Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 2.marta Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē neizskatīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! 5.pants.

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais. Es gribētu pateikties tiem deputātiem, arī "Ceļa" deputātiem, kas, balsojot par akcīzes nodokļa apmaksu par eksportēto produkciju, nepiekrita šim un kam vismaz pietika drosmes nepiedalīties balsojumā un pēc tam atzīt, ka tas priekšlikums bija pietiekami nopietns un vērā ņemams, un diemžēl pietrūka divu balsu, un, izanalizējot balsojumu, izrādījās, ka tie varbūt bijuši... tie, kas runā par tautsaimniecības attīstību, šajā gadījumā nobalsoja pret šādu civilizētu attīstību - ļaut mūsu valsts eksportpotenciālam attīstīties un ļaut uzņēmumiem pelnīt, nevis nepārtraukti domāt, kā tos atveseļot. Šis pants ir nedaudz par ko citu - par maksāšanas kārtību. Un šeit ir vairāki priekšlikumi - mani priekšlikumi, Sociālo lietu komisijas, Piebalga priekšlikumi, un būtība ir šāda.

Kādā veidā ieņēmumi no akcīzes nodokļa tiek iemaksāti budžetos un kuros budžetos, un kādā veidā? Un tāpēc mans priekšlikums sastāv no vairākām daļām, un ir lūgums arī balsot atsevišķi par katru šo daļu. Pirmā daļa ir par akcīzes iemaksas kārtību. Un iemaksas kārtība ir noteikta, ka iemaksā pamatbudžetā un speciālos valsts budžetos saskaņā ar attiecīgajiem likumiem. Un arī citos priekšlikumos tas līdzīgās formās atkārtojās. Bet - par būtību. Tātad - par būtību. Ir runa par akcīzes nodokli alkoholiskiem dzērieniem, tā ieskaitīšanu atsevišķos speciālos budžetos - tātad kultūras attīstības, sporta attīstības speciālajā budžetā un lauku attīstības speciālajā budžetā, pie tam 2% un 2 vai 4%. Vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pārejas noteikumos ir norādīts, ka šis punkts stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri, 1996.gada budžetu. Tātad principā uz šā gada budžetu tas neatstāj pilnīgi nekādu iespaidu un nepārdala šā gada budžeta apstiprināto izdevumu daļu (jo ieņēmumu daļu Saeima neapstiprināja). Tātad šajā gadā tas problēmas nerada.

Otrs. Divi no šiem speciālajiem budžetiem principā jau ir radīti. Šī sistēma jau ir radīta, nodevas no azartspēlēm tātad tiek ieskaitītas divos no augstāk minētajiem budžetiem. Lauku attīstības speciālā valsts budžeta kā tāda pašreiz diemžēl nav. Kāpēc, manuprāt, ir vajadzīga šāda līdzekļu ieskaitīšana tieši speciālajos valsts budžetos? Manuprāt, tas ir jau izmantots citos gadījumos, piemēram, kaut vai mūsu izveidotais meža budžets, speciālais. Šī tiešā ieskaitīšana no kāda no nodokļa veidiem dod šo ieņēmumu regularitāti, jo tas ir procents no ienākošajām summām. Pretēji tam, ja tas tiek finansēts tieši no valsts budžeta, tad tomēr pastāv šī kārtība - atvērt finansējumu vai neatvērt. Un tomēr, ja skatās, piemēram, 1994.gada budžeta izpildi, tad ir redzama liela disproporcija, un šeit ir ļoti liela vara dota Finansu ministrijai atvērt vienam finansējumu gada beigās par 60%, citam - par 70%, citam - par 100%. Un, manuprāt, šis te dotu iespēju finansēt tātad šīs kultūras programmas, sporta programmas un lauku attīstību ļoti veiksmīgi. Otrs jautājums - vai tā ir papildus budžeta tērēšana? Manuprāt, papildus... šeit varētu arī nebūt runa par ievērojamu šo nozaru vai šo sfēru finansējumu palielinājumu, jo speciālais valsts budžets arī ir valsts budžets, tikai speciālais, un tiek noteikts, kādā kārtībā tas tiek izmantots. Un to jau mēs redzam līdzšinējā praksē, ka šobrīd ir šis mežu speciālais budžets, speciālais sociālais budžets un ka tas nenozīmē, ka, veidojot speciālo budžetu un ieskaitot līdzekļus, šai sfērai tiek ievērojami palielināts finansējums, tātad it kā noņemot to citām.

Otrs būtisks jautājums ir arī tas, kādā veidā šī akcīze tomēr tiek iekasēta. Ja mēs zinām, ka pagājušajā gadā akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem ir iekasēts varbūt nedaudz vairāk par 35% (zaudējumi sastāda vismaz apmēram 20 miljonus latu), tad ir skaidrs, ka šobrīd šī sistēma īsti nestrādā. Gatavojot šos priekšlikumus, es iepazinos arī ar Brīvvalsts pieredzi, un izrādījās, ka šie likumi tanī laikā jau bija ievērojami rūpīgāk uzrakstīti. Viens likums par alkohola akcīzes nodokli sastāvēja no 256 pantiem. Bija tabakas un citi, un pirmo reizi, piemēram, akcīzes nodoklis Rīgā tiek lietots 1762.gadā, tas ir tā sauktais vīna nodoklis. Un, manuprāt, tik maz reglamentējoša un tik maz aptveroša un īsa likuma, kāds ir šobrīd Akcīzes nodokļa likums, līdz šim nav bijis, un arī varbūt tas ir par iemeslu, kāpēc šī akcīze tiek slikti iekasēta. Manuprāt, arī tālākajā attīstībā, ņemot vērā arī Eiropas valstu pieredzi, kur bieži šie atsevišķie akcīzes nodokļu veidi ir reglamentēti ar atsevišķiem likumiem, jo tad ir iespējams ļoti precīzi reglamentēt arī citus ar šo preču tirdzniecību, marķēšanu un citiem pasākumiem saistītām lietām... Tāpēc es ļoti lūdzu pārdomāt šos priekšlikumus un tos atbalstīt. Es mēģināju argumentēt tos motīvus, kas varbūt tiktu izvirzīti pret šo priekšlikumu. Otrs - arī nav šīs sadursmes ar Sociālo lietu... vai komisija par to, ka šogad mūsu nobalsotajā variantā 14 miljonus sastāda šis akcīzes nodoklis no alkohola medicīnai... jo jebkurā gadījumā komisijas variantā, atbalstītajā variantā, šī shēma atkarībā no tā, cik šogad tiek ieskaitīts šajā speciālajā budžetā, strādā tikai līdz nākamā gada budžetam, jo tas varbūt arī ir saistībā ar to, ko mēs apspriedām vakardien, - pensiju reformu, tas saistīts arī ar sociālā nodokļa reformu: un arī medicīnas reformu, kādā veidā, kāds ir pamatfinansējums - vai pamatā medicīna finansējas no akcīzes nodokļa vai tomēr no sociālā nodokļa kādas daļas, kas ir speciāli veltīta medicīnai. Tāpēc principā šie mani priekšlikumi neskar un nav pretrunā ne ar vienu no augstāk nosauktajiem punktiem. Tāpēc lūdzu pārdomāt un atbalstīt šos priekšlikumus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu klusumu! Un vēl un vēlreiz izlasiet šā 5.panta redakciju! Tur ir vismaz trīs balsojumi - un par katru pantu atsevišķi. Es šaubos, vai jūs tādā troksnī varat sekot līdzi debatēm un pēc tam, es atvainojos, arī balsot atbilstoši situācijai, kura veidojas sakarā ar šo pantu un debatēm. Andris Piebalgs - finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad runa faktiski nav par 5.pantu - maksāšanas kārtību, bet ir runa vēlreiz par sadalījumu. Es gribu vēlreiz atzīmēt šā gada budžeta, teiksim, tādas īpatnības. Tātad - kas ir bijis šā gada budžetā? Būtisks ir tas, ka sociālais nodoklis iet sociālajā budžetā. Būtisks ir tas, ka pilnīgi visu iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieiet vietējo pašvaldību budžetos un pamatbudžetu sastāda pēc būtības divi tikai lielie maksājumi - viens no tiem ir apgrozījuma nodoklis, otrs ir akcīzes nodoklis. Saeima, pieņemot lēmumu par speciālo budžetu izveidošanu, principā pateica, ka daļa no tā, kas jau bija ielikta pamatbudžeta ieņēmumos, tiek... jāizveido speciālais budžets veselības aizsardzībai. Tas nozīmē, ka, ja pēc būtības negroza likmes, ko arī mēs nedarām, tas viss ir jāpanāk, balstoties uz iekasēšanu. Iekasēt papildus pēc būtības 14 miljonus, jo izdevumu daļa medicīnai, kas ir pamatbudžetā... tie jau paliek. Tāpēc, lai cik šis priekšlikums neizklausītos jauks (ka 2% - tur, 2% - tur, 2% - tur), tas pēc būtības noņem naudu no pamatbudžeta un no veselības aizsardzības speciālā budžeta. Un tādā gadījumā mēs neizpildīsim ne pamatbudžetu, ne speciālo, ne arī šos trīs speciālos budžetus. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka kultūras attīstības speciālais budžets mums nāk no azartspēlēm un loterijām (50%), sporta attīstībai 50% iet no loterijām un azartspēlēm, lauku attīstības speciālais budžets mums kā tāds neeksistē, tajā pašā laikā eksistē liela daļa no privatizācijas fonda, kas iet lauku attīstībai. Tātad, pirmkārt, mēs neko reāli neiegūstam šeit, tā nav ienākumu nesošā daļa, bet, sadalot vēl vairāk, mēs faktiski noņemam budžeta līdzekļus no pamatbudžeta un no veselības aizsardzības speciālā budžeta. Tāpēc es domāju, ka mans priekšlikums ir viskorektākais: 50% akcīzes. Un tiešām pēdējā laikā akcīze ir stipri labāk iekasēta. Es nevaru teikt, ka pirmajos divos mēnešos ir bijis spoži, bet tomēr bija 11% pret to, kas bija paredzēts, tas ir daudzmaz normāli. Bet katrā ziņā es lielas cerības lieku uz marķēšanu, lielas cerības lieku uz tām darbībām, ko šobrīd veic Iekšlietu ministrija kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu, kopīgi ar Spirta monopola pārvaldi, lai iznīdētu alkohola kontrabandas iespējas, lai iznīdētu iespējas realizēt to un lai tiktu ar reālām cenām tas izdarīts. Un bez tam es gribu teikt, ka ir notikušas izmaiņas alkohola tirgotāju, teiksim, sabiedrībā, jo viena daļa jau pilnīgi "pagriezusies" - dara to tikai legāli, un šī daļa kļūst arvien lielāka, tāpēc es domāju, ka mēs varbūt varam "izvilkt" gan pamatbudžetu, gan veselības aizsardzības speciālo budžetu. Bet, sadalot vēl sīkāk, mēs nekā neiegūstam, tikai zaudējam pamatlīdzekļus. Tā ka es aicinu atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai no Sociālo un darba lietu komisijas neviens nerunās? Nē. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

A.Poča (LC).

Es tikai vēlreiz gribētu deputātiem norādīt, ka principā, ja mēs pieņemam 5.pantā deputāta Bērziņa priekšlikumu, kas nosaka vienu kārtību, akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem sadalījumu pa speciālajiem budžetiem, un ja mēs tajā pašā laikā atbalstīsim arī deputāta Piebalga priekšlikumu par jauna 5.1 panta izveidošanu, kas nosaka arī akcīzes nodokļa sadalījumu pa budžetiem vai paredz, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskiem dzērieniem tiek ieskaitīts, arī 50%, valsts pamatbudžetā un 50% - valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā... Šeit jau rodas tieša pretruna pašā likumā, pantos, un ir zināma neizpratne, un šajā mirklī tas varētu radīt tiešām grūtu šā likuma piemērošanu. Bez tam es tomēr gribu vērst deputātu uzmanību arī uz pašu jautājumu par speciālo budžetu pielietošanu. Praktiski jebkurš speciālais budžets, kas paredz ieņēmumus no nodokļiem, kas ir valsts budžeta, pamatbudžeta, ieņēmumi, - tas jau nozīmē, ka faktiski mums, deputātiem, ir ļoti grūti lemt par šo līdzekļu izlietošanu, jo šo līdzekļu sadalīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet tos virzienus, tās proporcijas nosaka īpašas komisijas vai arī kaut kādas citas institūcijas. Tātad faktiski deputātiem, augstākajiem likumdevējiem, ir atņemta iespēja kontrolēt, kur šie līdzekļi tiek izlietoti (es, protams, saprotu - tie noteikti tiks izlietoti sabiedrības labā). Bet līdz ar to mums zināmā mērā tiek deformēta pati budžeta veidošanas sistēma. Tagad es domāju, ka mums acīmredzot ir jābalso, kā deputāts Bērziņš ir ierosinājis šos savus priekšlikumus, taču mums ir jābalso arī par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, ko komisija neatbalstīja, jo komisija atbalstīja, uzskatot kā kompromisa variantu, deputāta Piebalga priekšlikumu par 5.1 panta izveidošanu, kur ir precīzi definēts nodokļa sadalījums pa budžetiem.

Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti, ir 6.lappuse, un runa ir par 5.pantu, kurš ir nosaukts - "Maksāšanas kārtība". Un lūdzu, lai būtu izpratne arī par procedūru un varbūt iebildes, - otrajā lasījumā ir pieņemts šis pants šādā redakcijā: "Maksāšanas kārtība. Akcīzes nodoklis tiek maksāts Latvijas Republikas valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" un Valsts ieņēmumu dienesta instrukcijām." Akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu 50% apmērā tiek ieskaitīts Valsts autoceļu fondā. Preču ražotāju akcīzes nodokli maksā, produkciju realizējot, preču importētājs - uz valsts robežas muitas iestādē preču uzrādīšanas brīdī vai pirms tam bankas iestādē. Tātad faktiski otrajā lasījumā šeit jau bija paredzēta ne tikai kārtība, bet arī šis akcīzes nodokļa sadalījums, izlietojums, te gan tas skar benzīnu un dīzeļdegvielu un 50% apmērā tiek ieskaitīts Valsts autoceļu fondā. Deputāts Bērziņš ierosina 5.pantu izteikt šādā redakcijā, un jums priekšā šī redakcija ir. Balsosim katru no rindkopām atsevišķi. Protams, šeit ir jautājums par to, vai maksāšanas kārtība paliek vai nepaliek, bet jābalso ir par to, kā šeit ir uzrakstīts - izteikt 5. pantu šādā redakcijā... Es saprotu, ka šie deputāta Bērziņa priekšlikumi ir panta redakcija.

A.Poča. Vai es drīkstētu vienu piebildi vēl...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Es tikai gribētu norādīt, ka praktiski šeit līdz ar Piebalga priekšlikumu par 5.1 pantu, tiek sadalītas divas problēmas. Vispirms 5. pants tad paliktu tiešām kā šī maksāšanas kārtība un 5.1 pants būtu sadalījums pa budžetiem. Komisija atbalstīja šādu pieeju likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, kāpēc jūs pārtraucāt sēdes vadītāju, kad es izskaidroju deputāta Bērziņa priekšlikumu, bet jūs sākāt izskaidrot deputāta Piebalga priekšlikumu? (Starpsaucieni no zāles: "Ai, ai, ai!")

A.Poča. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Tātad sēdes vadītājam nekas cits neatliek, kā piekrist referentei. Vienīgi varu pateikt to, ka pa starpām vēl ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā līdzīgi otrā lasījuma redakcijai ir gan šī akcīzes nodokļa maksāšanas kārtība, gan arī izlietojums - kā tiks izdota šī nauda. Un šeit, kā jūs redzat, ir teikts tā: "Akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu 50 procentu apmērā tiek ieskaitīts Valsts autoceļu fondā. Akcīzes nodoklis par Latvijas Republikā ražoto rektificēto etilspirtu, šampanieti un visu veidu vīniem, un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, 100 procentu apmērā tiek ieskaitīts speciālajā budžetā veselības aizsardzības finansēšanai. Preču ražotāji akcīzes nodokli maksā, produkciju realizējot, preču importētājs - uz valsts robežas muitas iestādē preču uzrādīšanas brīdī vai pirms tam bankas iestādē." No balsošanas secības viedokļa: vai deputāta Piebalga papildinājums attiecas uz viņa paša redakciju - izteikt 5. pantu šādā redakcijā?

A.Poča. Šeit ir tas sadalījums - tiek sadalīta un atdalīta maksāšanas kārtība no sadalījuma pa budžetiem. Ir iesniegta nedaudz cita maksāšanas kārtība, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem saistībā ar viņu marķēšanu ar speciālām akcīzes nodokļa markām. Un tāpēc sadalījums pa budžetiem tika uzskatīts nedaudz it kā par principiāli citu jautājumu, tādēļ tika izveidots kā atsevišķs 5.1 pants.

Sēdes vadītājs. Jā, bet citu priekšlikumos šis sadalījums arī ir ietverts un otrajā lasījumā arī bija ietverts. Es vienkārši gribu precīzi paskaidrot par procedūru, lai mums neiznāk tā, ka mēs procedūras dēļ šeit kaut ko nepareizi izdarām. Vai nebūtu iebildes tādā veidā, ka balsotu iesniegšanas kārtībā? Deputāt jeb ministr Piebalg, lūdzu, uzklausiet! Tātad balsosim iesniegšanas kārtībā - vispirms deputāta Bērziņa, pēc tam deputāta Piebalga, bet, tā kā deputāts Piebalgs runā par to pašu, par ko runā arī Sociālo un darba lietu komisija un arī otrajā lasījumā iesniegtā redakcija, tad es aicinātu piekrist deputātam Piebalgam, ka viņa priekšlikums tiek balsots viss kopā par 5. pantu, jo tā ir formāla lieta, to pēc tam var sadalīt vai nesadalīt, jo par citiem līdzīgiem priekšlikumiem un par to pašu saturu tiek kopā balsots. Un tāpēc šeit var būt nesaprašanās par atsevišķiem balsojumiem, un tas nebūtu, man liekas, lietderīgi. Ja citiem deputātiem un deputātam Piebalgam nav iebildes, tad vispirms būs Gundara Bērziņa viss šis priekšlikums atsevišķi, pēc tam - deputāta Piebalga priekšlikumi par 5. pantu - gan par maksāšanas kārtību, gan, kā šeit ir, par 5.1 pantu - nodokļu sadalījums pa budžetiem - kopā par visu vienā balsojumā, un pēc tam būs Sociālo un darba lietu komisijas redakcija. Vai deputātiem par šo kārtību ir iebildes? Lūdzu zvanu! Balsosim deputāta Bērziņa priekšlikumu - 5. pantu izteikt šādā redakcijā: "Akcīzes nodoklis tiek iemaksāts Latvijas Republikas valsts budžeta pamatbudžetā un speciālajos valsts budžetos saskaņā ar šo likumu, likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta noteikumiem." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 35, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

"Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem iemaksājams speciālajos valsts budžetos sekojošos apmēros: Latvijas kultūras attīstības speciālajā valsts budžetā - 2%." Balsojam. Lūdzu rezultātu! 24 - par, 32 - pret, 19 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

"Latvijas sporta attīstības speciālajā valsts budžetā - 2%." Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu. Godātie deputāti, tā kā tas sastāv no divām daļām un ir divās vietās, lai nebūtu nekādu pārpratumu, esmu spiests nolasīt šo priekšlikumu.

A.Poča. Es ļoti atvainojos, deputāta Bērziņa pēdējais priekšlikums netika balsots... par lauku attīstības speciālo budžetu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Tiešām vēl viens priekšlikums netika nobalsots: "Lauku attīstības speciālajā valsts budžetā". Un šeit ir divi varianti: pirmais variants - 2%, otrais variants - 4%. Divi balsojumi. Balsojam! Par 2 procentiem. Lūdzu rezultātu! 14 - par, pret - 24, atturas - 24. Nav pieņemts. Otrais variants - 4 procenti. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 23, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tagad es nolasīšu deputāta Piebalga priekšlikumu - "izteikt 5. pantu šādā redakcijā: "Akcīzes nodokļa aprēķināšana un maksāšanas kārtība tiek noteikta atbilstoši šim likumam, likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta noteikumiem. Preču ražotāji akcīzes nodokli aprēķina un maksā, realizējot preces, preču importētāji - uz valsts robežas muitas iestādē preču uzrādīšanas laikā vai pirms tam bankas iestādē, izņemot preces, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir marķējamas ar akcīzes nodokļa markām vai citu speciālu marķējumu. Akcīzes nodoklis par precēm, kuras marķējamas ar akcīzes nodokļa markām vai citu speciālu marķējumu, tiek maksāts, iegādājoties akcīzes nodokļa markas vai speciālās marķēšanas laikā. Akcīzes nodokli valsts budžetā iemaksā tā valsts institūcija, kura ir pārdevusi akcīzes nodokļa markas vai veic speciālu marķēšanu. Eksportējot preces, kuras marķētas ar akcīzes nodokļa markām vai speciālu marķējumu, samaksātais akcīzes nodoklis no valsts budžeta netiek kompensēts. Akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem tiek maksāts uz robežas muitas iestādē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos norādītajiem preču kodiem (pēc Latvijas Preču kombinētās nomenklatūras)."

"5.1 pants. Nodokļu sadalījums pa budžetiem. Pirmais. Akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā.

Otrais. Iekasētais akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem tiek ieskaitīts: 50% - valsts pamatbudžetā, 50% - valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā.

Trešais. Iekasētais akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem tiek ieskaitīts: 50% - valsts pamatbudžetā, 50% - valsts speciālajā budžetā Valsts autoceļu fondā.

Ceturtais. Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā daļa iedalās: 70% - Valsts autoceļu fondā, 30% - pašvaldību autoceļu fondos.

Piektais. Kārtību, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā, Valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu fondos, nosaka Ministru kabineta noteikumi."

Lūdzu, balsosim par šo deputāta Piebalga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, 9 - atturas. Deputāta Piebalga priekšlikums ir pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums līdz ar to netiek balsots. 5. pants ir izskatīts un pieņemts.

A.Poča. Paldies. Par 6. pantu. Šeit bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nedaudz precizēt panta redakciju, arī deputāta Piebalga priekšlikums precizēt panta redakciju. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti kopējā Budžeta komisijas priekšlikumā, un pats būtiskākais ir deputāta Piebalga priekšlikums par to, kādā veidā tiek piemērotas soda sankcijas, ja akcīzes nodoklis netiek nomaksāts par precēm, kas ir marķējamas ar šo akcīzes nodokļa marku. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti, bet, lai lietotājiem pēc jaunās likuma redakcijas saņemšanas būtu vieglāk šos priekšlikumus izprast, ir Budžeta un finansu komisijas izveidotā 6. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai pret 6. panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Vai deputātam Piebalgam ir iebildes pret jauno redakciju, pārveidoto, ko komisija izveidoja un deputāti atbalsta? Nav. 6. pants pieņemts.

A.Poča. Nākamais. Ir deputāta Bērziņa priekšlikumi par Pārejas noteikumiem. Tā kā mēs neatbalstījām deputāta Bērziņa priekšlikumu par alkoholisko dzērienu akcīzes sadalījumu īpašajos speciālajos budžetos, tad arī šis priekšlikums, kuru neatbalstīja komisija, praktiski nav balsojams. Un tāpat tas ir arī attiecībā uz Bērziņa priekšlikumu par atmaksas kārtību par eksportētajām precēm. Tas, es sapratu, bija saistībā arī ar to panta daļu, kuru neatbalstīja sēde, runājot... ko piedāvāja deputāts Bērziņš. Tātad praktiski tie ir neatbalstīti, jo attiecībā uz tām precēm, kurām ir paredzēta eksportējot atmaksa, šie Ministru kabineta noteikumi jau ir spēkā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais. Ir deputāta Piebalga priekšlikumi par Pārejas noteikumu papildināšanu, kuri nosaka, ka ar šā likuma 5.1 panta, kuru mēs tikko atbalstījām, izveidošanu stājas spēkā... ka šī otrā un trešā daļa stājas spēkā tikai pēc grozījumu izdarīšanas likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam". Un šā likuma 5.1 panta otrā daļa zaudē spēku līdz ar likuma "Par valsts budžetu 1996. gadam" spēkā stāšanās dienu. Jo principā jautājums par veselības aizsardzības finansēšanu no speciālā budžeta pēc tā balsojuma, kāds tas bija, balsojot par Valsts budžeta likumu, ir tikai šā gada jautājums, nākamajā gadā tas būtu jāparedz kā normāla finansēšana vai nu no valsts budžeta... vai, ja mums būs cita kārtība (tas var būt, apdrošināšanas medicīna jau sāks darboties), tad - ņemot vērā to, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir pārejas noteikums par to, ka, kamēr nav stājies spēkā jaunais likums par nodokļiem un nodevām, darbojas vēl vecais likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, jo šeit ir atsauces uz dažām šā likuma normām, kā arī Ministru kabineta... noteikts, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 15. aprīlim jāizstrādā noteikumi par akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību uz robežas par benzīnu, dīzeļdegvielu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, par kārtību, kādā marķējamas preces ar akcīzes nodokļa markām vai speciālu marķējumu, šo preču pārdošanu un uzglabāšanu un par preču, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, ražošanas, tirdzniecības un uzglabāšanas kārtību. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Poča. Tāpat komisija atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam viena mēneša laikā ir jānodrošina noteikumu izstrādāšana par speciālā budžeta veselības aizsardzības finansēšanai izveidošanas un izlietošanas kārtību un nepieciešamo grozījumu sagatavošanu attiecīgajos likumdošanas aktos. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par to, ka neviena no šā likuma normām nav piemērojama, kamēr Ministru kabinets nav izstrādājis attiecīgos noteikumus un tie nav stājušies spēkā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

A.Poča. Un pēdējais. Likums stājas spēkā ar izsludināšanas kārtību, vispārpieņemtajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Sākam izskatīt 2.marta sēdes darba kārtību. Iesniegšanas secībā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" izskatīšanu trešajā lasījumā pēc likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās " izskatīšanas otrajā lasījumā. Tādējādi būtu iespējams novērst juridiskās pretrunas, kuras varētu rasties valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību jomā, kas regulē abus minētos likumprojektus. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Lai paātrinātu mežu izmantošanas uzsākšanu no 1995.gada cirsmu fonda, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" izskatīšanu trešajā lasījumā tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Nav iebildes. Pieņemts.

Tālāk. SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārā izmeklēšanas komisija lūdz iekļaut 1995.gada 2.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par komisijas galaziņojuma" sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Tagad mēs lemjam par tā iekļaušanu darba kārtībā. Nav iebildes. Tiek iekļauts un tiks izskatīts iesniegšanas secībā.

Budžeta un finansu komisija iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" un lūdz iekļaut Saeimas 2.marta sēdes darba kārtībā jautājumu par šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām. Saeimas Prezidija atzinums ir vajadzīgs. Vai ir iebildes, ja iekļaujam to pie Prezidija ziņojumiem? Nav.

Tālāk. Deputāti Endziņš, Jonītis, Osis, Seile un citi deputāti lūdz likumprojektu "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" izskatīt otrajā lasījumā pirms darba kārtības ceturtās sadaļas likumprojektiem. Nav iebildes deputātiem? Šeit rodas maza pretruna, bet, ja mēs tagad sāksim visas detaļas skaidrot, daudz laika aizies. Vai principā ir iebildes deputātiem pret šo priekšlikumu? Jo mēs ceļam vienu otram pa priekšu un tad divus sasaistām kopā, un tagad nevar saprast, vai tie divi aizies vai viens aizies. Bet, es domāju, šeit nav principiālu iebilžu. Tad, kad sāksim skatīties, tad arī precizēsim. Bet pats galvenais ir, ka deputāti lūdz, lai to izskatītu darba kārtībā pirms ceturtās sadaļas likumprojektiem. Tas ir galvenais. Vai ir iebildes? Nav. Un Sekretariāts tad precizēs kopā ar iesniedzējiem, lai novērstu pretrunas, kas radušās sakarā ar mūsu iepriekšējiem nolēmumiem.

Vai vēl bija kādi iesniegumi par darba kārtību? Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā paredzēto 29. jautājumu - likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Pilsonības likumā" - pirmajā lasījumā izskatīt kā darba kārtības trešās sadaļas pirmo jautājumu. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Vai ir izskatīti visi iesniegumi par darba kārtību? Visi iesniegumi par darba kārtību ir izskatīti. Sākam darba kārtības izskatīšanu ar Prezidija ziņojumiem.

Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Vai pret Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Es ļoti atvainojos, - tātad iepriekšējo likumprojektu - grozījumus likumā par valsts budžetu - bija iesnieguši deputāti Straume, Dāliņš, Pētersons, Grīnblats un Sinka. Bet tagad - "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"", kuru ir iesnieguši deputāti Prēdele, Lakševics, Brūvers, Grots un Rugāte. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu! Par procedūru? Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vajadzētu nodot šo likumprojektu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai jums nav iebildes, ka mēs atsaucam mūsu iepriekšējo lēmumu un šo likumprojektu... es saprotu, ir runa par...

P.Putniņš. Nē, es atvainojos. Nevis kā atbildīgo, bet arī...

Sēdes vadītājs. Par kuru likumprojektu jūs runājat?

P.Putniņš. Par azartspēlēm.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai jums nav iebildes, ja mēs atsaucam iepriekšējo lēmumu un likumprojektu, kuru iesniedza Prēdele, Lakševics, Brūvers, Grots un Rugāte, "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"", nododam Budžeta un finansu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosakām, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeimas lēmums ir pieņemts.

Nākamais. "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"". Iesniedz Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Saeimas Prezidija atzinums ir šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi papildinājumi vai citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

"Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu". Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāta Gunāra Resnā iesniegums: "Lûdzu atļauju pildīt akciju sabiedrībā "House of Prince" atalgotus valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus." Saeimas lēmuma projekts: "Atļaut deputātam Resnajam pildīt valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince"". (Starpsauciens no zāles: "Vai tas ir algots?") No zāles atskan jautājumi, vai tas ir algots darbs. Godātie deputāti! Te tas tiešām ir nekorekti nevis no deputāta, bet no Sekretariāta, kurš ir sastādījis šo lēmuma projektu: šeit ir izlaists vārds "atalgotus". Jo deputāts jau šeit raksta - "atalgotus valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus". Līdz ar to lūdzu labot Saeimas lēmuma projektu: "Atļaut deputātam Resnajam pildīt atalgotus valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince"." Lūdzu, balsosim par šo... Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, debatēm ir izmantojama tribīne. Es saprotu - starpsaucieni arī var būt, bet jūs starpsaucienus sēdes vadītājam veltāt, un tas ir, manuprāt, Kārtības ruļļa pārkāpums. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 13, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts: Saeima atļauj deputātam Gunāram Resnajam pildīt atalgotus valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince".

Nākamie jautājumi. Vārds Imantam Daudišam, Saeimas sekretāram, jautājumu nolasīšanai!

I.Daudišs ( 5. Saeimas sekretārs). Ir saņemti divi jautājumi. Pirmais jautājums ir Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam.

"Godājamais ministra kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi ieroči ir saņemti kā dāvinājums no Čehijas Republikas? Kāds ir šo ieroču izmantošanas plāns? Vai Zemessardzei ir paredzēts piešķirt daļu no šiem ieročiem?

2. Kādā stāvoklī atrodas Aizsardzības spēku sapieru bataljons? Vai ir paredzēts pilnveidot šo bataljonu ar pienācīgiem štatiem, bruņojumu, ekipējumu?

Saeimas deputāti Grots, Lakševics, Grīgs, Gundars Bērziņš, Brūvers."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam. Tālāk!

I.Daudišs. Otrs jautājums ir Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Jānim Vaivadam.

"Cienītais Vaivada kungs! Jaunizstrādātajā Izglītības likuma projektā ir paredzēta pamatskolu reorganizācija: pirmā posma reorganizācija - pamatskolas no 1.-6.klasei, otrā posma - pamatskolas no 7.-9. klasei. Lai organizētu pamatskolas, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi - (paaugstināts skolēnu skaits klasē, pilna - abi posmi - pamatskola, finansēšanas kārtība un tā tālāk). Taču jau tagad skolu valdes ir saņēmušas ministrijas vēstuli, kurā ieteikts pakāpeniski slēgt vai apvienot mācību iestādes, pamatojot to ar jaunajiem normatīviem klašu atvēršanai. Lūdzam pamatot šīs rīcības pamatotību.

1. Uz kādiem likumiem, to normām un tiesībām Izglītības ministrija balstījās, nosūtot šāda rakstura vēstuli?

2. Jaunais Izglītības likuma projekts pašreiz ir tikai nodots publiskai apspriešanai. Vai ir jau apkopoti ienākošie priekšlikumi? Kādas izmaiņas paredzamas likumprojektā, apkopojot izteiktos priekšlikumus? Kāpēc projektā nav ņemtas vērā Izglītības darbinieku kongresa pieņemtās rezolūcijas?

3. Kādi kritēriji tika izvirzīti, veicot skolu izvietojuma efektivitāti?

4. Kā izprast likumprojekta trešās sadaļas 41.panta vārdus "pamatskolas organizē"? Vai tā būtu organizēšana vai reorganizēšana? Kādi principi un paņēmieni noteiks šīs darbības praktisko realizāciju?

5. Kā lauku apvidos tiks nodrošinātas valsts funkcijas, īstenojot obligātas vispārējās pamatizglītības iegūšanas garantijas līdz 16 gadiem.

Saeimas deputāti Kostanda, Zīgerists, Kušnere, Saulītis, Puriņa."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Vaivadam.

Nākamais ir grozījums Pilsonības likumā - 29.jautājums, kurš ir iebalsots saskaņā ar deputāta Kokina lūgumu.

Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai: ir dokuments nr. 173 un dokuments nr. 129, tātad likumprojekts jeb divi likumprojekti par grozījumiem Latvijas Republikas Pilsonības likumā. Cienījamā Saeima nodeva piecu deputātu ierosināto grozījumu likumā, proti, deputātu Prēdeles, Laviņas, Jurkāna, Bartaševiča un Brūvera ierosināto likumprojektu, Juridiskajai komisijai. Tur bija priekšlikums papildināt likuma 2.pantu ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņi ir latvieši un līvi, kas naturalizējas reģistrācijas kārtībā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta likuma spēkā stāšanās brīdī ir Latvijas Republika." Juridiskā komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, nāca pie atziņas, ka šādā redakcijā šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo šeit ir būtībā atkal tas pats - ka notiek naturalizācija, kaut arī reģistrācijas kārtībā - , kā arī nav īsti precīzi, atbilstoši likuma koncepcijai tas formulēts. Tāpēc Juridiskā komisija, pēc būtības atbalstot šo iesniegumu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu par grozījumiem Pilsonības likumā, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 173. Mēs piedāvājam šajā sakarībā papildināt 2.pantu ar 1.1 punktu un 1.2 punktu. Proti, 1.1 punkts: ka latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ir ieguvušas citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, tātad ir Latvijas pilsoņi, jo tas izriet no 2.panta konstrukcijas. Tātad mēs pēc būtības esam akceptējuši šo piecu deputātu priekšlikumus, tos tikai precizējot un iekļaujot savā alternatīvajā projektā.

Juridiskā komisija ierosina vēl papildināt pantu ar 1.2 punktu, lai novērstu vēl vienu netaisnību, kura ir notikusi pa šo laiku. Proti, 1919.gada Pavalstniecības likuma 7.pants noteica, ka Latvijas pilsone - sieviete, ja viņa stājās laulībā ar citas valsts pilsoni, automātiski zaudēja Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Un tas notiek arī šodien, un it sevišķi šodien, kad notiek reģistrācija, daudzas sievietes un līdz ar to arī viņu bērni netiek atzīti par Latvijas pilsoņiem. Tā ir būtībā arhaiska norma, kuru šodienas modernajā demokrātisko valstu likumdošanā mēs nevaram sastapt. Tāpēc mēs piedāvājam arī šo vēsturisko netaisnību novērst, nosakot, ka Latvijas pilsoņi ir "sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta "Likuma par pavalstniecību" 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)." Akceptējot šo piecu deputātu priekšlikumu, mēs līdz ar to piedāvājam arī izsvītrot no 13. panta pirmās daļas 1.punktu, kas paredzēja tiesības latviešiem un līviem uz ārpuskārtas naturalizāciju, kā arī ierosinām, ņemot vērā to, ka personas, kuras ir beigušas mācību iestādi ar latviešu mācībvalodu, būtu atbrīvojamas arī no citiem pārbaudījumiem, kuri ir paredzēti Pilsonības likumā... tātad mēs piedāvājam to saistīt ar šā likuma 21.pantu.

Vienlaicīgi es gribu informēt cienījamo Saeimu, ka Juridiskā komisija jau ir saņēmusi virkni priekšlikumu - gan no deputāta Lagzdiņa, gan no Demokrātiskās partijas, gan no Tautas saskaņas partijas. Esam saņēmuši arī priekšlikumus no Naturalizācijas pārvaldes par precizējumiem vai pilnveidojumiem šajā likumprojektā. Neapšaubāmi, ka mēs šo likumprojektu, ja cienījamā Saeima to akceptēs pirmajā lasījumā, varēsim vēl pilnveidot, gatavojot to otrajam lasījumam.

Bez tam es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka mēs esam saņēmuši arī 1366 Krievijas latviešu parakstītu aicinājumu novērst šo vēsturisko netaisnību. Esmu saņēmis arī vēstuli, kura adresēta man un Pilsonības likuma izpildes komisijas sekretāram Ābiķa kungam, un tā ir no Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures sekcijas, kur ir izveidots speciāls projekts, jo pie tā strādā Nacionālās mutvārdu vēstures projekta izstrādātāji, un šo vēstuli ir parakstījuši Austrumu koloniju latviešu sociālās vēstures pētnieks Zalāna kungs, Nacionālās mutvārdu vēstures projekta koordinatore Zirnītes kundze, kāa arī Nacionālās mutvārdu vēstures projekta zinātniskais vadītājs Augusts Milta kungs. Šajā vēstulē tiek rakstīts un aicināts: "Tautas konsolidācijas nolūkā iesakām piešķirt pilsonību bez ierobežojumiem visiem latviešiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un kuru tautību apliecina ieraksts vecā parauga pasēs vai personību apliecinošos arhīva dokumentos (ja pasē, kas izdota ārpus Latvijas, šāda ieraksta nav). Var piebilst, ka padomju laikā cittautieši nebija ieinteresēti uzdot sevi par latviešiem, tāpēc vecās pases nacionālo piederību atspoguļo bez tendencioziem grozījumiem. Austrumu un rietumu virzienā dzīvojošo latviešu nošķiršana un tautas daļas pakļaušana naturalizācijas procesam nav pamatojama ne vēsturiski, ne politiski, ne morāli." Tāpēc es arī aicinu cienījamo Saeimu izdarīt šos grozījumus. Jums izdalītajā dokumentā nr. 173, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais projekts, ir arī Juridiskās komisijas lēmums ierosināt cienījamajai Saeimai izskatīt šos grozījumus Pilsonības likuma projektā kā steidzamus. Acīmredzot mums šeit ir divi alternatīvi projekti. Laikam vispirms ir jānolemj, pie kura projekta mēs strādājam, un tad acīmredzot ir jālemj jautājums par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Bet par steidzamību - pirms debatēm. Es ceru, ka kolēģi ir pierakstījušies debatēs par likumprojektiem, nevis par steidzamību. Tā ir pareizi, jā?

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 7. Steidzamība pieņemta.

Sākam debates par abiem šiem likumprojektiem.

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētaj! Cienījamie kolēģi! Mēs visi ļoti labi atceramies gaisotni, kāda valdīja laikā, kad mēs izskatījām Pilsonības likumu, - ka bija ļoti liels spiediens gan no dažādām sabiedrības daļām, gan no dažādām frakcijām tepat parlamentā, gan no dažādiem ekspertiem un tā tālāk. Tajā sakarsētajā atmosfērā, lai vispār pieņemtu Pilsonības likumu, tika pieļauti dažādi kompromisi, un tajā sakarsētājā atmosfērā diemžēl tika pieļautas arī zināmas neprecizitātes. Šodien, sākot likumu ieviest dzīvē, mēs redzam, ka šīs neprecizitātes traucē ierēdņu darbu un traucē šā likuma normālu ieviešanu dzīvē. Tāpēc es uzskatu, ka labojumi Pilsonības likumā mums ir jāizdara kaut vai šo iemeslu dēļ.

Pateikšu jums vienu piemēru. Mēs ļoti labi atceramies, ka situācijā, kad Eiropas padome uzskatīja, ka mūsu Pilsonības likums ir pārmērīgi stingrs (un tā tas tiešām ir, jo latviešu valodas prasības ir ļoti stingras šajā likumā), lai kaut kā varbūt mīkstinātu, vismaz Eiropas padomes ekspertu acīs, šīs likuma stingrās normas, mēs pieņēmām tādu normu, ka pilsonība tiek ārpus kārtas piešķirta arī personām, kas izcili prot latviešu valodu. Lai gan Naturalizācijas pārvalde nav gribējusi izstrādāt pieņemamus kritērijus šim formulējumam. Kas tad ir izcila latviešu valodas pārvaldīšana? Un par to ir lauzījuši galvas gan latviešu valodas speciālisti, gan radošā inteliģence. Diemžēl šis jautājums - kas tad ir izcila latviešu valodas prasme? - nav ticis atbildēts. Tā ka no šīs likuma normas ir jāatsakās.

Es nerunāšu par citiem iespējamiem likuma labojumiem, kas nav ietverti šajā likumprojektā. Tādu ir pietiekami daudz. Es domāju, ka mēs par to runāsim otrajā lasījumā. Kāpēc vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt konceptuāli? Tik tiešām, es atzīstu - mēs esam pieļāvuši kļūdu, bet, es vēlreiz atkārtoju, šī kļūda tika pieļauta tāpēc, ka bija jāpanāk kompromiss, lai šo likumu vispār pieņemtu. Mēs esam kļūdījušies latviešu un līvu sakarā. Tiešām, - šobrīd mēs redzam, ka ir skumīgi raudzīties, ka veca gadagājuma cilvēki - latvieši no galvas līdz papēžiem - mocās, rakstot sacerējumu, - un tā tālāk. Jā, nepārprotami it kā ir viens arguments, kas runā pret to, ka nevajadzētu visiem latviešiem un līviem šo pilsonību piešķirt. Un tas arguments ir viens. Jā, tā tas ir: ne visi tie cilvēki, kam pasē vai citos dokumentos ir rakstīts, ka viņš ir latvietis vai arī līvs (līvu mums ir ārkārtīgi maz), prot latviešu valodu. Tā tas ir. Bet jāatceras ir arī tas, ka šie cilvēki ir izteikts mazākums. Otrkārt, ir jāatceras, ka arī pilsoņu latviešu (es atkārtoju - latviešu!) vidū diemžēl ir diezgan liels skaits latviešu valodas nepratēju. Jo diemžēl, kā rāda šodienas statistika, vēl šodien Krāslavas rajonā latviešu plūsmas skolās mācās tikai 67% to bērnu, kuriem dokumentos ir rakstīts, ka viņi ir latvieši. Protams, šī situācija diezgan strauji mainās uz labo pusi, bet šis fakts arī ir jāņem vērā.

Otrs arguments, ka mums tiešām vajadzētu latviešiem un līviem šo pilsonību dot - un arī tas, manuprāt, ir ļoti nopietns arguments: proti, šodien, pamatojoties uz to, ka latviešu cilvēkiem, veca gadagājuma cilvēkiem, ir jāraksta šis atstāstījums un jākārto tiešām nopietns vēstures eksāmens, daudzi cilvēki saka, ka tie kritēriji vispār ir pārāk stingri, ka vajadzētu vispār veca gadagājuma cilvēkus atbrīvot no eksāmeniem - un tā tālāk. Es domāju, ka, ja mēs piešķirsim pilsonību latviešiem un līviem, šie jautājumi kļūs lieki, jo, manā izpratnē, kritērijiem ir jābūt pietiekami stingriem: nekādas atlaides vēstures zināšanu pārbaudē, valodas zināšanu pārbaudē veca gadagājuma cilvēkiem (es atkārtoju: izņemot šeit latviešus ārā) nevarētu būt, jo mēs jau esam arī Pilsonības likumā ielikuši koncepciju, ka pēc tam, kad ir naturalizējušies cilvēki, kam pienākas pilsonība ārpus kārtas... Mēs sākām naturalizāciju ar jaunāka gadagājuma cilvēkiem, jo katrai valstij vispirms ir vajadzīgi jauni un gudri pilsoņi. Mēs redzam arī šodienas realitātē, kas tad ir tie, kas bizo ap tiem "atbrīvotāju" pieminekļiem: tie jau pamatā ir veca gadagājuma cilvēki, un tie ir cilvēki, kas Latvijai nav lojāli. Tā ka es ļoti aicinu deputātus konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad, jau otrajā lasījumā, spriest par visiem konkrētajiem labojumiem šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Manuprāt, jebkuram likumam, jo īpaši Pilsonības likumam, ir jābūt taisnīgam. Uzreiz pašā sākumā gribu teikt, ka es atbalstu konceptuāli nostāju, ka Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav pilsonības, šī pilsonība ir jādod tādā veidā, kā to piedāvā abu likumprojektu iesniedzēji. Bet, kā jau teica kolēģis Dzintars Ābiķis, diezgan daudzi no tiem latviešiem, kuriem šobrīd Latvijā nav pilsonības, ļoti vāji zina latviešu valodu vai vispār nezina latviešu valodu. No 24 000 šādu latviešu apmēram, kā rāda statistika, 8 000 nezina latviešu valodu. Tas ir tādēļ, ka viņi pēc kara ir ieceļojuši no Krievijas Latvijā, gājuši krievu skolās, un šā iemesla dēļ viņi tikai formāli ir latvieši, bet faktiski latviešu tautai viņi vairāk vai mazāk ir zuduši, bet, neskatoties, kolēģi, uz to, es atbalstu piedāvāto likumprojektu. Taču vienlaikus, lai mēs būtu taisnīgi, manuprāt, mums ir jāizdara grozījumi spēkā esošajā Pilsonības likumā, nosakot, ka pilsonību ar šo likumu mēs automātiski piešķiram visām tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu mācību valodas skolā, neatkarīgi no viņu tautības. Jo, manuprāt, daudz vairāk pilsonību ir pelnījuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri okupācijas gados, būdami cittautieši, ir no 1.klases mācījušies latviešu skolās un faktiski ir pārvērtušies par latviešiem. Kā rāda statistika, šādu cilvēku Latvijā šobrīd ir aptuveni 10 000. Parasti viņi ir apprecējušies ar latviešiem vai latvietēm, viņu bērni arī iet latviešu skolās, un jau nākamajā paaudzē faktiski piereģistrējoties viņi arī juridiski kļūs par latviešiem. Šobrīd šiem cilvēkiem tāpat kā jebkuram citam nepilsonim ir pienākums iziet šo sarežģīto naturalizācijas ceļu, un, manuprāt, tas ir vēl absurdāk, nekā prasīt iziet šo ceļu latvietim, kurš nav gājis latviešu skolās un kurš faktiski nav latvietis. Tādēļ, godātie kolēģi, es esmu iesniedzis jau priekšlikumu - grozīt atbilstošās normas Pilsonības likumā un ar šiem grozījumiem dot tiesības piereģistrēties kā pilsoņiem tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu skolās. Tas ir mans pirmais konceptuālais priekšlikums.

Otrais mans priekšlikums attiecas uz tām normām, kas reglamentē pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Manuprāt, šis process ir nepiedodami ieildzis un tiek bremzēts, jo nez kāpēc personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, tiek prasītas dažādas formālas izziņas un uz viņām it kā tiek attiecināti likumprojekta 11.panta visi ierobežojumi un arī 12.panta noteikumi. Es domāju, ka, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskajai komisijai būtu jāizvērtē 11.un 12.pantā ietvertie ierobežojumi un jānosaka, kuri būtu attiecināmi uz personām, kurām pilsonība tika piešķirta par īpašiem nopelniem. Mans viedoklis ir tāds, ka te nav attiecināmi 12.panta noteikumi, kā arī nav attiecināmi 11.panta noteikumi... 11.panta 6. un 7.punkta noteikumi. Godātie kolēģi, es arī personīgi aicinātu jūs šodien atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jūs bijāt ceļā... Atsaucu sitienu! Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! LNNK frakcija atbalsta pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kaut gan domājam, ka varētu panākt to pašu efektu ar esošo likumu, radot administratīvos atvieglinājumus latviešiem un līviem. Mēs arī atbalstām pirmo konceptuālo jautājumu, ko minēja Lagzdiņa kungs, - ka personas, cittautieši, kuri ir beiguši pilnu mācību kursu latviešu skolās, mācības skolās, varētu arī atvieglinātā kārtībā kļūt par Latvijas pilsoņiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Tā kā esmu viena no šī likumprojekta labojumu autorēm un parakstītājām, tad lūdzu jūs atbalstīt alternatīvo variantu tieši tāpēc, ka Juridiskā komisija ļoti rūpīgi ir iedziļinājusies piecu deputātu iesniegtajā labojumu būtībā un ir izstrādājusi patiešām, manuprāt, juridiski pareizu, konceptuāli likumu garam atbilstošu redakciju. Un šis solis katrā ziņā, es domāju, ir nozīmīgs ne tikai mums, šeit sēdošajiem, bet visai Latvijas sabiedrībai kopumā, un, sperot šo soli, mēs, es domāju, sekmīgi spersim arī nākošo sabiedrības konsolidācijas labā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. Tad man ir jāatkārto āmura sitiens. Debašu pabeigšana. Lūdzu zvanu! Iesniegtais likumprojekts nav atsaukts, bet viena no iesniedzējām lūdza balsot tikai par komisijas iesniegto likumprojektu, tāpēc procedūra paliek. Par procedūru deputāte Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Stenogrammā sēdes vadītājs mūžīgi paliek ar nepabeigtiem teikumiem un neizteiktu domu...

A.Prēdele (KDS).

Tā kā tiešām mūsu priekšlikums ir iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, tad es aicinu atsaukt mūsu priekšlikumu un balsot vienīgi un tikai par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai referents vēl grib ko sacīt par ieteikto procedūru?

A.Endziņš. Paldies Saeimai par atbalstu. Es ceru, ka tas izpaudīsies arī balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai pārējie deputāti, iesniedzēji, neuztur balsojumu par savu iesniegto likumprojektu, bet atbalsta alternatīvo likumprojektu, ko izstrādājusi Juridiskā komisija uz jūsu iesniegtā likumprojekta bāzes? Balsojumu par pirmo likumprojektu nepieprasa, līdz ar to balsosim par Juridiskās komisijas likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamā Saeima, es lūgtu iekļaut šo likumprojektu otrajam lasījumam 16.marta sēdē un priekšlikumus iesniegt līdz 9.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Vēlreiz liels paldies cienījamajai Saeimai par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 27.punkts - likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995./1999.gadam". Anna Seile - Tautsaimniecības agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šodien izskatām trešajā lasījumā dokumentu nr.185 par meža ciršanas tāmi. Iesniegts nav neviens priekšlikums šajā starplaikā līdz trešajam lasījumam. Trešais lasījums ir gaidīts ļoti ilgi, bet es jums gribu paskaidrot, ka, apstiprinot šo meža ciršanas tāmi, mēs atļausim izdot ciršanas biļetes ne tikai valsts mežā, bet arī bijušo īpašnieku mežos, lai izstrādātu šos mežus, sakārtotu viņus. Paralēli tam Meža ministrija ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus mežu atjaunošanai. Es gribu jūs informēt, ka pagājušajā gadā praktiski ir izpildīts mežu atjaunošanas pasākumu plāns un Latvijai nav jābīstās no tā, ka, palielinot salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem meža ciršanas tāmi, tiktu izcirsti vai pārāk izcirsti Latvijas meži, tādēļ lūdzu jūs apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Zvanu reģistrācijai! Prezidijā ir iesniegums: "Lûdzu šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu par SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās komisijas galaziņojuma termiņa pagarināšanu izskatīt pēc darba kārtības trešās sadaļas likumprojektu izskatīšanas." Jautājums balsojams. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts. Reģistrējamies! Imantu Daudišu lūdzu nolasīt vai nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš...

Sēdes vadītājs. Ilmārs Dāliņš ir zālē.

I.Daudišs. Andrejs Krastiņš, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

I.Daudišs. Anta Rugāte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatām nākošo jautājumu -likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Par politisko organizāciju finansēšanu un politisko korupciju ir ārkārtīgi daudz runāts presē, diskutēts arī šajā Augstajā namā, tādēļ atļaujiet man teikt tikai dažus vārdus ievadam, pirms es ķeros pie konkrētā likumprojekta analīzes.

Ar Saeimas īpašu lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir uzdots izstrādāt likumprojektu paketi, kas vērsta uz korupcijas novēršanu. Komisija ir izstrādājusi 7 likumprojektus, un kā pirmais no tiem ir iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu". Likuma mērķis ir novērst politisko korupciju, kas izpaužas tādējādi, ka legālas un nelegālas struktūras slepeni finansē politiskās partijas, to amatpersonas un atsevišķus politiķus, tādā veidā tieši ietekmējot šo amatpersonu un struktūru, politisko struktūru, darbību, un nosaka viņu rīcību.

Godātie kolēģi, aksioma ir tāda, ka politisko partiju un politiķu darbība ir jāietekmē attiecīgajiem sociālajiem slāņiem, nevis dažiem šo slāņu pārstāvjiem. Minot dažus piemērus, es gribētu teikt tā, ka politiskajām organizācijām, politiskajai organizācijai, realizējot valsts varu caur parlamentu un valdību, ir jāaizstāv un jāpilda nevis atsevišķu, es minēšu piemēru, banku intereses, bet gan banku intereses kopumā. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu zemnieku saimniecību vai zemnieku, vai dažu desmitu, vai simtu zemnieku intereses, bet jāaizstāv visas zemniecības intereses, ja attiecīgi šī partija pārstāv zemniecību. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu ražotāju vai tirgotāju intereses, bet gan attiecīgā sociālā slāņa intereses.

Tādēļ, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā būtībā ir nodoti jau divi likumprojekti, kas ir aicināti cīnīties pret politisko korupciju vai kas varētu tikt izmantoti kā instruments cīņai pret politisko korupciju.

Pirmkārt, tas ir Vēlēšanu likumprojekts, kurā ir norma, ka Saeimas deputātus var izvirzīt tikai un vienīgi politiskās organizācijas vai to apvienības, nevis neorganizētas, nekontrolējamas vēlētāju apvienības vai pat atsevišķi cilvēki. Tie deputāti, kas, labu gribēdami, aicināja ietvert likumprojektos normu, ka deputātu kandidātus var izvirzīt vēlētāju apvienības vai atsevišķi cilvēki, viņi domāja labu, bet gluži neapzināti, ja mēs veidojam šādu kandidātu izvirzīšanas sistēmu, šīs neorganizētās struktūras, godātie kolēģi, no finansiālā viedokļa nav pārbaudāmas, kontrolējamas un ietekmējamas no valsts puses. Tādēļ arī tiek veidotas politiskās organizācijas kā organizētas un no valsts puses kontrolējamas struktūras, it īpaši no finansiālās darbības puses, lai valstij un vēlētājiem būtu pārskats, priekšstats par to, kas finansē attiecīgo politisko spēku. Ja deputātu kandidātus izvirza atsevišķi cilvēki vai neorganizētas grupas, tad vienkārši pat teorētiski nav iespējams gūt pārskatu par to, kāda nauda "stāv aiz muguras", ja tā varētu teikt, šiem cilvēkiem. Un tādēļ arī Vēlēšanu likumā ir šī antikorupcijas norma.

Es par to runāju tādēļ, ka tas ir ciešā saistībā ar manis šodien izvirzīto likumprojektu, jo šis likumprojekts nosaka politisko organizāciju finansēšanas kārtību. Ja Vēlēšanu likumā nebūs normas, ka deputātu kandidātus var ieteikt un izvirzīt tikai politiskās organizācijas, tad nebūs jēgas arī šim likumam, jo jebkuras mafiozas struktūras varēs apiet šo likumu, izveidojot neformālas grupas, kas izvirzīs deputātu kandidātus.

Godātie kolēģi! Kādas tad šajā iesniegtajā likumprojektā ir antikorupcijas normas, kas novērš manis šeit atspoguļoto situāciju?

Pirmkārt, likumprojektā ir 4. pants, kas nosaka ierobežojumus vienai fiziskajai vai juridiskajai personai finansēt politisko organizāciju. 4. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Latvijas pilsonis vai persona, kura Latvijā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kalendārā gada laikā vienai politiskajai organizācijai var ziedot kopsummā ne vairāk kā 5 000 latu, bet juridiskā persona - 25 000 latu. Kādēļ ir šādi ierobežojumi? To pašu iemeslu dēļ, par kuriem es runāju, - ka politiskā organizācija nedrīkst nonākt viena vai dažu finansētāju atkarībā, bet tai, ja, simbolos runājot, tā varētu teikt, jānonāk attiecīgā sociālā slāņa atkarībā - zemnieku, strādnieku vai banku, un, dabīgi, ir arī tādas partijas, kas pārstāv tirgotājus, rūpniekus vai ražotājus, bet tās nedrīkst nonākt atsevišķu ražotāju, baņķieru vai zemnieku atkarībā. Tādēļ ir šis ierobežojums.

Otrkārt, ārkārtīgi svarīga ir norma, kas ir aicināta tikt izmantota cīņā pret politisko korupciju, un te ir normas, kas nepieļauj finansu avotu slepenību. Vēlētājiem ir jāzina, kas finansē attiecīgo politisko organizāciju, jo tieši tā rodas patiesais priekšstats par īstajiem mērķiem, nevis programmu. Tātad arī jāzina, kas finansē. Tas arī ir rādītājs, kas liecina par partijas patiesajiem mērķiem. Tādēļ likumprojektā ir ietvertas vairākas normas, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kas nodrošina pilnīgu atklātumu politisko organizāciju finansiālajā darbībā. Un, pirmkārt, tas ir 7. pants, kurš pilnībā aizliedz finansēt politiskās organizācijas vai partijas anonīmu ziedojumu vai mantas dāvinājuma veidā. Jebkurš ziedojums vai dāvinājums tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas grāmatvedības dokumentos attiecībā uz ziedotāju - fizisko personu - nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet attiecībā uz juridisko personu - pilns nosaukums, atrašanās vieta un bankas konts. Ja gadījumā politiskā organizācija ir pārkāpusi šo noteikumu, tad attiecīgais ziedojums 5 dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita Tieslietu ministrijas norādītajā kontā, bet dāvinājums jānodod valsts īpašumā Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

Otrkārt, uz atklātumu ir vērsta arī norma, kas ietverta 6. panta otrajā un trešajā daļā, kurā ir noteikts, ka aizliegts finansēt politiskās organizācijas, izmantojot trešo personu starpniecību, jo tādējādi nerodas patiesais iespaids un rodas iespaids, ka finansējusi ir kāda cita starpniekorganizācija, bet nevis tas, kas faktiski naudu ir devis. Šā panta 3. punkts nosaka, ka aizliegts politisko organizāciju vai partiju finansēšanai izveidot īpašus fondus vai jebkādas cita veida starpniekorganizācijas vai uzņēmumus.

Savukārt likumprojekta 8. pantā ir noteikts, kādām jābūt finansiālās darbības deklarācijām. Šajā pantā ir noteikts, ka katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. martam politiskā organizācija, partija iesniedz tieslietu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam attiecīgās politiskās organizācijas vadītāja parakstītu savas partijas finansiālās darbības deklarāciju. It īpaši, kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka šajā likumā ir individuālā atbildība un ir noteikts, ka šīs deklarācijas paraksta partijas vadītājs - tātad augstākā amatpersona atbild par deklarācijas iesniegšanu, neiesniegšanu, ziņu patiesumu. Tas ir tādēļ, lai attiecīgā politiskā organizācija pietiekami nopietni izturētos pret atklātumu un šo likumu.

10. pantā, godātie kolēģi, ir norma, kas nosaka, kādas sekas ir gadījumā, ja netiek ievērotas normas, kas garantē finansiālās darbības atklātumu. Ja politiskā organizācija neiesniedz finansiālās darbības deklarāciju līdz likumā noteiktajam termiņam vai tajā nav norādītas likumā prasītās ziņas, tieslietu ministram ir pienākums divu nedēļu laikā rakstveidā brīdināt attiecīgo organizāciju. Gadījumā, ja divu nedēļu laikā nav izpildītas likuma prasības, tad likumā noteiktajā kārtībā tieslietu ministram ir jāiesniedz tiesā iesniegums par attiecīgās politiskās organizācijas darbības apturēšanu.

Vēl ir kāda norma, kas nepieļauj, ka mūsu valsts politiskās organizācijas nokļūst citu valstu juridisko vai fizisko personu ietekmē. Tā likumprojektā ir noteikts, ka ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas citu valstu pilsoņiem, bezvalstniekiem un citu valstu juridiskajām personām, kā arī tādām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā, bet kuru kapitālā vairāk nekā 50% ir citu valstu kapitāla. Šāda norma ir daudzu valstu likumos, un šādai normai jābūt arī mūsu valsts likumos, jo politiskās organizācijas ir tās, kas veido, kam ir dotas ekskluzīvas tiesības saskaņā ar mūsu Vēlēšanu likumu veidot augstāko valsts varu jeb parlamentu. Es jau ceturto reizi atkārtoju, godātie kolēģi, šo aksiomu, un tieši tādēļ ir šāds ierobežojums. Ja dotu tiesības šo struktūru veidot fiziskajām personām vai neformālām organizācijām, tad atkal finansējums varētu nākt no citām valstīm un nebūtu kontrolējams.

Vēl par dažām konceptuālām lietām. Sabiedrībā ārkārtīgi plaši tika diskutēts pirms šī likuma apspriešanas parlamentā jautājums par to, vai ir nepieciešama politisko organizāciju valstiskā finansēšana, citiem vārdiem sakot, finansēt Latvijas politiskās organizācijas vismaz daļēji, kā tas notiek ļoti daudzās Rietumeiropas valstīs, no valsts budžeta līdzekļiem. Konceptuāli, kolēģi, šī norma būtu atbalstāma, bet atbalstāma tikai nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem - 8. Saeimas vēlēšanu periodā, bet nevis šobrīd. Divu iemeslu dēļ. Tādēļ ka, pirmkārt, šobrīd valsts budžetā nav nepieciešamo līdzekļu, un, otrkārt, tādēļ ka politiskās organizācijas joprojām nepilda to misiju pietiekamā mērā, kādu tās pilda citās Rietumeiropas valstīs, proti, nodrošina sasaisti starp vēlētājiem, parlamentu un valdību. Vienkāršā tautas valodā runājot, valsts var maksāt tikai tiem, kas godam pilda savu uzdevumu, un kopumā es uzskatu, ka politiskās partijas nepilda šo uzdevumu.

Nākošais konceptuālais jautājums ir par to, vai likumā būtu nosakāma maksimālā summa, ar kādu varētu tikt finansēta attiecīgās politiskās organizācijas darbība. Šāda ierobežojuma nav gandrīz nevienas valsts likumos. Šāds ierobežojums, ja mēs to noteiksim, stimulētu meklēt netiešos finansēšanas veidus un ļoti grūti būtu tām institūcijām, kurām jākontrolē šo ierobežojumu izpilde, vai patiešām nav pārkāpts šis ierobežojums. Es minēšu vienu piemēru. Mēs katru rītu televīzijas raidījumā vērojam ārkārtīgi labi un profesionāli sagatavotu veiksmīgu Zemnieku savienības acīmredzot videoklipu, kur Zemnieku savienība aicina piedalīties Draudzīgā aicinājuma procesā un dāvināt savām skolām grāmatas. Tagad rodas jautājums: vai tā nauda, kas izlietota šo videoklipu sagatavošanā un parādīšanā televīzijas "Piccā", ir priekšvēlēšanu aģitācija vai tā vienkārši ir politiskā darbība? Varbūt vispār tā nav politiskā darbība, bet ir labdarība? Un šādu netiešās aģitācijas veidu ir ļoti daudz un arī netiešās finansēšanas veidu. Tādēļ, kolēģi, ir ļoti grūti kontrolēt šādus ierobežojumus.

Trešā konceptuālā norma, konceptuālais jautājums - vai būtu jānosaka atsevišķi noteikumi vēlēšanu kampaņas finansēšanai? To pašu motīvu dēļ, par kuriem es runāju iepriekš, nav ieteicams atdalīt naudas līdzekļus, kas izlietojami vēlēšanu kampaņas finansēšanai un politiskās organizācijas vispārējās darbības finansēšanai. Godātie kolēģi, ja jūs šodien atbalstīsit likumprojektu konceptuāli, tad komisija izstrādās arī attiecīgos grozījumus Kriminālkodeksā, Administratīvās atbildības kodeksā, paredzot atbildību par šā likuma ierobežojumu un noteikumu pārkāpšanu.

Vēl nobeigumā es gribētu jūs informēt, ka komisija piedāvātā likumprojekta 5.pantā ietverto normu par nodokļiem un nodokļu atvieglojumiem ir atstājusi tikai tā iemesla dēļ, lai šodien, konceptuāli debatējot par šo likumprojektu, varētu uzklausīt jūsu viedokli par to, vai ir nepieciešams šādā veidā - netieši, pastarpināti atbalstīt no valsts puses politiskās organizācijas. Ja gadījumā vairākums šodien neizteiksies par šīs normas saglabāšanu, tad es gribu jūs informēt, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, svītros šos atvieglojumus. Mēs esam tos atstājuši tikai tādēļ, lai uzklausītu jūsu domas un rosinātu apmainīties ar viedokļiem. Paldies par uzmanību! Es aicinātu pieņemt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Likumprojektā, neapšaubāmi, ir trūkumi, kā jebkurā likumprojektā, bet bez šāda likumprojekta, kolēģi, mēs nevarēsim izveidot normālu, godīgu, likumīgu politisko sistēmu mūsu valstī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Te man pilnīgi jāpievienojas deputātam Lagzdiņam, ka šis ir likums, kuram sen jau pienācis savs laiks, lai tiešām valdītu tautas griba, nevis uzņēmēju griba. Bet es te minēšu dažas vietas, kur likumu varētu padarīt stingrāku un vienu vietu, kur, manuprāt, viņam vajadzētu būt elastīgākam, mazliet vieglākam. Viņš, saprotams, nodrošinās caurredzamību, kas palīdzētu nodrošināt, lai Saeima patiešām kalpotu tautas interesēm, nevis uzņēmēju vai ārzemnieku interesēm. Un šeit Lagzdiņa kungs uzsvēra arī nelikumīgo organizāciju potenciālo atbalstu politiskajām organizācijām, bet mums ir jābaidās arī no pārmērīgi liela atsevišķu uzņēmumu, legālu uzņēmumu, atbalsta atsevišķām politiskajām organizācijām. Un te pat derētu šajā garā samazināt šo 25 000 latu normu uz kādu mazāku summu, lai panāktu to.

Svarīga norma ir arī tā, ka Latvijas likteni nedrīkst noteikt ārzemju ziedotāji, piemēram, kaut vai mums šodien esošās Saeimas organizācijas. Zīgerista kunga organizācija ir atzinusi, ka saņem līdzekļus no ārzemēm. Līdz ar to šāda parādība tiktu izsvītrota un šis likums neļautu ārzemju interesēm noteikt Latvijas likteni.

Vēl vienā citā pantā - 8.pantā -, manuprāt, ir norma, kuru vajadzētu stingrāk reglamentēt. Proti, nevis lai tikai 1.martā reizi gadā iesniegtu deklarāciju par pērnā kalendārā gada izdevumiem un ienākumiem, bet ārkārtēja deklarācija būtu jāiesniedz arī trīs nedēļas pirms katrām vēlēšanām - pašvaldību, valsts, referendumiem. Jo lietas būtība jau ir tāda, ka vēlētājiem ir jāzina, kurš pirms vēlēšanām tieši ir finansējis kādu politisko organizāciju. Ja organizācijai par to jāatskaitās tikai 6 mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, tad principā šī norma zaudē savu spēku.

Un attiecīgi stingrākai kārtībai šeit arī 10.pantā... Tieslietu ministrijai būtu attiecīgi jābrīdina par šādu ārkārtēju deklarāciju neizsniegšanu pirms vēlēšanām un attiecīgi jāpieliek sankcijas, lai tieši pirms vēlēšanām šīs mūsu kampaņas finansēšanas normas visefektīvāk varētu strādāt.

Cita norma, kuru, manuprāt, vajadzētu padarīt mazliet vienkāršāku, atrodas 7.pantā. Proti, pilnīgs, universāls anonīmo ziedotāju aizliegums, manuprāt, ir pārāk stingrs. Jo tas vienkārši padarītu grāmatvedību politiskajām organizācijām par murgu, tas veicinātu tālāku mūsu sabiedrības birokratizāciju, pārlieku birokratizāciju, un būtībā tas veicinātu nevainīgu pilsoņu kriminalizāciju, jo kurš gan tiešām var atskaitīties par katriem 20 santīmiem, 50 santīmiem un latu, diviem latiem, kurus kādā tikšanās reizē varbūt iemet kādā cepurītē. Man liekas, tas iet druscīt par tālu un šeit vajadzētu iekļaut kādu normu, kas varbūt noteiktu zināmu minimumu, pēc kura būtu jāatskaitās (teiksim, 20 lati), vai kaut ko tamlīdzīgu.

Katrā ziņā, kopumā ņemot, pilnībā jāatbalsta citādi Lagzdiņa kunga un viņa komisijas ieteikumi šajā jomā un šis ir likums, kuram ir savs laiks. Un, jo ātrāk to varam pieņemt pirms šīm Saeimas vēlēšanām, jo labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Arī mēs, LNNK, esam izskatījuši ar Lagzdiņa kungu jau vienreiz šo priekšlikumu frakcijā un esam arī izteikuši vairākus ierosinājumus, tiesa gan - mutiski, jo mēs rakstiski neiesniedzām, jo cerējām, ka Lagzdiņa kunga perfektā atmiņa ļaus, teiksim, zināmus labojumus šeit ievest. Tomēr es esmu spiests konstatēt, ka visas tās nepilnības, kas bija pirmajā reizē, diemžēl vēl ir saglabājušās arī šeit, otrajā reizē. Ja jūs neiebildīsiet, es tās īsumā izklāstīšu.

Kopumā mēs jau gribam uzreiz pateikt, ka ir nepieciešams likums, kas sakārto visas šīs lietas un finansēšanu, un mēs par to esam iestājušies jau sen, bet vispirms es tomēr gribētu apskatīt jautājumu. Jo man ir iebildumi par to, ka, teiksim, ja viens cilvēks ziedo vai ja viena organizācija vai uzņēmums ziedo vairāk, tad viņi grib sev kaut kādas privilēģijas, teiksim, vai nu kādu "siltu" vietu... tā vismaz var saprast. Ja viens cilvēks ziedos nevis 10 000 latus, bet 100 000 latus, tas nozīmē, ka viņš gribēs, lai viņu ieceļ, teiksim, par Privatizācijas aģentūras direktoru vai vēl kādā amatā. Es īsti tā nedomāju, jo nav nekāds noslēpums, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai ziedo ļoti daudzi - gan individuālie uzņēmēji, gan tās, ko mēs saucam par juridiskajām personām. (Tas ir pilnīgi aplams apzīmējums, jo ārzemēs jebkura persona, jebkurš indivīds, kurš nodarbojas ar kaut ko juridisku, ir juridiska persona, tāpēc dalīt šeit divās daļās - fiziskas un juridiskas personas, - tā ir liela aplamība.) Bet es tā sāku domāt, kas tad ir tie ziedotāji, kas ziedo LNNK. Un tiešām, - kāpēc, piemēram, viņi ziedo lielas summas, ja mēs nevaram viņiem iedot ne ministra amatu, ne vēl kaut kādu citu amatu? Un viņi taču labi zina, ka viņi, teiksim, šogad... LNNK viņiem neko neiedos. Es domāju, ka tomēr šie cilvēki pārsvarā ziedo, jo viņiem ir skaidrs priekšstats par to, kas Latvijai ir gaidāms, jeb par to, kādai Latvijai būtu jābūt nākamajos 3 vai 10 gados. Un man ir skaidrs - un arī šiem cilvēkiem ir skaidrs -, ka Latvijas neatkarība jeb Latvijas uzplaukums, protams, ir atkarīgs no vairākām lietām, bet, protams, galvenā acīmredzot ir parlamentārā iekārta. LNNK ļoti stingri iestājas par parlamentāro iekārtu ļoti vienkārša iemesla dēļ - 100 cilvēkus uzpirkt ir daudz grūtāk nekā uzpirkt vienu. To zina visi, sevišķi tās valstis, kas nav ieinteresētas Latvijas un Baltijas valstu pastāvēšanā, un viņu sprukstiņi, ielikteņi šeit, Latvijā, kas visu laiku cenšas iestāstīt, ka viens vadonis var atrisināt tās lietas, ko 100 tautas vēlēti priekšstāvji nevar. Tas ir pirmais.

Otrais. Valsts neatkarību var garantēt šeit, vienā no pasaules visizdevīgākajām vietām, augsti attīstīta un augsti tehnoloģiska infrastruktūra un viss, kas ar to ir saistīts, - apdrošināšanas pakalpojumi, banku darbība, - ar vienu vārdu sakot, informācija. Tas, kam būs informācija 21.gadsimtā, - tas būs pasaules valstu pirmajā desmitniekā. Tas, kam būs moderna telekomunikāciju sistēma ar digitālām sakaru centrālēm, kuras ir ārkārtīgi grūti noklausīties, - tas būs šajā pirmajā desmitniekā. Es negribu šeit minēt ne partijas, ne uzvārdus, bet es paanalizēju. Es zinu vienu lietu, ko, piemēram, nekad nav rakstījis godājamis Bojāra kungs "Neatkarīgajā Cīņā" un ko Latvijā daudzi nezina, jo tiek ārkārtīgi muļķoti pašreiz, - ka Latvijai ir tāds projekts, kas to nostāda augstākā tehniskā līmenī nekā Vāciju. Jo Vācijas telekomunikāciju sistēma tikai pašreiz sāk cīnīties ar privatizāciju, daudzās jomās tā ir tehnoloģiski atpalikusi. Un iedomājieties, - kaut kāda maza Baltijas valstiņa, kura pēc sešiem septiņiem gadiem iegūst Eiropā modernāko telekomunikāciju sistēmu, izdevīgāko ģeogrāfisko stāvokli un lielisku banku tīklu. Trīs lietas. Pirmā bija parlamentārā iekārta. Tātad šī valsts var kļūt finansiāli ārkārtīgi spēcīga, varbūt pat finansiāli visietekmīgākā Ziemeļeiropas reģionā. Kā šo lietu mēs varam sagraut? Pirmais - ir jāsagrauj nacionālo banku sistēma. Otrais - ir ārkārtīgi aktīvi jāpopularizē avīzēs, teiksim, fakts, ka vēl 20 gadus mēs varētu lietot vecos Valsts drošības komitejas kabeļus un, ziniet, tad laukos varētu cilvēki maksāt par 10 procentiem lētāk par telefonu. Un, protams, tas viss ir jāizdara ar latviešu rokām, un to ārkārtīgi veiksmīgi dara daži publicisti "Neatkarīgajā Cīņā" vai "Lauku Avīzē". Tie cilvēki, kas saprot, ka tās ir absolūtas blēņas, protams, ziedos Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai. Tie cilvēki, kas uzķeras uz šīs makšķeres, acīmredzot ziedos Demokrātiskajai darba partijai vai kādai citai partijai, kura mūžīgi cīnīsies ar savu vienu vai diviem procentiem, bet kaut kā mēģinās iekļūt šajā Saeimā. Piedodiet, ka es drusciņ novirzījos no šīs lietas, ja šī atkāpe bija vajadzīga, lai mēs izanalizātu šo Vēlēšanu likumu, un ar to es gribēju pateikt, ka gan tie cilvēki, kas ziedo, gan organizācijas neprasa sev individuālus labumus, jo viņi skaidri redz Latvijas perspektīvu, viņu smadzenes nav saduļķotas no bijušo Valsts drošības komitejas darbinieku runu plūdiem un viņi atšķir to, kas ir īstas vērtības un kas nav īstas vērtības, vai, kā agrāk teica, pelavas no graudiem un nejauc trešās, ceturtās, piektās šķiras jautājumus, cik ir saņēmis viens vai otrs advokāts, ar tiem jautājumiem, kas Latvija būs pēc 6 vai 7 gadiem un kas nebūs.

Līdz ar to es gribu piebilst pie šā Vēlēšanu likuma, ka mums ir iebildumi: kā es teicu, tās ir tīrās blēņas - dalīt fiziskajās un juridiskajās personās. Viens ziedotājs nedrīkst ziedot tik un tik. Es nezinu, vai 25 vai 50 000. Jo, teiksim, algas ir divkāršojušās pēdējo divu gadu laikā un var būt, ka ir 30 vai 50 tūkstoši, par to mēs varam strīdēties. Tas ir viens.

Otrais. Ir divi partiju tipi: ir varbūt masveidīga partija ar 10 000 cilvēkiem, kura saņem šo naudu - tās ir biedru naudas, un ir varbūt 200 cilvēku partija, kura... redzot varbūt arī šo skaidro perspektīvu, šajā partijā visi nestājas. Dienas izdevumi ir proporcionāli: gan šī mazā partija, gan šī lielā partija apmaksā savus dienas izdevumus, bet vēlēšanu izdevumi ir gandrīz līdzīgi gan partijai, kurai ir 10 000 cilvēku, gan partijai, kurai ir 200 vai 100 cilvēku. Un tagad ņemiet vērā, ka idejas varbūt ir abām partijām labas - vai varbūt šai mazajai partijai labākas - , bet, ja mēs pārāk stingri atkal ieviesīsim šos sadalījumus, cik var ziedot, tad šī mazā partija tiks nostādīta ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos, jo valsts kapitāla daļu... fiziskās vai juridiskās personas, piedošanu, tātad uzņēmējsabiedrības, kurās valsts kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, - viņas nedrīkst ziedot. Bet es nesapratu, kā tad ir ar arodbiedrībām, - vai arodbiedrības drīkst vai nedrīkst ziedot? Tātad jebkurā gadījumā šīs mazās partijas nonāks kaut kādā neizdevīgā situācijā - un tieši vēlēšanu gadā. Te ir jāatdala, teiksim, parastie ziedojumi no tiem ziedojumiem, kas ir tieši vēlēšanu vajadzībām, un tāpēc man ir vēl viens iebildums par šo vēlēšanu fondu izveidi jeb par speciāliem fondiem vai kā nu tos nosauc. Es domāju, ka tā arī ir diezgan liela aplamība, jo, redziet, ir organizācijas, kas ir ar mieru ziedot kaut kādai noteiktai darbībai, teiksim, ir ar mieru ziedot politiskajai partijai, lai viņa uzpūstu milzīgu skaitu dažādu priekšnieku, sekretāru un personāla darbinieku, bet viņas ir ar mieru ziedot konkrētam mērķim, apmaksāt vēlēšanu kampaņu vai apmaksāt kādu labdarības pasākumu, un tāpēc tomēr šis pants, kas ierobežo fondu darbību, manā izpratnē, ir aplams, jo, ja katrai vēlēšanu ziedotāju organizācijai ir tiesības pārbaudīt šo budžetu, tad viņa var zināt, ka, teiksim, tādā un tādā vēlēšanu kontā vai fondā viņa ir iemaksājusi attiecīgi 10 000, un viņa redz, kur šī nauda ir palikusi. Ja šī nauda ir vispār ziedota šai politiskajai organizācijai kā tādai, tad tā nauda var aiziet, ziniet, divdesmit vai simts dažādos veidos - par krānu labošanu, par telpu remontu vai varbūt par teritorijas labiekārtošanu. Es domāju, ka tās ir diezgan būtiskas lietas, kuras vajadzētu šeit mainīt, jo vēlēšanu gadā, ja tas ir vēlēšanu fonds, ja kāds vēlas... es varu par to neaģitēt, jo faktiski mums tas būtu pat izdevīgi. Neviens žurnālists nesapratīs, teiksim, kas ir aizgājis algās, kas ir aizgājis transporta izdevumos, kas ir aizgājis plakātu drukāšanā. Bet es domāju, ka gan atskaitē, gan visiem būtu daudz vienkāršāk, ja būtu... kas grib, protams, to var darīt.

Šis vēlēšanu fonds ir ļoti skaidrs, un visi cilvēki redz, kur tad viņi no šā vēlēšanu fonda šo naudu ir izlietojuši - vai viņi šo naudu ir izlietojuši labdarībai vai viņi to ir izlietojuši kaut kur citur.

Un pēdējais. Es vēl gribēju pateikt, par 12.pantu - tur acīmredzot šādi likumi neko nevar regulēt, jo tad mums ir jāmaina visi pārējie likumi. Kongress nosaka un statūti, kuri ir reģistrēti noteiktā kārtībā, - tie nosaka... Un katrai partijai šī sistēma ir atšķirīga, un arī ārzemēs, piemēram, partijas priekšsēdētājs neparaksta finansiālus dokumentus, bet paraksta pārsvarā ģenerālsekretāri, kas nodarbojas ar visu finansu dokumentu plūsmu. Partijas priekšsēdētājs nodarbojas ar politisko darbu un vispār nejaucas šeit iekšā. Mēs šeit ierakstām "partijas vadītājs", taču es domāju, ka šeit vajadzētu rakstīt - "tâ persona, kas ir atbildīga saskaņā ar statūtiem", jo, kā jau es teicu, var būt ģenerālsekretārs un var būt arī trīs līdzpriekšsēdētāji (kā tagad ir "zaļajā" partijā un citur). Ja ar šiem partijas statūtiem viņam tiek noteikts atbildēt par finansēm, tad viņš arī ir atbildīgais par šīm finansēm - un kopā ar attiecīgo finansistu vai grāmatvedi, vai vēl kādu.

Tās ir tās būtiskākās lietas, ko es šeit gribēju teikt, un mans secinājums ir tāds, ka noteikti rakstām... mums ir jāraksta tātad viens ziedotājs. Otrs. Par summu, protams, ir jāpārdomā. Jāatļauj veidot fondu. Ja kāda partija grib, viņa var pat 100 fondus veidot. Kāpēc nevar būt viens izglītības fonds, otrs - varbūt kaut kāds reliģijas veicināšanas fonds? Tā ir katras partijas darīšana atkarībā no tās statūtiem, un tur nu nevajadzētu gan jaukties iekšā, jo mums taču nebūs pēc kaut kāda viena rāmja un standarta šīs partijas veidotas.

Tās ir manas piezīmes. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs konceptuāli to varam atbalstīt, jo šie priekšlikumi ir jāiestrādā, gatavojot otro lasījumu. Tad ārkārtīgi sīki būtu jāizdebatē pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Kirštein, es jūs aicinu izlasīt Kārtības ruļļa 70.pantu un 74.pantu, jo jūsu pārdomas vai izteicieni par sprukstiņiem var tikt dažādi iztulkoti! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pietiekami viennozīmīgi!")

Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Aija Poča.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī Kristīgo demokrātu savienība ir izskatījusi šo Vēlēšanu likumu. Pie mums bija Lagzdiņa kungs, kurš mums šo to skaidroja, un arī mēs atbalstām to ideju, ka šāds likums ir vajadzīgs, un arī mēs, iespējams, varam atbalstīt to pirmajā lasījumā. Un tomēr mums ir dažas ļoti būtiskas iebildes. Mēs uzskatām, ka šis likums ir radīts tā, lai vietējiem Latvijas bagātniekiem neatkarīgi no tautības, neatkarīgi no tā, vai viņi ir fiziskās vai juridiskās personas, tiek maksimāli nodrošināta vislielākā teikšana par Latvijas politiskajiem procesiem. Jo kā citādi var tulkot to, ka ir ierobežojumi ne tikai attiecībā uz ārzemju fizisko vai juridisko personu ziedojumiem, bet tiek arī ierobežotas ārzemju politiskās partijas, to ziedojumi Latvijas politiskajām partijām? Tas vien nodrošina vietējiem bagātniekiem gandrīz vai monopolu attiecībā uz Latvijas partiju finansēšanu. Tāpēc mums arī būs vairāki priekšlikumi, tostarp tādi, ka Rietumu politiskajām partijām - jo mēs zinām, ka Eiropā ir daudzas partijas, kuras ir izveidojušās vairākās valstīs, ir tādas partiju internacionāles, - ka tām gan vajag atļaut ziedot savām "mâsu partijām" Latvijā.

Otrām kārtām, - kādēļ es iestājos par to, ka ir jādala juridiskās un fiziskās personās, kā to dara daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Holandē. Tur juridiskām personām tiek likti, ja nemaldos, simtprocentīgi ierobežojumi, ka viņi nevar ziedot politiskām partijām, un politiskām partijām ir jāpārtiek no biedru naudām, kas tiek ievāktas no fiziskām personām. Mēs arī piekrītam Lagzdiņa kungam, ka ar laiku vajag daļu no politisko partiju finansēšanas atbalstīt no valsts budžeta. Tikai kāpēc mums vienmēr ir jābūt vienu, divus vai pat trīs soļus aiz mūsu Ziemeļu kaimiņiem? Jo Igaunijā to dara jau tagad. Tāpēc, kaut arī mēs varam varbūt konceptuāli to atbalstīt pirmajā lasījumā, mums ir daudzi būtiski iebildumi, un es ceru, ka mūsu iebildumus ņems vērā, lai patiešām šis Vēlēšanu likums nenostiprinātu tikai pāris bagātnieku - vai nu latviešu, vai arī krievu bagātnieku - kontroli pār Latvijas politiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Ilga Kreituse.

A.Poča (LC).

Godātā Saeima! Es gribu runāt tikai par vienu šā likumprojekta pantu - tas ir "Nodokļu un nodevu atvieglojumi". Praktiski šajā redakcijā, kā ir piedāvāts likumprojektā, šī nodokļu un nodevu atvieglojumu piemērošana ir pretrunā mūsu nodokļu likuma koncepcijai, kur ir paredzēts, ka katra konkrētā nodokļa atvieglojumi un to piemērošanas kārtība jānosaka šajā speciālajā likumā.

Otrām kārtām. Tīri tehniski piedāvātā redakcija ir visai nekorekta. Jo, ja skatās šā panta trešo sadaļu, redzam, ka tur teikts, ka naudas summa, ko uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, bankas un apdrošināšanas sabiedrības ziedojušas politiskajai organizācijai, partijai, netiek aplikta ar peļņas nodokli. Mēs varam nonākt pie situācijas, ka praktiski kāda banka visu savu peļņu ziedo politiskajai organizācijai un nemaksā valstij peļņas nodokli. Mums vajadzētu gan šeit paredzēt kaut kādus ierobežojumus, cik daļu un kāda ir nodokļu atlaide, kā tas ir visos citos nodokļu likumos.

Bez tam ir jautājums par to, kā fiziskās un juridiskās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas. Kas tā ir par valsts nodevu? Principā valsts nodeva jau ir obligāts maksājums, kas tiek iekasēts valsts budžetā, dažreiz arī pašvaldību budžetos, par kādu valsts institūcijas sniegtu pakalpojumu. Tā ka praktiski, ja neiebilst pret pašu šo likumprojektu konceptuāli, jāsaka, ka Budžeta komisija, iepazīstoties jau arī darba gaitā ar šo likumprojektu, bija iestrādājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa projekta otrajā lasījumā iespējamo kārtību, kā varētu politiskās organizācijas, ziedojumi politiskajām organizācijām tikt atbrīvoti... piemēroti nodokļu atvieglojumi. Saeima šo priekšlikumu otrajā lasījumā noraidīja. Tā ka, principā atbalstot likumprojektu, mans priekšlikums būtu šo sadaļu vispār no šā likumprojekta izsvītrot un, ja principā Saeima vienojas par to, ka ziedotāji politiskajām partijām tomēr var saņemt kādas nodokļu atlaides, tās iestrādāt konkrētajos nodokļu likumu projektos.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Kreituse (DP).

Sākumā es gribētu tagad turpināt Lagzdiņa kunga izteikto domu, ka viņš īsti nesaprata, vai Zemnieku savienība tiek reklamēta ar Draudzīgo aicinājumu vai ne. Tāpat man gribas teikt, ka es īsti nesapratu, vai Kiršteina kungs reklamē "Lattelekom" un vai šī reklāma bija par velti vai par naudu? Tas tā. Pie piebildes, kas ir politiskā reklāma un par ko un kā tā tiek veikta.

Es gribu runāt par vienu citu jautājumu šajā likumprojektā, par ko šodien nerunāja gandrīz neviens. Tas ir saistīts arī ar iespējamām, manuprāt, nepieciešamajām izmaiņām citā likumprojektā. Tas ir jautājums par partiju finansu revīziju. Šoreiz likumprojektā ir paredzēts, ka to veic auditfirma un ka šo revīziju pievieno klāt, kad sniedz finansiālo atskaiti. Te uzreiz ir jautājums - cik maksās auditfirmas revīzija? Vai beigās nebūs tā, ka partija vispār nebūs iztērējusi tik daudz naudas, cik būs jāsamaksā auditfirmai? Un vai nebūs atkal otrādi, - ka bagātākajām partijām izdevīgāk būs samaksāt auditfirmai dubulti tik daudz un vispār finansiālajā atskaitē parādīsies pavisam minimāli skaitļi? Tāpēc es domāju, ka ir jāpārdomā šis jautājums un ka šobrīd vajadzētu pārdomāt, vai nevajag izdarīt labojumu Valsts kontroles likumā un vai Valsts kontrole nebūtu tā institūcija, kura varētu veikt šo pārbaudi, līdz ar to arī novēršot iespēju jebkādā veidā falsificēt finansu atskaites dokumentus. Es to saku tāpēc, ka tas liek pārdomāt un izdarīt labojumus arī citā likumprojektā, un, ja tiktu komisijā pieņemts šāds variants, tad arī veikt uzreiz šos labojumus.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otrreiz. Piecas minūtes.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es tikai gribu sniegt atbildi uz Gravas kundzes jautājumu. Tātad, godājamā Gravas kundze, es uz diviem jautājumiem atbildēšu. LNNK nav saņēmusi absolūti nekādu ziedojumu no "Telekom". Tas ir viens.

Un otrs jautājums. LNNK nav arī ieinteresēta, kā bieži saka Demokrātiskās partijas frakcijas pārstāvis Kreitusa kungs, graut viņu un reklamēt, ka viņš ir kaut kāds čekas aģents vai vēl kaut kas. Jo es esmu vismaz 20 reizes izlasījis, ka tas esot LNNK interesēs. (Starpsaucieni no zāles: "Ir, ir!")

Un trešais. Cienījamā Gravas kundze, LNNK nepievērš absolūti nekādu uzmanību mazām un niecīgām partijām, kuras cīnās ar 2 procentu pārvarēšanas barjeru. Paldies! (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man arī ir pāris tādas pārdomas par to jautājumu, vai tādi lieli ziedojumi būtu attaisnojami. It īpaši tāpēc, ka tas varētu iespaidot budžetu. Manuprāt, juridiskām personām 25 000 latu summa ir diezgan maksimāla - un arī individuālais ziedojums: 5000 latu. Tāpat arī grūti ir atšķetināt, kas tad īsti ziedo: vai firmas īpašnieks ziedo kā persona vai kā juridiskās personas pārstāvis? Pilnīgi pievienojos deputātes Počas teiktajam, ka 5.pantā ir neprecīzi izteikts un grūti saprotams, par kādiem nodokļiem... un kā tos varētu saprast. Piemēram, ja individuāla fiziskā persona ziedo kādu summu, tā summa netiek aplikta ar ienākuma nodokli. Tad, kad viņam šī summa ir kabatā, - tad sen jau nodoklis ir samaksāts. Vai saprast, ka viņam pienākas kaut kāda atmaksa no Ieņēmumu dienesta?

Kas attiecas uz nākamo pantu - 6.pantu - tur ir minēts, ka citu valstu organizācijām nav atļauts ziedot. Gribu minēt, ka ilgus gadus Zviedrijā aktīvi darbojas sociāldemokrātu partija. Tad, kad Latvijā nebija iespējams partijām eksistēt. Ilgus gadus, jau labu laiku, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir Zemnieku savienības ārzemju nodaļas. Vai šā panta izpratnē tās tiktu uzskatītas par citu valstu organizācijām? Es domāju, ka tādas lietas vajadzētu pārdomāt un varbūt, gatavojot likumprojektu nākamajam lasījumam, citādāk izteikt. Visumā es domāju, ka tas ir pilnīgi atbalstāms un ļoti vajadzīgs likumprojekts un jautājumi par to, kā politisko darbību finansē un kāda ir atbildība, un kāda ir atklātība, - tie ir jautājumi, kuri ir jānokārto, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo pirmo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vārds referentam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribētu teikt nedaudz vārdu par atsevišķiem iebildumiem pret šo likumprojektu. Gribu sākt savu otrreizējo uzstāšanos ar atbildi uz kolēģa Grota runas pašā sākumā teikto, ka piedāvātais likumprojekts ir Latvijas bagātnieku interesēs. Šobrīd, kad nav nekādas tiesiskās reglamentācijas, tik tiešām var dažādas nekontrolējamas mafiozas grupas finansēt atsevišķas politiskas struktūras. Kad absolūti nav noteikti ierobežojumi gan Austrumu naudai, gan Rietumu naudai, kura varbūt no Austrumiem nāk un caur Rietumiem šeit atgriežas. Nav noteikti šie ierobežojumi - pat 25 000. Kolēģi iebilst - 25 000. Piekrītu, varbūt vajadzētu samazināt. Bet šobrīd vispār nav ierobežojumu: kaut vai miljonu, 2 miljonus. Tika izteikta tāda doma, ka vajadzētu dot tiesības citu valstu partijām finansiāli atbalstīt Latvijas partijas. Bet kas ir Latvijas politiskās organizācijas? Tās ir īpašas struktūras, kam ar īpašu likumu, proti, Vēlēšanu likumu, vienīgajām ir dotas tiesības veidot noteicošo spēku šajā valstī, proti, parlamentu. Un kā var no citām valstīm maksāt naudu par to tiem, kas veido šo parlamentu? Kā to var darīt? Vai tā nav ietekmējamība? Vai tā nav iejaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās? Tika runāts - pēdējais runātājs Mārtiņš Ādams Kalniņš teica, - ka šī norma ierobežos latviešu sociāldemokrātus, kas ir Rietumos - Zviedrijā, Zemnieku savienības biedru organizācijas, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, piedalīties mūsu politiskajos procesos, tos finansiāli atbalstot. Nekādā gadījumā ne! Izlasiet, lūdzu, likumu! 4.panta 1.punkts. Tur ir teikts, ka finansēt politiskās organizācijas ir tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem. Finansējiet, lūdzu, ja jūs dzīvojat Rietumos, ja jums ir struktūras! Tas ir atļauts.

Tagad - par dažiem konkrētiem priekšlikumiem. Graudiņa kungs ieteica samazināt maksimālo summu, finansējamo summu, no 25 tūkstošiem uz būtiski zemāku. Tas ir vērtēšanas jautājums, kolēģi! Mums jāvērtē, cik daudz naudas ir nepieciešams kopumā politiskai organizācijai, lai nodrošinātu savu darbību. Katrā ziņā šiem "griestiem" jābūt tādiem, lai politiskās organizācijas nenonāktu atsevišķu finansētāju ietekmē. Es piekrītu, ka šo summu varētu samazināt, un atbalstu arī Aleksandra Kiršteina ieteikto, ka vajadzētu noteikt juridiskām un fiziskām personām vienādus šos maksimālos "griestus". Pilnībā pievienojos Graudiņa kungam, ka ir jābūt atskaitei attiecībā uz to brīdi, kad tauta iet pie vēlēšanu urnām, lai tieši tajā brīdī būtu priekšstats par to, kas finansē. Un arī šāda norma būs pārejas noteikumos, par to jau komisija ir domājusi.

Graudiņa kungs ierosina, ka nedrīkstētu pilnībā aizliegt anonīmus ziedojumus. Jā, tajā variantā, kas tika piedāvāts frakcijām, bija šāda norma, kas noteica, ka varbūt ir atļauts ziedot anonīma ziedojuma veidā summiņu, kas nepārsniedz 5 latus. Un vienlaikus tika noteikts, ka šādu anonīmu ziedojumu veidā saņemtā summa nedrīkst pārsniegt 10% no attiecīgajā gadā politiskai organizācijai iemaksāto kopējo ziedojumu summas. Bet tad mēs komisijā pēc karstām debatēm nonācām līdz šādam secinājumam, ka faktiski šie 10% - tā būs tā nauda, ko varbūt viens vai divi ziedotāji būs iemaksājuši, bet kas tiks parādīta kā daudzu anonīmu ziedotāju saziedota. Būs, teiksim, politiskai organizācijai gada laikā šī saņemtā summa, teiksim, miljons, nu, pieņemsim, simts tūkstoši, bet pieļauti anonīmu ziedojumu veidā 10%, tātad 10 tūkstoši. Un ierakstīs atskaitē, ka ir ziedojuši, teiksim, 2000 labdari - katrs pa 5 latiem. Kolēģi, tādējādi mēs likumā ieliktu iespēju krāpties, to nedrīkst pieļaut! Kiršteina kungs teica, ka nebūtu aizliedzama iespēja politiskām organizācijām veidot fondus. Jā, politiskās organizācijas var veidot fondus, bet nedrīkst veidot fondus kā atsevišķas juridiskas personas, kurām ziedo vienas organizācijas un savukārt šis fonds ziedo politiskai organizācijai un atskaitē parāda, ka ir ziedojis fonds, nevis tādas firmas vai tādi cilvēki, par kuriem nedrīkstētu runāt, par kuriem politiskajai organizācijai bail ir atskaitīties. Bet var veidot fondus tādā veidā, kā tas ir Vācijā, fondus, lai izglītotu vēlētājus, fondus dažādu politisku akciju organizēšanai, tas ir pieļaujams.

Tālāk. Deputāte Poča iebilda pret normu, kas ir 4.pantā, kas paredz nodokļu un nodevu atvieglojumus ziedotājiem. Es jau, godātie kolēģi, teicu, ka šī norma tika ietverta tādēļ, lai izraisītos diskusija.

Par koncepciju. Vai valstī finansiāli atbalstīt partijas vai neatbalstīt? Kādā veidā? To tad mēs ieliktu likumā atbilstoši mūsu spēkā esošajai likumdošanai. Kas tās ir par nodevām, par kurām ir runa likumprojektā? Godātie kolēģi, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par jebkuru dāvinājumu, dāvinājuma līgumu, ir jāmaksā atbilstoša likumdošanā noteiktā nodeva. Un runa ir par šo nodevu, par dāvinājuma nodevu. Ļoti interesants bija kolēģes Kreituses priekšlikums par to, kāda institūcija veic finansiālās darbības revīziju. Likumprojektā ir ielikta tāda norma, ka finansiālās darbības revīziju veic, pirmkārt, attiecīgās politiskās partijas revīzijas komisija un (saskaņā ar likumprojekta 11.panta pirmo daļu) neatkarīga auditoru firma. Es piekrītu, ka tiešām izdevumi šādas firmas algošanai varbūt būtu ļoti lieli. Sākotnēji projektā bija norma, kas paredzēja, ka šīs auditoru firmas veiktā finansiālā revīzija tiek finansēta no valsts budžeta, bet atsevišķās frakcijās izskanēja priekšlikumi, ka tas nebūtu vēlams, jo valstij nav naudas, tādēļ šāda norma tika izsvītrota. Bet katrā ziņā ierosinājums uzdot šo funkciju, šo revīziju veikt Valsts kontrolei, - tas ierosinājums ir ārkārtīgi interesants, un komisija - neatkarīgi no tā, vai tas tiks oficiāli iesniegts, - šādu ideju apspriedīs.

Godātie kolēģi, paldies par debatēs izteiktajām domām! Es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā par šo projektu un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 10. Likums pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 16.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais jautājums, kurš izskatāms, ir Saeimas lēmuma projekts par SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās komisijas galaziņojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Deputāts Bordāns - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godāto Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi gribētu vērst jūsu uzmanību, lai pamatotu, kālab es vēlos šā galaziņojuma sniegšanu nedaudz atlikt - no 1.marta uz mazliet vēlāku laiku, es domāju, uz aprīļa sākumu. Un tas ir nevis tāpēc, ka komisijai būtu vēlēšanās ilgāk ievilkt šo atskaites procesu vai vilcināties, vai viņa nebūtu spējīga godprātīgi izmeklēt šo uzdoto uzdevumu, bet pamatojums būtu tāds, ka būtībā, lai sniegtu "Lattelekom" izveidošanas un darbības novērtējumu, nav iespējams aprobežoties vienīgi ar šīs uzņēmējdarbības, tātad darbošanās, izmeklēšanu. Šī uzņēmuma dibināšana un darbība šodien ir skatāma kopsakarībā ar nepieciešamību modernizēt telekomunikāciju tīklu, piesaistīt finansu investīcijas, apgūt starptautisko pieredzi gan tehnoloģiju, gan uzņēmuma vadīšanas ziņā. Lai atrisinātu visus šos uzdevumus, komisijai ir nepieciešams izskatīt ļoti lielu materiālu klāstu, dokumentālus materiālus, gan arī noklausīties dažādu nozaru speciālistu atzinumus - gan inženiertehnisko zinātņu speciālistus, gan tiesību zinātņu speciālistus, kuru vērtējumi par šo projektu ir visai pretrunīgi arī šo atzīto speciālistu vidū. Tādēļ, ņemot vērā, ka komisijas darbība varēja sākties tikai nepilnu pusotru mēnesi atpakaļ, un ievērojot to, ka galaziņojums attieksies uz lielāko ārvalstu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, līdz galam neizvērtēti, pārsteidzīgi secinājumi, kā arī no tiem izrietoša rīcība noteikti radīs adekvātu reakciju gan no starptautisko ekonomisko organizāciju, gan no privātā biznesa puses, komisijas atzinumam ir jābūt, manuprāt, detalizētam un maksimāli argumentētam. Diemžēl komisijai šis atvēlētais laiks, kā es jau teicu, ir izrādījies pārāk mazs un arī bijis nepietiekams, lai veiktu šo uzdevumu. Un uz šī pamata es komisijas vārdā lūdzu Saeimu pagarināt komisijas darbības laiku, nosakot, ka galaziņojums jāsniedz ne vēlāk kā 30.aprīlī. Paldies par uzmanību, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - pagarināt SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala sniegšanas termiņu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts, tikai, manuprāt, ir otra kļūda Saeimas lēmuma projektā un to vajadzētu labot. Šeit acīmredzot ir tehniska kļūda - "galaziņojuma sniegšanas termiņu" vietā ir "gala sniegšanas termiņu".

Godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu pārpratumu, es vēlreiz nolasu lēmuma projektu, kā, manuprāt, pareizi būtu jābūt, jo "komisijas gala sniegšanas termiņu" ir diezgan diskutabli, tāpēc šeit, manuprāt, vajag būt tā - pagarināt SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma sniegšanas termiņu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimas 2.marta sēdē izskatīt likumprojektus "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" un "Par pievienotās vērtības nodokli" pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, tagad mums būtu jāizskata kopā, jo vēl lūdza mainīt darba kārtību - izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un pēc tam likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Deputātu ierosinājums ir vienīgi tāds - izskatīt vispirms likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās, bet meža likumu nelūdza pacelt uz augšu, jo galvenais ir ievērot šo secību, lai likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiktu pieņemts vispirms, jo tajā ir pamatnosacījumi, kuri saistīti ar šo otro likumu. Otro likumu - "Par valsts meža izmantošanas kārtību" - nav vajadzības skatīt ātrāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatīsim likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Ruta Marjaša - komisijas vārdā, "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šis likumprojekts otrajā lasījumā nāk otro reizi Saeimā. Tādēļ es jūs lūgtu pievērsties dokumentam nr.212. Par šo likumprojektu tagad, ņemot vērā, ka bija dots vesels mēnesis jaunu priekšlikumu iesniegšanai pēc pagājušā mēģinājuma apstiprināt viņu otrajā lasījumā, ir ienākuši vairāki priekšlikumi un pie šo priekšlikumu izskatīšanas un likuma sagatavošanas tika pieaicināti pārstāvji gan no Pašvaldību savienības, gan no valdības, gan no Zemes komisijas un Zemes dienesta, gan no Zemesgrāmatu nodaļas, un absolūti visi ir ieinteresēti šā likuma teksta labošanā un sagatavošanā, tādēļ 5.ailē jūs redzēsit, ka likumprojekts ir stipri izmainījies, tādēļ es jūsu uzmanību vēršu galvenokārt uz 4.un 5.aili.

Tātad 1.pantā Juridiskā komisija pieņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bez tam 1.pants principiāli vēl ir papildināts, es izlasīšu šo 1.pantu: "Ðis likums reglamentē atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošā zemes īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās." Ðeit būtiskākais, manuprāt, ir tas, ka šeit tiek pasvītrots, ka viss tas tiek darīts atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Marjaša. 2.pants. 2.panta konstrukcija ir izmainīta, pants izteikts jaunā redakcijā, un es tomēr nolasīšu viņu. 2.pants pirmā daļa: "Zemes reformas laikā uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), izņemot to zemi, kura:

1) zemes reformas gaitā atbilstoši likumiem piešķirta (nodota) īpašumā fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā;

2) piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā;

3) saskaņā ar šā likuma 3.panta trešo daļu ierakstāma uz pašvaldību vārda."

Otrā daļa: "Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja: 1) uz šīm personām piederējušās zemes ir valstij piederošas ēkas (būves)." Un otrs gadījums - ja ir apstiprināts pagasta vai pilsētas ģenerālplāns vai ierīcības projekts, kur saskaņā ar valsts institūciju valsts zemes reformas laikā iesniegtajiem pieprasījumiem ir paredzēta uz attiecīgā zemes gabala jaunu objektu celtniecība un valsts funkciju realizēšana. Un trešā daļa: "Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībām, ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas (būves), izņemot valsts uzņēmumu un valsts uzņēmējsabiedrību valdījumā esošās ēkas." Ðis pants, cienījamie deputāti, tapa pēc lielām, lielām diskusijām, lielām grūtībām, bet beigu beigās šai redakcijai piekrita visas ieinteresētās personas un institūcijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Es aicinu referenti varbūt drusciņ saīsināt, jo jūs tagad gan nolasāt, gan komentējat, bet var iztikt varbūt tikai ar komentāru, un, ja deputāti runās debatēs, tad jūs vēlreiz komentēsit galavārdā katru pantu.

R.Marjaša. Cienījamie kolēģi, 3. pants, kurš runā par zemes ierakstīšanu zemes reformas laikā zemesgrāmatās uz pašvaldību vārda, ir konstruēts analoģiski 2. pantam, un tādēļ tiešām es viņu nenolasīšu. Jūs varat ar viņu iepazīties, un arī šeit es varu pateikt, ka te ir panākts konsensuss.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt par 3. pantu? Nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 4. pants runā par rajonu pašvaldībām piekrītošo zemi, kur arī tika ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4. panta redakciju ir kādas iebildes un vai kāds vēlas runāt? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 5. pants ir papildināts. Viņš ir jauns, viņā ir daļēji iestrādāti deputātes Seiles priekšlikumi un daļēji arī pārnesti no citiem pantiem. Šeit ir runa par to zemi, kas paliek pašvaldību rīcībā un ir izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

R.Marjaša. Arī 6. pants ir jauns, un viņš runā par to... es viņu tomēr nolasīšu:"Pçc Saeimas lēmuma pieņemšanas par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā tās zemes platības, kuras zemes reformas gaitā nav nodotas īpašumā fiziskajām vai juridiskajām personām, piekrīt valstij un zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts vārda."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk.

R.Marjaša. 7. pants regulē zemes, kurām būtībā ir specifisks režīms, tas runā par uz Valsts meža dienesta vārda reģistrējamām, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vārda, uz Satiksmes ministrijas vārda ierakstāmām un Zemkopības ministrijas personā ierakstāmām zemes kategorijām. Attiecībā uz citām kategorijām - uz valsts vārda ierakstāmajām - 5. daļā ir minēts, ka ir jābūt Ministru kabineta rīkojumam, uz kā vārda tiek reģistrēts... kā personā tiek reģistrēts uz valsts vārda.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 7. pantu ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu! Pieņemts.

R.Marjaša. 8. pants runā par to, kādā veidā jānoformē, jāsastāda uzziņa šīs zemes reģistrācijai uz valsts un pašvaldību vārda, kas jānorāda uzziņā... Un 8. pants runā par uzziņu, kas jāsastāda par zemi, kura piederēja valstij un pašvaldībām 1940. gada 21. jūlijā, bet 9. pants par to, kas piekrīt tagad viņām - par valstij vai pašvaldībām piekrītošām...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet...

R.Marjaša. Jā, 8. pants.

Sēdes vadītājs. Jā, jā, bet jums vajadzētu komentēt 6. lapaspusi, jo tur ir deputātu priekšlikumi, tāpēc jums tie vienkārši ir jākomentē.

R.Marjaša. Bet visi tie priekšlikumi ir reducēti 7. lapaspusē uz 8. pantu, jo vienkārši tur nebija vietas...

Sēdes vadītājs. Tas arī jāpasaka, jo tur ir deputātu priekšlikumi.

R.Marjaša. Nu jā, jā... Visi deputātu priekšlikumi, kas ir 6. pantā, būtībā ir atspoguļoti... kas ir 6. lapaspusē, ir atspoguļoti 7. lapaspusē 8. un 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai arī nav iebildes? Tā, lūdzu, tad par 8. pantu.

R.Marjaša. Jā, tas bija par 8. pantu. Tagad par 9. - analoģiski.

Sēdes vadītājs. Pret 8. panta redakciju deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Par 9. pantu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas redakciju 9. pantam.

R.Marjaša. 8. lapaspuse 10. pants. Viņš ir jaunā redakcijā, iestrādājot deputātes Seiles un arī valdības pārstāvju priekšlikumus. Viņš skan tā: "Zemes reformas laikā strīdus par valstij vai pašvaldībai piederošām vai piekrītošām zemēm izšķir Centrālā zemes komisija vai tiesa. Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt likuma "Par zemes komisijām" noteiktajā kārtībā."

Sedes vadītājs. Pret 10. pantu priekšlikumu iesniedzējiem nav iebildes? Nav. 10. pants pieņemts.

R.Marjaša. Tā, tagad lūdzu pāršķirt 9. lapaspusi un pāriet uz 10. lapaspusi, jo...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentei... Galvenais - ir jāraksturo tā ailīte, kurā ir priekšlikumi, un 8. lapaspusē bija vēl viens priekšlikums: "Izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otram lasījumam sagatavotās redakcijas 3. un 4. pantā." Tas ir ļoti īsi jākomentē.

R.Marjaša. Jā, tas ir ļoti grūti komentējams. Mēs jau esam apstiprinājuši gan 3., gan 4. pantu, un tas, par ko ir runa 5. pantā, jau bija ieslēgts šajā 3. un 4. pantā, ko mēs šeit esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Tālāk. Viss, kas ir priekšlikumos un Juridiskās komisijas slēdzienā, 10. lapaspusē ir faktiski... Ā, 9. pants ir izslēgts, jo tajā paredzētās normas ir daļēji iestrādātas 2., 7. un 11. pantā, pieņemot arī Annas Seiles 20. un 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātā referente... Es tā nevaru tālāk ar jums turpināt šo izskatīšanu. Katrā lapaspusē, ja tiek izslēgts konkrēts pants, par to ir jādod īss komentārs, un deputātiem tas ir jāakceptē. Jūs pārejat pāri tam un sākat nākošo izskatīt, tas viss ir saprotami, bet, no formālās puses, ja 9. lapaspusē šeit ir ierakstīts priekšlikumos: "Izslēgt pantu, tajā paredzētās normas daļēji iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 3. pantā.", tad tas jau ir izdarīts, bet mums formāli deputātiem jāprasa piekrišana, vai viņi piekrīt tam, un jums attiecīgi visu laiku ir jāskata pa šiem priekšlikumiem.

R.Marjaša. Bet tur priekšlikumu nav, tur ir Juridiskās komisijas slēdziens - izslēgt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret to? Tālāk, lūdzu! Mums katrs Juridiskās komisijas priekšlikums ir jāakceptē.

R.Marjaša. Jā, es saprotu, te ir ļoti komplicēta tā tabula šoreiz, jo izmainījies ir likums...

Sēdes vadītājs. Nekas, pēc kārtas skatīsim.

R.Marjaša. Jā, skatīsim tā... Tagad mums ir 9. lapaspuse, jā?

Sēdes vadītājs. Jā, bijušais 7. pants. Tur ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt pantu, tajā paredzētās normas daļēji iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 12. pantā. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk.

R.Marjaša. Tagad ir pirmajā lasījumā bijušais 8. pants. Tad viņš ir... šeit bija Seiles priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. ...Izslēgt pantu, un komisija to arī izdara un daļēji iestrādā...

R.Marjaša. Nē, Seiles priekšlikums bija - izmainīt, un mēs daļēji izslēdzām šo pantu un daļēji iestrādājām 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Un deputātei iesniedzējai arī nav iebildes? Nav. Paldies. Tālāk.

R.Marjaša. Tā, 10. lapaspuse. 9. pants. Arī tas mums ir izslēgts, jo tajā paredzētās normas bija daļēji iestrādātas 2., 7. un 11. pantā, pieņemot arī deputātes Seiles 20. un 21. priekšlikumu. Izslēgts pants.

Sēdes vadītājs. Pret Juridiskās komisijas šo priekšlikumu ir iebildes deputātiem vai arī iesniedzējiem? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Tā... 11. lapaspusē...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vēl ir bijis valsts īpašuma ministra Tunsta priekšlikums...

R.Marjaša. Jā, tas ir noraidīts. Tas ir noraidīts, un valdības pārstāvji komisijas sēdē neiebilda pret to.

Sēdes vadītājs. Pret šo noraidījumu nevienam nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Tā, 11. pants... Te ir mainīti vietām 11. un 12. pants un izteikti jaunā redakcijā. Es lūdzu viņus izlasīt, te viņi ir 11. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Komisija piedāvā izslēgt 10. pantu. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.Tālāk par 11. pantu.

R.Marjaša. Tātad 11. pants pēc komisijas slēdziena ir mainīts vietām ar 12. un izteikts jaunā redakcijā, kas ir jūsu priekšā 11. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Pret 11. panta redakciju Juridiskās komisijas priekšlikumā nav iebildes? Nav. Pieņemts. Par 12. pantu. Arī nav iebildes? Pieņemts.

R.Marjaša. Tā, 12. lapaspuse. 9. pants pēc komisijas priekšlikuma ir izslēgts, un deputātes Seiles un deputāta Zaščerinska priekšlikumi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - iesniedzēji vēlas runāt vai piekrīt komisijas priekšlikumam? Piekrīt komisijas priekšlikumam. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis pants ir izslēgts.

R.Marjaša. 10. pants. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt šo pantu, jo deputātes Seiles priekšlikums ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotajā 3. pantā, kurš jau šeit ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

R.Marjaša. 13. lapaspusē 13. pants...

Sēdes vadītājs. ... Ir izteikts jaunā redakcijā. Komisija...

R.Marjaša. Jā, es nolasīšu.

Sēdes vadītājs. Nevajag lasīt... Vai deputātiem nav iebildes pret šo jauno redakciju? Nav iebildes? 14. pants.

R.Marjaša. Pants ir izslēgts, un deputātes Seiles priekšlikums bija noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile piekrīt komisijas priekšlikumam? Vai deputātiem nav iebildes? Nav arī deputātiem. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir akceptēts. 14. pants.

R.Marjaša. Jā... tas bija 14. ...

Sēdes vadītājs. Jaunais 14. Vecais 14. pants ir svītrots, un komisija piedāvā... Mums cita numerācija tagad sanāk. Izteikt pantu jaunā redakcijā, un viņam ir 14. numurs.

R.Marjaša. Kurā lappusē?

Sēdes vadītājs. 15. lapaspusē.

R.Marjaša. Mēs vēl neesam ar šito galā... Jā, 15. lappusē.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem pret 14. panta jauno redakciju Juridiskās komisijas priekšlikumā ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 17. pantu ir piedāvāts izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Akceptējam komisijas priekšlikumu. Un arī pārejas noteikumi redakcionāli ir precizēti. Vai deputātiem ir iebildes pret to redakciju? Nav. Paldies referentei. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša. Līdz 10. martam, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās zālē sēdē. Lūdzu visus reģistrēties!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Sēde nepiedalās:

Andris Ameriks,

Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs.

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Andrejs Krastiņš,

Gunārs Meierovics,

Velta Puriņa,

Anta Rugāte,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Zigurds Tomiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Rezultātu! Reģistrējušies ir 37 deputāti. Kādi ir priekšlikumi? Uz cik ilgu laiku pārtraukt sēdi? Sēde tiek pārtraukta uz piecām minūtēm sakarā ar to, ka kvoruma nav.

Deputāti! Piecas minūtes ir pagājušas. Saeimas sēde tika pārtraukta tāpēc, ka zālē bija ieradušies tikai 37 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 54 deputāti. Turpinām rsēdi.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi! Attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, tāpēc mēs varam balsot par to uzreiz trešajā lasījumā, galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti! Darbam mums ir nepieciešams dokuments nr.139, kur ir apkopoti attiecībā uz otro lasījumu komisijā saņemtie priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums, kuru ir iesniegusi Ārlietu komisija, ir par 1.pantu - likuma panta tekstā aiz pieminētās konvencijas nosaukuma iestarpināt iekavās vārdus - "turpmāk - Konvencija". Un arī precizēt šā panta redakciju, nosakot, ka ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta minētā Konvencija. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir arī Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt tekstu 2.pantā aiz vārda "izsludināma" ar vārdiem "ðā likuma" - "ðā likuma 1.pantā minētā Konvencija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Un arī trešais ir Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā: "Pamatojoties uz šo likumu un saskaņā ar Konvencijas 29.pantu, Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Islandes Republikas valdību." Attiecīgi ir maināmi arī 3. un 4.panta kārtas numuri. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Vairāk priekšlikumu nebija, un es lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par to! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Nepieciešams ir dokuments nr.138, kur ir apkopoti Budžeta komisijā iesniegtie priekšlikumi, kurus sagatavojusi Ārlietu komisija.

Par 1.pantu ir priekšlikums - aiz pantā pieminētās konvencijas nosaukuma iestarpināt vārdus "turpmāk - Konvencija", kā arī precizēt panta redakciju ar vārdiņu "tiek". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 2.pantu. Ir precizējums panta redakcijā, - ka līdz ar likumu izsludināma šā likuma 1.pantā minētā Konvencija un tās tulkojums latviešu valodā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

A.Poča. Un trešais ir priekšlikums par jauna panta izveidošanu jums visiem dokumentā redzamajā redakcijā, attiecīgi mainot 3.panta kārtas numuru, jo tas tagad būs 4.pants, kā arī precizēt atsauci no Konvencijas 28.panta uz 29.pantu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt šo likumu, šīs Konvencijas pieņemšanu, otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība - komisijas vārdā!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! No savām dokumentu krātuvēm, lūdzu, izceliet rudens sesijas dokumentu nr.1000 un ziemas sesijas dokumentu nr.116, un arī dokumentu nr.116A kā palīgmateriālu.

Tātad Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" pieņemt pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir akceptēts Saeimas Cilvēktiesību komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (tiesa, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā - pēc ilgstošām asām debatēm, pēc atkārtotām konsultācijām ar speciālistiem, un arī tad mūsu komisijā likumprojekts tika pieņemts ar minimālu balsu pārsvaru - 4 pret 3).

Tagad, lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr.116A! Tas ir, kā jau es teicu, palīgmateriāls, lai jums lietas būtība būtu uzskatāma, un, proti, runa ir vispirms par 5.nodaļas virsraksta grozījumu. Esošajā redakcijā tas ir "Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība, komercdarījumu nepieļaujamība", turpretim jaunajā redakcijā tas ir "Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība, komercdarījumu ierobežošana".

Tālāk - 18.pants. Attiecīgi arī šeit ir virsraksta maiņa. Tātad vecajā redakcijā ir "komercdarījumu nepieļaujamība", bet piedāvātajā redakcijā ir "komercdarījumu ierobežošana". Kā jūs redzat, dokumentā šis teksts ir kursīvā, lai būtu uzskatāmāk, lai jūs paši varētu salīdzināt šīs izmaiņas. Tā kā šeit nav daudz teksta, es drusciņ pakomentēšu.

Tātad vecajā, esošajā likumā ir teikts: "Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana jebkādos nolūkos nedrīkst būt ienākuma avots jeb prece", - turpretim jaunajā redakcijā ir: "Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai un tai nedrīkst būt iedzīvošanās raksturs." Šī ir pēdējā rindkopa. Vecajā, esošajā redakcijā ir teikts: "Orgānu apmaiņas organizācijas, orgānu uzkrāšanas centri, kā arī citas organizācijas un atsevišķas personas nedrīkst piedāvāt par samaksu cilvēka audus un orgānus", - turpretim jaunajā, piedāvātajā redakcijā ir šāds teksts: "Audu un orgānu iegūšanas un uzkrāšanas centri, kā arī citas valsts ārstniecības iestādes var sadarboties ar līdzvērtīgām institūcijām valstī un ārpus tās." Ðīs sadarbības funkcijas būtu orgānu un audu apmaiņa vai līdzvērtīga maiņa Latvijas Republikas medicīnas attīstības un veselības aprūpes interesēs. Sadarbības kārtību nosaka Latvijas Veselības departaments. Tāda ir tās lietas būtība.

Tātad rudens sesijas dokumentā nr.1000 ir atrodams gan Ministru kabineta sēdē akceptētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", gan toreizējā veselības valsts ministra Zemvalža kunga anotācija par grozījumu nepieciešamību, gan arī ziņa par to, ka Ekonomikas, Finansu, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas neiebilst pret izmaiņām minētajā likumā, bet Labklājības ministrija lūdz Ministru kabinetu atbalstīt Labklājības ministrijas ierosinātos grozījumus šajā likumā. Tas man pagaidām ir viss sakāmais. Acīmredzot - ja ne šajā reizē, tad nākamajā - izraisīsies arī debates, bet tas vairs nav manā kompetencē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu, jums vārds!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Arī es, būdama par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas locekle, gribu izteikt savu viedokli par Ministru kabineta piedāvāto grozījumu būtību likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Uzreiz jāteic, ka piedāvātā 5.nodaļas nosaukuma un 18.panta redakcija ir pretrunā ar pašu spēkā esošā likuma koncepciju. Kaut vai šīs aplamības dēļ vien aicinu konceptuāli likumprojektu noraidīt. Taču ir arī citi aspekti, par kuriem gribu runāt.

Vispirms - par priekšvēsturi. Jau trīs gadus Latvijā ir spēkā likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" - laikmetīgs un nepieciešams likums, kas nosaka kārtību, kādā cilvēka ķermeņa audus un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisko preparātu un bioprotēžu izgatavošanai. Kā redzams, ir aptvertas visas jomas, izņemot vienu: likuma 18.pants nepieļauj komercdarījumus. Taču tieši šāds darbalauks paveras Tiesu medicīnas ekspertīzes centram, šaurai funkcionālai struktūrai, kam saskaņā ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktora Pupura kunga 1994.gada 19.janvārī parakstīto rīkojumu nr. 8 uzdots noslēgt zinātniski pētnieciskās sadarbības līgumu ar firmu "Biodynamic International" par nedzīvu donoru audu izņemšanu, šajā līgumā norādīto audu eksportēšanu minētajai firmai. Savu viedokli par minētā līguma priekšmetu un darījumu lietderību Latvijas Republikas medicīniskajās un ekonomiskajās interesēs jau līguma projekta gaitā izteica Latvijas Republikas Prokuratūra, norādot uz audu atlases un nosūtīšanas citas valsts komercstruktūrai tiesisko pamatojumu, kā arī morāli ētisko aspektu. Ignorējot Prokuratūras norādi, pretēji likuma 18.panta nostādnēm Veselības departaments minēto sadarbības līgumu tomēr noslēdza un 1994.gada 21.aprīlī griezās Prokuratūrā ar tendenciozu vēstuli, kurā aicināja to dot rakstisku atbildi par noslēgtā līguma atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Tā kā stīvēšanās ar Prokuratūru nav devusi vēlamo rezultātu, pērnā gada rudenī izskatīšanai Saeimā tika iesniegts Ministru kabineta ierosināts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". Pie starpvalstu līguma vēl pakavēšos sīkāk, bet vispirms jāpievēršas pašlaik spēkā esošajām likumdošanas normām, kas apstiprina to, ka šobrīd katrs cilvēks (es uzsveru - katrs cilvēks, arī nepilngadīgs), kas savas dzīves laikā nav noformējis medicīniskajā kartē un pasē aizliegumu izdarīt patoloģiski anatomisko izmeklēšanu vai audu un orgānu izņemšanu, ir potenciāls donors. Kopš 1993. gada 15.jūlija (vēlreiz atkārtoju: kopš 1993. gada 15.jūlija) ir spēkā Ministru padomes lēmums nr.389, kas precīzi nosaka kārtību, kādā ir izsakāma cilvēka vēlēšanās, - medicīniskajā iestādē ir izdarāma atzīme ar speciālu zīmogu, kura centrā ir teksts: "Aizliedzu patologanatomisko izmeklēšanu un orgānu izņemšanu." Bet zīmoga apmalē ir medicīnas iestādes pilns nosaukums. Kaut arī jau otro gadu lēmums ir spēkā, man, strādājot pie piedāvātajiem likuma labojumiem un nopietni pētot šo jomu, tā arī neizdevās reāli pārliecināties par šo normu īstenošanu. Vēl šonedēļ kādā no Jūrmalas pilsētas poliklīnikām mediķi - paši mediķi! - griezās pēc šā zīmoga saņemšanas, diemžēl saņēma pretī lielu izbrīnu un neizpratni: "Par kādu zīmogu jūs runājat? Tāda vispār nav!" Gan atbildīgi medicīnisku nozaru darbinieki, gan vairāki praktizējošie ārsti, kuriem mērķtiecīgi vaicāju, vai viņi zina par šādām ikviena pacienta tiesībām, atbildēja noraidoši un bija izbrīnīti par manu vaicājumu.

Iztaujāju arī pilsoņus, kā arī Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieci, kura ik dienas caurskata neskaitāmas pases. Arī viņa šādu zīmogu ne reizi nav redzējusi un par tāda esamību neko nav dzirdējusi. Interesanti, ka par to maz ko zināja arī parasti visu zinošie žurnālisti. Tas ļauj secināt vienīgi to - un tas nepārprotami izskanēja arī sarunās ar ieinteresētās puses - Tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem -, ka šāda sabiedrības neinformētība ir ļoti labvēlīga un pat vēlama, jo tādējādi uz katru pacientu, kura dzīvībai radies apdraudējums, attiecināma Veselības departamenta pavēle par orgānu un audu izmantošanu un transplantāciju Latvijas Republikā un tās vairāki pielikumi.

Vispirms, lasot šos dokumentus, man rodas jautājums: cik bieži un daudz Latvijas Republikā likuma un atbilstošā lēmuma darbības laikā pacientu ārstēšanā izmantoti miruša cilvēka audi un orgāni? Šāda statistika, manuprāt, būtu noderīga un interesanta, lai spriestu par medicīnas zinātnes attīstības iespējām.

Otrkārt, zinot valsts visai pieticīgo finansējumu medicīnai vispār un zinātnei turklāt, rodas bažas, vai Latvija tuvākajā un arī saredzamajā tālākajā nākotnē ir spējīga pilnvērtīgi iesaistīties šajā progresīvajā un perspektīvajā, tik ļoti dārgajā un darbietilpīgajā medicīnas jomā. Taču tieši šī joma visā civilizētajā pasaulē ir valsts finansēta un valsts pārraudzīta. Šodienas realitāte ir pavisam cita. Krasi samazinās pat elementāras medicīniskās palīdzības iespējas plašiem sabiedrības slāņiem, bet perspektīvākās un medicīnas zinātnes laukam piemērotākās klīnikas tiek neatvairāmi bīdītas uz privātmedicīnas sliedēm, aizmirstot, ka to labiekārtošanā savulaik ir ieguldīti tieši nodokļu maksātāju, nevis šodienas jaunbagātnieku līdzekļi. Zinot, ka valsts medicīnas iestādēs gan medikamenti, gan tehniskais nodrošinājums ir visai pieticīgs, var izrādīties, ka vieglāk būs aprūpēt un gatavot potenciālos donorus, nevis ārstēt pacientus.

Tagad par iespējamo sadarbību audu atlases un apstrādes jomā, ko likumprojekta autori iecerējuši kā līdzvērtīgu ar ārzemju partneriem. Te jāatgriežas pie strīdīgā Latvijas - Vācijas līguma, kur, cita starpā, ir runāts tikai un vienīgi par ziedotiem audiem. Vispirms jau uzkrītoša ir nesakritība līguma angļu un latviešu tekstā. Latviešu varianta 7.punktā ir minēts, ka gada kvartālā maksimālais audu, kas ievietoti speciālās pudelēs, skaits var būt 1000 vienību, turpretī angļu tekstā šis skaitlis ir ievērojami lielāks - 1 500. Vai tiešām precīzie vācieši un iztapīgie latvieši tā gluži netīši ir kļūdījušies, līgumu slēdzot? Latvijas puse līgumā saīsināti nosaukta "Centrs" un Vācijas puse tekstā ir "Pârstrādātājs". Savstarpēji vienojas par sekojošo:

1. Nedzīvo donoru audu atlase tiek veikta "Centra" uzraudzībā saskaņā ar starptautisko kvalitātes standartu prasībām, kuras aprakstītas dotā līguma pirmajā pielikumā. Ja tas ir iespējams, medicīniskajiem produktiem ir jābūt marķētiem ar oficiālo produktu numuru, kurš dod atļauju tā eksportam uz citām valstīm.

2.a. Audi tiek ievietoti pudelēs ar konservantu un tiek iepakoti transportēšanas kastēs kopā ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem un kvalitāti apliecinošiem dokumentiem. "Centrs" nosūta pārstrādātos audus ar kuģi vai lidmašīnu uz pārstrādātāja rēķina.

3. "Pârstrādātājs" apgādā "Centru" ar transportēšanas kastēm un pudelēm ar konservantu. Transportēšanas kastes, pudeles un konservants ir un paliek pārstrādātāja īpašums. Tikai viena konteinera ar pudelēm, kurās iepildīts konservants, vērtība sastāda 200 DM, nozaudēšanas vai pilnīgas sabojāšanas gadījumā Latvijas teritorijā "Centram", ja tā ir viņa vaina, ir jāatmaksā "Pârstrādātājam" pilna vērtība.

9. "Centrs" par saviem pakalpojumiem medicīnas iestāžu uzraudzīšanā, unikālas atlases tehnikas kontrolēšanā un nodrošināšanā, nepieciešamo kvalitātes standartu kontrolēšanā un nodrošināšanā, nepieciešamās personāla apmācības veikšanā, kur tas ir vajadzīgs, saņem kompensāciju 10 DM par katru pudeli konservēto audu. Dotā kompensācija domāta jebkādu piemērojamo nodokļu vai citu izdevumu segšanai. "Centra" speciālisti par veikto darbu -nedzīvo donoru audu atlasi un konservēšanu - saņem atsevišķu kompensāciju no "Pârstrādātāja" - 10 DM apmērā par katru iekonservēto audu pudeli. Šo apmaksu speciālistiem veic "Pârstrādātāja" pilnvarota persona. Tā ir apmaksa speciālistiem.

14. Puses vienojas par dotā līguma satura un visas informācijas, kura jau ir zināma vai kļūs zināma sakarā ar doto līgumu, konfidencialitāti.

Nav saprotams, kāpēc šo nesamērīgi niecīgo summu saņem nevis valsts budžets, kurš savukārt varētu tikt kontrolēts un lietderīgi izmantots medicīnas prioritātēm, bet šauri resoriska iestāde - Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Savukārt ir pamatotas bažas par to, ka daudzās slimnīcās, kurās atļauts izdarīt audu izņemšanu, uzturēšanu, transplantologu darba samaksa un patstāvīgu mājas brigāžu finansēšana, kā arī transporta pakalpojumi valstij izmaksā daudz vairāk, nekā ir reālais ieguvums no šādiem tā saucamajiem sadarbības līgumiem.

Nobeigumā gribu akcentēt Latvijas Republikas Prokuratūras atzinumu, ka, mainot iepriekšminētā likuma 18.panta redakciju, stingri jāreglamentē preču un naudas attiecību legalizācija cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšanā un izmantošanā medicīnā, organizējot šajā sistēmā neatkarīgu un patstāvīgu valsts sankcionētu profesionālu un stingru uzraudzību un kontroli. Vēlams arī strikti norobežot situācijas un gadījumus, kā arī izstrādāt kārtību, kādā valsts medicīnas iestādēm, vadoties pēc standartizēto sniegto pakalpojumu samaksām, ir tiesības cilvēka audus un orgānus transplantācijai slimniekam piedāvāt pret samaksu un kādos gadījumos tas ir aizliegts. Tam ir būtiska nozīme, lai Latvija līdzīgi Latīņamerikas valstīm nekļūtu par audu un orgānu eksportētāju, bet gan par attīstītām valstīm līdzvērtīgu partneri zinātnes sasniegumu ieviešanā medicīnas praksē. Tas ir viss, ko es gribēju teikt likumprojekta sakarā. Es atļaušos izmantot Saeimas tribīni un pateikt visiem jums un visiem tiem saviem vēlētājiem, kuri par šo problēmu interesējas un kuri joprojām netic, ka viņiem ir tiesības atteikties būt donoriem savā dzīves laikā, atsaucieties savā medicīnas iestādē uz Latvijas Republikā pastāvošo likumprojektu un nebrīnieties par medicīnas administratoru paraustītajiem pleciem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir nozīmīgs daudziem pacientiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ar kuriem gatavojas sadarboties Latvijas medicīnas iestādes. Mums ir daudz slimnieku, pacientu, kuri bez audu apmaiņas, bez atsevišķu orgānu apmaiņas faktiski ir pakļauti neglābjamai bojāejai. Un nekādas zāles, ne līdzekļi nespēj viņus glābt. Pašlaik pasaules medicīniskā tehnoloģija, arī Latvijas medicīniskā tehnoloģija, ir sasniegusi tādu līmeni, kas spēj šiem cilvēkiem palīdzēt, kaut tas viss izmaksā ļoti dārgi. Un tomēr. Tieši šī neglābjamība, šī atkarība no pārstādāmajiem audiem vai orgāniem rada arī iespēju komercdarbībai, jo zina, ka izmisumā cilvēks var meklēt maksimāli visus iespējamos resursus, lai par šiem audiem samaksātu. Tāpēc arī ir zināms no prakses, ka ārzemēs pastāv komercdarbība, kas izsauc arī bīstamas sekas sakarā ar šo orgānu un audu tirgošanos. Un tomēr. Mūsu mazā valstiņa nespēj viena pati noorganizēt šādu audu un iekšējo orgānu apmaiņu, jo pastāv tā saucamā audu un orgānu nesaderība, tāpēc vajadzīgs plašs reģions, lai apmainītos ar audiem un atrastu iespējami to donoru, kura audi sakrīt ar pacienta audiem. Tādēļ ļoti nozīmīga ir iespēja Latvijai paplašināt šo reģionu no Latvijas reģiona, no Latvijas teritorijas uz mūsu Baltijas valstīm - Igauniju un Lietuvu. Un, lūk, tādēļ Baltijas asamblejas Sociālā un ekonomiskā komisija izskatīja šo jautājumu, un Baltijas asambleja pieņēma rezolūciju, kurā lūdz Baltijas Ministru padomi izstrādāt noteikumus, lai, izslēdzot jebkuru komercdarbību, būtu iespējama audu un orgānu apmaiņa starp mūsu trim valstīm. Lai Ministru padome varētu izstrādāt šos noteikumus, noteikti vajadzēja arī stingru likumu, kas dod ietvarus šiem noteikumiem. Pašlaik tiek labots viens no svarīgākajiem pantiem, kas ierobežo vai nepieļauj komercdarbību ar šiem audiem un orgāniem. Lūk, uz šā labojuma pamata tad arī varētu Baltijas Ministru padome izstrādāt noteikumus, kas novērstu komercdarbību, bet paplašinātu sadarbību šo audu un orgānu apmaiņas jomā. Tāpēc es varu tikai apsveikt to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir piestrādājusi pie šā jautājuma un ka mēs varam izskatīt šo labojumu. Ļoti žēl, ka mums Saeimā gandrīz nav dakteru. Budovska kunga arī nav. Silāra kungs aizbrauca uz Izraēlu, un vēlot mūsu Latvijas iedzīvotāji nav padomājuši, lai mūsu Saeimā būtu kāds speciālists, kas varētu kompetenti izskatīt šo jautājumu. Ne man - inženierim vai Paulam Putniņam - dramaturgam nevajadzētu kāpt tribīnē un šo lietu izskatīt. Bet tomēr.

Runājot konkrēti par šiem labojumiem, man izsauc zināmas bažas 18.panta virsraksta maiņa. Ieklausieties! Vecajā redakcijā virsraksts skanēja šādi: "Komercdarījumu nepieļaujamība". Nepieļaujamība! Jaunajā redakcijā skan: "Komercdarījumu ierobežošana". Un, lūk, man rodas bažas, vai nevar rasties tādi precedenti, par kuriem te runāja Laviņas kundze.

Tālāk. Varētu piekrist visam panta traktējumam. Tuvāk mēs par to varētu runāt otrajā lasījumā, bet 18.panta pirmās daļas redakcija ir neviennozīmīga. Un, proti, te ir rakstīts, ka "gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai un tai nedrīkst būt iedzīvošanās raksturs". Lūk, vārds "iedzīvošanās" man nav izprotams, cik tas ir plašs un kur sākas iedzīvošanās. Vai šis termins izslēdz komercdarbību vai izslēdz tikai pārlieku spekulatīvu cenu par šiem audiem vai šiem orgāniem? Manuprāt, vajadzētu panta virsrakstā atstāt to pašu traktējumu, kāds bija iepriekšējais, proti, komercdarbības nepieļaujamība, bet tur, kur ir iedzīvošanās raksturs noliegts, rakstīt "un tai nedrīkst būt komercraksturs". Tas nenozīmē, Laviņas kundze, ka visi šie iepakojumi un visa tā kopējā darbība un transports, un viss cits, nevarētu, kā saka, nest komercdarbības darījuma iezīmes. Un es gribētu piekrist jums, ka šī lieta ir jāņem budžeta kontrolē, uz budžeta līdzekļiem, un komercdarbība kā tāda ar tiem izcenojumiem, kā jūs tur nosaucāt, arī, manuprāt, ir izslēdzama. Tādēļ es ierosinu komisijai, kura izskatīs šo pantu, un arī šo labojumu autoriem tomēr vēlreiz atgriezties pie šīs lietas un ar kompetentiem cilvēkiem no medicīnas resora to vēlreiz pārrunāt, lai mēs būtu pilnīgi droši, ka mēs nobalsojam par pantu, kas mūsu bažas noņemtu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negribu ilgi jūsu laiku aizņemt šajā jautājumā, bet es gribētu pieskarties tikai dažiem punktiem. Tie ir labojumi 18. panta otrajā rindkopā, kurā rakstīts: "Audu un orgānu iegūšanas un uzkrāšanas centra, kā arī citas valsts ārstniecības iestādes var sadarboties ar līdzvērtīgām institūcijām valstī un ārpus tās. Šīs sadarbības pamatā var būt orgānu un audu apmaiņa vai līdzvērtīga maiņa Latvijas Republikas medicīnas attīstības un veselības aprūpes interesēs." Te es gribētu paplašināt Kides kunga teikto, ka pēc Baltijas Asamblejas priekšlikuma sāka izveidot organizāciju, kas saucas "Balttransplant", tātad tik tiešām varētu paplašināt šo donoru loku, jo tad, kad ir vajadzīgi kaut kādi orgāni vai audi, varbūt Latvijas valsts iedzīvotāji nevar tos garantēt, tāpēc ir nepieciešams paplašināt šo donoru loku gan ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem. Un ar laiku varbūt šis "Balttransplant" varēs pievienoties arī pie "Skandtransplant", tātad paplašināt šo loku.

Vienīgais, ko šajā priekšlikumā es neredzu, ir tieši orgānu un donoru paplašināšanas iespējas, respektīvi, kā tas tiek regulēts un kā tas tiek veicināts. Mēs jau zinām, ka trūkst donoru asinis, un faktiski vajadzētu tieši veicināt arī orgānu donorus, jo, piemēram, ja cilvēks nomirst, viņam vajadzētu būt dokumentos rakstītam, ka viņš tieši grib, lai viņa orgāni tiek ziedoti cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, un arī tas ir vajadzīgs, jo orgānu transplantēšana daudzos gadījumos ir jāveic ļoti, ļoti ātrā laikā. Paldies par jūsu uzmanību, un es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā un strādāt pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neesmu medicīnas speciālists, tāpēc nekavēšu ilgi jūsu uzmanību, es tikai gribētu atgādināt, ņemot vērā to, ka no tribīnes tas neizskanēja, ka mūsu komisija ļoti ilgi un pamatīgi diskutēja par šo jautājumu un saņēma pozitīvu atsauksmi par šo likumprojektu gan no Medicīnas akadēmijas, jo mēs aizsūtījām speciālu pieprasījumu, lai neatkarīgi eksperti sniedz atziņu, un arī, protams, no Veselības departamenta. Un arī komisijā speciālisti, speciālisti - es atkārtoju, visi kā viens bija par to, lai akceptētu šo likumprojektu.

Protams, Laviņas kundze ir centusies iedziļināties tajās problēmās un vienā apstāklī nešaubīgi viņai ir taisnība, proti, tajā apstāklī, ka līdz šim medicīnas iestādēs nebija pietiekamas informācijas, šī informācija netika sniegta pacientiem, vienkārši cilvēkiem par to, ka viņi var arī dabūt, iespiest zīmodziņu savos dokumentos, ka viņi nenovēl šos te orgānus. Un es ceru, ka jaunais veselības aizsardzības ministrs ļoti aktīvi, jo viņš sevi ir parādījis kā tiešām aktīvu cilvēku, šo jautājumu īsā laikā atrisinās. Bet tajā pašā laikā pilnīgi nepamatots ir tas viedoklis, kuru mūsu komisijā viena deputāte, tā, starp citu, nebija Laviņas kundze, burtiski izkliedza. Viņa teica: es tagad kliegšu pa visu Latviju, lai neviens, neviens nevienam neko nenovēl. Es domāju, ka šāda pieeja nav pareiza, jo, kā jau pareizi Kides kungs uzsvēra, mums ir jādomā, pirmkārt, par cilvēkiem, kam ir nepieciešama palīdzība, jo varbūt mēs šodien kliedzam - nevajag, bet rīt, kad mūsu personīgais bērns saslims, tad mēs plēsīsim sev matus, jo tiešām, kā pareizi aizrādīja Kides kungs, Latvijas tirgus, ja tā varētu teikt, nevis Latvijas tirgus, bet Latvijā iedzīvotāju skaits ir pārāk mazs, tāpēc mums ir jākooperējas ar citām valstīm. Protams, tas ir stingri jāreglamentē ar likumu, un tas, ka šādi te darījumi ir pieļaujami, tikai palīdzēs valstij stingrāk reglamentēt visu, ja tas būs ierakstīts likumā, bet, ja tas nebūs ierakstīts likumā, tad, taisni pretēji, ir pieļaujams, ka dažādas personas centīsies kaut ko darīt nelikumīgi, jo nebūs likumā tas norādīts, kā tas jādara. Tā ka es tomēr aicinu konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Paldies. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Zvanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

P.Putniņš. Priekšlikumus lūdzu mūsu komisijai iesniegt līdz 10. martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

Nākamais ir "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Otrais lasījums. Raimonds Jonītis - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Šis ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", un mūsu darba kārtībā, kā jūs redzat, ir iekļauti alternatīvie projekti. Visi šie priekšlikumi par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību" runā par vienu vienīgo - 32. pantu, tas ir, par uzņēmējdarbības ierobežojumiem Latvijas Republikā. Un es aicinātu Saeimu paņemt dokumentu nr. 118, tajā praktiski ir apkopoti visi Ministru kabineta un arī Saeimas komisiju pirms tam iesniegtie priekšlikumi. Tātad papildināt šo ārkārtīgi garo uzņēmējdarbības veidu sarakstu ar jauniem darbības veidiem, un dokumenta nr. 118 trešajā ailē jūs redzat deputāta Piebalga un deputāta Jonīša iesniegto priekšlikumu - šo 32. pantu mainīt nedaudz likumiskākā veidā. Tas ir diezgan būtisks ierosinājums.

Ir ierosinājums visu šo uzņēmējdarbības veidu pārskaitījumu aizstāt ar to, ka visa veida ierobežojumi uzņēmējdarbībai Latvijas Republikā varētu tikt noteikti tikai ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem un nekā savādāk, kā ir pašreiz. Un viņi varētu būt četru dažādu veidu. Tie paredz, ka tiek aizsargātas valsts intereses, nodrošina pašvaldību funkciju veikšanu, tiek nodrošināta finansu stabilitāte un patērētājiem tiek nodrošināta pakalpojumu kvalitāte, ja viņi saņem pakalpojumus no fiziskajām personām, kuras ir spējīgas uzrādīt sertifikātu par savas darbības likumību. Tautsaimniecības komisija vairākkārt atgriezās pie šī likuma, un beigās, izskatot to vairākās sēdēs pēc kārtas, Tautsaimniecības komisija, tikai vienam cilvēkam atturoties, atbalstīja šo jauno redakciju. Šī jaunā redakcija ir iespējama arī tā iemesla dēļ, ka gan šī 5.Saeima, gan arī Ministru kabinets jau ir sakārtojis uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus atsevišķās nozarēs. Mēs esam pieņēmuši jau likumu par veterinārmedicīnu, bet par pārtiku mēs laikam pieņemsim Saeimā tuvākajā laikā. Ministru kabineta noteikumi pašreiz regulē gan farmaceitisko darbību, gan radiācijas drošību un kodoldrošību, un šajos speciālajos likumos nepieciešamības gadījumā jau ir pieprasītas šīs licences vai arī atļaujas veikt kādas darbības ar bīstamām iekārtām un tamlīdzīgi. Likums "Par uzņēmējdarbību" bija pieņemts 4 gadus atpakaļ, laikā, kad nebija neviena speciālā likuma, kas regulētu šo uzņēmējdarbību. Pašreizējā brīdī gan Ministru kabinets, gan arī atsevišķas ministrijas pilnībā piekrita šādai nostādnei, un es aicinātu arī Saeimu atbalstīt to variantu, ko Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es referentam lūgšu varbūt komentēt. Tā kā mēs šeit esam ierakstījuši, tas, no formālās puses, nebūtu visai pareizi, ja mēs otrajā lasījumā rakstām, ka mums ir alternatīvie likumprojekti.

R.Jonītis. Jā, es varbūt komentēšu. Tie šeit gan ir iekļauti kā alternatīvi likumprojekti, bet praktiski, ja tiek pieņemta tā redakcija, ko Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi, tad tā pilnībā apmierina visus šos likumus, viņi vienkārši būtu izslēdzami no mūsu darba kārtības. Viņi nebūt nav alternatīvi, jo šis priekšlikums pašreizējā brīdī ir visaptverošs, vienkārši šie pārējie likumprojekti ir šeit minēti, lai sakārtotu lietvedību un lai mēs varētu viņus izslēgt no mūsu lietvedības.

Sēdes vadītājs. Bet šeit pa starpām ir arī Ministru kabineta noteikumi. Kā es saprotu, tie ir noteikumi, kam ir likuma spēks.

R.Jonītis. Jā, uz doto brīdi ir šie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, un viņu spēka zaudēšanu mēs varētu paredzēt tikai trešajā lasījumā pārejas noteikumos. Šis ir otrais lasījums, tāpēc vēl ir iespējas arī sakārtot šos pārejas noteikumus. Mums viens vai divi likumprojekti jau atrodas otrajā lasījumā tieši ar šādu pašu nosaukumu, un pēc Juridiskā biroja lūguma mēs vienkārši uzsākām šo diskusiju, lai nonāktu pie vienota lasījuma visiem likumiem ar vienādu nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Bet tad jūsu aicinājums, ka līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā tie nākošie vairs nebūtu spēkā, nav pareizs. Es katrā ziņā... Mēs otrajā lasījumā neesam apvienojuši tādā veidā likumus līdz šim. Juridiskā komisija, cik es atceros, pirmajā lasījumā to ir darījusi, bet otrajā lasījumā vienīgais, ko es varu piedāvāt, ir tas, ka varbūt arī Aivars Endziņš nāks tribīnē. Es varētu piedāvāt tikai sekojošo - tiešām izskatīt šo apvienoto, ja tā viņu nosacīti var nosaukt, likumprojektu, kurā jau ir iestrādātas normas arī no citiem likumprojektiem, bet to pārējo likumprojektu izskatīšanu atlikt, un tad, kad tas pirmais būs pieņemts trešajā lasījumā, tikai tad tie pārējie var zaudēt spēku, piemēram, Ministru kabineta noteikumi, jo citādi mēs viņus tagad nevaram tādā veidā ar vienu likumu pārsvītrot, tad uz viņu bāzes būtu jābūt... Šim viņu likumprojektam tad būtu jābūt par to likumprojektu, kurš apvieno visus citus, tad vēl tā varētu, bet nevis tā, ka viņi atstāj vienu, bet komisijas atkal - citu. Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, šeit kļūda ir tā, ka te darba kārtībā ir uzrādīts, ka tie ir alternatīvi projekti. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir iestrādāts variants!") Un es ieteiktu komisijai uzskatīt, ka viņi ir vienkārši priekšlikumi, jo viņi ir iestrādāti iekšā. Ja tagad tiek akceptēts šis likumprojekts tādā variantā, kā ierosina Tautsaimniecības komisija, tad Tautsaimniecības komisija var sastādīt atzinumu, ka, lūk, tādi un tādi likumprojekti, ko ir iesniegusi vai nu kāda cita komisija, vai valdība, un kas nav pieņemti 81. panta kārtībā, tātad nav ar likuma spēku, un aicināt viņus noņemt vai arī Saeima sakarā ar to, ka tas jau ir iestrādāts šajā likumprojektā, izņems no darba kārtības šo likumprojektu izskatīšanas nepieciešamību.

Kas attiecas uz variantu, ka jau 81. panta kārtībā darbojas ar likuma spēku, tad vienkārši, pieņemot galīgi trešajā lasījumā, nobeiguma noteikumos vai pārejas noteikumos šie noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem, jo ir jau jaunais likums un līdz ar to visa problēma ir atrisināta. Mums vienkārši vajag vadīties pēc tā, ka tie pašreiz ir priekšlikumi, un, ja mēs viņus akceptējam, tad viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet tik vienkārši otrajā lasījumā nevar noņemt likumprojektu.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, es saku, ka kļūda ir tā, ka šajā darba kārtībā ir ieskaitīti visi šie alternatīvie projekti. Alternatīvais projekts var būt tikai uz pirmo lasījumu, kad komisija sagatavo savu alternatīvo likumprojektu. Tā ir cita lieta. Šeit faktiski vajadzētu abstrahēties no šīs te darba kārtības un viņus vispār paņemt nost. Tie ir vienkārši priekšlikumi, komisija viņus ir ņemusi vērā, iestrādājusi, bet, kā rīkoties tālāk, - tas ir tīri individuāli. Komisija sagatavo slēdzienu, un, ja būs vajadzīgs, Saeima nobalsos par viņu noraidīšanu, jo viņi jau ir iestrādāti iekšā. Tā būs tad, ja iesniedzēji tos nenoņems nost.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es uzskatu, ka tomēr sēdes vadītāja priekšlikums ir tiesiskāks nekā Juridiskās komisijas vadītāja priekšlikums, jo, ja viņi ir tiešām... ja mēs svītrojam... bet viņi ir alternatīvi, un, ja visi šie likumprojekti ir otrajā lasījumā, turklāt vēl ir Ministru kabineta noteikumi ar 81. pantu, tad vienkārši tādā veidā ņemt un noņemt, un iestrādāt citā likumā... Es vismaz Kārtības rullī neredzu nekur tādu iespēju, ka tā varētu darīt, un tas būtu tiešām nelāgs precedents. Es tomēr aicinu izskatīt tagad komisijas piedāvāto likumprojektu, tas ir dokuments nr. 118, kurā tiešām ir apkopoti arī šie citi priekšlikumi, bet pārējo likumprojektu, tā kā viņi ir otrajā lasījumā nonākuši ar Saeimas gādību, izskatīšanu atlikt, par to nobalsot un tad, kad šis likumprojekts būs pieņemts trešajā lasījumā, domāt tālāk, ko ar viņiem darīt. Vai nav iebildes deputātiem? Nav. Tad, lūdzu, pēc kārtas izskatām.

Pirmais... Mēs tiešām uzskatām, ka tā ir Prezidija un Sekretariāta kļūda, un svītrojam viņus kā alternatīvos likumprojektus, ar to, es ceru, mēs neizdarām lielu kļūdu no tiesiskā aspekta, no juridiskā aspekta.

Un tagad izskatām dokumentu nr. 118. Izskatīsim viņu pēc kārtas ar visiem priekšlikumiem un pēc tam balsosim par visu pārējo likumprojektu izskatīšanas atlikšanu. Varbūt, ja tomēr Endziņa kungam ir iebildes, neskatoties uz visu manu komentāru, tad jūs sakiet, jo pats galvenais ir nevis tas, kam te vairāk taisnības, bet tas, lai būtu tas rezultāts... (Endziņš no zāles kaut ko saka.) Paldies. Aivars Endziņš neiebilst, un nākotnē domāsim par precizējumiem šādās situācijās.

Lūdzu, izskatām 118. dokumentu!

R.Jonītis. Tātad es ierosinātu šo 32. pantu izskatīt pa daļām, kā viņš arī ir pa daļām komisijā skatīts. Un tātad pirmā daļa - noteikt sekojošus uzņēmējdarbības ierobežojumus. Pirmkārt, valsts interešu nodrošināšanai ar īpašiem Latvijas likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, kurus realizē valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijas likuma vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisija ir atbalstījusi tādā redakcijā, kā ir. Es aicinātu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 2. punkts. Priekšlikums bija par pašvaldību interešu nodrošināšanu likuma "Par pašvaldībām" noteiktās kompetences ietvaros. Tautsaimniecības komisija, izskatot šo jautājumu, tomēr svītroja daļu no vārdiem un izteica: "LR likuma "Par pašvaldībām" noteiktās kompetences ietvaros", jo jānodrošina galvenokārt ir ne tikai pašvaldības, bet gan valsts un arī patērētāji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 3. punkts: "Ar speciālām zināšanām un to pārbaudi saistītie, fiziskajām personām veicot uzņēmējdarbību jebkurā formā vai veicot intelektuālo darbu, kas paredz īpašas prasības personas kvalifikācijai". Arī šo komisija ir atbalstījusi daļēji, un tā redakcija, ko piedāvā komisija, ir 4. ailītē. Tātad tas ir vēl ar precizējumu "ja to nosaka īpaši likumi vai Ministru kabineta noteikumi..." Tikai tad ir nepieciešami šie sertifikāti par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. 4. punkts: "Ar finansu-kredīta operācijām un banku darbību saistītie, ko nosaka Latvijas Banka". Komisija atbalstīja tādā redakcijā, kā bija piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. Otrā daļa, kas runā, kādā veidā tiek realizēti uzņēmējdarbības ierobežojumi. Šo otro daļu komisija atbalstīja ar ieteikumu - redakcionāli precizēt uz trešo lasījumu. Es aicinātu atbalstīt pašreizējā brīdī tā, kā viņš ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Trešā daļa, kas runā par licences apmaksāšanas kārtību. Komisija ierosina atbalstīt tādā redakcijā, kāda viņa ir.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Ceturtā daļa runā, kur nomaksājama valsts nodeva par licencēm. Komisija aicina atbalstīt piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

R.Jonītis. Piektā daļa. Paskaidrojošā daļa runā par to, ka aizliegts pieprasīt par licenci vai sertifikātu jebkuru citu maksu. Komisija aicina atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

R.Jonītis. 6. daļa, kas reglamentē, ka valsts Ministru kabineta personā rezervē sev tiesības noteikt valsts monopolu uz atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas saistīti ar valsts un pilsoņu drošību. Šī ir diezgan būtiska norma, bet mēs zinām, ka ir atsevišķi uzņēmējdarbības veidi, kuri tiešām ir apgrūtinājuši mūsu Saeimas darbu un arī pilsoņu dzīvību vai veselību. Tāpēc es aicinātu atbalstīt. Te ir ieroči, pirotehnika un līdzīga veida kaitējumu nodarīšana...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. 7. daļa ir vispārēja veida - par strīdu risināšanu tiesā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

R.Jonītis. Un pārejas noteikums pie šā labojuma, - līdz šo noteikumu vai Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanai visas iepriekš izsniegtās licences un atļaujas ir spēkā. Tas būtu nepieciešams tā iemesla dēļ, ka daudzi uzņēmumi un uzņēmēji jau izmanto licences un ka nebūtu lietderīgi viņiem visiem likt pārreģistrēties uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās brīža, bet to Ministru kabinets varētu sakārtot pakāpeniski. Es aicinu atbalstīt arī šo noteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Tālāk šajā dokumentā nr. 118 ir arī šie Ministru kabineta iesniegtie rudens sesijas dokumenti gan par bezvadsakaru, gan par bīstamo iekārtu un mehānisko transporta līdzekļu tirdzniecību, deratizāciju, radioaktīvajām vielām. Visus šos Ministru kabineta priekšlikumus, kuri šeit ir apskatīti, tiešām šī mūsu atbalstītā redakcija jau aptver, jo šie ir speciālie likumi, kas regulē visu šāda veida darbību. Un tāpēc komisijas slēdziens visur ir - priekšlikums nav atbalstīts, jo viņš ietverts piedāvātajā redakcijā. Tāpēc nav šī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Citu priekšlikumu šajā dokumentā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments nr. 118) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 60 - par, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūgtu visus priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 15. martam.

Sēdes vadītājs. Pret iesniegšanas termiņu nav iebildes? Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Ņemot vērā šī likumprojekta svarīgumu un to, ka galējā redakcija tagad 32. pantam ir ļoti vienkārša, es ierosinātu tomēr priekšlikumus iesniegt līdz 10.martam, jo pats princips jau ir pilnīgi skaidrs un tur var mainīties tikai redakcionāli. Tā ka es ierosinātu 10. datumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tad paliek finansu ministra Andra Piebalga priekšlikums.

Godātie deputāti, tā kā jūs piekritāt procedūrai - pārējo likumprojektu izskatīšanu atlikt, tātad likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments nr. 781), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments nr. 915), likumprojektu "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments 759) un likumprojektu "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 170 "Par grozījumiem 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"", vai jums nav iebildes, ja šo likumprojektu izskatīšanu mēs atliekam? Nevienam nav iebildes? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais ir 17. punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Budžeta un finansu komisijas ierosinājums. Aija Poča - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es komisijas vārdā lūgtu nelielas izmaiņas darba kārtībā - vispirms izskatīt likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" un pēc tam par ārvalstu ieguldījumiem. Tas ir mūsu komisijas priekšlikums par darba kārtības izmaiņām, un es vienkārši lūgtu ņemt vērā mūsu lūgumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Mēs esam iebalsojuši... Lūdzu, ziņojiet!

A.Poča. Budžeta komisijas priekšlikumi... priekšlikumi, kas saņemti Budžeta komisijā likumprojektam "Par pievienotās vērtības nodokli" trešajam lasījumam ir apkopoti dokumentā nr. 165.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, paņemiet, deputāti, šo dokumentu! Lūdzu!

A.Poča. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - ierosināt likumprojektā lietoto terminu skaidrojumus izteikt kā likuma 1. pantu, attiecīgi mainot pārējo numerāciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir deputātes Počas priekšlikums - termina "prece" definīcijā izsvītrot vārdus "izņemot nekustamo īpašumu un maksāšanas līdzekļus". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo vienlaicīgi tiek papildināta ar šo terminu likumprojekta 5. panta 12. apakšpunkta "c" sadaļa, kuru mēs izskatīsim tālāk, un tur komisijas priekšlikums būs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir deputātu Počas un Tomiņa priekšlikums - termina "pašpatēriņš" redakcijas precizējums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

A. Poča. Nākošais ir deputātes Počas priekšlikums - aiz termina "pašpatēriņš" iekļaut divus jaunus terminus, tātad "saimnieciskā darbība - jebkura darbība par atlīdzību", protams, šī likuma izpratnē un arī "uzņēmējdarbība - regulāra saimnieciska darbība ar mērķi gūt peļņu". Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Par termina "tirgus vērtība preču piegādes, pašpatēriņa vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā" bija deputātes Počas priekšlikums šā termina jaunai, precīzākai redakcijai, kuru tomēr Budžeta komisija neatbalstīja, bet izveidoja savu redakciju. Vienlaicīgi radās arī nepieciešamība jau otrajā lasījumā nobalsoto redakciju sadalīt, izdalot jaunu terminu "muitas vērtība", kas šeit ir noformulēts kā Počas priekšlikums. Komisija šos abus priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Nākošais terminos ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt redakciju, aizstājot vārdu "operācijas" ar vārdu "darījums". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par 1. pantu ir deputāta Tomiņa priekšlikums - 1. panta pirmajā daļā svītrot palīgteikumu "ko iekšzemē veikusi ar nodokli apliekama persona". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, svītrojot šo palīgteikumu, praktiski zūd likuma panta jēga, jo šeit ir runa tieši par tiem darījumiem, kas veikti iekšzemē, Latvijas Republikā, jo ārpusē veiktie netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt.

A.Poča. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta sakārtošanu atbilstoši vispārpieņemtās likumdošanas tehnikai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Un par šā panta trešo daļu ir deputātes Počas priekšlikums svītrot trešās daļas trešo rindkopu. Komisija to atbalstīja. Vienlaicīgi pants tiek papildināts ar jaunu ceturto un piekto daļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju, - par kārtību, kādā preču un darījumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli iekšzemē notiek, ja to dara ārvalstnieki vai šo ārvalstnieku pilnvarotas personas, vai arī starpnieki. Komisija šo priekšlikumu tātad atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Par panta vecajām daļām - ceturto, piekto un sesto daļu - priekšlikumu nav.

Par panta septīto daļu ir deputāta Bērziņa priekšlikums - ierosināt noteikt, kā vērtējams ir pašpatēriņš, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo jau terminu skaidrojumā mēs tikko atbalstījām precizētu pašpatēriņa vērtības noteikšanas definīciju un līdz ar to šis priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad - kāda ir būtība.

Pirmais, kas šeit ir būtiski šinī tirgus vērtības definīcijā, - lai arī tā ir uzlabota, tomēr principā paliek, ka šī peļņas, tirgus vērtība ir vērtība, kāda tiek realizēta, lai gūtu peļņu. Un tas ir arī pašpatēriņa... Kāpēc šinī jautājumā ir piedāvāti divi varianti? Principā pamatā būtu lietojams pirmais variants - preču piegādes vērtība. Tātad tā ir vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa, bet šinī vērtībā nav obligāti prasīts, lai būtu šī peļņa. Tātad, - ja kaut kāda produkcija tiek izmantota pašpatēriņam, iekšējiem patēriņiem. Otrs gadījums, - kad pašpatēriņš tiek lietots. Tas ir gadījums, kad uzņēmums, izejot no pievienotās vērtības nodokļu maksātāja reģistra, vai nu tiek likvidēts, vai samazina šo apjomu zem šī sliekšņa - 10 000 un zemāk, un tiek pēc gada izņemts no šī te... Tad visi atlikušie šie līdzekļi, par kuriem ir samaksāts priekšnodoklis, tiek uzskatīti par pašpatēriņu. Un tanī gadījumā uzņēmumiem viss šis samaksātais priekšnodoklis ir jāatmaksā. Protams, šī shēma ir arī nedaudz atrunāta, - bet principā pamatā kas ir par problēmu? Komisijas variantā ir, ka tirgus vērtība nosaka to... ka tā ir vērtība, kas iegūstama, realizējot preci ar mērķi gūt peļņu. Principā tur ir jābūt iekšā peļņai, un arī tad pašpatēriņā... tad principā ir vajadzīgs normatīvs vai instrukcija par peļņas normu, kādai tai ir tādā gadījumā jābūt. Tāpēc šeit es tomēr redzu ļoti nopietnas problēmas šinī pašpatēriņa tirgus vērtības definīcijas lietošanas jautājumā, kas saistīts ar pašpatēriņu. Un tāpēc aicinu balsot... Principā otro variantu varētu noņemt, jo pašizmaksa īsti precīzi definēta nekur nav. Es atteiktos no šā varianta balsošanas. Balso tikai par šo vienu - preču piegādes vērtību, kas ir definēta arī definīcijās šinī pašā likumā.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu pabeigtas. Vai referente vēlas runāt? Lūdzu!

A.Poča. Ļoti īsi. Šī tirgus vērtība. Tas praktiski šinī gadījumā... kā tas būtu, ja realizētu preces ar nolūku gūt peļņu... Vienkārši šī definīcija precizē, ka tā nevar būt zemāka... paštēriņa... tām precēm, kas tiek izmantotas pašpatēriņiem, nekā tā ir, ja šīs preces tiktu realizētas tirgū. Un vienkārši šinī aspektā ir teikts - lai gūtu peļņu, lai parādītu, ka pašpatēriņš ir jānovērtē tieši tāpat kā tad, ja tās preces būtu realizētas citam patērētājam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Pirmais pants, 7. punkts: "ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma: par iepirktām precēm un pakalpojumiem - preču piegādes vērtība, pašražotām precēm un pakalpojumiem...". Un preču piegādes vērtība.

A.Poča. Es atvainojos. Pirmo variantu deputāts Bērziņš noņēma.

Sēdes vadītājs. Jā. Otro mēs nobalsosim. Deputāts Bērziņš noņem otro variantu. Tikai paliek preču piegādes vērtība. Balsojam! Rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 2. pants. Par panta pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta juridisko sakārtošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par otro daļu ir Budžeta komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "no budžeta finansēta institūcija" ar vārdiem "budžeta institūcija" atbilstoši šā likumprojekta terminu skaidrojumam. Komisija lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Par trešo daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot panta beigu daļu - vārdus "un jāmaksā nodoklis atbilstoši šim likumam". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 2. pantu ir deputātu grupas, kuru pārstāv Dzintars Ābiķis, Seiksts un citi, priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: "Pievienotās vērtības nodokli nemaksā fiziskas personas, kuras likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar intelektuālo darbu (brīvās profesijas)." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un es nedaudz komentēšu, kāpēc bija šāds komisijas lēmums. Viens no motīviem, kāpēc vispār tiek izveidota pievienotās vērtības nodokļa jaunā redakcija, kas aizvieto apgrozījuma nodokli, ir mēģinājums harmonizēt Latvijas nodokļu likumdošanu, saskaņot to ar Eiropas kopienas nodokļu likumdošanu (un konkrēti - šo pievienotās vērtības nodokli izveidot atbilstoši 6. direktīvai). Latvija tagad ir noslēgusi daudzas vienošanās, arī tirdzniecības līgumus ar dažādām Eiropas valstīm, un tur ir šī kārtība, kā šāds intelektuālais darbs, tā sauktās brīvās profesijas un to sniegtie pakalpojumi tiek aplikti ar šo pievienotās vērtības nodokli. Pašreizējā kārtība jeb, pareizāk sakot, pašreizējā likumdošana, kāda arī ir Baltijas valstīs, Lietuvā un Igaunijā, arī paredz šo intelektuālo darbu, pakalpojumus, ko sniedz šīs profesijas, aplikt ar pievienotās vērtības nodokli. Šo argumentu dēļ, tā kā mēs tomēr ejam uz vienotu tirgu - gan Baltijas valstu vienotu tirgu, gan arī uz vienotu tirgu Eiropā -, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Lūdzu - Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs nekādi šo jautājumu nevaram izkustināt no vietas. Labi, es saprotu šo argumentu, ka mums jāiekoordinējas gan Eiropā, gan kaimiņvalstu likumdošanā, un šis jautājums ir grūti noformulējams. Bet kā lai mēs izkustinām no vietas intelektuālā darba novērtējumu kā tādu? Šis mēģinājums ir tieši tas, un tad, ja mēs varēsim šo jautājumu atrisināt ar īpašu likumu par radošo darbu, sauksim to tā, vai par intelektuālo darbu, - tad arī varbūt mums šāda nepieciešamība nebūs. Bet pašlaik ir daudzas pozīcijas, kas prasīties prasās novērtēt intelektuālo darbu kaut vai ar pievienotās vērtības nodokļa atlaišanu. Tas ir mans arguments. Un, es domāju, vajadzētu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Kodoliņš - Ministru kabineta pārstāvis.

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis).

Tātad šis jautājums, bez šaubām, nav jautājums, kas attiecas uz mākslinieku profesijām. Šeit pamatā ir runa par tām personām, kas nodarbojas ar regulāru pakalpojumu sniegšanu, kuras atbilstoši mūsu likumdošanai tomēr neveido individuālo uzņēmumu vai SIA. Tas ir domāts, ka tādas lietas kā dažāda veida advokātu biroji, notāru biroji, kas pašlaik nodarbojas ar privāto praksi, un par šāda veida pakalpojumu aplikšanu vai neaplikšanu ar nodokli... Tā kā šāda veida profesijas var veidot, algojot arī sev palīgus, birojus, neveidojot uzņēmumu, kas ir paredzēts likumā par advokatūru un likumā par notariālo darbību, tad principā izveidojas netaisnīga situācija. Citos gadījumos, ja algo darbaspēku, ir jāveido obligāts... šeit nav. Bet nodokļu aplikšanas ziņā viņiem abiem būtu jābūt vienādā situācijā. Kas attiecas uz mākslinieku darbību, tas varētu būt tikai tajā gadījumā, ja ir izveidota darbnīca, kurā strādā vairāki cilvēki. Tas varētu būt. Parasti mūsu likumi šinī gadījumā pieprasa tomēr dibināt šo individuālo uzņēmumu. Tā ka, manā izpratnē, šeit ir cita veida problēma, nekā to, manuprāt ataino deputāts Putniņš šeit debatēs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pievienotās vērtības nodokli nemaksā fiziskas personas, kuras likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar intelektuālu darbu (brīvās profesijas). Rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, varētu atzīmēt, ka tik tālu mēs esam tikuši - līdz nākamajam deputātes Počas priekšlikumam.

A.Poča. Nē! Pie deputāta Tomiņa priekšlikuma mēs apstājāmies.

Sēdes vadītājs. Tad lūdzu! Vēl ir viena minūte.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Tomiņa priekšlikums par panta ceturto daļu - svītrot punkta vidusdaļā vārdus "un maksāt nodokli atbilstoši šim likumam". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Poča. Un par panta piekto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Šeit izdarām atzīmi, ka mēs esam tikuši līdz 6. apakšpunktam. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti. Turpinām!

Lūdzu! Referente Aija Poča - komisijas vārdā.

A.Poča. Nākamie priekšlikumi par 2. panta sesto daļu. Deputātes Počas priekšlikums pārcelt sestās daļas otro rindkopu uz septīto daļu kā trešo rindkopu un papildināt tekstu ar vārdiem - "ja notikusi šī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Un komisija atbalstīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu par panta sestās daļas redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par septītās daļas pirmo divu rindkopu precizēšanu jums redzamajā redakcijā. Tātad būs arī pievienota šī rindkopa, kas būs šeit kā jauna daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par astoto sadaļu priekšlikumu nebija. Tad ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu devīto daļu, kas nosaka - atbilstoši 1. panta trešajā daļā pieņemtajiem priekšlikumiem par to, ka apliekamās personas ir arī ārvalstu uzņēmumi un vai to pilnvarotas personas vai starpnieki, ja tie veic darījumus iekšzemē, - kādā veidā šīm personām ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. 3. pants. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu (attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju), kas precizē preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai preču piegāde vai pakalpojumi notikuši iekšzemē vai ne. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par pirmo sadaļu vecajā redakcijā nav priekšlikumu. Par otro daļu ir deputātes Počas priekšlikums - svītrot vārdu "iekšzemē", jo šis vārds ir vienkārši lieks. Komisija to atbalstīja.

Par trešo un ceturto daļu priekšlikumu nav.

Par piekto daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums - piektās daļas 5. punkta palīgteikumu izteikt precīzākā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, kā arī atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu - panta piektajā daļā vārdus "iekšzemē reģistrēta persona" aizstāt ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrēta persona". Jo šeit ir runa par uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas veic uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par sesto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums vārdus "ârzemju firma" aizstāt ar attiecīgajā tekstā lietotiem terminiem, precīziem, - "ârvalstu fiziska vai juridiska persona". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums sakārtot panta juridisko noformējumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Otrā nodaļa - "Izņēmumi un atvieglojumi". 5. pants. Šeit ir vairāki priekšlikumi, kuri ir atbalstīti un iestrādāti komisijas priekšlikumā. Pats būtiskākais - tātad tie ir deputātes Počas priekšlikums un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums. Divi priekšlikumi. Būtiskākais no tiem ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - ar pievienotās vērtības nodokli neapliek... Vecajā redakcijā bija - budžeta institūcijas. Tautsaimnieku politiskā... Pēc tam - uzskaitījums, kādu budžeta institūciju pakalpojumi netiek aplikti. Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskatīja, ka šādi pakalpojumi nebūtu apliekami ar pievienotās vērtības nodokli neatkarīgi no šo institūciju pakļautības. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ir sagatavojusi precīzāku redakciju, kas jums šeit ir redzama kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Par panta 2. apakšpunktu ir deputātes Laviņas priekšlikums 2. punktu izteikt šādā redakcijā: "mâcību maksu valsts akreditētās privātās mācību iestādēs". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet faktiski ne tādā redakcijā. Šeit nav precīzi uzrakstīts. Tas ir iestrādāts jau tikko atbalstītajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 4. apakšpunktā, - ka netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli izglītības iestāžu pakalpojumi. Tātad praktiski tā būs arī šī maksa par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tātad izglītības mācību procesu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Poča. 3. apakšpunkts. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Počas priekšlikums - no šīs otrā lasījuma redakcijas svītrot vārdus... tas ir, šīs daļas pēdējo palīgteikumu: "kâ arī no valsts budžeta finansētos kultūras pieminekļu glābšanas darbus". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Es jums gribu arī nedaudz motivēt, kāpēc šis priekšlikums tika atbalstīts. Ja tiek veikta finansēšana... Ja kultūras pieminekļu glābšanas darbus veic budžeta institūcija, viņa automātiski nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, kā mums šajā likumā jau ir noteikts agrāk. Savukārt, ja šos kultūras pieminekļu glābšanas darbus veic kāda uzņēmējsabiedrība, viņa neapšaubāmi ieguldīs šeit līdzekļus, lai iegādātos gan inventāru, gan, teiksim, pašus šos materiālus un tamlīdzīgi, un viņa ir ieinteresēta būt par apliekamo personu, lai viņa, realizējot savu pakalpojumu varbūt budžeta institūcijai, varētu saņemt attiecīgos priekšnodokļus, tas ir, ja viņai parādās šis negatīvais saldo.

Sēdes vadītājs. Deputāte Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Pauls Putniņš. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt priekšlikumu - papildinājumu, kas šajā trešajā punktā tika iebalsots otrajā lasījumā, un tas skan tā: "kâ arī no valsts budžeta finansētos kultūras pieminekļu glābšanas darbus", tātad tos neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Un sakarā ar to, ka deputātes Počas priekšlikums bija svītrot šo normu, es gribu paskaidrot, kāpēc mēs komisijā tomēr uzturam spēkā šo priekšlikumu, lai finansētu kultūras pieminekļu glābšanas darbus. 22. decembrī, kad mēs šajā zālē apstiprinājām valsts budžetu 1995. gadam, pieminekļu glābšanas darbiem tika lūgti 2,5 miljoni latu, taču balsojumā tika panākti tikai 200 000. Tātad šī summa ir krietni par mazu, lai varētu glābt un uzturēt visus tos kultūras pieminekļus Latvijā, kuri šobrīd prasa pēc palīdzības. Tas ir, jumti, pamati - un tā tālāk. Bet, ja šī iedalītā summa - 200 000 latu - tiek aplikta vēl ar 18% nodokli, dabiski, ka paliek tikai reāli 182 000. Tātad šī summa vēl samazinās. Tāpēc ir lūgums atbalstīt šo prasību - nesvītrot šo normu un atstāt tā, kā bija otrajā lasījumā, - ka kultūras pieminekļu glābšanas darbiem tiek atstāts finansējums no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Veidojas jau faktiski diezgan tāda odioza situācija attiecībā uz šo nodokli. Kāpēc? Pievienotās vērtības nodoklis ir ārkārtīgi sarežģīta kategorija, un arī speciālisti savā starpā kādreiz sastrīdas gluži par lietas būtību. Izrādās, ka tur ir diferencēšanas iespēja - kurā gadījumā ir izdevīgas pievienotās vērtības nodokļa atlaides un kurā ne. Bet mūs mulsina - un tieši mūsu komisija ar to visvairāk saskaras -, ka, lūk, ieinteresēti šā nodokļa atlaidēs ir tieši šie lietas darītāji, un šajā gadījumā - Kultūras pieminekļu inspekcijas vadība Dambja kunga... šajā gadījumā - Kultūras ministrijas ekonomikas nodaļa. Kāpēc tas tā ir? Kur ir tas izdevīgums, kāpēc viņi alkst, lai šis nodoklis tiktu atlaists likumā noteiktā kārtībā? Mēs ļoti daudz konsultējāmies, arī faktiski visu starpbrīdi šeit ziedojām, ar Kodoliņa kungu un Počas kundzi, lai vēlreiz šo jautājumu iztirzātu. Kāpēc kino ļaudis, kino ražotāji alkst, lai šis nodoklis tiktu atlaists? Kaut arī mūsu speciālisti pierāda, ka tas ir neizdevīgi. Kā mums nodrošināt šo skaidrojumu šeit pašiem mums un plašai sabiedrībai - pēc lietas būtības? Kur ir šī pretruna? Kāpēc šie darītāji ir par to, lai šis nodoklis tiktu atlaists, un mūsu teorētiķi, mūsu Finansu ministrijas speciālisti, pierāda pretējo? Un šis skaidrojums nekad nebūs par daudz... arī plašākas auditorijas priekšā, un es personiski esmu pateicīgs par katru zināšanu šajā nozarē, jo neorientējas cilvēks šajā jautājumā, jeb arī tur slēpjas kaut kas cits. Es domāju, ka vajadzētu arī šo jautājumu likt uz balsošanu vai arī Kodoliņa kungam ar savu skaidrojumu mūs pārliecināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai referente vēlas runāt? Lūdzu! Kodoliņš - Ministru kabineta pārstāvis.

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Bez šaubām, šis ir ļoti sarežģīts nodoklis, un ir ļoti dažāda situācija, ka vienai vai otrai personai ceļas izdevīgums vai zaudējumi no šā nodokļa piemērošanas. Pamatā šo nodokli maksā patērētājs. Un kas tad šajā konkrētajā gadījumā ir patērētājs? Patērētājs šajā konkrētajā gadījumā, tātad pie šiem glābšanas darbiem, ir valsts, tas, kas pasūta glābšanas darbus. Pieņemot šādu redakciju, mēs it kā radām izdevīgumu valstij. Bet kas tad ir zaudētājs? Zaudētājs ir valsts budžets, un mēs vienlaicīgi arī radām zaudējumus valstij, tas ir principā proporcionāli. Ieguvums un zaudējums. Bet vai šajā procesā ir vēl kāds zaudētājs? Un šajā konkrētajā gadījumā ir šis konkrētais trešais zaudētājs. Un šis konkrētais trešais zaudētājs ir tā firma, šis būvniecības uzņēmums, kas veiks šos glābšanas darbus. Jo viņiem tātad būs liegts veikt normālus priekšnodokļu atskaitījumus, un tieši šo apstākļu dēļ, manuprāt, šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms - jo vairāk tāpēc, ka ir konkrētas problēmas, kas jau ir bijušas. Un pašlaik Finansu ministrijā ir šāda problēma, un šī problēma ir Operas celtniecības darbi, un pašlaik arī ir atbrīvota šī firma no nodokļu maksāšanas. Bet, lai celtu Operu, jūs saprotiet, vajag iegādāties ļoti daudz materiālu, to skaitā ārvalstīs ļoti daudz tehnoloģijas sakarā ar skatuves šo mehānismu montāžu un tamlīdzīgi, un firmai, iegādājoties šos materiālus, ir jāmaksā nodoklis, to skaitā muitas iestādei uz robežas. Pašlaik firmai ir sakrājies nodokļu parāds (par nesamaksāto nodokli uz robežas) vairāk nekā 2 miljonu apmērā. Firmai pašlaik ir tāda situācija, ka viņiem nav peļņas, bet viņiem ir nodokļu parāds. Un zināmā veidā viņiem nav iespējas segt savu negatīvo mīnusa saldo. Un konkrētajā gadījumā šāda veida atvieglojumus rada tātad situācija, ka firmas aizies no šiem darbiem, praktiski atteiksies veikt šāda veida darbus. Tāpēc es tomēr ieteiktu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Kā deputāts. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

Andris Gūtmanis runās par citu jautājumu, droši vien par ceļiem. Tagad - Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Kodoliņa kungs, aizstāvot komisijas piedāvāto redakciju tajā daļā, kurā ir runa par atvieglojumiem no valsts budžeta finansētajiem kultūras pieminekļu restaurācijas darbiem, teica, ka šādi atvieglojumi jāpiešķir tādēļ, ka it kā kultūras pieminekļi būtu tikai valsts vai pašvaldības īpašums. Nupat mēs pieņēmām likumu par kultūras pieminekļiem. Mūsu valstī ir denacionalizācija un privatizācija. Daudzi nami, kas ir kultūras pieminekļi Rīgā, ir arī privātīpašums. Un namu, kurš ir kultūras piemineklis... Iedomājieties, kolēģi, - ir divi blakus esoši nami: vienu uztur privātīpašnieks jeb bijušais īpašnieks, un otru - pašvaldības. Un pašvaldības abus divus kopj un uztur kā privāttiesību subjektus. Un tagad iznāk, ka uz pašvaldībām attiecas atvieglojumi, bet uz šo privātīpašnieku šie atvieglojumi neattiecas. Manuprāt, tas nav taisnīgi. Tādā gadījumā arī pašvaldības nav tiesīgas saņemt šādus atvieglojumus. Būsim konsekventi! Ar ko atšķiras pašvaldību uzņēmumu organizētie pasākumi no privātorganizāciju organizētajiem pasākumiem? Tā nav tieša pašvaldību funkcija, saskaņā ar likumu organizēts izklaides pasākums. Tā ir pašvaldības papildu funkcija, ko viņa brīvprātīgi ir uzņēmusies kā privāto tiesību subjekts, kā publisko tiesību subjekts pašvaldības darbojas Pašvaldības likumā noteiktajos kompetences ietvaros. Un tieši tie pasākumi, kas tiek veikti šādas ar likumu noteiktas obligātās kompetences ietvaros, - lūk, tie gan būtu jāatbrīvo no attiecīgajiem papildu nodokļiem, un tur būtu jāparedz atvieglojumi. Bet šajā ziņā es uzskatu, ka pašvaldības un valsts iestādes ir tādā pašā stāvoklī kā privātās iestādes. Tas ir pirmām kārtām.

Otrkārt. Es gribu atbalstīt tos runātājus, kas šeit aizstāvēja mūsu kultūru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti, kolēģi! Sekojot līdzi visiem tekstiem, un man jāseko arī tam, kas tiek runāts no tribīnes, kā arī uzmanīgi klausoties, gribot negribot dažreiz jāiedziļinās arī dažādās niansēs. Un, klausoties Kodoliņa kungu un mūsu kolēģi Aiju Poču, es saprotu, ka viņi tiešām šīs lietas ļoti labi pārvalda un ir iedziļinājušies, bet man neviļus rodas jautājums, un es tīri tāpat kā kolēģis Pauls Putniņš varu uzdot ļoti konkrētu jautājumu. Kodoliņa kungs teica, ka, ja šīs organizācijas, kas labo vai remontē, vai restaurē šo kultūras pieminekli, ja tās nemaksās pievienotās vērtības nodokli, zaudētājs būs budžets. Pēc tam sekoja vēl paskaidrojums un nāca nākošais secinājums - un zaudētāja būs firma, kura tur strādā. Un pēc tam, -tāpēc noteikti nav jāatbrīvo no nodokļiem, no šī pievienotās vērtības nodokļa, jo citādi firmas tur nestrādās. Man tad vienkārši ir ļoti tāds praktisks un loģisks jautājums: bet kas tad tur vinnē? Tātad visi zaudē - jā, un atkal, ja, teiksim, maksā šo nodokli, tad visi vinnē, bet uz kā rēķina vinnē? Un tas tiešām tā ir, bet jūs te visu laiku uzsverat, uzsverat un pēc tam piedraudat: ja tur tas tā būs, tad budžets zaudēs! Ja nemaksās, tad firmas tur zaudēs un vispār nestrādās. Bet es saprotu... bet varbūt jūs paskaidrojiet vienkāršās kategorijās, ka tā firma, tur strādājot, piemēram, nopērk skārdu jumta rekonstrukcijai, bet, pērkot šo skārdu, dabiski, viņai jāmaksā šis apgrozības jeb pievienotās vērtības nodoklis, un viņa samaksā šo nodokli. Ja viņa, tālāk strādājot, nekādu īpašu peļņu negūst, vai jūs viņai atmaksāsit to skārda cenu? Uz kā rēķina? Uz budžeta rēķina? Nu tad tā arī pasakiet, ka tad jūs uz budžeta rēķina atmaksāsit, bet tad nestāstiet, ka budžets vinnēs no tā. (Starpsauciens no zāles: "Solīts makā nekrīt!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Kodoliņš!

A.Kodoliņš. Paldies par iespēju izteikties. Bez šaubām, šī ir sarežģīta problēma un...

Sēdes vadītājs. Bet runājiet vienkāršāk...

A.Kodoliņš. Bet varbūt tas nemaz nav tik vienkārši - par sarežģītām problēmām tik vienkārši izstāstīt, jo, redzat, valsts pēc savas būtības ir daudzas juridiskās personas, un šajā gadījumā mēs runājam par valsti, bet pēc būtības šeit ir pārstāvētas vairākas personas. Viena no šīm personām ir šī Pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja es pareizi viņu nosaucu. Viņiem ir iedoti zināmi budžeta līdzekļi, un viņi tāpēc saka tā, ja mums tagad šie darbi, kurus mēs nodosim firmām izpildei, nebūs aplikti ar nodokli, tātad mums ir iedoti 200 000 latu. Ahā, 18% - tas ir 36 000 latu, mēs iegūsim klāt 36 000 latus, ar kuriem mēs vēl varēsim aizlāpīt tos daudzos "caurumus", ko mēs esam cerējuši aizlāpīt. Un tātad šī institūcija pieprasa šā nodokļu likuma grozījumu tieši ar tādu aprēķinu, ka viņi šogad konkrēti dabūs klāt 36 000 latu. Tajā ziņā es teicu, ka valsts it kā iegūst, iegūst konkrēti viena juridiskā persona, kas, bez šaubām, reprezentē un pārstāv valsti un ir valsts institūcija.

Kādā ziņā valsts zaudēs? Tas ir tad, ja šie darbi tiks veikti ar peļņu, un saldo šai celtniecības organizācijai būs pozitīvs, proti, viņa būs iekasējusi no šīs kultūras inspekcijas tādu naudu, kas viņai nesīs peļņu, un tad tādā gadījumā šī peļņas daļa, tātad šī samaksātā summa plus nodokļu summa... Tagad no šīs nodokļu summas tiks noņemts nost nodoklis, ko šī celtniecības firma ir samaksājusi par materiāliem, un tad tomēr paliks pozitīvs saldo. Šis pozitīvais saldo būs jāiemaksā valsts budžetā, un tā institūcija, kas iekasē naudu valsts budžetā, proti, Nodokļu kontroles institūcija, Valsts ieņēmumu dienests un galu galā valsts budžets, tātad tā kategorija, kas, manuprāt, iziet pāri visām institūcijām, zaudēs attiecīgo naudu, un šeit ir zaudējums, par ko es teicu - otras puses zaudējums. Un tomēr pieredze liecina, ka šīs firmas, kas nodarbojas ar šāda veida darbiem, tiek veidotas arī daļēji kā budžeta firmas. Piemēram, šo pašu Operas celtniecību, ko es pieminēju, veic nevis privātfirma, bet ģenerāluzņēmējs, kurā gan iesaista privātas firmas; ir Operas celtniecības pārvalde, kas arī ir budžeta firma, un viņa veic šos darbus, vadoties pēc principa, lai gūtu peļņu, bet lai veiktu arī šos celtniecības darbus. Un, tā kā viņiem nav peļņas, viņi visu laiku balansē uz zaudējumu robežas, viņiem šis saldo ir negatīvs, proti, viņi vairāk samaksā nodoklī par izejvielām, par celtniecības materiāliem, par šīm iekārtām, nekā spētu iegūt no nodokļa, ja valsts budžets viņiem maksātu par darbiem ar nodokli. Bet tagad viņiem parādās tā saucamais negatīvais saldo un šo negatīvo saldo, lai šai firmai nebūtu vēl lielāki zaudējumi, tātad sedz, kompensē valsts budžets atpakaļ, un tagad ir šie gadījumi. Es saprotu, ka šo nianšu ir daudz un, cita starpā, mums varētu būt 5-6 varianti, kā varētu šeit veidoties attiecības. (Starpsauciens no zāles: "Cik tur ierēdņu vajag?") Tas viss notiek bez ierēdņu starpniecības šajā gadījumā. Tieši tad, ja ir atbrīvojumi, tad ir vajadzīgi ierēdņi, jo atbrīvojums, lai to piemērotu, ir daudz sarežģītāks mehānisms nekā normālais, kad firma izsniedz nodokļu rēķinu. Viņa parāda vai nu pozitīvu saldo un samaksā nodokli, vai negatīvu saldo un saņem naudu.

Sēdes vadītājs. Vai referente vēl runās? Tad debates pabeigtas.

A.Poča. Es lūgtu tātad balsot par deputātes Počas piedāvāto redakciju, tas ir, par piedāvāto priekšlikumu - svītrot šos vārdus, ka no valsts budžeta finansēto kultūras pieminekļu glābšanas darbus. Tas tika atbalstīts arī komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - 3.punktā svītrot vārdus "kâ arī no valsts budžeta finansēto kultūras pieminekļu glābšanas darbu". Balsojam par svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 11. Svītrojums pieņemts.

A.Poča. Nākamais ierosinājums ir par šo pašu trešās daļas jeb 3.apakšpunkta redakciju, tas ir deputātu grupas - Dzintara Ābiķa, Seiksta un citu - priekšlikums - svītrot vārdus "valsts subsidēto" un "valsts un pašvaldību finansētās", respektīvi, valsts subsidēto koncertdarbību. Tātad paliktu tikai - koncertdarbību un sarīkojumus valsts un pašvaldību finansētajās kultūras iestādēs, tātad svītrot "valsts un pašvaldību finansētās", lai paliktu "sarīkojumus kultūras iestādēs".

Un ir arī nākamais priekšlikums - papildināt ar vārdiem, ka netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli pašdarbības mākslas kolektīvi un sporta sarīkojumi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un es atkal mēģināšu motivēt - kāpēc. Praktiski es sākšu no otrā priekšlikuma par pašdarbības mākslas kolektīviem un sporta sarīkojumiem. Faktiski tas jau arī realizējas caur valsts un pašvaldību finansētajām kultūras iestādēm. Tie ir tā saucamie tautas nami, dažādi kultūras nami un tamlīdzīgi, un tātad praktiski šajā redakcijā valsts subsidējums valsts un pašvaldības finansētajās kultūras iestādēs praktiski jau ir ietverts. Ir jautājums, vai svītrot vārdus "valsts subsidēto", "valsts un pašvaldību finansētās" kultūras iestādēs. Lūk, jums piemērs - ir privātfirma, kas rīko dažādus šovbiznesus vai koncertgrupu sarīkojumus, teiksim, aicina dažādas ārzemju rokgrupas un tamlīdzīgi, kur šīm biļetēm ir visai dārga cena, piemēram, ir 5, 10 un vēl vairāk latu. Un galīgais patērētājs, kas maksā šo pievienotās vērtības nodokli, ir šis sarīkojuma apmeklētājs. Un vai tiešām būtu mērķtiecīgi šos dažādu privātfirmu rīkotos lielos masu kultūras pasākumus, kur šī biļete maksā, teiksim, 5 latus, kur pievienotā vērtība vēl būtu klāt apmēram šie 90 santīmi, vai tiešām būtu mērķtiecīgi arī tos atbrīvot?

Sēdes vadītājs. Vēlreiz Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais sekretār! Godātie deputāti! Es nāku atkal piesieties pie vārdiem. Jūs sakāt, ka valsts jau tāpat finansē šīs iestādes, tātad valsts finansē caur savu budžetu. Un tad man uzreiz rodas pirmais jautājums, tātad mēs caur budžetu, no vienas puses, iedodam un, no otras puses, tūlīt atņemam šo naudu? Tātad mēs gribam, lai tur tā naudiņa riņķo. Nu man, piemēram, liekas - protams, es varbūt vairāk emocionāli to uztveru par tiem pašiem pieminekļiem - , ja jau šī valsts iestāde vēlas, lai tomēr viņai tā nauda tādā veidā neriņķo, tad viņai tomēr ir kaut kāds arī zināms labums, ja jau viņi tā ir izdomājuši, ka bez nodokļa būtu tas labums. Bet jūs vienalga liekat tai naudai tur riņķot. Tā ir pirmā lieta, ko es secinu no jūsu teiktā. Un es šaubos, vai valstij no tā ir kāds labums, ja, piemēram, šīs sfēras darbinieki tādu naudas riņķošanu viņas rokās ieliek un no viņas paņem... lai gan varbūt viņi, paši šīs sfēras darbinieki, to neatzīst.

Otrais. Šeit jūs teicāt par dažādām privātām lietām. Bet šeit jau ir runa par sarīkojumiem, valsts un pašvaldību finansētajiem kultūras pasākumiem. Nu kāda te ir privātlieta? Te taču ir runa par to pašu valsts budžeta naudu. Kāpēc tad... vai nu jūs neprecīzi runājat, vai arī jūs vienkārši tā drusciņ eklektiski tās lietas mums stāstāt, lai būtu tikai argumenti. Man tas tā paliek kā jautājums.

Sēdes vadītājs. Vai referente vēlas atbildēt? Nē. (Starpsauciens no zāles: "Âbiķis grib ko teikt!")

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit vajadzētu tomēr iedziļināties šajā jautājumā, jo tik vienkāršs viņš nav. Proti, projektā ir rakstīts - sarīkojumus valsts un pašvaldības finansētajās kultūras iestādēs.

Sēdes vadītājs. Pasākumos... (Starpsauciens no zāles: "Iestādēs...")

Dz.Ābiķis. Iestādēs, manā projektā ir tā. Pasākumos? Iestādēs...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos.

Dz.Ābiķis. Iestādēs, jā. Ko tas nozīmē, ja mēs izsvītrojam? Tas nozīmē to, ka par punktu "a", protams, var diskutēt, ja, piemēram, kāda koncertorganizācija, kas organizē koncertus, sarīko tos brīvdabā. Brīvā dabā, teiksim, pļavā. Ja tur rīko vienu rokmūzikas koncertu vai vienu koru festivālu, tad, ja pieņemam mūsu redakcijā, ko mēs piedāvājam, tad viņiem nav šie nodokļi jāmaksā. Ja mēs neatbalstām mūsu priekšlikumu, tad ir jāmaksā. Nu te ir jāizšķiras, vai tas ir tik izšķirīgi, ka valsts un pašvaldības finansē sarīkojumus tajās kultūras iestādēs vai arī ja kādu koncertu organizācija sarīko kādā privātklubā vai kaut kur citur. Te ir tā sāls. Es saprotu, ka komisijas locekļi baidās no tā, ka mums būs no savas kabatas it kā jāfinansē zināmā mērā, ja nodokļi netiks atskaitīti, teiksim, lielie popmūzikas vai rokmūzikas koncerti, ko var organizēt kaut kur privātās iestādēs vai, kā jau es teicu, pļavā. Tātad par to, protams, var diskutēt.

Savukārt par punktu "b", par nākošo...Tāpēc es ļoti gribētu, lai sēdes vadītājs liktu balsot atsevišķi par apakšpunktu "a" un apakšpunktu "b". Apakšpunkts "b". Šeit tomēr ir runa par pašdarbības mākslas kolektīvu, kas mums būtu jāsaglabā par katru cenu. Mums jau ir pašdarbības mākslas kolektīvi pamatā, un, ja arī tās ir rokgrupas, pašdarbības mākslas kolektīvi, tad tie ir mūsu pašu, Latvijas, pašdarbības mākslinieki, tie jau nav no rietumniekiem, bet šeit, piemēram, varētu būt arī kādi deju kolektīvi un tā tālāk. Un arī sporta sarīkojumi, ko organizē, teiksim, kādā mototrasē, kas nav ne valsts, ne pašvaldības finansēta kultūras iestāde.

Tā ka es aicinātu par "a" padomāt, bet par "b" es tomēr aicinātu balsot. Varbūt es kļūdos, bet, pēc savas izpratnes, es tā to saprotu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja runājam par balsošanu, tad šeit būs jābalso gan deputātu Ābiķa un Seiksta priekšlikumi, gan arī deputāta Gūtmaņa priekšlikumi, kur viņš raksta: "Papildināt 3. apakšpunkta tekstu aiz vārdiem "sarīkojumi valsts un pašvaldību finansētajos kultūras pasākumos" ar vārdiem "valsts un pašvaldību finansētajos sporta pasākumos"". Te vēl dažādi priekšlikumi, un viņi visi būs jābalso. Lūdzu! Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es dalos ar Dzintaru Ābiķi viņa skaidrojumā, un, protams, punkts "a" ir drusciņ problemātisks. Cik es zinu, arī ministrija šajā ziņā drusciņ šaubās, jo patiesi mēs varam palaist vaļā kādas privātas milzīgas iespējas, kas sabiedrībai neko tādu īpašu nedod, un arī to nodokli viņi nemaksā, un man te ir grūti par to teikt. Bet katrā ziņā par punktu "b"... Un te atkal ir tas pats jautājums, atkal gluži tas pats - kāpēc, lūk, šie kultūras namu vadītāji un tie, kas ar šo lietu nodarbojas, kāpēc tie tik ļoti ilgojas pēc šīs atlaides un tiešām arī tad, kad tāda ir, reāli tad to izmanto un saka: jā, tagad ir! Bet, kad šis nodoklis ir, jāmaksā, tad saka: šis nodoklis mūs žņaudz un neļauj to mazumiņu dabūt, ko mēs būtu varējuši dabūt. Tāda ir lietas būtība. Paldies. Jā, lai maksā visi, bet viņš jau nevar nomaksāt neko...

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi, es arī gribētu atbalstīt Ābiķa un Seiksta priekšlikumu. Man liekas, ka mums finansu eksperti vienu otru reizi, skaidrojot šīs lietas, ieņem ļoti globālu perspektīvu, kur galu galā tomēr iznāk šaurs skatījums. Ja mēs raugāmies uz valsts budžeta ienākumiem, mums jāraugās arī reizē uz valsts budžeta izdevumiem. Un kur gan šodien, kad mums ir pieaugoša kriminogēnā situācija jaunatnes vidū, kad mums ir alkoholisma problēmas jaunatnē, kur gan citur mēs varam labāk nodarbināt mūsu jaunatni, ja ne tieši šādos pašdarbības mākslas ansambļos, sportā? Nevis tikai muzejos vai zvērudārzos, kurus varbūt jaunatne apmeklē pāris reižu gadā, bet gan ikdienišķā darbībā, kur nodarbina mūsu jaunatni kultūras jomā, sporta jomā. Es domāju, nav klišejiski teikt, ka veselā ķermenī mājo vesels gars un ka tik tiešām tādēļ mums būtu jāraugās šajā gadījumā globālāk - ko tas nozīmē mūsu valstij kopumā, un vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu par mākslas pašdarbnieku un sporta atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Andris Gūtmanis, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Gūtmanis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Visiem ir skaidrs, ka sports nav tikai izprieca, tas ir kaut kas vairāk, un tas ir tikpat svarīgi kā labi ceļi, vesela ekonomika un laba lauksaimniecība. Tā ir Latvijas nākotne. Un tāpēc mums sports ir jāveicina. Un tāpēc es ierosinu, ka nevajadzētu apmeklētājiem maksāt to pievienotās vērtības nodokli, apmeklējot valsts un pašvaldības finansētos sporta sarīkojumus, tāpēc ka tas apmeklētājs jau vienreiz ar savu nodokli ir apmaksājis to sarīkojumu un otrreiz nevajadzētu maksāt. Tā ka es gribētu aicināt balsot par to priekšlikumu, ko man neizdevās aizstāvēt komisijā. Es domāju, ka viņš ir pareizs.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu, referente, ja vēlaties, jums vārds.

A.Poča. Es saprotu, ka mēs balsosim par deputātu grupas, tas ir, Ābiķa un Seiksta, priekšlikumu par svītrošanu. Tas ir "a" priekšlikums - svītrot vārdus "valsts subsidēto" un "valsts un pašvaldību finansētās", un atsevišķi par "b" daļu - papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumu". Bet, ja mēs balsojam par šo, tad es lūgtu... ja Saeima ir izšķīrusies atbalstīt šo deputātu grupas priekšlikumu, tad es lūgtu varbūt labāk izvēlēties deputāta Gūtmaņa redakciju, kas ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Par balsošanas procedūru. Varbūt runāsim precīzāk, jo šeit ir dažāda jēga. Deputāts Gūtmanis lūdz valsts un pašvaldību finansētajos sporta pasākumos... valsts un pašvaldību finansētajos sporta pasākumos, turpretī deputāts Ābiķis un deputāts Seiksts lūdz (ja runājam par "b") "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumu". Tāpēc šeit... protams, jūs tā varat raksturot, bet te ir dažādas lietas.

A.Poča. Nē, es neraksturoju, es vienkārši...

Sēdes vadītājs. Nē, jums ir tiesības raksturot. Man nav tiesību raksturot. Un līdz ar to tā secība ir tāda: vispirms ir deputātu Ābiķa un Seiksta - "svītrot vārdus "valsts subsidēto" un "valsts pašvaldību finansētās"", un "b" - pēc tam papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumu". Un tur var iznākt, ka nemaz... Vismaz man tā liekas, ka visādi balsojumi var būt, bet var arī apstāties pie deputāta... teorētiski pie deputāta Ābiķa priekšlikuma. Tā secība ir tāda, ka deputāta Gūtmaņa priekšlikums ir balsojams pēdējais.

A.Poča. Jā, tā ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputātu Ābiķa un Seiksta priekšlikumu - svītrot vārdus "valsts subsidēto" un "valsts un pašvaldību finansētās". Lūdzu rezultātu! 29 - par, 13 - pret, 12 - atturas. Svītrojums pieņemts.

Tagad otrais - papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts. Deputāt Gūtmani, līdz ar to jūsu priekšlikums vienkārši nav balsojams.

Izskatām nākošo.

A.Poča. Par 4. apakšpunktu priekšlikumu nav. Par 5. apakšpunktu priekšlikumu nav, par 6. apakšpunktu priekšlikumu nav.

7. apakšpunkts. Deputāte Laviņa ierosināja šo apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā: "tikai apbedīšanas pakalpojumi". Bez tam šeit bija arī Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izteikt šo punktu sekojošā redakcijā: "apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un citus rituālos pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka reliģisko organizāciju rituālie pakalpojumi bieži vien sasaistās arī ar apbedīšanas pakalpojumiem un citiem.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi, es uzturu balsojumu par savu priekšlikumu, jo uzskatu, ka reliģiskās organizācijas sniedz pietiekoši daudz dažādu pakalpojumu, veic ļoti daudzus rituālus un saņem pietiekoši lielu peļņu no tā, lai valstij maksātu nodokļus.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu referenti... Man mazas nesaprašanas tomēr ir. Kāds tad ir pēc būtības deputātes Laviņas priekšlikums? "Izteikt 5.7. šādā redakcijā: apbedīšanas pakalpojumi." Ja 7. jau bija: "... apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus...". Vai deputāte Laviņa svītro ārā "Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos pakalpojumus..."?

A.Poča. "un rituālos pakalpojumus". Tieši tā viņa piedāvā šo redakciju - izslēgt.

Sēdes vadītājs. Skaidrs.

A.Poča. Turpretim... Vai man ir atļauts kā referentei?

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Poča. Es gribētu deputātei Laviņai šeit norādīt uz viņas piezīmi, ka reliģiskās organizācijas gūst pietiekoši daudz peļņas, sniedzot šos pakalpojumus. Tāpēc jau Kristīgo demokrātu savienības frakcijas redakcijā, kura tika diskutēta diezgan pamatīgi arī Budžeta komisijā, ir šī piebilde: "...par pakalpojumiem, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu."

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Mēs izskatām deputātes... Kas tas ir par pantu?..

A.Poča. 5. panta 7. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. ... 7. apakšpunktu. Vai varu lūgt jūsu uzmanību, kolēģi? Mēs izskatām 5. panta 7. apakšpunktu. Tur ir ierakstīts: "... Apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Deputāte Laviņa ierosina no šī apakšpunkta svītrot: " ... Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Līdz ar to viņus varētu aplikt ar nodokli un atstāt neapliekamus tikai apbedīšanas pakalpojumus. Vai es pareizi esmu komentējis, par ko mēs balsojam?

A.Poča. Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa piekrīt, ka tas ir pareizi, un līdz ar to jūs, lūdzu, izšķiraties. Mēs balsojam deputātes Laviņas priekšlikumu - svītrot "...un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Par procedūru? Lūdzu, deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāj, es domāju, ka vajadzētu izskatīt iesniegšanas kārtībā, un, tā kā arī komisijā deputātes Laviņas priekšlikums tika izskatīts kā pirmais, mēs varētu balsot par deputātes Laviņas priekšlikumu vispirms, ko viņa ir teikusi, un pēc tam neatkarīgi no šā iznākuma mēs varam balsot arī par Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu... (Starpsaucieni no zāles: "Atkārtot, nedzird!") Es teicu, ka mēs varētu izskatīt iesniegšanas kārtībā un vispirms balsot par deputātes Laviņas priekšlikumu un tad par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es diemžēl tā nevaru. Un es jums paskaidrošu, kāpēc tā nevar. Tāpēc, ka izslēgšana saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso pirmā. Tas ir pirmais. Nākošais. Ja kaut ko izslēdz, tad pēc tam nevar atkal kaut kā citādāk viņu iekļaut. Man kā deputātam ir pilnīgi skaidrs šeit balsojums, tāpēc es šaubos, vai mums tādā veidā vajadzētu pārkāpt Kārtības rulli un jums aicināt uz to, deputāt Grot. Tas ir sarežģīti, es nemāku komentēt citādāk... Tāpēc te deputāti uzmanīgi sekoja. Es vienkārši varu paskaidrot tāpat, kā par deputāta Gūtmaņa priekšlikumu jau paskaidroju, - ka pie zināma balsojuma par deputātes Laviņas priekšlikumu tālākie balsojumi var izpalikt. Tas taču ir skaidrs - ja izslēdz, tad pēc tam nevar ieslēgt.

Vai varam turpināt tagad? Diemžēl man atkal viss no gala jāatkārto. Balsojam par deputātes Laviņas priekšlikumu - 5.pantu 7. punktu izteikt šādā redakcijā: "apbedīšanas pakalpojumi", svītrojot "Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Lūdzu rezultātu!

Par - 10, pret - 28, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad varam balsot par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Kā tā - nevajag? Godātie kolēģi! Varbūt darīsim tā, kā pienākas. Te taču nav sarežģītas tās lietas - nobalsot.

7.punktu izteikt jaunā redakcijā: "Apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Par 8.apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Par 9. apakšpunktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja nedaudz precizēt šeit redakciju, aizvietojot ilgtermiņa dzīvokļu īres līgumus vienkārši ar dzīvojamās telpas īres līgumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 10., 11. un 12.apakšpunktu priekšlikumu nebija.

13.apakšpunkts. Divi priekšlikumi bija, kurus iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija un Tautsaimnieku politiskā apvienība. To būtība bija tāda, ka atbrīvojami no pievienotās vērtības nodokļa ir humānās palīdzības sūtījumi, dāvinājumi. Šeit bija precizēts: "...reliģiskajām organizācijām, kristīgām labdarības misijām un citiem uzņēmumiem". To iesniedza Kristīgo demokrātu savienība. Savukārt Tautsaimnieku politiskā apvienība gribēja precizēt, ka šis atbrīvojums ir tikai tādā gadījumā, ja šīs preces netiek pēc tam realizētas un netiek gūta peļņa. Rezultātā Budžeta komisija izveidoja savu redakciju, kura daļēji ietvēra gan Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, gan arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, - ka humānās palīdzības sūtījumus un dāvinājumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, bet, ja preces tiek pārdotas, pievienotās vērtības nodoklis maksājams likumā paredzētajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem un priekšlikumu iesniedzējiem ir iebildes pret Budžeta un finansu komisijas redakciju? Nav iebildes. Akceptēts.

Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Par 14.apakšpunktu. Budžeta un finansu komisija precizēja šeit panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Poča. 15.apakšpunkts. Priekšlikumu nebija.

16.apakšpunkts. Priekšlikumu iesniedza Vides un sabiedrisko lietu komisija - 16.apakšpunktā svītrot "Latvijas Republikā reģistrētos". Tas nozīmēja, ka jebkuri masu informācijas līdzekļi, kuri tiek šeit, Latvijā, realizēti, netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja divu iemeslu dēļ.

Pirmais ir tāds, ka tie ir masu informācijas līdzekļi, kas nav Latvijas Republikā reģistrēti, kas praktiski šeit netiek arī izdoti, tie tiek ievesti no citām valstīm. Un atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa koncepcijai atbrīvojums tiek piešķirts tām precēm, kuras ir paredzētas likumā "Par muitas nodokli". Tā būtu cita likuma kompetence - atbrīvot šos masu informācijas līdzekļus.

Bez tam ir vēl nedaudz cita problēma. Par Latvijas Republikā reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem, atbilstoši likumam "Par presi" ir precīzi zināms, kas tas ir, ka tie tiešām ir reģistrēti atbilstoši šim likumam. Savukārt attiecībā uz Latvijas Republikā nereģistrētiem masu informācijas līdzekļiem muitniekiem uz robežas būtu visai problemātiski noteikt, vai tas tiešām ir avīze vai žurnāls vai tas ir diezgan divējādi tulkojams masu informācijas līdzeklis. Varbūt viņš ir pretrunā ar mūsu Preses likumu un tamlīdzīgi. Tātad šeit pie viena, ja paredz šādus atvieglojumus masu informācijas līdzekļiem, kurus ieved Latvijas Republikā, vajadzētu tomēr būt zināmam sarakstam, kas nosaka, vai tie ir izplatāmi Latvijā kā masu informācijas līdzekļi vai ne.

Sēdes vadītājs. Protestētāju nav. Līdz ar to ir pieņemts.

A.Poča. Par 17.apakšpunktu ir deputātes Počas priekšlikums. Tādā veidā netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrības, kā arī apkopes sabiedrības. Tātad ir precizēta definīcija. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr te gribētu, lai no tribīnes tiek paskaidrots, kādā kārtībā tas tiks piemērots, jo šeit bija atsauce. Es tomēr neredzu šeit šo atsauci, kādā kārtībā, kādā veidā tas tiks piemērots? Pēc mana prāta, studējot šo pantu un tālāk, kas tur ir... Principā tam zemniekam cena par šo apgrozījuma nodokļa summu nebūs mazāka. Principā šiem kooperatīviem parādīsies divas cenas, jo šinī cenā, kur būs apgrozījuma nodoklis, varēs veikt priekšnodokļa atskaitījumus - tātad samazināt cenu degvielai, visam, kas ieiet pašizmaksā, liekot plusus un mīnusus. Šinī gadījumā, ja tas netiek piemērots, tad viss apgrozījuma nodoklis, kas būs, iegādājoties degvielu, iegādājoties rezerves daļas vai ko citu, tiks likts cenā. Lai nerastos pārpratumi likuma izpildes gaitā, jo līdz šim sevišķi ar lauksaimniecību bija diezgan lieli pārpratumi, kā pievienot tās vērtības, tas ir, kā apgrozījuma nodoklis ir traktējams un kā pielietojams saistībā ar lauksaimniecību, es tomēr gribētu, lai Ministru kabineta pārstāvis precīzi pateiktu, un tas izskanētu, un tātad tas būtu traktējums, kādā veidā šis pants ir saprotams, un kā būs - vai būs šī vienotā cena vai principā tomēr parādīsies divas cenas, un principā arī tam nemaksātājam tā cena būs gandrīz tāda pati, bet ārkārtīgi sarežģīta uzskaite un grāmatvedība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ministru kabineta pārstāvis Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis).

Jā! Tieši tā - kādas bažas ir Gundaram Bērziņam, tā tas arī būs. Tas neapšaubāmi sarežģīs šo kooperatīvo sabiedrību uzskaiti, tas radīs divas cenas: viena cena - tiem zemniekiem jeb citiem, kam viņi sniegs, kas būs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un otra - tiem zemniekiem, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Jeb pretējā gadījumā šeit, bez šaubām, uz viņiem attieksies tā normālā situācija, kas ir visā likumā aprakstīta, - ka par to daļu, kur ir atbrīvojums, viņš zaudē tiesības uz priekšnodokli. Par to daļu, kas ir aplikta, viņš ir ieguvis šīs tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Visas šīs problēmas, neapšaubāmi, šai kooperatīvajai sabiedrībai būs, bet pielietot šo atbrīvojumu vai nepielietot - tas ir viņu pašu ziņā, jo šis pants beidzas ar attiecīgo daļu, kas nosaka, ka pats uzņēmums izvēlas - pielietot atbrīvojumu vai nepielietot.

Sēdes vadītājs. Vai ir vajadzīgs balsojums? Nav vajadzīgs. Līdz ar to paliek deputātes Počas redakcija. Pieņemta. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums - svītrot 18.apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Ierosinājums svītrot šo apakšpunktu radās tāpēc, ka ir tālāk, kā mēs redzēsim, šis pants papildināts ar jaunu trešo daļu. Bet Budžeta un finansu komisija uzskatīja, ka pašu punktu nevajadzētu svītrot, bet vajadzētu tā redakciju mainīt atbilstoši priekšlikumam, kas bija par terminu skaidrojumiem, kur no termina "prece" skaidrojuma bija šā likuma izpratnē izsvītroti vārdi "nekustamais īpašums". Iekļaut šeit kā atvieglojumu objektu. Tātad Budžeta komisijas priekšlikums ir izteikt šo 18. apakšpunktu šādā redakcijā: "nekustamo īpašumu, izņemot nelietotu nekustamo īpašumu pēc celtniecības darbu veikšanas." Komisija šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 19. apakšpunktu. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

A.Poča. Nākamais ir iekšlietu ministra Ādamsona kunga priekšlikums likumprojekta 5. pantu papildināt ar jaunu apakšpunktu, tātad izveidot 20. apakšpunktu, kas nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek ugunsdzēsībai, glābšanai, policijai un cietumiem paredzēto speciālo tehniku un inventāru, kā arī tos ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti - un tā tālāk, kā jūs redzat šajā tekstā. Komisija ņēma vērā to daļu, kas attiecas uz šo iestāžu sniegtajiem ugunsdrošības pakalpojumiem. Bet attiecībā uz speciālo tehniku un inventāru - ja tie ir pamatlīdzekļi, tie tiek aplikti vispārējā kārtībā. Vai, ja tie tiek importēti, tad attiecīgi, kā šeit ir paredzēts, papildināt šo pantu ar jaunu trešo sadaļu. Savukārt attiecībā uz citiem atvieglojumiem šie argumenti būtu tādi paši kā tie, kas jau bija, izskatot iepriekšējos priekšlikumus par atvieglojumu piešķiršanu dažādiem darbiem. Tātad Budžeta komisija ierosināja šo Ādamsona kunga priekšlikumu izteikt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par šo... šim pantam ir divas daļas. Tātad ir priekšlikums izteikt to kā panta otro daļu un nedaudz precizēt redakciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Pēc tam seko deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Dâvinājumi un ziedojumi." Es saprotu, ka tas ir domāts tā, ka dāvinājumi un ziedojumi netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Bet mums jau ir nobalsota redakcija par to, kādā kārtībā humānās palīdzības sūtījumus un dāvinājumus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, tas ir 13. apakšpunkts. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Tālāk. Ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, kas nosaka kārtību, kādā apliek ar pievienotās vērtības nodokli pamatlīdzekļus, ja tie tiek ievesti un ja tie nerada konkurences izkropļojumus valstī, piemēram, sakarā ar analogu pamatlīdzekļu ražošanu Latvijas Republikā un tamlīdzīgi. Tātad tas aizvieto 18. apakšpunkta redakciju, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 6. pants. Par pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmes ievērošanu eksportam un starptautiskajam transportam. Šeit bija deputāta Bērziņa priekšlikums precizēt pirmās daļas 2. apakšpunkta redakciju. Tas principā, pēc būtības, tika atbalstīts, bet, tā kā bija arī deputātes Počas priekšlikums šo 2. apakšpunktu sadalīt divās daļās, attiecīgi mainot apakšpunktu numerāciju, un tieši tāds pats priekšlikums par šo vienu daļu bija arī deputātam Bērziņam, tad tas ir atbalstīts deputātes Počas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Poča. Savukārt par panta 6.daļu bija divi priekšlikumi - no deputāta Bērziņa un deputāta Jonīša, kas pēc būtības bija identiski. Pēc savas būtības tie bija līdzīgi. Komisija atbalstīja deputāta Jonīša ieteikto redakciju, tikai šeit - es ļoti atvainojos - drukas kļūdas dēļ ir pazudis "1. - 5. apakšpunktā minēto". Tas ir deputāta Bērziņa priekšlikumā. Bet būtībā šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret šo nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - izteikt 6. apakšpunktu šādā redakcijā: "pakalpojumi minēto transporta līdzekļu kravas apkalpošanai, izņemot importa preces, kas nav humānā palīdzība". Bet šeit praktiski ir runa par preču eksportu. Nulles likums tiek piemērots preču eksportam, un līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstāms. (No zāles deputāts E.Kide: "Es noņemu savu priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība noņem šo priekšlikumu. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums papildināt 6. pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot panta daļu numerāciju, - kārtība, kādā veidā piemērojama nodokļu nulles procentu likme, ja preču piegādes ārpus Latvijas Republikas nodrošina starpnieks, kas pārstāv Latvijas fizisku vai juridis ku personu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums par panta otrās daļas svītrošanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par panta ceturto daļu. Būtība ir tā, ka ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi, jau ar attiecīgo Kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdi, tiks piemērota arī pievienotās vērtības nodokļa atmaksa fiziskām personām, kas izved preces no Latvijas Republikas teritorijas jeb, kā likumā teikts, iekšzemes. Deputāts Bērziņš ierosināja noteikt "slieksni", no kura šī atmaksa varētu sākties. Tātad tas būtu 100 lati. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tikai gribu norādīt uz to, ka arī iepriekšējā likumā šis pants bija, bet Kabineta noteikumu par šo tā arī līdz šim brīdim nav. Es tomēr gribu dzirdēt Ministru kabineta pārstāvi, lai mums būtu uz ko atsaukties. Un nosaukt, kad tad būs šie noteikumi par šo nodokli. Tā ir principā tax-free tirdzniecība. Tātad - kad būs šie noteikumi? Jo iepriekš šī norma bija, bet Kabineta noteikumu līdz šim brīdim kā nav, tā nav. Mēs te varam pieņemt likumus un visu ko domāt, bet, ja šī norma nestrādā, tad arī nestrādās. Tātad - līdz kuram laikam tiks izstrādāti šie noteikumi? Jo likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka šī norma stājas spēkā tad, kad ir šie Ministru kabineta noteikumi. Tātad mēs no tribīnes... Saeima zina, kurā brīdī mēs varam sagaidīt šos noteikumus, kad šī norma strādās dzīvē. Balsot par šo pantu, ja nevienam iebildumu nav, nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kodoliņš. Es tomēr atvainojos deputātam Bērziņam, - nebija šādas normas iepriekšējā likumā. Bija runa par precēm, kuras eksportē, bet savukārt visa teksta būtība bija, ka... iepriekšējais likums runāja tikai par juridiskām personām. Kas attiecas uz šo normu, kas tas ir būtībā... lai būtu skaidrs. Te ir runa par tax-free pielietošanu Latvijā. Tā ir ļoti bīstama norma un prasa ļoti detalizētus un izsvērtus Kabineta noteikumus. Tax-free var izmantot ļoti ļaunprātīgi, un tāpēc es negribu šeit precīzi nosaukt datumu: šie noteikumi tiks pieņemti, manuprāt, tad, kad būs pilna pārliecība, ka nevar būt ļaunprātības šajos jautājumos. Un es domāju, ka mums šis projekts ir gatavs, bet saskaņošanas process būs diezgan garš.

Sēdes vadītājs. Vai varam tālāk skatīties? Lūdzu!

A.Poča. Par panta piekto daļu ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums nedaudz precizēt šo panta redakciju. Jums tā ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Poča. Trešā nodaļa - "Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība". Ir deputāta Bērziņa priekšlikums par 7. panta trešo daļu - precizēt šo redakciju, nosakot, kurā brīdī ir fiksējams, ka ir noticis pašpatēriņš. Budžeta komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja un izveidoja jaunu šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Pieņemta.

A.Poča. Par ceturto un piekto daļu priekšlikumu nebija. Panta sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Šis ir diezgan būtisks pants, jo tas ir saistīts ar to, kādiem dokumentiem ir jābūt, lai varētu pierādīt, ka ir samaksāts priekšnodoklis, un lai varētu pēc tam pierādīt, ka to var saņemt arī atpakaļ. Budžeta un finansu komisija ierosināja jaunu redakciju, kurā pēc būtības ir arī parādījies... Es atvainojos, tas ir par sestās daļas 1. un 2. apakšpunktu. Tā ir Budžeta komisijas redakcija. Tātad bija deputāta Bērziņa priekšlikums par šā panta 6. punktu. Tā ir īpaša kārtība. Tas ir gadījumā, ja kā attaisnojošs dokuments... par precēm, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus, kā pievienotās vērtības rēķins izmantojams arī elektroniskās kases čeks. Jā, tik tiešām varētu būt problēmas ar šādu attaisnojošu... par šādām summām saņemt... izrakstīt rēķinu tieši. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet ir nepareizi šeit norādīts, ka tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Tas ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja. Tātad - papildināt šo pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: "Par nodokļa rēķinu var tikt izmantots arī tirdzniecības uzņēmumā saņemtais pirkuma čeks...". Bet, ja tas nesatur pilnu informāciju, kas nepieciešama, lai saņemtu šos atvieglojumus, tad ir jāizraksta speciāla parauga kvīts ar trūkstošo informāciju, bet tas ir ļoti viegli un ātri izdarāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Principā, atbalstot komisijas variantu, es tomēr pievērstu uzmanību šim pantam. Šis ir ļoti būtisks pants tanī ziņā, ka šajā pantā ir ļoti strikti norādīts, kam ir jābūt šajā rēķinā, lai šis rēķins tiktu atzīts. Izlasiet! Tātad: nosūtītāja nosaukums, vārds, uzvārds, adrese, dzīvesvieta, reģistrācijas numurs un saņēmējas personas vārds vai uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese vai dzīvesvietas reģistrācijas numurs un citi. Šeit diskusija pamatā bija par to, kā izmantot čekus, kad ir mazāki pirkumi. Manā priekšlikumā bija dalīts - līdz šiem 50 latiem, tātad vienkāršot šo kārtību, jo šobrīd principā neviens čeks, kas tiek izsniegts, nav izmantojams kā pievienotās vērtības nodoklis, jo nesatur otru daļu, vismaz par pircēju, ja ir viss pārējais... Tātad vismaz šai pircēju daļai tātad ir pilnībā jābūt... Tikai tad jūs šo rēķinu varat izmantot savā atskaitē un tas tiek atzīts. Principā, atzīstot šo... Šī shēma ir piedāvāta tomēr principā jauna, jo šeit ir rakstīts, ka jāpievieno tikai trūkstošā informācija. Protams, šeit ir vajadzīga arī noteikta reglamentācija, kā tas izskatās. Un, protams, praktiski, arī ņemot vērā to, ka komisijā mēs esam ļoti rūpīgi to izdiskutējuši, es atbalstu tātad Počas un komisijas variantu un varbūt neuzturu spēkā šos savus, kaut gan uzskatu, ka principā problēma tomēr līdz šim nav pilnībā pietiekami korekti atrisināta, jo tādā gadījumā jārisina kopā gan ar šiem kases aparātiem... Kases aparātos arī pēc esošās prakses nav obligāti jābūt uzrādītam Uzņēmumu reģistra numuram, tātad jābūt tikai šai adresei. Tātad principā visa šī sistēma... finansu dokumentu vienotai sistēmai ir jābūt sakārtotai, un principā līdz šim tas nav izdarīts un nav saskaņots dažādos likumos un dažādās normās. Protams, šajā gadījumā šeit ir kaut kāds kompromiss meklēts. Es domāju, ka tas varētu būt šajā gadījumā pieņemams, bet es domāju, ka arī vēl turpmāk pie šiem dokumentiem jāturpina strādāt - kādai informācijai noteikti ir jābūt. Protams, te ir divas puses - no vienas puses, lai neciestu uzņēmēji, un, no otras puses, lai tas tomēr netiktu izmantots ļaunprātīgi: nepamatoti varbūt ietu garām valsts kasei līdzekļi. Tātad principā es savus priekšlikumus neuzturu spēkā, atzīstu šo kompromisu, kaut gan uzskatu, ka problēma tomēr principā vēl nav pilnībā atrisināta.

Sēdes vadītājs. Līdz ar iepriekš teikto - varbūt neuztur spēkā savu priekšlikumu un neprasa balsojumu. Mēs varam neņemt vērā... Jo jūs nobeidzāt. Principā jūs neuzturat spēkā.

Par komisijas piedāvāto redakciju - 7. panta. No 1. līdz 6. pantam. Vai par 7. pantu jūs arī komentējāt, deputāte Poča?

A.Poča. Jā, es komentēju.

Sēdes vadītājs. No 1. līdz 7. pantam ieskaitot. 7. pants. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas ieteikto redakciju? Nav. Pieņemts. Nebūtu laikam lietderīgi sākt skatīt jaunu pantu. Līdz ar to atzīmējam, ka esam izskatījuši likumprojekta 7. pantu un esam akceptējuši to Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Komisija atbalstīja deputātes Počas iesniegto redakciju.

Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Jānis Bordāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns ir zālē.

I.Daudišs. Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Andrejs Krastiņš, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Antons Seiksts, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Māris Zvaigzne. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 9. martā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (3.lasījums) (Turpinājums)

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 1.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 4.lpp.

Par darba kārtību - 14.lpp.

Par likumprojektu "Par Valsts kontroles revīzijas

reglamentu" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

budžetu 1995.gadam"" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm

un azartspēlēm"" - 16.lpp.

Par procedūru - dep. P.Putniņš - 16.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

īpašuma nodokli"" - 17.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta G.Resnā deputāta

amata savienošanu ar citu algotu darbu" - 17.lpp.

Deputātu A.Grota, U.Lakševica, O.Grīga,

G.Bērziņa, O.Brūvera jautājums Latvijas

Republikas aizsardzības ministram J.A.Trapānam

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 18.lpp.

Deputātu O.Kostandas, J.Zīgerista, J.Kušneres,

A.Saulīša, V.Puriņas jautājums Latvijas Republikas

izglītības un zinātnes ministram J.Vaivadam par

pamatskolu reorganizāciju

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 18.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

Pilsonības likumā" (1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 19.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 22.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 26.lpp.

- dep. L.Laviņa - 26.lpp.

Par procedūru - dep. A.Prēdele - 27.lpp.

Likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi

1995./1999.gadam" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seile - 28.lpp.

Par darba kārtību - 29.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 29.lpp.

Likumprojekts "Politisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likums" (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 30.lpp.

Debates - dep. M.Graudiņš - 36.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 38.lpp.

- dep. A.Grots - 43.lpp.

- dep. A.Poča - 44.lpp.

- dep. I.Kreituse - 45.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 46.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 46.lpp.

Lēmuma projekts "Par SIA "Lattelekom" izveidošanas

un darbības izvērtēšanas parlamentārās komisijas

galaziņojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu

līdz 1995.gada 30.aprīlim"

Ziņo - dep. J.Bordāns - 51.lpp.

Par darba kārtību - 52.lpp.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību zemes

īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemes-

grāmatās" (2.lasījums)

Priekšlikums - dep. A.Seile - 52.lpp.

Ziņo - dep. R.Marjaša - 53.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 63.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas civilo aizsardzību"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 64.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 65.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 66.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka

ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu

izmantošanu medicīnā"" (1.lasījums)

Ziņo - dep. P.Putniņš - 67.lpp.

Debates - dep. L.Laviņa - 69.lpp.

- dep. E.Kide - 74.lpp.

- dep. P.Elferts - 76.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 77.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

uzņēmējdarbību"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 79.lpp.

Alternatīvie likumprojekti (atlikti):

"Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību""

"Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību""

"Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību""

"Par Ministru kabineta noteikumiem nr.170 "Par

grozījumu 1990.gada 26.septembra likumā "Par

uznēmējdarbību""

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 81.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 87.lpp.

Par darba kārtību - 88.lpp.

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības

nodokli" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 88.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 91.lpp.

- dep. P.Putniņš - 94.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 94.lpp.

- dep. I.Folkmane - 100.lpp.

- dep. P.Putniņš - 100.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 101.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 103.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 104.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 105.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 108.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 109.lpp.

- dep. P.Putniņš - 110.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 111.lpp.

- dep. A.Gūtmanis - 112.lpp. - dep. L.Laviņa - 114.lpp. - dep. A.Grots - 116.lpp. - dep. G.Bērziņš - 119.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 120.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 124.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 125.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 127.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 128.lpp