Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Uzsākam plenārsēdi. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 55 deputāti. Godātie kolēģi, es lūdzu mazu uzmanību! Šodien mums Saeimā ir īpaša diena. Šodien savu 80.dzimšanas dienu atzīmē mūsu kolēģis Eduards Berklavs un 42. dzimšanas dienu atzīmē Jānis Lagzdiņš. Sveiksim un vēlēsim mūsu kolēģiem labu veselību, panākumus visās dzīves jomās. (Aplausi.)

(Tiek teiktas apsveikumu runas, seko aplausi.)

Par Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāji, tātad Endziņš un Lagzdiņš ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu. "Lûdzam Juridiskās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā izdarīt grozījumus izsludinātajā darba kārtībā un 3.sadaļas likumprojektus "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā "Par tiesu varu", "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām", Grozījumi likumā par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", izskatīt kā 3.sadaļas 1. - 3.punktu. Vai ir iebildes deputātiem? Vai kāds vēlas runāt?Nav. Akceptējam.

Nākošais iesniegums ir no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas. Māris Graudiņš - komisijas sekretārs.

"Komisijas vārdā lūdzu mainīt 15.jūnija plenārsēdes darba kārtību, noliekot 2.daļas piekto punktu "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību" pēdējā darba kārtības punktā aiz 5.daļas 3.punkta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"". Labojam. Nevis 2.daļas piekto punktu, bet 3.daļas. Lūdzu, Māris Graudiņš.

M.Graudiņš (LC).

Godātais Prezidij, esmu kļūdījies. Bija domāts 3.daļas septītais punkts. Es atvainojos par kļūdu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, nolasiet pats savu iesniegumu tad!

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzam mainīt 15.jūnija plenārsēdes darba kārtību, noliekot 3.daļas septīto punktu "Grozījumi likumā par uzņēmējdarbību" pēdējā darba kārtības punktā pēc 5.daļas trešā punkta "Par grozījumiem un papildinājumiem "Likumā par uzņēmējdarbību".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts. Tālāk. Vienlaikus ir iesniegti abi divi, tāpēc secība tāda, kāda tā ir gadījusies uz Prezidija galda.

Pirmais frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 15.un 16.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojekts par izsolēm un azartspēlēm, par izložu, izlozēm, es atvainojos. Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", izskatīt pirms likumprojekta "Likums par iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijās".Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Nākošais iesniegums arī tajā pašā laikā iesniegts. "Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu izdarīt izmaiņas 15. un 16.jūnija sēdes darba kārtībā. Jautājumu par Satversmes Aizsardzības biroja direktora iecelšanu, izskatīt kā 4.sadaļas pirmo punktu". Tātad pārcelt. Arī nav iebildes. Pieņemts. Vai vēl ir kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav vairāk iesniegumu. Sāksim izskatīt izsludināto darba kārtību ar tiem grozījumiem, kurus ir iesnieguši deputāti un kurus akceptējusi ir Saeima.

Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts par papildinājumiem un grozījumiem likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likumu - Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu. Dokuments nr.697. Ministru kabinets.

Par Saeimas Prezidija slēdzienu. Kādas ir jūsu piezīmes, vai iebildes, ierosinājumi? Nav. Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākošais darba kārtības punkts un vispirms sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par apgabaltiesas tiesnešiem. Juridiskā komisija. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegumus no Tieslietu ministrijas par vairākām vakantām vietām gan Rīgas apgabaltiesā, gan Zemes grāmatu nodaļās, gan par administratīviem tiesnešiem, gan arī par rajonu tiesām. Vispirms ir saņermts iesniegums par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti dokumenti, kuros ir Pupova kunga raksturojums. Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums, kā arī izziņa par viņa darba gaitām. Juridiskā komisija uzklausījusi Eduardu Pupovu vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Eduardu Pupovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesā bez tiesas priekšsēdētāja būs vēl viens tiesnesis un cerams, ka drīzumā Rīgas apgabaltiesu, kā arī pārējās apgabaltiesas mēs varēsim nokomplektēt un šīs apgabaltiesas varēs uzsākt pilnvērtīgi funkcionēt. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas vienprātīgo lēmumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsošana būs aizklāta, tāpēc jums signāllampiņas balsojamos aparātos neiedegsies. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmumu par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Rīgas aogabaltiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu. Par - 48, pret - 1, atturas - 7. Eduards Pupovs apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas iesniegumu par Ināras Zariņas iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Arī attiecībā uz Ināru Zariņu jums ir izsniegts viss izziņas materiāls. Un arī uzklausot Ināru Zariņu, Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Ināru Zariņu par Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmtu nodaļas priekšnieci.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmumu. Par Ināras Zariņas iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatas priekšnieci. Balsojam. Rezultātu. 50 - par, 2 - pret, 2 - atturas. Ināra Zariņa iecelta par Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatas nodaļas priekšnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī priekšlikumus, ko iesniedza Tieslietu ministrija par dažu vakanto administratīvo tiesnešu, par dažām vakantām vietām atsevišķu rajonu tiesās. Par administratīvajiem tiesnešiem. Konkrēti. Izskatīja Ilonas Rūķes kandidatūtu par Aizkraukles rajona tiesas iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Arī jums ir izziņas materiāls visiem izdalīts. Juridiskā komisija arī vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Ilonu Rūķi par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Ilonas Rūķes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 4. Ilona Rūķe iecelta par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī iesniegumu par Jāņa Tiltiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī uzklausot Jāni Tiltiņu un iepazīstoties ar viņa datiem, raksturojumu, izziņu par darba gaitām, Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Jāni Tiltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi un lūdz atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Jāņa Tiltiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret -1, atturas - 4. Jānis Tiltiņš iecelts par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ir izskatījusi vēl vienu kandidatūru iecelšanai pae administratīvo tiesnesi, konkrēti - Ilzes Lazdiņas kandidatūtu iecelšanai par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī iepazīatoties ar visiem materiāliem, kā arī uzklausot pašu Ilzi Lazdiņu, Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu!Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Ilze Lazdiņa iecelta par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Vijas Kančas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Arī iepazīstoties ar Vijas Kančas raksturojumu, ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, kā arī viņas darba gaitām, uzklausot Viju Kanču, Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Viju Kanču par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Vija Kanča iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nr.2

Priekšsēdētājs. Priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies, cienījamai Saeimai.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais ir likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā "Par tiesu varu"". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es lūdzu paņemt dokumentu nr.677, kur tabulas veidā jūs redzēsiet kreisajā pusē likumu "Par tiesu varu" attiecīgo pantu redakciju, kādas ir spēkā patreiz, otrā ailītē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kādu mēs akceptējām pirmajā lasījumā un trešajā ailītē ir komisijai iesniegtie priekšlikumi un ceturtajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi un pēdējā ailītē - teksts, kādu ierosina Juridiskā komisija.

Pirmām kārtām, kādus grozījumus mēs esam, mēs liekam priekšā cienījamai Saeimai. Pirmām kārtām jau pašā nosaukumā. Mēs liekam priekšā izslēgt vārdus "un papildinājumu Latvijas Republikas" un tālāk kā tekstā. Atstāt tikai projekta nosaukumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. Pirmajā pantā, un līdz ar to, teiksim, redakcionāli tiek precizēts, kas tiek izdarīts, izdarīts likumā "Par tiesu varu" attiecīgi norāda uz Augstākās padomes un valdības Ziņotāju numuru, kur šis likumprojekts ir publicēts, tātad te ir redakcionāli labojumi tikai.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Pirmajā pantā labojumu un grozījumu nav. Otrajā pantā Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredzētu izteikt jaunā redakcijā likuma 2.panta 2.daļu un pēdējā ailītē jūs redzat, kādas izmaiņas ierosina šai otrajā daļā un arī līdz ar to kāda izskatās šī panta trešā daļa, proti, tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, šis likums un procesuālie kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu. Tas ir, lai sabalansētu šo likumu ar Saeimas pieņemto likumu "Par Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Vai drusciņ tālāk no tribīnes sēdošie var sekot līdzi, ja zālē deputāti runā? Nevar. Līdz ar to, godātie kolēģi, nesaucot vārdā, es aicinu sarunas turpināt ārpus plenārsēdes. To jūs variet ļoti... Ja arī kaut viens deputāts klausās viņam nav jāliedz iespēja to darīt, visiem pārējiem kopā pat... Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš. Un Juridiskā komisija ierosina arī šo 2.pantu papildināt ar trešo daļu, redakcijā kas jums ir norādīta, proti, Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums. Dienas kārtībā, jūs redzat ir, pirmajā lasījumā Satversmes tiesas likumprojekts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 9.pants. Priekšlikums bija izslēgt, mēs jau nobalsojām pagājušajā reizē, izmaiņu nekādu nav. 43.pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu izmaiņu nav. 45.pantā arī priekšlikums bija izslēgt pantu, 45.panta trešo daļu, par to mēs nobalso... piedošanu, tas tika akceptēts pirmajā lasījumā šeit izmaiņu nekādu nav. 47.pants - Senāts un tā kompetence - šeit salīdzinājumā ar redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā ir ierosinājums papildināt 47.panta otro daļu ar tekstu, kas ir norādīts jums trešajā ailītē un Juridiskās komisijas priekšlikums ir redakcionāli izdarīt grozījumus šeit 47.pantā, jūs redzat, kas ir pasvītrots.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 48.pantā arī bija pirmajā lasījumā priekšlikums izslēgt 40.panta otro daļu, mēs esam akceptējuši šo projektu, šeit nekādu izmaiņu nav.

Tālāk ir 50.pants - Augstākās tiesas priekšsēdētāj un viņa vietnieki. Šeit ir deputāta Apsīša priekšlikums - izteikt 50.panta 1.daļu, kāds ir teksts jūs redzat kreisajā pusītē, un, proti, Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Ministru kabineta iersonājuma apstiprina Saeima uz 7 gadiem. Juridiskā komisija akceptēja šo Romāna Apsīša iesniegto priekšlikumu un lūdz arī to darīt Saeimu.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es ieteiktu šo pantu neatbalstīt, jo šeit, manuprāt, netiek ievērots šo varu izpildvaras un tiesu varas dalīšana. Punktus, uz kuru noteikti pamatosies oponenti ir 53.Satversmes pants, kurš nosaka to, ka Valsts prezidents nenes politisko atbildību un visiem rīkojumiem, izņemot divus gadījumus, jābūt līdzparakstītiem. Manuprāt, šis Satversmes punkts nav pretrunā ar šo 50.pantu, ka Prezidentam iesakot ir iespējas kā līdzparakstītāju izmantot kā tieslietu ministru vai Ministru prezidentu. Un, manuprāt, tas ir arī šobrīd vērsts uz Prezidenta ietekmes ierobežošanu un es, atklāti sakot, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, kā arī 81.pantu.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tas nav tik vienkāršo, kā to pasniedza patreiz Bērziņa kungs. Lieta ir tāda, ka tie cilvēki, kuri veidoja Latvijas Republikas Satversmi vadījās no noteiktas pārliecības kādēļ Latvijas valstij, kā parlamentārai valstij, Valsts prezidentam nav politiskās atbildības. Tādēļ, ka tur ir pateikts, ka viņš ir aizsardzības spēku augstākais vadonis un šajā sakarībā viņam ir, viņš ir galvenais, kas atbild par aizsardzības spēkiem un tur nedrīkst būt politiskās ietekmes, tādēļ arī viņš nenes politisku atbildību. Šeit netiek ierobežota ar šo normu Valsts prezidenta ietekme, jo mums nav, es atkārtoju, prezidentālas valsts, mums ir parlamentāra valsts un tādēļ šeit ir pateikts, ka lems parlaments, lems parlaments, un tas ir pareizi, jo mums arī atbilsto1ši Satversmei ir divi prezidenti, ko es lūgtu ņemt vērā, mums ir Valsts prezidents un Ministru prezidents. Tādēļ es domāju, ka šī deputāta Apsīša un Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija ir atbalstāma.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Referents vēlās runāt? Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Šeit nekādā gadījumā to nevajadzētu uztvert kā Valsts prezidenta kompetences ierobežošanu, tieši otrādi, šeit ir izdarīts mēģinājums labot to kļūdu, ko pielaida Augstākā padome apstiprinot likumu "Par tiesu varu", jo šāda norma, kas tad tika ierakstīta iekšā, ka to Valsts prezidents, ir pretrunā ar Satversmi nevis ierobežo Prezidenta tiesības, jo Satversme nosaka izsmeļoši Valsts prezidenta kompetenci un šeit būtībā ne mēģinājums. Par to mēs saņēmām jau protestus tai laikā, tad Satversmes tikai četri panti darbojās, un bija iecere, ka iespējams, kad varbūt arī Satversme tiks grozīta, vai kā. Kā jūs redzat sākotnējā variantā arī pirmā lasījuma variantā likums "Par prokuratūru" arī gāja šo tepašu ceļu, ka arī Valsts prezidents iesaka, ja nav prokurora kandidatūra, ko arī mēs izlabojām tieši pateicoties tam, lai novērstu nepieļautu, Saeima lai nepieļautu, pretrunas ar spēkā esošo Latvijas Republikas Satversmi. Un tāpēc es tomēs aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt Romāna Apsīša un Juridiskās komisijas priekšlikumus, lai mēs arī ne tikai vārdos runātu par tiesisku valsti, bet arī darbos.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš uzstāj uz balsojumu? Lūdzu, Gundarbs Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr gribētu, lai tiktu nosaukti panti, kuri ir pretrunā ar šo te, manuprāt šeit pretrunas nav, 53.pants nav pretrunā ar šo 50, tātad es gribētu zināt, kurš pants ir pretrunā ar Satversmi.

Priekšsēdētājs. Referents - Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Cienījamo Bērziņa kungs, paņemiet Satversmi, kurai vajadzētu būt jums uz galda, ja, un izlasiet, kāda ir Prezidenta kompetence, tā ir izsmeļoša, tas, ko jūs piedāvājat, tas ir tieši solis būtībā, papildināt šo te kompetenci, bet tas vispirms jāizdara ir Satversmē un tad. Un, ja jūs vēl vairāk gribat, ja, paņemiet apskataties Kārtības rulli, kas ir spēkā patreiz, kā šos jautājums tiks risināts līdz 1940.gadam, pareizāk sakot, līdz 1934.gada 15.maijam, kas lika priekšā vispār tiesnešu senatoru kandidatūras - Ministru kabinets. Un šeit nevajadzētu to uztvert to tādā veidā, ka šeit būtu mēģinājums it kā sapludināt kopā izpildvaru un tiesu varu, jo lemj Saeima. Un, ja arī šeit, šajā gadījumā Ministru kabinets nāks ar šādu kandidatūru, tad tas nav, teiksim, lai tādā veidā nostiprinātu izpildvaras funkcijas vai kaut kas tāds, tāpēc jau šeit arī ir šis termiņš - 7 gadi, kas pārsaniedz Saeimas pilnvaru termiņu vairāk kā divas reizes. Saeimas pilnvaras ir trīs gadi - šeit ir pilnvaras uz 7 gadiem, tātad to nevar saistīt ar vienu noteiktu valdību, kuru ir izveidojusi attiecīgā Saeima, bet kā arī tas nebuūtu, balso par to Saeima, lemj Saeima, tas ir tikai ierosinājums. Un tieši otrādi, ja jūs sakiet, ka tas nav pretrunā ar Satversmes 53.pantu, ja, un arī saistībā ar to, ka Valsts prezidents politisku atbildību nenes, tad šeit būtībā Latvijas Republikas Satversme ir vērsta uz to, lai tik tiešām arī nu nenostādītu Valsts prezidentu reizēm tādās situācijās, ka viņš nāk ar vienu vai otru kandidatūru un Saeima to neakceptē. Lūk, tas jau ir zināmā mērā, tāds morāls, varbūt, trieciens, Valsts prezidenta prestižam. Arī es lūdzu to ņemt vērā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Apsīša priekšlikumu, kuru ir akceptējusi Juridiskā komisija, 50. panta pirmo daļu izteikt redakcijā: Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Ministru kabineta ierosinājuma apstiprina Saeima uz 7 gadiem. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts.

A.Endziņš. 51.pants. Pie 51.panta Juridiskā komisija saņēma deputāta Jāņa Lagzdīna priekšlikumu, izteikt šī 51.panta daļu jaunā redakcijā saistot to ar likumu "Par valsts civildienestu". Juridiskā komisija pie šī panta deputāta Lagzdiņa priekšlikumu neatbalstīja, jo nosprieda, ka tas pēc būtības jāiestrādā priekšlikumā par likumprojekta grozīšanu, 55.panta grozīšanu.

Priekšsēdētājs. Kā es saprotu nevis jāiestrādā, bet iestrādājot.

A.Endziņš. Ir iestrādāts, jā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. 55.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums, papildināt šo pantu ar jaunu 5.un 6.punktu, lai saskaņotu arī šo likumprojektu ar Saeimas pieņemto likumu "Par Valsts drošības komitejas un par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu" un deputātiem ir izdalīta arī Tautas saskaņas partijas priekšlikums par šī papildinājuma ar 5.punktu svītrošanu, neatbalstīšanu.

Priekšsēdētājs. Tā. Vai kāds vēlas komentēt? Uz balsojumu uzstāj? Neuzstāj. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 81.pants. Mēs viņu pirmajā lasījumā nebijām aizskāruši, jo tas nebija Ministru kabineta ierosinājumā. Juridiskā komisija ierosina, tātad, šo te projekta otrajā lasījumā papildināt arī ar grozījumiem 81.pantā un vārdus "Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma" nomainīt ar vārdiem "Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma". Ja mēs akceptējām tikko iepriekš grozījumus pret kuru iebilda Zemnieku savienības kolēģi, tad šeit liekas ka iebildes nevajadzētu būt.

Priekšsēdētājs. Balsojums nav nepieciešams? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 83.pants - tiesnešu atlaišana no amata. Šeit arī ir deputāta Jāņa Lagzdīna priekšlikums papildināt šo 83.pantu ar jaunu 4.punktu un attiecīgi mainot punktu numerāciju. Juridiskā komisija akceptēja šo Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu. Šo precizējumu jūs redzat pēdējā ailītē 5.lappusē pie 83.panta.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. 86.pants. Šeit arī ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums papildināt pantu ar jaunu 5.daļu attiecīgi pēc 5tam mainot numerāciju, proti, ka tiesnesim nav atļauts streikot. Arī līdz ar Juridiskā komisija arī akceptēja šo priekšlikumu viņu redakcionāli precizējot.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 88.pants. Tiesu piesēdētāja darba tiesību garantijas. Šeit ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums svītrot panta pirmo daļu. Juridiskā komisija akceptēja Lagzdiņa kunga priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu, proti, otrajā daļā izteikt vārdus "bet ne mazāk par viņa vidējo izpeļņu pamatdarba vietā" un attiecīgi mainot arī daļu sakārtojumu. Uz līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 4.sadaļa, kuras nosaukums ir "Institūcijas un personas, kuru darbība saistīta ar tiesu varas realizāciju", šeit ir Lagzdiņa priekšlikums izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Tiesu resora amatpersonas un ierēdņi". Juridiskā komisija akceptēja šo Jāņa Lagzdīna priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 106.pants. Arī pie šī panta Juridiskā komisija saņēma deputāta Lagzdiņa priekšlikumu...

Nr.3

izteikt šo pantu jaunā redakcijā, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. 125.pants. Šeit ir citas tiesnešu un tiesu resoru amatpersonu sociālās garantijas. Arī šeit ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - izteikt panta tekstu attiecīgajā redakcijā, kas jums ir norādīts trešajā ailītē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja ar nelieliem grozījumiem, proti, precizējot Lagzdiņa kunga atsauci uz norādītiem pantiem Valsts civildienetā. Viņš lika priekšā 32.-37., Juridiskā komisija uzskata, ka šeit atsaucei jābūt ir uz 49. un 50.pantu bez 39.-41.pantam.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to visi grozījumi likumā "Par tiesu varu" ir izskatīti un es lūgtu akceptēt cienījamo Saeimu šo likumprojektu visumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu visumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par atbalstu.

Priekšsēdētājs. Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām". Valsts pārvaldes un pasvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Sadarbībā ar Centrālo Zemes komisiju, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par zemes komisiju" divu iemeslu dēļ. Tādēļ, lai likumu "Par zemes komisijām" saskaņotu ar nule pieņemto likumu "Par pašvaldībām", kā arī lai vienkāršotu Zemes komisiju komplektēšanas mehānismu un precizētu Zemes komisiju sastāvu. Pirms man būs tas gods referēt par šo likumprojektu, es gribētu ierosināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā nobalsot par šī likuma pieņemšanu steidzamības kārtā, otro lasījumu nosakot 21. vai 22.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Arī 10 deputāti ir iesnieguši tādu priekšlikumu un tāpēc lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu steidzamības kārtā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Atļaujiet, godātie kolēģi, īsumā informēt par tiem grozījumiem, ko ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Pirmkārt mēs ierosinām precizēt un grozīt likuma "Par zemes komisijām" 1.pantu, izsakot to šādā redakcijā. Zemes reformas darba koordinēšanai un tiesiskajai nodrošināšanai, Saeima izveido Centrālo Zemes komisiju, bet pilsētu domes, rajonu padomes un pagastu padomes attiecīgi pilsētu zemes komisiju, rajonu zemes komisiju un pagastu zemes komisiju. Tātad šeit ir precizēta terminoloģija un precizēts Centrālās Zemes komisijas nosaukums, kas bija neprecīzi vecajā likumā dots.

Tālāk ir...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos. Pirmais lasījums.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir grozījums 1.panta otrajā daļā - redakcionāla rakstura grozījums, savukārt likumprojekta 2.pantā tālāk ir precizēts Zemes komisiju sastāvs, būtiski precizēts, tas ir atšķirīgs no tā sastāva, ko reglamentē spēkā esošais likums. Ja spēkā esošais likums nosaka, ka pagasta zemes komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem pagasta padomes tautas deputātiem, kurus ievēlē attiecīgā padome, un bez tam Zemes komisijām ar lēmējbalstiesībām nodalās vesela rinda amatpersonas. Godātie kolēģi, ja jūs atceraties, tad nule pieņemtais likums par pašvaldībām nosaka, ka pagastu padomes, ja tajās attiecīgās teritorijās dzīvo mazāk par 2000 iedzīvotājiem, sastāv tikai no septiņiem pagasta padomes deputātiem. Ja mēs atstātu spēkā veco redakciju, tādējādi visiem pagastu padomes deputātiem automātiski būtu jāieiet, vai lielākajai daļai automātiski jāieiet pagasta zemes komisijā. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ierosina noteikt, ka pagasta zemes komisijā ietilpst pagasta padomes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Centrālā Zemes komisija, bez tam ietilpst pagasta zemes ierīkotājs, valsts zemes dienesta pārstāvis un rajona zemes komisijas pārstāvis. Tātad ieņemot šos amatus attiecīgās personas automātiski kļūst par pagasta Zemes komisijas locekļiem. Analogi tiek veidots pilsētās zemes komisijas sastāvs un rajona zemes komisijas sastāvs, kurā ietilpst arī rajonu vai pilsētas galvenais arhitekts, kā arī rajona komisijā, rajona lauksaimniecības departamenta jeb pārvaldes pārstāvis, kā arī reģionālās un vides aizsardzības komitejas pārstāvis. Bez tam likumprojekta četros pantos ir izdarīti redakcionāli precizējumi, aizstājot vārdus "pagastu tautas deputātu padome, vai pilsētas tautas deputātu padome" attiecīgi ar vārdiem "pilsētas dome, pagasta padome". Godātie kolēģi, es lūgtu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā. Es gribētu informēt, ka likumprojekts ir sagatavots sadarbībā ar CEntrālo Zemes komisiju, pozitīvi viņš ir novērtēts Tautsaimniecības komisijā, kā arī darbā ir piedalījušies Zemes dienesta darbinieki. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies debatēs runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" , dokuments nr.673, 685, 685-a. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, tās priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Arī likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" ir steidzamības kārtā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu šo likumu ar likumu par pašvaldībām, lai pašvaldības varētu sekmīgi realizēt šī likuma noteikumu un veikt denacionalizācijas procesus. Tādēļ es arī lūgtu šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā un godāto Saeimu nobalsot par to.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu kā steidzamu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Kā jūs redziet, no likumprojektā pievienotās tabulas, tad grozījumi, kurus piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, ir redakcionāla rakstura un, proti, likumprojekta tekstā vārdi "rajona, pilsētas vai pilsētas rajona, tautas deputātu padomes izveidotā komisija" tiek aizstāti ar vārdiem "pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes izveidotā komisija". Šādi grozījumi tiek paredzēti divos likumprojekta pantos, bez tam likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā tiek izslēgts vārds "pašvaldības", jo nav tāda jēdziena "pašvaldības lēmums", ir "domes vai padomes lēmums", tas ir neprecīzs formulējums. Un no iepriekšējā 4.panta, iepriekšējo daļu redakcijas, ir skaidri redzams, ka šo lēmumu ir pieņēmušas domes vai padomes. Analogi grozījumi ir arī 6.pantā. Es gribētu vēl piebilst, ka 4.pantā bija joprojām atstāta ļoti arhaiska norma, neskatoties, ka šo likumu mēs grozījām šo pavasar un tur bija atstāts termins "izpildkomiteja". Izpildkomitejas mums nedarbojas jau divus gadus. Tātad šo iemeslu dēļ, godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji Sekretariātā? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu lasīšanai pa pantiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Deputātu skaits, kuri piedalās balsošanā liek domāt frakciju vadītājiem tuvākajā nākotnē par kvorumu. Es domāju šajā sēdē.

Tālāk - likumprojekts "Par starptautisko darba organizācijas konvencijām". Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu! Pēteris Elferts - komisijas vārdā. "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdz izņemiet dokumentu nr.637 un šodien tika izdalīte dokuments nr.637-a, kur jūs redzēsiet sagatavoto tabulu. Komisijā neienāca priekšlikumi, bet starp otro un trešo lasījumu griezāmies pie valodas speciālistiem un arī pie juridiskā biroja un komisija pieņēma dažus redakcionālos grozījumus. Pirmais tāds ir likuma nosaukumā. Šis grozījums ir ieteikts, lai būtu ieviesta norma, kā nosaukt likumus, kas saistās ar starptautiskām konvencijām. Tātad priekšlikums ir mainīt likuma nosaukumu uz "Par starptautiskās darba organizācijas konvencijām" nr.81, 129, 144., 154, 155, 158, 173. Aicinu balsot.

Priekšsēdētājs. Kāpēc jūs aiciniet balsot?

P.Elferts. Es domāju, ja nav iebildumi, protams, tad nav nepieciešams balsot.

Priekšsēdētājs. Ir deputātiem iebildumi? Nav gan. Lūdzu!

P.Elferts. Nākamais grozījums bija 3.pantā, kur mainīja vārdus no "un šo uzņēmumu daļām Latvijām Republikā" uz "vai to daļām Latvijas Republikā", tas ir tieši, lai būtu precīza redakcija likumā, respektīvi tāda paša redakcija likumā, kā ir rakstīts konvencijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

P.Elferts. Un tāpat kā tas bija likuma nosaukumā no Juridiskā biroja bija priekšlikums mainīt vārdus "pievienošanās instrumentu" uz normu, ko varētu ieviest arī citos likumos, kas attiecas uz starptautiskām konvencijām, ratifikācijas rakstu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

P.Elferts. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Par starptautiskās darba organizācijas konvencijām" nr.81, 129, 144, 154, 155, 158, 173 pieņemšanu visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 52, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas amatpersonas ievērot trešajam lasījumam, otrajam lasījumam to formu, kuru mēs esam pieņēmuši un praktizējam šeit, Saeimā, lai deputātiem ir uzskatāma skaidrība.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju". Trešais lasījums. Cilvēktiesību komisija. Deputāts Seiksts - komisijas vārdā. "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Es lūdzu sameklēt dokumentu nr.636.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai tas nav 436?

A.Seiksts. Man ir 636, ja nav pārrakstījies kancelejā kāds.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, tas tiešām ir nākošais dokuments un tāda sakritība!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Šis ir tas gadījums, kad šeit tiešām ir tikai redakcionālas dabas priekšlikums no deputāta Kristovska kunga puses par pantu numerāciju. Konceptuāli neviens priekšlikums nav ienācis un es aicinātu komisijas vārdā nobalsot par šo likumprojektu. Pareizāk par pantu, kas ir šajā likumprojektā, jo jūs redzat otrajā pusē šim dokumentam 636.dokumentam, tur ir tikai pantu numerācijas jautājums.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju"" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Nākošais ir "Grozījumi "Latvijas darba likumu kodeksā"". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija.

Nr. 4

Priekšsēdētājs. ... likumu kodeksā, trešais lasījums. Sociālā un darba lietu komisija. Pēteris Elferts - komisijas vārdā.

P.Elferts (LC).

Uz trešo lasījumu... starp otro un trešo lasījumu nav ienākuši priekšlikumi. Es aicinu nobalsot "Grozījumi Darba likumu kodeksā" trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 50, 1 - pret, atturas - 4. Pieņemts.

Likumprojekts "Par vārda, uzvārda, tautības maiņu". Trešais lasījums. Dokuments nr. 642. Juridiskā komisija. Aivars Endziņš - komisijas vārdā.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Dienas kārtībā ir vēl arvien ierakstīts "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" un arī mūsu priekšlikumā bija, tas tāpēc, ka dienas kārtībā viņš no paša sākuma bija, bet jūs atceraties, ka mēs jau otrajā lasījumā precizējām šī likumprojekta nosaukumu un nosaucām viņu "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", tā kā es lūdzu neuzskatīt, ka tā ir bijusi kļūda vai neprecizitāte, ka vēl arvien atkārtojas dienas kārtībā vecais nosaukums.

Tagad konkrēti par pašu likumproduktu. Pie 1. panta ir tikai ņemti vērā valodnieku priekšlikumi, citu izmaiņu un grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir kādas iebildes, godātie deputāti, par 1. panta redakciju, kuru piedāvā Juridiskā komisija? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Arī 2. pantā ir ņemts vērā tikai valodas speciālistu viedoklis. Līdz ar to redakcionāli uzlabojot šo tekstu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Arī 3. pantā ir tas pats. Ir tikai labojumi, kas ir saistīti ar valodas speciālistu priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. Tas pats ir arī 4. pantā, ir ņemti vērā valodas speciālistu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 5. pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikum - vārdus "policijas iestādei" aizstāt ar vārdiem "valsts policijas teritoriālajai pārvaldei, nodaļai". Būtībā mēs lūdzām precizēt, kā pareizi būtu jāraksta "Iekšlietu ministrija" un tas ir pēc Iekšlietu ministrijas priekšlikuma. Un vēl, protams, ir šajā tekstā ņemti vērā arī valodnieku priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 6. panta 2. daļā ir Juridiskās komisijas preikšlikums - papildināt ar vārdiem "atļauju vai", tātad"par vārda vai uzvārda maiņas atļauju vai atteikumu Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis paziņo pieteicējiem". Tātad, ka jāpaziņo ir gan pozitīvais, gan negatīvais lēmums.

Priekšsēdētājs,. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 7. pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums - sadalīt šī 7. panta pirmo daļu divās daļās un izteikt jaunā redakcijā. Jūs viņu redzat labajā ailītē - 7. panta 1. daļa un 2. daļa.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Pēc pirmā lasījuma otrajā daļā ir priekšlikums jeb tagadējā redakcija, ko piedāvā Juridiskā komisija - 3. daļa - papildināt ar vārdiem "no brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts".

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Un iepriekšējā, otrā lasījuma, 5. daļa jeb tagadējā priekšlikuma 6. daļa ir priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija - papildināt ar vārdiem "no brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts" analoģiski trešajai daļai.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Un panta pēdējā, sestā, jeb tagadējās redakcijas septītā daļā ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt ar vārdiem "no brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts", kā arī vārdus "policijas iestādei" aizstāt ar vārdiem "valsts policijas teritoriālai pārvaldei (nodaļai)".

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. 8. pantā ir arī ierosinājums vārdus "Iekšlietu ministrijas pasu dienestā" aizstāt ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļā". Tas arī ir precizējums pēc Iekšlietu ministrijas priekšlikuma.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 9. pants - Tautības ieraksta maiņas iemesli. Šeit ir deputātes Gravas priekšlikums, kuru jūs redzat otrajā ailītē. Juridiskās komisijas viedoklis ir, ka neatbalstām šo deputātes Gravas priekšlikumu un iesakām pantu izteikt jaunā redakcijā, viņu saīsinot. Kā jūs redzat, šis teksts ir labajā ailītē - tautības ieraksta maiņas iemesli.

Priekšsēdētājs. Deputātei Gravai nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 10. pants. Arī jau analoģiski tam, ko mēs izdarījām izmaiņas, vārdus "Iekšlietu ministrijas pasu dienestu" aizstāt ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļa", kas atbilstu situācijai. Tas ir pirmajā daļā, otrajā un trešajā daļā ir tikai ņemti vērā valodnieku priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 11. pantā ir priekšlikums izslēgt vārdus "vai noraksti" un analoģiski ar iepriekšējiem grozījumiem arī aizstāt vārdus "pasu dienesta darbinieks" ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļa". Mēs otrajā lasījumā jau vienā vietā izņēmām šdo atsauci "vai noraksti" pēc deputātes Folkmanes priekšlikuma. Juridiskā komisija atgriezās arī pie šī panta un uzskatīja, ka arī šeit varētu izņemt ārā šos vārdus "vai noraksti".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 12. pantā ir analoģiski atkal vārdus "pasu dienesta darbinieks" aizstāt ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļas vadītājs" un ņemti vērā valodnieku priekšlikumi. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 13. pantā arī šie paši vārdi "Iekšlietu ministrijas pasu dienests" ir aizstāts ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departaments" un arī papildināts ar vārdiem "atļauju vai".

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Deputāti, jūs esat uzsākuši svētīgu darbu ar šām parakstu vākšanām un... ar autogrāfu vākšanām, bet ja nav klusuma, tad ir ļoti grūti. Kā lūdzu?.. Deputāts Grīgs ierosina speciālu plenārsēdi veltīt apmaiņai autogrāfiem.

Lūdzu turpiniet!

A.Endziņš. 14. pantā ir arī priekšlikums vārdus "Iekšlietu ministrijas pasu dienestā" aizstāt ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamentā "un arī Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt šo pantu ar jaunu otro daļu, proti, "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļa par tautības ieraksta maiņu 10 dienu laikā paziņo Dzimtsarakstu nodaļai, kurā atrodas papildināmie reģistri".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 15. pants - Civilstāvokļa un iedzīvotāju reģistra papildināšana. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt no virsraksta vārdus "un iedzīvotāju". Tas būtu atbilstoši šim likumam - "Civilstāvokļa aktu reģistra papildināšana", kā arī priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija - izslēgt šī panta pirmās daļas pirmo teikumu, kreisajā pusē jūs redzat pasvītrotu to, ko mēs ierosinām un arī izslēgt šī panta 3. daļu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 3. nodaļa - Valsts nodeva. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā, izslēdzot otrā lasījuma redakcijā otro pārejas noteikumu, proti, "Par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 10 latu apmērā". Otrajā lasījumā mēs ierosinājām, ka līdz likuma "Par valsts nodevu pieņemšanai valsts nodeva par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" maksājama tādā apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets. Tas vēl arvien netiek darīts un tāpēc ierosinām jau šeit likumā uzreiz skaidri un gaiši to pateikt.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un līdz ar to pārejas noteikumos ir priekšlikums atstāt tikai pirmo pārejas noteikumu, ka līdz pagasttiesu un bāriņtiesu atjaunošanai tām likumā paredzētās funkcijas pilda pašvaldības, kā arī ierakstīt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! 55 - par, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Māris Graudiņš - komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievēršiet uzmanību dokumentam nr. 648-b "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" trešajam lasījumam. Un, izskatot šos pantus ar grozījumiem trešajā lasījumā, es lūgtu vispirms izskatīt 17. un 35. pantu, jo uz tiem ir attiecinātas vairākas klauzulas no citiem pantiem, kuri citādi atkal nebūtu loģiski, ja mēs vēlāk pieņemam grozījumus 17. un 35. pantā.

Tātad 6. lappusē - 17. pantā "Par privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesībām". Ir saņemts priekšlikums no "Tçvzemei un brīvībai" izteikt 17. panta pirmās daļas 1. punkta pēdējo palīgteikumu šādā redakcijā: "Pirmpirkuma tiesības izmanto galvenās lietas (piemēram, dzīvojamās mājas) īpašnieki Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vienlaicīgi ir iepriekš minēto objektu īrnieki". Tautsaimniecības komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu, uzskatot, ka 17. panta esošā kārtība jau pietiekami labi atbilstoši citai likumdošanai reglamentē šīs pirmpirkuma tiesības.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 17. panta pirmās daļas 1. punkta pēdējo palīgteikumu frakcijas "Tçvzemei un brivībai" redakcijā, kurš ir 6. lappusē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 9, nav pieņemts. Tālāk!

M.Graudiņš. 10. lappaspusē ir 35. pants - "Par privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesībām". Ir saņemts iesniegums no "Tçvzemei un brīvībai" izteikt 35. panta pirmās daļas 1. punkta pēdējo palīgteikumu šādā redakcijā: "Ja pirmpirkuma tiesības izmanto galvenās lietas, piemēram dzīvojamās mājas īpašnieki - Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vienlaicīgi ir iepriekšminētā objekta īrnieki". Šeit analoģiskā kārtībā tiek atrunāts akurāt tas pats jautājums, kas tika atrunāts 17. pantā un es ieteiktu arī līdztekus balsot... es ieteiktu balsot par šo pirms daļas 1. punktu vispirms. Viņš ir analoģisks iepriekšējam balsojumam.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsosim par 35. panta 1. daļas 1. punkta pēdējo palīgteikumu redakcijā, kuru ieteikusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai" 11. lappusē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 28, atturas - 20. Nav pieņemts.

M.Graudiņš. 35. panta otrajā daļā ir saņemts iesniegums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" to izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldība ierakstītā vēstulē paziņo šā panta 1.daļā minētajām personām par privatizācijas uzsākšanu. Personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā ir jāpaziņo pašvaldībai par ieinteresētību pirmpirkuma tiesību izmantošanā" Komisija nolēma neatbalstīt šo iesniegumu, jo atzina, ka publiska publicēšana ir pietiekami stingra reglamentācija un ka divu mēnešu pieteikšanās laiks arī ir attiecīgi stingrs pieteikšanās laiks.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par 35. panta otrās daļas redakciju, kuru iesaka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" 11. lappusē. Vai kāds vēlējās runāt? Nē. Tad balsojam! Rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Graudiņš. Tālak atgriežamies pie pirmās lappuses pie 1. panta. Par likuma darbības jomu. Deputāts Gundars Bērziņš iesniedzis priekšlikumu papildināt 1. panta pirmās daļas pirmo punktu ar vārdiem: "uz kuriem attiecas tikai šā likuma 6. panta 4. daļa". Šo 6. panta 4. daļu varat lasīt 4. lappusē. Tātad būtu rakstīts: "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju un likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju, uz kuriem attiecas tikai šā likuma 6. panta 4. daļa". Komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

M.Graudiņš. Otrajā lappusē no "Tçvzemei un brīvībai" saņemts priekšlikums izteikt 4. panta sākumu šādā redakcijā: svītrot līdzšinējā panta pirmo teikumu: " Par privatizācijas subjektu var būt Latvijas Republikas pilsoņi vai viņu dibinātas, izveidotas juridiskas personas. Citu fizisku vai juridisku personu tiesības būt par privatizācijas subjektiem nosaka speciāli Saeimas likumi. Par privatizācijas subjektiem nevar būt fiziskās personas, kas Latvijas Republikas teritorijā ieradušās valsts okupācijas apstākļos, viņu ģimenes locekļu

nr.5

toreizējās valsts okupācijas apstākļos, ģimenes locekļi šā VDK štata vai ārštata darbinieki, PSKP nomenklatūras darbinieki, kā arī juridiskās personas, kuru statūtkapitālā vairāk kā 10% pieder iepriekšminētajām fiziskajām personām. Komisijas atzinums bija - neatbalstīt šo priekšlikumu, jo privatizācijas subjekta pants jau šobrīd reglamentēts attiecībā ar spēkā esošo likumdošanas kārtību. Turklāt vēl būtu bijis ļoti grūti noteikt dažādas procentu normas zināmos uzņēmumos u.tml. Tātad ierosinājums - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par 4.panta redakciju "Tçvzemei un brīvībai" frakcijas ierosinātajā priekšlikumā. Lūdzu rezultātu. Par -10, pret -28, atturas - 16. Nav pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk 3.lappusē 6.pants. No frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājums - papildināt 6.panta otro daļu ar šādu rindkopu. "Gadījumā, ja tiek izmantota šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktā, vai 35.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības. Privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem." Komisijas lēmums ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk.

M.Graudiņš. Tālāk 6.panta otro daļu šādā redakcijā. Deputāts Jonitis ir iesniedzis pieteikumu, kuru komisija ir nolēmusi daļēji atbalstīt un Jonīša kungsir līdz ar to atsaucis savu priekšlikumu un piekritis komisijas variantam. Komisijas variants arī ietilpina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu 4.lappusē. Ar vārdu sakot, divi iesniegumi attiecas uz vienu un to pašu 6.panta otro daļu. Komisijas iesniegums skan sekojoši, kurš savieno abus šos iesniegumus. "Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, vai pagasta padome, ievērojot īpašuma objekta turpmākās saimnieciskās darbības iespējas. Gadījumā, ja tiek pielietoti šā likuma 3.panta trešās daļas 5. un 6.punktos minētie privatizācijas paņēmieni. Sertifikātu izmantošanas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50% no privatizējamā uzņēmuma vērtības. Gadījumā, ja tiek izmantota šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktā, vai 35.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības. Privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem." Ar vienu vārdu sakot, svarīgākais un būtiskākais šājā nolasītajā daļā ir tas, ka ir pieņemta norma - paaugstināt minimālo sertifikātu procentuālo skaitu uz 50% no iepriekš ieteiktiem 25%. Cik es saprotu, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī bija ar mieru piekrist šim kopīgajam komisijas variantam. Tātad lēmums ir - atbalstīt šo komisijas redakciju.

Priekšsēdētājs. Godātais Graudiņa kungs! Mēs tā nevaram - vai jūs sapratāt, vai nesapratāt. Ir komisijas lēmums.

M.Graudiņš. Atbalstīt. Tas ir komisijas... Jā. Pašvaldības un valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs ir atsaucis savu iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Es negribu komentēt jūsu teikto, bet es saprotu, ka ir komisijas lēmums, kuru nevar komentēt "cik es saprotu", jums kā ziņotājam, jāpasaka precīzi.

M.Graudiņš. Es atvainojos par neprecizitāti. Paldies. Es ierosinu balsot.

Priekšsēdētājs. Vai kāds pieprasa balsojumu?

M.Graudiņš. Ja nav iebildumu, tad varam iztikt bez.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Līdz ar to Tautsaimniecības komisijas redakcija tiek akceptēta. Tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk 5.lappusē pie 13.panta "Par privatizējamā valsts īpašuma objekta pārņemšanu". Deputāts Jonītis iesniedzis priekšlikumu - izteikt 13.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "Objektā noslēgtā iepriekšējā gada un kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa bilance" . Ar vienu vārdu sakot, tiktu papildināts termiņš par ko būtu jāsniedz iepriekšēja izziņa par bilancēm.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Atbalsta. Tālāk.

M.Graudiņš. 6.lappusē, piedodiet, tālāk 7.lappusē pie 19.panta "Ierobežojumi valsts īpašumu objektu privatizācijā" ir iesniegums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", aizstāt 19. panta pirmajā daļā vārdus "pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas", aizstāt ar vārdiem "aptur objekta privatizāciju līdz iepriekšminētā pieteikuma izskatīšanai un..." Komisija iztirzāja šo priekšlikumu un nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, jo atzina, ka nebūtu lietderīgi apturēt pilnīgi šo privatizācijas tempu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu 19.panta pirmajā daļā. Redakcija ir 7.lapaspusē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 22. Nav pieņemts. Tālāk!

M. Graudiņš. Pie 25.panta saņemts priekšlikums no "Tçvzemei un brīvībai" izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Pirms privatizācijas noteikumu apstiprināšanas, Privatizācijas aģentūra piedāvā personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības, ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktu noslēgt privatizējamo objektu pirkuma līgumu, saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 4. vai 6.punktu. Nomaksas termiņš nosakāms uz laiku ne mazāks par pieciem gadiem. Objekta cena tiek noteikta saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu objektu novērtēšanas kārtību. Pārējām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 17.pantu ir pirmpirkuma tiesības, Privatizācijas aģentūra ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts objektu privatizācijas noteikumu apstiprināšanas piedāvā noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem. Piedāvājumi j1anosūta ierakstītā vēstulē, klāt pievienojot objekta tehnisko un ekonomisko raksturojumu privatizācijas noteikumus". Komisijas lēmums bija - neatbalstīt šo priekšlikumu, atzīstot, ka esošā kārtība jau pietiekami labi reglamentē šo kārtību.

Priekšsēdētājs. Vai iepriekšējo pantu balsojumi nav tādi, ka šis pants tagad tādā veidā nav balsojams nemaz, jo iepriekšējie balsojumi par 17.pantu, kā arī par piedāvājumu nosūtīšanu ierakstītā vēstulē, viņi nav pieņemti. Vai jūs uzskatiet, ka tas ir balsojams pants. Varbūt citas detaļas tur ir balsojamas?

M.Graudiņš. Jā, jums ir taisnība, priekšsēdētāja kungs, ka atsevišķas sadaļas jau vairs neattiektos sakarā ar iepriekšējiem balsojumiem, taču es nevaru šobr`di precizēt, vai citas atsevišķas sadaļas būtu balsojamas.

Priekšsēdētājs. Tad balsosim un no balsošanas iznākuma būs jātgriežas pie citiem pantiem.

Balsosim par 21.panta pirmās daļas redakciju, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Jā, 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā. 7.lapaspusē, frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesniedz. Balsojam. Rezultātu! Par - 11, pret - 32, atturas - 13. Nav pieņemts.

M.Graudiņš. 9.lapaspusē. Par 28.pantu saņemts priekšlikums no frakcijas "Tçvzemei un bvrīvībai", papildināt ar 5.daļu šādā redakcijā: "Izsole nav organizējama, ja savas pirmpirkuma tiesības izmanto 17.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas." Komisijas lēmums bija - neatbalstīt šo priekšlikumu, jo esošās kārtības 4 punkti jau aptver nepieciešamās normas, lai reglamentētu pārdošanu izsolē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt? Nav. Balsosim par 25.panta otrās daļas teikumu - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakcijā. Balsojam. Rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 13. Man no abām pusēm komentē un ņeļauj pārtraukumu tālāk pasludināt. Bet vispirms - tātad nav pieņemts šis priekšlikums. Tagad, lūdzu, zvanu reģistrācijai. Reģistrējamies. Reģistrācija. Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēties visiem! Lūdzu, Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt izdruku!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti:

Romāns Apsītis,

Dzintars Ābiķis,

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Olafs Brūvers,

Māris Grīnblats,

Andris Gūtmanis,

Raimonds Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Imants Kalniņš,

Viesturs Pauls Karnups,

Edvīns Kide,

Vilis Krištopans,

Ludmila Kuprijanova,

Egils Levits,

Uldis Osis,

Velta Puriņa,

Gunārs Resnais,

Andris Rozentāls,

Anna Seile,

Juris Sinka,

Anita Stankeviča,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists,

Alfreds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu zvanu reģistrācijai kvorumam! Reģistrējamies! Vienu sekundīti vēl pagaidām. Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu! Rezultātu! Reģistrējušies 41 deputāts. Zvanu! Nervozu! Paldies. Ja saskaita deputātus, kuri ienāca zālē, tad ir 45 tagad. 46. Var izmantot tādu autogrāfu pauzi. Frakciju vadītājiem ir kādi priekšlikumi? Lūdzu, vēlreiz reģistrēties un tad, lūdzu... Reģistrējamies. Rezultātu! 43.

Godātie deputāti! Tādās reizēs sēdes vadītājam vai nu sēde ir jāslēdz, vai jāpārtrauc uz laiku. Es tāpēc vaicāju frakciju vadītājiem, vai ir kādi iebildumi, nevis iebildumi, vai ir kādi priekšlikumi? Cik ilgu? (Saucieni no vietām.) Gaidu oficiālus priekšlikumus.

Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu! Frakcijas vadītājs.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija iesaka pārtraukumu līdz 16.30 un tad atkal, atsaukums paliek vēl vienu stundu tad, paldies!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz 16.30.

Nr.6

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies! Rezultātu! 62 deputāti. Turpinām darbu. Lūdzu Māri Graudiņu...

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi, tālāk likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju" 9.lapaspusē, palikām pie 31.panta - par pašvaldību īpašumu privatizācijas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanu par objektu nodošanu privatizācijai. No Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ir iesniegts priekšlikums izteikt 31.panta 3.daļas otro teikumu šādā redakcijā: lēmumu pieņemt attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, vai pagasta padome. Ņemot vērā, ka esošā redakcijā ir minēts nosaukums "izpildinstitūciju valde", kura pēc pašvaldību likuma vairs neeksistē, tad ir vajadzīga šādi redakcionālas dabas labojumi vairākajos pantos. Nākamajos trīs sekojošos pantos. Un šis ir pirmais no tiem. Komisijas lēmums ir atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu tālāk!

M.Graudiņš. 32.pantā pirmā daļa šādā redakcijā, analoģiskā kārtībā, pēc tam, kad pilsētaa dome, rajona padome vai pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašumu nodošanu privatizācijai šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu. Komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs. Varbūt mēs nedabatēsim par to maiņu, kas atbilst likuma nosaukuma ziņā. Lūdzu tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk 32.pantā vārdus "pašvaldības lēmums" ar vārdu "lçmums". 33.pantā vārdus "pašvaldības lēmums" ar vārdu "lçmums". 34.pantā otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir tiesīga šo termiņu pagarināt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Graudiņš. 37.pantā iesniegts priekšlikums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Aizstāt 37.panta 1.daļā vārdus "pirms pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas apstiprināšanas" ar vārdiem "aptur privatizāciju līdz iepriekšminētā pieteikuma izskatīšanai" un komisijas lēmums - neatbalstīt, lai neaizkavētu privatizācijas tempu.

Priekšsēdētājs. Par 35.pantu jums nebija nekādu komentāru?

M.Graudiņš. Mēs 35. un 17.pieņēmām pašā sākumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par 37.pantu? Lūdzu balsosim! Par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" 37.panta 1.daļas redakciju, 11.lappusē. Rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 15. Nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz balsot! Rezultātu! Ne gluži, bēt lēmums nav pieņemts. Tas attiecas uz kolēģiem. Tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk - 41.pantā. Ir 12.lappusē, ir komisijas ieteikums atbalstīt komisijas variantu, kurš redakcionāli ir grozīts diezgan pagaru tekstu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums ir ticis mainīts un ir akcepts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja akceptēt Tautsaimniecības komisijas variantu. Ja drīkstētu īsumā summēt svarīgākās sastāvdaļas. Te arī nāk spēkā fakts, ka valde, kā izpildinstitūcija vairs neeksistē, tiek iekļauta norma, ka privatizācijas projekta kopija jānosūta Ekonomikas ministrijai, kura var arī apstiprināt projektu ar nosacījumiem, kurus turpmāk jāizpilda mēneša laikā un arī iekļauta norma atbilstoši koncepcijai no pašvaldību reformu likuma, ka privatizācijas projektu apstiprināšana, ja tas sagatavots neatbilstoši pastāvošai likumdošanai, var apturēt ekonomikas ministrs. Un pēdīgi arī ir iekļauta norma, ka var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā visus attiecīgas padomes kā arī ekonomikas ministra rīkojumus. Tā, vai, priekšsēdētāja kungs, vai būtu vajadzība nolasīt visu?

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš, lūdzu! Debates!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pilnībā atbalstot Tautsaimniecības komisijas precizēto redakciju, gribētu vērst uzmanību godātos kolēģus uz Tautsaimniecības komisijas piedāvātā 41.panta 5.daļas redakciju. Es varbūt tomēr nocitēšu?

Priekšsēdētājs. Lūdzu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Domes, padomes lēmumus par privatizācijas projektu apstiprināšanu, ja tas sagatavots neatbilstoši pastāvošai likumdošanai, var apturēt ekonomikas ministrs mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. No piedāvātās redakcijas īsti nav skaidrs, kādos gadījumos ekonomikas ministrs var apturēt domes, padomes lēmumu darbību, ja lēmums ir sagatvots neatbilstoši pastāvošai likumdošanai vai privatizācijas projekts? Manuprāt vārdu "tas" jāaizvieto ar vārdiem "privatizācijas projekts sagatavots", lai būtu pilnīgi precīzi. Gadījumā, ja lēmums ir nelikumīgs, pats par sevi, tad uz to attiektos šī panta sestā daļa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Graudiņš. No Tautsaimniecības komisijas vadības puses akceptējam šo grozījumu vārdu "tas" nomainīt ar "privatizācijas projektu".

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav, tad ir akceptēts. Tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk. 42.pants. Iesniegums no "Tçvzemei un brīvībai" papildināt otro daļu ar rindkopu "privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu piedāvājamā cena nedrīkst pārsniegt privatizējamā objekta vērtību, kas noteikta atbilstoši likumam par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu objektu novērtēšanas kārtību un nomaksas termiņš nosakāms uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem (ja puses nevienojās citādi)". Tautsaimniecības komisijas lēmums bija neatbalstīt uzskatot, ka šīs normas tiek reglamentētas pietiekami stingri jau esošajā likumdošanā.

Priekšsēdētājs. Zvanu lūdzu! Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" 42.panta otrās daļas redakciju, 13.lappusē. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Graudiņš. 51.pantā ir par otro daļu saņemts ieteikums no "Tçvzemei un brīvībai". Papildināt ar otro daļu iepriekšminētās tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad savas pirmpirkuma tiesības izmanto zemes īpašnies saskaņā ar likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās vai likumu par zemes provatizāciju lauku apvidos. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Lūdzu balsosim par šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, 51.panta otrā daļa. Rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas -15. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Graudiņš. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesniegusi priekšlikumu papildināt 53.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā (15.lappusē): gadījumā, ja privatizējamo objektu izpēr zemes īpašnieks uz kura zemes atrodas privatizējamais objekts, pirkuma cenā jāieskaita nacionalizēto vai citādi atsavināto vai nojaukto objektu vērtību par kuriem viņam pienākas likumdošanā paredzētā, bet neizmaksātā kompensācija. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu balsosim par 53.panta septītās daļas redakciju, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumā. Rezultātu! Par - 10, pret- 26, atturas - 16. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Graudiņš. "Tçvzemei un brīvībai" iesniegusi priekšlikumu izteikt 57.panta trešo daļu šādā redakcijā: zemes gabalu un privtizējamā objekta īpašniekam ir pirnākums noslēgt savstarpēju zemes nomas līgumu, gadījumā, ja privatizējamā objekta īpašnieks ilgāk par trīs mēnešiem ļaunprātīgi izvairās slēgt nomas līgumu viņš zaudē visus šai likumā paredzētās garantijas uz zemes nomu un privatizējamo objektu. Zemes īpašniekam nav tiesību saņemt atlīdzību par zemes lietošanu, ja viņš izvairās slēgt zemes nomas līgumu. Komisijas lēmums bijs neatbalstīt šo priekšlikumu, sakarā ar to, ka šīs normas pārāk miglainas par ļaunprātīgu izvairīšanos un par pienākumu savstarpēji slēgt līgumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu balsosim par 57.panta trešās daļas redakciju, ko piedāvā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Rezultātu! Par - 13, pret- 25, atturas - 17. Nav pieņemts. Nākamais.

M.Graudiņš. Kā pēdējo priekšlikumu trešajam lasījumam frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesniegusi: izteikt 57.panta ceturto daļu aiz vārdiem "un ievērojot" ðādā redakcijā (16.lappusē): zemes vērtību attiecīgajā vietā un privatizējamā objekta peļņu, gadījumā, ja puses nespēj vienoties par nomas maksu un citiem nomas līguma noteikumiem, strīdus izskata tiesa. Zemes īpašnieks atbrīvojams no valsts nodevas, ja viņš sniedz prasību tiesā par zemes nomas maksas noteikšanu. Komisijas lēmums - neatbalstīt, jo pie tiesas var griezties šā vai tā, attiecībā uz citiem pantiem un atzina, ka valsts atbrīvošana no valsts nodevām nebūtu lietderīgi - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vēlās kāds runāt? Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 57.panta ceturtā daļa (16.lappuse). Rezultātu! Par - 10, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Graudiņš. Nu, tālāk es gribētu aicināt atbalstīt, pieņemt šo likumu trešajā lasījumā kopumā, bet es vispirms gribētu īsumā summēt atkal šī likuma nozīmīgumu un, proti, tas ir likums, kurš ne tik vien reglamentē valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju tā, lai paātrinātu šos privatizācijas tempus, bet tas ir vienlaikus arī vēl viensa solis, kuru veic "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības valdība, lai reali piešķirtu vērtību sertifikātiem. Pieprasot šajā likumā, ka minimālais procents pašvaldību objektu privatizācijā būtu samaksājams 50% apmērā sertifikātos nozīmē, ka radīsies lielāks pieprasījums pēc sertifikātiem, un ka reāli šo sertifikātu vērtība līdz ar to pacelsies. Tā, es vēlreiz tad Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumu kopumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu lūdzu! Lūdzu balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju"" pieņemšanu kopumā, tas ir visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi Civillikumā". Juridiskā komisija, Aivars Endziņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti!

Nr.7

A.Endziņš.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments 638. Juridiskās komisijas vēstulē, kas ir adresēta Prezidijam, jūs redzat, ka neviens priekšlikums par šo likumprojektu saņemts nav, grozījumi nav izdarīti, izņemot ņemti vērā valodas speciālistu priekšlikumi, proti, 172.pantā ir izsvītrots ārā vārds - grūti izrunājams, tas ir skaidrs pats par sevi un šinā 1100.pantā, kur ir rakstīts līdz vienam metram skaitlis, ar vārdiem ir rakstīts "vienam metram". Un otrajā daļā "augošus kokus" - "augošos kokus". Tātad tikai valodas speciālistu priekšlikumi, citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tās ir arī viss. Šeit ir tikai divi panti.

Priekšsēdētājs. Par stigām arī ir skaidrība.

A.Endziņš. Lūdzu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu visumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumu "Par grozījumiem atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā" pieņemšanu visumā. Rezultātu. Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, nākošais ir "Grozījumi likumā par Latvijas labības tirgu un Valsts labības rezervi"? Lūdzu! Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība - komisijas vārdā.

J.Janeks (TPA).

Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās politikas komisija piedāvā trešajam lasījumam "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Principā pie 8.panta ir tikai Gundara Bērziņa priekšlikums un tas ir saistīts teiksim ar ministrijas nosaukuma maiņu, tātad "lauksaimniecības" vietā liek "zemkopības", un vairāk nekādu citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" pieņemšanu visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

Nākošais - "Grozījumi likumā "Par Valsts tehnisko uzraudzību". Deputāts Bartašēvics - "Lîdztiesība". Lūdzu! Komisijas vārdā.

Bartašēvics (L).

Cienījamā Saeima! Tautsaimniecības komisija iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts tehnisko uzraudzību"" trešajam lasījumam, dokuments nr.692. Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar pārējas noteikumiem šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Tas ir loģisks precizējums un komisija tam piekrīt. Tāpēc es piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu komisijas vārdā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību" pieņemšanu visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" trešajā lasījumā.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi un kolēģes! Dokuments nr.687. Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi. Tie ir Budžeta un Finansu komisijas priekšlikumi 5. un 8.pantā, kuri faktiski ir tikai precizējoši. Tātad 5.pantā tiek likts priekšā izslēgt 4.daļā vārdus "Nâkamajā mēnesī".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumi? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Un 8.pantā tiek precizēts panta 4.apakšpunkta redakcija. TAgad viņa skanētu sekojoši: "Preču (pašražoto, iegādāto importēto preču) maksas pakalpojumi un darba realizācijas apgrozījums (preču un pakalpojumu realizācija, kā arī ievedamo preču vērtība - apgrozījuma nodoklis. Tātad tiek precizēts - ar ko tiek aplikts apgrozījuma nodoklis. Budžeta un finansu komisija arī, tas, protams, ir viņas pašas priekšlikkums, to atbalstīja. Bet es arī gribētu teikt to, ka tiek gatavota pilnīgi jauna likumdošanas pakete un faktiski mums vēl pastāv, būs jāizgrozaza akcīzes nodoklis trešajā lasījumā, bet rudenī faktiski būs visa jauna likumdošanas pakete, kur būs arī jauna redakcija likumam "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā".

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā""pieņemšanu visumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi 1992.gada 6.maija likumā "Par radio un televīziju". Vides un sabiedrisko lietu komisija. Anta Rugāte - komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KD).

Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Varbūt es nedaudz atļaušos šodien pirms trešā lasījuma, pareizāk sakot pirms otrā lasījuma, tā ir pareizi, tā kā tas ir steidzams likumprojekts, nedaudz tomēr pievērst jūsu uzmanību būtībai, kuras sakarā arī pirmajā lasījumā bija diezgan liela diskusija plenārsēdē un tikai tad pievērsties tiem komisijā izskatītajiem, iesniegtajiem priekšlikumiem, šī likumprojekta sakarā. Šobrīd jautājumam par raidorganizāciju tiesībām uz raidījumu programmas publicēšanu ir ļoti principiāla nozīme. Lai kādu darbu atzītu par literāru vai zinātnisku darbu, tajā ir jābūt kaut minimālam radošas darbības rezultātam. Un tieši šis minimālums, kā pietiekams ir uzsvērts arī ārvalstu literatūrā. Mēs esam centušies komisija izdalīt jums frakcijām dokumentu, kurā ir apkopoti izejmateriāli, pēc kuriem ir vadījusies komisija, analizējot un ilgstoši strādājot ar šī likumprojekta labojumiem. Es necitēšu visus šos aspektus, kuru dēļ mēs gribam uzturēt spēkā komisijas iestrādāto likumprojektu, taču dažiem momentiem es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību.

Raidījumu programma ir atzīta par autortiesību objektu ārvalstu tiesu praksē, tas ir ļoti svarīgs atzinums, jo arī mums ir bijuši precedenti, kad šis autortiesību objekts, ko sauc par raidījumu programmu, ir nonācis saskarē ar tiesu iestādēm. Un ārzemēs šī tiesu prakse liecina par to, ka raidījumu programma tiek atzīta par autortiesību objektu blakus tādiem objektiem, kā tirdzniecības katalogi, eksaminācijas dokumenti, ielu rādītāji, sacensību informācijas lapas un līdzīgi dokumenti. Svarīga un no daudzām citām ārvalstīm atšķirīga iezīme ir arī tā, ka Latvijā šādām raidījumu programmām ir komerciāla vērtība. Un to mums vajadzētu atzīt un pieņemt, ka tas tā tomēr ir un ar to arī rēķināties, ja citās valstīs par programmu izplatīšanu autortiesību subjekti pat piemaksā, tad Latvijā un Igaunijā un arī Krievijā no šādām programmām ir atkarīgs pieprasījums uz laikrakstiem un to tirāža. Tas, ka citur programmu veidotāji neprasa atlīdzību, bet paši piemaksā, nemaina raidījumu programmas autortiesisko statusu. Un arī Latvijā autortiesību subjekts, ja vēlas, var atļaut izmantot raidījumu programmu bezmaksas. Taču tas ir sakārtotības jautājums. Arī šobrīd ir jāņem vērā tas, ka jebkura reklāma kā literārs darbs un ja arī programmu mēs uzskatītu par reklāmu, arī ir autortiesību aizsardzības objekts, ne tikai starptautiskajā praksē, bet arī mums vistuvākajās valstīs. Un lai kā mēs varbūt negribētu šobrīd piesaukt kādreizējo PSRS, taču jāatzīst, ka pat tajā laikā šāda pozīcija jau bija iestrādāta un ar to arī rēķinājās. Skatīsimies uz vēsturi ļoti objektīvi un mēģināsim novērtēt to no objektīvās puses. Un personai, kas vēlas šo reklāmu pārpublicēt, pat arī par velti, tomēr ir jālūdz atļauja to darīt. Šī atļauja varētu tikt noformulēta kādā līguma vai kādā citā dokumentā, kurš ir slēdzams ar šo raidorganizāciju, ko saucam par radio vai televīziju. Un tas nebūt nav likuma pārkāpums, bet tas ir likuma sakārtotības kārta, vienošanās veids, kādā veidā tiek publicēta radio un televīzijas programma. Un tāpēc maz saprotams ir uzskats, ka aizsargājot autortiesības uz radio un televīzijas raidījumu programmu, raidorganizācijām tiks radītas ekskluzīvas vai monopoltiesības uz savām programmām, jo šādas tiesības ir dotas ar likumu visiem autoriem un autortiesību īpašniekiem. Viņi nosaka kā un kam ir tiesības izmantot kādu darbu. Likums paredz arī ierobežojumus.

Es gribētu vēl dažus piemērus jums minēt par tiem argumentiem, ar kuriem ārzemju praksē tomēr šāda programma tiek atzīta par autortiesību objektu. Nevar atsaukties uz to, ka radio un televīzijas programma ir ikdienišķa informācija un tādēļ tā nav aizsargājama. Šajā sakarā patiešām būtu jāpievērš uzmanība pazīstamā tiesību speciālista Čertkova skaidrojumam un kolēģi, kas nodarbojas ar autortiesībām, pazīst šīs personas ieguldījumu šajā jomā. Tālāk to apstiprina arī starptautiskie speciālisti EBU, Juridiskās daļas direktors Verners Rumhorsts un VIPOL speciālisti. Es negribētu šobrīd kritizēt vai kā citādi novērtēt kolēģu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, taču man zināms ir tas, ka Rumhorsta kungs EBU, no kurienes ir saņemta komisijā atsauce par šo labojumu, likumā "Par radio un televīziju", ir saņēmis pārstāsta formā šo mūsu piedāvāto labojumu. Arī mēs savukārt esam iesnieguši Rumhorsta kungam ekspertīzei mūsu paredzēto likuma labojumu un esam saņēmuši rakstveida atbildi. Vai tas ir pieļaujams, un ja pieļaujams, tad kādēļ, un ja tas ir diskutējams, tad kādēļ. Tādēļ arī vērtējums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas par to, ka tas nav pieļaujams, es to nevarētu pieņemt par īpaši argumentētu dokumentu, jo tas ir sagatavots pēc pārstāsta un nevis pēc faktiskā dokumenta, ko tikām iesnieguši Saeimas Prezidijam un arī Saeimai. Es gribētu jums citēt "European Broadcasting Union" atzinumu, kurā ir nepārprotami novērtēts tieši mūsu piedāvātais likumprojekts, kurš šobrīd uzlabotā redakcijā, atrodas jūsu dokumentā, ar Nr.684-a un pievērsiet lūdzu uzmanību tekstam, kura vērtējums ir šajā recenzijā. Lai gan valsts likumdošanā nav minēta raidījumu programmas aizsardzība, tas nenozīmē, ka programmas netiek aizsargātas. Ir runa par citu valstu pieredzi un salīdzinājumu ar to, ko mēs vēlētos šobrīd izdarīt likumā kā labojumu. Kā autorizēti darbi tādā formā, kā tas būtu publicēts, tas ir žurnāla formā, kā arī minētajā gadījumā. Un tieši pretēji - autortiesību aizsardzība neparedz obligātu visu veidu autortiesībām pakļauto darbu precīzu aprakstu attiecīgajos likumos. Taču, ja Latvijā nav īstas skaidrības par programmas aizsardzību, likumos jāizdara attiecīgi labojumi, kas to skaidri noteiktu. Šis likuma labojums ir kontekstā ar vērtējumu. Šķiet, ka šeit pretrunas nav. Tiesas lēmums, ja tāds ir bijis attiecībā par programmas izmantošanu, attiecas uz iespējamību nevis realitēti saistībā ar programmas autortiesībām. Tas neparedzēja, ka publicētās programmas nav, vai nevarētu būt aizsargātas no autortiesību viedokļa. Lēmums attiecas uz veidu, kādā ieinteresētās mēdiju organizācijas izmanto savas ekskluzīvās tiesības uz raidījuma programmu pret trešajām personām, pamatojoties uz likumiem. Tā kā šis lēmums neatspēko autortiesību eksistenci raidījumu programmās. Tas attiecas tikai uz šiem likumiem konkrētajās valstīs. Un tādējādi šāds jautājums nevar pacelties un tas būtu jāskata katrā valstī pēc tās sakārtotības principa.

Un vēl daži argumenti. Proti, diskusijas par televīzijas programmu sarakstu autortiesību iespējamo aizsardzību, kā atzīmē Rumhorsta kungs, un atzīst, ka šādas programmas gadījumos, ka tās ir oriģinālas, var tikt uzskatītas par aizsargājamām kompilācijām, taču vai šis konkrēti ir tas gadījums, tas ir jālemj attiecīgās valsts tiesību aizsardzības orgāniem. Jā, ir atsauces uz Lielbritāniju, kurā šādi saraksti vai programmas ar tiesas lēmumu ir atzītas par aizsargājamiem literārajiem darbiem. Termins "literārs darbs" ir attiecināms arī uz sarakstiem vai kompilācijām. Un šāds formulējums atrodas autortiesību likumos. Lai mēdiju organizācijas nodrošinātu savu nedēļas programmu iepriekšēju izplatīšanu, par kuru tieši šobrīd ir runa, par komēs diskutējam, kur autortiesību licences ir ar likumu noteiktas, Vācijā krājumi un antoloģijas ir aizsargāti ar autortiesību likuma atbilstošu nodaļu, bet likumā nav īpaši izdalīti šādu programmu saraksti, taistnība, taču daži senāki tiesas lēmumi iesaka neuzskatīt šādus sarakstus par tik oriģināliem pēdiņās darbiem, lai tie atbilstu likumam par literāro, muzikālo darbu autortiesībām. Nav tieši noteikts tieši oriģinalitātes līmenis darbam, lai tas varētu tikt pieskaitāms pie aizsargājamiem. Parasti šim līmenim nevajadzētu būt pārlieku augstam. Piemēram, informācijas un datu krājumi kā likums jāpieskaita aizsargājamiem darbiem, bet no kompensijas ir gandrīz neiespējami izsecināt skaidru prasību aizsargāt programmu sarakstus. Tas ir tiks lieks liecinājums tam, ka viss ir atkarīgs no mūsu rīcības kā mēs šo situāciju novērtējam un kam par labu, ja vēlaties, mēs to arī izlemjam.

Nr. 8

A.Rugāte. ... novērtējam un kam par labu, ja vēlaties, mēs to arī izlemjam.

Un vēl. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam dokumentam, kuru, iespējams, jūs varbūt nepaguvāt frakcijās laika trūkuma dēļ izpētīt detalizētāk, taču šis ir šis pats kompilējums argumentācijai un proti, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka informācijas izplatīšanas sabiedrības un televīzijas interesēs ir apsveicama, ja tikai aiz tā neslēpjas peļņas iegūšanas iespēja uz valsts uzņēmuma "Latvijas televīzija" un līdz ar to arī uz valsts budžeta rēķina. Jo valsts līdzekļi tiek tērēti, lai sagatavotu šo programmu un to publicētu avīzē, bet privāta sabiedrība pārpublicē šo sagatavoto informāciju bez atlīdzības samaksas, gūstot no tā papildus peļņu. Par šo faktu liecina tas, ka tajās dienās, kad tiek publicēta radio un televīzijas programma preses izdevumo, preses izdevumu tirāža nepārprotami ir lielāka. "Diena" latviešu valodā piektdienās iznāk 69 600 eksemplāru metienā, sestdien - 97 370 eksemplāru metienā, "Diena" krievu valodā iznāk 19 250 eksemplāru metienā piektdienās un sestdienās, kad ir šī programma - 28 400 eksemplāru metienā. Tā tas varētu tikt skaitīts arī ar pārējiem izdevumiem - ar "Neatkarīgo Cīņu", ar "Rîgas Balsi", ar "Lauku Avīzi", ar "Vakara Ziņām", "Atmodu Atpūtai". Šobrīd ir vesela virkne avīžu, kuras slēdz šo līgumu ar Televīziju un radio, lai varētu publicēt savos preses izdevumos šo programmu. Šis līgums nav tikai naudiska izteiksme, apliecinājums tam, ka šī programma par lielāku vai mazāku vērtību, atbilstoši preses izdevuma tirāžai tiek pārdota, bet tas arī ir liecinājums tam, ka šī programma tiks publicēta pareizi un precīzi, ka taja nebūs nejaušu informāciju, ka tajā nebūs nenoprecizētas informācijas, jo pēc līguma , tādā gadījumā, ja ir šis līgums un ir šīs saistības, par programmas saturu atbild tās devējs - Radio un televīzija. Un ja tas notiek pakāpeniski, savlaicīgi un vienojoties ar izdevēju organizāciju, pat arī tad, ja izdevēja organizācijai ir kādas problēmas, es neesmu dzirdējusi no Radio un televīzijas vadības nevienu kategorisku iebildumu pret to, ka šīs summas varētu tikt skaitītas tikai divu konkrētu pušu diskusijā - konkrētajam izdevumam ar Radio un televīziju, kura ir šīs programmas kompilētāja. Tas ir likuma sakārtotības un attiecību sakārtotības jautājums. Un ja šobrīd vieni maksā pēc līguma, citi to nedara, tad nu tā tomēr nav kārtība. Un ja šie maksājumi turpinās jau ilgāku laiku, viņi faktiski notiek, tad acīmredzot ir jādod kaut kāds tiesiskais pamats tam, kas notiek, pie tam, tas neiet ārpus likuma un tas iet kopsakarā.

Un tādēļ man ir lūgums pievērsties šodienas plenārsēdes dokumentiem nr. 684 un 684-a, kur pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija, uzklausot kolēģu priekšlikumus, ir atspoguļota otrajā ailītē komisijas piedāvātajā redakcijā otrajam lasījumam, kas nemaina būtību, bet precizē to. Esam saņēmuši arī vairākus priekšlikumus, no kuriem deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums komisijā diemžēl ir atzīts par nepieņemamu un noraidāmu, jo ir pretrunā ar pirmajā lasījumā nobalsoto.

Nākošais dokuments nr. 684-a. Ir arī priekšlikums no deputāta Vaivada. Varbūt es arī atgriezīšos tīri pie procedūras arī nolasot šīs redakcijas, jo man liekas, ka citādi mēs netiksim...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, procedūra ir tāda, ka mēs apspriežam tikai deputātu iesniegtos priekšlikumus un balsojums... šie priekšlikumi attiecas tikai uz vienu pantu,tātad mēs apspriežam 11. pantu, ja es pareizi saprotu.

A.Rugāte. Jā, es atvainojos, ka es neprecizēju.

Priekšsēdētājs. Un tālāk. Balsojums būs šādā secībā. Vispirms balsosim deputāta Imanta Kalniņa iesniegto redakciju, pēc tam deputāta Vaivada un pēc tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas... iesniegšanas secībā un kārtībā. Tāpēc par katru no deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem var būt debates, vai arī varam debatēt par pantu kopumā, vai varam debatēt pirms katra deputāta iesniegtā priekšlikuma balsojuma. Ja mēs neesam uzsākuši debates kopumā, vai nevarētu mēs tomēr debatēt pirms katra deputāta iesniegtā priekšlikuma, jo tā mums liktos ātrāk, varbūt labāk izprotamāk. Vai arī ir citi priekšlikumi jums kā referentei?

A.Rugāte. Man šķiet, ka ir jāiepazīstas mums ar komisijas piedāvāto redakciju otrajā lasījumā un ar piedāvāto priekšlikumu redakciju un tad varbūt arī komisijas atzinums un sekotu debates un tad arī balsojums.

Priekšsēdētājs. Jā, mums kā viens tā otrs ir. Sākam debates. Ilga Grava, pēc tam Jānis Vaivads.

I.Grava (DP).

Es gribētu aicināt iedziļināties Imanta Kalniņa priekšlikumā un vispirms jau pašā sākumā gribu pateikt, ka es aicinu atbalstīt Imanta Kalniņa priekšlikumu, jo mēs mazliet te jaucam autortiesības un autortiesības. Tā ir valsts radio un televīzijas programma, kuras darbinieki strādā un saņem valsts algu. Tātad sastāda šo programmu ierēdņi un es pirmo reizi dzirdu, ka satura rādītājs ir radošs darbs, uz kuru ir autortiesības. Neviens žurnāla tehniskais redaktors vai neviens žurnāla atbildīgais sekretārs neuzskata, ka viņš ir autors žurnāla satura rādītājam. Šinī gadījumā programma nav nekas cits. Neiet runa par anotācijām, neiet runa par izklāstiem, par radio vai televīzijas pārraižu reklāmām, iet runa apr radio un televīzijas programmu, kuru es savādāk kā šo valsts iestāžu satura rādītāju nevaru uztvert. To, ka šīm iestādēm būtu jāsniedz atļauja publicēt programmas, būtu taisnība tāpēc, lai nebūtu pārpratumu, ka šīs programmas atbilst patiešām tam saturam, tātad tam, ko darīs televīzija un radio, lai nebūtu pašdarbība vai nu raidījumu nosaukumu interpretācijā vai kāda raidlaika novirzes, tātad uzliek rezolūciju, ka patiešām tas atbilst tam, kā strādās radio un televīzija. Bet es nevaru saprast, kāpēc nodokļu maksātājam ir vēlreiz jāmaksā sava nodokļa maksātāja nauda tiem, kas jau strādā par šo naudu. Tas ir jautājumā par radio programmu publicēšanu. Cik es zinu, pasaules prakse drīzāk ir otrāda, ka iestāde, kuras programma tiek publicēta, tātad līdz ar to reklamēta viņas darbība, maksā tiem, kas to reklamē. Nevis tā, kā šobrīd piedāvā mums. Tāpēc man liekas, ka Imanta Kalniņa priekšlikums ir ļoti loģisks un saprotošs. Lai šī programma pieder radio un televīzijai, šis satura rādītājs.. (lentes bojājums)...var jau būt, ka tas ir pareizi, bet tas ir jādara bezmaksas veidā, it īpaši ņemot vērā to, ka rajonu avīzītes, kas daudziem lauku rajonu iedzīvotājiem ir vienīgais informācijas līdzeklis, nebūt nav spējīgas vēl maksāt honorāru.......un ja mēs gribam nodarīt pāri lauku cilvēkam, tad tas ir šoreiz visvieglākais solis, kā to nodarīt informācijas ziņā.

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam būs LNNK frakcijas deputātu iesnieguma izskatīšana.

J.Vaivads (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtot jau visus tos argumentus, ar kādiem es uzstājos jau runājot par šo labojumu projektu pirmajā lasījumā, bet tomēr daļēji mums ir jāatgriežas pie šīs argumentācijas.

Pirmkārt, no visa teiktā, arī ko Rugātes kundze teica, izrietēja viens būtisks moments: mēs diskutējam par to, vai programma ir pielīdzināma darbam, kuru aizsargā autortiesības. Un līdz ar to, lai kā mēs te izvēršam diskusiju, skaidrs ir viens no šīs diskusijas: ja mēs uzstājam uz to, ka šis ir galvenais diskusiju objekts, tādā gadījumā tas attiecas uz labojumu likumā "Par autortiesībām" . Un tas ir pirmais, ko es liktu gandrīz konceptuāli saprast, jo man nav saprotama šī pieeja, ka runājot par autortiesībām, mēs to liekam iekšā likumā, kas skar vienu vai otru šīs autortiesības izpausmes sfēru. Tas ir pirmkārt.

Bet šeit es saskatu varbūt arī pašas komisijas nedrošību, jo, ja komisija būtu tiešām pārliecināta un varētu to arī pārliecinoši argumentēt, ka programma jeb programmas jeb raidījumu saraksts ir aizsargājam ar autortiesībām, tad viņai tiešām bija jānāk ar šādu labojumu vai priekšlikumu likumā "Par autortiesībām". Tas netiek darīts.

Otrs moments. Ko mēs īsti gribam ar šo labojumu atrisināt? Un tas ir visiem skaidrs jau no visiem varbūt diskusiju aspektiem. Tas ir - materiālais stāvoklis televīzijā jeb finansu līdzekļi. Nu būsim pilnīgi godīgi! Mēs risinām finansiālu problēmu. Un ja mēs risinām finansiālu problēmu, es esmu gatavs apspriest budžeta labojumus, es esmu gatavs apspriest vēl dažādus varbūt variantus, kā uzlabot televīzijas materiālo stāvokli, bet tad saucam šo problēmu īstajā vārdā. Tas ir jautājums par televīzijas materiālo stāvokli un ceļiem, kā to materiālo stāvokli uzlabot. Bet tagad mēs gribam šīs lietas - runāt par vienu, bet izmantot pavisam citus nosaukumus un citus vārdus, un tādā veidā mēs gribam vienkārši visu problēmu sajaukt tā vietā, lai mēs ienestu skaidrību šajā jautājumā.

Un tieši tā faktiski ir mana konceptuālā iebilde visā šajā jautājumā. Es neesmu pret to un nekad neuzstājos pret to, ka mums nebūtu jādomā par televīziju un par viņas situāciju, bet tad domājam arī ar tiem līdzekļiem, kādā veidā mēs to darīsim, bet nevis tā.... nu varētu teikt, ka ar Trojas zirgu vai maskētā veidā kaut ko mēģināt sakārtot. Tas ir tas galvenais. Es esmu gatavs apspriest arī tiešām, kā jau es teicu.... kaut vai par budžeta labojumiem.

Tālāk. Par starptautisko praksi. Jā, jāatzīst ir pilnīgi skaidri, ka tas jautājums ir diskutēts un tiek diskutēts dažādās valstīs. Ir trīs valstis Eiropā, kur tas ir, varētu teikt, tādā risinājumā, kā piedāvā Vides un sabiedrisko lietu komisija, proti, ka tas tiek aizsargāts, bet vairumā visās Eiropas valstīs tas tā nav. Un ja mēs paši, un ir skaidrs, ka tas ir mums pašiem... mums ir jātiek skaidrībā ar šo problēmu, tādā gadījumā tā nav tik vienkārša problēma, lai mēs viņu momentāni pasludinātu par steidzamu, kas tā ļoti veikli mums pirmajā lasījumā izdevās, un ļoti veikli, to tagad tieši likumā "Par radio un televīziju" un nevis "Par autortiesībām" mēģinātu arī atrisināt.

Kāds bija mans priekšlikums? Zinot, ka šis pirmais lasījums pats pēc savas būtības jau ir noticis, mans priekšlikums bija sekojošs: ka nesasaistīt šo lietu ar autortiesībām, tas ir mana priekšlikuma būtība. Nesasaistīt. Dot viņai šīs ekskluzīvās tiesības attiecībā uz izmantošanas noteikumiem, tas ir, ja programma ir izmantojama tikai ar Radio un televīzijas atļauju, bet izņemt visu to, kas saistās tieši ar autortiesībām. Un ja komisija tik ļoti labi visu šo mēģinājusi apkopot, tad tālākais man būtu priekšlikums - jautājumus par autortiesībām tad arīrisināt kā labojums autortiesību likumā. Šo jautājumu mēs apspriedām arī... ir izveidota Konsultatīva padome pie ministrijas tieši autortiesību jomā. Tos labojumus mēs apspriedām arī šajā komisijā. Arī tur praktiski viedoklis.... un tas ir zināms komisijai, kaut gan viņa... jā, pēc formālās pazīmes, ka to iesniegusi persona, kurai nav likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, tas bija šīs komisijas, konsultatīvās komisijas viedoklis, tur bija piedāvāts pilnīgi manuprāt šo problēmu atrisinošs formulējums, tas ir, ka dot šīs tiesības var arī pieļaut to, ka tiek panākta vienošanās arī par maksu, kaut gan es personīgi par to neiestājos, bet tāds bija šīs komisijas viedolis. Un tādu arī varēja izskatīt un risināt šo problēmu - kā maksas problēmu, kā materiālā stāvokļa problēmu.

Mans piedāvājums arī ir tādā gultnē, proti, ka risināt viņu kā jautājumu, kā ekskluzīvas tiesības, bet neskart šo autortiesību jomu, jo par to tad mēs varam diskutēt un runāt arī runājot tieši par autortiesību likumu.

Tālāk. Par maksu vai bezmaksas. Es domāju, ka tie argumenti, Gravas kundze viņus izteica... Es pie viņiem negribu atgriezties, tie ir pilnīgi pamatoti un viņiem arī piekrītu. Un tādēļ mans priekšlikums .... Es atbalstu arī Kalniņa kunga un, protams, arī savu priekšlikumu un aicinu nobalsot par to. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu - Aristida Lamberga, Budovska, Kiršteina, Berklava un Tabūna iesniegumu - slēgt sēdi pulksten 17.30.

Lūdzu zvanu! Jāsaka, ka diemžēl manas vainas dēļ Pauls Putniņš netika pieteikts runātājos, bet tad, atkarībā no balsojuma... Balsosim par LNNK deputātu ierosinājumu. Rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Šī likumprojekta izkatīšanu turpināsim rītā un debatēs pirmais runās Pauls Putniņš, bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Apsītis,

Ābiķis,

Birkavs,

Birzniece,

Grīnblats,

Gūtmanis,

Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Imants Kalniņš,

Karnups,

Kehris,

Kide,

Krištopans,

Kuprijanova,

Lagzdiņš,

Levits...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Jānis Lagzdiņš un Vilis Krištopans ir zālē, Ojārs Kehris arī ir zālē.

I.Daudišs.

Novakšānovs...

Priekšsēdētājs. Novakšānovs ir zālē.

I.Daudišs.

Osis,

Resnais,

Ritenis,

Saulītis,

Priekšsēdētājs. Ritenis ir zālē.

I.Daudišs.

Saulītis,

Seile...

Priekšsēdētājs. Deputāts Saulītis ir zālē.

I.Daudišs.

Sinka,

Stankēviča,

Tomiņš,

Zīgerists,

Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Nākošā plenārsēde rīt pulksten 9.00.