Sēdes vadītāja. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu ieņemt savas vietas! Sākam 1996. gada 1. februāra sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija izsludināto darba kārtību, mums ir jāizskata ienākušie papildinājumi šodienas darba kārtībā.

Dokuments nr. 323 - 6. Saeimas Prezidijam: "Lûdzam Saeimas 1996. gada 1. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu "Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas deviņu deputātu sastāvā izveidošanu". Tātad mēs iekļaujam to pie patstāvīgajiem priekšlikumiem kā darba kārtības 44. jautājumu.

Nākamais ir par Ģirta Valda Kristovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Tas ir dokuments nr. 340 un 325. Tas ir pēc darba kārtības 14. jautājuma.

Nākamais ir desmit deputātu parakstīts priekšlikums - Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996. gada 8. februāra sēdes darba kārtībā... Es atvainojos, mēs izskatām par ātru. Tā ka lūdzu deputātus dokumentam nr. 326 (tas ir mūsu kļūdas dēļ) nepievērst uzmanību, jo tur ir norādīts 8. februāris, šodien tātad mēs šo jautājumu neizskatīsim.

Nākamais. Ir saņemts desmit deputātu parakstīts patstāvīgais priekšlikums - frakcijas "Latvijai" deputāti iesniedz projektu "Par Latvijas un Ķīnas parlamentārās atbalsta grupas izveidošanu". Kā mēs vienojāmies 24. janvāra sēdē, tad šos jautājumus mēs neizskatīsim, bet Prezidijs tomēr informē par šādu iesniegumu. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Amerika kungs izsludina grupas sanākšanu un tās statuēšanos. Ja nav iebildumu, tad mēs sēdē šo jautājumu neizskatīsim. Nav iesniedzējiem iebildumu? Nav.

Nākamais. Dokuments nr. 331. Desmit deputātu parakstīts patstāvīgais priekšlikums: "Lûdzam iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā Saeimas lēmumu, godinot demokrātisko valsts iekārtu un Latvijas pirmās brīvvalsts parlamentāriešus". Tas varētu būt kā darba kārtības 45. jautājums, pēc 44. - par Nacionālās drošības komisiju.

Dokuments nr. 335. Saeimas lēmuma projekts - frakcijas "Latvijai" deputāti iesniedz izskatīšanai lēmuma projektu "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu". Desmit deputātu paraksti. Tātad varam iekļaut pēc 45. kā 46. punktu.

Ir desmit deputātu parakstīts lēmuma projekts "Par deputāta Anatolija Gorbunova atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas". Ierosināts šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā "Par deputātu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Nu te gan laikam ir domāta sadaļa par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata, tātad tas ir kā 16. jautājums pēc Ģirta Valda Kristovska mandāta apstiprināšanas.

Un tūlīt ir arī otrs lēmuma projekts "Par deputāta Anatolija Gorbunova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Tas būtu arī uzreiz pēc 16. punkta kā 17., ja nav iebildumu.

Tālāk dokuments nr. 343 - "Par deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā". Tātad tas būtu darba kārtības 18. jautājums.

Dokuments nr. 344: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1. februāra Saeimas darba kārtībā - pārcelt uz nedēļu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (darba kārtības 33. punkts) izskatīšanu otrajā lasījumā." Tātad uz nedēļu - tas ir, uz 8. februāri.

Tā, cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, tad 24. janvāra sēdē mēs pieņēmām lēmumu par Nacionālās drošības komisijas izveidošanu astoņu deputātu sastāvā, ievēlot šajā komisijā pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Prezidijs frakcijām lūdza iesniegt kandidatūras, un iesniegtās kandidatūras ir apkopotas dokumentā nr. 345. Un tātad iekļaujam to darba kārtībā, ja nav iebildumu, otrajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Tas varētu būt... nē, viņš ir pie patstāvīgajiem priekšlikumiem jāiekļauj. Tas būtu darba kārtības 47. jautājums.

Tāpat 24. janvāra sēdē tika pieņemts lēmums "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus, izveidošanu" astoņu deputātu sastāvā, ievēlot šajā komisijā pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Šie priekšlikumi ir apkopoti dokumentā nr. 346, un ir priekšlikums viņu iekļaut darba kārtībā kā 48. darba kārtības jautājumu.

Šobrīd tie ir visi šodienas papildinājumi.... Vēl ir? Deputātiem vēl nav izdalīts, bet tikko kā Saeimas Prezidijā ir iesniegts Saeimas lēmuma projekts - iekļaut deputātu Andri Saulīti Eiropas lietu komisijas sastāvā. Desmit deputātu paraksti. Ja nav iebildumu, tad tas būtu darba kārtības 19. jautājums.

Uz šo brīdi vairāk Saeimas Prezidijā dokumentu par darba kārtības izmaiņām nav.

Godātie deputāti! Turpināsim darbu. Sākam izskatīt pirmo sadaļu - par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Eniņa kungs, jūs par šo vai par nākamo? Par abiem reizē nevar runāt. Var runāt tikai par vienu jautājumu. Vārds Guntim Eniņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij un deputāti! Tik un tā mans jautājums iznāks par abiem kopā, jo es gribētu dzirdēt visaugstākajā līmenī, vai ir pieprasīti šie dokumenti visaugstākajā līmenī, tas ir, vai Saeima ir pieprasījusi un vai mūsu iepriekšējās valdības ir Maskavai pieprasījušas pilnīgi oficiāli izdot šos VDK dokumentus, kas attiecas uz mūsu republiku. Kāpēc es to jautāju? Tāpēc, ka zinošs vēsturnieks man sacīja, ka tāda pieprasījuma nav bijis. Es esmu dzirdējis un visu laiku runā, ka tik un tā viņi nedos, ka tas ir neiespējami, un tur jau tā... Bet vai tiešām mēs esam šādā līmenī pieprasījuši šos dokumentus?

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, Saeimas praksē jautājumus uzdod rakstiskā veidā konkrēti valdībai. No Saeimas tribīnes uz jūsu jautājumiem nevienam nav jāatbild un arī nevar atbildēt, kā tas ir noteikts Kārtības rullī un parlamentārajā darbībā.

Bet kāds ir jūsu priekšlikums par konkrēto jautājumu - par Saeimas Prezidija atzinumu?

G.Eniņš. Mans priekšlikums ir nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Dokuments nr. 287-a. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Zelgalvja, Stroda, Saulīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Kuprijanovas, Staša, Urbanoviča, Dozorceva un Amerika iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Kuprijanovas, Staša, Urbanoviča, Dozorceva un Amerika iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sākam debates. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godājamā priekšsēdētāja! Es ceru, ka tie kolēģi, kas ir izlasījuši rūpīgi šo dokumentu, šo likumu, kā arī iesniegtos grozījumus, pievienosies manam viedoklim, ja es, mazliet pārfrazējot Raini, sacīšu: ver plaši savas durvis viesus saņemt, te tiks tev laba, salda dzīve, un tavā vientulībā būs tev biedri! Tā es traktēju šos priekšlikumus, jo līdz ar šiem priekšlikumiem jau tā diezgan plaši atvērtās mūsu Latvijas durvis tiek atvērtas pavisam vaļā. Es citēšu tikai dažus piemērus. Piemēram, papildināt likumā nodaļu "Lietotie termini" ar šādu: "Nepilsonis - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi". Līdz ar to jebkurš no bijušajām NVS valstīm - no Gruzijas, no Armēnijas, no jebkuras citas vietas - var dabūt šeit patvērumu, un tas jau tiek apstiprināts ar likumu. Viņam nemaz nav bijis šeit iepriekš jādzīvo.

Nākamais labojums 23.pantā jau paver durvis visplašākajām darbaļaužu masām, lai viņas brīvi ieplūstu Latvijā. Labojums ir tāds: "Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie)...", viņi visi var braukt šurp; tāpat var braukt bezvalstnieka 60 gadu vecumu sasniegušie vecāki, ja viņiem mītnes zemē nav bērnu. Tas stipri palielinās mūsu republikas jau tā lielo pensijas gadus sasniegušo cilvēku skaitu. Tā es varētu citēt vienu pantu pēc otra.

Viens no "skaistākajiem" labojumiem šeit ir tas, ka tiek atmests likuma 35.pants, turklāt šis 35.pants runā par ārkārtīgi svarīgu lietu. Atšķirsim likumu. 35.pants atzīmē, ka ir gadījumi, kad uzturēšanās atļaujas neizsniedz. Neizsniedz tad, ja personas sirgst ar kādu veselības traucējumu, kura raksturs, smagums... vārdu sakot, tie ir tādi cilvēki, kas nevar paši sevi apgādāt, un personas, kas ir apgādībā, izņemot tos gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis. Nedrīkst likumā noteiktajā kārtībā atzīt par vainīgu noziegumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās, personu, kas pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā, kas izraidīta no Latvijas piecu gadu laikā, kas uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi nepatiesas ziņas un tā tālāk, un tā tālāk. Šeit ir 11 punkti, kas ierobežo iebraukšanu Latvijā, šie visi 11 punkti pēc labojumiem ir izsviesti laukā. Es domāju, ka tas mūsu valstij ir ļoti kaitīgs labojums un to nevar pieņemt nekādā gadījumā. Tas ir pilnīgi izslēgts!

Tāpat ir izsvītrots pants, kas ir noteicis, ka tādas ir personas, kas darbojušās totalitārā teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu vai ir jebkādas slepenas, pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedres. Tātad arī šie biedri visi turpmāk varēs brīvi ieceļot Latvijā un saņemt šeit uzturēšanās atļauju. Es domāju, ka tas ir ļoti nepārdomāti. Un tā bez gala mēs varētu šeit citēt visus pantus pēc kārtas, kā ir izlabots šis likums, kā piedāvā izlabot šo likumu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi...

Te ir arī dažas neprecizitātes; piemēram, ir prasīts izteikt 30.pantu šādā redakcijā: 10., 33.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdus "30.pantā minētajā nolikumā" ar vārdiem "Ministru kabineta", bet likumā jau ir šie vārdi "Ministru kabinets", tur nekas nav jāaizstāj. Tas viss ir pareizi. Un turklāt vēl izslēgt šī panta trešo daļu. Un atkal jau ar šo izslēgšanu tiek pavērtas durvis un lielas iespējas. Tāpat 34.panta redakcijā tiek piedāvāts, ka ne vairs 10 dienu laikā var pārsūdzēt atteikumu, bet jau mēneša laikā. Tātad šī persona var kārtīgi apdomāties veselu mēnesi un tad atkal var griezties pēc jauna. Pats trakākais, kā es uzskatu, ir 39.pantā. Paskatieties, lūdzu, šo pantu, un jūs sapratīsit, par ko es runāju. 39.pantā likumā ir sacīts: ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, tad šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas pilsoņi. Tātad izbraukšanas rīkojums neattiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem. Šeit tiek piedāvāts labot - tātad aizstāt 39.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsoņi" ar vārdiem "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi". Tas ir pilnīgs absurds! Es uzskatu, un tas ir mūsu frakcijas viedoklis, ka šie labojumi ir kaitīgi mūsu valstij un nav nododami nekādām komisijām, tie ir vienkārši noņemami no spēles laukuma, kā saka futbolā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" arī aicina noraidīt šo likumprojektu ar motivāciju, no kuras šeit jau ļoti daudz ko pateica Dunkera kungs, jo šeit tiešām šis likuma labojums paver ārkārtīgi plašas papildu imigrācijas iespējas uz Latviju un draud pasliktināt jau tā nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju Latvijā. Turklāt likumprojekta autori, atsaukdamies uz Eiropas cilvēktiesību konvencijas 12.pantu, šo pantu traktē paplašināti un tādā veidā ārkārtīgi nekorekti. Tiek rakstīts, ka tas tiek darīts, lai saskaņotu ar šīs Cilvēktiesību konvencijas 12.pantu, kas nosaka visu iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības, vienādas tiesības stāties laulībā, dibināt un apvienot ģimeni. Šajā Cilvēktiesību konvencijā 12.pants neparedz apvienot ģimeni. Šis pants skan tā: "Pilngadību sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējo likumdošanu, kas nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību." Šeit nekādā veidā šajā pantā nav uzsvērta visu iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības... ka ir pilnīgi vienādi šie nosacījumi. Un vēl jo mazāk te ir teikts par ģimeņu apvienošanu. Un tātad sakarā ar visiem šiem minētajiem apstākļiem mēs arī aicinām šo likumprojektu noraidīt. (Starpsauciens no zāles: "Viens "par", viens "pret".)

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! LNNK aicina noraidīt šo likumprojektu, tālāk nevirzīt, un es kategoriski protestēju pret šādiem mēģinājumiem, pret šādiem regulāriem mēģinājumiem, it īpaši no Tautas saskaņas partijas puses, paplašināt nepilsoņu tiesības. Šādi mēģinājumi daudzkārt ir bijuši 5.Saeimā, un par to es esmu runājis šeit no Saeimas tribīnes, un tie turpinās arī tagad. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs atceramies, ka vismaz 10-12 šādi likumprojekti bija iesniegti 5.Saeimas laikā, lai dažādā veidā paplašinātu nepilsoņu tiesības. Lai paplašinātu to tiesības, kuri šeit ieradušies dažādā veidā, gan kā okupanti, gan kā kolonizatori, gan kā rusifikatori. Vienreiz par visām reizēm mums patiešām ir jāieņem daudz stingrāka nostāja šajos jautājumos. Es pilnīgi piekrītu Dunkera kungam, kurš plaši, pa punktiem, runāja par šo likumprojektu, arī Jirgena kungam. Tas nav pieļaujams. Vai nepietiek šo vecīšu, kuri braukuši no Krievijas šurp šeit dzīvot, - desmitiem tūkstošu? Vai nepietiek, ka šeit apmetušies 90 000 atvaļināto virsnieku un turpina dzīvot? Un līgumos ar Krieviju ir paredzēta vesela virkne privilēģiju viņiem.

Saeimā tagad beidzot ir iesniegti materiāli par to, lai atzītu okupācijas faktu. Jā, es vēlreiz apstiprinu, ka ir pienācis laiks to darīt, ir pienācis laiks likvidēt okupācijas sekas. Un šis ir kārtējais mēģinājums nedarīt to. Es vēlreiz uzsveru - LNNK aicina noraidīt šo likumprojektu un tālāk nevirzīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Cik es zinu, visas frakcijas, kas ir šajā Saeimā, ir parakstījušas dokumentu, kas runā par to, ka mēs visi gribam pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas savienībā. Ja mēs patiesi to gribam - un neesmu nekur lasījis, ka frakcija "Latvijai" ir izmainījusi savu ārpolitisko koncepciju, - tad ir arī zināmi pienākumi mūsu likumdošanu harmonizēt jeb tuvināt Eiropas likumdošanai. Šajā gadījumā runa ir par Eiropas cilvēktiesību konvenciju, ko Latvija ir parakstījusi. Mēs gan to neesam šeit, Saeimā, ratificējuši, un Tautas saskaņas partija ir iesniegusi tādu priekšlikumu, un es ceru, ka tas notiks tuvākajā laikā. Un visi šie grozījumi ir nepieciešami tieši tādēļ, lai saskaņotu nepilsoņu tiesisko statusu citos likumos un saskaņotu Latvijas iekšējo likumdošanu ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju. Un, redziet, šis balsojums, kas tagad notiks, lielā mērā parādīs, vai mēs tiešām nopietni kaut ko gribam izdarīt vai gribam ļoti nacionāli, patriotiski skanēt no šīs tribīnes un mīņāties uz vietas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Es savulaik biju viens no šā likumprojekta autoriem, un tas likums tika pieņemts Augstākās padomes laikā. Protams, es piekrītu Jurkāna kungam tādā nozīmē, ka Latvijas iekšējā likumdošana ir jāsaskaņo ar Eiropas savienības likumu standartiem, bet es tomēr gribētu atzīmēt, ka tanī laikā, kad mēs pieņēmām šo likumu, konceptuāli galvenā likuma nostādne bija tāda, ka Latvija nav imigrācijas zeme, ņemot vērā to traģisko demogrāfisko situāciju, kas ir izveidojusies vairāk nekā 50 gadu ilgās okupācijas rezultātā. Es piekrītu, ka atsevišķi labojumi likumā būtu nepieciešami, saskaņojot to ar Eiropas savienības likumdošanas standartiem, bet tomēr tas būtu jādara korektāk, jo es gribētu teikt, ka Tautas saskaņas partijas iesniegtais likumprojekts faktiski konceptuāli Latviju pasludina par imigrācijas zemi, un tāpēc tas ir noraidāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 46, atturas - 6. Likumprojekts netiek nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir jau iesniegts Prezidijam iekļaušanai darba kārtībā nākamajā sēdē viens grozījums Kārtības rullī, un man bija saruna ar Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Bišera kungu, ka Juridiskā komisija šos priekšlikumus, kas ir izteikti šajā projektā, iekļaus, gatavojot šo grozījumu otrajam lasījumam. Tāpēc es aicinu to nodot komisijām, un mēs to ņemsim vērā kā priekšlikumu. Mandātu un iesniegumu komisija tam piekrita.

Sēdes vadītāja. Vai Mandātu un iesniegumu komisija to izņem no darba kārtības, Bišera kungs? (No zāles deputāts I.Bišers: "Jâ!") Tātad jautājums netiek izskatīts sakarā ar to, ka Mandātu un iesniegumu komisija, būdama iesniedzēja komisija, izņem to no darba kārtības.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālkodekss"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Operatīvās darbības likums"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par Signes Kalniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus sakarā ar to, ka dažās rajonu tiesās ir vakantas tiesnešu vietas, un sakarā ar to, ka Tiesnešu kolēģija ir izskatījusi dažus tiesnešu kandidātu iesniegumus, pārliecinājusies par viņu kvalifikāciju, un šajā sakarībā Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Signes Kalniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu cienījamo Saeimu nobalsot par Signes Kalniņas apstiprināšanu par Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 11. Signe Kalniņa ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Nākamais...

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt Dinu Bondari par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 8. Dina Bondare ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi un vienlaikus atbrīvot no Liepājas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata Sandru Mertenu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 7. Sandra Mertena ir iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Zeltīti Mačukāni par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Neiedegās spildzīte!") Balsojums ir slēgts, spuldzītes lūdzu neskatīties! Sekojiet tikai paši savai darbībai! Par - 58, pret - 3, atturas - 3. Zeltīte Mačukāne ir apstiprināta par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt Smaidu Gravu par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 5. Smaida Grava ir iecelta par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Diemžēl Juridiskajai komisijai nācās izskatīt arī pretēja rakstura iesniegumu. Jūsu priekšā ir lēmuma projekts par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ineses Amerikas atbrīvošanu pirms termiņa no tiesneses amata. Mēs rūpīgi izskatījām šo iesniegumu, uzklausījām Amerikas kundzi, viņas objektīvos, zināmā mērā arī subjektīvos pamatojumus, kādēļ viņa ir iesniegusi šādu lūgumu - atbrīvot. Juridiskā komisija atbalsta šo iesniegumu, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbrīvot pirms termiņa Inesi Ameriku no Zemgales apgabaltiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 4. Inese Amerika ir atbrīvota pirms termiņa no Zemgales apgabaltiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Rudītes Leitenas deputāta mandāta apstiprināšanu". Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Rudītes Leitenas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Dainis Turlais pilda ministra pienākumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Rudītes Leitenas deputātes pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Apsveicam Rudīti Leitenu 6.Saeimā! (Aplausi.)

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais ir lēmuma projekts par Ģirta Valda Kristovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Ģirta Valda Kristovska deputāta mandāta jeb pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans un Aija Poča pilda ministra pienākumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ģirta Valda Kristovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 1. Sveicam Ģirtu Valdi Kristovski 6.Saeimā! (Aplausi.)

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad izskatīsim jautājumu: "Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad lietas būtība jau ir faktiski par nākamo balsojumu - par Eiropas lietu komisiju. Es tomēr gribu lūgt šo lēmumu projektu, abu lēmumu projektu, izskatīšanu atlikt uz nākamo sēdi, jo man vienkārši ir radušās dažas pārdomas, kuras es gribu izdomāt līdz galam, proti, Eiropas lietu komisija tagad veidojas tāpat, kāda mums bija Nacionālās drošības komisija. Katrā sēdē frakcijas piedāvā kolēģus, un tas ir pareizi, jo šis jautājums ir ļoti svarīgs. Un acīmredzot tur ļoti daudz arī deputātiem ir jāstrādā, jo darba tur ir tiešām ļoti daudz. Bet, manuprāt, tomēr par šīs komisijas tālākveidošanu ir jāpadomā, jo, piemēram, Eiropas parlamentā darbam ar Baltijas valstīm, ar viņu tālāku iestāšanos Eiropas savienībā, jo mēs jau esam ieguvuši asociētās locekles statusu, šis parlaments ir izveidojis oficiālu delegāciju. Un šai oficiālajai delegācijai ir delegācijas vadītājs, kuram ir pilnvaras. Un pilnvaras ir dotas. Es gan nevaru apgalvot, kas viņam devis šīs pilnvaras, bet vismaz viņš brauc šeit un uzrāda šīs pilnvaras. Acīmredzot tās devušas Eiropas parlamenta attiecīgās komisijas vai pat Eiropas parlaments. Es domāju, ka arī Eiropas lietu komisijai mūsu parlamentā, tās struktūrai un tālākajai darbībai tomēr ir jābūt koncentrētai nevis uz vispārējām lietām, bet uz daudz konkrētākām lietām. Un, tā kā mums ir delegācija, piemēram, Rietumeiropas savienībā, mums ir delegācija Eiropas padomē, tad acīmredzot kaut kas līdzīgs ir jāveido darbam arī ar Eiropas savienību, tas ir, ar Eiropas parlamentu. Lai šie jautājumi man pašam būtu līdz galam skaidri, kā tad mēs gribam tālāk veidot šo Eiropas lietu komisijas darbu, es lūdzu balsojumu par manu atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas un tālākievēlēšanu Eiropas lietu komisijā pārcelt uz nākošo sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam, ja celti iebildumi pret šāda priekšlikuma iekļaušanu, tad lemj par nākamo sēdi...

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir "Par deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā". Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 3. Jānis Ādamsons ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Nākamais jautājums "Par Andra Saulīša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 18. Andris Saulītis ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Darba kārtības trešā sadaļa - "Deputātu jautājumi un atbildes".

Pirmais jautājums. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Staša, Amerika un Kuprijanovas jautājumu par PSRS 1990.gada mērķobligāciju dzēšanu.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es šoreiz gribētu iepazīstināt ar saturu, jo tas ir jautājums, kas jums visiem ir arī izdalīts, bet tas tomēr ir jautājums, kas rada lielu interesi, un, lai vienreiz būtu skaidra atbilde, vajadzētu, lai par viņu dzirdētu tomēr diezgan plaši.

Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990.gada 21.decembra lēmumu "Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaišanu" un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 22.marta norādījumiem Latvijas Republikas Valsts krājbanka realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem. Kopumā republikas iedzīvotājiem ir realizēti 16 veidi pāri par 30 000 mērķaizņēmuma obligāciju par summu 56,4 miljoni rubļu jeb 285 000 latu. Lai kompensētu visu obligāciju vērtību preču pašreizējās cenās, nepieciešami apmēram 15,6 miljoni latu. Kā zināms, 1990.gada mērķaizņēmuma obligāciju izlaidi veica PSRS Ministru padome, bet garantijas preču iegādei solīja PSRS Tirdzniecības ministrija. Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu. Mērķaizņēmuma obligāciju neatmaksātā summa iedzīvotājiem nav atzīta arī par Latvijas valsts iekšējo parādu. Tāpēc Latvijas Republikas valdība izvirzīja šo jautājumu Krievijas Federācijai starpvalstu sarunās un pieprasīja Krievijas Federācijai uzņemties šo parādu apkalpošanu. Krievijas Federācijas delegācijas vadība šādu iespēju noliedza un piedāvāja izskatīt šo jautājumu kompleksi bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros, kas Latvijas pusei nav pieņemami. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas sēdēs vairākkārt tika izskatīts jautājums par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijām. Tas tika darīts 1994.gada 3. martā, 25.aprīlī, 1995.gada 5.jūnijā un 3.jūlijā, taču minētās saistības netika atzītas par valsts iekšējo parādu. Tagad, kad ir nodibināta gan parlamenta grupa sarunām ar Krieviju, gan Ministru kabineta darba grupa sarunām ar Krieviju, šis jautājums acīmredzot tiks izvirzīts, bet pašreiz, es domāju, nav nekādas vajadzības šo jautājumu kaut kādā pārprastā populistiskā veidā iedzīvotāju priekšā cilāt un to saasināt, jo es domāju, ka šī atbilde ir pietiekami precīza. Latvijas valsts nav atbildīga par šiem parādiem, un mēs šo jautājumu varam risināt vienīgi starpvalstu sarunu ceļā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav. Pirms pārejam pie nākamā jautājuma, es gribu atgādināt gan deputātiem, gan žurnālistiem, ka Saeimas sēžu zālē intervijas netiek sniegtas. Intervēšanu jūs varat veikt blakustelpās.

Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga, Čerāna, Saulīša, Stroda, Gannusas, Mauliņa un Rubina jautājumu par īpašuma atgūšanas vai tā kompensācijas nodrošināšanu netieši politiski represētajām personām.

Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Atbildi uz šo jautājumu ir sagatavojušas divas ministrijas - Finansu ministrija un Tieslietu ministrija. Atbilde iesniegta Latvijas Republikas Saeimā šā gada 23.janvārī un publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ðā gada 30.janvārī. Tātad problēma tiešām ir aktuāla, un valdība nopietni ir ķērusies klāt pie šī jautājuma atrisināšanas. Un tas tiks atrisināts līdz ar 1996.gada budžeta pieņemšanu, kad tiks iedalīti līdzekļi vairākām šīm konkrētajām mērķprogrammām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Rudzīša, Čerāna, Liepas, Dunkera, Grīnberga, Saulīša, Grinberga, Gannusas un Rubina jautājumu par "Vòešekonombankas" Rīgas nodaļu.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Arī ar šo dokumentu es gribētu iepazīstināt pilnībā. Viņš jums ir izdalīts, bet tieši tā iemesla dēļ, lai arī šeit pārpratumu pilni jautājumi netiktu cilāti no nedēļas uz nedēļu, es paskaidrošu.

Kopš 1992.gada nav atrisināts jautājums par to juridisko un fizisko personu naudas līdzekļiem, kuri ir bloķēti bijušajā "Vòešekonombankā" un bijušajā PSRS Valsts bankā. Neskatoties uz to, ka Latvijas Banka un Finansu ministrija ir vairākkārt vērsusies pie Krievijas Centrālās bankas un pie "Vòešekonombankas" vadības, panākumu nav, jo Krievijas puse risinājumu saista ar Latvijas Republikas piedalīšanos PSRS ārējā parāda dzēšanā. No starpvalstu sarunām 1994.gada jūlijā izriet, ka Krievijas Federācija neuzņemas augstāk minētās saistības, bet gan piedāvā izskatīt šo jautājumu kompleksi - bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros, kas Latvijas pusei nav pieņemami. Šo problēmu sarežģī tas, ka Latvijas uzņēmumi nav apmaksājuši kredītus "Vòešekonombankai", kuru summa, pēc Krievijas puses informācijas, ir vairāk nekā 46 miljoni ASV dolāru un 130 000 Vācijas marku. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kuriem ir nenomaksātie valūtas kredīti Maskavas "Vòešekonombankā", atrodas finansiālās grūtībās, un kredītu piedziņa no šiem uzņēmumiem nav iespējama. Saskaņā ar kredītiestāžu iesniegtajiem datiem par juridisko un fizisko personu kontu atlikumiem 1992.gada 1.janvārī atlikuma kopsumma, kas pārrēķināta ASV dolāros Latvijas kredītiestādēs pēc Krievijas Centrālās bankas tajā laikā noteiktā dolāra kursa pret valūtas rubli, ir lielāka par 26 miljoniem ASV dolāru. Pamatojoties uz PSRS "Vòešekonombankas" 1992.gada 11.marta pavēli par operāciju pārtraukšanu ar PSRS un sakarā ar "Vòešekonombankas" iestāžu likvidāciju bijušās PSRS republiku teritorijās, Latvijas Bankā tika pārtrauktas operācijas ar Latvijas juridisko un fizisko personu kontiem, kuros nauda bija uzskaitīta PSRS "Vòešekonombankas" uzdevumā. Pēc Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem, valūtas kontu atlikumi Latvijas bankās 1992.gada 1.novembrī bija, kā šeit ir minēts, vairāk nekā 5 miljoni - 5,996 miljoni ASV dolāru fizisko personu kontos un 11 miljoni dolāru juridisko personu kontos. Tātad kopējā summa bija vairāk nekā 17 miljoni ASV dolāru. Saskaņā ar 1994.gada 14.decembrī Maskavā panākto vienošanos par Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 5.jūlija rīkojumu tika izveidota Latvijas - Krievijas starpvaldību komisija. Komisija darba plānā atkārtoti ir iekļāvusi jautājumu par 1992.gada parādsaistību un prasību noregulēšanu, un es domāju, ka tas atkal ir jautājums, kas būtu attiecināms vismaz uz Ministru kabinetā izveidoto darba grupu sarunām ar Krieviju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Rudzīša, Zelgalvja, Stroda, Grīnberga, Saulīša, Čerāna, Liepas, Rubina un Gannusas jautājumu par dienesta izmeklēšanas veikšanu par NBS komandiera vietas izpildītāja Zemessardzes pulkveža J.Eihmaņa noslēgto līgumu par automašīnu "Landrover" iegādi un tā tālāk.

Lūdzu! Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija, aizsardzības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Uz minēto deputātu jautājumiem ir sniegta rakstiska atbilde, kas ir iesniegta Saeimā un izdalīta visiem deputātiem, tāpēc papildu ziņojumu šinī gadījumā... Es uzskatu, ka atbilde ir pietiekami plaša un vispusīga un nav nepieciešamības pēc papildu ziņojuma par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu atklāt debates nav.

Nākamais. Izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata un izglītības valsts ministra Jāņa Gaigala atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Rudzīša, Stroda, Grīnberga, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Rubina un Gannusas jautājumiem par Latvijas Republikas izglītības koncepcijas vai kāda analoga dokumenta apspriešanu Ministru kabinetā vai arī Izglītības un zinātnes ministrijā 1995.gadā.

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Izglītības koncepcija visiem ir izdalīta rakstveidā un ir pieejama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debatēm nav.

Nākamais. Īpašo uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās Aleksandra Kiršteina atbilde uz Saeimas deputātu Rubina, Kostandas, Rudzīša, Zelgalvja, Stroda, Čerāna, Grīnberga, Saulīša, Dunkera un Liepas jautājumiem par Baltās grāmatas - Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības iekšējā tirgū - tulkošanu latviešu valodā Eiropas integrācijas birojā. Aleksandrs Kiršteins - īpašo uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamie deputāti! Baltās grāmatas tulkošanu neveic Eiropas integrācijas birojs, bet Finansu ministrijas organizēti, konkursa kārtībā izvēlēti un Eiropas savienības komisijas apstiprināti tulki. Šis darbs saskaņā ar jau sniegto rakstisko atbildi ir pabeigts 29. janvārī, pašreiz ir sagatavotas 500 grāmatas, 500 eksemplāri, un šīs grāmatas atrodas Finansu ministrijā, kas bija atbildīga par šī konkursa organizēšanu, Finansu ministrijas Ārējo resursu plānošanas un koordinācijas vienībā. 500 eksemplāru Latvijas apstākļiem, protams, ir daudz par maz, bet diemžēl tā bija ierakstīts šajā līgumā, kas ir, un Saeimas deputātiem, es domāju, viņa arī jau tagad ir pieejama, bet, teiksim, šeit, Saeimā, viņa būs, es domāju, arī Koordinācijas birojā un visās ministrijās. Par tālāko izdošanu tiks pieņemts lēmums, izskatot PHARE programmas līdzekļu izlietojumu šim gadam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav.

Nākamais. Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Putniņa, Vītola, Prēdeles, Druvas un Rugātes jautājumu par parfimērijas preču realizāciju.

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Esmu pateicīgs Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas deputātiem par ļoti trāpīgu un aktuālu jautājumu. Šis jautājums tika kārtots jau iepriekšējās Labklājības ministrijas vadības laikā, un 1995. gada maijā Zāļu reģistrā ir ieviesta speciāla sadaļa par ārstniecisko kosmētiku. Un tikai tad un vienīgi tad, ja šī ārstnieciskā kosmētika tiek tirgota aptiekās, tā tiek atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa.

Plaša atbilde ir iesniegta jums rakstveidā. Labklājības ministrijas pārstāvji tikās ar attiecīgo frakciju un atbildēja uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kušneres, Gannusas, Liepas, Kazāka, Rubina, Zelgalvja, Grīnberga un Čerāna jautājumiem par investīciju un mērķdotāciju pielikumu 1996. gada budžetam.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Visiem ir izdalīta vēlreiz investīciju un mērķdotāciju programma. Vienreiz tā tika izdalīta jau kopā ar valsts budžetu. Valsts investīciju projekta sarakstā mēneša laikā ir iespējamas izmaiņas starp vienas ministrijas projektiem, kas saistītas ar minimālo līdzekļu mērķtiecīgāku izlietojumu. Izmaiņu gadījumā attiecīgā ministrija savus priekšlikumus iesniedz Ekonomikas ministrijai, kas gatavo šo sarakstu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts investīciju programmā ir atšifrēti projekti, objektu atrašanās vietas un izmaksas. Investīcijas, kas iekļautas valsts investīciju projektu sarakstā, kā arī mērķdotācijas investīciju projektiem tiek iedalītas rajonu pašvaldībām, un tās investīciju programmā tiek iekļautas pēc izskatīšanas nozaru ministrijās atbilstoši projektu nozīmei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav?

Nākamais - finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Kušneres, Grīnberga, Stroda, Kazāka, Rubina, Liepas un Zelgalvja jautājumiem par PSRS 1990. gadā izlaisto un pārdoto valsts mērķobligāciju atlīdzināšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jautājums ir tieši vienāds ar jautājumu nr. 15. Viņš ir iesniegts jums visiem arī otrreiz. Starp dokumentiem... Tā ka vairāk, es domāju, man neko šeit paskaidrot nevajadzētu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais. Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Dunkera, Čerāna, Rudzīša, Grīnberga un Grinberga jautājumiem par 610 miljonu latu zaudējumu Latvijas lauksaimniecībā.

Vārds Albertam Kaulam - zemkopības ministram.

Gribu deputātus pirms tam informēt, ka frakcijas "Latvijai" deputāti ir iesnieguši šādu dokumentu: frakcijas "Latvijai" deputātiem pietiek ar zemkopības ministra Alberta Kaula rakstiskām atbildēm (dokumenti nr. 216, 264, 264A )uz frakcijas deputātu jautājumiem.

A. Kauls (zemkopības ministrs).

Augsti godātie deputāti! Tātad manas atbildes ir jums izdalītas, bet šajā laikā apstākļi ir mainījušies un es tomēr gribētu jūs informēt - papildus uzrakstītajam. Un šajā sakarībā, ja atļausiet izteikt papildinājumu uzrakstītajām atbildēm, es gribu teikt, ka stāvoklis graudu jautājumā - gan pārtikas, gan lopbarības - ir saasinājies. Rezerve, kas tika noteikta: pagājušajā gadā oktobrī bija paredzēts iepirkt 90 000 tonnu pārtikas graudu un 180 000 tonnu lopbarības graudu. Šodien ir iepirktas 6000 tonnas pārtikas graudu un 17 000 tonnu lopbarības graudu. Šo jautājumu kārtošanai it kā ir izveidots Labības birojs. Labībai it kā daļēji būtu līdzekļi, turpretim lopbarībai šo līdzekļu nav, un tādēļ šodien šis darbs nav uzsākts. Licences, kaut arī izsniegtas... Bet liekas, ka zināmu monopolu interesēs tiek aizkavēta lopbarības iepirkšana. Zemkopības ministrija centās pieņemt ārkārtējus mērus, spert ārkārtējus soļus, bet atkal ar šo ieinteresēto loku starpniecību presē parādījās kompromitējoši un patiesību degradējoši materiāli un atkal šī lopbarības ievešana aizkavējas. Tā rezultātā ir uzsākta lopu izkaušana un ir apdraudēts Latvijas lopu genofonds. Liekas, ka šo darbu pastiprina vēl tādi apstākļi, ka nupat izmēģinājumu saimniecības, selekcijas stacijas un institūti saņēma ziņu, ka viņi tiek pakļauti privatizācijai. Es, cienījamie deputāti, lūdzu jūs padomāt, jo šeit ir skaidri redzams pārdomāts uzbrukums mūsu ekonomikai un lauksaimniecībai, un latviešu tautas pastāvēšanas iespējamībai, tāpēc ka, iznīcinot lopus, radīsies nepieciešamība pavērt robežas... Un atjaunot lopkopību - tas gandrīz ir neiespējami, un tad, lūk, piepildīsies darboņu domas, ka Latvijā lauksaimniecība nav vajadzīga. Bet Latvijas lauksaimniecība - tā ir ne tikai tautsaimniecības nozare, tā ir arī latviešu tautas dzīves lieta. Tādēļ, cienījamie deputāti, es lūgtu pie šā jautājuma atgriezties kā pie atsevišķa jautājuma par to, vai būt Latvijas laukiem un būt latviešu tautai vai nebūt.

Šodien, nobeidzot šo papildu paskaidrojumu, es lūdzu pieņemt zināšanai, censties izprast - un atbildēšu, ja ir vajadzīgi papildu paskaidrojumi par to, - ka zemkopības ministrs un Zemkopības ministrija pieņems ārkārtējus mērus, lai tomēr nodrošinātu Latvijas lopkopību ar lopbarību un cilvēkus ar pārtiku. Jo tas, ka no janvāra ir pacēlušās maizei cenas vidēji par 18%, ir šo monopolu darbības rezultāts un rezultāts tam, ka arī valsts instances savā bezdarbībā nenodrošināja labības rezerves un nespēj iedarboties uz cenu izmaiņām. Mēs piesaistīsim visus - gan firmas, gan privātpersonas, gan Latvijā esošās, gan tās, kas ir ārzemēs, - kas vien sekmēs šā jautājuma kārtošanu. Esam uzsākuši arī gatavošanos 1996. gada pavasarim un centīsimies attīstīt graudkopību kā vienu no svarīgākajām nozarēm, kas turpmāk nodrošinās arī mūsu ekonomisko patstāvību. Paldies par uzmanību. Lūdzu, vaicājiet, ja ir jautājumi!

Sēdes vadītāja. Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Kazāka, Ojāra Grinberga, Kostandas, Saulīša, Stroda, Liepas un Edmunda Grīnberga jautājumiem par valsts graudu rezervi. Kaula kungs, jums jāatbild uz nākamo jautājumu. Jums vispirms bija jautājums par 610 miljonu latu zaudējumu, tagad ir jautājums par valsts graudu rezervi. Tie ir divi atsevišķi jautājumi.

A.Kauls. Ja par 610 miljoniem...

Sēdes vadītāja. Tas bija pirms tam.

A.Kauls. Jā... piedodiet...

Sēdes vadītāja. Tagad ir jautājums par valsts graudu rezervi.

A.Kauls. Jums visiem arī šis materiāls ir izdalīts. Par to visu ir jāsaka, ka tā ir sastāvdaļa no visas mūsu tautsaimniecības izlaupīšanas, un, godātie deputāti, ja ir nepieciešams, ierosinu jums izveidot Saeimas komisiju, kas nodarbotos ar tālāku šā jautājuma izmeklēšanu. Zemkopības ministrija un tās institūti vajadzības gadījumā dos jums papildu informāciju.

Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav?

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Čerāna, Saulīša, Gannusas, Stroda, Rubina, Zelgalvja un Liepas jautājumus vides un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu.

Vārds motivācijai deputātam Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu jautājumu motivēt, lai būtu skaidrs, ka šī problēma ir ļoti svarīga, valstiskas nozīmes problēma. Mēs gribam redzēt un dzirdēt skaidru atbildi.

Jau 1995. gadā, vēl 5. Saeimas darbības laikā, deputāti uzdeva līdzīga rakstura jautājumus toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Emsim, un uz līdzīgiem jautājumiem tika saņemtas tādas ļoti nekonkrētas atbildes, piemēram, informācija, ka sadzīves atkritumu izgāztuves ierīkošanas projekti ir tapšanas stadijā, pēc tam sekoja apraksti par to, kā Indijā, Taizemē, Japānā, Indijā (Deli) un Indonēzijā (Bandungā) to risina. Bet mūs interesē nevis tas, kā to dara kaut kur Indonēzijā, bet gan tas, vai ministrijai ir skaidrs, ko darīs ar atkritumiem tūliņ un nākotnē šeit, Latvijā. Faktiski šobrīd, spriežot pēc tām atbildēm, kas līdz šim saņemtas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ir jāsecina, ka šai ministrijai nav noteikta viedokļa par atkritumu savākšanas un iznīcināšanas politiku, nemaz nerunājot par pilnīgi konkrētiem zinātniski un ekonomiski pamatotiem projektiem. Atkritumu problēma ir svarīga, kā jau es teicu, tāpēc, ka tā caur ļoti dažādiem aspektiem ir vērsta nākotnē. Kaut arī nav precīza plāna, projekta, komisija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vadībā pieņem dažādus citu citam sekojošus akceptus, lēmumus par atkritumu izgāztuves būves vietām. Atcerēsimies, piemēram, šos daudzreiz arī presē cilātos jautājumus par Olaini, Ādažiem un tamlīdzīgām vietām, par to, kur ierīkot šādas izgāztuves!

Vēlreiz uzsveru, ka atkritumu iznīcināšanas politika ir vērsta nākotnē un ir īpaši svarīga tādai nelielai valstij kā Latvija. Ļoti svarīga tāpēc ir principiālu, uz personīgām ambīcijām vai izdevīgumu nebalstītu valstisku lēmumu pieņemšana. Vajag konkrēti izlemt, vai Latvijā atkritumi turpmāk tiks sadedzināti vai mēs iesim citu ceļu un atkritumus uzkrāsim izgāztuvēs.

Tā vai citādi ir absolūti nepieciešama godīga un valstiska nostāja šīs problēmas risināšanā, un tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Jo ir jocīgi, ka arī LNNK vadītā Rīgas Dome diezin kādēļ atbalsta atkritumu izgāztuves būvi, kaut arī nav šādas skaidras koncepcijas valstiskā līmenī. Pie tam pilnīgi tiek ignorēta citu nelielu valstu pieredze, piemēram, tiek ignorēts tas, ka tādā nelielā valstī kā Dānija 80% atkritumu tiek sadedzināti. Vai šajā ziņā mēs nevaram ņemt piemēru? Gribētos dzirdēt skaidru analīzi. Dažās kalnainās valstīs vai valstīs ar milzīgi lielu teritoriju, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, arī Norvēģijā, atkritumus uzkrāj, deponē kanjonos un sadedzina pavisam nelielā apjomā.Tā tas bija arī bijušajā PSRS. Taču vienlaikus jāsaka, ka pasaulē lielum lielais vairums valstu izvēlas tieši atkritumu sadedzināšanas ceļu un ar katru gadu pieaug sadedzināto atkritumu daudzums pasaulē. Tātad tā ir pasaules tendence šobrīd, un ir jāizšķir un jāizlemj, vai Latvija piemērosies tam vai turpinās taisīt lielas, lielas šmucbedres. Būtībā nav pamatotas tās iebildes, ka it kā ļoti augsts ir mitruma saturs Latvijas atkritumos un ka tāpēc šeit nav ekonomiskā ziņā izdevīgi tos dedzināt. Tas nav principiāls jautājums. Bet ir jāuzsver vēl tas, ka šobrīd, konsultējoties ar ekspertiem, mūsu frakcijas deputāti ir pārliecinājušies par to, ka atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas būvei, ja šādu ceļu mēs izvēlētos, varētu piesaistīt lielas investīcijas. Ja savukārt mēs gribam ierīkot šīs šmucbedres, atkritumu izgāztuves, atkritumu poligonus, tādā gadījumā par liela mēroga investīcijām nebūs ne runas. Tāpēc mēs uzskatām, ka beidzot ir jādefinē un jāsakārto šīs problēmas atrisināšanas plāni, kas ir saistīti ar atkritumu problēmām Latvijā un Rīgā, un tāpēc prasām no ministra Māra Gaiļa atbildes uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Līdz šim Saeimas Prezidijs nolasīja jautājumu saturu, bet tad mēs saņēmām deputāta Aivara Endziņa aizrādījumu, ka Kārtības ruļļa 120.pants no Prezidija prasa, lai Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par to, kas jautājumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts. Tāpēc Prezidijs turpmāk deputātus ar jautājumu saturu neiepazīstinās, - it īpaši ņemot vērā to, ka šie jautājumi ir rakstiski, ir izdalīti deputātiem un viņi var tos izlasīt. Tātad nododam šo jautājumu vides un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim.

Saeimas deputātu Rubina, Saulīša, Gannusas, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka, Stroda, Čerāna, Liepas un Dunkera jautājumi labklājības ministram Vladimiram Makarovam par algu paaugstināšanu veselības aizsardzības un mācību iestāžu darbiniekiem, par pensiju paaugstināšanu un naudas līdzekļu izlietojumu sociālās palīdzības sniegšanā daudzbērnu ģimenēm, nepilnajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem invalīdiem.

Andris Rubins, Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts, sniegs jautājuma motivāciju.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Deputāti! Pēdējos gados Labklājības ministrijas aparāts ir pieņēmis milzīgus apmērus, ir izveidoti deviņi departamenti, un tie ir Stratēģijas un attīstības departaments, Administratīvais departaments, Veselības departaments, Sociālās apdrošināšanas departaments, Sociālās palīdzības departaments, Darba departaments, Vides veselības departaments, Farmācijas departaments, Narkotiku kontroles departaments. Tie ir izvietoti četrās ēkās. Divas ir savienotas ar stikla tuneli, īsts Pompidū centrs. To visu redzot, gribas jautāt: ar ko nodarbojas, piemēram, Stratēģijas un attīstības departaments, Administratīvais departaments, divi sociālo lietu departamenti un pārējie? Cik daudz klerku ir kopumā šajā ministrijā, ar visiem departamentiem un nodaļām? Man ir ierosinājums: varētu izņēmuma kārtā uzsākt, izdarīt tādu eksperimentu - vienu mēnesi maksāt visiem šajā ministrijā strādājošajiem pensionāru pensijas vai invalīdu pabalstus, vai medmāsu algas. Tad mēs redzētu, kāds būtu efekts, jo ministrijas ierēdņi tad varētu labāk izprast to "labklājību", kādu valsts nodrošina invalīdiem, pensionāriem, jaunākajam un vidējam medicīniskajam personālam, jo, kā zināms, ja ir tukši kuņģi, labāk strādā smadzenes - un varbūt arī klerkiem tad rastos kāda laba ideja. Tad varbūt beidzot tiktu arī izstrādāta stratēģija gan medicīnas attīstībai, gan sociālajai palīdzībai valstī, jo līdz šim tā reāli nedarbojās, bet šīs stratēģijas izstrādāšana taču ir galvenais šā ministra uzdevums. Rodas iespaids, ka Labklājības ministrija nodarbojas ar statistikas datu apkopošanu un tikai ar savu personīgo labklājību.

Mans uzdevums ir grūts, es esmu cilvēks, kas pieradis darboties, rīkoties, atbildēt par saviem vārdiem. Tā kā Tautas kustības "Latvijai" frakcija ir nobīdīta malā un atrodas opozīcijā, man un pārējiem mūsu frakcijas deputātiem ir pienākums neklusēt, runāt par negodīgumu, nelikumībām, postu un ļaunumu, un bailēm, ko nes līdzi pārvaldes aparāts. Labklājības ministrijas posts ir tas, ka pēdējo gadu laikā galvenie tās vadītāji, ministri, ir bijuši un ir nekompetenti cilvēki, kas neko nekur nav sasnieguši, kas nav spējīgi izstrādāt nevienu programmu, kur nu vēl to realizēt.

Mums, Tautas kustībai "Latvijai", katru dienu cilvēki zvana un raksta, un nāk pie mums, arī no Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības, arī daudzi mediķi, kas ir bezizejā - bezizejā ne jau savas vainas dēļ, bet valsts piekoptās politikas dēļ, kas cilvēku vajadzības ir atstājusi pēdējā vietā. Attīstītās Eiropas valstīs, arī tajās, kuras ir ar daudz lielāku labklājības līmeni, iedzīvotāji politiķu nekompetences un augstprātības dēļ cieš no milzīgā birokrātiskā aparāta uzturēšanas. Pašlaik Eiropā par prioritātēm tiek izvirzītas rūpes veselības aizsardzībā, izglītībā un cilvēku nodarbinātībā. Ja Latvijas mērķis ir atrasties Eiropas saimē, tad mums, tāpat kā Austrijai, Vācijai, Portugālei un citām, ir tūlīt jāsāk risināt šīs problēmas un jāpieņem tās kā vissvarīgākās.

Ir vairāki ceļi, kā atrisināt veselības aprūpes jautājumus. Pirmkārt, atdalīt budžeta līdzekļus veselības aizsardzībai vai atjaunot Veselības aizsardzības ministriju. Otrkārt, samazināt Labklājības ministrijā visos departamentos strādājošo skaitu par 2/3 un arī departamentu skaitu. Treškārt, ja pašreiz no budžetā izdalītajiem līdzekļiem veselības aprūpei ir 21 lats uz iedzīvotāju, tad arī tas 21 lats būtu tieši jāizmanto veselības aprūpei, neierēķinot tajā summā samaksu par apkuri, elektrību, ūdens apgādi un citiem pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar medicīnu, bet ko prasa no medicīnas iestādēm. Ceturtkārt, atbalstīt un veicināt privātmedicīnas attīstību. Piektkārt, panākt likumu pieņemšanu par peļņas nodokļa atvieglojumiem uzņēmumiem, firmām un privātpersonām, kas sponsorē medicīnu. Labklājības ministriju iepriekšējā valdībā vadīja "Latvijas ceļa" biedrs Andris Bērziņa kungs, kurš tagad ir šajā ministrijā darba lietu valsts ministrs, savukārt "Tçvzemei un Brīvībai" biedrs Makarova kungs, bijušais sociālo lietu valsts ministrs, tagad ir labklājības ministrs. Mūsu frakcija, Tautas kustības "Latvijai" deputāti, grib dzirdēt no jums, ministr Makarov, konkrētu atbildi uz mūsu jautājumiem, kā arī to, kādi bija tie objektīvie vai subjektīvie iemesli, kāpēc mēs veselības aprūpē un sociālajā nodrošinājumā esam nonākuši tik dziļā purvā, un grib reālu programmu tautas atveseļošanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Makarova kungs, vai jūs izmantosiet trīs minūtes? (No zāles ministrs V.Makarovs: "Jâ!") Vārds labklājības ministram Makarovam.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija izprot frakcijas "Latvijai" interesi par iedzīvotājiem aktuālām problēmām, tādēļ ļoti operatīvi sagatavoja jau atbildi, tas ir dokuments nr.283A, tas ir pavairots un izdalīts visiem deputātiem. Lūdzu to uzskatīt par Labklājības ministrijas atbildi. Pirms apvienošanas, tas ir, dažādās ministrijās, kopā bija 315 darbinieku. Pēc ministriju apvienošanas un Labklājības ministrijas izveidošanas ir 192 darbinieki. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Vārds Alfredam Čepānim, Saeimas priekšsēdētājas biedram.

A.Čepānis (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu tagad, pārtraukuma laikā, no katras Saeimas frakcijas pa vienam pārstāvim ieiet uz dažām minūtēm šeit blakus, Sarkanajā zālē, lai mēs varētu konsultēties par jautājumu, kas ir saistīts ar Saeimas sēžu un preses konferenču radiotranslāciju nākotnē.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi, lūdzu nelielu uzmanību! Atbilstoši 10 deputātu priekšlikumam aicinu visus tos deputātus, kuri vēlas darboties Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupā, ierasties šajā pārtraukumā, tātad 10.30, Prezidija zālē uz pirmo sēdi. Čečenijas grupa... ar Sinkas kungu jāvienojas ir...

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds Jurim Sinkam, "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātam!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tāpat lūdzu arī visus interesentus, kas ir pieteikušies Čečenijas grupai, sapulcēties šā pārtraukuma laikā, un, tā kā divas lielās zāles mums ir aizņemtas, es tomēr lūgtu sapulcēties vienā stūrītī Sarkanajā zālē. Nebūs ilgi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Oļegs Deņisovs, Juris Kaksītis, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Andris Rubins, Andris Tomašūns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Kostandas, Rubina, Mauliņa, Kalnbērza, Kuprijanovas jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam par 5. Saeimas deputāta Alfrēda Rubika (apsūdzētā pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 59. panta) lietu.

Modris Lujāns - jautājuma motivācijai.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl vēl pagaidām Latvijas Kriminālkodeksā nav panta par politieslodzītajiem, kaut gan, protams, tas arī ir diskusijas jautājums. Un šajā gadījumā diemžēl arī mums ir jāpaceļ sava balss un jādabū papildu informācija, jo šodien, tajā skaitā televīzijā, bija pasniegts kā liels sasniegums, ka, lūk, Rubika kungs ir pārvietots no Centrālā cietuma izolatora uz kopīgo kameru.

Un kādēļ šeit rodas papildu jautājumi? Savā laikā bija Valsts drošības komitejas labs iestrādāts mehānisms, lai tiktu galā ar kādu cilvēku. Bieži vien, kamēr cilvēks bija, tikmēr bija problēmas, ja cilvēka nav, tad nav arī problēmu. Diemžēl izskatās, ka šodien tāda metode tiek atkārtota, jo, būsim reālisti, šajā gadījumā Rubika kungu iesēdinās vienā kamerā ar tiem pašiem cilvēkiem, kas ir notiesāti par slepkavībām, izvarošanām, un rezultāts, kāds var notikt šajā gadījumā, kad ievieto vienā kamerā cilvēku, kas vairāk tomēr tiek apsūdzēts par savu politisko pārliecību vai darbību, var būt ļoti specifisks. Protams, ja šajā gadījumā - jāsaka, diemžēl - valdība ir uzlikusi par mērķi kādu cilvēku iznīcināt, tad tas varbūt arī tiek veiksmīgi darīts, bet, protams, arī nākotnē Saeimai būs jādomā, it sevišķi tad, ja tiks pielietota savā veidā tomēr politiska darbība, politiska izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem, kas kādreiz veikuši darbību, kuru pozīcija nav patīkama. Būs laikam tomēr jādomā, jo diemžēl starptautiskajā praksē ir arī tāds jēdziens "politieslodzītais". Tā kā Latvijā pagaidām oficiālā līmenī viņš ir viens, tad būs laikam tomēr Turlā kungam jālūdz dot tādu atbildi un iespēju robežās risināt šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam.

Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Kazāka, Gannusas, Saulīša, Stroda un Mauliņa jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valsts finansiālo stāvokli. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Saeimas deputātu Andreja Požarnova, Kuprijanovas, Vidiņa, Prēdeles, Saulīša, Čerāna, Stroda, Ozoliņa, Jurdža un Pētersona jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par kredītu ņemšanu un garantiju sniegšanu. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina, Gannusas, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Bauskas zemessargu aizturēto kontrabandas cigarešu kravu.

Odisejs Kostanda, frakcijas "Latvijai" deputāts - jautājuma motivācijai.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Šā gada 25. janvārī televīzijas raidījumā "Panorāma" Ministru prezidents Andris Šķēle, izteikdams savu viedokli par Bauskas zemessargu aizturēto kontrabandas cigarešu kravu, paziņoja, ka viņš uzskata par nepieciešamu iznīcināt visu kontrabandas ceļā ienākušo preci, jo neviena civilizēta valsts neatstājot šādu preci sev. Pēc Šķēles domām, kontrabandas ceļā ienākušo preci nedrīkst izmantot pārstrādei un pārdošanai gan iekšējā tirgū, gan ārējā tirgū. Izslēdzama arī iespēja izmantot konfiscētās kontrabandas preces slēgtā tipa iestādēs - cietumos, slimnīcās. Tā to domu varētu turpināt - acīmredzot arī armijā, veco ļaužu pansionātos utt. Šādu paziņojumu drīzāk varētu izteikt, mūsuprāt, importa preču lobijs, nevis valsts amatpersona, kurai vajadzētu rūpēties par valsts budžeta papildināšanu, kā ienākumu avotu ietverot arī valsts robežu un muitas sistēmu. Daudzas valstis taču lepojas ar tiem ienākumiem, kurus ienes precīzi noregulēta robežsargu un muitnieku darbība. Nostāšanās valsts mantas iznīcinātāja lomā drīzāk ir raksturīga privātuzņēmējam, kas ir noskaņots pret valsts konkurenci, nekā valsts amatpersonai, kuras pienākums ir rūpēties par valsts kases papildināšanu. Vai Šķēles kungs nezina, ka konfiscētā manta tās konfiskācijas brīdī pārstāj būt kontrabanda, bet ir jau valsts manta ar visām no tā izrietošajām sekām? Valsts ar šo mantu varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem - izlietot valsts vai atsevišķu pilsoņu labā, realizēt - tātad pārdot to vai varbūt kādā atsevišķā gadījumā arī iznīcināt, protams. Taču nav saprotams, kāpēc konfiscētās preces nevarētu realizēt no speciālām vairumtirdzniecības bāzēm. Par valsts noteiktām cenām tās varētu iegādāties fiziskās un juridiskās personas, to skaitā arī privātuzņēmēji. Tas dotu iespēju ātri un efektīvi papildus iegūt naudu valsts budžetā.

Gribam atgādināt Šķēles kungam, ka viņa minētajās pasaules valstīs atsevišķas kontrabandas ceļā ievestās preces iznīcina tikai tajos atsevišķajos gadījumos, kad ir pašu ražoto preču pārprodukcija, lai tādējādi aizsargātu iekšējo tirgu. Bet Latvijā, kā mēs zinām, šobrīd dominē ārvalstīs ražotās preces, līdz ar to nav iespējams nopietni runāt par vietējo ražotāju interešu aizsardzību tādā gadījumā, ja tiek vienkārši iznīcināta kontrabandas prece.

Nākošais. Nevar uzskatīt par nopietnu argumentu arī paskaidrojumu, ka kontrabandas atklājējiem - šajā gadījumā Bauskas zemessargiem - nevar izmaksāt viņiem pienākošos daļu, jo likumā atlīdzība zemessargiem nav paredzēta. Domāju, ka lielā juristu "armija", kas ir šobrīd Ministru kabineta rīcībā, kopā ar Tieslietu ministriju varētu sagatavot ļoti īsā laikā - dažu minūšu laikā - tās niecīgās izmaiņas likumos, kas šajā gadījumā būtu jāizdara, paredzot vienkāršus redakcionālus labojumus, lai izmaksātu tik un tik procentu no šo pārdoto preču summas kontrabandas ceļā ievesto preču atklājējiem. Ir paradoksāli, ka līdz šim nav sakārtota līdz galam nedz tiesiskā, nedz finansiālā puse, kas ļautu fiziskajām un juridiskajām personām saņemt sev pienākošos procentus par to, ka tās veicinājušas kontrabandas atklāšanu. Tikai ar nevēlēšanos acīmredzot ir izskaidrojams tas, ka šis jautājums gadiem ilgi nerod pozitīvu un ātru atrisinājumu. Iespējams, ka šo nesakārtotību nosaka to cilvēku ietekme un intereses, kuri vēlas turpināt nekontrolētu preču ieplūdi Latvijā, jo šāds "bizness" dod viņiem kolosālus ienākumus.

Vai tiešām mūsu Ministru prezidents Šķēles kungs baidās no tā, ka valsts budžetā ienāktu papildu ienākumi uz pārdoto kontrabandas preču rēķina? Esmu pārliecināts, ka, saimnieciski izmantojot visas konfiscētās preces, varētu papildināt valsts budžetu un arī palīdzēt vietējiem ražotājiem, piemēram, atvieglojot viņiem izejvielu iegādi.

Domāju, ka kontrabandas ceļā ienākošo preču iznīcināšana var tikt kvalificēta kā valsts mantas nelietderīga izmantošana vai tīša iznīcināšana ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Un visbeidzot. Ja tomēr Ministru prezidents, izlasījis frakcijas "Latvijai" viņam iesniegtos jautājumus, sagatavos mums arī skaidras un konkrētas atbildes, būsim priecīgi, ja viņš būs varbūt pārvērtējis savus pārsteidzīgos izteikumus televīzijas "Panorāmā" un pievienosies mūsu šeit izteiktajam satraukumam, kas pausts jautājuma formā. Un varbūt tad viņš ņems vērā arī vēl vienu priekšlikumu, kuru gribu izteikt, - ka viens no ceļiem, kā realizēt šādas konfiscētās kontrabandas preces, varētu būt arī tas, ka mēs atjaunotu pašreizējam Centrālajam universālveikalam tā agrāko - Ekonomiskā veikala statusu, un tur tad varētu pārdot varbūt tieši šīs konfiscētās kontrabandas preces, bet iegūtos līdzekļus veltīt aizsardzības nostiprināšanas vajadzībām un arī mūsu atvaļinātajiem, šobrīd pensionētajiem un arī represētajiem, jo daudzi no viņiem ir bijušie Latvijas armijas karavīri. Tātad gaidām no Šķēles kunga atbildes.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Es gribu vēlreiz atgādināt: deputāti un žurnālisti, lūdzu savstarpējās diskusijas un intervijas veikt ārpus Saeimas sēžu zāles!

Saeimas deputāti Kostanda, Saulītis, Strods, Rubins, Grīnbergs, Čerāns, Zelgalvis, Mauliņš, Rudzītis, Liepa jautā Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlā kungam par stāvokli cietumos. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Jautājumu nododam iekšlietu ministram Dainim Turlajam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Prēdeles, Vītola, Putniņa, Druvas, Nagļa, Rugātes, Grīga, Tabūna, Pētersona un Dzintara Ābiķa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā.

Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Pieprasījumu komisijas vārdā.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Prēdeles, Vītola, Putniņa, Druvas, Nagļa, Rugātes, Grīga, Tabūna, Pētersona un Ābiķa pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā (dokuments nr. 179) un iepazinusies ar Finansu ministrijas pārstāvju sniegto informāciju, nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Pieprasījumu komisija šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 21. Pieprasījums ir pieņemts. Pieprasījumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 16 deputātu parakstītu patstāvīgu priekšlikumu - noteikt likumprojekta "Par valsts budžetu 1996.gadam" priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 1996. gada 8. februārim. Tātad iekļaujam to darba kārtībā kā 49. darba kārtības jautājumu.

Nākamais ir 31. jautājums. Deputātiem ir izdalīts dokuments nr. 314-a, kur septiņi deputāti atsauc savus parakstus zem šī pieprasījuma. Tātad astoņi deputāti atsauc? Tad man ir viens jautājums: kurš tad ir vienīgais, kurš paliek? Pēteris Tabūns arī atsauc? Līdz ar to zem šī pieprasījuma vairs nepaliek neviena deputāta paraksta un pieprasījuma izskatīšana nav iespējama.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas "Saeimas 25. janvāra sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi".

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Otrais lasījums. Dokuments nr.160 un nr. 160-a.

Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tāpat kā sēdes vadītāja arī es vēršu jūsu uzmanību un lūdzu atrast dokumentu nr. 160-a, nevis apvienoto dokumentu nr. 160 un 160-a, jo, pārrunājot to ar kolēģiem zālē, es konstatēju, ka dažiem ir izdalīts arī otrs dokuments. Tātad es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka runa ir par 24. janvārī datēto dokumentu nr. 160-a.

1995. gada 1. novembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Kriminālkodeksa 33. panta ceturtajā daļā. Tā rezultātā minētā panta ceturtā daļa ir izteikta šādi, ka nāves sodu apžēlošanas kārtībā Valsts prezidents var aizstāt ar mūža ieslodzījumu. Līdz šim šis nosacījums bija šāds, ka nāves sodu apžēlošanas kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu - ilgāku par 15 gadiem, bet ne ilgāku par 20 gadiem. Šajā sakarībā Prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienests griezās pie Saeimas Juridiskās komisijas ar lūgumu - izskaidrot šo situāciju. Un šajā lūgumā bija teikts, ka Valsts prezidents un Valsts prezidenta Kanceleja vēlas saņemt izskaidrojumu, kā piemērojams likums, kas paredz citu normu 23.panta ceturtajā daļā. Tā kā ir pagājis ilgs laika periods, kopš mēs pirmajā lasījumā skatījām šo jautājumu, tad es sniedzu jums arī šādu nelielu informāciju. Šajā laika periodā pēc pirmā lasījuma mēs izskatām steidzamības kārtībā šo otrajā un galīgajā lasījumā. No deputātiem priekšlikumi nav saņemti. Ir saņemts tikai viens vienīgs priekšlikums no Prezidenta. Un Prezidents šajā savā rakstā lūdz vai faktiski atbalsta grozījumus, taču neatbalsta pārejas noteikumu formulējumu. Jūsu rīcībā ir šis dokuments, šī tabula, kurā ir norādīta gan Kriminālkodeksa 23.panta iepriekšējā redakcija, gan komisijas variants un arī Prezidenta priekšlikumi. Komisija pirms otrā lasījuma nekādas būtiskas izmaiņas, izņemot redakcionālas, neizdarīja. Mēs ierosinām vienīgi izdarīt vēl vienu labojumu Kriminālkodeksa 23.panta septītajā daļā, proti, tur ir norādīts, ka brīvības atņemšanu nosaka gados, papildināt ar vārdiem "un mēnešos". Es domāju, ka, iepriekš izdarot labojumus Kriminālkodeksā, 5.Saeima vai nu tehnisku iemeslu, vai kādu citu iemeslu dēļ vienkārši ir aizmirsusi pierakstīt, ka brīvības atņemšanas sods ir nosakāms mēnešos. Šo kļūdu ir nepieciešams noteikti labot, tādēļ ka tā nav tikai tehniska, bet tai var būt arī tālākejošas tīri juridiskas sekas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pārejam konkrēti pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas. Tā kā zālē nav Latvijas Valsts prezidenta, kas varētu uzturēt spēkā savu prasību - piekrist vai nepiekrist komisijas variantam, tad mums ir jābalso par Prezidenta iesniegto labojumu... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vispirms ir 23.panta grozījumi!")

Es atvainojos, es pāršķīru vienkārši dokumenta lapu.

J.Kaksītis. Es ierosinu vispirms nobalsot par izmaiņām Kriminālkodeksa 23.pantā tādā redakcijā, kādu iesniedz komisija, - tas ir, izslēgt ceturto daļu un papildināt septīto daļu ar vārdu "mçnešos".

Sēdes vadītāja. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu.

J.Kaksītis. Es domāju, tā kā neviens nav pieteicies runāt par šo jautājumu, tad arī balsojums nav nepieciešams sakarā ar to, ka redakcija ir tā pati, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to 23.pants ir pieņemts jaunajā redakcijā. Lūdzu, par nākamo!

J.Kaksītis. Tātad par pārejas noteikumiem. Es jau sniedzu informāciju un lūdzu jūs atbalstīt pārejas noteikumus tādā redakcijā, kāda ir jūsu rīcībā, kā arī noteikt, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā likumprojekts par apžēlošanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Par pārejas noteikumu 1.punktu Valsts prezidents ir iesniedzis savu labojumu, ko komisija nav atbalstījusi. Tā kā zālē Valsts prezidenta nav, kas varētu piekrist vai nepiekrist komisijas atzinumam, tad par šo labojumu ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad deputāti balso par Valsts prezidenta priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumus, par to, atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 33, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Labojumu vairāk nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu kopumā. Otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 4. Likums "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, tad pagājušajā reizē mēs nenobalsojām šo likumprojektu otrajā lasījumā, kaut arī pieņēmām kā steidzamu, jo dažiem kolēģiem radās jautājumi par šī nolīguma 18.punktu jeb, vienkārši sakot, kam tas ir izdevīgi, kurai valstij tas ir izdevīgi. Protams, slēdzot līgumu, mēs varētu formāli paziņot, ka izdevīgi tas ir abām valstīm, ja jau līgums ir noslēgts. Ārlietu komisija šinī sakarā atsevišķā sēdē izskatīja šo jautājumu. Tika vēlreiz pieaicināti speciālisti no ministrijas, kuri arī izskaidroja reālo situāciju. Noskaidrojot reālo situāciju, izrādījās, ka tieši Latvijas pusei ir ļoti izdevīga šī punkta pastāvēšana dotajā līgumā, jo pretējā gadījumā tieši Latvijas pusei tas izmaksātu daudz dārgāk. Un tieši Latvijas puses speciālisti, kas slēdz šo līgumu, daudz ko dara, lai attiecīgais 18.punkts tiktu ierakstīts šinī līgumā. Tātad tas izriet no tā, ka kravu pārvadājumi pa Krievijas teritoriju no Latvijas puses ir daudz lielāki, teritorija ir daudz lielāka un viss pārējais, kas ar to saistīts. Visi jautājumi komisijā tika izskatīti, kuri radās. Nekādus labojumus uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi, tāpēc es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 3. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Saeimas Prezidijam. Par 1.februāra sēdes 35.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Lūdzu atlikt minēto jautājumu uz vienu nedēļu sakarā ar papildu ziņu ievākšanu saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu." Runāt par priekšlikumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - atlikt minētā jautājuma izskatīšanu sakarā ar papildu ziņu ievākšanu uz vienu nedēļu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 3. Jautājuma izskatīšana tiek atlikta uz vienu nedēļu.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte, komisijas vārdā.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.241. Grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā mēs izskatām otrajā lasījumā, un uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums no deputāta Kārļa Druvas kunga. Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, pēc būtības viņam piekrita, bet tomēr ierosina jums pieņemt komisijas redakcijas variantu. Tas viss ir tabuliņā uzrādīts.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, jūs jau zināt, ka otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem likumprojektu.

L.Kuprijanova. Jā! Mums ir tikai viens labojums un tikai 15.pantā. Mums vairāk nav ko skatīt. Nav nekādi priekšlikumi iesniegti.

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad apspriedām valsts budžetu, mēs dzirdējām virkni deputātu izsakoties par mūsu iedzīvotāju labklājību. Tomēr neesmu dzirdējis nevienu deputātu izsakoties par to, ka Latvijā mēs katru dienu redzam un ignorējam klaju diskrimināciju pret tiem, kuriem joprojām ir visgrūtāk iztikt un iegūt labi atalgotu darbu, lai varētu gādāt par sevi, bērniem un savām ģimenēm. Tādēļ šodien es aicinu katru deputātu atbalstīt mūsu Darba likumu kodeksa sakārtošanu, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu kandidēt uz normālu darbu, neskatoties uz to, vai darba ņēmējs ir jauns vai vecs gados, vīrietis vai sieviete. Piemēram, es rādīju jums vienu sludinājumu, kuru jūs varējāt redzēt 17.janvāra "Dienā", dienas laikraksta 6.lapā. Šeit vienkārši ir rādīts, ka aicina darbā ekonomistu, vīrieti, vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Un tad tomēr nākošais jautājums būtu: kā ir ar citiem vecumiem? Šādus sludinājumus jūs varat redzēt katru dienu gan katrā Latvijas laikrakstā, gan radio, gan televīzijā. Bet ko tad mēs darām priekš cilvēkiem, kuriem ir 45, 50 vai vairāk gadu? Ko mēs darām priekš sievietēm, kuras bez vīra mēģina audzināt savus un bieži vien mūsu pašu bērnus?

Vēl bēdīgāk ir ar mūsu fiziski ierobežotiem invalīdiem, un, zināms, šis likums neatbilst viņu prasībām, jo par invalīdu pieejamību darbam ir runāts Darba aizsardzības likumā. Bet šodien mūsu invalīdiem iespējas iegūt atbildīgu, labi atalgotu darbu tikpat kā nav. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs un citās attīstītās valstīs statistika rāda, ka invalīdi kā grupa ir viena no visatbildīgākajām, kad runa ir par darbaspēku, kurš ierodas strādāt katru dienu un savlaicīgi veic ieņemamo darbu. No savas personīgās pieredzes varu apgalvot, ka fiziski ierobežoti invalīdi ir tikpat augstas klases profesionāļi un darbā ražīgi kā mēs, pārējie, kam nav šādu ierobežojumu. Šāda diskriminācija netiek pieļauta nevienā Rietumeiropas un citās attīstītās demokrātiskās valstīs. Šīs valstis rūpīgi dara visu, lai diskriminācija netiktu pieļauta jebkādā veidā, un, ja pārkāpumus atrod, tad valsts dod cietējiem iespēju saņemt atlīdzību tiesas ceļā.

Sazinoties ar Valsts darba inspekcijas direktoru, saprotu, ka neviens cilvēks nav griezies pie Valsts darba inspekcijas ar sūdzību par to, ka nav pieņemts darbā vecuma vai dzimuma iemesla dēļ. Vēl bēdīgāks ir fakts, ka Valsts darba inspekcija nav vērsusies ne pret vienu darba devēju par šādu klaju diskrimināciju. Ceru, ka tas ir vienīgi tādēļ, ka šobrīd mūsu likums par šādiem pārkāpumiem vienkārši klusē. Fakts ir arī tāds, ka šodien likuma pārkāpumu sods vēl ir izteikts rubļos. Tātad sāksim ar šo likumu sakārtošanu un turpināsim. Lūdzu jūsu atbalstu manam iesniegumam, jo galu galā mans iesniegums runā par to, kāda koncepcija ir pieņemta visā pasaulē. Un tātad lūdzu jūsu atbalstu manam priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es runāšu Juridiskās komisijas vārdā, jo Juridiskā komisija ir otrā komisija, kas ir atbildīga par šo likumprojektu. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka mēs noteikti sagatavosim priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet šodien izskatīšanas gaitā otrajā lasījumā es vienkārši pāris reižu šim un arī nākošajam pantam īsi pievērsīšu jūsu uzmanību, it sevišķi atbildīgās komisijas locekļu uzmanību tiem pantiem, attiecībā uz kuriem mums bija iebildumi.

Tātad par 15.pantu. Lai nerastos pretrunas starp šo un citiem Darba likuma pantiem, kuri nosaka dažādas - tiešas un netiešas - priekšrocības ne tikai attiecībā uz darba ņēmēja vecumu, kā izriet no piedāvātās redakcijas, bet arī attiecībā, piemēram, uz dzimumu, tad būtu jāsvītro, mūsuprāt, vārdi "likumā paredzētā" un jāpapildina šī panta redakcija ar atrunu, kas skanētu aptuveni šādi: "...izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko paredz šis un citi likumi un normatīvie akti". Un es lūgtu atbildīgo komisiju apsvērt šādu iespēju uz trešo lasījumu, un mēs to iesniegsim noteikti rakstiski. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, komisijas vārdā... Nevēlaties ...

L.Kuprijanova. Es gribētu tikai pateikt, ka es lūgtu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, jo viņš pēc būtības neatšķiras no deputāta Druvas varianta. Es paskaidrošu, kādēļ mēs mainījām un pielikām tos vārdiņus "kâ paredzēts likumā". Un arī šobrīd Juridiskā komisija vēl drusciņ grib precizēt, jo šajā pašā likumā ir 180.pants, kas runā par bērnu tiesību aizsargāšanu, ka pieņemt pastāvīgā darbā var bērnus tikai no 15 gadiem, kā var izmantot bērnus, teiksim, līdz 15 gadiem, kādos darbos un tā tālāk. Un, ja mēs ierakstām vienkārši vārdu "vecums", kā piedāvā deputāts Druva, tad mēs varam nonākt pretrunā ar bērnu tiesībām, jo tad iznāk, ka mēs varam praktiski arī zīdaiņus sākt noformēt darbā un izmantot. Tas ir tīri varbūt tāds juridisks moments, tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas variantu otrajā lasījumā, un mēs jau esam saistījušies iepriekš ar Juridisko komisiju, ka trešajā lasījumā mēs vēl precīzāk noteiksim, teiksim, par šo bērnu tiesību aizsardzību, tādēļ es lūgtu nobalsot tomēr tieši komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par deputāta Kārļa Druvas iesniegto 15.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 22. 15.pants ir pieņemts Kārļa Druvas redakcijā.

L.Kuprijanova. Es neviļus maldināju jūs, cienījamie kolēģi, jo mums priekšlikumi nebija ienākuši, bet ir komisijas labojumi dažādos pantos, un tas ir gabaliņā pie dokumenta nr.65. Tie labojumi jums jau bija izsniegti uz pirmo lasījumu, kad mēs jums principā stāstījām, kādi ir labojumi šajā likumprojektā. Un pilnīga taisnība ir priekšsēdētājas kundzei, ka mums vajadzētu nobalsot arī visus šos pantus. Mēs viņus apspriedām jau pirmajā lasījumā, bet formāli mums ir jābalso, un tādēļ...

Tātad tas ir dokuments nr.65 un tas ir 16.pants. Es varu atgādināt būtību. Šis pants izraisīja lielas debates, jo viņš runā par darba līguma termiņu. Un par darba līguma termiņu mums bija noteikts sekojoši, un arī šobrīd ir tā, ka darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku un uz noteiktu laiku, uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Tātad šīs trīs formas paliek, bet, ņemot vērā pēdējos gados veidojušos praksi no darba devēju puses, arī ļoti, teiksim, motivētos arodbiedrību iebildumus un arī dažas jau tiesu prāvas, kas ir rets gadījums darba likumdošanā, bet kas šobrīd ir notikušas tieši sakarā ar šo pantu, komisija pievieno viņam tādu nosacījumu, ka, ja ar to pašu cilvēku darba devējs ir noslēdzis pēc kārtas trešo darba līgumu uz noteiktu laiku, tad šis līgums, ja to pieprasa darbinieks, uzskatāms par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Es gribētu jums paskaidrot ļoti vienkāršu šīs atrunas būtību. Tas nozīmē, ka darba devējs slēdz līgumus uz noteiktu laiku, tad viņš pārtrauc, tad atkal slēdz, un tas būtu normāli, ja tas patiešām būtu kaut kāds vienreizējs darbs vai, teiksim, vienreizējai darba izpildei vajadzīgais laiks, bet šobrīd darba devējs izmanto šo pantu tādēļ, lai atlaišanas gadījumā jeb darba līguma pārtraukšanas gadījumā neizmaksātu sociālās garantijas, neizmaksātu atvaļināšanas pabalstu. Un tādēļ komisija ļoti ilgi debatēja par šo jautājumu un tomēr nolēma, ka mūsu pienākums tomēr būtu aizsargāt šajā gadījumā darba ņēmēju, un, ja uz vienu un to pašu vietu cilvēku trīs reizes pieņem uz noteiktu laiku, tad pēc darba ņēmēja prasības to var kvalificēt kā pieņemšanu uz nenoteiktu laiku, un tad tālāk attiecīgi iestājas visas viņa tiesības. Es jums tik sīki par to pastāstu tāpēc, ka pārējos daudzos pantos te ir tomēr diezgan formāli tehniskas dabas labojumi, turpretī šis pants ir diezgan principiāls. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, cienījamie kolēģi, šis ir otrais un pēdējais priekšlikums, par ko es gribu šodien runāt šā likumprojekta sakarā (lai gan Juridiskajai komisijai, protams, būs arī citi priekšlikumi attiecībā uz nākamo lasījumu). Sakarā ar šo pantu, kolēģi, ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija. Pirmkārt, jau pati ideja par to, ka ar to pašu darba devēju noslēgtais, pēc kārtas trešais, darba līgums uz noteiktu laiku uzskatāms par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, protams, ir diskutējama un nebūt nav viennozīmīga. Līdz šim Darba likumu kodeksā nebija normas, kura līdzinātos piedāvātajai normai. Tomēr, kā mums Juridiskās komisijas sēdē paskaidroja valdības izveidotās darba grupas, kuras strādā pie likumu kodeksa projekta jaunā varianta, vadītāji, saturiski līdzīgu, taču darba ņēmēju intereses vēl vairāk aizsargājošu normu, tas ir, tādu normu, kas paredz nevis trīs pēc kārtas noslēgtus līgumus, bet tikai atkārtotus līgumus (tātad pietiktu ar diviem), Latvijas Republika ir ratificējusi jau 1990.gadā, ratificējot 1978.gada konvenciju nr.151 par darba attiecībām. Un tātad situācija veidojas šāda: kamēr mūsu valsts likumos nav iestrādāta ne šāda, ne līdzīga norma, jebkura persona var griezties tiesā un atsaukties uz ratificētu starptautisku līgumu, kas, kā zināms, prevalē pār nacionālo likumdošanu. Ja turpretī mēs iestrādājam šādu, maigi izsakoties, kompromisa normu, tādu, kura ir kompromiss starp šo ratificēto konvenciju un to normu, kas kodeksā ir pašlaik, tad mēs radām tādu - nezinu pat, kā to formulēt, - tālejošu juridisku nekonsekvenci. Tāpēc Juridiskā komisija lūdz atbildīgo komisiju veltīt īpašu uzmanību šim pantam un arī apsvērt iespēju... Faktiski jau iespējas ir tikai divas - vai nu izsvītrot šo 16.panta otro daļu, kas ir jau akceptēta pirmajā lasījumā, vai arī saskaņot to ar manis minētās konvencijas normu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, lūdzu, paskaidrojiet vēlreiz! Vai jūs noraidāt šo izstrādāto labojumu un iesakāt atstāt pirmā lasījuma variantu, vai jūs piekrītat šobrīd otrajam lasījumam, kādu ir iesniegusi komisija?

K.Lībane. Tā kā Juridiskā komisija nav sagatavojusi rakstiskus priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, tad, apzinoties to, mēs piekrītam otrajā lasījumā saglabāt šo normu, taču lūdzam atbildīgo komisiju apsvērt šīs divas manis minētās iespējas - vai nu izsvītrot šo normu, vai saskaņot to ar manis minētās konvencijas normu.

Sēdes vadītāja. Tas ir attiecībā uz trešo lasījumu.

K.Lībane. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tik tiešām es arī atbalstītu savu kolēģu priekšlikumus saskaņot šo normu ar konvencijas normām, bet es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz vienu citu lietu. Latvija ir starptautiski uzņemta un atzīta daudzās organizācijās, to skaitā arī Starptautiskajā darba organizācijā un Starptautiskajā darba devēju organizācijā. Latvijā eksistē arī Darba devēju konfederācija un formāli pat eksistē three-part sistēma, kuru veido Ministru kabinets, Arodbiedrību padome un Darba devēju konfederācija Bertranda kunga vadībā. Protams, ir ļoti interesanti, ka jautājums, kurš būtiski skar visas trīs puses, three-part sistēmas puses, manuprāt, nav saskaņots ar Darba devēju konfederāciju. Te es atgriežos pie jautājuma, ka civilizētā pasaulē, Eiropā un, es ceru, arī Latvijā, šie jautājumi tiek saskaņoti trīspušu sarunās. Un, protams, trīspušu sarunās vajadzēja parādīties momentam, ka Latvijas norma nedrīkst atšķirties no starptautiskās normas. Tāpēc es arī aicinu, protams, neizmanīt šo formulējumu - trešais darba līgums, bet atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto. Paldies.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs zināt, ka labojumi likumprojektos ir jāiesniedz rakstiski komisijā. Mēs par mutiskiem priekšlikumiem nevaram balsot.

Debates par 16.pantu beidzam.

L.Kuprijanova. Paldies debatētājiem. Es tomēr lūgtu atbalstīt attiecībā uz otro lasījumu komisijas piedāvāto variantu, un, protams, komisija - varbūt pat kopējā sēdē ar Juridisko komisiju - var apspriest šo pantu. Bet, lai nākamajos pantos nerastos, teiksim, dažādi komentāri, es gribētu pateikt tikai vienu - ka, protams, tā ir veca, ļoti veca kodeksa lāpīšana, mēģinot to tomēr kaut kā sakārtot šobrīd, un jau otrajā Saeimas sasaukumā, par nožēlu, ne no Tieslietu ministrijas, ne no valdības puses praktiski nav saņemts jaunais Darba likumu kodekss, kaut gan darba grupas bija veidotas un taisītas. Acīmredzot ir savas problēmas, veidojot šo jauno Darba likumu kodeksu, un tādēļ, lai tomēr to visu kaut kā samērotu ar pašreizējiem apstākļiem un arī citiem jauniem pieņemtiem likumiem, mums ir jālabo vecais. Tādēļ es lūgtu šo argumentu visu laiku ņemt vērā. Tas nav jauns likumprojekts, nav moderns, nav saskaņots, tā teikt, ar visu, kas... varbūt ir jaunie kodeksi pieņemti. Un es vēlreiz lūgtu tomēr atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, un, gatavojot trešo lasījumu, mēs varēsim to visu vēl precizēt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Jo, tā kā deputāts Krisbergs iebilda pret otrajā lasījumā iesniegto panta redakciju, lūdzu balsot par 16.panta... Krisberga kungs, jums ir priekšlikums atstāt pirmā lasījuma redakciju? Tātad lūdzu balsot par deputāta Krisberga priekšlikumu - atstāt 16.pantu pirmā lasījuma... Es atvainojos, vārds Aivaram Endziņam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam! Es atvainojos, Endziņa kungs, es sapratu savu kļūdu, mēs balsojam par tādu 16.panta redakciju, kāda mums ir iesniegta. Paldies.

Tātad deputātus lūdzu balsot par 16.panta jauno redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 20. 16.pants ir pieņemts jaunajā redakcijā.

L.Kuprijanova. Paldies. Nākamie panti. Ļoti daudzi panti, es tos arī mēģināšu jums lasīt attiecīgā kārtībā. Tātad 20.pantā aizstāt vārdus "Ministru padome" attiecīgā locījumā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā rakstveida priekšlikums bija tikai pie viena... un visi, kas tabulā ir... tas viss ir tas pats pirmais lasījums, un šeit jau Lībanes kundze no Juridiskās komisijas teica, ka gan šeit, gan veselā virknē citu pantu ir ļoti daudzas neprecizitātes, pat nepareizs teksts par spēkā esošo likumu ir dots, kā arī no juridiskās tehnikas viedokļa ir vairākas kļūdas, bet ka Juridiskā komisija dos konkrētus priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu. Pašreiz mums ir tikai tāds variants, kāds tas bija pirmajā lasījumā, neviens priekšlikums rakstveidā iesniegts nav, līdz ar to mums pa pantiem nav ko skatīt, mēs varam balsot tikai par šo projektu otrajā lasījumā kā tādu un dot savus priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu, un tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Bet, Endziņa kungs, ir komisijas izdarītie labojumi pirmajā lasījumā, kas mums ir apkopoti trešajā sadaļā... Nu kā tad nav! Paskatieties 28.pantu - tas neatbilst tai pirmā lasījuma sadaļai.

A.Endziņš. Bet tādā gadījumā, es atvainojos, šeit nekur nav uzrādīts... ir viens, un ir otrs... Tas, kas ir ielikts iekšā - 28.pants... ka šeit būtu labojums... nav. 16.pantā, kas ir ar treknāku šriftu dots un par ko mums bija nupat diskusija, un par ko arī Krisberga kungs aizrādīja... tas ir tas pats, kas ir otrajā ailītē, tāds, kāds bija pirmajā lasījumā. Šeit, šajā gadījumā 28.pantā, jā, te ir otrajā daļā neliels, kā saka, grozījums, bet visos citos pamatā tādas lietas nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, Endziņa kungs. Tātad mēs tagad izskatīsim šo nelielo 28.panta grozījumu. Tālākajos pantos šo grozījumu nebūs. Un tad balsosim par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā vārds deputātei Kuprijanovai - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

28.pantā ir papildinājums, ir runa par pagaidu pārcelšanu citā darbā dīkstāves laikā. Esošajā likumā bija teikts, ka dīkstāves laika izmantošanas kārtību nosaka darba koplīgums. Komisija piedāvā šajā tekstā minēt arī iekšējās darba kārtības noteikumus. Tāda ir labojuma būtība.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, Kārtības ruļļa 97. pants nosaka: "Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, referents sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta likumprojekta izskatīšana pa pantiem."

Vārds Aivaram Endziņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Tas pats Kārtības rullis nosaka, ka izskata tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti rakstiski priekšlikumi vai par kuriem tiek izteiktas iebildes. Ja arī šeit tagad 28. pants tiek papildināts ar iekšējās darba kārtības noteikumiem, tad vai nu, teiksim, tagad tīri tehniski otrajā ailītē... tā ir jauna, tā ir pirmā lasījuma redakcija, kāda bija, un tas pats ir arī šeit trešajā ailītē, kur ir teksts, kādu ierosina komisija. Vārds pret vārdu. Tikai tur ir vienkārši pateikts, ka papildināt 28. panta otro daļu pirms vārda "koplīgums" ar vārdiem "iekšējās darba kārtības noteikumi vai". Un tas tālāk parādās tekstā trešajā ailītē. Ja tā nav bijis pirmajā lasījumā, tad tā ir cita lieta, bet pēc šī teksta, kādā veidā tā tabula šeit ir pasniegta... tā ir pirmā lasījuma redakcija, un te nekā jauna nav. Līdz ar to, ja nekādu iebildumu nevienam nav, ja neviens neizsakās, ja arī rakstveidā nav, tad mēs par šo pantu vispār nediskutēsim un par to arī nav jāziņo. Ziņotāji vienkārši informē par to, ka neviena priekšlikuma vairs ne par vienu pantu nav, ka komisija nekādus grozījumus vai labojumus nav izdarījusi. Ja neviens deputāts neiebilst pret kādu konkrētu pantu un neaicina apspriest, tad tā ir cita lieta.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, Kārtības ruļļa 99. panta otrā daļa nosaka: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso", bet pants otrajā lasījumā ir jānosauc, un, ja nav šo... tādā gadījumā, ņemot vērā to, ka tiek strādāts pie Kārtības ruļļa labojumiem, vajag izlabot arī šo pantu, jo šeit ir teikts: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." (Endziņš no zāles kaut ko saka.) Jā, Endziņa kungs, to mēs arī gribam, ka nosauc panta numuru, pasaka, ka priekšlikumu un labojumu nav, un tad skatām tālāk, jo man Kārtības rullis ir jāievēro. Endziņa kungs, ja jūs vēlaties debatēt, lūdzu, no tribīnes.

Vārds Aigaram Jirgenam par Kārtības ruļļa 66. panta otro daļu - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es šajā situācijā pilnībā piekrītu Endziņa kungam, jo tālāk mēs varam paskatīties arī Kārtības ruļļa 100. pantu, kas nosaka, ka otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti. Un tālāk ir 104. panta pirmā daļa, ka pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz nobalsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem. Un nav jābalso vēlreiz par to pašu redakciju, kas pirmajā lasījumā jau ir nobalsota. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Neviens ne par vienu redakciju, kas nav iesniegta, balsot šobrīd nav aicinājis, tāpēc lūdzu komisijas vārdā Ludmilu Kuprijanovu turpināt.

L.Kuprijanova. Es jau mēģināju piedāvāt jums, un mēs nobalsojām par 15. pantu, kas bija iesniegts rakstiski. Tādēļ es tagad lūdzu izskaidrojumu. Vai man skatīt visus pantus otrreiz?

Sēdes vadītāja. Jā, Kuprijanovas kundze! 30. pants - labojumi un iesniegumi nav saņemti, paliek iepriekšējā redakcija. Ja deputātiem nebūs iebildumu, jūs nosauksit nākamo pantu un tā tālāk, tā kā ir noteikts Kārtības rullī, un deputāti tad nebalsos, ja nebūs citu priekšlikumu.

L.Kuprijanova. 33. pants - priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 34.¹ pants - iesniegumu nav.

Sēdes vadītāja. 33. pants bija pirms 34.¹.

L.Kuprijanova. Par 33. es jau paziņoju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. 34.¹ pants - iesniegumu komisijai nav. 35. pants - iesniegumu nav. 37. pants - nav iesniegumu. 38. pants - nav iesniegumu. 40. pants - nav iesniegumu. 48. pants - nav iesniegumu. 49. pants - nav iesniegumu. 62. pants - nav iesniegumu, 66. pants - nav iesniegumu. 85. pants - nav iesniegumu. 92. pants - nav iesniegumu, 101. pants - nav iesniegumu, 102. pants - nav iesniegumu, 103. pants - nav iesniegumu, 135. pants - nav iesniegumu, 176. pants - nav iesniegumu, 208. pants - nav iesniegumu, 216. pants - nav iesniegumu, 241. pants - nav iesniegumu, 246. pants - nav iesniegumu, 254. pants - nav iesniegumu. Vairāk iesniegumu ne par vienu pantu nav, tādēļ es lūgtu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, miniet datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi un papildinājumi!

L.Kuprijanova. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā - līdz 8. februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad 8. februāris. Iebildumu nav?

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"". Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu kā par steidzamu. Uzreiz jau gribu pasacīt, ka es neaicināšu ne savā, ne Ārlietu komisijas vārdā šodien balsot arī par otro lasījumu, tātad attiecīgi būs laiks vairāk nekā nedēļa, lai iesniegtu priekšlikumus, kas ir nepieciešami, un lai izskatītu šo dokumentu otrajā lasījumā. Tā kā Ārlietu komisija ir pieņēmusi nepieciešamību izskatīt šo dokumentu kā steidzamu, tad es lūgtu nobalsot vispirms viņa steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 8. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Tagad pirmais lasījums.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka vispārīgos pašvaldību darbības un pašvaldību finansēšanas principus Eiropas padomes dalībvalstu teritorijā. Latvijas Republikas likumdošana, kas regulē pašvaldību darbības jautājumus, atbilst minētās hartas nosacījumiem. Tādēļ pievienošanās hartai neuzliek Latvijas Republikai papildu pienākumus pieskaņot nacionālo likumdošanu Eiropas padomes dalībvalstīm izvirzītajām prasībām, tā drīzāk demonstrē attīstītas nacionālas pašvaldību sistēmas pastāvēšanu.

Saskaņā ar hartas 12. panta noteikumiem katrai valstij, kas pievienojas hartai, ir jāapņemas uzskatīt par saistošiem visus vai daļu no minētajā pantā uzskaitītajiem hartas pirmās daļas pantiem un punktiem. Un tādēļ jau tagad Ārlietu komisijas vārdā, atbildīgās komisijas vārdā, es ļoti lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju nopietni izskatīt šo jautājumu, jo tas ir ļoti specifisks un saistīts ar pašvaldībām, tāpēc Ārlietu komisija šajā gadījumā nevarētu tikai sausi savu viedokli ņemt vērā. Ļoti rūpīgi vajadzētu izskatīt tos punktus, kuri ir jāiekļauj atbilstoši hartas 12. panta noteikumiem, un tie jāiesniedz Ārlietu komisijai, lai mēs varētu sagatavot nepieciešamos punktus uz otro lasījumu, un šeit tad visi kopā... tad šī harta tiktu skatīta... šis likums tiktu skatīts otrajā lasījumā.

Gatavību pievienoties hartai pirmo reizi izteica jau Latvijas Republikas Augstākā padome, un tas notika 1992. gada 11. martā, taču sakarā ar to, ka hartai pievienoties var tikai Eiropas padomes dalībvalstis, tas kļuva iespējams tikai pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas padomē, tas ir, pagājušajā gadā.

Tāpēc es aicinātu šodien cienījamos deputātus nobalsot par šo te dokumentu, par šo pievienošanos hartai pirmajā lasījumā un attiecīgi tad vienoties par termiņu, kāds ir nepieciešams, lai tiešām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un visi pārējie, kas ir ieinteresēti šā jautājuma izskatīšanā, nopietni iepazītos ar šo problēmu un iesniegtu nepieciešamos priekšlikumus Ārlietu komisijai, kura tad sagatavotu jau otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Es arī atbalstu tikko izteikto priekšlikumu - atzīt par steidzamu un, protams, balsošu, es domāju, kopā ar jums par pievienošanos šai hartai. Tas būs, pirmkārt. Tā ir mūsu pašvaldību varbūt piecu gadu vēlme, lai mēs pievienotos šai hartai un līdz ar to ievērotu šos principus vietējo pašvaldību darbā, kādi ir noteikti šajā svarīgajā aktā vietējām pašpārvaldēm.

Un vēl būs no NATO nākotnes etaps - ļoti svarīgi divi principi, par ko arī cīnās pašvaldības, kas arī ir svarīgi no demokrātijas principu viedokļa, tā ir tāda lieta. 2. pantā ir teikts, ka pašvaldību definējums varētu būt... ka tam jābūt likumdošanā noteiktā aktā, un tur ir arī tāda piezīme, ka tas vēlams arī Konstitūcijā, tātad mūsu valsts Satversmē, ko es arī atbalstu, ka noteikti varētu būt šis princips. Arī Latvijas Pašvaldību savienība vairākus gadus jau to ir lūgusi, lai šis princips tiktu ierakstīts. Tagad nu būs grozījumi vai papildinājumi Satversmē, tad šo paketi arī mēs varētu sagatavot un virzīt uz komisijām un uz Saeimu izskatīšanai.

Arī 4. pants par pašvaldību funkcijām. Tās lūdz, lai iesaka šajā hartā, ka tām jābūt likumdošanā noteiktām, un vēlams arī Konstitūcijā. Tātad šie divi punkti varētu būt mūsu Satversmē, kas radītu stabilu bāzi pašvaldību darbam nākotnē, tāpēc es atbalstu vēlreiz šo steidzamību un, protams, vēlu jums iepazīties sīki ar šo dokumentu un pozitīvi nobalsot pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija atbalsta šo pievienošanos Eiropas vietējo pašvaldību hartai kā Eiropas pamatdokumentam par vietējām pašvaldībām. Tomēr es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam. Proti, sagatavotajā likuma redakcijā 2. pantā, kur ir noteikti konkrētie punkti un daļas, kuriem Latvijas Republika apņemas pievienoties atbilstoši hartas 12. panta noteikumiem, ir izslēgts viens punkts, konkrēti hartas 4.panta 3.punkts. Mūsu frakcija uzskata, ka šis punkts Eiropas vietējo pašvaldību hartā ir ļoti būtisks, jo definē subsidaritātes principu, kas ir arī viens no Kristīgo demokrātu savienības pamatprogrammas galvenajiem aspektiem, un nosaka šādu principu, proti, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Mēs uzskatām, ka, veidojot mūsu pašvaldību struktūru un pašvaldību reformu, ir jāņem vērā šis subsidaritātes princips, bet uz otro lasījumu iesniegsim priekšlikumu pievienoties arī šim attiecīgajam panta punktam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Komisijas vārdā nevēlas vairs runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Otrā lasījuma datumu, lūdzu!

I.Bērziņš. Ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija mūs atbalstītu, tad mēs ierosinātu iesniegt priekšlikumus Ārlietu komisijā līdz 7.februārim - ceturtdienai. Tad ir nedēļa laika, un nākamajā sēdē Pašvaldības komisija varētu tos izskatīt un iesniegt mums. Pēc nedēļas mēs izskatītu vēlreiz. Tātad 7.februāris, ceturtdiena.

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, steidzamiem mēs nosakām otrā lasījuma datumu. Lūdzu, pēc nedēļas ir 8.februāris. Vēl pēc nedēļas - 15., pēc tam - 22.februāris. Citu priekšlikumu nav. Tātad otrais lasījums būs 22. februārī.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos".

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā, es lūdzu komisijas vārdā atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka muitas sakārtošanas jautājums ir viens no tiem jautājumiem, par ko pēdējos piecos gados, varbūt pat ilgāk, Latvijā visvairāk runā. Tas tiešām ir saistīts, pirmkārt, ar mūsu budžetu un tātad ar visu mūsu labklājību.

Nav brīnums, ka mūsu kaimiņvalstis - rietumu kaimiņu valstis - arī ir ieinteresētas mums palīdzēt muitas jautājuma sakārtošanā, jo tāpat kā robežjautājums tas attiecīgi tālāk ir saistīts ar šīm valstīm. Bez tam ir bijuši arī bēdīgi fakti; pieņemsim, ieceļotāji - tas gan nav tieši saistīts ar muitu, bet ar robežām, - tālāk no Latvijas jau ir mēģinājuši doties, piemēram, uz Zviedriju. Tas pats, kā jūs saprotat, var notikt arī ar precēm, nevis tikai ar cilvēkiem. Tāpēc arī Zviedrijas puse ir ieinteresēta mums palīdzēt, un tāpēc ir noslēgts šis līgums starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos. Praktiski līgums zināmā mērā ir līdzīgs citiem tāda veida līgumiem, kas ir noslēgti ar citām valstīm, kuras ir izteikušas gatavību mums palīdzēt šā jautājuma nokārtošanā, tāpēc es komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šo līgumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, tāpat kā iepriekš līdzīgos gadījumos, ja nav iebildumu, es aicinu jūs balsot arī otrajā lasījumā par šo likumprojektu un pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Latvijas Izglītības likums".

Andris Tomašūns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Prezidija kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 57, kurā ir iekļauts likumprojekts par izglītību, pārejas noteikumi, Izglītības un zinātnes ministrijas secinājumi par šo likumprojektu un Ministru kabineta sēdes protokola izraksts nr. 62, kā arī dokuments nr. 268 par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Šobrīd Latvijā darbojas un ir spēkā Izglītības likums, kurš Augstākajā padomē tika pieņemts 1991.gadā 19.jūnijā. Pagājušā gada nogalē tika izdarīti daži labojumi šajā likumā, un šis likums ir šobrīd spēkā. Kāpēc ir vajadzīgs jauns likums? Šajos piecos gados ir notikušas ļoti daudzas izmaiņas, kas ir apsteigušas kādreiz likumā ietvertās normas, attiecības un parādības. Tāpēc varētu izdalīt droši vien veselu virkni dažādu izmaiņu, kas skar gan juridiski, gan ekonomiski, gan sociāli esošo situāciju valstī, kuru šis likums pilnībā vairs neregulē.

Šis likumprojekts, kurš atrodas jūsu priekšā, ir tapis ļoti ilgstošā laikā, faktiski apmēram 2,5 gadus pie tā strādājot gan Saeimas deputātiem, gan Ministru kabineta ierēdņiem, Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot arī plašus sabiedrības slāņus. Vairākas reizes likumprojekts ir bijis publicēts un ir bijusi iespēja tā apspriešanā piedalīties gan skolām, gan arī vecākiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem.

Nesen notikusī valdības maiņa varēja varbūt zināmā mērā ietekmēt šā likumprojekta gaitu, jo to iesniedza iepriekšējā valdība, bet, veicot pārrunas gan ar Ministru prezidentu Šķēles kungu, gan ar jauno Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, tika panākta vienošanās, ka šis likumprojekts tiek akceptēts arī šajā valdībā un ka tā izskatīšana būtu vēlama jau tuvākajā laikā Saeimas komisijās un šajā Saeimas zālē.

Likumprojektu ir atbalstījusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Man būtu priekšlikums šodien balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es esmu mazliet uztraucies, jo es runāšu par ļoti nopietnu lietu šā likuma sakarā - vispār par Saeimas darbu. Ar šo likumprojektu, ja mēs drīkstam viņu tā nosaukt ar jūsu atļauju, es iepazinos jau pagājušajā pavasarī. Un jāsaka, ka mani partijas biedri Ilmāra Lapas personā "izspēlēja" ar mani neglītu joku. Proti, arī viņi izstrādāja mūsu partijā Izglītības likumu, un Ilmārs Lapa, laikam jokus dzīdams, teica: "Tu arī kā jurists apskaties šo likumprojektu", nepateikdams, ka tas nav mūsu partijas likumprojekts. Es aizgāju mājās un tūlīt ķēros pie darba kā kārtīgs bijušais komjaunietis, un mēģināju skatīties, kas tajā likumprojektā ir. Izlasīju vispirms pirmo definīciju - paskaidrojumu par vārdu "izglītība" - un konstatēju, ka izglītība, kura latviešiem ir visiem saprotama un šajā likumprojektā acīmredzot netiek citādākā nozīmē lietota, tiek definēta ar pieciem svešvārdiem. To, godātie kolēģi, paskatieties tajā likumprojektā, kam tas ir uz galda. Es pacietu to, es lasīju tālāk. Es domāju: "Velns parāvis, piedodiet par izteicienu, vai tiešām mūsējie arī ir tik jocīgi, ka raksta tāda veida likumprojektus?" Es izlasīju pacietīgi līdz 3.lappusei un tad, zināt, vilku vienkārši svītru pāri un biju gatavs Ilmāram Lapam teikt, lai mūsējie neraksta, ja neprot uzrakstīt likumprojektu.

Kad es aizgāju uz mūsu biroju, tad man paskaidroja: "Nç, tas ir "Latvijas ceļa" likumprojekts, mēs tikai tev iedevām paskatīties, kā raksta likumprojektus." Šis ir tas likumprojekts nemainītā formā, kādā tas pašlaik atrodas jums uz galda. Ja kādam tas atrodas un ja kāds to ir izlasījis līdz galam, tad es izsaku tam līdzjūtību, kurš ir izlasījis to līdz galam.

Šis likums ir pateicīgs materiāls, lai sāktu šeit, Saeimā, beidzot nopietnu sarunu par darba līmeni un par Saeimas darba metodēm. Piedodiet, ka sākšu ar bērnišķīgām pamatpatiesībām. Saeima ir augstākā valsts varas iestāde - likumdevēja, svešvārdā - institūcija. Pamatdarbs - likumdošana. Tad šim pamatdarbam mums ir jābūt gataviem un jāzina, kas ir likumprojekts. Tas ir normatīvais akts, kas aizliedz dot tiesības, nosaka kārtību, bet tas nav pārstāsts, literārs sacerējums par tēmu, turpretī šis likumprojekts ir sacerējums par tēmu. No normatīvā akta tur vispār nav nekā. Paskatīsimies ar tādu jēgas un formas izpratni uz Izglītības likumu. Likums sākas tātad ar terminu definīciju - terminus definē likumos tikai tad, ja tos lieto citādā nozīmē nekā parasti - vai nu sašaurinātā vai paplašinātā nozīmē. Terminus, kuri ir pilnīgi skaidri, nevajag definēt, un vispār arī ieteikts izteikt likumu tā, lai nevajadzētu atsevišķi definēt terminus, bet tajā tekstā tikai paskaidrot. Šis princips ir pārkāpts.

Izglītība. Es jums tagad nolasīšu to definīciju: "Izglītība - mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (izglītotība - cilvēka garīgā un garīgi fiziskā kvalitāte)". Vai jums tika skaidrs, kas ir izglītība? (Smiekli zālē.)

Pedagogs, izrādās, nav skolotājs, kas māca, bet persona, kura piedalās izglītības programmas īstenošanā, (Zālē smiekli.) tātad nevis māca, bet tikai piedalās mācīšanā. Varbūt tā ir taisnība, ka mēs līdz šim esam, tā teikt, komunistu laikos, tikai piedalījušies - nevis kaut ko nopietni darījuši, bet piedalījušies darbā. Bet to nu nevajadzētu nostiprināt, kolēģi, - nevajadzētu nostiprināt likumā šo bezjēdzību, bet tiešām nostiprināt to, ka cilvēks strādā.

Tad es vienkārši ņemu uz ātru roku piemērus no šī likumprojekta - manā uztverē, sacerējuma par tēmu. Profesionālās izglītības definīcijā teikts: "Tâ rada iespējas personai nodrošināt savu eksistenci un veidot sociālo karjeru mainīga darba tirgus apstākļos." Profesionālā izglītība tāda ir, bet pasakiet, kura izglītība un kura cilvēka darbība nerada to pašu? Kāda jēga definēt, ja tas ir visiem vienādi? Šādu tukšu frāžu pilns ir viss sacerējums no vienas vietas, un praktiski, ja tur gadās kaut kas sakarīgs, tad tas ir brīnums, par ko atliek tikai brīnīties. Tāpēc man gribas saukt te no tribīnes: "Autoru! Cienījamo autoru!" (Smiekli zālē.)

Zināt, gribot negribot man ir vēlēšanās pastāstīt, kā mums bija Jauno autoru apvienībā Rakstnieku savienībā. Tie autori, kuri bija "izkrituši cauri" izdevniecībās, sūtīja savus romānus uz Rakstnieku savienību, un Prozas sekcija fiksi pāradresēja tos mums - Jauno autoru apvienībai. Un tad mēs lasījām daudzus "diždarbus", un tad mums izveidojās tāds formulējums, ka darbs ir tik ģeniāli diletantisks un gluds, ka tam nevar nekur piesieties, tikai literatūras gan tur nav. Un es gribu par šo likumprojektu teikt to pašu. Tas ir tik gluds, ka tur nevar piesieties nekur. Redz, man jāpiesienas sīkumiem, bet likumprojekta gan tur nav. (Smiekli zālē.)

Gludajā tekstā valda zinātniski birokrātiskais žargons, kurš ļoti, ļoti var ietekmēt tos nabaga skolotājus, kas vispār izlasīs cauri šo likumu, sabojājot viņa normālo latviešu valodu. Tur ir, es te piesaukšu, gluži kā anekdotē - spuldzi vairs nesauc par spuldzi, bet par gaismas ķermeni, skolnieku vairs nesauc par skolnieku, bet par izglītojamo, (Smiekli zālē.) kas rada, starp citu, arī pārpratumus tekstā. Mācīšanu vairs nesauc par mācīšanu, bet programmas īstenošanu. (Smiekli zālē.) Nozari sauc par apakšsistēmu. (Smiekli zālē.) Es varētu jūs te smīdināt un stāstīt jums minūtes desmit tikai par šo tēmu vien. Vēl tikai vienu tādu elegantāku skaidrojumu jeb, modernā latviešu valodā sakot, "definīciju interpretāciju", nevis skaidrojumu. (Smiekli zālē.) Citēju, un tas ir tā: "Izglītības pārvaldes iestāde - valsts vai pašvaldību iestāde, kas īsteno izglītības pārvaldes funkcijas". Vārdu sakot, lambaks ir lambaks, kas īsteno lambaka funkcijas. Starp citu, zināt, šo, lai nedefinētu vienu vārdu ar to pašu vārdu, man iemācīja 3.klasē vienkārši normāls skolotājs. Ja šis autors nav beidzis pat 3.klasi vai arī ir nenormālā skolā gājis, tad mums ir jāuzmanās no šādiem autoriem, kas taisa visas mūsu skolu programmas vai augstākā valsts likumdevēja pārstāvību. Iedomājiet, šis cilvēks pārstāv augstāko varu mūsu izglītības jautājumos! Vai tā nav traģēdija, kungi? Un tāpēc es jums gribu sacīt: gandrīz vai pietiktu, bet, lai jūs nedomātu, ka es ņemu tikai definīcijas, bet ka pārējā tekstā ir ļoti gudras lietas, es nolasīšu, teiksim, uz labu laimi, 16.pantu: "Izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmu." Stop! Tātad apgūstot nevis programmā paredzēto vielu, bet pašu programmu jeb plānus. Paskatos definīcijā: "Izglītības programma - [...] dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās izglītības programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus..." un tā tālāk. Tad izrādās, ka dokumentu apgūšana ir izglītības... tātad izglītība tomēr apgūstama, iemācoties dokumentus. Jā!

Labi, ņemsim kādu tālāku pantu, lai jūs mani neturētu aizdomās par kaut kādu nepareizu atlasi. 68.pants: "Pedagogu vispārīgie pienākumi". Seko uzskaitījums bez jēgas, pēc krieviskā principa "povsedņevno učiķ i tak daļeje". Un es tagad citēju: "Îstenot... atbildēt par sava darba rezultātiem... pilnveidot... ievērot spēkā esošos tiesību aktus..." Bet pasakiet, kuram cilvēkam tad tas nav jādara, (Smiekli zālē.) ievērot, piemēram, tiesību aktus vai uzlabot darba rezultātus? Bezjēdzīga, pilnīgi nevajadzīga, piedodiet, muldēšana!

Bet pietiek, lasiet paši to likumu, ja kāds grib uzjautrināties. Baidos gan, ka jūs apmēram 90% neesat to likumu ne kārtīgi apskatījuši, ne līdz galam izlasījuši, jo tur vajag sevišķu pacietību, kāda piemīt malēniešiem kā man.

Un uzskatu, ka te jau jārunā par garīgo spīdzināšanu - dot cilvēkiem kaut ko tādu lasīt. Tikai vēl viens jautājums: kāpēc Juridiskais birojs, es uzsveru - Saeimas Juridiskais birojs, kur strādā labi juristi un kurš ir pietiekoši kupls, kāpēc viņš šādu "sacerējumu par tēmu" palaida kā likumprojektu līdz Prezidijam? (Starpsauciens: "Jâmaina Kārtības rullis.") Vai viņiem ir kaut kāda atbildības sajūta? Un, ja nav, tad biedri, nelaimes biedri, mums ir steidzīgi jāmaina Kārtības rullis, lai šīs bezjēdzības nenonāktu tik tālu. Un galu galā Juridiskais birojs ļoti lepni ievēro visus rekvizītus. Ja tur nav kaut kas, kā vajag, ja nosaukuma nav, kā vajag, tad met atpakaļ vai novirza jokodamies kaut kur, kur nevajadzētu novirzīt. Ļoti labi! Vajag prasīt kārtību!

Bet kāda ir likuma struktūra? Un vai tur vispār ir likums? Tas absolūti neatbilst. Mēs formāli kaut ko prasām. Būtība neatbilst. Vai tā ir jokošanās? Es domāju, steidzīgi ir jāmaina Kārtības rullis. Tāpēc es saku, ka šī saruna, šis likumprojekts bija lielisks, labs materiāls nopietnas sarunas sākšanai, lai līdzīgas bezjēdzības neatkārtotos. Es jums gribu teikt tā: šis likums nav vienīgais! Un es negribu tā autoru tik stipri sist tāpēc, ka tādu autoru ir diezgan daudz. Juridiskajā komisijā mēs strādājām vaiga sviedros, un mani kolēģi no dažādām partijām Juridiskajā komisijā varēs apgalvot, ka līdzīgas absurdas lietas... Un pirmā lieta, ko man Kaksīša kungs lūdza Juridiskajā komisijā sagatavot, bija zema līmeņa juriskonsulta darbs, kas bija radies Tieslietu ministrijas juristu neizdarības dēļ. Un tas nonāca arī pie mums. Es tā arī formulēju: paldies, ka jūs iedevāt man juriskonsulta darbu zemā līmenī! Kāpēc tādas lietas notiek? Es domāju par šīm metodēm, kas ļauj nonākt tādiem bezjēdzīgiem tekstiem šeit, tāpēc tās vajadzētu radikāli pārkārtot. Un jums, kuri grib turpināt šo bezjēdzīgo, bezatbildīgo darbu, tiem, kuri grib turpināt, es varu teikt tā: "Lûdziet Dievu, lai tautas kustība "Latvijai" nākošajā sasaukumā netiek ievēlēta pietiekošā skaitā, jo mēs šīs nekārtības patiešām novērsīsim, un šeit sēdēs tikai tādi cilvēki, kas nopietni gribēs strādāt darbu un..."

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs! Es ļoti atvainojos, jūs esat savu laika limitu iztērējis. Tikai, lūdzu, pasakiet, kāds ir jūsu priekšlikums. Kāds ir priekšlikums par pirmo lasījumu.

J.Mauliņš. Mans priekšlikums ir tāds, ka tas ir jānodod arhīvā pie savdabīgām parādībām, kaut kur varbūt tā autora personīgajā arhīvā.

Sēdes vadītāja. Paldies. To gan Kārtības rullis neparedz, un mēs balsot par nodošanu arhīvā nevaram. Saeimas Prezidijs gribētu noņemt pret Juridisko biroju izvirzītās pretenzijas, jo par likuma projektu atbild iesniedzējs. Šinī gadījumā - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Krisberga kungs, vai jūs minūti izmantosit? Paldies. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Pirms reģistrācijas es nosaukšu debatēs pieteikušos. Tātad nākamais ir Valdis Krisbergs, tad deputāts Bartaševičs, Anatolijs Gorbunovs, Anta Rugāte, Aida Prēdele, Antons Seiksts. Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie deputāti! Pārtraukums vēl nav paziņots. Lūdzu, uzklausiet reģistrācijas rezultātus, lai jums pašiem pēc tam nerastos pārpratumi sakarā ar atrašanos vai neatrašanos zālē.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Ilmārs Bišers, Oļegs Deņisovs, Oļģerts Dunkers, Aivars Endziņš, Māris Gailis, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Pēteris Tabūns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas, turpināsim darbu! Nākamajam debatēs vārds Valdim Krisbergam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi, it sevišķi tie, kuri ir atgriezušies no pusdienām! Man šodien, atklāti sakot, ir sarežģīta situācija: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet man, kā deputātam un arī kā Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas pārstāvim, ir vēlēšanās aicināt deputātus Kārtības ruļļa attiecīgā panta noteiktajā kārtībā atdot atpakaļ šo likumprojektu. Jautājums - kāpēc ir šāda duālistiska noskaņa? Mūsu kolēģi no frakcijas "Latvijai" ar lielu emociju pacēlumu parādīja šā likumprojekta smieklīgo pusi. Jā, tik tiešām, - šodien šādu likumu lasīt ir vienkārši smieklīgi! Es paanlizēšu to no tīri pragmatiskās puses, kā konstruktīvs opozicionārs.

Ļoti būtisks moments ir tas, ka pašreiz mainās budžeta noteikumi, mainās pašvaldību teritoriāli administratīvie noteikumi, priekšā stāv lielas reformas, tāpēc dažreiz varētu domas mainīties pat dažu stundu laikā, it sevišķi pēc Ministru kabineta vakardienas sēdes. Tik tiešām ir jūtams, ka šis likumprojekts ir rakstīts gadiem ilgi, šodiena šajā likumprojektā nemaz nav parādījusies. Paanalizēsim dažus momentus - ļoti būtiskus!

Latvijai intelekts ir viens no momentiem, kas palīdzēs izdzīvot konkurences cīņā ar citām pasaules valstīm. Intelekta pamats ir augstākā izglītība. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijā attīstās arī privātizglītība, un tas attiecas arī uz augstāko izglītību. Jau šodien ir radīta pelnoša institūcija pie Izglītības ministrijas vai pie kādas citas ministrijas, īsti skaidrs tas nav; - SIA, kas nodarbojas ar augstskolu akreditāciju un licencēšanu. Pie kam katrs priekšmets tiek licencēts un akreditēts un par to arī pieprasa naudu. Cik es zinu, ne latu un ne divus latus, bet līdz 500 latiem par katru priekšmetu. Kolosāls pelnīšanas veids. Šajā likumā nekas nav pateikts par izglītības licencēšanas mehānismu. Tā kā briest pašvaldību reforma, nav zināms, kas notiks ar rajonu posmu. Un ir iestrādāta norma par sešu klašu obligāto skolu, kas ir katrā pašvaldībā. Un tālāk? Absolūti nekas nav skaidrs arī daudzos citos jautājumos, un var rasties jautājums, kāpēc manis vadītā komisija tomēr nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kompleksi laikam sāka veidoties... arī ar nākamo komisijas sēdi... Es saprotu, ka kādam cilvēkam varbūt ļoti nav paveicies un viņam pat ir niknums pret visiem fotogrāfiem tāpēc, ka tā bilde viņam lāgā nav iznākusi pašam. Bet, ja likums par izglītību... tikai koleģiālu apsvērumu dēļ komisija nolēma, ka var to, tā teikt, laist cauri pirmajā lasījumā, jo ir doma, ka absolūti visos likuma pantos būs jāiestrādā jaunas normas, ka "jumta likums" ir ļoti vajadzīgs. Un mūsu tauta to gaida tiešām gadiem ilgi. Likums par vietvārdiem. Pirmo reizi komisija noraida; tad, kad kolēģis nāk gandrīz vai lūgdamies, ka nu vajadzētu komisijai pārskatīt savu lēmumu, sāpīgu sirdi, ar milzīgu lapu skaitu iesniegto priekšlikumu, tomēr ļauj šo likumprojektu skatīt pirmajā lasījumā, un tomēr vadzis neiztur. Likums par zinātni tiek atdots atpakaļ. Man ir jautājums (tieši tāds pats, kā maniem kolēģiem no kustības "Latvijai"): kad beidzot mēs sāksim strādāt kvalitatīvi? Un ne jau varbūt uz visiem tas ir attiecināms, bet uz tiem, kuri negrib kvalitatīvi strādāt. Varbūt arī tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā radās jautājums, vai, tā teikt, izlaist pirmajā lasījumā šo likumprojektu cauri, jo nevar taču galu galā savu kolēģu vietā veikt darbu, kas ir jāizdara viņiem pašiem. Protams, par to ir atbildīgs arī komisijas priekšsēdētājs, un tāpēc es arī lūdzu savus kolēģus komisiju priekšsēdētājus un savus kolēģus komisiju locekļus pieiet atbildīgāk likumu sastādīšanas darbam. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iepriekšējos gados bija sacepti pajēli likumi, tas pats Antikorupcijas likums, vēl dažus citus varētu nosaukt, bet tas ir jau anekdotiski, ja trīs likumprojekti, no vienas komisijas nākot, principā neiztur nekādu kritiku. Tāpēc, kā Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas pārstāvis, es lūdzu atdot atpakaļ šo likumprojektu jaunai izstrādei un noraidīt to pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Bartaševičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Savu uzstāšanos sākšu ar diviem citātiem. Pirmais ir no apspriežamā likumprojekta: izglītības ieguve Latvijas Republikā ir valsts valodā; citās valodās izglītību var iegūt līdztekus valsts valodai nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādēs (7.pants).

Valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādes atbilstoši izstrādātai valsts programmai līdz 2005.gadam tiek pārveidotas par skolām ar valsts mācību valodu (pārejas noteikumu 5.pants).

Otrais citāts ir no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas: šajā konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

Kā var nodrošināt tiesības un brīvības - neatkarīgi no valodas, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti - ar tādu Izglītības likumu, kurš paredz valsts un pašvaldības finansēšanas pārtraukšanu izglītībai ne-valsts valodā valstī, kurā puse iedzīvotāju pārstāv nacionālās minoritātes? Starp citu, tas fakts, ka skolas ar ne-valsts valodu būs vienkārši pamestas no valsts un pašvaldības puses finansējuma jomā, ir ļoti dziļi noslēpts neskaidrās likuma normās un formulējumos. Bet fakts pats par sevi no tā nemainās. Es te nejauši atcerējos Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pēc deviņām dienām mēs atzīmēsim gadadienu kopš konvencijas svinīgās parakstīšanas Strasbūrā. Nesen es kopā ar citiem deputātiem uzdevu tieslietu ministram un ārlietu ministram jautājumu - kad ir plānots ratificēt konvenciju? Savā atbildē cienījamais Birkava kungs minēja, ka tiek apzinātas pretrunas starp Latvijas likumdošanu un minēto konvenciju un ka līdz šā gada 31.janvārim ir jāsniedz pārskati par pirmajiem 12 pantiem, konvencijas pantiem. Šodien ir 1.februāris. Atļaušos pajautāt likumprojekta atbalstītājiem: ar ko tad Saeima nodarbosies - ar likuma saskaņošanu ar konvenciju vai ar nesaskaņotību pavairošanu? Vēl vairāk. Eksistē daudz konkrētākas normas, kas aizsargā nacionālo minoritāšu tiesības uz savas dzimtās valodas lietošanu un izglītības iegūšanu tajā. Es šeit domāju Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Birkava kungs ir parakstījis drusciņ vēlāk, proti, 1995.gada 11.maijā. Attiecībā uz šo konvenciju Birkava kungs, kā ir redzams no viņa atbildēm, pārāk neuztraucas, jo, lūk, to ir ratificējušas tikai četras Eiropas padomes dalībvalstis. Bet vai tad mēs Izglītības likumu pieņemam tikai uz pāris gadiem? Jo pēc konvencijas ratifikācijas un stāšanās spēkā būs jāmaina likuma koncepcija. Konvencijā ir teikts (citēšu): valstu izglītības sistēmu ietvaros puses apņemas, ja nepieciešams, nodrošināt savu iespēju robežās tām personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību minoritātes valodā vai saņemt instrukcijas šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.

Ar to aicinu Saeimu nedarīt lieku darbu un pārtaisīt likumu atbilstoši minēto konvenciju normām, un konceptuāli neatbalstīt piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu pievienoties izteiktajai domai, ka pozitīvi ir tas, ka mēs esam Saeimā sākuši apspriest Latvijas Izglītības likuma projektu. Protams, runājot par autoriem, te būtu dažādas iebildes, un mēs redzam gan iesniedzēju parakstus, gan arī Ministru kabineta izteikto viedokli, bet es, lai raksturotu šo likumprojektu, tomēr sākšu ar pozitīvo un to formulēšu tā: tas ir mēģinājums sakārtot izglītības sistēmu kaut kādā noteiktā kārtībā. Tas, protams, ir mēģinājums izveidot pamatlikumu, un ir sākts, kā jau tas ir pamatlikumos, ar dažādu lietoto terminu skaidrojumiem. Protams, te sākas arī lielās diskusijas - ne tikai par atsevišķām valodas lietām, bet par pašu būtību. Bet es gribētu īsi atzīmēt tās parādības šajā likumprojektā, kuras būtu nopietni jālabo.

Pirmais iebildums ir tas, ka likumprojektā nav pietiekami akcentēts izglītības mērķis Latvijā. Bet, ja nav pietiekami akcentēts izglītības mērķis, tad faktiski nav noteikta vai nav raksturota ar šo likumu izglītības politika Latvijā. Protams, katrs no mums varētu tīri subjektīvi šos mērķus noteikt un definēt; es domāju, ka būtu jāietver lielāks personības attīstības aspekts virzībā uz demokrātiskas sabiedrības veidošanu. Man liekas, ka novārtā ir palikuši tādi nozīmīgi izglītības mērķu aspekti kā aktīvas, līdzatbildīgas personības veidošana, ar to es saprotu gan tiesības, gan pienākumus brīvā un demokrātiskā sabiedrībā. Un tālāk no tā paša izriet, ka ne mazāk nozīmīgi ir arī izglītības sistēmas mērķsaturā iekļaut tieši pašu skolēnu un studentu lomu zināšanu iegūšanā, darba metožu apgūšanā un tā tālāk.

Otrkārt, nav konsekventi realizēts līdzsvars starp vispārīgām nostādnēm un sīki izstrādātām instrukcijām, un ir jāpiekrīt deputātam kolēģim Mauliņam attiecībā uz viņa teikto; protams, vismaz es to gribētu teikt nedaudz citādākā veidā. Piemēram, likumā tiešām tik sīki nebūtu jāapraksta skolēnu un studentu pienākumi, tajos ietverot lietas, kas pašas par sevi ir saprotamas un ir iekļautas mācību iestāžu nolikumos, satversmēs, iekšējās kārtības noteikumos. Šajā sakarā var citēt to, ko jau teicu. Vai arī, piemēram, pienākums mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Tas, liekas, likumā nav jāraksta. Ir arī citas nekonsekvences, kuras, manuprāt, izriet no tā, ka nav formulēti izglītības mērķi. Pedagogos, studentos un augstskolu pasniedzējos, man liekas, ir jau nostabilizējusies pārliecība, kas balstās uz Eiropas valstu izglītības attīstības procesos iegūto pieredzi, ka pats skolēns, pats students ir atbildīgs par savu izglītību, ka pedagogu uzdevums ir palīdzēt skolēnam un studentam izglītoties, nevis mūžīgi būt par izglītojamo. Diemžēl šis termins "izglītojamais", kas ir lietots šajā likumprojektā, jau pēc šā vārda satura savā ziņā raksturo pasīvo partneri izglītības procesā. Vēl es atzīmētu, ka likumprojekta 37.pantā ir ielikts skolas modelis, kam nav pietiekama seguma, lai tas tiktu ieviests ar 1998.gadu, kā rakstīts pārejas noteikumos. Šodien nav nedz programmas, nedz grāmatu, nedz atbilstoši sagatavotu skolotāju šai pārejai. Tāpēc, ja mēs šo likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā, es lūgtu un ierosinātu, lai izglītības ministrs sniedz īsu paskaidrojumu, kā šī pāreja plānota, it sevišķi par to, kā tā tiks nodrošināta ar programmām, ar grāmatām, ar skolotāju pārkvalificēšanos un tā tālāk.

Varbūt varētu turpināt vēl šo analīzi, bet es domāju, ka galvenais tomēr ir jautājums - ko tālāk mums darīt? Esmu sagatavojis (protams, man ir palīdzējuši sagatavoties) un iesniegšu otrajam lasījumam labojumus četrdesmit pantos. Kā saprotat, tas ir uz robežas, ja tik daudz pantu ir jālabo. Un šīs pārdomas manī arī izsauca šī situācija. Bet man izraisa pārdomas arī otra situācija. Mums ir Mežu likums, mums ir Būvniecības likums, mums ir Ostu likums un tā tālāk, tikai ar Izglītības likumu mēs nekādā veidā netiekam galā. Tiekoties ar skolu valžu darbiniekiem (lielākā daļa tur bija to priekšsēži), es viņiem jautāju: nu ko tad darīt? Ko man, kā deputātam, darīt tālāk ar šo likumu? Jo es iesaistījos tā apspriešanā, un man ir jābūt savam viedoklim. Un tad viņi teica tā: "Jûs vēl trešo reizi publicēsiet kādu projektu? Un vēlreiz nodosiet apspriešanā un vēlreiz apspriešanā, un atdosiet atpakaļ, kad būsiet nonākuši pie ceturtā projekta?" Bet kāpēc viņi tā pamato to lietu? Tāpēc, ka acīmredzot tās reformas, kuras ir vajadzīgas skolai, un tās koncepcijas, kuras ir vajadzīgas skolai un sevišķi tiem, kuri gatavo skolotājus, un visai skolu sistēmai... es šeit domāju - izglītības sistēmai... viņiem šī koncepcija un pamatlikums ir vajadzīgs. Un skolu valžu priekšsēži, kuri piedalījās tajā tikšanās reizē Pedagoģiskajā fakultātē Latvijas Universitātē, ieteica personīgi man - jo toreiz es nerunāju neviena cita vārdā un arī šodien runāju tikai savā vārdā, - ka būtu tomēr jāpieņem šis likumprojekts pirmajā lasījumā, jo divreiz tagad... tagad, kad pēdējo reizi to publicēja un informēja skolu sabiedrību, skolu sabiedrība nav to noraidījusi ar kaut kādu mehānismu palīdzību, jo nav jau mums tāda mehānisma, kas var visus skolotājus aptaujāt vai kā citādi... Viņi lūdza pieņemt to pirmajā lasījumā, lai pēc tam var iesniegt labojumus, un mūsu Kārtības rullis atļauj konceptuāli mainīt pantus un pašu likumprojektu, lai šī lieta virzās uz priekšu un lai skolas un izglītība saņem šo koncepciju - kaut vai arī tādā veidā, kādā mēs to varam izveidot.

Mani personīgi ļoti pārsteidza kolēģa Mauliņa paštaisnums. Es no šīs tribīnes vienkārši nebiju dzirdējis tik lielu paštaisnumu, ka par citu cilvēku darbu nu... Es saprotu, cik dažādi raksturi ir cilvēkiem, bet tas, ka tik ļoti var smieties, - tas man likās ļoti paštaisni, par daudz paštaisni.

Es pilnīgi piekristu Mauliņa kunga viedoklim, ja viņš divus piemērus, pašus efektīgākos, parādītu un tad teiktu: kolēģi, atliksim šo likumprojektu uz trim nedēļām, un es iesniegšu savu alternatīvo projektu! Un tad mums būtu pilnīga skaidrība, ka mūsu kolēģim, kurš, izrādās, jau pusotru gadu ir pazīstams ar šo likumprojektu, - ka viņam ir šis alternatīvais likumprojekts un ka mēs varam šo alternatīvo likumprojektu pēc trijām nedēļām izskatīt. Ja šā alternatīvā likumprojekta nav, tad es personīgi balsošu par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un iesniegšu tos četrdesmit labojumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamo Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Tas ir ļoti labi, ka mums beidzot ir iespēja runāt par ļoti konkrētu izglītības koncepcijas dokumentu. Tas varbūt ir vislabākais, kas mums šobrīd ir Izglītības likuma jautājuma apspriešanas sakarā, tādēļ ka noteikts dokuments noteiktā savas gatavības pakāpē, ar noteiktu saturu, ļauj mums iespējami dziļāk izprast un iedziļināties šīs problēmas izklāstā, kā to piedāvā tomēr profesionāļi, jo, kā jūs atceraties, šā likumprojekta anotācijā ir teikts, ka to iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Tādēļ es arī ne visai gribētu pievienoties Mauliņa kunga asajai nostājai pret tā autoriem, taču prasības pret autoriem mums laikam gan ir jāizvirza, un tad varbūt arī parādīsies, lūk, tās trūkstošās iestrādes, kuras būtu īsti vietā šā likumprojekta papildināšanā un sagatavošanā otrajam lasījumam.

Es šobrīd, kolēģi, vairāk jūsu priekšā esmu kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, un mans uzdevums ir parādīt un pat pierādīt to trūkstošo daļu, kurai ir jābūt likumā, un šī daļa ir tā daļa, kas attiecas uz kultūrizglītību. Kultūrpolitikas pamatnostādnes ir Saeimas apstiprināts sabiedrības un valsts kopīgs kultūrizpratnes nolīgums, kas nosaka galvenos principus, mērķus un uzdevumus nacionālās kultūras programmu un kultūras likumu projektu paketes izstrādei, kā arī valsts kultūrpolitikas īstenošanai. Šis ir 5. Saeimā pieņemtais dokuments, kas ir absolūti saistošs arī Izglītības likumam kā "jumta likumam" ðai nozarei, taču diemžēl šajā likumā mēs neatrodam nedz terminu nodaļā terminu "kultūrizglītība", nedz arī izklāstu atbilstošajās citās likuma sadaļās. Un, ņemot vērā to, ka šī ir tātad neapzināta tēma un mums nebija iespējas iepazīties ar šo tēmu likuma ietvaros, es gribētu, kolēģi, jums atgādināt pamatojumu, kādēļ mums tas ir vajadzīgs. Norādot šīs kultūrnostādnes, protams, kultūrizglītība šeit ir formulēta kā profesionālās izglītības joma, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot profesionālus māksliniekus un kultūrnozaru speciālistus, pedagogus, kritiķus un pētniekus. Šeit ir šis maģiskais kultūrizglītības struktūras trīsstūris, kura apakšējā daļā jeb pamatnē atrodas šobrīd apmēram 126 bērnu mūzikas un mākslas skolas, vidējā posmā - 17 mākslas, mūzikas vidusskolas un koledžas, un visbeidzot - trīs augstākās mācību iestādes.

Šis ir pilnīgi nopietni apdomājams jautājums un arī diskutējams jautājums: kādēļ likumprojektā šī sadaļa nav iekļauta? Taču to var atrisināt arī ceļā uz otro lasījumu, tas nav tāds, jāsaka, pilnīgi neizbēgams fakts un nelabojama kļūda.

Vēl ir jautājums, kas saistās ar tiem priekšlikumiem, kas ir no kultūrizglītības darbiniekiem un no Kultūras ministrijas Skolu centra, - tiem kolēģiem, kuri jau ir sagatavojuši priekšlikumus iestrādei šajā likumprojektā ļoti daudzos pantos un kuri uzskata arīdzan, ka ir jāpastiprina un ir jāapliecina izglītības... kultūrizglītības saturs arī vispārizglītojošās skolās, jo arī tas šeit neparādās tādā formā, kādā mēs to gribētu redzēt, - proti, lai izglītības saturs Izglītības likumā būtu viena no Izglītības likuma sastāvdaļām pēc būtības. Nevis paļauties uz kādiem citiem šim likumam vairāk vai mazāk pakļautiem vai kā citādi piesaistītiem dokumentiem, kuri tiks veidoti pēc tam, pēc likuma pieņemšanas. Tad tiem ir vai nu jābūt klāt pievienotiem, vai tiem ir jābūt ar saviem nosacījumiem, iekļautiem likuma pantos.

Kas attiecas uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kura ir otrā komisija, kas Saeimā izskatījusi šo likumprojektu un to pēc būtības, konceptuāli, atbalstījusi pirmajam lasījumam Saeimas sēdē, arī šī motivācija patiesi ir tāda, kurai, kā to jau minēja komisijas priekšsēdētājs Krisberga kungs, pamatā bija samērā koleģiālas attiecības, kuru dēļ mēs vēlējāmies patiešām palīdzēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iespējami ātrāk ievirzīt šo likumprojektu praktiskā darbībā, lai tas ātrāk veidotos no šā brīža gatavības dokumenta par tādu dokumentu, kādu mēs vēlētos turpmāko gadu gaitā uzskatīt par Latvijas izglītības pamatlikumu.

Un tādēļ varbūt es neatkārtošos arīdzan tajās pamatnostādnēs, par kurām runāja Krisberga kungs attiecībā uz pašvaldību līmeni, uz rajonu līmeni, šā brīža diskusiju par tā lietderību, par tā turpmāko statusu, par tā funkcijām, taču likumprojektā nenoliedzami ir iestrādāta diezgan skaidra un ļoti liela atbildības daļa pagastiem un arīdzan rajoniem attiecībā uz izglītības nodrošinājumu valstī. Ja šie jautājumi, kas saistās ar teritoriālo reformu un administratīvo tiesību reformu, netiks saskaņoti ar tik nozīmīgu lietu kā izglītības nodrošinājumu valstī, var gadīties, ka pat tad, ja mēs pieņemtu labu un izsvērtu Izglītības likumu, mēs tomēr diemžēl nonāksim praktiskās izglītības neiespējamībā, tādēļ ka tas saistās ar finansiālo nodrošinājumu, un diemžēl arī šajā ziņā vēl nav izdiskutēts līdz galam jautājums, kam tad īsti valstī ir jāfinansē izglītība - vai tie ir valsts un pašvaldību un papildus juridisko un fizisko personu līdzekļi, vai tās ir tikai pašvaldības, kuras noteiktā līmenī, līdz noteiktam klašu līmenim... vai arī kādas citas papildizglītības iestādes to finansē pašas, un kā tas tādā gadījumā ietekmēs visu kultūrpolitiku valstī un kultūrpolitikas pamatnostādnes, kuras mēs esam pieņēmuši ar pilnu atbildību, apzinoties nepieciešamību valstī veidot izglītotu tautu.

Tādēļ, ja ir jārunā par priekšlikumiem, ko tad šobrīd pirmajā lasījumā darīt ar likumprojektu - vai to noraidīt un atdot atpakaļ komisijai -, es gribētu vēlreiz atsaukt tātad šo vienu no saviem pamatojumiem, ka šo likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija. Tātad komisijai, pēc procedūras, ir pilnīgi iespējams - kompensējot trūkstošos jautājumus, kas nav iestrādāti, un arī pārveidojot likumprojektu strukturālā ziņā, - ir iespējams iesniegt, bez īpaša konflikta, alternatīvu likumprojektu, taču tam tad ir vajadzīgs kāds laiks, un ar šādu lēmumu es esmu jūsu priekšā, esmu nākusi, lai paustu Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas viedokli. Taču, būdama Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, es esmu, protams, atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tādā veidā to iesakot virzīt arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tā, kā to lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā ka šis jautājums ir kolēģiem izlemšanai. Es zinu, ka es personīgi balsošu par šā likumprojekta turpmāko virzību, vēl aizvien paļaujoties uz koleģiālu iespēju sadarbībai ar komisiju, iestrādājot tās trūkstošās daļas, kuru nepieciešamību mēs šo gadu laikā patiesi vairāk vai mazāk esam taču apzinājušies. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS,KDS un LDP frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Arī es, tāpat kā mana kolēģe Rugātes kundze, runāšu mūsu frakcijas - LZS, KDS un LDP frakcijas - vārdā. Kā jau Rugātes kundze to sacīja, mūsu frakcija ir nolēmusi šo likumprojektu neatbalstīt un lūgt to nosūtīt atpakaļ komisijai pārstrādāšanai, šādu lēmumu galvenokārt pamatojot ar to, ka mūs absolūti neapmierina šā likumprojekta 10.pants, kura nosaukums ir "Izglītība un reliģija". Es domāju, ka nevienam nav nekāds pārsteigums, kāpēc mūsu frakciju īpaši interesē šis jautājums, kas šeit ir formulēts kā "Izglītība un reliģija", bet kuru es formulētu kā "izglītība un kristīgā mācība" vai "ticības mācība". Tas ir svarīgi ne tikai mūsu frakcijai vien; cik es zinu, arī "Tçvzemei un Brīvībai" ir savas partijas līmenī pieņēmusi attiecīgu lēmumu par kristīgās izglītības sniegšanu. Tāpēc es gribu aicināt jūs visus šajā brīdī padomāt par to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristieši un mēs, Latvija, neesam ne islamiska, ne jūdaistiska valsts, bet stāvam vienā rindā ar visām pārējām Ziemeļeiropas kristīgajām valstīm.

Tas, cik svarīgi ir jauniešiem, bērniem sniegt kristīgo izglītību, - tas vairs no šīs tribīnes, manuprāt, nav jāpierāda. Es gribu runāt par to, ka šī mācība - lai kā mēs to nosauktu - par kristīgās ticības mācību vai kristīgās ētikas mācību, nav svarīgs nosaukums, svarīgs ir šīs mācības saturs un būtība, -šī mācība ir jāmāca līdztekus un blakus citiem priekšmetiem obligāti. Tāpat kā mēs bērniem obligāti mācām rēķināt, mācām ģeogrāfiju, mācām attīstīt viņu prātu un mācām arī attīstīt viņu fizisko ķermeni, tāpat ir obligāti jāmāca visiem bērniem un jauniešiem viņu garīgā attīstība, jāaudzina viņu dvēseles dzīve, un uzskatīt, ka tas ir kaut kas otršķirīgs un nenozīmīgs, šobrīd ir liela vieglprātība. Jo, ja jūs kaut mazliet zināt, kas notiek skolās, tad jūs būsit arī pamanījuši to, ka mūsu bērni intelektuālā ziņā jau šobrīd tiek tā mācīti, ka daudzās disciplīnās viņi nekur neatpaliek no Eiropas līmeņa, bet diemžēl tieši varmācība, savstarpējs ļaunums un neiecietība, un visas tās kaitīgās īpašības, kuras ikvienam cilvēkam nāk par ļaunu, nodara briesmīgu ļaunumu mūsu bērniem, mūsu skolai, un tas ies tālāk no paaudzes uz paaudzi.

Bet runāsim tātad par Izglītības likuma projektu konkrētāk! Gribu sacīt, ka Kristīgo demokrātu savienība, sākot darbu 6.Saeimā, kā vienu no galvenajiem programmatiskajiem priekšvēlēšanu solījumiem augstu turēja šo ideju par kristīgo izglītību kā par obligātu un valsts finansētu, visās valsts, pašvaldību un arī citās skolās ieviešamu mācību priekšmetu.

Gribu uzsvērt, ka šī doma arī bija pamats tam, ka mēs iesaistījāmies valdības izveidošanā un valdības darbā, tāpēc gribu nolasīt to, kas mūsu Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir rakstīts tieši par kristīgo izglītību. Lūdzu, ieklausieties: "atbilstoši Izglītības likuma prasībām jānodrošina pakāpeniska pāreja valsts skolu mācību plānos uz izvēles priekšmetiem. Tātad divi dažādi izvēles priekšmeti - tautas ētiskie un tikumiskie pamati un kristīgās reliģijas mācība. Mēs uzskatām, ka, lūk, šī deklarācija ir ne tikai valdības pamatdokuments, kas rāda, kā rīkoties, kā darīt, bet arī zināmā mērā Saeimas programmatisks dokuments, kas liecina par to, kā vajadzētu pieņemt likumus un veidot tālāk mūsu likumdošanu.

Lūk, šis 10.pants "Izglītība un reliģija" runā par kaut ko tik ļoti nenoteiktu un mistisku, ka varētu to pat raksturot pāris vārdos kā tādu, kurā nekas jēdzīgs nav pateikts. Te ir runa par to, ka pēc vecāku vai aizbildņu brīvas vēlēšanās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot reliģiskās papildizglītības programmas. Nav skaidrs, kas tās būs par reliģijām, kādas tad būs šīs papildu programmas, un līdz ar to arī patiesībā pilnībā tiek nosvītrotas tās domas, kas ir izteiktas valdības deklarācijā.

Gribu vērst jūsu uzmanību, cienījamie deputāti, arī uz to, ka pašlaik Saeimā top grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums" un šajā grozījumu likumā mēs ejam uz to gaišo pusi, uz to, ka kristīgā izglītība, kristīgā mācība būtu ieviešama skolās kā obligāta un katram bērnam pieejama. Bet, lūk, šeit tiek runāts par to, ka ticības mācību, kristīgo mācību var mācīt, bet ar noteikumu - tad, lūdzu, baznīcas pašas apmaksājiet šo pasniedzēju darbu! Tas nozīmē, ka šāda ticības mācība nevar tikt ieviesta skolās, jo, kā jau es esmu vairākas reizes no šīs tribīnes sacījusi, baznīcai tas šobrīd nav pa spēkam, un mums kā kristīgai valstij ir jāgādā par to, lai obligātā veidā tas pirmām kārtām tiktu ierakstīts Izglītības likumā, un šis 10.pants, mūsuprāt, ir absolūti jāpārstrādā no pirmās līdz pēdējai zilbei. Tāpēc arī ir šī mūsu frakcijas doma par likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gorbunova kungs un Prēdeles kundze manu runu saīsināja vismaz uz pusi. Paldies. Es, protams, neesmu ne literāts, ne malēnietis, tāpēc tik tēlaini kā Mauliņa kungs es izteikties nevarēšu, bet vienā jautājumā es viņam piekrītu pilnīgi: ja valodnieks, kvalificēts valodnieks, šo projektu būtu izlasījis, šis projekts būtu vismaz par vienu trešdaļu īsāks.

Bet tagad - par pašu projektu un par tā būtību. Tā nav Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vaina, šo deputātu vaina, ka šis projekts ir, piedodiet, tik "ðķidrs", jo, izņemot pāris cilvēku, ja nemaldos, tur visi tikko sāk darbu šajā komisijā. Tāpēc es negribu apvainot deputātus par to, ka viņi, lūk, pasnieguši mums tādu tiešām negatavu materiālu. Piekrītu pilnīgi visam, pilnīgi visam, ko teica manis minētie abi kolēģi - Gorbunova kungs un Prēdeles kundze (varbūt par koncepciju, Prēdeles kundze, mums ir citādas domas), - bet attiecībā uz šo projektu es gribu minēt vēl citas lietas.

Šeit varbūt profesionāli labākā līmenī ir izglītības aspekts. Šeit izpaliek audzināšanas aspekts. Un tad, mīļie pedagogi, nebrīnieties, ka kādam finansistam paceļas roka pedagogiem par audzināšanu nemaksāt vairāk. Jo jūs jau par šo aspektu savā likumā nemaz nerunājat. Var būt, ka tas ir tas pats tagad, pēc šīs teorijas, - tas, kas ir izglītošana, tas ir arī audzināšana. Bet tad tā arī pasakiet! Bet šis aspekts, tā teikt, nestrādā šajā projektā.

Otrkārt. Mēs komisijā analizējot mēģinājām pārliecināt, ka ir jārunā arī par bērna tiesību aizsardzību tiktāl, ciktāl viņš atrodas skolā. Mēs negribam uzlikt par pienākumu Izglītības ministrijai vai skolai bērna tiesību aizsardzību ārpus skolas, mājās vai naktī, ja viņš dzīvo ģimenē. Bet vismaz tiktāl, ciktāl viņš atrodas skolā, par šo aspektu tomēr ir jārunā, un mūs mēģināja pārliecināt, ka tapšot cits likumprojekts šajā jautājumā.

Treškārt. Es ar citiem argumentiem gribu runāt par to, par ko Prēdeles kundze runāja, bet šeit ir juridiski nekorekta pieeja - konkrēti, runājot par 10.pantu. Un šajā ziņā nu gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai bija jāņem vērā tas, ka tieši ar šīs komisijas rokām 5.Saeimas nogalē tika "torpedēta" "Izglītība un reliģija" jēga. Jo, lūk, ar Folkmanes kundzes muti tika paziņots, ka visus jautājumus šajā aspektā atrisinās Izglītības likums. Es ar cerībām sagaidīju šo likumprojektu un paskatījos 10.pantā, un redzēju, ka tas ne tikai nerisina šo problēmu, bet atsaucas uz 1990.gada likumu, kurš jau trīs reizes ir grozīts, un 5.Saeimā vispār ir pieņemts jauns likums. Tad, piedodiet, jājautā - vai tad jūs, kolēģi, 1990.gadā sarakstījāt šo likumu un tad turējāt to atvilktnē, lai to tagad pasniegtu? Vismaz šo daļu es uzskatu par nekorektu gan no konceptuālā, gan no juridiskā viedokļa.

Es, protams, nevarētu balsot, ja tas tagad būtu jāpieņem šādā redakcijā. Šā panta dēļ es nevaru balsot par visu likumprojektu. Mēs, godātie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vienojāmies - un neviens man neiebilda - pret to, ka apstākļos, kad valstī ir 850 draudzes, 30 konfesijas, tomēr ir jānosaka, kas drīkst iet mācīt skolā. Bet šo jautājumu, kas drīkst iet mācīt skolā reliģijas mācību, ir kompetents risināt Reliģisko organizāciju likums. Turpretim par mehānismu, kā mācīt, ir jārunā Izglītības likumā, un mēs jūsu kompetencē nejauksimies iekšā tiktāl, ciktāl būs runa par mehānismu, kā šo procesu realizēt.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija praktiski ir sākusi darbu pie šā jautājuma. Vienā jautājumā gan es Prēdeles kundzei piekrītu - bet tās ir manas personīgās domas, kuras nesaskan ar komisijas balsojumu, - ka nevar uzlikt par pienākumu baznīcām maksāt par šo procesu. Un es zinu, ka zālē ir daudz... pat viena vesela apvienība tiek pārstāvēta Saeimā, viena no lielākajām, kura ir pret šādu viedokli. Es arī personīgi esmu. Bet jautājums par to, kas drīkst mācīt skolā, ir Reliģisko organizāciju likumā risināms jautājums. Es aicinu uz sadarbību visas Saeimas frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kristīgo demokrātu savienību un Latvijas tradicionālās baznīcas, lai Reliģisko organizāciju likumā šis pants tiktu izrediģēts pieņemamā veidā, un tad, vadoties no šā panta, Izglītības likumā varēs runāt par mācīšanas mehānismu.

Es, kolēģi, protams, balsošu "par". Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka neredzu šeit blakus noliktu alternatīvu. Otrkārt, tādēļ, ka es neuzņemos tiesības būt gudrāks par izglītības speciālistiem. Bet tā, kolēģi, ir cieņas parādīšana profesionāļiem cerībā, ka viss likums izskatīsies pavisam citādi.

Tagad es gribētu, lai nebūtu plaģiāta, atsaukties uz godāto Sinkas kungu, kurš mani pilnvaroja - un mūsu domas šajā ziņā saskan - prasīt labojumu iesniegšanai mēnesi. Viens mēnesis - tas būtu minimums. Ja jau deputāts Gorbunova kungs ir gatavs labot 40 pantus, arī mums būs labojami daudzi panti, tad tas nav dažu nedēļu jautājums, un es ļoti gribu lūgt referentu vai to, kas referē par šo likumprojektu, vai visu komisiju piekrist vismaz mēnesi ilgai priekšlikumu iesniegšanai. Jo, ja tas laiks būs mazāks, tad deputāti pārslodzes dēļ vienkārši nespēs likumprojektu izanalizēt un sagatavot to tādā līmenī, kādā tas būtu vajadzīgs otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Esmu no komisijas, kura virzījusi šo likumprojektu uz pirmo lasījumu. Un ko es gribu sacīt? Šis ir viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas ir pieņemams šajā Saeimā. Likums par izglītību ir ļoti vajadzīgs, un par to, es domāju, nešaubās neviens. Šeit runātāji jau daudzkārt uzsvēra, ka reforma izglītībā ir vajadzīga, ka jāsakārto viss, jānoliek, kā saka, savās vietās. Debates ir visai interesantas. Mauliņa kungs ļoti izteiksmīgi pasniedza šo likumprojektu - tādā smieklīguma garā no valodas viedokļa, un viņam daudzkārt ir taisnība. Grūti te ko iebilst. Bet ko es gribētu sacīt? Šie smiekli, ja tādi ir, ir caur asarām, jo šādu valodu ierēdņiem, kuri ir gatavojuši šo likumprojektu, un vispār mums, latviešiem, tautai, ir uzspieduši šie 50 gadi, jo šīs dīvainās konstrukcijas ir mehāniski pārceltas no krievu valodas. Tās nāk un nāk aumaļām gan likumprojektos, gan mūsu valodā, gan pat literatūrā. Un, lūk, mēs paskatījāmies un it kā gribējām emocionāli noraidīt šo likumprojektu no šī smieklīguma viedokļa. To visu var labot, pie tam samērā veiksmīgi un ātri var labot. Valodnieki izlabos šīs pieļautās kļūdas, bet ļoti simptomātiski ir tas, ko teica Bartaševiča kungs, un tas ir nopietni. Viņš šajā likumprojektā gribētu ielikt pavisam kaut ko citu. Viņš gribētu, lai Latvijā mēs runātu turpmāk krievu valodā, lai krievu valodai šeit būtu ierādīta pavisam cita ļoti nozīmīga vieta. Vismaz tā, kā Daugavpils to grib, - lai tā kļūtu par otru valodu. Lūk, tas ir ļoti nopietni. Un tāpēc mums šis likumprojekts jāvirza pirmajā lasījumā.

Mēs komisijā ļoti labi apzinājāmies, ka likumprojekts nav pilnīgs, bet tā nav mūsu vaina. Ja mēs komisijā ķertos pie alternatīva likumprojekta izstrādāšanas, paietu daudzi mēneši, varbūt pat gads, un tikai tad mēs jums varētu likt priekšā šo likumprojektu. Bet likums ir vajadzīgs. Protams, Ministru kabinetam turpmāk ieteicams daudz nopietnāk gan no valodas, gan no satura viedokļa gatavot likumprojektus, lai tie nenonāktu tādi gan šeit komisijā, gan arī deputātu priekšā pirmajā lasījumā. Bet tas ir cits jautājums.

Atminieties, kā bija 5.Saeimā ar likumu par radio un televīziju, kur mēs... toreiz es strādāju Vides un sabiedrisko lietu komisijā, kura strādāja pie šī likumprojekta... komisija radīja šo likumprojektu, un tas tapa, bet visas 5.Saeimas laiku aizņēma. Ar to mēs nevaram nodarboties. Tāpēc es iesaku un lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, iesniegt visus priekšlikumus, bet likumprojekts lai iet turpmāko gaitu. Jo tas, kāds tas būs, ir atkarīgs no jums - no jūsu priekšlikumiem, no visu komisiju darba. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu izteikt tikai dažas piezīmes pie tā, ko jau iepriekšējie runātāji teica, bet šoreiz bez plašākas, izvērstākas analīzes. Jebkurā gadījumā šis Izglītības likums Latvijā, neapšaubāmi, ir vajadzīgs, un vai nu vienā, vai otrā veidā mums būtu jācenšas samērā pietiekoši īsā laikā arī līdz šādam likumam nonākt. Ja mēs vērtējam šo konkrēto dokumentu, kuru mēs apspriežam pirmajā lasījumā, tas ir, dokumentu nr.57, tad man ir jāpiekrīt līdz šim izteiktajam Mauliņa kunga vērtējumam, ka tas ir vairāk filozofisks sacerējums par tēmu, kā definēt dažādus ar izglītību saistītus jēdzienus, un ka tajā nav īstas normativitātes. Bez tam es gribu piekrist Gorbunova kunga teiktajam, ka šeit būtu bijis vajadzīgs plašāk akcentēt šo izglītības mērķi, un arī man gribētos redzēt, ka šeit parādās kaut kāda valsts izglītības politika šajā likumā. Formāli mērķis ir minēts šajā likumā, bet man ļoti gribētos, lai tur vairāk tiktu uzsvērts tieši šis personības tikumiskuma aspekts.

Bet, ja mēs runājam par šo likumu kā par filozofisku sacerējumu, tad es gribu teikt, ka arī no šī viedokļa viņš ir diezgan vājš, jo, piemēram, ja mēs paskatāmies izglītības definīciju, kas ir pats pirmais jēdziens, tad lasām, ka tā ir mērķtiecīgs personības attīstības process un rezultāts, bet pēc tam 16.pantā lasām, ka izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmas. Tad man gribas jautāt: vai tiešām nav nekādas iespējas iegūt izglītību, tas ir, īstenot mērķtiecīgu personības attīstības procesu citādi, kā vien apgūstot noteiktas un kaut kur apstiprinātas izglītības programmas, pat tad, ja mēs runājam par šo programmu satura apgūšanu, nevis par teksta mācīšanos? Tādējādi es konstatēju, ka pamatos ir jāpārstrādā pašas galvenās definīcijas un tad jānovērš arī vienkāršas loģiskas kļūdas, kuru šeit tiešām ir bezgala daudz. Arī tad, ja mēs runājam par tiem aspektiem, ko šis likums mēģina normēt, tad redzam diezgan lielus neloģismus - piemēram, 9.pantā, kurā tiek runāts par maksu par izglītību. Tā otrajā daļā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka to izglītojamo skaitu, kuriem izglītības maksu sedz no valsts budžeta. Un savukārt pašvaldības nosaka kārtību, kādā šis izglītojamo skaits tiek noteikts, kuriem maksa par izglītības ieguvi tiks segta no pašvaldību budžeta; tas ir, katra iestāde nosaka pati par sevi, cik tad viņa maksās. Manuprāt, šeit būtu vajadzīgs īstenot principu, ka lēmumu par to, cik maksāt, tomēr derētu pacelt augstākā līmenī. Tā arī varētu būt detaļa, kuru, iespējams, varētu labot.

Kas attiecas uz izglītības un reliģijas tēmu. Mazliet par Prēdeles kundzes minēto 10.pantu. Man ir ļoti patīkami, ka šeit Saeimā ir cilvēki, kuri atbalsta ticības mācības ieviešanu skolās, bet diemžēl... Vismaz attiecībā uz Prēdeles kundzi man tiešām ir ļoti žēl, ka tā metode, kura tiek piedāvāta šī jautājuma risināšanai, man ļoti nepatīkami atgādina tādu kā izlikšanos vai farizejismu, jo ne jau viena panta dēļ mums šobrīd būtu jānoraida viss likums. Tas ir tipisks otrā lasījuma jautājums, kur mēs izdiskutētu vienu vai otru normu un pieņemtu to, kura ir pieņemamāka. Manuprāt, tā vietā daudz plašāk būtu akcentējams tieši šī tikumiskuma atspoguļojums izglītības mērķos un visā valsts izglītības politikā. Arī šis audzināšanas aspekts, ko minēja Seiksta kungs. Domāju, ka likuma pārstrāde perspektīvā, agrāk vai vēlāk, es ceru, tiks veikta nopietnāk, un viņa būtu veicama, tieši ņemot vērā šos principus.

Nobeidzot es aicinātu deputātus, ņemot vērā šos daudzos un dažādos vājos punktus, to, ka likums konceptuāli nav tas labākais, tomēr neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet gadījumā, ja deputāti tomēr nobalso par atbalstīšanu, tad lūgt atstāt pietiekami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu tomēr pietiekami lielu daļu no šiem trūkumiem novērst tālākajā šī likuma izskatīšanas gaitā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu sākt ar to, ka uzsveru šo situāciju, ka mēs apspriežam Izglītības likumu, kuru ir izstrādājis iepriekšējais Ministru kabinets, tātad Māra Gaiļa valdība, un akceptējis to savā valdības sēdē 1995.gada 21.novembrī. Tātad šobrīd mēs apspriežam likumprojektu un gatavojamies pieņemt likumu, pēc kura būs jāstrādā tagadējai valdībai, tātad Andra Šķēles vadītajam Ministru kabinetam, kurš pašreiz atrodas pie varas. Un mūsu komisijai, apspriežot iespējas, bija jāizvēlas starp šīm divām iespējām. Viena iespēja bija - virzīt šo likumprojektu šeit uz sēdi - vai otra iespēja - sākt gatavot, izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Vairāki deputāti, kas šeit uzstājās un runāja par šo likumprojektu, adresēja šīs pārmaiņas par tekstu un valodu, un stilu mūsu komisijai. Šiem deputātiem acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas tanī tekstā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Ja mēs esam izlēmuši Ministru kabineta izstrādāto un pieņemto, akceptēto, likumprojektu virzīt šeit uz sēdi, tātad mēs viņu virzām tādu, kāds viņš ir. Un daudzus šos trūkumus, par kuriem šeit deputāti runāja, arī mēs saskatījām, taču šo lēmumu pieņēmām tikai tāpēc, ka uzskatījām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma sagatavošanas.

Kāpēc mēs esam par to izšķīrušies? Izšķīrušies mēs esam tāpēc, ka šādā veidā varētu iegūt laiku, varētu iegūt tempu, un tāpēc mums šodien ir jārunā par to, kad mēs gribam redzēt šo likumprojektu pieņemtu un kādā termiņā mēs plānojam realizēt šīs reformas. Un tāpēc es gribētu runāt vēl arī par to, kādas tad aktuālas izmaiņas šobrīd ir nepieciešams izdarīt izglītības sistēmā. Un šādas vairākas izmaiņas jau apspriež gan Ministru kabinetā, gan arī mūsu komisijā par tādām ir runāts.

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir skolotāju darba algas izmaksas kārtības mainīšana. Tātad Ministru kabinetā ir apspriesta iespēja, ka šīs skolotāju darba algas, tātad to pašu summu, kas tagad ir budžetā paredzēta skolotāju darba algām, varētu sadalīt proporcionāli pašvaldībām. Savukārt pašvaldībām tad rastos iespēja realizēt šo darba algu izmaksu pedagogiem, protams, vienlaicīgi slēdzot līgumus ar pedagogiem un vienlaicīgi paredzot arī normatīvus, minimālos normatīvus par pedagogu darba algu samaksu, kas pašvaldībām ir jāievēro, bet vienlaicīgi dodot iespējas un paredzot, ka pašvaldības var šīs pedagogu darba algas palielināt, ja viņām šādas iespējas ir, un izmaksāt arī lielākas. Tā ir viena iespēja. Teorētiski tātad šis modelis, protams, varētu darboties. Daudzās pasaules valstīs šāda pedagogu darba algas izmaksas kārtība pastāv, bet, protams, ir arī zināmas bažas, ir zināmas iebildes. Ir bažas par pašvaldību kompetenci šajos skolu jautājumos, un tāpēc jautājums nav viennozīmīgi izlemts ne valdībā, ne arī pašreiz mūsu komisijā.

Vēl viens no iespējamajiem reformas virzieniem izglītības sistēmā varētu būt šeit jau minētā starp vismaz astoņiem resoriem izkliedēto mācību iestāžu apvienošana Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Tas, protams, dotu iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus, samazinot ierēdņu skaitu šajās ministrijās, gan arī izstrādāt daudzmaz vienotus mācību iestāžu finansēšanas normatīvus. Šobrīd tie ir stipri atšķirīgi, un jāatzīst, ka šie normatīvi ir ievērojami par labu tām mācību iestādēm, kuras atrodas ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas. Tā, piemēram, izmaksas uz vienu studentu Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā gadā sastāda vidēji 717 latus, bet Zemkopības ministrijas sistēmā - 948 latus. Tas pats attiecas arī uz pasniedzēju darba algām, kuras resoru skolās vidēji ir augstākas. Tas pats attiecas uz izmaksām arī attiecībā gan uz arodskolu audzēkņiem, gan uz vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem. Visas šīs problēmas varētu tādā gadījumā risināt.

Tāpat ļoti aktuāls ir arī jautājums par studiju kreditēšanu, ko vajadzētu iestrādāt Izglītības likumā. Faktiski gandrīz visas šeit, Saeimā, pārstāvētās politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās atbalstīja šo ideju par studiju kreditēšanu. Budžetā mums šīs iespējas laikam neradīsies, bet ir iespējas iestrādāt finansēšanas sistēmu Izglītības likumā, paredzot tomēr, ka varētu uzsākt arī šo studiju kreditēšanu, un šādas iespējas mums rastos.

Mums ir jārisina vēl vesela virkne problēmu. Tās ir skolas ar krievu mācībvalodu, tās ir nacionālo minoritāšu skolas, un arī attiecībā uz tām ir jāizdara zināmas izmaiņas likumdošanā. Tāpat šeit tika uzsvērta nepieciešamība izdarīt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz reliģijas mācīšanu. Tātad izmaiņas ir nobriedušas.

Kādu lēmumu mums šobrīd pieņemt? Es uzskatu, ka mums ir izvēles iespējas. Vispirms mums ir jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt. Un, ja mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī mācību gada 1.septembri, tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo sagatavošanas laiku saīsināt, dodot pietiekami ilgu laiku un plašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu, varbūt pat kādus divus mēnešus, lai varētu nopietni sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam.

Arī otra iespēja mums ir. Ja mēs paredzam, ka ar šā gada 1.septembri nekādas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā mēs neizdarām, tad reāli budžetā šādas izmaiņas varam paredzēt tikai ar nākošo gadu, un tātad arī skolu reformu tādā gadījumā mēs reāli atbīdām uz 1997.gada 1.septembri, jo mācību gada vidū izdarīt kādas izmaiņas, teiksim, pārcelt skolas no viena resora pakļautības otrā vai kaut ko citu realizēt praktiski nav iespējams. Tātad jājautā: vai mēs esam par reformām? Un, ja esam par, tad kādā tempā tās mēs gribam realizēt. Lūk, šim momentam tad arī vajadzētu noteikt mūsu balsojumu. Tādēļ man ļoti gribētos šodien dzirdēt arī Ministru kabineta pārstāvi, kurš varētu mums, deputātiem, skaidri un gaiši pateikt par Ministru kabineta iecerēm. Un, ja šīs ieceres saistās ar to, ka šīs reformas vajadzētu izdarīt un viņas realizēt tātad ar šā gada 1.septembri, tad mums ir jābalso par pirmo lasījumu. Ja mēs šo reformu ceļu pagarinām, tad mēs varam arī atdot atpakaļ šo likumprojektu un strādāt pie alternatīva likumprojekta sagatavošanas. Tas, protams, aizņems laiku. Es atceros, ka Augstākajā padomē pie līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma sagatavošanas un pieņemšanas, ja nemaldos, mēs strādājām kādus trīspadsmit mēnešus. Protams, tagad šis laiks varētu būt īsāks, jo mums ir konkrēti dokumenti, projekti, uz kuriem varētu balstīties, ja mēs strādātu, bet, noraidot šo likumu pirmajā lasījumā, mēs šos tempus tomēr ievērojami pagarināsim. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Noklausoties šīs uzstāšanās par Izglītības likumu, man īsti nekļuva skaidrs, kam tad ir vajadzīgs laiks. Laiks, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu, vai laiks, lai izdarītu labojumus. Pēdējais runātājs teica, ka alternatīvā likuma izstrādāšana prasa laiku, bet pirms tam lūdza vismaz mēnesi laika, lai iesniegtu labojumus. Vai šeit tomēr nav pretrunu jau pašā laika un jautājuma nostādnē?

Nākamais jautājums. Kas ir autors? Arvien biežāk no skolotājiem es dzirdu šo jautājumu, jo skolas turpina saņemt visāda veida instrukcijas par klases audzinātāju pienākumiem, par klases audzinātāju tiesībām, par skolotāju uzdevumiem un tamlīdzīgām lietām. Un pie manis ir griezušies vairāki skolotāji ar lūgumu, palīdzi, lūdzu, noskaidrot, kurš tad no tiem daudzajiem departamentiem Izglītības un zinātnes ministrijā ir šo kārtējo dokumentu uzrakstījis. Zināt, diemžēl arī es viņiem nevaru palīdzēt, jo man nevar atbildēt, kurš konkrēti ierēdnis vai kuri ierēdņi parakstās zem šīs instrukcijas. Un tā rodas tādi dokumenti, kādi, piemēram, pašlaik skolās ir par klases audzinātājiem. Izrādās, ka klases audzinātājiem ir tiesības piedalīties skolas pasākumos. Kurš tad ies piedalīties? Kurš tad ies tos bērnus tur ganīt, ja viņam tas nav pienākums?

Un it īpaši es gribu teikt, ka nevajag jaukt lietas, ja Izglītības un zinātnes ministrijas klerki ir ierosinājuši nemaksāt par audzināšanas stundām un Finansu ministrija to ir pieņēmusi. Nevajag jaukt! Tas nav Finansu ministrijas izdomājums, tie ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi par skolotāju darba slodzes izmaiņām, ko Finansu ministrija labprāt akceptēja. Ja reiz nozares ministrija piedāvā, kāpēc neizmantot naudas taupīšanu, ja Izglītības ministrijai tas liekas ļoti pieņemami. Tāpēc jautājums par autoru ir ļoti aktuāls. Un šodien atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu man atgādina vecos sociālisma laikus, kad visi atbildēja par visu, bet neviens konkrēti ne par ko. Saeimas kārtības rullis neparedz, un Saeimas darbs neparedz, ka komisijām obligāti ir iepriekšējās Saeimas saņemtie dokumenti, ka tie jāizņem no arhīva un jāiesniedz nākamajā Saeimā, kas ir ievēlēta. Tāpēc neviens nelika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai šo dokumentu mums šodien iesniegt tādu, kāds viņš bija iesniegts 5.Saeimā. Tāpēc atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu un uz to, ka tas dokuments bija tieši tāds, ir vienkārši nekorekta.

Nākamais jautājums - Izglītības un zinātnes ministrijas vieta un loma šī dokumenta izstrādāšanā. Jaunais Ministru kabinets strādā ilgāk nekā mēnesi. Jaunajā budžeta projektā, kas mums ir nodots apspriešanai, Izglītības un zinātnes ministrijas aparāts ir pieaudzis par vairākiem desmitiem ierēdņu, lai gan, kā es atceros, tad, kad mēs apspriedām 1995.gada budžetu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Dzintars Ābiķis man teica: neprasi viņus tūlīt likvidēt, jo mums naudas nav budžetā! Saproti, tas ir trieciens - kaut ko likvidēt, jo jāizmaksā kompensācija, 1996.gadā šī Skolu attīstības institūta tur nebūs. Jā, institūta nav, bet ir departaments, un ierēdņu skaits ir pieaudzis. Tāpēc šeit ir jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas vietu un lomu likumu izstrādāšanā. Likums un likuma autors - tie ir divi aspekti.

Tālāk mazliet pārdomas. Man tā parasti vienmēr gribas visu izrēķināt salīdzinājumos. Un es biju pārsteigta, ka deputāts Gorbunovs ir veicis kolosālu darbu, izstrādājot četrdesmit labojumus. Bet, zināt, tas sastāda 42 procentus no vispārējā likuma teksta. Parasti nav pieņemams kaut kas tad, ja viena trešā daļa ir bojāta, bet, ja bojāts ir vairāk par 40%, tad to izlabot, cik es zinu, praktiski nav iespējams. Un to vislabāk laikam zina automehāniķi. Ja mašīnai puse ir sadauzīta un nederīga, kas ir ērtāk: pirkt visas rezerves daļas pusmašīnai vai pirkt jaunu mašīnu? Tāpēc te vajadzētu šādā veidā apsvērt šo jautājumu.

Kāpēc vēl pret šo likumprojektu man ir tik skeptiska nostāja? Es atceros, kā 1995.gadā mēs spriedām par Augstskolu likumu, un mani mierināja: nu nav tur to akreditācijas noteikumu, nu nav viņu privātaugstskolām! Pagaidi, būs Izglītības likums, un tur būs precīzi noteikts, kad un kādā veidā akreditēs privātās augstskolas! Šeit ir uzrakstīts tikai tas, ka to lemj Izglītības ministrija un pašvaldības par privātajām skolām. Kā lemj? Kad lemj? Cik ilgā laikā? Par cik? Tas paliek atklāts jautājums un nav atrisināts arī šeit. Tā kā tas ir komplekss, tad tas nav tikai viens pants, tā ir kompleksa pieeja privāto augstskolu akreditācijai un līdz ar to arī viņu lomai un vietai Latvijas Republikas izglītības sistēmā. Un tāpēc es domāju, ka deputātiem, kas aicināja balsot par pirmo lasījumu, varbūt vajadzētu pārdomāt vēl mazliet, jo es domāju, ka šoreiz mums ir iespēja ļaut komisijai pierādīt savu profesionālo varēšanu. Un es komisijas vietā vispār palūgtu atpakaļ šo likumprojektu, nevis gaidītu mēnesi, jo tāds priekšlikums ir izskanējis. Un mēs balsosim par to - mēnesi gaidīt priekšlikumus. Gorbunova kungs izlabos 42% no likumprojekta. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Es teicu ap 40 jautājumu.") Jā, 40 jautājumi, Gorbunova kungs, ir 42%. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Sarunas no tribīnes ar deputātiem aizliegtas.") Paldies, Ābiķa kungs, par aizrādījumu, jūs bijāt ļoti korekts. Nāks citi labojumi, beigās nepaliks nekas pāri, kas tad būs autors? Tad zem šī likumprojekta būs jāparakstās "6.Saeimas deputāti", nevis "Izglītības, kultūras un zinātnes komisija". Tāpēc mans priekšlikums būtu, lai komisija paņemtu atpakaļ, palūgtu kādu noteiktu laiku un uzrakstītu, ja viņa tā atzīst, ka šis likumprojekts bija tā vērts, lai viņu sūtītu uz pirmo lasījumu un šeit tik ilgi piesaistītu mūsu uzmanību, tad lai uzrakstītu savu alternatīvo projektu, jo neviens šeit no komisijas arī neko pozitīvu neteica. Vienīgi Tomašūna kungs aicināja balsot pirmajā lasījumā, bet arī bez īpaši pozitīva lādiņa, ja tā varētu teikt par šo izteikumu. Un komisija mums tad iesniegtu pēc mēneša savu alternatīvo likumprojektu vai, pareizāk sakot, jaunu redakciju, par ko mēs konceptuāli nobalsotu. Tad nebūtu vairs visiem deputātiem, kas nav šajā komisijā, jāraksta "entie" labojumi. Mēs izspriestu pirmajā lasījumā, ātri izskatītu otro lasījumu un nerunātu šeit par to, kas notiks septembrī, un nebaidītu te tā: ja jūs esat par reformām, tad pieņemiet nekvalitatīvu pirmo lasījumu; ja jūs esat pret reformām, tad nepieņemiet nekvalitatīvu likumprojektu pirmajā lasījumā. Iedodiet kvalitatīvu likumprojektu, tad mēs jums garantējam, ka 1.aprīlī mēs nobalsosim par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Mauliņam no frakcijas "Latvijai". Otro reizi - 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es jokojos no sākuma, jā. Es tur nebiju vainīgs. Es tikai gribu atvainoties Juridiskajam birojam, jo viņa pienākums tas tiešām nebija, te es mazliet kļūdījos. Nebija pienākums izanalizēt, tas nav Kārtības rullī paredzēts. Un es ļoti sirsnīgi pateicos Saeimas priekšsēdētājai par to, ka viņa atzīst, ka divi reiz divi ir četri.

Gorbunova kungs man aizrādīja, ka Mauliņš runājis ļoti paštaisni. Gorbunova kungs, ja cilvēks saka, ka divi reiz divi ir četri, un stingri to saka, vai tad tā ir paštaisnība? Es gribu jums atgādināt: vai jums nav tā nelaime no veciem laikiem saglabājusies, kad teica tā: objektīvās patiesības nav, objektīvā patiesība - tā ir buržuāziskā patiesība, vienīgā patiesība ir partijiskā patiesība vai, kā mūsdienās tagad saka, viedoklis? Man sāk te dažreiz jau Juridiskajā komisijā arī par to... Kad bija Satversmes pārkāpums - konkrēts, neapšaubāms, tad teica: "Mauliņ, tas jau ir jūsu viedoklis!" Es gribu uzsvērt to, kungi, ka mēs nekur tālu netiksim, ja mēs neatzīsim, ka pastāv objektīvā patiesība, uz ko mums ir jāiet. Ja mēs uzskatīsim, ka patiesība ir tikai viedoklis vai ka ir partijiskā patiesība - tā mēs tikai haosu radīsim. Pārtrauksim lietot šo komunistisko filozofisko tēzi, ka nepastāv objektīvā patiesība, ka pastāv viedokļi, paštaisni viedokļi un partijiskā patiesība. Pārtrauksim šo greizo domāšanu, tas ir... Es atvainojos, kungi, tas ir tēmas jautājums, jo, ja mēs uzskatīsim, ka par likumu tiek nosaukts sacerējums, kuram nav likuma struktūras, nav arī atsevišķos pantos likuma struktūras, tad te jau jokot vairs nevar. Taču man jau nebija laika izanalizēt, cik tas ir absurdi. Un es ļoti pateicos vēlreiz Saeimas priekšsēdētājai par priekšlikumu - patiešām nodot atpakāl, nevirzīt ne uz kādu pirmo lasījumu, jo Tautas kustība "Latvijai" jau ir pārtaisījusi vairākus likumprojektus, ko jēlus iedod un nevar lietot, un mēs arī šo būtu spiesti no jauna uzrakstīt, dot citu likumprojektu. Kāpēc citiem jāstrādā atbildīgo vietā? Galu galā tas ir cilvēktiesību pārkāpums, kad visi saņem algu, bet tikai viens strādā. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Scenārijs attīstās precīzi tā, kā es paredzēju, jo arī Augstākās padomes laikā, neskatoties uz to, ka pie Izglītības likuma komisija strādāja apmēram četrpadsmit mēnešu, par ko jau te runāja Celmiņa kungs, arī tad bija ārkārtīgi garas debates. Ja mana atmiņa neviļ, tās, manuprāt, neaprobežojās ar vienu dienu vien, bet tas ir labi, ka deputāti izrāda interesi par izglītību, jo izglītībā ir mūsu nākotne. Neapšaubāmi, likumprojektam ir daudz trūkumu, un arī mūsu komisija, iesniedzot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, to apzinās. Neapšaubāmi, Prēdeles kundze, likumprojekts tapa un tika akceptēts Ministru kabinetā laikā, kad vēl nebija izdarīti grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, un tāpēc tiešām šobrīd mūsu likumdošanā faktiski ir radies vakuums šajā jautājumā. Es lieku roku uz sirds un es arī lūdzu jūs atbalstīt konceptuāli pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo komisija ir gatava, neapšaubāmi, šādu pantu likumā iestrādāt.

Neapšaubāmi, likumprojektā ir trūkumi, kas skar valsts varas struktūru kompetenci izglītības pārvaldes jautājumos. Mēs ar Tomašūna kungu bijām uzaicināti pie mūsu Ministru prezidenta, kurš - paldies viņam! - izrādīja īpašu interesi par izglītības jautājumiem un arī par šo likumu. Mēs arī pārrunājām atsevišķas likuma normas, un, neapšaubāmi, likumprojektā ir jāparedz stingrāki normatīvi, kas palīdzētu sakārtot mūsu skolu tīklu, lai ietaupītu līdzekļus un tā tālāk.

Es šeit nerunāšu vairs par trūkumiem, kuri, neapšaubāmi, ir, bet tomēr es gribu atgādināt vienu - šis likumprojekts, kā jau te pareizi minēja runātāji, nav tapis mūsu komisijā. Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā Izglītības un zinātnes ministrijā, apspriežot apmēram trīs likumprojekta variantus, kuri dažādā laikā ir bijuši ļoti daudzās un dažādās izglītības darbinieku auditorijās. Šis likumprojekts ir izgājis cauri ministrijas "sietam", Ministru kabinetam un savā laikā tika iesniegts Saeimā, un tāpēc, neskatoties uz trūkumiem, mūsu komisija saprot to, ka, lai izstrādātu konceptuāli jaunu likumu, tas prasītu ļoti lielu laiku, tas prasītu piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, un mūsu komisija šobrīd, es atklāti pateikšu, tam nebija gatava, lai maksimāli ātrā laikā to izdarītu. Mēs uzskatām, ka ir pietiekams pamats balsot par šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā.

Vēl es gribētu atgādināt vienu lietu. Tad, kad likumprojekts tika nodots mūsu komisijai, ņemot vērā to, ka deputātiem būs pastiprināta interese par šo likumprojektu, mūsu komisija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju palīdzēt mūsu Saeimas deputātiem izprast šī likumprojekta būtību, un tāpēc, es ceru, jūsu atmiņa neviļ, es tādā laikā, kad parasti nenotiek ne komisiju darbs, ne frakciju darbs, lūdzu tos deputātus, kuri to vēlas, atnākt uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai tiktos ar projekta autoriem un pārrunātu koleģiāli šīs lietas. Un varbūt daudziem no tiem, kuri šeit izteica ļoti asu kritiku, kā, piemēram, Mauliņa kungs, tad daudz kas būtu tapis skaidrs. Diemžēl ieradās tikai divi deputāti un divu deputātu palīgi - tāda ir realitāte.

Vēl. Šo likumprojektu publicēja laikraksts "Izglītība un Kultūra" ðī gada 4. janvārī, un es ievadrakstā, tādā mazā ievadrakstiņā, lūdzu izglītības darbiniekus, kuri lielum lielā daļa lasa šo laikrakstu, sūtīt atsauksmes par likumprojektu. Es jums teikšu atklāti, ka no daudzajām vēstulēm, ko ir saņēmusi redakcija, arī es personīgi un mūsu komisija, konceptuāli tikai viena vēstule vēršas pret šo Izglītības likumu, pārējiem, protams, ir iebildumi, bet ne konceptuāla rakstura. (Starpsauciens no zāles: "Tas taču nav likums!..")

Nākamais. Un te es būšu ļoti nežēlīgs un teikšu ļoti skarbus vārdus. Es šos skarbos vārdus nebūtu teicis, ja šeit tik asi neuzstātos Kreituses kundze. Protams, viņai ir tiesības to darīt tāpat kā jebkuram deputātam, bet šie asie vārdi ir tādi: manā rīcībā ir informācija, ka ir frakcijas vai, pareizāk sakot, frakcija, kur ir pārrunāts jautājums par to, ka, lūk, Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā nav mūsu politiskās partijas biedru un ka tāpēc politisku apsvērumu dēļ mums vajadzētu, lai diskreditētu attiecīgo partiju, attiecīgās partijas pārstāvi kā ministru. Un Izglītības un zinātnes ministrijā tiešām nav šīs frakcijas biedru, tā ka mums vajadzētu tagad maksimāli vērsties pret tiem likumprojektiem, kas nāk no ministrijas, arī pret budžeta iestrādnēm, lai arī budžets netiktu pietiekamā apjomā attiecīgajai ministrijai nodrošināts un tādā veidā varētu šo partiju diskreditēt... Manā rīcībā ir šāda informācija. Šobrīd es vēl nenosaukšu frakciju, kur šīs lietas tika pārrunātas. (Aplausi zālē.)

Pēdējais, ko es gribētu teikt. Es gan gribētu piebilst šīs frakcijas biedriem, kuri nebūt visi tā nedomā, domāt vairāk par valsti, nevis par to, kā izskatīsies viena vai otra partija, kā izskatīsies viens vai otrs ministrs neatkarīgi no tā, vai tas ir mans ministrs vai tas ir jūsu ministrs. Domāsim par valsti!

Ņemot vērā to, ko es teicu, ka mēs, mūsu komisija, nevarēsim tā, kā šeit piedāvāja Kreituses kundze... Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu rūpīga darba rezultātā, pirmkārt, Stratēģiskās plānošanas departamentā Izglītības un zinātnes ministrijā, otrkārt, visā ministrijā, treškārt, piedaloties sabiedrības pārstāvjiem, ceturtkārt, viņš ir apspriests Ministru kabinetā. Mūsu komisija, vismaz es personīgi, neapņemamies, ka mēs mēneša laikā varētu uzrakstīt alternatīvu likumprojektu. Tāpēc man ir piedāvājums: darbosimies konstruktīvi, ņemot vērā to, ka vairākums izglītības darbinieku, - es atkārtoju, izglītības darbinieku -, un man nav pamata citādi apgalvot, konceptuāli atbalsta šo likumprojektu, tomēr nobalsot par to pirmajā lasījumā. Mēs noteiksim pietiekami garu, vismaz mēnesi, priekšlikumu iesniegšanas termiņu un varēsim rūpīgi vēl tālākajos lasījumos pie šī likumprojekta strādāt. Un es ceru, ka rezultāts būs tāds, kas apmierinās visus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūgums turpmāk precizēt, jo mēs saskaitījām, ka zālē esošajām četrām frakcijām nav pārstāvju Izglītības un zinātnes ministrijā, lai nerastos liekas politiskās kolīzijas. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es runāju par frakciju vienskaitlī.")

Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, es atvainojos jau pašā sākumā par piezīmi, kuru būšu pelnījis, jo es runāšu īsi, bet varbūt neskaršu tēmu.

Man liekas tā. Ja ir viena svarīga problēma un cilvēks šo problēmu raksturo ļoti vienkārši - divreiz divi ir četri, tad tāds cilvēks tiešām ir paštaisns cilvēks. Ja cilvēks, paužot savus uzskatus, saka, lūdzu, neuzskatiet to par manu viedokli, bet tikai par objektīvu patiesību, tad tas ir patiesi paštaisns cilvēks.

Sēdes vadītāja. Paldies, Gorbunova kungs! Es ceru, ka citi deputāti vienmēr sekos jūsu piemēram. (Aplausi.)

Debates beidzam. Līdz pārtraukumam divas minūtes. Vai komisijas vārdā Andris Tomašūns tās izmantos? (No zāles deputāts A.Tomašūns: "Pçc pārtraukuma.") Paldies. Pārtraukums līdz 15.30, bet pirms pārtraukuma - divi paziņojumi.

Vispirms ir lūgums Starpparlamentārās savienības delegācijas locekļiem sapulcēties Sarkanajā zālē. Un sakarā ar otru paziņojumu vārds Indulim Bērziņam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es lūgtu Kuveitas un Latvijas parlamentārās atbalsta grupas dalībniekus, cilvēkus, kas ir šajā grupā pieteikušies, un tos, kas vēl vēlas tajā strādāt, visus sapulcēties Prezidija zālē, lai ievēlētu šīs grupas vadību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 36 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 55 deputāti. Turpinām darbu.

Andris Tomašūns, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, - komisijas vārdā. Tomašūna kungs, jums ir vārds dots...

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Es ļoti pateicos. Noklausījies šīs ļoti interesantās runas, kuras lielākoties tomēr bija veltītas Izglītības likuma projekta dažādu detaļu vērtēšanai, nosodīšanai vai slavēšanai, es gribētu tomēr izdarīt secinājumu, ka faktiski neviens no šiem vērtējumiem, ieteikumiem likumprojektu vai nu nepieņemt pirmajā lasījumā, vai atdot atpakaļ izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nevērsās konceptuāli pret šo domu, ka jauns Izglītības likums ir nepieciešams un ka šīs galvenās atziņas, kādas ir ieliktas šajā Izglītības likumā, būtu nepareizas. Esmu ļoti pateicīgs visiem runātājiem par to, ka viņi nenoraidīja šo likumprojektu pēc būtības un pēc koncepcijas.

Tālāk - konkrēti par katra runātāja izteiktajiem apgalvojumiem, argumentiem. Jāsaka, ka tā tas ir jau kopš neatkarības atjaunošanas sākuma, ka izglītības jautājumu apspriešana ir tik tiešām laikam tik plašiem deputātu un tautas slāņiem saprotams jautājums, ka ļoti daudzi grib izteikties par šiem jautājumiem, kas skar izglītību, un tas ir ļoti labi, jo man šodien ir iespējams apgalvot, ka jaunais Izglītības likuma projekts ir varbūt šobrīd mums pats demokrātiskākais likumprojekts, kāds ir nonācis šajā Saeimā un par kādu ir runāts, jo tik daudzi cilvēki ir bijuši iesaistīti tieši šā likumprojekta apspriešanā. Es nezinu nevienu citu tādu piemēru, par kuru varētu šodien runāt.

Tālāk. Tomēr ir jāatgādina, ka likumdošanā pastāv zināma kārtība, kas paredz, kādā veidā likumprojekti nonāk līdz Saeimas deputātu apspriešanai un vērtēšanai. Un šis Izglītības likums nav nācis no kaut kādiem arhīviem, bet valdība to ir oficiāli iesniegusi jaunievēlētajai 6. Saeimai, un tādā kārtā tas arī nonāca ar šīs Saeimas atzinumu divās komisijās - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (par kuru darbu jūs visi šodien dzirdējāt un par atzinumiem arī), un abas šīs komisijas atbalstīja šo likumprojektu un ierosināja to pieņemt pirmajā lasījumā.

Tālāk. Es gribu atgādināt arī to, ka pirmajā lasījumā faktiski vislielākajām diskusijām ir jābūt tieši par konceptuālas dabas jautājumiem, jo visi tie labojumi, papildinājumi, sākot no redakcionālas dabas labojumiem un beidzot ar ļoti svarīgiem pantu grozījumiem, papildinājumiem, uzlabojumiem, ir darba jautājums gan mūsu komisijai - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai -, gan arī pārējiem deputātiem laika posmā līdz otrajam lasījumam. Un arī pēc tam vēl būs iespējas uzlabot un papildināt šo likumprojektu.

Ļoti liels lūgums būtu deputātiem šodien atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nobalsot par to, jo mūsu komisija ir gatava strādāt, uzlabot un papildināt šo likumprojektu un sniegt jums to otrajā lasījumā noteikti daudz labākā kvalitātē. Un mūsu komisijas lūgums un arī mūsu komisijas lēmums, kā jau teicu, ir atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un termiņš, kāds varētu būt...

Sēdes vadītāja. Paldies, Tomašūna kungs! Papriekš par pirmo lasījumu ir jānobalso, un tad noteiksim termiņus.

A.Tomašūns. Jā, to es arī lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 136. pantam pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi. Tā kā vairāki deputāti savās runās debatēs izteicās par nepieciešamību nodot likumprojektu atpakaļ komisijai, vispirms balsosim par šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtā likumprojekta "Latvijas Izglītības likums" nodošanu atpakaļ komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par likumprojekta "Latvijas Izglītības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas -11. Likumprojekts "Latvijas Izglītības likums" pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu komisiju paziņot priekšlikumu iesniegšanas datumu.

A.Tomašūns. Priekšlikumu iesniegšanas datums ir 1.marts.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Nav.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Starp citu, ja mani atmiņa neviļ, bija izteikts arī otrs priekšlikums - divi mēneši. Diemžēl tas tika aizmirsts. Būtu daudz pareizāk, ja tas būtu 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad ir divi priekšlikumi - 1.marts un 1.aprīlis. Vispirms balsosim par tālāko datumu. Lūdzu zvanu!

Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Paldies par to, ka jūs vēlaties maksimāli ilgi diskutēt un iesniegt priekšlikumus - varbūt arī vēl pēc diviem mēnešiem, bet mēs, kā jau es teicu, pārrunājām likumu arī ar Ministru prezidentu, un būtu ļoti labi, ja lielākā daļa likuma pantu stātos spēkā jau līdz ar jauno mācību gadu. Man ir lielas bailes: ja mēs līdz 1.aprīlim pagarināsim iesniegšanas termiņu, tad, kamēr mēs vēl izskatīsim labojumus - un kur nu vēl trešais lasījums!-, mēs varam vienkārši nepaspēt. Likumam jāstājas spēkā 1.septembrī.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - pirmo variantu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad ir 1.marts un 1.aprīlis. Atgādinu: sākam ar balsojumu par tālāko datumu, tātad - 1.aprīli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 1.martu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 1.martu. Lūdzu rezultātu! Lūgums deputātiem balsošanas laikā nestāvēt, pēc izdrukām pa zāli nestaigāt! Par - 58, pret - 12, atturas - 9. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.marts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. Deputāti lūdz izskatīt 1.februāra sēdes darba kārtības 49.jautājumu (par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam "Par valsts budžetu 1996.gadam") pēc sēdes darba kārtības 39.jautājuma.

Viens var runāt "par", viens - "pret". Neviens nevēlas runāt. Tātad iekļaujam to pēc darba kārtības 39. jautājuma. Tātad tas ir nākamais darba kārtības jautājums.

Saeimas lēmums noteikt likumprojektam "Par valsts budžetu 1996.gadam" priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 1996.gada 8.februāri. Deputāti Kuprijanova, Ābiķis, Bunkšs, Gorbunovs, Gredzens, Saulītis, Strods, Gannusa, Rubins, Liepa, Apalups, Lujāns, Druva, Putniņš, Ādamsons, Jurdžs. Izskatām to kā patstāvīgo priekšlikumu.

Vārds Aivaram Kreitusam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir nesaprotams šāds priekšlikums, jo, manuprāt, mēs bijām vienojušies par darba kārtību, bijām vienojušies par to, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 1.februārim, pēc tam pie šiem priekšlikumiem, tos apspriežot, strādās vēl vienu nedēļu, strādās tātad komisijas kopā ar deputātiem un Finansu ministrijas speciālistiem, arī šajā nedēļā Finansu ministrijas speciālisti apmeklēja ne vienu vien komisiju. Tāpēc man rodas tāds iespaids, ka drīzāk tāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka nav izpratnes par to, kāda darba kārtība ir gaidāma. Vēl vienu nedēļu ir gaidāma nopietna apspriešana, un pēc tam, tā, kā mēs bijām runājuši, ja mēs cenšamies 15. februārī aizstāvēt budžetu, lai laicīgi (piecas dienas pirms šā jautājuma apspriešanas otrajā lasījumā) deputāti varētu saņemt visu, kas ir vajadzīgs... Es domāju, ka mēs bijām nopietni izvērtējuši šo trīs nedēļu ilgo termiņu starp pirmo un otro lasījumu, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir pat par vienu nedēļu garāks. Vēl es varētu piebilst, ka pie mums pēc 15.februāra tūlīt ierodas pārstāvji no Starptautiskā valūtas fonda, lai turpinātu sarunas par to, kā tad mēs tālāk savas attiecības veidosim. Tāpēc es domāju, ka deputātiem vajadzētu kopīgi mēģināt izprast visas šīs situācijas nopietnību, jo šeit pašreiz nav tāda situācija, ka mums būtu ļoti labvēlīga gaisotne, attieksme no starptautiskajām institūcijām. Attieksme ir visai sasprindzināta, jo sarunas ar Starptautisko valūtas fondu ir ilgušas kopš pagājušā gada marta, un tā nekādā ziņā nav šīs valdības vaina, ka šīs sarunas turpinās līdz šai dienai.

Pagājušajā gadā gada vidū - maijā - Starptautiskajam valūtas fondam tika doti solījumi (vairāk par 10). Starptautiskais valūtas fonds piekrita 90 miljonu budžeta deficītam. Neviens no šiem punktiem nav izpildīts. Tāpēc, ja mēs nevaram pietiekami konkrēti turpināt sarunas par to, ko no mums prasa, un dot savus izvērtētus priekšlikumus, tad šīs sarunas tiek pārtrauktas nevis marta beigās, bet martā, un, lai tās atsāktu, ir vajadzīgs apmēram pusgads. Sarunu pārtraukšana nozīmē, ka Latvija nevar saņemt kredītus un ka arī tie kredīti, kas ir apsolīti, netiek tālāk piešķirti, un Latvija nokļūst to valstu skaitā, par kurām saka, ka tām nevar visai uzticēties. Es domāju, ka jautājums ir visai nopietns, jo pašreiz mēs zinām pēdējo informāciju, visi deputāti zina, ka jau vismaz divi kredīti Latvijā ir saņemti bez valsts garantijām, un tie ir lieli kredīti. Tos ir saņēmusi Zemes banka un Unibanka. Tas ir tas solis, uz ko mums ir jāiet, ja mēs gribam domāt, kā šeit plūstu šurp gan nauda investīcijām, gan viss pārējais. Ja mēs tā vienkārši domājam šeit ar tādu pļāpāšanu un visādu strīdu taisīšanu visu šo lietu šādā veidā vilcināt un kaut kādā veidā sagrozīt, nu tad mēs neieturēsim tos termiņus, par kādiem mēs esam vienojušies, un rezultāts būs tāds, kā es jums saku pašreiz. Es domāju, ka mēs varam ievērot šos termiņus, mēs varam diskutēt vēl veselu nedēļu. Jo pašreiz, es esmu novērojis, diskutējot komisijās... es esmu apmeklējis ne vienu vien komisiju, es esmu runājis ar visu ministriju pārstāvjiem, pirms tam Finansu ministrijā... ir piekrituši... piemēram, man ir pat līdzi dokuments, kuru es varu parādīt, Izglītības un zinātnes ministrija ir piekritusi veikt pārmaiņas savas ministrijas ietvaros, uz savu iekšējo izdalīto resursu bāzes, kas ir lielāka nekā pagājušogad. Nezin kāpēc tajā pašā laikā žurnālistiem tiek stāstīts, ka kaut kāds diktāts esot no Finansu ministrijas puses un kaut kas vēl... Šī ministrija pati ir iesniegusi savus priekšlikumus, mēs esam piekrituši. Mēs esam piekrituši ņemt tos vērā. Es domāju, ka to vajadzētu stāstīt arī attiecīgajai komisijai, lai arī deputāti ir pienācīgi informēti. Ja tas kāda iemesla dēļ nav noticis, tad, es domāju, to varētu darīt.

Otrs moments. Nav tāda iespēja, ka... pašreiz, kad darbs notiek komisijās, nevis tiek doti priekšlikumi, kā kaut ko uzlabot budžeta struktūrā, kaut ko mainīt... Vienīgie priekšlikumi, kas pašreiz ir, - uz citu organizāciju rēķina palielināt sev budžetu. Nu, lai tādus priekšlikumus dotu, jūs mani atvainojiet, nekāda īpaša izdoma nav vajadzīga! Paskatīties tabulā, atrast... Piemēram, pēdējā reizē es biju pārsteigts - ir atrasti 22 miljoni. 22,2 miljoni tiek atrasti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, par kuriem tiek paziņots, ka tos varētu uz aizsardzības lietām virzīt. Protams, tiklīdz to skaitli dzirdēs tagad izglītības aizstāvji, tie uzreiz teiks, ka vismaz pusi varētu uz izglītību virzīt. Taču es jums pateikšu, ka tie 22,2 miljoni ir stingri paredzēti sliktajiem kredītiem. Un, ja mēs gribam tos kaut kā izbrīvēt, nu tad vajadzētu ķerties pie šo slikto kredītu iekasēšanas, - lūdzu! Varbūt deputāti var iet palīgā organizācijām vai bankām, vai kādam citam, kas liek priekšā, kā šos kredītus iekasēt? Neatmaksātāji ir zināmi. Saraksti ir publicēti avīzē "Diena", piemēram. Bet reālā situācija ir tāda, ka mums šai naudai ir jābūt, un tie ir tikai tie vissliktākie, kuri būs jāatmaksā no valsts naudas. Mēs taču to nevaram gada vidū izņemt ārā no izglītībai paredzētās vai aizsardzībai paredzētās naudas. Tāpēc es šādus priekšlikumus varu nosaukt par ne visai pārdomātu asprātību.

Katrai pozīcijai iepretim ir parādīts, kādam nolūkam tā ir paredzēta. Un, ja nevar uzreiz atrast paskaidrojumu, tad Finansu ministrijas pārstāvji ir gatavi ierasties un komisijām jebkurā brīdī šos paskaidrojumus sniegt. Bet nevar būt normāla saruna, ja Finansu ministrijas speciālistiem pieprasa izdalīt papildu naudu. Šīs papildu naudas nav, un nevar tā runāt: teiksim, ja runā Aizsardzības komisijā, tad tā saka - dodiet no Izglītības komisijas! Un, ja runā otrā komisijā - Pašvaldības komisijā, tā atkal saka - dodiet no tās komisijas. Bet visām komisijām vienādi pašreiz, es domāju, spiež tā kurpe. Visām ministrijām vienādi spiež šī kurpe, un mēs nebūt vienādi neesam mēģinājuši ierobežot ministrijas.

Mēs esam mēģinājuši saglabāt to, kas mums ir prioritāte. Prioritāte ir drošība, prioritāte ir izglītība. Mēs esam mēģinājuši to darīt, bet tajā pašā laikā mēs esam mēģinājuši izglītībai parādīt tās lielās rezerves, astoņās ministrijās ir izglītības iestādes. Kas pēdīgi ķersies ar pietiekami stingru mugurkaulu pie šā Izglītības ministrijas struktūras sakārtošanas darba... jeb, teiksim, budžeta struktūras uzlabošanas darba. Kurš būs tas, kas ķersies? Var būt, ka šeit var no deputātiem... deputātu komisija varbūt var iet palīgā šai ministrijai.

Nav normāla tāda situācija, ka Zemkopības ministrijas pakļautībā atrodas 70 līdzīga profila skolas kā Izglītības ministrijas pakļautībā un Zemkopības ministrijas pakļautībā vienam skolēnam tiek tērēti 950 lati, bet tajā pašā laikā Izglītības ministrijas pakļautībā vienam skolēnam tiek tērēti 600 lati. Nav laikam normāli, ka tur tiek tērēts pusotras reizes un divreiz mazāk līdzekļu nekā tur, kur tā izglītība varētu arī nebūt tiešā pakļautībā... Šīs struktūras reorganizācija budžetam ir jātaisa. Es tikai parādu pāris tādu iespēju, pāris rezervju.

Tāpēc mans lūgums būtu - nespēlēties šādi ar datumiem, bet saprast, ka veselu nedēļu mums vēl ir laiks šim darbam un šīm diskusijām. Nekas neapstājas, ja 1.datumā ir pateikts - izbeigt iesniegt priekšlikumus. Jūs tos priekšlikumus varējāt sarakstīt visus vienā strīpā un iedot. Vēl veselu nedēļu turpināsim par tiem diskutēt, uzlabosim, pabīdīsim uz priekšu, pabīdīsim atpakaļ... turpināsim to darbu. Tāds ir mans priekšlikums. Un tāds ir mans lūgums - noraidīt šo priekšlikumu, kas dezorganizē labi iesākto darbu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa 117.pantu. "Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus." Deputāts iebildumus ir cēlis, tāpēc lūdzu deputātus debatēs nepierakstīties, mēs debates par šo jautājumu neatklājam. Tālākais panta teksts ir šāds: "Ja ir celti iebildumi, Saeima lemj par šāda likumprojekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām..." Lūdzu iesniedzējus!... Ja priekšlikumu nav, mēs to atstājam Prezidijā uz nākamo sēdi.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mans uzvārds ir iesniedzēju sarakstā. Tas tur ir nokļuvis tīri dabiski: pie manis pienāca, un es parakstījos. Bet es neesmu tāds autors kā iesniedzēji, es piekritu tai idejai kā tādai, ja trīs komisijas lūdz šo pagarinājumu, un es aicinātu arī Kreitusa kungu padomāt. Ja tagad mēs izmantojam 117.pantu un noraidām šo priekšlikumu, nebalsojam par šo priekšlikumu, tad, manuprāt, tas nav prātīgi šajā budžeta izskatīšanas stadijā. Katrā ziņā vismaz nevajadzētu noraidīt iespēju balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, pēc kāda Kārtības ruļļa panta mēs varam balsot par šo priekšlikumu? Tas ir lēmuma projekts, ko iesniedza kā patstāvīgo priekšlikumu vairāk nekā 10 deputāti. Kārtības rullī man nav citu pantu, pēc kā balsot. Deputāts Kreituss ceļ iebildumus. (Starpsauciens no zāles: "Bet kas viņu noraida?") Viņš nenoraida. Līdz ar to mums ir jālemj par nākamo sēdi vai komisiju.... Viens var runāt "par", viens - "pret". Par komisiju vai par sēdi, jo mēs neapspriežam šodien...

Kuprijanovas kundze - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Par ko jūs vēlaties runāt? Par procedūru. Tāda termina, starp citu, Kārtības rullī nav. Par lietas tālāko virzīšanu. Lūdzu!

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Protams, vadoties pēc Kārtības ruļļa, viss ir ļoti pareizi. Kreitusa kundze ir pareizi konsultējusies ar juridisko dienestu un pilnīgi pareizi izvirza šo pretenziju. Ņemot vērā, ka Saeima nāca pretī valdībai un tagad ir pārliecinājusies, arī Sociālo un darba lietu komisija - tā tagad būs jau ceturtā komisija - grib pārcelt šo termiņu. Mums sēde bija tikai šodien, lai izvirzītu to jautājumu. Un vēl vakar visiem bija komisijas, pat vēlas sēdes. Un es varu nosaukt daudzus citus argumentus, un es ceru, ka kolēģi no pārējām komisijām, priekšsēdētāji, arī to var pateikt, kādas bija tās Finansu ministrijas speciālistu atbildes. Pēc būtības var šobrīd noņemt šo jautājumu, bet tādā gadījumā es lūgtu līdz galam vadīties pēc Kārtības ruļļa. Jo mūsu priekšā, cik es sapratu, runāja finansu ministrs Kreitusa kungs. Lai deputāts Kreituss tad noprotestē to stenogrammā.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze! Finansu ministrs tika pieteikts vienlaicīgi arī kā deputāts, un viņš veic šīs funkcijas. Ja viņš tās neveic arī kā deputāts, tad, lūdzu, Kreitusa kungs, pasakiet, kādā vārdā jūs runājāt! Vēlreiz pasakiet, lai būtu skaidrība! Es zinu, Gorbunova kungs, ka jūs tagad protestēsiet, ka es pārkāpju Kārtības rulli. Viņš tika pieteikts gan kā deputāts, gan kā ministrs, tā kā viņš vienlaicīgi veic šīs funkcijas, bet Kuprijanovas kundze nav to sapratusi. Varbūt... lai mums vairs nebūtu šeit asa vārdu apmaiņa Saeimas zālē.

A.Kreituss. Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāju gan kā deputāts, gan kā finansu ministrs, un es centos jums situāciju izskaidrot. Es saprotu, ka neviens opozīcijas pārstāvis šeit nenāks un neteiks, ka vajag šo jautājumu... šo iesniegšanas termiņu šodien... Visi teiks...

Sēdes vadītāja. Mēs lūdzām tikai precizēt un nesniegt vairs paskaidrojumus, jo debates ir pabeigtas.

Lūdzu, tālāk! Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Par Kārtības ruļļa pārkāpumu.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām, negribas, ar vienu vārdu sakot, runāt par to, bet Kārtības rullī ir precīzi pateikts, ka nevar runāt vienlaicīgi kā deputāts un ministrs, un to Kusiņa kungs var apliecināt ar galvas mājienu, ja ne citādi. Tas ir ierakstīts Kārtības rullī, un šeit traktēt, ka var runāt vienlaicīgi, - to vienkārši nedrīkst. Un te nu mēs nonākam tajā situācijā, ka deputāts turpina būt komisijas priekšsēdētājs un ministrs. Tas arī galīgi nav pieļaujams, jo mēs paši nonākam pie tās situācijas, ka mēs nonākam pretrunā ar šo lietu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Gorbunova kungs. Es ceru, ka Juridiskā komisija, strādājot pie Kārtības ruļļa labojumiem, stingri ievēros šos priekšlikumus un ņems tos vērā. Bet šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir juridiski, un es nevaru deputātam vienlaicīgi noņemt ministra posteni vai ministram noņemt deputāta statusu.

Tātad lemjam par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām tālākai...

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī esmu viens no tiem asprāšiem, kā cienījamais Kreitusa kungs atļāvās nosaukt, un tādēļ es arī tomēr laikam piekritīšu pašai Kreituses kundzei, kura teica - patiešām, tas ir Juridiskās komisijas darbs. Mēs varam palūgt šo lietu nosūtīt uz Juridisko komisiju, lai varētu labāk apspriest jautājumu, vai var Saeimas tribīnē būt uzreiz gan ministrs, gan deputāts. Un tad, es domāju, mēs šo jautājumu tur arī izskatīsim, un, protams, diemžēl izrādīsies, ka pats jautājums pēc būtības nebūs izskatīts.

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd nav saņemti priekšlikumi par nodošanu komisijām. Saeima lemj par iekļaušanu... Es atvainojos. Tā kā sākās disputs par tālāko kārtību, mēs neesam līdz galam izpratuši Lujāna kunga priekšlikumu. Viņš ierosināja nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Cienījamie deputāti! Deputāts ir ierosinājis, un man nav tiesību... Kārtības rullī nav panta, kas paredzētu man tiesības nelikt balsot par deputātu iesniegtiem priekšlikumiem, kas ir izteikti atbilstoši Kārtības rullim. Tāpēc lūdzu deputātus: ja iesniedzat savus priekšlikumus, pārdomājiet tos līdz galam! Ja Lujāna kungs no sava priekšlikuma neatsakās, mums ir jābalso par šo priekšlikumu (Starpsauciens no zāles: "Formulējumu!") atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam: "Ja ir celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Šobrīd ir viens priekšlikums - nodot Juridiskajai komisijai. Tas ir atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam. Cita priekšlikuma nav. Lūdzu deputātus, kas vēlas runāt, nākt tribīnē un nerunāt no zāles ar izsaucieniem.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šis jautājums nav patstāvīgais priekšlikums, bet procedūras jautājums un tāds pats kā gadījums, kad atbildīgais referents ierosina noteikt, kurā termiņā tiek iesniegti priekšlikumi. Un tad jau var rasties tāda situācija - kāpj tribīnē jebkurš no 100 deputātiem un ierosina šo priekšlikumu par termiņa noteikšanu atlikt un nodot komisijām. Tas būs vienkārši absurdi. Mēs novedīsim līdz absurdam mūsu procedūru. Un šajā gadījumā ir jābalso par konkrētu 10 deputātu priekšlikumu kā par tādu priekšlikumu, kurš attiecas uz procedūru.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, pēc kura Kārtības ruļļa panta tas ir? Es jums nolasīju Kārtības ruļļa 117.pantu, kur ir teikts: "Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus." Iebildumi ir celti. Nākamais teikums šinī pantā: "Ja ir celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Šobrīd ir tikai viens priekšlikums - nodot Juridiskajai komisijai. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Ir iebildums.") Cita priekšlikuma nav. Iebildums ir iebildums. Tātad šinī sēdē mēs neizskatām, mēs pārejam pie nākamā - iekļaujam nākamās sēdes darba kārtībā vai nododam komisijām. Man Prezidijā (un jūs paši zālē dzirdējāt) ir izskanējis tikai viens priekšlikums - nodot Juridiskajai komisijai. Cita priekšlikuma šobrīd nav.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Par kādu jautājumu?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tagad būs iespēja jebkuram no jums tad, kad atbildīgais referents ierosinās noteikt termiņu, kāpt tribīnē un pateikt tā: "Es iebilstu pret šādu priekšlikumu. Lūdzu nodot to Juridiskajai komisijai izskatīšanai." Un mēs pilnīgi dezorganizēsim Saeimas darbu. Mums ir jāvadās no tās prakses, kāda mums bija iepriekšējā Saeimā un Augstākajā padomē, kad to vadīja deputāts Gorbunovs. Un šādi jautājumi un priekšlikumi ir jāliek uz balsošanu, jo tas ir priekšlikums par procedūru.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, šobrīd darbu dezorganizējat jūs, jo Kārtības ruļļa 54.pantā ir atļauts par 117.pantu runāt "par" un "pret". Jūs nerunājāt ne par, ne pret nodošanu komisijām vai iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Tā kā tas ir patstāvīgais priekšlikums un Kārtības rullis neparedz citu kārtību, un mēs nevaram vadīties pēc Anglijas parlamenta prakses un pēc precedentiem, bet Saeima strādā, vadoties tikai pēc Kārtības ruļļa, Lagzdiņa kungs, es atļaujos izteikt jums aizrādījumu par bļaušanu no vietas.

Lūdzu balsošanas režīmu!

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, ja jau mēs te katrs nākam ar savu priekšlikumu, kā mums atļauj Kārtības rullis, mans priekšlikums būs nodot... pareizāk sakot, izskatīt nākamajā sēdē. Un man būtu ļoti interesanti, kā Kreitusa kungs reaģēs, ja mēs to pieņemsim un nākamajā sēdē apstiprināsim un izskatīsim, ka ir jāpagarina priekšlikumu iesniegšanas laiks. Šodien ir ieteikts viens termiņš, bet nākamajā reizē, pēc nedēļas, mēs to pagarināsim. Un līdz ar to mēs sarežģīsim visu budžeta pieņemšanu. Man ļoti interesē šo cilvēku reakcija, kuri šodien gribēja izgāzt šā priekšlikuma izskatīšanu šodien. Tā ka es uzturu spēkā savu priekšlikumu - nākamajā sēdē izskatīt šo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: "Kâda jēga?") Jēga ir tāda, ka tādā gadījumā mēs iegūsim vēl kādu nedēļu, bet zaudēs tie, kas šo priekšlikumu šodien gribēja noraidīt. Un pie reizes es gribētu atgādināt par tā saucamajiem slavenajiem Finansu ministrijas speciālistiem, kuri divās Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs nebija spējīgi jēdzīgi atbildēt ne uz vienu jautājumu, to skaitā arī Kreitusa kungs, kurš uz visiem maniem jautājumiem, piemēram, pateica: es neesmu kompetents, es nezinu, es vēl neesmu lietas kursā. Vienīgais, ko viņš pateica, - pie visa vainīga ir iepriekšējā valdība, un prasiet atbildi no viņiem!

Tāpēc es tomēr uzturu spēkā savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad Prezidijā šobrīd ir divi priekšlikumi: pirmais - nodot Juridiskajai komisijai, otrais - iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Požarnova kungs, var runāt tikai par vai pret vienu no priekšlikumiem. Trešā priekšlikuma nevar būt. Nodošana komisijai vai iekļaušana nākamās sēdes darba kārtībā. Kārtības rullis citu iespēju neparedz. Ja jūs gribat mainīt komisiju, tad...

Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man ir priekšlikums - Lujāna kunga priekšlikumu nodot komisijai... par priekšlikuma iekļaušanu... izskatīt komisijā.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs! Diemžēl Kārtības rullis par šo jūsu asprātību neļauj balsot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 41, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsot par priekšlikumu - iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas. Lēmuma projekts "Par izmaiņām Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā". Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu lēmuma projektu: atsaukt no Saeimas Eiropas lietu komisijas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Jāni Jurkānu un ievēlēt Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti Ludmilu Kuprijanovu Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Šajā sakarā ir vajadzīgi divi balsojumi, jo par deputātu atsaukšanu ir jābalso aizklāti. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 7. Jānis Jurkāns ir atsaukts no Saeimas Eiropas lietu komisijas.

Nākamais balsojums: ievēlēt Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti Ludmilu Kuprijanovu Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 9. Ludmila Kuprijanova ir ievēlēta Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Māra Vītola atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas sastāva". Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Eiropas lietu komisijas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 9. Deputāts Māris Vītols ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 6. Deputāts Roberts Jurdžs ir ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais patstāvīgais priekšlikums. Saeimas lēmuma projekts: izveidot Nacionālās drošības komisiju 9 deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas un vienu pie frakcijām nepiederošu deputātu.

Es atvainojos! Papriekš, Dobeļa kungs, jūs vēlaties runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts! Jo viņš, Jirgena kungs, pirms jums nāca jau šurp.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī izmantošu savu iespēju iebilst pret šī projekta izskatīšanu un balsošanu, jo mēs esam jau izrādījuši vienu konceptuālu pieeju, izskatot ļoti pilnīgi šo jautājumu un balsojot par vairākiem projektiem, un šī projekta tur nebija vispār, tā ka es iebilstu pret viņa izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad šajā sēdē mēs izskatīt nevaram. Lūdzu priekšlikumu par virzīšanu tālāk! Šodien viņš, Ādamsona kungs, ir noņemts no darba kārtības, lai gan dialogs starp mums abiem nav pieļaujams. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns ( pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šeit arī varbūt pat Saeimas Prezidijs ir aizmirsis, ka pagājušajā sēdē, kad šis jautājums tika izskatīts, bija arī 11-a un 11-b, bet šie jautājumi toreiz netika uzstādīti. Starp citu, šeit tādā gadījumā būtu arī jautājums Saeimas Prezidijam, vai mēs nepārkāpjam Satversmi, kurā ir noteikts, ka ir 100 tautas priekšstāvji, kuri ir ievēlēti, jo līdz ar to mēs esam izveidojuši vienu atsevišķu komisiju, kurā, teiksim, septiņi pie frakcijām nepiederoši deputāti nevar piedalīties. Vai tas nav Satversmes pārkāpums tiešā veidā? Vai arī mums Satversmē būtu jāatzīmē, ka ir, teiksim, 93 labāki Saeimas deputāti un 7 (vai kāds cits daudzums), kuri ir pakārtoti. Varbūt varētu arī izdalīt kaut kādas citādākas deputātu apliecības. Un pie reizes tad varbūt patiešām mēs palūgtu uz nākamo sēdi pārlikt, ja arī Dobeļa kungs...

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, tā kā šeit bija runa par Satversmes pārkāpumiem, mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad otrs priekšlikums ir nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums būs par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 33, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts. Jābalso otrreiz, jo ir neizšķirts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums - nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir patstāvīgais priekšlikums - Saeimas lēmums, godinot demokrātisko valsts iekārtu un Latvijas pirmās brīvvalsts parlamentāriešus. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.331. Tas ir Saeimas lēmums: "Godinot demokrātisko valsts iekārtu un Latvijas pirmās brīvvalsts parlamentāriešus, Saeima nolemj..." tālākais teksts jums visiem ir izdalīts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 1. Saeimas lēmums pieņemts.

Nākamais ir Saeimas lēmums "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu". Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Pamatojumam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es atgādināšu vispirms, ka viena minūte televīzijā maksājot 100-200 latu, tas nozīmē, ka cilvēki, kas pārvalda šo televīziju, varbūt ir korumpēti pēc attiecīgā Antikorupcijas likuma. Tas nozīmē, ka šis jautājums ir ļoti, ļoti nopietni apspriežams un katra nelikumība tūlīt būtu novēršama. Un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu mēs prasām tāpēc, ka 1995.gada 28.septembra sēdē ievēlēja Nacionālo radio un televīzijas padomi šādā sastāvā: Aivaru Berķi, (Latvijas Zemnieku savienība), Guntu Līdaku ("Latvijas ceļš"), Rihardu Piku (Latvijas Zemnieku savienība), Veltu Puriņu (LNNK), Romānu Pussaru (LNNK), Ojāru Rubeni ("Latvijas ceļš"), Antonu Seikstu ("Latvijas ceļš"), Helmi Staltu (LNNK) un Rolandu Tjarvi ("Latvijas ceļš"). Četri no šī sastāva - Gunta Līdaka, Ojārs Rubenis, Antons Seiksts un Romāns Tjarve ir "Latvijas ceļa" pārstāvji, bet tas nozīmē, ka pārkāpta ir Radio un televīzijas likuma 42.panta septītā daļa, kas liedz vairāk par trim locekļiem būt no vienas politiskās organizācijas. Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva politiskā nelīdzsvarotība ir acīm redzama, jo tur ir pārstāvēti politiskie spēki, kas šobrīd ieņem Saeimā tikai 27 vietas, tātad reprezentē izteiktu mazākumu. No pašiem lielākajiem grupējumiem pēc vēlētāju skaita - no Demokrātiskās partijas Saimnieks un Tautas kustības "Latvijai", kas kopā Saeimā pārstāv 33 deputātus, tur neietilpst neviens. Nepieciešams ņemt vērā arī to, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošana notika 1995.gada 28.septembrī, tas ir divas dienas pirms jaunās Saeimas vēlēšanām ar neparastu steigu tieši politisku mērķu dēļ. Padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas tika veiktas nelikumīgi, jo tajā piedalījās Antons Seiksts, kas saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 43.panta pirmo daļu kā savas pilnvaras nenolicis deputāts nedrīkstēja piedalīties. Pašreizējās Nacionālās radio un televīzijas padomes darbā vērojamas politiskas grupas egoistisko interešu nepieļaujamas izpausmes. Šo visu iemeslu dēļ ir iesniegts šis lēmuma projekts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Man ir žēl, ka frakcija, kurai ir tik skaists vārds "Latvijai", nodarbojas vienkārši ar meliem. Mēs, "Latvijas ceļš", gribētu, lai tiešām šie cilvēki, kuri te ir pierakstīti, - gan Ojārs Rubenis, gan Gunta Līdaka, būtu frakcijā "Latvijas ceļš", bet nupat notika "Latvijas ceļa" valdes sēde, un arī šajā sēdē, kurā es piedalījos, viņi nav izteikuši vēlēšanos iestāties "Latvijas ceļā", arī iepriekš viņi nekad nav bijuši "Latvijas ceļā". Tā ka tie vienkārši ir meli. Nepatiesība. Un tieši tādēļ es 117.panta kārtībā iebilstu pret šī jautājuma izskatīšanu, jo te vienkārši deputāti un arī sabiedrība, cilvēki, kas klausās radio, tiek dezinformēti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Jūs varat runāt tālāk atbilstoši 54. pantam. Par tālāko virzību.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es iebilstu pret šī likumprojekta tālāku virzību, bet ko es gribu pateikt? To, ka patiešām nevajag sagrozīt faktus un pārvērst melus par patiesību. Arī Velta Puriņa nav LNNK. Vajag nu tik daudz elementāras lietas kā bijušos deputātus vismaz pazīt, lai pēc tam nevajadzētu kāpt tribīnē un tik pārliecinoši stāstīt un izvirzīt tagad te priekšlikumu - pārvēlēt Radio un televīzijas padomi. Mēs zinām, ka šo likumu par radio un televīziju gatavoja veselu 5. Saeimas sasaukuma laiku, tā jau mēs... Mauliņa kungs, ja jūs neesat piedalījies 5. Saeimas darbā, tad iznāk tā, ka mēs varbūt pārskatīsim visus likumus, tāpēc ka jūs neesat piedalījies 5. Saeimas darbā? Tas ir absurdi! Un tāpēc es esmu kategoriski pret šādu nostādni un pret šāda jautājuma izvirzīšanu.

Sēdes vadītāja. Iebildumi ir celti, šodienas sēdē šo patstāvīgo priekšlikumu nevar skatīt, tātad Saeima var lemt par... Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - par priekšlikuma tālāko virzību.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Man tomēr būtu lūgums izturēties pret šo jautājumu nopietni, un, ja ir celti iebildumi, tad skaidrs, ka mēs šajā sēdē viņu izskatīt nevaram. Tad mans priekšlikums ir izskatīt šo jautājumu nākamajā sēdē. Un tad tiešām izturēties nopietni, jo šis ir ļoti nopietns jautājums, un tas ir arī pilnīgi skaidrs, ka šis jautājums... ka mēs esam saņēmuši viņu mantojumā no 5. Saeimas un viņš tagad ir pēc būtības skatāms. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, jūs vēlaties runāt? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju tā, ka šis priekšlikums attiecas uz likumu par radio un televīziju, un tad es ierosinātu šo lēmuma projektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi: pirmais - par iekļaušanu nākamajā sēdē, otrs - par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Var runāt 54. panta kārtībā "par" vai "pret" konkrēto priekšlikumu, nevis vairs par priekšlikuma būtību. Jūs, Čerāna kungs, jau izteicāt savu priekšlikumu, un jūsu priekšlikums par nodošanu komisijām ir pieskaitāms pie runāšanas "par". Es ceru, ka jūs nevēlaties runāt "pret" savu priekšlikumu? (No zāles kaut ko saka.) Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Tātad, godātie deputāti, es nepiekrītu Jirgena kunga izteiktajam vērtējumam par to, ka šis lēmums attiecas uz radio un televīzijas likumu. Bez tam likumu mēs nepiedāvājam mainīt, mēs tikai piedāvājam ievēlēt jaunu komisijas sastāvu, un tāpēc es uzskatu, ka nav iespējams... nav lietderīgi atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu - nodot šo jautājumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, man ir tiesības izteikties "pret". Tātad es izsakos "pret" ðī jautājuma izskatīšanu nākošajā sēdē. Jautājums ir tiešām pārāk nopietns, lai mēs vienkārši kaut kā mākslīgi tūlīt pēc nedēļas sasteigtu viņu un atkal izskatītu. Tātad visloģiskākais ir priekšlikums tiešām viņu izskatīt kādā no komisijām, un komisija jums tika piedāvāta. Tā ka es aicinu balsot "pret" šī te projekta izskatīšanu nākošajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, jo iespējas runāt "par" un "pret" ir izmantotas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - izskatīt nākamajā sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. Par priekšlikumu - nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Domāju, ka jautājums ir tik svarīgs, ka trīs nedēļas vismaz vajadzētu.

Sēdes vadītāja. Precizēsim datumu, Seiksta kungs! Tas ir...

A.Seikts. 21. februāris.

Sēdes vadītāja. Līdz 21. februārim. Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es ceru, ka mēs tomēr spēsim pietiekoši nopietni izturēties pret šo... pret šī jautājuma izskatīšanu un tad šis lēmuma projekts... Viņš nav tik garš un nav tik sarežģīts, tāpēc es domāju, ka visi deputāti spēs savus priekšlikumus sagatavot arī nedēļas laikā, un es lūgtu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. februāri, tas ir, pēc vienas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Otrs termiņš - 8. februāris. Citu priekšlikumu nav? Lūdzu zvanu! Balsojam vispirms par tālāko datumu - 21. februāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! 50 - par, 20 - pret, 9 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad 21. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu ievēlēšanu. Dokuments nr. 345. Lūdzu zvanu! Balsojam par Saeimas lēmumu par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu ievēlēšanu.

Saeima nolemj ievēlēt Saeimas Nacionālās drošības komisiju šādā sastāvā: Oskars Grīgs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Panteļējevs, Anatolijs Tučs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 4. Deputāti Oskars Grīgs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Panteļējevs un Anatolijs Tučs ir ievēlēti Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmums par bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai izveidotās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu sastāvu. Lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr. 346 un dokumentu nr. 346A. Tātad Saeima nolemj ievēlēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 3. Saeimas lēmums ir pieņemts. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai ievēlēta šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Tikko mēs izvēlējām divas komisijas, un es gribētu jūs informēt, kad notiks šo abu komisiju pirmās sēdes, lai ievēlētu šo komisiju priekšsēdētājus.

Tātad Nacionālās drošības komisijas pirmā sēde notiks pirmdien, 5. februārī, pulksten 11.00 Prezidija zālē.

Tālāk. Arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izmeklēs bankas "Baltija" krīzes cēloņus, pirmā sēde notiks 5. februārī, pirmdien, 11.30 Prezidija zālē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tālāk. Pārejam pie darba kārtības septītās sadaļas - pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"". Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Komisijas vārdā.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs paņemt dokumentus nr. 174 un nr. 298.

Šajos dokumentos ir priekšlikums izdarīt grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu". Šie grozījumi jau ir pieņemti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, un Saeimai ir jāizskata šie Ministru kabineta pieņemtie grozījumi un tie jāakceptē vai arī jānoraida. Šie grozījumi tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tika izdiskutēti un no komisijas puses atbalstīti. Grozījumi ir nelieli, tiek svītrota 18. panta pirmā daļa, un 18. panta otrajā daļā tiek svītroti vārdi "katru gadu". Lietas būtība ir šāda: pašreizējā 18. panta redakcija paredz regulāri indeksēt iznomātā uzņēmuma nomas maksu un izpirkuma maksu un piemērot šai indeksācijai patēriņa cenu pieauguma indeksu. Tādējādi izveidojās situācija, ka tie uzņēmēji, kuri ir iznomājuši uzņēmumu ir spiesti rēķināties savā biznesa plānā un savā biznesa procedūrā ar apstākļiem, kuri nekādi nav atkarīgi no viņu rīcības un darbības, tas ir, no patēriņa cenu indeksiem, no patēriņa cenu pieauguma. Un pats sliktākais ir tas, ka šā likuma 27.pants nosaka to, ka tad, ja šis uzņēmējs vairs nespēj maksāt tādu nomas maksu, pieaugot šiem indeksiem, viņš var atteikties no šā uzņēmuma tālākās nomas. Tādā gadījumā valstij ir jāņem šis uzņēmums atpakaļ un jāatmaksā uzņēmējam arī visa šī iemaksātā nauda, atkal visu to indeksējot. Šobrīd situācija ir tāda, ka daudziem uzņēmumiem tas kļūst par ļoti apgrūtinošu slogu un viņi sāk atteikties no šīs nomas, un valstij tādā veidā var rasties ļoti liels apgrūtinājums budžetā, jo būs jāņem šie uzņēmumi atpakaļ. Tāpēc priekšlikums ir ļoti skaidrs: lai veicinātu tālāko privatizāciju un nesarežģītu šo procesu, svītrot šo sadaļu, kas paredz nomas maksas indeksāciju. To atbalstīja Ministru kabinets un tagad atbalstīja arī Tautsaimniecības komisija. Mans lūgums ir pirmajā lasījumā atbalstīt šo komisijas viedokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu komisiju noteikt, līdz kādam datumam iesniedzami priekšlikumi. No tribīnes lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis. Priekšlikumus iesniegt lūdzu līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 8.februārim.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte, - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Dokuments nr.299. Otrais lasījums. Pirmais priekšlikums ir iesniegts 4.panta pirmajā daļā...

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, mēs jau tikko kā vienojāmies. Kamēr nav izlabots Kārtības rullis, mēs skatām pa pantiem.

A.Seile. Cienījamā Kreituses kundze, nekas nav noticis. Parasti mēs apspriedām tikai iesniegtos priekšlikumus. Varbūt mēs varam turpināt šo jau ilgos gados akceptēto praksi Saeimā. Tā būs vienkāršāk un ātrāk.

Sēdes vadītāja. Tas tā ir trešajā lasījumā. Diemžēl es Kārtības rulli pārkāpt nevaru, jo šodien mēs pēc tā vadāmies. Tāpēc sāksim ar likumprojekta izskatīšanu pantu secībā.

A.Seile. Paklausu. 1.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Jājautā, vai deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav, cik es redzu.

A.Seile. 2.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

A.Seile. 3.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

A.Seile. 4.pantā frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina aizvietot vārdu "pârvaldīšanu" ar vārdiem "izmantošanas pārraudzību". Komisija uzskatīja, ka tas ir būtisks labojums - vārdu "pârvaldīšanu" aizvietot ar vārdiem "izmantošanas pārraudzību". Un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Neviens neiebilst.

A.Seile. 4.panta otrajā daļā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gailis ierosina šeit un visā turpmākajā tekstā aizvietot vārdus "Latvijas Ģeoloģijas dienests" ar vārdiem "Valsts Ģeoloģijas dienests", kā tas ir mūsu likumdošanā.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalsta. Deputātu iebildumu nav.

A.Seile. Attiecībā uz šā paša panta piekto daļu ministrs Gailis ir izteicis ierosinājumu izteikt to jaunā redakcijā, un daļēji šis ierosinājums ir atbalstīts. Teksts jums ir priekšā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile.Nākamais ierosinājums ir 5.pantā - 5.panta otrajā daļā vārdus "valstij nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu" aizstāt ar vārdiem "Civillikumā paredzētajiem īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem". Daļēji izmainot redakciju, šis priekšlikums ir pieņemts. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 6.pantā. Ministrs Gailis ir ierosinājis papildināt 6.pantu ar divām jaunām daļām. Tautsaimniecības komisija principā ir atbalstījusi viņa priekšlikumus, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipus, bet ir sakārtojusi šīs daļas varbūt redakcionālā ziņā veiklāk un pēc būtības citā secībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 7.pants. Ministrs Gailis ir ierosinājis papildināt 7.panta piekto punktu ar vārdu "ârstniecība": zemes dzīļu izmantošanas mērķi ir ne tikai atpūta un tūrisms, bet arī ārstniecība. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 8.pants. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir ierosinājusi labojumu 8.panta pirmajā rindkopā, proti, izteikt šo teikumu jaunā redakcijā: "Zemes dzīļu izmantotāji var būt valsts, pašvaldības, Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto redakciju, jo nav nekādu iebildumu, ka īpašnieks varētu šīs izmantošanas tiesības nodot arī ārvalstu pilsoņiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.pantā...

Sēdes vadītāja. 9.pantā labojumu un iebildumu nav.

A.Seile. Atvainojos. Jā, 9.pantā labojumu un iebildumu nav. 10.panta pirmajā daļā ir redakcionāls ierosinājums precīzi nosaukt reģionālās vides pārvaldes institūcijas. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Ir Tautsaimniecības komisijas ierosinājums papildināt 10.pantu ar jaunu daļu, kura noteiktu licenču izsniegšanas kārtību: kādos gadījumos licenci var izsniegt bez maksas ne tikai fiziskajām personām, bet arī juridiskajām personām un arī pašvaldībām, ja tās derīgos izrakteņus izmanto pašas savām vajadzībām.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man nav iebildumu pret to redakciju un pret citiem priekšlikumiem, kas ir izteikti par šo pantu, bet es gribētu pastāvēt tomēr uz savu priekšlikumu par 11.panta pirmā punkta redakciju, proti: "ðā likuma otrajā pielikumā noteikto bieži sastopamo izrakteņu ieguvei"... un tālāk, kā tekstā. Komisija ir to ielikusi 11.panta pirmajā punktā kā otro daļu, bet ir teikts, ka šo sarakstu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Juridiskā komisija vēl pagājušā gada jūnijā vērsa atbildīgās komisijas, 5.Saeimas uzmanību un arī attiecīgās ministrijas uzmanību uz to, ka tam ir jābūt pielikumam pie likuma, šeit. Nevis, ka to kāds noteiks. Un faktiski šis likumprojekts ir 5.Saeimā no pagājušā gada maija. Es nevaru saprast, kādas šeit ir problēmas. Vai tiešām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai šis departaments nav spējīgs iesniegt, ka tas ir kā likuma sastāvdaļa? Es saprotu, ka ir problēmas, ka varbūt būs jāmaina vai kaut kas tāds... Izpēte turpinās, vai kaut kas tāds... Bet tā ir attīstība. Bet pamats, kas tomēr ir šeit redzams un pārskatāms... Es domāju, ka nav pieņemami, ka tas kaut kad tiks publicēts oficiālā laikrakstā un ka to noteiks resors. Es tomēr pastāvētu uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var sagatavot šo sarakstu un pievienot to kā otro pielikumu. Tāpēc aicinu balsot par manu redakciju, šā panta 1.punkta redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Endziņa kungs, bet, cik es sapratu, mēs izskatām 10.panta jauno - trešo - daļu.

A.Endziņš. 11.panta.

Sēdes vadītāja. Nē, Endziņa kungs, 10.panta. Cik es sapratu, jums pret 10.panta trešās daļas jauno redakciju iebildumu nav.

A.Seile. Jā, tik tiešām. Šis Endziņa kunga ierosinājums attiecas uz 11.pantu, un, kad mēs nonāksim pie 11.panta, mēs to izskatīsim. Mēs pašlaik izskatījām 10.pantu.

Sēdes vadītāja. Tātad es saprotu, ka deputātiem pret 10.panta trešo - jauno - daļu iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - aizstāt 10.panta piektajā daļā vārdus "Ja zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) neizmanto savā zemes īpašumā esošās zemes dzīles, viņš to" ar vārdiem "Zemes īpašnieks zemes dzīļu". Protams, to ir ārkārtīgi grūti saprast, un tādēļ redakcija ir uzrakstīta blakus, nākamajā ailītē. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un nevar vienīgi atbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par to, ka arī valsts un pašvaldības zemi, kurā atrodas derīgie izrakteņi, varētu uzreiz nodot izmantotājam. Viss princips šajā likumprojektā ir balstīts uz to, ka, ja zeme pieder valstij un pašvaldībai, tad ir jārīko konkurss, lai nebūtu dažādu lobiju piesaistīšanas varbūt zināmā mērā lielu zemes dzīļu izmantošanā. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir izveidojusi šo jauno redakciju, precizējot "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 11.pants. Šis ir ārkārtīgi būtisks pants, un tāpēc par to ir arī ļoti daudz iesniegumu. Panta uzdevums ir noteikt gadījumus, kuros nevajag par zemes dzīļu izmantošanu izsniegt licenci. Pirmais ierosinājums ir Endziņa kunga ierosinājums - svītrot vārdus "ievērojot šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētās prasības". Komisija daļēji šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izsakot to citā redakcijā. Bet šeit ir runa arī par Endziņa kunga ierosināto priekšlikumu, par kuru izvērsās debates jau tad, kad skatījām 10.pantu. Šajā redakcijā, kuru atbalsta gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan arī Tautsaimniecības komisija, ir teikts, ka derīgo izrakteņu sarakstu apstiprina pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Endziņa kunga pieprasījums bija šo sarakstu pievienot šā likumprojekta beigās.

Šajā priekšlikumā, kuru ir izveidojusi Tautsaimniecības komisija, zināmā mērā ir apkopoti visi daudzie priekšlikumi. Tie bija pavisam seši, un pēdējā ailītē ir izveidota vienota redakcija 11.pantam. Ja Endziņa kungs pieprasa balsošanu par savu priekšlikumu, ka vajag šo sarakstu pievienot likumprojekta beigās, tad acīmredzot sēdē par to būtu jābalso.

Sēdes vadītāja. Vai Endziņa kungs uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Aivara Endziņa priekšlikumu 11.panta ceturtajā daļā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 13. Pieņemts.

A.Seile. 12.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, bet 6.pantā ir vēl...

A.Seile. Mēs izdiskutējām. Neviens neiebilda pret šo sakārtojumu, kādā Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi 11.pantu, un visi priekšlikumi ir sakārtoti noteiktā kārtībā, izņemot Endziņa kunga priekšlikumu, ka vajag izveidot īpašu sarakstu, īpašu pielikumu šā likumprojekta beigās.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk - 12.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 13.pants. Arī šeit nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

A.Seile. Vienu mirklīti! 13.panta pirmajā daļā nav nekādu iebildumu, bet 13.panta beigās ir paredzēts papildinājums. Ir priekšlikums šo pantu papildināt ar jaunu punktu, un šo ierosinājumu izsaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis, un šā priekšlikuma būtība ir tāda - atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti zemei, ja zemes dzīles tiek izmantotas agrāk, pirms zemes īpašnieks šo zemi ir ieguvis; arī tādā gadījumā, ja šie zaudējumi tiek nodarīti zemes un zemes dzīļu īpašniekiem, izmantotājiem, videi un kultūras pieminekļiem. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. Ir vēl ministra Gaiļa ierosinājums pēc 13.panta 9.punkta izveidot jaunu 10.punktu, kura būtība ir tāda, ka varētu apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklāj zinātnei, kultūrai vai vides aizsardzībai nozīmīgus ģeoloģiskus veidojumus. Tālākais teksts jums ir priekšā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu visā pilnībā.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, tā kā Saeimas Prezidijs nav saņēmis nekādus priekšlikumus par sēdes laika pagarināšanu un līdz sēdes beigām ir palikušas trīs minūtes, un ir lūgti vārdi arī paziņojumiem, mums šodien ir jāapstājas pie ceturtās nodaļas šā likumprojekta izskatīšanā, un turpināsim to skatīt nākamajā sēdē.

A.Seile. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojums. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Alfredam Čepānim.

A.Čepānis ( 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godājamie Saeimas deputāti! Gribu vērsties arī pie tiem radioklausītājiem, kas mūs dzird. Gribu darīt jums zināmu, ka, sākot ar nākamo ceturtdienu - 8.februāri -, Saeimas sēžu un preses konferenču radiotranslācija notiks Latvijas radio pirmās programmas ultraīsviļņu diapazonā. Šādu vienošanos mēs vakar panācām ar Latvijas Radio un televīzijas padomi, Latvijas Radio direktoru Kolāta kungu, Radio un televīzijas tehniskā centra vadītājiem, Saeimas atbildīgajiem darbiniekiem, un šodien tam principā piekrita arī visu frakciju pārstāvji. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, lūdzu mazu uzmanību! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Valdis Birkavs,

Ziedonis Čevers,

Oļegs Deņisovs,

Māris Gailis,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Ernests Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Anta Rugāte,

Gundars Valdmanis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. 1.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 8.februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par bijušās

Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu""

(281. un 281.-a dok.) - 3.lpp.

Jautājums - dep. G.Eniņš - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās

Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu""

(287. un 287.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

civilstāvokļa aktiem""

(290. un 290.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Noraidīts)

(291. un 291.-a dok.) - 5.lpp.

Debates - dep. O.Dunkers - 5.lpp.

- dep. A.Jirgens - 7.lpp.

- dep. P.Tabūns - 8.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 9.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 9.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības

rullī"

(302. un 302.-a dok.) - 10.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 10.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas

Kriminālprocesa kodekss""

(305. un 305.-a dok.) - 11.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas

Kriminālkodekss""

(303. un 303.-a dok.) - 11.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Operatīvās

darbības likums""

(304. un 304.-a dok.) - 11.lpp.

Lēmuma projekts "Par S.Kalniņas apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi"

(307. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 11.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu" (D.Bondere, S.Mertene)

(308. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 12.lpp.

Lēmuma projekts "Par Z.Mačukānes apstiprināšanu

par Krāslavas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci"

(309.dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 12.lpp.

Lēmuma projekts "Par S.Gravas iecelšanu par Rīgas

pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci"

(310. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 13.lpp.

Lēmuma projekts "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses

I.Amerikas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"

(311. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 13.lpp.

Lēmuma projekts "Par R.Leitenas deputāta mandāta

apstiprināšanu"

(313. un 313.-a dok.) - 13.lpp.

Lēmuma projekts "Par Ģ.V.Kristovska deputāta

pilnvaru apstiprināšanu" - 13.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Gorbunova

atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas" (Atlikts) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 14.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Ādamsona

ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā"

(343. dok.) - 15.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Saulīša ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijas sastāvā" - 15.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par PSRS 1990.gada

mērķobligāciju dzēšanu

(243. un 243.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 15.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par īpašuma atgūšanas vai tā kompensācijas

nodrošināšanu netieši politiski represētajām personām

(247., 247.-a un 247.-b dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 17.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par "Vòešekonombankas"

Rīgas nodaļu

(250. un 250.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 17.lpp.

Aizsardzības ministra A.Krastiņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par dienesta izmeklēšanas

veikšanu par NBS komandiera v.i. Zemessardzes

pulkveža J.Eihmaņa noslēgto līgumu par

automašīnu "Landrover" iegādi u.c.

(251. un 251.-a dok.)

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 19.lpp.

Izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata un izglītības

valsts ministra J.Gaigala atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Latvijas Republikas izglītības

koncepcijas vai kāda analoga dokumenta

apspriešanu Ministru kabinetā vai arī Izglītības

un zinātnes ministrijā 1995.gadā

(248. un 248.-a dok.) - 20.lpp.

Priekšlikums - labklājības ministrs V.Makarovs - 20.lpp.

Īpašo uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās

A.Kiršteina atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par Baltās grāmatas Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības

iekšējā tirgū tulkošanu latviešu valodā Eiropas

integrācijas birojā

(249. un 249.-a dok.)

Ziņo - īpašo uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās

A.Kiršteins - 20.lpp.

Labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par parfimērijas preču

realizāciju

(255. un 255.-a dok.)

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 21.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par investīciju un

mērķdotāciju pielikumu 1996.gada budžetam

(257. un 292. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 21.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par PSRS 1990.gadā izlaisto

un pārdoto valsts mērķobligāciju atlīdzināšanu

Latvijas iedzīvotājiem

(256. un 243.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 22.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par 610 miljonu Ls zaudējumu

Latvijas lauksaimniecībā

(264. un 264.-a dok.)

Ziņo - zemkopības ministrs A.Kauls - 23.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par valsts graudu rezervi

(216. un 216.-a dok.)

Ziņo - zemkopības ministrs A.Kauls - 24.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi vides un reģionālās

attīstības ministram M.Gailim par Latvijas atkritumu

savākšanas un pārstrādes plānu

(282. dok.)

Motivācija - dep. O.Kostanda - 25.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi labklājības ministram

V.Makarovam par algu paaugstināšanu veselības

aizsardzības un mācību iestāžu darbiniekiem, par

pensiju paaugstināšanu un naudas līdzekļu

izlietojumu sociālās palīdzības sniegšanai daudzbērnu

ģimenēm, nepilnajām ģimenēm un ģimenēm ar

bērniem invalīdiem

(283. dok.)

Motivācija - dep. A.Rubins - 28.lpp.

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 30.lpp.

Paziņojumi - Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis - 30.lpp.

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ameriks - 31.lpp.

- dep. J.Sinka - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 31.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

iekšlietu ministram D.Turlam par 5.Saeimas deputāta

A.Rubika (apsūdzētais pēc LR KK 59.panta)

lietu

(286. dok.)

Motivācija - dep. M.Lujāns - 32.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par valsts finansiālo stāvokli

(301. dok.) - 33.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam par kredītu ņemšanu un

garantiju sniegšanu - 33.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Bauskas zemessargu aizturēto

kontrabandas cigarešu kravu

Motivācija - dep. O.Kostanda - 33.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlam par stāvokli cietumos - 36.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Ministru kabineta noteikumu

izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu

ievešanai un sadalei Latvijā

(179. un 179.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 36.lpp.

Par darba kārtību - 37.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā"

(2.lasījums)

(160. un 160.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 37.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības

un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmi" (2.lasījums)

(41., 194. un 194.-a dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās

vērtības nodokli"" (2.lasījums) (Izskatīšana atlikta)

(4. un 230. dok.) - 40.lpp

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu

kodeksā" (2.lasījums)

(65. un 241. dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 41.lpp.

Debates - dep. K.Druva - 42.lpp.

- dep. K.Lībane - 43.lpp.

- 46.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 47.lpp.

- dep. A.Endziņš - 49.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. A.Jirgens - 51.lpp.

Likumprojekts "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas

vietējo pašvaldību hartu" (1.lasījums) (Steidzams)

(8. un 259.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 53.lpp.

Debates - īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās

E.Jurkāns - 55.lpp.

- dep. M.Vītols - 56.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo

palīdzību muitas jautājumos" (1.lasījums)

(Steidzams)

(110. un 260. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 57.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo

palīdzību muitas jautājumos" (2.lasījums)

(110. un 260.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 58.lpp.

Likumprojekts "Latvijas Izglītības likums"

(1.lasījums)

(57. un 268.dok.)

Ziņo - dep. A.Tomašūns - 59.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 60.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 65.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Krisbergs - 66.lpp.

- dep. A.Bartaševičs - 68.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 69.lpp.

- dep. A.Rugāte - 72.lpp.

- dep. A.Prēdele - 75.lpp.

- dep. A.Seiksts - 78.lpp.

- dep. P.Tabūns - 80.lpp.

- dep. K.Čerāns - 81.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 83.lpp.

- dep. I.Kreituse - 87.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 90.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 91.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 94.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 94.lpp.

Galavārds - dep. A.Tomašūns - 95.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Tomašūns - 97.lpp.

- dep. M.Lujāns - 97.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu

likumprojektam "Par valsts budžetu 1996.gadam" - 98.lpp.

Priekšlikumi - finansu ministrs A.Kreituss - 99.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 102.lpp.

Par procedūru - dep. L.Kuprijanova - 103.lpp.

- finansu ministrs A.Kreituss - 104.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 104.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 105.lpp.

Par procedūru - dep. J.Lagzdiņš - 106.lpp.

- 107.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 107.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 108.lpp.

Lēmuma projekts "Par izmaiņām Saeimas Eiropas

lietu komisijas sastāvā"

(274. dok.) - 108.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Vītola atsaukšanu

no Pieprasījumu komisijas sastāva"

(288. dok.) - 109.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Vītola ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijas sastāvā"

(289. dok.) - 109.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta R.Jurdža

ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas

sastāvā"

(316. dok.) - 109.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās

drošības komisijas izveidošanu" (Noņemts

no izskatīšanas) - 109.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 110.lpp.

- dep. M.Lujāns - 110.lpp.

- dep. A.Jirgens - 111.lpp.

Lēmuma projekts "Par demokrātisko valsts iekārtu

un pirmās Latvijas brīvvalsts parlamentāriešu

godināšanu"

(331. dok.) - 111.lpp.

Lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un

televīzijas padomes pārvēlēšanu" (Nodots komisijai)

(335. dok.) - 111.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 111.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 113.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Tabūns - 113.lpp.

- dep. K.Čerāns - 114.lpp.

- dep. A.Jirgens - 114.lpp.

- dep. K.Čerāns - 114.lpp.

- dep. I.Dobelis - 115.lpp.

- dep. A.Seiksts - 115.lpp.

- dep. K.Čerāns - 116.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās

drošības komisijas locekļu ievēlēšanu"

(345. dok.) - 116.lpp.

Lēmuma projekts "Par bankas "Baltija" krīzes cēloņu

un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto

bankas sanācijas projektu izvērtēšanai izveidotās

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas

locekļu sastāvu"

(346. un 346.-a dok.) - 116.lpp.

Paziņojums - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 117.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu""

(1.lasījums)

(174. un 298. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 118.lpp.

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm" (2.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(36. un 299. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 119.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 123.lpp.

Paziņojums - Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis - 127.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 127.lpp.