Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par radio un televīziju". Likumprojektam referente ir Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Turpinām debates. Vārds Paulam Putniņam - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto Prezidij, godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Šī situācija faktiski ir arī no vienas puses ar tādu lielu rūgtu humoru apdvesta un priekšsilmaču dienās jāteic, ka sukas būs tā vai tā. Saeima kārtējo reizi tiks gānīta vai nu no vienas puses vai no otras puses. Un tāpēc šī ir tā reize, kad mums ir iespēja paskatīties tam pāri uz lietu būtību. Tas ir viens.

Otrs, ka es gribu atgādināt, ka beidzot mūsu šo sesiju mēs faktiski atskatāmies uz gada darbu, Saeimas darbu un mēs neesam mēģinājuši paanalizēt, paskatīties, ko mēs esam izdarījuši ar savu stāju arī un to mēs arī šeit neizdarīsim, bet dažos teikumos es arī tam gribu pieskarties.

Kāds mans kolēģis no mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nesen teica: neaiztiec presi, neaiztiec televīziju, neaiztiec radio, ar tiem ir jāsadzīvo, viņi vienmēr uzvarēs. Jā, viņi uzvarēs, jo tā ir milzīga vara, šī ceturtā vara, tai piekļūt mēs esam pat bezspēcīgi. Un es gribu tikai pāris teikumos pieskarties tam, ko šī vara ir darījusi, ir mēģinājusi darīt ar mūsu mēģinājumu būvēt šo nacionālo valsti, šo vēl ļoti nespēcīgo valsti stiprinot, apliecinot, stiprinot demokrātijas vārgos asnus, šoreiz tas ir Saeimas personā. Saeima, sabiedrības pārstāvība, jauna, kur viss vairums politiķu, ja par tādiem mūs var saukt, ir nemākulīgi un ir tikai viena daļa profesionāļu, bet cik ārkārtīgi daudz ideālu, cerību ir ienests šajā namā jeb šajos namos, kāds milzu darbs te noris un protams, ja darbs ir liels, tad neiztikt arī bez kļūdām. Mēs vienu dienu ar Jāni Lagzdiņu runājām par to, ka mūsu parlaments savā darba apjomā līdzīgus parlamentus pārsniedz nevis desmit, bet desmitiem daudzu reižu. Padomājiet par to! Viss tas, kas tiek sagatavots komisijās, frakcijās, izstrīdēts un profesionāli sagatavots tiek atnests šeit uz plenārsēdēm, bet sabiedrībā jau aiziet tikai un vienīgi, lūk, šī sēdēšana ar dažām atšķirtām avīzēm, ar podziņu spaidīšanu, kā tas tiek interpretēts sabiedrībā. Un jūs saprotiet, kas notiek. Faktiski jau ar preses, ar televīzijas, ar radio starpniecību tiek dēstīts sabiedrībā mazvētības komplekss, ka, lūk, tāda vietu, Saeimu, savu parlamentu jūs varat ievēlēt. Tātad tā nav tikai Saeimas lieta. Un, lūk, šis komplekss vēršas ļaunumā kontekstā ar sabiedrības pašreizējo apjukumu, nabadzību, nesakārtotību. Un jūs varat iedomāties tikai, kāda tad būs 6. Saeima, tiek iekultivēts sabiedrībā... tiek iekultivēta neticība demokrātijai, neticība mūsu pašu spēkiem un es nezinu, vai tā ir tikai nejaušība,vai tā ir tikai preses sensāciju meklēšana, varbūt tā ir kaut kāda cita nelāgāka mērķtiecība. Un redziet, tāda selekcija notiek, atceraties, ka skolotāja prestižs tika dzīts zem zemes iepriekšējos gadu desmitus. Vai tas nenotiek šeit arī ar valsts augstāko likumdevēju institūciju? Tas līmenis šādā nozīmē var tikai kristies. Kam tas ir izdevīgi? Kam tas ir vajadzīgs? Tikai ne Latvijas valstij, tikai ne mūsu tautai, mūsu sabiedrībai. Un tie ir visi tādi jautājumi, kurus mēs nevaram apiet šodien, ja mēs runājam par presi, par televīziju.

Un es domāju tā, izejot no manis tikko šeit teiktā un absolūti vērl neiztekktā, jo šis jautājums būtu stipri sabiedrības priekšā izrunājams, tad runājot par... (ieraksta tehniska kļūme)... vēl tēlaini ieraugāma lieta, lūk, ceturtā vara, šis varenais iestādījums, varenais pūķis ar divām galvām - lielās avīzes un radio un televīzija - nu savā starpā skatās zvērīgām acīm, iecirtušies, bet vai šis skatiens tagad šeit iet pāri uz sabeidrību? Ko tas nesīs sabiedrībai, ja mēs pieņemsim vienu vai otru lēmumu šeit? Un.... (tehniska kļūme)...... Un tautā vēl dziļi slēpjas šī dabiskā, latvietiskā inteliģence. Un apskatieties to mazo lauku rajona avīzīti, kur nodrukāta radio programma, kā tā ir sasvītrota, saraibināta ar izsaucēju zīmēm, ar pasvītrojumiem, jo mūsu radio, mūsu televīzija, mūsu avīzes sevī šajā lielā organismā, par kuru es daudz slikta teicu un pamatoti sliktu teicu, slēpj sevī lieliskus cilvēkus, lieliskas redakcijas, kas saistās it īpaši ar kultūras raidījumiem un cilvēki to gaida, cilvēki ķeras kā pie salmiņa, pie šiem apliecinājumiem, ko mūsu preses un radio un televīzijas labākā daļa tautai piedāvā. Un to vajag respektēt un to vajag novērtēt. Un mēs neatrisināsim, kolēģi, šeit televīzijas un radio nabadzības jautājumu, tas ir jārisina citādi, to jau Vaivada kungs vakar teica un arī lielās avīzes acīmredzot neizputēs, ja tām būs jāpērk šīs programmas. Tā ir viņu iekšējā lieta, lai šis divgalvainais pūķis izšķir šo jautājumu savstarpējās žults apšļākšanā un interesanti, ka tieši vakardien arī "Dienā" atkal parādījās raksts, kas ilustrē manis pirmīt teikto. Lūk, šis noniecinājums pret Saeimu, pret deputātiem, pret tiem, kas šeit it kā sēž un tad nu lems... vēl jau faktiski nekas nav izlemts.... šī milzīgā atļaušanās. Žurnalistika aizmirst, ka tā nāk no morāli degradētas sabeidrības un mēs visi no turienes nākam, bet viņiem ir vara un to žurnālistiem vajadzētu atcerēties. To jau kādreiz "Labrīta" galvenais redaktors norādīja, kad nāca pie varas, kāda milzīga vara šajā smaitātajā laikā ir žurnālistu, preses rokās. Un mēs šeit nepārvarēsim to, kā jau es teicu. Mums jāskatās pāri, mums ir jāskatās uz savu sabiedrību, kāds labums būs sabiedrībai, vai kādu ļaunumu mūsu lēmums nesīs. Un tas lai šeit mums būtu vienīgais kritērijs.

Uz to es gribu aicināt savus Zemnieku savienības kolēģus, es gribu visus Saeimas deputātus aicināt skatīties, kāds labums vai kāds ļaunums no mūsu lēmuma šeit būs. Un mana pārliecība, es vēlreiz gribu atkārtot, ir tā, ka mēs laupīsim radio un televīzijas tiešā kontakta, apzināta kontakta iespēju, ja nebūs šī programma pieejama, jo, cik es esmu interesējies, rajonu avīzes nespēs nopirkt šo programmu. Un ja lielās avīzes kļūs dārgākas, vai "Rîgas Viļņi" būs grūti abonējama nabadzīgajām, tālajām lauku sētām, tad, lūk, tā būs tiešām jau grābstīšanās ap radio un televīzijas programmām tādā vizuālā vai klausāmā veidā, tā nebūs apzināta izlase un tā nesīs tikai ļaunumu gan radio, gan televīzijai, jo arī tur ir ļoti daudz skaistu raidījumu un mūsu sabiedrību un nāciju ceļošu programmu un tieši personālijās cilvēku, kas ir ļoti norūpējušies par mūsu nākotni šādā nozīmē.

Tāpēc lūdzu, kolēģi, es jūs aicinu, skatīsimies pāri šīm ķildām, jo gānīti mēs tiksim no abām pusēm, to es jums varu noliecināt, tas jau vakar sākās un aizvakar turpinājās. Un turpināsies aizaizvakar vēl. Vienu dienu Jakubāns pēc mūsu pirmā balsojuma ar Hānbergu lēkšoja pa mūsu trepēm, skaļi gānīdami deputātus. Lūk, tāds tas līmenis, tāda tā morāle un citu mēs nesagaidīsim. Mēs varam tikai no apakšas kaut ko vērst šajā ziņā ar savu attieksmi gan šeit Saeimā, gan ar atsevišķu žurnālistu , atsevišķu redakciju labdavīgo, ieinteresēto attieksmi pret savu sabiedrību, pret savu valsti, pret savu tautu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es vakar diemžēl nedzirdēju diskusiju, tāpēc varbūt baidos atkārtoties un tāpēc arī nerunāšu visai gari. Redziet, tautā pastāv tāds viedoklis, nu varbūt ne gluži tautā, bet kādreiz par to tādā šaurākā cilvēku sabiedrībā kādreiz pasmejās: ar ko atšķiras prostitūcija no mīlēšanās? Ar ko atšķirās? Ar to, ka vienā gadījumā tas notiek par naudu, bet otrā gadījumā par velti. Un atklāti sakot, es būšu pavisam atklāts, nobalsot par šo piedāvāto likumprojektu, atklāti sakot, mēs izskatīsimies kā politiskas prostitūtas. Citādi es to nosaukt nevaru, jo šajā gadījumā tā ir mīlēšanās par naudu. Mēs ļoti labi redzam, ka šis piedāvātais likumprojekts ir pretrunā ar likumu par autortiesībām, tātad it kā likumdevējam neklātos pārkāpt spēkā esošo likumdošanu, spēkā esošos likumus, bet es domāju, ka pamatā vienīgā motivācija, balsojot par šo likuma pantu, ir tikai un vienīgi.... Bet kā tad būs šodien, ja mēs nobalsosim "pret", vai tiešām es varēšu pēc tam vēl pietiekami bieži parādīties televīzijas ekrānā?

No otras puses. Nepārprotami, varbūt televīzijā vienam otram ir ilūzija, ka šis likuma pants kopumā nāks valsts televīzijai par labu. Tās ir ilūzijas. Tās ir absolūtas ilūzijas. Nepublicējot šo programmu presē, cilvēki elementāri šo programmu mazāk skatīsies. Elementāri, jo lasot avīzēs citas programmas, tīri neviļus, arī pamazām, cilvēki vairāk sāks orientēties uz šīm citām programmām, jo jāatceras arī tas, ka programma nav informācija, programma ir reklāma. Un te jau pareizi mans kolēģis no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Pauls Putniņš teica, ka šobrīd laukos lielākā daļa cilvēku abonē tikai vietējās avīzes, jo vienkārši finansiālas iespējas nav tik lielas, lai varētu abonēt arī centrālo presi. Un abonē arī lielā mērā pateicoties tam, ka šeit ir tās televīzijas programmas. Un vienkāršajiem lauku cilvēkiem nebūs šīs informācijas. Lielie laikraksti jau šo pieņemto likuma pantu varēs pārkāpt ļoti vienkārši. Ar elementāru zemtekstu palīdzību

nr.2

vioenkārši, at elementāru zemteksta palīdzību, publicēs, teiksim, programmu, kurā nebūs filma "Vienkārši Marija", bet būs rakstīts, ka tanī laikā jūs varēsit skatīties vienas meksikāņu skaistules piedzīvojumus. Bet daudziem cilvēkiem šajos zemtekstos varbūt būs dizgan grūti arī orientēties un viņi nospļausies un varbūt šo programmu tik labprāt neskatīsies. Tāpēc, mīļie kolēģi, es domāju šoreiz rīkosimies atbilstoši likumam. Likums par autortiesībām ir spēkā. Un nenodarbosimies ar politisku prostitūciju, kas faktiski nedod labumu nevienam. Ne skatītājam, ne arī pašai televīzijai, jo televīzijai reklāmas tirgus, kā zināms, samazināsies līdz ar to. Televīzija tikai zaudēs un kopumā zaudēs valsts, ja tās iedzīvotāji skatīsies komercprogrammas ar zemas kvalitātes filmām, bet neskatīsies valsts televīziju, kurā, es protams, arī negribu teikt, ka visi raidījumi būtu īpaši augstas kvalitātes, bet tur tomēr ir pietiekami daudz kultūras, izglītības raidījumi. Tātad ir raidījumi, kas vitāli mums ir nepieciešami.

Vēlreiz es atkārtoju - nenodarbosimies ar politisku prostitūciju! Es aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs. Deputāt Ābiķi, raksturojot citus deputātus, lūdzu, lietojiet motivētākus argumentus! Es jums izsaku piezīmi. (Aplausi.)

Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Var un kā izrādās, tiek darīts gan vakar, gan šodien emocionāli runāt par šo visai vienkāršo lietu. To šodien pierādīja Putniņa kungs. Nemaz nerunāsim par Ābiķa kungu, kurš skaidri un gaiši šauj pār strīpu. Bet ko nu darīs! Var pacelt visādos augstumos jebkuru jautājumu, arī šo, par radio un televīzijas programmu. Tas jau tiek darīts gan šeit Saeimas sienās, kā esa sacīju, gan ārpus tās, gan radio, televīzijas pusē, gan presē. Ne velti te jau pieminētais laikraksts "Diena", kur Ozoliņa kungs apakšvirsrakstā raksta: "Saeimas deputātiem ir jāizšķiras, kas pašlaik Latvijā ir svarīgāk. Mazliet uzpucēt valsts televīziju, vai radīt reālus draudus valsts brīvas preses darbībai." Redziet arī, cik lielos augstumos pacelts šis visai vienkāršais jautājums. Tāpēc es aicinu paskatīties uz to vērīgāk un pavisam ar vēsu prātu. Tas nav nekas cits kā nabadzība. Gan no vienas puses, no radio un televīzijas puses, kuru finansējam no valsts budžeta. Gan no otras puses, preses izdevumi, kuri pamatā ir privāti. Un es negribu šodien pārmest ne vieniem, ne otriem. Galu galā visi grib dzīvot, visi grib izdzīvot, rakstīt, runāt, rādīt. Un, lūk, mums šodien ir jāizlemj. Varbūt pēc šīm emocionālajām runām varbūt mēs izlemsim šeit Saeimā, dot papildus līdzekļus radio un televīzijai tik lielā apmērā, cik radio un televīzija zaudēs ja bez maksas dosim šīs programmas drukāt visiem, kuri to vēlas. Tad izlemsim! Izlemsim. Dosim papildus līdzekļus budžetā. Un jautājums tiks atrisināts ļoti vienkārši. Varam to darīt? Ir mums tādi līdzekļi. Tad, lūdzu, darīsim šodien to! Un nepacelsim šo jautājumu pavisam tādos augstumos, kuros nav jāpaceļ. Mēs sākām te runāt par prese vietu, lomu un ceturtās varas spēku, utt. To mēs visi ļoti labi zinām, bet jāizlemj principā par šīm programmām. Protams, varam runāt par autortiesībām. Tad runāsim par autortiesībām un apstiprināsim. Ja kādam ir tiesības uz šo programmu, tad tiesības uz šo programmu ir radio un televīzijai. Vienalga, cik liels darbs tur ir ielikts. Radošs, mazāk radošs, bet viņi ir strādājuši pie šīs programmas. Un viņiem ir tiesības uz to. Tad izdarīsim, ja ir vajadzīgi labojumi, kā te Vaivada kungs laikam sacīja vakar. Bet ir jāizdara! Protams, ir taisnība laikrakstiem, kuri saka - cietīs maznodrošināti cilvēki. Putniņa kungs jau sacīja, ka patiešām programmas rajonu avīzēs ir ļoti vajadzīgas arī. Cik es zinu sevišķi laikam no lauku rajonu avīzēm arī radio un televīzija neplēš milzīgas naudas par to. Un cik saprotams, pašlaik nav tāds stāvoklis, ka arī šīs programmas netiktu drukātas. Lai gan maksāts par tām tiek. Un daudzi laikraksti maksā. Tā kā tas nav tik šausmīgi kritiska tā situācija, ka pašlaik it kā nolemtu no jauna un palielinātu. Vai liktu no jauna maksāt šiem laikrakstiem. Nē, šī prakse jau pastāv.

Ko darīt? Es vēlreiz atkārtoju - izlemsim šodien pēc būtības. Ja mēs gribam, lai šo programmu saņemtu visi un varētu drukāt par brīvu, bez maksas, mums ir jāizšķiras par papildus līdzekļus iedalīšanu radio un televīzijai. Tas ir loģiski.

Es saprotu, ka te ir daudz dažādu emociju atkal par to, ka prpgrammas ir vārgas. It īpaši te ir runa par televīziju, utt. Es neskaršu šos parametrus. Tā ir valsts televīzija, valsts radio. Mēs esam nolēmuši. Un citādi nemaz nevar būt, ka tai ir jāpastāv, tai ir jādod nauda. Nu tad dosim! Ja šis likumprojekts nav pieņemams, izvēlēsimies, meklēsim citu variantu, bet ne tik vienkārši. Es aicinu nepiespiest pogas un nenobalsot izejot no emociju viedokļa. It kā mēs ar to atbalstīsim maznodrošinātos cilvēkus laukos utt., kuriem trūkst līdzekļu it kā un tā tālāk un tā joprojām.

Es vēlreiz atkārtošu. Šis vienkāršais jautājums ir pārāk emocionāli sakāpināts. Tā ir naudas problēma. Tā ir izdzīvošanas problēma. Radio un televīzijai, kā jūs zināt, attiecīgajos mēnešos no budžeta līdzekļi tika samazināti lielā apmērā. Atkal un atkal mēs gan komisijā, gan ne tikai Vides un sabiedrisko lietu komisijā tika runāts par to, meklēja līdzekļus gan ministrijā, valdībā utt. Lūk, kur ir jautājums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Elfertam - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Manuprāt, te būtu jāsadala divas lietas. Viena ir tas, ka mēs runājam par raidījumu secības izklāstu. Un otra būtu autortiesības uz satura izklāstu. Nevis raidījumu izklāstu. Jo manuprāt, ja mēs pieņemam Vides un sabiesrisko lietu komisijas priekšlikumu, mēs radīsim daļēji tādu siltumnīcas efektu radio un televīzijā. Un nevis risināsim lietu pēc būtības. Jo šobrīd nodokļu maksātāji jau vienreiz ir samaksājuši par tālrādes un tāldzirdes programmu. Samaksājot līdzekļus budžetā, vai nevajadzētu skatīties no pretējā viedokļa. Vai nevajadzētu uzlabot tieši kvalitāti, tieši to preci, kuru mēs redzam ekrānā un to, ko mēs redzam ekrānā, tā ir ir tā prece, ko mēģina pārdot ar raidījumu secības izklāstu, vai ar satura izklāstu. Televīzija arī pārdodot savu raidlaiku, iegūst līdzekļus pārdodot reklāmas, iegūst līdzekļus. Varbūt vajadzētu domāt par televīzijas nodokli. Bet, manuprāt, lieta slēpjas tieši tajā būtībā par kvalitāti. Es gribētu atbalstīt Putniņa kunga teikto, ka tiešām cilvēki, kas lasa "Lauku Avīzi", viņi tik riešām pasvītro avīzi un pasvītro programmas, kas tur ir nodrukātas. Kā tas izskatīsies, ka tikai vienā rajona avīzē tikai būs Krievijas televīzijas programma, jo par viņu raidījumu izklāstu nebūs jāmaksā.

Es gribētu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - Valsts radio un televīzijas programmas izplatīšanavai citāda zmantošana ir bez maksas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti un deputātes! Es atvainojos, ka es neesmu bijis klāt visās diskusijās, bet noteikti un bez kaut kādām problēmām es aicinu arī jūs visus atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikumu, ka tiešām šo programmu izmantošana ir bezmaksas un galvenais iemesls kāpēc es šeit nācu, ir iebildumi no Vides un sabiedrisko lietu komisijas ir tas, ka būtu noraidāms it kā pretrunā ar pirmajā lasījumā nobalsoto. Tā nemaz nav, jo es šeit par to runāju, arī tad noraidīju šo un man priekšsēdētāja kungs taisni teica, ka to mēs izmainīsim un labosim tieši otrajā lasījumā, kur arī pašreiz pieprasa Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un man tas liekas pilnīgi atkal kā absurds, vārdu, kuru šeit es esmu vairākas reizes pieminējis, ka mēs tiešām neļautu izplatīt brīvi un vēl jo vairāk visiem, visos lauku pagastos visiem cilvēkiem, visiem, kas grib klausīties un dzirdēt, un lasīt to, kas ir bijis radīts. Un ja sēit ir runa par kaut kādām autortiesībām, tad tā ir pavisam cita procedūrā, kā tas būtu jāatrisina. Tas būtu jāatrisina attiecīgajā Valsts televīzijas un radio institūcijām un organizācijām un ļaut visiem klausīties to, kas mūsu valsts radio un televīzijas raidījumos ir atļauts, par brīvu bez jebkādiem ierobežojumiem atiecībā uz programmām. Aicinu, lūdzu, atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiedrošs deputāts. Lūdzu, jums vārds. Pēc tam - Aivars Berķis.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs neputāts).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es nezinu, kā deputātam man laikam ir un es to daru - jāizstāv nodokļu maksātāju intrereses. Žēl, protams, ka mūsu televīzija nav tieši pakļauta nodokļu maksātājiem, kā tas ir citās valstīs un šie nodokļi aiziet no sākuma kopējā kasē, ko mēs saucam par valsti. Un tālāk tiek atdoti televīzijai.

Es gribētu teikt, ka televīzija kā valsts uzņēmums rada programmas un tās programmas faktiski tai būtu jāpiemaksā kādai avīzei, lai tās publicē un lai tās izplata tālāk, lai tās reklamētu. Tā būtu tā loģika. Un es saprastu, ka mūsu lielais strīds tagad būtu par to, cik valstij kā nodokļu maksātājai ir japiemaksā vēl, lai publicētu šīs mūsu valsts televīzijas programmas. Bet situācija, manuprāt, ir ļoti laba Latvijas televīzijā un radio, es atgādinu, ka tā ir liela atšķirība, jo Latvijas televīzija un radio kādām tas patīk vai nepatīk, bet ir nodokļu maksātāju veidota institūcija un prese un valsts prese ir, es laikam nezinu, vai vēl ir vai nav. Valsts prese ir privāta. Tā ir normāla privāta iestāde tikpat kā pepsikolas, vai snikeru pārdotava, vai šeit Ābiķa kunga pieminētais publiskais nams. Arī var būt. Tā ir privāta institūcija. Tā kā īpašuma formas ir ļoti dažādas. Es domāju, ka var tikai apsveikt radio un televīziju, ka tā ar savu darbu ir radījusi tādu situāciju, ka tā vietā, lai maksātu par to, lai publicētu viņu programmu, viņa spēj piespiest, ka no viņas pērk šo. Es domāju, tā ir ļoti apsveicama situācija. Es izsaku visdziļāko pateicību radio un televīzijai. Tā tikai turpināt! Jo lielākas būs šīs cenas, jo labāk.

Kas attiecas uz Saeimas darba atspoguļojumu un visu pārējo. Godājamie kolēģi, pēc 50 gadu vienas pareizas domāšanas, diemžēl, ir jāpierod, ka ir dažādi viedokļi. Ir jāsaprot, ka šie viedokļi var būt ļoti dažādi un sev ļoti nepatīkami. Ir kā nodokļu maksātāju interešu pārstāvim - tautas kalpam, diemžēl, pie tā vienkārši ir jāpierod. Tā ir tā pati situācija, ka cilvēks nokļūst citā klimatiskajā zonā. Teiksim, visu laiku viņš ir dzīvojis Ekvadorā un pēkšņi nokļūst aiz Polārā loka. Protams, viņam ir zināmas adoptācijas problēmas. Jā, tas un tas. Bet es domāju, ka mūsu sabiedrība, it sevišķi mūsu deputātiem - politiķiem ir jāpārvar šīs adoptācijas problēmas. Un ja mēs sevi cienam, mums vienkārši jāmāk korekti, tiesiski pareizi sarunāties ar presi un nekādā gadījumā neļaut lai tā diktē vai uzspiež vai iespaido mūsu izvēli vai viedokli. Ja jau mums, teiksim, viena vai otra avīze var ietekmēt, par ko runāt tālāk, es domāju, ka tās ir mūsu laika adoptācijas problēmas pie kurām vienkārši ir jāpierod. Man arī bija zināmā mērā tieši gadu atpakaļ adoptācijas problēmas, kad presē, televīzijā izskanēja dažādas domas pamatotas, nepamatotas, man pat ģimenē radās problēmas, jā. Bet tās ir normālas problēmas, tā ir rūdījuma pakāpe jebkuram politiķim. Tā vienkārši ir jāpieņem kā nomrmāla dzīves īstenība. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nepaies ne gads, ne divi, sabiedrība pie tā pieradīs. Tāpat kā drīz pieradīs pie "Vakara Ziņu" sensācijām un visu pārējo. Ļoti labi. Bulvāra avīze skaista, bet nu tas ir tas

Nr.3

A.Saulītis. Ļoti labi, nu, bulvāra avīze, skaisti, bet tas ir tas periods. Tāpēc jau visā pasaulē reformas un pārējas saskata grūtības, lūk, tās ir tās adaptācijas, psiholoģiskās grūtības pie kurām mums visiem jāpierod. Un es arī lūgtu deputātus, kolēģus, tik tiešām šajā tribīnē uzstāties ļoti emocionāli, paust savas domas atklāti, kā viņi domā, bet es arī gribu lūgt, kad, ja mūsu domas nesaskan vai tāpēc mēs nevaram iet sēdēt pie viena galdiņa kafejnīcā vai runāt, es domāju priekš tā mēs šeit arī esam sapulcējušies, lai parādītu kādi mēs esam un izstrīdēties, izrunāties, lai tas nenotiek tramvajā, publisktā tualetē, parkā vai kaut kur citur, lai tas notiek atbilstoši labā līmenī un, lai nav jārūpējās par kaut kādām tiesiskām sekām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Īstenībā runa ir par diezgan mazu summu, par desmitiem tūkstošiem latu un tās pēc arī varbūt nebūtu tik ilgi debatēt vērts, kā mēs to esam darījuši. Mani vienkārši mazliet aizskāra tas, kā te tiek nievāts tomēr intelektuālais īpašums. Tas man atgādina kādu ainu no manas bērnības, kad es aizbraucu uz tirgu jeb tēvs aizbrauca uz tirgu un nosēdināja mani pie āboliem un pats aizgāja uz pilsētu tur kaut ko darīt un tad sanāca man apkārt pircēji un teica, ko tad tu puika, tev nav kauna, tas koks taču aug, tie āboli tur, kā saka, vai tad tu neesi ne roku pielicis, salasi un tev nav kauna tur prasīt naudu. Es tā, domāju, patiešām, tā ābele taču aug, es tikai tos ābolus salasu un, ka tēvs atnāca, viņš teica, nu, tu taču esi burtiski par pliku velti atdevis ābolus. Un man apmēram tagad atgādina tas strīds to pašu, kā jūs sakiet, programmai nav vērtības, tikpat labi varētu strīdēties par to, kas tad ir vērtība, vai vērtība bija Barbarosas plānam, sacīsim, vai pašai kaut kādai konkrētai kaujai, jo, kas tad tur uzzīmēt kaut kad uz kartes plānu, tas nekāds intelektuālais īpašums nav, bet redz, ka tur vīri iet ar plintēm grāvjos, tad tas ir tā īstā kauja. Un tikpat labi, ja mēs runājam, ka tur, ko tur Ābiķa kungs runāja par aktrisi, nu, atvainojiet cienījamie deputāti, mums jau var paskatīties uz tām lietām arī tā, kāpēc tad mēs prasām algu vai tad deputātam būt nav tāds gods, ka mēs varētu šeit sanākt un arī par velti darīt? Vai aktierim būt nav tāds gods, ka tāds kāds tu esi tur, kā saka, skaists mīlētājs vari būt uz skatuves un vai tad par to vēl nevarētu piemaksāt, ka tevi laiž uz skatuves tur spēlēt un visi tevi aplaudē? Kā tur ir, Putniņa kungs? Tā mēs uz katru darbu varam paskatīties, ka par katru darbu mēs varam vēl piemaksāt klāt, ka tikai mums ļauj to darīt. Bet, redzietm dzīve jau ir, es tomēr būdams, nu, ja tā, ja par tevi runā arī par lobijiem, ka katrs aizstāv savu, Pauls Putniņš aizskāra ļoti interesantu lietu un spēja paskatīties šajai lietai pāri un par tiešām runāt par to, ko prese dara ar mūsu valsts prestižu, neteiksim par atsevišķo deputātu, bet ar valsts, valsts institūciju prestižu un šinī ziņā, varbūt arī šinī balsojumā arī tiešām parādīsies, kā tad mēs uztveram, kas vairāk ir nodarījis kuram pāri vai avīzes vai radio un televīzija, bet es tomēr gribētu atcerēties tieši to, kā mēs savā laikā radio, kad es tur vēl strādāju, kā mēs tomēr centāmies izgudrot katru virsrakstu, lai tomēr būtu tāds, ka programmā iespiests viņš piesaistītu uzmanību, un lai tomēr ieslēgtu šo radio tajā laikā un kā tika pētīti visi šie socioloģiskie pētījumi, visas šīs aptaujas, kurā laikā klausās un kurā neklausās, un kā reaģēt uz to, lai tomēr tajā laikā klausītos vairāk un kā pamainīt šo programmu, tā kā es gluži vienkārši nevaru piekrist, ka mēs uzskatām, ka tas nav darbs, tas ir tas neredzamais darbs, tāpat kā varbūt kāda kara plāna sastādīšana, bet tur viņš nāk atpakaļ un par to es domāju, ka tomēr ir jāmaksā, es saku summas tur nav lielas, ļoti žēl, ka mēs neesam tās varējuši iedot šo summu radio tā kā un televīzijai tā, ka viņi var dzīvot, bet mēs taču viņiem neeaam iedevuši šo tiešām nodokļu maksātāju naudu, tur jau tā nelaime. Ja mēs būtu varējuši iedot, tad par to nebūtu ko runāt, tad viņi varētu šīs programmas arī dāvināt, bet mēs viņiem neesam iedevuši, šo reklāmu devēju nav tik daudz, mēs paši viņiem esam ierobežojuši arī laiku, cik viņi drīkst pārraidīt reklāmas, tā kā tur viss ir apcirpts stingri un viņiem nav iespēju nopelnīt. Tajā pašā laikā es saprotu arī visas avīzes, kur tās arī dzīvo tiešām bada maizi, bet nu tas tomēr ir viņu pašu uzņēmums un šeit... Te ir tas stāstīts, ja, piemēram, tirgu, ja valsts nodibinās tirgus pētīšanas institūtu vai teiksim privātveikalniema būs šie pētījumu dati jāpērk, vai tie tādā gadījumā jādod par brīvu visiem, tas ir ļoti plašs strīds. Šajā gadījumā es tomēr uzaicinātu un domāju, ka programma ir arī intelektuāls īpašums un ka par to tomēr kaut kāda nauda būtu jāmaksā. Bez tam katrā gadījumā avīzei, katrai ir iespējas iet un vienoties starp televīziju un es domāju, ka daudzos gadījumos arī šī te televīzija un šis te radio nebūs tie ādas maucēji un paskatīsies arī cik tad katrs reāli var maksāt, jo viņi jau arī ir ieinteresēti, lai šī programma tomēr tiktu nopirkta. Paldies, es aicinu tomēr balsot par šo projekta pantu, kā tas bija paredzēts arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai", pēc tam Bukovskis.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Lai būtu skaidrs kuru līniju es atbalstu un arī mana frakcija ir šīs komisijas. Te, protams, var skatīties divejādi uz to, kurš sevi reklamē vai avīze sludinoties vai otrādi. Man šķiet, ja cilvēkiem ir jāmaksā par to privilēģiju skatīties televīziju, izmantot to, tad tādā nozīmē televīzijai būtu jāsludina savas programmas, jāveicina skatīšanās. Un tādā gadījumā televīzijai būtu jāmaksā laikrakstiem par reklāmu par sludinājumu. Tur ir tā lieta. Ir viens labs kompromiss, kas ir daudzās zemēs, proti, ka televīzija un radio izdod žurnālu un varbūt ka tā tas iespējams augstāka līmeņa intelektuālu pa daļai žurnālu, jo tur nav tikai programmas, tur ir arī raksti kam ir sakars ar radio un televīziju un šo žurnālu gan, kā jebkuru katru izdevumu pārdod kioskos, kur nu viņi viņus pārdod. Un tas arī ir papildus ienākums un cilvēki, jā, tieši to, kā saka kailo programmu, un es te nerunāju par to, ko Ābiķa kungs tur minēja un Berķa kungs pieminēja par tām skatuviskām lietām, un to es sauktu par ekzepicionismu, bet es saku, ka arī šajā gadījumā, nu, saīsinot šo runu ir būtu tad jāpērk un tādu žurnālu, bet ja tikai runā par tām kailām programmām, tad, protams, viņas parādās dažādos laikrakstos, un tiešām tā ir, ka mūs kā valsts nostūros cilvēki vienkārši uzzinās, kas tad nu ir šovakar tai televīzijā vai radio. Un es nedomāju, ka radio un televīzija daudz zaudētu, ja tur tai māmiņai vai kam citam tai nostūrī būtu zināšanas par to. Šajā gadījumā, ja mēs, ja radio un televīzija papūlētos ar visiem saviem intelektuāliem spēkiem žurnālismā un tā tālāk un parūpētos par vienu pieņemamu žurnālu, ko tad visi pirktu, tad vēl papildus pie tām programmām tur būtu arī citi raksti, varbūt lielā mērā kam ir kāds sakars tieši ar raidīšanu, bet arī ar mākslas dzīvi atkal ar teātru un tā tālāk. Tā kā es domāju šajā gadījumā tiešām ne televīzijai ne radio nebūtu kaut kādas gandrīz var teikt, tādas tiesības pieprasīt tur grašus no laikrakstiem, jo to varētu savādāk. Kā jau es teicu uzskatīt to, ka patiesību sakot, viņiem būtu jāmaksā laikrakstiem par to, ka laikraksti sludina viņu programmas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partija, lūdzu, jums vārds.

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamā Saeima, godātais Prezidijs! Ja jau mūsu Saeima ir pārvērtusies par autortiesību komisiju, es gribētu atgādināt, ka mums arī ir problēmas. Ne tikai televīzijai un radio. Mēs, piemēram sēžam un komunistu laikā ražotiem krēsliem, viņi šausmīgi neērti. Tāpēc ļoti deputāti atrodās, daudzi deputāti atrodās kafejnīcā. Līdz ar to mans priekšlikums, pasludināt Prezidija darba kārtību par autortiesībām un no deputātiem ņemt naudu, Prezidija autotransporta uzlabošanā. Pasludināt mūsu runas par autortiesībām un no televīzijas un radio ņemt naudu par šīm izcilām runām. Es domāju, mums ir ļoti daudz šeit ģeniālu cilvēku. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl runātāji ir pieteikušies? Lūdzu referentu! Anta Rugāte - komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ir atļauts jums vēlreiz atgādināt šīs lietas sākumu, lai mēs viens otru saprastu par ko, tad mēs šobrīd runājam. Un šis atgādinājums ir ļoti būtisks ar to, ka 30.novembrī Vides un sabiedrisko lietu komisija saēma deputātes Velta Puriņas iesniegumu komisijai, kuras pirmo lasījumu jums piedāvājām neizmainītā veidā, tad, kad notika šī likumprojekta apspriešana pirmajā lasījumā. Visu šo laiku, kopš 30.novembra, komisija ir strādājusi, lai iedziļinātos šajā jautājumā un izvērtētu to no visām pusēm, es mēģināju vakar kaut īsumā, taču jums to liecināt un par to liecina arī tie apkopojošie dokumenti, kas ir jūsu frakcijās pieejami un, ja jūs tajos esat ieskatījušies un iedziļinājušies lietas būtībā. Bet pēc šodienas deputātu teiktā man ar lielu patiku ir jāsecina, ka patiešām šī radio un televīzijas programma izrādās ir prece, jo, ja tā nebūtu prece, tad mēs te tik ilgi par to nerunāju jeb es atļautos teikt, netirgotos. Valsts uzņēmums konkrētā situācijā pēc kolēģu teiktā ir jāsecina, ka cīnās par savu izdzīvošanu. Un taisnība, valsts uzņēmums cīnās par savu izdzīvošanu, tad, kad pastāv līdzās pavisam citi informācijas līdzekļi, kas vairs nepieder valstij, kas pieder privātām struktūrām. Un tad man ne reizi vien šodienas runātājos klausoties nāca prātā tā bruvīgā latviešu dziesma, ko dziedāja Aija Kukule, kuras pirmo rindu es tikai atļaušos pateikt, bet jūs atcerēsities to otro: brīžam blakus, brīžam brīvi... tādu dzīvi. Lūk, jums ir atskaņa no bijušās atmodas no tā, kad bija viss kopā un kad tagad dalām, kas kuram pieder, ko kurš drīkst par velti ņemt vai par ko, kurš drīkst iestāties kā par to, kas tam ir piederošs. Bija ļoti patīkami vakar dzirdēt no Vaivada kunga, kā ministra, ka viņš atzīst, ka viņa vadītā Kultūras, zinātnes un izglītības ministrijas konsultatīvais autortiesību padomes darba grupas viedoklis par radio un televīzijas programmu, kā autortiesību objektu varētu tikt atbalstīts. Taču šodien, šīs pašas ministrijas parlamentārā sekretāra Ābiķa kunga teiktais to pilnīgi apgāza. Un Vaivada kungs, kā deputāts iesniedzot šo priekšlikumu komisijā, arī neliecina par to, ka viņš atbalstītu šīs programmas kā autortiesību objekta faktu. Es ļoti lūdzu, kolēģi, pievērsiet lūdzu uzmanību tiem deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem un pasekosim kopīgi tiem formulējumiem un tām atsaucēm, kuras mēs savstarpēji pietiekami neizprotam, ko mēs katrs ar ko domājam. Ja komisija piedāvā trešās nodaļas 11.prim panta redakciju attiecot to uz visām uz valsts un uz privātajām raidorganizācijām, dodot viņām tiesības aizstāvēt savu preci, savu galaproduktu, taču šajos priekšlikumos diemžēl tiek uzsvērts tikai valsts radio un valsts televīzijas tiesības aizstāvēt savu programmu, man ir jautājums, ko tādā gadījumā piedāvā šo priekšlikum autori tiem privātajiem, attiecībā uz savām programmām arī kā uz preci, kura starp citu šajos "Rîgas Viļņos" tiek kompilēta un veidota un drukāta arī šiem privātajiem. Tāpēc, ka arī privātie izmanto valsts raidtīklu, kurā viņi iziet ēterā ar savām sagatavotajām programmām, kuras ir noteiktā secībā apliecinātas ar noteiktiem līgumiem, vienošanās panākta, kad tas tiek ietilpināts šajā programmā "Rîgas Viļņi" un tas tiek kopā drukāts. Vaivada kunga priekšlikumā ir pretruna starp viņa priekšlikuma pirmo un trešo daļu. Pirmajā daļā, kura ir izteikta šādi: radio un televīzijas organizācijā ir izmantošanas tiesības uz raidījuma programmu raidījumu secības izklāsts. Tad man ir jautājums, ja viņi izmanto paši savu produktu, tad viņiem uz to īpaši ir jādod atļauja? Tikpat labi šīs tiesības raidīt, tad vīniem ir vēlreiz kaut kādā veidā jāatļauj. Bet viņiem jau ir pienākums raidīt, tāpēc viņas ir radušās, tāpēc viņas kā uzņēmējsabiedrības ir reģistrētas. Un trešajā daļā radio un televīizijas raidījumu programmas izmantošana bez atļaujas ir atzīstama par šī likuma pārkāpumu vistiešākā veidā liecina par to, ka šeit netiek atzītas autortiesības, tikai šis likums. Un es atļaušos jums kolēģi atgādināt, ka jau pirmajā lasījumā es pieminēju, bet tagad vēlreiz atkārtoju, ka šie labojumi likumā "Par radio un televīziju" vai papildinājumi, precīzāk, ir izdarāmi tādēļ, ka šis process notiek praktiski un reāli, taču tam nav likumīgās sakārtotības. Un tie priekšlikumi, kas attiecas uz autortiesībām un blakustiesībām un kuri tiek gatavoti komisijā un būs iesniegti vienlaikus ar jauno radio un televīzijas likumu pilnā paketē, autortiesību un blakustiesību likumu papildinājumam, tad arī tiks skatīti kā tādi, kas ir pilnā komplektā un paketē un būs jūsu vērtējumam un būs jūsu izlēmumam. Vai tas notiks tā, vai citādi. Nav jau arī skaidrs Vaivada kunga priekšlikuma otrajā daļā, proti, raidījuma programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas un iespējams tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, tad man ir jautājums: kopsakarā ar pirmo un trešo daļu un šīs otrās daļas būtība, kas tad izmanto, un kas kuram...

Nr.4

iespējams tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, tad man ir jautājums: kopsakarā ar pirmo un trešo daļu, un šīs otrās daļas būtība, kas tad izmanto un kas kuram kādu atļuju dod? Paši izmanto un paši sev dod atļauju? Diemžēl arī konsultatīvās autortiesību padomes priekšlikumā ir noraidāms šis priekšlikums tādēļ, ka tas ir reducēts uz valsts radio un valsts televīzijas programmu. Es jums nolasīšu šo priekšlikumu, lai jums nebūtu nekādu bažu, ka mēs esam kaut ko pa savam iztulkojuši. Es jūs ļoti lūdzu, kolēģi, ieklausieties! Priekšlikums ir šāds: "Masu informācijas līdzekļiem, ja tie vēlas publicēt Valsts radio un televīzijas programmu, ir jāsaņem šo raidošo organizāciju atļauja un jāsamaksā par šīm publicēšanas tiesībām saskaņā ar abpusēju vienošanos." Pavirši lūkojoties ir gandrīz komisijas piedāvātā redakcija un komisijas piedāvātie sakārtošanas principi. Taču tas ir tikai gandrīz, jo, pirmkārt, šādā redakcijā ir piedāvāts regulējums tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmām, un nevienā vārdā netiek minēts tas, kas tad notiks ar tām programmām, kuras veido un kuras kompilē un kuras kā tādas arī izplata privātās raidorganizācijas. Taču šis likums "Par radio un televīziju", kas šobrīd ir spēkā, kolēģi, šis likums ir attiecināms tik pat labi uz Valsts, kā arī uz privātajām raidorganizācijām, uz to regulāciju un aizsardzību.

Nākošais priekšlikums. Tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš skan šādi - Valsts radio un televīzijas raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas. Gluži šie paši nosacījumi, par kuriem komisija atzina, kā par neiespējamiem, ja mēs viņus iestrādājam. Tas ir tikai par Valsts radio un par Valsts televīziju.

Tālāk. Atgriežoties pie paša pirmā priekšlikuma, kuru mēs vakar spriedām un sākām, tas ir, deputāta Kalniņa priekšlikums, kurš skan tā: Valsts radio un televīzijas programmu izplatīšanai vai citādai izmantošanai jāsaņem šīs raidošās organizācijas atļauja, un šādu atļauju raidošā organizācija izsniedz bez maksas, arī ir šie un vēl citi iztrūkumi, kurus es jums raksturošu no komisijas viedokļa.

Pirmkārt tāpat nosaka tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmas izplatības nosacījumus.

Otrkārt, par otro daļu, proti, šādu atļauju raidošā organizācija izsniedz bez maksas, tātad uz valsts uzņēmuma rēķina, par velti, par labu privātām avīzēm, privātiem laikrakstiem, viņu peļņai par labu, nepārprotami, šis saldais programmas gabaliņš nevalstiskiem, privātiem uzņēmumiem, lai tirāža varētu palielināties tad, kad šī programma tiek publicēta. Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību, varbūt jūs paši varat painteresēties un noskaidrot, vai tajā dienā, kad avīze iznāk ar programmu, tā ir lētāka? Atšķirībā no tās dienas, kad tā iznāk bez programmas. Un vai šis pusotras reizes apmēram tirāžas palielinājums galu galā arī nav tādā gadījumā uz nodokļu maksātāju vai uz pircēju rēķina, kurš pērk šo avīzi.

Un ceturtkārt. Man jāteic, ka šajā Imanta Kalniņa priekšlikumā arī netiek atzīta par autortiesību objektu šī programma kā tāda. Un tas patiešām izslēdz komisijas redakciju, jo pirmajā lasījumā, un es ļoti lūdzu, kolēģi, būsim konsekventi! Ja reiz mēs esam balsojuši ar 61 balsi atbalstot šo pirmo lasījumu un šo pirmo redakciju, tad turēsimies šīs pirmās redakcijas būtībā, jo lēmums bija tikai par to, ka redakcionāli ir jāpielabo tā, lai tas būtu nepārprotami un skaidri pateikts. Un nebija citu nosacījumu. Un tas ir komisijas darba laikā izdarīts un jūsu vērtējumam tas ir nodots.

Vides un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kurai arī es jūs lūdzu pievērsties, visām trim šī panta daļām. Pirmā daļa, kura skan tā: "Radio un televīzijas organizācijām ir autortiesības uz raidījumu programmmu, raidījumu secības sarakstu". Šeit ir respektēta autortiesību atzīšana jebkuras raidorganizācijas programmai - gan privātai, gan valsts. Panta otrā daļa: "Raidījuma programmas izplatīšana vai citāda likumīga izmantošana ir iespējama tikai vienojoties ar raidošo organizāciju". Arī šeit ir likumā ietverts vienošanās jēdziens ar jebkuru - gan privāto, gan valsts organizāciju. Un tas arī tiek respektēts šī brīža programmas izdošanas paktā. Šī panta trešā daļa: "Radio un televīzijas raidījumu programmas izmantošana bez atļaujas ir atzīstama par autortiesību pārkāpumu, arī komisijā tika diskutēta kā tāda, kas varētu izpalikt un mēs varētu arī šo panta daļu svītrot, ko mēs šobrīd arī varētu piedāvāt, jo tā nemaina lietas būtību, taču varbūt mazāk saasina... Paldies, Apsīša kungs, jūs šķaudījāt īstajā brīdī, jo taisnību saku. ... jo tas tikai lieku reizi apstiprina to, ka pirmajā daļā teiktais atbilst autortiesību respektēšanai. Un autortiesību likuma labojumus, kā jau teicu, mēs iesniegsim kopā ar jaunā radio un televīzijas likuma pilnu paketi. Tāpēc patiesi jāteic, ka šī liekā ažiotāža, kas ir sacelta ap šo jautājumu, ar kuru mēs nodarbojamies jau vairākas stundas, tas ir tikai uzmanības novēršanai no varbūt daudziem citiem būtiskākiem jautājumiem, kurus es negribu savstarpēji salīdzināt. Tikai secinu faktu. Tas nav dzīvības un nāves jautājums ne Valsts televīzijai, nedz arī komisijas viedoklim vai komisijas prestižam, par ko runāju. Paldies, Putniņa kungs! Tas ir pavisam kas cits. Mums ir jāņem vērā, ka šī likuma papildinājums attiecas kā uz privāto, tā uz valsts organizāciju regulēšanu. Mums ir nepierasti apstākļi, kuros mums ir samērā grūti orientēties un pieņemt pareizo lēmumu. Tāpēc vairāk vajadzētu iedziļināties lietu būtībā un pasvērt šo faktu, kuru es jau reiz jums teicu, sākot šodienas savu sakāmo, ka programma ir prece, tas nav noliedzams ne ar vienu autortiesību dokumentu pasaulē un arī pie mums. Arī mūsu juristi atzīst to kā faktu. Un šo preci nedrīkst, vienkārši nedrīkst ņemt par velti. Līguma forma vai savstarpējo attiecību noformēšanas jebkāda veida forma, nosaka arī atbildību par publicētā atbilstību faktiskajam. Šī programma, vai jums tas tīk vai netīk, tāpat arī man, tomēr ir un paliek kultūras vērtība šobrīd, kultūrvēsturiska vērtība, kura liecina par šo laiku, par šī laika saturu, par šī laika atspoguļojumu, par šī laika kopumu. Un vienkāršie lauku cilvēki, es gribu atsaukties uz diviem kolēģiem deputātiem, kuri lietoja šādu apzīmējumu, tas ir, Gravas kundze un Ābiķa kungs, šie vienkāršie lauku cilvēki, viņi izlasa šo programmu rajona lauku avīzītē, kur tā tiek pārpublicēta vienai dienai uz priekšu, vai divām dienām uz priekšu, vai arī viņi lasa "Lauku Avīzē" un "Lauku Avīzē", tāpat kā "Rîgas Balsī", kas attiecas uz Rīgas mazāk nodrošinātiem pilsoņiem, kuri varbūt nevar iegādāties, kā jūs sakāt abas avīzes, tas nebūt tā nav jādara, tā ir tendencioza jautājuma skaidrošana un orientēšana, taču es gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību: ielūkojieties lūdzu frakcijās izdalītajos paskaidrojošajos dokumentos. Gan "Lauku Avīze", gan "Rîgas Balss" maksā šo vienošanās līguma summu, atbilstoši savām tirāžām un atbilstoši tiem vienošanās nosacījumiem, kas ir ar Valsts televīziju, Valsts radio, jo viņi publicē, viņi reāli veic šo darbību, šo kompilēšanu, šo salikšanu un šo drukāšanu. Komisijā jūs varat iepazīties ar tiem līgumiem, ar kuriem komisijas locekļi ir iepazinušies, lai varētu pārliecināties, ka tas fakts atbilst patiesībai. Kā piemēram laikraksts "Kurzemes Ekspresis" un tas ir rajona laikraksts, ir noslēdzis līgumu ar Latvijas televīziju, lai apmaksātu iespēju katru nedēļu drukāt šīs programmas, kas ir 30 latu apjoms. Tāpat ir arī citas avīzes, tas ir, "Atmoda Atpūtai" un es jums viņas neuzskaitīšu, kuras arī maksā noteiktu vienošanās summu, ir noteikta shēma, pēc kuras ir iespējamas arī atkāpes un variācijas, kas viss ir noformētu attiecību korektu savstarpējo attiecību sakārtots līmenis, kādā veidā šo jautājumu kārtot un nevis ņemt to, kas pagadās pa rokai vistuvāk un drukāt kā pagadās, jo tad nav arī kam atbildēt par to. Jo tad arī nav kam prasīt, kāpēc ir nepareizi nodrukāts, kāpēc nav ielikts tas, kas pēc tam ir izmainīts, jo tad jau arī nav tā atbildētāja, nav tā sācēja. Kolēģi, lūdzu saprotiet vēl vienu mazu niansi no tās praktiskās tehnoloģijas. Televīzijas un radio, vienalga, vai privātas, vai Valsts, programma, pirmkārt, tiek veidot tā saucamajā darba variantā, lai varētu vispār sagatavot šos raidījumus, lai tos varētu nodrošināt gan uzņemt, samontēt, gan ielikt reāli laikā, kad viņam ir jāiet, gan arī aizraidīt ēterā, lai jūs to variet ar pogas piespiedienu savam radio vai televīzijas aparātam, to noskatīties vai arī nevēlēties skatīties un izslēgt. Bet šis darba variants, ja tas netiek apstrādāts tik tālu, lai to varētu publicēt kā pilnvērtīgu, atbildīgu, korektu dokumentu, tas ir jāsagatavo speciāli, tas ir jāliek salikumā un par to ir kādam jāatbild. Ja nav šīs savstarpējās līguma attiecības, tad šī ņemšana ir kā pagadās un es negribu lietot kādu stiprāku vārdu, be kolēģi to teiktu citādi, tie, kuri nodarbojas praktiski ar šīm divām nesamierināmajām pusēm šobrīd un tajā pašā laikā ir avīzes, kuras to lietu kārto korekti.

Cienījamie kolēģi deputāti! Latvijā šādām raidījumu programmām ir, mums ir jāatzīst, ka ir komerciāla vērtība. No šīm programmām ir atkarīgs pieprasījums uz laikrakstiem un šo laikrakstu tirāža. Tas ir peļņas iegūšanas iespējas uz Valsts uzņēmuma Latvijas televīzija un līdz ar to arī uz Valsts budžeta rēķina. Jo valsts līdzekļi tiek tērēti, lai sagatavotu šo programmu un to publicētu avīzē, bet privātā sabiedrība pārpublicē šo sagatavoto informāciju bez atlīdzības samaksas, gūstot no tā papildus peļņu. To pierāda arī laikrakstu tirāža tajās dienās, kad tā paaugstinās, kad ir šī programma publicēta. Es negribu jums atkārtot daudz skaitļus, bet atkal tikai dažus. Par 40 procentiem palielinās "Dienas" metiens latviešu valodā, par 48 procentiem krievu valodā, par 11 procentiem "Neatkarīgās Cīņas" metiens, par 15 procentiem "Rîgas Balss" latviešu valodā, par 26 procentiem "Rîgas Balss" krievu valodā. Tiek piedāvātas iespējas arī no tā saucamo "Rîgas Viļņu" redakcijas, vai kā mēs varētu viņus nosaukt, no puses, dažādos veidos izmantot šīs programmas publicēšanu. Var pirkt šīs tiesības, publicēt televīzijas un radio programmu visiem laikrakstiem kopīgi, kas katram laikrakstam būtu izdevīgāk nekā pirkt atsevišķi, tā ir atkal savstarpēja laikrakstu vienošanās, tā ir arī attiecīgo noslodžu izmantošana un drukas tehnikas izmantošanas iespēja, apvienošanās un var, protams, pirkt arī katrs atsevišķi, un kā jau es jums teicu, šīs cenas nav cietas, šīs cenas nav visiem vienādas, šīs cenas ir diskutējamas un tāpēc ir slēdzams līgumā kā saistošas abām pusēm. Un to dara šīs avīzes. Es gribētu jums nosaukt to avīžu vārdus un tās summas, ko viņas maksā, kuras maksā par šīm programmām. Tā ir "Atmoda Atpūtai" pēc līguma viņa maksā nedēļā 31 latu. "Rîgas Balss" pēc līguma vienā nedēļā maksā 250 latus. Bet tur ir atšķirīgs metiens. Un divas valodas. "Lauku Avīze" - arī maksā par šo programmu 300 latus. SIA "Apriņķa Ekspresis", "Kurzemes Ekspresis", kā es jums jau minēju, arī maksā 30 latus. "Labrīt" arī maksā. Maksā 160 latus. Kā jau es jums teicu, vēlreiz uzsveru, ka šīs cenas ir atkarīgas no tirāžas, no iznākšanas laika, vai šis laikraksts iznāk ar programmu pirms "Rîgas Viļņu" iznākšanas dienas, kad ir nākošā nedēlā visa uz priekšu, vai tas iznāk pēc "Rîgas Viļņu" iznākšanas dienas. Tad arī jebkuram citam rajonu laikrakstam vai kā citādi, ar atsauci, ja tas ir korekti, arī bez atsauces, ja nevēlas ievērot šo korektumu vai ir kādi citi apsvērumi, viņi pārpublicē dienas vai divu dienu programmu savos vietējos izdevumos. Ir arī izplatības vieta no svara, vai tā ir tikai Rīgas pilsēta, vai tie ir lauku rajoni, vai tā ir visa republika. Ir ļoti daudz faktoru, kuri iespaido šo cenu un šo vienošanos pamatotību. Ja neslēdz šo līgumu un nemaksā par programmu, tad, diemžēl, man jāsaka jums, Gravas kundze, skatītājs gan maksā divas reizes. Pirmo reizi viņš maksā nodokļos, tad, kad mēs piešķiram šo budžeta asignējumu, šo budžeta summu, šo budžeta piešķīrumu Valsts radio un Valsts televīzijai, jo viņa praktiski veic šo darbu. Tas ir pirmais maksājums.

Otrs maksājums ir par avīzi, tīri praktiski tajā brīdī, kad šī avīze tiek nopirkta. Jebkura avīze. Un ja patiešām avīzes samazinātu savas palielinātās tirāžas dienā šo cenu par avīzi tāpēc, ka viņi šīs tirāžas palielinājumu un tātad arī ienākumus iegūst, tādēļ, ka ir šī programma iekšā, tad tās ir savstarpēji tolarantas un cieņas pilnas attiecības. Tad var šīs lietas kārtot tādā līmenī, kurā mēs viens otru saprotam, varam piekāpties un varam cienīt viens otru. Citādi, diemžēl ir jālieto tas vārds, kuru es šeit negribu lietot, bet jūs saprotat, kādā veidā tad tas ir saucams.

Es lūdzu deputātus pieņemt komisijas atzinumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, ka neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem nav pieņemami, jo ir pretrunā ar pirmā lasījumā nobalsoto koncepciju, jo arī šobrīd iebildums presē un arī citur ir tikai no tiem laikrakstiem, kuri nevēlas respektēt šīs attiecības un nemaksā līdz šim un nevēlas arī iedibināt šīs līguma vai kādas citas savstarpējas attiecības. Un šajos priekšlikumos, kurus mēs nevaram atbalstīt, mēs saskatām divus būtiskus iztrūkumus, proti, tajos nav atzītas autortiesības un blakustiesības uz programmu kā tādas, ne valsts, ne privātajām raidorganizācijām. Otrkārt, tiek sašaurināta, es pat teiktu tendenciozi, tiek sašaurināta likuma darbība, nosakot tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmas izmantošanu.

Un vēl šajā sakarā, kolēģi. Ir jāņem vērā tas, kā Latvijas televīzija - Valsts uzņēmums, tā arī Latvijas radio - Valsts uzņēmums, noteiktos laikos informē skatītājus un klausītājus, jūs būsiet to pamanījuši, es to nevaru izdomāt, jūs to labi zināt, par raidījuma programmām, par to secību, informē uz priekšu par esošo dienu, par nākošo dienu un veic arī savu raidījumu pašreklāmu. To dara arī privātās televīzijas un radio struktūras. Ļoti intensīvi un varbūt pat vairāk un labāk, nekā to dara Valsts uzņēmumi.

Un tādēļ es lūdzu deputātus ņemot visus manis tektos argumentus arī vērā, tomēr nebalsot par priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši deputāti, bet gan par to priekšlikumu, kuru ir iesniegusi komisija, tas ir izdiskutēts un izsvērts no visiem aspektiem un es jums arī centos izskaidrot visus tos argumentus, ar kuriem ir vajadzīgs šis labojums iekams stājas spēkā tie labojumi, kuri varētu tikt pieņemti autortiesību likumā un saskaņā ar jauno Radio un televīzijas likumu, mēs lūdzam to ņemt vērā, jo es esmu spiesta jums teikt vēl kādu ļoti loģisku secinājumu. Es lūdzu tajā ieklausīties un neuzskatīt to par demaršu, taču par faktu, kas var notikt. Ja mēs iebalsosim kādu no priekšlikumiem, kas ir nākuši no deputātiem pretēji komisijas piedāvātajam, tad tas var novest pie tā, ka ne Latvijas radio, ne Latvijas televīzija nedarīs vairs to, ko viņa dara šobrīd. Viņai tas nebūs ekonomiski izdevīgi, radio un televīzijas programmu sagatavot publicēšanai vispār, jo tam ir patiešām nepieciešami papildus cilvēki un papildus līdzekļi. Un tad arī bez maksas, tad arī par velti saņemt šīs programmas publicēšanai nevarēs neviens preses izdevums, jo vienkārši nebūs ko drukāt. Gluži vienkārši. Un tas patiešām būs Saeimas prestiža jautājums par būtību vai par nebūtību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un nobalsot par komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu!

Nr. 5

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru Elferts, lūdzu!

P.Elferts (LC).

Atsaucoties uz Kārtības ruļļa 119. pantu, ja ir iesniegti vairāki pārlabojumi vai papildinājumi, vispirms balsojams plašākais pēc satura. Manuprāt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ir visplašākais pēc satura, jo tas aptver visu un nereglamentē.

Priekšsēdētājs. Kā es saprotu, tad visplašākais ir deputāta Vaivada iesniegtais, jo, ja viņš regulē.... viņš tieši otrādi - šo to regulē. Tātad, kas ir visplašākais - tas, kurš neregulē neko vai tas kurš regulē? Godātie deputāti, es vienkārši lūgšu jūs izteikt savu viedokli balsojot. Es biju ieteicis procedūru, pirms mēs sākām apspriest un man viņa ir jāatkārto, jo līdz ar to es it kā izvirzīju tādu secību un varbūt arī zināmā mērā iespaidoju arī apspriešanu tādā veidā, ka es ierosināju, ka vajag balsot iesniegšanas kārtībā un iesniegšanas kārtība bija tāda: Imants Kalniņš, Jānis Vaivads un pēc tam Zinātnes komisija. Bet tas ir viss nosacīti un tāpēc, kā jūs paši vēlaties, tādā secībā mēs varam balsot. Tātad, deputāts Elferts ierosināja balsot vispirms par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es to likšu uz balsošanu, lai jūs akceptējat, tikai jāsaka sekojošais, ka par komisijas atzinumu mēs nebalsosim, jo komisija iesniedz pirmajā lasījumā iesniegto redakciju un komisijas variants ir, ja negūst deputātu priekšlikumi atbalstu lēmuma veidā, tad komisijas variants tiks balsots kā otrais lasījums kopumā. Vai par šādu procedūras veidu jums ir iebildes, ka mēs vispirms nobalsojam deputāta Elferta priekšlikumu? Nu pēc tam gan secībā vajadzētu. Tātad, ja... jūs nenosaucāt citus, jūs tikai pasvītrojāt , ka pirmais ir jūsu... Pēc tam deputāta Vaivada un pēc tam Imanta Kalniņa, tāds ir jūsu priekšlikums? Deputāts Elferts ierosina vispirms Izglītības komisijas, pēc tam deputāta Kalniņa un pēc tam Jāņa Vaivada. Pirms katra balsojuma sēdes vadītājs nolasīs formulējumu.

Bet tagad par šo procedūru, kuru ierosina deputāts Elferts, tagad balsosim par to. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 16. Pieņemts. Balsojumu secība ir skaidra.

Tātad pirmais balsojums. Es jums nolasu tekstu: pirmo priekšlikumu iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: "Valsts radio un televīzijas raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas". Tāds ir šis priekšlikums. Lūdzu balsosim par viņu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 16. Pieņemts. Citi balsojumi par citiem priekšlikumiem līdz ar to atkrīt.

Tagad, lūdzu, balsosim par likuma "Par grozījumiem 1992. gada 6. maija likuma "Par radio un televīziju"" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 16. Likums pieņemts.

Lūdzu, Anta Rugāte!

A.Rugāte. Paldies, kolēģi, par balsojumu! Un tā sakarā es gribu uzrunāt "Atmodu Atpūtai", "Rîgas Balsi", "Lauku Avīzi", SIA "Apriņķa ekspresis" un "Labrīt" sakot viņiem paldies par savstarpēju cieņu un izpratni līdz šim, noslēdzot līgumus un vienojoties maksāt par preci, par programmām, taču diemžēl ar šo balsojumu ir atzīts tas absurdais fakts, ka jūsu korektā rīcība ir kvalificējama kā nelikumīga līdz šim un no tā arī acīmredzot jums būs jāizdara savi secinājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Izskatām nākošo likmprojektu.... Bet ir 5 minūtes, es tikai jums pateikšu, ka nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Tāda secība izriet no Sekretariātā fiksētajiem Saeimas balsojumiem.

Bet tagad zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties un palikt visiem vietās, būs paziņojumi. Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku!

Uzmanību tagad paziņojumiem. Vārds Ivaram Silāram - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam.

I.Silārs (LC).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Pusdienu pārtraukumam sākoties, 12.30, lūdzu sapulcēties uz komisijas sēdi sakarā ar izmaiņu Kriminālprocesā sagatavošanu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Birkavs,

Birzniece,

Dāliņš,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Imants Kalniņš,

Krištopans,

Lagzdiņš,

Levits,

Osis,

Resnais,

Ritenis...

Priekšsēdētājs. Ministrs Ritenis ir zālē.

A.Daudišs.

Tomiņš,

Zīgerists,

Žīgurs.

Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz zvanu, lūdzu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! 48. Diemžēl visas frakcijas ir proporcionāli nepārstāvētas. Vēlreiz zvanu!

Vēlreiz reģistrēsimies kvorumam. Rezultātu! 57 deputāti. Turpinām sēdi.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu - "Pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 15. jūnija lēmumu, lūdzu iekļaut Saeimas 16. jūnija sēdes darba kārtībā izskatīšanai kā steidzamu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likumu "Ministru kabineta iekārtu atjaunošanu"". Pavasara sesijas dokuments nr. 697. Komisijas vārdā lūdzu iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu aiz darba kārtības punkta par Satversmes Aizsardzības biroja direktora iecelšanu."

Lūdzu, vai kādam ir iebildumi? Ja mēs balsosim, tad tikai bez vārda "steidzami", jo tas ir atsevišķs jautājums, kurš jāizskata pēc tam, kad ir iekļauts darba kārtībā un kad sākam izskatīt šo darba kārtības jautājumu. Nav iebildes? Nav. Akceptēts.

Grozījumi likumā "Par ārvalstu iegudījumiem Latvijas Republikā". Otrais lasījums. Pēdējais, jo steidzams. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātā Saeima! Šis ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem"". Es lūdzu visus paņemt dokumentus nr. 693 un nr. 693-a, kur tabulas veidā ir redzami visi priekšlikumi par šī likuma būtību. Un darbam izmantot dokumentu nr. 693-a, kur ir redzama gan pirmā lasījuma redakcija, gan iesniegtie priekšlikumi, gan komisijas atzinums vai slēdziens.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Pirmais priekšlikums ir par sadaļu "Likumā lietotie termini". Un tieši par terminu "ârvalstu ieguldījumi". Šī termina skaidrojumā bija paredzēts, ka konvertējamās... kā tiek veikts konvertējamās valūtas pārrēķins. Un ir patreiz iesniegts priekšlikums, ka šis pārrēķins ir veicams gan tajā dienā, kad tiek parakstīts līgums, vai, ja pēc tam tiek jau ieguldīti papildu līgumi, tad dienā, kad izdarīti grozījumi statūtos par pamata kapitāla palielināšanu, respektīvi, palielinot pamatkapitālu, šis naudas valūtas kurs varētu būt atšķirīgs un viņš ir jāpārrēķina pēc spēkā esošām vērtībām. Un komisijas viedoklis bija atbalstīt šādu. Tas faktiski ir komisijas grozījums.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Vairāk priekšlikumu par šo sadaļu nav. Par likuma 3. pantu, kas runā par ierobežojumiem ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, neviena priekšlikuma nebija.

Nākošie priekšlikumi, kas atteicas uz šo jauno 3.1 pantu, kas ir pirmā lasījuma redakcijā un arī uz 19. pantu, ir radušies saskaņā ar Saeimas jau pieņemto likumu par starptautiskajiem līgumiem, un tātad es varbūt pa pantiem. šajā 3.1 pantā vārdi "starpvalstu līgumi" ir aizstāti ar vārdiem "starptautiskie līgumi, kas apstiprināti Saeimā". Tas arī ir komisijas variants. Komisijas viedoklis bija, ka atbalstīt.

Prieksšēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Un 19. pantā faktiski ir izteikta nedaudz mainītā redakcijā arī saskaņā ar šo likumu - Latvijas Republikas likumu "Par starptautiskajiem līgumiem" - un vārdu "starpvalstu līgumi" aizstāt ar vārdiem "starptautiskie līgumi". Komisijas viedoklis bija atbalstīt.

Prieksšēdētājs. Tālāk lūdzu!

R.Jonītis. Vēl ir... Praktiski tātad vairāk neviena priekšlikuma nebija par iepriekš izskatītajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" pieņemšanu visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Likuma projekts "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglinājumiem invalīdu biedrību uzņēmumiem, medicīniska rakstura, kā arī cita veida labdarības fonda uzņēmumiem 1994.gadā". Aija Poča - Budžeta un finansu komisijas vārdā. Lūdzu!

A.POča (LC).

Cienījamie deputāti, cienījamais Prezidij! Šis mums ir otrais un, kā Saeima nobalsoja, arī galīgais lasījums. Ir saņemti priekšlikumi no Sociālo un darba lietu komisijas un arī no deputātes Počas.

Pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izmainīt likumprojekta nosaukumā vārdus "biedrības" uz "organizācijām". Pamatojums ir tas, ka laika periodā, kamēr tika sagatavots šis likumprojekts, dažas invalīdu biedrības ir mainījušas savu nosaukumu, viņas ir kļuvušas par savienībām un līdz ar to ir likts priekšā šis termins "organizācijas", kas ir plašāks pēc satura un tas ietver visas... Komisijas viedoklis bija atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Poča. Nākošais ir 1. pantā deputātes Počas priekšlikums izdarīt labojumus sarakstā, attiecīgi mainot pantu numerāciju un saskaņojot ar invalīdu biedrību. Izslēgt no saraksta Rīgas Ziemeļu rajona invalīdu firmu "Loreks" un Rīgas rajona invalīdu ražošanas uzņēmumu "Cepurīte", kuri praktiski nedarbojas un kuri arī nekādu palīdzību nav snieguši invalīdu organizācijām. Un papildināt sarakstu ar Latvijas invalīdu savienības Centrālo valdi. Pamatojums ir tas, ka atbilstoši likumam "Par sabiedriskajām organizācijām" viņiem ir neliels uzņēmums, kurš nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet savu peļņu viņi varētu pārskaitīt invalīdu biedrības savienības Centrālajai valdei. Komisijas vieoklis bija šo atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. Tajā pašā pantā Sociālo un darba lietu komisija ir ierosinājusi, attiecīgi argumentējot ar tiem pašiem argumentiem, kā nosaukumā, nomainīt vārdu "biedrības" ar "savienības" un precizēt arī 11. panta... 11. punktu, tur bija vienkārši neprecīzs nosaukums un ierosinājums ir arī papildināt sarakstu ar sekojošām organizācijām. Tās šeit ir uzskaitītas, kas arī nodarbojas ar ar ražošanu un pārskaita savu peļņu attiecīgām šīm labdarības uun invalīdu organizācijām. Komisijas viedoklis bija atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. 2. pants. Atkal bija šis redakcionālais labojums - "invalīdu biedrības" nomainīt uz "invalīdu organizācijām".

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Poča. Un 4. pantā ir analoģiskas izmaiņas. Arī komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav deputātiem iebildes?

A.Poča. Līdz ar to ir visi priekšlikumi ir akceptēti un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglinājumiem invalīdu biedrību uzņēmumiem, medicīniska rakstura, kā arī cita veida labdarības fonda uzņēmumiem 1994. gadā" pieņemšanu visumā. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

nr.6

nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija - komisijas priekšsēdētājs - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu izskatīšanai Saeimā - Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums. Ar šā likumprojekta akceptēšanu un tālāk jau iemiesošanu dzīvē, tiks izdarīts nozīmīgs solis uz to, lai radītu priekšnoteikumus, papildus priekšnoteikumus lai Latvija varētu izveidoties par tiesisku valsti, jo tā kompetence, ko ierosina valdība, kādas lietas varētu izskatīt Satversmes tiesa, ir jau pirmām kārtām likumu atbilstība Satversmei, jo reizēm arī Saeima grēko, arī Ministru kabineta noteikumū atbilstība Satversmei, ka arī citiem likumiem, arī Valsts prezidenta atbilstība Satversmei un likumiem, arī pašvaldību izdoto aktu atbilstība Satversmei, citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem. Ir paredzēts, ka Satversmes tiesa risinās arī kompetences strīdus starp Saeimu, Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, arī administratīva akta atbilstību garantētajām cilvēku un pilsoņu tiesībām, kā arī nacionālo tiesību normu aybilstību Latvijas noslēgtajiem un ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts paredz arī konkrēti, kādas ir un kam ir lietas ierosināšanas tiesības, kāda ir tiesvedība lietās, u.tm. Kādas ir tiesnešu apstiprināšanas kārtība. kādas prasības tiek izvirzītas Satversmes tiesas tiesnešiem, ka Satversmes tiesas iznestie spriedumi tiks realizēti dzīvē, kāds ir to juridiskais spēks, utt. Juridiskā komisija ir pie šā likumprojekta strāsājusi jau sākuma variantā. Jāsaka, ka valdības iesniegtais likumprojekts zināmā mērā atšķiras no tā, kas bija izstrādāts darba grupā. Acīmredzot izskatot šo likunmprojektu pa pantiem, šis likumprojekts būs jāprecizē. Manuprāt, viens no tādiem kritērijiem, neapšaubāmi, ir tās prasības, kādas tiek izvirzītas Satversmes tiesas tiesnešiem, jo patreiz projektā ir palikusi prasība tikai - augstākā juridiskā izglītība. Un ka kandidāts nedrīkst būt jaunāks par 30 gadiem. Tai pašā laikā pasaulē konstitucinālajām tiesām un tiesnešiem, konstitucinālo tiesu tiesnešiem tiek izvirzītas paaugstinātas prasības. Proti, tieši juridiskā darba tiesu prakse vai augstskolas pasniedzēju prakse un pamatā šīs funkcijas tiek izticētas tieši jau ar dzīves un praktiskā darba pieredzi bagātiem cilvēkiem, kā arī ir vēl diskutējami jautājumi par to, kam ir tiesības ierosināt lietas, kā lietas būtu jāizskata, bet tas viss būtu novēršams likumprojekta tālākā pilnveidošanas gaitā otrajā un trešajā lasījumā.

Es gribētu arī informēt cienījamo Saeimu, ka šis likumprojekts ir pārtulkots angļu valodā un ir nodots Eiropas padomes komisijai, kuras nosaukums ir "Demokrātija caur tiesībām", jeb tā saucamā "Venēcijas komisija", kuras sastāvā darbojas speciāla darba grupa, kas pēta konstitucionālo tiesu praksi Eiropā, gan tajās Eiropas valstīs, kur jau ir senas tradīcijas, gan arī sniedz praktisku palīdzību Austrumeiropas valstīm, kuras ir atbrīvojušās no sociālisma jūga. Un kur ir izveidotas jau šādas tiesas, lai tās varētu savu darbību veikt atbilstoši vispārpieņemtajām demokrātiskajā pasaulē tiesību normām. Eiropas padomes Venēcijas komisija sola savus ekspertu slēdzienus par šo likumprojektu iesniegt Saeimai līdz šā mēneša vidum. Patreiz vēl mēs saņēmuši to neesam. Acīmredzot, ja mēs akceptēsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad nākošā Venēcijas komisijas sēde ir šā gada rudenī - septembrī, kur jau komisijā tiks diskutēts par šo likumprojektu un analizēti gan tas, ko jau mēs būsim iestrādājuši gatavojot likumnprojektu otrajam lasījumam, gan arī mums būs iespēja uzklausīt Eiropas padomes ekspertu domas šajā jautājumā.

Šobrīd es esmu nodevis arī šo likumprojektu vienam no Vācijas tiesību speciālistiem, kurš pārstāv šeit vienu no Vācijas fondiem, kas sniedz palīdzību tiesiskajā jomā daudzām valstīm, tai skaitā arī Latvijai. Georgam Garbrehta kungam. Garbrehta kungs jau man ir atsūtījis, es esmu saņēmis faksu ar viņa priekšlikumiem, ar viņa domām par šo likumprojektu. Es domāju, ka tas viss kopumā noderēs mums šā likuma pilnveidošanas darbā. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt konceptuāli šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ņemt vērā to, ka mēs strādāsim pie šā likumprojekta pilnveidošanas otrā un trešā lasījuma gaitā.

Es gribētu informēt arī cienījamo Saeimu, ka likumprojektu konceptuāli atbalsta arī Cilvēktiesību komisija un arī atbalsta tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Viņi dod arī dažus priekšlikumus, kas būs saistīti ar iespējamo nepieciešamību izdarīt atbilstošus grozījumus Satversmē, bet tas viss ir risināms jau tālāk darba gaitā. Tas man īsumā būtu viss. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vēl gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs jau izdarījām vakar grozījumus likumā "Par tiesu varu", jo saskaņā ar šo likumu, šīs funkcijas ir paredzēts, ka tās veiktu konstitucionālās uzraudzības departaments Augstākās tiesas sastāvā, un tātad mēs jau šīs normas esam no šā likuma "Par tiesu varu" izslēguši ārā, un ierakstījuši šajā likumā, ka šīs funkcijas veiks speciāla, neatkarīga , tai skaitā, arī neatkarīga no Augstākās tiesas, tiesu institūcija - Satversmes tiesa. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamo izskatām likumprojektu "Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā - Viesturs Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs skatām dokumentu nr.583. Es ceru, ka tas visiem jums ir priekšā. Pirms izskatīšanas es lūgtu Saeimu komisijas vārdā - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par to? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā. Balsojam. Rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. Šis likumprojekts ir saistīts ar nelielām izmaiņām. Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvajām robežām, saistot ar to, ka jau ir nepieciešamība grozīt nelielu posmu Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvās robežas, sakarā ar to, ka paplašinot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu ūdens apgādi un kanalizāciju, dzerāmā ūdens attīrīšanas ierīcēm, bācās būvlaukumā iekļaut arī 0,55 ha Ķekavas pagasta zemes. Dokumentam ir pievienota visa attiecīgā informācija. Ministru kabineta lēmumi sakarā ar šo robežu izmaiņu, gan R1igas domes, Rīgas rajona, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas, Rīgas rajona Ķekavas pagasta lēmumi, kas visi atbalsta šo nelielo izmaiņu. Tāpēc es lūgtu Saeimas deputātus - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas -1. Pieņemts.

V.P.Karnups. Es tagad lūdzu cienījamos deputātus pāriet uz otro lasījumu pa pantiem. Komisija nav saņēmusi kādas izmaiņas vai papildinājumus šajā likumprojektā. Un tāpēc es lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs tūlīt uzsākam otro lasījumu. Pēc dokumentiem var spriest, ka šeit ir bezstrīdus gadījums. Tas varētu būt par pamatu tādam lēmumam, ja nav citu priekšlikumu vai iebildes - izskatīt to tūlīt arī otrajā lasījumā. Nav iebildes? Nav. Lūdzu! Vai kāds vēlas runāt? Nav runātāju. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsosim par likumu "Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

V.P.Karnups. Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izskatām nākamo likumprojektu "Likumprojekts par Latvijas Hipotēku un zemes banku" dokuments nr. 504. un "Likumprojekts par hipotekām", kā alternatīvs dokuments nr.585. Pirmais lasījums.

Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man pie jums griezties ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu. Būtība ir tāda, ka pēc mūsu komisijas ierosinājuma autoru kolektīvs izstrādājis ir likumprojektu "Par Latvijas hipotēku un zemes banku". Tas ir nr.504.dokuments. Pēc šā dokumenta izstrādes, vienlaicīgi mūsu komisija un arī Prezidijā ienāca likumprojekts kā alternatīvs variants par hipotēkām, kuru ir izstrādājuši un iesnieguši deputāti Osis, Piebalgs, Poča, Jonītis un Māris Graudiņš. Tas, ka mūsu valstij likumprojekts par hipotēkām un par zemes banku ir vajadzīgs un vitāli nepieciešams, lai valsts komercbankai, Latvijas hipotēku un zemes bankai būtu juridiska bāze, tās statūtos paredzēto uzdevumu sekmīgai veikšanai, tad mums ir jāstrādā pie īpašuma attiecību sakārtošanas, nekustāmā īpašuma tirgus aktivizēšanas un ilgtermiņa hipotekāro aizdevumu izsniegšanas sekmēšanu, mēs ļoti uzmanīgi komisijā izskatījām abus likumprojektus un secinājām, ka par pamatu jāņem likumprojekts par Latvijas hipotēku un zemes banku, bet sakarā ar to, ka šo piecu deputātu alternatīvajā likumprojektā ir daudz labu priekšlikumu, tad šos priekšlikumus iestrādāt otrajā lasījumā. Un tāpēc mums ir lūgums par pamatu pirmajā lasījumā pieņemt likumprojektu "Par Latvijas hipotēku un zemes banku".

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates. Vai debatēs ir pieteikušies runātāji? Debatēs nav runātāju. Tomēr ir. Kā jūs pieteikt - es nezinu. Tātad ministrs un deputāts - Osis. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

U.Osis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pilnīgi pievienojos Novakšānova kunga teiktajam tajā apstāklī, ka nepieciešamība pieņemt likumdošanu, kas regulētu hipotekāro sistēmu ķīlas Latvijā, ir aktuāla nepieciešamība, nav apstrīdama un ir vajadzīga. Būtībā šāds likums bija vajadzīgs jau sen. Protams, tas ir saistīts ar virkni citu likumdošanas aktu, kas ir saistīti ar īpašumtiesībām uz zemi, utt. Un tomēr, kā jau Novakšānova kungs minēja, mūsu apspriešanai šodien ir divi likumprojektu varianti

Nr.7

U.Osis. Apspriešanai šodien ir divi likumprojektu varianti. Viena likumprojekta nosaukums ir "Par hipotēkām", otra likumprojekta variants saucas "Par Latvijas Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmēm". Kāds variants būtu ņemams par pamatu. Tautsaimniecības komisija kopumā tiešām nobalsoja par, es saīsināti teikšu, par Hipotēku un Zemes bankas variantu, bet pieci deputāti, kā jau tika minēts, iesniedza priekšlikumu plašāku likumprojektu, kas aptver nevis ķīlu, hipotēkas un ķīlu zīmes ar kurām operē Hipotēku un Zemes banka, bet vispārēju hipotēku un ķīles zīmju tirgus veidošanu. Kas ir kopīgs šiem diviem likumprojektiem un kas ir atšķirīgs.

Kopīgs ir tas, ka būtībā deputātu iesniegtajā variantā bija ņemts par pamatu agrāk sagatavotais likumprojekta variants, Hipotēku un Zemes bankas variants. Lielākā daļa pantu šajā likumprojektā, kas attiecās uz pašām hipotēkām un ķīles zīmēm ir atstāti bez kādām būtiskām izmaiņām. Tas ir kopīgais. Kas atšķirīgs? Atšķirīga ir jau pati pieeja kā tāda. Mūsu, tātad otrajā varinatā, otrais likumprojekta variants, ko iesnieguši deputāti, 5 deputāti, balstās uz pieņēmumu, ka nebūtu racionāli, ja ar hipotēkām un ķīļu zīmēm nodarbotos tikai viena banka, kurai būtu šinī jomā monopolstāvoklis un līdz ar to tiktu izslēgta brīva konkurence šajā tirgus sfērā, šajā tirgus jomā. Mēs esam konsultējušies arī ar Latvijas Banku, esam tāpat konsultējušies arī, piemēram, ar Vācijas ekspertiem, banku un finansu ekspertiem, par sistēmu, kāda ir izveidota Vācijā. Latvijas Banka arī iebilst pret to variantu, kas paredz hipotekāro un ķīļu sistēmu dibinātu uz vienas bankas bāzes un arī atbalsta ideju, kad šajā jomā ir jābūt iespējai darboties visām komercbankām, ko regulētu arī šāds vispārējs likums otrajā variantā. Attiecībā par konsultācijām ar Vācijas ekspertiem, viņi arī mums rekomendēja, ka daudz racionālāk būtu, ja darbotos šāds plašāks regulēšanas mehānisms, kas balstītos uz likumu, kas paredz iespēju arī citām komercbankām nodarboties ar ķīļi zīmju un hipotēku operācijām. Protams, kad šajā variantā, tas ir šajā plašākajā variantā, būtu nepieciešama īpaša Centrālās Latvijas Bankas uzraudzība pār šīm operācijām, īpašas licences, kontrole un tā tālāk. Tas varbūt būtu nedaudz sarežģītāk, bet pozitīvās priekšrocības šādam variantam noteikti ir daudz lielākas, tādēļ es vēlētos aicināt cienījamos deputātus balsot par piecu deputātu parakstīto variantu, tātad par variantu, kas saucas "Par ķīlām un hipotēku zīmēm", ja es precīzi to definēju pēc atmiņas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Piebalgam - "Latvijas ceļš", pēc tam Anna Seile.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti un deputātes! Šie divi alternatīvie likumprojekti šoreiz nevarētu teikt, ka viņi atšķirās pēc pašām pamatnostādnēm, izņemot vienu punktu. Vai iet ar plašāko likumprojektu vai ar šaurāku. Protams, tas neizslēdz iespēju tad, kad likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā gan izmainīt nosaukumu, gan attiecīgi paplašināt šī likumprojekta darbības sfēru, bet manā skatījumā vienkārši otrajā lasījumā būs ērtāk strādāt izejot no likumprojekta "Par hipotēkām". Šajā ziņā, teiksim, Budžeta un finansu komisijai un nav tāda īpaša viedokļa, kuru jāņem par pamatu, jo mūsu skatījumā abi likumprojekti pēc būtības ir korekti un mēģina risināt problēmu. Tajā pašā laikā, protams, neviens no viņiem nav ideāls, bet manā skatījumā, ka, protams, par pamatu būtu jāņem likums "Par hipotēkām" kā plašākais un šeit var iestrādāt attiecīgās normas par Latvijas Hipotēku un Zemes banku un tādā gadījumā šeit nekādas problēmas otrajā un trešajā lasījumā nebūs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK, lūdzu, jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs un augsti godātie deputāti! Šim jautājumam ir jau zināma priekšvēsture. Uzsākot zemes reformu, pieņemot galvenos likumus, zemes reformas jautājumos jau tika izvirzīts šis jautājums, kas varēs nodarboties ar zemes tirgu, kas varēs nodarboties ar aizdevumu izdošanu tiem, kuri vēlēsies saņemt zemi īpašumā. Un jau bijušajai Augstākajai padomei pie varas esot, šis jautājums praktiski tika atrisināts par labu Hipotēku un Zemes bankai. Un esošajā likumdošanā tika iestrādāti tādi priekšnoteikumi, ka visas operācijas ar zemi, zemes reformas gaitā un arī ar pārējo citu nekustamo īpašumu prioritāti veikt ir valsts Hipotēku un Zemes bankai. Patreiz Valsts Hipotēku un Zemes bankas darbību nosaka tikai viņas statūti un nenosaka likums un tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt šo likumu un bankas pārstāvji, piedaloties šī likuma sagatavošanā, iesniedza Tautsaimniecības komisijā savus priekšlikumus un tā rezultātā tapa šis likums "Par Hipotēku un Zemes banku" kā vienīgo, kas veic zemes reformas gaitā šīs operācijas. Otrajā, it kā alternatīvajā, iesniegtajā likumprojektā ir iestrādāts noteikums, ka tiesības nodarboties ar hipotekāriem darījumiem ir jebkurai Latvijas banku institūcijai. Nu, lūk, šī arī tā galvenā un diskutējamā problēma. Mans uzskats ir tāds, ka tik tiešām, šajā laikā Hipotēku banka nav no tām bagātākajām, jo viņai netika iedalīti lētie kredīti, kurus viņa varēja izmantot aizdevumu izsniegšanai zemes ieguvējiem un dažādiem uzņēmumiem, kuri varētu veidoties uz šo nekustamo īpašumu bāzes. Bet šo stāvokli var labot un manuprāt, ka vienās rokās, ja paliek šī nekustamā īpašuma dalīšana, tad acīmredzot ir labāk veikt arī šo visu zemes reformas procesu un tādēļ es iesaku tāpat kā tautsaimnieks komisijas priekšsēdētājs Novakšānova kungs, kurš atbalstīja mūsu komisijas kopīgo balsojumu, par pamatu tomēr patreiz ņemt šo likumu "Par Hipotēku un Zemes banku". Otrs likums būtībā var būt pat nav alternatīvs, varbūt vienkārši viņš ir rūpīgāk jāizsver un gan jau pienāks arī laiks, ar hipotekāriem jautājumiem nodarboties visām pārējām bankām, bet uzskatot tikai tāpēc, ka Latvijas Hipotēku un Zemes banka ir nabadzīga, es domāju, ka tas nav nekāds arguments mums kā likumdevējiem un valdībai kā rīkotājai ir visas tiesības viņas kasīti papildināt un turēt visus šos jautājumus vienās rokās. Protams, cits jautājums ir par to, kādā veidā Hipotēku un Zemes banka darbojas ar šiem itkā ieķīlātajiem īpašumiem un, ja 30.pants esošajā likumprojektā "Par Hipotēku un Zemes banku" paredz, ka banka savas ķīļu zīmes laiž apgrozībā pārdodot tās vērtspapīru tirgū un izsniedzot aizdevumu ķīļu zīmes un, ka bankai tiesības uzpirkt savas ķīļuzīmes pēc to tirgus kursa un ir tiesības slēgt komisijas līgumus ar ķīļu zīmju turētājiem un par šo zīmju pārdošanu vērtspapīru tirgū manuprāt šis jautājums vēl ir diskutējams. Bez šaubām, ka būtu labāks skaidras naudas aizdevums nevis šīs starpniecība ar ķīļu zīmēm. Biet šie ir jautājumi, kurus var risināt otrajā lasījumā. Tātad mans ieteikums ir atbilstoši jau spēkā esošajai likumdošanai, kura paredz visu zemes īpašumu tirgu kārtot caur Valsts Hipotēku un Zemes banku nobalsojot par pamatu ņemt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Referents, lūdzu! Vairāk runātāju nav? Voldemārs Novakšānovs.

V.Novakšānovs. Cienījamais Prezidij, kolēģi! Pamatā šeit liela strīdus nav. Pamatā ir tikai divas nostādnes. Es saprotu mūsu komisijas locekļa finansu ministra Oša būtību, kurš paver lielāku iespēju privātbankām. Bet tajā paša laikā mana iekšiene runā tā, Voldi, vēl nav pienācis tas laiks, kad mēs brīvi varam dalīt zemi pa privātbankām. Vajag kaut kur koncentrēt vienās rokās, lai mēs kontrolētu kā tiek izmantota zeme Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Un tāpēc es aicinu jūs piekrist mūsu Tautsaimniecības komisijas priekšlikumam balsot par pirmo variantu, jo es jums atkal gribu teikt balstoties uz Kārļa Ulmaņa laikiem un pateicoties tā laika Hipotēku un Zemes bankas rezultātiem es šodien tīri labi zinu, ka Jelgavas rajonā Mūrmuiža ir Latvijas īpašums. Vai es to būtu zinājis, ja nebūtu tā laika Kārļa Ulmaņa politikas, stingras politikas Latvijas tautsaimniecībās kārtošanā. Es lūdzu jūs, aicinu balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu par pamatu ņemt šo likumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mums būs divi balsojumi: pirmais balsojums, šie balsojumi rezultātā pieņemtais lēmums noteiks, kurš no likumprojektiem tiks pieņemts pirmajā lasījumā un tālāk tiks lasīts pa pantiem. Pirmais balsojums būs par dokumentu nr.504 "Par Latvijas Hipotēku un Zemes banku" un otrs - "Par hipotēkām" (dokuments nr.585). Lūdzu balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Hipotēku un Zemes banku" pieņemšanu pirmajā lasījumā un tālāk lasīšanu pa pantiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 17. Ir pieņemts. Līdz ar to nākamais balsojums atkrīt.

Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu: ierosinām izdarīt izmaiņas 16.jūnija darba kārtībā, izskatot jautājumu par SAB direktora iecelšanu pēc likumprojekta "Par Latvijas Hipotēku un Zemes banku". Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlās. Vai balsot ir nepieciešamība? Nav. Akceptējam. Līdz ar to sākam izskatīt jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu.

Par procedūru. Godātie deputāti, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.698, kur ir lēmuma projekts: "Iecelt Laini Kamaldiņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru" un Nacionālās drošības padomes lēmums saskaņā ar likumu ieteikt Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam Saeimas drošības komisijas sekretāru Laini Kamaldiņu. Bet vispirms par procedūru. Ir saņemts iesniegums: saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu ierosinām jautājumu par Satversmes aizsrdzības biroja direktora iecelšanu izlemt balsojot aizklāti. Desmit deputātu paraksti. Vai iebildumu nav? Nav. Līdz ar to balsošana par šo procedūras jautājumu nav nepieciešama, līdz ar to operatoru lūdzam ņemt vērā šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Iecelt Laini Kamaldiņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru". Balsosim par šī lēmuma pieņemšanu. Balsojam! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Jūsu signāllampiņas aizklātā balsošanā neiedegās? Ir visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 26, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu noteikšanu"". Pirmais lasījums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Karnups, LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie deputāti! Dokumnets, ko mēs skatāmies ir dokuments nr.616. Šeit ir grozījumi saskaņā ar mūsu jau pieņemto likumu "Par pašvaldībām", lai nebūtu pretrunas vispārējā likumdošanā un īpaši šajā likumā, kur ir runa par Rīgas teritoriālo iedalījumu un vienkārši vispārējiem nosaukumiem. Ja mēs skatāmies, pirmā izmaiņa, kas ir saistīta ar otro...

Nr.8

izmaiņa, kas ir saistīta ar 2.pantu, pašlaik esošā redakcijā ir minēts, ka Rīgas pilsēta ir iedalīta pilsētas rajonos. Saskaņā gan ar Pašvaldību vēlēšanu likumu, gan likumu "Par pašvaldību", Rīga ir viena pašvaldība institūcija un nav teritoriju sadalīšana par atsevišku pašvaldību vai pilsētas rajonos. Un tādā ziņā komisija piedāvā izteikt 2.pantu mazliet savādāk un sakārtotākā redakcijā. Bet svarīgais moments ir vienkārši tas, ka Rīgas pilsēta ir deklarēta kā Latvijas Republikas galvaspilsēta, jo nevienā dokumentā jeb likumā līdz šim šis fakts nav atspoguļots. Pārējās izmaiņas seko tieši šo 2.panta izmaiņām un principā tur, kur ir minētas pilsētas rajoni, tiek svītroti un tur, kur ir minēts "pilsētu un pagastu tautas deputātu padomes valdes" ir aizstāti ar vārdiem pilsētas domes un pagasta domes. Un tā tālāk. Šī ir ļoti tehniska izmaiņa, nav nekādas būtiskas sekas, tātad es aicinātu Saeimu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība - lūdzu, jums vārds!

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti, deputātes! Es gribu izteikt šeit savu viedokli šā likumprojekta pieņemšanā attiecībā tikai uz vienu vārdu, proti, vārda "rajona" lietošanu mūsu administratīvo teritoriju iedalījumos. Un šeit es piekrītu simtprocentīgi un daudz vairāk manam kolēģim deputātam Sinkas kungam, kurš bieži cīnās par zināmu vārdu lietošanu un nelietošanu. Man tas ir absolūti nepieņemams, ka vēl pēc Otrā pasaules kara šeit vēl mēs šīs teritorijas apzīmējam par apriņķiem un tikai 40 gadu beigās tad, kad tajā zemē un tajās teritorijās, kura mums uzspieda šo iedalījumu, un kad mēs, izveidojot savu atkal Neeatkarīgo republiku, ka mēs paturam šī uzspiestā administratīvā iedalījuma vārdu "rajon", un neprotestējam pret to un necīnamies pret to, jo šeit ir arī ļoti liels psiholoģisks faktors, kurš ir saistīts taisni ar tiem 700 tūkstošiem cilvēku, kuri nav šīs zemes pavalstnieki, par kuriem mēs runāsim tikai tālāk un citā secībā. Ir daudz vieglāk iedzīvoties un dzīvot tādā teritorijā, kur saucās tajā pašā apzīmējumā, kurš nāk no vienas svešas zemes un citas zemes un to zemi, kurā viņi grib iekļauties, ja patur to pašu svešās zemes administratīvo nosaukumu. Un es neredzu absolūti nekādu iemeslu, kāpēc mums nevajadzētu pieņemt šā lasījuma secībā to pašu ģeogrāfisko un administratīvo apzīmējumu, jo mēs jau to esam izdarījuši attiecībā uz pagastiem no... "ciemi" vietā "pagasti", bet no "apriņķiem" mēs atsakāmies un pieņemam nosaukumu - to pašu "rajon". Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Par pēdējo problēmu. Neapšaubāmi, perspektīvē mums būs jāpāriet uz vārdu "apriņķis", uz latvisku vārdu un vārds "rajons" jau nav krieviskas izcelsmes, bet manuprāt, ir franciskas izcelsmes. Un tāpat arī mēs lietojam vārdu "reģions", kas ir angliskas izcelsmes. Tā kā tas nu tā. Un perspektīvē ir skaidrs, ka ir jāpāriet uz vārdu "apriņķis". Tikai vienu es gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka vārds "rajons" ðobrīd tiek lietots un ir iespiestas simtiem tūkstoši dažādu veidlapu, apliecību, dokumentu, nu kaut vai piemēram izglītības dokumenti un es pilnīgi piekrītu, ka varbūt pēc kāda laika mēs... nevis varbūt, bet mēs noteikti pāriesim uz vārdu "apriņķis", bet, diemžēl, šobrīd tas šī pāreja būtu saistīta ar ļoti, ļoti lieliem izdevumiem, ar materiāliem izdevumiem. Un tāpēc varbūt šobrīd perspektīvē neparprotami atbalstot deputāta Tupeša priekšlikumu, varbūt tomēr, ņemot vērā tiešām mūsu ārkārtīgi smagos materiālos apstākļus, varbūt šodien palikt pie vārda "rajons", kas tiešām ir citu valodu izcelsmes. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Mārim Gailim - Reformu ministrs. Lūdzu!

M.Gailis (Valsts reformu ministrs).

Paldies. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Jau gatavojot likumu "Par pašvaldībām" Valsts reformu ministrija piedāvāja aizstāt "rajonu" ar vārdu "apriņķis". Un visā likuma saskaņošanas gaitā vārds "apriņķis" iekavās bija. Mēs bijām iecerējuši dot tiesības tātad rajona domei, padomei pašai lemt, vai viņi grib nomainīt šo nosaukumu. Jo, protams, tas saistās ar diezgan lieliem naudas izdevumiem. Un sagatavojot likumu jau nodošanai Saeimai, vairākkārtīgi diskutējuši mūsu komisijā, nolēmām, ka atlikt šo jautājumu, līdz būs pabeigta pašvaldību teritoriālā reforma, kas ir viena no svarīgām reformas sastāvdaļām pašvaldību jomā, un kura patreiz tiek risināta. Tas paņems vairākus gadus, bet, neapšaubāmi, tas ir mūsu mērķis. Mēs zinām, ka ir pārāk mazi pagasti iedzīvotāju skaita ziņā, un ir jāizdara tādas izmaiņas. Mans priekšlikums ir atlikt tātad nosaukuma maiņu līdz nav pabeigta teritoriālā reforma, jo, kā mēs zinām no Padomju laikiem, mums ir saglabājusies vēl viena lieta, kas nebija Latvijas laikā, tās ir tā saucamās republikas pilsētas. Lielās pilsētas. Latvijas laikā tās bija apriņķa sastāvā. Un visa jau pieņemtā likuma struktūra mums vienkārši neļauj vienā mirklī nomainīt tikai nosaukumus. Tad ir ļoti lielas izmaiņas jāizdara, ko nebūtu mērķtiecīgi darīt pirms teritoriālā reforma nav pabeigta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Vispirms paldies Tupešu Jānim par atbalstu maniem centieniem, bet man šķiet, Ābiķa kunga argumentācija nepārliecina. Nerunāsim jau nemaz par tiem aizņemtiem svešvārdiem tādēļ, ka tas ir franču, varbūt svohili un tā tālāk un tā tālāk. Tā lieta ir, ka šie svešvārdi tāpat kā ģenerālā asambleja ienākuši ar vai drīz pēc krievu tankiem. Tā kā tas ir tomēr mūsu mantojums, ko mēs esam ieguvuši no okupācijas laikiem un ar to, ka mēs to atliekam, mēs to lietu lētāku nepadarīsim. Tātad vēl nāks jauni raksti un iespieddarbi un tie, katrā ziņā vēl to visus jautājumus sadārdzinās. Ar laiku mēs pieradīsim pie tiem pašiem, kas mums ir bijuši ienesti jau okupācijas laikā. Es domāju, ka pie vārdu latviskošanas mums būtu jāķeras jau tagad. Te jāprasa, ko mūsu valodnieki tagad dara. Un tā tālāk. Tā kā es nedomāju, ka arī tas, ko ministra kungs teica, sevišķi pārliecina. Tādēļ mēs nevaram tūlīt lietot latviskus apzīmējumus. Tas pats attiecas citu starpā uz to 17.gadu simteņa melno nāvi - mēri, ko grib ievest te Rīgā, atkal šajā 20.adu simteņa beigās. Tātad mums būs viens mēris, kas vadīs mūsu pilsētu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Tupesis (LZS).

Vēlreiz paldies priekšsēdētāja kungam. Godātie kolēģi, kolēģes! Manuprāt, te taču ir atrisinājums tāds, ka divus gadus un atbildot uz valsts reformu ministra teikto, mēs jau varam pašreiz to apstākļu dēļ, kurus deputāts Ābiķis minēja un arī Valsts reformu ministrs minēja, to apstākļu dēļ divus gadus jau tas vārds "rajons" var palikt, bet tajā pašā laikā mēs taču to tautu vai paši sevi varam sagatavot arī to pieņemot, vai taas ir iekaviņās vai kaut kādā teikumā, ka apriņķis, lai tie cilvēki šajā valsts reformas laikā, lai viņi zin un lai sagatavojos, nevis tikai divus gadus neminēt to nemaz un veidot tādu mentalitāti, ka viņš paliek par rajonu. Tātad abas tās lietas var izdarīt. Es piekrītu tiem izdevumiem un citām lietām, bet sagatavosim paši sevi un sagatavosim citus, ka pēc diviem gadiem arī tas "rajons" atgūs savu piedienīgo vārdu - "apriņķis". Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Apsītim - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (LC).

Godātā Saeima! Arī es gribētu atbalstīt to deputātu viedokli, kuri šeit jau runāja par apriņķa atjaunošanu Latvijā. Es domāju, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības Latvijā ir veidojušās vēsturiski. Un mums jau kopš seniem laikiem arī "apriņķis" ir izveidots, neba rajons. Pirms dažiem gadiem, kad mēes atjaunojām terminu "pagasts", līdz ar to arī administratīvā iedalījuma vienību "pagasts", man vajadzēja uzrakstīt rakstiņu, to man teica mana sirds balss, un mana specialitāte Latvijas Universitātē, ja nemaldos, šis nelielais rakstiņš toreiz tika publicēts "Lauku Avīzē" un viens otrs mani gardi izsmēja, sak, ak tad viņš iestājas par šāda anahronisma atjaunošanu - "pagasts". Un mēs šo pāris gadu laikā jau esam atkal tā pieraduši pie sava īstā iedalījuma Latvijā, ka vairs neviens nebrīnamies par to, ka mums ir pagasti. Un es domāju, ka tik tiešām pelna lielu ievērību tie deputāti, kuri šobrīd jau ierosina, kaut vai paralēli lietot šo nosaukumu - "apriņķis", lai mēs atkal no jauna pierodam. Jo tiešām, pus gadsimts jau drīz būs pagājis, kad mēs dzīvojam rajonos, nevis apriņķos.

Un vēl viens moments. Mums vajadzētu atkal paraudzīties uz mūsu brāļiem igauņiem, kā viņi rīkojas. Mēs esam ar viņiem ilgus gadu desmitus un gadu simtus dzīvojuši vienā administratīvi teritoriālā vienībā, kaut vai atcerēsimies šo Vidzemes guberņu, kas sniedzas ziemeļos turpat līdz Tērbatai augšā, arī tā bija šīs guberņas pilsēta. Un viņi tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanas, atjaunoja ne vien pagastus, bet atjaunoja arī apriņķus. Skaidri un gaiši - radikāli rīkojās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es arī īsumā gribētu izteikties vēl par šo jautājumu, Nav ko kavēties ar rajonu atvietošanu ar terminu "apriņķi", tā ir tāda lieta, par ko varētu teikt, jo ātrāk to sāk, jo labāk. Ja deputāta Ābiķa kunga ieteikums bija tāds, ka par daudz jau veidlapu un dokumentu sagatavots, kur lieto vārdu "rajons", tad to varētu ņemt vērā, jo ja par to nesāks domāt jau tagad, tad šogad un nākamgad vēl pagatavos jaunus dokumentus un veidlapu kalnus un tad nākošo reizi tas arguments būs vēl spēcīgāks par to, ka nevar mainīt. Tā, piemēram, Savienotajās Valstīs jau nez cik gadu desmitus mēģina pāriet no angļu mēru sistēmas uz decimālo jeb metrisko sistēmu un varētu teikt, ka tur mocās tā kā bads ar nāvi un nevar un nevar nekad pie tā nonākt, jo par daudz maksājot un katru gadu tā pāreja kļūst arvien grūtāka. Tāpēc to tiešām varētu ņemt vērā un mērķtiecīgi tanī virzienā darboties. Pateicos.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi nekavēšu jūsu uzmanību. Es tiešām simtprocentīgi atbalstu Tupešu Jāņa priekšlikumu un atbalstu to, ka vārds "rajons" ir jāaizvieto ar vārdu "apriņķis", bet ņemot vērā, ka tas var izraisīt zināmus sarežģījumus, es aicinu varbūt vairāk nediskutēt par šo problēmu, bet uz otro lasījumu ierakstīt konkrēti varbūt ar pārejas formulu, vai pat noteikt laiku, cik ilgā laikā mēs pāriesim uz šo apriņķi, jo to, protams, nevar izdarīt tūlīt. Varbūt jāparedz, ka šis noteikums stājas spēkā teiksim ar nākošā gada 1.janvāri, vai izsvērsim visus "par" un "pret", varbūt pēc gada, es uzstājos tikai par šo pakāpenību, lai nebūtu, ka mēs nogriežam kā ar nazi un ļoti lieli sarežģījumi rodas. Bet es atkārtoju vēlreiz, es, protams, espu "par" vārdu "apriņķis".

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav. Lūdzu referents - Viesturs Karnups.

Nr. 9

V.Karnups (LLNK).

Cienījamie kolēģi, es nedomāju, ka ir kāds deputāts šajā zālē, kas apstrīdētu vajadzību nomainīt vārdu "rajoni" ar vārdu "apriņķi". Un tāpēc es lūgtu deputātiem, lai nāktu ar konkrētu priekšlikumu uz otro lasījumu. Lai komisija var to izskatīt un attiecīgi par to izdiskutēt. Es domāju, ka mēs varam tomēr balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likmprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administrātīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu!

V.Karnups. Priekšlikumus sakarā ar otro lasījumu, es domāju, ka sakarā ar to, ka mēs nākamnedēļ pātraucam sesiju, iesniegt līdz rudens sesijas sākumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai jūsu ieceres. Tālāk likumprojekts "Par sociālo drošību". Sociālo un darba lietu komisija. Ludmila Kuprijanova - komisijas priekšsēde.

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam. Visa pakete ir zem numura 696, jo komisija liek priekšā... ir iesniegts Ministru kabineta izstrādātais projekts "Par sociālo drošību" un šajā pašā paketē ir komisijas alternatīvais variants. Klāt ir pievienota arī tabula ar izskaidrojumiem, kur ir starpība. Pēc būtības. Variants, ko ir iesniegusi komisija alternatīvai izskatīšanai, pēc pašas būtības Ministru kabineta likumprojektu nemaina. Tur ir praktiski vairāk redakcionāli labojumi un komisija to izdarīja tādēļ, lai uz otro lasījumu pa pantiem nebūtu pārāk daudz tīri tādu tehnisku labojumu.

Es gribētu jūsu uzmanību pievērst tikai 13. pantam, jo uz pirmo lasījumu jau ir tabuliņā iestrādāts arī deputātes Kuprijanovas priekšlikums, ko komisija noraidīja ar balsu vairākumu. Un būtībā šeit ir runa par to, ka likums "Par sociālo drošību" ir galvas likums visai sociālās sfēras reformai mūsu valstī. Tas ir likums, kas neparedz kaut kādas varbūt ļoti konkrētas izmaksu normas, bet tas ir likums, kas regulēs tālāk visu likumdošanas attīstību šinī nozarē. Un tādēļ pirmajā lasījumā acīmredzot par 13. pantu nebūs balsojums, bet viņš ir iestrādāts, lai parādītu, jo 13. pantā Ministru kabineta projektā, kā arī komisijas projektā ir iestrādāti konkrēti apdrošināšanas fonda veidi un jau aprakstīta viņu būtība. Bet visa lieta ir tā, ka ja mums būtu visa pakete par šo sfēru, visa reforma, ja mums būtu pārējie likumi, būtu skaidri redzams, ko šie fondi paredz, kādas tarifa likmes viņi paredz maksājumiem par bezdarba apdrošināšanu, par veselības apdrošināšanu, par darba pensiju apdrošināšanu un tā tālāk... mēs varētu kompleksi viņu izdiskutēt. Par cik šī pakete vēl nav iesniegta Saeimai un vēl, cik es zinu, arī likums par apdrošināšanas maksājumiem nav akceptēts arī Ministru kabinetā, tas nozīmē, ka pieņemt "jumta likumu" ar konkrētu fondu uzskaiti un pēc tam, ja, teiksim diskusiju laikā rudenī mainās nostāja, tas nozīmē, ka uzreiz mainīt "jumta likumu". Tādēļ arī bija mans priekšlikums ierobežoties ar ļoti, teiksim tādu, vispārēju ierakstu 13. pantā, kur tikai nodefinēt naudas avotus katram fondam, respektīvi, vai tas ir valsts un vietējais budžets, vai tie ir aprošināšanas maksājumi, neizklāstot tos sīkāk.

Lai būtu pilna skaidrība, komisijas lēmums ir neatbalstīt un tas bija motivēts ar to, ka cilvēkiem ir jāparāda galvas likumā, teiksim, kādi tomēr būs fondi. Bet šī informācija būtībā ir parādīta gan Ministru kabineta, gan komisijas projektā. Pēdējā lappusē abos projektos Parejas noteikumos, kur ir skaidri uzrakstīts, kādi likumdošanas akti, par kādiem fondiem ir jāiesniedz pie šī likuma pieņemšanas. Tādēļ, teiksim, motivēt ar to, ka nav redzams, kādi būs fondi, kādi būs veidi, es tam nepiekristu. Tas varbūt ir viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es lūgtu jūs precizēt. Tātad jūs runājāt par savu labojumu, kurš var tikt izskatīts otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā komisijas variants ir iesniegts bez jūsu labojuma...

L.Kuprijanova. Jā, bez mana labojuma, bet viņš ir iestrādāts, jo redziet, tas ir principiāls labojums, šinī likumprojektā. Es jau skaidroju, ka tas ir galvas likumprojekts, kas nedefinē varbūt konkrētas normas, kas šobrīd skartu katru pensionāru jeb pabalsta saņēmēju, tas ir galvas likums, tādā kā konstitucionālā līmenī, bet 13. pants ir ļoti kokretizēts. Tādēļ, par cik acīmredzot arī otrais lasījums būs tikai rudenī, nu tā varbūt būtu tāda informācija pārdomām un varbūt arī informācija, teiksim, debatēt šobrīd pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Godātā Kuprijanovas kundze, es ļoti atvainojos. Es tomēr īsti jūs nesapratu. Jūs teicāt - nav, bet tomēr ir iestrādāts...

L.Kuprijanova. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, ir divi alternatīvi varianti, kas ir izdalīti deputātiem kā likuma projekti. Viens ir Ministru kabineta projekts un otrs ir komisijas projekts. Un ir pievienota tabula ar priekšlikumiem, kas ir bijuši uz pirmo lasījumu. Un tikai tajā tabulā ar priekšlikumiem ir vienkārši uzrādīts deputātes Kuprijanovas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, labklājības ministrs Jānis Ritenis.

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Godājamais priekšsēža kungs, cienījamie kolēģi! Likumprojektu "Par sociālo drošību" izstrādāja Labklājības ministrija, lai noteiktu Latvijas iedzīvotāju galvenās sociālās tiesības, kā arī to realizēšanas principus. Šobrīd dažas sociālās tiesības ir regulētas ar dažādiem likumiem, kamēr citas vispār nav atzītas un regulētas Latvijas likumdošanas līmenī. Pēc valdības ieskata visas mūsu tālejošās sociālas drošības sistēmas reformas ir uzsākamas ar mūsu valsts iedzīvotāju sociālo tiesību konkretizēšanu atsevišķos likumos. Šo likumu kopums tad veidos Latvijas sociālo likumdošanu. Tā sastāvēs no 8 atsevišķiem likumiem, kuru izstrādāšana Labklājības ministrijā visumā ir jau paveikta un kurus nākošajās nedēļās būs jāizskata Saeimas komisijās un plenārsēdē.

Mums šeit šodien apspriežamais likumprojekts "Par sociālo drošību" ir minētās likumprojektu paketes, kā jau Kuprijanovas kundze to minēja, "jumta likums", par tajā ietilpinātajiem vispārējiem principiem runās Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktrise Ināra Bite, kas izteiks valdības viedokli arī otrajā lasījumā.

Taču jau tagad es gribu piebilst, ka Labklājības ministrijas darbiniekiem sastrādājoties ar Sociālo un darba lietu komisiju, mūsu iesniegtais likumprojekts, to būtiski nemainot, ir ticis redakcionāli uzlabots un šo kopīgi pārlaboto versiju tagad komisija ir iesniegusi kā atsevišķu patstāvīgu likumprojektu. Saprotams, ka tikai pati Saeima varēs lemt, kura projekta lasīšanu pa pantiem viņa pieņems. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Referent, lūdzu jums vārds! Es sapratu, ka Riteņa kungs piekrita, ka šis komisijas uzlabotais variants var būt par pamatu.

L.Kuprijanova. Man arī ir tāda informācija. Ja Riteņa kungs neprasīs speciālu atsevišķu balsojumu par valdības variantu... nu tas ir Ministru kabineta kompetencē.

Priekšsēdētājs. Ministrs Ritenis piekrita, līdz ar to ir balsojams Sociālo un darba lietu komisijas uzlabotais variants, kuram par pamatu ņemts valdības iesniegtais. Esam gatavi balsojumam? Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par sociālo drošību", dokuments nr. 696, pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Es domāju, ka otrais lasījums būs... es ceru, ka pirmajā plenārsēdē pēc vasaras pārtraukuma.

Priešsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, vēl ir 6 ar pusi minūtes. Ministrs Gaiļa kungs ierosina vēl izskatīt par papildinājumiem un grozījumiem likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likumu "Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu"". Komisija ierosināja to un lūdzu referentu tribīnē.

M.Gailis ( reformu ministrs).

Paldies, cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Reformu process ir sarežģīta lieta un sarežģītas lietas ir jākoriģē tās realizācijas gaitā. Novērtējot situāciju arī sabiedrībā, Ministru kabinets ir nācis pie slēdziena, ka ir mērķtiecīgi atjaunot Kultūras ministriju. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu un lūdzam izdarīt vienu nelielu formālu izmaiņu likumā "Par Ministru kabineta iekārtu" attiecīgajā pantā izmainot nosaukumu "Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija" izmainot uz "Izglītības un zinātnes ministriju" un ienesot apakšpunktu - "Kultūras ministrija". Un man būtu priekšlikums balsot par šīs izmaiņas steidzamību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu izskatīt kā steidzamu! Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts.

M.Gailis. Cienījamie kolēģi, paldies. Man būtu priekšlikums pieņemt šo labojumu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai runātāji ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem! Balsojam! Rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

M.Gailis. Paldies, cienījamie kolēģi! Man būtu ierosinājums izskatīt otrajā lasījumā 21. jūnijā. Iesniegt priekšlikumus komisijai. Paldies.

Es atvainojos, ka kolēģiem nav iebildumu, mēs varētu nobalsot arī uzreiz otrajā lasījumā un galīgi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildes, ja mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā tagad tūlīt? Nav iebildes. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu visumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

Zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Un lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu deputātus, kas nepiedalās sēdē, nosaukt vārdā un uzvārdā.

Vārds paziņojumam, ir gan jāpiesakās rakstiski, bet deputātam Saulītim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

A.Saulītis .

Es apsveicu Ministru kabinetu ar tādu ātru vienas ministrijas atjaunošanu un es izsaku pateicību un vēlētos, lai tieši tādā pat tempā mēs beigtu mocīt latviešu tautu un atjaunotu Veselības aizsardzības ministriju. Paldies!

Priekšsēdētājs. Tas varētu būt motivējums pēc balsojuma.... Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nepiedalījās sēdē šādi deputāti:

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Igors Bukovskis...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Ernests Jurkāns,

Imants Kalniņš,

Ojārs Kehris,

Ģirts Kristovskis,

Vilis Krištopans...

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis ir zālē.

I.Daudišs.

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Voldemārs Novakšānovs... ir zālē,

Uldis Osis,

Gunārs Resnais,

Leonards Stašs,

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Nr.10

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 36 deputāti. Tautsaimnieku politiskā apvienība pilnā sastāvā pagaidām nepiedalās. Vēlreiz zvanu, lūdzu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 53 deputāti.

Nākamais jautājums, likumprojekts "Par izlozēm un azartspēlēm", Budžetu un finansu (nodokļu) komisija, deputāte Aija Poča komisijas vārdā, lūdzu.

A.Poča. Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mūsu darbam ir vajadzīgs dokuments nr.695-a un 695-c. Dokuments nr.695-a ir vispirms pēc otrā lasījuma nobalsotā redakcija un tālāk ir priekšlikumu tabula trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Poča. Praktiski uz trešo lasījumu ir priekšlikumi tikai no Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas un no deputāta Budovska. 14.pants, komisijas bija, ka vajadzētu atbilstoši visai terminoloģijai, kas ir pielietota likumā aiz vārdiem "azartspēļu organizēšanai" papildināt ar vārdiem "un uzturēšanai".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. 17.pants. Šeit bija noteikts, ka Finansu ministrija var izdot noteikumus, kas attiektos uz institūcijām, kas nav tieši pakļautas viņiem, atbilstoši likumam par Ministru kabineta iekārtu, šādus noteikumus var izdot tikai Ministru kabinets, tāpēc Finansu ministrija nomainīta ar Ministru kabinetu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. 18.pants. Šeit pacēlās diskusija par to, ka mums šeit pagaidām vēl nav apstiprināta Latvijas valsts noteikti standarti. Un tāpēc vienkārši, lai nebūtu domstarpības komisija ieteica precizēt redakciju, ka vienkārši azartspēļu nami elektroapgādes sistēmai jānodrošina nepārtraukta un netraucēta azarspēļu norise.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. 19.pants. Šeit bija otrā lasījuma redakcijā, ka laimestu izmaksu nodrošina divu stundu laikā, mēs uzskatām, ka nav nepieciešami nekādi ierobežojumi laimestu izmaksa jānodrošina ir tūlīt.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Poča. 20.pants. Šeit nedaudz ir mainīta likuma pantā ietvertā koncepcija. Otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka azartspēļu atrašanās vieta ir jāsaskaņo ar attiecīgo pašvaldību. Principā tas varētu dot iespēju zināmai ierēdņu patvaļai, tāpēc mēs piedāvājam normu, kas būtu daudz demokrātiskāka, pašvaldības savā augstākajā lēmējinstitūcijā var noteikt vietas, kur var un kur nevar atrasties azartspēļu nami.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. 21.pants. Šeit ir nedaudz precizēta 3.apakšpunkta redakcija, vienkārši saskaņojot termiņus, tātad, tekstā bija, ka bingospēļu laimestu kopsummai jābūt mazāka par 50% no apgrozījuma, šeit ir precizēts, ka tā ir mazāka par 50% no iemaksām, jo šeit laimestu nosaka iemaksu kopsumma.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes!

A.Poča. 22.pants. Šis pants attiecas uz azartspēļu mērogiem. Šeit bija noteikts ka valsts mēroga izlozes ir, ja biļešu kopsumma pārsniedz simts tūkstoš latu, mēs bijām noteikuši, ka šīs biļetes var izplatīt visā valsts teritorijā, bet mēs uzskatījām, ka tā ir pārāk ierobežojoša norma un šādu lielu, teiksim, biļešu partijas varētu izplatīt ne tikai visā valsts teritorijā, bet, teiksim, kādā ierobežotākā teritorijā: Rīgā, kur ir liels iedzīvotāju kopskaits, vai arī, teiksim, kādā noteiktā reģionā. Mazliet precizētā, tāpēc ir papildināts šis pants ar formu "Latvijas teritorijā vai tās daļā".

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. 25.pants. Lai uzsvērtu to, ka sabiedriskās organizācijas un to apvienības un reliģiskās organizācijas var rīkot tikai vietēja mēroga vienreizēja rakstura izlozes ir izmainīta panta redakcija, šo daļu pārceļot uz panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Poča. 26.pants. Šeit ir arī, lai saskaņotu visu terminoloģiju, pirmajā daļā aizstāt vārdus "atļauja" ar vārdiem "speciālā atļauja, licence" un panta pēdējo teikumu, ka Finansu ministrija nepieciešamības gadījumā ir tiesības pamazināt atsevišķiem izložu un azartspēļu veidiem derīguma termiņu vai kvotas, mēs uzskatījām par lieku, tas arī varētu dot zināmu ierēdņu patvaļu vairāk vai mazāk visas šīs ierobežojošās normas ir ietvertas likuma normās un tādēļ ierosinājām svītrot šo pēdējo teikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 27.pants. Šeit ir precizēta panta otrais un trešais teikums, par to, kā tiek noformēta un izsniegta atteikumi un atbilsto1si likuma struktūrai šī panta daļa ir pārcelta uz 33.pantu, kur ir nodaļa par atļauju atteikumu un jāuzskata, ka šī panta pirmo daļu, 33.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Poča. 28.pants. Šeit ir varētu teikt, nedaudz konceptuālas izmaiņas un es jums lūdzu paņemt izdalīto dokumentu nr.695-c, kur ir precizēta šī panta redakcija. Būtība nemaina, bet precizēta. Šīs izmaiņas ir saistītas ar to, ka mēs esam saskārušies jau ar precedentiem, ka dažas uzņēmējsabiedrības, kuru statūtkapitāls ar ārkārtīgi neliels, kā tas ir ar kopējo ieguldījumu fondiem, uzņemās pārāk lielu atbildību iedzīvotāju priekšā. Un šeit ir iestrādāta norma, ka atļaujas izložu organizēšanai atbilstoši izložu mērogiem var saņemt uzņēmējsabiedrības, un tātad kā ir dokumentā 695-c, valsts mēroga izlozēm, ja uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kapitāls nav mazāks par 50 tūkstošiem latu. Kāpēc šāda norma? Mums ir iestrādāts, ka valsts mēroga izlozēs biļešu kopsumma var būt lielāka par 100 tūkstoš latiem, tādēļ ir jābūt kādai garantijai, lai šīs uzņēmējsabiedrības vismaz nodrošinātu šo laimestu izmaksu. Un vietējā mēroga izlozēm, kuras ir līdz 10 tūkstoš latiem, vismaz šīm uzņēmējsabiedrībām, kas grib nodarboties ar loteriju organizēšanu, statūtkapitāls nedrīkst būt mazāks kā puse no Finansu ministrijas iesniegtajā izložu plānā paredzētās laimestu kopsummas. Tā, ja uzņēmējsabiedrība, vietējā mēroga izlozi grib organizēt par 2 tūkstoš latiem grib izplatīt, pēc likuma laimesta kopsummai ir jābūt 45%, tātad šim statūtkapitālam vajadzētu būt apmēram 1000 latu. Tā ir tāda garantijas norma, lai aizsargātu iedzīvotājus.

Priekšsēdētājs. Par 28.pantu ir kādas iebildes (dokuments nr.695-c)? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 35.pants. Šeit ir precizēta 4.apakšpunkta redakcija kādos gadījumos atļaujas var anulēt. Kā jau mēs zinām atļauja tiek izsniegta uz pieciem gadiem, bet valsts nodeva jāmaksā par katru kalendāro gadu, tātad par pirmo kalendāro gadu samaksā pie atļaujas licences neņemšanas, par katriem nākošajiem gadiem jānomaksā ir līdz nākošā kalendārā gada 1.februārim un tikai šajos gadījumos, ja netiek šī licence nomaksāta, var viņu ierosināt anulēt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. 37.pants. Šeit ir precizēta redakcija sakarā ar to, ka bija nekorekti uzrskatīts, ka azartspēļu vai izložu noteikumi jāpublicē pilsētas vai pagasta noteiktajā laikrakstā, mēs vienkārši precizējām vietējā laikrakstā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Poča. 38.pants. Šeit ir papildināts, ka izlozes plāns vai azartspēles noteikumi, kur uzskaitīts viss, kas jāparāda ir, ir jāapstiprina Finansu ministrijai, tātad viņam jābūt ir normatīvam dokumentam.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Poča. 39.pants. Ir precizēta redakcija atbilstoši likumam "Par valsts ieņēmumu dienestu un viņa kompetenci" òemot vērā arī valsts ieņēmuma dienesta viedokli.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Poča. 40.pants. Ņemot vērā, ka 39.pants un likums par valsts ieņēmumu dienestu nosaka kārtību, kādā tiek veikta uzraudzība un kontrole, komisija uzskastīja, ka 40.pants praktiski atkārto šo likumu normas un tāpēc viņš būtu jāsvītro.

Priekšsēdētājs. 42.pants.

A.Poča. 42.pants ir deputāta Budovska priekšlikums, kura būtība ir papildināt speciālā budžeta sadalījumu ar virzienu "veselības aizsardzība". Komisijas viedoklis bija ņemot vērā otrā lasījuma balsojumu, ka līdzekļi nebūt nebūs tik lieli un sadrumstalošana par dažādām dabības sfērām nebūtu lietderīga, bet es saprotu, ja deputāts Budovskis uztur savu viedokli, tas būtu balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Budovskis, LNNK. Atklājam debates par 42.pantu.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es absolūti arī neuzturētu savu priekšlikumu balsojumam, ja man būtu..., ja es būtu dzirdējis neskaidro formulējumu, šie ienākumi nebūs tik lieli, tādā gadījumā es gribētu dzirdēt precizējumu aptuvenam aprēķinam, cik tad būs šie ienākumi.

Priekšsēdētājs. Referente, lūdzu!

A.Poča. Ņemot vērā, ka maksa par licenci ir 40 tūkstoš latu pēc mūsu aplēsēm varētu būt apmēram, teiksim, nu, 4-5 firmas, kas varētu nomaksāt šo lielo licenci, tas varētu būt apmēram 200 tūkstoš latu tikai par licences saņemšanu par tekošo gadu, tikai par licenci. Ņemot vērā, teiksim, tos aprēķinus par šīm iekārtām un vietām, tie ieņēmumi varētu svārstīties apmēram robežās līdz 500 tūkstoš latu, nu, tas ir 700 tūkstoš latu. Nu, tas, protams, ir ļoti nosacīts aprēķins, jo mums nav precīzas informācijas par to, cik ir šādas ar šo azartspēļu veidu nodarbojās, kādi ir ieņēmumi pašlaik budžetā no šiem azartspēļu maksājot peļņas nodokli 65% likmes un tas ir tiešām ļoti aptuveni aprēķināts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Budovskis, LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tādā gadījumā es tomēr varētu uzskatīt, kad šāds papildus ieņēmums ir apmēram miljons lati un zinot to, kad iepriekš minētais, kad šie līdzekļi tiek aizdoti kultūrai un sportam, es gribētu teikt, ka kultūrai un sportam ir daudz lielāks sponsorētāju skaits un praktiskā pieredze arī rāda to, kad šeit ienākumi, papildus ienākumi šīm sfērām ir daudz lielāki, medicīnai katastrofālos gadījumos šādu ienākumu nav, tāpēc es tomēr uzturu savu lūgumu iekļaut arī šeit veselības aizsardzību, jo es saprotu, ka neviena no minētām sfērām nevar tikt finansēta pilnīgi, bet tā var būt tikai kāda papildus finansējums attiecīgos brīžos, līdz ar to es uzturu šo balsojumu un lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka, "Tçvzemei un brīvībai", pēc tam deputāts Gulbis.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi, es atbalstu Budovska kunga priekšlikumu, jo ir sfēras kā pētniecība medicīnā un tā, kas ir pamestas novārtā, mums kādreiz bija sarkanā krusta loterijas un tā tālāk, un to jūs paši zinat un tas arī gāja lielā mērā veselībai, tā kā es domāju, ka to tad varētu tomēr pielikt un atsevišķos gadījumos novirzīt vismaz daļu šo nodokļu tiešām kaut kādai speciālai veselības aizsardzības sfērai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj un godātais Prezidij, un godātie kolēģi, gan cienītās kolēģes! Es pagājušo reizi, kad šai sakarā runāju aizmirsu pateikt, ka faktiski sportam un tā arī mēs kad komisijā diskutējām, tas taču aiziet veselības aizsardzības sfērā absolūti un gandrīz viennozīmīgi varbūt būt dažas sacīkstes, kuras tiks finansētas un tā, bet pārējās šīs, teiksim, sporta zāles, sporta kustība skolās, tas ir veselības sfērai un formāli, protams, mē svaram kaut kā citādi, tie līdzekļi izšķīdīs tur nebūs tiešām ne šis ne tas nebūs. Tas aiziet veselībai, tas aiziet veselībai, tieši kas šifrējas zem sporta, tas vistiešākā nozīmē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā lasījumā runāju par šo tēmu un es domāju, ka mēs tomēr nonācām pie diezgan saprātīga risinājuma. Es ļoti labi saprotu, Budovska kungs ir politiķis un viņa vārdu zin cilvēki un šobrīd ar medicīnas aizsardzību nav sevišķi labi un, protams, viņš grib ļoti labi izskatīties tagad tautas acīs, kad vajag naudu veselībai, bet tikpat labi es varētu arī teikt, ka vajag naudu dabas aizsardzībai, kas nav mazāk aktuāla tēma, vajag naudu mūsu robežapsardzībai ,jo ir caurumainas, vajag naudu visam, nu, tad pieņemam lēmumu, tad visa nauda, tad no attiecīgās loterijas aiziet budžetā, bet es stipri šaubos vai cilvēki būs orientēti pirkt šīs loterijas biļetes zinot, ka tā naudiņa aiziet budžetā un kaut kur cienījamie deputātu kungi vai cienījamie valdības vīri viņu vietā izlems. Es domāju mēs saprātīgi vienojāmies par šīm sfērām par kultūru, par sportu, jo šeit tiešām tiks finansēti, jo tā summa nebūs liela. Atsevišķi pasākumi, atsevišķi pasākumi kukltūras jomā, atsevišķi nopietni pasākumi sportā, teiksim, olimpiādes, un es domāju, ka cilvēki drīzāk būs orientēti šajā gadījumā pirkt tās loterijas biļetes nekā viņiem pateiks, nu, pērciet tā naudiņa aizies budžetā varbūt jums kāds kriksītis atleks. Protams, mēs visi gribam ļoti labi izskatīties, bet, piedodiet man, atbalstīsim to priekšlikumu, kāds ir apstiprināts pirmajā lasījumā.

nr.11

Priekšsēdētājs. Vārds referentei. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Protams, apzinoties to, ka visām sfērām nauda ir vajadzīga, es gribētu tikai teikt, ka ļoti bieži ārī presē un sabiedrībā ir izskanējusi diskusija. Kas mums ir jāveicina - cēloņi, vai, teiksim, jāārstē pēc tam sekas? Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka veselīgas un sportiskas dzīvesveids ir veselības pamatā. Jo tauta būs veselīgāka, jo bērni būs veselīgāki, jo mazāk mums vajadzēs veselības aizsardzībai.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Budovska 42.panta papildinājumu. Papildināt speciālā budzēta sadalījumu ar virzienu - veselības aizsardzība. Balsojam. Rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Poča. Pārejas noteikumos šeit ir noteikts, ir noteikts līdz kuram brīdim ir jāpārreģistrē likumā noteiktajā kārtībā licences un atļaujas tiem uzņēmējiem, kas ar šo darbības veidu nodarbojas. Tas ir, līdz 1994.gada 31.decembrim.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs balsot un akceptēt likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumu "Par izlozēm un azartspēlēm" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4.Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli".

A.Poča. Mūsu darbam ir nepieciešams dokuments nr. 695-b., kur pēc otrā lasījumā precizētā teksta ir priekšlikumu tabula.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, paņemiet dokumentu nr. 695-b. Lūdzu, pa pantiem.

A.Poča. Šeit ir tikai Budžeta un finansu komisijas priekšlikumi, es autorus turpmāk nenosaukšu, 3.pants ir precizēta panta pirmā daļa, kur ir korektāk izteikts, kas ir tieši ar nodokli apliekamais objekts. Tātad pēc jaunās redakcijas tas ir "Azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas", joi pēc tam tieši kādas iekārtas, tas ir dots jau uzskaitījumā.

Otrs precizējums ir šajā pašā apakšpunktā, ka šeit ir noprecizēts, ka nodoklis ir jāmaksā tieši par katru galdu, ruletes galdu, par katru kāršu un kaulu spēliņu galdu un par video spēles mehānisko automātu. Tieši par katru automātu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. 4.pants. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka ar diferencētajām nodokļu likmēm attiecībā no tā, kur šīs azartspēļu norises vietas. Priekšlikums bija pārveidot Jūrmalu no 90% zonas uz 80% zonu. Tas saistīts ar to, ka Jūmalā ir vērojama ārkārtīgi liela sezonalitāte un tātad ziemas periodā tur nebūs praktiski... Katrā ziņā būs stipri mazāks ienākums, nekā vasaras sezonā. Un lai vidēji, teiksim, uzņēmējiem, nebūtu pārāk liela šī nodokļu nasta, tad ir ierosinājums - pārcelt to uz 80% zonu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 6.pantā. "Nodeva par katru izlozi", ir aizvietota ar vārdiem "nodeva par katru organizēto spēli". Jo, redziet, organizētā spēle, piemēram, Latlotto, tagad notiek ilgākā laika periodā. Un ja nodeva būtu par katru izlozi, tad praktiski tas nozīmētu, ka jāmaksā ir par katru šīs nedēļas izlozi. Tas ir vienkārši precizējums tīri no spēļu norises tehnoloģijas.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Poča. 10.pants ir jauna redakcija. Tā ir precizēta, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta viedokli, jo šeit bija koncepcija, ka azartspēļu nodoklis ir jāmaksā avansā, bet Valsts ieņēmumu dienests strādā, pēc, teiksim, iekasē nodokļus par pagājušo laiku, par pagājušu periodu un arī no administrēšanas viedokļa, tas ir daudz vieglāk, lai būtu avansā un ja tur ir dažādas neprecizitātes, vai kas, tad nauda ir atkal jāatmaksā atpakaļ. Šis ir Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis tieši no administrēšanas viedokļa.

Priekšsēdētajs. Nav iebildes. Tālāk.

A.Poča. 11.pants. Šeir ir ierosināts svītrot teikumu, ka ieņēmumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti lato un tamlīdzīgī un tādā br`dī, ņemot vērā, ka ir grūti noteikt kāds kurss ir kurā brīdī, ka tā ir uzņēmēja brīva griba, ka viņš iekasēs naudu latos vai valūtā, un viņam jāmaksā ir nodoklis tikai latos.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Poča. 12.pants. Arī šeit ir zināmi papildinājumi. Es varētu teikt, mēs esam gājuši soli pretī pašvaldībām, lai arī ieinteresētu pašvaldības, teiksim, azartspēļu uzņēmējdarbības kādā veidā, bet arī savā ziņā kontrolei. Jo ir ierosināts papildināt pantu ar jaunu 2. un 3.daļu, kur ir noteikts, ka ienākumi un azartspēļu nodokļi 75% apmērā ir ieskaitāmi šajā speciālajā budžetā, bet 25% apmērā tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Līdzīga doma ir arī par ienākumiem no valsts mēroga izložu nodokļa un vietējā nodokļa. Valst mēroga izlozes - tas būtu valsts speciālajā budžetā ieskaitāmā daļa, bet ienākumi no izložu nodokļa, kas ir organizēts kādas pašvaldības teritorijā, būtu jāieskaita pašvaldības budžetā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Poča. 13.pants ir precizēts, ņemot vērā Vslsts ieņēmuma dienesta normatīvos dokumentus par to, kādā veidā tiek iekasētas sodanaudas un tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Poča. 14.pants. Arī šeit ir precizēts ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta viedokli un tā kompetenci un kompetenci.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Poča. Papildināts ir ar 3.daļu, kas reglamentēs, ja ir gadījums, kad tiek anulētas licences. Tādā gadījumā samakšātā nodeva lai atļautu licenci, netiek atmaksāta.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Poča. Pārejas noteikumi. Tas ir saistīts arī ar datumu, kad stājās spēkā šis likums. Likums par azartspēļu nodevu un nodokli stāsies spēkā ar 1995.gada 1.janvāri. Bet atbilstoši likuma koncepcijai par azartspēlēm un izlozēm, speciālas atļaujas saņemšanai nodeva ir jānomaksā pie licences saņemšanas. Tas praktiski būs jāizdara līdz 1994. gada 31.decembrim. Tāpēc arī pārejas noteikumos šī norma ir atrunāta.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumu "Par izložu un azartspēļu nodeva un nodokļi" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Poča. Paldies, cienījamie kolēģi! Un aicinu papildināt valsts budžetu.

Priekšsēdētājs. Nākamais ir likumprojekts "Par iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijās".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Referenta nav. Izskatām nākamo likumprojektu.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašumu objektiem"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā. "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais Prezidij, godātā Saeima! Darbam ir jāizmanto dokuments nr.615, kur tabulā ir doti visi iesniegtie priekšlikumi ar attiecīgo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas slēdzienu par tiem, kā arī pirmā lasījuma redakcija, kas ir Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi.

Pirmais priekšlikums par likumā lietotajiem terminiem no frakcijas "Tevzemei un brīvībai", svītrot 4.daļā vārdus "ilggadīgie stādījumi". Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebldumu? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums arī no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", svītrot likumā lietoto terminu "5.daļu", kas paskaidro, kas ir pieteikums. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Frakcija uzstāj uz balsojumu? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumu - svītrot 5.daļu. Balsojam. Rezultātu! Par - 15, pret - 22, atturas - 10. 27, 47. Nav kvorums. Balsosim vēlreiz? Balsojam. Rezultātu! Par - 13, pret -24, aturas - 18. Jā, nav pieņemts. Kvorums ir.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par likumā lietoto terminu "8.daļu". Šeit ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - aizstāt vārdu " îpašnieks" ar vārdu "valdītājs".

Otrs - Annas Seiles priekšlikums - šo daļu vispār svītrot. Komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu. Šo daļu svītrot.

Priekšsēdētājs. Vai ir nepieciešami balsojumi? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - arī no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", par šās sadaļas 9. daļu. Redzams ailītē. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - izteikt 9.daļu redakcijā otrajā lapaspusē. Balsojam. Rezultātu! Par - 11, pret - 17, atturas - 27. Nav pieņemts. Es atvainojos, nav kvoruma. Balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret -20, atturas - 28. Nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums par pirmo pantu. "Likuma darbība". Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piedāvātā pirmā panta pirmās daļas redakcija. Un komisijas izskatot sēdē šo redakciju neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" 1.panta pirmās daļas redakciju. Rezultātu! Par -12, pret -22, atturas - 29. Nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 2.pantu. "Personas, kurām atjauno īpašumtiesības", ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - paplašināt šo personu loku ar tiem akciju paju īpašnieku mantinieku īpašumtiesībām, ja vairāk kā 50% ir pieteikušies. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt, jo faktiski visu šo risinājumu pamatā būtu jābūt tiesas spriedumam kad šīs daļas vai akcijas ir atdodamas uzņēmums atdodams vai nu kopumā, vai nu nav atdodams.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pašreiējie tiesas procesi nenosaka nekādu kārtību un tiesai nav pēc kā vadīties atjaunojot bijušajiem, tā sauktajām, juridiskajām personām - īpašniekiem viņu īpašumtiesības. Un ja šāda norma ir iestrādāta, ja pieteikušies vairāk kā 50% no bijušo paju vai akciju pārmantotājiem, tas ir ļoti loģisks risinājums. Un arī tiesai būs kritērijs pēc kā lemt šos jautājumus.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, referents!

R.Jonītis (LC).

Šajā gadījumā nedaudz izskaidrot šā likuma būtību. Jau 1.daļā šīs fiziskās personas ir ietvertas, tātad mēs likuma esošajā redakcijā redzam, ka īpašumtiesības atjauno gan tām fiziskajām personām, kuru īpašumā ir bijis viss uzņēmums, gan arī tām, kurām uz kopīpašuma tiesību pamata ir piederējis īpašums. Un šajā gadījumā ir atjaunojams šis uzņēmums par tik, par cik tas pieder katrai fiziskai

Nr.12

par cik viņs pieder katrai fiziskai konkrētai personai atseviški, nevis personu grupām, kas pagaidām nav paredzēts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu 2.panta redakcijai. Balsojam! Rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 27. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par šī paša panta otro daļu. Tas jau konkrēti runā par juridiskajām personām. Un komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par juridisko personu īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Te ir atseviški gadījumi, kas tomēr būtu jāapsver pavisam rūpīgi. Piemēram, es runāšu tikai par vienu tādu gadījumu, proti, mūsu tirdzniecības un rūpniecības palāta, kuras atbalstā arī tikko nupat deputātu delegācija bija Vācijā, arī starp tiem Jonīša kungs un izpilddirektors Gavara kungs tieši izteica rūpes par to, ka viņiem nav iespējams atgūt telpas, ēkas, kas piedereēja mūsu tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas bija dibināta trīsdesmitajos gados un tas sagādā grūtības viņu darbībai, arī paplašinot darbību, jo arvien vairāk locekļu skaits palielinās un es ceru, personīgi ceru, un daudzi no mums, ka arī šis augstais nams pieņems likumu, kas atbalstīs šīs kameras tālāko darbību, kas tikai nāks par labu Latvijas saimniecībai. Es domāju, ka šādus gadījumus tomēr būtu vērts ievērot un līdz ar to likumā paredzēt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šo priekšlikumu nevajag likt vispār uz balsošanu, jo mēs tikko iepriekšējo nobalsojām, ka mēs neakceptējam "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumu - papildināt 2.panta pirmo daļu ar 3.punktu. Šajā priekšlikumā ir tieši atsauce uz šo 1.panta jauno 3.punktu, ko mēs nepieņēmām. Tātad tādā veidā viņš vispār nav balsojams. Mēs viņu praktiski esam izslēguši.

Priekšsēdētājs. Lūdzu tālāk!

R.Jonītis. Tad nākošais priekšlikums ir par 3.pantu, tas arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - mainīt gala termiņu pieteikumiem. Komisijas viedoklis bija daļēji atbalstīt un pēdējā ailītē jūs redzat komisijas viedokli, ka tas nebūtu vis kāds konkrēts noteikts brīdis ar gada skaitli un datumu, bet gan mēs paredzam, ka pēc likuma spēkā stāšanās, vēl vienu mēnesi šie pieteikumi ir pieņemami.

Priekšsēdētājs. Vai uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 6.lappusē pie 6.panta. Pirmajā daļā aizstāt vārdus "Latvijas Valsts neatjauno" ar vārdiem "saskaņā ar šo likumu netiek atjaunotas". Un komisijas viedoklis bija atbalstīt šādu redakciju.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot 6.panta otro daļu, kas runā par to, ka īpašumtiesības atjaunojamas tikai piešķirot kompensāciju. Komisijas viedoklis bija tas, ka šī kompensācijas mehānismi tomēr ir saglabājami un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Balsojam! Rezultātu! Par - 13, pret - 19, atturas - 23. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 6.panta trešo daļu - papildināt ar jaunu redakciju. To iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai" redzams trešajā ailītē. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas runā par uzņēmuma atdošanas aizturēšanu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par 6.panta trešās daļas redakciju "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumā. Rezultātu! Par - 12, pret - 15, atturas - 25. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 7.pantā un priekšlikums aizstāt 7.panta ceturtajā daļā un arī turpmāk visur vārdus "pašreizējais īpašnieks" ar vārdiem "uzņēmuma pašreizējais valdītājs". Praktiski šis balsojums jau notika, izskatot likumā lietotos terminus.

Priekšsēdētājs. Tālāk lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir pie 10.panta par otro daļu. Gadījumi, kad uzņēmums atdodams bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam pilnībā. Un ir piedāvāta jauna 10.panta otrās daļas redakcija. Komisijas viedoklis bija, ka šo redakciju nevarētu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsosim par 10.panta redakciju frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā par otro daļu. Rezultātu! Par - 11, pret - 17, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir papildināt ar jaunu trešo daļu un šī 3.daļa paredzētu, ka personai, kurai tiek atjaunotas īpašuma tiesības, tātad norēķināšanās vai izpirkšanas procesā tiesības kā maksāšanas līdzekļus izmanto privatizācijas sertifikātus. Komisijas viedoklis bija, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Vēl viens priekšlikums - papildināt šo 10.pantu ar ceturto daļu, kas iesniegts no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un runā par to, kā izmantojamas civillikuma normas. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo redakciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakciju. Balsojam. Rezultātu! Par - 10, pret - 17, atturas - 26. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Tā, nākošais priekšlikums ir pie 12.panta un faktiski šeit ir divi priekšlikumi - abi no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Viens ir vispār svītrot šo 12.pantu, kas runā par uzņēmuma atdošanu ja pieteikums ir iesniegts pēc 1992.gada 20.jūlija. Un otrs priekšlikums ir noraidīt 12.panta pirmā lasījuma redakciju, respektīvi atgriezties pie vecā teksta, es tā saprotu. Komisijas vieedoklis bija neatbalstīt ne vienu, ne otru un atstāt šo 12.pantu tādā redakcijā, kāds viņš ir patreiz.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Jābalso par frakcijas iesniegto priekšlikumu - svītrot.

R.Jonītis. Jā, tur ir divi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka svītrošana aptver arī otru priekšlikumu. Rezultātu! Par - 9, pret - 17, atturas - 23. Nav kvoruma. Balsojam vēlreiz. Rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 30. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 14.pantu, kas runā par uzņēmuma īpašnieka pienākumiem. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina šo pantu svītrot, bet Tautsaimniecības komisija uzskata, ka taas ir atstājams un neatbalstīja šo.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas ierosinājumu. Rezultātu! Par - 9, pret - 14, atturas - 33. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 16.pantu. Un tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot 16.panta trešās daļas otro teikumu. Šis otrais teikums runā par statūtusabiedrībām, kurām nav valsts vai pašvaldības daļas. Bet komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo svītrojumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 10, pret - 18, atturas - 28. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 20.pantu - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - noraidīt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz 20.panta otro daļu. Tas ir atkal saistībā ar likuma lietotajiem terminiem par īpašumtiesību atjaunošanu. Komisijas viedoklis bija daļēji atbalstīt un mainīt šo otro daļu uz jaunu redakciju. To var redzēt pēdējā ailītē.

Priekšsēdētājs. Frakcija uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir redzami pēdējā - 14.lappusē, tas ir 23.pantā. Papildināt šo 23.pantu, kas runā par sūdzību un strīdu izskatīšanu ar jaunu daļu. Paredz atbrīvot īpašniekus vai viņu mantiniekus no tiesas izdevumiem, ja viņi šajā pantā paredzētajos gadījumos tiesas ceļā prasa savu tiesību aizskāruma novēršanu. Komisijas viedoklis bija atbalstīt, bet nedaudz mainīt šo redakciju. Nevis atbrīvoja no tiesas izdevumiem, bet gan no valsts nodevas maksāšanas. Tas ir galvenais būtiskais traucēklis, lai varētu atjaunot īpašuma tiesības.

Priekšsēdētājs. Ir nepieciešams balsojums? Nav. Paldies.

R.Jonītis. Un pats pēdējais priekšlikums ir papildināt šo likumu ar jaunu nodaļu - ar īpašumtiesību atjaunošanu saistītie izdevumi, kas gan sastāvētu no viena panta. To jūs varat redzēt trešajā ailītē. Komisijas viedoklis bija, ka šāda nodaļa nebūtu nepieciešama, jo par valsts nodevas un citu nodevu un maksājumu kārtību runā citi likumi. Šeit nebūtu nekādi izņēmumi jāizdara.

Priekšsēdētājs. Balsosim par šo frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 17, atturas - 28. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Visi izskatītie priekšlikumi ir balsoti.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Daži kolēģi uztraucas, ka laiku neesam noteikuši, bet es domāju, laiks ir... nē, es domāju trešajam lasījumam. Laiks ir pietiekams. Ja nav citu priekšlikumu. Deputāts Silārs uzstāj, ka tomēr ir jālemj. Lūdzu referentu.

R.Jonītis. Es, Tautsaimniecības komisijas vārdā, lūgtu nozīmēt šo trešo lasījumu uz trešo sēdi pēc mūsu sesijas, pēc rudens sesijas atsākšanas.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā". Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Ivars Silārs - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Paņemiet lūdzu dokumentu nr.509. Tajā jūs redzat Ministru kabineta piedāvātos grozījumu likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, kur ir paredzēts izdarīt izmaiņas visās patreizējos atvieglojumus reglamentējošos likumos un Augstākās padomes lēmumos, kas nosaka tiesības izmantot transportu valsts un pašvaldību, par brīvu. Šeit ir paredzēta tāda norma visos šajos likumos, kas nosaka to, ka ir tiesības saņemt braukšanas izdevumu apmaksu, kas paredzēta dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai, izmantojot sabiedrisko transportu. Tas viss ir saprotams un, protams,

Nr. 13

I. Silārs. ... saprotams, un protams, ka uz to mums ir jāiet, bet tad, kad būs nākamais budžets. Nākamais budžeta gads, jo tam ir jāparedz līdzekļi, jo šeit ir norādīts visur, ka"apmaksa, kas paredzēta". Līdz šim nevienā valsts iestādē, valsts institūcijā šādi līdzekļi nav paredzēti un tos paredzēt varēs tikai nākamā gada budžetā.

Sakarā ar to arī pagājušajā nedēļā, kā jūs atceraties, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija atsauca savu piedāvāto labojumu tieši sakarā ar to, ka vēl patreiz nav šā gada budžetā tādi līdzekļi paredzēti. Tādēļ arī šeit visu to komisija pieņēma, koncepciju šo, izņemot šā likumprojekta 3. pantu, kurā būtu jānosaka, ka likums stājas spēkā nevis šā gada 1. jūlijā, bet 1995. gada 1. janvārī.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav.

I.Silārs. Tādā gadījumā es lūdzu kolēģus atbalstīt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā pāriešanai lasīšanai pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu, ja kādam būtu kādi priekšlikumi, iesniegt tos komisijai līdz 2. septembrim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākošais ir likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Tautsaimniecīnas, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Novakšānovs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimneicības komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Un šis radiācijas un kodoldrošības likums jāatzīmē, ka šī likuma mērķis ir pasargāt cilvēkus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības. Šā likuma realizācijas tiesiskais pamats Latvijas Republikā būs par pamatu šis likums, starptautiskās vienošanās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas un citu valdības institūciju lēmumi, kā arī šim likumam pakārtotie normatīvie dokumenti.

Jāatzīmē, ka līdz šim Latvijā šāda likuma nav bijis, kas regulētu tieši šo sfēru un jāatzīmē, ka arī šinī sfērā ir ļoti daudz izmaiņu starptautiskajā praksē, kur ir ieviestas daudzas izmaiņas. Likumprojektā paredzēta visu darbību ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošiem starojuma avotiem licencēšanu un atļauju saņemšanu darbības veikšanai ar tiem. Es domāju, ka jūs, kolēģi, saprotiet šā likuma nepieciešamību šodien un ceru, ka atbalstīsiet šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un jau uzreiz varu teikt, ka ceru, ka Preiļu rajonā Aglonas ciemā pārtrauks uzsākto celtniecību radiotelevīzijas tornim, kas uzsākts 40 līdz 60 metrus no pagasta vecākā krēsla. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai būtu Latvijā vienreiz šajā jautājumā kārtība... Es ceru, ka bijušais kristīgais demokrāts Saulītis ļoti labi zina situāciju Aglonā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies un lūdzu priekšlikumus komisijai.

Priekšsēdētājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Voldemārs Novakšānovs - komisijas priekšsēdis.

V.Novakšānovs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Grozījumus un priekšlikumus likumprojektā "Grozījumi likumā "Par cukuru"" otrajā lasījumā komisija nav saņēmusi tāpēc lūdzu...

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 53, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies.

Priekšsēdērtājs. Trešajam lasījumam jānosaka termiņš.

V. Novakšānovs. Līdz trešajai sēdei lūdzu.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Likumprojekts "Par augu aizsardzību" otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Par augu aizsardzību ziņos kāds? Lūdzu! Voldemārs Novakšānovs - komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs. Cienījamais priekšsēdētājs, cienījamie deputāti! Ņemsim 651. dokumentu un kur ir likumprojekts otrajam lasījumam "Par augu aizsardzību" iesniegtie priekšlikumi.

Un tā mums ir trešajā lappusē 2. pantā deputāta Lagzdiņa priekšlikums - svītrot likumprojektā 2. pantu, jo parasti pantu ar šādu saturu likumprojektos neietver, pantam nav normatīva rakstura un tas izsmeļoši neaptver visus objektus, piemēram, pusi no likuma reglamenta "Augu aizsardzības dienesta statuss", bet tas 2. pantā nemaz nav pieminēts. Tautsaimniecības komisija iesaka deputāta Lagzdiņa priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Tālāk. 4. lappuse. 4. pantā "Augu aizsardzības dienesta struktūras" deputāts Lagzdiņš iesaka: izteikt 4. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādi - "Augu aizsardzību valstī organizē, vada un kontrolē Zemkopības ministrijai pakļauta valsts iestāde - Valsts augu aizsardzības stacija" .... un tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisija atbalsta šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš ieteica arī 4. panta otrās daļas otro teikumu šādi: viņu ieceļ un atbrīvo no amata zemkopības ministrs. Tautsaimniecības komisija atbalsta šo deputāta Lagzdiņa ieteikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Tālāk priekšlikumi nav saņemti un lūdzu akceptēt šos labojumus otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par augu aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pateicos par priekšlikumiem un aktīvu darbu un iesaku un lūdzu priekšlikumus un labojumus trešajam lasījumam šī gada trešajā sēdē.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Paldies.

Nākošais likumprojekts - "Par ārējo elektrisko koplietošanas tīklu izmantošanu". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Māris Graudiņš - komisijas vārdā - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Dokuments nr. 562. Un šajā pirmajā lasījumā likumprojekts "Par ārējo elektrisko koplietošanas tīklu izmantošanu" pamatā saistās ar to, ka iepriekšējā laika periodā elektroiekārtas un elektriskie tīkli atradās uz valsts uzņēmumu esošās zemes aptuveni 90 līdz 95 procentiem no visiem gadījumiem... piedodiet, agrāk bija simtprocentīgi valsts īpašumā.... šodien apmēram 90 līdz 95 procenti atrodas uz citu juridisku vai fizisku personu īpašumā vai lietošanā nodotās zemes. Līdz ar to ļoti aktuāls kļuvis jautājums par elektrotīklu apkalpošanu un aizsardzību. Pašvaldības daudzos gadījumos, piešķirot zemi lietošanā vai atjaunojot īpašuma tiesības fiziskajām vai juridiskajām personām neņem vērā reālo situāciju un nenosaka īpašuma tiesību ierobežojumus uz energoobjektu aizņemtajām zemēm.

Sakarā ar to, ka ārējo elektrisko koplietošanas tīklu izveidē un izmantošanā iesaistīti gan valsts uzņēmumi, gan fiziskās, gan juridiskās personas, radusies nepieciešamība noteikt šo tīklu izmantošanas tiesiskos pamatus likumā.

Un tālab, lūk šis likumprojekts. Vienīgais jautājums, kurā te manuprāt varētu būt zināmas domstarpības, ir sakarā ar šī likumprojekta 6. pantu, kurš reglamentē maksu par ārējo elektrisko koplietošanas tīklu aizņemtajām zemēm. Un šobrīd pirmajā lasījumā stāv rakstīts, ka gadījumos, kad zemes gabala īpašniekam nav tiesības noteikt koplietošanas tīkla īpašniekam nomas maksu par zemes izmantošanu un ar to saistītajiem apgrūtinājumiem, proti, ka te varētu būt pārkāptas īpašnieku tiesības. Katrā ziņā šis ir gadījums, kur varētu argumentēt, kas ir vairāk vai nu sabiedrības un valsts interesēs vai kas ir... vai īpašnieka tiesības ir svētas šajos vairāku tūkstošu gadījumos, kur atrodas šo enerēgētikas tīklu objekti privātīpašumā, taču neformālās sarunās ar "Latvenergo" ir radusies zināma skaidrība, ka iespējams kompromisa iedzīvinājums otrajā lasījumā, lai arī īpašnieku tiesības tiktu daļēji pasargātas , vismaz daļēji atlīdzinot īpašniekiem par zemes izmantošanu un ar to saistītajiem apgrūtinājumiem.

Tātad es ierosinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ja to pieņemam, noteikt otro lasījumu pirmajā septembra sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es, atklāti sakot, esmu gatavs par viņu balsot pirmajā lasījumā tikai pie svinīga solījuma no Tautsaimniecības komisijas, ka viņa kardināli viņu pārstrādās un konsultēsies ar juristiem. Es pirmo reizi redzu likumprojektu, kur, teiksim, nu kaut vai 2. nodaļā, kur nosaukums ir "Valsts pārvalde", ir ierakstīts iekšā, piemēram, 7. pantā, ka valsts pārvaldi energoapgādes nozarē atbilstoši savai kompetencei veic Saeima.... ļoti patīkami, mums būs jauna funkcija.... Ministru kabinets un tā institūcijas. 8. pants nosaukts - "Saeimas kompetence ārējo elektrisko koplietošanas tīklu izmantošanas attiecību regulēšanā". Man liekas, ka tas ir absurds. Ja mēs tālāk ejam.... es vienkārši tagad tikai viņu būtībā lasu... 22. pants - "Apelācija". Kas tā tāda vispār ir un kas tā par jēgu te ir viņu ielikt iekšā? Man liekas, ka no tāda juridiskā viedokļa, no likumprojekta viedokļa tas nav likumprojekts. Manuprāt, pareizāk būtu, ja komisija tomēr šo likumprojektu paņemtu atpakaļ, konsultētos ar juristiem un sakārtotu viņu tā, kā tam likumprojektam ir jābūt. Šādā veidā, manuprāt, viņam likuma slodze nu nav nekāda. Paldies!

Priekšsēdētājs. Voldemārs Novakšānovs, pēc tam - referents.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi un cienījamais kolēģi, Juridiskās komisijas vadītāj, es esmu jums pateicīgs par šiem aizrādījumiem. Mēs, starp citu, komisijā šo arī ievērojām, bet reizē es zinu, ka dzird arī mūsu plenārsēdi "Latvenergo", daļēji šā likumprojekta autori, un viņi jau arī zināja mūsu aizrādījumus par viņu nepilnīgo juridisko valodu un viņi pie šā piestrād. Tāpēc es lūdzu atpakaļ neraidīt, bet strādāsim visi trīs kopā. Es ceru, ka mēs tā... jo šis likums tomēr ir vajadzīgs, lai mēs laukos savestu kārtību, kā varētu apkalpot gan elektrolīnijas, ko sagāž ļoti bieži pēc vētrām, gan arī citi daudzi saimnieciskie jautājumi... Tāpēc mans lūgums, es pieņemu jūsu kritiku pamatoti un pilnīgi, bet mums ir laiks laboties.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Par ārējo elektrisko koplietošanas tīklu izmantošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Balsojam! Rezultātu!

Nr.14

Priekšsēdētājs. Rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts.

Likumprojekts "Par aviāciju" otrais lasījums, Tautsaimniecības, reģionālās un agrārās politikas komisija. Deputāts Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība, komisijas vārdā. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts "Par aviāciju" izstrādāts Satiksmes ministrijā, lai pilnveidu valsts pārvaldi un uzraudzību gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā. Kopš pirmā lasījuma, mēs Tautsaimniecīgas, agrārās un reģinālās politikas komisijā neesam saņēmuši priekšlikumus par likumprojektu "Par aviāciju" pantu grozīšanu vai papildināšanu. Tā kā teksts otrajā lasījumā ir tāds pats kā pirmajā. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu "Par aviāciju" arī otrajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par aviāciju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

U.Lakševics. Trešais lasījums varētu būt rudens sesijas pirmajā sēdē.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Nākamais ir likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par veterinārmedicīnu" pirmais lasījums. Tautsaimniecības komisija. Voldemārs Novakšānovs - komisijas priekšsēdis. Lūdzu!

V.Novakšānovs. Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Lūdzu šoreiz mēs strādājam ar dokumentiem nr.586 un arī ir dokuments nr.654-a. Patiesībā 654-a ir jau sagatavots palīgmateriāls pirmajam lasījumam, lai varētu labāk pārskatīt šo dokumentu, ko ir iesniedzis Ministru prezidents. Un šis likums paredz ievest tās kārtību veterinārmedicīnā, kur šodien ir ļoti daudz problēmu ar veterināro zāļu pagatavošanu, kā arī pacientu aprūpi un arī jautājumi ir pie novērtēšanas, reģistrēšanas un kontrolēšanas paredzēto dzīvnieku barībai, kur ir jāievieš kārtība Latvijas tautsaimniecībā, tieši veterinārijas kontrolē. Un arī licencēšana, kā arī šeit ir runas par ierobežojumiem dzīvnieku īpašnieku darbībā, kad, ko viņi drīkst, kad šie dzīvniekiem tiek ievadīti medikamenti. Es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un aktīvi iesaistīties arī ar papildinājumiem, lai mēs savā lopkopībā un tieši veterinārmedicīnā ievestu stingru kārtību kontroli un arī reizē tautas veselību saglabāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par veterinārmedicīnu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Balsojam! Rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pateicos par atbalstu un lūdzu priekšlikumus, nu, 10 dienu laikā iesniegt Tautsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā par īpašumu nodošanu reliģiskām organizācijām", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Referenta nav. Izskatām nākamo. Likumprojekts "Grozījumi likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību". Vai tiešām neviena nav no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas? Izbraukuma sesija? Tā, vienu mirklīti, jūs par ko tagad ziņosiet, par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām? Lūdzu! Komisijas vārdā Māris Gailis.

M.Gailis. Tātad, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina grozījumu likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām" un ierosina izteikt piekto pantu šādā redakcijā: Reliģisko organizāciju īpašumu objektu sast1āvs nosakāms atbilstoši dokumentos fiksētam sastāvam, ja dokuments nav vai tie nav saglabājušies pilnībā vai arī strīdu gadījumā, īpašumu objektu konstatē tiesa.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, tas ir pirmais lasījums, kā es saprotu...

M.Gailis. Jā. Visiem ir dokuments nr.619, mums ir vēl ierosinājumi par četriem, par 7.pantu, 8.un 9.pantu, lūdzam to akceptēt.

Priekšsēdētājs. Ziņojums par pirmo lasījumu ir pabeigts. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Šajā likumā sagatavotie grozījumi būtībā runā tikai par to, ka ir izmainījies pilsētu un pagastu nosaukumi, padomes ir aizvietotas ar domēm un nav arī vairs šīs valdes un tātad tie ir tīri tehniska rakstura grozījumi. Protams, ir arī viens otrs būtisks ierosinājums un tāds, piemēram, ir 9.panta 4.daļā izteiktajā redakcijā par to, ka pašvaldības var sniegt atbalstu reliģiskām organizācijām. Es personīgi uzskatu, ka tādas normas nevajadzētu likumos iesniegt, var vai nevar sniegt atbalstu, ja grib tad sniedz, ja negrib, tad nesniedz, bet visi šie jautājumi ir sakārtojami otrajā lasījumā un tādēļ es aicinu viņu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu ieņemiet vietās! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrējamies kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti. Vai visi ir reģistrējušies? Nervozu zvanu! Vēlreiz reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies 60 deputāti. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību". Māris Gailis - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Pirmais lasījums.

M.Gailis. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija piedāvā akceptēt pirmajā lasījumā iesniegtos grozījumus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Godātie deputāti, lūdzu balsojam, lai būtu kvorums. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas advokatūras likumā", pirmais lasījums. Māris Gailis - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

M.Gailis. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz grozījumus Latvijas Republikas advokatūras likumā saskaņā ar pieņemto Civildienesta likumu, tāda nepieciešamība. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlās. Zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas advokatūras likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Voldemārs Novakšānovs, komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! No Ministru kabineta ir saņemts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"", Tautsaimniecības komisija izskatīja un ieteic atbalstīt un akceptēt viņu pirmā lasījumā, jo šis likumprojekts ir ļoti saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, kuru arī uzturēja Tautsaimniecības komisija, tas ir par veterinārmedicīnu un šeit sakarā ar to, ka ir vairākas lietas ar farmaceitisko praksi un darbību un tāpat arī par šajā redakcijā vēl ir citi labojumi, es iesaku visus šos arī uzreiz varu teikt, ka nākamais likumprojekts "Par uzņēmējdarbību" arī ir saistīts, tur ir gan plašāk, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja jums ir kādi papildinājumi, lūdzu dot mūsu komisijai savus priekšlikumus, ierosinājumus vai arī pretējas domas priekšlikumus, tāpēc lūdzu atbalstīt, jo tas nāk par labu mūsu tautsaimniecībai un šoreiz jāsaka precīzi tieši veterinārmedicīnā.

Priekšsēdētājs. Vēlās kāds runāt, lūdzu? Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem un papildinājumie likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - nav,. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pateicos un ceru, ka priekšlikumi būs 10 dienu laikā mūsu Tautsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pirmais lasījums, Tautsaimniecības komisija, lūdzu! Voldemārs Novakšānovs - komisijas priekšsēdis.

V.Novakšānovs.

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, kolēģi! Šie ir arī likumprojekts istrādāts mūsu Republikas Ministru kabinetā un arī šeit par uzņēmējdarbību ir izteikti tādi priekšlikumi, ka pamainītas lietas par valsts uzņēmumiem atļauts izgatavot vērtspapīrus, naudas zīmes, monētas un pastmarkas, kā arī 4.pants ir pamainīts speciālas atļaujas farmaceitiskai darbībai, ko es jau teicu, un arī šeit 5.pantā būs papildinājums par audzēt narkotisku un psihotropo vielu saturošus augus un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka tas reglamentē un ievieš kārtību mūsu tautsaimniecībā un...

nr.15

mūsu tautsaimniecībā un lūdzu jūs, cienījamie kolēģi deputāti, atbalstīt, jo šis mūsu dzīvē likums ir ļoti vajadzīgs precīzs un labvēlīgs mūsu tautas veselībai.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņe`mējdarbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pateicos kolēģi par atbalstu mūsu Tautsaimniecības komisijas šodiendienas darbā par aktīvu jūsu līdzdalību balsošanā, ceru, ka otrajā lasījumā jūs 10 dienu laikā iesniegsiet priekšlikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Komisijas vārdā Māris Graudiņš. Lūdzu, "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību" pēdējā darba kārtības punktā 6.daļas 3.punktu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību" noliekot 3.daļas 7.punktu. Šis jūsu iesniegums paliek spēkā? Lūdzu, nāciet tribīnē!

Voldemārs Novakšānovs!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums "Par uzņēmējdarbību, ko tagad iesniedza Māris Graudiņš, tas patiesībā viss skar kopā uzņēmējdarbību un tā ir jāsasaista mums gandrīz, vai irvērojāt, ļoti bieži nāk labojumi likumā "Par uzņēmējdarbību".

Priekšsēdētājs. Ir priekšlikums uzklausīt Raimondu Jonīti un tad redzēsim, ko tālāk darīt.

R.Jonītis (LC).

Jā, šajā gadījumā, lai arī šiem likumprojektiem ir vienādi nosaukumi, "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību". Un ļoti bieži tie runā par vienu un to pašu pantu - 32. Tas ir, ierobežojumi. Šajā dokumentā nr. 688. Tautsaimniecības komisija bija apkopojusi visus iepriekš iesniegtos un Ministru kabineta 81.panta pieņemtos noteikumus. Un šajā dokumentā nr.688. Jūs varat redzēt visus tos priekšlikumus, kas bija iesniegti laicīgi uz trešo lasījumu. Dabīgi, šis iepriekšpieņemtas likumprojekts šeit vēl nav ietverts, jo tas tika nosūtīts komisijai pēc tam. Un komisija bez tam ir saņēmusi arī citus priekšlikumus, kas saistāmi ar veterinārmedicīnu un dažiem citiem darbības veidiem. Līdz ar to praktiski šeir Saeimai būtu jāizšķiras un es nezinu, vai es komisijas vārdā tā arī varētu lūgt, bet tas šoreiz neko nemainītu. Faktiski būtu jāpieņem trešajā lasījumā un jādod likuma spēks tiem labojumiem, kas bija iespējams, izskatīt šajā sesijā un visos pārējos likumaspēku iegūs tikai tad rudens sesijā, kad mēs varēsim nolasīt otro un trešo lasījumu. Es pieļauju, ka gan komisijas, gan Ministru kabinets, gan atsevišķi deputāti varētu vēl piedāvāt revizēt šo uzņēmējdarbības formu, tātad ierobežojumu veidus. Un man kā referentam būtu jāpiedāvā Saeimai izskatīt šo vienīgo priekšlikumu, kas bija iesniegts trešajam lasījumam, tas ir, papildināt likumprojekta pārejas noteikumiem, kuros par spēku zaudējošiem pasludināt Ministru kabineta noteikumus, kas runā tieši par šo likumprojektu. Lai sakārtotu šo likumu. Komisijas slēdziens bija šo vienīgo priekšlikumu, ko jūs redzat tabulā, komisijas slēdziens bija - atbalstīt šo.

Priekšsēdētājs. Vai drīkst precizēt, kāda doma bija tam, ka šis likumprojekts tika pārcelts kā pēdējais? Trešais lasījums.

Māris Graudiņš, lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai paskaidrotu šo procesu mazliet. Kā jau deputāts Jonītis minēja, mums agrāk ir bijusi vesela virkne dažādu šādu uzņēmējdarbības likumprojekti. Gan viens trešajā lasījumā asaucās "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību". Un otrs, kuru nolasīja Novakšānova kungs pirmajā lasījumā par grozījumiem un papildinājumiem "Likumā par uzņēmējdarbību". Šie papildinājumi mums nāk itin bieži, un ik pa reizei un mums ir bijusi vajadzība izšķirties, vai savienot šos papildinājumus ar jau esošo lasījumu, kurās ir izskatīts jau varbūt otrajā lasījumā, vai kā šajā gadījumā, gaidāms izlasīšanai trešajā lasījumā. Sakarā ar to bija pārdomāts vai neatlikt varbūt šo likumu atsevišķu izskatīšanu un savienot tos, vai vispār neizskatīt un vienkāršības labad, atstatāt tos Ministru kabineta kompetencē, iekļaut tos kā Ministru kabineta noteikumus. Bet šajā gadījumā, kamēr viens likumprojekts ir nonācias līdz trešajam lasījumam, tomēr vismaz tur nav bijis formāls komisijas lēmums par šo, bet šobrīd deputāts Jonītis kā šā likumprojekta referents ir licis priekšā Saeimai pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Es tikai varu ļoti īsi pateikt. Tā nedrīkst darīt. Lūdzu, izskatām trešajā lasījumā piedāvāto likumprojektu. Lūdzu, par procedūru.

M.Graudiņš. Tad jau cienījamais priekšsēdētāja kungs varētu paskaidrot, kādēļ nedrīkst darba kārtību mainīt.

Priekšsēdētājs. Tāpēc, ka nevar vienā darba kārtībā iekļaut pirmajā lasījumā, apstiprināt pirmajā lasījumā un pēc tam trešo lasījumu nobīdīt pēdējo, un mēģināt pirmā lasījuma akceptēto labojumu pēc tam pārvērst par trešā lasījuma papildinājumu. To visu ir jādara tad pavisam citādi.

M.Graudiņš. Ja es nemaldos, Tautsaimniecības komisija šādu praksi agrāk piekopa. Paldies.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu!

R.Jonītis. Es paskaidrošu gan priekšsēdētājam, gan Saeimai. Šie labojumi, kas tika pieņemti pirmajā lasījumā, iepriekš, ko Novakšānova kungs vadīja, nav ietverti šeit ne otrajā, ne arī piedāvāti trešajā lasījumā. Tie būs izskatāmi otrā un trešā lasījumā rudens sesijā.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi, bet mūsu kolēģis Graudiņa kungs teica pretējo, ka varētu to izdaīt un tāpēc, es saprotu, bija atlikts šis trešais lasījums. Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamies deputāti! Mēs bieži vien saņemam priekšlikumus, kas nāk vai nu no valdības, vai no komisijām, jau pie tiem likumprojektiem, kuri mums attrodas darbā. Juridiskā komisija vienmēr ir konsekventa, ja mums jau ir šāds projekts. Mēs lūdzām valdību šajā gadījumā, noņemt, un mēs tos iestrādājam kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam. Es vienkārši apbrīnoju Tautsaimniecības komisiju, ka tā nerīkojas analoģiski. Bet tieši otrādi - speciāli atliek trešo lasījumu uz beigām, lai pieņemtu pirmajā lasījumā. Ir Prezidija slēdziens - 23. maijs. Komisijai, man liekas, ka bija divas nedēļas laika, lai tos iestrādātu iekšā šajā lasījumā trešajam lasījumam priekšlikumus, kas nāk, ja tos komisija akceptē. Un viss būtu kārtībā. Un tad mēs nejauktu šeit, neizdarītu tādus mēģinājumus, ka, lūk, no pirmā lasījuma it kā tagad uzreiz iekļaut jau trešājā lasījumā - apvienot divus dokumentus. To visu varēja izdarīt pirms, un pat pa to laiku, acīmrezot, ka, lūk, atlika šo trešo lasījumu, varēja arī to izdarīt. Sasaukt komisijas sēdi, tīri tehniska rakstura labojums tas būtu, un viss būtu kārtībā. Un mēs būtu pieņēmuši un šodien jau tas būtu spēkā. Bet tagad tik tiešām, tas kas ir pirmais lasījums, tas tiks atlikts uz rudeni.

Priekšsēdētājs. Mums ir izskatāms konkrēts dokuments - "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību" trešajā lasījumā. Bija iesniegts viens papildinājums. Komisija to atbalsta. Un līdz ar to es lūdzu zvanu un balsosim par šā likuma "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Es ceru, ka šie procedūras jautājumi nevar iespaidot mūsu attieksmi pret konkrēto likumprojektu, kuru mēs izskatām trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas -2. Likums pieņemts.

M.Graudiņš. Paldies.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis, lūdzu! Mums nebija referenta vienam jautājumam. Un Māris Gailis laipni mūs informēs komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Gailis (LC).

Paldies. Cienījamais priekšēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Deputātu frakcija "Saskaņa Latvijai" izstrādāja likumprojektu par iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtību Latvijas Republikas valsts un pašvaldības institūcijās. To mēs izskatījām vairākās savas komisijas sēdēs un saskaņā, protams, ar likumprojekta autoriem, radās jauns variants, kuru komisija akceptēja iesniegšanai pirmajam lasījumam un tādēļ komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt likumprojektu, kas ir dokuments nr.603. "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās", pieņemšanai pirmajā lasījumā un noņemt deputātu frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegto priekšlikumu. Vēlreiz atkārtoju, ka komisijas priekšlikums ir radies uz tātad iesniegtā pirmā dokumenta bāzes. Vienkārši ir uzlabots variants. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir iebildumi? Nav. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Vai kādai komisijai vai frakcijai ir vēl kādas vēlmes par mūsu darbu šodien? Jo visa darba kārtība ir izskatīta. Tad, lūdzu, zvanu reģistrācijai, bet pirms tam ir paziņojumi.

Lūdzu, tā kā mums ir vairāki paziņojumi sāksim. Aivars Endziņš - Juridiskā komisija. Andris Piebalgs - Budžeta komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas locekļiem es gribu atgādināt, ka rīt 10.00 ir Juridiskās komisijas sēde, un Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas locekļiem, ka sēde būs rīt, pulsketn 14.00. Un otra sēde - sestdien, 10.00 no rīta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Es gribētu atgādināt Budžeta un finansu komisijas locekļiem, ka pirmdien, 12.00 ir oficiālā komisijas sēde un rītdien 10.00, kuri var, tad var saņemt materiālus arī, kas attiecas uz šo sēdi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - priekšsēdētāja biedrs - par preses konferenci.

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Es geibu atgādināt frakciju vadītājiem, ka preses konference tik un tā notiks 17.00. Un jums vajadzēs būt pacietīgiem un līdz tam saglabāties un būt atbildētspējīgiem.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es gribvētu uzaicināt Mandātu komisiju uz sēdi pirmdien, pulksten 15.00. Un kā parasti, pirmdien, pulksten 17.00 mums ir Baltijas Asamblejas sēde. Paldies.

Priekšsēdētājs.Reģistrācija! Reģistrēsimies. Lūdzu, sekretāra biedru Imantu Daudišu nosaukt iztrūkstošos deputātus!

Godātie deputāti! It seviški komisiju vadītāji, Saeimas Prezidija sēde, rīt, pulksten 12.00. Tas ir saistīts ar to, ka mūsu nākamā plenārsēde ir 21.jūnijā pulksten 9.00. Tātad Prezidijam ir jāizludina darba kārība, komisijām jāiesniedz dokumenti. Lūdzu, noklausīties informāciju.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, sēdes nobeiguma daļā nav piedalījušies:

Andris Ameriks,

Dzintars Ābiķis,

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Māris Grīnblats,

Ernests Jurkāns,

Imanst Kalniņš,

Viesturs Pauls Karnups,

Ēriks Kaža,

Andrejs Krastiņš,

Vilis Krištopans,

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Uldis Osis,

Oļģerts Pavlovskis,

Gunārs Resnais,

Leonards Stašs,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivaids,

Joahims Zīgerists,

Alfreds Žīgurs.

Paldies!

Priekšsēdētājs. Nākamā sēde 21.jūnijā pulksten 9.00 no rīta.