31.augusta sēdi vada Latvijas Republikas
5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labrīt!
Lūdzu, ieņemiet vietas! Vakar sēde tika pārtraukta,
atsāksim to šodien pulksten 9.00. Sēde tika pārtraukta,
balsojot par 34.pantu, jo pēc diviem balsojumiem nebija
kvoruma, un sēdes vadītājs sēdi pārtrauca
līdz pulksten 9.00 šorīt. Tāpēc turpināsim.
Lūdzu zvanu! Vai Sekretariāts nav saņēmis
nekādus iesniegumus? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par
34.pantu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu!
Par - 37, pret - 10, atturas - 6. Komisijas redakcija 34.pantam
ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš (LC).
Nākamie priekšlikumi ir par 36.pantu,
kur ir pirmajā lasījumā pieņemtie Ministru
kabineta noteikumi nr.79. Ir Tautas saskaņas partijas frakcijas
priekšlikums - izslēgt no projekta grozījumus
36.pantā, atstājot spēkā likuma sākotnējo
redakciju, bet Juridiskā komisija ierosina izteikt likuma
36.pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot
priekšlikumu, bet nepapildinot pantu ar 14.punktu.
Sēdes vadītājs. Vai pret 36.panta
redakciju, kuru pieņēmusi komisija, deputātiem
ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 38.pantu, tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.79. Priekšlikumu šeit nav, viņi ir tādā pašā veidā arī izteikti.
Nākamais ir 39.pants. Juridiskā komisija
ierosina papildināt likuma 39.pantu pēc vārdiem
"Latvijas Republikas pilsoņi" ar vārdiem
"vai nepilsoņi".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 39.pantu! Nav iebildumu. Pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu
iesniegumu. Deputāti Karnups, Seile, Stalts, Tabūns,
Berklavs, Lambergs, Puriņa, Grīnblats, Prēdele,
Sinka, Straume, Imants Kalniņš, Leiškalns, Budovskis,
Milbergs, Grīgs, Pētersons... tālāk nesalasāms
paraksts... Rugāte, Gundars Bērziņš: "Lûdzam
Saeimas kārtības ruļļa 52.panta kārtībā
pārtraukt debates par darba kārtības 41.punktu
un pāriet uz nākamo darba kārtības jautājumu".
Viens runā "par", viens - "pret", un
Saeima lemj balsojot. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs,
ka šīm izmaiņām, daudzām, kas tika
pieņemtas 81.panta kārtībā, un tām,
kas ir piekabinātas klāt, ir tikai viens mērķis
- lai mīkstinātu mūsu valni pret imigrantiem,
lai būtu vieglāk iebraukt Latvijā, lai Latvija
kļūtu par imigrantu zemi un par savu zemi. Kad mēs
Augstākajā padomē pieņēmām
šo likumu, visiem bija skaidrs, kāpēc vajadzēja
stingrus noteikumus un stingru stāju tieši šajā
jomā, un neviens pret to neiebilda. Tagad mēs esam
aizmirsuši, kā bija pirms neatkarības, mēs
aizmirsām, ka vairāk par 4 miljoniem imigrantu 50.gados
ir caurbraukuši Latvijai un apmēram 1 miljons šeit
palika. Mēs aizmirsām, ka tiešām bija tādi
laiki, mēs aizmirsām, kas un kāpēc mums
tika pieņemts tāds stingrs ieceļošanas
likums. Šīs izmaiņas, kas ir paredzētas,
īpaši tās, ko diemžēl 34.pantā
pieņēmām papildus noteikumiem par ģimenes
apvienošanu un kas izraisa tālejošas sekas, neprognozējamas
sekas... Es esmu pārliecināts, ka nav šīs
Saeimas prerogatīva tālāk izskatīt šo
likumprojektu, tāpēc aicinu pāriet uz nākamo
darba kārtības punktu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Lūdzu! Aivars Endziņš
- Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir jūtama tik tiešām priekšvēlēšanu gaisotne, kad Nacionālais bloks, kā viņš sevi pasniedz, tagad mēģina runāt par imigrācijas briesmām un tā tālāk. Es gribētu atgādināt gan jums, gan visiem kolēģiem, ka šī likumprojekta pamatā ir četri Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, kuri ir spēkā, kuri darbojas. Tie paši, par kuriem tik briesmīgi uztraucās Karnupa kungs. Bet ir vēl viena cita problēma, kāpēc Juridiskā komisija tomēr ierosināja viņus skatīt un kāpēc ir tapis šis projekts. Tas ir tāpēc, ka mēs šogad esam pieņēmuši arī likumu par bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu, kuriem nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības, kā arī zināmā mērā ir pretrunas starp konstitucionālo likumu un šodien apspriežamo likumprojektu, un, lai tās te novērstu, tāpēc ir šis projekts. Un, ja šeit tiek izvirzīta problēma par to, ka, lūk, nāks iekšā migrācija un tamlīdzīgi, tad likums ir tikpat stingrs, cik ir bijis, viņš ir palicis tāds pats. Šeit ir ielikts iekšā tikai skaidri un gaiši mehānisms, kā, kādā veidā cilvēks to var pārsūdzēt vai kaut kas tamlīdzīgs.
Jau vakar izteica problēmas Budovska kungs
un Karnupa kungs par to, kas tās tādas par ģimenes
apvienošanām un ka tās būs tātad iespējas
pašas par sevi, taču es jums atgādināšu
likuma par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem
nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, 2.panta pirmās
daļas 2.punktu: likumā noteiktajā kārtībā
uzņem pie sevis no ārvalsts laulāto un viņa
apgādībā esošos bērnus un vecākus.
Šeit tātad ir runa tikai par tiem, kuri ir apgādībā.
Tātad viņi ir vai nu nepilngadīgi, vai ir
slimi, vai tie ir invalīdi. Pie tam Pilsonības un
imigrācijas departamenta noteikumos šajos gadījumos,
ja ir runa par vecākiem, vecākus var uzņemt
tikai tādā gadījumā, ja tajā mītnes
zemē, kur šie vecāki atrodas, nav citu bērnu,
jo tādā gadījumā tas var tikt atteikts.
Tātad šeit ir tikai sakārtojums, bet skaidrs ir
viens, ka mēs pirms vēlēšanām mēģinām
atkal kārtējo reizi vienu vai otru problēmu
politizēt. Es tāpēc aicinātu tomēr
cienījamo Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu
un turpināt izskatīt jautājumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi.
Tātad pirmo es esmu nolasījis, un debates 5 minūtes
"par", 5 - "pret" ir beigušās. Mums
ir jābalso. Un tad vēl frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāti pieprasa 30 minūšu pārtraukumu.
Tie ir deputāti Bērziņš, Elferts, Inkēns,
Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Pavlovskis, Andersons, Marjaša,
Birzniece. Es saprotu, ka, ja mēs esam iesākuši
izskatīt vienu iesniegumu, viņš ir jāpabeidz
izskatīt... (Starpsauciens no zāles: "Viņi
nevar pieņemt lēmumu.") Varbūt deputāti,
kuri iesniedza lūgumu pārtraukt sēdi, kāds
var 5 minūtes motivēt. Indulis Bērziņš
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
I.Bērziņš (LC).
Cienījamais sēdes vadītāj!
Cienījamie kolēģi! Negaidīti priekš
"Latvijas ceļa" ir sākušies savstarpēji
asumi likumā, lai gan mums iepriekš likās, ka
nekādu domstarpību nebūs. Katrā ziņā
"Latvijas ceļš" nekad un arī šoreiz
nav ieinteresēts iet uz kaut kādu konfrontāciju,
mēs vienmēr esam mēģinājuši
visus lēmumus pieņemt, lai pēc iespējas
vairāk cilvēku viņiem piekristu. Un attiecīgi
tāpēc mēs gribētu, lai mums ļautu
apspriesties, jo mēs tiešām esam pārsteigti
par mūsu kolēģu nostāju šajā
jautājumā. Pavisam godīgi sakot, mums nelikās,
ka te ir kaut kādi konfrontēšanās iemesli.
Mēs esam pārsteigti par to un gribētu lūgt
pirms šī balsojuma, ko ir iesnieguši, cik es saprotu,
LNNK un vēl citu frakciju pārstāvji, par šī
jautājuma atlikšanu, ļaut mums pakonsultēties
frakcijā, jo tas priekš mums tiešām ir negaidīti.
Mēs lūdzam kolēģus, kuri ir iesnieguši
savu iesniegumu, ļaut par pārtraukumu balsot vispirms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Par procedūru
Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustība.
A.Seile (LNNK).
Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti!
Nacionālā bloka pārstāvji, kuri iesniedza
iesniegumu pārtraukt šo jautājumu un pāriet
pie nākamā darba kārtības punkta, ir dziļi
ieinteresēti, lai sēde turpinātos, lai viņā
tiktu atrisināti visi pārējie jautājumi,
kas ir šodienas darba kārtībā. Tiešām
šajā konkrētajā likumprojektā, kuru
mēs apspriežam, uzsākām apspriešanu
šorīt, ir lielas domstarpības radušās,
tāpēc mēs atbalstām "Latvijas ceļa"
ierosinājumu - pārtraukt uz pusstundu sēdi
un mēģināt frakcijām savā starpā
vienoties par turpmāko gaitu un pēc tam balsot par
mūsu iesniegto priekšlikumu - pāriet pie nākamā
darba kārtības punkta. Mēs uzskatām,
ka šādas domstarpības ir jārisina komisijās,
ja viņas ir radušās, un netraucēsim sēdes
gaitu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu
- pārtraukt sēdi uz 30 minūtēm. Lūdzu
rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 6. Pārtraukums
līdz pulksten 9.45.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Vēl tā
kā būtu viena minūte... Saeimu pēc pārtraukuma
vēlas informēt Ministru prezidents Māris Gailis.
Lūdzu!
M.Gailis (Ministru prezidents).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Viens no darbiem, ko iesāka valdība jau 1993. gadā, bija valsts pārvaldes reformas koncepcijas izstrādāšana un pieņemšana. Šīs valsts pārvaldes struktūras reformas koncepcijas ietvaros tika pieņemts likums "Par ministriju iekārtu", kas reglamentē veidu, kā tiek pārraudzītas, pārvaldītas ministrijām padotās un to pārraudzībā esošās iestādes. Un tas notiek tādā veidā, ka jebkuru lēmumu, kurš ir nelikumīgs un kuru ir pieņēmis attiecīgās padotās iestādes vadītājs, var atcelt ministrs vai tā pilnvarota persona, kas var būt valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, kura pārziņā atrodas attiecīgā sfēra. Un tā ir vispārēja norma, kas attiecas pilnīgi uz visām mūsu valsts nozarēm.
Ņemot vērā šo, valdība 81. panta kārtībā izmainīja arī likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", proti, pantā, kurš nosaka, ka PID direktora lēmums ir galīgs, jo tas pilnībā runā pretim šim vispārējam principam, jo ministru ir apstiprinājusi Saeima ar savu balsojumu, un, neapšaubāmi, viņš pilnībā atbild par visu, kas notiek viņa padotajā ministrijā un apakšnozarēs. Man liekas, ka tas ir ārkārtīgi normāli un pareizi, un šinī sakarā tātad mēs 81. panta kārtībā šo pantu izmainījām, ka PID direktora lēmumu var, ja tas ir nelikumīgs, atcelt ministrs vai tā pilnvarota persona. Un toreiz, kā atceraties, Saeima šos labojumus ar savu balsojumu apstiprināja. Tātad tie šobrīd ir spēkā.
Es redzu, ka ir izveidojusies tāda pati situācija, kas, protams, ir saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām, un tādēļ mēs šo jautājumu apspriedām frakcijā un nolēmām, ka ir iespējams kompromiss, saglabājot arī valsts pārvaldes uzbūvi, proti, vajag izņemt no 34. panta palīgteikumu, ka arī ministra pilnvarotas amatpersonas var atcelt PID direktora lēmumu, atstājot tikai ministru, jo tas ir pilnīgi normāli.
Mūsu priekšlikums - un mums bija arī
obligātais balsojums, un frakcija balsoja vienbalsīgi
- ir virzīties uz priekšu, nobeigt otrajā lasījumā
šo likumu un uz trešo lasījumu es pats apsolu iesūtīt
labojumu, ka 34. pantā tikai ministram būtu tiesības
atcelt nelikumīgu lēmumu. Man liekas, ka tas ir pavisam
loģiski, un tā tas ir gandrīz visās valstīs.
Tā ir formāla lieta, bet, pēc manām domām,
mēs esam "uzķērušies" ðobrīd
tieši uz šīs formālās lietas, bet mums
ir jāvirzās uz priekšu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Pēc pārtraukuma tā frakcija, kura lūdza pārtraukumu... būtu loģiski, ja viņa arī kaut ko pateiktu pēc pārtraukuma. Bet atklāt debates mēs nevaram, jo mums ir konkrēts iesniegums - 20 deputāti lūdza pārtraukt debates un pāriet pie nākošā darba kārtības punkta. Tāpēc, manā izpratnē, ja deputāts Grīnblats runā par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, tad, lūdzu, bet atklāt debates par to, vai mēs pārtraucam vai nepārtraucam... Viens jau ir runājis, kāpēc vajag pārtraukt, ja jūs gribat runāt pret pārtraukšanu, tad - lūdzu! Tāda ir konkrētā situācija, jo atklāt debates mēs tiešām nevaram, jo pēc iesnieguma, kuru ir iesnieguši 20 deputāti, viņi lūdz pārtraukt debates un pāriet pie nākošā darba kārtības punkta. Es atkārtoju: viens runā - par, viens - pret, un notiek balsojums, jo citādi nav lielas jēgas tādam iesniegumam, ja tad vēl sākas vispārējas debates par likumprojektu kā tādu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 20 deputātu iesniegto priekšlikumu - 52. panta kārtībā pārtraukt debates par darba kārtības 41. punktu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Turpinām izskatīt likumprojektu.
A.Endziņš (LC).
Nākošais ir 40. pants, kur ir Ministru
kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija šos noteikumus
ir tikai redakcionāli precizējusi. Citu izmaiņu
nav.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Endziņš. 41. pants - arī Ministru
kabineta noteikumi nr. 79. Arī šeit Juridiskā
komisija šo pantu ir precizējusi, tagad būtībā
šie abi Kabineta noteikumi ir sakārtoti secīgāk
- 40. un 41. pantā.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo
komisijas iesniegto redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav.
Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. 42. pants. Arī ir Ministru
kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija šeit ir
ņēmusi vērā tikai valodas speciālistu
priekšlikumus. Citu izmaiņu nav.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir par 53. pantu. Šeit Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi pirmās daļas 2. punktu. Būtībā, kur bija vārdi "saņemšanai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas", atbilstoši krimināllikumdošanai, kā arī administratīvo pārkāpumu likumdošanai mēs esam precizējuši: "sniegusi apzināti nepatiesas ziņas". Tātad atbilstoši citiem likumiem.
Tālāk Juridiskā komisija ir izteikusi
šī 53. panta trešo daļu jaunā redakcijā.
Pasvītrotais teksts jums ir redzams.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo
redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav.
A.Endziņš. Un ceturto daļu Juridiskā
komisija ir papildinājusi ar vārdiem "ðajā
pantā noteiktajā kārtībā".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir 56. pants.
Par 56. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas
ir juridiski precīzāks, un Juridiskā komisija
to ir akceptējusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu?
A.Endziņš. Par 57. pantu arī ir
Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi
un papildinājusi ar vārdiem "un apsardzībā
turamās".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Endziņš. 58. pantā arī ir
Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "municipālajai"
aizstāt ar vārdu "pašvaldību".
Juridiskā komisija to ir pieņēmusi.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
A.Endziņš. 59. pantā - tie ir Ministru
kabineta noteikumi nr. 79 - komisija ņēma vērā
tikai valodnieku precizējumus, un līdz ar to atbilstoši
valodas speciālistu viedoklim ir jauna redakcija šim
pantam.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Endziņš. Tālāk ir 13. nodaļa
-"Starpvalstu līgumi". Šeit ir Ministru kabineta
noteikumi nr. 79, kuri ir nobalsoti un atstāti pirmajā
lasījumā. Juridiskā komisija ierosina izteikt
likuma 49. un 50. pantu jaunā redakcijā un sakarā
ar to, ka pirmajā lasījumā tika pieņemta
jauna nodaļa, tad arī uzskatīt 13. un 14. nodaļu
attiecīgi par 14. un 15. nodaļu.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Tālāk ir pārejas
noteikumi. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi nr. 108. Juridiskā
komisija ierosina tos izteikt jaunā redakcijā... šos
pārejas noteikumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret šo redakciju ir iebildumi? Nav.
A.Endziņš. Līdz ar to par šiem
grozījumiem ir izskatīti visi priekšlikumi. Es
aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt viņu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, 1 - atturas. Ir pieņemts.
Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Endziņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus
līdz 10. septembrim.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes?
Nav. Lūdzu, par nākošo!
A.Endziņš. Otrs likumprojekts ir "Grozījumi
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā
"Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku
un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos
Latvijas Republikā" spēkā stāšanās
kārtību"", kur ir arī Ministru kabineta
noteikumi nr. 4. Juridiskā komisija viņu ir akceptējusi,
bet tikai redakcionāli precizējusi kādā
nozīmē, proti, ir izslēgusi ārā
liekos vārdus un atstājusi tikai vārdus "izslēgt
3. punkta 2. apakšpunktu". (Zālē liels
troksnis)
Sēdes vadītājs. Godātie
kolēģi, deputāti! Visai grūti ir dzirdēt
referentu. Vēlreiz nosauciet, lūdzu, dokumentu, lai
deputāti var šīs lietas mierīgi tālāk
skatīt.
A.Endziņš. Tas ir tas pats dokuments -
nr. 926., pēdējā - 16. lappuse, kur ir romiešu
divi. Tur ir priekšlikums - izdarīt Latvijas Republikas
Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas
Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku
ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"
spēkā stāšanās kārtību""
grozījumus, šis lēmums ir grozīts ar Ministru
kabineta noteikumiem nr. 4.
Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem
ir šis dokuments? Viņš tiešām ir 926.
dokumenta pēdējā lapā. Lūdzu,
turpiniet!
A.Endziņš. Juridiskā komisija šo
Kabineta priekšlikumu ir akceptējusi, bet viņu
redakcionāli precizējusi un līdz ar to tikai
uzrakstījusi: "izslēgt 3. punkta 2. apakšpunktu".
Sēdes vadītājs. Tā, un
viņš mums ir jāakceptē...
A.Endziņš. Viņš ir akceptēts
jau pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. ...Otrajā
lasījumā.
A.Endziņš. Juridiskā komisija ir
papildinājusi šos grozījumus ar pārejas
noteikumiem, kur ir noteikts, ka līdz ar šā likuma
spēkā stāšanos spēku zaudē
Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 4 un tālāk
kā tekstā. Jums tas ir rakstīts šeit.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Līdz ar to ir izskatīts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu zvanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Arī nav kvoruma. Saskaņā ar Kārtības rulli tālākais izlemjams sēdes vadītājam. Esmu saņēmis iesniegumu - izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu. Laikam man ir tiesības lūgt argumentus, kāpēc ir vajadzīga viena stunda?
Lūdzu - Gundars Bērziņš!
G.Bērziņš (LZS).
Kāpēc viena stunda? Tāpēc,
ka jautājums ir ļoti nopietns saistībā
ar šiem likumiem, un arī šeit, kur ir ierakstīts
par šo profesiju apstiprināšanu... Uztrauc arī
ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi norit
sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu, un
arī mūsu frakcija, kas ir iesniedzēja, negrib,
lai šie likumprojekti... Tātad sēdes pārtraukšana
neļautu izskatīt ļoti daudzus darba kārtības
punktus, kas ir sakrājušies. Tāpēc ir vajadzīga
stunda, lai apspriestos, kā šajā situācijā
rīkoties, jo ir ļoti daudzi darba kārtības
punkti, kas ļoti ilgi gaida izskatīšanu.
Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš!
I.Bērziņš (LC).
Cienījamais sēdes vadītāj!
Cienījamie kolēģi! Par šo bezvīzu
režīmu man šodien pateica arī Seiles kundze.
Man nav nekāda pamata domāt, ka Seiles kundze veda
šīs sarunas tāpat kā mans uzvārda
brālis Bērziņa kungs, jo es tiešām
viņiem ticu un uzskatu, ka viņi nekad šīs
sarunas neved. Kad es mēģināju noskaidrot
avotu, kas tad ved sarunas, uzzināju, ka to dara "Latvijas
Radio", jo tieši no turienes ir izskanējis šāds
apgalvojums. "Latvijas Radio" nav tiesību - tā
man Seiles kundze teica. Es gribu paskaidrot arī Bērziņa
kungam, ka "Latvijas Radio" nav tiesību noslēgt
līgumu starp Latvijas Republiku un Krieviju par bezvīzu
režīmu, lai arī kā viņi to gribētu
- "Latvijas Radio" pirmā programma, kā arī
citas "Latvijas Radio" programmas. Šādu sarunu
nav un nevar būt, ja nu vienīgi cienījamais
"Latvijas Radio" ir sajaucis Krieviju ar Amerikas Savienotajām
Valstīm. Nu var jau sajaukt, pastāvot zināmai
nekompetencei, kas tur tiek demonstrēta. Bet es vēlreiz
atkārtoju: šādu sarunu nav un nevar būt!
Es atvainojos, nevajag šeit, piedodiet, izteikt murgainas
idejas un musināt tautu! Jo ir cilvēki, kas klausās
to, kas skan šeit Saeimas namā. Un, Bērziņa
kungs, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, no kurienes
ir šāda informācija. No kurienes ir šāda
informācija? Kura oficiāla persona kaut kur kādā
veidā ir tikusies un runājusi par bezvīzu režīmu
ar Krieviju? Tas, kas pašlaik šeit izskanēja,
ir vienkārši klajš priekšvēlēšanu
triks.
Sēdes vadītājs. Ir pilnīga
skaidrība, ka ir vajadzīgs stundas pārtraukums.
To arī paziņoju.
I.Bērziņš. Jā... (Starpsauciens
no zāles: "Nodevēji!")
Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Vai Prezidijā ir kādi iesniegumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku, bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - nav. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - nav. Divreiz balsots, bet nav kvoruma. Sēdes vadītājam ir jālemj, bet... Godātie deputāti! Sēdes vadītājs pieļāva kļūdu jau pirms tam, kad es aicināju izteikties kolēģus un motivēt šo vienas stundas ilgo pārtraukumu. Jūs jau redzējāt, ar ko tas beidzās - ar gariem politiskiem paziņojumiem. Un tagad vienu stundu pārtraukums bija diezgan ilgs, lai varētu izdiskutēt tās lietas. Tad gandrīz jāprasa rakstiski iesniegt, kādu paziņojumu jūs sniegsit - par procedūru, par Kārtības ruļļa neievērošanu vai to, kā lieta tālāk virzāma? Un tas Kārtības rullī tagad ir noteikts.
Lūdzu - Aivars Endziņš. Kārtības
ruļļa tiešām viena panta ietvaros.
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Es pirmām kārtām
lūgtu izmantot to normu un ar balsu skaitītāju
palīdzību pārbaudīt deputātu klātbūtni
šeit, zālē. Otrkārt, es Juridiskās
komisijas vārdā noņemu šo likumprojektu,
jo Nacionālais bloks vēlas, lai mēs varētu
uzaicināt speciālistus no Krievijas, no citām
valstīm. Un no citām valstīm arī - jā!
Sēdes vadītājs. Tā. Lai būtu ievērota formālā puse, es paziņoju vienu minūti ilgu pārtraukumu, jo citādi nevar šo lietu tā vienkārši izbeigt, jo nav kvoruma un sēde nevar turpināt savu darbu. Un tad, kad viena minūte beigsies, mēs izskatīsim kārtējos priekšlikumus, ko darīt tālāk. Tikmēr varat arī apsvērt situāciju.
Ar jaunām domām un jaunu procedūru varam veidot... Komisijas vadītājs Endziņš no tribīnes paziņoja, ka viņš atsauc šo likumprojektu, bet es saprotu, ka viņš domā Kārtības ruļļa 52.pantu: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." Tātad, lai mēs pārtrauktu šīs lietas izskatīšanu, tiešām komisija to var pieprasīt, un tad viens runā "par", viens - "pret" un Saeima lemj. (Starpsauciens: "Balsosim!") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu - pārtraukt izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību""! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraucam izskatīt.
Ministru prezidents Māris Gailis, pamatojoties
uz savām tiesībām, lūdz vārdu paziņojumam.
M.Gailis (Ministru prezidents).
Cienījamais priekšsēdētāja
kungs! Cienījamie kolēģi! Tikko Latvijas Zemnieku
savienības deputāts Gundars Bērziņš
paziņoja, ka valdībai ir intensīvas sarunas
ar Krieviju par bezvīzu režīmu. (Starpsauciens
no zāles: "Ar Somiju.") Citēju: "Kâ
arī uztrauc ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi
norit sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu".
Valdība kategoriski noraida šo Latvijas Zemnieku savienības
deputāta Gundara Bērziņa apgalvojumu, jo
tā neved un negatavojas vest sarunas par bezvīzu režīmu
ar Krieviju. Ja mums būtu bezvīzu režīms
ar Krieviju, tad pilnībā tiktu izslēgtas -
vismaz tuvākajos gados - iespējas noslēgt
šādus līgumus par bezvīzu režīmu
ar Ziemeļvalstīm, ar Eiropas savienību un Centrāleiropas
valstīm. Es domāju, ka rastos problēmas bezvīzu
režīmā ar Igauniju. Tātad tas ir pilnīgi
absurds apgalvojums un tā nav taisnība. Notiek,
neapšaubāmi, konsulārās sarunas ar Krievijas
konsulārajām iestādēm, tas ir pilnīgi
kaut kas cits, bet no Latvijas puses nav, kā jau es teicu,
šādu sarunu un arī tuvākajā laikā,
vismaz manas valdības laikā, nebūs. Bērziņa
kungs jau vienu reizi nāca ar paziņojumu, ko viņam
pašam nācās atsaukt. Es domāju, ka arī
tagad būtu vēlams, ka Bērziņa kungs
atsauktu savu nepamatoto paziņojumu, ja vien, protams,
viņam nav pierādījumu, kur, kad un kas šādas
sarunas par bezvīzu režīmu no Latvijas puses
ir veicis. Man gribētos teikt, ka pārāk sakaist
atmosfēra, tuvojoties vēlēšanām,
bet, cienījamie deputāti, mums ir pietiekami liela
pieredze, vairāk nekā divus gadus mēs esam
strādājuši plecu pie pleca, tādēļ
nevajadzētu atļauties pilnīgi nepamatotus puiciskus
izlēcienus. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Juridiskā komisija. (Starpsauciens: "Par Eiropas līgumu.") Es atvainojos, ir izdarītas izmaiņas, un es atsaucu paziņoto jautājumu.
Nākamais jautājums ir likumprojekts
"Par Eiropas līgumu". Oļģerts Pavlovskis
- valsts ministrs. Lūdzu!
O.Pavlovskis (LC; valsts ministrs Ārlietu ministrijā).
Godājamais Prezidij un kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.960. Likums "Par Eiropas līgumu". Vispirms jau pašā sākumā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz līguma nosaukumu "Eiropas līgums". Nosaukums "Eiropas līgums" diemžēl ir radījis dažas nopietnas neskaidrības un pārpratumus, un es gribētu uzsvērt, ka šis līgums nekādā ziņā nav par iestāšanos Eiropas savienībā. Es atkārtoju - tas nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā, bet gan Eiropas līgums par asociācijas dialoga izveidošanu starp Eiropas savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Diemžēl Eiropas savienība šāda veida līgumus nosauc par Eiropas līgumiem, un līdz ar to rodas šīs neskaidrības un pārpratumi. Tātad šis nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā. Ir saņemti divi papildinājumi, kurus ir iesniegusi Ārlietu komisija un par kuriem es vēlētos izteikties, bet, pirms es sāku, es vēlētos pateikt paldies un izteikt pateicību gan par pozitīvo balsojumu, gan arī par debatēm līguma ratificēšanas pirmajā lasījumā. Tas, kā mums šobrīd visvairāk trūkst un kas nākotnē noteikti būs jāveicina, ir plašas sabiedriskās diskusijas par Latvijas vietu Eiropas savienībā. Tā kā galīgo lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas savienībā referenduma ceļā pieņems Latvijas tauta, plašas sabiedriskas diskusijas tai palīdzēs politiski sagatavoties tik svarīga lēmuma pieņemšanai. Gribu atkārtoti uzsvērt, ka šodien nekādā ziņā mēs nebalsojam par iestāšanos Eiropas savienībā, mēs balsosim par Eiropas savienības asociētās valsts statusa iegūšanu Latvijai. Šodien mums ir jāizšķiras, vai atstāt durvis vaļā uz Eiropas savienību vai tās aizcirst ciet jau pie pirmā soļa bez jebkādām pārrunām ar Eiropas savienību paziņot visai pasaulei, draugiem un nelabvēļiem, ka mēs, latvieši, nevēlamies būt daļa no Rietumeiropas. Un tiem, kuri atkārtoti min Norvēģijas piemērus gribu atgādināt un uzsvērt, ka arī Norvēģija gāja šo pašu ceļu, par kuru mums šodien jāizšķiras. Savu lēmumu par neiestāšanos Eiropas savienībā tā pieņēma tikai tad, kad ilgās savstarpējās sarunās ar Eiropas savienību tika izstrādāti visi noteikumi, pēc kuriem Norvēģijai vajadzēja iestāties, un sabiedrība bija spējīga izvērtēt līdzdalības pozitīvās un negatīvās puses. Šis noslēgtais, bet vēl neratificētais Eiropas līgums ir tikai sākums nopietnam dialogam ar reālu segumu.
Pirmais likumprojekta papildinājums skar likumdošanas saskaņošanu, kas ir galvenais priekšnosacījums Latvijas integrācijai Eiropas savienībā, kā arī Eiropas līguma sekmīgai darbībai. Tāpēc ir svarīgi, lai par jebkuru juridisko aktu, kas ir saistīts ar līguma 70.pantā minētajām jomām, tiktu dots atzinums par tā atbilstību Eiropas standartiem. Un es jums atgādināšu, kas ir 70.pantā. Proti, likumu tuvināšana jo sevišķi attiecināma uz šādām jomām: muitas likumi, likumi par kompānijām, banku likumi, likumi par kompāniju kontiem, nodokļiem, intelektuālo īpašumu, finansu pakalpojumiem, konkurences noteikumi, likumi par patērētāju aizsardzību, netiešo nodokļu ievākšanu, tehniskie noteikumi un standarti, likumi un noteikumi, kas attiecas uz kodoljautājumiem, likumi par transportu, telekomunikācijām, apkārtējo vidi un tā tālāk.
Otrais Ārlietu komisijas iesniegtais papildinājums skar jautājumu par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas uzņemšanai Eiropas savienībā. Pieteikuma iesniegšana ir nākamais formālais solis pēc Eiropas līguma noslēgšanas. Šis iesniegšanas process ir saskarē ar Saeimas pieņemto ārpolitikas koncepciju. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pieteikuma iesniegšana nekādā ziņā nepaātrinās Latvijas iestāšanos, pirms nebūs notikušas mūsu debates gan Saeimā, gan sabiedrībā, un nav domājams, ka tas var notikt pirms 2000.gada. Pirmkārt, Eiropas savienība vēl nav gatava uzsākt sarunas par savu paplašināšanos, tas notiks tikai pēc starpvaldību konferences, tātad ne ātrāk par 1997.gadu. Otrkārt, pašas sarunas aizņems ilgu laika posmu, pat vairākus gadus, un, treškārt, daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa, tas ir, no tā, cik lielā mērā mēs būsim gatavi līdzdalībai Eiropas savienībā. Bet svarīgi ir tas, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanu Latvija dos skaidru un nepārprotamu mājienu par mūsu virzību uz Eiropas savienību. Starpvaldību konferences laikā Latvija tiks iesaistīta pārrunās par Eiropas savienības paplašināšanu, un šis priekšlikums dos pamatu pēc starpvaldību konferences uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Daudzas Austrumu un Centrāleiropas valstis ir jau iesniegušas savus pieteikumus, un, ja Latvija to neizdarīs savlaicīgi, mēs varam palikt ārpus sarunu loka un pašas sarunas par Latvijas virzību uz Eiropu tiks atliktas uz nenoteiktu laiku. Pašreiz mums notiek sarunas par to, ka visas trīs Baltijas valstis varētu iesniegt savus pieteikumus vienlaicīgi.
Varbūt tagad atgriezīsimies atpakaļ
pie dokumenta nr.960! Likumprojektā "Par Eiropas līgumu"
1.pantā labojumu un papildinājumu nav, un es ieteiktu
to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
norādiet tikai tos pantus, kuros ir labojumi!
O.Pavlovskis. Labi, paldies. 2.pants. Ir Ārlietu
komisijas ierosinājums papildināt likumprojektu ar
jaunu 2.pantu, un redakcija ir redzama 3.ailē.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo
redakciju deputātiem...
O.Pavlovskis. Pēc pārrunām ar
Ministru prezidentu Ārlietu komisija ierosina svītrot
pēdējo teikumu šajā 2.panta jaunajā
redakcijā, proti, svītrot teikumu: "Saskaņošanas
darba koordināciju veic Eiropas Integrācijas birojs."
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret to? Nav. Tālāk, lūdzu!
O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pārcelt
pirmā lasījuma 2.pantu kā 3.pantu otrajā
lasījumā. Citu izmaiņu un papildinājumu
šajā pantā nav.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi šīm izmaiņām? Nav. Tālāk!
O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina papildināt
likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Redakcija ir dota 3.ailē.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu. Tālāk!
O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pirmā
lasījuma 3.pantu pārcelt otrajā lasījumā
kā 5.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina, lai
pirmā lasījuma 4.pants būtu 6.pants otrā
lasījuma redakcijā. Citu labojumu vai papildinājumu
attiecībā uz šo pantu nav.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Pavlovskis. Es ierosinu šo likumprojektu akceptēt
kā likumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Eiropas līgumu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Atbildīgā ir Juridiskā komisija.
Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas
priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa"
deputāts!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu
nr.826. Šis likumprojekts tika nobalsots kā steidzams.
Pēc pirmā lasījuma Juridiskā komisija
nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, pati nevienu
grozījumu nav izdarījusi, tādēļ
lūdzu to akceptēt otrajā un galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par enerģētiku"
(pirmais lasījums). Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisijas vārdā
- Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Dokuments
nr.421. Lūdzu, nesajauciet to ar likumprojektu "Par
uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā", kurš arī ir šodienas
darba kārtībā un kurš varētu jau
tikt pieņemts trešajā lasījumā! Šis
likums "Par enerģētiku" varētu
tikt uztverts par vispārēju vairāk teorētiskas
dabas "jumta" likumu. Tas jau ir pirmajā lasījumā,
ir pagājis jau ilgāks laiks kopš to ir iesniedzis
deputāts Spuģis. Starplaikā jau Tautsaimniecības
komisijas darba grupa Spuģa kunga vadībā,
kurā ir piedalījušies arī Enerģētikas
departamenta eksperti, ir intensīvi strādājusi,
lai būtībā radītu jau tagad iestrādes
otrajam lasījumam. Tā ka dokuments Tautsaimniecības
komisijā ir akceptēts atbalstīšanai, apzinoties,
ka tas pamatīgi mainīsies līdz otrajam lasījumam.
Turklāt likumprojekts "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā", kurš
tiks izskatīts trešajā lasījumā šodien
vai nākamajā sēdē, jau radīs nepieciešamību
ieviest vairākas izmaiņas šajā likumprojektā,
piemēram, 5.panta trešajā daļā, kur
ir teikts, ka nacionālās enerģētikas
regulēšanu galvenokārt veic šā likuma
ietvaros. Tas būtu pilnīgi pretēji otra likumprojekta
jēgai, kurš Saeimā tiks izskatīts jau trešajā
lasījumā. Tā ka šis likumprojekts, kā
es gribu teikt, tiek pamatīgi pārstrādāts.
Šā likuma jēga ir noteikt enerģētikas
vietu Latvijas Republikas tautsaimniecībā, valsts
lomu enerģētikas pārvaldē, juridiskās
un ekonomiskās attiecības starp piegādātājiem
un patērētājiem un tamlīdzīgi,
kā arī noteikt nacionālās enerģētikas
stratēģiju, politiku un tās mērķus.
Tautsaimniecības komisija ir pieņēmusi lēmumu
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
ir pieteikušies runāt debatēs? Nav pieteikušies.
Lūdzu! Piesakās Aivars Kreituss - Demokrātiskās
partijas "Saimnieks" frakcija.
A.Kreituss (DPS).
Cienījamo priekšsēdētāj
un cienījamie deputāti! Mani pārsteidza šā
likumprojekta sestajā nodaļā ieliktā koncepcija,
un gribētos dzirdēt atbildi. Piemēram, 12.panta
trešais apakšpunkts, kur ir runa par uzņēmējdarbību
un tās veicināšanu un tā tālāk.
Tur ir runa par to, ka valsts garantē elektroenerģijas
iepirkšanu no mazām HES par divkāršu cenu.
Valsts garantē, kas tās ir valsts dotācijas
tiem ražotājiem. No kurienes nāk šī
nauda, šīs dotācijas šiem ražotājiem
- vai no budžeta vai no citurienes un vai sekos šajā
sakarā tarifu paaugstināšanu iedzīvotājiem?
Es domāju, ka šī sadaļa par uzņēmējdarbību
nav izstrādāta. Vispirms es gribētu dzirdēt
atbildi uz šo jautājumu, bet es jau iepriekš redzu,
ka ir tikai divas iespējas - vai nu nauda nāk no
valsts budžeta, vai seko tarifu pacelšana. Ne viens,
ne otrs variants nav pieņemams, un tāpēc es
domāju, ka šī sadaļa šeit nekādi
neiederas un nav izstrādāta un pasniegta saprotamā
veidā.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Lūdzu referenta galavārdu! Ja vēlaties, varat
komentēt, un tad būs zvans balsojumam.
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju, darba grupa ir jau intensīvi strādājusi un vairākas sadaļas šajā likumprojektā ir jau pārkārtojusi. Es tagad no galvas neatceros, vai šī ir viena daļa vai ne. Bet katrā ziņā politika, kura atbalsta augstākas iepirkuma cenas no mazajām HES, jau šobrīd ir esošā Latvijas valdības politika. Ministru kabinets ir gādājis, lai rastu iespēju atjaunot mazo HES plašo tīklu, kas agrāk pastāvēja Latvijā, lai radītu uzplaukumu vietējā saimniecībā un lai radītu zināmu decentralizāciju mūsu enerģētikas ražošanas tīklā, turklāt izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Kā mēs zinām, ūdens mums nekā nemaksā, bet dabasgāze un daudz kas cits maksā daudz.
Par šiem divkāršajiem tarifiem, kuri
šobrīd veido mazāk nekā vienu procentu no
mūsu kopējās elektroenerģijas ražošanas.
Tas ir jāmaksā patērētājiem, taču,
ņemot vērā visu šo kopumā un ņemot
vērā darba grupas darbu, ar vairākām
iestrādēm otrajam lasījumam, ierosinām
šo likumprojektu konceptuāli atbalstīt pirmajā
lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par enerģētiku"
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam!
Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, 2 - atturas.
Pieņemts. Priekšlikumus?
M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas
vadības vārdā lūdzam priekšlikumus
iesniegt līdz 11. septembrim.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"".
Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisijas vārdā
- Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības
deputāts. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"", ko mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabinets lūdz Saeimu akceptēt šo iesniegto likumprojektu, un Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi patiesībā Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome, un tā caur Zemkopības ministriju lūdza kārtot jautājumu par likuma pielikuma "Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums "Par augu šķirņu aizsardzību"" papildināšanu ar skarenēm, ķimenēm un begonijām. Nepieciešamību izdarīt likumā grozījumus nosaka tas, ka attiecībā uz minētajām augu sugām republikā tiek veikta selekcija un ir reģistrētas jaunas šķirnes, piemēram, selekcionāra profesora Lauvas vadībā ir izstrādāta ķimeņu šķirne"Kamarde". Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo likumprojektu, un šis likumprojekts ir saskaņots arī ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju, ņemot vērā viņu aizrādījumus. Tātad šajā likumprojektā ir iestrādātas arī viņu piezīmes.
Tautsaimniecības komisija atbalstīja
šos grozījumus likumā "Par augu šķirņu
aizsardzību", un tāpēc lūdzu akceptēt
dokumentu Nr. 708. Lūdzam deputātu atbalstu, lai šis
likumprojekts tiktu akceptēts pirmajā lasījumā
un varētu tikt gatavots otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu
zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par augu šķirņu aizsardzību""
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija
lūdz iesniegumus otrajam lasījumam iesniegt līdz
5. septembrim (ieskaitot).
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Likums par
bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu". Ojārs
Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Grīga iesniegtais likumprojekts par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu. Komisija, kad izskatīja šo likumprojektu, skatīja to kontekstā ar iesniegtajiem, tajā laikā vēl būtībā tapšanas procesā esošajiem likumprojektiem - likumprojektu "Komercbanku noteikumi", likumprojektu "Par banku aģentūru" un likumprojektu "Par komercbanku sanāciju un bankrotu", un bija diezgan grūti tajā laikā prognozēt, kā attīstīsies pārējie notikumi un vai tiks pieņemti vai netiks pieņemti tur, valdībā, Satversmes 81. panta kārtībā... un ko lems savukārt Saeima par šiem citiem likumprojektiem. Un tāpēc, apspriežot šo likumprojektu, komisijā domas dalījās. Bija deputāti, to skaitā valdības cilvēki, kuri uzskatīja, ka šis likumprojekts nebūtu virzāms uz priekšu, tomēr ar balsošanu - ar vienas balss pārsvaru - šis likumprojekts tika virzīts uz priekšu, proti, komisijas lēmums bija to iesniegt pirmajā lasījumā. Es jautāju arī iesniedzējiem, vai viņi vēlētos sniegt kādu ziņojumu. Es ceru, ka Grīnblata kungs vai nu debatēs, vai ziņojumā pamatos, jo nu viņš mēdz teikt arī tā, ka viņi vēl tad domās, vai tas ir jāvirza tālāk vai nav jāvirza tālāk pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.
Tāpēc tāda ir šī situācija. Un mēs bijām arī ieteikuši, ka valdībai būtu vēlams sniegt šā jautājuma izskatīšanas gaitā ziņojumu vai paskaidrojumu par to, kas pašlaik notiek ar banku "Baltija", lai deputāti tad varētu izvērtēt to, vai šāds likumprojekts ir nepieciešams, vai tas jau varbūt pilnībā ir zaudējis savu aktualitāti. Es pieņemu, ka nupat šā likumprojekta izskatīšana gāja strauji uz priekšu. Es diemžēl zālē neredzu ne Ministru prezidentu, ne finansu ministri, ne arī Grīnblata kungu, bet tieši no viņiem, manuprāt, būtu atkarīgs arī tālākais deputātu viedoklis par šo likumprojektu.
Bet tātad, es atkārtoju, komisijas lēmums
ar vienas balss pārsvaru (balsu dalījums bija 7 :
6) bija par to, ka likumprojektu vajag virzīt tālāk
un līdz ar to mēs darām šo savu darbu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūras niansēm. Komisijas vārdā ziņoja komisijas priekšsēdētājs, un šis likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā un izskatāms pirmajā lasījumā. Tālāk nekādu ziņojumu procedūra vairs neparedz, tālāk notiek debates, un pēc tam notiek balsojums. Un par šiem ziņojumiem vai paziņojumiem... Kārtības rullis paredz sniegt paziņojumus, un tā prakse mums ir, un es domāju, ka tā daudzmaz atbilst Kārtības rullim, ko Zemnieku savienība ir izmantojusi, - ka tiek sniegti paziņojumi, bet tas notiek pēc tam, kad jautājums ir izskatīts un ir noticis balsojums, un tam ir vajadzīgs rakstveida iesniegums Prezidijam.
Tāpēc tagad es aicinu saskaņā ar Kārtības rulli atklāt debates, protams, ja deputāti ir pieteikušies debatēs. Deputāti nav pieteikušies debatēs, tāpēc lūdzu zvanu! Un balsosim par likumprojekta "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 25. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais. Likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par valsts uzņēmumu"".
Pirmais lasījums. Vai referents nebūtu tik laipns
un neparādītos tribīnē? Es saprotu, ka...
ir grūtības, bet tomēr... Raimonds Jonītis,
"Latvijas ceļa" deputāts, - Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijas vārdā.
R.Jonītis (LC).
Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šie grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" ir Ministru kabineta noteikumi nr. 215, kas izdoti Saeimas sesijas starplaikā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā.
Šie grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" regulē tos pantus, kuri nosaka, kā ir dibināms valsts uzņēmums. Visus šos grozījumus Ministru kabinets ir izstrādājis sakarā ar to, ka Latvijas Republikā ir ar likumu nodibināts Valsts īpašuma fonds, kura atbildība būtu pārvaldīt visus valsts īpašumus valstī. Ir mainīti arī daļa pantu, kas regulē valsts uzņēmumu mantas izmantošanas kārtību, mantas iznomāšanu, mantas nodošanu bez atlīdzības valsts institūcijām vai citām sabiedrībām.
Papildus tam ir noteikti šie regulējumi tādi, ka valsts uzņēmuma vadītājs vairs nevar nodot šo mantu pēc savas iniciatīvas, bet visa šīs mantas nodošana, izpārdošana, dāvināšana vai bezmaksas atsavināšana citām iestādēm vai organizācijām ir veicama tikai ar Ministru kabineta atļauju, un visi šie darījumi ir reģistrējami Valsts īpašuma fondā.
Tautsaimniecības komisija šos noteikumus aicina apstiprināt pirmajā lasījumā un iesaka vēl šai Saeimai jau nedaudz mainīt to redakciju, kas ir, ja deputātiem tādas vēlmes būs.
Tautsaimniecības komisijas vārdā
es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Balsojums par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Tautsaimniecības komisijā nebija vienprātīgs. Es pārstāvēju to daļu, kura nepiekrita, ka šim likumam, šiem Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, ir jāpiešķir likuma spēks. Un kāpēc?
Vispirms es gribu jums atgādināt, kas ir valsts uzņēmums. Vienā ziņā tas ir mantojums no mūsu iepriekšējās iekārtas. Ir ārkārtīgi daudzi valsts uzņēmumi, kuri pēdējā laikā ir kļuvuši nerentabli un kuri netiek saimnieciski izmantoti, un pašreiz ir tas brīdis, kad daļu no tiem privatizē un daļu stratēģiski nozīmīgu objektu patur kā valsts uzņēmumus, bet daļu pārveido par valsts akciju sabiedrībām, un šis process pašreiz notiek. Ko paredz šie Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kuri ir jau spēkā un tādēļ ir vēl jo bīstamāki? Kur ir paredzēts ieskaitīt ienākumus, kurus saņem no valsts uzņēmumu iznomāšanas? Es jums nolasīšu: "Nomas maksa par valsts mantas iznomāšanu ieskaitāma Valsts īpašuma fonda budžetā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi." Pašreiz šī nomas maksa palika specbudžetā tajā nozarē, pie kuras izveidots šis specbudžets, pie kuras pastāvēja šis valsts uzņēmums. Arī tā nav pareiza kārtība. Šajā vietā vajadzētu būt šādam ierakstam: ja kāds atrod par iespējamu iznomāt valsts uzņēmumu (tātad nevis pats ražot, bet nodot jeb uzticēt šo ražošanu kādam citam), tad šī nomas maksa - vai nu tā būtu par telpām, vai par viņiem piederošiem dzīvokļiem - ir ieskaitāma nevis kur citur, bet valsts budžetā. Tieši un skaidri: valsts budžetā, nevis Valsts īpašuma fondā.
Un tagad padomāsim par to, kādas funkcijas pilda Valsts īpašuma fonds! Šajos Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajos noteikumos ir atkal paredzēts, ka revīzijas komisiju veidošanu ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā un uzraudzību veic Valsts īpašuma fonds. Kas liedz viņam uzraudzīt? Tā ir viņa funkcija arī tagad. Tādēļ nav vajadzīgs atkal jauns likums. Uzraudzīt vajag, bet naudu nevajag paņemt, jo Valsts īpašuma fonda līdzekļi arī ir speciālais budžets, un Valsts īpašuma fonda ierēdņu algas, aprīkojums un viss pārējais tālu, tālu, ļoti tālu pārsniedz nabaga vidējā ierēdņa algas, nerunāsim par vidējām tautsaimniecībā strādājošo algām un visu pārējo.
Tāpēc es domāju, ka šobrīd vispareizākais risinājums ir noraidīt šos Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus, kuri, tā teikt, izgāja Ministru kabinetam cauri elpu aizraujošā, žilbinošā ātrumā, neviens pat neaptvēra - un daudzu ministriju pārstāvji pat neaptvēra, - ka šie noteikumi pilnīgi izgroza līdzekļu iegūšanas līdzšinējo kārtību, it sevišķi attiecībā uz šīm valsts uzņēmumu nomas maksām.
Es atgādināšu jums, kāda ir
situācija ar tā saucamajām bijušajām
SCO, kuras tika privatizētas, un daļa vēl pat
nav privatizētas, un tādi ir vairāki uzņēmumi,
kuri savas tukšās telpas izīrē tikai tāpēc,
lai gūtu kaut kādu īslaicīgu labumu,
un uz šo īres tiesību rēķina uztur
savus kadrus un velk savu vārgo dzīvību. Vai
tas mums ir vajadzīgs? Ašāk ir jāizlemj
par šo privatizēšanu, lai Valsts īpašuma
fonds nebūtu ieinteresēts papildu līdzekļu
iekasēšanā savos kontos, un, ja tiešām
kaut kas ir jāiznomā, ja tā ir valsts manta
- un valsts mums visiem ir kopīga, - tad, lūdzu, ieskaitiet
šos līdzekļus valsts budžetā! Es aicinu
noraidīt šo likumprojektu, lai tas nedarbotos un lai
tas neturpinātu savu muļķīgo darbību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš
- "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Siliņš (LC).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Šajā sakarā es gribu pieskarties vēl vienam
aspektam, vienai nesakārtotībai likumdošanā,
kura zināmā mērā var ietekmēt
zinātnisko darbību. Tad, kad tika pieņemts
likums par zinātnisko darbību, tad vai nu negribēja,
vai nevarēja definēt, ka zinātniskie institūti
ir kaut kas īpašs un tos vajadzētu atsevišķi
reģistrēt. Tos reģistrē Valsts uzņēmumu
reģistrā. Līdz ar to visi zinātniskie
institūti nokļūst šajā kategorijā,
uz kuriem attiecas šis likums "Par valsts uzņēmumu".
Un šajā sakarā es gribu pieskarties tieši
tam otrajam aspektam, ka, ievērojot to, ka zinātniski
pētnieciskie institūti lielā mērā
pašreiz pārdzīvo ļoti smagu laiku un ir sagaidāmas
vēl lielākas grūtības (jo pēdējie
grozījumi budžetā zinātnei paredz līdzekļu
milzu samazinājumu - 19,6%), es neredzu vajadzību
vai iespēju, ka zinātni varētu saglabāt,
ja par visu ko iznomā zinātniskiem mērķiem...
visa noma aiziet vienalga kurā budžetā. Ir jāparedz
īpaši noteikumi īpašām sfērām.
Es nedomāju, ka tas ir attiecināms uz visiem uzņēmumiem,
bet varētu teikt tā: īpatnēji ieskaitītajām
zinātniski pētnieciskajām iestādēm
šajā reģistrā ir jāparedz īpaša
attieksme. Jo savādāk šīs mājas un
ēkas vienkārši aizies bojā, ja nebūs
iespējams kaut cik līdzekļu no nomas lietot
šo ēku uzturēšanai. Nav runa par cilvēku
uzturēšanu. Tas viss nav pieļaujams, bet ēku
uzturēšanai, ēku ekspluatācijai, lai ēku
nolietošanās gadījumā tās neaizietu
bojā... jo savādāk tās vienkārši...
Izejiet tagad cauri Latvijas institūtiem, un tad jūs
redzēsiet, ka nav neviena tāda, kuram netecētu
jumts! Visiem ir cauri jumti, bet Finansu ministrija nosaka, ka
jumtu remontiem nauda ir jāsamazina vai vispār nav
ko dot. Algām - vēl. Tātad es domāju,
ka pirmajā lasījumā mēs to varētu
pieņemt, bet, protams, šī īpašā
attieksme pret šiem īpašajiem valsts uzņēmumiem,
kurus īstenībā sauc par zinātniski pētnieciskajām
iestādēm, būtu jāiestrādā
otrajā lasījumā, un tad varētu arī
darboties un kaut cik vēl cerēt uz to, ka zinātne
Latvijā saglabāsies. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents vēlas ko teikt? Lūdzu!
R.Jonītis. Es gribu pateikties deputātiem
par izteiktajiem priekšlikumiem, un aicināt Saeimu pirmajā
lasījumā atbalstīt šos Ministru kabineta
noteikumus un aicinu visus priekšlikumus, kas saistās
ar šo likumu "Par valsts uzņēmumu"
- tas tiešām ir viens no vissenākajiem likumiem
par šādu uzņēmējdarbības
formu, - iesniegt attiecībā uz otro lasījumu.
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt
šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par valsts uzņēmumu""
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 12. Ir pieņemts
pirmajā lasījumā.
R.Jonītis. Es lūgtu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu - 8.septembris.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
Latvijas Kriminālkodeksā". Andris Līgotnis
- Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC).
Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 844. Kā redzat, pats likumprojekts ir neliels. Tas ir visiem zināmais Valsts prezidenta priekšlikums, kas vērsts uz kārtības ieviešanu armijā. Aizsardzības komisija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus tieši šā panta uzlabošanai un arī tādēļ, lai mums un praktizējošiem juristiem neiznāktu strādāt ar ļoti daudz un dažādiem grozījumiem Kriminālkodeksā, ar likumiem, mēs esam centušies apvienot vienā projektā visus tos nelielos labojumus Kriminālkodeksā, projektus, kuri patlaban mūsu komisijas darba procesā ir atradušies. Tātad - pie lietas.
Pirmais priekšlikums. Tiek mainīts 226.pants,
kas nosaka militārā nozieguma jēdzienu, un
mēs šeit paplašinām šo personu loku,
ieviešot šo jēdzienu - militārpersonas, lai
to varētu attiecināt ne tikai uz obligātā
dienesta karavīriem, bet arī uz virsniekiem, kas arī
atrodas šajā militārajā dienestā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Pieņemts.
A.Līgotnis. Otrs priekšlikums. Vārds
"dienestnieks" tiek aizstāts ar vārdu "karavīrs",
jo tieši tādā veidā terminoloģijas
ziņā ir izmainīti visi iepriekšējie
likumi: likums par valsts aizsardzību un likums par Aizsardzības
spēkiem.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu?
A.Līgotnis. Trešais labojums. Šeit
ir precizējums. Tas ir nepieciešams tādēļ,
lai, ja divi karavīri atvaļinājuma laikā
zaļumballē sakaujas, viņi netiktu saukti pie
atbildības pēc šā speciālā
panta - nr.235.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Ceturtais labojums. Mūsu
komisijai ir priekšlikums papildināt kodeksu ar jaunu
pantu, kurā tiek regulētas karavīru un viņu
priekšnieku - vai tas ir seržants vai virsnieks - savstarpējās
attiecības, lai nebūtu savstarpējas goda aizskaršanas
- ne pa vertikāli uz leju, ne pa vertikāli uz augšu.
Un ne tikai tādēļ, lai nebūtu goda aizskaršanas,
bet arī tādēļ, lai nebūtu citas
vardarbības.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Nākamais labojums - piektais.
Ierosinām papildināt kodeksu ar jaunu pantu, un tas
ir vērsts uz to, lai mēs varētu ieviest kārtību
arī virsnieku dienesta gaitā, jo diemžēl
fakts ir tāds, ka dažkārt - un ne visai reti
- mēs sastopamies ar virsnieku ļaunprātīgu
dienesta stāvokļa izmantošanu. Tātad katram
par savu darbu, par savu dienestu ir jāatbild - arī
Latvijas armijas virsniekiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Tie
ir Ministru kabineta pieņemtie noteikumi attiecībā
uz kontrabandas pantu, un šeit būtisks ir tas, ka
pants tiek sadalīts divās daļās, un otrajā
daļā ir šī novitāte jeb jauninājums.
Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par stratēģiskas
nozīmes preču produkcijas, pakalpojumu, tehnoloģiju
eksportu un importu, lai radītu šo represīvo pantu,
ar kuru noteikt sodu. Šī kārtība tiek
pārkāpta, tātad šeit ir šis papildinājums
kontrabandas panta otrajā daļā. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem?
A.Līgotnis. Septītais priekšlikums.
Tā autori ir Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija. Šī komisija ir izstrādājusi likumprojektu,
kurš pašreiz atrodas Saeimas darba apritē un kurā
ir noteikta kārtība, kādā jārīkojas
ar dzīva vai miruša cilvēka audiem, orgāniem,
ja tas nepieciešams medicīnas vai citām vajadzībām.
Protams, nevar neko tādu darīt pret paša cilvēka
vai viņa radinieku un tuvinieku gribu. Un, ja šie noteikumi,
šis nākamais likums, kas tiks pieņemts un stāsies
spēkā, tiks pārkāpts, tad ir nepieciešama
krimināla atbildība. Šeit mēs to arī
esam paredzējuši un esam atbalstījuši šīs
komisijas ierosināto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem?
A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Tie
ir Ministru kabineta iesniegtie noteikumi, ar kuriem tiek grozīts
jau pašreiz Kriminālkodeksā esošais 223.pants.
Kreisajā pusē jūs redzat pašreiz spēkā
esošo redakciju un labajā to, kas tiek ierosināta.
Šeit tas tiek precizēts, sadalīts divās
daļās, un tiek atvieglota šā panta piemērošana,
jo vairs nebūs jāpierāda, ka kāds ir ar
šo ārstniecību nodarbojies profesijas veidā.
To ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Praktiski
tādēļ šis pants reāli dabā
netika piemērots.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Tālāk!
A.Līgotnis. Devītais priekšlikums. Tabulas kreisajā pusē jūs redzat Ministru kabineta iesniegto variantu, labajā - mūsu komisijas ieteikto šā panta redakciju. Mēs atbalstījām principā šo nostādni, kādu ir risinājis Ministru kabinets, - ka tiem, kas cenšas elektrosiltumu vai gāzi izmantot patvaļīgi, - ka tiem ir jānes pietiekami smaga atbildība, jo nav labi zagt nevienu materiālu vērtību. Mēs nedaudz pārstrādājām šo priekšlikumu tādējādi, lai to būtu vienkāršāk pielietot. Lai būtu iespējams praktiski pielietot. Šeit atšķirība ir tā, ka mūsu redakcija neprasa pierādīt šos mantkārīgos nolūkus, jo, es domāju, visiem ir saprotams, tā ir pašsaprotama lieta, ka, ja kāds pievienojas elektrotīklam ar skaitītāju, tad citu nolūku kā tikai mantkārība tur nemaz nevar būt.
Nākamais. Mēs arī esam atteikušies
no tā, ka būtu jāpierāda, ka ir noticis
un nodarīts būtisks kaitējums. To praktiski
ir neiespējami izdarīt, jo neviens elektrības
zaglis tajā vietā, kur pievienojas tīklam, skaitītāju
neuzstāda, tātad pierādīt kaitējumu
nav iespējams. Lai šo pantu būtu iespējams
darbināt, ir izstrādāta mūsu redakcija,
kas ir redzama tabulas labajā pusē, un mēs
aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Pieņemts komisijas redakcijā.
A.Līgotnis. Desmitais priekšlikums arī
ir jau pieņemtie, Satversmes 81. panta kārtībā
pieņemtie, Ministru kabineta noteikumi, un tie ir vērsti
uz to, lai mēs varētu normāli piepildīt
savas valsts budžetu, jo tagad vilto ne tikai naudu, ne
tikai dokumentus, bet diemžēl tiek viltotas arī
nodokļu markas un speciālā marķējuma
zīmes, kas tiek izmantotas tirdzniecībā. Atbildība
par to līdz šim nebija paredzēta, bet tā
neapšaubāmi ir vajadzīga.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem. Pieņemts.
A.Līgotnis. Vienpadsmitais priekšlikums.
Arī tas ir šajā pašā sakarībā,
tikai papildina 161.3.pantu ar otru daļu. Respektīvi,
tiek pastiprināta atbildība par tādu rīcību,
ja tas tiek veikts atkārtoti.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu. Pieņemts.
A.Līgotnis. Un beidzamais - divpadsmitais
- priekšlikums. Ir izstrādāti "Pârejas
noteikumi", jo, iedarbinot šo likumprojektu, ir jābeidz
eksistēt attiecīgajiem Ministru kabineta Satversmes
81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem.
Tie ir noteikumi ar numuriem 192., 200., 201.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
A.Līgotnis. Citu priekšlikumu nav. Aicinu
nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu
otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts otrajā
lasījumā.
A.Līgotnis. Priekšlikumus es, kolēģi,
lūgtu iesniegt līdz 5.septembrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākošais likumprojekts - "Grozījumi
likumā "Par personu noziedzīgu darbību
rezultātā, kā arī organizāciju vainas
dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto
līdzekļu atlīdzināšana".
A.Līgotnis. Šeit arī es esmu ziņotājs, kaut gan man jāsaka, ka šis likumprojekts laikam pārpratuma pēc ir nonācis manā komisijā un tikai tādēļ, ka likumprojekta nosaukumā vārds ir saistīts ar noziedzību. Bet principā tā ir sociālās nodrošināšanas problēma, bet tik un tā mēs esam spējīgi tikt galā ar šādu lietu.
Respektīvi, šeit ir divi priekšlikumi, kas nāk no Ministru kabineta. Un tie ir saistīti ar to, ka patlaban medicīnas aizsardzība tiek organizēta stipri savādāk nekā pirms daudziem gadiem un ka ne vienmēr ārstniecības iestāde, kurā noziegumā cietušā persona ārstējas, ir tā, kura ir atlīdzinājusi un kura ir finansējusi šo ārstēšanos. Tādējādi agrāk šīs summas tika maksātas ārstniecības iestādei, turpretī tagad tās pēc šī projekta būtu jāatlīdzina tai institūcijai, kura ir apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanos. Tāds ir pirmais priekšlikums.
Un otrais ir tāds, ka mums republikā
vairs nav Veselības aizsardzības ministrijas, bet
ir Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības
departaments, tātad ir jāmaina šis terminoloģiskais
nosaukums. Citur labojumu šeit nav, un tāda ir šī
likumprojekta būtība. Es aicinu nobalsot par to pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Uzsākam
debates. Glāzītis - "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
A.Glāzītis (LC).
Cienījamo Prezidij! Cienījamā
Saeima! Es lūgtu šo likumprojektu atbalstīt, jo
brīdī, kad medicīnai katastrofāli trūkst
naudas, mums ļoti lieli līdzekļi aiziet cietušo
ārstēšanai, kuru skaits šodien ar katru brīdi
pieaug. Un šis ir viens no veidiem, kā izkļūt
no krīzes situācijas medicīnā un piesaistīt
papildu līdzekļus. Tāpēc ļoti lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par personu noziedzīgu darbību
rezultātā, kā arī organizāciju
vainas dēļ cietušo ārstēšanai
izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu""
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav.
Pieņemts.
A.Līgotnis. Un es arī lūdzu iesniegt
priekšlikumus līdz 5.septembrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības
un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo
palīdzību muitas jautājumos"". Pirmais
lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Indulis
Bērziņš - "Latvijas ceļa" deputāts.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nākošie četri likumprojekti nāk no Ārlietu komisijas. Ārlietu komisija sasauca vēl vienu ārkārtas speciālu sēdi un izskatīja šos likumprojektus. Un es uzreiz gribu pateikt, ka attiecībā uz tiem visiem mēs lūgsim steidzamību, ja tas būs iespējams, ja jūs piekritīsit, un ja neviens neiebildīs, jo tāda tradīcija ir bijusi attiecībā uz ratificējamajiem dokumentiem, ko pieņem Ārlietu komisija. Arī attiecībā uz balsojumu otrajā lasījumā, bet jāskata, protams, ir pēc kārtas.
Šis ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas
valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo
palīdzību muitas jautājumos". Kā
jūs saprotat, šis līgums ir vērsts gan
uz mūsu pašu muitas sakārtošanu, gan uz attiecību
sakārtošanu ar Ukrainu. Un Ārlietu komisijas,
kura nobalsoja vienbalsīgi šo jautājumu, vārdā
es lūdzu vispirms balsot par steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Es ceru, ka mēs sapratām, ka tā ir komisijas iekšēja lieta attiecībā uz šo apzīmējumu "ârkārtas speciālu sēdi", jo Kārtības rullis tādas lietas neparedz. Ārlietu komisija acīmredzot var to darīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es ļoti atvainojos, jo iznāk tā, ka es sāku komentēt kaut ko. Šis balsojums ir par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība pieņemta.
Vai debatēs ir pieteikušies deputāti?
Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1.
Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Komisijas vārdā,
ja nav iebildumu, mēs lūgtu nobalsot šo te standarta
ratifikāciju arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildes, ka mēs šo likumprojektu izskatām tagad otrajā lasījumā? Nav iebildes. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Par Nolīgumu starp Latvijas
Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību
par valsts robežas šķērsošanas vietām".
Pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!
I.Bērziņš (LC).
Arī attiecībā uz šo likumu
Ārlietu komisija vispirms lūdz nobalsot steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.
Vai kāds vēlas runāt, apspriežot
šo dokumentu pirmajā lasījumā? Pieteikušies
nav. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav.
Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Ārlietu komisija
arī vienbalsīgi nobalsoja, ka, ja nav iebildumu nevienam
deputātam, lūgt nobalsot šo likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja mēs izskatām otrajā lasījumā? Nav. Tad lūdzu balsot par likumprojekta "Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākošais likumprojekts "Par 1992.gada
Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību",
tā pieņemšana pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Tieši tāpat
kā par iepriekšējiem Ārlietu komisija lūdz
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Komisija lūdz
balsot par steidzamību. Vai nav iebildumu deputātiem?
Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu
rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība
pieņemta.
I.Bērziņš. Lūdzam balsot
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts
nevēlas runāt? Nav pieteikušies. Tad, lūdzu,
balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1.
Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Atšķirībā
no diviem iepriekšējiem mēs, protams, lūgtu
tieši tāpat nobalsot otrajā lasījumā,
bet vienīgā nianse ir tā, ka 4.pantā pati
Ārlietu komisija ir izdarījusi izmaiņas. Tātad
Vides un reģionālās attīstības
ministrija regulē konvencijas izpildi. Šeit ir ierakstīts,
ko piedāvā Ārlietu komisija: "Latvijas
Republikas Ministru kabinets regulē konvencijas izpildi".
Tātad šis ir vienīgais labojums, ko ierosina
pati Ārlietu komisija, un mēs aicinātu nobalsot,
ja nav nevienam iebildumu par šo labojumu un par otro lasījumu
kopumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā? Piekrīt. Vai nav iebildes pret šo Ārlietu komisijas precizējumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.
Nākošais likumprojekts "Par Eiropas
Enerģētiskās hartas nolīgumu".
I.Bērziņš (LC).
Ārlietu komisija lūdz izskatīt
šo likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par šo priekšlikumu, jo deputāti nav pieteikušies
runāt. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62,
pret - 1, atturas - 1. Steidzamība pieņemta.
I.Bērziņš. Tieši tāpat
mēs lūdzam nobalsot pirmo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.
I.Bērziņš. Kas attiecas uz otro
lasījumu, tad mums arī būtu lūgums viņu
tūdaļ nobalsot analogi kā Riodežaneiro
konvenciju. Šeit ir viens labojums, ko iesniegusi sākumā
bija Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisija, bet pēc tam mēs precizējām
kopā ar juristiem, un labojums ir tieši nosaukumā.
Tātad nosaukums galarezultātā skanētu,
ja deputāti par to nobalso, "Eiropas Enerģētiskās
hartas līgums".
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu, ja tiek izskatīts šis likumprojekts otrajā
lasījumā? Atklājam debates par šo priekšlikumu.
Lūdzu - Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Mēs ļoti
strauji sākām izskatīt, bet man būtu iebildums
pret pašu virsrakstu, jo līdz šim visur ir figurējis,
viņu burtiski tulkojot, kā Enerģijas harta.
Tad latviski mēs varētu labākā vai sliktākā
gadījumā, tulkot kā Enerģētikas
harta, bet "Enerģētiskā harta"...
šajā gadījumā es nevaru piekrist tādam
nosaukumam. Un vai valodnieki tam var piekrist, saprotot "Enerģētikas"
ar šo te vārdu "Enerģētiskā"?
Un tāpēc es biju domājis iesniegt priekšlikumus,
bet šodien tik strauji rit... tā ka, es uzskatu, varbūt
vajadzētu atlikt un apskatīties varbūt pat
valodniekiem.
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to, godātie deputāti, es domāju, ka, ja kolēģi
vēlas precizēt vai arī iesniegt... Mēs
esam akceptējuši pirmajā lasījumā,
un, lūdzu, tad nosakiet termiņu priekšlikumu
iesniegšanai un arī izskatīšanai, jo tas
ir steidzami.
I.Bērziņš. Tātad termiņš
ir priekšlikumu iesniegšanai... Es nezinu, bet, tā
kā Tomiņa kungs vēlas iesniegt priekšlikumu,
tad es tieši pie viņa grieztos, un, ja tas būtu
iespējams, iesniegt līdz nākamajai otrdienai,
lai mēs varētu izskatīt trešdienas sēdē
un lai tiktu izskatīts nākamo ceturtdien šis jautājums.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums - līdz 5, bet izskatīšana - 7.septembrī. Citu priekšlikumu nav, līdz ar to akceptējam gan šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī izskatīšanas datumu.
Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi
likumā "Par sociālo nodokli"". Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts.
Lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts "Par sociālo nodokli", tātad grozījumi šajā likumprojektā. Likumprojekts, pēc komisijas domām, ir ļoti nepieciešams, jo tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību likumam "Par nodokļiem un nodevām", kā arī lai tas iekļautos sociālās apdrošināšanas likumdošanā, radot šo sistēmas finansiālo pamatu līdz likuma "Par sociālās apdrošināšanas maksājumiem" pieņemšanai.
Bez tam, kolēģi, es ļoti ceru, ka līdz ar šo likumprojektu, ja mēs viņu izskatītu un pieņemtu otrajā un arī trešajā lasījumā, mums vajadzētu ķerties klāt un beidzot pārskatīt vienu no mūsu ekonomikas vistraucējošākajiem momentiem. Tas ir absolūti nepareizi un nepareizi pēc būtības ...un tas pašlaik tiek darīts juridiski nepareizi, kā tiek piemērots šis Sociālā nodokļa likums, jo uzņēmējiem maksāt šo 38% likmi, kura arī lielā mērā netiek maksāta un kura nav salīdzināma ar šādām likmēm vistuvākajās valstīs... Tāpēc, komisijā izskatot šo jautājumu, tas skar likumprojekta 5.pantu. Praktiski mēs jau vienojāmies, ka runāsim par to, ka maksimālā likme varēs būt 38%, nevis to, ka noteikt, ka tas jau... ka tāda viņa paliktu uz laikiem, jo vismaz mūsu komisijas sēdē speciālisti no valdības teica tā, ka, ja šis likums tādā veidā tiek pielietots, pāris gadu laikā noteikti... nē, pusgada laikā noteikti šī summa būtu nepieciešama mazāka, tāpēc, iespējams, mums arī, ja tas tā būtu... Protams, tas ir diskutējams uz otro lasījumu, kā noteikt, ka, pieņemsim, pēc pusgada šī nodokļa likme jau ir zemāka, teiksim 36%. Protams, tas ir jāskatās ar aprēķiniem.
Un otrs būtiskākais moments ir tas,
ka Sociālā nodokļa likmes sadalījumu starp
maksātājiem, kā šeit ir paredzēts,
nosaka Ministru kabinets. Domājam, ka Ministru kabinets
varētu noteikt detaļas, bet principā tam, ka
pusi maksā darba devējs un otru pusi maksā
darba ņēmējs, - lūk, šim momentam
noteikti būtu jābūt ietvertam likumā.
Pēc tam jau Ministru kabinets varētu, teiksim,
kaut kādas detaļas tur precizēt, kas noteikti
būtu pareizi, jo līdzīgi solījumi jau
skanēja arī tad, kad šis likums tika pieņemts
pirmajā... nevis pirmajā, bet pašreiz spēkā
esošajā redakcijā pirms vairāk nekā
trīsarpus gadiem. Un arī tad teica: jā, kad
tiks šis sadalījums... Bet sadalījums, kā
mēs redzam, ir 37%, un tāds viņš ir palicis
visus šos gadus, lai gan šim sadalījumam būtu
jābūt apmēram līdzvērtīgi
uz pusēm. Tā ka šīs ir lietas, kuras arī
noteikti jārisina ar šo likumprojektu, bet, protams,
lai to darītu, viņš ir jāpieņem
pirmajā lasījumā, un tad, jau izskatot tālākajos
lasījumos, tiešām būtu svarīgi, lai
šo likumprojektu mēs pabeigtu. Un tam mums nav atlicis
ļoti daudz laika. Tā ka tas arī būtu viss,
ko es pašlaik gribēju teikt par šo likumprojektu,
un komisija praktiski vienbalsīgi atbalstīja šī
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti
nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par sociālo nodokli"" pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!
Par - 61, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts pirmajā
lasījumā.
O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu
mēs lūgtu vienu nedēļu.
Sēdes vadītājs. Tātad 7.septembris.
O.Kehris. Tieši tā!
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
Vēl ir 5 minūtes laika, bet nākamais
būs "Repatriācijas likums", acīmredzot
referentam vajadzēs vairāk laika, lai par viņu
runātu, tāpēc tagad būs paziņojums.
Es aicinu visus ieņemt savas vietas. Un pēc tradīcijas
vispirms reģistrēsimies, un tad būs paziņojums.
Reģistrējamies! Lūdzu visus reģistrēties.
Irēnu Folkmani pēc tam lūdzu nosaukt deputātus,
kuri nav reģistrējušies, bet tagad sirsnīgi
sveicam Jāni Jurkānu - Tautas saskaņas partijas
deputātu - dzimšanas dienā, 49. dzimšanas
dienā. (Aplausi.)
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies
šādi deputāti: Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova,
Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš,
Janīna Kušnere, Larisa Laviņa, Kristiāna
Lībane, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis,
Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis
Vaivads. Jānis Vaivads ir zālē.
Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads
ir zālē. Pārtraukums līdz 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 57 deputāti.
Izskatīsim nākošo likumprojektu -
"Repatriācijas likums". Cilvēktiesību
komisijas priekšsēdētāja Inese Birzniece
- "Latvijas ceļa" deputāte. Otrais lasījums.
I.Birzniece (LC).
Paldies. Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 853, kas ir tabulas formā. Te ir priekšlikumi Repatriācijas likumprojekta otrajam lasījumam.
Cilvēktiesību komisija, sagatavojot šo otro lasījumu, izskatīja Pasaules brīvo latviešu apvienības - PBLA un Krievijas Latviešu biedrības priekšlikumus. Mēs saņēmām priekšlikumus arī no Tautas saskaņas partijas frakcijas. Arī šos priekšlikumus mēs izskatījām kopā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta pārstāvjiem, kuri pašlaik darbojas Repatriācijas centrā. Šis likums tika pieņemts alternatīvā variantā pirmajā lasījumā 1. jūnijā un stāv mūsu sēžu darba kārtībā kopš 9. augusta.
Labi, es pieņemu, ka jūs tagad esat
atraduši vajadzīgo dokumentu nr.853. Mēs varam
sākt izskatīt otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Birzniece. Preambulā Tautas saskaņas
partijas frakcija iesaka izslēgt preambulu, bet komisija
pārrrunās izdiskutēja šo priekšlikumu,
un mēs nolēmām atstāt šo preambulu,
jo uzskatām, ka šeit ir dots pamatojums šim likumam
un ir iekļauts arī aicinājums repatriantiem atgriezties
Latvijā, kas ir ļoti svarīgi šiem cilvēkiem.
Tātad tas būtu tāds oficiāls aicinājums.
Un, ja mēs atstājam preambulu, tad mēs dodam
priekšlikumu izdarīt redakcionālu grozījumu,
kā parādīts tabulā, - izslēgt vārdus
"pçdējā gadsimtā".
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti ierosina balsojumu? Tautas saskaņas partijas frakcija ir ierosinājusi izslēgt preambulu un lūdz par to balsot. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 27, atturas - 11. Nav pieņemts.
Vai šis redakcionālais labojums ir jābalso? Deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija, kas ir redakcionāli uzlabota otrā lasījumā.
Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums.
2. pantā Tautas saskaņas frakcijai ir priekšlikums
- papildināt aiz vārda "vecākiem"
ar vārdu "vecvecākiem". Komisija apskatīja
likuma tekstu, kas ir tautības... Vārda, uzvārda
un tautības maiņas likuma 9. pantā ir minēts,
ka divi radinieki... augšupējo radniecību un
tautību divu paaudžu robežās. Un tātad
mēs gribējām saskaņot šo likumu
ar likumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Pieņemts. Tālāk!
I.Birzniece. 3. pantā Cilvēktiesību
komisija ierosina deputātiem redakcionālu grozījumu,
kas ir izteikts tabulā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums
ir 6. pantā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Birzniece. Cilvēktiesību komisijas
priekšlikums - aizstāt vārdu "kârto"
ar "izveido" - ceturtās daļas 1. punktā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
I.Birzniece. No Tautas saskaņas frakcijas
- izteikt ceturtās daļas 3.punktu tajā redakcijā,
kādu jūs varat lasīt. Mēs komisijā
daļēji pieņēmām šo redakciju,
jo mēs gribējām papildināt, uzlabot
Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu ar
sekojošu papildinājumu: "izsniedz dokumentus, kas
apliecina repatrianta statusu".
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu
deputātiem? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. Un vēl Tautas saskaņas
partijas frakcijas priekšlikums bija - izslēgt ceturtās
daļas 5. punktu, bet komisija nolēma, ka vajag saglabāt
šo punktu, jo mēs nevaram paredzēt visas funkcijas,
kas Repatriācijas centram būs jāveic.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
lūdz balsot savu priekšlikumu? Nelūdz. Citiem
deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums
būtu par 8. pantu. Arī redakcionāls grozījums
- "var sniegt"... nevis "sniedz".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir 10. pantā. Šeit ir Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums - izslēgt visu 10. pantu. Cilvēkiesību komisijas sēdē mums bija garas diskusijas par šo. Mēs nolēmām, ka svarīgāk būtu apskatīt katru grozījumu, jo tie pamatā bija pārņemti no Pilsonības likuma teksta. Un pēdējais priekšlikums šajā 10. pantā nāk no Cilvēktiesību komisijas - papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: "Ðā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem." Un tā būtu galvenā doma šeit.
Tad tie pārējie Cilvēktiesību
komisijas priekšlikumi 10. pantā ir redakcionālie
labojumi.
Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas
partijas frakcija lūdz balsojumu par svītrošanu?
Lūdzu! Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas
frakcija.
A.Ameriks (TSP).
Jā, Tautas saskaņas partijas frakcija ierosināja šo 10. pantu svītrot sekojošu iemeslu dēļ. Ņemot vērā to, ka repatrianta statuss tiek noteikts pēc jau esošās Latvijas pilsonības vai nacionālās piederības, tas ir, latvietis vai līvs, tas jau ir pēc 2. panta, tad ir nesaprotami, kāpēc 10. pantā tiek minēti ierobežojumi repatriācijas atļaujām, jo, pirmkārt, neviens jau nevar aizliegt iebraukt pilsonim savas pilsonības valstī. Tas ir pats par sevi saprotams un skaidrs.
Otrkārt, amatierobežojumi - vai tas būtu policists, prokurors, karavīrs vai vēl kas cits - repatriantiem ir neloģiski, jo ir taču saprotams, ka pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā repatrianti no šiem ārvalstu dienestiem tā vai citādi izstājas.
Tāpat arī šie norādītie ierobežojumi ir formāli, jo ārvalstīs šāda darbība pret Latviju būs reti sastopama, tas ir, tāda, kas saistīta ar 1., 2. un 6. punktu, un tas diemžēl šajā gadījumā arī netiek ņemts vērā. Kā arī 5. punkts. Ja kāds latvietis ir darbojies ārvalstu izlūkdienestā vai drošības dienestā, tad tas nenozīmē, ka viņš pārstāj būt latvietis. Tātad šajā gadījumā šis nav tas likums, kurš nosaka šo tautību. Tātad viņš var darboties vai nedarboties, bet tas ir jāizlemj citām instancēm, un tad ir citi ierobežojumi tādā gadījumā.
Bet šajā gadījumā tie ir tie
iemesli, kāpēc mēs uzskatām, ka šo
10. pantu nevajadzētu atstāt še. Tātad
mēs aicinām viņu tomēr svītrot.
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Seiksts (LC).
Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es tomēr arī komisijas domas gribētu komentēt dažos teikumos.
Redzat, lieta ir sekojoša. Amerika kungs, kopā ar repatriantu var pārcelties arī ģimenes loceklis, kurš absolūti nekādā veidā... saprotiet, uz viņu var attiecināt un ir jāattiecina... Ja mēs šo izņemam ārā, tad tādā gadījumā mums ir nesakritība un kolīzija ar Pilsonības likumu.
Otrais. Vēl jau viņi nav pilsoņi, tāpēc nevajag automatizēt visu latviešu tautības iedzīvotāju ārpus Latvijas pilsonību. Tāpēc, ja mēs to noņemam, tad ir kolīzija un nekonsekvence saskaņā ar mūsu likumdošanu. Mums var patikt šie ierobežojumi vai nepatikt, bet, ja viņi pastāv, tad mums nav nekāda pamata viņus neattiecināt uz tiem, kuri grib braukt uz šejieni, bet vēl nav pilsoņi.
Es ļoti lūdzu atstāt Cilvēktiesību
komisijas redakciju 10. pantā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Referente vēlas komentēt?
I.Birzniece. Jā! Man liekas, ka mums ir jāpadomā
arī par tādu lietu. Jums vajadzētu skatīt
arī 10. panta 2. apakšpunktu, jo mēs, Cilvēktiesību
komisija, īpaši uzskatām, ka nevienos laikos nav
pieņemami cilvēki, kas pauž fašisma, šovinisma,
nacionālsociālisma, komunisma vai cita totalitārisma
idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu, vai nesaticību.
Bet es ierosinu, lai šo jautājumu deputāti izšķir.
Mēs uzskatām, ka 10. pantu vajag atstāt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - svītrot 10.
pantu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret -
32, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Birzniece. Tad paliek pārējie... Varbūt
mums vajag skatīt atsevišķus redakcionālos
grozījumus, kas mums ir par 2. punktu?
Sēdes vadītājs. Vai pret pārējiem redakcionālajiem grozījumiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to viņi ir pieņemti.
Lūdzu, par nākošo!
I.Birzniece. Paldies. Nākošie priekšlikumi
ir par 11. pantu. Arī šeit būtu redakcionāls
grozījums, kuru mēs iekļāvām, -
"lçmumu" nevis tikai "atteikumu", ko
varētu pārskatīt PID departamenta direktors.
Tas ir pirmajā daļā tīri redakcionāls
grozījums. Un tad nākošais būtu Tautas saskaņas
frakcijas priekšlikums - papildināt ar 3. daļu,
paredzot pārsūdzību arī tiesas ceļā.
Cilvēktiesību komisija savās diskusijās
nolēma, ka šie cilvēki ir ārpus Latvijas,
tātad viņiem nebūs iespējas izmantot
Latvijas tiesu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt šim skaidrojumam? Lūdz balsot. Lūdzu, balsosim - papildināt ar trešo daļu, paredzot pārsūdzību arī tiesas ceļā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 26, atturas - 9. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts.
Par nākošo!
I.Birzniece. Nākošie priekšlikumi
ir par 12. pantu. Tautas saskaņas partijas frakcija vēlas
paredzēt, ka, ja repatriants zaudē savu statusu,
tad viņam ir tiesības saņemt vīzu
vai uzturēšanās atļauju vispārējā
kārtībā, ja tam ir likumīgs pamats. Cilvēktiesību
komisija nolēma, ka mēs jau debatējām
par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un
uzturēšanos Latvijas Republikā, tur ir citi likumi,
kas pastāv un regulē uzturēšanās
atļaujas izsniegšanas procedūru. Tā ka tas
nav vajadzīgs.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt šim skaidrojumam? Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Pārējie divi priekšlikumi
12.pantā ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. 13.pantā ir Tautas saskaņas
partijas frakcijas redakcionāli labojumi, kurus Cilvēktiesību
komisija pieņēma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Nākamais ir 15.pantā. Šis
paplašinājums ir ne tikai panta nosaukumā, bet
pants ir papildināts arī ar palīgteikumu par
īres tiesībām, jo doma ir tāda, ka repatriantam
nav svarīgas tikai tiesības iegūt dzīvokli
savā īpašumā, bet arī iegūt
īres tiesības uz dzīvokli valsts vai pašvaldības
ēkā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir
16.pantā. Ir arī redakcionāli labojumi no Cilvēktiesību
komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
I.Birzniece. Nākošais būtu 17.pantā.
Tie būtu divi redakcionāli precizējumi un labojumi
no Cilvēktiesību komisijas puses, un tas ir, lai
saskaņotu šā likuma tekstu ar Muitas kodeksu
un likumu "Par nodokļiem un nodevām".
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem
iebildumu? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. 18.pantā ir Tautas saskaņas
partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt otro daļu.
Cilvēktiesību komisijas sēdē mēs
pārrunājām šo priekšlikumu arī
ar Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas
centra pārstāvjiem, un mums ir jāparedz arī
gadījumi, ka var būt tā, ka repatriants nepaspēs
laikā noformēt uzturēšanās atļauju,
ja ir kaut kādi īpaši gadījumi, un tad mums
ir jāatstāj tā, kā ir formulēts
pirmajā un otrajā daļā šajā pantā.
Mēs runājam par otro daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Pieņemts.
I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir
piektajā nodaļā. Tas ir 19.pants. Tautas saskaņas
partijas frakcijas priekšlikums ir - izslēgt materiālās
palīdzības ierobežojumus. Cilvēktiesību
komisija uzskata, ka tas ir labs priekšlikums un ka būtu
ļoti jauki, ja mums būtu pilns valsts budžets,
bet tāda diemžēl nav mūsu šodienas
realitā, jo budžetā trūkst līdzekļu,
lai palīdzētu visiem. Tātad mēs uzskatām,
ka ir svarīgāk, ka mēs aicinām visus
atgriezties, tos, kuri vēlas, un solām materiālo
palīdzību tikai iespēju robežās.
Tātad mēs nepieņēmām šo "Saskaņas"
frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz
balsot. Zvanu! Lūdzu, balsosim 19.pantā Tautas saskaņas
partijas frakcijas ierosinājumu - izslēgt materiālās
palīdzības ierobežojumus. Lūdzu rezultātu!
Par - 12, pret - 21, atturas - 18. Pret - 31. Priekšlikums
nav pieņemts. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums
ir 23.pantā, kuru iesniedza Tautas saskaņas partijas
frakcija, lai papildinātu teikumu pirms vārdiem "izceļo
brīvprātīgi". Cilvēktiesību
komisija uzskata, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka izceļošana
ir brīvprātīga. Citādi tā būtu
izraidīšana.
Sēdes vadītājs. Piekrīt
deputāti šim skaidrojumam? Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir
24.pantā. Tas saņemts no Tautas saskaņas partijas
frakcijas. Viņu priekšlikums ir - izslēgt šo
pantu. Mēs uzskatām... Cilvēktiesību
komisija uzskata, ka tas ir neloģiski, jo šeit ir runa,
ka izceļošanas kārtību, kā citas valstis
pieņem savus repatriantus, regulē to valstu likumdošana.
Tad mums būtu jānoslēdz līgums ar to
valsti, kura regulē šo tematu.
Sēdes vadītājs. Vai piekrīt
deputāti komisijas redakcijai? Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Nākošais. 25.pantā
ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Tas
ir - izteikt 1.punktu citā redakcijā, lai saskaņotu
šo redakciju ar Muitas kodeksu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir saņemts
no Tautas saskaņas partijas frakcijas - izslēgt
vārdu "pieteikto". Tas ir pieņemts no Cilvēktiesību
komisijas puses. Cilvēktiesību komisija ierosina
papildinājumu - redakcionālu labojumu.
Sēdes vadītājs. Pret 25.panta
redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!
I.Birzniece. Nākošais. 26. pantā
no Cilvēktiesību komisijas puses ir redakcionāli
papildinājumi.
Sēdes vadītājs. Vispirms laikam
būtu jāsāk nevis ar komisijas ieteikumu, bet
ar izslēgšanu.
I.Birzniece. Ā, jā! Tautas saskaņas
partijas frakcijai ir priekšlikums - izslēgt šo
pantu. Temats ir "Tiesības uz īpašumu".
Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai cilvēki
var uzzināt savas tiesības mūsu Latvijas vispārējo
normu ietvaros. Tātad mēs uzskatām, ka vajag
saglabāt šo pantu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas
deputāti lūdz balsot? Lūdzu, balsosim par 26.panta
svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret
- 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Birzniece. Tātad mēs varam atgriezties
pie Cilvēktiesību komisijas priekšlikuma - papildināt
pirmo daļu redakcionālā veidā ar vienu
vārdu un papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā
redakcija: "Ja lauku zemes īpašumu mantošanas
ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis,
tad tas ir atsavināms likuma "Par zemes privatizāciju
lauku apvidos" noteiktajā kārtībā".
Lai saskaņotu ar šo likumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Repatriācijas
likums" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Balsojam. Rezultātu lūdzu! Par - 57, pret - 4, atturas
- 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.
I.Birzniece. Paldies. Mēs ierosinām,
aicinām jebkuru deputātu, arī frakciju vai komisiju
iesniegt priekšlikumus mums līdz 8.septembrim, jo mēs
uzskatām, ka šis ir parāds no Augstākās
padomes laikiem, un gribam pieņemt šo likumu trešajā
lasījumā šīs Saeimas laikā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
pret terminu? Nav. Pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā".
Pēteris Elferts - Sociālo un darba
lietu komisijas vārdā. "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Lūdzu jūs paņemt rudens sesijas dokumentu nr.
856. Dokumentam ir pievienota komisijā pieņemtā
redakcija otrajā lasījumā, bet otrajā
daļā ir tabula. Ir vairāki redakcionāli
labojumi, ko iesniedz komisija, un ir arī daži priekšlikumi
no Demokrātiskās partijas frakcijas. Tātad mēs
mainījām likuma tekstā "apdrošināšana
bezdarba gadījumā" ar vārdu "apdrošināšana",
lai būtu vienkāršāk un saprotamāk.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Nav.
P.Elferts. 2. pantā ir precizēta redakcija.
Arī nosaukumā un tekstā, ko jūs redzat
trešajā ailītē.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
P.Elferts. 3.pantā ir redakcionāli mainīts
tā nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
P.Elferts. 3.panta pirmās daļas 2.punktā
ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums.
Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo šis
priekšlikums ir pretrunā ar Iedzīvotāju
ienākuma nodokļa likumu. Un, bāzējoties
uz to, ka iesniedza šādu priekšlikumu, mēs
domājam, ka vajag formulēt ļoti precīzi.
Mēs ierakstījām arī to normu, kas ir
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
Un to jūs redzat melnā drukā trešajā
ailītē 2.apakšpunktā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt komisijas redakcijai? Iebildumu nav. Tālāk,
lūdzu!
P.Elferts. 3.panta 3.apakšpunktā ir precizēta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
P.Elferts. Otrā "sadaļa" ir
nomainīta ar otro "nodaļu" un tāpat
kā iepriekš tā ir vienkāršota - "apdrošināšana
bezdarba gadījumā" aizstāta ar "apdrošināšanas
organizācija".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
P.Elferts. 4.pantā arī ir precizēta
redakcija ar tādu pašu redakcionālu labojumu.
Sēdes vadītājs. Deputāte
Kuprijanova - komisijas priekšsēdētāja.
Lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.
L.Kuprijanova (TSP).
Lūdzu deputātus pievērst uzmanību
4.pantam un nākamajiem pantiem - līdz 9.pantam. Viss
likumprojekts sastāv no 20 pantiem. Pieci no tiem ir veltīti
jaunu institūciju radīšanai un to funkciju aprakstīšanai.
Es gribu atgādināt, ka tiešām šis likumprojekts
stāvēja no rudens. Vienīgie priekšlikumi
bija iesniegti no Demokrātiskās partijas "Saimnieks"
frakcijas. Tad, kad komisija to ielaida uz otro lasījumu,
praktiski par to vairs neviens neatcerējās. Šobrīd,
zinot Kārtības rulli, es, protams, nekādā
ziņā neuzstāju, ka vajag kaut kādus balsojumus
par to, kas nav tabulā, bet es gribu pievērst jūsu
uzmanību šiem pantiem un nosaukt tos. Tie ir: 4. pants
"Nodarbinātības fonds",
5. pants "Nodarbinātības fonda valde",
6. pants "Nodarbinātības fonda valdes pienākumi",
7. pants "Nodarbinātības fonda valdes tiesības",
8. pants "Nodarbinātības fonda padome".
Tas atkārtosies visos likumprojektos, kas būs šobrīd
sociālo likumu paketē. Mums ir viens sociālais
budžets, kas knapi... labi, ka vismaz pildās. Atšķirībā
no pārējiem valsts nodokļiem. Tagad mēs
šo budžetu mēģinām konceptuāli
sašķelt vēl piecos mazākos budžetos
ar valdēm un padomēm. Protams, visi šie budžeti
būs daudz mazāki nekā pensiju izmaksas, nesalīdzināmi
mazāki. Bet ir jautājums - vai mums pēc tam
pietiks arī Pensiju fondam? Tādēļ - es
vēlreiz uzsveru - es nekādā ziņā
neaicinu ne uz kādu balsojumu, kas nav paredzēts,
par cik nav tabulā, bet pievēršu jūsu uzmanību
otrajam lasījumam un ceru, ka attiecībā uz trešo
lasījumu citas partijas un frakcijas vēl izteiks
savu viedokli, jo šis ir konceptuāls jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!
Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija.
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! No vienas
puses, man vajadzētu jums atvainoties, ka mēs, Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija, diemžēl
šo jauno birokrātijas izveidošanu un viņu
noteikumus neesam pamanījuši jeb esam palaiduši
garām un neiesniedzām savus priekšlikumus otrajam
lasījumam. Bet to mēs noteikti darīsim trešajā
lasījumā. Varu piekrist daudz kam, ko Kuprijanovas
kundze teica, tikai gribu pievērst jūsu uzmanību
5.panta 3.apakšpunktam, kurš nosaka, ka Nodarbinātības
fonda valdes amatpersonu darbu finansē no Nodarbinātības
fonda līdzekļiem. Nav noteikts, kādā veidā
un cik lielos apmēros mēs atkal acīmredzot
radīsim tādu fondu, kur maksās sev noteiktās
algas, bet, kad nāks laiks un vajadzēs izmaksāt
bezdarbniekiem, atkal griezīsies pie budžeta un teiks:
"Diemžēl mums pietiekošu līdzekļu
nav, un, lūdzu, dotējiet tieši no budžeta!"
Es pašlaik vairāk neko negribēju teikt, bet vienkārši
brīdināt, ka mēs iesniegsim savus priekšlikumus
attiecībā uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Vai pret 4.panta precizējumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Vai pret 5.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Vai pret 6.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Arī nav. Pret 7.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Pret 8.panta precizējumu un redakciju nav iebildumu? Pret 9.panta precizējumu?.. Jo šie visi ir precizējumi, šeit nav iesniegti priekšlikumi. Pret 9.panta precizējumu?.. Pret 10.panta precizējumu nav iebildumu?
Tagad par 11.pantu. Šeit ir Demokrātiskās
partijas "Saimnieks" frakcijas deputātu iesniegums.
Lūdzu!
P.Elferts. Šis Demokrātiskās partijas
"Saimnieks" frakcijas priekšlikums tika noraidīts,
jo šādu normu varētu iestrādāt likumā
"Par sociālo nodokli", kura grozījumus Saeima
pieņēma šodien pirmajā lasījumā,
bet tā nebūtu šā likuma norma. Un tāpēc
komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt šim komisijas viedoklim? Piekrīt. Tālāk,
lūdzu!
P.Elferts. 12.pants arī ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
P.Elferts. Arī 13.pantā ir precizēta
redakcija un precizēts nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
P.Elferts. Ir svītrota 13.panta otrā
daļa, lai būtu precīzāk un vienkāršāk.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Tālāk!
P.Elferts. 13.pantā ir iekļauta otrā
daļa, ir sakārtots panta saturs starp daļām,
nevis pa rindkopām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
P.Elferts. 14.pantam ir nomainīts nosaukums,
un pants ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu! Vai pret 5.panta precizējumiem ir deputātiem
iebildumu? Nav. Pret 16.panta precizējumu? Arī nav.
Turpiniet, lūdzu!
P.Elferts. Ir precizēts arī ceturtās
nodaļas nosaukums. Agrāk tā bija sadaļa,
bet tagad - nodaļa. Tagad tā saucas "Apdrošināšanas
atlīdzība, apdrošināto personu pienākumi
un tiesības".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
P.Elferts. Tāpat 17.pants ir redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Vai pret 18.panta redakcijas precizēšanu ir iebildes
deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!
P.Elferts. Ir precizēts piektās sadaļas
nosaukums. Piektā nodaļa - "Atbildība par
likuma pārkāpumiem".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
P.Elferts. 19.pants ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu.
P.Elferts. 20.pantā ir valodnieciskas izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
P.Elferts. Ir jauni "Pârejas noteikumi",
lai būtu pēctecība starp šo likumprojektu
un veco likumu, kas vēl darbojas un darbosies, tas ir likums
"Par nodarbinātību", jo ir normas, kuras
ir likumā "Par nodarbinātību" un pēc
kurām mēs šodien izmaksājam bezdarbnieku
pabalstus. Un, lai nepazūd pēctecība, ir jāsaglabā
šīs vecās normas, pirms jaunie principi var būt
iedibināti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto
sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.
P.Elferts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus
komisijā līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Latvijas Attīstības
aģentūras darbības noteikumi". Pirmais
lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un
reģionālās politikas komisijas vārdā
- Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļa" deputāts!
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj!
Godātā Saeima! Tas ir rudens sesijas dokuments nr.775
- Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi nr.203. Visiem ir labi palicis atmiņā,
ka līdzīga rakstura noteikumi jau bija iesniegti Saeimai.
Saeima šos noteikumus iepriekšējā reizē
nepieņēma, jo sākotnēji, pirmajā
variantā, bija paredzētas vairākas šai
aģentūrai neraksturīgas funkcijas. Pašreizējā
brīdī sakarā ar šīs aģentūras
spēkā esamību, tās pieredzi un arī
iepriekš Saeimā izteiktajiem aizrādījumiem
šajos noteikumos šīs nepilnības un šīs
papildu funkcijas vairs nav. Šī aģentūra
nodarbojas ar ārvalstu ieguldījumu pārraudzību
Latvijas Republikā. Tai ir arī uzdots ieviest un apkalpot
stratēģiskas nozīmes preču produkcijas,
pakalpojumu, tehnoloģijas eksporta un importa tranzīta
kontroles sistēmu. Aģentūra reāli pastāv
jau no 1993.gada. Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā
lasījumā šos Ministru kabineta noteikumus, šo
likumprojektu, un, ja deputātiem būtu kādi
konkrēti iebildumi pret atsevišķiem pantiem,
nevis pret visu šīs aģentūras likumu jeb
noteikumu pastāvēšanu kopumā... Es lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Tāds ir arī Tautsaimniecības komisijas lēmums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku
savienības frakcija.
G.Bērziņš (LZS).
Tātad, neapšaubāmi, Attīstības aģentūra ir vajadzīga lieta, kas ir saistīta ar ārvalstu investīciju ieplūšanas veicināšanu. Bet kāpēc iepriekšējā reizē Saeima šos Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus noraidīja? Kādi bija šie motīvi? Galvenais motīvs bija tas, ka ir šīs regulējošās, informatīvās funkcijas un ir arī iespēja no valsts puses piedalīties šo projektu realizācijā uzņēmējdarbībā, tieši pārstāvot valsti kopējos projektos. Manuprāt, arī ņemot vērā to pieredzi, kas mūsu valstī ir izveidojusies... piemēram, lata ārējās regulācijas un arī saimnieciskās darbības apvienošana pie kā noveda? Un varbūt vēl viens otrs piemērs rāda, ka šāds ceļš ir, protams, diezgan riskants. Un tāpēc Saeima toreiz šos noteikumus neapstiprināja. Šobrīd it kā šā punkta vairs nav, runājot par aģentūras uzdevumiem, bet ir šis 7.8. punkts, kas ir ļoti izplūdis, bet citos likumos, Ministru kabineta tiesību aktos, aģentūras statūtos noteiktos uzdevumus... Protams, ir diezgan stingri jāizšķiras, vai ir šī uzņēmējdarbība vai nav, jo tad šis jautājums ir ļoti rūpīgi diskutējams.
Otrs, kas liek šaubīties, ir 10.pants, kur ir uzskaitīti aģentūras līdzekļi un veidošanās mehānisms, ir norādīts, no kādiem avotiem veidojas šie līdzekļi. Un viens no šiem avotiem ir arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Aģentūra gatavojas nodarboties ar saimniecisko darbību. Kādā formā tas ir - vai tas ir atkal tāpat kā speciālos budžetos, lielākā daļa līdzekļu aiziet, tātad valsts īpašums tiek nodots kādai valsts institūcijai, un valsts institūcija nodarbojas ar šo telpu izīrēšanu, veidojot šos milzīgos speciālos budžetus un izlietojot valsts līdzekļus bez pienācīgas kontroles. Tāpēc šis jautājums. Neapšaubāmi, ir jāizšķiras. Gribu atgādināt arī to, ka aģentūrai ir piešķirts Amerikas Savienoto Valstu kredīts - 1,2 miljoni dolāru, un šis kredīts ir izmantots mājas remontam. Šinī mājā šobrīd, ja nemaldos, ir ievākusies Ekonomikas ministrija, un faktiski ir diezgan skaidrs, ka aģentūra, kura varbūt būtu spējusi atpelnīt šos līdzekļus, izīrējot šīs labi apmaksātās telpas... faktiski šī nauda ir pārnesta un būs jāmaksā no budžeta. Tas arī šodien ir skaidri jāpasaka.
Vēl, protams, es redzu šeit arī vienu problēmu, kas ir saistīta ar aģentūras ģenerāldirektora iecelšanu. Tomēr, ja tā tiek veidota pēc akciju sabiedrības principa, tad, manuprāt, šī iecelšana bija jādeleģē vai nu padomei, vai pilnvarniekiem, nevis jānodarbojas ar to Ministru kabinetam. Šie ir jautājumi, kas prasa precizējumu, bet, neapšaubāmi, šis likums ir vajadzīgs, un, neapšaubāmi, tas ir pieņemams pirmajā lasījumā, neaizmirstot tomēr šīs būtiskās lietas, lai pēc tam nebūtu šā interešu konflikta un neizrādītos, ka tas valstij var maksāt kaut kādus diezgan ievērojamus līdzekļus vai atmaksājamus kredītus.
Un otrs. Neapšaubāmi, ir jābūt
skaidrībā, kādā veidā šobrīd,
jau liekot budžetā iekšā šos 1,2 miljonus
dolāru, kuri, neapšaubāmi, būs jāatmaksā
no budžeta... Bet kopumā šādas aģentūras
izveidošana, neapšaubāmi, ir nepieciešama un
ātrāka darba uzsākšana un tieši tanīs
sfērās, kas šeit ir, ir nepieciešama. Tāpēc
aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā,
bet tomēr būt ļoti uzmanīgiem - it sevišķi
šinī jautājumā. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nav vairāk
deputāti pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu
zvanu! Vai zvans skanēja? Labi. Tad balsosim. Balsosim
par likumprojekta "Latvijas Attīstības aģentūras
darbības noteikumi" pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret
- nav, atturas - 5. Pieņemts.
R.Jonītis. Paldies. Lūdzu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu - 8.septembri.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Likumprojekts "Par noziedzīgā un
nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu
legalizācijas ierobežošanu". Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa"
deputāts, - lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas ekspertiem, Ģenerālprokuratūras speciālistiem un Valsts reformu ministrijas ekspertiem ir izstrādājusi šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir fiksēts likumprojekta 1.pantā. Tātad - izbeigt noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu legalizāciju, piespiest nodokļu maksātājus maksāt nodokļus un ierobežot korupciju. Likumprojekta 2.pantā ir dots noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu jēdziens. Godātie kolēģi, tas nav vis kāds teorētisks formulējums! Jūs paši ļoti labi zināt, ka mūsu valstī daudzas fiziskas un juridiskas personas šos finansu līdzekļus un mantu iegūst nelikumīgā un noziedzīgā veidā. Es uzskaitīšu tikai dažus: rekets, tirdzniecība ar narkotikām, kukuļņemšana, laupīšana, zādzības. Savukārt par nelikumīgā veidā iegūtiem finansu līdzekļiem ir uzskatāmi tādi, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, un arī tādi, kas gūti no nelikumīgas uzņēmējdarbības, ja par šo pārkāpumu nav paredzēta kriminālatbildība. Likumprojekta 4., 5., 6., 7. pantā ir paredzēts mehānisms, kādā veidā šā likumprojekta autori ir iecerējuši cīnīties pret šo ļoti nevēlamo, bīstamo parādību. Likumprojekta 4.pants, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tiks precizēts, jo mūsuprāt... izvērtējot šo likumprojektu Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdē, tika secināts, ka šis subjektu loks ir pārāk plašs un tas būtu jāsašaurina. Tālāk, 7.pantā, ir uzskatīti Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma realizācijā, 8.pantā - subjekta tiesības, un 9.pantā - nelikumīgas finansu līdzekļu iegūšanas sekas.
Godātie kolēģi, mēs esam
šajā likumprojektā iestrādājuši
principu, kas ir visās Rietumvalstīs, proti, ka personai
pašai ir jāpierāda, ka tā ir nomaksājusi
par visu savu iegūto mantu un naudu nodokļus, savukārt
valstij ir jāpierāda - ja valsts to vēlas un
spēj, - ka persona ir pārkāpusi likumu un izdarījusi
noziegumu. Tas ir valsts pienākums. Ja valsts to nespēj
izdarīt, tad attiecīgā persona nav uzskatāma
par kriminālnoziedznieku un pārkāpēju.
Savukārt, ja persona nespēj pierādīt,
ka ir samaksājusi nodokļus, tad personai ir pienākums
šos nodokļus samaksāt. Šāds ir šā
likuma izpildes pamats. Godātie kolēģi, šis
likumprojekts tika vairākkārt izskatīts Noziedzības
novēršanas nacionālajā padomē, tās
sēdēs piedaloties ģenerālprokuroram,
iekšlietu ministram, Ministru prezidentam, Latvijas Bankas
prezidentam, un šajās sēdēs guva atbalstu,
konceptuālu atbalstu. Sagatavojot šo likumprojektu otrajam
lasījumam, neapšaubāmi, ir jāizdara precizējumi
- precizējumi tādā virzienā, lai šis
likums reāli varētu tikt pildīts un lai tas
reāli darbotos. Es aicinu kolēģus atbalstīt
to šodien konceptuāli un iesniegt pēc iespējas
vairāk konkrētu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Referents ir savu uzrunu beidzis, tāpēc starpsaucieniem vairs nav nozīmes, tie netiek fiksēti. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.
Referentam diemžēl jānāk tribīnē vēlreiz un jāpaziņo par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
Nolikumā par darba strīdu komisiju", pirmais
lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā
- Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts.
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Lūdzu jūs paņemt dokumentu nr.880 un gribu
jūs informēt, ka arī nākamais likumprojekts
ir saistīts ar šo jautājumu - ar izmaiņām
Darba likumu kodeksā, kur ir runa par darba strīdu
izskatīšanu tiesās. Un te ir uzskaitīti
vairāki punkti, un Darba likumu kodeksa normas nosaka, ka,
pirms var izskatīt šādas prasības, tās
ir jāizskata darba strīdu komisijā. Un ir četri
gadījumi, kad nav nepieciešams tās izskatīt
darba konfliktu jeb strīdu komisijā, bet ir izpalikusi
tāda norma, ka varētu apiet šo darba strīdu
komisiju un griezties tieši tiesā tādos gadījumos
kā pēc darbinieku pieteikumiem sakarā ar
savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā
nodarīto veselības kaitējumu atlīdzības
parāda piedziņu. Tātad, ja neizmaksā
algu, prakse ir bijusi tāda, ka vispirms ir jāgriežas
darba strīdu komisijā un tad var šīs prasības
izskatīt tiesā. Un, izdarot grozījumu Nolikumā
par darba strīdu komisiju, mēs ierakstām šo
normu, un tad var uzreiz griezties tiesā.
Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt
savu ziņojumu. Paldies.
P.Elferts. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
Nolikumā par darba strīdu komisiju" pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.
P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus
līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
Latvijas Darba likumu kodeksā", pirmais lasījums.
Turpiniet, lūdzu!
P.Elferts. Tas ir dokuments nr.879. Komisija ir
izstrādājusi tabulu, kurā ir redzama 216.panta
spēkā esošā redakcija un redakcija ar ierosinātajiem
grozījumiem. Panta nosaukums - "Darba strīdu
izskatīšana tiesās". Pants ir papildināts
ar to, ko es iepriekš minēju, - ka, apejot darba strīdu
komisiju, var izskatīt tiesā darbinieku pieteikumus
sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba
samaksas vai darbā nodarītā veselības
kaitējuma atlīdzības parāda piedziņu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.
P.Elferts. Tāpat kā sakarā ar
iepriekšējo likumprojektu lūdzu iesniegt līdz
6.septembrim priekšlikumus par otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Obligātā valsts dienesta likums". Es atvainojos... Prezidijam ir iesniegts iesniegums: likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" trešajā lasījumā (darba kārtības 45.punkts) izskatīt kā pirmo devītajā nodaļā, pirms darba kārtības 32.punkta. Un arī no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ir saņemts priekšlikums. Sakarā ar to, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" ir atzīts par steidzamu un Saeimā ir nobalsots par likumprojekta izskatīšanu 31.augustā, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pēc darba kārtības 31.punkta. Nu sanāk tā, ka abi divi likumprojekti no vienas un tās pašas komisijas pretendē uz vienu un to pašu vietu darba kārtībā, tas ir, uz 31.punktu, bet es domāju, ka mēs nebūsim tik formāli un izskatīsim tos iesniegšanas kārtībā. Viens ir iesniegts 1995.gada 30.augustā pulksten 17.20 un otrs - 1995.gada 31.augustā. Tātad vispirms ir jālemj par ierosinājumu likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" izskatīt pēc 31.punkta. Izlemsim par to vispirms, un pēc tam ir jālemj par grozījumiem likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Bet lemsim par katru atsevišķi, lūdzu. Vai pret pirmo priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Un pret otro priekšlikumu? Arī tas ir pieņemts.
Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā", trešais
lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un
reģionālās politikas komisijas vārdā
- Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Dokuments
nr.959 "Par uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikā". Izmaiņas, kas saistās
ar trešo lasījumu, ir vairākas. Tās tika
ierosinātas attiecībā uz pirmo nodaļu,
"Vispārīgajiem noteikumiem" un likumā
lietoto terminu definīcijām. 1.panta 1.punktā
Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt
priekšlikumus par energoapgādes definīciju, jo
atzīst, ka esošā definīcija ir tehniskā
ziņā atbilstošāka.
Sēdes vadītājs. Vai jūs
nebūtu tik laipns un, runājot par priekšlikumiem,
pateiktu arī to iesniedzējus?
M.Graudiņš. 1.panta 1.punktā ir
deputāta Tomiņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad 1.pantā, kur ir norādīti likumā lietotie termini, pašreiz ir šāda redakcija, ka energoapgāde - tā ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu, uzglabāšanu, pārvadīšanu, sadalīšanu vai realizāciju un kurai ir nepieciešama licence. Mans ierosinājums ir vērsts uz to, lai pēc būtības sakārtotu šo jautājumu, jo, ja uzņēmējdarbība ietver jeb ja tajā ietilpst tas viss, kas tur ir uzskaitīts, tad, protams, šīs uzņēmējdarbības pazīme ir tas viss, kas tur ir uzskaitīts, arī realizācija, kas ir minēta pati pēdējā. Un tāpēc te tīri valodnieciskā ziņā teikt, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu vai uzglabāšanu, vai pārvadīšanu... nevis izsmeļošs uzskaitījums... kā kopējas pazīmes... kas tad ir energoapgāde... uzņēmējdarbība energoapgādē. Un es ierosināju 1. apakšpunktu izteikt jau minētajā, šeit parādītajā redakcijā, bet komisija uzskatīja, ka tomēr viss ir ļoti labi saprotams, un līdz ar to pēc būtības... varbūt pirms likuma izsludināšanas valodnieki vēl var precizēt. Un es noņemu šo savu priekšlikumu par 1.apakšpunktā ietverto definīciju.
Turklāt ierosināju 1. panta 1. punktā sniegto uzskaitījumu papildināt ar izpētīšanu, ieguvi, pārveidošanu un transportēšanu (protams, lietojot šo vārdus attiecīgajos locījumos). To es pamatoju ar to, ka Eiropas Enerģētiskās hartas nolīgumā, ko mēs šodien skatījām, uzņēmējdarbība enerģētikā traktēta kā ekonomiskās aktivitātes enerģētikas sektorā un attiecas arī uz energomateriālu un produktu izpēti, ieguvi un arī, protams, pārveidi un transportēšanu. Un šajā gadījumā tas komisijai vairāk bija kā problēmas pieteikums, jo neviens cits likums nenosaka un tātad arī šis likums nenoteiks, kas tad regulēs ekonomiskās aktivitātes jeb uzņēmējdarbību energomateriālu un produktu izpētē un ieguvē. Vai to mēs joprojām atstāsim ministriju, attiecīgo resoru kompetencē? Tas ir kaut vai tas naftas jautājums. Un kas izlems to jautājumu par šo izpēti Baltijas jūrā, uz kādiem noteikumiem un kas... Protams, to var darīt arī politiska institūcija, kāds ir Ministru kabinets. Te gan jāņem vērā, ka Enerģētiskajā hartā ļoti liela uzmanība tiek veltīta pirmsinvestīciju problēmām un nosacījumiem, kas ir ļoti svarīgi. Bet, protams, tad, ja komisija būtu šo manu priekšlikumu akceptējusi, tādā gadījumā tam bija jāseko visā likumā... respektīvi, tas, ko es ierosināju, - vēl papildināt šos terminus ar termina "koncesija energoapgādē" skaidrojumu. Būtu jāizskaidro, kas tad ir koncesija attiecībā uz energoproduktu ieguves izpēti un tā tālāk jeb resursiem, resursu ieguvi... Tas nesekoja, un tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums tātad nav atrisināts, un tāpēc vienkārši pieņemt šos par izpēti un ieguvi attiecināt arī kā uzņēmējdarbības veidu enerģētikā... tam šobrīd vairs nav nozīmes, jo tālāk neseko...
Tāpēc es šos te divus priekšlikumus
pie 1. panta arī noņemu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Jūs vēlaties? Referents arī nevēlas. Lūdzu, balsosim. Vispirms par... Noņēma?.... Ā, es atvainojos, es tik ilgi klausījos... Es ļoti atvainojos.
Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Es nesapratu, kas tagad notika.
Sēdes vadītājs. Nu viss ir kārtībā.
M.Graudiņš. Ā... nebija iebildumu
komisijas viedoklim?
Sēdes vadītajs. Nē.
M.Graudiņš. Labi. 1. panta 2. punktā
jeb otrajā daļā, kurā ir termina "energoresursi"
definīcija, komisija neatbalstīja Juridiskā
biroja priekšlikumu, bet nolēma svītrot 1. panta
2. punktu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Zigurds
Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Es, protams, darba grupā vai komisijā izskatot, atbalstīju šo Juridiskā biroja ierosinājumu, ka ir nepieciešams dot enerģētisko materiālu un produktu uzskaitījumu. Jo šī atsauce, ka enerģētiskie materiāli šā likuma izpratnē ir enerģētiskie materiāli un produkti saskaņā ar Enerģētiskās hartas nolīgumu, ir diezgan, diezgan... tā nepaskaidro lietas būtību. Protams, šim skaidrojumam vajadzētu būt izsmeļošākam.
Diemžēl komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un turklāt ierosina vispār svītrot 2. apakšpunktu. Mums jāsaprot, ka tomēr šis otrs apakšpunkts varētu palikt, jo Enerģētiskajā hartā tiešām ir dots izsmeļošs uzskaitījums un tas ir saskaņā ar Muitas kooperācijas padomes vienoto sistēmu un Eiropas savienības kombinēto nomenklatūru un nozīmē... protams, tas attiecas tātad uz atomenerģētiku, sākot no 26. grupas līdz 28., tajā skaitā urāna vai torija rūdas koncentrāta un tā tālāk... lai mēs zinātu, par ko tad te ir runa un uz kādiem materiāliem attieksies šis likums. Tāpat arī uz oglēm, dabasgāzi, naftu, naftas produktiem, elektroenerģiju... ogles, briketes un tā tālāk... tā ir 27. grupa... un elektroenerģija... un arī citiem enerģijas veidiem... metanols, piemēram, un tā tālāk...
Tāpēc es tomēr ierosinu atstāt
2. apakšpunktu, jo tur ir izsmeļoša atsauce uz Enerģētiskās
hartas nolīgumu, uzskaitītajām grupām
saistībā ar kombinēto nomenklatūru. Paldies
par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas? Lūdzu,
balsosim par komisijas ierosinājumu - svītrot 1. panta
2. punktu! Deputāts Tomiņš izteica savus argumentus.
Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 13.
Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk. 1. panta
ceturtajā daļā... 4. punktā deputāts
Tomiņš ierosina papildināt termina "licences
darbības zona" definīciju ar frāzi "un
patērētājs vai patērētāju
grupa". Tautsaimniecības komisija neatbalstīja
šo priekšlikumu, uzskatot, ka vārdi "un patērētājs
vai patērētāju grupa" ir lieki šajā
definīcijā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Godātie deputāti! Tik tiešām es ierosināju termina "licences darbības zona" definīciju papildināt ar to, ka licencē norādītajā teritorijā ir tiesīgs darboties arī patērētājs vai patērātāju grupa. Jo - vai vienmēr mēs varēsim noteikt licencē teritoriju, kurā ir tiesīgs darboties licencētais energoapgādes uzņēmums, un kā mēs to darīsim? Vai tās būs attiecīgā mikrorajona robežas, vai tas būs energoražošanas uzņēmums, vai to mēs novilksim līdz ar viņa sētu un kā mēs to darīsim? Vai ar kadastrālo uzmērīšanu un tā tālāk? Mums vajadzētu papildu faktorus, tātad ne tikai viņa norādītā darbības teritorija, bet arī varbūt patērētājs vai patērētāju grupa..., jo tajā pašā teritorijā var atrasties arī patērētāji, kas darbosies no cita licencēta energoapgādes uzņēmuma, un līdz ar to ļoti sarežģīti tas varētu būt. Līdz šim jau vienmēr bija vienkāršāk - līgumi arī par energo- jeb enerģijas patēriņu vai piegādi tiek slēgti ar patērētājiem, nevis ar teritorijām, un līgumos parasti ir norādīts patērētājs vai patērētāju grupa, apjomi un citi nosacījumi, un parasti vismazāk tiek noteikts, vai tas ir uzņēmums (ieskaitot sētu vai ārpus sētas kāds gabaliņš, ja ņem vērā siltumapgādes līnijas).
Tā ka es ierosinātu... es gan komisijai
ierosināju, es cerēju, ka tiks izdiskutēts
nopietni... varbūt tomēr nobalsot, un es domāju,
ka tas atvieglos tālāko darbību, darbojoties
jau saskaņā ar pieņemto likumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim
par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 1.
panta 4. punkta tekstu izteikt tādā redakcijā,
kāda jums ir redzama! Deputāts Tomiņš izteica
savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret
- 9, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk - 1. panta
6. punkts, termins "energoapgādes uzņēmuma
objekts" . Komisija nolēma atbalstīt deputāta
Tomiņa priekšlikumu, to nedaudz pārkārtojot,
lai aiz vārda "iekārtām" būtu
papildinājums "çkas, būves vai iekārtas".
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt ? Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk - 10. punkts,
termins "energoresursu pārvadīšana".
Komisija nolēma neatbalstīt deputāta Tomiņa
priekšlikumu sakarā ar to, ka šī vārdu
kārtības maiņa, sadalot frāzi "no
ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem
tīkliem"... Tomiņa kunga priekšlikumā
ir precizēts, ka tā ir pārvadīšana
pa maģistrālajiem tīkliem līdz sadalīšanai.
Uzskatījām to par sīku niansi, bet tomēr
esošā otrā lasījuma redakcija precīzāk
izteica šo domu.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības
frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti, es tagad izteikšos par sīko niansi. Nobalsotā otrā lasījuma redakcija... es varbūt pat nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, ja tas nebūtu, tā teikt, izgājis caur otrā lasījuma redakciju un komisija nebūtu šai sīkajai niansei veltījusi nekādu uzmanību. Un kas tad pašreizējā nobalsotajā redakcijā ir sacīts? Ka energoresursu pārvadīšana ir to transportēšana no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Tātad - transportēšana līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Neieskaitot maģistrālos tīklus. Savukārt nākamajā apakšpunktā - 11. apakšpunktā, termina "energoresursu sadalīšana" skaidrojumā, ir sacīts, ka tā ir energoresursu transportēšana "pa vietējiem tīkliem [..] no maģistrālajiem tīkliem līdz realizācijas vietai". Rodas jautājums: bet kas tad galu galā būs transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem? Šī sīkā niansīte, šis starpposms, kurš īstenībā attiecas uz energoresursu pārvadīšanu.
Un tāpēc manā redakcijā
ir mainīti vietām vārdi, bet līdz ar to
tiek izslēgta šī kļūda. Un manā
redakcijā ir teikts, ka energoresursu pārvadāšana
(te jābūt vārdam "pârvadāšana",
bet to komisija tomēr nav izlabojusi) ir energoresursu
transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem
- un seko to uzskaitījums - līdz sadalīšanai.
Un tad seko 11. punkts, kurā ir teikts, ka sadalīšana
ir transportēšana pa vietējiem tīkliem
no maģistrālajiem tīkliem. Un es apbrīnoju,
ka tādu lietu var vispār uzskatīt par sīku
niansi, kad vesela energotransporta iekārtu grupa paliek
vispār ārpus definīcijas. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu referentu.
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi!
Par šo punktu komisijas un darba grupas viedoklis, kurā
piedalījās Enerģētikas departamenta
eksperti un Spuģa kungs un citi deputāti... tomēr
atzina, ka šis termina "energoresursu pārvadīšana"
skaidrojums, ka tā ir transportēšana no ražotājiem
līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem
tīkliem, pilnībā tomēr izsmeļ visus
iespējamos variantus, kas ir saistīti ar šo energoresursu
pārvadīšanu, un uzskatīja, ka tas tomēr
ir precīzāks nekā deputāta Tomiņa
piedāvātā definīcija. Tādēļ
komisija nolēma tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu
1. panta 10. punktu izteikt šādā redakcijā,
(Starpsauciens: "Balsot!") kāda ir redzama tabulā!
Deputātu argumenti jums tika teikti. Rezultātu! Par
-33, pret - 12, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk - 15. punkts,
termins "dabīgais monopolstāvoklis energoapgādē".
Deputāts Tomiņš ierosināja šā
termina definīcijā svītrot vārdus "objektīvu
ekonomisku vai". Definīcija skan šādi:"objektīvu
ekonomisku vai tehniska rakstura apstākļu ierobežota
konkurence". Katrā ziņā doma, ka nevarētu
būt objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ
ir monopolstāvoklis, ir man un daudziem citiem ekonomistiem
sveša. Katrā ziņā, ja nepastāv konkurence,
tad ir objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ
pastāv monopolstāvoklis. Un tādēļ
komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu
un, raugoties uz pārējo likumprojektā un ņemot
vērā, ka tālāk likumprojektā šis
jēdziens neparādās, komisija ierosināja
svītrot šo punktu - 1.panta 15.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt. Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk. Ir ierosināts
16.punkts. Deputāts Tomiņš ierosina ieviest terminu
- "mâkslīgais monopolstāvoklis",
kā arī sniedz tā definīciju: "valsts
cenu vai nodokļu politikas nosacījumu ierobežota
konkurence". Komisija nolēma neatbalstīt šo
priekšlikumu, jo šis jēdziens arī neattiecas
uz šo likumprojektu kā tādu. Mēs, komisija
un darba grupa, apstrīdējām, vai tāda
rakstura jēdziens vispār ir vajadzīgs šeit.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt. Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Deputāts Tomiņš
ierosina 1.pantu papildināt ar termina "koncesija energoapgādē"
skaidrojumu. Komisija nolēma to neatbalstīt, jo tas
arī nav precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt. Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk - 16. un
17.punkts, kurus ierosinājis deputāts Spuģis.
Par tiem arī būtu jālemj tālāk,
jo tie attiektos uz šo likumprojektu, ja tiek pieņemti
Spuģa kunga ierosinājumi 28.pantā.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
M.Graudiņš. 2.pantā... piedodiet,
4.pantā ir ierosinājums - izteikt 4.panta pirmo daļu
šādi: "Regulēšanu energoapgādē
Latvijas Republikā realizē Energoapgādes
regulēšanas padome." Pašlaik otrajā
lasījumā ir rakstīts "valsts padome".
Te gan laikam nav rakstīts, bet to kā vienu no diviem
variantiem ir iesniegusi darba grupa, to formāli ir iesniedzis
valsts ministrs Ozoliņa kungs. Komisija nolēma šo
pirmo variantu neatbalstīt, bet atbalstīt otro variantu,
kas skan šādi, ka Energoapgādes regulēšanas
padome realizē... Piedodiet, man tā stāv priekšā
rakstīts, ka Energoapgādes regulēšanas
padome...
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām
otro variantu 4.pantam. Ja? (Starpsauciens no zāles: "Reizē
balsot!")
M.Graudiņš. Jā. Tātad ir
divi varianti, kurus ir iesniedzis valsts ministrs Ozoliņa
kungs. Principā tie ir varianti, kuri nāk no darba
grupas sēdēm. Un gan pirmais grozījums, gan
otrais pēc darba grupas iesnieguma būtu pieņemams,
bet komisija ir nolēmusi atbalstīt kā vislabāko
valsts ministra Ozoliņa kunga otro variantu, kas skan:
"Valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā
Latvijas Republikā realizē Energoapgades regulēšanas
padome. "Te trūkst vārda "valsts"
no otrā lasījuma redakcijas.
Sēdes vadītājs. Tātad ierakstām
tur vārdu "valsts". Un varbūt te šo
neizpratni radīja tas, ka pirmajā ailītē
nav ierakstīts, ka tas ir pirmais variants.
M.Graudiņš. Jā, tā tas ir,
bet...
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!
M.Graudiņš. Lai nebūtu pārpratumu
- redakcija ir pareiza, atšķirība no otrā
lasījuma ir tā, ka trūkst vārda "valsts".
(Starpsauciens no zāles: "Nevajag valsts.")
Sēdes vadītājs. Jā. To mēs pierakstījām klāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir?
Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš"
no paša zāles viņējā gala.
A.Siliņš (LC).
Augsti godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! Man likās, ka šeit
mēs nonācām pie neizpratnes, un tādēļ,
lai tiktu precīzi stenografēts, es gribu pateikt
savu izpratni par to, ko teica referents. Tātad otrais variants,
kur ir rakstīts: "Valsts pārvaldi energoapgādes
regulēšanā Latvijas Republikā realizē
Energoapgādes regulēšanas padome.", ir precīzs
un tur neko nevajag ierakstīt. Tas, ka viņš
atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā,
- "valsts" ir tā atšķirība. Nu
būtībā arī būtu jāpieņem.
Es tādējādi sapratu referentu, bet no priekšsēdētāja
replikas es sapratu, ka varbūt tur vajadzētu vēl
ierakstīt "valsts", bet, manā uztverē,
nevajag rakstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Es gribētu
izslēgt sevi no diskusijām, tas ir, savu priekšlikumu.
Es tā biju sapratis. Man liekas, to referents pateica, un
es tikai atkārtoju. Tas nav manis teiktais! Varbūt
aicināsim enerģētikas valsts ministru, jo
viņš jau ir iesniedzis. (Kāds kaut ko skaidro
no vietas.) Nu bet otrajā variantā... Vai arī
es nepareizi sapratu. Referents lūdza pierakstīt
"valsti" klāt. Nevajag, jā? Labi! Tātad
mēs nesapratām situāciju un viņu tikai
sarežģījām.
M.Graudiņš. Es atvainojos, ka, sniedzot
savu skaidrojumu, tur varēja būt pārpratumi,
bet es vienkārši norādīju uz atšķirību
starp otro lasījumu un trešā lasījuma proponēto
otro variantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
tālāk!
M.Graudiņš. 4.panta 2.punktā otrā
daļa ir ieteikta šādā redakcijā: "Padome
ir valsts pārvaldes iestāde. Padome tiek finansēta
no valsts budžeta." Ðeit trūkst vārdkopas
"un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets".
Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Tālāk!
M.Graudiņš. 4.panta trešajā
daļā komisija nolēma daļēji atbalstīt
pirmo variantu. Te ir divi varianti: viens parādās
4.lappusē un otrs - 5.lappusē. Un, daļēji
atbalstot pirmo variantu, kuru iesniedza darba grupa un ministrs
Ozoliņš, tas skan šādi komisijas rediģētajā
variantā: "Padomes priekšsēdētāju
ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta
ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja
pilnvaru laiks ir četri gadi. Padomes priekšsēdētājs
nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un
darboties kādā no politiskajām partijām."
Un paskaidrošu šo iemeslu, kādēļ Tautsaimniecības
komisija pieņēma šo, pretstatā otrajam
lasījumam, kur ir rakstīts, ka padomes priekšsēdētāju
ieceļ Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas
ierosinājuma. Uzskats bija tāds, ka šī padome
tomēr būs ar tik lielu spēku un varu, ka vajadzētu
paplašināt un varbūt padarīt demokrātiskāku
to loku, kas ieceļ un atbrīvo šo padomes priekšsēdētāju.
Tādēļ Tautsaimniecības komisija ieteica,
ka tas būtu jādara Saeimai, nevis Ministru kabinetam
pēc ekonomikas ministra ierosinājuma.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".
Lūdzu! Sešas minūtes līdz pārtraukumam.
A.Endziņš (LC).
Paldies. Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Šie abi priekšlikumi
- gan pirmais, gan otrais variants - man atgādina to pašu
praksi, kāda bija Augstākās padomes laikā,
kad Saeima nodarbojās ar dažādu amatpersonu
iecelšanu, vienalga, vai tas ir galvenais veterinārārsts
vai kaut kas tamlīdzīgs. Pie tam viņi, šie
abi varianti zināmā mērā ir pretrunā
ar otro daļu, kur ir: "Padome ir valsts pārvaldes
iestāde, kas atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā."
Finansē viņu no valsts budžeta, nolikumu apstiprina
Ministru kabinets, un tagad pēkšņi parādās,
ka šīs padomes priekšsēdētāju
ieceļ atkal Saeima. Ja mēs tādā garā
tupināsim, tad valdība nodarbosies laikam ar kaut
ko citu un Saeima faktiski pārņems valdības
funkcijas. Es neredzu šeit nekādu loģiku, kāpēc
ir nepieciešams, lai Saeima ieceltu šo padomes priekšsēdētāju.
Saeima ieceļ un apstiprina valdību, valdības
vadītāji un valdība realizē valsts pārvaldi.
Mēs tagad iecelsim šīs valsts pārvaldes
pakļautībā esošu kaut kādu specīālu
amatpersonu. Es aicinu neatbalstīt ne vienu, ne otru šo
variantu un atstāt otrā lasījuma tekstu, kāds
tas ir trešajā daļā: "Padomes priekšsēdētāju
ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma."
Paldies.
Sēdes vadītājs. Anna Seile -
Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcija. Pēc tam - Gundars Bērziņš.
Bet diemžēl ir tikai trīs minūtes!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt
komisijas izstrādāto variantu, ka tomēr šajā
svarīgajā nozarē, kas saucas enerģētika,
padomes priekšsēdētāju apstiprina Saeima.
It sevišķi tāpēc, ka šis priekšsēdētājs
darbosies veselus četrus gadus - jau pēc tā
laika, kad valdība būs nolikusi savas pilnvaras.
Mums par to ir jāizšķiras. Saeimai ir jābalso.
Sēdes vadītājs. Divas minūtes.
Lūdzu, - Gundars Bērziņš!
G.Bērziņš (LZS).
Es tomēr aicinu atbalstīt priekšlikumu par to, ka ieceļ Ministru kabinets. Kāpēc? Manuprāt, tad, ja ieceļ Saeima, izpildvara - Ministru kabinets - var censties izvairīties no savu funkciju veikšanas un savas atbildības. Jo kāda ir shēma? Līdz ar to Saeima apstiprina nacionālo enerģētikas programmu, tātad - politiku. Tālāk tā iet uz Ministru kabinetu - uz izpildvaru, kur ir valdības politika enerģētikas sektoram. Un tieši šīs politikas ietvaros tad arī darbojas šī padome un ir radīta šo funkciju realizēšanai. Manuprāt, tā ir izpildvaras atbildība, tāpēc, ja ieceļ Saeima, rodas šī pretruna, kas tad īsti kurā vietā ir.
Un otrs. Neapšaubāmi, tā ir diezgan
ilga procedūra, kas var arī nenotikt. Kaut vai,
piemēram, šis gadījums ar pievienotās vērtības
nodokļa traktēšanu komunālajos maksājumos
un kā tas ir atsaucies. Jau šobrīd valdība,
kas faktiski rīkojas ačgārni - nekontrolē,
lai likums tiktu precīzi traktēts, radīja
ļoti lielus zaudējumus cilvēkiem. Faktiski
nav neviena, kas par to atbild. Tā ir izpildvaras funkcija
- realizēt šos likumus. Un šo politiku realizē
arī izpildvara. Un, lai arī kāds ir Kabinets,
kam varbūt mums negribētos šodien uzticēties,
es tomēr gribu aicināt balsot par to - vai nu atstāt
iepriekšējo redakciju, vai atbalstīt Ozoliņa
kunga otro variantu, lai izpildvara arī uzņemtos
atbildību par šīs amatpersonas un šīs
padomes darbību.
Sēdes vadītājs. Debates vēl
būs plašas, bet tagad pārtraukums pusstundu. Līdz
15.30.
No zāles. Lūdzu "Lattelekom"
Izmeklēšanas komisijas locekļus pulcēties
Prezidija zālē!
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies!
Reģistrējamies. Lūdzu reģistrācijas
rezultātu! 54 deputāti. Turpināsim izskatīt
likumprojektu "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā". Mēs
debatējam par 4.panta trešo daļu. Andrejs Siliņš
- "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Siliņš (LC).
Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu šeit ļoti noteikti atbalstīt komisijas variantu šajā redakcijā, kas ir. Tātad: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir četri gadi. Padomes priekšsēdētājs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un darboties kādā no politiskajām partijām." Kāpēc?
Mums ir jāsaprot, ka mūsu dzīvē ir dažāda svarīguma sfēras. Mēs nesen apskatījām Radio un televīzijas likumu un runājām par Nacionālo radio un televīzijas padomi. Mēs ļoti labi sapratām, ka šī informācijas izplatīšana ir tik svarīga, ka tai institūcijai, kas regulē un kārto šo darbu, un šīs institūcijas vadībai ir jābūt ļoti demokrātiskā veidā ievēlētai vai izveidotai. Arī šeit mēs pieskaramies šādai sfērai - enerģētikai, kura ir ļoti būtiska gan ekonomikā, gan arī politikā, jo, ja ir vēlme kādam, tad tas, kurš ir šajā padomē priekšsēdētājs, ar šīs enerģijas resursu piegādi vai nepiegādi var realizēt politisko noskaņojumu valstī. Tad viņš to ļoti labi var izdarīt, attiecīgi kādam reģionam nepiegādājot kaut kādu enerģiju vai silto ūdeni, vai vēl kaut ko. Tā ka šeit mēs ļoti labi redzam, ka, izmantojot šo enerģijas piegādi, šo mehānismu, var iespaidot ne tikai ekonomisko, bet arī politisko noskaņojumu valstī. Līdz ar to šīs institūcijas, kura to vada, padomes priekšsēdētājam ir jābūt ievēlētam maksimāli demokrātiski.
Kādēļ šeit ir komisijas variants?
Tādēļ, ka no visiem piedāvātajiem
variantiem šis komisijas variants ir visdemokrātiskākais.
Protams, būtu vēl labāk, ja šeit būtu
ietverta iespēja kaut kādā veidā to ietekmēt
arī sabiedrībai. Varbūt tāpat kā
priekšlikumā par Nacionālo Radio un televīzijas
padomi, ka kandidātus izvirza radošās apvienības.
Šeit varētu būt zinātnieki vai kas cits,
bet pašreiz tā nav, un es ceru, ka Saeima šeit varēs
orientēties pietiekoši labi, jo laikam nevienam nav
šaubu, ka šīs padomes priekšsēdētājam
ir jābūt ļoti labam speciālistam enerģētikā.
Un tad Saeima šo jautājumu izšķirs. Tāpēc
es vēlreiz atgādinu, ka komisijas variants šeit
ir visdemokrātiskākais. Viņš radīs
vislielāko uzticību šai padomei, un tā varēs
tiešām realizēt un izdarīt šo darbu,
jo Latvijā realizēt energoresursu piegādi nemaz
nav tik vienkārši un viegli, zinot mūsu pašu
dabas bagātības - to nabadzību un to, ka daudz
kas ir jāiepērk un ar daudz ko ir jāvienojas.
Tādēļ šeit, es domāju, šim balsojumam
vajadzētu būt zināmā mērā
ļoti viennozīmīgam par šo komisijas variantu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Es mēģināšu runāt īsi, bet diez vai tas izdosies, jo atkal mēs atgriezāmies trešajā lasījumā pie tās diskusijas, kas bija notikusi otrajā. Kam jāieteic padomes priekšsēdētājs - Saeimai vai Ministru kabinetam? Un pēc garām debatēm otrajā lasījumā Saeima izšķīrās, ka tas ir jādara Ministru kabinetam. Taču komisija, neskatoties uz Saeimas izteikto viedokli, atkal ir nevis uzlabojusi variantu par šo Ministru kabinetu, papildinot ar četriem gadiem un kas nedrīkst tas būt, bet mums šodien iesniegusi jaunu variantu, atkal atgriežoties pie tā, ka viņš ir jāievēlē Saeimai. Un šeit man ir jāpiekrīt gan Endziņa kungam, gan Bērziņa kungam, ka tam vajadzētu būt Ministru kabinetam. Un, kā iepriekšējā lasījumā jau bija pieņemts, viņu ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma. Es domāju, ka šeit nevajadzētu taisīt izņēmumu, salīdzinot to ar Enerģētikas attīstības aģentūru, un nostādīt šo padomi atkal augstāk par pārējām institūcijām, to skaitā, augstāk par Monopoldarbības uzraudzības komiteju, un izveidot kārtējo Latvijas Bankas fenomenu, kā jau es iepriekšējā reizē teicu, panākot to, ka valdība nebūs tā, kas realizēs valdības pieņemto politiku enerģētikas sektorā, bet ar šo politiku un izpildinstitūcijai paredzēto darbu tiks politizēta tādas institūcijas vara, kāda būs šī te padome, ja to iecels Saeima. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šeit ekonomikas ministra pilnvarotu personu - enerģētikas valsts ministra Ozoliņa šeit iesniegto otro variantu: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām.", jo viņš varbūt tiešām nedaudz precizē otrajā lasījumā pieņemto. Šajā gadījumā, protams, Ministru kabinets pats izlems, vai tas būs pēc ekonomikas ministra ierosinājuma vai kādā citā veidā.
Un nākošais. Par šo komisijas ieteikto
redakciju. Komisija tātad ierosina, ka padomes priekšsēdētāju
ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta
ierosinājuma. Pirmkārt, es teiktu, ka, ja vajadzēja
rakstīt, tad vajadzēja padomāt, vai Saeima
ieceļ. Saeima tātad vai nu ievēlē, vai
apstiprina, vai atbrīvo. Saeima līdz šim ir atsaukusi,
varbūt atcēlusi. Tā ka šeit juridiski vienkārši
ir nenostrādāts komisijas variants. Un, kā mēs
redzam, Saeima tātad... labi, ieliksim "iecelšanas"
vietā "ievēlēs", bet atsauksim viņu
pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Tātad šajā
gadījumā atkal ir vienkārši jurisprudencē
diezgan negaidīts risinājums. Un šeit arī
minēts, ka nevis pēc Ministru kabineta priekšlikuma
tiek iecelts vai ievēlēts, bet pēc ierosinājuma.
Tātad kārtējo reizi vienkārši ir
nenostrādāta redakcija, un es domāju, ka vajadzētu
vai nu atstāt iepriekšējā lasījuma
redakcijā, vai tiešām izvēlēties
šo te otro variantu, kuru ir ierosinājis enerģētikas
valsts ministrs Ozoliņš. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Enerģētikas
valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu! Pēc
tam Novakšānovs.
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).
Man diemžēl jāapbēdina
Tomiņa kungs, jo es gribētu atbalstīt komisijas
priekšlikumu. Un kādēļ tas ir parādījies?
Tas tiešām ir tādēļ, ka otrā
lasījuma redakcija tika pārrunāta, bet pats
pirmais variants tomēr bija tāds, ka ir Saeimas
iecelts vai Saeimas apstiprināts padomes priekšsēdētājs.
Un argumentu ļoti labi pateica Bērziņa kungs.
Tieši tas jau arī bija tas, kādēļ
viņu vajadzētu iecelt Saeimai. Regulēšanas
institūcijai būtu jābūt pēc iespējas
uzticamai un viņai būtu jāuzticas patērētājiem,
enerģijas sektora finansētājiem un investoriem.
Katrā ziņā tā nav traģēdija,
ja to ieceļ Ministru kabinets, bet, jo tālāk
šī institūcija ir no politiskām lietām,
jo labāk. Tā ka, bez šaubām, Saeimai ir
daudz lielāka uzticība. Es ceru, ka arī jūs
domājat, ka patērētājs bauda lielāku
jūsu uzticību. Tā ka katrā ziņā
patērētājam un investoram labāk patiktu
Saeimas apstiprināts priekšsēdētājs.
Sēdes vadītājs. Deputāts
Novakšānovs. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es dzīvē stāvēju ļoti tālu savā laikā no elektroenerģijas un vispār no enerģētikas. Un tad, kad es sāku privāto darbu viens no pirmajiem, man pateica: "Ko? Viņš tur domā taisīt kaut ko privātu? Tūlīt mēs atslēgsim enerģiju, un lai viņš tur pačivina!" Un tā, dzirdot šo vārdu atreferējumus, pirmais, ar ko es saistījos elektroenerģētikā, bija tas, ka es nopirku pārvietojamās eletrostacijas. Un tāpēc es gribu teikt, ka enerģētika ir ļoti svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībā. Sadale un enerģētika nav mazāk svarīga kā nauda, kā graudi, kā maize un arī kā vara. Un tāpēc, izejot no tā, ka šodien mēs patiesībā dzenam likumdošanā pirmo vagu šajā enerģētikas papuvē, šodien ir ļoti svarīgi, kā mēs pagriezīsim viņu. Un es arī saku, ka mūsu Latvijā enerģētika tieši tehniskā ziņā - elektrostacijas, termoelektrostacijas - atrodas diezgan kritiskā situācijā. Un viņas prasās pēc ļoti lielām dotācijām, pēc investīcijām, un tās mēs varam saņemt no dažādām valstīm.
Tajā pašā laikā, raugoties pēc mūsu Kabineta uzbūves shēmas, šeit ir jāpiekrīt deputātam Tomiņam. Tā ir! Bet, redzot situāciju, kāda tā ir, lai vieglāk un ātrāk atjaunotu, izremontētu, uzceltu un pilnveidotu šo visu energosistēmu, ir vajadzīga ticība Latvijai, Latvijas uzņēmējiem no ārzemnieku puses. Šeit tikko ministrs Ozoliņš teica: "Ïoti svarīgi, lai ārzemnieki uzticētos Latvijai, tas ir, investētāji, kad viņi ir saistīti ar Saeimu." Jo pie mums valdības, kā paši zināt, jau mūsu laikā divas reizes nomainījās.
Un nākošais. Reizē arī patērētāji.
Es aicinu, lūdzu, atbalstīt variantu, ko izstrādājusi
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisija. Lūdzu to atbalstīt, izejot no
šodienas mūsu ekonomiskās situācijas un
skatoties arī nākotnē. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam
Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš".
A.Gorbunovs (LC).
Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, šos argumentus mēs varam absolutizēt, un it kā katram būs sava taisnība gan par autoritāti, gan par atbildību. Un es faktiski varu balsot gan par vienu, gan par otru, jo saprotu, ka nekas īpaši ļauns nenotiks ne vienā, ne otrā gadījumā. Bet tomēr tad ir jāsāk domāt par pašu principu. Un šeit jau kolēģi teica, cik ļoti ir labi, ka mums tagad ir padomes. Un tad es domāju par šīm padomēm, kuras tiešām ieceļ Saeima ar lielu autoritāti, ar lielu varbūt atbildību un tā tālāk. Tad faktiski mums ir jau ļoti daudzas padomes, kuras ir ļoti vajadzīgas, un tad ir Ministru kabinets. Taču tad nez kāpēc sāc domāt, ka vēl vajadzētu vienu padomi, kur ir visas padomes. Padomju padomi vajadzētu, kas kaut kādā veidā atbild par viņām. Jo tagad iznāk, ka par visām padomēm būtu jāatbild Saeimai. Bet kādā veidā Saeima var atbildēt par visām padomēm? Protams, ieceļot šīs amatpersonas, kas pati par sevi ir svarīga un ļoti laba lieta. Bet šī tālākā atbildība? Es negribu noliegt, ka tas ir labi vai slikti, bet man katrā ziņā rada bažas tieši šī atbildība. Jo tas no šīs tribīnes ne reizi vien izskanēja, kad ar komercbankām šī krīze radās. Tad faktiski, pēc akadēmiskās pieejas un Saeimas pieejas, valdībai vispār vajadzēja stāvēt malā un Latvijas Bankai šīs lietas kārtot no sākuma līdz galam, un tas būtu pareizi un atbilstoši tai lietai, kura tur izveidojās. Diemžēl mūsu sabiedrībā šī vispārējā attieksme pret lietām nav varbūt tik precīza, un atskanēja no visām pusēm balsis: kur ir valdība, kāpēc tāda situācija pieļauta un tā tālāk? Valdība negrib šo situāciju sarežģīt un kā nu prot, tā rīkojas.
Piemēram, šie argumenti par elektroapgādi,
elektroenerģiju un tā tālāk tiešām
ir ļoti svarīgi, tā ir ļoti svarīga
nozare, bet tad es tiešām varu balsot, ka Saeima šeit
ieceļ, ka Saeima visu dara, Saeima atbild un tā tālāk.
Tomēr man rodas patiesas bažas: ja nu tiešām
varbūt rudenī vai ziemā sāksies kaut kāda
krīze enerģētikā... Es nezinu, kurš
tad būs Ministru prezidents, bet es viņa vietā
pateiktu: piedodiet kungi, tā nav mana sfēra, jo
šeit, lūk, ir padome, padomi ieceļ Saeima, un Saeimai
šī lieta ir jākontrolē, tālāk
jāvirza un jāatbild! Es varu iedomāties, ko
cilvēki pateiks: kas tā par valdību, kas neatbild
par šīm lietām? Un valdība atkal ķersies
pie šo lietu kārtošanas. Varbūt es šeit
drusciņ kaut ko vienkāršoti pasaku, lai kaut
kādā veidā savu viedokli padarītu iespaidīgāku,
bet var jau visādi šo lēmumu pieņemt.
Tomēr šīs bažas man paliek. Vēl
jo vairāk. Es teicu no šīs tribīnes, ka
biju Ķīlē un prasīju šīs zemes
enerģētikas ministram (diemžēl tur
bija vēl citi nosaukumi klāt, jo viņš
plašāku sfēru pārstāvēja)
par tarifiem, jo toreiz mēs te strīdējāmies.
Viņš teica: "Tarifus nosaku es, būdams ministrs."
Es saku: "Dîvaini gan, kā tad tā - jūs
viens?" Viņš saka: "Es nosaku un es atbildu
par to. Es atbildu!" Un tā atkal varbūt ir
tāda zināma... Es par citu valsti nevaru teikt, jo
tas varbūt nav tā, tā ir cita pieredze, bet
varbūt arī mums tagad vajag vairāk sabiedriskot
un radīt padomes? Un tas arī ir pareizi. Bet, ja nav
Ministru kabinetam atbildības un līdz ar to Ministru
kabinetam arī Saeimas priekšā tādā
veidā nav atbildības, tad man rodas šīs
bažas un tad es tos argumentus pievienoju tiem argumentiem,
ko šeit teica Gundars Bērziņš un Zigurds
Tomiņš.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Antolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Valdība pirms neilga
laika apstiprināja valsts pārvaldes reformas koncepciju
un šāda tā izskatās: kilogramu smags dokuments.
Šeit ir noteikts, kādā veidā ir jāveido
mūsu valsts pārvaldes sistēma, ir noteikts
tas, kāda institūcija apstiprina normatīvo aktu,
kas reglamentē valsts pārvaldes institūcijas
darbību, ir noteikti funkciju tipi, ir noteikts, kas ieceļ
un atbrīvo attiecīgās struktūrvienības
vadību, kas pieņem darbiniekus, kas finansē
un kas likvidē attiecīgo struktūrvienību
jeb attiecīgo valsts pārvaldes institūciju.
Šajā valsts pārvaldes reformas koncepcijā
ir noteikts, ka ministriju pārraudzībā esošās
valsts institūcijas izveido vai nu Ministru kabinets, vai
Saeima un vadītājus ieceļ Ministru kabinets vai
Saeima. Tātad, no teorētiskā viedokļa
vērtējot, komisijas piedāvātā
redakcija pilnībā atbilstu valdības izstrādātajai
valsts pārvaldes reformas koncepcijai. Tomēr, godātie
kolēģi, izsakot savu personisko viedokli, es gribētu
teikt, ka mums būtu jāizvairās pārāk
daudzos likumos ierakstīt, ka Saeima ir tā institūcija,
kura izveido kādu valsts pārvaldes iestādi
un kura ieceļ vadītājus. It īpaši tas
attiecas uz tādām institūcijām, kuras
nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem un kuru darbībai
nav politiskas slodzes. Mans personīgais viedoklis ir
tāds, ka būtu jāsaglabā pirmajā
lasījumā pieņemtā redakcija. Bet, no
teorētiskā viedokļa neapšaubāmi komisijas
piedāvātā redakcija atbilst valsts pārvaldes
reformas koncepcijai. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš,
otrreiz. Lūdzu!
A.Siliņš. Augsti godātais Prezidij!
Godātie kolēģi! Es šoreiz gribu atgādināt
tikai vienu momentu - to, ka komisijas ieteiktajā variantā
ir vēl vārdi "pçc Ministru kabineta ierosinājuma",
un šie vārdi ir ļoti nozīmīgi. Mēs
šajā ziņā krītam galējībās:
ja ir uzrakstīts - "Saeima", tad iedomājamies,
ka viss Saeimai, ja "Ministru kabinets", viss Ministru
kabinetam, un nekāds cits... Bet šeit ir divas institūcijas,
un šeit ir pamatoti uzrakstīts, ka atbildība ir
abām institūcijām, jo Ministru kabinets ierosinot
uzņemas atbildību un Saeima - ievēlot vai
ieceļot. Es domāju, ka tas ir vienkārši procedūras
jautājums un šeit tas tik būtiski nav, to pat
redakcionāli vēl var labot... vai nevar, nu, tā
ir cita lieta, bet visi saprot, kas te notiek, bet šī
Ministru kabineta atbildība šeit nav noņemta.
Un vēlreiz gribu atgādināt, ka vēl labāk
būtu, ka, jo svarīgāka nozare jeb dzīves
sfēra, jo vairāk... jo daudzpusīgākai
tai atbildībai ir jābūt. Es jau vēlreiz
esmu spiests atgriezties pie tās domas, ko mēģināju
aizstāvēt, nesekmīgi runājot par Nacionālo
radio un televīzijas padomi, ka arī sabiedrības
līdzdalību vajadzētu, arī šeit tā
varētu būt, bet tas, ka šeit ir šī
dubultā atbildība, - īstenībā tas
ir daudz labāk nekā viena pati Ministru kabineta
atbildība, jo galu galā - ja ir kaut kur krīze,
nedod Dievs enerģētikā, tad tā uzreiz
ir saistīta ar finansiālām izmaiņām
budžetā vai vēl kaut kur citur, un tad Ministru
kabinets tās nevar atrisināt bez Saeimas atbildības.
Līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums
ir pietiekami izlīdzsvarots un atbildība ir abām
šīm institūcijām. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs.
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).
Būtībā, izšķiroties
par vienu vai otru variantu, ir ekonomiskās sekas. Uzticamāka
regulēšanas struktūra. Un tas būtu tajā
gadījumā, ja Saeimas priekšsēdētāju
ievēlētu, atvainojiet, ja... ja padomes priekšsēdētāju
apstiprinātu Saeima, radītu uzticamāku regulēšanas
struktūru, kas nozīmētu lētākus
kredītus un galu galā arī akciju vērtību
biržā, bet, kā es teicu, protams, var nobalsot,
kā grib, tikai tādā gadījumā jūs
nobalsosiet par dārgāku elektroenerģiju Latvijas
iedzīvotājiem un arī par enerģijas tarifiem.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Otrreiz.
G.Bērziņš (LZS).
Es domāju, ka būtu lietderīgi
apskatīt šobrīd piemēru. Tātad -
pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana
par komunālajiem maksājumiem. Te teica - divi trīs
atbildīgie. Kurš šobrīd ir tas, kurš atbildēs
par nepamatoti no iedzīvotājiem iekasēto nodokli
un nepamatoti iekasētajām summām? Te daži
saka - divkārša, trīskārša atbildība.
Nosauciet, kurš šodien atbildēs par to! (Starpsauciens
no zāles: "Nodokļu inspekcija.")
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents vēlas ko teikt? Lūdzu!
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi!
Mēs daudzi esam te izteikušies par šiem viedokļiem
- gan filozofiskā jeb teorētiskā plāksnē,
gan arī praktiskajā plāksnē. Es it īpaši
priecājos, ka valsts ministrs lieti atgādināja,
ka šeit ir ļoti praktiski apsvērumi, kuri saistās
ļoti tiešā veidā ar tarifiem, kas varētu
rasties, un ar mūsu valsts monopoluzņēmumu
vērtību, kas varētu būt ietekmēta
atkarībā no tā, kādā veidā
mēs izraugām šo padomi. Es domāju, atgriezīsimies
arī pie Endziņa kunga sākotnēji... sākumā
izteiktajiem pārmetumiem, ka šā panta trešā
daļa nesaskan ar otro daļu, kur ir teikts, padome ir
Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Es domāju,
tas nebūtu loģiski, nebūt neierobežo
šo viedokli... Katrā ziņā Satversme neaizliedz
Saeimai iecelt tādu padomi, kura atrodas Ministru kabineta,
Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Un, kā
Lagzdiņa kungs minēja, teorētiskā plāksnē
šī struktūra atbilst valsts reformu paredzamajai
iekārtai. Politiskā slodze tomēr, kā
mēs visi saprotam, šai tarifu noteikšanas un licenču
izdošanas padomei būs ļoti liela, jo šīs
divas funkcijas lielā mērā arī noteiks,
cik labi ekonomiskā ziņā mēs spēsim
vadīt enerģētikas politiku Latvijā,
un enerģētikas politikas galarezultāts ir
tas, ka gandrīz puse no mūsu ārējās
tirdzniecības parāda ir saistīta ar izdevumiem
par enerģētiku. Mēs redzam, ka nav vienveidības
citās neatkarīgajās institūcijās
- vai nu tas ir Elektronisko masu mediju padomē, vai Latvijas
Bankā, Prokuratūrā un tamlīdzīgi.
Mēs redzam, ka te atšķirīgas institucionālas
struktūras tiek veidotas, lai pārraudzītu dažādas
neatkarīgas vai pusneatkarīgas institūcijas.
Šajā gadījumā atkal paraudzīsimies
varbūt uz apsvērumiem par šīs institūcijas
neatkarību un atbildību, jo varbūt tā
ir, ka, rodot šķietami lielāku neatkarību,
Saeimai ieceļot šo Energoapgādes regulēšanas
padomi, varbūt tiešām atbildības pakāpe
tiek samazināta, kā Gorbunova kungs minēja.
Ja mēs vēlamies maksimāli augstāko
politisko atbildības pakāpi, tad tik tiešām
apsveriet - varbūt balsot par otro variantu, nevis par Tautsaimniecības
komisijas ieteikto variantu. Tur ir teikts, ka Ministru kabinets
ieceļ šo padomi. Es pieņemu, ka pašreizējai
Latvijas valdībai nebūtu nekādas pretenzijas
šo darbu uzsākt un iecelt šo padomes priekšsēdētāju
un tā tālāk. Un pēdīgi - praktiskais
apsvērums, kas saistās ar šo lielākas neatkarības
uztveri, kas tomēr rastos arī ārzemju investoros,
tas ir ļoti konkrētā veidā saistīts
ar to, kas arī šobrīd notiek daļējā
privatizācijas procesā, piemēram, attiecībā
uz "Latvijas gāzi". Laika tecējumā
iecerēts piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem
privatizēt daļu no "Latvijas gāzes",
kā arī stratēģiskiem ārzemju investoriem
privatizēt daļu no "Latvijas gāzes".
Kā valsts ministrs minēja, šī uztvere
par šīs padomes neatkarību ir ļoti svarīga,
lai ārzemju investori neuztvertu to tā, ka politiskie
vēji varētu mainīt šīs padomes sastāvu
un līdz ar to - tarifu un licenču noteikšanas
politiku. Tas ļoti būtiskā veidā var nozīmēt
vairākus miljonus dolāru, iesaistoties līgumattiecībās
ar ārzemju investoriem. Tātad izšķiroties,
vai balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu
vai par otro - enerģētikas valsts ministra Ozoliņa
ieteikto - variantu, es personīgi negribu ieteikt pieturēties
pie otrā lasījuma teksta. Lūdzu, ņemiet
šos apsvērumus vērā! Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto redakciju: "Padomes
priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo
Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes
priekšsēdētāja..." - un tālāk
kā tekstā. Es atvainojos! (No zāles deputāts
M.Graudiņš: "Par priekšlikumiem vispirms jābalso!")
Par priekšlikumiem? Nu mums jau šeit... Redziet, tā
jau ir šeit... Te tā lieta ir drusciņ nepareizi
sarakstīta, protams. Pirmais variants ir vienā ailē,
otrais variants ir otrā ailē. Ja jau ir tam, kas
iesniegts, varianti, tad katrā ziņā tie vispirms
parādās kā iesniegtie priekšlikumi, un pēc
tam kādu no tiem komisija atbalsta. Šeit ir darīts
tā, lai būtu mazāka drukāšana, un
tāpēc tas ir iedrukāts kā komisijas variants,
bet tas jau ir enerģētikas valsts ministra ierosinātais
pirmais variants.
M.Graudiņš. Lai precizētu. Cik
es saprotu, valsts ministrs Ozoliņš noņem jeb
atsauc savu pirmo variantu, kurš ir līdzīgs Tautsaimniecības
komisijas atbalstītajam pirmajam variantam. Vienīgi
te trūka tas... jā, pirmais variants no valsts ministra
Ozoliņa pirmā priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Mēs tomēr nevaram vērtēt tagad tālāk tā, kā mēs ko saprotam, bet mums ir jābalso pēc kārtas. Tātad - lai nebūtu pārpratumu: vispirms - ekonomikas ministra Ozoliņa ierosinātais pirmais variants un otrais variants, un tad - komisijas redakcija. Jo citādi mums būs grūtības. Tāda, lūdzu, ir procedūra! Vai ir iebildumi? Nav.
Lūdzu, balsosim par ekonomikas ministra Ozoliņa ieteikto pirmo variantu! Atļaujiet man to nolasīt, lai nebūtu pārpratumu. "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Mçs uzturam otro variantu.")
Tagad - ekonomikas ministra otrs priekšlikums, otrs variants: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 22. Ir pieņemts ekonomikas ministra piedāvātais otrais variants.
Līdz ar to varam izskatīt nākamo
priekšlikumu.
M.Graudiņš. Tālāk, 4.panta
ceturtajā daļā, kur arī ir šā
likumprojekta "sâls", ir norādīts
padomes sastāvs.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es pārteicos: enerģētikas valsts ministra, nevis ekonomikas ministra.
Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Šeit ir divi priekšlikumi no enerģētikas valsts ministra Ozoliņa kunga un viens - no deputāta Spuģa. Tie abi divi ir ļoti līdzīgi, bet abi krasi atšķiras no esošās otrā lasījuma redakcijas. Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija tāds, ka it sevišķi šie apsvērumi, šie praktiskie apsvērumi, par kuriem es un valsts ministrs runājām... par ārzemju investoru uzskatiem šajā jautājumā... Būtu ļoti sāpīgi Latvijas valsts ekonomikai, ja mēs atstātu otrā lasījuma redakciju, kura šīs padomes sastāvā atstāja deviņus Pašvaldību savienības pārstāvjus no 20 cilvēku lielas padomes. Pašvaldību pārstāvji nekādā ziņā nepārstāv patērētājus, kuri, kā redzams otrā lasījuma variantā, vispār nav pārstāvēti šajā padomē. Tā kā vienprātīgs viedoklis Tautsaimniecības komisijā, kā arī darba grupā bija tāds, ka vajadzēja pieņemt vienu no alternatīvajiem priekšlikumiem trešajā lasījumā.
Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt deputāta Spuģa ieteikto variantu, kurš noteica šādu šīs padomes sastāvu: padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finansu ministrijas pārstāvis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis (šai maiņai Spuģa kungs piekrita), Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārstāvis, galveno energoapgādes monopoluzņēmumu pārstāvis, reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvis un divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī enerģijas patērētāju un iedzīvotāju interešu pārstāvis.
Spuģa kunga ieteiktais variants atšķiras no enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ierosinātā varianta. Līdz ar to, ka šeit ir iekļauts Zemkopības ministrijas pārstāvis, kā arī reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvji, kas nodrošinātu arī maziem ražotājiem pārstāvniecību šajā padomē...
Es atkārtoju: šim balsojumam ir ārkārtīgi
liela nozīme. Tautsaimniecības komisija vienbalsīgi
nolēma atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. 4. panta piektā daļa.
Deputāts Tomiņš ierosināja svītrot
piekto daļu kā neadekvātu. Tautsaimniecības
komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Juridiskais birojs
ir ierosinājis: "Konkretizēt padomes lēmējinstitūciju."
Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt
Juridiskā biroja priekšlikumu, precizējot redakciju
šādi: "Padome pieņem nepieciešamos lēmumus
un normatīvus, lai nodrošinātu padomes uzdevumu
izpildi."
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības
frakcija.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Es priecājos, ka mans ierosinājums ir ņemts vērā, jo tik tiešām otrajā lasījumā ir pieņemta neadekvāta redakcija. Jo sākas ar to, ka "Padomes lēmējinstitūcija pieņem nepieciešamos lēmumus..." - un tā tālāk. Iznāk, kāda te padomei ir lēmējinstitūcija... tad mēs vēl padomei vienu padomi atjaunosim, vēl veidosim... Un būs padomes, un beigās vēl atliek Saeimu nodēvēt par Augstāko padomi un mums padomju vara tiek atjaunota.
Bet līdz ar to arī Juridiskais birojs
izteica tādu pašu atzinumu, ka tas ir jākonkretizē:
kas tad ir domāts to lēmējinstitūciju
sakarā? Šis komisijas izstrādātais variants
ir pieņemams, un vienīgi žēl, ka te
netiek akcentēts, ka padomei uzdoto uzdevumu izpildi...
jo savādāk nebūtu jau nepieciešams padomei
pieņemt lēmumus jeb vēl kaut kādus
uzdevumus... viņu pašu uzdevumu izpildei... Bet, ja
mēs skatāmies 5.pantu "Padomes uzdevumi",
mēs redzam, ka tātad tie ir padomei domātie
uzdevumi. Bet es domāju, ka, šim likumam jau darbojoties
jeb esot spēkā, šīs neprecizitātes
vienkārši tiks ignorētas. Tā ka es arī
atbalstu komisijas ieteikto variantu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to tālākas diskusijas nav nepieciešamas. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. Paldies Tomiņa kungam
par izklāstu šajā jautājumā. Tālāk,
4. panta sestajā daļā, ir iesniegti divi priekšlikumi:
deputāta Spuģa un deputāta Tomiņa.
Arī šie priekšlikumi ir diezgan... es teiktu, diezgan
radikāli atšķiras no likuma pamatjēgas.
Šeit varētu teikt tā: Energoapgādes regulēšanas
padomei ir galvenokārt divas funkcijas - noteikt tarifus
un piešķirt licences. Un, jo tālāk
šīs funkcijas attālinās no šīs
padomes, jo tām zūd jēga pēc būtības.
Tātad Spuģa kunga ierosinājums, lai Latvijas
enerģētikas aģentūra būtu licencēšanas
izpildinstitūcija, vai Tomiņa kunga ierosinājums,
ka Licenču birojs atrastos Monopoldarbības uzraudzības
komitejas pārraudzībā, ļoti radikāli
atšķiras no šā likumprojekta būtības,
ka šai kompetencei būtu jāpaliek padomes tiešajā
pakļautībā. Tāpēc otrajā lasījumā
teksts skan šādi: "Padomei ir pakļauta izpildinstitūcija,
kas veic visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu
padomes pieņemtos lēmumus, un sagatavo dokumentus
izskatīšanai padomē." Tātad Tautsaimniecības
komisija ierosināja neatbalstīt Spuģa kunga
un Tomiņa kunga priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Jā, mans ierosinājums papildina jeb
nedaudz izmaina deputāta Spuģa priekšlikumu,
un konkrēti šis mans priekšlikums ir tāds:
"Padomes sastāvā atrodas izpildinstitūcija
- Licenču birojs, kurš atrodas Monopoldarbības
uzraudzības komitejas pārraudzībā."
Jo es uzskatu, ka šai sadarbībai jeb šai saiknei
ar Monopoldarbības uzraudzības komiteju ir jābūt
lielākai nekā viens deleģēts pārstāvis
šajā padomē. Un, ja ņem vērā,
ka padomes darbību ne tikai atrunās šis likums,
bet arī padomes nolikums, kuru apstiprinās Ministru
kabinets, tad šis mans ierosinājums dod iespēju
šim Licenču birojam, kurš atradīsies padomes
sastāvā jeb būs padomes izpildinstitūcija,
noteikt to atbildības un sadarbības saiknes lielumu
ar Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzību,
jo mēs līdz šim Monopoldarbības uzraudzības
komitejas darbību saprotam kā monopoldarbības
ierobežošanu. Bet šīs komitejas darbība
ir ne tikai monopoldarbības ierobežošana, bet
arī konkurences veicināšana, līdz ar to
ierobežojot monopoldarbību, un es uzskatu, ka šajā
aspektā šai saiknei ir jāpastāv. Un to,
kādi būs šie pārraudzības un atbildības
apjomi, - to varēs noteikt ar attiecīgu Ministru
kabineta izdotu padomes nolikumu. Var jau paredzēt, ja
uzskatīs par nevajadzīgu... tieši simboliskas
funkcijas, kādas pašreiz ir Monopoldarbības uzraudzības
komitejai... var arī noteikt atsevišķos gadījumos
ar veto tiesībām, kuras funkcijas Monopoldarbības
uzraudzības komiteja realizēs, veicot šā
Licenču biroja pārraudzību, kurš, protams,
atradīsies šīs Energoapgādes regulēšanas
padomes sastāvā. Un tas nav pretrunā ar pašreiz
otrajā lasījumā pieņemto redakciju, ka
padomei ir pakļauta izpildinstitūcija. Pakļautība
un pārraudzība ne vienmēr ir viens un tas pats.
Un šo atšķirību tad arī noteiks Ministru
kabinets... vai Ministru kabinets ar saviem... Energoapgādes
regulēšanas padome ar savu nolikumu. Tāpēc
es ierosinu tādu balsošanas kārtību, ka
papriekš balso par priekšlikumiem... pie priekšlikumiem,
un tad kopumā aicinu nobalsot arī par deputāta
Spuģa priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Deputāts
Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
M.Spuģis (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es paskaidrošu sava priekšlikuma jēgu jeb būtību. Rakstīdams šādu priekšlikumu, vadījos tikai no diviem motīviem.
Pirmais: lai būtu konkrētība. Ja būtu bijusi konkrētība attiecībā uz to, kas ir izpildinstitūcija, es varbūt nerakstītu nemaz.
Otrs. Kāpēc tieši šādā
veidā izpildinstitūcija?.. Tikai tādā
veidā, ka aģentūrai kādreiz bija jau
konkursa kārtībā izvēlēts vadītājs
un ka šī institūcija varētu veikt arī
šīs funkcijas. Un nevajadzētu papildu līdzekļus.
Tikai šie motīvi mani vadīja šā priekšlikuma
izveidošanā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).
Mums atkal kārtējo reizi ir šī problēma - atšķirt enerģijas politikas izstrādāšanu un realizēšanu un jau esošo institūciju uzdevumus. Tāpat arī tie uzdevumi, kādi parasti ir Monopoldarbības uzraudzības komitejai... Nekādā ziņā nebūtu uzticama šādas licences izdošana tai institūcijai, kurai ir uzticēta enerģijas politikas realizācija. Un Enerģētikas aģentūras galvenais uzdevums ir nodarboties ar enerģijas projektu izvērtēšanu un enerģijas taupīšanas pasākumiem.
Mani ļoti pārsteidza Tomiņa kunga
priekšlikums, ka šāda licencēšana varētu
atrasties monopoluzņēmuma... Monopoldarbības
uzraudzības komitejas... nu, vienalga, mani ļoti pārsteidz,
jūs tomēr... izdod tomēr diezgan daudz naudas
par jūsu izglītošanu, arī Pasaules Banka
izdeva naudu, lai jūs iepazītos ar stāvokli
citās valstīs, un kā jūs... Nu labi,
atvainojiet, ka es jums to pārmetu! Bet tas tiešām
nav nevienā valstī... tāda kārtība
izdomāta. Tai ir pavisam citas metodes... un ļaunprātīgas
monopoldarbības izmantošanas konstatācija ir šīs
institūcijas uzdevums. Darbs ar dabīgiem monopoliem
ir parastu speciālu institūciju uzdevums, kā
tas ir šajā gadījumā.
Sēdes vadītājs. Vai debates varam
pabeigt? Tad darīsim to! Lūdzu referentu!
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Es gribētu atkārtot valsts ministra teikto, ka tik tiešām pēc būtības Enerģētikas aģentūras šādas funkcijas šobrīd nav izpildāmas, nav profesionālo ekspertu personāla šobrīd, lai veiktu šādas funkcijas. Saprotams, padomei arī vēl šobrīd nav, jo tā vēl neeksistē, un savi ekspertu štati un sava izpildinstitūcija būtu jāpilnveido.
Bet pēc būtības, vadoties pēc šā likuma mērķiem, ir divas galvenās funkcijas, kas Energoapgādes regulēšanas padomei ir jāpilda. Tai ir jāregulē tarifi, jānosaka tarifi, un tai ir jāpiešķir licences. Un, ja nu mēs, tā teikt, atraujam šīs divas funkcijas no šīs padomes, nu tad tik tiešām lielā mērā... daļēji zūd šīs Energoapgādes regulēšanas padomes jēga.
Tādēļ Tautsaimniecības komisija
nolēma neatbalstīt Spuģa kunga un Tomiņa
kunga priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Vajag balsot. Pareizi būtu, ja vispirms būtu balsojums par deputāta Tomiņa ieteikto papildinājumu vai precizējumu - 4. panta sestajā daļā deputāta Modra Spuģa priekšlikuma pirmo teikumu izteikt tādā redakcijā, kādu jūs redzat. Un pēc tam mēs balsotu par deputāta Spuģa priekšlikumu. Vai pret procedūru nebūtu iebildumu?
Tātad balsosim vispirms par deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurš attiecas uz deputāta Spuģa ieteikto redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 8. Pieņemts.
Un tagad balsosim par deputāta Spuģa ierosināto redakciju - ar deputāta Tomiņa ieteikto precizējumu, par kuru mēs nupat nobalsojām. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 11. Deputāta Spuģa ierosinātā redakcija ir pieņemta.
Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. 4. panta septītajā
daļā deputāts Spuģis ir iesniedzis priekšlikumu
par padomi un izpildinstitūciju. Tautsaimniecības
komisija nolēma palikt pie otrā lasījuma teksta
un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Modris Spuģis
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
M.Spuģis (LC).
Kolēģi, ja jūs par iepriekšējo
priekšlikumu nobalsojāt Spuģa redakcijā,
tad par šo arī ir jānobalso, ja ne - tad būs
putra. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles:
"Jâbalso!")
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates
beidzam. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!
M.Graudiņš. Es nedomāju, ka būs...
ka tas izslēdz otrā lasījuma variantu. Es domāju,
ka vajadzētu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas
viedokli - palikt pie otrā lasījuma teksta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim
par deputāta Spuģa ierosinājumu - izteikt
4. panta septīto daļu šādā redakcijā.
Šī redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu
rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 12. Pieņemta.
Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. 5. pantā par padomes uzdevumiem deputāts Tomiņš ir iesniedzis garāku sarakstu ar priekšlikumiem, ir arī citi iesniegumi - no deputāta Spuģa, kā arī no Juridiskā biroja. Izskatot šo diezgan plašo priekšlikumu klāstu, Tautsaimniecības komisija ierosināja ietvert deputāta Spuģa priekšlikumus, tas ir, atbalstīt viņus, izslēdzot 12. un 13. punktu, kā arī atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 11. punktā vārdus "un/vai" ar vārdu "vai".
Drusciņ par šiem uzdevumiem. Šie uzdevumi
lielā mērā saistās ar teorētiskiem...
es negribētu teikt - ar teorētiskiem, bet ar funkcijām,
kuras būtu jāpilda padomei. Atkal galvenās ir
divas funkcijas - viena, kura pašlaik ir noņemta šai
Energoapgādes padomei... Tā ka te atkal ir jautājums,
kā tas tagad saskan. Jo otrajā lasījumā
stāv rakstīts, ka veic energoapgādes uzņēmumu
licencēšanu. Ar mūsu iepriekšējo balsojumu
mēs tagad esam atņēmuši padomei šo
funkciju... Neesam atņēmuši šo funkciju,
bet tā izpildinstitūcija ir viņas pakļautā
institūcija - Monopoldarbības uzraudzības komiteja.
Un otra galvenā funkcija - apstiprināt energoapgādes
uzņēmumu aprēķinātos tarifus.
Visas pārējās funkcijas, kas šeit ir minētas
uzdevumos, tās ir varbūt savā ziņā
sekundāras un izklāsta zināmus jautājumus,
par kuriem padomei vajadzētu rūpēties. Taču
galvenie ir izteikti jau pirmajos divos punktos, bet par pārējiem
varētu debatēt,vai tur vajadzētu pieņemt
vai nepieņemt. Tādēļ Tautsaimniecības
komisija pārskatīja deputāta Tomiņa priekšlikumus,
bet uzskatīja, ka jau otrā lasījuma variantā
ir šie priekšlikumi... ka lielā mērā
par viņu pamatdomu ir gādāts, un piekrita Spuģa
kunga ierosinājumiem, ka teorētiskas dabas priekšlikumi
12. un 13. punktā būtu jāizslēdz.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Graudiņa kungs jau ļoti precīzi teica un varbūt norādīja arī šo būtisko trūkumu, kas ir otrajā lasījumā pieņemtajā šinī tekstā par padomes uzdevumiem, jo šeit ir minēti tikai padomes uzdevumi. Tomiņa kunga priekšlikumā ir ļoti precīzi rakstīts... tātad ir šie padomes un tās izpildinstitūcijas uzdevumi. Tātad šeit jau ir dažādi, jo padome ir tā... un ne jau visus jautājumus, piemēram, kaut vai šo licencēšanu, ne jau padome to lems. Tātad padome var noteikt kārtību un izpildinstitūcija tālāk veiks šo darbu. Tādējādi šeit ir ļoti precīzi - tātad padomei ir šīs te funkcijas, un viņai jādomā, vai nu viņa pati patur realizēšanu, vai uzdod to izpildinstitūcijām, prasot par šo funkciju realizēšanu atbildību. Tāpēc šeit jau uzreiz sākumā parādās Tomiņa kunga šis priekšlikums - daudz daudz precīzāka un pārdomātāka redakcija.
Un ir arī vēl varbūt daudzi citi
būtiski iebildumi. Piemēram, Juridiskais birojs norāda,
ka 6., 7., 13. un 14. panta redakcijai ir vispārējs
raksturs. Piemēram, nolasīsim, kāds ir otrajā
lasījumā nobalsotais 6. punkts: "Veicina energoapgādes
uzņēmumu efektīvu un racionālu darbību".
Ļoti skaista un ļoti laba funkcija. 7. punkts: "Sekmē
vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu energoapgādē".
Un tā tālāk... Tātad es domāju,
ka arī šeit vajadzētu izšķirties par
daudz precīzāko Tomiņa kunga priekšlikumu,
jo faktiski lielu pretrunu... daudzas funkcijas kā šīs
pamatfunkcijas ir abos priekšlikumos, tikai te viņas
ir daudz precīzāk regulētas, piemēram,
energoapgādes uzņēmumu, kuros valstij pieder
vairāk kā 50% kapitāla, energoresursu tarifu
apstiprināšana. Tātad tur, kur ir valsts... pašvaldības,
tātad vietējie, tad šeit apstiprinās
visu energoapgādes uzņēmumu... piemēram,
katrā pilsētā siltuma tarifus, kur pašvaldības
īpašumā ir varbūt gan šī katlumāja,
gan tālākā siltuma novadīšana un tā
tālāk. Un vēl daudzos šajos te punktos.
Tāpēc es aicinātu atbalstīt Tomiņa
kunga priekšlikumu, jo būtiskākās funkcijas
šeit ir, bet viņas ir daudz precīzāk, daudz
korektāk uzrakstītas un arī regulē šo
darbību. Tāpēc aicinu atbalstīt Tomiņa
kunga redakciju.
Sēdes vadītājs. Enerģētikas
valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).
Cienījamie deputāti! Protams, tiem,
kuri nav sevišķi pazīstami ar enerģētikas
ekonomiku, ar tās regulēšanas metodēm,
var rasties jautājumi. Es varētu ļoti īsi
jums paskaidrot, Bērziņa kungs, ka efektivitāti
ļoti efektīvi regulē regulēšanas
institūcijas. Viņas var iespaidot uzņēmuma
darbību. Bet, protams, vispārsteidzošākais
ir tas, ka Tomiņa kunga priekšlikumā pilnībā
ir atstāti novārtā patērētāji
tajos gadījumos, kad tas būs privāts uzņēmums
monopoluzņēmuma varā, un tad viņš
netiks nekādā veidā regulēts. Nav absolūti
nekādas starpības, kādi uzņēmumi
ir jāregulē. Un nav arī principā no
šī viedokļa nekādas starpības starp
pašvaldības un valsts īpašumu. Tas ir tāds
pats sabiedriskais īpašums. Vislielākā problēma
ir, lai patērētājs nenokļūtu privātā
monopola varā. Tomiņa kunga priekšlikums ļoti
jauki atstāja viņam šo iespēju izrīkoties,
kā patīk. Tā ka es ierosinātu, lūdzu,
nemainīt padomes uzdevumus tā, kā to ir ierosinājusi
komisija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu -
Andrejs Siliņš, "Latvijas ceļš",
pēc tam - Zigurds Tomiņš.
A.Siliņš (LC).
Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie
kolēģi! Es šeit ļoti īsi vienkārši
par tā priekšlikuma, kuru mēs apskatām,
- par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikuma -
, loģiku. Šeit visi punkti būtu loģiski,
izņemot 6., kurš skanētu tagad tā: "Padome
un tās izpildinstitūcijas veic... sniedz pieprasīto
informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un
pieņemtajiem lēmumiem." Es nesaprotu, kā
to var realizēt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam -Juris Sinka.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man jāsaka ir liels paldies deputātam Siliņam par ļoti vērtīgiem un konstruktīviem priekšlikumiem. Es domāju, valodas speciālisti to locījumu un to formu izlabos pie parakstīšanas.
Tātad kāda ir šī mana priekšlikuma būtība? Pirmais, ko minēja - tātad šeit ir ne tikai padome, bet ir minētas arī izpildinstitūcijas, jo padome ir lēmējinstitūcija, kā tas iepriekšējos pantos jau te tika uzrādīts. Un bez tās funkcijām un kompetences būs, protams, arī šī kompetence sadalīta uz izpildinstitūcijām.
Nākošais, kas, kā es uzskatu, ir ļoti būtisks šajā manā priekšlikumā jeb šajos te punktos, ir uzskaitījums, uz kādiem uzņēmumiem, energoapgādes uzņēmumiem, attiecas šī regulēšana. Un šeit ir ierosināts... jeb, pareizāk sakot, manā redakcijā visu šo priekšlikumu redakcija ir nedaudz izmainīta, salīdzinot ar iepriekšējā lasījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju. Tās ir viņu autortiesības. Tikai, kā atceraties, par cik mēs ļoti pārsteidzīgi pieņēmām šo redakciju, kas tagad ir kā otrā lasījuma un ir parādījusies arī uz trešo lasījumu kā otrajā lasījumā apstiprinātā, tad līdz ar to vienkārši nebalsosim vairs par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem. Un šeit ir jāatšķir starpība starp to, uz kādiem uzņēmumiem attiecas valsts regulēšana. Mēs šodien pieņēmām "jumta" likumu pirmajā lasījumā par enerģētiku, un tur skaidri un gaiši ir pateikts, ka pašvaldību uzņēmumu regulēšanu, to tarifus nosaka pašvaldības. Un tāda diemžēl ir arī pasaules pieredze, jo paši īpašnieki un viņu ievēlēti pārstāvji pašvaldībās ir tie, kas realizē viņu intereses, aizstāv viņu intereses un nosaka, bet neveic to valsts.
Taču attiecībā uz šiem iebildumiem, ko Ozoliņa kungs izteica par apgūtām zināšanām, es lūgtu varbūt pataupīt Ozoliņa kungam savu daiļrunību, kad skatīsim šī likumprojekta pārejas noteikumus, un tur sniegt skaidrojumu, kāpēc tik lieli līdzekļi ir iztērēti no ārvalstu, starptautiskajām institūcijām un arī no mūsu valsts budžeta. Un joprojām šobrīd nav izstrādāta un Saeimā iesniegta Latvijas nacionālā enerģētikas programma, jo mēs pieņemam šos likumus un daudzus lēmumus taustoties kā pa tumsu. Es ceru, ka vismaz saņemsim atbildi, kāpēc viņu nevar iesniegt līdz 20.septembrim, kā es ierosinu.
Nākošais. Mana priekšlikuma 10.pantā ir minēta konkurences sekmēšana energoapgādē. Un šis priekšlikums arī nav ietverts otrā lasījuma redakcijā, bet tas ir jautājums, kas ir saistīts ar to pašu Eiropas Enerģētikas hartu, pieejamību tīkliem. Tātad ir iespēja izvēlēties tādu enerģijas piegādātāju, kurš var enerģiju piegādāt daudz lētāk. Un tieši tas pazeminās enerģijas cenu, nevis kaut kādu speciālu valsts uzraudzības institūciju veidošana, bet tieši konkurence. Un tas ir svarīgi, tāpēc arī licenču biroji jānodod zināmā Monopoluzraudzības komitejas pārraudzībā.
Un vēlreiz, pabeidzot šo uzstāšanos
debatēs, es atgādināšu, ka šis priekšlikums
un autortiesības pamatā pienākas Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai, kuru mēs vienkārši
nebalsojām otrajā lasījumā, jo mēs
pasteidzāmies, kā jūs atceraties, nobalsot to
redakciju, kāda ir pieņemta otrajā lasījumā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Sinka,
jo es esmu jau pieteicis, - "Tçvzemei un brīvībai"
un pēc tam ministram Ozoliņam ārpus kārtas
vārds.
J.Sinka (TB).
Priekšsēža kungs! Dāmas un
kungi! Man kā tautas vēlētam deputātam
un politiķim ir iebildumi. Jā, tiešām,
ir nepieņemamas valsts ministra izteikas, varētu
teikt, arogantās piezīmes par jebkuru deputātu
šeit, - šajā gadījumā - par Tomiņa
kungu. Ja viņam nav tādi paši uzskati kā
Tomiņa kungam, tad tas nenozīmē, ka viņam
ir kaut kādi jāizsaka savas pārdomas par Tomiņa
kunga izglītību. Es domāju, ka mums šinī
Augstajā namā ir jāpieturas pie zināmiem
standartiem, un man jāsaka šajā gadījumā
tikai "valsts ministrs" un "deputāts".
Sēdes vadītājs. Enerģētikas
valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (Enerģētikas valsts ministrs).
Runājot par priekšlikumu, kas atšķiras
no komisijas piedāvātā, gribu teikt, ka tālāk
seko runa par funkciju deleģēšanu. Līdz
ar to šis pants būs pretrunā, runājot par
pašvaldību lomu regulēšanā. Tā
ka tas radītu zināmu sajukumu. Tomēr būtu
labāk pieturēties pie komisijas ieteikuma un nezaudēt
likuma jēgu. 50% minētā valsts uzņēmuma
regulēšana, bez šaubām, ienesīs absolūtu
sajukumu.
Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš
- kā deputāts. Lūdzu! "Latvijas ceļa"
deputāts.
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Lai mēs tālāk neiestigtu kaut kādu pārmetumu purvā, es tikai gribētu teikt, kāpēc Tautsaimniecības komisija nolēma neatbalstīt šos deputāta Tomiņa priekšlikumus. Lūk, ja mēs būtu varējuši izsijāt dažus lietišķākos priekšlikumus, tad viss būtu kārtībā. Daļēji problēma radās tad, kad deputāts Tomiņš nepiedalījās darba grupas sēdēs. Viņš bija ielūgts uz visām darba grupas sēdēm, bet neieradās. Mēs nespējām atsijāt dažus neprofesionālos priekšlikumus, kas atrodas viņa iesniegumā, no dažiem lietišķiem. Un tādēļ mēs palikām pie tā, kas, mūsuprāt, ir vēl joprojām pilnībā lietišķi priekšlikumi otrajā lasījumā, atsijājot dažus nevajadzīgos. Es minēšu dažus paraugus. Kā jau tika minēts, ir norma, ka padome nodarbojas tikai ar tiem uzņēmumiem, kur ir vairāk nekā 50% valsts kapitāla. Nudien, tas vienkārši neatbilst šī likuma jēgai.
4.punktā tas fakts, ka energoapgādes uzņēmumu, kur valstij pieder vairāk nekā 50% kapitāla, kontrolē un ir uzraudzība savas kompetences ietvaros, būtu konfliktā ar likumu "Par akciju sabiedrībām". Padomes uzrauga "Latvenergo", "Latvijas gāzes" darbību, nevis šī Energoregulēšanas apgādes padome, kura veic citas funkcijas, bet kurai būtu vispārīgas pārraudzības funkcijas.
7.punktā padomei ir jābūt plašākām tiesībām, neierobežojoties tikai ar tiem uzņēmumiem, kur ir 50% valsts kapitāla. Viņai ir jābūt tiesībām izšķirt strīdus plašākā mērogā.
8.punkts - enerģijas ražošanas
noteikumu izstrāde. Kādi ražošanas noteikumi?
Tas ir ļoti tāds plašs neprofesionāli izstrādāts
punkts. Tātad, kopumā ņemot Tomiņa kunga
punktus, mēs neatradām par iespējamu atbalstīt
viņus. Daudz drošāk un daudz skaidrāk ir
palikt pie tiem, kuri ir otrajā lasījumā un
kuri lielos vilcienos savā teorētiskajā plāksnē
arī ietilpina visu to, ko Tomiņa kungs ir gribējis
sasniegt. Tā ka, es domāju, jums nav jābažījas
par to, ka kaut kādā veidā padomes uzdevumi
otrajā lasījumā būtu nepietiekami. Katrā
ziņā viss tas, ko Tomiņa kungs grib sasniegt,
ir padomes kompetencē, un faktiski šis likuma izpildījums
būs atkarīgs no tās padomes, kuru mēs
apstiprināsim, kuru Ministru kabinets un tā priekšsēdētāji
apstiprinās. Tā ka visas šīs funkcijas principā
būs viņiem pa spēkam vienādi vai otrādi.
Lai atkal neieviestu lieku jautājuma zīmi šajā
jautājumā, kas sāpīgi var ietekmēt
jebkādu ārzemju investoru līdzdalību
attiecībā uz to maksu, ko viņi ir gatavi maksāt
par līdzdalību kādā mūsu energo
monopoluzņēmumā, es gribētu lūgt
atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli - palikt
pie otrā lasījuma redakcijas, atskaitot tos punktus,
kurus mēs esam ierosinājuši pārveidot vai
izslēgt, un nepieņemt Tomiņa kunga priekšlikumus,
kuri lieki ieviesīs ļoti daudzas jautājuma zīmes
par to, kas īstenībā te notiek, un es domāju,
ka mums nevajag radīt lielāku neskaidrību šajā
likumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- otrreiz. Piecas minūtes.
G.Bērziņš (LZS).
Es tomēr gribētu runāt par šiem uzņēmumiem ar 50% valsts kapitāla daļu. Tātad kas ir šie energoapgādes uzņēmumi? Definīcija ir dota. Pēc šīs definīcijas iznāk, ka praktiski katrā pagastā šī katlumāja arī ir energoapgādes uzņēmums, tātad viņu ir simtiem varbūt, un vai tiešām šī padome katram šim pagastam apstiprinās šo siltumenerģijas tarifu un arī varbūt tarifus, kas ir pārrēķināti kvadrātmetros.
Otrs jautājums ir par lielajiem monopoluzņēmumiem. Šobrīd varbūt Ozoliņa kungs tiem nepieskārās, taču mēs dzirdam... Protams, tās ir tikai baumas, caur presi, kā izrādās, kam ne vienmēr var uzticēties, par mēģinājumiem daļu šo monopoluzņēmumu privatizēt. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tas varētu būt īstenojams, bet katrā ziņā ne tādā formā kā tagad - izpārdodot kādu daļu un faktiski šo naudu virzot kaut kādu neatrisinātu problēmu vai varbūt budžetu problēmu risināšanai. Ja ir šāda privatizācijas nepieciešamība, tad tas ir jādara ar kapitāla piesaistīšanu, palielinot šo uzņēmumu, un vismaz tuvākajā laikā nedodot šajos uzņēmumos šīs kontrolpaketes. Tas tad arī būtu tas. Varbūt Ozoliņa kungs jau zina, kā tālāk virzīsies šī privatizācija, un uztraucas par to, ka visa šī valsts nonāks šo privāto monopolu vai pārsvarā privāto monopolu ietekmē, tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.
Un vēl par patērētāju
interešu aizstāvību. Katrā ziņā
tālāk likumā ir paredzēta šīs
Patērētāju komisijas vai komitejas veidošana,
un arī šeit jau ir redzams, kādā veidā
Ministru kabinets gatavojas aizstāvēt patērētāju
intereses. Kabinets izstrādās nolikumu, apstiprinās
tos patērētājus, kas būs vajadzīgi
šajā komitejā, un tie nu būs tie, kuri tagad
aizstāvēs šo patērētāju intereses
pēc Kabineta nolikumiem un kuru interese būs dominējošā,
kad caur enerģētiku vajadzēs budžetā
ieplūdināt kaut kādu naudu. Tādā
veidā šīs padomes strādās - ieliks
vajadzīgos cilvēkus, un viņi šīs
intereses aizstāvēs. Tāpēc es domāju,
ka tomēr ir jāizšķiras par šo, jo
briesmu vai haosa, kā te brīdina, nav pilnīgi
nekāda. Manuprāt, tā ir tieši precīza
un skaidra kompetenču sadalīšana, jo arī
pašvaldības savās teritorijās, ja viņu
īpašumā ir šie mazie uzņēmumi,
es domāju, nebūs jau tās, kas mēģinās
uzlikt nepamatoti augstus tarifus, un tad arī šeit būs
tiesības iejaukties citām valsts institūcijām,
jo neapšaubāmi cilvēki šobrīd maksāt
nespēj. Bez tam pašvaldības atrodas tuvāk
šiem cilvēkiem, nekā viņiem ir valdība
un Saeima. Un, ja pašvaldības nepamatoti izmantos šo
stāvokli, tad viņām tik viegli izvairīties
no atbildības kā, piemēram, pašreiz jautājumā
par pievienotās vērtības nodokļa nepamatoto
aprēķināšanu, kad netika nokontrolēts...
vairākus mēnešus šis process, nebūs
tik viegli noslēpties vai nu aiz valdības mājas
sienām, vai aiz biezajām Saeimas sienām. Viņiem
nāksies atbildēt aci pret aci vēlētājiem,
un šeit, es domāju, tāda ļaunprātība
nav tik iespējama. Tāpēc es tomēr aicinātu
atbalstīt šos te priekšlikumus kā daudz izsvērtākus
un pārdomātākus, atbilstošākus šai
situācijai. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas.
Debates pabeigtas. Lūdzu, referent! (Starpsaucieni no zāles:
"Debates par katru. Tā ir nenopietna attieksme.")
M.Graudiņš. Jā, es nezinu, ko lai
saku tagad, jo baidos, vai vienam otram nav radies noskaņojums,
ka par spīti valsts ministra izteikumiem, varbūt nav
jāatbalsta Tomiņa kunga priekšlikumi. Vai nebūtu
iespējams no procedūras viedokļa balsot par
šiem priekšlikumiem atsevišķi, jo tiešām
būtu neprātīgi atbalstīt visu to, kas
saistās ar šo 50% normu, kā arī atsevišķus
citus priekšlikumus, kas ir ierosināti. Es gribētu
to ierosināt.
Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt
katru punktu balsot atsevišķi?
M.Graudiņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Tā mēs
varētu darīt.
M.Graudiņš. Un, kā saka, es to
motivēju vienīgi ar to, ka tik tiešām būtu
ļoti bīstami, neskatoties uz mierinājuma vārdiem,
ieviest ļoti lielu neskaidrību, pieņemot
šos punktus, šīs daļas, kas saistās ar
šo 50% normu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim deputāta Tomiņa priekšlikumus par 5.panta pirmo daļu. (Starpsauciens: "Tas jānolasa!") Referents lūdza balsot par katru punktu atsevišķi. 6.lappuse, godātie deputāti, jums ir, es ceru, ka arī šie materiāli. Vai vajag katru nolasīt? Ja balsojam par katru atsevišķi, tad tas ir nolasāms. Labi.
"1. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības regulēšanu energoapgādē, padome un tās izpildinstitūcijas veic:
1) energoapgādes uzņēmumu licencēšanu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.
"2) energoapgādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, energoresursu tarifu apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts.
"3) tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.
"4) energoapgādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurās valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, kontrole un uzraudzība savas kompetences ietvaros". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts.
"5) šajā likumā un Padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros kontroli pār jebkura energoapgādes uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.
"6) sniedz pieprasīto informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem". Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.
"7) strīdu izskatīšanu starp energoapgādes uzņēmumiem, (uzņēmējsabiedrībām), kuros valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, un enerģijas patērētājiem par jautājumiem, kas saistīti ar enerģijas (energoresursu) tarifiem". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 12. Nav pieņemts.
"8) enerģijas ražošanas un piegādes noteikumu izstrādi". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 12. Pieņemts.
"9) patērētājiem piegādātās enerģijas ekonomiskas izmantošanas veicināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.
"10) konkurences energoapgādē sekmēšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 5. Pieņemts.
Godātie deputāti, man ir priekšlikums: ir atlikušas 8 minūtes līdz sēdes beigām, nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Referentam, es ceru, arī vajag šeit sakoncentrēt domas, kā tālāk šeit rīkoties, un sēdes vadītājam arī - kā tagad visu to lietu savietot, jo daži punkti ir akceptēti, daži nav akceptēti. Un ir arī otrā lasījuma redakcija, tāpēc tagad varbūt lūgsim zvanu reģistrācijai! Vajadzētu gan pagaidīt kolēģus, jo pēc tam Prezidijā ir iesniegumi.
Lūdzu, reģistrēsimies! Zvaniet spēcīgāk, lūdzu! Reģistrējamies!
Lūdzu Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra
biedri - nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Šodien 16.51 nav reģistrējušies zālē šādi deputāti:
Aleksandrs Bartaševics,
Vilnis Edvīns Bresis,
Māris Budovskis... Māris Budovskis ir
zālē.
Sēdes vadītājs. Jā, ir
zālē!
I.Folkmane.
Igors Bukovskis,
Gaļina Fjodorova,
Ēriks Kaža,
Aleksandrs Kiršteins,
Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš,
Janīna Kušnere,
Larisa Laviņa,
Kristiāna Lībane,
Voldemārs Novakšānovs...
Sēdes vadītājs. Zālē...
I.Folkmane.
Andrejs Panteļējevs,
Oļģerts Pavlovskis... Oļģerts Pavlovskis ir zālē.
Valdis Pavlovskis,
Gunārs Resnais...
Sēdes vadītājs. Zālē...
I.Folkmane.
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Jānis Vaivads.
Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē.
Godātie deputāti! Lūdzu vienu
sekundi uzmanību! Saeimas Prezidija un Frakciju padomes
kopējā sēdē tika nolemts, ka septembra
pirmajā pusē būs papildu sēdes trešdienās
no 14.00 līdz 18.00. Tāpēc Prezidijs izsludinās
sēdi kopā ar darba kārtību. Pirmdien
pastāv ļoti, ļoti liela iespēja, ka Prezidijs
izsludinās sēdi nākošajā nedēļā
trešdien no pulksten 14.00 līdz 18.00. Un ceturtdien
no pulksten 9.00 līdz 17.00. Uz redzēšanos!
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku un
bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikāææ (2.lasījums)
Debašu turpinājums - dep. V.P.Karnups (par 34.pantu) - 2.lpp.
- dep. A.Endziņš - 3.lpp.
Priekšlikums - dep. I.Bērziņš
- 4.lpp.
Par procedūru - dep. A.Seile - 5.lpp.
Informācija - Ministru prezidents M.Gailis
- 6.lpp.
Par darba kārtību -
7.lpp.
Likumprojekts æGrozījums Latvijas Republikas Augstākās
padomes ēmumā æPar Latvijas Republikas likuma
æPar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu
un uzturēšanos Latvijas Republikāæææ spēkā stāšanās
kārtību (2.lasījums) (Pārtraukta izskatīšana)
(58., 462.dok. 1994.g.)
(437., 340., 926.dok. 1995.g.)
Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 12.lpp.
- dep. I.Bērziņš - 13.lpp.
Par procedūru - dep. A.Endziņš -
14.lpp.
Paziņojums - Ministru prezidents M.Gailis
- 15.lpp.
Likumprojekts æPar Eiropas līgumuæ (2.lasījums)
(steidzams)
(820., 820.-b, 960.dok.)
Ziņo - dep. O.Pavlovskis - 16.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar kooperatīvo
dzīvokļu privatizācijuææ (2.lasījums) (steidzams)
(458., 813.dok.)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 20.lpp.
Likumprojekts æPar enerģētikuæ (1.lasījums)
(421., 793.dok.)
Ziņo - dep. M.Graudiņš - 21.lpp.
Debates - dep. A.Kreituss - 22.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar augu šķirņu
aizsardzībuææ (1.lasījums)
(708., 803.dok.)
Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 23.lpp.
Likumprojekts æLikums par æBankas Baltijaæ sanāciju
un bankrotuæ (1.lasījums) (noraidīts)
(717., 808.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 25.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts
uzņēmumuææ (1.lasījums)
(781., 842. dok.)
Ziņo - dep. R.Jonītis - 26.lpp.
Debates - dep. A.Seile - 27.lpp.
- dep. A.Siliņš - 29.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi Latvijas
Kriminālkodeksāæ (2.lasījums)
(435., 844.dok.)
Ziņo - dep. A.Līgotnis - 31.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar personu
noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju
vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu
atlīdzināšanuæ (1.lasījums)
(715., 843.dok.)
Ziņo - dep. A.Līgotnis - 36.lpp.
Debates - dep. A.Glāzītis - 36.lpp.
Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un
Ukrainas valdības līgumu æPar savstarpēju palīdzību
muitas jautājumosææ (1.lasījums) (steidzams)
(700., 700.-b, 846.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš -
37.lpp.
Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un
Ukrainas valdības līgumu æPar savstarpēju palīdzību
muitas jautājumosææ (2.lasījums)
(700., 700.-b, 846.dok.) - 38.lpp.
Ziņo - dep. I.Bērziņš
- 38.lpp.
Likumprojekts æPar nolīgumu starp Latvijas Republikas
valdību un Lietuvas Republikas valdību æPar valsts
robežu šķērsošanas vietāmææ (1.lasījums) (steidzams)
(701., 701.-b, 847.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš
- 38.lpp.
Likumprojekts æPar nolīgumu starp Latvijas Republikas
valdību un Lietuvas Republikas valdību æPar valsts
robežu šķērsošanas vietāmææ (2.lasījums)
(701., 701.-b, 847.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš
- 39.lpp.
Likumprojekts æPar 1992.gada Riodežaneiro konvenciju
æPar bioloģisko daudzveidībuææ (1.lasījums) (steidzams )
(587., 848.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš -
39.lpp.
Likumprojekts æPar 1992.gada Riodežaneiro konvenciju
æPar bioloģisko daudzveidībuææ (2.lasījums)
(587., 848.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš -
40.lpp.
Likumprojekts æPar Eiropas Enerģētiskās hartas
nolīgumuæ (1.lasījums) (steidzams)
( 621., 849.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš -
40.lpp.
Likumprojekts æPar Eiropas Enerģētiskās hartas
nolīgumuæ (2.lasījums) (atlikts)
(621., 849.dok.)
Ziņo - dep. I.Bērziņš -
41.lpp.
Debates - dep. Z.Tomiņš - 41.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar sociālo
nodokliææ (1.lasījums)
(680., 850.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 42.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 44.lpp.
Likumprojekts æRepatriācijas likumsæ (2.lasījums)
(853.dok.)
Ziņo - dep. I.Birzniece - 45.lpp.
Debates - dep. A.Ameriks (par
10.pantu) - 48.lpp.
- dep. A.Seiksts (par
10.pantu) - 49.lpp.
Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu
bezdarba gadījumāæ (2.lasījums)
(856.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 55.lpp.
Debates - dep. L.Kuprijanova - 57.lpp.
- dep. V.P.Karnups - 58.lpp.
Likumprojekts æLatvijas Attīstības aģentūras darbības
noteikumiæ (1.lasījums)
(775., 873.dok.)
Ziņo - dep. R.Jonītis - 61.lpp.
Debates - dep. G.Bērziņš - 62.lpp.
Likumprojekts æPar noziedzīgā un nelikumīgā veidā
iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanuæ
(1.lasījums)
(533., 874.dok.)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 64.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi nolikumā æPar darba strīdu
komisijuææ (1.lasījums)
(747., 880.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 66.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Darba likumu
kodeksāæ (1.lasījums)
(748., 879.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 67.lpp.
Likumprojekts æPar uzņēmējdarbības regulēšanu
enerģētikāæ (3.lasījums) (pārtraukta izskatīšana)
(626., 626.-a, 959.dok.)
Ziņo - dep. M.Graudiņš - 68.lpp.
Debates - dep. Z.Tomiņš - 69.lpp.
- 71.lpp.
- 72.lpp.
- 74.lpp.
- dep. A.Siliņš (par 4.pantu) - 78.lpp.
- dep. A.Endziņš (par 4.panta 3.punktu) - 79.lpp.
- dep. A.Seile (par 4.panta 3.punktu) - 80.lpp.
- dep. G.Bērziņš (par 4.panta 3.punktu) - 80.lpp.
- dep. A.Siliņš (par 4.pantu) - 82.lpp. - dep. Z.Tomiņš - 83.lpp.
enerģētikas valsts ministrs J. Ozoliņš - 85.lpp. - dep. V.Novakšānovs - 85.lpp. - dep. A.Gorbunovs - 86.lpp. - dep. J.Lagzdiņš - 88.lpp. - dep A.Siliņš - 89.lpp. enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 90.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 90.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 95.lpp.
- 96.lpp.
- dep. M.Spuģis - 98.lpp.
energētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 98.lpp.
- dep. M.Spuģis (par 4.panta 7.daļu) - 100.lpp.
- dep. G.Bērziņš (par 5.pantu) - 101.lpp.
enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 103.lpp.
- dep. A.Siliņš - 103.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 104.lpp.
- dep. J.Sinka - 105.lpp.
enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 106.lpp.
- dep. M.Graudiņš - 106.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 108.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 111.lpp.