Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām vakar, 14.jūnijā pārtraukto Saeimas ārkārtas sēdi, kurā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, tika pasludināts pārtraukums līdz 15.jūnijam pulksten 9.00. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", kura nosaukums ar balsojumu jau ir mainīts, bet pagaidām, otrajā lasījumā, tas tiek saukts tā, bet trešajā būs citāds nosaukums. Mēs apstājāmies pie 19.panta, un es lūgtu referenti deputāti Rugāti no Kristīgo demokrātu savienības, Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju, vēlreiz īsi komentēt mūsu diskusijas būtību par šo pantu.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labrīd, godātais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Mēs atgriežamies pie 19.panta, kurā ir iesniegti pieci priekšlikumi un ir arī precizēta atbildīgās komisijas redakcija. Šie priekšlikumi ir saistīti ar svešvalodās raidīto programmu apjomu un ar dažādiem šī jautājuma traktējumiem.

Mums ir arī priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", bet tas redakcionāli nav pieņemts komisijā tādēļ, ka deputāts Dāliņa kungs, kurš pārstāv frakciju "Tçvzemei un brīvībai", uzskatīja, ka neatbilstošas terminoloģijas dēļ šis priekšlikums nav izmantojams. Mums ir arī deputāta Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts, bet kurā ir noteikta svešvalodās raidīto raidījumu apjoma norma, kas nedrīkst pārsniegt 33% no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā elektronisko saziņas līdzekļu veidā līdz arī ar laika ierobežojumu, kurā šis apjoms nedrīkst pārsniegt 30%. Ir deputātes Rugātes priekšlikums, kas arī komisijā nav pieņemts, proti, ka Latvijas... arī te ir šī termina kļūda - "çterā", bet pēc būtības tātad šī proporcija ir pati svarīgākā, par kuru šobrīd ir runa priekšlikumos, - tā ir valsts valodas un svešvalodu attiecība divi pret vienu valsts valodas labā. Ir arī deputāta Ābiķa priekšlikums, kas komisijā nav pieņemts, taču vakardienas sēdes laikā deputāts Ābiķis savu priekšlikumu atsauca.

Sēdes vadītājs. Arī deputāts Putniņš noņēma...

A.Rugāte. Paldies. To es piemirsu. Deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs ir iesnieguši priekšlikumu, kurā ir paredzēts aizstāt ciparu "20" ar ciparu "40" komisijas piedāvātajā redakcijā un papildināt šo pirmo teikumu ar palīgteikumu: "...Ja programmas nav dublētas vai subtitrētas". Komisija šo priekšlikumu nepieņēma, atzīstot, ka valsts valodas aizsardzības normas šāds priekšlikums neaizstāv, tādēļ šobrīd ir komisijas piedāvātā precizētā redakcija. Un, ja trīs priekšlikumi ir atsaukti, tad balsojumiem paliek tikai deputātes Rugātes un deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Es diemžēl neatceros, bet frakcija "Tçvzemei un brīvībai" frakcija, manuprāt, nenoņēma... vai noņēma savu priekšlikumu? (No zāles deputāts M.Grīnblats: "Nenoņēma!") Nenoņēma. Tātad būs trīs...

A.Rugāte. Noņēma vai nenoņēma - nevar saprast. Ja nenoņēma, tad ir trīs priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Balsojams? Jā, tad ir trīs priekšlikumi.

A.Rugāte. Un šo redakciju mēs pēc tam varam labot uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Divi priekšlikumi ir līdzīga rakstura - par vienu un to pašu problēmu... un arī trešais tāpat, jo tas viss attiecas uz piekto daļu. Šī daļa runā par šo raidlaiku apjomiem un visiem precizējumiem. Godātie deputāti un arī referente, vai jums nav iebildes, ka mēs balsosim tādā secībā, kā viņi ir iesniegti šeit? Vai ir varbūt kāds speciāls jautājums? Ja mums tāds būtu, tad tas ir jādara citādi.

A.Rugāte. Komisijas vārdā iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Nav. Deputātiem arī nav iebildes. Lūdzu zvanu! Tātad vispirms balsosim frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, pēc tam balsosim deputātes Rugātes priekšlikumu un pēc tam deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu. Vai neviens no deputātiem nevēlas runāt par saviem priekšlikumiem? Nevēlas, līdz ar to varam balsot.

Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Viņi ierosina šo daļu izteikt sekojošā redakcijā: "Latvijas ēterā ne mazāk kā 2/3 raidlaika apjoma jābūt valsts valodā." Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 16. Nav priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurā viņa iesaka šo daļu izteikt šādi: "Latvijas ēterā valsts valodas un svešvalodu attiecībai jābūt 2:1 valsts valodas labā." Lūdzu rezultātu! Par- 19, pret- 12, atturas - 19. Tieši 50. Jā, kvorums ir, bet priekšlikums nav pieņemts.

Deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums... Aizstāt ciparu "20" ar ciparu "40", papildināt pirmo teikumu ar palīgteikumu "ja programmas nav dublētas vai subtitrētas". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 24. Nav pieņemts.

Tagad atbildīgās komisijas redakcija: "Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju." Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 2, atturas - 9. Nav kvoruma. Lūdzu deputātus vēlreiz balsot! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 17. Komisijas redakcija 19.panta piektajai daļai pieņemta.

A.Rugāte. Tālāk 20.pants - "Reklāmas jēdziens". Pirmajā daļā nav ienākuši priekšlikumi. Otrajā daļā atbildīgā komisija papildina trešo teikumu aiz vārda "raidījumiem" ar vārdu "televīzijā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Rugāte. Trešajā un ceturtajā daļā šim pantam priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte. 21.pants - "Reklāmas saturs". Pirmajā daļā priekšlikumu nav. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi priekšlikumu otrajai daļai, izsakot to šādi, ka reklāmā jāievēro likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" nosacījumi. Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Rugāte. Trešajā daļā ar ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "îpašais jūtīgums" ar vārdiem "uztvere un psihe". Šis priekšlikums ir pieņemts un arī iestrādāts trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem. Tālāk!

A.Rugāte. Ceturtajā daļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam iesniegto variantu, un arī komisija to ir atbalstījusi, un tādējādi tas ir iestrādāts ceturtās daļas redakcijā. Šeit tikai varbūt uz trešo lasījumu, kā mēs jau komisijā skatījām, acīmredzot būs jāpadomā redakcionāli par vārda "iekļaut" lietojuma lietderību vai arī tā aizstāšanu ar kādu citu vārdu.

Un šajā pašā daļā ir arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča ieteikums - atbalstīt pirmo variantu, kas tātad arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes. Paldies.

A.Rugāte. Piektajā daļā atbildīgā komisija maina vārdu "atļauta" ar vārdu "aizliegta" un papildina ar "alkoholisko dzērienu reklāma". Tas ir redzams tekstā tumšākā drukā.

Sēdes vadītājs. Pret šo piekto daļu komisijas redakcijā nav iebildes deputātiem?

A.Rugāte. Šeit gan ir vēl arī citi priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Jā, par sākuma daļu. Nav iebildes. Lūdzu, izskatīsim pārējās daļas!

A.Rugāte. Tas attiecas gan uz šo pirmo teikumu, kurā ir vispārējs nosacījums, un tikai tad seko paskaidrojošie apakšpunkti, proti, deputāte Rugāte piedāvā aizvietot laikus - no "7 līdz 21" ar "7 līdz 22". Šis priekšlikums komisijā nav pieņemts. Tāpat nav pieņemts komisijā... Es atvainojos, komisijā ir pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā tā piektās daļas 5.apakšpunktu piedāvā izteikt šādi: "Negatīvi atspoguļot atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu". Tas ir pieņemts. Taču nav pieņemts deputāta Ābiķa priekšlikums, kurš iesaka šāda satura tekstu: "Alus un vīna reklāma ir atļauta no 21.00 līdz 7.00, bet pārējā alkohola reklāma no 23.00 līdz 7.00."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt par deputātes Rugātes, to skaitā, protams, arī pati deputāte, un par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu.

A.Rugāte. Ja mans priekšlikums ir pirmais, tad es varbūt dažos vārdos to komentēšu, kādēļ es aizstāvētu šos laikus no pulksten 7.00 līdz 22.00. Tādēļ, ka reklāma mums šobrīd nav īpaši ierobežota šajā likumprojektā. Tāds bija komisijas vairākuma viedoklis, un tā tas ir arī iestrādāts. Tas ne gluži atbilst tām starptautiskajām normām, kuras gan ir kā ieteicošās, taču vairākums valstu respektē šīs normas, uzskatot, ka tās ir saprātīgas un mērķtiecīgas, it īpaši tad, ja tas attiecas uz tabaku, alkoholu un līdzīgām reklāmām. Tādēļ arī mans priekšlikums bija šo laiku tādā kompromisa veidā atļautajām programmām tomēr nedaudz palielināt, bet reklāmas laiku ar šādu saturu - samazināt. Priekšlikums nav pieņemts tāda iemesla dēļ, ka tika uzskatīts un atzīts, ka, ja šī reklāma parādīsies tik vēlu, tad reklāmas devējiem tas nebūs izdevīgi un līdz ar to raidorganizācijām parādīsies finansiālie zaudējumi. Tādēļ šis priekšlikums ir noraidīts, bet es par viņu uzturētu spēkā balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Vai jūs domājat, ka mēs viņu varam balsot arī pēc tam, kad būsim noklausījušies deputātu Ābiķi?

A.Rugāte. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dzintars Ābiķis - "Lavijas ceļa" deputāts.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu nopietnāk izturēties pret šo problēmu, jo neapšaubāmi ir naivi cerēt, ka cilvēce jebkad atteiksies no sevis apreibināšanas, tāpat ir skaidrs, ka alkoholu lietos vēl arī tuvākajā un tālākajā nākotnē. Tas ir pavisam droši.

Bet ar ko šobrīd Latvija atšķiras alkohola patēriņa ziņā no Vakareiropas, kur tomēr, es atļaušos teikt, dzer kulturālāk? Proti, tā atšķiras ar alkohola patēriņa struktūru. Vakareiropā alkohola patēriņa struktūrā pamatā ir vīns un alus. Savukārt stipros dzērienus tur lieto stipri mazāk. Arī Latvijā es neesmu dzirdējis gadījumu, ka cilvēki būtu miruši no alus un vīna lietošanas, no vienreizējas lietošanas. Bet, manuprāt, mēs visi ļoti labi zinām, ka Latvijā gandrīz katru nedēļu kāds saindējas vai nomirst, lietojot degvīna viltojumus, tautas valodā tā saucamo "krutku". Es domāju un tā to runā arī narkologi... arī viņi necer, ka tuvākajā laikā mēs atteiksimies no apreibinošo dzērienu lietošanas. Tomēr es vēlreiz atgādinu, ka būtu ļoti svarīgi mainīt alkohola patēriņa struktūru, proti, sākt vairāk lietot nevis stipros dzērienus, kurus ir iespējams - un mēs visi ļoti labi zinām, ka tas arī reāli dzīvē notiek - viltot, bet vairāk lietot "vieglos" alkoholiskos dzērienus - alu un vīnu.

Un es tāpēc arī aicinātu atbalstīt šo manu priekšlikumu, lai dotu vīnam un alum priekšrocības reklāmā salīdzinājumā ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", pēc tam - Māris Graudiņš un pēc tam - deputāts Siliņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums atbildīgajai komisijai - pārdomāt uz trešo lasījumu šīs piektās daļas redakciju, jo tagad, manuprāt, iznāk diezgan absurdi, jo teksts sākas ar vārdiem "alkoholisko dzērienu reklāma nedrīkst...", un tālāk seko uzskaitījums: pirmais, otrais, trešais, ceturtais. Un piektajā atkal ir rakstīts "nedrīkst".... es turpinu... "negatīvi atspoguļot atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu". Es tātad varu izdarīt secinājumu, ka reklāma drīkst - tieši otrādi! -, ka vajag propagandēt šādu veidu, jo te ar šo dubulto noliegumu ir panākts kaut kas pavisam cits - tieši pretējais.

Tā ka es lūdzu... Ja šeit nebūtu vēlreiz rakstīts negatīvi, tad es saprastu, ka alkoholisko dzērienu reklāma nedrīkst atspoguļot atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu. Tātad nekāda propaganda šādā veidā nedrīkstētu būt. Bet, ja tā ir vēlreiz negatīva, tad ir tieši otrādi - iznāk pozitīvs rezultāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš".

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi, ja mēs vēlamies stimulēt mērenības politiku, tad mums tiešām būtu jāatbalsta deputāta Ābiķa priekšlikums. Ir vajadzīga diferenciācija šajos reklāmas laikos tieši tā, lai mēs nevis stimulētu, protams, alus un vīna lietošanu, bet darītu to salīdzinājumā ar stiprajiem dzērieniem, ar grādīgākiem dzērieniem, lai tiešām mūsu alkohola patēriņa struktūra vērstos par labu mērenākiem dzērieniem - alum un vīnam. Tāpēc atbalstīsim Ābiķa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam - Aivars Kreituss.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es laikam esmu drusku pāragri atnācis, jo es vēlējos runāt par 6. un 7. punktu, bet es domāju, ka tas attiecas uz šo pašu tematu, un, ja priekšsēdētājam nav iebildumu, tad es šo diskusiju turpinātu par 6. un 7. punktu. Vai man vajadzētu gaidīt?..

Sēdes vadītājs. Nu būtu jāpagaida.

A.Siliņš. Labi, paldies, tad es runāšu tad, kad būs kārta.

Sēdes vadītājs. Mēs arī atvainojamies, ka nepieprasījām no jums iesniegumā minēt šo punktu.

Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es atkal gribētu vērsties pie visiem un lūgt apdomāt jautājumu no visām pusēm. Mēs visi gribam izskatīties populāri un kaut kā pareizi domājoši vēlētāju priekšā, bet vai kāds domā par to, kur tad šie kanāli ņems naudu un kas viņus vispār atbalstīs, ja viņi tātad paliks tikai uz budžeta finansēšanu un budžetā tā nauda arī nenāks. Mēs taču labi zinām, ka visas sporta pārraides, visas lielās sporta pārraides, pamatā balstās uz šādu reklāmu. Tāpat kā uz tabakas izstrādājumu reklāmu. Nu viena maza valstiņa Eiropas nomalē, kas ir supernabadzīga, uztaisa superstingru tabakas ražošanas ierobežošanas likumu un pēc tam uztaisa kaut kādu superstingru reklāmas ierobežošanu televīzijas pārraidēs. Es neesmu dzērājs, es vispār nelietoju stipro alkoholu, teiksim, šņabi, bet es domāju, ka tas ir pilnīgs neprāts - izslēgt ārā no reklāmām tādas lietas, kas visā pasaulē sportu ir novedušas pie ļoti augsta līmeņa. Un tad jau Eirosporta kanāls... Ne jau tā, kolēģi, kā jūs to saprotat, ne jau caur dzeršanu, bet caur maksāšanu par reklāmu....(aplausi) Es ceru, ka tiešām ar šo te būs pievērsta uzmanība šim jautājumam. Citādi mēs taisām tikai likumus, ar kuriem gribam izskatīties populāri tautas acīs, taču beigu beigās neviens nav parēķinājis praktisko, ekonomisko, pusi šim jautājumam. Tad iznāciet priekšā un skaidri un gaiši pasakiet, cik katrs šis kanāls ieņem no šādām reklāmām pašreiz un cik viņš zaudēs naudas, ja tādas reklāmas nebūs, piemēram, no alus reklāmas, par ko iestājas Ābiķa kungs. Alus ražošanas virziens Latvijā, "Aldaris", piemēram, ir viens no tiem pēdējiem, kas te kaut cik funkcionē un kas var mēģināt kaut ko ārzemēs šobrīd pārdot, un tas ir labā līmenī pašreiz. Un, ja mēs redzam, ka mums reklamē te no ārzemēm visādus citus alus cauru dienu, vai tad mēs nevaram savu "Aldara" alu šeit reklamēt? Es domāju, ka šeit pilnīgi mūsu tautas... (Starpsauciens no zāles: "Nevajag runāt nepareizi!") labi, labi... es domāju, ka šeit pilnīgi mūsu tautas nodzeršanās nav saistīta ar to, vai kanālā divreiz vai vienreiz dienā un kurā laikā parāda alus reklāmu. Mūsu tautas nodzeršanās ir saistīta ar pavisam citiem jautājumiem - ar šo bezcerīgumu saimniecībā, kāds ir šodien valstī. Ar to viņa ir saistīta un par to arī vajag runāt, bet nevajag šeit populistiski kāpt vienam pēc otra tribīnē un teikt, ka mēs cīnāmies pret dzeršanu. Es arī cīnos pret dzeršanu visapkārt, kur man tas ir iespējams, bet es gribētu domāt arī par to, kā nauda ienāk šajos televīzijas kanālos, lai mums nebūtu atkal šeit iesniegumu pēc divām nedēļām, ka viņiem nav naudas un ka ir jāpārskata budžets. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Pēteris Elferts.

P.Tabūns (LNNK).

Kreitusa kungs, mēs runājam nevis par to, ka... jūs praktiski aicināt uz to, lai radio un televīzija, tā sakot, mēģinātu izdzīvot, reklamējot alkoholu vai smēķēšanu. Es gribu pateikt, lūk, ko: ja mēs patiešām nodzirdīsim tautu un saindēsim viņu ar smēķēšanu, ar narkotikām un tā tālāk, tad mums vispār nebūs vairs ko glābt. Un nebūs vairs vajadzīga ne ekonomika, ne kaut kas cits, jo par to, ciktāl tauta ir nodzirdīta - un par to ir daudz runājuši arī no šīs tribīnes deputāti -, mums beidzot varbūt vajadzētu atsevišķi runāt par šo nelaimi tautā. Un te es gribu sacīt, es faktiski arī uzsveru, ka dzers taču... Dzer tāpat un dzer arī ļoti daudz, bet mēs vēl papildus reklamēsim šo dzeršanu.

Es gribu teikt, ka radio un televīzijai jāizdzīvo no citiem līdzekļiem nevis reklamējot šo pīpēšanu un alkoholu. Tā ir viņu darīšana, nevis šādā veidā... Un es, protams, atbalstu Endziņa kungu, jo viņš ir pamanījis to, ko nav pamanījusi komisija, ka šāds piektais punkts, protams, nedrīkst būt. Te vismaz ir jānosvītro vārds "negatīvi", kas ir jāizdara trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītajs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Dzintars Ābiķis (otrreiz).

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šobrīd mēs redzam, ka alkohola un tabakas reklāmas tiek ieviestas arvien biežāk un biežāk mūsu televīzijas programmās, parādās mūsu televīzijas ekrānos. Un jūs labi zināt apstākļus attiecībā uz mūsu tautu, ka ļoti daudz cilvēku kļūst arvien atkarīgāki un atkarīgāki no alkohola lietošanas un es aicinu šoreiz atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, lai tā stipro dzērienu reklāma, kas parādās, tiktu aizvietota ar alus un vīna reklāmu, un es iesniegšu attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumus, lai pārējo stipro alkoholisko dzērienu reklāmas izvietošana raidījumos būtu aizliegta, un es arī aicinu atbasltīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, ka varētu aizliegt tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmu, tas arī ir konceptuāli iestrādāts Tabakas likumā.

Un mēs runājam - faktiski daži deputāti runāja - par to, cik daudz ir iegūts no tabakas reklāmas vai arī par alkohola reklāmu, bet mēs ļoti labi zinām, cik trūcīgs ir veselības aizsardzības budžets un cik mēs izdodam medicīnai, un kas ir vajadzīgs, lai ārstētu tieši tos cilvēkus, kas ir saslimuši ar asins un plaušu vēzi. Statistikas dati rāda, ka katru gadu Latvijā mirst vairāk par 2000 cilvēku asins un plaušu saslimstības dēļ. Es negribu teikt, ka tas viss ir saistīts ar smēķēšanu, bet katrā ziņā liela daļa šo gadījumu ir tādi, un mums ir tagad arī jāatver arvien vairāk un vairāk ārstēšanās vietu, lai izārstētu alkoholiķus. Un cik ir ... ja nemaldos, šajā gadā ir nomiruši vairāk nekā 40 cilvēki - ja nemaldos, 48 cilvēki - darbā notikušos nelaimes gadījumos, un 22 no viņiem ir bijuši alkohola reibumā.

Un es aicinu atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu un stingrāku normu ieviest trešajā lasījumā, un atbalstu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu par tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmas aizliegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis.

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kreitusa kungs! Es ļoti lūdzu nepārverst šā mana priekšlikuma apspriešanu par farsu. Arī es neesmu fanātiķis, un arī es uzskatu, ka šobrīd iztikt bez alkohola reklāmas televīzijā finansiālu apsvērumu dēļ ir diezgan pagrūti. Un es nepiedāvāju atcelt komisijas priekšlikumu un vispār nereklamēt alkoholu, bet tikai vēlreiz atkārtoju: ja jau mēs tā ejam uz to civilizēto Eiropu un gribam iekļauties Eiropā, tad iekļausimies arī šajā ziņā Eiropā! Un es vēlreiz atkārtoju - Vakareiropā alkohola patēriņa struktūrā pamatā lieto vājos alkoholiskos dzērienus - vīnu un alu. Un es vēlreiz atkārtoju - katru nedēļu mirst no viltotā alkohola. Bet vīnu un alu nevilto. Es neesmu dzirdējis, ka no vīna un alus kāds otrā dienā vai 10 minūtes pēc to lietošanas nomirtu. Bet no viltotā degvīna, no "krutkas", gan! Tāpēc es neierosinu neko neaizliegt, bet reklāmā pavērt lielākas iespējas izmainīt šo patēriņa struktūru un dot reklāmā zināmas privilēģijas alus un vīna reklamēšanai. Es aicinu uz absolūtu pragmatismu, nevis uz kaut kādu fanātisku nereālu cīņu, kas ir neiespējama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis. Pēc tam - deputāts Andersons.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es ļoti pateicos Dzintaram Ābiķim par šādu uzstāšanos. Viņš uzreiz paņēma zināmu daļu vārdu laukā man no mutes, jo viņš pateica visu to, ko veselības aizsardzības sistēma varētu domāt par "krutkām" un par iespēju mainīt alkohola patēriņa struktūru Latvijā, un par to, ka mums ir zināms iemesls tuvoties Eiropai un dzert mazāk, dzert alu vai vīnu... dzert mazāk šnabi un vairāk alu vai vīnu, kaut vai tādēļ, lai pie mums būtu mazāka mirstība. Es ļoti lūdzu aizstāvēt dažas būtiskas iezīmes... dažus būtiskus priekšlikumus. Pirmkārt, es neredzu iemesla, kāpēc ir jāsvītro tabakas izstrādājumi, jo katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka tabakas izstrādājumu reklāmu noteiks cits likums un citi Ministru kabineta izdoti panti. Un, ja tas ir tā, tad to visu determinēs šie likumi un šie Ministru kabineta noteikumi un nav nekādas vajadzības par to izteikties šeit.

Katrā ziņā mani ļoti iepriecina fakts, ka pēdējā laikā mums zināmu aktivitāšu rezultātā ir strauji - apmēram piecas reizes - pieaudzis to preparātu patēriņš, kas ir vajadzīgi, lai apturētu smēķēšanu, lai izvairītos no smēķēšanas. Un es skaidri redzu, cik ļoti "priecīgi" ir tabakas rūpnieki - cenšas tagad vairāk reklamēt smēķus pa televīzijas ekrāniem, jo tas ir tikai tādēļ, ka mums beidzot ir izdevies panākt kādu redzamu soli pretsmēķēšanas kampaņā. Un, jo vairāk mēs cīnīsimies pret smēķēšanu, jo vairāk, bez šaubām, tabakas ražotāji centīsies ieguldīt naudu televīzijas un radio programmās, un tur nav mērķis izvēlēties vienu vai otru cigareti, tur mērķis ir pievilināt jaunus smēķētājus lielajam smēķētāju lokam. Tas ir tikai tādēļ, lai pievilinātu tos, kas vēl nav nobrieduši, proti, mūsu jaunatni!

Un tieši tas pats attiecas uz alkoholu. Un, ja tas attiecas uz alkoholu, tad nevajadzētu alkoholu reklamēt tajā laikā, kad jaunatne šo televīziju skatās. Es negribu teikt, ka viņi to neskatās naktīs, bet ir pieņēmums, ka ir skolas jaunatne pēc pulksten vienpadsmitiem pārlieku daudz televīziju neskatās un radio neklausās. Tādēļ es lūdzu jūs - aizstāviet Dzintara Ābiķa priekšlikumu! Tas ir ļoti loģisks, ļoti pamatots un atbilst arī veselības aprūpes attīstībai un mūsu tautas veselības aizsardzībai. Es pateicos un ceru uz jūsu izpratni.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Godīgi sakot, daudz ko no tā, ko es gribēju teikt, jau pateica iepriekšējie runātāji, un man īpašs gandarījums bija par deputāta Kreitusa kunga teikto, kuram es pilnībā piekrītu. Nupat komisijā ir saņemts Eiropas padomes speciālista Maklina kunga atzinums - vērtējums par mūsu likumprojektu. Un viņš, starp citu, saka, ka gan 21.pants, gan 22.pants ir ļoti specifiski, lai tos rakstītu likumā. Šī, protams, ir rekomendācija, kas nebūt nav obligāta. Un būtu nosakāms, ka faktiski gan 21., gan 22.pants tik tiešām ir sava veida instrukcija Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Bet, ja šie panti tiek iestrādāti, tad tomēr es gribētu pastāvēt uz balsojumu attiecībā uz komisijas iesniegto variantu, un šeit iepriekš teiktais par to, ka alkohola reklāma... ka iztiksim bez alkohola reklāmas, man liekas, skan mazlietiņ naivi. Protams, tas ir ļoti labestīgi, labvēlīgi domāts, bet reāli, kā jau Kreitusa kungs teica, citur pasaulē tā nenotiek. Es kaut vai vienu piemēru minēšu. Piemēram, sporta raidījumi. Tāda mēroga milzu pasaules sporta pasākumi kā autoralliji "Pirmā formula", tikai tāpēc notiek, ka tos organizē un to galvenie sponsori ir firmas "Marlboro" un "Camel" un arī alkoholisko dzērienu ražotāji. Tā ka būsim reālisti un neatrausim sevi no pasaules norisēm! Un es mudinu balsot par komisijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Čepānis (DPS).

Kolēģi! Vispirms - par 21.pantu. Es domāju, ka pēc lietas būtības mēs tagad strīdamies par jautājumu, kurš mums visiem it kā, liekas, ir skaidrs, bet tajā pašā laikā nezin kāpēc mēs izliekamies, ka citi ir par mums dumjāki. Es gribu pateikt, ka šie aizliegumi ir vairāk nekā smieklīgi. Ja mēs aizliedzam reklamēt tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus, vienalga, kādus, laikā no tikiem līdz tikiem, taču atļaujam to darīt vēlāk, tad mēs esam pievēruši acis un neskatāmies uz reālo īstenību, jo lielākā daļa jaunatnes televīziju - ja viņi to vispār skatās - skatās pēc tam, kad šie aizliegumi ir beigušies. Tādēļ neliekuļosim, runādami par jaunatnes un Latvijas tautas veselības un tikumības saglabāšanu! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tie, kas dzer visus viltotos alkoholiskos dzērienus, - tie vispār nekādu televīziju neskatās. Ne valsts, ne komerciālo, nekādu! Un uz viņiem tā kā tā šīs aizlieguma normas neiedarbosies. Bet uz mani - tādu, kurš vēl nav nogājis līdz tādam līmenim, ka dzer viltotos - ja vien neiesmērē... tad man ir vienalga, ko rāda televīzijā, es pats zinu, ko man vajag un ko man nevajag, un tikšu galā ar savām problēmām arī bez televīzijas pamācībām!

Un pēdējais. Mēs savā frakcijā esam vienojušies (kaut arī mazskaitlīgi), ka šis likumprojekts mums vispār nav pieņemams - un tikai un vienīgi šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, te ir tikai populisms, lai runātu par mūsu tautas labklājību un morālo tikumību pirms 6. Saeimas vēlēšanām. Bet tā ir toga. Lietas būtība te ir cita. Manuprāt, lietas būtība te ir tāda: kas maksās, cik daudz maksās, no kādiem līdzekļiem maksās un kas šos līdzekļus saņems? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Kas būs šajā Radio un televīzijas padomē un cik ilgi viņi tur varēs būt? Vai 6.Saeima viņus varēs ietekmēt vai ne? Tātad jautājums ir par varu un par naudu. Un, ja tas ir tā, tad mums šāds likumprojekts vispār nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Ilga Kreituse - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Tā ir iznācis, ka mūsu frakcija runā visvairāk par šo jautājumu, bet laikam viena iemesla dēļ - neviens no mums negrib un nevēlas, un arī negatavojas iekļūt šajā slavenajā padomē, kur sešus gadus būs laba ierēdņa alga plus vēl prēmijas. Tāpēc mēs varam brīvi par to runāt.

Pirmais, ko es gribu teikt. Man ir tāds amats - vēsturniece. Gribu jums atgādināt, ka Latvijā 20. un 30.gados nebija televīzijas. Latvijā radio bija ļoti liels deficīts, ko varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki. Bet Latvijā aktīvi darbojās pretalkoholiskās biedrības. Latvijā 1939.gadā bija pārvietojamās pretalkoholiskās izstādes un daudz un gari, un plaši rakstīja par to, ka nedrīkst dzert. Tāpēc šodien ir absurdi runāt, ka radio un televīzija ir tā, kas latviešu tautu novedusi pie dzeršanas. Mēs varam neskatīties realitātei acīs, bet pateiksim godīgi un atklāti, ka pie dzeršanas mūs ir novedusi mūsu dzīve un mūsu realitāte. Jo, ja cilvēkam makā ir palikuši 2 lati, ar kuriem ir jādzīvo četras dienas, tad ļoti bieži cilvēks izvēlas - nopērk to pusstopu, izdzer un aizmirst to, ka viņam nav maizes ko ēst. Bet tā ir piebilde pie jautājuma par to, kas ir kam pamats. Jo mums visiem šodien liekas, ka garīgais aspekts ir pamats, bet diemžēl ekonomiskais stāvoklis nosaka to, kā mēs domājam un kā mēs dzīvojam. Un, ja mēs to negribam sasaistīt kopā, tad mēs atgādinām nevis Eiropu, bet Āfriku: tur strauss iebāž galvu smiltīs, paceļ augšā dibenu un izliekas, ka viss ir kārtībā!

Vēl viena lieta. Man ir jautājums likumprojekta autoriem - bet ko tagad darīsim, piemēram, ar 1995.gada pasaules čempionātu daiļslidošanā? To nedrīkstēja translēt! Nedrīkstēja rādīt Latvijā saskaņā ar šo likumu! Kāpēc? Tāpēc, ka šo čempionātu organizēja slavena viskija firma. Visās malās bija redzama šī reklāma. Translācijas laikā nepārtraukti tika raidīta šī reklāma. Kā tas izpaužas šajā likumprojektā? Vai tās sacensības, kuras rīko alkohola ražotājas firmas un tabakas ražotāji... kā tās translēs Latvijas televīzija? Vai liks melnus kvadrātus virsū uz šiem uzrakstiem? Vai griezīs ārā? Vai kaut kādā citādā veidā darbosies? Te ir jābūt skaidrībai un noteiktībai.

Un vēl viena lieta. Man būtu lūgums. Mīļie cilvēki! Latvija vienmēr ir bijusi alus dzērāju zeme. Pasaulē neviens vēl no alus par alkoholiķi nav palicis. Pēkšņi mēs esam tik kristāltīri, tik pareizi, ka mums vairs neko nevajag. Cik es zinu, "Aldaris" ir viena no tām firmām, kas strādā - un strādā ar peļņu. Kā mēs tagad gatavosimies Jāņiem? Kā tad reklamēsim tos Jāņus? Ja kāds tautudēls ar alus kausu un Jāņu vainagu galvā parādīsies televīzijā, ko darīs - sodīs televīziju vai alus kausam melnu kvadrātu liks virsū? Ko mēs tagad reklamēsim - ko Jāņos dzert? Ēst sieru un dzert rūgušpienu? Tāpēc padomāsim loģiski un kārtīgi, pirms mēs kaut ko darām, nesteigsimies! Nebūsim lēti populisti! Domāsim par savu tautu, savas tautas tradīcijām! Un nemēģināsim... Vēlreiz es jūs lūdzu - nemēģiniet ieskaidrot, ka tikai garīgais nosaka cilvēka attīstību! Nemēģiniet šeit... arī par ārstiem runājot - mīļie cilvēki, ne tikai tas, ka jūs stāstāt, ka slikti dzert... ir beidzies ar to, ka nu dzer vairāk... Un Apiņa kungs, man liekas, fiasko jau ir cietis ļoti smagi: Ministru kabinetā gan līmēja plakātus, gan dāvināja tabletes, gan vilka krekliņus mugurā, bet, cik man zināms, neviens ministrs tāpēc smēķēšanu nav atmetis. Tāpēc nevajag to visā Latvijā padarīt par šādu farsu!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs dzirdējām šeit dažādus viedokļus. Un ir jau pareizi, ka saka, ka mūsu tauta ir novesta no ceļa kopš krievu okupācijas gadiem, vienkārši ir nodzērusies. Un tas ir iemesls jau sen. Latvijas laikā tiešām tā nebija. Jo pretalkohola biedrība labi darbojās, un tā tas bija visās pamatskolās un ģimnāzijās, jau sāka šo problēmu risināt sakarā ar bērniem, kuri lūdza saviem vecākiem to nedarīt - nelietot alkoholu. Bet kara laikā mēs saucām to pašu "krutku" par "ïergu", un tas pats vien bija. Morāle pazuda, un morāle ir pazudusi arī šodien. Bet es domāju, ka mēs varam tomēr stāvokli labot - ne jau ar televīzijas reklāmu, ne jau ar avīžu reklāmām. Tiešām ir varbūt tā, kā Čepāņa kungs teica: kas dzers, tas dzers, un, kas nedzers, tas nedzers. Bet jauniešus gan pavedina šādas... Kas ir lielākie skatītāji? Jaunieši. Un programmās ir stratēģiski iestrādātas iekšā tādas reklāmas, kas patīk jauniešiem, un tur redz arī šīs alkohola reklāmas. Kāpēc, es brīnos, nav alus reklāmas? Nē. Alus reklāmās ir pavisam maz. Ir jau, bet pavisam maz - taču taisni šie ievestie dzērieni, kuri ir dārgi. Labi. Valsts nopelna arī no tās muitas, mums taču nav svarīgi, ko nopelna muita, bet mums ir jāglābj sava tauta. Vai tad mēs esam citādi nekā zviedri un somi, kuri uzliek lielus, lielus nodokļus par ievestajiem alkoholiskajiem dzērieniem un arī paši par savējiem. Pie mums tas tā netiek darīts. Mums robežas ir vaļā. Mums nāk iekšā... Es dzīvoju Ziepniekkalnā, kur ir tā sauktā robotu rūpnīca, kurā ir vairāki tūkstoši hektolitru, un tagad nezina, kur tos likt. Ne tos var izliet, ne tos var pārstrādāt. Un šādā stāvoklī mēs nonākam arvien. Tas saprotams, nav televīzijas... bet televīzijai vairāk vajadzētu parādīt, ka tāda problēma mums ir ar alkoholu, un es domāju, ka turpmāk jūs to sapratīsit. Televīzija to neizdarīs. Mūsu morāle ir jāceļ. Un, ja televīzija ir tāda, kas pārdevusi savu dvēseli par šiem grašiem, ko viņi nopelna no šiem alkohola ražotājiem, tad ir ļoti žēl! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit nevajadzētu aģitēt. Un es domāju, ka vispareizāk pateica Čepāņa kungs - ka šī reklāma iedarbojas nevis uz veciem dzērājiem, bet uz skolu jaunatni. Un es piekrītu arī Žīgura kungam - Latvija nav parasta jeb normāla Eiropas valsts. Latvijā ir ārkārtēja situācija. Es gan nepiekrītu, teiksim, tai nabadzības definīcijai, kādu deva godājamais Kreitusa kungs, jo viņa kurpes nebija cauras un es nedomāju, ka viņš arī brauc ar divriteni uz darbu. Bet ārkārtēja situācija ir tieši attiecībā uz dzeršanu. Un Saeimai ir jāapzinās - neatkarīgi no tā, vai tas ir populisms vai nav, - vai mēs gribam palielināt šo dzeršanu vai negribam.

Otrs. Mums ir jāapzinās, ka reklāmas, it sevišķi amerikāņu reklāmas, ir ārkārtīgi profesionālas - gan nikotīna, gan arī alkohola reklāmas. Tās ir ļoti skaistas un atstāj ļoti lielu iespaidu, teiksim, uz bērniem vecumā no 7 līdz 12 vai 15 gadiem. Jo katrs pusaudzis grib līdzināties pieaugušajiem - viņš grib braukt ar attiecīgu motociklu, automobili un ieiet skaistā bārā, un tas ir viens, kas šeit visiem būtu jāapzinās. Un jāatceras, kā jau es teicu, ka Latvijā pašreiz ir ārkārtēja situācija. Un tās slepkavības, par kurām jūs varat izlasīt katras nedēļas hronikā, pārsvarā izdara 70.gados dzimušie, un viņi tās izdara alkohola reibumā. Ja ar to vēl ir par maz, tad runāsim šeit par privāto kanālu ienākumiem un uztrauksimies par viņiem.

Ir pagājis jau pietiekami ilgs laiks, kopš darbojas šie privātie kanāli, un man jāsaka, ka tie nav spējuši praktiski radīt neko vērā ņemamu. Tāpēc nevajadzētu pārspīlēt par šo privāto kanālu labklājību un vairāk domāt par nacionālo pirmo programmu un arī par otro programmu. Un šeit arī vajadzētu tādā gadījumā skaidri pateikt, ka valsts pirmajā - nacionālajā - programmā šādas reklāmas nav pieļaujamas. Bet nu tā būtu varbūt novirze no šā punkta, tieši no šī panta.

Vēl es gribētu pateikt, ka, protams, vispirms 90 procentus šo reklāmas lādiņu saņems pusaudži, un tātad veciem dzērājiem, kā pareizi teica kolēģis, reklāma palīdzēs pierast pie kādām jaunām šķirnēm.

Kas attiecas uz Ābiķa kunga teikto par alu un vieglajiem vīniem jeb labas kvalitātes vīniem, es varētu tam piekrist, bet tad ir vajadzīga vesela sistēma jeb programma, kā pārorientēt uz šiem vieglajiem dzērieniem Latvijas iedzīvotājus, kas, kā pilnīgi pareizi teica Žīgura kungs, padomju varas 50 gados partijas vadībā mākslīgi apdzirdīti, ir pieraduši lietot nekvalitatīvus un stiprus dzērienus. Ir vajadzīga valsts programma, lai cilvēkus šādi pārorientētu un lai izaugtu jaunās paaudzes, kas lietotu tikai šos vieglos dzērienus - alu un vīnu. Bet to nevar panākt tikai ar, teiksim, kaut kādu reklāmas stundu ieviešanu vai ar kaut ko tamlīdzīgu.

Un pēdējais. Es gribētu atbildēt arī Kreitusa kungam, kurš patētiski teica: "Kur tad šie televīzijas kanāli ņems naudu?" Es divus priekšlikumus pateikšu. Atjaunosim neatkarīgu muitas sistēmu, tādu, kas ir pakļauta nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet, teiksim, tieši Ministru kabinetam, un vismaz iekasēsim tos 150 miljonus latu gadā, ko pašreiz valdība nevar iekasēt! Un varbūt vajadzētu iekasēt vēl pāris simtus miljonu latu, kas netiek iekasēti no importētā spirta tirdzniecības, un tad daļu no šā akcīzes nodokļa novirzīt kultūras attīstībai, kā tas bija kādreiz Latvijas laikā, kad bija šis kultūras fonds. Un tad šie jautājumi atrisinātos daudz labāk, nekā spiežot iekšā visos šajos kanālos šos Rietumu alkoholisko dzērienu reklāmas klipus un iestāstot, ka tie ir absolūti nekaitīgi, ja mēs tos sāksim rādīt vakarā no pulksten septiņiem vai deviņiem. Jo, kā es esmu novērojis pats savā ģimenē, tieši pēc pulksten deviņiem ir tās interesantākās programmas, un tieši tad arī skolēni šos videoklipus skatīsies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Otrreiz. Jums - piecas minūtes.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kiršteina kungs pateica domu, kas ir ļoti nepieciešams pārorientēt mūsu alkohola lietotājus no stipriem dzērieniem faktiski uz vieglākiem - uz alu un vīnu. Bet faktiski tas ir mīts, ka nevar kļūt par alkoholiķi, lietojot alu un vīnu. Ir ļoti daudz alkoholiķu, kas par tādiem kļūst šādi, jo alkoholisms ir slimība un ar alkoholismu var saslimt cilvēki, kuri lieto ne tikai stipros dzērienus, bet arī alu un vīnu. Un gribu pieminēt, kāpēc ir nepieciešama reklāma. Reklāmai ir divi mērķi: viens mērķis ir piesaistīt jaunus lietotājus, kuri pašlaik nelieto attiecīgo produktu, un otrs ir ražotāja mērķis piesaistīt lietotājus pie sava produkta. Un domāju, ka mums, gatavojot trešo lasījumu, būtu jāizlabo šis priekšlikums, kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas pašlaik ir Ābiķa kunga priekšlikums, ka tos varētu no pulksten 23.00 reklamēt. Es domāju... es neatceros, kurš deputāts to pateica, bet ir fakts, ka jaunieši visvairāk skatās televizoru tieši vakaros. Faktiski viņu skatīšanās laiks ir tieši vakaros, un pusaudži ir tie, kas ir visietekmējamākie. Un domāju, ka varētu atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu, es atkārtoju, un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Un Apiņa kungs uzdeva jautājumu, kāpēc vajag svītrot no 6.apakšpunkta, ja faktiski tad var pieņemt 7.apakšpunktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts runās par šo pantu un par atsevišķām tā daļām? Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs diskutējam par visu pantu kopumā, un tādēļ tik tiešām būtu laiks runāt arī par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Siliņš. Paldies. Tātad vispirms es gribu mazliet pakavēties pie šī 21.panta piektās daļas 5.apakšpunkta, kurš ir radījis dažos kolēģos negatīvu attieksmi sakarā ar to, ka viņš ir īpatnēji formulēts. Piektās daļas 5.apakšpunkts negatīvi atspoguļo atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu, bet šeit problēma jeb būtība ir tā, ka šī piektā daļa ir īpaši izveidota. Ja lasām piekto daļu, ka alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta no pulksten 7.00 līdz 21.00 un ka alkoholisko dzērienu reklāma nedrīkst negatīvi atspoguļot atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu, tad es domāju, ka tādā sakarībā šeit loģika ir. Vienīgais, kam es varētu piekrist, ir tas, ka trešajā lasījumā šī daļa varētu tikt redakcionāli pārstrādāta, lai viņa neradītu šādu neizpratni, jo savādāk, lasot šo vienu apakšpunktu, tiešām rodas neizpratne, bet es domāju, ka to ir viegli izdarīt.

Tālāk par visu pantu un šiem jautājumiem saistībā ar mūsu komisijas priekšlikumiem. Tātad šeit būtība ir tāda, ka, kā jūs jau zināt, veselības aizsardzības valsts ministrs Apiņa kungs bija griezies pie visiem Saeimas deputātiem ar priekšlikumu - pilnīgi aizliegt tabakas izstrādājumu reklāmu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos - un to iestrādāt 21.pantā. Mūsu komisija šo priekšlikumu ļoti rūpīgi izskatīja, un tādēļ radās šis 7.apakšpunkts - ir aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma, kuru komisija atbalstīja. Es pilnībā saprotu visas šīs problēmas, kuras ir saistītas ar ekonomiskajiem jautājumiem, bet mēs, mūsu komisija, arī uzskatām, ka veselības jautājumi ir primārie, un tādēļ es aicinu piekrist šim priekšlikumam, bet trešajā lasījumā viņš varētu būt drusku detalizētāks, attiecībā uz to, kuros raidījumos, kādās pārraidēs to dara. Šis priekšlikums, protams, tiks apspriests arī likumā par tabakas izstrādājumiem. Šeit droši vien mēs pie šīs diskusijas vēl atgriezīsimies, bet pašreiz es aicinu vienkārši izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot. Mūsu komisijas priekšlikums ir - atbalstīt šo punktu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons.

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Šeit izskanēja priekšlikums par to, ka alkohola un tabakas reklāma nebūtu vēlama nacionālajā televīzijā un radio. Es pilnīgi tam nepiekrītu, jo kāpēc tieši nacionālo televīziju un radio nostādīt finansiāli sliktākā situācijā, nekā ir komerciālās raidorganizācijas? Un es vispār domāju, ka ļoti daudz šeit izskanēja liekulīgu vārdu gan par alkohola lietošanu, gan par tabaku. Tas viss ir skaidrs, mēs visi to saprotam, bet šeit tomēr mēs runājam par ļoti specifisku nozari, un šeit reklāmu jaukt kopā, teiksim, ar alkohola lietošanu, ar ikdienu - tās ir divas dažādas lietas. Tad jau mēs varētu sākt paši ar sevi un pateikt, ka Saeimas kafejnīcā vajag izņemt ārā visu alkoholu un ka mēs nelietojam šajās telpās alkoholu. (Starpsaucieni no zāles: "Mçs jau nelietojam arī. Vai tu lieto?")

Sēdes vadītājs. Vai vēlas deputāti vēl runāt? Debates ir pabeigtas. Lūdzu, referente!

A.Rugāte. Paldies, cienījamie kolēģi, par izteiktajiem priekšlikumiem, īpaši Endziņa kungam par 5.apakšpunkta precizējumu. Man gan klausoties radās tāds dīvains priekšstats, ka mēs paši šo farsu spēlējam. Farss būs tad, ja mēs paši būsim šī farsa dalībnieki, ja mūsos pašos katrā nepietiks šī spēka atteikties no tā, kas tautai nav vēlams, tad šis piemērs nebūs pats labākais, un farss turpināsies. Un šis čaklums, ko mēs kādreiz izpaužam, kad gribam par katru cenu novest līdz galam kādu lietu... Šajā gadījumā tiek atzīts, ka tauta jau ar citiem līdzekļiem ir novesta līdz diezgan lielam izmisumam, tāpēc turpināt tālāk viņu vest arī ar šiem palīglīdzekļiem, kas nav pamatveids, bet tomēr dod ļoti nopietnu un negatīvu rezultātu, diez vai mums vajadzētu.

Bet attiecībā uz priekšlikumiem arī es uzturu spēkā, vēlreiz nekomentējot savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim deputātes Rugātes priekšlikumu - aizvietot tekstā pulksten 7.00 līdz 21.00" ar "pulksten 7.00 līdz 22.00". Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 18. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izteikt šādi...

A.Rugāte. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts, jā. Tas ir pieņemts, un balsojuma nav. Mani stipri iespaidoja komisijas priekšsēdētāja uzruna, un es domāju, ka ir jābalso. Es atvainojos...

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir deputāta Ābiķa priekšlikums: "Alus un vīna reklāma ir atļauta no 21.00 līdz 7.00, bet pārējā alkohola reklāma no 23.00 līdz 7.00." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 7. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Tagad - sestā daļa.

A.Rugāte. Sestajā daļā arī ir divi priekšlikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas izvietošanas principiem, un abi šie priekšlikumi nav pieņemti. Viens ir deputātes Rugātes priekšlikums - izlēgt vārdus "tabakas izstrādājumu", tādēļ ka tabakas izstrādājumu reklāmu televīzijā patiesībā aizliedz 1989. gada 3. oktobrī pieņemtā Eiropas padomes direktīva, kas, protams, komisijā tika uzskatīta tikai un vienīgi par ieteicošu, taču nekādā gadījumā ne par saistošu dokumentu, tādēļ arī ir noraidījums, bet es gribētu uzturēt, kolēģi, šo balsojumu spēkā. Un ir vēl viens priekšlikums, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iesakot svītrot arī vārdus "tabakas izstrādājumus". Tad abi priekšlikumi patiesībā ir identiski.

Sēdes vadītājs. Un vai papildinājums neattiecas uz šo daļu?

A.Rugāte. Es atvainojos, jā, tas attiecas uz šo daļu - šis 111. priekšlikums attiecas uz sesto daļu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar septīto daļu: "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma". Arī šī daļa kā papildu daļa komisijā nav pieņemta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas runāt. Tad lūdzu zvanu, un balsosim par visiem priekšlikumiem. Divi ir par izslēgšanu un svītrošanu, bet viens - par papildināšanu. Deputātes Rugātes priekšlikums - sestajā daļā izslēgt vārdus "tabakas izstrādājumu", bet nākamais teksts ir paskaidrojums.

A.Rugāte. Jā, tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojam par priekšlikumu - izslēgt vārdus "tabakas izstrādājumu". Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to vai otrs vispār ir balsojams?

A.Rugāte. Otrs ir identisks pēc sava satura, tātad automātiski arī tas nevar tikt balsots.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad arī nebalsosim. Tagad ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar septīto daļu: "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.

Līdz ar to mums būtu jānobalso par sesto daļu kopumā. Būtu labi, ja referente viņu tagad nolasītu, jo tagad vajag akceptēt vienu svītrojumu un vienu papildinājumu.

A.Rugāte. Papildinājums attiecas uz jaunu septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Vienalga. Lasiet visu kopā!

A.Rugāte. Sestā daļa ir šāda: "Ârstniecisko un juridisko pakalpojumu, pārtikas produktu, ārstniecisko līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu reklāmas, kā arī naudas ieguldījumu pieņemšanas, vērtspapīru izplatīšanas un citus reklāmas ierobežojumus nosaka attiecīgie likumi un Ministru kabineta noteikumi."

Sēdes vadītājs. Un septītā daļa.

A.Rugāte. Septītā daļa - "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma."

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes, ja balsojam par to? Nav. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 13. Sestā un septītā daļa ir pieņemta.

A.Rugāte. Paldies. 22.pants - "Reklāmas izvietošana". Pirmajā daļā ir ienācis deputāta Putniņa priekšlikums, kurš diemžēl nav pieņemts. Ir saglabāta pirmā lasījuma redakcija tikai ar precizējumu, ka tā ir atbilstoši valsts valodā. Otrais teikums: "Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā." Par raidījuma valodu, es ļoti ceru, kolēģi, ka mēs vakar savstarpēji cits citu izpratām, ko tas nozīmē, un šeit valsts valodas precizējums ir papildus tādēļ, lai tomēr šī reklāma būtu pārsvarā un vairākumā gadījumu valsts valodā, lai gan šad tad ir pieļaujama arī reklāma kādā citā valodā, proti, valodā, kurā notiek raidījums. Un tas nav izslēgts gadījums, tas viss ir iespējams, taču tas ir reglamentēts ar citiem nosacījumiem, kādos apjomos, un tādēļ šis precizējums no komisijas puses, bija vajadzīgs.

Vēl šajā pašā daļā ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš ierosina aiz vārda "raidījuma" papildināt ar vārdiem "vai valsts valodā". Tātad mēs to esam pieņēmuši un iestrādājuši. Tas ir saskanējis ar komisijas viedokli, šis precizējums. Tātad atliek tikai deputāta Putniņa priekšlikums, kuram laikam gan vajag komentāru no iesniedzēja puses.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par Paula Putniņa priekšlikumu. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Apspriežam 22. pantu, kolēģi!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Jautājums šeit ir nevis par reklāmas ierobežošanu, bet lai nebūtu patvaļas reklāmas izvietojumā, un, ja jūs uzmanīgi izlasīsit šos manis piedāvātos priekšlikumus - otro, trešo, ceturto, tad redzēsit, ka tur tas viss arī atspoguļojas. Piemēram, attiecībā uz ceturto priekšlikumu tur ir tāda norma ietverta, ka sporta translācijās, kultūras pasākumu translācijās reklāma vienkārši barbariski pārtrauc dzīvo raidījumu norisi, ka tām pa vidu laiž reklāmu. Tas vienkārši ir arī traucējoši. Un arī pārējie punkti - otrais, trešais - tikai sakārto šo reklamēšanas procesu un reklāmas izvietošanu padara kulturālu un civilizētu, tāpēc to nu gan nevajadzētu noraidīt, kamēr mēs vēl pagaidām par šo likumprojektu nopietni runājam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu - Dainis Stalts, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atbalstot deputāta Paula Putniņa priekšlikumu, gribu vēl bilst par to, ka reklāma vizuālajās programmās būtu izvietojama blokos, to ir norādījusi arī attiecīgi Eiropas padomes direktīva par pārrobežu televīziju. Tātad tas ir vērsts uz to, lai tiktu aizsargātas patērētāju intereses. Un vēl par šo trešo sadaļu, ka reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmēju (uzņēmējsabiedrību) reklāmu. Tas ir saistībā ar to, ka, kā paši esat redzējuši televīzijā, mūsu televīzijā vienmēr stūrītī parādās reklāmas kompānijas sevi reklamējošie tādi mazi burtiņi. Nekur pasaulē tā nav, ka pusprivāta reklāmas kompānija televīzijas iekšienē pati sevi reklamē. Tātad es aicinu atbalstīt deputāta Paula Putniņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas, līdz ar to debates esam pabeiguši. Referente, ja vēlas, var komentēt.

A.Rugāte. Jā, pilnīga taisnība ir Stalta kungam un Putniņa kungam līdz ar argumentāciju attiecībā uz reklāmas izvietojuma pasaules standartiem. Šī reklāmas izvietošana blokos - tā ir skatītāju aizsardzības norma, jo nereti tas tomēr ir visai kaitinoši, ka reklāma parādās pārāk bieži, un vēl jo vairāk tad, kad šīs reklāmas saturs ir ārkārtīgi līdzīgs kādas pārraides vai kādas kinofilmas saturam. Tas, protams, nekādā veidā nesekmē šīs raidāmās programmas kopējo kvalitāti, bet ir gluži otrādi. Un nu par to, kas attiecas uz šī priekšlikuma, ko Putniņa kungs ir iesniedzis, 4. apakšpunktu, - par raidījuma atsevišķajām daļām un sporta pārraidēm. Tas ir ļoti vērā ņemams arguments, par kuru Saeimai vajadzētu izšķirties, kādā veidā izteikt savu attieksmi pret reklāmas izvietojumu raidījumos.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu zvanu! Deputāta Paula Putniņa priekšlikums - "Reklāmām jābūt skaidri atšķiramām, redzamiem un/vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotām no pārējās programmas." 1. apakšpunkts: "Reklāmai jābūt valsts valodā." 2. apakšpukts: "Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos." 3. apakšpunkts: "Reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošu uzņēmēju (uzņēmējsabiedrību) reklāmu." 4. apakšpunkts: "Raidījumos, kas veido atsevišķas daļas, sporta pasākumu translācijās vai līdzīga satura raidījumos, vai uzvedumos ar starpbrīžiem, reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Tādā gadījumā komisijas variants ar visu papildinājumu un labojumu vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte. Otrajā daļā priekšlikumu nav bijis. Trešajā daļā priekšlikumu nav bijis. Ceturto daļu atbildīgā komisija papildina aiz vārda "reklāma" ar vārdiem "izņemot pašreklāmu". Tas ir ļoti būtisks precizējums, jo bieži vien raidorganizācijas izmanto savus logotipus vai kādus skaniskos motīvus - džinglus, kā mēs sakām, tas ir, radio vai televīzijas attēlā redzamu kaut kādu simbolu, kas tātad atšķir šo raidstaciju no kādas citas vai šo raiduzņēmumu no kāda cita. Tas ir ļoti svarīgi viņiem pašiem, un tādēļ mēs uzskatījām par nepieciešamu šeit tomēr to atzīmēt, ka šī zīme ir atzīstama un izvietojama bez ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Piektajā daļā nav priekšlikumu. Sestajā daļā nav priekšlikumu. Septītajā daļā nav ienācis neviens priekšlikums. Astoto daļu atbildīgā komisija piedāvā svītrot. Šis punkts attiecas uz to, ka raidorganizāciju programmās reklāmas laiks titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā, gadījumā, ja tā neaizņem vairāk kā 1/5 no televīzijas ekrāna, nedrīkst pārsniegt 75% no diennakts raidlaika apjoma. Komisija uzskatīja, ka šāds ierobežojums precīzāk ir izteikts devītajā daļā, tādēļ tur pēc tam mainās attiecīgi daļu numerācija, un tādēļ šo daļu komisija atzina par nepieciešamu izslēgt. Tā ir tāda specifiska tehnoloģiska iespēja, kuru var izmantot, raidot parastās programmas un izmantojot arī šo slīdošo logotipu rindu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlas kaut ko teikt par šiem priekšlikumiem? Ja arī deputātiem nav iebildes, tad mēs akceptējam. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Es gribu pamatot, kāpēc tiešām ir nepieciešamība pēc šiem logotipiem. Tie tik tiešām ir domāti pirmām kārtām skatītāju aizsardzībai, jo ne velti daudzos raidījumos, kuros ir gan sponsori, gan reklāmu devēji... Jūs paši saprotat, ja diktoram katrreiz ir jāsaka šis paldies vai arī ir jāliek klipi, tad tik tiešām, kā jūs paši sakāt, reklāmas traucē, un bieži vien šādā slīdošā logotipā var sniegt šo informāciju. Tātad, domājot par skatītāju aizsardzību un par kadru tīrību, tas ir atļaujams.

Sēdes vadītājs. Nebija jau arī iebildes. Līdz ar to ir akceptēts komisijas piedāvātais svītrojums. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Paldies. Tālāk 8. un 9. daļai atbilstoši mainās arī numerācija. Par iepriekšējo 9. un 10. daļu bija priekšlikumi - izslēgt šīs daļas, taču komisijā tie netika atbalstīti, jo pamatnosacījums bija - ja iepriekšējā 8. daļa ir izslēgta, tādējādi precizējumi, kuriem ir jāparādās likumā, ir atspoguļoti tagadējā 8. un 9. daļā, pie tam ar diezgan smalku reglamentāciju, un tādēļ šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tomēr tam ir jābūt noteiktam, kas ir iespējams un kas nav iespējams, cik liela daļa ekrāna ir aizsedzama ar šādu informāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runās un vai pats iesniedzējs arī runās? Deputātus lūdz balsot, bet mēs atklājam debates.

Lūdzu, Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

D.Stalts (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ja nu mēs tomēr ņemam vērā un esam vēlējušies uzklausīt Eiropas padomes speciālistu domas, tad varbūt izlasīsim to, kas ir pašā svaigākajā šo speciālistu viedoklī, kas mums ir atsūtīts. Un tur ir pausts izbrīns - vai patiešām ir paredzēts pieļaut, ka piekto daļu ekrāna vairāk vai mazāk pastāvīgi var aizņemt paralēli sludinājumi?

Eiropas padomes speciālistu slēdziens ir tāds pats kā deputāta Paula Putniņa priekšlikums - izslēgt šo daļu. Es pieļauju, ka uz trešo lasījumu varētu padomāt par to, ka varbūt vienu vai, teiksim, trīs stundas dienā varētu būt šāds kopojums dažnedažādu reklāmu titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā, bet ne katru stundu un tā, kā tas ir šeit uzrakstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates pabeidzam. Referente vēlas komentēt? Kā ir ar numerāciju mums tagad?

A.Rugāte. Tagad būs 8. un 9. daļa un arī numerācija mainās līdz ar to, ja tiek svītrota 8. daļa...

Sēdes vadītājs. Viņa jau ir izsvītrota.

A.Rugāte. Jā, viņa ir izsvītrota, tagad arī ir attiecīgi 8. un 9. daļa.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu - izslēgt 8. daļu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, 18 - atturas. Es atvainojos... tiešām ir jāsēžas tuvāk pie tablo... Par - 28, pret - 20, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Nākošais mums būtu 118. priekšlikums par 23. panta 4. apakšpunktu, bet mēs esam ļoti tuvu starpbrīdim, bez tam mums ir pieteikušies deputāti sniegt paziņojumus. Varbūt būtu labi, ja mēs tagad apstātos un turpinātu darbu pie 118. priekšlikuma pēc starpbrīža.

Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu! Pēc tam - Ilga Kreituse.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, deputātu kundzes un kungi! Kā jūs zināt, pirmdien, 12. jūnijā, man bija tas gods parakstīt asociatīvo līgumu ar Eiropas savienību. Var droši teikt, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas parakstīti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Aizritējis nepilns gads, kopš Latvija, Lietuva un Igaunija parakstīja brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas savienību, un tie ir spēkā kopš šī gada 1. janvāra. Tāda strauja politiskā integrēšanās Eiropā iespējama tādēļ, ka mūsu mērķis bija skaidrs no paša sākuma. 50 pēckara gadus Latvija bija šķirta no Eiropas, un daudz kas mums tik pazīstamajā Eiropā ir mainījies, tomēr mēs visi ticējām, ka mūsu atgriešanās ir tikai laika jautājums. Arī inkorporācijas neatzīšanas politika, pie kuras konsekventi turējās Rietumu demokrātiskās valstis, mums palīdzēja palikt nelokāmiem neatkarības sasniegšanā. Tātad valdības programma par likumu harmonizāciju un saskaņošanu ar Eiropas tiesību principiem, kā arī iekšējā tirgus attīstīšana ar Eiropas savienības komisijas un tās dalībvalstu palīdzību mums kalpos par karti, kurā nospraust savu ceļu.

Mūsu integrācijas kvalitāte un arī tās ātrums ir atkarīgs no diviem faktoriem:

pirmais faktors ir mūsu valstiskā apņēmība izpildīt visas izvirzītās prasības. Latvija jau ir iekšēji apzinājusies integrācijas Eiropā nepieciešamību. Tā ir prioritāte, kas cieši saistīta ar drošību, un tā ir jāieauž visās mūsu politiskās dzīves jomās. Ne tikai valdība, bet arī visa sabiedrība aktīvi jāiesaista šajā procesā.

Otrs faktors, kas nosaka mūsu integrācijas kvalitāti, ir katras Eiropas savienības dalībvalsts sapratnes un sadarbības pakāpe ar Baltiju. Sapratne veidojas no uzticības pilnām attiecībām, kas būvētas uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas garā veidotiem sakariem starp mūsu valstīm un katru atsevišķo Eiropas savienības dalībvalsti. Savā jaunajā statusā Latvija sadarbosies ar nākošo prezidējošo valsti Spāniju tikpat cieši, kā līdz šim esam sadarbojušies ar Franciju, bet pirms tam - ar Vāciju. Latvija apņemas attīstīt tālāk savstarpējās attiecības ar ikkatru dalībvalsti.

Mūsu mainīgajā pasaulē Eiropas stabilitātei ir milzīga nozīme. Baltijas valstu atgriešanās Eiropas valstu saimē stiprina šo stabilitāti. Tas ir arī viens no reģionālās stabilitātes elementiem. Taču galvenais, kas noteiks, kad mēs atkal reāli ieņemsim savu vietu Eiropas demokrātisko un pārtikušo valstu vidū, būs nevis politiskās deklarācijas, bet gan eiropeiskās tiesiskās apziņas uzvara pār postsociālistisko voluntāro domāšanu. Tikai tad, kad mēs visi katrs savā vietā strādāsim kā eiropieši, mēs izveidosim Latviju par tādu valsti, kādas mums patīk Eiropā apciemot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks", arī paziņojums.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jūs gribēju informēt, ka šodien ir pabeigts darbs pie tā projekta, kam gadu atpakaļ, tieši gadu atpakaļ, naudu izdalīja Birkava kungs, tas ir, lai dokumentētu Latvijas okupācijas un aneksijas procesu 1939.-1940. gadā. Šodien ir iznākusi pēdējā - trešā grāmata - šinī projektā angļu valodā - dokumenti un materiāli, kas tā arī saucās "Okupācija un aneksija 1939.-1940." Grāmatā ir paplašināts un pārstrādāts ievads atbilstoši Latvijas vēsturi ne pārāk zinošai auditorijai, kā arī pievienoti dokumenti par represijām, kas notika Latvijā pēc padomju varas izveidošanās.

Un tā es jums gribu atgādināt, ka šī projekta ietvaros ir iznākušas trīs šīs grāmatas, un autoru kolektīvs, kuru vadīja profesors Dītrihs Lēbers no Hamburgas, uzskata, ka šodien Latvijas politiķiem un vēsturniekiem, kā arī visiem citiem, kas vēlas pasaulē runāt un parādīt Latvijas likteņus 1939.-1940. gadā, tam šādā veidā materiāli ir nodrošināti.

Tie deputāti, kas vēlas saņemt šo grāmatu angļu valodā savā lietošanā, kā arī tie, kas uzskata, ka viņi to grib un var braucot savos ārzemju komandējumos ņemt šo darbu līdzi un dot saviem kolēģiem no citām pasaules valstīm, kuri varētu iepazīties ar šo problēmu, lūdzu, piesakieties, un jūs šo grāmatu varēsit saņemt vai nu Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, vai arī konkrēti pie manis, ja jūs pateiksit, cik un kad jūs vēlaties saņemt.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Alfrēdam Žīguram.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es priecājos, ka Gravas kundze ir izdevusi trešo, jo nauda ir daudz iztērēta, bet trešais izdevums varbūt to segs. Nauda ir aizņemta no Saeimas kases un te nu viņa ir, kādā veidā mēs to iztērējām, tas ir, man turpmāk vēl Revīzijas komisijā ir jāvienojas, tas jāizskata cauri, bet es ceru, ka šī grāmata netiks tikai deputātiem izdalīta, bet viņa būs pārdošanā, un tā nauda atgriezīsies atpakaļ Saeimai. Es gan nezinu, cik lielā eksemplāru skaitā viņa ir nodrukāta, jo tas netika uzdots, bet es ceru, ka mēs dabūsim naudu atpakaļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies, un pēc tam reģistrācijas laikā būs vēl divi svarīgi paziņojumi. Reģistrējamies!

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Šodien diviem deputātiem, mūsu kolēģiem, ir dzimšanas diena.

Sveicam Eduardu Berklavu - Nacionālās neatkarības kustība! (Aplausi.)

Un sveicam Jāni Lagzdiņu - "Latvijas ceļa" deputātu! (Aplausi.)

Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti!

Andris Ameriks,

Olafs Brūvers,

Māris Budovskis,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Edvīns Inkēns,

Raimonds Jonītis,

Imants Kalniņš,

Viesturs Pauls Karnups,

Edvīns Kide,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Jānis Kokins,

Uldis Lakševics,

Larisa Laviņa,

Andris Līgotnis,

Oļģerts Pavlovskis,

Indra Sāmīte,

Anita Stankēviča,

Jānis Straume,

Pēteris Tabūns...

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns ir zālē.

I.Folkmane.

Jevgēnijs Zaščerinskis...

Sēdes vadītājs. Arī ir zālē.

I.Folkmane.

Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Izskatām 118. priekšlikumu. Lūdzu referenti! Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Rugāte. Paldies, kolēģi! 39. lappuse, 23. pants. Mums ir iesniegts priekšlikums tikai par panta ceturto daļu, un tas ir no pašas atbildīgās komisijas, kas ir atzinusi, ka šī daļa ir jāizsaka nedaudz citā redakcijā: "Raidorganizācija nedrīkst būt realizētāja televīzijas veikala piedāvātajām precēm un pakalpojumiem."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas piedāvāto redakciju? Nav iebildes. Pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. 24. pants - "Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi". Pirmajā un otrajā daļā priekšlikumu nav. Trešo daļu atbildīgā komisija papildināja ar tekstu, kas ir redzams tumšākajā drukā 40. lappuses beigās un 41. lappuses augšējā daļā, tabulas pēdējā sadaļā, proti: "Ðā panta daļa neattiecas uz sludinājumiem."

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Rugāte. Ir arī svītrots teksts aiz vārda "ziņas". Svītrotais teksts ir šāds: "vai vada programmas par aktuāliem notikumiem". Komisijā tas tika atzīts kā pārāk ierobežojošs nosacījums tiem, kuri piedalās reklāmu izgatavošanā vai sludinājumu lasīšanā.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Izskatām nākamo.

A.Rugāte. Ceturtajā daļā priekšlikumu nav. Līdz ar to 24. pants ir tāds, kādu jūs to redzat.

25. pants - "Atbildība par reklāmu". Nav iesniegts neviens priekšlikums.

26. pants - "Programmas vai raidījuma sponsorēšana". Arī šajā pantā nav iesniegts neviens priekšlikums.

27. pants - "Programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskā kvalitāte". Nav iesniegts neviens priekšlikums.

28. pants - "Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana". Atbildīgā komisija pirmajā šā panta daļā papildina tekstu aiz vārda "izņemot" ar vārdiem "kabeļtelevīzijā un kabeļradio". Tas ir precizējums, ar izceltiem burtiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Rugāte. 29. pants - "Programmas un raidījuma izlaidumdati". Pirmajā daļā atbildīgā komisija papildina tekstu aiz vārda "katras" ar vārdu "dienas" un svītro aiz vārda "radio" vārdu "muzikālās".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo labojumu nav iebildes?

A.Rugāte. Otro daļu atbildīgā komisija ierosināja svītrot. Šīs daļas saturs ir šāds: "Izlaidumdati ir programmas nosaukums, raidorganizācijas nosaukums un adrese." Tas jau parādās iepriekšējās daļās un pantos, un līdz ar to šeit šī deklaratīvā forma ir it kā lieka un kļūst nevajadzīga.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Līdz ar to akceptē.

A.Rugāte. Paldies. Līdz ar to mainās turpmāko daļu numerācija. Otrajā daļā nav iesniegts neviens priekšlikums. Trešo daļu atbildīgā komisija redakcionāli labo, proti: "Raidījuma izlaidumdatos norādāmi tā autori. Neatkarīgie producenti norāda arī nosaukumu un adresi."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Rugāte. Ceturtajā daļā priekšlikumu nav bijis. Līdz ar to ceturtā, piedodiet, trešā daļa ir izskatīta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte. Ceturtā nodaļa - "Retranslācija, kabeļtelevīzija un kabeļradio (radiotranslācija), kolektīvās uztveršanas antenas".

Atbildīgā komisija ir precizējusi nodaļas virsrakstu, precīzāk izsakot visas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu izplatības formas, veidus. Teiksim, tāds termins kā "kolektīvā antena" - tas ir tāds sadzīviskots termins, pie kā mēs esam ikdienā pieraduši, jo tādas mums mājās tika uzstādītas un tādas mēs lietojām, par tādām mēs maksājām un dažkārt arī vēl tagad maksājam kādu attiecīgu naudas summu, īri vai kā to sauc, kopā ar citiem komunālajiem pakalpojumiem. Taču šajā likumā atbilstoši noteiktajai terminoloģiskajai sakārtotībai būtu vēlamāks tomēr termins "kolektīvās uztveršanas antenas", jo tas izsaka lietas būtību.

30. pants - "Programmu retranslācija". Pirmajā daļā priekšlikumi nav iesniegti, izņemot to, ka Eiropas padome mūs dara uzmanīgus, taču tas šobrīd neattiecas ne uz vienu no balsojamiem priekšlikumiem, jo tādi nav iesniegti. Uzmanīgus mūs dara attiecībā uz otrajā redakcijā komisijas piedāvāto pirmās daļas tekstu, kurā ir šāda norma: "ar tehnisko kavējumu". Pēc pasaules standartiem attiecībā uz retranslāciju tā nav pieļaujama norma. Tas tad acīmredzot ir jautājums, kas būs jāatrisina trešajā lasījumā. Šobrīd par to mēs varam tikai savstarpēji apmainīties ar domām un informāciju. Par 30. pantu man nekas cits vairs nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nebūtu nekas piebilstams? Jo nav priekšlikumu.

A.Rugāte. Nav priekšlikumu. Jā, tieši tā.

31. pants - "Retranslācijas atļauja". Atbildīgā komisija arī šā panta nosaukumu ir precizējusi. Panta agrākais nosaukums bija "Radio, televīzijas un teleteksta retranslācija". Komisija šo nosaukumu izmainīja likuma sakārtošanas un terminu precizēšanas labad. Proti, pants tagad saucas "Retranslācijas atļauja". Pirmajā, otrajā un trešajā daļā priekšlikumu nav bijis. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija ir izteikusi priekšlikumu - aizstāt vārdus "Ðā panta noteikumi" ar vārdiem "Ðis noteikums", jo tas patiešām ir tikai šis vienīgais noteikums. Tas ir redakcionāls precizējums, lai nebūtu pārpratumu.

32. pants. Arī šā panta nosaukums ir precizēts. Agrākais panta nosaukums bija "Kolektīvās antenas". Tagad atbilstoši šīs nodaļas virsrakstam panta nosaukums ir "Kolektīvās uztveršanas sistēmas". Pirmajā daļā ir arī drukas kļūda - iekaviņai ir jābūt arī no kreisās puses. Pirmajā daļā. Atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu aizvietot vārdus "labā kvalitātē" ar citu atbilstošāku, precīzāku tehnisko terminoloģiju, proti, "tehniskiem normatīviem atbilstošā kvalitātē".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Akceptējam. Tālāk!

A.Rugāte. Otrā daļa. Atkal tāda pati drukas kļūdiņa - iekaviņa ir vajadzīga arī no kreisās puses, jo tā ir panta daļa. Priekšlikumi nav iesniegti.

Trešajā daļā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - aizvietot vārdu "dotajā" ar vārdu "attiecīgajā". Tas ir sapratnes un skaidrības labad.

Ceturtajā daļā atbildīgā komisija ierosina svītrot vārdus "kâ bāzi", jo tā ir latviešu valodā ne sevišķi vēlama forma.

33. pants - "Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas un to izveidošana". Atbildīgā komisija pirmajā daļā iesaka šādu redakciju: "Kabeļtelevīzija un kabeļradio (radiotranslācija) ir elektroniskais saziņas līdzeklis, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet kas nav sakaru līdzeklis, ar kura palīdzību abonenti var sazināties savā starpā." Ðis teksts ir tapis pēc saskaņošanas ar tehniskajiem ekspertiem un lietpratējiem, tas ir tehniski precizēts variants, kādā veidā mēs varētu piedāvāt šo daļu izteikt. Ja vispār likuma koncepcija paredz kabeļtelevīziju, tad tam būtu jābūt šādam. Tas ir tehnisko ekspertu priekšlikums, kuru komisija atzina par diezgan labu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo pirmo daļu, pret komisijas ieteikto redakciju. Nav. Akceptējam. Tālāk!

A.Rugāte. Otrajā daļā priekšlikumu nav.

Trešajā daļā priekšlikumu nav.

Ceturtajā daļā atbildīgā komisija aizvieto vārdus "pçc pieprasījuma" ar vārdiem "uz pieteikuma pamata". Tas tiek darīts latviskākas redakcijas labad.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Rugāte. Paldies. Vismaz latviskākas redakcijas labad, jo šur tur jau vēl mums parādās ne visai laba valoda. Atbildīgā komisija piektajā daļā ierosina aizvietot vārdu "atjaunošanā" ar "atjaunojama" (jo tas tiešām ir precizējums tīri tekstuālā kopsakarībā, lai nerastos pārpratums) un svītrot vārdus "pirmtiesības dodamas". Arī šis labojums ir gan pēc būtības, gan arī valodas ziņā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

A.Rugāte. Sestajā daļā nav priekšlikumu... gluži vis nebūs taisnība - sestajā daļā ir priekšlikums, kas attiecas uz 4. punkta "a" apakšpunktu: atbildīgā komisija ierosina precizēt šā apakšpunkta redakciju. Proti: "pieprasītājs un viņa laulātais nav vienpersonīgs citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks), vai viņa ieguldījuma apmērs citā raidorganizācijā nenodrošina kontroli pār to. Šis punkts neattiecas uz pārrobežu televīziju;".

Attiecībā uz terminu "pârrobežu televīzija" Sinkas kungs jau starpbrīdī izteica aizrādījumu, ka arī tas neesot īpaši labs latvisks termins. Mēs, komisija, pieņemam šo kritiku. Mēģināsim vēl konsultēties ar valodniekiem, lai varētu šo terminu precizēt. Taču es gribu teikt, ka tas nav tulkojums no krievu valodas, bet tas ir tulkojums no starptautiskajiem dokumentiem angļu valodā, un acīmredzot arī tulki nav atraduši labāku terminu. Taču tas viss, protams, ir mūsu pašu ziņā - ja papūlēsimies, varbūt atradīsim precīzāku terminu, kas izteiks šo procedūru, kādā notiek šī pārrobežu raidīšana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, trešajā lasījumā to dariet!

A.Rugāte. Paldies. Atbildīgā komisija "b" apakšpunktā precizē redakciju: "pieprasītājs neieņem vēlētus amatus politisko organizāciju (partiju) vadībā;".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Rugāte. Arī 5. punktā ir labojums - atbildīgā komisija svītro palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo labojumu nav iebildes?

A.Rugāte. 6. punktā priekšlikumu nav bijis.

Septītā daļa. Atbildīgā komisija izveido jaunu septīto daļu šādā redakcijā: "Nacionālā radio un televīzijas padome savu lēmumu par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības izsniegšanu 14 dienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā." Ðī norma ir iestrādāta ar nolūku, lai tomēr veicinātu, cik tas ir iespējams, informāciju un atklātību šajā nozarē par procesiem, kas notiek, kad parādās interesenti un pretendenti uz šādu atļauju saņemšanu, un arīdzan par to, kuri tad ir tie, kas konkursa gaitā vai uz kāda citāda nolēmuma pamata šo atļauju ir saņēmuši - vai ar ierobežojumu vai kā citādi. Vietējais laikraksts šeit ir pieminēts tādēļ, ka bieži vien tās ir reģionālās vai lokālās raidorganizācijas. Kā jau mēs iepriekš likumā pieņēmām un atrunājām, pastāv šādu raidorganizāciju klasifikācija - lokālās vai reģionālās. Tātad jābūt arī sabiedrībai informētai par to, kur šis lokālais vai reģionālais uzņēmums darbojas kā raidorganizācija. Līdz ar šīs jaunās daļas izveidošanu mainās panta daļu numerācija - astotā daļa, par kuru nav saņemti priekšlikumi... bijusī septītā daļa tagad kļūst par astoto. Devītajā un desmitajā panta daļā priekšlikumu nav bijis.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst pret to.

A.Rugāte. 34.pants - "Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi". Atbildīgā komisija ierosina aizvietot vārdu "tîklos" ar vārdu "sistēmās" un vārdu "dotajā" - ar vārdu "ðajā" un papildināt tekstu aiz vārda "izplatīšanai" ar vārdu "kabeļtelevīzijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Rugāte. Panta otrajā daļā priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to ceturtā nodaļa ir izskatīta.

Piektā nodaļa - "Raidorganizāciju tiesības uz informāciju un atbildība". 35.pants - "Raidorganizāciju tiesības uz informāciju". Ne pirmajā, ne otrajā panta daļā priekšlikumi nav iesniegti. Pants paliek pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. 36.pants - "Atsaukums". Nevienā no šā panta daļām neviens priekšlikums nav iesniegts. Pants paliek pirmā lasījuma redakcijā, taču attiecībā uz trešo lasījumu ir jāpiemin, ka Eiropas eksperti vērš mūsu uzmanību uz šā panta otrajā daļā esošo normu, aicina ļoti nopietni pārdomāt tiesas klātbūtni šī panta normā un iesaka tomēr izvairīties no šāda veida atbildības sajaukšanas jeb atbildības līmeņu sajaukšanas. Bet tas ir diskutējams jautājums, un acīmredzot komisijai būs jālemj par šo ekspertu atzinumu sakarā ar trešo lasījumu. Tas - tikai informācijai.

37.pants - "Tiesības uz atbildes izplatīšanu". Atbildīgā komisija ierosina mainīt panta pirmās daļas pirmo teikumu, kurš tagad būtu šādā redakcijā: "Fiziskai vai juridiskai personai, kuru aizskar kāds pārraidīts paziņojums, neatkarīgi no tā, vai pieprasīts atsaukums, ir tiesības uz atbildi." Tā ir pilsoņa tiesību un jebkura indivīda tiesību aizsardzības norma, kas ir pastiprināta komisijas ieteiktajā redakcijā.

Tālākajās panta daļās neviens priekšlikums nav iesniegts. Pants paliek pirmā lasījuma redakcijā.

38.pants - "Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu". Atbildīgā komisija precizē pirmo daļu un arī otro daļu, piedāvājot tās izteikt citā redakcijā, kas ir saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju, un tātad šie ir juridiskas dabas precizējumi, kuros ir formulēta jaunā redakcija. Vai tos nolasīt, vai pieņemam zināšanai?

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts neiebilst. Vai ir nepieciešams lasīt? Nav nepieciešams, tāpēc mēs akceptējam.

A.Rugāte. Paldies.

39.pants - "Administratīvā atbildība un kriminālatbildība". Nevienā daļā nav iesniegts neviens priekšlikums.

40.pants - "Raidorganizācijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu". Atbildīgā komisija ierosina svītrot vārdus "vai ierobežošana". Pamatojums šeit ir tāds, ka šī ierobežošana ir iekļauta padomes funkcijās kā padomes tiesības, un tas parādīsies tālākajos pantos, kad mēs izskatīsim padomes funkcijas, tādēļ būtu lieki nosaukumā saglabāt šo ierobežojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija pirmajā daļā ierosina tekstu papildināt aiz vārdiem "darbības izbeigšanu" ar vārdiem "vai apturēšanu un atļaujas anulēšanu". Gluži tāpat tas ir - tikai pretējā veidā - iestrādāts padomes funkcijās. Pirmajā lasījumā neesošās funkcijas. Un šobrīd otrajā lasījumā, tās tur ir norādītas, mēs līdz tām nonāksim, tādēļ šeit bija vajadzīgs šis papildinājums, lai vispārīgajā daļā tas atspoguļotos arī attiecībā uz raidorganizācijas darbības izbeigšanu ar tiesas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai iebildes ir? Nē, nav. Teksts ir pieņemts.

A.Rugāte. 40.panta otrās daļas tekstu atbildīgā komisija ierosina papildināt aiz vārdiem "var izbeigt" ar vārdiem "vai apturēt". Tas ir atkarībā no nodarījuma novērtējuma. Ir arī tāda norma, kas varbūt nedaudz savādāk ļauj izpildīt šo prasību. Pēc tam vēl šā paša panta - 40.panta - otrās daļas 6.punktā ir atbildīgās komisijas ieteikta jauna redakcija: "pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus." Tādā gadījumā tiesa var izbeigt vai apturēt raidorganizācijas darbību. Un 7.punktā atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu - svītrot "vai šā likuma noteikumiem", jo tas it kā būtu lieki.

Pārējās daļās neviens priekšlikums nav isniegts. Līdz ar to mēs esam izlasījuši arī piekto likumprojekta nodaļu.

Sestā nodaļa - "Nacionālā radio un televīzijas padome". 41.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes statuss". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja aizstāt vārdus "patstāvīga institūcija" ar vārdiem "pastāvīga valsts institūcija". Šis priekšlikums netika pieņemts, jo mēs saskatījām šeit grūti pamatojamu termina "pastāvīga" lietojumu, jo vārds "pastāvīgi"... iespējams, ka tā varētu būt, taču likuma koncepcijā ir runa par patstāvību. Pieļaujot, ka tā ir drukas kļūda, mēs šo priekšlikumu neatbalstījām. Mēs uzskatām, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noteikti aizstāvēs savu viedokli, ja tas ir bijis domāts citādi, un Saeima lems. Taču atbildīgā komisija šo priekšlikumu, lūk, šādas motivācijas dēļ nav atbalstījusi un ir pieņēmusi savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vēlas runāt par savu priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputātiem arī nav iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to mēs atbildīgās komisijas priekšlikumu akceptējam.

A.Rugāte. Paldies. Panta otrajā daļā priekšlikumi nav iesniegti.

42.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība". Pirmajā daļā ir divi priekšlikumi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izsaka priekšlikumu izteikt šo daļu šādi: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi, no tiem seši tiek ievēlēti no Radošo savienību padomes un Zinātņu akadēmijas izvirzītajiem kandidātiem." Otrs priekšlikums ir deputātes Rugātes un deputāta Tabūna priekšlikums izteikt šo daļu šādi: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido no pieciem Saeimas un četriem Radošo savienību Kultūras padomes ieteiktiem locekļiem." Neviens no šiem priekšlikumiem komisijā netika atbalstīts un netika pieņemts, un šī daļa komisijas redakcijā skan šādi: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi." Komisijas vairākums palika pie komisijas redakcijas, uzskatot, ka Saeimas tiesības ir balsot un pieņemt lēmumu par kādu citu Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtību, ar savu balsojumu to apliecinot. Tas ir konceptuāls jautājums, un tādēļ būtu nepieciešams balsot, un būtu vajadzīgs arī komentārs no iesniedzēju puses.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vēlos komentēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Pirmkārt, šeit es gribu atzīmēt, ka šis priekšlikums pēc būtības nav pretrunā ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pati būtība paliek, tā ir izteikta pirmajā teikumā, ka Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima un tās sastāvā ir deviņi locekļi. Mūsu komisija ierosina šo procedūru vienkārši papildināt tā, lai tiktu iesaistītas radošās savienības un Zinātņu akadēmija. Un šī iesaiste ir nepieciešama tādēļ, ka šī paša panta otrajā daļā ir paredzēts, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ka padomes locekļus izvēlas no sabiedrībā pazīstamām personām. Un šeit ir šī iespēja izmantot radošās savienības un Zinātņu akadēmiju, lai šīs sabiedrībā pazīstamās personas rekomendētu kā kandidātus Saeimai. Saeimai ir visas tiesības šos kandidātus vai nu pieņemt, vai nepieņemt, un tādēļ šeit nav nekādas šo savienību un akadēmijas uzspiešanas Saeimai. Tā ir tikai palīdzība. Un kādēļ tas būtu nepieciešams? Es personīgi esmu vairāk informēts par dzīvi Zinātņu akadēmijā, un ļoti bieži Zinātņu akadēmijas vadībai nākas saņemt aizrādījumus vai zināmā mērā pat pārmetumus gan no valdības, gan no parlamenta puses, sak, kāpēc jūs tajā vai citā jautājumā, kurš Latvijā nav pietiekoši labi atrisināts, nedevāt savus priekšlikumus un kāpēc šie priekšlikumi netika apspriesti.

Tātad - kā notiek šo priekšlikumu iesniegšana? Ja likumā nav paredzēts, ka šādi priekšlikumi ir jāievēro, tad tādu priekšlikumu iesniegšana parasti apstājas kaut kur pusceļā, nenonāk tur, kur viņus sāk apspriest, un tādēļ ir nepieciešams, lai arī likumā parādītos šāda iespēja, ka šīs radošās savienības un Zinātņu akadēmija šos priekšlikumus noteikti iesniedz. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka šie kandidāti būs tieši no šo organizāciju pārstāvjiem. Nekādā gadījumā! Nekādā ziņā netiek pretendēts, ka šo organizāciju pārstāvji aizņems vietas padomē. Padome pilnīgi tiek veidota tā, kā tas ir paredzēts otrajā daļā. Šeit, es domāju, šis jautājums ir kompromiss starp to, cik daudz un labi cilvēkus pazīst Saeimas deputāti un cik daudz un labi šīs sabiedrībā pazīstamās personas var izvēlēties šīs radošās sabiedrības un Zinātņu akadēmija. Es domāju, ka tā ir tikai pozitīva pieeja, ja piekristu, ka mēs iesaistām šo intelektuālo potenciālu šajā kandidātu meklēšanas procesā, un tas dotu daudz lielākas iespējas tiešām atrast cienīgus cilvēkus, kas varētu ar pilnu atdevi strādāt šajā padomē un arī izdarīt to, ko sabiedrība gaida no šīs padomes. Jo es noteikti saprotu, ka diemžēl Saeima ir daudz mainīgāka valsts institūcija nekā šīs radošās savienības un Zinātņu akadēmija, kuras ir veidojušās laika gaitā, un tur tiešām ir cilvēki, kurus pazīst sabiedrībā, kuri ir atzītas un cienījamas personas. Tādēļ es aicinu izprast šo mūsu komisijas viedokli un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Visi trīs reizē pacēla roku, bet pirmā ir Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks", pēc tam secīgi bija deputāts Sinka, pēc tam - Pauls Putniņš.

I.Kreituse (DPS).

Man kārtējo reizi, cienījamie kolēģi, ir vesela rinda jautājumu. Mēs šodien šajā likuma pantā esam visu ierakstījuši tā, kā bija Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, kad bija Zinātņu akadēmija kā patstāvīga struktūrvienība ar daudziem daudziem institūtiem, tik daudziem, ka mēs bijām trešajā vietā Padomju Savienībā. Bija radošās savienības, kurās uzņēma visus, kas tanī profesijā strādāja, un nebija nekā cita. Un viss bija kārtīgi salikts pa plauktiem, katrs iešņorēts savā groziņā, un ne pa labi, ne pa kreisi. Es strādāju Zinātņu akadēmijā un zinu, ka šodien Zinātņu akadēmija Latvijā eksistē tikai kā pašnosaukušos habilitēto doktoru un akadēmiķu pašievēlēta organizācija bez neviena institūta, jo, ja mēs ejam uz Eiropu un Eiropas savienību, uz civilizētu, attīstītu kultūrālu valsti, tad zinātniskās pētnieciības institūti strādās kopā ar augstākajām izglītības iestādēm, nevis kā atsevišķa sociālistiska struktūrvienība, kas pilda īpašus pasūtījumus. Un es zinu arī to, ka, piemēram, šodien Zinātņu akadēmijā lielākā daļa institūtu ir ieplūdināta ne visai veiksmīgi, mākslīgi gan, bet tomēr ir ieplūdināta Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes sastāvā. Es zinu arī to, cienījamie akadēmiķi, ka jūsu rindās ir goda akadēmiķi bez augstākās izglītības. Tā tas ir! Paskatieties šo sastāvu un pēc tam padomājiet! Zinātņu akadēmija šodien nav zinātņu akadēmija, bet personālakadēmija. Būsim godīgi un pateiksim, kas mēs katrs esam. Un līdz ar to es uzskatu, ka augstskolu padomei ir vairāk tiesību izvirzīt savus pārstāvjus nekā Zinātņu akadēmijai, jo tā nelielā profesoru un akadēmiķu saujiņa, kas savācas un mēģina vēl šodien mums iestāstīt, ka Latvijā viņi vada zinātni... Atvainojiet, tas ir tautas mānīšana un nepareizas informācijas pasniegšana. Ja kāds arī mēģina vadīt zinātni, tad tas ir Zinātnes departaments, kurā ir savākusies vesela ierinda ierēdņu ar labām algām, daudz augstākām, nekā ir cienījamajiem akadēmiķiem, kas tur, Akadēmijā, mēģina kaut ko iestāstīt, ka viņi ir zinātnieki. Zinātņu akadēmijai šodien nebūtu nekāds vārds sakāms, ja veido šādu padomi.

Tālāk man ir jautājums žurnālistiem. Es zinu, ka viņiem neļaus no aizkulisēm nākt tribīnē, bet zālē arī sēž žurnālisti, kas šodien vairāk pārstāv žurnālistus, - Žurnālistu savienību vai Media fondu? Kur ir vairāk žurnālistu? Kuri no viņiem ir tie, kas pārstāv šo visu lielo masu, kurai mēs šeit, Saeimā, ļoti bieži pazemīgi kalpojam. Kuri tie ir? Kas pārstāv Rakstnieku savienību? Kas tie ir par cilvēkiem? Kas ir vispār šīs savienības šodien? Kas ir Viktors Avotiņš, kur viņš atbilst, kurai gradācijai? Viņš būtu viens no tiem, kuru es gribētu redzēt šajā valdē. Kas viņi tādi ir? Tāpēc, lūdzu, man kāds paskaidrojiet. Es atvainojos par savu varbūt neizglītotību un neizpratni, bet man paskaidrojiet, kas ir šīs radošās savienības, ko viņas pārstāv. Un vispirms man, loģiski, ir jautājums žurnālistiem: kas pārstāv jūs, kas ir jūsu organizācija? Un vai vispār brīvā demokrātiskā valstī ir vadošā organizācija radošiem darbiniekiem? Vai radošam darbiniekam ir vajadzīgs administratīvais aparāts ar ierēdņiem, vai tā ir radoša gara attīstība, ko tauta vai Saeima, vai kāds cits izvirza un nobalso par to? Vai tas būs atkal priekšsēdētājs ar sekretāru, kas izvēlēsies kandidatūru? Tāpēc es tik ļoti gribētu saņemt atbildes uz šiem jautājumiem un paskaidrojumus un arī aicināt kolēģus padomāt, kas ir kas šajā valstī. (Starpsaucieni no zāles: "Bravo, bravo!")

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Pauls Putniņš. Pēc tam - Aivars Berķis.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Kreitusa kundze, protams, pieskārās jautājumiem, kam varbūt ir tikai netiešs sakars ar šīsdienas tematu, ar šo likumprojektu. Tas ir temats pats par sevi, par ko tagad runā un spriež arī Eiropā, - par tā saucamo postkomunistisko valstu problēmām zinātnes un izglītības laukā, par zinātņu akadēmijām un tā tālāk. Tur ir daudz vaļēju, nesasietu mezglu, bet tas ir temats pats par sevi.

Šajā gadījumā, runājot par padomi, es neredzu, kāpēc zinātnes, kultūras un teātra laukam ir kādas sevišķas tiesības uz šo vietu padomē. Televīzija un radio mūsdienās ir vispusīgi, vismaz varētu vēlēties, lai tā būtu, un tas nebūtu tikai teātris un "tîrā" kultūra, ja vispār tādam vārdam ir nozīme un koncepts, kas ir "tîrā" kultūra. Bet ir arī rūpniecība, ir ekonomiskā sfēra, un es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc, piemēram, valsts dzelzceļa kāds pārstāvis nevarētu būt kompetenta un sabiedriski pazīstama persona, kas ir pārstāvēta šajā padomē. Es nedomāju, ka tieši šai zinātnes, izglītības un kultūras jomai tas ir jāpieprasa, kā te ir izteikts. Ir noteiktas sešas vietas, un tad vienīgais, varētu teikt, ir tas, ka no šiem seši "var tikt ievēlēti", bet nevis "tiek ievēlēti". Tas jau ir skaidrs mandāts, ka tas noteiki tā jādara. Tur jau ir tā pareizā gaisotne, kuru it kā neievēro Siliņa kungs. Es domāju, ka tomēr tas, ko komisija ir nolēmusi izteikt tā diezgan skopi, dod iespēju Saeimā pārrunāt par šīs dažādās sabiedrībā pazīstamajās personas, un Saeima tad arī var izlemt, ja Saeimai tas ir vispār jālemj. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Aivars Berķis.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Pēc atsevišķu likumprojekta pantu pieņemšanas šajās aizritējušajās sēdēs, kad Rugātes kundze teica, ka tas ir konceptuāls jautājums, mēs redzam, uz kuru pusi šī koncepcija tagad jau sliecas. Tāpēc šī Nacionālā radio un televīzijas padome, kaut vai tas Dievs Kungs nolaistos no debesīm, maz ko vairs iespēj, jo likums mums saka priekšā ko citu. Un tomēr, ja mēs vēl runājam par šo padomi, kā to veidot, tad mums vajag vismaz aizdomāties, kā to komisija pašlaik piedāvā. Lūk, Saeima, mēs, politizētā Saeima, paši izvirzām un paši apstiprinām, tātad mēs atvirzāmies pavisam tālu projām no sabiedriskās televīzijas, no sabiedriskā radio pamatprincipa, jo šeit tiek iedibināta politiska vara. Tādā kārtā šis priekšlikums, man liekas, ir noraidāms, bet te arī mēs paši tiksim ieraudzīti, ja mēs to pieņemsim.

Kāpēc ir tāds priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses? Varbūt šajā piedāvājumā nav perfekti atrisinātas visas pozīcijas, taču pamatnostādne tur ir, proti, šajā izšķirošajā jautājumā uzticēties kultūras pusei, uzticēties intelekta pusei, kas tad mums to var pārstāvēt tagad. Varbūt ir labāki priekšlikumi? Es arī acis metu uz augstskolām, uz izglītības sistēmu. Izrādās, izglītības sistēmā nav nekā tāda, kas varētu pārstāvēt šo izvēles momentu, vienīgi pati ministrija. Tātad tā ir valsts institūcija, un tas nu atkrīt. Par Zinātņu akadēmiju. Kreituses kundze to apstrīdēja, un arī es neprotu šeit komentēt visos dziļumos, vai tiešām visi institūti tur jau ir likvidētu un tur nekā vairs nav. Par augstskolām vajag padomāt, un es arī klusībā par to esmu domājis, bet mūsu konkrētajā priekšlikumā ietilpst tātad radošo savienību padome, un te, Kreituses kundze, lieta nav tāda, kā jūs to drusciņ zīmējāt. Mēs šeit tepat pirms kāda mēneša pieņēmām labojumus - papildinājumus likumā par sabiedriskajām organizācijām, kur radošās savienības un radošo savienību "jumta" organizācija - Radošo savienību padome - ieguva ļoti augstu tiesisko statusu, kas jau tagad "iespēlē" mūsu mākslinieku organizācijas kā vienotu spēku pasaules, šajā gadījumā - Eiropas, aprisē. Un arī šeit jau tādā kultūras aspektā šai padomei ir liela, būtiski noteicoša vieta, ja mēs uzticamies kultūras aspektam vispār. Un tāpēc arī mums pašlaik krita šī izvēle uz Radošo savienību padomi un uz Zinātņu akadēmiju. Radošo savienību padome ir veidota elastīgi un īpatnēji, tā apvieno radošās organizācijas, starp citu, tur ietilpst arī Zinātnieku savienība, tur ietilpst Žurnālistu savienība, un, ja Latvijas Media fonds ir sabiedriska organizācija, arī tā tur vēl ietilpst. Ja radošās savienības brāķē, neuzticas, izsaka neuzticību Radošo savienību padomei, tad tā savu funkciju zaudē. Tāpēc tur ir pašregulēšanās mehānisms, kas pašlaik perfekti darbojas, un tā nav kaut kāda noniecināma, bet tā ir ļoti perspektīva kultūras organizācija ar ļoti augstu tiesisko statusu, tāpēc arī ir šī uzticība tādā nozīmē.

Vēl atgriežoties pie partijām. Pirms dažām dienām, spriežot par šo jautājumu, kāds vienas partijas, vienas mūsu vadošas partijas, līderis ar asarām acīs teica apmēram tā: "Kâpēc man neuzticas, kāpēc mūsu partijai neuzticas? Es esmu ziedojis trīs vai piecus gadus, lai veidotu šo partiju, lai tā iegūtu tautas uzticību un lai mēs tādā veidā spētu izdarīt ko labu." Man nav tiesību neticēt šiem vārdiem, bet mums jāsaprot arī tas, ka tā drusciņ ir pašmērķība šajā gadījumā, runājot par šo likumu, runājot par šo Nacionālo radio un televīzijas padomi, ka mēs - viena, otra vai trešā partija - neļaujam rīkoties šajā izšķirošajā gadījumā, kad ir vistiešākā saskarsme ar sabiedrību, neuzticam to nekam citam, kā tikai paši sev, un man liekas, ka tā pašlaik ir mūsu ierobežotība, kas droši vien ar gadiem pāries. Šī ir tā reize, kad vismērķtiecīgākajai partijai vislabākajā nozīmē jāļauj drusciņ no malas uz sevi paskatīties, un nevajag ņemt vienpersoniski šo varu rokā. Redzat, te nu mēs esam visā atklātībā sabiedrības priekšā, un tas ir tik redzami, jo tas likumprojektā komisijas variantā ir ierakstīts, ka, lūk, Saeima pati izvirza visas partijas un Saeima pati apstiprina, un konkrēti vienmēr būs darīšana ar vadošo partiju. Un tas mums jau nu nekādā ziņā, es domāju, par labu nerunā. Es vēl gribu, kolēģi, jums akcentēt šo kultūras, šo intelekta pusi. Ja tas rada neuzticību mūsu piedāvātajā variantā, tad varbūt vajag mēģināt citu. Bet kam tad lai mēs uzticamies? Ja mēs esam izlēmuši šeit būvēt nacionālo valsti, kas centrējas nacionālajā kultūrā, kultūrā vispār, ja mēs esam nolēmuši, tad tas jau pavisam organiski prasa, ka no tās puses vajadzētu šoreiz izdarīt šo izvēli.

Un tad visbeidzot es gribu teikt tā, tas lai nerada bezgalīgus pārpratumus, ka šī mūsu piedāvātā radošo savienību un Zinātņu akadēmijas izvirzīto kandidātu lieta ir kā siets. Kā siets... Es domāju, ka tur nevienam māksliniekam nevajadzētu būt.... Nemāku pateikt attiecībā uz akadēmiķiem, bet, lūk, šis "siets", kuram mēs, sabiedrība, un mēs, Saeima, uzticētos... Kā jūs redzēsit tālākajos punktos, te ir priekšlikums, ka ir tiesības atsaukt, ja šī uzticība nav attaisnota, tieši šos konkrētos kandidātus. Tātad tas ir kā siets, un, Dievs pasargi, ja šajā padomē būtu... es nezinu... teiksim, dramaturgi un aktieri. Nevajag to, tas ir kā siets! Ja tas nav perfekti formulēts, tad tas ir jānoformulē, bet doma, lūk, ir tāda, Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man, protams, ir ļoti žēl, ka mēs ar manas frakcijas tik tiešām simpātisko cilvēku Paulu Putniņu risinām šo strīdu tagad jau neatceros kuru nedēļu pēc kārtas pēc pirmā lasījuma.

Šī nav konceptuāla lieta, pēc mana uzskata, kā to uztver visa sabiedrība. Šī padome - un es to ne vienreiz vien esmu teicis - nebūs tik varena, kā mēs savās debatēs tai piešķiram šo varu, viņai nāksies diezgan grūti ietekmēt kaut vai tās lietas, kas viņai jāietekmē. Bet šī gan ir konceptuāla lieta tajā ziņā, kā mēs uz to skatāmies un kā mēs to lemjam.

Redzat, mēs tagad strīdamies, ko dot un ko nedot radošajām padomēm, kultūras cilvēkiem. Un vai nav jocīgi - 1989. gadā arī es biju Radošo savienību kultūras padomē, pārstāvēju tur Žurnālistu savienību, biju tur vēl tajā laikā, kad jau biju deputāts Augstākajā padomē. Tātad tajā laikā es biju it kā nācijas sirdsapziņa, es būtu varējis izvirzīt šos te cilvēkus padomei, es varētu pats tikt ievēlēts, bet nu tagad, kad esmu ievēlēts Saeimā, es, protams, vairs neesmu nekas, man nevar uzticēt neko. Te sēž arī Pauls Putniņš, kurš gluži tāpat ir ievēlēts šajā Saeimā kā nācijas sirdsapziņa, tāpēc ka cilvēki viņam ticēja un uzticējās, bet tagad, nokļuvis šeit, viņš var būt šī sirdsapziņa tikai tāpēc, ka noliedz savas tiesības būt par sirdsapziņu. Viņam vairs nevar uzticēties, jo viņš var izvēlēties nepareizu lēmumu.

Redzat, tad man ir jautājums: ja radošās savienības, ja šie kultūras darbinieki ir tā īstā nācijas sirdsapziņa, tad kāpēc viņi pilnā sastāvā nesēž šajā Saeimā un kāpēc mēs neesam tur laukā? Kāpēc viņi jau nav šeit iekšā - visi simts? Jā, var sacīt, ka inteliģentam, kulturālam cilvēkam šeit ir grūti būt, jo Saeimas politiskās spēles atbaida inteliģenci, un tā tālāk. Jā! Taču, ja šie cilvēki ir tik trausli, tad viņi nevarēs... nespēs tikt galā arī šajā padomē ar tiem grūtajiem uzdevumiem...

Jā, es zinu, Pauls saka, ka viņi būs siets... Pieņemsim, ka tā ir... Redzat, vecā Televīzijas un radio padome, tā, kas eksistē pašreiz... Mēs jau tur izmēģinājām šo variantu, mēs tieši tādā veidā virzījām. Tur bija tehniskie speciālisti un tur bija radošā inteliģence, turklāt radošā inteliģence bija pārsvarā. Viņi bija šī sirdsapziņa, un es jau pagājušajā reizē teicu, vai viņi spēja pasargāt radio un televīziju no tām pārvērtībām, kādas pašreiz ir, - no šīm Izauru sērijām, no šīm Mariju sērijām... es nezinu... no Beižu sērijām... Ja mēs runājam par alkoholismu, kas ir mūsu vīru aizmiršanās vieta, tad tagad šīs te Beižas visu laiku ir bijušas mūsu namsaimnieču aizmiršanās vieta, sava veida narkotika.

Var būt, ka tā vajag. Karā ziņā šī padome to nevarēja ietekmēt, un arī Skujiņa kungs pats vairākkārt ir apliecinājis komisijai iesūtītajās vēstulēs, - it īpaši 1993. gada vidū tādas vēstules nāca - , ka nepieciešams jauns likums, ka nav iespējams strādāt un tā tālāk.

Redzat, pēc tam, kad mēs jau veidojām šo likumu, arī es vēl biju ideālu varā un mēģināju arī iesniegt - Rugātes kundze to var apliecināt, ka es iesniedzu šo plānu, no kā tad būtu jāvirza. Nu labi - no žurnālistiem, no rakstniekiem, no teātra māksliniekiem, no teologiem un tā tālāk. Un tad mēs sākām spriest: bet kuri tad ir tie tiesīgie un kuri tad nav tie tiesīgie? Un vai mani zemnieki, sacīsim, ir mazāka nācijas sirdsapziņa nekā teātra darbinieki? Tad varbūt dosim arī Zemnieku federācijai tādas pašas tiesības? Un, ja mēs tā sākam domāt, tad jājautā: kas tad īsti ir tie, kuri drīkst kalpot par "sietu", un kuri ir tie, kuri nedrīkst kalpot par "sietu"? Tad neviens te nevarēs nosaukt tā, lai kāds cits neapstrīdētu un nesacītu: kāpēc tad ne mani?

Un tāpēc es domāju, ka pats demokrātiskākais tomēr būs tas, ka visi var būt šis "siets". Visiem būs tiesības izvirzīt. Un Saeimai tad būs tiesības lemt, un nav cita vēl demokrātiskāka mehānisma. Tas konceptuālais ir tas, ka visi šie, kuri runā par citu mehānismu, būtībā paši sev izsaka neuzticību. Mēs izsakām neuzticību Latvijas Saeimai, paziņodami, ka mēs neesam tie, kuriem var uzticēties, un ka ir jāmeklē kādi citi, kuriem var uzticēties.

Bez tam, runājot par šo pantu, te ir jāskatās vēl arī tālāk. Un mēs patiešām, domājot un strīdoties par šo pantu, mēģinot to izveidot par šo sirdsapziņu, esam jau radījuši tādu tīklu, kurš varbūt mums turpmāk sasaistīs rokas, un tad mēs nevarēsim šo padomi izveidot tāpēc, ka jau ir pārāk liels šis siets, kurš nevar būt tāpēc, ka viņi ir politisko partiju vadībā, tāpēc, ka viņi ir uzņēmēji, tāpēc, ka viņiem ir akcijas šajās kompānijās un tā tālāk... Un arī visādā citādā ziņā.

Paskatieties tālāk! Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus tātad ievēlē... jā... te es neesmu sakārtojis... Vārdu sakot, jūs varat paskatīties šos punktus... Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis nedrīkst savienot amatu padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem. Nedrīkst ieņemt vēlētus vai citus amatus politisko partiju vadības institūcijā. Uz viņu attiecas visi ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likumā. Darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes locekļa pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju. Nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu.... nu tā tik vēl trūka... un tā tālāk un tā tālāk. Tā ka tur ir salikts viss iespējamais, lai jau nosargātu no šīm visām nevēlamajām lietām.

Un savas runas noslēgumā tātad es ar pilnu pārliecību aicinu Saeimu uzņemties būt tai, kas tā ir.

Sēdes vadītājs. Runātāju secība ir tāda... Vienu sekundīti! Jo šeit ir pieteikušies rakstiski un arī paceļot roku. Tātad: deputāts Kiršteins, pēc tam - deputāte Anna Seile, pēc tam - Jānis Lucāns, un pēc tam - Pēteris Tabūns.

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kad es dzirdēju Berķa kunga teicienu - viņš sacīja apmēram tā: "Ja jau esat tik gudri, kāpēc tad jūs nesēžat Saeimā?" - , es atcerējos viena krievu ģenerāļa teicienu, un viņš teica tā: "Inteliģence - kas tie tādi? Ak tie ir tie gudrie? Ja jau viņi ir tik gudri, kāpēc viņi nestaigā marša solī un nepārvietojas kolonnās?" (Smiekli zālē.)

Apspriežot šo jautājumu par to, (Starpsauciens: "Mikrofonā!") kādā veidā izveidot šo padomi, es tomēr gribētu teikt, ka zināms pamats, protams, bija Putniņa kunga teiktajam, bet es domāju, ka LNNK priekšlikums ir, man jāatzīst, precīzāks, jo aiz vārdiem "pazīstamām personām" ir teikts: "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā". To noteiks tieši tā, kā ir ierakstīts likumā. Tālāk ir rakstīts, ka Saeima varēs apspriest šos kandidātus. Es domāju, ka ir tomēr atšķirība starp Televīzijas padomi un, teiksim, bankas padomi. Mēs jau varētu citādi tās šeit apvienot. Ja ir televīzija, kāds ir šās televīzijas uzdevums? Acīmredzot izglītība, māksla, kultūra, zinātne. Līdz ar to arī padomē būtu jābūt cilvēkiem, kas ir kompetenti šajos jautājumos. Ja paliek tā redakcija, kādu ir pieņēmusi komisija - ka padomes locekļus izvēlas no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, (Starpsauciens no zāles: "Kâ to var noteikt!") - tad... Godājamie deputāti, es jums nolasīšu šo personu sarakstu, lai jūs redzētu, kādai tādā gadījumā būtu jābūt šai padomei... nu vismaz pirmos četrus vai piecus cilvēkus. Tātad šajā padomē jūs būsiet spiesti iebalsot saskaņā ar šo likumu, teiksim, Laventu, Ādamsonu, Haritonovu un Rubiku. Tāda tā padome tad arī iznāk saskaņā ar šo likumdošanu.

Tāpēc es tomēr domāju, ka vispareizākais būtu atbalstīt, kā vienmēr šajos gadījumos, LNNK priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šis apspriežamais punkts ir pārāk nopietns, lai mēs te jokotos savā starpā. Šī Nacionālā radio un televīzijas padome tiek veidota tikai no deviņiem cilvēkiem, un šiem deviņiem cilvēkiem tiek iedotas tik lielas pilnvaras, kādu nav nevienai citai padomei. Šī padome varēs veidot mūsu nacionālo domu. Protams, es piekrītu - un tas ir teikts visos priekšlikumos, izņemot Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu, - ka šai padomei jāsastāv no pilsoņiem. Bet kādiem ir jābūt šiem pilsoņiem? Ja mēs paklausīsim Berķa kunga ieteikumam - viņš saka, ka tajā ir noteikti vajadzīgi arī zemnieki, - tad jau mēs varētu darīt arī tā: visus tos radošos, visus šos inteliģentus, mēs varētu savēlēt Zemkopības ministrijā. Tāda likuma nav, ko tur vēlēt iekšā, bet mēs gribam ar likumu noteikt, ka Radio padomē var būt visas personas!

Kas tad īsti ir sacīts LNNK priekšlikumā? Tajā ir sacīts, ka šīm personām ir jābūt vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma darbojušamies radošajās specialitātēs. Nu taču vajag kādu kompetentu cilvēku arī šajā Radio un televīzijas padomē! Vai tad mēs darīsim tā, ka saliksim šeit varbūt zemniekus, varbūt karavīrus un varbūt tad Zaķusalā audzēsim kartupeļus, bet Zemkopības ministrijā varbūt izaugs mākslas darbi?

Tāpēc es aicinu balsot par šo kritēriju - tikai par to kultūras cilvēkiem noteikto vietiņu, to "ligzdiņu" ðajā padomē, kura ir pilnīgi nepieciešama, lai pieņemtu kompetentus lēmumus, ja jau reiz mēs gatavojamies šai padomei uzticēt visas tās funkcijas, kuras būs norādītas šā panta tālākajos apakšpunktos. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt LNNK priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs esam nonākuši pie viena no visbūtiskākajiem šā likuma jautājumiem, kurā droši vien būs grūti panākt kopēju domu. Un, man liekas, šīs grūtības panākt kopēju domu slēpjas tanī apstāklī, ka šā panta traktējums, kāds ir pieņemts, satur domu, kas ir pretēja tai, kādai tai vajadzētu būt. Šis traktējums, kurš pašreiz it kā ir pieņemts, satur

domu, ka tas, kas būs Saeimā pie varas, noteiks arī kārtību, kādā turpmākos sešus gadus strādās Latvijas radio un televīzija. Un uzdosim jautājumu: cik objektīva ir šāda prasība? Cik objektīva ir šāda nostādne? Vai šobrīd Latvijas stāvoklis, Latvijas saimnieciskais, ekonomiskais stāvoklis, ir tāds, kas ļauj dot valdošajiem šādas pilnvaras? Vai tas ir uzticības vērts? Vai tas ir tas īstais ceļš, pa kuru mēs esam sākuši nopietni iet? Lūk, tāpēc no šā viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, manuprāt, ka Saeimai šajā jautājumā, kas tomēr ir visas tautas ietekmēšanas līdzeklis, zināmā mērā audzināšanas līdzeklis un kaut kādā mērā varai oponējošs līdzeklis... ka tas būtu jānodod tādu cilvēku rokās, kuri patiesi spēj pārstāvēt šobrīd tautas vēlmes. Es saprotu, ka šīs vēlmes ir ļoti dažādas, vērstas daudzos virzienos, un līdz ar to es saprotu arī to, ka radošās savienības... arī tajās ir visi šie daudzie virzieni, un arī tās nevar pateikt, ko tās īsti grib. Bet varbūt taisni šajā nenoteiktībā ir tā nepieciešamā noteiktība, kas ir vajadzīga mums nākotnē, lai paliktu šis dialogs, lai paliktu vieta, kur turpināsies dialogs vai daudzpusīga saruna, kur varam diskutēt, kur varam meklēt, kamēr atradīsim patieso ceļu. Man saka tā: kas var pierādīt, ka radošās savienības nu ir tā īstā vieta, kas varētu izvēlēties šo cilvēku? Es tomēr gribu teikt, ka ir pierādījumi, kāpēc varētu uzticēties radošajām savienībām. Paskatīsimies mūsu pagātnē! Pirms dažiem gadu desmitiem mēs stāvējām rindās pēc dzejoļu krājumiem un šo dzeju zemtekstos bija tas, ko tauta gribēja teikt, pēc kā sabiedrība brēca. Un mēs nevarējām šīs grāmatiņas dabūt tāpēc, ka tās nekad neiespieda pietiekamā eksemplāru skaitā. Tātad bija šie cilvēki, bija mums Ojārs Vācietis, kas palika uzticīgs tautas sirdsapziņai!

Un visbeidzot kā pierādījumu es gribu minēt to, ka Radošo savienību plēnums bija tas, kas uzsāka Tautas frontes kustību. Mēs varam dažādi spriest, kāpēc tas process ir aizvirzījies tā vai citādi, bet nevar noliegt to, ka šī Tautas frontes kustība spēja pirmajā etapā saliedēt visu tautu vienam kopējam mērķim. Man liekas, šeit, šajā zālē, neatradīsies neviens, kurš varētu pateikt, ka tā nebija. Lūk, šā iemesla dēļ, man liekas, ir pareizi sadalītas prioritātes. Lūk, šie radošie cilvēki ar visām savām pretrunām, ar visām nepilnībām, kādas viņiem ir, ir tiesīgi izvirzīt tos cilvēkus, kuriem viņi uzticas. Un Saeima savukārt no politiskā viedokļa var izsvērt - balsot par viņiem vai nebalsot. Un, ja viņiem nepatīk šie radošo savienību cilvēki, - tad atkal meklēt citus kandidātus. Pēc manām domām, tas ir pietiekami izlīdzsvarots priekšlikums. Es neiebilstu pret to, ka kaut kādi elementi šeit varētu būt arī no LNNK izvirzītā priekšlikuma, bet nekādā gadījumā es nevaru pieņemt to versiju, ka Saeima būs tā, kas iecels šo padomi. Tam nu nekādi nevar piekrist! Tas nesakrīt šobrīd ar to, ko mēs it kā pārstāvam. Pāri mums stāv citi cilvēki, kas varbūt tautas sirdsapziņu izjūt daudz labāk nekā mēs šeit, šajā zālē, un mums ir pienākums šajā ziņā viņiem uzticēties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns! Pēc tam - Ruta Marjaša.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Zālē jau dzirdamas runas: "Beigsim debates, balsosim!" Bet es aicinu nesteigties un vēlreiz pārdomāt, un patiešām padiskutēt, jo šī vieta, šis pants likumprojektā ir ļoti svarīgs, ļoti svarīga ir šīs padomes izveidošana, jo tai patiešām būs ļoti nozīmīga vieta. Tā būs praktiski autonoma, neatkarīga institūcija, kas veiks koordināciju un praktiski pārraudzību pār visiem šiem elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem.

Es sākšu ar to, ka es atsaucu nākamo priekšlikumu. Nākamā priekšlikuma sakarā ir minēts arī mans uzvārds. Es šo priekšlikumu atsaucu, jo es atbalstīju vienu no variantiem, kas bija radošo savienību priekšlikumos, un es atbalstu šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - protams, papildinot to ar LNNK priekšlikumu, kurā ir tātad rakstīts: "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs". Ko es gribu uzsvērt? Berķa kungam arī nav iemesla uztraukties, ka viņš šeit tiks atbīdīts malā, jo trīs vietas no sešām ir paredzētas tādas, ko izvirzīs Saeima. Un sešas personas patiešām ir ievēlamas no Radošo savienību padomes puses. Protams, formulējuma ziņā varētu daļēji piekrist Kreituses kundzei, kura saka, ka Zinātņu akadēmija vairs nav Zinātņu akadēmija, ka tā ir personāliju akadēmija, bet es domāju, ka lietas būtība no tā jau nemainās. Varbūt tas ir vēl labāk - ja šīs personas tur ir attīrījušās un tagad kļuvušas personības, patiešām šajā personāliju akadēmijā mums būs daudz vieglāk izvēlēties. Protams, tur varētu būt arī cilvēki no augstskolām, attiecīgi mācībspēki. Es domāju, ka to varētu, gatavojoties trešajam lasījumam, attiecīgi pakoriģēt - papildināt vai precizēt. Tā ka te nekādu būtisku pretrunu, es domāju, nav. Bet tas, ka jābūt tieši no šo radošo savienību puses, vienalga, vai tā būtu Rakstnieku savienība, Žurnālistu savienība, Mākslinieku savienība - un tā tālāk... Te jau Lucāna kungs arī atgādināja, ka mēs varam uzticēties šiem cilvēkiem. Tas, ka mēs šajā politizētajā laikā esam zināmā mērā nobīdījuši malā radošo profesiju cilvēkus, kuri bieži vien ir krietni kautrīgāki visās šajās lielajās politiskajās batālijās, - tas vien nozīmē, ka mums pēc iespējas vairāk jāuzticas viņiem un jāmēģina aicināt viņus šajā pulkā, kas arī šajā konkrētajā gadījumā radio un televīziju un attiecīgās sabiedrības attiecības saskaņo un virza, un attīsta. Tas ir ļoti svarīgi. Un ne velti, - patiešām visa šī atmodas kustība lielā mērā sākās un turpinājās - atcerieties! - ar Radošo savienību plēnumu. Ir tā! To nedrīkst aizmirst. Tādēļ, ja šos deviņus cilvēkus izvēlētos tikai Saeima, varētu notikt patiešām ļoti lieli kuriozi. Es nešaubos, ka kādu, protams, var izvirzīt arī no šīm jau minētajām aprindām, bet varētu būt pavisam savādāk. Varētu būt, kā te Kiršteina kungs teica, - ka varētu šajā padomē ievēlēt haritonovus, laventus, ģēģerus, varbūt arnīšus, (Arnītis no muitas priekšnieka amata atteicās, un tagad viņam varbūt nav ko darīt). Lūk, tāpēc es atbalstu šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, papildinot to ar LNNK priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Aivars Berķis (otrreiz).

R.Marjaša (LC).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Man ir tā laime būt pašreiz par šīs padomes locekli, un man ir diezgan reāls priekšstats par to, kā šī padome darbojas un kāda loma tur ir tiem, kuri jau šodien tur pārstāv radošās organizācijas - tātad nevis teorētiski, bet praktiski. Tomēr mani kā deputātu neapmierina komisijas piedāvātā šā punkta, 2.punkta, redakcija - nevis tāpēc, ka tā ir nepareiza, bet tāpēc, ka tā ir nepilnīga. Jo vārdi "sabiedrībā pazīstamas personas" ir tiešām... šeit prasās kaut kāda konkretizācija.

Bet, no otras puses, es pilnīgi piekrītu Seiles kundzes izteiktajām domām attiecībā uz viņu priekšlikumu, bet diemžēl arī viņu priekšlikums neizsmeļ visu šo problēmu, jo, ja mēs sākam šajā sakarībā uzskaitīt mākslu, kultūru, izglītību un zinātni, kur mums paliek jurisprudence? Kur mums paliek ekonomika? Un tā tālāk un tā joprojām. Jā, tiešām, ja mēs vispār nekonkretizējam, tad viss jau var būt - var būt, ka mēs nonākam līdz tādiem, piedodiet, absurdiem, par kuriem šeit runāja Kiršteina kungs. Tādā sakarībā... es nezinu... protams, Saeima izšķirsies, bet es uzskatu, ka komisijā, gatavojot trešo lasījumu, ir noteikti šis 2.punkts jākonkretizē - ko nozīmē "sabiedrībā pazīstamas personas"? Vai tie ir tiešām tādi cilvēki, kuru vārdi parādās mūsu preses slejās un kurus mēs redzam fotogrāfijās, dzerošus šampanieti - un tā tālāk un tā joprojām, - jeb vai tur ir pavisam citi kritēriji? Tādēļ es personīgi uzskatu, ka... noteikti arī es iesniegšu savu priekšlikumu, bet trešajā lasījumā šā panta otrajai daļai ir jābūt saturīgākai un konkrētākai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Es gribēju mazu precizējumu izteikt pēc Pētera Tabūna un Annas Seiles teiktā. Redziet, Pēter, nu Berķis negrib tur būt! Un drīzāk tad jau es varētu to iztulkot tā, ka tie, kas aizstāv radošo savienību tiesības, to dara tāpēc, ka paši gribētu savā padomē sēdēt.

Seiles kundze, es nekad neteicu, ka es tur pieprasu vietu zemniekiem! Es pieprasu vietu... es teicu, ka arī zemnieki ir tikpat tiesīgi lemt par to, kas tur sēdēs, kā jebkurš kultūras darbinieks. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi!". "Lauksaimniecība ir zinātne.")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūsu diskusija ir beigusies? (Starpsauciens no zāles: "Vçl nav, bet beigsies!") Vēl nav beigusies. Tad, lūdzu, nāciet tribīnē!

Tagad - Andrejs Siliņš. Manuprāt, viņš pirmo reizi runā. Otro. Tad nu gan piecas minūtes. (No zāles deputāts A.Kiršteins: ""Latvijas ceļam" nav ko teikt!")

Deputāt Kirštein, lūdzu, neturpiniet!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ar skumjām ir jākonstatē, ka šeit visus priekšlikumus mēs apskatām no asas politiskas cīņas viedokļa un visur mēs redzam šeit zemtekstos cīņu par vietu vienā vai otrā organizācijā, šajā gadījumā - šajā padomē. Mūsu priekšlikums ir padoms, mūsu priekšlikums ir labvēlīgs priekšlikums - izmantot šīs radošās savienības un Zinātņu akadēmiju kā padomdevējus - un nebūt ne ar vēlmi ielikt tur savus cilvēkus. Tieši otrādi - tur ieteikt tos pašus dzelzceļniekus vai vēl kādus, bet izmantot šo padomi. Es domāju, ka Saeimai tiešām pašreiz ir šī nelaime (es gribu teikt - nelaime), ka šie padomi nav uzklausīti. Un mums laikam visiem kopā jāatzīst, ka tādēļ, ka netiek padomi uzklausīti, ir pieņemti ļoti daudzi nepareizi likumi.

Tālāk - par konkrētiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Runātājs gaida, kamēr jūs, kolēģi, viņu uzklausīsiet! Diemžēl jūs tērējat runātāja laiku. (Starpsauciens no zāles: "Nevar jau viņu dzirdēt!") Viņš nerunā tagad, tāpēc jūs nedzirdat.

A.Siliņš. Labi, ir jau patīkami paņirgāties par citiem. Turpiniet tā! (Starpsauciens: "Tuvāk mikrofonam!") Labi, tuvāk mikrofonam. Bet pārkliegt jau nevar, ja visi runā uzreiz.

Es tikai dažas izziņas vēl minēšu. Kas attiecas uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, tā tiešām ir personāliju akadēmija, un pēdējos gados tajā ir ievēlēti ļoti daudz jaunu un tiešām vistalantīgāko Latvijas zinātnieku, to skaitā arī augstskolu pārstāvji, to skaitā Rektoru padomes pārstāvji, un Latvijā neeksistē augstskolu padome. Vienkārši šīs ziņas vajadzētu lietot tad, ja kritizē kaut ko...

Nobeidzot savu uzstāšanos... Es parasti nekad visā pilnībā neizmantoju savu laiku, tādēļ es uzskatu, ka varu arī paklusēt. Aicinu turpmāk visus priekšlikumus apskatīt no tīri cilvēciska viedokļa, nevis tikai no viedokļa - kuram asāki elkoņi, kurš kaut ko grib izcīnīt, atņemt otram vai sliktu izdarīt. Bet skatīties - varbūt mēs visi kopā gribam kaut ko labu izdarīt. Un kāpēc to mēs nevaram izdarīt un atzīt tādu procedūru, kāpēc nevajag padomi? Cilvēkam, kurš uzskata, ka nevajag padomi, nav lielas nākotnes. Un tāpat nav lielas nākotnes arī Saeimai, ja viņa uzskata, ka nevajag padomi. Paši varat izvēlēties, ko atbalstīt un ko neatbalstīt, bet es vēlreiz atkārtoju, ka nevieni radošie cilvēki nevēlas ar varu iekarot šīs vietas. Tieši otrādi - viņi varbūt ilgi domās un pārdomās, pirms piekritīs šādi darboties, jo tas ir grūts un smags darbs. Bet padomu varbūt der uzklausīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gan negribētu piekrist Siliņa kunga teiktajam, ka nevajag skatīties uz visu no politiskas cīņas viedokļa. Mēs tieši tā skatāmies uz šo jautājumu. Un es domāju, ka nevajadzētu šeit priekšā nākt un mēģināt to jautājumu kaut kā pagriezt tā, ka it kā politiskie grupējumi gandrīz vai neitrāli stāvēs un skatīsies, kā tas viss notiek. Patiesībā tā ir asa politiskā cīņa šobrīd, un es domāju, ka to arī vajag visiem atklāti pateikt. Un tāpēc man izraisīja interesi tas, ka, klausoties visus runātājus, es nevienu nedzirdēju, kurš teiktu, ka vajadzētu padomē ieiet šiem cilvēkiem, kas būtu ārpus partijām. Jo vismaz ieejot šajā padomē... un pateikt: "Mçs nevienu partiju turpmāk nepārstāvēsim, mēs strādāsim Latvijas labā ar sviedriem vaigā!" To neviens negrib atzīt un pateikt. Tātad, ja arī radošās savienības vai Zinātņu akadēmija izvirzītu cilvēkus, tas būtu ļoti labi un apsveicami, bet nevarētu būt tā, ka šie cilvēki šobrīd ir... daži tur ir vispārzināmi Prezidenta padomnieki, tātad skaidrs, kurai partijai viņi ir piestājušies. Daži tur ir citi padomnieki... Vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, kā viņi strādās un ko viņi darīs. Es visnotaļ atbalstu šo papildinājumu, ko iesaka LNNK, - ka šiem cilvēkiem, kurus izvirza šādā veidā, ir jābūt aktīvi strādājušiem pēdējos piecus gadus. Tātad viņus izvirza nevis par veciem nopelniem sociālisma gados, kad viņi kļuva pazīstami, bet viņiem ir jābūt aktīvi strādājošiem, lai viņus izvirzītu radošās savienības. Mēs varētu apspriest... man liekas nepieņemami, ka šiem sešiem cilvēkiem būtu jābūt tieši no radošajām savienībām. Bet es šo 1.punktu tā tulkoju, ka šeit nav tāds obligāts norādījums - tieši no viņu pašu vidus. Viņi izvirza, un es domāju, ka Siliņa kungs man piekrīt. Tātad - ne jau tieši no viņu pašu vidus. Es domāju, ka šeit jau varētu rasties vēl citi jautājumi - mums ir, piemēram, sieviešu tiesību aizstāves atstumtas. Un kur mums ir arodbiedrības palikušas? Tas ir tāpēc, ka šīm organizācijām pašreiz nav lobija šeit, parlamentā. Un tās partijas, kas tur apvienojās, šeit nav iekļuvušas. Es domāju, ka godīgi jāpasaka, ka pašreiz notiek politiska cīņa par to, kā šī padome izveidosies. Tas mums nav vienaldzīgi. Mēs par to runāsim un uzstāsim, lai tas tā nebūtu, tāpēc gribētos redzēt radošo savienību pārstāvjus tādus, kas saka, ka viņi neaizstāvēs nevienu politisko grupējumu. Un tad mēs varētu to lietu apspriest un par to runāt, citādi mūs pašreiz tiešām uztrauc tas, ka valdošajā televīzijā arvien biežāk, katru dienu, tiek reklamēts "Latvijas ceļš", kurš ir it kā milzīgus sasniegumus šajā valstī radījis. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka ir vispārējs sabrukums, krīze un tā tālāk, tikai neviens par to nerunā. Bet reklāma visu laiku ir. Tātad jautājums ir politisks, un nevajag no tā izvairīties! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Es negribu atkārtoties, bet es gribu pateikt vienu lietu, par kuru netika runāts neviena iepriekšējā runātāja teiktajā, tas ir, par atbildību, par šīs padomes atbildību. Ne velti tālāk, 46.pantā, ir rakstīts, ka padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un iesniedz to Ministru kabinetam, un to apstiprina Saeima. Tātad šī atbildība tiks prasīta no Saeimas. Es gribu jautāt - vai mēs varētu prasīt atbildību par šādām finansu lietām no radošajām savienībām? Ar ko tās atbildēs? Un vēl. Šobrīd galvenais ir atbildība un pārstāvniecība, un šobrīd mums valstī nav cita mehānisma, nav demokrātiskākas institūcijas par Saeimu. Tad kāpēc tiek apšaubīta Saeimas kompetence un Saeimas pārstāvniecība? Līdz ar to tiek apšaubīta Latvijas izvēle. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti nav vairs pieteikušies debatēs, līdz ar to debates pārtraucam, tas ir, pabeidzam runāt par šo panta daļu. Lūdzu referenti, ja viņa vēlas komentēt.

A.Rugāte. Tā kā arī man ir šis priekšlikums, kas ir bezgala līdzīgs tam, kuru jūs pamatā apspriedāt - tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - , es tomēr izmantošu šīs iespējas un arī pateikšu kādu atziņu, kurā varbūt, man jāatvainojas, nedaudz atšķirsies mans deputātes viedoklis no redakcijas vērtējuma, bet par to es jau iepriekš atvainojos, jo tas nebūs speciāli.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet es diemžēl jums to neļaušu, jo es jau vienu reizi aicināju jūs kā deputāti runāt par savu priekšlikumu, ko varēja darīt 15 minūtes, bet noslēguma vārdā jums jākomentē kā referentei, tāpēc centieties to darīt.

A.Rugāte. Paldies. Debašu laiku es esmu nokavējusi, acīmredzot tad man atliek tikai noslēguma vārds par šā priekšlikuma būtību, kas patiesībā ir vienāda. Komisijas variants kā vienīgo deleģētāju pieļauj Saeimu, un Saeima pati arī ir tā, kas izvēlas no tiem, kuri ir deleģēti, kandidātus uz šīm deviņām vietām padomē, nobalsojot par to. Priekšlikumos, kas ir izteikti, kā publisko tiesību subjekti ar tiesībām deleģēt šai padomei ir arī Radošo savienību kultūras padome un pirmajā priekšlikumā - arī Zinātņu akadēmija. Šādas tiesības tām pastāv. Un bez piecu deputātu parakstīta iesnieguma Saeimas sēdē arī nevar parādīties balsojuma precedents par tiem pretendentiem, kurus iesaka šīs organizācijas kā publisko tiesību izteicējas. Par tiem kandidātiem, kurus viņas ierosina. Un tieši tādēļ, ka šīs organizācijas ir tiesīgas izvēlēt ne tikai no sava vidus, bet ir tiesīgas nokomplektēt kandidātus, uzklausot arī citu priekšlikumus, ka šie pretendenti ir izskatāmi Saeimā un ar balsojumu kāds no viņiem ar Saeimas lēmumu ir ievēlams, daļa komisijas locekļu uzskatīja, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms. Komisijas vairākums to neatbalstīja, uzskatot, ka vienīgi Saeima ir tiesīga izlemt šo jautājumu. Taču Eiropas padomes eksperti mūs ārkārtīgi brīdina no tā, ka šāda veida politisks lēmums parlamentā, neraugoties uz to, ka parlamentā ir pārstāvētas daudzas partijas un ka tas nebūs vienas partijas noteikts izvēles princips, tomēr ir politisks izvēles princips, tādēļ, paturot šo komisijas iestrādāto mehānismu, ka Saeima ir tā, kas pēdējā pakāpē izšķir šo jautājumu, lai varētu iegūt šos deviņus pretendentus, tas zināmā mērā ir kompromisa variants, kuru mums iesaka pasaules prakse šajā nozarē. Likumdošanā tas ir atbilstoši padomju deleģēšanas principiem, ka sabiedrība ir tiesīga deleģēt savas tiesības un politisko pārstāvību, kur tikai daļēji ir iespējama šī koriģēšana no politiskās pārstāvības puses, kas ir iespējama Saeimā. Tādēļ es lūdzu balsot abus priekšlikumus, lai Saeima izsaka savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par kārtību, kādā mēs balsosim. Ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, tālāk ir deputātes Rugātes priekšlikums... Šeit deputāts Tabūns teica, ka LNNK priekšlikums papildina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, taču tā tas nav, to var tikai...

A.Rugāte. Priekšsēdētāja kungs! Tā ir otrā daļa. Mēs šobrīd balsojam par pirmo daļu un par diviem priekšlikumiem, kas ir pirmajā daļā iesniegti.

Sēdes vadītājs. Bet es vienkārši gribēju tikko to teikt un atsaukties uz to, ka deputāts Tabūns aicināja balsot par LNNK priekšlikumu kā papildinājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam. Tā tas nav. LNNK ir papildinājusi komisijas iesniegto, pirmajā lasījumā jau apstiprināto otro daļu, un tāpēc LNNK priekšlikums tiks balsots kā otrās daļas papildinājums. Tāpat arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumi tiks balsoti tajā daļā, kurā viņi ir iesniegti, kaut gan debates šeit notika kopā. Vienkārši es to gribēju pateikt zināšanai. Vai pret balsošanas secību ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Un, protams, komisijas redakcija kā vienmēr būs pēdējā.

Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - 42.panta pirmo daļu izteikt šādi: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima un tās sastāvā ir deviņi locekļi, no tiem seši tiek ievēlēti no Radošo savienību padomes un Zinātņu akadēmijas izvirzītajiem kandidātiem." Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 25. Nav pieņemts.

Deputātes Rugātes priekšlikums: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido no pieciem Saeimas un četriem Radošo savienību kultūras padomes ieteiktiem locekļiem." Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 24. Nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas redakciju 42.panta pirmajai daļai: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 7, atturas - 6. Šīs pirmās daļas redakcija ir pieņemta.

Godātie deputāti! Vai jūs nebūtu tik laipni un nenobalsotu vēl par LNNK priekšlikumu, jo arī viņš tika diskutēts. 42.panta otrajā daļā ir šāds LNNK priekšlikums - papildināt aiz vārdiem "pazīstamām personām" ar vārdiem, "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 22. Godātie deputāti! Jābalso vēlreiz! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu. Par - 33, pret - 23, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad šeit arī apstāsimies un reģistrēsimies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien, 15.jūnijā, pulksten 12.35 nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Kārlis Jurkovskis... Kārlis Jurkovskis ir zālē. Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Larisa Laviņa, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns... ir zālē.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns ir zālē.

I.Folkmane. Oļģerts Pavlovskis, Anita Stankēviča, Jānis Straume, Alfrēds Žīgurs, Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30, tas ir, līdz pusdiviem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Sakarā ar to, ka zālē ir nepietiekams deputātu skaits, pārtraukums 5 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Mums nebija pietiekams deputātu skaits, lai varētu Saeima darboties, tāpēc bija vēl papildu 5 minūšu pārtraukums. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 66 deputāti. Turpinām darbu. Lūdzu referenti Antu Rugāti - Kristīgo demokrātu savienības deputāti, Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju. Turpinām!

A.Rugāte. Paldies, kolēģi! 58.lapa 152.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 151. vēl neesam balsojuši.

A.Rugāte. Bet otrajā daļā... Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs, jums taisnība. Par otro daļu mēs balsojām tikai iepriekšējos priekšlikumus, bet nav balsots deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - papildināt aiz vārda "pilsoņi" ar vārdu "nepilsoņi". Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo uzskatām, ka šīs padomes pārstāvībā ir deleģējami tikai Latvijas pilsoņi, ņemot vērā tās pietiekami būtisko sabiedrisko un valstisko nozīmi informācijas līdzekļu...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - iesniedzēji vēlas runāt par savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - papildināt aiz vārda "pilsoņi" ar vārdu "nepilsoņi". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 13. Nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. 152.priekšlikums. Panta trešo daļu LNNK ierosina izteikt pēc vārda "Saeima" šādā redakcijā: "pçc ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu iesniegta rakstiska priekšlikuma". Un tas ir iestrādāts trešās daļas redakcijā komisijas variantā, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidatūru apspriešanas Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kur ir paredzēta piecu deputātu iesniegšanas un apspriešanas procedūra, un viņa arī ir iestrādāta tālāk ceturtajā, nākamajā, daļā, ar pustrekniem burtiem speciāli atzīmējot šo piecu deputātu tiesības. Tālāk šajā pašā daļā vēl ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - izteikt daļu šādā redakcijā: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidātu apspriešanas, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto principu." Ņemot vērā to, ka komisijas redakcijā tika izmantota atsauce uz Saeimas kārtības rulli, šī redakcija netika pieņemta.

Vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt ar šādu tekstu: "Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā", kas sakrita arī ar komisijas variantu, un līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts, un kopsummā, kā jau es nolasīju trešo daļu, tas tagad ir tādā redakcijā, kādu jūs redzat labās puses pēdējā ailītē.

Vēl ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot vārdus "pçc kandidātu apspriešanas". Šis priekšlikums netika pieņemts tādā sakarā, ka ir iestrādāta norma par saistību ar Saeimas kārtības rulli, un tas tomēr paredz šādu deputātu apspriešanu. Ja rodas bažas par to, ka šī apspriešana varētu būt... kur šī apspriešana varētu notikt un kādā veidā, tad Saeimas kārtības ruļļa ietvaros šī apspriešana var notikt komisijās, var notikt frakcijās vai Frakciju padomē, taču, kā mēs komisijā spriedām par šo procedūru, neviena no šīm apspriešanām nevar tikt iztulkota un izmantota kā tāda, kas varētu ierobežot kāda kandidāta virzību līdz par Saeimas balsojumam. Komisijas uzdevums, ja viņa apkopo šos priekšlikumus, ir noteikts tikai Kārtības ruļļa normā - tiek sagatavots materiāls, lai Saeima varētu izdarīt izvēli no tiem pretendentiem, kuri saņems balsu vairākumu, nevis tā, ka kādam jau iepriekš pirms Saeimas būtu iespēja izdarīt kādas korekcijas vai kādu citu pārskaitļojumu, vai pārformējumu attiecībā uz šiem pretendentiem.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā jau Rugātes kundze jums paskaidroja par apspriešanas kārtību, un jo vairāk tāpēc deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums par šo vārdu "pçc kandidātu apspriešanas" svītrošanu ir pareizs, jo mēs ieceļam vai apstiprinām tiesnešus, ieceļam vai apstiprinām citas amatpersonas, un Kārtības rullī nekas nav noteikts, kādā veidā šī apspriešana notiek, bet minētais jautājums ir vai nu šīs Vides un sabiedrisko lietu vai citas komisijas funkcijās, pārziņā. Tas ir frakciju pārziņā esošs jautājums, un šī apspriešana notiek, bet šādā veidā ierakstīt iekšā... Tas varētu iznākt apmēram tā, ka šī kandidatūru apspriešana notiks šeit sēdē. Kārtības rullis tādu lietu neparedz, tāpēc es atbalstītu tomēr šo priekšlikumu par svītrošanu, jo Kārtības rullis jau dod šo atbildi. Rugātes kundze jau pati to pateica, un šie vārdi pilnībā ir lieki un tikai varētu ievest zināmu neskaidrību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Es pavisam īsi par mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es paziņoju, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams tādēļ, ka pašreiz nobalsotajā pirmajā daļā nav īpašu principu, un tādēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neuztur spēkā šā priekšlikuma balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Tad par otro daļu... Es atvainojos, par trešo daļu mēs debates pabeidzam. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savu priekšlikumu neuztur. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir pieņemts, bet balsojams ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot vārdus "pçc kandidātu apspriešanas". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot vārdus "pçc kandidātu apspriešanas". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 6, atturas - 11. Pieņemts.

Tagad būs ceturtā daļa.

A.Rugāte. Ceturtajā daļā, kolēģi deputāti, kā jau es teicu, ir iestrādāts pirmais teikums no LNNK iesniegtā priekšlikuma par iepriekšējo daļu, un līdz ar to šī daļa tiek papildināta.

Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts. Ceturtās daļas redakcija jums ir redzama labajā pusē pēdējā ailē: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Rugāte. Vēl šajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums. Pirmā teikuma otro daļu izteikt šādi: "Var izvirzīt pieci deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimai". Mēs uzskatījām, ka tas ir iestrādāts atbilstoši priekšlikumam, kas bija nedaudz agrāk ienācis no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tādēļ tas varbūt ir tajā redakcijā, ko iesniedza iepriekšējā komisija, bet var atzīt, ka šis priekšlikums arī ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Tālāk!

A.Rugāte. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izteikusi savā priekšlikumā - svītrot piekto daļu, un komisija to ir pieņēmusi. Šī daļa ir svītrota. Daļa bija tāda: "Attiecīgā komisija sagatavo materiālus par katras kandidatūras iepriekšējo darbu." Kādēļ svītrots? Tādēļ, ka patiešām Kārtības rullis nosaka šo informatīvo materiālu sakopošanu un arī saturu, to, kāda veida šādos gadījumos materiāli tiek sagatavoti Saeimas balsojumam par kandidātiem, kas pretendē uz kādiem amatiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret šiem priekšlikumiem? Nav. Pieņemti.

A.Rugāte. Sestajā daļā ir mainīta numerācija sakarā ar to, ka piektā daļa tika svītrota. Par bijušo septīto daļu arī neviens priekšlikums nav ienācis. Līdz ar to pants ir izlasīts.

43.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības". Pirmajā daļā neviens priekšlikums nav ienācis. Otro daļu atbildīgā komisija precizē: "...Vēlētus vai citus amatus politisko organizāciju (partiju) vadības institūcijās". Tas ir ar pustreknu druku ierakstīts šajā otrajā daļā labajā ailē. Vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdu "radošus" ar vārdu "citus". Šis priekšlikums ir pieņemts. Un trešais priekšlikums ir LNNK priekšlikums - papildināt šo daļu. Šis priekšlikums komisijā netika pieņemts, jo komisijas vairākums atzina, ka nav īsti skaidrs priekšlikuma saturs. Varbūt LNNK varētu šobrīd argumentēt savu priekšlikumu, un tad arī tas varētu būt balsojams.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Es vēršu, cienījamie kolēģi, uzmanību uz to, ka šeit ir prasības locekļiem, nevis kandidātiem. Sākumā. Un pēc tam ir kandidāti. LNNK priekšlikumā ir kandidāti. Es ļoti lūdzu komisiju, strādājot pie pēdējā - trešā lasījuma, precizēt šo jautājumu, par ko šeit ir runa. Ja tās ir prasības kandidātiem - tad tas ir viens, bet, ja tās ir prasības jau ievēlētajiem kandidātiem, locekļiem, tad tas ir pavisam kaut kas cits. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, vai jūs lūdzat balsot? Vai jūs runāsit par savu priekšlikumu? Kāds ir jūsu viedoklis? Lūdzu, Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Jā, mēs uzturam spēkā balsojumu. Un ir skaidrs, ka tas domāts, Marjašas kundze, kandidātiem, jo kandidāts var kļūt par locekli, un tas ir pats par sevi skaidrs. Tā ka šīs prasības tiek izvirzītas kandidātiem. Varbūt drusciņ varētu redakcionāli precizēt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu, bet principā es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! No LNNK priekšlikuma izriet, ka padomē nevar būt neviens no profesionāliem cilvēkiem, kas agrāk faktiski ir strādājuši Latvijas televīzijā, radio, tajā pašā padomē, jo pat Latvijas televīzijas vecākais redaktors ir struktūrdaļas vadītājs. Un tas iznāk pretrunā ar to, vai mēs šajā padomē gribam redzēt profesionālus cilvēkus vai ne. Turklāt man nav skaidrs, kas ir "specifiskas lietišķo darījumu aprindas". Šis formulējums man arī nav skaidrs. Un, ja jau mēs norobežojamies no profesionāļiem, tad es varu teikt tādu paradoksu, ka par izglītības ministru nevar būt cilvēks, kuram ir augstākā izglītība.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Lemjot par šo pantu, es iesaku apdomāt arī to, ka, formulējot tādā veidā, neviens no tiem, kas strādā pašreizējā Nacionālajā radio un televīzijas padomē, nevarēs būt šajā jaunajā padomē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšlikumu - papildināt: "Padomes locekļu kandidāti nedrīkst būt personas, kas pārstāv biznesu vai citas specifiskas lietišķo darījumu aprindas, kā arī personas, kas līdz šim ir veidojušas vai vadījušas valsts radio vai televīzijas raidīšanas sistēmu."

A.Rugāte. It īpaši vadījušas...

Sēdes vadītājs. Rezultātu lūdzu! Par - 17, pret - 22, atturas - 10. Deputātu skaits, kuri piedalījās balsošanā, ir nepietiekams kvorumam un nevar pieņemt lēmumu. Vai balsosim vēlreiz? Zālē ir 57 deputāti. Vismaz. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Es kļūdījos par 10 deputātiem. Es atvainojos! 67 deputāti piedalās balsošanā. Vairāk nekomentēšu. Par - 22, pret - 25, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte. Trešajā daļā ir iesniegts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - papildināt daļu: "un likumā "Par Valsts civildienestu" 6.pantā". Komisija šādu priekšlikumu nepieņēma ar tādu pamatojumu, ka padomē strādājošie nav civildienesta ierēdņi un ka viņi nebauda šīs civildienesta priekšrocības. Viņi ir pielīdzināti tikai vienā pozīcijā, un tas ir atalgojums. Par to mēs varam skatīt 195.priekšlikumu 70.lapā, kas būs tālāk 51.pantā, kur šī norma būs iestrādāta, un tādēļ komisija arī nepieņēma šo priekšlikumu. Vairāk nekā nav. Vai balsojums tiek uzturēts? Es nesaprotu...

Sēdes vadītājs. Komisijas deputāti viltīgi skatās, bet savu viedokli neizsaka.

A.Rugāte. Ja balsojums netiek uzturēts, tad mēs skatīsimies tālāk. Paldies. Balsojums netiek uzturēts.

Sēdes vadītājs. Jā.

A.Rugāte. 163. priekšlikums. 43.panta ceturtajā daļā. Deputāte Rugāte iesaka otro teikumu izteikt šādi: "Darbs pamatprofesijā iespējams tikai ar padomes atļauju." Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pēc pirmā teikuma ar šādu tekstu: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem nedrīkst piederēt elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu akcijas, viņi nedrīkst radio un televīzijā ieņemt atalgotus amatus, kā arī nedrīkst saņemt atalgojumu par darbību radio un televīzijā." Neviens no šiem priekšlikumiem nav pieņemts, ar motivāciju, ka komisija ceturtajā daļā principā iestrādājusi šo normu par kādu citu darbības veidu padomē strādājošajiem pārstāvjiem, padomes locekļiem.

Šajā redakcijā, ko piedāvā komisija, ir teikts tā: "Darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes locekļa pamatdarbs." Ar to tad sasaucas manis iepriekšminētais atalgojuma pielīdzinājums. Un otrs teikums: "Cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju." Komisijas vairākums uzskatīja, ka tas ir pietiekami, lai varētu šiem cilvēkiem atļaut strādāt arī kādu citu algotu darbu - pēc analoģijas ar Saeimas lēmumu, atļaujot deputātiem strādāt kādu citu darbu un šo atļauju dodot ar balsojumu - uz interesenta iesnieguma pamata.

Manā priekšlikumā, tas ir deputātes Rugātes priekšlikumā, atļāvums attiecībā uz darbu pamatprofesijā bija domāts tādā nozīmē, ka visiem, kuri pretendēs, jebkuram, kurš pretendēs uz padomes locekļa amatu, būs kāda pamatprofesija vai kāds pamatdarbs, un tādēļ, lai nebūtu tāda situācija, kurā varētu pretendēt uz darbu padomē un tajā pašā laikā ar padomes atļauju iegūt arī tiesības strādāt jebkuru citu darbu, kurš pat nav saistīts ar profesionālo izglītību vai pamatprofesiju... Manuprāt, tas likās pārāk plašs atļāvuma spektrs. Ja ir pieļaujams blakusdarbs pēc principa, ka tiek atļauts darbs zinātnes, pedagoģijas vai radošā jomā, tad arī šeit būtu iespējama tikai tāda atļāvuma norma, kas dotu iespēju turpināt darbu pamatprofesijas jomā kaut kādā apjomā, kas ir saskaņots ar padomes darba noslodzi un pienākumiem. Jo pretējā gadījumā tas var izvērsties par pārāk brīvu nenoslogotā darba izmantošanas iespēju. Taču komisija, kā es jau teicu, uzskatīja citādi. Tāds ir mans komentārs. Es arī gribu uzturēt spēkā šo priekšlikumu un lūdzu balsojumu.

Vēl ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, un arī par to varbūt varētu būt komentārs.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs ieskatīties šajā pantā! Deviņi cilvēki balso, vai padomes loceklis var strādāt vēl kādu citu darbu vai nevar. Deviņi cilvēki savstarpēji vienojas, un visi strādā!... Ja Saeima apstiprina šos... par ko mēs strīdamies visu laiku... Cilvēki, kas veidos raidījumus, kas veidos Latvijas garīgo tēlu - vizuālo - un tā tālāk... Es uzskatu, ka, lai padomes loceklis strādātu kādu citu algotu darbu, ir vispirms jāsaņem Saeimas atļauja, nevis padomes atļauja. Saeima ievēlē, Saeima nozīmē darbā, Saeima arī atļauj. Šeit varētu būt tikai viena atruna: zinātniskais un radošais darbs. Jo - kur jūs ieskaitīsit rakstnieku, kurš, strādādams šajā padomē, ir uzrakstījis romānu un saņēmis honorāru - 5000 latu. Ko jūs darīsit? Vai jūs viņam atļausit to saņemt vai neatļausit? Kā jūs ar viņu tiksit galā šajā gadījumā? Un ko jūs darīsit ar zinātnieku, kas šinī laikā ir veicis pētījumu, saņēmis honorāru par savu pētījumu? Ko jūs ar viņu darīsit? To pētījumu noraidīsit, neļausit publicēt, vai neļausiit viņam saņemt honorāru par to pētījumu? Tāpēc tai attieksmei būtu jābūt tieši tādai pašai kā pret Saeimas deputātiem. Radošais un zinātniskais darbs ir atļauts visiem, bet cits par naudu veicams darbs ir atļauts padomes locekļiem tikai ar Saeimas atļauju. Un tāpēc šajā gadījumā nav pieņemams ne viens, ne otrs labojums, kas ir iesniegts par šo pantu, un trešajā lasījumā būtu veicams tāds labojums, kādu es ierosināju, jo tas ir pieņemams pārējiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Par trešo lasījumu tagad varbūt nerunāsim, runāsim par to tikai kā par priekšlikumu iesniegšanas iespēju! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti savu priekšlikumu vēlas komentēt? Vai uztur to spēkā un pieprasa balsojumu? Uztur spēkā un pieprasa balsojumu. Komentēt nevēlas. Tātad referente tagad varētu sacīt noslēguma vārdu. Un mums būs divi balsojumi.

A.Rugāte. Jā. Un vēl piebilde par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Komisija atzina, ka zināmā mērā normas, kuras kā ierobežojošas ir paredzētas šajā "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā, jau ir iestrādātas trešajā daļā ar atsauci uz ierobežojumiem un aizliegumiem, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā. Tādēļ tas saturs, kas ir "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā šai ceturtajai daļai, it kā nepiederēja šīs daļas saturam. Tas ir papildu komentārs par komisijas viedokli attiecībā uz priekšlikumu, bet, protams...

Sēdes vadītājs. Jā. Bet, tā kā oficiāla āmura sitiena nebija un Juris Sinka no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pacēla roku runāšanai, tad, lūdzu, viņam vārds! Un pēc tam par procedūru runās deputāts Lambergs.

J.Sinka (TB).

Paldies. Dāmas un kungi! Te ir tomēr divi aspekti - proti, es tagad nerunāšu par atalgota darba strādāšanu, bet gan par akcijām, kas varētu piederēt kādam padomes loceklim kādā citā, piemēram, privātā radio, vai par to, ka viņam varētu piederēt privāts radio. Es tikai minu vienu piemēru. Tur varētu būt bezgala daudz variantu. Tieši tāda materiāla ieinteresētība kādā citā varbūt konkurējošā radio vai televīzijas firmā varētu būt par kavēkli pieņemt kaut kādu neitrālu, neaizspriedumainu lēmumu padomes darbā. Bez tam to jau pieminēja arī Kreituses kundze: ir deviņi padomes locekļ, un pieņemsim, ka astoņi ir nolēmuši strādāt arī kādu citu atalgotu darbu, kas viņiem ir kaut kādā ziņā tīkams - un visiem astoņiem. Kas tad nolems un kas viņiem dos atļauju? Tas atlikušais devītais? Nē, nu padomājiet, cik beigās iznāk paradoksāla šitā norma par pašas padomes atļauju kādam no tās locekļiem strādāt vēl kādu citu atalgotu darbu! Man šķiet, ka tas tomēr būtu vismaz, gatavojoties trešajam lasījumam, jāpārstrādā, bet es domāju, ka frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ieteikums ir pavisam skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Par procedūru.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar visu cieņu pret cienījamo referenti Rugātes kundzi... mums iet ļoti lēni, ļoti grūts ir šis likums, un Rugātes kundze ļoti labi pārzina šo likumu un izskaidro mums ļoti gari visās detaļās. Būtu lūgums - vai nebūtu iespējams saīsināt jūsu paskaidrojumus? Mēs ātrāk tiksim cauri, jo savādāk līdz dienas beigām netiksim cauri. Vai ir vajadzīgi šie milzīgi garie paskaidrojumi pie katras maiņas un katra labojuma? Es domāju, ka deputāti likumprojektā orientējas tomēr vēl tīri labi, un mans lūgums būtu - ar visu cieņu, tas nav pārmetums, ar visu cieņu pret jums, - varbūt varētu saīsināt komentārus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - par procedūru. Lūdzu! Ā... es atvainojos, es sapratu, ka jūs lūdzat vārdu.

Lūdzu zvanu! Ceturtā daļa. Deputātes Rugātes priekšlikums - otro teikumu izteikt šādi: "Darbs pamatprofesijā iespējams tikai ar padomes atļauju." Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 30, atturas - 20. Nav pieņemts.

Tagad - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt pēc pirmā teikuma: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem nedrīkst piederēt elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu akcijas, viņi nedrīkst radio un televīzijā ieņemt atalgotus amatus, kā arī nedrīkst saņemt atalgojumu par darbību radio un televīzijā." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad līdz ar to... nav jau izmainījies ceturtais... ceturtā daļa...

A.Rugāte. Jā, paliek pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Tātad nav balsojams komisijas...

A.Rugāte. Paldies, paldies Lamberga kungam! Kā Saeima vēlas... Jā... Jūs man atvieglojat likteni - iespēju robežās, protams. Paldies.

Piekto daļu atbildīgā komisija izsaka jaunā redakcijā. Nu tad tagad es to vairs nelasīšu, kolēģi, - tā ir jūsu priekšā. Piektā sadaļa.

Un deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs izsaka priekšlikumu svītrot vārdus "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta" un papildināt ar tekstu "padomes loceklim jābūt rīcībspējīgam". Šis priekšlikums nav pieņemts, uzskatot, ka tik tiešām viņam ir jābūt rīcībspējīgam - jau pēc idejas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS).

Ja drīkst, runāšu par Kārtības ruļļa neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Z.Tomiņš. Es to nepaspēju pateikt, kad bija runa par iepriekšējo pantu. Atzīstot, protams, to paveikto darbu, ko ir izdarījusi komisija un it īpaši komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte, es uzskatu, ka pārāk daudz laika esam iztērējuši tieši šim likumprojektam, bet tas nav par iemeslu, lai mēs tomēr par katru pantu neliktu balsot kopumā pēc šo atsevišķo daļu nobalsošanas. Un es ceru, ka pēc šā panta izskatīšanas tas tiks ievērots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad mēs balsojam par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot vārdus: "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta" un papildināt tekstu ar vārdiem "padomes loceklim jābūt rīcībspējīgam". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 30, atturas - 13. Nav pieņemts.

Deputāts Zigurds Tomiņš lūdza balsot par visu pantu kopumā, un runa, kolēģi, ir par ...

A.Rugāte. 43. pants.

Sēdes vadītājs. ... 43. pantu. Lūdzu, balsosim par 43. pantu - ar izmaiņām un papildinājumiem, kā arī ar atbildīgās komisijas redakciju, kura ir apstiprināta atsevišķās panta daļās. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 9. Pieņemts.

A.Rugāte. Nākamais ir 44. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza priekšlikumu izteikt šā panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi." Tas komisijā netika pieņemts, jo arguments bija tāds, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir seši gadi, taču tā rotācijas mehānisma rezultātā, kas ir iestrādāts viņu darbības nodrošinājumā, galu galā ir dota iespēja mainīt šos locekļus ik pēc diviem gadiem, bet pirmajos trijos mēnešos patiesībā jau var iestāties zināmā mērā kādi nepamatoti un neattaisnoti iemesli, kuru dēļ viņš vairs nevar pretendēt uz šo sešu gadu pilnvaru laiku. Tas ir tālāk pantā izklāstīts. Tādēļ komisija - tomēr vairākumā - atzina, ka ir jāuztur spēkā šis termiņš - seši gadi, nevis trīs.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šeit gan tas priekšlikums par trīs gadiem, gan pašas komisijas priekšlikums... paskatieties pirmo daļu - pilnvaru laiks - seši gadi... Otrajā daļā mēs pasakām - ik pēc diviem gadiem trešdaļa padomes sastāva tiek atjaunota. Tātad ir seši gadi vai cik gadi? Varbūt kaut kas ir atrisināts ar "Pârejas noteikumiem"? Lasīsim "Pârejas noteikumu" 14. pantu: "Ðā likuma 44. pantā paredzētā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu nomaiņa notiek šādi - pirmajos sešos gados pēc šā likuma stāšanās spēkā ik pēc diviem gadiem izlozes kārtībā atbrīvo pa trijiem padomes locekļiem, bet nākamajos sešos gados - tos, kuri ir bijuši padomes locekļi sešus gadus." Kad tad mēs ieejam šajā normālajā ritmā - seši gadi? Es saprastu, teiksim, tad, ja būtu skaidri un gaiši ierakstīts - tikai viena daļa, ja ir pilnvaru laiks vai nu seši gadi, vai trīs gadi, vai simts gadu... un ja ar "Pârejas noteikumiem" mēs nosakām, ka, lai pakāpeniski nonāktu pie šīs normālās situācijas, ka tas pilnvaru laiks ir seši gadi, pirmajos gados ir jāievēro kaut kāda secība, kādā padomes locekļi tiek nomainīti. Bet tā ir atruna. Bet šeit pirmā daļa uzreiz ir pretrunā ar otro, un "Pârejas noteikumi" arī šeit nekādu skaidrību nedod.

Es saprotu, ka pašreiz ir absurda situācija, bet es vēršu komisijas uzmanību uz to, ka tā ir jānovērš, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs savās runās no šīs tribīnes ļoti mīlam atsaukties uz ārzemju piemēriem. Šajā gadījumā gribētos dzirdēt no cienījamās Rugātes kundzes kā no likumprojekta priekšā licējas - kur tad ir šāds paraugs, kur uz sešiem gadiem kaut ko ievēlē šādā veidā? Francijas prezidentu - uz septiņiem... nu ne jau šādus piemērus vajadzētu, bet tieši runājot par šāda stila padomēm - it īpaši valstī, kura pašreiz cīnās ar visādām grūtībām, to skaitā ekonomiskām, un kura pašreiz ir nostājusies uz savādāka attīstības ceļa. Bet mēs gribam šādu padomi ievēlēt uz milzīgi ilgu laiku un tad strīdēties par rotācijas principiem. Es domāju, ka šis priekšlikums par trijiem gadiem ir ļoti saprātīgs, jo šādi priekšlikumi no ārzemju konsultantiem Latvijā ir saņemti - ne viens vien -, ka mums padomes un dažādas citas šādas grupas ir jāvēlē uz īsākiem laika periodiem, un kā piemērs tiek minētas Amerikas Savienotās Valstis, kur daudz kas ir stipri stabilākā stāvoklī nekā pie mums, - ka tur vēlē uz daudz īsākiem periodiem. Un šeit šo jautājumu var ļoti vienkārši atrisināt, ņemot vērā šo priekšlikumu attiecībā uz trijiem gadiem, un tad - vai nu gribat, vai negribat - tur pa gadam rotējiet! Tad varētu arī nemaz nerotēt - uz trijiem gadiem ievēlēt, un nākamā Saeima varētu atkal jautājumu risināt tālāk. Nebūtu atkal jāstrīdas par to, kādā veidā viņu nelaist klāt. Tā kā pašreiz - piemērs ir gadījums ar Latvijas Banku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts runās? Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Rugāte. Kreitusa kungs! Es jums varu atbildēt, ka pasaules - un it īpaši Eiropas - pieredze ir tāda, ka pasaulē praktizē un arī eksperti tomēr iesaka ievērot ilgāku laika posmu tieši tādēļ, lai noturētu stabilitāti šajā jomā un šajā nozarē. Pie tam mums pagaidām ir sakritība ar triju gadu periodu attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, kā to paredz Satversme. Un, lai nebūtu šīs politiskās grupas nomaiņa arī padomē, ar tām interesēm, kuras varētu pārstāvēt tāds vai citāds vairākums... te nav nozīmes saturam, nozīme ir būtībai, procedūrai. Lai šajā nozarē šī informācijas organizācija valstī tiktu maksimāli norobežota no politiskām interesēm, bet vairāk tiktu stimulēta sabiedrisko interešu noturība un sabiedrisko interešu pastāvība, tika izvēlēts šis sešu gadu periods ar rotācijas principu, kurš, kā pareizi norādīja Endziņa kungs, ir diemžēl ar kļūdu ienācis likumprojekta variantā 85. lappusē 14. punktā "Pârejas noteikumos". Tur patiešām ir redakcija jāprecizē, tur ir kļūda, ir atsauce uz tiem pārējiem padomes locekļiem un sešiem gadiem. Šī kļūda ir pamanīta, un par to paldies, taču es nezinu, vai tiešām vajag vairāk skaidrot šo argumentāciju, es domāju, ka tā ir pietiekama, jo pats galvenais ir izveidot šajā padomē to darbības principu, kas nodrošinātu sabiedrības interešu stabilitāti - un nevis to stabilitāti, par kuru runāja Kreitusa kungs, ja es pareizi sapratu, proti, šo Saeimas un politisko interešu pārmantojamības jeb arī nomaiņas mehānismu, kurš tomēr nesaskanētu ar šīs sabiedriskās padomes pamatinteresēm.

Sēdes vadītājs. No debatēm izriet, ka mums būtu jābalso Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums: "Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 17. Nav pieņemts priekšlikums.

Komisijas priekšlikms nav balsojams, jo viņš jau ataino pirmā lasījuma redakciju.

A.Rugāte. Tā tas ir. Izņemot gadījumus, ja mēs pēc procedūras sekojam tam priekšlikumam, ko izteica Tomiņa kungs. Tad, ja ir diskusijas un ja komisijā netiek pieņemts un atbalstīts priekšlikums, kas ir iesniegts, var būt, ka ir vajadzīgs balsojums par kādu daļu vai par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 44. ... Nē, šeit redakcija nav izmainīta. Tālāk!

A.Rugāte. Ceturtās daļas 1.apakšpunktā atbildīgā komisija labo tekstu: "...ja viņš pusgada laikā neattaisnoti nav apmeklējis vairāk kā pusi Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdēm" uz "trīs mēnešu laikā". Jo komisija patiešām atzina, ka trīs mēneši ir pietiekams laiks, kurā var novērtēt darba intereses, darba spējas, attieksmi pret darbu un tā tālāk. Un, jo šis laikposms būs īsāks, kurā var novērtēt šī padomes locekļa darbību, jo padomes darbs būs produktīvāks un rezultatīvāks.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Rugāte. 3. apakšpunktā atbildīgā komisija ierosina labot "par noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības". Tas ir Juridiskā biroja precizējums, kuru mēs, komisija, esam iestrādājuši šādā veidā, to pieņemot.

Vēl šajā punktā ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot tekstu "un sods saistās ar brīvības atņemšanu". Šis priekšlikums nav pieņemts. Vēl ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš arī nav pieņemts, un tas saistīts ar papildinājumiem šajā 4.punktā, proti, ko ierosinājusi Radošo savienību padome un Zinātņu akadēmija attiecībā uz to izvirzītajiem padomes locekļiem. Ņemot vērā to, ka arī šajā konkrētajā lasījuma gaitā nav iebalstots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par citu deleģēšanas principu padomes sastāvam, tad arī ierosinājums - izskatīt šādus pārkāpumus - praktiski pazūd kā neiespējams. Līdz ar to šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es tomēr atkal gribētu vērst atbildīgās komisijas uzmanību... Es saprotu, kāpēc Juridiskais birojs ir ierosinājis labot par šo netīšo noziegumu, un pateikt, ka viņš ir notiesāts par noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Tas nozīmē, ka Kriminālkodeksā mums ir dažādi nozieguma sastāvi, - ir, teiksim, slepkavība un ir nonāvēšana aiz neuzmanības vai smagu miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības. Tātad ir šādi noziegumi. Tikai šeit tas "sâls" ir kaut kas cits. 2.punktā ir atruna: "... ja ir konstatēti šā likuma 43.pantā norādītie apstākļi". Šā 43.panta piektajā punktā bija teikts par tīšu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta, vai reabilitēta, vai sodāmība nav noņemta. Tātad ir tīšs noziegums. Līdz ar to šeit it kā būtu loģiski norādīt, ka aiz neuzmanības, bet tajā pašā laikā, ja tiek atstāti šie vārdi "ir saistīts ar brīvības atņemšanu", tad redzat, tas noziegums tomēr ir izdarīts, arī aiz neuzmanības - vai nu, teiksim, tas būs noticis neuzmanīgi rīkojoties ar ieroci, vai automašīnu vadot, taču rezultātā ir kriminālatbildība. Tātad te var būt pat cilvēku upuri, un ne vienmēr tiešām tas varbūt būs saistīts ar brīvības atņemšanu, bet cilvēks tomēr ir sodīts. Man liekas, ka labāk tomēr būtu konsekventi tādā gadījumā, teiksim, 43.panta piektajā punktā, gatavojot viņu trešajam lasījumam, skaidri un gaiši to ierakstīt, bet neatrunāt par tīšu vai netīšu noziegumu - tātad sodīts par noziegumu, sodāmība nav dzēsta, nav reabilitēts, sodāmība nav noņemta... Un šeit vienkārši ir atruna tikai uz 43.pantu, bet tagad iznāk tā, ka ir tīšs noziegums, taču mēs šeit speciāli atrunājam vēl par netīšu noziegumu un tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Lai tomēr būtu šī konsekvence, labāk būtu viņu... Bet katrā ziņā, ja tas netiek darīts, tad tomēr, manuprāt, būtu loģiskāk un pareizāk atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot šos vārdus "un sods saistās ar brīvības atņemšanu". Cilvēks ir sodīts, un tātad mēs runājam vai nu par sodāmību, vai ne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas runāt deputāti? Nevēlas. Debates pabeigtas. Vai referente nevēlas? Tad debates ir notikušas. Mums balsojumi būtu skaidrības un gaišuma labad. Svītrot "un sods saistās ar brīvības atņemšanu" - tāds ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 1, atturas - 14. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Tās tiešām ir tādas ļoti smalkas juridiskas nianses, kur juristiem ir vieglāk tā vai citādi izšķirt šī jautājuma būtību. Un komisija arī nepretendē uz to, ka viņas izšķīrums būtu bijis visprecīzākais. Paldies kolēģiem par līdzdarbu!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Tātad nākošais priekšlikums nav balsojams pēc būtības, bet piektajā daļā atbildīgā komisija piedāvā jaunu redakciju: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par vienu gadu, Saeima ievēlē tās sastāvā citu locekli". Sestajā daļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā šādu redakciju: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārta". Tā ir jauna daļa - sestā daļa, un komisijā tā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 45.pantu.

A.Rugāte. Par 44.pantu.

Sēdes vadītājs. Par 44. Jā, es atvainojos, jo tur tika pieņemti labojumi, tāpēc, lūdzu, balsosim par 44.pantu kopumā. Rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 7. Deputātu skaits, kuri piedalījās balsošanā, ir nepietiekams. Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

Par nākošo pantu, lūdzu!

A.Rugāte. 45.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi". Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pantu ar daļu - "Padome seko, lai Latvijas ēterā ne mazāk kā divas trešdaļas raidlaika apjoma būtu valsts valodā". Šis priekšlikums nav pieņemts ar tādu komisijas motivāciju, ka 19.panta piektajā daļā jau ir iestrādāti valsts valodas proporciju noteikumi ar 80 procentu robežu. Un šķiet, ka mēs tā arī nobalsojām, ja es nemaldos.

Sēdes vadītājs. Tā kā mums jau ir bijuši par šīm laika un valodas lietām balsojumi, tad es domāju, ka mēs nevaram tagad balsot no jauna visu šo lietu, saistot to ar padomi. Tāpēc šis priekšlikums nav balsojams.

A.Rugāte. Līdz ar to otrajā daļā izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot otro daļu. Komisijā šāds priekšlikums netika atbalstīts, jo sākotnēji, pirmajā lasījumā, kā jūs redzat, bija iestrādāti divi varianti, un tomēr komisija izvēlējās atstāt pirmo variantu, bet otro daļu - izslēgt, svītrot. Varbūt es nepareizi esmu sapratusi Pašvaldības komisijas priekšlikumu? Lagzdiņa kungs, vai ir saprasts pareizi? Paldies.

Sēdes vadītājs. Bet, manuprāt, to izdarīja nevis komisija, bet Saeima, ja runa ir par pirmo lasījumu.

A.Rugāte. Pirmajā lasījumā palika abi varianti.

Sēdes vadītājs. Tā nevarētu būt.

A.Rugāte. Tā tas bija.

Sēdes vadītājs. Bija abi varianti, bet tad, ja komisija otrajam lasījumam atstāj vienu variantu, tad šim ierakstam jābūt kā komisijas priekšlikumam otrajā lasījumā, bet pirmā lasījuma abiem variantiem pirmajā ailītē vajadzētu būt klāt.

A.Rugāte. Jā, es pieļauju, ka tā ir atkal tehniska kļūda, taču tagad ir runa par būtību. Vai pret to ir iebildumi? Ja nav iebildumu, tad mēs varam balsot tikai par atbildīgās komisijas priekšlikumu - otro daļu izteikt šādā veidā.

Sēdes vadītājs. 45.panta otrā daļa: "Padome veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad ir pieņemta.

A.Rugāte. Trešā daļa - te nav neviena priekšlikuma. Ceturtā daļa - nav priekšlikumu. Piektajā daļā ir pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt piekto daļu šādi: "Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, tikai gadījumos, kas paredzēti šajā likumā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu, balsosim par 45.pantu komisijas redakcijā.

A.Rugāte. Jā, jo par sesto daļu priekšlikumi nav ienākuši. Pants ir izlasīts.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 7. Deputātu skaits nepietiekams. Zvanu lūdzu! Godātie deputāti! Jūs izteicāt priekšlikumus par to, kā vajadzētu referēt un vadīt sēdi, bet atļaujiet man kā sēdes vadītājam izteikt jums aicinājumu piedalīties balsošanā, jo dubultie balsojumi aizņem ļoti garu laiku. Es šeit domāju gadījumus, ka, ja nav kvoruma pirmajā balsojumā, tad mēs vēlreiz balsojam. Lūdzu, balsosim par 45.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 15. Pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

A.Rugāte. 46.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence". Pirmajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot deklaratīvos vārdus: "...nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvu uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā". Komisija atzina, uzklausot arī ekspertu paskaidrojumus attiecībā uz šo deklaratīvo normu, ka tā ir nevis deklaratīva, bet gan pauž tieši pašu būtību, tādēļ ka kvalitatīva uztveršana visā valsts teritorijā... tā ir būtiska kvalitāte tieši šo programmu raidīšanas jomā, un, ja šāda formulējuma likumā nav, tad tas nozīmē, ka var atļauties izplatīt šīs programmas arī sliktā un nepieņemamā, grūti uztveramā vai pat neuztveramā kvalitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts komisijas piedāvājums.

A.Rugāte. Otrajā daļā atbildīgā komisija papildina aiz vārdiem "sadales plāns" ar vārdiem "Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai, Latvijas radio un televīzijas centram". Šis teksts ir pustreknā drukā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk!

A.Rugāte. Trešo daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot kā neatbilstošu 57.pantam. Tas ir pieņemts, bet atbildīgā komisija savukārt izsaka šo daļu jaunā redakcijā: "Nacionālā radio un televīzijas padome pārvalda valsts kapitāla daļas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Apstiprina to statūtus, ieceļ ģenerāldirektorus, izveido revīzijas komisijas, apstiprina valžu sastāvu."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

A.Rugāte. Ceturtajā daļā priekšlikumu nav. Piektajā daļā atbildīgā komisija pirmo teikumu iesaka izteikt šādi: "Nacionālā radio un televīzijas padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosaka maksu par apraides atļauju".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Tālāk šajā pantā nav ienācis neviens priekšlikums līdz pat astotajai daļai. 65.lapa astotā daļa, 3.apakšpunkts. Te valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina aizstāt vārdu "izplatāmo" ar vārdu "izplatīto", lai saskaņotu ar 46.panta sesto daļu. Tas ir pieņemts, jo patiešām tā bija tehniskas dabas kļūme galotņu saskaņošanā. Līdz ar to nebija skaidrs, ko ir gribēts šajā daļā izteikt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte. Devītajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saskatīja pretrunu ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un ieteica svītrot šo daļu vai arī grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Kopā ar Juridisko biroju strādājot pie šīs daļas, komisija atzina, ka šī prasība ir iestrādājama pārejas noteikumos, un tā tas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 46.pantu atbildīgās komisijas redakcijā kopumā.

A.Rugāte. Mums gan ir vēl viens priekšlikums, priekšsēdētāja kungs! Trešajā apakšpunktā atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu - vārdu "pârtraukšanu" aizstāt ar vārdiem "izbeigšanu vai apturēšanu", kas ir ļoti būtiski attiecībā uz precizējumu par tiem soda mēriem vai ierobežojumiem, kas stājas spēkā kāda pārkāpuma rezultātā raidorganizācijās. Vai Saeima to pieņem?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, man tas likās citādāk... Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es gribētu vērst atbildīgās komisijas uzmanību uz šīs devītās daļas 2.punktu. Tas, ka šeit ir atruna, ka ir iestrādāts pārejas noteikumos, tomēr paša 2.punkta teksta: "Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu..." nav. Ir pārkāpums, administratīvs pārkāpums, un par to tiek sastādīts protokols, nevis administratīvā pārkāpuma protokols. Te vienkārši tīri no juridiskā viedokļa viņš ir jāsakārto trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Cita vēlējuma nav? Tad, lūdzu, balsosim par 46.pantu komisijas piedāvātajā redakcijā kopā ar šiem aicinājumiem trešajam lasījumam - izdarīt attiecīgus labojumus, ko izteica deputāts Endziņš. Rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas- 10. Pants pieņemts komisijas redakcijā.

A.Rugāte. 47.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības nodrošināšana". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka aizstāt šajā pantā, kā arī citos pantos vārdu "kanceleja" ar vārdu "sekretariāts". Komisija to nepieņēma tāpēc, ka patiešām nav svarīgi, kā mēs to nosaucam. Ir zināma analoģija un līdzība ar Ministru kabineta kanceleju, ar Prezidenta kanceleju, ar Saeimas kanceleju. Mēs tikpat labi te varētu lietot arī citu terminu, nevis "sekretariāts". Tādēļ komisija uzskatīja, ka kanceleja it kā vairāk atbilstu tam, kas tur notiks, un tādēļ tas ir ļoti diskutējams jautājums. Tāpēc tas būtu izlemjams Saeimai.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! It kā nebūtiska lieta, taču šobrīd valstī diezgan grūtajā finansiālajā situācijā būtu jāpieņem tādas normas, kas neprasītu liekus izdevumus. Šobrīd ir sekretariāts, tātad ir arī jāsaglabā šis nosaukums, lai nebūtu jāmaina šī atribūtika ar citu nosaukumu, tādēļ es aicinātu tomēr šo it kā formālo lietu izvērtēt no lietderības viedokļa un saglabāt esošās struktūras nosaukumu, proti, sekretariātu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu balsojumam. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aizstāt 47.pantā, kā arī citos pantos vārdu "kanceleja" ar vārdu "sekretariāts". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Otrajā daļā ir sakārtota numerācija. Atbildīgā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi izteikt citā redakcijā šo daļu, tātad jauno otro daļu, un tā ir šāda: "Kancelejas darbinieku atalgojuma apmērs atbilst attiecīgās kategorijas valsts civildienesta ierēdņu amatalgām." Komisija to ir pieņēmusi. Pants līdz ar to ir izlasīts.

Sēdes vadītājs. Tikai atgādinu, ka tagad saskaņā ar balsojumu visur būs vārds "sekretariāts".

A.Rugāte. Jā, mana vaina. Atzīstu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 47.pantu kopumā ar izdarītajiem labojumiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 7. 47.pants ir pieņemts.

A.Rugāte. 48.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības". Otrajā punktā atbildīgā komisija aizstāj vārdu "privātajām" ar vārdu "komerciālajām". Tas pēc likuma kocepcijas, tas iepriekš tika skaidrots vispārīgajā daļā un ir pieņemts un atbalstīts no jūsu puses. Vēl ir šā paša panta 3.punktā deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - aizstāt vārdu "ka" ar vārdu "ja". Tas ir pieņemts, jo patiešām ļoti pareizi tika saskatīta šī tīri gramatiskā kļūda, kas mainīja lietas būtību. Tādēļ viss ir pieņemts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja papildināt šo pantu ar 4. un 5.punktu. Proti, 4.punkts: "pieprasīt no raidorganizācijām valsts finansētās darbības pārskatu". Un 5. punkts: "pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta vai abonentmaksu finansējumu, jeb maksājumu atvieglojumus". Komisijas vairākums atzina un uzskatīja, ka nacionālā pasūtījuma finansiālā un citāda veida atskaite jau notiek pati par sevi un ka to īpaši šeit reglamentēt nebūtu nepieciešams. Tādēļ šis priekšlikums netika atbalstīts. Tas ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš"!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Mūsu komisija tomēr uzskata, ka šie papildu punkti ir nepieciešami. Nepieciešami tie ir tā iemesla dēļ, ka mūsu pieņemtajā 46.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam, iesniedz to Ministru kabinetam, pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Tātad, lai to izdarītu, padomei ir nepieciešama tā informācija, kas ir paredzēta 4. un 5.punktā. Gribu tikai atgādināt, ka 5.punktā vajadzētu svītrot vārdu "abonentmaksu", jo tas jau tika izbalsots. Bet, ja padomei nav šīs informācijas, tad tai ir ļoti grūti rīkoties un kaut kur meklēt šo informāciju, tā varbūt ir pēc citiem noteikumiem citā laikā kaut kur jāiesniedz. Ir ļoti grūti strādāt, varbūt nevarēs pat sastādīt šo valsts budžeta pieprasījumu, ja tai nebūs iespējas saņemt šādus datus no raidorganizācijām.

Tāpēc es uzskatu, ka šīs normas ir nepieciešams iestrādāt likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates pabeigtas. Referente vēlas?...

A.Rugāte. Paldies par aizrādījumu par abonentmaksām, to es jau piemirsu, ka mēs to esam izbalsojuši. Un attiecībā uz finansiālām un citāda veida atskaitēm patiešām pastāv kāda noteikta procedūra, kādā veidā tas notiek, tādēļ tas ir principiāls jautājums, to izšķir Saeima, vai tam ir jābūt arī padomē, jo padome jau ir arī tā, kas faktiski nosaka pamatojumu šim finansējumam, un tā arī saņem atpakaļ to produkciju un novērtē tādā nozīmē, ka šī programma, kura netiek izpildīta, bet kurai tiek piešķirti līdzekļi, tad jau arī parāda, vai tie tiek vai netiek izmantoti tā, kā tas ir paredzēts, un pati finansu procedūra savukārt paredz atkal sava veida atskaites principu, kurš jau šeit netiek mainīts, kā jau mēs vienojāmies, jo Finansu ministrija nekādus citus jaunus finansējuma veidus nepieņem šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu papildināt 46.pantu ar 4. un 5. punktu:

"4) pieprasīt no raidorganizācijām valsts finansētās darbības pārskatu;

5) pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta finansējumu jeb maksājumu atvieglojumu." Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 11, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. 49.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija". Pirmajā daļā ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdu "darbības" ar vārdiem "iekšējās darbības", un šis priekšlikums ir pieņemts. Vairāk priekšlikumu šajā pantā nav bijis iesniegts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? (No zāles deputāts A.Lambergs: "Jânobalso 48.pants kopumā!") Deputāts Lambergs lūdz nobalsot par 48.pantu kopumā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 7. 48.pants ir pieņemts.

Vai par 49.pantu kopumā varam balsot? Šeit ir pieņemts viens labojums. Lūdzu, nobalsosim par 49.pantu ar to labojumu, pret kuru mēs neiebildām! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

A.Rugāte. 50.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un deputāte Poča ierosina svītrot "un/vai abonentmaksas". Šis priekšlikums komisijā netika pieņemts, taču arī likumprojekta lasījuma gaitā mēs neesam pieņēmuši abonentmaksas kā tādas, tātad šis priekšlikums pēc būtības vairs nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot otro daļu, kas attiecas uz padomes līdzekļiem: padome rīkojas ar līdzekļiem, kas veidojas no iekasētās kancelejas (tagad jau - sekretariāta) nodevas, kuras apmēru nosaka padome, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu izmaksas. Komisija atzina, ka tas tomēr ir nopietnāk jāprecizē, un uzskata, ka tas ir komisijas pienākums - to izdarīt, precizēt, kādi apjomi būs šīm sekretariāta izmaksām, tā ka tas mums vēl ir priekšā - mūsu nepadarītā darba daļa.

Sēdes vadītājs. Tā, nav iebildes.

A.Rugāte. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja svītrot daļu... trešo daļu. Tas netika pieņemts, un šī panta daļa tika atstāta pirmā lasījuma redakcijā, uzskatot, ka tomēr ir vajadzīgs precizējums, kas pasargā no pārpratumiem vai neprecīzas sapratnes, kāda veida iemaksas padome ir tiesīga iekasēt, un raidorganizācijas ir...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Ceturtā daļā nav bijis priekšlikumu, tātad 50.pants ar to ir izlasīts.

Sēdes vadītājs. Nu, un arī nobalsosim kopumā, jo tur... nē, nav jābalso, jo nekas tur nav mainījies. Es atvainojos. Tālāk!

A.Rugāte. 51.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs". Priekšlikumi ir panta piektajā daļā, un tie ir redzami 70.lappusē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot otro un trešo teikumu. Šis priekšlikums nav pieņemts. Otrais un trešais teikums būtu šādi: "Padomes priekšsēdētājs par sava amata pildīšanu saņem arī piemaksu 50% apmērā no amatalgas. Priekšsēdētāja vietnieks - piemaksu 25% apmērā." Komisijas vairākumam arguments bija tāds, ka, ja jau tas tiek pielīdzināts civildienesta algām, tad acīmredzot šie nosacījumi šeit būtu liekami, bet tas ir diskutējams un balsojams jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šajā piektajā daļā ļoti uzskatāmi parādās, kāpēc ir tik karstas diskusijas par padomi un par tās sastāvu. Laikam tātad būs daudz tādu, kas vēlēsies kļūt par šīs padomes locekļiem. Paskatieties! Pirmā kategorija - civildienesta ierēdnis. Šobrīd tas būtu 260 latu, valdības līmenī laikam ir pat 280 latu mēnesī, un, ja šeit ir runa vēl par piemaksu (priekšsēdētājam 50%, vietniekam - 25%), nu tad te būtībā alga ir lielāka nekā ministram, laikam oficiāli. Katrā ziņā šī alga ir daudz lielāka nekā, teiksim, Saeimas deputātam un komisiju vadītājiem. Mēs tik tiešām ļoti labi mākam radīt jaunus un labi apmaksātus amatus. Es atbalstītu tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par otrā un trešā teikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Ir jābūt kaut kādai sistēmai valsts pārvaldes institūciju vadītāju atalgošanai, un nevar būt tāds stāvoklis, ka vienas institūcijas vadītājs saņem daudz lielāku algu par citas valsts institūcijas vadītāju, un tādēļ, godātie kolēģi, komisijas vārdā es uzturu spēkā šo priekšlikumu un lūdzu balsot par to. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referente vēlas runāt?

A.Rugāte. Paldies. Tas ir atbalstāms priekšlikums - ar Saeimas izšķiršanos.

Sēdes vadītājs. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot panta piektajā daļā otro un trešo teikumu: "Padomes priekšsēdētājs par sava amata pildīšanu saņem arī piemaksu 50% apmērā no amatalgas. Priekšsēdētāja vietnieks - piemaksu - 25% apmērā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad balsojam par 51.pantu kopumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu nākamo pantu!

A.Rugāte. 52.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pienākumi un tiesības". Atbildīgā komisija ierosina papildināt otro daļu ar 3. punktu: "izdarīt pārbaudes raidorganizācijās saskaņā ar šo likumu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte. Trešā daļa. Atbildīgā komisija izveidoja jaunu daļu - trešo daļu, kādas nebija pirmajā lasījumā, un tā skan šādi: "Padomes loceklis, kurš iekļauts Valsts radio un televīzijas centra padomes sastāvā, pārstāv tajā padomes un raidorganizāciju intereses."

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Rugāte. Ir pieņemts deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums svītrot pirmajā lasījumā pieņemto trešo daļu. Ceturtajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdus "pirmās kategorijas" ar vārdiem "otrās kategorijas". Tas ir attiecināms uz padomes locekļu amatalgām: "Padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta pirmās kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai." Tāda ir komisijas ieteiktā redakcija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums netika pieņemts. Komisijas locekļu vairākuma argumentācija bija, ka tādā gadījumā tiks pazemināta tā alga, kuru viņi saņem šobrīd.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Ja Saeima piekrita un izsvītroja 51.panta piektajā daļā otro un trešo teikumu, kur bija paredzētas piemaksas priekšsēdētājam un vietniekam - 50% un 25% apmērā pie civildienesta ierēdņa pirmās kategorijas amatalgas, tad būtu loģiski, ja padomes locekļiem ir otrā kategorija. Jo, es atvainojos, ja ir tā, kā te ir rakstīts, - ka padomes loceklim ne retāk kā reizi mēnesī ir jābūt padomes sēdē, - tad paskatīsimies, kādā līmenī ir citas personas, amatpersonas, kurām jāstrādā katru dienu, - kaut vai, pieņemsim, tiesneši un tā tālāk! Mēs šos cilvēkus paceļam milzīgi augstā līmenī uz pirmo kategoriju. Es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi. Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām neaizstāvu lielas algas ierēdņiem, es neesmu tās aizstāvējis, kad veidoja šo atsevišķo kastu, bet šajā brīdī es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka padomes funkcijas būs ļoti svarīgas. Mēs taču veidojam neatkarīgu, patstāvīgu institūciju, kura būs faktiski autonoma, darbosies gandrīz neatkarīgi no Saeimas un valdības, tās atbildība būs liela. Mēs tātad šodien runājām par to, ka mēs aicināsim tajā strādāt ļoti kvalificētus, tautā, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, un ja nu mēs pielīdzināsim viņu algas otrajai kategorijai, tad diez vai mēs šajā padomē atradīsim tādus cilvēkus, kuri varēs, nemeklējot blakusdarbu, atbildīgi un godprātīgi strādāt. Es domāju, ka šī pirmā kategorija nav tā augstākā tādiem, ir piešķirtas valstī šīs pirmās kategorijas algas daudziem, bet šīs padomes locekļiem, es domāju, vajadzētu tomēr dot šo pirmo kategoriju, tā, kā komisija to pieņēma. Vajadzētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu!

A.Rugāte. Vai es drīkstētu vēl...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

A.Rugāte. Ļoti īsi, kolēģi! Līdz ar iepriekšējo balsojumu, ar kuru mēs esam noņēmuši šīs piemaksas, algas kļūst vienādas. Ja tiek iebalsots komisijas priekšlikums, tas nebūtu īpaši saprātīgi un tādēļ ir vērā ņemams tomēr Endziņa kunga komentārs un izdarāms saprātīgs balsojums par labu tādai labprātīgai sakārtotībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdus "pirmās kategorijas" ar vārdiem "otrās kategorijas"! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas -12. Priekšlikums ir pieņemts. Tagad, lūdzu, balsosim par 52.pantu kopumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 6. Esam pieņēmuši 52.pantu ar attiecīgajiem labojumiem.

Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu. Septītā nodaļa - "Nacionālais pasūtījums".

A.Rugāte. Tieši tā. Paldies. 53.pants, kurā nav ienācis neviens priekšlikums. Līdz ar to pirmā lasījuma redakcija netiek uzlabota vai kā citādi izmainīta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. 54.pants - "Nacionālā pasūtījuma uzdevums". Deputāte Poča ieteica veidot šo pantu pēc citas struktūras - vispirms parādīt, kādas ir nacionālā pasūtījuma funkcijas atbilstoši tā saturiskajam pasūtījumam. Pēc tam - atbilstoši finansiālajam nodrošinājumam, ņemot vērā finansēšanas avotus, bet vienlaicīgi ievērojot divus posmus (bez un ar abonentmaksām). Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka komisijas piedāvātajā variantā ir jau pietiekami izklāstīts nacionālā pasūtījuma darbības princips un uzdevums. Pie tam saskaņā ar mūsu šā likumprojekta 5.panta balsojumu, abonentmaksas šobrīd vairs nepastāv, tātad ir tikai daļēji iespējama šī priekšlikuma atbalstīšana arī tad, ja mēs balsojam, taču, tā kā priekšlikums nav izteikts priekšlikuma, bet tikai vēlējuma formā, tad līdz ar to tas patiesībā arī nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tieši tā.

A.Rugāte. Šajā pašā pantā ir Kristīgo demokrātu savienības deputātu Prēdeles, Lakševica un Rugātes priekšlikums - papildināt 4.punktu aiz vārdiem "izglītojošiem" ar "tai skaitā kristīgās izglītības...", un tālāk kā tekstā. Es gribu visas savas frakcijas deputātu vārdā uzturēt šo priekšlikumu un līdz ar to uzturēt arī balsojumu. Pamatojums tam ir ļoti vienkāršs - ņemot vērā to, ka šobrīd pirmajā programmā tikai periodiski, atbilstoši kādiem svētkiem, kuros ir līdzdalīga arī baznīca vai kāda no konfesijām, tiek izmantoti dievkalpojumi kā viens no reliģiskās - kristīgās izglītības veidiem. Otrajā programmā ir speciāla raidījumu kopa gan radio, gan televīzijā, kas nodrošina šādu saturu tiem, kuriem tas interesē, un vispār tas pieder pie kultūras, ir viena no kultūras sastāvdaļām. Mēs uzskatījām, ka nav pietiekams šis formulējums, pēc kura ir vadījusies komisija, it kā teorētiski iekļaujot izglītojošo vai kultūras programmu skaitā arī kristīgās izglītības programmas. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, kuru mēs šobrīd uzturam spēkā, ņemot vērā to, ka pagaidām likumprojektā ir iestrādāta tikai pirmās programmas pārliecinoša koncepcija, bet otrās programmas koncepcija pagaidām ir neatrisināta, tas ir, atklātā formā, un līdz ar to mēs gribam arī turpmāk paturēt šo iespēju pēc noteikta plāna vai pēc noteikta apjoma arī nacionālā pasūtījuma ietvaros šo kristīgo izglītību nodrošināt.

Vēl ir atbildīgās komisijas priekšlikums - šajā pašā pantā piektajā daļā aizstāt vārdus "nacionālās minoritātes" ar vārdu "mazākumtautības". Vispirms tas jau ir latviskots termins un it kā tuvojas arī vairāk tai būtībai, kuru mēs gribētu šajā punktā izpaust, apliecināt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Prēdeles, Lakševica un Rugātes priekšlikumu - papildināt aiz vārdiem "izglītojošiem" ar "tai skaitā kristīgās izglītības". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 16. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Tālāk ir 55.pants...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Nobalsosim vēl par 54.pantu kopumā ar labojumiem.

A.Rugāte. Mana vaina... Pasteidzos.

Sēdes vadītājs. To skaitā ar komisijas ieteikto labojumu - vārdus "nacionālās minoritātes" aizstāt ar vārdu "mazākumtautības". Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Nē, vēl nebalsosim! Nav signāla. Tagad - lūdzu! Balsojam. Rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

A.Rugāte. Tālāk ir 55.pants - "Nacionālā pasūtījuma veidošana". Šajā pantā ir tikai viena daļa. Acīmredzot saglabājot principu, ka panti ir ar daļām, mēs šeit varbūt neesam... Šeit varētu svītrot šo daļas numerāciju, taču saglabājot principu, ka visos pantos ir daļas, mēs arī šeit šo pirmo daļu esam atstājuši, jo nav izslēgts, ka var parādīties kāds priekšlikums, kas rada otro daļu ne tikai trešā lasījuma gaitā. Un arī pēc tam, kad likums jau darbojas, var parādīties šāda vajadzība, un tad, protams, tas būs sarežģītāk. Paldies.

56.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt šo daļu ar to izcēlumu, ko jūs redzat 73.lapas labajā ailītē pēdējā iedaļā: "Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15% no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma." Tas ir papildinājums nacionālā pasūtījuma pamatam, kuru pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, pieļaujot, ka šajā daļā ir iespējams daļu no nacionālā pasūtījuma Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursa organizētā kārtā nodot arī citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Tas arī zināmā mērā ir konceptuāls jautājums, kādā veidā tiek nodrošināts nacionālais pasūtījums un tiek izmantoti valsts nodokļu maksātāju līdzekļi - vai tikai sabiedriskajam radio un televīzijai vai arī citām raidorganizācijām, kurām ir citi finansēšanas avoti, tātad privātajām vai komerciālajām.

Ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par šo pantu - papildināt to ar tekstu "...bez tiesībām uz reklāmlaiku". Nacionālā pasūtījuma kopējais apjoms citām raidorganizācijām un neatkarīgajiem programu veidotājiem kopā nedrīkst pārsniegt 15% no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumu kopējā apjoma". Komisija uzskata, ka tas ir daļēji pieņemts, iestrādājot to visas panta daļas kopīgajā redakcijā, kura ir 73.lapas augšpusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 56.pantu! Vai deputāti vēlas debatēt? Vai piekrīt komisijai? Lūdzu! Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Uzsākam debates.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir svarīgs pants. Mums ir jāizlemj, vai nacionālo pasūtījumu var šodien sadalīt un uzticēt jau privātajām un komercraidstacijām, vai, finansējot sabiedrisko radio un televīziju no valsts budžeta, to visu atstāt sabiedriskā radio un televīzijas ziņā. Lai mani nepārprot, es vienmēr esmu atgādinājis un atgādinu arī šodien, ka es esmu par privāto vai komercraidstaciju sekmīgu darbību un atbalstu visas tās, kuras šodien darbojas, un nemēģinu absolūti nekādā veidā, man nav tāda nodoma tās ierobežot. Taisni otrādi - lai tās attīstās, nostiprinās, jo labāk būs mums visiem - skatītājiem un klausītājiem, bet es domāju, ka šobrīd nevajadzētu šo valsts budžeta daļu, arī ne 15%, novirzīt privātraidstacijām. Tas nebūtu pareizi. Varbūt pēc pāris gadiem, tad mēs paskatīsimies, kā tas notiek, tad, iespējams, varēs būt arī šāds variants, tad mēs varēsim izdarīt labojumus jebkurā laikā, tas nebūs grūti, bet šodien nevajadzētu to darīt! Galu galā radio un televīzija - tāpat kā tas bijis iepriekšējā laikā un arī šodien - var un varēs izvēlēties programmu veidotājus vai attiecīgo raidījumu veidotājus arī no malas. Vai mēs viņus saucam par neatkarīgajiem producentiem vai kā agrāk - par ārštata autoriem - tas ir viņu ziņā. Ja viņi jūt, ka par attiecīgo tēmu radio vai televīzijā nav tik spēcīgu cilvēku, kas varētu veidotu pārraides, tad viņi uzticēs to cilvēkiem no malas, bet neierobežosim viņus. "Nenogriezīsim" no šī budžeta līdzekļus, kas ir sabiedriskajai valsts televīzijai un radio jau ar Saeimas lēmumu piešķirti, šos 15%. Nedarīsim to! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī piebilde izsauca diezgan lielu izbrīnu. Kāpēc nacionālā pasūtījuma raidstacijai ir jābūt tiesībām nodot kaut kādus procentus, kaut vai vienu, kādām citām raidstacijām, ja šo laiku ir finansējis budžets? Es atkal atgriežos pie tā paša, par ko es vienmēr esmu runājis, - ka mēs mētājam naudu pa kreisi un pa labi. Un tagad mēs beigu beigās gribam iestrādāt pantu, kas ir vistīrākās korupcijas pants. Kādā konkursa kārtībā? Kurš lielāku kukuli dos - tam atļaus. Kurš mazāk dos - tam neļaus. Kas tie tādi par konkursiem? Es domāju, ka ir jābūt vispārējai skaidrai kārtībai. Ja ir nacionālais pasūtījums, tad tā ietvaros darbojas viena vai vairākas raidstacijas, cik nolemj, un tās strādā. Bet mēs vairākos pantos, tajā skaitā, arī 50., kuram mēs pagājām garām, iestrādājam šai padomei iespēju nodarboties ar biznesu. Kas tas faktiski ir par biznesu? Nodarboties ar dažādiem... ar tādiem kā naudas pelnīšanas momentiem, kuri šeit nekādi neiederas. Es domāju, ka nevajadzētu aizvērt acis uz šādām lietām, bet runāt skaidru valodu. Kā tad tie 15% tiks nodoti? Kas to darīs? Mēs labi zinām, kā šie konkursi notiek, ieskaitot arī "Lattelekom", kur lētu pasūtījumu atcēla, bet dārgu - paņēma. Un viss tas notika ar konkursa birku. Tā ka, es domāju, šis ir pilnīgi nepieņemams punkts, ja mēs atklāti skatāmies no budžeta tērēšanas viedokļa. Un diez vai vispār valstij pašreiz ir kāds svarīgāks jautājums par budžeta tēriņiem? Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Redzat, šis nu gan patiešām ir konceptuāls jautājums. Varbūt patiešām vienīgais īsti būtiskais jautājums šajā likumā. Varbūt vienīgais īsti būtiskais! Jo šeit ir padomes varas svira, ar kuru padome var kaut ko ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju darbā. Es saprotu, kāpēc varbūt ir tik liela piesardzība, runājot par šo jautājumu. Tagad, verot muti vaļā, es tūlīt nokaitināšu visus savus kolēģus sabiedriskajā radio un televīzijā, bet ko tad lai dara? Katram darbam un katrā darbavietā, protams, ideālākais stāvoklis gan sociālismā, gan, es domāju, arī jebkurā citā iekārtā ir vārdi: dodiet man naudu, nodrošiniet valsts finansējumu tik, cik ir nepieciešams un ļaujiet man brīvas rokas! Tas ir sapnis, un tas ir jāsaprot, ka tā tas ir katrā vietā, un katrs žurnālists, protams, ir ieinteresēts strādāt iespējami vieglāk, ja mani neviens neapdraud, ja manu redakciju neviens neapdraud, ja šī nauda ir iedota, ja ir šis pasūtījums, ka tik un tik procenti raidījumu jums ir jātaisa, vienalga, vai tā būtu Bērnu redakcija vai Lauku redakcija, vai kāda cita. Tad es to taisu un saņemu savu naudiņu, un pamēģiniet tik jaukties iekšā un ņemt man šo naudiņu nost. Un tā tas ir nodaļā un tā tas ir katram atsevišķajam redaktoram. Manu raidījumu laiku, lūdzu, un manu finansējumu! Un es daru, ko gribu. Un tad tālāk tā ir vienīgi manas godkārības, manas sirdsapziņas, mana amata lepnuma lieta. Ja es cienu savu amatu, ja man ir šī amata godkārība, tad es cenšos šo raidījumu taisīt labi, bet, ja es esmu samierinājies, tad es kaut ko nočabinu, pielīmēju, kā saka, galus un, atdodu, un jūs apdraudēt mani nevarat, jo man tas ir iekšā. Un ir ļoti grūti katrā iestādē, teiksim, tiešajam priekšniekam tur kaut ko izdarīt, jo nevienam jau negribas ar savu kolektīvu sakašķēties, un, ja no augšas neiejaucas, tad tā arī paliek.

Un tāpēc šeit likumā divās vietās ir kaut kas iestrādāts, lai varētu tomēr šajā monopolā un šajā mierīgajā "ûdenī" kaut ko darīt. Tas ir 62. pants, par ko mēs runāsim tālāk. Tur ir rakstīts: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem." Tas nozīmē, ka, sacīsim, Televīzijas komitejas ģenerāldirektors... Televīzijas ģenerāldirektors, sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektors pasaka: "Jûs savu raidījumu taisāt slikti, es slēdzu līgumu ar vienu brīvo producentu... neatkarīgo producentu, noslēdzu šo līgumu, un viņš taisa man raidījumu, un jūs, mīļais, to varat izdarīt konkursa kārtībā." Protams, nav tā, kā saka Kreitusa kungs, ka visi konkursi ir korumpētība un tā tālāk, bet nav jau tomēr taisnīgākas iespējas, bet ir vēl netaisnīgāka iespēja - dot "par zilām acīm". Ja negrib īsti tā darīt, tad dod konkursa kārtībā. Tā ka tomēr konkurss ir jātaisa. Vārdu sakot, tādā gadījumā, ja es, Berķis, savu raidījumu taisu slikti, tad, lūdzu, izsludiniet par šo raidījumu konkursu, un to uzvarēs, sacīsim, neatkarīgais producents, kas to taisīs labāk. Izsludiniet tādu konkursu uz vienu gadu, un tas ir labi.

Un tālāk. Lai nevarētu notikt tā, ka, sacīsim, "pašu mājās" visiem gribas mierīgi dzīvot, tad tomēr arī šai padomei ir jādod kaut kāda iespēja iejaukties no ārpuses un kaut ko darīt šajā lietā. Un arī Tabūna kungs šo jautājumu jau uzdeva Grundta kungam - ja pareizi atceros amatu, tas ir Dānijas reģionālo raidorganizāciju padomes loceklis - , un viņš atbildēja, ka tas ir pavisam saprotami, tas ir elementāri, ka raidorganizācija sev patur ziņu raidījumus, un tas ir pamats. Ir daudzas raidorganizācijas, kuras visus savus raidījumus tādā veidā izdod konkursa kārtībā, un viņām pašām nav nekā cita, ir tikai šīs raidīšanas iekārtas. Viņas var iztikt pat bez savām automašīnām, pat bez saviem magnetofoniem, bez savām kamerām. Viņas to visu atdod neatkarīgajiem producentiem, un, kā teica Grundta kungs, tādā veidā viņas veido ap sevi šo plašo "augsni", gatavo "zemi" jauniem talantīgiem žurnālistiem, kuriem tādā veidā ir iespējams ienākt raidorganizācijā, nevis tā, ka jūs uztaisāt monopola sienu. Ir sarežģījumi, tas, protams, ir sarežģīti, un es nezinu, kā to pateikt, bet man nav absolūti nekādu šaubu, ka ir jāpaver šāds ceļš brīvajiem producentiem, līgumu slēgšanai ar brīvajiem producentiem. Un, kā teica Grundta kungs, 15% ir daudz par maz, varētu vairāk dot.

Lieta, protams, ir sarežģīta, un grūti saprast, kā tas varētu juridiski notikt, ja jūs runājat par pasūtījuma nodošanu citai raidorganizācijai. Piemēram, manā izpratnē NTV-5 ziņas ir labākas par "Panorāmu" televīzijā. Es uzskatu, ka tas tā ir. Tātad, ja es būtu padomē, man īstenībā vajadzētu sacīt tā:"Pietiek! Turpmāk es slēdzu līgumu ar NTV-5 un tā taisīs šīs ziņas." Un "Panorāma"? Es nezinu... Te, protams, tūlīt rodas jautājums: kas notiek ar "Panorāmu"? Vai viņi visi aiziet masveidā vai pāriet uz NTV-5 ? Kas ar viņiem notiek? Vai NTV-5 nāk uz valsts, teiksim, uz sabiedrisko raidorganizāciju, un "Panorāma" iet viņu vietā? Bet kas tad viņus ņems? Te ir tā neskaidrība, kā to izdarīt, un tāpēc es neriskētu varbūt likt par šīm raidorganizācijām, bet aprobežotos... Es iesniegšu šādu labojumu trešajam lasījumam, ka neatkarīgie producenti...Varētu vienkārši rakstīt "neatkarīgajiem producentiem", bet šāda iespēja ir jānodrošina, un padomei tādas tiesības ir jādod. Tas ir absolūti neapšaubāms.

Tāpat paskatieties kaut vai, teiksim, tos pašus ziņu raidījumus no laukiem. Kas tad nāk no laukiem? Ja Dimanta kungam ir izdevies uz laukiem nokļūt, tad tas raidījums tur ir, taču, ja nav, tad nav, un tas ir viss raidījums. Tā ka neapšaubāmi šinī gadījumā vajadzētu slēgt līgumu kaut vai ar reģionālajām televīzijām, lai šo lauku raidījumu daļu nodrošina vēl arī reģionālās televīzijas. Tas būtu absolūti sakarīgi, un es neredzu, kādā veidā tas varētu apdraudēt sabiedrību... Jā, redz, - var piekrist, ka 15 procenti, tas, protams, ir skaitlis, par kuru var strīdēties. Es jau minēju, ka dāņu eksperts teica, ka tas ir pārāk maz, mums nav pieredzes, un mēs varētu sākumā ieviest šos 15 procentus, varētu vēl ierakstīt, lai kādam nav monopola. Varbūt varētu ierakstīt, ka šie 15 procenti nedrīkst nonākt viena neatkarīgā producenta rokās vai nedrīkst nonākt vienas raidorganizācijas rokās. Par to vēl vajadzētu padomāt uz trešo lasījumu, un tas prasa arī aprēķinus, vai mēs ar to pārāk nenorobežojam. Bet par to, ka šis pants principā ir atbalstāms, par to es esmu pārliecināts tā, kā es te stāvu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pēc tam - Pēteris Tabūns un pēc tam - Jānis Lucāns.

I.Kreituse (DPS).

Es gribu teikt pavisam īsi - mīļie kolēģi! Nejauksim pantus un nejauksim valsts televīziju ar privāto televīziju! Nejauksim nacionālo pasūtījumu ar komercraidījumiem, un, Berķa kungs, tā lieta ir pavisam vienkārša. Ja jūs strādājat valsts televīzijā un jūs taisāt sliktus raidījumus, tad vadība nevis pieaicina citu, kas jūsu vietā taisa, bet padzen jūs no darba un pieņem citu darbā un maksā no budžeta tam, kurš to raidījumu var uztaisīt. Jo šeit ir runa par budžeta naudu. Par to, kas no valsts kases tiek izdalīta. Un, ja valsts radio nevar izpildīt valsts pasūtījumu, tad valsts radio ir jālikvidē un nav jādod padomei tiesības budžeta naudu dalīt komerciālām struktūrām. Tas ir principā pretrunā ar to, ko mēs pieņemām jau šinī pašā likumprojektā, ka viņš ir jāsaskaņo ar Antikorupcijas likumu, kas būs.

Un tāpēc šeit nevajag jaukt šīs lietas kopā. Ja ir valsts televīzija un valsts radio, tad lai viņi pilda nacionālo pasūtījumu un nekādas komercstruktūras lai nesaņem šo valsts naudu ne piecu, ne piecpadsmit procentu apmērā. Un cilvēkus, kas nevar... Ja padome nolemj, ka "Panorāma" neatbilst tam, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij un tautai, ka viņa nepilda nacionālo pasūtījumu, tad padome "Panorāmu" atlaiž no darba un uzaicina darbā pilnu jaunu sastāvu, nevis slēdz kaut kādu līgumu, tos atvirza no darba, lai tie pamācās un paklusē. Darba attiecības ir strikti noteiktas - vai nu jā, vai nu ne. Un tāpēc šādā redakcijā šis pants nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lucāns.

P.Tabūns (LNNK).

Patiešām tā tas ir un to vajadzētu ielāgot - ir sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija, bet komerciālā ir komerciālā. Un katram ir savi mērķi, katram ir savi uzdevumi. Un, ja komercstruktūras papildina to, ko veic sabiedriskais radio un televīzija - paldies viņiem, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas! Ne velti visā pasaulē pastāv šis sabiedriskais radio un televīzija. Un, Berķa kungs, jūs slikti saklausījāt šo dāņu eksperta sacīto, viņš teica, ka viena no programmām netiek aiztikta, bet otrajā programmā, kura ir jaukta, pieļauj arī neatkarīgo ekspertu gatavotos raidījumus. Bet tā ir pavisam cita lieta. Un patiešām, Berķa kungs, ja radio gatavo sliktas pārraides, tad šīs pārraides ģenerāldirektors vai attiecīgo struktūru vadītāji uzticēs to darīt kādam Miķelim pavisam no citas organizācijas, kur viņš strādā, bet Berķa kungs tiks atstādināts. Ļoti elementāri! Tāpēc nevajag jaukt dažādas lietas, nevajag graut sabiedrisko radio un televīziju, kurai ir jāpastāv, kurai ir jāpilda sabiedrības intereses. Jāaizstāv sabiedrības intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, pēc tam - Pauls Putniņš un pēc tam - Aivars Berķis.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no ļoti interesantiem gadījumiem. Ir tāds teiciens, ka cilvēks, kas ir gudrs, mācās no citu kļūdām, cilvēks, kas nav sevišķi gudrs, mācās no savām kļūdām, bet kā lai sauc to cilvēku, kurš nemācās arī no savām kļūdām? Šinī gadījumā ir runa, par, lūk, šiem piecpadsmit procentiem no valsts pasūtījuma. Mums laikam pavisam ir aizmirsies, kā, teiksim, pēdējos 5 gados strādā mūsu valsts rūpniecība ar šāda veida kombinācijām un ar ko tas ir beidzies. Vai tiešām šo piemēru ir par maz, lai, teiksim, saprastu, ka šāda veida rīcība nevar pastāvēt, ka tur nekas prātīgs nevar iznākt? Tur var vienīgi iznākt tā, ka, teiksim, ja Berķa kungam būs sava redakcija nacionālajā radio, tad viņš nodibinās ar citu vārdu savu privāto redakciju un to pasūtījumu, ko viņš pats slikti pildīs kā nacionālā radio vadītājs, viņš labi izpildīs, teiksim, kā privātizpildītājs. Zināt, tāda sistēma neder. Ja, teiksim, manā restorānā šefpavārs slikti gatavo, tad es eju uz kaimiņu restorānu ēst pusdienas, ja es neesmu restorāna vadītājs. Es saprotu, ka daudzās lietās var pieļaut dažādas atkāpes, bet diez vai vajadzētu uzskatīt par nopietnu piedāvājumu atkārtot vēl un vēlreiz tās pašas kļūdas, kuras jau ir izdarītas un kur ir skaidri redzams, ka tās dzen mūs postā.

Es esmu pārliecināts, ka taisni tā tas notiks, jo jāņem vērā, ka, tiklīdz pamatkapitāls ir kopējs, tā tanī pašā brīdī, ņemot vērā šo finansu situāciju, sāksies valsts īpašuma ekspluatācija par labu privātīpašumam. Un tas ir neizbēgams process. Man grūti vienkārši atrast vārdus, kā lai raksturo šo situāciju. Nedrīkst būt šāds pasūtījums!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, pēc tam - Aivars Berķis, pēc tam - Dainis Stalts.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Šis ir viens no vispretrunīgākajiem punktiem likumprojektā, un arī mēs esam ilgi par to sprieduši. Redzat, lietas būtība ir sekojoša. Pirmkārt, man jāsaka, ka šis ir tas retais gadījums, kad es esmu vienisprātis ar savu lielo draugu Aivaru Berķi, un jūs jau saprotat lietas būtību. Ja mēs absolūti nedodam iespējas konkurencei, ja mēs nedodam iespējas konkurencei tādā gadījumā, ka valsts budžeta līdzekļi ir tikai sabiedriskajai televīzijai un radio, kas pēc būtības ir pareizi, arī šie 15% satrauc valsts jeb sabiedrisko radio un televīzijas darbiniekus, jo viņi baidās, lai šie līdzekļi bezgalīgi nepārslīd privātajā sektorā, bet, ja mēs to nedarām, ja mēs izslēdzam konkurenci, tad pastāv šī iespēja iekapsulēties, jo tikai konkurence ir virzošais spēks. Tas mūsu ekonomikā ir atzīts princips, un tas ir arī šeit. Bet, protams, ir arī taisnība tiem, kuri saka, ka privātais ir šķirams no valsts jeb sabiedriskā. Tomēr mums kaut kāda daļiņa ir jādod arī šai attīstībai, tā ir attīstība, un jūs redzēsit, kādi lieliski rezultāti būs, ja mēs to pieņemsim. Gluži vienkārši tāpēc, ka privātajos... un nevis komerciālajos, bet privātajos, labdabīgajos, teiksim, šajos jaunajos iestādījumos darbojas jauni, talantīgi darboties spējīgi cilvēki, kas uzturēs šo konkurences garu, un tas nāks par labu sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio tādā nozīmē, ka tur celsies kvalitāte. Un šī sacensība ir jāveicina. Kādā gan citādā veidā mēs varētu veicināt raidījuma līmeņa kāpumu valsts radio un valsts televīzijā? Un mēs esam ceļā uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Protams, mēs to izšķirsim balsojot, tikai padomājiet par lietas būtību bez kaut kādas agresivitātes, jo šeit ir domāts jau pašā dīglī labdabīgs stimuls attīstībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - otrreiz. Lūdzu! Pēc tam - Dainis Stalts.

A.Berķis (LZS).

Paldies Putniņa kungam! Viņš saprata šo būtību, jo tas būtībā ir tas pats, kas teātrī, - vai nu mēs paturam visus aktierus tā, kā viņi ir gadu no gada, vai mēs slēdzam līgumu ar jauniem, izsludinām kaut kādu konkursu, un tas ir visur vienādi. Un kāpēc jūs, mani oponenti, uzskatāt, ka tas nozīmē kaut ko atdot privātajam? Nu ar to brīdi, kad es nopērku viņa pakalpojumus, taču ne par lielāku cenu, ne par kādu citu naudu, bet tikai par to pašu naudu, es to neiedodu tam, kurš iepriekš ir slikti izpildījis šo pasūtījumu, un tad šis privātais līdz ar to taču strādā sabiedriskajā, viņš taču tad ir manējais, mūsējais. Nu nav taču tā, ka mēs kaut kā esam sadalīti kastās, kur vieni tad ir šie sabiedriskie - svētie un lieliskie, bet tu, kas neesi, ja tu mēģini šajā privātajā laukā vai komerclaukā... tad tu esi tas "norakstāmais" un nosodāmais. Tas taču būtu ideāli, ja mēs šos labākos dabūtu šajā sabiedriskajā sektorā, un te ir tā izlase. Kā tāds skatījums vispār varēja nākt prātā! Tāpēc... es nezinu un man pat negribas te šos vārdus tērēt, cik man tā lieta liekas saprotama.

Un tas, kā tur pieminēja laikam Lucāna kungs, ka, lūk strādās divās vietās - ka Berķis slikti strādās vienā vietā, bet labi - kaut kur otrā, nu tā jau nebūs. Vai nu viņš strādās vienā, vai otrā vietā, bet viņš nevarēs tā darīt! Jā, viņš strādās vai nu labi, vai slikti! (Starpsauciens no zāles: "Labi, vai slikti!") Ja viņš strādās slikti, neviens viņa raidījumus neņems, bet, ja viņš strādās labi, tad viņa raidījumus ņems un maksās, un viņš ies ar šiem raidījumiem sabiedriskajā radio, sabiedriskajā televīzijā un veicinās tur kaut ko. Ja ne - tad viņš tur netiks. Jā! Un bez tam ir vēl arī citi salīdzinājumi, ko minēja, arī tas cik maksā viena stunda sabiedriskajā raidītājā. Ja nemaldos, es gan nepierakstīju šos skaitļus, tad te ir kādi 2,5 tūkstoši latu par vienu stundu televīzijā, ko maksā valsts šiem raidītājiem, bet komercraidītāji taisa to par kādiem 600-800 tūkstošiem latu, to pašu raidījumu, tā ka te var laist arī uz konkursu tieši to, kurš tad taisa lētāk, jo, ja man ir monopols, tad es pasaku: es to lētāk nevaru iztaisīt, bet, ja man ir konkurence un ja kāds cits ir gatavs taisīt lētāk, tad arī es domāšu, vai tomēr netaisīt lētāk. Ir jābūt šādām svirām, šādam ietekmēšanas līdzeklim.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lucāns, otrreiz, un Aivars Kreituss.

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daudz jau tika pateikts visā šajā kopsakarībā, bet man gribētos aicināt jūs pavērties vienlaikus šajā pantā un 62.pantā. Kas tad galarezultātā sanāk? Tātad nauda 15% apjomā caur padomi tiktu novadīta citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem, un es personīgi uzskatu, ka konkursa kārtībā atsevišķiem talantīgiem programmu veidotājiem būtu jādod tāda iespēja, nevis raidorganizācijām, bet tas ir jau cits jautājums. Tātad 15% caur padomi, lūk, šīm citām raidorganizācijām. Un pēc tam 62.pantā mēs redzam, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās vēl līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem, un nu jau sanāk 30%. Pelnīs tur, pelnīs šite. Vai te nav tā, ka ūdens tiek liets uz svešām dzirnavām? Vai mums par to nebūtu jāpadomā pirmām kārtām? Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - otrreiz, 5 minūtes. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Palīdziet man saprast, kā saukt to cilvēku, kurš nesaprot savas kļūdas. Ja ir runa par konkurenci, tad, pēc manām domām, konkurence ir iespējama arī valsts radio un valsts televīzijas ietvaros. Ir vairākas cilvēku grupas, kas strādā pie dažādām programmām. Lūdzu, ja viena grupa cilvēku strādās slikti, tad var sacīt: kungi, mēs tālāk jums vairs naudu nedosim, mēs nodosim šo naudu attiecīgās programmas veidošanai tai grupai! Lūdzu, te jums ir konkurence. Tātad es vēlreiz aicinu: neatkārtosim tās kļūdas, ko mēs jau 100 eksemplāros esam tiražējuši, varbūt pat 1000. Padomāsim par to!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs jau būtībā vienu un to pašu sakām te daži cilvēki. Lucāna kungs arī. Bet mani pārsteidz tas, ka tomēr atkārtoti nāk tribīnē un lieto, piemēram, tādus teikumus: "Jûs redzēsit, kādi lieliski rezultāti būs!" Tas būs labdabīgs stimuls. Un es jums varu pateikt... man jau tas nav jāsaka, jo jūs jau visi zināt, ka visa lauku izlaupīšana un rūpnīcu izzagšana notika tieši aizbildinoties ar šādiem labdabīgiem stimuliem, kad valsts budžeta finansētās lietas sajauca kopā ar privātajām iespējām. Un visi priekšnieki tad taisīja savas SIA. Tagad, es domāju, šeit uzstājas un aizstāv šo jautājumu tikai tie mūsu kolēģi, kuri grib šajā padomē tikt, tāpēc man gribētos, lai šeit no tribīnes, piemēram, Putniņa kungs un Berķa kungs apliecina, ka viņi šajā padomē atsakās darboties. Un tad pēc tam nāciet un aizstāviet šos principus, jo citādi man ir pilns pamats teikt, ka jūs gribat tur tikt, ka pēc tam jūs SIA tur taisīsit, kā te jau pateica, ka tad jūs šai pašai SIA "konkursa kārtībā" (pēdiņas) šo valsts pasūtījumu par budžeta naudu iedosit un arī šos 15% no budžeta naudas šajā privātajā SIA ieplūdināsit. Un pasakiet man, lūdzu, mehānismu šeit kāds no tribīnes, kā jūs to nobremzēsit? Šeit nav ko runāt par kaut kādiem labdabīgiem stimuliem ar šādiem lētiem citātiem. Labdabīgie stimuli bija visās rūpnīcās tad, kad tur taisīja SIA un kad viņas "tîrīja laukā". Tie visi bija labdabīgie stimuli, un šodien rezultāts ir acīm redzams. Es domāju, ka mēs nedrīkstam šeit sajaukt 56.pantu ar 62.pantu. 62.pantā ir iestrādāta pavisam cita lieta. Tur jūs varat uz pelnīšanas rēķina tirgot laiku, ja jums tas paliek pāri. Tirgojiet šo laiku konkursa kārtībā, saņemiet par to naudu! Tā nauda nāks no ārpuses, tā nauda nāks klāt pie budžeta naudas, bet jums nav nekādu tiesību valsts iestādē tirgoties ar budžeta naudu. Nav tiesību! Tad tā iestāde ir jālikvidē vai ir jāieceļ jauns priekšnieks, kas māk kadrus pieņemt. Šeit nekādi nevar būt šī smieklīgā runa par to, ka tas būs kaut kāds stimuls. Vienīgais stimuls ir noorganizēt SIA un naudu - valsts naudu, budžeta naudu, nodokļu maksātāju naudu - ieplūdināt privātās kabatās. Citu motīvu nav šādai rīcībai, un to visi, kas ir kaut cik nodarbojušies ar biznesa lietām, saprot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente, lūdzu!

A.Rugāte. Godātais Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Man ir tāds nepiedienīgs secinājums, bet, lūdzu, atļaujiet man to izteikt! Man šķiet, ka netiek īsti saprasta šā panta būtība un šā panta saturs. Tādēļ arī pozīcijas, kas ir iestrādātas 62.pantā, tiek sajauktas ar tām, kuras atrodas šajā pantā - 56.pantā. 62.pantā paredzētā norma, Kreitusa kungs, nav domāta raidlaika tirgošanai! Vecais likums, kurš šobrīd ir spēkā, pieļauj to, ka otrajā programmā ir atļauts valsts televīzijai un valsts radio izīrēt raidlaiku kādai citai raidorganizācijai, iekļaujot šo citu raidorganizāciju programmas savā izplatības tīklā, jo šis tīkls ir piešķirts. Tā... (No zāles deputāts A.Kreituss: "Vai tā nav tirgošana?") Pagaidiet acumirkli! Atļaujiet man izskaidrot, kā tas ir šajā vecajā likumā! Tā ir šī īres tiesība, kura nekādā veidā nav legāli atļauta. Un likumā iestrādāta jaunajā variantā. Šie 15%... Es atvainojos, ka es jums lieku šobrīd pievērst uzmanību 62.panta pozīcijai, bet jūs paši to pieminējāt, tādēļ kopsakarībā mums ir jāizdiskutē, vai mēs saprotam, par ko mēs balsosim 57.pantā. Proti, 62.panta otrā daļa: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem." Šajā panta daļā ir iestrādāta tā norma, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija līdz 15% no tā, ko viņa sola vai apņemas (kuru nu terminu mēs labāk lietojam?) sagatavot par valsts budžeta piešķirtiem naudas līdzekļiem... viņa var atvēlēt ne vairāk par 15%... nopirkt gatavas programmas un iekļaut savā kompilētajā pilnajā programmā, pilnā atbildībā - kādēļ viņa to ir pirkusi, ar kādu nolūku un kādā veidā. Tā nav šā laika tirgošana, tā ir atļaušana, lūk, patiešām, tai reālajai konkurencei, par kuru runāja Berķa kungs... Un šī konkurence patiešām tādā veidā varētu izpausties. Es negribu aizstāvēt, ka tas ir vienīgais optimālais variants konkurencei, taču tas ir precedents, kurš varētu darboties šīs konkurences mērķa labā. Un, ja šīs programmas, kuras tiek iepirktas, kļūst aizvien labākas, taču sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija gatavo aizvien vājākas, tad tas ir patiešām padomes kompetences jautājums - pārskatīt principus, pēc kuriem vispār ir gan deleģēti ģenerāldirektoru posteņi, gan arīdzan uzdoti pienākumi kaut ko pildīt. Tā patiešām ir ļoti augsta atbildība, pienākums. Taču tas, kas ir iestrādāts 57. pantā, - tas ir pavisam cita veida konceptuāls risinājums, šāds precedents līdz šim nekad nav bijis vispār. Tādēļ, ka tas ir valsts budžeta līdzekļu pārdalījums ar noteiktu 15% daļu no tā apjoma, kas varētu tikt kopsummā piešķirts nacionālā pasūtījuma izpildei, šo 15% daļu jau iepriekš likumā nosakot, to deleģējot citām raidorganizācijām, tātad privātajām vai komerciālajām, arī lokālajām. Tas ir pavisam cits konceptuāls risinājums. Un tagad, saskaitot šos abus 15% un 15% kopā, vieni 15% - tas ir tas, kas ir pieļauts nacionālā pasūtījuma ietvaros jau pašām sabiedriskajām raidorganizācijām, otri 15% - tie, kurus var noteikt papildus arī Valsts radio un televīzijas padome. Deleģējot šo naudu kādai no privātajām vai komerciālajām raidorganizācijām un iekļaujot to arī šajos izplatības tīklos, mēs iegūstam 30% šo valsts budžeta līdzekļu citu mērķu izmantošanai, nekā tas ir līdz šim bijis. Šeit ir šis konceptuālais atšķirīgais risinājums. Kreitusa kungs, jūs varbūt šobrīd patiešām uzskatāt, ka ir velts šis skaidrojums, taču man ir pilna pārliecība, ka šis jautājums pēc būtības tā nav saprasts, un tādēļ... (Starpsauciens no zāles: "Ir saprotams!") Tādā gadījumā ir vajadzīgs apliecinājums ar balsojumu. Un, Berķa kungs, es gribētu jums teikt, ka ne jau no tā, vai Dimants aizbrauc vai neaizbrauc uz laukiem, būs labāka "Panorāma" vai lauku sižeti, bet gan no tā, vai Rākina kungs, vadīdams šo raidorganizāciju, ir izveidojis struktūru, kurā ir paredzēts, ka šis no laukiem atvestais materiāls vispār parādīsies. Un, lūk, kur ir šīs lietas būtība! Tātad tā ir tajā apstāklī, vai ģenerāldirektors, piedāvājot savu koncepciju, kādā veidā viņš redz nodrošināmu šo valsts pasūtījumu pilnā tā apjomā, var to izdarīt vai nevar. Te ir lietas būtība. Un, kas attiecas uz Dānijas pārstāvja Grundta kunga teikto, Dānijā pastāv viena izplatības programma, kura balstās tikai un vienīgi uz šo abonentmaksu... izplatījumu bez reklāmas piepalīdzības, un tajā ir pilns šis materiālu spektrs ar visām programmām. Otrajā izplatības tīklā, ko viņi ir iedibinājuši pirms apmēram 15 gadiem, viņiem ir gan abonentmaksu, gan reklāmu nodrošinājumi. Šis ir otrais izplatības tīkls, kurā ietilpst arī lokālie ar saviem materiāliem un ar saviem raidījumiem, noteiktā kārtībā, kādā to viņu likumdošana paredz. Tās nav īpaši identiskas lietas, kuras mēs šeit drīkstētu salīdzināt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vērīgi uzlūkojiet 56.panta pirmo daļu, jo šeit runāts tika daudz, bet rakstīts te ir ļoti maz! Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Neuztur spēkā. Tad paliek vēl mazāk. Godātie deputāti! Tātad kāda šeit pirmajā lasījumā atšķirība? Pirmajā lasījumā bija teikts, ka daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Tagad komisija piedāvā atšķirīgo: "Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma." Ðī ir atšķirība, bet, lai formāli būtu ievērota procedūra, es jums nolasīšu visu komisijas piedāvāto redakciju, un jūs tad balsosit. Tātad balsosim par komisijas piedāvāto redakciju: "Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 15. Komisijas redakcija netiek pieņemta, un paliek pirmā lasījuma redakcija.

A.Rugāte. Otrajā panta daļā priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to 56.pants ir izlasīts.

Astotā nodaļa - "Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un Latvijas radio un televīzijas centrs". 57.pants - "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzņēmējdarbības principi". Atbildīgā komisija ierosina tekstu papildināt pirms vārdiem "ðis likums" ar vārdiem "Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica priekšlikumu, kurš netika pieņemts tādēļ, ka konceptuāli tika atbalstīts cits uzņēmējdarbības veids. Lagzdiņa kungs māj ar galvu, tātad piekrīt. Atbildīgā komisija vēl... Es atvainojos, tā ir pirmā daļa, tad ir viss. Pirmajā daļā vairāk priekšlikumu nav. Ir tikai atbildīgās komisijas ieteikts precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo precizējumu ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Otrajā daļā atbildīgā komisija piedāvā jaunu redakciju: "Latvijas Radio un Latvijas televīzija ir valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuru pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana." Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteic pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas pirmo teikumu izteikt šādi: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir valsts akciju sabiedrības..." Priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka - un to jau iepriekšējā priekšlikuma sakarā es teicu - tas konceptuāli neatbilda, un tātad komisija uzskatīja, ka tas vairs nav iestrādājams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Trešā daļa. Atbildīgā komisija piedāvā jaunu visas daļas redakciju: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtfondu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāja šajās uzņēmējsabiedrībās un veic to dalībnieku pilnsapulces funkcijas." Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo daļu izteikt citādi: "Viss Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas īpašums ir valsts īpašums." Taču komisija, iestrādājot padomes funkcijās arī papildinošo funkciju attiecībā uz valsts radio un valsts televīzijas (turpmāk - sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas) īpašumiem, neuzskatīja par iespējamu iestrādāt šādu redakciju, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kurā tas ir attiecināts uz valsts īpašuma formu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija tekstu papildināja aiz vārdiem "ne pa daļām" ar vārdiem "to kapitāla daļas nav pārdodamas" un svītroja vārdus "kâ arī". Tas ir redzams izceltajā tekstā. Bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt šo panta daļu citā redakcijā - atkal to pašu jau iepriekš minēto iemeslu dēļ konceptuāli nebija atbalstāms, jo neatbilda koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Rugāte. Piekto daļu atbildīgā komisija ierosina svītrot, un līdz ar to pēc tam mainās arī numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Jaunajā piektajā daļā, bijušajā sestajā, atbildīgā komisija precizē: "uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību". Un vēl šajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot palīgteikumu: "ja tas nepasliktina programmas kvalitāti". Komisija uzskatīja, ka tas ir ārkārtīgi būtisks nosacījums, un tādēļ šis priekšlikums netika pieņemts, jo patiešām ir ļoti svarīgi, lai programmu kvalitāte netiktu pasliktināta, ja kaut kas mainās šo uzņēmumu darbības pamatstatūtos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Jūs gribat runāt? Deputāts Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Es gribu teikt, ka te ir divas dažādas lietas saliktas vienā teikumā, un tāpēc mēs esam šo priekšlikumu izvirzījuši, jo ir runa par uzņēmējdarbības formām. Taču tas palīgteikums - "ja tas nepasliktina programmas kvalitāti" - ir ļoti retorisks, tātad absolūti neko neizsakošs, subjektīvs, un tātad tas ir galīgi nevajadzīgs šajā tekstā. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot sestajā daļā palīgteikumu "ja tas nepasliktina programmas kvalitāti". Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to mums būtu jānobalso par 57.pantu kopumā. Lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 16. Panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. 58.pants - "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi". Atbildīgā komisija panta pirmo daļu papildina aiz vārda "centrs" ar tekstu "saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju". Tas ir būtiski, tādēļ ka arī Valsts radio un televīzijas centrs piedalās nacionālā pasūtījuma izpildē un visas šīs nozares attīstībā. Tā ka tas ir galvenais, pagaidām, protams, diemžēl vienīgais un atrodas monopolstāvoklī, taču šis stāvoklis nav mūžīgs. Proti, centrs, kurš izplata šīs programmas. Un tādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir ļoti svarīgi - atsauce uz koncepciju, jo koncepcija var mainīties, arī citāda būt, ne tāda, kāda tā ir šobrīd, jo šis stāvoklis var mainīties. Tādēļ arī Gūtmaņa kunga priekšlikums netika pieņemts, jo komisijā bija cits, paplašināts redakcijas variants un uzskatījām, ka tas ir aptverošāks.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts.

A.Rugāte. Otrajā daļā atbildīgā komisija aizstāja vārdus "uz valsts īpašuma bāzes" ar vārdiem "kâ valsts uzņēmējsabiedrība" un svītroja otro un trešo teikumu atbilstoši tam, kā tas bija pirmā lasījuma otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Rugāte. Trešā daļa. Deputāts Gūtmanis ir iesniedzis priekšlikumu, kurš ir daļēji pieņemts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

A.Rugāte. Ceturtajā daļā, tā kā trešā daļa bija papildu daļa, jauna daļa, mainās numerācija. Deputāts Gūtmanis ir ierosinājis svītrot ceturto daļu. Komisija to nav atbalstījusi, uzskatīdama, ka Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citās raidorganizācijās.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 58.pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts.

Nākamais!

A.Rugāte. 59.pants - "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvalde". Šajā pantā atbildīgā komisija ir precizējusi otrās daļas redakciju, sestās daļas redakcijā ir papildinājums - aiz vārdiem "atteikumu vai" seko tātad jauns teksts papildinājums: "tiek konstatēti šajā pantā norādītie apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par ģenerāldirektoru".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte. Un septītās daļas 4.punkts. Deputātes Počas priekšlikums - svītrot šo punktu - netika pieņemts, tādēļ ka patiesībā komisijas redakcija ir ar to precizējumu, kas ir saskaņots ar padomes funkcijām, un tas būtu pretrunā ar padomes funkcijām, kuras ir pieņemtas, ja mēs būtu atbalstījuši deputātes Počas priekšlikumu - svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte. Devītajā daļā LNNK priekšlikums ir papildināt šo daļu ar šādu tekstu: "Radošo struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā saskaņā ar Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātu konkursa nolikumu." Priekšlikums netika pieņemts, jo pamatojums bija, ka to nosaka statūti, un tādēļ tika uzskatīts, ka komisijas redakcijā tas jau ir izteikts, proti: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas struktūrvienību vadītājus darbā pieņem ģenerāldirektors statūtos noteiktajā kārtībā." Komisija atzina, ka ar to šis process ir diezgan reglamentēts.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Sākam debates par šo LNNK priekšlikumu.

A. Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu nenoraidīt LNNK priekšlikumu, jo kā mēs varam zināt, kādi būs statūti? Un ja nu statūti būs pavisam savādāki un nenoteiks neko?

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Balsojam par priekšlikumu - papildināt devīto daļu ar šādu tekstu: "Radošo struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā saskaņā ar Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātu konkursa nolikumu." Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 14, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad - par panta vienpadsmito un divpadsmito daļu.

A.Rugāte. Panta vienpadsmitajā daļā ir deputātes Počas priekšlikums - izteikt šo daļu šādā veidā: "Valde apstiprina nacionālā pasūtījuma izpildes projektu..." Un tas ir pieņemts ar komisijas papildinājumu, tā ir kopīgi izveidota jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Pantā divpadsmitajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums - papildināt... es atvainojos... divpadsmitās daļas 1.punktu: "un izvēlētos sadarbības partnerus no neatkarīgajiem producentiem, un nosakot sadarbības apjomus ar tiem". Šis priekšlikums netika pieņemts, komisijas vairākumam atzīstot, ka tas ir statūtu jautājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte. Atbildīgā komisija ierosināja svītrot 2.punktu un atbilstoši mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Un tādā kārtā šis pants arī ir izskatīts un izlasīts.

Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu, par 59.pantu kopumā! Balsojam. Rezultātu, lūdzu! Par - 39, pret - 7, atturas - 9. Apstiprināts, tas ir, panta redakcija ir pieņemta.

60.pants.

A.Rugāte. 60.pants - "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbība". Šā panta trešajā daļā ir iesniegts deputātes Počas priekšlikums - svītrot šo daļu. Komisija šādu priekšlikumu nepieņēma, un pamatojums bija, ka... Tātad komisijas redakcija ir šāda: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var veidot īpašas programmas, ja to finansēšanai papildus tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi." Par pamatojumu jeb par ilustrāciju, par piemēru tam ir ņemts tas priekšlikums, kas pavisam nesen ir saņemts no Ārlietu ministrijas, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Krievijā, - ka, lūk, šāda veida, no valsts budžeta papildus finansēts raidījums varētu pastāvēt, ja pēc tā būtu vajadzība, varētu to arī veidot. Tāpēc komisijas vairākums atzina, ka šeit iestrādātā redakcija ar palīgteikumu, kurš sākas ar saikli "ja", nozīmē, ka šī iespēja ir pieļaujama, un uzskatīja, ka konceptuāli tas būtu tādā veidā pieļaujams.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 60. pantu kopumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts. 61. pants nav balsojams, 62. pants - arī. Pants ir izskatāms.

A. Rugāte. 62. pants ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A. Rugāte. 62.pants ir balsojams. "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas". Komisijas redakcija, pirmajā lasījumā nobalsotais variants, ir šāda: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu programmu pirmajā izplatīšanas tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā." Deputātu Ābiķa un Putniņa un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopējais priekšlikums ir - papildināt šo pantu ar šādu daļu: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrajā izplatības tīklā programma pamatā ir valsts valodā. 20% raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās. Šajā raidlaikā neieskaita valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes."

Arī LNNK priekšlikums ir ļoti līdzīgs. Tas gan attiecas kā uz pirmo, tā uz otro daļu, un tā būtība ir šāda. Pirmā daļa LNNK priekšlikumā ir tāda: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu pirmo programmu izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā, ietverot tajā skaitā atsevišķus raidījumus līvu valodā. Pārējais raidlaiks tiek atvēlēts reģionālajiem raidījumiem un raidījumiem etnisko grupu valodās."

Otrajā panta daļā LNNK piedāvā šādu redakciju: "Radio un televīzijas visās programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt konkursa kārtībā ar citu raidorganizāciju (neatkarīgo producentu) sagatavotajiem raidījumiem." Bet tas attiecas uz otro daļu. Tādēļ, ja mēs runājam par pirmo, ir tikai LNNK priekšlikuma viena daļa. Ir ļoti grūti sadalīt šo priekšlikumu, varbūt arī balsojums par šo priekšlikumu ir pieļaujams pa dāļām. Tas, kā es redzu, ir vienīgais ceļš jeb iespēja, kā tikt galā ar piedāvātajiem priekšlikumiem, bet varbūt ir kāds labāks procedūras risinājums.

Vēl ir "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Arīdzan tas attiecas uz otro daļu. Tātad mēs par to varētu runāt, kad būtu tikuši galā ar pirmo panta daļu. Ja pret pirmo daļu nav iebildumu, mēs varam diskutēt par otro daļu, vai arī...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! (Kāds kaut ko saka no vietas.)

A.Rugāte. Ir runa par priekšlikumiem, Urbanoviča kungs! Un par balsojumiem, kuri nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pārtrauciet šo diskusiju! Atļaujiet sēdes vadītājam uzprasīt deputātiem iesniedzējiem: vai jums nav iebildes? Deputāti Dzintars Ābiķis un Pauls Putniņš lūdz balsot. Paldies. Pēc tam būs LNNK priekšlikums. Deputāts Lambergs, kā es sapratu, frakcijas vārdā runāja, dodot man zīmes, ka viņa priekšlikums ir balsojams kā viens vienots priekšlikums. Nesadalot pa daļām. Un tad arī nonāksim pie trešā priekšlikuma, kuru ir iesniegusi frakcija"Tçvzemei un brīvībai".

Tagad, lūdzu, balsosim par deputātu Ābiķa un Putniņa priekšlikumu! Jā, es atvainojos, - Dzintara Ābiķa, Paula Putniņa un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu!

Pirmā daļa. Papildināt ar šādu daļu: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrajā izplatības tīklā programma pamatā ir valsts valodā. 20% raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās. Šajā raidlaikā neieskaita valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākamais ir LNNK priekšlikums par visu pantu - izteikt 62. pantu šādā redakcijā: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu pirmo programmu izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā, ietverot tajā skaitā atsevišķus raidījumus līvu valodā. Pārējais raidlaiks tiek atvēlēts reģionālajiem raidījumiem un raidījumiem etnisko grupu valodās. Radio un televīzijas visās programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt konkursa kārtībā ar citu raidorganizāciju (neatkarīgo producentu) sagatavotajiem raidījumiem." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 12. Pieņemts. Līdz ar to es saprotu, ka šis priekšlikums ir visa panta redakcija, un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti var secināt, ka ... nē, laikam nevarat secināt, ka jūsu priekšlikums ir svītrots līdz ar to. Jābalso ir arī par jūsu priekšlikumu.

Balsosim. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pantu ar otro daļu: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā programma pamatā ir valsts valodā. Līdz 20% raidlaika tajās var atvēlēt raidījumiem minoritāšu valodās. Šajā raidlaikā neietilpst valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrajā programmā atvēlams raidlaiks Latvijas Republikā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām, izglītojošām programmām, invalīdiem, sporta reportāžām." Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 17. Nav pieņemts.

Balsosim par 62.pantu. Nav jau ko balsot. LNNK redakcijā mēs esam nobalsojuši. Bet par vēlu. Tad jābalso tomēr. Deputāti atsakās balsot. Lūdzu atsauciet! Ir atsaukts.

A. Rugāte. Paldies. 63.pants - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvi. Ir iesniegts deputāta Dzintara Ābiķa un Paula Putniņa priekšlikums - aiz vārdiem "audiovizuālie darbi" iekļaut vārdu "fonogrammas". Tas ir precizējums, kas ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

Ilga Grava... es atvainojos, - Ilga Kreituse! Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Es varu pateikt pavisam vienkārši: šis pants ir absolūti pretrunā ar likumu par arhīviem. Latvijā eksistē fonoarhīvi, fotoarhīvi un tā tālāk. Dokumentu nodošanas un arī audiovizuālo materiālu nodošanas kārtību nosaka likums par arhīviem, un arī dokumentu izmantošanas kārtību nosaka likums par arhīviem. Nav jārada jaunas struktūras, kur, piemēram, Radio direktors par valsts naudu izveidota materiāla sakarā noteiks, vai jūs to varat lasīt vai nevarat. Šis pants nav pieņemams ne pirmajā redakcijā, ne otrajā, un principā tas nebūtu balsojams pēc būtības, jo tas ir pretrunā ar esošo likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji runās? Jūs lūdzat balsojumu? Pauls Putniņš nelūdz balsojumu. Dzintars Ābiķis arī nelūdz balsojumu. Tad arī nav ko balsot.

A. Rugāte. Cienījamo priekšsēdētāj! Šis labojums jeb priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to ir tikai Kreituses kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atteikušies no sava priekšlikuma, bet komisija, pamatojoties uz viņu priekšlikumu, ir izveidojusi savu redakciju un lūdz balsot par to.

A. Rugāte. Nē. Mēs nelūdzam balsot, jo ir jau pieņemts. Mēs nelūdzam balsot. Ir tikai Kreituses kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet deputāti atteicās no sava priekšlikuma. Viņi to neuztur spēkā. Ja komisija lūdz tomēr balsot par savu redakciju, kura ir pieņemta, pamatojoties uz deputātu iesniegto redakciju, tad mums ir jābalso.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

A. Seile. Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz padalīties ar jums domās par šiem arhīviem. Vadoties tikai no Centrālās zemes komisijas pieredzes, es saku - redziet, ne viss, kas nonāk valsts arhīvos, pēc tam ir tik viegli atdabūjams atpakaļ. Es uzskatu, ka arhīvi var tikt veidoti arī pie Radio un Televīzijas. Jo, piemēram, zemes komisijām ir iznācis tā, ka, lai dabūtu atpakaļ tos arhīvu materiālus, kuri attiecas uz konkrētām zemes lietām, un ir nodoti Valsts vēstures arhīvā, tagad ir jāmaksā liela nauda. Ir jāmaksā liela nauda, lai izņemtu atpakaļ šos dokumentus. Tādēļ es uzskatu par samērā pieņemamu šo redakciju, kuru ir izveidojusi komisija, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referente vēlas runāt?

A. Rugāte. Kolēģi, ir jābalso - kaut vai tādēļ vien, ka šobrīd šie arhīvi praktiski pastāv, un tiem ir jāturpina būt, jo pretējā gadījumā mēs pazaudēsim visu to, kas mums ir krātuvēs - gan Radio, gan Televīzijā. Te pat nav runa par to, ka kaut kas jauns varētu veidoties, bet par to, kas ir šobrīd.

Sēdes vadītājs. 63.pants, pirmā daļa. Vai ir jānolasa redakcija, kuru piedāvā komisija? Neviens deputāts nelūdz to nolasīt. Tāpēc balsosim par šo redakciju.Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 4. Pirmās daļas redakcija, Komisijas piedāvātā redakcija ir pieņemta.

A. Rugāte. Paldies. Otrajā daļā arī ir deputātu Putniņa un Ābiķa priekšlikums, kurš nav pieņemts, un komisija šo daļu ir izteikusi savā redakcijā. Ja priekšlikums tiek uzturēts spēkā un tiek pieprasīts balsojums, tad ir jābalso, ja ne - tad nav.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es ierosinu saīsināt šo likumu par šo daļu, bet, tā ka otrajā lasījumā būs tomēr par to jānobalso, tad acīmredzot būs tikai jāpadomā arī par šo redakciju. Pirmkārt, kādēļ? Tādēļ, ka visas lietas, kas ir saistītas ar autortiesībām, tomēr regulē Autortiesību likums. Un man ir pilnīga neizpratne, kāpēc likumā, citā likumā, tiek ieliktas normas, kas faktiski ir pretrunā ar esošo Autortiesību likumu, bet pats autortiesību likums netiek aizskarts. Tas rada tādu precedentu, ka mēs sāksim šādas lietas izmētāt pa visiem citiem likumiem un pilnīgi atstāsim novārtā to, ka... acīmredzot, ja ir nepieciešams, tad būtu jālabo pats šis Autortiesību likums. Jautājums - vai šī situācija ir juridiskā ziņā tik nesakārtota, ka steidzīgi šeit būtu kas jādara? Tādēļ es jums gribu atgādināt, ka autortiesību likuma 12.pants nosaka kārtību, kāda ir Autortiesību īpašumu attiecību gadījumos, kad darbs ir veikts pēc pasūtījuma vai arī speciālos gadījumos uz līguma pamata. Tas ir viens.

Autortiesību likuma "Pârejas noteikumu" 3.punkts regulē situāciju arī attiecībā uz darbiem , kas ir radīti pirms 1993.gada 15.maija, kad stājās spēkā Autortiesību likums.

Nākamais. Šāda pieeja principā rada precedentu, un kā jau es minēju, tas var atkārtoties arī citur.

Nākamais. Mums tomēr ir jāveido - un arī "Pârejas noteikumos" Autortiesību likumā - atsevišķi noteikumi par valsts īpašumu, kas ir līdz Autortiesību likuma spēkā stāšanās brīdim, radīt šo darbu izmantošanas kārtību, saglabājot un nodrošinot autortiesības. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību tagad ar vienu normu, pieliekot to klāt kā pēdējo tieši šim likumam, mēģināt šeit visu šo sistēmu tagad sajaukt. Starp citu, šis precedents var būt ne tikai mūsu pašu likumdošanai nepieņemams, respektīvi, kā būtisks nākotnē, tas var mums sagraut šo sistēmu, un tam var būt arī starptautiskas sekas, jo mēs arī autortiesību jomā esam saistīti ar starptautiskajām konvencijām. Mēs esam pievienojušies arī Bernes konvencijai.

Nobeigumā es gribu teikt, ka arī paši Radio un Televīzijas darbinieki nav vienisprātis par šādu normu. Mēs esam saņēmuši arī Klotiņa kunga vēstuli, kurā viņš skaidri un gaiši lūdz nepieņemt esošo redakciju. Bet, tā kā šis tātad ir otrais lasījums un mums tomēr ir jānobalso par kādu redakciju, lai gatavotu trešo lasījumu, es noteikti iesniegšu priekšlikumu svītrot šo sadaļu un tātad jebkuru priekšlikumu autortiesību jomā uzskatīt kā labojumu Autortiesību likumā. Bet tā kā mums otrajā lasījumā ir jāpieņem šāda redakcija, var tikt pieņemta tikai un vienīgi Putniņa kunga un Ābiķa kunga ieteiktā redakcija, un es lūdzu nobalsot tātad par šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt deputāta Putniņa un deputāta Ābiķa iesniegto priekšlikumu. Un ir ļoti liela taisnība iepriekšējiem runātājiem, ka tik tiešām, gatavojoties trešajam lasījumam, ir jāiestrādā precīzākas normas, bet, ja mēs šobrīd balsojam, tad man ir mudinājums - atbalstīt deputātus Putniņu un Ābiķi.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Balsosim par deputātu Paula Putniņa un Dzintara Ābiķa priekšlikumu attiecībā uz 63.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Balsojam par 63.pantu kopumā. Balsosim, lūdzu! Rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts.

Pārejas noteikumi.

A.Rugāte. "Pârejas noteikumu" 2. punktā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu svītrot vārdus "un likumprojektu par abonentmaksu un tās iekasēšanu līdz 1996. gada 1. jūnijam".

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija aizvieto vārdus "1996. gada 1. martam" ar vārdiem "1997. gada 1. janvārim".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. 3. punktā atbildīgā komisija aizvieto vārdus "1996. gada 1. martam" ar vārdiem "1996. gada 1. septembrim".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija ir izdarījusi precizējumu - ir mainījusi vietām 6. un 7. punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. 11. punktā... ir pārcelts 18. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija 12. punktā arī maina punktu numerāciju un precizē punktu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Un tas arī "Pârejas noteikumos" ir viss.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 11. Likumprojekts nav pieņemts.

A.Rugāte. Ar priekšsēdētāja atļauju es gribu pateikties visiem kolēģiem deputātiem par šo ļoti smago darbadienu. Paldies jums par darbu - kopsummā par triju dienu darbu, bet it īpaši - par šodienas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies! Godātie deputāti, uzmanību!

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Sakarā ar to, ka likumprojekts nav pieņemts otrajā lasījumā, tas tiek atdots atpakaļ pirmajā lasījumā, un komisijai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Rugāte. Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Komisijai ir nelielas grūtības noteikt šo datumu, tādēļ ka nav zināms turpmākais Saeimas darba režīms. Mēs, protams, varam formāli nosaukt šo datumu, bet kāda tam būtu jēga...

Sēdes vadītājs. Jēga tāda, ka to paredz likums.

A.Rugāte. Tikpat labi tas var būt rīt, tikpat labi - pēc divām nedēļām, tikpat labi tas var būt pēc diviem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, rīt tas nevar būt! Likums nosaka, ka piecām dienām jābūt...

A.Rugāte. Divas nedēļas, jā. Acīmredzot... Es neesmu konsultējusies ar komisiju, bet es pieļauju iespēju, ka kolēģi deputāti, komisijas locekļi, gribētu šobrīd piedāvāt termiņu, kas būtu ne ātrāks par mēnesi.

Sēdes vadītājs. 15. jūlijs. Lūdzu! Mēnesi ilgs laika periods - tātad šis termiņš ir 15. jūlijs.

M.Andersons. Es ierosinu minimālo laika periodu - 5 dienas.

Sēdes vadītājs. 20. jūnijs. Tātad ir divi priekšlikumi - viens mēnesis, tas ir 15. jūlijs un 20. jūnijs. Tālākie datumi ir balsojami vispirms.

Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas balsojumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Pirmais balsojums - 15. jūlijs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 17, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs - 20. jūnijs. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 13. Ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Vai esam reģistrējušies? Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Māris Budovskis, Andris Grots, Edvīns Inkēns, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Vilis Krištopans, Larisa Laviņa, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Aida Prēdele, Indra Sāmīte, Anita Stankēviča, Jānis Straume un Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārkārtas sēde ir slēgta, bet ir paziņojums: Prezidijs saņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu - Prezidijam pieņemt lēmumu sasaukt 21. jūnijā pulksten 14.00 Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot šādu darba kārtību:

likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (trešais lasījums);

likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (otrais lasījums);

likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju" (pirmais lasījums).

Prezidijs pirmdien šo iesniegumu izskatīs, un, kā jūs zināt, Prezidijs atbalsta ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja to lūdz komisijas.

Tātad - 21. jūnijā, trešdien, pulksten 14.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Likumprojekts æElektroniskie sabiedrības saziņas

līdzekļiæ (2.lasījums) (Turpinājums) (Nav pieņemts)

(370. un 581.dok.)

Ziņo - dep. A.Rugāte (19.pants) - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 7.lpp.

- dep. A.Endziņš - 8.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 8.lpp.

- dep. A.Siliņš - 9.lpp.

- dep. A.Kreituss - 9.lpp.

- dep. P.Tabūns - 11.lpp.

- dep. P.Elferts - 11.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 13.lpp.

- veselības valsts ministrs P.Apinis - 13.lpp.

- dep. M.Andersons - 14.lpp.

- dep. A.Čepānis - 15.lpp.

- dep. I.Kreituse - 16.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 18.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 19.lpp.

- dep. P.Elferts - 21.lpp.

- dep. A.Siliņš - 22.lpp.

- dep. M.Andersons - 23.lpp.

- dep. P.Putniņš (22.pants) - 28.lpp.

- dep. D.Stalts - 29.lpp.

- dep. M.Andersons - 31.lpp.

- dep. D.Stalts - 32.lpp.

Paziņojumi - Ministru prezidents M.Gailis - 33.lpp.

- dep. I.Kreituse - 35.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 36.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Siliņš (42.pants) - 48.lpp.

- dep. I.Kreituse - 50.lpp.

- dep. J.Sinka - 52.lpp.

- dep. P.Putniņš - 53.lpp.

- dep. A.Berķis - 55.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 58.lpp.

- dep. A.Seile - 59.lpp.

- dep. J.Lucāns - 60.lpp.

- dep. P.Tabūns - 62.lpp.

- dep. R.Marjaša - 64.lpp.

- dep. A.Berķis - 64.lpp.

- dep. A.Siliņš - 65.lpp.

- dep. A.Kreituss - 67.lpp.

- dep. M.Andersons - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 71.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš - 75.lpp.

- dep. A.Siliņš - 75.lpp.

- dep. R.Marjaša (43.pants) - 78.lpp.

- dep. P.Tabūns - 78.lpp.

- dep. M.Andersons - 78.lpp.

- dep. A.Berķis - 79.lpp.

- dep. I.Kreituse - 81.lpp.

- dep. J.Sinka - 83.lpp.

Par procedūru - dep. A.Lambergs - 84.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 85.lpp.

- dep. A.Endziņš (44.pants) - 86.lpp.

- dep. A.Kreituss - 87.lpp.

- dep. A.Endziņš - 90.lpp.

- 97.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš (47.pants) - 98.lpp.

- dep. A.Siliņš - 100.lpp.

- dep. A.Endziņš (51.pants) - 103.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 104.lpp.

- dep. A.Endziņš - 105.lpp.

- dep. P.Tabūns - 106.lpp.

- dep. P.Tabūns (56.pants) - 110.lpp.

- dep. A.Kreituss - 111.lpp.

- dep. A.Berķis - 112.lpp.

- dep I.Kreituse - 115.lpp.

- dep. P.Tabūns - 116.lpp.

- dep. J.Lucāns - 117.lpp. - dep. P.Putniņš - 118.lpp. - dep. A.Berķis - 119.lpp. - dep. D.Stalts - 120.lpp. - dep. J.Lucāns - 121.lpp. - dep. A.Kreituss - 121.lpp. - dep. J.Urbanovičs - 127.lpp. - dep. A.Seile - 130.lpp. - dep. I.Kreituse (63.pants) - 135.lpp. - dep. A.Seile - 136.lpp. - dep. J.Vaivads - 137.lpp. - dep. M.Andersons - 139.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 142.lpp.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu 1995.gada 21.jūnijā - 142.lpp.