Stenogramma

Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 6. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti.

Godātie deputāti! Kā zināms, 4. novembra vakarā no terorista lodes tika nogalināts Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns. Pasaules sabiedrība ir zaudējusi gudru, drosmīgu un tālredzīgu valstsvīru, godīgu un patiesu cīnītāju par mieru Tuvajos Austrumos. Godināsim viņa piemiņu ar klusuma brīdi!

Latvijas Republikas 5. Saeimas 6. novembra sēdi paziņoju par atklātu. Vai Prezidijā ir iesniegumi par darba kārtību? Vai deputātiem ir kādi iebildumi un priekšlikumi? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais jautājums - par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir iesniedzis iesniegumu par Skaidrītes Lodziņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie izziņas materiāli, kur ir raksturojums gan no republikas Ģenerālprokurora, gan no akciju sabiedrības "LATkarte" prezidenta, gan Augstākās tiesas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par Skaidrītes Lodziņas darba gaitām. Juridiskā komisija vienprātīgi aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Skaidrīti Lodziņu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojums būs aizklāts. Balsosim par lēmuma projektu: "Apstiprināt Skaidrīti Lodziņu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Skaidrīte Lodziņa ir apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Lībane.

K.Lībane (LC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2134, izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā. Jāsaka uzreiz, ka par šo Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu reformā tik svarīgo likumprojektu attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumu nav daudz un galvenokārt tie ir redakcionālas dabas, tomēr ir arī daži konceptuāli.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir par 1.panta otro daļu. Atbildīgā komisija to akceptēja un izteica šo daļu jaunā redakcijā, bet faktiski tas ir tīri precizējošs labojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

K.Lībane. 2.panta pirmajā daļā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā komisija to precizēja atbilstoši tiem grozījumiem, ko mēs nupat akceptējām attiecībā uz 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 5.panta pirmajā daļā ir saņemti divi priekšlikumi: no sociālo lietu valsts ministra Makarova kunga, kā arī no Juridiskā biroja. Abi šie priekšlikumi pēc to būtības ir identiski. Diskusija šajā jautājumā ir konceptuāla, jo šie abi priekšlikumi iesaka uzraudzību pār bāriņtiesu darbību gan aizbildnības, gan aizgādnības lietu kārtošanā nodot Labklājības ministrijai, tādējādi radot vienotu uzraudzību. Taču komisijā balsu skaits sadalījās vienlīdzīgi, un līdz ar to atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu, Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienītā Saeima! Tie pašvaldību pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, bija pret to, lai Labklājības ministrija būtu vienīgā, kas uzraudzītu bāriņtiesu un pagasttiesu darbību, un motivācija bija tāda (un es personīgi kā komisijas locekle piekritu tai motivācijai), ka, teiksim, sociālajos jautājumos, kas skar galvenokārt aizgādnības lietu kārtošanu, protams, viskompetentākā ir Labklājības ministrija, bet tur, kur ir runa par aizbildnības lietu kārtošanu, par izglītības un audzināšanas jautājumiem, tiem uzraudzītājiem tomēr jābūt kompetentām personām, un tādēļ es personīgi piekritu šim pašvaldību darbinieku vēlējumam, lai tomēr šī uzraudzība būtu sadalīta pēc kompetences principa. Un tur, protams, būs arī attiecīgi līdzekļi attiecīgajiem resoriem. Tādēļ es aicinu deputātus balsot par 5.panta redakciju - tādu, kāda tā bija pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A,.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka jāizšķiras ir Saeimai. Es pats diemžēl slimības dēļ nevarēju piedalīties komisijas sēdē tad, kad likumprojekts tika skatīts un gatavots otrajam un trešajam lasījumam, un būtībā šis ierosinājums par to, lai šīs funkcijas, uzraudzības funkcijas, veiktu viens resors, - tā bija ideja, uz kuru es jau vedināju, konsultācijas veicu, jau gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam (diemžēl es nevarēju piedalīties ne tad, ne arī komisijas sēdē, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam). Jo iepriekš - atcerēsimies vēl mazliet senāku laika posmu, padomju laiku! - bija pat trīs šādi resori: tad bija atsevišķi Veselības aizsardzības ministrija (tā bija viena funkcija, tā saistījās ar tiem cilvēkiem, kuri ir psihiski slimi) un Izglītības ministrija (attiecībā uz nepilngadīgajiem), un vēl jau bija arī Sociālās nodrošināšanas ministrija. Tagad it kā divas paliek. Es domāju, ka tomēr lietas labad būtu, ja šīs funkcijas, uzraudzības funkcijas, veiktu viena institūcija, jo savādāk, ja viena un tā pati institūcija... bet sāksies uzraudzības kontrole no dažādām institūcijām, tas šo lietu tikai sarežģīs, un beigu beigās - kurš tad galu galā atbildēs? Es tomēr tāpēc ierosinu Saeimai izvērtēt to un aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu - konkrēti, sociālo lietu valsts ministra Makarova kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates esam pabeiguši. Lūdzu, referente! Vai galavārdu vēlaties teikt?

K.Lībane. Es kā referente tikai gribētu vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ko, iesniedzot savu priekšlikumu, paskaidro Makarova kungs, - ka atbilstoši Ministru padomes 1992. gada 20. maija lēmumam nr. 182 Labklājības ministrijas pārziņā jau ir nodota bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sociālās aizsardzības un audzināšanas jautājumu risināšana. Tā ka Saeimai jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs izskatām 5.pantu likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". Esiet tik laipni un iepazīstieties ar to vēlreiz! Mēs balsosim par sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikumu - izteikt 5.pantu šādā redakcijā: "Bâriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošanā veic Labklājības ministrija." Un tad, lūdzu, izšķirieties, ņemot vērā arī šīs debates! Ja šis priekšlikums negūst balsu vairākumu, tad, protams, paliek 5.pants otrā lasījuma redakcijā. Vai pret procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Redakcionāli precizēta ir 5.panta otrā daļa. Redakcionāli precizēta ir arī 5.panta ceturtā daļa, kā arī 6.pants kopumā. Tas ir noticis pēc valodnieku ierosinājumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Redakcionāli precizēts ir 7.pants.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs varam tikai minēt, ka pants ir redakcionāli precizēts, un es uzmanīgi vērošu, vai jums nav iebildes, bet nemitīgi neatkārtosim, ka nav iebildes.

K.Lībane. Redakcionāli precizēts ir 8.pants, un redakcionāli precizēts pēc redaktoru ieteikuma ir arī 9.pants.

10.panta otrajā daļā ir svītrots vārds "stundas" pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, kā arī panta abas daļas ir redakcionāli precizētas.

13.panta pirmā daļa ir papildināta ar vārdiem "un policijas", un viss pants ir redakcionāli precizēts.

14. panta 1. un 2. punkts ir izteikti jaunā redakcijā (faktiski tie ir saskaņoti ar likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu), kā arī, konsultējoties ar speciālistiem, šis pants ir formulēts atbilstoši reālajai situācijai, ar kuru nodarbojas bērnu tiesību aizsardzības inspektori.

15. pantā ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums, jo atbildīgā komisija neuzskatīja, ka 15. pantam ir jābūt izslēdzošam saturiskā nozīmē. Otrkārt, 15. panta 1. punkts ir papildināts ar vārdiem "vai aizbildnis", un šim labojumam ir precizējošs raksturs.

16. pantā arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Faktiski šis priekšlikums, ko jūs redzat tabulas 6. lappusē, ir saistīts ar to, ka šis likums, gatavojot uz pēdējo lasījumu, vēlreiz tika saskaņots atbilstoši Civillikuma burtam un garam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 17. panta trešo daļu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un izriet no tiesu prakses šajās lietās.

18. panta 4. punkts ir papildināts ar dažu Civillikuma pantu numuriem, kā arī viss pants ir redakcionāli precizēts.

19. pants ir redakcionāli precizēts.

Pie 21. panta ir priekšlikums panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā, to Juridiskā komisija akceptēja, pēc Izglītības ministrijas priekšlikuma. Viss pants ir arī redakcionāli precizēts.

Tāpat redakcionāli precizēts ir 22. pants, kā arī 24. pants.

Pie 25. panta ir pieņemts Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kā arī pants ir redakcionāli precizēts no latviešu valodas viedokļa.

Bez tam 25. pants tiek papildināts ar jaunu daļu - otro daļu. Tas notika pēc bērnu tiesību aizsardzības darbinieku ierosinājuma, kuri paskaidroja, ka šajā jaunajā otrajā daļā reglamentētās situācijas neesot retums. Redakcionāli precizētas ir arī pārējās panta daļas.

26. pants ir redakcionāli precizēts. Redakcionāli precizēta ir 27. panta otrā daļa. 28. pantā ir strukturālas izmaiņas, tiek mainītas vietām dažas panta daļas, kā arī pants ir redakcionāli precizēts.

Redakcionāli precizēts ir arī 30. pants. Redakcionāli precizēts ir 31.pants, kā arī 32. panta otrā daļa. Redakcionāli precizēts ir 33. pants. 34. panta otrā daļa tiek papildināta ar vēl viena Civillikuma panta numuru, kā arī abas daļas redakcionāli ir precizētas. 35. pants ir redakcionāli precizēts.

38. panta otrajā daļā vārdi "tikai tad" ir aizstāti ar vārdiem "jebkurā bāriņtiesā". Šim priekšlikumam ir precizējošs raksturs. Ir arī redakcionāli precizējumi.

42. pants. Esam saņēmuši Juridiskā biroja priekšlikumu, kas loģiski izriet no otrajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem, kā arī viss pants ir redakcionāli precizēts. 42. panta trešā daļa ir papildināta ar vārdiem "un citas darbības", kas izriet no Notariāta likuma, un šī daļa ir redakcionāli precizēta.

Redakcionāli precizēta ir arī 43. panta pirmā daļa un 44. pants. Arī 45. pants ir redakcionāli precizēts. 47. panta otro daļu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā. Arī šim priekšlikumam faktiski ir precizējošs raksturs, tas ir saskaņots ar Zvērināto notāru padomi. Arī trešajā daļā ir ierosinātas strukturālas izmaiņas, kas ir saskaņotas ar pieaicināto Zvērināto notāru padomes pārstāvi.

48. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, tas ir saskaņots ar Civilprocesa kodeksu un Notariāta likumu.

Pie 48. panta ir vēl viens priekšlikums, ko mēs jau akceptējām, runājot par 47. pantu, tātad papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, kas faktiski ir vecā 47. panta trešā daļa. Un līdz ar to atttiecīgi mainās turpmāko daļu numerācija. Redakcionāli preiczēta ir panta trešā un ceturtā daļa.

Redakcionāli precizēta ir 49. panta trešā daļa, 50. panta pirmajā daļā ir svītroti vārdi "pçc pases". Otrā daļa ir redakcionāli precizēta. 50. pants tiek papildināts ar ceturto daļu, kas ir jauna daļa, un ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir saistībā ar notariālajām funkcijām, ko veiks bāriņtiesas un pagasttiesas, un arī tas ir saskaņots ar Zvērināto notāru padomi.

51. pants ir redakcionāli precizēts, kā arī redakcionāli precizēta ir 52. panta otrā daļa.

To pašu var teikt par 53. pantu. 55. pants ir izteikts jaunā redakcijā un attiecas uz notariālo darbību reglamentāciju.

56. pantā ir divi priekšlikumi - pirmkārt, svītrot vārdu "smagas" (jo mēs uzskatījām, ka slimība jebkurā gadījumā ir iemesls, lai piemērotu šo pantu), otrkārt, šis pants ir redakcionāli precizēts.

Redakcionāli precizēts ir 57. pants, kur ir runa par nodevām.

60. pants ir izteikts jaunā redakcijā, tam piekrita arī pieaicinātie notāri. 60. panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta, tāpat redakcionāli precizēts 61. un 62. pants. 66. pantā un arī 67. pantā ir redakcionāli labojumi.

Pēdējais priekšlikums, ar kuru es aizkavēšu jūsu uzmanību, ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šo pārejas noteikumu pirmais punkts tika iekļauts likumprojektā pēc bērnu tiesību aizsardzības inspektoru uzstājīga lūguma, jo viņi apgalvoja, ka tas atbilst reālajai situācijai, un komisija tam piekrita.

Otrais punkts ir iekļauts tādēļ, ka mēs uzskatījām, ka šāda rakstura likumam pēc tā spēkā stāšanās ir nepieciešams pārejas periods, kurā tiks veikti priekšdarbi bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai.

Ja cienījamajiem Saeimas locekļiem nav nekas par to vairāk sakāms, tad es domāju, ka mēs varētu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātais deputāt Tupešu Jāni, par kādu pantu un par kādu labojumu?... Lūdzu! Diemžēl jūs neesat norādījis, par ko jūs gribat runāt, un mēs esam pabeiguši apspriešanu. Bet, lūdzu, nāciet tribīnē!

J. Ā. Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti un deputātes! Es atvainojos par it kā procedūras pārkāpumu, bet es pieteicos jau, tiklīdz sākām diskutēt par šo likumprojektu, ka es gribu vārdu, un paldies, ka jūs man to devāt. Es ar lielu gandarījumu aicinu jūs visus bez izņēmuma balsot par šā likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu trešajā lasījumā, jo viens cikls ir tiešām noslēdzies. Mēs divarpus gadus esam pieņēmuši likumus par bankām, aizsardzību, medībām, graudiem, cigaretēm, alkoholu un beidzot turpat vai pēdējā 5. Saeimas stundā esam nonākuši pie katras valsts un katras sabiedrības absolūti vērtīgākā īpašuma...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie deputāti, lūdzu jūs sarunāties klusāk, jo mums jāpabeidz šī likuma izskatīšana, bet tomēr troksnis ir liels zālē. Lūdzu!

J.Tupesis. Es aizkavēšu jūsu laiku tikai 2 minūtes. Mēs esam tiešām nonākuši pie katras sabiedrības un valsts absolūti vērtīgākā īpašuma - pie tās bērniem un jauniešiem. Šis likums palīdzēs regulēt apmēram 5000 bērnu paēdināšanu, izglītošanu, aizsardzību, kuri pašreiz ir tiešām bāreņa un pabērna lomā un ne tikai.

Mazliet novirzoties no ierastās procedūras, atļaušos izmantot šo savu pēdējo uzstāšanos un pateikties Juridiskajai komisijai, kas tiešām pašā pēdējā iespējamajā momentā, pat no slimības gultas izkāpjot, atrada par vajadzīgu sagatavot šo likumprojektu šodien pēdējam lasījumam. Paldies jums!

Un es beidzot, apzinoties, ka mums bieži šajā zemē ir grūti pateikt paldies, gribu pateikt paldies jums visiem, kas kļuvāt svarīga un neaizmirstama, un neatņemama daļa no Latvijas un, protams, arī no manas dzīves. Paldies jums par to un uz redzēšanos 7. Saeimā! Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Deputāts Tupešu Jānis atvainojās par procedūras pārkāpumu, līdz ar to man šeit komentāri ir lieki.

Un tagad lūdzu vēlreiz zvanu. Balsosim par likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Vispirms man nedaudz jāatvainojas par dokumenta noformējumu. 4. ailītē, kur ir komisijas viedoklis, protams, visur bija jābūt ierakstītam "atbalstīt", bet, tā kā visi priekšlikumi ir no visas komisijas, tad acīmredzot mūsu darbinieks to ir uzskatījis par pašsaprotamu. Tātad uzskatiet, ka komisijas viedoklis visur ir "atbalstīt".

Starp otro un trešo lasījumu nav saņemti nekādi labojumi, kas būtiski maina šī likuma labojumu tekstu. Tātad ir izdarīti tikai nepieciešamie labojumi pārejas noteikumos, kas šos likuma labojumus padara par darboties spējīgiem.

Par 1.5. pantu tātad starp otro un trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tad mums nav arī nekādu problēmu.

A.Panteļējevs. 2.11. pantā ir labojums, kas saistīts ar 1.5. pantā izdarīto labojumu, proti, mēs svītrojam vārdus "tieslietu ministrs un" ðeit un vārdus "noteicis un".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret šo svītrojumu 2.11. pantā deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Un tad pārejas noteikumi. Tātad pārejas noteikumi tiek papildināti ar trijiem pantiem.... ar 4. punktu: "Ar brīdi, kad stājas spēkā šis likums, likvidēt Tieslietu ministrijas sastāvā Totālitārisma seku dokumentēšanas centru, nododot to Satversmes aizsardzības biroja rīcībā."

Sēdes vadītājs. Jā, precizitāte ir laba lieta, tātad tie ir nevis panti, bet punkti.

A.Panteļējevs. Jā, punkti!

Sēdes vadītājs. Tātad, lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. 5. punkts: "Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nekustamo un kustamo īpašumu, kā arī visus dokumentus pārņem Satversmes aizsardzības birojs."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

A.Panteļējevs. Un 6. punkts: "Ministru kabinets pārdala 1995. gada budžetā Tieslietu ministrijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra finansējumu, nododot to Satversmes aizsardzības birojam."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Panteļejevs. Tad es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 1. Likums pieņemts.

A.Panteļējevs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Trešais lasījums. Budžeta un nodokļu... Es atvainojos... Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, godātā Saeimā! Šodien trešajā lasījumā mums jāizskata likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Darbam mums būs nepieciešams rudens sesijas dokuments. nr. 2132, kurā ir likumprojekta teksts pēc otrā lasījuma. Starp otro un trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Tātad šeit ir otrajā lasījumā nobalsotais teksts, un lūdzu Saeimu akceptēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 8, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par slimības un maternitātes pabalstiem". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Glāzītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Glāzītis (LC).

Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Par likumprojektu "Par slimības un maternitātes pabalstiem" trešajā lasījumā priekšlikumi nav saņemti. Komisijā šis likumprojekts ir nobalsots vienbalsīgi. Ir vairāki redakcionālas dabas labojumi, kas neizmaina likuma būtību. Tātad ir precizēts likuma nosaukums - "Par slimības un maternitātes pabalstiem" mēs mainām uz "Par maternitātes un slimības pabalstiem".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 1.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 2.punkta redakcija.