Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam 1996.gada 6.jūnija Saeimas sēdi. Darbu turpināsim pie tā paša likumprojekta, kura izskatīšanu mēs pārtraucām iepriekšējā kārtējā sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es jūs aicinu koncentrēties darbam. Izskatīsim grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Otrais lasījums, steidzams. Pamatā strādāsim ar dokumentu nr.823-c. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi saņemtos priekšlikumus, devusi savu atzinumu, un jūsu priekšā ir tabula, kurā šie visi saņemtie priekšlikumi ir apkopoti. Tātad lūgums būtu uzsākt šā likumprojekta izskatīšanu pa pantiem.

1.pantā ...

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, es jums atļaušos atgādināt, ka mēs šajā likumprojektā iepriekšējā sēdē tikām līdz 12.panta ceturtajai daļai, kas atrodas likumprojekta 7.lappusē. Tāpēc, lūdzu, esiet tik laipns un nelieciet mums sākt balsot likumprojektu no 1.panta, jo mēs esam līdz 12.pantam šo likumprojektu jau nobalsojuši. Tāpēc, lūdzu, turpiniet no tās vietas, kur pagājušajā reizē beidza deputāts Roberts Zīle.

M.Vītols. Jūs varat precizēt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu jums stenogramma!

M.Vītols. Tālāk. Tātad mums būtu... Ir saņemti priekšlikumi par 12.panta ceturto daļu. Un šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir terminoloģisks precizējums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt šo ceturto daļu redakcijā, kādu jūs varat redzēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret to, ka noraida Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums - papildināt likuma 12.panta ceturto daļu ar tekstu, ar kuru jūs varat iepazīties, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vārds deputātam Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" pārstāvim.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šī panta daļa attiecas uz pašvaldību pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par maksājumu izdarīšanu, konkrēti uz kārtību, kādā tie ir reģistrējami Ministru kabinetā. Mana priekšlikuma būtība šā 12.panta ceturtajā daļā ir - uzlikt Ministru kabinetam vai konkrēti Pašvaldību lietu pārvaldei par pienākumu izskatīt tos saistošos noteikumus, kurus pašvaldības iesniedz reģistrācijai - vai nu tos reģistrēt, vai arī sniegt atteikumu noteiktajā laikā, tas ir, 30 dienu laikā, lai nebūtu tāda situācija, ka šī pārvaldes institūcija, kas šos noteikumus ir saņēmusi, pēc tam tos vienkārši neizskata. Tātad šis priekšlikums ir radies uz piecu deputātu - Dobeļa, Seiles, Tabūna, Lamberga un Eniņa - priekšlikumu bāzes, tos izsakot citā redakcijā, taču ideja, lai gan nedaudz modificēta, tomēr ir saglabāta. Tātad, lai pašvaldībām būtu kaut kāda aizsardzība pret laika novilcināšanu Ministru kabineta ietvaros. Tādēļ es lūdzu deputātus balsot par manu priekšlikumu un izteikt tam atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Tik tiešām, ja mēs gribam aizstāvēt pašvaldības, lai pašvaldībām būtu skaidrība, ka viņu pieņemtie dažādie noteikumi par nodevām vēlāk netiks atcelti ar Ministru kabineta rīkojumu, ir vajadzīga šī skaidrība, tāpēc arī LNNK deputāti bija iesnieguši priekšlikumu. Tiesa gan, viņš vairs neatbilst šodienas prasībām, jo tagad likuma noteikumi vairs neparedz, ka Finansu ministrijai būtu jāceļ iebildumi. Šos jautājumus tagad izskata Ministru kabineta Lietu pārvalde. Tāpēc precīzāka redakcija ir tā, ko ir iesniedzis deputāts Čerāns, un arī mēs aicinām atbalstīt deputāta Čerāna priekšlikumu, lai pašvaldībām nebūtu šī ilgā neskaidrība par to, cik ilgā laikā šīs nodevas tiek akceptētas vai noraidītas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aija Poča - Ministru kabineta vārdā.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamā Saeima! Attiecībā uz deputāta Čerāna priekšlikumu es gribu teikt, ka jau nobalsotajā redakcijā, kas ir šā panta ceturtajā daļā, ir noteikts, ka šīs pašvaldību nodevas reģistrējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Jau šobrīd ir šādi Ministru kabineta noteikumi. Šos precizējumus, ja tie ir nepieciešami, var izdarīt tieši šajos Ministru kabineta noteikumos. Mūsuprāt, likumā vienkārši nebūtu nepieciešams izvērst tādu normu aprakstu, kuras regulē Ministru kabineta noteikumus. Es lūgtu neatbalstīt šo Čerāna kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma to neatbalstīt, un es komisijas vārdā arī lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 12.panta ceturto daļu ar tekstu, kāds tas ir dots jums tabulās. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 16, atturas - 21. Rezultāts ir neizšķirts. Lūdzu deputātus vēlreiz pārdomāt pirms atkārtotā balsojuma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 12.panta ceturto daļu ar šādu tekstu. Atļaušos jums to nolasīt. Es atvainojos, atsauciet balsošanas režīmu! "Pašvaldību lietu pārvaldei jāveic noteikumu reģistrācija vai arī jāsniedz motivēts atteikums to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas." Tagad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par terminoloģisku precizējumu, un tas ir piektajā daļā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad piektajā daļā aizstāt vārdus "Pašvaldību lietu pārvalde" ar "pašvaldību darbību pārraugošā institūcija". Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt piekto daļu redakcijā, kādu jūs varat redzēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums - papildināt likuma 12.panta piekto daļu ar tekstu, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā, es vienkārši pirms vārda došanas skatos, kā tas saskan ar iepriekšējo balsojumu - vai tur neiznāk pretruna, ja jūs to tagad noraidāt.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir analoģisks manam iepriekšējam priekšlikumam, un šis iepriekšējais priekšlikums attiecas uz republikas pilsētu domēm un uz rajonu padomēm - uz to noteikumiem. Šis savukārt ir par rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtajiem noteikumiem. Tātad, ja vienā gadījumā tas tika atbalstīts, tad arī otrā gadījumā būtu ļoti loģiski viņu atbalstīt. Es lūgtu deputātus arī par to balsot un ar balsojumu izteikt savu atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu jūsu atbalstu šim priekšlikumam, jo līdzīgu priekšlikumu ir iesnieguši arī Dobelis, Seile, Tabūns, Lambergs un Eniņš. Mēs atsaucam savu priekšlikumu, kas seko mazliet tālāk, Čerāna kunga priekšlikuma labā, jo tik tiešām šai kārtībai tagad vajadzētu būt vienveidīgai. Ja mēs esam nobalsojuši, ka Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums ļoti noteiktā laikā, ja lēmumu par nodevām ir pieņēmušas republikas pilsētu domes un rajonu padomes, tad šādus pašus noteikumus, protams, būtu ļoti loģiski attiecināt arī uz mazajām rajonu pilsētām un pagastu pašvaldībām. Aicinu atbalstīt tikpat aktīvi kā pagājušajā balsojumā par Čerāna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 12.panta piekto daļu ar šādu tekstu. Lūdzu deputātus izlasīt šo tekstu tabulā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Dobelis, Seile...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs! Kā es saprotu, Seiles kundze šo priekšlikumu ir atsaukusi. Līdz ar to mēs to neizskatīsim.

M.Vītols. Paldies. Tālāk par 15.pantu ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par 24.pantu ir labklājības ministra Makarova priekšlikums - papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu, kas attiecas uz nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu un uz nodokļu parāda kapitalizāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par 24.panta trešo daļu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izdarīt redakcionālus precizējumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret to, ka ir pieņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Tuča priekšlikums - papildināt 24.panta trešo daļu aiz vārdiem "Finansu ministrijai" ar vārdiem "vai Ministru kabineta starpresoru institūcijai (komisijai)". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata to par nelietderīgu un līdz ar to neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Arī tālāk ir deputāta Tuča priekšlikums par 24.panta trešās daļas 1.apakšpunktu - izslēgt vārdus "bet ne vairāk kā 50%", ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par šī paša panta 1.apakšpunktu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt redakciju. Tas ir stilistisks labojums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 24.panta trešās daļas 2.apakšpunktu ir deputāta Čepāņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts deputāta Tuča priekšlikumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta deputāta Tuča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Bet deputāta Čepāņa priekšlikumu?

M.Vītols. Neatbalsta. Viņš daļēji ir atbalstīts un iestrādāts deputāta Tuča priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas doto panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par šā panta trešās daļas 3.punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt šo panta punktu precizētā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Čepāņa priekšlikums - svītrot 24.panta ceturto daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 24.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Čepāņa priekšlikums par 24.panta sesto daļu - izteikt sesto daļu redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Šis priekšlikums šeit nav atbalstīts, bet daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā pārejas noteikumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Čepāņa priekšlikums par 24.panta desmito daļu - izdarīt redakcionālus grozījumus. Šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija deputāta Čepāņa priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir to iestrādājusi savā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir saņemts arī deputāta Zīles priekšlikums - izteikt šo desmito daļu, tās sākumdaļu, šeit piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums šādā redakcijā nav atbalstīts, bet ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā redakcija par desmito daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par panta desmitās daļas 2.punktu - izdarīt šeit terminoloģiskus precizējumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir par 29.pantu, kur valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ir iesniegusi priekšlikumu - precizēt šī 29.panta nosaukumu piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Aijas Počas priekšlikumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par šo pašu pantu ir deputāta Tuča priekšlikums - mainīt kavējuma naudas procenta likmi šeit piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret to, ka deputāta Tuča priekšlikums netiek atbalstīts. Pieņemts.

M.Vītols. Tālākais priekšlikums ir saņemts par 39.panta pirmās daļas redakciju, kuru ir iesniedzis deputāts Krisberga kungs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es vēršu uzmanību uz manis ieteikto papildinājumu 39.pantā, pareizāk sakot, uz izmaiņām. Principā notiek it kā likuma invertācija. Citāta doma ir sekojoša: ja šodien uzņēmējsabiedrībā tiek izpildīts kaut kāds darījums, kur tiek pārdoti pamatlīdzekļi vai papildlīdzekļi, tad parasti Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka, par cik šī manta ir nopirkta, par tikpat, es pasvītroju, viņa ir arī jāpārdod. Mēs visi, reāli domājoši cilvēki, saprotam, ka lietotu mantu pārdot par jaunas mantas cenu praktiski nav iespējams. Šobrīd varētu apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumu, ja vērstos pie Ministru kabinetā izveidotās Darījumu novērtējuma komisijas. Taču padomāsim mazlietiņ reāli. Vai vienkāršs zemnieks un mazais uzņēmējs ies lauzties ar lielo, stipro Valsts ieņēmumu dienestu? Plus vēl viņam ir jāvēršas Ministru kabineta komisijā. Nu būsim taču reālisti! Nekad un nekur tas tā nenotiek.

Šodien mazie uzņēmēji reāli tiek izputināti galvenokārt tieši ar to, ka starpība starp pārdotā priekšmeta reālo cenu un jauno cenu, ko Valsts ieņēmumu dienests uzskata par reālo tirgus cenu un apliek ar pievienotās vērtības nodokli... Un šie 18% pilnīgi izputina mazo uzņēmēju.

Mans priekšlikums ir pretējs: ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka šis darījums ir veikts pārāk lēti... Unikāls gadījums - nez kāpēc saimnieks pārdod savu mantu lētāk, ja varētu pārdot dārgāk? Tad Valsts ieņēmumu dienests pieprasa izziņu no Ministru kabineta Darījumu novērtējuma komisijas. Manuprāt, loģiski būtu, ka, ja Valsts ieņēmumu dienests vēlas izpildīt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinājumu, tātad gūt labumu, tad viņam būtu jāizprasa attiecīgie dokumenti. Otrkārt, es domāju, ka satiksme starp divām Ministru kabineta institūcijām ir daudz vienkāršāka un elementārāka nekā starp reālo uzņēmēju - lielāko daļu šo mazo uzņēmēju, individuālo zemnieku un tā tālāk - un valsts institūciju. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas tiešām novērsīs lielu birokrātisku darbību un reāli nedos iespēju Valsts ieņēmumu dienestam būt līdzīgam, atvainojiet, šajā gadījumā spāņu inkvizīcijai - paši atrada, paši aprēķināja, paši sodīja, paši iekasēja. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aija Poča - Ministru kabineta vārdā.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamā Saeima! Izvērtējot deputāta Krisberga priekšlikumu, vispirms es gribētu pateikt, ka šī institūcija - šī Darījumu novērtējuma komisija - nedarbojas tiešā Ministru kabineta pakļautībā, bet ir izveidota ar Ministru kabineta noteikumiem un darbojas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Un tur jebkurš uzņēmējs var griezties, lai saņemtu tiešām kvalitatīvu atbildi par šiem darījumiem, jo šajā komisijā darbojas ne tikai Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tur ir iesaistīti arī praktizējošie tirgotāji, uzņēmēji, arī Rūpniecības, tirdzniecības kameras pārstāvis, ja nemaldos, tātad tie, kuri ikdienā saskaras ar darījumu pasauli.

Otra problēma. Kāpēc šāda norma vispār bija nepieciešama? Jā, tik tiešām, mums ir ļoti daudzi darījumi, ar kuriem saskaroties, vienkārši liekas nereālas šīs cenas, par kurām bieži vien saistīti uzņēmumi viens otram pārdod produkciju vai sniedz pakalpojumus. Un tomēr, lai būtu aizsardzība šim nodokļu maksātājam, tieši pēdējā likuma redakcijā, kuru mēs pieņēmām pagājušajā gadā, tika iestrādāta šāda institūcija, kur uzņēmējs, ja viņam ir tiešām pamatotas šīs darījuma cenas, var griezties un pierādīt.

Un pats pēdējais. Nekur pasaulē nodokļu administrācija negriežas pie citas institūcijas, lai attaisnotu savu darbību vai, teiksim, nodokļu maksātājam pierādītu savu taisnību. Visā pasaulē darbojas princips, ka nodokļu jautājumos nav nevainības prezumpcijas. Nodokļu jautājumos katram uzņēmējam pašam ir jāpierāda sava darījuma patiesās cenas un sava darījuma legalitāte. Es ļoti lūdzu Ministru kabineta vārdā neatbalstīt šo deputāta Krisberga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijai? Komisija vārdu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Krisberga priekšlikumu - izteikt 39.panta pirmo daļu redakcijā, kāda ir dota tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 29, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums - papildināt likumu ar 34.¹ pantu šādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo Ministru prezidenta piedāvāto panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts deputāta Roberta Zīles priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 41.pantu redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties. Tas skar nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju vienošanās līgumu jautājumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo deputāta Zīles piedāvāto likuma panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir īpašu uzdevumu ministra pašvaldības lietās Jurkāna kunga priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Atgādināšu, ka nav atbalstīti arī citi ar šo priekšlikumu saistītie agrāk nobalsotie priekšlikumi šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Jūs varbūt varētu atgādināt, kuri citi nav atbalstīti.

M.Vītols. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Saeima neatbalstīja ministra Jurkāna priekšlikumus, kas skar likuma daļu, kas attiecas uz pašvaldību nodevu...

Sēdes vadītāja. Pantu, Vītola kungs! Tos pantus, kurus neatbalstīja, lai nav pārpratumu.

M.Vītols. 12.panta pirmā daļa... Jurkāna priekšlikums 12.panta pirmajā daļā, kā arī deputāta Jurkāna priekšlikums 12.panta otrajā daļā un ministra Jurkāna priekšlikums 12.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītāja. Tātad tie bija priekšlikumi par 12.pantu, kā es saprotu, jā?

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 13.punktu, ko ierosinājis Ernests Jurkāns, par tā noraidīšanu, iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Tuča priekšlikums - papildināt šo likumu ar pārejas noteikumiem redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo deputāta Tuča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu - izveidot jaunu punktu pārejas noteikumos - iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ar kuru jūs varat iepazīties šajā tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu - iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kurš nosaka secību, kādā jāsamaksā nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kuri radušies līdz 1996. gada 1. janvārim. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Vairāk priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi, un es lūdzu Saeimu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, pirms tālāk izskatām Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību, mums ir jāapspriež, es gribētu teikt, samērā daudz izmaiņu šodienas darba kārtībā. Tāpēc tagad, lūdzu, uzmanīgi sekojiet tam, kādas ir ierosinātās izmaiņas.

"Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Lūdzam Saeimas 1996. gada 6. jūnija sēdes darba kārtībā iekļautā 67. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" izskatīšanu otrajā lasījumā pārcelt kā darba kārtības 21. jautājumu un izskatīt pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem." Parakstījuši deputāti Naglis, Druva, Kreituss, Kļaviņš, Prēdele, Vītols, Putniņš.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām? Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai arī cik svarīgi mums būtu reliģiskie jautājumi, bet varbūt cilvēkiem tomēr ir ļoti svarīgi arī tas, ko ēst un kā dzīvot. Un tāpēc ir tik daudz ekonomisku likumprojektu, kuri ir jau trešajā lasījumā, bet kuri jau ceturtajā sēdē pēc kārtas netiek izskatīti tāpēc, ka kāda deputātu grupa sadomā un ierosina, un paceļ kādu citu likumprojektu uz augšu. Kas mainīsies no tā, ja mēs tieši šajā sēdē pieņemsim šos labojumus? Es domāju, ka varbūt nekas. Bet, ja mēs nepieņemsim ekonomiskos likumus, tad tik tiešām paliek būtiska neskaidrība ļoti daudzos jautājumos mūsu trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Un tāpēc es aicinu ievērot Frakciju sadarbības padomē izteikto vienošanos, ka tikai ļoti būtiskos gadījumos varētu atļauties kādu likumprojektu iekļaut ārpus kārtas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka ārpus kārtas nekas šinī gadījumā nav lūgts, ir samainīta vietām izskatīšanas kārtība.

Otrkārt, deputāti "nesadomā", bet izmanto savas tiesības, kas viņiem ir dotas Kārtības rullī, un ierosina to izdarīt.

Viens ir runājis "pret", tagad viens var runāt "par". Deputāts Naglis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Paldies. Minētā maiņa darba kārtībā ir nepieciešama, lai līdz pavasara sesijas beigām Saeima varētu pieņemt minēto likumprojektu arī trešajā lasījumā, jo līdz nākamā mācību gada sākumam nepieciešams sakārtot likumdošanu reliģijas mācības jomā Latvijā. Šis jautājums ir nopietns mūsu valstī, jo par šo jautājumu jau tika runāts 5. Saeimā, bet nekas netika izdarīts. Šodien mēs, izmantojot savas tiesības, prasām šā likuma izskatīšanu tieši šodien, lai to varētu tik tiešām līdz pavasara sesijas beigām pieņemt trešajā lasījumā. Lūdzu balsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu iesniegumu - likumprojekta "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" izskatīšanu otrajā lasījumā pārcelt kā darba kārtības 21. jautājumu, pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, mēs balsojam par šo iesniegumu.

Gorbunova kungs, jums ir kaut kas sakāms? Krištopana kungs, jūs atrodaties deputāta vietā, lai gan jūs neesat Saeimas deputāts, un līdz ar to balsošanas režīma laikā tas ir ļoti rupjš pārkāpums. Esiet tik laipns, atbrīvojiet šo vietu un atsauciet balsošanas režīmu! Savādāk Gorbunova kungs nevar izpildīt savu pienākumu.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu visus deputātus balsošanas laikā atrasties savās vietās vai arī vispār iziet no zāles, ja nevēlas balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo darba kārtības izmaiņas jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 26. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, lūdzam izdarīt sekojošas izmaiņas 6. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā: iekļaut darba kārtības 3. sadaļā pirms darba kārtības 21. punkta likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" izskatīšanu pirmajā lasījumā."

Vispirms es gribētu atgādināt deputātiem, ka tās nav izmaiņas darba kārtībā, bet tas nozīmē iekļaut jaunu jautājumu, kas nav iesniegts. Kārtības rullis nosaka, ka 72 stundas iepriekš ir jāiepazīstas ar sniegto slēdzienu, bet slēdziens, ko ir devusi atbildīgā komisija, ir negatīvs, un, kā es saprotu, Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, tagad izskaidros tālāko kārtību, kā mums izskatāms šis jautājums. Es viņam dodu vārdu. (Starpsauciens no zāles: "Viens "par", viens - "pret".)

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šīs 7 dienas iepriekš, ko paredz 87. panta pirmā daļa jeb pirmais punkts, - tas ir Saeimas lemšanas jautājums. Bet ir viena cita problēma. Deputāti iesniedz šo iesniegumu 51. panta kārtībā, bet tajā pašā laikā Kārtības ruļļa 86. pants saka kaut ko citu: "Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja:" - un trešais punkts ir: "izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs." Ðie pieci deputāti, kas ir parakstījuši... te ir divi iesniedzēji... Jirgens, Straume, Kalviņš nav likumprojekta iesniedzēji, un līdz ar to šī lieta nevar tikt izskatīta saistībā ar 86. panta ceturtās daļas 3. punktu. (Starpsauciens no zāles: "Tâ tur nav teikts...")

Sēdes vadītāja. Līdz ar to, godātie deputāti... Par kādu jautājumu jūs, Dobeļa kungs, vēlaties runāt? Saeimā debatēt piesakāmies rakstiski, norādot, par ko runāsim. Par ko "par" un par ko "pret"... Pašlaik ir runa par to, ka nav izpildīti Kārtības ruļļa noteikumi, jo komisija ir sniegusi negatīvu slēdzienu par likumprojektu un jaunais Kārtības rullis paredz, ka tālāk jautājums ir virzāms tikai tad, ja to uztur spēkā iesniedzēji. No iesniedzējiem to uztur spēkā tikai divi, bet, lai likumprojektu virzītu, ir vajadzīgi pieci iesniedzēji. Pirms tam ir pants, kurā ir teikts, ka Saeimā likumprojektus drīkst iesniegt tikai pieci deputāti, nevis divi. Tāpēc panti ir jāliek kopā tādā hronoloģiskā secībā, kādā tie ir ierakstīti Kārtības rullī. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Komisijai tas bija jāiesniedz...")

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Par tālāko jautājuma virzīšanas kārtību. Lūdzu arī turpmāk pieturēties pie šīs tēmas.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šī ir Endziņa kunga apzināta rīcība, lai šim dokumentam nedotu iespēju būt šeit, jo, kā jūs labi atceraties, divām komisijām nosūtīja šo dokumentu. Neviens, es domāju, nenoliegs šā dokumenta svarīgumu. Pagājušonedēļ, pirmajā sēdē, Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti ātri to izskatīja, atzina par steidzamu un iesniedza pagājušonedēļ... pagājušonedēļ, uzreiz pagājušo otrdien, savu atzinumu. Juridiskā komisija turpretim tīšām vilcināja šā dokumenta izskatīšanu, visu pagājušo nedēļu viņi neizskatīja šo dokumentu, novilcināja līdz šai nedēļai, līdz pirmdienai, un arī tad neatrada par vajadzīgu iesniegt savu negatīvo slēdzienu, kas nemaz nebija tik negatīvs, jo trīs balsoja "par", divi - "pret" un viens atturējās, tātad diezgan īpatnējs sastāvs ir bijis. Lūk, viņi pat tanī dienā neatrada par vajadzīgu Prezidija sēdē šo savu atzinumu iesniegt, kaut gan tas viņiem bija jādara, jo ir arī Kārtības rullī paredzēts, ka atzinums ir uzreiz jāiesniedz Prezidijam un nekavējoties ir jādara zināms deputātiem. Arī tas ir 82. pantā pateikts. Tātad te var būt runa tikai par tīšu vilcināšanos. Lūk, šie sarežģījumi speciāli tiek sagādāti, lai mēs vispār šo dokumentu šodien neiekļautu darba kārtībā. Labi, es varētu jums piekrist, ka tas ir jādara formāli... Mēs tūlīt noformēsim otru dokumentu, ar tieši tiem pieciem cilvēkiem, kuri bija iesniedzēji, un es lūgtu tādā gadījumā nekavējoties atgriezties pie šā jautājuma un iekļaut to tieši tanī vietā, kurā mēs lūdzām to iekļaut.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, tad, kad dokumenti tiks noformēti atbilstoši Kārtības rullim, - tad nevajadzēs apvainot nevienu komisiju, ne Prezidiju, ne kādu citu, ka kāds kaut ko nav izdarījis. To, ka Juridiskās komisijas slēdziens ir negatīvs, jūs pats atzināt. Balsojuma novērtējums mums nav jādod, ir noteikts, ka likumprojekta virzīšanas iniciatīva ir pieciem deputātiem. Nav šo piecu deputātu iesnieguma. Diemžēl mēs nevaram jūs uzklausīt un tālāk šo jautājumu virzīt, kamēr nav izpildītas visas Kārtības ruļļa prasības.

Līdz ar to man nav tiesību vārdu dot Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam, jo viens ir runājis "par", viens - "pret" un jautājums ir izņemts no darba kārtības.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu: "Lûdzam iekļaut šā gada 6. jūnija kārtējās plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par kārtējā atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 5. līdz 11. jūnijam deputātam Jānim Urbanovičam." Mans vienīgais aizrādījums: deputāti, būsim korekti, rakstīsim kārtīgi dokumentus! Mēs nevaram piešķirt kārtējo atvaļinājumu, jo deputātiem nav ne kārtējā, ne nekārtējā atvaļinājuma. Bet jautājums ir cits - pieci deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā šo jautājumu. Nav norādīts, aiz kuras sadaļas. Mums nav šodien darba kārtībā nedz jautājumu par amatpersonu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata, nedz par piešķiršanu, tādēļ man būtu lūgums vienam no deputātiem, kas ir parakstījuši un iesnieguši šo lūgumu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, precizēt, kad šis jautājums būtu, jūsuprāt, izskatāms. Parakstījuši ir Urbanovičs, Stašs, Dozorcevs, Apalups, Straume. Lūdzu vienu no parakstītājiem nākt un precizēt. Ja nav priekšlikumu, tad Prezidijs var izteikt vienīgo priekšlikumu - iekļaut to kā darba kārtības pēdējo jautājumu. Parakstītājiem citu priekšlikumu nav. Līdz ar to šo jautājumu es iekļauju darba kārtībā. Prezidijs... Tā kā, cik es saprotu, deputātiem iebildumu arī nav, iekļaujam to kā darba kārtības 77.jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Sakarā ar to, ka no deputāta Modra Gobas ir saņemts iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu, lūdzam iekļaut šā gada 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā pēc pirmās sadaļas, tas ir, tūlīt, jautājumu par deputāta Ērika Zundas mandāta apstiprināšanu." Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pirmais jautājums, ko izskatīsim, kad mēs beigsim izskatīt izmaiņas šodienas darba kārtībā, ir deputāta Ērika Zundas mandāta apstiprināšana.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi Prezidijam šādu dokumentu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā: iekļaut likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (dokuments nr.940A, reģistrācijas nr.318) izskatīšanu pirmajā lasījumā aiz darba kārtības otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" 20.punkta (likumprojekts "Muzeju likums") izskatīšanas. (Starpsauciens no zāles: "Kas tas par Muzeja likumu?") Komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīt kā steidzamu." Es jums nolasīju dokumentu, kas man ir iesniegts. Godātie deputāti, ja ir kādi jautājumi, lūdzu runāt no tribīnes.

Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts, - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā Saeimas vadība! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta pieņemšana ir absolūti steidzama. Tas aizņems piecas minūtes. Šeit ir runa par to, ka ar 1.jūniju ir jāiekasē akcīzes nodoklis attiecībā uz zināmas kvalitātes alu. Pašreiz valdībai nav iespējams iekasēt šo akcīzes nodokli, jo nav mehānisma, kā to izdarīt, tādēļ ir vienkārši vajadzīgs termiņa pagarinājums līdz šā gada 1.oktobrim. Lūdzu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā kā darba kārtības 22. punktu. Paldies.

Sēdes vadītāja. 21.punkts ir 67.jautājums, ko mēs iekļāvām par reliģiskajām organizācijām. Tad tas būtu 22.darba kārtības punkts. Tagad pamatjautājums ir cits: vai visiem deputātiem ir šie dokumenti? Lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai garantēt, lai līdz likumprojekta izskatīšanai zālē visiem deputātiem būtu šie izskatāmie dokumenti, jo es sapratu, ka no deputātu puses nekādu iebildumu pret šādām izmaiņām šodienas darba kārtībā nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 1996.gada 6.jūnija sēdes darba kārtībā, kā 3.jautājumu skatot likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" (dokumenti nr.393, 728., 794., 968.). Šā likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā plānota kā darba kārtības 52.jautājums.

Godātie kolēģi, es jums gribēju paskaidrot, ka mums nav bijusi tāda prakse, ka mēs Prezidija ziņojumiem pa vidu iekļaujam likumprojektu izskatīšanu. Mēs parasti esam vadījušies nevis pēc jautājumu grupēšanas kārtības, bet pēc jautājumu kopu izskatīšanas kārtības. Šinī gadījumā ir prasīts izskatīt kā trešo jautājumu, tas nozīmē pēc Saeimas Prezidija pirmā atzinuma par likumprojektu. Deputātiem...

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man būtu priekšlikums iekļaut šo jautājumu pēc likumprojekta par akcīzes nodokli izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Precizēsim, kurš tas ir. Tātad otrs priekšlikums ir izskatīt nevis kā 3.jautājumu, kas būtu Prezidija ziņojumiem pa vidu, bet pēc akcīzes nodokļa apspriešanas. Tas ir tas, ko mēs tikko iekļāvām darba kārtībā pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ziņojuma. Bet tātad pirmais balsojums ir par Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu. Cik es saprotu, viņi to neatsauc.

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es atsaucu mūsu iesniegumu. Piekritīsim Jirgena kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs šobrīd izsludināto darba kārtības 52.jautājumu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" izskatām kā 23. pēc jaunās numerācijas, tas ir, pēc Akcīzes nodokļa likuma izskatīšanas? Deputātiem iebildumu nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz... diemžēl lūdz šā gada 5.jūnija sēdē... Es nevaru to izskatīt. Es nolasīšu dokumentu visā pilnībā deputātiem izšķiršanai, kā rīkoties tālāk: "Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 5.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" un lūdz iekļaut augstāk minēto likumprojektu šā gada 6.jūnija sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā." Mums nav norādījuma, kurā vietā izskatīt.

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas mēs pieļāvām vienu kļūdu - mēs to nenoteicām. Mēs ļoti lūgtu šo jautājumu izskatīt kā otro. Atcerieties vakardienu, kad mēs par šo jautājumu runājām. Mums šeit bija jāmaina tikai viens skaitlis, lai nokārtotu Antikorupcijas likumu. Tādēļ es lūgtu to iekļaut kā otro jautājumu sēdē.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs! Mēs jau runājām par to, ka mēs skatāmies pa šiem blokiem. Tagad ir tā. Pirmais bloks - likumprojektu izskatīšana, kas atlikuši no iepriekšējās sēdes. Tie ir izskatīti. Tad mēs apstiprināsim Ērika Zundas deputāta mandātu. Tad sākas Prezidija ziņojumi. Cik es saprotu, jūs gribat šo likumprojektu skatīt pirms Prezidija ziņojumiem? Ja es pareizi sapratu.

K.J.Druva. Ja iespējams...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojektu par Aizsardzības spēkiem otrajā lasījumā izskata pirms Prezidija ziņojumiem un pēc deputāta mandāta apstiprināšanas Ērikam Zundam. Deputātiem iebildumu nav.

"Tâ kā Saeimas Juridiskā komisija ir izteikusi negatīvu vērtējumu par likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu", lūdzam iekļaut šī likumprojekta izskatīšanu 6.jūnija sēdes darba kārtībā kā 21.jautājumu trešajā sadaļā." Lai iekļautu darba kārtībā, nav svarīgi, vai ir negatīvs vai pozitīvs slēdziens. To mēs skatīsim pēc tam, kad balsosim par likumprojektu. Parakstītāji: Tabūns, Seile, Rugāte, Grinovskis. Un pirmais, kā es saprotu, esat jūs, Dobeļa kungs, jā? Lūgums tomēr uzvārdus atšifrēt, jo es jūsu parakstus diemžēl neatšifrētā veidā izlasīt nemāku.

Tātad 21.jautājums trešajā sadaļā. Lūdzu precizēt, kurš tas ir. Viens no parakstītājiem lai precizē, jo mums šobrīd aiz 20.jautājuma jau ir 67., pēc tam ir par akcīzes nodokli, un pēc tam ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegums. Tā ka ir jājautā: kas ir 21.jautājums pašreizējā situācijā jūsu izpratnē?

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Mums visiem ir darba kārtība. Tur ir skaidri numurēts katrs jautājums. Tātad 21.jautājums ir tas, kurš seko pēc 20.jautājuma.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, šobrīd aiz 20.jautājuma Saeima ir iebalsojusi vēl trīs jautājumus, un līdz ar to visa numerācija Prezidija izsludinātajā darba kārtībā ir pilnībā sagrauta. Lūdzu, nosauciet likumprojektu, pirms kura jūs vēlaties, lai tiktu izskatīts šis likumprojekts! Tad būs pavisam vienkārši, jo ar skaitļiem mēs vairs operēt nevaram. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas, un ir lūgums dzirdēt to, ko runā no tribīnes.

J.Dobelis. Tad, lūdzu, pasakiet, kas mums šodien ir 21.jautājums pēc jūsu pašreizējās klasifikācijas.

Sēdes vadītāja. Pēc pašreizējās kārtības 21.jautājums ir iepriekšējais 67.jautājums "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"".

J.Dobelis. Labi, tādā gadījumā tūlīt aiz šī. Tas iznāktu 22.darba kārtības jautājums.

Sēdes vadītāja. Tas nozīmē, ka mēs atbīdām tālāk tikko kā Saeimas pieņemto Akcīzes nodokļa likumu.

J.Dobelis. Labi. Piekāpjos arī akcīzes nodokļa priekšā.

Sēdes vadītāja. Pēc akcīzes nodokļa Saeima ir piekritusi izdarīt izmaiņas un iekļaut 52.darba kārtības jautājumu, tas ir ...

J.Dobelis. Tas ir pēdējais?

Sēdes vadītāja. Nē, tas nebūt nav pēdējais. Tas ir bijušais darba kārtības 52.jautājums "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā".

J.Dobelis. Un pēc tam vairs citu nav?

Sēdes vadītāja. Pēc tam sākas Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi.

J.Dobelis. Labi, tad pēc šī trešā. Lai visi trīs iet vispirms, un tad mūsu jautājumu lūdzu iekļaut.

Sēdes vadītāja. Tātad, Dobeļa kungs, ja mēs gribam būt korekti un solīdi pret saviem kolēģiem, tad būtu jāsaka tā, ka jūs vēlaties, lai likumprojekts "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" tiktu izskatīts, pirms Saeima sāk apspriest Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā iekļautos, bet neizskatītos jautājumus. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

J.Dobelis. Tā kā es gribu būt godīgs un korekts, tad es jums piekrītu.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, atvainosimies abi divi saviem kolēģiem, jo mēs šobrīd veicām Kārtības ruļļa pārkāpumu, jo sākām abi diskusiju - jūs tribīnē, es - pie mikrofona. Es kolēģiem atvainojos. Es ceru, ka jūs izdarīsit to pašu.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi, piedodiet man, lūdzu, manus grēkus!

Sēdes vadītāja. Vai Saeimas deputātiem nav iebildumu? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, diemžēl nevaru piedot Dobeļa kungam, bet tās jau būs mūsu personīgās attiecības.

Taču sakarā ar to, ka valsts justīcijas un arī juridisko dienestu darbinieki komisijā uzstāja par to, ka tas tomēr ir Satversmes labojums, tad es uzskatu, ka Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā šis jautājums šodien nav izskatāms pēc būtības, un tādēļ es tomēr lūgtu izdarīt balsojumu. Un tad mēs redzēsim, kā mums tiek ievērota Satversme - vai mēs cienām Satversmi vai ne. Un šis balsojums to arī parādīs. (Starpsauciens no zāles: "Necienām! Vai tad tu nezini?")

Sēdes vadītāja. "Par" ir runājis iesniedzējs, "pret" ir runājis Lujāna kungs. Līdz ar to apspriešana ir beigusies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu iesniegumu - iekļaut likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" izskatīšanu pirms sadaļas "Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

"Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta ceturtajai daļai ierosinām iekļaut Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās". Vieta, kurā to iekļaut, nav norādīta, līdz ar to Prezidijs var ierosināt to izskatīt kā darba kārtības 78.jautājumu, ja nav citu priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav. Tas būs darba kārtības 78.jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu piecu deputātu parakstītu iesniegumu: "Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta ceturtajai daļai ierosinām iekļaut Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par piemiņas plākšņu uzstādīšanu." Tāpat nav norādīta vieta, kurā būtu iekļaujams šis lēmuma projekts. No parakstītājiem neviens runāt nevēlas, līdz ar to Prezidijam ir vienīgais priekšlikums - iekļaut viņu kā... es atturēšos nosaukt numuru, jo numerācijas secība jau ir pajukusi, tas ir, iekļaut kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Sakarā ar nepieciešamību steidzami izskatīt likumprojektu "Par grozījumiem Konvencijā par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos" Ârlietu komisija lūdz mainīt Saeimas 1996.gada 6.jūnija sēdes darba kārtību un izskatīt minēto likumprojektu kā pirmo darba kārtības jautājumu tūlīt pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem. Paulis Kļaviņš - Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis projekts nav jau, teiksim, kā pirmais jāizskata, bet tomēr viņš būtu jāizdara šodien pieņemamā laikā, jo līdz ar to mūsu valsts ietaupītu 5600 dolāru. Teksts jums visiem ir, tas ir dokuments nr.962, un, ja ir iespējams, tad mēs centīsimies šo likumprojektu šodien skatīt un pieņemt kā steidzamu pirmajā un otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, varbūt precizējiet, kur viņš šobrīd ir darba kārtībā, kurš jautājums. Vispār nav darba kārtībā? Skaidrs. Tātad par iekļaušanu darba kārtībā man tagad ir vienīgais priekšlikums jums - nevis uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem, jo tur, kā mēs redzam, ir notikušas ļoti plašas izmaiņas, bet tas būtu pēc Valsts prezidenta vēlēšanu likumprojekta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs iekļaujam šo likumprojektu pēc Valsts prezidenta vēlēšanu likumprojekta izskatīšanas? Deputātiem iebildumu nav. (No zāles deputāts O.Dunkers: "Ir iebildumu.")

Dunkera kungs, vai jūs par to, kā turpmāk vadāma sēde, vēlaties uzstāties? Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Man ir viens ierosinājums: tā kā mēs pašlaik jau kādas 40 minūtes runājam par runājamo, ko runāsim un kā pārrunāsim šodien runājamo, tad es domāju, ka te kaut kāda neloģiska darbība pašlaik notiek - kārtējās sēdes pārvēršana par darba kārtības izmaiņu izskatīšanu. Es domāju, ka ir vai nu jāuzticas Prezidijam šajā gadījumā, jāpieņem tāda darba kārtība un laikus jāiesniedz savi priekšlikumi Prezidijam, vai arī jāmaina sava latviešu daba - lai mans koferis noteikti stāvētu priekšā otra cilvēka koferim, jo citādi es nemaz naktī nevaru gulēt. Es ierosinu tādā gadījumā sasaukt atsevišķu ārkārtas sēdi nākamās sēdes darba kārtības apstiprināšanai. Citas izejas nav. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts par jautājumu, kā turpmāk vadāma sēde.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu "Par grozījumiem Konvencijā par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos" mēs vispār varam sākt šeit apspriest - viņa iekļaušanu darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem, jo tas mums ir 12.punkts. Vēl nav Prezidija atzinums zināms, un mēs neesam to nodevuši nevienai komisijai. Tā ka mēs pašreiz gribam pārkāpt Kārtības rulli, iekļaujot viņu darba kārtībā bez Prezidija atzinuma.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es jums pilnībā piekrītu, tāpēc es prasīju Kļaviņa kungam, kurš tas ir darba kārtības jautājums. Viņš man atbildēja, ka darba kārtībā tas nav iekļauts, un arī es visā šajā steigā neievēroju, ka tas ir 12.punkts. Es atvainojos Ārlietu komisijas pārstāvjiem! Tikai tad, ja šis likumprojekts pēc Prezidija ziņojumiem neradīs iebildumus un tiks nodots Ārlietu komisijai kā vienīgajai komisijai, kas izskata šo likumprojektu, tikai tad mēs varēsim izdarīt šīs izmaiņas, tāpēc man ir lūgums. Godātie komisiju pārstāvji, esiet korekti un precīzi, kad jūs nākat klajā ar saviem priekšlikumiem, jo šodien šo izmaiņu... Man jāsaka, ka Dunkera kungam laikam ir vislielākā taisnība. Līdz ar to ir lūgums deputātiem neņemt vērā to, kam jūs paši piekritāt pēc Prezidija ierosinājuma un neiebildāt. Šobrīd šis labojums, ka mēs iekļaujam darba kārtības 12.jautājumu pēc Valsts prezidenta vēlēšanu likumprojekta izskatīšanas, nav spēkā.

Tagad sākam izskatīt 6.jūnija sēdes tālāko darba kārtību. Sakarā ar izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums darba kārtībā ir Saeimas lēmuma projekts - apstiprināt Ērika Zundas deputāta mandātu. Prezidijs ir saņēmis visus nepieciešamos dokumentus gan no Centrālās vēlēšanu komisijas, gan arī no Mandātu un iesniegumu komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ērika Zundas deputāta pilnvaras. Lūdzu balsošanas režīmu. Bišera kungs, jūs vēlējāties...? Es atvainojos, atsauciet, lūdzu! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts).

Saskaņā ar Kārtības ruļļa jauno redakciju par šo jautājumu bija jāziņo Mandātu un iesniegumu komisijai, un Mandātu un iesniegumu komisija bija pilnvarojusi komisijas priekšsēdētāja vietnieku Apsīša kungu ziņot par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā Apsīša kungs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu, es sapratu, ka visi deputāti ar viņu ir iepazinušies. Apsīša kungs, ja jūs vēlaties ziņot par savu rakstisko iesniegumu - lūdzu! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā Romāns Apsītis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi pārējie deputāti! Te nu laikam atkal ir tā reize, kad mēs redzam, ka vēl neesam īsti pieraduši pie jaunajiem grozījumiem Kārtības rullī, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 6.panta 1.punktu Mandātu un iesniegumu komisijai ir jāsniedz ziņojums. Šoreiz šī ir tā pirmā reize, un mēs visi mācāmies.

Atklāti sakot, nav jau daudz ko ziņot. Mēs, Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi, aizvakar, 4.jūnijā, izskatījām šo jautājumu un konstatējām, ka Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi visus nepieciešamos dokumentus: ir iesniegums par to, ka Modris Goba, līdzšinējais deputāts no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, noliek savu mandātu, ir saņemts Prezidija iesniegums par to, ka bez Gobas iesnieguma ir saņemti vēl arī citi dokumenti, to vidū Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par to, ka šajā pašā sarakstā nākošais kandidāts ir Ēriks Zunda, arī Ēriks Zunda ir iesniedzis rakstveida piekrišanu tam, ka viņš grib kļūt par Saeimas deputātu, Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja visus šos dokumentus, apspriedās un nolēma, ka mums nav nekādu iebildumu pret deputāta mandāta apstiprināšanu Ērikam Zundam. Un līdz ar to es Mandātu un iesniegumu komisijas uzdevumā un vārdā lūdzu arī Saeimu piekrist šim mūsu viedoklim un apstiprināt Ērika Zundas kā 6.Saeimas deputāta mandātu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Visi deputāti ar šiem dokumentiem rakstveidā, es ceru, ir iepazinušies. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūgums vēlreiz deputātiem pievērst uzmanību un balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ērika Zundas deputāta pilnvaras. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Ērika Zundas deputāta pilnvaras Latvijas Republikas 6.Saeimā ir apstiprinātas. Apsveicam!

Pēc šī jautājuma izskatīšanas es gribētu Mandātu un iesniegumu komisijai precizēt, ka Kārtības rullī nav teikts, ka jums pēc rakstiskā ziņojuma ir jāziņo vēl arī mutiski.

Godātie deputāti, diemžēl iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā šodien vēl nav beigušies. Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijā sekojošu dokumentu: "Lûdzam izskatīt jautājumu par 1996.gada 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajiem lēmuma projektiem - par piemiņas plākšņu uzstādīšanu un par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās, par to iekļaušanu pēc likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu"". Godātie deputāti, mēs nevaram izskatīt divu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā ar vienu lēmuma projektu. Par katru jautājumu ir vajadzīgs savs, tāpēc, godātie deputāti, būsim savstarpēji uzmanīgi un noformēsim dokumentus atbilstoši tam, kā tas ir prasīts Kārtības rullī, un nekavēsim paši savu laiku.

Godātie deputāti, gribu jums atgādināt, ka šodien darba kārtībā pēc visiem labojumiem un papildinājumiem ir 83 darba kārtības jautājumi, no kuriem līdz pulksten 10.15 mēs esam izskatījuši divus.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"", otrais lasījums. Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.840 un nr.902. Vēlreiz es gribu jums visiem izteikt paldies par šo grozījumu, jo mēs tūlīt minūtes laikā papildināsim mūsu veikto darbu ar vēl vienu likumprojektu. Gribu atgādināt, ka mēs vakar sākām strādāt pie šā likumprojekta, jo mēs nobalsojām par tā steidzamību. Tātad, ja jūs paskatāties šo likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, precizēsim, lai deputātiem būtu vienkāršāk. Abi dokumenti, kā es saprotu, ir apkopoti dokumentā nr.1010.

K.J.Druva. Jā, man nav numura uz mana dokumenta. Nr.1010, jā?

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu paņemt dokumentu nr.1010, otrā lappuse.

K.J.Druva. Ir tikai viens grozījums šajā likumā, tas ir, lai pārceltu 1.jūnija datumu uz 15.jūniju. Un viss. Lai mēs varētu vienkārši sakārtot Antikorupcijas likumu un tajā pašā laikā arī Aizsardzības spēku likumu. Tātad lūdzu jūsu balsojumu. Šis būs otrais lasījums, atbalstiet šo ar balsojumu. Un arī pēdējais. Tad arī pieņemsim šajā pašā laikā.

Sēdes vadītāja. Tad ir pirmais jautājums: vai deputātiem nav iebildumu pret izdarītajām izmaiņām atbilstoši tam, kā ziņoja referents, - 1. jūniju aizstāt ar 15.jūniju. Deputātiem iebildumu pret šādu labojumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

K.J.Druva. Paldies visiem!

Sēdes vadītāja. Nākamā sadaļa. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona administratīvās robežas grozīšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par kārtību, kādā atjaunojamas juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, namīpašumiem un citiem nekustamā īpašuma objektiem". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Grīga, Straumes, Jirgena, Zīles un Baloža iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus sekot likumprojekta nosaukumam pēc dokumenta nr.926, jo izsludinātajā darba kārtībā ir tehniska kļūda likumprojekta nosaukumā. Deputātiem?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu nenodot nevienai komisijai, jo šā likumprojekta būtība ir atkārtota nacionalizācija. Gan 5.Saeima, gan 6.Saeima līdz šim konsekventi ir gājusi uz to, ka īpašuma tiesību atjaunošana juridiskajām personām var notikt ar speciāla likuma palīdzību; tā, kā mēs rīkojāmies attiecībā uz īpašuma atgriešanu reliģiskajām organizācijām, tā, kā tiek gatavots likumprojekts par īpašuma atgriešanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Šis likumprojekts paredz vispār juridiskās personas. Es šeit neredzu absolūti nekādu finansiālu, ekonomisku pamatojumu, kādas sekas, kādu revolūciju šāds likums varētu izraisīt. Tāpēc es aicinu cienījamo Saeimu šo likumprojektu nenodot nevienai komisijai. Tas būtu viens.

Ja gadījumā Saeima tomēr izlems šo likumprojektu nodot komisijām, tad es aicinu noteikt par atbildīgo Juridisko komisiju, jo šo jautājumu sfēra ir Juridiskās komisijas pārziņā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens "pret". "Par"? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" aicina atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un tad komisijās un Saeimā to konceptuāli varēs izdebatēt, nevis noraidīt piecu minūšu laikā, tikai dodot iespēju vienam runāt "par" un vienam "pret". Es domāju, šis ir ļoti būtisks un konceptuāls jautājums, tāpēc būtu pareizi tam veltīt nopietnu diskusiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums ir divi jautājumi jāizlemj: pirmais - par Saeimas Prezidija atzinumu, nākamais - par komisijas viedokli, pēc tam - par atbildīgās komisijas izmaiņām. Lūdzu zvanu!

Tātad pirmais priekšlikums ir - nozīmēt par atbildīgo komisiju nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet gan Juridisko komisiju, nemainot tās komisijas, kuras likumprojektu izskata. Vai ir kādi iebildumi pret šo priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Juridiskā komisija.

Tagad lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par kārtību, kādā atjaunojamas juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, namīpašumiem un citiem nekustamā īpašuma objektiem" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 19. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā"- par Satversmes aizsardzību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Kostandas, Kazāka, Čerāna, Zelgalvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu arī šo likumprojektu nenodot komisijām. Kāpēc? Jo šajā likumprojektā, ja mēs to nodosim komisijām, jau uz pirmo lasījumu aizies norma, kura ir pretrunā ar citu likumu, proti, ar konstitucionālo likumu "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem", kur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka Latvijas valsts neizraida savus pilsoņus ne par kādu noziegumu, neko tamlīdzīgu. Tātad šeit mēs gribam iestrādāt jau uzreiz pretrunu. Tāpēc es aicinu cienījamos iesniedzējus pārdomāt to un sagatavot citu projektu, jo mēs atkal gribam jau priekšlaicīgi radīt pretrunas mūsu likumdošanā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai gribat "pret" runāt? "Par"? Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šeit mēs atkal dzirdējām no Endziņa kunga augstu juridisku lidojumu - tāpēc nevar nodot komisijām, ka kaut kāds sīks juridisks knifs tajā nav nostrādāts. Mēs dzirdējām, kā kādreiz šis pats Endziņa kungs vērsās pret tiem, kas teica, ka nedrīkst pārkāpt Satversmi, proti, kad bija reāli Satversmes pārkāpumi. Tad nesaprata, ka tas ir Satversmes pārkāpums. Es uzskatu, ka šis likumprojekts noteikti ir jānodod komisijām, jo mums ir jau daudz gadījumu, kad Satversme tiek pārkāpta. Un, tāpat kā šajā gadījumā, Satversmes tiesa būs nostādīta diezgan neveiklā stāvoklī, jo viņa nevarēs neko izdarīt. Satversme tiks pārkāpta, tikai tiks atcelti likumi, bet atsevišķu cilvēku - Satversmes pārkāpēju - rīcība nekādi netiks nolikta, kā saka, savā vietā. Mēs zinām no pasaules pieredzes, ka taisni konstitucionālie pārkāpumi, kas nav saistīti ar vardarbību, dažkārt izdara vislielāko postu. Satversme ir jāaizsargā. Es aicinu šo likumprojektu rūpīgi izskatīt komisijās un pieņemt. (Starpsauciens no zāles: "Ne jau tādā veidā...")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu jūs balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā"- par Satversmes aizsardzību, nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 18, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs dodamies pārtraukumā, es domāju, ka mēs visi ar lielu prieku sveiksim Jāni Kalviņu 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam Gundaram Valdmanim par balsojumu Pašvaldību vēlēšanu likumā, kā es saprotu.Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Mīļie draugi! Pārskatot balsojuma rezultātus vakar beidzamajā darba kārtības punktā, izrādās, ka es esmu balsojis "par" šā likuma virzīšanu uz otro lasījumu. Es ceru, ka mēs otrajā lasījumā izdarīsim diezgan smagas maiņas, jo tas likums man personīgi nav pieņemams. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Valdmaņa kungs! Kur ir būtība? Jūs gribējāt balsot "pret"?

G.Valdmanis. Es gribēju balsot "pret", bet esmu it kā nobalsojis "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu, tad šis ieraksts paliek stenogrammā. Vārds paziņojumam Andrim Amerikam par jaunas sadarbības grupas veidošanu.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Ierosinām nodibināt Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas parlamentāro sadarbības grupu. Māris Rudzītis, Aristids Lambergs, Anatolijs Tučs, Gundars Valdmanis, Jānis Kalviņš, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Andris Rubins, Ojārs Grinbergs."

Es aicinu šos deputātus, kā arī visus citus, kas vēlētos piedalīties šās grupas darbā, uz pirmo sēdi Saeimas Prezidija zālē tūlīt pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Edvīns Inkēns,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Andrejs Požarnovs,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Gundars Valdmanis,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par satiksmes ministra tiesībām noteikt dzelzceļa tarifus". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par satiksmes ministra tiesībām noteikt dzelzceļa tarifus" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par prakses ārstiem". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Jurdža, Pētersona, Vidiņa, Pēterkopa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par prakses ārstiem" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Seiles, Lamberga, Tabūna un Emša iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Būdams viens no šā dokumenta autoriem, es, protams, atbalstu Saeimas Prezidija lēmumu, bet es tiešām gribētu šoreiz pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kāpēc šāds dokuments ir radies. Šis dokuments ir radies sadarbībā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru, jo tā saņem regulāri informāciju par tāda spēka aktivizēšanos, kas vēlas atjaunot PSRS, un prokuratūra ir bezspēcīga šinī gadījumā, jo Kriminālkodeksā nav nopietna panta, kas paredzētu kārtīgus sodus. Es, protams, saprotu, ka ir ļoti rūpīgi jāizdomā tālākais ceļš, kā rīkoties ar šo dokumentu, un tieši tāpēc mēs piedāvājam Kriminālkodeksā ieviest jaunu īpašu pantu, kur ir runa par vēršanos pret tiem, kas aicina likvidēt Latvijas valstisko neatkarību. Jo, redziet, pilnīgi skaidrs, ka mierīgiem līdzekļiem tas nekad nevar izdoties, tātad jebkurā gadījumā šādi aicinājumi būs saistīti ar vardarbību, ar rupja militāra spēka pielietošanu.

Un tāpēc, pielīdzinot to Kriminālkodeksa 65. pantam, ir arī izvēlētas attiecīgas soda sankcijas, par kurām, protams, deputāti varēs lemt atsevišķi. Tā kā, kā es saprotu, nevienam iebildumu nav, saku paldies par atbalstu, un mēs šādu dokumentu ieteiktu izskatīt pēc iespējas īsākā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt neviens vairs nevēlas. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Seiles, Lamberga, Tabūna un Emša iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Juris Dobelis... Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts. Dobeļa kungs no vārda atsakās.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Seiles, Lamberga, Tabūna un Emša iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 15. decembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Konvencijā par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Runāt nevēlas neviens? Paldies. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Man Kusiņa kungs saka priekšā, ka mums tagad ir jāizlemj arī šāds jautājums: tā kā ir pieņemts Prezidija atzinums par šā jautājuma iekļaušanu, tas ir, nodošanu komisijām, tad saskaņā ar Kļaviņa kunga ierosinājumu mums jāizlemj, vai šodienas darba kārtībā šo jautājumu iekļaut vai neiekļaut. Tāds bija Kļaviņa kunga priekšlikums. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Kādi ir deputātu priekšlikumi par šā jautājuma izskatīšanu vai iekļaušanu šodienas darba kārtībā? Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūs esat saņēmuši dokumentu nr. 1011, un tur jūs varat lasīt arī pamatojumu. Principā, ja jums izdotos tagad pieņemt šo likumu, kas aizņemtu tiešām ne pārāk daudz laika, Latvijas valsts varētu ietaupīt maksājumos varbūt ne pašu lielāko summu, drusku vairāk par 5000 dolāriem katru gadu, bet, ja mēs netaupīsim attiecībā uz minimumu, tad mēs nekad netiksim... netaupīsi santīmu, netiksi arī pie lata. Tā ka būtu lieliski, ja mēs to varētu iekļaut tūdaļ pēc Prezidija ziņojumiem kā pirmo, tas tiešām prasīs ļoti maz laika. Es ceru, ka deputāti to atbalstīs un mēs vienkārši ietaupīsim valstij maksājumus. Ar pamatojumu jūs varat iepazīties, un es jūs arī iepazīstināšu, kad tiksim līdz tam jautājumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nebūtu iebildumu pret Bērziņa kunga priekšlikumu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem, tātad pēc likumprojekta "Muzeju likums" un pirms Reliģisko organizāciju likuma izskatīšanas? Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kas vēlas runāt? Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis ierosinājums tiešām ir ārkārtīgi būtisks un atbalstāms, bet, lai saīsinātu pieņemšanas laiku, vajadzētu to iesniegt kā priekšlikumu otrajam lasījumam kādam no trijiem likumprojektiem (vienalga, kuram), kuri jau ir šodienas darba kārtībā kā grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", jo darba kārtības 62., 63., 64. punkts attiecas uz grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atsaukt savu priekšlikumu, jo citādi šis priekšlikums pārāk ilgi aizkavēsies un netiks pieņemts. Šā priekšlikuma būtība ir aizstāvēt represētās personas. Tas ir ļoti svarīgi, un Tautsaimniecības komisija jau zināmu atbalstu ir izteikusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, godātais Prezidij! Ja Kārtības rullis šādu procedūru atļauj, es šo priekšlikumu atsaucu un lūdzu attiecīgo komisiju iestrādāt to kā šādu labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izlemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1953. gada 11. decembra Eiropas konvenciju "Par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs"" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai, jo šie grozījumi ir saistīti ar mūsu nesen pieņemto likumu par narkotikām, prekursoriem un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Kuprijanovas kundzes izteikto priekšlikumu - nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai? Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par apžēlošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Muzeju likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Tagad - saskaņā ar nupat izdarītajām izmaiņām darba kārtībā - vārds frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam Indulim Bērziņam. Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.962 - likumprojekts "Par grozījumiem Konvencijā par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos".

1992.gadā Latvijas Republika pievienojās 1973.gada Gdaņskas Konvencijai par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos. Pēc šīs konvencijas, šīs organizācijas budžetu veido vienādas līgumslēdzēju pušu iemaksas. Tātad katra valsts maksāja visu laiku vienādu summu. Tas nebija īsti godīgi, jo kvotas tomēr ir dažādas un dažādas valstis zvejo dažādu zivju daudzumu. Tam piekrīt visas valstis, arī tās, kuras zvejo vairāk un kurām būtu jāmaksā vairāk. Un tieši tādēļ Latvijas puse iesniedza... un, kā es jau teicu, visas līgumslēdzējas puses atbalstīja labojumus, ka vienu trešdaļu maksā visi vienādi, bet pārējās divas trešdaļas no šīs summas tiek sadalītas atbilstoši tam, cik kurš zvejo, cik lielas ir šīs kvotas. Tā rezultātā, kā jau es teicu un kā Kļaviņa kungs teica, ja mēs pieņemtu šos labojumus, šo likumprojektu, tad Latvijas puse ietaupītu katru gadu 5612 amerikāņu dolārus. Tā kā tas ir diezgan steidzams jautājums tieši šīs naudas dēļ, Ārlietu komisija lūdz cienījamos kolēģus un sēdes vadītāju balsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Ja ne, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likumprojekta steidzamu izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Lēmums par steidzamību ir pieņemts. Lūdzu!

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Es ļoti aicinu deputātus koncentrēties darba kārtībai un piedalīties balsošanā. Paldies. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - arī 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Ņemot vērā lielo atbalstu un iepriekš minētos argumentus, ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu sēdes vadītāju aicināt balsot otrajā lasījumā un izskatīt šo jautājumu šodien.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Likums "Par grozījumiem Konvencijā par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos" pieņemts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs atkal ir kārtējo reizi saņēmis piecu deputātu iesniegumu, viņi lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - pārcelt jautājumu par atvaļinājuma (no 5. līdz 11.jūnijam) piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam kā darba kārtības jautājumu pirms trešās sadaļas. Kā jūs zināt, sakarā ar to, ka neviens no šā dokumenta iesniedzējiem uzstāties pirms pārtraukuma nevēlējās, šis jautājums mums ir iekļauts kā 76. punkts. Vai deputāti neiebilst, ja mēs to izskatītu tūlīt? (Starpsauciens no zāles: "Neiebilst!") Neiebilst. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Urbanovičam no 5. līdz 11.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt pa pantiem, man ir divas piezīmes. Pirmkārt, es gribētu teikt pirmo reizi šā likumprojekta izskatīšanas sakarā paldies Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai par sadarbību. Izskatīšana sanāca drusciņ ātrāk, nekā bija plānots. Bet, kā redzēsiet, šīs komisijas priekšlikumu būtība, manuprāt, ir saglabāta.

Otrais, ko es gribētu teikt šā likumprojekta izskatīšanas sakarā, bija tikšanās ar Eiropas padomes ekspertiem. Šodien mēs varbūt nepaspēsim šā projekta izskatīšanas gaitā izdarīt dažus grozījumus, bet tos būs acīmredzot nepieciešams turpināt izdarīt, jo Eiropas padomes ekspertiem ir dažas iebildes citā sakarā. Es gribētu pateikt, ka mēs mēģinām aptvert maksimāli ieinteresēto loku, lai šis dokuments nebūtu tikai vienas komisijas darba produkts.

Godātie kolēģi, pievēršu uzmanību - varam sākt skatīt tabulu. Pirmais priekšlikums ir...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, atgādiniet, lūdzu, ar kuru dokumentu mēs strādājam - dokumentu nr.966 vai 593? Ar dokumentu nr.966, cienījamie kolēģi.

A.Seiksts. Paldies. Pirmais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar terminu skaidrojumu. Kāpēc tas bija nepieciešams? Tāpēc, ka kolēģu deputātu priekšlikumos pavīd terminoloģija, kurai nebija skaidrojuma iepriekšējā redakcijā. Šo terminu skaidrojums ir ņemts no vārdnīcām, kā arī ir ņemti vērā Klīves kunga, kuru, domāju, visi pazīst, darbi šajā problemātikā. Komisija pieņēma. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem nav iebildumu pret šiem labojumiem? Nav. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Ir deputātu Dozorceva un Kalnbērza priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Reliģijas mācība - mācība par galvenajiem reliģiskajiem virzieniem, dogmām, pamatmācībām un reliģiju vēsturi." Man ir lūgums, godātais sēdes vadītāj un kolēģi, - ja jums nav iebildumu, mēs varētu atlikt šo balsojumu līdz 6.panta izskatīšanai. Ja tur tiks pieņemts abu deputātu ierosinātais papildinājums, tad šā termina skaidrojums ir vajadzīgs. Ja 6.pantā Dozorceva un Kalnbērza kunga priekšlikums tiks noraidīts, tad nav nozīmes iekļaut šā termina skaidrojumu. Ja nav iebildumu, es gribētu lūgt iet tālāk.

Sēdes vadītājs. Mums ir jājautā šā priekšlikuma iesniedzējiem - Kalnbērza kungam un Dozorceva kungam - , vai viņi piekrīt Seiksta kunga priekšlikumam. Piekrīt. Paldies.

A.Seiksts. 5.pants. "Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati". Ir divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija ierosina svītrot panta trešajā daļā vārdu "adoptētāju", tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, jo tā esot dublēšanās, liekvārdība. Tā ir viena lieta. Otra lieta: adoptētājs ne katrreiz drīkst būt zināms, un viņam pilnīgi visos jautājumos ir tādas pašas tiesības kā vecākiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Deputāta Endziņa priekšlikums - svītrot Reliģisko organizāciju likuma 5.panta ceturto daļu, kurā ir runa par to, ka militārajā valsts dienestā neiesauc ordinētos garīdzniekus. Komisija šo priekšlikumu nepieņēma. Es gribētu ļoti īsi minēt argumentus. Pirmais. Tad, kad šo likumprojektu apspriedām pirmajā lasījumā un skatījām arī Obligātā valsts dienesta likumu, mūsu komisija uzskaitīja sekojošus argumentus. Tradicionālajās baznīcās ir ārkārtīgi liels garīdznieku trūkums. Vecā paaudze jau, ja tā varētu teikt, aiziet no darba. Tādā gadījumā Teoloģijas fakultātes, kas gatavo garīdzniekus luterāņu baznīcai, Luteriskās baznīcas semināra un Katoļu semināra vecākie kursi pēc beigšanas tiktu iesaukti. Garīdznieki jau tā strādā trīs četrās draudzēs katrs. Tad vispār garīgā aprūpe lielā valsts daļā var tikt paralizēta. Bet es gribētu kolēģim Endziņam atgādināt, ka spēkā esošais likums "Par obligāto valsts dienestu" paredz ka ordinētie garīdznieki netiek iesaukti. Tāpēc tad ir jāmaina arī tas likums, bet, manuprāt un komisijasprāt, ja šo labojumu pieņemtu, tā būtu, atklāti sakot, ne tikai nelojāla attieksme pret baznīcām, bet arī nerēķināšanās ar to faktu, ka baznīcas savu pienākumu pret valsti jau pilda kapelāna dienesta veidā. Es domāju, ka baznīcas šajā ziņā savas saistības ar valsti izpildīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likums ir Reliģisko organizāciju likums. Mēs nupat akceptējām likumu "Par obligāto valsts dienestu". Tas ir speciālais likums, kas pasaka, kam ir jādien un kas ir atbrīvots no dienesta - un tā tālāk. Ja mēs ieliksim šajā likumā šādu normu, ka, lūk, ordinētiem garīdzniekiem nav jādien, tad tikpat labi varam ielikt arī citos. Mums ir darba kārtībā šodien arī Lauksaimniecības likums, un mēs varbūt varam tikpat labi arī Lauksaimniecības likumā ierakstīt, ka zemniekam nav jādien. Un mums ir Izglītības likums - ierakstīsim Izglītības likumā, ka studentam nav jādien. Un tā tālāk. Un tad iznāk, ka mums būtībā šāds Obligātā valsts dienesta likums vispār nav vajadzīgs. Es tāpēc arī no šāda apsvēruma vadījos. Šinī likumā šāds ieraksts ir lieks, un par to ir jādiskutē, runājot par Obligātā valsts dienesta likumu. Tāpēc es aicinu tomēr šo daļu izsvītrot. Kā jau Seiksta kungs teica, pašreiz spēkā esošajā Obligātā valsts dienesta likumā šāda norma ir, un tāpēc arī no juridiskā viedokļa šāda dublēšanās nav nepieciešama. Un es aicinu tādā gadījumā Seiksta kungu un citus, kas to aizstāv, rūpēties par to, lai šāda norma būtu arī jaunajā Obligātā valsts dienesta likumā. Bet šāda dublēšanās ir pilnīgi lieka. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par šīs daļas svītrošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es simtprocentīgi piekrītu Endziņa kungam, un te faktiski nebūtu vērts diskutēt. Es pat gribētu atgādināt vēl vienu lietu: īstenībā jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, faktiski vajadzētu būt Izglītības likumā, nevis šajā likumā. Diemžēl šobrīd ir tāda situācija, ka tad, kad mēs "bûvējām" veco Izglītības likumu, bija spēkā vecais likums par reliģiskajām organizācijām, kurš regulēja šos jautājumus, un tāpēc tanī Izglītības likumā, kas šobrīd ir spēkā, bija atsauce uz Reliģisko organizāciju likumu. Tā kā Reliģisko organizāciju likumu laboja un šo sadaļu izņēma ārā, tad šobrīd ir vakuums, un, ņemot vērā to, ka Izglītības likums ir ļoti komplicēts un mēs noteikti vēl ilgi pie tā strādāsim, tikai tāpēc mēs izšķīrāmies šīs normas, kas regulē izglītību, ielikt grozījumos Reliģisko organizāciju likumā. Endziņa kungs, neapšaubāmi, ir jāatbalsta. Tad, kad mēs strādāsim pie Izglītības likuma un Izglītības likumā ieviesīsim nodaļu, kas regulē reliģisko priekšmetu mācīšanu skolā, - tad arī vairs nebūs nepieciešamības risināt šos jautājumus šajā likumā. Tā ka šis priekšlikums, es domāju, būtu bez diskusijām jāatbalsta. (Starpsauciens no zāles: "Kad būs Iglītības likums?")

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu Endziņa kunga piedāvātajai konstrukcijai, jo, saprotiet, ja būs Obligātā valsts dienesta likums... un tagad mums ir jāmēģina apskatīt izņēmums gan vienā, gan otrā, gan trešā likumā, un drīz vien nebūs skaidrs, kurš dien, kurš nedien, un būs vairākas pretrunas. Kā Ābiķa kungs sāka stāstīt, būs viens likums pretrunā ar otru. Saliksim visus vienā un nolemsim vienreiz! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem es uzskatu, ka šī norma, ka militārajā valsts dienestā neiesauc ordinētus garīdzniekus, šajā likumā nav lieka, un tādēļ es aicinu neatbalstīt deputāta Endziņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir izteicis vēlēšanos runāt debatēs? Nav. Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! No juridiskā viedokļa Endziņa kungam ir absolūta taisnība, kurai nevar nepiekrist. Godīgi sakot, mēs ierakstījām šeit šo domu, šo daļu, tikai ar to nolūku, ka kontingents, uz kuru attiecas šis likums, ļoti reti lasa citus likumus. Bet būtībā no juridiskā viedokļa nekādu iebildumu pret Endziņa kunga teikto nav. Bet acīmredzot tomēr ir jābalso, jo man nav tiesību noņemt, komisija mani nav pilnvarojusi to noņemt...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Endziņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 10, atturas - 15. Endziņa kunga priekšlikums pieņemts.

A.Seiksts. 6.pants. Deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt panta pirmo daļu ar šādu teikumu: "Nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību." Komisija to ir pieņēmusi, taču ne šajā vietā, bet kā jaunu daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo pantu. Debatēs ir pieteicies Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par kristīgās reliģijas pasniegšanu valsts licencētās pamata un vidējās izglītības iestādēs jau tika diezgan daudz diskutēts 2.maija sēdē. Godīgi sakot, man ir kauns, ka, lai mūsu likumā iestrādātu viena panta labojumu vai papildinājumu, ir vajadzīgs pusgads vai vairāk. Uzskatu, ka tiesisku valsti ar likumiem var uzcelt, bet morālu valsti var uzcelt, tikai sākot no baznīcas altāra. Latvijas tauta ir ilgi gaidījusi šo likumu, lai varētu ieviest kristīgo audzināšanu un kristīgās mācības pasniegšanu skolā. Es nedomāju, ka mums te jāsāk no jauna risināt teorētiskus strīdus, bet jāatceras, cik daudzu vēlētāju intereses aizstāv šis likums tieši tādā veidā, kādu lūdz lielo tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji. Un varbūt pats galvenais ir tas, ka šis likums aizstāv ļoti daudzu vecāku tiesības - tiesības audzināt savus bērnus atbilstoši savam dzīvesveidam, turklāt veselīgam, tikumiskam, normālam dzīvesveidam. Paldies saku tiem deputātiem, kuri strādājuši pie šā likuma pantu grozījumiem un papildinājumiem. Protams, man ir iebildumi pret vienu vai otru priekšlikumu, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir pieņēmusi. Es pašreiz runāju par Reliģisko organizāciju likuma 6.pantu. Vienā no ierosinājumiem ir rakstīts, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību. Es nekur likumā, nedz arī 6.pantā, neredzu, ka būtu rakstīts, ka skolēni tiktu spiesti mācīties kristīgās reliģijas mācību. Pantā ir rakstīts, ka skolēnu vecākiem un aizbildņiem ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācību stundās un pie kuras konfesijas pasniedzēja. Izglītības likumā gan tiks varbūt norādīts, ka izglītības iestādēs skolēni pēc izvēles apgūs kristīgo reliģiju vai reliģijas mācību vai ētiku. Šī izvēle rakstiskas piekrišanas veidā saskaņojama ar skolēnu vecākiem vai aizbildņiem. Te nekur nav runa par piespiešanu, bet ir runa par izvēli, ko mācīties. Un vēl. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pantu papildina, ka valsts un pašvaldību pārziņā esošās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu izvēli, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā kārtībā var pasniegt arī attiecīgai nacionālai minoritātei raksturīgu ticības mācību. Es domāju, ka likumā nekur netiek nekas izteikts kategoriskā formā. Līdz ar to tāda panta daļa ir lieka un ir svītrojama. Man neizpratni rada 6.panta papildinājums, proti, ka reliģijas mācības pedagoga darba apmaksa netiek veikta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Muzikālā audzināšana, fiziskā audzināšana, garīgā, patriotiskā, tikumiskā audzināšana ir domāta tieši mūsu bērniem, mazbērniem, mūsu valsts pilsoņiem. Attiecībā uz samaksu jāsaka, ka patlaban trūcīgajos apstākļos valstij tomēr būtu jāuzņemas finansēt vismaz tandēmu - kristīgās reliģijas mācību un ētiku - kā vienu veselu priekšmetu. Visi šo konfesiju cilvēki ir nodokļu maksātāji un tiesīgi saņemt saviem bērniem no valsts izglītību un audzināšanu valsts skolās, un šāda veida nodokļu maksātāju lielākajās konfesijās ir ļoti daudz. Vai mēs nezinām, cik valstij maksā šodien noziedzība? Cik maksājam tām iestādēm, kur ir nonākuši mūsu pilsoņi, kuri nav audzināti un mācīti ne garīgumam, ne morālei. Cik ir šodien ar šīm iestādēm saistītu ierēdņu, dažāda ranga apkalpojošo un tehnisko darbinieku? Sāpīgi runāt par to, vai maksāt vai nemaksāt pedagogam, kad baznīca iet pretī valstij ar skolu jaunatnes izglītošanu un audzināšanu. Apliecinādama savu labestību, neraugoties uz savu šodienas nabadzību, baznīca jau iegulda līdzekļus, lai pilnveidotu un sagatavotu pedagogu kadrus, kuri varētu skolās pasniegt kristīgās reliģijas mācību. Esmu ticies ar konfesiju vadītājiem un zinu, ka konfesijas jau strādā pie programmām un kadru sagatavošanas. Katram ir zināms, ka baznīcai finanses ir tikai no ziedojumiem, kurus galvenokārt ziedo mums visiem labi zināmie "pârlieku" (pēdiņās) bagātie pensionāri kristieši. Tāpēc es esmu pret tādu priekšlikumu.

Godātie deputāti! It īpaši es gribu vērst uzmanību uz 6.panta otrajai daļai iesniegto redakciju, kuru, kā zināms, pirmajam lasījumam iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un paldies tiem vairākuma deputātiem, kuri balso par šā panta redakciju. Tagad otrajam lasījumam šo pašu panta redakciju ar nelieliem papildinājumiem iesniedza deputāti Naglis, Čerāns, Celmiņš, Lagzdiņš, Pētersons, Jurdžs un Dilba, var teikt, pārstāvniecība no visām frakcijām. Un pats galvenais - šī panta redakciju atbalsta un apstiprina par pilnīgi pieņemamu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji ar saviem parakstiem. Viņi neprasa vairs nekādu papildinājumu vai izmaiņu šim 6.panta otrās daļas variantam. Viņus pilnīgi apmierina tāda redakcija gan otrajā, gan trešajā, galīgajā, lasījumā. Viņi lūdz Saeimu ātrāk pieņemt šo likuma pantu līdz pavasara sesijas beigām trešajā lasījumā, jo līdz nākamā mācību gada sākumam nepieciešams sakārtot likumdošanu kristīgās reliģijas mācības jomā Latvijā. Un tad varētu sākt strādāt saskaņā ar likumu. Es lūdzu deputātus balsot par šo deputātu iesniegto panta redakciju, līdz ar to tuvinot to brīdi, ko tauta gaida, - lai kristīgā baznīca ņemtu nopietnu likumīgu dalību mūsu bērnu un mazbērnu audzināšanā, kā to dara mūsu kaimiņvalstīs un Eiropas valstīs. Lai Dievs svētī šo cildeno darbu, ko baznīca uzņemas darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz aicinu visus deputātus ļoti uzmanīgi izturēties pret visiem tiem piedāvātajiem labojumiem, kurus piedāvā deputāti, jo šis jautājums ir ārkārtīgi delikāts un būtisks. Tas ir ticības jautājums, un tiešām vajag ar vislielāko nopietnību izturēties pret šā jautājuma risināšanu. Man bija prieks dzirdēt no iepriekšējā runātāja, ka mūsu komisijas - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas - izstrādātais variants ir akceptēts Latvijas lielākajās reliģiskajās konfesijās. Un tik tiešām gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī mūsu komisija maksimāli ilgi un rūpīgi centās izsvērt visus "par" un "pret", kamēr nonāca pie kādas redakcijas. Un it kā jau deputāta Endziņa priekšlikumā, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību, nekā briesmīga nav, tomēr es domāju, ka pilnīgi pietiek jau ar to, kas ir rakstīts esošajā pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, - ka skolēnu vecākiem (adoptētājiem vai aizbildņiem) ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācības stundās. Un šis teikums jau, manuprāt, pilnībā atrisina šo brīvprātības principu, šo nepiespiešanas principu, un tas pilnīgi sakrīt ar visām starptautisko tiesību normām un ar Eiropas pieredzi. Un, ņemot vērā to, ka šī Endziņa kunga redakcija nosaka, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību, viņa tomēr varētu izraisīt zināmas diskusijas, lai gan, manuprāt, tas ir lieki, jo šobrīd esošā redakcija ir pietiekami pieņemama un akceptējama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! No Latvijas Zemnieku savienības un no Kristīgo demokrātu savienības puses es vēlos izteikt dažus vārdus šā likumprojekta konkrētā panta un arī Endziņa kunga priekšlikuma sakarā. Es uzskatu, ka vienreiz ir jālikvidē visi šie mīti, kurus apzināti vai neapzināti daži politiķi mēģina izplatīt mūsu sabiedrībā, ka šeit, Saeimā, ir deputāti, kuri vēlas uzspiest skolēniem pret viņu pašu gribu apgūt kristīgās ticības mācību mūsu valsts skolās. Es uzskatu, ka šis mīts ir vienreiz jālikvidē un uz visiem laikiem, un šo jautājumu nekādā gadījumā nevar saistīt kopā ar šo likumu, jo šajā likumā nav nevienas piespiedošas normas, kas kādam pret viņa gribu uzspiestu apgūt kristīgās ticības mācību. Un, ja pat - lai gan šajā likumā tas nav ierakstīts - sabiedrībā izskanētu šādas domas, tad tās tikai nevajadzīgi noskaņotu sabiedrību pret šo likumu un pret kristīgās ticības mācīšanu skolās. Es gribu atkārtot no šīs tribīnes to, kas šajā likumā ir ierakstīts, proti, ka valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt, vai arī uz nepilngadīgo personu iesnieguma pamata par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību. Tos iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu.

Es gribu pateikt, ka šāds Endziņa kunga priekšlikums par to, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību, ir arī juridisks nonsens. Tad jau mums arī Vēlēšanu likumā ir jāraksta iekšā, ka nevienu nevar spiest kandidēt Saeimas vēlēšanās vai, ja kādam ir tiesības balsot Saeimas vēlēšanās, tad varbūt mums arī tur ir jāieraksta, ka nevienu nedrīkst spiest balsot par kādu kandidātu Saeimas vēlēšanās. Un tā mēs varētu šo domu attīstīt arī attiecībā uz citiem likumiem. Es uzskatu, ka šis teikums šajā likumā ir lieks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Dīvainā kārtā man šoreiz saskanēja domas ar iepriekšējo runātāju domām. Proti, arī mani uztrauc tas, ka mūsu zinošais jurists Aivars Eniņš apgalvo, ka vajag ievest tādu... (Starpsauciens no zāles: "Endziņš...") Ā, piedošanu, Endziņš saka, ka nevienu nedrīkst piespiest apgūt ticības mācību. Juridiski likumus veidojot, ir viens dzelžains princips - ja kaut ko sāk uzskaitīt, tad uzskaitījumam ir jābūt pilnīgam. To, man liekas, Endziņa kungs zina. Es jautāšu: kāpēc tur nav uzskaitīts vēl, piemēram tas, ka nedrīkst apgūt marksismu vai materiālismu - kaut ko pretēju reliģijai. Arī kaut ko tādu likumā varēja ielikt, tātad kaut ko pretēju ticības mācībai. Kāpēc netiek teikts, ka nedrīkst piespiest apgūt arī morāli? Var jau būt, ka dažiem deputātiem liekas, ka nedrīkst piespiest apgūt godīgumu un tā tālāk. Mēs varam nokļūt galīgi absurdā situācijā. Man jāsaka, ka mani izbrīna tieši tas, ka jurists, kas pārstāv it kā labākos juridisko principu zinātāju pārstāvjus, šādi formulē un nāk klajā ar tādu priekšlikumu.

Šajā gadījumā es neteikšu, ka man ir kaut kāda nostāja pret reliģiju, es teikšu tikai to, ka šinī gadījumā tas ir liels absurds, un ir skumji, ka tiešām mūsu morāles pamatus, ko nes kristīgā ticība, grib šādā veidā sakropļot mūsu jurists Endziņš.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji uzstāties pēc Mauliņa kunga, kurš sevi arī dēvē par juristu un kurš mēģina apspriest tagad juridiskos principus. Es tādā gadījumā aicinu cienījamo Mauliņa kungu kā juristu iepazīties ar starptautisko konvenciju "Cilvēku sociālās un politiskās tiesības", kurai mēs esam pievienojušies, kā arī izlasīt mūsu pašu konstitucionālo likumu "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem", kur ir skaidri un gaiši no vienas puses pateikts - "ticības brīvība". Tātad visiem cilvēkiem ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, arī brīvi piedalīties dažādās reliģiskajās organizācijās, pārstāvēt vienu vai otru ticību un tā tālāk. Tajā pašā laikā, Mauliņa kungs, ir skaidri un gaiši pateikts, ka nedrīkst notikt pretējais. Tas ir noteikts šajās starptautiskajās konvencijās, tas pats ir noteikts arī mūsu pašu konstitucionālajā likumā. 35.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka, pirmkārt, valsts ir atdalīta no baznīcas. Un tālāk: "Nevienu nedrīkst piespiest piedalīties reliģiskajos rituālos un ceremonijās, kā arī apgūt ticības mācību." Tātad, lūdzu, lasiet tos! Un mans priekšlikums šinī gadījumā bija nevis ieviest kaut kādus jaunus juridiskus principus, bet sakārtot arī šo likumu atbilstoši gan starptautiskajai konvencijai par cilvēku sociālajām un politiskajām tiesībām, gan arī šim konstitucionālajam likumam. Tas ir mans nolūks, nevis izdomāt kaut ko jaunu, par ko fantazē šeit Mauliņa kungs. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Vajag citēt...")

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Kā jūs labi saprotat, tad Endziņa kunga priekšlikums ir tāds, ka vajag ierakstīt likumā teikumu, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību. Es uzskatu, ka šī norma ir pati par sevi saprotama, tā izriet no cilvēku tiesībām, jo vispār nevienu ne uz ko nedrīkst spiest. Tādēļ pilnīgi nav nekādas vajadzības šo normu rakstīt šeit, likumā, un izraisīt kaut kādas nevēlamas politiskas sekas tam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā komisijas pārstāvim šajā gadījumā man nav tiesību atsaukt balsojumu, bet kā deputāts es gribu teikt, ka Endziņa kunga priekšlikums ir kvalificējams ar vārdiem, ka tie, kas dzīvoja Padomju Savienībā, atceras, ka ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, ka sviestam ir jābūt sviestainam un tā tālāk. Visos pantos taču ir saglabāts brīvprātības princips, tāpēc kā deputāts es lūdzu balsot "pret", bet kā komisijas priekšsēdētājs es nevaru atsaukt šo balsojumu, šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim, kolēģi, par deputāta Endziņa priekšlikumu - papildināt 6.panta pirmo daļu ar šādu teikumu: "Nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

A.Seiksts. Nākamais priekšlikums - izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā. Tas ir Endziņa kunga priekšlikums. Es to nelasīšu, jo redakcija ir gara. Priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šī Endziņa kunga priekšlikuma būtība ir noteikt, ka valsts licencētajās izglītības iestādēs var pasniegt kristīgās reliģijas mācību personām, kuras rakstveidā ir izteikušas vēlēšanos to apgūt. Šeit ir rakstīts "reliģijas mācību", es teiktu - "ticības mācību". Tātad uzsvars ir likts uz šo vārdu "rakstveidā". Es negribu šeit piekrist Vītola kunga iepriekš teiktajam, ka šāda rakstveidā izteikta vēlēšanās, lūk, šīs vēlēšanās izpausmes forma rakstveidā būtu pieņemama. Patiesībā es uzskatu šādas normas ieviešanu pat zināmā mērā par provokāciju pret ticības mācības stundām, jo tā tomēr paredz diezgan iedarbīgu mehānismu, kā skolēnus no šīm stundām atturēt, jo katrs cilvēks jau, bet it sevišķi mūsu valstī, kādu laiku padomā, pirms viņš kaut ko paraksta. Es domāju, ka mums šeit būtu jārīkojas tieši otrādi - jāveicina skolēnu iesaistīšanās ticības mācības stundās. Tas ir, manuprāt, valstiski svarīgi, jo valstiski svarīga ir tautas garīgā atjaunošanās. Es ļoti lūdzu noraidīt šo Endziņa kunga priekšlikumu, kas bremzē šo ticības mācības stundu pilnasinīgu ieviešanu skolās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es gribu, protams, oponēt Čerāna kungam un šajā gadījumā ļoti īsi izsekot lietas būtībai. Šā likumprojekta tālākajos pantos, kurus mēs vēl skatīsim, kristīgās ticības mācības pasniegšana skolās ir saistīta tātad ar skolēnu skaitu, kuri vēlas apgūt šo kristīgās ticības mācību. Veids, kā tas tiek fiksēts, ir rakstisks iesniegums, kas izsaka piekrišanu piedalīties. Vienkārši tiek fiksēta šī skolēnu vēlēšanās. Es lūdzu iepazīties arī ar šeit izteiktā priekšlikuma tālāko tekstu. Nepilngadīgām personām, tātad tām, kuras ir jaunākas par 14 gadiem un ar kurām tieši būtu šī kristīgā audzināšana šobrīd mums jāsāk, ar pašiem jaunākajiem, viņu vietā iesniegumu iesniedz viņu vecāki vai aizbildņi, turpretī cilvēks, kurš iet vidusskolā, šaubas jau ir pārvarējis un vēl savā mūžā nav piedzīvojis, teiksim, kaut kādas represijas par to, ka viņš paraksta vai neparaksta kaut kādus dokumentus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man ir, protams, ļoti nepatīkami, ka man ir jāiesaistās diskusijā ar Vītola kungu par dažādām detaļām, bet acīmredzot tas šeit ir jādara. Es nevaru piekrist šim Vītola kunga viedoklim, ka šīs normas ieviešana izrietētu no nepieciešamības konstatēt, ka skolā ir vismaz 10 attiecīgās konfesijas klausītāju. Nu nav tā, Vītola kungs! Tādēļ es tomēr uzturu spēkā savu lūgumu deputātiem šo Endziņa kunga priekšlikumu neatbalstīt un tieši šī valstiski svarīgā uzdevuma dēļ, ka mums valstiski ir nepieciešama šī tautas garīgā atjaunošanās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš. Endziņa kungs, jūs vēlaties runāt? Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība šeit ir vērsta arī uz bērnu tiesību aizsardzību. Tā ir viena lieta. Un ne velti man ir ierakstīts šeit iekšā, ka nepilngadīgo - līdz 14 gadiem - vārdā rīkojas vecāki vai tās personas, kas viņus aizvieto. Es arī piekrītu skaidri un gaiši pateiktajām Vītola kunga domām, ka šī kristīgās mācības jeb ticības mācības pasniegšana skolā tomēr ir reglamentēta arī ar to cilvēku skaitu, kuri to vēlas darīt, jo tas, man liekas, arī Izglītības likumā tālāk ir reglamentēts, cik daudz vajag cilvēku, lai vispār mācību iestāde vai klase varētu tikt atvērta. Un tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt, jo tas ir sajūgts kopā arī ar starptautiskajām konvencijām, arī ar bērnu tiesību aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Atbalstot Čerāna kunga kopējo nostāju par to, ka mums vajadzētu stimulēt ticības mācības ieviešanu un apgūšanu, man tajā pašā laikā tomēr kaut kas nav saprotams. Man liekas, jau otro reizi kustība "Latvijai" kultivē zināmu tādu paranoju, kas attiecas uz to, ka cilvēks neparaksta kaut kādus dokumentus, negrib rakstiski apliecināt savu viedokli. Mēs it kā visu laiku kultivējam uzskatu - tāds pats ir jūsu jurists -, ka visiem ir jābaidās, ka kaut kur tiek par cilvēku vākta informācija un ka kaut ko parakstīt ir slikti. Es domāju tieši otrādi. Tāpat kā mums ir svarīgi cilvēkus stimulēt mācīties ticības mācību, tāpat mums cilvēkus vajadzētu mācīt atbrīvoties no bailēm, nebaidīties paust savu viedokli, aizstāvēt savu viedokli un nebaidīties no tā. Es domāju, ka pats par sevi ir saprotams, ka cilvēks rakstiski apliecina savu vēlēšanos apgūt ticības mācību, taču, ja tagad apgalvo, ka tas ir saistīts ar kaut kādām bailēm vai bažām un ka tas var ierobežot viņu... Es nedomāju, ka mūsu sabiedrībā vajadzētu stimulēt šādu noskaņojumu. Tā ka es tomēr šajā gadījumā atbalstītu faktiski komisijas piedāvāto redakciju un šeit gribētu pievērst uzmanību procedūrai. Mazliet ir jāpadomā par procedūru, jo mums ir diezgan specifisks gadījums - mums ir vairāki, faktiski, kā mēs redzam, ir četri priekšlikumi, un tie visi ir pieņemti. Divi no tiem ir pieņemti precizētā redakcijā, un pats par sevi nav īsti skaidrs, ko nozīmē, ja nobalso vai nenobalso par šo priekšlikumu. Tātad mans priekšlikums būtu atbalstīt kopumā komisijas ieteikto redakciju un varbūt par to balsot kā par pirmo, jo tā ir precizētu priekšlikumu redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Tagad, kolēģi, mums vajadzētu vienoties par balsošanas procedūru, par Endziņa kunga un citu kolēģu ieteiktajiem labojumiem 6.pantā.

Endziņa kunga priekšlikums sastāv no trim daļām. Es domāju, ka mums šis pants ir jābalso pa daļām.

Pirmā daļa ir tā, kura beidzas līdz ar pirmās rindkopas beigām, kur noslēgumā ir vārdi "vai aizbildņi". Par to, lūdzu, balsosim atsevišķi. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, tas, ka es piedalījos debatēs, nenozīmē, ka es gribu aizstāvēt tieši savu priekšlikumu. Es pilnībā piekrītu komisijas redakcijai, un tāpēc es neuzstāju par sava priekšlikuma atsevišķu balsošanu. Es aicinātu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas mums nedaudz atvieglos situāciju. Tādēļ, lūdzu, tagad izteiksim savu viedokli par iesniegtajiem labojumiem un balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 11. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Paldies. Nākošais priekšlikums, kā es tagad saprotu, ir izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums. Grīnblata priekšlikums - otrajā daļā aizstāt vārdu "pasniedz" ar vārdu "mâca". Komisija pieņem. Visu.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav izskatīti un izlemti divi komisijas pieņemtie priekšlikumi - aizstāt vārdus "6. panta otro daļu" ar vārdiem "uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izteikt". Un nākamais - izslēgt pēdējo teikumu. Tie mums nav vēl izdiskutēti.

A.Seiksts. Komisija šos priekšlikumus ir pieņēmusi. Lūdzu - ja ir jābalso, tad balsosim! Neviens neiebilst.

Sēdes vadītājs. Rakstiski ir pieteicies Kārlis Čerāns. Lūdzu! Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man ir iebildumi pret to, ka Saeima pieņem šos divus atlikušos Endziņa kunga priekšlikumus - gan to, ka vajag aizstāt vārdus "6. panta otro daļu..." un tālāk kā tekstā, gan arī izslēgt pēdējo teikumu. Tātad pakomentēšu, kāda ir šo priekšlikumu būtība un kāpēc viņi nebūtu pieņemami.

Pirmkārt, par 6. panta otrās daļas izslēgšanu. Šī priekšlikuma būtība ir papildināt šo 6. pantu ar veco šī panta otrās daļas redakciju, kas pirmajā lasījumā jau tika noraidīta. Tas nebūtu loģiski pirmām kārtām jau no šī viedokļa.

Otrkārt. Pieņemdami šo priekšlikumu, mēs radīsim pretrunu pašā šī panta iekšienē, jo šī vecā otrā daļa nosaka, ka jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs regulē Latvijas Republikas Izglītības likums. Bet tajā pašā laikā arī citās šī panta daļās tiek veikta šāda regulācija. Tātad it kā, no vienas puses, mēs šo regulāciju veicam šeit, bet, no otras puses, tajā pašā pantā sakām, ka šī regulācija tiek veikta citur. Tātad tas, manuprāt, ir visdziļākais iebildums pēc būtības.

Bez tam viņš neder arī tīri sintaktiski, jo, viņu pieņemot šādā veidā, mēs iegūstam pilnīgi neloģisku teikumu. Tātad tas būtu par šo Endziņa kunga priekšlikumu - aizstāt vārdus "6. panta otro daļu". Tātad es lūgtu šajā daļā neatbalstīt šo Endziņa kunga priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija.

Un tālāk. Attiecībā uz nākamo Endziņa kunga priekšlikumu, ko šeit arī komisija ir atbalstījusi, - izslēgt pēdējo teikumu. Es gribu nolasīt to, kāds ir šis pēdējais teikums. Un tas teikums ir tāds, ka skolēnu vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācības stundās. Es domāju, tas visiem ir skaidrs, ka šādam teikumam ir jābūt, un tādēļ noteikti šis Endziņa kunga priekšlikums nebūtu pieņemams.

Un visbeidzot no procedūras viedokļa. Es uzskatu, ka mūsu iepriekšējais balsojums varēja būt tikai par šo Endziņa kunga pirmo priekšlikumu - Endziņa kungs droši vien to gribēs uzskatīt par pirmo daļu -, par tās atbalstīšanu komisijas redakcijā, jo iebildumi pret šiem citiem priekšlikumiem tika celti jau pirms šī balsojuma. Un arī pirms šī panta otrās daļas galīgās pieņemšanas es noteikti gribu pastāvēt uz to, lai šī otrā daļa tiktu pieņemta deputātu Nagļa, Čerāna, Celmiņa, Lagzdiņa un citu iesniegtajā redakcijā. Un balsojumi par komisijas redakciju, pirms ir nobalsoti visi iesniegtie priekšlikumi, tie ir vienkārši no juridiskā viedokļa nelikumīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja deputāts Čerāna kungs uzmanīgāk sekotu tam, ko es teicu, tad acīmredzot arī viņa runa šeit izpaliktu. Es teicu, ka neuzstāju par saviem priekšlikumiem, ka mani pilnībā apmierina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija. No tā tātad izriet, ka šie atsevišķie balsojumi par maniem priekšlikumiem, ja es par viņiem neuzstāju, vispār nav vajadzīgi. Mēs pirmo daļu jau nobalsojām, un es tikpat skaidri un gaiši varu pateikt, ka es atbalstu arī šo piedāvāto jauno trešās daļas redakciju, kas ir jūsu priekšlikums, jo tas ir loģiski tagad sasaistīts kopā. Un arī tas, ko es te piedāvāju izslēgt, tas jau būtībā ir iestrādāts šeit iekšā. Tas, ka, teiksim, tiek izslēgts šis pēdējais teikums, tas, ka šeit ir jābūt šai rakstveida piekrišanai un tā tālāk, tas viss te ir iekšā, un es tāpēc aicinātu neturpināt diskusiju, bet atbalstīt komisijas piedāvāto variantu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Jâpārbalso!")

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs, par skaidrojumu. Acīmredzot šī nesapratne ir iznākusi manas kļūdas dēļ, jo Endziņa kungs apgalvo, ka viņš ir atbalstījis visus komisijas priekšlikumus, un tādēļ, balsojot par komisijas priekšlikumu, Saeima izteica attieksmi pret visiem viņa priekšlikumiem. Taču te Kārtības ruļļa labāki zinātāji apgalvo, ka tomēr ir bijis jābalso atsevišķi. Tādēļ kādu izeju mēs tagad no situācijas varam atrast? Uzskatīsim, ka mēs, balsojot par komisijas priekšlikumu, esam nobalsojuši visus priekšlikumus, un līdz ar to šo diskusiju pārtraucam.

Antons Seiksts vēlas runāt - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, es vēlos runāt par deputāta Endziņa priekšlikumu - papildināt ar ceturto daļu. Tas vēl nav tas... Godātie kolēģi, ierosinu balsot par visu pantu komisijas redakcijā. Viņš tiešām ir izanalizēts arī no juridiskā viedokļa, jo Juridiskā biroja pārstāvji bija klāt. Tas ir sakārtots un saskaņots galu galā arī ar baznīcu vadītājiem. Ir divas iespējas iestrādātas - kristīgā reliģija un konkrētās konfesijas - kā to Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mums ierosināja. Es ļoti lūdzu varbūt neizpostīt padarīto darbu, jo šeit tiešām ir loģika. Es ierosinātu balsot par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs...

A.Seiksts. Izņemot...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, mēs tā nedrīkstam rīkoties, mēs neesam izanalizējuši vēl ministra Grīnblata un deputātu Nagļa, Čerāna, Celmiņa un Lagzdiņa priekšlikumus šajos pantos. Mēs nevaram tā balsot.

Čerāna kungs - lūdzu! Frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mans aicinājums ir ļoti vienkāršs - pieņemt šo 6. panta otro daļu tādā redakcijā, kā piedāvā deputāti Naglis, Čerāns, Celmiņš, Lagzdiņš un citi. Tas ir pirmais. Un gadījumā, ja Saeima šo neuzskata par iespējamu pieņemt - bet es ļoti ceru, ka to uzskatīs -, tad varētu balsot par komisijas priekšlikumu un balsojumā šo komisijas priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā Endziņa kungs faktiski atsauc... neuzstāj par atsevišķu balsojumu par savu priekšlikumu otrajā un trešajā daļā, tad saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam uzskatīt, ka balsojums par komisijas priekšlikumu - par Endziņa kunga priekšlikuma visām trim daļām - ir pieņemts. Grīnblata kunga, savu priekšlikumu iesniedzēja, šeit nav, viņš neuzstāj, bet arī tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un Čerāna kungs nupat pieprasīja balsot par panta otro daļu izteiktajā redakcijā. Tādēļ tagad lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Balsosim par Čerāna kunga un viņa kolēģu priekšlikumu šī panta otrās daļas redakcijā, kas deputātiem ir zināma. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6. panta otrās daļas redakciju, kādu to iesnieguši deputāti Naglis, Čerāns, Celmiņš un Lagzdiņš. Lūdzu rezultātu! 37 - par, 7 - pret, 20 - atturas. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, tālāk! Seiksta kungs, lūdzu, runājiet tribīnē...

A.Seiksts. Paldies par balsojumu. Nākošais ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt pantu ar 4. daļu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, Endziņa kungs protestē un vēlas runāt par procedūru.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs, pateicoties Čerāna kungam, esam nonākuši tagad absurdā situācijā. Mums šim pantam ir divas otrās daļas, jo mēs jau nobalsojām par vienu otro daļu, tas ir, komisijas piedāvātajā variantā, bet tagad Čerāna kungs piedāvāja vēlreiz balsot par otrā lasījuma... bet viņš jau ir spēkā, par viņu vispār nav jābalso, un es protestēju pret to... (Troksnis zālē.) Tas ir absurds. Šinī gadījumā... es atvainojos... norma paliek tāda, kāds bija otrā lasījuma balsojums vai, pareizāk sakot, pirmā lasījuma balsojums... Pirmā lasījuma balsojums paliek tādā gadījumā, ja nenobalso vai nu priekšlikumus, vai komisijas piedāvāto variantu. (Troksnis zālē.) Un es lūgtu cienījamo priekšsēdētāju ievērot Kārtības rulli un atsaukt šo iepriekšējo balsojumu kā neatbilstošu Kārtības rullim. Un lūdzu arī sēdes vadītāju un referentu sekot uzmanīgi, kas notiek.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus no frakcijas "Latvijai" savas emocijas tik skaļi no sēdvietām neizpaust. Es ļoti lūdzu to darīt.

Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ja gadījumā pirmais balsojums par komisijas priekšlikumu kaut kādā veidā ir pretrunā ar šo balsojumu par deputātu Nagļa, Čerāna, Celmiņa un Lagzdiņa priekšlikumu, tad tādā gadījumā pirmais balsojums ir nelikumīgs, jo Kārtības rullis skaidri pasaka, ka vispirms ir balsojami deputātu iesniegtie priekšlikumi. Komisijas priekšlikumi balsojami pēdējie. Ja pretrunas nav, tad var palikt, bet ja ir pretruna, tad pirmais balsojums ir nelikumīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nomierinieties! Mauliņa kungs un Kostandas kungs, ievelciet dziļi elpu un sekojiet tekstam. Es redzu, ka jums pat teksta nav priekšā. Paņemiet likumprojekta tekstu un paskatieties! Ir deputāta Endziņa priekšlikums, kuru viņš neuzturēja spēkā attiecībā uz otrās daļas redakciju - attiecībā uz 6.panta otro daļu - , ne arī uz pēdējā teikuma izslēgšanu. Un es aicināju atbalstīt komisijas piedāvāto 6.panta otrās daļas redakciju. Cienījamā Saeima to atbalstīja un nobalsoja.

Tālāk tas, ko šeit Čerāna kungs uzstāda. Viņa redakcija par šo te daļu ir komisijas redakcija - kā trešā daļa. Tā nāk visa iekšā. Viņa ir normāli sabalansēta kopā. Es vienkārši tāpēc aicinātu cienījamos deputātus nevis klausīties uz emocijām un nevis ieskatīties savās emocijās, bet gan paņemt šo dokumentu rokā un sekot līdzi, kā tas dokumentā notiek. Un tāpēc arī ir tā, ka mums pašreiz ir šī te otrā daļa. Arī Endziņš neuzstāda prasību par sava priekšlikuma balsojumu. Vecā otrās daļas redakcija līdz ar to nav akceptēta. Nākošā ir šīs trešās daļas redakcija, ko piedāvā Naglis, Čerāns, Celmiņš, Lagzdiņš un citi. To komisija ir atbalstījusi, un arī es to atbalstu.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka mums šīs neauglīgās diskusijas, kuras pārvēršas par politiskiem strīdiem, pašlaik vajadzētu pārtraukt. Es kā sēdes vadītājs nedomāju atsaukt Saeimas balsojumu par komisijas priekšlikumiem. Saeima tā ir nolēmusi, un tas ir pieņemts. Mēs esam arī ar balsu vairākumu pieņēmuši izteiktos priekšlikumus šajā te pantā, kurus ir iesniegusi deputātu grupa. Arī tas ir nobalsots. Un tāpēc atgriezties pie tiem saskaņā ar Kārtības rulli es uzskatu par nevajadzīgu. Lūdzu, Seiksta kungs, tālāk!

A.Seiksts. Paldies, godātais priekšsēdētāja kungs! Čerāna kungs, es ļoti lūdzu netraucēt darbu, jo, ja jūs izlasītu pantu, tad redzētu, ka viņi nav alternatīvi. Viņi viens otram nerunā pretī. Tas ir mehānisms. Pirmajā ir runa par bērnu tiesībām, otrajā daļā ir runa par to, kas drīkst mācīt un kādā veidā. Un lūdzu tiešām netraucēt darbu. Paldies sēdes vadītājam.

Nākošais. Nākošajā lapā ir deputāta Endziņa priekšlikums. Reliģijas...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, jūs nedzird. Lūdzu, mikrofonā runājiet!

A.Seiksts. Nākošais ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Reliģijas mācības pasniedzēju darba apmaksa netiek veikta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem." Komisija šo priekšlikumu pieņēma precizētā redakcijā, taču es esmu iesniedzis pieteikumu runāt kā deputāts, ja sēdes vadītājs man tagad ļauj to darīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es esmu kategoriski pret šādu normu, ka reliģijas mācības pasniedzēja darba apmaksa netiek veikta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo uzskatu, ka šī norma nostāda šo ticības mācības priekšmetu... ka viņa diskriminē šo ticības mācības priekšmetu attiecībā pret citiem priekšmetiem. Nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Un tādēļ es uzskatu, ka tas absolūti nav pieņemams, un lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Balsojums komisijā nebija vienbalsīgs. Es biju to deputātu skaitā, kuri komisijā balsoja pret šo priekšlikumu. Un kāpēc? Argumenti ir sekojoši. Pirmais - valstij jābeidz diskriminēt reliģiskās organizācijas. Mēs vēl neesam izdiskutējuši jautājumu par to, ka baznīcas būtu jāatbrīvo no nodokļiem vispār, jo viņās nav uzņēmējdarbības. Baznīcas eksistē uz ziedotāju naudas rēķina, bet ziedotā nauda jau vienreiz ir aplikta ar nodokļiem.

Otrkārt, ir jāšķiras no uzskata, ka mūsu tradicionālās baznīcas ir bagātas. Ir jāšķiras! Es jums teikšu rūgtus vārdus. Padomju laikā, kad viņas eksistēja represiju apstākļos, ekonomiski situācija bija labāka nekā šodien.

Un treškārt. Ja mēs esam iestrādājuši likumā šo priekšmetu kā mācību priekšmetu skolā, tad vai ir morālas tiesības prasīt, lai baznīcas apmaksā šo mācību procesu? Kā deputāts es lūdzu noraidīt deputāta Endziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes. Vai jums, Vītola kungs, pietiks? Lūdzu - Māris Vītols!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Sēdes priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vārdā vēlos šeit izteikt noraidošu attieksmi par deputāta Endziņa priekšlikumu, kurš paredz, ka reliģijas mācības pasniedzēja darba apmaksa netiek veikta no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Kas tad to veiktu? Acīmredzot pašas reliģiskās organizācijas. Bet kungi, dāmas, kolēģi! Es lūgtu jūs ņemt vērā mūsu vēsturisko situāciju, kāda Latvijā bija šā padomju režīma laikā, kad baznīcas tika visu laiku represētas gan finansiāli, gan saimnieciski, kad viņu īpašumi tika izputināti, tāpēc baznīcām šobrīd nav šīs finansiālās bāzes, lai veiktu šo pedagogu darba apmaksu. Un šeit valstij ir jānāk pretī - kristīgās reliģijas mācībai skolās, kristīgās ticības mācībai skolās ir jābūt valsts pasūtījuma sastāvdaļai. Un valstij no saviem līdzekļiem ir jāapmaksā šo pedagogu darbs. Mēs nevaram šajā gadījumā tā rīkoties, ja jau likumā mēs rakstām, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir tā, kas atestē pasniedzējus, kuri pasniegs šo kristīgās ticības mācību skolās. Tad jau tas norāda, ka tā ir valsts pasūtījuma sastāvdaļa arī finansiāli, un valstij ir jānāk pretī baznīcām un ir jānodrošina šo pedagogu darba samaksa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, vairs ir tikai piecas minūtes. Vai pietiks? (No zāles deputāts P.Apinis: "Man vajag vienu...") Lūdzu, Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es esmu nācis, lai atbalstītu deputāta Endziņa priekšlikumu, jo vienu reizi par visām reizēm mums ir jāatdala baznīca no valsts, un tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Un vienreiz par visām reizēm šī lieta ir jānokārto, ka par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem nekādas reliģijas mācības nevar būt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, jūs nākamais esat pieteicies. Pēc pārtraukuma runāsit.

Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija - par Baltijas asamblejas sanāksmi. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Lūdzu uz īsu sapulci Prezidija zālē tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Atgādinu visiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem: tūlīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās pulcēsimies uz īsu sēdi, lai pabeigtu šī ļoti svarīgā Bankrota likuma izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties. Reģistrācijas režīmu lūdzu! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Imants Daudišs, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Požarnovs, Andris Tomašūns, Jānis Urbanovičs un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 45 deputāti, kvoruma nav. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 51, nupat jau ir 55 deputāti. Turpinām darbu. Vārds Aivaram Endziņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Daži iepriekšējie runātāji būtībā izteica domu, ka valsts ir parādā baznīcai un ka valstij ir tagad jāpiemaksā baznīcai. Nosacīti varbūt šo domu varētu pieņemt, bet tajā pašā laikā es gribētu atgādināt, ka valsts pieņēma speciālu likumu, ar kuru tika atdots reliģisko organizāciju īpašums, un šis process acīmredzot vēl turpinās. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka likuma "Par pilsoņu un cilvēku tiesībām un pienākumiem" 35.panta pirmā daļa pasaka skaidri un gaiši, ka valsts ir atdalīta no baznīcas. Tagad mēs, faktiski noraidot manu priekšlikumu, zināmā mērā gribam apšaubīt šo ierakstu, paredzot, ka apmaksa būtu jāveic no valsts budžeta līdzekļiem vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Man liekas, ka mēs visi ļoti labi zinām, kāda mums ir budžeta situācija, cik lielas summas mēs varam atvēlēt vispār apmācībām, izglītībai kā tādai, un tas ir vēl papildu slogs, kas tiek uzkrauts valsts un pašvaldību budžetiem. Šeit arī nav klāt nekādi finansu aprēķini, kas noteiktu, cik daudz līdzekļu papildus tas prasītu. Es domāju, ka, dodot šo iespēju pasniegt ticības mācību skolās, acīmredzot tam būtu jānotiek gan par konfesiju, draudžu līdzekļiem, gan arī par pašu bērnu vecāku līdzekļiem, ja viņi to vēlas, bet nevar novelt šo slogu pilnībā uz valsts budžetu, uz pašvaldību budžetiem. Un tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, lai neuzkrautu vēl šādu papildu slogu jau tā saspringtajam valsts budžetam un pašvaldību budžetiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj un godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējā balsojumā mēs esam pieņēmuši (un tas jautājums ir saskaņots ar Izglītības ministriju), ka kristīgās ticības mācības mācību programmu apstiprina, kā arī pedagogu atestāciju un tās kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ir tā nepieciešamā vienošanās, kura ilgu laiku tika meklēta, lai baznīcas un valsts attiecībās iestātos savstarpēja sapratne, nevis pretnostatot vai kā citādi uzlūkojot valsts un baznīcas attiecības, naudas tēriņus vai ko citu, bet gan domājot par izglītības satura politiku valstī. Un, ja šī vienošanās ir panākta un ja šajā iepriekšējā pantā ir balsojums, kas apstiprina to, ka šā mācību priekšmeta skolotājs skolā patiesībā kļūst līdzvērtīgs jebkura cita priekšmeta skolotājam (vai nu tas ir kā papildu izglītības, vai kā pamatizglītības priekšmets, taču skolā šiem skolotājiem ir jābūt līdzvērtīgiem savās skolotāju un juridiskajās tiesībās), - ja tas ir tā un ja Izglītības ministrija uzņemas šo atestāciju un mācību programmu savstarpēju saskaņošanu, tad taču ir pilnīgi loģiski, ka Izglītības ministrija arī apmaksā šo darbu. Un tā nav nekāda ārkārtēja prasība, jo patiesi tas, kas notiek svētdienas skolās par draudžu līdzekļiem, - tas notiek ar baznīcas iniciatīvu, taču tas, par ko mēs šobrīd runājam šajos pantos par izglītību, - tas notiek valsts licencētās izglītības iestādēs. Un tad, lūk, šeit jau arī ir tā valsts daļa ar savu līdzdalību izglītības satura politikā, un, ja mēs esam panākuši šo vienošanos, tad diez vai būtu korekti norobežoties no saviem valsts daļas pienākumiem. Neturpināšu tālāk šo diskusiju, jo jautājums pēc būtības ir pilnīgi skaidrs un nevajadzētu ar to nekādā veidā... nu, droši vien labāku vārdu neatradīšu un par to varu izpelnīties piezīmi... taču spekulēt gan nevajadzētu ar šā jautājuma padziļināšanu un pasliktināšanu tad, kad šī vispārējā vienošanās ir panākta. Tādēļ ierosinu balsot pret Endziņa kunga priekšlikumu - it īpaši tādēļ, ka ar iepriekšējo balsojumu mums 6.pantā ir iebalsota šī vienošanās kārtība un Izglītības ministrijas līdzdalība šajā atestācijas procesā, tātad pilnīgas līdzvērtības noteikšanā arī reliģijas mācības skolotājiem vispārizglītojošajās valsts licencētajās skolās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Prēdeles kundze, šeit jūsu iesniegumā ir rakstīts, ka runāsiet par 6.panta ceturto daļu. Ja jūs tagad vēlaties runāt par 7.pantu, tad es atvainojos. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, runāšu pavisam īsi. Tiešām sabiedrībā ir vairāki mīti, un viens no tiem mītiem, kurš turas ļoti cieši cilvēku apziņā, ir tas, ka baznīcas ir ļoti bagātas. Mums vajadzētu apzināties to, ka, ja mēs nedosim valsts un pašvaldību finansējumu ticības mācības skolotājiem, tad tas nozīmē, ka mēs par velti šeit esam runājuši un par velti mēs esam jau gadus trīs par šīm lietām lēmuši, jo nekāda mācīšana nenotiks. Kā draudzes mācītāja es varu jūs informēt, jo jūs varbūt nezināt, kādi ir draudzes ienākumi. Šodien uz dievkalpojumu nereti sanāk 70-80 cilvēki, tas ir normāls dievkalpojums, un šajā upuru kastē jeb kolektes kastē tiek iemesti 5-6 lati, tas ir, tā sakot, ļoti normāls ziedojums. Par šiem 5-6 latiem ir ne tikai jāsamaksā par elektrību, jā, par svecēm, par dažādām citām lietām, arī, protams, kaut kāda atlīdzība ir nepieciešama ērģelniekam un mācītājam. Par kādu naudu, jūs domājat, mēs uzturēsim skolotāju? Bez tam ņemiet vērā, ka tie visi, kas iet baznīcā un kas iestājas par ticības mācības mācīšanu, - tie visi ir arī mūsu nodokļu maksātāji, mēs, tā sakot, visi jau esam samaksājuši par to. Tā ka es aicinu nekādā ziņā nepakļauties tādai provokācijai un nenobalsot par finansējuma noņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nebūtu nācis vēlreiz tribīnē, bet cienījamā Rugātes kundze bija mazliet neprecīza savā runā, jo tas bija komisijas piedāvātajā variantā, ka kristīgās ticības mācības mācību programmu apstiprina, kā arī pedagogu atestācijas kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Bet mums ir tagad divas otrās daļas - pateicoties mūsu ļoti lielai uzmanībai, jo viena otrā daļa ir komisijas redakcijā, kas ir labajā pusē ailē, un pēc tam ir Nagļa, Čerāna variants, kur arī ir otrā daļa, un tur nav tas iekšā. Tur ir runa tikai par šo reliģijas pasniedzēju atestāciju, ko izdara Izglītības un zinātnes ministrija. Un es nekādā ziņā negribētu cienījamajai kolēģei piekrist, ka mans priekšlikums ir kaut kas provokatīvs, man liekas, ka mēs visi esam nodokļu maksātāji, cienījamā Prēdeles kundze, arī es esmu nodokļu maksātājs, un šajā situācijā laikam ir tomēr mums jādomā par valsts un pašvaldību budžetu, par mūsu finansēm, par to, kā visu nodokļu maksātāju, ne tikai ticīgo nodokļu maksātāju, līdzekļi tiek izmantoti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Rugātes kundze jau pateica daudz no tā, ko es arī būtu teicis, un tomēr tādi stingri pamati... varbūt mana pieeja ir mazlietiņ filozofiskāka, tā iet atkal atpakaļ uz mūsu brīvvalsts laiku, kad tur nebija nekādu problēmu, pirmkārt, ar ticības mācības mācīšanu, nevis pasniegšanu, - mācīšanu mūsu skolās, bet arī ka... vai nu tā bija pašvaldību, vai valsts skola (mana vecā skola bija pilsētas 1.ģimnāzija), tur nebija nekādu problēmu ar to, ka šie ticības mācības skolotāji saņēma atalgojumu no budžeta līdzekļiem. Tā lielā vaimanāšana, gandrīz vai milzīgā budžeta deficīta sagaidīšana tādēļ, ka ticības mācības skolotājiem, ja būs žēlīgi nolēmuši kādā skolā to ticības mācību atļaut, - tā vaimanāšana nāk no ateistiskā komunisma laikiem. Un man nevilšus pēc tās kaujinieciskās, gandrīz misionāra kaislības, ko es esmu dzirdējis no Endziņa kunga, jāsecina, ka viņš arī būs tikpat kaislīgi pirms desmit un vairāk gadiem savā Universitātē cīnījies par to, lai mums te būtu atļauts mācīt ticības mācību skolās un lai būtu reliģiskā brīvība. Bet man šķiet, ka es laikam būšu kļūdījies, tā iedomādamies, bet šeit tiek parādīta tāda liela, kaislīga aizraušanās. Tas, ka ateistiskais komunisms ir mūsu tautai atnesis lielu postu, arī garīgā un morālā ziņā, - tas ir skaidrs. Runājot par naudām, valsts naudām, kuras it kā nevajadzētu dot baznīcai, jāsaka, ka ir vairāki piemēri Rietumu pasaulē - man teiktu, jā, nu kāpēc es minu to bagāto Vāciju, - kur vēl šo baltu dienu ir tā saucamais baznīcas nodoklis. Var no tā atteikties, bet tad speciāli par to jāpaziņo, bet lielais vairums to maksā, un no tā nodokļa ne tik vien atbalsta skolas, bet no tā maksā mācītāju algas. Tātad valsts maksā mācītāju algas! Un es apgalvoju, ka Vācija šodien ir tīri laicīga zeme, viņa nav tāda tīri kaut kāda katoļu viduslaiku valsts vai kaut kas tamlīdzīgs. Arī citās zemēs ir risinājums atrasts. Ja skolā ir ticības mācība, tad skolotājs saņem algu no tiem pašiem avotiem, no tiem pašiem līdzekļiem kā visi citi skolotāji. Varētu iedomāties: ja vienā skolā (vai nu tā būtu mana vecā skola, vai kāda cita skola šeit) nodarbinātu skolotāju, valodu skolotāju, kura zināšanas neaprobežotos ar angļu valodas zināšanām un kurš varētu mācīt arī vācu valodu, un ja tad no vecāku puses būtu prasība, ka vajadzētu arī vācu valodu mācīt, un ja šis skolotājs tad arī to uzņemtos, tad es galvoju, ka naudu viņa algai nemeklētu no kaut kādiem privātiem līdzekļiem.

Atkārtošu to, ko teica Rugātes kundze. Baznīca šajā zemē un visās citās padomju zemēs ir bijusi vajāta, tai ir bijuši minimāli līdzekļi, jo arī ticīgajiem bija ļoti grūti, politisku apsvērumu dēļ, baznīcu atbalstīt, un arī vēl tagad sabrukušie dievnami prasa mūsu ziedotāju un arī valsts palīdzību. Tagad mēs te nevaram noziedot mazu daļiņu no mūsu budžeta šiem ticības mācības skolotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kolēģi! Te ir strīdi par to, kas un no kādiem līdzekļiem apmaksās reliģijas mācību, un tā tālāk. Es domāju, ka reliģija vēl nevienam nav sliktu devusi un tā ir galvenā ētikas, vispār ētikas mācības sastāvdaļa. Vispār man tā jocīgi izklausās, ja skolotājs skolā pasniedz reliģijas mācību, bet viņu nefinansē skola vai nefinansē valsts. Nu kā tas var būt? Tas var būt tikai tā: ja jau nefinansēs valsts, tad valsts arī nekontrolēs šo procesu. Es domāju, ka šim procesam ir jābūt saistītam - tā, kā jau agrāk teica, - ar vispārējo izglītības programmu, ir jāseko, lai reliģiskās mācības programma tiktu pildīta, lai tā būtu normāla. Un lai arī skolas direktors atbild par tās izpildi. Es domāju, ka reliģiskā mācība, kuru pasniegs divas, nu, lielākais, četras stundas nedēļā (un tas ir pilnīgi pietiekami), ir jāapmaksā no valsts budžeta, un tāpēc arī atbildēs par to skola, Izglītības departaments un tā tālāk. Bet, ja maksās reliģiskās konfesijas, tad atnāks viens muhamedāņu mulla un sāks mācīt, kā mīlēt Allahu,- un tā tālāk, un tā tālāk. Jo skola nemaksā, un valsts nemaksā un valsts nekontrolē šo procesu, un tad nezin kas tur iznāks. Tad varbūt izaugs mums arī fanātiķi. Es domāju, tas ir vispārējās ētikas mācības process, tas ir jāapmaksā valstij, jākontrolē valstij, un tā tam ir jābūt! Tas tā vienmēr visur ir bijis, un te nav ko strīdēties. Man kauns, ka mēs nevaram atrast naudu, lai divas stundas nedēļā nevarētu apmaksāt, lai tas process būtu kopējs, kontrolējams - un tā tālāk. Te nav ko strīdēties.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Pētersons (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā Saeima! Kolēģi! Mani ļoti iepriecināja iepriekšējā runātāja Staša kunga uzstāšanās, šoreiz mūsu domas sakrita, jo viņš atbalsta reliģijas mācību. Es tikai gribu vēl piebilst, ka mums ir svarīga kristīgās reliģijas mācība. Citas reliģijas, es domāju, mums var nest tikai nepatikšanas mūsu zemē.

Bet man ir brīnums, kāpēc viņš balsojumā nobalsoja... poga piespiedās nepareizi, bet nu tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Daudzi iepriekšējie runātāji ļoti precīzi ir jau izteikušies, ir izskanējuši dažādi viedokļi. Es tikai gribēju izteikt savas domas par atsevišķiem viedokļiem, par atsevišķām domām.

Čepāņa kungs pieminēja, ka mums sākas politiski strīdi. Iepriekš runāja kaut ko par ticības kariem, bet es domāju, ka šis jautājums nav vis politisks strīds, šis jautājums ir izskatāms pēc būtības, proti, jāmeklē, kur ir tā sakne, kāpēc mēs šeit debatējam un kāpēc mēs šeit strīdamies.

Man jāpiemin uzreiz, kamēr es neesmu aizmirsis, arī Apiņa kunga uzstāšanās. Viņš ļoti kaismīgi aizstāvēja Endziņa kunga domas par to, lai ticības mācības skolotājiem apmaksā konfesijas. Nu interesanti gan! Ja mēs cīnāmies par savas morāles, par savas tautas morāles atjaunošanu... mēs ļoti labi zinām, kādā pagrimumā viņa ir bijusi un kādā viņa ir nonākusi arī tagad. Man ļoti ir patikusi Apiņa kunga darbība Saeimā, viņa cīņa pret alkoholismu, viņa cīņa pret smēķēšanu, bet tā ir tikai cīņa ar sekām. Tā sakne, Apiņa kungs, slēpjas tieši mūsu morāles atjaunošanā. Mēs nedrīkstam žēlot nekādus līdzekļus, nekādu informāciju. Mums pašiem tas ir jāsaprot un jāpārrauga.

Sinkas kungs ļoti labi pieminēja Endziņa kunga "drosmīgo" uzstāšanos. Es varētu piezīmēt, ka te jau ir gandrīz kaut kas no Karojošo ateistu kluba. Kaut kādas vēsmas nāk. Endziņa kungam atlika vēl pateikt: "Ziniet ko, reliģija ir opijs tautai!" Viss būtu skaidrs. Endziņa kungs, ja jūs esat jurists, tad jums ir jābūt lojālam juristam pret savu tautu un valsti. Pret savu sagrauto tautas morāli. Nenāciet priekšā ar tādām idejām, kas neiztur kritiku ne no Saeimas deputātu puses, ne no tautas puses! Jūs zāģējat to zaru, uz kā pats sēžat. Un reizē zāģējat arī to zaru, uz kā mēs visi sēžam. Uz kā tauta sēž. Jo neapšaubāms ir tas fakts, ka mēs esam ļoti stiprā degradācijā nonākuši. Mums ir jāatjauno sava ticība, sava ticība sev, sava ticība Dievam un sava ticība nākotnei. Tikai tā mēs varēsim savienot visu to, par ko mēs šeit spriežam, jo šis ir ļoti būtisks jautājums. Un šis jautājums ir jāapspriež. Jo šis ir sirdsapziņas jautājums. Katram tas ir sirdsapziņas jautājums. Ja jau mēs esam visu laiku bijusi kristīga tauta, burtiski kristīga tauta, pusotra miljona luterāņu un katoļu, plus vēl pareizticīgie un baptisti klāt, tad, es domāju, mēs nedrīkstam nostāties pret kristīgās reliģijas atjaunošanu skolās, es saku - atjaunošanu, nevis ieviešanu, kā mūsu bijušie padomju juristi izteicās šodien. Tā nav ieviešana. Tā ir atjaunošana. Mums nav jāizgudro nekāds velosipēds. Viss jau ir bijis. Un viss vēl būs, ja mēs par to cīnīsimies.

Lai pārtrūkst visas tās negatīvās strāvas, kuras šodien ir izteikuši attiecīgi deputāti! Es noteikti zinu un ticu, ka mēs nobalsosim pret Endziņa kunga priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Paldies. Tātad balsosim! (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātus nekomentēt savu kolēģu uzstāšanos, bet runāt par apspriežamo jautājumu.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Draugi, kolēģi! Man ir tā drusku skumji, ka par šo jautājumu vispār jārunā. Daudz kas ir jau pateikts, un es negribu jums daudz laika tērēt. Mums būs jābalso. Bet sapratīsim vienu lietu - ja mēs dosim mūsu jaunatnei kaut ko, tad prioritātei ir jābūt ticībai: ja tu tici diezgan, tad tu vari virs ūdens staigāt, tev nav grūti nest upurus citam. Ja tu par citu rūpēsies, tad mūsu dzīves kvalitāte augstu pakāps. Ja tu sapratīsi, ka dzīve ir tikai īss posms, tad tev nav ko zagt un kļūt par negodīgu, jo - ej, tevi citi aprunās, tevi neizpratīs īsti un tomēr tārpi tevi ēdīs tāpat kā to godīgo, kas caur to dzīvi ir izgājis nelocīdamies.

Mēs runājam, ka mēs gribam tikt Eiropā un būt attīstīto valstu skaitā. Bez reliģijas, bez kopējas saprašanas, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, mēs tur nekādā veidā nederēsim. Ja mums ir iespēja kaut ko mūsu jaunatnei dot, tad tā ir reliģija, ticība, - vērtības, kas ir kopīgas visā attīstītajā pasaulē. Runāt, ka mēs nevaram darīt it kā trūcības vai taupības dēļ... man ir kauns, ka vispār tāds jautājums var rasties. Ir jābalso pret Endziņa kunga ierosinājumu. Un es viņu uzaicinu mājās dziļi dziļi pārdomāt, kāds velns viņu dzen. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu visus vēlreiz ļoti rūpīgi izsvērt, par ko mēs balsojam, jo tā ir ļoti delikāta lieta. Pirmkārt, es gribu atgādināt Staša kungam, ka mullas mūsu skolā neienāks, jo šis likumprojekts neparedz islama ticīgo ienākšanu mūsu skolās, bet gan ir runa par kristīgo reliģiju.

Kāpēc es aicinu nopietni izsvērt vēlreiz visas šīs lietas? Tāpēc, ka mūsu komisija kopā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju rūpīgi strādāja pie šā likumprojekta un mēs tiešām ļoti daudz domājām par to, ka mūsu izglītības sistēma nav šobrīd sevišķi bagāta. Šobrīd ir patiešām traģiski, ka skolotājiem diemžēl pēc Finansu ministrijas ierosinājuma maksās atvaļinājuma naudu nevis uzreiz, bet pa daļām. Tas ir traģiski. Protams, nauda ir jātaupa.

Bet šajā sakarībā es gribu teikt, ka tā redakcija, ko sākotnēji piedāvāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bija, manuprāt, visveiksmīgākā, un faktiski šīs problēmas, šīs naudas problēmas, aktualitāti stipri samazina. Proti, mūsu komisija piedāvāja, ka: "Kristīgās reliģijas mācību valsts licencētās izglītības iestādēs Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt..." - un tā tālāk. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija būs tā, kas noteiks šo kārtību un kas arī rēķināsies ar budžeta iespējām, ar budžeta realitātēm. Ja mēs absolūti noliedzam, ka ir jādod kaut kāda valsts vai pašvaldību līdzekļu daļa, tad tas nozīmē, ka mēs speram faktiski soli atpakaļ, kas var izraisīt diezgan lielu neapmierinātību, it īpaši Latgalē, jo šobrīd (manuprāt, jau kopš 1991. gada) fakultatīvās mācību stundas, kurās māca reliģijas mācību, valsts iespēju robežās finansē, cenšas finansēt. Un tāpēc, manuprāt, visprātīgākais būtu atgriezties pie tās redakcijas, kāda bija sākotnēji paredzēta attiecībā uz šo lasījumu, - ka Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā šis jautājums tiek risināts, ievērojot visas tās finansiālās iespējas, kādas valstij ir. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi lūdz, lai, izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"", noteiktu katram, kurš piedalās debatēs par šo likumprojektu, uzstāšanās laiku, kas nebūtu ilgāks par trim minūtēm. Parakstījuši desmit deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Debatēs vārds Valdim Krisbergam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pilnīgi pareizi, ar trim minūtēm pietiek, lai konsekventi izteiktu savas domas šajā jautājumā.

Man ir tikai viens jautājums. Par ko mēs strīdamies? Valsts līdzekļus var tērēt visādiem nolūkiem, tikai ne valsts morāles atjaunošanai. Strīds taču ir par to. Vai tad vēl par to ir jāstrīdas? Atcerēsimies Antikorupcijas likumu, kura būtība ir - kas pasūta mūziku, tas maksā, vai arī otrādi. Ko tad jūs gribat? Lai pie mums skolās mācītu ne valsts pasūtītu programmu? Jo - kas pasūta, tas maksā. Man nav nekādu aizdomu pret reliģisko konfesiju finansiālajiem avotiem, bet man tomēr labāk patiktu, ka manas valsts bērnus mācītu licencēts pasniedzējs valsts licencētā mācību iestādē, par valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Man nepatiktu, ja mani mācītu par nezināmiem līdzekļiem.

Morāle ir jāatveseļo. Jā, tik tiešām: tad, kad es šodien ieraugu dokumentus, ka augstākās amatpersonas kontrabandas veidā cenšas Latvijā ievest tūkstošiem tonnu cukura, tad es saprotu, ka ne jau alkoholisms, ne jau nikotīnisms ir tik ļoti apkarojams, bet gan valsts morālā degradācija, un šīs degradācijas subjekti ir pašās "augšās".

Es aicinu, protams, noraidīt šādu neveiksmīgu mēģinājumu novērst valsts subsidējumu no valsts iestādē mācāmiem valstij nepieciešamiem mācību priekšmetiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Otro reizi. Apiņa kungs, jums tiek dota tikai viena minūte.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Kādus tik mēs neesam saņēmuši epitetus, - kā, piemēram, "degradētie subjekti", "karojošā ateisma klubs", "Reliģija - opijs tautai" un tamlīdzīgus. Katrā ziņā es vēlreiz gribu atkārtot, ka tas, kādā veidā māca ticības mācību, - tas absolūti nav saistāms ar morāli. Šobrīd situācija man visvairāk atgādina to, ka lielākā daļa kādreiz ir apkarojuši ticības mācību tikpat rūpīgi, cik šobrīd politisku iemeslu dēļ par to iestājas. Visas šīs runas ir kā politisks plīvurs, lai kaut kādā veidā mēģinātu no šīs tribīnes aizstāvēt it kā populistiskus lozungus. Nu man, bez šaubām, ir grūts uzdevums un ir jārunā pret pašreizējo valdošo noskaņojumu, bet es tomēr aizstāvu viedokli, ka reliģijai un valstij nav nekā kopēja. Es tieši tāpat varētu izmisīgi mēģināt aizstāvēt jautājumu - kāpēc mums joprojām veselības mācība nav iekļauta skolās un kāpēc veselības mācībai valsts nekad neatrod līdzekļus, un es palikšu pie šīs pārliecības, es domāju, vienmēr...

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, viena minūte pagājusi. Atvainojiet, tāds bija mūsu balsojums.

P.Apinis. ... vienmēr palikšu pie pārliecības, ka tas ir daudz svarīgāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi. Viena minūte.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Šo vienu minūti es vēlos izmantot, lai paskaidrotu dažas elementāras lietas. Tad, kad mēs runājam par visas valsts un baznīcas savstarpējo nošķirtību, par to, ka baznīca ir šķirta no valsts, mēs nedrīkstam šajā jautājumā... tad ir svarīgi, kādu saturu mēs ieliekam vārdā "baznīca". Ja deputāti domā, ka baznīca ir ēkas, ka baznīca ir mūris, ķieģeļi, kas viens uz otra ir celti, tad es kategoriski nepiekrītu šim vērtējumam. Baznīca sastāv no cilvēkiem, un cilvēki ir šīs valsts pilsoņi, un mēs šos kristiešus, savas valsts pilsoņus, nevaram nošķirt un nodalīt no savas baznīcas. Jā, juridiski baznīca no valsts ir šķirta, bet ne šajā aspektā. Baznīcai un valstij ir daudz kopīgu interešu un kopīgu uzdevumu, un viens no tiem ir jaunatnes morālā audzināšana. Un šajā ziņā valstij ir jāsadarbojas ar baznīcām, lai mēs nodrošinātu mūsu jaunatnes morālo audzināšanu un mūsu morālo stāju. Tas ir tas, kas ir nepieciešams, un tādēļ es aicinu...

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, viena minūte ir pagājusi... Atvainojos arī jums...

M.Vītols. Aicinu balsot pret Endziņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - otro reizi. Viena minūte.

A.Rugāte ( LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runas ir ievirzījušās tik tālu, ka rodas jautājums, vai patiesībā nevajadzētu mums apspriest jautājumu par to, vai nesvītrot no valsts himnas pirmo rindu. Tas ir pārdomām. Bet ir runa par to, ka valstij, laicīgajai varai, ir uzticējusies baznīca un triju gadu laikā ir panākta vienošanās, kuru mēs šajā brīdī ar šo priekšlikumu patiesībā vairs nerespektējam, un tādēļ es aicinu balsot pret šo priekšlikumu, taču kā nodokļu maksātāja es gribētu teikt, ka es vēlētos, lai valsts manam bērnam un arī pārējiem skolas izglītības sistēmā piedāvātu, viņu pašu izvēlei, saturā iespējami plašāku mācību materiālu. Vai tad šis saturs, par kuru mēs šodien spriežam, nav šā plašā satura sastāvdaļa? Balsosim, lūdzu, pret Endziņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Seiksta kungs vēlas runāt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Endziņa kunga priekšlikumu - papildināt 6. pantu ar ceturto daļu klāt pievienotajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Paldies. Nākamais labojums, kolēģi, ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Es nelasīšu redakciju, visiem tā ir priekšā. Ideja ir šāda: tā kā iepriekšējos pantos bija runa par kristīgās reliģijas vai kristīgās ticības mācību, tad mums šeit neiekļaujas mūsu vēsturiskā minoritāte - ebreji, kuri nav kristieši, tāpēc jādod šī iespēja nacionālo minoritāšu skolās atļaut viņiem raksturīgo reliģiju mācīt. Komisija lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts. Tālāk.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Dozorceva un Kalnbērza priekšlikums, kurš komisijā nav pieņemts tikai tādēļ, ka mūsu komisijas sagatavotajā redakcijā, kuru diemžēl mēs sabojājām, ir runa par kristīgās reliģijas mācību, par kristīgo ticības mācību, un komisija neuzskatīja par vajadzīgu ieviest vēl kādu jaunu jēdzienu un vēl kādas jaunas programmas dibināt, un tāpēc nepieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret komisijas viedokli? (No zāles deputāts V.Dozorcevs: "Jâ!") Vai iesniedzēji - deputāti Dozorcevs un Kalnbērzs - pieprasa balsojumu par šo normu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputātu Dozorceva un Kalnbērza ieteikto papildinājumu - 6. panta jauno daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. 7. pants - "Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība". Ir deputātes Kušneres priekšlikums - aizstāt panta pirmās daļas pirmajā teikumā skaitli "25" ar "10". Es ļoti īsi komentēšu, kas par lietu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu tādēļ, ka, veidojot šo likumu pagājušajā gadā, mūsu komisija vadījās no tā aspekta, ka 25 dibinātāji pilsoņi ir nopietnāks šķērslis netradicionālu, bieži vien pat nepieņemamu reliģisko organizāciju dibināšanai. Ko parādīja prakse? Diemžēl prakse parādīja, ka tie, ko mēs reizēm saucam par sektantiem, ir bagāti, viņiem 25 pilsoņi nav nekāds šķērslis, viņi var pārvarēt to. Turpretim mūsu divas tradicionālās baznīcas - pareizticīgie un vecticībnieki - no šāda skaitļa cieš, it īpaši pareizticīgie. Un tāpēc prakse parādīja, ka šis skaitlis nedarbojas. Bez tam tāda bija arī Eiropas padomes ekspertu vēlme -mīkstināt šo barjeru.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Aidai Prēdelei - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātei.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es tomēr lūgtu uzmanību un padomāt šinī gadījumā, kā vienmēr, kad mēs ļaujam kaut ko, dodam lielākas vai mazākas tiesības pilsoņiem vai nepilsoņiem. Šeit runa nav par ticību vai neticību, par to, kam drīkst ticēt pilsoņi vai nepilsoņi. Ne par to šeit ir runa. Draudzei, kā jūs zināt, ir dotas ļoti lielas iespējas un tiesības attīstīt saimniecisko darbību, kā arī iegūt īpašumus, pārņemt īpašumus un tamlīdzīgi. Tās daudzās sektas, kuras ienāk Latvijā bieži vien ar pavisam netradicionālām idejām, patiesībā ir tikai širmis, jo aiz tām tiek veidoti kaut kādi saimnieciski grupējumi, tiek veiktas kaut kādas saimnieciskās darbības, un diemžēl mēs ar šādu labojumu to zināmā mērā veicināsim.

Es pilnīgi piekrītu Seiksta kungam, ka tā šinī gadījumā nav nekāda panaceja, neapšaubāmi, taču mēs būsim vismaz mēģinājuši kaut ko darīt. Otrām kārtām es nerunāju šeit tikai par svešām sektām. Atcerieties, kā pagājušajā gadā, cienījamie deputāti, daudzi no jums bija liecinieki tam, kas notika vecticībnieku draudzēs. Tur notika liela šķelšanās, savstarpēja bīdīšanās un dunckāšanās, jo diemžēl bijušie militāristi bija ērti iekārtojušies aiz draudžu aizsega un no Krievijas veda šurp militāru un nemilitāru tehniku, vispār šeit ļoti veikli šiverējās. Zināmā mērā varbūt pat piekrītot Seiksta kungam, es uzskatu, ka tomēr manas sirdsapziņas balsojums šinī gadījumā ir sekmēt pēc iespējas vairāk pilsoņu draudžu dibināšanos, tas ir kaut vai tāds morāls... morāla barjera tam, lai nenotiktu šādas, manuprāt, nepieļaujamas lietas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūs jau dzirdējāt to, kāpēc iepriekšējais skaitlis, kas bija vecajā, vēl 5. Saeimas laikā pieņemtajā, Reliģisko organizāciju likumā, tika nomainīts pret 25, it kā radot šo barjeru -lielāku barjeru tām sektām, kas mums ienāk no Rietumiem un kas veic šeit dažādas darbības, ko gan nevarētu uzskatīt par morālu audzināšanu. Pie tam Seiksta kungs jau pieminēja šeit, ka, liekot šo barjeru reliģiskajām sektām, mēs tomēr neesam padomājuši par, ja tā varētu izteikties, tradicionālajām konfesijām, ticīgajiem, kristīgajiem cilvēkiem tepat Latvijā. Seiksta kungs minēja vecticībniekus un pareizticīgos, ka viņiem tiešām ir lielas problēmas dažreiz, lai nodibinātu, reģistrētu savu draudzi.

Bet es vēl minēšu arī citas konfesijas, kādas tās ir, - katoļus un luterticīgos. Teiksim, arī šeit šīm draudzēm bieži vien ir problēmas, jo tās ir nevis, teiksim, tradicionālas, kā tas ir ar katoļiem Latgalē, bet gan otrādi - katoļticība nav tradicionāla Kurzemē. Un tādēļ šinī novadā katoļticīgajiem ir problēmas, nodibinot savu draudzi. Un otrādi - Latgalē, kur tradicionāli pārsvarā ir katoļticīgie, luterticīgajiem arī bieži vien rodas problēmas.

Tālāk. Ja mēs runājam vēl par sektantu darbību, tad, mīļie kolēģi, manuprāt, sektanti ir pietiekami naudīgi. Mēs labi zinām, kas viņus sponsorē un kā tās lietas notiek pie viņiem. Viņiem šķērslis nebūs ne 50, ne 100 un, ja gribat, pat 200 ne. Viņiem šķērslis tas nebūs. Turpretī saviem ticīgajiem mēs šinī gadījumā radām ļoti pamatīgu šo šķērsli, līdz pat tam, ka viņi nevarēs nodibināt savu draudzi. Tādēļ es lūgtu cienījamos deputātus atbalstīt manu priekšlikumu.

Es gan negribētu tālāk par savu otro priekšlikumu runāt, bet lūdzu ieskatīties arī nākamajā priekšlikumā, kas ir 8.pantā, kur ir noteiktas šīs tiesības, kad Tieslietu ministrija var reģistrēt un kad nevar reģistrēt šīs draudzes, kas atkal ir ierobežojums sektantu darbībai Latvijā. Paldies.

Es aicinu balsot par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Šajā gadījumā es izteikšu savu viedokli. Šī norma, šis minimums - 25 Latvijas pilsoņi kā draudzes dibinātāji šajā likumā tika iestrādāti, lai aizsargātu mūs no sektām, bet diemžēl praksē tas ir kļuvis par ierobežojumu, kā jau šeit minēja, tieši tradicionālajām baznīcām - gan pareizticīgajiem, gan vecticībniekiem. Varbūt, lai gan nepieminēja to tieši, arī baptistu draudzēm. Es pats personīgi esmu par šo problēmu runājis Liepājā ar krievu mazajām baptistu draudzītēm, un viņām tiešām ir problēma šie 25 pilsoņi, lai gan draudzes locekļu skaits varbūt ir lielāks. Varbūt tas būtu tieši jāveicina, lai nepilsoņus iesaistītu šajās tradicionālajās draudzēs, konfesijās, kur veidojas viss šis reliģiski kulturālais pamats, uz kā arī balstās mūsu valsts.

Es gribu pieminēt tiem, kuri bažījās par to, ka nepilsoņi varētu kaut kādā veidā kontrolēt kaut kādas saimnieciskas lietas, to, kas ir jau iekļauts šajā 7.pantā, - draudžu vēlētajās institūcijās, izņemot garīgo personālu, var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus; tas nozīmē, ka kasieri, draudžu priekšnieki vai sekretāri var būt tikai Latvijas pilsoņi. Un šajā gadījumā es lūdzu atbalstīt tiešām Kušneres kundzes priekšlikumu - arī mūsu mazo lauku draudžu dēļ, kur kādā mazapdzīvotā apvidū šie 25 pilsoņi ir problēma.

Lūdzu atbalstīt savā vārdā. Es izsaku šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo panta daļu vairāk debatēs pieteikušos nav. Tā kā Kušneres kundze... Piedodiet, Kļaviņa kungs, vai jūs vēlaties runāt par šo panta daļu? Jā, lūdzu!

Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

To, kas man sakāms, es varu pateikt vienā minūtē. Un tas man ir jāsaka gluži personiski - nevis frakcijas vai partijas vārdā. Es nodzīvoju Vācijā 48 gadus, biju nepilsonis, bet mums, latviešiem, Vācijā bija tiesības veidot reliģiskās draudzes ar visām tiesībām, kādas šādām draudzēm bija paredzētas. Es jūs gribu darīt uzmanīgus, ka, ja mēs mēģināsim ierobežot reliģisko darbību cilvēkiem, kas ir pie mums varbūt tikai svešinieki, tad tas saskarsies ar zināmām cilvēktiesībām. Un te, lai arī cik nepopulāri tas būtu priekš mums, es atbalstu Dozorceva un Kalnbērza iesniegto variantu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens nevēlas runāt. Debates slēdzam.

Seiksta kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

A.Seiksts. Godātais sēdes vadītāj! Mēs taču ejam secīgi. Mēs pie Dozorceva un Urbanoviča ieteiktajiem labojumiem vēl tikai nonāksim. Šoreiz, kā es saprotu, mēs runājam tikai par Kušneres kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātes Kušneres priekšlikumu - 7.panta pirmajā daļā pirmajā teikumā aizstāt skaitli "25" ar skaitli "10". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais ir deputāta Urbanoviča labojums - papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem "ne mazāk kā 25 Latvijas pilsoņiem" ar vārdiem "vai nepilsoņiem". Nu mēs jau 10 tagad nobalsojām. Acīmredzot tagad būs jāvadās jau pēc tā.

Par nepilsoņiem. Tātad runa ir par to, ka dibinot draudzes, šis skaits var sastāvēt, pēc deputāta Urbanoviča kunga priekšlikuma, no jebkuriem Latvijas iedzīvotājiem.

Gribu ļoti īsi komentēt. Proti, Eiropas padomes eksperti uzskata šādu pieeju par pieņemamu un lojālu. Kāpēc komisija to nepieņēma? Taisni tāpēc, ka tā ir ne tikai vecticībnieku draudzēs, kur tiešām gadījās tā, ka visas šīs te, es nebaidos lietot šo vārdu, nelikumības veica tieši nepilsoņi un no Krievijas nākušie... Un, tā kā valstī vēl joprojām aiz reliģisko organizāciju aizsega bieži vien nodibinās saimnieciskas, finansiālas un reizēm pat politiskas organizācijas, kurās pārsvars ir nepilsoņiem, komisija atturējās pieņemt, lai gan, atkārtoju, Eiropas padomes eksperti iesaka šādu variantu. Es lūdzu balsot, ja nav debatētāju par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret komisijas piedāvāto variantu šajā panta daļā? Deputāts Dozorcevs vēlas runāt. Lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Vispār es gribu piedāvāt apvienot šo Urbanoviča priekšlikumu ar nākošo priekšlikumu, tāpēc ka tas ir viens un tas pats. Es nevaru saprast, kāpēc komisijas priekšsēdētājs nerunāja par abiem. Un, ja mēs tagad runāsim par vienu, tad es esmu gatavs uzstāties.

Sēdes vadītājs. Dozorceva kungs, mēs pašlaik saskaņā ar mums rakstiskā veidā iesniegtajiem dokumentiem apspriežam deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Man ir jāzina jūsu viedoklis - vai to deputātiem atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija viņu nav pieņēmusi. Referents, kas referē komisijas vārdā, aicina deputātus pieņemt komisijas priekšlikumu. Es saprotu, ka jūs aicināt pieņemt Urbanoviča priekšlikumu.

V.Dozorcevs. Es esmu spiests runāt par Urbanoviča priekšlikumu atsevišķi, kaut gan atkārtoju, ka viņš pēc būtības ir viens un tas pats ar nākošo priekšlikumu,. Ja jūs uzskatāt, ka mēs varam atsevišķi šo priekšlikumu diskutēt... Jā, es aicinu balsot par Urbanoviča priekšlikumu un gribu pateikt, ka tā nav nekāda politiska organizācija, bet ir tikai neliela draudze un tā tālāk. Mums šodien ir 6 gadi. Sešus gadus mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Visu šo laiku mēs krājam tiesību starpības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šodien viņas pārsniedz jau 70 punktus. Un vēl nesen, es atceros, bija tāda konference, kura bija veltīta nacionālo minoritāšu problēmām, kurā uzstājās un kuru atklāja Prezidenta kungs. Atklājot šo konferenci viņš noformulēja savu ideju. Viņš pateica, ka starp pilsoņiem un nepilsoņiem pēc būtības mūsu apstākļos jābūt tikai nelielai starpībai - politiskai starpībai, bet ne vairāk. Tā viņš pateica. Tikai politiska starpība! Tas ir pieļauts.

Cik es atceros, vienā no televīzijas diskusijām piedalījās kristīgie demokrāti, un arī viņi runāja par to, ka it kā jāierobežo šī starpība tikai ar politisku starpību, ne vairāk. Sakiet, lūdzu, vai tas ir nopietni, ka mēs šodien vēl mēģinām palielināt šo starpību skaitli? Tā būs jau septiņdesmit pirmā. Vai tik nopietni mēs realizēsim šo neuzticības politiku? Varbūt viņa būtu jāmaina tagad? Es atgādināju, ka mums ir seši gadi. Jau sešus gadus pastāv neatkarīga valsts. Vai nav pienācis laiks mainīt politiskos stereotipus un kaut vai šinī gadījumā mainīt viņus? Neuzticības politiku pret uzticības politiku.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dozorceva kungs! Es tikai gribu pateikt, ka nevis es esmu kaut ko gribējis vai negribējis, balsojot par likumprojekta panta daļām, bet to ir iesniegusi atbildīgā komisija.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā sēdes vadība un kolēģi! Iedziļinieties, lūdzu, visos šajos priekšlikumos. Nobalsojuši par pirmo Kušneres kundzes priekšlikumu un ielikuši skaitļa "25" vietā "10", mēs automātiski esam izslēguši divus nākošos, jo tajos abos ir runa tikai par "25". Mēs neesam pieņēmuši, mēs nevaram pieņemt kaut kādus atsevišķus vārdus no priekšlikuma. Tātad ir pilnīgi neloģiski vairs tālāk par to diskutēt. Vai tiešām tas nav skaidrs? Lūdzu, izlasiet vēl vienu reizi uzmanīgi! Ja mēs pieņemam, tad mums taču ir jāpieņem viss. Un, ja mēs viņu pieņemam visu, tad mēs noliedzam iepriekšējo balsojumu. (Starpsauciens no zāles: "Nav pareizi!")

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu Kārtības ruļļa 134.pantu: "Priekšlikumi balsojami 101.pantā norādītajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā."

Seiksta kungs, vai jūs vēlaties runāt komisijas vārdā?

Lūdzu, Gorbunova kungs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Nu tad iznāk runāt par Kārtības ruļļa neievērošanu, jo jūs jau pats nolasījāt šo attiecīgo pantu. Un viņš arī pilnīgi runā par to, ko šeit sacīja Dobeļa kungs. Viņš tā arī izsecināja, ka, ja ir nobalsots viens, tad papildinājumi vairs nav jābalso. Bet Kārtības rullī tāpēc jau ir šī loģika ielikta, ka vispirms ir jābalso papildinājums un pēc tam pamatpants vai pamatdaļa, vai pamatpriekšlikums. To jau jūs, cienījamais sēdes vadītāj, arī nolasījāt. Tur jau tā kļūda ir faktiski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, cienījamie kolēģi, pēc Dobeļa kunga un Gorbunova kunga atgādinājuma par Kārtības ruļļa 134.pantā izteiktajām normām mums deputāta Urbanoviča, deputātu Dozorceva un Kalnbērza priekšlikumi šajā panta daļā vairs nav balsojami. Atvainojiet - tieši otrādi! Tātad ir balsojami. Mēs par deputātes Kušneres priekšlikumu esam jau nobalsojuši. Šī norma ir iestrādāta. Tādēļ, ja vairāk neviens deputāts uzstāties debatēs nevēlas, Kārtības rullis mums pieprasa balsot par deputātu Urbanoviča un pēc tam par deputāta Dozorceva un Kalnbērza priekšlikumiem. Tad, lūdzu, tā arī darīsim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atsevišķi par deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu Dozorceva un Kalnbērza priekšlikumiem šajā pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt panta pirmajā daļā vārdu "adoptētāju". Es jau sākumā komentēju, kāpēc tas nepieciešams. Adoptētājs ir tieši tas pats, kas vecāki.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, kurš prasa komentāru, jo, ja nav viss likuma teksts klāt, tad deputāti var kaut ko nesaprast. Atļaujiet, lūdzu, komentēt! Es nelasīšu deputāta Urbanoviča redakciju, lūdzu, jūs paši pārlasiet, bet es komentēšu, kāpēc komisija to nav pieņēmusi. Pirmkārt, spēkā esošais likums baznīcai, kā mēs to sakām, reliģiskajām savienībām un baznīcām neaizliedz dibināt kaut kādas organizācijas. Taču šādas organizācijas tiek dibinātas konkrētam mērķim un vairs nav reliģiskas organizācijas, jo reliģiskā organizācija ir reliģiskai darbībai dibināta apvienība, un likumā skaidri ir definēts, kas ir reliģiskā darbība - dievkalpojumi, evaņģelizācija, un viss. Ja vajag dibināt misiju vai uzņēmumus, ko 15.pants atļauj, tad tā vairs nav reliģiska organizācija, tāpēc šeit ir juridiska nesaskaņa, un komisija pēc Juridiskā biroja priekšlikuma neatbalstīja šo un no tā izrietošos arī nākamos deputāta Urbanoviča priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Pilnīgi to pašu es varu teikt arī par nākamo (8.pantā) deputāta Urbanoviča priekšlikumu, un motivācija ir tā pati Juridiskā biroja norādītā motivācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Godātie kolēģi, deputātes Kušneres priekšlikumu šajā daļā komisija neatbalstīja šādu iemeslu dēļ. Kā redzat, šeit runa ir par nereģistrēšanu. Prakse parāda... Lūdzu, ieklausieties, kolēģi, jautājums ir ļoti nopietns! Savā laikā mums bija prakse, ka jaunpienācējas reliģiskās organizācijas mēs nereģistrējām vispār, ja tās bija svešas un Latvijai neizprotamas vai vēl kādas. Prakse parādīja un Eiropas padome arī lūdza respektēt šādu lietu: nereģistrēšana nav šīs darbības izbeigšana; pat ja šī organizācija ir nelojāla pret valsti vai pret citām reliģiskajām organizācijām, - arī tad viņu nereģistrēšana neko nedod. Gluži otrādi, - ir jāreģistrē, lai varētu kontrolēt, jo citāda kontroles mehānisma nav kā vien caur Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamentu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Janīna Kušnere, Tautas kustības "Latvijai" deputāte, - lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Jau iepriekš, kad mēs debatējām par šo skaitli, kurš ir nepieciešams, lai varētu dibināt draudzi, un par šā skaitļa samazināšanu no 25 uz 10, es minēju, ka ir nepieciešamas šīs iespējas, lai varētu nereģistrēt, ja tiešām kādas reliģiskās organizācijas mācība apdraud valsti, valsts drošību un tā tālāk. Tātad mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka šīs reliģiskās organizācijas, kuru mācība apdraud valsts drošību vai personu veselību un tikumību, vai mieru un kārtību un kuru mācības vai reliģiskās ceremonijas aizliedz citi likumdošanas akti, - ka šīs organizācijas nereģistrē vai arī var slēgt. Diemžēl, spriežot pēc pastāvošās 8.panta redakcijas, šādas iespējas nav. Runājot par draudzes dibināšanai nepieciešamā pilsoņu skaita samazināšanu, te daudzi deputāti minēja šo iespēju par sektantu darbību Latvijā, tādēļ es uzskatu, ka šajā gadījumā šis varētu būt tas šķērslis, kas mums ir jāiestrādā šajā likumā. Kas attiecas uz Seiksta kunga komentāru, ka nereģistrācija neko nedod, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka manā priekšlikumā runa ir ne tikai par nereģistrēšanu. Es uzskatu, ka nereģistrēšana ir tādā gadījumā, ja kaut kādā veidā ir pārkāpti kādi likumdošanas akti, tad var nereģistrēt un atteikt reģistrāciju. Taču pašreiz nav nekāda rīka, ja tā varētu izteikties, lai reliģisku organizāciju, kas kaut kādā veidā kaitē valstij, varētu slēgt vai ierosināt pret to kādu kriminālprocesu, tādēļ es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Vai vairāk pieteikušies debatēs nav? Vai komisijas vārdā Seiksta kungs vēlas runāt? Lūdzu!

A.Seiksts. Neskatoties uz manu lielo cieņu pret jūsu priekšlikumu, deputāte Kušnere, ko jūs iesniedzāt pirmajā gadījumā, šajā gadījumā jālūdz jūs izlasīt visu likumu. Precīzi viss, ko jūs runājāt, kolēģe, ir citos pantos. Izlasot visu likumu, redz, kuros gadījumos var atteikt reģistrāciju un kas drīkst ierosināt lietu, un kā var slēgt reliģisko organizāciju, tas viss likumā ir noregulēts citos pantos. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs nav pieteikušies. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par deputātes Kušneres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Deputāta Čerāna priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka tā nav valsts darīšana - reliģisko organizāciju darbiniekiem izsniegt apliecības. Neviens neaizliedz baznīcām pašām izsniegt apliecības, valsts tās var respektēt, ja garīdznieks ir sava amata tērpā, bet apliecību izsniegšana, personu apliecinošu dokumentu izsniegšana, šajā gadījumā nav valsts uzdevums. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Par laimi, šis jautājums ir mazāk politisks nekā iepriekšējie, tādēļ runāšu ļoti īsi un konkrēti. Valsts izsniegtas garīdznieku identifikācijas apliecības ir nepieciešamas, lai dotu iespēju garīdzniekiem vajadzības gadījumā ar dokumenta palīdzību uzrādīt piederību šai profesijai valsts varas pārstāvim, kā arī citos iespējamos gadījumos. Šādas apliecības esamība var būtiski atvieglot garīdzniekiem viņu pienākumu izpildi dažādās dzīves situācijās. Mēs zinām, ka garīdzniekiem ir šie pienākumi, ar kuriem viņiem iznāk saskarties praktiski katru dienu. Izsniedzot šādu apliecību, valsts apliecinātu, ka tā atzīst šīs personas statusu un tās funkcijas. Tas, ka valsts nav neitrāla pret garīdzniekiem un ka... Šeit ir Seiksta kunga minētais arguments, ka it kā valstij nebūtu tiesību to darīt, šis arguments neiztur kritiku, jo garīdznieki jau šobrīd tiek Tieslietu ministrijā reģistrēti, un, ja notiek šī reģistrācija, tad līdz ar to varētu izsniegt arī šo apliecību. Un vēl es gribētu teikt, ka šis priekšlikums nav man tā vienkārši pašam ienācis prātā, bet tas ir lūgums no garīdzniekiem. Es ļoti lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Čerāna kungs acīmredzot laikam nezina, ka tikai draudzes, konfesijas tiek reģistrētas Tieslietu ministrijā. Bet ka Tieslietu ministrijā tiktu reģistrēti arī draudžu mācītāji... Man liekas, ka vienai otrai konfesijai - vismaz, cik es lasu presē, - ir radušās problēmas, ka kādam aizliedz un atņem, un tamlīdzīgi, tad arī šeit ir jābūt iekšā mehānismam: ja izsniedz, tad arī kaut kādā veidā atņem - vai nu pēc attiecīgās konfesijas, vai draudzes, pēc kāda cita priekšlikuma un tā tālāk. Jo tad jau iznāk tā, ka mēs būtībā šādā veidā mēģinām padarīt baznīcu, attiecīgo konfesiju vai draudzi par Tieslietu ministrijas pakļautībā esošu institūciju. Es aicinu tomēr ieklausīties šajos vārdos un tomēr neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu. Katrai draudzei ir savs zīmogs, jā, katrai konfesijai, un tā izdos savu attiecīgo dokumentu, kas apliecinās, un šajā gadījumā tā ir tikai attiecīgās konfesijas un draudzes iekšēja lieta, nevis valsts vai Tieslietu ministrijas lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runātāju nav. Debates par šo panta daļu beidzam. Seiksta kungs, lūdzu.

A.Seiksts. Pie Endziņa kunga teiktā es varētu piebilst vēl vienu lietu. Čerāna kungs, saprotiet, par ko ir runa! Šeit nav runa par baznīcu dalījumu... Es jums varu nosaukt veselu rindu reliģisku organizāciju, kuras ir reģistrētas, bet kur ordinēšana ir reizēm pat, piedodiet, karikatūriska. Dieva draudzes vadītājs pats sevi pasludina par bīskapu, neviens viņu nav iecēlis un nav ievēlējis, un tagad jūs viņu reģistrēsiet. Nepadarīsis smieklīgu šo lietu, tā nav valsts padarīšana! Lūdzu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Čerāna kungs uztur spēkā prasību par balsošanu. Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt pantu ar jaunu - septīto - daļu viņa izklāstītajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 9.pantā ir deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā tas nav pieņemts to pašu motīvu dēļ, kurus es minēju, kad runāju par iepriekšējiem Urbanoviča kunga priekšlikumiem un izteicu komentārus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies.

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Ir deputātu Vītola un Prēdeles priekšlikumi, kuri ir komisijā pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par darbu. Es gribētu tikai teikt, ka mūsu stāvokli ārkārtīgi sarežģīja 6.pantā Čerāna kunga priekšlikuma pieņemšana, jo tur ir ļoti grūti risināma pretruna, es nezinu, kā to atrisināt un kā Čerāna kungs piedalīsies šajā situācijā. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu informēt par trešo lasījumu.

A.Seiksts. Es atvainojos, es pārsteidzos. Es lūdzu iesniegt piecu dienu laikā priekšlikumus šim projektam, ja var.

Sēdes vadītājs. Kādā laikā? Lūdzu, atkārtojiet.

A.Seiksts. Piecas dienas, tas ir, līdz 11.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jā. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis kārtējo ierosinājumu, kuru ir parakstījuši desmit deputāti. "Ierosina izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā - lēmuma projektu "Par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās" izskatīt pēc likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" izskatīšanas." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par šo priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts. Darba kārtībā ir izdarītas izmaiņas.

Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais darba kārtības jautājums ir "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Aristids Lambergs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 940-a, kas jums tika izdalīts pirms pusdienām, - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Šeit ir viens vienīgs punkts, kurā tiek mainīts šā likuma spēkā stāšanās datums, tā stāšanās spēkā tiek pārcelta no 1.jūnija uz 1.oktobri. Tas skan tā: šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumi attiecībā uz alus (ar etilspirta saturu - 5,5 un vairāk tilpuma procentu) aplikšanu ar akcīzes nodokli stājas spēkā 1996.gada 1.oktobrī. Kad mēs pieņēmām šo likumu, bija paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1.jūnijā (kas tagad mums ir jau aiz muguras), bet valdība šā īsā termiņa laikā nav varējusi realizēt šā nodokļa iekasēšanas mehānismu, tātad valdība lūdz atlikt šā likuma spēkā stāšanos līdz 1.oktobrim. Budžeta komisija to apstiprināja un lūdz arī jūs to apstiprināt, bet, pirms mēs par to runājam, es lūdzu šo likumprojektu pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu...

A.J.Lambergs. Balsot par steidzamību, par steidzamību, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - uzskatīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies. Es tagad lūdzu godāto Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neesmu pret šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, to es gribu pateikt uzreiz skaidri un gaiši, bet, manuprāt, šis piedāvājums ir tikai tāda "suņa astes ciršana pa gabaliņam". Man liekas, ka valdība - un varbūt arī kolēģi Saeimā - tīri labi apzinās, ka praktiski šā akcīzes nodokļa administrēšana ir vienkārši neiespējama, jo tās akcīzes markas dēļ, kas būs jālīmē virsū uz tās alus pudeles, tur papildus vēl akcīzi pieliks klāt. Tas vienkārši ir nonsenss. Es tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, un man šeit jau ir sagatavots priekšlikums, kura būtība ir no tā 3.panta punkta izsvītrot tos vārdus, kas attiecas uz alu, un pielikt tam punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Katrā ziņā, es atbildīgās komisijas vārdā lūdzu nobalsot pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nu ko, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.J.Lambergs. Ja neviens nav pretim, es lūgtu nobalsot arī otrajā lasījumā. Es personīgi piekrītu deputātam Endziņam, ka vispār šo nodokli vajadzētu, kā saka, likvidēt, bet man liekas, ka vislabākais veids, kā to varētu izdarīt, ir pagarināt šo datumu, un katrā ziņā tad varētu iesniegt likuma maiņu, Endziņa kungs, un tad mēs varētu... Jo patiešām šodien nav mehānisma, kā iekasēt šo nodokli. Tas darbojas no 1.jūnija. Tātad vissteidzamākais būtu pārtraukt šā nodokļa esamību attiecībā uz šo alu. Tad mēs varētu debatēt un runāt, vai tas ir noraidāms vai tam ir jāpaliek mūsu likumdošanā. Tātad es lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa jaunā redakcija dod iespēju man vienam nepiekrist un līdz ar to prasīt noteiktu priekšlikumu ieteikšanas termiņu. Es lūdzu to noteikt 5 minūšu garumā. Komisija var tūlīt starpbrīdī sanākt kopā, un šeit ir teksts gatavs. Es ceru, ka Saeima varētu par to nobalsot, jo likums... Tas ir grozījums likumprojektā. Paildzināt, man liekas, ka nav nekādas vajadzības, es aicinu Tautsaimniecības komisiju to ņemt vērā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Endziņa kunga priekšlikumam? Piekrīt. Paldies.

Līdz pārtraukumam... Tātad jūsu teiktais attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

A.J.Lambergs. Lūdzu! Lūdzu! Jā, tas attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, nevis uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Lūdzu iesniegt šā likuma izmaiņas, ja Saeimai nekas nav pretī, līdz 15.00 šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam palikušas 9 minūtes. Aida Prēdele vēlas... Paldies, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Vai es drīkstētu izmantot vēl šo izdevību, šeit būdams? Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju sanākt sēdē tepat blakus pulksten 15.01.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele vēlas sniegt paziņojumu par kļūdaino balsojumu. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!")

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daru zināmu, ka, balsojot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" 6.panta ceturto daļu, deputāta Endziņa priekšlikumu, nelaimīgas kļūdas dēļ esmu nobalsojusi "par", kaut arī debatēs es runāju "pret". Tāpēc lūdzu stenogrammā fiksēt manu patieso viedokli pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze, tas tiks ņemts vērā. Līdz pārtraukumam mums ir palikušas 8 minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Vai referents var... Druvas kungs, jums nepietiks laika, atliksim šā jautājuma izskatīšanu pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! (Zālē troksnis.) Nav vajadzīgs. Paldies.

Kolēģi, sakarā ar to, ka nu mums ir kaut kāda laika ekonomija, bet tomēr neko prātīgu iesākt mēs nevaram, mums ir jāpasludina pārtraukums mazliet ātrāk, tādēļ es lūdzu arī šīs piecas minūtes ātrāk atnākt. Pārtraukums līdz 15.30.

.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka šodien no 83 darba kārtības jautājumiem mēs esam izskatījuši 26 punktus. Tātad, kolēģi, nākamais likumprojekts mums ir "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", bet, tā kā mums ir dotas 5 vai 7 minūtes par akcīzes nodokli Lamberga kungam un viņa nav, tad, lūdzu, Kristovska kungs, par darba kārtības jautājumu "Grozījumi Latvijas Republikas Kriminālkodeksā"... Druvas kungs, lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 968. Varbūt drusciņ par vēsturi, kā tapa šis trešais lasījums. Mūsu komisijas darbības laikā, varbūt pat lai ekonomētu jūsu darba laiku, mēs esam izskatījuši vairākas Kriminālkodeksa sastāvdaļas un beigu beigās apvienojuši visu vienā Kriminālkodeksa grozījumā. Es jums varētu stāstīt plaši, bet runāšu tikai īsumā. Mēs, kā jūs atceraties, izslēdzām 197. pantu, kas runāja par mašīnu aizdzīšanu. Un tad bija iesniegums no frakcijas "Latvijas ceļš", lai runātu arī par nelikumīgu mežu bojāšanu un izciršanu. Tad bija vēl viens iesniegums no kustības "Latvijai" par automobiļu zādzību, un beigu beigās... Šie likumprojekti ir gājuši cauri gan vienam, gan otram lasījumam, un mēs komisijā nolēmām apvienot tos vienā grozījumā. Un līdz ar to tad sāksim strādāt. Es mēģināšu jums pa pantiem pateikt, kā tas viss tapa, bet katrā ziņā mēs esam izskatījuši vismaz pusduci dokumentu. Beidzamais dokuments, ar ko mēs šobrīd strādājam, tas ir 968. dokuments.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.J. Druva. Sāksim varbūt tad tieši ar likuma grozījumu nosaukumu. Kā jūs varat redzēt, trešajam lasījumam pirmais grozījums ir tāds, lai to mainītu uz vārdu "grozījumi", jo tagad būs vairāki grozījumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais priekšlikums ir vienkārši tāds, lai pārceltu 139. panta 4. daļu uz 5. daļu. Tas tika pieņemts, un es lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tātad tagad lūdzu jūsu atbalstu 139. pantā. Tā jēga ir par automašīnas vai cita mehāniskā transportlīdzekļa... Lūgtu vienkārši atbalstīt šīs mazās rindkopas ielikšanu šinī pantā, jo mūsu komisija to atbalstīja. Ko tas īstenībā panāk? Viņš vienkārši paceļ sodu par mašīnas zagšanu augstāk, nekā viņš bija iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju 139. panta piektajai daļai? Nav iebildumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir par 141. pantu. Arī šis grozījums tika pieņemts jau pirmajā lasījumā, un mēs vienkārši pārnesām to no otrās daļas tagad uz trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Un nākošais labojums arī ir vēl 141. pantā, tagad trešajā daļā. Mēs lūdzam jūsu atbalstu, lai vienkārši nokārtotu attiecības par mašīnu zagšanu un paceltu sodu drusciņ augstāk, nekā viņš bija iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tad mēs pārejam uz 225. pantu. 225. pantā ir ierosinājums, kas saņemts no ģenerālprokurora, un tas vienkārši runā par vienu atsevišķu daļu. Tā ir otrā daļa, kur vienkārši, ja cilvēki gājuši bojā, kad ir runa par mežu izciršanu un bojāšanu, lai atkal attiecīgi novērtētu un paceltu sodāmības lielumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Un visbeidzot ir pārejas noteikumi, kur mēs pieprasām, lai 197. pants paliktu spēkā tiem, kuri jau ir notiesāti pēc 197. panta. To mēs pieņēmām un lūdzam jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Labi, tad es jūs aicināšu visus balsot par grozījumiem kopumā, jo šis ir trešais un pēdējais lasījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu izdarītajiem labojumiem sēdes darba kārtībā nākamo izskatīsim likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Lūdzu, kas atbildīgās komisijas vārdā ziņos par šo likumprojektu?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr. 907, kur ir pats likumprojekts "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz dokumentu nr. 997, kurā ir Juridiskās komisijas atzinums par likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu".

Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu", iepazinusies arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu, kā arī uzklausījusi Saeimas Juridiskā biroja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes valsts tiesību speciālistu viedokli, nāca pie secinājuma, ka būtu lietderīgi nevis pieņemt atsevišķu likumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu, jo šā likumprojekta būtība ir vērsta uz papildu prasību izvirzīšanu Valsts prezidenta amata kandidātiem, bet tas būtu jāprecizē, jāizdara attiecīgi grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, papildinot attiecīgi Satversmes pantu, kurā ir noteikts, ka par Latvijas Valsts prezidentu var ievēlēt jebkuru personu, kura ir vecāka par 40 gadiem, pieliekot šeit klāt papildu prasības attiecībā uz Valsts prezidentu. Un jāsaka arī tas, ka Satversmē ir noteiktas šīs prasības. Acīmredzot Saeimas Prezidijs, pieņemot deputātu iesniegumus par Valsts prezidenta amata kandidātu fiksāciju, varēja vērst uzmanību uz to, ka Satversmes pirmajā nodaļā ir runa par pilntiesīgu Latvijas pilsoni, un šā apsvēruma dēļ neatbalstīt šāda kandidāta reģistrāciju, ņemot vērā arī to, ka likumprojekta nosaukums ir "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Taču praktiski šajā likumprojektā nav neviena vārda par Valsts prezidenta ievēlēšanu, ievēlēšanas kārtību, jo mēs visi ļoti labi zinām, ka šo kārtību nosaka spēkā esošais Kārtības rullis. Līdz ar to būtībā likumprojekta nosaukums neatbilst tā saturam.

Bez tam ir vairākas citas neprecizitātes, kas ir iekļautas šajā te likumprojektā. Ir izvirzītas šīs te prasības, kādām būtu jāatbilst Prezidenta amata kandidātam, bet šeit nav absolūti nekāda mehānisma, kas nodarbosies ar attiecīgo pārbaudi, vai, teiksim, šis kandidāts nav atzīts par rīcības nespējīgu, vai viņš izcieš vai neizcieš sodu, vai viņš ir bijis sodīts vai nav sodīts, vai viņš ir darbojies vienā vai otrā aizliegtā organizācijā...

Ja ir runa par analoģiju ar Vēlēšanu likumu, tad Vēlēšanu likums pasaka skaidri un gaiši, ka šajā gadījumā šīs ziņas, kuras ar savu parakstu apstiprina deputāta kandidāts, pārbauda Centrālā vēlēšanu komisija un ka viņa ir tiesīga arī svītrot. Turpretī šeit šis jautājums paliek pilnībā atklāts.

Tādējādi šie apsvērumi, kā jau es teicu, un arī atsevišķas nekonsekvences terminos, kas ir šajā likumprojektā, bija par pamatu, kāpēc Juridiskā komisija atzina, ka šis likumprojekts nebūtu atbalstāms pirmajā lasījumā, bet noraidāms. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija savā atzinumā ir izteikusi apņēmību izstrādāt un Kārtības ruļļa 79. panta noteiktajā kārtībā iesniegt likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē", paredzot šajos grozījumos Valsts prezidenta amata kandidātam izvirzāmo prasību papildināšanu.

Tas būtu viss, ko es varētu pateikt par šo likumprojektu Juridiskās komisijas vārdā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, tātad jūs ierosināt viņu šodien neizskatīt.

A.Endziņš. Nē, Juridiskā komisija neatbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un ierosina no savas puses izstrādāt attiecīgus papildinājumus Latvijas Republikas Satversmē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts...

Lūdzu, Jirgena kungs, par procedūru!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Pirms debašu atklāšanas pirmajā lasījumā Saeima balso par steidzamību, ja to prasa Saeimas komisija vai vismaz 10 deputāti. Mums ir dokuments nr. 997-a ar 10 deputātu parakstiem un mums par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jirgena kungs! Tātad balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 12. Steidzamība likumprojektam pieņemta. Paldies.

Tagad atklājam debates par likumprojektu. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mums tā vienmēr gadās, ka tiek dzēsts ugunsgrēks tad, kad māja jau ir liesmās. Un vaina tur ir tā, ka mums nav normālas likumdošanas, tā teikt, sistematizētāju grupas, kas strādātu pie plānveidīgas likumu sakārtošanas. To frakcija "Latvijai" savā programmā bija izvirzījusi jau agrāk, kad tika runāts, ka vajag vispirms plānveidīgi domāt par likumu sakārtošanu. Mēs zinām, ka mums nav daudz, daudz likumu, kuri būtu vajadzīgi, bet mēs te skaldām matus. Un rezultātā mēs varam nonākt pie ļoti bīstamiem stāvokļiem. Mēs zinām, ka sākām dzēst nelaimi tikai tad, kad bija banku krīze. Un arī šobrīd atkal dzēšam vienu "ugunsgrēku", kad esam nobijušies no Rubika. Mēs pieņemam atsevišķus likumus atsevišķām personībām. Tāds bija "Bojāra likums", kā tauta smejas, tas ir "Rubika likums"... viens "Rubika likums", otrs "Rubika likums". Mēs kļūstam smieklīgi starptautiskā mērogā, tāpēc ka mums neviens - ne Valsts prezidents, ne Ministru prezidents nav izveidojis cilvēku grupu, kas domātu par to, kur tas "ugunsgrēks" var izcelties un kur jāaizbāž tie "caurumi", kuri mūsu likumdošanā tik plaši izplatīti un kuri diemžēl varbūt dažā vietā ir plānveidīgi taisīti. Un tāpēc es pateicos tiem, kuri šo likumprojektu izvirzīja vismaz tagad, lai beigu beigās neiznāk tā, ka, ja Saeima pēkšņi sašutuma dēļ par daudz ko citu būs nobalsojusi, - ja pieņemam tādu varbūtību, par cietumnieka iecelšanu Prezidenta kārtā, tad mums viņš būs jāņem ārā no cietuma, lai viņš te pastāsta, kas tad te ir, un kas te būs, un ko viņš vēlas tālāk. Varbūt viņš tiešām dažas lietas varētu labāk sakārtot. Un te ir tā traģēdija, ka mēs atkal pārkāpsim likumus, pārkāpsim paši sev pāri. Mums galu galā jāsaprot, ka te mēs sēžam nevis tāpēc, lai jokotos.

Šodien gan ir tāda joku diena, ka mēs stundu un 14 minūtes patērējam tikai darba kārtības sakārtošanai. Pareizi Dunkera kungs sacīja, ka vajadzētu tad labāk atsevišķu sēdi sarīkot darba kārtības noteikšanai. Un ne jau tikai tas.

Un tad es gribu jums teikt tā, ka to likumprojektu, ko mēs atbalstām, noteikti vajag virzīt tālāk, jo citādi tā būtu liela kļūda, kolēģi, no jūsu puses. Bet mēs uzskatām tā: ir pietiekoši ilgs laiks pagājis, un mums beigu beigās jāsaprot, ka šajā likumprojektā daudz kā trūkst, un mēs noteikti tālākajos lasījumos iesniegsim priekšlikumus. Galu galā tad kāpēc nedrīkst iebalsot par Prezidentu čekas "stukaču"? Tur tas nav aizliegts. Atkal mums ir "caurums". Tātad mēs varam iebalsot arī čekas "stukača" priekšnieku, tas ir, komunistus un funkcionārus. Kāpēc tā? Kāpēc mēs neatkarīgā Latvijā, kas ir 50 gadu cietusi no šīs partijas, kura ir organizējusi deportācijas un tā tālāk, varam iebalsot pat bijušo komunistu? Mēs atbalstām šo likumprojektu un iesniegsim savus priekšlikumus. Paldies iesniedzējiem un paldies tiem, kuri atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Desmit deputāti ierosina Saeimas Prezidijam samazināt debašu laiku līdz 3 minūtēm par likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Tie ir Seile, Tabūns, Dobelis, Rugāte, Grinovskis, Kalniņš, Druva, Prēdele, Putniņš un Vidiņš.

Lūdzu balsot šo jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 13, atturas - 8. Pieņemts.

Runās Juris Dobelis - LNNK un LZP deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies. Man pusstundu nevajag, Čepāņa kungs! Tā. Labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Būs jums 3 minūtes, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Šeit ir vienkārši tikai viens vienīgs pamatjautājums: vai Valsts prezidents var būt sliktāks par Saeimas deputātiem? Vai prasības, ko mēs izvirzām Saeimas deputātu kandidātiem, ir augstākas par prasībām, ko mēs izvirzām Valsts prezidentam. Par ko tad mēs padarām Valsts prezidentu? Protams, ir skaidrs, ka Satversme un daudzi citi nopietni pamatlikumi nekad nevarēs aptvert pilnībā un paredzēt visus absurdus, kurus cilvēki speciāli meklēs un izmantos, kā tas ir noticis šajā gadījumā.

Es nesaprotu, kā cilvēks, kurš saņem no Latvijas kases nodokļu maksātāju naudu... saņem algu šeit... es runāju par Golubova kungu, kurš saņem algu šeit un ne jau mazu, var atļauties šeit pat izņirgāties par Latvijas valsts neatkarību, un tas notiek ļoti mierīgi. Un mēs nemaz neuztraucamies. Tagad ar tādu pašu ņirdzīgu paņēmienu izdomā... tur, Satversmē jau nav arī teikts, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam. Senajā Romā arī Kaligulas zirgu ieveda Senātā. Tad varbūt izdomāsim vēl kaut ko tamlīdzīgu! Lūk, cik tālu var aiziet savā aprobežotībā cilvēki! Un tikai tāpēc, lai pataisītu visu šo procesu smieklīgu.

Protams, neviens netic, ka izvirzītais iespējamais kandidāts varētu uzvarēt, un uz to jau arī neviens necer. Un tajā pašā laikā šī bēdīgā telefonakcija jau kaut ko ir parādījusi - ir devusi iespēju aktivizēties citiem pretvalstiski noskaņotiem elementiem un mierīgā garā paust savu pārliecību. Šeit nevar runāt par nesakritību ar Satversmi. Satversmes punkti šeit nav pārkāpti. Es tikai gribētu atgādināt, ka Valsts prezidentam ir dotas tiesības apžēlot noziedzniekus. Ļoti komisks gadījums - noziedznieks, iecelts Valsts prezidenta amatā, apžēlos citus noziedzniekus! Tad jau viņam pie kameras rinda tagad stāvēs, un visi prasīs apžēlošanu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šodien pirmajā lasījumā, un es ceru, ka nākamajā ceturtdienā mēs varam otrajā lasījumā kā steidzamu viņu pieņemt galīgajā variantā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Nu, Modri!")

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji par to... (Starpsauciens: "Nesāc raudāt!") ka viens sīkpartijas pārstāvis - Dobeļa kungs - tik brīvi traktē gan Satversmi, gan arī pārējo kolēģu sacīto. Žēl, ka nebija arī Prezidenta amata kandidātes Kreituses kundzes, kura norādītu vienam no cita Prezidenta kandidāta atbalstītājiem to, ka, man liekas, visi Saeimas deputāti ir Latvijas pilsoņu ievēlēti, un mēs visi pārstāvam viņu intereses. Un, piedodiet, neviens šeit nekādus noziedzniekus, ja, protams, Dobeļa kungs nepārstāv, šeit nepārstāv. Mēs pārstāvam to latvju tautu, kas šeit ir šinī valstī, un tādēļ vajadzētu korektāk runāt. Protams, ja Dobeļa kungs vai viņa partijas biedri nav savā laikā kārtīgi lasījuši Satversmi un tagad nokrīt kā no plaukta, tad tā ir viņa paša nelaime, ne jau Saeimas nelaime gluži, un tādēļ, kolēģi, var jau steidzami pieņemt, labot, protams... Jautājums ir tikai tāds, kādu efektu mēs iegūsim un kas būs tālāk.

Protams, mēs varam pieņemt šo likumprojektu nākošajā ceturtdienā, steidzamība ir, bet kādas būs tālākās sekas pēc šī likumprojekta pieņemšanas? Mēs nokļūstam sīkpartijas rokās, kura tagad manipulē, cenšoties "izsist" pārējos kandidātus no Prezidenta vēlēšanu cīņas, un, atvainojiet, tā ir vairāk nekā nekorekta rīcība. Un tas ir jāsaprot.

Jā, es domāju, ka Dobeļa kungs jau ir iepazinies ar Prezidenta kandidāta interviju, kurā kandidāts pats teica, ka var pieņemt to. Bet, piedodiet, cīņa ir sākusies, un šī metode, ko jūs pielietojat, ir visai nekorekta. Un es nedomāju, ka Ulmaņa kungs no tā kaut ko iegūs, jūsu potenciālais Prezidenta kandidāts vai nākošais Prezidents. Un tādēļ, kolēģi, es tomēr uzskatu, ka nedrīkst tādā steidzamībā šo likumprojektu veidot un darboties. Un tā būs vienkārši, kā es jau šodien teicu, nekorekta attieksme pret Satversmi. Dobeļa kungs, tie, kas zvana pa telefonu... akcijā, ko veic "Diena", - parādās ļoti interesanta nianse. Protams, Ulmaņa kungs tur ir pirmajā vietā, bet arī tas valsts noziedznieks, pie kura, kā jūs izsakāties, stāsies rinda uz amnestiju... Ceru, ka varbūt nākotnē jūs tur nestāsieties... Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs, es domāju, ka jūs līdz 2000 un tālāk protat skaitīt. LNNK ir viena no lielākajām partijām Latvijā. To jums vajadzēja sen zināt. Elementāras lietas, kas Latvijas politiķim, ja viņš uz to pretendē, būtu vismaz jāapjēdz un jāsaprot.

Bet, lūk, ko es gribētu teikt kā pašu galveno (un varbūt, to pateikušam, man pat pietiktu runāt): kolēģi, es uzskatu, ka, ja šodien un ja līdz 18.jūnijam mēs nepieņemsim šo likumu, tad, vienalga, kurš būs nākamais prezidents, viņa pirmais uzdevums būs šādu Saeimu atlaist. Lūk, tas mums ir jāizdara. Tas mums ir goda, cieņas jautājums - un vēl, varētu izteikt, cieņas pret tautu, kura mūs ir ievēlējusi un kura gaida, lai mēs nepiesmietu šo valsti un šo tautu. Lai mums nebūtu kauns ne savās mājās, ne pasaulē. Jo patiešām, kā te jau Dobeļa kungs teica, par mums taču ņirgāsies: noziedznieks - Valsts prezidenta amata kandidāts! Ņirgājas jau tagad. Un pareizi dara! Un pareizi darīs. Un tad mēs varēsim pasaulē stāstīt, kas mēs esam. Es brīnos par Endziņa kungu. Faktiski es nebrīnos. Mēs, kas jau bijām šeit 5.Saeimas laikā, ļoti labi zinām, ka Endziņa kungs vienmēr pierādījumu vietā kāpa tribīnē un teica, ka Tabūnam ir plakanā pēda, lai gan nekad nav bijusi. Lai pierādītu... (Zālē smiekli.) Tādi bija viņa argumenti. Lūdzu! Un šodien viņš mēģina... viņš pārmet LNNK, ka par vēlu iesnieguši likumprojektu. Par vēlu. Bet Endziņa kungam, kā vienam no galvenajiem juristiem, par kādu viņš sevi uzskata, vajadzēja jau sen to pamanīt un izdarīt. Kāpēc viņš to nedarīja? Laikam jau tīšuprāt viņš to nedarīja. Un tagad viņš balso, arī komisijā, pret šo likumprojektu.

Es daudz nerunāšu. Man liekas, ka jūs, cienījamie kolēģi, ļoti labi saprotat, ka šodien mums ir jāpieņem šis likumprojekts, par to nevar būt divu domu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, es lūdzu to nepieņemt. Bet Dobeļa kungu es lūdzu ņemt vērā, ja viņš nezina, par ko runā: es nevienā savā uzstāšanās reizē neesmu uzstājies pret Latvijas neatkarību. Es lūdzu šeit no viņa dzirdēt atvainošanos.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Putniņa kungs, mums ir pirmais lasījums, un debatēs jāpiesakās noteiktajā kārtībā. Bet lūdzu, - trīs minūtes jums.

Pauls Putniņš - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šeit paveras ļoti interesanta aina: lūk, tad, kad mūsu Satversme tika radīta, divdesmitajos gados, neviens nevarēja iedomāties, ka var iestāties tāda situācija, kāda ir izveidojusies pašreiz. Mēs varam tikai apbrīnot to cinismu, kas toreiz nebija iedomājams, ar kādu mēs izvirzām šādu kandidatūru mūsu Valsts prezidenta amatam. Kādus cilvēkus mēs varam izvirzīt. Un to Satversme atļauj. Toreiz tas nebija iedomājams, tāpēc Satversmē nebija šādu pantu, nebija šādu atrunu. Tas ir mūsu pēkšņs ieraudzījums, mūsu pēkšņa atjēgsme, un tā jālabo, neskatoties uz to, ka varbūt tur nav pilnībā klāt juridiskā korektuma. Tas mums ir jāuzņemas, un tas mums ir jādara, lai mēs būtu gan šīs Saeimas, gan šīs valsts cienīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamā Saeima! Mēs it kā runājam par Saeimas godu, un mēs, kā Saeima, neizvirzījām Rubika kungu kā kandidātu. Un droši, ka mēs, kā Saeima, viņam ļoti maz balsu dosim. Bet iedomājieties to lielo publicitāti, ko mēs atļaujam taisīt! Un to mēs taisām kopīgi. Man ir jāapsveic mans draugs Modris Lujāns, ka viņš māk mūs tik smuki izprovocēt, ka mēs par to "zirgu", ko mums ievelk šeit, "stallī", sākam nopietni runāt un sākam taisīt speciālus "zirgu" likumus, taisām lielu publicitāti Rubika kungam. Es īsti neizprotu, kāpēc mēs esam tik lieli muļķi, ka nevarējām vienkārši klusi pirmajā balsojumā iedot viņam divas balsis - vai cik nu Lujāna kungs viņam spēj iedot - un mierīgi iet tālāk. Mēs taisām pa pasauli lielu traci. Ja mēs iesim tālāk ar šitādiem speciāliem "zirgu" likumiem, šis mūsu ievēlētais Valsts prezidents būs it kā pasaules acīs nelikumīgi ievēlēts. Mēs spēles laikā mainām likumus. Es neizprotu to ārprātu, kāpēc mums šitā provokācija ir jātaisa. Un to mēs paši sev darām. Kur ir tas prāts! Kur bija tas prāts, kad Kaula kungu ķengāja pa avīzēm - iekšā ārā, iekšā ārā, mūsu partijai bija tik liela brīva publicitāte. Vai tad mēs nevaram uzticēties tam, kam mēs esam uzticējuši? Tās bija deputātu vēlēšanas, lai tauta izlemj, vai viņa grib Bojāru Saeimā vai ne. Kāda ierēdņu patvaļība drīkst šeit pārvaldīt... Satversme saka, ka mēs, Saeimas deputāti, izvirzīsim no kandidātiem... un varbūt tur no sākuma ir "zirgs", bet mēs esam tik gudri, ka mēs to "zirgu" neievēlēsim. Bet mēs paši sev neuzticamies. Vai mums ir bailes, ka Rubika kungs būs viens no četriem kandidātiem? Un ka mēs nezināsim, vai par viņu balsot vai ne? Kur ir mūsu pašcieņa? Ko mēs darām? Es neizprotu. Es domāju, ka Lujāna kungs ir kaut kur atradis maisu ar naudu un maksā it kā tiem staltiem tautas aizstāvjiem, lai taisītu publicitāti šitai lietai. Kur tas prāts? Es domāju, ka šito likumu pat nevajadzētu ielikt darba kārtībā. Vajadzēja teikt vienkārši "Hei!", ir tā, tas būtu spēles likums, un pirmajā vēlējumā droši Liepas kungs paliks, Kreituses kundze paliks un Ulmaņa kungs paliks, gods viņiem, viņi pirmo raundu izturēja. Bet ko mēs tagad darām? Prezidents, kas tiks ievēlēts, ja mēs pie tā visa vēl turēsimies, būs ievēlēts zem kaut kāda "mâkoņa". Tas viss ir pilnīgi nevajadzīgi. Kauns tiem, kas šeit atļaujas tikt izprovocēti! Es ierosinu balsot "pret" un vienkārši to lietu izbeigt, lai vairs nebūtu provokācijas.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šā likumprojekta ierosinātāji un aktīvi aizstāvji vienkārši apskauž sociālistus, jo mēs neesam vēl pieņēmuši nevienu likumu, kas ierobežotu kādu kandidātu no "Tçvzemei un Brīvībai" vai LNNK partijas kādām vēlēšanām. Acīmredzot tādas spilgtas personības šīm partijām nav, citādi izskaidrot šo ierosinājumu es nevaru. Jo, ja mēs patiešām atsaucamies uz tautu, tas nav īpaši korekti - daļa tautas ir izteikusi savu atbalstu Rubikam. Tas ir pēc formas. Bet, ja mēs runājam, ka mēs esam jau otrā Saeima atjaunotajā Latvijā, neskaitot Augstāko padomi, un taisāmies nodarboties ar likumdošanu, nevis periodiski uzvandīt jautājumus uz emociju pamata un taisīt izslēgumus, tad es domāju, ka mums patiešām nav attiecībā uz kaut kādām personībām jāpieņem atpakaļejoši likumi, bet ir nopietnāk jāstrādā pie pamatlikumiem, ir jāiesniedz attiecīgi grozījumi un tie ir jāgroza. Tādēļ es arī aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šeit izskanēja pārmetums Saeimai: ja Saeima nepieņems šo piedāvāto projektu par Valsts prezidenta vēlēšanām, mēs palikšot smieklīgi. Man liekas, ka mēs jau paliekam smieklīgi un paliksim smieklīgi, ja mēs pieņemsim šo lēmumu. Es atceros: pirms daudziem gadiem es biju Dienvidāfrikā, tad, kad principā visa pasaule protestēja pret aparteīdu, pret rasismu, un Dienvidāfrikā, teiksim, Mandelas kungs bija vislielākais noziedznieks tajā laikā. Viņš sēdēja cietumā. Un šodien situācija ir izmainījusies, un šoreiz mēs gribam pierādīt to, ka vislielākais kriminālelements sēž pašreiz cietumā un godīgie cilvēki ir tie, kas izpārdeva, vārdu sakot, mūsu republiku. Bet par tām problēmām jāspriež varbūt tautai, varbūt Saeimai. Bet, kā šeit jau izskanēja, ka mēs tomēr nedrīkstam piemērot likumu pret konkrētu cilvēku. Šoreiz iznāk tā, ka mēs veidojam likumu pret Bojāru, pret Rubiku, pret Kaulu. Es uzskatu, ka, lai mēs tiešām nepaliktu galīgi smieklīgi, mums tomēr jāuzticas mūsu Saeimas viedoklim, bet nevajag pieņemt tādu likumu, un tāpēc es pilnīgi simtprocentīgi piekrītu mūsu partijas biedram Valdmaņa kungam un aicinu nebalsot par šā likuma pieņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es pēdējās dienās lasīju diskusijas presē par šo jautājumu, par citu valstu praksi, kādā veidā viņi ievēlē prezidentu, - ka tur nav nekur nekādu likuma ierobežojumu, bet tur ir normālā, civilizētā valstī pašas par sevi saprotamas lietas. Somijā, piemēram, nevar izvirzīt par valsts prezidentu - un tas ir pilnīgi pašsaprotams - kādu šizofrēniķi vai kādu epileptiķi, kas ir nepieskaitāms. Pie mums, par nožēlu... Mēs neesam ne civilizēta, ne normāla valsts, kamēr mēs to nesapratīsim, ka mēs dzīvojam Alises Aizspogulijā un ka mēs esam spiesti sevi norobežot no šīm bezjēdzībām tiešām ar likumu, kas... Varbūt tīri akadēmiski Endziņa kungam varētu piekrist, tāpat Kuprijanovas kundzei, ka vajadzētu visu to likumdošanu sakārtot. Tam varētu pilnīgi piekrist. Un tad mums nevajadzētu pieņemt likumus pret atsevišķiem cilvēkiem.

Cienījamā Saeima! Pirms trim mēnešiem tas pats cienījamais Mauliņa kungs, mūsu juristu spīdeklis, kategoriski uzstājās pret to, ka nedrīkst nodot ģenerālprokuroram komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu. Viņi balsoja par to un aicināja arī balsot kā par nebūtisku. Ja mēs to jautājumu būtu pirms diviem vai trim mēnešiem atrisinājuši, tad, es domāju, ģenerālprokurors jau būtu devis savu slēdzienu. Es negribu šeit pieminēt tik skaļus vārdus kā Nirnberga-2, bet tad, kad šeit notiktu kaut kāds līdzīgs tiesas process pret veselu organizāciju un pret šīs noziedzīgās organizācijas vadošiem locekļiem, tad mums šie jautājumi šeit nerastos. Katrā ziņā visu šo jampadraci ap Valsts prezidenta vēlēšanu Latvijā ļoti labi izmanto tā saucamais bijušais disidents Lujāna kungs. To izmanto bijušie kompartijas darbinieki, to izmanto Latvijai naidīgi spēki. Un, lai tas neturpinātos bezgalīgi, es ieteiktu tomēr balsot par šo LNNK iesniegto likumprojektu un pielikt šodien tam punktu vismaz šajā etapā, un nākotnē atgriezties pie tā, ko jūs pirms diviem mēnešiem noraidījāt, - pie jautājuma par kompartijas genocīda politiku pret latviešu tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamie kolēģi! Uz lietām jau var skatīties no dažādām pusēm, bet ir labi, ja mēs neizlaižam no acīm arī paši savas vainas. Un mūsu vaina ir tā, ka mums vēl šodien nav Satversmes tiesas. Vakar pieņēmām beidzot Satversmes tiesas likumu. Ja mums būtu ne tikvien pieņemts Satversmes likums, bet jau darbīga Satversmes tiesa, tad mums būtu viegla lieta, mums nebūtu jārunā vispār par šo jautājumu. Šī tiesa, neatkarīga no valdības, pateiktu gluži vienkārši: redziet, te taču var normas noskaidrot. Ja ar tādiem noteikumiem par deputātu nevar kļūt, tad taču skaidrs, ka par Valsts prezidentu nevar kļūt tāds cilvēks, tāda persona, kas neatbilst šīm uz deputātiem attiecināmajām normām jeb priekšnosacījumiem. Tad tas būtu ļoti skaidrs, un to Satversmes tiesa mums pateiktu. Bet nu tas tā nav. Nu, tad nu mēs esam tagad beigās apķērušies, kas par lietu, tagad radīsim tādu likumu, un, ja mēs to radīsim, tas arī būs ūnikums pasaules demokrātisko valstu parlamentu vēsturē. Man tas īsti nepatīk, to nevarēs no vēstures ārā dabūt, šo likumu, ja tas būs reiz pieņemts. Es gribētu redzēt, kur vēl ir pasaulē viena tāda valsts, kas likumā ieraksta, ka par Valsts prezidentu nevar kļūt notiesātais, kas darbojies pret valsti. Es negribu Rubika kungam, piemēram, kaut kādus morālus kriminālnoziegumus pierakstīt, viņš ir pārliecības cilvēks varbūt, viņš ar sirdi un dvēseli varbūt cīnās par veco impēriju, varbūt par nākamo impēriju, sazini kā, bet katrā ziņā ar savu darbību viņš ir pierādījis - un tiesa to ir konstatējusi, - ka viņš ir nostājies pret neatkarīgo Latvijas valsti. Ar to nu mums ir jādzīvo. Un nu viņš ir ielikts par kandidātu, un nu mēs gribam tagad likumu "lâpīt". Ļoti grūti, ārkārtīgi grūti. Jo arī tad, ja mēs ar šā likuma pieņemšanu panāktu, ka nu tagad svītro Rubika kandidatūru, kas jau ir kandidātu sarakstā ielikta, tad... jā, kā to lai skaidro? Arī ir tas tāds "gâjiens", kādu parlamentu vēsturē nepazīst, - ka par izvirzītu kandidātu spriež: nē, mums tā lieta nepatīk. Ja grib kandidatūru svītrot, var jau, skaidrs, ka var Saeima to izdarīt, bet vēsturē tas ieies kā tāds ūnikums.

Vārdu sakot, darīsim, kā darīdami...

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, trīs minūtes ir jau pagājušas.

Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Sēdes vadītāja kungs! Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir tapis, un katrs runātājs, kurš šeit nāk, mēģina dabūt kādu politisku labumu no tā un mēģina aizstāvēt to vai citu viedokli. Es domāju, ka mēs visi zinām, kā katrs balsos un no kā katrs vadīsies, mēs zinām arī to, ka, tikko būs noticis balsojums, šeit būs vesela rinda ar izdrukām un tūlīt pēc tam varēs doties pie žurnālistiem un skaidrot: redziet, kādi ir šie, un redziet, kādi ir tie! Es domāju, ka pietiek, jārunā par balsošanu, jāspiež pogas un jābeidz šī izrāde. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es runāšu tikai par "spēles noteikumiem". Jo ļoti daudz tiek atkārtota tāda frāze, ka tiek ierosināts mainīt "spēles noteikumus" tad, kad notikumi jau ir sākušies, kad kandidāti jau ir izvirzīti. Bet, ja reiz ir šāda terminoloģija, šādi "spēles noteikumi", es gribu minēt tādu mazu salīdzinājumu ar olimpiskajām spēlēm, tās arī ir milzīgs pasaules notikums. Tad, kad olimpiskajās spēlēs kārtslēkšanā viens meistars bija izdomājis tā, ka viņš nevis ieskrējās, bet pa kārti uzkāpa vertikāli, žonglējot, augšā kādus 2 vai 7 metrus, kādus divus metrus augstāk nekā parasti, un pārvēlās pāri latiņai, - tad visi tie tiesneši bija mēmi: ko nu iesākt? Tas nozīmē, ka kaut kas jauns sākas, bet noteikumos nebija paredzēts, ka tā var. Turpat uz vietas bija jāizlemj - atzīt šo rezultātu vai neatzīt. Tiesneši beidzot nonāca pie secinājuma, ka nevar to atzīt, un iestrādāja noteikumos tūlīt jaunu punktu, ka nedrīkst, to kārti turot, mainīt rokas, tātad atlaist un atkal rāpties. Lai novērstu šo rāpšanās momentu. Tātad tas tomēr notika, kā saka, notikumu gaitā, pats notikums radīja sev precedentu, un spēles noteikumi tika mainīti. Šeit es kaut kādu līdzību saskatu. Ja tāds precedents ir, tad man būtu jautājums mūsu visgudrākajam juristam šeit, Saeimā, - Endziņa kungam un arī citiem juristiem. Ja jau reiz ir tik ārkārtīgs precedents, tad arī pats šis precedents izraisa pret sevi vērstu attiecīga likuma mainīšanu, papildināšanu. Tādēļ jau mēs te esam, ka dzīve pati izvirza situācijas, kuru dēļ nākas mainīt, papildināt, grozīt esošos noteikumus. Es nesaskatu, ka tas ir kaut kas pārāk ārkārtējs, ja tagad, uz šo notikumu reaģējot, jāmaina noteikumi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es jau iepazīstināju ar Juridiskās komisijas atzinumu par šo likumprojektu. Es tikai gribu izteikt savu nožēlu attiecībā uz Dobeļa kungu un Tabūna kungu. Man liekas - kad šiem kungiem nav vairs argumentu, tad viņi pāriet jau uz personībām. Un attiecībā uz Tabūna kungu: es nekad neesmu teicis, ka jums ir plakanā pēda. (Zālē troksnis.)

Savulaik 5.Saeimā es izteicos, ka jums ir zināmi atmiņas zudumi jeb traucējumi. (Zālē smiekli.) Kaut gan es pēc tam toreiz atvainojos, jo man sēdes vadītājs to prasīja, laikam tomēr man bija taisnība. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus ar visu nopietnību izturēties pret izskatāmo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim pirmajā lasījumā par likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs, paziņot otrā lasījuma termiņu! Vai par...

A.Endziņš. Es vispirms aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai par tiem... Jā, lūdzu!

A.Endziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pirmdien, līdz pulksten 10.00. Tas ir 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nākamā pirmdiena mums ir tūlīt, cienījamie kolēģi, atgādināšu, ka tas ir 10.jūnijs. Kārtības rullis šādu termiņu mums atļauj. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. 10.jūnijs. Jautājums ir izskatīts. Jā, kolēģi man saka priekšā, ka saskaņā ar mūsu pašu Kārtības rulli ir jānosaka arī otrā lasījuma termiņi. Tātad priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 10.jūnijam, bet ir jāizlemj par otro lasījumu, lūdzu!

A.Endziņš. 13.jūnijā. Tā ir laikam kārtējā sēde.

Sēdes vadītājs. 13.jūnijs. Paldies. Iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām mums tagad ir jāizskata lēmuma projekts "Par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās".

Kas mums ziņo par šo jautājumu? Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, kolēģi, par to nelielo apjukumu. Čepāņa kungs, kas pašlaik pilda sēdes vadītāja pienākumus, ir parakstījis šo lēmuma projektu kā pirmais iesniedzējs, es - kā otrā iesniedzēja. Es uzņemšos vienā divos teikumos jūs iepazīstināt ar šo Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Dokuments... Atvainojiet, Lībanes kundze, tas ir dokuments nr.1003.

K.Lībane. Jā, kā jūs redzat, šis ir Saeimas Juridiskā biroja sadarbībā ar balsu skaitītājiem un Frakciju padomi izstrādāts Saeimas lēmuma projekts, kas nosaka tehnisko balsošanas kārtību, balsu skaitītāju un deputātu rīcību Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Balsošanas par Valsts prezidentu laikā.

Es domāju, es neiedziļināšos tajās sīkākajās lēmuma projekta detaļās, jo dokuments ir jūsu rīcībā un jūs katrs pats varat ar to iepazīties. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti saprotu visu mūsu vēlmi, lai šīs vēlēšanas notiktu pēc iespējas korekti, aizklāti, un lai visi mēs būtu pārliecināti par rezultātu objektivitāti. Taču šajā lēmumā, man šķiet, mēs esam mazliet pārspīlējuši. Šobrīd mums, kā zināms, vēlēšanās būs, iespējams, ne mazāk par piecām kārtām, varbūt pat vairāk. Varbūt arī mazāk, bet iespējami ir pieci balsojumi.

Tālāk. Pēc šīs piedāvātās kārtības, deputātus ielaidīs blakus esošajā zālē pa vienam, un tikai tad, kad deputāts būs atstājis zāli, nobalsojis, varēs ielaist nākamo. Šajā laikā deputātam būs jāatnāk pie galda, tur būs jāatrod viņa uzvārds, tur viņam izsniegs biļetenu - aploksni. Viņš aizies uz vēlēšanu kabīni, kabīnē izlasīs, izsvītros, ieliks aploksnē, aizvērs aploksni, aizlīmēs, uzrādīs to vēlēšanu komisijas loceklim un iesviedīs urnā, un izies pa durvīm ārā. Pat tad, ja viņš visas šīs darbības veiktu teciņus, es nedomāju, ka to var izdarīt ātrāk kā divās minūtēs. Pareiziniet tās divas minūtes ar 100, tas ir 200 minūtes, respektīvi, vairāk par trim stundām, pierēķiniet vēl vismaz pusstundu, ko vajadzēs vēlēšanu komisijai, lai precīzi saskaitītu balsis, - tad katra balsošanas kārta būtu 4 stundas. Es domāju, ka tomēr mēs to varētu mazliet paātrināt, ja mēs uzstādītu zālē vairākas kabīnes šādam gadījumam, ja mums to nav, mēs varētu tās izgatavot un ielaist tik daudz deputātu, lai būtu katrs savā vēlēšanu kabīnē. Jo pēc tam, kad deputāts iznāk no kabīnes un ir nobalsojis, - tad jau viņš vairs neko izmainīt nevar. Tas vienkārši paātrinātu mūsu darbu, lai mēs vismaz divās dienās šo darbu pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principiāli atbalstot šo tiešām labi izstrādāto lēmuma projektu, es gribu pievērst uzmanību tam, ko varbūt nezina cilvēki, kuri nav saskārušies ar šifrēšanas sistēmām. Principā, ja kāda partija būs nolēmusi obligāto balsojumu, šajā sistēmā ir iespējams izkontrolēt deputāta balsojumu. Ja kādam tas nav zināms, man nav žēl atklāt šo "know how". Konkrēti: ja katra partija savam deputātam pasaka, kurā vietā ar mikroadatiņu ir jāizpilda iespiedums vēlēšanu listē, tad var pilnīgi brīvi šīs partijas balsu skaitīšanas komisijas loceklis pateikt, kā katrs partijas biedrs ir nobalsojis. Līdz ar to... Ir arī daudzas citas metodes, ne tikai adatas vien te var izmantot. Es personīgi uzskatu, ka, ja mēs gribam panākt deputātu pilnīgu patstāvību, tādā gadījumā acīmredzot tomēr ir jābūt kādas pretējas partijas novērošanai pašā kabīnē vai kaut kam tamlīdzīgam. (Zālē smiekli.) Jo es vēlreiz saku, īpatnēja doma. Es šeit papildinu domu, ka nav izstrādāts moments attiecībā uz vēlēšanu zīmēm. Neviens nezin kāpēc negrib ievērot to, ka zīme var būt nošifrēta. Lūdzu deputātus par tādu lietu padomāt. Par to, kādu metodi pielietot, lūdzu, domāsim kopā!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt jums Kārtības ruļļa 118.pantu, pirms runājat. "Ja patstāvīgais priekšlikums," un mēs apspriežam pašlaik patstāvīgo priekšlikumu, "nav nodots komisijai," un tas nebija nodots komisijai, "Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi." Par to referēja otrais parakstītājs. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.

Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka sagatavotais lēmuma projekts tika izskatīts divās Frakciju padomes sēdēs. Katrai frakcijai bija iespējams iesniegt savus priekšlikumus. Arī iebildumus, ko izteica Bišera kungs, frakcija "Saimnieks" varēja iesniegt. Tas netika izdarīts, un tāpēc es ierosinu gari nedebatēt, bet atbalstīt un pieņemt visu frakciju kopīgi sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Mums, kolēģi, ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts "Par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās", ko saskaņā ar Kārtības rulli ir parakstījuši 10 deputāti un ar kuru jūs esat iepazinušies.

Debates par šo jautājumu beidzam. Vai jūs, Lībanes kundze, vēlētos vēl ko piebilst? Lūdzu!

K.Lībane. Nē. Tikai patiešām vēlreiz atgādināt, ka par to ir vienojušās visas frakcijas Frakciju padomē un to, ka Saeima vēl Prezidentu

K.Lībane. Nē. Tikai patiešām vēlos vēlreiz atgādināt, ka par to ir vienojušās visas frakcijas Frakciju padomē un ka Saeima vēlē Valsts prezidentu vienu reizi trijos gados, un mēs, manuprāt, šim darbam varam veltīt tik daudz laika, cik tam ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgi demokrātisku un aizklātu procesu.

Un treškārt un galvenokārt: izstrādājot šo dokumentu, tika ņemti vērā pilnīgi visi priekšlikumi, un mērķis nav ierobežot kādu Saeimas locekli viņa tiesībās, kas noteiktas Satversmē vai Kārtības rullī, bet radīt pilnīgi precīzu procedūru, kas neļautu rasties nekādām neprecizitātēm, pārpratumiem un neļautu apšaubīt vēlēšanu rezultātus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmumu "Par balsošanas kārtību Valsts prezidenta vēlēšanās". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"". Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu! Komisijas vārdā - Juris Zaķis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienīto priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr. 886A, nevis nr. 886, jo dokuments nr. 886A ir pēdējais, un tas ir tas labākais. Tā kā ir trešais lasījums, bija cerības, ka būs diezgan maz labojumu, jo diezgan daudz kas jau tika izskatīts iepriekš, bet sanāca citādi. Es domāju, ka varētu pateikt paldies valsts ministram Cimdiņa kungam par viņa ierosmēm un arī par Juridiskā dienesta palīdzību ekspertīzē, ko pozitīvi novērtēja arī atbildīgā komisija, un šeit nu jums ir priekšā dokuments.

Tātad dokumenta pirmā lapaspuse. Pirmās divas iedaļas. Tur ir otrā lasījuma varianti, priekšlikumu par izmaiņām nav, un līdz ar to atbildīgās komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija ir tā pati, kas ir pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies.

J.Zaķis. Tālāk - 4. pants. 4. pantā ir valsts ministra priekšlikums, un Izglītības un zinātnes komisija ir to nedaudz precizējusi, jūs redzat, kādā veidā. Tātad precizētais teksts skan: "augstskolas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuru statūtos ir paredzēta zinātniskā darbība".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 6. pantā arī ir valsts ministra ierosinājums, kuru komisija nedaudz precizē, bet ideja ir saglabāta, un arī ar priekšlikuma autoru tas ir saskaņots. Arī viņam nebija iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk. Otrās lapaspuses pašā augšā ir teksts: "pârtraukt zinātniskos pētījumus..." - tur ir tā sākotnējā redakcija. Tālāk: "didaktiski saprotamā veidā sniegt..." - tas ir daļēji iestrādāts 3. punktā, un tur jūs redzat, kāds ir komisijas izstrādātais formulējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

J.Zaķis. 10. pants. Jūs redzat, kāda bija otrā lasījuma redakcija, un arī valsts ministra ierosinājumu jūs redzat, un komisija to pilnībā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj, lai Zaķa kungs lasītu iesniegto redakciju? Tā ir visiem izsniegta, un ar to var iepazīties... Neuzstāj? Deputāti neiebilst pret šo? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk. 12. panta otrajā daļā aizstāt vārdus - tas ir tas, kas ir otrā lasījuma priekšlikums. Priekšlikumu par izmaiņām nav, ir priekšlikums atstāt tādu pašu redakciju trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Zaķis. 13. pants. Valsts ministrs Cimdiņš ierosināja pēc otrā lasījuma korekcijas, kuras ir precizētā redakcijā, saskaņotas ar priekšlikuma autoru un redzamas pēdējā iedaļā. Tātad 6. priekšlikums: "Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:" - un tālāk tā, kā tabulā ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

J.Zaķis. Ļoti garš teksts, un es tādēļ nelasīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk - 16. pants...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Zaķa kungs, - 15. pants. Mēs neesam 15. pantu izskatījuši.

J.Zaķis. Jā, jā, jā... es atvainojos.

Sēdes vadītājs. 4. lappusē, augšā.

J.Zaķis. 15. pants. Valsts ministra Cimdiņa ierosinājums ir redzams. Komisija to atbalsta, un pēdējā ailē ir pārrakstīts tieši šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ko saka deputāti? Arī neiebilst. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. 16. pants. Arī šeit ir redzams valsts ministra ierosinājums, kurš tiek atbalstīts un ir ierakstīts pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk. 17. pantā ir otrā lasījuma redakcija, nav priekšlikumu par izmaiņām. Līdz ar to trešajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, tos pantus, kuros nav labojumu, mums nevajag nosaukt, tos mēs tagad neizskatām. Mums tagad ir jāskata nākamais - 23. pants, ar atbildīgās komisijas ierosinājumu. 7. lappuse, augšā.

J.Zaķis. Paldies. Ja var šo procedūru saīsināt, labprāt. Tātad atbildīgās komisijas ierosinājumu jūs redzat, un, protams, komisija pati savu priekšlikumu atbalsta un pārraksta šo tekstu nākamajā ailē, tur ir redzams tieši tas pats teksts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk - 24. pants. Ir valsts ministra Cimdiņa ierosinājums, un komisija ir precizējusi redakciju. Autors, cik es atceros, neiebilda pret šo precizējumu. Tātad 14. priekšlikums - 24. panta otrajā daļā svītrot norādītos vārdus un papildināt pantu ar jaunu daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Zaķis. Tātad tos pantus, kur priekšlikumu nav, - tos es varu nelasīt, jā?

Sēdes vadītājs. Protams. Tur paliek otrā lasījuma redakcija.

J.Zaķis. Paldies. 28. pants. Ir valsts ministra Cimdiņa ierosinājums papildināt pantu ar 4. punktu. Komisija ir nedaudz precizējusi redakciju, pēdējā ailē jūs to redzat. Autors piekrita komisijas izdarītajam precizējumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

J.Zaķis. Ja es pareizi saprotu, autors ir šeit, zālē, un var mani "pieķert", ja es kļūdos kaut kur.

29.pants. Ir atbalstīts valsts ministra Cimdiņa ierosinājums, bet precizētā redakcijā. Šeit gan ir drusciņ garāks precizējums, redakcija ir redzama. Šeit ir precizējums, kam es gribētu nedaudz pievērst jūsu uzmanību, šis ir tāds diezgan "pikants" punkts. No valsts zinātniskajās iestādēs strādājošo personu akadēmisko amatu uzskaitījuma ir izņemts ārā vārds "profesoriem" tāpēc, ka tā nav pasaulē pazīstama prakse, jo arī, tā teikt, neaugstākajās mācību iestādēs ir profesori... Un tālāk ir paskaidrojums, kā akadēmiskajos amatos iekļūst, un pēdējā rindkopā ir teikts, kādi ir ierobežojumi, lai varētu atrasties administratīvajos un akadēmiskajos amatos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šā projekta "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" trešajā lasījumā parādījās (pēc otrā lasījuma, kurā nebija nekādu iebildumu) augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Cimdiņa kunga iesniegti daudzi ievērojami papildinājumi, vairāki panti un grozījumi, ko mēs šodien šeit arī apspriežam, bet es konkrēti runāšu par 29. pantu. Cimdiņa kungs ierosināja to papildināt, ka administratīvos un akadēmiskos amatus zinātniskajās iestādēs un organizācijās, kā arī amatus vēlētajās koleģiālajās zinātniskajās institūcijās var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam, izņemot gadījumus, kad konkrēta persona ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes saskaņotu atļauju par vecuma ierobežojuma atcelšanu uz noteiktu laiku, lai veiktu valstiski svarīgus (pasvītroju - valstiski svarīgus) vai zinātniski izcilus (vēlreiz saku - zinātniski izcilus) darbus pētniecībā un augstākajā izglītībā. Nu man nav saprotams - vai tad mums vispār tādi valstiski nesvarīgi darbi ir apstiprināti? Vai pie tādiem strādā mūsu Latvijas zinātnieki? Es saprotu, ka vairāk vai mazāk tie visi ir valstiski svarīgi, nozīmīgi un nepieciešami darbi, jo tās naudas ir tik ļoti maz, ka finansēt šādus tādus darbus nav nemaz iespējams. Bet mani uztrauc kaut kas pavisam cits - tas ir tas 65 gadu vecuma cenzs, un es gribu lūgt mūsu Saeimu šodien noraidīt, nepieņemt šo 29. panta pēdējo iedaļu, ko es nupat nolasīju. Kāpēc? Es to tūliņ pamatošu. Te ir runa par zinātniskās pētniecības institūtiem, par selekcijas, izmēģinājumu stacijām, par zinātnisko līdzstrādnieku, kas strādā tajās un arī laboratorijās un citās institūcijās, likteni. Viņi strādā pie izmēģinājumu lauciņiem, veido jaunas graudaugu, kartupeļu, dārzeņu, augļu koku, ogu krūmu šķirnes - un tā tālāk, un tā joprojām. Daļa no viņiem - turklāt liela daļa - ir sasnieguši un pārsnieguši 65 gadu vecumu. Ja mēs šodien apstiprināsim šo grozījumu likumā, tas nozīmē, ka viņi tiks praktiski no darba atstumti. Bet ir cilvēki, kuri ir visu mūžu strādājuši, kuriem ir uzkrāta kolosāla pieredze, zināšanas, tas ir tas intelektuālais potenciāls, kas pasaulē tiek visaugstāk, visdārgāk novērtēts. Taču mūsu valsts ministrs ir tomēr nolēmis to svītrot, jo tie vecie vīri, vecā gadagājuma cilvēki, jau nu laikam gan neies uz Izglītības ministriju, uz Latvijas Zinātnes padomi lūgties, lai viņiem atļauj vēl kādu gadiņu pastrādāt. Tas nozīmē, ka mums ļoti daudzi zinātniskie darbinieki aizies projām. Par to varētu būt runa, kad nāktu jaunie. Bet šobrīd Latvijā ir tāds stāvoklis, ka jaunatne, jaunieši mācību un pētniecības iestādēs un arī augstākajās mācību iestādēs... galvenokārt viņi negrib iet zinātniskā darbā. Varu jums pateikt, ka vadošiem zinātniekiem, vadošiem pētniekiem (agrāk bija vienkārši pētnieki), kas ir problēmu vadītāji, - viņiem ir jābūt doktora vai habilitētā doktora grādam, bet cīnīties par šo grādu iegūšanu neatmaksājas, jo algas pašreiz doktoriem selekcijas izmēģinājumu stacijās, tātad lauksaimniecības jomā, ko es pārzinu vislabāk, ir 40-50-60 lati mēnesī, bet habilitētie doktori saņem 80-90 latus, labākajā gadījumā - līdz 100 latiem mēnesī. Nu, par šādu naudu jaunatne šodien nemaz nav ieinteresēta strādāt šajā jomā. Tā ir jautājuma viena puse.

Otra puse. Pēc šā mūsu projekta, tikai doktori un habilitētie doktori var būt zinātniskā darba un programmu izstrādes vadītāji. Bet, ja mēs tagad tos, kas mums ir, atbrīvosim no darba, tad jau mums Latvijā praktiski paliks ārkārtīgi maz šo vadītāju, pētnieku, kuri ir habilitētie doktori un kuri var vadīt jauno zinātnieku, doktoru darbus. Tātad iznāk, ka arī ar to mēs padzenam, kā saka, vecos ļaudis, bet viņu vietā jaunus mēs nedabūsim. Sakarā ar to gribas vēl pateikt, ka šie grozījumi, kuri likumprojektā parādījās tikai tagad, trešajā lasījumā, un par kuriem es tagad runāju, nav apspriesti nevienā zinātniskās pētniecības saimniecību jeb institūciju kolektīvā. Tātad par tiem ir pirmās ziņas saņemtas tikai tagad, un tādēļ zvana mums un raksta. Jau saņemti raksti, kas adresēti mūsu Saeimas priekšsēdētājai Kreituses kundzei, ir saņemti jau paziņojumi un prasības un ir izteikta neizpratne valsts ministram Pēterim Cimdiņam. Šie cilvēki ļoti brīnās par šādu jautājuma risināšanu.

Noslēdzot savu nelielo uzstāšanos, es aicinu cienījamos Saeimas deputātus neatbalstīt šo 29.panta pēdējo iedaļu un to nepieņemt šodien.

Sēdes vadītājs. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J. Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Mums pieteikšanās kārtībā ir noticis mazs pārpratums. Es īstenībā vēlējos komentēt 13.pantu. Katrā ziņā tas negroza manu atbalstu 13.pantam. Lieta saistās ar habilitētā doktora zinātniskā grāda, kā arī ar goda doktora grāda latīnisko tulkojumu. Latīņu valodā palīgīpašības vārdu raksta aiz galvenā īpašības vārda, nevis pirms tā. Piemēram, ir jābūt "Doctor medicinal habilitatus", nevis otrādi. Tāpat tas attiecas arī uz goda doktoriem - "Doctor honoris causa", ja šis nosaukums ir savienots ar fakultātes vai disciplīnas nosaukumu. Pēc sarunām ar valsts ministru Cimdiņa kungu kļūdainais latīniskais apzīmējums habilitētā doktora grāda apzīmējumam ir no likumprojekta teksta izņemts un nodots valodas speciālistu ekspertīzei, slēdzienam. Līdz ar to šī gramatiskā kļūda 13.pantā attiecībā uz habilitētā doktora grāda apzīmējumu ir novērsta, un tādā sakarībā es likumprojektu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu mazliet komentēt situāciju, lai tā jums taptu skaidrāka. Varbūt jūs atceraties, ka iepriekš visiem deputātiem tika izdalīts cits dokuments, kur trijos pantos teksts atšķīrās no tā dokumenta, kas jums, es ceru, lielākai daļai, ir šobrīd priekšā. Jo tiešām, mūsu cienījamais valsts ministrs bija iesniedzis priekšlikumus trešajā lasījumā, kuri tika izdiskutēti komisijā un kurus komisija atbalstīja, bet kuri diemžēl vienkārši laika trūkuma dēļ tika iesniegti jau trešajam lasījumam, netika plaši izdiskutēti zinātnieku sabiedrībā. Un mūsu komisija saņēma zināmus pārmetumus un iebildumus, kas visvairāk bija vērsti pret mūsu cienījamo valsts ministru, un tāpēc, ņemot vērā to, ka mums tomēr ir maksimāli jāuzklausa visas ieinteresētās puses, mēs speciāli uzaicinājām uz komisijas sēdi ārkārtīgi cienījamus zinātnieku pārstāvjus - akadēmiķi Jāni Stradiņu, Zinātņu akadēmijas prezidentu Millera kungu, akadēmiķi Siliņa kungu, Knēta kungu un citus, visus es nenosaukšu (lai man piedod vēl vesela rinda citu mūsu redzamāko zinātnes pārstāvju!), un nosēdinājām pie viena galda, no vienas puses, mūsu augstākās izglītības un zinātnes valsts ministru un, no otras puses, mūsu cienījamos zinātniekus. Un tapa faktiski kompromisa variants, kas vairs nav galējība. No vienas puses, pirmais bija valsts ministra priekšlikums - vispār neatļaut šos amatus ieņemt pēc 65 gadu vecuma, un pēc tam tapa šis kompromisa variants, kam piekrita, es vēlreiz atkārtoju, gan Stradiņa kungs, gan Millera kungs, gan visi citi pie galda sēdošie zinātnieki, kurus bija izvirzījuši it kā pārstāvēt Zinātņu akadēmiju. Un šis komisijas izstrādātais variants ir tāds kompromisa variants, ka administratīvos un akadēmiskos amatus zinātniskajās iestādēs un organizācijās var ieņemt tikai līdz 65 gadu vecumam, izņemot gadījumus, kad ir saņemta ar Latvijas Zinātnes padomi un Izglītības un zinātnes ministriju saskaņota atļauja. Ka tad viņi tomēr varēs strādāt. Es vēlreiz atkārtoju - tas ir tāds kompromisa variants, kas apmierināja abas puses. Es ļoti lūdzu un aicinu jūs šo kompromisa variantu, šo komisijas izstrādāto redakciju, atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, līdz sēdes beigām ir 11 minūtes. Mums ir pieteicies vēl Indulis Emsis un, šķiet, vēl citi. Vai jums, Emša kungs, pietiks ar atlikušo laiku?

Lūdzu! Indulis Emsis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu jūs uzmanīgi ieskatīties šajā redakcijā un aicinu atbalstīt to, ko ir komisija izskatījusi un ieteikusi šādā redakcijā. Jautājumam par to, ka veci zinātnieki, speciālisti ar lielu pieredzi, varētu tikt izstumti no zinātniskās darbības, manuprāt, nav nekāda pamata. Bet šeit ir runa par to, ka jauniem zinātniekiem un jaunai paaudzei ir jārada iespēja ieiet šajā zinātniskajā darbā. Un tā ir problēma, kurai šobrīd ir reālas "bremzes". Tātad, manā skatījumā, ir tā: ja labi speciālisti, ar labu pieredzi, ar labu zināšanu bāzi, grib strādāt arī pēc 65 gadu vecuma, tad tas ir iespējams, gan veicot zinātniskos darbus uz līguma pamata, gan speciālās pētījumu nozarēs - un tamlīdzīgi. Bet tas nenozīmē, ka viņi ieņemtu visus šos amatus un ka tādējādi būtu zināmā mērā traucēta iespēja jaunajai paaudzei ieiet zinātniskajos kolektīvos. Tā šodien ir ļoti nopietna problēma, un tādēļ mūsu zinātne "noveco".

Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo komisijas piedāvāto variantu ar šiem vecuma ierobežojumiem, kuru sakarā gan ir skaidri norādīta atruna, ka laiku var arī paildzināt, ja situācija ir tāda, ka jauno cilvēku tur vienkārši nav un ja tie nevēlas tur strādāt vai ja ir kādi citi iemesli, kāpēc viņi nekonkurē uz šīm vietām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš. Bet, Cimdiņa kungs, mums līdz sēdes beigām ir atlikušas kādas astoņas minūtes. Ja jums ar to pietiktu, - lūdzu!

Vārds Cimdiņa kungam. Jums, Cimdiņa kungs, kā ministram ir tiesības stundu runāt, bet es ceru, ka jūs neizmantosiet šo savu privilēģiju.

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas vietniek! Cienījamie deputāti! Jautājuma būtība ir tāda, ka šis kompromisa variants paredz, ka līdz 65 gadu vecumam ir tiesības ieņemt vadošos amatus, tas nozīmē to, ka tikai līdz 65 gadu vecumam ir šīs tiesības vadīt nozares attīstību, bet tas neizslēdz iespēju nozarē strādāt pēc šā vecuma sasniegšanas. Šis labojums, ko saskaņojām ar Latvijas Zinātnes padomi, ar zinātniekiem, un ko saskaņojām ar attiecīgo Saeimas komisiju, paredz to, ka tālāko tāda speciālista likteni, kurš ir sasniedzis 65 gadu vecumu, nelemj vis iestādes vadītājs (kā tas ir paredzēts Augstskolu likumā, kur arī ir šī norma, ka vēlētos amatus var ieņemt līdz 65 gadu vecumam, bet pēc tam vajadzības gadījumā ar konkrēto cilvēku slēdz līgumu iestādes vadītājs), bet šajā gadījumā tālāko likteni - vai atstāt viņu vēlētā amatā un vai slēgt ar viņu līgumu - lemj koleģiāla zinātnieku vēlēta institūcija, un tā ir Latvijas Zinātnes padome. Tā ka es šeit saskatu demokrātiskāku "gâjienu" nekā tas, kas ir iestrādāts Augstskolu likumā.

Otrs. Šiem cilvēkiem, kas pārstāj ieņemt vadošos administratīvos amatus, tiek saglabāta iespēja strādāt kā speciālistiem. Tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt šādā lasījumā šo likumprojekta pantu, jo situācija Latvijas zinātnē, tieši Latvijas zinātnes vadības aspektā, ir kritiska. Vecuma stāžs ir tāds, ka mēs nevaram panākt normālu atjaunotni, un nenovēršami pienāks tas brīdis, ka tad, kad vietas atbrīvosies, mums nebūs ar ko atjaunot... Vēl ir šis brīdis, kad mēs ar veco potenciālu vēl varam kaut ko atjaunot, ja mērķtiecīgi to vadām un izmantojam tajās nozarēs, kur tas Latvijai ir vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir pieteicies runāt Bišera kungs. Palikušas vairs tikai piecas minūtes. Jums pietiks? Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Man liekas, ka augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs tomēr nav pietiekami labi iepazinies ar situāciju dažādās zinātnes nozarēs. Ir mums tiešām sfēras, kur ir zinātnieku pārpalikums. It sevišķi tāpēc, ka bija Zinātņu akadēmijas institūti, kuri ir likvidēti, un daudzi zinātnieki ir palikuši bez darba. Bet tas tā nebūt nav visur, piemēram, arī tajā specialitātē, kuru pārstāvu es, - juridiskajā specialitātē. Mums šodien ļoti trūkst zinātnisko kadru, pirmkārt, tāpēc, ka dažādās citās sfērās var nopelnīt vairāk nekā zinātnieks un jaunatne aiziet uz citām sfērām, un, otrkārt, tāpēc, ka padomju laikā ilgus gadus Latvijā un vispār Baltijā nevarēja aizstāvēt disertācijas juridiskajās zinātnēs un vajadzēja braukt kaut kur uz Krieviju vai Ukrainu un meklēt, kur tās var aizstāvēt. Tas viss kavēja šo kandidāta grādu iegūšanu. Un tagad mums ir tāda situācija, ka, ja tiktu pieņemts šis lēmums, tad no mūsu, juristu, vienīgās Habilitācijas un promocijas padomes aizietu lielākā daļa zinātnieku, tur paliktu viens vai divi locekļi tikai. Tas nozīmētu, ka Latvijā atkal vairs nevarētu aizstāvēt habilitācijas darbus. Es, protams, saprotu, ka ir tā vēlēšanās atbrīvot vietas. Es pats arī to saprotu, un, kad man pagājušajā rudenī palika 65 gadi, es tūlīt uzrakstīju Universitātei lūgumu, lai mani atbrīvo no amata, un pēc tam ar mani noslēdza līgumu, jo nebija neviena cita, kas vēlētos darīt manu darbu Universitātē, un es turpinu darīt to tāpat, bet tikai, protams, par citu atalgojumu. Bet es domāju, ka mēs nevaram "nograut" ðīs... Protams, ir viens jautājums - dažādi administratīvie amati un tā tālāk, bet, es domāju, šīs habilitācijas un promocijas padomes - tas ir pavisam cits jautājums, te mēs sniedzam arī iespējas būt dažādās vēlētās koleģiālās zinātniskās institūcijās. Es saprotu, ka te saka, ka tas ir saistīts ar habilitācijas un promocijas padomēm, un, ja mēs attiecībā uz zinātniekiem ieviesīsim šos ierobežojumus, tad mēs novedīsim pie tā, ka tiem, kas gribēs iegūt kaut kādu zinātnisku kvalifikāciju, būs jābrauc kaut kur ārpus Latvijas - vai nu uz Rietumiem, vai Austrumiem. Vai katram tas būs pa kabatai? Tāpēc es tomēr lūdzu šo pēdējo, nupat iekļauto daļu svītrot, pārdomāt, varbūt pastrādāt un, ja atradīsies pieņemamāks risinājums, iesniegt to par jaunu. Bet nesteigt tādā steigā, kad tas nav apspriests visās dažādajās specialitātēs.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav debatēs pieteikušies par šo jautājumu... Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Bet, Liepas kungs, mums praktiski ir jāpārtrauc šā likumprojekta izskatīšana. Jā, tas saskaņā ar Kārtības rulli arī tiks darīts. Referenta kungs, jautājuma apspriešana tiek pārtraukta, un es lūdzu deputātus ielāgot, ka mēs esam apstājušies pie likumprojekta 29.panta. Debates un balsošanu turpināsim nākamajā sēdē.

Cienījamie kolēģi, es gribu pirms reģistrācijas veikt vienu konsultāciju ar jums. Nu, jūs redzat, kā mums iet: no 83 jautājumiem mēs šodien esam 27 izskatījuši. Es vēl nevaru pateikt, vai pirmdien Prezidijs atkal kārtējo reizi lems par ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai mēs, aizejot vasaras brīvdienās, nepaliktu ar lieliem likumdošanas "parādiem". Tādēļ es lūdzu un aicinu komisijas iesniegt savus priekšlikumus, iespējamos priekšlikumus, par to, kuri jautājumi būtu skatāmi šādā ārkārtas sēdē, ja tāda tiks izziņota.

Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Anatolijs Gorbunovs, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Andrejs Požarnovs, Leonards Stašs, Andris Tomašūns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz 13.jūnijam pulksten 9.00 un sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un

nodevām"" (2.lasījums) (Steidzams) (Turpinājums)

(751., 823. un 823.-c dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 1.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

- dep. A.Seile - 3.lpp.

-valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 4.lpp.

- dep. K.Čerāns - 5.lpp.

- dep. A.Seile - 6.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 11.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 12.lpp.

Par darba kārtību - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 17.lpp.

- dep. A.Naglis - 17.lpp.

- dep. A.Endziņš - 19.lpp.

- dep. J.Dobelis - 19.lpp.

- dep. A.Lambergs - 22.lpp.

- dep. A.Jirgens - 23.lpp.

- dep. K.Druva - 23.lpp.

- dep. J.Dobelis - 25.lpp.

- dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 28.lpp.

- dep. O.Dunkers - 29.lpp.

- dep. A.Endziņš - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par Ērika Zundas deputāta

mandāta apstiprināšanu" - 30.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bišers - 30.lpp.

Ziņo - dep. R.Apsītis - 31.lpp.

Par darba kārtību - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības

spēkiem"" (2.lasījums) (Steidzams)

(840., 902. un 1010. dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 32.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību""

(923. un 923.-a dok.) - 33.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(921. un 921.-a dok.) - 34.lpp.

Par likumprojektu "Par Ventspils pilsētas un

Ventspils rajona administratīvās robežas grozīšanu"

(924. un 924.-a dok.) - 34.lpp.

Par likumprojektu "Likums par kārtību, kādā

atjaunojamas juridisko personu īpašuma tiesības

uz zemi, namīpašumiem un citiem nekustamā

īpašuma objektiem"

(926. un 926.-a dok.) - 34.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endzīņs - 34.lpp.

- dep. A.Jirgens - 35.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā

par Satversmes aizsardzību" (Nav pieņemts)

(933. un 933.-a dok.) - 36.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 36.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 36.lpp.

Paziņojumi - dep. G.Valdmanis - 37.lpp.

- Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Ameriks - 37.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 38.lpp.

Par likumprojektu "Par satiksmes ministra tiesībām

noteikt dzelzceļa tarifus"

(936. un 936.-a dok.) - 39.lpp.

Par likumprojektu "Par prakses ārstiem"

(938. un 938.-a dok.) - 39.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas

Kriminālkodeksā"

(944. un 944.-a dok.) - 39.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 40.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

(945. un 945.-a dok.) - 40.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā

"Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām

organizācijām un to apvienībām"" spēkā stāšanās kārtību"

(946. un 946.-a dok.) - 41.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem Konvencijā par

zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas

jūrā un Beltos"

(962. un 962.-a dok.) - 41.lpp.

Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. I.Bērziņš - 41.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos""

(964. un 964.-a dok.) - 42.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 42.lpp.

- dep. A.Seiksts - 43.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu""

(973. un 973.-a dok.) - 43.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(974. un 974.-a dok.) - 43.lpp.

Par likumprojektu "Par 1953.gada 11.decembra

Eiropas konvenciju "Par diplomu līdzvērtību iestājai

universitātēs""

(975. un 975.-a dok.) - 43.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā"

(976. un 976.-a dok.) - 43.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 44.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā"

(977. un 977.-a dok.) - 44.lpp.

Par likumprojektu "Par apžēlošanu"

(978. un 978.-a dok.) - 44.lpp.

Par likumprojektu "Muzeju likums"

(979. un 979.-a dok.) - 44.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Konvencijā par

zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas

jūrā un Beltos" (1.lasījums) (Steidzams)

(962. un 962.-a dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 44.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Konvencijā par

zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas

jūrā un Beltos" (2.lasījums)

(962. un 962.-a dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 46.lpp.

Par darba kārtību - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Urbanovičam" - 46.lpp.

"Reliģisko organizāciju likums" (2.lasījums)

(966. dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 46.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 49.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 50.lpp.

- dep. K.Druva - 50.lpp.

- dep. K.Čerāns - 51.lpp.

- dep. A.Naglis - 52.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 54.lpp.

- dep. M.Vītols - 55.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 56.lpp.

- dep. A.Endziņš - 57.lpp.

- dep. K.Čerāns - 57.lpp.

- 59.lpp.

- dep. M.Vītols - 59.lpp.

- dep. K.Čerāns - 60.lpp.

- dep. A.Endziņš - 60.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 61.lpp.

- dep. A.Endziņš - 62.lpp.

- dep. K.Čerāns - 63.lpp.

- dep. A.Endziņš - 64.lpp.

- dep. K.Čerāns - 66.lpp.

- dep. A.Endziņš - 67.lpp.

- dep. K.Čerāns - 67.lpp.

- dep. A.Endziņš - 68.lpp.

- dep. K.Čerāns - 69.lpp.

- dep. M.Vītols - 70.lpp.

- dep. P.Apinis - 71.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Ķezbers - 71.lpp.

- dep. A.Lambergs - 72.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 72.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš - 73.lpp.

- dep. A.Rugāte - 73.lpp.

- dep. A.Prēdele - 75.lpp. - dep. A.Endziņš - 75.lpp.

- dep. J.Sinka - 76.lpp.

- dep. L.Stašs - 77.lpp.

- dep. A.Pētersons - 78.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 80.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 81.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 82.lpp.

- dep. P.Apinis - 83.lpp.

- dep. M.Vītols - 84.lpp.

- dep. A.Rugāte - 84.lpp.

- dep. A.Prēdele - 86.lpp.

- dep. J.Kušnere - 87.lpp.

- dep. M.Vītols - 88.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 89.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 91.lpp.

- dep. J.Dobelis - 92.lpp.

Par procedūru - dep. A.Gorbunovs - 93.lpp.

- dep. J.Kušnere - 95.lpp.

- dep. K.Čerāns - 96.lpp.

- dep. A.Endziņš - 97.lpp.

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)

(Steidzams)

(940.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Lambergs - 99.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 100.lpp.

- 102.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Lambergs - 102.lpp.

- dep. A.Prēdele - 103.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Krimināl-

kodeksā" (3.lasījums)

(393., 728., 588., 794. un 968. dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 103.lpp.

Likumprojekts "Par Valsts prezidenta vēlēšanām"

(1.lasījums) (Steidzams)

(907. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 106.lpp.

Par procedūru - dep. A.Jirgens - 108.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš -109.lpp.

- dep. J.Dobelis - 110.lpp.

- dep. M.Lujāns - 111.lpp.

- dep. P.Tabūns - 112.lpp.

- dep. A.Golubovs - 113.lpp.

- dep. P.Putniņš - 114.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 114.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 116.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 116.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 117.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 118.lpp.

- dep. Ģ.Kristovskis - 119.lpp.

- dep. G.Eniņš - 120.lpp.

Lēmuma projekts "Par balsošanas kārtību

Valsts prezidenta vēlēšanās"

Ziņo - dep. K.Lībane - 122.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 123.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 123.lpp.

- dep. A.Seile - 124.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

zinātnisko darbību"" (3.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(439., 658., 886. un 886.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Zaķis - 126.lpp.

Debates - dep. G.Grīnblats - 130.lpp.

- dep. J.Priedkalns - 132.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 133.lpp.

- dep. I.Emsis - 134.lpp.

- augstākās izglītības un zinātnes valsts

ministrs P.Cimdiņš - 135.lpp.

- dep. I.Bišers - 135.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 137.lpp.