Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 6.maija ārkārtas sēdi. Strādāsim atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai.

Pirmais - par Prezidija saņemtajiem ziņojumiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Emša, Dobeļa, Lamberga, Kiršteina un Tabūna iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais - likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", trešais lasījums. Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas vārdā - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.772-a, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" trešajam lasījumam. Un vispirms ir priekšlikums, ko ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs, - precizēt paša likumprojekta nosaukumu. Juridiskā komisija to atbalstīja un lūdz arī Saeimu akceptēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pie 4.panta ir redakcionāli precizējumi, kas izriet no latviešu valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi, lūdzu, ir 3.lappusē. 10.pantā ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - izteikt likumprojekta 5.pantu jeb Kārtības ruļļa 10.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar precizējumu, proti, papildinot ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus, ko nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 13.pantu trešajā daļā, kur ir divu deputātu - Jurdža un Ozoliņa - priekšlikums - aizstāt trešajā daļā vārdu "mçnesis" ar vārdiem "trīs mēnešus". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo Darba likumu kodekss arī paredz kompensāciju par vienu mēnesi, ne vairāk.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret Juridiskās komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 14.pantu. Šis ierosinājums nāk no frakcijas "Latvijai", kura lūdz papildināt 14.pantu ar trešo daļu, kuras būtība ir tāda, ka deputāts savu pienākumu veikšanai var pieprasīt ziņas no valsts institūcijām. Viņš tās pieprasa ar dienesta vēstuli uz deputāta veidlapas, un atbilde jādod 7 dienu laikā. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kādu motīvu dēļ? Pirmām kārtām jau Satversmes 25.pants paredz šādas tiesības Saeimas komisijām prasīt ziņas. Bez tam Kārtības ruļļa 27.pants paredz, ka... piedošanu, Satversmes 27.pants paredz, ka Saeimā var iesniegt jautājumus valdības pārstāvjiem. Bez tam Kārtības ruļļa 172.panta otrā daļa attiecībā uz apakškomisijām, kuras tiek izveidotas, nosaka, ka tās pašas nevar tieši prasīt, bet gan caur komisiju. Bez tam mums ir likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldības institūcijās" 8.pants, kas regulē šo kārtību. Un tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Baidos, ka lielākā daļa no jums nav pamanījuši, ka Aivars Endziņš ir iesniedzis priekšlikumu pārejas noteikumos, kas paredz atcelt 1990.gada 28.maija likumu "Par deputāta statusu". Šajā deputāta statusā bija paredzēts... šis likums paredzēja, ka... Es nolasīšu jums, ko viņš paredzēja, kas tagad tiek pilnīgi atcelts: "19.pants. Deputātam ir tiesības, kas saistītas ar deputāta darbību, griezties ar prasību pie visām valsts institūcijām, visu veidu organizācijām, kā arī amatpersonām un piedalīties izvirzīto jautājumu izskatīšanā. Minētajām institūcijām un amatpersonām triju dienu laikā ir jāatbild deputātam uz viņa iesniegumu, bet, ja ir nepieciešama papildu noskaidrošana vai pārbaude, - ne vēlāk kā divu nedēļu laikā." Šīs tiesības tagad nav paredzētas, nebūs paredzētas vairs deputātam. Uzskatu, ka deputāts, braucot apkārt pa savu vēlēšanu apgabalu, vairs nebūs nekas vairāk, kā vien tāds pats pilsonis kā vēlētājs. Viņam nebūs palielinātas pilnvaras, lai uz viņa vēstulēm ātrāk atbildētu, un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka vismaz, ja ne triju dienu laikā, tad lai 7 dienu laikā saņemtu atbildi no vajadzīgās institūcijas, no kuras deputāts gaida atbildi. Mēs zinām, ka reāli šis likums par deputāta pilnvarām vairs nedarbojas.

Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi sūdzību. Mums pienāk daudz sūdzību, frakcija ir spiesta daudz dažādām institūcijām uzdot jautājumus, tā ir rakstījusi dienesta vēstules, mums ir uz daudzām... varbūt ne gluži daudzām, bet uz dažām vispār atbilde nav pienākusi, uz dažām pienāk mēneša laikā, un ir pat gadījumi, kad pienāk divarpus mēnešu laikā. Atbildes ir nekonkrētas, dažkārt vēl nekonkrētākas, nekā atbildes šeit, Saeimas priekšā. Rezultāts ir tāds, ka deputāts vairs nav nekas.

Es gribu uzsvērt vēl, ka šajā 1990.gada 28.maija likumā - tātad pēc neatkarības pasludināšanas šis likums ir pieņemts - ka ir paredzēts arī vēl kaut kas cits, tas, ka deputātam ir tiesības pieprasīt un nekavējoties saņemt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu no ikvienas amatpersonas par tās rīcību vai bezdarbību. Mums šīs tiesības līdz ar šo atcelšanu zūd, tāpēc mēs gribam vismaz daļēji... Jūs droši vien pārejas noteikumus pieņemsit, nemaz nepaskatīdamies, kas tur ir "iespēlēts" pēdējā lasījumā, tāpēc gribam, lai vismaz šajā punktā būtu kaut minimāli paredzēts, ka uz deputāta vēstulēm dažādās institūcijas tomēr atbild mazliet ātrāk, nekā atbild uz parastajām vēstulēm vai sūdzībām, ko iesniedz vienkārši tautas pārstāvji. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kāds jums ir priekšlikums par konkrēto - jūs lūdzat balsot? Jūs lūdzat balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 14.panta trešo daļu, ja? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mans priekšlikums par 1990.gada likuma par tautas deputāta statusu atzīšanu par spēkā neesošu ir nevis pēc būtības, bet no likumdošanas tehnikas viedokļa, jo šis likums pats par sevi jau nestrādā. Tas ir pieņemts 1990.gadā, un tas runā par Latvijas Republikas tautas deputātiem. Tad vēl nebija arī atjaunota Satversme, un līdz ar to, ja mēs arī skatītos 1991.gada septembrī pieņemtajā likumā tādā mērā, cik šis likums nebūtu pretrunā, tad viņš vairs nestrādā un nav spēkā, bet mums ir spēkā likums, par kuru es jums teicu, - tas ir likums "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās". Un, ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, tad šī trešā daļa nonāk pretrunā jau ar to sadaļu, kas reglamentē un nosaka komisiju tiesības un apakškomisiju tiesības, un neapšaubāmi tas ir pretrunā arī ar Satversmi, Satversmes 25.pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 4.lappusē esošo 14.panta priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - ja deputātam savu pienākumu veikšanai nepieciešamas ziņas... un tālāk kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 15.pantu, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 15.panta otro daļu ar piekto teikumu, proti, ka deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.pants) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma un ierosināja izteikt šo 15.panta otro daļu līdz ar to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Nç, par 15.panta otro daļu.")

A.Endziņš. 15.panta otrā daļa.

Sēdes vadītāja. Par pirmo daļu priekšlikumu nebija, Gorbunova kungs! Mēs visu laiku runājam par otro. Jūs vēlaties runāt? (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Jâ!") Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es sapratu, ka mēs apspriežam 5.pantu...

Sēdes vadītāja. Nē, 15.panta otro apakšpunktu.

A.Gorbunovs. 15.panta otrā daļa. Šī nu ir tā vieta, par kuru 5.Saeimā bija diskusijas, un arī toreiz kolēģa deputāta Endziņa, komisijas priekšsēdētāja, viedoklis bija viennozīmīgs: ja sēde ir pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ, tad par reģistrāciju uzskatāma pēdējā reģistrācija vai pēdējais balsojums. Tiešām tāds viedoklis bija arī daudziem citiem iepriekšējā Saeimā, bet viņa plusi un mīnusi nav viennozīmīgi. Un man tīri no tā praktiskā un no vēstures viedokļa ir interesanti: 5.Saeimā tieši šo momentu, ka deputāti varēja piedalīties sēdē, sēdēt zālē, bet nebalsot... līdz ar to viņi nepiedalījās balsojumā... "Tçvzemei un Brīvībai" frakcija, Demokrātiskās partijas frakcija, LNNK frakcija un citas izmantoja mazākuma tiesības, lai apturētu kāda lēmuma vai likuma pieņemšanu, kuram ir izšķiroša politiska jēga vai politisks saturs. Nu, un kad opozīcija apvienojās - pieņemsim, Tautas saskaņas partijas frakcija ar citiem opozīcijā esošiem, - tad viņiem bija iespējas tiešām bloķēt kādu ļoti svarīgu politisku lēmumu pieņemšanu. Pret to iebilda citi, teica, ka, ja tu atrodies zālē, tad tev ir jābalso un jāspiež šīs pogas, bet, ja tu nebalso un nespied to pogu, tad ir jāuzskata, ka tu nepiedalies sēdē un tev jāmaksā soda nauda. Kārtība bija tāda, ka sēdi pārtrauca kvoruma trūkuma dēļ, pēc pārtraukuma vēlreiz balsoja, kvoruma balsošanā nebija, bet deputāti sēdēja zālē. Un pēc tam bija reģistrācija - parastā reģistrācija, noslēdzot sēdi; šajā reģistrācijā konstatēja deputātu klātbūtni. Protams, šeit bija zināma pretruna, bet šo pretrunu varbūt arī varētu novērst. Attiecībā uz nākamo punktu deputāts Čerāns raksta: "pçc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija". Tā tas arī notika 5.Saeimā. Kolēģi, es personīgi neredzu šeit tādu ļoti lielu problēmu, bet atcerieties tikai vienu - ka šī lieta, proti, jautājums par to, kas ir pozīcijā un kas ir opozīcijā, nav nemainīga un mainās. Un, no manas personiskās pieredzes vadoties, es zinu tikai vienu - ka demokrātija ir tad, ja arī mazākumam ir nodrošinātas kaut kādas tiesības. Šīs tiesības iepriekšējā Kārtības rullī tādā veidā perfekti nebija nodrošinātas, un, no juridiskā viedokļa, šeit varbūt bija arī zināmas pretrunas, bet šīs tiesības bija nodrošinātas, pateicoties tam, ka deputāti varēja atrasties zālē, bet politisku apsvērumu dēļ nepiedalīties balsojumā un līdz ar to apturēt kāda politiska lēmuma pieņemšanu, kurš mazākumam bija nepieņemams. Nu, praktiski tas notika tā, jūs jau saprotat šo lietu: ja zālē atrodas, piemēram, 56 deputāti vai 51 deputāts, tad ar 26 deputātu lēmumu var pieņemt radikālus politiskus lēmumus, bet, ja ir tiesības piedalīties un nebalsot, tad tie, kas ir "pret", piedalās un nebalso un šā lēmuma pieņemšana tiek apturēta. Tā tas notika. Protams, tad, kad zālē ir 100 deputātu, šo normu izmantot nevar. Un līdz ar to es atturēšos balsot par deputāta Endziņa ierosinājumu - un atturēšos tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka demokrātija ir tad, ja arī mazākumam ir nodrošinātas tā tiesības. Ja tas tā nav, tad vairākuma demokrātija ne vienmēr ir tā labākā demokrātija. Es domāju to tādā klasiskā izpratnē. Kaut gan es saprotu, ka deputātam Endziņam būs savi argumenti, un viņš tos jau izteica iepriekšējā Saeimā. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot par šo priekšlikumu, jo deputāts Endziņš neprasa par to balsot? Komisijas vārdā?

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gorbunova kungs! Es jums ieteiktu izlasīt 46. pantu. Šeit ir atsauce uz 46. pantu, un 46. pantā, spēkā esošajā, ir sacīts: "Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais deputātu skaits, sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu." Mana priekšlikuma būtība attiecībā uz šā panta otro daļu ir cita. Tad kāpēc tiem deputātiem, kuri atnākuši... tātad sēde nenotiks vienkārši tāpēc, ka nav kvoruma, nav šie 50 cilvēki atnākuši. Jūs šinī gadījumā jau runājat nevis par otro daļu - un te nav mana priekšlikuma būtība, - bet acīmredzot par šā panta trešo daļu. Man liekas, ka jūs vienkārši nesapratāt un sajaucāt kopā 46. pantu ar manu priekšlikumu. Šeit tas ir vienkārši tāpēc, lai būtu skaidrs, un acīmredzot tāpēc, lai tomēr varētu fiksēt tos deputātus, kuri godprātīgi pilda savu deputāta pienākumu un ir ieradušies uz izsludināto sēdi. Bet viena daļa deputātu ir uzskatījuši, ka nav vajadzīgs ierasties, un nav ieradušies vispār. Un šeit nav runa ne par kādu politisku lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu, te ir vienkārši runa par to, ka sēde nav notikusi tāpēc, ka nav ieradušies cilvēki pietiekamā daudzumā.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es saprotu, ka jūs gribat uzsvērt, ka deputātiem vajadzētu pievērst uzmanību vārdam "nenotikušu" - nenotikušu sēdi...

A.Endziņš. Jā...

Sēdes vadītāja. ...nevis sēdi, kurā noris darbs. Es atvainojos, ka es runāju šeit no mikrofona, bet vienkārši lai precizētu, par ko mēs tagad balsojam.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - papildināt 15. panta otro daļu ar 5. teikumu šādā redakcijā: "Deputāta klātbūtni nenotikušajā sēdē (atbilstoši Kārtības ruļļa 46. pantam) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam."

A.Endziņš. Nav... sēde nav sākta... es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā! Tāpēc vēlreiz lūdzu precizēt, par ko ir runa, lai nebūtu šodien sajukuma šeit. Tas ir svarīgs balsojums.

A.Endziņš. Iedomāsimies, cienījamie kolēģi, šodien tādu situāciju: ir Saeimas sēde, kārtējā sēde, ceturtdien pulksten 9 no rīta. Pulksten 9 no rīta sēdes vadītāja konstatē, ka nav 50 deputātu zālē. Izsludina pārtraukumu vai nu 5 minūtes, vai pusstundu. Un šeit 46. pants runā par to: ja arī pēc pusstundas deputāti nav ieradušies, tad sēde nav notikusi. Sēde nav notikusi! Līdz ar to tiek tomēr veikta šī reģistrācija, tiek fiksēti tie, kuri ir klāt, bet pārējie tad skaidros, kāpēc viņi nav ieradušies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Bet Čerāna priekšlikums.")

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, lūdzu no tribīnes! Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Redziet, manuprāt, šeit viss tomēr ir kopā saistīts. Viss ir saistīts kopā, jo jau iepriekšējā redakcijā bija teikts: ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize, bet, ja tādā izpratnē sēde ir slēgta, tad viņu arī nekādā veidā vairs nevar... nu tādā veidā paziņot, ka viņa tagad ir atklāta. Es saprotu, ja kvoruma dēļ un ja šī kvoruma nebija... Zālē piedalījās deputāti, bet šī kvoruma nebija, tad tā ir tā situācija, ka viņi zālē bija, bet nepiedalījās balsojumā. Tagad jūs sakāt: ja arī pēc pusstundas... Viņi pēc pusstundas, es domāju, darīs to pašu. Tāpēc jau deputāts Čerāns šeit ir ierosinājis, ka pēc pēdējās... (Endziņš kaut ko skaidro bez mikrofona.)

Bet šeit ir ierakstīts: deputātu klātbūtne nenotikušā sēdē...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Gorbunova kungs un Endziņa kungs, jūs savas diskusijas... piedodiet, cienītie deputāti, bet nevajadzētu veikt tribīnē pie mikrofona savstarpēju apspriešanos, tā ir jāveic kaut kur citur. Pašlaik Gorbunova kungs debatē par otrās daļas labojumu.

A.Gorbunovs. Jā, es ļoti atvainojos! Es vienkārši lasu to, kas šeit ir uzrakstīts: deputātu klātbūtni nenotikušā sēdē konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam, bet to sēdi jau slēdz tāpēc, ka nav kvoruma, bet tā vai citādi šis kvorums nemitīgi būs tas galvenais moments. Bet tad jūs ļoti interesanti... jūs vienā vietā sakāt vienu, bet otrā vietā - otru. Ja es to neizprotu, tad es ļoti atvainojos, ka es vispār esmu sācis šo diskusiju, jo varbūt es esmu iespaidojies vēl no 5. Saeimas un no jūsu uzskatiem šajā jautājumā, jo jūs vienmēr bijāt pret to, ka ar kvoruma palīdzību var slēgt sēdi un ka pēc tam varēja atsevišķi reģistrēties, un tad uz deputātiem šis jautājums neattiecās tā, ka viņi nav piedalījušies sēdē. Tur tā problēma. Es ļoti atvainojos.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es domāju... un tomēr, ja mēs sākam debatēt par kādu punktu, tad vispirms šis punkts būtu kārtīgi jāizlasa, par ko tur ir runa. Un te ir tieši atsauce šajā otrajā daļā uz 46. pantu, ka sēde tiek slēgta nevis kvoruma dēļ, bet ka sēde vispār netiek atklāta kvoruma dēļ. Respektīvi, ja šodienas sēdē būtu ieradušies par 5 cilvēkiem mazāk. Pusstunda būtu pagājusi, tie 5 cilvēki nebūtu atnākuši, un tad sēde vispār netiktu atklāta, tāpēc to arī nevarētu slēgt un nevarētu būt runa par ko citu, par to, ka cilvēki nebalso. Tas ir pavisam cits jautājums, par ko ir runāts šī paša panta nākošajā daļā, un tur Gorbunova kunga apsvērums būtu ļoti nopietni jāizvērtē. Bet tikai tad, kad mēs balsosim par nākošo daļu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Varbūt, ka tas ir pirmais jautājums šajā sēdē!")

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, lūdzu, runājiet no tribīnes! Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Bišera kungam lielā mērā ir taisnība, bet ir viens izņēmuma gadījums, proti, jautājums, kura pieņemšanu vēlas traucēt, teiksim, opozīcija. Tas ir pirmais darba kārtībā, un tādējādi opozīcija nereģistrējas un nebalso, un nav vispār šī pirmā balsojuma. Tā ka teorētiski ir iespējams arī tas variants, par ko runāja Gorbunova kungs, bet galvenā problēma tomēr ir saistīta ar šī panta 3. punktu, par ko es runāšu īpaši.

Sēdes vadītāja. Debatēs Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, patiešām, no vienas puses, varētu arī atbalstīt Endziņa kungu, bet šinī gadījumā es iedomājos tādu situāciju, un, protams, nedod Dievs, ja Prezidijs vai arī vairākums nolemtu uzaicināt kaut vai Pinočeta kungu uzstāties, un, dabiski, būtu arī opozīcijas tieksme šādu sēdi neatbalstīt. Un tad iznāktu, ka opozīcija pacenstos... nepiedalītos, teiksim, un sēdē nebūtu kvoruma. Līdz ar to attiecīgi sēde nevarētu notikt, līdz ar to nebūtu tādas draudzīgas tikšanās starp Latvijas parlamentu un Pinočetu, bet pēc tam iznāktu paradoksāla situācija, ka cienījamais Saeimas Prezidijs, tāpat kā budžeta gadījumā, sodītu visu opozīciju jeb tos deputātus, kas, lūk, nebūtu nobalsojuši, ar 20 procentu sodu. Mēs neaizmirstam vienu lietu... Ir cita lieta - mūsu Prezidijs mīl sodīt pastāvīgi opozīciju, budžeta gadījumā mēs to redzējām, un tepat mēs arī varētu redzēt to pašu gadījumu. Ja no budžeta apspriešanas būtu aizgājuši vairāk - ne tikai opozīcija, bet arī daļa godīgo vairākuma pārstāvju, tad līdz ar to izveidotos paradoksāla situācija pēc Endziņa kunga piedāvājuma - visa šī grupa tiktu sodīta ar 20 procentiem.

Tādēļ šinī gadījumā Bišera kungs nedaudz kļūdās vai arī cenšas kļūdīties, un arī Endziņa kungs ir par labu vairākumam. Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr piedāvātu balsot pret Endziņa kunga priekšlikumu, jo citādi šādi tīri tiesiski soļi opozīcijai tiktu atņemti.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, gribu jums paskaidrot, ka pēc budžeta balsojuma par sēdes kavējumu tika sodīti tikai tie opozīcijas pārstāvji, kuri neatnāca uz reģistrāciju. Daļa no tiem, kas izgāja ārā balsojuma laikā, ieradās uz reģistrāciju, un tie nekādu sodu nesaņēma. Nevajag jaukt balsošanu ar sēdes noslēguma reģistrāciju.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu vēlreiz! Komisijas vārdā vēlaties runāt vēlreiz?

A.Endziņš. Paldies. Es jau paskaidroju, ka šeit ir runa pavisam par ko citu, un es aicinātu visus vēlreiz izlasīt Kārtības ruļļa 46. pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 15. panta otro daļu - papildināt to ar teikumu šādā redakcijā: "Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (atbilstoši 46. pantam) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam." Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir par šī paša panta trešo daļu, tas ir tas, par ko būtībā debates uzsāka Gorbunova kungs, kur ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš ierosina, ka "pçc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija". Otrajā lasījumā Saeima nobalsoja par panta trešo daļu, proti, ka, ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize. Es gribētu tomēr oponēt cienījamajam Gorbunova kungam un aizrādīt arī... Es to darīju arī iepriekšējā, 5. Saeimā, kad šajos gadījumos tika pārkāpts Kārtības rullis. Jo bija šādi gadījumi, kad sēde tiek slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, un pēc sēdes slēgšanas vēl tiek rīkota reģistrācija. Un tagad, ja mēs pieņemsim atkal Čerāna kunga priekšlikumu, tad arī šis priekšlikums jau runā pretim šī paša panta otrajai daļai.

Un vēl. Man liekas, ka mums bieži vien laikam tā demokrātijas izpratne ir mazliet ačgārna, ka it kā, teiksim, mazākums var diktēt kaut kur vairākumam. Iedomāsimies tagad citu situāciju. Ja 1/3 daļa deputātu ir savākusi 34 parakstus, tad Saeimas Prezidijam ir pienākums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi vai ārkārtas sesiju ar noteiktu darba kārtību. 33 deputāti. Šinī gadījumā mazākums diktē vairākumam, un vairākums šinī gadījumā, ja mēs rīkosimies pēc šīs te loģikas, tad vienkārši... ka var to torpedēt... var vienkārši nenākt, un cauri. Nereģistrēties. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Cik es esmu studējis parlamentu darbību, tad parlamentos balso nevis ar kājām, bet vai nu paceļot roku, vai spiežot attiecīgās podziņas. Un daudzos parlamentos ir pat vispār tikai divas podziņas - "par" vai "pret". Pat "atturas" nav. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag izmantot citu domas.") Nerunāsim jau nemaz par to, ka varētu būt runa vēl, ka nebalso vai kaut kas tamlīdzīgs. Un man liekas, ja mēs gribam virzīties uz demokrātiju, tad demokrātijas izpausme būs nevis tāda, ka ar šādiem obstrukcionistiskiem paņēmieniem rīkosies, bet gan tieši otrādi - ar konstruktīvu dialogu, konstruktīviem priekšlikumiem. Un, ja tagad šeit Lujāna kungs atgādināja budžeta pieņemšanu, tad acīmredzot, ja opozīcija būtu bijusi klāt, viens otrs priekšlikums, kurš tika diskutēts, būtu arī bijis pieņemts. Bet šinī gadījumā opozīcija izvēlējās kaut ko citu - "balsot ar kājām". Man liekas, ka mēs esam sanākuši šeit, lai strādātu, un tāpēc arī šāds priekšlikums ir. Juridiskā komisija šādu apsvērumu dēļ arī Čerāna kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es tomēr aicinātu visus jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Tā motivācija ir tāda, ka šobrīd spēkā esošā redakcija, manuprāt, ierobežo deputātu suverēnās tiesības - izteikt savu viedokli nebalsojot, jo arī nebalsošana ir veids, kā deputāts var izteikt savu viedokli attiecībā uz vienu vai otru lēmumu vai likumu, un šī nepiedalīšanās balsošanā nav uzskatāma šeit par nestrādāšanu.

Šobrīd spēkā esošajā redakcijā, ka par reģistrāciju ir uzskatāma pēdējā balsošanas reize, tajā gadījumā, kad sēde ir slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, šī deputātu nepiedalīšanās balsošanā, šī viņu suverēno tiesību izpausme, tiek saistīta ar iespējamajām soda sankcijām, kas var vērsties pret šo deputātu. Un tas jau būtībā ir tas, pret ko, kā es saprotu, iestājās Gorbunova kungs, kad viņš runāja par iepriekšējo daļu. Tiešām liels paldies par atbalstu! Un es aicinu arī visus citus deputātus atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Man nebūtu nekas īpaši piebilstams attiecībā uz to motivāciju, ko Čerāna kungs šeit izteica, es tai pilnībā pievienojos, jo vairākuma un pozīcijas pienākums ir nodrošināt vairākumu, konkrētu, reālu vairākumu sēdē. Jo vairākums ir atbildīgs par likumprojekta virzību, par tā izstrādāšanu un par to, lai būtu pastāvīgs atbalsts parlamentā, jo nav pieļaujams, ja parlamentā pastāvīgi strādā 52 deputāti un ar 27 balsu pārsvaru tiek pieņemti projekti. Es arī aicinu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā man nav daudz ko piebilst, jo taisnība ir Čerāna kungam, ka nebalsošana - principā tā ir politiskas cīņas metode un nevar politiskas cīņas metodi, kas tomēr - man ir tāda informācija - ir diezgan plaši izplatīta pasaules parlamentu praksē, saistīt ar soda sankcijām. Politiskas cīņas metodi saistīt ar soda sankcijām nebūtu, manuprāt, īsti pareizi. Tāpēc es pievienojos gan savam kolēģim Lagzdiņam, gan deputātam Čerānam.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es šo diskusiju sāku iepriekšējā daļā, jo tā ir, manuprāt, ar to cieši saistīta, pati ideja. Bet, kas attiecas uz šīs idejas realizāciju, Endziņa kungam ir taisnība, par to ir runa tieši šajā daļā, par kuru mēs tagad diskutējam. Es varu atbalstīt Endziņa kungu tikai vienā jautājumā, ka rodas zināmas problēmas, kad reģistrācija notiek pēc tam, kad sēde ir slēgta kvoruma trūkuma dēļ. Tā ir pretruna. Bet pārējās lietās var ļoti labus pretargumentus izvirzīt Endziņa kungam. Un faktiski to jau Lagzdiņa kungs šeit teica. Mazākums nekad un nekur nevar diktēt savus noteikumus, ja strādā vairākums. Bet, ja vairākums domā, ka var pieņemt likumus ar 26 balsīm un nenākt uz sēdi, tad mazākumam tajā brīdī... es šeit nedomāju kādas partijas... ja tas ir organizēts, tad tam ir jādod šī iespēja organizēties un, piedaloties sēdē un, piemēram, nebalsojot, nobloķēt tā vai cita politiska jautājuma izlemšanu. Tas ir mans personīgais viedoklis. Ja nebūtu bijusi šī iespēja, Pilsonības likums nebūtu pieņemts tāds, kāds tas ir šodien. Es domāju, ir pieņemts daudzmaz izlīdzsvarots Pilsonības likums, un to panāca tādā veidā, ka nebija šīs, tā teikt, iešanas no viena grāvja otrā grāvī. Pateicoties tam, ka tika apturēts šis process uz vienu brīdi, tomēr daudzmaz izlīdzsvaroja šo lietu. Tieši tādā pašā veidā ir pieņemts - labs vai slikts, bet ir pieņemts - likums par zemes pirkšanu un pārdošanu juridiskām personām. Tur ir daudz neizpratnes, bet šodien faktiski šis zemes tirgus ir atklāts - varbūt ar tām iebildēm un varbūt ar tiem nosacījumiem, kurus tādā veidā izvirzīja. Atkal var runāt par to, vai tas ir labi vai slikti, bet katrā ziņā man liekas - tas ir mans ļoti subjektīvais viedoklis,- ka tieši šī prakse daudzmaz palīdzēja izlīdzsvarot situāciju politiskajos jautājumos, kas ir ļoti pretrunīgi. Katra puse, protams, ļoti absolutizē to lietu. Un no šā viedokļa šis deputāta Čerāna priekšlikums runā tieši par to - par to praksi, kura mums ir bijusi līdz šim.

Bet tad nu jāsaka godīgi, ka šī pretruna tomēr paliek, par ko runāja Endziņa kungs. Manā izpratnē, šeit būtu atšķirami divi jēdzieni - vai sēde ir slēgta... kāpēc sēde ir slēgta... vai nav atklāta, ja nav kvoruma... Bet nu, protams, te jau ir runa par citiem piemēriem... Bet principā, kā jau teica kolēģi, arī, atklājot sēdi, var iznākt tāda situācija, ka kvoruma nebūs politisku apsvērumu dēļ. Man katrā ziņā liekas, ka, ja šī sēde slēgta kvoruma trūkuma dēļ, deputātiem piedaloties un atrodoties zālē, tad to nevajadzētu attiecināt uz slēgtās sēdes statusu vispārējā veidā. Protams, tie ir tikai vārdi, bet pagaidām šī pretruna paliek. Bet es personīgi - ne tāpēc, lai kādu atbalstītu vai būtu pret kādu, bet vienkārši to argumentu dēļ, kurus es izteicu, - es balsošu par deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrā demokrātiski ievēlētā parlamentā ir pozīcija un opozīcija. Svarīgi ir tas, kādas ir šīs attiecības. Bet nav godīgi, ja pozīcija, tiklīdz nonāk pie varas, cenšas izlabot visus iepriekš esošos likumus, to skaitā arī šo mūsu procedūras reglamentēšanas likumu - Kārtības rulli. Un tāpēc atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, jo opozīcija, būdama mazākumā, būtībā nemaz nevar mūsu sēdi diskreditēt un nevar šo sēdi pārtraukt, jo opozīcija ir maza, ja pozīcija nāk uz sēdi. Tātad arī no pozīcijas šis jautājums ir atkarīgs. Es domāju, ka nebūtu godīgi, ja opozīcijas deputātiem, kuri dažreiz strādā arī konstruktīvi, ne tikai uzdod šos daudzos jautājumus, - ja viņiem tiktu liegts atalgojums tādā gadījumā, ja viņi visā sēdē ir piedalījušies un pašās sēdes beigās, kā tas jau notika mūsu praksē, tikai šo politisko iemeslu dēļ sēdi ir boikotējuši. Demokrātijas vārdā lūdzu atbalstīt deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nav nozīmes atkārtot visus tos argumentus, ko izteica Seiles kundze, Gorbunova kungs un Lagzdiņa kungs, un citi. Es atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu un lūdzu jūs balsot par to.

Bet vēl es gribētu izteikt šādu priekšlikumu. Ņemot vērā, ka mūsu jau nobalsotais... jau 15.panta otrā daļa... ja mēs atbalstām Čerāna kungu (un es ceru, ka mēs to darīsim), nonāk konfliktā un pretrunā ar pieņemto 15.panta otro daļu, tādā gadījumā es ieteiktu nobalsot par Čerāna kunga priekšlikumu un tad atgriezties pie 15.panta otrās daļas un to noraidīt. Lai nebūtu konflikta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es gribēju tikai aizrādīt, ka te vairs nav runa par tādu gadījumu, ka 33 deputāti lūdz sasaukt sēdi un pēc tam var pozīcija, teiksim, pārējais vairākums, neierasties. Bet boikotēt viņi var. Beigās viņiem ir jāreģistrējas, tātad jāatnāk. Un, ja viņi neatnāk, tad viņi saņem sodu. Tā ka arī no šā viedokļa viss ir kārtībā. Es atbalstu deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vai Endziņa kungs vēlas runāt komisijas vārdā? Lūdzu!

A.Endziņš. Es jau komisijas argumentāciju izteicu. Man liekas, ka diemžēl mēs nesaprotam un bieži vien pārprotam šo demokrātiju. Demokrātiju - "balsošanu ar kājām". Atcerēsimies 6.Saeimas pašus pirmsākumus! Divu bloku pastāvēšana - nosacīti: 51 un 49. Ja šāda situācija pastāvētu arī vēl šodien, tad es gribētu redzēt, kādā veidā Saeimas normāls darbs varētu noritēt. Paldies Dievam, tas viss izjuka, izveidojās divas dažādas koalīcijas. Bet ja kaut kas tamlīdzīgs atgriezīsies atpakaļ? Tad Saeima vispār nebūs darbotiesspējīga. Un es atkārtoju vēlreiz: vai kāds no kolēģiem man varētu nosaukt kādas demokrātiskas valsts parlamentu, kur var šādā veidā rīkoties - "balsot ar kājām"? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag baidīt...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu - aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus "par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize" ar vārdiem "pçc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 17.pantu. Ir deputāta Kaksīša un deputāta Bišera priekšlikums. Juridiskā komisija pieņēma deputāta Kaksīša priekšlikumu, kā arī Bišera priekšlikumu - ar grozījumu. Redakciju jūs redzat pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, protams, ir ļoti labi, ja mēs mēģinām traktēt Satversmi. Šajā gadījumā tas notiek, it sevišķi Bišera kunga piedāvātajā 17.panta 4.punktā. Es gribu atgādināt Satversmes pantu, lai būtu labāk saprotams.

30.pants. "Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekļiem tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas." Līdz ar to es uzskatu, ka 4.punkts ir pretrunā ar Satversmi. Vai mums vajag kārtējo reizi iesaistīties diskusijā šajā jautājumā? Jo, ja mēs atļaujam kaut kādam policistam vai kādam citam, teiksim, kaut vai Rīgas domniekam, tajā brīdī, ja kāds Saeimas pārstāvis ir veicis kaut kādu administratīvu pārkāpumu, uzreiz uz vietas lemt, vai līdz ar to mēs neatveram kārtējo reizi kaut kādu iespēju tam, lai Saeimas pārstāvji kļūtu ietekmējami bieži vien no varas kontroles pārstāvju un viņu grupējumu puses? Protams, ja Saeimas deputāts nav aktīvs sabiedriskajā dzīvē vai netiekas ar cilvēkiem, it sevišķi šajā situācijā, kad politiskie strāvojumi ir dažādi... Es nevaru piekrist tam, ka mēs šajā gadījumā ar Bišera kunga "vieglu roku" sākam traktēt Satversmi. Šeit ir tīrs, es tomēr uzskatu, Satversmes noteikumu pārkāpums.

Tikpat labi es varu atgādināt arī 28.pantu. Protams, tas ir nedaudz citādāks, bet, ja tas ir ielikts Satversmē, tad ar to ir jārēķinās. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu pildot, izteiktajām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Tātad Satversmē vairākkārt ir norādīts uz to, ka arī administratīvā kārtā Saeimas deputātus nevar saukt pie atbildības. Kāpēc parādās tāds traktējums? Es aicinu balsot pret Bišera kunga piedāvāto labojumu, jo tas pārkāpj Satversmi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs man tikko izvirzīja smagu apsūdzību, un es gribētu izmantot iespēju mazliet attaisnoties un arī jums izskaidrot situāciju.

Lujāna kungs pilnīgi pareizi atsaucās uz Satversmes 30.pantu, un šeit ir runa par noziedzīgiem nodarījumiem, ka nevar saukt ne pie tiesas, ne pie administratīvās atbildības. Šajā gadījumā ir runa par to, ka savā laikā tiešām Sodu likumā, kas pastāvēja tajā laikā, bija daļa tādu pārkāpumu, kas šodien tiek izskatīti administratīvā kārtā. Līdz ar to, arī šo jautājumu formulējot, es pacentos izdalīt to, ka par tiem pārkāpumiem, kas bija Sodu likumā, respektīvi, kur bija augstāka atbildība, nevar saukt pie atbildības bez Saeimas piekrišanas, arī kaut kādā citādā veidā ierobežot deputātu brīvību, viņus piespiedu kārtā atvedot un aizturot, un tā tālāk. Turpretim vieglākos sodus, kurus uzliek, teiksim, par braukšanu bez biļetes vai par ātruma pārsniegšanu, tos var uzlikt uz vietas, jo parasti visās valstīs tos uzliek. Tas ir tīri policejisks sods, un tas nepieder pie tādiem, ko varētu tuvināt kriminālnoziegumiem.

Bez tam šajā gadījumā deputāts nav neaizsargāts, jo saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja deputāts iebildīs pret šā soda uzlikšanu uz vietas un principiālu iemeslu dēļ norādīs, ka viņš to neatzīst, tad šo sodu uz vietas nevar uzlikt. Tad sākas vispārējā kārtība, ka to nevar izskatīt ne Administratīvajā komisijā, ne kur citur bez Saeimas piekrišanas.

Turpretim, ja tiks pieņemts Lujāna kunga priekšlikums un ja šis mans priekšlikums tiks izslēgts no panta teksta, tad vispār nebūs nekāda risinājuma; tad vispār nebūs nekā, jo šis jautājums līdz šim Saeimas kārtības rullī nebija atrisināts. Tādā gadījumā jautājums paliks neatrisināts. Tad gan katrs policists varēs sodīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad vairāk debatēs pieteikušos nav. Lujāna kungs, es tomēr ļoti lūgtu jūs pieteikties debatēs noteiktajā kārtībā.

Modris Lujāns - otro reizi, piecas minūtes.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu Bišera kunga satraukumu, bet, tā kā viņš nedaudz akadēmiskā dzīvē ir iegājis, bet nav saistīts ar reālo dzīvi, tad es tomēr būšu spiests pastāstīt, teiksim, no reālās prakses. Ja, Bišera kungs, jūs brauksit, pārsniedzot ātrumu, vai pat nebrauksit, pārsniedzot ātrumu, bet pret jums kā Saeimas deputātu gribēs veikt provokāciju, tad jums sastādīs protokolu, ka jūs esat braucis. Un pie reizes jums paskaidros: "Bišera kungs, ja jums vajag skandālu, tad mēs to klusiņām uztaisīsim!", un jūs būsit jau marionete. To var pilnīgi reāli izdarīt.

To, ka policijai ir ļoti liela cieņa pret Satversmi vai ko citu, to es redzēju arī 1.maijā, kad es, izmantojot savas deputāta tiesības, griezos pie policistiem, kuriem saskaņā gan ar Policijas likumu, gan arī visiem pārējiem likumiem būtu jādod atbilde man kā Saeimas deputātam, tad viņi vienkārši pateica, ka viņi visi ir galvenie, un mierīgi aizbrauca prom. Protams, es neņemos spriest līdz šai dienai, vai tā bija Municipālā policija, kuru mīl Dobeļa kungs, vai kāda cita policija, bet šajā gadījumā, kad jūs piedāvājat tādu jautājuma risinājumu, tā ir reāla atraušanās no dzīves.

Tāpat, Bišera kungs, vienalga, vai var patikt sarkanais karogs vai nepatikt, piedodiet, policijai tajā skaitā, bet tas ir mans īpašums. Atņemt to nebija tiesību, nesastādot nekādu protokolu. Šeit jau sākas tīrs konflikts par to... (No zāles deputāts I.Bišers: "Es jau neprasīju atņemt jums karogu...") ...Nē, bet es saku par to, ka mēs nesastādām dokumentu. Līdz ar to mēs nedzīvojam tiesiskā valstī, kur jūs aptuveni savā ilūziju veidā cerat regulēt attiecības. Un jāatceras tomēr ir tas, ka savā laikā Saeima, vismaz iepriekšējā Saeima, pirms Ulmaņa apvērsuma, izskatīja šos jautājumus savās sēdēs, tajā skaitā arī Juridiskajā komisijā.

Varbūt tas bija smieklīgi, ka tur Saeimas deputāta suns iekodis kaimiņam, bet to izskatīja, jo tas bija mehānisms, lai aizsargātu Saeimas deputātus gan pret draudiem, gan pret ietekmēšanu, gan pret citādām darbībām. Tādēļ es uzskatu tomēr, ka šodien mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, jo mūsu sabiedrība un arī policija vai drošības struktūras nav tādā līmenī, lai mēs būtu pasargāti pēc tam pret kaut kādiem, teiksim, ietekmēšanas mēģinājumiem, tādēļ es uzstāju tomēr... un, Bišera kungs, jūs pats sakāt, ka, lūk, policists nezina Satversmi, ko tad var tālāk runāt. Ja policists brīvi traktēs Satversmi, tad jau izrādās, Saeima nav galvenais, bet Latvijas policija ir Saeimas vietā un pārvalda valsti. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Es šoreiz piekrītu deputātam Lujānam, jo kaut kur viņam ir taisnība par to Bišera akadēmiskumu, ka viņš nesaskaras tieši ar dzīvi. Tiešām iznāk paradoksāli: ja pārsniedz ātrumu, deputāts varētu it kā nemaksāt, bet mums katrā ziņā vajadzētu uzticēties mums pašiem, ka mēs tādus pārkāpumus netaisīsim, bet cik spēcīgs psiholoģiskais un arī materiālais spiediens var būt netiesiskā valstī - es pagaidām vēl uzskatu, ka viņa tāda ir -, pastāvot policijas korumpētībai! Tad jebkurš mūsu politiskais pretinieks var atrasties jebkurā brīdī "zem sitiena".

Es ļoti labi atceros to no padomju laikiem, kādā veidā izmantoja administratīvo spiedienu, lai ietekmētu cilvēku rīcību, un to, par nožēlu, es varu izjust arī šajās dienās tā saucamajā tiesiskajā valstī, kur daudzi uzskata, ka Latvija tāda esot. Tādēļ es aicinu balsot pret Bišera kunga priekšlikumu, lai mēs paši sevi nepakļautu varbūtējam psiholoģiskam un administratīvam spiedienam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man šoreiz gribējās uzstāties tieši varbūt nevis nekā juristam, jo tā nav mana speciālitāte, bet kā DPS kolēģim diemžēl pret Ilmāra Bišera kunga priekšlikumu. Jā, tik tiešām! Lujāna kungam ir liela taisnība. Es gribēju teikt, ka mēs visi bieži vien atraujamies no dzīves. Dzīve diemžēl ir daudz sarežģītāka. Ne tikai policists brīvi traktē Satversmi. Es vienkārši minēšu dažus faktus:

1993.gada martā pret Krisbergu tika ierosināta krimināllieta par Godmaņa valdības korupciju. Līdz šodienai reakcijas nav. Ģenerālprokurors patvaļīgi traktē Satversmi un pārējo civildienestu, vispār uz dienesta noteikumiem nereaģē.

Es gribu pateikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Decembrī tika nosūtīts protests ģenerālprokuratūrai par Māra Gaiļa un Druvas kunga izdarībām sakarā ar Brīvības ielas nr. 38 "prihvatizācijas" mēģinājumu. Īpašuma fonds bija iejaukts. Līdz šodienai komisija nav iepazinusies ar ģenerālprokurora atbildi. Droši vien tā ir ienākusi Saeimā, bet nebūt ne ievērojot 30 dienu termiņu. Tajā pašā laikā ģenerālprokuratūra nav izpildījusi nekādas darbības. Ko tad mēs, Lujāna kungs, gribam, lai policists ievērotu vēl likumu, lai nezagtu sarkano karogu, kurš man, atklāti sakot, ir pretīga sarkana lupata, lai neņem ļaunā karoga īpašnieki! Bet tas ir svēts un neaizskarams, ja tas ir privātīpašums.

Loģiski, ka lielā vairākumā gadījumu policisti diez vai sastādīs protokolu par Saeimas deputātu satiksmes noteikumu pārkāpumu, bet provokācijas iespējas ir pilnīgas. Līdz ar to tik tiešām, kamēr mūsu valstī valda absolūts tiesiskais nihilisms, kad policija, jo sevišķi, Dobeļa kungs, jūsu radītā municipālā policija, ir pašvaldības mafijas rekets, un ne labāka ir arī valsts policija daudzos aspektos, kamēr katrs priekšnieciņš, sākot ar sētnieka vecāko palīgu un beidzot ar augstākās personas jaunāko skrīveri, grib traktēt likumu kā vēlas, tad, protams, ir jāatbalsta tikai Čerāna kunga priekšlikums, par ko es aicinu arī savus kolēģus balsot. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mēs pašlaik apspriežam nevis Čerāna kunga, bet Bišera kunga priekšlikumu.

Vārds Jānim Lagzdiņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Otro reizi.

V.Krisbergs. Es atvainojos, es tiešām iesāku ar atvainošanās runu Bišera kungam. Runa ir par Bišera kunga priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Bez sēdes vadītāja atļaujas.")

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es gan uzstāšos pirmo reizi par šo priekšlikumu, lai gan runāju otro reizi šodien. Tātad: kādēļ, manuprāt, tomēr deputāta Bišera priekšlikums būtu jāatbalsta? Pēc sava satura tas varbūt nav uzrakstīts ideāli un spīdoši, bet, ja to salīdzinām ar to 17.panta redakciju, kura šobrīd ir spēkā (šī redakcija ir redzama tabulas kreisajā pusē), tad redzam, ka spēkā esošajā Kārtības ruļļa attiecīgā panta redakcijā vispār nav šādas normas. Ja mēs nepieņemsim Bišera kunga ieteikto redakciju, tad vispār šis jautājums netiks Kārtības rullī reglamentēts un tad patiešām valdīs tā patvaļa, par kuru šeit runāja vairāki deputāti. Tādēļ es aicinu pieņemt Bišera kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atvainojos jums, Lagzdiņa kungs, to, ka bija par laika neievērošanu.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis jautājums ir nenoregulēts mūsu likumdošanā, kā jau to pareizi parādīja Lagzdiņa kungs. Deputāts ir neaizsargāts šajā ziņā, jo tad tiešām varēs katrs pa savam traktēt to Satversmes 30.pantu un teikt, ka par noziedzīgu darbību deputātu nevar saukt pie atbildības, bet par administratīvu pārkāpumu - var. Ja ar likumu šeit netiks dots šis Satversmes skaidrojums, tad tiešām katrs policists varēs skaidrot Satversmi. Un tāpēc es arī domāju... Nākamais jautājums. Es jau vienreiz skaidroju: ja deputāts uzskata, ka pret viņu tiek rīkota provokācija un ka viņš to nav izdarījis, viņš var prasīt, lai tiek sastādīts protokols un lai jautājums par viņa saukšanu pie atbildības tiek izskatīts Saeimā. Turpretī, ja viņš uzskata, ka viņš tiešām ir vainīgs - piemēram, ir pārkāpis ātrumu vai braucis bez biļetes, vai izdarījis vēl kādu sīku pārkāpumu, - viņam ir tiesības samaksāt sodu un policists arī nebūs pārkāpis likumu ar to, ka viņš būs iekasējis šo sodu, ko deputāts pats ir labprātīgi samaksājis. Es domāju, ka arī tie deputāti, kas mīl pārkāpt - kā runā, tādi reizēm atrodoties, - būs daudz priecīgāki tad, ja viņiem ļaus samaksāt uz vietas, nekā tad, ja viņus šo 3 latu dēļ sauks uz Saeimas tribīnes.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es personīgi iebilstu pret Bišera kunga priekšlikumu. Iebilstu, lūk, kādēļ: Bišera kunga priekšlikums mudina tīšuprāt izvērst šīs provokācijas pret deputātiem. Tātad jūs, Bišera kungs, jau paredzat, prognozējat, ka deputāti ir tik neapzinīgi likuma pārkāpēji visādos veidos un ka pret viņiem jāvēršas. Es nemudinu uz to, lai mēs te ietvertu sev kaut kādas privilēģijas. Pasarg' Dievs, nē! Mēs esam tādi paši cilvēki kā pārējie un pakļaujamies visām tām normām. Vēl vairāk - mums ir jārāda priekšzīme, kā uzvesties gan uz ielas, gan tramvajā, trolejbusā, gan automašīnā - savā personīgajā un ne tikai. Bet provocēt deputātus mīl. Es 5.Saeimas laikā to piedzīvoju. Daudzi deputāti, protams, nebraukā ar tramvajiem, trolejbusiem, es to daru, un tramvajā mani paņēma ciet, es parādīju savu deputāta apliecību, mani nosodīja, es dabūju samaksāt sodu, pēc tam es iesniedzu attiecīgām instancēm, ieskaitot Satiksmes ministriju, savu protestu, kuru izskatīja gan Rīgas pilsētas Domē... man atvainojās, protams, bet tikmēr mans vārds tika izvazāts pa visām avīzēm, es pieprasīju publicētā atsaukumu, protams, bet ielika piecus vārdus, ka Tabūns tomēr nebija pārkāpis noteikumus, jo viņam sabiedriskajā transportā ir atļauts braukt par brīvu. Tāpēc nevajag likt tagad Kārtības rullī šādu speciālu mudinājumu ņemt deputātu par katru sīkumu ciet un provocēt viņu. Es uzskatu, ka to nevajadzētu darīt, un lūdzu balsot pret Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Cienījamie kolēģi, 17.pants sastāv no... Piedodiet, Aivars Endziņš komisijas vārdā vēlas runāt. Lūdzu!

A.Endziņš. Jā, es tiešām gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Satversmes 30.pantā ir runa par noziedzīgu nodarījumu un tas bija saistīts toreiz ar Sodu likumu, kurā bija runa par administratīviem pārkāpumiem, bet, ņemot vērā šīs diskusijas, es ierosinātu tādā gadījumā sēdes vadītājam izlemt vai, pareizāk sakot, Saeimai izlemt. 133.pants paredz, ka priekšlikumu var sadalīt daļās un balsot pa daļām, un šajā gadījumā par Bišera kunga priekšlikumu varētu balsot arī... pirmā daļa, teiksim, pirmais teikums un otrais teikums... tas ir, tieši pret ko ir šie iebildumi... tad varētu par to balsot atsevišķi. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, kolēģi, 17.pants, kā jūs redzat, sastāv no četrām daļām. Par pirmajām trim daļām diskusiju nebija un acīmredzot iebildumu arī nebija. Vai varam uzskatīt, ka pirmās trīs 17.panta daļas būtu pieņemtas? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Paldies. Ceturtais pants. Tātad nupat jūs dzirdējāt deputāta Endziņa ierosinājumu, viņš izteica priekšlikumu balsot par 17.panta ceturto daļu pa daļām. Pirmā daļa, pirmais teikums (es lasīšu tagad Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju): "Par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās atbildības, viņa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma." Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu 17.panta ceturtās daļas pirmā teikuma formulējumu? Nav. Uzskatīsim, ka tas ir pieņemts.

Tagad - panta nākamā daļa. Atkal vadīsimies pēc ailītes, kurā ir Juridiskās komisijas priekšlikums: "Bez Saeimas piekrišanas drīkst uzlikt administratīvo sodu, kuru saskaņā ar likumu var piemērot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā." Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Bišera kunga priekšlikums ir nedaudz citādāks. Tātad, kolēģi, es uzaicinu balsot par Juridiskās komisijas izteikto priekšlikumu (Starpsauciens no zāles: "Balsot!") 17.panta ceturtās daļas otrajā teikumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

Ierosinu balsot par deputāta Bišera ieteikto 17.panta ceturtās daļas otrā teikuma formulējumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 20, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs! Vai jūs vēlaties komentēt komisijas vārdā?

A.Endziņš. Tātad, kā es saprotu, 17.pants ir pieņemts šādā redakcijā: pirmā, otrā, trešā daļa ir tāda, kāda ir pēdējā ailītē. Un ceturtā daļa ir šāda: "Par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās atbildības, viņa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma."

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 18.pantu, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums - 18.pantu otrajā daļā papildināt ar 1.¹ punktu (redakcija jums šeit ir redzama), kā arī izteikt 3.punktu jaunā redakcijā. Šis mans priekšlikums ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumu, lai viņi būtu sabalansēti. Juridiskā komisija atbalstīja šos priekšlikumus ar grozījumiem, tātad izsakot jaunā redakcijā, kā arī papildināja līdz ar to šo pantu ar jaunu 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 21.pantu. Šeit ir tehniska rakstura precizējumi, kas atbilst tai nobalsotajai redakcijai, kāda mums pašreiz ir, tātad attiecas uz 30.pantā, 83.panta otrajā, sestajā un devītajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikumus. Lūdzu, skatieties 8.lappusē 29.panta... piedošanu, 26.panta piekto daļu. Šeit ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums arī ir ienācis no Juridiskā biroja, un tas ir par Kārtības ruļļa 27.pantu. Šis priekšlikums atbilst Ministru kabineta iekārtas likumam. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 28.pants ir redakcionāli precizēts pēc valodnieku priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 29.panta trešā daļa. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums, kuru Juridiskā komisija atbalstīja ar redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 31.pantu, to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par šī paša panta otro daļu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izteikt 31.panta otrās daļas otro un trešo teikumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 31.pantu ar septīto daļu. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 32.pantu. Tas ir deputāta Endziņa priekšlikums - izslēgt vārdus "un Centrālās zemes komisijas" un papildināt. Juridiskā komisija to atbalstīja, jo mēs jau iepriekš nobalsojām par kārtību 31.pantā, kā notiek amatpersonu iecelšana, ievēlēšana, ja tas nav paredzēts pašā likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 35.pantu ir divi priekšlikumi. Deputāta Endziņa priekšlikums ir tīri tehnisks - papildināt ar atsauci uz 118.pantu. Un ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt ar otro daļu. Juridiskā komisija atbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 38.pantu šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt 38.panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 40.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, izteikt 40.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 42.pantu arī ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar atsauci: "...izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu". Tas ir jau iepriekš nobalsotais teksts, proti, ka ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu iekļaujams darba kārtībā kā pirmais. Principā visu nosaka Prezidijs, bet šajā gadījumā jau ir norāde, kas ir akceptēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts. Tālāk par 51. pantu ir priekšlikums - pirmajā daļā aizstāt vārdus "Saeimas komisiju" ar vārdiem "Saeimas komisijas, frakcijas". Juridiskā komisija atbalstīja šo te priekšlikumu, kā arī ierosināja aizstāt vārdus "Ministru kabineta pārstāvis" ar vārdiem "Ministru prezidents", un līdz ar to tiek izteikts jaunā redakcijā šis 51. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Paldies, pieņemts.

A.Endziņš. 54. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 54. pantu ar skaitļiem un vārdiem "31. panta otrajā daļā" un "83. panta ceturtajā daļā". Precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk.

A.Endziņš. Par 55. pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies.

A.Endziņš. Par 56. pantu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur ierosināts 56. panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 15. lapaspusē par 63. pantu, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums - aizstāt vārdus "sarakstā iekļautie" ar vārdiem "debatēs pieteikušies". Tas ir tāpēc, ka mēs 56. panta jaunajā redakcijā paredzējām iespēju nepieteikties debatēs rakstveidā, kad ir likumprojekta apspriešana otrajā vai trešajā lasījumā, un līdz ar to nebūs saraksta. Tātad šeit būs tāds precizējums vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais grozījums jeb priekšlikums ir 17. lapaspusē par Kārtības ruļļa 74. pantu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 74. panta otro teikumu. Es aicinātu pievērst uzmanību, ka tas ir saistīts ar priekšlikumu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs par nākamo - 75. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Ja mēs to atbalstījām, tad ir loģisks Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem 75. pantā, proti, tātad par otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 77. pantā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk 82. pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 82. pantu ar otro un trešo daļu. Juridiskā komisija ar nelielu grozījumu šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par šī paša panta bijušo otro daļu, proti, kur ir priekšlikums - izslēgt otrajā daļā vārdus "un Prezidija atzinumu". Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā... vai deputāti 83. pantā...

A.Endziņš. 82. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 82. panta otro daļu atbalsta? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk, cienījamie deputāti, 19. lapaspusē, kur ir dota 83. panta redakcija, sestajā daļā ir ieviesusies tehniska kļūda, proti, te ir rakstīts: "Tie zaudē spēku ar noraidīšanas dienu, ja Saeima pēc komisijas vai 10 deputātu priekšlikuma nav nolēmusi citādi." Ðeit pareizi ir jābūt "...vai ne mazāk kā desmit".

Sēdes vadītājs. Deputātiem tas ir pieņemami? Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk ir nākamie priekšlikumi. 20. lapaspusē par Kārtības ruļļa 83. pantu ir deputāta Kalviņa priekšlikums, Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, deputātu grupas priekšlikums un arī deputāta Endziņa priekšlikums. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Kalviņa un Ministru prezidenta priekšlikumus, bet atbalstīja deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Ābiķa, Apiņa, Seiksta, Lībanes, Bunkša priekšlikumu un Endziņa priekšlikumu, iestrādājot to komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 83. pantā šī daļa būtu sekojoša: "Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku. Tāpat Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām."

Un tālāk es aicinātu pievērst uzmanību nākamajiem pantiem, jo Juridiskā komisija ierosina 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, ja viņi tiek nodoti komisijām, šo nodošanu uzskatīt jeb pielīdzināt pirmajam lasījumam, un tālāk jau principā Ministru kabineta 81. panta kārtībā izdotie noteikumi tiek izskatīti divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Par 83. panta ceturto daļu debatēs ir pieteicies deputāts Čerāns no frakcijas "Latvijai". Čerāna kungs, bet mums ir tikai 6 minūtes atlikušas. Jums pietiks? Paldies.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienīto Prezidij, cienītie deputāti! Es aicinātu šeit 81. panta līdzšinējai ceturtajai daļai atstāt spēkā otrajā lasījumā pieņemto redakciju un noraidīt visus uz trešo lasījumu iesniegtos grozījumus, to skaitā arī komisijas priekšlikumu.

Jautājuma būtība ir par laiku, kādā Saeimai ir jāapstiprina 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Un otrā lasījuma redakcijā tie ir 3 mēneši, bet uz trešo lasījumu tiek piedāvāti 6 mēneši. Un šeit par labu 3 mēnešiem runā tas apstāklis, ka šie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, kaut arī tie darbojas, ir uzskatāmi par tādu kā pagaidu likumu, jo Saeimai tūdaļ stāv priekšā to apstiprināšana un, iespējams, vēl visai pamatīga grozīšana. Un es domāju, ka visi - gan personas, uz kurām tātad šie noteikumi attiecas tieši, gan arī pats Ministru kabinets - būtu ieinteresēti, lai juridiski stabila situācija šajā jomā tiktu panākta ātrāk.

Kas attiecas uz šo normu, ka šie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja tie netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, tad tā acīmredzot automātiski atrisināsies tajā gadījumā, ja mēs pieņemsim šo trīs mēnešu laiku. Tātad neatbalstīsim nevienu no priekšlikumiem, to skaitā arī komisijas priekšlikumu.

Tātad es lūdzu balsojumu un aicinu balsojumā deputātus neatbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es sapratu, ka jūs esat pret visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 83. pantā?

K.Čerāns. Jā, tātad pret šo ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Ā, par ceturto daļu ir runa.

K.Čerāns. Jā, un es lūdzu balsojumu par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir Gorbunova kungs pieteicies. Jūs pēc pārtraukuma vēlētos? Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Daru zināmu, cienījamie kolēģi, ka pārtraukuma laikā pulksten 12.00 notiks Saeimas Prezidija sēde.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Martijans Bekasovs,

Jānis Bunkšs,

Roberts Dilba,

Juris Dobelis,

Kārlis Jūlijs Druva,

Oļģerts Dunkers,

Oskars Grīgs,

Edmunds Grīnbergs,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Kārlis Leiškalns,

Imants Liepa,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Andrejs Požarnovs,

Andris Rubins,

Māris Rudzītis,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, pārtraukums līdz 12.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Zālē 40 deputāti. Lūdzu atkārtotu zvanu!

Lūdzu atkārtotu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 44 deputāti. Pārtraukums - 5 minūtes. Varēsim sākt izmantot jauno Kārtības rulli. Frakciju vadītājus lūdzu sākt darbu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet savas vietas atkārtotai reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 61 deputāts. Turpināsim darbu.

Turpinām debates par 83.panta ceturto daļu.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas"Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Faktiski jau iepriekšējā lasījumā mēs debatējām par 81.panta būtību no likumdošanas viedokļa, no konstitucionālā viedokļa un tā tālāk. Un, protams, šeit var būt katram savi argumenti, saskaņā ar 81.pantu likumdošanā valdība var pieņemt normatīvos aktus... es atvainojos, noteikumus ar likuma spēku. Tur, kur ir parlamentāras iekārtas, vairākumā pasaules valstu, tādas lietas vairs vispār nepastāv. Par to mēs varam diskutēt, un katram var būt savs viedoklis. Bet, ja mums konstitūcija, ja mūsu Satversme nav mainīta, tad mums jādiskutē, kā šo 81.pantu pielietot tālāk mūsu Kārtības rullī.

Es ļoti īsi izteikšu savu viedokli un ceru, ka, apspriežot Kārtības rulli, mēs tiešām šeit neveidojam kaut ko pēc pozīcijas partiju principa vai pēc opozīcijas partiju principa, bet galvenais pēc tā, cik kvalitatīva ir mūsu procedūra un cik kvalitatīvi būs mūsu likumi. Tas, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā ar balsu vairākumu, es domāju, bija vienkārši nepārdomāts, - ka, ja triju mēnešu laikā kopš Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu iesniegšanas Saeimā minētie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku.

Pirmkārt, šeit tiešām nav nekādu kritēriju, kāpēc triju mēnešu laikā. Ja, pieņemsim, būtu ieraksts, ka Saeimas vai komisiju pienākums ir prioritāri izskatīt šos noteikumus, un tad, ja viņi nav izskatīti un ja nav pieņemts lēmums... Tad vēl varētu saprast, bet šeit ir tīri subjektīvi, vai komisija viņus izskata vai neizskata. Kāpēc viņi neizskata, kāpēc nav pieņemts lēmums? Vai tāpēc, ka komisijā nav bijis kvoruma, vai tāpēc, ka komisijā bija citi politiski svarīgāki likumi un tā tālāk, un tāpēc regulēt šo lietu ar galīgi subjektīvu tādu noteikumu - trīs mēneši, pieci mēneši, seši mēneši... Es personīgi nevaru to noteikt. Tīri no juridiskā viedokļa, ka te ir jābūt sešiem mēnešiem. Var būt sešarpus mēneši, var būt desmit, var būt trīs. Katrā ziņā nekādu paskaidrojumu šim procesam nav. Es saprotu, ka mūsu Satversmē, pielietojot šo 81.pantu un tālāk Kārtības rulli, bija jau paredzēta procedūra, kurā, no vienas puses, Ministru kabinetam bija dotas zināmas iespējas, it sevišķi izdarīt labojumus, kuri varbūt ir nepieciešami likumos, kurus vajag izdarīt ātrāk un savest kaut ko kārtībā likumdošanā, un tur šis 81.pants tiešām savu pozitīvo lomu spēlē.

No otras puses, ir skaidrs, ka Ministru kabinets nevar pieņemt šos noteikumus ar likuma spēku ļoti jutīgos politiskos jautājumos. Un to mēs redzējām, un Ministru kabinets, es domāju, nodemonstrēja pareizu attieksmi pret šo lietu, pieņemsim, pret zemes tirgu. Iebilda frakcijas no koalīcijas, no valdību atbalstošajām frakcijām, un Ministru kabinets nepieņēma, jo politiski jutīgus jautājums nevar ar noteikumiem pieņemt. Viņi ir jāizdiskutē Saeimā.

Otrs. Man liekas, ka Ministru kabinetam, pielietojot šos noteikumus, nevajag veikt kaut kādas reorganizācijas lietas, jo es domāju, ka Čerāna kungs pareizi teica, ka nevis 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem ir likuma spēks, bet tie ir pagaidu likumi. Un to jau tagad ir uztvēruši ļoti daudzi, piemēram, kad ir runa... Jā, ir pieņemti šie likumi, un tūlīt sāksies šīs investīcijas un viss pārējais. Nē, investori no ārzemēm prasa vispirms izskatīt viņus Saeimā, un viņi tikai tad nāks iekšā, jo uz pagaidu likuma pamata mēs nevaram darboties.

Tātad, redzat, šeit tā lieta nav viennozīmīga, var vienpusēji to lietu traktēt, bet var arī izvirzīt pretargumentus. Bet, ja jau 81.pants ir, tad mums nav jāpadara šī valdības... tā ir valdības zināma likumdošanas funkcija, ko viņai Satversme ir piešķīrusi. Nav jādara tā, lai viņa vispār paliktu par tādu pagaidu lietu, kas mūsu likumdošanu tikai zināmā mērā vēl vairāk sarežģīs un vēl vairāk padarīs nestabilāku. To, es domāju, mums nevajadzētu darīt, jo Saeimai ir iespēja - līdzko Ministru kabinets iesniedz Saeimā, noraidīt šos noteikumus ar likuma spēku un viņi zaudē šo spēku.

Saeimai ir iespējas pirmajā lasījumā nepieņemt, un līdz ar to arī šie noteikumi zaudē spēku. Bet, ja mēs izvirzām tīri subjektīvi, ka šiem noteikumiem vienkārši ir jāguļ Saeimā trīs vai sešus mēnešus, valdībai nav iespējas neko šeit darīt lietas labā, un mēs nenoraidām pēc kvalitātes principa, pēc lietderības principa, bet mēs noraidām viņus pēc principa, ka viņi vispār nav izskatīti komisijā sešu mēnešu laikā vai nav pieņemti Saeimā, un neprecizējam, kā viss tas ir noticis no kvalitatīvā viedokļa, tad man personīgi tas nav pieņemams. Tad man ir pieņemamāks ierobežojums, ko ierosinājuši deputāti Panteļējevs, Leiškalns, Ābiķis, Apinis, Seiksts, Lībane, Bunkšs: "Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, minētie noteikumi zaudē spēku." Es domāju, ka tur jau ir faktiski šie seši mēneši, jo valdība un Saeima... viņi ar to rēķināsies. Valdībai būs jārēķinās, ka pēdējā savas darbības laikā viņa nevar pieņemt šos noteikumus ar likuma spēku, kuri pēc tam nākošajai Saeimai būs jāievēro, jo viņus noraidīt tādā veidā nevarēs, bet viņi varēs tos skatīt tur likumdošanas veidā. Tāpēc man liekas, ka šeit jau ir šis princips, es varētu teikt, sešu mēnešu princips, kaut gan es personīgi neesmu par mēnešiem. Kā tas ir? Es nezinu, kā juristi to tik viegli tā nodefinē - bija trīs mēneši, nē, tagad būs seši mēneši! Kāds kritērijs šiem mēnešiem? Viens no kritērijiem varētu būt tiešām tāds, ka izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā. Likumdošanai ir sava kārtība. Viņi netiek apstiprināti Saeimas pilnvaru laikā, kura nodevusi komisijām, un minētie noteikumi zaudē spēku. Tas ir kaut kāds juridisks kritērijs, bet nevis trīs mēneši, divi mēneši, viens mēnesis, kur netiek likums kvalitatīvi analizēts, vērtēts un šajā sakarā netiek pieņemts Saeimas lēmums, bet vienkārši tiek pasludināts, ka seši mēneši vai trīs mēneši ir beigušies un šiem noteikumiem vairs nav likuma spēka. Ja nebūs pieņemts tas priekšlikums, ka, ja izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodeva komisijām, tad minētie noteikumi zaudē spēku, ja šis priekšlikums netiks akceptēts, tad, protams, ir jābalso par tiem komisijas sešiem mēnešiem, bet tad es ik pēc mēneša juristiem prasīšu, kā tad ir ar tiem mēnešiem.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, precizēsim! Jūs aicināt balsot par priekšlikumiem, atbalstot tos, ko ir parakstījusi deputātu grupa, sākot ar Andreju Panteļējevu, jā?

A.Gorbunovs. Jā. Es atvainojos, es sākumā neko nepateicu par procedūras lietām. Faktiski mēs esam sākuši debatēt, šeit ir dažādi priekšlikumi, un es pieteicos par priekšlikumu ...

Sēdes vadītāja. Nu jā, bet man nebija pierakstīts, par kuru priekšlikumu jūs esat pieteicies. Nē, mums bija aicinājums pirms tam - balsot par visiem, tos noraidot. Tāds bija deputāta Čerāna priekšlikums - balsot par visiem, arī par komisijas, un visus noraidīt, ja es pareizi atceros. Nē? Nē, tagad ir runa par 83.panta ceturto daļu, nevis par pantu kopumā. Nē, nē, mēs runājam tikai par ceturto daļu kā atsevišķi izskatāmu punktu. Jā, balso par visiem, bet jūs aicināt balsot par to, ko parakstījusi deputātu grupa ar Andreja Panteļējeva kā pirmā parakstu.

A.Gorbunovs. Jā. Tā kā nebija noteikta procedūra apspriešanai pa daļām atsevišķi, tad es runāju par visiem. Es aicinu balsot par deputātu Ābiķa, Apiņa, Seiksta, Lībanes, Bunkša, Leiškalna, Panteļējeva priekšlikumu, kurš ir daļa no komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Un viņa nepieņemšanas gadījumā jūs atbalstāt komisijas priekšlikumu?

A.Gorbunovs. Tā tas būtu. Es vēl domāšu.

Sēdes vadītāja. Labi. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Lai būtu precīzi, 83.panta ceturtajā daļā...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā, lai visi jūs dzird.

K.Čerāns. 83.panta ceturtajā daļā man nav iebildumu pret komisijas slēdzienu, ka viņi noraida deputāta Kalviņa un Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu. Un man nav iebildumu arī pret to komisijas slēdzienu, ka viņi noraida gan deputātu grupas, sākot ar Panteļējeva kungu, priekšlikumu, iestrādādami to komisijas redakcijā, un noraida Endziņa kunga priekšlikumu, bet mans aicinājums būtu, iebilstot pret komisijas slēdzienu, tomēr balsot par komisijas priekšlikumu un balsojumā to noraidīt. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mums vispirms ir ... viens, divi, trīs, četri priekšlikumi. Vai par Kalviņa kunga priekšlikumu kāds aicina balsot? Neaicina neviens. Tātad Kalviņa kunga priekšlikums nav balsojams. Čerāna kungs, neejiet prom! Nav balsojams.

Vai par Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikumu kāds aicina balsot? Neaicina neviens balsot. Noņemts.

Par nākamo - deputātu grupas priekšlikumu, kuru deputāti ir parakstījuši ar Andreju Panteļējevu kā pirmo parakstītāju, ir Anatolija Gorbunova aicinājums. Tātad balsojams.

Deputāta Endziņa priekšlikums - tas ir tālāk.

Tālāk. Čerāna kungs, par ko tad jūs aicināt balsot vai nebalsot? Es gribu tikt skaidrībā, jo mums ir pieci priekšlikumi. Lai deputātiem ir pilnīgi skaidrs, pasakiet, par ko jūs konkrēti aicināt balsot pēc tam, kad būs pabeigts balsojums par šo priekšlikumu, ko iesniegusi deputātu grupa.

K.Čerāns. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputātu grupa, un pēc tam es prasu balsojumu par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Komisijai patstāvīga priekšlikuma nav. Ir panta ceturtās daļas komisijas redakcija, kur ir apkopots tā, kā komisija to ir uzskatījusi. Komisijas priekšlikuma kā tāda šeit mums...

K.Čerāns. Šeit ir komisijas priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Tātad ir runa par komisijas ieteikto 83.panta ceturtās daļas redakciju. Tā, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Es atvainojos, par komisijas priekšlikumu. Šeit skaidri rakstīts: "iestrādāts komisijas priekšlikumā". Pēdējie vārdi 4.ailē.

Sēdes vadītāja. Tur ir kopā iestrādāts viss. Tātad jūs aicināt balsot par 83.panta ceturtās daļas trešā lasījuma redakciju, jā?

K.Čerāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Labi. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Mēs nevaram tā automātiski balsot par šo ceturto daļu, kuru ierosina deputātu grupa, jo šī ceturtā daļa komisijas sagatavotajā redakcijā skan pavisam savādāk. Es gribētu, lai mēs balsotu par komisijas sagatavoto redakciju, proti, to, kura ietver sevī deviņas daļas, jo pirmajās astoņās ir runa par pavisam citiem jautājumiem, nevis par tiem, par kuriem mēs šobrīd debatējam. Faktiski deputātu iesniegtie priekšlikumi visi ir alternatīvi komisijas izstrādātās redakcijas devītajai daļai. Tai balsošanas tehnikai vajadzētu būt šādai, jo pretējā gadījumā, ja mēs izslēgsim komisijas sagatavoto ceturto daļu, radīsies pilnīgs sajukums un mēs šo atbildīgās komisijas ļoti loģiski izstrādāto un juridiski korekto panta redakciju vienkārši sabojāsim, un Kārtības rullis nebūs darbam derīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es atgādināšu deputātiem Kārtības ruļļa - tā, pēc kura mēs strādājam šodien, - 101.panta pirmo daļu: "Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:

1) priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta; (tādu mums nav);

2) priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma; (mums šodien prasīja balsot tikai par vienu priekšlikumu);

3) priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma; (tas ir viens, pats par sevi...);

4) atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir minēts pēdējais.

Es nevaru pārkāpt Kārtības rulli un likt vispirms balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu! Komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirms balsošanas es gribu pievērst jūsu uzmanību šā paša 83.panta pirmajām astoņām daļām, kuras mēs akceptējām. Pievērsiet uzmanību septītajai daļai! Šeit jau ir tā novitāte, kuru ierosina Juridiskā komisija. "Ja Saeima pieņem lēmumu par Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, turpmāk šie noteikumi izskatāmi kā likumprojekti likumdošanas kārtībā....,"- tā ir vecā norma. Tālāk: "...uzskatot, ka ar brīdi, kad pieņemts lēmums par nodošanu komisijām, attiecīgais likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā." Tātad mēs esam jau saīsinājuši. Nodošana komisijām jau pati par sevi ir pirmais lasījums.

Tālāk. Ja jūs paskatītos 24.lappusē, kur ir 90.panta trešā daļa, jūs redzētu, ka ir priekšlikums papildināt 90.pantu ar šādu trešo daļu: "Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām." Tātad atkal mēs ejam uz to, lai paātrinātu šo procesu kā tādu.

Un beidzot - 92.panta pirmās daļas 2.punkts 25.lappusē. Paskatieties, šeit ir atkal ielikts iekšā precizējums: "pçc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām". Proti, ir iespēja pieņemt arī... arī vēl par steidzamiem... līdz ar to, teiksim, izskatīt to vēl ātrāk...

Gorbunova kungs iebilda pret šo termiņu - seši mēneši. No kurienes ir radies šis termiņš - seši mēneši? Kā jūs atceraties, attiecībā uz otro lasījumu bija Juridiskās komisijas priekšlikums šo triju mēnešu vietā noteikt termiņu - seši mēneši. Tas tika izteikts, vadoties tieši no praktiskajiem apsvērumiem. Jo mēs bijām liecinieki tam, ka šajā pašā pārtraukumā, Lieldienu pārtraukumā, Kabinets pieņēma ... 51 noteikumu laikam, ja?

Sēdes vadītāja. 62.

A.Endziņš. ...62 noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā. Tagad iedomāsimies: ja ir tikai trīs mēneši, tad var rasties tāda situācija, ka tīri tehniskā ziņā ir neiespējami šos noteikumus izskatīt. Mēs esam jau ielikuši tagad, pēc mūsu, Juridiskās komisijas, ieteiktās konstrukcijas, tādu normu, lai tas ietu ātrāk un lai dotu šo prioritāti. Tāpēc būtībā mūsu priekšlikums, kurš tagad ir nevis ceturtā daļa, bet 9.punkts, ir kompromisa priekšlikums. Seši mēneši - tas ir laiks būtībā, varētu teikt, divu sesiju ietvaros. Bet ir arī deputātu grupas priekšlikums, kurā ir runa par tādu situāciju, ja šie noteikumi netiek apstiprināti Saeimas pilnvaru laikā. Jo, ja šā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā ir pieņemti noteikumi pirms vēlēšanām, tajā pārtraukumā, tad praktiski ir "ceitnots". Līdz ar to jau tie uzreiz zaudē savu spēku. Tātad ir skaidrs, ka valdībai ir jādomā arī par šo termiņu, cik tas ir nopietni, cik tas ir pareizi. Tāpēc es pirms balsošanas aicinu to visu pārdomāt un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas, manuprāt, ir visloģiskākais un visoptimālākais.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad pirmais balsojums, ja skatāmies rindas kārtībā, ir par 3.priekšlikumu: "Izteikt 83.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, minētie noteikumi zaudē spēku."" Par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsot tātad par komisijas ieteikto 83.panta ceturtās daļas redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Endziņš. Tā būs tagad devītā daļa. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Devītā daļa jaunajā redakcijā. Tātad ir runa par to tekstu, kas ir pēdējā ailītē.

Vēlreiz lūdzu deputātus pievērst uzmanību: jaunā devītā daļa, pēdējā ailīte. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 11. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Kārtības ruļļa 84.pantu. Ir deputāta Jirgena priekšlikums. Atklāti sakot, Jirgena kungs komisijas sēdē teica, ka, ja Saeima akceptēs šo komisijas ieteikto variantu, tad viņš prasību balsot par savu priekšlikumu neuztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es biju uz trešo lasījumu sagatavojis un iesniedzis komisijā trīs priekšlikumus gan par šo pantu, gan par tālākajiem, un, protams, es iesniedzu šos priekšlikumus, balstoties uz to redakciju, kādu mēs pieņēmām, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tā kā konceptuāli tagad pēc komisijas piedāvātā varianta ir mainījusies 83.panta redakcija, un es to atbalstu tagad pieņemtajā redakcijā, tad es šo un arī nākamos savus priekšlikumus atsaucu un neuzturu spēkā balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es savu priekšlikumu uzturu spēkā, un man ir šādi argumenti: te nav runa par 81.pantu, te ir runa par vispārējo likumdošanas kārtību. Es ļoti lūdzu paskatīties, kā ir spēkā esošajā jeb otrā lasījuma redakcijā. Proti, nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu. Situācija reizēm rodas paradoksāla. Proti, 5.Saeimas laikā pēc spēkā esošā Kārtības ruļļa deputātu grupa, kurā ietilpa "Latvijas ceļš", "Kristīgo demokrātu savienība" un vēl vesela rinda deputātu, iesniedza priekšlikumu. Ja jūs tas interesē, varu pateikt, ka tas bija par Rīgas Doma lietu sakārtošanu un nodošanu evaņģēliski luteriskajai baznīcai, ievērojot arī valsts intereses. Šis projekts bez argumentiem nogulēja vienā komisijā, es nesaukšu, kurā. Bez argumentiem! Komisija pēc vairākkārtēja lūguma nesniedza nekādus pierādījumus, vai likumprojekts ir labs vai slikts. Argumentu nav, projekts divus gadus guļ, nekādas atbildības par to nav. Tagad, ja komisijas sastāvs ir vienās politiskajās pozīcijās, bet iesniedzējs ir citās politiskajās pozīcijās, tad neviens neuzliek tai nekādus pienākumus, tā projektu var "marinēt" divus, trīs gadus, un nekā līdz ar to nav. Es domāju, ka šeit ir viena loģika.

Es saprotu Juridisko komisiju, kura strādā ar pārslodzi. Es nezinu, vai tas ir pareizi, ka gandrīz visi likumprojekti tiek dublēti ar Juridisko komisiju. Šī komisija tiešām strādā ārkārtīgi saspringtā režīmā, bet vai tas varētu būt arguments, kas ļauj citām komisijām vispār neko, piedodiet, nedarīt, ja likumprojekts nepatīk. Pēc mana skatījuma, nekas ļauns nenotiktu, jo arī Juridiskā komisija strādā, kā es jau teicu, ar pārslodzi, un pēc šī termiņa izbeigšanās var lūgt Saeimu pagarināt konkrētā projekta izskatīšanas laiku, bet tad katrā ziņā Saeima būs kaut cik spējīga kontrolēt likumprojekta virzību un neradīsies precedenti, par kuriem es runāju. Un tas nav vienīgais gadījums. Es uzturu spēkā un ļoti lūdzu deputātus likumdošanas sakārtošanas labad un varbūt pat likumdošanas efektivitātes labad balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Antona Seiksta priekšlikums ir ārkārtīgi labs un ārkārtīgi nepieciešams, taču, ja to pieņemtu, mēs nonāktu pretrunā ar nule pieņemtajām normām, kas attiecas uz 81.pantu. Tas ir pirmkārt. Bet no politiskā viedokļa šis priekšlikums ir atbalstāms, jo iepriekšējā parlamenta laikā bija vērojama tāda situācija, ka opozīcijas deputāti iesniedza veselu rindu labu likumprojektu un faktiski komisijās tie tika "nogremdēti". Šādu likumprojektu skaits sniedzās vairākos desmitos, faktiski šī norma ir vērsta uz to, lai, pirmkārt, atbalstītu šos opozīcijas likumprojektus, lai viņi netiktu "nogremdēti".

Otrkārt, lai Saeimas darbs tiktu kaut kādos termiņos ierobežots un stimulēts, bet diemžēl šis priekšlikums ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajām normām. Tādēļ diemžēl viņš nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo Seiksta kunga priekšlikumu?

Pirmām kārtām šeit tekstā ir sacīts: "Ar Saeimas balsojumu komisijām nodotais likumprojekts izskatāms ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā." Izskatāms divos lasījumos, trijos lasījumos vai pirmajā lasījumā - par to jautājumu nav. Izskatāms - tātad būtībā tas ir jāizskata cauri. Es saprotu Seiksta kungu, bet, ja mēs paskatāmies tagad statistiku attiecībā uz komisijām, tad Cilvēktiesību komisijā vispār ir bijuši četri likumprojekti un pašreiz ir trīs, tas ir, komisijām nodotie likumprojekti. Es saprotu, ka bija pretenzijas pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju 5.Saeimas ietvaros, kura šo jūsu ierosināto likumprojektu tā arī neizskatīja un nevirzīja tālāk. Tad arī man liekas, ka vispār visas 5.Saeimas laikā šī komisija laikam kādus piecus vai sešus likumprojektus vispār izskatīja. Un pašreiz viņai, šai komisijai, ir četri likumprojekti darba kārtībā, bet tajā pašā laikā jūs vēl pieminējāt Juridisko komisiju vai, ņemsim, Finansu un budžeta (nodokļu) komisiju. Uz Ārlietu komisiju šeit vairāk tiek virzīti līgumi, kaut gan it kā pēc skaita visvairāk ir Ārlietu komisijai - 34, kas ir bijuši. Taču tie ir līgumi. Tie ir citādāki, vieglāki.

Otrs arguments, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja. Redzat, kas ir par lietu! Ja tik tiešām šie likumprojekti sanāks tādā daudzumā, ka tīri fiziski tas nebūs iespējams, tad mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kāda mums šodien ir gan ar Kriminālprocesa kodeksu, gan ar Civilprocesa kodeksu, ka it kā tiek noteikti termiņi, kādos ir jāizskata lietas, bet tajā pašā laikā jau šodien civillietas nozīmē kaut kur uz gada beigām vienkārši tāpēc, ka fiziski nav iespējams izskatīt. Lūk, tāda ir motivācija.

Juridiskā komisija neatbalstīja, un es aicinu katrā ziņā pievērst vairāk uzmanību tai redakcijai, kāda pašreiz ir. Proti, tātad arī pašiem deputātiem vairāk sekot un rūpēties, un cīnīties par to, lai ierosinātais likumprojekts gūtu šo virzību, galu galā kaut vai, teiksim, sūdzēties Mandātu un iesniegumu komisijā vai vērst Saeimas Prezidija uzmanību uz šo, piedot tātad publicitāti. Tajā pašā laikā attiecībā uz nodošanu komisijām varētu aicināt un rosināt uzreiz noteikt šos konkrētos priekšlikumu iesniegšanas termiņus. Tātad - lai paātrinātu šo procesu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāts Jirgens savu priekšlikumu ir atsaucis, bet deputāts Seiksts uztur spēkā prasību par sava priekšlikuma balsošanu, tad balsosim deputāta Seiksta priekšlikumu - papildināt Saeimas kārtības ruļļa 84.pantu ar otro daļu šādā redakcijā... Deputātiem redakcijas teksts ir zināms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 11, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies. Tātad spēkā paliek Juridiskās komisijas priekšlikums.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 85.pantu, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt ar ceturto daļu.

Tas ir attiecībā uz tiem gadījumiem, kad ir vēlāk nodots likumprojekts un kad tiek iekļauts jau iepriekš nodotajā likumprojektā. Un šeit ir precizēts, ka priekšlikuma statuss ir tām iekļaujamajām likumprojekta daļām, kuras atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt. Proti, ja atbildīgā komisija iekļauj vienā likumprojektā otru, tad tie ir izskatāmi katrs kā priekšlikums, un nevarētu būtu tāda situācija, ka tās normas no otra likumprojekta, kuras komisija neatbalsta, pazūd kaut kur. Tātad viņām visām ir priekšlikuma spēks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir par Kārtības ruļļa 86.pantu. Šeit ir priekšlikums papildināt, ko ir iesniedzis deputāts Endziņš, - pirmām kārtām papildināt 86.pantu ar jaunu otro un trešo daļu, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, izsakot pantu jaunā redakcijā, iekļaujot arī Endziņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Un deputāts Jirgens, kā jūs jau dzirdējāt, savu priekšlikumu attiecībā uz šo pantu atsauca, jo tas ir kontekstā ar iepriekšējo Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens noņem savu priekšlikumu. Paldies. Tātad pieņemts, ja deputātiem nav iebildumu.

A.Endziņš. Un tālāk vēl ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 86.pantu pēc līdzšinējās otrās daļas ar jaunu piekto līdz devīto daļu. Šis teksts, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 90.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, par kuru es jūs jau informēju, proti, ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām. Šeit mēs zināmā mērā ņēmām vērā Jirgena kunga priekšlikumu, kurš bija iepriekš izteikts, bet tikai citā vietā un citā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 91.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro daļu, un redakciju jūs redzat.Tas ir saistīts ar to, ka tiek apvienoti četri likumprojekti, bet tajā pašā laikā, kā jūs redzat, mans piedāvājums ir izslēgt 91.panta otro daļu, kas attiecas uz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem. Un šajā sakarībā, lūdzu, pievērsiet uzmanību pārejas noteikumu otrajam punktam, jo šī pati doma, kas pašreiz ir bijusi otrajā daļā, tiek pārcelta uz pārejas noteikumiem, sakarā ar to, ka pēc tās jaunās konstrukcijas šī norma vairs nevar darboties, jo, ja nodod komisijām, tas tiek uzskatīts par pirmo lasījumu, bet ir atruna, ka tas neattiecas uz tiem, kuri ir nodoti komisijām līdz Kārtības ruļļa jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk 92.pantā Juridiskā komisija ierosina izteikt pirmās daļas otro teikumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Redakcijas teksts deputātiem ir. Iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 95.pants. Par 95.pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pirmajā daļā izslēgt vārdus "un papildinājumiem". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - papildināt Saeimas kārtības rulli ar jaunu 95.¹ pantu, ko ierosina deputāts Endziņš. Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja ar grozītu redakciju. To, ko piedāvā komisija, jūs redzat labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 96.pantu ir arī deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 96.pantu ar trešo daļu. Redakciju jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 108.pantu, ko arī ierosina deputāts Endziņš, - papildināt 108.pantu ar trešo daļu. Šis priekšlikums ir analoģisks ar otro lasījumu, tikai šeit ir runa par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 114.pants. Šeit ir deputāta Jirgena priekšlikums, kuru deputāts Jirgens arī atsauc, jo mēs esam iestrādājuši citu konstrukciju.

Sēdes vadītājs. Jirgena kungs, jūs to apstiprināt? Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 117. un 118.pants, kur otrajā lasījumā mēs izteicām šos abus pantus jaunā redakcijā. Un šeit ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 117.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to akceptēja. Otrajā lasījumā bija 48 stundas, šeit Juridiskais birojs motivēja "vismaz 72 stundas", tas ir pats reālākais, kādā veidā, secībā tas viss var notikt, un es lūdzu to atbalstīt arī cienījamo Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par piekto daļu šeit bija deputāta Endziņa un Juridiskā biroja priekšlikums - novērst tehnisku kļūdu, kas bija otrajā lasījumā, - atsauce nevis uz trīspadsmito, bet uz divpadsmito daļu. Un ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt piektajā daļā vārdus "izskatīšanu tajā pašā sēdē" ar vārdiem "iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā". Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāte Prēdele ir pieteikusies runāt. Piedodiet, Prēdeles kundze, runa ir par desmito... Tā, vai pret šī panta daļu deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par panta sesto daļu arī ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru Juridiskā komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 117.panta septīto daļu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija daļēji iestrādāja savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Attiecībā uz panta desmito daļu ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums papildināt 117.panta 10.punktu ar otro teikumu, proti: "Izskatot patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas referenta ziņojuma debates par patstāvīgo priekšlikumu netiek atklātas." Juridiskā komisija nopietni diskutēja par šo priekšlikumu un to neatbalstīja pēc būtības. Bet iesniedzēji acīmredzot ir kļūdījušies, jo šeit, pie 117.panta 10.punkta, šis priekšlikums nav loģisks. Tas acīmredzot varētu attiekties uz nākamo - 118.pantu, kur jau ir runa par debatēm kā tādām. Attiecībā uz šo pantu šis priekšlikums ir absolūti nevietā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs. Uzsākam debates. Debatēs ir pieteikusies Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā redzams, tiešām tā ir tehniskas dabas kļūda, kuru ir pieļāvusi mūsu komisija, jo tiešām šis priekšlikums jēdzīgāk iederētos 118.panta desmitajā daļā, bet es domāju, ka šī tehniskā kļūda nav par iemeslu tam, lai noraidītu šo priekšlikumu pilnībā. Tāpēc šajā brīdī es runāju Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā un gribu mazliet raksturot to diskusiju, kura bija mūsu komisijā sakarā ar šo priekšlikumu.

Uzņemšana Latvijas pilsonībā ir viens no lielākajiem pagodinājumiem, kādu mēs varam dot Latvijas iedzīvotājam. Patiesībā tas jau ir nākamais pagodinājums tūlīt pēc valsts ordeņa pasniegšanas. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka tiek veikts it kā dubults darbs komisijā un pēc tam atkal Saeimā. Tieši no morāles viedokļa, mūsuprāt, nav pieļaujams tas, ka pēc ziņojuma par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem un šā cilvēka jeb pretendenta biogrāfijas izklāsta un raksturojuma... mūsuprāt, tieši no morāles viedokļa nav pieļaujamas garas un plašas debates, tā, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpēc es jums pastāstīšu, kā šobrīd komisijā notiek šīs pretendenta lietas, ja tā drīkst sacīt, izskatīšana. Katra pretendenta dokumentu mapīte, kur ir iekšā biogrāfija, attiecīgie ieteikumi un viss pārējais, tiek izskatīta slēgtā komisijas sēdē, kurā netiek pieļauta žurnālistu klātbūtne. Bet nekur nav teikts, ka tur nedrīkst piedalīties jebkurš no deputātiem. Un, lūk, mēs slēgtā sēdē izskatām visu šo lietu, uzaicinām pašu pretendentu, viņam tiek uzdoti un var tikt uzdoti absolūti jebkādi jautājumi, arī tas mūsu komisijā notiek. Vēl vairāk, - ja ir šaubas par viena vai otra pretendenta kaut kādām darbībām, rīcībām un biogrāfijas datiem, komisija rīkojas tādējādi, ka pieprasa izziņas un dokumentus no attiecīgām iestādēm. Bet kas tad notiek sēdē, pēc tam, kad mēs slēgtā sēdē esam visus šos jautājumus izskatījuši un ir nobalsots komisijā, kurā piedalās absolūti visu frakciju pārstāvji, kad ir dota iespēja pretendentam apstrīdēt vai noliegt vienu vai otru apgalvojumu? Sēdē viss sākas no jauna un var būt pat tā, ka šis cilvēks saņem varbūt tādus apvainojumus, kurus viņš varētu un gribētu apstrīdēt, taču viņam nav nekādu tiesību šeit nākt un runāt. Tāpēc mēs domājam par to, ka vajadzētu varbūt uzlabot un papildināt komisijas darbu tādējādi, ka, jau sākot ar nākamo reizi, kad mēs apspriedīsim pretendentu pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, jau divas nedēļas pirms apspriešanas katrs deputāts saņems visus esošos dokumentus savā kastītē, savā dokumentu mapītē, tad frakcijas savā sēdē varēs apspriest katru no šiem pretendentiem, savācot savas ziņas un savus viedokļus, un savus apsvērumus, un tad savukārt slēgtā sēdē šo frakciju pārstāvji varēs atnākt un izteikt savas pārdomas un savus viedokļus, un savus spriedumus. Tādējādi, mūsuprāt, šī apspriešana būtu ievērojami cilvēciskāka tieši no morālā viedokļa, jo, neapšaubāmi, šī pilsonība par īpašiem nopelniem ir jādod tikai pašiem cienījamākajiem cilvēkiem, un es domāju, ka mūsu priekšlikums nekādā ziņā neapdraud demokrātiju Saeimā. Gribētos, lai arī jūs pārdomātu šo, manuprāt, morāles jautājumu un atbalstītu komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, godātais Prezidij! Es tikai sniegšu informāciju. Piedodiet, par iepriekšējo balsojumu... Es pieņemu par obligātu Saeimas balsojumu, taču mēs, šeit ar juristiem apspriežoties, atradām formulējumu... par šo jautājumu, kas bija par šiem trim terminiem... atradām formulējumu, un mēs to "bîdīsim tālāk". Bet attiecībā uz šo jautājumu es absolūti un pilnīgi piekrītu katram vārdam, ko teica Prēdeles kundze. Ja šādās debatēs deputāti būtu atbildīgi par to, ko viņi saka... bet bieži vien tiek sarunāts tas, ka cilvēks vispār ne tikai nevar oponēt, bet var gadīties, ka var tikt arī zināmā mērā apvainots. Es ļoti lūdzu... arī pie 118. panta šis priekšlikums ir tikpat nepiedienīgs kā pie šā. Es tomēr uzturu spēkā Prēdeles kundzes priekšlikumu un domāju, ka nekas ļauns šeit nenotiks, bet katrā ziņā šāda situācija, kāda mums reizēm parādās, nav pieļaujama. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es esmu personīgi, pēc privātas iniciatīvas.... Ja man ir pēc mēneša plānojams varbūtējais kandidāts, es jau šodien mutiski informēju savu komisiju, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisiju, ka, lūk, tāds un tāds pretendents būs: ja ir iebildumi, lūdzu, meklējiet argumentus, runājiet! Bet katrā ziņā absolūti nav pieļaujama cilvēka "izķidāšana" pa radio visas valsts priekšā.

Es tomēr uzturu spēkā prasību par balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

P. Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es vispār esmu personīgi pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo, redzot, kā tas ir noticis un kā tas notiek, un kā tas laikam turpinās notikt, man šāds veids nav pieņemams. Bet mani nepārliecināja ne Prēdeles kundzes sacītais, ne Seiksta kunga sacītais. Absolūti nepārliecināja. Un jo vairāk, ja jūs, Seiksta kungs, sakāt, ka deputāti nenesot atbildību... Kā tad tā? Deputāti ir tik bezatbildīgi, ka atļausies šeit no šīs augstās tribīnes runāt tādas lietas, kuras, tā sakot, normālā sabiedrībā ir nepiedienīgas? Nu kā tad mēs tā novērtējam savus kolēģus? Vai patiešām mēs esam tik ... nu, morāli tik zemā līmenī, ka šeit no šīs augstās tribīnes runāsim tādas lietas, kas apvaino attiecīgos cilvēkus, par kuriem spriežam?

Un vēl. Bet tad, ja šīs komisijas lēmums ir negatīvs, - vai arī tad nerunāsim šeit? Vai deputātiem nav jādzird, kāpēc jūs noraidījāt, kāpēc pieņēmāt šādu noraidošu lēmumu? Vai tad arī nav jārunā šeit? Es domāju, ka ir jārunā. Galu galā tas nav nekas slēpjams, un šāda pieņemšana un apmierināšanās... ierosinājums šeit neturpināt šīs debates... tā sakot, piešķirt to pilsonību klusi, paslepus - tā apmēram tas izklausās.

Es savā vārdā un arī mūsu frakcijas vārdā noraidu šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Šoreiz es pilnīgi pievienojos Tabūna kungam. Kāpēc? Redziet, ja ir kaut kas neapspriežams, tāds jautājums, kas nav "caurspīdīgs", tādā gadījumā rodas dažādas domas. Jā, es netaisos nosaukt nevienu uzvārdu, bet es uzskatu, ka vienam pretendentam, kuram mēs piešķīrām pilsonību ārpus kārtas, šie nopelni nemaz tik ārkārtēji nebija. Viņš bija "vajadzīgs pilsonis". Man gribas pateikt vienu citu lietu: ja jau Latvijas pilsonība ir tik - un es uzskatu, ka tas pagodinājums ir daudz augstāks par jebkura ordeņa piešķiršanu, jo staļļmeistaram piešķirts ordenis vēl nedod viņam tiesības saukties par Latvijas pilsoni, - tādā gadījumā es tomēr gribētu, lai tad, ja ir šis ārkārtas gadījums, kad cilvēks ir izdarījis kaut ko sevišķu mūsu valstij, sevišķu mūsu Latvijai, mēs visi zinātu visu par viņu. Ja jau, atvainojiet, katram ministram, kuram katram deputātam ir jābūt pilnīgi "caurspīdīgam" kā presē, tā tautas priekšā, tad šāds ārkārtējs gadījums, protams, ir apspriežams visas tautas priekšā vai vismaz tautas pārstāvju priekšā, kādi esam mēs. Un pilnīgi piekrītu Tabūna kungam: ja nu tomēr komisija kaut kādu apsvērumu dēļ būs nospriedusi, ka pretendents ir slikts, vai tad mēs nedrīkstam zināt šos faktus?

Un pats beidzamais. Ja cilvēks tik tiešām ir pelnījis šo pilsonību, tad diez vai nu kāds deputāts nolaidīsies līdz tik zemam līmenim, ka gribēs izdarīt tādu kriminālsodāmu pārkāpumu kā goda un cieņas aizskaršanu. Par to galu galā deputātu var sodīt, ja Saeima tam piekritīs. Līdz ar to es neredzu nekādu vajadzību komisijas rokās nodot iespēju izvērtēt šos jautājumus, bet liegt šo iespēju mums, visiem simts Latvijas deputātiem. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas ierobežo atklātības iespējas, deputāta tiesības un galu galā var veicināt arī korupciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, cilvēkam, kas pretendē vai nu uz kādu apbalvojumu, vai kādu augstu amatu, vai arī uzskata, ka viņam ir īpaši nopelni Latvijas labā un ka tāpēc viņš ir cienīgs saņemt Latvijas pilsonību, jebkurā no šiem gadījumiem ir jābūt gatavam uz to, ka viņa rīcība tiks publiski vērtēta, apspriesta un izvērtēta, un šis process nedrīkst notikt kaut kādās slēgtās sēdēs, slepenības atmosfērā, un visiem šiem argumentiem "par" un "pret" ir jābūt pieejamiem ne tikai Saeimas deputātiem, bet, tā kā Saeimas sēdes ir atklātas, tiem jābūt pieejamiem arī visai sabiedrībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Argumenti jau šeit tika minēti, es tikai vēl gribu piebilst, ka jebkurš deputāts, kuram ir vēlēšanās nepiedalīties debatēs par konkrēto kandidatūru, ja ir iesniegts projekts par pilsonības piešķiršanu, var nepiedalīties šajās debatēs. Bet, lūdzu, neierobežosim tos deputātus, kuri grib šajās debatēs piedalīties un, uzņemoties atbildību par to, ko viņi saka, tomēr grib kaut ko pateikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu - papildināt 117. panta 10. punktu ar otro teikumu. Teikuma redakcija deputātiem ir. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad tiek pieņemts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Lūdzu, Endziņa kungs! Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk. 118. panta devītajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālu precizējumu 118. pantā? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Ir priekšlikums par 119. pantu. Otrajā lasījumā 119.- 123. pants tika izteikts jaunā redakcijā. Attiecībā uz 119. panta otro daļu ir deputāta Čerāna priekšlikums svītrot otro daļu un attiecīgi pārnumurēt pārējās turpmākās daļas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, kaut gan... varētu teikt, ka daļēji atbalstīja, jo Juridiskā komisija iesaka svītrot otrajā daļā vārdus "konstatējumu vai" un līdz ar to panta otrās daļas teksts būtu šāds: "Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti, nav ieteicams ietvert jautājumā vērtējumu."

Sēdes vadītājs. Debatēs jautājumā par 119. panta otro daļu ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šā likumprojekta 119. panta otrā daļa - arī komisijas redakcijā atbalstītajā - tomēr joprojām satur... viņa ievieš likumā juridiskā kārtā neizšķiramus un subjektīvus jēdzienus, piemēram: "Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti." Ko viens ministrs var atbildēt īsi un konkrēti, to otrs nevarēs vai varbūt negribēs varēt, un tādēļ, manuprāt, nevajadzētu iestrādāt likumprojektā šādas normas, kas pieļauj šādas subjektīvisma iespējas, nevajadzētu ietvert šādas juridiski strikti nenormējošas normas. Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu un vispār šo 119. panta daļu svītrot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu, Endziņa kungs, komisijas vārdā!

A.Endziņš. Man liekas, ka es jau otrajā lasījumā norādīju, ka otrā lasījuma teksts būtībā ir vārds vārdā ņemts no Vācijas parlamenta - Bundestāga Kārtības ruļļa. Mēs jau gājām pretim tiktāl, ka izsvītrojām šos vārdus "konstatējumu vai", jo ir iespējams, ka varbūt grūtāk... Vācijas parlamentā problēmas līdz šim nav radušās. Aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 119. panta otro daļu, attiecīgi pārnumurējot turpmākās daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par šā paša panta trešo daļu. Te ir divi priekšlikumi - viens, ko iesniedzis deputāts Čerāns (to jūs redzat trešajā ailītē), un otrs, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu un atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, un līdz ar to ierosina trešo daļu izteikt šādi: "Ja deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi "steidzams jautājums" un motivējot steidzamību."

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par 119. panta trešo daļu ir pieteicies Kārlis Čerāns. Čerāna kungs, vai jūs runāsiet pietiekami īsi? Mēs paspēsim?

Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns.

Es domāju, ka lietas būtība šeit ir skaidra. Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jūs uzturat spēkā prasību par balsošanu par jūsu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu - svītrot 119.panta līdzšinējā trešajā daļā vārdus, kas ir redzami tabulā. Tālāk - kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 11, atturas - 23.Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Ir priekšlikums par šā panta piekto daļu. Juridiskais birojs ierosina izteikt šo daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, papildinot šo panta daļu ar vārdiem "Prezidija noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 120.pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Acīmredzot turpināsim pēc...

Sēdes vadītājs. Par 120.panta pirmo daļu Čerāna kungs ir pieteicies debatēs.

A.Endziņš. Bet vai paspēs?

Sēdes vadītājs. Paspēsim. Lūdzu, Čerāna kungs! Piecas minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir jautājums par augšējās robežas noteikšanu tam, cik ilgas drīkst būt tās Saeimas kārtējās sēdes, kurās tiek izskatītas atbildes uz deputātu jautājumiem. Kā jau jūs to redzat no teksta, līdzšinējā redakcija paredz, ka šis ilgums ir viena stunda un 30 minūtes. Mana priekšlikuma redakcija paredz, ka šo laiku vajadzības gadījumā var pagarināt līdz trijām stundām.

Motivācija tam ir tāda: manuprāt, mūsu valsts šobrīd vēl nav sasniegusi tādu politisku stabilitāti un valstī norisinās daudzi būtiski pārejas procesi, un tādēļ ir dabiski, ka jautājumu, kas rodas šeit Saeimas deputātiem, var būt vairāk nekā tad, ja šī stabilitāte jau būtu sasniegta. Bez tam ir ticis noraidīts tas mūsu frakcijas, frakcijas "Latvijai", priekšlikums, kas paredzēja iespēju jautāt amatpersonām tiešā veidā. Tātad mums atkal šie jautājumi būs vairāk jāuzdod šeit, no Saeimas tribīnes, un tas tad palielinās šo jautājumu skaitu.

Un visbeidzot, kā jau es minēju, šis ir laika ierobežojums, kas nenosaka šo apakšējo robežu, cik ilgām šīm sēdēm noteikti ir jābūt, bet gan nosaka tikai šo maksimālo robežu, kuru šīs sēdes garums nedrīkstētu pārsniegt. Es domāju, ka neviens mums neliegs pabeigt šo darbu arī pusotras stundas laikā vai pat vēl īsākā laikā. Bet man būtu lūgums nenoteikt sev pārāk striktu šo augšējo limitu.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu - aizstāt 120.panta pirmajā daļā vārdus "vienu stundu un trīsdesmit minūtes" ar vārdiem "trīs stundas". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 17, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Paldies, Endziņa kungs! Varbūt turpināsim pēc brīža.

(Aplausi.)

Godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeimā ir ieradies Lietuvas Republikas Prezidents Aļģirds Brazausks un izteicis vēlēšanos uzrunāt Saeimas deputātus.

Jums vārds, Prezidenta kungs!

A.Brazausks (Lietuvas Republikas Prezidents).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie Latvijas Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Priecājos par iespēju teikt vārdus šeit, šajā zālē, kur savu tagadni un nākotni jaunajā Eiropā veido tuvākā Lietuvas kaimiņvalsts - Latvija.

Gribētu pateikties Prezidentam Guntim Ulmanim par ielūgumu ierasties Latvijā oficiālā valsts vizītē.

Pateicos arī Saeimas vadībai par iespēju Lietuvas valsts vārdā sveicināt latviešu tautas ievēlētos pārstāvjus. Cieņa pret parlamentārisma tradīcijām, ko vēl pirmskara gados Latvijai bija iespēja attīstīt ilgāk nekā Lietuvai, ir būtiska mūsu politikas nostādne.

Kā zināms, dzīve ir pilna ar paradoksiem. Kas ir tuvu, reizēm nav sasniedzams, bet, kas atrodas tālāk, lūk, pietuvinās. Nav izņēmums arī lietuviešu un latviešu tautas savstarpējās attiecības. No tā laika, kad septītajā gadsimtā izšķīrās mūsu cilšu ceļi, vēstures vētras mūs gan sita, gan pēra. Bija laika posmi, kad dzīvojām atsevišķi, bija laiks, kad mūs vienoja līdzīgs liktenis. Taču galvenais - izturējām un šodien esam kopā, nostiprinādami savu valstiskumu, arvien aktīvāk piedalīdamies Eiropas apritē. Ir prieks, ka mūsu tautu dzīvē arvien vairāk ir gadījumu, kad varam teikt "mçs".

Mēs cēlāmies Atmodai. Mēs nostājāmies Baltijas ceļā. Mēs atjaunojām valstiskumu. Šo sarakstu ar "mçs" var turpināt. Demokrātiskas vēlēšanas un valstisko institūciju veidošana. Diplomātijas un ārpolitikas darbības sākums. Bruņoto spēku, robežapsardzes, kā arī muitas veidošana. Savas naudas ieviešana. Būtiskas tautsaimniecības izmaiņas. Visu darījām it kā atsevišķi un tomēr plecu pie pleca, mācīdamies viens no otra pieredzes.

Mums 20.gadsimta beigu demokrātiskās izmaiņas radīja iespēju dzīvot neatkarīgi. Kaut gan Latvija un Lietuva dažu problēmu risināšanai izvēlējās atšķirīgus veidus, tomēr galvenie orientieri ir vienādi - demokrātija, cieņa pret cilvēktiesībām, tiesiskuma pārākums, tirgus ekonomika.

Ko Lietuva šajā laikā ir sasniegusi? Izveidojām rīcībspējīgu, ar varas sadalīšanas principu pamatotu valsts sistēmu. Seims, kura kadence šogad beidzas, veidoja parlamentārās demokrātijas tradīcijas. Reformējot tautsaimniecību, tiesisko sistēmu, valsts pārvaldi, cenšamies saglabāt sociālo stabilitāti. Sabiedrības dzīve arvien vairāk balstās uz individuālo iniciatīvu, pašregulēšanos un pilsonisko atbildību. Jau 1994.gadā tirdzniecība ar Rietumvalstīm pārsniedza tirdzniecību ar NVS valstīm. Inflācijai šogad nebūtu jāpārsniedz 25procenti. Jau trešo gadu pieaug nacionālais kopprodukts.

Kaut gan viskritiskāko posmu pārejai no komandējošās ekonomikas uz tirgus ekonomiku jau pārvarējām, tomēr arvien vēl esam spiesti dzīvot budžeta deficīta apstākļos. Tāpat kā pārējām Austrumu un Viduseiropas valstīm mums arī neizdevās izvairīties no banku krīzes. Tā nebija tik sāpīga kā dažās citās valstīs, taču mums ir jāatzīst, ka banku stāvoklis pasliktinājās.

Mūs uztrauc lielā noziedzība. Tās ir problēmas, ar kurām sastopamies katru dienu.

Lietuvas un Latvijas aktīvas abpusējas attiecības atjaunojās tikai astoņdesmito gadu beigās. Pirms kara, kā zināms, starp mūsu valstīm bija neskaidrības, pietrūka savstarpēja atbalsta. Tagadējās attiecības, man šķiet, atbilst vienojošās Eiropas dvēselei. Aktīvi sadarbojoties savā starpā un vienoti darbojoties starptautiskajās organizācijās, cenšamies panākt mūsu valstīm būtiskus mērķus - drošību un stabilitāti, demokrātisku kārtību, sabiedrības materiālo labklājību.

Īsā laikā ielikām tiesiskās un politiskās sadarbības pamatus. Kā pierādījumu varētu minēt daudzus divpusējos un trīspusējos līgumus, starp tiem līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību sociālās aprūpes jomā, par sauszemes robežu. Diemžēl līdz šim brīdim neizdodas panākt vienošanos par jūras robežu. Vai tiešām "naftas traips" uz ilgu laiku iesūksies mūsu attiecībās? Šodien Rīgā darbu turpina delegācijas sarunām par jūras robežas noteikšanu. Lietuvas delegācija saņēma norādījumus strādāt konstruktīvi, meklēt abām pusēm pieņemamu kompromisu.

Mūsu labajām kaimiņattiecībām daudzās jomās, manuprāt, trūkst praktiska satura. Kad, braucot uz Latviju, pierobežā redzu nostiprinājumus, kas ceļas no abām pusēm, nevaru nejautāt: vai 20. gadsimta beigu Eiropas robežas atdala valstis un cilvēkus vai apvieno? Domāju, ka šogad aprīlī Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgajā komiteju tikšanās reizē izskanējušo piedāvājumu par robežu atcelšanu starp Baltijas valstīm nevajadzētu atmest.

Via Baltica, kas šķērso Lietuvu, Latviju un citas valstis, par starptautisko maģistrāli arī kļūs tikai tad, kad būs atcelti visi ierobežojumi kustībai pa to. Ieviest kopīgu tranzītprocedūru, izveidot informatīvo infrastruktūru, sastādīt dokumentu sarakstu, kuri pierobežā abpusēji tiktu atzīti, - tie būtu konkrētie soļi Eiropas standartu virzienā. Muitas savienība, kopīga cīņa pret organizēto noziedzību, nelegāliem imigrantiem, kontrabandu programmas, - tie ir tie darbalauki, kur vairāk deklarējam savu darbību, nekā to īstenojam.

Atjaunojot mūsu valstu neatkarību, bija vērojama spilgta baltiska solidaritāte. Tā daudz palīdzēja, lai pasaulē nostiprinātos priekšstats par Baltijas zemēm - Lietuvu, Latviju, Igauniju kā vienotu reģionu. Tādu priekšstatu nostiprina arī regulāras Prezidentu tikšanās, kopīgu institūciju, - Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes - sesijas. Par vienotu reģionu Baltijas valstis uzskata arī Eiropa.

Dzīvodami pie Baltijas jūras un būdami baltu kopībai piederīgi, nevaram būt vienaldzīgi pret iniciatīvām, kas veicina šī reģiona sadarbības iespējas. Nav taču pasaulē citas jūras, kas apvienotu valstis, kuras pagātnē ir piederējušas naidīgiem blokiem, kā arī neitrālās valstis.

Aizvakar Visbijā beidzās Baltijas jūras valstu padomes tikšanās valdību vadītāju līmenī. Esam pārliecināti, ka tas tikai vairos savstarpējo uzticību un konkrētas sadarbības attīstību reģionā.

Nedz Lietuva, nedz arī Latvija nekad nebija zaudējušas savu eiropeisko identitāti un neatteicās no idejas atgriezties Eiropas saimē. Tāpēc arī mūsu ārpolitikas orientācija ir daudzās jomās līdzīga vai pat sakrīt. Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir dalībvalsts statuss Eiropas savienībā. Lietuvā šo politiku atbalsta galvenās politiskās partijas. To atbalsta arī sabiedrības vairākums. Šobrīd mūsu valstī tiek veidotas integrācijas institūcijas, tiesiskā sistēma un speciālās struktūras tiek pielāgotas Baltās grāmatas rekomendācijām.

Pirms dažām dienām gan Lietuvai, gan Latvijai tika iesniegta Jautājumu grāmata, ko sagatavojusi Eiropas savienības komisija. Tas ir mūsu "mâjas uzdevums", no kā būs atkarīgs mūsu iestāšanās Eiropas savienībā datums.

Lietuva var sniegt pārliecinošus argumentus, kas liecina par valsts politisko gatavību, spēju īstenot modernu politiku. Mums nav teritoriālo problēmu ar kaimiņiem, labas attiecības ar viņiem ir apstiprinātas ar starpvalstu līgumiem. Cilvēktiesību un mazākumtautību stāvoklis Lietuvā atbilst Eiropas garam, un to ir augsti novērtējušas starptautiskās institūcijas.

Taču Baltijas valstis, manuprāt, gaida vēl arī papildu "mâjas uzdevums" - pierādīt, ka tās ir spējīgas savstarpēji sadarboties, atrast kompromisu, cienīt cita viedokli.

Lietuva ievēro un arī turpmāk gribētu ievērot baltiskās solidaritātes principu. Domājam, ka, tikai saskaņojot pozīcijas, koordinējot politiku, mēs pārvarēsim integrēšanās Eiropas savienībā grūtības un aptuveni vienlaicīgi kļūsim par tās loceklēm. Lietuva ir par to, lai sarunas ar potenciālajiem kandidātiem Eiropas savienībā sāktos vienlaikus. Kā jau esmu ne vienreiz vien teicis, starta šāvienam visām valstīm ir jāizskan vienlaikus, runājot Briseles vārdiem, bet, cik ātri izdosies veikt distanci, tā ir katras valsts lieta.

Drošības problemātika ir nešķirama Eiropas integrācijas procesa daļa, un mūsu valstu līdzdalība tajā ir būtiska. Lietuva tāpat kā Latvija nevar viena pati garantēt sev drošību. Tās garantijas saistāmas ar dalībvalsts statusu NATO. Tas ir viens no galvenajiem mūsu ārpolitikas mērķiem. Bez šaubām, nākošo dažu gadu laikā NATO paplašināsies. Ir ļoti svarīgi, lai visām demokrātiskajām Rietumu un Austrumeiropas valstīm, to skaitā arī Baltijas valstīm, kas cenšas iestāties NATO, tiktu radītas vienādas politiskās iespējas kļūt par šīs organizācijas loceklēm.

Mēs saprotam, ka nevarēsim būt tikai drošības patērētāji, mums vajadzēs arī sniegt drošību. Līdzdalība programmā "Partnerattiecības - mieram" mūsu Bruņotajiem spēkiem dod iespēju tuvināties NATO standartiem. Baltijas bataljona izveidošana, Lietuvas karavīru līdzdalība miera uzturēšanas misijā Bosnijā - tie ir šie praktiskie soļi mūsu kopīgās drošības virzienā.

Par to diemžēl ir jāmaksā arī ar asinīm. Karavīra Normunda Valtera bojāeja - tas ir Lietuvas, viņa Tēvijas, un arī Latvijas, viņa dzimtenes, upuris Eiropas miera un stabilitātes labā.

Runājot par mūsu reģionālo drošību, nevaru nerunāt par attiecībām ar Krieviju. Domāju, ka būsim vienisprātis, uzsverot, ka gan Lietuva, gan Latvija ir ieinteresētas dzīvot kaimiņos ar demokrātisku, miermīlīgu un ekonomiski spēcīgu Krieviju. Paplašinoties Eiropas savienībai un NATO uz Austrumiem, abām pusēm ir jāmeklē jaunas sadarbības formas. Svarīgi ir neizveidot Krievijā kļūdainu iespaidu, ka tā tiek izolēta. Lietuva ir gatava dot savu ieguldījumu Rietumu un Krievijas dialogā.

Skaidrs, ka dažas tendences Krievijas Valsts domē un militārais konflikts Čečenijā izraisa raizes, tomēr cenšamies saglabāt konstruktīvas, līdztiesīgas, ar starptautiskajām tiesībām pamatotas attiecības. Ceram, ka tās nemainīsies arī pēc vēlēšanām, lai arī kas tajās uzvarētu.

Viens no lielākajiem Lietuvas ārpolitikas panākumiem pēdējos gados ir izveidotās labās kaimiņattiecības ar Poliju. Starpkaru posmā mūsu nesaskaņas ne tikai vājināja abas valstis, bet komplicēja stāvokli visā reģionā. Ļoti svarīgi, ka bijām spējīgi pārkāpt pāri pagātnes ēnām un dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas stabilitātes stiprināšanā.

Cienījamie parlamenta locekļi! Mēs dzīvojam pasaulē, kas mainās mūsu acu priekšā. Tā kļūst arvien ciešāka un pieejamāka. Lietuvu un Latviju bez tam saista mūsu tautu tuvības izjūta, saprašana, ka esam vienīgie, kas pieder baltu saimei.

Jānis Rainis - viena no izcilākajām personībām, kura ielikusi pūles latviešu un lietuviešu tuvināšanā. Vēl trešajā gadu desmitā viņš ar rūgtumu pamanījis: "Esam ciltsbrāļi un asinsradinieki. To varam dzirdēt katros svētkos, katrā tikšanās svinību reizē. Svētkos mēs satiekamies un iepazīstamies, savukārt ikdienā esam sveši. Bet ikdienu ir sešas reizes vairāk nekā svētku dienu."

Lietuvas Republikas Prezidents Brazausks - latviski: "Ðī mūsu delegācijas vizīte nav svētku izbraukums. Arī ikdienā mēs kļūstam arvien tuvāki viens otram. Ceļš uz vienotu, drošu un plaukstošu Eiropu, ko izvēlējās Lietuva un Latvija, tas pirmām kārtām ir pacietīgs ikdienas darbs. Tikai kopā strādājot, viens otru atbalstot, mēs izmantosim laika piešķirto unikālo iespēju darīt bagātāku Eiropas ainu ar savdabīgu baltisku ieguldījumu. Paldies par uzmanību!" (Ilgi aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Mums ir jāreģistrējas pirms pārtraukuma, tādēļ lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godājamie kolēģi! Atļausit ar jums pakonsultēties. Vai mums pietiks pārtraukumam 40 minūšu laika līdz pulksten 15.00? Neviens neiebilst? Nav vajadzības balsot. Paldies. Tad vienosimies pēc rezultātu paziņošanas, ka pārtraukums ir līdz pulksten 15.00. Es ierosinu noklausīties reģistrācijas rezultātus, lai nebūtu domstarpību pēc tam.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Andris Tomašūns, Māris Vītols, Juris Zaķis, Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, kā vienojāmies, pārtraukums līdz pulksten 15.00. Es ļoti lūdzu visus 15.00 atgriezties sēžu zālē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Žurnālistus lūdzu atbrīvot deputātu vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Reģistrācijas laikā lūdzu pie deputātiem nepiederošus cilvēkus neatrasties deputātu vietās. Es atkārtoju: reģistrācijas laikā, kuri nav deputāti, lūdzu, neatrasties zālē, kur ir deputātu vietas! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 38 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Paziņoju pārtraukumu piecas minūtes. Frakciju vadītāji, lūdzu, sāciet darbu!

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 56 deputāti. Turpināsim darbu. Precizējam - 33.lappuse, 120.pants, otrā daļa, jā? Tā, deputātiem lūdzu vēlreiz: 33.lappuse, 120.pants, otrā daļa.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Par 120.panta otro daļu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija pieņēma daļēji, dodot otrās daļas šādu redakciju: "Ðādas sēdes darba kārtībā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ieteikto otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 120.panta trešo daļu ir deputāta Čerāna priekšlikums - izslēgt trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet piedāvā izslēgt no otrā lasījumā nobalsotās redakcijas vārdus "un otrās", tātad atstāt tikai to, ja neatbilst 119.panta pirmās daļas prasībām.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vispirms paldies Juridiskajai komisijai par vismaz daļēju atbalstu manam priekšlikumam, bet tomēr arī komisijas piedāvātajā variantā Saeimas Prezidijam vēl joprojām paliek politiskās cenzūras iespējas, jo 119.panta pirmā daļa nosaka, ka jautājumi amatpersonām uzdodami par to kompetencē esošām lietām. Un, ja nu Prezidijs uzskata, ka jautājums "nav par tēmu", vienalga, pamatoti, vai nepamatoti, tad, teiksim, Prezidijs vienkārši var atvairīt kādu politiski nepatīkamu jautājumu, vienkārši pasludinot, ka tas "nav par tēmu". Un šī 120.panta trešā daļa tagad vienkārši atļauj Prezidijam šādus jautājumus neiekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā. Es domāju, ka nav pieļaujama šāda politiskā cenzūra, un tādēļ es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu - tātad izslēgt šo trešo daļu un līdz ar to automātiski nākamo - šī panta ceturto daļu turpmāk uzskatīt par trešo daļu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribētu tieši tāpat lūgt deputātus atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu un noņemt Prezidijam atbildību izvērtēt, vai jautājums ir pēc kompetences vai nav. Šīs tiesības ir tam, kas atbild. Lai tad atbildētājs arī uzraksta, ka šis jautājums nav viņa kompetencē, tāpēc ka ir tā un tā. Bet nevajadzētu uzlikt mums, Prezidijam, šīs tiesības visu izvērtēt, pārvērtēt, lai neradītu liekas politiskās diskusijas. Lūdzu deputātus to pārdomāt, un es vēlreiz saku, ka vajag atļaut to izvērtēt atbildētājam, un pēc tam tie, kuri ir uzdevuši jautājumu, izvērtēs to, kas ir atbildēts. Bet ir lūgums noņemt šo atbildību no Saeimas Prezidija, bet it īpaši šodien, kad mēs runājam par pozīciju, opozīciju un tā tālāk. Neuzlikt šādu atbildību tiem cilvēkiem, kas organizē darbu. Mēs organizējam jūsu darbu, un atbildētājam ir tiesības jums paskaidrot, ja tas nav viņa kompetencē, un norādīt, kam bija jāadresē jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir pieteikušies debatēs. Nav. Lūdzu zvanu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētaja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - izslēgt 120.panta trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Par 120.panta ceturto daļu... Ā, tas ir atbilstoši... trešā daļa ir izslēgta, te vienkārši mainās daļu numerācija. Tas nav balsojams. Vienkārši ir redakcionāls precizējums ceturtajā daļā pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 121.panta otro daļu, kur ir deputāta Čerāna priekšlikums - aizstāt otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, ja mēs viņu atbalstītu, tad iznāktu tā, ka atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes, kura iekļautu darba kārtībā atbildi uz šo jautājumu, vai arī to sniedz mutvārdos minētajā Saeimas sēdē. Nav saprotama šī loģika vispār - "un" - "vai". Kādā sakarībā šeit varētu tos abus likt kopā? Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās... Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man galīgi nav izprotams šobrīd Endziņa kunga formulējums, kurā vietā viņam tur varētu rasties divi saikļi blakām, jo man ir skaidri... manā priekšlikumā ir formulēts ļoti skaidri, ka aizstāt 121.panta otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un", tātad nevis šos vārdus "vai" - "un" pierakstīt blakus, bet šo vārdu "un" rakstīt šī vārda "vai" vietā. Un priekšlikuma būtība ir tāda - noteikt, ka ministriem atbilde ir jāsniedz nevis rakstveidā vai mutvārdos, bet rakstveidā un mutvārdos. Un motivācija ir tāda, ka nospiedošais vairākums no visiem jautājumiem ir tādi, ka tie gaida atbildēs noteiktu faktoloģisko informāciju, un būtu ļoti dabiski, ka šāda informācija tiktu sniegta rakstveidā, un arī, ja tur ir kādi politiski formulējumi, tad būtu ļoti patīkami, ja ministrs zem šī formulējuma varētu parakstīties. Un deputātiem bieži vien nākas, uzdodot jautājumus, pārstāvēt savus vēlētājus, un tas būtu ļoti patīkami jebkuras frakcijas deputātam, ka viņš varētu šiem vēlētājiem nosūtīt ministra parakstītu atbildi, nevis meklēt un kopēt ārā kādus izvilkumus no stenogrammām. Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk... Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr atbalstītu kolēģi Čerānu, jo mums ir jāskatās kontekstā ar to, ka mēs Kārtības rullī ieliekam jaunus pantus... nu, pat ne jaunus pantus, bet jaunus, teiksim, principus, un, ja tagad deputātiem būs tādas tiesības kā uzdot divus jautājumus, tad es rēķinos ar to, cik daudz var sagatavoties... lūk, ministrs atnāk, mutvārdos no tribīnes norunā - un kāda tad būs kvalitāte tām atbildēm uz tiem jautājumiem? Cita lieta, ja tu vismaz dienu iepriekš saņem rakstveidā viņa atbildi, tad tu vari konsultēties gan ar konsultantiem, gan arī ar pārējiem speciālistiem, lai jau laikus sagatavotos... kā jau Prezidijs... un lai būtu konkrēti tie jautājumi, ko tu vēl papildus vari uzdot attiecībā uz viņa atbildi. Ja šajā gadījumā mēs atstājam ministriem tikai tiesību runāt no kanceles, no tribīnes, vai arī iesniegt atbildi rakstveidā, tad viņi bieži vien izvēlēsies: ja es neesmu sagatavojies, es atnāku, mutvārdos ātri norunāju. Un diez vai tad atbildes uz jautājumiem būs kvalitatīvas un vai mēs saņemsim to rezultātu, kas ir vajadzīgs tautai. Tādēļ es tomēr šajā gadījumā atbalstītu Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Endziņš. Man ir jāatvainojas, ka es tiešām nepareizi pateicu, šeit nav "un", "vai". Konstrukcijas būtība ir tāda, ka, ja atbilde ir sniegta rakstveidā, tad jautājuma atbildētājs var vēl mutvārdos to papildināt. Un tālāk šī konstrukcija ir iestrādāta tāda: pēc atbildes uz jautājumu - vienalga, vai tā ir rakstveidā vai mutvārdos, - jautājuma iesniedzējam vēl ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Šajā gadījumā darba kārtībā ir uzrādīts viss jautājums, ir pirms tam iespēja... divas motivācijas iedotas, visi Saeimas deputāti lasīt māk, viņiem ir izsniegta rakstveida atbilde, un vēl tātad var būt arī šī mutvārdos papildus sniegtā atbilde, un, galvenais, jautājumu uzdevējam ir iespēja vēl pēc tam uzdot atbildes iesniedzējam divus papildu jautājumus. Šajā gadījumā man liekas, ka Lujāna kungs šeit pārprot, kā tas ir. Tieši otrādi: man liekas, ka, ja steidzams jautājums un ir iesniegts 48 stundas pirms šīs sēdes, tad atkarībā no šā jautājuma sarežģītības sagatavoties varētu... bet tīri tehniski pavairotu šo atbildi, teiksim, un iesniegtu... nu, liekas, ka īstas loģikas nav. Es tāpēc tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - aizstāt 121.panta otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 19. atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 121.panta ceturto daļu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums apvienot 120.panta otro daļu un 121.panta ceturto daļu, un ir vēl viens priekšlikums, ko ierosina Juridiskais birojs, - izteikt ceturto daļu jaunā redakcijā, jūs redzat to trešajā ailē. Un ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš zināmā mērā saskan ar viņa iepriekšējiem priekšlikumiem, šeit tātad atkal tiek ierosināts atbildi sniegt gan rakstveidā, gan mutvārdos. Juridiskā komisija neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem un iesaka izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz Saeimas sēdē, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem, ja šis jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms šīs sēdes."

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es tomēr lūdzu balsojumu par savu priekšlikumu, un es aicinu deputātus atbalstīt to. Es varu tikai izteikt izbrīnu par Endziņa kunga runu komisijas vārdā par iepriekšējo priekšlikumu. Tika minēti kaut kādi steidzamie priekšlikumi, bet tas priekšlikums nekādā veidā neattiecas uz steidzamiem jautājumiem, un tiešām man būtu lūgums nemaldināt Saeimu. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs - komisijas vārdā. Lūdzu, nāciet tribīnē! Tribīnē runājošos deputātus lūdzu nediskutēt ar zālē atrodošamies.

A.Endziņš. Man ir jāatvainojas, acīmredzot Čerāna kungs pats nav izlasījis šo ceturto daļu, tur ir teikts: "ja šis jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms šīs sēdes". Jautājums 48 stundas iepriekš ir iesniegts, un jūs pieprasāt, lai atbilde būtu gan rakstveidā, gan mutvārdos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt 120. panta ceturto daļu aiz vārda "sniedz" ar vārdiem "rakstveidā, kā arī mutvārdos". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 122. pantu. Ir deputāta Čerāna priekšlikums svītrot 122. panta otrās daļas 4. punktu. Šis punkts ir šāds: "izslēgt no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kurš neatbilst 119. panta pirmās un otrās daļas prasībām". Tā kā tika atbalstīts Čerāna kunga priekšlikums un tika svītrota 120. panta trešā daļa, kurā bija teikts, ka atbildes uz jautājumiem, kuri neatbilst 119. panta pirmās un otrās daļas prasībām, Prezidijs Saeimas sēdes darba kārtībā neiekļauj, arī šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums it kā automātiski stājas spēkā sakarā ar to balsojumu. Čerāna kungs, vai jūs vēlaties runāt par šo jautājumu? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Tikai iepriekš atgādinu, ka šis jūsu priekšlikums ir pieņemts automātiski.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Man nav nekādu iebildumu pret to, ka tas tiek pieņemts, bet... jā, nu...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, ko jūs vēlaties teikt?

K.Čerāns. Jā... Nu labi, tad paldies, ka tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Manuprāt, tomēr nevarētu uzskatīt, ka tas ir pieņemts automātiski, jo iepriekšējā Čerāna kunga priekšlikumā bija runa par to, ka Prezidijs var iekļaut vai neiekļaut darba kārtībā šādus jautājumus, kuri neatbilst 119. panta pirmās vai otrās daļas prasībām. Šeit ir runa par to, ka pati Saeima var izsvītrot no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kurš neatbilst 119. panta pirmās un otrās daļas prasībām. Tās tomēr ir divas dažādas lietas: vai to var darīt Prezidijs, vai to var darīt pati Saeima. Tāpēc acīmredzot par šo Čerāna kunga priekšlikumu būtu jābalso, un tikai tad to varētu uzskatīt par pieņemtu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs uzskatāt, ka Saeimai nedrīkstētu dot tiesības izsvītrot no darba kārtības šādus jautājumus? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Tieši otrādi. Es uzskatu, ka drīkst...")

Komisijas vārdā - Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas, es arī pārsteidzos, Jirgena kungam ir pilnīga taisnība. Mēs izsvītrojām 119. panta trešo daļu, bet to, kas attiecas tiešām uz Prezidiju, - to mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Paldies, par to Prezidijs ir ļoti pateicīgs.

A.Endziņš. Bet šeit ir runa, ka pēc sēdes atklāšanas Prezidija izsludinātajā darba kārtībā par to var lemt jau Saeima, un tādēļ es uzskatu, ka, ja deputāts Čerāns uzstāj, ka vajag balsojumu, tad tomēr ir jābalso. Bet aicinu viņu neatbalstīt, jo tā ir Saeima, kura var izdarīt jebkurā darba kārtībā grozījumus, - un arī pēc šīs pašas motivācijas.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs tagad balsosim par to, vai atstāt Saeimai tiesības svītrot no darba kārtības jautājuma atbildi, jā?

A.Endziņš. Jā, atbildi uz tādu jautājumu, kurš neatbilst...

Sēdes vadītāja. Kurš neatbilst... Tātad Saeima pati ir tiesīga to izlemt ar savu balsojumu. Tātad tiek ierosināts svītrot 122. panta otrās daļas 4. punktu. Lūdzu visus deputātus vēlreiz ieskatīties tabulas 35. lappusē, pirms mēs balsojam. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 20, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par šā panta ceturto daļu. Tur ir teikts, ka pirms atbildes uz jautājumu, ja Prezidijs saņēmis rakstveida pieteikumu, jautājuma motivēšanai vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi, un ka runas laiks šinī gadījumā nedrīkst pārsniegt divas minūtes. Deputāts Čerāns ierosina vārdu "divas" aizstāt ar vārdu "piecpadsmit" - 15 minūtes. Tātad - 15 minūtes jautājuma motivācijai. Juridiskā komisija šo deputāta Čerāna priekšlikumu neatbalstīja... nu, varētu teikt, ka daļēji atbalstīja, jo divu minūšu vietā piedāvā trīs minūtes.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Nu vispirms jau paldies Juridiskajai komisijai arī par šo daļējo atbalstu, bet es tomēr aicinu visus atbalstīt manu priekšlikumu pilnībā. Gan divas, gan trīs minūtes - tas tomēr ir pietiekami īss laiks. Ne otrajā lasījumā pieņemtā, nedz arī trešajam lasījumam komisijas piedāvātā redakcija faktiski nedod iespēju formulēt pietiekami izvērstu motivāciju jautājuma pamatotībai. Es domāju, ka mēs neesam - vismaz vairums no mums nav - tādi korifeji un eksperti visos jautājumos, ka mēs varētu, teiksim, divu vai trīs minūšu laikā tikt ievadīti jebkurā no problēmām. Nu vismaz es sevi par šādu ekspertu uzskatīt nevaru.

Kā Saeimas pieredze rāda, tās šobrīd spēkā esošās 15 minūtes, kas tiek dotas jautājuma motivācijai, - tās jau praktiski nekad netiek pilnā mērā izmantotas. Tās motivācijas, kuras šeit tiek teiktas, tiek tomēr te pasniegtas koncentrēti. Mēs jau visi saprotam, ka tas laiks ir dārgs, un tādēļ tas deputāts, kurš motivāciju sniedz, atrod to pašu piemērotāko formu. Es domāju, ka nevajadzētu šo runas laiku "no augšas" tik krasi un nepamatoti ierobežot, un tādēļ es aicinu noteikt šīs 15 minūtes un atbalstīt manu priekšlikumu. Jo, teiksim, arī šoreiz ir tā: man ir dotas 15 minūtes runāšanai, taču es savu esmu pateicis, lai gan vēl nav divas minūtes pagājušas. Nu es tagad beidzu un aicinu jūs visus balsot un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Lūdzu zvanu! Vārds komisijai. Komisijas vārdā nevēlaties neko teikt?

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka trīs minūtes ir pilnīgi pietiekams laiks, jo pats jautājums jau ir izteikts. Kāpēc vēl vajag 15 minūtes, lai pamatotu, kāpēc mēs šo jautājumu uzdodam? Man liekas, ka tas ir vairāk domāts tīri politiskai propagandai, izmantojot radiotranslāciju. Es domāju, ka trīs minūšu laikā var savu domu pamatojumu koncentrēti izteikt. Acīmredzot ir jāmācās izteikt savas domas koncentrēti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu: jautājuma motivācijai - 15 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par piekto daļu. Juridiskā komisija ierosina papildināt to ar vārdiem "bet, ja sniegta rakstveida atbilde, - divas minūtes". Bet es gribētu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz to, ka Juridiskā komisija atbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu svītrot 122. panta sesto daļu un tātad šis Juridiskās komisijas priekšlikums par šo papildinājumu ir saistīts ar piekrišanu svītrot sesto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk - 122. panta sestā daļa, ko deputāts Čerāns ierosina svītrot. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Attiecībā uz šā paša panta septīto daļu ir deputāta Čerāna priekšlikums aizstāt septītajā daļā vārdus "vienu minūti" ar vārdiem "trīs minūtes". Tātad šeit ir runa par papildjautājumu uzdošanu. Ir teikts, ka tie nedrīkst pārsniegt 1 minūti. Čerāna kungs ierosina 1 minūtes vietā 3 minūtes. Deputātu informācijai: Eiropas padomes Parlamentu asamblejā Strasbūrā papildjautājumam un pašam jautājumam tiek atvēlētas tikai 30 sekundes.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es aicinu balsot par savu priekšlikumu. Un, otrkārt, gadījumā, ja manu priekšlikumu noraida, es aicinu balsot arī par komisijas priekšlikumu un šo komisijas priekšlikumu nepieņemt, jo šis komisijas priekšlikums atļauj amatpersonai atsevišķās situācijās, tā teikt, aiziet no atbildes uz papildjautājumiem, tātad vispār aiziet no papildjautājumu uzdošanas iespējas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Endziņš.

A.Endziņš. Es aicinu neatbalstīt. Ja Čerāna kungs piedāvā neatbalstīt arī Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju, tad paliks spēkā otrajā lasījumā nobalsotā septītās daļas redakcija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Čerāna priekšlikumu - aizstāt 122. panta 7. daļā vārdus "vienu minūti" ar vārdiem "trīs minūtes". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 25, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Endziņa kungs, ir arī Čerāna kunga lūgums balsot par komisijas slēdzienu, tātad par trešā lasījuma redakciju. Lūdzu deputātus balsot par 122. panta septīto - tagadējo sesto - daļu komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 2. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais deputāta Čerāna priekšlikums ir par šā paša panta astoto daļu - svītrot šo daļu. Astotā daļa ir šāda: "Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar jautājumu, Saeima bez debatēm balso par šā papildjautājuma atraidīšanu. Atraidīta papildjautājuma vietā cita papildjautājuma uzdošana nav pieļaujama." Juridiskā komisija neatbalsta deputāta Čerāna priekšlikumu par svītrošanu, jo uzskata, ka ne jau sēdes vadītājs to izšķir, bet liek par šo jautājumu uzreiz, bez debatēm, balsot Saeimai, un Saeima jau tad izlems - ir saistīts vai nav saistīts.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies Endziņa kungam par skaidrojumu. Es domāju, ka man nekas daudz nav ko piebilst, un es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu, jo šī astotā daļa - līdzšinējā - manuprāt, tomēr paredz iespēju noraidīt politiski nepatīkamus papildjautājumus, un šo jautājumu iesniedzējiem pat nav iespējams izraisīt diskusiju - pat ne 54. panta noteiktajā kārtībā - par to, ka papildjautājums tiešām atbilst tēmai, un dot šo skaidrojumu. Es aicinu noraidīt. Es aicinu svītrot astoto daļu un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es gribētu lūgt tieši tāpat - svītrot šo daļu un atņemt sēdes vadītājam šādas tiesības šos papildjautājumus noraidīt bez "par" un "pret" domu izteikšanas un balsojuma. Jo ir jābūt domu pamatojumam. Tā kā mēs noraidījām šīs Prezidija prerogatīvas, ka viņš vienpersoniski izlemj, vai jautājums ir pēc būtības vai ne, arī šinī zālē jautājuma būtība ir jāizlemj, deputātiem atstājot tiesības pateikt "par" un "pret" 5 minūšu ietvaros. Tāpēc man būtu lūgums šinī gadījumā atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Nav. Tad lūdzu zvanu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Kārļa Čerāna priekšlikumu - svītrot 122. panta astoto daļu. Komisijas vārdā, lūdzu, Aivars Endziņš. Pirms režīma!

A.Endziņš. Es tomēr gribētu vērst cienījamās priekšsēdētājas uzmanību uz to, ka šeit ne jau Saeimas priekšsēdētāja vai sēdes vadītāja izlemj šo jautājumu, bet acīmredzot sēdes vadītājs vada sēdi, un, ja ir pilnīgi citā sakarībā te uzdots papildu jautājums, tad acīmredzot sēdes vadītājs, ja viņš uzskata, ka tas neatbilst pamatjautājumam, ka tas ir pavisam "no citas operas", tā dzejiski izsakoties, tad viņš aicina Saeimu balsot, un lemj Saeima, nevis sēdes vadītājs. Es tāpēc aicinātu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Viedokļi ir izskanējuši. Lūdzu balsošanas režīmu tagad. Mēs balsosim par Kārļa Čerāna priekšlikumu - svītrot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 126.pantu, tas ir 37.lapaspusē. Par 126.panta piekto daļu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt vārdus, attiecīgi to formulējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nekādu iebildumu nav.

A.Endziņš. Vēl ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt astoto daļu jaunā redakcijā, kura ir redzama labajā ailītē: "Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 38.lapaspusē par 135.pantu, ko iesniedzis Endziņš, - proti, izteikt 135.pantu redakcijā, kurā pants sastāv no četrām daļām. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma ar nelieliem grozījumiem. Bet grozījumu būtība šeit, manā priekšlikumā, bija tāda, ka priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts vai Ministru prezidents. Juridiskā komisija to neatbalstīja, un tikai Saeimas komisija vai deputāts var šādu priekšlikumu izteikt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Endziņš nelūdz balsojumu?

A.Endziņš. Neuzturu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 136.pantu. Un šeit man ir jāatvainojas cienījamajiem kolēģiem. Jums tika izdalīts 39.lapaspuses jauns teksts, jo iepriekš izdalītajā tekstā šajā lapaspusē ir ieviesusies tehniska kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad dokuments nr.772-b. Atrodiet, lūdzu, deputāti, šo lapu, 772.-b dokumentu.

A.Endziņš. Atsevišķa lapiņa tika izdalīta jums šodien no rīta. Šeit ir 136.pants un deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt 136.pantu jaunā redakcijā, kurā pants sastāv no divām daļām. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 137.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt pantu jaunā redakcijā. Tā kā tieši šeit tā kļūda bija, es viņu nolasīšu: "Balsojot par termiņiem, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem." Papildinājums šeit ir teksts: "Ðis noteikums neattiecas uz priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 139.pants. Šeit ir deputātes Rugātes priekšlikumi - izteikt 139.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Jūs to redzat: "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret" vai "nebalso"". Un arī vēl otrs - alternatīvs - priekšlikums: "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret", "atturas" vai "nebalso"". Juridiskā komisija neatbalstīja ne vienu, ne otru no šiem priekšlikumiem, jo balsošana tiešām ir tikai - "par", "pret" vai "atturas". "Nebalso" - tas ir jautājums, kas būtu tagad skaidrojams? Tad mums laikam vajag izdarīt tehniskus jaunievedumus, tad ir vajadzīga vēl viena podziņa šeit - ne tikai "par", "pret", "atturas", bet arī "nebalso", tāpēc es aicinātu arī cienījamo Saeimu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā ir ļoti daudzas nianses. Tas nav tik vienkārši, kā šobrīd izspriest mums par to, kas izskaidros, kas un kā nebalsoja. Šis priekšlikums sasaucas arī ar 15.pantu, par kuru iepriekš diskutējām. Un, ja jūs esat pavērojuši, kāda ir izdruka, kad mēs saņemam balsojumu, tad šajā izdrukā gan nez kādēļ ir šīs četras pozīcijas - "par", "pret", "atturas" un "nebalso". Ja ir kopējais deputātu skaits, kurš piedalās balsojumā - un arī šāda ailīte pašā augšā ir -, tad, pieņemot kādu skaitli, ka, teiksim, 87 piedalās balsošanā, tad "par", "pret", "atturas" un "nebalso" skaitā gan ir šie 87, taču īstenā aina, kāda ir Saeimas sēžu zālē kāda jautājuma balsojumā, neparādās kaut vai tādēļ vien, ka pa lielākajai daļai... es neesmu pat atradusi nevienu balsojumu, kurā šis nebalsotāju skaits būtu augstāks par 0. Jautājums - kādēļ? Un, lūk, šis jautājums "kâdēļ?" man arī lika domāt, kādā veidā mēs varētu patiešām skaidri gan saviem vēlētājiem, gan arī savstarpēji kolēģiem darīt zināmu savu viedokli attiecībā uz šī jautājuma izskatīšanu, par kuru mēs izvēlamies izpaust savu domu skaidri un nepārprotami.

Es esmu diskutējusi ar daudziem kolēģiem, kuri man ir aizrādījuši, ka es prasu pārāk lielu un pārāk stingru attieksmi attiecībā uz negāciju norādījumu, ka, lūk, jau negācija, kura izpaužas balsojumā "pret" vai "atturos", zināmā mērā graduē manu negatīvo attieksmi pret kādu faktu vai pret kādu pozīciju. Varētu piekrist, taču es domāju, ka jāpiekrīt būtu arī tam, ka, ja mūsu viedoklis šādā veidā tiks meklēts tad, kad mēs balsojam ar biļeteniem, tad, godātie kolēģi, ko man atliek darīt? Tad man ir jāsabojā šis biļetens, ja es nevaru atrast savu viedokli "par" vai "pret". Ja manā priekšā ir divi vai trīs, četri vai pieci kandidāti un ja man ir noteikta pozīcija, kādā veidā man ir jāizdara šī izvēle par vienu vai pret citiem, tad kā es varu izdarīt to vidējo izvēli? Es varu tikai sabojāt biļetenu un nekā... Jā, svītrojot visus un praktiski nepiedaloties balsošanā. Un tieši šādu pozīciju es arī gribētu aizstāvēt, ka, lūk, šī nepiedalīšanās balsošanā skaidrāk parādītu to stāvokli, kāds ir Saeimas sēžu zālē tajā brīdī. Mēs daudzkārt to izmantojam - un arī es pati neesmu bijusi bez grēka, jo man ir bijusi šī iespēja. Esmu runājusi no tribīnes, bet ne vienmēr esmu tādā pašā veidā balsojusi. Es esmu balsojusi maigāk - "atturoties". Bet vai tas dod man tiesības atturēties, ja es patiesībā iestājos "pret" ðo priekšlikumu? Vai tas dod man tiesības - vēl ļaunāk - vispār nepiedalīties balsošanā, ja es esmu runājusi "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Taču šī nepiedalīšanās balsošanā pa lielākajai daļai ir politisku motīvu vai arī kādu citu izdevīguma motīvu dēļ, kuru cilvēks, kurš ir deputāts, tomēr var izmantot tikai tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks.

Ja mēs atbildam mūsu vēlētājiem, kādēļ mēs vienā reizē balsojam tā un citreiz - citādi un kādēļ zālē ir tik maz balsotāju, kādēļ ar tik minimālu balsu pārsvaru tiek pieņemts viens vai otrs priekšlikums, tad domāju, ka mums būtu vērts pašiem padomāt par savu disciplināro pusi. Zināmā mērā iestrādājot arī šo politisko pusi un cilvēktiesību pusi, par kuru runāja jau 15.panta sakarā, tomēr ir vajadzīga šī vēl viena poga. Ja mēs neesam gatavi balsojumam "par" vai "pret" un atzīstam, ka mēs nebalsojam par kādu priekšlikumu, tātad ieņemam kādu noraidošu pozīciju, nepiedaloties šajā diskusijā vai šajā viedokļa izvēlē, tad vismaz šajā pārejas periodā, kamēr mēs paši briestam šādai demokrātiskai attieksmei, ar pilnu atklātību mums kā deputātiem būtu vajadzīga šī ceturtā balsojuma pozīcija, proti, tieši tāda, kāda tā ir šobrīd arī izdrukā.

Godātie kolēģi, izdrukā ir "par", "pret", "atturos" un "nebalsoju". Un tādēļ šis negāciju gradācijas mīkstinājuma arguments mani gluži nepārliecina. Es patiešām gribētu būt zālē un piedalīties ne tikai sēdē, bet arī piedalīties balsošanā. Un, ja mana piedalīšanās balsošanā ir ar tādu izvēli, ka es nevaru piedalīties balsošanā, tad man nav nekādu interešu, lai es varētu to noslēpt. Gluži otrādi, šī motivācija vēlētājiem, kādēļ es nepiedalījos balsošanā, tā var būt gan politisku, gan citādu motīvu balstīta, taču, ja man ir iespēja vai nu iziet no zāles, vai sēdēt zālē un vispār nepiedalīties balsošanā, tad tādā gadījumā gan nevienam nav pat iespējas man pavaicāt un man nav nekāda iegansta vai iemesla "uzprasīties" par manas nepiedalīšanās balsojumā skaidrojumu. Un tas galu galā ieplīvuro mūsu deputātu darbu, par ko ir bezgala neapmierināti mūsu vēlētāji. Un šis priekšlikums ir nācis no manas puses tikai tādēļ, ka, uzklausot vēlētājus daudzos jautājumos, kuros ir jāsniedz atbilde un paskaidrojumi, kādēļ Saeimā ir bijis tāds vai citāds balsojums, izskan, lūk, šis jautājums. Bet kādēļ deputāts drīkst izvēlēties to, ko viņš nedrīkst izvēlēties? Tāda bija mana motivācija šim priekšlikumam, tādēļ arī tas ir diskutēts Mandātu un iesniegumu komisijā un es esmu iesniegusi šādu priekšlikumu. Es lūdzu par to balsot un padomāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs gribētu informēt, ka Prezidijam, izmantojot mūsu šodienas rīcībā esošo balsošanas sistēmu, tehniski fiksēt nebalsojošos nav iespējams. Ceturto pogu pievienot šīm trijām mums šodien nav iespējams, un arī jaunajā balsošanas sistēmā, kas ir paredzēta zālē, šādas ceturtās pogas nav. Vienīgais, kā to var realizēt, ir katrā balsojumā Balsu skaitīšanas komisijai uzskaitīt tos, kas nav balsojuši.

Lūdzu, Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Kârli, tikai īsāk...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Tiešām ļoti īsi. Manuprāt, politiski deputāts drīkst izvēlēties nebalsošanu. Tās ir viņa suverēnās tiesības, un par to mēs jau runājām šodien, apspriežot iepriekš priekšlikumu, ja nemaldos, 15.pantu.

Un otrs. Tā tehniskā problēma, kura ir ar šīm balsošanas izdrukām, kur parādās šis vārdiņš "nebalsoju", tur šim vārdiņam tiešām nevajadzētu būt, bet varbūt tiešām tas būtu vienkāršāk atrisināms - šo vārdiņu izņemt, nevis pārbūvēt visu mūsu balsošanas iekārtu. Un bez tam tas prasītu no budžeta papildu izdevumus. Mums nav arī finansu ministra atsauksmes par šo projektu šobrīd.

Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt Rugātes kundzei. Jūs pati izteicāt domu, ka deputātam ir jāizsaka doma skaidri un nepārprotami. Manā uztverē, šī deputāta izteiktā doma skaidri un nepārprotami varētu izpausties tikai balsojumā "par" vai "pret". Nekāda "atturas" un nekāda "nebalsoju" vispār nedrīkstētu būt. Vismaz Novēģijas Stortingā ir tikai divas pogas - "par" un "pret". Šinī gadījumā jūs pati runājat sev pretī. Jūs sakāt "par", "pret", "nebalso" vai "atturas", man jāskaidro, jo vēlētāji grib zināt - kāpēc. Tieši otrādi, man liekas, ka visur pasaulē ir tā, ka katrs balsojums ir atklāts, izdrukas nāk ārā, un vēlētājs tik tiešām zina, kā katrs deputāts ir balsojis. Vēl vairāk - tieši otrādi iznāk: ja es nebalsoju vai atturos, tad drīzāk jājautā, ko tad es vispār parlamentā meklēju? Man liekas, mēs esam ievēlēti, lai izteiktu vienas vai otras domas un lai pieņemtu kaut kādus lēmumus, bet, atturoties vai nepiedaloties balsošanā vēl jo vairāk... Ja tagad mums parādās vēl tāda podziņa "nebalsoju" vai tiek fiksēts tas, kā piedalījies balsošanā, tad acīmredzot arī tas, par ko mēs nobalsojām un ko Saeimas vairākums akceptēja 15.panta redakcijā... Tad jau iznāk šeit tā - lai var balsot, maksimums ir jābūt klāt 50 cilvēkiem, no tiem, teiksim, 30 cilvēki politisku apsvērumu dēļ, kā saka, nebalso, bet tas tiek fiksēts, un tie 20 ar "par" un "pret" izšķir likumu. Tātad vēl šī latiņa tiek kaut kur nolaista zemāk. Es aicinu vienkārši būt loģiskiem un šos priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es jums atļaušos izteikt aizrādījumu, ka "atturas" jūs nosaucāt, ka nepiedalās un neizsaka viedokli. Kamēr pastāv balsojums "atturas", es lūgtu jūs nebūt tik kategoriskam ar novērtējumu par deputātiem, kas izmanto šīs tiesības.

Rugātes kundze, jūs vēlaties runāt? Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Otro reizi - piecas minūtes. Rugātes kundze, lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Vienu pogu jāatstāj...")

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Endziņa kungs! Es tieši tādēļ arī esmu iesniegusi šo priekšlikumu, lai būtu šī skaidrā izvēle - "par" vai "pret". Un šī trešā - "atturēšanās" poga ir ļoti vienkārši pārveidojama par pogu - "nebalso". Un tad, kad šis nebalsojumu skaits ir sakrājies tik liels, ka tas ir redzams kuram katram, tad patiešām ir pilnīgi vietā jautājums un arī rīcība: kādēļ deputāts atrodas šajā sēžu zālē šajā sasaukumā? Tad ir jārīkojas gan vēlētājiem, gan arī pašam deputātam, jo, ja viņš nevar izšķirties "par" vai "pret", bet allaž ir tikai atturējies vai arī izvēlējies nebalsošanu, tādējādi neuzrādot savu pozīciju, tad ir jautājums, kādēļ viņš šeit atrodas. Un tāpēc, ja mēs varētu iet Stortinga variantu, par kuru mēs diskutējām Mandātu un iesniegumu komisijā, ka ir tikai divas pogas - "par" un "pret"... Tad kolēģi bija pret un kategoriski noraidīja to ar motivāciju, ka mēs neesam demokrātijā tiktāl nobrieduši, lai mūsu rīcība varētu būt tik skaidra un pārliecinoša. Tad, ja mēs, izmantojot šo trešo pogu, šobrīd to nomainītu pret "nebalsoju", tad tas tomēr veicinātu mūsu skaidrību, mūsu tīrīšanos un katra deputāta iekšējo gatavību galu galā izlemt jautājumu "par" vai "pret", bet es vēlreiz saku: Endziņa kungs, šis priekšlikums ir radies tieši tādēļ, lai būtu pilnīgi skaidra deputātu pozīcija - "par" vai "pret", un nevis kaut kā vai varbūt "atturos". Paldies.

Sēdes vadītāja. Katrs aicinājums kaut ko izmainīt balsošanas sistēmas tehniskajā uzbūvē patiešām maksā ļoti lielu naudu budžetā. Tāpēc, lūdzu, ja kāds vēlas pārveidot pogu "atturas" par pogu "nebalso", lūdzu iesniegt budžeta aprēķinus, cik tas izmaksās.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātes Rugātes priekšlikumu: "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret", "atturas" vai "nebalso"." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! (Starpsauciens: "Visi atturās.") Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 16, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Ir vēl otrs - alternatīvais priekšlikums. (Starpsauciens no zāles: "Atstāt tikai vienu pogu...")

Sēdes vadītāja. Bet to neviens nelūdz balsot. Rugātes kundze lūdza tikai savu balsot.

A.Endziņš. Tie abi ir viņas priekšlikumi. Viens ir priekšlikums, bet otrs ir alternatīvais.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Rugātes kundze, vai jūs abus lūdzāt balsot? Tātad balsosim arī otru: "Par klātesošajiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret" vai "nebalso"." Bet es atvainojos, es nevaru to likt uz balsošanu, mums nav pogas "nebalso". Es to nevaru jums piedāvāt, jo es nevaru to tehniski realizēt, ja jūs šodien nobalsojat par to. Piedodiet, kolēģi, bet es te kaut ko nesaprotu. Kas mums ir, tas mums ir zālē, un mēs nevaram pieņemt to, kā mums nav. Arī ar balsojumu. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Neko nevajag mainīt, kā ir tā ir...")

Rugātes kundze, deputāti runā no tribīnes, bet jūs diemžēl esat divreiz savas tiesības izmantojusi runāt no tribīnes...

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Rugātes kundze, vai jūs lūdzat balsojumu par šo savu otro priekšlikumu? Lūdzat balsojumu. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam.") Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu: "Par klātesošiem uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret" vai "nebalso"." Nē, to jau mēs nobalsojām. Tagad otrs, tas, kuru es nolasīju: "par", "pret" vai "nebalso". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 10, atturas - 33. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 140. pantu, ko ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un ierosina izteikt 140.pantu jaunā redakcijā...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 144.pants. Par 144.pantu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina izteikt otrās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu. Redakciju jūs redzat 3.ailītē, bet šīs izmaiņas precizējums ir otrajā daļā: "Ja ziņojums iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, tad iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 162.pantu, kur ir deputātes Rugātes priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā, proti: "Visi klātesošie komisijas locekļi, apliecinot savu piedalīšanos sēdē, parakstās sēdes sākumā un sēdes beigās." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Savulaik Kārtības ruļļa pašā vecākajā redakcijā bija šī kārtība - sākumā un beigās. Jau 5.Saeimas laikā tikai vienreiz apliecināja ar parakstu, jo situācija mums ir tāda, ka daudzi deputāti darbojas vairākās komisijās. Kārtības rullis paredz arī nepieciešamību, ka tad, ja likumprojekts ir nodots vairākām komisijām, tās komisijas, kura nav atbildīgā, referents tiek aicināts uz atbildīgās komisijas sēdi vai arī atbildīgās komisijas referents tiek aicināts uz otras komisijas sēdi. Skaidrs, ka viņš parakstīsies atkarībā no tā, kur būs, un tad iznāks, ka viņš ir kavējis. Tāpēc arī mēs uzskatījām, ka tas paliek uz komisijas vadības - komisijas priekšsēdētāja, viņa biedra un sekretāra sirdsapziņas, vai piemērot pret komisijas locekli sankcijas - tātad iesniegt viņam dokumentus apmaksai kā par pilnu komisijas sēdi vai par nepilnu. Man liekas, ka tas ir jārealizē, jo savādāk iznāks tas pats, kas mums jau bieži vien notiek, - zāle ir tukša, knapi ir kvorums. Tad, kad ir reģistrācija jau soda naudai - 20%, tad deputāti fiksi sarodas zālē. Līdzīga situācija var izveidoties arī komisijas sēdēs, un tāpēc es aicinu tomēr šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Rugāte lūdz balsojumu? Nē. Pieņemts Juridiskās komisijas slēdziens.

A.Endziņš. Tālāk ir par 163.pantu deputātes Rugātes priekšlikums, kur viņa ierosina papildināt 163.pantu aiz otrā teikuma ar jaunu normu: "Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs vai kāds no komisijas locekļiem." Un ir Juridiskā biroja papildinājums - "komisijas sēdes veidu (atklāta vai slēgta)".

Juridiskā komisija pieņēma deputātes Rugātes priekšlikumu ar grozījumu un redakcionāli precizēja otrās daļas 2.punktu, kā arī pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad šeit Rugātes priekšlikums ir tāds: "Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs - un pēc sēdes vadītāja norādījuma - kāds no komisijas locekļiem."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 179.pants. Šeit ir Rugātes kundzes priekšlikums - izteikt 179.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, proti: "Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kā arī kontrolē likumā noteikto atbilžu termiņa ievērošanu Saeimā..." Juridiskā komisija ļoti nopietni diskutēja šo priekšlikumu un nonāca pie atziņas, ka šo priekšlikumu nevarētu atbalstīt. Tā vienlaicīgi ierosina izslēgt vārdus "...kā arī kontrolē likumā noteikto atbilžu sniegšanas ievērošanu Saeimas Kancelejā un komisijās". Jo, ja pieņem deputātes Rugātes priekšlikumu, tas nozīmē, ka Mandātu un iesniegumu komisija tātad arī sekotu, kāda ir sūdzību, priekšlikumu un iesniegumu virzība frakcijās, un acīmredzot laikam tas arī nebūtu pareizi. Tāpēc mēs uzskatām, ka pareizāka būtu redakcija, ka Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, pārskatā tiek norādīta šo iesniegumu tematika, svarīgākie priekšlikumi un ziņas par iesniegumu izskatīšanas termiņa ievērošanu, un šis pārskats izsniedzams visiem deputātiem. Vēl jo vairāk, ka mēs esam Mandātu un iesniegumu komisijai tagad paredzējuši arī vēl tādas funkcijas, kā izskatīt visus gadījumus, kas tiks iesniegti saistībā ar deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Rugāte lūdz balsojumu? Nē. Paldies. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 180.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt 180.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Un ir arī deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 180.pantu ar jaunu piekto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo jau otrajā lasījumā bija priekšlikums, lai šī papildu apmaksa deputātiem attiektos uz visām Saeimas izveidotajām institūcijām, delegācijām. Tagad to neatbalstīja, noraidīja. Tagad izdalīta tikai viena - Baltijas asambleja, jo tai tikai piešķirs papildus, bet nekādu aprēķinu, kā tas atsauksies uz Saeimas budžetu, pašreiz nav.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es runāju arī Latvijas Baltijas asamblejas delegācijas vārdā, ko man uzticēja darīt Požarnova kungs. Es gribu atgādināt visiem mūsu klātesošajiem, ka mēs varam virzīt lielu un pamatīgu ārpolitiku, bet, ja Baltijas telpa nebūs vienota telpa, - un šo Baltijas telpu kā vienotu telpu praktiski uztver jebkura lielvalsts, runājot par Baltijas valstīm, bet ļoti reti, runājot atsevišķi par Igauniju, Latviju un Lietuvu, - tad mēs nepanāksim absolūti neko savas situācijas stabilizēšanai. It sevišķi attiecībās ar mūsu nestabilo austrumu kaimiņu, attiecībās ar Beniluksa valstīm, kas ir ļoti svarīgas mums kā tranzīta valstij, attiecībās ar daudzām citām pasaules valstu struktūrām.

Baltijas asambleja nav parasta papildkomisija. Jau pirmās brīvvalsts laikā tika izdarīti mēģinājumi veidot kopēju Baltijas telpu. Neizdevās. Sekas - Ribentropa-Molotova līguma sekas, kuras mēs vēl šodien pārvaram. Iespējams, ka vienota Baltijas ūnija, kāda varēja būt izveidota, būtu vairāk respektējama starptautiskajai sabiedrībai nekā atsevišķi Lietuva, Igaunija un Latvija. Baltijas asambleja ir vienīgā, kas šobrīd principā cenšas panākt triju Baltijas valstu darbības koordināciju. Ir izveidots arī Baltijas Ministru kabinets. Šī darbība ir ļoti būtiska visām trim Baltijas valstīm. Arī Latvijai. Es gribu teikt, ka šobrīd principā tie 20 deputāti, kas fanātiski darbojas Baltijas asamblejā bez apmaksas, protams, ir cieņas vērti, bet šobrīd mums jāsaprot viena lieta - vai nu Latvijā tik tiešām ir brīvās tirgus ekonomikas attiecības, kur viss maksā naudu un arī par visu ir jāmaksā, vai arī mēs uzskatām, ka Baltijas valstu vienotība ir pilnīgi pakārtots jautājums citiem jautājumiem. Šis jautājums ir politiskas dabas jautājums. Es ļoti labi zinu, ka Baltijas asamblejas un Latvijas delegācijas vadītājs Ķezbera kungs ir vairākkārt griezies Saeimas Prezidijā ar šo jautājumu un tikpat daudz reižu rezultāts ir bijis negatīvs.

Man gribētos, cienījamie kolēģi, lai mēs saprastu, ka katru salmiņu atsevišķi salauzt ir ļoti viegli, bet sasieniet no šiem salmiņiem kūli un tad parādiet man to Lāčplēsi, kurš tiks ar šo kūli galā. Vai mēs gribam būt vēl gudrāki par Lāčplēsi un Spīdolu? Es domāju, atcerēsimies to, ka spēks ir vienotībā. Un, ja mēs uzskatām, ka Baltijas telpai ir jābūt vienotai telpai, ka latviešiem, lietuviešiem un igauņiem ir jāstāv plecu pie pleca un ka šo darbu, tik tiešām smago, titānisko darbu, veic Baltijas asambleja, tad šķiet, ka šis jautājums ir vienkārši nediskutabls. Man nav saprotama Juridiskās komisijas nostādne, noraidot šo jautājumu. Es aicinu balsot par priekšlikuma pieņemšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es gribu vērst jūsu uzmanību šajā reizē uz Baltijas asambleju. Arī man ir bijis tas gods jau ilgāku laiku strādāt Baltijas asamblejā, arī Augstākās padomes laikā. Es gribu deputātiem atgādināt, ka 5.Saeimā par piedalīšanos Baltijas asamblejas darbā tika atmaksāts deputātiem tāpat kā par piedalīšanos komisijas sēdēs, un es gribu salīdzināt šos divus darbus - deputātu pienākumus gan komisijas sēdē, gan Baltijas asamblejā un teikt, ka pēc darba intensitātes tie ir ļoti līdzīgi. Es gribētu teikt, ka Baltijas asamblejā dažkārt spriedze un arī darba intensitāte ir pat lielāka. Tāpēc es gribu atbalstīt deputāta Andreja Požarnova ieteikumu. Lūdzu arī jūs ieskatīties šajā pieteikumā, izvērtēt savu attieksmi, jo Baltijas asamblejas darba intensitāte ir jākāpina, tā kā Baltijas valstu vienības veidošana ir ļoti nozīmīgs uzdevums. Mēs arī dzirdējām, kā to vērtēja šodien Lietuvas Prezidents, un es domāju, ka Baltijas asambleja ir brīnišķīgs instruments, lai politiski piespiestu un rosinātu valdības strādāt Baltijas vienības labā. Un šeit deputātiem ir jāstrādā ar pilnu atdevi, taču darbs ar pilnu atdevi nav iedomājams, ja mēs nevaram atrisināt tādu mazu jautājumu - pielīdzināt šo darbu komisijas darbam, tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Požarnova priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labprāt un daudzkārt runājam par Baltijas vienotību, bet, jāsaka, diemžēl nepietiekoši strādājam pie tā gan mēs, gan valdība, gan arī daudzas citas mūsu valsts institūcijas, un tā rezultātā mums nav robežstrīda ar Baltkrieviju, bet mums ir robežstrīdi ar Lietuvu un Igauniju, kurus ilgu laiku risina, bet tā arī neesam spējīgi atrisināt. Ir daudzas citas sasāpējušas problēmas, kuras mēs, tie, kuri piedalāmies Baltijas asamblejas darbā, esam izjutuši. Mums jādara diezgan daudz, lai šīs problēmas, vismaz mūsu iespēju robežās, mīkstinātu. It sevišķi mēs to jūtam tagad, kad esam kļuvuši par prezidējošo Baltijas asamblejas valsti, un mums būs jāorganizē nākamā asambleja šeit, Rīgā. Mums ļoti gribētos, lai līmenis būtu pietiekošs, bet tas viss ir saistīts ar attieksmi. Diemžēl mums tā dažkārt baksta degunā, ka Latvijai nav tās attieksmes. Igaunijai un Lietuvai šīs delegācijas vada Saeimas priekšsēdētāja biedri, tas ir, parlamenta priekšsēdētāja biedri. Mums pat Prezidija locekļa nav neviena, nav mums arī tikpat kā neviena komisijas vadītāja, frakcijas vadītāja un tā tālāk. Tajā visā tomēr ir jūtama attieksme. Protams, tie, kas nopietni strādā šajās komisijās, strādās arī turpmāk un darīs to. Es arī, ja arī jūs šodien nenobalsosiet. Es neesmu gājis tur naudas dēļ, un es strādāšu arī turpmāk, ja arī par to neko nesaņemu. Bet tomēr ir vērojama tāda parādība, ka, ja kāds aiziet, tad vairāk neviens negrib tur iet, jo tur jau jābrauc uz Igauniju un Viļņu, tā jau nav Strasbūra, tā jau nav kāda eksotiska valsts vai Kanāriju salas. Un tāpēc neviens necenšas tur iet, un tad visa tā rezultātā mums parādās tādi, kurus filmē Lietuvas televīzija, rāda, kā viņi guļ tajā asamblejā. Tas katrā ziņā Latvijas prestižu neceļ. Es domāju, ka tā nav liela summa, tas Saeimu neizputinās, bet šajā gadījumā, es domāju, tā parādītu attieksmi un ierosinātu tomēr tos deputātus, kas strādā tur, strādāt labāk.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Man bija ļoti interesanti dzirdēt, ka izrādās, ka deputāta darba kvalitāti nosaka seši lati. Es visu laiku biju domājusi, ka deputāta darba kvalitāti nosaka viņa kompetence un vēlme strādāt Latvijas labā. Ja jums 120 lati par vienu sēdi nav nauda, tad Saeimas Prezidijam, kas plāno Saeimas budžetu un naudas sadalījumu, tā ir nauda. Tādā gadījumā, lūdzu, iesniedziet savu sēžu grafiku, lai būtu redzams, cik ir sēžu, cik reižu nedēļā jums ir sēdes un cik naudas jūs gribat. Panāciet maijā labojumu budžetā par labu Saeimai, lai jums samaksātu šo naudu, un tad arī, lūdzu, izdariet šos labojumus! Otra lieta. Saeimā ir sešas delegācijas. Sešas! Un, ja jūs domājat, ka Baltijas vienotība maksā sešus latus par sēdi, tad man ir ļoti žēl, ka Latvijas deputāti ir tik zemu nogājuši. Piedodiet man par šiem vārdiem. Es esmu pietiekami asa. Baltijas asamblejas delegācija, kas strādā no mūsu puses, diemžēl šobrīd nav nekādā veidā iesaistījusies robežjautājumu risināšanā, es neesmu redzējusi Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas locekļus iesniedzam prasību piedalīties valdības delegācijā robežjautājumu risināšanai, kā to dara Igaunijas puse. To mēs uzzinājām nevis tad, kad Baltijas asambleja mums to paziņoja, bet tad, kad to mums izstāstīja ārlietu komisiju savstarpējās tikšanās reizē, kad tikās Latvijas un Igaunijas ārlietu komisijas. Un, godātie deputāti, es jums gribētu teikt - kas tad ir svarīgāks... Ja jau mēs visu vērtējam naudas summās, cik jūs maksāsiet starpparlamentu delegācijai par tām sēdēm, kad viņi sēdēja kopā, izstrādāja dokumentus, pārbaudīja tulkojumus un aizveda tos uz Stambulu, lai izbeigtu Alfrēda Rubika lietas skatīšanu starpparlamentārā līmenī Eiropā? Cik tas maksā, jūsuprāt? Mūsu delegācija ne no viena neprasīja ne kapeiku, jo uzskatīja, ka, ja viņi tur strādā, viņi strādā tāpēc, ka viņi ir ievēlēti Latvijas Republikas Saeimā un kalpo Latvijas Republikai. Ja šajā gadījumā nostāda jautājumu tā, ka Latvijas Republikas vienotība ar pārējām ir Baltijas asamblejas panākts atrisinājums, tad man ir jautājums, kāpēc mums vispār vēl eksistē šie konflikti, jo šī delegācija taču tik raženi strādājot. Ja mēs visu gribam vērtēt naudas izteiksmē, tad mēs esam diemžēl ne tur, kur mums ir jāatrodas. Un, otrkārt, Saeimas kārtības rullis nosaka, ka jebkuras izmaiņas izmaksās ir jāsaskaņo ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu. Kamēr nav šā slēdziena, šādas izmaiņas nevar tikt izdarītas. Es jums pasaku skaidri un gaiši: Saeimas budžetā šāda nauda nav paredzēta. Ja šodien par to nobalsos un ja jūs uzskatāt, ka mums viena delegācija ir augstāka par pārējām piecām delegācijām, kas ir šeit un kas strādā, un ja jūs domājat, ka delegācijas brauc uz citurieni, lai atpūstos, tad, lūdzu, ņemiet vērā arī šīs budžeta izmaiņas, kas ir nepieciešamas! Tādā gadījumā, lūdzu, pasakiet, no kurām algu fonda daļām mums noņemt naudu, lai samaksātu Baltijas asamblejas delegācijas locekļiem. No kā noņemt naudu - no deputātu algām? No darbinieku algām? Kam atņemt šo naudu, ko šodien ar balsojumu mēs varam piešķirt ar vieglu roku? Es jums vēlreiz atkārtoju: viena sēde izmaksā 120 latus, bet deputāta darbs par labu Latvijas valstij, manuprāt, nav naudas vienībās mērojams. Darbs delegācijās vispirms ir goda pienākums, ko deputāti viens otram ir uzticējuši.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka šīsdienas sēdē piedalās tik daudz šīs Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvju un ka viņi ir tik aktīvi. Jo pirms Kreituses kundzes uzstājās pārstāvji no šīs delegācijas, nevis no citām delegācijām - tāpēc, ka tiek apspriests jautājums tikai par vienu no tām. Es neesmu šajā delegācijā - tāpat kā neesmu nevienā citā, un man nevar pārmest, ka es gribētu, lai citām būtu vairāk nekā šai. Bet, kā man pateica cilvēki no Baltijas asamblejas, gulējis tomēr esot igaunis. Neskatoties uz to, ka viņš varbūt saņem naudu. Tā ka, Bišera kungs, tas ir izraisījis pretēju efektu, un es ceru, ka latvieši negulēs šajā asamblejā arī turpmāk.

Tālāk. Ja mēs tiešām nopietni runājam par to, ka ar šo naudas summu var atrisināt Baltijas vienotības jautājumu, kā šeit izskanēja, - nu, goda vārds, nu darīsim to visu, sameklēsim to naudu un Baltija būs vienota, visi jautājumi būs atrisināti, nu nav jau tā summa tik liela. Ir lietas, par ko vajag maksāt, un, ja tas tā tiešām ir, nu, kolēģi, ko es tur varu darīt... Tātad es tomēr gribētu atzīmēt, ka, ja mēs esam... (No zāles deputāts A.Saulītis: "Priekš kam tad ir deputāta alga, kādēļ maksāt?")

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Saulīša kungs, ir atļauti izteikumi, nevis gari komentāri no vietas.

I.Bērziņš. ...ja mēs esam visi vienādi, tad pieejai jābūt tiešām vienādai. Visām delegācijām, kas ir apstiprinātas Saeimā, - viņām visām ir jāstrādā. Es biju Rietumeiropas asamblejas delegācijā, iepriekš - Ziemeļatlantijas asamblejas delegācijā, es tiešām zinu, cik daudz materiālu tiek saņemts, tie visi ir tomēr jāizlasa, jāzina vismaz, kur un kas par Baltiju runā vai kas ko ir gribējis pateikt, jāzina kaut vai tas, kāda ir Krievijas nostāja, ja ne vairāk. Tas viss prasa ļoti ilgu darbu, tā tas ir. Manā uztverē, tiešām ir tā: es strādāju un arī citi strādā šajās delegācijās tādēļ, ka viņiem tas interesē. Jā, tā ir papildu slodze. Tā tiešām ir nopietna papildu slodze. Absolūti negribu aizvainot Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvjus, jo viņi tur strādā nopietni, bet tā ir slodze, ko mēs uzņemamies brīvprātīgi. Jo principā Kārtības rullis neparedz, ka ir obligāti jābūt kādā delegācijā - atšķirībā no komisijām. Komisijās mums ir jāstrādā, un par to mēs saņemam naudu. Kas attiecas uz braucieniem uz Igauniju vai vienalga, uz kurieni, uz kādām salām, tad par to visu mēs saņemam, kā jūs, cienījamie kolēģi, labi zināt, ne pārāk lielu, bet tomēr komandējuma naudu, un tā atkal ir vienāda - neatkarīgi no tā, uz kurieni mēs braucam. Tā ka es tiešām aicinu, ja runājam pavisam nopietni, - vai nu atbalstīsim, ka visām... kaut gan es saprotu arī priekšsēdētāju, kura saka, ka šādas naudas nav. Vienu izcelt, lai cik tas būtu svarīgi, - nu, tas nav nopietni. Vienkārši tā - vai nu visām šīm apstiprinātajām delegācijām, es domāju, tām, par ko mēs paši nobalsojām šeit, Saeimā, vai arī nevienai...

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai papildināt divu iepriekšējo runātāju sacīto un pateikt, ka nauda... par nožēlu, nav pat 120 latu... tas ir stipri vairāk, jo ir jāmaksā vēl 37% sociālais nodoklis, un tas ir vēl 44 lati un 40 santīmi, Kreituses kundze. Es jums varu uzreiz tāmi sagādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Un es arī gribētu pateikt to, ka mums delegācijas ir dažādas, varbūt mums parādīsies vēl kādas delegācijas, tātad šis jautājums varbūt ir principiāli jālemj gada beigās. Jālemj sakarā ar jauno budžetu, ne ar budžeta grozījumiem. Izcelt kādu vienu delegāciju nedrīkst. Kā ļoti pareizi Bērziņa kungs teica, tad, kad ir izbraukumi ārpus Latvijas, vēl ir arī komandējumu nauda, un tas ir pilnīgi loģiski. Un visus izdevumus Saeima apmaksā. Nedrīkst izraut šobrīd no šā konteksta vienu komisiju.

Gribu pieskarties vēl vienam jautājumam. Tas varbūt nav tāds īpaši publisks jautājums, bet es gribētu atgādināt kolēģiem, kas bija 5.Saeimā: atcerieties, kā mums bija, - mums bija pastāvīgās komisijas un bija... teiksim, ne likumdošanas, bet tās papildu komisijas. Un toreiz mums nebija tā, ka visi deputāti varēja piedalīties divās komisijās, tad bija tie personālie balsojumi, un - ja jau mēs runājam tik strikti par naudu - tad iznāca tā, ka daži deputāti, godīgi strādājot, varēja nopelnīt divās komisijās, bet daži deputāti, vienkārši nevarēja piedalīties vairāk nevienā komisijā, tādēļ ka tā bija lēmusi Saeima. Es uzskatu, ka šajā Saeimā mēs to veiksmīgi atrisinājām, visiem ir iespēja aktīvi strādāt un iet uz komisiju sēdēm, vismaz divu komisiju sēdēm, un saņemt atalgojumu, ja viņi tur iet. Es domāju: vai nu ir jādod tāda iespēja visu delegāciju locekļiem (es pieļauju, ka tie tomēr nebūs 100 deputāti), vai nevajadzētu izcelt šobrīd vienu delegāciju. Turklāt formāli Kreituses kundzei ir absolūta taisnība. Mums vajag šajā gadījumā Finansu ministrijas atsauksmi. Mēs nedrīkstam pārkāpt paši šos visus mūsu Kārtības rullī pieņemtos pantus. Tādēļ es aicinu: kolēģi, būsim bez, teiksim, kaut kādām antipātijām tieši pret Baltijas asamblejas delegāciju! Ir ļoti patīkami, ka Požarnova kungs ir iesniedzis un izvirzījis šo jautājumu, bet man šķiet, ka tas būtu jārisina saistībā ar nākamā gada budžetu, principiāli, un arī saistībā ar visām delegācijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!")

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par man doto iespēju atkārtoti uzstāties. Tik tiešām laikam Kreituses kundze un Kuprijanovas kundze ir mūs pilnīgi pārliecinājušas: mēs taupīsim līdzekļus, mēs iztiksim bez algām. (Zālē troksnis.) Bet saprotam, ka šis taupīšanas režīms skars arī Prezidiju un varbūt arī tur tiks ierobežoti līdzekļi jaunu mašīnu pirkšanai, prezentācijas izdevumiem, un tad varbūt arī būs citiem mērķiem nauda. Es gribu atgādināt, ka Latvijas Saeima ir vienīgā vieta, kur katram deputātam nav nodrošināta darba vieta, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas. Arī tas acīmredzot pieder pie ekonomiskās politikas. Kādreiz bija teiciens: "Ekonomikai jābūt ekonomiskai". Mēs visi pasmaidījām, atcerējāmies, kas to teica. Un mēs arī ļoti labi zinām, pie kā tas noveda. Acīmredzot tik tiešām iznāk, ka Baltijas asamblejas delegācija ir ierindas komisija vai delegācija, kura nekādus būtiskus jautājumus nerisina. Un, protams, deputāti par savām pūlēm saņem dažus latus - naudu komandējumam uz Tallinu un Viļņu, kas ir noteikti vērtējams augstāk nekā eksotiska saulīte, kurā pētīt, teiksim, kosmisko lidojumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tā ka mēs pilnīgi pievienojamies... Tomēr, kā saka, tādā muļķīgā lomā ir Baltijas asambleja... Var būt, ka mēs esam bijuši pret to nepatiesi un klūdījušies un mūsu kolēģi mūsu kļūdu palabos un tomēr nobalsos par Požarnova kunga priekšlikumu. Laikam tā draudzēšanās ar Eiropu, ar Ameriku, ar vēl kaut ko ir noteikti svarīgāka nekā vienotā Baltijas telpa. Nu mēs esam pilnīgi pārliecināti, mūs pārliecināja par mūsu prasību nepareizību. Jautājums - vai tā domā visi deputāti? Es kā deputāts diemžēl neesmu pārliecināts un aicinu balsot par Požarnova kunga ieteikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Krisberga kungs, lūdzu ar konkrētiem priekšlikumiem par Saeimas naudas izmantošanu griezties Saimnieciskajā komisijā, nevis izmantot tribīni, kad apspriež citu jautājumu. Tāpat par deputātu darba telpu jautājumu. Tikko kā Saeimai uzdāvinās māju ar jaunām istabām, piešķirsim katram deputātam pa vienai vismaz.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami bija dzirdēt arī cienījamās deputātes Kreituses kundzes viedokli. Bet, tā kā šinī gadījumā es neesmu nedz Požarnova kungs, nedz arī, teiksim, kolēģis no Baltijas asamblejas delegācijas, tad es brīnos, kādēļ deputāte Kreituses kundze atļāvās attiecībā uz visiem deputātiem izteikt sava veida pārmetumus par kaut kādu mantrausību vai kārību. Pirmā lieta.

Otrā lieta ir tāda, ka, cienījamie kungi Baltijas asamblejas dalībnieki, Saeimas kārtības rullī ir arī tāds pants, ka visi deputāti var iesniegt savus, teiksim, pārskatus par materiālajiem zaudējumiem, kas viņiem ir radušies, veicot deputāta pienākumus. To varētu jebkurš deputāts, arī es. Varētu tagad tos iesniegt Saeimas Prezidijā. Un, ja tagad būs pozitīvs balsojums par Baltijas asamblejas delegācijā ievēlēto deputātu darba samaksu, to es arī izdarīšu, jo sakarā ar tikšanos ar vēlētājiem un tautas pārstāvjiem man radās materiālie zaudējumi. Un es personīgi lūgšu, lai Saeimas Prezidijs man kā deputātam kompensētu sarkanā karoga vērtību. Piedodiet, tā Kārtības rullī ir ierakstīts. Un pie reizes: es uzskatu, ka šis jautājums man rada vairāk zaudējumu nekā, piedodiet, varbūt Baltijas asambleja. Es domāju, ka jebkurš deputāts iegulda savus līdzekļus, lai risinātu tautas problēmas, nauda tiek iztērēta gan papīriem, gan daudzām citām lietām. Un tādēļ šinī gadījumā šāds vienas grupas priekšlikums ir patiešām nekorekts. Es uzskatu, ka šinī gadījumā mēs nevaram to atbalstīt. Bet patiešām būtu jārisina jautājums, lai tiktu ar laiku normalizēta deputātu darbība, lai patiešām būtu vieglāk to veikt. Bet šinī gadījumā es saku, ka tas ir diezgan nekorekti, jo, kā es jau sacīju, jebkurš deputāts var prasīt papildu līdzekļus un tad neviena budžeta nepietiks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos deputātam Lujānam, ja viņš ir sapratis to tā, ka es deputātus esmu apvainojusi mantrausībā. Es lūdzu pieņemt no manas puses šo atvainošanos.

Lūdzu deputātus ņemt vērā, ka Latvijā deputātam dienasnauda, braucot komandējumā, ir nevis divi lati, kā teica Krisberga kungs, bet 20 dolāri.

Pirms turpinām debates, lūdzu izskatīt 10 deputātu iesniegumu: "Lûdzam turpināt Saeimas 6.05.96. sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai." Jo pēc piecām minūtēm ir pusstundu ilgs pārtraukums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo 10 deputātu priekšlikumu - strādāt bez pārtraukuma līdz visas darba kārtības izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Debatēs runāt ir pieteicies Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es runāšu ļoti īsi.

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr jūs lūgtu atcerēties, ka mēs visi esam tautas priekšstāvji un ka uz mums, uz mūsu darbību skatās bieži vien tā kā zem mikroskopa, un mazliet padomāt par to, par ko mēs balsojam. Atklāti sakot, man tiešām vēl šobrīd ir neērti par vienu balsojumu, ko mēs šodien jau izdarījām, un es zinu, ka man būs jāatbild uz vēlētāju pārmetumiem, kaut gan īstenībā es šo priekšlikumu neatbalstīju. Proti, tas bija balsojums par priekšlikumu, ka bez Saeimas piekrišanas drīkst deputātam uzlikt administratīvo sodu, kuru saskaņā ar likumu var piemērot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs, teiksim, pārkāpjam ātrumu, braucot automobilī, šobrīd mums policists vispār nevar uzlikt uz vietas administratīvo sodu. Kas tad mēs esam - kaut kādi supermeni, pārcilvēki? Kāpēc mums vajadzēja noraidīt šo priekšlikumu, lai tagad mums par katru šādu gadījumu sūtītu uz Saeimu šos papīrus? (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, uzklausiet runātāju!

Dz.Ābiķis. Es runāju taisni par lietu. Padomājiet par tām sekām, kādas būs, ja mēs atkal atbalstīsim šo Požarnova kunga priekšlikumu! Vai tiešām mēs, kā teica priekšsēdētājas kundze, gada vidū, kad Saeimas budžets ir sastādīts, atkal esam tādi supermeni, ka varam nerēķināties ar sastādīto gada budžetu, kaut gan tanī pašā laikā, piemēram, pedagogi šobrīd nesaņem algās 100% tā, ko mēs esam nobalsojuši budžetā, bet katru mēnesi tikai 98%. Tas nav nekāds populisms, bet... Cienījamie kolēģi, padomāsim par katra balsojuma sekām!

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī ļoti īsi runāšu. Vispirms jāsaka, ka es esmu pret deputāta Požarnova priekšlikumu, neskatoties ne uz kādu šā jautājuma politizāciju, kura te notiek. Tas ir parasts merkantils jautājums - 6 lati, ne vairāk. Visa motivācija. Un priekš kam tie skaļi vārdi, Krisberga kungs? Pie tam vienīgais cilvēks, vienīgais deputāts, kurš, tā teikt, izgāja ārā no asamblejas delegācijas sastāva, - tas biju es. Es aizgāju no delegācijas ne tāpēc, ka es gribēju braukt uz Beniluksu, uz dienvidiem un tā tālāk, bet... ne uz Viļņu un Tallinu. Man bija visas iespējas turp braukt, es biju delegācijas vadītāja vietnieks, un viens komandējums jau bija ieplānots, un perspektīva bija ļoti skaidra. Es aizgāju no turienes tāpēc, ka darba rezultātā ir nieki. Es varu pārskaitīt Baltijas asamblejas darba rezultātus: tas ir "reņģu karš" starp Latviju un Igauniju, tas ir naftas konflikts starp Lietuvu un Latviju, tās ir divas trešdaļas robežsargu, kuri strādā iekšējās robežās, un vairāk nekas. Pie tam es biju šokēts sakarā ar vienu tādu pavisam negaidītu situāciju, ka cilvēki, viena piektā daļa parlamenta, brauc uz Tallinu, lai tur uzreiz sāktu darbu sakarā ar partijas grupas izveidošanu. Mēs tur runājām nevis par kopīgajām problēmām, bet par to, kā izveidot partijas grupas, kopīgas partijas grupas. Katrs meklē domubiedrus, bet nemeklē ceļus, kā atrisināt problēmas.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Otro reizi.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Tomēr Krisberga kungs mani uzvedināja uznākt tribīnē otro reizi. Patīkami, ka mani atceras te, no tribīnes. Es gribētu teikt, ka jau otrs sasaukums strādā Baltijas asamblejā. Lietuvas un Igaunijas deputātiem katram ir ne tikai atsevišķs darba galds un telpas, viņiem ir arī ļoti labs sociālais nodrošinājums. Es jums pateikšu - viņiem ir ļoti labas deputātu pensijas paredzētas jau iepriekš. Un, ja 5.Saeimas Baltijas asamblejas delegācija vai arī mūsējā, kas ir šobrīd, jau agrāk būtu ierosinājusi jums visiem, man arī tajā skaitā, uztaisīt tādu sociālo nodrošinājumu, mēs būtu to dabūjuši. Es arī aicinātu jūs tad nobalsot par tādu skaistu rezultātu - vismaz Saeimai.

Bet patiešām, kolēģi, jautājumam jāpieiet nopietni. Mēs varam principā izskatīt šo jautājumu vispār atsevišķi, kā jautājumu par mūsu delegāciju dažādu nodrošinājumu. Es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, netaisīt tādu precedentu. Un, ja nu kāds galīgi negrib strādāt - tādēļ, ka nemaksā tos sešus latus,- tad, es domāju, visas frakcijas ir spējīgas tādu cilvēku nomainīt ar strādātgribētāju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu runāt komisijas vārdā. Un vienlaicīgi lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūsu uzmanību pievērst vēl kādam jautājumam - bez tiem aprēķiniem, ko jau Kreituses kundze un Kuprijanovas kundze šeit teica. Pēc tās redakcijas, kāda šeit ir iesniegta, faktiski iznāk nevis 6 lati par vienu sēdi, bet iznāk, ka vienā reizē, vienā dienā, varētu būt arī... trīsreiz seši, tātad ir 18 lati. Kāpēc? Tāpēc, ka ir tā: asamblejas sēde - viens maksājums, plenārsēde - lūdzu, atkal seši lati! Ir komisijas sēde pa vidu - vēlreiz 6 lati. Un ja vēl ir Latvijas delegācijas sēde tajā pašā dienā... Tātad - 18 lati vienā dienā. Ja Baltijas asambleja nākamgad notiks šeit, tātad tas nozīmē, ka vienā dienā notiks vairākas šādas sēdes. Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Demagoģija...")

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Andreja Požarnova iesniegto priekšlikumu: "Baltijas asamblejā Latvijas delegācijā ievēlētie deputāti par piedalīšanos..." - un tā tālāk, kā tekstā, jūsu tabulā tas ir 44.lapaspusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt Saeimas kārtības rulli ar VIII.¹ sadaļu, kuras nosaukums ir "Deputātu grupas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosina papildināt Kārtības rulli ar jauniem pārejas noteikumiem. Pirmais pārejas noteikums: "Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas nodoti komisijām un nav pieņemti pirmajā lasījumā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, nav uzskatāmi par pieņemtiem pirmajā lasījumā Saeimas kārtības ruļļa 83. panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Tiem piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā."

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šādu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrais pārejas noteikums bija saistīts ar 135. panta otrās daļas svītrošanu, par ko es jau informēju jūs iepriekš. Redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir trešais pārejas noteikums. Ir priekšlikums, kuru ir iesniegusi deputātu grupa un kurā ir runa par to pārejas noteikumu, kāds bija otrajā lasījumā. Proti, ir atrunāts, ka uz Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, kas nodoti komisijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, 83. panta ceturtā daļa neattiecas. Juridiskā komisija pēc būtības ir akceptējusi šo priekšlikumu, bet izsaka šo pārejas noteikumu jaunā redakcijā, proti: "Uz Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nodoti komisijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas Saeimas kārtības ruļļa 83. panta devītā daļa."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu, ceturto. Juridiskā komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu pieņēma, bet ar nelielu grozījumu, proti: "Grozījumi Saeimas kārtības ruļļa 5. pantā attiecināmi arī uz tiem deputātiem, kas iestājušies Saeimas sastāvā kopš 1995. gada 7. novembra."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar piekto pārejas noteikumu, ar kuru tiek noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku likums "Par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu", likums "Par Saeimas deputāta palīga statusu" un Augstākās padomes lēmums "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas tautas deputāta palīgu- sekretāru" apstiprināšanu". Tas ir vienkārši no juridiskās tehnikas viedokļa nepieciešams, lai varētu to visu izsvītrot ārā un nebūtu vienmēr jāskaidro, ka ir spēkā jaunākais normatīvais akts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es ļoti baidos, ka deputāti nav padomājuši, kas te notiek. Te jau atkal kārtējo reizi tiek atcelts viens likums, kura vietā atstāj pēc tam tukšumu. Mums ir pietiekami daudz pieredzes, kā tiek atcelts vecais likums. Jauna likuma, ko likt vietā, nav. Mums jau tā trūkst likumu un ir "caurumi" daudzās jomās, un tā ir mūsu nelaimes sakne. Un šobrīd atkal... Nesaprotu, kāpēc tiek deputātam atņemtas tās tiesības, kādas paredzēja šis Augstākās padomes 1990. gada 28. maijā, tātad 24 dienas pēc Neatkarības deklarācijas, pieņemtais likums. Šis likums deva deputātam tiesības... Es jums nolasīšu dažus pantus, lai atgādinātu, kādas bija deputātam tiesības, kuras ir spēkā vēl tagad. Šajā likumā labojumi vēl ir bijuši 1992. gadā un joprojām ir spēkā, kaut gan jāatzīst, ka tie nedarbojas, bet tie ir ļoti vēlami deputāta tiesību noteikumi. 20. pants: "Deputātam ir tiesības deputāta darbības jautājumos Latvijas teritorijā brīvi apmeklēt valsts institūcijas un visu veidu organizācijas, kā arī tiesības nekavējoties tikties ar to vadītājiem un citām amatpersonām. Kārtību, kādā deputāti apmeklē organizācijas, kuru darbība saistīta ar valsts noslēpumiem un citiem ar likumu aizsargātiem noslēpumiem, nosaka likumdošana." 22. pants: "Saskaroties ar pilsoņu tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem vai citiem tiesībpārkāpumiem, deputātam kā valsts varas pārstāvim ir tiesības prasīt nekavējoties izbeigt šos pārkāpumus un, ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgās valsts institūcijas un amatpersonas veiktu pasākumus šo tiesībpārkāpumu izbeigšanai. Pārkāpuma faktu var fiksēt protokolā, ko sastāda deputāts vai - pēc viņa pieprasījuma - attiecīgās tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes pārstāvis." Šāda veida tiesības šajā likumā ir uzskaitītas pietiekami daudzas. Šīs tiesības tagad, atceļot šo likumu, tiks deputātam atņemtas.

Nesen, braucot uz Alūksni, saskārāmies ar tādu gadījumu. Izglītības nodaļa vai izglītības inspektors nav piešķīris skolotājiem vienā skolā algu, līdzekļus algas izmaksām. Aizmirsis vai uzskata par nevajadzīgu. Nāk pārstāvis no Valsts ieņēmumu dienesta un prasa direktoram, kāpēc no decembra līdz šim brīdim nav samaksāts sociālais nodoklis. Iedomājieties, kāds absurds! Un, kad direktors paskaidro, ka nav algas kopš decembra saņemtas, tad sāk aptaujāt pēc kārtas, iesaucot iekšā savā istabā, tos skolotājus, sāk prasīt: vai jums ir samaksātas algas, vai jums tiešām nav samaksātas algas? Vārdu sakot, pazemo skolotājus, augsti kvalificētus speciālistus. Ja mēs norunājam tā, ka mēs... un tur ir acīmredzot vairāki likumpārkāpumi attiecībā pret šo skolu, un vaina ir tikai tāpēc, ka šo skolu atbalstām mēs, Tautas kustība "Latvijai". Rodas tāds stāvoklis, ka tad, ja mēs, deputāti, gadītos tur klāt, mums pat nav tiesību šiem cilvēkiem uzdot jautājumus. Tā tas būs, ja tiks atcelts šis likums. Un es iedomājos tā: labi, jūs balsosiet par šā likuma atcelšanu tikai tāpēc, ka tie nolāpītie opozīcijas deputāti ir urķi, kas bāž visur savu degunu, un jums būs labāk, ja viņi nevarēs neko izdarīt, proti, tikai šeit sēdēs, arī likumus nevarēs pieņemt tos, ko viņi vēlas, jo viņi ir mazākumā. Vārdu sakot, viss būs mierīgi, kā vecajos labajos komunisma laikos. Bet tad es iedomājos tā: dāmas un kungi, nākamajā Saeimā mēs vairs nebūsim opozīcija! Un es iedomājos, (No zāles deputāte A.Rugāte: "Palieciet opozīcijā.") kā tad mēs strādāsim, un, ziniet, man tā bēdīgi sāka palikt, tāpēc ka mums tad nebūs tādu urķu, kas uzrādīs mūsu kļūdas un mūsu ierēdņu patvaļu. Tādiem, kas grib normāli strādāt valsts labā un reizē arī savā labā, vajadzētu gan vēlēties, lai taisni tādi urķi būtu opozīcijā un lai viņiem būtu tiesības iebāzt, kur nākas, savus degunus un tādus neapvaldāmus ierēdņus savaldīt. Ja mēs šo likumu atceļam, atkal ļoti nenopietni domājot par to, ko mēs atceļam, tad būs šāds neapšaubāms deputātu tiesību ierobežojums. Lai atceramies, kā tas bija ar Antikorupcijas likumu, ko izstrādājām ne jau mēs, to izstrādāja "Latvijas ceļš". Šis likums vēl nav pieņemts, bet Kārtības ruļļa 10. pants, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz amatu ieņemšanu, jau tiek atcelts. Atkal nezin kāda velna pēc, piedošanu par izteicienu, tiek taisīts vēl viens "caurums" mūsu jau tā "caurajā" likumdošanā, lai varētu blēdības spraukties iekšā. Ja jūs atradīsiet spēku balsot pret šā likuma atcelšanu, es būšu jums ļoti pateicīgs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, pret kāda likuma atcelšanu jūs aicināt balsot?

J.Mauliņš. Pārejas noteikumos ir teikts tā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, mums ir priekšlikumi. Tātad jūs, kā es saprotu, aicināt balsot pret deputāta Endziņa priekšlikumu.

J.Mauliņš. Pret priekšlikumu atcelt likumu... priekšlikumu par likuma spēka zaudēšanu. Reizē ar jaunā Kārtības ruļļa spēkā stāšanos zaudē spēku likums "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu", kas pieņemts 1990. gada 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu pa daļām?

J.Mauliņš. Pret visu priekšlikumu, jo tie pārējie...

Sēdes vadītāja. Bet jūs nolasījāt tikai pirmo daļu, teicāt, ka jūs protestējat... Tāpēc es jums jautāju un jūs aicinu: precizējiet, lūdzu, par ko mēs balsosim! Lai viss būtu pilnīgi skaidrs un lai nekādas domstarpības neiznāktu. Par ko jūs aicināt balsot - par visu priekšlikumu vai tikai par to daļu, ko jūs nolasījāt?

J.Mauliņš. Es lūdzu balsot tikai par to jautājumu, par kuru es runāju, tas ir, priekšlikuma pirmo punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot par priekšlikumu pa daļām, otro un trešo tā daļu neaizskarot. Jūs aicināt balsot par priekšlikuma pirmo daļu. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag mocīt viņu...")

J.Mauliņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu repliku pateikt. Mauliņa kungs, visa tā jūsu uzstāšanās balstījās uz vienu piemēru, ka izglītības inspektors neizmaksā skolai algu. Es gribētu informēt jūs un arī klātesošos deputātus, ka skolu inspektoru kompetencē absolūti neietilpst algu izmaksāšana, viņi ar to nenodarbojas. Tā ka tas piemērs ir absolūti bezjēdzīgs. (Starpsauciens no zāles: "Direktors izmaksā...")

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, papildinot Mauliņa kunga teikto, es aicinu neatbalstīt deputāta Endziņa kunga priekšlikumu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad būs divi balsojumi. Vispirms būs balsojums par priekšlikuma neatbalstīšanu kopumā, pēc tam nākamais - par ierosinājumu neatbalstīt priekšlikuma pirmo daļu, jo mēs balsojam, sākot no mazākā... (Starpsauciens: "Balsojam!") Čerāna kungs, ja jūs vēlaties runāt, lūdzu, runājiet no tribīnes. Nevēlaties? Komisijas vārdā, - lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es tiešām varu apsveikt Mauliņa kungu un Čerāna kungu, ka mums ir bez Saeimes deputātiem parādījušies Latvijas Republikas tautas deputāti. Pats likums runā pavisam par kaut ko citu, tas nerunā par Saeimas deputātiem. Atkārtoju vēlreiz - mans priekšlikums ir tīri tehniska rakstura. Lai izsvītrotu ārā... Es saprotu kaut ko citu, un ar Lagzdiņa kungu mums bija saruna, un praktiski situācija pašreiz ir tāda: tik tiešām ir likums, kas runā par pašvaldības deputātu statusu, bet nav likuma, kas runātu par Saeimas deputātu statusu. Tā ir nepilnība, neapšaubāmi, un acīmredzot būtu nepieciešams izstrādāt varbūt šādu speciālu likumu, kur tad varētu mēģināt salikt "pa plauktiņiem" to, kādas tad, lūk, šīs tiesības ir un kā tās varētu realizēt. Un es aicinu Mauliņa kungu: lūdzu, nāciet, kā saka, ar savām idejām! Acīmredzot daudz kas būtu pārņemams arī no šā likuma, bet pašreiz šis likums vienkārši tīri tehniski ir izslēdzams.

Tālāk - par deputāta palīga statusu. Kārtības rullī ir, kā jūs redzat, tāda sadaļa, un tad, kad šī sadaļa par deputāta palīga statusu tika ielikta iekšā, tad tīri tehniski tai laikā netika pieņemts šāds noteikums par svītrošanu. Tas ir, lai sakārtotu no juridiskās tehnikas viedokļa. Un tas pats ir sakāms par Latvijas Republikas tautas deputāta palīga statusu, jo tāda vispār vairāk nav. Kas attiecas uz to, ka ir nepieciešams jauns likums, - jā, lūdzu! Pie tā ir jāstrādā Saeimai.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Man jums jāatvainojas, jo es, paziņojot par debašu slēgšanu, nepiesitu āmuru un to izmanto frakcijas "Latvijai" deputāts Jānis Mauliņš un lūdz vārdu otrreiz debatēs. Es atvainojos jums par savu kļūdu, ko esmu pieļāvusi, vadot sēdi.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi debatēs.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies Saeimas priekšsēdētājai, ka viņa tik skrupulozi ievēro Kārtības ruļļa noteikumus.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mums ir Civilprocesa kodekss un daudzi citi tādi likumi, kuros ir formulējumi - "Latvijas PSR", formulējumi par... man pat liekas, ka kaut kur ir pat pieminēta partijas komiteja, - visi tie likumi darbojas ar labojumiem, nav izdarīta "tîrīšana", un Endziņa kungs ļoti labi zina, ka mēs pašlaik Juridiskajā komisijā veicam Civilprocesa kodeksa tīrīšanu no šiem vecajiem "bubuļiem". Nu kādēļ tad šoreiz likumam ir jāzaudē spēks tikai tāpēc, ka tur ir pieminēts tautas deputāts? Starp citu, mums vajadzētu pašiem justies kā tautas deputātiem pa īstam. Kāpēc tik pēkšņi, tikai šā formulējuma dēļ, visa šī nomaiņa? Nu tad "iztīrīsim ārā" arī to, ja jau jauna likuma vēl nav! Runa ir te par formālu spēlēšanos ar nopietnu lietu - atņemt deputātiem viņu pilnvaras. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Mauliņa kungs, ja jūs vēlaties runāt, jums šoreiz tas vairs nav iespējams, divreiz jau esat runājis un āmura sitiens ir noskanējis.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu - papildināt ar jaunu pārejas noteikumu šādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Pilns deputāta priekšlikums. Pirmais balsojums. Lūdzu balsojuma režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Viņš ir iesniedzis divus variantus - vienu, ka likums stājas spēkā 1996.gada 1.jūnijā, un otru variantu, kur ir atrunāts, ka 5., 6., 10.pants stājas spēkā 1996.gada 1.jūnijā. Loģiskāks ir pirmais variants, ka likums stājas spēkā 1996.gada 1.jūnijā, šo variantu atbalstīja Juridiskā komisija. Aicinu arī Saeimu to darīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es atvainojos, ka es šo uzrunu veltīšu tikai vienam deputātam, kuru es arī ļoti cienu. Tas ir deputāts Jānis Mauliņš. Tātad: kādēļ es ierosināju, lai šis likums stātos spēkā 1.jūnijā? Tādēļ, ka šajā dienā pilnā apjomā, es ceru, stāsies spēkā antikorupcijas likums un nebūs to problēmu, par kurām jūs šeit runājāt. Tieši tādēļ arī šāds priekšlikums ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par Kārtības ruļļa grozījumiem trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms galīgā lasījuma - divi paziņojumi. Vispirms vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Par balsošanas rezultātiem.

Dz. Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāda iemesla dēļ - vai tehniskas kļūdas dēļ vai neuzmanības dēļ - par 180.panta trešo daļu es balsoju nevis "par", kā šeit ir fiksēts, bet "pret". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad jūsu balsojums ir "pret", bet tas paliek stenogrammai.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Tieši par to pašu - par kļūdainu balsojumu.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Arī es, tāpat kā Dzintars Ābiķis... mēs kļūdaini nobalsojām par šo deputāta Požarnova priekšlikumu. Es to neatbalstu, un faktiski mana vēlēšanās ir balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu trešajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 12. Likums ir pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Otrais lasījums.

Jānis Straume - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" (dokuments nr. 728). Pēc pirmā lasījuma ir saņemti deputāta Kristovska un Valsts mežu dienesta priekšlikumi, šo priekšlikumu apspriešanā un sagatavošanā piedalījās arī Iekšlietu ministrijas un Prokuratūras pārstāvji. Pirmais tātad ir deputāta Kristovska priekšlikums - izteikt Latvijas Kriminālkodeksa 161.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Straume. Nākamais ir Valsts mežu dienesta priekšlikums. Tas pēc savas būtības ir līdzīgs Kristovska kunga priekšlikumam. Atbildīgā komisija lūdz noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Straume. Tālāk. Ir deputāta Kristovska priekšlikums - papildināt Kriminālkodeksu ar 225.⁴ pantu, tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Straume. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Man vienīgi ir jautājums, Straumes kungs, vai mums galā neiznāca tā, ka likumprojekta nosaukumā būtu vajadzīgs vārds "grozījumi", nevis "grozījums"? Jo ir papildinājums - vēl viens pants.

J.Straume. Jā, "grozījumi".

Sēdes vadītāja. Tā ka, lūdzu, izlabojiet to, kad gatavosiet uz trešo lasījumu. Lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 10. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

J.Straume. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 14.maijs.

Līdz ar to mēs šodienas ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši. Pirms reģistrācijas - paziņojums. Vārds Anatolijam Gorbunovam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tā kā Eiropas lietu komisijas kalendārais laiks ir sakritis ar Saeimas sēdes kalendāro laiku, tad es ceru, ka nākamreiz tas tā nebūs un nākamā sēde būs parastajā laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Martijans Bekasovs,

Jānis Bunkšs,

Alfreds Čepānis,

Roberts Dilba,

Juris Dobelis,

Kārlis Jūlijs Druva,

Oļģerts Dunkers,

Oskars Grīgs,

Edmunds Grīnbergs,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Kārlis Leiškalns,

Imants Liepa,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Normunds Pēterkops,

Andrejs Požarnovs,

Andris Rubins,

Māris Rudzītis,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Leonards Teniss,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols,

Juris Zaķis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 6.maija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde 9.maijā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem

atkritumiem""

(755. un 755.-a dok.) - 1.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(3.lasījums)

(772. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 1.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 5.lpp.

- 9.lpp.

- dep. I.Bišers - 10.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

- dep. M.Lujāns - 11.lpp.

- dep. K.Čerāns - 13.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 14.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 14.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 15.lpp.

- dep. A.Seile - 16.lpp.

- dep. A.Lambergs - 17.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 17.lpp.

- dep. M.Lujāns - 18.lpp.

- dep. I.Bišers - 19.lpp.

- dep. M.Lujāns - 20.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 22.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 22.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

- dep. I.Bišers - 24.lpp.

- dep. P.Tabūns - 25.lpp.

- dep. K.Čerāns - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Gorbunovs - 37.lpp.

- dep. K.Čerāns - 41.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 43.lpp.

- dep. A.Jirgens - 46.lpp.

- dep. A.Seiksts - 46.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 48.lpp.

- dep. A.Prēdele - 54.lpp.

- dep. A.Seiksts - 56.lpp.

- dep. P.Tabūns - 57.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 57.lpp.

- dep. A.Jirgens - 58.lpp.

- dep. K.Čerāns - 59.lpp.

- 60.lpp.

- 61.lpp.

- 62.lpp.

Lietuvas Republikas prezidenta A.Brazauska uzruna - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 69.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns (120.pants) - 71.lpp.

- dep. I.Kreituse - 72.lpp.

- dep. K.Čerāns - 73.lpp.

- dep. M.Lujāns - 74.lpp.

- dep. K.Čerāns - 76.lpp.

- 77.lpp.

- dep. A.Jirgens - 77.lpp.

- dep. K.Čerāns - 79.lpp.

- 81.lpp.

- 82.lpp.

- dep. I.Kreituse - 83.lpp.

- dep. A.Rugāte - 86.lpp.

- dep. K.Čerāns - 89.lpp.

- dep. A.Rugāte - 90.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 95.lpp.

- dep. I.Emsis - 96.lpp.

- dep. I.Bišers - 97.lpp.

- dep. I.Kreituse - 98.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 100.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 102.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 103.lpp.

- dep. M.Lujāns - 104.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 105.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 106.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 107.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 110.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 113.lpp.

- dep. K.Čerāns - 114.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 115.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 116.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 117.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 117.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā"

(2.lasījums)

(393. un 728. dok.)

Ziņo - dep. J.Straume - 117.lpp.

Paziņojums - dep. A.Gorbunovs - 119.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 120.lpp.