30.augusta sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti. Saeimas 30.-31.augusta sēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Mēs atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad, runajot par šo Bukovska kunga priekšlikumu par šā labības jeb Graudu ražošanas reģionālā izlīdzināšanas fonda likvidēšanu, šīs sadaļas svītrošanu, jāsaka, ka pie šī jautājuma nākas atgriezties katru reizi, kad šis Labības tirgus likums tiek skatīts, un ir cilvēki, kas vēlas šo Graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondu likvidēt. Tātad šis Reģionālās izlīdzināšanas fonds tika izveidots 1994.gadā no atskaitījumiem no labības starpniekiem, tātad atskaitījumi nav jāmaksā par pašražoto produkciju, tikai par starpnieku pakalpojumiem ir jāmaksā 3% šajā fondā. Un 1994.gadā šis fonds tika izmantots Latgales pusē - Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonā labības audzēšanas veicināšanai pagastos, kur zemes novērtējums bija zem 36 ballēm. Piemēram, Balvu rajonā no 18 pagastiem 14 pagasti saņēma šīs piemaksas no šī Reģionālās izlīdzināšanas fonda, Daugavpils - 15 no 26 un arī citos rajonos, teiksim, Krāslavas rajonā tikai 3 pagasti neietilpa šajā zemajā zemes novērtējumā, Rēzeknes rajonā - 6 pagasti, bet pārējie saņēma. Tātad visu šo pagastu zemnieki bez valsts dotācijām par labiem, kvalitatīviem sējumiem saņēma vēl 10 latu piemaksu. Neapšaubāmi bija domāts arī šo fondu attīstīt tālāk, arī nolikumā bija rakstīts, ka jau šogad arī citi pagasti, kuros ir zems zemes novērtējums, piemēram, Alūksnes rajonā vai citur kaut kur, tādos nomales rajonos, kur ir zema augsnes ražība, varētu sākt saņemt. Diemžēl šogad, vismaz es neesmu dzirdējis, ka šī fonda darbība tiktu kaut kādā veidā attīstīta un tālāk pilnveidota.

Otrs jautājums neapšaubāmi, kas arī ir palicis neatrisināts šogad, bet ko 1994.gadā valdība risināja, ir par stihiskos negadījumos cietušajiem, piemēram, pavasara plūdos, ja izslīkuši ziemāju sējumi. Tad, 1994.gadā, Labības birojs pieņēma lēmumu izsniegt bezmaksas sēklu šo lauku otrreizējai apsēšanai. Šogad pavasarī, piemēram, daudzus skāra plūdi, ir apkopoti šie dati, taču valdība uz tiem nereaģēja. Šobrīd rudenī Bauskas un Jelgavas rajonā arī bija stihijas nelaime, tātad krusa, kas nokapāja labus sējumus, radot milzīgus zaudējumus zemniekiem, bet pat sēklas tiesa no valdības puses netiek kompensēta. Iespējams, ka arī no šī fonda, to nolikumā ierakstot, varbūt varētu šie jautājumi tikt risināti, jo tad, ja mēs kompensējam noguldītājiem, ir ļoti nesaprotami, kāpēc tiem cilvēkiem, kas naudu cerēja pelnīt ar savu naudu un bija ieguldījuši un arī šī labība bija augusi... kāpēc arī viņiem netiek dota nekāda palīdzība no valsts puses, kad viņus skar šī nelaime un rada ļoti lielus zaudējumus. Tāpēc šī izšķiršanās ir diezgan būtiska, jo šī koncepcija par šo Izlīdzināšanas fondu ir ņemta no daudzām attīstītām valstīm, kur šādas shēmas tiek lietotas. Un šeit ir šī izvēle - vai mēs atbalstām tālāk šāda fonda darbību un pašreiz Latgales zemnieku atbalstīšanu, kur stāvoklis ir šobrīd vissmagākais, vistraģiskākais zemes apstrādes jautājumos. Un es tomēr aicinātu ļoti rūpīgi pārdomāt un neatbalstīt šo deputāta Bukovska priekšlikumu, kas nodara lielu kaitējumu un skar desmitiem tūkstošu Latgales zemnieku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es šajā jautājumā gribu teikt īsi: šī naudiņa patiesībā aiziet uz tiem rajoniem, kuri ir tālāk no centra, no Rīgas, kur ir mazāk kapitālieguldījumu, bet šoreiz ir runa, kā teica tikko, par Latgali, bet tajā pašā laikā es atkal iedomājos arī Liepājas rajonu un man ir ļoti žēl, ka šodien es neredzu nevienu "Saskaņas" deputātu, bet tieši par viņiem balsotāji... un viņi cer uz Latgali... Tad es nezinu, vai ir pareizi, ka cienījamais deputāts ir iesniedzis šo priekšlikumu - pārsvarā saviem vēlētājiem noņemt naudu. Es uzskatu, ka tā ir liela kļūda un aicinu jūs, cienījamie pārējie deputāti, atbalstīt, lai šie naudas līdzekļi ietu tālāk no Rīgas, tālāk no varas un naudas koncentrācijas, no mūsu skaistās galvaspilsētas Rīgas uz Latvijas perifēriju - gan uz tālo Kurzemi, gan kā šoreiz - uz Latgali. Es aicinu jūs noraidīt šī deputāta priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Uz vēl skaistāku Latgali.")

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, nevis Zemkopības ministrija...

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es mazliet gribētu paskaidrot situāciju, lai jums būtu vieglāk izšķirties par balsojumu par šo labojuma punktu - likuma labojuma punktu. Tātad jūs visi zināt, ka šobrīd situācija ar subsīdijām zemniekiem ir bēdīga. Tajā pašā laikā šis Graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds, kurš varētu atbalstīt zemniekus tieši visgrūtākajos ražošanas apstākļos, tātad arī Latgales rajonos, darbojas, šī naudiņa šodien jau reāli ir un viņa reāli zemniekiem tiek izmaksāta. Es esmu runājis ar vairākiem Latgales zemniekiem, viņi jau šo naudiņu ir saņēmuši. Un pie tam šim fondam ir arī zināma attīstības tendence. Piemēram, pagājušajā gadā par katru hektāru tika maksāti 7 lati, šogad tiek maksāti 9 lati, ievērojot tos noteikumus, kuri ir, lai šo naudiņu saņemtu. Tāpat jauns ir tas, runājot par šo fondu, ka šogad zemnieki par katru iesēto ziemāju labības hektāru, tātad, ja viņi tagad augustā vai septembrī iesēs ziemājus, jau šoruden saņems reālu naudiņu - 7 latus par katru hektāru. Un tāpēc es vēlreiz lūdzu Zemkopības ministrijas vārdā atbalstīt šī Graudu ražošanas reģionālā izlīdzināšanas fonda saglabāšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bukovska priekšlikumu - izslēgt 8.panta piekto daļu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 32, atturas - 22. Deputāta Bukovska priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu referentu, deputātu Zaščerinski, - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Likumprojektā vēl bija Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Lūgums pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tagad Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Iesniedz Ministru kabinets. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka valdība ir sagatavojusi jaunu variantu grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", kas diezgan pamatīgi atšķiras no iepriekš iesniegtā, jo situācija ir mainījusies, es lūdzu Saeimu lemt par iepriekš Saeimai nodotajiem un jau pirmajā lasījumā nobalsotajiem grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", par to atcelšanu, lai šie jauniesniegtie grozījumi tad turpinātu savu gaitu saskaņā ar Kārtības rulli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es ne iebildumus... es tikai gribētu teikt, ka mani pārsteidz valdības pozīcija, jo es, gatavojoties šodienas sēdei, paņēmu arī stenogrammu, kur bija redzama iepriekšējā reizē šī likumprojekta apspriešana, ko Gaiļa kungs tagad lūdz atsaukt un noraidīt - atgriezt atpakaļ. Tad lielākajai daļai bija pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts ir absolūti nereāls un ka nevienu jautājumu viņš nerisina, ka turpinās darbs operatīvajā režīmā. Taču finansu ministre teica skaidri un gaiši: kas ir pret šo likumprojektu, tas ir pret stabilitāti, pret kārtību valstī, ko šī valdība grasās īstenot. Man ir jautājums Ministru prezidenta kungam, kāpēc viņš šobrīd iestājas pret kārtību un stabilitāti valstī. Bet, runājot pavisam nopietni, neapšaubāmi šis priekšlikums ir atbalstāms, tikai ir ļoti žēl, ka mēs zaudējām tik daudz laika, lai gan jau toreiz bija skaidrs, ka, nododot atpakaļ, šī procedūra būtu ātrāka, jo nevar izlabot galīgi šķībi sašūtu žaketi, kur vairāk ir ielāpu nekā pamatmateriāla. Un tad šeit ir vienīgi nožēlojams, kāpēc valdībā vajadzēja tik ilgu laiku, lai apjaustu. Neapšaubāmi, izšķiršanās par jauno budžeta projektu būs daudz grūtāka, bet šis budžeta projekts jau tiešām ir reālāks un par to nopietni var spriest.

Tāpēc es principā arī aicinātu atbalstīt šo te priekšlikumu, tikai katrā ziņā paliek neskaidrs jautājums, kāpēc, lai nāktu apgaismība, valdībai vajadzēja mēnesi šinī kritiskajā budžeta stāvoklī, kad budžets ir ļoti saspringts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Vispirms man laikam būtu jāatvainojas tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši priekšlikumus komisijai par pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, jo arī es neredzu citu, protams, iespēju, ka, ja kabinets iesniedz šo, kas pēc būtības... Ja mēs izskatām šo tekstu, tad pēc būtības viņš ir jauns budžets. Viņš jau ir jauns budžets, jo arī tīri praktiski iestrādāt viņus kā labojumus nebūtu iespējams, bet līdz ar to, protams, ka, ja mēs nododam šo Budžeta komisijai, tad tādā gadījumā, Saeimai, protams, atbilstoši ir jāatceļ, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī, ka tas iepriekšējais vairs nav spēkā. Līdz ar to, protams, arī visus tos iesniegumus, kas ir iesniegti, mēs vairs nevaram izskatīt un neizskatīsim. Tātad katram līdz ar to ir jāiesniedz no jauna par šo jauno dokumentu, un, protams, mēs izskatīsim tos Budžeta komisijā iespējami ātrā laikā, lai sagatavotu šo dokumentu pirmajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Kārtības rullī tādi gadījumi ir paredzēti, kuri mums tagad ir jāizlemj, vai Saeima piekrīt, ka Ministru kabinets ņem atpakaļ savu iesniegto likumprojektu, kurš bija akceptēts pirmajā lasījumā, "Par valsts budžetu 1995. gadam", ar grozījumiem likumā un iesniedz jaunu, un vai mēs šo likumprojektu pieņemam un nododam izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Vai nav iebildumu? Nav. Saeima līdz ar to iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" nodod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākošais ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Planku ielā 1 atsavināšanu". Ministru kabinets iesniedzis. Vai pret Prezidija atzinumu ir iebildumi deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebildumu? Līdz ar to... Ir? Gundars Bērziņš. Lūdzu! Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es ierosinātu šo likumprojektu tomēr nenodot un motivēšu - kāpēc. Tāpēc, ka, manuprāt, Kabinets šobrīd uzliek darīt to darbu, kas jādara būtu mums, jo 12. panta deviņpadsmitā daļa likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" paredz, ka, lai veicinātu tālāku tirdzniecības liberalizāciju, neapdraudot vietējo ražotāju intereses, un nodrošinātu vietējo resursu efektīvu izmantošanu, Ministru kabinets uz laiku līdz 1 gadam var noteikt attiecīgas muitas tarifu kvotas. Muitas tarifu kvotu piemērošanas nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Lai pārliecinātos par to, ka tas ir iespējams, šīgada 5. aprīlī ir pieņemti Kabineta noteikumi nr. 88 (protokols nr. 18), kur ir noteiktas arī sēklām pavasarī šīs ievedkvotas, tātad, piemēram, kviešiem, kviešu un rudzu maisījumam - 2090 tonnas, rudziem - 20, miežiem - 50, auzām - 20. Šeit tiek piedāvāts, ka jau muitas tarifos šīm sēklām tiek pazemināti tarifi, pie kam ar ļoti īpatnējām piecām zvaigznītēm ir atzīmēta atruna, ka tie tiek piemēroti ar Ministru kabineta kaut kādiem noteikumiem. Ministru kabinetam likumdevējs šīs tiesības ir devis jau šodien, un, ja ir nepieciešamība un trūkst kaut kādas sēklas, Ministru kabinetam ir tiesības pieņemt tādus pašus noteikumus, kādi ir šie 88., un risināt šo jautājumu, nevis tagad beigu daļā, kad darba kārtība mums ir visai pārslogota, nodarboties ar šī jautājuma skatīšanu. Jo šeit iesniegtajā Ministru kabineta priekšlikumā nav citas runas, kā vien faktiski atsevišķām graudaugu sēklām noteikt pazeminātas šīs te kvotas.

Un otrs jautājums, protams, nosakot pilnīgi šīs te kvotas. Tātad tās ir jānosaka tad, ja ir kaut kāds sēklas materiāla trūkums. Ja šīs sēklas pietiek uz vietas, tad arī šeit nav vajadzīga nekāda pazemināšana. Bet, ja ir vajadzīgs, piemēram, vasaras kviešu sēklai vai vēl kādam jaunam sēklas materiālam, tad Kabinetam ir tiesības un pienākums arī šo jautājumu risināt, nevis iesniegt, manuprāt, juridiski pilnīgi nekorektu likumprojektu Saeimā izskatīšanai un darbībai trīs lasījumos. Tā ka Kabinets var šo problēmu atrisināt saviem spēkiem, tāpēc es iesaku nenodot, bet noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, vēl ņemot vērā to, ka Muitas tarifu likums... vismaz divos dažādos lasījumos jau atrodas darbībā. Un šis būs vismaz trešais Muitas tarifu likumprojekts, kas būs šobrīd Saeimas darbā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 18. Atzinums ir pieņemts, un līdz ar to šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Iesniedz deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Rozentāls, Berķis, Lambergs, Grīnblats. Deputātiem nav iebildumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 1995. gada 30.-31. augusta sēdes darba kārtībā izmaiņas un 41. punktu pārcelt aiz darba kārtības 8. punkta. Papīra taupības nolūkos nav norādīts, kas tas ir par punktu. Tie ir dažādi likumprojekti... Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Varbūt es tomēr lūgtu mainīt, nevis kā minēja iepriekš, bet aiz šīs sadaļas - aiz 13. darba kārtības jautājuma, pirms 3. augusta sēdē neizskatītajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Jūs lūdzat balsojumu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Lūdzu zvanu! Deputāts Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu par izmaiņam darba kārtībā, kuras tikko jums komentēja komisijas vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to Juridiskās komisijas ierosinātās izmaiņas ir akceptētas.

Tālāk - Ilga Kreituse, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre, komisijas vārdā ierosina mainīt 1995. gada 30. augusta sēdes darba kārtību un Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Eiropas līgumu" izskatīt tūlīt pēc 13. darba kārtības punkta. Taču tagad tur viens jau ir, tas būtu kā nākošais - "b" punkts. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to priekšlikums pieņemts.

Vai vēl ir kādi ierosinājumi par izmaiņām darba kārtībā? Nav.

"Sakarā ar to, ka deputātiem izdalītajā dokumentā nr. 919 - "Obligātā valsts dienesta likums" - tehnisku iemeslu dēļ ir ieviesušās vairākas neprecizitātes, komisijas vārdā lūdzu to no darba kārtības izslēgt. Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs."

Komisija lūdz "Obligātā valsts dienesta likumu" ðajā darba kārtībā svītrot.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātes Larisas Laviņas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu un 28. augusta sēdē Prezidijs nolēma piešķirt deputātei Larisai Laviņai neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 29. augusta līdz 1. septembrim (ieskaitot) un ziņot par to Saeimai.

Sēdes vadītājs. Tātad Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, jo tas bija sēžu starplaikā, un mēs ziņojam par to Saeimai. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Tālāk. Par deputātu amata savienošanu ar citu algotu amatu. Prezidijam iesniegumu ir iesniedzis deputāts Aivars Kreituss: "Tâ kā ar valsts akciju sabiedrības "VEF" akcionāru pilnsapulces 1995. gada 23. augusta lēmumu esmu iecelts par valsts akciju sabiedrības "VEF" prezidentu, lūdzu atļaut ieņemt šo algoto amatu, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10. panta otro daļu." 10. panta otrā daļa: "Deputāts, kas iesniedzis lūgumu Prezidijam, ar īpašu Saeimas lēmumu var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus". Līdz ar to Prezidijs ir iesniedzis Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Saeima nolemj atļaut Saeimas deputātam Aivaram Kreitusam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "VEF" prezidenta amatā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 17, atturas - 25. Saeimas lēmums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības punkts - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata.

Juridiskā komisija. Par pilsētas tiesas tiesneša pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Fišeres iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata pēc pašas vēlēšanās, sakarā ar pāriešanu citā darbā. Viņa gan lūdz no 1.septembra atbrīvot, jo viņas lietvedībā vēl ir lietas, un tiesas priekšsēdētāja piekrita atbrīvošanai no 8.septembra. Es aicinu arī cienījamo Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un atbrīvot pirms termiņa Ilzi Fišeri no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās no 1995.gada 8.septembra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam. (Starpsauciens no zāles: "Aizklāta balsošana.") Viss ir noorganizēts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Ilze Fišere ir atbrīvota no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses amata.

Nākamais ir likumprojekts "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 772! Tas ir likumprojekts "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem". Attiecībā uz otro lasījumu bija iesniegts tikai Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot 4.pantu un sagatavot to kā atsevišķu likumprojektu. Komisija atbalstīja šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir sagatavots arī atsevišķs likumprojekts par grozījumiem Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos". Tas ir iesniegts, un nākamais darba kārtības punkts ir izskatīšana. Ir lūgums atbalstīt izskatāmo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 4.septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"". Komisijas vārdā runās deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Tas ir tas likumprojekts. Praktiski tas ir iepriekšējā likumprojekta 4.pants, kurš pēc Juridiskā biroja ierosinājuma tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts. Komisija lūdz atbalstīt tā izskatīšanu un izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Ir lūgums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai kāds vēlas debatēs piedalīties? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Tā kā šie abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, lūgums arī par šo likumprojektu priekšlikumus iesniegt līdz 4.septembrim (ieskaitot) un izskatīšanu paredzēt 7. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, citi priekšlikumi? Nav. Esam šo termiņu akceptējuši. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

Juridiskās komisijas vārdā runās Jānis Bordāns. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Darba dokuments ir dokuments nr. 760. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Blakus redakcionālas dabas jautājumiem, tādiem kā naudas summu izteikšana latos, būtiskākais jautājums šajā likumprojektā ir 4.panta papildinājums (tas ir likumprojekta 5.punkts), kas nosaka nepieciešamību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram saskaņot savu uzskaiti ar Valsts ieņēmumu dienesta uzskaiti, kā arī likumprojekta 8.priekšlikums, varētu vērst uzmanību arī uz to. Tur ir paredzēta iespēja veikt atskaitījumus no Uzņēmumu reģistra darbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, tātad izdarīt zināmus atskaitījumus Uzņēmumu reģistra funkcionēšanai, (konkrēti, izveidojot speciālu budžetu, kas būtu nepieciešams Uzņēmumu reģistra tehniskajai nodrošināšanai). Kā zināms, pašlaik ir ļoti lielas problēmas ar Uzņēmumu reģistru tieši tehniskā nodrošinājuma dēļ. Tas būtu viss.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds piedalīties debatēs? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad saistībā ar Uzņēmumu reģistru ir jāatceras arī tas, ka bija Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kuri savulaik laikā tika noraidīti. Šeit tomēr, man liekas, nav risinātas dažas ļoti būtiskas lietas, piemēram, jautājums kaut vai par šo Uzņēmumu reģistra datu bāzi, kas jau vairākus mēnešus ir faktiski katastrofālā stāvoklī, nav vairs iespējas saņemt arī analītiskos materiālus, jau ļoti bieži netiek publicēts reģistrēto uzņēmumu skaits, un izziņas saņemt par iepriekšējiem ir faktiski neiespējami.

Vēl viens būtisks jautājums ir par šo lietu saglabāšanu. Šeit arī ir daudzi punkti. Katrā ziņā ir runa par žurnāliem, bet nekur nav stingri noteikta šo reģistrācijas dokumentu saglabāšanas kārtība. Pēc neoficiālas informācijas, šobrīd ir apmēram 75 lietas, kuru atrašanās vieta nav zināma. It kā tās ir pazudušas. Un varētu būt, ka šīs lietas ir ļoti interesantas. Tāpēc, neapšaubāmi, risinot šo jautājumu, pirmajā lasījumā ir ļoti daudz problēmu, un tās ir daudz nopietnākas, kā šeit tiek risinātas. Kaut vai šeit, sākumā: 1.pantā ir rādīts, kādā veidā un kas ieceļ Uzņēmumu reģistra galveno notāru un kā tālāk veidot šīs struktūras, šis pants tiek svītrots no likuma. Un tālāk es īsti neatrodu vietu, kur ļoti precīzi tas tiek pateikts... Ir runa par Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu, tur var viss kaut kas būt iekšā, bet, manuprāt, tomēr tas, kādā veidā šis jautājums tiek risināts, ļoti precīzi ir jānorāda likumā. Tāpēc, neapšaubāmi, uzskatu, ka pie šā likumprojekta, ko iesniedz Juridiskā komisija, ļoti daudz vēl ir jāpiestrādā, bet faktiski jautājums par Uzņēmumu reģistru ir tas jautājums, kas ir jārisina.

Otrs būtisks jautājums, kas jāskata saistībā ar Nodokļu maksātāju reģistru un ar Iedzīvotāju reģistru, ir šā vienotā reģistrācijas tīkla veidošana. Neapšaubāmi, pēdējā laikā ir viena pozitīva iezīme. Informatīvais birojs... vai kā tas saucas... ar Ministru prezidentu par šā vienotā tīkla veidošanu... ir izveidots, bet katrā ziņā ir arī informācija, ka tiek ļoti ievērota šā dienesta darbība, vēlas veidot šo tīklu vienotu, savstarpēji apmaināmu informāciju, pēc tam varbūt arī paplašināmu... tiek ievērojami traucēts. Tāpēc šeit arī ir vairākas šīs būtiskās lietas saistības ar šiem pārējiem reģistriem - informācijas apmaiņa, vienota tīkla veidošana. Arī šajā likumā ir jārisina ne tikai ar informācijas izsniegšanas... bet arī jau veidojot datoru sistēmas un tā tālāk... Tāpēc, atbalstot šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, es gribu, lai deputāti ļoti rūpīgi ar to iepazītos un iesniegtu savus priekšlikumus un, neapšaubāmi, lai pati komisija, kas ir juridiskā ziņā ļoti kompetenta, ļoti būtiski tomēr iepazītos ar šo likumprojektu un novērstu daudzas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij un cienījamie Saeimas locekļi! Es tiešām negribu velti aizkavēt jūsu laiku, jo kā jau izteicās deputāts Bērziņš, šis likumprojekts ir ārkārtīgi nepieciešams, un nepieciešams tas ir tieši visu šo jautājumu dēļ, kurus minēja. Un, kā tas bija paredzams toreiz, kad mēs, Saeima, noraidījām, Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus... tieši tad es no šīs tribīnes paredzēju to situāciju, kāda pašlaik ir. Trīs četri mēneši ir pagājuši, un tikai tāpēc, ka šie noteikumi nebija ar darbības spēku, šo lietu praktiski nevarēja sakārtot. Tiešām situācija ir tāda, kā Bērziņa kungs saka, - ka nav iespējams savienot Uzņēmumu reģistru ar Nodokļu maksātāju reģistru un nav šo noteikumu, kas atļautu rīkoties. Es lūdzu vairāk nediskutēt par šo jautājumu un akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai vismaz maksimāli īsā laikā šo lietu varētu sakārtot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu!

J.Bordāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Likumprojekts "Komercbanku noteikumi". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt likumprojektu "Komercbanku noteikumi" otrajā lasījumā! Pirms mēs pāriesim pie izskatīšanas pa pantiem, atbilstoši Kārtības rullim šajā gadījumā man būtu jāsniedz ziņojums par padarīto pēc pirmā lasījuma. Jo, ja jūs paņemat dokumentu nr.918, tad jūs redzat, ka ir ļoti daudz priekšlikumu - praktiski par visiem pantiem - un šā darba rezultātā ir izstrādāta jauna šā likumprojekta redakcija, kura jums ir piedāvāta. Proti, ērtības labad pēc tabulas ir pievienots likums - tāds, kāds tas izskatītos tajā gadījumā, ja jūs akceptētu Budžeta un finansu komisijā izskatītos un atbalstītos priekšlikumus, un kursīvā ir parādītas tās vietas, kuras ir izmainītas. Un, protams, pēc mana ziņojuma mēs skatīsim likumprojektu pa pantiem. Bet vismaz Budžeta komisijā mēs vienojāmies par to, ka jau būtu daudz vieglāk... tāpēc mēs pievienojām šo tekstu, kas ir pieņemts pēc otrā lasījuma. Protams, iesniegt priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu, kuru mēs uzskatām par šajā situācijā... Jūs zināt, ka mēs tūlīt pēc nodošanas... Kabineta "Komercbanku noteikumus" tūlīt mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, lai ieekonomētu laiku, un ekspertīze un laika pārbaude jau ir parādījusi, ka šo trīs likumprojektu pakete ir pieņemta... kas pašlaik, tiesa, ir spēkā... ir pieņemta ļoti sasteigti un ir daudzas praktiskas problēmas. Kaut vai minam to, ka pašlaik problēmās nonākušās bankas tiesa nevar ņemt pretī, jo ir pretrunas pastāvošajā likumdošanā. Bet tāpēc pašlaik jums izskatīšanai pagaidām tiek nodots pirmais likumprojekts no šīs paketes, taču pie abiem pārējiem komisija vēl strādā un lems par šo likumprojektu tālāku virzīšanu vai, iespējams, nevirzīšanu. Tāpēc komisijā mēs nonācām pie tā, ka man būtu ļoti vēlams šeit sniegt tādu zināmu ievadziņojumu, jo varbūt... cerams, ka tas mums varētu patērēt daudz mazāk laika, pastāvot ļoti daudzajiem priekšlikumiem, kuri, protams, likumprojekta tekstā atkārtojas... likumprojekta teksta prasības jau prasa savādāku pieeju nekā šādā konceptuālā ziņojumā. Šā darba veikšanai Budžeta komisijā strādāja gan Latvijas valdības, gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji un finansu eksperti, un būtībā pēc tam visus šos priekšlikumus izskatīja Budžeta komisija divās sēdēs, un tie ir noformēti jums redzamajā tekstā kā Budžeta komisijas priekšlikumi.

Bet tagad - pēc būtības. Kas tad ir būtiski mainījies likumprojektā "Komercbanku noteikumi"? Visas galvenās izmaiņas mēs varētu sadalīt četrās galvenajās grupās.

Pirmā no tām skar likuma regulējamā objekta paplašināšanu un arī paša likumprojekta nosaukuma maiņu.

Otrā skar kredītiestāžu uzraudzības precizēšanu un pastiprināšanu.

Trešā ir ziņu sniegšanas, kredītiestāžu darbības pārskata publicēšanas kārtības precizējumi.

Un kā ceturto es varētu nosaukt likumprojekta formālos uzlabojumus.

Vispirms - par regulējamā objekta paplašināšanu un arī par likumprojekta nosaukuma maiņu. Tādējādi laikam pati būtiskākā izmaiņa ir tā, ka tagad likumprojekts aptver ne tikai komercbankas, bet visas kredītiestādes, un līdz ar to mēs iesakām mainīt likumprojekta nosaukumu, proti, nosaukt to par "Likumu par kredītiestādēm". Tālāk likumprojektā termins "kredītiestāde" ir definēts atbilstoši Eiropas savienības direktīvu prasībām, proti, ir precizēts, ka kredītiestāde ir uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu no publikas noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Kredītiestādes Latvijā darbojas trīs galvenajās formās: pirmkārt, kā komercbankas (tekstā mēs lietojam arī jēdzienu "bankas"), komercbankas, otrkārt, krājaizdevu sabiedrības un treškārt, ārvalstu banku nodaļas jeb filiāles.

Nākamais būtiskais precizējums ir tas, ka komercbanku minimālā dibināšanas pamatkapitāla lielums ir saskaņots ar Eiropas savienībās direktīvās noteikto pamatkapitāla lielumu, proti, 5 miljoniem ekiju, un reģistrētajām bankām šī prasība par pamatkapitālu ir jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim, tātad līdz šā gadsimta beigām. Savas nodaļas jeb filiāles Latvijā var atvērt tikai tās bankas (ir runa par ārvalstu bankām), kuru pamatkapitāls ir ne mazāks par 5 miljoniem latu jau pašreizējā laikā.

Tālāk - par kredītiestāžu uzraudzības pastiprināšanu. Tas ir likumprojektā iestrādāts. Ir paredzēts, ka, ja auditoru ziņojums par kredītiestādes gada pārskatu ir ar piezīmēm, tad kredītiestāde dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku.

Tālāk. Ir precizēts, ka kredītiestādes gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaužu standartiem un likumu par kredītiestādēm. Auditoriem ir jāpārbauda, vai kredītiestāde ievēro prasību, ka tai jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. Ja auditori ir konstatējuši trūkumus šīs prasības ievērošanā, tad auditoriem par to jāinformē kredītiestādes vadība un Latvijas Banka.

Tālāk. Pastiprināšanas virzienā likumprojektā ir precizēts, kādi bankas nosacījumi kredītiestādēm jānodrošina, lai saņemtu Latvijas Bankas licenci banku operāciju veikšanai, un kādas personas nevar būt kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāji un locekļi.

Tālāk. Ņemot vērā jau gūto pieredzi banku uzraudzības procesā, ir paredzēts, ka Latvijas Banka nosaka tās valstis un teritorijas, kurās reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām, lai īpašumā iegūtu banku akcijas, ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja. Kredītiestāžu darbības regulējošās prasības ir papildinātas ar tām prasībām, kuras ir specifiskas krājaizdevumu sabiedrībām. (Zālē liels troksnis - deputāti sarunājās savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Lūgsim kolēģus deputātus katrā ziņā būt klusākiem, ja ne citādi... Lūdzu!

O.Kehris. Tālāk. Ir precizēts likumprojekta 43.pants, nosakot, ka vienbalsīgs kredītiestādes valdes lēmums ir nepieciešams tikai gadījumos, kad kredīti tiek izsniegti personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, un kredīta kopsumma pārsniedz 1000 latu. Noteikta arī informācijas sniegšanas kārtība Latvijas Bankai par šiem kredītiestādes darbiniekiem izsniegtajiem kredītiem. Ņemot vērā reālās izziņas iespējas un arī to, ka tas nav pretrunā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir sašaurināts likumprojekta 29.panta ceturtajā apakšpunktā noteikto ar kredītiestādi saistīto personu radniecības loks, nosakot, ka šis loks ir laulātie, vecāki, bērni, nevis laulātie, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei. Ļoti būtisks papildinājums ir tas, ka likumprojekts ir papildināts ar jaunu nodaļu, kura saucas "Ierobežojumi kredītiestāžu saistību izpildei". Šādas nodaļas ir virknē citu valstu likumu par bankām. Pamatīgi darba grupā tika izanalizēta Šveices likumdošana, un jaunizveidotajā nodaļā ir paredzēts, ka kredītiestāde var lūgt Latvijas Banku noteikt kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus, ja notiek pārmērīga un ilgstoša noguldījumu aizplūde no šīs kredītiestādes, tomēr tā var veikt procentu maksājumus par noguldījumiem visu ierobežojuma laiku, un būtībā tas arī paredz to, ka, ja visi auditu slēdzieni, protams, ir pozitīvi par šo banku...

Tālāk. Es vēl nedaudz pakavēšos pie ziņu sniegšanas, kredītiestāžu darbības pārskata publicēšanas kārtības precizēšanas. Būtiski ir pilnveidota tā likumprojekta daļa, kura saistīta ar informācijas sniegšanu, tas ir likumprojekta 54., 55., 56.pants. Likumprojektā ir noteikts, ka kredītiestādes ziņas par personu kontiem un veiktajām operācijām var sniegt divos gadījumos - pirmkārt, pašām personām un to pilnvarotajiem likumīgajiem pārstāvjiem un, otrkārt, valsts institūcijām tādā apjomā, kāds ir nepieciešams to funkciju veikšanai. Šīs valsts institūcijas ir tiesa, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole. Kredītiestāde ziņas valsts institūcijām var sniegt tikai tad, kad tā saņēmusi rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta kontrolētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām. Likumprojektā noteikta personu atbildība par ziņu izpaušanu atklātībā vai personām, kam nav tiesību saņemt šādu informāciju. Tieši šo likumprojekta daļu, protams, mēs uzskatām par ļoti svarīgu mūsu banku konkurences un attīstības nolūkā. Un likumprojekts ir papildināts ar trīs pilnīgi jauniem pantiem par kredītiestādes gada pārskata publicēšanu, un tie paredz, ka kredītiestādes pilnam gada pārskatam jābūt brīvi pieejamam kredītiestādei ne vēlāk kā nākamā gada 1.aprīlī un kredītiestādei ir jānodrošina iespēja jebkuram interesentam saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz pavairošanas izdevumus. Tāpat kredītiestādes gada pārskata bilance un auditoratzinums ne vēlāk kā nākamā gada 1.maijā publicējams Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tām bankām, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, minētajā laikrakstā ir jāpublicē arī visu trīs ceturkšņu noslēdzošās mēneša bilances un peļņas zaudējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka ik pēc trīs mēnešiem bankām, kuras pieņem fizisko personu noguldījumus, ir jāpublicē "Latvijas Vēstnesī" ðī informācija.

Un noslēgumā - par likumprojekta formāliem uzlabojumiem. Proti, likumprojektā, pēc komisijas domām, ir uzlabots likumprojekta nodaļu un pantu izvietojums, panākot secīgu likumprojekta izkārtojumu, un līdz ar to ir izveidotas jaunas nodaļas, proti, "Likumā lietotie termini" un arī "Bûtiska līdzdalība".

Vēl. Līdz ar šā likuma pieņemšanu spēku zaudētu Latvijas Republikas likums "Par bankām", kas nebija paredzēts vai bija... kur nianses bija... piemirsies, vai Kabineta redakcijā, jo lombardi nav kredītiestādes... bet gan bija problēma, kā tiek regulēta tieši šī lombardu darbība, jo, kā jau es teicu, uz pārējām, gan uz ārzemju banku filiālēm, gan uz krājaizdevumu sabiedrībām, attieksies tieši šis likums, bet lombardi nav kredītiestādes, bet gan būtībā finansu institūcijas atbilstoši arī Eiropas direktīvām, jo tie nepiesaista publikas noguldījumus un Latvijas Banka arī nenodarbojas ar lombardu uzraudzību.

Un pēdējais - ir mēģināts uzskaitīt tos pantus, kuri nav attiecīnāmi uz ārvalstu banku nodaļām (filiālēm) un krājaizdevu sabiedrībām. Šo pantu uzskaitījumu varēs precizēt, protams, tikai tad, kad likumprojekts jau būs sagatavots trešajam lasījumam. Šie, godātie kolēģi, bija komentāri par visu likumprojektu kopumā, kuri, es ceru, jums varbūt palīdzēja gūt pārskatu par to likumprojekta redakciju, kāda viņa ir pašlaik, un līdz ar to mēs varētu pāriet jau pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas. Ar jūsu atļauju es virzīšos uz priekšu diezgan ātri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kehra kungs ļoti plaši un detalizēti izskaidroja lietas būtību. Es domāju, ka šī likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā tiešām pa pantiem aizkavētu mūsu tālāko darbību. Mans ierosinājums būtu, ka mēs varētu pieņemt komisijas izstrādāto likumprojekta otro lasījumu kā veselu un iesniegt savus labojumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Mēs varam visi pateikties komisijas vadītājam par ļoti plašo un ļoti vajadzīgo ziņojumu, bet tiešām tādas lietas Kārtības rullis neparedz, un, tikai pateicoties tam, ka Aivara Endziņa nav zālē, neatskan varbūt pamatoti iebildumi. Godātie deputāti, tomēr tādas tiesības man nedod Kārtības rullis un arī jums kā deputātam tas nedod iespēju ierosināt to darīt man, tāpēc vajadzētu varbūt rīkoties tādā veidā, ka komisijas vadītājs īsumā apstātos pie katra panta, jo tur tiešām ir atbalstīti visi priekšlikumi, un es tiešām jums tad nemitīgi neatgādinātu, vai jums ir iebildumi vai nav iebildumu, bet es ļoti uzmanīgi vērotu zāli. Līdz ko kādam deputātam būs kādi iebildumi vai viņš vēlēsies runāt debatēs par attiecīgo pantu, kurā ir iesniegts labojums, tad mēs to darīsim. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - mainīt likumprojekta nosaukumu uz nosaukumu "Likums par kredītiestādēm". Tālāk komisija ir atbalstījusi savus priekšlikumus šī likumprojekta 1.pantam, kuri ir izklāstīti pirmajā lappusē. Līdzīgi ir ar priekšlikumiem 2.un 3.pantā, kuri ir izklāstīti pirmajā un otrajā lappusē. Un arī trešajā lappusē.

4.pantā arī ir atbalstīta komisijas redakcija. Arī 5.pantā ir atbalstīta komisijas redakcija. 6.pantā nav nekādu grozījumu. 7.pantā ir atbalstīts mūsu priekšlikums - svītrot 7.pantu. Līdzīgi 8.pants tiek svītrots. Arī 9.pants. Un šeit, kā jau es minēju ievadziņojumā, ir priekšlikums - papildināt otro daļu - tur ir vispārīgie jautājumi - ar jauniem pantiem, kas ir izklāstīti 5.lappusē un 6.lappuses augšējā daļā. Līdz ar to mēs pārejam pie otrās nodaļas, proti, 10.pantā ir atbalstīti komisijas priekšlikumi. Līdzīgi ir arī 11., 12., 13....

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu, atgriezīsimies pie tā panta, par kuru jūs gribat debatēt.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Priekšsēdētāja kungs! Man ir iebildumi pret jauno pantu, kurš skan... tas ir, 7.lappusē pēc 12.panta iekļaut divus jaunus pantus, ka krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 50 tūkstošiem ekiju. Šodien tā problēma ir tāda, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nīkuļo, un, lai nogalinātu vēl nedzimušo bērnu, šie panti būs efektīvi. Mums vajadzētu padomāt, kas ir mainījies apstākļos, kādi bija pirms Otrā pasaules kara Latvijā, kad krājaizdevu sabiedrības zēla un plauka, kad viņas varēja dot svarīgu pienesumu kredītu gūšanai mazajiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, amatniekiem, un kādi ir šie apstākļi šodien. Būtībā pats svarīgākais ir finansiālais slogs, lai nodibinātu pieticīgu kredītorganizāciju, kura pēc dažiem gadiem varētu būt kaut kāds nozīmīgs faktors. Un otrs ir arī tas, vai var attiecināt Banku nodokļu likumu uz krājaizdevu sabiedrībām, kas ir cits jautājums. Taču es gribētu piebilst par šo ārkārtīgi augsto summu, jo tas nozīmē, ka praktiski tādas sabiedrības, organizācijas, kādas ir minētas un kādas ir tiesīgas nodibināt kredītu jeb krājaizdevu sabiedrības, tās vienkārši to nevarēs atļauties, un tādēļ arī turpmāk nebūs krājaizdevu sabiedrību zelšanas un plaukšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo pantu? Jā, lūdzu, - deputāts Bresis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

V.E.Bresis (TPA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas tiešām ir interesants moments un Mārtiņš Ādams Kalniņš pareizi ieteica mums apstāties un padomāt par šo jautājumu, jo patiešām šodien mēs zinām, ka ir tāda kustība valstī, kad grib dibināties daudz zemnieku krājaizdevumu sabiedrību. Praktiski tās būtu nelielas krājaizdevumu sabiedrības, kuras, teiksim, apkalpotu dažus pagastus vai varbūt arī pusi rajonu citā vietā, taču pašreizējā Latvijas Bankas nostāja ir tāda, ka, lai nodibinātu tādu krājaizdevumu sabiedrību, ir nepieciešams 5000 latu pamatkapitāls. Protams, tālāk var piesaistīt arī citu... faktiski tie 5000 ir fizisko personu ieguldījums, un tālāk, protams, var piesaistīt arī citu - gan juridisko, gan fizisko personu kapitālu. Es domāju, ka, noteicot šādu robežu - 50 000 ekiju ekvivalentu, protams, šādas zemnieku kooperatīvās sabiedrības vairs nevarēs veidoties, tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu, varbūt principā piekrītot šim, domāt par to, kā varētu veidoties šīs nelielās zemnieku krājaizdevumu sabiedrības. Varbūt varētu veidot kaut kādu gradāciju un atrunu šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Neapšaubāmi, šis krājaizdevumu jautājums ir ļoti aktuāls, es tikai gribētu varbūt pastāstīt, jo darba grupā arī es piedalījos, kur notika darbs pie šī likumprojekta un kur ļoti rūpīgi tika šis jautājums izanalizēts. Šobrīd no 4 reģistrētajām krājaizdevumu sabiedrībām trīs jau praktiski ir nodarbojušās ar nekorektu darbību un ir bankrotējušas. Krājaizdevumu sabiedrībām drošības jautājums ir tikpat svarīgs kā bankām. Pašreiz tātad tikai viena krājaizdevumu sabiedrība funkcionē kaut cik normāli un droši. Pārējās vairāk nodarbojas ar līdzekļu savākšanu un izmantošanu dažādiem neparedzētiem mērķiem, un to mēs arī nevaram nerespektēt, jo tika savākta šo cilvēku nauda. Un vēl būtiskākais ir tas, ka šeit ir pretimnākšana. Teiksim, ja mēs ejam uz Eiropas sistēmu, tātad Eiropas direktīvās cik liels ir bankas kapitāls? Es šobrīd to vairs precīzi neatceros, jo neesmu piezīmējis, bet krājaizdevumu sabiedrībām šis kapitāls tiek prasīts ļoti augsts - vai nu pusmiljons, vai miljons ekiju. Un jau tā mēs nācām ļoti pretī un ievērojami, ņemot vērā Latvijas apstākļus, samazinājām šo summu līdz 50 000 ekiju, jo tas ir saistīts ar to cilvēku, kas iesaistās šajās krājaizdevumu sabiedrībās, tomēr arī drošību, jo pirmām kārtām tā ir sistēma, kas ir ļoti svarīga un civilizētās valstīs dod lielu ieguldījumu gan tautsaimniecības, gan mazos kreditēšanas jautājumos, bet neapšaubāmi šai sistēmai ir jābūt arī drošai, lai nebūtu ļaunprātīgas līdzekļu izmantošanas. Tāpēc šis 50 000 ekiju slieksnis nav tas augstākais. Pie tam šobrīd tas tiek prasīts tikai jaundibinātajām sabiedrībām, un šīm sabiedrībām viņš varētu tikt kāpināts. Tāpēc es domāju, ka mums ir jārūpējas, pirmkārt, par drošību, negaidot to, kamēr masveidā tiks nodibinātas nedrošas krājaizdevumu sabiedrības, kamēr tiks izsaimniekoti atkal līdzekļi un Saeimā mums atkal būs jālemj, kā šiem cilvēkiem atlīdzināt zaudējumus. Tāpēc es tomēr aicinu izšķirties par šo, jo tas jebkurā gadījumā, salīdzinot ar tām pašām civilizētajām sistēmām, ir pretimnākšana. Protams, Kalniņa kungs šeit skāra citus jautājumus - nodokļu politiku krājaizdevumu sabiedrībā, kas ir citos likumos risināma, un tur ir tiešām loģisks risinājums, tas ir, par peļņas nodokli krājaizdevumu sabiedrībām, bet tas ir cita likuma objekts, un, iesniedzot šos priekšlikumus un skatot uzņēmumu ienākuma nodokli, šo jautājumu neapšaubāmi mēs varam risināt pozitīvi. Bet šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt šo darba grupas un Budžeta un finansu komisijas iesniegto priekšlikumu, jo tas ir vērsts uz šīs sistēmas drošību un stabilitāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, otrreiz. Lūdzu - piecas minūtes!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mans cienījamais kolēģis Bērziņa kungs nezina kredītu jeb krājaizdevumu sabiedrības un nepazīst tās, nezina arī to, no kā tur nāk drošība. Tāda drošība rodas nevis no tā, cik liela summa ir paģērēta kā pamatkapitāls, bet nāk no tā, kādus cilvēkus izrauga par atbildīgajiem darbiniekiem un kādas paredz soda sankcijas par šo amatu nepareizu vai nelietīgu izmantošanu. No tā nāk tā drošība! Tā kā šodien ir tikai, kā jau minēja, četras kredītsabiedrības jeb krājaizdevumu sabiedrības, no kurām tikai viena kaut cik darbojas, tad tas pierāda, ka apstākļi ir tādi, kas neveicina šo krājaizdevumu sabiedrību zelšanu, plaukšanu un arī veidošanos. Un tas, ka notiek it kā kādu līdzekļu izsaimniekošana ar dažām šīm vairāk vai mazāk nefunkcionējošām krājaizdevumu sabiedrībām, tas tik pierāda, ka likumi attiecībā uz pārraudzību un uz soda sankcijām par nelietīgu amata izmantošanu ir nepiemēroti, kādi tie bija arī attiecībā uz komercbankām. Un tur ir meklējama šī vaina, nevis šajā pamatkapitāla summas lielumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo pantu? Nevēlas, tad debates pabeidzam. Lūdzu referentu, un tad balsosim.

O.Kehris. Godātie kolēģi un vispirms Kalniņa kungs! Man būtu sekojošs priekšlikums: manuprāt, būtu labi, ja mēs varētu šeit iztikt, tas, protams, ir tad, ja Kalniņa kungs tam piekritīs, bez balsošanas, jo Kalniņa kungs jau pēc būtības neiebilst pret to, ka šāds pants ir nepieciešams, jo, protams, tāds pants, kurā tiek reglamentēts krājaizdevumu sabiedrības minimālais dibināšanas kapitāls, nenoliedzami likumprojektā ir nepieciešams. Viņš iebilst pret summu, kā es saprotu, pret 50 000 ekiju. Un es pieņemu, ka šī summa var tikt diskutēta, jo principā par to arī darba grupā tik tiešām bija diskusijas. Tika minēta tā prakse, kāda Latvijā jau ir un kura nav pārāk laba, bet var piekrist tam, ka galvenais iemesls šīm problēmām jau nav tas... un vienīgais atrisinājums jau, protams, nav zemāks vai augstāks šis minimālais dibināšanas pamatkapitāls, tāpēc, manuprāt, būtu tiešām vēlams, lai tiktu pamatots un iesniegts kāds cits variants, un tad komisija varētu to izskatīt uz trešo lasījumu, bet, ja neatrastu šo vienošanos, tad mēs balsotu šeit trešajā lasījumā. Taču pašlaik, kā es saprotu, mums nav šeit citu skaitļu, ko likt iekšā, un tas laikam arī nav īsti pēc procedūras iespējams, bet pats pants kā tāds, kurš nav bijis pirmajā lasījumā, kad bija savādāks nosaukums, šis pants pēc būtības būtu nepieciešams. Manuprāt, būtu labi, ja Kalniņa kungs piekristu tam, ka pašreizējā brīdī tas paliktu šajā redakcijā, bet trešajā lasījumā mēs varētu diskutēt par summu.

Sēdes vadītājs. Šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi un pēc tam pati arī akceptējusi pēc 12. panta iekļaut divus jaunus pantus. Un, tā kā tie ir konkrēti priekšlikumi, kuri tapuši pēc pirmā lasījuma, tad, kā es sapratu, Mārtiņš Ādams Kalniņš lūdz balsot par viņiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - pēc 12. panta iekļaut divus jaunus pantus, kas redzami 7. lapaspusē: "Krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 50 000 ekiju...", tālākais teksts jums ir. Lūdzu, balsosim par šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 8. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 13. pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. Arī 14. pantā ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. Arī 15. pantā ir atbalstīti divi mūsu priekšlikumi. Arī 16. pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. Arī 17. pantā ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu, 18. pantā ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 19. pantā ir atbalstīti divi priekšlikumi. 20. pantā ir atbalstīti četri priekšlikumi, kas izstrādāti mūsu komisijā. 21. pantā ir atbalstīts priekšlikums svītrot šo pantu. 22. pantā ir atbalstīti vairāki mūsu komisijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi, ko komisija ir nolēmusi atbalstīt, ir izklāstīti 9. un 10. lappusē. Arī 23. pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt savus priekšlikumus.

Līdz ar to mēs esam nonākuši pie trešās nodaļas - "Komercbanku darbību regulējošās prasības". Ir priekšlikums mainīt nodaļas nosaukumu, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt. 24. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums. 25. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums pantu svītrot. 26. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums, 27. pantā komisijas priekšlikums ir atbalstīts, 28. pantā - atbalstīts, 29. pantā ir atbalstīts priekšlikums pantu svītrot, 30. pantā ir atbalstīts priekšlikums pantu svītrot, 31.pantā ir redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts, 32. pantā arī ir redakcionāls priekšlikums, 33. pantā - redakcionāls, 34. , 35., 36., 37. pantā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, klusāk!

O.Kehris. ... kas saistīti ar terminoloģijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Tuvāk mikrofonam, lūdzu!

O.Kehris. 37. pantā ir atbalstīti divi komisijas priekšlikumi, 38. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums, 39. pantā komisijas priekšlikums ir atbalstīts, 40., 42. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums, 43. pantā komisijas redakcija ir atbalstīta, 44. pantā redakcionāli uzlabojumi ir atbalstīti, 45. pantā terminoloģijas nomaiņa ir veikta, 46. pants ir izteikts jaunā redakcijā, 47. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums... 47. pantā ir atbalstīti divi komisijas priekšlikumi, 48., 49., 50., 60. pantā ir atbalstītas redakcionālas izmaiņas.

Un mēs esam nonākuši pie ceturtās nodaļas "Komercbanku un klientu attiecības".

Sēdes vadītājs. 15. lapaspuse.

O.Kehris. 52. un 53. pantā ir redakcionālas izmaiņas, kas ir atbalstītas. 54. pantā ir jauna, Budžeta komisijas ieteikta redakcija, kas ir atbalstīta. 55. pantā ir pilnīgi jauna redakcija atbalstīta, 56. pantā ir atbalstīti divi priekšlikumi, 57. pantā un 58. pantā - redakcionālas izmaiņas. 59. pants ir būtībā jauns pants, jauna panta redakcija, divi priekšlikumi atbalstīti, 60.pantā ir redakcionāli labojumi, tāpat 61. un 62. pantā ir redakcionālas izmaiņas.

Piektā nodaļa "Grāmatvedība un gada pārskats". 18. lapaspuse. 63., 64., 65., 67., 68. pantā ir redakcionāli labojumi, arī 69., 70., 71. un 72. pantā ir redakcionālas izmaiņas, 73. pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt savu priekšlikumu... jā, būtībā divus savus priekšlikumus. 74. pantā ir redakcionāli labojumi, 75. pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt savu redakciju, 77. pantā ir redakcionāli labojumi, 78. pantā - ir būtiski jauni papildinājumi, par ko jau es minēju ievadziņojumā un kas ir izklāstīti četros jaunos priekšlikumos, 79., 80., 81., 82. pantā un arī 83. un 84. pantā ir redakcionāli labojumi. Arī 85. un 86. pantā ir redakcionāli labojumi, 86. panta trešais apakšpunkts mainās, komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu. 87. pantā arī ir būtībā redakcionāli labojumi, un arī 88. pantā ir atbalstīti komisijas priekšlikumi, 89. pantā nav priekšlikumu, 90. pantā un 91. pantā ir redakcionāli priekšlikumi, 92. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums, komisija ir nolēmusi to atbalstīt, 93. pantā ir redakcionāls labojums, 94. pantā ir gan redakcionāls, gan... pēc būtības ir viens priekšlikums, 95. pantā ir būtībā redakcionāli uzlabojumi, un ir arī precizēti panti, kuri neattiecas uz ārvalstu bankas nodaļu jeb filiāli.

Mēs esam nonākuši līdz 24. lapaspusei, kur ir izklāstīts jauns pants, par kuru es minēju... jauni panti... būtībā jauna nodaļa, proti, "Ierobežojumi kredītiestāžu saistību izpildei", kuru būtību es pamatoju jau ievadziņojumā, un komisija ir nolēmusi iekļaut šo sadaļu likumā. Tas skar virkni pantu - no 97. panta līdz 109. pantam.

Un nu mēs esam nonākuši 25. lapaspusē pie pārejas jautājumiem...

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi...

O.Kehris. ... pārejas noteikumiem, jā, kur ir atbalstīti pieci... septiņi mūsu komisijā izstrādāti priekšlikumi.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo likumprojektu pa pantiem, un es atgādinu, ka, ja mēs nobalsosim par tā pieņemšanu, tad... Šīs tabulas beigās ir jau nodrukāts likumprojekts - tāds, kāds tas būtu pieņemts pēc otrā lasījuma, un ērtības labad ar šo tekstu varētu strādāt, lai iesniegtu trešajā lasījumā priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies komisijai par tām ērtībām, ko jūs esat sagādājuši un domājuši par to, kā mums, deputātiem, tālāk strādāt, bet tagad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es negribētu jūs saukt uzvārdā, bet nu tomēr nāciet... nāciet... Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Komercbanku noteikumi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu referentu!

O.Kehris. Jā... mēs komisijā apspriedām, ka divas... acīmredzot divas nedēļas, skaitot no šodienas, - tāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Divas nedēļas, skaitot no šodienas... tas būtu 13. septembris, ja es pareizi rēķinu... nē... jā, 13. septembris.

O.Kehris. Jā, tas būtu 13. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Reģistrācija!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodienas sēdē pulksten 15.29 nav registrējušies šādi deputāti:

Aivars Berķis,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Gaļina Fjodorova,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Larisa Laviņa,

Kristiāna Lībane,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Uzņēmumu ienākuma nodokli "". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātā Saeima! Pieci deputāti, kur pirmie ir parakstījušies deputāti Sāmīte, Zvaigne un citi, ir iesnieguši dokumentu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Šie labojumi paredz samazināt apliekamo ienākumu komercbankām attiecībā uz izdarīto maksājumu summu Banku aģentūras fondos, ja tādi tiks izveidoti. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai tiktu nodrošināta komercbanku darbība, jo šie maksājumi var būt arī pietiekami apjomīgi, un tiem būtu jābūt būtībā pirms peļņas aprēķina, nevis pēc tam. Budžeta komisija, saņemot šo priekšlikumu, ko arī paskaidroja finansu ministre, uzskata, ka pēc būtības tā ir vienota likumprojektu pakete... nevis vienota, bet ir šīs kopējās banku paketes sastāvdaļa. Un, tā kā tie komisijā ir pieņemti pirmajā lasījumā, tad mēs aicinām arī jūs pieņemt tos pirmajā lasījumā. Tiesa gan... jā, man laikam ir jāatvainojas, jo tas ir rakstīts mūsu komisijas lūgumā, ka mēs lūdzam šos grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izskatīt kā steidzamus. Mums laikam šis mūsu lūgums būtu jābalso, pirms mēs izskatām to pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību likumprojektam "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, aturas - 7. Steidzamība pieņemta. Tālāk, lūdzu! Jūs aicinājāt pieņemt pirmajā lasījumā?

O.Kehris. Jā, es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šīs izmaiņas 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt arī šīs pašas divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Tātad 14. septembris.

O.Kehris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kad jūs otro lasījumu ierosināt? Jo steidzamība ir pieņemta.

O.Kehris. 20. septembrī. Nē, varētu būt... Mums jānosaka diena. Tātad varētu būt 27.septembrī.

Sēdes vadītājs. Varbūt tad vēl vienu dienu pielieciet, lai būtu 28.

O.Kehris. 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. Nav citu priekšlikumu? Pieņemts.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Jūsu jautājums pēc kārtas ir 41., un tur ir daudzi nosaukumi. Jūs šeit sniedzāt deputātiem skaidrojumu par Sekretariāta kļūdām, tāpēc, lūdzu, ziņojiet par visu pēc kārtas!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.926. Šajā dokumentā ir komisijas pavadvēstule, kur ir uzskaitīti visi Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi dažādos laika posmos, kā arī blakus ir pievienota Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja parakstīta vēstule, kur viņš lūdz Juridisko komisiju pārņemt savā pārziņā tos grozījumus, kuri bija nodoti šai komisijai un kuri arī ir izgājuši pirmo lasījumu. Tāpēc jau tālāk, nākošajā lapaspusē, Juridiskā komisija vispirms ierosina cienījamajai Saeimai atbalstīt komisijas priekšlikumu - apvienot visus šos noteikumus vienā likumā, proti, "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Tas ir viens. Un otrs ir "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"". Tātad mēs ierosinām visus šos grozījumus, kuri ir izgājuši pirmo lasījumu, apvienot divos likumprojektos, jo viens skar tieši grozījumus likumā, bet otri ir Augstākās padomes lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību, tāpēc vienā tos izskatīt nevar.

Tālāk. Jau sākot ar otro lappusi, šis pirmais likumprojekts, kurā ir apvienoti četri Kabineta noteikumi un komisijas ierosinājumi. Un šā dokumenta pēdējā - 16. lapaspusē ir otrais, kur ir šis priekšlikums par grozījumiem lēmumā. Ja cienījamā Saeima to akceptē, tad mēs varētu skatīt tālāk jau konkrētos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Bet tagad, lūdzu, sauciet dokumentu numurus, lai deputāti...

A.Endziņš. Dokumenta nr. 926 otrā lappuse. Tur ir "Likumā lietotie termini". Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumā lietoto terminu uzskaitījumu ar terminu "nepilsonis", lai saskaņotu šo likumu ar Saeimas pieņemto likumu par bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuram nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 7.pantu, kur deputāti Meierovics, Ritenis, Virsis, Oļģerts Pavlovskis un Indulis Bērziņš ierosina izslēgt vārdus "ja uzturēšanās Latvijā ir ilgāka par trim mēnešiem". Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izsaka pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šo priekšlikumu. Pēdējā - kreisajā - ailītē jūs redzat šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas redakciju nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 11.pantu, kur arī ir deputātu Meierovica, Riteņa, Virša, Oļģerta Pavlovska un Induļa Bērziņa priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi. Šā panta grozījumu būtība ir 11.panta papildināšana ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Atklājam debates.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šeit mēs saskaramies ar pirmo mēģinājumu - un vēlāk to likumprojektā ir vēl vairāk, - lai paplašinātu visas iespējas ārvalstniekiem uzturēties šeit Latvijā, it kā papildinot šo 11.pantu. Mēs nolasīsim, kas ir teikts 11.pantā. 11.pantā ir teikts tā: "Uzturēšanās atļauja jāsaņem ikvienam ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kas uzturas Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem". Papildinājums saka, ka cilvēks var uzturēties nenoteiktu laiku bez jebkādiem ierobežojumiem, ja Ministru kabinets tā domā. Tas nozīmē, ka kārtība, kas attiecas uz visiem, netiek ievērota un iespējas, jo Ministru kabinets, kā mēs zinām, pats par sevi katru lietu neizskatīs, tā tiks deleģēta kaut kur citur. Un atkal ierēdņi būs tie, kuri lems par izņēmumiem. Un, pazīstot daudzus no mūsu ierēdņiem, šo izņēmumu būs tikpat daudz, tāpēc es ieteiktu šo papildinājumu neatbalstīt, tam nav nekāda īsti praktiska rakstura, jo, ja cilvēks ierodas Latvijā veikt zinātnisku pētījumu vai mācības izglītības iestādēs, vai komercdarbību, vai jebkādu citu, kas ir šeit minēta, ilgāk par trim mēnešiem, tad saņem uzturēšanās atļauju, tas nozīmē, ka viņš nonāk Iedzīvotāju reģistra uzskaitē. Ja cilvēkam nav uzturēšanās atļaujas, viņš netiek Iedzīvotāju reģistra uzskaitē. To mums arī vajag saprast. Tas nozīmē, ka ir daudzi cilvēki, kuri mums nav fiksēti, kas viņi ir, kur viņi ir, un kāpēc viņi ir. Viņš vienkārši pazūd nelegālo imigrantu skaitā. Šis jautājums par uzturēšanās atļauju pēc trim mēnešiem ir visām citām valstīm - gan mūsu Ziemeļvalstu kaimiņiem, gan citām Eiropas valstīm, nerunājot par pārējo pasauli. Šeit ir vienkāršs mēģinājums apiet šo kārtību un veicināt nelegālo imigrantu skaitu, jo viņi nav uzskaitē, viņi nav Iedzīvotāju reģistrā, un mēs nezinām, kas ar viņiem beidzot un tālāk notiks. Tāpēc es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav vairāk. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi un cienījamais Karnupa kungs! Pie šiem labojumiem bija klāt Pilsonības un imigrācijas departamenta un arī Ārlietu ministrijas darbinieki, un šā priekšlikuma būtība ir pavisam cita, nevis saistīta ar jūsu bažām par nelegālu migrācijas iespējamību, bet te ir runa par to, ka tiek pārstrādāta kārtība, kā tiek izsniegtas vīzas. Un šeit ir runa par īpašas uzlīmes vīzas kārtību tajos gadījumos, ja tas ir saistīts ar jau ilgstošāku periodu. Un tātad tas viss tiek tāpat fiksēts un reģistrēts. Šeit nav runa tikai par uzturēšanās atļauju, bet te ir runa par īpašu vīzu kā tādu. Un Pilsonības un imigrācijas departamentam šinī gadījumā šaubas, kādas jūs izteicāt, absolūti neradās, un Šulca kungs, kurš bija klāt komisijas sēdē, tam piekrita.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Meierovica, Riteņa, Virša, Pavlovska, Induļa Bērziņa priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar šāda satura otro daļu. Redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 8, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 14.pantu, kur tiek piedāvāts vārdus "Ministru padome" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 16.pantu, kur ir analogs priekšlikums, kas ir no Ministru kabineta noteikumiem nr.79, un Juridiskā komisija ierosina arī to, ko neizdarīja Ministru kabinets, - aizstāt "Augstāko padomi" ar vārdu "Saeima".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir par 23.pantu. Šeit ir Juridiskās komisijas iesniegtais projekts un Ministru kabineta noteikumi nr.4 par to, lai atzītu par spēku zaudējušu 23.panta 5. punktu. Un ir Juridiskās komisijas priekšlikums par šī panta papildināšanu ar 6.punktu. Juridiskā komisija kopumā ierosina izteikt šā likuma 23.pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī šos visus priekšlikumus. Jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 23.pants ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 24.pantā arī ir tikai precizējums - "Ministru padome" aizstāta ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 25.pants. Juridiskā komisija ierosina 25.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tekstu jūs redzat labajā ailītē, un arī pasvītrojumi uz to norāda.

Sēdes vadītājs. Pret 25.panta redakciju nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumu ar 25.1 pantu, iestrādājot tajā arī likumprojekta pantu par likuma 26.panta papildināšanu. Līdz ar to - tātad papildināt likumu ar 25.1 pantu. Tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Līdz ar to arī izteikt 26.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi par 28.pantu. Un šeit ir priekšlikums - aizstāt likuma 28.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsoni" un "Latvijas Republikas pilsonis" attiecīgi ar vārdiem "Latvijas pilsoni vai nepilsoni" un "Latvijas pilsonis vai nepilsonis".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar 28.1 pantu. Tekstu jūs redzat labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 29.pants. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi, kur ir aizstāti vārdi "Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets". Juridiskā komisija to ir iestrādājusi un ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā. Pasvītroto tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 30.pantu. Tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.108, kur viņi ierosina izteikt šo 30.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija viņu arī ir izteikusi, precizējot šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums. Tie ir Kabineta noteikumi nr.108 - izslēgt 32.pantu. Juridiskā komisija arī ierosina izslēgt šo 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir priekšlikums - izslēgt 32.pantu. Kārtējo reizi es nolasīšu jums priekšā 32.pantu: "Departaments var pieprasīt papildu informāciju, ja iesniegtie dokumenti pietiekami neapstiprina ieceļošanas nepieciešamību." Šāda veida reglaments ir visiem imigrācijas departamentiem visā pasaulē, jo var gadīties, ka ir aizdomas par cilvēku, kurš ir iesniedzis formāli visus dokumentus, bet ir citas ziņas, ko vajag apstiprināt vai vajag pieprasīt papildu informāciju, lai varētu būt drošs, ka tas cilvēks, kurš ieceļo Latvijā, ir tāds, kas nekaitēs valstij vai sabiedrībai. Šo iespēju aizliegšana ir neracionāla, kā es jau minēju, attiecībā uz Imigrācijas departamentu vai ministriju praksi citās pasaules valstīs. Es lūgšu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt likumā 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka likumā ir noteikti gadījumi, sakarā ar kuriem ir iespējama ieceļošana un uzturēšanās atļaujas izsniegšana. Ja iesniegtie dokumenti neapstiprina un nedod pamatu piešķirt šo un pozitīvi to izšķirt, tad tur nav ko vērtēt un nav ko pieprasīt vēl. Vai nu viņi apstiprina to, ka šī ieceļošana ir saskaņā ar likumu, vai arī ne, bet šī redakcija dod iespēju ārkārtīgi subjektīvi traktēt, un šeit nav runas par nepieciešamību vispār. Un ko nozīmē "pietiekami" un "nepietiekami"? Vai nu šie dokumenti ir, vai viņu nav. Ja viņu nav, tad cilvēkam atsaka. Ja šie dokumenti ir, tad viņam atļauj.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu šinī jautājumā Karnupa kungu, jo savā laikā, Augstākās padomes laikā es biju viens no tiem, kuri strādāja pie Imigrācijas likuma rakstīšanas (precīzāks tā nosaukums ir tekstā), un tik tiešām mēs skatījāmies arī citu valstu likumus. Un tik tiešām tur šāda norma pastāvēja. Es saprotu deputātu bažas par to, ka ne vienmēr mūsu ierēdņi uzvedas korekti, bet nevajag jau bāzēt likumu uz aksiomu, ka visi ierēdņi ir slikti. Tad jau mums ir jācenšas, lai mūsu ierēdņi strādātu labāk un varbūt nevajadzīgi un ļaunprātīgi neizmantotu savu dienesta stāvokli. Bet citās valstīs imigrācijas dienestiem ir ārkārtīgi lielas pilnvaras. Vēl jo vairāk ir jāņem vērā apstāklis, ka šobrīd Latvija ir emigrācijas zeme. Bet, kā rāda visas pēdējā laika tendences, tad emigrācija Latvijā pēdējā laikā ļoti strauji iet mazumā. Un, ņemot vērā to, ka tomēr Latvijā dzīves līmenis ir augstāks nekā daudzās blakus esošajās vai arī nedaudz tālāk esošajās valstīs, tendence emigrēt uz Latviju... viņa pastiprināsies. Un es nedomāju, ka tikai tāpēc, ka mums nepatīk mūsu ierēdņi, ka mūsu ierēdņi ir jāskolo un vainīgie ir jāsoda, un ierēdņu korpuss ir jānostiprina ar godīgiem un priekšzīmīgiem cilvēkiem... Es domāju, ka nevajadzētu svītrot no šī likuma šo pantu. Jo, kā pareizi teica Karnupa kungs, līdzīga norma pastāv arī citu valstu līdzīga rakstura likumos. Es savā laikā ar tiem esmu iepazinies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai", un pēc tam Māris Budovskis. Tiem, kuri sēž tālākajās rindās, acīmredzot pirmajiem jādod vieta.

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs palaikam runājam par ieiešanu Eiropā, protams, mēs tur esam, bet nu ir ieiešana Eiropas savienībā un mūsu likumu sakārtošana un piemērošana Eiropas savienībai. Varbūt būsit dzirdējuši par Šengenas nolīgumu, un te ir Šengenas nolīguma valstis, kurās nevajag, piemēram, vīzas, bet tās pašas valstis rūpējas par to, lai ārējās robežas, tātad tā robeža, aiz kuras tad nu beidzas Eiropas savienības valstis, būtu pārbaudīta, cik vien stingri iespējams. Un pēdējā laikā ir jau radušās bažas dažām valstīm, ieskaitot Franciju, ka arī starp Eiropas savienības valstīm šie kaut kādi noteikumi sagādā iespēju nevēlamām personām iebraukt šinī apvidū. Vai nu šīs ir nevēlamas, vai ne tik nevēlamas personas, taču princips ir tāds, ka, tomēr domājot par mūsu iestāšanos Eiropas savienībā, es personīgi ceru, ka tas notiks ātrāk nekā vēlāk, arī mēs nedrīkstētu padarīt vaļīgu šādu pieeju, arī tagad apskatot šo likumu. Ir jādod iespēja pārbaudīt katras personas piemērotību šeit kā iebraucējai uz īsāku vai garāku laiku. Un es domāju, ka šo pantu nevajadzētu svītrot tieši šī un droši vien vēl arī citu iemeslu dēļ. Protams, es būtu arī runājis pirmīt par to, par ko jau mēs tagad nolēmām, nobalsojām, proti, ka komercdarbības dēļ kādam pagarināt varbūt uz nenoteiktu laiku kaut kādu uzturēšanās atļauju arī ir ļoti miglains termins, kas ir komercdarbība un uz cik ilgu laiku. Katrā ziņā mums būtu tomēr vērts mazliet stingrāk šos likumus skatīt un vairāk tos nodrošināt, nekā vājināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es šeit gribētu dažus argumentus izteikt par labu 32.panta saglabāšanai. Pirmkārt, es uzskatu, ka tā ir principiāla pozīcija un runa nav par to, vai ir kādiem ierēdņiem darbības pilnvērtīgums vai nepilnvērtīgums, tie visi ir atsevišķi gadījumi. Vēlreiz es uzsveru, ka šī iespēja pārbaudīt dokumentus vai pieprasīt papildu ziņas ir principiāla pozīcija. Un šajā gadījumā es absolūti neatbalstu Marjašas kundzes izteiktos argumentus, kuri, man liekas, nav par lietu, jo te nav runa, vai dokumenti ir vai nav. Jā, šāds dokumentu saraksts ir, bet nav runa par to, vai ir pilns šis saraksts vai nepilns. Protams, ja viņš ir nepilns, tad neviens nepieņems šos dokumentus, bet ir runa, kā rakstīts 32.pantā, par ieceļošanas nepieciešamību. Tātad šajā gadījumā ir iespējas pieprasīt papildu informāciju. Cienītie kolēģi, šeit tika arī minēts Šengenas līgums, un es gribētu teikt, ka Šengenas līgumā ir divas daļas jeb divas principiālas pozīcijas - viena, kur ir runa par iebraukšanu, bet otra - kur ir runa par ieceļošanu.

Kolēģi, ja jūs skatāties 32.pantu, tad šeit skaidri un gaiši ir runa par ieceļošanas nepieciešamību, un tā ir principiāla atšķirība. Katrā gadījumā, vēlreiz un vēlreiz apstiprinot 32.pantā izteiktās normas loģiskumu, es gribu teikt, ka tā ir principiāla pozīcija un šāda pozīcija ir šobrīd visās valstīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Ministru kabineta noteikumiem nr.108, ko šī Saeima pieņēma 1995.gada pavasara sesijas sākumā, ir jau likuma spēks. Tātad departamentam būtu jau jāpilda šīs... kad šis pants ir jau svītrots, un es neesmu saņēmusi nekādus dokumentus un neesmu dzirdējusi, ka departamentam ir bijusi problēma strādāt šajos apstākļos, tātad es uzskatu, ka tas jau apliecina, ka ar šo Ministru kabineta noteikto kārtību, kas jau eksistē likuma spēka ietvaros... ka tur nav bijušas problēmas. Un es piekrītu Marjašas kundzes teiktajam, ka šī frāze pietiekami neapstiprina... kaut kas... vai dokuments apstiprina vai neapstiprina, bet nav šī pietiekamība un nepieciešamība, tie ir ļoti subjektīvi termini. Jāiesniedz dokumenti, vai dokumenti atbilst, neatbilst... tad ir jautājums, vai noraidīt lūgumu attiecībā uz vīzu vai uz kādu cita veida dokumentu. Paldies. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Noraidīt taču ir galīgā pozicija, bet kāpēc negrib starppoziciju?")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Vai referents vēlas?..

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Birznieces kundze jau teica, ka šis pants jau ir svītrots un tam jau ir likuma spēks, ka tas ir vēl pavasara sesijas dokuments, un šie noteikumi ir pieņemti laikā starp ziemas un pavasara sesiju. Tas ir viens. Otrs: ja šeit mēģina piesaistīt Šengenas līgumu, tas, manuprāt, nav korekti. Šengenas līgums ir par vīzu režīmu. Saņēmis vīzu, es varu ceļot pa Šengenas līguma valstīm, bet tā nav Latvijas vīza. Iebraukšana... ja acīmredzot šī Latvijas vīza iebraukšanai ir dota, tad te nav runa par termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tāpēc tomēr to nevajadzētu jaukt kopā. Bet, otrkārt, šajā pantā ir teikts, ka departaments var pieprasīt papildu informāciju. Un 30.pantā... agrāk bija departamenta apstiprināts nolikums un departaments noteica, kādi dokumenti ir jāiesniedz, turpretim tagad to reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, tātad augstāka ranga nolikums, un tas atbilst likumam par Ministru kabineta iekārtu kā tādu. Tas ir viens. Otra lieta. Šādas normas par informāciju... kas tā ir par informāciju - jauns dokuments vai... attiecīgi var pieprasīt kaut kādu papildu informāciju no Iekšlietu ministrijas vai no tās organizācijas, kura varbūt ir ierosinājusi un vēlas, lai cilvēks iebrauktu un veiktu kaut kādu darbu šeit, bet nevis no tā, kurš iesniedz šos dokumentus. Tā ir viena lieta. Jo savādāk mums rodas diezgan paradoksāla situācija. Budovska kungs gan runāja par to, ka nevaram skatīties uz sliktiem ierēdņiem, bet, es atvainojos, ja šie mūsu labie ierēdņi Latvijas pilsonim, kurš nelaimes pēc ir noslēdzis laulību ne ar Latvijas pilsoni (un laulība ir noslēgta šeit), kurai ir bijusi termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu... un, kā jūs zināt, pēc šā likuma iznāk, ka nākamais posms, ja laulība nav šķirta, ir uz četriem gadiem termiņuzturēšanās atļauja, un tālāk jau seko pastāvīgās uzturēšanās atļauja... tad lūdzu: pēc šā pirmā gada šā Latvijas pilsoņa sieva dzīvo sava vīra mājā, privātmājā, bet Pilsonības un imigrācijas departaments tagad pieprasa, lai iesniedz izziņu, vai šī māja nav pakļauta denacionalizācijai. Vispār nevar saprast, kādā sakarībā, ja tā ir privātā māja, ģimenes māja, ir runa par denacionalizāciju. Kāds šeit sakars? Saprotiet, tas ir vienkārši tādēļ, lai nerastos šādas kuriozas situācijas, lai mūsu ierēdņi (šo vārdu es labāk liktu pēdiņās) nenodarbotos ar šādu pašdarbību, jo, es domāju, Marjašas kundze pateica skaidri un gaiši: ir dokumenti, un mēs vai nu atsakām, vai ļaujam. Ja atsaka, cilvēks var griezties vēl tiesā, bet pie mums ir cita prakse, ka mēs neatsakām, nesakām ne "jâ", ne "nç", bet visu laiku prasām kaut kādus jaunus dokumentus. Mācīsimies strādāt civilizēti! Un, ja kādam ir vajadzīga informācija, tad... man liekas, Imigrācijas departaments atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā, un acīmredzot jau ar specifiskiem paņēmieniem un līdzekļiem var iegūt šo papildu informāciju. Es tāpēc aicinu atbalstīt tomēr šo Ministru kabineta ierosināto svītrojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par ierosināto un komisijas atbalstīto priekšlikumu - svītrot 32.pantu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, nākamo!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 33.pantu, kur ir tie paši Ministru kabineta noteikumi nr.108. Ir priekšlikums pirmajā daļā vārdus "30.pantā minētajā nolikumā" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta", jo mēs jau to akceptējām, kā arī svītrot 33.panta trešo daļu, jo tā ir saistībā ar iepriekšējo balsojumu. Ja šādas papildu informācijas nav, tad līdz ar to, teiksim, arī pagarināšana nevar būt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 34.pantu, kur ir Ministru kabineta noteikumi nr.108, un ir Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājums izteikt 34.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina izteikt 34.pantu jaunā redakcijā, pieņemot šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem. Šos precizējumus jūs redzat tabulas labajā pusē kā pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šie Ministru kabineta noteikumi, kas pamatā ir ņemti komisijas variantā, ir zināmā mērā "kronis" visām šīm likuma izmaiņām. Mēs esam vairākas reizes šeit stāvējuši - un arī Endziņa kungs pats -, runājot par to, ka administratīva vara nevar aizstāt tiesu varu. Nevar aizstāt. Tiesa ir tiesa, administrācija ir administrācija. Bet šeit ir ierakstīts (es nolasīšu): "Iekšlietu ministrs vai ministra pilnvarota amatpersona ar savu rīkojumu, saņemot sūdzību vai pēc paša iniciatīvas, var atcelt departamenta un departamenta direktora lēmumus par uzturēšanās atļaujas atteikumu, ja šie lēmumi nav likumīgi." Es nezināju, ka iekšlietu ministrs un viņa ierēdņi ir arī tiesneši, kas var izlemt, vai lēmums ir likumīgs vai nelikumīgs. Šāda veida lemšana ir parasti tiesas prerogatīva. Ir jau divas kārtas, kad cilvēks var izskatīt... viena kārta jau ir tā, ka var izskatīt atteikumu pēc būtības. Respektīvi, viņš pirmo reizi... divreiz viņš tiek izskatīts gan nodaļā... un, ja tur ir atteikums, tad var atkal iet pie departamenta direktora, jo tas ir augstākais tādā ziņā - departamenta specifiskā nozare un zināšana. Un, ja nav apmierināts ar šo atteikumu, tad parastā kārtībā, kā ir minēts esošā likuma pantā, cilvēks griežas tiesā, lai tiesa izlemj, un vienīgais, uz kā pamata viņš varētu griezties tiesā, ir tas, ka lēmums ir nelikumīgs. Tagad ir ielikta vēl viena kārta, kur iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarotā persona uzņemas tiesas funkcijas, apskatās jeb pēc telefona zvana rīkojas, atceļ kaut kādu lēmumu, un šī atcelšana... departaments nevar pārsūdzēt, protams, un mēs nekad nezināsim, cik daudz draugu un citu ir ielaists Latvijā pēc ministra vai viņa pilnvarotās personas uzskatiem. Kad es biju departamenta direktors, šādu zvanu no ministriem bija daudz - prasīja, lai ielaistu kaut kādu draugu, paziņu, veco partijas biedru, visāda veida biznesmeņus un tā tālāk. Ja cilvēks ir neapmierināts ar atteikumu, kas ir izskatīts jau divas reizes, tad viņš griežas tiesā likuma noteiktā kārtībā. Tas ir pirmais.

Otrais. Pēdējā rindkopā (tas ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums) ir minēts, ka cilvēks, kas ir iesniedzis šo pieprasījumu ārzemēs, nevar pārsūdzēt no ārzemēm lēmumu par atteikumu, bet tas cilvēks, kas šeit viņu ir izsaucis, var pārsūdzēt šo atteikumu, ja uzaicinājums ir saistīts ar ģimenes apvienošanu.

Minēšu to, ka likumā nav skaidrots, ko nozīmē termins "ìimenes apvienošana". Vai tas nozīmē apvienošanos ar vecvecvecākiem, vai ar mazmazmazbērniem? Jo tā ir tomēr ģimene, un mēs varam apvienoties, mēs visi gribam dzīvot vienā skaistā burvīgā Latvijā, nevis Omskā vai Tomskā.

Tāpēc es aicinu deputātus noraidīt šo redakciju, jo tas veicinās sarežģījumus un neatrisinās problēmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī šoreiz atbalstu Karnupa kungu, jo es ļoti labi atceros to darbu pie likuma, par ko jau es te runāju, ja nemaldos, tajā jau diezgan tālajā 1991. gadā. Jā, toreiz tā situācija bija cita, un viena no lielākajām Latvijas problēmām (vai, pareizāk sakot, tā vēl bija padomju Latvijas problēma) bija drausmīgā ieceļošana, Latvija tika pārplūdināta ar ieceļotājiem, un mūsu tautai pārgāja pāri apmēram 4 miljoni cilvēku, respektīvi, pēckara laikā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku ieceļoja un izceļoja. Protams, daļa no viņiem tika izmitināta šeit, Latvijā. Un es domāju, ka tās ir lietas, par kurām mums visiem viss bija skaidrs.

Bet man ir tāda sajūta šobrīd, lasot šos priekšlikumus (to skaitā arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un arī to galīgo redakciju), ka mūs ir pārņēmusi šinī jautājumā tāda zināma eiforija, jo tiešām objektīvā statistika rāda, ka pēdējos četros gados no Latvijas ir izceļojuši par 100 000 cilvēku vairāk, nekā ir ieceļojuši Latvijā. Tātad situācija it kā uzlabojas, bet es vēlreiz atkārtoju - paša pēdējā laika tendences liecina, ka izceļošana no Latvijas ir stipri samazinājusies, un tas ir objektīvi, tam ir ekonomisks pamats. Pirmkārt, tam pamats ir tas, ka šeit, Latvijā, neviens netiek vajāts un Latvija ir daudzmaz sakārtota valsts, un, otrkārt, pats galvenais ir tas, ka tam ir ekonomisks pamats: lai nu cik grūti mums šobrīd iet, bet austrumos no mums iet vēl grūtāk, un vēl tālāk, vēl tālāk austrumos, kaut kur Turcijā, Kurdistānā un citur, iet vēl grūtāk, nesalīdzināmi grūtāk. Un visas tendences liecina par to, ka jau tuvākajā nākotnē mūs sagaida ļoti liels ieceļotāju pieplūdums, ja mēs pietiekami stingri nevērsīsimies pret šo ieceļošanu. Un ir jāatceras pamatpostulāts, ka Latvija, ņemot vērā tās kardināli izmainīto nacionālo sastāvu, nu nekādā gadījumā nevar būt ieceļotāju zeme.

Šajā piedāvātajā redakcijā, gan tajā, ko piedāvā Tautas saskaņas partijas frakcija, gan arī galīgajā Juridiskās komisijas noformētajā redakcijā, es tomēr redzu, ka likums tiek mīkstināts, jo tiek paplašināts to personu loks, kuras var vai nevar atteikt šo uzturēšanās atļauju. Un šajā gadījumā tas loks tiek paplašināts pat ar kaut kādu ministra pilnvarotu personu. Manā izpratnē, mums nevajadzētu uz to iet, jo, es vēlreiz atkārtoju, es pilnīgi piekrītu, ka daudz kas mūsu ierēdņu darbībā nav apmierinošs un arī Pilsonības un imigrācijas departamenta rīcībā daudz kas nav apmierinošs, bet mēs taču nevaram būvēt savu likumu priekš ierēdņiem, kas strādā neapmierinoši. Mums ir jāmaina ierēdņi, mums ir jāceļ amatā tādi ierēdņi, kas dzelžaini pildīs likumu un necentīsies to patvaļīgi interpretēt.

Un es vēlreiz atkārtoju, ka citās valstīs Imigrācijas departamenta vadītājam - kā nu kurā valstī šī institūcija tiek nosaukta - ir ļoti lielas tiesības. Saskaņā ar līdzšinējo likumu, kas bija spēkā, varēja... cilvēki varēja šo... tātad Latvijas Republikā dzīvojošā persona varēja pārsūdzēt tiesā Imigrācijas departamenta direktora pieņemto lēmumu, un tas ir normāli, jo tiesai ir jābūt izšķirīgajam vārdam. Bet paplašināt vēl šo cilvēku loku - sak, ja kaut kas ierēdņu rīcībā nepatīk vai liekas aizdomīgs, - paplašināt vēl ar kaut kādu ministra pilnvarotu personu, - es uzskatu, ka tas ir nelietderīgi. Mums ir jāskatās, lai ierēdņi būtu kārtīgi, būtu savā vietā un lai viņi būtu atbildīgi par saviem pieņemtajiem lēmumiem, un jābūt pietiekami stingriem šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Marjaša - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - deputāts Urbanovičs.

R.Marjaša (LC).

Cienījamā Saeima! Es gribētu atgādināt, ka mūsu republikā, mūsu valstī, darbojas likums par civildienestu, kurā ir viena ļoti universāla norma, saskaņā ar kuru katrs augstākstāvošais ierēdnis, kura pienākumos ir uzraudzīt viņa padoto likumīgo darbību, ir tiesīgs izskatīt šo darbību un, ja šī darbība ir nelikumīga, ja šis lēmums ir nelikumīgs, atcelt viņu.

Līdz šim tagadējā redakcijā bija izņēmums attiecībā uz PID un bija ierakstīts, ka departamenta direktora atzinums ir galīgs. Tas bija izņēmums no vispārējās kārtības. Tagad Ministru kabineta noteikumi, kuri, starp citu, darbojas, ir ieviesuši arī šeit tādu pašu kārtību kā jebkurā citā civildienesta iestādē, un es personīgi neredzu nekāda pamata turpināt šo izņēmuma stāvokli attiecībā uz PID, jo vairāk tādēļ, ka diemžēl PID prakse ir pierādījusi, ka nebūt ne visi departamenta vadītāja lēmumi ir likumīgi, un ir pietiekami daudz tiesas spriedumu, kas pierāda, ka šie lēmumi ir nelikumīgi. Nu kāpēc ir vajadzīga tiesa, ja ir speciāli ierēdņi, kuru pienākums - un viņi saņem par to algu - ir skatīties, lai viņiem padotajās struktūrās tiktu ievērots likums!

Turklāt es vēršu jūsu uzmanību uz tādu politisku piekrāsu visam tam, par ko šeit runā šā labojuma oponenti, bet mums taču stāv priekšā vēlēšanas un nav izslēgts, ka Ministru kabinetā dominējošā būs tādu politiķu daļa, kuriem sakritīs uzskati ar Pilsonības un imigrācijas departamenta uzskatiem. Kāpēc mums pašlaik jārunā par politisko lietu? Mēs runājam par juridisko, un juridiskā būtība ir tieši tāda, un tādēļ es uzskatu, ka mums ir pilnīgs pamats piekrist šai piedāvātajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija!

J.Urbanovičs (TSP).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Esmu ļoti pateicīgs deputātei Marjašas kundzei par to, ka viņa pusi no tā, ko es gribēju teikt, jau ir pateikusi. Tieši tā. Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors ir tikai un vienīgi vienas valsts ierēdņu struktūras vidēja ranga ierēdnis, un ministrs ir augstāka ranga ierēdnis, un viņš var un viņam vajag to darīt, tas ir viņa pienākumos - skatīties, vai viņa padotie likumu pilda vai nepilda, rīkojas pēc likuma vai pret to.

Taču šoreiz es gribu teikt ko citu. Šodien pirmo reizi es dzirdēju, ka LNNK frakcijas deputāts, šoreiz tas bija Karnupa kungs, atzina, ka Pilsonības un imigrācijas departaments rīkojas pretlikumīgi. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Ko?") Un tas ir ļoti zīmīgi. Un vēl vairāk. Mani ļoti iejūsmināja Ābiķa kunga šī advokāta runa par to, cik daudz tomēr vēl vajadzētu to likumu pārkāpt, un, atbalstot Karnupa kungu, tas ir vērā ņemams fakts, un jāatceras šodienas datums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man tomēr vajadzētu dažus vārdus pateikt par iepriekšējiem runātājiem.

Pirmkārt, Marjašas kundze... Departamenta direktora lēmums bija galīgs tikai tad, ja persona dzīvo ārvalstīs. Un tas ir normāli. Ja cilvēks dzīvo Latvijā, viņš varēja pārsūdzēt tiesā. Tā ka viņam nebija galīgs...

Otrkārt. Es nezinu, kur Urbanoviča kungs... varbūt Urbanoviča kungs nebija klāt, kad es runāju... jo es nekad neesmu teicis, ka departaments apzināti kaut kādā veidā darbojas nelikumīgi. Ja tiesa, izskatot lietu, to atzīst, tad mēs visi piekrītam tiesas lēmumam. Visos departamentos ierēdņi, kas darbojas nelikumīgi, un es nedomāju, ka Pilsonības un imigrācijas departaments ir sliktāks par Muitas departamentu vai robežapsardzes brigādi, vai Valsts ieņēmumu dienestu, vai valsts kontrolieri, vai jebkuru, kas ir saistīts ar valsts darbu.

Es vēlreiz aicinu šo papildinājumu nepieņemt. Tas ir nelietderīgs, tas paplašina to cilvēku loku, kas var izsniegt uzturēšanās atļaujas - un nezināmā virzienā un bez kontroles, jo iekšlietu ministrs lietu... varētu būt ne pēc likuma, bet pēc patikas, un nebūs nekādā veidā kontrolējams... Nevarēs to pārkontrolēt, jo departaments, protams, nevar iesūdzēt savu priekšnieku, un tā lieta var iet plašumā - un it īpaši tad, ja iekšlietu ministrs pilnvaro dažus (no mūsu esošās Iekšlietu ministrijas) policijas darbiniekus.

Es aicinu šo redakciju noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties komentēt! Un pēc tam balsosim.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Marjašas kundze jau diezgan precīzi jums visu pateica, bet es gribētu mazliet apelēt arī pie Ābiķa kunga un pie Karnupa kunga loģikas. Man tad rodas jautājums: vai ministrs vispār kaut kur mums ir vajadzīgs un vai priekšnieks kaut kur vispār ir vajadzīgs? Un vai priekšnieks vispār var atcelt padota darbinieka nepamatotu vai nepareizu lēmumu? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ja likumā tā ir, kāpēc nevar?") Pēc tam seko tālāk... Ābiķa kungs, tiesa, ja tas ir nepieciešams... bet šinī gadījumā tagad pēc jūsu loģikas iznāk, ka departaments, kas ir kādas ministrijas struktūrā... šā departamenta vadītājs pats ir kā ministrs un augstāks par ministru, jo ministrs viņam nekā nevar padarīt pat tad, ja viņš pārkāpj likumu.

Tāpēc es tomēr aicinu padomāt par to, jo pēc jūsu loģikas, Ābiķa kungs un Karnupa kungs, iznāk tā, ka tad arī departamenta direktors nevar arī departamenta nodaļas priekšnieka lēmumu, ar kuru viņš atteicis kaut ko, atcelt. Jo tā ir tā pati loģika, par ko jūs tagad sakāt - attiecībā uz ministru. Šeit ir mēģinājums sakārtot, ko ir izdarījusi valdība, tur ir spēkā šī norma, ka, proti, tātad, ja ir šāds pārkāpums... jo tas ir pilnīgi iespējams, ka iet pa šo "íēdīti" un ministrs pieliek punktu, un tālāk jau ir iespēja, ka pieliek punktu tiesa.

Par trešo daļu. Šeit izskanēja doma, ka, lūk, vēl var pārsūdzēt gadījumos, kas saistās ar ģimenes apvienošanos. Ka mums nav skaidrības. Mēs esam pieņēmuši likumu par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav ne Latvijas pilsonības, ne citas valsts pilsonības. Tas ir viens.

Otra lieta. Šis noteikums skar ne tikai ārvalstnieku vai nepilsoni, tas skar tikpat labi arī Latvijas pilsoni, Latvijas pilsoņu ģimeni, jo var būt tāda situācija, ka laulātais nav pilsonis vai ka šim otram laulātajam ir bērns, kurš arī nav Latvijas pilsonis un kurš ir nepilngadīgs, un to visu iepriekšminētais likums reglamentē. Un šeit ir runa tikai par to, ka, ja ir šis atteikums, tad, lūk, tas laulātais - vai nu tas ir Latvijas pilsonis, vai tas ir bijušās PSRS pilsonis, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai kurš ir pastāvīgais iedzīvotājs šeit... un viņš uzaicināja, un ir atteikums, tad viņš var griezties tiesā, un tiesa lems - ir pamats vai nav. Nevis lems ierēdnis vai kaut kas tamlīdzīgs. Visos citos atteikuma gadījumos nevar tur griezties, ja tas iesniegums ir bijis konsulātā kaut kur citur. Es tāpēc tomēr aicinu atbalstīt šo redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 34.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 4. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu! Es atvainojos. Vai... Nesapratu jūsu žestus. Nekādu konkrētu priekšlikumu nav. Godātie kolēģi! Roberts Milbergs - par procedūras pārkāpumu.

R.Milbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā principiālajā balsošanā notika atklāta blēdīšanās. "Lîdztiesības" frakcijas deputāts Krasohina kungs nospieda podziņu "par" klāt neesošā deputāta Stroganova pultī. Lūdzu atkārtot balsošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iedodiet balsošanas rezultātus! Godātie deputāti! Tātad, vadoties pēc Kārtības ruļļa, ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Bet, tā kā izdrukā parādās, ka Filips Stroganovs tiešām ir balsojis "par", es nevaru apgalvot, kas šo pogu tur nospiedis, un kolēģiem ir savi apgalvojumi jeb viņi ir redzējuši, kas to ir darījis, bet, manuprāt, ir jāizdara pārbalsošana.

Tāpēc lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu, balsosim par 34.panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3... Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Pietiek, pietiek zvanīt! Lūdzu, balsosim vēlreiz par 34.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 3, atturas - 3. Nav kvoruma. Līdz ar to, lūdzu, reģistrēsimies! Sakarā ar to, ka nav kvoruma, sēde tiek pārtraukta līdz pulksten 9.00 rīt no rīta. Bet tagad reģistrēsimies. Kolēģi! Šī pretruna ir Kārtības rullī, protams, ka tagad reģistrējoties būs kvorums, bet es domāju, ka tā ir politiska lieta - deputāti nebalso, nepiedalās konkrētajā balsojumā, bet viņi ir zālē. Un es domāju, ka mēs, kaut ko debatējot vai kaut ko te citu... kaut ko pieņemt mēs nevaram, mums ir jāpārtrauc sēde un jāturpina rīt pulksten 9.00. Bet tagad Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Kolēģi, vienu mirklīti! Atļaujiet, lai izdruka būtu, un pēc tam... Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 17.06 nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Māris Grīnblats, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. ... Māris Graudiņš ir zālē.

I.Folkmane. Māris Graudiņš zālē. Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Deputāts Jurkovskis ir zālē.

I.Folkmane. Jurkovskis - zālē. Ēriks Kaža, Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris ir zālē.

I.Folkmane. Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Zālē.

I.Folkmane. Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova...

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova ir zālē.

I.Folkmane. Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš...

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš bija zālē. Ir zālē, jā.

I.Folkmane. Larisa Laviņa, Kristiana Lībane, Andris Līgotnis, Andrejs Panteļējevs...

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis arī ir zālē.

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš...

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - zālē.

I.Folkmane. Modris Spuģis...

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis ir zālē.

I.Folkmane. Un Filips Stroganovs.

Sēdes vadītājs. Filipa Stroganova nav.

Sēdē pārtraukums līdz pulksten 9.00 rīt no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezerviææ (3.lasījums)

(turpinājums)

(927., 927.-a, 930.-a dok.)

Debates - dep. G.Bērziņš - 1.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 3.lpp.

Zemkopības ministrijas parlamentārais

sekretārs D.Viesturs - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts

budžetu 1995.gadamææ

(958., 958.-a dok.)

Ziņo - Ministru prezidents M.Gailis - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. G.Bērziņš - 5.lpp.

- dep. O.Kehris - 6.lpp.

Par likumprojektu æPar nekustamā īpašuma Rīgā,

Planku ielā 1, atsavināšanuæ

(963., 963.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ

(962., 962.-a dok.) - 7.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 7.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Saeimas vēlēšanu likumāæ

(965., 965.-a dok.) - 8.lpp.

Par darba kārtību - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 9.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei L.Laviņai

(967. dok.) - 10.lpp.

Par deputāta A.Kreitusa iesniegumu par deputāta

amata savienošanu ar citu algotu darbu

(968. dok.) - 10.lpp.

Lēmuma projekts æPar Ventspils pilsētas tiesas

tiesneses I.Fišeres pirmstermiņa atbrīvošanu

no amataæ

(948. dok.) - 11.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 11.lpp.

Likumprojekts æLikums par īpašuma tiesību atjaunošanu

uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas

objektiemæ (2.lasījums)

(772. dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 11.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Augstākās padomes Prezidija

lēmumā æPar īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām

Latvijas Republikas lauku apvidosææ (1.lasījums)

(steidzams)

(792., 824. dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 12.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistruææ (1.lasījums)

(760. dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 13.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 14.lpp.

- dep. A.Poča - 16.lpp.

Likumprojekts æKomercbanku noteikumiæ

(2.lasījums)

(777., 918. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 16.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 22.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš (par jaunu pantu

iekļaušanu pēc 12.panta) - 23.lpp.

- dep. V.E..Bresis (par jaunu pantu iekļaušanu

pēc 12.panta) - 24.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 25.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 31.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Uzņēmumu

ienākuma nodokliææ (1.lasījums) (steidzams)

(811., 913. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 32.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ, - 34.lpp.

æGrozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes

lēmumā æPar Latvijas Republikas likumu æPar

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā spēkā stāšanās kārtībuææ

(2.lasījums)

(58. 462. dok. (1994.g.);

437., 340., 926. dok. (1995.g.))

Ziņo - dep. A.Endziņš - 34.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups (par 11.pantu) - 36.lpp.

- dep. V.P.Karnups (par 32.pantu) - 40.lpp.

- dep. R.Marjaša (par 32.pantu) - 41.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (par 32.pantu) - 41.lpp.

- dep. J.Sinka (par 32.pantu) - 42.lpp.

- dep. M.Budovskis (par 32.pantu) - 43.lpp.

- dep. I.Birzniece (par 32.pantu) - 44.lpp.

- dep. V.P.Karnups (par 34.pantu) - 47.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (par 34.pantu) - 48.lpp.

- dep. R.Marjaša - 50.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 51.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 51.lpp.

Par procedūru - dep. R.Milbergs - 54.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 55.lpp.