Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 3.augusta sēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē nepabeigto jautājumu. Lēmuma projekts sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojumu.

Turpinām debates. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacinālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P. Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Sākšu ar pamatnostādni. Jā, Latvijai ir vajadzīga teicama, moderna telekomunikāciju sistēma - un nevis pēc 20 vai 30 gadiem, bet ātri. Skaidrs, ka mēs paši, lai arī kā to gribētu, diemžēl nevaram to paveikt. Diemžēl nevaram. Investīcijas šajā nozarē bija vajadzīgas, valdība tās meklēja, atrada, un tika noslēgts attiecīgais līgums. Ir sācies darbs. Ir diezgan lieli ieguldījumi. Diemžēl jau izjūtam padārdzinājumus telefona izmantošanā, un pastāv draudi, ka par telefona izmantošanu būs jāmaksā vēl vairāk - līdz 4% no nacionālā ienākuma. Es domāju, ka nevajag uztvert sāpīgi to, ka sabiedrība izrāda tik lielu interesi par šā projekta - jā, dārgā projekta - realizēšanos. Pat tad, ja ir pārspīlējumi spriedumos, es domāju, ka tas ir ļoti normāli. Es jau sākumā pateikšu to, ka es neesmu un nekad neesmu bijis par līguma laušanu, kā tas daudzkārt ir izskanējis sabiedrībā un pat komisijā. Absolūti ne! Bet līguma attiecīgu pantu grozīšanu gan es atbalstu. Taču mani kārtējo reizi pārsteidz "Latvijas ceļa" deputātu nekonstruktīvā rīcība, lūk, kāpēc. Komisija strādāja četrus mēnešus, godprātīgi pētīja un izpētīja, bet ne līdz galam detaļās, jo mēs, deputāti, nebijām speciālisti šajā sarežģītajā nozarē, tādēļ radās ļoti loģisks secinājums - papētīt vēl papildus, lai nebūtu kļūmīgu secinājumu.

Ko piedāvā pozīcija un pieci deputāti, kas parakstījuši attiecīgo lēmumu, - Panteļējeva kungs, Bunkša kungs, Elferta kungs, Glāzīša kungs un Zvaigznes kungs? Viņi piedāvā lēmumu. Un es esmu pārliecināts, ka viņi nav iedziļinājušies šajā lietā, jo to vienkārši nevarēja izdarīt, jo mēs komisijā vienīgi šos četrus mēnešus klausījāmies visus cilvēkus, kuri ir saistīti ar šo lietu. Lūk, šajā lēmumā rakstīts: pieņemt zināšanai Izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Bet ko nozīmē - "pieņemt zināšanai"? To, ka šo ziņojumu ieliks plauktā, lai uz tā krājas putekļi. Lai lietas, tā sakot, iet, kā gājušas! Protams, šeit ir ieviests vēl šāds punkts: divreiz gadā noklausīties "Lattelekom" ziņojumu par darbu. Vēl pāris nenozīmīgu vai maznozīmīgu punktu - un, kā saka, punkts! Komisijas secinājumi viņus īpaši neinteresē. Norakt, tā teikt, un cauri! Galvenais - glābt "mundiera godu", nepieļaut, ka kāds apšauba kaut punktu līgumā. Tas, kungi, nav nopietni, nav atbildīgi pret valsti - es skaidri un gaiši to saku - un pret iedzīvotājiem, jo līgumā ir punkti, kas Latvijai nav izdevīgi - (par to jau tika runāts iepriekšējā sēdē debatēs) un pat bīstami! Tādēļ tie ir nopietni izanalizējami un novēršami - gan iespēja pazaudēt kontrolpaketi (51%), gan punkti par iekārtu piegādēm, kas ir pilnībā uzticētas ārzemju partneriem un par ko viņiem tiek dota papildu peļņa 5% - bez īpašas izvērtēšanas un bez konkursa, gan nesamērīgi augstie tarifu un likmes "griesti" - 4%, kā jau es teicu, no nacionālā ienākuma, kas mūsu nabadzības apstākļos ir ļoti augsti. Pasaulē to šur tur pieļauj, taču pie mums tas nav pieļaujams, vismaz nav pieļaujams tuvākajos gados.

Es atzīmēšu, ka pērn šī akciju sabiedrība, šī SIA, ir guvusi peļņu par 30% vairāk, nekā bija paredzēts sakarā ar valūtas starpību. Bet tarifi diemžēl aug.

Nākamais. Pilnīga vadības nodošana angļiem, modernizācijas plānus vadot, par to desmit gadus maksājot attiecīgi 72 miljonus dolāru. Lielas algas ar visādām privilēģijām. Jāpiemin valsts, tātad Latvijas rūpniecības neiesaistīšana projekta realizēšanā. Es vēl neesmu pieminējis to, ka līgumā paredzētais lielā mērā nepildās. Par to ir jābūt attiecīgām sankcijām, kas paredzētas līgumā, bet mūsu puse klusē un pretenzijas neuzrāda.

Dažus punktus nosaukšu. Nav vienota attīstības plāna. Diemžēl nav. Laikus netika uzstādīti taksofoni. Mēs zinām, ka bija paredzēti 1400. Tagad gan Rīgas centrā mēs jau tos redzam - vienu daļu, bet netika uzstādīti. Tad vajadzēja iesniegt rēķinu. Diemžēl mūsu puse to nedarīja.

Lauku apvidus radiosistēmas absolūti netiek izveidotas. Pasūtīja "Philips" markas aparatūru, un viens telefons laukos izmaksātu 1000 dolāru. Tad sakiet, kurš no zemniekiem un cik daudz šādu telefonu, tik dārgu, varētu iegādāties?

Norēķinu centrs. Vai ir norēķinu centrs? Nav norēķinu centra. Vai tehniskā auditorpārbaude ir organizēta? Nav.

Par darbavietām. Bija runa, ka palielināsies darbavietu skaits. Diemžēl tas samazinās. Šogad ir paredzēts atbrīvot no darba 800 cilvēku. Nav pieslēgtas 20 000 jaunas ciparu līnijas. Tātad - neizpilde. Un līgums paredz attiecīgas sankcijas - finansiālas sankcijas. Sakiet, nosauktie "Latvijas ceļa" deputāti, vai tad drīkst aprobežoties ar "pieņemt zināšanai"? Šo līgumu ārzemnieki slēdz ne jau tādēļ, lai kā "labie onkuļi" mums sniegtu kaut kādu dāvanu - tas maksā ļoti dārgi, - bet, kā jau biznesā, protams, lai nopelnītu. Ja kolēģus tas neinteresē, varbūt man, cienījamais sēdes vadītāj, aiziet no tribīnes? (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājs par interesi vai neinteresi atbildēt nevar, bet par klusumu gan. Aicinu deputātus būt klusākiem!

P.Tabūns. Tas jau arī ir tas... Jo daudziem jau laikam ir skaidrs... Tā, kā rakstīts šo deputātu attiecīgajā lēmumā. Es turpinu.

Tātad mums neviens negrasās dot dāvanas. Nu tad mēs darīsim tā, lai šo telekomunikāciju sistēmu mēs iegūtu, protams, bet ar izdevīgiem noteikumiem - ar pēc iespējas izdevīgākiem noteikumiem, nevis bārstot miljonus pa labi un pa kreisi: gan jau iedzīvotāji un nākamās paaudzes atmaksās un atlīdzinās! Tas iztukšo maciņu, un par to ir jādomā.

Paziņojumā, ko parakstījis satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, - ieskatieties dokumentā nr. 459! - ir rakstīts 2.lappusē: "Latvijas valdībai nav pienākums, bet tikai tiesības pārdot savu daļu, un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārzemniekiem." Lūk, to arī prasa komisija. Jāizdara šāds labojums. Kāpēc tad noliegt to? Turpat rakstīts, ka konsorcijam "TILTS" neesot nekādas ekonomiskas intereses iegādāties šo daļu, tas ir, Latvijas daļu (51%), jo likums par telekomunikācijām, attiecīgais 1992.gada lēmums par telekomunikāciju principiem to neļaujot.

Pirmkārt, ekonomiskas intereses ir, Gūtmaņa kungs. Otrkārt, starptautiskie līgumi ir prioritāri salīdzinājumā ar Latvijas likumiem par telekomunikācijām.

Un vēl. Šā dokumenta 3.lappusē ir izteikts satiksmes ministra Gūtmaņa kunga viedoklis. Es palasīšu: "Satiksmes ministrija kopā ar "Lattelekom" meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt", - ieklausieties! "lîgumpartneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu vai papildināšanu. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumus par valdības komandas papildināšanu, projekta palētināšanu, kredītu ņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli un citus. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi." Lūk, tā raksta Gūtmaņa kungs. Tātad satiksmes ministrs ir gatavs iesniegt līgumpartneriem, tātad ārzemniekiem, Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu un piekrīt šim variantam vai papildināšanai. Ja reiz tā saka ministrs, tad es saprotu, ka viņš atzīst, ka pamats tam ir. Un tam piekrīt arī daudzi no "Lattelekom" vadītājiem un viņu padomniekiem juridiskajos jautājumos. Bet iesniegumā, šajā "Latvijas ceļa" deputātu lēmumā ir sacīts: Viss ir kārtībā!

Man šajā sakarā jāsaka, ka šīs rindkopas beigās Gūtmaņa kungs diemžēl aplami ir secinājis kaut ko citu - ka jaunas komisijas izveidošana nav nepieciešama. Es nolasīšu šo vienu teikumu: "Diemžēl, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādāja vairāk nekā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk nekā 600 lappušu apjomā, ka tika noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi nav pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana nav nepieciešama."

Bet, Gūtmaņa kungs, jūsu rakstītais, ka tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi, liecina, ka papildu komisija, precīzāk - darba grupa, ir tieši vajadzīga, lai konkretizētu, lai precīzi uzrakstītu un vispirms atrastu tos punktus, kuri ir jākoriģē. Un tas, ka komisijas locekļu priekšlikumi nav pietiekami konkrēti, tieši apliecina, ka šāda grupa ir vajadzīga, lai darbu pabeigtu un lai mēs iegūtu patiesu vērtējumu.

Mans secinājums...

Sēdes vadītājs. Cik jums vēl laika, lūdzu, vajag?

P.Tabūns. 2. minūtes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Lūdzu!

P.Tabūns. Mans secinājums ir tāds, ka Latvijas puse ir pārāk delikāta, kautrīga, lai saviem partneriem prasītu to, kas ir paredzēts līgumā, prasītu pildīt līguma pantus, un, ja nepilda, prasītu par to attiecīgu atlīdzinājumu. Un Latvijas puse no tā tikai iegūtu.

Es varētu minēt daudz faktu un pierādījumu nupat sacītajam komisijas protokolos, kur ir visu šajā līgumā iesaistīto personu izteikumi un tā tālāk, viss ir ļoti precīzi rakstīts. Tāpēc es neaizkavēšu jūsu uzmanību. Mēs, komisija, ļoti nopietni strādājām, un šie secinājumi, kas ir izdarīti komisijas lēmumā, es domāju, ir patiešām optimāli un pieņemami. Un tāpēc es ierosinu atbalstīt komisijas lēmumu, lai pēc tam izveidotā darba grupa precizētu mūsu komisijas slēdzienu, izdarītu papildinājumus vai atteiktos no attiecīgajiem punktiem vai kāda punkta šajā lēmumā, un tā rezultātā telekomunikāciju sistēma Latvijā taptu ātrāk, labāka un mazāk sāpīgi skartu iedzīvotājus. To rosinu darīt mūsu, nevis ārzemju partneru labā un esmu pārliecināts, ka viņi - ārzemju partneri - sapratīs, ko mēs vēlamies, kāpēc un ka viņi piekritīs šiem attiecīgajiem grozījumiem šajā līgumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Bordāns.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tas, ka mēs šeit pēc ilga laika, strādājot un kaislībās laiku pavadot, beidzot esam nonākuši līdz lēmuma projekta pieņemšanai par "Lattelekom" darbības izvērtēšanu, liecina arī par ko citu. Par to, ka šeit zālē sēdošie un arī tie, kas kādreiz sēdēja pirms mums šajā zālē, nav bijuši vienaldzīgi pret šīm te "Lattelekom" attīstības vai neattīstības lietām.

Un "Lattelekom" darbības izvērtēšanas komisijā nepārprotami atklājās skaitļi un fakti, kas liecina, ka mēs runājam ne tikai par ekonomiskām lietām, par valsts telekomunikāciju modernizēšanu, bet esam spiesti runāt arī par to, ka "Lattelekom" savā laikā ir finansējusi priekšvēlēšanu kampaņu, atvēlot 40 tūkstošus dolāru tagadējai Saeimas LNNK frakcijai un 60 tūkstošus dolāru "Latvijas ceļam". Tāpēc nebūt nav tik viennozīmīga šeit zālē sēdošo attieksme un mēs runājam par visu ko, piemirstot, ka mums ir jāatrisina stratēģiski svarīgas valsts nozares tālākā pastāvēšana un attīstība.

Kas attiecas uz līgumā minēto modernizācijas plānu, tad visiem, manuprāt, ir saprotams, ka līguma prasību lielākā daļa gluži vienkārši nav izpildīta. Un arī argumenti par to, ka tas viss notiek un notiks arī nākotnē, ar faktiem neiztur nekādu kritiku, jo netika pieslēgti 20 tūkstoši jauno ciparu līniju, tas ir, 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netika nodrošināti ar telefona sakariem. Pašreizējā brīdī ir pieslēgta tikai 1/10 daļa no pagājušā gada plāna. Ja jau mēs neesam tikuši galā ar pagājušā gada līgumā paredzētajiem uzdevumiem, tad kāds ir pamats domāt, ka tas viss tiks atrisināts pēkšņi pēc mūsu šīm te diskusijām un pozitīva lēmuma pieņemšanas šeit, Saeimā.

Interesanta ir visa attīstības vēsture, un jau 1994. gada martā Zinātņu akadēmijas ekspertu dotajā slēdzienā, kas tika izdarīts profesora Guļāna vadībā, ir nepārprotamas norādes uz likumu pārkāpumiem, uz Latvijas valsts interešu ignorēšanu un uz "Lattelekom" darbības nopietnu izvērtējumu. Šinī ekspertu slēdzienā cita starpā ir teikts: "Nesaprotama un nepieņemama ir "Lattelekom" pilnīga nodošana "TILTS Communications" pārvaldīšanā, turklāt neparedzot tā materiālo atbildību par sistēmas funkcionēšanas tehniskajiem, bet it īpaši ekonomiskajiem rezultātiem. Nododot vadību "TILTS Communications" ziņā, Latvijas puse piekritusi veidot vadības komandu no 38 ārzemju speciālistiem, kas pārņem visu galveno "Lattelekom" struktūru vadību, piekrītot uz Latvijas rēķina maksāt viņiem fantastiskas, vadoties pēc vietējiem apstākļiem, algas. Vidējā mēneša alga 1995. gadā - 17 760 dolāru un 2003. gadā - 41 580 dolāru. Tātad jau sākuma stadijā šo pieaicināto ārzemnieku alga apmēram 20 reižu pārsniegs Latvijas Valsts prezidenta atalgojumu. Katram no šiem speciālistiem Latvija nodrošinās jaunu, ik pēc trim gadiem nomaināmu, vieglo automobili. To iegādei vadības līguma darbības laikā būs jāizlieto no 2,5 līdz 3 miljoniem dolāru, neskaitot ekspluatācijas izdevumus. Un kopsummā šī vadības nodošana ārzemju konsorcijam Latvijai izmaksās apmēram no 67 līdz 68 miljoniem dolāru (algas plus automibiļi). Šīs summas jāuzskata par tīro zaudējumu, jo Latvijā ir pietiekami kvalificēti speciālisti, kas reāli vadītu šo sistēmu un nodrošinātu tās saprātīgu modernizāciju. Par to liecina "Lattelekom" sakaru līdzekļu rūpniecības un speciālistu sagatavošanas sistēmas darba rezultāti iepriekšējos gados. Pat bez šādas pieredzes noraidāma nihilistiskā dogma, ka pašu tauta ir mazāk spējīga nekā citas vidēji sarežģītu projektu realizācijā."

Un mēs jau zinām, ka uz "Lattelekom" nemitīgi ierodas viesstrādnieki jeb vieslektori, kas mūsu darbiniekiem māca ābeces patiesības, ko viņi mācījušies savulaik mūsu augstskolās otrā kursa līmenī.

Un interesanta ir arī tāda lieta, ka finansu direktors raksta pieprasījumu valsts pilnvarojumam: "Sakarā ar to, ka Latvijas likumdošanā nav paredzēta kārtība, kādā atmaksājamas komandējumu izmaksas ārzemju partneriem, kuri nesaņem samaksu par darbu Latvijā, lūdzu izskatīt un pieņemt pozitīvu lēmumu par ārzemju komandējumu apmaksām Latvijā." Direktoru valde tiek lūgta pilnvarot finansu direktoru iepriekš katru mēnesi apstiprināt nozīmīgākos ārzemju komandējumus ārzemju speciālistu sarakstam, uz kuriem tas attiecas, un tam ir jābūt pievienotam šai pilnvarai. Līdz ar to mēs redzam, ka te parādās arī tādi momenti, kas nebūt nav paredzēti "jumta" līgumā, bet tie katrā ziņā ir izpildīti un samaksāti.

Par visām šīm lietām ļoti labi bija informēta arī Latvijas puses Direktoru padome. Savulaik Videnieka kunga vadībā, jūtot un secinot, ka 1994. gada otrajā pusē "TILTS Communications" vadība līdz pat 1994. gada septembrim nespēja nodrošināt akceptējamu uzņēmuma vienotas attīstības plānu kopā ar desmit gadu finansu plānu, latviešu-somu-angļu vadošie darbinieki un eksperti 1994. gada septembrī un oktobrī Videnieka vadībā izanalizēja modernizācijas plāna gaitu, tā izmaksas un rezultātā deva priekšlikumus projekta un investīciju efektivitātes celšanai, attiecīgi par 1994. gada un 1995. gada rādītājiem iegūstot 35 miljonu latu ekonomiju. Ar šādiem priekšlikumiem tika ieteikts atteikties no ļoti dārgām iekārtām, piemēram, "Philips", lauku radio sistēmām, kas katram Latvijas zemniekam izmaksātu 1 000 dolāru par līniju, atrodot tā vietā alternatīvas, kā samazināt uzstādāmo ļoti dārgo taksofonu un to kabīņu skaitu, jo nebūt ne visi šie taksofoni Latvijas apstākļos ir vajadzīgi. Bija arī ieteikums - kārtīgi izpētīt tirgu, bet galvenais - maksimāli nodrošināt jauno līniju pieslēgšanu, kā arī vecajām analogajām līnijām nodrošināt tiešos starptautiskos sakarus.

Ar šiem galīgajiem aprēķiniem un iespējamo līdzekļu ekonomiju 1994.-1995. gadā tika iepazīstināta "TILTS Communications" Direktoru padomes puse, bet 1994. gada 14. oktobrī uz Londonu tika izsaukts Videnieka kungs, kam sekoja mūsu ministra Gūtmaņa kunga vēstule par Videnieka atbrīvošanu no amata pēc "TILTS Communications" pieprasījuma.

Ir interesanti, ka mēs šeit runājam par Latvijas valsts neatkarību. Man gan liekas, ka tā ir vislielākā atkarība, ja lēmumu par mūsu vadošo uznēmumu vadītāju pieņem Londonā un akceptē Rīgā, nevis otrādi. Un vēl ir interesanti... Man arī palicis atmiņā liela sakaru speciālista Rozīša kunga teiktais mūsu Saeimas izmeklēšanas komisijā, ka ar šo te tā saucamo modernizācijas projektu mēs esam nonākuši tiktāl, ka Latvijas telekomunikāciju sistēmu ir pilnībā iespējams kontrolēt no Londonas. Arī par to mums šeit vajadzētu runāt un par to mums arī šeit vajadzētu domāt, ja mēs esam nopietni ieinteresēti Latvijai stratēģisku nozaru attīstībā un to pakļautības saglabāšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. "Latvijas ceļa" deputāts Bordāns, pēc tam - Edvīns Kide.

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Gribētu izteikt dažus secinājumus, kas man ir radušies, strādājot par Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, un es vēlētos arī jums izteikt savu viedokli par "Lattelekom" problēmu.

Sākumā es gribētu pateikt, ka, manuprāt, lielā mērā toni, kādu izvēlas katrs no šeit runājušajiem, nosaka tas, kādu ekonomisko koncepciju viņš atbalsta savā darbībā, tas, kādi viņam ir uzskati par to, kādai būtu jāveidojas Latvijai nākotnē. Es gribētu arī teikt, ka šāda atšķirība uzskatos nav tikai politiķu vidū, ko mēs redzam šeit, Saeimā, bet arī speciālistu vidū - konkrēti sakaru speciālistu vidū. Tāpēc gan komisijas darba gaitā, gan arī presē es esmu vērojis, ka arī speciālisti sakaru jomā, kurus nevar uzskatīt par amatieriem, jo vairāki no viņiem ir ieguvuši zinātnisko grādu, ir galēji pretējos uzskatos attiecībā uz "Lattelekom" projektu. Šajā sakarā es nocitēšu laikraksta "Sakaru Vēstis" 1994. gada marta numurā publicētos viedokļus. Šeit ir īss pārpublicējums no avīzes "Dienas Bizness" un tas, ko saka VEF ģenerāldirektors Edvīns Laucis un Latvijas Sakaru institūta direktors Leonīds Misulovins. Lauča kungs uzsver, ka Latvijā šodien pirmajā vietā ir revolucionārs lozungs - graut lielos rūpniecības uzņēmumus, jo tie taču ir orientēti uz Austrumiem.

Protams, ir ļoti patīkami, ja topošo biznesmeņu rīcībā būs modernākais telekomunikāciju tīkls pasaulē, bet cik tas reāli maksās, par kā naudu tas tiks pirkts un kas sagaida Latvijas tīklu pēc 20 gadiem monopoldarbības laika beigās? Viņš arī uzsver, ka satiksmes ministra un ekonomikas ministra parakstītajā līgumā ar konsorciju "TILTS Communications" Latvijas telekomunikāciju rūpniecība ir padarīta atkarīga no ārzemju firmu piedāvājumiem tirgus attiecību ietvaros.

Un otrs viedoklis. Leonīds Misulovins, kā jau es teicu, ir Latvijas sakaru institūta direktors. Konkursa gaitā "cînījās" divas koncepcijas. Viena paredz Latvijā izveidot modernāko elektronisko ciparu sakaru sistēmu astoņos gados, otra - veco sistēmu "pielāpīšanu". Latvijas apstākļos, ņemot vērā kompakto teritoriju un diemžēl sociālisma atstāto slikto tīklu un veco centrāļu slikto tehnisko līmeni, variantam ar forsētu visas valsts sakaru sistēmas digitalizāciju ir redzamas priekšrocības. Latvijas sakarnieku un to speciālistu, kuri būtu iesaistīti šī projekta realizācijā, tehniskais līmenis līdzināsies pasaules līmenim. "Vâroties savā sulā" îsā laikā tas nekad nevarētu notikt. Saistībā arī ar šādiem viedokļiem, raugoties no šādas robežšķirtnes, daudzu Izmeklēšanas komisijas locekļu viedokļi nebija vienprātīgi un brīžiem, kā to varēja manīt arī pēc ziņojumā ietvertajām tēzēm, bija krasi atšķirīgi. Taču es gribētu uzsvērt, ka komisija galu galā nonāca pie galīgā rezultāta, kas tika atspoguļots ziņojumā un ietverts tēzēs, - līgums nav laužams. Līgums nav traktējams kā Latvijai skaidri neizdevīgs un paverdzinošs, un vairākas pirmajā gadā paredzētās darbības no "Lattelekom" puses nav izpildītas.

Mani uzskati, ko vajadzētu turpmāk darīt: pirmkārt, lai mūsu runas neizklausītos un nekļūtu vienkārši par populistisku uzstāšanos pirmsvēlēšanu cīņā, bet tiešām būtu orientētas uz Latvijai visizdevīgāko veidu, būtu jāievēro tas, ka mēs nevaram par juridiski definētām lietām runāt abstrakti un runāt absolūti nekompetenti. Un tāpēc es nocitēšu atsevišķas vietas no "jumta" līguma, kuras dažādu apsvērumu dēļ vairākkārt nekur netiek publicētas, nekur netiek uzrādītas un par to netiek runāts.

Es pilnīgi saprotu Latvijas iedzīvotājus, kuri ir pilnīgā neizpratnē, kā šādus dokumentus var parakstīt Latvijas valdība un kas notiks ar Latvijas sakaru sistēmu un Latvijas rūpniecību.

Tātad - ko tad īsā kopsavilkumā nosaka "jumta" līguma noteikumi? Tās būtu konsorcija "TILTS Communications" saistības, kas ir ietvertas 3.2., 8.1., 8.2.pantā. "TILTS" pamatkapitālā iegulda 60 miljonus ASV dolāru. "TILTS" veicina 240 miljonu lielu kapitālieguldījumu izmantošanas programmu. "TILTS" sedz bez atlīdzības samaksu par projekta izstrādāšanu un sniedz izpildes garantiju. "TILTS" veic attiecīgajā pantā paredzētos uzdevumus, kur ir ietverti visi ar modernizāciju saistītie pasākumi, izpildiekārtu piegādes. Bez tam "TILTS" apgalvo, ka viņš var uzņemties risku ieguldīt investīcijas "Lattelekom" uzņēmumā. Šis teikums pilnīgi pierāda to, ka mēs nevaram, ka Latvija nav atbildīga par to, ka konsorcijs "TILTS" kaut ko nav aprēķinājis, ka viņam šobrīd ir nepieciešamas lielākas izmaksas, nekā tās bija paredzamas. No tā ir jāsecina, ka nevis Latvija cietīs zaudējumus, bet Latvija ir piesaistījusi tādu ārvalstu partneri, kurš ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš veiks visas nepieciešamās investīcijas, ka viņš radīs iespējas atrast šīs investīcijas, ieguldīs tehnoloģiju, lai tādējādi izpildītu visus "jumta" līgumā paredzētos noteikumus. Ja jebkuru no šiem noteikumiem "Lattelekom" neizpilda, "TILTS" uzņemas par to atbildību. Kas šajā gadījumā mums, Latvijai, ir izdevīgi? Tas, ka atšķirībā varbūt no daudziem citiem monopoluzņēmumiem, ja mēs runājam par "Latvijas gāzi" vai par jebkuru citu Latvijas enerģētikas nozari, projekta neizpildīšanas gadījumā mēs zinām, no kā mēs varam prasīt atbildību, kur ņemt līdzekļus un to, ka tie nav obligāti ņemami no tarifu izmaksām, bet tādos gadījumos, kad nav izstrādāta konkrētas nozares attīstības programma, kaut vai, piemēram, enerģētikā, jebkuras izmaksas būs jāsedz nemitīgi no tarifu paaugstināšanas, un mums jebkurā gadījumā vajadzēs pieprasīt, tiks pieprasītas no iedzīvotājiem šīs piemaksas, kaut kāda veida papildu darbība un tamlīdzīgi. Šajā "Lattelekom" gadījumā nekas tamlīdzīgs nav nepieciešams, jo ir konkrēts projekts un konkrēti noteikumi, kur ir konstatēts, kādā veidā tiek piesaistītas investīcijas un kādā veidā tās tiks atmaksātas.

Vēl nedaudz par garantijām, kuras iegūst Latvija. Līguma noteikumos ir teikts, ka "TILTS" mātes uzņēmums garantē saistību izpildi ar savu kapitālu, nevis tā, kā daudzreiz tika apgalvots, ka "TILTS" atbild tikai ar 45 000 ASV dolāru lielu kapitālu, kas ir inkorporēts Dānijas uzņēmumā.

12.2. pants, manuprāt, ir ļoti būtisks. Gadījumā, ja "Tilts" būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un "Lattelekom" ir tiesības uz izpildes garantijas pamata izvirzīt prasību, un tad "TILTS" ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu.

Vēl pāris atzinumu, ko esmu guvis Izmeklēšanas komisijas darbības laikā. Ja mēs runājam par parlamentāro izmeklēšanu, nevis, es atvainojos, par "matu skaldīšanu", ja runājam, ka ir līgums, kas varēja būt arī labāks, tad ir jāatzīmē daži būtiski, svarīgi fakti. Izmeklēšanas gaitā neatklājās, ka jebkāda Latvijas valsts amatpersona būtu veikusi darbības, kas ir klaji neizdevīgas Latvijas valstij, kas nostādītu to paverdzinošā situācijā, un šādā veidā būtu guvušas sev kādu labumu. Tas ir attiecībā uz korupciju. Tātad, ja šādi fakti nav konstatēti, tad par to mēs nevaram tik vienkārši runāt un šeit no tribīnes apvainot valsts amatpersonas. Es esmu salīdzinoši varbūt nesen šajā namā, bet man tas liekas dīvaini. Varbūt šeit tā ir pieņemts - jebkādā veidā bez pamatotiem faktiem apvainot jebkuru cilvēku. Es savā jurista praksē esmu pieradis, ka to nevar atļauties, jo šajā gadījumā man automātiski būs jāatbild tiesas priekšā un jāsniedz attiecīgi fakti.

Ja runā par turpmākajām nepieciešamajām darbībām, tad, manuprāt, ir nevis jānostāda ļoti bīstamā situācijā "Lattelekom" puse, Latvijas puse uzņēmumā "Lattelekom", stāstot, ka otrs partneris, es uzsveru - partneris, nevis ienaidnieks, konsorcijs "TILTS" izmanto savu darbību, lai krāptu Latviju, lai gūtu nepamatotu peļņu. Šādā veidā Latvija partneri nostāda situācijā, kad viņš būs spiests atbildēt tieši tāpat tiesas priekšā un sniegt zināmu pamatojumu, kāpēc tas ir radies. Un, ja šāda pamatojuma nebūs, tad attiecīgi Latvijai būs jāmaksā konsorcijam "TILTS" par to, ka "TILTAM" ir radušies visi šie zaudējumi, jo nav tālu tas brīdis, kad konsorcijs "TILTS" varēs paziņot, ka viņš tālāk vairs neieguldīs līdzekļus, jo Latvijas valsts vairs nesniedz nekādas garantijas par to, ka viņš varēs realizēt savu projektu.

Ir vairāki panti, kas tiešām nebija izpildīti pirmā gada plānā, un, manuprāt, tieši par to ir jārunā. Ir jārunā par konkrētām lietām, kas nav izpildītas, un jārunā par to, kādā veidā piespiest gan "Lattelekom" visu uzņēmumu, gan attiecīgi abus "Lattelekom" partnerus izpildīt visas projektā paredzētās prasības. Un tas nozīmē, ka ir jādarbojas speciālistiem, jāmeklē visas iespējas un jārod risinājumi. Kālab komisijas ziņojumā nebija konkrēti norādīts, kādi punkti ir jālabo un kādi nav jālabo? Es uzskatu, ka tā nebija tāpēc, ka komisijas locekļi nevēlējās strādāt, ka viņi vēlējās to novelt uz kāda cita atbildības. Manuprāt, šeit vienkārši atspoguļojās tas, ko Parlamentārā izmeklēšanas komisija var izdarīt un ko Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai nav pa spēkam izdarīt, arī tas, kas vispār nav viņas kompetencē. Lai spriestu, cik pamatoti ir tarifi, lai spriestu, vai investīcijas ir pamatotas vai nepamatotas, ir jādarbojas speciālistiem un jādarbojas tiem cilvēkiem, kas diendienā strādā šajā uzņēmumā. Un tikai viņi varēs atrast pareizo risinājumu. Pretējā gadījumā politiķu spriedelējumi par to, vai mums ir labas vai sliktas ārvalstu investīcijas, noved pie absolūti tukša rezultāta un pie tā, ka mēs esam nelietderīgi zaudējuši milzum daudz laika.

Un, manuprāt, pats galvenais, pēdējais, gan komisijas ziņojumā, gan arī pēc maniem uzskatiem ir tas, ka projekts ir jāatbalsta visiem spēkiem, lai viņš nepārtrauktu darboties, ir jādarbojas tanī virzienā, lai mēs panāktu līguma jebkura punkta izpildi, grozot līgumu vai runājot par šī līguma grozīšanu. Nevar tikai vienkārši runāt, ka mums ir jāgroza līgums, ka mēs tūlīt ķersimies klāt un to darīsim, jo juridiski ir konkrētas normas, kādā veidā to darīt. Bez tam "jumta" līgumā ir paredzēti punkti, pēc cik ilga perioda tiek pārskatīts līgums, kādā veidā komisijas strādā, kādā veidā strādā partneri, tā ka ir jāvadās pēc konkrētā līguma noteikumiem. Un tad mēs varēsim panākt varbūt ne tikai to, kā mēs dzirdam reklāmā, ka "Lattelekom" pietuvina mūs pasaulei, bet arī dzirdēsim to, ka Latgale - Balvi, Rēzekne un vēl attālāki nostūri šajos rajonos tiek pietuvināti Rīgai un līdz ar to arī visai pasaulei. Tāds būtu mans viedoklis, un es lūgtu gan balsojot, gan arī turpmākajiem runātājiem uzstāšanās reizē ņemt vērā, ka mēs šeit esam atbildīgi par to, lai netiktu izteikti klaji nepamatoti spriedelējumi un lai tādā veidā netiktu apdraudēts viss projekts un arī Latvijas attīstība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam deputāts Lucāns.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es īsti nezinu, vai mēs jau esam kaut kur nosvinējuši gadadienu, varbūt pat divas gadadienas, kas saistītas ar "Lattelekom" projekta analīzi, ar "Lattelekom" projektu, kas varbūt ir parakstīts vienas stundas vai pat 10 minūšu laikā, bet pēc tam gadu vai divus gan ekspertu komisijas, gan speciālisti, gan politiķi spriež par to, kas ir izdarīts. Un man ir bažas. Mēs pašlaik izskatām "Lattelekom", esam šo laiku patērējuši "Lattelekom" līguma analīzei, šī projekta analīzei, bet, ir iespējams, ka mums stāv priekšā vēl daudz "telekomu", attiecībā uz kuriem mums vajadzēs tērēt enerģiju un konstatēt, ka esam 10 minūtēs vai stundas laikā parakstījuši nepieņemamus līgumus, kas rada zaudējumus gan valstij, gan tautai. Un tādēļ es negribu šoreiz tik daudz runāt par "Lattelekom" problēmu, bet gan vēlos nedaudz vispārināt mūsu pieeju valstiski un stratēģiski svarīgu objektu privatizācijai, lai novērstu tās bažas, par kurām es tikko kā runāju. Manuprāt, pašlaik ir vērojamas vairākas raksturīgas iezīmes valstiski svarīgu objektu privatizācijā, kas var radīt šādas pašas sekas, kādas ir "Lattelekom" projektam. Un es dažas no tām nosaukšu. Tās būs manā skatījumā.

Privatizācijas aģentūrai pamatā ir tendence un tieksme privatizēt tos objektus, kuri valstij stratēģiski ir ļoti svarīgi un kuri nes valsts kasē ļoti daudz naudas. Visi šie objekti, kuri nes valsts kasē naudu, tie visi "virmo gaisā", ka ir steidzīgi, steidzīgi (tikpat steidzīgi kā toreiz "Telekom)" ir jāprivatizē. Pavisam otrā plānā tiek atstāti objekti, kuri sen, sen gaida privatizāciju un kurus varbūt varētu noprivatizēt par vienu latu, diviem latiem, vai piemaksājot klāt, lai šis objekts sāktu darboties un arī valsts kasei nestu naudu. Ja ļoti steidzīgi, bet nepārdomāti noprivatizēs objektus, kuri nes šodien valsts kasei naudu, tad mūsu budžets no tukša pārvērtīsies par pavisam tukšu. Kas tad ir šie objekti? Jūs jūtat, ka gaisā virmo tieksme privatizēt naftas "koridoru", naftas koncernu. Tas jau bija rakstīts avīzē "Dienas Bizness". Aprunājoties ar "Latvijas ceļa" politiķiem, protams, tādas tieksmes izdevās nobremzēt, bet tas ir galvenais objekts, kas nes mums naudu budžetā. Jūs jau redzējāt, ka parādījās privatizācijas objekta... ar steigu notika "Latvijas kuģniecības" privatizācija. Arī to mums, "Tautsaimniekiem", pēc tādiem noteikumiem, kādi tie bija iecerēti, izdevās apturēt, lai izanalizētu situāciju, kāda ir "Kuģniecībā" un kāda "Kuģniecībai" ir saistībā ar banku "Baltija", un lai mēs neparakstītu neizdevīgus privatizācijas noteikumus, un faktiski nelikvidētu un tā teikt, nesadalītu pirmreizinātājos "Latvijas kuģniecību" kā tādu. Man nācās būt zvejniecības un kuģniecības pārstāvju konferencē, kuru organizēja Privatizācijas aģentūra, un tur tika konstatēts, ka visa zvejas flote, visi pārstrādes uzņēmumi, notiekot stihiskai privatizācijai, nekontrolētai privatizācijai, ir faktiski, tā teikt, sadalīti pirmreizinātājos, nenes vairs naudu, un faktiski mums tādas zvejas flotes kā nacionālas flotes gandrīz vairs nav. Ja mēs vēl to pašu izdarīsim ar kuģniecību, tad tālāk...

Virmo gaisā tieksme steidzīgi privatizēt "Latvenergo". "Latvijas gāzi" jau privatizē. Varbūt tas ir labi, bet mēs nezinām, kā un uz kādiem noteikumiem, un cik izdevīgi tas ir valstij. Lūk, šādi stratēģiski objekti tiek privatizēti lielā steigā. "Latavio" - tās ir visas gaisa trases, viss gaisa tranzīts, un tas viss jau gaida privatizāciju. Tas, nevis rūpnīcu monstri, kuras vairs nedod nekādus ienākumus. Tas ir pirmais.

Otra iezīme šajā privatizācijas procesā, manuprāt, ir tāda, ka privatizējot pamatā tiek ievērotas dažādu politisko grupējumu un kompāniju intereses, bet es nekādi nesaredzu, ka tiktu ievērotas valsts intereses. Par to liecina tas, ka šodien dažādi politiski parlamenta grupējumi diametrāli pretēji spriež kaut vai par "Lattelekom" projektu. Diametrāli pretēji! Un šeit ir skaidri redzamas intereses. Jūs atceraties, kā Tautsaimnieku politiskā apvienība cīnījās, lai vismaz uz laiku "Unibanka" šajā finansu krīzes situācijā paliktu valsts rīcībā kā instruments finansu krīzes pārvarēšanai un valsts interešu realizācijai. Bet politiskie spēki šo jautājumu noraidīja, teica, ka nevajag to skatīt šeit parlamentā. Tas liecina, ka nav lobija valsts interesēm, ir lobijs kompāniju interesēm, ir lobiji dažādām... Lobijs nav slikts, bet ir jābūt lobijam arī valsts interesēm. Man šķiet, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība ir palikusi viena no tām, kas ir zināms lobijs valsts interesēm. Tā nav abstrakta valsts lieta, tas ir valsts maks, - un vai šodien ir ko izmaksāt tautai pensijas vai algas no šā valsts maka? Vakar es skatījos, kā pie Ministru kabineta piketē par "Latvijas gāzes" privatizāciju. Maznodrošinātie jau sāk skatīties, kas notiek ar tiem objektiem, kas viņiem, proti, valsts kasei, dod naudu. Vispirms mums, Saeimai, ir jāskata šis jautājums, lai maznodrošinātie, kas varbūt ekonomiku nepārzina, pēc tam dzirdētu, ko mēs par to lemjam.

Tālāk. Ar ko trešām kārtām ir raksturīga Privatizācijas aģentūra? Šie projekti, kas tiek pasniegti, faktiski ir samērā pavirši, bieži vien sastādīti nekompetenti un lielā, lielā sasteigtībā, tā, ka neviens nezina, kurš ir ko parakstījis un vai vispār ir parakstījis. Minēšu piemēru. Tad, kad laikrakstā "Dienas Bizness" parādījās projekts, ka it kā tiks privatizēts viss naftas "koridors" - koncerns, neviens... Jau bija Ministru kabineta noteikumi publicēti, protams, bez parakstiem, bet apakšā parakstījušies bija ekonomikas ministrs un premjers, taču nebija parakstu klāt, tikai tās vietas, ka parakstīts... Tad neviens nezināja, no kurienes tas dokuments parādījies presē. Arī "Telekom" tieši... "Telekom" projekts raksturīgs ar sasteigtību, un "Latavio" projektam arī ir raksturīga tāda pati sasteigtība.

Kāda ir nākamā iezīme stratēģisko objektu privatizācijā? Tā ir tāda, ka noprivatizēsim "gardākos kumosus", labākos objektus, kas nes valsts kasē naudu, un atstāsim tiem objektiem parādus, ko dzēsīs budžets. Minēšu piemēru. Privatizējot "Unibanku", kā jūs visi zināt, paliek parāds uz mūsu nabadzīgo budžetu - 25 miljoni, bet faktiski ar procentiem - līdz 50 miljoniem!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, runājiet par tēmu!

E.Kide. Es sākumā, Gorbunova kungs, teicu, ka gribu novērst bažas par nākamo šādu pašu objektu privatizāciju. Bet es centīšos runāt par tēmu.

Par parādu. Tiek atstāti parādi, G-24 kredītu parādi, šiem objektiem, šo objektu neizdevīgākajām daļām, un izdevīgākās daļas tiek privatizētas.

Vēl viena lieta. Tas attiecas arī par "Lattelekom". Netiek dots projekta tautsaimnieciskais pamatojums. Arī attiecībā uz "Lattelekom" es neredzēju tautsaimniecisko projekta pamatojumu, ka tas ir izdevīgs - tautai izdevīgs un Latvijai izdevīgs. Es redzu pats savu izdevīgumu, to, ka es maksāju par telefona sarunām jau 20 latus mēnesī par to, ka telefona sakaru kvalitāte ir palikusi sliktāka. (Starpsauciens no zāles: "Varbūt, ka pietiks!") Varbūt es sabiezinu tās krāsas, bet tas tā ir. Kā jau te tika teikts, var būt, ka drīz zemnieki nemaz vairs nevarēs atļauties telefonu kā tādu. Kādēļ tas tā ir? Jeb, kā kādreiz saka, - kas vainīgs? Es negribu teikt - kas vainīgs. Manuprāt, tas ir ielikts mūsu tiesiskās likumdošanas - likumdošanas par privatizāciju pamatos. Proti, kādreiz Lagzdiņa kungs iesniedza projektu, un tautsaimnieki to atbalstīja, ka Privatizācijas aģentūrai jābūt institūcijai, kas aizstāv arī valsts intereses. Nē, to izveidoja par akciju sabiedrību, kuras galvenā funkcija ir dabūt atskaitījumus un izdevīgu peļņu. Protams, šī akciju sabiedrība - Privatizācijas aģentūra - arī darbojas pēc principa: jo izdevīgāks objekts, jo lielāki atskaitījumi, jo tai lielāka pelņa. Algas viņi paši sev nosaka, un viņiem tas ir izdevīgi. Nav lobisma. Lagzdiņa iesniegtajā variantā toreiz bija lobisms attiecībā uz valsts institūcijām.

Vai mēs šo likumu pārskatīsim? Redzams, ka nepārskatīsim. Ko tad vajadzētu tomēr darīt? Mums, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, arvien vairāk rodas pārliecība, ka valstiski stratēģiskus objektus, kuru privatizācija ir neizdevīga un var apdraudēt valsts ekonomiku un vispār valsts ekonomisko suverenitāti, vajadzētu izskatīt Saeimā. Vajadzētu šo projektu ekonomisko pamatojumu, tautsaimniecisko pamatojumu, izskatīt šeit, Saeimā, nevis cīnīties gadu pēc tam, kad projekts ir pieņemts un kad ir izrādījies, ka tas tautsaimniecībai galīgi nav izdevīgs. Mēs domājam ieteikt arī šādus labojumus likumprojektā par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju.

Ko tad darīt ar "Lattelekom"? Man liekas, ka šeit jau runāja par to, ka nedrīkst pārtraukt šādu projektu, kurš patiešām ir liels un kuram ir milzu ieguldījumi, un kura pārtraukšana varētu radīt investīcijām ļoti neizdevīgu situāciju Latvijā. Bet es aicinu deputātus balsot par Tautsaimnieku politiskās apvienības... tas ir, dokuments nr. 614 - dokuments, kurā iesaka Ministru kabinetam veselu virkni ieteikumu, lai šo projektu mīkstinātu un padarītu izdevīgāku valstij. Tas nenozīmē, ka Ministru kabinetam visu to vajadzētu ņemt vērā. Tur var būt izmaiņas. Bet tā ir laba griba, ieteikums tomēr pārskatīt šo projektu, nevis lauzt šo projektu, nevis atteikties no šā projekta, bet gan to pilnveidot tā, lai Latvijas valsts intereses, kur tas ir iespējams, vēl varētu tikt realizētas.

Ja šis lēmuma projekts tiks pieņemts, es domāju, ka valdība ar labu gribu arī pacentīsies izdarīt tā, lai to, ko var izdarīt, vēl var izdarīt. Domāju, ka valdība padomās arī par to, ka attiecībā uz nākamajiem stratēģiski svarīgajiem objektiem jau iepriekš tas viss tika izdarīts un izanalizēts kopā ar ekspertiem, nevis pēc tam, kad "vilciens jau sen ir aizgājis" un kad faktiski gandrīz neko izdarīt vairs nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, precizējiet dokumenta numuru! Man ir dokuments nr.532-a. Precizējiet sava iesnieguma jeb dokumenta numuru Sekretariātā!

Juris Sinka - par procedūras pārkāpumiem.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs tikko noklausījāmies - tas bija vismaz 14 ar pusi minūtes - runu par pavisam citu tematu. To varētu dažādi nosaukt - cita starpā par Tautsaimnieku politiskās apvienības vēlēšanu kampaņas runu vai vēl kā citādi - par Kides kunga konceptu par privatizāciju, par to, vai viņu nevajag vai vajag, vai tā ir valsts interesēs vai nav. Apspriežamais temats tika pieminēts pāris reižu, bet vairāk nekā par šo tematu. Es domāju, ka tā nevajadzētu rīkoties, kā Kides kungs to darīja, un nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot šo platformu, runājot par pavisam citu tematu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Liekas, ka šī saruna tuvojas noslēgumam, un man gribas izteikt vēl dažas atziņas, kuras es nepaspēju pirmās uzstāšanās laikā pateikt jautājumā par "Lattelekom".

Šeit Bordāna kungs mūs mēģināja pārliecināt, cik projekts ir labs un pareizs. Par to komisijā mūs mēģināja pārliecināt gan Karlsona kungs, gan Bāra kungs no šīs juridiskās firmas, kura vadīja šo izcilo projektu. Diemžēl šī pārliecība nerodas. Es domāju, ka arī pats Bordāna kungs, veicot šo analīzi, nonāca pretrunās, pieminot kaut vai 12.pantu, kur ir rakstīts, ka "TILTS" atbild par izpildi. Es gribu uzdot tādu pavisam primitīvu jautājumu: kāda atbildība "TILTAM" ir iestājusies par to, ka nav izpildīts pagājušā gada plāns? Un kāda atbildība iestāsies par to, ka arī šāgada plāns netiks izpildīts? Tas jau ir redzams šodien. Redzat, šādu paskaidrojumu es šeit neesmu dzirdējis. Un līdz ar to 12.pantu, es domāju, Bordāna kungs, šajā gadījumā nebija izdevīgi pieminēt.

Es dzirdēju arī tādu teicienu, ka komisijas locekļi nevēlējās strādāt. Es gribu teikt tā, ka nevis komisijas locekļi nevēlējās strādāt, bet daudzos gadījumos komisijā bija tāds stāvoklis, ka komisijas locekļu padarīto kopsummā nevēlējās pieņemt. Lūk, šāds stāvoklis bija! Tāpēc acīmredzot būtu jāpadomā par to, kā pareizi noformulēt šādas lietas.

Cik tad dārgs ir šis "Lattelekom" projekts? Es domāju, ka pie šā jautājuma mēs atgriezīsimies vēl un vēl. Bet nu jau mums ir pirmie simptomi, kas rāda, cik patiesībā dārgs tas būs nākotnē. Tie deputāti, kuri dzīvo kopmītnē Valdemāra ielā, jau ir saņēmuši rēķinu par vairākiem mēnešiem, un vismaz man šī rēķina vidējais apjoms ir apmēram piecas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Tas ir vēl tikai sākums. Es gribu "iepriecināt" klātesošos, ka "Lattelekom" kompānija ir domājusi 20 gadu laikā savākt Latvijā no iedzīvotājiem vairāk nekā 2 miljardus latu! Vairāk nekā 2 miljardus! Parēķiniet un salīdziniet šo summu ar gada budžetu! Tas ir apmēram piecu gadu Latvijas budžets. Es domāju, ka šis skaitlis vien varētu būt pārdomu vērts.

Protams, šo apspriešanu var padarīt par farsu, kā to pagājušajā sēdē centās izdarīt Kiršteina kungs ar savu monologu, kas pēc saviem uzbūves principiem būtu pielīdzināms Juhana Smūla "Pulkveža atraitnes" monologiem, bet, salīdzinot ar "Pulkveža atraitni", Kiršteina kunga monologi, protams, bija nesalīdzināmi pārāki. Tā ka, es domāju, būtu laiks padomāt, vai nav vērts vairāk nodarboties tieši šajā rakstniecības jomā, jo tur ir talants! Tas ir skaidri redzams. Tas būtu labi. Bet, kas attiecas uz padomju inženiera vērtējumu, tad, starp citu, Kiršteina kungs acīmredzot to domāja arī par sevi. Šeit, man liekas, nevajadzētu... Ja jūs par sevi esat tik sliktās domās, tad varbūt nebūtu vajadzības to attiecināt uz visiem inženieriem, jo starp padomju inženieriem ir arī normāli cilvēki.

Un šajā sakarībā es gribu vienkārši pieminēt vienu no šiem inženieriem, kas vērtēja šo projektu. Tas ir inženierzinātņu doktors Teodors Rozītis - zinātnieks, kuru pazīst Eiropa telekomunikāciju jomā, zinātnieks, kura izgudrojumus šobrīd ievieš Vācijas telekomunikāciju ražošanas firmas. Man liekas, ka būtu ļoti neērti šo vispārinājumu tādā veidā lietot. Tā ka šajā ziņā mani šis cinisms zināmā mērā aizskāra.

Mani pārsteidz nihilisms, kas šobrīd valda Latvijas valdībā attiecībā uz Latvijas zinātniekiem. Latvijas zinātnieki jau sen šo projektu vērtē kā ļoti apgrūtinošu Latvijas ekonomikai. Sen viņi to teica. Un ne jau visi šie zinātnieki ir tādi, kas pierādījuši tikai to, ko funkcionāri gribēja pagājušajos laikos. Starp viņiem bija arī nopietni zinātnieki. Diemžēl šis zinātnieku vērtējums ir aizgājis garām. Nav pieņemts. Es domāju, ka Saeimai šī kļūda ir jālabo un šis projekts ir vēlreiz jānodod zinātnieku vērtējumam. Saeimai vienīgi jāgarantē, lai šiem zinātniekiem pēc šāda vērtējuma viņu dzīvē neparādītos kaut kādas nelabvēlīgas sekas.

Pēdējais. Iekams jūs nospiedīsit pogu "par" vai "pret" jaunas izmeklēšanas uzsākšanu šajā jautājumā, es gribu sacīt vienu, to, ka "Lattelekom" kompānija strauji tuvojas "Saulrieta" nodaļas realizācijai. Strauji tuvojas "Saulrieta" nodaļas realizācijai! Es gribu teikt - neizbēgami tuvojas "Saulrieta" nodaļas realizācijai. Es domāju, ka zīmīgi ir izvēlēts šis nosaukums - "Saulriets". Ja mēs šodien šajā zālē neizlemsim, kā aizlikt šķēršļus šī "saulrieta realizācijai", tad pēc dažiem gadiem, ne vairāk, "Lattelekom" būs angļu firma. Un mēs ar savu rīcību būsim izšķīruši šo jautājumu tādā virzienā. Es lūdzu deputātus vēlreiz pārdomāt šo iespēju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu! Pēc tam - Juris Sinka.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Vispirms atļaujiet man atgādināt Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta tapšanas vēsturi. Saskaņā ar starptautiskajā praksē pieņemtajām normām notika starptautisks konkurss starp diviem nopietniem konkurentiem - starp "Hanzatel" un "TILTS Communications". Uzvarētājs tika izvēlēts ļoti rūpīgas atlases rezultātā. Projektus izskatīja konkursa komisija, neatkarīgie eksperti un "Lattelekom" speciālisti, tie tika apspriesti arī valdības sēdēs. Uzvarētājs tika noteikts, balsojot visiem konkursa komisijas un valdības locekļiem.

Galvenie Latvijas valdības mērķi, savulaik strādājot pie "jumta" līguma ar "TILTS Communications", bija sekojoši. Pirmkārt, iegūt pēc iespējas augstākas ārzemju investīcijas. Otrkārt, īsā laikā modernizēt visu Latvijas telekomunikāciju infrastruktūru. "Jumta" līgumā, kas parakstīts starp Latvijas valdību un "TILTS Communications", šie mērķi ir sasniegti, un tas pilnībā sabalansē abu pušu intereses. "Lattelekom" audita apstiprinātie gada finansu rezultāti raksturo "Lattelekom" kā finansiāli stabilu uzņēmumu. Bieži diskutētā problēma par to, ka "Lattelekom" projekta dinamikas saglabāšanai izmanto kredītus, ir normāla parādība pasaules praksē līdzīgu uzņēmumu darbībā.

Projekta galvenie sasniegumi ir sekojoši: pusotra gada laikā apgūto investīciju apjoms ir 62 miljonu lati, kā rezultātā Rīgā uzsākušas darbu trīs jaunas ciparu centrāles, to skaitā - viena starptautiskā. Starptautisko sakaru kanālu nodrošināšanai ekspluatācijā nodota satelītu zemes stacija, zemūdens optiskās šķiedras kabelis Zviedrija-Latvija un mikroviļņu līnija Rīga-Tallina. Kurzemē ekspluatācijā nodots optiskās šķiedras kabeļa rietumu loks 718 kilometru garumā. Līdz šim brīdim "Lattelekom" ciparu centrālēm ir pieslēgti 23 tūkstoši abonentu. Jaunās centrālēs, kas uzstādītas pēdējo 18 mēnešu laikā, ir radījušas potenciālu iespēju papildus pieslēgt 48 tūkstošus klientu jaunajām ciparu līnijām. Vēl šogad paredzēts ierīkot ciparu centrāles Rīgā, Cēsīs, Ventspilī, kuras ievērojami uzlabos sakaru kvalitāti minētajās pilsētās un to apkārtnē. Līdz šim "Lattelekom" Rīgā ir uzstādījis vairāk nekā 200 modernu telekaršu telefonu.

Ievērojot projekta mērogus un augsto tehniskās sarežģītības pakāpi, kā arī ļoti īsos realizācijas termiņus, protams, ir jārēķinās ar to, ka rodas grūtības un problēmas. Protams, ir pamatoti pārmetumi par dažu līguma punktu neizpildi. Nav izdevies īstenot taksofonu paredzēto uzstādīšanas grafiku, tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ aizkavējusies lauku telekomunikāciju un radiosistēmas realizācija. Ievērojot telefonu tīkla augsto nolietošanās pakāpi ne vienmēr izdodas savlaicīgi nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti. Un šajā ziņā tiešām "Lattelekom" ir steidzīgi jāuzlabo savs darbs.

Godātie deputāti! Neapšaubāmi izšķiršanās par tik nopietnu un tālredzīgu projektu, kāda ir iesāktā Latvijas telekomunikācijas sistēmas modernizācija, liecina par mūsu valsts briedumu un gribu nākotnē līdzināties vismodernākajām sabiedrībām. Tā ir ķīla Latvijas attīstībai, pamats, uz kura var tālāk attīstīties saimniecība, zinātne un izglītība. Kā jau ikkatru projektu, arī šo, laikam ritot uz priekšu un uzkrājot darba pieredzi, ir iespējams uzlabot. Esmu pārliecināts, ka te lieti noderēs arī Saeimas komisijas paveiktais, tomēr es nekādi nevaru pievienoties tām balsīm, kuras pilnībā apšauba šī projekta lietderību. Tas ir ceļš uz pagātni, no kuras mēs ar tādām pūlēm cenšamies attālināties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Daudz jau ir teikts, tāpēc minēšu tikai pāris punktu varbūt no otra gala, par ko teica Lucāna kungs un sākumā arī Laviņas kundze. Lucāna kungs mūs baida ar to, ka pēc dažiem gadiem "Lattelekom" pārvērtīšoties par Lielbritānijas firmu, savukārt Laviņas kundze saka, ka viss ir labi, kā ir bijis, - apmēram tā. Tagad es baidīšu jūs ar to iespēju - bet daudzi laikam varbūt nebaidās -, ka pēc kāda laika mēs vispār atgriezīsimies Krievijā. Un tad jau būs labi, tad mums nevajadzētu šo moderno telefona tīklu, un it sevišķi VDK par to ļoti priecātos, jo tagad modernie tīkli atkal rada jaunas galvassāpes, kā tiem pieslēgties un kā katru numuru noklausīties.

Latvijai ir absolūti nepieciešama moderna telekomunikāciju sistēma. Padārga. Un šis tas varbūt arī ir jāuzlabo līguma izpildes laikā, taču par to es tagad nediskutēšu. Tomēr līgumam ir jāturpina sava darbība, tas ir absolūti nepieciešams, viņš nedrīkst tagad apstāties. Jo, domājot par modernas Latvijas nākotni, Latviju Eiropā, moderna telekomunikāciju sistēma ir dzīvības jautājums mūsu tautsaimniecībai. Tālrunis, tālsarunas ir ļoti dārgas - jā, Lucāna kungs! Arī es dzīvoju tur, kamēr man vēl nav dzīvokļa, un arī es saņēmu rēķinu. Un arī es biju, tā sakot, "inficēts" ar to, ka šeit, Latvijā, nebija jāmaksā par vietējām sarunām. Tas ir pilnīgi nereāli, jo nekur citur pasaulē tik lēta tālruņa nav, tur par katru minūti, par katru pusminūti ir jāmaksā un par to katram runātājam ir jāpadomā. Ir jārunā ārkārtīgi ekonomiski jārunā un bieži absolūti nepieciešamo var pateikt tiešām sekunžu laikā. Un nav minūtēm vai pat stundām, kā to daži dara, un es to zinu.

Tātad ir pienācis laiks padomāt, ka katra lieta, ko mēs tagad gribam iegūt, maksā naudu. Mēs nevaram dzīvot nereālā, tādā padomiskā gaisotnē. Jā, toreiz nemaksāja vietējās sarunas, maksāja tālsarunas, kuras gāja caur Maskavas centrāli, kuras visi attiecīgie noklausījās un tā tālāk. Dzīvojot Eiropā, domājot par Eiropas savienību un citām Eiropas institūcijām, moderna telekomunikāciju sistēma ir absolūti nepieciešama, un tādēļ es nedomāju, ka būtu vērts mest sprunguļus riteņos un to visu apturēt. Padomajiet par to! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību, jo domāju, ka būtībā viss ir pateikts, un pateikts tas tika jau iepriekšējā reizē, kad tika analizēti cipari. Es nedomāju, ka šeit zālē sēdošie ir pret mūsu telefona tīklu modernizāciju pasaules standartu līmenī, bet, noklausoties, piemēram, Sinkas kunga runu, tomēr dažus vārdus gribas teikt, jo cilvēki, kuri klausās, var nodomāt, ka mēs, viena daļa, tiešām šeit negribam runāt par telefoniem, jo mēs gribam gandrīz vai atgriezties pie sazināšanās sarādoties ar pirkstiem vai ar spoguļiem. Es domāju, ka tā tas nav un ka šādai runāšanai, kādu mēs tikko dzirdējām, ir viens konkrēts mērķis - novērst runu no tiem cipariem, no tās lielās naudas tērēšanas, kāda patiesībā notiek. Savukārt mūsu mērķis, runājot par to, ir atkal parādīt, kā šī nauda tiek tērēta, un mēs gribam arī sagaidīt atbildes uz to. Diemžēl mēs atbildes neesam saņēmuši, piemēram, uz tādu jautājumu: kāpēc 15 miljoni dolāru bija jāsamaksā advokātu firmai? Neviens šeit nav nācis priekšā un paskaidrojis, kā šie 150 tūkstoši izauga par 15 miljoniem. Tādu atbildi mēs neesam sagaidījuši. Otrkārt, mēs neesam sagaidījuši arī skaidru atbildi, kāpēc vienai daļai speciālistu ir jāsaņem 18 tūkstoši dolāru liela alga mēnesī. Arī šeit nav bijusi runa par šīm milzīgajām algām.

Tāpat mēs neesam saņēmuši atbildi par veselu virkni citu skaitļu. Es varu pieminēt garāmejot arī tādu, kas nepatīk, protams, divām partijām. Tā ir "Latvijas ceļa" sponsorēšana ar šiem 60 tūkstošiem un LNNK sponsorēšana ar 40 tūkstošiem, jo viņi, redz, nav valdošajā koalīcijā, tāpēc viņiem iedeva mazliet mazāk - par mutes turēšanu, citādi es to nosaukt nevaru. Par mutes turēšanu un nemēģināšanu šos ciparus, kurus es tikko nosaucu, noskaidrot un skaidri un gaiši par viņiem atbildēt.

Tātad vēlreiz - mēs neviens neesam pret telekomunikāciju tīkla modernizēšanu, bet mēs gribam dzirdēt šo milzīgo tēriņu izskaidrojumu. Tāpat mēs gribam dzirdēt paskaidrojumus, kāpēc atkal ir gaidāma cenu palielināšanās jau tepat rudenī - no 1.septembra. Mēs gribam dzirdēt paskaidrojumus par to, vai, piemēram, "Lattelekom" pašreiz ir grūtā finansiālajā stāvoklī vai nav. Tos datus, kas bija nupat publicēti avīzē, neviens šeit priekšā nav mēģinājis ar cipariem skaidri un gaiši atspēkot. Arī nemēģina to darīt. Mums mēģina iestāstīt, ka mums ir jādzīvo Eiropas un pasaules līmenī un ka šī firma ir vienīgā, kas to nodrošinās. Es turpretī gribētu teikt, ka mums ir milzīga rūpnīca VEF, kas varētu daudz ko no tā, ko šeit ved iekšā, pati ražot, un, ja tā nespēj to ražot šodien un uzreiz, tad viņa to varētu ražot, ja viņai piesaistītu to naudu, kas patlaban šeit tiek tērēta šā projekta ietvaros. Tātad mūsu rūpe ir pavisam konkrēta - lai nauda, kas šeit apgrozās, vairāk paliktu pašā Latvijā un paliktu viņas cilvēkiem, strādniekiem, kuriem šodien tās algas nav. Taču tā vietā es noklausos šeit kaut kādu nekonkrētu runu par to, ka mēs gribam dzīvot Krievijā, un šis teiktais nekādi nav pamatots. Mums piedāvā Eiropas standartus, mums piedāvā Eiropas cenas, bet neviens nepiedāvā pensionāram vidējo pensiju Vācijā. Vācijā vidējā pensija pensionāram ir 3200 marku, un es gribētu redzēt, kā Sinkas kungs to mēģina piedāvāt. Viņš, protams, var nākt tribīnē un apstrīdēt, ka par dažām markām šī summa ir zemāka. To var, protams, mēģināt darīt, bet kā šeit pacelt šīs pensijas - to neviens šeit priekšā nepasaka.

Nākamās runas tūlīt būs par budžeta aizpildīšanas iespējām, par grūtībām un par nodokļiem. No kurienes tad radīsies sociālajā budžetā vai budžetā vispār nauda, ja mēs nemēģināsim no šādām milzīgām investīcijām kaut daļu dabūt savu uzņēmumu un ražošanas atbalstīšanai un pēc tam nodokļu iekasēšanai? Es domāju, ka mēs šeit dažreiz pilnīgi absurdas runas runājam. Un tāpēc es gribētu lūgt deputātus nesākt tikai slavināt...

Man vienmēr ir interesanti klausīties, kad saka: Zviedrijā ir tā, Amerikā ir tā un Vācijā ir tā. Jā, ir tā, bet, lūdzu, uzreiz pasakiet, kāda tur ir vidējā alga, un pasakiet, kāds ir bezdarbnieka pabalsts Amerikā. Es jums to varu pateikt un, kad jūs dzirdēsit šos milzīgi lielos ciparus, tad redzēs, ko jūs varēsit atbildēt tiem daudzajiem pensionāriem, kuriem nav nekādas cerības, ka viņu pensiju kāds palielinās taču ar šādu pieeju vispār neko palielināt nevar, ja mēs nemēģināsim tās investīcijas, kas ienāk Latvijā, pagriezt Latvijas interesēs. Tātad es domāju, ka mēs visi esam par telefona tīkla modenizāciju, bet mēs gribam dzirdēt atbildes par konkrētiem cipariem, kā viņi ir iztērēti un kāpēc viņi ir iztērēti. Bet šeit tās atbildes neviens nedod. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāt Lamberg, vai jūs 10 minūtes izmantosit? Lūdzu! Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ir tiešām jāsaka, ka daži no mūsu deputātiem savās uzstāšanās runās šeit apzināti sagroza faktus un pauž netaisnību. Es gribētu teikt... Arī jūs, Kreitusa kungs, ļoti labi zināt, kas ir fakti. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība nav saņēmusi nevienu santīmu, nevienu dolāru no "Lattelekom". Nav saņēmusi! Nav saņēmusi, Kreitusa kungs un pārējie - nav! Ir saņēmusi gan ziedojumu pagājušajā gadā, jā, es saņēmu ziedojumu no diviem latviešu advokātiem, kuri strādāja šinī firmā "Kerol Bredik and Makdana", un, ja jūs uzskatāt, ka LNNK to ir saņēmusi par mutes turēšanu, tad kāpēc LNNK tūlīt paziņoja, ka tāda nauda ir ienākusi? Ja tā būtu bijusi par mutes turēšanu, tad mēs arī turētu muti un nevienam neteiktu, ka tāda nauda ir ienākusi. Taču tūlīt publiski tika paziņots, lai būtu skaidra lieta. Un šis politiskais ziedojums uz pašvaldību vēlēšanām likuma robežās bija atļauts, tā ka tā nav nekāda nelikumība, tāpēc sacītais, ka LNNK ir saņēmusi kaut kādu naudu no "Lattelekom", nav taisnība. Un, lai vienreiz izbeigtu šitās... tiešām jāsaka, ka tā ir nekorekta rīcība no dažu deputātu, kā arī no dažu preses avotu puses. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kreituss melis.")

Nākamais. Man personīgi ir nepieciešams šad tad sazināties ar ārzemēm. Kāda pirms gada bija procedūra? Jāpiezvana uz "Lattelekom" uz speciālu numuru un jāpiesaka saruna. Dažreiz es pieteicu sarunu deviņos vakarā, bet man pateica, ka es dabūšu šo sarunu pāri divpadsmitiem naktī. Jāgaida bija stundām, lai dabūtu ārzemju sarunas. Paldies Dievam, tagad, dzīvojot Saeimas viesnīcā, arī Saeimas telefonu numuri ir pieslēgti ciparu tīklam. Es varu no savas Saeimas viesnīcas istabiņas uzgriezt numuru bez "Lattelekom" operatora starpniecības un momentāni saņemt... es tieku savienots ar ārzemēm. Es uzskatu, ka tas ir progress.

Labas telekomunikācijas ir pamats ekonomiskajai attīstībai Latvijā. Ir arī progress, ja ar latkarti var ieiet telefona būdiņā un sazvanīt kuru katru vietu pasaulē. Tas ir progress! Jo nestrādā vecās analogās līnijas, kuras tiek mainītas. Jaunās līnijas visas strādā labi. Es uzskatu, ka "Lattelekom" projekts ir labs, tajā ir jāizdara dažas maiņas, uzlabojumi, bet vispār es neatkārtošu to, ko teica Sinkas kungs. Es absolūti atbalstu šo, ko teica Sinkas kungs un daudzi citi šeit, bet nevaru atbalstīt totālus melus un demagoģiju, kas ir vērsta pret LNNK. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Parasta lieta Saeimā - ko tu gribi?")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tiešām Kārtības rullis atļauj starpsaucienus, bet kā sēdes vadītājs es nevaru atbalstīt visu to, kas, kā jūs jūtat, tagad mums sākas.

Jūs izmantosit 5 minūtes? Lūdzu - Aivars Kreituss, otrreiz.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es esmu spiests atbildēt. Es mēģināšu to darīt korektā formā. Šeit tāda runāšana un tāda lēta taisnošanās, kādu mēs tikko dzirdējām, es domāju, ir pilnīgi nevietā, jo, kā mēs labi zinām, Lamberga kungs bija "Lattelekom" Direktoru padomes loceklis, pie tam "pa kluso" - bez Saeimas atļaujas. Un tikai pēc Prokuratūras iejaukšanās, kur viņš gāja un ilgi un dikti taisnojās, kā arī atmaksāja tur "pa kluso" saņemto naudu atpakaļ, tikai pēc tam viņš no šīs Direktoru padomes izstājās un viņa vietā tur sāka darboties cits cilvēks. Tā ka, es domāju, šeit tāda lēta taisnošanās ir pilnīgi nevietā, bet es domāju, ka mans, ja tā var teikt, apvainojums par 40 tūkstošu saņemšanu ir pilnīgi vietā, jo nav jau svarīgi, vai to saņem caur atbalstošo advokātu firmu vai to saņem pa tiešo no "Lattelekoma". Fakts ir fakts. Un tāpēc mums ir jādzird šī Latvijai ekonomiski neizdevīgā projekta tik kaismīga aizstāvēšana šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" deputāts. Vārds paziņojumam. Pēc tam - Juris Sinka.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekļi. Es gribētu atgādināt, ka mums tūlīt pusvienpadsmitos komisijas telpās būs komisijas sēde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts. Vārds paziņojumam.

J.Sinka (TB).

Laipni lūdzu Čečenijas atbalsta grupas locekļus uz īsām pārrunām tūlīt tepat Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tagad lūdzu uzmanību paziņojumam par to, ka mēs visi sirsnīgi sveicam Alfredu Čepāni - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātu - dzimšanas dienā!

Lūdzu reģistrēties! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies tikai 2 deputāti:

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Valdis Pavlovskis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai lēmuma projektu. Turpināsim debates.

Ilmārs Dāliņš - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam Andrejs Krastiņš.

I.Dāliņš (TB).

Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Es par šo tematu sāku interesēties jau iepriekšējās - Milberga kunga komisijas laikā, un es domāju, ka tik tiešām būtu vērts iejaukties šajā lietā un aizstāvēt Latvijas intereses. Es nonācu šinī komisijā... un manas balsošanas rezultāts faktiski ir bijis pretējs tam, ko es sākotnēji vēlējos, bet zināmā mērā tomēr tā tas bija jādara. Es nevarēju pieņemt to, ka mēs lauzīsim šo līgumu un tad zināmā mērā atdosim šīs sistēmas izveidi kādai internacionālai grupai Stokholmā, kas kādu gadu mācīsies Latvijas likumus un tad neatkarīgi no tā, vai mēs kaut ko vēlamies vai nevēlamies, lems par mūsu telefonu sistēmu. Un būtu tomēr arī svarīgi piekrist, ka zināmā mērā vairākuma ideja ir turpināt šā līguma īstenošanu. Un arī es atbalstu šo domu, ka tas projekts ir jāturpina.

Uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību? Ir ļoti nepatīkam, ka šinī procesā ir notikuši tādi maldināšanas mēģinājumi. Pie tam zināmā mērā no abām pusēm, bet vairāk pēdējā laikā uzkrīt tas, ka, piemēram, ar tādiem paņēmieniem kā līknēm, kas parādījās "Neatkarīgajā Cīņā"... Jūs varbūt atceraties, ka tur bija tāda līkne, kura it kā nākot no Zinātņu akadēmijas, un to man piegādāja. Tad šo Zinātņu akadēmijas līkni pēc tam uzlaboja. Tur bija parādīts, ka pirmajā rāvienā it kā 2003. gadā būšot tāds rezultāts, ka tas viss prasīšot 26% no Latvijas kopprodukta. Tad, kad sāka rēķināt, kā tas notiks, tad izrādījās, ka tas ir nepareizi, un tad šo līkni uzlaboja un nonāca it kā pie 6%. Tātad mans ieteikums būtu tāds, ka šādas tehniskas lietas vajadzētu publicēt zinātniskos žurnālos, kuras izvērtē, kā tas parasti ir, neatkarīgas grupas cilvēki, kuri ir speciālisti. Viņi zināmā mērā ir anonīmi, un tad pēc tam šos tehniskos faktus zināmā mērā arī var izvērtēt neatkarīgi no tā, vai viņi ir pareizi vai nepareizi. Vienīgi šis jautājums tiek... Taču to nevajadzētu dot parastas tautas izvērtēšanai ar vienkārša laikraksta starpniecību. Tas parasti nedarbojas. Ja jau mēs visu zinātni tā sāksim taisīt šeit Latvijā un visur citur pasaulē, tad mēs nonāksim absurdā situācijā, kādā mēs esam tagad. Tāpēc mums ir milzīgi ilgi jādiskutē, vai tas ir lietderīgi vai nav lietderīgi no tehniskā un ekonomiskā viedokļa. Es to gribētu uzsvērt, ka tāda neatkarīga izvērtēšana būtu nepieciešama. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, es centos, es gribēju būt pārliecināts, vai Latvija pati to varēja izdarīt. Un tur ir tāds jautājums. Viens no tiem ir par VEF un ALFA kombināciju. Es ņēmu vērā savu ārzemju pieredzi, un liekas, ka tik tiešām latviešiem ir speciālisti, kuri darbojas teorētiskajā laukā. Es varbūt neminēšu tieši šos vārdus, bet viņi, piemēram, ir publicējuši grāmatu, un tā publicēšana ir izdevusies bez viņu līdzekļu izlietošanas un neatkarīgi. Zināmā mērā tas ir zinātnisks darbs, kura vērtību nevar apšaubīt. Un tas ir vērtīgs. Bet viņi tomēr nevarēs, kā paši to atzīst, ja viņiem atdotu šo telefonu reorganizācijas projektu Latvijā uzlabot visu sistēmu, viņi to nevarēs īstenot.

Treškārt. VEF neiesniedza pieteikumu konkursā, arī neviena cita grupa neiesniedza kaut kādus piedāvājumus, konkrētus plānus. Arī mums, komisijai, neviens neparādīja vākus, kuros tas plāns būtu iekšā. Un neviens mums neteica: te nu mēs esam, mums ir šāds un šāds plāns, sasauciet ekspertus, izvērtējiet! Un tad mēs to līgumu varbūt varam lauzt un varam skatīt tālāk. Bet lauzt šo līgumu bez kaut kāda plāna šajos apstākļos - to ir grūti pieņemt. Tiešām grūti pieņemt! Ja nu mēs gribam to lauzt, tad vajadzētu būt kaut kādam skaidram citam alternatīvam projektam, kuru tad var likt lietā. Bet atdot, teiksim, šķīrējtiesai uz kaut kādu ilgāku laiku - es domāju, ka tas aizņems veselu gadu - būtu briesmīgi, un pie tam mēs nezinām, ko mēs dabūsim šā vietā.

Tad vēl viena lieta, ko es gribētu uzsvērt. Un tas ir tas, ka šī ciparu sistēmas tehnoloģija vispār - es te nerunāju par telefonu sistēmu vien -, šī telefonu sistēma ir viena no tām izpausmēm, kurā ciparu sistēma tiek lietota. Jūs visi pazīstat tagadējos datorus, skaitļotājus jeb kompjūterus, kuri ir attīstījušies šīs te tehnoloģijas ietekmē. Šī visa nozare taču ir kaut kas līdzīgs tam, kas ēgiptiešiem bija piramīdas, un, ja Latvija, šī mazā mūsu dzimtene, tik tiešām mēģinātu visu ko darīt paši, tad mēs būtu milzīgās sprukās, jo mēs nevaram sacensties ar visu pasauli tehnoloģijas ziņā plašā apmērā. Varbūt ar šo telefonu sistēmu kaut kas arī būtu iespējams, bet tagad, kad citi visā pasaulē prasa viņai pieslēgties un grib, lai būtu attiecīgās sistēmas, lai tās saražotu, tad būtu tā, ka mēs atkal sāktu izgudrot velosipēdu un tā tālāk. Tā ka par to vajadzētu padomāt, jo šis ir viens no lielākajiem cilvēces sasniegumiem. Tagad vairs, piemēram, kvadrātsaknes reizināšana un dalīšana nav jādara uz papīra ar zīmuli, bet to var izdarīt, nospiežot dažas podziņas, un tas skaitlis būs precīzs.

Un beigās drusciņ par algām. Nelaimīgā kārtā šī telefonu sistēma ir iznākusi dārga, tā ir pēc Rietumu cenu parauga jeb, teiksim, pēc Rietumu standarta. Un algas nav cēlušās. Tā tiešām ir ļoti liela nelaime, tāpēc to vajadzētu kaut kā uzlabot. Ja paskatās Rīgas ielās, tad mēs redzam, cik daudz mašīnu vairs nav krievu, Padomju savienības, ražojums. Attiecībā uz telefonu sistēmu varam minēt kaut vai to pašu Latvijas mikrobusiņu, kuru ražoja un it kā... bet tagad, salīdzinot ar ārzemju mašīnām, vairs nemaz nevar iedomāties... Vai tik tiešām ar šo telefonu sistēmu nav kaut kas līdzīgs?

Vēl attiecībā uz pārējām lietām. 1991. gadā mēs daži braucām šurp un gribējām te pastāstīt par Rietumu zinātni, un to mēs arī darījām. Nelaimīgā kārtā, kad mēs atbraucām, pēc kāda laika atklājās, ka iemaksas... tā piedalīšanās nauda, ir it kā aizgājusi garām un ka daži no mūsu tautiešiem ir it kā dabūjuši kaut kādu peļņu. Ne nu tieši pievākuši to naudu, bet izmantojuši sakarā ar to. Turpretī Igaunijā, ja tā kaut kas notiktu, būtu gandrīz milzīga valdības krīze. Mums tomēr tas ir nepatīkami, ka mūsu tautieši to izmanto, jo mēs braucām toreiz daudzi, kas strādājām Amerikā dažādos uzņēmumos, kas bija saistīti ar valdību un drošību. Mēs bijām spiesti riskēt ar savām darba vietām, kā mēs to arī darījām. Tas ir ļoti nepatīkami, ka tas ir noticis. Un tagad, kad jūs salīdzināt, kas ir noticis ar to slaveno banku, kur mēs nevarējām izskaidrot, kāpēc tur tādus augstus procentus maksā, izrādījās, ka tagad tas viss ir diezgan skaidrs, kā tas ir noticis. Vai arī tad, ja mēs paši būtu taisījuši to telefonu sistēmu, arī tad zināma korupcija nebūtu sākusies? Un to nu arī vajadzētu novērst.

Es gribētu beigt ar to, ka tik tiešām šis līgums būtu maksimāli jāuzlabo. Bet tas būtu jādara ārpus šīm oficiālajām debatēm sarunās ar šo angļu vai dāņu firmu, privātās sarunās, lai viņi redz, cik tālu var iet. Derētu apspriesties, vai nevar panākt ar viņu piekrišanu tos uzlabojumus, nevis mēģināt diktēt, jo mēs vienam otram braucam garām un rādām dūres, un it nekas līdz ar to nenotiek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es varbūt nebūtu šodien gājis šeit, tribīnē, jo debates ir ļoti garas un plašas, ir izteikti dažādi politiski un nepolitiski viedokļi, bet, atklāti sakot, man šeit viens no iemesliem bija tas, ka tā ir iespēja tomēr izteikt savu viedokli, savas partijas viedokli, frakcijas viedokli, paust to masu informācijas līdzekļos. Jo, tiklīdz šeit no Saeimas tribīnes kaut ko norunā, kas nepatīk zināmiem politiskajiem spēkiem, tā acumirklī "Neatkarīgajā Cīņā" parādās milzīgs raksts ar portretu, par kuru dabīgos apstākļos prasa milzīgu naudu, lai nopublicētu avīzē šādu rakstu. Tāpēc es domāju sekot savu kolēģu piemēram, jo varbūt arī man laimēsies šajā sakarībā.

Un otrs iemesls ir tāds - mazsvarīgāks gan - , ka šeit uzstājās Kreitusa kungs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvis - ar kārtējo iznīcinošo runu par LNNK un viņas dalībniekiem. Man vienkārši kļuva ļoti skumji, redzot, kāda tomēr prakse dažās partijās ir mūsu parlamentā, mūsu Saeimā, jo Kreitusa kungs ir pilnīgi pārliecināts, ka LNNK ir samaksāts, kā viņš pats izteicās, par mutes turēšanu. Un tas droši vien ir no personīgās pieredzes, jo laikam ir samaksāts arī par mutes brūķēšanu un papīra smērēšanu. Iepriekš es šeit jau atbildēju, atbildēja arī Lamberga kungs, kurš uzreiz saņēma iznīcinošu kritiku, tāpēc es domāju...

Te bija izsaucieni, kas apvainoja Kreitusa kungu, ka viņš nav īsti godīgi runājis. Es juridiskā valodā gribētu pateikt, ka Kreitusa kungs šeit no tribīnes apzināti sagrozīja faktus, pie tam pauda tādu viedokli, ka Lamberga kungam - LNNK frakcijas pārstāvim - būtu kaut kāda saistība ar Prokuratūru, kas viņam ir aizliegusi kaut kur tur strādāt un tamlīdzīgi. Es neteikšu to vārdu, ko šeit izsaucienā minēja Kiršteina kungs, es teikšu, ka Kreitusa kungs kārtējo reizi runāja nepatiesību. Tas varbūt ir tāds parlamentārās un politiskās darbības stils - runāt nepatiesību. Patiesība bija tāda, ka Lamberga kungu šajā "Lattelekom" Direktoru padomē izvirzīja kā Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku, pie tam izvirzīja ar šīs komisijas balsojumu. Un komisijā ir pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, lielākā daļa no Saeimas frakcijām, kādas šajā reizē bija. Tā kā šis te nozīmējums bija ne jau Lamberga kunga vai LNNK nozīmējums, bet komisijas nozīmējums, par kuru nobalsoja.

Kas seko tālāk? Tālāk seko visas šīs insinuācijas presē par "Lattelekom" līgumu, un tām, dabīgi, ir viens vienīgs mērķis. Protams, tur ir arī citi - daudz savtīgāki un sīkāki mērķi, bet mērķis, es domāju, ir viens. Mērķis ir tāds, ka Latvijai nedrīkst būt telekomunikāciju sakaru, kas ir tieši saistīti ar Rietumiem, kur nav izejas caur Maskavu, jo tie ir telekomunikāciju sakari, kas balstās uz moderno Rietumu tehnoloģiju, tāpēc Latvijas telekomunikāciju sakari kļūst neatkarīgi. Un jūs paši zināt, no kā - no Austrumu kaimiņa. Un šajā ziņā es gribētu teikt vienu nelielu piemēru.

Savā laikā, pēc 1991.gada augusta, bija tāda iespēja - pārņemt sakaru tīklus, kur darbojās un arī vēl tagad darbojas tā saucamais trīsciparu valdības telefons, kuru daudzi šeit klātesošie lieto. Un toreiz šajā Valdemāra ielā, šajā speciālajā telefona centrālē, tika runāts par to, kādā veidā viņi ir saistīti... vai tas valdības tīkls nav saistīts kaut kādā veidā ar krievu armiju un tamlīdzīgi. It kā -nē, viss ir kārtībā, viss ir ļoti droši, un tikai tad, kad pārņēma namu Alberta ielā 13, kur bija Baltijas robežapsardzības štābs un viss pārējais, izrādījās, ka visi šie valdības sakari tiešā ceļā nonāk šajā Baltijas robežapsardzības štābā un tālāk visā pārējā PSRS tīklā. Viens otrs politiķis ar lielām ambīcijām mūs aicina lietot vecos Valsts drošības komitejas kabeļus, ka tie ir ļoti labi. Es arī esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie ir ļoti labi un taisni, ka tie taisnā ceļā no mums, kā saka, iet līdz tiem cilvēkiem, kurus interesē, kādā veidā tiek organizēti telekomunikāciju sakari un kāds tam ir sakars.

Es šeit domāju, ka balsojums ir ļoti vienkāršs. Ja mēs nobalsojam par komisijas variantu, kas ir arī kompromisa variants, jo paredz zināmu analīzi un tālāko darbību gan ar šo līgumu, gan ar visu pārējo un arī zināmu uzraudzību, tad mēs nobalsosim par neatkarīgu Latvijas telekomunikāciju tīklu, kas ir domāts tādai Latvijai, kas ir neatkarīga valsts ar orientāciju uz Rietumiem un ar mērķi ieiet Rietumu politiskajās, drošības un saimnieciskajās organizācijās. Ja mēs nobalsojam par kādiem citiem variantiem, par ko šeit runāja "kreisie" politiskie spēki vai vismaz uz to pusi orientētie, tad mēs nobalsosim par šī procesa izbeigšanos, par pakāpenisku pāreju uz tāda tipa komunikāciju sistēmu, ko visveiksmīgāk var kontrolēt mūsu Austrumu kaimiņš un uz viņu orientētie politiskie un ekonomiskie spēki. Balsojums ir pavisam vienkāršs, bet ar lielu politisku būtību. Es domāju, ir ļoti labi, ka tagad to varēs redzēt gan mūsu vēlētāji, gan ierēdņi, kas ir saistīti ar šo, gan speciālisti, ko pārstāv katrs cilvēks, kas nospiedīs šo podziņu. Un tāpēc es domāju: abstrahēsimies no visiem šiem personīgajiem apvainojumiem, kas šeit bija, no aizrādījumiem, no nepatiesām ziņām, kas šeit tika paustas par vienu vai otru politisko spēku vai personu, un, domājot tieši par mūsu Latvijas valsts statusu, nobalsosim par šo komisijas variantu. Un šeit es vēl gribētu piebilst, bet tas nebūt nav retoriski un tamlīdzīgi... Es vienmēr, it īpaši tagad - pēdējos gados, skatoties uz politiķiem, žurnālistiem un tamlīdzīgi, mēģinu viņus iedalīt divās kategorijās. Vieni ir tie, kuri ir par mūsu zemi - par Latviju, un viņi saka - mūsu valsts, bet otri ir tie, kuri saka - mūsu republika. Es domāju, ka, nobalsojot par šo komisijas variantu, mēs nobalsosim par mūsu valsti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Esmu tikpat liels speciālists šajā jomā kā gandrīz visi iepriekšējie runātāji, tādēļ arī es atļaušos runāt. Bet es runāšu kā īslaicīgs politiķis un runāšu par principu, proti, par principu, kas attiecas tieši uz "Lattelekom". Un tas princips ir tāds - vienalga, vai tas ir valstī vai tas ir sportā, vai tas ir komandā - ,ka tad, ja paši vai pats nevar kaut ko izdarīt, aicina kādu palīgā, kas to var izdarīt; proti, jo mēs ātrāk ļausim nākt palīgā, - vienalga, vai tās ir aviolīnijas, vai tā ir gāze, vai tā ir "Latvijas nafta", vai daudzas citas lietas, - jo ātrāk mēs tiksim vienreiz vaļā no tās valsts, kura šeit tiek pieminēta atkal nezin kuro reizi. Un tā valsts tiek vaļā no tām struktūrām, kuras mēs šeit pieminām reizi no reizes, paturot šo regulāciju, paturot šo kontroli, bet lai tiktu vaļā, ļausim viņiem atdalīties. Bet mēs turpinām un turpinām slaukt to "zelta govi", ko mēs saucam par valsti, bet viņai pupi jau sen ir sausi, es atvainojos. Taču mēs turpinām to darīt. Pie tam tās telītes tur jau ganās, tad radīsim apstākļus, kas ļautu viņām dzīvot. Un tas attiecas tieši uz "Lattelekom", tas attiecas uz mūsu naftu, tas attiecas uz struktūrām, kas šeit jau tika minētas. Neder salīdzinājumi, ka šeit viens deputāts, jau otro reizi piesauca Ameriku, piesauca Rietumvāciju, piesauc citas valstis. Kāpēc tajā pašā laikā mēs nepiesaucam Sansalvadoru vai Bengladešu, vai Baltkrieviju? Mums nepatīk to teikt, bet, salīdzinot ar divām trešdaļām iedzīvotāju pasaulē, mēs dzīvojam paradīzē. Un varat mani citēt - paradīzē, salīdzinot ar divām trešdaļām iedzīvotāju, taisni attiecībā uz tām jomām, kuras mēs šeit minām. Un domāsim par valsti, nevis divus mēnešus uz priekšu, kā mēs šeit darām. Domāsim par valsti sešus gadus uz priekšu! Varbūt pat paaudzi uz priekšu! Un, ja paši nevaram, tad ļausim citiem to darīt, bet paturēsim kontroli un paturēsim regulāciju! Nevis "mûsu valsts" vai "mûsu republikas", bet mūsu Latvijas labad. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeima turpina savas aktīvās rūpes par sievieti, tad šodien mēs spriedīsim par to, ka sievietēm vienīgajām Latvijā ir uzticēts turpināt darbu un saņemt pensijas piecus gadus vēlāk, atšķirībā no vīriešiem, un es domāju, ka arī šinī diskusijā varbūt būtu vērts mums, sievietēm, mazliet pielikt punktu tam, kas te notiek, un savilkt galus kopā. Un tāpēc man ir dziļi patīkami dzirdēt, ka LNNK pārstāvis Krastiņa kungs aicina balsot par komisijas lēmumu atšķirībā no savas frakcijas vadītāja Kiršteina kunga, kurš komisiju pagājušajā sēdē nolika "lîdz ar zemi". Taču man ir skumji klausīties, kad Krastiņa kungs analizē politiķus, laikam pats sevi pie viņiem nepieskaitīdams. Tas ir skumji, ka Krastiņa kungam "valsts" un "republika" ir dažādi jēdzieni. Tad jāsaka vēlreiz - skumji, jo dažādi jēdzieni tie bija tikai sociālisma apstākļos. Šodien mēs sakām "Latvijas Republikas" vai "Latvijas Valsts" un lietojam šos jēdzienus identiski.

Nākamais moments. Ir ļoti patīkami, ka šeit tribīnē beidzot ir godīgi un skaidri izskanējis, kas, par ko un cik ir saņēmis. Tikai viens precizējošs moments, Lamberga kungs! Uz Direktoru padomi jūs komandēja, bet jums neviens neteica, ka jūsu komisija nezināja. Kā komisijā tika ziņots. Direktoru padomes dalībnieka alga ir no 5 līdz 800 latiem. Un jūs šo algu godīgi atmaksājāt atpakaļ. Tas bija godīgs darbs. Bet atmaksājāt atpakaļ tikai tad, kad Saeima sāka izskatīt, vai jums ir tiesības saņemt šo algu, jo, kā jūs zināt, pēc Saeimas kārtības ruļļa un pēc šiem noteikumiem algotu darbu drīkst darīt tikai zinātnieki un radošie darbinieki. Bet tas ir labi, ka jūs to atzināt, ka jūs to godīgi pateicāt. Un es domāju, ka mēs varētu pavilkt svītru zem šī strīda. Nauda ir saskaitīta, katram tā ir ieguldīta tur, kur viņš to ir ieguldījis, un ar to viss ir beidzies.

Es gribētu teikt vēl vienu lietu. Mīļie kolēģi! Mani šausmīgi pārsteidz mūsu ģeogrāfskie jēdzieni. Tad, kad mēs runājām par Radio un televīzijas likumu, tad pēc mūsu Nacionālā bloka atbalsta mēs nobalsojām, ka 80% raidījumu būs veidoti Eiropā, nenoskaidrojot, kas ir Eiropa. Cik es zinu, šodien Eiropas robeža nav no Urālu kalniem pārcelta uz Vācijas-Polijas robežu. Līdz ar to jūs toreiz pieļāvāt, ka 80% var būt Maskavā veidoti raidījumi. Jūsos tas neradīja ne pārdomas, ne aizdomas, ka varētu būt kaut kas cits, bet arī Maskava ir Eiropā. Tagad jūs sakāt Austrumi - Krievija, bet man austrumos no Latvijas atrodas arī Japāna. Ko nu lai dara? Kādus jēdzienus lai mēs šeit lietojam? Un tāpēc es gribu jums teikt vienu - pārdomājiet, pirms jūs svaidāties ar vārdiem "Austrumi - Rietumi". Ja jums šis krievu bieds ir visa Austrumu pasaule, tad padomājiet, vai jūs neesat pārāk pārbijušies. Un es jums vēlreiz atkārtoju - arī Japāna atrodas uz austrumiem no Latvijas, tāpēc šodien pārdomājiet vēlreiz, jo varbūt patiešām ir vērts ieklausīties komisijas teiktajā, kura ir strādājusi, nolikt malā ambīcijas un padomāt par to, kas, kam un cik maksā, nevis slavināt Rietumus vai Austrumus, nevis mēģināt izdomāt jaunu ģeogrāfiju, jaunus biedus un cilvēkiem teikt: "Tagad jūs Austrumos apēdīs!". Japāņi neēd cilvēkus. Un tāpēc es jūs aicinu - pārdomājiet vēlreiz, cik Latvijas cilvēks ir spējīgs maksāt! Jo mēs jau varam gribēt Mēnesi nonest uz Zemes un nolikt Latvijā virs prezidenta pils, bet mums nav ne šīs iespējas, ne šīs naudas, lai to izdarītu. Un tāpēc es jūs lūdzu vēlreiz - izlasiet kārtīgi un padomājiet par komisijas priekšlikumu, kāds tas ir izskanējis. Un padomājiet par tiem cilvēkiem, kuriem ir jāmaksā šī nauda atbilstoši inflācijas līmenim un kuriem algas un pensijas nepieaug atbilstoši inflācijas līmenim. Padomājiet par tiem reāli, kuru lielākajai daļai būs šis naudas maks jāattaisa un kuriem būs jāmaksā, un pēc tam spriediet par to, uz kuru pusi kurš kuru aicina. Nolieciet malā politiskās ambīcijas un padomājiet par cilvēkiem, kuriem būs jāpiepilda "Lattelekom" kase, jo skaidrs ir viens - "Lattelekomam" parādnieku skaits aug tieši tāpat kā nenomaksāto rēķinu skaits par siltumu Latvijā. Un, ja mēs nonāksim pie tā, tad patiešām - vakar mums bija diskusijā ar Bērziņa kungu radio - ir jānoskaidro, vai patiešām jūs gribat nonākt pie tā, ka Latvijā telefons būs tikai elitārs priekšmets, lai Lamberga kungs piezvanītu uz Ameriku, bet es nevarētu piezvanīt uz Jūrmalu, jo ar Jūrmalu sakari šodien nedarbojas. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Varēs Lamberga kungam piezvanīt". Deputāte I.Kreituse: "Es nevēlos viņam zvanīt.")

Sēdes vadītājs. Diemžēl, deputāt Lucān, es nevaru jums vairāk dot vārdu, jo jūs šajā lietā jau divas reizes esat runājis un Kārtības rullī nav paredzēts, ka trešo reizi var runāt. (No zāles deputāts J.Lucāns: "Es neizmantoju visu laiku - 3 minūtes palika.") Ja runājam par laiku, tad ir jāsaka, ka diemžēl sēdes vadītājs pārkāpj Kārtības rulli, jo otrreiz jums iedeva 15 minūtes runāšanai. Tiešām - nepārkāpsim Kārtības rulli, jo mūsu labā un sliktā prakse liecina tikai par vienu - ka tad vēl lielāki rodas sarežģījumi.

Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, - otrreiz, 5 minūtes.

A.Lambergs (LNNK).

Jā, es domāju, ka ir varbūt pienācis laiks pavilkt tam visam strīpu, bet, pirms mēs pavelkam strīpu, man ir atkal jālabo - šajā gadījumā deputāta Kreitusa teiktais. Kamēr es pārstāvēju Saeimu padomē, padomes loceklim alga bija 250 latu. Man liekas, to jūs zinājāt. Nevis 500 vai 800 latu. Varbūt tā tas ir šodien, es nezinu, es nestrādāju padomē kopš pagājušā gada decembra, un tad bija 250 latu. Un nebija arī 11 tūkstoši, kā to ir ļoti negodīgi publicējusi viena avīze. Tā ka nevajag tiešām... tiešām nevajag demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvjiem apzināti paust nepareizu informāciju! Līdz ar to es ceru, ka mēs varam pavilkt strīpu šai lietai. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kâ tu sevi izcelsi, ja nemelosi...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Referents runās.") Referents vēlas vārdu. Lūdzu! Deputāts Bordāns - "Latvijas ceļš".

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Kreituses kundze un Lamberga kungs šeit divas reizes pavilka svītru, es velku trešo un pēdējo reizi. Mēģināšu pavilkt svītru šīm debatēm. Paldies par jūsu ieinteresētību un uzstāšanos. Es tiešām jūs aicinu balsot par komisijas variantu, jo visas debates un viss šis darbs un laiks, kas tika pavadīts pie "Lattelekom" tēmas apspriešanas, lika man secināt, ka mūsu komisijas darbs ir bijis tomēr... kopējiem spēkiem ir gājis pareizā gultnē un acīmredzot vispareizākais ir mūsu komisijas lēmums. Tādas ir manas domas, un es aicinu jūs balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atļaujiet jums atgādināt Kārtības ruļļa 89.pantu! Kārtības rullis nenosaka kārtību, kādā izskatāmi lēmuma projekti. Līdz šim mūsu prakse ir bijusi tāda, ka mēs uz lēmuma projektiem esam attiecinājuši arī to praksi, kādā mēs izskatām likumprojektus. "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā." Tas uz mums neattiecas, jo mums ir lēmuma projekts. "Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā." Ar šo pantu es gribēju atgādināt, ka mums arī līdz šim ir bijusi tāda prakse, ka mēs esam balsojuši iesniegšanas secībā. Iesniegšanas secība ir atzīmēta arī darba kārtībā. Pirmais ir balsojums par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai iesniegto lēmuma projektu. Otrais - par deputātu Rozentāla, Kokina, Lucāna, Jurkovska, Staša, Berķa, Resnā, Prēdeles, Putniņa un Grīga iesniegto projektu. Trešais - par deputātu Elferta, Graudiņa, Zvaigznes, Lībanes, Glāzīša, Bunkša, Andersona, Ābiķa, Endziņa un Birznieces iesniegto projektu. Un ceturtais - vēlreiz par deputātu Rozentāla, Kokina, Lucāna, Jurkovska, Staša, Berķa, Resnā, Rugātes, Prēdeles un Mārtiņa Ādama Kalniņa iesniegto projektu. Tāda ir secība. Par balsošanas motīviem diemžēl nevar runāt, pēc tam var... jūs jau pagājušajā sēdē iesniedzāt paziņojumu par balsošanas motīviem. Pēc tam, kad ir nobalsots. Tādu lietu paredz Kārtības rullis. Pirmais - tad... Vai deputātiem ir iebildes pret procedūru? Nav. Lūdzu, balsosim par pirmo lēmuma projektu sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojumu. Iesniedz Parlamentārā izmeklēšanas komisija SIA "Lattelekom"... vienu mirklīti... izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Es ļoti atvainojos, deputāti Kide, Bresis, Urbanovičs, Kaža un Folkmane ir iesnieguši šim dokumentam nr.532 papildinājumu - papildināt ar trešo punktu šādā redakcijā: izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumā (dokuments nr.532) Ministru kabinetam izteiktos priekšlikumus un divu mēnešu laikā sniegt Saeimā ziņojumu par šā lēmuma izpildi. Līdz ar to, godātie deputāti, atkal attiecinot uz šo gadījumu likumprojektu izskatīšanas procedūru, par lietas papildinājumiem būtu jābalso vispirms. Mūsu prakse līdz šim ir tāda bijusi. Ko deputātiem darīt, es nezinu, bet secība ir tāda, ka mēs tagad balsosim par šo papildinājumu un pēc tam par dokumentu nr.532, par komisijas iesniegto lēmuma projektu. Vai pret procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par deputātu Kides, Breša, Urbanoviča, Kažas un Folkmanes priekšlikumu - papildināt lēmuma projektu ar 3.punktu šādā redakcijā: izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumā Ministru kabinetam izteiktos priekšlikumus un divu mēnešu laikā Saeimā sniegt ziņojumu par šā lēmuma izpildi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 18. Papildinājums nav pieņemts. Tagad, lūdzu, balsosim par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - 2. Šis lēmuma projekts ir akceptēts un līdz ar to kļūst par Saeimas lēmumu. Tātad pārējie lēmumi nav izskatāmi, tas ir, nav balsojami.

Tagad - par Saeimas darba kārtību 3.augusta sēdei. Te ir iesniegti daudz un dažādi iesniegumi. Daži dublējās - frakcijas iesniegums dublējās ar komisijas iesniegumu... tas ir varbūt nepareizs vārds, bet katrā ziņā kā vieni, tā otri ir iesnieguši par vienu un to pašu jautājumu. Bet pirmais iesniegšanas secībā būtu šāds: Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektus "Par valsts pensijām" (45.jautājums), "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (46.jautājums) un "Par sociālo drošību" (59.jautājums) izskatīt pēc darba kārtības 13.punkta. Iebildes nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts. Deputāts Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Konsultējos ar vairākiem deputātiem, un man ir priekšlikums strādāt atlikušo laiku bez izmaiņām, izskatīt darba kārtību tādu, kāda tā ir izveidojusies, lai mēs šādā nepārtrauktā pārkārtošanas ciklā nenonāktu pie vislielākā paradoksa, ka 6.Saeimā būs jāizskata 5.Saeimas ziemas sesijas materiāli. Es esmu pret šādām izmaiņām. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Par darba kārtību, par katru jautājumu var debatēt, tur nav noteikts... Vai ir noteikts? Jā, situācija ir labāka, viens "par", viens "pret", bet deputāts Rozentāls bija "pret", tātad viens var runāt "par". Lūdzu! Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Piecas minūtes, lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pagājušajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisija iesniedza līdzīga rakstura priekšlikumu - priekšlikumu izskatīt jauno Valsts pensiju likumu un Nelaimes gadījumu apdrošināšanas likumu tieši pēc likumprojekta "Par sociālo palīdzību". Šie likumprojekti, manuprāt, ir ļoti svarīgi, un mums vajadzētu tiem uzlikt zināmā mērā tādu prioritātes zīmogu, jo tādā veidā mēs varētu izskatīt šos sociāli svarīgos likumprojektus šajā sasaukumā. Manuprāt, tas ir mūsu visu interesēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Vai tas ir vēlreiz jānolasa? Nav jālasa. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 22. Ir pieņemts šis priekšlikums, tātad, lūdzu, rakstiet tos iekšā pēc darba kārtības 13.punkta!

Nākamais iesniegšanas secībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums - lūgums pārcelt Saeimas 3.augusta sēdes darba kārtības 53.jautājumu (likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām") uz piekto sadaļu un izskatīt to kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Esmu pārliecināts, ka šā likumprojekta izskatīšana prasīs ne vairāk kā 15 minūtes. Tā lūdz komisijas priekšsēdētājs. Deputāts Andris Rozentāls iebilda pret visām izmaiņām, tāpēc ir balsojums par visām izmaiņām. "Pret" tika runāts, un tagad viens var runāt "par". Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Mēs šodien likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" otrajā lasījumā kā steidzamu vienkārši nevaram nepieņemt, jo mēs esam pieņēmuši šādu lēmumu, ka šodien šis likumprojekts ir jāpieņem otrajā, beidzamajā lasījumā. Un, ja šo priekšlikumu nepieņems, ņemot vērā šo lielo sociālo bloku, mums būs jāstrādā ļoti ilgi, lai šo likumprojektu pieņemtu. Šā likumprojekta izskatīšana prasīs dažas minūtes laika. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Būtība ir tāda, ka par šo jautājumu ir vajadzīgs balsojums, un te ir uzrakstīts - izskatīt to kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Katrs nākamais balsojums var būt kā pirmais šīs sadaļas darba kārtības jautājums, tāpēc šeit nav nekādu pretrunu ar to, kas ir iebalsots. Vai ir vēlreiz jānolasa? Tātad ir priekšlikums likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" pārcelt uz piekto sadaļu un izskatīt to kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 18. Pieņemts. Lūdzu, izdariet izmaiņas!

Tālāk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina grozīt Saeimas darba kārtību - izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" trešajā lasījumā pēc darba kārtības ceturtās sadaļas izskatīšanas. Tas ir tātad pirms piektās sadaļas.

Lūdzu! Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" deputāts, - komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rozentāla kungs! Es jums gribu atgādināt, ka pie mums Latvijā tomēr ir nozares, kas savā darbībā ir saistītas ar zināmu cikliskumu, un jokā, ka izglītības darbiniekiem gads sākas nevis 1.janvārī, kā visiem, bet 1.septembrī, ir liela daļa patiesības. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt priekšlikumu - izskatīt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Formāli ir tā, ka vairāk runāt nevar, deputāte Seile! Tad mani nepareizi informēja Juridiskais birojs. Viens - "par", viens - "pret". ( No zāles deputāts Gundars Bērziņš: "66.panta kārtībā kā lieta tālāk virzāma.")

Uzskatīsim, ka Rozentāla kungs nav runājis un tagad... līdz ar to viens ir runājis "par", viens var runāt "pret". Bet debates gan nav paredzētas. Tā, kā jūs, Gundar Bērziņ, piedāvājat.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Izglītībai ir vajadzīga liela prioritāte, bet vēl vairāk tai ir vajadzīgs jauns Izglītības likums, kurš ir jau sagatavots, un tādēļ, kā mēs jau par to runājām iepriekšējās Saeimas sēdēs, nevajag "lâpīt vecos podus, bet taisīt jaunus"! It sevišķi tāpēc, ka jauna Saeima tuvojas.

Bet es gribu atgādināt, ka jau trešo sēdi darba kārtības sākumā ir ietverti šie grozījumi likumos par zemes reformu. Ir pilnīgi nepieciešami šie grozījumi Zemes likumos, kuri vienmēr tiek iebalsoti kā pirmie, bet kaut kādas "bezdelīgas" vienmēr aizskrien šiem likumiem garām. Zemes reforma ir iestrēgusi, naudiņu nedod un nu vēl neizdara pilnīgi nepieciešamus grozījumus! Jo, ja jau zemes reforma ir sākusies kā viens no pirmajiem privatizācijas aktiem jau 1990.gadā... skaidrs, ka situācija mainās, un atrastas ir arī kļūdas, un tās ir operatīvi jālabo. Es lūdzu noraidīt šo ierosinājumu - izskatīt Izglītības likuma vecos "lâpījumus" pirms zemes reformas likumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es lūdzu vārdu Kārtības ruļļa 66.panta noteiktajā kārtībā. Par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālāk virzāma.

Sēdes vadītājs. Bet mums nekādu problēmu nav, kā to virzīt tālāk. Ir jābalso. Ir jābalso! (Smiekli zālē.)

Lūdzu, godātie deputāti, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - Izglītības likumu trešajā lasījumā izskatīt pēc darba kārtības ceturtās sadaļas "Patstāvīgie priekšlikumi" 12.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 27. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, izdariet izmaiņas darba kārtībā!

Tālāk. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegums attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju jau ir izskatīts. Palikuši priekšlikumi par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu", "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju", "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Tā ir izskatīts.

Izskatīt piektajā sadaļā pirms darba kārtības 13. punkta likumprojektu "Par sociālo palīdzību"... Kas tad mums te sanāk tagad? Varbūt kāds vēlas runāt?

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Man gan te iepriekš liedza runāt 66.panta noteiktajā kārtībā, kaut gan šis arī ir tāds pats jautājums, un es domāju, ka man ir tiesības runāt arī par iepriekšējo. Bet es tikai gribu norādīt, ka daži likumprojekti stāv darba kārtībā jau trīs četrus mēnešus, un viens no būtiskākajiem, piemēram, ir darba kārtības 19. punkts, kas stāv kopš 5. maija, - Korupcijas novēršanas likuma projekts. Kāpēc, ierosinot šo likumu, mēs tomēr tā baidāmies un nepārtraukti aizceļam tam priekšā citus likumus? Šis likumprojekts ir iesniegts 5.maijā, šis likumprojekts stāv, un mēs netiekam pie tā izskatīšanas.

Arī nākamajā lappusē ir likumprojekti, kas sen stāv, piemēram, grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi". Labības kulšana jau ir sākusies, bet ir tikai otrais likumprojekta lasījums. Šo lietu mēs esam, tā teikt, nogremdējuši, tātad attiecībā uz šo sezonu šis likums vairs nestāsies spēkā.

Nākamais šāds likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par cukuru"", kas arī stāv vairāk nekā trīs mēnešus. Manuprāt, šajā sakarā ir nopietni jādomā par to, kā organizēt sēžu darbu. Tautsaimniecības komisija un arī Zemnieku savienības frakcija ir izteikusi priekšlikumu - strādāt divas pilnas dienas, jo, ja sēdēs ir tāds sastrēgums likumprojektu izskatīšanā, tad komisijās strādāt ir diezgan bezjēdzīgi. Katru reizi piekopjot šādu bezjēdzīgu praksi - pārkārtojot darba kārtību, pārceļot šos jautājumus -, mēs radām haosu, un tas, manuprāt, likumdošanā nav vajadzīgs. Tāpēc es aicinu neatbalstīt to. Jūs redzējāt, cik garš bija saraksts un nepārdomāts, varbūt sīkāki jautājumi tiek pārcelti uz priekšu un tiek "dzīti" speciāli likumi, kas saistīti ar kādas atsevišķas partijas interesēm. Manuprāt, Saeima ir nākusi kopā, lai strādātu likumdošanas procesā. Un, ja šeit šie likumprojekti jau četrus mēnešus nevar tikt iekļauti darba kārtībā un tikt izskatīti, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar šo jautājumu izskatīšanu. Es domāju, ka vajadzētu runāt par to un domāt, kādā veidā šo lietu kārtot, lai šie likumprojekti negulētu mūsu mapēs četrus piecus mēnešus un lai faktiski netiktu bremzēta to izskatīšana, nevis nepārtraukti 10 - 15 jautājumus pārcelt priekšā tiem likumprojektiem, kas ir jāizskata vispirms. Turklāt bieži vien tie ir ļoti apjomīgi - par pensijām, par sociālo... Un ir tiesības tātad speciālu sēdi - ārkārtas sēdi - sasaukt kaut kādas speciālas tēmas apspriešanai. Bet šoreiz es tiešām aicinu neatbalstīt darba kārtības grozīšanu, jo šie daži būtiskie likumprojekti, kurus es nosaucu, - par korupciju, labības tirgu un cukuru - stāv jau četrus mēnešus un gaida savu izskatīšanas kārtību. Pagodināsim arī šos likumprojektus ar savu uzmanību un izskatīsim tos!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es pilnībā pievienojos Gundaram Bērziņam, jo tas, ko viņš teica par mūsu darba kārtības grozīšanu, tādu haotismu, - tas pilnībā atbilst patiesībai, bet es tomēr gribu, lai šoreiz Saeima atbalstītu "Latvijas ceļa" frakcijas priekšlikumu, jo tie trīs likumprojekti, kurus mēs ierosinām pavirzīt darba kārtībā nedaudz uz augšu, ir tādi nelieli grozījumi, kuru izskatīšana prasīs ļoti maz laika. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribu jūs informēt, ka šodien sēdes pēdējā pārtraukumā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde un mēs izskatīsim jautājumu par to, vai neierosināt rīkot nākamo trešdien vēl vienu ārkārtas sēdi Korupcijas novēršanas likuma izskatīšanai. Jo patiešām Gundaram Bērziņam ir taisnība. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir darba kārtībā jau ļoti ilgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā! Vai šis priekšlikums vēlreiz ir jānolasa, godātie deputāti? Nevajag nolasīt. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai par darba kārtību vēl ir iesniegti kādi priekšlikumi? Jā, ir. Jā, jā, ir! Deputāti Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Oskars Grīgs un Ilmārs Dāliņš lūdz likumprojektu "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu" izskatīt pirms darba kārtības piektās sadaļas izskatīšanas.Vai kāds vēlas runāt? Māris Grīnblats - frakcija"Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Kā zināms, šis projekts tika sagatavots un iesniegts Saeimā jūnija beigās, bet ārkārtas sesijā to skatīja krietni vēlāk, tajā brīdī, kad arī valdība bija trīs likumprojektus, kuri attiecas uz komercbankām, pieņēmusi kā Ministru kabineta noteikumus, un tagad šie noteikumi ir akceptēti arī Saeimā pirmajā lasījumā. Tā kā mūsu projekts daļēji attiecas uz to, lai atsevišķas normas būtu stingrākas un tajā pašā laikā šim projektam ir jābūt saskaņotam ar tiem noteikumiem, ko Saeima ir akceptējusi pirmajā lasījumā, tad būtu loģiski, ja šis projekts, ko Budžeta un finansu komisija pirmajā lasījumā ir atzinusi par pieņemamu, tiktu akceptēts un vienlaicīgi otrajam lasījumam tiktu gatavoti gan vieni, gan otri. Lai nebūtu tā, ka šis projekts par banku "Baltija" laika ziņā pārāk stipri nobīdītos, jo otrajam lasījumam tiek gatavoti arī noteikumi par komercbankām, to uzraudzību un sanāciju, par noguldījumu apdrošināšanu. Būtībā tas temats ir viens un tas pats. Tāpēc es ieteiktu pārcelt šo likumprojektu uz sākumu. Loģiski, ka, gatavojot otro lasījumu, ir vajadzīgi daudzi grozījumi. To mēs pilnībā atzīstam, bet tas tiešām būtu otrā lasījuma jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo frakcijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts. Vai visi iesniegumi ir izskatīti? Bet vēl jau nav bijuši Prezidija ziņojumi par jūsu priekšlikumu.

Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu likumprojekti, ko ir iesniegusi komisija, var tikt izskatīti, nenosūtot tos atpakaļ uz komisiju. Šajā sakarībā Tautsaimniecības komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"", iekļaut darba kārtībā pēc 49.punkta. Kontekstā ar iepriekš minēto likumprojektu šis likumprojekts aizņems burtiski vienu līdz divas minūtes. Ja to skatīs atsevišķi, tas aizņems daudz ilgāku laiku.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju - šis likumprojekts nav vēl nodots komisijai.

Kolēģi, tādās reizēs vajag uzklausīt Saeimas Prezidija ziņojumus! Un, kad Saeima pieņem lēmumu nodot komisijām, pēc tam izskata šāda veida priekšlikumus... jo mums nav pamata izskatīt, jums tas vēl nav nodots atpakaļ. Var būt, ka to nodos - nu, teorētiski - kādai citai komisijai, tāpēc mēs nevaram to tagad izskatīt.

Vai vēl kādi iesniegumi nav izskatīti? Ir visi izskatīti. Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Iesnieguši deputāti Kreituss, Čepānis, Brūvers, Kaža un Kreituse. Vai ir iebildes un papildinājumi? Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šā gada 12. maijā LNNK frakcija iesniedza grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un ir dīvaini, ka līdz šim laikam komisija nebija uzskatījusi par vajadzīgu iekļaut to darba kārtībā... ierosināt iekļaut to dienas kārtībā. Atcerieties - 12. maijā! Mūsu ierosinājums bija drusciņ plašāks nekā šeit iesniegtais, jo bija ierosināts ne tikai papildināt 6. panta pirmās daļas 14. punktu, bet 6. pantā ieviest jaunu 26. punktu. Līdz ar to es domāju, ka mūsu, LNNK frakcijas, 12. maijā iesniegtais projekts ir daudz plašāks un pilnīgāks un vajadzētu to izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es varu tikai paskaidrot, ka deputātiem iesniedzējiem ir tiesības pieprasīt Prezidijam oficiāli iekļaut likumprojektā darba kārtībā, ja komisija to nedara. Tāda oficiāla iesnieguma nav bijis, un tāpēc tas arī nav iekļauts darba kārtībā. Es šeit runāju par Prezidija... Bet tagad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par nosaukto deputātu iesniegto likumprojektu - nodot to Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pēc tam, kad ir bijušas debates, labāk ir nobalsot, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Lūdzu rezultātu! 49 - par, 2 - pret, 18 - atturas. Ir pieņemts.

Godātie deputāti, būtu pareizi, ja komisija dokumentus saņemtu tūlīt, kaut gan iesniegšanas secība ir citāda, bet acīmredzot komisijai būtu vērtīgi tūlīt saņemt iesniegtos dokumentus, arī par šo grozījumu likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", ko likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniedzis Valsts prezidents, un Saeimas Prezidijs ierosina - jums ir izsniegts Saeimas Prezidija atzinums, - Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Līdz ar to komisijai jau ir trīs šādi projekti, un tālākais ir komisijas ziņā. Un, ja ir kādas iebildes par neizskatīšanu, tad to var oficiāli iesniegt Prezidijā, un, protams, Prezidijs iekļaus šo jautājumu darba kārtībā. Es šeit domāju iesniedzējus...

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"". To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to nododam šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Un tagad vārdu lūdz komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt iekļaut šīsdienas darba kārtībā - pēc iesniegumā norādītā punkta.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, lūdzu! Kurš tas būtu?

J.Zaščerinskis. 49. punkts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Izmaiņas likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Deputāti Stašs, Folkmane, Lucāns, Kide un Jurkovskis. Nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Deputāti Bunkšs, Poča, Sāmīte, Panteļējevs un Gundars Bērziņš.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums sākas dīvaina prakse: pagājušajā sēdē mēs šo projektu par īpašuma nodokli noraidījām ar balsu vairākumu, bet tieši tādā pašā izskatā šis projekts atkal atgriežas, lai to iekļautu darba kārtībā šodien. Un tāpēc es uzskatu, ka laikam ir mazliet stingrāk jāpamato, kāpēc iepriekšējā sēdē Nacionālās neatkarības kustība un visi pārējie, kas atbalstīja tās priekšlikumu, noraidīja šo īpašuma nodokli. Protams, ir jāgatavo valsts budžets un ir jāzina, kādi nodokļi būs nākamajā gadā, lai sagatavotu valsts budžeta ieņēmumu daļu. Šajā gadījumā slēptais mērķis, manā izpratnē, ir tāds, lai pašvaldībām palielinātu ienākumus no šiem nodokļiem, kas saistās ar īpašumu. Tajā pašā laikā visiem zināmā mērā normālais likums par zemi, par nodokli par zemi un īpašumnodoklis, kurš jau ir iestrādāts, tiek atcelts. Es jums pateikšu vienu piemēru, kas notiks, ja mēs nobalsosim par šādu īpašuma nodokli, kāds ir paredzēts. Valsts par saviem īpašumiem nemaksās, Valsts īpašuma fonds varēs iznomāt savus īpašumus daudziem citiem, un, ja šis darījums nebūs oficiāli noformēts, viņi atļaus šo valsts zemi, valsts namus, izmantot kādai juridiskai firmai vai privātpersonai, un nodoklis par to nebūs jāmaksā, jo valstij, Valsts īpašuma fondam un pašām pašvaldībām ir iestrādātas visas atlaides.

Tajā pašā laikā privātpersonai, arī juridiskajām personām par savu zemes īpašumu, par savu namīpašumu būs jāmaksā šie nodokļi pilnā apmērā. Jā, ir iestrādātas dažas atlaides. Es jums pateikšu vēl tikai vienu piemēru, jo gribas runāt īsāk, lai šajās sēdēs mēs tiktu pie konkrēto likumu apspriešanas, un tāpēc es jums pasaku, ka, ja zemes nodoklis ir tikai 200 lati, tādā gadījumā šis jaunais īpašuma nodoklis ir normāls: 2 lati gadā. To visi var samaksāt. Bet, tiklīdz uz šā viena zemes hektāra ir virsū mežs, kuru varbūt nenocirtīs ne šajā, ne nākamajā gadā, tad jau ir jāmaksā apmēram 20 lati gadā par katru hektāru. Un tagad parēķināsim! Šo mežu var nocirst tikai vienreiz, un tad, kad to nocērt, ir jāmaksā visi citi nodokļi, to skaitā apgrozījuma, peļņas nodokļi, bet samaksāt... (Starpsauciens no zāles: "Celmu nauda...") celmu nauda nav jāmaksā... bet zemniekam, kuram varbūt ir 30 hektāru meža, kurš to ir tikko atguvis, samaksāt 20 latus par katru hektāru nav iespējams. Ir ļoti daudzas šādas nesakārtotas normas. Es atkārtoti lūdzu jūs šo neizsvērto, nesagatavoto likumprojektu neiekļaut darba kārtībā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs! Vai jūs runāsiet kā deputāts vai kā ministrs?

J.Bunkšs. Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Šajā cieņas uzskaitījumā es vēlētos pateikt, ka es ļoti cienu klasiķus, un es šoreiz vienu no mūsu Saeimas klasiķiem ļoti vēlētos citēt. Proti: "Nevajag lāpīt vecos likumus, bet vajag taisīt jaunos likumu!" (Šā gada 3. augusts, pulksten 11.46, deputāte Seile.) Un tieši šis ir tas gadījums, kad es aicinātu šo... es nedaudz pārfrāzēju... es domāju, ka bija domāts tieši par likumiem... šis ir tas gadījums, kad mums tiešām nevajadzētu "lâpīt" vecos likumus un citus vecos... teiksim, rīkus, bet, ja ir iespēja izveidot kaut ko jaunu, tad šo iespēju arī vajag izmantot.

Pirmkārt, es rūpīgi iepazinos ar to paketi, kura... ar to stenogrammu un tiem argumentiem, kādi izskanēja pagājušajā sēdē, kurā mēs izskatījām nekustamā īpašuma nodokli, un viens no tādiem argumentiem bija tas, ka šis likumprojekts izjauc valsts nodokļu paketi. Es gribētu teikt un vēlvienreiz uzsvērt, ka šis likums par nekustamā īpašuma nodokli - tā ir īpaša pakete, kura attiecas uz tiem nodokļu veidiem, kuri ir pašvaldību nodokļi, kurus mēs ar likumu esam nodevuši pašvaldības kasē - pašvaldības ieņēmumiem. Līdz ar to mums nevajadzētu to skatīt tieši tādā saistībā, ka, pieņemot šo likumprojektu, varētu izjaukt valsts nodokļu paketi. Tas tā nebūt nav. Pie tam es gribētu oponēt arī tam šodienas, teiksim, izteikumam, kas šeit izskanēja, - ka it kā šis likumprojekts jau būtu pieņemts. Šobrīd ir tikai priekšlikums šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām.

Kāpēc neder vecie likumi, kuri šobrīd darbojas? Nu, pirmkārt, es te varētu atrast arī vienu tādu spilgtu, raksturojošu citātu no pašreiz spēkā esošā Īpašuma nodokļa likuma 4. panta 1. punkta, kurā ir teikts: ar īpašuma nodokli netiek aplikti fiziskām personām piederošie īpašumi, ja tos neizmanto uzņēmējdarbībā. Un šis ir līdz ar citām normām, kurās ir noteikts, ka īpašuma nodoklis tiek noteikts ražošanas pamatlīdzekļiem. Tās, manuprāt, ir tās galvenās konceptuālās iebildes, kuru dēļ mums no šāda veida likumiem būtu nepieciešams atkāpties un ar šāda veida nodokļiem būtu jāapliek nevis ražošana, bet patēriņš.

Tālāk. Vēl. Kas attiecas tātad uz šo momentu, ka ar jaunā likuma pieņemšanu mēs veicinātu uzņēmējdarbību, gribu teikt, ka, protams, var strīdēties par to, kādi atvieglojumi un kādiem objektiem būtu piemērojami. Tie atvieglojumi, kuri pašreiz ir iestrādāti piedāvātajā likumprojektā, protams, ir zināms kompromiss, un, šo likumprojektu tālāk izskatot un gatavojot nākamajiem lasījumiem, ir iespējams ar Saeimas lēmumu izvētīt, kuri no šiem atvieglojumiem ir pamatoti un kuri nav pamatoti. Tāda ir mūsu prakse. Man pret atsevišķiem punktiem ir savi iebildumi, kaut gan likumprojektu kopumā atbalstu. Teiksim, jaunsagatavotā likumprojekta 1. panta 4. punkts, kurā ir runa par to, ka ar īpašuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nav apliekama neizmantojamā zeme, manuprāt, arī ir zināmā mērā ļoti diskutabls. Ja tas nonāks līdz otrajam lasījumam, es iesniegšu arī savus priekšlikumus, kas šeit būtu labojams.

Tālāk. Es gribētu vēlvienreiz uzsvērt to, ka šie ir pašvaldību likumi un ka ne par velti tāpēc Pašvaldību savienība, pašvaldības, Pašvaldību finansu un ekonomikas komiteja ļoti gaida un ir atbalstījusi šo likumprojektu - protams, arī ar saviem priekšlikumiem un iebildēm.

Šajā sakarā es gribētu atgriezties pie tā, ka šis likums ir paketē ar pārējiem pašvaldību nodokļiem, tātad, konkrēti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Zinot, piemēram, to, ka kadastrālās vērtības ziņā ir ļoti lielas atšķirības starp tām pilsētu zemēm, kuras atrodas pilsētas centrā, un tām, kuras atrodas pilsētas nomalē, pašvaldībām ir visas tiesības veicināt to uzņēmējdarbību, kura ir pašvaldībām nepieciešama, un dot atbrīvojumus, turklāt uzņēmēji, kuri ienāk uz šīm dārgajām zemēm, ja tā drīkstētu izteikties, un kuri nodrošina jaunu darbavietu izveidošanu, līdz ar to radot iedzīvotāju ienākuma nodokļu pieaugumu, tādā gadījumā šīs atlaides pilnībā kompensētu un noteikti pārsniegtu tos pašvaldību ieņēmumus, kuri tām šobrīd ir tik ļoti nepieciešami.

Nav arī īsti precīzi pagājušajā sesijā izskanējušie apgalvojumi, ka nav nekādu aprēķinu. Šobrīd gan Finansu ministrija, gan Valsts zemes dienests ir veikuši aprēķinus, ir prognozes, un, piemēram, varam nosaukt pavisam konkrētu skaitli, ka attiecībā uz to nekustamā īpašuma daļu, kas attiecas uz zemes nodokli, šis vērtējums 1996. gadam ir 20,8 miljoni. Šo skaitli mēs varam salīdzināt ar to kontingentu, kuru mēs lietojam šajā gadā attiecībā uz zemes nodokli, kas ir 12 miljoni latu. Ja mēs paņemam kopā ar īpašuma nodokli šo zemes nodokli, tad šāgada prognozes 27 miljoni latu... vismaz šobrīd šo nodokļu izpēte rāda to, ka acīmredzot tas skaitlis, tie 27 miljoni latu, ir noteikts šajā gadā par augstu, un droši vien šajā gadā varētu arī šie nodokļi nepildīties. Un tāpēc arī pamatota, manuprāt, ir likumprojektā iekļautā norma, ka šis nodoklis līdz 2000. gadam tiek noteikts pamatā tikai zemei, nevis pārējam nekustamajam īpašumam. Šajā gadījumā nenotiks dramatiskas izmaiņas, kopējā kontingentā šie skaitļi ir salīdzināmi, un tie apmēram uz šiem te... 21 līdz 23... 24 miljoniem arī ir stabili.

Ļoti būtisks arguments arī ir tas, ka tuvojas tomēr 1996. gads un Saeima, nākamā Saeima, uzsāks darbu pašās gada beigās, bet arī par to, kā pašvaldības dzīvos nākamajā gadā, ir jāsāk domāt jau šodien. Ieviešot kā pamatu nodokļa maksāšanai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai, kadastra vērtību, ir daudz precīzāk iespējams plānot jau nākamo gadu, un neatkarīgi no Saeimas lēmumiem, neatkarīgi no valsts budžeta pašvaldībām būs iespēja prognozēt un plānot tieši to savu ieņēmumu daļu, kas ir atkarīga tikai no pašvaldībām pašām. Tā arī ir viena tāda ļoti būtiska... būtisks arguments, ka šis nodoklis ir nepieciešams.

Vecā kārtība, ka zemes nodoklis tika noteikts pēc pagasta vidējā novērtējuma ballēs, arī šobrīd rada, manuprāt, nepamatotu nodokļu iekasēšanu un problēmas nodokļu maksājumos, jo atsevišķos pagastos šis zemes vērtējums ballēs, ja salīdzinām šīs nabadzīgākās zemes ar bagātākajām, pārsniedz 18 reizes, un, respektīvi, protams, tie zemes īpašnieki, kuri šobrīd atrodas uz šīm nabadzīgākajām zemēm, maksā nepamatoti lielu šo zemes nodokli šobrīd. Ieviešot jauno likumu, tātad šeit ir precīzi noteikts, ka nevis pēc vidējiem rādītājiem pagastā, bet pēc konkrētās zemes kadastrālās vērtības...

Vēl viens būtisks jautājums, ar kuru mēs esam saskārušies un kurš ir saistībā ar pašvaldību finansēm, ir tas, ka, nosakot zemes kadastrālo vērtību, tiek ievērtēta arī šīs zemes atrašanās vieta. Tas ir tas jautājums, par kuru mēs ar Kristīgo demokrātu savienības frakciju esam diskutējuši un kurš mums... ir tik ļoti nepieciešams šis vērtējums... iekļaut tieši šajā finansu izlīdzināšanas sistēmā. Ieviešot šo zemes kadastrālo vērtību, principā šis priekšlikums tiek pieņemts un šis zemes novietojums, attālums no Rīgas un no centriem, arī ir ņemts vērā.

Gatavojot likumprojektu nākamajiem lasījumiem un pēc šīs diskusijas par pirmo lasījumu, protams, "Pârejas noteikumos" var noteikt arī citas normas, un, kas attiecas uz īpašuma nodokli, arī no īpašuma nodokļa, ja tas nepieciešams, varbūt nav jāatsakās uzreiz, teiksim, šo likumu pieņemot, bet tam var paredzēt arī zināmu laika periodu, ja rodas šaubas par to, ka pašvaldību ieņēmumi varētu samazināties.

Zemes kadastrs šobrīd ir pabeigts visās Latvijas lielajās pilsētās, izņemot tikai divas pilsētas - Rīgu un Pilteni, un tāpēc "Pârejas noteikumos" ir iestrādāts, kā rīkoties šajā gadījumā. Kas attiecas uz lauku zemēm, tad arī principā... kamēr mēs diskutēsim, es ceru, par šo likumprojektu... un arī ar likuma spēku būs iespējams noteikt pavisam konkrētus termiņus, kad šie darbi būtu pabeidzami, un es redzu, ka tie ir pabeidzami. Arī par lauku teritorijām. Un attiecībā uz lielāko daļu lauku teritoriju šie skaitļi ir principā skaidri. Turklāt katram pagastam ir precīzi noteikti arī salīdzinošie koeficienti, cik lielā mērā varētu mainīties tātad šī nodokļa bāze vai kontingents gadījumā, ja tiek ieviesta zemes kadastrālā vērtība kā galvenā bāze nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, es neuzliku laiku...

J.Bunkšs. Es tūlīt pabeigšu... Tāpēc es vēl vienu reizi aicinu, ka, lai nebūtu šīs diskusijas dažādās darba grupās bezgalīgas - šobrīd tās diskusijas, kas ir bijušas valdības darba grupās, ir zināmā mērā nonākušas, manuprāt, strupceļā, - ir nepieciešams paplašināt šīs diskusijas loku, un šobrīd ir nepieciešama varbūt Saeimas autoritāte, ar kuru tātad ir nosakāmi tie vai citi atvieglojumi, nosakāmi termiņi, kuros šim likumam ir jāstājas spēkā. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Par procedūru. Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Tā kā zālē bija ievērojams troksnis un lielāko daļu no runas bija grūti saklausīt, varbūt varētu palūgt Bunkša kungu vēlreiz atkārtot savu runu. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Protams, es, kā sēdes vadītājs, varētu sākt diskusiju par dažādām problēmām. Vispirms: ja deputāts nav pieteicies runāt, kā lai es viņu izsaucu uz tribīni? Bet viss sākās acīmredzot ar to, ka sēdes vadītājs neieslēdza laika skaitītāju un deputāts Bunkšs to ļaunprātīgi izmantoja.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas... Deputāts Bunkšs! Bet tiešām - Kārtības rullis jums vairs nemaz nepieļauj runāt. Deputāts Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es noteikti atvainojos visiem tiem deputātiem, kuri trokšņa dēļ nedzirdēja manu runu. Es ceru, ka stenogrammu jūs izlasīsiet, un es atvainojos par to, ka es neesmu ieslēdzis šo laika skaitīšanas režīmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 25, atturas - 19. Prezidija atzinums nav pieņemts, un līdz ar to šis likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Iesniedz deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Panteļējevs, Andersons, Elferts. Deputātiem iebildes nav. Nekādu papildinājumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Iesniedz deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Panteļējevs, Andersons, Elferts. Deputātiem iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Turpinām izskatīt sadaļu "Prezidija ziņojumi". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš un Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš iesnieguši priekšlikumu ierosināt grozīt Saeimas šā gada 27.jūlija sēdes lēmumu par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.204 "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju" nodošanu komisijām un ierosināt Saeimai nodot minētos noteikumus Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iepriekšējais lēmums bija, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Vai deputāti piekrīt šim abu komisiju priekšsēdētāju ierosinājumam? Nav iebildes. Līdz ar to Saeima pieņem šo priekšlikumu.

Vēl pie Prezidija ziņojumiem man pienāktos nolasīt jums vēstuli, kuru mums ir atsūtījis Ministru prezidents Māris Gailis un kurā viņš saka: "Informēju, ka sakarā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumiem nr.204 "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju", kurus 1995.gada 27.jūlijā ir akceptējusi Saeima, tiek likvidēts cilvēktiesību valsts ministra amats, kuru ieņēma Jānis Ārvaldis Tupesis."

Tāda sajūta, ka jūs ar mani tagad runājat... Bet tas uz sēdes vadītāju, kā saprotat, neattiecas. Lūdzu zvanu - reģistrācija! Aivars Endziņš lūdz vārdu paziņojumam. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu informēt Starpparlamentārās savienības cīņai pret antisemītismu Latvijas Saeimas grupas locekļus, ka pulksten 15.00, tātad nākamajā starpbrīdī, tepat blakus, Prezidija sēžu zālē, mums būs sanāksme. Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis un Indra Sāmīte.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt darba kārtību. Nākamie ir deputātu jautājumi. Lūdzu ziņot Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas deputātu Odiseja Kostandas, Joahima Zīgerista, Saulīša, Kušneres un Pētersona jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim par bankas "Parex" finansiālo stāvokli.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumi nododami Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane.

Prezidijs ir saņēmis vēl vienu deputātu jautājumu, kuru ir parakstījuši deputāti Stašs, Urbanovičs, Rozentāls, Prēdele un Gunārs Resnais. Jautājums adresēts Latvijas Republikas zemkopības ministram Ārijam Ūdrim.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums zemkopības ministram Ūdrim: "Vai ir lietderīgi veikt iznomātās graudu novākšanas un apstrādes tehnikas atņemšanu zemniekiem tieši tagad - ražas novākšanas laikā? Vai Zemkopības ministrija neredz kādu citu risinājumu, izņemot iznomātās tehnikas atņemšanu zemniekiem, izmantojot viņu juridisko nezināšanu no agrolīzinga puses?" Godātie deputāti, saskaņā ar Kārtības rulli ir jānoformulē deputātu jautājums, jo Prezidijam bija aizrādījumi, ka mēs visas detaļas nolasīt nevaram. Tas ir iesniegts deputātiem, bet tad ir gūtības noformulēt, par ko ir šis jautājums. Tātad šo deputātu Staša, Urbanoviča, Rozentāla, Prēdeles un Gunāra Resnā jautājumu nododam zemkopības ministram Ūdrim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Nākamais jautājums ir adresēts Ministru prezidentam Mārim Gailim un labklājības ministram Andrim Bērziņam. Tas ir par Baldones sanatorijas turpmāko likteni. Šo jautājumu ir parakstījuši deputāti Berķis, Rozentāls, Kokins, Gundars Bērziņš un Pauls Putniņš.

Sēdes vadītājs. Šo jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim un labklājības ministram Andrim Bērziņam.

I.Folkmane. Deputātu jautājums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim par SIA "Lattelekom" finansiālo stāvokli. Šo jautājumu ir iesnieguši deputāti Kreituss, Čepānis, Brūvers, Ilga Kreituse un Ēriks Kaža.

Sēdes vadītājs. Šo deputātu jautājumu nododam satiksmes ministram Andrim Gūtmanim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Nākamais jautājums nav noformulēts, bet es viņu īsumā nolasīšu: "Lûdzam darīt zināmu Saeimai, no kādiem finansiālo līdzekļu avotiem Ministru kabinets gatavojas uzsākt depozītnoguldījumu kompensācijas izmaksas maksātnespējīgo banku noguldītājiem." Jautājums ir adresēts Ministru prezidentam Mārim Gailim, to iesnieguši deputāti Grīnblats, Sinka, Pētersons, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Tālāk - pieprasījumi. Iepazīstināšu jūs ar tiem iesniegšanas secībā. Pirmais - deputātu Gundara Bērziņa, Kokina, Rozentāla, Tomiņa, Lakševica, Rugātes, Paula Putniņa, seko nesalasāms paraksts, bet laikam tas ir deputāta Resnā, Prēdeles un Novakšānova jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim par to, kad tiks dzēsts parāds attiecībā uz dotācijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. (Starpsauciens no zāles: "Pieprasījums.") Tas ir pieprasījums. Saskaņā ar Kārtības rulli šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais arī ir deputātu pieprasījums. Māris Grīnblats, Sinka, Pētersons, Grīgs, Rugāte, Žīgurs, Tabūns, Kokins, Straume un Lakševics ir iesnieguši steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim, kurā viņi pieprasa paskaidrot, kāpēc valdība nepilda Saeimas 1995.gada 25.maija lēmumu. Sakarā ar to, ka šis pieprasījums ir steidzams, viens runā "par", viens - "pret", un pēc tam būs balsojums par steidzamību. Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Šā gada 25.maijā Saeima ar ļoti lielu balsu pārsvaru tikai dažiem atturoties, uzdeva valdībai lēmuma veidā izstrādāt 1996.gada valsts budžetu tā, lai pedagogu vidējās darba algas būtu pielīdzinātas valsts civildienesta ierēdņu vidējām darba algām. Vairākus mēnešus nebija nekādas skaidrības, vai tiešām kaut kādas pārgrozības 1996.gada valsts budžetā ir notikušas, tādēļ valdībai tika iesniegts jautājums. Diemžēl uz šo jautājumu atbildēja nevis Ministru prezidents, lai gan būtībā bija runa nevis par atsevišķu ministriju, bet par valdības viedokli kopumā, bet jaunais izglītības ministrs, un, mūsuprāt, viņa atbilde bija pārāk izvairīga, proti, tādā veidā, ka līdzekļu nav. Taču runa jau bija par to, kādā veidā valdība pilda vai nepilda Saeimas lēmumu, un, ja nepilda, tad uz kādas motivācijas pamata. Ja tiek uzskatīts, ka šis Saeimas lēmums, par kuru, kā es jau teicu, nobalsoja gandrīz vienprātīgi, ir bijis populistisks, tīrs priekšvēlēšanu gājiens, tad tā arī vajadzēja pateikt jebkurā gadījumā, nevis sniegt izvairīgu atbildi attiecībā uz valsts budžetu, par kura slikto stāvokli mēs tik un tā visi esam informēti. Tādēļ, tā kā ar atbildi uz šo jautājumu esam pilnīgi neapmierināti, ir iesniegts šis pieprasījums un arī lūgums, lai Saeima atbalstītu tā steidzamību un nodotu valdībai. Tad mēs varētu pēc nedēļas noklausīties, kāda tad ir šī situācija, kāpēc pilda un kāpēc nepilda un ko visu var darīt šajā lietā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šī pieprasījuma steidzamību. Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta. Vai kāds vēlas runāt? Ministru prezidents Māris Gailis - lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es tiešām atvainojos, ja ir radies priekšstats ka mēs negatavojamies pildīt Saeimas lēmumu. Protams, mēs pildīsim Saeimas lēmumu, bet šis jautājums nav tik ļoti vienkāršs, mums šī pielīdzināšana ir jāsaskaņo ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, un tas ir tas, ko mēs gatavojamies darīt. Tātad, iesniedzot budžeta projektu 1996.gadam, šis jūsu iesniegtais priekšlikums tur tad arī tiks atainots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šī pieprasījuma pieņemšanu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 10. Pieprasījums ir noraidīts.

Līdz ar to visi jautājumi un pieprasījumi ir izskatīti.

Nākošā sadaļa ir "Patstāvīgie priekšlikumi". Lēmuma projekts "Par bankas prezidenta atcelšanu no amata". Iesnieguši deputāti Bukovskis, Urbanovičs, Kuprijanova, Jurkāns, Milbergs, Čepānis, Lucāns, Jurkovskis, Kreituss, Bartaševičs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Bukovskis, Tautas saskaņas partijas frakcija.

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es apmēram zinu šobrīd balsošanas rezultātus. Repšes kungs var nomierināties un neuztraukties, jo viņš paliek savā vietā, bet es gribētu te izkliedēt vienu mītu, kurš pastāvīgi turas sabiedrībā, - Latvijas Bankas prezidents Einars Repše ir garants stabilam latam. Es gribu šo mītu izkliedēt un pateikt, ka ir galīgi vienalga, kas tur sēdēs - Bērziņš, Repše vai Vītoliņš. Tam nav galīgi nekāda sakara ar lata stabilitāti. Un es to gribu pierādīt ar Latvijas Bankas monetārajiem biļeteniem un statistikas datiem par eksportu un importu. Ko mēs šobrīd redzam?

Pēc statistikas datiem, pagājušajā gadā imports pārsniedza eksportu par 140 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka mēs dabūjām naudu mazāk, nekā mums vajag, lai samaksātu par precēm ārzemēs, ko mēs saņēmām. Ir deficīts. Tas no kaut kurienes ir jāsedz. Tā pati starpība ir attiecībā uz šāgada pirmajiem pieciem mēnešiem, tā sastāda mīnus 79 miljonus latu. Ko mēs redzam tālāk? Tālāk mēs redzam, kādā veidā samazinās Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi. Mēs varam pateikt, ka gada sākumā tīrie ārējie aktīvi sastādīja 252 miljonus latu, turpretī šobrīd, pēc pieciem mēnešiem, tīrie ārējie aktīvi sastāda 192 miljonus. Tikai maijā vien starpība starp valūtas pirkšanu un pārdošanu sastādīja 37,2 miljonus latu. Ja mēs katru mēnesi tādos tempos maksāsim no rezervēm naudu, turot šo latu, tad pēc trijiem mēnešiem mums nekas vairs nepaliks rezervē un lats kritīs, kā arī kritīs visa tautsaimniecība. Pagājušajā gadā lata nodrošinājums ārējiem aktīviem sastādīja apmēram 90%, turpretī šobrīd šis nodrošinājums sastāda apmēram 60%. Ja mēs paskatāmies, ar kādu tendenci ir tas kritums, tad redzam, ka pirmajā ceturksnī mīnuss, starpība sastādīja 21 miljonu, bet jau vienā maija mēnesī vien mīnuss bija 37 miljoni. Tā ka jūs redzat, kādā progresijā tas attīstās. Ko tas nozīmē? Paies vēl mazdrusciņ laika, jo nekādu eksportu trijos mēnešos mēs te nevaram uztaisīt, un mums būs jāvelk dzeloņdrātis uz robežām un jāaizliedz importēt, lai noturētu latu. Tad mums ir jāapmierina tas pieprasījums, kurš ir pēc dolāriem. Vai arī trešais variants - ja mēs to neapmierinām, tad uz dolāra deficīta rēķina dolāra komerckurss pret latu sāk celties un tā sākas stihiskā inflācija. Tā ka es gribētu pateikt, ka vienīgais, ko var darīt Latvijas Bankas prezidents, ir tas, ka viņš var vai nu izmaksāt rezerves pēc pieprasījuma, vai tās nemaksāt, bet no tā nekas nemainās, tāpēc ka dolāra pieprasījums jebkurā veidā aug. Es vienīgi ļoti negribētu, lai daži cilvēki pēc pāris mēnešiem, aizejot, kad kritīs lats un būs krīze ekonomikā, pateiktu, ka tā nav viņu vaina: "Kad es tur biju, viss bija kārtībā! Es pēkšņi aizgāju, un tie, kuri tur ir atnākuši, to ir izdarījuši." Tāpēc es ļoti gribētu, lai Repšes kungs paliktu amatā, un man būs ļoti interesanti viņu paklausīties gada beigās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Kopš Saeima ir sanākusi, šāds jautājums vēl nekad šeit nav apspriests. Un es domāju, ka tas ir diezgan simptomātiski. It īpaši tad, ja to visu skatās uz tāda fona, kādā atrodas Latvijas tautsaimniecība. Tomēr man gribas piezīmēt, ka runāt par Latvijas Bankas politiku nedrīkst, atraujot to no vispārējās tautsaimniecības politikas. No tās ekonomiskās politikas, ko valstī realizē. Un šajā ziņā, iekams izteikt tiešus pārmetumus Latvijas Bankai, es gribētu tomēr nosaukt galvenās, manuprāt, līdzšinējās kļūdas, kas tika pielaistas pēc 1991.gada valsts saimnieciskajā politikā. Es tikai veikšu īsu uzskaitījumu, lai būtu skaidrība, kāds ir šis fons, uz kura mēs šobrīd iztirzājam Latvijas Bankas politiku.

Tātad pirmais, ko es gribētu atzīmēt kā vispārēju iezīmi, ir šī liberālā politika visus šos gadus tās visprimitīvākajā izpratnē.

Tālāk - brīvā tirgus lomas pārmērīga paaugstināšana un valsts regulēšanas iespēju pilnīga ignorēšana.

Kā trešais - privatizācija kā pašmērķis bez analīzes, atraujot to no rezultātu ekonomiskās prognozes.

Ceturtais - nihilistiska attieksme pret valsts kapitālu. Es gribētu piezīmēt, ka tā tas bija, izņemot Gaiļa valdību, kas sāka šim jautājumam pievērst zināmu nozīmi, bet dara to nepietiekami aktīvi un nepietiekami droši acīmredzot pretrunu dēļ frakcijas iekšpusē. Bez tam kļūdaina bija lauksaimniecības ieskaitīšana bezperspektīvajās nozarēs pēc nemākulīgi realizētas agrārās reformas, arī eksporta interešu ignorēšana, pilnīga neizpratne par valsts monetārās politikas ietekmi uz ražošanas sfēru, iekšējo tirgu un ārējās tirdzniecības deficītu, nespēja sakārtot valsts robežas, nespēja cīnīties ar "çnu" ekonomiku un pret noziedzīgo struktūru plašu veidošanos, nespēja izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības koncepciju, nodokļu sistēmas izteikti fiskālais raksturs bez ekonomiskas motivācijas - tie, lūk, būtu galvenie, manuprāt, kļūdainie motīvi, kas valsti ir noveduši tajā stāvoklī, kurā valsts pašreiz atrodas.

Ja šos punktus mēs skatītu tādā nozīmē, kādā mērā tas attiecas uz Latvijas Banku, tad tiešā veidā mēs varētu attiecināt tikai vienu punktu. Taču Latvijas Bankas monetārā politika savukārt ļoti nopietni ietekmē daudzus punktus. Es gribu šeit minēt eksportu, vietējo ražošanu, iekšējā tirgus ietilpību un muitas problēmas. Lai mana uzstāšanās būtu pietiekami argumentēta, es gribētu citēt dažus pantus likumā "Par Latvijas Banku", kurus Latvijas Banka faktiski nav pildījusi vai ir pildījusi pavirši un kuru rezultātā šobrīd ir vērojamas ekonomiskās sekas. Kā pirmo var minēt 3.pantu, kur ir rakstīts apmēram tā: "Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finansu sistēmas stabilitāti". Es gribētu pakavēties pie resursu efektīvas piešķiršanas un aprites. Latvija šajos gados ir saņēmusi diezgan daudz ārvalstu kredītu resursu. Lūk, es šeit nekad neesmu dzirdējis, cik efektīvi, ar kādu atbildības sajūtu, ar kādu atdevi ir izmantoti šie resursi, kas ir Latvijai piešķirti. Latvijas Bankas analīze par šo jautājumu šajā zālē nekad nav skanējusi.

4.pants - "Latvijas Banka kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī atzīst Latvijas naudu, tātad Latvijas latu". Es saīsinu mazliet tekstu. Pie šī panta mēs atgriezīsimies mazliet vēlāk, kad runāsim par naudas tirgu.

5.pants - "Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finansu aģents banku darījumos". Es uzstādu jautājumu - kāpēc ir zaudēti budžeta līdzekļi, ja Latvijas Banka varēja uzstāties kā aģents valdības finansu darījumos?

12.pants - "Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžetu un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas. Latvijas Republikas Finansu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu". Jūs mani atvainojiet, cienījamie deputāti, taču man nav skaidrs, kādā veidā var uzskatīt, ka šis pants likumā "Par Latvijas Banku" ir kaut kādā veidā pildīts. Jo mēs zinām, ka budžeta līdzekļi ir pazaudēti, un es nezinu, vai šajā zālē šobrīd ir atrodams cilvēks, kas var pateikt, cik tad beigu beigās valsts ir pazaudējusi budžeta līdzekļu šajā gadā, un kur un kādās bankās tas noticis. Un, protams, arī pašvaldību budžeta līdzekļus.

20.pants. To es nolasīšu mazliet atslodzei: "Rîcības kapitālu banka izlieto savu darbinieku sociālo vajadzību apmierināšanai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar Bankas padomes apstiprināto tāmi. Peļņas atlikums ieskaitāms pamatkapitālā, līdz tas sasniedz šā likuma 18.pantā noteikto apjomu. Pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos". Es gribētu dzirdēt, vai kaut reizi Latvijas Bankā ar šādu nolūku ir izdarīta revīzija un kādi ir šīs revīzijas rezultāti. Man liekas, ka Saeimai būtu tiesības zināt šos revīzijas rezultātus. Taču mēs nekā tamlīdzīga neesam ne redzējuši, ne dzirdējuši. Tātad - kāpēc tas atkal netiek pildīts?

Vēl minēšu dažus pantus. 40.pants - "Latvijas Bankas Makroekonomiskās analīzes dienests savāc, apstrādā un publicē statistikas datus par banku operācijām un finansu operācijām Latvijas Republikā, kā arī seko ekonomiskajiem un finansiālajiem apstākļiem ārvalstīs un analizē to ietekmi uz Latvijas Republiku". Es uzstādu jautājumu: kāpēc mēs tikai no avīzēm uzzinājām, ka "Baltijas" banka, teiksim, ir tirgojusies ar Latvijas kredītiem, ar Latvijas kredītu ņēmēju un, teiksim, kā ķīlas lietojusi Latvijas kredītņēmēju? Kāpēc, teiksim, ir ieķīlāti Latvijas valsts īpašumi? Kāpēc neviens to šeit nezina? Kāpēc Latvijas Banka laikus nedeva šos signālus, ka notiek nelikumības? Kāpēc, teiksim, ir šie skandāli ar "Ventspils naftu" un tamlīdzīgi?

41.pants - "Sadarbībā ar Latvijas Bankas Revīzijas dienestu Makroekonomiskās analīzes dienests, balstoties uz attiecīgajiem statistikas datiem, seko komercbanku un citu kredītiestāžu darbībai nolūkā savlaicīgi prognozēt iespējamās negatīvās novirzes tajā un sniegt aktuālu informāciju Latvijas Bankas padomei par finansu un kredītu apstākļiem Latvijā". Ja reiz banka visu to ir darījusi, kāpēc viņa, teiksim, nevarēja informēt valdību un Saeimu, kādas katastrofas ir gaidāmas? Kāpēc mēs tikai konstatējam faktus, bet nekad nevarējām apsteigt notikumus?

43.pants - "Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic Revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole. Pēc revīzijas rezultātu izskatīšanas Latvijas Bankas padome apstiprina bankas gada pārskatu, kurš pēc tam publicējams vispārējai zināšanai kopā ar gada bilanci". Vai tas ir noticis, vai Latvijas Bankā šāda revīzija ir bijusi? Kādi ir šīs revīzijas rezultāti? Redzat, tie ir pārkāpumi tikai likumā "Par Latvijas Banku." Tie ir tie pamatmotīvi, kuru dēļ arī es esmu parakstījis šo papīru par bankas prezidenta un viceprezidenta demisiju.

Es gribu mazliet vēl parunāt par monetāro politiku. Tātad 4.pantā ir rakstīts, ka lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Es gribu uz šī fona uzdot apmēram šādu jautājumu: kā tas ir iespējams - lats ir vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā, bet kopš lata ieviešanas tā vērtība ir pieaugusi apmēram par 40% attiecībā pret dolāru, bet tajā pašā laikā pirktspēja ir zudusi par 75%? Es citādi to nevaru izskaidrot, kā vienīgi ar to, ka Latvijā lats nav vienīgais maksāšanas līdzeklis, ka paralēli tam ir vēl cita nauda, ar kuru notiek maksāšana, un tā oficiāli cirkulē. Un tas viss tā notiek, un Latvijas Banka faktiski naudas situāciju valstī nepārvalda, bet Latvijas Bankai ir tikai ilūzija, ka viņa to dara. Man ir bail, ka tai vienkārši šobrīd atļauj to darīt, bet tikpat labi var arī neatļaut to darīt. Redzat, mani šāds stāvoklis baida, ja es nezinu, kāpēc un kas notiek. Arī mēs šajā zālē nekad neesam dzirdējuši izskaidrojumu tam, kāpēc tas notiek.

Otrs motīvs attiecībā uz monetāro politiku ir saistīts ar robežām un ar muitu, ar kukuļņemšanu un visu pārējo, ar visām negācijām, kas ap to vijas. Es uzdošu šādu primitīvu jautājumu: "Sakiet, kā tas var būt, ka no Latvijas brauc ekskursantu autobuss uz Lietuvu, tur viņi sapērk preces, tad brauc atpakaļ uz Latviju, (par 300 latiem drīkst ievest) un pēc tam tirgū tirgojas ar šīm mantām, un daudziem cilvēkiem tas ir vienīgais eksistences līdzeklis! Es uzdodu jautājumu: kā tas ir iespējams, ja mūsu realizētā monetārā politika ir pareiza?

Redzat, te mēs pienākam pie šī tradicionālā jautājuma - vai valsts realizētā monetārā politika ir pareiza? Es gribu, lai šajā zālē man pierāda, kāpēc, piemēram, Latvijas viesnīcas, kas būtībā ir Latvijas eksports, kāpēc Latvijas viesnīcas ir visdārgākās no Baltijas valstu viesnīcām? Kāpēc tā? Ja mēs šo analoģiju skatāmies uz priekšu un mēģinām attiecināt, tad mēs varam teikt puslīdz droši, ka arī "Latvijas nafta", "Latvenergo" un tamlīdzīgas iestādes cieš no šā paša sindroma. Sakarā ar šo pašu sindromu gribu sacīt, ka nevar būt tāds stāvoklis, ka gadiem ilgi mēs par šīm lietām nerunājam un nediskutējam. Ir vienreiz par šo lietu jāsāk nopietni diskutēt, jo tā nav vienkārša lieta.

Un pēdējais. Šī 370 miljonu rezerve, kas ir uzkrāta uz lielu upuru rēķina, tas ir, lielā mērā ir noplicināti ražotāji, inflācijas laikā aplaupīta tauta. Tas viss ir izdarīts. Šīs rezerves ir uzkrātas. Šobrīd mēs jau 100 miljonus piecu mēnešu laikā no šīs rezerves esam zaudējuši un uzskatām to par normālu parādību, ka kāds atsevišķs cilvēks šajā brīdī izlemj, ko tad darīt ar nākošajiem 100 miljoniem. Bet kas notiks pēc tam, kad mēs pazaudēsim nākošajos piecos mēnešos vēl 100 miljonu? Es uzdodu jautājumu: kādā veidā Latvija tad vispār varēs realizēt kaut kādu naudas politiku, ja nebūs vairs šo rezervju? Kādā veidā izkļūt no šī stāvokļa - lūk, tas prasās pēc nopietniem lēmumiem šīsdienas sēdē. Bet man ir tāda sajūta...

Sēdes vadītājs. Cik papildu laika jums vēl vajag?

J.Lucāns. Man dažiem ierosinājumiem vajadzētu divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Kamēr mēs lemsim par šīm divām minūtēm, tikmēr deputāts Lucāns vienas minūtes laikā pastāstīs tālāko. Lūdzu!

J.Lucāns. Man bija ierosinājums, ka šīs sēdes rezultātā mums vajadzētu izdarīt varbūt dažus nopietnus secinājumus:

1) nākošajā sēdē vienu sēdes daļu veltīt Latvijas Bankas valdības ziņojumam par valūtas rezervju stāvokli un veicamajiem pasākumiem to aizsardzībai;

2) līdz turpmākajam šādus ziņojumus noklausīties katra mēneša pirmajā nedēļā;

3) visdrīzākajā laikā Saeimas sēdē noklausīties valdības un Latvijas Bankas sastādītu kopēju ziņojumu par apgrozības līdzekļu atjaunošanas iespējām ražotājiem un ziņojumu par to, kur un kā turpmāk tiks glabāti valsts budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu tos pret pazušanu, kā arī noklausīties precīzu informāciju par to, cik tad budžeta līdzekļu kopumā valstī jau ir pazaudēti? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Ameriks.

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lucāna kunga referātā bija dziļas un saturīgas domas, bet nebija atbildes uz vienu jautājumu - ko dos lēmuma apstiprināšana? Ko praktiski dos? Šobrīd ir moderni skatīties kolēģu kabatās, partiju kabatās, skaitīt, cik kas kam devis un kā. Un, lai izgaisinātu šaubas, es pateikšu: man šajā ziņā pārmest nevarēs neko, jo man nav noguldījuma - man kauns par to - nevienā bankā! Un man nevarēs pārmest sadarbību, apšaubāmu sadarbību, ar Latvijas Banku, jo ir jautājumi, kuros man ir bijušas ārkārtīgi nopietnas pretrunas un strīdi ar Repšes kungu. Atcerēsimies kaut vai vagona lietu - (Starpsauciens: "Naudas vagona...") naudas vagona lietu! Arī tad, kad jutu, ka figurē krimināli... kolēģi atceras, arī prokurora piedalīšanos es prasīju. Neskatoties uz visu to, es kategoriski iestājos pret šo lēmuma apstiprināšanu. Un, lai man nepārmestu jaukšanos finansiālajā ekvilibristikā, es ar finansiāliem apsvērumiem nefigurēšu, bet teikšu tikai sekojošo. Proti, man nav pārliecības par to, ko dos rūpniekiem un produkcijas eksportētājiem Bankas prezidenta un viņa vietnieka atbrīvošana no amata, ja vispār to procedūra atļauj, bet mani māc šaubas, vai par to visvairāk nepriecāsies "melnās" naudas turētāji. Un, kamēr man ir šaubas, ka viņi par to var priecāties, es negribu viņiem sagādāt šo prieku. Vēl jo vairāk, pēc pāris mēnešiem nāks cita valdība, nāks izmaiņas finansu politikā, un es absolūti nekādu jēgu nesaskatu - šobrīd apstiprināt šos lēmumus. Tāpēc tas, par ko savā referātā runāja Lucāna kungs, ir ļoti skaisti, bet tas nav šā lēmuma priekšmets. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Ruta Marjaša.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu pašreiz ir pietiekami diskutēts presē un radio. Bet es gribu runāt pirmām kārtām par to, ka, man šķiet, Latvijā, mazajā Latvijā, mēs sākam ieviest jaunu jēdzienu - svētais. Tas nozīmē, ka kādu mēs nedrīkstam kritizēt, kāds šobrīd tiek gatavots iesvētīšanai svēto kārtā. Jo, kā zināms, svētais nekļūdās, svētais nemaldās, un viss, ko viņš dara, ir pareizi. Kā svēto es, bez šaubām, domāju - ja kāds to vēl nesaprot, pateikšu - domāju Repšes kungu un, bez šaubām, viņa komandas locekli Rimšēvicu.

Varētu piekrist Repšes kungam vienā jautājumā. Viņš kādreiz, pamatojot savu monetāro politiku, sacīja, ka viņam ir pietiekami liels valūtas daudzums, lai nodrošinātu latu. Un viņš to darīja, un šī monetārā politika ir devusi savus rezultātus, tas ir jāatzīst. Tas ir ļoti pozitīvi. Taču ir viens būtisks jautājums - vai pa šiem gadiem, kopš ir ieviests lats (tas ir, ja nemaldos, kopš 1992.gada), šis lats ir bijis stabils? Zināmā mērā uz šo jautājumu var atbildēt - jā, tas ir bijis stabils, bet attiecībā pret dolāru ir kļuvis dārgāks apmēram par 40%. Vienalga, vai šobrīd lats tiek devalvēts vai paliek dārgāks attiecībā pret kādu konkrētu valūtu, tas ir process, un šobrīd šie procenti šajā trīs gadu etapā ir pietiekami, lai vispār spētu ietekmēt kā uzņēmējus, tā pakalpojumu cenas. Mēs esam raduši skatīties gan pa labi, gan pa kreisi, kas notiek Igaunijā vai Lietuvā. Jā, arī Igaunijā tika ieviesta sava valūta - krona. Jā, tur tika izmantota cita metodoloģija. Bet šajā laikā Igaunijā šī krona ir bijusi stabila un nav mainījusies laika gaitā, kā tas ir noticis ar latu. Lats, praktiski nepārtraukti paliekot dārgāks, zināmā mērā arī ietekmēja šo eksporta-importa struktūru, daļai tas deva peļņu, daļai tas radīja zaudējumus. Bet zināmā mērā tas radīja arī bažas par to, ka nav īsti skaidrs vai turpmāk un kādā virzienā šī monetārā politika virzīsies.

Mēs šobrīd runājam par to, ka konkrētu cilvēku atbildība... atbildība par to, kas pašreiz notiek banku sistēmā, finansu sistēmā republikā, tomēr kādam būtu jāuzņemas. Iespējams, ka tā varētu būt bijusi valdība, kurai nebija pieredzes, vai tā bija Latvijas Bankas vadība, kurai arī nebija pieredzes paredzēt šādu situāciju. Taču, ņemot vērā to, ka pašreizējais budžeta deficīts ir 40 miljoni latu un ir grūti paredzēt, vai gada beigās tas kļūs mazāks, es šajā ziņā piekrītu savam kolēģim Bukovska kungam, ka šobrīd nav svarīgi, kurš ir pie Latvijas Bankas stūres - vai tas ir Repšes kungs vai kāds cits. Jautājums praktiski ir par perspektīvu, ko grib zināt visi. Un mēs galīgi negribētu, lai mēs pēkšņi atklātu to, ka nespējam segt šo budžeta deficītu, ka mūsu ārējais parāds ir pieaudzis tik liels, ka mēs vairs nespējam nodrošināt tā normālu apmaksu. Un tādā gadījumā tik tiešām ir jāuzdod tas pats vecais jautājums: kad tas notiks? Zināmā mērā Tautas saskaņas partija vienmēr ir iestājusies par to, lai mums būtu stabils lats - stabils! - un lai mēs varētu prognozēt šā lata kursu ne tikai viena kvartāla, viena ceturkšņa, ietvaros, bet uz ilgāku laiku. Pa šiem trim gadiem šis lata kurss ir izmainījies. Šajā gadījumā, bez šaubām, var teikt - kāds no tā ir ieguvis, un kāds no tā ir zaudējis. Mēs pamatā gribam panākt tikai vienu: mēs gribam, lai Latvijas ekonomika būtu stabila, lai Latvijas uzņēmējiem un tiem, kas nodarbojas ar ekonomiku, būtu garantija pret to, lai šādas izmaiņas, varbūt arī Latvijas Bankas politikā, būtu nākotnē, panākt to, lai lats paliktu vēl dārgāks. Bet tādā gadījumā tas tik tiešām ir jautājums par perspektīvu.

Šobrīd, iestājoties par šiem priekšlikumiem, kas ir noteikti, mēs pirmām kārtām runājam par to, kāda šobrīd ir reālā situācija ar komercbankām, kāda ir reālā situācija pašreiz ar finansu sistēmu. Es domāju, ka neviens cits kā Latvijas Bankas vadība katru mēnesi, katru ceturksni saņēma finansu atskaites par to pašu banku "Baltija". Jā, varbūt citiem tas nebija pieejams, jo tā ir komercinformācija, kuru tik tiešām nevar un arī nevarēja visu dot zināšanai, bet Latvijas Bankas vadībai tas bija zināms. Tieši tāpat bija zināms, ka šī bankas "Baltija" monetārā politika jeb finansu politika iet pilnīgi perpendikulāri Latvijas Bankas politikai tajā jomā. Vieni gāja speciāli uz to, ka tik tiešām lats "sagrūs", lata kurss kritīs, bet otri, Latvijas Banka, bija ar striktu nostāju, ka lats paliks dārgāks. Šajā gadījumā šīs atskaites jeb šī finansu informācija pirmām kārtām nonāca pie Latvijas Bankas vadības, un šajā gadījumā šī prognoze varēja būt. Jā, var šobrīd pateikt, ka tik tiešām pietrūka pieredzes, nevarēja paredzēt, ka tas notiks tik strauji, bet banka "Baltija" jau nebija pirmā banka, kura šādā veidā kļuva maksātnespējīga. Pirms tam bija vesela rinda banku, varbūt ne tik lielu kā "Baltija". Un pašreiz jau ir runa, ka aiz bankas "Baltija" seko nākamās pāris bankas - mazas, kurām ir tieši tādas pašas problēmas.

Jautājums ir tikai par vienu - vai šobrīd mēs varam atzīt to, ka mēs visi esam kļūdījušies, un visi kolektīvi, kā tas agrākos laikos bija, esam atbildīgi par šo situāciju, vai tomēr mēs prasām kādu konkrētu atbildību tam, kam šī darba joma bija paredzēta pat ar likumu, ar mūsu likumu par Latvijas Banku. Un tomēr pajautājām - kāpēc šāda situācija ir izveidojusies? Mēs šobrīd neprasām, lai būtu speciāli nomainīts viens cilvēks pret otru vai tiktu izveidots kāds konkurss. Mēs negribam, lai kāds cilvēks tiktu iekļauts Latvijā svēto kārtā, ka viņa taisnība ir vienīgā un pareizā un ka visu pārējo viedokļi, kuri izsakās pret jeb domā savādāk - tie ir atkal nepareizi vai arī kaitnieciski, vai vēl kaut kādi...

Šajā gadījumā jautājums ir tikai par vienu - jautājums ir par atbildību par savu rīcību. Šajā ziņā tieši tāpēc ir šis priekšlikums, kas ir saistīts ar Latvijas Bankas vadību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzklausījusi visus iepriekšējos runātājus par šo jautājumu un it īpaši pēdējo runātāju, es sapratu, ka galvenais motīvs, izsakot neuzticību Repšes kungam, ir tas, lai viņš netiktu uzskatīts par svētu. Bet tas nu tā. Taču, kas attiecas uz nopietniem motīviem, te izskanēja kādi divi, cik es sapratu, jo rakstiski tas nekur formulēts nav. Tātad viens ir tas, ka viņam tiek pārmests, kad viņš joprojām mākslīgi uztur stabilo latu, un otrs - pārmetumi par to, ka tika pieļauta šāda katastrofāla situācija ar komercbankām. Kas attiecas uz lata stabilitāti, es neesmu speciāliste, es tikai, vienkāršiem vārdiem runājot, varu pateikt, kā es to jautājumu izprotu. Tagad, kad lats ir, kā šeit saka, mākslīgi stabils, viss ir dārgs, bet, ja tas paliks lētāks, tad viss paliks vēl dārgāks. Nu, tā vismaz es saprotu to, un man liekas, ka tas ir katram skaidrs, ka inflācija izraisīs ļoti grūti prognozējamas sekas. Bet es gribētu tomēr pievērsties galvenokārt tam otram motīvam, un es gribu sākt ar to, ka mana pozīcija banku krīzes lietās ir dusmīgā pozīcija - vispirms tādēļ, ka es esmu bankas "Baltija" nelaimīgo noguldītāju vidū. Tur ir visi mani uzkrājumi vecumdienām, arī cerības kādreiz varbūt atpūsties civilizēti. Un, otrkārt, tā ir tāda deputāta dusmīgā pozīcija, kurš jau no paša sākuma zināmā mērā jūtas vīlies: likumā par Latvijas Banku, kuru mēs esam pieņēmuši arī ar manu līdzdalību Augstākajā padomē, taču bija paredzēts, ka Latvijas Banka ir garants tam, ka mūsu komercbankas, kredītiestādes strādā normāli, un mēs visi naivi cerējām, ka tiešām pietiek ar to, ka likumā par Latvijas Banku ir ierakstīts, ka viņiem ir jāveic uzraudzība, ka viņiem ir tiesības vajadzības gadījumā atņemt licenci, piespiest samazināt depozītu procentus, pat aizliegt pieņemt depozītu noguldījumus. Mēs bijām tādā naivā cerībā, ka, lūk, ar to pietiek. Turklāt es gribu pateikt, ka šā likuma izstrādāšanas laikā un arī pēc tam mums taču bija padomnieki no Rietumiem, finansu un banku lietās pieredzējuši cilvēki, bet arī viņiem tas šķita pietiekami, jo acīmredzot mums tika prognozēta kaut kāda tāda sistēma, kas būtu līdzīga normālai finansu sistēmai Rietumos, kur kriminālais elements bankās varbūt parādās, bet kā izņēmums. Bet kas izrādījās pie mums? Būtībā es piekrītu tiem, kuri izsakās - un viņiem ir pilnīga taisnība, - ka pamatā mūsu banku sistēma tika veidota no kriminālelementiem, to pierāda šodien visi šie notikumi. Un citādi tas droši vien nevarēja būt, jo mēs nākam no padomju sistēmas, kur bija "çnu" ekonomika, kur varēja sakrāt naudu, lai pēc tam startētu kaut kādā veidā bankās, tikai kriminālā veidā. Tur šī "çnu" ekonomika bija cieši savīta ar kriminālajiem elementiem un arī citiem, varbūt Latvijai šodien naidīgiem spēkiem. Un, pastāvot tādiem apstākļiem, tagad kļūst skaidrs, ka mēs naivi cerējām, ka šis likums, šīs normas, kas bija ietvertas likumā par Latvijas Banku, varēja mums būt garantija pret šādām kataklizmām, kādas pašlaik ir notikušas. Protams, varētu pateikt, ka Latvijas Bankas prezidentam, Latvijas Bankas vadībai varbūt ātrāk nekā mums (jo viņiem tas darbības lauks bija daudz šaurāks nekā mums šeit Saeimā) vajadzēja iniciēt - un ne tikai iniciēt, bet varbūt arī pieprasīt pieņemt - citus normatīvus aktus, kas palīdzētu viņiem rīkoties varbūt efektīvāk. Tas ir cits jautājums. Bet tagad, cienījamie kolēģi, ir pagājis laiks kopš maija bēdīgi slavenajiem notikumiem bankā "Baltija". Es savulaik uzrakstīju vienu dusmīgu rakstu, kuru ļoti laipni nopublicēja manis visnotaļ cienītā avīze "Lauku Avīze", un es nevienu savu vārdu neņemšu šodien atpakaļ, bet tikai es tagad vērtēju visus šos notikumus dinamikā. Un es lūdzu jūs padomāt tagad par to, ka šodien, kad apsūdzētie bankas "Baltija" lietā ir ar pierādījumiem pieķerti faktiski pie rokas, viņi ir sarīkojuši riņķveida aizsardzību - tiek apgalvots, ka vainīgi ir absolūti visi, tikai ne viņi, vainīgs ir Repše, vainīgs ir Gailis, vainīgi ir visi, un ir pat izmantots tāds arguments, ka it kā šeit esot genocīda elementi. Un man jums jāsaka, ka Izraēlas laikrakstos, krievvalodīgajos, ir izraisījusies pat diskusija par šo jautājumu. Viens laikraksts publicē Laventa kunga interviju, kurā viņš saka, ka viņš ir godīgs, bet valdība viņu vajā un viņu diskreditē viņa tautības dēļ. Tas man bija liels brīnums, jo personīgi es, būdama advokāte, 1980.gadā redzēju Laventa kunga pasi (toreiz viņam bija 19 gadu), kurā bija rakstīts, ka viņš pēc tautības ir gruzīns un dzimis Anapā. Nu, tas nu tā. Otrā avīze Izraēlā oponē šai avīzei un raksta: "Kas par muļķībām?! Vai tad Latvijas valdība ir pašnāvnieki, kas tikai aiz antisemītisma iztaisa paši sev finansiālo krahu un pēc tam nezina, kur meklēt naudu slimnīcu uzturēšanai un pašvaldībām?" Redziet, kāda rezonanse! Tā ir tā riņķveida aizsardzība šajā lietā. Un tagad padomāsim: tas ir apstākļos, kad viņi faktiski ir pieķerti pie rokas. Bet kas būtu bijis tad, ja, teiksim, martā Repšes kungs būtu devis rīkojumu atņemt bankai "Baltija" licenci, kaut vai apturēt depozītnoguldījumu pieņemšanu? Kāda ķēdes reakcija tad sekotu ekonomiskā ziņā, finansiālā ziņā un kas tad būtu vainojams? Un tad jau nu pilnīgi nevarētu neko teikt: tiešām, ej nu tu pierādi, jo ar bankām ir tā kā ar bitēm... Redziet, tādēļ es domāju, ka... es nešaubos un man tagad pat ir zināms, ka bija sarunas, bija aicināti šie cilvēki jau pavasarī vai varbūt agrāk uz Latvijas Banku, bet sajūta bija tāda, ka kaut ko darīt acīmredzot ir ļoti bīstami, jo neaizmirsīsim, ka Repše tomēr nav prokurors, Repše ir tikai bankas prezidents. Mums, protams, bija agrāk jādomā - un tagad ir stipri jādomā - par tām juridiskajām svirām, par tiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemēroti šai konkrētajai Latvijas situācijai. Mācība tā būs mums visiem, ne tikai mums, bet arī nākamajiem Saeimas deputātiem un arī - es nešaubos - Repšem. Bet man tiešām gribētos šobrīd nostāties Repšes aizstāvībā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Aristids Lambergs.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Vispirms man liekas, ka mēs būtībā varbūt arī daļa apzināti jaucam kopā divus jautājumus. Mēs te daudz runājam par lata stabilitāti, un tas runāšanai ir pateicīgs temats. Es arī varētu šo jautājumu gari un plaši mēģināt iztirzāt un pierādīt, kā tas ir saistīts ar tautsaimniecības attīstību, un sākt prasīt, kāpēc tad "Lattelekom", piemēram, var visos savos papīros ierakstīt, ka viens lats ir 78 santīmu vērts, 78 centu vērts. Kāpēc "Lattelekom" to var darīt? Ja vien tas man būtu viens tāds jautājums, piemēram, Repšes kungam, bet tas būtībā neattiecas uz šodienas sarunu.

Es domāju, ka šodienas sarunai vajadzētu būt pavisam konkrētai un tikai par vienu jautājumu - par šo izveidojušos situāciju, kad milzīgs daudzums cilvēku ir zaudējuši savu naudu, un būtībā, kā mēs redzam, šodien, ir sācies jau augusts. Tātad viņi to naudu tiešām jau ir zaudējuši, jo es domāju, ka augustā neviens no viņiem nekā nedabūs. Un to, ka nedabūs augustā, to mēs teicām jau maijā, par to mēs runājām Budžeta komisijā jau pirms 23.maija, ka šādā veidā nevar rīkoties - ieiet bankā un apstādināt viņas darbību, sacījām, ka būs lieli zaudējumi būtībā un patiesībā beigās nebūs, no kurienes šo naudu ņemt. Es domāju, ka Repšes kungs daudz labāk par mūsu premjeru zina, ka Starptautiskais valūtas fonds un ar viņu saistītās organizācijas neatļaus naudu izmantot šādiem mērķiem. Tāpat es domāju, ka viņš nevar iznākt priekšā un pateikt: zināt, es rīt no tās un tās vietas redzu, no kurienes ir jādod premjeram šodienas valdībai nauda vai ka es pateikšu viņai priekšā, no kurienes ir jārodas naudai, un valdība varēs apsolītos vismaz 200 latus augustā kādam izmaksāt. Es domāju, ka iznākt priekšā un pateikt šādu lietu nevar, bet drīzāk var iznākt priekšā Bankas prezidents un pateikt: "Tâ nav mana darīšana. Tā nav mana darīšana, par to atbild valdība. Viņi paši solīja, es nesolīju." Un tas tikai lieku reizi apstiprina mūsu partijas teikto - šoreiz Demokrātiskās partijas "Saimnieks" teikto, ka Latvijas Banka ir valsts valstī. Un šeit rodas jautājums: vai tas ir normāli vai tas nav normāli? No Latvijas Bankas prezidenta pozīcijām, es domāju, viņš uzskata, ka tas ir normāli, un to vienmēr var visādi nopamatot ar nepieciešamību. Un normāli tas ir tāpēc, ka valdības mainās un arī Saeima var mainīties, un, lai nebūtu dažādu tādu uzbrukumu un pārmetumu, piemēram, kādus es izsaku šodien, tad tas ir normāli, ka Latvijas Banka var rīkoties, kā viņa grib. Un tas ir atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku".

Protams, rodas jautājums par to, vai šajā likumā tiks ielabots šis tas iekšā. Es domāju, ka tas notiks un visai drīz, bet tomēr... Bet tomēr šajā situācijā iznāk, ka Latvijas Banka var rīkoties pat tā, ka viņa savu peļņu pat nemaksā budžetā, un atkal Latvijas Bankas prezidents Budžeta komisijā, ja to vajag, protams, iznāks priekšā un uzskaitīs visamz trīs punktus, kāpēc viņš var peļņu budžetā nemaksāt: ir jāceļ lielas naudas krātuves, ir jāpērk visāda tehnika, pamatā aizsardzības... Es gan neesmu speciālists šajos jautājumos, taču domāju, ka par to citi varētu runāt, cik tas ir vajadzīgi un cik tas ir nevajadzīgi, jo principā ir lieli naudas tēriņi uz visām pusēm, bet tikai ne budžetā. Un līdz ar to es vēlreiz varu apstiprināt, ka Latvijas Banka ir valsts valstī, kas nestrādā kopā ar valdību un nedomā par to, kā tautsaimniecība var attīstīties. Ja šādi mēs nostādām jautājumu, tad mēs esam tādā stāvoklī, kādā mēs šodien esam.

Ja Latvijas Banka var iznākt priekšā un prezidenta personā, protams, noziņot, ko viņa ir stingri turējusi - kādu līniju, tad tas ir atbilstoši likumam par Latvijas Banku, par to, ko viņi ir darījuši, un valdība atkal savas problēmas risina. Tas beidzās, protams, ar tādu, es pat teiktu, jocīgu lietu, ka banka Latvijas valdībai aizdod budžetam 20 miljonu un nez kāpēc pieprasa par šiem miljoniem 25% gadā. Es atkal nesaprotu, kāpēc valsts banka var paprasīt 25% gadā, ja viņa redz, ka tā ir pilnīga valdības darbības izputināšana un pilnīga budžeta padarīšana par tādu, kuru nekādos rāmjos nevar iedzīt atpakaļ kā izpildāmu. Tātad galvenais jautājums šodien ir par atbildību par banku krīzi. Es domāju, ka šai atbildībai ir jābūt visnotaļ ļoti nopietnai, un es labprāt vienreiz dzirdētu no Repšes kunga, ka viņš iznāktu priekšā un pateiktu: jā, 1993.gadā mēs solījām to un to! Man, piemēram, ir šie piemēri, man ir šie citāti no avīzēm, kur ir rakstīts, ka Latvijas Banka garantē, sak, nelieciet naudu tajās firmās, kuras sola lielus procentus, tās tur ir šādas un šitādas - apšaubāmas, jo valdība viņas nevar savaldīt, tur nav vēl pieņemti atbilstoši likumi, bet Latvijas Banka Komercbankai ir izdevusi licenci, tur tad jūs to naudiņu varat droši nest, bet neejiet uz apšaubāmām firmām! Tie ir Latvijas Bankas darbinieka vārdi. Tātad, ja es vismaz dzirdētu, ka iznāk priekšā prezidents un saka: jā, to mēs solījām, mēs garantējām, bet, redzat, mēs sadūrāmies ar veselu virkni grūtību, mēs nenovērtējām to, kas mums stāv pretī, mēs nenovērtējām to, ka viņi tur dažādi blēdās un arī mūsu Rietumu padomnieki mums pietiekami padomus nedeva, un arī to, kas blakus notiek citās postkomunisma zemēs, mēs vienkārši neredzējām, jo mums bija acis ciet, mēs neredzējām, ka tur tāda banku sagrūšana tāpat notiek, un tāpēc mēs savlaicīgi neveicām pasākumus, jo mums bija vienkārši acis ciet... Tad es vismaz saprastu, bet, ja mēģina šo jautājumu nostādīt tā, ka visi apkārt ir vainīgi, izņemot Latvijas Banku, kurai nebija par šo jautājumu jāatbild, tad es gribētu teikt - nē! Atbilstoši likumdošanai - bija gan! Un atbilstoši tam, ko paši solīja avīzēs, bija vēl jo vairāk jāatbild.

Bez tam ir arī morālā atbildība, ne tikai tāda atbildība, kas ir tīri juridiska. Un šī atbildība, es domāju, ir ļoti nopietna pašreiz, jo patlaban ir izveidojusies tiešām tāda situācija, kura ir jārisina bankai ar valdību, manā izpratnē, kopīgi. Kā tad un kādā veidā kaut vai 100 lati tiks kādam atdoti. Vai tad Latvijas Bankas prezidentam par šo jautājumu nav neviens vārds vispār nevienam jāsaka? Vai te ir jārunā tikai Gailim? Jāiznāk priekšā kārtējo reizi un jāpasola? Tagad ir jāpasaka, zināt, viņi no Valūtas fonda, bija vainīgi, viņi tur man to gaisu samaisīja un naudu nedeva. Labi... būs varbūt kaut kas septembrī. Tāpēc es domāju, ka mēs būtībā, runājot te par lata stabilitāti un citiem jautājumiem, novirzāmies no galvenās tēmas. Mēs novirzāmies no tēmas, cik un kādā mērā Latvijas Bankas vadība bija atbildīga par šo krīzes situāciju valstī attiecībā uz bankām kopumā. Un es, kā vienmēr, skatos uz atbildību, izejot no tā, kas ir kādā iestādē galvenais, nevis no tā, ka tur Uzraudzības daļas priekšniece ir atcelta amata vai, teiksim, vietnieku mēģina vairāk vainot. Nē, es domāju, ir jārunā par to cilvēku, kurš ir galvenais. Un, ja šis cilvēks nevienā sarunā, arī Budžeta komisijā ne, nevar skaidri un gaiši pa punktiem noskaitīt, kāpēc un kur ir pielaistas kļūdas un ka tas turpmāk nenotiks, bet gan tikai stāsta par to, kur tērēs peļņu, kas Latvijas Bankai ir, un ka arī turpmāk šī peļņa nekādā veidā budžetā neienāks, tad man tiešām rodas ļoti lielas šaubas par atbilstību ieņemamajam amatam, neskatoties uz visiem pārējiem lielajiem nopelniem, kuri daudziem patīk. Jo es gribētu redzēt, kā uz priekšdienām un kas mainīsies gan attiecībā uz budžetu, gan arī uz visu pārējo tautsaimniecībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien, kad mums visapkārt ir nekārtības, kad liekas, ka viss brūk, gāžas un plīst un ka nekas nestrādā, kad mēs meklējam atbildes, man tomēr liekas, - un mēs to varam arī redzēt -, ka tomēr kaut kas mūsu valstī strādā. Spīdošs piemērs ir mūsu centrālā banka. Man šķiet, ka mēs nevarētu noliegt šīs bankas panākumus, stabilizējot latu un iegūstot internacionālo prestižu Latvijai. Tādēļ arī Repšes kungs kā šīs bankas vadītājs internacionālajās finansu apvienībās nesen ir atzīts par tā saucamo man-of-dare, tātad par šīgada ievērojamāko finansu personu. Latvijas Bankas un Repšes kunga darbība ir internacionāli atzīta kā sekmīga, kā paraugs citām valstīm, kuras nāk no komunistiskā bloka. Tādēļ, godātie deputāti, kungi un dāmas, man ir sakāms viens, tas, ka Repšes noņemšana no amata ir saistīta ar lata devalvāciju, ar šīs cēlās Latvijas Bankas prestiža zudumu, man ir sakāms viens: dāmas un kungi, rokas nost no Repšes! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, jo, teikšu atklāti, neuzskatu sevi par izcilu bankas lietu speciālistu, bet tomēr dažus vārdus es gribētu piebilst. Neapšaubāmi banku uzraudzība no Latvijas Bankas puses nav bijusi pietiekama, it īpaši tas attiecas uz Latvijas Bankas iniciatīvām likumdošanas jomā, bet tomēr mums visiem katrā ziņā Latvijas Bankas darbs ir jāskatās kopumā. Un, pirmkārt, jau no tāda viedokļa, kā Latvijas Bankas darbs ietekmē tautsaimniecības situāciju Latvijā. Piedodiet man, mīļie kolēģi, par atklātību, bet es tomēr daudz labprātāk uzklausu... piedodiet man vēlreiz par atklātību, bet es daudz labprātāk uzklausu sekmīgi strādājošu uzņēmēju secinājumus, nevis varbūt arī plaši pazīstamu politiķu secinājumus. Un iesaku visiem lasīt tādu laikrakstu kā "Lauku Avīze". Es domāju, ka katrs sevi cienošs politiķis šo laikrakstu lasa, jo "Lauku Avīze" ļoti regulāri pēdējā laikā publicē intervijas ar uzņēmējiem, kuri darbojas sekmīgi. Es atkārtoju - ar tiem, kuri nečīkst, bet sekmīgi darbojas. Un, lūk, ko saka viens no manis ļoti cienītiem uzņēmējiem. Tas ir Latgales uzņēmējs, ko jūs lielākā daļa noteikti zināt, - Voldemārs Šļakota. Kad korespondents viņam jautāja: "Kura politiķa darbībai jūs vairāk vai mazāk uzticaties?" tad Šļakota saka šādus vārdus: "Vienu cilvēku es gribētu atbalstīt un viņam uzticēties, un te man būtu jānosauc Repše, ja vien viņam nepiemistu intelektuālā augstprātība, proti, Dieva tā Kunga pravietis viņš tomēr nav. Viņa ieturētais monetārais kurss un stingrā nostāja ir manis ir visnotaļ apsveicama. Taču, ja tiek runāts, ka lats ir valūta un kā tāds absolūti nav saistāms ar tautsaimniecību, ka banka ir kaut kas ārpus valsts, tad tas vairs nav tik apsveicami." Tātad, neapšaubāmi, kopumā mēs varam secināt... un šādus vārdus nesaka... Tamlīdzīgus vārdus saka arī daudzi citi uzņēmēji, tāpēc nepārprotami derētu viņos ieklausīties, ka kopumā Repšes kunga darbība, neskatoties uz atsevišķiem trūkumiem, neapšaubāmi ir jāvērtē valstiski kopumā, un, kopumā ņemot, neapšaubāmi tā ir vairāk ar plus zīmi - pozitīva. Tāpēc es nekādā gadījumā neatbalstīšu Repšes kunga atstādināšanu no amata. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir pieteikušies? Nav vēl visi pieteikušies. Vārdu lūdz Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu uzdot jautājumu valdībai un Latvijas Bankas vadībai. Mēs vairākkārt Saeimā esam atmetuši atpakaļ nekvalitatīvus, analfabētiski uzrakstītus lēmumu un likumu projektus. Es neesmu dzirdējusi, ka kaut viens ierēdnis būtu par to saukts pie atbildības vai atbrīvots no darba. Valstī ir banku krīze. Valstī ir ekonomiskā krīze. Lūdzu, iznāciet valdības pārstāvji un bankas pārstāvji priekšā un pasakiet, kas pie tā ir vainīgs? Ja mēs ejam uz Eiropas savienību, ja mēs esam tirgus attiecībās, izbeigsim kolektīvās atbildības principu! Es nejūtos vainīga par to! Iznāciet priekšā un nosauciet, kuras personas pie tā ir vainojamas un kādu sodu viņas par to ir pelnījušas. Ja mums ir šāda valsts, kurā valda likumība un personības atbildība, tad, lūdzu, pasakiet to! Ja nav, tad turpināsim tā, kā tas ir - viens kaut ko teica, jā, bet viņš labosies. Otrs kaut ko teica - un atkal labosies. Kurš ir vainīgs pie šīs situācijas? Pasakiet to! Ja tā ir valdība un finansu ministrs, tad pasakiet! Ja tā ir Latvijas Banka - pasakiet to! Kāpēc šeit ir liekas diskusijas un lieku asumu uzkūdīšana? Varbūt vienreiz vadīsimies pēc elementāra principa - cilvēks dara darbu tā, kā viņam ir noteikts ar likumu, un atbild tā, kā no viņa prasa likums, nevis laipo.

Un tīri sievišķīgs jautājums tiem kungiem, kas veido finanses un latu Latvijā - kad man beidzot kāds paskaidros, kāpēc es veikalā arvien mazāk un mazāk preču varu nopirkt par stabilo latu? (Starpsauciens no zāles: "Nav stabila lata.")

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Man būtu pretjautājums Kreituses kundzei kā vīrietim: kāpēc viņa vēlas, lai pašreizējais bankas prezidents aiziet? Es arī esmu tādā pašā neizpratnē. Kāpēc tieši? Labi.

Bet arī viņa, tas ir, Kreituses kundze, runāja par lata pirktspējas krišanos, par to runāja arī Lucāna kungs. Lai Lucāna kungs piedod man, bet viņam varbūtās... viņš tiešām nav vainīgs, jo viņš kādreiz neapzinās, ka runā ar tādu padomisku didaktiskumu. Tādu didaktiku es stingri sajutu arī Bukovska kunga runā un tāpat arī Amerika kunga runā. Viņi visi ir ārkārtīgi gudri un skaidri zina, ka tagad vienīgais, kas mums ir darāms mūsu pašreizējā vispārējā finansiālajā stāvoklī, ir atcelt Latvijas Bankas prezidentu, un tad jau, protams, viss būs labi. Vai ne? Tikai man tad ir jāgudro, kurš tad nu būtu tas vislabākais pēcnācējs? Kuram tad nu būtu tas gods, kas te pēc tam pateiktu,ka nu tagad no šī brīža lata pirktspēja ir augusi. Tā ir dzīves dārdzība, tā ir tāda... Un es visu laiku neteikšu tā, kā te bieži cilvēki saka, ieskaitot Ābiķa kunga: "Piedodiet man, piedodiet..." Es tagad piedošanu neprasīšu jums. Bet ir jāsaka, ka tā zināmā mērā ir tāda ekonomiskas miglas pūšana mums pārējiem acīs.

Ko nozīmē pirktspējas zaudējums? Nu tad es pateikšu tā: nopērciet par latu šodien vācu markas, izbrauciet ārā no Latvijas, un tad tā pirktspēja būs atgūta. Pirktspēju zaudē arī vācu marka, kad viņa ienāk šeit, Latvijā. Pirktspēju zaudē Francijas franki. Tātad ne tikai lats. Lūdzu, nerunājiet tā, jo jūs te varat apmainīt pēc ļoti izdevīga kursa. Tā ir vispārējā dzīves dārdzības pieaugšana. Tā ir savāda inflācija. Tā nav tā vispārējā inflācija, kas tiešām te notiktu, ja latu devalvētu un nākošajā dienā pensionāriem trīskāršotu pensijas un visiem algotajiem darbiniekiem dubultotu algas. Un beigās jūsu kurpju pāris, jūsu cimdu pāris maksātu varbūt desmitreiz vairāk. Un ko tad? Tā tas agrāk bija.

Es nedomāju, ka šeit galvenā vaina ir Latvijas Bankai. Es domāju, ka par spīti šiem mūsu diezgan sliktajiem saimnieciskajiem apstākļiem mūsu banka vēl turas. Labi, mēs varam runāt par efektīvas kontroles varbūt nepielietošanu bankas "Baltija" jautājumā. Noteikumi ir, ka tik un tik ir rezervju un tā tālāk. Ja tā banka krimināli neievēro šos noteikumus, tad viņai bija visu laiku jāseko pakaļ. Vai to Repšes kungs pats varēja izdarīt? Vai tieši Latvijas Banka? Tas ir jautājums. Varbūt tas ir nākotnes jautājums, bet te, man liekas, mēs nonākam pie tā galvenā punkta, ko neviens līdz šim nav minējis,- un tā ir emisija. Emisijai varbūt ir citādas nozīmes arī, bet es šajā gadījumā tiešām runāju par naudas izdošanu - iespiešanu un apgrozībā palaišanu - un šīs naudas daudzuma turēšanu stingros grožos. Tas ir līdz šim noticis un vēl tagad notiek.

Un tas, ko te Bukovska kungs teica ar tādu largesse, tas viss un vēl daži citi faktori var tiešām mēģināt iespaidot pasaules nostāju pret latu un tā var būt negatīva, bet par spīti tam, kas jau ir noticis, lats vēl turas, un par to, esmu pārliecināts, mums ir jāpateicas mūsu bankas prezidentam, bet galu galā, protams, tālākā skatījumā tā būs mūsu saimniecība, mūsu spēja eksportēt. Es tagad runāju par elementārām lietām, un man ir jārunā, ja es dzirdu visas šīs didaktiskās pamācības. Un beigās tā tas arī ir -, ja mūsu saimniecība būs stipra un ja mēs daudz varēsim eksportēt, tad arī nebūs tā jācīnās, lai uzturētu mūsu lata stabilitāti, jo viņš bija apbrīnojami stabils, piemēram, jau 30. gados. Un mums tad uzkrājās zelta rezerves, un tas viss lielā mērā notika, pateicoties mūsu eksportam. Tagad ir visādi tumši strāvojumi, tumšs monetārais, kā te labprāt lieto.... Labi savās studijās man bija jālieto angļu valoda, bet ir interesanti vērot, kā tagad ir piesārņota latviešu valoda ar šitiem izteicieniem - "fiskāls", "monetārs" un tā tālāk. Ir tādi strāvojumi, ir tranzīts, kas uztur arī varbūt pa daļai šo latu un tās milzīgi augstās likmes, kas ir jāmaksā un ko mēs vēl... un kas ir atbildīgs lielā mērā, sadarbojoties ar vadību, attiecībā uz bankas "Baltija" tagadējo krīzi. Tomēr pamatā tā ir saimniecība, kurai būtu jāatbalsta lats. Bet kas attiecas uz Latvijas Banku, tad jāteic, ka viņa ir iespējami labās rokās. Cilvēks, pats būdams fiziķis, ir bijis ar mieru mācīties, ir bijis ar mieru lasīt un lasījis, es zinu, labas tautsaimniecības grāmatas. Un es šajā ziņā viņu apsveicu, ka viņam ir bijusi tā dūša atzīt, ka viņš arī kaut ko nezina. Bet man liekas, ka viņa zināšanas ir augušas. Es izklausos tagad ļoti aizbildniecisks, lai Repšes kungs man piedod, bet acumirklī es neredzu šeit nevienu citu, kas varētu pašlaik ieņemt viņa vietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība, otrreiz. Piecas minūtes. Pēc tam Aleksandrs Kiršteins.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Protams, ir ļoti grūti pēc Sinkas kunga ļoti kompetentās uzstāšanās šeit runāt vēl par banku lietām, jo es esmu sapratis, ka slēdziens ir skaidrs un viennozīmīgs. Redzat, es gribētu atgādināt tikai vienu - sauciet to vai nu par padomju didaktiku, vai kā citādi, cienījamais Sinkas kungs, taču es šeit gribēju sagaidīt atbildi uz dažiem jautājumiem. Pirmais: vai desmit likuma pantu pārkāpumi, ko es jums pacentos šeit nodemonstrēt, ir kaut kas kas vai nav nekas? Tātad ir desmit Bankas likuma pārkāpumi. Ir desmit! (Starpsauciens no zāles: "11".) Varbūt citam šķiet - 11. Es saskaitīju 10. Lai tā būtu! Miljoniem pazaudētu valsts budžeta līdzekļu, par kuriem atkal nav nekādas atbildības. Neviens nezina, kurš ir šeit vainīgais, ir pārkāpums vai nav pārkāpuma. Ja tā, ja, teiksim, nav pārkāpuma, tad tādā gadījumā, jūs mani atvainojiet, taču nākošreiz būs vēl sliktāk. Un visbeidzot - 100 miljonu latu valūtas rezerve pirmajā ofensīvā ir pazaudēta. Vai tiek veidota kaut kāda aizsardzības pozīcija no valdības un no bankas puses, lai šo lata kursu un tā regulācijas iespēju vēl spētu noturēt, ja, teiksim, būs ofensīva attiecībā uz nākamajiem 100 miljoniem, kas nemaz nav tik daudz? Redzat, ne uz vienu no šiem jautājumiem es šodien šeit nekādu atbildi neesmu dzirdējis. Tanī skaitā, Sinkas kungs, arī no jums. Arī jūsu cēlajā runā es šeit nedzirdēju nevienu kaut cik sakarīgu epizodi, kuru varētu uzskatīt par atbildi uz šiem jautājumiem. Man liekas, ka nebūtu vajadzība šo pasākumu pārvērst tikai par formālu parunāšanos, ko izšķir tikai ar balsošanu, neiedziļinoties būtībā. Pēc manām domām, tas ir ārkārtīgi bezatbildīgi ne tikai, teiksim, no Saeimas puses, jo ir jāpadomā arī par tiem cilvēkiem, kuri ir aiz mums. Viņiem nepavisam nav tik viegli un vienkārši izdzīvot šajā laikā. Taču man liekas, ka mēs šeit, šajā zālē, reizēm to aizmirstam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī nebiju, godīgi sakot, nolēmis uzstāties, bet tad es sapratu, ka Repšes kungs tomēr būs jānoņem, jo Kreituses kundze skaidri un gaiši pateica, ka preču pašreiz par latu nepaliek vairāk. Tātad, noņemot Repšes kungu, būs jau pirmais lielais ieguvums - uzreiz būs vairāk preču par to pašu naudu. Tas nu man ir skaidrs.

Otrkārt, ir skaidrs, ka lats - un tas šeit ir neslēpti, teiksim, galvenais uzdevums varbūt šajā nomaiņā, ir jādevalvē. Tātad - devalvēsim latu un pieaugs eksports, kā to es esmu vairākkārt dzirdējis. Diemžēl Latvija neražo kā Japāna automobiļus, nosakot šo pasaules tirgus cenu. Es ticu, ka, teiksim, devalvējot par 10% jēnu, tiešām eksports var palielināties. Es nedomāju, ka Latvijas kokmateriālu cena vai, teiksim, šis pārdošanas apjoms Rietumos pieaugs par vienu procentu, ja mēs devalvēsim savu latu pat par 50%. Šīs preces, ko Latvija eksportē, nosaka pavisam citi apstākļi, to absolūti nenosaka šī sakarība iekšējā tirgū. To nosaka konkurence, ārējās cenas, kādas ir pašreiz, un nelaime ir tieši tā, ka Latvija vairāk eksportē nekvalitatīvas preces, kuru cena tiešām netiek saistīta ar pašreizējām lata un dolāra attiecībām.

Nākošais. Kāpēc veiksmīgie uzņēmēji, kas eksportē... es esmu runājies ar šiem cilvēkiem un varu jums dažus nosaukt, teiksim, tie uzņēmumi, kas palielina eksportu, viņi pat nespēj palielināt ražošanu tādos apjomos, lai šo eksportu pietiekami varētu apmierināt. Sāksim kaut vai ar to pašu "Aldari" vai ar cementa ražotājiem, vai tiem pašiem finiera ražotājiem un pārējiem. Viņiem nav vajadzīga šī lata devalvācija - to viņi pasaka skaidri un gaiši. Lata devalvācija ir vajadzīga spekulantiem, kuri negrib atdot aizņemtos depozītus no iedzīvotājiem.

Ja kādu uztrauc, teiksim, lata pirktspējas krišanās, tad te jau pareizi Sinkas kungs pateica - paņemiet, samainiet latu tagad pret šiem 40 vai 50% dolāruos un pērciet par dolāriem. Jūs taču varat pirkt tajā pašā Igaunijā. Aizbrauciet uz Igauniju, aizbrauciet uz Lietuvu vai uz Krieviju un pērciet daudz vairāk! Man nav skaidrs, kas notiks, ja tiks devalvēts lats tagad, rudenī, lai gan šeit cenšas iestāstīt, ka mēs nopirksim kaut ko vairāk tādā gadījumā un ka arī ekonomika būs veiksmīgāka. Vai mēs nopirksim vairāk gāzes, vairāk elektroenerģijas tad? Iedzīvotāji jau tā nespēj samaksāt par šiem komunālajiem pakalpojumiem. Tie taču vienkārši ir kaut kādi murgi.

Nākošais. Ā, ir vēl viens jautājums. Es vienmēr apbrīnoju Lucāna kungu. Es viņa runas ļoti cītīgi klausos ar milzīgu sajūsmu jau no 1991.gada, kad Lucāna kungs šeit patētiski teica, ka ir iestājies bads un jau ir sabrucis viss, kas vien var sabrukt. (No zāles deputāts J.Lucāns: "Es to neesmu teicis.") Tajā laikā vispār Latvijā valūtas rezerves nebija. Tad 1992.gadā - jūs jau zināt visu šo vēsturi - Godmaņa valdība ļoti nobijās, sapirka graudus, jo bads tiešām gandrīz stāvēja pie sliekšņa, un izgāza milzīgu naudu, taču pēc tam šos graudus nevarēja pārdot, un tie sapelēja, taču Lucāna kungs, it kā nekas nebūtu noticis, tagad stāsta, ka milzīgas valūtas rezerves pa šo laiku ir uzradušās, kuras ir jālaiž apgrozībā tautsaimniecības veicināšanai, taču Latvijas Banka, lūk, to nedarot. No kurienes šīs valūtas rezerves radās? Sabrukums palielinās ar katru gadu, Lucāna kungs, pēc jūsu teiktā! (No zāles deputāts J.Lucāns: "Inflācija notiek!")

Jā. Labi, Lucāna kungs nekā uz šo jautājumu neatbildēs, tāpēc es viņam vairāk arī neprasu, es atvainojos. Bet, ja runāsim nopietni un konkrēti, tad jājautā: ko mums dos šī Latvijas Bankas prezidenta noņemšana? Pirmais - kļūdas bija visiem. Loģiski, tagad visi ir gudri, un mēs darītu savādāk. Mēs pieņēmām šos trīs Bankas likumus paši šeit, Saeimā, tāpēc, Lucāna kungs, vispirms tad jums vajadzētu atlaist sevi. Ir jāsāk ar Saeimu, tad ar Ministru kabinetu, protams, un tad varētu ķerties pie bankas, jo mums ir godīgi jāatzīst, ka no visām institūcijām (relatīvi, protams), neraugoties uz visām pieļautajām kļūdām, Latvijas Banka vienīgā šajos gados tika galā ar tiem uzdevumiem, kas ir viņas galvenais uzdevums, - nodrošināt šo naudas stabilitāti. Tagad nav pareizs izteikums, ka visu laiku pieaug. Jau pietiekami ilgu laiku šis kurss nemainās, kā jūs esat ievērojuši, attiecībā pret dolāru. Tad, kad ieviesa, - jā! Pareizi, Lucāna kungs, inflācija mums ir, bet viņa nav pati lielākā. Viņa relatīvi ir viena no mazākajām, salīdzinot ar pārējām valstīm.

Nākošais, ko es gribētu vēl pateikt. Nez kāpēc šeit visi lielie gudrinieki ir aizmirsuši, piemēram, ka tā pati banka "Baltija" tika licencēta, ja nemaldos, jau Bergmaņa laikā. No 1993.gada aprīļa vispār neviena banka nav licencēta. Latvijas Banka panāca šo divu miljonu statūtkapitāla palielināšanu. Kaut kā visi to ir aizmirsuši. Kas bija tie lielie brēcēji, kuri te runājā pagājušā gada rudenī, ka bankas nevar elpot, jo viņām vajag 2 miljonus statūtkapitāla? Un pareizi jau teica, es domāju, te daži cilvēki, ka Latvijas Banka ir izturējusies pret bankām un viņu vadītājiem kā pret normāliem baņķieriem normālos ekonomiskajos apstākļos. Bet Latvijas Bankas galvenā nelaime ir tā, ka viņai pret bankām vajadzēja izturēties kā pret potenciāliem noziedzības perēkļiem, kurus vada kriminālisti un noziedznieki. Un tad viss būtu bijis kārtībā. Bet vispirms Saeimai tādā gadījumā vajadzētu izturēties pret banku vadītājiem kā pret kriminālistiem.

Un pēdējais. Es domāju tā: noklausoties dažus runātājus, man likās, ka Latvija ir milzīga finansu speciālistu zeme. Es domāju, ka mēs pat nesavāksim cilvēkus šai Banku aģentūrai šeit. Un ko tas dod, ja divus mēnešus pirms vēlēšanām, tagad, teiksim, izvirza tik radikālus priekšlikumus - nomainīt Latvijas Bankas vadību, kura, es vēlreiz uzsveru ir visveiksmīgākā institūcija, kas Latvijā ir darbojusies pēdējos piecos gados, jo pārējās visas ir sliktāk darbojušās? Jebkura ministrija, to skaitā arī Ministru kabinets un arī mūsu Saeima. Tāpēc es arī gribu pateikt, ka neredzu absolūti nekādu jēgu pašreizējā brīdī te kaut ko mainīt. Sāksim īstenot tos likumus, ko mēs pašreiz pieņēmām, iesniegsim priekšlikumus otrajam lasījumam, un LNNK frakcija pie tā strādā. Un ķersimies reāli pie darba! Un tad būs visa tā reālā uzraudzība un viss pārējais. Bet, ja runā par tautsaimniecības atveseļošanu, par eksportu, tad jau vajadzētu sākt, Lucāna kungs, tomēr drusciņ no otra gala - ar nodokļu likumdošanu, vajadzētu privatizāciju savest kārtībā un pēc tam ķerties pie Latvijas Bankas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Otrreiz - piecas minūtes.

I.Bukovskis (TSP).

Es gribēju jums pastāstīt, kas notika pēdējos divos mēnešos, kopš ir iesniegts šis iesniegums. Repšes kungs ir lata un naudas aizstāvis Latvijā, un viņš turējās līdz galam - (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Turies kārtīgi!") līdz šim iesniegumam, jo bija nopirktas balsis, kuras šodien neatbalstīs viņa noņemšanu no amata. Latam bija nodrošinājums 90%, bet, 20 miljonus atdodot valdības kredītam, lata nodrošinājums nokritās. Tas ir mazāks - ap 70%. Un tagad es jums pateikšu pārējo. Uzdodiet sev jautājumu - ar ko ir nodrošināti vērtspapīri, kurus valdība ir ielikusi Japānas biržās? Es jums varu pateikt - ar zeltu un ārējām valūtas rezervēm. Es jums varu pateikt, ka šodien Latvijas Bankai vairs nekā nav. Divu mēnešu laikā! Lai paliktu savā vietā, Latvijas Banka tika pilnīgi atdota valdībai. Tagad paskatieties, kāda cena ir samaksāta, lai paliktu tajā vietā! (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Un vēl ir paziņojumi. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Starpbrīdī Pieprasījumu komisijas sēde savas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vēl Aivars Endziņš lūdza atgādināt ar ļoti laipnu atgādinājumu, ka 15.00 Prezidija sēžu zālē notiks Starpparlamentārās savienības cīņai pret antisemītismu Saeimas atbalsta grupas sanāksme.

Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par Saeimas lēmuma projektu par Latvijas Bankas prezidenta atcelšanu no amata.

Ēriks Kaža - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

E.Kaža (DPS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu runāt diezgan īsi un pateikt tikai to, ka šā jautājuma ierosināšanai ir divi mērķi.

Pirmais. Ja cilvēks reāli ir vainīgs, viņu vajag atbrīvot no amata. Ja mēs nobalsosim - un pareizi pateica Bukovskis, ka laikam ir skaidrs, kāds būs balsošanas rezultāts, - tad laikam tam cilvēkam vajag iedomāties, kāpēc šis jautājums tika izvirzīts. Man personīgi kopš 1993.gada visu laiku bija strīds ar Repšes kungu par to, cik pareiza ir viņa politika, un es esmu gandarīts par to, ka vienu brīdi, es tā domāju, Repšes kungs apturēja to tendenci, kura bija 1993.gadā, kad lats kļuva daudz vērtīgāks par dolāru. Kad bija šie pieci vai seši mēneši, pēc kuriem sākās šā eksporta potenciāla gremdēšana Latvijā. Šodien ne velti šeit runāja deputāti un teica, ka vajag saprast to, ka mums ir šī negatīvā eksporta-importa bilance. Ir tāda. Mums ir budžeta deficīts. Tas nozīmē, ka mēs... Es sevi arī vērtēju kā uzņēmēju. Kā strādāt tālāk? Labi, 1993.gadā bija viena kopēja tendence - paldies, ka tā apstājās un šodien lats ir stabils. Attiecībā pret dolāru tas stāv, bet tas nozīmē, ka stāv tikai mūsu vērtība. Bet kopumā ekonomika un tautsaimniecība Latvijā iet uz leju. Kā attīstīt šo ekonomiku? Par to vajag domāt. Kā uzlabot šo eksporta potenciālu? Godīgi runājot, es, būdams uzņēmējs, šodien nezinu, kā taisīt biznesu. Kāpēc? Es nezinu, kas būs tālāk. Ne velti tie paši "Lattelekom" ârzemnieki par zemu novērtēja mūsu latu. Ne velti! Viņi arī ir ekonomisti, un viņi arī kaut ko domāja un kaut ko kalkulēja. Viņi strādā tālu uz priekšu. Tas ir stratēģisks virziens. Tāpēc, ka viņi negrib kļūdīties. Tas nozīmē, ka pārējiem uzņēmējiem, kuri taisītu šeit ilgtermiņa investīcijas, vajag saprast arī to, kas būs. Un, ja šodien mēs redzam, ka darbojas ekonomiskie likumi... tie nav saistīti ne ar vienu cilvēku. Tas ir, ja ir negatīva eksporta-importa bilance, tas nozīmē, ka iekšējai valūtai vajag kristies attiecībā pret citu stabilu valūtu. Ja šodien mums ir budžeta deficīts, tas nozīmē, ka to vajag segt, un tas nozīmē, ka mums arī būs tā, ka vajadzēs samazināt iekšējās valūtas vērtību. Tie ir ekonomiskie likumi. Jā, mēs varam strādāt kā diktatori, mēģināt panākt, lai tā stāv, bet vajag saprast arī tās sekas. Es to varu salīdzināt ar to, ka, ja atnāktu kaut kāda jauna gudra valdība un uzreiz diezgan voluntāri pateiktu, ka mēs tagad visiem samaksāsim pensiju - 100 vai 200 latus, un pēc tam no visa budžeta mēs to samaksātu, un viss. Jā, gadu mēs dzīvotu labāk, ļoti labi. Visiem pensionāriem būtu nauda. Un kas būs tālāk? Tālāk - nekas. Es baidos tikai par to, lai mums nepienāktu šis laiks, kad nebūs nekas. Šodien tas sākās daļēji, kad mēs redzējām to krīzi ar banku "Baltija" un ar pārējām bankām. Kur bija viņu kļūda? Kļūda bija diezgan parasta. Viņi sāka domāt. Tas nozīmē, ka viņi sāka vērtēt ekonomiskos likumus. Viņi skatījās uz eksporta-importa bilanci, viņi skatījās uz inflāciju, viņi skatījās uz budžeta deficītu. Jebkurš ekonomists pateiks - iekšējai valūtai vajag kļūt mazvērtīgai attiecībā pret pārējām valūtām. Tās ir, tā teikt, likumīga tendence. Bet reāli ir citādi. Kā var prognozēt biznesu? Es, piemēram, nezinu, kas būs. Šodien Repšes kungs pateica: "Jâ, lats būs stabils!" Es esmu tāds cilvēks, kurš tic, un es taisu savu biznesa plānu. Viens punkts: lats ir stabils! Iznāks tā, ka pēc tam tas kritīs. Kas būs? Notiks tas, ka visas manas investīcijas, visu manu darbu var izmest ārā. Godīgi runājot, arī es varbūt nepareizi novērtēju šo biznesu, es domāju, ka lats, kaut arī stāvēs... bet tajā laikā tas pacēlās attiecībā pret dolāru, bija zaudējumi. Un to, es domāju, saprata un redzēja visi, kas nodarbojās ar eksportu. Kas notiek šodien? Atkal ir pateikts: lats stāvēs. Bet, ja būs tā, ka tas kritīs - un visi skaitļi rāda, ka tā laikam būs, - kas būs tālāk? Ko mēs atkal pateiksim tiem noguldītājiem? Ko mēs pateiksim tiem ražotājiem? Mēs pārstāvam valsti. Mums nav ko teikt. Es tikai gribēju pateikt to, ka... Jā, laikam Repšes kungs paliks savā amatā. Lai viņš strādā! Bet, ja šis jautājums ir ticis izvirzīts, vajag vēlreiz padomāt - varbūt patiešām vajag kaut ko mainīt un sākt domāt par to, ka Latvija būs stabila valsts ar stabilu valūtu tikai tad, kad šeit būs stabila un spēcīga tautsaimniecība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nerunāšu nevienu vārdu par monetāro politiku vai par Latvijas Bankas politiku. Šeit jau no divām diametrāli pretējām pusēm tā tika izanalizēta: viena puse atzina to par Latvijā vienīgo labo institūciju, kura patiešām ir atzinības vērta, bet otra prasīja atbildību par to, kas notiks. Var būt, ka taisnība ir kaut kur pa vidu, bet to jau jūs dzirdējāt.

Bet man tomēr paliek viens jautājums. Repšes kungam tika izteikts daudz, daudz jautājumu. Lucāna kungs runāja par likuma pantiem, kurus, pēc viņa domām, Latvijas Banka ir pārkāpusi un nav izpildījusi savas funkcijas. Lucāna kungs un arī citi deputāti, piemēram, Bukovska kungs, prasīja, kas tad notiks tālāk ar Latvijas latu - šodien stabilo latu -, izsīkstot valūtas rezervēm tādā dinamikā, kādā tās izsīkst šodien, un uzdeva jautājumu, kas notiks pēc pieciem mēnešiem, ja tādā pašā dinamikā tas virzīsies uz priekšu. Es domāju, ka šeit netiek izskatīts jautājums par Repšes atcelšanu no amata vai atstāšanu amatā. Visvairāk mūs var interesēt tieši tas, kas notiks ar Latviju, kas notiks ar Latvijas tautsaimniecību. Man gribas gandrīz atkārtot Kreituses kundzes jautājumu, kas tika izteikts no sieviešu puses. Bet arī es, kā deputāts un kā vīrietis, arī es, cienītais Repšes kungs, gribētu dzirdēt nevis attaisnošanos, bet atbildi uz šiem kardinālajiem jautājumiem - kā tas ir domāts, kāds ir modelis, ko jūs esat paredzējuši lata tālākajai stabilizācijai un pretdarbībai pret valūtas izsīkumu? Man ļoti lielas bažas izraisa viena lieta, kas ir vērojama Latvijā, - ka, ja parādās presē šādi jautājumi atsevišķiem politiķiem vai institūciju vadītājiem, atbildes tiek noklusētas un netiek dotas. Tas ir it kā viens paņēmiens. Es nedomāju, ka Repšes kungs neatbildēs mums un ka mēs dzirdēsim tādus zināmā mērā nomierinošus vārdus, ka ir modelis un ka ir iespēja ko darīt.

Mans viedoklis attiecībā pret Repšes kunga demisonēšanu vai nedemisionēšanu ir tāds. Ja mainītu monetāro politiku un ja valdībai būtu cita monetārā politika, tad kopā ar tādas politikas piedāvājumu piedāvātu varbūt arī jaunu Latvijas Bankas prezidentu. Ja tā monetārā politika paliek tāda pati un tiek akceptēta tāda pati, tad nav nekādas jēgas ielikt Repšes kunga vietā Jāni Kārkliņu vai Pēteri Kalniņu - kaut arī augstas klases speciālistu banku lietās - kas turpinātu tieši tādu pašu. Tāpēc es uzskatu, ka šodien lietderīgāk būtu, ja Repšes kungs atbildētu līdz galam par to, kas notiek ar šo izsīkstošo valūtas sistēmu, bet mums tomēr pastāstītu, kā tas ir domāts un uz ko mēs varam cerēt. Tas nenozīmē, ka mums visam tam ir jātic, bet vismaz kaut kāds paskaidrojums būtu. Repšes kungs pavisam nesen - pirms dažiem mēnešiem - televīzijā mūs mierināja, ka nekas bīstams nav noticis ar banku "Baltija" un ka nekas bīstams nav noticis ar citām bankām, ka viss ir okey, tikai nevajag taisīt paniku! Ka ir īslaicīgi likviditātes, kā saka, traucējumi un ka tas viss nokārtosies. Bet tomēr atbildi uz šo nopietno jautājumu gribētos dzirdēt. Un vajadzētu ja ne katru mēnesi atskaitīties, tad tomēr reizi pa reizei Saeimai dot pārskatu, kāds ir stāvoklis Latvijas finansu sistēmā, Latvijas banku sistēmā no Latvijas Bankas prezidenta viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš un Pēteris Tabūns.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu sākt savu uzstāšanos, pasakot, ka mēs, diplomēti ekonomisti, veicām aprēķinus, lai noskaidrotu, cik izmaksā viena Saeimas darba minūte. Ja mēs ņemam vērā tiešās izmaksas, vienas Saeimas darba minūtes vērtība ir 300 latu. (Starpsauciens: "Jau iztērēti.") Protams, šeit netiek ņemts vērā tas, ka, ja mēs pārējā laikā, teiksim, pļautu sienu vai pārdotu pienu... tad iegūtu vēl pēc metodikas... parasti to reizina ar divi... jo, ja tu kaut ko neesi izdarījis, tad tu varētu izdarīt divreiz vairāk... līdz ar to, pēc parastās metodikas, šī summa būtu 600 lati - tātad 600 lati viena Saeimas darba minūte. Ja mēs, Lucāna kungs... es par jums arī tomēr... es pie jums tikšu, nonākšu vēl, lūdzu, jā... (Zālē smiekli.) Jūs jau šodien piecas reizes esat runājis, es tomēr tikai pirmo, tā ka es tikšu līdz jums arī.

Mums, Saeimai, nav palicis daudz laika, lai mēs izskatītu tos likumprojektus, kuri mums Budžeta komisijā ir izskatīšanā un kuri būtu jāpieņem šai Saeimai... tādu, mēs izvērtējām, ir vismaz 18. Tāpēc es nopietni ļoti apsvēršu priekšlikumu, ieteikšu to varbūt Budžeta komisijai, ka 45 dienas pirms vēlēšanām parasti ir vēlams pārtraukt translāciju no sēžu zāles. Var būt, ka tad tomēr tie, kas grib izmantot tribīni tikai pirmsvēlēšanu aģitācijā, lai nebūtu jāmaksā tiešā veidā no partijas kases... Tā ka, es domāju, būtu vērts atbalstīt šādu priekšlikumu. Es ļoti atvainojos, - ja priekšsēdētājs man aizrādītu, ka es nerunāju par tematu... bet es domāju, ka es tomēr runāju par tematu, jo tiešām tie vīri, kas runā par katru tematu apmēram divas reizes, un tas iznāk kādas 4-5... manuprāt, tā ir, protams, katra paša vēlēšanās... Bet Kiršteina kunga teiktajam visam varētu piekrist, taču viņš pieļāva vienu, manuprāt, rupju kļūdu, faktoloģisku. Runājot par Lucāna kunga uzstāšanos, viņš minēja, ka no 1991.gada visas tās runas ir par sabrukumu. Tā nu gluži nav. Kā mēs atceramies, jau no Tautas frontes saietiem, no 1989.gada sākuma, visas runas bija par sabrukumu (toreiz gan partijas tā laika okupācijas pašpārvalde to bija darījusi), un, tiesa, tā nots absolūti nemainījās pēc tam, kad bija Godmaņa valdība un arī visas pārējās valdības, ka viss tiešām absolūti ir sabrucis. To nu gan es nevaru nekādi saprast - kāpēc tad Lucāna kungs... Kad bija iespējas Tautsaimnieku politiskajai apvienībai iet valdībā, ieņemt tos ministru amatus un tiešām kaut ko darīt, lai varētu tad tiešām novērtēt, ko tad var izdarīt, tad izrādījās, ka ielika par tiem ministriem tādus, ko paši tagad sāk tā draudzīgi kopā ar mums, citiem, kritizēt. Tad jums, Lucāna kungs, kā ministram būtu tiesības četras reizes kāpt tribīnē un, ja ir atbildīgais par kādu jautājumu, tādā gadījumā var gandrīz nepārtraukti to darīt un oponēt pārējiem. Bet, lai mani nepārprastu, teikšu - es nekā gadījumā neesmu pret to, ka Saeima ilgstoši apspriestu ekonomiskās politikas jautājumus, bet būtu labi tas, ja valdības ministri, kas par to ir atbildīgi (un te Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un Lucāna kungam ir atkal īpaša atbildība), iesniegtu tautsaimniecības attīstības stratēģiju un monetārās politikas lomu tajā. Mēs saņemtu šos dokumentus, un tiešām tad mēs diskutētu par šiem jautājumiem, un būtu vērts sēdēt kaut vai divas dienas pēc kārtas. Bet es esmu pret to, ka mēs negaidīti par katru no šiem jautājumiem bez kādas sagatavošanās izvēršam šīs diskusijas.

Un pēdējais - par stabilitāti. Ja valsts, jebkuras valsts, parlamentā ir iesniegti dokumenti par neuzticības izteikšanu divām valsts centrālās bankas augstākajām amatpersonām, tad neviena valsts nevar teikt, ka šajā valstī tajā brīdī ir stabila finansu sistēma. (Mums tā ir nestabila, tiesa, arī citu iemeslu dēļ.) Bet mēs, deputāti, atļaujamies aiziet atvaļinājumā! Iesniegums jau bija pirms laba laika, tātad praktiski jau trīs mēnešus šis "zobens" karājas virs galvas un nav skaidrības. Tāpēc, manuprāt, tomēr ir labi, ka mēs to šodien izskatām. Es tiesa, biju sapratis... un tad bija zināma loģika, ar ko man arī... pierunāja pirms atvaļinājuma neiestāties, šo jautājumu noteikti izskatīt pirms Saeimas atvaļinājuma, jo tad... es sapratu, ka Bukovska kungs būtu nācis pie prāta un viņš atsauks savu... Praktiski viņš šodien arī teica pēc būtības... bet tad mēs būtu ietaupījuši tiešām diezgan daudz laika un naudas. Tāpēc es tiešām domāju, ka mēs pareizi darītu, ja mēs noraidītu šo priekšlikumu un sāktu izskatīt tādus jautājumus, kas tiešām ir ļoti svarīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

G.Bērziņš (LZS).

Varbūt arī mani šoreiz piespieda runāt tas, ka bija ļoti gara diskusija un faktiski ievērojami vairāk runāja tās pozīcijas pārstāvji, kas, es ceru, paliks mazākumā šajos balsojumos. Un tāpēc, lai nerastos varbūt tāds mānīgs priekšstats, es arī gribētu nedaudz par šo tēmu runāt. Tātad - pirmais, ko Saeima ir darījusi banku stabilitātes palielināšanai? Ja vērojam tos runātājus, kas šodien runāja, uzstājās par bankas vadības nomaiņu, tad atcerēsimies, kāda bija šī apspriešana par šā statūtkapitāla palielināšanu un vēl spraigāka un smagāka - par obligāto rezervju ieviešanu nedrošajiem kredītiem! Kaut gan arī toreiz bankas uzstāja un teica, ka tas ir viens no soļiem šīs stabilitātes nodrošināšanai, faktiski šie paši cilvēki uzstājās pret un tikpat kaismīgi runāja. Tātad šos pasākumus Saeima tomēr pieņēma.

Otrs būtiskākais, ko teica Kiršteina kungs, - ka faktiski kopš 1993.gada aprīļa nav izsniegta licence nevienai jaunai bankai. Faktiski daļa no šīm bankām, kas ir bankrotējušas, ir saņēmušas licences un strādājušas pirms šīs bankas vadības darba uzsākšanas. Otrs. Es domāju, ka šodien pirms vēlēšanām tiks novilkta, arī šajā balsojumā, faktiski būtiska šķirtne starp tiem spēkiem, kas redz Latvijas attīstības iespēju, drukājot latus un it kā risinot kaut kādas problēmas, un tiem spēkiem, kas, lai arī kādā veidā, tomēr redz pārveidošanas ceļu savādāk, loģiskāk un varbūt arī apdomīgāk. Šodienas balsojumā tas tātad izšķirsies. Šodien arī tiek pārmests... Neapšaubāmi, bankas vadībai ir jāatbild par banku uzraudzību, par to šaubu nav, bet ne tikai bankas vadība spēj šo procesu nodrošināt, tāpēc, kā jūs redzat, pašreiz arī citās valstīs... pēdējais piemēras ir Japāna, kur nedrošo kredītu īpatsvars sabiedrībā, kas tuvojas maksātnespējai, ir ievērojami lielāks, 2 miljardi, un šī sistēma ir veidota ilgi, un arī pārraudzība ir būtiskāka. Neapšaubāmi, šeit ir vairāki šie iemesli, bet ne tikai ar šo pārraudzības problēmu šis jautājums bija atrisināms. Neapšaubāmi, ka visas valstis, kas iet šo ceļu, ir izgājušas caur šo banku krīzi, un viens no tiem iemesliem, kāpēc šī krīze ir tik smaga, ir tas, ka šī krīze nāca ievērojami vēlāk, nekā tas bija citur, un līdz ar to nāca daudz sāpīgāk, jo visas šīs problēmas tika akumulētas, uzkrātas, un tādēļ tā, manuprāt, tiek pārdzīvota daudz smagāk. Kažas kungs jau diezgan precīzi pateica - tātad budžetā ir deficīts, un, lai šo jautājumu risinātu, jādrukā nauda. Bet ko tas izraisīs un kam tas ko dos, un ko tas aplaupīs? Šodien, nākdams uz Saeimu, es redzēju piketētāju, kurš stāvēja ar plakātu: kompensējiet, indeksējiet noguldījumus, zaudējumus! Tātad, protams, šis pirmais posms, kam bija raksturīga ievērojama inflācija, nodarīja cilvēkiem ievērojamus zaudējumus. Tātad kas notiks, ja šīs problēmas, budžeta problēmas, varbūt noguldītāju kompensācijas problēmas, tiks risinātas uz naudas drukāšanas rēķina? Mēs tādā pašā veidā aplaupīsim praktiski visus 2,5 miljonus mūsu valsts iedzīvotāju, kas izmanto latus, tātad katrs nodrukātais lats atņems to cilvēku latiem, kam šobrīd ir šie lati, kaut kādu vērtību. Manuprāt, šī robeža, kad lata devalvācija kļūs par realitāti, nav pārāk tālu, to ir veicinājuši daudzi faktori, arī valdības darbība. Kāpēc jautājums par Repšes bankas vadību ir tik ilgi darba kārtībā? Es domāju, ka šajā sakarā ir jānorāda arī uz to, ka pašreiz šis valdības darbības kreisais pagrieziens tika izmantots kā zobens, kas karājas virs Latvijas Bankas vadības galvas un kā šantāžas objekts, lai mīkstinātu Latvijas Bankas attieksmi un lai panāktu piekāpšanos daudzos jautājumos, kuros banka agrāk nepiekāpās. Tātad tika faktiski pieprasīta samaksa par šiem amatiem, kas tika panākta ar papildu kredītlīniju valdībai, kas 3 reizes pārsniedza faktiski iepriekšējos maksimālos kreditēšanas līmeņus, kā arī citas būtiskas piekāpšanās. Mēs redzam, ka ar to neviena no problēmām nav atrisināta, arī 20 miljonus īslaicīgi ieplūdinot nesabalansētā budžetā, šajā nesakārtotajā sistēmā, netiek atrisināta pilnīgi neviena problēma, tiek uzkrātas problēmas, un stāvoklis vēl vairāk pasliktinās. Tāpēc ar šādu veidu, arī drukājot naudu 50 miljonus mēnesī, problēmas faktiski netiek risinātas un tiek atliktas. Paskatīsimies, kāds ir blakusvalstīs šis attīstības līmenis, kas lielā mērā raksturīgs ar to attīstības koncepciju, kāda tiek piedāvāta, mainot Latvijas Bankas vadību! Tātad Krievijā... Mēs startējām, nomainot rubļus vienādās starta pozīcijās, kur šie rubļi bija viens pret vienu. Paskatieties, cik šobrīd maksā dolārs un cik maksā lats! It kā 50 reizes ir starpība, it kā 50 reizes straujāk attīstījušies. Vai problēmu ir mazāk, vai kaut viena no būtiskām problēmām ir atrisināta? Manuprāt, ir vēl lielāka nestabilitāte, nedrošība un tā tālāk. Es arī gribētu teikt, ka šobrīd lieli uzbrukumi tiek veltīti bankai, un, protams, ir arī šīs neizdarības banku uzraudzības sfērā, bet, neapšaubāmi, es gribētu arī piekrist Kiršteina kunga viedoklim, ka Latvijas Banka tomēr ir viena no šīm trim iestādēm, kas tomēr ir strādājusi varbūt veiksmīgāk, nekā šobrīd strādā Saeima, nekā strādā valdība, jo mēs redzam, ka, piemēram, valdībai ieņēmumu sakārtošana velkas ļoti ilgi, muitas sakārtošana neizdodas nepavisam un daudzas citas problēmas nav risinātas. Te runāja par likumu ievērošanu, kur nav tik precīzi noteikta šī atbildība, un vēl, manuprāt, traģiskākais šodien ir tas, ka tiek izskatīts precedents - ar lēmumu atcelt Latvijas Bankas vadību vai risināt šo problēmu tādā veidā, kā tas nav atrisināts likumā. Tas, manuprāt, ir ļoti bīstams precedents, un tas var tikt ļoti plaši izmantots jebkurā brīdī. Tātad, tiklīdz 10 deputātiem veidosies kaut kāda nepatika pret kādu, varēs iesniegt šo projektu, un mēs būsim spiesti to skatīt. Manuprāt, šeit arī ir diezgan stratēģiska kļūda. Ja likums nepieļauj šo iespēju, jo ir paredzēts 6 gadus ilgs darbības cikls, tad, tikai izdarot izmaiņas likumā un nosakot šos kritērijus un procedūru, kādā veidā veicams šis pasākums, - tikai tad bija iespējams šo jautājumu risināt. Arī tas, manuprāt, ir ļoti bīstams precedents, kas tālāk varētu radīt nopietnas sekas. Tāpēc es tomēr esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Saeimas deputātu pieņems saprātīgu pozīciju, būs par stabilitāti un attīstību un neaplaupīs visus 2,5 miljonus cilvēku, necerēs šīs problēmas risināt, īslaicīgi samazinot sociālo spriedzi ar naudas drukāšanas palīdzību. Tāpēc es aicinu nelietot šo veco strēlnieku metodi, ka katrā gadījumā... Šobrīd es esmu bieži no dažiem cilvēkiem dzirdējis, ka it kā šī problēma tiktu atrisināta, tātad vainīgais būs atrasts, viens vai divi tiks nomainīti, un viss - mēs būsim savu darbu it kā padarījuši! Mūsu darbs slēpjas tanī, lai mēs pilnveidotu šos likumus. Darba grupa jau sanāca un izskatīja tās nepilnības, kas ir šajos valdības iesniegtajos likumprojektos. Mūsu atbildība ir tā, lai vēl līdz nākamajai Saeimai mēs šos likumus padarītu drošākus, stabilākus, sistēmu - drošāku, stabilāku, valsti - prognozējamāku, jo, neapšaubāmi, visas pēdējās aptaujas, ko sniedz neatkarīgie ārvalstu eksperti, un tabulas rāda, ka ieguldījumu drošība mūsu valstī ievērojami krītas politiskās nestabilitātes un politiskās neprognozējamības dēļ. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Latvijas Bankas vadības nomaiņu, nemainīt, tā teikt, zirgus uz pārbrauktuves, jo viņiem palicis jau nav pārāk daudz, prasīt no viņiem vēl stingrāku darbību, veidot sadarbību starp Latvijas Banku, Saeimu un valdību un risināt šīs problēmas, jo cilvēku nomaiņa nerisina šīs problēmas. Par to mēs pārliecinājāmies Valsts ieņēmumu dienestā, muitā, kur tika nomainīti cilvēki, bet stāvoklis ne tikai nav uzlabojies, bet ir ievērojami pasliktinājies. Mēs neesam tik bagāti ar cilvēku resursiem, lai tik vienkārši varētu tos mainīt. Es esmu pārliecināts, ka šodien uzvarēs saprāts un šie lēmumi tiks noraidīti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es runāšu īsi un pateikšu vienīgi to, ka priekšvēlēšanu laiks ir pārsteigumu laiks, un šodien īpaši sprēgā un īpaši pārsteidz Tautsaimnieku politiskā apvienība ar Kides kungu priekšgalā un Lucāna kungu, kuri ļoti enerģiski un kaismi uzstājās "Lattelekom" sakarā, arī tagad tāpat, bet es gribētu jautāt Kides kungam (viņš gan neklausās pašlaik, galvenais viņam ir norunāt savu, jo ir priekšvēlēšanu kampaņa) - vai jūs gadījumā neesat tā saucamajā valdošajā koalīcijā? Man liekas, ka jūs esat tie, kas izveidojāt šo koalīciju, izveidojāt valdību, un jums būtu jābūt līdzatbildīgiem par visu to, kas notiek šodien. Bet jūs šodien sakāt, ka paužat sašutumu, un sakāt - kas notiks ar mūsu tautsaimniecību, kas atbildēs! Kides kungs atbildēs arī. Viņam jāatbild par to. Arī Lucāna kungs atbildēs, jo viņš tur ir līdzās. Viņiem būtu jāatbild. "Ja valdībai būtu cita monetārā politika...," - viņš saka... Tie ir precīzi Kides kunga vārdi. Nu bet jūs taču tur esat! Tad veidojiet, lūdzu, šo monetāro politiku! Nevis izmantojiet šo tribīni vienkārši priekšvēlēšanu kampaņas politiskās aģitācijas nolūkos un vairāk nekā! Pasakiet šodien, uznāciet tribīnē un sakiet, ka jūs kļūdījāties tad, kad jūs sanācāt kopā koalīcijā ar "Latvijas ceļu"! Pasakiet to, jo savādāk visas jūsu šodienas runas un Lucāna kunga vairākkārtējās runas ir absolūti nesaprotamas tādā gadījumā, ja jūs neesat kļūdījies. Tad nāciet, lūdzu, vēl septīto reizi un paskaidrojiet! Var būt, ka pārvērtīsim... patiešām izsludināsim uz priekšdienām sēdes par ārkārtas sēdēm un pasludināsim vienīgo darba kārtību - priekšvēlēšanu aģitācijas runas, un maksāsim par vienu minūti, kā Kehra kungs teica, 300 latus! Nu tad izlemiet galu galā un nenodarbojieties ar šādu aģitāciju! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Atbilstoši Kārtības ruļļa 140. pantam tiek lūgts veikt balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību par darba kārtības 10. jautājumu "Par bankas prezidenta atcelšanu no amata" un 11. jautājumu "Par bankas prezidenta vietnieka atcelšanu no amata".

"Par bankas prezidenta vietnieka atcelšanu no amata" - nākamais darba kārtības jautājums.

140. pants: "Ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm."

Viens var runāt "par", viens - "pret". Jautājums ir izlemjams balsojot.

Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš".

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret, jo es domāju, ka tautai būtu jāzina savi varoņi, un te jau tiešām debates ir bijušas garas, un tāpēc būtu jābūt atklātai balsošanai par šo jautājumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit nav runa par varoņiem. Es uzreiz pasaku, ka es balsošu par viņu atbrīvošanu no amata, un es domāju, ka te ne viens vien to nebaidās pateikt. Bet te jautājums ir tieši otrāds. Mēs labi apzināmies, ka Latvijas Bankas prezidentam ir milzīga vara, un šeit, zālē, sēž ne viens vien ar bankām saistīts cilvēks, ne viens vien ar biznesu saistīts cilvēks un arī valdība, kura - manā izpratnē, bet varbūt es kļūdos - ir ļoti atkarīga no Latvijas Bankas prezidenta iegribām, no naudas došanas vai nedošanas sarežģītajā situācijā. Tāpēc mēs domājam, ka tieši slēgts balsojums būtu tas, kurā visi varētu savu gribu izteikt. Un tas, kas grib pēc tam piecelties un iet un teikt atklāti, ka viņš ir balsojis pret vai par, - viņš jau arī to var darīt pēc tam. Bet slēgtais balsojums ir tas, kas atraisa rokas visiem tiem, kas domā tā, kā viņi domā. Savādāk šodien no zāles tikai daži ir ar mieru pateikt, kas ir slikts un kas labs. Un šeit jau nebija runa par to, kas ir šajā brīdī vainīgs pie tā, ka ir šāda krīze. Te tika cilāti lata stabilitātes un visādi citādi jautājumi, kas nebija šodien vispār apspriežami. Tāpēc es domāju, ka šāds priekšlikums ir tieši ļoti vietā, lai deputāti varētu balsot brīvi, pēc savas gribas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Kreitusa, Bukovska, Kažas, Lucāna, Jurkovska, Brūvera, Čepāņa, Milberga, Ilgas Kreituses un Stroganova priekšlikumu par slēgtu balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atcelt no amata Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 69, atturas - 5. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieka atcelšanu no amata. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt par šo jautājumu? (Starpsauciens no zāles: "Nevēlās.") Nevēlas. Lūdzu zvanu! Vai deputāti iesniedzēji ar priekšlikumu par aizklātu balsojumu uzstāj, ka arī par šo jautājumu Saeimai ir jābalso?.. Uzstāj... Nevajag? Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atcelt no amata Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Ilmāru Rimšēvicu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 31, atturas - 28. Priekšlikums... Saeimas lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību".

Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Valdība 18. jūlija Ministru kabineta sēdē akceptēja Saeimas lēmuma projektu par atļauju nosūtīt vienu brīvprātīgo vadu uz Horvātiju šā gada augustā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Mazu pārtraukumu... viesi, žurnālisti, deputāti un citas amatpersonas... ir zāli atstājuši, varam turpināt.

M.Gailis. Paldies. Šā gada 1. augustā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija šo Saeimas lēmuma projektu atbalstīja.

Kādēļ būtu nepieciešams pozitīvs lēmums?

Pirmkārt, tādēļ, lai mūsu virsnieki un karavīri varētu turpināt apgūt Rietumu militārās zināšanas.

Otrkārt, lai mēs turpinātu gūt atbalstu Baltijas bataljona izveidošanai, ko mēs uzskatām par vienu no struktūras elementiem Latvijas un arī Baltijas drošībai. Lai mēs turpinātu gūt atbalstu Latvijas iekļaušanai Eiropas un NATO drošības sistēmās. Arī tas ir ļoti svarīgi neatkarīgas valsts pastāvēšanai. Lai Latvija pierādītu savu gatavību uzņemties starptautiskos uzdevumus, kas saistīti ar Eiropas un pasaules drošības pasākumiem. Un, protams, šāda sadarbība ir paredzēta Dānijas un Latvijas militārās sadarbības 1995. gada plānā.

Tas jau daudzkārt ir teikts, un es gribu vēlreiz atkārtot, ka šis vads sastāv no brīvprātīgajiem karavīriem, un runa nav par nosūtīšanu, bet par atļaušanu piedalīties miera akcijā. Tātad runa nav par mūsu puišu nosūtīšanu karot, bet par piedalīšanos miera bataljonā, Dānijas miera bataljonā, kur viņu uzdevums būs tieši atturēt karadarbību, runāt ar iedzīvotājiem un censties novērst militāro eskalāciju.

Šis vads sastāv no brīvprātīgajiem karavīriem un virsniekiem - gan no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan no Zemessardzes.

Būtu svarīgi pieminēt arī to, kādas varētu būt iespējamās sekas, ja mēs neļautu šo Dānijas bataljona sastāvā nosūtīt uz Horvātiju. Lielākā problēma saistītos ar mūsu sadarbību Baltijas bataljonā un, protams, arī ar sadarbību ar Baltijas valstīm militārajā jomā, jo gan Lietuva, gan Igaunija savus karavīrus uz Horvātiju ir jau nosūtījušas (proti, Igaunija sūtīs vadu otro reizi, vienkārši nomainot vadu, un Lietuva - trešo reizi).

Neapšaubāmi, Rietumvalstis sāktu šaubīties par uzticēšanos Latvijas valstij, par tās piedalīšanos programmas "Partnerattiecības - mieram" pasākumos un NATO pasākumos, un ir pilnīgi skaidrs, ka mēs pārtrauktu saņemt palīdzību Baltijas bataljona veidošanai, kuru mēs esam saņēmuši vairāku miljonu apmērā no dažādām Rietumu valstīm - galvenokārt no Dānijas, Amerikas un vēl citām.

Šie puiši ir vairākkārt bijuši Dānijā mācībā, un, kā jau teicu, uzsvars tiek likts ne tikai uz militāro sagatavotību, bet arī uz psiholoģisko sagatavotību, lai viņi zinātu, kā runāt ar cilvēkiem. Dānija samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar šīm mācībām un uzturēšanos Dānijā šo mācību laikā, tā apgādā Latvijas vadu ar visu vajadzīgo, ieskaitot bruņuvestes un ieročus.

Jāsaka, ka kopš 1992. gada Dānijas bataljonā ir dienējuši 8000 cilvēku, ir notikuši daži nelaimes gadījumi, militāra rakstura traumas, galvenokārt uzbraucot mīnām, pārkāpjot tātad rakstītos noteikumus - pārkāpjot drošības noteikumus. Šobrīd Horvātijā dien 1230 dāņu militārpersonas.

Ir radušies jautājumi - kas šo visu finansēs? Tātad ANO šos izdevumus atmaksās divu gadu laikā pēc nākamā gada februāra, kad mūsu vads atgriezīsies no Horvātijas. Ir paredzēta vidējā alga 400 lati katram karavīram, kurš dien, atrazdamies tieši tur, un šī nauda mums būs jāizdod no Aizsardzības ministrijas budžeta, neprasot nevienu lieku santīmu budžeta palielināšanas kārtā. Tātad tas ir ierēķināts mūsu budžetā, un tas mums prasīs 250 tūkstošus. Vēlreiz atkārtoju, ka tas jau ir iekļauts mūsu jau šobrīd samazinātajā budžetā.

Un vēl jāsaka, ka Dānija sedz visus izdevumus, kas saistīti ar transportu no Dānijas uz Horvātiju un atpakaļ.

Visbeidzot es gribu teikt, ka burtiski šinīs dienās uz Horvātiju dodas daži Latvijas žurnālisti, kuri pēc tam atainos redzēto mūsu presē, masu medijos, un septembrī ir iecerēta mana vizīte kopā ar žurnālistu grupu Horvātijā, lai es pats - cilvēks, kas šobrīd izpilda aizsardzības ministra pienākumus, - varētu pārliecināties par to, kādi apstākļi Dānijā ir mūsu karavīriem.

Es zinu, ka Kiršteina kunga vadībā ir sagatavoti daži priekšlikumi lēmuma projektam. Mums nav nekādu iebildumu pret šiem priekšlikumiem. Proti, svarīgākais varbūt būtu tas, ka mēs atļaujam braukt, nevis nosūtām, jo tie ir brīvprātīgi cilvēki. Un otrkārt. Tātad, ja situācija saasinās, tad, neapšaubāmi, ANO spēki tiek atsaukti un mēs kopā ar Dānijas bataljonu atgriežamies atpakaļ šeit, Dzimtenē.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Milbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam - Andris Līgotnis.

R.Milbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu pateikt, ka acīmredzot mums būtu lieki šeit izvērst diskusiju par šāda lēmuma projekta politisko pamatojumu un par to, vai Latvijas valsts Bruņoto spēku vienībām vajag vai nevajag piedalīties šādās operācijās. Saeima par to jau ir izlēmusi, mums ir likums par šādu operāciju veikšanu, mēs esam sākuši veidot Baltijas bataljonu, un šis ceļš uz šo sadarbību ir uzsākts.

Es gribu runāt par ko citu. Es gribu runāt par to, kādā kvalitātē ir sagatavots šis ārkārtīgi svarīgais lēmuma projekts. Kad mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatījām šo jautājumu, mēs uzdevām Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem jautājumu - saskaņā ar kādu dokumentu Ministru kabinets ir sācis organizēt šo piedalīšanos? Un tad mums atbildēja, ka tā ir Dānijas puses rakstiska iniciatīva, kas adresēta Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Mums šo dokumentu parādīja, tas bija angļu valodā. Mums apsolīja, ka šodien šis dokuments būs uz jūsu galdiem. Šodien šā dokumenta nav uz jūsu galdiem.

Tālāk. Ir parādījies viedoklis, ka šis Saeimas lēmums nav saistošs, un Ministru prezidents runā par to, ka šeit mums nav jālemj par to, vai mēs nosūtām šo vienību uz Dienvidslāviju vai nenosūtām. Mums ir jālemj par to, vai mēs atļaujam vai neatļaujam. Es domāju, tas ir maldīgs apgalvojums, ka Saeimas lēmums nav saistošs, jo lēmuma projektā ir atsauce uz likumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās. Likuma 5.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības sasakaņā ar Saeimas lēmumu var nodot Apvienoto Nāciju Organizācijas pārziņā starptautisko miera uzturēšanas operāciju veikšanai uz laiku un ar noteikumiem, ko nosaka Saeimas lēmums. Līdz ar to likums ir noteicis, ka Saeimas lēmums ir saistošs pilnīgi konkrētās kategorijās. Nodot uz laiku, ar noteikumiem. Līdz ar to šāds lēmums iegūst likuma spēku un tātad arī rada iespēju likumīgi risināt konfliktsituācijas, kas varētu rasties šādu operāciju realizācijas procesā. Ja lēmums ir pretrunā ar likumu un neatbilst tā nosacījumiem, tad zūd šī tiesiskā bāze konfliktsituāciju un citu problēmu likumīgam risinājumam un jebkura nelikumīga rīcība faktiski tiks sankcionēta ar likumam neatbilstošu Saeimas lēmumu. Arī mums komisijā iesniegtajā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Davidoviča anotācijā ir parādījies cita lēmumprojekta nosaukums - un proti, par Dānijas karalistes un Latvijas Republikas kopējas militāras vienības izveidi. Tikai diemžēl pats šis lēmuma projekts nav nokļuvis šeit. Ja mēs runājam par šādu traktējumu, tad tas, protams, atbilst mūsu likumam par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanos šajās operācijās. Tātad likuma 1.panta otrajā daļā ir nosacījums, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentus, piedalās starptautiskajās operācijās pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika. Tātad pilnīgi precīzi ir nosaukti šie dokumenti. Lēmuma projektā augstākminētie nosacījumi nav minēti, lai pamatotu lēmuma nepieciešamību. Tāpat nav zināms neviens likuma 1.panta otrajā daļā minētos nosacījumus apstiprinošs dokuments. Ministru prezidents runā par apstiprinātu Dānijas un Latvijas sadarbības plānu šinīs jautājumos. Būtu jāredz šis plāns. Likuma 2.pantā ir nosacījums, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī ar Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās. Mums nav zināms šāds Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas apstiprināts mandāts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem, kura ietvaros Latvijas Nacionālie bruņotie spēki būtu tiesīgi piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijā. Mums gan paskaidroja, ka šādu mandātu saņemsim īsi pirms izbraukšanas. Likuma 3.pantā ir nosacījums par kopējo militāro vienību izveidošanu ar Rietumeiropas savienību un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, kā arī ar citām valstīm. Lēmuma projektā ir teikts - iekļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību Dānijas Karalistes miera uzturēšanas bataljona sastāvā. Šāda redakcija ir pretrunā ar likuma nosacījumiem par kopējo militāro vienību izveidošanu. Diemžēl arī Ārlietu komisijas sagatavotajā lēmuma projekta labojumā ir runa par tādu kategoriju kā atļaut iekļaut. Tas ir galīgā pretrunā ar šā likuma nosacījumiem. Un tas, ka Aizsardzības spēku, Bruņoto spēku, komandiera vietas izpildītājs runā par to, ka mūsu puiši tur būs ar Latvijas karogu, ar Latvijas nacionālā karoga uzšuvītēm, - tas viss ir ļoti labi. Taču kāpēc mēs tiekam iekļauti citas valsts bruņoto spēku vienībās, ja tas ir pretrunā ar mūsu likumu? Nav paredzēta tāda iekļaušana. Ir paredzēts veidot kopējas vienības. Un nekur nav teikts, ka mums obligāti būtu jāveido uzreiz kopējs bataljons. Mēs varam veidot šo kopējo vadu. Katrā ziņā šis jautājums būs jārisina saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem šajā sakarā. Likuma 5.panta trešajā daļā ir nosacījums - ja pārkāpti šā likuma 1.panta otrajā daļā un 2.pantā minētie Latvijas Nacionālo spēku bruņoto spēku vienību izmantošanas nosacījumi, šīs vienības jebkurā laikā var atsaukt ar Saeimas un Ministru kabineta lēmumu. Praktiski, šādā veidā risinot šo jautājumu, mums nemaz neviens tur nav jāsūta ar Saeimas lēmumu, jo mēs nekavējoties būsim spiesti atsaukt šīs vienības, jo šis lēmums ir pretrunā ar šā likuma panta nosacījumiem. Tātad saskaņā ar Latvijas valstī spēkā esošajiem likumiem nav aizliegts nevienam pilsonim iesaistīties uz brīva līguma pamata brīvprātīgi citu valstu bruņotajos spēkos, ja tie nedarbojas pret Latvijas valsti. Un tāpēc es uzskatu, ka šis lēmuma projekts neatbilst mūsu attiecīgā likuma par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās nosacījumiem un tādā veidā, kādā tas ir sagatavots, tas ir noraidāms un ir atdodams atpakaļ Ministru kabinetam, un ir ļoti ātri sakārtojams atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Aivars Kreituss.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Tā jau nu gluži nav, kā nupat mans kolēģis Milbergs šo jautājumu interpretēja. Viņš paskaidroja, ka šeit mums nav jāizšķiras politiski, ka tas jau ir izdarīts, pieņemot likumu par šīm starptautiskajām operācijām. Taču šis likums faktiski nosaka tikai procedūru, kā tas ir darāms. Savukārt uz jautājumu, vai to darīt, mums būs jāatbild šodien, un es domāju, ka tas tuvākās stundas laikā tiks paveikts.

Kolēģi! Visi četri atjaunotās Latvijas aizsardzības ministri - Jundzis, Pavlovskis, Trapāns un Māris Gailis - šo projektu ir atbalstījuši, un par to, ka tāda rīcība ir pareiza, - par to mana komisija, tās vairākums, pārliecinājās pirms divām dienām, es teiktu, ļoti grūtā, pasmagā divas stundas ilgā sēdē. Pasmagā tādēļ, ka tika izanalizēti visi, absolūti visi elementi, kas liecina "par" un "pret" šāda lēmuma pieņemšanu.

Bet tagad - par būtību. Šim projektam ir trīs aspekti - humānais, valstiskais un personiskais (personiskais - no karavīra viedokļa). Humānais ir šāds. Jūs visi zināt, ka šajā reģionā noris militāra karadarbība, ka tur no šīs karadarbības cieš cilvēki un viņiem šī palīdzība ir vajadzīga. Mūsu valstī tādi cilvēki, kas spētu tādu palīdzību sniegt, ir sagatavoti, viņi vēlas to darīt, un es domāju, ka būtu pat noziedzīgi viņiem aizliegt to darīt. Tas ir pirmais.

Valstiskais. Mēs visi labi zinām un nekādu šaubu mums nav par to, ka Latvija krīzes situācijā savu valstisko neatkarību ar militāriem līdzekļiem viena pati nosargāt nespēs. To mums ir pierādījusi vēsture, 1940.gads, tāda ir šodienas realitāte. Tātad mēs varam domāt tikai par Latvijas neatkarību ilgstošā perspektīvā - ar nosacījumu, ka mums būs draugi, ka mums būs sabiedrotie, kas mūs kritiskā situācijā varētu aizstāvēt. Un šajā ziņā jautājums ir vienkāršs - protams, mums sabiedrotie būs tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja arī mēs paši būsim ar mieru kaut ko darīt lietas labā un būsim ar mieru palīdzēt citiem tad, kad viņiem šāda palīdzība ir vajadzīga. Mums militārās stratēģijas jomā ir tikai divi ceļi - vai nu uz Austrumiem (tas ceļš, uz kura mēs bijām nostādīti 50 gadus), vai arī virziens uz Rietumiem. Citas alternatīvas nav. Man kā šīs Saeimas deputātam pirmais variants nav pieņemams. Es uzskatu, ka mums ir jāiet, jāvirzās uz Rietumiem un līdzdalība šajā projektā būtu viens noteikts solis šajā virzienā.

Un par personisko. Protams, katram karavīram šajā gadījumā ir jāizšķiras personīgi un pašam patstāvīgi ir jāpieņem lēmums - vai piedalīties šajā akcijā vai ne. Šeit neviens obligātā dienesta karavīrs pret savu gribu nekur netiek sūtīts. Šī ir pilnīgi brīvprātīga akcija, un, ja cilvēki ir vēlējušies šādus pienākumus veikt, tad tādas tiesības viņiem būtu dodamas. Cilvēki izvēlas dzīvē dažādas karjeras iespējas. Mēs esam - vismaz uz laiku - izvēlējušies politiķu ceļu. Šie cilvēki ir izvēlējušies karavīra dzīvesveidu un profesiju, un, protams, līdzdalība šādā akcijā, šādā miera uzturēšanas misijā ir straujš, liels solis uz priekšu viņu militārajā karjerā. Ja kāds veic svarīgu darbu, tad par to ir jāmaksā attiecīga alga, un mūsu valsts uzskata, valdība uzskata, ka līdzdalība šajos miera spēkos ir ļoti būtisks un svarīgs darbs, un līdz ar to viņiem ir paredzēta alga, kas līdzinās mūsu Valsts prezidenta algai, apmēram 500 lati, no kuriem pēc nodokļu atvilkšanas šie cilvēki skaidrā naudā saņems ne mazāk kā 400 latus (atkarībā no izdienas, no dienesta stāža un ieņemamā amata). Tas, ka šī līdzdalība šajos miera spēkos ir brīvprātīga, - tas, manuprāt, ir ļoti humāni, normāli, tā, kā demokrātiskā valstī tam vajadzētu būt. Tādas lietas kā neitralitāte, pacifisms, princips - ne mana cūka, ne mana druva, - es zinu, ka tās arī ir ne visai populāras mūsu cilvēku starpā un it sevišķi priekšvēlēšanu periodā, taču ir jāskatās realitātei acīs: ar šīm kategorijām mēs savas valsts neatkarību nodrošināt nevaram. Es esmu par racionālu, izsvērtu un ļoti pārdomātu aizsardzības stratēģiju. Taču reiz no runām par starptautisko sadarbību jāķeras pie reāliem darbiem.

Bet nu par šo priekšlikumu, ko iesniegusi Ārlietu komisija. Es uzskatu, ka tas ir visnotaļ pozitīvi vērtējams un atbalstāms, jo šeit tiek precizēts tas, kas acīmredzot ir nepietiekami skaidri parādīts valdības sagatavotajā variantā. Tātad šeit ir papildus akcentēti tie trīs momenti - gan tā atļaujas došana, gan šīs līdzdalības brīvprātīgais raksturs, un ļoti būtiska, manuprāt, ir šī otrā rindkopa, Ārlietu komisijas ierosinātā projekta otrā daļa, kur tiek precizēts, ka Ministru kabinets šos spēkus var atsaukt jebkurā brīdī. Šeit gan ir neliela, manuprāt, pārrakstīšanās kļūda, jo šeit ir atsauce uz likuma 5.panta otro daļu. Šeit ir jāizdara atsauce uz trešo, jo otrajā daļā ir runa par sūtīšanu, bet trešā ir tā daļa, kurā ir runa par atsaukšanas kārtību. Un mums ir jābūt reālistiem. Dzīvē viss ir relatīvs un nosacīts. Šodien situācija ir viena, bet rīt tā var mainīties, un lēmums, kas šodien ir pareizs, rīt var izrādīties jaunā situācijā nepareizs. Tādēļ mums ir jābūt gataviem un likums arī paredz, kā tādā situācijā ir jārīkojas. Mēs šodien pieņemsim lēmumu, ņemot vērā to situāciju, kas šodien ir tur, Horvātijā, uz vietas. Bet, ja tuvākajā laikā - un tas, protams, reālajā dzīvē nav izslēgts - sāktos liela mēroga militāras akcijas, tad, protams, būs jāpieņem cits lēmums. Un mūsu likums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - būtu labi, ja jūs lūgtu papildu laiku, jo jūsu runāšanas laiks jau ir beidzies.

A.Līgotnis. Es pusminūtes laikā tikšu galā.

Sēdes vadītājs. Viena minūte. Lūdzu!

A.Līgotnis. Mums ir iespējas jebkurā situācijā, ja tas tiek atzīts par nepieciešamu, ar valdības lēmumu šos spēkus atsaukt. Tā ka, es domāju, nebūs absolūti nekādas problēmas un traģēdija, ja situācija mainīsies, visu vērst par labu, un pat tādā gadījumā, ja šie spēki pēc neilga šā komandējuma uzdevuma veikšanas tiks atsaukti, - arī tad tas būs mums tikai un vienīgi ieguvums, jo Latvija būs ieguvusi 37 ļoti labi, kvalificēti sagatavotus karavīrus.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Anita Stankēviča.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es negribētu pievienoties tādai vispārējai eiforijai un lielam karošanas priekam, kāds te izskan, un tas viss tiek ietērpts tādos vārdos par miera uzturēšanas misiju. Tā jau mēs varam sarunāt diezin ko! Es nezinu, kā četri aizsardzības ministri ir izturējušies pret šo jautājumu, bet es vakar runāju ar Aizsardzības spēku bijušo komandieri Turlā kungu par šo jautājumu, un viņa viedoklis gan bija diemžēl pretējs. Viņš man diezgan daudz stāstīja par Baltijas bataljona izveidošanu pagājušā gada nogalē un par visu to, kā tas process notika, bet uzsvēra, ka visas tās runas ir bijušas par darbību Baltijas telpā. Skandināvijas spiediena rezultātā šī darbība Baltijas telpā tagad ir paplašinājusies, un es saprotu, ka šeit var mēģināt to argumentēt ar dažādiem teicieniem, ka savādāk mēs nevaram rīkoties - un tā tālāk, un tā tālāk. Es izsaku savas šaubas. Es neesmu pārliecināts par to, vai mūsu piedalīšanās programmā "Partnerattiecības mieram" ir iespējama tikai tad, ja mēs obligāti sūtām uz karadarbības rajonu cilvēkus no Latvijas. Es par to neesmu pārliecināts. Ja mani par to varētu šeit pārliecināt, tad varētu tāda saruna sākties. Otrkārt, es arī neesmu dzirdējis tādus precīzus skaitļus, es tikai nupat dzirdēju skaitļus, ko nosauca mūsu premjerministrs, - ka ir saņemti miljoni, divi vai cik, no Dānijas un no vēl kaut kurienes mūsu Baltijas bataljona veidošanai un kā atbilde uz šo saņemto naudu nu būtu tagad jāsūta mūsu cilvēki uz turieni. Tā es to saprotu. Es gribētu šo jautājumu apskatīt no mazlietiņ citas puses. Es gribētu to apskatīt no reālās karadarbības situācijas bijušajā Dienvidslāvijā šodien. Kā mēs zinām, tad Amerika ir rīkojusies diezgan krasā pretrunā ar to, ko grib Eiropas Apvienoto Nāciju spēki, kas tur atrodas. Amerika ir izteikusi pilnīgi atklātu atbalstu, runājot lielos vilcienos, musulmaņu pusei, bet, kā mēs zinām, krievi atbalsta pretējo pusi. Un vispār man ir pamats domāt, ka šo reģionu var īsā laikā pārņemt diezgan nopietna karadarbība; nevis tikai vienā reģionā un nevis tā, kā pašreiz tiek runāts - ka tajā Horvātijas daļā, tur, kur nonāks Dānijas bataljons, ja tā sastāvā būs mūsu latviešu pulks vai vads, vai puiši, tad tur tās karadarbības nebūs. Es nepavisam neesmu pārliecināts par to, ko šeit teica Līgotņa kungs, vairākas reizes runājot, - ka tā ir miera uzturēšanas misija. Miera uzturēšanas misija! Man gan izskatās, ka tā šobrīd nav miera uzturēšanas misija, ja notikumi pavēršas tā, kā pēdējās dienās ir noticis. Mēs zinām, ka pēdējās dienās, burtiski šodien, Francija savus spēkus jau atvelk no šī reģiona, tikai tos spēkus, kas ir Apvienoto Nāciju spēku sastāvā. Mēs tieši pretēji - lemjam par sūtīšanu uz turieni.

Man vēl pie visa šī nav īsti skaidrs, kāpēc tad Saeimai ir jādod šis lēmums. Kāpēc mums ar Saeimas lēmumu ir jāapstiprina šī darbība? Ja mums ir Ministru kabinets, ja mums ir Aizsardzības ministrija un ir varonīgs aizsardzības ministrs, tad kāpēc viņi paši nevarētu pieņemt lēmumu, ja ir pamatā likums? Es nesaprotu, kāpēc šeit ir jānobruņojas ar šādu Saeimas lēmumu? Tāpēc es gribēju šeit tomēr izteikt šīs bažas - tātad pirmās bažas par to, ka mēs mēģinām tagad doties uz rajonu, kurā krasi pēdējās dienās mainās situācija. Krasi mainās! Un mēs zinām, ka tad, ja amerikāņi atklāti paziņo par palīgā iešanu, tad tā vairs nebūs joku spēle šajā reģionā. Es domāju, ka šeit var ļoti nopietni sākties darbība tuvākajā laikā. Tāpēc šajā brīdī es gribētu uz šo momentu saasināt uzmanību un dzirdēt argumentus. Man ar to argumentu ir par maz, ja saka, ka mēs jebkurā brīdī varam izlemt un viņus pasaukt atpakaļ. Es nedomāju, kas tas būs tik vienkārši darāms. Tātad tas ir jau viens jautājums, kas man nav skaidrs.

Un otrs atkal ir tas pats, par kuru es runāju vienmēr - tas atkal ir budžeta jautājums. Man ir priekšā šis dokuments, kurā tālāk ir rakstīts... Es negribu jūsu laiku kavēt, bet tālāk šeit ir sarakstītas ne tikai šīs algas, par ko šeit runāja, ka būs 500 latu mēnesī, bet arī invaliditātes apmaksa klāt pie visa tā - cik procentus, teiksim, maksās pirmās grupas invalīdam, cik - tam, cik - tam. Un ir ierakstīts, ka visas šīs pensijas un izmaksas būs no Aizsardzības ministrijas budžeta. No kā tad veidojas Aizsardzības ministrijas budžets? Vai tikai no dāvinājumiem? Un vai dāvinājumi tieši tur ienāk? Tas veidojas kā viens komponents no valsts budžeta. Un, ja mēs ierakstām, ka vienreizējs pabalsts būs 40 000 latu apmērā gadījumā, ja cilvēks ir kritis... Šī summa ir diezgan ievērojama - 40 000 latu. Vai mēs neesam atkal par daudz izšķērdīgi, ja mēs labi zinām, ko nozīmē 40 000 latu šajā budžeta krīzes stāvoklī kādai lauku skolai vai vairākām skolām uzreiz. Un ko tas nozīmē vispār kopumā Izglītības ministrijas sistēmai šobrīd?

Man rodas jautājums: vai mēs varam tik vieglprātīgi - nedomājot sākt mētāties ar šādu naudu? Un es gribu būt tas, kas ir izteicis šo brīdinājumu no šīs tribīnes. Lai nebūtu atkal tā, ka pēc pāris mēnešiem, ja sūtīs šeit kādu cinka zārkā šurp, kāds teiks, ka tas ir uz Dānijas rēķina, tas zārks... Es gribētu būt tomēr tas, kas varēs tad atgādināt: jā, es biju šeit tribīnē un brīdināju, ka sākas nopietna karadarbība un ka tur var iet bojā cilvēki. Un mēs labi zinām, cik smags ekonomiskais stāvoklis ir Latvijā, tāpēc teikt, ka tas ir brīvprātīgi, ir maigi teikts. Šodien atradīsies daudzi latviešu puiši - ne tikai tādi, kuri grib pašaudīties, kuriem tas ir ielikts varbūt gēnos, bet ir arī tādi, kas, smaga trūkuma spiesti, dosies uz turieni ar vienīgo cerību - palikt dzīviem, nopelnīt un atgriezties.

Protams, ja mums ir brīva Latvija un brīva robeža, tad var pieteikties arī franču leģionā. Un var pieteikties citur, bet vai vajadzētu šādā veidā - caur Saeimu virzīt kā Latvijas noteiktu struktūrvienību Dānijas bataljonā? Kāpēc nevarētu no Latvijas brīvprātīgie pieteikties šajā Dānijas bataljonā? Un tad pēc tam izlemt visas šīs finansiālās sekas citādi, bet nevis tieši tā, kā to darām pašreiz - uz valsts budžeta rēķina. Tātad es šos divus brīdinājumus tomēr no šejienes esmu izteicis un labprāt es gribētu dzirdēt argumentētu atbildi uz to, ka es maldos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anita Stankēviča - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Antons Seiksts.

A.Stankeviča (KDS).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Paskatieties šajā Ministru kabineta iesniegtajā dokumentā, ar kuru datumu viņš ir datēts! Lēmums ir pieņemts 1995.gada 18.jūlijā, kad šis vilciens, par kuru mēs šodien runājām, jau sen bija aizgājis un puiši jau bija Dānijā. Tagad mums ir jādebatē šobrīd par to, vai to vajag vai to nevajag. Es esmu par to, ka šādiem pasākumiem ir jābūt, bet es esmu pret formu, kādā viņi tiek veidoti un organizēti. Un daudzi klātesošie zālē arī nesaprot, kas šī ir par vienību un kas ir "Baltbats"? Mēs te putrojam tātad it kā divas lietas kopā. Mēs pagājušā gada budžeta grozījumos diezgan lielu summu, citiem to atņemot, novirzījām tieši šim Baltijas bataljonam, jo mēs tikām pārliecināti, ka bez tā mēs nekādā Eiropā neieiesim un ka bez tā mums nebūs ne dāvinājumu, ne instruktoru, ne angļu valodas skolotāju. Mēs to visu izdarījām, un, paldies Dievam, šis Baltijas bataljons ir sācis veidoties, un viņam ir arī loģiska jēga. Tie ir šie pirmie sadarbības meklējumi starp šīm trim Baltijas valstīm.

Šī vairāk izskatās pēc avantūras. Un man reizēm ir ļoti neērti par to, ka mēs... lai mēs kaunētos... ka mūs izmanto kā trešās pasaules valstis, lai aizsūtītu pusapmācītus vīrus tur, kur citi vairs negrib sēdēt, ka mēs ar to lepojamies, ka mēs nekaunamies par to, ka mūs izmanto. Pietiek kādam mums kaut ko pasolīt, un mēs absolūti vairs neskatāmies, vai tas mums ir izdevīgi vai tas nav izdevīgi, un ko mums tas beigu beigās maksā.

Tagad vēl viena lieta. Mēs te esam jau ilgi Saeimā, taču neesam varējuši nokārtot absolūti nevienu tādu jautājumu, kurš varbūt mūsu budžetā neiecirstu pārāk lielu robu.

Tad, kad krievu armijā paņēma mūsu puišus, viņus paņēma varmācīgi, viņiem nebija citas izejas, bet tiem, kuri atnāca mājās kā invalīdi, nav arī darba stāža. Viņus paņēma no skolas sola. Daudzi aizgāja bojā. Ir vecas, vientuļas mātes, kuras dzīvo no minimālajām pensijām. Mēs neesam varējuši atrast pat līdzekļus šiem puišiem medikamentiem, ko piemest pie šī atalgojuma. Mēs nevaram arī absolūti neko palīdzēt šiem vecajiem cilvēkiem. Taču šiem brīvprātīgajiem, kuri paši grib uz turieni doties, mēs kā kompensāciju ģimenei solām 40 000 latu. Tādā gadījumā es vēlreiz saku: vai mēs drusciņ ar šo savu skriešanu uz Eiropu par katru cenu kaut kur nepārsteidzamies? Es saprotu, ka vispirms ir jāsakārto aizsardzības sistēma šeit, ir jāizveido maksimāli kopēja sistēma ar Baltijas valstīm un tad jāskatās, kā mēs paplašināmies ar sakārtotiem Aizsardzības spēkiem un ar to nastu, kuru var pavilkt mūsu budžets. Tā ka tas laikam būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es pieļauju, ka argumenti atkārtosies. Līgotņa kungs pamatoti norādīja, ka, ja kategoriski neļauj cilvēkiem šādā veidā īstenot viņu gribu, tad zināmā mērā tas varētu būt arī cilvēktiesību ierobežojums.

Bet es gribu drusciņ runāt par ko citu. Latvijai vienīgais izdzīvošanas veids ir orientācija uz Rietumiem. Cita ceļa nav! Ja izolacionismu varēja... Habilitēti un nopietni vēsturnieki - Kreituses kundze, Virša kungs un citi - apstiprinās, ka izolacionismu varēja atļauties ASV starpkaru periodā bez liela riska. Amerika vispār var daudz ko darīt bez riska savai drošībai, turpretī Latvijai izolacionisms nav pieņemams. Un es teikšu pilnīgi skaidri un gaiši: izolacionisms Latvijai ir vāji slēpta orientācija uz atpakaļceļu Krievijā! Tas skaidri un gaiši ir jāsaka. Un nevajag izdomāt neko citu! Tiktāl, ciktāl Latvija var kaut ko darīt, lai tuvinātos jebkurā veidā Rietumiem, tas ir jādara arī likumdevējam ar visu atbildības sajūtu. Un es, apspriežot frakcijā šo jautājumu, Ministru prezidentam lūdzu komentēt, kā veidosies situācija, ja īstenojas ASV likumdevēja ASV kongresā ierosinātā un apstiprinātā embargo atcelšana.

Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka šī embargo atcelšana notiek tikai pēc ANO spēku aiziešanas. Un, otrkārt, kā jau te referents un Ministru prezidents norādīja, Latvijas valdība jebkurā laikā var atsaukt atpakaļ. Es neredzu nevienu vērā ņemamu argumentu, kas būtu cienījams arguments pret šo lēmumu.

Nākošais. Kā mēs izskatīsimies Baltijas vienotības kontekstā? Igauņi un lietuvieši var to darīt, bet latvieši pēkšņi nevar, latvieši "aiz matiem" velk argumentus... Piedodiet, bet es tā arī saprotu... Atklāti jau nevar pateikt, ka mēs gribam atpakaļ NVS vai vēl kaut kādā citā savienībā, taču būtībā tas nozīmē tikai to.

Un pats pēdējais. Ja neitrālā Zviedrija, kura gadu simteņu gaitā 118 gadus nav karojusi, kura pasaulē der par neitralitātes paraugu, ja pat Zviedrija šajā situācijā nenostājas malā... Kā tad mēs komentēsim, kādā veidā, kā skaidrosim savu nostāju, ja tā šīnī gadījumā būs negatīva?

Es gribu vienkārši teikt, ka iestāties par Latvijas brīvību šobrīd zināmā mērā nozīmē mūsu brīvprātīgajiem atrasties arī Horvātijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms turpinām vai arī neturpinām debates, mums ir jāizskata deputātu priekšlikums: "Ierosinām 3.augusta Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts likumprojekts "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Es jūs varu informēt, ka mums vēl ir runātāji par šo jautājumu. Ir pieteikušies runāt deputāti Laviņa, Meierovics, Krastiņš, Ameriks, Pētersons, Resnais.

Tālāk mums ir jau darba kārtībā secīgi iebalsots Izglītības likums un tad nāk vēlēšanu aģitācijas likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām".

Vēl deputātu zināšanai. Pirms viens runā "par", viens - "pret", es sniegšu informāciju: 38 deputāti iesniedza priekšlikumu - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 9.augustā pulksten 14.00 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

1. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs savā sēdē izskatīja šādu prasību un sasauc Saeimas ārkārtas sēdi 9.augustā pulksten 14.00.

Tālāk. Saeimas Prezidijs pēc tam, kad būs zināms, cik tālu mēs esam tikuši ar šo darba kārtību, izskatīs jautājumu par Saeimas kārtējās sēdes sasaukšanu 9.augustā pulksten 9.00. Mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt tikai tāpēc, ka mēs nevaram sasaukt sēdi vispār. Mums ir jāsasauc sēde, izsludinot darba kārtību, bet darba kārtību mēs varam izsludināt tad, kad mēs redzēsim, kur mēs esam palikuši kārtējā Saeimas sēdē. Tas ir deputātu informācijai.

Tagad, lūdzu, vai kāds vēlas runāt par priekšlikumu? Lūdzu! Jā, un arī informācija. Es ļoti atvainojos! Būs vēl informācija. Ir iesniegts priekšlikums - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 9.augustā pulksten 14.30. Jāsaka, ka Prezidijs uz ārkārtas sēdēm, kur ir daudz jautājumu, lūdz talkā komisijas, jo raugās uz to visai bažīgi. Mēs domājam, ka lietderīgāk tomēr ir kārtējo sēdi papildināt ar kārtējām sēdēm un izskatīt jautājumus tādā secībā, kā ir iesniegts, bet pati Saeima vienmēr var lemt par secību, kādā izskatīt jautājumus.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Šajā gadā mums ir bijušas 9 sēdes, kurās mēs neesam pieņēmuši nevienu likumprojektu. Tātad neesam veikuši šajās 9 sēdēs savu pamatdarbu. Šodien ir 9.sēde, kura laikam beigsies bez neviena likumprojekta pieņemšanas vai izskatīšanas. Tādēļ arī es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un pieņemt vismaz divus likumprojektus. Tātad šo likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" un likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts likumprojekts "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Es domāju, ka deputāte Laviņa neiebilst, jo runāt četras minūtes acīmredzot... Vai jūs vēlaties izmantot četras minūtes? Nevēlaties. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies.

Godātie kolēģi! Tiem, kuri atstāj zāli, nenoklausījušies reģistrācijas rezultātu, es vēlreiz atgādinu, ka nākošā, kārtējā sēde, būs 9. augustā, tas ir, trešdien, pulksten 9.00.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, šodien pulksten 16.54 reģistrējušies 93 deputāti. Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Viesturs Pauls Karnups,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Nākošā sēde 9.augustā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Lēmuma projekts sakarā ar Parlamentārās

izmeklēšanas komisijas SIA

æLattelekomæ izveidošanas un darbības

izvērtēšanai ziņojumu (turpinājums).

(532. un 532. - a.dok.)

Alternatīvie lēmuma projekti

(575., 592. un 614.dok.)

Debašu turpinājums deputāts P.Tabūns - 1.lpp.

deputāte L.Laviņa - 6.lpp.

deputāts J.Bordāns - 9.lpp.

deputāts E.Kide - 15.lpp.

Par procedūru deputāts J.Sinka - 20.lpp.

Debašu turpinājums deputāts J.Lucāns - 20.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis - 23.lpp.

deputāts J.Sinka - 24.lpp.

deputāts A.Kreituss - 26.lpp.

deputāts A.Lambergs - 28.lpp.

deputāts A.Kreituss - 30.lpp.

Paziņojumi deputāts Dz.Ābiķis - 30.lpp.

deputāts J.Sinka - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 31.lpp.

Debašu turpinājums deputāts I.Dāliņš - 31.lpp.

deputāts A.Krastiņš - 35.lpp.

deputāts J.Tupesis - 38.lpp.

deputāte I.Kreituse - 39.lpp.

deputāts A.Lambergs - 41.lpp.

Par darba kārtību -44.lpp.

Priekšlikumi deputāts A.Rozentāls - 44.lpp.

deputāts P.Elferts - 45.lpp.

deputāts J.Lagzdiņš - 45.lpp.

deputāts Dz. Ābiķis - 46.lpp.

deputāte A.Seile - 47.lpp.

deputāts G.Bērziņš - 48.lpp.

deputāts J.Lagzdiņš - 50.lpp.

deputāts M.Grīnblats - 51.lpp.

deputāts J.Zaščerinskis - 51.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar pievienotās

vērtības nodokliææ

(789. un 789. - a.dok.) - 52.lpp.

Priekšlikums deputāts A.Kiršteins - 52.lpp.

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts

æGrozījums likumā æPar pievienotās

vērtības nodokliææ - 53.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Augstākās padomes

Prezidija lēmumā æPar īpaši aizsargājamo

dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas

lauku apvidosææ

(792. un 792.- a.dok.) - 53.lpp.

Priekšlikums deputāts J.Zaščerinskis - 54.lpp.

Par likumprojektu æIzmaiņas likumā

æPar piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijuææ

(804. un 804.- a.dok.) - 54.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā

æPar uzņēmējdarbībuææ

(796. un 796.- a.dok.) - 54.lpp.

Par likumprojektu æPar nekustamā

īpašuma nodokliæ (Noraidīts).

(812. un 812. - a.dok.) - 54.lpp.

Debates deputāte A.Seile - 55.lpp.

deputāts J.Bunkšs - 56.lpp.

Par procedūru deputāts I.Kalniņš - 61.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā

æPar akciju sabiedrībāmææ

(810. un 810. - a.dok.) - 61.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā

æPar uzņēmumu ienākuma nodokliææ

(811. un 811. - a.dok) - 62.lpp.

Par lēmumu æPar noteikumiem nr.204

æNoteikumi par Valsts cilvēktiesību birojuææ

(774., 776. un 776. - a.dok.) - 62.lpp.

Ministru prezidenta M.Gaiļa vēstule par

cilvēktiesību valsts ministra amata likvidāciju - 62.lpp.

Paziņojums deputāts A.Endziņš - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 63.lpp.

Latvijas Republikas Saeimas deputātu O.Kostandas

J.Zīgerista, A.Saulīša, J.Kušneres un

A.Pētersona jautājumi Latvijas Republikas Ministru

prezidentam M.Gailim par bankas æParexæ

finansiālo stāvokli

(807.dok.)

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 63.lpp.

Deputātu L.Staša, J.Urbanoviča, A.Rozentāla,

A.Prēdeles un G.Resnā jautājums Latvijas Republikas

zemkopības ministram Ā.Ūdrim par iznomātās

tehnikas atņemšanu zemniekiem

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 64.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim un labklājības ministram A.Bērziņam par

Baldones sanatorijas turpmāko likteni

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 64.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes

ministram A.Gūtmanim par SIA

æLattelekomæ finansiālo stāvokli

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 65.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim par Ministru kabineta finansiālo

līdzekļu avotiem kompensāciju izmaksām

maksātnespējīgo banku noguldītājiem

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 65.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums

Ministru prezidentam M.Gailim par to,

kad tiks dzēsts parāds par dotācijām

lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - 65.lpp.

Deputātu steidzams pieprasījums Ministru

prezidentam M.Gailim par Saeimas

1995.gada 25.maija lēmuma neizpildīšanu

Debates deputāts M.Grīnblats - 66.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis - 67.lpp.

Lēmuma projekts æPar Latvijas Bankas

prezidenta atcelšanu no amataæ

(503.dok.)

Debates deputāts I.Bukovskis - 67.lpp.

deputāts J.Lucāns - 69.lpp.

deputāts A.Seiksts - 75.lpp.

deputāts A.Ameriks - 76.lpp.

deputāte R. Marjaša - 78.lpp.

deputāts A.Kreituss - 81.lpp.

deputāts A.Lambergs - 85.lpp.

deputāts Dz.Ābiķis - 86.lpp.

deputāte I.Kreituse - 87.lpp.

deputāts J.Sinka - 88.lpp.

deputāts J.Lucāns - 90.lpp

deputāts A.Kiršteins - 91.lpp.

deputāts I.Bukovskis - 94.lpp.

Paziņojums deputāts G.Bērziņš - 95.lpp.

Debašu turpinājums deputāts Ē.Kaža - 96.lpp.

deputāts E.Kide - 98.lpp.

deputāts O.Kehris - 99.lpp.

deputāts G.Bērziņš - 102.lpp.

deputāts P.Tabūns - 105.lpp.

Saeimas deputātu iesniegums Saeimas

Prezidijam par balsošanu ar elektroniskās

balsošanas iekārtas palīdzību par dienas

kārtības jautājumiem æPar Latvijas Bankas

prezidenta atcelšanu no amataæ un æPar

Latvijas Bankas prezidenta vietnieka atcelšanu

no amataæ - 106.lpp.

Priekšlikumi deputāts O.Kehris - 107.lpp.

deputāts A.Kreituss - 107.lpp.

Lēmuma projekts æPar Latvijas Bankas

prezidenta vietnieka atcelšanu no amataæ

(531.dok.) - 108.lpp.

Lēmuma projekts æPar Latvijas Nacionālo

bruņoto spēku miera uzturēšanas vienībuæ

(797.dok.)

Ziņo Ministru prezidents M.Gailis - 109.lpp.

Debates deputāts R.Milbergs - 111.lpp.

deputāts A.Līgotnis - 114.lpp.

deputāts A.Kreituss - 118.lpp.

deputāte A.Stankēviča - 121.lpp.

deputāts A.Seiksts - 122.lpp.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu

1995.gada 9.augustā - 124.lpp.

Priekšlikums deputāts J.Lagzdiņš - 124.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 125.lpp.