Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt Saeimas sēdē apstiprināto darba kārtību. Pirms sākam izskatīt jautājumus, gribu informēt, ka esam saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu, kurā tā lūdz šā gada 5.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajam lasījumam iekļaut aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" trešajam lasījumam. Kā jūs, kolēģi, atceraties, mēs vakar šo jautājumu izskatījām un nolēmām, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" tiks skatīts aiz darba kārtības 61.jautājuma, tas ir, par autotransporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Taču komisija uzskata un vēlas, lai mēs izsakām savu viedokli un izlemjam jautājumu, vai mēs viņu ierosināto likumprojektu nevarētu pabīdīt mazliet augstāk mūsu darba kārtībā un izskatīt pirms 61.jautājuma. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai ir vajadzība balsot par šo komisijas priekšlikumu? Balsot arī deputāti nelūdz. Vai varam uzskatīt, ka esam vienojušies par šīm izmaiņām mūsu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanas secībā? Tā kā deputāti neiebilst, esam vienojušies par to, ka likumprojektu par zemes privatizāciju lauku apvidos izskatīsim aiz darba kārtības 58.jautājuma. Paldies.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Jānis Strods - frakcija "Tautai un taisnībai". Lūdzu!

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1744. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"". Īsumā par otro lasījumu. Tātad par šo likumprojektu ir iesniegti 35 priekšlikumi, un 29 no tiem ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikumi. Visi priekšlikumi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīti un pieci no tiem iestrādāti šīs atbildīgās komisijas priekšlikumos. Un viena no galvenajām visu priekšlikumu būtībām ir tā, ka tiek ieviests jauns termins "iepakojums", ar ko tad arī saistās daudzās izmaiņas dažādos pantos un arī pielikumos. Un tagad es aicinātu izskatīt pa pantiem.

1.pants. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 1.pantu papildināt ar sekojošām definīcijām... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par likumprojektā ierosinātajiem vides valsts ministra Induļa Emša priekšlikumiem - likuma 1.pantu papildināt ar sekojošām definīcijām? Teksts deputātiem ir redzams dokumenta labajā ailē. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Strods. 2.un 3.pantā priekšlikumu nav.

4.pants. Šeit atkal ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 4.pantu izteikt šādā redakcijā. Tā faktiski ir jauna redakcija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4.panta redakciju, ko ierosina vides valsts ministrs Indulis Emsis? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 5.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 5.panta 1.apakšpunktā svītrot vārdus "ja tos izmanto saimnieciskajā darbībā". Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais šajā pašā pantā ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 5.pantu papildināt ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt pantu ar 4.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 6.pantā priekšlikumu nav.

7.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 7.panta piektajā daļā vārdus "likums par zemes dzīlēm" aizstāt ar vārdiem "likums "Par zemes dzīlēm"". Tas vienkārši ir redakcionālas dabas labojums. Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 5.lappusē ir 8.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 8.panta pirmajā daļā otro teikuma daļu izteikt šādā redakcijā... Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš seko tālāk. Līdz ar to man būtu priekšlikums deputātiem atbalstīt otro priekšlikumu, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par ierosinājumiem likumprojekta 8.pantā, kurus izteicis Indulis Emsis un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Komisijas slēdziens un lūgums deputātiem ir atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Vai deputāti tam piekrīt? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir 9.pants. Pirmais ir deputāta Lamberga priekšlikums, un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu, un mēs to varam redzēt nākamajā - 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot grozījumu 1.pantu (neizdarīt panta otrajā daļā grozījumus). Tas attiecas uz pirmā lasījuma redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam - svītrot grozījuma 1.pantu (neizdarīt panta otrajā daļā grozījumus)? Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir deputāta Lamberga priekšlikums, un arī tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu, kas redzama nākamajā - 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga priekšlikumu, kurš iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 9.panta trešajā daļā svītrot vārdus "un ievedmuitas nodokļa kopsummas". Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 6.lappusē ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 9.pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, bet komisijas priekšlikums ir redzams nedaudz zemāk. Es aicinātu atbalstīt šā priekšlikuma iestrādāšanu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam, ka likumprojekta 9.panta ceturtā daļa tiek iestrādāta komisijas priekšlikumā, kura teksts deputātiem ir redzams? Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Līdz ar to šo pantu esam izskatījuši. Tālāk 7.lappusē ir 10.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 10.panta otrās daļas otrajā teikumā aiz vārdiem "...akreditētu (atestētu)" iekļaut "vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novērtētu un atzītu," un tālāk kā tekstā. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - par Induļa Emša priekšlikumu - likuma 10.panta otrās daļas otrajā teikumā papildināt aiz vārdiem... un tālāk kā tekstā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 8.lappuse. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 10.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš ir redzams apakšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par izmaiņām likuma 10.panta trešajā daļā, kuras ir iesnieguši Emša kungs un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 11.pants šajā pašā lappusē. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 11.panta pirmās daļas 1.un 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 11.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 9.lappuse. Te ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums, un viņš faktiski izriet jau no iepriekšējā balsojuma, tātad svītrot likuma 11.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt. Faktiski tas jau nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - svītrot 11.panta otro daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - svītrot likumprojekta 11.panta otro daļu - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 12., 13. un 14.pantā priekšlikumu nav. Nākamais - 15.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 15.panta pirmās daļas otrajā teikumā svītro vārdus... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - 15.panta pirmās daļas otrajā teikumā svītrot vārdus... un tālāk kā tekstā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais priekšlikums ir 10.lappusē. Arī tas ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 15.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā... Tā ir jauna daļa. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. No 16. līdz 20.pantam, kas ir pēdējie, priekšlikumu nav. Un tālāk ir pārejas noteikumi. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - iekļaut pārejas noteikumus šādā redakcijā... Tālāk seko četri punkti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir šos pārejas noteikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu pirmajiem četriem punktiem jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk seko šā likuma pielikumi. Mēs izskatīsim pirmo pielikumu, kas ir šajā 10.lappusē. Tātad pirmais pielikums. Te ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 1.pielikuma teksta daļā iekļaut 5.punktu šādā redakcijā... tas ir faktiski jauns punkts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 1.pielikuma teksta daļas papildināšanu ar 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk nākamā - 11.lappuse. 2.pielikumā priekšlikumu nav. Pārejam pie 3.pielikuma. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 3.pielikumā atkritumu bīstamības klases aizstāt ar sekojošām... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu, kas izteikts sakarā ar deputāta Induļa Emša priekšlikumu - likuma 3.pielikumā aizstāt vārdus - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais - 4.pielikums. Arī te ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 4.pielikumā apzīmējumu "netoksiskie izmeši" aizstāt ar "nebīstamie izmeši". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 4.pielikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 5.pielikums. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums likuma 5.pielikumā apzīmējumu "netoksiskās vielas" aizstāt ar "nebīstamās vielas". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret ierosinātajām izmaiņām likumprojekta 5.pielikumā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamā ir 12.lappuse. 6.pielikumā priekšlikumu nav. Pāriesim pie 7.pielikuma. Pirmais ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - 7.pielikuma 1.punktā svītrot vārdus "un ievedmuitas nodokļa kopsummas". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 7.pielikuma 1.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - 7. pielikuma 2. punktu (teksta daļu) svītrot, aizstājot ar... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākošā - 13. lappuse. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums 7. pielikuma 3. punktā... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 7. pielikuma 3. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir Emša kunga priekšlikums - 7. pielikuma 3. punktā... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākošais - vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums -likuma 7. pielikuma 4. punkta otrajā teikumā... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret likumprojekta 7. pielikuma 4. punkta otrā teikuma redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākošā - 14. lappuse. Šeit ir atkal vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 7. pielikuma tabulas "galvā" "Atmaksājuma normatīvi (procentos vai Ls)" aizstāt ar "Nodokļa ieņēmumu izlietojuma normatīvi (procentos)". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 7. pielikuma tabulas augšdaļu - vārdus "Atmaksājamie normatīvi (procentos vai Ls)" aizstāt ar "Nodokļa ieņēmumu izlietojuma normatīvi (procentos)" - iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais - vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums -likuma 7. pielikuma tabulā mērvienību pirmajā pozīcijā minētās "minerāleļļas" mainīt no "litrs" uz "kilogramu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 15. lappuse. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums - likuma 7. pielikuma tabulā svītrot 6., 7., 8. un 9. pozīciju, aizstājot to ar sekojošu redakciju, kas ir redzama šajā lappusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par Emša kunga priekšlikumu - likuma 7. pielikuma tabulā svītrot 6., 7., 8. un 9. pozīciju, aizstājot to ar sekojošu redakciju, kāda jums ir iesniegta, iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Un 16. lappusē ir pēdējais priekšlikums... Tātad šeit ir dots jauns pielikums. Vides valsts ministrs Emša kungs piedāvā iekļaut likumā 8. pielikumu šādā redakcijā... Un tas ir redzams 16. lappusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi. Šo redakciju var redzēt 17. lappusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par Induļa Emša priekšlikumu - iekļaut likumā 8. pielikumu jums iesniegtajā redakcijā, kas ir izklāstīta dokumenta 17. lappusē, - iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Tātad visa teksta un pielikumu daļa šajā likumprojektā ir izskatīta, un es aicinātu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Stroda kungs, jūsu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem!

J.Strods. Cienījamie deputāti! Tā kā šo likumprojektu vajadzētu pieņemt arī trešajā lasījumā šogad, tad es aicinātu trešajam lasījumam iesniegt priekšlikumus visīsākajā termiņā, respektīvi, piecu dienu laikā. Es domāju, ka tas būtu 10. decembris, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Stroda kunga minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. decembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Valsts cilvēktiesību biroju".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr. 1676. Atšķiriet, lūdzu, tabulu. Sākumā ir likumprojekts parādīts pārskatāmā formā, un pēc tam seko tabula.

Par likuma nosaukumu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums nosaukumu izteikt šādi: "Par Valsts cilvēktiesību biroju". Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. 1. pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz papildināt panta nosaukumu pēc vārda "biroja" ar vārdu "darbības". Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt pirmajā daļā vārdus "kas izveidota, lai veicinātu" ar vārdiem "kas veicina". Un tālāk, kā jūs redzat tekstā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 2. pants. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 2. punktā vārdus "likumdošanas aktos paredzētajām iedzīvotāju" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajām". Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 7. punktā vārdu "nacionālo" ar vārdu "Latvijas" un vārdus "Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jautājumos" ar vārdiem "Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem". Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 8. punktu pēc vārda "kabinetam" ar vārdu "rakstveida" un pirms vārda "pârskatu" ar vārdu "rakstveida". Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 4. punktā vārdu "neatliekami" ar vārdu "nekavējoties". Un tālāk kā tekstā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt 5. punktā vārdus "mazaizsargāto sabiedrības grupu" ar vārdiem "sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas". Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šeit ir izmainīta pēc otrā lasījuma redakcija - vārdi "mazaizsargāto sabiedrības grupu" ir aizstāti ar vārdiem "sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas", tādējādi norādot, ka tieši tās ir Valsts cilvēktiesību biroja interešu lokā ietilpstošās grupas, kuru situācija sabiedrībā tiek pētīta. Jāteic, ka ar terminu "sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas" parasti saprot nedaudz savādāku personu loku, proti, personas, kurām ir nepieciešama tieši valsts un pašvaldību palīdzība materiālās situācijas uzlabošanai (tajā skaitā ir, teiksim, daudzbērnu ģimeņu locekļi, bāreņi, bez vecāku apgādības palikušie bērni, politiski represētās personas, vientuļie invalīdi, pensionāri), taču būtu svarīgāk Latvijas Valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmā saglabāt plašāku šo jēdzienu, norādīt ne tikai šīs sociālās grupas, bet pievērst lielāku uzmanību arī tām iedzīvotāju grupām, kuras kaut kādā veidā sabiedrībā ir diskriminētas, piemēram, sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ vai savas sociālās izolētības dēļ, kā arī, piemēram, sabiedrības attieksmes dēļ.

Tāpēc būtu nepieciešams šeit saglabāt agrāko 2. panta redakciju un neatbalstīt šo terminoloģijas izmaiņu, tātad saglabāt to, ka šīs īpašās uzmanības lokā ir sabiedrības mazaizsargātās grupas, nevis tikai un vienīgi sociāli mazaizsargātās. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa - frakcija "Tautai un taisnībai". Lūdzu!

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Likumprojekta "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" trešā lasījuma redakcijā atrodamas neprecizitātes terminu lietojumā, kas rada būtiskas izmaiņas tā saturā. Proti, kā liecina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotā likumprojekta "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" 2. panta 5. punkts, viens no Valsts cilvēktiesību biroja uzdevumiem turpmāk būs "pçtīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā valstī, it īpaši jomās, kas skar sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas". Ar apzīmējumu "sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas" ir saprotamas personas, kurām nepieciešama valsts un pašvaldību palīdzība materiālās situācijas uzlabošanai, tas ir, daudzbērnu ģimeņu locekļi, bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas, vientuļie invalīdi, pensionāri un citas personas. Taču Latvijas Valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmā ir noteikts, ka ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību tām iedzīvotāju grupām, kuras sava fiziskā un garīgā stāvokļa, sociālās izolētības, kā arī valsts un sabiedriskās attieksmes dēļ nevar pilnīgā apmērā aizstāvēt savas tiesības. Tādas iedzīvotāju grupas kā bērni, invalīdi, cilvēki ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem, ieslodzītie, bēgļi, reliģiskās minoritātes, seksuālās minoritātes, kā arī mazākumtautības visbiežāk tiek pakļautas diskriminācijas iespējai neatkarīgi no viņu ekonomiskā un sociālā stāvokļa.

Līdz ar to likumprojekta "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" 2. panta 5. punktā nepieciešams saglabāt otrā lasījuma redakciju: "pçtīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā valstī, it īpaši jomās, kas skar mazaizsargāto sabiedrības grupu intereses". Pretējā gadījumā Valsts cilvēktiesību biroja darbība tiek ievērojami sašaurināta un pielīdzināta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, kuru darbībā ietilpst palīdzības sniegšana, trūcīgajām personām nepieciešamās palīdzības apzināšana.

Lūdzu šim jautājumam pievērst uzmanību un balsot, kā iesaka mūsu frakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP).

Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribētu uzsvērt, ka vecā redakcija, tātad otrā lasījuma redakcija, ir visaptveroša, jo vārds "mazaizsargātie" iekļauj visu veidu aizsardzību. Ja mēs to nomainām tikai ar sociāli maznodrošināto personu aizsardzību, tas nozīmē, ka mēs sašaurinām šo jēdzienu, izceļam tikai vienu visas šīs aizsardzības daļu. Un tāpēc es aicinu atbalstīt to redakciju, kura bija agrāk, jo šis jaunais variants ir... atvainojiet, bet tas tomēr zināmā mērā atkal ir populistisks. Mēs it kā gribam tikai vienu kategoriju izcelt un aizmirstam, ka šī aizsardzība ir nepieciešama ļoti dažādām kategorijām.

Es aicinu tomēr atstāt to redakciju, kāda bija vecajā variantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu. Vēlaties ko teikt?

A.Seiksts. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā vairāki deputāti nepiekrita atbildīgās komisijas priekšlikumam aizstāt likumprojekta 2. panta 5. punktā vārdus "mazaizsargāto sabiedrības grupu" ar vārdiem "sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas", lūdzu, balsosim par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 41, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais atbildīgās komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt 6. punktu. Jums piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2.panta 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 3.pants. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt piektajā daļā vārdus "valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba algu fonda ietvaros" ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā". Komisija lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais - 5.pants. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt otro daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 6.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otro daļu ar jaunu otro un trešo teikumu. Piedāvāto redakciju jūs redzat tabulā. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu ir iebildumi.

Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka tādā redakcijā, kādu to piedāvā komisija, faktiski visa šī biroja ideja var tikt reducēta uz nulli, jo mēs ierakstām normu, ka fiziskas personas var atteikties sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas pieprasīšana pārkāpj šo personu cilvēktiesības. Tātad te nav pat ierakstīts, ka tās var atteikties to sniegt tad, ja tiešām, faktiski pārkāpj to cilvēktiesības vai tiešām kaut kādā veidā aizskar šo cilvēku aizsargātību, bet te ir teikts - ja šīs personas tā uzskata. Kā mēs zinām, mūsu visu uzskati par attiecīgām dzīves nozarēm var būt visai plašā amplitūdā un mēs katrs dažādi varam vērtēt, kas mūs ietekmē vai neietekmē. Bet, ierakstot šādu normu, mēs faktiski Valsts cilvēktiesību biroja darbu varam paralizēt. Jo jebkurš ierēdnis vai jebkura persona, kura ir iesaistīta kāda cita cilvēka tiesību pārkāpumos, tajā brīdī, kad tiek uzaicināta, lai izanalizētu šos cita cilvēka tiesību pārkāpumus, var pateikt, ka viņa uzskata, ka viņas tiesības tiek pārkāptas. Es domāju, ka šāda norma nav pieņemama, tā būtu jānoraida un būtu jāatstāj tā redakcija, kas bija iepriekšējā lasījumā. Pretējā gadījumā, atkārtoju vēlreiz, mēs faktiski biroja reālās iespējas reducēsim uz nulli, uz katra cilvēka individuālu interpretāciju par to, kas, kā viņš uzskata, kas viņu personīgi aizskar vai neaizskar. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es, atbalstot Andreja Panteļējeva izteikto viedokli, gribu pievērst uzmanību arī tālākajam: "Ja informāciju pieprasa no personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, Birojs pieaicina pedagogu." Es gan visu laiku zināju, ka vecāki atbild par saviem bērniem un ka bērniem atrodas blakus vecāki, nevis pedagogs. Kāds sakars pedagogam ārpus skolas ar to, ko pieprasa no bērna? Tur ir jābūt vecākiem. Principā tas nav pieņemams. Šāds ieraksts degradē... šinī gadījumā šāds ieraksts ir bērna tiesību un vecāku tiesību pārkāpums.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es gribu pievienoties diviem iepriekšējiem runātājiem un aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt 2.panta redakciju, jo, kā Panteļējeva kungs jau šeit skaidroja, ja tiktu atstāta tā redakcija, kas nosaka, ka fiziska persona var atteikties sniegt informāciju, ja tā uzskata, ka informācijas pieprasīšana pārkāpj šīs personas cilvēktiesības, tad rastos tāda situācija, kas faktiski varētu radīt problēmas vispār Valsts cilvēktiesību biroja darbā un traucētu tam novērst konkrētus cilvēktiesību pārkāpumus, jo personas atteikšanās sniegt informāciju var daudzos gadījumos būt tīri subjektīvi pamatota. Līdz ar to netiktu arī pieļauta iespēja, ka personas atteikšanās iemeslu likumību un pamatotību varētu izvērtēt. Tā kā nav arī šo iespēju izvērtēt, vai ir šī likumība un pamatotība, kuras dēļ persona atsakās sniegt informāciju, Birojam tiktu subjektīvu iemeslu dēļ liegtas iespējas objektīvi izskatīt un faktiski atrisināt sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Un ir vēl viena lieta. Valsts cilvēktiesību birojs savā līdzšinējā darbībā ir ievērojis likumus, to skaitā cilvēktiesību normas, kas respektē personas brīvību jeb tiesības nesniegt informāciju, neliecināt pret sevi, pret saviem radiniekiem. Šīs tiesības Valsts cilvēktiesību birojs savā darbībā jau respektē. Tā ka būtu ļoti svarīgi, lai mēs saglabātu tieši 6.pantā otrā lasījuma redakciju un līdz ar to padarītu Valsts cilvēktiesību biroja darbu efektīvāku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visa šā Valsts cilvēktiesību biroja jēga ir, lai mazinātu spriedzi visās šajās sarežģītajās attiecībās, kas skar cilvēktiesības, un lai dotu iespēju šeit pat, mūsu valstī, valsts iekšienē, nokārtot šāda veida problēmas. Lai mēs nedotu iespējas dažiem un dažām skraidīt pa visu pasauli un sūdzēties par to, kas notiek Latvijā. Un tieši tāpēc ir rūpīgi jāpārdomā, kā panākt, lai Valsts cilvēktiesību birojs varētu strādāt ļoti produktīvi. Un tādēļ es, protams, arī aicinu izņemt visu šo papildinājumu ārā, lai mēs paši sev nesarežģītu darbu. Lai Valsts cilvēktiesību birojs varētu ļoti objektīvi strādāt.

Tā ka es atbalstu to, ko teica mani kolēģi, un ļoti aicinu neatbalstīt šo komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Seiksta kungs vēlas ko teikt, vai balsosim?

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kas attiecas uz otro šā priekšlikuma daļu ("Ja informāciju pieprasa no personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, Birojs pieaicina pedagogu."), komisija vadījās pēc tā, ka pedagogs kvalificētāk varēs izvērtēt bērna interešu stāvokli, ko vecāki izvērtē no šaurāka aspekta. Ja ir iespējams, lūdzu par šo priekšlikumu balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Seiksta kungs izsaka priekšlikumu - balsot par šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izteikto priekšlikumu pa daļām. Vai deputāti tam piekrīt? (Starpsauciens: "Nç!") Par to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu - balsot par šo priekšlikumu pa daļām. (Starpsauciens: "Kâdām daļām?") Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu un lūdzu visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret Seiksta kunga priekšlikumu - balsot par komisijas priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. (Starpsauciens: "Pret.") Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 41, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to priekšlikumi par teikumu numerāciju vairs nav izskatāmi.

Sēdes vadītājs. Tie vairs nav balsojami. Paldies.

A.Seiksts. 8.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - panta otro daļu pārcelt uz 7.pantu kā otro daļu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums - uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par otro daļu un izteikt šādā jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 9.pants. Juridiskais birojs ierosina izteikt panta nosaukumu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt pirmo teikumu jums, deputātiem, piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Juridiskais birojs lūdz izteikt pārejas noteikumus jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Likums pieņemts.

A.Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.91, dokumentu nr.630, dokumentu nr.895, dokumentu nr.1345 un dokumentu nr. 1497. Kāpēc tik daudz dokumentu? Mēs vienkārši apvienojam vienā dokumentā veselu virkni jau piedāvāto grozījumu. Tātad izskatīsim tos kopīgi.

Pirmais piedāvātais grozījums šim likumprojektam ir šāds: Saeimas Juridiskais birojs piedāvā likumprojekta ievaddaļā precizēt atsauci uz likuma publikācijas avotiem. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es gribu atgādināt godājamiem mūsu kolēģiem, ka trešā lasījuma dokuments, ar kuru Druvas kungs tagad turpinās un kuru mēs izskatīsim arī pa pantiem, ir dokuments nr. 1840. Tas ir tas darba dokuments, ar kuru mēs strādājam pašlaik. Pareizi, Druvas kungs, paldies!

Tā. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskā biroja priekšlikumu - likumprojekta ievaddaļā precizēt atsauci uz likumā publicētajiem avotiem, izsakot to jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikums - papildināt likuma preambulu ar otru teikumu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt likuma preambulu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums - svītrot 2.panta pirmajā daļā vārdus "civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts)", aizstājot tos ar vārdiem "valsts kalpotājs". Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - svītrot 2.panta pirmajā daļā šos vārdus? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Paldies. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: "Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 30.apakšpunktu šādā redakcijā:". Un tālāk kā tekstā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt likumprojekta 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

K.J. Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 15.panta ceturto daļu ar otru teikumu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt 15.panta ceturto daļu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja ieteikts precizējums, un arī šo precizējumu 33.panta piektajā daļā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 33.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais precizējums, kas attiecas uz budžetu. Jūs atceraties mūsu sarunu par speciālajiem budžetiem, kas tiek šobrīd ieskaitīti kopējā budžetā atsevišķās sastāvdaļās. Principā gandrīz vārdu pa vārdam komisija to pieņēma, pieliekot divus vārdus klāt. Jūs redzat 2.apakšpunkta "b" daļā ir ielikts vārds "iekasēti" un pirmajā apakšpunktā teikuma beigās ir pielikti klāt divi vārdi - "valsts budžetā". Tās ir vienīgās izmaiņas, un šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma un aicina arī jūs pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu, kā arī pret pašas komisijas ierosinājumu - izteikt likumprojekta 34.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J. Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izslēgt likumprojekta 8. pantu. Tas ir pārejas noteikumos. Arī šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Sāksim tomēr pēc kārtas. Tātad deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu, ko akceptējusi atbildīgā komisija, - izslēgt likumprojekta 8.pantu - iebildumu nav.

Tālāk. Pārejam pie pārejas noteikumiem. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 1.punktu - iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, lai sakārtotu šos pārejas noteikumus. Piedāvāto redakciju jūs redzat. Šo grozījumu, zināms, komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā - slēdzienu ir izdarījusi. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

K.J.Druva. Visbeidzot ir Juridiskā biroja piedāvātie grozījumi, kas vēl turpina sakārtot šos pārejas noteikumus. Kā jūs redzat, ir trīs daļas, un visas šīs trīs daļas komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā, kas ir izklāstīti dokumenta 7. un 8.lappusē, - iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tagad es lūgtu deputātus balsot par trešo lasījumu, lai pēdējā lasījumā pieņemtu šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, saskaņā ar mūsu šodien izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā, tagad izskatīsim jautājumu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Rāzna. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskais birojs ir veicis precizējumus likumprojektā "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", sagatavojot to trešajam lasījumam. Tie ir apkopoti dokumentā nr. 1879. Sāksim izskatīt šos precizējumus.

Pirmais precizējums ir redzams 2.lapaspusē. Ir ierosināts 6.panta piektajā un sestajā daļā aizstāt vārdus "çkas un pagalms" ar vārdiem "çkas, būves un pagalms". Tas ir redakcionāls precizējums. Būtībā šeit bija izzudis vārdiņš "bûves".

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais, otrais, precizējums ir 4.lapaspusē. Ir ierosināts izteikt 28.panta pirmās daļas 3."b" punktu iesniegtajā redakcijā. Būtībā, kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē mēs iebalsojām priekšlikumu, kurā bija paredzēts, ka Latvijā fiziskās un juridiskās personas zemi var nopirkt tikai no tām valstīm, ar kurām noslēgtajos līgumos ir paredzēts, ka arī Latvijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas var pirkt zemi šajās valstīs. Ņemot vērā to, ka nevienā no 28 līgumiem, kas mums ir noslēgti ar citām valstīm, nav fiksētas Latvijas Republikas pilsoņu un juridisko personu tiesības tur iegādāties zemi, šī norma praktiski nedarbojas, tāpēc Juridiskais birojs ir precizējis un ir noteicis, ka šīs tiesības ir jāparedz līgumos, kas noslēgti tikai pēc 1996.gada 31.decembra. Komisija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskais birojs tiešām ir ļoti korekti sakārtojis šo likuma tekstu un novērsis tās neprecizitātes, kuras bija Zīles kunga priekšlikumā un kuras mēs pagājušajā sēdē apspriedām. Bet tomēr ir viena problēma, kāpēc es personīgi un, es domāju, arī daudzi citi no šajā zālē klātesošajiem par šo priekšlikumu nevarēs balsot.

Nelaime ir tā, ka nebija nekādu iespēju šo likuma panta tekstu papildināt, jo Juridiskais birojs varēja izdarīt precizējumus tikai atbilstoši mūsu spēkā esošajiem likumiem. Kas tā ir par nelaimi? Redzat, šis teksts beidzas ar tādu ierakstu, ka šajos līgumos ir jāparedz "Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgajā valstī". Bet trūkst vienas nelielas frāzes, un tai vajadzētu būt tādai: "un attiecīgo ārvalstu tiesības iegādāties zemi Latvijā". Arī šādam ierakstam vajadzētu būt, jo Latvija ir tikai 64 000 kvadrātkilometrus liela, un, ja lielā Ķīna vai kāda cita valsts paredz tiesības, ka Latvija var tur nopirkt zemi, nav tālāk šīs atrunas, ka arī mēs piekrītam, ka viņi pērk zemi šeit, Latvijā. Ja būtu šāds ieraksts, tad šādos starpvalstu līgumos, slēdzot tos turpmāk, būtu iespēja ierakstīt arī dažus nelielus ierobežojumus un tādi varētu būt, piemēram, šādi: var iegādāties ne vairāk par 1/10 daļu no pagasta zemes. Tādi priekšlikumi jau bija arī agrāk izteikti. Tāpēc es tomēr nevaru atbalstīt šādu ierakstu. Šeit ir vajadzīgs papildinājums. Ja Saeima to tagad atbalstīs, tad acīmredzot tas varētu būt par ieganstu, kāpēc vairāki deputāti varētu vērsties pie Valsts prezidenta un lūgt šā likuma neizsludināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī ir ļoti nopietna problēma. Es domāju, ka mēs noteikti varētu un gribētu nošķirt tās valstis, ar kurām mēs gribam slēgt šos ieguldījumu savstarpējās veicināšanas un aizsardzības līgumus, no tām valstīm, kurām mēs gribētu ļaut iegādāties Latvijā zemi. Tātad - kuru pilsoņiem... Un mēs šodien nodevām komisijām likumprojektu par šādu ieguldījumu savstarpējās veicināšanas un aizsardzības līgumu ar Krieviju. Es nedomāju, ka lielākā daļa deputātu uzreiz būtu ar mieru arī akceptēt tādu lēmumu, ka Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības pirkt Latvijā zemi. Es domāju, ka šajā ziņā tiešām ir vajadzīga šī šķirošana, un tāpēc šajā brīdī, teiksim, atbalstīt šādu Juridiskā biroja priekšlikumu tiešām nevarētu. Kā jau Seiles kundze šeit minēja, tas ir tiešām ļoti nopietns jautājums. Krievija, neapšaubāmi, nav vienīgā valsts, to es minu tikai kā piemēru, un es aicinu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Ja ir nepieciešams, tad es arī atbalstu to, ka šis likumprojekts ir jāatdod pārstrādāšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai to no jauna sagatavotu trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, gribu atgādināt visiem tiem, kuri vēlas par šo jautājumu runāt, - likums trešajā lasījumā ir izskatīts pa pantiem un pieņemts. Saeimas Juridiskajam birojam Saeima bija lūgusi un uzdevusi tikai precizēt to. Tātad, kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam balsot tikai un vienīgi par to, kas mums ir iesniegts rakstiski, un nekādas konceptuālas vai jebkāda cita veida izmaiņas pašlaik mēs izdarīt šajā likumā nevaram. Es saprotu daudzu deputātu vēlmi te dabūt iekšā savu partiju vai savas personīgās intereses, bet, lūdzu, nedariet to! Tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs varbūt visi atminamies, kā šis likumprojekts tika virzīts uz priekšu, kādi solījumi tika doti kuluāros un pirmajā un otrajā lasījumā un kā visi šie solījumi tika ar Panteļējeva kunga īkšķi pārkāpti. Tā nu mēs tagad esam pie šā puspieņemtā trešā lasījuma, jo it kā tas likums nav pieņemts, jo tur ir jāprecizē, bet vienlaikus tas it kā ir pieņemts un mēs it kā to nedrīkstam pārstrādāt, jo laikam Šķēles kungs to negribētu.

Manuprāt, mēs vakar kaut ko redzējām. Mēs vakar redzējām, ka to pašu darīja ar pašvaldības lietām... ka Panteļējeva kungam ir 40-43 balsis... un, ja mēs godinām Šķēles kungu un Panteļējeva kungu un piedalāmies balsošanā, tad būs kvorums, bet, ja mēs nolemsim, ka viņi nav godājami, tad viņiem kvoruma nebūs. Tad lai tā lieta vārās un vārās, un vārās. Tā ir tā jaunā taktika, kas mums ir jāpieņem.

Es jums pateikšu vēl vienu lietu - šeit vairāki deputāti nāks (es varbūt esmu pirmais) un jums pateiks, ka šo zemes pārdošanas likumu un visus darījumus, kas izdarīti saskaņā ar šo likumu, nākamās Saeimas laikā pārskatīsim. Un lai tie, kas grib zemi Latvijā pirkt, tiek brīdināti, ka viņi dabūs atpakaļ tik daudz, cik viņi būs par to zemi samaksājuši, un 6% gadā un ne vairāk. Tā ka to, lūdzu, saprotiet, ka šitā Saeimas "izvarošana", kas šeit trešajā lasījumā notiek ar Panteļējeva un diemžēl arī ar "Saimnieka" piekrišanu, nav demokrātiska, nav pareiza, un tiem, kas saskaņā ar šādi pieņemtiem likumiem rīkosies, būs jāsaprot, ka nākamā Saeima to visu pārskatīs un nekādas lielas peļņas nevienam nebūs par to, ka viņš būs uzticējies šim Panteļējeva kunga īkšķim. Es aicinu mūs visus paraudzīties, vai viņiem ir kaut kāds kvorums šeit šodien. Mana balss netiks reģistrēta. Vienības partija arī nav ar mieru, ka Latvijas zemi pārdod bez labākiem ierobežojumiem, mēs neviens nebalsosim. Es lūdzu vairākumu... vai vismaz diezgan balsu... nebalsot... lai izjauktu šo farsu, kas ir šeit, Saeimā, noticis, es teikšu, dēļ negodīgiem deputātiem, kuri iepriekšējos lasījumos šo to apsola un tad beigās atnāk ...

Jūs vakar redzējāt, ka... 23.oktobrī Šķēles kungs jau bija iesniedzis dokumentus, ka pašvaldības pilnīgi iznīcināmas, bet mēs bijām tādi kā muļķīši, mēs šeit godīgi debatējām un meklējām pareizo risinājumu. Šajā, es nezinu, kā to saukt, šajā farsā, kas šeit tagad tiek izspēlēts, manuprāt, mēs nedrīkstam piedalīties, mums ir tautai jāstāsta no šīs tribīnes, kas šeit notiek un kā mums šeit jāklausa šim Panteļējeva pirkstam.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nezinu, kāds ir sakars pašreizējai sēdei ar vardarbīgo seksu, ko piesauca šeit Valdmaņa kungs, bet gribu runāt pēc būtības.

Es neredzu, kur ir Čerāna kungs, bet gribu viņam teikt, ka viņš tiešām maldās. Es gribu to pateikt viņam un tiem cilvēkiem, kas nav iedziļinājušies šīs problēmas būtībā. Būtība ir tāda, ka runa ir par sekojošām valstīm: Amerikas Savienotās Valstis, Austrija, Beniluksa valstis, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Izraēla Izraēla, Kanāda, Koreja jeb Dienvidkoreja (kā mēs parasti sakām), Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Taivana, Uzbekistāna, Vācijas Federatīvā Republika, Vjetnama un Zviedrija. Un viss. Ne par kādu Krieviju šeit runas nav, Seiles kundze un Čerāna kungs! Ja tāds līgums atnāks uz Saeimu, tad mēs tiešām arī lemsim, ko darīt Krievijas gadījumā - ļaut tai šeit pirkt zemi vai neļaut. Šis labojums tiešām ir, manā uztverē, ļoti sakarīgs un zināmā mērā arī ierobežojošs. Man kā "Latvijas ceļa" biedram negribētos pat šo ierobežojumu, bet arī mums ir jāiet uz kompromisiem, ir runa tieši par šīm valstīm. Es ierosinu atbalstīt šo precizējumu jeb labojumu, un te nav runa ne par kādu Krieviju, Baltkrieviju vai par kaut ko citu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie deputāti! Es diemžēl nevaru atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Juridiskajam birojam bija uzdots izdarīt šajā likumprojektā dažus labus precizējumus, par ko šeit minēja iepriekšējais runātājs un ko es arī atbalstītu, taču Juridiskais birojs pēc būtības ir pārkāpis to Saeimas mandātu, kas tam tika dots. Jo šis likumprojekts tam tika nodots juridiskai precizēšanai, bet Juridiskais birojs ir šeit nomainījis vārdus "Latvijas Republikas pilsonis" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas fiziskās personas", un līdz ar to tagad iznāk, ka šajos līgumos būs jāparedz arī visām Latvijas Republikā reģistrētām fiziskām personām iespējas pirkt zemi tajā ārvalstī, ar ko mēs šo līgumu slēdzam. Tāda norma ir pilnīgi lieka, nevajadzīga un nepieņemama, un tāpēc es aicinu noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. (Starpsauciens: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nevēlas runāt. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu par 28.panta pirmās daļas 3."b" punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 6. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamie divi precizējumi, kas attiecas uz 29.pantu, ir 5.lappusē. Pirmais precizējums ir: "Izslēgt pirmajā daļā vārdus "pçc pagasta pašvaldības piekrišanas saņemšanas"." Tas ir redakcionāls precizējums, jo piekrišanas saņemšanas kārtība ir noteikta 30.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Otrais precizējums attiecas uz 29.panta otro daļu, un būtībā šeit ir vairāki precizējumi. Pirmais ir redakcionāls precizējums, jo te bija teikts: "Minētās personas nevar iegūt zemi:", un tālākais teksts skanēja: "valsts pierobežas joslu zemēs"; tas nozīmēja, ka nevar iegūt zemi zemēs. Tāpēc tagad ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Otrais redakcionālais precizējums ir tas, ka ir konkrēti pateikts, kādas ir šīs "minētās personas", jo šeit nav precizēts, kas tās par minētajām personām, un šobrīd šis teksts skan: "Ðā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas". Un trešais precizējums. Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē, kad mēs izskatījām šo jautājumu, tika iebalsota norma, ka nevar pārdot zemi, kas ir paredzēta lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, bet bija atsauce uz likumu par zemes izmantošanu un ierīcību. Šeit tātad tiek šī norma atstāta, bet būtībā nav vairs šīs atsauces uz šo likumu par zemes izmantošanu un ierīcību. Komisija šādus priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Anna Seile - LNNK un LZP partijas frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirms es sāku runāt par šā panta konkrēto izveidoto redakciju, man gribas izteikt iebildumu pret sēdes vadītāja izteikumu, ka par likumprojektu ir nobalsots trešajā lasījumā. Šāds balsojums pirms divām nedēļām sēdē netika izdarīts, likumprojekts tika nosūtīts precizēšanai Juridiskajam birojam, balsojums trešajā lasījumā būs nepieciešams pēc komisijas ziņojuma.

Bet nu par šo konkrēto pantu. Jā, es arī atbalstu Juridiskā biroja sagatavotos priekšlikumus, taču Juridiskais birojs varēja darboties tikai tajos "râmjos", nepārmainot šo priekšlikumu būtību, bet tagad, ja mēs iepazīstamies ar šo pantu, tādu, kāds tas ir, mēs redzam, ka otrajā daļā tā saucamajām minētajām personām ir tikai daži ierobežojumi. Kas ir šīs "minētās personas"? Es nosaukšu, kas tās ir. Tie ir mūsu pašu Latvijas nepilsoņi, tās ir mūsu sabiedriskās organizācijas (izņemot reliģiskās organizācijas), tās ir to ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, ar kurām mums nav noslēgti līgumi. Kādus ierobežojumus mēs viņiem paredzam? Es pilnīgi pievienojos tam, ka viņiem nevarētu atļaut pirkt zemi pierobežas joslā, publisko ūdeņu krastos un Rīgas jūras līča krastos, kā arī valsts rezervātu zemi, bet man zināmā mērā rada iebildumus tas, ka mēs viņiem negribam "ne par kapeiku" pārdot lauksaimniecības zemi. Ļoti daudzi nepilsoņi dzīvo Latgalē, kur aug šī "kokvilna", un varbūt būtu tiešām lietderīgi, ka ar pagasta pašvaldības piekrišanu viņiem atļautu iegādāties zemi tās mājas tuvumā, kurā viņi dzīvo, it sevišķi tad, ja šī zeme netiek izmantota. Es atkārtoju, ka ikvienā šādā gadījumā tas var notikt tikai ar pagasta pašvaldības piekrišanu. Bet viņiem ir liegts jebkurā gadījumā iegādāties šo zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, ne runa par to nevar būt. Turklāt šajā pantā trūkst vēl dažu citu ierobežojumu, manuprāt. Ja jau reiz mēs liedzam viņiem iegādāties lauksaimniecības zemi, vajadzēja arī noteikt kaut kādu normu, kādu ierobežojumu tajos gadījumos, kad vēlas iegādāties zemi citām vajadzībām - rūpniecības vajadzībām vai tūrisma vajadzībām, vai kādām pilnīgi citām vajadzībām. Un tāpēc es gribētu vēlreiz izteikt to domu - šis ir mans otrais lielais iebildums, - ka likumprojekts nav pilnīgs. Protams, Juridiskais birojs ir pastrādājis centīgi, viņš ir izdarījis to, kas bija viņa spēkos, bet viņa spēkos nav ieviest šādas normas, par kurām es tikko runāju. Aizmirsts arī ir, piemēram, Gaujas Nacionālais parks, kurā ir tādas īpaši aizsargājamas zonas, kuras varbūt ir platākas nekā Gaujas aizsargjosla. Un tāpēc šādi likumprojekta papildinājumi būtu vajadzīgi. To tiešām varētu izdarīt Tautsaimniecības komisija. Protams, ir vienmēr bažas, ka, likumprojektu atdodot atpakaļ Tautsaimniecības komisijai un izsludinot papildu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, likumprojekts tiktu sabojāts, bet šim likumprojektam pēc būtības bija ļoti ātri jāsāk strādāt, jo pirmajā daļā, kas neattiecas uz zemes pirkšanu un pārdošanu, ir ļoti daudzi būtiski un ļoti vajadzīgi ierosinājumi pieņemti un jau nobalsoti Saeimā, tie ir par to personu loka paplašināšanu, kam pienākas kompensācija, tie ir par dokumentu iesniegšanas un zemes īpašuma noformēšanas kārtības vienkāršošanu. Un, lūk, šeit ir tā dīvainā situācija... Manuprāt, būtu pareizi, ja mēs šo likumprojektu tomēr iedotu Tautsaimniecības komisijai - vēlreizējai apspriešanai, jaunu papildinājumu sagatavošanai - un varbūt pat neizsludinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai vienkāršotu šo pieņemšanas praksi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atgādinu visiem deputātiem, ka minētais likumprojekts trešajā lasījumā ir izskatīts pa pantiem. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu par 29.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 6. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamie precizējumi attiecas uz 30.pantu. Šeit ir precizēta terminoloģija, kā arī saskaņošana, piekrišanas saņemšana. Pirmais ir priekšlikums izmainīt 30.panta nosaukumu, tātad tagad tas skan: "Darījumu izskatīšanas kārtība". Pirmais precizējums arī ir, jo šeit pirmā daļa ir apvienota ar trešo daļu, jo šajās abās daļās tiek runāts par iesnieguma iesniegšanas kārtību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu izteikt 30.panta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret priekšlikumu - apvienot pirmo un trešo daļu un izteikt to jums iesniegtajā redakcijā? Arī pret to iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lappusē ir nākamais Juridiskā biroja precizējums 30.pantā. Panta otrā un ceturtā daļa tiek apvienotas un izteiktas iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 30.panta otrās daļas tādu redakciju, kāda jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un trešais Juridiskā biroja precizējums, kas attiecas uz 30.pantu, ir: "izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu izslēgt 30.panta trešo, ceturto un piekto daļu? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par priekšlikumu izslēgt 30.panta trešo, ceturto un piekto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 5. Pieņemts.

J.Rāzna. Ceturtais un pēdējais precizējums, kas attiecas uz 30.pantu, ir 7.lappusē. Runa ir par to, ka sestā daļa tagad ir kļuvusi par trešo daļu, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 30.panta sestās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais Juridiskā biroja ieteiktais precizējums attiecas uz 31.pantu. Ir ierosināts 31.pantā aizstāt vārdus "3b un 5.punktos" ar vārdiem "trešā punkta b) apakšpunktā". Kā jūs atceraties, pirms divām nedēļām, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, mēs 5.punktu izbalsojām ārā, un šā punkta mums te nemaz nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret vārdu nomaiņu 31.pantā? Vai ir iebildumi pret tādu redakciju, kāda jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un vēl šeit ir neliels redakcionāls precizējums - vārds "min" tiek aizstāts ar vārdu "norāda".

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais precizējums attiecas uz 32.pantu. 32.pants ir attiecināts tikai uz fiziskajām personām, kas zemi ieguvušas mantošanas ceļā. Ir precizēts arī panta nosaukums, un runāts tiek pirmām kārtām par zemes īpašuma tiesību saglabāšanu tām personām, kas nesaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt likumprojekta 32.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Pēdējais Juridiskā biroja precizējums attiecas uz 33.pantu, un tas ir redzams 8.lapaspusē. Jaunajā redakcijā 33.pants tiek attiecināts arī uz fiziskajām personām, kas minētas 28.panta otrajā daļā, jo praktiski nav nekāda pamata nodalīt atsevišķi fiziskās un juridiskās personas, un tātad arī panta pirmajā daļā netiek lietots jēdziens "juridisko personu tiesiskā statusa maiņa", jo šeit pēc būtības nav runa par juridisko personu tiesiskā statusa maiņu, bet gan šo juridisko personu izmaiņām, ir runa par izmaiņām, kas notiek pamatkapitālā un kā rezultātā statūtsabiedrība vairs būtībā neatbilst 28.panta 3.punkta nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu - izteikt 33.pantu šādā redakcijā?

J.Rāzna. Es gribu vēl pateikt, ka otrā daļa regulē, kā jārīkojas, ja zemi neizmanto noteiktajiem mērķiem. Un trešajā daļā Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt neatsavinātā zemes īpašuma turpmākas izmantošanas un atsavināšanas kārtību. Komisija šādu priekšlikumu atbalstīja un lūdz balsot par šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Es lūdzu balsot arī par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 20, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām pēc pašreizējās numerācijas ir 61.punkts - likumprojekts "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību diviem dokumentiem - dokumentam nr.1168 un dokumentam nr.1841. Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1841. Bet, pirms runājam par atsevišķiem pantiem, es gribētu atgādināt, ka šie noteikumi, kas tagad ir likumprojekta veidā, tika pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā 1996.gada 6.augustā, taču laikā starp pirmo un otro lasījumu Juridiskā komisija, gan apspriežot iesniegtos priekšlikumus, gan pati pēc savas iniciatīvas, izdarīja virkni precizējumu, to skaitā arī strukturālas pārveides, tika izstrādātas atsevišķas nodaļas, līdz ar to vairāki panti, kas noteikumos bija sākumā, vēlāk ir pārvietojušies nedaudz uz beigu daļu vai uz vidus daļu, bet par to es pateikšu, runādams par katru pantu atsevišķi.

Bez tam Juridiskā komisija, izstrādājot un precizējot šo likumprojektu, ir ņēmusi vērā, it īpaši terminoloģijas daļā, tos terminus, kādi mums ir Civillikumā, tos terminus, kādi ir Ceļu satiksmes noteikumos, kā arī ņēmusi vērā tos pieņemtos normatīvos dokumentus, kurus šajā starplaikā ir izstrādājis Ministru kabinets.

Tātad par konkrētiem likumprojekta pantiem. Vispirms jau par nosaukumu. Juridiskais birojs un arī Juridiskā komisija ir izstrādājusi un pieņēmusi jaunu likumprojekta nosaukumu, izņemot no tā vārdu "noteikumi", bet tā vietā lietojot vārdu "likums", un šī redakcija ir redzama 4.ailē. Tajā pašā laikā ir noraidīts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - nosaukumā vārda "îpašnieku" vietā lietot vārdu "vadītāju", jo saskaņā ar Civillikumu faktiski par visiem transportlīdzekļiem, kas ir paaugstinātas bīstamības avots, šī atbildība ir jāuzņemas īpašniekam, bet tālāk jau likumā noteiktajā kārtībā, kad tie ir apdrošināti, citas personas uzņemas šīs saistības. Tātad lūdzu deputātus atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli par nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi.

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit ir ļoti svarīgi mums izprast starpību starp vadītāju un īpašnieku, jo šo kaitējumu trešajai personai nodarīs ne jau īpašnieks un ne jau mašīna, bet nodarīs tieši vadītājs. Un šeit jākoncentrē uzmanība būtu uz to, jo pati mašīna jau nevar nodarīt kādu kaitējumu, ja pie viņas stūres nesēž kāds nepraša vai nedisciplinēts vadītājs. Un tieši tāpēc vajadzētu atstāt virsrakstā šos vārdus "vai vadītāju". Tad vismaz varētu veidot vēlāk šo civiltiesisko obligāto apdrošināšanu, lai būtu atbildīgs arī vadītājs, jo tas stimulētu jeb veicinātu vadītāju disciplinētību. Ja būtu arī vadītājs iesaistīts šajā apdrošināšanas procesā, tad tie vadītāji, kas brauc bez pārkāpumiem, kuriem nav avāriju vai kādu citu disciplināru pārkāpumu, varētu pakāpeniski maksāt mazāku šo apdrošināšanas summu. Savukārt tiem vadītājiem, kam būtu tiesības vadīt šo transportlīdzekli, bet kuru pieredze pierādītu, ka viņi tomēr biežāk kļūdās vai iztaisa avārijas, viņiem apdrošināšanas iemaksas varētu palielināt. Tas atstātu iespaidu uz visu šo obligātās apdrošināšanas likumprojektu un uz likumu, lai uzlabotu tā rezultātā mūsu vadītāju disciplīnu. Un kāda viņa ir - to mēs zinām.

Pašreiz tas, ka tikai īpašnieks būs atbildīgs, bet vadītājs nebūs atbildīgs, var pat veicināt avāriju skaita palielināšanos, jo gan jau kāds samaksās par šo izdarīto pārkāpumu, un tad transportlīdzekļa vadītājam nebūs atbildības. Tāpēc es lūdzu nemainīt to.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Bet, Bišera kungs, ir četras minūtes līdz pārtraukumam... Pietiks jums?

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā! Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko tikko atbalstīja cienījamais kolēģis Ozoliņš, principā liek pārstrādāt visu likumu un ietvert pilnīgi jaunus principus; ieviest tādu apdrošināšanu, kāda Eiropā nekur nav pazīstama. Jo tādā gadījumā būtu jāapdrošina mašīna un jāapdrošinās ne tikai mašīnas īpašniekam, bet visiem viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir autovadītāja tiesības, neatkarīgi no tā, cik bieži viņi brauc. Un tādā gadījumā šī apdrošināšanas maksa sakāpj daudz augstāk. Mašīnas īpašnieks saskaņā ar Civillikumu vienmēr ir atbildīgs par mašīnas nodarīto kaitējumu kā paaugstinātas bīstamības cēloņa īpašnieks. Un šeit ir runa par to, kam ir jāveic obligātā apdrošināšana, nevis kas atbild. Vadītāju neviens no atbildības nekad neatbrīvos, bet šeit ir jautājums par to, kam ir jāveic obligātā apdrošināšana. Un tad nevarēja iesniegt tikai šo labojumu, bet tad vajadzēja pārstrādāt absolūti visu likumu. Mēs nevaram šo vienkārši iebalsot, jo tad tam neatbildīs viss likuma saturs.

Kas attiecas uz atvieglojumiem tiem, kuri brauc bez pārkāpumiem un bez nelaimes gadījumiem, tad šādas normas likumā, ja viņu palasa līdz beigām, tur var atrast.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to... Jurdža kungs, vai jums divu minūšu pietiks? Par maz.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Es lūdzu šinī starpbrīdī sapulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi šeit pat blakus. Es gan nezinu, vai Prezidija zāle ir brīva. Nav aizņemta? Tādā gadījumā šeit pat blakus, Prezidija zālē. Es ceru, ka tas neaizņems pārāk ilgu laiku. Tūdaļ pēc starpbrīža pasludināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņojumiem citi deputāti pieteikušies nav.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu".

Debatēs runās Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". (Starpsaucieni no zāles: "Nav cilvēku... Nav kvoruma...")

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nemaz nav tik sarežģīti izmainīt šī likuma būtību. Un mēs redzam arī likuma 1. panta definējumos, ka principā likums ir vērsts uz īpašnieka... uz vadītāja atbildību. Es uzsveru - uz vadītāja! Jo līdzīga obligātās apdrošināšanas sistēma pastāv Igaunijā. Igaunija arī ir kaut kur tuvu Eiropai, vai ne?

Tātad lasīsim 1. panta 5. punktu. Lasīsim uzmanīgi... tie, kuri lasa... Te ir rakstīts tā: "Apdrošināšanas objekts - jebkura sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai." Tātad apdrošinājuma objekts ir atbildība par zaudējumu trešajai personai. Kurš no cienījamajiem juristiem var atbildēt, vai traktoram, vai piekabei, vai motociklam, vai motorolleram, vai žigulim, vai zaporožecam, vai BMW, vai mersedesam un tā tālāk, un tā tālāk ir atbildība? Kur tas teikts? Nekāda atbildība noteikta viņiem nav. Un principā likums ir uzbūvēts tāds, ka, ja izmaina vārdkopu "transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja", ja šo vārdkopu nomaina ar vārdu "vadītāja... likumīgā vadītāja", tad likums mainās, ir otrādi, un jāapdrošina tad ir tieši likumīgā vadītāja atbildība par nodarīto zaudējumu.

Izmantosim arī Civillikumu, jo argumentos bija teikts, ka Civillikums saka par paaugstināto bīstamību transportlīdzekļa īpašniekam. Bet Civillikums saka arī to: "1779. pants. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis." Katram! Kas ir "katrs"? Tas ir cilvēks. Tas nav traktors, tas nav kombains, tas nav ritenis, tas nav velosipēds, bet tas ir cilvēks. Tātad katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Un šeit mēs redzam, ka apdrošināšanas objekts ir atbildība par nodarīto zaudējumu. Tātad saskan.

Nākošais: "1784. pants. Ja ārpus līgumsaistībām, līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesisku darbību, tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem." Arī zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem. Zaudējumi ir aprakstīti 1772. pantā un 1773. pantā. Ceļu satiksmes negadījums ir tiešs zaudējums. Tātad Civillikumam mēs arī atbilstam.

Nākošais moments. Kādēļ mēs gribam mainīt likuma būtību? Tādēļ, ka mums ir rūpes, mums ir bažas par naudu. Nauda ir objekts, kas plūst un ieplūst, un nesavienojas vienā upē, bet izplūst pa maziem strautiņiem, pretēji upei. Un viņai ir tieksme arī izzust, jo tuksnesis, cilvēku, ļaužu tuksnesis, slāpst pēc naudas strautiņiem. Tātad, kur paliks tie apmēram 60 miljoni latu, kas būs jāsamaksā šiem īpašniekiem atbilstoši šā likuma interpretācijai? Un turklāt būs jāsamaksā privātām firmām.

Nākošais. Rodas jautājums cienījamajiem juristiem: kur Civillikumā ir noteikts, ka valsts obligāti piespiež maksāt sava veida maksājumus citām civilām personām? Obligāti! Šis ir obligātais likums. Tas nav brīvprātīgais, kā ir, teiksim, tad, kad mēs paši izdomājam apdrošināt savu dārgo mašīnu, televizoru vai dzīvokli. Šeit mēs obligāti piespiežam maksāt lielu naudas summu. Tātad arī tādas ir bažas.

Otrās bažas ir tādas, ka šis likums, ko pieņems Saeima, nemaz neregulēs šīs summas. Ja mēs pieņemam mūsu piedāvājumu, tad mēs varam ielikt pantu, kas nosaka maksimumu, ko gadā var uzlikt šīs apdrošināšanas firmas. Ja mēs apdrošinām tikai vadītāja, kā saka, apliecību, vadītāja atbildību, tad mēs varam arī noteikt, ka visiem vadītājiem būs apmēram vienādas šīs tiesības un noteikumi, bet Ministru kabinets noteiks tad savukārt privilēģijas tiem vadītājiem, kuri nebūs pārkāpuši ilgstoši satiksmes noteikumus, nebūs izdarījuši avārijas, nebūs nokļuvuši atskurbtuvēs un tā tālāk.

Tālāk. Padomāsim vēl par tādu faktu. Jūs sakāt, ka tad visai ģimenei būs jāapdrošinās, ka uzreiz pieaugs summas. Bet mēs taču piedāvāsim mazāku to likmi, mazākus "griestus", un tad summāri sanāks, ka katram būs jāmaksā mazāk, bet tā apdrošināšanas summa, kāda nepieciešama, lai nosegtu visus zaudējumus, ko rada satiksmes negadījumi, šī summa paliks apmēram tā pati.

Un otrs moments ir uztraukums, ka, ja likums stājas spēkā no 1. janvāra, tad cilvēki nepaspēs apdrošināties. Bet šeit, ja mēs novirzām to uz likumīgo vadītāju, tad, teiksim, viens vadītājs var vadīt vairākas mašīnas un var izlīdzēt arī kaimiņam vai draugam.

Nākošais punkts, ja mēs skatāmies tagad tos noteikumus, kas ir pieņemti valdībā. Tātad te būs argumenti, ka tas ir labi, ka ir apdrošināšana, un minēs, ka žigulis ieskrējis mersedesā, un būs prieks tiem, kas saka, ka vajag tāda veida apdrošināšanu, ka tad tas žiguļa īpašnieks nomaksās... Bet tajā pašā laikā jūs padomājiet - kāda nomaksa tad būs? Tas, kas būs vainīgs, tas taču nesaņems neko, bet tas, kurš nebūs vainīgs, ja viņš būs apdrošinājies, tas saņems zināmu summu. Bet kādu summu? Noteikumos ir teikts, ka maksimālā summa, ko var saņemt par transportlīdzekļa... nepārsniedz faktiski vērtību pirms apdrošināšanas vai arī 3000 latu. Vai mums ir mersedesi par 3000 latiem? Tādi lēti... 1996. gada izlaiduma... (Starpsauciens: "46.gada") Nu ja jums pietiek ar to... Es domāju, ka mersedesa īpašnieks, ja viņš gribēs drošināties, viņš drošināsies brīvprātīgi. Tātad viņam tā būs civiltiesiskā... Līdz ar to tas neapmierina.

Tālāk. Par ārstēšanos. Tātad cilvēka nāve novērtēta ar 2000 latiem. Un uz bērēm 100 latu par katru personu. Arī normāli.

Nākošie tarifi ir par mašīnas svaru... Nu kāds te sakars mašīnas svaram ar avāriju un pēc tam sekojošajām izmaksām trešajai personai?

Zaporožecs, kas rāpo ar 60 kilometru ātrumu stundā, maksā 60 latus gabalā... ar piecām riepām... Tātad tādam zaporožecam, ja viņš nav reģistrēts Rīgā, gada tarifs ir 44,6 lati, bet, ja viņš ir rīdzinieks, tad ir 61,4 lati. Tātad šī summa ir lielāka nekā viņa pamatvērtība. Un, ja viņu sabrauks slikts mersedesa braucējs, kas ar lielu ātrumu iedrāzīsies un būs vainīgs, tad tas zaporožeca īpašnieks saņems ne vairāk par faktisko zaporožeca vērtību. Un viņš būs novērtēts - kā? Ar kādiem 50 latiem. Bet viņš būs iemaksājis vairāk. Vai viņiem ir izdevīgi? Viņiem arī nav izdevīgi. Tātad ne bagātajiem, ne nabagajiem nav izdevīgi. Tātad šie noteikumi nav līdz galam izdomāti.

Tātad es domāju, ka šajā pārejas momentā mums nav kur atkāpties, mēs vēl varam šo likumu mainīt, ka atbildība tomēr būs nevis tai ķerrai, kas kolhozniekam stāv šķūnī, vai piekabei, jo te katra piekabe, katrs kombains, katrs traktors ir jāapdrošina, bet atbildība būs, teiksim, pašam zemniekam. Viņš apdrošinās savu atbildību un brauks ar visiem transportlīdzekļiem, kas viņam stāv pagalmā. Un tas ir ļoti elementāri izdarāms.

Mēs esam iesnieguši arī sekojošus labojumus, un es vēlreiz atgādinu, ka, ja mēs aizstājam vārdkopu "transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja" ar vārdiem "likumīgā vadītāja", tad šis likums kļūst pavisam savādāks, un tālāk ir arī priekšlikumi, kā noteikt šo limitu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Gribu atgādināt visiem, kas runāja un kas vēl vēlas runāt, ka mēs likumprojektu izskatām otrajā lasījumā - tātad pa pantiem. Un es aicinu visus runāt tikai un vienīgi par rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. Atgādinu arī to, ka pirms diviem mēnešiem pēc pirmā lasījuma Saeimā tika sasaukti visi deputāti, kuri vēlētos izteikt savu viedokli konkrēti par šiem te noteikumiem. Uz šo tikšanos ieradās kādi 6 speciālisti no Satiksmes biroja, no Satiksmes ministrijas un likumprojekta autori, bet ar viņiem tikties ieradās 2 no 100 Saeimas deputātiem. Un tādēļ es atkārtoti lūdzu visus un aicinu runāt tikai un vienīgi par konkrēti rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Demokrātijas apspiešana, cienījamo sēdes vadītāj!")

Runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Kāpēc? Ja jūs uzmanīgi esat palasījuši kaut vai satiksmes negadījumu hroniku, bet man diemžēl nācās vairākkārt, piecus gadus, pacensties viņus novērst savā laikā, tad jūs ievērosit - notika ceļu satiksmes negadījums, vadītājs izlēca no mašīnas un aizbēga. Kurš vainīgais? Jo diemžēl īpašnieks, izrādās, ir pilnvarojis ar šo mašīnu braukt 10 personas. Kura no tām izraisījusi avāriju - to parasti diemžēl nevar noteikt.

Pats pēdējais gadījums uz viena no Latvijas ceļiem. Smags džips ieskrien vieglajā automašīnā, laikam žigulītī, tad pie tā džipa piebrauc "biezgalvaina" publika, nomaina vadītāju, kurš ir totāli piedzēries, un pasaka: "Ja kāds kaut ko pīkstēs, galvas būs grāvjos!" Es citēju precīzi avīzē rakstīto. Tātad acīmredzot atbildīgajam ir jābūt īpašniekam, un īpašnieks, protams, regresa kārtībā varēs vērst prasību pret to īsto lietotāju, kuram viņš pats savu automašīnu ir uzticējis vadīt. Pats, nevis mūsu piespiests! Atvainojiet, kolēģi, ja jūs nezināt, kam uzticat savu mašīnu, tad maksājiet pats! Līdz ar to, tiklīdz mēs pieņemam šo priekšlikumu, ko iesaka mani cienījamie kolēģi, principā vainīgo praktiski atrast nevarēs. Ņemsim to vērā!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti... Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Vainīgo, ja īpaši vēlas, vienmēr var atrast. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šorīt no rīta es noklausījos, ka pie mums ierodas Makss Van der Stūls un iesaka svītrot pasē nacionalitātes ierakstu, teiksim, "latvietis", vai kādu citu un iztikt bez nacionalitātes. Mēs šķīstam jau šodien, pat vēl neiestājušies Eiropas savienībā, pasaules dzirnavās, pasaules apritē. Un tāpēc es gribu atzīmēt, ka arī, lūk, šī likuma apspriešana, tieši saistās ar to, vai mēs "uzbarosim" šīs privātās apdrošināšanas sabiedrības, būsim klusi šodien un balsosim tā, kā mums ieteica atsevišķas ieinteresētas organizācijas, firmas un viņu lobiji, vai mēs tomēr domāsim paši. Un gan Jurdža kungs, gan citi jums vēl mēģinās skaidrot... Es redzu, ka nav pievērsta pārāk liela uzmanība šī likumprojekta izskatīšanai, tad tomēr, ja mēs nupat varējām izrādīt necieņu brīvības cīnītājiem, kritušajiem un tiem cilvēkiem, kam sāp Latvijas valsts un Latvijas zeme... tā vienkārši atļāvām šodien viņu tirgot pa labi un pa kreisi tiem pašiem cilvēkiem, tad vismaz šoreiz neatļausim vēlreiz piesavināties milzu naudas summas tām firmām, kuras, kā mēs esam pārliecinājušies, pazūd viena pēc otras un "neuzbarosim" viņas ar šāda likumprojekta pieņemšanu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un nobalsot par šo priekšlikumu, kurš skar arī vadītāja atbildību. Un, ja mēs ticēsim Krisberga kungam... viņš ļoti veikli prot iestāstīt, un mēs atceramies gan "Auseklīša" brīnišķīgos stāstus, gan par sertifikātiem, un šodien viņš atkal mums iestāsta, aizstāvot - ko? - un kāpēc?

Tieši tāpēc es lūdzu pievērst vislielāko uzmanību, jo šis likums ir pašreiz izstrādāts droši vien tāds pats, kādi ir Kanādā vai Austrālijā šie likumi, turpretī igauņi tomēr to ir aptvēruši un nav sekojuši šiem priekšlikumiem. Nedarīsim tā, lai bagātie kļūtu vēl bagātāki, un, kas tie bagātie šodien ir, to mēs zinām - tā ir pārsvarā "netīrā nauda", un lai nabagie kļūtu vēl nabagāki. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Kaksīša kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst?

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, es tikai gribu atgādināt Jurdža kungam, ka, citējot Civillikumu, nevajadzētu citēt likumus un pantus atrauti no konteksta. Protams, vai tad kāds saka, ka nav jāatbild par nodarīto kaitējumu? Katram ir jāatbild par nodarīto kaitējumu. Bet tajā pašā laikā ir kaitējumi, kur ir īpašs atbildības veids un kārtība, kur ir paaugstinātas bīstamības avots, un tāds ir transportlīdzeklis. Tur ir īpaši. Protams, ja ir tā, kā jūs starpbrīdī teicāt, ka es esmu televizora īpašnieks un ka tad man arī ir jāatbild. Tad gan es varu teikt, ka, protams, nē, jo tas nav paaugstinātas bīstamības avots likuma izpratnē. Varbūt sadzīviskā gan. Tādēļ šeit ir tā atšķirība.

Nākošais. Īpašniekam ir jāatbild. Jā! Īpašniekam ir jāatbild, un īpašniekam jāatbild arī par to, kuram viņš nodod lietošanā šo savu paaugstinātās bīstamības avotu.

Nākošais. Ja gadījumā atbalstīs šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, tad es uzskatu, ka nebūtu lielas jēgas tālāk turpināt šā likumprojekta apspriešanu. Un, ja jau šie kolēģi vēlējās, un viņiem ir šādas tiesības, tad vajadzēja izstrādāt alternatīvu likumprojektu, bet šādi diezgan bez sistēmas mainīt vārdus, ieliekot citus terminus, bet paliekot pie tā paša noteikuma pamatteksta, nebūs iespējams. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - virsrakstā aiz vārda "îpašnieku" iestarpināt vārdus "vai vadītāju". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu - pirmo nodaļu "Vispārīgie noteikumi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Ir priekšlikums, ko ir izteicis Juridiskais birojs, - panta nosaukumu izteikt šādi: "Likumā lietotie termini". Juridiskā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - noteikt likumā šajā pantā lietoto terminu pirmo daļu redakcijā, kāda ir 4.ailē. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu - katru terminu numurēt kā panta punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 1.panta 1. punktu priekšlikumu nav. Par panta 2. punktu salīdzinājumā ar pirmā lasījuma balsojumu priekšlikumu nav. Par 1.panta 3. punktu priekšlikumu nav. Par 1.panta 4. punktu priekšlikumu nav.

5.punkts. 5.punktā deputāti Jurdžs un Grīgs ierosina aizvietot vārdus "îpašnieka vai likumīgā valdītāja" ar vārdiem "likumīgā valdītāja". Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie juristi! Es vēlreiz atkārtošu, ka principā šis likums ir uzbūvēts pēc principa, ka ir valdītāja civiltiesiskā atbildība, pēc Igaunijas principiem. Tāpēc šo likumu pārveidot nav sarežģīti. Mēs strādājām vairākus mēnešus, strādāja arī mūsu juristi, un mēs konstatējām, ka tas ir samaināms ļoti vienkārši. Mainās tikai objekta aprakstošā daļa. Un pārējās atbilstības... ar biroju, ar Ceļu satiksmes inspekciju... un viss pārējais... tas taču nav jāmaina. Mainās arī tas pants, ar kuru Saeima nosaka šos "griestus". Un tas ir viens teikums. Tātad nav jārada alternatīvs likumprojekts.

Es saprotu, ka pistole ir bīstams objekts, tādēļ pistoli var lietot tikai tās īpašnieks, likumīgi to nevar lietot neviens cits. Bet transportlīdzekli, pēc mūsu esošajiem noteikumiem, var lietot jebkurš, kuram transportlīdzekļa īpašnieks iedod transportlīdzekļa tehnisko pasi. Tātad tā ir ļoti vienkāršota procedūra. Ja transportlīdzekļa īpašniekam nemaz nav vadītāja tiesību, vai tad tāpēc atbildēs cits cilvēks, kas braukās ar šo transportlīdzekli? Dabiski, ka atbildēs tas īpašnieks.Tātad tas, ka mēs pirmoreiz nobalsojām pret šo priekšlikumu, vēl neko neizmaina. Virsrakstu mēs varēsim vēlāk izmainīt. Svarīgi, ka tie, kas saprot un kas, teiksim, ir par to, lai kaut ko noteiktu arī Saeima, nevis mums nezināmi ierēdņi valdībā... Mēs taču pat nezinām šā likumprojekta autoru. Tas ir sarakstīts, nezināmi cilvēki to ir parakstījuši... Bez tam noteikumus arī... Mēs taču pat nezinām, kurš ir izveidojis šīs mistiskās tabulas ar lielajām naudas summām. Autoru nav, viņi ir palikuši ēnā. Mēs taču neatļausim ar Saeimas balsojumu darboties šim "çnu" rakstītājam, kas izvilks naudu no iedzīvotājiem. Tātad vēl ir laiks nobalsot par šo priekšlikumu, un tātad Saeima pati pēc tam nobalsos par augstāko apdrošināšanas robežu, un tas būs tikai viens skaitlis, tur nebūs vajadzīgas tik sarežģītas tabulas. Šīs tabulas... tas būs tikai kā prēmēšana, kur mainīsies šīs summas, un valdība tad varēs piestrādāt, vadoties pēc mūsu nobalsotā skaitļa.

Vai tad mēs gribam tiešām turpināt šo ceļu, ka tautā vārds "deputāts" ir kļuvis par lamu vārdu? Ar deputātu saista visļaunāko. Ministrs arī var būt slikts, bet vārds "ministrs" ir goda vārds. Tātad, deputāti, esiet atbilstoši šā vārda īstajam jēdzienam! Esiet tautas priekšstāvji, tautas kontrolētāji un valdītāji! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Protams, Jurdža kunga priekšlikumu var izskatīt un Jurdža kunga priekšlikumu var arī pieņemt, bet šajā gadījumā mēs vairs nebūsim apdrošinājuši objektu... tātad īpašnieks neapdrošinās paaugstinātas bīstamības objektu, kas šajā gadījumā ir automašīna, bet mums būs jāapdrošina paaugstinātas bīstamības pilsoņi - pilsoņi vai iedzīvotāji, cilvēki, kuriem ir autovadītāja tiesības. Tātad visa iemaksas kārtība būtu jāpārveido. Es aicinu tomēr noraidīt Jurdža kunga priekšlikumu, jo tas absolūti nav kontekstā ar likuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Daži cienījamie deputāti, kas klausās un kas vēlas iedziļināties šajā jautājumā! Varbūt nākotnē tas viss izvērtīsies par devīto lielāko afēru Latvijā, jo astotā bija bankas "Baltija" afēra, par kuru diemžēl neviens nezināja, pat īrnieks, kurš dzīvoja afērista mājā. Tāpēc es ļoti lūdzu iedziļināties vēl un vēlreiz.

Leiškalna kungs, atļaujiet man runāt, lūdzu! Leiškalna kungs! (No zāles deputāts Leiškalns: "Kâds stulbums!") Es ļoti lūdzu iedziļināties! Mēs apdrošinām nodarījumu, ko kāds var nodarīt kādam, bet tas "kâds" nevar būt mašīna, tas ir vadītājs, kurš brauc bezjēdzīgi, kurš brauc piedzēries, kurš brauc neuzmanīgi vai kurš ir vispār nepiemērots šofera profesijai. Tāpēc, apdrošinot vadīšanas licenci jeb autovadītāja apliecību, mēs disciplinēsim vadītāju, un līdz ar to nokārtosies arī šis civiltiesiskās apdrošināšanas jautājums. Būs iespējas prēmēt tos vadītājus, kas brauc bez avārijām, un būs iespējas sodīt tos, kas braucot izraisa avārijas, sīkus pārkāpumus, kas visbiežāk izvēršas lielākos pārkāpumos. Turklāt var ņemt vērā ļoti daudzus komponentus, kuri noteiks apdrošināšanas maksu par šo licenci, - gan gadus, gan pieredzi - un veikt citus testus; to šodien ļoti viegli var konstatēt.

Turklāt, es uzsveru, ja ir ģimenes, kurās ir vairākas mašīnas un varbūt ir viens vai divi ar tiesībām, ar licencēm vadīt šo mašīnu... kā šajā gadījumā... Vai tad, ja man ir trīs mašīnas, es varu braukt ar visām trim mašīnām vienlaicīgi? Tātad es varu nodarīt ļaunumu kādam tikai tad, ja es sēžu pie stūres kādā no šīm mašīnām? Un ja mēs padomājam par tām iestādēm, arī valsts iestādēm, trolejbusiem, tramvajiem... Ir daudzas firmas, kurās ir ļoti daudz mašīnu, ar kurām brauc viens vai divi šoferi. Arī šajā gadījumā loģiski skaidri atrisinās šis jautājums. Un nevajag šeit mācīt vai stāstīt par to, ka, lūk, mašīna... Var nodarīt ļaunumu tikai vadītājs. Vai nu "biezais" brauc ar mersedesu, kas ļoti ātri brauc, un nobrauc cilvēku, vai piedzēries zaporožeca vadītājs, - var nodarīt vienādu ļaunumu. Un otrādi. Var nenodarīt šo ļaunumu. Ja ir atbildība, kas ir apliecināta valstiski, vai arī... nu, šajā gadījumā, kam es nepiekrītu, uztic to privātfirmām, privātām apdrošināšanas kompānijām. Lai tā neizvērstos par devīto lielāko afēru, es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas šo likumu vērš tieši uz vadītāja tiesībām vadīt šo automašīnu. Vadīt automašīnu.

Turklāt pateikšu vēl tādu līdzību. Būtu taču absurds, ja man, ķirurgam, apdrošinātu skalpeli. Apdrošinātu manu skalpeli, nevis manas tiesības operēt. Padomājiet!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Apspriežot likumprojekta nosaukumu, Saeima jau savu lēmumu ir izteikusi. Es domāju, ka mums nav jēgas vairs turpināt strīdēties, jo Saeima savu viedokli par likumprojekta nosaukumu un līdz ar to par tā terminoloģiju ir izteikusi. (Starpsauciens: Nav gan!") Es domāju, ka tas būtu pēc lietu loģiskās kārtības. Tas, ka daži deputāti vēlas savu vēlmi jeb viedokli izteikt un nobalsot, lai viņu priekšlikumi tiktu pieņemti, - tā ir saprotama vēlme. Bet jau pirmajā likumprojekta daļā, kad mēs sākām šo likumprojektu apspriest... nosaukumā mēs savu viedokli esam izteikuši. Ir zināms, kāds būtu deputātu viedoklis. Šādu priekšlikumu papildināt tekstu, iekļaut arī vārdu "vadītāju", ir vēl desmitiem turpmākajā tekstā. Mēs tā zaudēsim gluži vienkārši laiku. Es gribētu, lai mums lieta virzītos uz priekšu. Vai nu mēs respektēsim Saeimas vairākuma gribu, vai tomēr nerespektēsim? (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Tas ir mans priekšlikums.")

Jurdža kungs, jūsu viedokli mēs jau esam dzirdējuši. Paldies. Jums vārds netiek dots. (Zālē kņada.) (Starpsaucieni: "Tçvzemei un Brīvībai aizbāž muti. Zemi jau pārdevām...")

Kas vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu? Leiškalna kungs, lūdzu! Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Godātais Ozoliņa kungs! Es, protams, saprotu, ka vainīgi ir zemes pārdevēji, ka vainīgs ir Van der Stūla kungs, ka vainīgi ir ieraksti pasē, riteņbraucēji un daļēji arī Leiškalns. Bet es jums tomēr gribu teikt: ja mēs pieņemam jūsu piedāvāto redakciju, tad ir jāapdrošina nevis automašīna, bet autovadītāja tiesības. Tādā veidā jūs to skādi nabadzīgajiem nodarīsit vēl lielāku. Jo bieži vien viņiem ir tiesības, bet nav mašīnas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Aleksandrs Kiršteins - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Grīga kungs! Nevajadzētu šeit pārvērst likumprojekta apspriešanu par farsu. Paldies par aizrādījumu. Ja mēs gribam pieņemt vispār kaut kādu likumu, tad jāņem vērā, ka šā likuma koncepcija ir izstrādāta šādā variantā. Ja mēs gribam radikāli mainīt šo priekšlikumu, tad vajag balsot pret to un, protams, iesniegt kaut kādu jaunu, alternatīvu likumprojektu. Un nevajadzētu šeit runāt par to, ka brauks tikai mersedesi, jo katram var gadīties, arī Ozoliņa kungam, ka zaporožecs var paslīdēt uz ledus un sasist kādu citu mašīnu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Pašreiz visi aprēķini ir iestrādāti šajā variantā, un es lūdzu šajā gadījumā atbalstīt komisijas priekšlikumu. Nemainīsim paši likumprojekta koncepciju tagad! Vai arī tad iesniedziet, lūdzu, pavisam citu likumprojektu, un tad sāksim skatīt visu no jauna. Nevar taču pilnīgi mainīt koncepciju šādā veidā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu - ja ne pilnīgi, tad vismaz daļēji piekrītu - Ozoliņa kunga priekšlikumiem. Tas ir daudz loģiskāk, un tas ir daudz... tas dos labāku ievirzi visam šim likumam, jo, saprotiet, mēs te runājam visu laiku par mersedesiem, par zaporožeciem un tā tālāk, bet aizmirstam vienu - ka mēs ar šo likumu jau "griežam nost" zemnieku. Zemniekam nav mersedesu, nav cita kā, bet viņam ir piekabes, traktori un tā tālāk. Un, ja mēs apdrošināsim katru satiksmes līdzekli, tajā skaitā arī piekabes, tad ko tas zemnieks... kā zemnieks varēs samaksāt? Pēc Ministru kabineta noteikumiem, jau apmēram 50-60 latu jāmaksā būs par katru transportlīdzekli, tajā skaitā par piekabi, un, ja zemniekam ir divi traktori un vēl viena piekabe un varbūt kombains vai kaut kāda smagā mašīna, ar kuru viņš vienu reizi gadā atved malku vai sienu, un ja viņam būs jāmaksā par visu šito, kā viņš varēs to izturēt? Viņš vienkārši nevarēs. Es saprotu, ka šajā likumā... Nu, ja viņš brauc, ja viņš ir pie stūres un ja viņš ir kaut kādu avāriju izraisījis vai radījis zaudējumu, tad viņš par to arī atbild. Nevis jāprasa, lai viņš apdrošinātu un maksātu par to tehniku, kura stāv kaut kur pie sētas un kura nemaz netiek izmantota vai varbūt tikai vienu reizi gada laikā tiek izmantota.

Un vēl viena lieta attiecībā uz šo likumu. Te ir tikai vispārīgie noteikumi, bet nekur nav pateikts, cik būs jāmaksā par transportlīdzekli - par kādu cik jāmaksā, cik jāmaksā par piekabi, un tā tālāk. Un, ja mēs likumā to neierakstīsim, Ministru kabinets varēs katru gadu mainīt maksas lielumu. Teiksim, nākamgad par vienu vienību maksāsim 50 latu vai 60 latu (tas zemniekam nav pa spēkam) un aiznākamajā gadā jau maksāsim varbūt 120 latu, un kur tad lai cilvēks, sevišķi zemnieks, tos ņem? Tas ir pilnīgi neloģiski. Es uzskatu, ka tomēr vajag darīt tā: ja apdrošina, tad apdrošina tikai to cilvēku, kas braucot sēž pie stūres. Un zemniekiem, kā es saprotu, vispār ir apdrošināšanas summa jāsamazina vismaz par 50 procentiem vai pat vēl vairāk, jo zemnieks nav spējīgs maksāt par katru transportlīdzekli, kas tikai kust. Tas nedrīkst notikt!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ozoliņa kungs, es redzu, ka jūs rakstāt... es redzēju, ka jūs pieteicāties debatēs. Ozoliņa kungs, es saprotu, ka no šīs tribīnes nevar uzdot jautājumus, bet es izteikšu savas bažas, un es ceru, ka jūs vienkārši atbildēsiet uz to. Manā uztverē, cienījamie "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvji šobrīd aizstāv bagātos cilvēkus, kuriem, pieņemsim, ir vienas tiesības... viņš viens brauc... viņam ir divas mašīnas un attiecīgi viņam nebūs jāmaksā par šīm divām mašīnām. Pagaidām Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir pretējs. Teiksim, manā ģimenē man ir viena mašīna, un mēs braucam abi ar sievu. Tādā gadījumā... Nu, nav runa par mani - mēs samaksāsim -, bet ir daudzas ģimenes, kurās ir tieši tā, kurās brauc ar to pašu mašīnu sieva, vīrs un pat vecākie bērni, kam ir tiesības. Un šajā gadījumā visai šai ģimenei vajadzēs maksāt par apdrošināšanu. Es to vienkārši nesaprotu. Un nākamais jautājums - kas notiks tad, kad, mūsu valstij pamazām kļūstot par normālu valsti, būs līzinga situācija, ka pamazām atmaksās mašīnu? Kas atbild tad, kad tiek nomātas mašīnas? Ja cilvēks nomā mašīnu, ir pilnīgi normāli, ka šī firma to ir apdrošinājusi jau iepriekš, un ja nu tad kaut kas notiek... ja vien šis vadītājs nav bijis piedzēries, tad, protams, viņam pašam jāmaksā. Te ir vienkārša loģika, es vēlreiz saku. Tā nav kaut kāda ietiepšanās, jo pretējā gadījumā mēs piespiedīsim cilvēkus maksāt beigās daudz vairāk.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Kolēģi, draugi Saeimā! Šito apdrošināšanas lietu Kanādā dara abējādi - apdrošina gan to braucēju, gan arī to mašīnu, abos gadījumos iznāk mazliet mazāk maksāt, smagajai mašīnai ir lielāks apdrošināšanas... Un viss, kas šeit ir teikts, ir pareizi. Bet es uznācu tribīnē citu lietu dēļ. Mēs it kā aizstāvam demokrātiju, un mums Saeimā it kā ir kaut kāds Kārtības rullis. Manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams, ka Prezidija vadītājs liedza vārdu vienam deputātam, sacīdams viņam: "Mçs jau jūsu viedokli zinām!" Ja šitādu precedentu pieļausim, par ko tad mēs šeit kļūsim? Šitā Saeima jau ir farss. Tur kaut kādi cilvēki ārpusē nolemj, kā mums tā poga jāspiež. Tad, kad ir smagas debates attiecīgajā jautājumā, tad mums pasaka, ka mēs nedrīkstam runāt par Latvijas Bankas ierēdņiem. Tad, kad mums komisijas atnāk ar slēdzienu, ka ir nekārtības privatizācijā, tad Panteļējeva kungs ar savu pirkstu parāda, kā jābalso, - un tās nekārtības vairs nav! Mani vecāki stāstīja man par to joku, ka komunistu valdība varēja pateikt, ka sarkans ir zaļš, un visi par to nobalsoja. Tā tas bija. Bet nu tagad ir šitas "gâjiens", kad vienam no mūsu deputātiem Čepāņa kungs vienkārši pasaka: "Mçs jūsu viedokli jau zinām, mēs jums vārdu nedosim!" Èepāņa kungs, cik reižu Jurdža kungs bija runājis šajā jautājumā? Un kādas tiesības jums ir viņam liegt vārdu? Ar kādu Kārtības ruļļa pantu jūs to pamatojat? Ja jūs nemākat jūsu amatu, vai tad jūs nevarētu vismaz uzdot kādam citam vadīt sēdi, ja jums šodien galva sāp un jūs to nespējat? Manuprāt, tādu tiesību viņam nav. Jurdža kungs, vai jūs negribētu nolīgt manas 12 minūtes, kas man šeit ir dotas, un runāt manā vietā? Jurdža kungs, izlietojiet manas 12 minūtes un runājiet manā vietā! Jurdža kungs, lūdzu! Un, ja vajag, tad es runāšu un stāstīšu tālāk. Nav atļauts šitā darīt - pateikt, kas drīkst runāt. (Starpsaucieni no zāles: "Valdmanis ieved kārtību. Pareizi! Kā var deputātam nedot vārdu?") Nu, es uzdodu to jautājumu Čepāņa kungam! Čepāņa kungs, ja jūs šodien neesat spējīgs šo sēdi vadīt, tad, lūdzu, ļaujiet, lai kāds cits nāk jūsu vietā.

Sēdes vadītājs. Kad jūs, Valdmaņa kungs, beigsiet runāt, tad pasakiet! Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! "Tçvzemei un Brīvībai", apvienība "Tçvzemei un Brīvībai", absolūti nav pret civiltiesisko apdrošināšanu. Es atkārtoju - absolūti nav pret to. Runa ir par pavisam kaut ko citu. Un šoreiz es izsaku jums, sēdes vadītāj, kategorisku protestu, jo tas, ko jūs sacījāt iepriekš par nosaukumu un par būtību, kas ir it kā nākamajos priekšlikumos, kurus iesniedzis deputāts Jurdžs un deputāts Grīgs... ka tur ir faktiski viens un tas pats vārds... Bet pirmais priekšlikums ir no "Tçvzemei un Brīvībai", un tālākie priekšlikumi ir no Jurdža un no Grīga. Jūs varējāt nedot vārdu "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvim, bet mēs gribējām nākt savā personīgajā, deputāta vārdā runāt, un tādēļ šajā sakarībā es izsaku jums kategorisku protestu pret tādu vadīšanas stilu. Kārtības rullis pastāv, varējāt likt uz balsošanu to jautājumu, un, kā parlaments būtu nobalsojis, tā arī viss būtu noticis, un mēs nebūtu protestējuši pret to. Bet, kas attiecas uz likuma būtību, par to ir jāatļauj debatēt - atbilstoši Kārtības rullim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es nezinu... man gandrīz rodas sajūta, ka kaut kas labs jāpasaka par šo likumu, bet man ir grūti atrast, kas tajā ir labs. Man pat rodas jautājums, kāpēc tas ir nokļuvis Saeimā apspriešanai. Es pagaidām neesmu iepazinies ar Finansu ministrijas slēdzienu. Varbūt Šķēles kungs varēs pateikt (bet viņa, protams, te atkal nav), cik lieli ir budžetā iedalītie papildu asignējumi ātrās palīdzības mašīnu apdrošināšanai, Iekšlietu ministrijas mašīnu apdrošināšanai, un, ja šādi norādījumi...ja budžetā tādi līdzekļi nav iedalīti, tad šis projekts neatbilst Kārtības rullim. Jā, projekts ir sagatavots, bet nav ievērota Kārtības ruļļa prasība. Finansu ministrijas slēdziens par šo līdzekļu asignējumu nākamajā gadā? Ja likums stājas spēkā 1.janvārī, tad man rodas jautājums, par kādiem līdzekļiem viss šis transports tiks apdrošināts.

Cienījamie kolēģi, es iesaku padomāt par vēl vienu interesantu niansi. Nesen Rīgas Domes Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Zālīša kungs pateica, ka Rīgā ir jāpaaugstina šī maksa, un pamatojums bija tāds - tā kā būs obligātā civiltiesiskā apdrošināšana... Protams, viens santīms - tas ir gan pietiekami maz, gan daudz, bet nu mēs varam pieņemt šo likumu, un tad mums ir jārēķinās ar to, ka mēs jau ieslēdzam mehānismu, ar kura palīdzību tiks savā veidā izņemta kārtējā naudas summa no Latvijas iedzīvotāju kabatām. Es vēlreiz saku - šajā gadījumā es iesaku ļoti nopietni pārdomāt to visu, un mans priekšlikums (es arī rakstveidā to iesniegšu) būtu tāds: pirms tālāk diskutēt, es gribētu saņemt Finansu ministrijas slēdzienu par šo asignējumu iedalījumu budžeta gadā. Ja tāda slēdziena nav, tad tas viss pārvēršas ļoti lielā specifiskā "teātrī", kurā mūs apzināti vai neapzināti iesaista, un man rada arī izbrīnu Prezidija rīcība, kurš neparāda man personīgi kā deputātam Finansu ministrijas slēdzienu, jo būs budžeta iestādes, kuru transportlīdzekļi būs jāapdrošina. Līdz ar to tātad es nesaprotu, kur iestāsies pretruna - vai nu tas netiks apdrošināts, vai arī visas šīs budžeta iestādes nedrīkstēs darboties ar savu autotransportu. Un, ja tādas atbildes nav, tad tie ir klaji meli - un meli deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo punktu jeb daļu? Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi! Kā redzams, ne valdībā, ne arī Saeimā nav īstas izpratnes par šo likumu. Ne tā rakstītājiem, ne lasītājiem. Kaut vai šis pants (kuru neviens neizlasa, taču visi kliedz): apdrošināšanas objekts ir atbildība par zaudējumu trešajai personai. Tā ir atbildība. Ja te būtu rakstīts, ka apdrošināšanas objekts ir transportlīdzeklis, tad es saprastu, bet te, likumā, ir teikts - "objekts"... (Starpsauciens: "Subjekts!") vārds "objekts" te ir ierakstīts, tātad mēs runāt varam par to, ka likums ir radīts attiecībā uz objektu, vai ne? Un tas, ka mēs nobalsojām par virsrakstu, - tas vēl neko nenozīmē. Tad, kad es gribēju runāt, es gribēju aicināt... ka tad, ja mēs nobalsojam par šo, tad vēl nekas nav zaudēts; ja mēs Saeimā nobalsojam "pret", tad tiešām pārējos priekšlikumus mēs neatbalstām. Un es vēlreiz uzsveru: te mēs runājam par atbildību par zaudējumu, kas nodarīts trešajai personai. Tātad, ja vainīgais ir cietis, viņam neviens neko nemaksās. Tātad jābūt arī noteicējam, kas noteiks to, kurš ir vainīgs. Un tad iestāsies tas moments, kas mūsu apdrošināšanas firmās pastāv, - ka parasti jau atrod, ka visi ir vainīgi. Tātad tas likums ir ar "slazdiņu" - savākt lielu naudiņu un noteikt, ka visi ir vainīgi, un nemaksāt. Un ļoti pareizi teica Lujāns, šoreiz mums viņam jāpiekrīt, ka arī visiem valsts uzņēmumiem un budžeta iestādēm tāda nauda nav paredzēta un loģisku paskaidrojumu par finansēm nav.

Un vēl viens moments. Noteikumi ir pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un, ja mēs šo likumu nepieņemam un izskatām nopietni, tad šie noteikumi vienkārši nedarbojas un mēs varam nedaudz pagaidīt un izstrādāt normālus noteikumus, nevis, kā saka, aiztaisot acis, lēkt mārkā. Paldies par uzmanību.

Aicinu vai nu balsot par šo priekšlikumu, vai vispār noraidīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt?

Valdis Krisbergs - otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es atvainojos, priekšsēdētāj. Šajā jautājumā es runāju pirmo reizi. Man ir ļoti žēl. Es, protams, saprotu dakteru interesi, ka vainīgais ir vadītājs. Vadītājs ir vainīgs tad, kad viņš ir kļuvis par kājāmgājēju, izkāpis ārā un iespēris citai mašīnai ar kāju. Bet es pilnīgi labi saprotu arī Ozoliņa kungu. Ir jau vēl "septītais pasaules brīnums", kuru viņš cītīgi "grūž ārā", pat izmantojot visu ārzemju vēstniecības. Izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus. Lai pabīdītu uz priekšu savu "Comsi". Bet tas nu tā.

Ir runa par to, ka atbildība tik tiešām ir šis objekts, kuru mēs apdrošinām, un man ļoti gribētos tomēr, lai slidenā laikā... lai mana atbildība, kaut arī esmu vecs, pieredzējis rallists, būtu apdrošināta. Jo diemžēl tas ledus dažreiz ir slidens, un, ja nu man tiešām trāpīsies priekšā tāda "biezo" mašīna, kuru es sasitīšu - tfu, tfu, 20 gadu laikā tas nav gadījies! -, tad es nezinu, kā es ar šo "biezo" tikšu galā no savas deputāta algas. Jo mersedesam bampers vien maksā 800 latus. Es tomēr labprāt samaksāšu tos 50 latus, lai no manis šis "lietuvēns" nokristu nost.

Otrkārt, Staša kungs, nu neņemiet ļaunā, bet tomēr par zemniecību šeit visi iestājas. Un, ja jūs uzmanīgi paskatītos, tad redzētu, ka ir paredzēts kompleksais līgums - adresēts tieši zemniekiem. Ja ir divi traktori, trīs piekabes un vēl kāds vieglais "autiņš", tos var apdrošināt ar vienu līgumu. Un, ja nu kaut kas pie sētas stāv, nu tad lai tas arī stāv bez apdrošināšanas.

Cienītie kolēģi! Ja mūsu oponenti šodien grib vienkārši šo likumprojektu "izgāzt" un nobloķēt, tad šķiet, ka viņi ir, tautas valodā runājot, "visbiezākie" deputāti mūsu rindās, jo tiem, kuri spēj maksāt, tiem jau apdrošinājums nav vajadzīgs. Un vispār izrādās, ka Latvija ir vienīgā "gudrā" zeme pasaulē. Visā pasaulē cilvēks apdrošinās, lai mierīgi varētu gulēt. Atcerieties to reklāmu: "Ak, Dievs, un viņi vēl pēc tam spēj smaidīt! "Bremze" tu esi, jo viņi taču ir apdrošināti!" Cienītie kolēģi, nebūsim bremzes ne likumprojektam, ne arī savām prāta spējām!

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju un noraidīt dažu cilvēku populistiskās un absolūti neprofesionālās idejas, kas parādās šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Tiesa gan, nezinu vairs, kuro reizi.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Otro.

Sēdes vadītājs. Paldies.

L.Ozoliņš. Otro reizi, cienījamais priekšsēdētāj, pagaidām! Cienījamie deputāti! Man ir ļoti patīkami, ka es varu uzstāties tieši pēc Krisberga kunga, jo, klausoties viņu kā profesionāli, es atceros viņu arī, tiešām atkārtoju, kā sekmīgās latviskās firmas "Auseklītis" direktoru. Viņš tiešām ir profesionālis savā lietā. Tad man jāpaskaidro, ka es "Comsi" nemaz arī nereklamēju par vēlētāju naudu, bet es viņu reklamēju ar saviem darbiem, tiešām ar profesionālu darbu. Kad es biju Ļeņinakanā pēc zemestrīces, es redzēju, ko nozīmē komunistiskā ideoloģija un viņu darbi, jo sabruka tās mājas, ko bija cēlusi tieši Brežņeva laika nomenklatūra, kur bija zagts viss, ko varēja nozagt. Vecās mājas turējās, un tās nesabruka, bet blakus bija 16 stāvu mājas, ko bija uzcēluši tādi cilvēki, kas nosaka diemžēl arī šodien mūsu balsojumu šeit, un tās visas mājas bija sabrukušas, un tur bija tie līķu kalni. Un es piedalījos tur tiešām ar savu profesionālo medicīnisko palīdzību, nevis kā jūs vadījāt "Auseklīti", ja jūs to gribat zināt.

Es atgādinu vēlreiz, ka šeit apakšā ir privāto apdrošināšanas firmu "uzbarošana". Un, ja mums par piemēru kāds norāda Kanādas vai ASV šīs firmas, tad es jums pateikšu, ka šīs firmas ir bagātākās firmas, izšķērdīgākās firmas un nekaunīgākās firmas, un tur, lūk, lobē viņas arī parlaments diemžēl. Es domāju, ka šeit, ja mūsu vēlētāji ir uzticējušies, mums ir jānovērš šī kārtējā afēra.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Ozoliņa kungu un Valdmaņa kungu, vai viņi vēlreiz nevarētu mums tā īsti izskaidrot visu to būtību! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt?

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija, otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Jā, lūdzu, labprāt! Skat, ir divas lietas! Viena ir tā, kam pieder tā automašīna. Viņam ir atbildība par to, kam viņš tās atslēgas dod. Viņš iedod tādam, kam nav tiesību... viņš to automašīnu nav remontējis, un kāda daļa atbildības ir tam, kam tā automašīna jeb tas daikts pieder. Bet otra atbildība ir tam, kas ar to mašīnu brauc. Un tur ir divi atbildības punkti. Kanādā ir obligātā apdrošināšana tiesību izņemšanai, un tie punktiņi krājas. Ja tu esi vairākas reizes izbraucis caur sarkaniem uguņiem, tad tev varbūt tiesības noliedz, jo cik tev ir to slikto punktiņo par sliktu braukāšanu vai par daudzu apdauzīšanu... Tev tā apdrošināšana tobrīd var maksāt daudz vairāk nekā tādam, kas ir 20 gadu it kā tiesības turējis kabatā, bet nav varbūt pat braucis vai viņam vismaz nav nekādas klizmas vai problēmas ar policiju bijušas.

Otrā apdrošināšana ir tam objektam. Objekts var būt liels, neveikls, slikti remontēts vai labi remontēts, bieži bijis uz ceļa, nekad nav bijis uz ceļa. Un abām pusēm šajā argumentā šeit, Saeimā, ir liela patiesība. Un to jautājumu var prātīgi izdomāt. Es neesmu apdrošināšanas eksperts, bet te varētu dabūt arī kaut kādus piemērus un pielāgot kaut ko. Es jau neuznācu pirmo reizi šeit tribīnē tāpēc, ka vajag pamācīt, kāda tā apdrošināšanas sistēma varētu būt. Es uznācu šeit pirmo reizi, sajutis uztraukumu par to, ka, ja mēs tēlojam, ka mums ir demokrātija, tad druscītiņ to tēlu spēlēsim līdzi, it kā viņa ir. Un nevar būt tā, kā bija, ka pasaka, ka deputāti vairs nedrīkst runāt, jo mēs jau zinām, ko tu domā. Tāds variants negāja cauri. Tāpēc es uznācu tribīnē pirmo reizi.

Es nezinu, kas vēl man būtu jāpaskaidro. Varbūt jautājumus saņemšu no zāles, ja kāds grib? Abi punkti ir atbildīgi - kā šoferis, tā mašīna. Un ja pareizi apdrošina, tad tas viss arī korektāk iznāk. Ja ir viens lauksaimnieks un 10 mašīnas, tad par to jau mēs tagad sākām strīdēties, vai viņš apdrošinās vienu vai sešas, vai kā citādi to darīs. Ja Bērziņa kungam ir divas mašīnas vai viena mašīna mājās un ir sieva un meita, un ja Bērziņa kungs to mašīnu lieto nedēļas nogalēs, sieva - dienā, bet meita - pa vakariem, tad tā mašīna ir trīsreiz biežāk uz ceļa, tad tur būtu jāmaksā vairāk nekā tad, ja, teiksim, mašīna piederētu kādam citam, kuram nav sievas un meitas. Tur ir patiesība abās pusēs.

Bet visvairāk mums ir jāaizstāv tas, cik maz mums ir palicis no demokrātijas. Mums ir ļoti maz demokrātijas palicis Latvijā, gandrīz nemaz. Bet vismaz, ja mēs tēlosim, ka mums demokrātija ir, tad neteiksim deputātam: "Es jau zinu, ko tu domā, ej, sēdi!" (Starpsauciens no zāles: "Parunā vēl...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt vairs neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Kaksīša kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jautājums ir pietiekami nopietns, lai būtu emocijas. Bet es nesaprotu vienu, ka šīs emocijas var pārvērsties otru aizskarošās. Un es ļoti lūgtu, lai mēs turpmāk apspriežot rīkotos pēc principa, kuru es drusku pārfrāzēšu: es varu nepiekrist idejām, bet es darīšu visu, lai viņas tiktu izteiktas, un tanī pašā laikā nenoniecināšu citu idejas, un šeit no šīs augstās tribīnes neizteikšu tik neapdomīgus vārdus, ka tie var aizskart pat veselu komisiju, ka var domāt, ka te ir kāds lobijs, kaut kādu finansu interešu lobijs. Acīmredzot to ir vieglāk darīt, ja ir mazāk prāta. Tad nav jāmeklē idejas, likumi, tad pietiek ar vienu skarbu vārdu un tad rodas šī te situācija, kāda līdz šim bijusi. Un es atvainojos, ka atļaujos tā - it kā šeit no augšas tēvišķi to aizrādīt, bet es domāju, ka tas būs mums visiem ļoti noderīgi. Jo tik tiešām arī mēs Juridiskajā komisijā, kuri strādājam pie šī likumprojekta tik ļoti ilgi, tomēr strādājam, tikai izejot no vienas intereses un vadāmies pēc vienas idejas - lai viņš juridiski tiktu izstrādāts pēc mūsu prāta, saprašanas un zināšanām korekts. Ja kāds ir vēl gudrāks, tad viņš var iesniegt alternatīvu projektu. (Starpsauciens: "Ir iesniegts...") To taču Kārtības rullis pieļauj! Un, ja nu kāds nav to izdarījis, ja nav šā alternatīvā projekta, tad nevajag svaidīties ar replikām, kuras, protams, ir atļautas... (Starpsauciens: "Kâ tad var?") Man ļoti žēl, ka mums ir dažāda izpratne par vārdu "alternatīvs projekts". Tad tas ir pavisam skumīgi.

Un arī cienījamajam Juridiskās komisijas loceklim Lujāna kungam būtu vēlams zināt Kārtības rulli, un nevajag prasīt šodien finansu vai budžeta atzinumu, jo valdība to ir iesniegusi. Un, ja prasa, tad nevajag atsaukties uz Kārtības rulli, un, ja atsaucas, tad vajag atsaukties uz Kārtības ruļļa pantu. Tad mums visiem būtu skaidrs, par ko domāt.

Treškārt. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvji, kuri runāja tribīnē! Es ļoti lūdzu, lai es varētu jums atbildēt, lietojiet vienveidīgu vārdu - vai nu "vadītājs", vai "valdītājs", bet nejauciet ik pa brīdim gan "vadītājs", gan "valdītājs". Jums ir rakstiski iesniegts šis teksts, un pie tā tad arī turēsimies. Varbūt es pārklausījos, bet pāris reižu Jurdža kunga teiktajā es dzirdēju vārdu "valdītājs". (Starpsauciens: "Pârteicās.")

Jā, protams, uz visām replikām jau atbildēt nav iespējams.

Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju un par to balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - 5. punktā aizvietot vārdus. Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums jautājumā par apdrošināšanas objektu - izteikt to kā atsevišķu pantu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu un līdz ar to Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu - izslēgt 5. punktu, tādu, kāds viņš ir pirmajā ailītē šajā likumprojektā. Viņš tālāk būs 6. lappusē kā 3. pants, kur ir runa par apdrošināšanas objektu, un te vairāk vai mazāk ir dota arī apdrošināšanas objekta definīcija.

Tātad Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - izslēgt 5. punktu, iestrādāt to kā 3. pantu, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - izslēgt 5. punktu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem otrā lasījuma 3. pantā, attiecīgi mainot arī turpmāko punktu numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā punkta, gribu iepazīstināt jūs ar divām lietām.

Pirmā - par šī panta apspriešanu. Tās debates bija patiešām karstas un vētrainas. Tika izteikti pārmetumi arī man kā sēdes vadītājam. Godātie kolēģi, es līdz pat šim brīdim, droši vien naivi, bet tomēr ceru, ka nobalsojot ar Saeimas balsu vairākumu par šā likumprojekta nosaukumu, turpmāk līdzīgi priekšlikumi vairs vienkārši nebūs skatāmi un balsojami. Ja nu iesniedzēji, vienalga, vai tās ir frakcijas vai atsevišķi deputāti, to pieprasa, tad, protams, šie pieprasījumi pēc balsošanas tiks ņemti vērā. Par to jūs varat nešaubīties.

Kas attiecas uz šeit izskanējušajiem pārmetumiem par šīsdienas sēdes vadību, tad man tika pārmests, ka te nav partijas sapulce. Es tam piekrītu. Šeit patiešām nav partijas sapulce, bet arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" sapulce te nav.

Un attiecībā uz Valdmaņa kunga izteikto kritiku. Valdmaņa kungs, jūs pats esat vairākkārt pārliecinājies, ka es neatkarīgi no tā, ko tas man maksā, esmu vienmēr ar pietāti izturējies pret jūsu runām un debatēm. Tādēļ es domāju, ka arī šajā gadījumā es nebūtu pelnījis pārmetumus.

Otra lieta. Ir desmit deputātu parakstīts dokuments, kurā viņi ierosina saīsināt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā par likumprojektu "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 1 minūtei - runājot otro reizi.

Vai "par" vai "pret" vēlas pret šo iesniegumu kāds runāt? Vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu atkal vēlmi šo jautājumu tā saīsināt, lai viņš nebūtu diskutabls, lai prese to neparādītu, lai presē par to neteiktu, lai sabiedrība neuzzinātu. Protams, mēs varam kārtējo reizi to atbalstīt. Bet te es uzskatu, ka šinī gadījumā ir jābūt diskusijai. Ir viena lieta, kas ir politiska, bet šinī gadījumā tas ir tīri ekonomisks jautājums, kuram mēs ielīdīsim kabatās. Paldies arī par to, ka Kaksīša kungs pateica, ka Ministru kabinets šo jautājumu ir izspriedis, un arī Vītola kungs to apstiprināja, jo, izrādās, šī apdrošināšana jau ir iekļauta budžetā. Un es te varu atkal griezties ar jautājumu paralēli pie visiem deputātiem.... Cienījamie kungi, tā ir nauda, kuras trūkst pensijām, skolām un visam citam. Vai šinī gadījumā tas mums ir primārais, vai šie jautājumi ir primāri?

Protams, mēs... Es vēlreiz saku, ka mēs varam šo jautājumu nediskutēt un nerisināt. Protams, tālāk tur būs vēl citi jautājumi, kur būs daudz lielāka nepieciešamība pēc diskusijas, kas aizskars gan Latvijas Vienības partijas intereses, gan tā dēvētās "Saimnieka" intereses, kurš rūpējas par sociālo aizsardzību nabadzīgajiem cilvēkiem, gan tāpat arī "Ceļa" pārstāvjus, kuri arī ļoti mīl latvju tautu.

Bet tādēļ es tomēr piedāvātu diskusijas laiku nesaīsināt. Ja kādam ļoti to gribas, tad var atsevišķās, teiksim, nodaļās šinī likumā saīsināt šo laiku. Tur varbūt patiešām nosaukumi nav tik kardināli, bet tur, kur tie skar tīri paša likuma būtību, ir jādiskutē.

Un tādēļ es aicinu tomēr šinī gadījumā šo nezināmo desmit deputātu priekšlikumu neatbalstīt. Protams, varbūt Prezidija priekšsēdētājs varētu nosaukt šos kautrīgos desmit deputātus, kuri tik ļoti cenšas Latvijas tautai "iesmērēt" kaut kādu nedaudz specifisku likumu.

Sēdes vadītājs. Kas attiecas uz deputātu kautrību un manu vēlmi vai nevēlēšanos viņu uzvārdus nosaukt, tad, Lujāna kungs, man patiešām, atšķirībā no jums, ir ļoti žēl tā laika, ko mēs veltīgi izšķiežam. Bet, ja nu jūs vēlaties, es nosaukšu, protams: Celmiņš, Sausnītis, Saulītis, Strods, Bunkšs, Ābele, Bērziņš, Apinis, Kiršteins un Lībane.

Vai par iesniegumu runāt neviens nevēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim par desmit deputātu iesniegumu, kurā lūgts saīsināt debates. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 23, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Debašu laiks pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 1 minūte.

Lūdzu, Kaksīša kungs, tālāk par 6. punktu.

J.Kaksītis. 6. punkts - mainīta punktu numerācija, tas kļūst par likumprojekta 1. panta 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 7. punktā ir viens priekšlikums - deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, kas, manā skatījumā, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad mainīta punktu numerācija - 6. punkts.

8. punkts. Arī te ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Mainīta punkta numerācija.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 9. punktu noteikumos, kurš tagad likumprojektā ir 8. punkts, priekšlikumu nav.

Par 10., kurš, mainot punktu numerāciju, ir 9.punkts, priekšlikumu nav.

Par 11. punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt terminu "ceļu satiksme" mainītā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts, un Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu izslēgt šo 11. punktu, jo ceļu satiksme ir jau satiksmes noteikumos definēts jēdziens, tādēļ atsevišķi šajā likumprojektā nebūtu nepieciešamības to darīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 12. punkts. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - vārdkopu "un/vai" aizstāt ar vārdu "vai" .

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

J.Kaksītis. Jā, bet šis priekšlikums ir noraidīts un 12. punkts ir izslēgts ... ir izslēgta šī punkta būtība, bet tā ir iestrādāta 3. nodaļā par zaudējumu novērtēšanu. Līdz ar to šis jautājums ir skatāms tālāk - 15. lappusē, par ko es jums arī vēlāk teikšu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 12. terminā vārdkopu "un/vai" ar vārdu "vai"? Iebildumu nav. Paldies.

Kā arī pret komisijas slēdzienu - izslēgt 12. punktu un tā būtību iestrādāt 3. nodaļā - "Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība"? Ir iebildumi? Lūdzu, Jurdža kungs! Jūs prasāt balsojumu vai vēlaties runāt? (Starpsauciens: "Ie iebildumi. Jābalso!") Balsojumu. Tātad par ko jūs ierosināt balsot? Vai par Juridiskā biroja priekšlikumu, jo cita mums nav, Jurdža kungs? Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R. Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj, es ierosinu balsot pret komisijas lēmumu, ka paskaidrojumu daļas punktu pārnes uz citu daļu. Aicinu atstāt šo punktu šajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Es īsti nesapratu.

R.Jurdžs. Es esmu par to, lai 12. daļa paliek 1. punktā.

Sēdes vadītājs. 12. daļa 1. punktā?...

R.Jurdžs. Lai 12. punkts paliek 1. pantā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Ja es esmu pareizi sapratis, tad Jurdža kungs pieprasa balsojumu par 12. punkta izslēgšanu un tā būtības iestrādāšanu 3. nodaļā. Lūdzu zvanu!

J.Kaksītis. Es vēlētos pāris teikumu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Cienījamais Jurdža kungs! Ja jūs atšķirsit 14. lappusi un 20. pantu, tad praktiski šī norma tur ir iestrādāta. Mēs gan neuzskatām, ka tā ir terminoloģija. Šeit jau ir jāiestrādā būtība. Tā nav terminoloģija! Bet šī punkta ideja nav no likuma izņemta ārā. Es saprotu, ka balsojums tik un tā būs, jo jūs esat to pieprasījis, tikai pirms balsošanas es kolēģiem gribu paskaidrot, ka 20. pantā ir dots šīs jēdziens, ka par trešajai personai, tās mantai vai videi nodarīto kaitējumu atlīdzība ir izdarāma... Tas ir jau iestrādāts, tā ka šeit jautājums ir nevis par būtību, bet gan par vietu, un plus vēl ir papildināts ar vidi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Jurdža kunga izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

J.Kaksītis. Es lūdzu precizēt balsošanas motīvu. Jūs teicāt - par Jurdža kunga priekšlikumu... Acīmredzot ir jābalso par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izņemt no terminiem ārā šo 12. punktu un viņu ievietot 20. pantā kā punktu. Un es pieļauju, ka varbūt tādēļ kvoruma nebija.

Sēdes vadītājs. Es pieļauju domu, ka arī tagad nebūs kvoruma, jo es domāju, ka lielākā daļa deputātu nesaprata ne Jurdža kungu, ne jūs.

Ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pirmo daļu mēs esam vienojušies. Otrā - izslēgt 12. punktu un tā būtību iestrādāt trešajā nodaļā - "Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība". Jurdža kungs pieprasīja balsot pret šo priekšlikumu. Nu savu viedokli var izteikt deputāti, balsojot par vai pret. Es tā arī domāju. Lieku uz balsošanu šo te Juridiskās komisijas priekšlikumu, par kura balsošanu uzstāj Jurdža kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 8. Pieņemts.

J.Kaksītis. 1. panta 13. punkts. Tātad te ir Juridiskā biroja priekšlikums - pirmkārt, apsvērt, vai no terminiem "grupas līgums", "kompleksais līgums", "robežapdrošināšanas līgums" un tālāk kā tekstā... vai būtu nepieciešams attiecināt normas arī uz grupas līgumu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs termina "grupas līgums" skaidrojumā ierosina aizstāt vārdus "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "uzņēmējdarbības veidā". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir iestrādāts 7. pantā. Bez tam attiecībā uz šo punktu Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu - izslēgt 13. punktu un iestrādāt to otrajā lasījumā, tātad šajā tekstā 7. pantā, kā arī attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 14. punkts - kompleksais līgums. Tātad Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi savu priekšlikumu un izteikusi 14. punktu jaunā redakcijā, tā ir redzama otrajā ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Ir iebildumi.

Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu! Grīga kungs, vai jūs runāsit? Jūs pieteicāties debatēs, un es jums devu vārdu. Jūs no tā atteicāties. Tad es nesaprotu, vai jūs vēlaties vai nevēlaties citreiz runāt.

Lūdzu, Kaksīša kungs, turpiniet!

J.Kaksītis. Ir otrs priekšlikums - svītrot 1. panta 14. punkta otro teikumu, kas ir tāds: "Ðādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais automobilis." Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, taču, ja tālāk lasa šo likumprojektu, tad, lai gan Juridiskā komisija ir izslēgusi 14.punktu, 6.pantā šī ideja ir vismaz daļēji iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs! Vēlējās runāt Edgars Bāns par savas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu!

Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es tikai gribēju precizēt lietu. Mēs šajā priekšlikumā iestrādājam domu, ka var ietvert vairākas transporta un lauksaimniecības tehnikas vienības, tāpēc, lai būtu skaidrība. Bet, tā kā šis skaidrojums ir iestrādāts, kas ir transportlīdzeklis, un tur tas ir pateikts, tad mums nekādu bēdu nav, ka, teiksim, šajā vietā to nepieņem, jo viņš ir iestrādāts tālāk. Taču tam, ka šis priekšlikums ir noraidīts, es nevaru piekrist. Viņš ir iestrādāts tālāk!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai jūs tagad nopietni vēlaties runāt, Grīga kungs? Vai tāpat kā pirmīt?

Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Ironijai šeit nav vietas.

Sēdes vadītājs. Es vienkārši noskaidroju, vai jūs vēlaties vai nevēlaties runāt? Es neironizēju. Lūdzu!

O.Grīgs. Es jums paskaidroju, un ironijai nav vietas šeit! Tas ir pārāk nopietns likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Es jums piekrītu, Grīga kungs.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. Es gribēju runāt par 14.punkta otro teikumu, kur frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvā izslēgt pēdējo teikumu. Pieņemtajā lasījumā tas skan tā: "Ðādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais automobilis." Es piekrītu šim kompleksajam līgumam, bet es pastāvu uz balsojumu par to, lai izslēgtu pēdējo teikumu. To, kuru es nolasīju, jo zemnieka saimniecībā par pieciem transportlīdzekļiem var piekrist par apdrošināšanu, bet obligāti tas var arī nebūt vieglais transports viens pats, vieglais automobilis, bet var būt arī nedaudz citas modifikācijas transportlīdzeklis, ar kuru zemnieks pārvietojas. Es domāju, ka speciāli zemniekam nav jāizceļ tikai viens vieglais automobilis. Tāpēc es lūdzu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ieteikto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir tikai viens automobilis, ar kuru nevar... vieglais automobilis, ar kuru nevar pārvadāt pasažierus, ja ir šādā veidā, kā te teica Latvijas Vienības partijas frakcija. Tas ir pirmās formulas automobilis, kurā sēž tikai viens pats vadītājs. Arī jebkurai kravas mašīnai blakus, pat tad, ja viņa ir vieglā un domāta kravas pārvadāšanai, arī viņai būtu pasažieris, tāpēc to, ko šeit pirmajā daļā ierosināja Latvijas Vienības partija, loģiski, šādā veidā to pieņemt nevarēja, bet par to, ka viņu varētu iestrādāt kaut kur citur, par to, protams, varētu domāt.

Es domāju, ka svītrot tomēr nevajadzētu 1.panta 14.punktu, jo, ja jums ir kravas automobilis, tad jūs tik un tā viņu apdrošināsit ar komplekso līgumu. Un, ja varbūt ir trīs kravas automobiļi un viens vieglais automobilis, tad arī tas tiek apdrošināts tikai ar vienu līgumu. Vai viens traktors. Nevajadzētu šeit vēl karināt klāt kaut kādus papildu nosacījumus par pasažieru pārvadāšanu. Es vēlreiz uzsveru - ar jebkuru vieglo mašīnu jūs varat pārvadāt pasažierus, izņemot pirmās formulas mašīnu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību, ka mēs jau esam vienojušies par to, ka atsevišķi līgumu veidi būs doti nevis kā terminu skaidrojumi, bet kā likuma normas, kas regulē attiecīgo līgumu veidus. Ir izveidota speciāla pantu grupa, kur visi šie līgumi ir atšifrēti. Tā ir otrā nodaļa, kas speciāli runā par apdrošināšanas līgumiem, sākot ar 3. un beidzot ar 9.pantu. Tāpēc es domāju, ka šeit vairs nevajadzētu debatēt par terminu skaidrojumiem, bet debatēt tur, kur ir ietverti attiecīgie līgumu veidi. Un, ja tur kaut kas neapmierina, tad vēl varēs iesniegt priekšlikumus, bet katrā ziņā šie visi ir pārnesti tur, un acīmredzot, lai mēs nesaskaldītu šo nodaļu un lai būtu normāls likuma teksts, mums visi šie priekšlikumi ir jāizsaka, runājot par šo nodaļu, bet nevajag to darīt pie terminu skaidrojumiem. Tas nav termins, tā ir likuma norma, kas regulēs attiecīgo līguma veidu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas kāds no deputātiem runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Laikam ne jau aiz nejaušības jums visiem tika uzdāvinātas šādas grāmatiņas, kur arī ir šie termini iekšā. Es domāju Ceļu satiksmes noteikumus. Tādēļ jau mēs lietojam šeit to vārdu, sakām, ka tas ir vieglais pasažieru automobilis. Tas nosaukums šeit tiek lietots, vadoties pēc tā, kā tas vai cits automobilis tiek reģistrēts tehniskajā dokumentācijā un kā tas tur tiek nosaukts. Vai ir paredzēts ar to pārvadāt vienu, divus vai trīs pasažierus, vai varbūt vēl vairāk pasažieru... tas tad nav vairs vieglais pasažieru automobilis, jo tas ir tikai līdz astoņām (ieskaitot) sēdvietām šajā transportlīdzeklī. Tādēļ es domāju, ka šeit ir pateikts pietiekami korekti, ka tā ir šāda mašīna. Lai būtu tiesības pretendēt uz komplekso līgumu, kāds ir zemnieku saimniecības līgums. Šāds ieraksts, es domāju, ir ļoti korekts, un nebūtu pret to jāiebilst. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi. (Kāds kaut ko runā no vietas.) Jā, debates it kā bijām beiguši. Tātad priekšlikumi bija. Bāna kungs, vai jūs uzturat spēkā savu prasību veikt balsojumu par jūsu priekšlikumu? Neuzturat. Paldies. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - svītrot 1.panta 14.punkta otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus, neskatoties uz to, ka likumprojekts ir ārkārtīgi garlaicīgs, tomēr piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - svītrot 1.panta 14.punkta otro teikumu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz pārtraukumam, godājamie kolēģi, ir palikušas 5 minūtes. Mums ir paziņojums jānoklausās un jāveic reģistrācija, tādēļ šobrīd pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu.

Vārds paziņojumam Jānim Strodam - frakcija "Tautai un taisnībai".

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus aicinu nākamajā starpbrīdī pulksten 15.00 Sarkanajā zālē uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrēties deputātus! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ābele... ir zālē, Andris Ameriks, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu, veiksim reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 37... 39 deputāti ir zālē. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz veikt reģistrāciju. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti. Piecas minūtes pārtraukums.

Frakcijas lūdzu meklēt savus biedrus pa ēku un citur.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu veikt reģistrāciju, lai noteiktu kvorumu. Piecu minūšu pārtraukums pagājis. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Turpinām darbu. Izskatām likumprojektu. Lūdzu, Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

15.punkts. Ir divi priekšlikumi - "Tçvzemei un Brīvībai" un deputātu Jurdža un Grīga, un šeit tā pārteikšanās ir materializējusies uz papīra: divos gadījumos ir vārds "vadītājs", vienā gadījumā - "valdītājs". Taču, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, es domāju, ka arī šajā gadījumā tie priekšlikumi nebūtu balsojami. Tie tiek atsaukti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. Tātad Juridiskā komisija gan noraida priekšlikumus, gan ir pieņēmusi savu lēmumu izslēgt 15.punktu sakarā ar to, ka tas ir atsevišķs līgums, un iestrādāt to tur, kur ir runa par līgumiem, tas ir, 8.pantā, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

J.Kaksītis. Līdzīga situācija, runājot par īpašnieku un likumīgo vadītāju, ir arī 16.punktā. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. Es dzirdēju, ka tas tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. Ir otrs priekšlikums. Juridiskais birojs lūdz nomainīt vārdus "ðajos noteikumos" ar vārdiem "ðajā likumā". Par to jau mēs pašā sākumā arī vienojāmies, taču Juridiskā komisija, atbalstot šo priekšlikumu, ir izslēgusi 1.panta 16.punktu no terminu skaidrojumu punktiem un iestrādājusi to 22.lappusē. Tas šajā likumprojektā tagad ir jauns pants - 41.pants. Tādēļ attiecīgi mainās turpmāko punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu deputātiem nav.

J.Kaksītis. 17.punkts. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums tiek atsaukts, kā es dzirdēju. Tātad tas nav apspriežams. Bet Juridiskā komisija ir izslēgusi 17.punktu no 1.panta, un 17.punkta problēma ir iestrādāta 5.pantā 7.lappusē. Līdz ar to attiecīgi mainās punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

J.Kaksītis. 18.punkts. Ir "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - tekstu aiz vārda "sauszemes" papildināt... Arī šis priekšlikums ir atsaukts, tātad arī tas nav apspriežams. Un Juridiskā komisija ir izstrādājusi definīciju (šis teksts ir 4.ailē), ko tad uzskatīt par transportlīdzekli šā likuma izpratnē. Šī norma ir izstrādāta pēc tā principa, ka transportlīdzekļi, šā likuma izpratnē, ir sadalīti atkarībā no tā, kur attiecīgais transportlīdzeklis tiek reģistrēts, un līdz ar to tie ir gan sauszemes transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā, gan sabiedriskais elektrotransports, gan ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi. Tātad trīs šādas kategorijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šādu dalījumu. Paldies.

J.Kaksītis. Par 19.punktu priekšlikumu nav, taču Juridiskā komisija ir izstrādājusi punktu jaunā redakcijā, kura ir deputātiem redzama kā 1.panta 11.punkts 4.ailē, - ka transportlīdzekļa īpašnieks, šā likuma izpratnē, ir fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 20.punkts. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. 20.punktā viņi ierosina šādu saturu: "Likumīgais vadītājs - fiziska persona..." - un tā tālāk kā tekstā. Bet, ņemot vērā to, ka mēs esam izteikuši negatīvu attieksmi pret šo jēdzienu kā tādu, arī tas nav apspriežams. Grīga kungs rāda zīmi, ka priekšlikums tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. 4.ailē ir redzams Juridiskās komisijas izstrādāts teksts - tiek definēts, kas ir transportlīdzekļa tiesīgs lietotājs. Tā ir "fiziskā persona, kas, nebūdama īpašnieks, uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē". Turpmākajā tekstā šis termins "tiesīgs lietotājs" tad arī tiks lietots.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. Mainās pantu numerācija šajā likumprojektā, un seko 21.punkts. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu 1.panta 21.punktā minētā termina skaidrojumā vārdkopas "un/vai" vietā lietot vārdu "vai". Juridiskā komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu, un 21.punkts jaunajā šā likumprojekta redakcijā ir kā 1.panta 13.punkts (3.ailē), un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 22.punkts. Priekšlikumu nav, bet Juridiskā komisija šo punktu lūdz izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 22.punkta izslēgšanu nav.

J.Kaksītis. 23.punkts. "Tçvzemei un Brīvībai" lūdz papildināt 1.pantu ar 23.punktu, taču, kā es saprotu, ja iepriekšējie priekšlikumi tika atsaukti, tad arī šis tiek atsaukts. Un Grīga kungs to arī apstiprina.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu. 2.pantā ir noteikts šā likuma mērķis, un šis pants ir ierakstīts 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 2.panta redakciju iebildumu nav.

J.Kaksītis. Līdz ar to pirmās nodaļas izskatīšana ir pabeigta, tātad pārejam pie otrās nodaļas. Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu, kuru nosauktu "Apdrošināšanas līgums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādas nodaļas ieviešanu un tās nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija piedāvā 3.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir iestrādāts 4.ailē. Likumprojektu papildina ar 3.pantu un iestrādā tajā normu, kas ir izteikta arī pirmajā lasījumā pieņemtā 1.panta 5.punktā. 3.panta nosaukums ir "Obligātās apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma ņēmējs". Šā 3.panta pirmajā daļā ir definēts, kas ir šis objekts. Šis jēdziens nebūt nav attiecināms uz kādu transportlīdzekli, bet gan ir teikts, ka šis objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu 3.panta pirmās daļas redakciju nav.

J.Kaksītis. 4.pants. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu likumprojektu papildināt ar jaunu 4.pantu, kurā tiktu definēti apdrošināšanas līgumu veidi, un līdz ar to attiecīgi mainīt pantu numerāciju šajā apspriežamajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 4.pantu ar nosaukumu - "Apdrošināšanas līgumu veidi"? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu, kurā ir iestrādāts pirmajā lasījumā pieņemtā 1.panta 17.punkts. Tātad ir jauns 5.pants - "Standartlīgums", tas ir redzams 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 5.pantu - "Standartlīgums" - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu un ar grozījumiem iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 1.panta 14.punktu. "Kompleksais līgums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu iebildumi ir... Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Man nav iebildumu, bet es īsti neizprotu šā panta trešās daļas 1.punktu, kurā ir rakstīts, ka vienlaikus ceļu satiksmē var izmantot tikai vienu no transportlīdzekļiem, attiecībā uz kuriem ir noslēgts kompleksais līgums. Ko tas nozīmē? Tātad man traktors jāizbrauc uz lauka, pašam jāaizvelk atsevišķi piekabe... Nu labi, ka izņēma 11.punktu, savādāk pa lauku arī būtu pašam jāvelk piekabe. Tas ir 1.panta 11.punktā. Tā ka te laikam, gatavojot trešo lasījumu, kaut kas būs jāprecizē.

Sēdes vadītājs. Bet pašlaik, Bāna kungs, pret tādu otrā lasījuma redakciju jūs neiebilstat, jūs tikai ierosināt, ka teksts būtu jāpapildina. Paldies.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu un ar grozījumiem iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta 13.punktu - "Grupas līgums" -, un, ja tas tiek pieņemts, attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 7.pantu, kura nosaukums ir "Grupas līgums", un pret tā četriem apakšpunktiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 8.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta 15.punktu, un tādējādi 8.pants sauktos "Robežapdrošināšanas līgums".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 8.pantu - "Robežapdrošināšanas līgums" - un tā redakciju, kas šeit ir izklāstīta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu, kura nosaukums ir "Starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)". Līdz ar to mainītos pantu numerācija un šis būtu 9.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 9.pantu - "Starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)" - un tā izklāsta četriem apakšpunktiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 2.pants pirmajā lasījumā pieņemtajos noteikumos ir "Apdrošināšanas līguma noslēgšanas laiks un darbības termiņš". Par šo pantu priekšlikumus ir iesnieguši deputāti Jurdžs un Grīgs.

Pirmais priekšlikums saistās ar likumīgo vadītāju, acīmredzot tas nav apspriežams, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.

Tāpat arī otrais priekšlikums - izslēgt turpmāko tekstu pēc vārdiem "civiltiesiskā atbildība", tas ir, "par katru Latvijas Republikas ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli". Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par iesniegtajiem labojumiem likumprojekta 2.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija noraidījusi arī Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu par to, ka apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam. Šeit varētu piekrist arī tam, ko Bāna kungs teica nedaudz iepriekš, kur mēs uzrakstījām, ka tajā pantā tas ir noraidīts. Tik tiešām tajā pantā tas bija noraidīts, bet šī Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikuma ideja vai filozofija ir saglabāta, un Juridiskā komisija, izstrādājot 10.pantu, ir spērusi, es teiktu, vēl soli vai nu uz priekšu, vai atpakaļ, kā to lai nosauc, jo ir samazināts šis minimālais apdrošināšanas termiņš, tas ir vēl īsāks - uz 15 dienām. Tādēļ es domāju, ka Latvijas Vienības partijas frakcijai nav nekādu iebildumu arī pret Juridiskās komisijas atzinumu, jo tas ir daļēji iestrādāts, veidojot 10.panta redakciju.

Bez tam te ir arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, un es varu teikt, ka šā priekšlikuma jēga daļēji ir iestrādāta 3.pantā, kuru mēs jau nobalsojām, tas ir 6.lapaspusē. Un ir arī atbalstīts 2., 3. un 4.priekšlikums, taču Juridiskā komisija ir izslēgusi panta pirmo un otro daļu un izstrādājusi savu redakciju. Šī 10.panta redakcija ir redzama 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 2., 3. un 4.priekšlikumu, bet izslēgt panta pirmo un otro daļu un mainīt panta numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu "Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas". Šis ir pilnīgi jauns pants, ko komisija liek priekšā, un viņš ir 4.ailē. Šī panta būtība ir tāda, ka var būt tādi gadījumi, kad apdrošinājuma ņēmējs to vai citu objektīvu, bet varbūt reizēm arī subjektīvu apstākļu dēļ ir spiests apdrošināšanas līgumu izbeigt pirms termiņa, un tādēļ tādos gadījumos būtu jādod viņam iespēja arī saņemt, varētu teikt, atpakaļ zināmu daļu no jau iemaksātās naudas summas, kura turpmāk netiks izlietota kā apdrošināšanas līguma nauda.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu - "Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas", kā arī pret jums izsniegtajā dokumentā izklāstītajiem šī panta septiņiem apakšpunktiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu, kurā ir iestrādāta norma par apdrošināšanas līguma spēkā esamību apdrošinātāja likvidācijas gadījumā. Un šeit ir iestrādāta, manuprāt, tāda būtiska norma, ka saistību pilnīgu izpildi garantē valsts budžets. Tādā veidā iestrādājot šo normu, mēs arī griezāmies Finansu ministrijā, lai Finansu ministrija dotu savu atzinumu, un es domāju, tas saistīs arī valsti uzņemties atbildību par to, lai nepieļautu realizēties tām bažām, par kurām šeit runāja daži deputāti, izsakot aizdomas, ka šīs firmas varētu arī bankrotēt, un kas tad cietīs un kas atlīdzinās.

Un, no otras puses, valsts tad uzņemtos arī šo kontroli, lai tās organizācijas, kas realizē apdrošināšanu, to veiktu godprātīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu - "Apdrošināšanas līguma spēkā esamība apdrošinātāja likvidācijas gadījumā", kā arī pret jums iesniegtajām šī panta trim sastāvdaļām? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 3.pants "Apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atbildības limiti". Par šo pantu ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, ka apdrošināšanas prēmiju apmērs par apdrošināšanas termiņu - 1 gads nevar būt lielāks par 30% no minimālās darba mēnešalgas, acīmredzot 30% no 38 latiem, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu noteikumu 3.pantā? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Kaksītis. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir izteikusi priekšlikumu - papildināt 3.panta otro daļu aiz vārdiem "kâ arī transportlīdzekļa vadītāja, autovadītāja stāžu..." Tātad šī priekšlikuma, manuprāt, saturs ir sekojošs, ka, nosakot limitus vai paredzot arī kādus atvieglinājumus limitam, ir ņemams vērā arī stāžs. Komisija uzskata, ka tas nebūtu atbalstāms, jo stāžs pats par sevi vēl neliecina par to, cik drošs ir šis autovadītājs. Var būt gan pasīvais stāžs, gan aktīvais stāžs. Ar pasīvo stāžu es domāju to, ka šīs tiesības gan ir, bet netiek vadīts šis transportlīdzeklis. Vai arī cits gadījums, ka netiek uzskaitīti tie pārkāpumi, jo mums vēl līdz pat šai dienai nav šīs pārliecinošās reģistrācijas. Tādēļ Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu par to, ka apdrošināšanas prēmijas 1. un 2. grupas invalīdiem, kā arī 3.grupas invalīdiem ar kustību traucējumiem samazināmas par 60%, bet prēmijas pensionāriem - par 50%. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts 15.pantā, kur ir redzami tie atvieglinājumi, kādus varētu saņemt šīs personas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 14.panta prasībām, respektīvi, Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta prasības, lai tiktu atklāti galvenie virzieni šajā normā, apdrošināšanas prēmijas un to diferencēšana. Tādēļ 4.ailē ir redzams 13.pants Juridiskās komisijas redakcijā, kur ir noteikti galvenie kritēriji apdrošināšanas prēmijām attiecīgajā gadā attiecīgajam transporta veidam, transportlīdzekļa tipam vai kādiem citiem transportlīdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīšanu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 14.pantu - "Vidējās pamatprēmijas". 14.panta saturs ir likumprojekta 4.ailē. Es lūdzu Juridiskās komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar jaunu 14.pantu, kura redakcija jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu. 15.panta redakcija ir 4.ailē, un šeit ir runa par to, ko es jau nedaudz iepriekš teicu, proti, par apdrošināšanas prēmiju samazināšanu attiecīgu kategoriju cilvēkiem, tas ir, invalīdiem vai arī tiem, kuri ilgāku laika periodu ir vadījuši transporta līdzekli un nav izraisījuši ceļa satiksmes negadījumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu - "Apdrošināšanas prēmiju samazināšana", kā arī pret šī panta izklāstīto pirmo, otro un trešo daļu ar visiem apakšpunktiem?

Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi! Redzat, ja jūs uzmanīgi izlasīsit 1.punktu, tad te ir rakstīts: "ja iepriekšējā kalendārajā gadā transportlīdzekļa īpašnieks nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumus ar apdrošināšanas polisē norādīto transportlīdzekli". Ja viņš tos ir izraisījis ar citu, tad tas neattiecas, ka viņam varētu samazināt. Redzat, cik svarīgi būtu, ka tomēr būtu apdrošināšana, kas attiektos uz šīm vadīšanas tiesībām, nevis uz norādīto transportlīdzekli. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi! Šis likums un likumprojekts ir pretrunīgs daudzās vietās. Un, ja Kaksīša kungs teica, ka mums nav alternatīva likumprojekta, tad jāteic, ka nebija vajadzīgs alternatīvs likumprojekts, ja mēs ievērotu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un dažu citu deputātu ieteiktos labojumus. Tad mēs šo pašu likumprojektu varētu saskaņot un padarīt pieņemamu visiem republikas iedzīvotājiem un arī apdrošināšanas firmām. (Starpsauciens: "Galvenais, ka Kaksīša kungam pieņemams...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo pantu? Nevēlas. Komisijas vārdā!

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es varu teikt tikai vienu - tā ir utopija, ka visiem tas būs pieņemams. Visiem nekad nekas nebūs pieņemams! Mēs visi esam cilvēki, esam personības. Tas ir viens.

Un otrs. Ja deputātam ir priekšlikumi, tad tas ir izdarāms laikā starp otro un trešo lasījumu. Šobrīd tas nav apspriežams jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 15.panta iesniegto redakciju nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu un mainīt attiecīgi turpmāko pantu numerāciju. 16.pants paredz nosacījumus, kad apdrošināšanas prēmija varētu tikt palielināta. Un tas attiecas uz tiem satiksmes līdzekļu vadītājiem, kuri izraisa avārijas vai kuri ir aizturēti un ceļu policija ir fiksējusi, ka viņi ir vadījuši transportlīdzekli pēc alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 16.pantu "Apdrošināšanas prēmiju palielināšana" iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 17.pantu un ar grozījumiem iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 3.pantu, izdarot nedaudzas korekcijas šajā saturā. Tātad 17.pants "Apdrošinātāja atbildības limiti".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar 17. pantu - "Apdrošinātāja atbildības limiti" - un tā diviem apakšpunktiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 4. pants - "Atbildība par transportlīdzekļa valdīšanu bez dokumenta". Par šo pantu ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - aiz vārdiem "transportlīdzekļa īpašnieka" ðo saturu papildināt ar vārdiem "vai vadītāja" un izdarīt analoģiskus labojumus likuma tekstā. Arī šis priekšlikums, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, vairs nav apspriežams.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, kuru atbalstīja Juridiskā komisija. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - izteikt pantu jaunā redakcijā, mainot panta numerāciju. 18. pants - "Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura vadītāja civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta", kurā būtu norādīta gan tā atbildība, kāda iestājas, ja transportīdzeklis nav apdrošināts, pirmkārt; un, otrkārt, tā atbildība, ja transportlīdzekļa vadītājam nav klāt pārbaudes izdarīšanas laikā šā dokumenta, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir apdrošināts. Tas nozīmē, ka arī par to, ja transportlīdzekli vada bez attiecīga dokumenta, kuru nevar uzrādīt, iestājas administratīvā atbildība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 18. panta - "Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuru vadītāja civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta" - redakciju un tā trim apakšpunktiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 19. pantu, iestrādājot tajā ar nelieliem grozījumiem noteikumu 23. panta otrās daļas tekstu. Tātad ir priekšlikums - papildināt ar 19. pantu - "Apdrošinātāja pienākumi". Šī panta saturs ir projekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar jaunu 19. pantu - "Apdrošinātāja pienākumi", kā arī pret tā četrām sastāvdaļām un apakšpunktiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu - 3. nodaļu - "Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 20. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Un 20. pants, kura saturs ir 4. ailē, ir "Zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu", kur paredzēts, ka ir atlīdzināmi naudas izteiksmē zaudējumi, kas nodarīti trešajai personai, tās mantai vai arī videi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 20. panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 21. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 9. pantu ar nelieliem grozījumiem. 21. pants ir - "Personai nodarītie zaudējumi", un attiecīgi mainās turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 22. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 10. panta redakciju ar nelieliem grozījumiem. Tas būtu 22. pants - "Zaudējumi sakarā ar cietušā ārstēšanu", un tādējādi mainītos arī turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 11. panta redakciju ar grozījumiem, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumus, kas tika iesniegti par 11. pantu. Tātad mainītos arī turpmākā pantu numerācija. 23. pants sauktos - "Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darba nespēju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu, kura nosaukums ir "Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darba nespēju", un pret tā diviem apakšpunktiem -iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 24. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 12. panta saturu ar grozījumiem un atbalstot arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kas izteikts par 12. pantu. Līdz ar to attiecīgi mainītos turpmākā pantu numerācija, un 24. pants saucas - "Zaudējumi sakarā ar cietušā darbspēju paliekošu zudumu", tā saturs iestrādāts projekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar jaunu 24. pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 25. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 13. panta saturu ar grozījumiem, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu par 13. pantu. Līdz ar to mainās pantu numerācija, un šis būtu 25. pants - "Zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 25. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 26. pantu un iestrādāt tajā ar grozījumiem pirmajā lasījumā pieņemtā 14. panta saturu, mainot pantu turpmāko numerāciju, un šis būtu 26. pants - "Mantai nodarītais zaudējums".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 26. panta - "Mantai nodarītais zaudējums" - redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 27. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 15. panta saturu ar grozījumiem, līdz ar to mainās turpmākā pantu numerācija, un tas būtu 27. pants - "Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu". Tā saturs ir likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 27. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 28. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 16. panta redakciju ar nelieliem grozījumiem un mainot turpmāko pantu numerāciju. 28. pants - "Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju". Šis saturs iestrādāts likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 28. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija aicina papildināt likumprojektu ar jaunu 29. pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemtā 17. panta redakciju, ņemot vērā arī Juridiskā biroja izteiktos priekšlikumus par 17. pantu un mainot turpmāko pantu numerāciju. Šis būtu 29. pants - "Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojāeju vai bojājumu". Panta saturs ir izklāstīts likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 29. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, ar normu, kura nebija iestrādāta noteikumos, tātad papildināt projektu ar jaunu 30. pantu - "Videi nodarītais zaudējums", attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Šā panta saturs ir izklāstīts 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 30. panta - "Videi nodarītais zaudējums" - iesniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 31. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 18. panta saturu, atbalstot arī priekšlikumus par 18. pantu, kas bija iesniegti, un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tas būtu 31. pants - "Satiksmes biroja un apdrošinātāja sadarbība ekspertīžu jomā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 31. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 32. pantu ar grozījumiem, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 19. panta saturu. Un es šeit priekš stenogrammas gribu nedaudz labot. Ierakstīts ir, "neatbalstot priekšlikumu" (tas ir, deputāta Nagobada priekšlikumu), bet pareizi te būtu teikt - "daļēji atbalstot šo priekšlikumu", kas iesniegts par 19. pantu. Tātad turpmāk mainās arī pantu numerācija. Šis būtu 32. pants - "Zaudējumu atlīdzināšana". Panta saturs izklāstīts 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 32. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 33. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 20. panta redakciju un arī priekšlikumus, kas iesniegti par šo pantu, un mainot attiecīgi pantu numerāciju. Tas būtu likumprojekta 33. pants - "Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 33. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija aicina papildināt likumprojektu ar jaunu 34. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 22. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tātad šis būtu 34. pants - "Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu". Panta dispozīcija ir iestrādāta un redzama likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 34. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 35. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 24. panta redakciju ar grozījumiem, izslēdzot ceturto un piekto daļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Tas ir 35. pants, kas redzams likumprojekta 4. ailē, - "Apdrošinātāja darbības pēc tam, kad saņemts paziņojums par apdrošināšanas gadījumu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 35. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 36. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 25. pantu ar grozījumiem un atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumus, kā arī daļēji atbalstot Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumus, kas iesniegti par 25. pantu. Līdz ar to mainās pantu numerācija, un tas būs 36. pants - "Iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un tās aprēķināšana". Panta dispozīcijas saturs ir izklāstīts likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šeit mūsu frakcijai ir iebildumi pēc būtības. Tagad, ja man kā cietušajam ir jāatlīdzina šie zaudējumi, tad saskaitiet, cik dokumentu man ir jāsavāc. Divi... Nu labi, tam varētu piekrist, bet trešajā daļā atkal ir seši dokumenti. Nevienā apdrošināšanas firmā nestrādā tā, ka viņai visus dokumentus piegādā klāt. Ja jau reiz apdrošina, tad apdrošināšanas aģenta uzdevums, kad es viņam to paziņoju, ir sagādāt visas šīs "spravkas", vienalga, kā nu viņas tur sauc. Un tad viņš tās piegādā apdrošināšanas firmai, bet pašam ir jāiziet vai nu medicīniskā ekspertīze, vai kas cits, kā to prasa apstākļi. Es ierosinu šo balsot pa daļām un trešo daļu svītrot. Pietiek ar to, ka ceļu policijai paziņo, no viņas dabū izziņu, un tālāk, ja ir kādi specifiski dokumenti vajadzīgi... bet trešajā daļā ir pārskaitīts to pārāk daudz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Kaksīša kungs, lūdzu!

J.Kaksītis. Jautājums par to, kā balsot, jāizlemj Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam, ka pēc Bāna kunga ierosinājuma mēs 36.pantu balsojam pa daļām. Piekrīt. Paldies.

J.Kaksītis. Es atvainojos, es tikai gribēju pateikt sekojošo, ka 36.panta otrā daļa paredz tos dokumentus, kas ir jebkurā gadījumā iesniedzami, bet trešā daļa - atkarībā no zaudējumu veida, tāpēc nebūt ne visi tie, kas šeit ir uzrādīti, būs jāiesniedz, jo, teiksim, daļēji jau var būt arī tā, ka mainās šo dokumentu iesniegšana. Taču tas ir balsojuma jautājums. Es lūdzu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti uzstāj, ka vajadzētu balsot arī par līdz šim it kā nestrīdīgā likumprojekta pirmo un otro daļu. To balsot deputāti nepieprasa. Tam mēs varētu piekrist. Pieņemts.

Bāna kungs ierosināja balsot par likumprojekta 36.panta trešo daļu, kuru viņš uzskata par nevajadzīgu. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret Bāna kunga priekšlikumu - svītrot likumprojekta 36.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Jautājums pēc būtības ir lemjams tāpat, tikai jāformulē citādi. Tātad mums ir jābalso par Juridiskās komisijas iesniegtā priekšlikuma trešo daļu. Juridiskā komisija iesniegusi likumprojekta 36. panta visas daļas, bet Bāna kungs iebilda pret trešo daļu. Un, tā kā to ir iesniegusi Juridiskā komisija, tad mums ir jābalso "par" vai "pret" Juridiskās komisijas ierosinājumu 36.panta trešajā daļā. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts. Tas nozīmē, ka Juridiskās komisijas šis priekšlikums par 36.panta trešo daļu nav pieņemts. Līdz ar to trešā daļa ir svītrota. Tā ir. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 37.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 26.panta saturu un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tātad 37. pants - "Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas termiņš un izmaksas kārtība".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 37.panta redakciju iebildumu nav.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesniegusi savu priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 38.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 27.panta saturu ar grozījumiem un atbalstot priekšlikumus, kas izteikti par 27.pantu laikā starp pirmo un otro lasījumu. Tālāk mainās turpmāko pantu numerācija. 38.pants - "Apdrošinātāja lēmums". Saturs ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 38.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 39.pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemto 28.panta redakciju un atbalstot arī priekšlikumus, kas izteikti par 28.pantu, un mainot pantu turpmāko numerāciju. Tātad 39.pants ir "Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 39.panta saturu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 40.pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemto 32.panta redakciju un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. 40.pants "Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 40.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu. Ceturtā nodaļa "Valsts pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret ceturtās nodaļas ieviešanu un tās nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu 41.pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemtā 21.panta saturu un atbalstot arī Juridiskā biroja 1. un 5.priekšlikumu, un daļēji atbalstot 3.priekšlikumu par 21.pantu, un neatbalstot Juridiskā biroja 2. un 4., kā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumus. 41.panta saturs ir lasāms 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 41.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J. Kaksītis. 42.pants. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar 42.pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemtā 21.panta būtību un vienlaicīgi atbalstot Juridiskā biroja 1. un 5.priekšlikumu, un daļēji atbalstot 3.priekšlikumu, bet neatbalstot Juridiskā biroja 2. un 4.priekšlikumu, kā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumus. 42.panta redakcija ir lasāma 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 42.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar 43.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. 43.pants "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonds". Šā panta saturs ir lasāms 4.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 43.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 44.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. 44.pants "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds". Šā panta saturs ir jau pieminētajā 4.ailē. Es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret panta redakciju un saturu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 45.pantu un tajā iestrādāt pirmajā lasījumā pieņemtā 29.panta saturu, mainot turpmāko pantu numerāciju. 45.pants "Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakse". Panta saturs ir redzams 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 44.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 5.pants. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi. Pie šā noteikumu panta ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, ka transportlīdzekļa tehniskās apskates netiek veiktas, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi (varbūt precīzāk būtu teikt - daļēji noraidījusi) un ir izstrādājusi 46.pantu, par pamatu ņemot šo 5.panta redakciju. 46.pantā tiek paredzēti Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā. Šā panta saturs ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret 46.panta redakciju. Vēlas runāt Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Man ir lūgums padomāt par šā panta otro daļu. Pārbaudīt jau var, tam es piekrītu, bet kas man liek reģistrēt automašīnu, ja es to esmu uzdāvinājis dēlam un viņš ar to nebrauc? Varētu būt arī kāda savādāka situācija. Kāpēc transportlīdzekļu reģistrācija tiek reglamentēta? Es saprotu, kāpēc. Tāpēc, lai Ceļu satiksmes birojam būtu vieglāk strādāt. Bet šajā gadījumā vienkārši šo transportlīdzekli nereģistrēs, un, ja būs jāmaksā īpašuma nodoklis, valsts šo īpašuma nodokli nesaņems. Tāpēc man ir lūgums balsot par šo pantu pa daļām un izvērtēt mūsu - Latvijas Vienības partijas frakcijas - iesniegto priekšlikumu par tehniskajām apskatēm. Mēs saprotam, ka uz tehnisko apskati nevar aizbraukt, ja nav polises. Bet kāpēc reģistrāciju liegt? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt.

Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu, jo nebūtu lāgā pareizi, ja transportlīdzekli nereģistrētu. Pietiek ar tehnisko apskati. Ja neiziet tehnisko apskati... un tur arī notiek šī kontrole... tātad tehnisko apskati nevarēs veikt, faktiski ar šo transportlīdzekli nevarēs braukt, inspektori kontrolēs... Un līdz ar to šī, tā sakot, kontrole notiek. Bet reģistrēt vajadzētu. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jūs mudināt uz likuma pārkāpumu, jo, lai reģistrētu, ir jāaizbrauc līdz reģistrācijas vietai. Un nedrīkst braukt uz reģistrācijas vietu, nedrīkst lietot transportlīdzekli ceļu satiksmē, ja tas nav apdrošināts. Tā ka pat tikai tādēļ, lai aizbrauktu līdz reģistrācijas vietai, tas ir jāapdrošina.

Sēdes vadītājs. Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Kaksīša kungs - komisijas vārdā.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi un pirmām kārtām cienījamais Tabūna kungs! Es saprotu, ka var būt dažāda pieeja un dažāds ieskats par to lietu, bet es gribētu, lai mēs uz to skatītos ne tikai no tā šaurā viedokļa, ka uzdāvina dēlam vai kādam citam... Bet reģistrācija taču saistās ne tikai ar personīgo transportlīdzekli, reģistrācija saistās ar daudzu... ar organizācijām, ar juridiskām personām, valstij piederošajām un tā tālāk... Reģistrācija ir tas veids, kas pirmais ir jāfiksē un kam noteikti ir jābūt fiksētam šajā sakarībā. Un, kā jau Bišera kungs teica, lai izdarītu reģistrāciju, šī braukšana, šī transportlīdzekļa vadīšana ir nepieciešama. Tad jau Vienības partijas frakcijas kolēģi varētu tikpat labi teikt: "Bet kādēļ tad jāreģistrē ir traktors, lai aizbrauktu no viena lauka uz otru? Man jāpārbrauc tikai ceļam pāri, es arī nekur nebraucu, tikai pārbraucu ceļam pāri." Nu, ko lai dara, tā tas ir.

Otrkārt. Mēs jau iepriekš apspriedām un jūs akceptējāt, ka var pārtraukt šo līgumu, ja tāds ir bijis un ja nevēlas, lai šis līgums turpmāk būtu. To var pārtraukt, saņemot kompensāciju. Līgums pāratjaunojams. Tādēļ es ļoti lūdzu nepārsteigties ar tādu it kā mirkļa emociju, ka tiešām ir pieņemami, ka reģistrācija tad varētu arī notikt, un aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu - 5.panta otro daļu izteikt šādi: "Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta." Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, jau kuro reizi šodien lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: "Nav kvoruma!") Pārtraukums uz 5 minūtēm.

Lūdzu frakciju pārstāvjus rūpēties par to, lai deputāti atgrieztos sēžu zālē un piedalītos balsošanā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Atkārtoju - lūdzu, balsosim par Latvijas Vienības partijas iesniegto likumprojekta 5.panta redakciju: "Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu... (Starpsauciens no zāles: "Nav kvoruma!")

Sēdi paziņoju par slēgtu.

Cienījamie kolēģi! Kārtības rullis paredz, ka pēc pēdējās balsošanas rīkojama atsevišķa reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Dobelis (ir zālē), Vladilens Dozorcevs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Ojārs Grinbergs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova, Ivars Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Juris Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas

resursu nodokli"" (2.lasījums)

(1288. un 1744. dok.)

Ziņo - dep. J.Strods - 2.lpp.

Likumprojekts "Likums par Valsts cilvēktiesību

biroju" (3.lasījums)

(1676. dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 12.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 14.lpp.

- dep. G.Gannusa - 15.lpp.

- dep. J.Dobelis - 16.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 17.lpp.

- dep. I.Kreituse - 18.lpp.

- dep. M.Vītols - 19.lpp.

- dep. J.Dobelis - 19.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju""

(3.lasījums)

(91., 630., 895., 1345. un 1497. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 22.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" (3.lasījums)

(1879. dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna - 26.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 28.lpp.

- dep. K.Čerāns - 28.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 29.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 31.lpp.

- dep. A.Jirgens - 31.lpp.

- dep. A.Seile - 33.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligāto apdrošināšanu" (2.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(1168. un 1841. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 38.lpp.

Debates - dep. L.Ozoliņš - 39.lpp.

- dep. I.Bišers - 40.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 41.lpp.

Debašu turpinājums - dep. R.Jurdžs - 41.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 45.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 46.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 49.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 50.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 51.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 52.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 53.lpp.

- dep. L.Stašs - 53.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 54.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 55.lpp.

- dep. O.Grīgs - 56.lpp.

- dep. M.Lujāns - 57.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 58.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 59.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 60.lpp.

- dep. P.Apinis - 61.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 61.lpp.

- dep. M.Lujāns - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Jurdžs - 68.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Bāns - 71.lpp.

- dep. O.Grīgs - 72.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 73.lpp.

- dep. I.Bišers - 74.lpp.

Paziņojums - dep. J.Strods - 75.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 75.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Bāns - 81.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 87.lpp.

- dep. E.Bāns - 95.lpp.

- 100.lpp.

- dep. P.Tabūns - 100.lpp.

- dep. I.Bišers - 101.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 103.lpp.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 5.decembra ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 73 deputāti.

Godātie kolēģi! Operators lūdz atkārtot reģistrāciju. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 75 deputāti.

Sākam izskatīt apstiprināto ārkārtas sēdes darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"". Otrais, galīgais lasījums, tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Šis likumprojekts jāpieņem ir otrajā un galīgajā lasījumā steidzamības kārtā šodien tādēļ, ka ne vēlāk kā 8.decembrī Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāizsludina pašvaldību vēlēšanas un, lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu sekmīgi darboties, šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā.

Par priekšlikumiem. 1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina likumprojekta preambulu izteikt tādā redakcijā, kāda ir pieņemta, mums formējot likumprojektu preambulas. Tādēļ arī ir izdarīti redakcionāli grozījumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par likumprojekta preambulu? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojekta 2.pantu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" - vēlējās runāt.

J.Lagzdiņš. Viņi sajaukuši likumu, nabadziņi!

Sēdes vadītājs.Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums būtu jāskata kontekstā ar 4. un 5.priekšlikumu, jo tie ir, godātie kolēģi, identiski. Juridiskā komisija, deputāts Aigars Jirgens un Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Aigars Jirgens ierosina noteikt konceptuāli savādāku Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību - noteikt, ka Saeima ievēlē tikai Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas, bet priekšlikuma iesniedzējs deputāts Jirgens prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu - izteikt likuma 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 31, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likuma 4.panta vārdus "no visu tiesisko subjektu puses". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 5.panta precizēšanu? Nav. Tātad pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus 6.panta 1. un 2.punktā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - apvienot grozījumus 6.panta 1. un 2.punktā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā. Runa ir par 6.pantu. Šā punkta teksts ir šāds: "Sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;". Runa ir par Centrālās vēlēšanu komisijas tiesībām.

Sēdes vadītājs.Komisija to atbalsta?

J.Lagzdiņš. Jā, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojekta 6.pantu ar 7.¹ punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 12.panta papildinājumā vārdus "kâ arī ar savu darbību vai bezdarbību ietekmējušas vēlēšanu rezultātus". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus likuma 12.pantā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt grozījumu likuma 12.pantā jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt grozījumu 14.pantā šādā redakcijā: "11.punkts. Papildināt 14.pantu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "un pašvaldību"." Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt grozījumu 14.pantā jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 14. un 15.priekšlikums, kolēģi deputāti, ir jāskata kontekstā. Juridiskā komisija ierosina no pirmajā lasījumā pieņemtā 16.panta grozījuma izslēgt šādu teikumu: "Uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi." Ðo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja. Savukārt tika pieņemts deputāta Aigara Jirgena priekšlikums. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem un tām personām, kuras Centrālā vēlēšanu komisija iesaista vēlēšanu procesa organizēšanā, neattiecas Korupcijas novēršanas likumā ietvertie amatu savienošanas ierobežojumi. Šāda nostādne atbilst arī Korupcijas novēršanas likuma noteikumiem. Atbildīgā komisija nepieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu likumprojekta trešajā nodaļā 16.pantā? Un vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - pieņemt deputāta Jirgena priekšlikumu izteikt likumprojekta 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Arī 16. un 17.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Gan Juridiskā komisija, gan Juridiskais birojs ierosina izslēgt no 17.panta šādu teikumu: "Informācija par Centrālās vēlēšanu komisijas sēdēm tiek izplatīta ar Saeimas preses dienesta palīdzību." Abi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu gan par Juridiskās komisijas, gan par Juridiskā biroja izteiktajiem priekšlikumiem par 17.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 14., 15. un 16.pantu un izteikt grozījumu 17.pantā jaunā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - apvienot likumprojekta 14., 15. un 16.pantu un izteikt grozījumu 17.pantā jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu 18.panta trešajā daļā izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Ņemot vērā, ka likumā jau ir 19.pants, Juridiskais birojs ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu, godātie kolēģi, 19.panta redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais ir 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar šādu teikumu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar teikumu "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā grozījumus likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret likuma "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" pieņemšanu pēdējā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 1900 "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", kas sagatavots otrajam lasījumam.

Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka valdības iesniegtajam likumprojektam neprecīzi bija formulēta preambula, izdarīja preambulā redakcionālus grozījumus un ierosina to pieņemt precizētā redakcijā, atbilstoši mūsu likumdošanas praksei.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt precizētā redakcijā likumprojekta preambulu?

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta preambulu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! 48. Nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Sâkas...") Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Lûdzu pārbaudīt balsošanas rezultātus! Nosaukt uzvārdus!")

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es redzēju ka spiež vairāk pogas! "Latvijas ceļš" vienmēr blēdās...")

Sēdes vadītājs. Godājamais Lujāna kungs! Apstrīdēt rezultātus deputātiem ir tiesības, bet Kārtības rullis nosaka šo kārtību, ka jums vienam un mutiski šādu tiesību nav.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Jā, otrais priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā valdības likumprojekta 1.pantu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais Prezidij! Es uzreiz motivēšu, pastāstīšu par šo principu, kāpēc mēs uzskatām, ka no vakar pieņemtā valdības likumprojekta būtu tomēr izņemami laukā šie panti. Pirmkārt, Latvijā jau vairākkārt ir risināts jautājums par apriņķu (šinī gadījumā - rajonu) padomju likvidāciju. Pirmo reizi 1923.gadā Saeima pieņēma likumu par rajonu (jeb tajā laikā - apriņķu) padomju likvidāciju. 1924.gadā Latvijas parlaments - Saeima - nobalsoja un atcēla šo pieņemto likumu, jo konstatēja, ka Latgalē vairāki vietējie pagasti nevar tikt galā ar tiem uzdotajām funkcijām.

Otrreiz 1934.gadā, izņēmuma laikā, kā mēs tautā sakām par Ulmaņa valdības nākšanu pie varas, 17.jūlijā tika pieņemts kārtējais likums, kas likvidēja rajonu padomes, un saskaņā ar šo pieņemto likumu tajā laikā apriņķu padomes tika likvidētas un vara tika nodota apriņķu vecākajiem. Šajā likumā arī bija ielikta norma, ka pilnībā likvidē apriņķu padomes, bet arī Ulmanis saprata to, ka diemžēl apriņķu padomes nevar likvidēt kā formu, kā struktūru, vienīgi iecēla savu pārstāvi tur. Kā forma tās palika.

Tagad trešo reizi Latvijas vēsturē piedzīvojam šo situāciju, ka piedāvā no Vēlēšanu likuma izņemt laukā to, ka tiek vēlētas rajonu padomes. Paskatīsimies kompleksi visu šo piedāvāto shēmu! Tātad - kas te tiek piedāvāts? Te tiek piedāvāts tas, ka pārejas noteikumos (vēlāk mēs pie tiem nonāksim) būs punkts par rajonu padomju pilnvaru pagarināšanu. Rajonu padomes paliek, bet no šā vispārīgā likuma par pašvaldību ievēlēšanas formu mēs izņemam laukā to, ka tiek ievēlētas rajonu padomes.

Es piekrītu, ka Saeima var pieņemt lēmumu, ka kādā laika posmā, piemēram, 1997. gada martā, rajonu padomes netiek vēlētas. Bet vai tāpēc no vispārīgā likuma, kur runā par procedūru vispār, vajag izņemt laukā šīs rajonu padomes? Mēs taču nezinām, vai nebūs mums pēc gada vai pēc diviem gadiem atkal jāliek šajā likumā iekšā rajonu padomes. Mēs būtībā neko nezinām, mēs neesam Saeimā pieņēmuši koncepciju par to, kas būs tālāk, pēc kāda laika.

Šo pašu piedāvāto "Latvijas ceļa" variantu un valdības iesniegto projektu mēs varam ielikt pārejas noteikumos, un šinī gadījumā tiek saglabāts likums kā komplekss, kur parādās gan rajonu un pilsētu padomju vēlēšanas... viss šis process.

Tāpēc es aicinu atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu, jo tas nav pretrunā... izskatīšanas kārtība nav pretrunā ar to, kas būtībā ir paredzēts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Frakcijas pārstāvji pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu izslēgt likumprojekta 1. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - ... par - 16, piedodiet, pret - 28, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms... Acumirkli, Lagzdiņa kungs! Ir piecu deputātu parakstīts dokuments, kuri apšauba balsojuma rezultātus par dokumenta nr. 1900 preambulu, jo balsojuma izdrukā ir tādu deputātu uzvārdi, kas nav Saeimas sēžu zālē. Parakstījuši pieci deputāti. Tātad ir ierosinājums šo jautājumu pārbalsot. Kas vēlas izteikties par vai pret šo priekšlikumu?

Kārlis Čerāns vēlas izteikties. Lūdzu!

K. Čerāns ( frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es lūdzu visus tiešām pārbalsot, jo ir konstatēts, ka šādi deputāti ir bijuši. Lai šeit nebūtu jānosauc konkrēti uzvārdi. Un lūdzu arī turpmāk balsot katram tikai ar savu pogu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - ... Par - 29, pret - 27, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt no likumprojekta 2. pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izteikto priekšlikumu - likumprojekta 2. pantu izslēgt? (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es vēlreiz mēģināšu paskaidrot, kāpēc mēs iesniedzam šādus priekšlikumus, un vairāk par šādiem līdzīgiem tad arī neko neteikšu, jo tālāk... tāpēc ka, ja kāds domā, ka šis... ja šis priekšlikums tiek izņemts laukā, tādā gadījumā parlaments būs nobalsojis par to, ka, lūk, rajoni... vēlēšanas paliek... Nē, šis rajonu padomju vēlēšanas posms... vēlē vai nevēlē... tad šis parādās pārejas noteikumos, un pārejas noteikumos ir tas, ka pilnvaras tiek pagarinātas. Un šinī gadījumā, lai mums paliktu likumā, šajā vispārīgajā likumā, kur ir atrunāta šī kārtība, kā vēlēt rajonu padomes, kā vēlēt pašvaldības pilsētās un pagastos... Tātad es uzskatu, ka, ja šīs tēzes, šie vārdi paliek iekšā, tas netraucē tam, par ko būtībā vairākums ir nosvēries. Tas vienkārši saturētu šos likumus, jo arī daudzos citos likumos paliek šīs normas par rajonu padomēm... citos likumos paliek šīs normas. Un, lai nebūtu tomēr pretrunas ar šo likumu, es redzu, ka juridiski būtu pareizāk, ja šajā likumā visur tomēr rajonu padomes paliek, bet pārejas noteikumos ir pateikts tas, ko mēs gribam izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Dažādi var vērtēt šo priekšlikumu. Ja tik tiešām mēs būtu pirms brīža atbalstījuši "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas attiecas uz 1. pantu, tad patiešām mēs tālāk konsekventi varētu balsot un atbalstīt vēl septiņus līdzīgus priekšlikumus un tādējādi tiešām varētu iet to ceļu, ko "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina, tātad - likumā atstāt normas, kas principā dod tiesības tuvākā vai tālākā nākotnē vēlēt rajonu padomes, bet pārejas noteikumos izvēlēties vienu vai otru formulu. Bet, tā kā mēs esam nobalsojuši jau par likumprojekta 1. pantu - pretēji tai koncepcijai, ko ierosina "Tçvzemei un Brīvībai" -, tad, ņemot vērā to, ka šobrīd ir pēdējais lasījums, radīsies tāda situācija, ka likumprojekta atsevišķos pantos būs runa par tiešās vēlēšanās vēlētām rajonu padomēm, bet citos ļoti svarīgos pantos šādas normas nebūs. Un tad patiešām radīsies tā pretruna, kāda... Pēterkopa kungs, jūs kā atbildīgās komisijas loceklis ļoti labi zināt, kāda radās tad, kad mēs iepriekšējo reizi grozījām Pašvaldību vēlēšanu likumu un pēdējā lasījumā iebalsojām Demokrātiskās partijas Saimnieks, tiesa, labus konceptuālus priekšlikumus, kurus atbildīgā komisija nebija atbalstījusi un kuru dēļ arī šodien mums ir jāgroza vesela rinda pantu. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu un arī nākamos sešus līdzīgos "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumus nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu izslēgt likumprojekta 2. pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 10. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 2. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - redakcionāli precizēt likumprojekta 2. pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5. priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina izteikt jaunā redakcijā Vēlēšanu likuma 5. pantu. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka pieņemšanas gadījumā tiktu dotas tiesības vēlēt pašvaldību domes (padomes) arī nepilsoņiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu ? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godājamie kolēģi! Acumirkli... Mums ir atkal piecu deputātu iesniegums, kuri lūdz, vadoties pēc Kārtības ruļļa 142. panta, pārbalsot dokumenta nr. 1900 preambulu, jo balsojumā piedalījās zālē neesošs deputāts Leonards Teniss. Parakstījuši pieci deputāti.

Šo jautājumu mēs jau vienreiz izskatījām un noraidījām. Vai balsosim vēlreiz? Priekšlikums ir iesniegts. Viens var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu! Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, Kārtības rullis šinī gadījumā neparedz speciālu, atsevišķu balsojumu. Vai nu mēs balsojam par to, ka mēs balsojam par preambulu... Jo, ja tagad man kāds varētu parādīt Leonardu Tenisu, tad varbūt viss būtu labi. Bet es redzēju citu roku netīšām, un nevajag mānīties! Un diemžēl šinī gadījumā Prezidija priekšsēdētājs, kurš ir šīs partijas biedrs, izmanto savu dienesta stāvokli jeb amatu, lai panāktu nevēlamus rezultātus. Un piedodiet... Prezidija priekšsēdētāj, neizmantojiet partijas dienesta stāvokli!

Sēdes vadītājs. Lujāna kungam speciāli paziņoju, ka es neesmu Prezidija priekšsēdētājs, es esmu Saeimas priekšsēdētājs un, kā jūs redzat, es savu partijas dienesta stāvokli neizmantoju un jūsu parakstīto dokumentu tomēr lieku uz balsošanu. Jūs runājāt "par".

Vai kāds vēlas runāt "pret"? Jānis Mauliņš. Bet jūs, Mauliņa kungs, varat runāt tikai "pret", jo "par" jau viens runāja.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Jā, es runāšu "pret", un tā mana "pret" runāšana sastāvēs tikai no Kārtības ruļļa attiecīgā panta nolasīšanas. "Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Tātad ir izdarāma pārbalsošana. Nevis kaut kas cits.

Sēdes vadītājs. Bet tas jau arī tiek darīts, Mauliņa kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par piecu deputātu priekšlikumu... (Troksnis zālē.) Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu balsot par piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Arī šoreiz nav kvoruma.

Paziņoju pārtraukumu uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu deputātus ieņemt vietas sēžu zālē. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Atkārtoju - mēs izskatīsim dokumentu, ko ir iesnieguši pieci Saeimas deputāti, kuri apšauba vēlēšanu rezultātus un lūdz izdarīt pārbalsošanu. Lūdzu, godājamie kolēģi, mirkli uzmanības! Es atkārtoju, ka mēs izskatām piecu deputātu iesniegumu, kuri apšauba balsošanas rezultātus un pieprasa izdarīt pārbalsošanu. Lieku vēlreiz uz balsošanu dokumentu, vai ir izdarāma pārbalsošana vai nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par piecu deputātu patstāvīgo priekšlikumu, ka izdarāma pārbalsošana. Lūdzu rezultātu! Joprojām nav kvoruma.

Tagad par procedūru, kā lieta virzāma tālāk.

Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Kā es saprotu, tad virkne deputātu nepiedalās balsošanā tāpēc, ka uzskata, ka pats par sevi nav jābalso priekšlikums - pārbalsot vai nepārbalsot, bet ka uzreiz ir jāķeras pie pārbalsošanas. Un šinī gadījumā es piekrītu, jo mums vienkārši vajadzētu pārbalsot apšaubīto priekšlikumu. Un tad, kā es saprotu, deputāti arī piedalīsies balsošanā.

Es piedāvāju pārbalsot apšaubīto priekšlikumu, tas ir, preambulas redakciju, ko piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Bet šis piecu deputātu parakstītais priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa attiecīgajiem pantiem ir kvalificējams kā patstāvīgais priekšlikums. Un tikai un vienīgi tādēļ mēs, cienījamie kolēģi, līdz šim esam šādus priekšlikumus likuši uz balsošanu. Ja kolēģi uzskata, ka tas nav vajadzīgs un ka mums ir jāmaina kārtība, tad es lūdzu iesniegt savus labojumus, priekšlikumus par grozījumiem Kārtības rullī. Bet, ja tagad godājamie kolēģi prasa pārbalsot saskaņā ar piecu deputātu iesniegumu dokumenta nr.1900 preambulu, ja deputātu vairākums to pieprasa, tad - lūdzu, mēs varam to darīt.

Modris Lujāns, lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ja Saeimas priekšsēdētājs uzskata, ka arī trešo reizi nav bijis kvoruma, tad ir jābeidz sēde, un es nezinu, kādu pantu viņš vēl atradīs, lai vēl turpinātu īstenot šīs savas specifiskās intereses. Un tādēļ, kolēģi, pirmo reizi bija pārtraukums, un ja otrajā reizē, arī trešā reizē nav kvoruma, tad sēde ir jāslēdz, un to tad arī darīsim. Jo es vēlreiz saku, ka man radīja izbrīnu tas, ka mēs balsojam par Kārtības ruļļa pārkāpumu. Un, protams, man bija patīkami, ka Panteļējeva kungs, kas pats piedalījās balsojumā, tagad aicina izbeigt šo balsošanu, kas ir nelikumīga. Vai nu mēs tagad izbeidzam sēdi, vai arī vienreiz nobalsosim par preambulu, kurā ir noticis pārkāpums, un tad varam, ja ir kvorums vai vēl kas, turpināt darbību. Bet, piedodiet, nevajag uzspiest deputātiem nelikumīgus lēmumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Kārtības rullis skaidri pasaka, ka, ja balsošanas laikā sēdē nav kvoruma, tad izdarāma pārbalsošana. Un, ja arī pārbalsojot nav kvoruma, tad ir izsludināms pārtraukums, un, ja arī pēc pārtraukuma nav kvoruma, tad sēde ir slēdzama. Es pieprasu sēdes vadītājam slēgt šo sēdi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Viņu nevar slēgt. Tā ir ārkārtas sēde.")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet nomierināties, un, ja kāds vēlas izteikt savu viedokli vai nu par sēdes vadības stilu, vai par Kārtības rulli, vai par to, kā lieta virzāma tālāk, tad es lūdzu nākt tribīnē un izteikt savu viedokli.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Kārtības rullis prasa - un tur nekādu divu domu nav, - ka tā sēde tagad ir jāslēdz. Bet ir vēl viena lieta, un es gribu, lai žurnālisti to zina, ka šitā puse - opozīcijas puse - no zāles tiek ļoti labi fotografēta, un es lūdzu Prezidijam uziet augšā un apskatīties, kurš pirksts spieda kādu pogu, jo šitāda kustība svarīgos jautājumos... Es uzskatu, ka mēs pagaidām mēģinām glābt demokrātiju Latvijā un neatļaut šo pašvaldības lietu iznīcināšanu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un tas cilvēks, kas to pogu spieda... es domāju, ka viņu vajadzētu atklāt, lai mēs zinām, kāds viņš ir. Un tad mēs varētu kopīgi lemt, kas ar viņu būtu jādara. Bet šitā lieta man liekas diezgan skaidra. Es aicinu žurnālistus un es aicinu Prezidiju uziet augšā apskatīties, kas to pogu spieda. Un to mēs apskatīsimies nākošajā reizē, bet tagad sēde ir jāslēdz.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam nonākuši zināmā veidā pie absurdas situācijas, runājot par to, kā mēs redzam šīgada nobeiguma periodu, runājot par to, ka daudzos uzstāšanās momentos mēs esam daudz ko saputrojuši un pārrunājušies. Tanī pašā laikā, kad notiek gatavošanās budžeta projekta galīgajai izskatīšanai, daudzi šeit klātesošie ir pamanījuši, ka budžetā daudzi jautājumi, kas skar rajonu līmeni, nav iekļauti. Šīs konsekvences netiek ievērotas, runājot par likuma izmaiņām, un tie, kas izjūt šo situāciju, ka nav rajona posma, un atbalsta šo ideju, ka viņa nebūs, viņi līdz ar to piekrīt arī šī budžeta projektam. Ja gadījumā radīsies tāda situācija, ka šobrīd mēs mēģināsim "mainīt zirgus pirms pārbrauktuves", pirms nākošās otrdienas, kad sāksim runāt par budžetu, tad mēs nokļūsim ļoti duālā situācijā un paši atradīsimies pastāvīgās pretrunās, runājot par ievadīto reformu attiecībā uz rajonu līmeni.

Ja mēs runājam par šo rajona līmeņa reformu, tad ir atrasts lielāks vai mazāks kompromiss, par ko runājušas ir daudzas frakcijas pirms vēlēšanām. Par to, ka rajona posms patiešām ir likvidējams un ka daudzas funkcijas ir jānodod pašvaldībām, runājot par pagastiem.

Šobrīd notiek šīs diskusijas, bet man ir aicinājums. Es aicinu patiešām balsot un piedalīties balsojumā. Es aicinu ievērot to, ka mēs esam šeit ievēlēti un atrodamies šeit, Saeimas zālē. Ja mēs esam ienākuši, tad mums te ir jāatrodas. Šis ir pirmais gadījums gada laikā, kad, atrodoties Saeimas zālē, deputāti skaitliski lielā sastāvā nepiedalās balsojumā. Ja gadījumā ir runa par situāciju, ka kāds ir spiedis pogu, lai gan nav piedalījies šajā sēdē, tad es domāju, ka kolēģi jau izteica viedokli par pārbalsojumiem, bet es aicinu deputātus piedalīties balsojumā arī par šo piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Piedalīties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Laika reglaments netiek noteikts, bet es ceru uz jūsu godaprātu, godājamie kolēģi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Manuprāt, Saeimas kārtības ruļļa 48.pants nosaka, ka sēdi slēdz priekšsēdētājs, ja divas reizes nav kvoruma, pēc sava ieskata.

Otrs, ko es gribētu šajā gadījumā teikt, ir tas, ka Saeimas ārkārtas sēde nav slēdzama, līdz tajā nav izskatīti visi tajā ietvertie jautājumi.

Trešais, protams, ir prātu nomierināšanai. Es varētu rosināt Saeimas priekšsēdētāju slēgt sēdi un atsākt to 19.20. Izsludināt pārtraukumu un pēc piecām minūtēm atsākt šo ārkārtas sēdi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt viedokli? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es nolasīšu Saeimas kārtības ruļļa 48.panta pirmo daļu: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Tas ir ierakstīts Kārtības rullī. Likumā! Un absolūti nepieņemama šeit ir Čevera kunga argumentācija, aicinot Saeimu pārkāpt likumu. Iznāk, ka šeit ir vairākuma diktatūra, ka vairākums par visu nobalso. Tad kādā valstī mēs šeit dzīvojam?

Vēl es gribu pateikt, ka šis nav pirmais gadījums, kad deputāti nepiedalās balsojumā. Mums ir sēdes tikušas slēgtas. Es pieprasu vēlreiz vadītājam šo sēdi slēgt.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Čerāna kungs! Es galīgi negribu apvainot jūs melos, bet tā nu ir iznācis, ka ir arī cits Kārtības ruļļa pants, un tur jau ir tā īpatnība. Es arī nolasīšu... jā, es arī nolasīšu tieši tāpat kā jūs, un es arī iestāšos pret to, lai Saeimas deputāti pat no Zīgerista partijas pārkāptu likumu. Lūk, šis likums nosaka, ka ārkārtas sēdē, speciālā ārkārtas sēdē, ir izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Tātad pēc šo jautājumu izskatīšanas. Viss.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot mēs esam nonākuši šajā zināmajā strupceļa situācijā un, nolasot gan vienu Kārtības ruļļa pantu, gan otru, tikai šos pantus, katram ir lielāka vai mazāka taisnība un katrs vairāk vai mazāk kļūdās. Es arī iestājos par to, ka sēde nav slēdzama. Ārkārtas sēde nav slēdzama, bet sēdes vadītājam, ja nav kvoruma, ir jāizvēlas, vai paziņot pārtraukumu un kad turpināt, bet ārkārtas sēde ir slēdzama tikai tad, kad ir izskatīti jautājumi. Tātad jautājums ir nevis par slēgšanu, bet par pārtraukuma paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man jāsaka tā, ka Kaksīša kungu es ļoti cienu, bet juridiskajiem principiem jābūt vienotiem visās izpratnēs. Ārkārtas, jebkuras sēdes slēgšana var notikt tad, ja ir radušies apstākļi, kad sēdi nevar turpināt. Starp citu, viens apstāklis ir arī minēts - ja sēdē sākas tāds troksnis, ka nav iespējams tālāk strādāt. Un, starp citu, es nolasīšu vēlreiz šo 48.punktu, ja neesat dzirdējuši. Tas ir kategorisks punkts un attiecas uz absolūti visām sēdēm. Nekur nav teikts, ka viņš neattiecas uz ārkārtas sēdi. Ārkārtas sēdes statuss ir taisni tāds pats un uz to attiecas arī tas pats. Ja ir haoss ārkārtas sēdē, ārkārtas sēde jāslēdz. Ja nav kvoruma, ir jāslēdz. Pretējā gadījumā iznāks tā, ka mēs pārkāpsim vēl arī Satversmi un balsosim, kaut arī nav Satversmes noteikto 50 deputātu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Mauliņa kungs un godātie kolēģi! Ārkārtas sēdei ir atsevišķs statuss, jo ārkārtas sēde ir izdalīta atsevišķos punktos no parastās Saeimas sēžu kārtības. Ārkārtas sēdē ietvertie jautājumi ir jāizskata, un ārkārtas sēdi nevar slēgt, kamēr nav izskatīti visi tajā iekļautie jautājumi.

Nav minēts, ka alus sargiem ir acīs migla arī...

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Slēgt šo sēdi patiešām nevar, bet izsludināt pārtraukumu gan var. Un pārtraukumu neviens nav noteicis, to var izsludināt vai uz piecām minūtēm vai uz piecām dienām. Un pēc tam šo ārkārtas sēdi var turpināt. Es saprotu tā.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Sajūta šajā diezgan trokšņainajā atmosfērā ir tāda, ka mēs visi skaidri zinām, kāpēc mēs gribam un kāpēc mēs negribam. Es ieteiktu pārtraukt šo ārkārtas sēdi līdz 11.decembrim. Lai Prezidijs izšķir, pulksten cikos mēs to atsāksim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ierosināšu pavisam jaunu risinājumu. Mēs nesen ievēlējām Satversmes tiesas tiesnešus. Tā kā ir šis strīdīgais jautājums un mēs taisnību nevaram panākt, tad es ierosinu nodot šo jautājumu Satversmes tiesai, un viņa pateiks, kā turpināt šo lietu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Visi iepriekšējie risinājumi ir ļoti pareizi un oriģināli, bet diemžēl Prezidijs ir novedis situāciju absurdā. Bet es gribu uzdot jautājumu gan "Latvijas ceļam", gan "Saimniekam". Jūs parakstījāties par Baltkrievijas jautājumu. Tad jautājums ir tāds: ko jūs šodien darāt? Jūs gribat uztiept Pašvaldību likumu opozīcijai! Opozīcija atsakās pieņemt viņu. Vai jūs neejat Lukašenko ceļu? Vai jūs netaisāties Šķēles kunga pavēles priekšā klanīties? Cik tālu mēs nokļūsim ar to? Vai jūs domājat, ka pēc šāda likuma pieņemšanas un uztiepšanas kādam būs uzticība jūsu pašvaldībām? Tās nebūs pašvaldības, tā būs utopija un meli. Tādēļ es lūdzu arī Prezidiju nediskreditēt pašvaldību vēlēšanas! Vienreiz mierīgi ir jārisina šis jautājums. Ja mēs gatavojamies ar Ministru prezidenta rokām taisīt apvērsumu un ja "Latvijas ceļš" un Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija grib to atbalstīt, tad es tam negribu piekrist. Vienreiz viens Ministru prezidents to jau uztaisīja Latvijā. Un šodien Panteļējeva izteikumi par parlamenta atlaišanu pierāda "Latvijas ceļa" tendences, virzību uz šo valstisko apvērsumu, ko šie divi kungi vai visi kungi taisās darīt? Es nevaru to atbalstīt. Es aicinu pārējos deputātus apdomāties un nekļūt par marionetēm šo cilvēku rokās. Tas ir bīstami Latvijas tautai.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! "Latvijas ceļš" runāja par jaunām vēlēšanām, nevis par parlamenta atlaišanu. Jūs pats brīnišķīgi pierādījāt, ka "Latvijas ceļam" ir bijusi taisnība. Mēs vienīgi ļoti savlaicīgi sākam par to runāt. Par nožēlu, ne tikai jūs, bet mēs kopumā to šobrīd pierādām. 5.Saeimas laikā nevienu reizi neviena ārkārtas sēde netika slēgta. Tas pārliecina mani un, es ceru, arī jūs par to, ka Kārtības ruļļa pants, kas speciāli izdala ārkārtas sēdes un runā par to, ka tās nevar pabeigt, līdz jautājumi nav izskatīti līdz galam, tomēr ir ticis visu laiku ievērots. Šoreiz, ja mēs rīkosimies savādāk, būs vienkārši cits precedents. Un visos šajos gadījumos, kā tas bija gan 5., gan jau 6.Saeimas laikā, tieši Prezidijs lēma par to, uz cik ilgu laiku pasludināt pārtraukumu. Arī šajā gadījumā es aicinu bez kāda uztraukuma Prezidijam nolemt, uz cik ilgu laiku - vai uz 5 minūtēm vai uz ilgāku (tā ir Prezidija prioritāte) tas pasludina pārtraukumu. Mēs tad atgriežamies un atkal balsojam. Es atvainojos, cienījamie kolēģi, bet tā mēs varam darīt kaut vai 500 reižu, ja šeit nesanāk kvorums, jo citu iespēju likums neparedz. Starp citu, tā kā šī sēde ir sākta, mēs arī nevaram mainīt likumu. Es aicinu Prezidiju rīkoties atbilstoši Kārtības rullim. (Starpsauciens: "Mçs atbalstām 500 reizes!")

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi. Es, kungi, vairs nespēju izskaitīt, kuro reizi kurš runā.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es piekrītu izteiktajam priekšlikumam - lūgt Prezidiju izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm. Aicinu savākties tepat blakus... sanākt Sarkanajā zālē visiem Sadarbības padomes locekļiem, izdiskutēt šo jautājumu un šajā starplaikā Modrim Lujānam piešķirt brīvību. (Starpsauciens: "Izskalot smadzenes!")

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie draugi! Mēs jau vienreiz vakar piedzīvojām to brīnumu, ka tur, kur Saeimas Pieprasījumu komisija bija saskatījusi trīs rupjus pārkāpumus privatizācijas gaitā, mēs ar Panteļējeva kunga pirkstu pataisījām to par kārtību. Bet šinī gadījumā nav nekādu šaubu, ko Kārtības rullis saka. Tas saka: ja nav kvoruma, tad vienreiz ir pārtraukums, ja vēlreiz nav kvoruma - sēde tiek slēgta. Un šito te pārrakstīšanu, pārdomāšanu... Es īsti nezinu, ko mēs šeit gribam darīt. Mēs varam melus pataisīt par patiesību, tā kā Panteļējeva kungs darīja, bet šinī gadījumā tas ir ierakstīts Kārtības rullī, ka sēdi slēdz. (Starpsauciens no zāles: "Neslēdz!")

Leiškalna kungs, jūs zināt tik daudz, pat to, kā es izskatos blakus viskija pudelei... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Jâ, jā!") Jūs mani nekad tur neesat redzējis. Blēdis un lielmute! Jā... Kārtības rullis kaut ko pasaka, un tā tas ir. Un mums nav... Čepāņa kungam nav itin nekādas citas alternatīvas, kā vien šo sēdi slēgt. Mēs jau šodien redzējām, ka viņš varēja pateikt, ka kādam deputātam nebija tiesības runāt, jo viņš jau zina, ko tas deputāts domā. Mums šeit, Saeimā, ir jāsargā, cik mēs varam, demokrātija. Un mums ir jādarbojas saskaņā ar likumiem, kādus mēs esam pieņēmuši. Jebkurš šeit pastāv. Nekad, Bērziņa kungs, nav bijis tā, ka tad, kad kvoruma trūka... pārtraukums... kad kvoruma trūka, ka tad sēde nav slēgta. Tas ir tas precedents.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 19.45.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukumam atvēlētās 15 minūtes ir pagājušas. Turpināsim Saeimas 5. decembra ārkārtas sēdi.

Ārpus kārtas par Kārtības ruļļa pārkāpumiem vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es izsaku šeit savu protestu sakarā ar to, ka sēdes vadītājs rīkojās nelikumīgi, pasludinot pārtraukumu šajā sēdē. Saeimas kārtības ruļļa 48. panta pirmā daļa skaidri nosaka, ka, ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Sēdes vadītājs to pārtrauca. Taču, ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama. Un šī ir pilnīgi viennozīmīga prasība, kuru sēdes vadītājs neizpildīja. Šeit deputāti atsaucās arī uz citu pantu, kas specifiski regulē ārkārtas sēdi. Es varu nolasīt šo 38. panta ceturto daļu, kas saka, ka ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu. Un pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Bet nekur nav teikts, ka šo sēdi var slēgt tikai tajā gadījumā, kad visi šie jautājumi ir izskatīti. Tātad Saeimas kārtības rullī nav tāda panta, kas aizliegtu slēgt Saeimas ārkārtas sēdi pirms visu jautājumu izskatīšanas. Te ir skaidri un gaiši uzrakstīts, tas ir imperatīvs pants, ka sēde ir jāslēdz, un nav tāda panta, kas aizliegtu sēdi slēgt. Tātad šeit nav pilnīgi nekādas pretrunas, tas ir pilnīgi viennozīmīgi, ka šī Saeimas sēde bija jāslēdz. Un, ja priekšsēdētājam bija vajadzīgas šīs 15 minūtes, lai konstatētu šo faktu, tad es pieprasu šo sēdi slēgt šobrīd.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es izsludināju pārtraukumu, vadoties tikai un vienīgi pēc lietderības principa, jo vairāki deputāti, tajā skaitā, manuprāt, augsti un pietiekami kvalificēti juristi apstrīdēja šo te jūsu tēzi, ko jūs nupat izteicāt. Bet sēdi slēgt var pēc deputātu ierosinājuma vai pēc sēdes vadītāja priekšlikuma.

Kas vēl, lūdzu, vēlas izteikties? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, man grūti saprast vairākuma pārstāvju kliedzienus: brīvību Rubikam! Bet, protams, kā jau atsevišķi "Latvijas ceļa" kolēģi, ja vajag, es varu iziet no zāles, iedot rokas kā 1933. gadā... uzliksit dzelžus un teiksit, ka demokrātija Latvijā ir sasniegusi augstāko līmeni. Protams, paldies arī Čevera kungam par brīvību, tikai es nezinu, vai es būšu viens pats Latvijā brīvs un ka pārējie, tajā skaitā, Saimnieks būs...

Cienījamie kolēģi! Man ir tomēr vēlreiz lūgums Prezidijam - likt uz balsojumu preambulas sākotnējo daļu, jo tanī brīdī cienījamā Tenisa kunga, kurš tikko parādījās kā džins no pudeles, vēl nebija zālē tomēr. Un tādēļ es tomēr aicinātu vienreiz ievērot Kārtības rulli un pārbalsot sākotnējo daļu. Pēc tam, kad tas būs izdarīts, mēs varam risināt tālāk jautājumu. Protams, es saprotu, ka Sadarbības padomē, vai kā nu tur sauc šo nezināmo orgānu, ir pieņemts kaut kāds konceptuāls, ļoti svarīgs lēmums, bet es, iespējams, šinī laikā uzzināšu šo informāciju, kas tur ir noticis, un varēšu konkrētāk domāt.

Bet cienījamie kolēģi! Nepārvērtīsim Rajonu padomju vēlēšanu likumu par likumpārkāpumu attiecībā uz tautas tiesību ierobežojumu. Ja mēs to gribam... cienījamais vairākums grib panākt Baltkrieviju, tad sakiet atklāti, ka būs divas palātas, kur vienā palātā būs tie, kuri domās tāpat kā Šķēle, bet pārējie būs tie, kuri domās kā tauta. Katram ir savas tiesības, un tādēļ es lūgtu Prezidijam ievērot Kārtības rulli un netraktēt to tā, kā katram ienāk prātā.

Protams, patīkami, ka atsevišķi "Latvijas ceļa" pārstāvji ir kļuvuši juridiski ļoti zinoši, bet arī pārējie deputāti ir tiesīgi apšaubīt viņu zināšanas, jo valsts ir novesta līdz tādam līmenim, kā pareizi teica, no 5. Saeimas laika... Man negribētos, lai arī tālāk... Protams, es ceru, ka "Latvijas ceļš" dos konstruktīvus, radošus ieteikumus, idejas, bet šinī gadījumā es lūdzu nobalsot, kā Kārtības rullis to pieprasa.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Sirds aicina, Sinkas kungs, mani tik daudz runāt...

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu vērsties pret deputātu Lujāna kungu un viņa pārmetumiem par demokrātijas pārkāpumiem. Saskaņā ar Kārtības rulli un tiem uzdevumiem, par kuriem jums maksā 252 latus mēnesī plus vēl 6 latus par katru komisijas sēdi, jums ir jāatrodas zālē un jāizsaka sava attieksme pret kādu no pieņemamajām normām, balsojot "par", "pret" vai atturoties. Tieši tā! Protams, jūs varat mēģināt nemitīgi "noraut" sēdi... Es nepiekrītu Čerāna kungam, ka ārkārtas sēde ir slēdzama, jo tad mēs ieslīgstam situācijā, ka tiešām mums visiem kopā jākrīt uz ceļiem Prezidenta priekšā, prasot ierosināt pašreizējās Saeimas atlaišanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ja mēs tomēr ievērojam Kārtības rulli, tad sēde ir slēdzama.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Kārlis Leiškalns... man viņš gluži labi patīk (ovācijas un aplausi).... bet viņš šoreiz būtībā... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus nomierināties un netraucēt sēdes darbu!

J.Mauliņš. ... bet viņš pats nemaz nepamanīja, ka... (smiekli un aplausi)...

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Es lūdzu ļaut runātājam runāt.

J.Mauliņš. Jā, es atkārtoju... Viņš nepamanīja, ka grib pārvērst mums te balsošanu par obligātu, varbūt ar ierakstu vai atzīmi pasē, kā mums 1940. gadā lika balsot. Tad es nolasīšu šādā sakarā... šī trokšņa sakarā es nolasīšu vēl vienu pantu, ko derētu arī atcerēties. 76. pants: "Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli... (aplausi)... un līdz ar to sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes atjaunošanas troksnis vai nekārtības nemitējas, sēdes vadītājs sēdi slēdz."

Es gribu aizrādīt, ka nav paredzēta policijas iejaukšanās un ka vajadzētu tomēr izpildīt likumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Mauliņa kungs! Neskatoties uz jūsu vēlmi, es tomēr šo sēdekli uz pusstundu neatstāšu.

Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamais Mauliņa kungs! Es jūs varu nomierināt. Šodien ir Policijas diena, policijas spēki visi atpūšas un ballējas.

Es piedāvāju Čepāņa kungam turpināt sēdi un sākt ar reģistrāciju. Un neturpināt šo diskusiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, mēs esam... (troksnis un aplausi)...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus neaplaudēt un netraucēt sēdes gaitu. Godājamie kolēģi! Es ļoti lūdzu deputātus uzvesties tā, lai netraucētu runātāju. Lūdzu, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mēs šodien esam liecinieki tam, ko mēs jau ilgu laiku bijām nojautuši. Šodien mēs pārliecinājāmies par to gan Saimnieka balsojumos, ka balso klātneesošas personas vietā, gan "Latvijas ceļa" balsojumos, ka balso klātneesošas personas vietā. Es pats to redzēju un apgalvošu to jebkurā instancē, ja vajadzēs. Arī Satversmes tiesā.

Jā, Tomašūna kungs balsoja tā cilvēka vietā, kura nebija klāt. Un tāpēc es gribu paskaidrot, ka to uzskatu tomēr par ļoti negodīgu rīcību, un aicinu šodien līdz ar to... var būt, ka tas ir pārmetums, bet es neuzskatu, ka tas ir pārmetums, es pats to redzēju. Uzskatu, ka sēde ir jāslēdz un jānoskaidro šīs detaļas, un pēc tam mēs varbūt varētu atjaunot šo sēdi.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, es domāju, ka izteikušies par procedūru un par visiem pārējiem jautājumiem ir pietiekami. Nē, vēl tomēr nav!

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami ieraudzīt tos deputātus, kuri nav bijuši vai kuri ir no jauna ievēlēti. Es negribu nevienu cilvēku, protams, apvainot... tas ir, protams, patīkami. Tas parāda vairākuma mobilitāti. Es nebrīnītos, ka drīzumā "atstieptu" vēl arī Endziņa kungu, Apsīti un pārējos, lai vienkārši būtu kvorums, kas ir nepieciešams Prezidijam.

Cienījamie kolēģi, protams, var kliegt un pārtraukt, bet es domāju, ka šinī gadījumā tomēr visloģiskākais būtu nobalsot, nevis izdarīt kaut kādas, kā Čevera kungs aicina, reģistrācijas, bet nobalsot par to, kur ir noticis pārkāpums. Pirmais.

Vai arī otra lieta - izbeigt šodien šo sēdi... Var jau uztiept, sak, labi, rīt sāksim mierīgi, bet nepārvērtīsim tagad šo Pašvaldību likumu par tādu specifisku bildi. Jo es neticu, ka pēc tam kāds ticēs šim likumam. Mēs risinām jautājumu par pašvaldību vēlēšanām. Ja vairākums grib uztiept, protams, var to darīt, bet, protams, var piekrist, ka pēc tam tas būs Satversmes tiesas jautājums. Varbūt tomēr mēs mierīgi šo jautājumu risināsim vienreiz un neizmantosim sava veida spēka paņēmienus? Jūs gribat panākt vienkārši to, ka beigās opozīcija un arī normāli domājošais vairākuma pārsvars aizies no šīs zāles. Jūs panāksit savu 51 balsi. Panāksit! Labi. Priecājieties! Tikai vai jūs ticat, ka tauta ticēs šim likumam? Jūs gribat to panākt? Panāksim! Tikai vienreiz ir jādomā, ar ko mēs jokojamies. Kas uzticēsies šīm pašvaldībām? Ja mēs gribam nopietni iet uz kaut kāda veida diktatūru, tad atklāti to teiksim un darbosimies. Bet nevajag ampelēties!

Un tādēļ es vēlreiz aicinu Prezidiju palikt daudz nopietnākam, un vai nu mēs ievērosim Kārtības rulli un beidzot normāli strādāsim, kā likums un Kārtības rullis to nosaka... bet nevajag izmantot spēka metodes. Jo es vēlreiz saku - es neņemos spriest, ko jūs darīsit, kad visa opozīcija aizies prom. Protams, jūs varēsit tāpat kā pagājušajā gadā par budžeta apspriešanu teikt: tā ir demokrātijas uzvara! Tikai patiešām tad jūs varēsit šinī demokrātijā dzīvot.

Protams, es varu piekrist Čevera kungam, ka policija šodien neatbrauks. Es tā arī ceru, jo viņi svētkus svin. Protams, tanī laikā opozīcija pagūs aizbēgt uz Baltkrieviju, varbūt tur Lukašenko vai kāds cits pieņems viņus, un tad varēs atkal iesniegt, tikai tad viņi iesniegs protestu par demokrātiju Latvijā. Cik tālu mēs tā iesim?

Un tādēļ es aicinu Prezidiju beidzot palikt nopietnam, likt šo jautājumu uz balsojumu un pēc tam, es uzskatu, ir jāizbeidz šodienas sēde. Rīt kādos pulksten 11.00 mēs mierīgi sāksim sēdi, un es aicinu kolēģus arī... Būs piedāvājumi nolemt, kurā dienā mēs turpināsim šo jautājumu. Un izbeigsim šo spēka politiku! Un arī, Šķēles kungs, es nedomāju, ka Frakciju padomē panāktais rezultāts ir demokrātija. Es vienkārši uzskatu, ka šāda "roku izgriešana" Latvijas parlamentam ir apkaunojums. Ja jūs taisāties iet Kārļa Ulmaņa pēdās, tad, protams, tas nav labākais piemērs Latvijai.

Un tādēļ es vēlreiz aicinu Saeimu nopietni pārdomāt. Ja mēs gribam tuvākajos gados izbeigt Latvijā demokrātiju... protams, tas ir ļoti pretīgi, un žurnālisti var uzrakstīt, ka Latvijas demokrātija ir ļoti pretīga... un ja vajag kaut kādu mazu alternatīvu režīmu, tad mēs to arī dabūsim, tikai šodien atklāti ņirgāties parlamentam sejā - to nevajag darīt! Nu tad savāciet mūs naktī mājās, un būs miers. Atnāks vairākums deputātu un teiks: "Pârējo nav, un mēs nobalsosim tā, kā vajag!" Bet tas ir demokrātijas pārkāpums, un es domāju, ka kolhoza priekšsēdētājs Lukašenko to pašu ir risinājis un darījis.

Un tādēļ es lūdzu kolēģus un Prezidiju vēlreiz - nobalsosim, nepārkāpjot Kārtības rulli, kā mēs to piedāvājām. Pēc tam var risināt tālāk jautājumu. Bet es vēlreiz aicinu, ka šodien pats loģiskākais būtu pārtraukt sēdi, jo visi ir nokļuvuši konfrontācijā, tāpēc turpināt šo konfrontējošos momentus nav nekādas jēgas. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Uz nedēļu pārtraukt sēdi!")

Sēdes vadītājs. Ir viens iesniegums: "Protestēju pret deputāta Ozoliņa apgalvojumu 5.decembra ārkārtas sēdē, ka esmu balsojis par klātneesošu personu. Andris Tomašūns".

Turpināsim debates. Runās Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man arī ar lielu nožēlu jāsaka, ka es nevaru piedalīties policijas svētkos, kur es biju ielūgts. Tā ka nekā nevar darīt.

Tālāk. Šie pievilktie "papildspēki" manī neko citu nevar izraisīt, kā vien dziļu humoru. Jo rēķiniet matemātiski, cienītie "papildspēku" pievilcēji! Vienalga jums nesanāks! Vai jūs to tiešām matemātiski neprotat izrēķināt?

Tagad par ko ir runa? Runa ir par paņēmieniem, ar kādiem par katru cenu caur adatas aci vēlas izvilkt savu aksiomu. Aksiomu vēlas izvilkt! Tātad negrozāmu, it kā acīm redzamu patiesību. Lūk, par ko šeit ir runa! Vairākkārt ir mainīta koncepcija. Man liekas, ka katrs no jums, kam ir sava galva uz pleciem, vismaz domājoša, šo lietu saprot tā, ka ne jau rajonu padomju likvidācija ir tas "atslēgas" jautājums šajā reformā. Jūs to labi saprotat. Bet jūs tieši to gribat tagad panākt - pakārtota jautājuma atrisināšanu, kurš neatrisina pašu reformu. Man liekas, ka katrs, kas kaut ko jēdz no šīs reformas, šeit atnāks un pateiks to pašu.

Tātad par ko ir runa? Par to, kā šeit tas viss tiek pasniegts. Un te jau nav runa par šo koncepciju. Te ir runa par daudzām citām koncepcijām. Un nevajag šeit uzsvērt, ka kāds grib kaut ko destabilizēt vai nodarboties ar obstrukciju. Atvainojiet, lūdzu!

Ne velti es aizgāju uz Augstāko padomi strādāt, lai gan toreiz man politiski daudz ērtāk būtu bijis palikt Pilsoņu kongresā. Pilsoņu kongresā bija daudz ērtāk sēdēt 1990.gadā, ja jūs kāds atceraties vēsturi. Bet mēs daži izvēlējāmies tos triecienus saņemt Augstākajā padomē no abām pusēm - no interfrontes dabūt triecienu un no Pilsoņu kongresa radikālā spārna. Tāpēc, ka kādam bija jādarbojas. Un tāpēc nevajag runāt, ka mēs, Seiles kundze vai es, taisām te kaut kādu obstrukciju. Tas ir vienkārši smieklīgi! Bet man šādi lēti, viltīgi paņēmieni nav bijuši un nebūs pieņemami.

Un vai jūs tiešām nevarat saprast? Labi, uzspiedīsim tagad sēdes turpināšanu. Sēde turpināsies, bet kāda jums ir garantija, ka, balsojot par galīgo variantu, būs kvorums? Kurš šeit var atnākt tribīnē un pateikt, ka šī garantija būs? Kurš no jums to var izdarīt? Neviens! Jūs labi zināt, ka viņa var nebūt.

Labi, mēs esam sēdējuši arī pa naktīm un balsojuši. Nekāda vaina! Labi, strādāsim līdz pirmajam infarktam! Vai līdz pirmajam infarktam pozīcijā vai opozīcijā. Mēs to varam sadalīt. Bet, ja jūs gribat šādu cirku tālāk - lūdzu, turpināsim! Bet, ja mēs nepratīsim vienoties šinī jautājumā... Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvāja kompromisa variantu. Diez vai tas tika uzklausīts. Paskatīsimies, kas notiks, apspriežot pašu likumprojektu! Lūdzu, mēs varam tagad tālāk strādāt, bet tikai man nepatīk stils. Un nemeklēsim te kaut kādus vainīgos un nesāksim te draudēt ar kaut kādām ārkārtas vēlēšanām. Lūdzu! Jūs domājat, ka te briesmīgi kāds baidās no ārkārtas vēlēšanām? Nemaz es nebaidos no viņām, un es domāju, ka arī ļoti daudzi citi vispār ar smaidu uz šādiem draudiem skatās. Tie ir tādi lēti "gâjieni". Tikpat lēti, ka, lūk, no valdošās frakcijas tik un tik deputātiem būtu jāaiziet, un tad tā frakcija kļūtu labāka. Tā frakcija kļūtu drebelīgāka. Drebelīgāka! Visas Vecās pasaules partijas ir pierādījušas, ka katras partijas iekšienē ir vairāki novirzieni, ir šīs iekšējās pārrunas... Un nevis šāda stila rīcība - savu patiesību par katru cenu ar dūri šeit pierādīt. Un tas, ka jūs atvedāt uz šejieni Marjašas kundzi, kuru es visu dienu šodien neredzēju... nu atvainojiet, tas ir ierakstāms kā milzīgs joks. Tas ir tiešām ierakstāms kā patiess joks. Paldies. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Uz kāda pamata man nedod vārdu?...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 77 deputāti. Paldies.

Cienījamie kolēģi, es gribu jūs aicināt ieklausīties tajā apstāklī, ka līdz šim 6.Saeimas laikā visas izteiktās pretenzijas un priekšlikumus par to, ka balsošanas rezultāti ir apstrīdami, mēs esam izskatījuši kā patstāvīgos priekšlikumus, un, ja Saeimas vairākums tam ir piekritis, tad šo pārbalsošanu mēs esam izdarījuši. Attiecībā uz pēdējo iesniegumu, kuru iesniedza pieci deputāti - Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Lujāns un Bartaševičs - , es kā sēdes vadītājs rīkojos tieši tāpat. Te nav nekāda izņēmuma, jo arī pirms šo piecu deputātu iesnieguma bija vēl viens iesniegums, kuru bija parakstījuši deputāti Čerāns, Kostanda, Mauliņš, Grīnbergs un Kazāks. To mēs izskatījām tieši tādā pašā kārtībā. Tā kā Saeimas atbalstu šis iesniegums neguva, pārbalsošana netika izdarīta. Es gribu rīkoties ar pēdējo piecu deputātu iesniegumu tikai un vienīgi tieši tādā pašā veidā. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus vēlreiz izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz izdarīt pārbalsošanu par likumprojekta preambulu. Un, ja tāds lēmums ar Saeimas balsu vairākumu tiks pieņemts, tad varat nešaubīties, ka šī pārbalsošana tiks izdarīta. Bet pagaidām Saeima par pārbalsošanu nav lēmusi.

Es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu - izdarīt pārbalsošanu par likumprojekta preambulu. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Saeimas akcepts ar 54 balsīm "par", 2 - pret un 2 - atturoties pārbalsošanai ir pieņemts. Tādēļ izdarīsim tagad pārbalsošanu par likumprojekta preambulu. Lūdzu zvanu! Atgādinu, godājamie kolēģi, ka atbildīgā komisija bija ierosinājusi izteikt likumprojekta preambulu šādā redakcijā. Lasu tās pilnu tekstu: "Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 199.nr šādus grozījumus...". Par šo preambulu mums tad arī radās visi strīdi. Tagad ir Saeimas akcepts šo preambulu pārbalsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo preambulas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 7. Preambula iesniegtajā redakcijā ir pieņemta.

Lūdzu! Komisijas vārdā Lagzdiņa kungs. Turpināsim!

J.Lagzdiņš ("Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! 6.priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina grozīt spēkā esošā Vēlēšanu likuma 8.pantu tādējādi, lai dotu tiesības tikt ievēlētiem domēs (padomēs) arī nepilsoņiem. Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Deputāti pieprasa balsojumu par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt likuma 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar grozījumu 8.pantā, izslēdzot pirmajā daļā vārdus "pastāvīgā darbā". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums ir par 9.pantu, kurā ir uzskaitīti ierobežojumi, kādi jāievēro, izvirzot deputātu kandidātus. Deputāts Bartaševičs ierosina no 9.panta izslēgt 5., 6. un 7.punktu, līdz ar to samazinot ierobežojumu loku. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Balsot pa daļām!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs ierosina balsot par šiem labojumiem, kas iesniegti par 9.pantu, pa daļām. Vai deputāti tam piekrīt? Jāliek jautājums uz balsošanu. Vai mēs balsosim pa daļām? Vai ir vajadzīgs Saeimas akcepts? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Golubova priekšlikumu - balsot par iesniegtajiem priekšlikumiem pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 49, atturas - 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par priekšlikumiem kopumā. Vai kāds pieprasa balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izslēgt 9.panta 5., 6. un 7.punktu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - 9.pantā izslēgt 5., 6. un 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 51, atturas - 5. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta 6.punktu šādā redakcijā: "6) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu balsot par šo pantu un balsot par iepriekšējo redakciju. Jo - paskaidrojiet, lūdzu, uz kāda pamata ir mainīts teksts un ir izņemti ārā tāda ranga darbinieki kā visu šo drošības komiteju, PSRS Aizsardzības ministrijas darbinieki, tie vispār kā tādi ir izņemti ārā. Starp citu, ļoti daudzi šie darbinieki nemaz neskaitījās Drošības komitejā, bet PSRS Aizsardzības ministrijā. Galvenā izlūkošanas pārvalde. Lūk, tālāk nezin kāpēc viss, kas saistīts ar iestāžu rezidentiem, ar konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, kuri apkalpo Drošības komiteju... tos nu mēs tagad visus ļoti mīļi esam ielikuši atļautajos sarakstos. Tāpēc es aicinu tomēr noraidīt šo komisijas pieņemto punktu un atjaunot iepriekšējo tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vispirms par atbildīgās komisijas iesniegto 9.panta 6.punkta redakciju. Ja tā netiks pieņemta, tad paliks spēkā pirmajā lasījumā esošā redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 6. Atbildīgās komisijas redakcija šajā panta daļā netiek pieņemta.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ietvēra šajā likumprojektā šo priekšlikumu ne jau tādēļ, ka... Godātie kolēģi, tādā gadījumā es nezinu, vai mēs vispār varam likumprojektu izskatīt, jo tikai tādēļ atbildīgā komisija šādu priekšlikumu ielika... ne jau tādēļ, lai atbalstītu vai neatbalstītu kaut kādus štata vai ārštata čekistus, bet, pirmkārt, tādēļ, ka šāds priekšlikums ir Saeimas vēlēšanu likumā, par šādu priekšlikumu jau tika nobalsots trešajā lasījumā, atbalstot Aigaru Jirgenu, "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu, kurš ierosināja šādu priekšlikumu 22. pantā, kurā ir runa par to, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai apliecinātu sadarbību ar Latvijas PSR un PSRS Drošības komiteju. Tagad mēs atstājam veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kā jau te aizrādīja, balsojums par šo priekšlikumu un panta daļu ir izdarīts. Mums ir jāturpina un jāizskata nākamos...

J.Lagzdiņš. Nākamais - 10. priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina papildināt 10. pantā tekstu pēc vārda "tiesnešus" ar vārdu "policistus". Šis priekšlikums ir noraidīts. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Noņemam!")

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc šo priekšlikumu. Paldies.

J.Lagzdiņš. 11. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdus "no valsts dienesta" ar vārdiem "no obligātā militārā dienesta". Šis priekšlikums būtu jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - aizstāt 10. panta pirmajā daļā šos vārdus? Un tālāk kā tekstā. Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums nav balsojams, jo Juridiskais birojs nav ieteicis konkrētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atsaukts.

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izteikto priekšlikumu izslēgt likumprojekta 3. pantu? Piekrīt. Pieņemts... (Starpsauciens: "Balsojam!") Prasa balsošanu. Atvainojiet... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 17. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 3. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15. priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt likumprojekta 4. pantu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai frakcijas pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu izslēgt likumprojekta 4. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Man jāatvainojas frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātiem, jo, sastādot tabulu... tabula bija jāizveido ļoti īsā laika periodā un... Nākamais ir 16. priekšlikums, kurš pēc būtības ir atbildīgās komisijas un ir analogs "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumam, proti, arī atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 4. pantu. Es vēlreiz atvainojos frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātiem. Viņu priekšlikums pēc būtības ir pieņemts, tādēļ es aicinu atbalstīt arī atbildīgās komisijas priekšlikumu nr. 16 un izslēgt 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? (Starpsauciens no zāles: "Nav balsojams.") Ir kolēģi, kas uzskata, ka nav veicams balsojums, un ir kolēģi, kas pieprasa balsojumu... kā Kostandas kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Deputāts Lagzdiņš pieprasa balsojumu, jo nav analoģisku priekšlikumu. Godātie kolēģi, paskatieties, ir savādākā redakcijā formulēts atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir savādākā redakcijā. Tas pēc būtības ir analogs, bet formulēts savādāk. Tādēļ es pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! 17. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likuma 16. panta piekto daļu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18. priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai frakcija pieprasa balsojumu? Neprasa. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā likumprojekta 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par likumprojekta 5. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu pantu (tātad 9. pantu) un papildināt 17. pantu ar jaunu 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt pantu ar jaunu 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt līdzšinējā 17. panta 3. daļu par 4. daļu un papildināt to pēc vārda "apliecības" ar vārdiem "notariāli apliecināts". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šim priekšlikumam ir arī otrā daļa. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt līdzšinējo 4., 5., 6. un 7. daļu attiecīgi par 5., 6., 7. un 8. daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu izslēgt likumprojekta 6. pantu... Es atvainojos. Šis priekšlikums ir pieņemts. Es atvainojos, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogs ir arī 23. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 24. priekšlikums. Šis priekšlikums, kolēģi deputāti, attiecas uz tā saucamo Vidavska problēmu, kas daudzkārt ir aprakstīta presē. Tautas saskaņas partijas deputātu grupa ierosina 22. panta 3. daļas pirmo teikumu izteikt precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu pieņēma, noraidot šā priekšlikuma otro daļu, proti, to, kas attiecas uz 22. panta 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - pieņemt Tautas saskaņas partijas deputātu grupas priekšlikumu izteikt 22. panta 3. daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā un vienlaicīgi noraidīt priekšlikumu izteikt 22. panta 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā? (No zāles deputāts A.Golubovs: "Balsot par 4.daļu.") Deputāts Golubovs pieprasa balsot par 22. panta 4. daļu. Lūdzu zvanu! Čerāna kungs vēlējās runāt... (No zāles deputāts K.Čerāns: "Par 3.daļu.") Vēl par 3. daļu? Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Lagzdiņa kungs minēja to situāciju, ka šo grozījumu būtība ir, ka no 22.panta otrās daļas 1.punkta... Tātad 22.panta otrās daļas 1.punkts paredz tos gadījumus, kuros komisija var izdarīt grozījumus iesniegtajos vēlēšanu sarakstos, un te starp šiem punktiem ir arī prasības, ka vēlēšanu komisija var svītrot kandidātus tajos gadījumos, ja kandidāti neatbilst šā likuma 8.panta prasībām, un var svītrot arī tajā gadījumā, ja uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi. Man ir jautājums. Ja mēs tagad šos izsvītrojam, pieņemot šo priekšlikumu, kāpēc mums tādā gadījumā vispār šos ierobežojumus tur rakstīt, ja faktiski mēs noņemam nost mehānismu, kādā veidā šos ierobežojumus varētu efektīvi kontrolēt? Tad iznāk, ka mēs atkal likumā veidojam galīgu "butaforiju". Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti par to runāt nevēlas. Čerāna kungs ierosina balsot par Tautas saskaņas partijas deputātu grupas priekšlikumu - izteikt jaunā redakcijā 22.panta trešās daļas pirmo teikumu. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi, bet Čerāna kungs ierosina noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 21, atturas - 3. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Deputāts Golubovs lūdz balsot par priekšlikumu par 22.panta ceturto daļu, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu un izdarīt grozījumu likuma 23.pantā, aizstājot vārdus "oficiālā izdevumā" ar vārdiem "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta trešajā daļā vārdu "jâpublicē" un aizstāt skaitli 10 ar skaitli 5.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 24.panta ceturtās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 24.panta piektās daļas pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 25.pantu ar ceturto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt 25.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, atbildīgā komisija ierosina izslēgt 28.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 29.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 29.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt likumprojekta 7.pantu. Priekšlikums noraidīts to pašu apstākļu dēļ, par kuriem mēs tik daudz esam runājuši.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt grozījumu 39.pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 44. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Mums, Lagzdiņa kungs, vēl 36.priekšlikums nav izskatīts. Par 42. pantu.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos... Jā...

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 42.pantu. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 44. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret iesniegto 44. panta trešās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Diezgan daudz priekšlikumu, kolēģi deputāti, ir par pārejas noteikumiem.

Pirmais ir 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt pārejas noteikumu 3. punktā skaitli "4" ar skaitli "6".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 39. priekšlikums. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izteikt pārejas noteikumu 6.punktu tādā redakcijā, kas dotu tiesības darboties esošajām rajonu padomēm vēl vairāk nekā četrus gadus, tas ir, līdz 2001. gadam. Atbildīgā komisija ļoti ilgi par šo problēmu diskutēja un atbalstīja to viedokli, ka esošajām rajonu padomēm būtu jādarbojas īsāku laiku, jo, kā mūs informēja valdības pārstāvji, premjerministrs un atbildīgais ministrs Anatolijs Gorbunovs, kura pārziņā ir pašvaldības un pašvaldību reformas jautājumi, tad var sagatavot vajadzīgos likumprojektus, ar kuru palīdzību varētu gan reformēt rajonu pašvaldības, gan arī iesniegt Saeimā izskatīšanai likumu par administratīvi teritoriālajām reformām daudz īsākā laika periodā. Atbildīgā komisija, vēlēdamās, lai šī reforma tiktu veikta pēc iespējas īsākā laika periodā, noraidīja "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kurš paredz četrkārtīgi vai pieckārtīgi paildzināt reformas, kuras mums tik ļoti ir nepieciešamas.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvibai").

Es gribu paskaidrot, ka ir tieši otrādi. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iestājas par reformu un ir savā partijas augstākajā forumā paziņojusi, ka mēs atbalstām pašvaldību reformu, kurā ir ielikti iekšā šie mērķi, atbalstām šo koncepciju, kas ir valdībā sagatavota un nodota apspriešanai šā gada augustā. Un tieši tāpēc, ka mēs runājam par šo reformu, bet īstenībā daudzi darām kaut ko citu, mēs piedāvājam tieši to, kas ir loģiski izpildāms un nav izpildāms ar vienu rokas vēzienu. Daudzi iedomājas, ka var izlabot likumu un ka ar to būtībā viss ir kārtībā. Likums tikai nosaka kārtību, kā šī lieta var darboties. Un tieši tāpēc mēs, reāli skatoties uz to, ka šā gada laikā, vasarā, tika pieņemtas vairākas izmaiņas likumos, lai varētu šo pašvaldību reformu uzsākt un sākt to darbināt... un ir runa tieši par administratīvi teritoriālo reformu. Tas tika Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdarīts, lai varētu valdībai būt rokas brīvākas, lai nebūtu Saeimai jāpieņem šis lēmums un lai varētu pati valdība, Ministru kabinets šo lēmumu pieņemt. Diemžēl pa visu šo laiku... nē, nekas būtībā nav izdarīts. Tas veicina to, ka... būtībā tas ir tikai darīšanas pēc, bet likumu izmaiņās... bet neķerties lietai pie pašām saknēm klāt.

Tāpēc mēs, loģiski, redzam, ka, nosakot kaut kādu citu īsāku termiņu, mēs šā vai tā nonāksim pie tā, ka šis termiņš atkal un atkal būs jāpagarina, bet pie reformas mēs klāt neķersimies, ja mums nebūs šīs iekšējās gribas. Neviens papīrs vai uz papīra uzrakstīts datums nevar piespiest cilvēku darboties, ja viņam nav šīs gribas. Un tāpēc vispirms ir vajadzīga šī griba šo reformu uzsākt.

Un tāpēc mūsu priekšlikumā ir noteikts, ka ir jābūt šai reformai, administratīvi teritoriālajai reformai, kas arī pateiks, kāda būs tālākā pašvaldību teritoriālās attīstības koncepcija, kā tālāk attīstīsies šo pašvaldību attiecības, būs vai nebūs vajadzīgas vairāku līmeņu pašvaldības. Bet, ja šis termiņš paliktu nenoteikts, tad būtu vēl sliktāk. Šis termiņš, ko mēs pagarinām šīm rajonu padomēm, nedrīkst pāriet pāri kārtējām vēlēšanām, kas ir noteiktas pēc četriem gadiem. Un šis priekšlikums ir atbalstāms, jo tas vienlaikus parāda gan šo ātro ceļu - tad ir jāpieņem šis likums - , gan arī to, ka, pieņemot šo likumu, mēs vienalga nevarēsim visās vietās uzreiz veikt šo rajonu likvidāciju jeb pāriešanu uz apriņķiem, par ko mēs te šobrīd sākam runāt. Vismaz vakar par to runājām, par apriņķiem.

Pārējā kārtība, kādā var notikt šīs ārkārtas vēlēšanas, ir atrunāta 6.¹ punktā, kurā mēs paskaidrojam, ka vispirms, protams... ja mainās vietējās pašvaldības, tas ir, pirmā līmeņa pašvaldības, pagastu un pilsētu pašvaldības, saplūst kopā vai daļēji saplūst kopā, tādā gadījumā ir mainījusies šīs jaunās pašvaldības teritorija un noteikti mainās arī to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo attiecīgajā jaunajā pašvaldībā. Loģiski, ka šī jaunā pašvaldība nevar tagad gaidīt kādus trīs gadus, kamēr būs kārtējās vēlēšanas... ar savu lielo domju sastāvu... Un mēs runājam šeit par ekonomiju, bet kur šeit ekonomija parādās? Šis - tieši otrādi - ir ceļš uz līdzekļu izsaimniekošanu. Es runāju par pagastu un pilsētu pašvaldībām. Tāpēc arī mēs piedāvājam: ja iedzīvotāju skaits šo vietējo pašvaldību, pagastu saplūšanas gadījumā mainās par 25%, tādā gadījumā ir izsludināmas šīs ārkārtas vēlēšanas. Ārkārtas vēlēšanas nav izsludināmas tad, ja termiņš līdz kārtējām vēlēšanām ir palicis mazāks nekā 15 mēneši. Tas arī ir noteikts citā likumā, šie 15 mēneši ir minēti. Ar šo mēs dodam iespēju šīm vietējām pašvaldībām, kuras var apvienoties jau rīt, parīt un arī pēc jaunām vēlēšanām, kas notiks martā, maijā... Piemēram, divas pašvaldības apvienojas, - un vai tad viņiem visus atlikušos četrus gadus pastāvēs šajā teritorijā apvienotā dome vai apvienotā padome? Darbosies 30 cilvēki, kā vietā var darboties 15 cilvēki. Es domāju, ka tas ir ļoti pragmatisks, konstruktīvs piedāvājums no mūsu partijas puses. Un tas pats ir sakāms, runājot arī par rajoniem.

Tā ka es piedāvātu mūsu priekšlikumu pieņemt, jo tieši šis priekšlikums nevis bremzē reformu, kā dažs labs mēģina to tulkot, bet - tieši otrādi - dod iespēju šai reformai normāli attīstīties no apakšas, un Saeima to kontrolē un regulē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mēs visu vakaru pārkāpām tautas tiesības un tagad mēs nokļūstam līdz galējai robežai. Mēs tātad vai nu par gadu gribam pagarināt šo domju un padomju darbību, vai četrus gadus... Un tagad iedomāsimies, ko mēs gribam panākt. Patiešām, tad jau būtu jāpiekrīt Bojāra kungam. Kur ir demokrātija? Ja tās nav, tad patiešām jānāk uz Saeimu ar mietiem. Jo šodien politiskā situācija ir mainījusies. Saeimā šodien atrodas kolēģi no "Latvijai", "Tautai un taisnībai", kuri nav pārstāvēti municipalitāšu līmenī. Tātad mēs viņiem šīs tiesības liegsim. Tāpat mēs tās liegsim sociāldemokrātiem (kaut vai Ādamsona personā); viņi šeit ir daļēji pārstāvēti, bet municipalitātēs viņi lielākoties nav pārstāvēti. Līdz ar to mēs izraisīsim tautas sašutumu par to, ka tās domes un rajonu padomes, kas ir korumpējušās, kas, neievērojot tautas intereses, saglabā savas tiesības... Žēl, ka šinī gadījumā arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir pakļāvusies šim spiedienam. Protams, es saprotu, ka jums ir koalīcijas rajonu domēs un vairākums atsevišķās vietās. Bet nevajadzēja baidīties. Vajadzēja atklāti iet pie tautas, lai tauta balso par tiem kandidātiem, kas municipalitātēs ieņems vietas. Protams, iztaisot ierobežojumus, pastiprinot... vai arī ierobežojumu līmeni, kā bija iepriekš... Mēs tātad nokļūstam pie paradoksālas situācijas. Tagad mēs pagarināsim domju darbību. Es uzskatu, ka šie priekšlikumi ir šā projekta augstākais kalngals, un es frakcijas vārdā paziņoju, ka mēs nepiedalīsimies tālāk nevienā balsojumā, jo visus šos pārkāpumus, kas visa šā vakara laikā notika... mēs nevaram atbalstīt šādus lēmumus, kas ir prettautiski un prettiesiski. Un patiešām šis likums, ja rīt Ulmaņa kungs to izsludinās, būs jādod uz jauno Satversmes tiesu, lai tiktu pielīdzināts normālām Satversmes normām. Šis likums ir Satversmes pārkāpums, un es aicinu deputātus šīs normas neatbalstīt un šo likumu vispār neatbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Draugi Saeimā! Papriekš paldies, Čepāņa kungs, ka šoreiz jūs mani redzējāt. Beidzamo reizi jūs nolēmāt mani neredzēt. Problēma ir šitāda. Latvija nav pazudusi pasaulē. Un tas, ko mēs šodien darām, - tas arī neizzudīs no mūsu vēstures. Un šitie sapņi, ka mēs ieiesim Eiropā! Ja mēs rīkojamies tā, kā mēs esam rīkojušies beidzamajās divās dienās, lai samazinātu demokrātiju laukos un lai to smagi samazinātu Saeimā, tad mēs, draugi, tur nekur netiksim. Jo Eiropas savienība it kā atbalsta demokrātiju. Un, kad publicētajās stenogrammās būs lasāms tas, ko mēs šodien esam darījuši, un kad tautā aizies apraksti par to, kā mēs lemjam, un kad tautā aizies stāsti... ka situācija nepatīk... ka premjers paņem puišus un ieved blakus istabā un pastāsta, kā būs... kad tautā aizies stāsti, ka premjers nāk pie Saeimas un saka, ka viņš izpildīs Saeimas vēlēšanās un pildīs solījumus, bet tad uztaisa pats savu programmu, kas ir pilnīgi, diametrāli pretēja... Mēs tur, kur mēs, kā mēs it kā sakām, gribam iet, nekad netiksim. Šķēles kungs un Kiršteina kungs mūs neved uz Eiropu. Un tad rodas jautājums - kurp tad viņi mūs ved? Mēs redzam, ka mazās skolas tiek iznīcinātas, mēs redzam, ka pensijas tiek niecīgi palielinātas, bet ne atbilstoši inflācijas lielumam; mēs redzam, ka darbi tiek iznīcināti, mēs redzam, ka top lielāki nodokļi attiecībā uz zemi, mēs redzam, ka mūsu lauksaimnieki nespēs attiecībā pret Lietuvu, bet mēs tomēr to forsējam. Un ja mēs drusku padomājam... kurp tad tas viss ved? Es pievienojos Lujāna kungam. Mums par šito uzspiesto divu dienu "brīnumu", ko gan izplānoja jau 23.oktobrī... Saprotiet, cik tālu Šķēles kungs ir domājis uz priekšu, cik tālu viņš mūs ir mānījis, ka mēs esam šito likumu agrāk skatījuši, un tad padomāsim, ko mēs vēl varam darīt. Es tā skatos un skaitu, ka tur viņiem nav tās 50 balsis.

Es pievienojos Lujāna kungam un lūdzu arī jūs citus pievienoties, neiztaisīt šito kaunu, ko mēs tagad taisāmies taisīt. Nebalsosim, ja? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt likuma pārejas noteikumu 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Līdz ar to, godātie kolēģi, jānoraida ir arī nākamais priekšlikums, kuru arī atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Es gribētu tomēr jūs informēt, ka to jautājumu, kā darbosies līdzšinējās pagastu un pilsētu domes (padomes) gadījumos, ja tās tiks apvienotas, - to reglamentēs īpašs likums, un šobrīd jau arī atsevišķas normas Vēlēšanu likumā to reglamentē. Tās idejas, kas ir ieliktas frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumā, ir labas. Tās ir atbalstāmas, bet tās būtu jāliek speciālajā likumā, ko valdība izstrādā. Tādēļ priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? (Starpsauciens: "Ir iebildumi. Jābalso!") Ir iebildumi. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar 6.¹ punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi četru deputātu priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā: "1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim." Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi deputāta Jāņa Kalviņa priekšlikumu, kurš uzdod Ministru kabinetam iesniegt līdz nākamā gada 1.jūlijam likumprojektu, kas paredz reformēt rajonu pašvaldības. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vienlaikus atbildīgā komisija noraidīja deputāta Čerāna priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu. Redakciju jūs, godātie kolēģi, jau esat izanalizējuši. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka darbojas Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un līdz ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku šie noteikumi, un tādēļ būtu jāpieņem 45.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, ir vēl 46.priekšlikums, kurš nav numurēts, tās ir pēdējās divas rindiņas tabulā. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums noteikt, ka šis likums stājas spēkā 1996.gada 7.decembrī. Atbildīgās komisijas variantā tas ir ierosināts. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 1996.gada 7.decembrī. Lūdzu rezultātu! Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Pārtraukums līdz pulksten 21.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, desmit minūtes ir pagājušas. Pārtraukums beidzies. Lūdzu, ieņemsim vietas zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti. Godātie kolēģi, debates par apspriežamo jautājumu ir beigušās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu - noteikt pārejas noteikumos, ka likums stājas spēkā 1996.gada 7.decembrī. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Balsošanā piedalījušies tikai 46 deputāti.

Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ilmārs Bišers, Vladilens Dozorcevs, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs (zālē), Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš (zālē), Normunds Pēterkops (zālē), Aleksandrs Pētersons, Andris Rubins (zālē), Jānis Rubulis, Juris Sinka (zālē), Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņoju ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz 6.decembrim pulksten 9.00. Paldies.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo

vēlēšanu komisiju"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1620, 1705, 1705-a. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 1.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(2.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1639.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 8.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 8.lpp.

- dep. K.Čerāns - 10.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 13.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 13.lpp.

Par procedūru - dep. A.Panteļējevs - 15.lpp.

- dep. M.Lujāns - 15.lpp.

- dep. K.Čerāns - 16.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 16.lpp.

- dep. Z.Čevers - 17.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 18.lpp.

- dep. K.Čerāns - 18.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 19.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 19.lpp.

- dep.J.Mauliņš - 20.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 20.lpp.

- dep. P.Tabūns - 20.lpp.

- dep. J.Sinka - 21.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 21.lpp.

- dep. M.Lujāns - 21.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 22.lpp.

- dep. Z.Čevers - 23.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 23.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem

- dep. K.Čerāns - 24.lpp.

Par procedūru

- dep. M.Lujāns - 25.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 26.lpp.

- dep. A.Rubīns - 26.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 27.lpp.

- dep. Z.Čevers - 28.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 28.lpp.

- dep. M.Lujāns - 29.lpp.

- dep. J.Dobelis - 31.lpp.

- 35.lpp.

- dep. K.Čerāns - 41.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 45.lpp.

- dep. M.Lujāns - 47.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 48.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra biedre

J.Kušnere - 51.lpp.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu 5.decembra Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Imants Daudišs... ir zālē, Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ādolfs Ločmelis, Ruta Marjaša, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms izskatām darba kārtību, ir jāizskata divi iesniegumi no deputātiem, kuri saņemti Saeimas Prezidijā. Pirmais ir ar desmit deputātu parakstiem. Viņi lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 5.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā (sēdes sākums pulksten 17.30) un darba kārtībā iekļautos jautājumus nr.1, 3., 4., 5. un 9. izskatīt 12.decembra Saeimas sēdē. "Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt?

Kārlis Čerāns vēlas. Lūdzu! Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ir vairāki iemesli, kāpēc es domāju, ka šo atbilžu pārcelšana uz 12.decembra sēdi nebūtu pieļaujama.

Pirmais iemesls ir tas, ka viena daļa no šiem jautājumiem jau faktiski tika uzdota pirms divām nedēļām, bet viņi netika izskatīti pagājušās nedēļas sēdē tāpēc, ka pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūguma deputāti nobalsoja šādu sēdi nesasaukt. Un tagad, ja šie jautājumi netiek atbildēti arī šoreiz, tad viņi paliek faktiski neatbildēti jau trīs nedēļas.

Otrs iemesls ir tas, ka tagad mums jau no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ir saņemts iesniegums 12.decembra pirmajā sēdē iekļaut likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" izskatīšanu otrajā lasījumā. Pie tam ir pilnīgi skaidrs, ka ar likumprojektu par valsts budžetu mums neizdosies tikt galā līdz šiem pulksten 17.30, un, ja vēl būs jāskata šie jautājumi, tad tie mums būs šai darba kārtībai vēl papildu apgrūtinājums. Un, ja gadījumā šeit nevar ierasties personīgi Krištopana kungs, tad, neapšaubāmi, Ministru kabinetā ir citi cilvēki, kas to varētu darīt Ministru kabineta vārdā. Es domāju, ka tāpēc šeit nevajadzētu šos jautājumus un atbildes pārlikt uz nākamo sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš" - vēlas runāt "par".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, pavisam īsi sakarā ar Čerāna kunga neizpratni. Mūsu uzskaitītie jautājumi nevar tikt atbildēti šodien tāpēc, ka satiksmes ministrs ir devies uz Maskavu. Tas ir komandējums, pilnīgi oficiāla vizīte. Pagājušajā nedēļā tie nevarēja tikt atbildēti tāpēc, ka mēs šeit visi ļoti draudzīgi nobalsojām, ka pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz šodienu. Tā ka tas ir īstais iemesls.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu parakstīto iesniegumu - neizskatīt šodien darba kārtības 1., 3., 4., 5. un 9.jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 16, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Un otrs. To parakstījuši pieci deputāti: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 122.panta otro daļu, lūdzam papildināt 5.decembra sēdes darba kārtību ar atbildi uz steidzamu deputātu jautājumu, kas adresēts izglītības un zinātnes ministram Grīnblata kungam, kā 10.punktu." Tā kā mēs tikko esam vienojušies, ka piecus jautājumus mēs šodien neizskatīsim, tad viņš būs nevis 10., bet 5.punkts.

"Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt?

Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Man, protams, rada izbrīnu, ka sēdes priekšsēdētājs tikai tagad iedeva vārdu. Protams, es saprotu, ka, tāpat kā atsevišķiem citiem deputātiem, man var atņemt vārdu, bet man rada izbrīnu mūsu balsojums, ka mēs, tāpat kā padomju laikā, balsojam par trim priekšlikumiem uzreiz. Es varētu saprast, ka par pirmo notiek atsevišķs balsojums, par otro notiek atsevišķs balsojums un par trešo notiek atsevišķs, jo par otro balsojumu jāatbild Andrim Bērziņa kungam, kurš jau ir devis atbildi. Un te diez vai Krištopana kungs atbildēs.

Es varu saprast arī to, ka "Latvijas ceļš", šodien "spiež" uz Prezidiju, bet, piedodiet, visam ir jānotiek Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Par katru punktu ir paredzēts atsevišķs balsojums, nevis tā, ka viss iet kopā. Un tādēļ es tomēr aicinātu Prezidiju ievērot arī Kārtības rulli, pirms tas veic tālāko darbību. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Balso par vienu lēmumu...")

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, paskaidroju jums, ka, apspriežot jautājumu par tālāko virzību, šādos gadījumos viens deputāts var runāt "par" un viens - "pret". Divi par to jau uzstājās: viens - "par" un viens - "pret". Un jautājumu mēs kopā likām uz balsošanu. Deputāti pret to neiebilda. Lēmums ir pieņemts.

Vai pret piecu deputātu iesniegumu - iekļaut 5.punktu šīsdienas sēdes darba kārtībā kā steidzamu jautājumu, kas adresēts izglītības ministram, ir iebildumi deputātiem? Balsošana ir vajadzīga? Deputāti neiebilst. Balsošana nav vajadzīga.

Sāksim izskatīt valdības atbildes uz deputātu jautājumiem saskaņā ar mūsu balsojumu.

Jautājums nr.2. Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Golubova, Bekasova un Staša jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un labklājības ministram Makarova kungam par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobrī pieņemtajiem noteikumiem nr. 407 "Noteikumi par bezdarbnieka statusu".

Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Darba lietu valsts ministrs savlaicīgi ir iesniedzis rakstveida atbildi. Vienlaicīgi gribu minēt divus faktus.

Pirmkārt, faktu, ko publicēja visas Latvijas avīzes, par ANO piešķirto naudu latviešu valodas apguvei. Un, otrkārt, faktu par Bērziņa kunga 1992.gada 22.septembrī parakstīto rīkojumu, kas atļauj Valsts nodarbinātības dienestam no līdzekļiem, kas paredzēti bezdarbnieku pārkvalifikācijai, ja cilvēks nevar atrast darbu valodas nezināšanas dēļ, organizēt valodas apmācības kursus. Līdz ar to es uzskatu, ka Labklājības ministrija no savas puses ir izdarījusi visu, lai cilvēki zinātu valsts valodu un lai viņi būtu sociāli aizsargāti, slēdzot darba līgumus un strādājot konkrētās darbavietās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Bartaševičs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Bartaševičs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamais Makarova kungs! Savā atbildē Bērziņa kungs mēģina pierādīt, ka starp likuma par nodarbinātību 6.pantu - "Bezdarbnieka statuss" un Ministru kabineta "Noteikumiem par bezdarbnieka statusu" nav absolūti nekāda sakara, tāpēc šie noteikumi ir pieņemti uz likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" pamata. Ņemot vērā minēto, man rodas jautājums: kā rīkosies Valsts nodarbinātības dienesta darbinieks, ja pēc likuma "Par nodarbinātību" viņam būs jāpiešķir bezdarbnieka statuss cilvēkam, kurš nav ieguvis izglītību valsts valodā vai kurš nespēj uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību? Jo pēc noteikumiem viņam nav tiesību to darīt.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Bērziņa kungs gan norāda tikai to, ka, izmantojot likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" 14.panta 3.punktu, mēs neesam nonākuši pretrunā ar likumu par nodarbinātību.

Un tomēr es vēlētos atbildēt deputāta kungam. Šī norma ir vērsta vairāk uz cilvēka sociālo aizsardzību, jo, velti reģistrējot viņu kā bezdarbnieku tieši tāpēc, ka viņš nepārzina valsts valodu, un nespējot viņam piedāvāt darbu, veidojas pilnīgi nevajadzīga sociālā spriedze. Cilvēks ir apvainots, ka viņam nepiedāvā darbu, bet mēs nespējam viņam piedāvāt darbu tieši tādēļ, ka viņš nezina valsts valodu. Šī norma nav diskriminējoša. Viņa nav pretrunā ne ar vienu starptautisko konvenciju, bet viņa stimulēs cilvēku apgūt valsts valodu, izmantot tās iespējas, ko piedāvā šīs valsts likumdošana, ko piedāvā šīs valsts normatīvie akti. To skaitā arī Valsts nodarbinātības dienests, piedāvājot pārkvalificēšanās iespējas un valodas apguvi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu uzdots netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas ir sestais punkts - deputātu Krisberga, Sinkas, Ādamsona, Rubina un Stikuta jautājums ārlietu ministram Birkavam par pilnvarojumu Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem un darbiniekiem sniegt Latvijas Republikas amatpersonām vispusīgu atbalstu, atrodoties ārzemēs.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs atbild uz jautājumu. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij, godātā Saeima! Ārlietu ministrijas darbinieku un vēstniecību, pārstāvniecību un konsulātu ārzemēs tiešs darba pienākums ir sniegt pienācīgu atbalstu visām oficiālajām vizītēm un visiem izbraucieniem, arī pat tad, ja tie ir privāti, sākot no valsts augstākajām amatpersonām un beidzot ar Saeimas deputātiem. Protams, arī visiem pilsoņiem tiek sniegta palīdzība, ja tā ir vajadzīga.

Nelaime dažkārt ir tā, ka Ārlietu ministrija nesavlaicīgi uzzina vai netiek informēta, it īpaši par Saeimas deputātu vizītēm. Tomēr, ja kāds man zālē šeit pienāk klāt un saka, ka viņš dodas kaut kur vizītē uz ārzemēm, tad nekavējoties tiek dota informācija vēstniecībai par palīdzību, ja tā ir vajadzīga un ja deputāti ir pēc tās griezušies.

Katrā ziņā es gribētu tikai vienu - lai būtu regulāra precīza informācija par Saeimas braucieniem, par deputātiem, kuri piedalās šajos braucienos, jo bez šīs informācijas dažreiz gadās nepatīkami starpgadījumi. Tādi ir bijuši arī iepriekšējās Saeimas laikā, kad deputāts... es neminēšu vairs šo vārdu... Mēs bijām pilnīgi pārsteigti, kad viņš tur parādījās, jo vēstniecībai nebija nekādas informācijas. Varat droši paļauties, un, ja ir kādas sūdzības par laikā nesniegtu palīdzību vai nepilnīgu informāciju, es tās labprāt uzklausīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums - deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Zelgalvja jautājums finansu ministram, Ministru prezidentam A. Šķēlem par noslēgto līgumu ar firmu "Creown Agents".

Kurš no valdības locekļiem? Šķēles kungs ir iesniedzis Saeimas Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu izslēgt no darba kārtības jautājumu nr. 7 un nr. 8 valsts ieņēmumu valsts ministres Počas attaisnotas prombūtnes dēļ, tātad 7. un 8. darba kārtības jautājumu.

"Par" vai "pret" vēlas kāds runāt? Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Es nekādā ziņā nevaru piekrist šādam Šķēles iesniegumam. Jautājumi ir adresēti valdībai, šeit ir valdības galva - Ministru prezidents Šķēle, tāpēc kaut kāda aizbildināšanās ar to, ka kāda valsts ministra šeit nav klāt un ka līdz ar to nevar sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem, ir neargumentēta. Šeit ir Ministru prezidents Šķēle, lūdzu, nāciet šeit, nolasiet jūsu sastādīto atbildi, ko valdība šeit ir sagatavojusi un iesniegusi deputātiem, un, ja jūs neko papildus nevarat mutiski pateikt, tad atbildiet uz tiem diviem papildjautājumiem, kurus deputātiem ir tiesības uzdot. Un neizvairieties no atbildības.

Sēdes vadītājs. Vai "par" iesniegumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 16, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Jautājumi no darba kārtības tiek svītroti.

Sakarā ar to mums ir palicis tikai jautājums, kuru mēs nobalsojām papildus iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, - tā ir izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata atbilde uz steidzamu deputātu jautājumu.

Lūdzu, Grīnblata kungs! Vai jautājuma motivācijai kāds vēlas vārdu? Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Cienījamie valdības vīri! Valdība savā deklarācijā par vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem ir noteikusi izglītības attīstību. Es pasvītroju - attīstību! Lai to īstenotu, ir paredzēta valsts budžeta izdevumu noteikšana izglītībai pašreizējā posmā tādā līmenī, lai būtu iespējams nostiprināt un pilnveidot valsts finansēto izglītību.

Kārtējie grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā ir pilnīgā pretrunā ar šo deklarācijas punktu. Izmaiņas likumā - tieši pretēji! - liek finansēt izglītības iestādes gan vecākiem, gan skolām, ieskaitot pašu iegūtos līdzekļus valsts pamatbudžetā.

Tādēļ ir jautājumi izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam.

Pirmais. Kāds ir Saeimā iesniegtā Ministru kabineta likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" mērķis? Kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas atzinums?

Otrais. Kā šī likuma 63. un 65. pantā paredzētie grozījumi par pašieņēmumu rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu pamatbudžeta kontā ietekmēs izglītības iestāžu finansēšanas apjomu un līdzekļu izlietošanas efektivitāti?

Trešais. Vai šo izmaiņu rezultātā palielināsies vai samazināsies izglītības iestāžu patstāvība?

Ceturtais. Kādā pamatbudžeta kontā tiks ieskaitīti izglītības iestādes pašieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi? Kā notiks finansu pārraudzība, lai tie nesaplūstu ar valsts un pašvaldības piešķirtajiem budžeta līdzekļiem?

Piektais. Kāda veida finansēšanas līdzekļus atļauts ieskaitīt izglītības iestādes speciālajā budžeta kontā? Kāpēc valsts grib piespiest izglītības iestādes veikt pretlikumīgas finansiālās darbības? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Klātesošie! Jautājums, kas iesniegts man kā izglītības un zinātnes ministram, skar speciālo budžetu likvidēšanu. Tā ir valdības vispārīgā darbības līnija, kas neizriet tieši no izglītības vai izglītības finansēšanas kā tādas, bet no tā, ka bija ārkārtīgi liels šo speciālo budžetu skaits. Praktiski visi, izņemot apmēram 10 no tiem, ir likvidēti. Tātad šie grozījumi skar vispārējo kārtību.

Galvenais mērķis tātad bija atvieglot finansēšanas plānošanu, integrēt līdzekļus - gan valsts, gan pašvaldību piešķirtos, gan arī tos, kuri nāk maksas pakalpojumu veidā, un vēl citus ieņēmumus, un pakļaut tos vienai kontrolei. Tas nekādā ziņā nesamazina valsts piešķīrumus. Es gribu citēt iesniegto Izglītības likuma grozījumu 65.panta priekšpēdējo rindkopu: "Dotāciju apjoms no vispārējiem ieņēmumiem nav atkarīgs no pašu ieņēmumiem." Tātad uz tā pamata, ka kādai mācību vai izglītības iestādei ir lielāki pašieņēmumi par maksas pakalpojumiem, nevar tikt samazināta dotācija no valsts budžeta. Maksas pakalpojumi un citi pašieņēmumi ir fiksēti valsts budžeta tekstā, kas iesniegts deputātiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas sadaļā šis skaitlis nedaudz pārsniedz 7 miljonus latu. Pie katras programmas un apakšprogrammas atsevišķi ir uzskaitīti šie maksas pakalpojumi, kas attiecas uz vispārējo kontroli, un to, protams, varētu precīzāk izskaidrot Valsts kases norēķinu centra darbinieki, kādā veidā šī nauda tiek uzskaitīta atsevišķi, katrs ienākuma gadījums un tā tālāk. Tā nekādā gadījumā nesaplūst kopā, savukārt, ja ienākumi par maksas pakalpojumiem vai citi pašieņēmumi ir lielāki, nekā budžetā plānots, tad attiecīgi var tikt izdarīti grozījumi, kas ļauj šīm izglītības vai citām iestādēm izdarīt arī lielākus tēriņus uz tā rēķina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs! Papildjautājumam vārds Janīnai Kušnerei - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Grīnblata kungs! Jūsu atbildē mēs varam lasīt, ka ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem tiks ieskaitīti iestādes budžeta kontā. Man vienkārši ir jāsecina, ka jūs acīmredzot neesat izlasījis šos grozījumus, kādi tiek piedāvāti, jo tur ir teikts pilnīgi pretējais. Tas, ka maksas pakalpojumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti pamatbudžeta kontā. Tāda ir šī grozījuma redakcija, tāpēc man ir jautājums, uz kuru jūs principā neatbildējāt: kādā pamatbudžeta kontā tiks ieskaitīti izglītības iestādes pašieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi?

Sēdes vadītājs. Atbild izglītības un zinātnes ministrs Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Jā, tā tas arī ir fiksēts, ka tie tiek ieskaitīti pamatbudžeta kontā, un tas ir saistīts ar to, ka speciālie budžeti ir likvidēti. Tajā pašā laikā, atļaušos informēt, ka es konsultējos ar Ministru prezidenta padomnieku Jāni Plato, un, runājot par šo jautājumu, viņš ieteica organizēt Saeimas deputātiem ekskursiju uz Valsts kases norēķinu centru, lai pārliecinātos, kādā veidā šī nauda ir nošķirama viena no otras. Tas ir vienīgais, ko es šeit varu komentēt. Tātad viņa ir nošķirta, bet ne tik vienkāršā veidā, kā jūs varbūt domājat. Tas ir mazliet citādāk.

Sēdes vadītājs. Otram papildjautājumam atkal vārds Kušneres kundei.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Paldies par atbildi uz jautājumu, uz kuru jūs faktiski tā arī neatbildējāt. Otrs jautājums atkal ir saistīts ar jūsu atbildē fiksētajiem momentiem, respektīvi, jūs sakāt, ka ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem tiks ieskaitīti iestādes budžeta kontā, bet turpat otrā teikumā jūs konstatējat, ka 1997.gada valsts budžeta projekta izdevumi no valsts vispārējiem ieņēmumiem un iestāžu maksas pakalpojumiem tiek plānoti kopā. Kā tad šos divus teikumus saprast?

Sēdes vadītājs. Atbild izglītības un zinātnes ministra kungs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

1997.gada valsts budžetā izglītības jautājumu sadaļā ir tiešām tikai pamatbudžets, bet tajā pašā laikā pie katras izglītības programmas, apakšprogrammas, vienalga, vai tā skartu vispārējo izglītību vai profesionālo, vai augstāko, ir atsevišķi norādīti gan vispārējie ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas, gan arī atsevišķa summa par maksas pakalpojumiem un pašieņēmumiem - tāpat kā šīs summas ir sasummētas kopā pamatbudžeta daļā. Tad šīs atsevišķās daļas visur ir precīzi redzamas. Par to var pārliecināties katrs deputāts, izstudējot 1997.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vēl pirms sēdes slēgšanas ir paziņojums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 38.pantu, 34 Saeimas deputāti ierosina sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 5.decembrī pulksten 18.30 ar šādu darba kārtību: likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" un likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 20.pantu, Saeimas Prezidijam ir jāsasauc šāda ārkārtas sēde. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Andris Ameriks, Vents Balodis, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle un Ruta Marjaša.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas 5.decembra sēdi, kura veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, paziņoju par slēgtu. Saeimas ārkārtas sēde pēc pusstundas - 18.30.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Par darba kārtību

dep. K.Čerāns - 1.lpp.

dep. K.Lībane - 2.lpp.

dep. M.Lujāns - 3.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, labklājības ministram V.Makarovam par

Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.g.

22.oktobrī pieņemtajiem Noteikumiem Nr. 407

"Noteikumi par bezdarbnieka statusu" - 4.lpp.

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 4.lpp.

Papildjautājums - dep. A.Bartaševičs - 5.lpp.

Atbild - labklājības ministrs V.Makarovs - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam par pilnvarojumu LR diplomātisko un

konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem un

darbiniekiem sniegt LR amatpersonām vispusīgu

atbalstu, atrodoties ārzemēs - 6.lpp.

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Šķēlem par noslēgto līgumu ar firmu "Creown

Agents" - 7.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Kostanda - 7.lpp.

Izglītības ministra M.Grīnblata atbilde

uz steidzamu deputātu jautājumu - 7.lpp.

Motivācija - dep. J.Kušnere - 8.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 9.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Kušnere - 10.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 10.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Kušnere - 10.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 11.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 12.lpp.