Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 2.maija sēdi. Turpināsim pagājušajā sēdē iesākto darbu. Izskatām likumprojektu "Likums par zemes dzīlēm".

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

Tātad deputāti sameklē dokumentu nr.729, un mēs turpinām izskatīt no otrās nodaļas. Vai tā, Seiles kundze?

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Jā! Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un augsti godātie deputāti! Tātad tas ir dokuments nr.729, 5.lappuse. Sākam izskatīt otro nodaļu. 4.pantā ir iesniegti divi priekšlikumi - Endziņa kunga un Juridiskā biroja. Abus tos ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, apvienojot vienā redakcijā, kas lasāma pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 4.panta otrajā daļā arī ir tāds zināmā mērā redakcionāls labojums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, un Tautsaimniecības komisija viņu ir atbalstījusi, izsakot nedaudz precizētā redakcijā. Būtībā šī panta daļa definē Valsts ģeoloģijas dienesta funkcijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 4.panta trešajā daļā ir deputāta Endziņa un Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē dažādu institūciju nosaukumus, un arī... Ābiķa priekšlikums būs nedaudz vēlāk... Tātad ir atbalstīts Endziņa un Juridiskā biroja priekšlikums, nosakot pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas.

Sēdes vadītāja. Tas ir 4.panta trešās daļas 1.punktā?

A.Seile. Jā, 4.panta trešās daļas 1.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 4.panta trešās daļas 2.punktā ir palikusi tā pati redakcija, kas bija iepriekšējā reizē, bet 4.panta trešās daļas 2.punktā ir Ābiķa ierosinājums - papildināt kontroles funkcijas, nosakot, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija var noteikt normatīvus, bet, tā kā ir paredzēti Ministru kabineta noteikumi, kuros visi šie procesi būs regulēti, tad komisija nav atbalstījusi Ābiķa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Ābiķa kungam arī iebildumu nav. Pieņemts komisijas slēdziens.

A.Seile. Šajā pašā pantā pēc Juridiskā biroja priekšlikuma ir ieviesta jauna ceturtā daļa jaunā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 4.panta ceturtajā daļā ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa ierosinājums, kas reglamentē zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanu tādos gadījumos, ja tie skar vairāku pagastu robežas. Ierosinājumus ir devis arī Juridiskais birojs un deputāts Endziņš. Visi trīs ir atbalstīti, izteikti vienā ļoti īsā teikumā, kuru jūs redzat labajā pusē pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir ierosinājums - 4.panta piektās daļas otro teikumu izteikt jaunā redakcijā, un šo ierosinājumu ir izteicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis, bet šis ierosinājums redakcionālas sakārtotības dēļ ir pārnests uz 17.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk - 8.lappuse, 5.pants - "Zemes dzīļu izmantošanas regulēšanas formas". Māris Gailis ir izteicis priekšlikumu - papildināt tekstu ar vārdu "reģioniem", kas nozīmētu zemes dzīļu derīgo izrakteņu izmantošanu noteikt pa reģioniem. Pēc ilgām debatēm ar Valsts ģeoloģijas dienesta darbiniekiem Tautsaimniecības komisija nolēma šo neatbalstīt, jo bieži sastopamos derīgos izrakteņus ir ārkārtīgi grūti noteikt pa reģioniem, jo viņi visā Latvijas teritorijā ir gandrīz vienādi. Pēc būtības Valsts ģeoloģijas dienests arī neiebilda pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir deputāta Endziņa un Juridiskā biroja divi priekšlikumi - 5.pantā izslēgt atsevišķas daļas. Šie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti Tautsaimniecības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir Juridiskā biroja ierosinājums - izslēgt 5.panta otro daļu, kāda bija pieņemta otrajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Pirms tam ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 5.panta pirmās daļas 1., 6. un 7.punktu.

A.Seile. Šie visi ir apvienoti. Mēs par to jau runājām, un viņi ir izteikti jaunā redakcijā no 1.līdz 4.punktam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

A.Seile. 5.panta otro daļu ir ierosinājis izslēgt Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums paredzēja neko nepateikt par to, kas nosaka apgrūtinājumu zemes dzīļu izmantošanai. Iepriekšējā redakcijā bija paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka šādus apgrūtinājumus, taču Tautsaimniecības komisijas redakcijā visus apgrūtinājumus nosaka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 5.panta trešajā daļā ierosinājumu ir devis Māris Gailis. Tā pēc būtības zināmā mērā ir precīzāka redakcija, un to ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 9.lappuse, trešā nodaļa - "Zemes dzīļu izmantošana", 6.pants. Ir redakcionāls labojums, ko izteicis Aivars Endziņš. To ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija 6.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 6.panta otro daļu Juridiskais birojs ir papildinājis ar ļoti būtisku priekšlikumu, ka zemes dzīļu izmantošana personīgām vajadzībām bez kaut kādām licencēm var notikt gan tajās teritorijās, kas ir atdotas īpašumā, gan arī tajās, kas nodotas pastāvīgā lietošanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamo ierosinājumu - 6.panta ceturtajā daļā - ir izteicis deputāts Endziņš un arī Juridiskais birojs, abi šie priekšlikumi ir apvienoti un izteikti jaunā redakcijā, kuru jūs redzat Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 10.lappuse, 7.pants. Ir deputāta Endziņa ierosinājums - nomainīt virsrakstā un arī tālākajā tekstā vārdu "mçrķi" ar vārdiem "veidi", bet, tā kā zemes dzīļu izmantošanas veidi ir citā pantā, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi šajā 7.pantā izslēgt 7.apakšpunktu, kurā bija pārāk plaši definēts, ka zemes dzīles var izmantot visām citām valsts un sabiedriskajām vajadzībām. Īstenībā šeit ir pateikti visi mērķi, un tādu plašu definīciju Tautsaimniecības komisija neatbalstīja. Tātad 7.punkts tiek izslēgts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 8.pants - "Zemes dzīļu izmantotāji". Šeit ir vairāki priekšlikumi, kurus ir ierosinājis Aivars Endziņš un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis. Māra Gaiļa priekšlikumi nav atbalstīti, bet ir atbalstīti mazliet savādākā redakcijā Aivara Endziņa priekšlikumi, nosaucot faktiski zemes dzīļu izmantotājus, kas ir zemes īpašnieki, zemes lietotāji un jebkura fiziskā un juridiskā persona, kas ar zemes īpašnieku ir noslēgusi līgumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pagājušajā sēdē bija pieteicies runāt Oļģerts Dunkers, frakcijas "Latvijai" deputāts. Nav zālē. Līdz ar to debates atklāt nevaram. Deputātiem pret Tautsaimniecības komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tā kā Māra Gaiļa priekšlikumi daļēji ir iestrādāti jau citos pantos, bet šie abi priekšlikumi ir svītroti, jo tas ir svītrots arī likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" 3.pantā, kas nosaka dažādus ierobežojumus, tāpēc atbalstīt šos Māra Gaiļa priekšlikumus Tautsaimniecības komisija negribēja, jo vēlējās šajā likumā atstāt ierobežojumus ārvalstu ieguldītājiem, tā kā šis ir speciālais likums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir deputāta Aivara Endziņa rekomendācija, tāda vispārīga rekomendācija, lai saskaņotu nākamos pantus ar Civillikuma noteikumiem, un tas iespēju robežās ir darīts, kaut arī atsevišķās vietās, protams, ir atkāpes šajā speciālajā likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 11.lappusē 9.panta pirmajā un otrajā daļā nav ierosinājumu. Trešajā daļā ir Juridiskā biroja ieteikums - pagarināt to laiku, kāds noteikts derīgo izrakteņu ieguves ģeoloģiskajai izpētei. Šeit likuma kreisajā pusē ir pateikts precīzi, uz cik gadiem Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par šo zemes dzīļu izmantošanu, tas ir, kādos gadījumos. Ja zemes dzīles pieder kādam īpašniekam, tad valsts varētu vēl pagarināt šos termiņus ilgāk par 5 gadiem. Ģeoloģiskajai izpētei vai derīgo izrakteņu ieguvei - vēl ilgāk par 25 gadiem. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka tādā gadījumā tomēr jāpanāk vienošanās ar īpašnieku un tikai tad var termiņu pagarināt uz labprātības principa pamata.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Seile. 12.lappuse, 10.pants. Juridiskā biroja precizēta redakcija, kuru Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi. Tāpat Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi arī Vides aizsardzības... nē, ir atbalstījusi Juridiskā biroja otro priekšlikumu un izteikusi to visu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 10.panta pirmās daļas otro un trešo rindkopu, tas ir redakcionāli, to komisija ir atbalstījusi, un izveidot jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot daļu numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir ekonomikas ministra Guntara Krasta ierosinājums - papildināt šo pantu un veidot jaunu redakciju. Pants saucas - "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība", un ministrs ierosina, ka licences izsniegšanu zemes dzīļu izmantošanai, kas saistīta ar energoresursiem, varētu saskaņot ar Ekonomikas ministriju. Ekonomikas ministrija varētu ierosināt atļaujas (licences) izsniegšanu, kas saistīta ar energoresursu izmantošanu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ir lietderīgāk, ja visus derīgo izrakteņu krājumus pārzina viena ministrija, un šajā gadījumā tā ir Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Bijusī otrā daļa tiek izteikta precizētā redakcijā Tautsaimniecības komisijas variantā. Tātad jaunā redakcijā ir izteikta 10.panta otrā lasījuma ceturtā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 13.lappusē 10.panta trešajā daļā ir ierosinājums - izslēgt vārdus "juridiskajām personām", un komisija to ir atbalstījusi, daļēji mainot redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir deputāta Ābiķa ierosinājums, kurš ierosina, ka zemes dzīļu izmantošanas atļaujas drīkst pārdot tikai ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas atļauju. Tautsaimniecības komisija noraida šo priekšlikumu, uzskatot, ka licences vispār nevar pārdot. Ja izmantotājs ir beidzis savu darbību, tad tālāk varētu... ja mainās izmantotāji, tad viņiem ir jānoslēdz līgums ar īpašnieku un jāiegādājas jauna licence.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir Juridiskā biroja redakcionāls labojums 10.panta ceturtajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 10.panta piektajā daļā Māris Gailis ir ierosinājis svītrot vārdus "ðī likuma 8.pantā noteiktajos gadījumos". Komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 14.lappusē ir ierosinājums - 10.panta sestās daļas pirmo rindkopu izteikt jaunā redakcijā, kura būtībā precizē valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanu. Un komisija ir atbalstījusi gan šo priekšlikumu, gan arī Juridiskā biroja priekšlikumu 10.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 10.panta septītajā daļā ir Tautsaimniecības komisijas precizēta redakcija, nosaucot precīzi dažādas iestādes.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Un tālāk ir priekšlikums sakarā ar jaunu daļu ieviešanu - mainīt 10.panta otrā lasījuma redakcijas astotās daļas numerāciju uz desmito daļu, jo mēs papildinājām ar jaunu daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 11.pantā Juridiskais birojs ierosina papildināt atkal to pašu, ko mēs jau iepriekš pieņēmām, - papildināt lietotāju sarakstu arī ar pastāvīgajiem zemes lietotājiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Un visbeidzot šajā likumprojektā ir ierosināts jauns pants, ko iesaka Juridiskais birojs, kurš nosaka dažādus servitūtus un aprobežojumu noteikšanas kārtību. Un būtība ir tāda, ka šos atvieglojumus var saņemt Valsts ceļu dienests un Valsts meža dienests, ja viņam ir nepieciešami derīgie izrakteņi ceļu būvei, un, protams, šī izmantošana valsts vai pašvaldību vajadzībām var notikt tikai tādā gadījumā, ja notiek vienošanās ar zemes īpašnieku, bet, ja vienošanās nav panākta, šos jautājumus risina tiesa, bet, servitūtam izbeidzoties, arī šī zeme ir jārekultivē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. 12. pants - "Zemes dzīļu izmantotāju tiesības". Atkal ir Ābiķa kunga ierosinājums, lai būtu spēkā visi tie noteikumi, kādi bija licences iegūšanas brīdī, tas nozīmē, ka uz vieniem un tiem pašiem noteikumiem ļoti ilgstoši varētu izmantot konkrēto derīgo izrakteņu atradni. Komisija neatbalstīja Ābiķa kunga priekšlikumu, un motivācija ir tāda, ka var gadīties arī citi apstākļi, piemēram, izsīkt gruntsūdeņu krājumi vai izsīkt kūdras krājumi, kad viens nogabals var ietekmēt blakusesošo īpašnieku, un tādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Šis pants tātad ir izteikts kā 13. pants sakarā ar to, ka mēs ieviesām vienu jaunu pantu.

Tālāk ir Juridiskā biroja precizēts iesniegums par 12. panta 4. punktu, kas tagad īstenībā ir 13. pants pēc mūsu jaunās redakcijas, un komisijai pret to iebildumu nebija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 17. lappusītē 13. pants - "Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi". Juridiskais birojs ir precizējis, ka vajag norādīt konkrētus termiņus, kādos novēršami zemes gabalu bojājumi. Tautsaimniecības komisija daļēji to atbalstīja, iestrādājot šajā tekstā noteikumus, ka, izsniedzot licenci, ir jānorāda, cik ilgi, kādā laikā ir jāveic šī zemes gabala rekultivācija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk 4. nodaļa - "Zemes dzīļu aizsardzība". Un atkal visi panti tiek pārvietoti par vienu uz priekšu sakarā ar 12. panta ieviešanu. Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt vārdu "aprobežošana", un Tautsaimniecības komisija daļēji ir atbalstījusi šo priekšlikumu, nomainot to ar vārdu "ierobežošana". Tātad zemes dzīļu izmantošanu var ierobežot, apturēt vai pārtraukt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamie ierosinājumi ir 15. panta ceturtajā daļā (pēc vecās numerācijas). Tie ir redakcionāli priekšlikumi, ko ierosinājusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", un tie ir atbalstīti.

Tāpat ir atbalstīti arī nākamie priekšlikumi šā panta ceturtajā daļā, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs un arī vēlreiz frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", aizstāvot īpašnieka tiesības. Visi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iestrādāti vienotā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. 16. pants. Juridiskais birojs ir ieviesis redakcionālus labojumus, ko komisija ir atbalstījusi. Un ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa priekšlikums - papildināt, ka ne tikai "valsts nozīmes", bet arī "citas atradnes", un komisija ir apvienojusi abus šos... nē, komisija ir noraidījusi Māra Gaiļa priekšlikumu, uzskatot, ka tāds nekonkrēts termins kā "citas atradnes" faktiski atļauj brīvību lietot visas atradnes, un tā nav atbalstījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret bijušā 16. panta, tagadējā 17. panta, redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Bijušajā 17. pantā, tagad 18. pantā, ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri vienkārši sakārto redakciju, nosakot rajonu un pagastu pašvaldību tiesības derīgo izrakteņu pārraudzībā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 5. nodaļa. 18. pants pēc vecās numerācijas jeb jaunais 19. pants. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir ierosinājusi - un es uzskatu, ka šis ierosinājums ir ārkārtīgi svarīgs -, ka pie atbildības ir saucamas arī amatpersonas vai institūcijas, kuras pretēji šī likuma nosacījumiem ir izsniegušas atļaujas jeb licences zemes dzīļu izmantošanai. Tas īstenībā ir viens no pirmajiem likumiem, kur tiek iestrādāta precīza atbildība, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 19. pants - "Zaudējumu atlīdzināšana". Dzintars Ābiķis ierosina apdrošināšanas sistēmas izveidošanu attiecībā uz zemes dzīlēm, taču Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka šajā laikā, kad ir tik daudz dažādu obligāto apdrošināšanas veidu, Dzintara Ābiķa priekšlikums būtu priekšlaicīgs. Neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 22. lappusītē bijušajā 20. pantā ir Juridiskā biroja redakcionāli priekšlikumi, un šeit ir pārvietots arī viens no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumiem, par kuru mēs runājām jau iepriekš, - ka zemes reformas laikā īpašnieki ir atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tātad 21. pantam mainās tikai numerācija, bet vecajā 22. pantā Juridiskais birojs iesaka redakcionālus labojumus. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Tautsaimniecības komisija otrajā lasījumā pieņemtos nobeiguma noteikumus pārveido par jaunu 24. pantu, kurš nosaka strīdu izskatīšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Un 24. lappusītē ir pārejas noteikumi. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, ka 6 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam ir jāizdara nepieciešamie grozījumi attiecīgajos likumos, lai noteiktu "rûpnieciskās nozīmes" vai, kā tagad mēs likumā lietojam, "valsts nozīmes" derīgo izrakteņu atradņu sarakstu. Nedaudz precizētā redakcijā šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums pārejas noteikumu 3. punktā, ka līdz tam laikam, kamēr stāsies spēkā jaunais saraksts, tātad 6 mēnešu laikā, kamēr Ministru kabinets izdos savus noteikumus, joprojām spēkā paliek to valsts nozīmes atradņu saraksts, kurš apstiprināts ar 1991. gada 13. novembra lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Pārejas noteikumu 4. punktā ir ministra Māra Gaiļa ierosinājums, kurš precizē iepriekš minētos noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu izmantošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5. pantu, kura saturs ir tāds, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos būtu pārtraucama līdzšinējā zemes dzīļu izmantošana tajās zemēs, kur īpašnieki vai mantinieki ir iesnieguši pieprasījumus par īpašuma tiesību atjaunošanu. Tā kā mēs visi zinām, ka īpašumu apliecinošie dokumenti ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūnijam un zemes reformas pirmā kārta beidzas šī gada 1. novembrī, komisija uzskatīja šo priekšlikumu par pāragru.

Tāpat frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iestrādājusi šajā priekšlikumā arī tādu normu, ka līdzšinējais zemes dzīļu izmantotājs var tikt padzīts no atradņu izmantošanas un var tikt lauzti visi ar lietotāju noslēgtie līgumi. Tas varētu radīt lielu nesakārtotību tautsaimniecībā, tāpēc komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. Pēdējais priekšlikums jau ir iestrādāts tekstā, to ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"... ir iestrādāts citā pantā, nevis pārejas noteikumos, ka zemes reformas laikā zemes īpašnieki ir atbrīvojami no valsts nodevas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Šim likumam ir divi pielikumi. Viens - valsts nozīmes derīgo izrakteņu saraksts un otrs - bieži sastopamo derīgo izrakteņu saraksts, kurus drīkst lietot bez kādu licenču saņemšanas. Un pirmajā pielikumā ir divi ierosinājumi, kur otrā lasījuma redakciju precizē Māris Gailis un Guntars Krasts. Komisija tos abus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Un arī otrajā pielikumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis ir precizējis bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu, kuri ir izmantojami bez licencēm. Māra Gaiļa priekšlikums ir pieņemts, papildinot šo tekstu vēl arī ar kūdru, ja kūdras iegulas nepārsniedz 5 ha platību. Šādu priekšlikumu ir iesniegusi Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Paldies par čaklu darbu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par zemes dzīlēm" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 6. Likums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt Prezidija izsludināto darba kārtību, gribu informēt, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izņemt no 2. maija Saeimas sēdes darba kārtības 30. punktu "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Deputātiem iebildumu pret tādām izmaiņām darba kārtībā nav? Tātad svītrojam darba kārtības 30. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" - no 2. maija sēdes darba kārtības.

Pieci deputāti - Eniņš, Vītols, Grīnblats, Pētersons un Grīgs - lūdz izmainīt 2. maija sēdes darba kārtību un 46. punktu (lēmuma projekts "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas Republikas Ičkērijas valdībai un tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi") izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem kā darba kārtības 18. punktu.

Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām darba kārtībā nav? Līdz ar to 46. punktu izskatām pēc... (Starpsaucieni no zāles: "Pçc prezidija ziņojumiem. Pēc 16.") te gan ir rakstīts - pēc 18. punkta, bet 18. punkts ir par amatpersonu ievēlēšanu. Varbūt iesniedzēji var precizēt, pēc kāda punkta viņi īsti grib, lai šo lēmuma projektu izskata (Starpsauciens: "Pçc 16.punkta.") - pēc Prezidija ziņojumiem vai pēc 16. punkta, vai pēc 18. punkta? Lūdzu nākt tribīnē vienu no parakstītājiem - Eniņu, Vītolu, Grīnblatu, Pētersonu vai Grīgu... Lūdzu, nāciet tribīnē! Kurš no jums var pateikt, ko jūs ar to domājāt?

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pēc 18. punkta.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs vēlaties, lai izskata pēc 18. punkta. Deputātiem iebildumu nav? Tātad pēc 18. punkta - par amatpersonu iecelšanu - tiek izskatīts lēmuma projekts "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas Republikas Ičkērijas valdībai un tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Eiropas lietu komisijas iesniegumu: "Eiropas lietu komisija savā 29. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu "Lauksaimniecības likums" un nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likuma otrajam lasījumam ir jāpagarina līdz šā gada 12. maijam. Līdz ar to lūdzu jūs iekļaut Saeimas 2. maija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu "Lauksaimniecības likuma" otrajam lasījumam." (Starpsauciens: "Vçl Tautsaimniecības komisija ir tādu pašu iesniegusi.")

Tā... te nav norādīts, kur lai mēs to iekļaujam, laikam pēc... (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Pçc lauksaimniecības likuma.") ā, es atvainojos, te ir trīs papīri, trešais ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, tieši ar tādu pašu priekšlikumu... nē, par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu, un lēmuma projektā ir teikts, ka līdz 12. maijam... Tātad lūdzu konkretizēt, pēc kura punkta iekļaut. Lūdzu nākt tribīnē vienu no komisijas!

Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts - Eiropas lietu komisijas vārdā.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Tādu lēmumu pieņēma Tautsaimniecības komisijas un Eiropas lietu komisijas kopējā sēdē, katrai komisijai atsevišķi balsojot, un lūdzam to iekļaut darba kārtībā pirms "Lauksaimniecības likuma", tas ir, pēc darba kārtības 28. punkta.

Sēdes vadītāja. Pēc... tātad principā tas aizstāj 29. punktu - "Lauksaimniecības likumu". Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts kā darba kārtības 29. punkts? Deputātiem iebildumu nav.

Pieci deputāti - Grīgs, Dobelis, Lagzdiņš, Stikuts un Grīnblats - ir iesnieguši Saeimas Prezidijam šādu lūgumu izmainīt 2. maija sēdes darba kārtību - likumprojektu par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" izskatīt pēc sēdes darba kārtības 16. punkta - "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Tas ir darba kārtības 33. punkts, kas ir sadaļā "Saeimas 25. aprīļa sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi". Vai deputātiem ir iebildumi par šo piecu deputātu iesniegtajām izmaiņām darba kārtībā? Ja ir iebildumi, lūdzu, nāciet tribīnē!

Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, es te kaut ko īsti nesaprotu. Ja tas ir pamatots ar ārkārtīgu steidzamību, tad šī grozīšana ir atzīstama. Bet, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas projekti stāv nu jau mēnesi, es neredzu... Ja ir pamats, es tiešām... Ja Grīga kungs tagad var pamatot, ka tas ir tik steidzams, es, protams, balsošu. Bet šāda pārcilāšana man nav simpātiska. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens ir runājis "pret". Tātad "par" runās Oskars Grīgs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Steidzams jau tas... var būt, ka tā arī varētu nebūt, bet pagājušajā sēdē šie likuma grozījumi palika priekšpēdējie, neizskatīti. Un es tā domāju, ka pēc loģikas iznāk, ka, ja šis jautājums toreiz bija priekšpēdējais, tad tagad tam vajadzētu būt kaut kur sākumā. Bet tagad tas atkal tika iekļauts darba kārtībā kā 33.jautājums. Taču es domāju, ka Zemessardze arī gaida šo likumu un reāli katru dienu strādā pie iekšējās kārtības nostiprināšanas un pie kontrabandas aizturēšanas Latvijā. Zemessardzei tas ir ļoti, vitāli svarīgs. Mēs nerunājam par steidzamību. Tā ka es lūgtu deputātus atbalstīt izmaiņas darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu iesniegto priekšlikumu izmainīt 2.maija sēdes darba kārtību - likumprojektu par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" izskatīt pēc sēdes darba kārtības 16.punkta, tātad pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 13. Tātad iekļaujam šo likumprojektu pēc darba kārtības 16.jautājuma. Līdz šim tas bija darba kārtības 33.jautājums.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām šodienas darba kārtībā šobrīd Prezidijā nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Civillikumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par mērījumu vienotību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par mērījumu vienotību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es iesaku tomēr ieskatīties šinī likumprojektā, kas tiek piedāvāts nodošanai komisijai. Tas paplašinās Radio un televīzijas padomes tiesības, un drīzāk, iespējams, tad būtu jādod papildinājums, ka tā tiks pārveidota par sava veida cenzūras padomi, jo šeit būs paredzētas attiecīgas tiesības jau savā veidā kontrolēt - it sevišķi privātos kanālus, televīzijas kanālus. Diez vai šādas funkcijas būtu šai Radio un televīzijas padomei jādod. Tādēļ es lūdzu balsojumu. Es uzskatu, ka Saeimai nav jānodod šāds projekts izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Sākam debates. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā izskatīšanai Ministru kabinetā akceptēto likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", jo pašreizējais likums neļauj Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izpildīt viņu galveno uzdevumu - gādāt par valsts drošību. Es aicinu katru deputātu izpildīt šobrīd mūsu galveno uzdevumu - šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai tālākai izskatīšanai. Līdz šim brīdim par šo likumprojektu ir izskanējuši visdažādākie viedokļi - no zinošiem profesionāļiem, no tiem, kam nav nekādas jēgas par likumprojekta būtību, no tiem, kuru vārdus noklausoties rodas šaubas par viņu vēlmi, lai Latvija pastāvētu kā neatkarīga valsts, un no tiem, kam rūp tikai un vienīgi sava labklājība, un no tiem, kas tīko iegūt politisko kapitālu. Šodien es vēlētos izteikt savas domas par šo likumprojektu un par to, kādēļ tas ir nepieciešams.

Manuprāt, jautājums par obligāto valsts dienestu būtībā ir jautājums - kādēļ ir vajadzīgi Latvijas Republikas bruņotie spēki? Domāju, ka atbilde ir vienkārša un visiem saprotama: ruņotie spēki ir vajadzīgi, lai Latvija būtu neatkarīga. Ja neatkarība nav vajadzīga, tad nav vajadzīgi arī ruņotie spēki. Ja neatkarība ir nepieciešama, tad mums katram ir jāuzņemas atbildība par valsts neatkarību. Šo domu varu pasvītrot, minot, ka 1994.gada rudenī Rīgā viesojās poļu izcelsmes profesors Zbigņevs Bžezinskis - kādreizējais ASV prezidenta Kārtera padomnieks drošības jautājumos, kurš skaidri pateica to, ko esmu bieži dzirdējis no Rietumu valstīm: "Ja jūs sevi neaizsargāsiet, tad neviena Rietumu valsts jums nepalīdzēs." Neitralitāte, turklāt neitralitāte bez lieliem bruņotiem spēkiem, speciāliem dabas veidotiem apstākļiem un drošības garantijām no valstīm, ar kurām mēs reāli vēlamies sadarboties, ir absurds piedāvājums Latvijai. Tas ir vienkārši skaidrs aicinājums kādai mums nelabvēlīgai valstij mūs ietekmēt un okupēt. Mēs visi saprotam, ka ar saviem spēkiem vien nespēsim Latviju pilnībā aizsargāt. Taču Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt spējīgiem cīnīties un savu valsti aizstāvēt. Tātad - kā mēs savus bruņotos spēkus nodrošināsim ar karavīriem un virsniekiem? Viena iespēja, par kuru sabiedrībā tiek plaši debatēts, ir profesionāla armija. Bet arī ar šo izvēli ir saistīti neizbēgami apstākļi kā, piemēram, attiecīgi liels aizsardzības budžets un attieksme pret valsti, kurā jaunieši ar labu izglītību izrāda vēlmi dienēt valsts bruņotajos spēkos. Šodien Latvijā tādi apstākļi neeksistē.

Gribu piebilst, ka arī valstīs, kurās ir profesionāli bruņotie spēki, tiek paturēts obligātā valsts dienesta mehānisms, kuru var iedarbināt, ja apstākļi to pieprasa. Tātad: kā mēs savus bruņotos spēkus nodrošināsim ar karavīriem - vai nosakot, ka dienēt Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos ir katra attiecīgu vecumu sasnieguša jaunieša pienākums pret savu valsti, vai paturot tādu kārtību, kāda bija līdz šim, - ka vairākas kategorijas, arī augstskolu absolventi, karadienestam netika pakļautas? No visiem iesaucamā vecuma pilsoņiem 87% atbilst kategorijām, kuras dienestā neiesauc. Jaunais Obligātā valsts dienesta likuma projekts paceļ iesaucamo pilsoņu potenciālo līmeni tikai līdz 70%. Ko darīt ar nepilsoņiem, kuri ir iesaucamajos gados? Tie nav viegli jautājumi, jo lielai daļai sabiedrības ir noraidoša attieksme pret dienestu armijā - it sevišķi, kad runa ir par pašu ģimenes locekļiem. Sabiedrības debatēs un pārrunās par obligāto valsts dienestu bieži tiek minēts viens interesants vārds, tas ir "it kā", un aizmirsts ir viens ļoti svarīgs vārds, un tas ir "atbildība".

Nevar piekrist Latvijas Studentu apvienības viedoklim, kurš tika pausts 9.aprīļa laikrakstā "Diena" un atkārtots citos laikrakstos un citos variantos, - ka karavīru nedisciplinētību, zemo morālo līmeni neizdosies likvidēt, papildinot karavīru rindas ar augstskolu absolventiem. Kaut gan šis jautājums ir īpašs, tas būtībā nav saistāms ar jautājumu par obligāto valsts dienestu. Varu viennozīmīgi atbildēt: kā gan citādi to var, ja ne ceļot dienējošo kultūras un izglītības līmeni, nemaz nerunājot par atbildību?

Tajā pašā laikrakstā tika minēts viedoklis, ka studenti viena gada laikā, kas tiek veltīts valsts dienestam, zaudē savas zināšanas, iemaņas un konkurētspēju.

Gribu jautāt mūsu kolēģim Latvijas Universitātes rektoram Zaķa kungam: vai patiešām Universitātes pasniedzēji ir tik vāji, ka studentiem iemācītais tiek aizmirsts jau gada laikā? Es tam neticu. Jebšu mūsu studentu spējas saglabāt iegūtās zināšanas un informāciju ir tik zemā līmenī, ka gada laikā tās ir izgaisušas? Ja atbilde ir "jâ", tad esmu pārliecināts, ka šie studenti nebūs konkurētspējīgi biznesā, vienalga, vai ir runa par Latviju vai kādu citu valsti. Arī šai domai es neticu, jo esmu pārliecināts, ka mūsu studenti spēju ziņā var konkurēt ar jebkuru valsti.

Tomēr tas, kas mani visvairāk satrauc, ir šo studentu un lielā mērā citu jauniešu attieksme pret atbildību pret savu valsti. Jo rakstā par to nekas netika minēts. Redziet, šeit atkal ir tas niecīgais vārds "it kā". It kā atbildība par pastāvēšanu un neatkarību ir to jauniešu uzdevums, kuri līdzekļu trūkuma vai citu iemeslu dēļ nav spējuši vai nav gribējuši izvairīties no obligātā valsts dienesta. Tā patiešām ir bēdīga nostāja, pat satraucoša! Tā nekādā ziņā nav atbalstāma, jo tas ir pirmais solis uz īpašu kastu sistēmu, kur cilvēki ar augstāko izglītību ir labāki par tiem, kuriem augstskolas izglītības nav. Vēl bēdīgāks ir fakts, ka politiķi mūsu vidū to domu spēja atbalstīt, un vēl jo vairāk tad, ja tas tiek veikts politiska kapitāla ieguves dēļ. Es vēlētos, lai šie politiķi ar šādu nostāju to izklāstītu tai mātei, kuras dēls godprātīgi ir ieradies iesaukšanas iecirknī.

Es nepiekrītu arī viedoklim, ka kaut kādi kursi... ka Universitātes laiks var aizstāt vienu gadu aktīvajā dienestā bruņotajos spēkos.

Protams, ir cits jautājums: vai dienests tiek veikts virsnieka pakāpē? Tātad viens no risinājumiem varētu būt iespēja augstskolu studentiem paralēli studijām iziet virsnieku apmācības vai arī pēc absolvēšanas iziet virsnieku apmācības, lai tad viņi dienētu vienu gadu kā virsnieki.

Kā viens no nedienēšanas iemesliem tiek minēts bruņoto spēku nesakārtotība, tas, kāds dienests ir pašlaik, kāda ir karavīru un komandieru kvalitāte. Taču tas ir īpašs jautājums. Nenoliedzami, tas ir jārisina un atbildība ir jāprasa no mūsu militārās struktūras un vadības. Bet arī šeit viss tiek pasniegts tā, it kā tas būtu jāveic vienīgi militārajiem, bet pārējie to novēros no attāluma un iesaucamie nogaidīs, līdz viss ir sakārtots. Arī šo formulējumu es nevaru atbalstīt.

Respektīvi par ārpusreglamenta attiecībām vēlos jums, cienījamie deputāti, klātesošie un klausītāji, šīs parādības kritizētāji un klaigātāji, jautāt: cik no jums kādreiz ir uzaicinājuši kaut vai vienu no mūsu dienējošajiem zēniem un meitenēm... jā, meitenēm!... pie sevis savās ģimenēs pa nedēļas nogalēm un svētkos, lai šie jaunieši varētu izjust ģimenes siltumu un labestību? Es domāju, ka šo cilvēku skaits varētu būt bezgala zems. Kādēļ tad mēs brīnāmies, ka jaunie karavīri, dienot tālu no savām ģimenēm un radiem, vientulības un gara laika dēļ apdzeras un rada bēdīgus notikumus, par kuriem mēs visi esam lasījuši. Jā, arī šinī lietā atbildība it kā ir vienmēr kādam citam. Skatot likumu par valsts dienesta būtību, jāteic, ka jauniesaucamo skaitam nekādas nozīmes nevar būt. Tas var būt mainīgs atkarībā no budžeta iespējām un citiem faktoriem, toties ir absolūti svarīgi noteikt to personu loku, uz kurām attiecas pienākums gatavoties savas neatkarības aizstāvēšanai.

Šajā sakarā es gribu pieskarties vēl vienam jautājumam, kurš ir īpaši svarīgs Latvijas pašreizējos apstākļos. Tas ir jautājums par to, kādu atbildību uzņemas Latvijas nepilsoņi iesaucamajos gados? Manas personīgās domas ir tādas, ka, ja iedzīvotājs bauda valsts sniegto labklājību, dzīves standartu, izglītību un citas iespējas, tad iedzīvotājs, kurš ir nepilsonis, tāpat kā pilsonis ir atbildīgs par valsts drošību. Tas nozīmē, ka arī nepilsonim ir jādod atdeve savai valstij.

Protams, cilvēki nevar būt vienādi ne fiziski, ne intelektuāli, ne arī citādi, tāpēc arī attiecībā uz dienestu vienmēr būs izņēmumi. Gan veselības, gan ģimenes, gan pārliecības, gan arī vēl kādu citu ne mazāk svarīgu iemeslu dēļ visi nevarēs nēsāt ieroci. Tādēļ likums paredz, ka komisija, kas izvērtēs visus šos apstākļus, noteiks to, vai jaunietis ir iesaucams. Tomēr es atgādināšu, ka armijai ir vajadzīgi gan sanitāri, gan garīdznieki, gan citādi darbinieki, un tās ir armijas specialitātes, kam nav sakara ar ieroču nēsāšanu. Pat ordinētiem mācītājiem ir sava vieta armijā. Armijā jaunais garīdznieks varbūt vēl vairāk ir nepieciešams nekā parastā draudzē, lai palīdzētu jauniesauktajiem drīzāk un vieglāk iejusties specifiskajā armijas vidē.

Var jau saprast, ka būs pagrūti atrast daudz tādu jauniešu, kuru vēlme ir dienēt obligātajā valsts dienestā. Tādēļ domāju, ka tieši šajā ziņā mēs varam daudz ko darīt, lai uzlabotu šo likumprojektu. Ja mēs prasām no saviem jauniešiem ziedot vienu gadu valsts dienestam, tad es domāju, ka mēs kā valsts varam arī dot kaut ko tiem jauniešiem, kuri godprātīgi ir izpildījuši atbildību pret savu valsti. Tādēļ es sagatavoju un ceru likumprojektā iestrādāt normas, kas dod priekšrocības kvalificētiem veterāniem iestāties Latvijas Universitātē, kādā citā kvalificētā tehniskā skolā vai arodskolā, saņemot valsts pabalstu vai pilnu apmaksu, lai veterāns var iegūt izglītību. Ceru iestrādāt veterāniem arī priekšrocības konkrēti attiecībā uz valsts civildienestu. Domāju, ka ir arī citas iespējas, kā atbalstīt mūsu jauniešus, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par valsts drošību.

Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka šodien mums ir neparasta iespēja spert pirmo soli, lai sakārtotu mūsu bruņotos spēkus, izlīdzinātu iespējas visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem būt atbildīgiem par valsts drošību un tajā pašā laikā atlīdzinātu tiem jauniešiem, kuri šo atbildību ir uzņēmušies un godprātīgi izpildījuši. Es vēlreiz lūdzu deputātiem nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Pateicos par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. (Starpsauciens: "Vajag savā starpā vienoties...")

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Saeimas kārtības rullī piešķirtās tiesības deputātam paust savu attieksmi "pret" vai "par" to vai citu likumprojektu, pirms Saeima lemj par attiecīgā dokumenta nodošanu komisijām, zināmā mērā liek runāt par likumprojektu kopumā, nekomentējot atsevišķus tā pantus. Tātad nerunāšu šobrīd specifiski par studentu, sieviešu vai pacifistu tiesībām vai pienākumiem saistībā ar obligāto valsts dienestu, bet gan šo laiku izmantošu, lai pievērstu deputātu uzmanību vairākiem konceptuāliem trūkumiem šajā dokumentā. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Tieši to specifisko gribējās dzirdēt...")

Būtiskākā šā likumprojekta problēma ir absolūts koncepcijas trūkums par mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku tālāko attīstību šā apspriešanai piedāvātā dokumenta kontekstā. Tā ir tā saucamā ugunsdzēsēju metode - tiek konstatēts, ka kaut kur deg, un tad tiek meklēti spaiņi. Pieņemot sasteigtus lēmumus gluži kā dzēšot ugunsgrēku, nav brīnums, ka par kopējo reformu līniju Aizsardzības ministrijas cilvēkiem domāt nav atlicis laika. Situācija ārēji atgādina to laiku, kad Aizsardzības ministrija pati vēl bija tapšanas stadijā. Toreiz steigā tika organizēts pirmais iesaukums, jo vajadzēja nomainīt cietuma apsardzi un bija jādomā par robežu pārņemšanu. Tā bija apstākļu uzspiesta steiga, kad nebija laika domāt par koncepcijām. Galvenais bija nodrošināt to, bez kā nevar iztikt, un tad rūpīgi pārdomāt, kādi būs šie Latvijas aizsardzības spēki, uz kā tie balstīsies un kādu skaitlisko sastāvu būs iespējams kvalitatīvi nodrošināt ar visu nepieciešamo. Tagad, pēc vairākiem gadiem, mēs esam turpat, kur bijām iepriekš - joprojām neviens nav atbildējis uz jautājumu: cik skaitliski lieli bruņotie spēki Latvijai ir vajadzīgi?

Mūsu valsts Satversmes 67.pants nosaka, ka Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā. Tas, ka pa visiem šiem gadiem Aizsardzības ministrija Saeimā apstiprināšanai nav iesniegusi nevienu dokumentu, kurā būtu fiksēts nepieciešamais Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, ir ne vien izraisījis situāciju, ka gadu no gada Aizsardzības ministrijas ierēdņi, pieņemot lēmumus, pārkāpj savas valsts Konstitūciju, bet arī skaidri pierāda pašu šo militāro ierēdņu un līdzšinējo ministru nolaidību. Jaunā likuma bīdīšana "ugunsdzēsības" režīmā, neskatoties uz daudziem nopietniem iebildumiem, drīzāk ir mēģinājums saglābt pašu nolaidības sekas un attaisnot nesamērīgi lielo civilo un militāro ierēdņu skaitu. (Starpsauciens no zāles: "Armijā Vītolu Māri!")

Izskatot šo likumprojektu pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas par Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, Saeima lielā mērā kā likumdevējs leģitimē un veicina situāciju, kurā valdība, pieņemot lēmumus parlamenta vietā, pati pārkāpj savas valsts Konstitūciju. Vēl vairāk. Atļaujiet man citēt aizsardzības ministra Andreja Krastiņa teiktos vārdus intervijā laikrakstā "Diena" šā gada 30.aprīļa numurā, kurā viņš tika lūgts komentēt armijas skaitliskā sastāva noteikšanas principus. Ministrs atbild sekojošo. Izrādās, ka Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko lielumu nenosaka vis noteikti aprēķini, kas balstītos uz mūsu valsts militārajām vajadzībām, minimālo nepieciešamo skaitu, lai nodrošinātu mūsu robežkontroli pa perimetru, vai iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā analīze un citas lietas, bet ka viss notiekot daudz vienkāršāk. Pēc ministra domām, karavīru skaitu nosaka likums par valsts budžetu, izejot no loģikas, ka dienēt varot vienīgi tāds skaits cilvēku, cik štata vienībām ir piešķirti finansiālie līdzekļi.

Šāda pieeja skaidri norāda ne vien uz to, ka ministrijai nav skaidras koncepcijas šajā jautājumā, bet tā ir absurda arī pēc būtības, jo no tās izriet - ja būtu nauda, varētu taisīt likumu un iesaukt dienestā vai pusi Latvijas un, kas zina, izveidot, un uzturēt lielāko armiju kopš pēdējā pasaules kara laikiem. Vadoties pēc šādas loģikas, var saprast arī lielo satraukumu par šo likumprojektu. Galvenais tā iemesls, balstoties uz šādu loģiku, varētu būt tāds, ka Aizsardzības ministrijai šogad ir iedots vairāk naudas, nekā tā spēj uz esošā likuma pamata notērēt.

Ja runājam nopietni, iecerēto obligātā valsts dienesta reformu es drīzāk nosauktu par eksperimentu ar devīzi: "Redzēs, kas sanāks!", un šajā aspektā man ir pilnīgi jāpiekrīt Panteļējeva kungam tajā ziņā, ka diezin vai Latvijai šobrīd vairs ir palicis laiks eksperimentiem. Diezin vai mēs šajā laikā varam pieņemt lēmumus un likumus, kuru darbības perspektīvais termiņš ir pusgads, pusotra gada, divi gadi, tādēļ es aicinu deputātus noraidīt šī likumprojekta nodošanu komisijām un vēršos pie valdības ar aicinājumu iesniegt Saeimā dokumentu, kurā būtu fiksēts Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, izstrādāt un iesniegt Saeimā jaunu, ilgākai perspektīvai piemērotu likumprojektu, kurā būtu iestrādāti tie principi, kuri ir valdības deklarācijā, (No zāles deputāts A.Saulītis: "Demisiju!") bet kuru nav šajā dokumentā.

Es izteikšu... vai es citēšu dažas frāzes no mūsu valdības darbības deklarācijas, lai norādītu uz to, kas ir šajā deklarācijā, bet kā nav šajā likumā. Pirmkārt, mūsu valdības deklarācijā aizsardzības sadaļā ir noteikts, ka obligāto valsts dienestu nepieciešams veidot kā militārās pamatapmācības bāzi, militāro apakšvienību specifisko uzdevumu pildīšanā obligātā dienesta karavīrus iesaistot tikai obligātā dienesta pēdējos trijos līdz sešos mēnešos. Šajā likumā par pamatapmācību nav ne vārda. Otrkārt, kā šis likums atspoguļo mūsu valdības apņemšanos pakāpeniski ieviest profesionalizāciju Nacionālo bruņoto spēku formējumos? Un vai šis likums atspoguļo mūsu valdības apņemšanos savā deklarācijā nodot robežkontroles funkcijas reformētās Imigrācijas policijas pārziņā?

Ministrs jau atzīst to, ka, pārņemot lietas savās rokās, viss jāsāk no gala, bet galvenais jautājums ir tāds: no kura gala sākt? Es nezinu, vai mūsu aizsardzības ministram izdosies ielikt jaunus pamatus, neizkustinot veco jumtu. Tautas paruna, ka zivs pūst no galvas, uz mūsu esošo Nacionālo bruņoto spēku formējumiem ir attiecināma vistiešākajā veidā. (Starpsauciens no zāles: "Krastiņu demisijā! Pareizi Māri! Aplausi.) Es ceru, ka, izskatot šo jauno valdības izstrādāto likumprojektu, kuru tā sagatvos un iesniegs, būs izpildīti arī tie valdības deklarācijas punkti, kuri paredz, es vēlreiz citēju: "...samazināt Aizsardzības ministrijas kā politiskās vadības un kontroles iestādes apjomu, būtiski samazināt Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu". Ja šie punkti būs izpildīti tajā brīdī, kad mēs, iespējams, izskatīsim jauno likumu, tad arī varēsim iegūt tos līdzekļus, kas nepieciešami, lai palielinātu profesionāļu īpatsvaru Nacionālajos bruņotajos spēkos un tagadējās deficīta vietas robežu un cietumu apsardzē aizstātu ar brīvprātīgajiem. Saeimas deputāti, balsojot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jūs lielā mērā veicināsit to brīdi, kad mēs pāriesim uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem, kādi ir visu Kristīgo demokrātu savienības deputātu sapnis. Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Domāju, ka mēs par šo jautājumu, protams, dzirdēsim ne vienu vien viedokli, arī gluži pretējus jautājumus, bet vai, apspriežot to racionāli, mēs spēsim atrast zelta vidusceļu? Es domāju, nevar noliegt to, ka līdz šim nebijis notikums ir studentu akcija pie Saeimas, un, patīk tas vai nepatīk, tā tomēr demonstrēja zināmu spēku, un tas, ka jaunieši protestēja pret šo studentu iesaukšanu obligātajā valsts dienestā, es domāju, arī mums, likumdevējiem, ir viela pārdomām. Studenti skaidri izteica savas prasības: Latvijā vajadzīga profesionāla armija! Es faktiski no sirds apsveicu studentus par šo uzdrīkstēšanos, un ir iespējams, ka šī studentu akcija pārtrauks to ieilgušo sabiedrības politiskās pasivitātes posmu, kas zināmu laiku šeit valdīja. Acīmredzot politiķi un valstsvīri tomēr nevarēs rīkoties netraucēti - tikai tā, kā viņiem gribas, neieklausoties sabiedrības viedoklī. Es domāju, ka, apspriežot šo likumprojektu, mums vajadzētu ņemt vērā šīs ievērojamās sabiedrības daļas domas.

Aizsardzības ministrija prasa palielināt jauniesaucamo skaitu. Es nedomāju, ka šī nepieciešamība būtu pamatota. Tiek minēts un apgalvots, ka likumprojekta mērķis esot nodrošināt robežapsardzību, jo robežapsardzības spēkiem it kā trūkst personāla, tiek arī minēts, ka nepieciešams uzlabot "klimatu" Nacionālajos bruņotajos spēkos. "Ìedovščinas" likvidēšanai it kā vajagot iesaukt inteliģentus. Un visbeidzot, treškārt, katra Latvijas pilsoņa pienākums taču esot pierādīt patriotismu, un, pēc Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Līgotņa domām, katram patriotam ir jādien armijā, nevis tikai jāiziet militārā apmācība. Uzskatu, ka visas šīs nostādnes un argumenti ir absurdi.

Jā, tiesa, uz Latvijas robežas nav vajadzīgās kārtības, tā ir "caura" kā Šveices siers, un kontrabanda pa to netraucēti nāk iekšā valstī. Un tieši uz robežas valsts budžetam garām aizplūst ļoti lieli līdzekļi, taču problēmas atrisinājums nav vis robežsargu skaitā, bet ir meklējams kur citur. Un tas ir: nav iezīmēta un aprīkota valsts robeža, nav uzcelts neviens aprīkots robežkontroles punkts uz valsts austrumu robežas un neviens pat nedomā to darīt arī šogad. Uz robežas nav viena saimnieka, bet tam būtu jābūt robežsargam, taču tas tā nav. Un tādējādi ir izveidojusies situācija, ka valstī ienāk kontrabanda un, kā tiek minēts, pat vairāk nekā 95% no šīs kontrabandas ienāk caur robežšķērsošanas punktiem, pa sauszemes ceļiem, dzelzceļiem, caur ostām pretēji plaši izplatītajam mītam, ka kontrabanda ienāk caur mežiem, purviem, krūmiem, tas ir, caur tā saukto zaļo robežu, taču tas tā nav. Un it kā tāpēc vajagot vairāk jauniesaucamo, lai varētu patrulēt gar "zaļo" robežu. Likumprojekts neievēro arī cilvēktiesības, jo neparedz iespēju dienēt alternatīvajā dienestā tiem, kuriem reliģiskā vai pacifistiskā pārliecība liedz pacelt ieroci pret citiem. Cik zināms, visās valstīs respektē šādu cilvēku pārliecību un neliek viņiem piespiedu kārtā rīkoties pret to.

Nepieņemama ir arī likuma norma, kas ierobežo jauniesaucamo izbraukšanu no Latvijas.

Es gribētu minēt tagad dažas konkrētas piezīmes par likumprojektu. Vispirms gribu rezumēt, ka Aizsardzības ministrijas likumprojekts ir kārtējais neveiksmīgais mēģinājums īslaicīgi "lâpīt caurumus", nosegt "vâjās vietas", neizprotot stratēģiskos militārās politikas orientierus. Šis likumprojekts vēlreiz pierāda nepieciešamību izskatīt Saeimā nacionālās drošības un aizsardzības koncepciju. Tad būtu iespējams arī atbildēt uz jautājumiem, kāda armija mums ir vajadzīga, pēc kādiem principiem jākomplektē armija - pēc obligātā vai pēc profesionālā, brīvprātīgā dienesta principa, vai to savienojuma. Ja armiju komplektējam pēc savienojuma principa, tad kādās proporcijās jābūt šiem brīvprātīgajiem profesionāļiem un obligātā dienesta karavīriem? Gribētu minēt sekojošo.

Pirmkārt, ir grūti saprast, kāpēc likumprojekta nosaukums ir "Par obligāto valsts dienestu", ja 3.pantā ir skaidri pateikts, ka obligātais militārais dienests ir aktīvais militārais dienests. Vai tā ir nevajadzīga kautrība vai vienkārši viltība? Loģisks likumprojekta nosaukums būtu "Par obligāto militāro dienestu".

Otrkārt, nav saprotams, kāpēc Aizsardzības ministrijai nepieciešams Valsts dienesta iesaukšanas centrs (varat skatīt to 7.pantā). Ministrijā ir attiecīgs departaments, un tam pakļautajām pārvaldēm tad arī ir jānodarbojas ar šīm problēmām. Nav saprotams, vai tā ir departamenta vai pārvalžu izkārtnes maiņa vai jaunas institūcijas izveidošana, tā radot vēl vienu birokrātijas slāni, kas sarežģīs šīs problēmas risināšanu.

Treškārt, nav saprotama arī ideja, ka Aizsardzības ministrija veidos kontroles komisiju, jo 29., 30., 31., 32.pantā tas ir pieminēts, kas darbosies Valsts dienesta iesaukšanas centrā. Tas rada daudzus jautājumus, uz kuriem likumprojektā nav rodama atbilde. Vai ar šādas komisijas izveidošanu Aizsardzības ministrija nemēģinās atbildību par iesaukšanu uzvelt Ministru kabineta pleciem? Darbojoties Valsts dienesta iesaukšanas centrā, komisija dublēs vai arī traucēs Iesaukšanas centra darbību. Tad visbeidzot: no kādiem līdzekļiem tiks apmaksāts šādas komisijas darbs? Kādēļ komisiju veidos persona, kuru iesaka Aizsardzības ministrija? Kāpēc šīs komisijas izveide jānosaka likumā, ja Ministru kabinets ir tiesīgs izveidot jebkuru komisiju ministriju un valsts institūciju pārbaudei? Uzskatu, ka šī ideja par komisijas izveidi ir noraidāma.

Ceturtkārt, ir skaidrs, ka 27.pants, kur ir uzskaitīts, ko var neiesaukt militārajā dienestā, ir radies attiecīgu institūciju un sabiedrības spiediena rezultātā, bet šā panta esamība vēlreiz norāda uz vienotas konceptuālās pieejas trūkumu, jo ar ko tad sportisti, baleta mākslinieki un pedagogi ir labāki vai sliktāki par citu profesiju pārstāvjiem, ka viņi var pretendēt uz neiesaukšanu dienestā? Kādēļ tikai atsevišķas ministrijas var ierosināt neiesaukt pilsoņus dienestā?

Piektkārt, strīdīga ir 40.pantā izteiktā ideja, ka rezerves karavīri pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas ir jānoņem no militārā dienesta uzskaites. Pirmkārt, šie vīri vēl ir spēka gados, un, otrkārt, šī ideja ir pretrunā ar valsts totālās aizsardzības pamatprincipu un idejām, kas ir ieliktas zemessardzes veidošanā. Sestkārt, nevar atbalstīt 52.panta saturu, ka valsts dienesta pārvaldēm nedrīkst piešķirt... uzskatu, ka valsts dienesta pārvaldēm nedrīkst piešķirt pilnvaras atļaut vai neatļaut izbraukt no Latvijas uz citu dzīvesvietu dienesta vecuma jauniešiem, jo tas ir pretrunā ar ANO Cilvēktiesību deklarāciju un vairāk atgādina dzimtbūšanas laikus. Nav atbalstāma arī kartīšu uzrādīšana uz robežas, tā mēs vispār kļūsim smieklīgi pasaules acīs.

Septītkārt, strīdīgs ir 53.panta ieteikums, kurš nosaka, ka visiem iesaucamajiem līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā no ārvalstīm militārā dienesta pildīšanai.

Astotkārt, likumprojektā nekas nav teikts par personām, kurām ir dubultpilsonība. Šīs personas piedalās vēlēšanās, bet kā ir ar viņu dienestu Latvijas labā? Uzskatu, ka likumprojektam jāatbild arī uz šiem jautājumiem. Secinājums: šādā redakcijā likumprojektu mēs nedrīkstam pieņemt un nodot šodien komisijām, bet pēc trūkumu novēršanas, protams, mēs to varam izskatīt atkārtoti Saeimā, taču lietderīgāk būtu šādu likumprojektu izskatīt pēc tam, kad Saeimā būs akceptētas nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas.

Nekāda steiga neliek mums dzīt uz priekšu šobrīd šādu likumprojektu - jēlu un negatavu, jo valstī šobrīd jau ir likums par obligāto dienestu, kas ir spēkā un darbojas. Ja mums nebūtu vispār nekāda likuma, tad varētu teikt, ka mums tāds ir steidzami jāpieņem, taču mums jau ir likums, kas darbojas. Tātad mēs varam piestrādāt un pieņemt tiešām labu un kvalitatīvu valsts aizsardzībai un sabiedrības interesēm atbilstošu dokumentu. Tautas kustība "Latvijai" iestājas par profesionāli sagatavotu armiju un uzskata, ka jārīkojas pilnīgi citādāk, nekā piedāvā Aizsardzības ministrija, nekā to grib darīt LNNK vadonis, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš. Mēs uzskatām, ka robežstabiņu vietā gar robežu nav jāizvieto zaldāti patriotiņi, kā to grib uzsvērt, bet gan ir beidzot jāuzceļ aprīkoti robežkontroles punkti ar robežšķērsotāju un muitā deklarēto kravu uzskaites kompjuterizētu datu bāzi. Nav vajadzīgi robežsargu bari, bet personāls robežkontroles punktos jākomplektē tikai no profesionāļiem. Ja būs nepieciešams, gar "zaļo" robežu var patrulēt arī pierobežas rajonu zemessargi, kas to ir darījuši ne reizi vien un darīs to arī turpmāk, ja valsts lūgs to darīt. Nākotnē to var aizstāt ar "zaļās" robežas novērošanu ar tehniskiem līdzekļiem, tad, kad to atļaus finansiālais stāvoklis. Iesaucot armijā studentus pēc augstskolas beigšanas, neizdosies uzlabot morālo klimatu un izskaust "ìedovščinu". Tas, ka armijā valda visādas nebūšanas, piemēram, iedzeršana, zādzības, huligānisms, patvaļīga dienesta vietas atstāšana un tā tālāk, - tas vienkārši ir virsnieku nepadarītais darbs. Jā, no vienas puses, vairākums virsnieku uzskata par normālu parādību to, ka ar dresūras elementiem, ar dūrēm un teroru iespējams panākt, ka karaspēka daļā valda bailes un pakļaušanās. Viņi pat neiedomājas, ka nevis iebiedēts un pazemots karavīrs, bet gan apzinīgs un domājošs karavīrs nosaka mūsdienu armijas kvalitāti. No otras puses, virsnieku atalgojums ir tik niecīgs, ka viņi spiesti meklēt papildu iztikas avotus, nepārstrādājoties pamatdarbā. Viņiem arī vispār nav laika, ko veltīt audzināšanas darbam apakšvienībā, jo visu laiku jādomā, piemēram, kur dabūt krāsu sienu krāsošanai kazarmās, kā saremontēt katlumāju. Virsnieki ir pārvērtušies par būvdarbu un remontdarbu vadītājiem, par sagādniekiem. Un tikai pēc tam, ja atliek pietiekami daudz laika, viņi var būt par virsniekiem. Lai novērstu armijā trūkumus, nav vajadzīgs iesaukt studentus. Nenovēršot trūkumus, neizdosies sagaidīt neko vairāk par tā saukto "intelbeņķu" masveida piekaušanu, viņu "audzināšanu par cilvēkiem" (pēdiņās) ar rungas un zābaka spēriena palīdzību.

Kam vajadzīga armija? Es nekādi nevaru piekrist Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Līgotņa ģeniālajai tēzei, ka mūsu uzdevums nav iesaukt armijā tāpēc, lai apmācītu, bet gan tāpēc, lai karavīri dienētu, pildītu konkrētos armijas uzdevumus. Šeit uzskatāmi redzams Aizsardzības ministrijas un arī tās vadītāja Krastiņa un parlamentārā sekretāra Līgotņa greizais, izkropļotais priekšstats par valsts aizsardzību. Latvijas armija netiek veidota, balstoties uz valsts aizsardzības koncepciju. Armija netiek apbruņota un apmācīta tā, lai spētu izpildīt valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumus. Nē, tāds plāns vispār nav pat izstrādāts. Viss tiek darīts tādēļ, lai vienkārši būtu armija. Un nav svarīgi, kāda armija, nav svarīgi, kādam nolūkam. Pavisam vienkārši - tādēļ, lai armijā kāds dienētu, tāpat, dienēšanas pēc. Un, ja kāds nesaprot ministrijas darbošanos vai to apstrīd, sakot, ka tādai pieejai armijas formēšanā nav jēgas, tad tas uzreiz kļūst par valsts ienaidnieku, mīkstpēdiņu, komunistu, viņam neesot patriotisma un tā tālāk. Īstenībā, kā jau uzsvēru, jārīkojas citādi: jāveido nelieli, bet mobili profesionāli ātrās reaģēšanas spēki un brīvprātīgie teritoriālās aizsardzības formējumi - Zemessardze. Tas nav izdarāms uzreiz. Šobrīd tiešām trūkst lielu finansu līdzekļu. Bet iespējams jau tūlīt katrā mobilo strēlnieku bataljonā izveidot pa vienai rotai no profesionāļiem, pakāpeniski palielinot profesionālo rotu daudzumu. Jānostiprina arī sevišķu uzdevumu vienība un izlūkdesanta bataljons, komplektējot tos no profesionāliem karavīriem. Nelieli profesionāli mobilie spēki un brīvprātīgie Zemessardzes formējumi - tieši tas ir aizsardzības pamats un būs mūsu valsts aizsardzības pamats. Nevis obligātais dienests pēc principa - apmācības nav galvenais, galvenais ir dienēšana dienēšanas pēc. Frakcija "Latvijai" obligāto valsts dienestu redz tikai kā līdzekli pilsoņu elementārai militārai apmācībai, dodot viņiem nepieciešamās karavīru iemaņas valsts aizsardzībai. Lai tās nostiprinātu, karavīri uz papildapmācībām regulāri iesaucami ik pa dažiem gadiem. Līdztekus tam jāievieš militārās apmācības kursi skolās, jānostiprina jaunsargu kustība. Savukārt studējošās jaunatnes militārajai apmācībai jāievieš attiecīgās programmas vai kursi, kā nu mēs to nosauksim. Nebūt nav obligāti uzreiz jāveido kara katedras, kur gatavot rezerves virsniekus. Tas būs dārgi un arī nekvalitatīvi. Pietiks ar elementāru kareivja iemaņu apgūšanas programmu studiju laikā, arī īslaicīgu praktisko nodarbību organizēšanu tās apguvei. Tas saglabās un veidos studentu patriotisku attieksmi pret valsts aizsardzību, jo ar varu nevienu nevar iemācīt mīlēt dzimteni. To nevar panākt, demagoģiski deklarējot, ka galvenais esot dienēšana dienēšanas pēc un ka tieši tas esot patriotisma rādītājs. Tas tā nav. Likuma darbības sekas ir acīm redzamas, likumprojekts radījis negatīvas sekas, šā likuma pieņemšanas un darbības rezultātā neuzlabosies armijas kvalitāte, bet problēmas radīsies daudziem cilvēkiem, jo viņi zaudēs darbu, zaudēs iegūto kvalifikāciju, zaudēs karjeras iespējas un tā tālāk.

Ne mazāk svarīgi ir arī likuma darbības dēļ radušies morālie zaudējumi. Šādā veidā nevar vairot cilvēku patriotismu. Notiks tieši pretējais - pieaugs cilvēku nepatika un riebums pret dienestu armijā. Tas graus, nevis vairos valsts drošību un aizsardzību. Aizsardzības ministra Krastiņa nepārdomātā un bezatbildīgā darbošanās liks šķēršļus arī nākamajām valdībām, liedzot veidot pārdomātu aizsardzības politiku un sakārtotus Nacionālos bruņotos spēkus, jo sabiedrībā diemžēl būs izveidojusies krasi negatīva nostāja pret visu, kas saistīts ar valsts aizsardzību. Tāpēc ir pienācis pēdējais laiks politiķu un valstsvīru dialogam ar sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka iespējams atrast visiem, gan valstij, gan valdībai, gan jauniešiem, pieņemamu risinājumu - zelta vidusceļu, un ļoti ceru, ka valdība spēs pārkāpt pāri savam paštaisnumam un ieklausīsies cilvēku izteiktajos viedokļos, ieklausīsies opozīcijas - kustības "Latvijai" - konstruktīvajos priekšlikumos. Tāpēc aicinu šodien balsot pret likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" nodošanu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, jūs astoņas minūtes izmantosiet? Krisberga kungs? Rubina kungs? Astoņas minūtes.

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamās ekselences un deputāti! Cilvēces attīstības laikā armijas ir bijušas dažādas. Pirmatnējām tautām visi vīrieši bija karavīri. Tie, kas nespēja nest ieročus, nebija pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Seno tautu vīrieši cīnījās ar kara vālēm, arbaletiem tuvcīņā. Vai tādā aspektā mēs varētu iedomāties pašus galvenos mūsu armijas vadītājus šodien? Grieķu brīvvalstīs, kariem ieilgstot un mazinoties kareiviskam garam, tautā tika izveidots algotņu karaspēks. Bija vīrieši, kam karš patika un kļuva par profesiju.

Franču revolūcija. Tā jau bija vispārēja karaklausība, bet vēlāk šo ideju vispilnīgāk realizēja ne Napoleona kara ģēnijs, to veica Prūsija. Līdz 1806.gads pierādīja tās novecošanu. Televīzijā Andris Līgotnis runāja par vispārējo karaklausību Izraēlā un runāja par tautas - un it sevišķi jaunatnes - morālo bankrotu. Jā, Izraēla karo jau kuro gadu desmitu. Ja ministrs Krastiņš saka, ka viss jāsāk no gala, tad jautājums ir - vai nevajadzētu sākt ar pašu Aizsardzības ministriju vispirms? Vai tas nebūtu tas pareizais gals?

Daži jautājumi un pārdomas. Ar ko karo vai gatavojas karot Latvija? Latvijai bija priekšzīmīga armija iepriekšējā Ulmaņa laikā. Kārļa Ulmaņa laikā dalība valsts aizsardzībā bija jāņem visiem - no 17 līdz 50 gadu vecumam. Aktīvajā dienestā - pusotru gadu, atvaļinātie - trīs gadus, tad - rezervisti, un no 40 līdz 50 gadu vecumam - Zemessardzē. Neskatoties uz to, "Soviet" tanki iebrauca Rīgā un Kārlis Ulmanis teica: "Palieciet jūs savās vietās un es palikšu savā!" Visa tā laika armija, pateicoties šim "skaistajam" (pēdiņās) novēlējumam, tika iznīcināta, tauta - nīdēta un kauta vairāk nekā 50 gadus.

Pašreizējā armijā valda "ìedovščina". Jauni cilvēki nereti iet bojā, tiek sakropļoti nenoskaidrotos apstākļos. Citi izdara pašnāvību. Ja aizsardzības ministrs saka, ka viss jāsāk no gala, tad ir jautājums - no kura gala? Varbūt viņam vajadzētu sākt vispirms pašam ar sevi, ar savu formu un saturu, tālāk - ar visu viņa ministrijas un departamentu formu un saturu. Tie, kas bija mītiņā, studējošā jaunatne, tāpat kā mani četri dēli, arī studējošā jaunatne, - viņi nav ne gļēvi, ne fiziski vai garīgi mazattīstīti. Tad kad būs kārtībā armija, tad būs arī kārtība valstī. Un ir jādomā par fizisko attīstību no pirmās bērna piedzimšanas dienas. Ir jādomā par visiem Latvijas bērniem, par viņu fizisko, garīgo un morālo audzināšanu. Kur ir Latvijas attīstības programma, kas ietvertu visus šos attīstības un aizsardzības jautājumus, lai tas tiktu darīts jau no zīdaiņa vecuma? Kur ir masveida sporta un fiziskās kultūras attīstības programma? Tādas nav. Un tāpēc es esmu pret to, ka studentiem un augstskolu beigušajiem būtu jāiet dienēt armijā miera laika apstākļos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam piecas minūtes. Es jūs iepazīstināšu ar runātāju sarakstu, lai mēs zinātu, kādā secībā tie uzstāsies. Prezidijs tikko kā saņēma piecu deputātu - Vidiņa, Jurdža, Seiksta, Endziņa un Lagzdiņa priekšlikumu: "Ierosinām samazināt debašu laiku par punktu nr.9 līdz piecām minūtēm pirmo reizi un divām minūtēm otro reizi."

Viens var runāt "par", viens - "pret". Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā, kad mēs risinām un apspriežam valstisku problēmu, es uzskatu, ka šādi saīsināt diskusiju nav pamata un nedrīkst tā darīt, jo šī problēma skars daudzus jauniešus, un drīzāk taisni šinī gadījumā var just, kuriem ir tas militārais gars iekšā. Tādēļ es tomēr piedāvāju diskusiju turpināt, lai arī visa sabiedrība dzird, kāda kuram ir pozīcija, lai pēc tam, kad atkal būs kādas nākamās vēlēšanas, neizrādītos, ka viens pieliks pie krūtīm baltu balodīti un stāstīs, kā viņš mīl tautu un mīl studentus un jaunatni. Un tādēļ lai notiek diskusija un nav ko baidīties pāris lieku minūšu parunāt!

Sēdes vadītāja. "Par" - Juris Vidiņš, "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Ja gudri runā, tad var visu to izteikt trijās minūtēs, nevajag pat piecas. Bet klausīties šo "ûdens liešanu", it sevišķi no frakcijas "Latvijai", - es domāju, tas taču mums visiem ir apnicis. Nevilksim laiku! Es ierosinu balsot par piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, no tribīnes runā, bet "ûdeni nelej" neviens deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - pirmo reizi runāt piecas minūtes, otro reizi - divas minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Tagad es jūs iepazīstināšu ar runātāju sarakstu. Nosaukšu runātājus tādā secībā, kādā viņi ir pieteikušies debatēs: Kārlis Čerāns, Valdis Krisbergs, Pēteris Apinis, Juris Dobelis, Dzintars Ābiķis, Juris Zaķis, Paulis Kļaviņš, Ģirts Kristovskis, Pēteris Tabūns, Gundars Valdmanis, Guntis Eniņš, Jānis Mauliņš.

Godātie deputāti! Runātāju saraksts ir zināms. Deputāti zina tālāko secību, kādā tas ir jādara. Bet pirms pārtraukuma mums ir ne tikai diskusijas, bet arī patīkami brīži. Un tāpēc sveiksim šodien mūsu kolēģi Jāni Bunkšu 43 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Paziņojums. Vārds Edvīnam Inkēnam - "Latvijas ceļš" frakcijas deputātam. Inkēna kungs, jūs esat lūdzis vārdu paziņojumam. Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Latvijas - Taivanas parlamentu sadarbības grupu lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē...

Sēdes vadītāja. Sarkanajā zālē nevar. Sarkanajā zālē būs preses konference. Izvēlieties citu telpu.

E.Inkēns. Prezidija zālē, tūlīt, šajā starpbrīdī.

Sēdes vadītāja. Tātad Latvijas - Taivanas parlamentu sadarbības grupa tiek aicināta pulcēties Prezidija zālē. Vairāk paziņojumu nav, jo neviens cits vārdu nav lūdzis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Viktors Kalnbērzs, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Turpināsim jautājuma izskatīšanu! Runās Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Piecas minūtes saskaņā ar mūsu balsojumu.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Armija Latvijā noteikti ir vajadzīga, un vajadzīgs ir arī likums "Par obligāto valsts dienestu". Tomēr nekādi nevaru piekrist šādai likumprojekta redakcijai, kas ir iesniegta, un par problēmām šeit jau daudz un konstruktīvi ir runājis Odisejs Kostanda. Un man ir ļoti žēl, ka Vidiņa kungs to nespēja uztvert.

Es no savas puses gribu īsumā, jo runas laiks ir saīsināts, pieskarties galvenokārt tam šā likumprojekta aspektam, kurš paredz "aizlāpīt" personāla trūkumu armijā uz augstskolu beidzēju un studentu bāzes. Ne pārāk senā pagātnē, padomju okupācijas laikā, šī padomju valsts labi apzinājās, ko tai var dot izglītoti cilvēki, universitātes beidzēji, un kur nu vēl studenti, tāpēc viņi ļoti daudzus gadus armijā saukti netika. Ja runājam tieši par augstskolu absolventiem, kurus tagad konkrēti šajā likumprojektā ir iecerēts skart vistiešākajā veidā, tad PSRS laikos, okupācijas laikos, viņus nekad nesauca armijā kā ierindniekus, kā tas ir tagad paredzēts brīvajā un neatkarīgajā Latvijas Republikā. (Starpsauciens no zāles: "Sauca arī tā...")

Acīmredzot šobrīd valdošā politiskā elite ir sapratusi, ka studenti, inteliģence, beidzot varētu politiski aktivizēties un kļūt bīstami viņiem, būtiski apdraudēt viņu pozīcijas. Un tādēļ arī tiek veikti pasākumi šādu pilsoniskās organizēšanās mēģinājumu izjaukšanai pašā saknē, lai galīgi un līdz pašiem pamatiem iznīdētu jebkuru vēl palikušo studējošās jaunatnes patriotismu attiecībā uz šo valsti. Un ir ļoti grūti saskatīt, kas cits vēl varētu slēpties aiz aizsardzības ministra Krastiņa kunga un valdības kopumā piedāvātās "zâbaku dresūras" attiecībā uz Latvijas pilsonisko inteliģenci. Diemžēl šāda lietu virzība dod vēl lieku apstiprinājumu tam, ka valdošā politiskā elite ir latviešu tautai naidīgs spēks, kā arī var būt netiešs apstiprinājums daudzviet dzirdētajām un arī presē lasītajām runām par to, ka pats aizsardzības ministrs un LNNK "dižvīrs" Andrejs Krastiņš ir Krievijas slepeno izlūkdienestu aģents. Man nav nekādas vēlēšanās kādam piekārt "birkas" vai apzīmējumus, bet jūsu rīcība uz to nepārprotami norāda, Krastiņa kungs.

Šodien acīmredzot vēl daudz tiks runāts par patriotismu un visu vienlīdzību likuma priekšā, bet es gribu atzīmēt, ka šodien Latvijā nav feodālā iekārta un ka valsts pilsonis nav valdības dzimtcilvēks, kuram valdība var uzlikt tādus pienākumus, kādi tai labpatīk. Gluži otrādi - valsts pilsoņi ir vienojušies un izveidojuši valdību, deleģējot tai noteiktu sabiedrībai kopumā būtisku funkciju veikšanu. Un es domāju, ka šai valdībai tāpat kā jebkurai citai vajadzētu apzināties, ka tā ir ievēlēta, lai pārstāvētu par to balsojušās tautas intereses. Tāpēc jebkurš tik radikāls lēmums, kāds ir šis, būtu ētiski pieļaujams tikai tad, ja par to valdību veidojošās frakcijas būtu publiski paziņojušas pirms vēlēšanām. Citādi šobrīd iznāk tā: pirms vēlēšanām teicām kaut ko vienu, tagad ievēlēja, un nu varam darīt pilnīgi pretējo. Es esmu pārliecināts, ka, ja šāda atklāta saruna būtu bijusi, tad rezultāts vēlēšanās būtu bijis pavisam cits. Un varu pateikt, ka Tautas kustība "Latvijai" iestājas par nelielu, bet stipru armiju, armiju kā ezi, un tas ir skaidri formulēts mūsu piecu punktu programmā. Tāpat mēs esam arī par plašu valsts aizsardzības pamatjautājumu izdiskutēšanu sabiedrībā, un bāzi šādai diskusijai mēs varam piedāvāt, daudzas tēzes tika minētas jau Odiseja Kostandas runā. Un mēs tikai noteikti nostājamies pret to, ka pilsoņa pienākums pret valsti tiek identificēts ar pienākumu gadu sargāt cietumus vai gadu apgūt tā saucamo reālo dzīves pieredzi armijas tā saucamajā sabiedriskajā vidē.

Visbeidzot. Gribu nobeigt ar tautasdziesmu:

"Ai, bāliņi, ai, bāliņi,

Ņem zobenu rociņā.

Ņem zobenu rociņā,

Sargā savu tēvuzemi.

Labāk manu galvu ņēma

Nekā manu tēvuzemi.

Labāk mani karā kāva,

Ne celiņa maliņā."

Es aicinu visus Latvijas pilsoņus būt par savas Tēvzemes aizstāvjiem pret jebkuru ienaidnieku, to skaitā arī pret valdošo politisko eliti, ciktāl tā īsteno prettautisku politiku, esot nomodā ikkatru brīdi, apzinoties savas tiesības un gudri izvēloties savus cīņas ieročus. Cīņas laukā mums ir iespēja uzvarēt, ceļmalā mūs ir iespējams pieveikt pa vienam.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

K.Čerāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es sākšu ar mūsu cienījamā Prezidenta Gunta Ulmaņa citātu no viņa izteikumiem "Neatkarīgajā Rīta Avīzē": "Latvijai savi bruņotie spēki, kaut arī nelieli, ir vajadzīgi, un bez karavīriem tie nav iedomājami. Valsts izvirza savas prasības pirmām kārtām nodrošināt valsts robežas un stratēģiski nozīmīgo objektu apsardzību. Diskusija ir sākusies." Un pēdējais: "Valsts bruņotie spēki ir arī valsts prestižs." Man ir prieks, ka mūsu Prezidents šajās citētajās rindās ir parādījis savu "vîra mugurkaulu". Diemžēl viss raksts ir tik liels, tur "mugurkaula" nav.

Man negribas runāt neko vairs no pragmatiskās puses, to ir pateicis mans kolēģis Vītola kungs un Odisejs Kostanda... Ir pavisam cita lieta. Piedodiet man, lūdzu, citāta neprecizitāti, jo komunistiskās gudrības sevišķi daudz es neesmu paspējis apgūt, bet šķiet, ka nelaiķis Vladimirs Iljičs Uļjanovs ir teicis: "Tad, kad jāsavalda tauta, tad jāsāk žvadzināt ieroči, jānodzirda šī tauta un jāpievērš ticībai." Ðīs ticības sliktākajā nozīmē. To, ka mēs paceļam akcīzi degvielai, bet šņabi var nopirkt jebkurā pagrīdes kioskiņā par smieklīgu cenu, to zinām mēs visi. Latvijas tauta intensīvi tiek nodzirdīta. Tas, ka pašreiz daudz kas tiek atļauts arī sektantismā un neordinētā ticības mācībā, arī ir zināms. Pienācis pēdējais moments. Aicinot uz patriotisma jūtām, sāk žvadzināt ieročus. Un tiešām gribas sākt piekrist jautājumam, vai mūsu cienījamais aizsardzības ministrs darbojas Latvijas valsts interesēs. Latvijas valsts lielākais potenciāls visā pasaulē var būt tikai intelektuālais potenciāls. Mums nav izrakteņu, mums nav energoresursu, mums ir Latvijas tautas intelekts, un intelekts ir tieši proporcionāls izglītībai. Man šķiet, ka ļoti daudzi runātāji nav pamanījuši likumprojektā ļoti būtisku lietu. Mēs visu laiku runājam par to, ka izglītoti cilvēki, kas būs beiguši augstskolu, tiks iesaukti dienestā. Tas ir noziegums numur viens - iznīcināt Latvijas tautas intelektu, jo gads armijas dresūras pie sevišķi augstas prāta attīstības nenovedīs un izdzīvos acīmredzot tas, kurš būs mazāk intelektuāls.

Bet ir vēl noziegums numur divi, kas, šķiet, nav pamanīts. Jau likumprojekta 24. panta 3. punktā ir pateikts... pareizāk sakot, nekas nav pateikts par tiem, kuri iegūs bakalaura grādu. Tas nozīmē, ka studentu no 1., 2. un 3. kursa var iesaukt armijā. Tātad ne tikai izglītotu cilvēku, bet arī cilvēku, kurš ir spējīgs kļūt izglītots, nekādā gadījumā nepielaist pie tā. Es pilnīgi piekrītu mūsu Valsts prezidentam, ka Latvijai kā suverēnai valstij armija ir nepieciešama, un ir tikai viens ceļš - maza, profesionāli bruņota, labi apmācīta armija. Tāda, kāda šobrīd sargā Repšes kungu un viņa banku, 200 bruņoti profesionāļi jeb, izmantojot angļu vārdu, "reindžeri", man šķiet, sakaus, ja to vajadzētu, visu Latvijas armiju, lai arī cik tas bēdīgi būtu.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, 5 minūtes ir pagājušas.

V.Krisbergs. Es lūdzu papildus 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Mēs esam nobalsojuši, Krisberga kungs, par 5 minūtēm.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidj, cienījamie kolēģi! Es jau pašā sākumā uzrakstīju nevis to, par ko es taisos runāt, bet pret ko es taisos runāt, un tas ir - pret šā likuma nodošanu izskatīšanai komisijām. Es nekādi nevaru piekrist pašam principam, kas pašreiz valda mūsu bruņotajos spēkos. Tas ir bungu rībināšanas princips, jo katru dienu kāds, uzstājoties mūsu televīzijā vai radio, mēģina mūs pārliecināt par to, ka valsts sākas ar ruņotajiem spēkiem un patriotisms vai vēl kaut kas cits sākas ar to, kas ir mūsu bruņotie spēki. Es gribu teikt, ka bruņotie spēki - tas, iespējams, ir kaut kas bezgala jauks, bet valsts sākas ar izglītotu cilvēku.

Pagājušajā gadā man bija iespēja mazliet pastrādāt veselības aprūpes laukā, un jāsaka, kā ir - visvairāk problēmu mums sagādāja tieši Nacionālie bruņotie spēki. Pagājušajā gadā mūsu bruņotajos spēkos bija gan vīrusa hepatīta, gan gripas epidēmijas, bija arī daudzi citi saslimšanas gadījumi, tāpēc man nācās braukt gan uz robežām, gan uz Ādažiem. Ādažos vispār gadījums bija diezgan smieklīgs - augšpusē atradās atejas, bet lejā telpa, kurā mazgāja rokas. No augšpuses, no šīs atejas mazliet pilošās trubas, ūdens nāca iekšā tieši šajā apakšējā telpā... (Starpsauciens: "Caurules...") Labi, kolēģi, paldies... Katrā ziņā tas bija diezgan pārliecinošs skats, un tas, ka mūsu Vides veselības dienests bija vairākas reizes aizrādījis, arī rakstveidā aizrādījis mūsu Ādažu bataljona komandieriem, tas netika ņemts vērā, bet Ādažu bataljona toreizējais komandiera vietnieks stāstīja, ka viņš esot dienējis 30 gadus Kazahijā un tur to visu tīrot ar akmeni. Katrā ziņā tas ļoti apliecina mūsu armijas virsnieku izglītības līmeni. Viņš gan vairs tur nestrādā, bet es jebkurā gadījumā, lasot šo likumprojektu, skaidri un gaiši redzu, ka atkal to visu sagatavo bijušās PSRS armijas virsnieki, kuriem pilnībā ir dota šī izglītība, šī motivācija, šī nepieciešamība visus padarīt pēc iespējas vienādus, visus padarīt pēc iespējas paklausīgus, visus padarīt disciplinētus un to visu darīt ar rungas metodi, lai nebūtu nekādas personības, lai nebūtu nekādu inteliģentu cilvēku - visi pēc vienas "ðnites" apgrieztiem matiem, visi pēc vienas "ðnites" zābakos un visiem pēc vienas "ðnites" skriet. Es domāju, ka armija sākas ar izglītotu virsnieku un, pirms mums nav stabilas koncepcijas par Latvijas valsts armiju, pirms mums nav izglītotu virsnieku, kas zina, ko darīt ar šiem jauniesaucamajiem, iesaukt visus pēc kārtas - tas ir diezgan liels murgs, jo lielākoties mūsu zaldāts īsti nezina, ko tanī armijā to gadu sadarīt. Un tik ilgi, kamēr mums tur nebūs pilnīgi skaidras programmas, tas vispār ir noziegums šos jaunos cilvēkus uz vienu gadu izraut no viņu aprites un uz vienu gadu viņiem kaut kādā mērā samazināt viņu intelektuālo potenciālu, jo kā tad citādi mēs to laiku varam nosaukt?

Ja 1200 cilvēku pašlaik bēguļo un neiet armijā, tad jāķer tie 1200, nevis jāizdod likums, kas liek armijā pieņemt tos studentus, kas nebēguļo, jo viņi mācās un līdz ar to dod tādas iespējas... tātad vācam tos, kurus varam dabūt, nevis mēģinām atrisināt tās problēmas, kuras mēs nemākam atrisināt.

Mēs esam pārāk aizrāvušies ar skaistiem lozungiem - Baltbats, NATO un tamlīdzīgi. Lai savestu kārtībā savu armiju, mēs cenšamies šo savu nesakārtotību kaut kādā mērā kompensēt ar pilnīgi nesagatavotu likumu, kurš vienu vai divus gadus jau ir ceļojis pa plauktiem un beigās nonācis atkal Saeimā ar vienu papildinājumu - ka mēs varam paņemt tos studentus, kas nestudē maģistratūrā, un papildināt iesaucamo skaitu. Mēs darbojamies pēc bijušās padomju armijas metodēm.

Es esmu pret šo likumprojektu un arī balsošu pret tā nodošanu komisijām. Aicinu jūs darīt tāpat. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Te ļoti skaisti visi konstatē, ka armijā ir slikti: kam pil caurules, kam trubas... Jebkurā gadījumā mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka ir jāmaina šis stāvoklis. Nu tagad ir jautājums: kurš to darīs un kā to darīs? Jā, visi konstatē arī to, ka esošais likums ir nepilnīgs. Nu tad ko - gaidīsim tālāk vai tomēr mēģināsim šo likumu mainīt? Atgādināšu, ka jau 5.Saeima pieņēma pirmajā lasījumā izmaiņas. Tātad ir jādara kaut kas tālāk, un tanī pašā laikā notiek taisni pretējais - tieksme visu nobremzēt, lai nekas nenotiktu. Un neaizmirsīsim to, ka tas, kas notiek šodien armijā, ir ilgstošs process, sekas! Tagad ir atraduši vienu grēkāzi - Andreju Krastiņu, kurš nupat ir sācis darboties, bet ir aizmirsuši visus pārējos, ieskaitot iepriekšējo valdību, kura vispār darbojās bez aizsardzības ministra, jo šī formālā šā pienākuma pildīšana bija vienkārši smieklīga. Un padzina no Aizsardzības ministrijas tādu cilvēku kā Jāni Arvedu Trapānu, kuram vienīgajam bija reāla, nopietna Latvijas aizsardzības koncepcija. Lūk, tieši tāpēc armijā ir šīs attiecības starp virsniekiem un padotajiem, šī valsts dienesta pārvaldes neizdarība, jā, tāda tiešām ir! Šis milzīgais liekais ierēdņu bars Aizsardzības ministrijā - tas nav šodien radies, tas ir radies daudzu gadu gaitā, un, lai to visu izmainītu, ir nepieciešams ilgstošāks process un tas ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.

Tāpēc man ir ļoti interesanti konstatēt, ar kādu centību mēs Latvijā tērējam savu enerģiju, apkarojot viens otru, izdomājot visbrīnišķīgākos epitetus viens otram, noliedzot citu cilvēku domas un cenšoties par katru cenu panākt savu taisnību ar jebkuriem paņēmieniem. Bet cik mēs viens otru balstām, kaut vai šā likuma pilnveidošanā, cik mēs sadarbojamies šajā virzienā, cik kurš no jums, kritiķiem, ir ieguldījis šinī projektā kaut ko, kaut rindiņu? Laikam tiešām rodas iespaids, ka tas, kas notiek Krievijā, mūs vispār neuztrauc un neinteresē. Un es nebūt nedomāju, ka šī armija tūlīt karos ar Krieviju, kā viens otrs muļķīgi izrunājas. Bet tajā pašā laikā valstij, ja viņa grib sevi parādīt, pierādīt, ka viņai ir sava seja, - viņai ir jābūt arī savai bruņotajai vienībai. Redziet, tagad ir jautājums: kā tālāk darboties - vai sevi te demonstrēt tribīnē un spēlēt uz noteikta sabiedrības slāņa jūtām, tā cerot kāpt uz augšu pa politiskās karjeras kāpnēm, vai šādos smagos apstākļos demonstrēt stāju un uzņemties atbildību, un neliekuļot? Neviens jau nenoliedz domu par profesionālas armijas veidošanu. LNNK programmā tā bija jau pirms daudziem gadiem. Tikai, lūdzu, dodiet ekonomisko pamatojumu, dodiet aplēses, cik liels ir vajadzīgs finansiālais atbalsts un ko mēs no valdības prasām! To ir iespējams darīt tūlīt. Nav jāgaida un nav par to jārunā. Kas attiecas uz izteikumu, ka Latvijas armijai ir jābūt kā ezim, es gribu atgādināt, ka ļoti bieži, braucot ar automašīnu, uz asfalta var redzēt sabrauktus ežus, kuri savas neuzmanības dēļ tur izgājuši. Tā ka es nemaz neatbalstu šo "eþa variantu".

Tāpēc es visiem mūsu draugiem, šeit sēdošajiem kolēģiem deputātiem, ieteiktu: virzīsim šādu projektu uz komisijām, mainīsim attiecīgos punktus - punktu par studējošo jaunatni, punktu par zemniekiem, punktu par pacifistiem! Tie ir atsevišķi diskutējami punkti, un par tiem var spriest, bet nevar noliegt šā procesa virzīšanas nepieciešamību. Un lūdzu neizmantot šo tribīni, lai te runātu par kaut kādu bungu rībināšanu! Runa ir par Latvijas seju, un Latvijas armija ir daļa no Latvijas sejas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, kamēr nav priekšnoteikumu par profesionālas armijas izveidi - pirmkārt, tie ir ekonomiskas dabas priekšnoteikumi, - ir loģiski, ka konceptuāli ir pareizi tas, ka armijā būtu jādien visiem veselajiem Latvijas pilsoņiem. Es atkārtoju - manā izpratnē tas konceptuāli ir pareizi. Tajā pašā laikā, neapšaubāmi, ir jāatzīst tas, ka Aizsardzības ministrijas iecere attiecībā uz studentiem, bakalauriem varbūt ir nedaudz sasteigta, un būtu bijis prātīgāk, ja šī studentu vai to cilvēku, kas gatavojas kļūt par studentiem, iesaukšana armijā, viņu dienests armijā tiktu organizēts citādi, jo šobrīd, manuprāt... man ir tādas nelabas aizdomas, ka viens no tiem iemesliem, kāpēc jau šobrīd armija netiek pilnībā nodrošināta ar jauniem cilvēkiem, ir tas, ka ir diezgan bezspēcīga izrādījusies varas institūciju darbība, to skaitā iesaukšanas dienesta darbība, jo, kā viņi paši atzīstas, vairāk nekā tūkstoti jauniesaucamo, kam vajadzētu dienēt armijā, viņi vienkārši nav spējīgi iesaukt. Otrkārt. Varbūt tie ir skaļi vārdi, bet man ir aizdomas - es atkārtoju, tikai aizdomas - par atsevišķu ierēdņu korumpētību, jo bieži vien ir dzirdēts, ka turīgu vecāku bērni šodien armijā nedien.

Bet šajā sakarībā es tomēr gribu teikt, ka nevajadzētu krist galējībās, un jāsaka atklāti, ka šodien viens otrs no tiem lielajiem patriotiem, kas šodien tik kvēli runā par tautas patriotismu, vēl 1990. un 1991.gadā "pûta pavisam citā stabulē", to skaitā ir arī viens otrs no dokumenta iesniedzējiem. Kā zināms, dokumenta iesniedzējs ir Ministru kabinets, kura sastāvā ir dažādi ministri.

Gluži tāpat nevajadzētu krist galējībās pretiniekiem un šodien noraidīt šo likumprojektu, jo, manuprāt, gan Vītola kunga, gan Kostandas kunga, gan arī citu manu kolēģu nostāja, ka mēs vispār nedrīkstam šo likumprojektu nodot komisijām, ir nekorekta. Pat vairāk kā nekorekta. Jo Satversmes 81.panta kārtībā šis likumprojekts netika akceptēts Ministru kabinetā faktiski ar tādu nolūku, lai deputāti, kuriem tiešām ir pamatotas iebildes pret atsevišķām likumprojekta normām... lai mēs šo likumprojektu izskatītu Saeimā komisijās tiešām ļoti nopietni un diskutētu par to. Tāpēc neizskatīt to vispār - tas nav korekti. Šajā sakarībā es kārtējo reizi redzu, ka Kārtības ruļļa izmaiņas ir radikāli nepieciešamas, un, jo ātrāk mēs šīs izmaiņas pieņemsim, jo labāk. Tad viens varēs runāt "par", viens - "pret". Un es gribu teikt pat skarbus vārdus: Dievs, sargi latviešu tautu no bezgalīgi garu runu teicējiem! Jo diskutēt šodien par likumprojekta atsevišķām normām tikai tajā stadijā, kad likumprojekts tiek nodots komisijām... Un visu loģika, gan to, kas runā "par", gan to, kas runā "pret", - visu loģika faktiski ir tā, ka likumprojekts tiešām būtu nopietni jāizskata komisijās. Tas rāda to, ka Kārtības rullis diemžēl ir nepilnīgs.

Tātad, cienījamie kolēģi, es gan tos, kas runāja "par", gan tos, kas runāja "pret" un kam tiešām ir atsevišķas, varbūt pat pamatotas iebildes pret atsevišķām (es atkārtoju - atsevišķām) likumprojekta normām, tomēr aicinu šo likumprojektu nodot komisijām izskatīšanai, lai mēs varētu rūpīgi katru normu izdiskutēt, jo, neapšaubāmi, valdības iesniegtajā projektā ir daudzas ļoti labas normas, kuras, manuprāt, pat vispār nav diskutējamas - un likums ir šodien jāgroza, - un tajā pašā laikā ir diskutējamas normas, kas attiecas kaut vai uz tiem pašiem studentiem, bakalauriem, un līdz ar to likumprojekts prasīt prasās pēc rūpīgas izskatīšanas komisijās. Es aicinu balsot par tā nodošanu komisijām, lai mēs visas šīs pretrunas novērstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Zaķis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es saprotu, ka šī tribīne tiek izmantota, lai dotu padomus, ko kurš drīkst runāt un ko kurš nedrīkst runāt. Arī es tikko kā saņēmu no viena iepriekšējā runātāja, ka nedrīkstot tā runāt. Bet es domāju, ka man ir tiesības.

Nav šaubu par to, ka valsts aizsardzība un līdz ar to armija mums ir nepieciešama. Neviens to neapšauba. Nav šaubu arī par to, ka daudzinātie studenti nav tie, kas ir kādreiz kritiskos brīžos sēdējuši malā. Es domāju, ka tie, kas zina Latvijas vēsturi, labi atceras arī studentu rotu un, saprotams, zina arī tās nozīmību Latvijas vēsturē. Zina varbūt arī to, ka Rīgas Tehniskajā universitātē ir zemessargu organizācija - un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, ka te par kaut kādiem mīkstpēdiņiem laikam būtu pāragri runāt. Bet kāpēc tagad mēs runājam citādi? Uzskatu, ka te nav runa par vērtību pārvērtēšanu, bet tikai par jautājuma nepietiekamo sagatavotību. Druvas kungs man teica, lai es pasakot atklāti. Es pateikšu atklāti, par ko ir runa.

Neaizmirsīsim kaut vai to, ka šodien no Latvijas valsts augstskolām šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija ir vienīgā, kurai nav apstiprināta Satversme, un tas nevienu neuztrauc. Mierīgi mēs to apciemojam un novēlam tai labas sekmes. Bet kāpēc tas tā ir noticis? Latvijas Universitāte ir daudzreiz izteikusi savu gatavību līdzdarboties mūsu Aizsardzības spēku veidošanā. Mūsu jaunajā Izglītības likumā būtu jāparedz pat īpaša iedaļa par militāro izglītību, un tad tas būs skaidrāk nekā tās frāzes, kas mums pašlaik tur ir, vienkārši nav atšifrēts tāds jēdziens. Šāds atšifrējums ir daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Rumānijas likumā ir ļoti skaista liela nodaļa par to). Virsnieku izglītība mums ir viena no augstākajām, par ko būtu jādomā, un es brīnos, ka šeit starp mums ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem nav jābūt akadēmiski izglītotiem. Akadēmiski neizglītoti virsnieki ir tieši tie, kas, man liekas, pašlaik bojā mūsu armijas prestižu un stāvokli tajā.

Tā, garām ejot, es gribētu pieminēt, ka, runājot par medicīnisko izglītību, mums visiem pazīstams ir doktors Kegi. Vienreiz pieminēja, ka, pirms kļūt par medicīnas darbinieku, viņš ir trīs gadus studējis franču romānu. Mēs varētu teikt: "Vai, vai, kā viņš ir zaudējis trīs gadus no savas dzīves!" Es personīgi šo piemēru izmantoju, jo es domāju, ka neviens ārsts sievieti nevar izārstēt, pirms nav izstudējis franču romānu. Tur ir par sievieti aprakstīts daudz vairāk nekā medicīnas grāmatās. Es domāju, tas pats attiecas uz virsniekiem un armiju, ja kāds domā, ka tā fiziskā sagatavošana ir tā pati galvenā.

Visbeidzot - par metodēm. Kādas metodes mēs lietojam šodien? Padomju Savienība jau parādīja, ko nozīmē studentu iesaukt no studiju sola. Jūs zināt, ka "ìedovščina" pēc tam plauka vēl vairāk. Tas nebija atrisinājums. Amerikas Savienotajās Valstīs es pats biju klāt tajā laikā, kad iztaisīja to, kā viņi to sauc, "draft lottery", to iesaukšanas loteriju, un zinu, ar ko tas viss beidzās. Mēs visam tam pašlaik ejam cauri, un nav jābrīnās, ka mums tas ne visai izdodas.

Par studentu it kā uztraukumiem par to, ka gada laikā var visu aizmirst. Es atvainojos, ne par to ir runa! Varbūt studenti nemāk to noformulēt. Tikko kā bija "karjeras dienas", šis pasākums, kurā bija aicināti piedalīties arī deputāti, bet nebija gan viņi tur sevišķi manāmi. Tika uzdoti jautājumi, kā veidot karjeru, un mūsu cienītie kolēģi, kas ir ārzemju pieredzi apguvuši, teica, ka students, ieejot savā pirmajā darbavietā, vispirms parāda savu spēju vai nespēju nākotnē veidot savu karjeru. Šī iespēja viņam tagad tiks atņemta. Tā nav aizmiršana! Man liekas, nevajadzētu šeit spēlēties ar vārdiem. Viņi neaizmirsīs tik ātri to, ko viņi ir mācījušies, bet viņu karjera gan būs sabojāta. Es domāju, ka mums Latvijā šodien ir vajadzīgs daudz kas vairāk, nekā tikai tas, par ko mēs šeit runājam.

Un visbeidzot. Nevarētu nerēķināties ar to, kas Latvijā notiek. Tie nav tikai studenti, kas protestē pret šo. Tā ir Latvijas Augstskolu rektoru padome. Man būtu ļoti patīkami, ja arī mūsu Aizsardzības ministrija ar viņu kaut reizi aprunātos, mēs aicinājām un gribējām, lai tas tā notiktu. Bija parlamentārā sekretāra Līgotņa uzstāšanās, kurš teica, ka armijas lielumu turpmāk izteikšot latos. Es atvainojos, - varbūt mums arī Saeimas sastāvu vajadzētu izteikt latos un studentu skaitu izteikt latos? Tas bija vienkārši bezatbildīgi. Ir runa par armijas lielumu, un par to vajag runāt atklāti.

Tālāk. Man liekas, ka negaidīsim ne skolotāju streikus, ne studentu streikus... studentu piketus, es atvainojos! Skolotāju streiks bija tas, pēc kura Latvijas valdība pirmo reizi mani uzaicināja, lai aprunātos par stāvokli augstskolās. Man liekas, negaidīsim, vajadzētu savlaicīgi to darīt. Negaidīsim arī, ka mūsu "spēka ministrijas" būs vienīgās, kas risinās stāvokli valstī. Mani ļoti izbrīnīja, ka mēs tā kā viduslaikos runājam par "spēka" un "nespēka ministrijām", un "nespēka ministrija" ir laikam arī Izglītības ministrija, un, cik es saprotu, Labklājības ministrija un visas pārējās. Es domāju, ka mums ir laiks pasēdēt kopā un pienācīgi sagatavot šo likumprojektu - ne tikai šeit, tikai starp deputātiem, bet arī starp speciālistiem, un es ceru, ka tas notiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

J.Zaķis. Es atvainojos, es aizmirsu pateikt, ka es neatbalstu šo likumprojektu.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nav šaubu, ka valsts aizsardzība pieskaitāma svarīgākajiem uzdevumiem, par ko jārūpējas visiem. Un ir liels pārpratums, ja domā, ka kristīgie demokrāti būtu pret valsts aizsardzību vai arī pret obligāto iesaukumu valsts dienestā. Lieta ir citāda. Saeimas uzdevums ir sakārtot likumdošanu šai sfērai. Noraidīt kāda likumprojekta izskatīšanu nenozīmē automātiski vilkt lietu garumā, bet gan ķerties tai klāt daudz nopietnāk un bez kavēšanās. Es nekādā veidā negribu vainot nedz mūsu tagadējo aizsardzības ministru, kuram darbības laiks ir bijis tik īss, nedz arī kādu citu personīgi aizskart, bet struktūras stāvoklis ir katastrofāls. Seši gadi ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības deklarēšanas. Mēs vēl neesam tikuši tik tālu ar saviem bruņotajiem spēkiem, lai iesauktos jauniešus tur nesamaitātu un morāliski nesagatavotu no šīs armijas bēgt. Ar tādu armiju aizsargāt valsti nav iespējams. Tātad šeit ir jānotiek kaut kam ļoti radikālam. Patlaban izstrādātais likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu" ir tik nepilnīgs, ka jāparedz pilnīgi jauni risinājumi paralēli likumam "Par obligāto valsts dienestu". Ar pantu korektūru vien tas nav izdarāms, vienkārši te nav tādu pantu, ko koriģēt, lai lietu savestu kārtībā. Ir vajadzīgi trīs jauni elementi, lai mēs tiktu galā ar neapmierinošo stāvokli. Ir vajadzīgs, pirmkārt, Saeimas pilnvarots civilais inspektors bruņotajiem spēkiem, kurš nenāk no bruņoto spēku vidus. Civilais inspektors, tādi ir demokrātiskās valstīs. Saeimas iecelts, ar plašām pilnvarām kontrolēt visu pakāpju virsnieku un instruktoru dienesta reglamenta izpildi. Tikai tad būs iespējams izskaust "ìedovščinu", kas sagrauj karavīru morāli. Otrkārt, ir vajadzīga militāra tiesa, jo nav iespējams prasīt no civilajām tiesām tik specifisku jautājumu izšķiršanu kā attiecības militārajā dienestā. Un, treškārt, ir vajadzīga kaut skaitliski neliela, bet labi sagatavota militārā policija. Militārā policija, kas spēj operatīvi kontrolēt situāciju bruņotajos spēkos. Pirms šie elementi nav iekārtoti likumdošanā, ir bezatbildība iesaukt jauniešus dienestā, kurā virsnieki un instruktori nespēj iztikt bez alkohola lietošanas dienesta laikā. Piemērs par mūsu Goda rotu, kuras puiši stāv pie Brīvības pieminekļa: es zinu konkrētu gadījumu, ka brīvprātīgi pieteicās bruņotajos spēkos, bet dezertēja ar izsistiem zobiem un atņemtu naudu no Goda rotas. Mums ir laiks par to padomāt. Es neiesaku šo likumprojektu pieņemt, bet aicinu nekavējoties ķerties klāt pie jauna un labāka izstrādāšanas un pie to elementu iekārtošanas likumdošanā, kas ir nepieciešami, lai būtu skaidra kontrole pār morālo līmeni bruņotajos spēkos. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti labi...")

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz sākumā teikšu to, ka es aicināšu jūs atbalstīt šo likumprojektu, lai gan viss tālākais, ko es šajās 5 minūtēs teikšu, būs acīmredzot pietiekami skarbi. Ja mēs paskatāmies uz visu to procesu, kas šodien notiek, mēs to varam vērtēt no trīs aspektiem, no likumprojekta saturiskā viedokļa, no šā likumprojekta virzīšanas viedokļa, no tā procesa, ko mēs piedzīvojām, un arī no politiskās atbildības viedokļa. Godīgi sakot, mani vairs nepārsteidz fakts, ka mēģinājums Satversmes 81.panta kārtībā pieņemt šo jauno likumu ir beidzies neveiksmīgi, jo diemžēl šodien, kad jau ir maija sākums un kad ilgstoši nav izdevies nokomplektēt Nacionālo bruņoto spēku vienības, ir izdota ministra ārkārtas pavēle sakarā ar to, ka pusotru gadu izdienējušiem jauniešiem ir joprojām divus mēnešus jāturpina dienēt. Un tajā pašā laikā šodien nav šā jaunā likuma. Šis likums nav pat vēl novirzīts izskatīšanai Saeimas komisijās. 15.datums, kad šie divi mēneši būs pagājuši, būs pēc divām nedēļām. Tātad - pie kā beigu beigās tas viss ir novedis? Tas viss ir novedis pie tā, ka atsevišķas sabiedrības grupas šodien Latvijā konfrontē ar valdību, konfrontē ar valsti. Studējošajai jaunatnei, ne vienam vien zemnieka dēlam šodien ir jau atklāti negatīva nostāja, un šādā gaisotnē mēs redzam, ka ārkārtas paņēmieni, paļaušanās uz to, ka Satversmes 81.pants palīdzēs iziet no situācijas, vai arī... es pieņemu, ka nākamajā sēdē piedāvās steidzamības kārtību... mēģinājumi risināt steigā šādus jautājumus nevar viest uzticību ne no valstiskā viedokļa, ne arī kā savādāk, tādēļ daļā jaunatnes attieksme pret pienākumiem, kas jāuzņemas pret valsti, ir tāda, kādu mēs to pieredzējām 24.aprīlī. Mīļš jau ar varu nevar kļūt. Diemžēl jākonstatē, ka Aizsardzības ministrijas piedāvātais likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu" faktiski arī no saturiskā viedokļa pārgrupē to pašu veco. Tātad izpaliek konceptuālā ziņā jauni Latvijas militārā personāla nodrošinājuma ceļi. Svarīgākais ir saprasts - tas, ka valsts drošība ir nevis vienas ministrijas, bet visu ministriju, visas valdības plaša, integrēta valsts politika. Ja mēs jau paskatāmies no saturiskā viedokļa, tad mēs redzam, ko piedāvā minētais likumprojekts. Aizsardzības ministrija civilo augstskolu studentos kā erudītā jaunatnes daļā, kas varētu kļūt par pietiekami labiem rezerves vai potenciāliem karjeras virsniekiem, joprojām saskata tikai un vienīgi dzīvo materiālu "robu" aizpildīšanai jaunkareivju ierindā, kam jāaprobežojas ar elementārāko militāro prasmju apguvi. Likumprojektā iekļautie pasākumi, dienesta ilguma samazināšana (viens gads), arī Zviedrijas finansētā Valsts dienesta iesaukšanas centra izveidošana nevar atrisināt pašu galveno problēmu - Nacionālo bruņoto spēku nodrošināšanu ar kvalitatīvu, pret militāro dienestu lojālu un uzticamu personālu. Taču, lai vai kādus risinājumus uzskata par vajadzīgiem un piedāvā atbildīgās amatpersonas un lai vai kādas problēmas būtu to pamatā, valsts militārā dienesta izpilde ir jānodrošina ar spēkā esošiem noteikumiem. Tātad šeit mēs varam runāt par to, kas ir šī politiskā atbildība - attiecībā uz to situāciju, līdz kurai tā šobrīd ir novesta. Diemžēl, manuprāt, jau pašā sākumā, pirms pāris mēnešiem vai varbūt pirms pusotra mēneša, tika mēģināts šo politisko atbildību novelt uz Saeimas deputātiem. Mēs atceramies pirmos paziņojumus: skaidri un gaiši no ministra puses tika pateikts, ka Saeimā negrib strādāt. Parlamentārais sekretārs pirms nedēļas savā rakstā avīzē "Diena" rakstīja, ka šis likumprojekts guļ Saeimā un netiek izskatīts. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka es neesmu redzējis mēģinājumus ne no ministra, ne no parlamentārā sekretāra puses šā jautājuma risināšanu paātrināt. Es domāju, ka tam visi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti var tikai piekrist. Līdz ar to faktiski ir runa par to, ka pat šāds mēģinājums, šī pakļaušanās uz šo Satversmes 81.pantā noteikto kārtību ir sakompromitējusi šo Satversmes 81.pantu un būtu pat jāizskata jautājums par to, vai vispār Satversmes 81.panta kārtībā var izskatīt jautājumus, kas saistīti ar militārā dienesta personāla iesaukšanas kārtības izmaiņām. Vispār vajadzētu panākt to, ka šādus likumus var valstī pieņemt tikai varbūt gadu iepriekš. Bet neskatoties uz visu to, ko es nupat teicu, es tomēr aicinu šobrīd saprast, kāda ir reālā situācija, un atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to uz komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani uztrauc attieksme pret šo likumprojektu. Pavisam nesen, martā, Krievijas prezidents Jeļcins izteicās, ka Latvija un Bulgārija jau tuvojoties tā saucamajām NVS valstīm. Kas par to liecinot? Liecinot signāli no Latvijas un no Bulgārijas. Un šādus signālus es jūtu arī šodien šeit, Saeimā. Diemžēl. Lai cik tas būtu rūgti, bet tā tas ir. Un tā ir attieksme. Var runāt par šā likumprojekta attiecīgajiem punktiem, pantiem, tā ir pavisam cita lieta, bet, ja ir šāda attieksme, tad tas manī rada bažas, lai neteiktu vairāk. Es gribētu dzirdēt, ko tie, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, šodien teiktu, dzirdot to, par ko un kādā veidā mēs šeit runājam šodien. Tie, kuri ir dzīvi, kuri ir cīnījušies par Latvijas neatkarību un varbūt klausās šodien mūsu sēdi, šādas runas. Vītola kungs vai jaunekli Vītol, es gribētu dzirdēt, ko šie vīri teiktu jums šodien par jaunatnes musināšanu uz atteikšanos vai neiešanu dienēt Latvijas armijā. Šis dienests būtu gods un slava. Tā tas bija reiz, un tā tam ir jābūt un būs jābūt, ja mēs gribam neatkarīgu Latviju. Vai mēs patiešām gribam kultivēt mīkstpēdiņus? Labi. Es piedāvāju šādu variantu: lai absolventi, tie, kuri beiguši augstskolas, tie, kuri pēc absolvēšanas negrib iet armijā, iziet attiecīgu fizisku pārbaudi, paceļ, teiksim, reizes 20 divpudu bumbu, noskrien trešās klases līmenī, kas nav visai daudz, pusotru kilometru, veic vēl dažus vingrinājumus, un tad viņi var droši neiet armijā. Bet Vītola kungam es šodien gribu teikt, lūk, ko: es aicinu jūs tuvākajās dienās uz vienu mazu sacensību. Es esmu vismaz divreiz vecāks par jums. Ja jūs attiecīgajos vingrinājumos... nē, bokss ir mana specialitāte... kādreiz jaunībā... pavisam citos sporta veidos, piemēram, granātas mešanā, šaušanā, lodes grūšanā, divpudu bumbas celšanā, svaru stieņa celšanā. Ja jūs vinnēsit, tad es iešu armijā jūsu vietā. (Aplausi.) Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Valdmaņa kungs gan parakstījies kā neatkarīgais, taču Prezidijam tas vēl oficiāli nav zināms. Lūdzu! (Starpsaucieni no zāles: "Brīvais!")

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Draugi! Daudz kas ir bijis teikts pret šo likumu, es visu to pilnīgi atbalstu un negribētu to atkārtot. Es tomēr pilnīgi... muļķības, atvainojiet, Druvas kungs, ir tās, ka mēs saistīsim obligāto valsts dienestu ar neatkarīgu valsti. Bija obligāti dienesti kā Padomju Savienības laikā, tā arī vācu okupācijas laikā. Tā ir vienkārši tautas maldināšana. Kas aizstāv mūsu tautu? Tā ir nacionālā pašapziņa. Tas, ka mēs zinām, kas ir mūsu varoņi, un mēs viņus godinām. Mēs daudz vairāk darījām tautas pašapziņai, kad mēs atzinām, ka "mežabrāļi" tomēr cīnījās, nekā mēs darīsim ar daudzām citām lietām. Tas ir kauns, ka mēs domājam, ka varam veidot patriotismu ar obligāto dienestu. Kurš no mūsu tautas patriotiem, kas ir uzstājies tautas labā, kas ir cietis tautas labā, ir to darījis tāpēc, ka bija kāds likums par kaut ko obligātu. Mums tā lieta ir pilnīgi apvērsta. Jā, mums vajag kaut kādus drošības orgānus Latvijā, bet ne obligātu un ne bez domāšanas. Krastiņa kungs, lūdzu, ņemiet atpakaļ pie sevis to likumu! Lietojiet tos kadrus, kas jums ir, atnāciet pie mums ar kaut ko, no kā mēs varam sākt strādāt. Jūs zināt, kā šeit komisijās iet. Vienreiz nedēļā sanāk 10 cilvēki uz stundu un vēl pusi. Jums ir daudz vairāk kadru, tad nāciet ar kaut ko, lai mēs varētu jūs respektēt, nevis tā, kā šeit visi citi ir izteikušies, ka mums ir jābalso pret jūsu likumu. Balsosim "pret" un lūgsim, lai Krastiņa kungs divu nedēļu laikā atnāk ar kaut ko jēdzīgu, ar ko mēs varētu sākt strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie un visi ļoti cienītie visapkārt! Man bezgalīgi sāp sirds par mūsu Tēvzemi un Latvijas armiju, un tāpēc es nevaru nerunāt. Patiesībā vajadzētu kliegt. Visi šeit jau apmēram pateica. Diemžēl nav laika apskatīt sīkāk, bet, ja Latvijas armijā valda "ìedovščina" - lūdzu, nepārmetiet man par šo krieviski izteikto vārdu - , tad tas nāk no krievu armijas. Un sākotnēji nāk no Latvijas cietumiem. Cita apzīmējuma te nav. Un man gribas protestēt pret šo apzīmējumu, ka "ìedovščinas" vietā saka "ârpusreglamenta attiecības". Ko tas izsaka - šī notušēšana, šī augstākās bezjēdzības tāda apsegšana? Lūdzu, tad sauksim to, ja nepatīk "ìedovščina", par armijas sadismu. Es runāju tikai tāpēc, ka principā neesmu pret Latvijas armiju, pret iesaukšanu. Ja iesaukšanai jābūt, tad tai ir jābūt tiešām stingrai, un nav labi, ja 87 vai 78 procentiem jauniešu dažādu iemeslu dēļ tā tiek atlikta. Bet nevar būt tā, ka armija ir tāda, kāda tā tagad ir. Vai mēs varam ar prieku un lepnumu skatīties uz tādu nošņurkušu, piedzērušos zaldātiņu, kas no Latvijas armijas klīst gar krogiem? Ja es redzu tādu, tad uz ko es varu cerēt - uz kādu patriotismu, uz kādu dzimtenes aizsardzību?

Tāpēc mani pārsteidz, ka jaunā Aizsardzības ministrijas vadība jau strādā diezgan ilgi, bet es neesmu tur saskatījis visu laiku darbu pie šo te nebūšanu, šo te trakumu, ārprāta likvidēšanas mēģinājumiem, un tā vietā tikai cenšas nevis uzlabot kvalitāti, bet palielināt kvantitāti. Ja uz vienu automātu ir astoņas patronas, tad, ja mēs iesauksim divas reizes vairāk, paliks tikai četras patronas. Vai tur būs kas labāks? Ja mums uz robežas stāv, piemēram, 1000 robežsargu un ja to puse vai lielā daļa ir neuzticami, tad labāk ir viņus atlaist, atstāt no 10 vienu, bet tādu, uz kuru mēs varam paļauties, kurš ir patriotisks, kurš nelaidīs... Tad mēs panāksim vairāk, tad mēs tuvosimies tam, ko mēs saucam, ka armija ir kā ezis. Kur tad nu palika tas sauklis par armiju kā ezi?

Un šajā likumprojektā es neredzu, piemēram, punktus par armijas morālo, tikumisko, labestības un dzimtenes mīlestības audzināšanu. Neredzu, tur tā nav. Protams, nav laika iztirzāt citus būtiskus punktus, bet, piemēram, es te gribēju vēl pateikt... Tas tomēr ir ļoti būtiski, kas daudziem interesē... Iesniegtajā likumprojektā pazudis punkts, ka iesauktajiem rezervistiem saglabājas darbavieta un vidējā izpeļņa. Pazudis punkts, ka dienesta laiks ieskaitāms darba stāžā. Tāpēc, protams, es pat nezinu, kā šajā gadījumā balsot. Ja mēs nepieņemam šo likumu, tad cerams, ka Krastiņa kungs ar saviem vīriem to būtiskāk pārstrādās.

Vēl pēdējās minūtēs es gribēju pateikt. Vai mēs atstāsim šim likumprojektam, kā tas tagad ir, šo te krievisko nosaukumu, ja pati armija sastāv tiešām lielā mērā no bijušajiem padomju armijas virsniekiem. Tas ir ļoti interesanti, ka šis likumprojekts saucas "Par obligāto valsts dienestu". Tas ir no krievu valodas "O...". Ja būtu latviski, tad skanētu "Obligātā valsts dienesta likums". Mēs latviešu valodā nelietojam šos te prievārdus, bet lietojam locījuma formu - ģenitīvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Paskatieties šajā likumprojektā, kam viņš ir klāt! Lielākajai daļai jums nav. Un tad jūs ieraudzīsit to, ka tas nezin kāpēc nav likumprojekts par mūsu dienestu armijā vai par obligāto valsts dienestu, bet gan ir likums par iesaukšanu. Par kārtību valsts dienestā, armijā, tur nav ne burta, ne vārda. Vispirms tātad mums grib "iesmērēt" ar nepareizu virsrakstu kaut kādu likumu par iesaukšanu. Tas ir viens.

Otrkārt, es patiešām jūtu, ka visi ir ieinteresēti, lai likums būtu par Latvijas armiju. Šāda likuma nav, un nav arī atsevišķu likumu. Kad frakcija "Latvijai" iesniedza janvārī šādus likumprojektus, tad tas pats Andrejs Krastiņš kāpa šajā tribīnē un teica, ka likumi nav vajadzīgi, jo reorganizācija notiekot tāpat.

Likums "Par Latvijas armiju" ir ļoti vajadzīgs, un lai tur būtu arī noteikts, es ceru, kādā veidā jaunieši tiek militāri izglītoti skolās un augstskolās. Un lai tad patiešām nepārtrauktu cilvēku izglītošanu tikai tāpēc, ka mums nav kārtības tajā armijā, un tāpēc ir vajadzīgs, kā ļoti pareizi Valdmaņa kungs aizrādīja, ļoti daudz cilvēku, tāpēc, ka nav lieku 10 telefonu uz robežas. Šis absurds ir milzīgs, un jāsaka tā, ka mani uztrauc tas, ka nav pamanījuši citi - gan frakcijas biedri, gan valdošās koalīcijas, kā tagad var teikt, biedri -, ka Andrejs Krastiņš nestrādā.

Es kādreiz, kad biju Rakstnieku savienībā, tiku aicināts, uz padomju armijas daļām, lai uzstātos. Tur bija jāuzstājas krievu valodā. No Rakstnieku savienības nevarēja nevienu dabūt, kas tur uzstātos. Vienīgi Jūlijs Vanags reizēm pieteicās, bet viņi ļoti, ļoti prasīja. Kad es tagad pieteicos - pats pieteicos! - Aizsardzības akadēmijā pateikt kaut ko no sirds šiem jaunajiem cilvēkiem, jo patiešām visu mūžu es esmu domājis par Latvijas neatkarību un esmu gatavs karot arī tagad, ja būs vajadzīgs, bet šie cilvēki šos sirsnīgos vārdus man neatļāva teikt, paskaidrodami, ka tas ir sarežģīti - kā jūs tur uzaicinās, tas nav programmā paredzēts un tamlīdzīgi. Es redzēju, ka šis gara noskaņojums armijā... Tas ir daudz svarīgāks, kā ļoti pareizi Valdmaņa kungs teica. Nav nozīmes mums sadzīt cilvēkus, kas izturas ar nepatiku pret armiju. Tāpēc ir daudz svarīgāk pacelt šo patiku pret armiju un pret Latvijas neatkarības aizstāvēšanu.

Ir vēl viens jautājums. Šim karavīram jāzina, par ko karot. Kā bieži saka - karo nevis par valsti, karo par karali. Vai nav tā, ka mums daži augstos posteņos stāvoši cilvēki jau izpārdod Latviju, un jaunatne to redz. Jaunatne nav akla. Un es baidos, ka šī noskaņas nesaskaņotība rada visu šo konfliktu. Būsim atklāti vismaz pret sevi un redzēsim to! Es esmu pret šādu likumu, jo tas vispār nav likums par dienestu, tas ir likums par iesaukšanu. Un tas ir radies tikai tāpēc, ka nevar tos 30 telefona aparātus uzstādīt robežpunktos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies godātais Prezidij! Godātie kolēģi, es sākšu ar pateicību Juridiskajai komisijai, kura iestrādājusi Kārtības rullī mehānismu, kas novērsīs runas plūdus, nododot projektus komisijām. Faktiski šeit izskatās, ka mēs runājam par projekta pieņemšanu vai nepieņemšanu galīgajā lasījumā.

Godātie kolēģi, jā, projekts nav gatavs! Mani absolūti neapmierina, pirmkārt un galvenokārt, ieprogrammētā nepilsoņu privilēģija. Tas ir jānovērš projekta izskatīšanas gaitā.

Otrkārt, ir absolūti nepieņemama vardarbība armijā. Ir varbūt pamats Juridiskajai komisijai, kur ir kvalificēti juristi, padomāt, kādos Kriminālkodeksa pantos izdarīt grozījumus, jo šeit žēlastības nevar būt. Kamēr mums nav naudas, lai padarītu armijas dzīvi simpātiskāku, tad vismaz ar šīm metodēm ir jācīnās.

Man ir simpātiska Kristīgo demokrātu savienības prasība - ievērot pacifistu domas. Taču, mīļie kolēģi, dodiet mehānismu! Līdzšinējais traktējums nozīmē, ka 100 no 100 iesaucamajiem pateiks: "O, es esmu pacifists!" Vajag mehānismu. Bez šāda mehānisma pacifisma ideja obligātajā valsts dienestā nav pieņemama. Protams, es esmu pateicīgs aizsardzības ministram, kurš kopā ar tieslietu ministru korekti atrisināja garīdznieku jautājumu. Draudzēs trūkst mācītāju - viens uz divām vai trim draudzēm. Un otra lieta - tradicionālās baznīcas savu pienākumu pret valsti jau pilda kapelā dienesta veidā.

Godātie kolēģi, man kolēģis Leiškalns atgādināja Bismarka teicienu: "Ja kāda tauta negrib uzturēt savu armiju, tā noteikti uzturēs svešu armiju." (Starpsauciens: "Varbūt tā ir labāk!") Man ir nepieņemams militārisms. Pilnīgi nepieņemams! Man ir nepieņemama ieroču žvadzināšana. (Starpsauciens: "Uz spaidu darbiem.") Man armijā par militāro aspektu liekas svarīgāks audzināšanas aspekts. Mūsu jaunieši ne tikai neprot uzvesties himnas laikā, viņi nezina arī šo vēsturi. Viņi diemžēl nevar piedot Izglītības ministrijai. Skolā šis darbs ir slikti organizēts. Mēs, kad gatavojām 5.Saeimā šo likumprojektu, uzskatījām, ka mūsu bērni absolūti nezina Latvijas vēsturi.

Kolēģi, es ļoti lūdzu - ar cilvēka tiesībām, kurās visi ir speciālisti, neaizstāviet kuru katru tēzi! Šis likumprojekts savā konceptā nav pretrunā ne ar vienu konvenciju. Ja jūs gribat un ja būs laiks, es nocitēšu, ka konvencijas dažos gadījumos pat spaidu darbus pieļauj, tāpēc nevajag aizstāvēt visu, kas vien ienāk prātā, saistībā ar cilvēka tiesībām.

Mums vajag profesionālu armiju. Es uzticos Kārlim Druvam, (Starpsauciens: "Ko darīt ar tiem, kas neuzticas...") kurš zina. Es zinu viņa biogrāfiju, zinu, ka viņš ir speciālists. Visos lielākajos un svarīgākajos jautājumos man ir bijusi saruna ar komisijas locekļiem. Viņiem ir redzējums, kā šīs problēmas atrisināt.

Un pats pēdējais. Kolēģa Apiņa teiktais nav "Latvijas ceļa" viedoklis, mani "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs pilnvaroja pateikt, ka "Latvijas ceļš" atbalsta šo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts, otro reizi. Divas minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Cienījamie vēlētāji, kas balsojuši par LNNK un arī par citām politiskajām partijām! Gribu šeit nocitēt fragmentu no LNNK pirmsvēlēšanu programmas, kas publicēta laikrakstā "Nacionālā Neatkarība" 1995. gada 15. jūnijā un kas attiecas uz valsts aizsardzību - konkrēti uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Citāta sākums: "Nacionālo bruņoto spēku kaujas vienību pakāpeniska profesionalizācija, vienlaikus ieviešot modernas apmācību un bruņojuma sistēmas. Obligāta Latvijas valsts valodas zināšanu pārbaude visās Nacionālo bruņoto spēku kaujas vienībās. Visaptveroša Latvijas pilsoņu aizsardzības apmācība, izmantojot Zemessardzi." Un šajā programmā nekas nav teikts par iesaucamo loka paplašināšanu uz studentu rēķina vai kaut kas tamlīdzīgs! Un tādēļ tas, kas šeit ir izskanējis no LNNK "dižvīru" Andreja Krastiņa un Jura Dobeļa priekšlikumiem un runām, ir klaja tautas krāpšana. Bet patiesībā šis ir tikai vēl viens apstiprinājums tam, ka LNNK tāpat kā pārējām pozīcijas partijām ir pilnīgi vienaldzīgs tas, ko viņi ir teikuši saviem vēlētājiem. Galvenais ir vara, "siltie krēsli", nauda, plaši zeļošā "prihvatizācija", bet viss pārējais - programmas un nacionāli lozungi - ir tikai izkārtne. Un, ja kāds potenciāli varētu traucēt šīs varas spēlīti, tad tas ir pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nobīdāms malā. Cilvēki, esiet modri! Ziniet savas pilsoņu tiesības! Nepieļaujiet, ka mīda kājām latviešu tautu! Organizējieties pret šo varu! Paldies. (Starpsauciens: "Organizēsimies.")

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mani, godīgi sakot, šodien izbrīna tā diskusija, kura šeit ir atskanējusi. Te runā par militārismu un par daudzām dažādām lietām, bet es esmu nācis pie secinājuma, ka lielākā daļa diemžēl no jums lidinās pa mākoņiem un nepārzina reālo situāciju, kāda pašlaik ir Latvijas Aizsardzības spēkos. Mauliņa kungs, mums nav Latvijas armijas, mums ir... un nav arī vajadzīgs likums par Latvijas armiju. Ir likums par Aizsardzības spēkiem, un tiek izstrādāts likumprojekts par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ir likums par Zemessardzi. Tāpēc nevajag jaukt divas dažādas lietas.

Mani izbrīna tas, ka mēs diskutējam par to, vai pilsoņiem ir jāpilda savs pienākums attiecībā pret valsti vai ne, un šeit lielākā daļa runātāju diemžēl, kuri uzstājās no šīs tribīnes, grib sadalīt visus mūsu pilsoņus un iedzīvotājus divās kategorijās - vieni, kuriem ir jāpilda kaut kādas saistības pret šo valsti, un otri - šajā gadījumā studentu kategorija - ir tā kategorija, kurai mēs gribam pierādīt, ka viņiem nav jāpilda absolūti nekādas saistības.

Jā, arī mani neapmierina šis likumprojekts daudzu aspektu dēļ. Viens no tiem - līdz šim brīdim diemžēl mums nav izstrādāta normāla aizsardzības koncepcija. Ir koncepcija, kura ir uzlikta uz papīra, kurā ir ļoti daudz populisma, bet nav nekā konkrēta. Pamatojoties uz to, ka nav izstrādāta aizsardzības koncepcija, nav arī normālu aizsardzības plānu. Ja būtu šī koncepcija normāli izstrādāta, tad būtu arī aizsardzības plāns, un tad, loģiski, nākošais solis būtu šis te likumprojekts par obligāto valsts dienestu jeb obligāto militāro dienestu.

Bet tagad es gribētu arī jums uzdot jautājumu. Šeit visi kritizē šo likumprojektu, bet vai kāds no jums ir lasījis jau tagad eksistējošo likumprojektu, pēc kura tiek iesaukti cilvēki Latvijas armijā? Diemžēl lielākā daļa no jums pat nezina, par ko ir runa.

Šeit uzstājas, runā par "ìedovščinu", par ārpusreglamenta pārkāpumiem. Cienītie kolēģi! Vismaz nepiesārņosim latviešu valodu! Eniņa kungs gan mūs mācīja, bet absolūti, es atvainojos, garām, jo nav vis ārpusreglamenta attiecības vai "ìedovščinas", bet ir elementāri likuma pārkāpumi. Kāpēc tad viņi notiek? Ļoti elementāri. Pateicoties eksistējošajam likumam. Lielākā daļa no tiem, kuriem būtu jāiet dienēt Latvijas armijā, šodien var elementāri izvairīties no dienesta. No tiem, kuri iet dienēt, kuri tiek iesaukti, 40% nepārzina valsts valodu, un šīs normas ir ieliktas pastāvošajā likumā. Līdz 40% tie, kuri tiek iesaukti, ir klibi un slimi, kuri nav spējīgi izturēt nekādus pārbaudījumus.

Ja mēs runājam par kaut kādu valsts aizsardzību, tad diemžēl uzdodiet sev jautājumu: kas tad reāli, ja, nedod Dievs, notiek tāda krīze, kāda pašlaik ir Čečenijā, kas reāli aizstāvētu šo valsti? Man jāatbild tikai viennozīmīgi - tā būs paaudze, kura ir dienējusi tā saucamajos padomju spēkos. Padomju armijā, tāpēc ka jaunatnei vispār nav nekādas saprašanas par to, kas un kādā laikā būtu jādara.

Nākošais. Kāpēc tad ir šie likumu pārkāpumi Latvijas armijā? Atbilde arī ir elementāra. Tāpēc, ka pastāvošais likums, uz kura bāzes mēs iesaucam cilvēkus dienēt armijā, pieļauj, ka tiek iesaukti cilvēki, kuri agrāk ir bijuši tiesāti, kuri ir tiesāti nosacīti, un tad mēs runājam par to, ka uz robežas ir nekārtība, ka tur ņem kukuļus un tamlīdzīgi. Bet ko citu jūs varat vēlēties, ja robežsarga pienākumus veic, - tātad tā ir mūsu valsts seja -, pirmie, kas sagaida cilvēkus uz valsts robežas un arī viņus pavada, ir bijušie tiesātie?

Neskatoties uz visām nepilnībām, kuras ir šajā likumprojektā, es tomēr aicinātu viņu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, lai tālāk strādātu pie šī likumprojekta izmaiņām un viņa labojumiem.

Nākošais. Ko mums dos tas, ja mēs nenodosim viņu komisijā un steidzīgi, vismaz maijā, nepieņemsim šo likumprojektu? Jā, tik tiešām, viņš ir ļoti steidzīgs! Tikai robežapsardzē vien pēc 15. maija, kad beigsies aizsardzības ministra parakstītā pavēle par diviem mēnešiem, kuri jāpilda tagadējiem cilvēkiem, kuri ir iesaukti obligātajā dienestā, trūks 870 cilvēku.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, 5 minūtes ir pagājušas.

J.Ādamsons. Jā, paldies! Es lūgtu jūs padomāt, pirms nospiežat tās pogas, un tomēr atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi - divas minūtes.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mēs runājam par Obligātā valsts dienesta likumu un tikai par Obligātā valsts dienesta likumu. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Iesaukuma likums!") Vienalga, Mauliņa kungs, varbūt jūs varat saukt arī Iesaukuma likums, bet tas ir domāts, lai iesauktu jauniešus un dienētu.

Tam, ka visas lietas nav sakārtotas, es galīgi piekrītu. Man prieks dzirdēt un redzēt, ka vismaz Valdmaņa kungs ir uzmodies un klausās manu runu, bet diemžēl to nav sapratis. Bet tas arī nav nekas. Un gan viņš, gan citi runātāji liek iekšā šinī sarunā lietas, kurām nav nekāda sakara ar Obligātā valsts dienesta likumu. Vēlreiz gribu jums teikt: tas vārds "it kā" ïoti der, jo tas it kā vienmēr ir jādara kādam citam. It kā... Kad mēs sāksim šo lietu darīt?

5. Saeima! Cik no jums, deputātiem, gāja uz Aizsardzības ministriju un runāja, un lūdza, un prasīja, un pieprasīja, lai lietas tiktu sakārtotas. Tikpat kā neviens! Es tur biju, es ne jūs tur redzēju, Mauliņa kungs, ne kādu citu. Cik no jums, deputātiem, ir gājuši tagad pie Krastiņa kunga uz ministriju un teikuši: "Kad jūs, Krastiņa kungs, savedīsit lietas kārtībā?" Neesmu redzējis. Pēc šīs sarunas es varu garantēt, ka 99% no jums es vispār neredzēšu, tādēļ ceru, ka jūs šo likumprojektu nodosit manai komisijai, un es uzaicināšu jūs, lai jūs dodat mums priekšlikumus.

Vēl par vienu momentu. Speciāli Māri Vītolu es uzaicinu: "Lûdzu, neslēpieties aiz skaistās Lībanes kundzes brunčiem, nāciet dienēt!"

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas deputāts. Otro reizi - divas minūtes.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies Zīgerista partijas pārstāvim Kārlim Čerānam par LNNK reklamēšanu, tas ir ļoti patīkami. Par to krāpšanu jau nu nevajadzēja runāt, glīti tas nebija, Čerāna kungs, bet kāda nu audzināšana, tāds runātājs.

Es varu tikai atkārtot, ka LNNK pārstāvji darbojas savas programmas ietvaros un ka vajag ieklausīties mūsu runās šeit no tribīnes. Jā, mēs atbalstām pāreju uz profesionālu armiju, bet mēs atbalstām pakāpenisku pāreju uz profesionālu armiju, kur ir skaidri un gaiši redzams mehānisms. Tāpat arī mēs atbalstām jauniešu apmācības, un ir runa tikai par atsevišķiem pantiem šajā likumprojektā, nevis par visu likumu. Un mēs netaisāmies te tēlaini izrunāties, lai pielabinātos kādai sabiedrības daļai un cerētu varbūt, kā viens otrs jaunāks, pat uz Valsts prezidenta vietu nākotnē. Šodien ir jautājums: kā rīkoties tagad? Ko darīt tūlīt? - vai strādāt pie Latvijas armijas sakārtošanas un pie Latvijas "sejas" veidošanas vai atkal izrunāties šeit un pateikt, lai jau tur kāds kaut ko izdara, kāds kaut ko sastrādā, un tad jau nu mēs te skatīsimies. Varbūt uz brīdi pamodīsimies no miega, ieklausīsimies un kaut ko gudru šeit tribīnē pateiksim. Tātad, cienījamie deputāti, es aicinu visiem kopā tālāk strādāt pie šī projekta, un tas nebūs iespējams, ja viņu nenodos komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts. Otro reizi - divas minūtes.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir vajadzīgs, un ne jau nu deputāti skraidīs, atvainojiet, pie likumprojekta izstrādātājiem. Tieši otrādi! Tātad secinājums ir viens: kā galīgi neveiksmīgu krievu labāko tradīciju turpināšanas garā izstrādāto likumprojektu nenodot komisijām, bet tik tiešām deputātiem sekot, lai tiktu izstrādāts jaunas koncepcijas likumprojekts, sākot no nekrieviska virsraksta un beidzot ar latviskai mentalitātei piemītošiem profesionāliem bruņotajiem spēkiem.

Šķēles kungs, jūsu vadītajā Kabinetā ir radīts likumprojekts, kur kaut kādu vienību, ko sauc par Latviju, aizsargā liels bars neprofesionāļu. Man šķiet, ka mēs, uzņēmēji, vislabāk to zinām, ka tas nav pieņemams.

Aicinu balsot "pret", lai varētu beidzot attiecīgā aizsardzības struktūra izstrādāt jaunu projektu, nevis rūpētos par milzīgās aizsardzības sistēmas ierēdņu labklājību un armijas štata palielināšanu. Profesionāla armija vienmēr ir profesionālāka un, pasvītroju, arī lētāka nekā neprofesionāls bars. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

Krastiņa kungs, līdz pārtraukumam 15 minūtes. Jums ir tiesības stundu runāt. Vai jūs...

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Paldies. Godājamais priekšsēža kungs, es izmantošu vēl mazāk par šīm 15 minūtēm.

Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi deputāti! Noklausoties šīs debates, es tiešām izdarīju atzīmes un tiešām gatavojos runāt pašās beigās, jo domāju, ka varēšu dot atbildes uz tiem jautājumiem, kas izskanēja debatēs, vai uz to neizpratni, bet nu debatētāju skaits bija tik liels, ka diemžēl tas man laikam liegtu pat šajā stundā atbildēt uz katru no tiem iebildumiem, kas te tika izteikti.

Godājamie kolēģi, es tikai gribu jums atgādināt, ka tik tiešām šis likumprojekts atradās Saeimā gan 5.Saeimas laikā, kad tas tika pieņemts gan mazliet savādākā formā pirmajā lasījumā, gan no 7.decembra tas atradās šajā Saeimā, un varbūt... tik tiešām Aizsardzības ministrija katru dienu negāja uz komisiju un neprasīja, kad šis likumprojekts tiks virzīts tālāk uz sēdi vai kad tas tiks skatīts komisijā, lai varētu iesniegt papildinājumus un labojumus.

Tādējādi ir pienācis 1996.gada maijs. Iesaukumi notiek visu laiku pēc vecā likuma. Es tikai gribu atzīmēt vienu faktu, ka, ja šis jaunais likums tādā vai citādā veidā vai formā netiks pieņemts, tad visi tie, kas arī pašlaik tiek iesaukti... tas ir pilnīgi dabīgi, ka tiks iesaukti rīt, parīt un visu šo mēnesi, un tā tālāk... kamēr jauns likums netiks pieņemts, viņi būs spiesti dienēt Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nevis vienu gadu, kā to nosaka jaunais likumprojekts, bet pusotru gadu. Tas praktiski arī izmainīs tās jauniesaucamo apmācības, kas ir koriģētas un pārveidotas, tagad ir iecerēts tās līdz diviem mēnešiem saīsināt. Tas liks koriģēt arī šo jautājumu, tas liks koriģēt jautājumu par vienotu iesaukuma centru, kurš ir gatavs sākt darboties un kuram ir augsti kvalificēta komisija. Tur divu dienu laikā uz valsts rēķina jauniesaucamie varēs iziet gan medicīnisko, gan psiholoģisko pārbaudi, testēšanu, tur viņiem būs iespējama gan juristu, gan valsts darbinieku palīdzība ar šo kontroles komisiju. Tas viss tiek atlikts uz nenoteiktu laiku.

Otrs jautājums, kas, šo likumprojektu izskatot, būtu laikam jāņem vērā: tomēr tie iebildumi, kas šeit izskanēja, es tiešām negribu nonākt līdz tādām galējībām, kādas te viens otrs kolēģis pieļāva, - daudzi no tiem neatbilda patiesajam objektīvajam šā likumprojekta stāvoklim. Tiem kolēģiem, kas nolasīja iepriekš sagatavotās runas, viens vairāk, otrs mazāk stostīdamies, nu ir jāpārmet šo runu rakstītājiem autoriem, ka viņi mazliet ir atpalikuši no laika un no pēdējiem labojumiem.

Bet pirmām kārtām, es domāju, man jāvēršas pie vistaisnīgākajiem šā likuma pretiniekiem ar norādi, ka viņiem ir liela iespēja šo likumu grozīt vai mainīt, iesniedzot loģiskus un saprotamus papildinājumus Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuras skatīs šo likumu. Lai varētu tiešām visu to ievērot.

Pirmkārt, es gribu atgādināt augsti godātajam kolēģim Vītola kungam, ka viņam, pirms viņš runā par šo likumu, ir jāiepazīstas ar aizsardzības koncepciju, kas ir pieņemta jau pagājušā gada jūlijā, ar drošības koncepciju, ar likumiem par valsts aizsardzību, par Aizsardzības spēkiem, par Zemessardzi, par robežapsardzību, un tā tālāk, un tā tālāk. Kad viņš būs šos likumus izlasījis, viņš varbūt varēs daudz pārliecinošāk debatēt par šiem jautājumiem. Es domāju, ka arī Vītola kungam nav pārāk jāuztraucas par to, ka viņš, beidzot studijas, varētu tikt iesaukts Nacionālajos bruņotajos spēkos, jo es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki, izdarot šo testēšanu, visai uzmanīgi izturēsies pret cilvēkiem, kas nav lojāli pret Latvijas valsti. Ieroci uzticēt viņiem nevar! (Zālē troksnis.)

Nākamais jautājums, protams, tātad... Es arī domāju, ka visi pārējie apvainojumi un tamlīdzīgi izteikumi šeit nav skatāmi, bet ir jāpieiet pie šā jautājuma pavisam loģiski. Es gribētu šajā sakarā izdarīt tādu secinājumu, ka gan 5.Saeimā, gan arī 6.Saeimā ir vērojama tāda tendence: ja ir skatāms jautājums, kas ir saistīts ar valsts aizsardzību un drošību, tad ir maksimālais runātāju skaits, jo mums ir maksimālais lietpratēju skaits šajā jautājumā. Tas ir gluži tāpat kā tad, kad runā par hokeju un futbolu, tad visi ir lietpratēji, visi ir zinātāji. Jā, tik tiešām Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti liels skaits to darbinieku un to virsnieku, kas ir izgājuši dienestu Padomju Savienības bruņotajos spēkos tādu vai citādu iemeslu dēļ, nebūt ne izvairīdamies, nebūt ne bļaudami, ka viņi dienēt neies. Aizgāja un smuki nodienēja, un tad nekas vairs netraucēja, tad varēja aizstāvēt to "dzimteni" ar spīdumu acīs un tamlīdzīgi. Tagad tas tā nav. Bet diemžēl citu mums pagaidām nav, izņemot tos dažus, kas ir dienējuši citu valstu bruņotajos spēkos un kas savu pieredzi mums nodod.

Taču es vēlreiz gribu teikt, ka šim jaunajam likumprojektam nav nekādas saistības ar šīs totālās visu iesaukšanas likumiem, kādi tie pastāv Krievijā un kādi tie pastāvēja PSRS. Likums, protams, ir maināms un grozāms apspriešanas gaitā, bet tas ir ievirzīts tieši uz to, par ko daudzi runāja, - uz pakāpenisku mūsu Nacionālo bruņoto spēku jeb, pareizāk sakot, Aizsardzības spēku profesionalizāciju, kura, kā jūs zināt, jau ir sākusies šajā gadā. Ir izdota attiecīga pavēle, un pirmās mūsu Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības jau tiks profesionalizētas šajā gadā, neskaitot tās, kas jau šobrīd ir profesionālas, kā, piemēram, Sevišķo uzdevumu vienība. Šī ir tā virzība.

Nākamais. Saka, ka šis likums palielināšot to cilvēku skaitu, kas ir iesaucami Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas atkal ir viens mīts un teika, jo, kaut gan Vītola kungs ar milzīgu sašutumu, pirkstu badīdams tur, tanī sienā, stāstīja, ka tas tā notikšot, tas diemžēl tā nenotiks, un Vītola kungs pats jau to ir nolēmis, balsojot par valsts budžetu. Aizsardzības koncepcija nosaka, kādā veidā ir veidojama mūsu valsts aizsardzība. Likums par Aizsardzības spēkiem un valsts aizsardzību nosaka, kādas apakšvienības un kādā veidā ir izveidojamas, bet to, cik cilvēku varēs iesaistīt šajās apakšvienībās, nosaka godājamie Saeimas deputāti, izlemjot to, cik ir štata vienību, kas tiek apmaksātas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Arī Vītola kungs un citi kungi, spiežot šīs pogas un balsojot, nolēma, ka, lai gan pēc visiem normatīviem, tā, kā to paredz likums par Aizsardzības spēkiem un valsts aizsardzību, mums būtu vajadzīgi 4500 vai pat mazliet vairāk... bet nobalsojot samazināja budžetu, un līdz ar to ir iespējams iesaukt un apgādāt tikai 3500 cilvēku. Līdz ar to tajās apakšvienībās, ko es jau minēju... noteikts ir likumā... ir pilnībā nenokomplektēts skaits. Pieņemot jauno likumu, diemžēl vairāk par 3500... vai to gribas Krastiņam vai Druvam, vai vēl kādam citam... ne par vienu cilvēku vairāk iesaukt nav iespējams, jo valsts budžetā nav iedalīts neviens santīms vairāk, lai to varētu izdarīt. Tā ka vienīgi šis jaunais likums paver drusku taisnīgākas iespējas - būs iespējams iesaukt tos, kas līdz šim ir dažādu iemeslu dēļ izvairījušies. Te bija šis sāpīgais jautājums, kas gan šodien netika skarts, jautājums, par ko mēs ļoti diskutējām ar mūsu zemnieku pārstāvjiem, - jautājums par šiem zemnieku saimniecību dēliem, bet es atgādināšu, ka Latvijā ir 74 000 zemnieku saimniecību. Katram jauneklim atrast kādu piesaisti ar zemnieku saimniecību ir vieglāk par vieglu. Arī ar tām zemnieku saimniecībām, kas veiksmīgi tirgojas ar degvielu, nodarbojas ar dažādu preču pārdošanu un pārpirkšanu, un tā tālāk, kas ir šai zemnieku saimniecībai. Līdz ar to mēs tiešām arī ... ir panākta izpratne par to, ka tas tomēr nav kritērijs, lai neiesauktu obligātajā valsts dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos zemnieku saimniecību šos it kā pārstāvjus, pārstāvjus no zemnieku saimniecībām.

Godājamie kolēģi, es jau tiešām te pierakstīju veselu kaudzi ar to, kas būtu darāms, bet gribu atgādināt vēl vienu mītu, kas izskanēja arī šajā studentu piketā. Jautājums ir pavisam vienkāršs. Ne vien jautājums par rezervistu apmācību. Tas tiešām ir jautājums, kas mums jāvirza un kam ir nepieciešami arī budžeta asignējumi, lai šī pati Zemessardze varētu, kā ir teikts valdības deklarācijā, tiešām nodarboties ar šo rezervistu apmācību un iesaukšanu. Diemžēl pašlaik tā praktiski nenotiek, jo tam nav nekādu budžeta līdzekļu.

Bet jautājums ir par studentu apmācību šajā laikā, par skolēnu militārajām stundām, par vēl dažādām šo mācību formām, tas ir jautājums par rezervistu kvalifikācijas celšanu un rezervistu apmācību. Mums ir jādomā par to, kas šodien, konkrēti šodien, rīt, parīt, pildīs tos pienākumus, ko no mums prasa likums par valsts aizsardzību un par Aizsardzības spēkiem. Kas nodrošinās robežu, kas nodrošinās tās mobilo strēlnieku daļas, kas nodrošinās... un tā tālāk, es pat neuzskaitīšu... kas nodrošinās mūsu jūras spēkus, lai viņi varētu veikt savas funkcijas? Likums no viņiem prasa, lai viņi veiktu noteiktas valstiskas funkcijas. Šobrīd jūs paši saprotat, runājot par profesionālismu, ka rīt tas nebūs tāpēc, ka mēs šeit tā nolemsim. Jo nebūs ne naudas, ne iespēju to sagatavot. Tātad jālemj, kas šodien veiks valsts aizsardzības funkciju, kas ir viena no galvenajām. Un šajā gadījumā tas ir obligātais valsts dienests.

Ja mēs runājam par profesionālismu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka profesionālisms tiešām ir agrīno viduslaiku parādība un jauna parādība 20.gadsimta vēsturē pēc Otrā pasaules kara, kad pasaules attīstītākās un bagātākās valstis varēja pieņemt šādu armijas profesionālismu. Es domāju, ka piecu sešu gadu laikā mēs panāksim to, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, šo Aizsardzības spēku daļa būs profesionāla. Protams, katru gadu ir jāatvēl noteikti budžeta līdzekļi, noteikti jāizvērš apmācības, noteikti jāaktivizē Aizsardzības akadēmijas darbs - un tā tālāk, un tā tālāk. Jā, šādu profesionālismu var panākt, bet iegaumēsim to, ka šādā profesionālā armijā jeb profesionālos bruņotajos spēkos ne tikai virsnieki ir profesionāli. Tur ir arī profesionāli kareivji. Profesionāli kareivji ir tie, kas iet dienēt brīvprātīgi, noslēdzot līgumu uz kādu noteiktu laiku. Ja šādā veidā aģitē pret militārismu, kā tas bija šajos plakātos, es baidos, ka nebūs šādu brīvprātīgo, kas ies dienēt profesionālajā armijā, un līdz ar to mūsu valsts nevarēs realizēt vienu no savām funkcijām, kas nodrošina tās neatkarību.

Es šeit vēl neminēšu vārdā tos kolēģus, kas citēja tautasdziesmas par to, ka jāņem zobens rociņā un jāiet gāzt pastāvošo varu. Par to gan ir Kriminālkodeksa pants, par aicinājumu vardarbīgi gāzt pastāvošo valsts varu, bet nu intelektuālais līmenis ir tāds, ka bieži vien likumus jau neizprot līdz galam. Es neminēšu vēl citas kļūdas. Teica, ka profesionāļi svešvārdā saucoties "reindžeri". Nu, arī tādam teicējam laikam ir drusku tāds "mežģījums" izglītībā. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tas tikai liecina, ka, ne tikai runājot par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī dienot Nacionālajos bruņotajos spēkos, zināms izglītības līmenis tomēr ir vajadzīgs. Par to laikam neviens nešaubās.

Es domāju, ka mēs šeit plaši diskutēsim par to, vai augstāko izglītību ieguvušās personas var vai nevar iet dienēt obligātajā valsts dienestā, par to visu var spriest komisijās un šeit, Saeimas sēžu zālē. Es tikai gribu, lai tie, kas dzird šo sēdi, atceras, ka neviens negatavojas iesaukt studējošos, studentus, Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tāda tēze nekad nav bijusi izvirzīta. Ir jautājums par to, vai var iesaukt Nacionālajos bruņotajos spēkos cilvēkus ar zemāko augstāko izglītību jeb bakalaura grādu ieguvušos. Par to ir jautājums.

Un visbeidzot. Man ir jautājums arī par to, kā jūs iedomājaties - kas uz mūsu robežas apkalpos šo aizsardzības sistēmu? Tiešām perspektīvā un šovakar pat konceptuāli neoficiāli izskatāms jautājums par to, lai Latvijas robeža tiktu apgādāta ar modernu elektronisku aizsardzības sistēmu, par ko būs jāņem tiešām valsts kredīts uz daudziem gadiem. Kas to apkalpos - vai sešas klases beigušais, agrāk nosacīti sodītais un latviešu valodu nepārvaldošais puisis? Kas apkalpos jau tagad uzstādīto Ēriksona lokatoru sistēmu, kas sargā mūsu jūras robežu un kas ir ar kompjūteru saistīta? Vai arī tie būs šādas kvalifikācijas cilvēki? Kas nodarbosies ar mūsu mācīšanu? Kas būs šie cilvēki, kas mācīs citus un varēs runāt svešvalodās un piedalīties starptautiskajos miera spēkos? Vai arī tas būs cilvēks ar sešu klašu izglītību, kas pat latviski neprot? Padomāsim par šiem jautājumiem! Vai tiešām mēs gribam neizglītotus, slimus un tamlīdzīgus bruņotos spēkus, kas tiešām ir derīgi tikai bungu rībināšanai? Vai mums ir vajadzīgi izglītoti Nacionālie bruņotie spēki, kas var iesaistīties kopējā Eiropas drošības apritē?

Šis ir jautājums...

Sēdes vadītājs. Krastiņa kungs, piedodiet, ir pienācis laiks pārtraukumam.

A.Krastiņš. Paldies. Es tūlīt nobeigšu. Es aicinu šo likumprojektu nodot komisijām, izskatīt, iesniegt savus ierosinājumus. Es arī pats esmu sagatavojis jau pāris ierosinājumu attiecībā uz šo likumprojektu. Aicinu nosvērti izskatīt šo likumprojektu Saeimas sēdē un pieņemt tādu likumu, kādu ir spējīga pieņemt Latvijas Republikas 6.Saeima un kāds ir vajadzīgs Latvijas valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds Paulim Kļaviņam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Lūdzu deputātus, kas ir pieteikušies Latvijas-Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupā, tūlīt, sākoties pusdienas pārtraukumam, saņemt no manis tepat blakus, Prezidija zālē, zīmīti - ielūgumu uz tikšanos ar vācu parlamentāriešiem, kas pie mums ieradīsies 15. un 16.maijā. Otra, vēl lielāka grupa 21.maijā gaidāma no Lejassaksijas. Tātad, lai jūs saņemtu šos ielūgumus, lūdzu, nepaejiet man garām, bet paņemiet tos līdzi, jo vēstniecība gribētu zināt, cik būs dalībnieku šajās tikšanās reizēs.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Paziņojums.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, es aicinu Juridisko komisiju sapulcēties komisijas telpās pulksten 15.00 tajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Vents Balodis,

Gunta Gannusa,

Viktors Kalnbērzs,

Ivars Jānis Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Leonards Teniss,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, es lūdzu jūs ieņemt savas vietas. Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs ir pieteicies Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi, divas minūtes.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie Saeimas deputāti! Diemžēl man jāatkārto tie vārdi, kurus jau vienu reizi no šīs tribīnes es esmu teicis, - ka vienīgi muļķiem ir privilēģija teikt patiesību tā, ka neapvainojas tie, uz kuriem šī patiesība attiecas. Ko es vēlos sacīt jau izteiktajā aizsardzības ministra komentārā par šīsdienas debatēm un kas varbūt skar tieši mani personīgi, jo mans vārds no šīs tribīnes ir vairākkārt minēts? Redziet, mēs esam pārmantojuši vienu nelaimi no bijušās padomju sistēmas, un tā nelaime skar šeit, šajā zālē, un arī valdībā esošo cilvēku politiskās kultūras līmeni. Tad, kad cilvēks nespēj neko pateikt pret tiem argumentiem, kurus otrs cilvēks viņam izvirza, un kad viņš nespēj nekādus pretargumentus izvirzīt, tad tas vienkāršākais veids ir vērsties pret šo cilvēku un pateikt, ka tas cilvēks ir slikts, tas cilvēks ir nelojāls. Es gribētu pateikt Krastiņa kungam vienu skaidru lietu: es esmu iepazinies ar aizsardzības koncepciju un zinu, ka šobrīd Aizsardzības ministrijai nav Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna, nav arī Nacionālo bruņoto spēku finansēšanas plāna un daudzu citu lietu, lai mēs par šo likumu šeit profesionāli varētu diskutēt. Bet es gribētu Krastiņam lūgt kaut ko citu - iepazīties ar konstitūciju, kura ir mūsu valsts pamatlikums. Tajā ir atsevišķs pants, kurš nosaka, ka Saeima pieņem budžetu, un ir atsevišķs pants, kurš nosaka, ka Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā. Ja mūsu valstī vienīgais kritērijs, pēc kā noteikt mūsu valsts bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, ir tas, cik daudz naudas katru gadu ir budžetā, es uzskatu, ka Aizsardzības ministrija nav veikusi pietiekami daudz darba, kas būtu saistīts ar konceptuālu lietu izskatīšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu" Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 18, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Attiecībā uz viena deputāta teikto, ka zivs sāk pūt no galvas, gribu piebilst, ka tīrīt viņu sāk no astes.

Saeimas Prezidijā ir saņemti divi iesniegumi. Pirmais. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt 2.maija Saeimas sēdes darba kārtību un neizskatīt šajā sēdē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" un likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.131). Parakstījusi šo lūgumu ir deputāte Kuprijanova - komisijas priekšsēdētāja. Tā kā komisija atsauc šā likumprojekta izskatīšanu, balsošana nav nepieciešama. Lēmums ir pieņemts.

Otrs iesniegums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz Saeimas šā gada 2.maija sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu - darba kārtības astotās sadaļas 34.punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", pirmais lasījums) pārcelt aiz likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" izskatīšanas, ņemot vērā jau izdarītos grozījumus Saeimas 2.maija sēdes darba kārtībā. Parakstījis dokumentu ir Jānis Kalviņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs izdarām šādus grozījumus šīsdienas darba kārtībā? Nav iebildumu, tātad tas tiek akceptēts un šo jautājumu mēs izskatīsim atbilstoši komisijas priekšsēdētāja priekšlikumam.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", ko iesnieguši deputāti Rāzna, Kaksītis, Kleinbergs, Brūvers, Celmiņš.

Atvainojiet, cienījamie kolēģi! Izlemsim vispirms jautājumu par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", ko iesniedzis ir Ministru kabinets. Saeimas Prezidija atzinums ir Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Tālāk izskatīsim jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Ir Saeimas Prezidija atzinuma projekts, kurš ierosina deputātu Rāznas, Kaksīša, Kleinberga, Brūvera un Celmiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā acīmredzot būs jāizdara, bet frakcija "Latvijai" nevar atbalstīt šo iesniegto likumprojektu, jo tas paredz no šā likuma svītrot 9.panta ceturto daļu. Pašreiz spēkā esošajā redakcijā šis 9.pants nosaka, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē vai padomē nevar ievēlēt personas (un tā ir 4.daļa), kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Šīs normas dēļ. Tādēļ ka ir paredzēts šo daļu svītrot, frakcija "Latvijai" nevar atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Prezidija ierosinājumu - nodot likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Seiles, Tabūna, Lamberga un Eniņa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli""... Atvainojiet, sakarā ar mūsu pieņemtajām izmaiņām šo jautājumu mēs šodien neizskatām.

Tāpat arī neizskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Atvainojiet, kolēģi! 15.darba kārtības jautājumu ir iesniedzis Ministru kabinets, un tādēļ mums ir jāizskata Saeimas Prezidija atzinums par šo Ministru kabineta iesniegto jautājumu.

Saeimas Prezidijs iesaka nodot minēto likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi vai jautājumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Piedodiet par aizkavēšanos!

Izskatīsim darba kārtības 16.jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zīles, Požarnova, Vītola, Inkēna un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Saskaņā ar mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā mēs tagad izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" (reģistrācijas numurs nr.118) otrajā lasījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ilgi es jūs neaizkavēšu, jo šie labojumi ir tikai vienā pantā Zemessardzes likumā, un tas ir 50.pants - "Zemessardzes finansēšana". Jūsu priekšā ir dokuments nr.702, un šeit ir trīs ailītes. Kreisajā ailītē ir spēkā esošā redakcija, bet vidū ir pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija. Piebildīšu, ka mēs nesaņēmām nevienu labojumu, nevienu papildinājumu, un labajā pusē ir tas priekšlikums, kas tapa kopējā darbā ar Juridisko biroju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tā ka ir saskaņota šī jaunā redakcija, kas būtībā neizmaina pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Es uzskatu, ka būtībā neizmaina. Un es lūdzu deputātus atbalstīt šo jauno 50.panta redakciju Zemessardzes likumā.

Mēs nolēmām, ka šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - likumprojektam "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" mainīt likuma nosaukumu un nosaukt to "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" - ir atbalstāms, un, ja jums nekas nav pretī, tad lūdzu akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, tālāk!

O.Grīgs. Jūsu priekšā ir teksts, kas būtībā nemaina pirmajā lasījumā pieņemto.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. Ja jums rodas priekšlikumi vai papildinājumi, tad lūdzu tos iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, acumirkli! Vai deputāti ir pieteikušies runāt par kādu no likumprojekta pantiem vai pantu daļām? Nav. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Grīga kungs, jūsu ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

O.Grīgs. Priekšlikumus lūdzu līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts. Tātad lūdzu līdz 15.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Panteļējevam". Atvainojiet!

Saskaņā ar mūsu izmaiņām, par kurām mēs nobalsojām Saeimas sēdes darba kārtībā, izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"".

Lūdzu - komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām otrajā lasījumā Korupcijas novēršanas likumu un vienlaikus arī izdarījām grozījumus, pieņemot pirmajā lasījumā veselu rindu papildinājumu un precizējumu dažādos spēkā esošajos likumos, lai šie likumi būtu saskaņoti ar Korupcijas novēršanas likumu. Ir vēl viens likums, kura normas neatbilst Korupcijas novēršanas likumam, un tas ir likums "Par valsts civildienestu". Jūsu priekšā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotie grozījumi šajā likumprojektā. Komisija ierosina izdarīt analoģiskus grozījumus, kādi tika izdarīti pagājušajā nedēļā pieņemtajos likumprojektos, lai šie likumi savstarpēji nebūtu pretrunā. Tas man ir viss.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Līdztekus tam, ka ar šo likumprojektu tiek likvidēta pretruna atsevišķos pantos ar Korupcijas novēršanas likumu, kuru būtība ir tā, ka atsevišķas normas tiek pārceltas no šī likuma uz šo Korupcijas novēršanas likumu, šeit šie labojumi likumā diemžēl ir plašāki, un tie paredz arī iespēju valsts ierēdnim ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās. Frakcija "Latvijai" nevar atbalstīt šādu amatu savienošanas iespēju un ierēdniecības politizāciju, un tādēļ es arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - vārds referentam! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Augsti godātie kolēģi! Čerāna kunga teiktais atbilst patiesībai, jo otrajā lasījumā mēs izdarījām tādus grozījumus Civildienesta likumā, kas tik tiešām pieļauj savienot šos amatus valsts dienestā. Tātad valsts amatpersona, to skaitā Saeimas deputāts, kas arī ir valsts amatpersona, vienlaikus var ieņemt amatus arī politiskajās organizācijās. Taču šī norma ir otrajā lasījumā pieņemtajā Korupcijas novēršanas likumā. Un, ja kāds deputāts iesniegs priekšlikumu, kas paredzēs īpašus noteikumus, kas būtu attiecināmi uz civildienesta ierēdņiem, proti, tādus, kas nepieļauj civildienesta ierēdņiem savienot savu ierēdņa amatu ar amatiem sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos priekšlikumus izskatīs. Arī es pats personīgi balsošu komisijā par šādiem priekšlikumiem. Es aicinātu kolēģus pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par valsts civildienestu".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es ierosinātu nobalsot vispirms par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir jautājumi? Man te saka priekšā, ka par steidzamību būtu jābalso, kolēģi, pirms debatēm par pirmo lasījumu. Kā mēs tagad atrisināsim šo problēmu? Pieņemsim Lagzdiņa kunga priekšlikumu? Tiek izteikti protesti, tāpēc mēs nedrīkstam acīmredzot to darīt. Jirgena kungs vēlas runāt. Lūdzu - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Diemžēl mēs nevaram par to balsot, jo, ja mēs par to balsojam, mēs pārkāpjam Saeimas kārtības rulli, kas 92.pantā viennozīmīgi pasaka, ka lēmums par steidzamību jāpieņem pirms debatēm pirmajā lasījumā, lai gan pēc būtības, protams, Lagzdiņa kunga priekšlikums ir atbalstāms. Žēl, ka viņš to neizteica paredzētajā laikā, bet es aicinātu tomēr neradīt precedentu un nepārkāpt Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jirgena kungs! Priekšlikums bija - pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus, Lagzdiņa kungs, par otro lasījumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz svētdienai - tātad piecu dienu termiņš tiks ievērots.

Sēdes vadītājs.... līdz 7. datumam, ja es pareizi sapratu. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Deputāts Panteļējevs lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu no šā gada 4. līdz 12. maijam. Taču sakarā ar to, ka Saeima var piešķirt tikai 7 darba dienas, mēs ierosinām līdz 10. maijam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu Saeimas lēmumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības nākamo sadaļu - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Vārds Jurim Kaksītim - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegtos dokumentus sekojošā sakarībā. Saskaņā ar Tiesu varas likuma 60. pantu tiesnešus ieceļ darbā uz 2 gadiem, pēc šā laika Saeima izskata jautājumu par viņa apstiprināšanu amatā bez termiņa ierobežojuma.

Attiecībā uz Ingrīdu Brūveri un Olgu Lazdiņu, kuras ir nostrādājušas šos divus gadus, jau 26. aprīlī izbeidzas šis termiņš, tāpēc Juridiskā komisija izskatīja dokumentus un atbalstīja minēto tiesnešu apstiprināšanu darbam attiecīgajās rajonu tiesās bez termiņa ierobežojuma.

Šajā sakarībā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Ingrīdas Brūveres apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Ingrīda Brūvere iecelta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Olgu Lazdiņu apstiprināt par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 4. Olga Lazdiņa apstiprināta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Paldies.

Saskaņā ar mūsu balsojumu mums tagad jāizskata jautājums par lēmuma pieņemšanu par līdzjūtības izteikšanu čečenu tautai sakarā ar Džohara Dudajeva nāvi, taču, tā kā Saeimas Prezidijs ir saņēmis 3 deputātu - Grīga, Pēterkopa un Čerāna - iesniegumu par savu parakstu atsaukšanu zem šī dokumenta, tad jautājums netiek izskatīts. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nav taisnība. Mēs uzturam balsojumu.")

Lai uzturētu spēkā priekšlikumu, ir nepieciešami 10 deputātu paraksti. Sakarā ar trīs deputātu parakstu atsaukšanu zem dokumenta nav nepieciešamā skaita deputātu parakstu, tādēļ jautājums tiek atsaukts un netiek izskatīts. Paldies.

Deputātu jautājumi un atbildes.

Ministru prezidenta Šķēles un veselības valsts ministra Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Kalnbērza, Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Rubina un Urbanoviča jautājumu par veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrādes gaitu.

Lūdzu - veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij, godājamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstveidā, vēl tikai vajadzētu piebilst, ka rit darbs kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un arī šis jautājums ir tomēr ļoti, ļoti komplicēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir jautājumi Viņķeļa kungam? Vai kāds vēlas uzstāties? Nav. Paldies, Viņķeļa kungs, jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru prezidenta Šķēles un veselības valsts ministra Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Pētersona un Urbanoviča jautājumu par kodolmagnētiskās rezonanses iekārtas iegādi.

Lūdzu, Viņķeļa kungs!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Atbilde arī uz šo piecu deputātu jautājumu ir iesniegta rakstveidā. Vēl es varētu piebilst, ka patiešām jāpiekrīt deputātiem, ka trīs šādas lielas tehnoloģijas Latvijas medicīnā šodien nav vajadzīgas. Es vēl vakardien konsultējos ar Rīgas Domes Veselības pārvaldes priekšnieku Glāzīša kungu, un arī viņš apliecināja, ka patiešām šādu tehnoloģiju nav domāts šobrīd iepirkt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru prezidenta Šķēles un veselības valsts ministra Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Požarnova, Apiņa, Kalnbērza, Prēdeles, Nagļa un Urbanoviča jautājumu par slimnieku iestāšanās iespēju valsts pakļautības ārstniecības iestādēs.

Valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Atbilde uz šo jautājumu arī ir izteikta rakstveidā. Šodien bija arī konsultācijas ar rajonu pašvaldību un slimokasu direktoriem. Patiešām šī problēma ir vairāk finansiāla nekā ētiska, bet principā ir tāda vienošanās, ka slimnieku ārstēšanās valsts iestādēs iespēju robežās netiks ierobežota.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Îpašu uzdevumu ministra pašvaldību jautājumos Ernesta Jurkāna atbilde uz Saeimas deputātu Ozoliņa, Vidiņa, Požarnova, Pētersona un Grīga jautājumiem par Jūrmalas pašvaldības līgumiem".

Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamie deputāti! Izskatot minēto jautājumu, mēs esam konstatējuši, ka Jūrmalas pilsētas dome ir iesniegusi Prokuratūrā lūgumu izskatīt šos līgumus, un ar to nodarbojas tagad Prokuratūra. Bez tam šajā minētajā lūgumā pilsētas dome prasa, lai ģenerālprokurors atceļ minētos līgumus. Diemžēl laika deficīta dēļ mēs nebijām spējuši izanalizēt šo līgumu efektivitāti tādā ziņā, kāda nomas maksa tiks saņemta. Pilsētas domei un cienījamajiem deputātiem, tiem, kas šo jautājumu ir uzdevuši, un arī pārējiem, mēs pēc kāda laika sniegsim papildu informāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par apspriežamo jautājumu? Nav. Paldies, Jurkāna kungs! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums "Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Požarnova, Prēdeles, Saulīša, Jurdža, Gredzena, Kuprijanovas, Pētersona, Vidiņa, Apiņa un Deņisova jautājumu par Finansu ministrijas viedokli valsts veselības apdrošināšanā".

Runās Andris Siliņš - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbildi uz šo jautājumu Finansu ministrija ir iesniegusi rakstveidā. Varu tikai piebilst, ka kopā ar Labklājības ministriju veiktais darbs pie veselības apdrošināšanas koncepcijas turpinās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti ir debatēs pieteikušies? Nav. Paldies. Deputāts Požarnovs... Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Edmunda Grīnberga, Gannusas, Čerāna, Ojāra Grinberga, Mauliņa, Saulīša, Liepas un Rudzīša jautājumiem par savienības "Èernobiļa" Ogres rajona valdes atklāto vēstuli sakarā ar 1991.gada 30.jūlija lēmuma par bezmaksas medicīnisko palīdzību Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietušajiem cilvēkiem nepildīšanu".

Ministru kabineta vārdā - Juris Viņķelis, veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Arī atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstveidā, to ir parakstījis labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo jautājumu? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Edmunda Grīnberga, Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Čerāna, Dunkera un Saulīša jautājumiem par galvenā valsts veterinārā inspektora 1995.gada 26.jūnija rīkojuma nr. 7 "Par nepasterizēta piena tirgošanu" un līdzīga rakstura rīkojuma gatavošanu arī par gaļas tirgošanas ierobežošanu iekšējā tirgū lietderību".

Alberts Kauls - zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs. Lūdzu, Kaula kungs!

A.Kauls (zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs).

Godātie deputāti! Jums ir izdalīta rakstiska atbilde. Lūdzu, - vai būtu kādi jautājumi šajā sakarībā? Vienīgi varu jūs informēt papildus rakstītajam, ka, godātie deputāti, stāvoklis laukos ir ļoti satraucošs. Kas attiecas uz to, ka veterinārais dienests ir izvirzījis šādu prasību par piena tirdzniecību, šeit varu teikt tikai to, ka dažreiz šim pienam ir jāpiedod kaut vai balta krāsa. Stāvoklis laukos diemžēl ir tāds, ka šī nabadzība, šis trūkums ir radījis ārkārtēju stāvokli arī piena lopkopībā un piena ieguvē. Lūdzu arī pieņemt zināšanai, ka šā rīkojuma pamatā nav kaut kādi aizspriedumi vai nepamatoti motīvi, tas ir tādēļ, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus no saslimstības.

Attiecībā uz gaļu un gaļas pārstrādes uzņēmumiem šāds jautājums ministrijā tiek skatīts. Par turpmākajiem nodomiem informēsim jūs savlaicīgi. Ja varētu tikt pieņemts kāds lēmums, tad tas varētu būt ar 1.janvāri. Lūdzu, varbūt ir jautājumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Leonards Stašs... Paldies, Kaula kungs! Bet mums deputātu iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Staša kungs, lūdzu, nāciet tribīnē tomēr!

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Atvainojiet, mēs vienkārši nepaspējām sagatavot priekšlikumu par debašu atklāšanu. Es domāju, ka lielas debates te nebūs, bet viens otrs no lauksaimniekiem, kas par to domāja, uzstāsies, un es domāju, ka Kaula kungam arī būs vajadzība dzirdēt tādas lietas. Es domāju, ka vajadzētu atklāt debates, lai izsakās daži cilvēki, kas ir ļoti ieinteresēti tādās lietās. (No zāles ministrs A.Kauls: "Es ieradīšos frakcijā, ja ir nepieciešams...")

Sēdes vadītājs. Paldies, Staša kungs, tomēr mums ir jāievēro mūsu Kārtības rullis, un saskaņā ar to debates mēs atklāt nevaram. Paldies.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - "Ministru prezidenta Andra Šķēles, aizsardzības ministra Krastiņa un veselības valsts ministra Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Jurdža, Ozoliņa, Saulīša un Golubova jautājumu par iespēju papildināt valsts rezerves farmācijā un medicīnas instrumentārijā no Latvijas zāļu ražotājiem (firmas "Grindex", "Kalceks", "Farmsintēze") un tādējādi atbalstīt zāļu ražošanu Latvijā".

Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Arī atbilde uz šo jautājumu ir diezgan izsmeļoša un ir iesniegta Prezidijā un arī izdalīta deputātiem. Pārbaudot šos iepirkumus, ir atklāti nelieli pārkāpumi, bet katrā ziņā es domāju, ka turpmāk šiem konkursiem ir jābūt stipri atklātiem, es par to iestāšos. Tāpat arī Farmācijas departaments kopā ar Farmaceitu biedrību iestājas par atklātu konkursu rīkošanu zāļu iepirkšanā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Viņķeļa kungs! Deputāti debatēs nav pieteikušies. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Ministru prezidenta Andra Šķēles, finansu ministra Kreitusa un kredītu valsts ministres Jēgeres atbilde uz Saeimas deputātu Požarnova, Apiņa, Vidiņa, Jurdža un Ozoliņa jautājumu par Pasaules bankas kredītu iepirkto zāļu realizāciju Latvijā".

Andris Siliņš - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Siliņš (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta deputātiem rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies, Siliņa kungs! Jautājums ir izskatīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Deputātu pieprasījums". Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Tuča, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Dozorceva, Ojāra Grinberga un Rudzīša pieprasījums finansu ministram Kreitusam sakarā ar Latvijas preses izdevumu finansu problēmām.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā vēlas kāds runāt? Pieprasījumu komisija nevēlas runāt. Runātāju nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Lauksaimniecības likums". Atvainojiet, man atgādina, ka mums ir iesniegta atkal vesela virkne jautājumu, kuri mums ir jānodod valdībai.

Ir jautājumi Ministru prezidentam Šķēles kungam, zemkopības ministram Kaula kungam un veselības valsts ministram Viņķeļa kungam - par lopkopības un šīs nozares produktu patērēšanas problēmām Latvijā.

Edmunds Grīnbergs vēlas runāt par jautājuma motivāciju. Lūdzu! Deputāts Grīnbergs - Tautas kustība "Latvijai".

E. Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka kritiskā situācijā pašreiz atrodas Latvijas zemnieks - ražotājs. Konkrēti, cūkgaļas iepirkuma cena ir noslīdējusi īsā laikā no 75 - 80 santīmiem dzīvsvara kilogramā līdz 59 santīmiem dzīvsvara kilogramā. Lai gaļu realizētu jeb nodotu pārstrādes uzņēmumiem, rindā jāgaida vairāk nekā mēnesi.

Dīzeļdegvielas cena it kā nemanāmi, jau kuro gadu pēc kārtas, sējas laikā ir paaugstinājusies. Šogad kāpums ir no 14 līdz 18 santīmiem jeb 30%. Jāpiebilst, ka šis cenas kāpums ir noticis pirms akcīzes nodokļa paaugstinājuma, kuru šogad ir iecerējusi veikt pašreizējā valdība. Tas šovapavasar draud arī ar lauku neapsēšanu, to atstāšanu atmatā un vēl lielākām finansiālām grūtībām. Frakcija "Latvijai" darīs visu iespējamo, lai akcīzes nodoklis netiktu paaugstināts sezonas vidū. Domāju, ka visi šeit klātesošie piekritīs - tādu pārliecību pauda arī Dobeles rajona Zemnieku konsultācijas centra vadošie speciālisti, - ka zemnieks var nodrošināt valsti ar lauksaimniecības produkciju un dot arī eksportam, ja tiks stabilizētas no ražotāja neatkarīgas izmaksas, ieņēmumi no galvenajiem lauksaimniecības produkcijas veidiem. Veterinārā dienesta darbam savukārt ir jābūt virzītam uz to, lai zemnieku saimniecībām palīdzētu ar dzīvnieku veterināro aprūpi tā, lai sekmētu un veicinātu lopkopības attīstību. Tam tā jābūt, lai varētu vadīt un kontrolēt dzīvnieku lipīgo slimību likvidāciju un panākt stingru robežkontroli, lai neievestu infekcijas slimības un nekvalitatīvu produkciju. Veterinārajai uzraudzībai ir jānodrošina konsekvents darbs. Veterināro biopreparātu iegādei absolūti nepieciešamais budžeta līdzekļu minimums ir samazināts par 12% - 17%. Gadu no gada tas ir nepietiekams. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības dzīvnieki netiks atbilstoši izmeklēti vai arī izmeklējumu rezultāti netiks atzīti kā Eiropas savienības standartiem atbilstoši. Tādā veidā Latvijas ražotājiem tiks liegtas arī eksporta iespējas. Strauji notiek veterinārā dienesta štatu samazināšana: četru gadu laikā - par 50%, tas ir, vairāk par 700 štata vienībām. Tajā skaitā ir veterinārās laboratorijas, kur tiek veikts lipīgo un nelipīgo slimību diagnostiskais darbs. Tas norāda, ka lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā tuvojas krīze. Šāda veida politikas sekas jau ir jūtamas šopavasar. Jau vairākās vietās valstī ir izplatījies cūku mēris. Viena no tādām vietām ir Tukuma rajona Zemītes pagasts, kur zemnieku saimniecība šīs slimības dēļ bija spiesta likvidēt visu cūku ganāmpulku.

Jāizstrādā jauns likums par veterināro medicīnu, kur objektīvi jāparādās arī ražotāju tiesībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, zemkopības ministram Albertam Kaulam un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim.

Nākamais jautājums ir adresēts finansu ministram Aivaram Kreitusam, ekonomikas ministram Krasta kungam - par kredītiem no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Lai sniegtu motivāciju, vārdu lūdz Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Tā nu ir noticis, ka valdība ir garantējusi kredītu valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai, neskatoties uz opozīcijas aicinājumu šo līgumu apspriest Saeimā, jo jāatmaksā šī nauda būs ne jau tiem ministriem un ierēdņiem, kas tagad tiks pie šā kredīta apsaimniekošanas, bet gan nodokļu maksātājiem. Un ir jāņem vērā, ka šā kredītlīguma summa ir ļoti liela un ka tajā, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir paredzētas pat tādas normas, kas paredz atmaksas grūtību gadījumā pašu šo HES kaskādi, tātad pašas šīs hidroelektrostacijas, noformēt kā ķīlu šim aizdevumam. Nu, un tādēļ mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai šim valdības lēmumam būtu tiešām atbilstošs zinātnisks, ekspertu veikts pamatojums. Tāpat mēs uzskatām, ka šādam lēmumam, šādam pamatojumam... būtu jābūt jebkuram pietiekami nopietnam valdības lēmumam, pietiekami būtiskam. Un tādēļ mēs noteikti gribam zināt, kuri ir tie speciālisti vai eksperti, kas ir devuši savus pozitīvos slēdzienus šā kredīta garantēšanai, un kuri ir tie zinātnieki vai speciālisti, kuri ar savu vārdu, ar savu zinātnisko prestižu ir gatavi uzņemties... ir uzņēmušies atbildību par šo slēdzienu. Mūs interesē arī tas, kā bija organizēts šā kredītlīguma zinātniskās ekspertīzes process un vai tajā tika izmantotas zinātniskas, nevis politiskas diskusijas starp "par" un "pret" pozīcijas pārstāvjiem, ekspertiem. Un mēs noteikti gribētu zināt, kāpēc šā kredītlīguma garantēšanas atbalstītāju viedoklis jums ir šķitis vairāk pamatots nekā oponentu viedoklis. Jāņem vērā, ka šie oponenti bija gatavi samaksāt par savu pārliecību ar savām darba vietām uzņēmuma "Latvenergo" padomē un viņi to izdarīja. Mēs tiešām gribētu dzirdēt jūsu atbildes uz šiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Nododam jautājumus finansu ministram Kreitusa kungam un ekonomikas ministram Krasta kungam.

Tālāk. Ir 12 deputātu parakstītie jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru kabineta pasākumiem, lai novērstu tautas izmiršanu, un par palīdzības sniegšanu daudzbērnu ģimenēm. Vārdu motivācijai lūdz Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es apmēram 25 gadus esmu karojis par to, lai latvieši neizmirtu, un rezultāts tagad ir tāds, ka vienā gadā, pagājušajā gadā, zemās dzimstības dēļ latviešu skaits ir pamazinājies par 8000, tātad neliela pilsētiņa pazudusi no zemes virsas. Es tāpēc lūdzu - vairākkārt tika vēstules rakstītas Labklājības ministrijai un tā tālāk - uzzināt, kāds ir stāvoklis. Viens mums atbildēja pēc divarpus mēnešiem - Bērziņš, bet vispār citos jautājumos atbildes nepienāca, tāpēc mēs esam spiesti šo jautājumu uzdot caur Saeimu, un tas jautājums skan pilnā apjomā tā: kādus radikālus pasākumus Ministru kabinets ir izstrādājis, lai novērstu katastrofālo tautas izmiršanu, ja zemā dzimstība veido nākamo paaudzi divreiz mazāku par iepriekšējo? Kāda reāla palīdzība tiks sniegta šogad daudzbērnu ģimenēm? Es te dzirdēju ļoti patriotiskas runas par to, ka mums ir jāaizstāv Latvija. Es uzsvēršu, ka mums ir jāaizstāv ne tikai zeme, mums ir jāaizstāv tauta, jo zeme bez tautas vairs nav nekas. Un mani satrauc tas, ka par šo jautājumu praktiski nedomā neviens, un es izsaku dziļu pateicību Jānim Lagzdiņam, kas arī ir sācis domāt par šo jautājumu, un ceru, ka sāksiet domāt jūs visi, visi sāks domāt par to, ka mums nav jāaizstāv tukša zeme, bet mums jāaizstāv sava tauta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Nākamais deputātu jautājums. Ir 10 deputātu parakstīti jautājumi Ministru prezidentam Šķēlem par graudu iepirkuma augstajām cenām ārzemēs. Nododam jautājumus Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Tālāk. Mums jāizlemj, kolēģi, jautājums par darba kārtības 29.jautājumu, tas ir, par Lauksaimniecības likumu. Gribu informēt, ka Saeimas Prezidijā ir Eiropas lietu komisijas lēmums ar komisijas priekšsēdētāja Gorbunova kunga parakstu, kurā komisija... viņš informē par to, ka komisija nolēmusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Lauksaimniecības likums" otrajam lasījumam pagarināt līdz 12.maijam. Ir arī otrs dokuments, kuru ir parakstījis Atis Sausnītis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, un arī viņš ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Lauksaimniecības likums" līdz 12.maijam. Vai deputāti piekrīt tam, ka likumprojekta "Lauksaimniecības likums" otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs pagarinām līdz 12.maijam? Iebildumu nav. Tātad piekrītam mēs visi, balsot nav nepieciešamības, lēmums ir pieņemts.

Darba kārtības 30.jautājumu saskaņā ar mūsu vienošanos šodien esam izņēmuši no darba kārtības.

Izskatām nākamo - likumprojekts "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"", pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Kas komisijas vārdā ziņos? Ziņotāja nav? Vai no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nav ziņotāja par šo darba kārtības jautājumu? Nav. (Starpsauciens no zāles: "Ja nav zālē, tad jautājumu neizskatām...")

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Jā, cienījamie kolēģi, tātad saskaņā ar mūsu darba kārtību mums ir jāizskata pašlaik jautājums "Reliģisko organizāciju likums". Kā jūs redzat, iesniegti ir vairāki šādi likumprojekti. Pirmo ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, alternatīvo ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. No Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ziņotājs neatradās. Ābiķa kungs vēlas... Varbūt jūs tas esat? Nav. Tātad Ābiķa kungs vēlas par savu alternatīvo projektu ziņot. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka ir divi alternatīvi projekti, es esmu gatavs ziņot, ja kolēģiem nav iebildumu. Ja ir iebildumi, tad, protams, varam gaidīt arī to cilvēku, kuru ir deleģējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. (Starpsaucieni no zāles: "Ziņo atbildīgā komisija...")

Sēdes vadītājs. Jā, kolēģi, mums jāatrod ir izeja no šīs situācijas. Saeimā mēs varam izskatīt tikai vienu likumprojektu. Šajā gadījumā Ābiķa kungs ziņos par savas komisijas sagatavoto likumprojektu. No Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ziņotāja nebija. Nebija ziņotāja no atbildīgās komisijas. (Starpsauciens: "Nevar skatīt!") Nu, nav viņa. Man te saka priekšā, ka Vidiņa kungam bija jāziņo. Viņa nav. Es lūdzu auditoriju mazliet nomierināties. Es lūdzu piedot, ja kādas kļūdas es esmu pieļāvis, bet, lūdzu, netraucējiet strādāt! Mums ir jānonāk pie kaut kāda kopsaucēja - vai mēs izskatām šo jautājumu vai mēs neizskatām? Debatēs ir pieteikušies vairāki, bet neviens pēc noteiktās formas - rakstiski - debatēs pieteicies nav. Lūdzu! Bišera kungs, lūdzu.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevaram nevienu likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīt bez atbildīgās komisijas ziņotāja. Tā kā atbildīgās komisijas ziņotāja nav, šis jautājums ir jāizņem no darba kārtības, jo bez ziņotāja mēs nevaram pat noraidīt šo projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Čerāna kungs vēlējās par procedūru izteikties.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es piekrītu Bišera kungam, jo šobrīd mēs izskatīt to nevaram, bet man būtu lūgums izskatīšanu pārcelt uz vēlāku laiku šodien.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par izskatīšanas kārtību? Jūs vēlaties. Lūdzu, piesakieties tribīnē! Andrejs Naglis. Lūdzu! Vai jūs vēlaties runāt, Nagļa kungs? Nagļa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē! Nagļa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē, ja jūs vēlaties runāt! Ja nevēlaties, lūdzu, netraucējiet strādāt. Vai Seiksta kungs ir gatavs ziņot atbildīgās komisijas vārdā?

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies. Godātie kolēģi, es lūdzu piedošanu! Atvainojos, es nāku no uzstāšanās tiešajā ēterā radio, es nebiju cerējis, ka sakritīs šie laiki, ļoti atvainojos, ka tā sanāca. Es esmu gatavs ziņot.

Kolēģi, jums priekšā ir šie dokumenti. Man gan pašam tagad nav klāt šo papīru, bet par koncepciju ir tik daudz debatēts, diskutēts, ka, es domāju, mēs varam sākt strādāt.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Sakarā ar to, ka ir atradies ziņotājs par apspriežamo darba kārtības jautājumu, es lūdzu jūs savu sajūsmu izteikt nedaudz klusāk.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Paldies, Čepāņa kungs! Vēlreiz atvainojos par to, ka ar nokavēšanos sanāca. Es gribētu, lai visi kolēģi atrod sekojošus dokumentus: nr. 593, nr. 767, nr. 215-a. Varam sākt strādāt. Ļoti īsi, maksimāli īsi, mēģināšu izskaidrot koncepciju.

Kā jūs atceraties, 5. Saeimas laikā... daudzi to atceras... strādājot pie Reliģisko organizāciju likuma, Cilvēktiesību komisija toreiz mēģināja izvirzīt tādu koncepciju, saskaņā ar kuru Latvijas tradicionālās baznīcas varētu piedalīties mācību procesā vai nu ticības mācības, vai reliģiskās izglītības jomā. 5. Saeima šo koncepciju pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma noraidīja, ierakstot likumā, ka visus šos jautājumus kārto Izglītības likums. Kā mēs zinām, Izglītības likums top ļoti lēni, un šobrīd faktiski nav pat garantijas. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nemāk pateikt, kad šis likums varētu stāties spēkā un kādā veidā tur vispār tiks risināts šis jautājums.

Ko es ar to gribētu teikt? Proti, jautājums ir izdiskutēts sabiedrībā, presē, masu informācijas līdzekļos tik tālu, ka šobrīd es nedzirdu nevienu balsi, ka šie jautājumi vispār nav diskutējami. Atklātu pretinieku tam, ka kristīgās reliģijas mācībai skolā ir jāpastāv... atklāto pretinieku skaits ir minimāls. Ir pat otrādi. Pat veselas Latvijas partijas, un viena no tā, cik es zinu, ir "Tçvzemei un Brīvībai", ir pieņēmušas pat aicinājumu šo jautājumu pozitīvi atrisināt, lai skolēnos neveidotos tikai simtprocentīgi materiālistiskais pasaules uzskats. Runa nav par kristīgā pasaules uzskata uzspiešanu, runa ir par līdztiesību, konceptuāli runājot. Blakus materiālistiskajam pasaules uzskatam jāparādās arī citādam, ja mēs gribam runāt par vispusīga cilvēka veidošanu.

Tagad nedaudz par pašām koncepcijām, kādas ir šajos priekšlikumos vai projektos ieliktas.

Es sākumā runāšu par to redakciju, kuru Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc; proti, bija izdalīts dokuments, saskaņā ar kuru tiesības ticības mācību skolās pasniegt bija tām pašām reliģiskajām organizācijām, kurām valsts jau ir deleģējusi tiesības uz civilstāvokļa aktu veikšanu, proti, laulāšanu un citiem civilstāvokļa aktiem. Šī koncepcija juridiski ir, manuprāt, diezgan korekta, lai gan šeit bija pretruna tajā ziņā, ka kāds varēja apstrīdēt, ka vienam ir, otram nav. Es gribētu, kolēģi, konceptuāli jums teikt vienu lietu: šī koncepcija pagājušā gada vasarā tika... pareizāk sakot, netika apstrīdēta Eiropas padomes ekspertu vērtējumā. Eiropas padomes eksperti atzina, ka valstij ir tiesības klasificēt arī šajā sfērā organizācijas pēc to lojalitātes, pēc to darbības likumības, pēc sekām, kādas izraisa šo organizāciju darbība. Gribu teikt arī to, ka Lietuvas Republikā nesen ir pieņemts likums šajā sfērā, kurš ir ārkārtīgi... kā to varētu pateikt... es neteikšu vārdu "drakonisks", bet ļoti stingrs. Proti, tur ir nosauktas tās reliģiskās organizācijas, kam ir tiesības uz civilstāvokļa aktu veikšanu, uz mācībām skolā un tā tālāk. Pie kam tās ir nosauktas tādā veidā, ka šīs jaunās, kuras var darboties, iegūst juridiskās personas statusu tikai pēc 25 gadiem. Un tur ir pilnīgi noslēgts ceļš mācību procesā piedalīties tām, kurām valsts neuzskata par iespējamu šīs tiesības deleģēt. Bet es nedomāju, ka mums būtu jākopē kaimiņu - Lietuvas - pieredze. Mums ir cita situācija, mums šajā ziņā ir citāds stāvoklis.

Kādi ir projekti, ko mēs redzam? Šobrīd apspriešanā ir divas koncepcijas. Ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas projekts, par kuru acīmredzot runās šīs komisijas pārstāvji, un ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variants. Ļoti īsi par vienu. Par otru es lūgšu vārdu debatēs pēc tam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variants, kā jūs redzat, neuzskaita tās reliģiskās, teiksim, konfesijas, kurām būtu tiesības piedalīties mācību procesā. Redakcionāli neuzskaitot tās, tomēr tiek garantēta iespēja, ka tās būs tikai kristīgās reliģiskās organizācijas. Kāpēc? Tāpēc, ka speciālisti saka, ka vārds "konfesija" attiecas tikai uz kristīgo baznīcu, tāpēc faktiski konceptuāli viņi ir ļoti līdzīgi. To, kādas ir manas personīgās domas, es pateikšu vēlāk. Abos variantos - es esmu kompetents ziņot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu, ir, pirmkārt, saglabāts brīvprātības princips. Nevienā apspriešanas stadijā, arī tagad, brīvprātības princips nekad nav bijis apstrīdēts. Nekāda piespiešana, nekāds monopolstāvoklis šeit nevar tikt radīts, jo piespiedu variants neizsauc demokrātiskā sabiedrībā neko citu kā vien pretestību. Mēs visi, kas Latvijā esam dzīvojuši pēdējos 50 gados, ļoti labi zinām, pie kā noved monopols.

Otrkārt - vecāku griba. Mazs bērns, teiksim, skolēns jaunākajā skolas vecumā, nav spējīgs izvēlēties, ko viņš īsti grib. Vēl jo vairāk - 1966. gada pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām šīs vecāku tiesības respektē un prasa to ievērot arī nacionālajā likumdošanā.

Deputāti ir pilnvaroti izvēlēties vienu vai otru variantu, taču es ļoti lūdzu klātesošos deputātus šodien vienu no variantiem pieņemt un aicinu varbūt izdiskutējot... Personīgi mani apmierinās jebkurš variants, bet es vēlāk gribētu vēlreiz lūgt vārdu debatēs. Taču tagad es aicinu kolēģus apsvērt un balsot par vienu no variantiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Debatēs par apspriežamo jautājumu pieteikušies deputāti... Ābiķa kungs, lūdzu! Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums par reliģijas mācīšanu tiek diezgan plaši sabiedrībā diskutēts, un, neapšaubāmi, daudzi cilvēki par to uztraucas, jo šobrīd diemžēl likumdošanā ir radies, kā jau Seiksta kungs te minēja, zināms vakuums. Laikā, kad pieņēma veco Izglītības likumu, bija spēkā vecais likums par reliģiskajām organizācijām, un šis likums regulēja ticības mācīšanu skolā jeb reliģijas mācīšanu skolā, un līdz ar to, pieņemot to Izglītības likumu, kurš šobrīd ir spēkā, ir atsauksme uz normām, kas bija vecajā likumā par reliģiskajām organizācijām. Šobrīd ir pieņemts jauns likums par reliģiskajām organizācijām, kas neregulē šīs lietas, un tanī pašā laikā arī Izglītības likums, kurš šobrīd ir spēkā, šīs lietas neregulē. Un, kā jau Seiksta kungs pareizi teica, Izglītības likumam uz otro lasījumu ir iesniegts vairāk nekā tūkstotis priekšlikumu, tie visi tiek ļoti rūpīgi diskutēti, un ir vairāk nekā skaidrs, ka tuvākajā laikā jaunais Izglītības likums spēkā nestāsies, tāpēc šis vakuums ir jālikvidē.

Mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ļoti, ļoti nopietni izturējāmies pret šo problēmu. Mēs maksimāli centāmies uzklausīt gan skolotāju domas, tātad izglītības darbinieku domas, gan mūsu vēlētāju domas, arī bērnu vecāku domas, gan, protams, reliģisko konfesiju pārstāvju domas. Komisijā vairākkārt ir viesojušies vadošo jeb, pareizāk sakot, lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, un mēs esam ilgi un rūpīgi diskutējuši par šīm problēmām.

Šajā sakarībā es gribētu šeit no tribīnes paust galvenās nostādnes, mūsu komisijas nostādnes, ko atspoguļo mūsu komisijas iesniegtais likumprojekts. Pirmā nostādne ir tāda, ka skolās vajadzētu mācīt kristīgās reliģijas mācību. Kāpēc kristīgās reliģijas mācību? Gribam mēs to vai negribam, mēs, Latvija, tā nu tas vēsturiski ir izveidojies, tomēr piederam kristīgajai pasaulei. Un neapšaubāmi, ka kristīgā pasaules uztvere, kristietība, ir ietekmējusi gan mūsu kultūru, gan tautas paražas, gan mūsu mākslu - mūsu tēlotājmākslu, mūziku un tā tālāk. Un, protams, nav arī paredzams, ka kaut kur pārredzamā nākotnē Latvija nebūtu kristīga valsts, bet ka tā varētu kļūt par islama, budisma vai sintoisma valsti.

Otrais princips - par to šeit jau pareizi runāja referents -, pēc kura mēs vadījāmies, ir absolūts brīvprātības princips, ka reliģijas mācība nedrīkst nekādā gadījumā būt obligāta, jo šo viedokli pauž lielākais sabiedrības vairākums. Es droši to varu apgalvot, jo mūsu komisija ir saņēmusi ļoti, ļoti daudz vēstuļu, un vairākums cilvēku uzskata, ka piespiedu princips šobrīd nedrīkstētu būt. Un tātad otrs princips ir šis brīvprātības princips, ka skolēnu vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācības stundās.

Trešais pamatprincips, pēc kura vadījās mūsu komisija, pieņemot lēmumu, ir tas, ka tieši reliģijas mācība tiks mācīta Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija noteiks kārtību, kādā ir mācāma kristīgā reliģijas mācība - tātad, pirmkārt, vadoties pēc budžeta iespējām, otrkārt, vadoties pēc tā, cik klasē ir attiecīgās konfesijas piekritēju. Un acīmredzot Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās tādu kārtību, lai nekādā gadījumā nebūtu šīs te pretrunas starp budžeta iespējām un nebūtu pretrunas arī starp konfesijām. Reāli tā situācija varētu veidoties tā, ka Latgalē pamatā katoļu konfesijas deleģētie pārstāvji būs tie, kas vadīs šīs mācību stundas. Rietumlatvijā, izņemot Alsungas novadu, un varbūt vēl šur tur lielajās pilsētās, tie pamatā būs luterāņi un tā tālāk... Tātad, lai nenotiktu šī konfrontācija. Vēl jo vairāk ir skaidrs, ka nebūs tā, ka vienā klasē nāks gan vienas, gan otras, gan trešās, gan ceturtās konfesijas pārstāvis, tāpēc ir jānosaka kaut kādas saprātīgas robežas.

Nākamais pamatprincips, ka pasniedzējus izvēlas attiecīgā konfesija. Tātad viņus deleģē attiecīgā konfesija, bet šos pasniedzējus atestē Izglītības un zinātnes ministrija. Un tie nekādā ziņā nevarētu būt gadījuma rakstura cilvēki, bet tie būs arī cilvēki, kam neapšaubāmi ir arī pedagoģiskā darba iemaņas, tātad pedagoģiskā izglītība. Lai viņi būtu ne tikai ticīgi cilvēki, konfesijas deleģēti cilvēki, bet lai viņiem būtu arī šie pedagogu dotumi.

Nākamais princips. Kāpēc mēs izvēlējāmies četras lielākas konfesijas? Un tomēr, ja mēs runājam atklāti, tad evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesijas ir tās, kam Latvijā reāli ir vislielākā ietekme, bet šeit es gribētu izteikt arī personīgās domas, ja deputātu vairākums uzskatīs, ka arī vēl kāda cita konfesija būtu tiesīga deleģēt savu pārstāvi, teiksim, septītās dienas adventisti vai kādi citi, kaut gan es stipri šaubos, vai šī Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā kārtība būs tāda, ka attiecīgajā skolā atradīsies pietiekami liels skolēnu skaits, lai varētu arī kādas citas ticības konfesijas pārstāvji nākt un mācīt, kaut gan teorētiski tas ir iespējams. Es personīgi pilnīgi pieļauju iespēju, ka mēs varam par to diskutēt nākamajos lasījumos un ka šo sarakstu ar četrām konfesijām mēs varētu vēl papildināt.

Nobeigumā es gribēju teikt to, ka mūsu piedāvātais likumprojekta variants nekādā ziņā nav pretrunā ar to, ka vēstures mācības stundās vai varbūt reliģiju vēstures mācību stundās skolēni apgūtu zināšanas ne tikai par kristīgo reliģiju, bet arī par visām citām pasaules reliģijām - par budismu, sintoismu un tā tālāk, jo katram izglītotam cilvēkam pienāktos zināt arī pasaules kultūras vēsturi, un reliģija neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa. Un tas nekādā gadījumā nav pretrunā ar latviskās dzīvesdziņas mācīšanu, jo skolās līdzvērtīgi var tikt mācīta latviskā dzīvesdziņa, latviešu tautas paražas un tā tālāk. Tas absolūti nav pretrunā ar mūsu piedāvāto variantu.

Visbeidzot es aicinātu deputātus tomēr atbalstīt mūsu komisijas variantu, jo tas ir pietiekami tolerants, demokrātisks, kas sabalansē šīs sabiedrības prasības ar reālajām iespējām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam atlikušas 12 minūtes. Debatēs pieteicies runāt ir Andrejs Naglis no Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas. Vai jūs izmantosit? Paldies.

Vārds Andrejam Naglim.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien ir pienācis tas brīdis, ko Latvijas kristīgā tauta ilgus gadus gaidījusi. Proti, tas ir kristīgajai tautai gaidītais brīdis, kad tiks pieņemts likums par kristīgās reliģijas mācību valsts licencētās izglītības iestādēs. Tas netika panākts 5.Saeimas darbības laikā, tāpēc to no mums, cienījamie deputāti, gaida mūsu vēlētāji, lai šis likums tiktu pieņemts.

Fakts, ka latviešu tautas absolūtais vairākums ir izvēlējies kristietību, ir realitāte, ko nevaram ignorēt. Un arī mums ir zināms, ka kristietība Latvijā pastāv vairāk nekā 800 gadus. Ar lielu gandarījumu novērtēju to, ka Latvijas valsts atbalsta vēsturisko kristīgo vērtību atjaunošanu un vēsturiski tradicionālo vērtību dominēšanu Latvijas teritorijā. Kristīgā baznīca Latvijas teritorijā ir izveidojusies konkrētās vēsturiskās ticīgo kopības formās, ko, pirmkārt, pārstāv vēsturiski tradicionālās konfesijas - evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudžu savienība. Šīm konfesijām būtu jāveicina tradicionālā kultūras mantojuma un nacionālās identitātes saglabāšana, kristīgās filozofijas pēctecība. Baznīca tradicionāli ir bijusi ģimenes sargātāja, kur ģimenes stiprums noteicis arī valsts un tautas stiprumu. Baznīca veicina garīgo izpratni par ģimenes saitēm, attiecībām starp vecākiem un bērniem, laulātajiem. Mūsu tradicionālās konfesijas ir pierādījušas savu lojalitāti pret valsti.

1. Tās ar savu autoritāti, neiejaucoties politikā, godīgi nostājās Latvijas neatkarības spēku pusē.

2. Latvijas valstiskās atjaunošanas viskritiskākajos posmos tās lielā mērā kalpoja par stabilitātes garantu sabiedrībā.

3. Tradicionālo baznīcu kopējā sadarbība mazina pilsonības jautājumu spriedzi.

Politiskās problēmas, protams, mums vēl ilgi būs asas, bet tieši šo piecu lielo konfesiju sadarbība un pieredze audzināšanas un izglītošanas laukā var kļūt par vislabāko palīgu visu sarežģīto jautājumu pakāpeniskā atrisināšanā.

Ja mēs šodien skatām Reliģisko organizāciju likuma 6.pantu, kur noteikts, kas drīkst mācīt ticības mācību valsts licencētās izglītības iestādēs, tad droši var paļauties uz mūsu lielajām tradicionālajām konfesijām, kas to ir pierādījušas. Pat savas nabadzības apstākļos šīs baznīcas jau ieliek līdzekļus, lai pilnvērtīgi sagatavotu pedagogu kadrus, kuri varētu skolās pasniegt kristīgās reliģijas mācību. Baznīca ir gatava palīdzēt skolotāju sagatavošanā, lai šo priekšmetu mācītu kompetenti un kristīgo apziņu saprotoši cilvēki.

Pašos savos pamatos tas ir jautājums tikai par to, vai mēs gribam saglabāt Latviju, tai raksturīgo kultūras vidi vai gribam, lai tajā ielauztos sveši, mums nesaprotami, nekontrolējami spēki. Pašreiz stipri jūtama nekontrolēta netradicionālo un pseidoreliģisko strāvojumu invāzija. Tā Latvijas nacionālo identitāti var sagraut ātrāk nekā pusgadsimtu ilgais okupācijas periods, jo darbība notiek no iekšpuses, graujot mūsu tradīcijas, mentalitāti, nacionālo pašapziņu, padarot cilvēkus par pasaules pilsoņiem. Uzskatu, ka netradicionālo reliģiju invāzija ir bīstams process, kas Latvijas valsts un tautas pastāvēšanai un attīstībai var radīt negatīvas un, iespējams, neatgriezeniskas sekas.

Esmu konkrētības piekritējs, un, salīdzinot šodien piedāvāto triju grozījumu variantus Reliģisko organizāciju likuma 6.pantā, par konkrētāku atzīstu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto variantu, ko parakstījis komisijas priekšsēdētājs deputāts Dzintars Ābiķis. Šajā piedāvātajā panta variantā ir konkrēti norādīts: pirmais - reliģija, otrais - kas drīkst mācīt. Protams, vēl vajadzētu papildināt ar vecticībnieku konfesiju. Gribu atzīmēt, ka 23.aprīlī Saeimas Prezidija rīkotajā tikšanās reizē ar Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas frakciju pārstāvjiem un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem bija labi redzams, ka Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji vienbalsīgi atzina par pieņemamu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto panta variantu.

Mums, cienījamie kolēģi deputāti, ir jāsaprot tas, ka mūsu kristīgo konfesiju vadītāji pārstāv 70% mūsu valsts iedzīvotāju. Ja viņiem ir pieņemams šī panta variants, tad Kristīgo demokrātu savienības vārdā es lūdzu, kolēģi, jūs balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto panta variantu, lai vienreiz varētu pielikt punktu šim mūsu tautai tik svarīgajam likumam un lai likums varētu darboties. Pateicos par uzmanību un pozitīvu balsojumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Sinkas kungs vēlas teikt paziņojumu. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Es gribētu atgādināt mūsu pirmās brīvvalsts laiku līdz okupācijas brīdim. Ticības mācības stundas, visa to norise, pati ticības mācība bija obligāta skolās, tā bija saskaņota ar galvenajām kristīgajām konfesijām. Un arī ebreju bērniem bija dota iespēja ticības mācību noturēt ar saviem mācītājiem atsevišķi. Nebija nekādu sevišķu grūtību, un mūsu bērniem bija dota iespēja iepazīties ar garīgajām vērtībām.

Ar tankiem 1940.gada 17.jūnijā ienāca nebrīve, un no skolām tūlīt pazuda ticības mācība. Tā nu tagad it kā atgriežas ar lielām mocībām. Es neredzu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants nevarētu būt pieņemams ar papildinājumiem, un kā tāds tas būtu arī atbalstāms. Bet kur šeit ir tās grūtības? Ko šie 50 gadi mums ir devuši? Mūsu citādi ārkārtīgi par kristīgu uzskatītajai tautai tie ir iedevuši milzīgas šaubas un atnesuši ja ne gluži ateismu, tad noteikti noraidošu nostāju pret Dievu. Un mūsu bērniem ir jādod iespēja ar viņu iepazīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Atvainojiet, es atsaucu. Nevajag! Šajā starpbrīdī mēs nereģistrējamies. Paldies. Paziņoju pārtraukumu līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas! Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" savā programmā un rīcībā skaidri iestājas par garīguma atjaunošanas un stiprināšanas nepieciešamību sabiedrībā. Ļoti būtisku lomu šajā procesā mēs saskatām kristīgajai baznīcai, kuras darbu mēs gribam visādā veidā stimulēt. Tāpat mēs iestājamies par audzināšanas nepieciešamību skolās, un mēs saredzam ticības mācības stundām ļoti būtisku šo audzinošo lomu. Es domāju, ka šī audzinošā loma - tas varētu būt un tam vajadzētu būt arī iemeslam, kādēļ arī cilvēkiem, kas paši nav dziļi, praktizējoši ticīgie, vajadzētu atbalstīt šo ticības mācības ieviešanu skolās kā ļoti neatliekamu. ja vien šiem cilvēkiem rūp mūsu tautas morālā stāja nākotnē. Tādēļ es esmu ļoti priecīgs, ka Saeima ir nonākusi pie šā jautājuma skatīšanas un ka mums tagad ir dažādi varianti, un es uzskatu to par ļoti būtisku soli uz to, lai mēs varētu šo ticības mācīšanu skolās noregulēt pareizā vai optimālā veidā. Ir nesen panāktā Latvijā lielāko tradicionālo konfesiju pārstāvju vienošanās par to, kādā kārtībā, viņuprāt, šī ticības mācības pasniegšana skolā būtu veicama.

No iesniegtajiem likumprojekta variantiem, kas ir mūsu priekšā, vistuvāk šo reliģisko organizāciju pārstāvju priekšlikumam, neapšaubāmi, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tāpēc es arī aicinu par to balsot. Balsošu pats tieši par šo likumprojekta variantu un aicinu arī visus pārējos deputātus balsot tieši par to.

Es atzīstu par ļoti būtisku to, ka šie grozījumi, kas skar šo kārtību, kādā veidā ticības mācība mūsu skolās mācāma, ir iestrādājami jau Reliģisko organizāciju likumā, jo ir nepieciešams šo problēmu risināt jau tūlīt un, kā jau Ābiķa kungs minēja, diezgan ilgs laiks var paiet līdz tam brīdim, kamēr spēkā stāsies jaunais Izglītības likums.

Man acīmredzot šeit nav jāpārliecina kristīgi cilvēki, kā arī citi ticības mācības piekritēji, bet iespējamajiem oponentiem es gribu atgādināt, ka šajā likumprojektā ir iestrādāts strikts brīvprātības princips, ka neviens ar varu uz ticības mācības stundām dzīts netiks. Vienīgais, kas varētu būt obligāts, - tā ir izvēle starp ticības mācību un ētiku. Nekad neviens, arī baznīcas pārstāvis, cik man ir zināms, nav uzstājies par to, lai bērnus ar varu dzītu uz ticības mācības stundām, nedodot viņiem citu alternatīvu iespēju.

Vēl es gribu pieminēt, ka šajā likumprojektā ir ļoti būtisks tas, ka tomēr tiek noteiktas stingras robežas tajā ziņā, ka ir pateikts, kas drīkst mācīt skolā, kuru konfesiju pārstāvji. Tātad tiek noteikts, kas drīkst piedalīties jaunās paaudzes audzināšanā. jo tās ir divas pavisam dažādas lietas: viena lieta ir tā, ka katram ir tiesības uz savu pasaules uzskatu, un otra lieta ir tomēr jautājums, kādam pasaules uzskatam mēs gribam ļaut piedalīties mūsu tautas jaunās paaudzes veidošanā ar organizētiem, valsts atbalstītiem līdzekļiem.

Tātad es aicinu visus deputātus balsot par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojekta variantu un pēc tam turpmākajos lasījumos pie tā piestrādāt, precizēt to arī diskusijas rezultātā, ņemot vērā arī baznīcu viedokļus, un es ceru, ka mēs spēsim nonākt līdz tiešām pareizam risinājumam pietiekami īsā laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par savu ziņojumu debatēs ir pieteicies arī Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt kā deputāts, nevis kā komisijas amatpersona. Man ir sakāmas dažas principiālas lietas.

Pirmā. Tas fakts, ka manas domas vienā nelielā aspektā atšķiras no komisijas varianta, nenozīmē, ka komisija nebūtu strādājusi godprātīgi. Paldies visu frakciju deputātiem, kas strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vienaldzības nebija, visi analizēja, visi strādāja.

Lai man piedod Ābiķa kungs, bet es nelielu skeptisku piezīmi tomēr pateikšu. Pēc jūsu runātā, Ābiķa kungs, sanāca tā, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir vienīgā, kas ir norūpējusies par šo jautājumu un konceptuāli visdziļāk ir strādājusi. Tas nav pārmetums jums personīgi, Ābiķa kungs, bet es gribu atgādināt kolēģiem: šajā gadījumā būsim korektāki! Cilvēktiesību komisija, ko vadīja Inese Birzniece, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kur es pašlaik darbojos, ir strādājusi pie šā jautājuma divarpus gadus. Divarpus gadu laikā mēs neskaitāmas reizes esam uzklausījuši baznīcu vadītājus, gājuši masu medijos, runājuši, un paldies Dievam, ka šobrīd, es jūtu, jautājumam tiks pielikts punkts. Esmu pārliecināts, ka tas būs pozitīvs punkts.

Mēs esam trīsreiz mainījuši koncepciju taisni baznīcu vadītāju vēlmes rezultātā. Pirmais variants, ar kuru mēs nācām klajā, bija tas, par kuru es stāstīju, uzskaitījuma variants. Sākotnēji vēl pirms tam pastāvēja variants, ka būs ekumeniski apvienota programma. Pēc tam parādījās citas domas - ne nu taisni respektējot baznīcu vadītāju viedokli - par izvēli attiecībā uz citu konfesiju. Ka vajag konfesionālu ticības mācību. Tagad, es domāju, šim dialogam ir konstruktīvi jāizbeidzas. Es ceru, ka tas notiks šodien.

Kas ir pozitīvs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas dokumentā? Konceptuāli tas neatšķiras, daudz neatšķiras, no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokļa, tikai šis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas dokuments to pašu panāk ar liberālāku pieeju. Tur nav teikts, ka tikai četras un nekas vairāk. Mēs esam visu laiku konsultējušies ar juristiem. Es nezinu, kā to dara Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet mums katrā sēdē ir piedalījušies juristi. Nenosaucot uzvārdus, es gribētu teikt paldies Juridiskajam birojam, kurš ir strādājis gan pie šā, gan pie citiem projektiem. Mums sēdēs visu laiku klāt ir jurists, un šis variants viss ir noslīpēts juridiskā ziņā ļoti korekti. Bet, sakot paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un dokumentam, kas šā darba rezultātā ir radies, es personīgi neaicinu nevienu balsot pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu. Man ir tikai vienas šaubas... Es tomēr strādāju vairāk nekā gadu Tieslietu ministrijā Reliģisko lietu nodaļas vadītāja vietā, es tomēr tā vai citādi gadus piecus ar šo jautājumu nodarbojos. Mani uztrauc tikai viena niansīte, proti, Latvijas Republikā likumu tulkošanas vai likumu piemērošanas prakse tiktāl, ciktāl tas nenotiek juridiskajās iestādēs, ir diezgan neizkopta. Es gribu, lai visi kolēģi to dzirdētu, vēl jo vairāk tie, kas balsos. Es redzu, ka šeit šobrīd daudzi ārkārtīgi intensīvi sarunājas. Tātad atkārtoju: likuma izpilde, likuma tulkošana ārpus juridiskajām iestādēm - es juristus nevainoju - ir ļoti neizkopta. Proti, ja likumā nav pateikts, ka A ir A un 2 x 2 = 4, tad bieži vien likuma piemērošanas gaitā rodas domstarpības.

Ņemot vērā šo situāciju, mani drusciņ māc bažas, ka vēl nav uzskaitītas konkrētas reliģiskas organizācijas, un, zinot, kādā veidā strādā jaunpienācēji, es atvainojos, no Rietumiem un no Austrumiem, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka skolās veidosies patvaļa. Ja ir uzskaitīts, tad ministrs, skolas direktors visu redz: "Oho, jā, šeit rakstīts - tāds un tāds... Ak jūs esat citāds? Es atvainojos, likums to neparedz!" Ja nav uzskaitīts, tad cilvēkam šodien nosaukt sevi par kādas politiskās pārliecības vai politiskās partijas biedru, vai reliģiskās pārliecības biedru ir ļoti vienkārši. Man ļoti patika, ko teica Sinkas kungs: "Mçs esam transformējušies ļoti tālu." Ir jau vēl tādi jēdzieni kā godīgums, cilvēkam šodien samelot ir ārkārtīgi viegli. Un es zinu, kā strādā no Rietumiem ienākošās organizācijas. Es tiešām, kolēģi, zinu. Kad es strādāju Tieslietu ministrijā, bija gadījumi, kad cilvēks atnāk - vai nu tā būtu "New Age", vai tas būtu kāds cits grupējums, - nodeklarē un pastāsta, ka tas ir tas vismīļākais un vissimpātiskākais, naudas daudz, programmas gatavas. Bet, kad šīs programmas ierauga luterāņi, pareizticīgie vai katoļi, viņi saka: piedodiet, tā vispār nav kristietība! Šajos apstākļos varbūt pagaidām, ņemot vērā mūsu kultūras līmeni, tomēr būtu labāk nosaukt. Tomēr varbūt būtu labāk nosaukt. Es jums apliecinu, ka nedemokrātiski tas nav no Eiropas padomes viedokļa.

Es jau teicu, kāpēc es nebiju laikus gatavs ziņojumam, un, starp citu, es vēlreiz ļoti atvainojos visai Saeimai: situācija bija tāda, ka, tā kā manas domas vienā aspektā atšķiras no komisijas varianta, es lūdzu komisiju un komisija piekrita, ka ziņos priekšsēdētāja biedrs. Mums tiešām sanāca tā, ka bija jāuzstājas tiešajā ēterā un ka nevarēja nekā citādi to nokārtot. Es būtu laimīgs, kolēģi, ja nobalsotu par to vai citu variantu.

Vienīgais, ko es ļoti lūdzu... ja varat, lūdzu, pieņemiet... Es respektēju komisiju un tiešām neaicināšu balsot pret šo variantu. Bet vienu lēmumu pieņemot, nenorādot vienu no variantiem... jo, kad mēs runājām par obligāto valsts dienestu... jaunatnes audzināšanā, mīļie kolēģi, valda haoss! Kaut kas ir jādara. Es personīgi un mana paaudze, kādi mēs esam, tādi mēs aiziesim, bet mans pienākums ir domāt par to, kas notiks pēc tam. Kas tur būs? Ko es esmu pelnījis, to es saņemšu, bet, kamēr es šeit esmu, man ir jāizdara viss, lai kārtīgāki cilvēki aug pēc mums. Es ļoti gribu, lai vienu no variantiem pieņem. Es neteikšu, par kuru variantu es balsošu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Mçs nedrīkstam kļūdīties...")

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Pētersons (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augstā sapulce! Dāmas un kungi! Kristīgie un nekristīgie, ticīgie un neticīgie, te nu mēs visi esam kopā. Pirms es jūs aicinu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto likumprojektu, gribu drusciņ pieskarties tai Antona Seiksta slavas dziesmai par Cilvēktiesību komisiju, par to lielo darbu, ko viņi darījuši. Bet nez kāpēc te anotācijā ir tā rakstīts: "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nav pieņemams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts..." Es nelasīšu tālāk. Tā kā šos likumprojektus nav viegli tuvināt, es atrodu Cilvēktiesību komisijas likumprojektā daudz kļūdu un daudz nesakarību. Bet nu, pirms es gribu vispār aizstāvēt kristīgās mācības, kristīgās reliģijas, kristīgās ticības viedokli... Šodien uz mums, politiķiem, gulstas atbildība, liela atbildība savas tautas un savas sirdsapziņas priekšā, un te, Saeimā, mēs ar savām balsīm un ar savu pārliecību parādām tautai un vēsturei, vai mēs esam par tautas un valsts morāles pamatu atjaunošanu vai neesam. Cik nu katram mums ir šie pamati, cik nu mums ir labas gribas, ticības un cerības, bet viens gan laikam mums visiem ir skaidrs - kristīgā ticība ir bijusi mūsu tautas un valsts morāles pamatu pamats. Es atceros - kad 5.Saeimā klasificēja visus deputātus, kādas ticības nu kurš ir, pēc tā saraksta iznāca, ka lielākoties visi bija kristīgie, tur ateisti bija tikai "Lîdztiesība" un no LNNK - Berklavs. Viņš teica: "Jâ, es esmu ateists, bet es nekādā ziņā nenoliedzu kristīgās ticības un morāles pozitīvo iespaidu uz tautu un jaunatnes audzināšanā." Tā ka tanī ziņā Berklava priekšā - cepuri nost! Gribētos gandrīz aicināt varbūt 6.Saeimas deputātus attiecīgi nostāties pret kristīgo ticību, tos, kuri arī netic, jo mēs jau nevaram nevienu piespiest ticēt. Lai to apstiprinātu un nekļūdīgi pateiktu, ka tā tas... Šodien un arī nākotnē galvenais saturošais un vienojošais "cements" tomēr ir kristīgā morāle, viens balsts. Nacionālā apziņa ir otrs balsts. Šie balsti ir ar nesaraujamām saitēm savā starpā saistīti. Ja mums nav saistības starp šiem diviem balstiem, tad mēs arī nevaram būt ne kārtīgi ticīgie, ne kārtīgi patrioti. Mēs esam šā laikmeta liecinieki un ar skaidru prātu, bez fanātiskiem apliecinājumiem, lieku reizi mēs pārliecinājāmies, ka joprojām tumsas spēki, kuri mūs ir spieduši 50 gadus, cenšas apspiest un nicināt kristīgās mācības atdzimšanas asnus ar demagoģiju un teroru, kā tas bija komunistu valdīšanas laikā. Jau piecus gadus mēs esam brīva valsts Eiropā, bet mūsu pamatu pamati joprojām gaida atjaunošanu. Mūsu uzdevums un pienākums ir paskatīties atpakaļ vēsturē. Mēs redzam Latviju kā valsti ar savu nacionālo un kristīgo pārliecību Eiropas tautu saimē. Valsti, kurai dzīves saturs ir Dievs, daba un darbs un kura kopusi savu dzīvi vienotā harmonijā, nenovirzoties no mūsu pamatu pamatiem. Genocīda, okupācijas gados mēs savā sirdī esam lūguši savu svēto lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!". Vai ir vēl kāda valsts Eiropā, kas ar likumiem mēģina graut savas tautas un valsts morāles pamatus? Vai bez ticības, šajā gadījumā bez kristīgās ticības, mēs esam spējīgi lūgt? Man liekas, neesam spējīgi lūgt. Izlasot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas anotāciju, rodas šaubas, par ko mēs gribam izaudzināt mūsu nākamās paaudzes. Par cilvēkiem ar dažādu morāli, bez noteiktas ticības? Vai gribam, lai viņi turpina brist alkohola, noziedzības un vienaldzības purvā? Vai varam cerēt uz materiālu labklājību valstī bez garīgā, morālā pamata? Kā mēs saprotam šo pamatu? Vai to veido ateisms? Komunistiskā ideoloģija? Vai kosmopolītisms? Es negribētu piedzīvot to dienu, kad tumsas spēki, mūsu deputātu un valdības likuma labojumi nomainīs mūsu tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!". Andrejs Eglītis saka tā: "Dievs ir mūsu Dievs, lai viņš bez mums neizdala 18.novembra svēto vakarēdienu". Jā, mēs nedrīkstam pievilties šajā brīdī, kad mēs esam brīva valsts Eiropā. Eiropa mūs vēro, kā mēs kopjam pussagrautos pamatu pamatus. Vēro, vai mēs gribam sēt gaismu un mīlestības sēklu mūsu bērnu un jaunatnes dvēselēs. Vai iekļaujam kristīgās reliģijas mācību mūsu skolu programmās. Bērna dvēsele veidojas agri, mēs nedrīkstam atstāt to novārtā. Un šie 5 gadi ir pagājuši, kad mēs esam to atstājuši novārtā. Un vēl mēs filozofējam, vai vajag vai nevajag, jeb varbūt šo gaismas un mīlestības sēklu sajaukt ar drazām un pelavām, ko katrs caurbraucējs ievazā mūsu tēvzemē dārgā iepakojumā. Jā, šie spožie maldi un idejas viltīgā iepakojumā pielīp ātri bērniem un sabiedrībai, kuru nesargā kristīgās morāles principi - kopīgi ar latvisko garu un latvisko ticību. Mēs taču skaidri redzam, kāds posts piemeklē mūsu tautu pēc pusgadsimteņa kristīgās morāles nīšanas, nacionālā gara nīšanas. Visu laiku šie divi balsti ir bijuši ienaidnieks numur viens komunistiskajai ideoloģijai. Es uzskatu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumi, grozījumi ir sava veida recidīvs, ar ko nevar nostiprināt mūsu tautas morāles pamatu pamatus, tie ir vērsti pret to. Mums nav vajadzīgs reliģijas sajaukums, mums ir vajadzīga kristīgā reliģija. Mēs nedrīkstam tam atvērt savas robežas, savas ārējās robežas un savas iekšējās robežas, savas gara un sirds robežas. Un mums ir jāvienojas, ja mēs nesavienosim savu nacionālo garu ar kristīgo ticību, posts būs tāpat mūsu zemei. Mēs neprotam lūgt, mums ir jāmācās lūgt un jāmācās ticēt. Ja mēs to nemācīsimies, tad viegli nebūs mūsu tautai. Tāpēc es lūdzu: cienītie deputāti, padomāsim, vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas projekts atbilst latvju tautas interesēm. Es domāju, ka ne. Mani īsti neapmierina arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotais likums, bet es par to balsošu, un, izejot no šā likuma, mēs kaut ko vēl varēsim labot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! 767.dokuments, 2.punkts. Es to nolasīšu, jo tiešām daudzi mēs pieņemam, nezinot ko. Ir rakstīts: "Valsts licencētās izglītības iestādēs, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu brīvu vēlēšanos, apgūst reliģijas mācību. Reliģijas mācības programmu apstiprina, kā arī pedagogu atestācijas kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar konfesiju vadītājiem." Konfesijas ir kristīgajā baznīcā, citur to nav. Tālāk. Es jums citēšu arhibīskapa Vanaga 1996.gada 25.aprīļa vēstuli - ne visu, bet vienu daļu: "Ja runa ir par kristīgās un citu reliģiju apskatīšanu, izejot no reliģiskā viedokļa, tad tas lielā mērā sakrīt ar baznīcas priekšstatu par šo priekšmetu. Tādā gadījumā Izglītības ministrijai un baznīcu speciālistiem būtu tikai jāvienojas par vadlīnijām un jāizstrādā konkrētas programmas. Ja runa ir par reliģiju, tai skaitā kristietības, analīzi no materiālistiskā redzes viedokļa, tad, baznīcas skatījumā, šāda priekšmeta ieviešana būtu nevēlama." Tātad principā te ir teikts tas pats, ko Pētersona kungs teica, tikai varbūt ne tik emocionāli un varbūt neatsaucoties uz latviešu tautas vēsturi. Ja mēs runājam par latviešu tautas vēsturi, tad gribu pateikt, ka es šodien esmu saņēmis vēstuli no pilsones Venēras Poriņas, kura ir rakstīta 1996.gada sulu mēneša 30.dienā, un viņa raksta: "Ja jau ir izdomāts tik veikls teiciens "ticības stundas", tad es atgādinu, ka latviešiem ir sava ticība, kura pastāv tūkstošiem gadu, bet kuru nepārtraukti cenšas iznīcināt. Tagad, ar latviešu deputātu laipnu piekrišanu, es esmu "pret". Izskatās, ka deputāti ievēlēti tāpēc, lai viņi varētu valsts līmenī veikt to, kas iešķiļas vienam otram vai kādai frakcijai pakausī. Kad katrs sevi sludinājāt par atbilstošu būt par latviešu tautas kalpu vai teicāt, ka tā darīsiet..." - un tā tālāk. Ziniet, to viedokļu ir ļoti daudz, un man liekas, ka tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 767.dokuments ir tas visneitrālākais un būtu visiem vairāk pieņemams. Es domāju - un Izglītības likumā, starp citu, ir rakstīts, - ka skolēnam ir jāizvēlas vai nu reliģijas mācība, vai ētikas mācība. Tā ka skolēnam ir dota pilnīga iespēja izvēlēties, ko viņam mācīties. Kāda jēga ir šiem atsevišķu konfesiju pārstāvjiem ieviest tieši viņu mācību? Teiksim, 20 skolēni vai 10 skolēni grib, lai viņiem katolicismu pasniedz, citi - luterānismu, citi pareizticīgo... un tā tālāk. Lietas būtība ir tā, ka šo konfesiju pārstāvji grib izmantot valsti kā savu konfesiju ideju sludinātāju, un tas, man liekas, valstij nebūtu pieņemams. Tādēļ es aicinu jūs balsot par 767.dokumentu - projektu, ko pieņēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pilnā sastāvā, vienam deputātam - Andrejam Naglim - atturoties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij un godājamie kolēģi! Es domāju, mums nav domstarpību par to, ka mēs atbalstām šāda likuma pieņemšanu - it īpaši no vēsturiskā aspekta skatoties, cik nozīmīgs pagrieziens tas ir mūsu valsts izglītības politikā, ja atceramies, ka padomju varas laikā ne tikai bija aizliegts reliģiju mācīt skolā, bet tiem, kas apmeklēja baznīcu, it īpaši, ja tie bija pedagogi, draudēja darba vietas zaudēšana, atlaišana no skolotāja darba. Tāpēc šis virziens ir apsveicams, un īstenībā jau nav lielas starpības starp abiem iesniegtajiem projektiem, nebūtu nekāda nelaime, vai par vienu vai par otru nobalsosim. Tomēr, ja mēs jau tagad vērtējam to, kas būs jākoriģē jeb jāpapildina otrā lasījuma tekstā, tad es gribētu vērst mūsu uzmanību uz šādiem faktoriem. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas projektā, manuprāt, astoņu denomināciju uzskaitījums ir nepamatots. Ja jau mēs uzskaitām tik daudz kā astoņas denominācijas, tad ir jautājums, kāpēc nav pielikti klāt pentakosti - viena no visvairāk vajātajām brīvo baznīcu grupām padomju varas laikā. Viņus ieslodzīja cietumos un sūtīja uz soda nometnēm, viņi strādāja pagrīdē, un viņiem pievienojās daudzi jaunieši, tas bija visā Padomju Savienībā zināms process. Tā kā es esmu 20 gadus strādājis, lai meklētu pēdas šo konfesiju, šo ticīgo cilvēku liktenim un organizētu viņu atbalstu, es zinu, par ko es runāju. Te robeža ir novilkta tūlīt aiz septītās dienas adventistiem, pentakosti šajā uzskaitījumā nav minēti, un, ja tie būtu te minēti, tad noteikti vēl būtu jautājums par metodistiem un varbūt vēl kādu citu kristīgo grupu. Turklāt, par pentakostiem runājot, man ir jāatgādina, ka šī denominācija nemaz tik jauna nav, tā ir cēlusies apmēram gadsimta sākumā, mūsu gadu simta sākumā, un tās locekļi ir skaitāmi miljonos abos Amerikas kontinentos. Es zinu par viņu pasaules kongresiem un par viņu ietekmīgajiem vadītājiem visā Rietumu pasaulē. Tātad šis iedalījums, uzskaitījums, astoņu ticības kopību uzskaitījums, ir nepamatots, nav nekāda pamatojuma novilkt aiz adventistiem robežu. Tad jau daudz labāks ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko var vismaz no denomināciju skaitliskā sastāva viedokļa pamatot, - ka novelkam robežu, teiksim, līdz tādai konfesijai jeb denominācijai, kuras piederīgo skaits pārsniedz 5 tūkstošus, un tad sakām, ka uz tām konfesijām, kas ir skaitliskā ziņā mazākas, - ka uz tām neattiecas iespēja mācīt ticības mācību skolā. Bet arī tas nav laimīgs risinājums. Varbūt labāk būtu atstāt vēl tādu rupjāku iedalījumu, kur varētu saskatīt trīs galvenos virzienus: pareizticīgie, Romas katoļi un viss protestantu "spārns" (tajā ir luterāņi, baptisti, metodisti; viss, kas ir pēc reformācijas radies, ir protestantu "spārns"). Un tad mums nebūtu jācenšas šeit politiskā diskusijā vērtēt konfesijas jeb kristīgās denominācijas.

Tādēļ es iesaku atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto projektu, kas arī tā kā tā būs saistāms vēl ar papildinājumiem. Un vēl ir interesanti tas, ka iepriekšējā projektā paredzēts, ka pašas konfesijas apmaksā skolotāju darbu. Turpretim Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ja es pareizi saprotu, šo ticības mācību jeb reliģijas mācību saprot kā no vispārējā valsts izglītības sistēmas budžeta līdzekļiem segtu pasākumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Seikstam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam. Par procedūru.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Haotiskā sākuma dēļ absolūtais vairākums neuzklausīja to dokumentu numurus, par kuriem ir runa. Viss, ko nupat teica Kļaviņa kungs, ir absolūti un pilnīgi, es atvainojos, šinī gadījumā nevietā tikai tādēļ, ka projekts, kuru jūs analizējāt, ir atsaukts. Šis projekts vairs nepastāv, Kļaviņa kungs.

Vēlreiz atkārtoju: runa ir par 767. dokumentu, un runa ir par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto projektu. Nekādu citu variantu nav. Tas, ko jūs analizējāt, attiecas uz iepriekš iesniegto un komisijas atsaukto variantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kungi! Es arī gribu precizēt, kā es sapratu šīsdienas darba kārtību, tāpēc ka no tā, ko pateica Seiksta kungs, mūsu komisijas priekšsēdētājs, es vēl mazāk sapratu, par kuru dokumentu man jābalso, ja es gribētu, teiksim, atbalstīt vienu vai otru.

Tātad darba kārtībā ir trīs likumprojekti. Zem diviem ir uzrakstīts "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija", un zem viena ir rakstīts "Izglītības, kultūras un zinātnes komisija". No tiem pirmajiem diviem nobalsots, komisijā nobalsots, ir tikai viens variants. Komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, atbalstīja tikai vienu variantu. Darba kārtībā tas ir ar 182. numuru. Ne cits, bet tieši šis. Tāpēc cilvēki neko nesaprata, par kādu dokumentu ir runa. Lūk, šis 182. dokuments - tas ir dokuments, par kuru ir nobalsots komisijā. Cita lieta, ka balsošana bija dramatiska un šis dokuments arī veidojās dramatiski, un šis nobalsotais, komisijas nobalsotais, variants neapmierināja baznīcas vadību. Tā ir cita lieta. Bija organizēta tāda liela sapulce, kurā bija visu konfesiju vadītāji, nu ne visi, bet trīs, un viņi atnesa mums parakstītu dokumentu, par kuru viņi vienojās, un tā ir pavisam cita koncepcija, kura ir atspoguļota, protams, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtajā variantā. Bet tā ir konceptuālā ziņā pavisam cita pieeja, viņi it kā grib "pakārt" uz valsti savas problēmas, atrisināt savas konfesionālās problēmas zem.... grib, lai atrisina šīs problēmas valsts, ne viņi. Tas ir, grib "pakārt" visas problēmas uz nabago valsti. Tas ir viens.

Mēs piedāvājām... mūsu komisija piedāvāja ne ticības mācību, bet ieteica dot cilvēkiem priekšstatus par konfesijām, par visām konfesijām, kuras pastāv šeit, vispār pasaulē un tā tālāk. Šis variants ir nobalsots, ne cits. Un tagad, kad pienāca no Vanaga kunga šī vēstule, kuru arī šeit citēja, es sapratu, kāpēc baznīcas vadītāji negribēja atbalstīt mūsu komisijas iesniegto variantu. Tikai tāpēc, ka viņi baidās no materiālistiskā vērtējuma. Vanaga kungs raksta burtiski šādi... un tas ir saskaņots it kā ar mūsu variantu, ar komisijas variantu. Viņš raksta: "Ja runa ir par kristīgās un citu reliģiju apskatīšanu, izejot no reliģiskā viedokļa," - un mēs tur ierakstījām, ka, saskaņojot ar konfesijām... tas viss ir uzrakstīts mūsu projektā, - "tad tas lielā mērā sakrīt ar baznīcas priekšstatu par šo priekšmetu". Cita lieta, ka viņi baidās no komunistiskā, no materiālistiskā viedokļa. Tātad tagad konflikts ir atrisināts. Es uzskatu, ka pēc šīs vēstules mūsu variants ir saskaņots ar baznīcas vadību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Tagad mums, kolēģi, ir jāizlemj. Jūsu priekšā ir dokumenti ar reģistrācijas numuru 98, tie ir dokumenti nr. 215, 593 un 767. Tos pašus dokumentus, ko iesniegusi tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, dokumentus nr. 593 un 767, atbalsta arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šī komisija nav minējusi kā atbalstāmo dokumentu tikai dokumentu nr. 215, kas ir atšķirīgs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakcijā. Tādēļ balsojam... Seiksta kungs vēlas vēlreiz runāt par procedūru. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu vēlreiz ieklausīties: ir spēkā tikai dokuments nr. 767 ar abiem variantiem, jo komisijas priekšsēdētājs iepriekšējo komisijas variantu ir atsaucis. Tas, kas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments, ir dokuments nr. 767, abi varianti tur ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad nu tomēr... (Starpsauciens no zāles: "Par kuru mēs balsojam?") tā kā mums ir iesniegti divu komisiju projekti, mums ir jāizšķiras, par kuru mēs balsosim, kuru pieņemsim pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso dokumentu iesniegšanas secībā. Iesniegšanas secība ir tāda, ka dokumenti nr. 215, 593 un 767 ir iesniegti pirmie, tādēļ balsojam par šiem dokumentiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! Ābiķa kungs - par procedūru.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Par procedūru. Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Manuprāt, visvienkāršāk būtu, ja mēs balsotu par diviem variantiem, un formulējums būtu tāds: viens - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variants, un otrs - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants, jo abiem diviem ir vienādi numuri, tikai tie ir kā alternatīvie. Tātad, ja būtu tāds formulējums, tad visiem tas viss būtu ļoti skaidrs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Tātad atkārtoju: balsojam par dokumentu, kuru ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tas ir dokuments ar reģistrācijas numuru 182. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par dokumentu, kuru ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar 183. reģistrācijas numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par balsojumu! Tā bija arī mana pārliecība. Iesniegt priekšlikumus lūdzu līdz 16. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 16. maiju? Nav. Paldies. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 15 deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi lūdz steidzamā kārtā 2. maija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par lēmuma pieņemšanu par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas tautai sakarā ar Dudajeva nāvi. Parakstījuši deputāti Ādamsons, Dobelis, Vītols, Kļaviņš, Druva, Prēdele, Kalviņš, Putniņš, Tabūns, Seile, Pētersons, Guntars Grīnblats, Jurdžs, Sinka un Priedkalns.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Ir arī sagatavots Saeimas lēmuma projekts: "Saeima nolemj izteikt līdzjūtību Čečenijas Republikas tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi." Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par... Dobelis - LNNK deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka te nebūtu gari ko runāt. Runa ir par mūsu attieksmi pret visu to, kas notiek Čečenijā. Un šeit kopā ar Džohara Dudajeva vārdu ir jāsaista mūsu simboliskā attieksme, jo tas, kas notiek šodien Čečenijā, rīt var skart daudzas citas vietas ārpus Krievijas teritorijas. Un, protams, te ar īpaši pārliecinošu runu nav jāuzstājas, bet tanī pašā laikā tomēr ir reižu reizēm Latvijai skaidri un gaiši jāizsaka sava nostāja pret kādu notikumu. Un Čečenijas tauta sēro, šīs sēras mēs esam redzējuši, mēs esam par to dzirdējuši, līdz ar to mūsu pienākums, es uzskatu, ir izteikt savu atbalstu Čečenijas tautai. Tas ir mūsu simbolisks atbalsts, tā ir Latvijas valsts nostāja. Un vairāk nekas cits. Daudz lieku vārdu te nevajag. Tā ka es lūdzu par to gari nedebatēt, bet vienkārši atbalstīsim šo mūsu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Džohars Dudajevs bija likumīgi ievēlēts Čečenijas Republikas prezidents. Viņš ir miris. Šeit bija šaubas, ka varbūt viņš nav miris. Tas ir apmēram Ņevzorova stilā, kad viņš uzstājās, ka, iespējams, Dudajevs ir dzīvs un tamlīdzīgi. Katrā ziņā čečenu tauta jau trīs dienas ir sērojusi. Dudajeva vietnieks ir iecelts, apstiprināts. Tā ka mūsu pienākums un Čerāna kunga kā kristieša pienākums būtu izteikt līdzjūtību citai tautai, lai gan jūs savu parakstu pirmīt atsaucāt. Es aicinātu Saeimu vienbalsīgi nobalsot par līdzjūtības izteikšanu. Paldies. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Priekšsēdētāja kungs! Ir procedūras pārkāpums. Bija balsojums tikai par iekļaušanu darba kārtībā...")

Sēdes vadītājs. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atbalstu Vidiņa kunga komentārus. Paldies. Aicinu atbalstīt šo rezolūciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es atbalstu to, ka mums ir jāizsaka līdzjūtība čečenu tautai par daudziem bojā gājušiem cilvēkiem šajā bezjēdzīgajā karā, bet es tomēr gribu atbildēt uz Vidiņa kunga pārmetumu par to, ka es esot atsaucis savu parakstu. Es tiku atsaucis parakstu dokumentā, kur tomēr bija redakcionāls formulējums, kurš, kā es sapratu, tomēr nav politiski atbalstāms. Lūdzu tomēr nepiekarināt kaut kādas "birkas", ka te kāds neatbalstītu čečenu tautas sēras, ka kāds neredzētu čečenu tautas sēras un nebūtu gatavs izteikt šo līdzjūtību pēc būtības. Jautājums ir tikai par to, kā mēs šo noformulējam. Es domāju, ka arī šo lēmuma projektu būtu pareizāk nodot Ārlietu komisijai, tā kā mums tiešām vēl nav šī dokumentārā apstiprinājuma par to, ka Džohars Dudajevs ir miris. Es domāju, ka būtu pareizāk šo līdzjūtības lēmumu pieņemt tādā redakcijā, ka mēs izsakām šo līdzjūtību sakarā ar visiem bojā gājušajiem šajā karā, sakarā ar visiem bezjēdzīgajiem upuriem. Bet es neuzstāšu par to šajā sēdē 117.panta kārtībā vienkārši tāpēc, lai jautājumu nenovilcinātu un viņu tiešām izskatītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paldies, ka beidzot Prezidija vadītājs atļauj pateikt, jo ir pārkāpts Kārtības rullis. Bija balsojums par to, ka vajag iekļaut darba kārtībā, bet mēs balsojām par to, kādā rindas kārtībā šis jautājums tiks izskatīts. Tādēļ man ļoti rada izbrīnu tas, kādēļ pēc tāda balsojuma mēs sākam diskusiju, pārdalot darba kārtības gaitu. Kamēr ir tāds balsojums te vispār, tas nav korekti vadīts. (Starpsaucieni: "Bet neviens nav cēlis iebildumus. Balsojam.")

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, paldies, jūsu kritiku es pieņemu. Tā ir pelnīta, un tā ir mana vaina. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja ir celti iebildumi pret priekšlikuma izskatīšanu, priekšlikums tālāk nav virzāms un nav skatāms. Deputāts Čerāns pēc būtības cēla iebildumus un ierosināja novirzīt jautājumu izskatīšanai komisijām. Tas ir pēc būtības iebildums. Par to pašu runāja arī deputāts Lujāns.

Čerāna kungs, lūdzu, vēlreiz!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāja kungs! Es lūdzu neinterpretēt manu teikto nepareizi. Es skaidri un gaiši pateicu, ka es neceļu iebildumus pret šī lēmuma projekta izskatīšanu to tiesību ietvaros, ko man dod Kārtības ruļļa 117.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs par jūsu viedokļa precizēšanu.

Deputāts Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es pēc būtības prasu neatbalstīt šo dokumentu. Mēs nezinām, vai viņš ir dzīvs vai viņš ir miris. Pie tam Dudajeva figūru neviennozīmīgi pieņem arī čečenu tauta. Tas ir cilvēks, kurš kā politiķis izvēlējās ne labāko variantu savai tautai, tāpēc ka 18 000 gājuši bojā. Tas nav tas vislabākais gājiens priekš politiķa. Un galvenais ir tas, ka mēs nezinām neko.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāte Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es iebilstu pēc būtības izskatīt šo dokumentu šodien, jo Dudajeva kungs šobrīd nav nekāds oficiāls prezidents. Ir oficiālas attiecības ar Krieviju, vienalga, patīk vai nepatīk viņi. Un es uzskatu, ka, pirms izteikt tādu līdzjūtību vai spert kaut kādus soļus, tas ir jādod izskatīšanai Ārlietu komisijā un jākonsultējas ar mūsu Ārlietu ministriju. Tas ir pārāk nopietns jautājums. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Tā kā deputāti iebilst, tad saskaņā ar Kārtības rulli jautājums tālāk nav virzāms un netiek izskatīts.

Ir ienācis vēl viens jautājums Vladimiram Makarovam, Latvijas Republikas labklājības ministram, par to, kā darbojas likums par brīvajām profesijām. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Jautājumu nododam Vladimiram Makarovam.

Dobeļa kungs, ja jūs vēlaties runāt, lūdzu tribīnē!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja jau mēs tik ļoti cienām Kārtības rulli, tad ļoti rūpīgi viņā arī ieskatīsimies. Ir divi varianti. Ja jūs pēc procedūras iebilstat, kaut gan morāliski mēs taču jau bijām pieņēmuši, ka mēs izskatām šodien šo dokumentu... Labi, pieņemsim, notika kaut kādi procedūras pārkāpumi. Labi. Tagad ir divi varianti: vai nu šo dokumentu izskatīt nākošajā sēdē, vai novirzīt to uz komisiju. Un tagad mums ir tiesības ar balsojumu izvēlēties vienu no šiem variantiem, tāpēc, lūdzu, nepāriesim pie nākošā jautājuma, kamēr šo jautājumu neesam izlēmuši. Es aicinu atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas, pie lēmuma projekta apstiprināšanas nākošajā sēdē. Un aicinātu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es, notiekošo vērodams, sapratu, ka te, zālē, notika tā, ka kļūdu pieļāva pats sēdes vadītājs, kā atzinās Čepāņa kungs. Bet kāpēc tad iesniedzējiem un visiem mums tagad it kā jācieš, jo šis jautājums it kā izpaliek. Es to neizprotu.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs vēl ir pieteikušies par šo jautājumu? Nav. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Brīvais! Laižam brīvo! Neej, neej projām.")

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Brīvais!")

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Draugi Saeimā! Par čečenu tautas sēru atzīšanu jautājums tika izvirzīts jau pagājušajā sēdē, un to mūsu nacionāli ievēlētie Prezidija locekļi vienkārši noraidīja papīra formas pēc un tad vēlāk skaidrojās. Mīļie draugi, latviešu tautai ir draudējis tas pats. Mēs tik tikko tikām ārā no tā, kas varbūt draud čečenu tautai un kas jau noticis ar pāris simtiem tautu lielajā Krievijā. Būs ļoti interesanti redzēt, kurš no mums varēs latviešu tautas cilvēkam stāvēt pretī un skatīties acīs, un teikt, ka mēs atbalstām neatkarīgu Latviju, ja mēs neizteiksim šinī momentā simbolisku jautājumu. Nav jautājums īsti par to, vai Dudajeva kungs bija ģenerālis vai kas cits. Viņš ir čečenu tautas simbols, un čečenu tauta šodien ir savā nāves cīņā. Es neizprotu, kā mēs varam šitā cūkoties, atvainojiet, attiecībā uz šādu svētu jautājumu. Bet lai katrs nes savu politisko atbildību. Es saku, ka mums vajadzētu nolemt sarīkot klusuma brīdi un nosūtīt formāli savu līdzjūtību vienai tautai, kurai iet grūti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atgādinu cienījamajiem kolēģiem deputātiem, ka 15 deputātu parakstītajā iesniegumā bija rakstīts: "Lûdzu steidzamā kārtā iekļaut." Tas Prezidijam bija jārespektē. Tas pirmkārt.

Otrkārt, Kārtības ruļļa 117.pants šādos gadījumos paredz tālāko jautājuma virzību - vai nu Saeimai izlemt par nodošanu komisijām, vai lemt par izskatīšanu kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.

Vēl vēlas runāt Paulis Kļaviņš par šo jautājumu - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamie deputāti! Tas laikmets ir pagājis, kad mēs varējām teikt, ka mēs nezinām, kas notiek. Mēs ļoti labi zinām, kas notiek. Mēs varam katru vakaru redzēt, ka čečenu tauta sēro. Un tas nav mūsu pienākums izspriest, cik liela leģitimācija bija Dudajevam. Mums ir jāzina, un mēs zinām, un nav ko liegties. Čečenu tauta sēro trīs dienas par šī sava Prezidenta nāvi. Mēs varam mēģināt izlikties un visādi locīties, bet es neieteiktu to darīt. Mums vajadzētu būt pietiekamai civilai drosmei un arī kā mazas tautas locekļiem apliecināt solidaritāti ar otru mazu tautu, un šinī gadījumā neatkāpties ne soli kādas varas priekšā, kas, nerēķinoties ar cilvēku dzīvībām, grib uzspiest kādai tautai savu režīmu. Tāpēc es domāju, ka mēs visi esam atbildīgi par to, ka izsakām savu viedokli čečenu tautas atbalstam.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka situācija ir absolūti skaidra. Ir ienācis priekšlikums - izskatīt nākamajā sēdē. Es ierosinu novirzīt uz Ārlietu komisiju. Es aicinu Prezidiju un visu zāli pāriet pie balsojuma.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nav. Izlemsim jautājumu pēc būtības. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu mums ir jāizlemj par šāda jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai tā nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Tādēļ lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā un saskaņā ar izskanējušajiem priekšlikumiem par nodošanu Ārlietu komisijai. (Zālē kņada.)

Atvainojiet, vispirms par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par nodošanu Ārlietu komisijai. Nav vajadzīgs! Paldies. Es atvainojos kolēģiem par zināmu nervozitāti šā jautājuma izskatīšanā.

Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību kā nākamo jautājumu izskatīsim likumprojektu "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par jautājuma steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, es lūdzu nobalsot par šo Konvenciju, par šo likumprojektu, pirmajā lasījumā. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. (Starpsauciens no zāles: "Es protestēju, ka Eniņa kungs staigā balsošanas laikā.")

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā lielo vienbalsību, es lūdzu nobalsot, ja nav iebildumu, par šo likumprojektu otrajā lasījumā un tādā veidā pabeigt šā jautājuma izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Dokumenta reģistrācijas numurs ir 152. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti, izskatīsim dokumentu nr. 493 "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem) "". Pirmais lasījums. Šie grozījumi likumprojektā "Par muitas nodokli (tarifiem)" iestrādāti saskaņā ar Konsultatīvās muitas tarifu padomes lēmumiem sakarā ar nepieciešamību izmainīt atsevišķas muitas tarifu likmes. Šie grozījumi pieņemti, izvērtējot dažādu institūciju un uzņēmumu priekšlikumus, kā arī ņemot vērā Latvijas nepieciešamību integrēties Eiropas savienībā.

Šeit ir atšķirīgi priekšlikumi, kuri paredz precizēt vairāku preču grupu nacionālos kodus un nosaukumus. Bez tam ir vairāki priekšlikumi, kuri paredz samazināt ievedmuitu atsevišķām preču grupām, to skaitā dažu veidu papīra produkcijai, kā arī mūzikas instrumentiem, bet pēc Latvijas antīko automobiļu kluba priekšlikuma ir paredzēts atcelt ievedmuitu arī antīkajiem automobiļiem.

Tāpat šie grozījumi paredz atcelt izvedmuitu atsevišķām preču grupām, to skaitā, izejot no valdības ekonomiskās politikas memoranda, kā arī pēc valsts būvmateriālu kombināta "Saurieši" priekšlikuma, ir paredzēts atcelt izvedmuitas tarifu likmes ģipsim un kaļķakmenim. Visi iepriekšminētie grozījumi ir atbalstīti Konsultatīvajā muitas tarifu padomē, un šim dokumentam ir pievienots arī attiecīgo grozījumu finansiālais pamatojums, ar kuru jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

M.Vītols. Lūdzu noteikt otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 10.maiju? Pret šādu termiņu? Nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekta steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Tas attiecas gan uz šo likumprojektu, gan uz nākošo. Tie ir šie divi līgumi ar Igauniju un Lietuvu, kas nav identiski, bet ir ļoti līdzīgi, un es domāju, ka neviens nav jāpārliecina, cik mums tas ir svarīgi. Par viņiem varētu teikt, var būt, ka viņi ir pieņemti par vēlu. Būtu bijis labāk, ja viņi būtu noslēgti un ratificēti vēl ātrāk, bet labāk vēlāk nekā nekad, tāpēc es aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nav iebildumu, es lūdzu nobalsot arī otro lasījumu šodien.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš. Kā jau es teicu, tie nav identiski, bet ļoti līdzīgi līgumi. Un, ja mēs pieņēmām attiecīgu lēmumu Igaunijas gadījumā, tad es domāju, ka nevienam nebūtu iebildumu arī Lietuvas gadījumā. Tātad vispirms es lūdzu balsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Pirms mēs sākam izskatīt pirmo lasījumu, komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par steidzamību. Tāds ir komisijas lūgums un lēmums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 7. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 6. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā - tieši tāpat kā iepriekšējos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamie divi darba kārtības jautājumi saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu no darba kārtības tiek izņemti. Tie, kuri pēc numerācijas ir 39.un 40.punkts. Izskatām nākamo jautājumu - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.86). Sociālo un darba lietu komisija. Vai nav, kas ziņo?

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.85). Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Inkēns.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.625. Šie grozījumi likumā ir izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas tādēļ, lai paātrinātu azartspēļu automātu apzināšanu Latvijas Republikā, ātrāku to marķēšanu, un šīs marķēšanas mērķis ir panākt pilnīgu naudas iekasēšanu un licenču nomaksu par šiem automātiem. Šī likuma izmaiņa un šāds veids kā marķēšana ir izvēlēts tādēļ, lai pagarinātu laiku, kurš nepieciešams, lai pārietu uz daudz materiālietilpīgāku sertifikāciju. Mēs varam redzēt divas pozitīvas izmaiņas. Pirmkārt, tirgū nostiprināsies spēcīgākās firmas, kas nodarbojas ar šo uzņēmējdarbības veidu, un, otrkārt, būs precīzāka naudas aprite. Iespējamais mīnuss ir tas, ka parādīsies iespējamā monopoldarbība šajā tirgus sektorā. Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs balsot par šo izmaiņu, šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azarspēlēm"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Inkēna kungs, paziņot termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu.

E.Inkēns. 14.maijs - termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.118). Pirmais lasījums. Arī par šo likumprojektu ziņos deputāts Inkēns - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.666 un nr.763. Jūsu priekšā ir divi dokumenti - viens ir pamatdokuments, tie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā valdības pieņemtie noteikumi, un otrs ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts. Abi tie atšķiras ar to, ka alternatīvais likumprojekts veido tikai trešo daļu no valdības iesniegtā. Ir izsvītrotas divas pamattēzes, kas bija valdības iesniegtajā likumprojektā. Mēģināšu jums īsumā izstāstīt, kādēļ tas notika. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē tika asi kritizēti divi konceptuāli risinājumi, kas ir pieņemti šajos valdības noteikumos. Tie tika asi kritizēti, pirmkārt, tāpēc, ka šis ir jau trešais mēģinājums ātrā, varētu teikt, sasteigtā veidā, bez diskutēšanas pieņemt valstij svarīgus konceptuālus risinājumus, kas ietekmēs valsts finansu un ekonomisko apriti. Pirmais no šiem jautājumiem ir saistīts ar slēgto... ar kodēto kontu atvēršanu bankās. Pašreiz Latvijas Republikā nerezidenti var atvērt šādus kodētos kontus. Finansu ministrija savā projektā bija izsvītrojusi šādu iespēju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apsprieda iespējamās sekas, kādas rastos šādu kontu slēgšanai. Pirmkārt, tā ir it kā Eiropas savienības prasība, lai šādus kontus slēgtu, jo tas ir viens no preventīviem pasākumiem, lai likvidētu "netīrās" naudas "atmazgāšanu" starp Eiropas savienības valstīm, dalībvalstu kontiem, un vairākas ārvalstu vēstniecības, kā arī Eiropas savienības pārstāvji ir vairākas reizes teikuši, ka ir nepieciešami šādi pasākumi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka par "netīrās" naudas "atmazgāšanu"... un šie pasākumi visā Eiropas savienībā galvenokārt tiek vērsti pret narkotiku un ieroču nelegālā tirdzniecībā iegūto naudu. Pašreiz vēl nav neviena aizrādījuma Latvijas Republikai, ka caur mūsu valsts banku kontiem būtu gājusi šāda nauda. Visādā ziņā mēs tādu naudu noteikti pamanītu, jo tādas naudas summas būtu ar daudzām nullēm rakstāmas. Katrā Eiropas savienības valstī ir diezgan īpatnēji noteikumi, kādā veidā viņi cīnās ar "netīro" naudu un tās "atmazgāšanu", bet pilnīgi droši es jūs varu informēt par to, ka Austrijas Republika, kura nule kā ir iestājusies Eiropas savienībā, tajā pašā laikā saglabā kodētos kontus, kodētās krājkases, aizbildinoties ar to, ka Austrijai ir gadsimtiem ilga šī tradīcija. Šajā brīdī notiek pārrunas ar Eiropas savienību, Austrijas Republika nepiekāpjas, Austrijas Republika taisās šajā jautājumā iet uz Eiropas tiesu, un ir pamats domāt, ka galarezultātā Austrija uzvarēs šajā tiesas procesā. Tāpēc Eiropas savienībā nav viendabīgu noteikumu attiecībā uz kodētajiem kontiem. Ko nozīmē kodētie konti Latvijas Republikai? Nav precīzu skaitļu, cik naudas varētu šādos kodētos kontos mūsu bankās būt, bet ir skaidrs, ka tā ir galvenokārt mūsu "kaimiņu" nauda. Tā nav Latvijas rezidentu nauda, tā ir mūsu "kaimiņu" nauda, un, pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, šī summa ir 100 miljoni latu, nu, plus vai mīnus 20 miljoni, jo neviens tiešām precīzi šo skaitli nevar pateikt. Ja pēdējā laikā mēs esam paši iepriecināti par to, ka krītas procentu likmes attiecībā uz valsts aizņēmumu papīriem, un gaidām, ka šīs pašas procentu likmes samazināsies arī attiecībā uz kredītresursiem, kas tiek izsniegti Latvijas Republikā, tad tas notiek tieši tāpēc, ka ir naudas masas spiediens uz šīm kredītlikmēm. Tajā brīdī, kad mēs no tirgus apgrozījuma izņemsim tik milzīgu naudas summu, ir skaidrs, ka mēs nesagaidīsim kredītu procentu likmes kritumu, var arī paaugstināties šīs likmes attiecībā uz valsts vērtspapīriem, kaut arī Finansu ministrija ir veikusi vairākus ļoti pozitīvus pasākumus, lai šīs likmes samazinātu. Mēs pilnīgi droši varam teikt, ka, šai naudai tiešām nav negatīvas ietekmes uz mūsu ekonomiku. Šī nauda mūsu ekonomikā galvenokārt operē kā nauda, kas tiek izdalīta kā apgrozāmie līdzekļi jeb kā īstermiņa kredīti no bankām. Kā jau es teicu, vairākas reizes Finansu ministrija ir mēģinājusi - būtībā paklusām un būtībā, ja tā varētu teikt, "piekabinot" to pie citiem jautājumiem - šos kontus slēgt, bet katru reizi Saeima, arī iepriekšējā sasaukuma Saeima, šos lēmumus ir atcēlusi. Tāpēc, ja mēs gribam pa īstam cīnīties ar "netīrās" naudas "atmazgāšanu", ir nepieciešams likums par "netīrās" naudas "atmazgāšanu", kurā tiktu izskatīti visi šie jautājumi, lai šāda veida nauda nenonāktu Latvijā. Un, otrkārt, tāpēc, ka līdz brīdim, kamēr mēs iestāsimies Eiropas savienībā, diezin vai būtu saprātīgi mūsu saimniecībai atteikties no tik milzīgiem finansu resursiem, kamēr valstij pašai nav šo finansu resursu tās rīcībā. Otrs ir drošības aspekts, kurš retāk tiek izskatīts, bet kurš tomēr kā tāds politisks aspekts šajā jautājumā pastāv, jo, ja šajā valstī, mūsu valstī, atrodas aptuveni 100 miljonus latu liela summa, tad kaut kur kaimiņvalstīs atrodas ievērojams bagātu cilvēku skaits, kuri nevēlētos, lai šos kontus kontrolētu kāda cita vara, nevis Latvijas Republika, ja jau viņi ir uzticējušies Latvijas Republikas banku sistēmai. Tātad tas ir netiešais garants, lai intervences iespējas Latvijā samazinātos. Šis bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis attiecībā uz slēgtajiem kontiem.

Ja mēs runājam par otro problēmu loku, ko arī noraidīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tad jāsaka, ka tam ir saistība ar to, kas un cik lielā mērā var iepazīties ar juridisko un fizisko personu kontu atšifrējumiem bankās. Pašreiz Latvijas Republikā pastāv tāda kārtība, ka ar šiem kontiem var iepazīties tiesībsargājošās institūcijas, ja ir ierosinātas krimināllietas vai ja ir iemesls turēt kontu īpašniekus aizdomās par kādām prettiesiskām darbībām. Saskaņā ar Finansu ministrijas ierosinājumu šis cilvēku loks tiek paplašināts līdz visai ievērojamam ierēdņu skaitam. Tas nozīmē, ka praktiski tiek grauta uzticība bankām, jo kontu slepenība ir viena no banku drošības pamatiezīmēm. Ja mūsu valstī vismaz būtu pieņemts likums par slepenību, tad būtu vismaz juridiskās garantijas, ka ir iespēja kaut kādā veidā, tiesiskā veidā, sodīt cilvēkus, kas ir izpauduši kontu noslēpumus. Kamēr mūsu valstī šāds likums nav pieņemts - un, kā jūs zināt, mēs Saeimā pašreiz pie šā likuma strādājam, - tikmēr tik lielā mērā paplašināt brīvu jeb salīdzinoši brīvu pieeju ierēdņiem pie fizisko un juridisko personu kontiem mēs uzskatījām par nepamatotu. Tie bija galvenie iebildumi, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tāpat kā valdība uzskata, ka tiešām valdībai vai Finansu ministrijai ir jābūt instrumentam, ar kuru izsekot tā saucamajiem tranzītkredītiem. Un, proti, tie galvenokārt ir G-24 kredīti, kas izdoti bankām, ja banka ir bankrotējusi, lai valdība var tālāk operēt ar šiem kredītiem. Tā arī ir to labojumu būtība, kuri ir palikuši alternatīvajā likumprojektā. Tagad, cienījamie deputāti, es lūgtu jūs balsot gan par pamatu, tātad Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā valdības iesniegto likumprojektu, gan par alternatīvo.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Inkēna kungs! Pirms jūs aicināt balsot par kādu no likumprojektiem, vispirms mani interesē, vai jūs uzturat spēkā komisijas lūgumu atzīt tos par steidzamiem un kuru no tiem jūs atzīstat par steidzamu.

E.Inkēns. Cienījamā priekšsēdētāja, tātad vispirms ir jābalso acīmredzot valdības... 81.panta kārtībā, pēc tam balsosim par steidzamību...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Inkēna kungs! Tā ir Kārtības ruļļa brīva jūsu interpretācija. Vispirms ir jāveic balsojums par steidzamību kā tādu, un pēc tam ir jābalso iesniegšanas kārtībā, nevis tā, kā jums gribētos to darīt. Es saprotu jūsu vēlmi - jūs gribat atvieglināt mūsu dzīvi. Bet vispirms mēs tātad balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 21. Steidzamība ir pieņemta.

Līdz sēdes beigām ir mazliet vairāk par divām minūtēm, tādēļ es uzskatu par nelietderīgu atklāt debates. Varbūt jūs, Dobeļa kungs, gribat vienu minūti izmantot? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Negribu...") Paldies. Iesniegumu par sēdes pagarināšanu nav, tāpēc jautājumu turpināsim izskatīt kārtējā sēdē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle... vai jā, paldies.

Sēdes vadītāja. 2.maija sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde notiks 9.maijā pulksten 9.00. Lūdzu deputātus neaizmirst par divām mūsu ārkārtas sēdēm.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm" (3.lasījums)

(Turpinājums)

(729. un 729.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Seile (otrā nodaļa) - 1.lpp.

Par darba kārtību - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. G.Eniņš - 17.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 18.lpp.

- dep. A.Seiksts - 18.lpp.

- dep. O.Grīgs - 19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Civillikumā"

(731. un 731.-a dok.) - 19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

dzīvojamo telpu īri""

(732. un 732.-a dok.) - 19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli""

(733. un 733.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu "Par mērījumu vienotību"

(734. un 734.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos""

(735. un 735.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(736. un 736.-a dok.) - 20.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un

konsulārā dienesta likumā"

(737. un 737.-a dok.) - 21.lpp.

Par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu"

(738. un 738.-a dok.) - 21.lpp.

Debates - dep. K.Druva - 21.lpp.

- dep. M.Vītols - 26.lpp.

- dep. O.Kostanda - 29.lpp.

- dep. A.Rubins - 36.lpp.

- dep. M.Lujāns - 38.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 38.lpp.

Paziņojums - dep. E.Inkēns - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 39.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 40.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 42.lpp.

- dep. P.Apinis - 44.lpp.

- dep. J.Dobelis - 46.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 48.lpp.

- dep. J.Zaķis - 49.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 52.lpp.

- dep. Ģ.Kristovskis - 53.lpp.

- dep. P.Tabūns - 55.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 56.lpp.

- dep. G.Eniņš - 57.lpp.

- dep. J.Maulinš - 59.lpp.

- dep. A.Seiksts - 60.lpp.

- dep. K.Čerāns - 62.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 62.lpp.

- dep. K.Druva - 65.lpp.

- dep. J.Dobelis - 66.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 66.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 67.lpp.

Paziņojumi - dep. P.Kļaviņš - 73.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 74.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 74.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Vītols - 75.lpp.

Par darba kārtību - 76.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās""

(739. un 739.-a dok.) - 77.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi "Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā""

(743. un 743.-a dok.) - 77.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 77.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

nodokļiem un nodevām""

(744. un 744.-a dok.) - 78.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(745. un 745.-a dok.) - 78.lpp.

Par likumdprojektu "Grozījumi likumā "Par

nodokļiem un nodevām""

(751. un 751.-a dok.) -78.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo

nodokli""

(752. un 752.-a dok.) - 79.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo

nodokli""

(768. un 768.-a dok.) - 79.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi""

(2.lasījums)

(349. un 702. dok.) - 79.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 79.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (1.lasījums)

(714. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 81.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 82.lpp.

- dep. A.Jirgens - 83.lpp.

Lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam A.Panteļējevam"

(789. dok.) - 84.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu

apstiprināšanu" (I.Brūvere, O.Lazdiņa)

(770. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 84.lpp.

Lēmuma projekts "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas

Republikas Ičkērijas valdībai un tautai sakarā ar

prezidenta Džohara Dudajeva nāvi" (Atsaukts no

izskatīšanas)

(790. dok.) - 85.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un veselības valsts

ministra J.Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par veselības apdrošināšanas

koncepcijas izstrādes gaitu

(717. un 717.-a dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 85.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un veselības valsts

ministra J.Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par kodolmagnētiskās rezonanses

iekārtas iegādi

(720. un 720.-a dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 85.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un veselības valsts

ministra J.Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par slimnieku iestāšanās iespēju valsts

pakļautības ārstniecības iestādēs

(721. un 721.-a dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 86.lpp.

Īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās E.Jurkāna

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par Jūrmalas

pašvaldības līgumiem

(759. dok.)

Ziņo - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās

E.Jurkāns - 86.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par Finansu ministrijas viedokli valsts veselības

apdrošināšanā

(760. dok.)

Ziņo - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Siliņš - 87.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par savienības "Èernobiļa"

Ogres rajona valdes atklāto vēstuli sakarā ar

1991.gada 30.jūlija lēmuma par bezmaksas

medicīnisko palīdzību Černobiļas AES avārijas

seku likvidēšanā cietušajiem cilvēkiem nepildīšanu

(762. dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 88.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par galvenā valsts veterinārā

inspektora 26.06.95.g. rīkojuma nr.7 "Par nepasterizēta

piena tirgošanu" un līdzīga rakstura rīkojuma gatavošanu

arī par gaļas tirgošanas ierobežošanu iekšējā tirgū

lietderību

(761. dok.)

Ziņo - zemkopības ministrs A.Kauls - 88.lpp.

Debates - dep. L.Stašs - 89.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, aizsardzības ministra

A.Krastiņa un veselības valsts ministra J.Viņķeļa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par iespēju

papildināt valsts rezerves farmācijā un medicīnas

instrumentārijā no Latvijas zāļu ražotājiem (firmas

"Grindex", "Kalceks", "Farmsintēze") un tādējādi

atbalstīt zāļu ražošanu Latvijā

(766. dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 89.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, finansu ministra A.Kreitusa

un kredītu valsts ministres S.Jēgeres atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par Pasaules bankas kredītu

iepirkto zāļu realizāciju Latvijā

(771. dok.)

Ziņo - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Siliņš - 90.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums finansu ministram

A.Kreitusam sakarā ar Latvijas preses izdevumu

finansu problēmām

(773. dok.) - 90.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem, zemkopības ministram A.Kaulam,

veselības valsts ministram J.Viņķelim par

lopkopības un šīs nozares produktu patērēšanas

problēmām Latvijā - 91.lpp.

Motivācija - dep. E.Grīnbergs - 91.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam un ekonomikas ministram G.Krastam

par kredītiem no Eiropas Rekonstrukcijas un

attīstības bankas Daugavas HES kaskādes

rekonstrukcijai - 92.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 93.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Ministru kabineta pasākumiem, lai

novērstu tautas izmiršanu un par palīdzības

sniegšanu daudzbērnu ģimenēm - 93.lpp.

Motivācija - dep. J.Mauliņš - 94.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par graudu iepirkuma augstajām cenām

ārzemēs - 94.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņu likumprojektam "Lauksaimniecības

likums" pagarināšanu" - 94.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Reliģisko

organizāciju likums"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(215., 593. un 767.dok.)

Alternatīvie likumprojekti

"Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums""

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(593. un 767. dok.)

"Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums""

(1.lasījums)

(593. un 767. dok.)

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis - 95.lpp.

- dep. I.Bišers - 96.lpp.

- dep. K.Čerāns - 96.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 97.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 100.lpp.

- dep. A.Naglis - 103.lpp.

- dep. J.Sinka - 105.lpp.

- dep. K.Čerāns - 106.lpp.

- dep. A.Seiksts - 108.lpp.

- dep. A.Pētersons - 111.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 113.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 115.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seiksts - 116.lpp.

Debates - dep. V.Dozorcevs - 117.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seiksts - 118.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 119.lpp.

Lēmuma projekts "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas

Republikas Ičkērijas valdībai un tautai sakarā ar

prezidenta Džohara Dudajeva nāvi" (Nav izskatāms pēc

būtības)

(790. dok.) - 119.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 120.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 120.lpp.

- dep. J.Priedkalns - 121.lpp.

- dep. K.Čerāns - 121.lpp.

- dep. M.Lujāns - 122.lpp.

- dep. K.Čerāns - 122.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 123.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 123.lpp.

Saeimas deputātu jautājums labklājības ministram

V.Makarovam par to, kā darbojas likums par

brīvajām profesijām - 123.lpp.

Par procedūru - dep. J.Dobelis - 123.lpp.

- dep. G.Eniņš - 124.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 124.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 125.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 126.lpp.

Likumprojekts "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču

izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas

aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu" (1.lasījums)

(Steidzams)

(515. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 126.lpp.

Likumprojekts "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču

izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas

aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu"

(2.lasījums)

(515. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 127.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)"" (1.lasījums)

(493. un 606. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 127.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (1.lasījums)

(Steidzams)

(513., 513.-a un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 129.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (2.lasījums)

(513., 513.-a un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 129.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (1.lasījums)

(Steidzams)

(514. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 130.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (2.lasījums)

(514. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 130.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas

brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"

(1.lasījums) (Steidzams)

(504. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 130.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas

brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"

(2.lasījums)

(504. un 730. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 131.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un

azartspēlēm"" (1.lasījums)

(625. un 758. dok.)

Ziņo - dep. E.Inkēns - 131.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(1.lasījums) (Steidzams) (Izskatīšana pārtraukta)

(666. un 757. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu

likumā" (1.lasījums) (Steidzams) (Izskatīšana

pārtraukta)

(757. un 763. dok.)

Ziņo - dep. E.Inkēns - 132.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 137.lpp.