdētājas kundzei, kas šo paziņojumu izdarīja manā vārdā... manā vietā. Tas bija ļoti patīkami, dāmas vienmēr ir uzmanīgākas par kungiem, tikai pie visa tā es gribētu piebilst vēl vienu frāzi, to, ka no šīs augstās tribīnes kāds apšaubāma inteliģences līmeņa kungs mūsu frakciju nosauca par "kârklu vāciešu" partiju. Tad nu šis gadījums pierāda, ka jauktajām ģimenēm laikam ir tie talantīgākie bērni. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, es aicinu visus uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt - starpbrīža sākumā.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti. Darbu turpinām.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Vēlreiz atgādinu, ka šobrīd es uzstājos kā deputāts, nevis kā komisijas pārstāvis.

Man gribētos atzīmēt to interesanto faktu, par ko jau runāja Endziņa kungs un Lagzdiņa kungs, - par Juridiskās komisijas ieteikto papildinājumu sakarā ar termiņa izmaiņām. Atklāti sakot, man ir grūti saprast. Saeimas Juridiskā komisija. Un juridisks nonsenss. Tad, ka cilvēki pirms diviem gadiem stājās valsts civildienestā un kļuva par civildienesta ierēdņu kandidātiem, likums (es pasvītroju - Saeimas apstiprināts un Valsts prezidenta izsludināts likums) teica: ja jūs būsiet kārtīgi darbinieki, labi mācīsieties un kļūsiet pēc Eiropas standartiem derīgi civildienesta ierēdņa amatam, jūs par tādiem būsiet. Atlika tikai piebilst tā, kā to teica Dievs: un tas bija labi. Šodien Juridiskā komisija grib atpakaļejošā veidā pateikt cilvēkiem, ka par ierēdni viņi varēs kļūt tomēr ne ātrāk kā pēc trīs gadiem. Atvainojiet, - ja jau pat Saeimas komisija ir tik "kompetenta", tad ko nu runāt par ierēdņa amata kandidātu! Piedosim tad varbūt tam ierēdņa amata kandidātam to nekompetenci! Tikai man liekas, ka šobrīd arī Saeimā ir sajaukts kalpotājs, klerks, un ierēdņa amata kandidāts vienā personā. Pilnīgi pareizi pateica Endziņa kungs: ne jau visi ierēdņa amata kandidāti diemžēl ir pelnījuši šoruden kļūt par ierēdņiem. Bet, lūk, tam ierēdņa amata kandidātam, kurš to ir pelnījis, kurš ir kārtīgi izpildījis visu to, ko pieprasa ierēdņa statuss, - lūk, tam gan varbūt tomēr atradīsies tie daži lati, ko pieliks tam pie algas.

Otrkārt. Neviens likums neparedz, ka pēc diviem gadiem viņam jākļūst par ierēdni, bet ir teikts: ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Tātad, cienītā Saeima, ja nu reiz viena komisija pierāda juridisko nonsensu, tad to nepierādīs acīmredzot - jau par populāru citātu ir kļuvis šis izteiciens - simts gudrākās Latvijas galvas. Es domāju, ka šis jautājums ir izsmelts un balsošana to pierādīs.

Izmantojot iespēju runāt par izmaiņām Civildienesta likumā, man gribētos runāt vēl par nākamo punktu, jo es izmantošu pilnībā savu laiku.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Krisberga kungs! Mēs apspriežam konkrētu labojumu likumā, runājam par katru konkrēto labojumu, tāpēc nevajag laiku izmantot citu jautājumu izskatīšanai. Šoreiz ir skatāms konkrētais Juridiskās komisijas priekšlikums. Nobalsosim par to un tad virzīsimies tālāk! Un atkal būs 15 minūtes, lai diskutētu.

V.Krisbergs. Paldies, Kreituses kundze, par aizrādījumu, bet jūs jau vēl nezināt, vai es būšu novirzījies no tēmas, jo es neesmu sācis par to vēl runāt. Līdz ar to es uzskatu, ka, palielinot šo laiku no diviem uz trīs gadiem, mēs ļoti būtiski iespaidosim citu struktūru vēlēšanos strādāt tālāk - tādu kā Iekšlietu ministrija, kā pašvaldības - , jo arī tās redzēs, ka nav īsti perspektīvi. Ja Saeima tik būtiski maina likuma tekstus un termiņus, tad tiem cilvēkiem, kuri gribētu kļūt par speciālā civildienesta kandidātiem, būs vēl mazāks stimuls par tādiem kļūt. Man gribētos vienu lietu teikt: ja latvietis ir devis vārdu, vārds tiek turēts. Ja mēs pateicām cilvēkiem: "Esiet uzcītīgi, mācieties, strādājiet un esiet tik tiešām ierēdņa vārda cienīgi!" - tad šobrīd mums nav nekādas nozīmes likumu mainīt un noteikt trīs gadu termiņu, jo tas pilnīgi sagraus mūsu autoritāti. Paldies par uzmanību. Tas bija par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka te nav nekādas pretrunas, cienījamais Krisberga kungs! Juridiskā komisija neatbalstīja, ka var izdarīt likumā izmaiņas ar pārejas noteikumu palīdzību Valsts budžeta likuma projektā, kas bija klāt... Un te arī ir tas iemesls, kāpēc Juridiskā komisija ierosināja un iesniedza kā likumprojektus atsevišķi... Par cik jau bija grozījumi Civildienesta likumā, tad komisija toreiz noņēma nost un tie aizgāja kā priekšlikumi... Tikai kontekstā ar to, lai nedarītu izmaiņas likumā, ar pārejas noteikumu palīdzību citā likumā. Tikai tāpēc. Un pēc būtības tas ir jālemj Saeimai, vai palielina vai nepalielina. Un es jau savu viedokli šeit izteicu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu "divus" ar vārdu "trīs" un vārdu "èetrus" ar vārdu "piecus"." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs. Nākamais priekšlikums ir atkal Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš skan šādi: svītrot likumprojektā vārdus "Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā un" un vārdus "Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un". Atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... (No zāles deputāts A.Jirgens: "Ir!") Aigars Jirgens - "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Jau runājot par iepriekšējo pantu, par ko mēs balsojām, es teicu - tas attiecas arī uz šo, un jautājums šeit ir tieši tāds pats. Tas ir būtībā valdības priekšlikums, kas vienkārši no budžeta likuma pārejas noteikumiem tika pārveidots par priekšlikumu pie Civildienesta likuma, un tas ir tieši tādā pašā veidā balsojams kā iepriekšējais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu tikai atgādināt, ko tas nozīmēs, ja šo priekšlikumu pieņems. Tas nozīmēs, ka praktiski uz nenoteiktu laiku tiks apturēta civildienesta reforma Iekšlietu ministrijā, uz Iekšlietu ministrijas darbiniekiem netiks attiecināti Civildienesta likuma tie noteikumi un tās normas, kas paredz zināmas prasības civildienesta ierēdņu kandidātiem (to skaitā ir prasība būt pilsonim, nebūt saistītam ar PSRS Valsts drošības komiteju, valodas prasības), un man likās ļoti dīvaini, ka šo priekšlikumu atbalsta "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts Aigars Jirgens. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai šo grozījumu likumā. Diemžēl jāatzīst, ka iesniegtais likumprojekts ir kompromiss starp grozījumu likumā "Par valsts civildienestu"... Pārejas noteikumu 8. punktu, kurš nosaka, ka civildienesta reforma Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā notiek līdz 1996. gada 1. aprīlim, Iekšlietu ministrijas gatavību šai reformai un 1996. gada valsts budžeta ierobežotajām iespējām. Civildienesta ieviešana iekšlietu sistēmā ir komplicēta, un, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Dānijā, Francijā un citur), arī Latvijā var būt runa tikai par speciālo uniformēto civildienestu, kur jāsavieno vispārējie civildienesta noteikumi un specifiskās prasības, kas izriet no Iekšlietu ministrijas sistēmas funkcijām. Tāpat jāatzīst, ka Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošie ir gandrīz vai vienīgie valsts darbinieki, kas bauda reālas sociālas garantijas. Tie kolēģi, kas bija arī 5. Saeimas deputāti, atcerēsies, ka jau 5. Saeimas laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudzas problēmas un pretrunas šajā jautājumā tika risinātas. Tomēr Iekšlietu ministrijas sagatavotā un 1995. gada martā Saeimā iesniegtā koncepcija civildienesta ieviešanai Iekšlietu ministrijas sistēmā tika komisijā noraidīta un atdota atpakaļ uzlabošanai.

1995. gada novembrī Iekšlietu ministrijā tika sagatavots jauns Iekšlietu ministrijas sistēmas speciālā civildienesta likuma projekts. Pirms tam Iekšlietu ministrijas štāba pārvalde darbam ar personālsastāvu veica lielu darbu, saņemot atzinumus un priekšlikumus no visām ministrijas nodaļām un struktūrvienībām. Diemžēl likumprojektā par valsts budžetu 1996. gadam Iekšlietu ministrija aizmirsa paredzēt civildienesta ieviešanai ministrijas centrālajā aparātā nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu. Nu gadās.

Ļoti interesanti, ka 28. februārī šogad, dienu pēc tam, kad grozījumu likumā "Par valsts civildienestu" apspriešana trešajā lasījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija jau izdarīta, valsts sekretārs Stara kungs nodod mums iesniegumu ar paziņojumu, ka 1996. gada valsts budžetā līdzekļi civildienesta ieviešanai šobrīd nav paredzēti. Un ir lūgums likumprojekta par valsts civildienestu pārejas noteikumu 8. punktu... atbalstīt tādus grozījumus, kuri nenonāktu pretrunā ar Valsts budžeta likumu 1996. gadam. No šā iesnieguma, kā arī no Iekšlietu ministrijas nepietiekami operatīvās darbības civildienesta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanā es gribu izdarīt secinājumu, ka ministrijas vadība - kā iepriekšējā, tā diemžēl arī pašreizējā - nav ieinteresēta speciālā civildienesta ieviešanā Iekšlietu ministrijas sistēmā. Par šo ieinteresētības trūkumu es varu izteikt vienīgi savus minējumus. Dokumentu, protams, nav. Jautājums ir ļoti delikāts. Viens no iemesliem varētu būt ministrijas centrālā aparāta darbinieku bažas - līdz ar speciālā civildienesta ieviešanu zaudēt speciālās finansu un sociālās garantijas. Tās ir: piemaksa par izdienu, piemaksas par speciālā dienesta pakāpi un tā tālāk. Bet otrs iemesls, šķiet, būs ticamāks. Atcerieties manu žestu. Man gribētos pateikt, ka likumā par civildienestu 2. nodaļas 6. panta 8. punkta normās ir noteikums, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata vai ārštata darbinieki (arī, protams, PSRS aizsardzības, Krievijas vai citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki vai minēto institūciju aģenti). Man šķiet, ka mums ir skaidrs, kāpēc galu galā 1995. gadā izdalītie budžeta līdzekļi tik vienkārši tika atgriezti atpakaļ un kāpēc visu laiku ir problēmas un problēmas, un problēmas ar civildienesta ieviešanu un pārvēršanu no PSRS ierastās militarizētās struktūras uz demilitarizēto Eiropas civildienesta variantu. Tāpēc es neredzu citu iespēju, kā tikai atbalstīt, tomēr noraidot Juridiskās komisijas priekšlikumu, civildienesta ieviešanas pagarinājumu līdz šā gada 31. decembrim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izsvītrot likumprojektā vārdus "Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā un" un vārdus "Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, kolēģi! Nākamais priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija, ir izteikt pārejas noteikumu 8. punktu šādā redakcijā: "Reforma notiek šādā secībā:

1) Naturalizācijas pārvaldē un Valsts meža dienestā - līdz 1995. gada 31. decembrim (reformas otrā kārta);

2) Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentā - līdz 1996. gada 1. aprīlim (reformas otrā kārta);

3) Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā - līdz 1996. gada 31. decembrim (reformas otrā kārta);

4) Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un pašvaldību iestādēs - līdz 1996. gada 31. decembrim (reformas trešā kārta)."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Krisberga kungs, mēs atgriežamies pie tā, ko, kā jūs teicāt, izskatīsim pēdējo, - pie likumprojekta nosaukuma.

V.Krisbergs. Jā, es atvainojos. Tik tiešām mums tas ir jādara. Un līdz ar to automātiski, protams, ir jābalso par pirmo un otro priekšlikumu, jo, lai gan pamatkomisija tos neatbalstīja, reālā situācija tomēr prasa daudzskaitli.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Endziņa kungs, es zinu, ka jūs teiksiet, ka nav loģikas balsojumam, jo ir divi... Bet vai drīkst pieņemt Juridiskās komisijas atzinumu, ja komisija nav atzinusi?

Lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmais un otrais priekšlikums nav balsojams, jo, ja jau Saeima nobalsoja par trešo, tātad tika papildināts un tātad te vairs nav tikai viens grozījums, bet ir daudzskaitlis, tātad ir automātiski... Juridiskās komisijas pirmais un otrais priekšlikums ir jāakceptē, jo savādāk būs neloģiski. Mēs akceptējam trešo grozījumu, kuru komisija neatbalstīja, un tagad ir daudzskaitlis, un tad būs loģiski...

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, vai Kārtības rullis pieļauj automātiski akceptēt kādu noraidītu priekšlikumu? Ja deputātiem iebildumu nav, tad varētu pieņemt Endziņa kunga priekšlikumu. Tā kā reālā situācija ir tāda, ka ir vairāki grozījumi, tad nosaukumā ir vajadzīgs vārds "grozījumi" (daudzskaitlī), nevis "grozījums" (vienskaitlī). Un šis priekšlikums, pēc loģikas, nav balsojams. Deputātiem iebildumu nav?

Cik es saprotu, tagad es uzstāšos komisijas vārdā un aicināšu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

V.Krisbergs. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja, par iniciatīvu, bet komisijas vārdā es aicināšu balsot par priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Es aicinātu balsot par likumu kopumā, nevis par priekšlikumu.

V.Krisbergs. Es atvainojos. Par likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu trešajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. panta pirmo daļu lūdz grozīt 07.03.96. Saeimas sēdes darba kārtību un izskatīt darba kārtības 14. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" (trešais lasījums) - nākamajā Saeimas sēdē. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova." Iebildumu nav? Tātad pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā". Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 385, kur ir Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā".

Juridiskā komisija nāk ar šādu ierosinājumu, praktiskās dzīves rosināta, jo tajos gadījumos, kad kāds uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība tiek atzīta par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, rodas arī problēmas par savstarpējām piedziņām pastāvošo augsto nodevu dēļ, un līdz ar to nav iespējams griezties tiesā, lai piedzītu varbūt no citām personām viņiem pienākošos maksājumus. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina izdarīt Civilprocesa kodeksa 89.pantā grozījumus - papildināt 89.pantu ar otro daļu. Proti: "Pēc prasītāja vai tā pārstāvja motivēta iesnieguma tiesa vai tiesnesis var atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz 100 latiem arī gadījumos, ja prasība celta tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) interesēs, kas atzīts par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, vai pret šādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)."

Mēs nosūtījām šo projektu arī Finansu ministrijai un mēs saņēmām pozitīvu attieksmi, un pozitīvs viedoklis par šo grozījumu ir saņemts arī no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo grozījumu un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Vēlos izteikt savas domas un atbalstu ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Iesniegtie grozījumi lielā mērā ir tiešām, kā jau Endziņa kungs šeit minēja, praktiskās darbības veicināti un rosināti, jo daudzu maksātnespējīgo un likvidējamo uzņēmējsabiedrību administratori un likvidatori... lielā mērā viņu darbs šajā svarīgajā parādu piedziņas procesā ir paralizēts caur to, ka tiesas atsakās pieņemt prasības pieteikumus pret parādniekiem, pamatojot ar to, ka par to nav nomaksāta valsts nodeva.

Lai nomaksātu visas pieprasītās valsts nodevas, daudzos gadījumos šīm maksātnespējīgajām un bankrotējošajām uzņēmējsabiedrībām būtu jāiztukšo pilnībā visa sava kase un būtu nepieciešams atdot valstij pat to naudu, kuru varētu izmaksāt cietušajiem kreditoriem un noguldītājiem. Jau pagājušā gada decembrī četru izputinātu banku - bankas "Baltija", Topbankas, bankas "Olimpija" un bankas "Credo" - administratori un likvidatori vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā lūdza pieņemt lēmumu par maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu atbrīvošanu no valsts nodevas, kas maksājama, sniedzot prasības tiesu iestādēs. Tomēr saglabājas esošā kārtība, kas ir noteikta ar likumu, - proti, ka bez valsts nodevas samaksāšanas lieta izskatīšanai netiek novirzīta, - un līdz ar to tiesai un tiesnešiem nebija likumīga pamata atbrīvot no valsts nodevas. Taču šeit ir zināma duāla situācija mūsu likumdošanā, jo Latvijas likumdošana nosaka arī to, ka viens no administratoru un likvidatoru galvenajiem uzdevumiem ir parādu piedziņa (turklāt ne jau tikai formāli veicot šo pienākumu, bet veicot to ar noteiktu mērķi - atgūt pēc iespējas vairāk naudas, ko atmaksāt kreditoriem). Bet pašreizējā situācijā, kad bankrotējošai bankai jānomaksā valsts nodeva, kas bieži vien skaitāma ne jau simtos, bet gan daudzos tūkstošos latu, likvidatoram stipri vien jāapdomā, vai vispār ir iespējams sākt tiesu darbus pret parādniekiem. It īpaši tāpēc, ka pat pozitīvs tiesas lēmums nenodrošina nedz parādu, nedz iemaksātās valsts nodevas atdabūšanu. Un līdz ar to zaudējumos jāraksta ne tikai zaudētais kredīts, bet arī valstij pārskaitāmā nodeva. Daudzi administratori un likvidatori lietas, kuras paredzēts iesniegt tiesā, sagrupē: tās, kur ir diezgan labas iespējas šo naudu atgūt, un tās, kuras ir mazāk perspektīvas, - un šīs pēdējās tad aiztur un reāli neiesniedz tiesās, jo nav viņu rīcībā tādu līdzekļu, lai nomaksātu šo valsts nodevu. Tā ka valstij ir jābūt zināmā mērā atbildīgai un ir jāsekmē jeb jāatvieglina šo parādu piedziņa no banku un uzņēmējsabiedrību debitoriem. Bet es uzskatu, ka šeit šajā grozījumā ierosinātais (proti, pēc motivēta iesnieguma tiesa vai tiesnesis ļautu atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz 100 latiem) zināmā mērā ir kompromiss attiecībā pret to prasību, kuru savulaik ir izvirzījuši administratori un likvidatori, - vispār atbrīvot šīs maksātnespējīgās un bankrotējošās uzņēmējsabiedrības no valsts nodevas. Līdz ar to es arī lūdzu kā šādu kompromisa risinājumu atbalstīt Saeimas deputātu iesniegtos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Civilprocesa kodekss, kurš šobrīd ir spēkā Latvijā un kurš jāievēro ik dienas daudzām, faktiski visām mūsu Latvijas tiesām, ir pieņemts vēl padomju laikos, pirms vairāk nekā 35 gadiem, un diemžēl viņš ir spēkā vēl šobrīd. Es arī pilnībā atbalstu iepriekšējo debatētāju viedokli, ka nepieciešams izdarīt grozījumus 89.pantā, lai šā panta redakciju saskaņotu ar laika garu. Bet tajā pašā laikā, godātie kolēģi, piecu gadu mūsu neatkarīgās Latvijas laikā, mēs neesam paguvuši sakārtot šo ļoti vajadzīgo un nozīmīgo normatīvo aktu, kurš ir ļoti apjomīgs un biezs. Viņā ir vairāk nekā 450 pantu, un viņš ļoti bieži tiek piemērots gan tiesnešu darbā, gan advokātu darbā, gan prokuroru darbā, bet joprojām šajā likumā, neskatoties uz to, ka Civilprocesa kodekss ir grozīts iepriekšējā parlamenta laikā vairāk nekā piecas reizes, viņā ir ļoti arhaistiskas, dažkārt pat smieklīgas un absurdas normas. Šajā kodeksā ir ļoti daudz atsauču uz PSRS likumiem, uz padomju iekārtu, uz PSRS Ministru padomi, uz PSRS Valsts banku, uz PSRS Finansu ministriju. Godātie kolēģi, šeit ir tādas lietas, kur trūkst vārdu, lai tās raksturotu, piemēram, Civilprocesa kodeksa 2.pantā. Es atkārtoju, šis kodekss ir spēkā jau piecus gadus neatkarīgās Latvijas laikā, un te ir tāda norma, ka civilprocesa uzdevumi ir pareizi un ātri izskatīt un izspriest civillietas, lai aizsargātu PSRS sabiedrisko iekārtu, sociālistisko saimniekošanas sistēmu, sociālistisko īpašumu, lai aizstāvētu PSRS Konstitūciju un Latvijas PSR Konstitūciju, aizsargātu kolhozus, to īpašumu un tā tālāk.

Šeit ir pants, kurš saka, ka tiesa var apturēt tiesvedību civillietās gadījumos, ja atbildētājs atrodas PSRS Bruņoto spēku aktīvajā daļā. Vienkārši šī norma ir smieklīga. Tāpat šeit 441.pantā ir norma, kas nosaka, ka bezvalstniekiem Latvijā tiesās ir tādas pašas tiesības kā citiem padomju pilsoņiem.

Godātie kolēģi, es domāju, ka šīm normām būtu vieta kādā humora laikrakstā, nevis neatkarīgās Latvijas kodeksā. Man ir ļoti patīkami, ka, klausoties šos absurdus, jūs nevis smejaties, bet varbūt ieklausāties, un es ceru, ka tas ir apliecinājums tam, ka mēs šo likumu sakārtosim un grozīsim. Es gribētu dzirdēt Juridiskās komisijas atbildi, kad šis kodekss tiks sakārtots atbilstoši saprāta un laika garam.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot te man jāsāk tieši ar atbildi Lagzdiņa kungam. Lieta jau ir tāda, ka tik tiešām, kaut arī Latvija ir neatkarīga piecus gadus, šajā īsajā laikposmā vienkārši tīri fiziski laikam nav iespējams visus likumus pārskatīt un attīrīt no visa vecā, arhaiskā. Tāpēc vēl Latvijas Republikas Augstākā padome pēc augusta puča pieņēma arī aktu, ar kuru noteica, ka šie likumi ir spēkā par tik, par cik viņi nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, ar Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem. Tātad zināma atruna bija. Es saprotu šo sašutumu, tāpēc ka Tieslietu ministrijas publicētajā pēdējā Civilprocesa kodeksā nezin kāpēc ir pārsvītrota, bet nav dota atsauce uz šo likumu. Tad rodas iespaids, ka, lūk, mēs atbalstām tik tiešām visus šos vecos arhaismus.

Jāsaka ir tā, ka mēs patiesi esam domājuši par to, ka ir nepieciešams izdarīt šīs izmaiņas un to visu attīrīt. Varu jūs informēt, ka praktiski Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šīs nepieciešamās izmaiņas, un Juridiskā komisija cer, ka mēs varēsim šīs izmaiņas iesniegt jums jau ar šo nelielo likuma grozījumu, arī visu šo lielo paketi. Jo redzat, kas ir par lietu. Tas nav vienkārši tā - izņemt ārā visas atsauces, kas ir uz padomju iekārtu vai padomju sociālistisko īpašumu, vai kolhoziem un tamlīdzīgi. Šeit ir tomēr jāskatās arī tīri redakcionāli uzreiz. Tas prasa patiesi tehnisku darbu. Faktiski tik tiešām tas ir nokavēts. To vajadzēja izdarīt daudz, daudz ātrāk, un tad mums šodien par to nebūtu jārunā.

Bez tam es gribu vēl informēt jūs par to, ka zināmā mērā varbūt šāda neizdarība ir saistīta ar to, ka mēs nospriedām, ka darba grupa jau strādāja visu laiku, informācija bija, ka tūlīt būs jaunais Civilprocesa kodekss, tad kādēļ mums nodarboties ar lāpīšanu vecajā kodeksā? Un būtībā mēs ķērāmies klāt pie vecās likumdošanas, vecajiem likumiem tikai tādā gadījumā, kad nu tiešām akūta nepieciešamība to prasīja, un iespēju robežās arī izdarījām šāda veida grozījumus, bet attiecībā uz Civilprocesa kodeksu diemžēl tas izdarīts nebija. Tātad es ceru, ka mēs varēsim uz otro lasījumu iedot jums arī jau tādā attīrītā veidā. Bet saprotiet, ka tas ļoti bieži ir kompakts dokuments, ka tas skar praktiski gandrīz vai ja ne katru, tad lielāko vairumu Civilprocesa kodeksa pantu. Cik šeit ir pantu - to jums Lagzdiņa kungs jau teica.

Bez tam Juridiskā komisija ir nonākusi pie šāda secinājuma. Kad mēs bijām izdarījuši pēdējos grozījumus Civilprocesa kodeksā, tad arī reālā, praktiskā dzīve parādīja, ka acīmredzot mēs esam pasteigušies ar pārejas noteikumiem. Tas attiecas gan uz Civilprocesa kodeksu, gan uz Kriminālprocesa kodeksu, jo šajos pārejas noteikumos ir noteikts, ka tiesās, par cik uzraudzība kā tāda ir izslēgta, būtībā uzraudzības kārtībā spriedums vai tiesas nolēmums var tikt pārsūdzēts, bet tas ir spēkā tikai līdz 31.janvārim. Tātad šodien faktiski jau vairs uzraudzības kārtībā neko nevar darīt ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ne arī palātu priekšsēdētāji. Arī šis grozījums jau ir sagatavots, un arī to mēs iekļausim uz otro lasījumu. Es pateicos par atbalstu un ceru, ka arī Saeima kopumā atbalstīs šo likumprojekta grozījumu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kādam ir iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja, es aicinātu līdz 18.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 18.marts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas lēmumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma piecu deputātu Dobeļa, Kalviņa, Lamberga, Seiles un Tabūna priekšlikumu - grozīt likumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem. Komisijai absolūti nebija nekādu šaubu par to, ka iesniedzēji ir vadījušies pēc viscēlākajiem nodomiem.

Vēl nezinot, ka tiks iesniegts šis projekts, man bija cilvēku pieņemšana Jelgavā, un no tiem cilvēkiem, kas bija atnākuši, lielākā daļa bija lietuviešu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijas dienvidu reģionos. Un parādība tiešām ir diezgan satraucoša. Proti, runa ir par ko? Runa ir par to, ka 40. un arī 50.gados ļoti daudzi, jāsaka, tūkstošiem cilvēku, no Lietuvas teritorijas tika izvesti uz Iekškrieviju, uz Sibīriju, no kurienes viņi nevarēja atgriezties pēc tam atpakaļ Lietuvā, un, tā kā viņus tur neņēma pretī, viņi atgriezās atpakaļ Latvijā, pareizāk sakot, apmetās Latvijā. Šobrīd viņi šeit dzīvo un principā ir represēti cilvēki, bet viņi nevar baudīt šī statusa kaut kādus... nu kaut vai atvieglojumus, kaut vai morālo gandarījumu gūt. Tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmais, varbūt ne svarīgākais, bet tomēr pietiekoši svarīgs apstāklis, kāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu, ir tas, ka nav juridiskas konsekvences, neraugoties uz visām mūsu simpātijām pret kaimiņvalstīm. Tomēr nav juridiskas konsekvences izcelt dažu valstu pilsoņus iepretim citām valstīm, un es pēc tam nevarētu nekādā veidā... ne es, ne arī citi cilvēki nevarētu komentēt tiklab Baltkrievijas, kā Krievijas, Kazahijas, Gruzijas vai citu valstu pilsoņiem... es nevarētu pierādīt, kur ir tā loģika. Un, lai gan ļoti cēlais un labi domātais Baltijas valstu solidaritātes princips, protams, ir svarīgs, bet visu ar to vien attaisnot nevar.

Un otrais, kāpēc mūsu komisija noraidīja šo priekšlikumu, ir tas, ka, lai arī cik niecīgi ir šie atvieglojumi politiski represētajiem, tomēr daudzu tūkstošu piepulcēšana klāt pie politiski represēto loka nozīmētu tikai vienu - samazināt tos nieka santīmus, ko bauda mūsu politiski represētie. Nu jūs jau paši saprotat, par ko ir runa. Tāpēc, izprotot iesniedzēju labo gribu, mēs nevarējām atbalstīt šo projektu, un, tā kā problēma tomēr pastāv, mēs ierosinām sekojošu risinājumu, ka starpvalstu sarunās tomēr arī šī problēma varētu tikt risināta, un es nedomāju, ka Lietuvas un Igaunijas valdības kategoriski norobežotos no jautājuma par šo cilvēku likteni. Varētu būt kaut kāda risināšana kopā, jo tā tomēr nav Krievijas situācija, kur gadiem ilgi var runāt, bet nekāda rezultāta nav, un tas ir grūti paredzams. Es nedomāju, ka šīs sarunas Ārlietu ministrijas līmenī būtu bezcerīgas, bet mēs iesakām iet šādu ceļu, nevis grozīt likumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina noraidīt šo deputātu grupas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja tā atklāti runā, es neticu, ka daudzi nobalsos par šo projektu, to es pilnīgi labi saprotu, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam izlikties, ka šīs problēmas nav. Un ir labi, ka šoreiz ir šāds mūsu piedāvājums. Jebkurā gadījumā es gribētu aicināt balsot par šo dokumentu. Un tas varbūt ietekmēs kaut kādā veidā paātrinātu šo problēmu risināšanu. Jo šis dokuments jau nav tapis tā vienkārši - mums ienāca prātā atbalstīt mūsu kaimiņvalstu pilsoņus. Šis dokuments tapa pēc tam, kad mūsu frakcijas pārstāvji vairākkārt tikās Jelgavā, Liepājā, Bauskā un citos Latvijas dienvidu rajonos it īpaši ar lietuviešiem, kuri paši mūs uzaicināja pārrunāt šīs problēmas.

Redzat, mēs ļoti skaisti nezin kāpēc visur runājam par Baltijas vienotību. Sakiet, lūdzu, kad izpaužas praktiski šī Baltijas vienotība? Viņa izpaužas parasti tad, kad tiešām kādreiz mums draud ārkārtīgi nopietnas briesmas, tad mēs to atceramies. Kādreiz tā bija kopīga padomju iekārtas kritizēšana, pat lamāšana, tur mēs ļoti ātri atradām kopīgu valodu. Arī Atmodas laikā, tiešām, bet šai vienotībai vajadzētu izpausties ikdienā, bet ikdienā izpaužas diemžēl pat dažu zivju sugu ķeršanas vai neķeršanas strīdi, strīdi par vienas vai otras salas vai pussalas statusu un tā tālāk. Jā, diemžēl praktiski šīs vienotības paudēji savu darbību ļoti reti parāda, lai gan, ja mēs atceramies vēsturi, tad jau 1919.gadā Latvijā bija šāda latviešu virsnieku un dažu politiķu grupa. Ja nemaldos, šī grāmata saucas "Bez piecām minūtēm divpadsmit", kuras autors bija Liberta kungs. Un jau toreiz, 1919.gadā, runāja par Baltijas valstu sadarbību un nākotnē varbūt par kādu valsti, kurā varētu iekļaut šīs Baltijas tautas. Vienotu valsti, kaut federāciju. Tā ka acīmredzot šīs problēmas ilgus gadus nav bijušas svešas cilvēkiem, kuri ir sapratuši, ko nozīmē kopīga darbība. Un šis dokuments dažādā veidā skar tieši pēdējo, varētu teikt, kopīgo traģisko posmu mūsu valstu likteņos, represijas pret mūsu triju Baltijas valstu pilsoņiem 1940.gadā un turpmāk.

Un padomājiet par šo īpatnējo stāvokli, kādā atradās Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kas bija piespiedu kārtā izvesti. Par viņu likteņiem, domāju, varētu atsevišķi runāt. Pēc tam viņiem nav tiesību atgriezties savā dzimtenē, un viņi meklē iespēju apmesties pēc iespējas tuvāk savai dzimtenei, un šeit tomēr bija viņiem kaut kāda pazīšanās, radi, draugi. Un tā viņi, tās divas paaudzes, šeit iedzīvojās un dažādā veidā sadarbojās ar Latvijā dzīvojošajiem, bet tagad, lūk, viņiem ir šīs dažnedažādas problēmas.

Jā, es saprotu, ka šis represēto loka paplašinājums rada papildu problēmas, pilnīgi pareizi. Lai būtu šis mūsu ierosinājums, lai būtu šis negatīvais balsojums, un tas varbūt ir pilnīgi saprotams, jo katrs savu motīvu vadīts te balsos, bet kāda būs tālākā darbība? Vai noliksim plauktā šo dokumentu un izliksimies, ka šīs problēmas Latvijā vispār vairs nav un nedarīsim neko? Šeit tomēr ir jārunā par šo mūsu vienaldzību kārtējo reizi, kāda varētu pēc tam atkal izpausties.

Protams, daudz kam var piekrist šajā atzinumā, un man nedaudz smaidu izraisa šī uzmanības vēršana, ka, lūk, starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju, ar Vācijas Federatīvo Republiku un tā tālāk, vēl iesaistot ASV un Liebritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, varētu risināt jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Protams, to vajag darīt, neviens jau par to nešaubās, bet ir tikpat skaidrs, ka tas nevis gadiem, bet gadu desmitiem var risināties. Lūk, nenoliedzot šo darbību, ir jāpadomā par citām darbībām.

Paldies Dievam, ka komisija tomēr ir uzskatījusi, ka šis dokuments ir bijusi ierosme. Paldies Dievam! Labi vismaz, ka ir kaut vai tā. Tas varētu būt, iespējams, sasniegums, un tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka tad, ja mēs runājam par savām kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju, mēs uzreiz pieliekam klāt citu valstu pilsoņus. Nu nevar salīdzināt un nolikt pilnīgi uz viena plaukta Lietuvu, Igauniju un, teiksim, Krieviju vai kādas citas valstis. Krievijā izveda, un krievi varēja atgriezties, lietuvieti vai igauni izveda no viņa dzimtenes, bet viņš savā dzimtenē nevarēja atgriezties. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tā ka šis balsojums, protams, ir pārbaude, cik nu, varētu teikt, asi kurš skatās uz šo problēmu. Atkārtoju, ka šis ir tikai piedāvājums pirmajam lasījumam. Lūk! Un, ja ir noraidījums šādam problēmas risinājumam, tad es ļoti labprāt gribētu redzēt piedāvājumu, varbūt līdzīgu tam, ko komisijas pārstāvji šeit izteica, vai arī citu, kā mēs paātrināti varam šādas problēmas risināt, vai vienkārši mehāniski nobalsosim un izliksimies, ka šīs problēmas joprojām nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka, ņemot vērā komisijas lēmumu, man ir tāda drūma sajūta, ka mēs šo likumu tomēr nepieņemsim, lai gan es mudinātu to darīt un izdarīt. Līdz ar to es domāju, ka var būt viens risinājums, par ko Dobeļa kungs jau ieminējās, tas ir, ka pareizāk varbūt ir šo jautājumu risināt ar starpvalstu nolīgumiem jeb līgumiem, un līdz ar to tas varētu būt labāks un mazāk diskriminējošs veids, nekā pašreiz to atzīst komisija. Es katrā ziņā lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Seiksta kungs, jūs kā komisijas pārstāvis vai kā deputāts runāsit debatēs? Komisijai vārds vēl tiks dots, pagaidiet. Mēs vēl neesam debates pabeiguši. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijai, lūdzu, vārds!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Taisni tāpēc, ka mēs saprotam, ka pastāv problēma, mēs nenovēršamies no problēmas, un taisni tāpēc mēs to izskatām, jo mēs varējām formāli Kārtības ruļļa 87.panta otrās daļas kārtībā vispār viņu neizskatīt kā tādu. Tieši tāpēc, ka ir problēma, mēs izskatām. Nupat viens no iesniedzējiem izteica priekšlikumu, un es domāju, ka mūsu komisija griezīsies Ārlietu ministrijā ar lūgumu noslēgt starpvalstu līgumu un risināt šo jautājumu ar šīm valstīm, un atrisināt problēmu bez juridiskām nekonsekvencēm un divdomībām. Es tikai gribētu teikt, ka, protams, ir liela starpība, vai tā ir Baltkrievijas valdība ar savu īpatnējo politiku, kas man nav pieņemama, vai tas ir baltkrievu cilvēks, kurš ir cietis no komunistiskā režīma. Es tikai to gribēju pateikt. Paldies.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribētu runāt gan par likumprojekta pirmo versiju "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", gan arī pieskarties dokumentam "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā", kurš būs nākošais punkts mūsu darba kārtībā, jo viņi joprojām ir ļoti cieši saistīti.

Grozījums, kas bija piedāvāts Aizsardzības un iekšlietu komisijai, runā par burukuģu, automašīnu, motociklu un citu satiksmes līdzekļu zādzību. Un jautājums tika izvirzīts par to, vai nevajadzētu izveidot jaunu pantu Kriminālkodeksā, kas taisni runātu par šīm zādzībām. Komisija uzklausīja ekspertus gan no Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja, gan arī izskatīja alternatīvo Juridiskās komisijas projektu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma, ka spēkā esošais 139. un 141.pants, par ko ir principā runa, jau esošajā redakcijā izsaka visu, lai reglamentētu šo burukuģu un citu satiksmes līdzekļu zādzības, un līdz ar to komisija neatbalsta jauna panta izveidošanu. Toties piedāvāto 197.panta izslēgšanu no Kriminālkodeksa tā atbalsta. Tātad es lūgtu Saeimas deputātus balsot par dokumentu nr.212 un noraidīt šo piedāvājumu, jo mēs tūliņ sekosim ar nākošo likumprojektu, kurš principā izslēgs 197.pantu un atstās 139. un 141.pantu esošajā redakcijā. Tātad lūdzu jūsu atbalstu noraidīt pirmo grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Atkal ir viens kriminālpants. Un šis stāvoklis te ir tāds, ka jau 20 vai 30 gadus visi autovadītāji ir uzjautrinājušies par to, ka automašīnas Latvijā nezog, bet tikai aizdzen. Un tas, ka šis likums, ka šis pants joprojām pastāvēja, tas ir, Kriminālkodeksa 197.pants, par to atliek tikai brīnīties un atliek tikai priecāties, ka arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir beidzot sadūšojusies aizdzīšanu, tas ir, zagšanu, nosaukt par zagšanu. Bet te ir viena īpatnība: šis 197.pants, kas paredz atbildību par automašīnu un citu transporta līdzekļu aizdzīšanu, arī burukuģu aizdzīšanu, paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai sodu līdz 40 minimālajām darba algām... Nē, līdz trim gadiem un 50 minimālajām darba algām. Toties par zādzību, parastu zādzību, kurai var piemērot 139.panta ceturto daļu vai pirmo daļu, 139.panta pirmo daļu, par parastu automašīnas zādzību paredz sodu līdz četriem gadiem. Tātad par vienu gadu vairāk vai arī 40 minimālās mēnešalgas. Tātad viens gads vairāk, toties minimālās mēnešalgas mazāk. Šī atbildība. Praktiski tas nozīmē, ka par automašīnas aizdzīšanu un par automašīnas zādzību pēc pastāvošās likumdošanas atbildība ir noteikta aptuveni vienāda. Tāpēc frakcija "Latvijai" ieviesa jaunu 139.1 pantu, kas paredzēja par automašīnu, motociklu un citu mehānisko transporta līdzekļu, jahtu, burukuģu un citu kuģu, kā arī lidaparātu zādzību sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem. Motivējums un šis pamatojums bija klāt pie likumprojekta. Un tas ir paredzēts apzinoties, ka mehāniskie pārvietošanas līdzekļi, sevišķi automašīnas, atrodas uz ielas, tāpēc ir viegli nozogami. Tie ir vispār tādi viegli nozogami objekti, jo viņiem ir apakšā riteņi, viņi ir braukšanas kārtībā, tāpēc atliek tikai iesēsties un braukt. Bez tam mašīnas, kā zinām, ir otra dārgākā manta tūlīt pēc dzīvojamās mājas, ja tā nav sevišķi liela. Bet māju, kā zinām, nozagt ir ļoti grūti vai pat neiespējami, toties mašīnu aizdzīt ir ļoti viegli. Līdz ar to šeit diferenciācija par šo zādzību ir ļoti nepieciešama un tāpēc kriminālatbildība ir jānosaka paaugstināta. Tāda bija mūsu jaunā kriminālpanta ieviesuma jēga. Ja mēs izņemam ārā 179.pantu par aizdzīšanu, bet atstājam tikpat mazu, var teikt, atbildību vai sankciju par automašīnas nozagšanu, tad efekta te nekāda būtībā nav. Un mēs sevi esam vienkārši mierinājuši ar domu, ka aizdzīšanu arī sauc par zagšanu, bet zagšanu nesauc par aizdzīšanu. Un tas arī ir viss.

Un tomēr es pie reizes gribu pasacīt, ka mēs atbalstām Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izņemt tomēr šo absurdo 179.pantu. Mēs pateicamies par to un ceram, ka doma attīstīsies tālāk, ka beidzot tas lielais ledus gabals ir iekustējies un ka viss būs beigās labi, jo saprašana jau, kā es redzu, te nāk ļoti lēnām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es atvainojos, vai jūs uzturat spēkā savu iesniegto projektu vai pievienojaties Juridiskās komisijas variantam?

J.Mauliņš. Nē. Es izteicu... Es atvainojos, es tiešām pāragri izteicu noskaņojumu, jo es pārliecinājos iepriekšējā uznācienā, kad mēs runājām par citiem kriminālpantiem, ka šeit priekšā ir betona siena, kura diemžēl nedomā, bet pilda tikai kaut kādu vēršanos pret opozīciju, pret frakciju "Latvijai", un es pilnīgi neceru, ka šoreiz prāts atgriezīsies, tāpēc es jau iepriekš gatavoju... Es šo mazo prāta atgriešanos atbalstu, bet principā es lūdzu: balsojiet par mūsu likumprojektu! (Smiekli zālē, starpsauciens: "Apsēdies!")

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es varētu ļoti labprāt piekrist tam, ka vienam otram saprašana nāk atpakaļ ļoti lēnām. Es domāju, ka vienam otram viņa vispār diez vai ir spējīga atnākt atpakaļ. Nu nekā nevar darīt. Simts gudrākās galvas laikam ir ar dažādu saprašanu, un diez vai viņas visas ir visgudrākās. Ar to ir jārēķinās, kā vienmēr.

Tagad varbūt parunāsim par argumentiem. Man liekas, ka šeit ir redzams labs piemērs, ka nebūt te kāds nevēršas pret ierosinājumu tikai tāpēc, ka tas nāk no kādas noteiktas frakcijas. Es domāju, te jūs redzat ļoti labu piemēru, ka ir strādājušas divas komisijas, ir strādājuši speciālisti un snieguši savus atzinumus, vētījuši priekšlikumus un izņēmuši no tā visa to, kas tiešām ir atbalstāms. Tātad, ja jau būtu tā, kā te mēs iepriekš dzirdējām, ka par katru cenu tiek noraidīts viss, kas nāk no zināmās frakcijas, tad jau mums būtu pavisam viegls darbs - mēs vienkārši ņemtu un principā noraidītu šo priekšlikumu, un ar to būtu cauri. Bet es atceros, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs ļoti nopietni runājām par šo dokumentu un nebūt nebija kaut kādas īpašas negatīvas attieksmes. Galu galā mūsu komisijā strādā trīs pārstāvji no iesniedzējiem, un mēs tomēr vienojāmies par kaut ko. Tad kāpēc šeit ir jāizsaka kaut kāda tāda īpatnēja attieksme, ka tam tā saprašana ir tāda un tam tāda? Mēs jau te esam vienojušies acīmredzot. Ja kāds vēlas kaut kādu arbitrāžu par saprašanas līmeni, tad jāsaka, ka tas nav šīs tribīnes jautājums.

Tātad, ja ir tomēr kaut kāds vairākuma un speciālistu izstrādāts dokuments, par kuru jūs tūlīt dzirdēsit komisijas vadītāja atzinumu, kurā viņš paudīs komisijas vairākuma viedokli, tad nav nekādas jēgas atbalstīt šo dokumentu. Absolūti nekādas jēgas. Un ir jēga atbalstīt to nākamo un tālāk turpināt darbu, lūk, tieši tādā stilā, pārskatīt šo Kriminālkodeksu, un tiešām, ja ir kaut kas mūs šodien būtiski traucējošs, kaut desmit ierosinājumi... un mēs esam gatavi pie tā strādāt un vienoties par to, kas ir atbalstāms. Tā ka es, protams, aicinu šo projektu neatbalstīt un turpināt diskusijas par nākamo.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu vērst jūsu uzmanību uz visiem tiem dokumentiem, kuri jums ir izsniegti, kā arī uz pašu darba kārtību. Darba kārtībā tie gan ir ielikti kā 17.punkts un 18. punkts, kā divi atsevišķi likumprojekti. Bet pirms 18.punkta ir alternatīvais likumprojekts. Un ja Saeimas Prezidijs būtu uzmanīgi iepazinies ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu par likumprojektu, tad... šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tas ir alternatīvs likumprojekts šim dokumentam nr.212. Un līdz ar to šeit nevar būt runa par to, ka mēs tagad diskutējam par frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu, par 139.1pantu un 197.panta svītrošanu. Mums ir jādiskutē par abiem likumprojektiem, un pēc tam Saeima balsojot izlems, kuru ņemt par pamatu, pie kura turpināt strādāt. Jo tie ir divi alternatīvi projekti. To nosaka Kārtības ruļļa 85.pants. Jo šajā gadījumā nav obligāti, ka alternatīvo projektu var izstrādāt Aizsardzības un iekšlietu komisija. Jo šis likumprojekts bija nodots arī Juridiskajai komisijai kā otrajai komisijai, un viņai arī ir tiesības alternatīvo likumprojektu iesniegt. Un es tāpēc lūgtu to ņemt vērā. Un mēs apspriežam nevis vienu, bet abus šos likumprojektus, un tikai balsojot mēs izteiksim savu attieksmi. Bet tajā pašā laikā es negribētu piekrist Mauliņa kunga apgalvojumam, ka ir runa par 139.pantu. Mauliņa kungs, šeit jau nav runa tikai par 139.pantu, par zādzību, bet ir runa arī... Juridiskās komisijas atzinumā runa ir arī par 141.pantu. Jo, ja tas, kas jums ir tālāk, tiks vairākās daļās šeit iekšā... ja tas transporta līdzeklis vardarbīgi tiks atņemts un aizbraukts, tad te jau būs Kriminālkodeksa 141.pants. Cita atbildība. Un tieši šādu apsvērumu dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu -ieviest jaunu pantu. Jo diemžēl šeit ir tagad: transporta līdzekļu zādzība. Iepriekšējās Saeimas deputāti un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi varbūt atceras, ka... mums visu laiku tādā gadījumā būs jauni priekšlikumi. Bija jau tāds priekšlikums, piemēram, no "Latvenergo", - ieviest Kriminālkodeksā speciālu pantu par elektrības zādzību. Bet zādzība paliek zādzība. Un atkarībā no tā, kāda ir šī nozagtā priekšmeta vērtība, tad arī būs attiecīgā panta daļa... kā tā ir izdarīta. Zādzība paliek zādzība - vai tā ir zādzība, vai tā ir atklāta zādzība - un nesāksim diferencēt tagad tā: par zelta gredzena nozagšanu - viens pants, par kuģa nozagšanu - otrs pants, par gaisa balona varbūt notriekšanu zemē un aizvilkšanu citā virzienā - atkal jauns pants, un tā tālāk! Tā mēs varam nonākt līdz kaut kādam absurdam. Tāpēc arī Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi iepazinās ar šo frakcijas "Latvijai" piedāvājumu un nebūt to nenoraida. Mēs pilnībā atbalstām 197.panta svītrošanu. Tajā pašā laikā, kā jūs redzat, Juridiskās komisijas priekšlikumā ir skaidri un gaiši pateikts - svītrot 197.pantu un vienlaicīgi nodrošināt, lai viss būtu sakārtots tā, kā tas pienākas, un lai nenāktos nākamajā dienā, kad šāds grozījums stāsies spēkā, ja Saeima to akceptēs, mūsu vai arī "Latvijai" priekšlikumu... tad mums nāksies - tieši otrādi, Mauliņa kungs, - laist ārā no cietuma un izbeigt krimināllietas pret tiem, kuri pašreiz izcieš sodu vai atrodas izmeklēšanā par transporta līdzekļu nelikumīgu aizbraukšanu, aizdzīšanu, jo likumā nav nekas atrunāts. Juridiskā komisija šeit paredz, kādai ir jābūt šai secībai. Ja pants tiek svītrots, tad vajag pateikt skaidri un gaiši: "Personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarījušas nelikumīgu mehānisko transporta līdzekļu vai burukuģu aizbraukšanu, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta." Tātad pants turpina darboties.

Un otrs pārejas noteikums: "Personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai notiesātas par nelikumīgu mehānisko transporta līdzekļu vai burukuģu aizbraukšanu, turpina izciest sodu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta." Un, tikai stājoties spēkā šim grozījumam, kriminālatbildība iestāsies vai nu pēc Kriminālkodeksa 139.panta, vai pēc 141. panta. Un tāpēc es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, aizrādījumu nepieņemam! Tieši tāpēc mēs jautājām Mauliņa kungam, vai viņš uztur spēkā savu likumprojektu vai pievienojas Juridiskās komisijas izstrādātajam. Viņš uzturēja spēkā savu. Ar Dobeļa kungu attiecības jūs varat noskaidrot pēc tam.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu izteikt lielu pateicību Mauliņa kungam un visai frakcijai "Latvijai", ka viņi jau ļoti savlaicīgi pacēla šo jautājumu, kas mani "ēda" jau no tā brīža, kad šāds pants tika ieviests vēl Latvijas PSR likumdošanā. Es nekad nevarēju saprast, ka, ja noķer cilvēku, kas no Operas priekšas aizbrauc ar mašīnu kaut kur... un, ja viņu uz trešā stūra noķer, tad viņš vienmēr saka: "Bet es jau gribēju tikai pavizināties, un tāpēc attiecībā uz mani ir, lūk, ieviests speciāls pants, pēc kura mani sauc pie atbildības!" Bet, ja kāds no Operas garderobes pakaramā "noceļ" ûdeļādas kažoku un tiek noķerts divus vai trīs kvartālus tālāk, tad neviens neteiks: "Ârā bija auksts laiks, un es gribēju ar šo kažoku tikai pastaigāties!" Un tāpat kā tās mašīnas, ko aizbrauc... ja es to būtu pametis pie savas mājas stūra, tad es arī to kažoku tāpat būtu nosviedis kādā kupenā. Un jāsaka, tam jēga bija tad, kad mašīnas ieveda; es vairāk neatceros, vismaz pirms kādiem 25 vai vairāk gadiem tiešām varbūt kādreiz puikām bija liels prieks, kad viņi pirmo reizi tika pie mašīnas, taču šodien mašīna ir diezgan pazīstama lieta un tikt pie stūres nav tik grūti. Legālā ceļā. Toties mums šodien ir izveidojusies auto aizdzinēju mafija, kura ir viens no visvairāk, visaugstāk organizētās noziedzības veidiem un kuru diemžēl mūsu drošības sargāšanas iestādes apkaro diezgan vāji. Ja mēs saskaitām, cik gadā ir nozagtu mašīnu un cik atrastu, tad tie procenti atrasto mašīnu ir gandrīz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tā ka problēma ir, un es par to daudz domāju, un es arī taisījos par to runāt, bet nu paldies frakcijai, ka viņa aizsteidzās priekšā. Bet es domāju, ka mēs jau pašu galveno principu saglabājam.

Mēs Juridiskajā komisijā, pie tam Juridiskajā komisijā ar Mauliņa kunga līdzdalību, saglabājām to pašu domu par 197.panta svītrošanu, bet neuzskatījām, ka mums ir jāievieš īpašs pants par automašīnu zagšanu. Tad mums būtu jāievieš arī pants par ūdeļādas kažoku zagšanu un varbūt par vēl kādiem dažiem speciāliem zādzību veidiem. Es domāju, ka, ja mūs arī neapmierina kaut kas šajā gadījumā, mēs to varam tālākajos lasījumos labot. Piemēram, noteikt atbildību par to, ka... atkarībā no tā, vai šī mašīna ir bijusi vaļā pamesta un vaļā stāvējusi, vai tā ir tikusi atslēgta, uzlauzta un tā tālāk... pielīdzināt to arī zādzībām ar ielaušanos, pielīdzināt atklātām zādzībām un tā tālāk. To visu mēs varam uzlabot, lai atbildība būtu taisnīga, - bet nedalīsim dažādus zādzību veidus pēc tā, kāds objekts ticis nozagts! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 89.panta otrajai daļai: "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā."

Komisijas vārdā - referents.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es vienkārši gribēju piebilst to, ko jau deputāti ir teikuši, - paldies frakcijai "Latvijai" jeb kustībai "Latvijai" par iesniegumu, un principā man nav vairāk ko piebilst, - kā jau Endziņa kungs un citi deputāti ir izteikuši... Tā ka es vēlreiz lūdzu noraidīt pirmo. Un es saprotu, tas būs pirmais jautājums. Par iesniegto...

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs balsojam par dokumentu nr. 212, jo mēs balsojam iesniegšanas secībā.

K.J. Druva. Un es lūdzu to noraidīt un atbalstīt nākamo.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" - dokumentu nr.212. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 46, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tālāk. Deputātus lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" - dokumentu nr. 393. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu paziņot termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi.

K.J.Druva. Paldies. Es lūdzu iesniegt citus grozījumus līdz 18.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Līdz sēdes beigām ir palikušas 11 minūtes. Ir jānodod vēl viens jautājums valdībai. Lūdz vārdu arī vienam paziņojumam... Vai sāksim izskatīt likumprojektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem un tā tālāk? Kā uzskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? (Starpsaucieni no zāles: "Nesākt! Tas nav garš...") Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka darbu varam turpināt un var izskatīt atlikušajā laika periodā likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā".

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 470. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, un es aicinu izskatīt šos priekšlikumus, skatot likumprojektu pa pantiem.

1.pantā mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus, un, konkrēti runājot par 4.punktu, ir labklājības ministra Makarova priekšlikums, un Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu - precizēt pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Tā kā bija iesniegti šie divi priekšlikumi, komisija izvēlējās atbalstīt labklājības ministra Makarova priekšlikumu, jo tas principā ir identisks ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Arī par 5.punktu ir saņemts labklājības ministra Makarova redakcionāls priekšlikums - izteikt precīzākā redakcijā šā uzņēmuma nosaukumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Makarova kunga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 6.punktā ir identiski labklājības ministra Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi - precizēt uzņēmuma nosaukumu, un komisija atbalsta labklājības ministra Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es atvainojos! Vai šeit ir nosaukuma precizēšana vai tas nav tomēr jauns punkts? Komisija, vienalga, to atbalsta, un iebildumu pēc būtības man nav.

M.Vītols. Es atbildu komisijas vārdā. Šeit ir nosaukuma precizēšana. Tas ir tas pats uzņēmums ar precizētu, pilnu nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Tātad ar pareizu nosaukumu, nevis kļūdainu, jā? Nu skaidrs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir priekšlikumi papildināt 1.pantu ar vairākiem jauniem punktiem. Konkrēti, ir labklājības ministra Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi iekļaut papildus šajā sarakstā Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrību ar ierobežotu atbildību - namu pārvaldi "Liepājas pērkonīte". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo Makarova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir saņemti labklājības ministra Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi - iekļaut šajā sarakstā Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Daugavpils uzņēmums". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Esam saņēmuši arī deputātes Prēdeles priekšlikumu - iekļaut šajā sarakstā Kristīgās sadraudzības misijas uzņēmumus (firmas), kas izmanto notiesāto darbaspēku, kā arī uzņēmumus, kas iekļaujas tās sastāvā. Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, lūdza deputātei Prēdelei attiecībā uz trešo lasījumu precizēt un precīzi iesniegt šīs Kristīgās sadraudzības misijas uzņēmumu nosaukumus un ar šādu motivāciju otrajā lasījumā nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsojums nav vajadzīgs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 2.pantu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret 2.pantu.

M.Vītols. Arī par 3.pantu komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 4.pantu arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 5.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Par 6.pantu priekšlikumu arī nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Par pārejas noteikumu 1. un 2.punktu priekšlikumus komisija nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to šie visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi, labojumi trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu papildinājumus un labojumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par Eiropas savienības "Baltās grāmatas" tulkošanu un izdalīšanu deputātiem. Pamatojumu sniegt neviens pieteicies nav. Tātad 11 Saeimas deputātu Gorbunova, Ādamsona, Priedkalna, Saulīša, Čerāna, Kuprijanovas, Ķezbera, Sausnīša, Holšteina, Rāznas un Apalupa jautājumu nododam ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Pirms reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas sekretārs Imants Daudišs, vārds Modrim Lujānam! Paziņojums.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam tagad piecelties kājās, sākt kustēties, bet neparādīsim to necieņu, ko mēs jau šodien parādījām! Es paskatījos uz balsojumu - neviena sieviete nav balsojusi pret 8.marta svētkiem. Neviena.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, paziņojumam ir jābūt bez secinājumiem.

M.Lujāns. Es saprotu. Man gribētos apsveikt arī Kreituses kundzi, protams, ar to, ka šodien mēs vēl nesvinam 8.martu, bet gan jau nākamgad svinēsim. Un gribu apsveikt arī visas pārējās dārgās sievietes ar šo jubileju, un tūlīt atnāks kolēģis ar mūsu nelielo velti no mums diviem - jums visām. Tā ka es gribētu pateikt, tāpat kā Dobeļa kungs teica, - vajag radīt iespēju sievietēm kaut vai reizi vai pastāvīgi... es ceru, ka Dobeļa kungs arī pastāvīgi radīs... mēs vismaz šoreiz radām sievietēm nelielu prieku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, mani apsveikt ar to, ka šodien nesvin, nevajag! (Aplausi.) Paldies. Es pieņemu, ka šajā gadījumā tiek apsveiktas visas sievietes, kas atrodas šajā zālē, un tāpēc lūdzu visas sievietes nākt pie Prezidija un saņemt šīs veltes!

Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt rezultātus! Tātad es teicu - visām sievietēm, nevis tikai deputātēm.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies:

Jānis Bunkšs,

Juris Celmiņš,

Alfreds Čepānis,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Guntis Eniņš,

Juris Kaksītis,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Kristiāna Lībane,

Andrejs Naglis,

Leopolds Ozoliņš,

Jānis Strods,

Pēteris Tabūns,

Andris Tomašūns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 7.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 14.martā pulksten 9.00.

Dobeļa kungs, lūdzu, pienāciet pie Prezidija galda!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute


SATURA RĀDĪTĀJS

6.Saeimas ziemas sesijas

1996.gada 7.marta sēde


Par darba kārtību - 1.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

likumā "Par svētku un atceres dienām"" (Nav pieņemts)

(455. un 45.-a dok.)

Debates - dep. M.Lujāns - 2.lpp.

- dep. J.Dobelis - 4.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 6.lpp.

- dep. R.Leitena - 6.lpp.

- dep. O.Dunkers - 8.lpp.

- dep. J.Sinka - 9.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 10.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību zemes īpašumtiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās""

(465. un 465.-a dok.)

Debates - dep. G.Gannusa - 11.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Panteļējevs - 12.lpp.




Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

(Nav pieņemts)

(466. un 466.-a dok.)

Debates - dep. G.Gannusa - 13.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 14.lpp.

- dep. A.Jirgens - 15.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 16.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (Nav pieņemts)

(467. un 467.-a dok.)

Debates - dep. G.Gannusa - 17.lpp.

- dep. A.Seile - 18.lpp.

- dep. A.Jirgens - 19.lpp.


Par likumprojektu "Likums par valsts mantu"

(Nav pieņemts)

(468. un 468.a - dok.)

Debates - dep. G.Gannusa - 20.lpp.

- dep. A.Rubins - 21.lpp.

- dep. A.Endziņš - 23.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē" (Nav pieņemts)

(471. un 471.-a dok.)

Debates - dep. A.Jirgens - 24.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 25.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 26.lpp.

- dep. A.Endziņš - 26.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 27.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 29.lpp.


Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem un Latvijas

Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnačam

par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

datu bāzes apkalpošanu

(486. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 30.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 34.lpp.

- dep. K.Čerāns - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 35.lpp.


Saeimas deputātu jautājums vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministram M.Gailim par

ministrijas ēkas rekonstrukciju

(487. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 35.lpp.




Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem un Latvijas

Republikas ekonomikas ministram G.Krastam

par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu

(488. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 37.lpp.


Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

kultūras ministram O.Spārītim par Nacionālās

operas intendanta atlaišanu

(489. dok.) - 40.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem un Latvijas

Republikas aizsardzības ministram A.Krastiņam

par Aizsardzības spēku obligātā dienesta

karavīru atvaļināšanas laiku

(490. dok.)

Motivācija - dep. A.Saulītis - 40.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

kultūras ministram O.Spārītim par UNESCO

atbalstīto kultūras, zinātnes un izglītības projekta

realizāciju Latvijā 1993./1996.gadā

(494. dok.)

Motivācija - dep. A.Rubins - 42.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Bērziņa atsaukšanu no

Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas

savienībā" (Atlikts)

(473. dok.)

Priekšlikums - dep. A.Kiršteins - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par E.Inkēna apstiprināšanu

Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas

savienības sastāvā" (Atlikts)

(474. dok.)

Priekšlikums - dep. A.Kiršteins - 43.lpp.

Lēmuma projekts "Par Ž.Holšteina deputāta mandāta

apstiprināšanu " (Z.Čevera vietā)

(484. dok.) - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par V.Stikuta deputāta mandāta

apstiprināšanu " (Ē.Kažas vietā)

(485. dok.) - 44.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(203. un 420. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 44.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 45.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 51.lpp.

- dep. J.Dobelis - 53.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 55.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 57.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 58.lpp.

- dep. J.Kazāks - 59.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(233. un 432.dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 61.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 63.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 64.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Ameriks - 65.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 65.lpp.

Debašu turpinājums - labklājības ministrs V.Makarovs - 66.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(2.lasījums)

(233. un 432. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 67.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko

darbību"" (1.lasījums)

(267. un 439.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaķis - 68.lpp.

Debates - dep. J.Priedkalns - 71.lpp.

- dep. I.Liepa - 72.lpp.

- dep. K.Čerāns - 75.lpp.

Par darba kārtību - 77.lpp.


Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi""

(1.lasījums)

(349. un 440. dok.)

Ziņo - dep. O.Grīgs - 77.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 79.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 81.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 83.lpp.

- dep. J.Dobelis - 84.lpp.

- dep. K.Čerāns - 86.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 87.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 88.lpp.

Par likumprojektu "Par pašvaldību finansu

izlīdzināšanu 1996.gadā"

(491. dok.) - 91.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (3.lasījums)

(350. un 457. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 92.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 93.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 94.lpp.

- dep. A.Jirgens - 95.lpp.

- dep. A.Endziņš - 96.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 97.lpp.

Paziņojumi - dep. O.Dunkers - 98.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 98.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Krisbergs - 98.lpp.

- dep. A.Endziņš - 100.lpp.

- dep. A.Jirgens - 101.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 102.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 102.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 105.lpp.

Par darba kārtību - 106.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa

kodeksā" (1.lasījums)

(385. un 456. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 106.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 107.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 109.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski

represētās personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā režīmā

cietušajiem"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(395. un 458.dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 112.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 113.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 116.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(212., 393. un 469.dok.)


Alternatīvais likumprojekts "Grozījums Latvijas

Kriminālkodeksā" (1.lasījums)

(393. un 469. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 117.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 118.lpp.

- dep. J.Dobelis - 119.lpp.

- dep. A.Endziņš - 121.lpp.

- dep. I.Bišers - 123.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa

atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabied-

rībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības

fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un

1996.gadā" (2.lasījums)

(134. un 470. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 125.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 126.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

ārlietu ministram Valdim Birkavam par Eiropas

savienības "Baltās grāmatas" tulkošanu un

izdalīšanu deputātiem

(505. dok.) - 129.lpp.

Paziņojums - dep. M.Lujāns - 129.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 130.lpp.