Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 14.00. Paziņoju par atklātu Saeimas 21.jūnija ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Darba kārtībā ir trīs jautājumi.

1. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

2. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".

3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš ir iesniedzis Prezidijam lūgumu 21.jūnija ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļautos likumprojektus izskatīt šādā secībā: likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"", likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" un likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Kārtības rullī nav nekādas norādes par to, ka ārkārtas sēdē varētu izmainīt darba kārtībā iekļauto jautājumu secību un acīmredzot mums ir šajā gadījumā jāpielieto tās pašas procedūras, kuras mēs pielietojam, izmainot darba kārtības jautājumu secību parastajās sēdēs, bet, protams, paliek spēkā noteikums, ka nevar nedz iekļaut darba kārtībā kādu citu jautājumu, nedz arī sēdi slēgt, kamēr nav izskatīti ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vai pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Ir iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa piedāvāto secību jautājumu izskatīšanai mūsu šodienas ārkārtas sēdē! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 7. Jāņa Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts. Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" (pirmais lasījums). Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! 1991.gada 30.oktobrī Augstākā padome pieņēma likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Saskaņā ar šā likuma noteikumiem bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem gadījumos, ja viņu vai viņu priekšteču īpašumi ir bijuši nacionalizēti, bija jāiesniedz pieteikumi līdz pagājušā gada 1.jūnijam. Iepazīstoties ar situāciju, kāda ir mūsu valsts pilsētās un rajonos, nākas konstatēt, ka šā gada pavasarī pavisam ir iesniegti 23 000 pieteikumu atgūt atpakaļ namīpašumus. No tiem izskatīti ir 11 000 jeb 45%. Bauskas rajonā ir izskatīti 98% pieteikumu, Jelgavas rajonā - 93%, Tukuma rajonā - 89%. Savukārt Rīgas rajonā - tikai 18%, Aizkraukles rajonā - 37%, Preiļu rajonā - 43%. Savukārt republikas pilsētās labākais rādītājs ir Daugavpilī - 40%, bet Rēzeknes pilsētā - 28%. Kādas problēmas šobrīd ir pašvaldībām? No pieteikumu iesniegšanas beigu termiņa ir pagājis gandrīz... ir pagājis gads. Joprojām daudzi bijušie īpašnieki un to mantinieki vai arī personas, kuras uzskata sevi par tādiem, nav iesnieguši vajadzīgos dokumentus (Rīgas pilsētā - apmēram puse no tām personām, kuru pieteikumi nav apmierināti). Šie pieteikumi pēc būtības netiek izskatīti tādēļ, ka kopš pieteikuma iesniegšanas dienas nav iesniegts pat neviens dokuments vai ir iesniegti tikai daži nepieciešamie dokumenti. Pašvaldību vadītāji, izanalizējot situāciju, ir nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešams ar likumu noteikt konkrētu termiņu, kādā personām, kuras ir iesniegušas pieteikumus namīpašumu atgūšanai, ir jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, lai pašvaldības pēc būtības varētu izskatīt šos pieteikumus. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz izdarīt dažus grozījumus likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Komisija iesaka grozīt šā likuma 3.pantu, nosakot, ka pieteikumi namīpašumu atgūšanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Komisija ierosina papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ja likuma 3.pantā minētie dokumenti nav iesniegti noteiktajā termiņā, pilsētas dome vai rajona padome pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu."

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā Rīgas Domes priekšsēdētāja Māra Purgaiļa iesniegumu - Rīgas domnieku vēstuli -, ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6.1 pantu, nosakot, ka gadījumos, ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki sešu mēnešu laikā, kad pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā, nav to pārņēmuši, attiecīgā pašvaldība turpina namīpašumu pārvaldīt un var tajā iemitināt jaunus īrniekus, kā arī izdarīt nepieciešamos remontus namīpašumu uzturēšanai - ar tiesībām prasīt izdevumu atlīdzību no īpašnieka. Kādēļ komisija atbalstīja šādu grozījumu? Tādēļ, ka Rīgā vien šā gada pavasarī 192 bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem namīpašums ir atdots, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, bet īpašnieki ilgstoši nepārņem reāli šos īpašumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie nami iet bojā, ka namos pašvaldība nevar iemitināt īrniekus, ka rodas sarežģījumi dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Rīgas Domes priekšlikumu. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka visus šos trīs grozījumus atbalsta Daugavpils pilsētas dome, Rēzeknes pilsētas dome, Liepājas pilsētas dome, kā arī - bez jebkādiem iebildumiem - Latvijas Republikas Pašvaldību savienība.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs šodien atbalstīt šos labojumus un pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Ilga Kreituse - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Aivars Endziņš.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Man ir konkrēts jautājums tieši Lagzdiņa kungam, ko vajadzētu atrisināt līdz otrajam lasījumam. Te "Pārejas noteikumos" ir ierakstīts, ka Ministru kabinets nodrošina, ka valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.aprīlim izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras iesniegušas pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju. Cik liela naudas summa ir piešķirta valsts arhīviem, lai veiktu šo nodrošinājumu? Ministru kabineta konkrētie pasākumi? Nevis vienkārši nodrošina... "nodrošina" - tā ir tukša frāze. Cik pieprasa arhīvs un cik Ministru kabinets var dot? Nosaukt konkrētās summas! Un vai Ministru kabinets šodien vispār ir spējīgs dot naudu papildu darbam arhīvā?

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegto likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja, taču grib vērst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību uz to, ka acīmredzot būtu jāprecizē šis jaunais 6.1 pants - it sevišķi, lai jautājums nebūtu saistīts tikai ar to, ka pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašumu atdošanu natūrā vai lēmumu... vai arī, ja tas jau ir iereģistrēts zemesgrāmatā... Tātad šeit būtu tas jāatrisina.

Un otrs. Šeit paliek "pilsētas dome vai rajona padome". Rīgā šajā ziņā rodas problēmas, jo Rīgā ir pilsētas dome un līdz šim ar tiem jautājumiem nodarbojās rajonos. Rajonos vairs pašvaldības kā tādas nav, tātad šeit šī pozīcija būtu jāprecizē, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Un es aicinu tomēr kopumā šo likumprojektu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Debates pabeidzam. Lūdzu - vārds referentam!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Gadījumā, ja šis likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā, es aicinu iesniegt priekšlikumus šā likumprojekta otrajam lasījumam. Atbildot uz kolēģes Kreituses uzdoto jautājumu, es gribētu informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot šo likumprojektu sagatavošanai pirmajam lasījumam, uzaicināja uz komisijas sēdi Valsts arhīva ģenerāldirektoru Štāla kungu, un mēs esam vienojušies, ka tiks precizēti šie "Pārejas noteikumi". Tāpat es gribētu jūs informēt, ka, kas attiecas uz tiem pieteikumiem, kuri ir iesniegti namīpašumu atdošanas sakarā, neizskatītu pieteikumu ir ārkārtīgi maz, jo mēs savu denacionalizācijas procesu esam sākuši ar namīpašumu atdošanu un šis nepadarītais darbs arhīvos saistās galvenokārt ar zemes lietām un citiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši vēlāk, tā ka attiecībā uz pieteikumiem, kuri ir iesniegti namīpašumu atdošanas gadījumos, nekādu sastrēgumu nav - ir varbūt daži tūkstoši neizskatītu pieteikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūlijam!

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā komisija no Saeimas deputātiem vai Saeimas komisijām nav saņēmusi konkrētus priekšlikumus, bet mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Valsts īpašuma fonda vadības, Finansu ministrijas un Ģenerālprokuratūras. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli tiesības iesniegt priekšlikumus ir tikai Finansu ministrijai vai ministram, tad daudzos gadījumos, pieņemot Valsts īpašuma fonda vadības un Ģenerālprokuratūras priekšlikumus, mēs tos esam fiksējuši tabulā kā komisijas priekšlikumus. Pavisam ir iesniegti vairāk nekā 20 priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums - un tas ir redakcionāla rakstura - attiecas uz 2. pantu. Atbildīgā komisija ierosina 2. pantā vārdus "tos drīkst izlietot" aizstāt ar vārdiem "ar tiem drīkst rīkoties".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja Finansu ministrijas priekšlikumu 2. pantu nebūtiski grozīt. Šā Finansu ministrijas priekšlikuma būtība ir tāda, ka Finansu ministrija uzskatīja, ka pašvaldību rīcība ar mantu un finansu līdzekļiem ir jāreglamentē tikai saistošajos noteikumos, ka to nevar reglamentēt citos pašvaldību izdotajos normatīvajos aktos. Komisija nevarēja pievienoties šādam Finansu ministrijas viedoklim, jo saskaņā ar Pašvaldību likumu saistošie noteikumi ir tādi, kuri, ja tā varētu teikt, attiecas "uz āru", tātad uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav tieši pakļautas attiecīgajai pašvaldībai. Tie ir publiska rakstura normatīvie akti, un Pašvaldību likumā ir noteikti konkrēti gadījumi, kādos var izdot šos saistošos noteikumus. Tādēļ komisija uzskatīja, ka būtu jāpatur iepriekšējā redakcija, kurā ir dotas tiesības pašvaldībām rīcību ar mantu un naudu reglamentēt arī, piemēram, nolikumos, instrukcijās un citos dokumentos, kā tas daudzviet mūsu valstī notiek. Tādēļ mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Līdz ar to pieņemam komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas atbildīgā komisija 3. panta un visa likumprojekta tekstu aiz vārda "uzņēmums" papildināja ar vārdiem "un statūtsabiedrība", vārdu "statūtsabiedrība" lietojot attiecīgajā skaitlī un locījumā, jo tik tiešām komisija, sagatavojot likumprojektu, nebija ņēmusi vērā to, ka līdztekus valsts uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem pastāv arī valsts statūtsabiedrības. Un, lai likumprojekts būtu pilnīgs, mēs izdarījām šādu papildinājumu visā likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Papildinājums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas atbildīgā komisija 3. pantā un visā likumprojekta tekstā vārdus "kapitāla daļas" (attiecīgajā locījumā) aizstāja ar vārdiem "daļa pamatkapitālā" (arī - attiecīgajā locījumā).

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ļoti būtisku priekšlikumu Finansu ministrija iesniedza par likumprojekta 3., 4., 5., 6. un 7. pantu. Šajos likumprojekta pantos ir noteikts, uz kuriem subjektiem attiecas Izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie ierobežojumi un noteikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzskats bija tāds, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt attiecinātiem, pirmkārt, uz pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts un pašvaldību kapitāla daļa atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%. Savukārt Finansu ministrija ierosināja šo likumprojektu attiecināt arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa ir mazāka par 50%, nu kaut vai 1%, bet šajā gadījumā, godātie kolēģi, valsts pilnvarniekam vai attiecīgās pašvaldības pilnvarniekam nebūs reālas iespējas pārvaldīt situāciju, ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā, jo vienkārši nebūs vajadzīgā balsu vairākuma, lai pārbalsotu tos pārstāvjus, kuri domā savādāk. Tā ka reāli to visu kontrolēt var tikai valsts pilnvarnieki, pašvaldību pilnvarnieki, tās uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%. Tādēļ Finansu ministrijas priekšlikumu mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas lēmumam?

J.Lagzdiņš. Tālāk. Finansu ministrija ierosināja 3. panta 1. punktā un 2. punktā izdarīt redakcionālus grozījumus. Piedāvāto redakciju jūs, godātie kolēģi, redzat, tā ir jūsu priekšā. Komisija šos abus redakcionālos grozījumus pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lai nebūtu pretrunas ar dažiem citiem spēkā esošajiem likumiem, ar kuriem pašvaldībām ir dotas tiesības piešķirt atsevišķos gadījumos kredītus un aizdevumus, atbildīgā komisija pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas 4. panta pirmajā daļā izdarīja redakcionālu grozījumu un aiz vārda "izņemot" šo redakciju papildināja ar vārdiem "citos likumos un". Tādējādi, piemēram, pašvaldībām joprojām tiek saglabātas tiesības piešķirt aizdevumus gadījumos, ja iedzīvotāji iegādājas, teiksim, dzīvojamās mājas, kaut gan praksē šāda lieta ir ļoti maz izplatīta un tā ir diezgan deklaratīva šajos likumos, bet, lai nebūtu pretrunas starp likumiem, mēs pievienojamies Valsts īpašuma fonda viedoklim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Pēc Finansu ministrijas iniciatīvas 5. panta otrās daļas 2. un 3. punkts tika izteikts precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, ar redakciju jūs varat iepazīties.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo 5. panta redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņs. Tāpat atbildīgā komisija pieļāva iespēju, ka dažkārt varētu rasties situācijas, kad viena pašvaldība otrai pašvaldībai varētu nodot savu mantu īpašumā bez atlīdzības, un, mūsuprāt, ja divi publiski tiesiskie subjekti nodod mantu viens otram bez atlīdzības, tad valstij vai pašvaldībām nekāda bīstamība nevar būt. Tādējādi arī komisija ierosina 5. panta otro daļu papildināt ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā... Tātad viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēc Finansu ministrijas ierosinājuma 7. panta otrajā daļā tika izslēgts 4. punkts, jo tas bija nedaudz pretrunā ar 5. un 6. pantu. Tādēļ mēs arī izslēdzām un precizējām 5. un 6. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pēc Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ierosinājuma papildināja likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, kurā tiek reglamentēti aizliegumi iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu. Ar redakciju, godātie kolēģi, jūs varat iepazīties. Ja gadījumā ir kādi iebildumi, komisija gaida priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Pret 8. panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija 9. panta pirmo daļu aiz vārda "iestādēm" papildina ar vārdiem "izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus". Komisija ilgi diskutēja par šo normu, jo šī norma dod Ministru kabinetam tiesības noteikt gadījumus, kuros valsts vai pašvaldību iestādes var dāvināt, teiksim, valsts darbiniekiem uz jubilejām kaut kādas nelielas dāvanas, to skaitā arī ziedus un... vai arī aizejot pensijā, un tādēļ komisija izdarīja šādu grozījumu. Katrā ziņā šāda veida dāvināšana tiks reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, jo nebūtu pareizi pilnībā nekādos gadījumos aizliegt valsts un pašvaldību iestādēm kaut ko dāvināt.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo 9. pantu, bet tālāk viņš ir jau 10. pants šajā lasījumā... vai pret šo redakciju, par kuru mums tikko ziņoja komisijas priekšsēdētājs, ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija vēl 9. pantu aiz vārda "izglītības" papildināja ar vārdu "sporta". Tādējādi valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuri nav parādnieki, pret kuriem nav prasības tiesā un kuri ir samaksājuši darba algu saviem strādājošajiem, tiek dotas tiesības sponsorēt arī dažādus sporta pasākumus. Tātad ne tikvien izglītības un kultūras vai tamlīdzīgus, bet arī sporta pasākumus. Līdz ar to mēs esam paplašinājuši šos sponsorēšanas objektus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ir noraidījusi Finansu ministrijas priekšlikumu - izslēgt 9. panta trešo daļu, jo, mūsuprāt, likumprojektā tomēr precīzi ir jādod dāvinājuma vai ziedojuma definīcija, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja Finansu ministrijas priekšlikumu 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktu nedaudz precizēt. Komisija nepiekrita, ka atļauju dāvinājuma sniegšanai varētu dot ar ministrijas vai resora atļauju. Mēs uzskatām, ka, ja šī dāvināmā summa ir lielāka par 500 latiem, tad atļauju dod tieši finansu ministrs un arī uzņemas atbildību par šī dāvinājuma lietderību, bet, ja dāvinājums ir mazāks par 500 latiem, tad atļauju dod attiecīgā valsts vai pašvaldību uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības, vai statūtsabiedrības vadītājs. Tādējādi arī komisija noraidīja šo Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja Finansu ministrijas redakcionālo priekšlikumu par 12. panta pirmo daļu.

Otrajā daļā vārdu "tiesības" aizstāt ar vārdu "pienākums".

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu un komisijas lēmumu - noraidīt - nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Finansu ministrija ierosināja 13. pantā noteikt preses izdevumus, kuros tiks publicēta informācija par noslēgtajiem dāvinājuma vai ziedojuma līgumiem, kā arī informācija par dāvinājumiem vai ziedojumiem, kas izdarīti šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā. Komisija, ņemot vērā šo vispārpieņemto praksi un zinot, cik lielas grūtības ir mūsu oficiālajam laikrakstam publicēt dažāda veida oficiālos materiālus, mēs izvēlējāmies to ceļu, godātie kolēģi, ka visiem interesentiem, to skaitā masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, attiecībā uz dažādām antikorupcijas normām, deklarācijām un citām lietām, piemēram, politisko organizāciju finansējumu, mēs dodam tiesības ar šo informāciju iepazīties, jebkuram Latvijas Republikas pilsonim vai nepilsonim, tātad arī masu informācijas līdzekļu žurnālists var šo informāciju publicēt, tātad nevis, tā teikt, nākt klajā ar savu informāciju, bet interesenti var jebkurā situācijā šo informāciju saņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija laboja kļūdu un 14. pantā skaitli "11" aizstāja ar skaitli "12". Tāpat aiz vārda "attiecīgās" papildināja ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs", tādējādi precizējot 14. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 60 - par, 1- pret, 1 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 15. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", trešais lasījums. Jānis Bunkšs - Valsts pārvaldes un pašvaldības Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā "Latvijas ceļa" deputāts Bunkšs. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kolēģi! Šajā likumā ir daudz pantu. Un lūdzu - varbūt vairāk uzmanības un mazāk trokšņa!

J. Bunkšs. Strādāsim ar dokumentu nr. 665. Pavisam šajā likumprojektā šobrīd ir 225 priekšlikumi, taču es gribu teikt, ka lielākā daļa no tiem ir redakcionāli precizējumi. Protams, būs arī daži jautājumi, par kuriem noteikti būs diskusijas un par kuriem mums nāksies balsot.

Tātad pirmie priekšlikumi, kurus mēs esam saņēmuši, ir par likumprojekta 1.pantu - "Likumā lietotie termini". Ir pieņemts Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikums - precizēt terminus, novēršot iespēju tos dažādi tulkot. Un atsevišķi šā panta termini ir precizēti. Daļa to ir svītroti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet! Ja deputātiem ir iebildes, tad dodiet mājienu ar roku vai iepriekš pierakstieties debatēs!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija līdz ar to ir precizējusi šā panta terminu numerāciju. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts - 1.punkts ir svītrots, proti, ir svītrots termins "atsevišķais dzīvokļa īpašums". Taču ir precizēti termini nr. 2, nr.8 un nr.9, kuros ir iekļauta daļa šeit lietoto terminu.

Līdz ar to ir pieņemts arī Juridiskās komisijas priekšlikums un 1.panta 1.punkts ir svītrots. Atbildīgā komisija ir redakcionālā ziņā svītrojusi panta punktos vārdus "valsts vai pašvaldības", tādējādi vienkāršojot šo punktu redakciju.

Atbildīgā komisija, ņemot vērā arī to, ka pirmais termins "atsevišķais dzīvokļa īpašums" tika svītrots, ir precizējusi terminu "dzīvoklis", ietverot daļu no šajā termiņā "atsevišķais dzīvokļa īpašums" iekļautajiem noteikumiem.

Atbilstoši tieslietu ministra priekšlikumam ir precizēts arī 1.panta 7. un 8.punkts un ir pieņemta Juridiskās komisijas ieteiktā redakcija, kas ir precizēta un iekļauta likumprojekta tekstā.

Atbildīgā komisija, ņemot vērā gan Juridiskās komisijas priekšlikumus, gan arī tieslietu ministra priekšlikumus, ir precizējusi arī līdzšinējo 1.panta 7.punktu.

Atbildīgā komisija ir daļēji pieņēmusi arī Juridiskās komisijas priekšlikumu, un ir redakcionāli precizēts termins - "kopīpašuma domājamā daļa".

Atbildīgā komisija ir redakcionālā ziņā precizējusi arī līdzšinējo 8.punktu 1.pantā un ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu par 1.panta 9.punktu -svītrot vārdus "vai kura saņem". Tas attiecas uz terminu "maznodrošināts īrnieks". Tātad maznodrošināts īrnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt... Šis priekšlikums attiecībā uz vārdiem "vai kura saņem dzīvokļa īres vai komunālo pakalpojumu pabalstu" nozīmē, ka šīs tiesības gluži vienkārši attiecīgās personas dažādu iemeslu dēļ nav izmantojušas, un tāpēc mēs komisijā šādu Juridiskās komisijas priekšlikumu atbalstījām.

Atbildīgā komisija ir arī precizējusi līdzšinējo 2.punktu (tātad tas ir saistībā ar to, ka tika svītrots 1.punkts), kā arī precizējusi terminu līdzšinējā 9.punktā, kurā ir iekļautas arī normas no svītrotā 1.punkta. Taču Juridiskā komisija... es atvainojos, atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu 1.pantā iekļaut terminu "neizīrēts dzīvoklis". Šis priekšlikums nav atbalstīts šajā vietā pēc būtības, taču "Pārejas noteikumu" 7.punktā ir iekļautas līdzīgas normas - jūs varat paskatīties. "Pārejas noteikumu" 7.punktā faktiski ir pateikts, ka, lai nodrošinātu ar apdzīvojamo platību sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas, un citas, kas šeit ir minētas, pašvaldībām ir nepieciešams veikt šo darbu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā".

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, - lūdzu!

K.Leiškalns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr pastāvu uz šā termina skaidrojumu, jo man savā deputāta praksē jāsastopas ar cilvēkiem, kuri atrodas dzīvokļu uzskaites rindā, un kuru problēmas pašvaldības šobrīd nerisina - laikā, kad no televīzijas raidījumiem un dažādām akcijām mēs zinām, ka ir tik daudz neizīrētu dzīvokļu. Tā ka es gribu, lai šis termins tiek iekļauts un dzīvoklis par neizīrētu tiek atzīts tikai pēc tam, kad tas ir piedāvāts tiem cilvēkiem, kuri stāv pašvaldību dzīvokļu rindās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šo priekšlikumu tiešām ļoti ilgi diskutējām, jo loģika prasītu, ka līdz tam brīdim, kamēr kaut viens cilvēks nav nodrošināts ar dzīvokli vai nav nodrošināts ar tādu dzīvokli, kādu viņš vēlas, un ja viņš ir uzņemts dzīvokļu uzskaites rindā, neizīrētiem dzīvokļiem mūsu valstī nevajadzētu būt. Bet diemžēl neizīrēti dzīvokļi ir divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, daļa dzīvokļu ir ļoti sliktā stāvoklī, un neviens nevēlas tos izīrēt. Un otra daļa dzīvokļu ir tādi, kas uz kādu laiku ir neizīrēti dzīvokļi. Faktiski ir arī trešā daļa - tādi, kuri ļaunprātīgi tiek slēpti no uzskaites un kuros tiek iemitinātas dažādas personas, kurām vispār nav tiesības uzlabot dzīvokļa apstākļus.

Godātie kolēģi! Šo ļoti pareizo Kārļa Leiškalna nostāju mēs pēc būtības esam atbalstījuši. Par to jau runāja kolēģis Bunkšs. Un "Pārejas noteikumos" mēs esam pateikuši, ka šā likuma pieņemšana neatņem pienākumu pašvaldībām, pilsētu domēm, pagastu padomēm gadījumos, ja kāds pagasta vai pilsētas iedzīvotājs ir dzīvokļa rindā un gadās, ka kāds dzīvoklis nav izīrēts, šo dzīvokli piedāvāt pirmām kārtām tām personām, kuras ir rindā. To mēs tieši "Pārejas noteikumos" esam noteikuši. Bet, ja ir tāda situācija, ka māja tiek piedāvāta privatizācijai - mājas tiks privatizācijai piedāvātas kopumā, nevis atsevišķi dzīvokļi - un gadās, ka tas cilvēks tajā piedāvāšanas brīdī kaut kādu apstākļu dēļ nedzīvo tur (teiksim, ir izvācies, neīrē dzīvokli vai ir nomiris, vai kādu citu apstākļu dēļ īres līguma nav), tādā gadījumā, mūsuprāt, būtu jāpiedāvā privatizācijai šīs dzīvoklis tādā kārtībā, kādu mēs esam noteikuši likumā. Ja jūs, kolēģi, iepazināties ar speciālajiem pantiem, tad jūs redzat, ka faktiski tie cilvēki, kuriem ir tiesības iegādāties dzīvokli šajā likumā noteiktajā kārtībā, - tie jau ir gandrīz tie paši, kas stāv dzīvokļu uzskaites rindā. Tikai mēs esam mazliet precizējuši šo kontingentu. Tādēļ, godātie kolēģi, pēc būtības atbalstot šo ideju, es neatbalstu formu, kādā Kārlis Leiškalns mēģina risināt šo problēmu. Tādēļ aicinu tomēr šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Balsosim par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu - papildināt 1.pantu ar terminu: "neizīrēts dzīvoklis - valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, kuru pašvaldība piedāvājusi izīrēšanai likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā reģistrētajiem dzīvokļu īrēšanas pretendentiem un no kura īrēšanas minētās personas atteikušās." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Nākamo priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi, un pants ir papildināts ar jaunu terminu (10.punktu) - "nepilsonis", un ir dots skaidrojums, ka tā ir "persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi". Atbildīgā komisija ir piedāvājusi svītrot 1.panta 13.punktu, jo šis punkts kļūst nevajadzīgs sakarā ar izmaiņām 1., 8. un 9. punktā. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - iekļaut 1.pantā terminu "radošo profesiju darbinieks". Šis termins ir saistīts ar deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem, kas ir sakarā ar 17. un 23. panta labojumiem.

Sēdes vadītājs. Referent, nāciet atpakaļ tribīnē! Kur jūs aizgājāt? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija neatbalstīja arī Ministru prezidenta priekšlikumu par precizējumiem termina "sociāli mazaizsargāts īrnieks" skaidrojumā, jo, kā jau es teicu iepriekš, mēs atbalstījām Juridiskās komisijas priekšlikumus. Un argumentus es izteicu jau tad, kad es runāju par šo terminu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Šajā priekšlikumā, ko Ministru prezidents ir ierosinājis, ir atsauce uz likumu, kura tiešām vairāk izskaidro, kas tad ir sociāli mazaizsargāti īrnieki, kas ir maznodrošināti īrnieki. Pašreizējā šā likuma projekta redakcijā šis termins ir diezgan vispārīgi skaidrots, un pašreiz jebkurš baņķieris, biznesmenis, deputāts, kuram ir trīs bērni, iekļūst jau šajā mazaizsargāto kategorijā, tāpēc es domāju, ka šeit tomēr šī atsauce uz likumu tikai vēl vairāk paskaidrotu, tiešām runātu tikai par mazaizsargātajiem īrniekiem, un mums nebūt nebūtu tikai no ģimenes lieluma vien jāvadās šajā punktā. Tāpēc es aicinu atbalstīt Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J. Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu, jo tas ir loģisks un pieņemams.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu - papildināt terminu "sociāli mazaizsargāts īrnieks" ar vārdiem "un kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" ir tiesības saņemt vai kuri saņem dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu". Balsojam. Daži deputāti runā ļoti skaļi, bet es ceru, ka kaimiņi viņus dzirdēs un vienosies par to, ka ir jārunā klusāk. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, - otro pantu!

J.Bunkšs. 2.pantā atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 3.pantā arī principā ir piedāvāti redakcionāli precizējumi. Būtiskākais no tiem varbūt ir tas, ka vārdu "privatizācijas izpildinstitūcija" vietā mēs turpmāk visā likuma tekstā lietosim terminu "privatizācijas komisija". Tas ir saistībā ar pirmajiem trim priekšlikumiem, ko iesaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 4.pantā komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu, un tas ir iestrādāts 4.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Bez tam atbildīgā komisija piedāvā vēl divus redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs.Vai pret 4.panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā 5.pantā precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija priekšlikumus, ko iesniegusi Tautas saskaņas partijas frakcija par 6.panta pirmo daļu, noraidīja, jo šeit ar šādu priekšlikumu tiek paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības piedalīties dzīvokļu privatizācijā, tātad tās ir personas, kurām ir termiņuzturēšanās, nevis pastāvīgā atļauja uzturēties Latvijā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Piekrītat? Vai balsosim? (Starpsauciens no zāles: "Neuzstāj!") Frakcija neuzstāj. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija arī piedāvā 6.panta 1. un 2.punktu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

J.Bunkšs. Par 7.pantu komisija daļēji pieņēma Ministru prezidenta priekšlikumu, un priekšlikums ir iestrādāts likuma pārejas noteikumu 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Par pārējiem papildinājumiem.

J.Bunkšs. Ir pieņemts arī deputātes Seiles priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts pārejas noteikumu 1.punktā, kā arī šajā pantā ir izdarīti attiecīgi redakcionāli precizējumi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Pret 7.pantu deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bunkšs. 8.pants. Atbildīgā komisija iesaka papildināt šo pantu un attiecināt panta noteikumus arī uz tiem gadījumiem, kad viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas atrodas vienlaikus uz fizisko un juridisko personu, kā arī uz valsts un pašvaldības īpašumā esošas zemes.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Bunkšs. 9.pantā daļēji ir pieņemts Ministru prezidenta priekšlikums, jo mēs jau 1.pantā šo priekšlikumu esam akceptējuši un ir precizēti 1.panta terminu skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi arī kopumā šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 10.panta pirmās rindkopas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Taču atbildīgā komisija neatbalstīja deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu - izslēgt no panta vārdus "un termiņā".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt jūsu skaidrojumam. Tālāk.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi Ministru prezidenta priekšlikumu. Šis priekšlikums ir iestrādāts pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

J.Bunkšs. Kā arī atbildīgā komisija ir precizējusi 2. punktu šajā 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 10.pantu kopumā ir iebildes deputātiem? Nav iebildes. Tad ir pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija neatbalstīja Ministru prezidenta priekšlikumu par to, ka 12.pants "Dienesta dzīvokļa privatizācijas nosacījumi" būtu izslēdzams. Par šo jautājumu - par dienesta dzīvokļa privatizāciju principā šajā likumprojektā mēs runājam 78.pantā. Tātad tur ir norādīti tie gadījumi, arī tādi gadījumi, ka, ja dzīvoklim ir dienesta dzīvokļa statuss, tad šāds dzīvoklis nav privatizējams. Šajā daļā, protams, Ministru prezidenta priekšlikums - precizēt 78.pantu - ir pieņemts, taču atbildīgā komisija uzskatīja, ka ņemot vērā to, ka tieši par šo ļoti būtisko jautājumu ir daudz priekšlikumu, šo pantu par dienesta dzīvokļiem neizslēgt no likumprojekta, jo jebkurā gadījumā pašvaldībām, lai pildītu citu likumu prasības, šis lēmums par to, piešķirt vai nepiešķirt dienesta dzīvokli, ir jāpieņem. Ja gadījumā situācija pašvaldībā ir tāda, ka dienesta dzīvokļi varbūt nav vajadzīgi, tad šo dienesta dzīvokļa statusu var noņemt.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst un līdz ar to piekrīt komisijas skaidrojumam un motīviem.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi ceturtās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Bez tam ceturtajā nodaļā ir pieņemti gan Ministru prezidenta, gan Tautas saskaņas partijas frakcijas, gan arī tieslietu ministra priekšlikumi -13.panta pirmajā daļā svītrot vārdu "beztermiņa".

Sēdes vadītājs. Vai komisija ir pieņēmusi šos priekšlikumus?

J.Bunkšs. Komisija visus šos trīs priekšlikumus ir akceptējusi un šis termins ir...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. Juridiskās komisijas priekšlikums ir ņemts vērā, un šie termini 1.pantā ir precizēti, līdz ar to novēršot pretrunas attiecībā uz 13.panta un citos pantos lietoto terminu "kopīpašums".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir papildinājusi 13.panta otrās daļas pirmo punktu. Šis priekšlikums ir saistīts ar nākošajā - 14.pantā iesniegto tieslietu ministra Apsīša kunga priekšlikumu par to, ka vienlaicīgi ar pirkuma līguma noslēgšanu ir jānoslēdz arī vienošanās starp privatizētājiem, kā turpmāk dzīvoklis tiks lietots. Tātad, pieņemot 14.pantā šo priekšlikumu, analoģiskas izmaiņas pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir izdarītas arī 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī Juridiskās komisijas priekšlikumu, līdz ar to 13.panta trešā un ceturtā daļa ir precizēta pēc Juridiskās komisijas piedāvājuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Attiecīgi ir precizēta arī 14.panta ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Bunkšs. 14.pantā ir pieņemts tieslietu ministra Apsīša priekšlikums, un par šo jautājumu es runāju jau saistībā ar 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 15.pantā atbildīgā komisija iesaka izteikt 15.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu kā 15.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Taču atbildīgā komisija ir noraidījusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus, ņemot vērā to, ka pēc frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikuma tiek dotas zināmas priekšrocības dzīvokļa privatizācijā tieši Latvijas Republikas pilsoņiem, lai gan šis likums nosaka to personu loku, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz dzīvokli. Bez tam komisija ir noraidījusi arī tādu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - dot zināmas priekšrocības tiem īrniekiem, kuri dzīvo sociālajās mājās. Šis priekšlikums ir saistīts ar izmaiņām 58.pantā.

Sēdes vadītājs. Par katru no priekšlikumiem ir jābalso atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā aizvietot vārdu "persona" ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsonis" attiecīgajos gramatiskajos locījumos un skaitļos. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais priekšlikums - izveidot jaunu piekto daļu šādā redakcijā: "Ja neviens no Latvijas Republikas pilsoņiem, kas dzīvo kopējos dzīvokļos, nav pieteicies privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē citām fiziskajām personām šā panta 1.- 4.daļas minētajā secībā". Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 17, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tālāk - izveidot jaunu sesto daļu šādā redakcijā: "Ja neviena no personām, kas dzīvo kopējos dzīvokļos, nav pieteikusies privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām personām, kas dzīvo mājās, par kurām pašvaldība, dome (padome) pieņēmušas lēmumu par to pārveidošanu par sociālajām mājām". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret ... Es atvainojos - par - 18, pret - 18, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais. Piektajā daļā...

J.Bunkšs. Tie bija kopēji.

Sēdes vadītājs. Nākamais priekšlikums - aizvietot vārdus "kopējos dzīvokļus" ar "sociālās mājas". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 15.pantu kopumā, jo tur pirmajā daļā bija komisijas piedāvātās izmaiņas.

J.Bunkšs. Es atvainojos, šeit vēl vajadzētu minēt deputātes Lībanes priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Es par to neesmu vēl teicis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir izteikusi 15.panta līdzšinējo piekto daļu kā otro daļu precizētā redakcijā, taču noraidījusi deputātes Lībanes priekšlikumu par 15.panta ceturto daļu - papildināt šo pantu un dot tiesības piedalīties izsolē arī fiziskajām personām, kas vairāk nekā 40 gadu īrējušas dzīvojamo telpu bez labierīcībām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuzstāj par balsojumu. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs tā viegli un ātri ejam garām šim likumam, bet īstenībā šis privatizācijas process būs ļoti grūts un sarežģīts. Es uzskatu, ka deputātes Lībanes iesniegtais priekšlikums dod priekšrocības tiem cilvēkiem, kuri vairāk nekā 40 gadus ir īrējuši telpas bez labierīcībām, tātad ārkārtīgi sliktas telpas, iegūt priekšrocības tiesības dzīvokļa privatizācijā pirms izsoles. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan viņa pati šo priekšlikumu neuztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Lībanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija daļēji atbalstīja deputātes Lībanes priekšlikumu par 15.panta piekto daļu, un tas ir iestrādāts panta redakcijā, taču komisija noraidīja Vides un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu - aizvietot šajā pantā iestrādāto mehānismu ar atklāto izsoli. (Starpsauciens - deputāte R.Marjaša: "Viņš ir pilnībā pieņemts.")

Sēdes vadītājs. Vai pret deputātes Lībanes priekšlikumu, kurš ir daļēji pieņemts, nav iebildes? Deputāte Marjaša iebilst. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, viņš ir pilnībā pieņemts. Neviens nevēlas par to runāt.

Par Vides un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu komisijas ievērot Kārtības rulli, jo ministrija nevar iesniegt priekšlikumu. Ministrs var iesniegt. Acīmredzot šeit ir domāts ministrs. Nav iebildes? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 15.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

16.pants.

J.Bunkšs. 16.pantā atbildīgā komisija nav atbalstījusi deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša: 16.pantu papildināt ar apakšpunktu - izslēgt no privatizējamo māju un dzīvokļu saraksta par radošo savienību biedru kooperatīvajiem līdzekļiem celtās mājas un dzīvokļus. Ņemot vērā to, ka šis likums attiecas tieši uz valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām, kā arī ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo likumu ir noteikta kārtība, kādā ir nošķirama valsts vai pašvaldības īpašumā esošā daļa un citiem kooperatīviem vai kādām citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās mājas daļas, komisija uzskatīja, ka šādu priekšlikumu atbalstīt nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs apspriežam deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu, vai deputātiem 16.pantā pret komisijas precizējumiem nav iebildumu? Nav. Tad par šo papildinājumu, lūdzu. Vai vēlas kāds runāt? Vai lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu - 16.pantu papildināt ar sekojošu apakšpunktu - izslēgt no privatizējamo māju un dzīvokļu saraksta par radošo savienību biedru kooperatīvajiem līdzekļiem celtās mājas un dzīvokļus. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 21. Nav pieņemts.

Balsosim par 16.pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 9. Pants pieņemts.

17.pants.

J.Bunkšs. 17.pantā atbildīgā komisija piedāvā šo pantu papildināt ar jaunu otro un trešo daļu. Principā šajos papildinājumos tiek noteikta šī privatizācijas kārtība attiecībā uz mākslinieku darbnīcām, un tā līdzīga dzīvokļu privatizācijas kārtībai. Tātad arī šeit šī redakcija ir saskaņota ar attiecīgajiem pantiem, par kuriem mēs runājam, apspriežot izīrēto dzīvokļu privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. Taču atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka mākslinieku darbnīcu privatizācijā priekšrocības dodamas radošo profesiju darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš neuzstāj par balsojumu. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk! Līdz ar to 17.pants ir pieņemts, ja deputātiem nav iebildes.

18.pants.

J.Bunkšs. 18.pantā atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 18.panta pirmo un otro daļu, kā arī ir piedāvājusi pārcelt 18.panta trešo daļu kā 78.panta trešo daļu. Abi šie priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Es atvainojos, man likās, ka tur ir vēl trešais. Trešā nav. Pret 18.pantu nav iebildes deputātiem? Nav. Tad, lūdzu, par nākošo nodaļu.

J.Bunkšs. 19.pantā atbildīgā komisija ierosina papildināt panta otrās daļas 1.punktu ar jaunu teikumu. Šis priekšlikums ir analogs grozījumiem, kurus pēc tieslietu ministra priekšlikuma mēs esam izdarījuši jau 14. un 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. Bez tam atbildīgā komisija šajā pantā precizētā redakcijā izsaka trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Pret 19.pantu deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, 20.pants.

J.Bunkšs. 20.pantā atbildīgā komisija iesaka papildinājumu, kas ir analoģisks tiem papildinājumiem, kurus iesniedza tieslietu ministrs un kuri jau ir pieņemti 13.,14. un 19.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

J.Bunkšs. Kā arī redakcionāli ir precizēta šī panta ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Pret 20.pantu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. 21.pants.

J.Bunkšs. 21.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu, kas ir analoģisks izmaiņām 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija neatbalstīja par šo 21.pantu iesniegto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu - izteikt šā panta 8.punktu kā 1.punktu. Tātad komisija šo grozījumu neatbalstīja, bet ir precizēta šī līdzšinējā 8.punkta redakcija, un līdz ar to es domāju, ka tā motivācija, kāpēc šo pantu vajadzēja pārcelt citā vietā, vairs nepastāv.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir noraidījusi vides aizsardzības valsts ministra priekšlikumu. Šis noraidījums ir analoģisks tam noraidījumam, kuru mēs jau akceptējām 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav apspriecams.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka līdzšinējo panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu izteikt kā pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

J.Bunkšs. Bez tam atbildīgā komisija iesaka 21.panta astoto daļu izteikt kā ceturto daļu precizētā redakcijā. Līdz ar to ir atbalstīts arī Juridiskās komisijas priekšlikums šajā pantā - 21.panta astotās daļas normas un darbības mehānisms ir precizēts. Tas ir izdarīts pašreizējā ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes deputātiem pret komisijas redakciju 21.pantam? Nav. Pieņemta.

J.Bunkšs. 22.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi tā redakciju pirmajā daļā, kā arī otrajā un piektajā daļā ir precizējusi atsauces uz šī likuma pantiem. Precizētā redakcijā ir izteikta trešā un ceturtā panta daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. 22.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs. 23.pantā redakcija ir mainīta, šis pants ir saskaņots ar analoģisko 17.pantu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Līdzīgs redakcionāls labojums un arī mainīta redakcija ir 24.pantam. Arī šeit ir atsauce uz šī likuma 18.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Bunkšs. 25.pantā atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi Ministru prezidenta priekšlikumu tajā nozīmē, ka piedāvāto 24 mēnešu vietā komisija piekrita palielināt šo termiņu un ir noteikts 18 mēnešu termiņš privatizācijas objekta novērtēšanai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 25.panta otro daļu ir papildinājusi un noteikusi, ka vispirms ir jānovērtē un jāpiedāvā privatizācijai neizīrētas viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, kā arī tās daudzdzīvokļu mājas, kurās ir neapdzīvojamās telpas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 27.pantā atbildīgā komisija ir noraidījusi analoģiskus priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija, tieslietu ministrs un vides aizsardzības valsts ministrs. Šo priekšlikumu būtība bija tāda, ka iesniedzēji piedāvāja izslēgt 27.panta otrās daļas 2.punktu un trešās daļas 2.punktu, uzskatot, ka šie punkti daļēji dublējas ar trešās daļas 2.punktu un panta ceturto daļu. Šos priekšlikumus komisija neatbalstīja tāpēc, ka, lai gan atrašanās vieta, protams, kadastra vērtībā tiek ievērtēta, šeit tomēr 27.panta otrās daļas 2.punktā un arī trešās daļas 2.punktā tiek piedāvāts papildu koeficients, kas arī var samazināt šo attiecīgo vērtību, un līdz ar to komisija šos priekšlikumus nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - izslēgt otrās daļas 2.punktu, proti, ka šā likuma 7.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido iemaksas (atlaide) par dzīvojamās mājas atrašanās vietu. Tātad balsosim par priekšlikumu - izslēgt šo punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 23. Nav pieņemts. Tālāk - otrā daļa... Nē, es atvainojos, trešās daļas 2.punktu es jums tūlīt nolasīšu. Mēs jau balsojam par otrās daļas 2.punkta izslēgšanu, un mēs viņu neizslēdzām. Un tieslietu ministrs Apsītis vienkārši konstatēja, viņš jau neko neierosina, (Starpsauciens ' deputāte A.Seile: "Par tieslietu ministra mēs nebalsojam?") tāpēc atgriezīsimies pie Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikuma. Vai jūs, deputāte Seile, gribējāt runāt par tieslietu ministra izteikumu, nevis priekšlikumu? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ir ļoti grūti kaut ko komentēt, kad pat tieslietu ministrs iesniedz tādu ierosinājumu, kas nesatur būtisku likuma grozījuma tekstu. Viņam vajadzēja izteikt, kādā redakcijā viņš to vēlas. Zināmā mērā viņa priekšlikums ir analoģisks KDS frakcijas mūsu nupat izbalsotajam priekšlikumam. Es gribu tikai izteikt vienu domu, ka tiem, kuri privatizēs dzīvokļus, būs jāizpērk kā dzīvoklis, tā zeme zem šī dzīvokļa, un zeme daudzos gadījumos būs dārgāka nekā dzīvoklis, jo zemes kadastrālajā vērtībā ir ietverta arī šī dzīvokļa atrašanās vieta. Nevar divreiz maksāt par dzīvokļa atrašanās vietu, privatizējot vienreiz zemi, otrreiz - dzīvokli, un abās reizēs ir iekšā šis dzīvokļa maksas paaugstinātais koeficients. Tā summa Rīgas centrā var sanākt astronomiska, tāpēc es ļoti nožēloju, ka nepaspēju izteikties par KDS frakcijas izteikto priekšlikumu, bet mēģinu tagad to argumentēt, atbalstot Apsīša kunga ierosinājumu. Tātad tomēr vajadzētu 27. panta otrās daļas 2. punktu izslēgt. (Starpsauciens: "Jau nobalsots", bet deputāte A.Seile: - "Bet ir divi priekšlikumi.")

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājam nav nekādas iespējas atgriezties pie jau nobalsota priekšlikuma, un nekādi argumenti jau papildus neizskanēja, kuri būtu tagad jāizvirza, lai šo lietu pārbalsotu. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Varētu runāt par nenobalsoto priekšlikumu - tātad par 27. panta otrās daļas 3. punktu, proti, ka, nosakot objekta cenu, tiek aprēķināta piemaksa (atlaide) par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem.

Godātie kolēģi, pirms 2 nedēļām mēs varējām lasīt Rīgas pašvaldības augstas amatpersonas Smiltnieka kunga kritiskās piezīmes par to, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, nav ņēmusi vērā dažādus faktorus, kas nonivelē dzīvokļa cenu. Ņemot vērā šo pašvaldību ierosinājumu, komisija arī paredzēja, ka gadījumos, ja dzīvoklis, piemēram, atrodas... iedomājieties māju, kuras viena daļa saskaras ar parku, bet otra ir pavērsta uz ārkārtīgi centrālu ielu, kurā ir ārkārtīgi strauja automašīnu plūsma. Neapšaubāmi tas dzīvoklis, kas atrodas 4. stāvā un kam uz parku iziet šie logi, būs daudz vērtīgāks nekā tas dzīvoklis, kas ir 2. stāvā virs restorāna, kam dienu un nakti garām brauc automašīnas. Šie faktori ir jāņem vērā. Tāpat arī citi nemantiskie faktori, teiksim, lifts. Tas ir ļoti būtisks elements, godātie kolēģi! Un tādēļ, izstrādājot šo likumu, arī mēs ņēmām to vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Godātie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienības frakcijas otrs priekšlikums ir 27. pantā izslēgt trešās daļas 2. punktu. Es jums nolasīšu: "Šā likuma 8. pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido: 3) piemaksa (atlaide) par dzīvokļa neapdzīvojamās telpas un darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem". Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 27, atturas - 13. Lūdzu referentu izskatīt nākošos priekšlikumus!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums, pie kura būtu jāapstājas, ir vides aizsardzības valsts ministra priekšlikums tajā daļā, kas attiecas uz 7. panta otrās daļas 2. punktu un trešās daļas 2. punktu. Mēs esam lēmumu jau pieņēmuši, taču ministrs iesaka izslēgt arī panta ceturto daļu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, taču jūs varat paskatīties tālāk, kur komisija ir atbalstījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu un ir mainījusi šī panta normas. Un tā vietā, lai neapdzīvojamās telpas sākotnējā vērtība nebūtu desmitkārtīga, salīdzinot ar attiecīgo dzīvokli, attiecīgo dzīvojamo māju, komisija piedāvā, ka šī vērtība būtu tikai divkārša, bet priekšlikumu - pantu kopumā izslēgt - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas priekšlikumu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 27. panta 4. punktu, tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Un, kā jau es nupat teicu, saistībā ar iepriekšējo un citiem priekšlikumiem komisija daļēji atbalstīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu tajā nozīmē, ka desmitkārtīgas vērtības vietā mēs piedāvājam divkāršu viena kvadrātmetra vērtību nedzīvojamām telpām.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 27. pantu kopumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, 6 - atturas. Pants pieņemts.

Tālāk izskatīsim 28. pantu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 28. pantā ir daļēji atbalstījusi gan deputātes Seiles priekšlikumu par šī panta redakciju, gan arī tos komentārus, kurus iesniedza tieslietu ministrs. 28. panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es zinu, ka, apspriežot šo likumprojektu, komisijā bija klāt arī vairāki pašvaldību pārstāvji, un es brīnos, kāpēc viņi nav atbalstījuši ne manu, ne Apsīša kunga ieteikto priekšlikumu. Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas izveidoto redakciju. Kur ir atšķirība starp šiem abiem priekšlikumiem - to, kas ir vidējā ailītē, un to, ko iesaka komisija? Redzat, tagad kaut kāda privatizācijas komisija organizēs platības noteikšanu pie katras mājas, kura tiek privatizēta. Šī kārtība jau ir noteikta kopš 1990. gada, kad ir sākusies zemes reforma, un zemes gabala lielumu piešķir pašvaldība, zemes komisijai sagatavojot šos lēmumus. To iemēra Valsts zemes dienests un novērtē šo platību. Šī kārtība jau eksistē, viņa ir. Bet tādā gadījumā attiecībā uz privatizējamām mājām Ziediņa kunga institūcija veidos vēl vienu komisiju, kas nebūs ne Valsts zemes dienests, ne zemes komisija, bet pie pašvaldības būs vēl varbūt kaut kāda komisija. Kādēļ tas viss ir vajadzīgs? Un tādēļ gan manā, gan Apsīša kunga priekšlikumā šī kārtība ir pateikta precīzi, ka šā privatizējamās vai nomā nododamās zemes gabala platību un robežas nosaka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā". Tātad, ja šie namīpašumi pieder valstij vai pašvaldībām, tad pieder arī zeme zem tiem. Tā nosaka mūsu likums. Un, ja zeme pieder privātīpašniekam, tad vēl jo vairāk kaut kāda privatizācijas komisija nevar iejaukties šajā procedūrā. Šis nav politisks jautājums, tas ir jāvērtē tikai no likuma sakārtošanas viedokļa. Es domāju, ka vajag atbalstīt manu priekšlikumu, kuru teorētiski ir atbalstījis arī Romāns Apsītis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

J.Bunkšs. Attiecībā uz šī 28. panta piedāvāto redakciju, ko iesaka atbildīgā komisija. Mūsuprāt, tieši tajā redakcijā, kuru mēs esam izmainījuši, tas ir. Mēs esam mainījuši redakciju, kurā privatizācijas komisijai bija jānosaka šī zemes gabala vērtība, un tagad mēs piedāvājam, ka attiecīgā privatizācijas komisija vienkārši organizē šīs platības noteikšanu. Un tas, protams, nevar tikt darīts savādāk, kā vien ar speciālu likumu, ar likumu, par kuru runāja Seiles kundze.

Kas attiecas uz tieslietu ministra priekšlikumu, tad arī šajā gadījumā šobrīd no Ministru kabineta netiek prasīts nekas daudz vairāk, kā vien noteikt zemes gabala platības noteikšanas kritērijus tieši attiecībā uz privatizējamām mājām. Diemžēl šobrīd šādi kritēriji nav izstrādāti, un viņi būtu jāizstrādā.

Sēdes vadītājs. Tā ir sanācis, ka jūs, deputāte Seile, bijāt vienīgā runātāja un ar jums tad arī debates noslēdzās. Taču Kārtības rullis neparedz tādu gadījumu, ka pēc tam runā otrreiz, kaut gan, loģiski, jūs varējāt runāt arī otro reizi. Tomēr referents ir teicis jau galavārdu, tāpēc jums tādas iespējas nav. (No zāles deputāte A.Seile: "Man nebija iespēja!")

Es lēni un pamatīgi nolasīšu jūsu priekšlikumu, un deputāti vēlreiz izsvērs un arī atcerēsies komisijas variantu un komentārus, un izvērtēs. Lūdzu zvanu!

Tātad šeit pantā ir balsojams tikai deputātes Seiles priekšlikums un arī, protams, komisijas priekšlikums kā vienmēr. Tieslietu ministra Apsīša priekšlikums nav īsti priekšlikums, bet konstatējums, ka 28. pantā minētā zemes gabala platības noteikšana nevar būt Ministru kabineta kompetencē, jo to nosaka pašvaldība saskaņā ar pašvaldības zemes ierīcības projektu. Un tāpēc tagad balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - 28. pantu izteikt šādā redakcijā: "Privatizējamās vai nomā nododamās zemes gabala platību un robežas nosaka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemes grāmatā" noteiktajā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 20, atturas - 14. Deputātes Seiles priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to tā ir arī panta redakcija un vēlreiz nav balsojama, jo ir pieņemts deputātes Seiles priekšlikums.

Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk priekšlikumi ir par 29. pantu. 29. pantā atbildīgā komisija iesaka precizēt redakcionāli 29. panta pirmās daļas 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 28. pantu. Tas nav maz. Un tagad būs starpbrīdis, bet pirms starpbrīža - reģistrācija. Lūdzu, reģistrēsimies, un tad būs svarīgs paziņojums.

Reģistrācija! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību paziņojumam! Sirsnīgi sveicam šodien Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu Jāni Lucānu dzimšanas dienā!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Aivars Berķis,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Graudiņš,

Jānis Jurkāns,

Viesturs Pauls Karnups,

Ēriks Kaža,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda...

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane.

Odisejs Kostanda,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Jevgēnijs Zaščerinskis... Zaščerinskis ir zālē...

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti reģistrējušies. Turpinām izskatīt likumprojektu. 29.pants.

J.Bunkšs. 29.pantā atbildīgā komisija piedāvā virkni redakcionālu precizējumu panta pirmās daļas 3.punktā, kā arī izslēgt 29. panta trešās daļas otro teikumu, jo pirmais teikums jau izdara atsauci, kā ir privatizējami un kāda ir kārtība. Ir arī priekšlikums papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu un ceturtās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Pret 29.pantu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 30.pantā atbildīgā komisija iesaka izslēgt 30.panta ceturtajā daļā vārdus " un sakotnējā cena", atstājot tikai vērtību.

Sēdes vadītājs. Arī nav deputātiem iebildes? Nākošais pants.

J.Bunkšs. 31.pants ir redakcionāli precizēts, ņemot vērā to, ka mainās numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. 32.pantā ir redakcionāli precizēta panta otrā un trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Pret 32.panta redakciju nav iebildes? Nav. 33.pants.

J.Bunkšs. Arī 33.pants pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai pret 33.panta precizējumu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. 34.pants.

J.Bunkšs. 34.pantā atbildīgā komisija ir piedāvājusi izslēgt 34.panta otrās daļas palīgteikumu, bet 34.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, līdz ar to saskaņojot termiņu, līdz kuram var piedāvāt objektu privatizēt, saskaņojot to arī ar privatizācijas sertifikātu darbības ilgumu, ja tā var izteikties.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 34.panta redakciju? Nav. 35.pants.

J.Bunkšs. 35.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi atsauces uz citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. 36.pants.

J.Bunkšs. 36.pantā atbildīgā komisija piedāvā papildināt pirmo daļu, nosakot, ka privatizācijas piedāvājumu paziņojumi arī ir izliekami redzamā vietā, nevis tikai pie domes (padomes) ēkas, bet arī pie tās ēkas, kurā strādā privatizācijas komisija. Tas, protams, varētu būt dalīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā no šī 36.panta izslēgt arī trešo daļu, jo principā šeit nekādas aizliedzošas normas nav un arī bez šīs panta daļas tāpat citos masu informācijas līdzekļos var publicēt šo informāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 37.pantā atbildīgā komisija ir izdarījusi virkni redakcionālu precizējumu, kā arī precizējusi atsauces uz iepriekšējiem pantiem saskaņā ar jau pieņemto redakciju. Pēc būtības pats pants nav mainīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, par 37.panta redakciju! Vai ir kādas iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

J.Bunkšs. 38.pantā pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Bez tam atbildīgā komisija iesaka pantu papildināt ar jaunu otro un trešo daļu. Šīs panta daļas nosaka kārtību, kādā zemes īpašniekam ir jāpiesakās tajā gadījumā, ja viņš mājā, kas atrodas uz viņa zemes vēlas pirkt kādu no privatizējamiem dzīvokļiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 38. pantu! Vai vēl ir vajadzīgs laiks, lai ar šiem precizējumiem vēlreiz iepazītos? (Kāds kaut ko saka.) Es nevaru komentēt jūsu izteikumus, deputāt Urbanovič, tie tiek fiksēti acīmredzot kā starpsaucieni. Bet 38.pantu mēs esam akceptējuši.

J.Bunkšs. 40.pantā atbildīgā komisija piedāvā pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā, kā arī papildināt 40.pantu ar jaunu otro daļu. Šī jaunā otrā daļa ir saistībā ar 38.panta labojumiem, šeit ir noteikta kārtība, un šī kārtība ir saskaņota ar 38.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 40.panta redakcionāliem un citiem papildinājumiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 41.pantā ir redakcionāls precizējums attiecībā uz atsaucēm.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes?

J.Bunkšs. Arī 42.pants ir redakcionāli precizēts. Šajā pantā ir mainīta daļu kārtība jeb secība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 43.pantā ir redakcionāli precizēta panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Atbildīgā komisija ir noraidījusi virkni priekšlikumu, kuri atkal ir analoģiski, un tie tātad ir priekšlikumi, kurus izsaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tieslietu ministrs un arī Kristīgo demokrātu savienības frakcija, - svītrot 43.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus "saskaņā ar likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus"".

Ministru prezidents arī piedāvā pēc būtības līdzīgu precizējumu, taču, nevis tādā formā, kā piedāvā manis nupat nosauktie iesniedzēji, bet piedāvā konkrētu jaunu šā punkta redakciju. Šo priekšlikumu būtība ir apmēram viena un tā pati - un tas ir, neaprobežoties šajā likumā tikai ar atsauci uz likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus", jo, kā ir redzams Ministru prezidenta priekšlikumā, pašvaldībām šādas tiesības - tiesības pārdot dzīvokļa īres tiesības - ir bijušas ne tikai saskaņā ar šo likumu, bet arī ar citiem likumiem, piemēram, ar Civillikumu. Taču, apspriežot šos dažādos priekšlikumus komisijā, komisijas viedoklis bija tāds, ka šie priekšlikumi ir noraidāmi un ir tikai viens vienīgs gadījums, kad pašvaldībām ir tiesības pārdot īres tiesības, un tas ir likumā "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" noteiktais gadījums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Pirmais bija Raimonds Jonītis. Pēc tam - Anna Seile.

Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Kaut arī Bunkša kungs jau pieskārās tiem likumiem, kuri atļauj pašvaldībām jau iepriekš atsevišķos gadījumos pārdot īres tiesības, es mēģināšu tomēr nolasīt visu šo pamatojumu, kāpēc Ministru prezidents ir iesniedzis šādu labojumu. Tātad šīs 43.panta daļas 2.punkts paredz samazināt pirkuma maksu tikai tad, ja persona saskaņā ar 1994.gada 8.jūnija likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" pirkusi no pašvaldības privatizējamā dzīvokļa īres tiesības.

Tātad mums ir pirmām kārtām jāatceras, ka šis likums tika pieņemts tikai 1994.gada 8.jūnijā, tātad nevienam nav grūti izrēķināt, ka tas pašreiz ir spēkā tikai gadu. Visi pārējie darījumi līdz ar to nebūtu samazināmi, un tas nebūtu šajā gadījumā godīgi attiecībā pret tiem, kas ir attiecībā pret pašvaldību kā tomēr valsts institūciju šo darījumu veikuši.

Par šo vēsturi kopumā. Jau 1992.gada 10.janvārī Ministru padome ar savu lēmumu nr. 9 "Par kompensācijas izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā" paredzēja, ka pašvaldības izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvokli tām personām, kuras, izceļojot no Latvijas, atbrīvo šos savus dzīvokļus. 1992.gada 1.septembrī stājās spēkā atjaunotā Civillikuma lietu tiesību daļa. Saskaņā ar Civillikumu ir atļauts atsavināt ne tikai ķermeniskas lietas, bet arī lietu saistību tiesības. Pašvaldības, lai iegūtu līdzekļus kompensāciju izmaksai izceļotājiem, saskaņā ar Civillikumu pārdeva atbrīvotā dzīvokļa īres tiesības. Tādēļ dzīvokļa īres tiesību pārdošana, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, bija likumīga jau no 1992.gada, kad šis likums, kas ir minēts pašreizējā piedāvātajā redakcijā, vēl nebija pieņemts. Lai novērstu šo minēto pretrunu, tomēr tiek piedāvāta tā redakcija, kas ir redzama 2.ailītē un ko Ministru prezidents ir parakstījis. Es domāju, ka tas nav nekas oriģināls, jo tiešām visas pārējās piedāvātās redakcijas, ko ir piedāvājušas gan frakcijas, gan arī tieslietu ministrs... tās šos līdzīgos priekšlikumus ir jau iesniegušas. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt to, ka tie darījumi, kas Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas tomēr ir ar valsts un pašvaldību institūcijām notikuši, būtu atzīstami par spēkā esošiem, un iesaku atbalstīt redakciju, ko Ministru prezidents iesaka, un šajā gadījumā ir arī pietiekami labs kalendāra datums, kas tiek pamatots ar Ministru padomes lēmumiem vai arī likuma spēkā stāšanās datumiem, tur nevar būt nekādu citu kalendāru juku, un tie darījumi, kas ir notikuši 1990./91.gadā, dabīgi, netiktu atzīti par legāliem. Es aicinu atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es arī gribētu analizēt Gaiļa kunga priekšlikumu. Šajā priekšlikumā tātad ir ieteikts, ka visos gadījumos, kad persona ir nopirkusi no pašvaldības dzīvojamās telpas, sākusi tās īrēt, ir tiesības šo maksu atrēķināt no privatizācijas cenas.

Otrs priekšlikums, kuru ir iestrādājusi Valsts pārvaldes pašvaldību komisija, nosaka, ka tikai tādā gadījumā, ja šis dzīvoklis ir saņemts par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, tātad daudz šaurākam lokam... šajā gadījumā, neskatoties uz to, ka es esmu Nacionālās neatkarības kustības pārstāve, man gribas atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu. Kāpēc? Ja reiz šie darījumi ir noslēgti, ja tāds pirkums ir bijis, tad ir vai nu jāatzīst šā pirkuma nelikumība, ir jāiet tiesā, jāatņem šis dzīvoklis un jāapstrīd... bet nevar likt par vienu un to pašu mantu maksāt divreiz, ja šis dzīvoklis ir pārdots un cilvēks tajā ir jau iekārtojies un dzīvo. Ja viņš nelikumīgi to ir ieguvis, - tātad tikai ar tiesas palīdzību... Un, no šā viedokļa skatoties, es domāju, ka nevar radīt tādu sajukumu, lai par vienu un to pašu objektu cilvēkam būtu jāmaksā divreiz. Aicinu balsot par Ministru prezidenta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Vai pārējie iesniedzēji - Kristīgo demokrātu savienības frakcija - piekrīt, ja mēs balsosim vispirms par Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu, jo tas ir plašāks? Piekrīt? Jā, piekrīt.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izteikt 43.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības privatizējamā objekta īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par šā objekta īres... dzīvokļa īres tiesības... pirkuma maksā ieskaitāma maksa par dzīvokļa īres tiesībām". (Starpsaucieni no zāles: "Mēs sapratām!") Es atvainojos, - es to teikumu nolasīju nepareizi. Jūs sapratāt, jā? Bet man tomēr būs jānolasa, kā ir pareizi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts. Es ļoti atvainojos, bet es tiešām to vēlreiz nolasīšu, lai būtu stenogrammā pareizi, jo neizdevās pirmajā reizē to nolasīt pareizi. Te arī vienas garumzīmes, manuprāt, nav. Tātad mēs esam pieņēmuši lēmumu - izteikt 43.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības privatizējamā objekta īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par šā objekta īres tiesību pirkšanu". Tādu redakciju ir pieņēmusi Saeima 43.panta ceturtās daļas 2.punktā. Līdz ar to mums būtu jānobalso par 43.pantu kopumā. Balsosim! Lūdzu balsot visus, jo zālē ļoti daudzu deputātu, kā redzat, nav. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 10. 43.panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, - 44.pantu!

J.Bunkšs. 44.pantā atbildīgā komisija ir redakcionālus labojumus izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 45.pantā atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi panta pirmo daļu, ceturtās daļas pirmo teikumu un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 45.panta četrām daļām ir iebildes? Nav. Piektā daļa.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir noraidījusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kura būtība ir tāda, ka frakcija piedāvā sašaurināt to personu loku, kurām ir tiesības nokārtot samaksu zināmā laika periodā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jā!") Lūdzu zvanu! Frakcijas deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu - 45.panta piektajā daļā aizstāt vārdus "fiziska persona" ar vārdiem "maznodrošināts vai sociāli mazaizsargāts īrnieks". Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. 45.pantā atbildīgā komisija piedāvā būtisku priekšlikumu. Tātad tiek piedāvātas divas jaunas daļas. Sestā daļa nosaka, ka samaksu par privatizācijas objektu, kas piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu. Septītajā pantā minētais gadījums ir gadījums, kad tiek veikta samaksa par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, septītajā daļā.

J.Bunkšs. Septītajā daļā. Šā panta septītajā daļā. Un tātad tas ir tas gadījums, kad tiek veikta samaksa par neapdzīvojamo telpu. Kā jau mēs iepriekš esam vienojušies, neapdzīvojamās telpas maksa sastāv no divām daļām - no privatizācijas sertifikātiem un no skaidras naudas. Tāpēc arī šāds precizējums ir vajadzīgs attiecībā uz neapdzīvojamo telpu pirkšanu, ja mēs pieņemam 6.panta redakciju. Komisijā šis priekšlikums tika apspriests un pieņemts, ņemot vērā to, ka šo īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības vairākos šajā likumā minētajos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Tas ir komisijas priekšlikums?

J.Bunkšs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to 45.pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 46.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi panta otro daļu un piedāvā iekļaut jaunu daļu, kura nosaka kārtību, kādā nostiprināmas ķīlas tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Nākamo!

J.Bunkšs. Tālāk. 47.pantā atbildīgā komisija ir noraidījusi Ministru prezidenta priekšlikumu - papildināt šā panta pirmajā daļā vārdus "zemes gabala atņemšanu" ar vārdiem "zemes gabala vai dzīvojamās mājas atņemšanu" -, pamatojoties uz to, ka likumi, kas paredz tādu piespiedu atsavināšanu, ir veidoti tieši ar šo terminu "zemes gabala atņemšana" un šāds termins kā "dzīvojamās mājas atņemšana" likumdošanā šobrīd netiek lietots. Tāpēc šo redakcionālo papildinājumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Līdz ar to ir pieņemts komisijas viedoklis un komisijas redakcija.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā precizēt 47.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. 47.panta pirmo daļu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu iekļaut jaunu daļu, kura nosaka: ja fiziska persona ir atzīta par sociāli mazaizsargātu īrnieku, šā likuma spēkā stāšanās brīdī īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju minētajai personai nodod īpašumā bez atlīdzības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo būtu pārāk liels to personu loks, kurām šādā gadījumā tiktu dzīvokļi nodoti pilnīgi bez atlīdzības. Bez tam varbūt galvenais arguments ir tas, ka tieši sociāli mazaizsargātām personām arī šis likums paredz virkni priekšrocību - kaut vai iegādāties dzīvokļus, kuri nav izīrēti. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti lūdz balsot par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt 47.pantu pēc pirmās daļas vārdiem "bez atlīdzības" ar šāda satura jaunu otro daļu: "Ja fiziska persona ir atzīta par sociāli mazaizsargātu īrnieku (šā likuma 1.panta 14.punkts), šā likuma spēkā stāšanās brīdī īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju minētajai personai nodod īpašumā bez atlīdzības." Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 22, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, nākamo!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija pieņēma Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - šā panta pirmās daļas otro teikumu izteikt kā panta trešo daļu. Tas ir iestrādāts piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut jaunu pantu, kurā būtu norādīts, kādi rekvizīti parādāmi vienošanās aktā.

Sēdes vadītājs. Vai pret abiem komisijas priekšlikumiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to balsosim par 47.pantu kopumā, jo par vienu atsevišķu tā daļu bija balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 4. Panta redakcija ir pieņemta.

J.Bunkšs. 48.pantā atbildīgā komisija piedāvā virkni redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šiem redakcionālajiem precizējumiem? Iepazīstieties ar tiem! Iebildes nav. Līdz ar to esam akceptējuši 48.pantu. 49.pantā priekšlikumu nav. 50.pants.

J.Bunkšs. 50.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi un atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir iestrādāts precizētā redakcijā šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt 50.panta pirmo daļu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu - , uz kura atrodas privatizējamais objekts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ņēmusi vērā arī tieslietu ministra priekšlikumu, un pants ir precizēts, lai neradītu pārpratumus. Attiecīgā panta daļa ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to 50.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs. 51.pantā ir redakcionāls precizējums, ko iesaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 52.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu. Šis priekšlikums ir iestrādāts tajā redakcijā, ko piedāvā atbildīgā komisija, bet Juridiskās komisijas priekšlikums par 52.panta otrās daļas redakciju ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to, ņemot vērā piebildi, kuru ir izteicis tieslietu ministrs, atbildīgā komisija sagatavoja vienkāršu un, mūsuprāt, nepārprotamu redakciju.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to 52.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs. 53.pantā atbildīgā komisija ir sakārtojusi panta daļas un ir izdarījusi arī redakcionālus precizējumus 53.panta līdzšinējās otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 54.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot no pirmās daļas vārdu "jauno", bet ir noraidījusi tieslietu ministra priekšlikumu jeb komentāru attiecībā uz 54.panta otro daļu, jo mēs šeit pretrunas nesaskatījām. Ir atbalstīts priekšlikums, ko iesniedza tieslietu ministrs, un no panta ir izsvītrots termins "zemes nomas maksa par koplietošanā esošo nomājamo daļu".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija līdz ar to ir izteikusi jaunā redakcijā 54.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret 54.panta redakciju.

J.Bunkšs. 55.pants. Ir daļēji pieņemts tieslietu ministra priekšlikums svītrot 55.pantu. Līdz ar to ir pieņemts arī priekšlikums, ko iesaka Juridiskā komisija, - svītrot 55.panta otro teikumu. Sakarā ar šiem priekšlikumiem, kuri tika atbalstīti, šā panta redakcija ir izteikta divās daļās, saskaņojot šīs daļas ar pārējo likumprojekta tekstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav iebildes. Pieņemta 55.panta redakcija komisijas piedāvātajā variantā.

J.Bunkšs. 56.pantā atbildīgā komisija piedāvā izteikt šo pantu jaunā redakcijā, kas nosaka: "Privatizētās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks triju gadu laikā pēc privatizētā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā nevar prasīt līdzšinējā iznomātāja noslēgtā nomas līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja nomnieks pienācīgi pilda savas saistības". Iepriekšējā redakcijā šīs normas nebija tik precīzi pateiktas, un viņas ir iestrādātas šajā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Par 57.pantu. Atbildīgā komisija atbalstīja Tautas saskaņas frakcijas priekšlikumu - izslēgt 57.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Te gan rakstīts ir citādāk.

J.Bunkšs. Jā, es atvainojos! Tātad attiecībā uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu par pirmo daļu, ka šī daļa tiek izslēgta. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma panta pirmā daļa ir pārcelta uz 66.pantu. 66.pantā tātad šīs normas ir izteiktas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs šeit izskatām 57.pantu, tad atklāsim debates par šo priekšlikumu. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu - jums vārds!

J.Urbanovičs (TSP).

Bunkša kungs mazliet kļūdījās. Tā nu gluži nav, 66.pantā par šo lietu vispār nav runas. Tāpēc es gribu teikt, ka labāk nobalsosim par šī panta izslēgšanu, un tas nesarežģīs mūsu tālāko spriešanu pie 66.panta, kurš regulē pavisam citas lietas. Viņš regulē pienākumu sadali starp privatizācijas komisijas locekļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jūs acīmredzot domājāt par pirmās daļas izslēgšanu, bet pateicāt - par panta izslēgšanu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Es atvainojos!") Jā, priekšlikums ir izslēgt 57.panta pirmo daļu. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu - izslēgt šīs garantijas sociāli mazaizsargātajiem un maznodrošinātajiem, jo - kas ir šie cilvēki? Tie parasti ir politiski represētie, tie ir pensionāri, vientuļie pensionāri; nu skaidrs, šeit varbūt ir arī viens otrs dzērājs klāt, bet to tad jau pašvaldība mācēs atšifrēt. Es domāju, ka tādēļ nav pamata izslēgt no šī panta tiesības maksāt ar privatizācijas sertifikātiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa privatizāciju. Es aicinu noraidīt Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jūs kā deputāts vēlaties runāt?

J.Bunkšs. Nē, es komisijas...

Sēdes vadītājs. Tad debates ir pabeigtas. Lūdzu - referents var komentēt!

J.Bunkšs. Es atvainošos Urbanoviča kungam par to, ka mēs esam šajā tekstā norādījuši šo 66.pantu tajā kārtībā, kā komisija piedāvā, - tas ir līdzšinējais 70.pants, un jūs varat paskatīties. Tā ir 43.lappuse 14.nodaļā, kur 66.panta virsraksts ir izteikts jaunā redakcijā, un tas ir "Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa. Nodokļi un nodevas". Šajā jaunajā pantā jeb līdzšinējā 70.panta pirmajā daļā faktiski ir iekļauts šī 66.panta saturs, tā ka mēs esam vienkārši pārcēluši viņu citā vietā. Es atbalstītu Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz nebalsot šo priekšlikumu, jo viņus apmierina, kā es saprotu, referenta skaidrojums. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tātad Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija saistīts ar atbildīgās komisijas priekšlikumu, un es jau paskaidroju, ka tas šobrīd ir pārcelts uz citu pantu. Kas attiecas uz tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikumu, tad komisija šo priekšlikumu atbalstīja, atbalstīja tādējādi, ka mēs piedāvājam šī panta daļu izslēgt vispār, un, līdz ar to ka panta pirmā daļa tika pārcelta, šis pants tiek izslēgts vispār.

Sēdes vadītājs. Vai Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - izslēgt 58.pantu? Piekrīt. Līdz ar to citi priekšlikumi, protams, par šo pantu nav izskatāmi, ja viņš tiek izslēgts. Tālāk!

J.Bunkšs. Tomēr es esmu sajaucis pantus, man jālūdz priekšsēdētājam...

Sēdes vadītājs. Mēs tagad atbalstījām tieslietu ministra Apsīša priekšlikumu - izslēgt 58.pantu - un to izslēdzām. Un tagad, lūdzu, par 59.pantu, bet numerācija mainīsies.

J.Bunkšs. Ņemot vērā, ka divi panti ir izslēgti, līdz ar to visā tekstā mainās pantu numerācija. 57.pantā atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Varbūt vajadzētu...

J.Bunkšs. Es atvainojos, 59.pants šobrīd ir izteikts kā 57.pants - "Privatizācijas komisijas", un atbildīgā komisija šajā jaunajā 57.pantā piedāvā redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir iebildes? Nav iebildes. 60.pants!

J.Bunkšs. 60.pants - "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija" - ir izteikts kā 58.pants trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija jaunajā 58.pantā ierosina papildināt pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija veic dzīvojamo māju privatizācijas uzraudzību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret šo priekšlikumu. Par nākamo, tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija atbalstīja ekonomikas ministra priekšlikumu, un panta trešā daļa ir papildināta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija noraidīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu - papildināt trešo daļu ar vārdiem "un citiem avotiem Ministru kabineta noteiktajā redakcijā", taču pēc atbildīgās komisijas diskusijas jaunā 58.panta ceturtajā daļā mēs papildinājām ar daļu, kas nosaka, ka Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbu finansē gan no valsts budžeta, gan no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, līdz ar to ekonomikas ministra priekšlikums ir sašaurināts un konkretizēts.

Sēdes vadītājs. Vai pret 60.panta redakciju, kura tagad trešajā lasījumā ir 58.pantā, ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 61.pants ir izteikts kā 59.pants, un šajā pantā ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un ir precizēts 61.panta pirmās daļas 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Šajā pantā komisija atbalstīja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu, un no pirmās daļas 4.punkta ir izslēgti vārdi "un tās speciālisti piedalās tiesas procesos".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir izdarīti redakcionāli precizējumi, labojumi 61.panta otrās daļas 3.punktā, kā arī papildināta 61.panta otrā daļa ar 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Vai kopumā pret 59.pantu jaunajā redakcijā nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija izskatīja Pašvaldību savienības priekšlikumu par to, ka dzīvokļu privatizācijas komisijas būtu veidojamas tikai pagastos un pilsētās, un šis priekšlikums bija tāds, ka no šī likuma vajadzētu izslēgt rajona pašvaldības, jo rajonu pašvaldībām praktiski dzīvojamā fonda nav. Ir atsevišķi rajoni, kuriem tāds dzīvojamais fonds ir, bet šajā gadījumā šis dzīvojamais fonds ir līdzīgs valsts dzīvojamajam fondam. Valsts dzīvojamās mājas būtu nododamas attiecīgā pagasta vai pilsētas privatizācijas komisijai, lai tā varētu veikt privatizācijas procesu. Līdz ar to atbildīgā komisija iesaka apvienot līdzšinējo 62. un 64.pantu un izteikt to jaunā redakcijā tādā veidā, ka šajā jaunajā 60.pantā tiek runāts par pagasta un pilsētas privatizācijas komisijām, pēc satura, teiksim, pašu šo ideju pantā nemainot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Par nākamo, lūdzu!

J.Bunkšs. 63.pantā, kā jau es minēju iepriekš, pieņemot šo Pašvaldību savienības priekšlikumu par to, ka ir jāizslēdz rajonu privatizācijas komisijas, šis pants pēc komisijas priekšlikuma ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Par nākamo, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir izslēgts arī līdzšinējais 64.pants, un šī redakcija ir iestrādāta jaunajā 60.panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par nākamo!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka 65.pantu papildināt ar jaunu daļu, kas nosaka kārtību un termiņus, kādā pašvaldību privatizācijas komisijām jāiesniedz pārskati Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā par privatizācijas norisi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 66. pantā atbildīgā komisija izdarījusi redakcionālus precizējumus... (Starpsaucieni no zāles: "Mazliet skaidrāk vajag runāt. Skaļāk un skaidrāk!") Es atvainojos, līdzšinējais 66. pants izteikts kā 62. pants, un tur ir izdarīti redakcionāli labojumi. Tātad līdzšinējais 66. pants ir izteikts kā 62. pants ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Skaļāk un skaidrāk vajag runāt... deputāti lūdz. Pret 66. pantu - jaunajā redakcijā 62. pantu - nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 67. pants ir izteikts kā 63. pants. Citu grozījumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 68. pants ir izteikts kā 64. pants, un atbildīgā komisija tajā iesaka redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 69. pants ir izteikts kā 65. pants, citu grozījumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nākošais ir 70. pants līdzšinējā redakcijā jeb 66. pants jaunajā redakcijā.

J.Bunkšs. Līdzšinējais 70. pants ir izteikts kā 66. pants, un atbildīgā komisija iesaka precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka referents nejaušības pēc izteicās neprecīzi, te nekas nav precizēts. Te mūsu sūri, grūti iepriekšējā sēdē nobalsotais nolēmums ir pilnīgi izmainīts. Es atgādināšu jums. Ar dažu balsu pārsvaru mēs pagājušajā lasījumā šajā 70. pantā iebalsojām, ka fiziskās personas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem par mājas privatizācijas tehnisko sagatavošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju. Mēs esam ierakstījuši, ka visi šie izdevumi tiek segti no valsts budžeta, bet vēl mēs liekam cilvēkam bez šiem sertifikātiem maksāt vēl par šiem pakalpojumiem. Vai kāds ir iesniedzis kalkulāciju, cik daudz būs jāmaksā par šiem pakalpojumiem? Manā priekšlikumā, kurš pagājušajā lasījumā tika nobalsots ar nelielu balsu pārsvaru, bija paredzēts, ka tikai juridiskās personas, kuras privatizē šos brīvos dzīvokļus vai nedzīvojamo fondu... jā, viņām ir jānorēķinās latos, bet tagad mēs visiem cilvēkiem piespriežam vēl šo piespiedu maksu, lai uzturētu gan šīs bezgalīgās komisijas, gan šīs bezgalīgās vērtēšanas. Es jums gribu atgādināt, ka mums jau ir Nekustamā īpašuma privatizācijas komisija, kura darbojas Valsts zemes dienesta sastāvā, un viņi māk uzprasīt par vienu pašu inventarizācijas lietu 200 latu un vairāk. Un ko tad vēl? Vai vēl pieprasīsim?

Tāpēc es uzskatu, ka Bunkša kungs neprecīzi vai nepareizi komentēja, jo ir pilnīgi izmainīta šī priekšlikuma būtība. Es aicinu noraidīt visus komisijas iestrādātos priekšlikumus un arī Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu, bet atbalstīt to, ko mēs jau esam nobalsojuši otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es gribētu aizstāvēt referentu. Mēs līdz priekšlikumiem vēl nebijām tikuši, viņš tikai runāja par nosaukumu.

Bet tagad... (Starpsauciens no zāles: "Viņi jau izrunājās!") Vienu mirklīti! Ja mēs sākam... Jūs arī par nosaukumu runāsit? Par priekšlikumiem? Tad vispirms referents lai pasaka. Nē, viņš runāja par pašu nosaukumu.

J.Bunkšs. Gorbunova kungs man, protams, šo atbildi varbūt nedaudz atviegloja, es tiešām līdz šim runāju tikai par priekšlikumiem, ko atbildīgā komisija ir izteikusi attiecībā uz panta nosaukumu. Es pilnīgi jums piekrītu tajā nozīmē, ka par tiem priekšlikumiem, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi uz trešo lasījumu, mums vajadzētu runāt kopumā. Un šeit ir gan Ministru prezidenta priekšlikums - izteikt jau otrajā lasījumā pieņemto šā panta redakciju savādāk, gan arī tas, ka pēc diskusijām komisijā tā Ministru prezidenta priekšlikumu atbalstīja, līdz ar to ir arī piedāvājums pieņemt Ministru prezidenta priekšlikumu, apvienot līdzšinējā 70. panta pirmo un otro daļu. Bet tas, protams, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un par šiem jautājumiem acīmredzot mēs varam gan debatēt, gan arī mums droši vien nāksies balsot.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Paldies. Cienījamie kolēģi, mēs tādēļ arī noņēmām savu priekšlikumu par 57. pantu, jo patiešām otrajā lasījumā bija principiāli izlemts jautājums, ka mēs norēķināsimies gan par dzīvokli, gan par visu sakārtošanu ar sertifikātiem. Tagad iznāk, ka tāds ir diezgan rets gadījums, ka jau trešajā lasījumā principiāli maina. Tas ir principiāls jautājums, jo es gribētu jums atgādināt, ka mums vairākums ir tomēr tie mazaizsargātie, ja mēs tā varētu traktēt. Un 80% no iedzīvotājiem var pierādīt, ka viņi ir mazaizsargāti. Man nekas nebūtu pretim, ja viņi visi iet ar latiem, taču, beigu beigās, ja sertifikātiem ir vērtība, ja mēs turpinām viņiem uzticēties, tad es neredzu nekādus šķēršļus, lai visu privatizācijas procesu veiktu ar sertifikātiem. Es arī lūdzu jūs atbalstīt mūsu iepriekšējo balsojumu un atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Šis ir tas gadījums, kad man ir jāatbalsta Seiles kundzes un Kuprijanovas kundzes motīvi, kaut gan man jāsaka, ka mēs pārāk konsekventi neesam. Tad, kad tika balsots par to, lai īres tiesībās ieskaitītu tās, kas ir samaksātas latos, tad, balstoties uz Seiles kundzes priekšlikumu - viņa atbalstīja Gaiļa kunga priekšlikumu -, mēs atbalstījām un pieņēmām tādu normu, ka viena daļa pilsoņu, kuri ir samaksājuši naudā par tiesībām īrēt dzīvokli, izrādās, jau ir samaksājuši naudā par privatizāciju. Nu būsim taču konsekventi! Šeit gan ir pilnīgi pareizi - par visiem šiem pakalpojumiem no cilvēkiem nevar ņemt latus, bet principā tam visam ir jābūt par sertifikātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Referents var komentēt. Lūdzu dot zvanu! Lūdzu, komentējiet, ja vēlaties!

J.Bunkšs. Pirms balsojuma vienīgais, uz ko es vēlētos norādīt, ir tas, ka tagad jaunā 66. panta piedāvātajā redakcijā ir likts šis uzsvars uz sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām. Un pašlaik šīm personām saskaņā gan ar iepriekšējo 57. panta redakciju, gan arī ar šo pirmo daļu, kas tagad ir iekļauta jaunajā 66. pantā, ir tiesības norēķināties par dzīvojamās mājas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas ir saistīti ar šo dzīvojamo māju privatizāciju, ar privatizācijas sertifikātiem. Komisija atbalstīja šajā gadījumā Ministru prezidenta priekšlikumu tikai attiecībā uz pārējām personām, kuras piedalās šajā privatizācijas procesā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Par kārtību, kādā mēs balsosim par šo pantu, par tā redakciju. Acīmredzot, tā kā komisija ir ņēmusi vērā gan savus ierosinājumus, gan Ministru prezidenta ierosinājumus un apvienojusi to vienā redakcijā, tad 66. pants ir balsojams komisijas redakcijā, un viņš pat nav balsojams pa daļām, jo viņš vai nu tiek pieņemts, vai arī paliek 70. panta redakcija otrajā lasījumā.

Par procedūru - lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Varētu nosacīti piekrist jums vēl attiecībā uz balsojumu par pirmo un par otro daļu, bet trešā daļa... Te atbildīgā komisija piedāvāja pārcelt līdzšinējā 71. panta otro daļu, kā 66.panta trešo daļu precizētā redakcijā. Un tas ir pavisam kas atsevišķs un nav saistīts ar šiem priekšlikumiem, par kuriem šeit izvērsās diskusija. Tā ka trešā daļa katrā gadījumā ir obligāti balsojama atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad es nolasīšu komisijas priekšlikumu 66. panta redakcijai: "Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa. Nodokļi un nodevas." Pirmā daļa: "Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas, izņemot šā panta otrajā daļā minētās personas, norēķinās latos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros". Otrā daļa: "Sociāli mazaizsargātie un maznodrošinātie īrnieki par privatizācijas komisijas sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa privatizāciju, var maksāt ar privatizācijas sertifikātiem". Un trešo daļu balsosim atsevišķi. Vai pret šādu procedūru vēl ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par šo komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 15.

Tagad līdz ar to paliek 70. panta otrā lasījuma redakcija.

J.Bunkšs. Pirmās un otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad trešo daļu mēs varam pie balsojuma pievienot šeit klāt. Varbūt citā vietā viņa būtu pievienojama?

J.Bunkšs. Nu šeit viņa varētu būt.

Sēdes vadītājs. Labi. Pret trešo daļu ir iebildes? Nav. Tad it kā nekas arī vairāk nebūtu balsojams.

Lūdzu, - nākamais pants.

J.Bunkšs. Līdzšinējais 71.pants ir izteikts kā jauns 67.pants. Atbildīgā komisija iesaka izteikt līdzšinējā 71.panta pirmo daļu kā jaunu 67.panta pirmo un otro daļu, nosakot, ka: "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā gūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai."

Savukārt otrajā daļā tātad ir noteikts atlikums 40 procentu - ir ieskaitāms Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Komisija atbalstīja Ministru prezidenta priekšlikumu papildināt šo pantu - līdzšinējo 71.pantu - ar jaunu trešo daļu, un tā daļēji bija iestrādāta jaunajā 66.panta redakcijā. Bet, tā kā par 66.pantu jau ir nobalsots, šeit atsevišķi balsojumi, man šķiet, nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. tālāk!

J.Bunkšs. Līdzšinējais 72.pants ir izteikts kā jauns 68.pants. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu 72.pantu izteikt šādā redakcijā: "Strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju, izskata tiesas saskaņā ar šo likumu un zemes privatizācijas likumiem." Šajā likumā mēs esam iestrādājuši noteikumu, ka pirms griešanās tiesā ir iespējama arī strīdu izskatīšana administratīvā kārtā attiecīgajā domē vai padomē. Mēs, balsojot par otro lasījumu, pieņēmām Seiles kundzes priekšlikumu, ka šī strīdu izskatīšana tiek izņemta no Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences, taču, ņemot vērā šo administratīvo kārtību, ka tieši dzīvokļu privatizācijas komisijām ir - arī saskaņā ar šo likumu - pietiekami lielas tiesības patstāvīgi risināt dažādus ar privatizāciju saistītus jautājumus, būtu lietderīgi, ka tieši šī tehniskā izpilde un tādi nelieli strīdi tiktu izskatīti vispirms attiecīgajā domē vai padomē, un tikai tad, ja tiešām šis strīds ir nopietns, tas ir skatāms tikai tiesā (arī šajā likumā ir noteikts, kurā gadījumā strīdi ir skatāmi tiesā). Tad strīdi ir skatāmi tiesā. Līdz ar to deputātes Seiles priekšlikums šajā gadījumā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka mums ir jāizšķiras, vai mēs pa īstam gribam šos dzīvokļus privatizēt vai ne. Jā, tik tiešām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirmajos likumprojekta lasījumos bija iestrādājusi tādu normu, ka visus strīdus izskata Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Es iesniedzu labojumu, ka nevajag visus tos skatīt šajās komisijās, jo kādi tad var būt šie strīdi attiecībā uz dzīvokļiem? Es jums nolasīšu, kas ir paredzēts, kādus strīdus tagad izskatīs - ne nu vairs Centrālā zemes komisija... Jo pa šo starplaiku Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi tādu priekšlikumu, ka tieši pašvaldības dome skatīs visus strīdus. Kādus strīdus viņi skatīs paralēli visiem saviem pienākumiem, kas viņiem jau tagad ir? Tātad strīdus par privatizācijas objekta vērtību (vairāk vai mazāk sertifikātu par vienu vai otru istabu, kuru privatizēs), par nomā nododama vai privatizējama zemes gabala platību - lūk, visus šos strīdus tagad skatīs dome. Mans ierosinājums ir - skaidri un gaiši: ja ir šie strīdi, var griezties tajā institūcijā, kas aprēķina, noskaidrot. Pēc darbības Centrālajā zemes komisijā es esmu sapratusi, ka šādus jautājumus apstrīdēt nemaz nav iespējams. Viens cilvēks, piemēram, nāks un teiks: "Manai mājai ir cauri griesti, jūs esat aprēķinājuši man dzīvojamās platības izmaksas par lielām!" Cits varbūt teiks, ka ir nolauzts kāpņu rokturis. Un visus šos jautājumus skatīs pilsētas dome. Kad tad notiks tā privatizācija? Ja cilvēkam ir jāiet uz tiesu apstrīdēt šīs izmaksas, strīdēties par kāpņu rokturiem vai liekiem kvadrātmetriem, ja viņš netiek galā ar konkrēto institūciju, tad viņš padomā, vai iet uz tiesu vai neiet, bet administratīvā kārtībā dome vairs neko citu nespēs, viņa tikai izskatīs šos strīdus. Es jums to saku no Centrālās zemes komisijas pieredzes. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš paredz to, ka visi šāda rakstura strīdi ir pirmām kārtām jākārto un jānoskaidro konkrētajā institūcijā un tikai pēc tam - uz tiesu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Seiles kundzei ir taisnība tajā ziņā, ka viņa saka, ka nevajadzētu pārāk daudz strīdu un sūdzību izskatīt pašvaldību institūcijās - domēs un padomēs, jo šīm pašvaldībām tiešām ir daudz darba. Bet, godātie kolēģi, es gribu tomēr jums atgādināt, ka pašvaldība domes (padomes) neizskata strīdus, kas rodas starp diviem dzīvokļa īrniekiem, teiksim, par tiesībām dzīvokli privatizēt. Vārdu sakot, domes (padomes) neizskata strīdus, kas rodas starp fiziskām personām, īrniekiem. Dome (padome) izskata tikai trīs veidu sūdzības, kuras iesniedz personas, kas vēlas privatizēt dzīvokli, un šeit nav vis strīds starp divām fiziskām personām, bet sūdzība par privatizācijas komisijas rīcību, pieņemot lēmumu tehniskajos jautājumos - nevis juridiska rakstura jautājumos, nevis jautājumos par likuma interpretēšanu, bet, piemēram, jautājumos par objekta vērtības noteikšanu, par platības noteikšanu. Tie ir izteikti tehniska rakstura jautājumi. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt par to, ka mūsu valstī ir 550 pagastu un pilsētu pašvaldības, bet mums ir tikai 40 tiesas, un tiesām ir jāizskata ārkārtīgi smagas un sarežģītas lietas - lietas zemes jautājumos, ļoti daudzas civillietas, sarežģītas īpašumu lietas, krimināllietas. Un Augstākā tiesa, izvērtējusi šo pantu, šīs normas, lūdza nepārslogot ar ārkārtīgi vienkāršām un elementārām lietām mūsu tiesu institūcijas, kuras jau tā šajā reformu periodā netiek galā ar saviem pienākumiem. Tiesa, tās ļoti labi strādā, bet, diemžēl rajonu tiesnešiem dažkārt ir jāizskata vienlaikus vairāk nekā 100 lietas. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu tomēr šīs vienkāršās, elementārās sūdzības, kuras dažkārt radīsies par tehniskajiem jautājumiem, atļaut izskatīt kādā no šīm 550 pašvaldību domēm vai padomēm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu: "72.pants. Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība. Strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju, izskata tiesas saskaņā ar šo likumu un zemes privatizācijas likumiem." Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Es atvainojos, bija 17, nevis 11! Stenogrammas precizitātes labad vēlreiz nolasīšu balsojuma rezultātu. Rezultāts bija šāds: 31 - par, 22 - pret, 17 - atturējās. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija šajā punktā ir...

Sēdes vadītājs. Mums jābalso tagad par komisijas priekšlikumu, jo deputātu priekšlikums ir noraidīts, bet komisijai ir sava redakcija. Būtu jābalso par atbildīgās komisijas priekšlikuma pirmo daļu: "Pašvaldības domes (padomes) kompetence strīdu izskatīšanā. Pilsētas dome un pagasta padome izskata visus strīdus, kas saistīti ar dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar:

1) privatizācijas objekta vērtības noteikšanu;

2) nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu;

3) privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu."

Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 15. Ir pieņemts. Kā mums tagad savietot nākamās lietas? Referent, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija arī šajā jaunajā 68.pantā ir redakcionāli precizējusi atsauces un svītrojusi vārdus "rajona padome" saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir Seiles priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums ir - svītrot 73., 74., 75. un 76. pantu. (No zāles deputāte A.Seile: "Es to noņemu!") Deputāte to atsauc.

Deputāts Endziņš! Par procedūru vai konkrēti par pantu? Lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, tas nav īsti pēc Kārtības ruļļa, bet līdz ar mūsu balsojumu par šīs pēdējās redakcijas 66.pantu, kad tika atstāts iepriekšējā - otrā - lasījuma 70.pants, otrā lasījuma redakcija, šeit otrajā daļā pēc vārda "latos" ir atsauce: "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu". Es pārbaudīju pa šo laiku tekstu. Mēs 57.pantu izsvītrojām un no 57.panta pārcēlām šeit šo uz otro daļu. Šajā gadījumā situācija ir tāda, ka, ja saglabājas un tiek galīgajā redakcijā pieņemts šis 70.pants jeb tagadējais - 66.pants otrā lasījuma redakcijā, tad šī piebilde "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu" ir absolūti lieka. Es aicinu cienījamo Saeimu piekrist, ka to varētu kā tehnisku labojumu sakarā ar balsojumu svītrot ārā. Paldies! (Starpsauciens no zāles - deputāte A.Seile: "Nav minēts 57.pants!")

Sēdes vadītājs. Labi apdomājiet un tad, lūdzu, sakiet!

J.Bunkšs. Man ir ieteikums atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo tiešām šīs daļas pēdējā daļa ir pilnīgi lieka, jo 57.pantā tika izdarīta atsauce uz maznodrošinātajiem un mazaizsargātajiem. Bet šobrīd mums šo personu loks, kas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, ir paplašināts. Tie ir visi, kas piedalās privatizācijas procesos.

Sēdes vadītājs. Bet tad, lūdzu, arī nolasiet, kas mums šeit ir lieks!

J.Bunkšs. Līdzšinējā 70. panta redakcijā (jeb attiecīgi tagad 66.panta jaunajā apstiprinātajā redakcijā) otrajā daļā ir nepieciešams svītrot pēdējo palīgteikumu: "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu". Tas ir tas, par kuru runāja Endziņa kungs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Tas ir precizējums. Un pateiksimies deputātam Aivaram Endziņam, ka viņš ir izpētījis šīs lietas! Mēs svītrojam tagad to. Vai ir iebildes? Nav.

Lūdzu! Vai par 68.pantu - tagadējo 68.pantu - vēl ir kaut kas sakāms otrajā daļā?

J.Bunkšs. Seiles kundze pareizi atzīmēja, ka mēs konceptuāli esam jau vienojušies un viņas pirmo priekšlikumu esam pieņēmuši. Līdz ar to viņa atsauca priekšlikumu - svītrot 73., 74., 75. un 76.pantu. Līdz ar to viss 68.pants ir komentēts un, manuprāt, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl tas nav pieņemts. Mums ir otrā daļa. Mēs nobalsojām par pirmo daļu.Vai deputātiem ir iebildes pret otro daļu? Nav.Vai pret pantu kopumā arī nav iebildes? Nav.

Lūdzu, - 69. pantu!

J.Bunkšs. Līdzšinējais 73.pants ir izteikts kā jauns 69.pants. Citu labojumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Līdzšinējais 74.pants ir izteikts kā jauns 70.pants, un atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

J.Bunkšs. Līdzšinējais 75.pants ir izteikts kā jauns 71.pants. Citu grozījumu un labojumu šeit nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdzšinējais 76.pants ir izteikts kā jauns 72.pants. Atbildīgā komisija atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu un ir svītrojusi līdzšinējā 76.panta pirmās daļas otro punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to ir pieņemts arī tieslietu ministra priekšlikums, jo viņa priekšlikums bija analoģisks tam, kādu iesniedza Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes?

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija atbalstīja Tautas saskaņas partijas iesniegto redakciju attiecībā uz līdzšinējā 76.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija atbalstīja arī tieslietu ministra priekšlikumu, un līdzšinējā 76.panta 4.punkts ir izsvītrots.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi līdzšinējā 76. panta pirmās daļas 5.punktu, kā arī ir svītrojusi līdzšinējā 76.panta pirmās daļas 6.punktu. Tas ir saistībā ar grozījumiem, kurus mēs izdarījām attiecīgajos pantos, kur bija runa par sociālajām dzīvojamām mājām.

Sēdes vadītājs. Jūs runājat par pēdējo priekšlikumu?

J.Bunkšs. Ir pieņemts arī tieslietu ministra priekšlikums - daļēji. Un līdzšinējā 76.panta pirmās daļas 6.punkts ir izsvītrots no šā panta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to 72.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzšinējais 77.pants ir izteikts kā jauns 73.pants, un nav atbalstīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - svītrot panta 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti nelūdz balsojumu, piekrīt skaidrojumam, kurš bija visai skops. Līdz ar to 73.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzšinējais 78.pants ir izteikts kā jauns 74.pants. Atbildīgā komisija atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu un redakcionāli precizēja līdzšinējā 78.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī Ministru prezidenta priekšlikumu. Līdzīgu priekšlikumu ir izteikusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un līdzšinējā 78.panta otrā daļa ir papildināta ar terminu "dienesta dzīvokļi".

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem papildinājumiem ir iebildes? Nav. Nākamais priekšlikums!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija noraidīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kur bija ieteikts: "Netiek privatizēti dzīvokļi ēkās, kuru nodilums pārsniedz 75% un kuri ar pašvaldības lēmumu atzīti par neatbilstošiem sanitāri tehniskām prasībām." Ņemot vērā to, ka šis likums paredz gan mājas privatizāciju kopumā... arī šādi dzīvokļi šādās mājās vai pati māja kopumā būtu privatizējama, un droši vien privatizētājs ar šo māju varētu tikt galā labāk nekā pašreizējās valsts un pašvaldību institūcijas. Tāpēc būtu nepareizi, ja šīs mājas, ar kurām šobrīd netiek galā pašvaldības un valsts, - it īpaši tas attiecas uz šīm bijušajām Krievijas armijas dzīvojamām mājām, - ja tās joprojām paliktu valsts vai pašvaldību atbildībā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Es gribētu, lai jūs atbalstītu komisijas viedokli, jo acīmredzot kristīgie demokrāti ir labi domājuši, bet nav ņēmuši vērā vienu niansi - ka likumprojekts pēc otrā lasījuma paredz tikai un vienīgi brīvprātīgu dzīvokļa privatizāciju un katrs dzīvokļa īrnieks pats izlems, vai viņš savu avārijas māju privatizēs vai neprivatizēs. Daudzviet tieši avārijas māju īrnieki, kuri īrē dzīvokļus nelielās koka mājās, kurās varbūt ir tikai daži dzīvokļi, vēlas šos dzīvokļus privatizēt par dažiem desmitiem sertifikātu, lai pēc tam šo māju nojauktu un ar laiku uzceltu tur individuālo dzīvojamo māju. Tā ka īrnieki paši izvēlēsies. Nav jau piespiedu privatizācija! Ja būtu piespiedu privatizācija, tā būtu savādāka lieta. Tā ka es aicinu komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas viedoklim. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Mums nav jābalso līdz ar to.

Lūdzu referentu! Tālāk!

J.Bunkšs. Analoģisku priekšlikumu ir iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Sēdes vadītājs. Esam jau izlēmuši šo lietu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, un tas ir saistībā ar priekšlikumu pie 18.panta - par 18.panta trešās daļas pārcelšanu. Tādā veidā apkopojot šajā pantā visus tos gadījumus, kad dzīvojamās mājas vai atsevišķas dzīvojamo māju daļas netiek privatizētas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 74.panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā? Nav. Līdz ar to esam to akceptējuši.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija arī iesaka papildināt šo pantu ar jaunu ceturto daļu, ka privatizācijai netiek nodotas tās dzīvojamās mājas, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs jau pantu kopumā esam akceptējuši. Nebija iebildes.

J.Bunkšs. Tālāk. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 75.pantu - "Kārtība, kādā atzīstamas īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām". Šā panta pirmajā daļā ir noteikts, kas ir tās mājas, kuras ir atzīstamas par pašvaldības īpašumā esošām. Otrajā daļā ir noteikts, ka visas valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu un uzņēmumu bilancē esošās dzīvojamās mājas ir nododamas pašvaldībām privatizēšanai, un saskaņā ar iepriekš jau izskatītiem jautājumiem arī rajonu pašvaldību, to rajonu pašvaldību bilancē esošās dzīvojamās mājas, kurām tādas ir, ir nododamas attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldībām. Gan valsts māju nodošanas gadījumā, gan rajonu pašvaldību bilancē esošo māju nodošanas gadījumā ir paredzēts, ka arī attiecīgie izdevumi ir jāsedz šīm struktūrām - gan valsts, gan rajonu pašvaldības struktūrām.

Sēdes vadītājs. Par 75.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes? Lūdzu! Atklājam debates par komisijas ierosināto redakciju. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir radies no jauna, un viņš ir ārkārtīgi būtisks, tāpēc ļoti gribētos, lai debatēs piedalītos vairāki deputāti un neatstātu vienkārši to bez ievērības, vienkārši nobalsotu par šo punktu. Te ir iestrādātas vairākas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Pantu!

A.Seile. Jā, runa ir par 75.pantu. Es mēģināšu komentēt visus trīs viņa apakšpunktus. Jau 1. apakšpunktā ir iestrādāta norma, ka visas bilancē esošās dzīvojamās mājas, arī šī likuma 10.pantā minētās dzīvojamās mājas, ir atzīstamas par pašvaldības īpašumu. Šāda norma ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likumu, kur tomēr tiek prasīts, lai šis īpašums tiktu noformēts zemesgrāmatā. Ja ir arī šāda norma, ja viņa tiek iestrādāta, tad pārejas noteikumos vajadzētu iestrādāt kādu citu kārtību, vai nu labot šo Zemesgrāmatu likumu, vai kā citādi.

Tālāk. Visas valsts pārvaldes institūciju bilancē esošās dzīvojamās mājas, izņemot tās, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets pieņēmis atsevišķu lēmumu, ir nododamas pašvaldībām. Tas ir ārkārtīgi radikāls lēmums. Varbūt pašvaldības grib, bet varbūt arī negrib. Mēs jau pašvaldībām esam uzticējuši visas apkures problēmas, visu. Un varbūt vēl arī šīs pussagruvušās mājas, kādas bieži vien ir valsts objektos palikušas, arī tās mēs nododam pašvaldībām. Vai viņas tam ir gatavas? Gribētos šeit arī dzirdēt attiecīgo pašvaldību pārstāvju slēdzienus. Es domāju šajā sakarībā arī, piemēram, par Valsts meža dienestam piederošajām mājām. Tātad būs jātaisa kaut kāds atsevišķs saraksts, un tas būs jāapstiprina Ministru kabinetā, ka šīs ēkas paliks valstij, un tad viņas privatizēs kaut kādā noteiktā kārtībā. Šādi noteikumi radīs ārkārtīgi lielas domstarpības. Es domāju, ka šīs visas īpašuma tiesības jau zināmā mērā ir noteiktas, kas ir valsts un kas ir pašvaldību īpašums, tāpēc nebūtu vajadzīga šāda norma, kura varbūt ieviesīs neparedzētas sekas.

Un visbeidzot. Šeit ir minēts, ka visas rajonu pašvaldību bilancē esošās dzīvojamās mājas ir nododamas to pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tās atrodas. Nu kas tās var būt par ēkām? Acīmredzot tie varbūt ir kaut kādi lieli objekti, kuriem vēl priekšā stāv privatizācija. Un kas notiks tagad? Visas šīs ēkas, kuras līdz šim bija rajona pakļautībā, tagad ar varu nodos šai pašvaldībai. Taču, ja nu šie iemītnieki, kas tajās mājās ir vai varbūt nemaz vēl nav iekšā, ja nu viņi nespēs maksāt par apkuri un visu pārējo? Un ja nu arī pašvaldība nepaspēj līdz rudenim nokārtot visus šos apkures jautājumus? Šiem ierosinājumiem ir divas puses, un es ļoti vēlētos, lai debates būtu nedaudz izsmeļošākas, jo man stipri radīja bažas visi šie trīs priekšlikumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mēs izskatām 75.pantu. Atlicis vēl ir viens pants un pārejas noteikumi. Tagad būs pārtraukums, taču pārtraukumā mēs nedosimies, bet izskatīsim Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegumu. Deputāti Elferts, Panteļējevs, Inkēns, Indulis Bērziņš, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Pavlovskis, Seiksts un Andersons lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lēmums ir pieņemams, Saeimai balsojot. Balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsauciens no zāles: "Neko darīt - būs jāstrādā!") Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Turpinām sēdi.

Mums ir atklātas debates par 75.pantu. Ruta Marjaša vēlējās nākt tribīnē. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vispār trešajā lasījumā vienā reizē pieņemt tik kardinālas tiesību normas ir pārsteidzīgi un nepareizi. Jūs jau atceraties, ka mēs pavisam nesen pieņēmām likumu "Par valsts un pašvaldību zemēm", kurā bija noteikts princips, ka, ja uz zemes atrodas valstij piederoša ēka, tad šī zeme pieder valstij, bet, ja uz zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka, tad šī zeme pieder pašvaldībai. Tagad šajā likumā, kad ir runa pavisam par ko citu - par dzīvokļu privatizāciju, mēs pēkšņi trešajā lasījumā mēģinām iestrādāt normu, kurā mēs būtībā izmainām šo principu, par kuru bija runa jau trīs lasījumos pieņemtajā likumā, un vienkārši te gribam iestrādāt normu, ar kuru valsts nodod pašvaldībām viņas visas īpašumā, jo bilancē tās šodien ir, kamēr nav iereģistrētas zemesgrāmatā. Nodot viņām. Protams, tā ir doma, par kuru būtu jādomā, bet es uzskatu, ka tas jādara nevis šā likuma ietvaros. Es domāju, ka tuvākajā laikā, ja šī problēma parādīsies, mums vajadzētu izpētīt reālo situāciju, cik daudz vispār tādu namu ir, teiksim, uzņēmumam. Es personīgi zinu, ka Latvijas Tehniskās universitātes bilancē atrodas liela daudzdzīvokļu māja un ka tur dzīvo ar Tehnisko universitāti saistītas personas, īrē to. Protams, viņas acīmredzot gribēs privatizēt, bet vai šī Tehniskā universitāte ir ieinteresēta nodot šo namu pašvaldībai? Varbūt ir, bet varbūt nav, un mums par to nav ziņu. Es domāju, ka mums vajadzētu izpētīt reālo situāciju un pēc tam vajadzības gadījumā atgriezties pie šā jautājuma, varbūt pieņemt pat speciālu likumu vai papildināt iepriekšpieņemto likumu par valsts un pašvaldību īpašumu. Katrā ziņā es ierosinātu šo jauno 75.pantu neatbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Deputāts Gorbunovs - lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Varbūt referentam vajadzētu izskaidrot plašāk šīs lietas būtību, jo man vismaz liekas, ka, ja mēs runājam par valsts īpašumu - un šeit Seiles kundze jau nedaudz pieskārās šai problēmai, kur tā ir saistīta ar mežīpašumiem, tajā skaitā ar mežsargu mājām -, tad es iedomājos, ka tagad vajadzētu visu to procedūru veikt tādā veidā, ka vispirms viņas varētu nodot pašvaldībām un pēc tam no pašvaldībām varētu veikt to procedūru tālāk. Tā ir vesela starpprocedūra, un tā ir vajadzīga, it sevišķi šajā gadījumā. Es saprotu, ka, ja vēlas kaut kādas tur strukturālas pārmaiņas izdarīt... taču mežsarga māja vienmēr ir bijusi un paliks mežsarga māja, jo tur jau neradīsies kaut kas jauns mežā ar citu nozīmi. It sevišķi tad, ja tā būs Meža ministrijas tālākajā pārziņā un ja tiks veikta šī privatizācija. Tad tas tiešām tā paliks, bet es varu iedomāties, kas notiks, ja to nodos pašvaldībai, kura varbūt atrodas, piemēram, Rīgā. Rīgai tagad būs daudz zemes Rīgas apkārtnē, un Rīgas mežos Rīgas pašvaldība varbūt mežsarga mājā vēlēsies pavisam citu kaut ko iekārtot atbilstoši pilsētas vajadzībām, tomēr mežs tur prasa savu, un tāpēc man rodas tāds visai aktuāls jautājums sakarā ar šo jauno pantu. Varbūt tad kāds varētu dot skaidrojumu, lai arī mēs tad balsotu, būdami pārliecinātāki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis - lūdzu! "Latvijas ceļš".

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es tomēr domāju, ka šī redakcija, kas atbildīgās komisijas piedāvājumā parādīsies tiešām tikai trešajā lasījumā ir ārkārtīgi nepieciešama, jo runa ir ne jau par tiem dienesta dzīvokļiem vai tām dienesta dzīvojamām mājām, kuras būtu jāsaglabā valstij. Tad jau mums nebūtu jārunā par šo Dzīvokļu privatizācijas likumu vispār. Šeit ir paredzēta šī atruna, ka Ministru kabinets ar savu īpašo lēmumu patur šīs dzīvojamās mājas vai dienesta dzīvokļus īpašumā. Tas attiecas tikai... tam vienīgais iemesls ir tas, ka pašreizējā brīdī valsts īpašumā ir ārkārtīgi daudz šo dzīvojamo namu, un, lai par katru dzīvojamo namu nebūtu jāpieņem atsevišķs Ministru kabineta lēmums - nodot viņu pašvaldībai, tad pašvaldībai viņš ir jānodod tajā gadījumā, ja mēs šo namu gribam privatizēt, jo mēs esam paredzējuši, ka pašvaldības ir šī privatizācijas procesa veicējas attiecībā uz dzīvojamiem namiem. Ja mēs negribam, ka tas viss notiek ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem par atsevišķām dzīvojamām mājām jeb dzīvojamiem namiem, kā tas pašreizējā brīdī notiek, uzņēmumus nododot privatizācijai, kad vienmēr ir klāt papildu saraksts par dzīvojamiem namiem uz citiem sociālas nozīmes objektiem, kas tiek nodoti pašvaldībai saskaņā ar visiem valdības un Saeimas iepriekš izstrādātajiem nolēmumiem, tad es domāju, ka šī redakcija ir pietiekoši aptveroša. Ja Ministru kabinetam un attiecīgajām valsts institūcijām šie dienesta dzīvokļi būs nepieciešami, tad tās sagatavos šos konkrētos sarakstus par valsts īpašumā atstājamajiem objektiem. Šis izņēmums šeit ir paredzēts, bet, ja mēs negribam šo procesu ievilkt vēl uz kādiem 12 vai 20 gadiem, katram dzīvojamajam namam veidojot šo inventarizācijas plānu un katru no viņiem apstiprinot Ministru kabinetā, tad šī redakcija būtu atbalstāma. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Paldies, ka Seiles kundze pamanīja un pievērsa mūsu uzmanību un ne velti arī citi deputāti atbalstīja domu, ka nevajadzētu. Arī Marjašas kundze teica, ka šo pantu nevajadzētu atbalstīt, un tam patiešām ir būtisks pamats. Šis likumprojekts tapa ilgi un grūti, strīdi bija milzīgi, un mēs ļoti labi zinām par šo dzīvokļu obligāto privatizāciju, kā mainījās šī nostāja, šeit, Saeimā, un ārpus Saeimas. Arī šeit par šiem objektiem, par kuriem ir runa, mēs faktiski nezinām, kas tie tādi ir. Un mums īsti neviens arī nevar paskaidrot. Varbūt patiešām šeit kāda no pašvaldībām var ļoti sīki izstāstīt, kas tie būs par privatizējamiem objektiem, kurus nāksies pārņemt pašvaldībām un nāksies ar saviem līdzekļiem, tā sakot, tālāk uzturēt un atbildēt par tiem. Tā ka tik pēkšņi šādu, jāsaka, ļoti atbildīgu pantu ieviest trešajā lasījumā, kad mums nav īsta priekšstata... Es lūgtu jūs patiešām to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Otrreiz - 5 minūtes. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Spēkā esošā likumdošana pieļauj, ka valsts var nodot pašvaldībai savu dzīvojamo fondu. Lūk, tādā kārtībā vajag šo lietu risināt, nevis pieņemt atsevišķu lēmumu par to, kas valstij paliks, kas viņai ir vajadzīgs, bet viss pārējais, lūdzu, pašvaldībām. Es vēl jums gribu pateikt, ka visa šī likuma būtība, ja mēs šo pantu nobalsotu, ir apmēram tāda, ka Ministru kabinets "atraisās" no visa šī privatizācijas procesa, uzgrūzdams šo nesakārtoto likumu un visas sekas, kas izriet no tā, pašvaldībām. Un tāpēc es aicinu šo pantu izslēgt. Viņa nebija ne pirmajā, ne otrajā lasījumā, tas uzradās pēkšņi. Es atgādinu vēlreiz, ka spēkā esošā likumdošana ļauj valstij uzdāvināt pašvaldībām visus savus īpašumus, ja viņa to grib, nevis masveidā neizvērtējot atdot to visu, paturot sev tikai to, ko grib.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, mēs nevaram izslēgt neesošu pantu, mēs balsosim par to, lai viņš būtu, un tad deputāti lems. (No zāles deputāte A.Seile: "Paldies!") Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma nav tik smaga, kā varbūt mēs šeit iztēlojamies, bet viņa smaga nebūs tikai tad, ja vienlaikus ar šo dzīvojamo māju vai nu vienreizēju juridisku nodošanu pašvaldībām, vai pakāpenisku nodošanu pašvaldībām mēs pašvaldībām arī reizē atlīdzināsim tos izdevumus, kas viņām radušies, pārņemot šos namus, turklāt neatkarīgi no tā, kādā formā, Seiles kundze, mēs to darīsim, jo es domāju, ka šajā periodā gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, gan viņu darbinieki būtu laimīgi, ja ir darbs, ja var kaut ko pārņemt, ja var kaut ko privatizēt, kaut ko darīt un reizē par to saņemt naudu. Es domāju, ka mēs esam nonākuši jau tādā mūsu valsts attīstības stadijā, ka mēs varētu priecāties, ja mums ir kaut kāds darāms darbs un ja par to tiek maksāta nauda. Tātad problēma nav vis nodošanā, bet problēma ir finansiālajā nodrošinājumā.

Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, kāda šobrīd ir situācija. Šobrīd situācija ir tāda: ja mēs pieņemam, ka viss valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds sastāda 100%, tad 90% jau uz šodienu ir pašvaldību īpašums un tikai 10% ir valsts īpašums. Savukārt no šiem 90% pašvaldību īpašuma praktiski viss pieder pirmā līmeņa, respektīvi, pilsētu un pagastu, pašvaldībām, turklāt likumprojekta 74.panta otrās daļas normas atbalstīja arī Pašvaldību savienība un pašas pašvaldības.

Tālāk, Gorbunova kungs, jūs runājāt šeit par mednieku mājām un līdzīgām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nevis par mednieku mājām, bet par mecsargu...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, par mežsargu mājām un citām līdzīgām mājām, kuras varētu uzskatīt par dienesta dzīvojamām mājām. Diemžēl mūsu valstī ir ārkārtīgi nesakārtota šī dzīvokļu sistēma, un ļoti daudzos gadījumos dažādi valsts darbinieki, pašvaldību darbinieki, kuriem pēc sava ieņemamā amata faktiski vajadzētu būt iemitinātiem dienesta dzīvokļos, būtībā dzīvo parastajos dzīvokļos, viņi ir noslēguši īres līgumu, un, pat izbeidzot darba attiecības, diemžēl ne pašvaldība, ne kāda valsts institūcija nevar izlikt ārā šo darbinieku un iemitināt tur atbilstoši vai nu kādu mežsargu, vai kādu citas profesijas pārstāvi, kuram vajadzīga šī dzīvojamā telpa. Turklāt spēkā esošā likumdošana nepieļauj, ka, ja, piemēram, mežsargs dzīvo kādā viendzīvokļa mājā, ja šī māja pieder pašvaldībai vai valstij un, ja viņš ir noslēdzis īres līgumu, tad, kamēr šis īrnieks - mežsargs - dzīvo šajā mājā, to nevar pārveidot par dienesta dzīvokli vai par dienesta māju. Neatkarīgās Latvijas laikā šīs lietas bija sakārtotas, mecsargiem bija dienesta zemes, bija šīs dienesta dzīvojamās mājas, bet diemžēl mūsu valstī šī lieta ir ļoti nesakārtota. Katrā ziņā, godātie kolēģi, ja šo normu arī izslēgtu, īpaši sarežģījumi, manuprāt, nevarētu rasties, tikai vienā daļā no dzīvojamā fonda šī privatizācija aizkavētos. Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Vai deputāti nav pieteikušies? Nav. Debates pabeidzam. Referents vēlas komentēt? Lūdzu - vārds referentam! Pēc tam zvanu!

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Protams, šajā dokumentā parādās, ka tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, jo šādos dokumentos komisija apkopo tos priekšlikumus, kurus mēs esam saņēmuši. Un jāsaka, ka mēs esam saņēmuši dažnedažādus priekšlikumus no dažādām valsts iestādēm, arī no pašvaldībām par to, ka no šī privatizācijas procesa būtu izslēdzamas dažādas mājas, kas pieder vai nu kādam resoram, vai ministrijai, un šajā gadījumā mēs nolēmām, ka attiecībā uz šī panta otro daļu diezin vai tā ir valsts nepieciešamība - saglabāt šīs mežsargu mājas vai universitātes mājas un nenodot tās privatizācijai. Arī šīs bijušo lauksaimniecības tehnikumu mājas, kuru viena daļa ir iekļauta kapitāla sarakstos. Par šiem jautājumiem ir jāizšķiras valdībai pašai un jāizdomā. Ja viņas ir vajadzība saglabāt kā šādas dienesta mājas, vienalga, vai tā ir Aizsardzības vai Iekšlietu ministrija, tad valdība arī šīs mājas patur sev, viņas uztur kārtībā un privatizācijai nenodod.

Bez tam es gribu jūs informēt arī par to, ka attiecībā uz šo priekšlikumu, ka visas valsts pārvaldes institūciju mājas ir nododamas pašvaldībām, mēs neesam pieņēmuši pilnīgi pēc savas iniciatīvas, jo šo priekšlikumu mums ir iesūtījusi Latvijas pašvaldību savienība. Viņš ir iesniegts oficiāli mūsu komisijā, un Latvijas pašvaldību savienība ar virkni citu priekšlikumu ieteica mums šādu procedūru. Protams, šeit dažādām pašvaldībām varbūt ir dažāda nostāja, taču tādā praktiskā seminārā, kāds notika Ventspilī, arī izskanēja tā pati doma, ka privatizācijas procesā jāpiedalās un attiecīgajā teritorijā dzīvojamās mājas ir jāprivatizē kā viens vesels objekts, jo tas atvieglotu risināt arī sociālos jautājumus un citas šādas lietas. Tāpēc es tomēr aicinātu šo pantu neizslēgt.

Kas attiecas uz trešo daļu, tad tik tiešām ir tā, ka rajona pašvaldībām māju principā nav. Es varu minēt, teiksim, Cēsu rajonu, Daugavpils rajonu, kur rajona pašvaldībai vēl bilancē ir. Pārsvarā lielākajā daļā rajonu dzīvojamo māju nav. Tā ka es aicinātu atbalstīt komisijas redakciju un nobalsot par šo 75. pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai 75. pants, kura redakciju ierosina komisija, ir jānolasa? Tad, lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 75. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 17. 75. pants komisijas redakcijā nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka līdzšinējo 79. pantu izteikt kā jaunu 76. pantu, un acīmredzot arī tā redakcija turpmāk mainīsies.

Sēdes vadītājs. Tas tagad būs 75. pants.

J.Bunkšs. Jā, tas būs jauns 75. pants, un šajā pantā atbildīgā komisija neatbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu - 79. pantā svītrot atsauci uz kooperatīvajiem dzīvokļiem un kooperatīvajām dzīvojamajām mājām, kā arī uz likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju. Šeit šo priekšlikumu - svītrot atsauces - atbildīgā komisija neatbalstīja, bet, ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, ir precizētas attiecīgās panta daļas. Tā, piemēram, tagad jaunā 75.panta pirmajā daļā jūs varat redzēt šo redakcionālo papildinājumu, un galvenā problēma, kas rodas ar likumiem, kas te ir minēti, ir privatizētās mājas, ka šajās mājās nav noteikta īpašnieka kopīpašuma domājamā daļa, kā arī nav noteiktas šo privatizēto dzīvokļu īpašnieku attiecības vai tiesības attiecībā uz zemi, kas atrodas zem mājas. Līdz ar to komisija šo tieslietu ministra priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir noraidījusi divus, es gribētu teikt, analoģiskus priekšlikumus, protams, viņi izteikti ir katrs nedaudz savādākā redakcijā. Un viens no tiem ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, kurš nosaka, ka, ja māja ir privatizēta saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem likumiem un ja šajās mājās ir dzīvokļi, kas uzcelti par valsts vai par pašvaldību līdzdalības asignējumiem vai citādi atbilstoši likumdošanai ir izīrēti personām, kurām nav saistības ar mājas īpašnieku, tad šādi dzīvokļi privatizējami saskaņā ar šo likumu.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad likumā mēs jau esam noteikuši, ka tādos gadījumos, ja parādās vairāki īpašnieki, ir vai nu vienošanās ceļā, vai ar tiesas spriedumu jānosaka, vai tur ir valsts daļa vai nav. Tāpēc šo konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Kas attiecas uz Ministru prezidenta priekšlikumu par līdzšinējo 79. pantu, Ministru prezidents ieteica papildināt to ar jaunu daļu. Arī šeit ir atsauce uz šī panta pirmo daļu, šajā daļā minētajiem likumiem, un Ministru prezidents iesaka, ka, ja šī panta pirmajā daļā minētās dzīvojamās mājas daļa - dzīvokļi - šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti, tad tie ir jāprivatizē par privatizācijas sertifikātiem, ievērojot šajā likumā noteikto.

Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un argumenti ir tie paši līdzšinējie - ja šādā mājā parādās valsts daļa, tad, protams, viņa ir privatizējama saskaņā ar šo likumu un par privatizācijas sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis gadījums attiecas uz tā saucamajām SCO vai kolhozu mājām, un šie vienīgie par pajām neprivatizētie dzīvokļi - pašreizējā brīdī tie ir dzīvokļi, kuros dzīvo šie skolotāji, ārsti vai citi valsts iestāžu darbinieki, kas ir nozīmēti tur darbam, tie varētu būt valsts agrodienesta darbinieki, bet viņi nav bijuši šā kooperatīva darbinieki. Sakarā ar to, ka viņiem nekādu citu iespēju un arī citu māju šajos pagastos nav, lai šo sociālo taisnību tomēr saglabātu, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī šiem skolotājiem, ārstiem un citiem valsts iestāžu darbiniekiem atļaut izmantot savus sertifikātus tieši tāpat kā citiem sertifikātu īpašniekiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav vairs pieteikušies runāt? Debates beidzam. Referents vēlas?..

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Es tiešām vēlētos vērst jūsu uzmanību uz šo konkrēto redakciju. Te ir teikts: ja šā panta pirmajā daļā minētajās dzīvojamās mājās daļa dzīvokļu šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti... Tātad tas tiešām attiecas uz to gadījumu, ja parādās un ir tāda māja, kura nav privatizēta. Diemžēl saskaņā ar likumiem par, teiksim, gan SCO māju privatizēšanu, gan par šo bijušo zvejnieku kolhozu māju privatizēšanu: ja tie ir privatizēti, tad tas jau ir privātīpašums, un tātad šeit mēs nevaram runāt par vēl kādu privatizēšanu, mēs varam runāt, es nezinu, par kaut kādu piespiedu atsavināšanu vai kaut ko citu. Manuprāt, te tas varbūt ir labi domāts, bet tā konkrētā redakcija īsti precīza nav. Un, kā jau es teicu attiecībā uz šo priekšlikumu, ko bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tajā gadījumā, ja nav privatizēta, šo valsts vai pašvaldību daļu, protams, šeit var atrast, atzīt, konstatēt, ja tā nav privatizēta, un privatizēt saskaņā ar šo likumu. Tas man ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu - papildināt 79. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: ja šā panta pirmajā daļā minētās dzīvojamās mājas daļa dzīvokļu... es atvainojos... ja šā panta pirmajā daļā minētajās dzīvojamās mājās daļa dzīvokļu šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti, tos privatizē par privatizācijas sertifikātiem, ievērojot šajā likumā noteikto. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus labojumus. Tie ir izdarīti vairākās šā līdzšinējā 79. panta daļās, kā arī ir iekļauta jauna piektā daļa, kas nosaka, ka to dzīvokļu īpašniekiem, kas privatizējuši dzīvokļus saskaņā ar šajā pantā minētajiem likumiem, ir jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jāslēdz līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Mums vajadzētu balsot par 76. pantu kopumā. 75. pants... pareizi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 59 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Pants ir pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. Kas attiecas uz "Pārejas noteikumiem", atbildīgā komisija neatbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu - papildināt "Pārejas noteikumus" ar jaunu punktu. Noraidījām šo priekšlikumu tādēļ, ka uzskatījām, ka šis priekšlikums nav iekļaujams šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija, kaut arī daudz debatēja, neatbalstīja arī deputāta Urbanoviča priekšlikumu - papildināt "Pārejas noteikumus" ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka parlamentārajai kontrolei pār likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpildi, ievērojot frakciju pārstāvniecības principu, jāizveido īpaša Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma izpildes komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs izvērtēt šo priekšlikumu. Šis process vispār būs masveidīgs, tas aptvers 99 procentus mūsu valsts iedzīvotāju. Mums sāksies tā reālā prakse, kuru zina visi komisiju priekšsēdētāji, zina visi deputāti: mums pienāks telefona zvani, vieni meklēs pazīstamos deputātus, citi meklēs attiecīgo komisiju, pie kuras, kā viņiem liksies, vajadzētu vērsties sakarā ar kaut kādām nekārtībām. Un tā tālāk, un tā joprojām. Masveidā rakstīs Prezidentam, Gorbunova kungam, Ministru prezidentam, un šie kungi attiecīgi ar vīzām nosūtīs varbūt uz komisijām... Tā ir mūsu prakse. Saprotiet, tas būs masveida process, mūsu paaudzei nepieredzēts process! Tādēļ būtu jābūt šādai komisijai. Aizies 5.Saeima, nāks 6.Saeima, un, ja tas būs paredzēts likumā, tas būs arī viens no pirmajiem 6.Saeimas balsojumiem - turpināt pārmantot šo komisiju, ievēlēt nākamos deputātus. Jo šis process mūsu valstī viena gada laikā nebeigsies. Es baidos, ka arī divu gadu laikā tas nebeigsies. Un tā būs tāda organizācija, kas patiešām ar to visu nodarbosies, zinās, kā Centrālā zemes komisija, kas notiek, zinās, kādas ir problēmas. Redzēs, kādas noteiks cenas, kādas būs sertifikātu cenas un kādas būs platību cenas, un tā tālāk. Es domāju, mēs izdarītu tikai labu mūsu nākamajiem kolēģiem, ja mēs patiešām likumā ierakstītu, ka šādai komisijai ir jābūt. Un tai momentā ir jāsāk darboties, kad nāks nākamā Saeima. Tādēļ es jūs lūgtu tomēr balsot un atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Komisija tajā brīdī, kad noraidīja deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, bija 4 komisijas locekļu sastāvā, tātad gandrīz puse komisijas locekļu nepiedalījās tajā komisijas sēdē, un es gribu izteikt savu personīgo viedokli, kādēļ es atbalstu deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu. Vajadzēs ļoti operatīvi sakārtot mūsu likumdošanu, varbūt arī ar laiku grozīt šo likumu, izdarīt izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Vajadzēs palīdzēt Centrālajai dzīvokļu privatizācijas komisijai. Es gribu teikt, ka šī īpašā komisija, varbūt 6 - 7 kolēģu sastāvā, būs, ja tā varētu teikt, lobijs šai dzīvokļu privatizācijas likumdošanai, gan arī atbalstīs tās ministrijas, kuras pārraudzīs šo procesu. Atbalstīs pašvaldības. Tādēļ, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka Saeimai nebūs praktiski nekādu izdevumu, ja šāda komisija tiks izveidota... Ja jūs atbalstīsit šo priekšlikumu un komisija tiks veidota, tādas tiesības tiks mums dotas, tad acīmredzot Prezidijam vajadzētu padomāt par to, ka nekādas papildu algotas štata vietas nevajag piešķirt šīs komisijas darba nodrošinājumam, jo šī komisija var sekmīgi savu darbu veikt arī bez jebkādiem papildu finansu līdzekļiem, izņemot tos, kas saskaņā ar Prezidija lēmumiem pēc mūsu Kārtības ruļļa pienākas. Tā ka, kolēģi, es personīgi atbalstu šīs komisijas veidošanu un aicinu balsot par deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja mēs ieceļam kādu institūciju, ja tai maksājam no valsts budžeta, ja pašvaldību dzīvokļu privatizācijas komisijām arī iedalām līdzekļus no valsts budžeta, tad tām ir jāstrādā un šie jautājumi ir jāatrisina. Ja uz Saeimu nāks šie protesti, tādā gadījumā gan Saeimas priekšsēdētājs, gan Ministru prezidents, gan visi citi vērsīsies pie šīs konkrētās personas - tas būs Centrālās dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs, acīmredzot - Ziediņa kungs, kurš lielā mērā ir gatavojis šo likumu. Un lai strebj to putru, ko pats ir sataisījis un kādu ir to izveidojis! Ja mēs nodibināsim šo parlamenta komisiju tagad, īsi pirms 6.Saeimas vēlēšanām, ar ko šī parlamenta komisija nodarbosies? Izskatīs iedzīvotāju sūdzības vai ko citu? Vai sūdzības par Ziediņa kungu? Nākamā Saeima acīmredzot, tāpat kā šī, un varbūt jau arī Saeima pirms 1.oktobra, droši vien dibinās jaunu Izmeklēšanas komisiju, kura tad varēs nodarboties ar visām šīm lietām un lemt, cik likumīgi vai nelikumīgi tiek privatizēti dzīvokļi. Vēl vienu parlamentāro komisiju deputātiem, kuriem kārtīgi būtu jāiedziļinās likumos un jāstrādā pie katra likuma analīzes (un šeit ļoti rūpīgi bija jāpiestrādā pie šā likuma) - es uzskatu, ka tā ir parlamenta darba traucēšana. Tam, kas kārto šīs lietas, ir pilnā mērā par to visu jāatbild, jāizskata visas sūdzības un jādara viss pārējais. Es neatbalstu šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Urbanovičs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis Dzīvokļu privatizācijas likums arī iet ļoti grūtu ceļu, bet sākums patiesībā jau ir dots nepareizās stacijās, ko sauc par privatizācijas sertifikātiem. Un šo kļūdu, kura ir pieņemta, jau strādājot pie privatizācijas sertifikācijas, šodien ar šo likumu mēs Latvijā pavairojam ģeometriskā progresijā! Un tad, kad nodibināsim šo komisiju, šī ģeometriskā progresija augs vēl tālāk. Es paredzu, ka, lūk, to nelaimi, kuru iesākām vēl parlamenta laikos no privatizācijas sertifikātiem, mēs turpināsim ģeometriskā progresijā ar mīnusa zīmi. Es vēlreiz jautāju: cik ilgi manu cilti mocīs? Paldies! (Starpsaucieni no zāles: "Atbalstīt vai neatbalstīt? Tā arī nesapratu!")

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (TSP).

Augsti godātā Saeima! Man ļoti patika tas, ko teica Jānis Lagzdiņš un Ludmila Kuprijanova. Man ir saprotams tas, ko teica Anna Seile. Es gan teiktu, ka šis deputātes teiktais gan nepalīdz. Taču es gribu pateikt, kāpēc šis priekšlikums primāri ir radies. Tieši aiz lielās atbildības, kurai, manuprāt, visiem klātesošajiem vajadzētu būt attiecībā uz jebkura likuma pieņemšanu. Mēs esam ilgi un dikti strādājuši, šo likumu labojuši un uzlabojuši tiktāl, ka nu šis likums, kuru mēs nupat grasāmies pieņemt, ir tik liels un tik instruktīvs, ka šodien šeit, zālē, nav gandrīz neviena, kurš varētu teikt, ka šajā likumā nav pretrunu. Ir pretrunas ne tikai pašā likumā, ir arī pretrunas prognozē par šā likuma īstenošanu. Tāpēc, manuprāt, būtu loģiski, ka tie, kas sabiedrībai piedāvās spēles noteikumus, uzņemtos zināmu atbildību, kaut vai nelielu laika sprīdi, par problēmām, kas rodas šīs spēles sākuma stadijā. Ko konkrēti, ko praktiski es ar to domāju? Manuprāt, varētu notikt vismaz viena dzīvokļa, varbūt viena dzīvokļa, daudzdzīvokļu mājas privatizācija, pamatojoties uz šo likumu. Tas var notikt tikai tad, kad Ekonomikas ministrijā... attiecīgs departaments tika nosaukts - Ziediņa kungs... Citi, sagatavojot šos instruktīvos normatīvos dokumentus, ar kuriem tad šīs pašvaldības vietējās komisijas iet, taksē un strādā... Tātad kāds pilsonis vai cilvēks iet un privatizē šo dzīvokli. Parādās tās lietas, kuras neizbēgami ir šajā likumā, jo tas ir tik ilgi gatavots, tik ilgi ir strādāts, un šis ir iemesls tam, ka tas ir zināmā mērā pretrunīgs, un, manuprāt, šī komisija būtu tā, kas palīdzētu šai izpildvarai saprast mūsu pieņemto likumu. Viņiem tādas sapratnes, gribu teikt, pilnībā nav, mums ir jāuzņemas šī atbildība.

Tālāk. Tas nav tas pats variants, kā jūs atceraties, kas bija piedāvāts pirms diviem gadiem, jo mēs, parlaments, caur pārstāvju... un frakcijas ar savu pārstāvniecību komisijā, attiecīgajā pašvaldībā... Mēs divreiz otro lasījumu lasījām. Un vairs it kā nav neviena atbildīgā par to, ka tāds ir rezultāts. Un tas ir tas, par ko mēs šodien esam vienojušies. Tāpēc, manuprāt, būtu loģiski, ja mēs vēl kādu laika sprīdi uzņemtos zināmu atbildību par šā likuma darba sākumu. Tas būtu viens.

Otrs. Ja mēs konstatētu paši savas kļūdas, tad mēs arī varētu vēl 5.Saeimas laikā vismaz šim likumam iniciēt grozījumus, kas varētu pēc tam ... vismaz vienu likumu mēs varētu nodot priekš 6.Saeimas, kas varētu būt ar mazāku brāķa saturu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Līgotnis, Tabūns un Laviņa.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad jāatbalsta, vismaz man, pilnā mērā tas, ko teica Seiles kundze, un mani galīgi nepārliecina tie pārējie argumenti, kad sāka runāt apmēram tā, ka izpildvara ir slikta, tas ir jādara mums pašiem. It kā mēs paši to darīsim daudz labāk. Ja ministrija nestrādā un nedara to, kas tai jādara, tad mūsu atbildība ir panākt, lai tā to darītu. Un nevis pašiem to sākt darīt. Es domāju, ka nākamā Saeima būs spējīga izveidot šo izpildstruktūru. Tas ir pirmais punkts.

Otrais. Mums parasti ir juristi, kuri ļoti iestājas par šo valsts pārvaldes sistēmas loģiku. Es gan gribu redzēt, kur iederas šī institūcija pie valsts pārvaldes sistēmas loģikas? Tas ir otrs punkts.

Un trešais. Es domāju, ka, ja mēs radīsim vēl papildus šādu komisiju, tas nevis palielinās, bet samazinās likumprojekta reālo izstrādātāju un arī šā likuma tālāko īstenotāju atbildību. Un tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura šo likumu ir pārveidojusi un iesniegusi, un viņiem arī ir jāturpina nest šo atbildību un ir jāizskaidro cilvēkiem visas tās lietas par šā likumprojekta kvalitāti. Pastāvīgā komisija noteikti ir augstāka institūcija nekā kaut kāda jauna, uz ko mēs gribētu nobīdīt atbildību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Līgotnis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Tabūns.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Es sākšu ar to, ka teikšu tāpat kā Kuprijanovas kundze, - ka mēs izdarīsim labu darbu, un nobeigt es gribu ar Seiles kundzes vārdiem, ka... un piebildi, ka, ja šādu komisiju neizveidosim... Tā nu gluži nav, ka šeit nebūs vajadzīgi nekādi papildu līdzekļi, jo jūs visi zināt, ka katrai komisijai ir priekšsēdētājs, kas saņem attiecīgu piemaksu, sekretāre, arī vietnieki un viss pārējais finansu nodrošinājums, un bez tam katrs komisijas loceklis saņems 6 latus par piedalīšanos komisijas sēdē. Un līdzšinējā mūsu prakse rāda, ka no tām daudzajām izmeklēšanas un uzraudzības komisijām, kuras Saeima ir izveidojusi, lielas jēgas, vismaz manā skatījumā, nav. Mēs zinām, kāda pašreiz ir situācija attiecībā uz valsts budžetu, - ka tajā ir 50 miljonu latu "caurums", un tagad, laika posmā, kad ikvienai ministrijai ņem līdzekļus nost (arī ministrijai, kuru es pārstāvu, - Aizsardzības ministrijai - tiek griezti nost līdzekļi), tādā situācijā šeit likt kaut ko klāt bez acīm redzamas vajadzības - es domāju, ka tā ir pārlieka izšķērdība un tā rīkoties mēs šādā situācijā gluži vienkārši nevaram. Ja nu tiešām deputātiem ir liela griba šeit strādāt un darīt to, kas ir jādara izpildvarai, tad, es domāju, pilnībā var izmantot Kārtības ruļļa 155.pantu. Tajā ir noteikts, ka darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai (šeit varētu būt runa par šādu sevišķu uzdevumu veikšanu) komisija var ievēlēt no saviem locekļiem vienu vai vairākas apakškomisijas. Tātad, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir ļoti liela tieksme ar šo problēmu nodarboties, tad, lūdzu, šeit ir risinājums, kādā veidā to var darīt! Arī es esmu pret šādas speciālas komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Pēc tam - deputāte Laviņa.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgi, pateikšu tikai dažus teikumus. Šī komisija, šāds variants absolūti nav pieņemams, un nemēģināsim likumdevēju varu pārvērst par izpildvaru! Šādi mēģinājumi jau ir bijuši - un diezgan neveiksmīgi. Galu galā, - lai likumdevējs veic savu darbu un izpildvara lai veic savas funkcijas, un nepārvērtīsim to par kontroles komiteju vai komisiju, par prokuratūras sastāvdaļu vai piedēkli, un tā tālāk! Es domāju, ka tas priekšlikums absolūti nav pieņemams. Lai valdība domā par to, kā realizēt šo likumu dzīvē! Cik mēs zinām, top jauns amats - mēs jau esam saņēmuši tādus materiālus. Mums ir materiāli par to, ka tiek veidots pašvaldību valsts ministra amats. Lai viņš domā arī par šo lietu, ja vispār Saeima tādu amatu apstiprinās! Es lūdzu un aicinu neatbalstīt šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - frakcija "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Tā vien izskatās, ka liela daļa no mums saprot, ka šī likuma pieņemšana rada lielu atbildības nastu, un tas jau šeit ieskanējās iepriekšējo runātāju teiktajā. Arī vairākums manas frakcijas deputātu uzskata, ka šis likums ir nepilnīgs, haotisks, tāds, kas nevis atrisinās iecerēto, bet - gluži otrādi - radīs situāciju, ka sabiedrībai tiek atņemts pēdējais, tas ir, dzīvoklis. Un tieši tālab, lai nepārliktu nekādu atbildības nastu uz kaut kādu tādu vai citādu komisiju, mēs uzskatām, ka likumprojekts gluži vienkārši nav pieņemams tādā veidā, kādā tas ir mums šodien piedāvāts. Un mūsu frakcijas vairākums uzskata, ka likumprojekts būtu jāatdod atpakaļ komisijai pirmajā lasījumā, lai mūs nevienu nemocītu sirdsapziņa par to, kas notiks mūsu pieņemtā likuma realizācijas gaitā. Jo mēs jau šodien saprotam, ka būs šīs sūdzības, būs šis sabiedrības šoks, un, ja mēs kā likumdevēji šodien godīgi to mūsu tautai nepasakām, tad gluži vienkārši mēs melojam kā viņiem, tā savai sirdsapziņai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Man diemžēl jāizsaka piezīme un jāaicina deputāti runāt par konkrētu pantu, nevis aģitēt par vai pret likuma pieņemšanu, jo tas trešajā lasījumā nav pieņemts, to var darīt pirmajā lasījumā.

Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Debates pārtraucam. Balsosim par deputāta Urbanoviča konkrēto priekšlikumu - papildināt "Pārejas noteikumus" ar ceturto punktu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu, kurš skan - papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: "Parlamentārai kontrolei pār likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpildi, ievērojot frakciju pārstāvības principu, izveidot īpašu Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma izpildes komisiju." Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 14. Nav pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim tālāk "Pārejas noteikumus"!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka "Pārejas noteikumos" iekļaut virkni jaunu punktu, un ir arī precizēti iepriekšējie "Pārejas noteikumu" punkti. Iepriekšējo "Pārejas noteikumu" 1.punkts ir izteikts kā "Pārejas noteikumu" 6.punkts precizētā redakcijā. Līdzšinējais "Pārejas noteikumu" 2.punkts ir palicis ar otro kārtas numuru. Šajā punktā ir ietverts papildinājums, kurā ir ņemti vērā Ministru prezidenta priekšlikumi pie 7.panta. Līdzšinējo "Pārejas noteikumu" 3.punkts ir precizēts un izvērsts vairākos punktos. Ņemot vērā, ka arī šie punkti... te ir parādījušies daļa jaunu, es tomēr, kaut arī mēs visi esam jau noguruši, vēlētos pateikt dažus vārdus par katru punktu.

Pirmkārt, "Pārejas noteikumu" jaunais 1.punkts - tas ir Seiles kundzes priekšlikums, kuru viņa izteica iepriekš. 3.punktā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošie dzīvokļi ir atsavināmi tikai šajā likumā noteiktā kārtībā. Te es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis 3.punkts šobrīd ir zināmā pretrunā sakarā ar to, ka 75.pants tika izsvītrots. Tam būtu nepieciešama precizēšana.

Tālāk. Ņemot vērā, ka joprojām spēkā ir likums par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām un šis likums paredz, ka likums pārtrauks savu darbību tajā gadījumā, ja tiks pieņemts likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", daļa no minētā likuma normām ir iekļautas šajos "Pārejas noteikumos". Tātad konkrēti - 4.punkts nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu ir aizliegts ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas.

Tālāk. 5.punkts precizē un nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības ir vienīgi likumā "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" paredzētos gadījumos. Un 6.punktā tātad ir precizēts, ka šīs likuma normas - tas ir, likuma "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" normas - neattiecas uz tiem gadījumiem, kuri minēti 15. un 21.pantā, tas ir, uz neizīrētiem dzīvokļiem.

7.punktā, kā jau iepriekš tika minēts, ir ņemts vērā Kārļa Leiškalna priekšlikums un ir noteikts, ka pašvaldībām ir jāturpina pildīt arī likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteiktos pienākumus.

Ar 12.punktu tātad likums "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām" tiek atcelts, un "Pārejas noteikumu" 8. un 9.punktā ir noteikti termiņi, kad Ministru kabinetam jāsagatavo normatīvie akti. 9.punktā ir norādīti termiņi, kuros ir jāizveido dzīvokļu privatizācijas komisijas. 10.punktā ir noteikts, kad ir uzsākama neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju piedāvāšana privatizācijai, un šis termiņš ir šā gada 1.novembris.

11.punktā ir noteikts - ņemot vērā Rīgas pilsētas īpašo situāciju un lielos mērogus, - ka Rīgas pilsētas domei ir tiesības izveidot vairākas dzīvokļu privatizācijas komisijas.

Jums visiem ir Saeimai un Saeimas Prezidijam iesniegtais dokuments, kuru ir parakstījis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs un kurā ir izteikts priekšlikums - aizstāt "Pārejas noteikumu" 8.punktā vārdus "Ministru kabinetam" ar vārdiem "Ministru kabinetam, saskaņojot ar Latvijas pašvaldību savienību".

Tā bija informācija par šiem "Pārejas noteikumiem" un tajos nepieciešamajiem papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai par pārejas noteikumiem kāds vēlas runāt? Lūdzu - Anna Seile, pēc tam - Jānis Lagzdiņš. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Atzīstot, ka pārejas noteikumi ir izstrādāti visai bagātīgi, es tomēr gribu runāt par viņu 2. punktu, kurš paredz īpašas tiesības zemes reģistrēšanai zemesgrāmatās un tās pārdošanu šajā privatizācijas gaitā. Visas šīs normas ir paredzētas citos likumos, tāpēc nav vajadzīgs viņu pārstāstījums. Tāpēc es ierosinu izslēgt no šī pārejas noteikumu teksta 2.punktu.

Un ir arī vēl kāds motīvs attiecībā uz šī punkta izslēgšanu. Pašreiz Saeimā jau tiek apspriesti atsevišķi likumprojekti, piemēram, izmaiņas likumā "Par zemes komisijām", un acīmredzot jau vistuvākajā laikā ar Pašvaldību savienības un Pašvaldības komisijas atbalstu lēmumus pieņems, piemēram, zemes komisijas, piedaloties domes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, nevis tā, kā šajā tekstā ir rakstīts, - pašvaldību dome vai padome. Tādas sīkas nianses ierakstot šajā 2.punktā, var nonākt pretrunā ar konkrētiem zemes likumiem. Es jūs gribu informēt par to, ka likumā par zemesgrāmatām arī ir speciāla atruna, kuru mēs pavisam nesen ielabojām, - kārtība, kādā ir reģistrējams šis zemes gabals zemesgrāmatā, ja viņu privatizē šī likuma noteiktajā kārtībā. Šeit juristi gāja pat nedaudz pa priekšu, lai šo normu iestrādātu tajā likumā. Aicinu izslēgt no teksta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Referents noziņoja par visiem pārejas noteikumiem, un, protams, sēdes vadītājam viņu vajadzēja apturēt pie katra punkta, taču kolēģi deputāti iebildes necēla, un arī es klusēju. Bet tagad ir tā: ja ir kādas konkrētas iebildes pret kādu konkrēto punktu, tad viņš ir balsojams, turklāt ne tikai par izslēgšanu, bet arī par komisijas redakciju. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Varbūt norunāsim tā, ka mēs apspriežam tagad 2.punktu.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs, it īpaši oponenti Annu Seili, uzmanīgi izlasīt pārejas noteikumu 2.punktu. Šajā 2.punktā, godātā kolēģe, runa nav vis par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vai par citu ar zemes reģistrāciju saistītu jautājumu, bet runa ir tikai par vienu gadījumu - ja tiek privatizēta dzīvojamā māja, kura uzbūvēta uz valsts vai uz pašvaldības zemes un ja pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. Tad zemes gabala vērtība ir ietverama privatizējamā objekta vērtībā, bet ārkārtīgi daudz šobrīd ir tādu gadījumu, gandrīz 98% no visiem, ka dzīvojamā māja tik tiešām faktiski ir uzcelta uz valsts vai pašvaldības zemes, bet juridiskās lietas nav nokārtotas līdz galam, un, ja mēs nepieļausim ietvert zemes gabala vērtību privatizācijas objekta vērtībā tajos gadījumos, ja tiek privatizēta māja, kas uzcelta uz zemes, kas nav iereģistrēta zemesgrāmatā, tad tādā gadījumā, godātie kolēģi, privatizācija aizkavēsies. Privatizācija, godātie kolēģi, aizkavēsies! Tādēļ es tomēr aicinātu uzticēties pašvaldībām, lai viņas katrā konkrētajā gadījumā izlemj, vai ir skaidras visas zemes lietas un vai ir iespējams privatizēt dzīvokļus mājā, ja šis īpašums nav nostiprināts zemesgrāmatā.

Godātā kolēģe Anna Seile, Rīgas Domes Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Smiltnieka kungs pirms divām nedēļām intervijā "Rīgas Balsī" - un viņš pārstāv jūsu vadīto partiju, jo Rīgas Domē pie varas ir jūsu vadītā organizācija - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība -, kā galveno privatizācijas šķērsli minēja to, ka nav pieļaujama šo ēku un dzīvokļu privatizācija, pirms zemes īpašums tiek nostiprināts zemesgrāmatā. Ja viss ir skaidrs, bet juridiskās lietas nav nokārtotas, manuprāt, pašvaldības dome (padome) katrā konkrētajā gadījumā varētu lemt par to.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otrreiz. Lūdzu! 5 minūtes!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Arī sēžot blakus ar juristiem, mēs konstatējām, ka šis teksts otrajā apakšpunktā nav precīzi atbilstošs spēkā esošajai likumdošanai un ir pretrunīgs, bet, lai novērstu tās bažas, par kurām runāja Lagzdiņa kungs, es jums nolasīšu, ko mēs paši esam nobalsojuši. Tātad 27.pantā ir runa par privatizācijas objekta vērtības un izsoles cenas noteikšanu, un viss pārējais. Un tur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka objekta vērtību veido celtniecības izmaksas, piemaksas un 4.punktā minētā tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja. Tātad šajā vērtībā, privatizējot dzīvokli, ir arī zemes vērtība, un tāpēc šajos pārejas noteikumos nav jāatrunā atsvišķā zemes gabala piešķiršanas vai izmaksāšanas kārtība. Es to saku tikai tādēļ, lai nebūtu pretrunas likumos, jo, ja mēs viņu nobalsosim tādā veidā, tad šī redakcija nav īsti precīza.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam par šo 2.apakšpunktu. Referents vēlas runāt?

J.Bunkšs. Vienīgais, ko es vēlētos, ir aicināt Saeimu atbalstīt pārejas noteikumu 2.punktu tajā redakcijā, kādā viņš tiek piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, vai man ir jānolasa 2.apakšpunkta redakcija? Nav jālasa. Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 11. Nav pieņemta šī redakcija. Vairāk iebilžu nebija, līdz ar to mēs esam izskatījuši visus pantus, to skaitā arī pārejas noteikumus. Lūdzu zvanu! Es ļoti atvainojos, lūdzu, turpiniet!

J.Bunkšs. Man ir jautājums par 665.-a dokumentu: vai par to ir jābalso?

Sēdes vadītājs. Bet es taču sapratu, ka jūs nolasījāt un ka nevienam nebija iebildes. Jūs pasakiet pats, vai jūs komentējāt šo dokumentu?

J.Bunkšs. Es komentēju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un ko jūs vēl gribat no mums? Ja kādam ir iebildes, tad, lūdzu, atsāksim debates, bet, ja nav iebildes, tad... Vai varam, lūdzu, uzskatīt, ka mēs esam pa pantiem šo likumprojektu un arī visus pārejas noteikumu apakšpunktus izskatījuši. Un tagad lūdzu balsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 10. Likumprojekts ir pieņemts trešajā lasījumā un līdz ar to pieņemts arī kā likums.

J.Bunkšs. Paldies Saeimai par piedalīšanos šā likuma apstiprināšanā. Es ceru, ka, lietojot praksē šo likumu, būs apmierināti gan tie, kuri viņu atbalstīja, gan arī tie, kuri šobrīd vēl nav to darījuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Godātie kolēģi, lūdzu... Deputāt Putniņ, deputāt Panteļējev, deputāt Induli Bērziņ, lūdzu vēl uzkavēties savās vietās, jo būs svarīgs paziņojums.

Sirsnīgi sveicam Jāni Bordānu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien, 21.jūnijā, 18.36 nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Olafs Brūvers, Olga Dreģe, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Aristids Lambergs, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Straume, Jānis Vaivads un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. 21.jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 22.jūnijā. Sēdes sākums - pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, S.Stikute