Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es jums labrīt saku, vismaz pagriezieties uz šo pusi! Lūdzu, ieņemiet vietas! 13.oktobra sēdi paziņoju par atklātu. Sākam apspriest Prezidija izsludināto darba kārtību. Ir iesniegti divi priekšlikumi. Tie ir iesniegti un reģistrēti vienlaicīgi, tāpēc sēdes vadītājs tos piedāvā tādā secībā, kādā tie šeit ir nolikti Prezidijā uz galda. Pirmais ir no frakcijas "Latvijas ceļš" - deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Valda Birkava atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un šo jautājumu izskatīt darba kārtības trešajā sadaļā. Viens var runāt "par", viens - "pret", un tad Saeima pieņem lēmumu balsojot. Vai ir iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Saeima pieņem lēmumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Valda Birkava atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.
Nākamais priekšlikums par darba kārtību - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Jāņa Bordāna ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā un šo jautājumu izskatīt darba kārtības trešajā sadaļā. Vai ir iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Saeima nolemj iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Jāņa Bordāna ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā un izskatīt šo jautājumu darba kārtības trešajā sadaļā.
Nākamais ir desmit deputātu iesniegums - lūgums iekļaut šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par izmaiņām Saeimas komisiju sastāvā (atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, atsaukt deputātu Aleksandru Pētersonu no Cilvēktiesību komisijas un ievēlēt deputātu Aleksandru Pētersonu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā). Vai kādam ir iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj desmit deputātu iesniegto priekšlikumu par izmaiņām Saeimas komisiju sastāvā iekļaut 13.oktobra sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija,
izskatījusi Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšlikumus likumprojektā "Grozījumi
likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"",
izsaka savu lūgumu jeb ierosinājumu: tā kā
nevar tikt ievēroti Satversmes 96.panta 2.punkta noteikumi,
komisija ierosina pārcelt likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību""
izskatīšanu no 13.oktobra Saeimas sēdes uz 20.oktobra
sēdi. Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš
- "Latvijas ceļš".
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Komisija ir spiesta otrreiz
pārcelt šā likumprojekta izskatīšanu
par vienu nedēļu, jo Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas iesniegtie grozījumi pēc
sava apjoma ir tik lieli un tik būtiski, ka komisija nespēja
sagatavot savu atzinumu un konkrētās redakcijas un
priekšlikumus, ievērojot piecu dienu termiņu,
jo saskaņā ar Kārtības ruļļa
96.pantu komisijas priekšlikumi ir jāiesniedz ne vēlāk
kā piecas dienas pirms likumprojekta izskatīšanas
plenārsēdē. Šā iemesla dēļ
lūdzam šo projektu izskatīt nākamo ceturtdien.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu? Arī iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj pārcelt likumprojekta izskatīšanu no 13.oktobra Saeimas sēdes uz 20.oktobra sēdi.
Ir iesniegts Pieprasījumu komisijas referāts jeb atzinums sadaļā, kur mums ir deputātu jautājumi un pieprasījumi, mēs arī lūgsim komisiju to nolasīt. Vai Sekretariātā vēl ir iesniegti kādi priekšlikumi par Saeimas 13.oktobra sēdes darba kārtību? Nav. Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.
Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmuma privatizāciju"". Deputāti Zaščerinskis, Kide, Stašs, Folkmane, Lucāns. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas piezīmes vai citi priekšlikumi? Arī iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.
Nākamais ir likumprojekts "Medību likums". To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai par Prezidija atzinumu ir kādas piezīmes, iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu nodot iesniegto likumprojektu Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Likumprojekts "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī". Iesnieguši deputāti Ābiķis, Prēdele, Grava, Grīnblats un Jānis Jurkāns. Iebilžu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Deputātiem piezīmju un arī iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav iebilžu pret Saeimas Prezidija atzinumu. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Iebilžu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātiskajiem rangiem"". Iebilžu un nekādu citu priekšlikumu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.
Par atvaļinājumu piešķiršanu.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam
- Latvijas zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Saeimas Prezidija sēdē tika izskatīts
jautājums par atvaļinājumu piešķiršanu.
Saeimas Prezidija atzinums ir Saeimai ieteikt piešķirt
neapmaksātu atvaļinājumu Valdim Pavlovskim no
šā gada 28.oktobra un pagarināt to līdz
šā gada 4.novembrim.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Saeima to akceptē. Tālāk,
lūdzu!
Z.Tomiņš.
Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta
Odiseja Kostandas iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu, un Prezidija atzinums ir Saeimai ieteikt
piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu
deputātam Odisejam Kostandam šā gada 13.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē Prezidija lēmumu.
Nākamais jautājums darba kārtībā
ir deputātu jautājums. Kas attiecas uz to, vai vajag
vai nevajag nolasīt dokumentu, ja tas ir izsniegts deputātiem,
Kārtības rullī nav aizliegts to darīt.
Es domāju, ka salīdzinājumā ar citiem
parlamentiem mēs jau tā šo jautājumu un
atbilžu lietu esam reducējuši uz tādu ļoti
formālu (un, protams, Kārtības rullī noteiktu)
formu kā jautājums un atbilde, un, tā kā
mums nav tādu publisku jautājumu un atbilžu
stundu, kādas regulāri notiek citu valstu parlamentos,
tad, es domāju, tik daudz mēs varam, kā publiski
nolasīt deputātu jautājumus. Lūdzu! Zigurds
Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs.
Z.Tomiņš.
Latvijas Republikas Ministru prezidentam. 5.Saeimas deputātu jautājums: "Pirms dažiem gadiem labi uzsāktais darbs, pieņemot Latvijas Republikas Valodu likumu un rūpējoties par tā īstenošanu, jau sāka dot savus augļus. Divu gadu laikā valsts valodas eksāmenu nokārtojuši tūkstošiem cilvēku, apliecinot vēlmi pilnīgi iekļauties mūsu valsts dzīvē. Diemžēl šobrīd valsts valodas apguve latviski neprotošo iedzīvotāju vidē ir atkal tikpat kā apstājusies un valsts valodas likuma neievērošana sastopama ik uz soļa. Atbildīgos amatos vēl arvien ir ļaudis, kuri bieži vien formāli un nereti nelikumīgā veidā saņēmuši atestācijas apliecības par valsts valodas prasmi, īstenībā to vispār pat nepārvalda. Par daudziem šādiem faktiem minēts preses izdevumos un radio pārraidēs, bet nav dzirdēts, ka šīs nelikumības būtu pārtrauktas un likumpārkāpēji sodīti. Acīmredzot te vietā tautas teiciens: "Klusēšana nozīmē piekrišanu." (No zāles A.Endziņš: "Kâpēc lasa? Mēs lasīt mākam!") (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc tik nervozi!")
1993.gadā Latvijas Saeimas rudens sesijā LNNK frakcijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinātie priekšlikumi par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Valodu likumā pēc Valsts valodas centra vadības lūguma tika apturēti tālākai virzībai Saeimā, jo saņēmām apliecinājumu, ka visdrīzākajā laikā tikšot pabeigta jaunā likuma par valsts valodu izveide, kurā iestrādāšot arī šos papildinājumus. Nu jau ir 1994.gada rudens un no jaunā likuma par valsts valodu ne vēsts, bet spēkā esošā likuma ignorēšana jau sāk kļūt par normu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt tuvākus paskaidrojumus uz šādiem jautājumiem:
1) kālab pieņemtais Latvijas Republikas Valodu likums netiek mērķtiecīgi īstenots dzīvē, pieļaujot rupjus pārkāpumus tā ievērošanā valsts un pašvaldību iestādēs, apkalpojošajā sfērā, tirdzniecībā un citās jomās;
2) cik daudz administratīvo protokolu sastādīts par šādiem pārkāpumiem, kāds ir nelikumīgi izsniegto un anulēto apliecību daudzums, cik ir ierosināto tiesas prāvu;
3) kad tiks izstrādāts un iesniegts Saeimā, un pilnveidots likums par valsts valodu un izveidota strikta sistēma valsts valodas ieviešanai un kontrolei pār tās pielietošanu dzīvē atbilstoši likumam?
06.09.94. 5.Saeimas deputāti Dainis Stalts,
Eduards Berklavs, Pēteris Tabūns, Māris Budovskis,
Aristids Lambergs."
Sēdes vadītājs. Jautājumi nododami Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.
Nākamā ir atbilde uz jautājumu. Tā ir izglītības un zinātnes ministra Vaivada atbilde uz deputātu Grīnblata, Dāliņa, Pētersona, Straumes, Sinkas jautājumu "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem".
Lūdzu - Jānis Vaivads, izglītības
un zinātnes ministrs.
J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sagatavojot jauno darba samaksas kārtību pedagogiem, mēs vadījāmies pēc viena būtiska principa - pēc tā, ka šī samaksa ir jāsaista ar darba kvalitāti, ar katra atsevišķa pedagoga, skolotāja, profesionālo meistarību, un raksturot to var, protams, divējādi. Pirmkārt, ar atbilstošo izglītību. Domājot par pedagogu darbu, profesionālās meistarības rādītājs ir arī nostrādātais laiks skolā, protams, runājot par pietiekami ierobežotu laiku. Tas ir, pirmie darba gadi skolā arī ir noteikts profesionālās izaugsmes rādītājs.
Jebkurā gadījumā, runājot par darba samaksu saistībā ar nostrādāto laiku, faktiski pamatā ir divi faktori, tas ir, piemaksa par izdienu tiek noteikta vai nu tādā sakarībā, ka konkrētais darbs ir saistīts ar zināmiem sociālajiem ierobežojumiem - un tas pamatā ir, runājot, piemēram, par dienestu militārajos formējumos - , vai arī nostrādātais laiks ir kvalificējams kā profesionāla izaugsme.
Otrais gadījums tātad ir attiecināms uz skolotājiem. Līdz ar to, veidojot šo darba samaksas sistēmu, mēs tad arī vadījāmies pēc šādiem kritērijiem un ievērojām šādus principus. Mēs lielā mērā arī saskaņojām un uzklausījām tās domas, ko pauda gan pedagogi, gan dažādas organizācijas, kuras pārstāv arī skolotājus, to skaitā arodbiedrība, to skaitā Izglītības iestāžu vadītāju asociācija. Tāds bija pamatprincips, veidojot darba samaksas kārtību.
Konkrēti izstrādājot šo projektu, mēs sadūrāmies ar vienu problēmu, un tāda faktiski ir 1994.gada 31.maijā Latvijas Ministru kabineta akceptētā koncepcija par vienotu no budžeta finansējamo valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku darba samaksas kārtību, kurā viens no punktiem skan šādi: "Visos gadījumos, kad nosakāms darba algas paaugstinājums par darba stāžu, par izdienu, par tās skaitīšanas pamatu tiek noteikts darbs dienesta attiecīgajā sfērā, bet ne agrāk par Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu - 1990.gada 4.maiju, bet iestādēs un institūcijās, kas izveidotas vai dibinātas pēc šā datuma, - no to izveidošanas, dibināšanas dienas."
Jāsaka, ka šis princips daļēji
tika piemērots attiecībā uz Zemessardzi, attiecībā
uz valsts civildienestu. Jā, faktiski šāds princips
tika zināmā mērā arī uzspiests,
runājot par darba samaksu skolotājiem...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
Godātie kolēģi, it sevišķi pirmajās
rindās! Šeit vairāk dzird jūsu, nevis ministra
balsi. Es lūdzu jūs ievērot klusumu un arī
mikrofonus nedaudz piemērot jūsu augumam.
J.Vaivads. Paldies. Ja runājam, teiksim, par pamatojumu šādai pieejai, tad jāteic: jā, protams, to var pietiekami politiski pamatot, jo tādi resori kā militārais, iekšlietu, tiesu resors, arī Prokuratūra, ierēdniecība un daļēji arī izglītības sistēma pildīja iepriekšējās valsts, tas ir, PSRS, Latvijas PSR valstisko funkciju. Protams, tāpat kā tagad šī pildīšana individuāli bija ar dažādu pārliecības, pienākuma apziņas un arī ar dedzības pakāpi. Zināmā veidā politiskās norobežošanās problēma jau nav zaudējusi savu aktualitāti arī tagad, mēs joprojām runājam par to, ka galu galā ir nepieciešams panākt iepriekšējā laika atzīšanu par okupācijas laiku. Taču, runājot profesionāli, protams, tā ir pavisam cita. Jā, runājot arī par militārajiem formējumiem, ir iespējams, ka profesionāls virsnieks PSRS armijā ir tikpat profesionāls virsnieks arī tagadējā armijā, profesionāls un labs milicis arī tagad ir profesionāls un labs policists, ka labs ierēdnis arī tagad ir labs ierēdnis. Taču, saistot šo atalgojumu ar izdienu, bija iespējami trīs ceļi - tiešām vai nu skaitīt no paša sākuma, tas ir, jebkurā gadījumā, bet sevišķi, runājot par skolotājiem, vai arī sākt skaitīt laiku no konkrēta atskaites vai lēmuma pieņemšanas datuma. Pirmajā gadījumā tas būtu bijis it kā politiski konsekventi, tas ir, profesionāli konsekventi, bet zināmā mērā nepieņemami politiski, turpretī otrajā gadījumā tas būtu politiski korekti, bet nepieņemami profesionāli.
Tālāk ir atskaites punkts - 1990.gads. Zināmā mērā tas ir kompromisa risinājums un kā tāds faktiski arī tika pieņemts. Jā, Izglītības un zinātnes ministrija beigās piekrita šādam risinājumam tikai divu apstākļu dēļ. Tas ir tādēļ, ka, stājoties spēkā šai kopējai kārtībai pilnā apjomā, tas ir, 1995.gada 1.septembrī, faktiski šī problēma, kas būtu saistīta ar piecu gadu stāžu, nebūtu vairs problēma un būtu principā atrisināma.
Otrkārt, nodrošinot šīs sistēmas ieviešanu pilnā mērā, un galvenais, ja šī sistēma tiktu piemērota arī attiecībā uz pārējām sfērām, tad arī skolotāju darba samaksa relatīvi tiktu izlīdzināta un ieņemtu atbilstošu vietu starp visām šīm iestādēm, kas tiek finansētas no budžeta. Es domāju, ka pēdējais punkts ir sevišķi svarīgs, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka skolotāju darba samaksa nepārprotami ir relatīvi zemāka nekā darba samaksa tādās struktūrās, kādas ir aizsardzības un iekšlietu struktūras. Es domāju, ka arī šim izlīdzinājumam bija jābūt.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, kāda situācija ir patlaban. Patlaban ir izveidojusies tāda situācija, ka minētā vienotās darba samaksas sistēmas shēma praktiski ir sabrukusi, tas ir, Aizsardzības spēki sava atalgojuma sistēmu ir noteikuši ar likumu, un tā ir atšķirīga. Tātad tajā tiek ņemta vērā izdiena. Iekšlietu bruņotajos formējumos ir tas pats. Arī tiesa un prokuratūra neparedz, ka to darba samaksa tiks iekļauta šajā kopējā shēmā. Vienīgi ierēdniecība ir konsekventi ievērojusi to, kas faktiski bija paredzēts šajā Ministru kabineta 31.maija konceptā.
Ņemot vērā to, esmu jau griezies iepriekšējā Ministru kabinetā ar vēstuli, un tagad faktiski ir sagatavoti un tiks iesniegti Ministru kabineta šā rīkojuma labojumi, kuros ministrija pieprasīs šo punktu, tas ir, atskaites punktu - 1990.gada septembris - svītrot no šiem Ministru kabineta noteikumiem.
Protams, es paredzu, ka būs ļoti grūtas diskusijas ar finansu ministru tieši jautājumā par budžetu, jo tas automātiski prasīs budžeta līdzekļus. Iespējams, ka tādā gadījumā varbūt neizdosies pilnā mērā realizēt skolotāju darba samaksas iecerēto palielinājumu nākamajā gadā līdz 40%, jo tas bija paredzēts tiešām attiecībā uz pēdējo pakāpi, kad pilnā apmērā stājas spēkā šis darba stāžs. Taču katrā ziņā es nedomāju, ka varētu tikt atstāts arī šis punkts, ja pastāv šī vienotā sistēma, kas tādā veidā konsekventi netiek realizēta. Un šajā gadījumā tas tā ir. Šajā gadījumā arī es uzskatu, ka skolotāji tādā veidā tiek diskriminēti.
Attiecībā uz morālo pusi. Jā, es domāju, ka mums visvairāk morālo, varētu teikt, kaitējumu valdības prestižam un arī ministrijai šajā gadījumā sagādāja burtiski viena formula, tas ir, ka mēs runājam par piemaksu par nostrādāto laiku, nosaucot to par darba stāžu. Tas acīmredzot radīja vislielāko neizpratni. Diemžēl darba likumdošana savā terminoloģijā neparedz citu terminu lietošanu, un katrs šāds, kas bija liekams, būtu papildināms un skaidrojams, ka tas attiecināms tikai uz šiem pieciem gadiem un neskar kopējo darba stāžu. Taču, protams, visos gadījumos par to mēs katru konkrēti pārliecināt nevarējām un acīmredzot tas arī zināmā mērā ir šis morālais trieciens skolotājiem, ka runa ir it kā par visu darba stāžu, kaut gan šajos pašos noteikumos ir teikts, ka tas attiecas tikai uz šo piemaksu par nostrādāto darba laiku. Diemžēl tā tas ir un tā tas arī ir jāatzīst.
Kā jau es teicu, ministrija ir sagatavojusi
un iesniegs šo Ministru kabineta noteikumu labojumu - šo
punktu atcelt. Tā ir mana atbilde uz šo konkrēto
jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. 10 deputāti ir pieprasījuši debates. Par to jālemj Saeimai. Viens runā "par", viens - "pret". Saeima balso par debašu uzsākšanu. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim! Zvanu! Balsosim par priekšlikumu - atklāt debates pēc izglītības un zinātnes ministra Vaivada atbildes. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 17. Jāpārbalso, jo 31 ir "par" un 14 + 17 arī ir 31. Lūdzu dzēst! Lūdzu, balsosim vēlreiz par debašu atklāšanu pēc izglītības un zinātnes ministra Vaivada atbildes uz deputātu iesniegumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 22. Šis priekšlikums ir noraidīts.
Vārds Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam
Gundaram Bērziņam par Pieprasījumu komisijas
atzinumu.
G.Bērziņš (LZS).
Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu
komisija, izskatījusi deputātu Lamberga, Budovska,
Žīgura, Kušneres, Stalta, Seiles, Puriņas,
Berklava, Karnupa un Tabūna pieprasījumu Ministru
kabinetam par privatizācijas kontu atvēršanas
termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 1.jūlijam,
nolēma to tālāk virzīt kā Saeimas
pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu un tās ierosinājumu - virzīt šo pieprasījumu tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts un tālāk tiek virzīts kā Saeimas pieprasījums.
Tagad nākamā sadaļa - par izmaiņām komisiju sastāvā. Saskaņā ar mūsu lēmumu "Par Saeimas darba kārtību" ir jāizskata Saeimas lēmuma projekts - "Atbrīvot (saskaņā ar Kārtības rulli pareizi būtu "atsaukt") Valdi Birkavu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas". Un saskaņā ar Kārtības rulli atsaukšanas gadījumā balsojums ir aizklāts. Lūdzu zvanu! Līdz ar to lampiņas jūsu balsojuma laikā neiedegsies. Esiet uzmanīgi! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - "Atsaukt Valdi Birkavu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas". Balsojam. Drošības dēļ divreiz jānospiež, taču vienu un to pašu pogu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 7. Līdz ar to Saeimas lēmums pieņemts un Valdis Birkavs atbrīvots no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.
Nākamais lēmuma projekts "Par deputātes I.Sāmītes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā" (dokuments nr. 981). Lūdzu! Tagad saskaņā ar Kārtības rulli balsojums ir atklāts. Tā mums ir. Atsaukšanas gadījumā ir aizklāta balsošana, bet ievēlēšanas - atklāta. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - "Ievēlēt deputāti Sāmīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 2, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts - deputāte Sāmīte ievēlēta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā.
Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta J.Bordāna ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā" (dokuments nr. 982). Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 6, atturas - 6. Jānis Bordāns ievēlēts Saeimas Juridiskajā komisijā.
Saskaņā ar mūsu darba kārtības izkārtojumu nākamais Saeimas lēmuma projekts ir šāds: "Ievēlēt deputātu Jāni Bordānu Saeimas Pieprasījumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 11. Jānis Bordāns ir ievēlēts Saeimas Pieprasījumu komisijā.
Godātie deputāti! Būtu pareizi
(protams, ja nav iebilžu), ja mēs izskatītu
arī deputātu iesniegto un darba kārtībā
iekļauto jautājumu "Par izmaiņām
komisiju sastāvā". Šeit var būt dažādi,
un nav zināms, kā to ir domājuši paši
iesniedzēji. Diemžēl viņi nav norādījuši,
kad ir jāizskata šis jautājums. Vai tas būtu
jāizskata kopā ar lēmuma projektu "Par
izmaiņām Pieprasījumu komisijas sastāvā"
saistībā ar 29. darba kārtības punktu?
Vai jūs nevēlaties pateikt kādus komentārus,
atbildot uz manu jautājumu? Jo jūs neesat norādījuši,
kad izskatīt, un arī sēdes vadītājs
diemžēl neuzprasīja, kad mēs balsojām
par to. (Starpsauciens no zāles: "Dažāda
veida balsošana!")
M.Grīnblats (TB).
Godātie Saeimas deputāti! Tā kā
nupat ir nobalsoti vairāki lēmumu projekti par deputātu
atsaukšanu no komisijām un iekļaušanu komisijās,
tad būtu loģiski, ka arī 1011.dokumentu izskatītu
tūlīt. Un man ir arī ierosinājums, lai
vismaz būtu zināms par procedūru - šīsdienas
darba kārtības 29.punkts ir rudens sesijas dokuments
nr.991, kas arī attiecas uz izmaiņām komisiju
sastāvā. Būtu loģiski, ka arī šos
jautājumus - gan 1011., gan 991. - izskatītu tūlīt,
jo tie ir tādi paši analoģiski jautājumi
kā iepriekšējie.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Tikai neaiztiksim, lūdzu, 29. lēmuma projektu, jo tam ir savs statuss. Man bija tikai tiesības uzprasīt par jūsu iesniegtā dokumenta vietu. Par šo dokumentu savienošanu vai savietošanu - tas ir problemātiski, jo atkal deputāti no formālā viedokļa var iebilst. Un, kā jūs saprotat (vismaz es tā saprotu), izskatot dokumentu nr.1011, es domāju, pēc tam vairs nebūs nepieciešamības vai katrā ziņā būs vieglāk izskatīt 29. darba kārtības punktu. Katrā ziņā es noraidu priekšlikumu - savietot šos jautājumus tīri no procedūras viedokļa. Žēl, ka es tik lēni un gari runāju, jo aizgāja prom no tribīnes Grīnblata kungs.
Par šo lēmuma projektu. No formālā viedokļa raugoties, nevar savietot vienā lēmuma projektā trīs, jo tad tas ir viens lēmuma projekts. Un, raugoties no formālā viedokļa, ja, pieņemsim, vienu no šiem punktiem neakceptē, tad pēc tam par lēmuma projektu tik un tā ir jābalso kopumā. Tāpēc, ja jums nav iebilžu, tad uzskatīsim, ka katrs no šiem punktiem ir atsevišķs lēmuma projekts. Endziņa kungs kritiski skatās, bet ir jāpiecieš. Katrā ziņā balsosim par katru atsevišķi. Būs lēmums, un mēs to visu noformulēsim, jo negribas aizkavēt darbu, protams, ja deputātiem nav iebildes. Nav iebildes? Nav. Tāpēc es arī uzsveru, ka katrs šis punkts ir kā atsevišķs lēmums ar atsevišķu procedūru. Ir zināma problēma - tam es piekrītu.
Tātad pirmais lēmuma projekts - "Atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas". Lūdzu zvanu! Balsošana būs aizklāta. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - "Atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 4. Priekšlikums ir noraidīts, un lēmums nav pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Atsaukt deputātu Aleksandru Pētersonu no Cilvēktiesību komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: "Nav jēgas!") Lūdzu rezultātu! 18 - par, 27 - pret, 13 - atturas. Priekšlikums ir noraidīts. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Trešais atkrīt!")
Ievēlēt deputātu Aleksandru Pētersonu
Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es atvainojos,
cik komisijās jūs tagad būsiet? Divās?
Divās komisijās deputāts var būt. Jā.
Kāpēc... Vienu mirklīti... Lūdzu - deputāts
Līgotnis!
A.Līgotnis (LC).
Godātais priekšsēdētāj!
Manuprāt, balsojums par šo 3. punktu ir lieks, jo, neatbrīvojot
Robertu Milbergu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas
locekļa pienākumiem, mums gluži vienkārši
nav brīvas vietas, kurā Aleksandru Pētersonu
ievēlēt. (Starpsauciens no zāles: "Atbilstoši
frakciju proporcionalitātei!")
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums atgādinu - izlasiet Kārtības rulli! Es jums to varu izlasīt. Mums šeit jau ir bijuši precedenti, un tie ir atbilstoši Kārtības rullim: katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. Tas ir viens.
Un 34. pants: Saeimas komisijas locekļus pēc 10 deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma Saeima ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus. Par šo jautājumu tika diskutēts arī Frakciju padomes sēdē, un lēmums vēl nav pieņemts pat Frakciju padomes sēdē, un Saeimas lēmums par šo jautājumu nav pieņemts. Līdz ar to katru lietu mēs varam lemt tādā veidā, kā ir iesniegts lēmuma projekts, un šis lēmuma projekts ir izskatāms.
Runās Gundars Bērziņš, pēc
tam - Aivars Endziņš.
G.Bērziņš (LZS).
Jautājums par komisijām un šo cilvēku
ievēlēšanu vai atsaukšanu ir pietiekami
delikāts. Iepriekšējā Kārtības
rullī tas bija atrisināts precīzāk, šoreiz
tātad visus neskaidros jautājumus risina Frakciju
padome. Bet šeit es gribu norādīt tomēr
uz vienu diezgan nekorektu rīcību no valdošās
koalīcijas puses. Bija skaidrs, ka mums ir nopietni iebildumi
pret Sāmīti, jo komisijā bija 14 locekļi,
šobrīd tika atsaukts Birkava kungs... ievēlot
Urbanoviču, ir 15, Sociālajā komisijā
ir 5 cilvēki, nav pārstāvniecības un
tā tālāk. Šobrīd opozīcija nepielietoja
destruktīvus elementus, atļāva partijai nomainīt
vienu cilvēku ar otru frakcijā, bet valdošā
koalīcija to pašu nerespektēja attiecībā
uz mazākajām partijām. Un to es tomēr
gribu nosaukt par ļoti nekorektu rīcību. Ja frakcija
ierosina nomainīt savu biedru ar citu biedru, nobalsot pretī
un neļaut - es tiešām to gribu raksturot kā
ļoti nekorektu rīcību no valdošās koalīcijas
puses. Un diemžēl mūsu, kā saka, tāda
opozīcijas lojalitāte un jautājuma nepacelšana
tanī brīdī, - jautājuma, par kuru mēs
bijām gatavojušies nopietni diskutēt, - tomēr
izrādījās nepamatota, un līdz ar to mēs
būsim spiesti arī citreiz būt daudz stingrāki,
cīnīties par savām prasībām un nepaļauties
uz kaut kādiem solījumiem un valdošās koalīcijas
godaprātu.
Sēdes vadītājs. Juridiskās
komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Mums nav pamata tagad izskatīt
jautājumu par Pētersona kunga ievēlēšanu
Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un tas nav
pareizi, ka Kārtības rullis to nenosaka un ka mums
tas nav noteikts. Ir Saeimas lēmums - pašā sākumā,
kad tika noteikts komisiju skaitliskais sastāvs. Tas nav
atcelts. Kārtības rullis paredz tikai to, ka, ja Saeima
grib izdarīt, tad ne jau katrā reizē... Tādā
veidā, tas ir, vienkārši balsojot par izmaiņām,
mēs jau varam panākt, ka ar katru balsojumu mēs
mainīsim komisijas skaitlisko sastāvu. Ir jābūt
Saeimas lēmumam par komisijas skaitlisko sastāvu,
jo, ja Milbergs nav atsaukts, mēs pārkāpjam
iepriekšējo, pagājušā gada jūlijā
vai augustā pieņemto Saeimas lēmumu, ar kuru
tika noteikts šis sastāvs, un tāpēc šobrīd
nav pamata balsojumam. Tad vajag atsevišķu Saeimas
lēmuma projektu par šādām izmaiņām,
tātad vajag noteikt Aizsardzības un iekšlietu
komisijas skaitlisko sastāvu. No Budžeta komisijas
tika atsaukts deputāts Birkavs. Vai jūs par to aizmirsāt?
(Starpsauciens no zāles: "Budžeta komisijā
15!")
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir Kārtības rullis un ir arī precedenti, un man kā sēdes vadītājam ir jāievēro gan viens, gan otrs. Endziņa kungs acīmredzot ir bijis Strasbūrā un vienkārši šos precedentus nezina, ja viņš to tik pārliecināti apgalvo. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Mums vienkārši nav tiesību!") Un lieta ir tāda, ka tiešām mēs jau divus balsojumus par izmaiņām komisijas sastāvā esam izdarījuši, vadoties pēc tiem diviem Kārtības ruļļa pantiem, kurus es nolasīju. Un, proti, es vēlreiz atgādinu, ka katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima, un arī Frakciju padomē mēs par to diskutējām un nospriedām, ka tāds lēmums būtu jāpieņem. Un otrs pants: Saeimas komisijas locekļus pēc 10 deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma Saeima ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus. Un tā mēs arī rīkojamies. Ja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka ir spēkā Saeimas lēmums, kurš ir noteicis vecā Kārtības ruļļa vienu pantu, kurā ir bijis noteikts komisijas sastāvs, to, protams, tā var uzskatīt, bet tad tam jābūt tiešām kā Saeimas lēmumam attiecībā uz jauno Kārtības rulli. Bet tagad man, kā sēdes vadītājam, atliek vadīties pēc precedenta, kurš ir noticis šeit Saeimā. Un noticis Saeimā šis precedents ir pateicoties gan frakcijai " Tautas saskaņas partija", gan arī frakcijai "Latvijas ceļš". Es parasti atsaucos uz precedentu, tā, kā tas bija toreiz, - es atsaucos uz precedentu arī attiecībā uz LNNK, noraidot viņu priekšlikumu.
Lūdzu! Oskars Grīgs - par procedūru!
O.Grīgs (LZS).
Godājamais priekšsēdētāj!
Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, precedenti
ir precedenti, un Kārtības rullis ir Kārtības
rullis, bet, izejot no praktiskā viedokļa, - kas notiek
pašlaik mums Aizsardzības un iekšlietu komisijā?
Silāra kungs, kas ir tam liecinieks, šeit varētu
to apliecināt, ka ārkārtīgi bieži,
praktiski katru rītu, kad mums notiek komisijas sēdes,
mēs faktiski ar bažām raugāmies uz durvīm
- vai būs kvorums vai nebūs. Jā, cienījamais
priekšsēdētāja kungs, - tas ir disciplīnas
jautājums! Bukovska kungs komisijā nav redzēts,
Milberga kunga tajā vairs nebūs praktiski līdz
Saeimas beigām. Un es uzskatu, ka mums komisijā ir
gluži vienalga, no kādas frakcijas deputāts
faktiski nāktu strādāt Aizsardzības komisijā.
Bet nebalsot par... Nu te ir tas precedents, ka vajag balsot.
Ir jāstrādā. Mums šajā svarīgajā
komisijā bieži vien tikai kvoruma trūkuma dēļ
nenotiek likumdošanas darbs. Tāpēc es lūdzu
deputātus balsot par šo jautājumu - par Pētersona
kunga iekļaušanu komisijā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Aleksandra Pētersona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 18. Aleksandrs Pētersons ir ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības
sadaļu. Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma
ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas
spēkā stāšanās laiku un kārtību"".
Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Vārds
Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es lūdzu jūs pievērst uzmanību tam, ka darba kārtībā ir nepareizi norādīts izmantojamā dokumenta numurs. Pareizais ir dokuments nr.932.. Šis dokuments darba kārtībā ir uzrādīts kā dokuments nr. 993. Tā ir tehniska rakstura kļūda, ko ir pieļāvusi Kanceleja.
Kas attiecas par pašu grozījumu, kā
redzat, tabuliņā ir uzrādīts, ka tiek
ierosināts izdarīt izmaiņas likuma "Par
atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,
mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un kārtību""
20. panta pirmajā daļā - aizstāt vārdus
"rajonu un republikas pilsētu" ar vārdiem
"pagastu un pilsētu". Tas ir tīri tehnisks
labojums, lai sakārtotu šo likumu saskaņā
ar jaunajiem likumdošanas aktiem, likumiem par pašvaldībām.
Lūdzu to akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.
Paziņojiet, lūdzu, par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Tā kā tas, kā
jūs redzat, tiešām ir tehniska rakstura labojums,
es lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus līdz
nākamajai otrdienai, tas ir, līdz 18. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret termiņu? Nav. Akceptēts.
Nākamais ir likumprojekts "Par Ministru
kabineta noteikumiem nr. 168 "Latvijas jūrniecības
noteikumi (Jūras kodekss)"". Pirmais lasījums.
Atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisija. Komisijas
vārdā runās deputāts Lakševics - Kristīgo
demokrātu savienība. Lūdzu!
U.Lakševics (KDS).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 849. Kā katrā tautsaimniecības nozarē, arī jūrniecībā ir nepieciešamība pēc savas nozares likumdošanas. Kamēr šis Jūras kodekss tapa, ar Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumiem tika atstāts spēkā PSRS Jūras tirdzniecības un kuģniecības kodekss, kurš nu ir juridiski, ekonomiski un morāli novecojis, jo bija piemērojams sociālistiskās saimniekošanas vajadzībām, kur eksistēja tikai valsts manta.
Cienījamie deputāti! Pavasara sesijā, lai pilnveidotu mūsu ostu pārvaldi un mūsu ostu darbu, mēs pieņēmām likumu "Par ostām", bet nepieciešamība pēc Latvijas jūrniecības noteikumiem jeb Jūras kodeksa, pēc jūras tiesību konvenciju normām, kas sakārtotas likumā, ir ļoti liela. Jūras kodeksa izstrādāšanas process bija ilgs. Darba grupa, kurā strādāja Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta, "Latvijas kuģniecības" un Starptautiskās jūras organizācijas Jūras tiesību institūta pārstāvji, ir darbu pabeigusi, un šā gada 16.augustā Ministru kabinets Satversmes 81.panta paredzētajā kārtībā akceptēja Latvijas Republikas Jūras kodeksu - darba grupas izstrādāto ceturto variantu, kas jau sen bija nepieciešams. Ja mēs pašķirstām gandrīz 200 lappušu biezos Latvijas jūrniecības noteikumus jeb Jūras kodeksu, tad redzam, ka tas sastāv no 22 apjomīgām nodaļām un ietver sevī pāri par 600 pantiem, un ir kļuvis par apjomīgāko likumdošanas aktu Latvijā. Padarīts ir liels darbs, lai Jūras kodeksu piemērotu Latvijas šodienas likumdošanai un Civillikumam. Piemēram, tās normas, kas attiecas uz ķīlas tiesībām, kuģu hipotēku, kuģu obligācijām. Jūras kodekss no pirmā acu uzmetiena var likties nedaudz dīvains vai neparasts tajā nozīmē, ka likums nesākas, kā mums pierasts, ar Jūras kodeksā lietoto terminu skaidrojumiem, bet tos atrodam kodeksa nodaļu sākumā. Un tas arī saprotams, jo kodeksā pamatā ir iekļautas starptautisko jūras tiesību konvenciju normas, kuru izteiksmes stils atšķiras no mums pierastā. Runājot par jūrlietu pārvaldīšanu - un tieši ar to kodekss sākas -, jāsaka, ka tā jau ir realitāte, ka līdztekus Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamentam ir izveidota Jūras administrācija, un kodeksā ir skaidri noteiktas šo minēto institūciju tiesības un pienākumi. Jūras kodekss regulē kuģu reģistrēšanu, un kodeksa 10.pantā varam lasīt, kas Latvijā var reģistrēt kuģi, un, lūk, tādas tiesības arī tiek dotas Latvijā dzīvojošai personai vai personām. Jūras kodekss regulē ar kuģi saistītās mantiskās intereses, kuģu apkalpes komplektēšanu, apkalpes darbu, kā arī ar kuģa dokumentāciju saistītos jautājumus. Īpaši gribu pievērst klātesošo deputātu uzmanību kodeksa 7., 8., arī 12.nodaļai. Šajās rudens dienās, domājot un aizlūdzot par tiem, kuru kaps jūras dzelmē, - par lielās, Baltijas jūrā notikušās traģēdijas upuriem, kura piemeklēja kuģi "Estonia", - šajās nodaļās regulētie jautājumi, kuri attiecas uz kuģu sadursmju novēršanu, kuģošanas drošību un cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā, kļūst vēl aktuālāki, vēl nozīmīgāki. Mēs arī Latvijā piemērojām Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada protokolu, kopā ar pielikumiem un grozījumiem. Lielā traģēdija Baltijas jūrā ir izgaismojusi arī mūsu nespēku un mūsu problēmas cīņā par nelaimē nonākušu cilvēku dzīvības glābšanu jūrā. Uz gadījumiem, kad nelaime tomēr notikusi, attiecas 17.nodaļa, kurā reglamentēti ar kuģošanu saistīto negadījumu izmeklēšanas jautājumi.
Draudzīgas vides saglabāšanas gaismā svarīga ir cilvēka aktīva rīcība jūras piesārņošanas gadījumā. Piesārņojuma - arī tāda piesārņojuma, kas ir radies naftas izplūdes dēļ, - novēršanas jautājumus, civilatbildību par jūras piesārņojumu ar naftu un tā radīto zaudējumu atlīdzināšanu reglamentē 20.nodaļa. Jūras kodekss regulē arī jūras pārvadājumus, starptautiskās un vietējās kravas zīmes izsniegšanas noteikumus, kuģa īpašnieka atbildību, jūras apdrošināšanu un vēl daudzus citus jautājumus.
Godātie deputāti! Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija uzmanīgi iepazinās ar šo apjomīgo
dokumentu un, noklausījusies jūrlietu speciālistu
atzinumus, uzsver tā nozīmību un aktualitāti
un aicina atbalstīt Satiksmes ministrijas un Starptautiskās
jūras organizācijas Jūras tiesību institūta
izstrādātos Latvijas jūrniecības noteikumus
(Jūras kodeksu) pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem
nr.168 "Latvijas jūrniecības noteikumi (Jūras
kodekss)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas
- 2. Pieņemts.
U.Lakševics. Cienījamie deputāti,
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.oktobris.
Sēdes vadītājs. Vai pret ierosināto termiņu ir iebildes? Nav. Akceptēts.
Nākamais ir likumprojekts "Par Triju Zvaigžņu
ordeni". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Pirms mēs minēto
likumprojektu izskatām pirmajā lasījumā,
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina
šo Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu izskatīt
kā steidzamu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt,
Valsts prezidenta iesniegtajā likumprojektā faktiski
ir runa par pirmskara laikā pastāvošā Triju
Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Otrkārt,
minētais likumprojekts no juridiskā viedokļa
ir sagatavots korekti, pietiekami labi, lai šo likumprojektu
varētu izskatīt divos lasījumos. Gadījumā,
ja jūs, godātie kolēģi, šādu
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu
atbalstītu, tad es gribētu jūs informēt,
ka komisija ierosina, lai saskaņā ar Kārtības
rulli mēs noteiktu, ka otrais un pēdējais
lasījums būtu nevis šodien, bet 20.oktobrī.
Priekšlikumi būtu iesniedzami līdz 17.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību
viens deputāts runā "par", viens "pret".
Vai deputāti ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Triju Zvaigžņu
ordeni" izskatīšanu steidzamības kārtā.
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas
- 13. Ir pieņemts lēmums - izskatīt steidzamības
kārtā. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš,
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Komisija šo likumprojektu tāpat kā jebkuru likumprojektu izvērtēja no diviem aspektiem. Pirmkārt, vai minētais likumprojekts vispār ir nepieciešams, un, otrkārt, kāda ir šā likumprojekta juridiskās sagatavotības pakāpe. Par to, vai mūsu valstī nepieciešams atjaunot apbalvojumu sistēmu un uzsākt to, atjaunojot Triju Zvaigžņu ordeni, ļoti labi un precīzi ir izteicies Valsts prezidents. Komisijas vairākums pievienojas šim Valsts prezidenta viedoklim un uzskata, ka būtu nepieciešams pārdomāti un pakāpeniski atjaunot valstisko morālo stimulu sistēmu. Komisija atbalsta, ka šis darbs tiek uzsākts, atjaunojot "Triju Zvaigžņu ordeni", jo, mūsuprāt, valstī ir pārāk daudz negatīvo stimulu, negatīvo elementu - kritikas, nolieguma, bet nav pozitīvo stimulu. Mūsuprāt, valsti var būvēt tikai tad, ja kompleksi darbojas šo abu stimulu sistēma.
Par minētā likumprojekta juridisko sagatavotību kopumā es jau teicu. Komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ierosinās izdarīt vairākus precizējumus. Esošā redakcija komisiju pilnībā apmierina, tomēr būtu nepieciešams izdarīt vairākus papildinājumus. Likumprojekta 2.pants nosaka, ka Triju Zvaigžņu ordeni piešķir kā atzinības zīmi par nopelniem Tēvijas labā. Komisija atbalsta šādu redakciju, tomēr uzskata, ka skaidrības labad 2.pants būtu jāpapildina ar normu, kurā būtu pateikts, kas tad ir nopelni Tēvijas labā un kam tad konkrēti, kādām personām, piešķir Triju Zvaigžņu ordeni, kopumā - vai tie būs pilsoņi vai tie būs arī ārzemnieki. Otrkārt, runājot par Triju Zvaigžņu ordeņa aprakstu, Valsts prezidents pilnībā ir saglabājis pirmskara eksistējušo ordeņa sistēmu un visu šo ordeņa hierarhiju.
Tālāk. Komisija ierosinās uz otro un pēdējo lasījumu 12.pantā noteikt šādu papildu normu, ka personas, kurām tiek piešķirts ordenis, nebauda nekādas priekšrocības. Šādu normu mēs ierosināsim vienkārši tādēļ, godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu aizdomu un nekādas runas, ka šis mūsu pirmais valsts apbalvojums personām, kurām tas tiks piešķirts... ka šīs personas baudīs kaut kādas materiālas priekšrocības - ka tiks izsniegti kaut kādi pabalsti vai būs kaut kādas privilēģijas.
Likumprojekta 13.pants nosaka, ka Triju Zvaigžņu ordeni piešķir Ordeņa dome. Godātie kolēģi, Ordeņa domes sastāvā ietilpst faktiski visas augstākās valsts amatpersonas, to skaitā arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, kā arī trīs Saeimas deputāti. Un šeit, kolēģi, ir arī atbilde uz jautājumu, vai tad ordeņi netiks piešķirti, tā teikt, vieglprātīgi un nepārdomāti. Dažkārt kuluāros jau ir izskanējusi doma un jautājumi: kam tad īsti piešķirs šos ordeņus, pēc kādiem kritērijiem, kas to izlems? Un izskan it kā zināma neuzticēšanās. Es uzskatu tā - ja mēs dodam tiesības piešķirt šo ordeni augstākajām valsts amatpersonām un sakām, ka mēs neticam viņām, tad, godātie kolēģi, kam lai mēs ticam? Kam tad mēs vēl ticēsim, ja neticēsim Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un saviem trijiem kolēģiem? Kuri tad būs tie cilvēki, kas izvērtēs labāk?
Ļoti diskutējams ir 15.pants, kas nosaka, ka izdevumus par ordeņa un goda zīmju izgatavošanu sedz valsts. Pirms kara eksistējušā Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvošanas sistēma paredzēja, ka paši apbalvotie sedz izdevumus, kas saistīti ar ordeņa izgatavošanu, un šie izdevumi bija diezgan lieli. Tātad pirmās pakāpes ordeņa izmaksas bija 150 latu, bet pašas zemākās pakāpes ordeņa izmaksas bija 20 latu. Es gribētu komisijas vārdā aicināt, ka gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka būtu nepieciešams ordeņa izgatavošanas izdevumus segt pašiem apbalvotajiem, tad iesniedziet konkrētus priekšlikumus. Tad šis jautājums tiks atrisināts ar balsošanu. Es domāju, ka mēs rīkosimies saprātīgi.
Tālāk. Bez tam komisija ierosinās uz otro lasījumu papildināt vēl arī 17.pantu ar tādu normu, kas dos tiesības Ordeņa domei izstrādāt ne tikai savas darbības noteikumus, bet arī ordeņa piešķiršanas noteikumus, kā tas bija pirmskara Latvijā.
Es gribētu mazliet arī informēt
jūs par to, kāda situācija šobrīd
ir mūsu kaimiņvalstī - Lietuvā. Lietuvā
jau kopš pagājušā gada darbojas likums par
valsts apbalvojumiem, kas paredz iespēju apbalvot Lietuvas
Republikas pilsoņus, iedzīvotājus un ārzemniekus
ar triju veidu ordeņiem, to skaitā ar vienu militāro
apbalvojumu ordeni un deviņām medaļām.
Lietuviešu pirmo ordeni - Kara ordeni - atjaunoja 1991.gada
14.janvārī un tas bija saistīts ar traģiskajiem
notikumiem Lietuvā janvāra pirmajās dienās.
Tātad lietuvieši savu mazvērtības kompleksu
un kautrību ir pārvarējuši daudz ātrāk
nekā mēs. Godātie kolēģi, es
aicinātu šodien likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Uzsākam
debates. Vārds Eduardam Berklavam - deputātam no LNNK
frakcijas. Lūdzu! Pēc tam - Ivars Silārs.
E.Berklavs (LNNK).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, mēs visi saprotam, ka šim iesniegumam bija un ir zināms pamats. Mēs nebūt nešaubāmies par Valsts prezidenta labo nodomu, bet mēs visi saprotam, man liekas, arī to, ka tas nav tāds jautājums, kas ļoti būtiski iespaidotu tautas dzīvi, ka tas būtu tautai liktenīgs. Taču tāds priekšlikums ir ienācis, un es gribētu patiešām izteikt savas personīgās domas un arī Nacionālās neatkarības kustības frakcijas viedokli, kas atšķiras no referenta viedokļa.
Jautājums nav jauns un negaidīts. Vēlēšanās atjaunot kādu no agrāk, pirms okupācijas, Latvijā iedibinātajiem ordeņiem vai arī veidot kādu pavisam jaunu ordeni izpaudās arī Augstākajā padomē. Tad tika izveidota speciāla komisija toreizējās deputātes Zeltkalnes vadībā. Šajā komisijā ietilpa arī daži no klātesošajiem deputātiem - tur bija Endziņa kungs, bija Kalniņa kungs un arī es biju tās sastāvā. Mēs diezgan sīki iepazināmies ar Latvijā iedibinātajiem ordeņiem, un bija arī runa tieši par šo Triju Zvaigžņu ordeni, kas likās it kā piemērotākais. Komisijā ienāca pat atsevišķas vēstules, kurās bija izteikts gan "par", gan "pret" viedoklis. Tika nosauktas jau konkrētas personas, kurām pienāktos pat Lāčplēša ordenis. Varēja būt arī vēl citi kādi no ordeņiem. Tas viss arī bija. Mēs sapulcējāmies trīs reizes, tā vismaz es atminos. Un tomēr beigās mēs nolēmām, ka būtu pāragri nodarboties ar ordeņa iedibināšanu un tā dalīšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts nebija sakārtota, tautas lielākais vairums dzīvoja ļoti grūtos apstākļos, un mums likās, ka tādos apstākļos sākt nodarboties ar apbalvojumu dalīšanu būtu priekšlaicīgi. Pat vēl vairāk - mums tas likās pat amorāli, un tāpēc komisijas viedoklis bija - atlikt šo jautājumu izlemšanu, un komisija tad arī pārtrauca savu darbību. Tas bija vairāk nekā pirms trim gadiem.
Tagad atkal ir ienācis priekšlikums - atjaunot vienu no agrāk Latvijā nodibinātajiem ordeņiem - 1924.gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķirt par nopelniem Tēvijas labā. Mēs, LNNK deputāti, arī vakar apmainījāmies domām par šo jautājumu un nonācām pie atzinuma, ka arī tagad domāt un lemt par ordeņiem, par to dalīšanu, vēl ir daudz par agru, ja runājam par tiem nopelniem, un es jau varu iedomāties... Mēs varam iedomāties, ka te domātie cilvēki, kuri varbūt tiešām Atmodas perioda sākumā Tēvijas labā ir daudz ko darījuši, ka tādi neapšaubāmi ir. Es domāju, ka pirms trim gadiem gandrīz, var teikt, bija lielāks pamats to darīt, jo tad patiešām visos cilvēkos bija svaigs priekšstats par cilvēkiem, kas, riskējot ar daudz ko, vēl nelegālos apstākļos, runādami par vajadzību atdalīties no tā saucamās PSRS, patiešām riskēja ar savu brīvību, ar daudz ko un tomēr cīnījās, un viņiem bija zināmi nopelni. Toreiz mēs domājām, ka tomēr vēl ir tik daudz to trūkumu un tik maz vēl ir kopumā padarīts, ka tas ir par agru. Vai šodien būtībā situācija ir daudz mainījusies? Mums tāda viedokļa nav. Mēs domājam, ka, protams, šodien arī ir cilvēki, kuri būtu pelnījuši, lai viņiem piešķirtu kaut kādu apbalvojumu, izteiktu atzinumu. Zināmu morālu stimulu, kā to Lagzdiņa kungs šeit teica. Protams, ka tādi ir. Bet vai būs pareizi to darīt apstākļos, kad valstī ražošana pilsētās, var teikt bez pārspīlējuma, ir pat sabrukusi, kad nīkuļo šī ražošana arī laukos, kad mēs no lopkopības produktu kādreizējiem eksportētājiem esam kļuvuši par importētājiem, kad pieaug valstī noziedzība - gan organizētā, gan individuālā, neorganizētā, noziedzība, kad īstenībā nav likvidētas ne okupācijas, ne kolonizācijas sekas, kad nav paveikts pietiekams darbs, lai pārkārtotu latviskā gara ienešanu skolās, kad nīkuļo kultūra. Un mēs tagad šajos apstākļos sāksim atkal, tā sakot, iedibināt ordeņus un dalīt tos.
Es gribētu vēl vienu iemeslu pateikt šajā sakarībā. Parasti jau tādu apbalvojumu dalīšanā priecīgi ir ļoti nedaudzi. Pat ne visi, kuriem pasniedz šo ordeni. Pat ne visi! Citam liekas pietiekami, viņš ir paškritisks un viņam liekas, ka tomēr viņš nav neko tik lielu veicis, lai varētu saņemt šo apbalvojumu. Cits apzinās, ka pat ar vislabākajiem nodomiem izraudzītajam cilvēkam sāks meklēt viņa biogrāfijā un atradīs arī kaut ko tādu, ko viņš pats jau sen ir nosodījis, kādu nepatīkamu faktu, un to viņam atkal cels tagad gaismā, zvanīs visur un runās par to, tāpēc pat ne katrs apbalvotais... Taču, ja nu priecāsies apbalvojuma saņēmējs, tad mēs zinām, ka ļoti daudzi šaubīsies, vai īstajam ir iedots, vai tik viņš pats nav apiets. Vai tas ir darījis vairāk nekā viņš? Un tā tālāk. Parasti ļoti daudzi, lielāks skaits ir to, kuri ir aizskarti, kuri ir neapmierināti, nevis to laimīgo, kuri nu ir saņēmuši un domā, ka viņi patiešām ir visvairāk darījuši. Tātad arī tas iemesls ir pietiekams, lai mēs padomātu, vai šodien to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Šo apsvērumu dēļ es un citi Nacionālās neatkarības kustības deputāti nonācām pie secinājuma, ka arī šodien vēl būtu par agru sākt dalīt tos ordeņus. Mēs tāpēc atturēsimies no balsošanas "par". Lai nu katrs izlemj, kā viņš uzskatīs par vajadzīgu.
Pēdējo domu es saku. Taču, ja
vairākums tomēr nolems, ka tāds ordenis ir
atjaunojams un ir jāsāk to dalīt, tad tādā
gadījumā mums šķiet, ka nekādā
ziņā nevar apmierināties ar to, kā ir
paredzēts, - ka ierosināt Ordeņa domei izšķirt
šo jautājumu var tikai Valsts prezidents, Ministru prezidents
un Domes locekļi, kas īstenībā bez šīm
nosauktajām personām ir tikai trīs deputāti.
Mums šķiet, ka tādā gadījumā
ierosināšanas tiesības ir jādod daudz plašākam
lokam. Un pirmām kārtām jau kultūras un
zinātnes organizācijām un arī sabiedriski
politiskajām organizācijām. Tāds ir mūsu
viedoklis. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vārds Ivaram
Silāram - Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšsēdētājam, "Latvijas ceļš".
Deputāt Silār, jūs izmantosit atlikušās
minūtes vai tomēr labāk uzsāktu uzrunu
pēc pārtraukuma?
I.Silārs. Man pietiks ar atlikušajām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Silārs (LC).
Paldies. Man nav garš sakāmais, es neesmu paredzējis ilgi runāt. Zinot to, ka arī brīvvalsts laikā tikai 1924.gadā izšķīrās par šā ordeņa nodibināšanu, arī man ir dalītas izjūtas gluži tāpat kā Berklava kungam. Vai mēs jau nesteidzamies par ātru atzīt nopelnus Tēvijas labā, ka mums tādi būtu vienam vai otram? Tas manī rada šaubas. Tāpat arī rada šaubas tas, par kādiem līdzekļiem. Par kādiem līdzekļiem šo pašu lielo zvaigzni sudrabā vai mazo zvaigzni sudrabā? Viss tas ir uz valsts rēķina. Ķēde no desmit zelta posmiem. Cik tas maksās un kas par to maksās? Man tiešām ir lielas šaubas.
Man gribētos zināt, it īpaši ņemot vērā to, ka es zinu, kam toreiz bija tās zelta ķēdes. Un, kā rāda raksti, tad bija Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Es arī zinu, ka Kārlis Ulmanis atbilstoši Satversmei nekad nebija Valsts prezidents, jo atbilstoši Satversmei Valsts prezidentu ievēlē Saeima. Un Saeima nekad Kārli Ulmani par Valsts prezidentu nav ievēlējusi. Bet, lai tiktu pie zelta ķēdes, tad bija kaut kā jākļūst par to Valsts prezidentu, un tika visādi izdarīts, lai šis Ministru prezidents, kurš bija izcils Ministru prezidents, varētu kļūt par Valsts prezidentu. Tad tika vāktas telegrammas 1936.gada aprīlī, kad Albertam Kviesim beidzās viņa pilnvaras Valsts prezidenta amatā, lai apliecinātu to, ka it kā visa tauta nu ir iecēlusi Kārli Ulmani par Valsts prezidentu.
Arī man ir personīgas šaubas, bet
es gribu dzirdēt atbildi no pašreizējā
Ministru prezidenta. No kādiem līdzekļiem tas
notiks? Un cik ir paredzēts, ka vispār varētu
piešķirt, jo brīvvalsts laikā ordeņus
piešķīra 8 810, bet goda zīmes apmēram
ap 7 900.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrējamies. Vai
visi deputāti ir reģistrējušies? Ir. Zigurdu
Tomiņu - sekretāra biedru lūdzu nolasīt
klātneesošos deputātus! Lūdzu uzmanību!
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies:
Vilnis Edvīns Bresis,
Māris Budovskis,
Igors Bukovskis,
Jānis Bunkšs,
Viesturs Pauls Karnups,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Jānis Kokins,
Odisejs Kostanda,
Nikolajs Krasohins,
Aristids Lambergs,
Aida Prēdele,
Gunārs Resnais,
Indra Sāmīte,
Anita Stankēviča,
Joahims Zīgerists.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrējamies. Rezultātu! 46 deputāti. Deputāt Līgotni, vai jūs var uzskatīt kā zālē esošu? Paldies. 47, 48, 49, 50.
Turpinām debates par likumprojektu "Par
Triju Zvaigžņu ordeni". Vārds Ministru
prezidentam Mārim Gailim. Pēc tam - Pauls Putniņš.
M.Gailis (Ministru prezidents).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es atzinīgi vērtēju šo Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu, jo uzskatu, ka ir jau pienācis laiks - četrus gadus pēc mūsu neatkarības deklarēšanas - arī apbalvot tos, kuri ir devuši lielāko ieguldījumu šīs neatkarības atgūšanā. Es arī uzskatu, ka šo ordeni šobrīd nedrīkstētu piešķirt nevienam, kas pašreiz atrodas pie varas. Tātad ne ministriem, ne prezidentiem, ne deputātiem, bet ir cilvēki, kuri ordeni ir nopelnījuši, bet kuri šobrīd jau vairs nav iesaistījušies politikā. Domāju, ka nopelnījuši ir arī vairāki cilvēki, kuru nav mūsu vidū. Tātad viņi būtu apbalvojami pēc nāves. Un pavisam varbūt 18.novembrī varētu piešķirt apmēram duci ordeņu cilvēkiem, kuri to patiešām ir nopelnījuši.
Vēl strādājot Valsts reformu ministrijā, ministrijas juristi piedalījās šā likumprojekta sagatavošanā, tas tika nodots Prezidenta kancelejā un pēc tam zināmā mērā pārstrādāts. Es atbalstu domu, ka politiķiem nebūtu jāiesaistās lēmuma pieņemšanā par ordeņu piešķiršanu. Latvijas laikā lēmumu par ordeņu piešķiršanu pieņēma Valsts prezidents pēc ministru, deputātu un ordeņu kapitulu ierosinājumiem. Ordeņu kapitulu šobrīd noorganizēt mēs nevaram, jo tanī Latvijas laikā darbojās cilvēki, kuriem jau bija piešķirti augstākās šķiras ordeņi. Bet es domāju, ka pēc dažiem gadiem - pieciem vai sešiem - mēs šādu kapitulu varēsim noorganizēt, kurš tad savukārt arī būs priekšlikumu iesniedzējs ordeņu piešķiršanai. Tātad es ierosinātu - atstāt lēmumu pieņemšanu Valsts prezidentam, kurš ir ārpus politikas stāvoša persona, bet priekšlikumus varētu iesniegt deputāti, ministri un varbūt vēl kāda sabiedriska padome.
Es domāju, ka mums nebūtu jāuztraucas arī par zelta ķēdi. Latvijas laiku likumā bija ierakstīts, ka Valsts prezidents, ieņemot šo augsto amatu, automātiski saņem arī komplektā pirmās šķiras ordeni ar visu ķēdi. Tas šobrīd no likumprojekta ir izsvītrots. Baz tam līdz zelta ķēdei, man šķiet, ir vēl ļoti daudz ko strādāt un gaidīt. Tātad tā nebūtu problēma. Mēs esam jau sākuši zondēt ordeņu izgatavošanas jautājumu, un principā divus zemāko šķiru ordeņus varētu dabūt gatavus uz 15.novembri. Ir sarīkots slēgts konkurss, ir atrasts juvelieris, uzņēmums, kas šos ordeņus izgatavotu, un to izmaksas ir šādas, ja jūs tas interesē. Viens ordenis maksātu 40 latus, tas ir, izgatavojot uzreiz 50 gabalu, jo divām pēdējām šķirām pats juvelierizstrādājums - tātad ordenis - pēc lieluma neatšķiras. Atšķiras tikai lentīte. Tātad 40 latu maksā viens. Lentīte ir jāpasūta ārzemēs, ja agrāk tādas muarē lentes izgatavoja Ļeņingradā, tagad Pēterburgā tādas vairs neizgatavo, tāpēc tuvākā iespējamā vieta ir Dānija - tās maksātu 50 santīmu. Kastīte maksā dažus latus un, protams, diploms. Mēs domājam, ka mums vajadzētu šos 50 pasūtīt, un, kā jūs varat viegli parēķināt, tā nebūtu pārāk liela nauda. Latvijas laikā valsts maksāja par ordeni, bet par ordeņa nozīmi maksāja pati apbalvotā persona. Tā tam būtu jāpaliek arī tagad, jo es domāju, ka iekasēt šos 40 latus no personas, kuru mēs apbalvojam tātad šobrīd ar vienīgo un augstāko mūsu apbalvojumu, nebūtu pareizi.
Tātad vēlreiz aicinu jūs atbalstīt
šo likumprojektu, jo uzskatu, ka pozitīvā motivācija,
atzinības izteikšana ir svarīgāka nekā
naudas prēmija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds.
Pēc tam Dainis Stalts.
P.Putniņš (LZS).
Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Es pievienojos gan Ministru prezidenta, gan deputāta Jāņa Lagzdiņa teiktajam. Un man tomēr ir ļoti jocīgi klausīties kādas citas domas. Cienītie kolēģi, runa taču ir par mūsu pašcieņu. Pirmkārt, jau steidzamības kārtība ir arī tāpēc, ka mēs esam aizkavējušies novērtēt, atdot godu tiem, kuru nav vairs mūsu vidū, un varbūt arī atdot godu tiem, kuri šodien jau kaut ko ir izdarījuši. Un nevis tā kā "mçrnieku laikos" - sev medaļas spraust pie krūts. Mēs taču galīgi esam zaudējuši jau pašcieņu šeit. No šīs tribīnes deputāta Zīgerista lietas apspriešanas laikā mēs klausījāmies Janeka kunga aizvainojošo runu pret mums pašiem. Es to uztveru kā personisku apvainojumu. Mēs necienām ne savu darbu, ne cita darbu. Tagad, braukājot pa rajoniem gan no mūsu komisijas, gan vakar kopā ar Prezidentu, nāca prātā doma par to, cik skolās, cik klasēs, cik skolotāju atgādina pašu galveno - to, ka mēs esam nostājušies uz neatkarības ceļa, ka mēs pamatos (cits teiks - teorētiski) esam atguvuši šo neatkarību, ka pats galvenais jau ir noticis un ka mums tagad dzīvē vajag to realizēt. Tikai maizes gabals un desas gabals prevalē mūsu sabiedrībā. Un arī šeit, apšaubot šā ordeņa nepieciešamību, kas sen jau ir nokavēts tāpat kā nokavēti daudzi citi novērtējumi... tā ir pateicības izteikšanas iespēja tiem, kuri to ir pelnījuši. Tas taču ir mūsu valsts goda jautājums un valsts pašcieņas jautājums, un katra mūsu cieņas jautājums. Visos līmeņos tur un te - visur valda tikai šis tuvākais ieraudzījums, nevis skatījums pāri. Un, ja kāds grib paskatīties pāri, tas tiek rauts lejā: "Sak, nevajag, ko nu mēs, mēs neko, mēs neko."
Mēs kopīgi darām milzīgu
darbu. Un pie šā darba arī turēsimies.
Un atradīsim iespēju, kā novērtēt
tos, kuri ir jau tālāk tikuši savā skatījumā
un savā tiešajā darbībā. Un pārējie
- tie ir procedūras jautājumi. Nav tā nekāda
briesmīga nauda, ja kāds iebilst par kādu naudu.
Par kādu naudu te ir runa? Cik maksā viens ārzemju
brauciens, cik maksā šeit vienas konferences sarīkošana?
Tie ir daudz lielāki, iespaidīgāki skaitļi
nekā šo ordeņu izgatavošana. Beigu beigās
Gaiļa kungs jau arī paskaidroja, kā tas te praktiski
notiks. Tas nav naudas jautājums, tas ir mūsu pašu
iekšējais godaprāts un tas nav nekas cits. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dainis Stalts
- LNNK. Lūdzu - jums vārds! Pēc tam - Aivars
Endziņš.
D.Stalts (LNNK).
Godātais Prezidij, kolēģi! Iepriekšējā runātāja domās ieklausoties, arī es sajutu, ka atzinības izteikšana par veikumu, protams, nenoliedzami ir vajadzīga. Šī atzinība ir mūsu valsts cerīga un pilnāka pastāvēšana. Un to, kā tiks lemts, kādas balvas par to piešķirt - to nu laikam tomēr vajadzētu nedaudz paciesties un pagaidīt. Atjaunot paredzētais Triju Zvaigžņu ordenis ir nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas Valsts tapšanai. Mēs esam liecinieki Latvijas Valsts atjaunotnei. Ordeņa devīze ir "Per aspera ad astra". Mēs visi zinām, ko tas nozīmē. Un šo ordeni piešķīra kā atzinības zīmi par nopelniem Tēvijas labā. Daudzi mūsu Latvijas pilsoņi nepaguva saņemt šo atzinības zīmi. Daudzi aizgāja bez tās nāvē. Varbūt mums ir vērts padomāt par to, ka tieši šo Latvijas Valsts tapšanas piemiņai dibināto ordeni mums vajadzētu izgatavot un pasniegt, un uzrakstīt diplomus tiem, visiem tiem mūsu valsts pilsoņiem, kuru izcilais ieguldījums Tēvijas labā tika novērtēts ar nāvessodu un moku ceļiem Gulagā. Un, manuprāt, vienīgais šobrīd vīrs, kuram šī goda zīme pēc nāves pienākas, ir Gunārs Astra. Ja nu kādam tik ļoti radusies vēlme savas krūtis krāšņi izrotāt, tad šķiet, ka būtu nepieciešams dot iespēju nopelnus Tēvijas labā ļaut izvērtēt ilgākā laika ritumā. Un Ordeņa domes sastāvā - tāda ir mana pilnīga pārliecība, - ir jāparedz vieta arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas vadītājam, jo tādējādi tiktu beigta iespēja saņemt šo visaugstāko valsts apbalvojumu diemžēl šā apbalvojuma necienīgiem ļaudīm.
Vēl tikai mazu piezīmīti pie tā,
ka minētais likumprojekts ir juridiski korekti sagatavots.
4.pantā es izlasīju, ka tur ir paredzēts lauvas
un greifa attēls. Acīmredzot greifs kā tāds
laikam nu nebūs tā zīme, kurai jāietilpst
mūsu goda zīmju sarakstā. Tas vairāk saistās
ar kaut kādiem augiem un tamlīdzīgām lietām.
Aicinu tomēr cienījamos kolēģus pārdomāt,
vai ir īstais laiks un īstais brīdis šo
Triju Zvaigžņu ordeni atjaunot un vai tomēr
nebūtu pareizāk izveidot jaunu atzinības zīmi
- "Par nopelniem Latvijas labā". Un šo atzinības
zīmi tad varētu arīdzan ar pilnu godu un cieņas
apliecinājumu piešķirt ne tikai Latvijas pilsoņiem,
bet arī tiem ļaudīm visā pasaulē,
kuri patiesi visu šo pēdējo pusgadsimteni ir
tik daudz darījuši, lai pasaule neaizmirstu, ka ir tāda
zeme Latvija un tāda tauta šajā zemē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš
- Juridiskās komisijas priekšsēdētājs,
frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nebiju domājis uzstāties un nedomāju, ka man vajadzētu runāt par šo likumprojektu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", par tā atjaunošanu, bet, noklausoties Berklava kunga runu, man radās tāds iespaids, ka mēs vēl arvien turpinām nodarboties ar mazohismu, ar mazvērtības kompleksu, ka mēs vēl šodien turpinām runāt par okupāciju - ka okupācijas sekas nav likvidētas, ka ekonomika ir sliktā stāvoklī un tā tālāk un tā joprojām. Un ka tas ir bijis galvenais iemesls, kāpēc savulaik Augstākās padomes izveidotā komisija, kura risināja jautājumu par iespējamību atjaunot vienu vai otru goda zīmi, kāda pastāvēja Latvijas Republikas laikā līdz 1940. gadam, to neatbalstīja. Tā nebūt nebija tāda motivācija, Berklava kungs, kāpēc toreiz tika atlikts šis jautājums. Jautājums tika atlikts tāpēc, ka mums vēl pilnā apjomā nebija atjaunota Satversme, ka vēl nebija ievēlēta Saeima, ka līdz ar to vēl nebija arī Valsts prezidenta. Jo visos šajos dokumentos, kas reglamentē viena vai otra apbalvojuma piešķiršanu, ir Valsts prezidents, ir Saeima, tāpēc ir skaidrs, ka Augstākā padome tajā laikā nevarēja tādus jautājumus risināt. Tāda bija galvenā motivācija.
Tajā pašā laikā jūs varbūt
atceraties, ka tika domāts arī par to, ka mums būtu
nepieciešama kaut kāda piemiņas vai goda zīme
tiem cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi stāvēja
šeit uz barikādēm janvāra dienās
un augusta puča laikā. Tā tas toreiz arī
palika. Un faktiski atšķirībā no mūsu
kaimiņiem, no Lietuvas, kura to ir izdarījusi, mēs
nevaram visu tik tiešām izmainīt desās vai
naudas prēmijās, acīmredzot cilvēkam
tomēr ir vajadzīgs arī kaut kāds morāls
gandarījums. Un es negribētu piekrist šinī
gadījumā cienījamajam Stalta kungam, ka, lūk,
šis ordenis būtu jāizmanto tagad kā atzinības
zīme un ir piešķirams visiem politiski represētajiem.
Tā ir atzinība. Es domāju, ka ir jādod
citādāka kompensācija šiem totalitārisma
upuriem, nevis piešķirot viņiem pēc tam
ordeņus tikai tāpēc, ka viņi ir bijuši
izsūtīti uz Sibīriju. Te var domāt individuāli,
bet ne jau masveidā. Man liekas, ka tad, ja mēs ordeni
vai vispār varbūt jebkuru citu nākamo apbalvojuma
zīmi mēģināsim padarīt par masveida
atzinības zīmi, tad ir skaidrs, ka šiem apbalvojumiem
nebūs nekādas morālas vērtības.
Taču ja tas tik tiešām ir kā izņēmums
par izciliem nopelniem Tēvijas labā...? Ir tādi
cilvēki, un acīmredzot daudzi ir pelnījuši
šo apbalvojumu, šo goda zīmi, un tāpēc
es tomēr aicinātu cienījamo Saeimu pārdomāt
un nešaustīt sevi ar to, ka, lūk, kas nu tagad
notiks. Vai tas tikai atkal nav tas, kas ir raksturīgs latvietim,
- nenovīdība? Ka, lūk, citam iedos un man neiedos?
Varbūt tāpēc mēs baidāmies kaut
ko atjaunot? Man liekas, ka valsts apbalvojums - tas arī
ir viens no valsts simboliem un valsts pazīmēm. Vai
tad mēs esam valsts vai neesam valsts? Es domāju,
ka par to vajadzētu padomāt, un es aicinātu
cienījamo Saeimu atbalstīt. To atsevišķos
pantos neapšaubāmi var precizēt, bet tā
jau ir tālākā runa, kad mēs apspriedīsim
pa pantiem. Tātad es aicinātu cienījamo Saeimu
konceptuāli atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Imantam
Kalniņam - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Māris
Graudiņš.
I.Kalniņš (LNNK).
Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Es redzu vienu bīstamību tajā apstāklī, ka mēs gatavojamies atjaunot vienu ordeni. Šis Triju Zvaigžņu ordenis, kā mans kolēģis Dainis Stalts teica, ir dibināts ar pietiekami specifisku mērķi. Es baidos, ka, atjaunojot vienu ordeni, tikai šo, var notikt kaut kāda šā ordeņa izmantošana plašākā nozīmē, nekā tas ir domāts un iedibināts. Augstākā padome savā laikā nodibināja darba grupu ar problēmu, kas saucās apbalvojumu sistēma kopumā, apbalvojumu sistēmas iedibināšana. Šis jautājums ietver sevī visu reglamentāciju, kas attiecas uz Ordeņu domi, kurai ir noteikti jābūt, un es, tāpat kā vairākums kolēģu, uzskatu, ka tā nedrīkst tikt pārstāvēta ar politiskām figūrām. Šajā Domē tomēr ir jābūt nacionālām autoritātēm. Šī darba grupa strādāja pietiekami ilgu laiku, un ir sasniegti kaut kādi rezultāti. Mans ierosinājums ir - atjaunot šo darba grupu un šo problēmu risināt kompleksi, proti, saistībā ar visu valsts apbalvojumu sistēmu. Un nevajadzētu steigties ar šā viena ordeņa iedibināšanu.
Cilvēkiem ir milzīgas aizdomas un neuzticība
pret visu. Bet kā viņiem nav - viņiem nav
apziņas un lepnuma par to, ka mums ir neatkarīga
valsts. Mums ir jāveido visas šīs lietas, par
kurām mēs šodien runājam, bet mēs,
parlamenta locekļi, nedrīkstam atļauties būt
emocionāli. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Mārim
Graudiņam - "Latvijas ceļš". Pēc
tam - Andrejs Krastiņš.
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Triju Zvaigžņu ordenis pēc būtības ir saistīts ar simboliku, un, manuprāt, mums ir dziļāk jāapzinās, cik spēcīga loma tai var būt mūsu sabiedrībā, mūsu sabiedrības nostiprināšanā. Un es gribētu teikt - arī pat mūsu atjaunotās demokrātijas nostiprināšanā. Apzinoties to, ka mums ir savi varoņi, savi pozitīvie tēli, ka šī patriotiskā audzināšana, kuras trūkums ir bieži vien pelts mūsu diskusijās, ka tas ir svarīgs elements, it sevišķi mūsu jaunatnes audzināšanā. Un it sevišķi šodien tas ir elements, kura trūkst mūsu sabiedrībā. Šī audzināšana bieži vien ir nepietiekama, un tādēļ, radot šos pozitīvos tēlus, šos sabiedrības varoņus, ja tā gribam teikt, mēs radīsim apziņu, ka mūsu izcīnītā neatkarība netapa no zila gaisa, ka tā prasīja sūru darbu, uzdrīkstēšanos, uzupurēšanos un arī pat upurus.
Pavisam nesen man nācās piedzīvot kādu gadījumu, kad es sarunājos ar nupat kā Latvijas Universitāti absolvējušu vēstures bakalauri. Manī šī saruna radīja mazliet, teikšu atklāti, šoku, jo šī vēstures bakalaure nebija vispār dzirdējusi par Gunāru Astru. Jā, varam teikt arī tā - vēsture neraugās uz mūsdienām, uz pēdējo gadu notikumiem, tā raugās pagātnē. Bet apzināsimies arī to, ka mēs jau tagad, ieejot piektajā neatkarības gadā, esam jau izaudzinājuši pat akadēmiski izglītotu paaudzi, kurai ir sveša šī mūsu neatkarības cīņa un kurai ir sveši šie neatkarības cīņas varoņi. Triju Zvaigžņu ordeņa laureātu atjaunošana pamodinātu mums arī lepnumu tautā un stiprinātu šo simboliku, kas mums ir tik nepieciešama.
Manas personīgās domas ir tādas,
ka šajā sarakstā būtu jāiekļauj
mūsu bijušie disidenti, tautas demonstrāciju celmlauži
un arī sabiedrības dažādu slāņu
pārstāvji, teiksim, sievietes, kuras spēlē
vadošo lomu mūsu neatkarības cīņā,
literāti un šajā gadījumā, arī
cittautieši, kuri pielika savu roku, lai izcīnītu
mūsu neatkarību. Radot šos pozitīvos simbolus,
kuri caurauž visus mūsu sabiedrības slāņus,
mēs vienlaikus radītu arī pozitīvos paraugus
ne tikai integrācijai mūsu valstī, bet arī
saliedētu mūsu pašu latviešu nāciju
pozitīvismā, Latvijas nācijas lepnuma sajūtā,
nevis negatīvismā, neziņā un skaudībā.
Manuprāt, tieši patlaban ir akūts brīdis,
kad mums būtu jāatjauno šie pozitīvie tēli,
šie mūsu tautas varoņi, atjaunojot Triju Zvaigžņu
ordeni. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam
Krastiņam - LNNK. Pēc tam - Pēteris Tabūns.
A.Krastiņš (LNNK).
Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Arī es, kā daudzi šeit teica, nebiju gatavojies diskutēt par šo jautājumu, bet, dzirdot debates, es tomēr vēlētos pieskarties vairākām šā likumprojekta problēmām.
Pirmkārt, jāteic, ka iepriekšējās debates sadalījās trijās daļās. Vieni runāja par to, kam būtu jāpiešķir šis ordenis, otra daļa runāja par to, cik tas maksās, un trešā daļa runāja par to, vai vispār ir vērts atjaunot šo ordeni. Un domas tiešām dalījās, jo tik tiešām pastāv šādas problēmas. Es domāju, ka diez vai Saeimas tribīne būtu tā vieta, kur mēs spriestu, cik maksā šī ordeņa lentīte un kur to labāk pasūtīt, un cik maksā kastīte, un cik maksātu tā izštancēšana Rīgā vai kaut kur citur. Ordenis tomēr ir ordenis, un par šādām lietām, par šādām izmaksām parasti nerunā, jo tas tomēr varbūt ir komisijas apspriešanas uzdevums, bet nevis saruna šeit, Saeimas sēdē.
Bet, ja reiz par to runā un ja Latvijā izdomās šo ordeni atjaunot, tad es gribēju atgādināt mūsu godājamajam Ministru kabinetam, kas laikam ar to nodarbosies, ka šos Triju Zvaigžņu ordeņus agrāk izgatavoja Francijā, Parīzē. Saeimas rīcībā ir šīs firmas visa nepieciešamā dokumentācija. Viņiem ir arī saglabājušās šo ordeņu štances, materiāli, emaljas paraugi un viss pārējais, tā ka, ja vajadzēs vēsturiski atjaunot, tad to ir iespējams izdarīt 10 reizes lētāk nekā tad, ja to darītu mūsu juvelieri un mēģinātu no jauna kalt. Tas viss ir jau noiets etaps.
Taču ne jau par to ir jautājums. Runa ir par to, ka šis likumprojekts praktiski sastāv no divām lielām daļām - viena ir tāda daļa, kur ir ordeņa apraksts un kur nebūtu ko iebilst, jo ordenis ir ordenis, un tas te ir aprakstīts, bet ir jautājums par to, kas šo ordeni ierosina piešķirt un kādā veidā. Un te mēs redzam, ka šā ordeņa piešķiršana ir maksimāli politizēta. Tātad ordeni piešķir šī Ordeņa dome, kur ir arī Valsts prezidents, kurš gan saskaņā ar Satversmi ir nepolitiska figūra, bet viņš tur ir mazākumā, jo pārējie ir trīs Saeimas deputāti un Ministru prezidents, kuri ir mainīgas politiskas figūras. Tas nozīmē tikai vienu, ka, mainoties politiskajai konjunktūrai, mainīsies arī apbalvojamo sastāvs. Šoreiz "Latvijas ceļš" piešķirs šos ordeņus, bet nākamreiz tos piešķirs Tautas saskaņas partija, pēc tam piešķirs Zemnieku savienība un tā tālāk un tā tālāk, kamēr, mainoties politiskajai varai valstī, visi būs apmierināti un apbalvoti. Es domāju, ka šāda pieeja ordeņu piešķiršanai ir absolūti nepareiza un šajā likumā nav ietverama. Tāpēc jau, runājot par Triju Zvaigžņu ordeni un par citām Latvijas Republikas goda zīmēm un citu valstu goda zīmēm, mēs vienmēr redzam, ka šī apbalvošana ar ordeņiem ir neitrālas komisijas - kapitula vai Ordeņa domes - rīcībā, kas nav politiski kontrolēta un pakļauta.
Tāpat man liekas pilnīgi anekdotisks šajā likumā tas, ka ministri var ierosināt ordeņu piešķiršanu. Es ļoti atvainojos! Tas jau tiešām atgādina padomju laikus, kad tā tie tika piešķirti. Un arī šīs visas ordeņu piešķiršanas dažādās versijas, kas šeit tika izteiktas, ir tikai tāpēc, ka likumprojektā nav pasacīts, kas tad būtu šo ordeni pelnījis. Te izskanēja tā, ka vajag tikai mirušajiem - viens. Vajag sievietēm - otrs. Vajag literātiem - trešais. Es domāju - kāpēc dramaturgiem nevarētu piešķirt? Viņi arī kaut ko ir pelnījuši, ja reiz piešķir literātiem. Pēc tam - vajag piešķirt noteikti cittautiešiem. Tas tiešām mums, kas te esam dzīvojuši padomju laikā, atgādina, ka tātad 10% piešķirsim cittautiešiem, 11% - literātiem, 18% - sievietēm. Un tad Valsts prezidents pirms 18.novembra sēdēs pie tā saraksta un pētīs, kuri ir tie procenti un kā tos... "Latvijas ceļš", piemēram, šajā gadījumā dos vadošu norādījumu, kurš ir politiski atbilstošs. Es atvainojos, arī Tautsaimnieku politiskā apvienība, jo abas kopā spriedīs, kuras tad ir tās labākās no sievietēm vai labākie no mirušajiem, vai no cittautiešiem, kuriem tad piešķirt.
Tas viss tikai liecina, ka šis likumprojekts ir labi domāts, bet tā izstrāde ir tiešām parādījusi, ka šis ir mazliet pāragrs solis, jo mēs tam vienkārši neesam gatavi, bet atkal cenšamies paspēt līdz 18. novembrim iedot ordeņus. Tāpēc es domāju, ka ir ļoti būtiski jāapdomā šis jautājums par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Es domāju, ka Dainis Stalts te teica ļoti pareizus vārdus par to, kā šis ordenis tika radīts un kam tas tika piešķirts. Un arī kam tas - diemžēl! - netika piešķirts visu to vēsturisko situāciju dēļ, kādas bija mūsu valstī. Tāpēc varbūt drīzāk, ja reiz tik ļoti vajag tiešām apbalvoties ar goda zīmēm un ordeņiem... Es pilnīgi piekrītu, ka starptautiskajā diplomātiskajā praksē Latvijai ir ārkārtīgi nepieciešama goda zīme, ko piešķirt, u.tml. Mēs jau esam šad un tad nonākuši tādās situācijās ar ārvalstu augstākajām valsts vizītēm un tamlīdzīgi. Tā ka šāda ordeņu piešķiršanas vai nepiešķiršanas ideja parādās. Tas ir nepieciešams, bet tādā gadījumā varbūt tiešām vajadzētu domāt par kādu atzinības zīmi par nopelniem Latvijas Republikas labā vai tamlīdzīgi, bet vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem ar ordeni, kas jau ir piešķirts par nopelniem Tēvijas labā, ko cilvēki ir valkājuši un varbūt arī vēl kāds valkā. Tagad nevajadzētu pakļaut šā ordeņa piešķiršanu, es teiktu, politiskajai konjunktūrai.
Un vēl, ja nu gadījumā tomēr... LNNK priekšlikums te vairākkārt ir izskanējis, ka ir par agru pašlaik veikt šāda Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Es arī, apkopojot to, aicinātu šo likumprojektu šādā veidā pirmajā lasījumā noraidīt, bet tad, ja nu tomēr vairākums, kā mēs te redzam, būtu par šā ordeņa atjaunošanu un pie tam ļoti steidzas to atjaunot, es domāju, ka šeit būtu jāievieš viens obligāts papildinājums, tas, ka amatos esošajām personām - un to jau te Gaiļa kungs mazliet pieminēja --, sākot no Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, ministriem, Saeimas deputātiem un tamlīdzīgi, kuri ir ieņēmuši šos posteņus, šāds ordenis būtu piešķirams tikai 25 gadus pēc tam, kad viņi ir atstājuši šo posteni, lai vēsture var novērtēt un lai uz to neiedarbojas acumirklīga politiskā konjunktūra. Tā ka es domāju vēl pagaidīt, jo šie 25 gadi ir taisni tas termiņš, kad varēs novērtēt ieguldījumu Tēvijas labā. Jo pašlaik, lasot memuārus kaut vai par to pašu Atmodas laiku, ko tādi spilgti Atmodas laika cīnītāji kā Ķezbera kungs un, teiksim, Bišera kungs raksta, un ir vēl citi kungi, kas ir bijušie mūsu kolēģi Augstākajā padomē, man tiešām tas viss sāk atgādināt veco padomju laika anekdoti par to baļķi, ko katrs ir nesis kopā ar Ļeņinu. Cik tie tūkstoši tur sanāca? Man liekas, ka mums uz barikādēm arī stāvēja vismaz trīs pilnvērtīgas divīzijas.
Es domāju, ka mums tiešām šis
likumprojekts tādā veidā, kādā tas
ir iesniegts, ir negatavs pieņemšanai, un es aicinu
to noraidīt pirmajā lasījumā, bet ieinteresētās
komisijas vai deputātus strādāt pie jauna likumprojekta,
kas būtu vairāk atbilstošs reālajai politiskajai
un valstiskajai situācijai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris
Tabūns - LNNK. Lūdzu - jums vārds! Pēc
tam - Aivars Berķis.
P.Tabūns (LNNK).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es ļoti labi saprotu gan Valsts prezidentu, gan citus, kuri
rosina un aizstāv viedokli - piešķirt šo
augsto valsts apbalvojumu, viņi ir vadījušies
un vadās pēc ļoti labiem nodomiem. Valstī
tas ir atbildības, goda un morāles jautājums.
Par to nav šaubu, bet es gribu sacīt, ka visam ir savs
laiks. Endziņa kungs sacīja un pārmeta Berklava
kungam, ka mēs nodarbojoties ar mazvērtības
kompleksu un tā tālāk un tā joprojām.
Nē, ar to mēs nenodarbojamies! Mēs nodarbojamies
un mums ir jānodarbojas pēc iespējas vairāk
ar atbildības kompleksu. Šajā laikā, ko
mēs veltām šodien debatēm šeit, vajadzēja
runāt par tautas bēdām. Es pēdējo
divu nedēļu laikā esmu pabijis daudzās
Latvijas pusēs - Zemgalē, Kurzemē, Latgalē,
Liepājā, Aizputē, Dobelē, Jelgavā,
arī Balvu pusē un Rēzeknē. Un es dzirdu
tur vienas bēdas. Vakar Dobelē domnieki runāja
par tādām lietām un, labu gribēdami,
mēģina cilvēkiem palīdzēt šajās
bēdās. Viņi apmaksā 50% no biļetes
uz pirti. Tik tālu ir nonākuši cilvēki,
un šie cilvēki tātad iet, lai saņemtu
šo biļeti uz pirti par 50%. Cilvēki salst šodien.
Salst un badojas. To mēs esam aizmirsuši, bet par to
šodien mums vajadzētu šeit pilnā balsī
runāt no šīs tribīnes un veltīt laiku
galvenokārt šim jautājumam. Vispirms stiprināsim
savu valsti un izrausim cilvēkus no nabadzības un
no bada, un no aukstuma. Latgalē skolotāji man teica,
ka simtiem bērnu vairs neapmeklē skolas, jo vecāki
nespēj aizsūtīt viņus uz skolu. Vai
tas nav satriecoši? Vai no tā jums šermuļi
neskrien pār kauliem? Es saprotu, ka ir jārunā
par valsts apbalvojumiem. Pienāks laiks, un mēs runāsim
par to. Mēs piešķirsim šos apbalvojumus.
Bet šobrīd ir jārunā, lūk, par to.
Es domāju, mums piedos mūsu kavēšanos,
piešķirot šo ordeni, gan tie, kuri to patiesi pelnījuši
un kuru vairs nav mūsu vidū, gan tie, kuri šodien
to vēl pelna, ja mēs, pēc šāda
viedokļa vadoties, šodien lemsim šo jautājumu.
Mēs neapšaubām. Patiešām. Un arī
es personīgi neapšaubu šā ordeņa nepieciešamību,
bet es nevaru balsot "par", jo es redzu šodien desmitiem,
simtiem raudošu cilvēku - vecu cilvēku, bērnu,
kuri badojas, neapmeklē skolu utt. Es nevaru šodien
balsot par šā ordeņa piešķiršanu.
Vēl nevaru. Tāpēc es vēlreiz aicinu
jūs padomāt par to. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!
Pēc tam - Andris Rozentāls.
A.Berķis (LZS).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Pēc mana kolēģa Andreja Krastiņa runas es sapratu, ka par pirmo Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri acīmredzot kļūs hercogs Jēkabs, jo viņa nopelni hercogistes saimniecības nostiprināšanā patiešām nekādi nebūs apstrīdami un laiks tos būs pietiekami pārbaudījis. (Starpsauciens no zāles: "Viņš jau nebija deputāts!") (Zālē smiekli.)
Taču, ja runājam nopietni, tad te ir grūti sekot Imanta Kalniņa priekšlikumam - runāt par šo lietu bez emocijām. Es kādreiz sēdēju Dziesmu svētku simtajā vai vēl kādā citā Dziesmu svētku tribīnē un domāju, skatīdamies uz tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri tur bija sanākuši, juzdams to kopējo jutoņu, kādā mēs atradāmies, toreiz tur visi sēdēdami... Un redzēdams, ka visapkārt mēs esam latvieši un ka Latvija nav pazudusi, un ka joprojām ir dzīvs šis mūsu nacionālais gars, tad es tur sēdēju un - nekaunēšos atzīties - raudāju un domāju: ja kādreiz Latvija tiks brīva, tad šiem cilvēkiem, kas to visu ir radījuši un satur rokās, un iznes cauri, ir jāsaņem visaugstākais mūsu valsts ordenis. Visaugstākais! Kaut vai tādiem kā vecajam Vīgneram vai kā Haraldam Mednim. Vai kā daudziem citiem virsdiriģentiem, kas tur ielika visu savu mūžu un visu entuziasmu. Jo viņi palīdzēja mums saglabāt mūsu nacionālo pašapziņu. Tikai pateicoties tai mēs spējām saslieties barikāžu dienās un neatkarības dienās un kļūt par to, par ko mēs esam šobrīd kļuvuši, kaut gan atkal ejam uz leju.
Es lasīju Vizmu Belševicu, viņas piezīmes uz Livonijas hronikas malām, par viņas sapņiem - par kuršu laivām, kas sapņos peld uz Rīgu. Viņa teica: "Es zinu, neatpeldēs, bet, ja atpeldēs, būs sauciens kvēls, kāds kliedziens pāri mūriem, un pelni pelēki no uguns katliem kāps par slavu Romai!" Un pienāca tāds laiks, kad šis sapnis īstenojās. Taču par šo sapni, par šīm dzejas rindām, Vizma Belševica samaksāja ar 12 gadu ignoranci un nespēju panākt, lai viņa vispār tiktu publicēta. Bet viņai bija šī varonība.
Es nevaru aizmirst Knutu Skujenieku, kurš par dažiem Baltijas brīvības tēmai veltītiem dzejolīšiem, ko bija uzrakstījis vēl students būdams, nosēdēja 7 gadus Mordovijas nometnēs. Tādu taču ir daudz, nerunājot nemaz par Gunāru Astru, kurš bija gatavs kļūt par nezināmo varoni, par kuru - visticamāk tā taču bija - sabiedrība tā arī vispār neuzzinās, ka viņš tāds ir bijis un ko viņš ir darījis. Un viņš tomēr bija gatavs to darīt mūsu neatkarības vārdā.
Protams, te jārunā arī par tiem cilvēkiem, kaut vai par Māru Zālīti vai par Raimondu Paulu, kas atkal citādā ziņā iznesa šo Latvijas vārdu tajos laikos pasaulē. Ja jūs tiešām apšaubāt, ka šiem cilvēkiem varētu... ka šie cilvēki, kurus tik tiešām vēsture un visas tālaika grūtības ir izvērtējušas, svērušas un pārsvērušas un kuri tagad atkal ir klusi, un kurus tagad atkal neviens neatceras... Ja šie cilvēki nav tik tiešām pelnījuši kādu goda zīmi - nu tad kauns mums un mūsu sabiedrībai! Un es nevaru piekrist Berklava kungam. Kas tā ir par ideju, kas atkal nosaka, - ja nevar iedot visiem, tad labāk nedot nevienam, jo citādi apskaudīs? Nu tad apskaudīsim! Nekad jau nevar būt īsti pareizi.
Es, protams, piekrītu daudz kam no tā,
ko teica, piemēram, Andrejs Krastiņš. Var pārskatīt,
kam tad ir tiesības piešķirt un kas īsti
piešķirs. Par to mēs varam diskutēt.
Protams, kauns te būtu runāt par naudu. Bet pašu
ideju, ka mēs te vēl varētu apšaubīt,
vai jau ir pienācis laiks, es katrā ziņā
noraidu un domāju, ka pirmajā lasījumā
šis likumprojekts ir noteikti jāpieņem.
Sēdes vadītājs. Vārds Andrim
Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Pēc tam - Anta Rugāte.
A.Rozentāls (LZS).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Pēc tik emocionālas runas es mēģināšu iztikt absolūti bez emocijām un izteikšu savas un mūsu frakcijas faktiskās domas un ieteikumus. Strīdēties par to, vai ir vajadzīgs šis ordenis vai nav, - tas, protams, ir lieks laika patēriņš un tās ir liekas runas. Un no šīm liekajām runām tiešām nekas šodien Latvijā nenotiek - kartupeļi netiek lasīti un zeme netiek arta. Bet nedrīkst būt aizmirsts neviens no tiem, kuri strādā un dara, par ko šeit jau ļoti emocionāli runāja.
Latvija 1918.gadā neradās uz burvju mājiena, tā pastāvēja visus šos gadus to cilvēku darbībā un sirdīs, par kuriem Berķis ļoti emocionāli runāja, un, ja mēs šodien sakām, ka ir par agru, tad es saku, ka ir par vēlu. Nevar gaidīt 25 vai 40 gadus kā Izraēlas tauta staigāja pa tuksnesi, un tie, kuri nomira, tie nebija pieredzējuši verdzību, un atgriezās tikai atpakaļ savā zemē, lai būtu brīvi no šīs verdzības gara. Mēs arī esam izgājuši šo verdzības jūgu un savā domāšanā esam, kā redzams, no tā kaut ko mantojuši. Un šis mantojums ir mazvērtības komplekss, aizdomas, nenovīdība. Bet vai tiešām ir jāgaida 40 gadi, kad nākamā paaudze mēģinās apzināt, kas ir noticis, kurš nu ir pelnījis un kuram šos ordeņus dot? Mēs ļoti labi zinām, kuri visus šos 50 gadus ir nesuši Latvijas nacionālo garu un apziņu, zinām, kuri to ir pelnījuši, un pie šiem vērtēšanas kritērijiem komisijas praktiskā saruna būtu jānoved.
Un šeit arī Zemnieku savienības frakcijai
ir savi priekšlikumi, kurus mēs iesniegsim. Ir skaidrs,
ka vērtēšanai jābūt pilnīgi
nepolitiskai, tai ir jābūt pietiekami plašai sabiedrisko
slāņu, kā mēdz teikt, ietekmes sfērā.
Un šajā ziņā es piekrītu visiem šiem
runātājiem. Ir kaut kur arī šī sasteigtība,
un tam ir jāpiekrīt, bet mēs jau varam gaidīt
gadu, un tad atkal varbūt kāds pēdējā
brīdī sāks domāt par priekšlikumiem.
Es domāju, ka priekšlikumi - vismaz Zemnieku frakcijā
- ir zināmā mērā skaidri. Un skaidri
tie izskanēja arī šeit no tribīnes, bet
vēl jo skaidrāk tie jāuzliek uz papīra,
jāiesniedz komisijai, lai komisija, intensīvi strādājot,
tos var izvērtēt un sagatavot lēmuma projektu
Lagzdiņa kunga noteiktajā termiņā. Un
nav jāgaida ne 25 gadi, ne 40 gadi un varbūt pat ne
mēneši, ja mēs uzskatām, ka šāds
ordenis ir vajadzīgs. Es uzskatu, ka tāds ir vajadzīgs,
un tāpēc mēģināt aizbildināties
ar argumentiem, ka nav iespējams sagatavot, ka ir sasteigts
un ka nav īstais laiks... šie nav argumenti, tās
ir runas. Arguments ir tāds - ir vai nav vajadzīgs.
Ja ir vajadzīgs - un es vēlreiz uzsveru, ka mēs
uzskatām, ka ir vajadzīgs, - tad ir iespējams
sakārtot gan tos grifus vai grafus, kas tur ir ieviesušies
kļūdu veidā, gan arī sakārtot visus
priekšlikumus, izveidojot šo vērtēšanas
komisiju, attiecībā uz kuru, kā es saprotu,
ir galvenās nepilnības tieši šajā pašreizējā
projektā. Un mēs esam gatavi pie tā strādāt,
lai ordeni varētu pasniegt tiem latviešiem, arī
ārzemniekiem un cittautiešiem, kuri visus šos 50
gadus un pēdējos piecus gadus ir nesavtīgi
sevi veltījuši Latvijai, neprasot, kas par to būs.
Tie, kuri ir tikuši pie lielām naudām, noteikti
ordeņus nemaz negrib, un viņiem arī nevajag,
bet tie, kuri ir strādājuši un strādā
Latvijas labā, nedomājot, kas par to būs, ir
pelnījuši saņemt ordeņus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anta Rugāte
- Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!
A.Rugāte (KDS).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi
un klātesošie! Runas ir garas, arī šis konkrētais
darbs ar ordeņa atjaunošanu nebūs īss,
bet atļaujiet man teikt, ka mēs šajā brīdī
esam nedaudz sīki. Valstī ir jābūt pateicības
zīmei. Un mēs patiesi to esam jau nokavējuši.
Un, ja kādam skauž, tad lai skauž. Mums ir jāpriecājas
par to, ka mums ir kaut kas tāds, par ko mūs var tā
pamatīgi skaust. Es to labā nozīmē domāju.
Un tas, ka mēs atjaunosim šādu pateicības
un goda zīmi valsts mērogā, nebūt nenozīmē,
ka tūliņ stāsimies rindā pēc šīs
goda zīmes saņemšanas. Mums ir pamats, kādēļ
būtu jāatjauno šī goda zīme. Mums
ir nenoliedzams vairākkārtējs pamats (neatkārtošu,
jo par to runāja kolēģi). Mums daudz kas vēl
aizvien ir "pagaidu". Šī nu ir viena tāda
lieta, kas nāk mums vēsturiski, un tā nav "pagaidu".
Tā ir pamatīga, un tā mums ir jāatjauno.
Varbūt mēs varam runāt par piešķiršanas
pāragrumu kādam, kurš uz to varētu pretendēt,
taču tas ir cits jautājums un citai reizei. Mums
diemžēl šobrīd ir jāatzīst,
ka mēs esam nevis pāragri nokļuvuši šajā
atjaunošanas svelmē, bet gan esam jau nokavējuši,
jo, kaut vai attiecinot uz Valtera kungu, mēs esam jau
nokavējuši. Es esmu par to, lai šis ordenis tiktu
atjaunots, un lūdzu arī citus atbalstīt šo
Prezidenta ierosinājumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nobeidzot debates,
Jānis Lagzdiņš - referents.
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ar dziļu gandarījumu noklausījos, kolēģi, jūsu debates ne tikai par šo mazo, spožo lietiņu- ordeni, bet arī par daudz dziļāku, būtiskāku problēmu. Un šī problēma ir mūsu attieksme pret Latviju, tas ir, vai Latvija ir tik gatava, vai Latvija ir tik uzcelta, vai Latvijā ir kaut kas labs panākts pēdējos gados, lai valsts augstākā amatpersona varētu publiski cilvēkiem, kuri ir ņēmuši dalību šajā labajā, pateikt paldies. Daļa no mūsu kolēģiem domā, kā savulaik Rainis teica, ka Latvija nav gatava, ka Rīga nav gatava. Viņi teica, ka mēs esam okupēti, ka joprojām ir jārunā par bēdām.
Kolēģi, manuprāt, par bēdām mēs esam runājuši pārāk daudz - pārāk daudz kritizējuši, pārāk daudz nolieguši, tāpēc būtu jāsāk runāt par labo. Viens mazs piemērs. Tabūna kungs, jūs esat žurnālists, veidojat raidījumus, bet statistika un socioloģiskie pētījumi liecina, ka viens no vispopulārākajiem raidījumiem televīzijā ir raidījums "Savai zemītei". Un kādēļ tas ir populārs? Nevis tādēļ, ka šis raidījums kritizē, noliedz, bet gan tāpēc, ka parāda labo, kolēģi! Tieši labo parāda! Parāda spēcīgos un veiksmīgos cilvēkus.
Šeit runāja arī par naudu. Silāra kungs runāja par zeltu un sudrabu, par Prezidentu Ulmani, vilka it kā kaut kādas paralēles. Jāsaka, ka šeit nav nekādas paralēles. Šeit ir tikai vēlme atjaunot iespēju, kā izteikt pateicību. Šeit runāja par naudu - kur ņemsim naudu? Arī 30.gados, kad radās ideja būvēt Brīvības pieminekli, kreisās partijas šajā zālē teica tā: "Nebūvēsim nekādu pieminekli, sakārtosim Daugavmalu, neizdosim pusotru miljonu latu! Kādēļ mums vajadzīgs piemineklis, ko tas mums praktiski dos?" Šobrīd mēs zinām, ka tas ir devis ļoti daudz 50 okupācijas gados un dod arī tagad.
Tālāk par dažām juridiskām lietām. Pirmkārt, šo likumprojektu neierosina "Latvijas ceļš", tāpēc kaut kādi apvainojumi vienai vai otrai partijai, to skaitā arī "Latvijas ceļam", nebūtu īsti korekti, taču "Latvijas ceļš" atbalsta šādu Valsts prezidenta iniciatīvu.
Tālāk par to, ko teica Imants Kalniņš, - ka ordenis savulaik ir bijis ar specifisku mērķi. Bet šobrīd to var izmantot arī kaut kā plašāk. Ja mēs palasām tos normatīvos aktus, kuri reglamentēja ordeņa piešķiršanas mērķi pirms kara, tad jāsaka, ka šeit tie nopelni tiek uzskaitīti un definēti ļoti plaši. Es varbūt citēšu tikai dažus teikumus no attiecīgā normatīvā akta: "Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskā, kultūras un saimnieciskā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā karadienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus." Un tālāk tiek uzskaitīti tie gadījumi, kas tiek uzskatīti par nopelniem.
Tālāk par institūciju, kura piešķir
ordeni. Es piekrītu Andrejam Krastiņam, ka varbūt
vajadzētu izvairīties no šā darba politizēšanas,
un komisija katrā ziņā izvērtēs
jūsu priekšlikumus. Ja jūs ierosināsit Ordeņa
domi veidot kādā citādā veidā, tad
tas viss ir jūsu rokās. Tas ir mūsu pašu
rokās! Tālāk. Vai ir atbalstāma iniciatīva,
ka likumā būtu jāuzskaita to personu loks, kurām
nevajadzētu piešķirt ordeni. Es domāju
tā - nenolaidīsimies pārāk dziļi
dubļos! Mēs esam jau pārāk daudz savos
likumos salikuši dažādus aizliegumus un ierobežojumus,
tāpēc vismaz šajā jautājumā
paļausimies uz Ordeņa domes godaprātu un saprātu
un vismaz šeit nebakstīsim ar pirkstu viens otram, kā
saka, sirdī un acīs. Godātie kolēģi,
es aicinātu šo likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas.
Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Triju
Zvaigžņu ordeni" pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par
- 45, pret - 2... (Starpsauciens no zāles: "49"!)
Es atvainojos! Par - 49, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts
ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tā
kā Saeima ir lēmusi to izskatīt steidzamības
kārtā, lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu
iesniegšanai un likumprojekta izskatīšanai otrajā
lasījumā.
J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja
kungs! Kolēģi deputāti! Ja likumprojekts tiek
izskatīts steidzamības kārtā, tad saskaņā
ar Kārtības rulli ir jānosaka nevis priekšlikumu
iesniegšanas termiņš, bet gan termiņš
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
Es aicinu jūs likumprojektu izskatīt otrajā
lasījumā 20.oktobrī un komisijas vārdā
nosaku, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 17.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Kādi ir deputātu priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Vai kāds iebilst? Neviens neiebilst. Līdz ar to Saeima ir pieņēmusi lēmumu un šo priekšlikumu akceptējusi.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
Pasta likumā". Atbildīgā ir Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs - Jānis
Lagzdiņš. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi
deputāti! Šā gada 9.jūnijā stājās
spēkā likums par pašvaldībām, un
šis likums nosaka pašvaldību autonomiju, patstāvību
un neatkarību attiecībā uz finansiālo
darbību. Saskaņā ar mūsu likumdošanu
visām valsts pārvaldes iestādēm pašām,
(respektīvi, vai nu pašām, vai no valsts budžeta)
jāuztur sava darbība. Šā gada pavasarī
pieņemtā Pasta likuma 23.pantā ir norma, kas
neievēro šos manis minētos noteikumus un nosaka,
ka pašvaldībām savā administratīvajā
teritorijā jānodrošina pasta iestādes ar
atbilstošām telpām vai ēkām; telpas
lauku sakaru nodaļām piešķir un uztur pašvaldības.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldībām
ir ne tikvien pienākums valsts iestādēm bez
maksas ierādīt darba telpas, bet arī maksāt
par siltumu, elektrību un tā tālāk. Komisija,
izprotot ļoti grūto finansiālo stāvokli,
kādā šobrīd ir "Latvijas pasts",
tomēr uzskata, ka konsekventi jāievēro likumdošana
un būtu jāizdara grozījumi 23.pantā, izsakot
to šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu
tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta
iestādes, kuras finansē no valsts budžeta."
Līdzīgus grozījumus mēs esam izdarījuši
arī likumā par policiju un likumā par Zemessardzi,
un šobrīd kārta ir pienākusi pasta resoram.
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam
debates. Vārds Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku
savienības frakcija. Lūdzu!
A.Berķis (LZS).
Godātais priekšsēdētāj,
godātie deputāti! Mēs Vides un sabiedrisko
lietu komisijā arī izskatījām šo jautājumu,
un kaut arī šodien nav paredzēts vēl iesniegt
labojumus, mēs faktiski šos labojumus esam jau uzrakstījuši,
un tie tagad būs jāiesniedz. Mēs palūdzām
pašu Droiska kungu atnākt uz mūsu komisiju, jo
sapratām, ka ir viena lieta: mēs varam, protams,
atbrīvot pašvaldības no visām rūpēm
par pastu, bet rodas jautājums - kas tad notiks ar to pašu
pastu? Un mūsu bažas izrādījās diezgan
pamatotas, jo tagad daudzas pasta iestādes ir izvietotas
mājās, kuras ir piederējušas represētajiem
un citām personām, kam tagad šīs mājas
ir jāatdod. Tātad pasta iestādes ir spiestas
atbrīvot šīs ēkas. Ir daudzi citi līdzīgi
gadījumi, un iznāk, ka pašvaldība pilnībā
atsakās no rūpēm par pastu. Ko pasts tādā
gadījumā darīs? Jo ir skaidrs, ka pasta darbinieki
nevar momentā uzcelt paši savas ēkas. Mēs
palūdzām arī iesniegt aplēses par to,
ko tas nozīmētu budžetam, ja pašvaldība
no tā visa atsakās un ja pats pasts to nav spējīgs
izdarīt. Un iznāk, ka, piemēram, īres
maksa laukos par pasta iestādēm ir 75 000 latu, pilsētā
168 000 latu, tātad kopā ir 243 000 latu. Tur ir ierēķināta
elektroenerģija, apkure, par ko pasts, protams, maksā.
Kopā pavisam ir 1,6 miljoni latu gadā. Un mēs
saprotam, ka pašvaldības no tā ir jāatbrīvo
un ka tas ir jāpārliek uz valsts budžetu. Pastam
tas, protams, patiks, jo viņi līdz šim šos
maksājumus sedz paši no savas kabatas, bet mēs
tomēr ierosinājām un domājam, ka pašvaldībām
ir jānodrošina pasta iestādes ar atbilstošām
telpām, par kurām gan tad samaksā valsts vai
pasts. Bet pašvaldībām tomēr šīs
telpas ir pastam jāierāda, ja pastam pašam to
nav. Tas, manuprāt, ir nepieciešams, jo citādi
daudzi lauku apvidi un arī pilsētas paliks vispār
bez pasta iestādēm. Šie labojumi jau ir uzrakstīti,
un tos mēs iesniegsim, kad gatavos otro lasījumu.
Es aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu
pieņemt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir runātāji? Nav. Debates ir izbeigtas. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.
Lūdzu izlemt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu.
J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Priekšlikumus otrajam
lasījumam lūdzu iesniegt līdz 27.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.
Nākamais ir 20.jautājums - likumprojekts
"Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas draudzības
un sadarbības līgumu". Ārlietu komisijas
vārdā - deputāts Ameriks.
A.Ameriks (TSP).
Cienījamie kolēģi! 1994.gada
12.jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas
Republikas un Turcijas Republikas draudzības un sadarbības
līgums. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja Ārlietu
ministrijas priekšlikumus par iespējām to ratificēt
Saeimā un pieņēma lēmumu virzīt
to uz ratifikāciju Saeimā. Ārlietu komisija
pieņēma divus lēmumus. Pirmais - virzīt
šo līgumu uz ratifikāciju divos lasījumos.
Līdz ar to mums būtu nepieciešams vispirms nobalsot
par likumprojekta izskatīšanas steidzamību un
tad izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
no deputātiem vēlas runāt par ierosinājumu
izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā?
Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu!
Zvanu! Balsojam. Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas
- 1. Priekšlikums ir pieņemts.
A.Ameriks. Saeimas Ārlietu komisija ir vienbalsīgi
pieņēmusi lēmumu aicināt Saeimu ratificēt
pirmajā lasījumā Latvijas Republikas un Turcijas
Republikas draudzības un sadarbības līgumu.
Pielikumā jums ir šā līguma teksts.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu?
Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim
par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas
draudzības un sadarbības līgumu" pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu!
Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā
lasījumā.
A.Ameriks. Priekšlikums ir izskatīt to
otrajā lasījumā, tātad priekšlikumus
lūdzu iesniegt līdz 25.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Abus divus reizē.
A.Ameriks. Es sapratu - ja divos lasījumos,
tad var uzreiz otro lasījumu?
Sēdes vadītājs. Mums ir nepieciešams
noteikt otrā lasījuma termiņu, bet jūs
pateicāt, ja es pareizi sapratu, vienu un to pašu termiņu
- iesniegt priekšlikumus un izskatīt likumprojektu.
A.Ameriks. Jā, tātad ierosinājums
- izskatīt 27.oktobrī. Ja nemaldos, tā ir sēdes
diena.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Šis priekšlikums ir akceptēts.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa
kodeksā (1993.gada 20.janvāra redakcijā)".
Otrais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā
komisija. Deputāts Apsītis runās komisijas vārdā.
Lūdzu!
R.Apsītis (LC).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Apspriežam dokumentu nr.985. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Daži vārdi par to, kas noticis laikā starp pirmo un otro lasījumu. Pirmajā lasījumā šis likumprojekts bija ļoti īss, sastāvēja tikai no viena labojuma, kuru mēs tagad atrodam ar 23. numuru 25.lapaspusē pašās beigās. Juridiskā komisija, uzskatot, ka vajadzētu Civilprocesa kodeksu rūpīgāk papildināt, grozīt, ir pievienojusi šim priekšlikumam vēl 22 citus papildinājumus, un tos tad arī mēs tagad izskatīsim, apspriežot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Kāpēc Juridiskā komisija tā rīkojās? Galvenokārt tāpēc, lai sakārtotu Civilprocesa kodeksu tā, lai laikā, kamēr tiek izstrādāts un kamēr tiks apspriests jaunais, pilnīgi jaunais Latvijas Republikas Civilprocesa kodekss, mēs sakārtotu šīs Civilprocesa kodeksa normas ar nolūku sākt tiesu reformu (es šeit konkrēti domāju darbības uzsākšanu apgabaltiesās). Citiem vārdiem runājot, šajos grozījumos ir ietverts nepieciešamais minimums, kas vajadzīgs, lai civilprocess tiktu sakārtots, pielāgots tiesu reformas gaitai. Otrkārt, tāpēc, lai Civilprocesa kodeksa normas tiktu sabalansētas ar Civillikuma normām. Jo līdz šim pastāvēja grūti saprotama situācija: mums ir jauns Civillikums, ko mēs esam atjaunojuši, - 1937.gada Civillikums, bet joprojām spēkā ir padomju laikā pieņemtais Civilprocesa kodekss. Proti, materiālās normas neatbilda procesuālajām normām un otrādi. Tiesām ir ārkārtīgi grūti strādāt. Šāda situācija nav vairs paciešama, un, lūk, tāpēc mēs grozām Civilprocesa kodeksa normas, lai pielāgotu tās Civillikuma normām.
Bez tam šajā laikā ir spēkā stājušies arī daudzi jauni likumi, piemēram, Prokuratūras likums, Advokatūras likums un citi likumi, un vajadzēja šīs Civilprocesa kodeksa normas samērot arī ar šiem jaunajiem likumiem, kuros ir pavisam jauna terminoloģija, neatbilstoša tai terminoloģijai, kas bija Civilprocesa kodeksā. Lūk, tie ir tie galvenie iemesli, kāpēc tagad otrā lasījumā šis likumprojekts ir krietni papildināts. Es gribu arī informēt jūs, cienījamie kolēģi, par to, ka laikā starp likumprojekta pirmo un otro lasījumu tika izveidota īpaša darba grupa, kas analizēja Juridiskās komisijas izteiktos priekšlikumus. Tie bija speciālisti no Augstākās tiesas, no Tieslietu ministrijas. Šī darba grupa strādāja ļoti produktīvi, un Juridiskā komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ir akceptējusi tos grozījumus, kurus mēs šodien apspriežam Saeimas sēdē.
Pirmais grozījums - izteikt 7.panta pirmo,
otro un piekto daļu jaunā redakcijā. Es negribētu
lasīt visus šos tekstus, jauno redakciju. Tā ir
ceturtajā ailē šajā dokumentā, un
pasvītrotais teksts - tas ir jauns. Tātad mēs
varam salīdzināt 1. un 4. aili - pirmā lasījuma
materiālu ar otrā lasījuma materiālu.
Tā kā pirmajā lasījumā tas nebija,
mēs to skatām tagad būtībā pirmoreiz.
Lūk, šāds priekšlikums. Es gribu zināt
jūsu domas un tūdaļ jau lūgšu jūs
akceptēt šo jauno redakciju 7.pantā.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates par 7.pantu. Vārds deputātam Tupešu Jānim
- pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!
J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāj, Prezidij, kolēģi, kolēģes! Runāju kā deputāts, kura latviešu valoda, svešās zemēs dzīvojot, bija daudz tīrāka, izteiksmīgāka, nekā man pašreiz dzīvojot pašam savā zemē. Tagad mēs dzīvojam numuros (number), nevis vairs istabās. Tagad vedam uz tirgu produkciju (production), nevis ražu vai nokautos dzīvniekus. Tagad mēs runājam, ka uz robežas mēs maksājam tarifus, nevis kaut kādu muitas nodokli. Un es varētu tā turpināt un turpināt gandrīz līdz bezgalībai. Bet mēs kā likumdevēji esam arī atbildīgi - esam atbildīgi arī par valodu, kura tiks lietota nevis rīt, parīt, bet gadiem pēc šā likuma pieņemšanas.
Šajā sakarībā gribu runāt
par rajoniem (ekonomičeskij rajon). Var būt, ka šī
nav tā īstā vieta. Es esmu runājis jau
ar deputātu Lagzdiņu un ar citiem deputātiem,
bet es gribu tomēr atgādināt un man sāp
sirds, ka šis nosaukums mums bija uzspiests. Tas tika lietots
kaimiņzemēs, apzīmējot šo vienību.
Mūsu pirmās brīvvalsts laikā bija vārds
- apriņķis. To mēs zinām. Es negribu
šeit runāt par vārda izcelsmi. Protams, "rajons",
kuru pārņēma arī citas valodas, man
šķiet franču izcelsmes. Negribu šeit runāt
arī par kaut kādu robežu maiņu. Tās
jau ir izmainītas vēsturiskā tecējumā,
un tām arī būs jāpaliek tādām.
Es gribu runāt par kaut ko citu. Ir arī tāda
lieta kā psiholoģiskais faktors daudzās citās
jomās. Ja cilvēks atbrauc no mums tuvām apkārtējām
zemēm un ja tur ir rajoni un viņš atbrauc uz
zemi, kur ir atkal rajoni, nevis apriņķis, viņam
ir daudz vieglāk pielāgoties tai zemei, un viņš
domā, ka viņš varbūt dzīvo tāpat
kā savā zemē. Es ieteiktu mainīt šo
nosaukumu un tā vietā lietot "apriņķi"
visos šajos apzīmējumos, jo tas arī attiecas
uz apriņķi. Vienīgais iemesls, kuru man minēja
cilvēki, kas man izteica nemainīt šo vārdu,
bija naudas izdevumi. Nauda. Bet to pašu taču mēs
varam teikt par "LPSR" vai citiem nosaukumiem, kuri
ir jāmaina. Un atrisinājums ir diezgan vienkāršs.
Tas jau nav jāpieņem uzreiz likumos, bet turpmāk.
Tiklīdz tiek iespiesti kaut kādi darbi, sāksim
tos saukt par apriņķiem, kā tam ir jābūt,
un laika tecējumā mēs arī atgūsim
to vārdu, kurš pienākas šiem atsevišķajiem
novadiem jeb apgabaliem. Un šo "ekonomičeskij
rajon" vai rajonu vietā būs šis pats "apriņķis".
Vilksim riņķi apkārt sev, vilksim to riņķi
apkārt paši sev! Vilksim to riņķi apkārt
tiem bērniņiem, kurus es redzēju pagājušonakt,
piedaloties tajā reidā, kuriem mātes ir prostitūtas
un nebija mājās, un nebija viņus ilgu laiku
redzējušas. Vilksim apkārt šos riņķus
arī tām četrpadsmitgadīgajām meitenēm,
kuras stāvēja uz Čaka ielas. Vilksim tos riņķus
apkārt tai lauku sētai, vilksim to riņķi
apkārt tam novadam, nevis tam rajonam, un vilksim tos riņķus,
tos apriņķus apkārt visai šai zemei, lai
nenāk iekšā tā svešā valoda! Šeit
ir runa par valodu. Un, ja mainās valoda, mainās cilvēka
psihe vispār, mainās viņa domāšana.
Vilksim tos riņķus apkārt valodai, cilvēkiem,
kultūrai, ietekmei, lai mēs paliktu iekšpusē
šim apriņķim! Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Es aicinu
deputātu Tupešu Jāni savus priekšlikumus par
nākamo lasījumu iesniegt rakstveidā, jo tikai
tad par tiem varēs balsot, bet tagad, tā kā
ir bijušas debates par šo punktu, mums būtu jānobalso
par redakciju, kādā likumprojektu ierosina pieņemt
otrajā lasījumā Juridiskā komisija. Lūdzu
- referents!
R.Apsītis. Godātie kolēģi! Tupešu Jāņa priekšlikums, es domāju, ir vērā ņemams, tas ir diskutējams, bet laikam tas tomēr būtu kādas citas diskusijas priekšmets, jo mēs pašlaik apspriežam ļoti specifisku likumprojektu, kurš balstās uz likumu "Par tiesu varu", un 1992. gada 15. decembrī pieņemtajā likumā "Par tiesu varu" ir paredzētas rajonu, pilsētu tiesas. Un, ja mēs protestējam pret terminu "rajons", tad acīmredzot tas ir jādara jau pašā saknē. Šī reforma ir vajadzīga, tas būtībā ir jautājums par Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu. Es kā cilvēks un lielā mērā arī kā deputāts gribu Tupešu Jānim piekrist, jo, piemēram, Igaunijā tūdaļ atjaunoja ne tikai pagastus, bet arī apriņķus, un mēs ar Igauniju, it sevišķi tās dienviddaļu, kādreiz taču bijām viena kopīga Vidzemes guberņa ar kopīgām vēsturiskām un valststiesiskām tradīcijām. Tikai tagad mēs esam valsts par sevi, un mēs šos jautājumus līdz šim esam izlēmuši atšķirīgi. Tātad tā ir atsevišķa diskusija. Bet paldies viņam par ierosinājumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim
par Juridiskās komisijas ierosināto 7. panta redakciju!
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, 2
- atturas. Pieņemts. Nākamais.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk. Otrs
papildinājums. Kas attiecas uz 7.1 pantu, jūs redzat
šā panta jauno formulējumu. Tajā, tāpat
kā lielā mērā arī pirmajā
papildinājumā, izpaužas viedoklis, ka turpmāk
palielināsies to tiesā izskatāmo, izspriežamo
lietu loks, kuras tiesnesis varētu izskatīt vienpersoniski.
Lūdzu, akceptējiet!
Sēdes vadītājs. Vai pret 7.1 pantu
ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!
R.Apsītis. Paldies. Trešais labojums attiecas
uz Civilprocesa kodeksa 44. pantu. Šeit Juridiskā komisija
ir mēģinājusi modernizēt terminoloģiju
atbilstoši spēkā esošajiem likumiem: vairs
nav "advokāti", bet ir "zvērinātie
advokāti". Ir izskausti arhaismi, piemēram,
"kolhozi", "kolhozu biedri" un tamlīdzīgi.
Es lūdzu akceptēt šo Juridiskās komisijas
priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Ceturtais papildinājums attiecas
uz Civilprocesa 119. pantu. Panta redakciju jūs redzat dokumenta
4. ailē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Akceptēta. Tālāk!
R.Apsītis. Paldies. Tālāk - piektais
labojums. Tas attiecas uz šā kodeksa 120. pantu. Jau
pats panta nosaukums liecina, ka šis pants ir veltīts
apgabaltiesu piekritībai civillietās. Civillietu piekritība
apgabaltiesai. Tāda panta agrāk nebija. Lūdzu
akceptēt šo pantu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Paldies. Sestais labojums - izteikt
150. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Redakcija
ir redzama. Arī šis papildinājums ir saistīts
ar apgabaltiesu izveidi.
Sēdes vadītājs. Vai pret 150.
panta redakciju ir kādas iebildes? Nav. Akceptēta.
R.Apsītis. Tālāk - septītais
grozījums. 23. nodaļa - sūdzību izskatīšana
par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem.
Salīdzinot ar to, kā tas bija līdz šim,
jūs redzat, ka ir nedaudz saīsināts nodaļas
nosaukums. Un, ja mēs varam tūdaļ lemt arī
par 230. pantu, jāsaka, ka arī šā panta
redakcija ir grozīta. Lūdzam akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. 230. pants. Jaunajā redakcijā
tas ir kļuvis krietni lakoniskāks - ir tikai divas
daļas bijušo četru daļu vietā. Lūdzam
akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai arī
pret šo labojumu nav iebilžu? Akceptēts.
R.Apsītis. Arī 232. pants ir jaunā
redakcijā. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir kādas iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptēta.
R.Apsītis. Tālāk. 233. pants -
tiesas spriedums sakarā ar sūdzību. Šā
panta saturs kļuvis plašāks, šeit ir jauni
formulējumi - atbilstoši tiem principiem, kurus es
minēju sākumā. Lūdzam akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai par 233. panta
redakciju ir kādas piezīmes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Tālāk - astotais jauninājums,
kas attiecas uz 245. pantu. Pants ir izteikts jaunā redakcijā.
Kā jūs redzat, pants attiecas uz lietām, kuras
tiesas izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā.
Lietu uzskaitījums ir krietni paplašināts, tagad
ir 15 gadījumi bijušo 8 gadījumu vietā.
Lūdzam akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai par 245. panta
redakciju ir kādas piezīmes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Tālāk. Devītais
grozījums - papildināt kodeksu ar 27.a nodaļu
un 27.b nodaļu. 27.a nodaļa - ārlaulībā
dzimušo bērnu leģitimēšana. Šeit
ir mēģināts saskaņot Civilprocesa kodeksu,
spēkā esošo kodeksu, ar Civillikumu. Lūdzam
akceptēt šādu nosaukumu!
Sēdes vadītājs. Vai par šo
priekšlikumu un redakciju ir piezīmes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Tālāk skatīsim
pa pantiem. 253.1 pants. Teksts jums ir redzams. Lūdzam
akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai pret 253.1
pantu ir iebildes? Nav. Varbūt līdz pārtraukumam
izskatīsim visu šo nodaļu? Vēl ir divi panti.
Lūdzu!
R.Apsītis. 253.2. pants - pieteikumu saturs.
Lūdzam akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes?
Vai kāds vēlas izteikt iebildes? Runātāju
nav. Nākamo!
R.Apsītis. Paldies. Un 253.3. pants - pieteikuma
izskatīšana. Četras daļas, teksts ir jūsu
rīcībā. Lūdzam akceptēt!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Esam to akceptējuši.
R.Apsītis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Turpināsim pēc pārtraukuma, bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai!
Vai varam reģistrēties? Reģistrēsimies!
Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu
nolasīt jeb nosaukt klāt neesošo deputātu
vārdus!
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies:
Valdis Birkavs,
Māris Budovskis,
Igors Bukovskis,
Jānis Bunkšs,
Viesturs Pauls Karnups,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Jānis Kokins,
Odisejs Kostanda,
Nikolajs Krasohins,
Ģirts Valdis Kristovskis,
Aristids Lambergs,
Aida Prēdele,
Gunārs Resnais,
Indra Sāmīte,
Anita Stankēviča,
Joahims Zīgerists.
Sēdes vadītājs. Darbu atsāksim
pulksten 13.30.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Reģistrācija. Rezultātu! 36. Lūdzu aicināt deputātus ar zvanu! Gandrīz jāsaka, ka sēžu zālē "Latvijas ceļš" ir vai pilnā sastāvā. (Starpsauciens no zāles: "LNNK arī ir!") Un ir arī atsevišķu frakciju pārstāvji. No LNNK ir puse. (Zālē troksnis.) Tautas saskaņas partijas nav zālē. Neviena. Demokrātiskā partija ir pārstāvēta. Es atvainojos, Leiškalna kungs! Demokrātiskās partijas frakcijas nav. Prezidijs - puse. (Starpsauciens no zāles: "Nav puse!") Piedodiet, tiešām nav puse!
Lūdzu, mēģināsim vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies. Vairāki kolēģi tagad ienāca zālē. Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. 48. Jo deputātam Žīguram nebija iespējas tanī brīdī reģistrēties. (Starpsauciens no zāles: "Viņam bija iespēja!") Bija? Zemnieku savienība - tikai divi piedalās. Kristīgie demokrāti - trīs. "Tçvzemei un brīvībai" - viens. "Lîdztiesība" - divi. Demokrātiskā partija - neviens. Tautas saskaņas partija - neviens. Tautsaimnieku politiskā apvienība - četri. LNNK - puse vai vairāk. Deviņi. "Latvijas ceļš" - grūti saskaitīt. Daudz. Rindas gandrīz ir pilnas.
Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 51 deputāts. Turpinām sēdi!
Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi
Latvijas Civilprocesa kodeksā (1993.gada 20.janvāra
redakcijā)". Otrais lasījums. 253.4.pants.
R.Apsītis (LC).
Jā, 253.4.pants. Piekritība. Šajā
un arī citos pantos mēs redzam Civilprocesa normu
pielāgošanu Civillikumam. Lūdzam akceptēt
šo pantu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir kādas iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 253.5.
pants. Pieteikuma saturs. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Akceptēts.
R.Apsītis. Tālāk 253.6. pants.
Pieteikuma izskatīšana. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Akceptēts.
R.Apsītis. 253.7.pants. Tiesas spriedums. Arī
šo komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Akceptēts.
R.Apsītis. 253.8. pants. Adopcijas atcelšana.
Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk ir 10.grozījums
šajā Civilprocesa likumā - izteikt 28.nodaļu
un 29.nodaļu šādā redakcijā: "28.
nodaļa - Pazudušo personu izsludināšana par
mirušām". Lūdzam akceptēt nodaļas
nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Vai pret nodaļas
nosaukumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 254.pants. Piekritība.
Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī šeit
nav iebildes.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 255.pants.
Pieteikuma saturs.
Sēdes vadītājs. Vai pret 255.panta
redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Nākamais ir 256.pants. Tāpat
komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. Tālāk ir 257.pants.
Tiesas spriedums. Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 258.pants
- "Par mirušu izsludinātās personas ierašanās
sekas". Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai pret panta
"Par mirušu izsludinātās personas ierašanās
sekas" redakciju ir iebildes?
R.Apsītis. Jā, redzat, es atvainojos!
Vai drīkstu paskaidrot?
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
R.Apsītis. Teksta pirmajā daļā:
" Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta
par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās
vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu par šīs
personas izsludināšanu par mirušu, atceļ to"
te ir tādi gadījumi, ka persona gan tiek izsludināta
par mirušu, bet beigu beigās tomēr izrādās,
ka viņa nav mirusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Tālāk 29.nodaļa
- "Personu atzīšana par rīcības nespējīgām
un aizgādnības nodibināšana tām".
Lūgums akceptēt šīs nodaļas nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Vai pret nosaukumu
ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 259. pants. Piekritība.
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pret 259.pantu
ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. 260.pants. Pieteikuma saturs. Arī
to komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 261.pants
- "Tiesu ekspertīzes noteikšana". Es šeit
gribētu sniegt nelielu komentāru.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
R.Apsītis. Juridiskajā komisijā
tika diskutēts par šā panta saturu, it īpaši
par ekspertīzēm. Un man jāatkārto tas,
kas daudzreiz ir ticis jau teikts. Ir ļoti vērtīgi,
ja komisijā piedalās arī citu specialitāšu
deputāti, ne tikai juristi vien. Šajā gadījumā,
piemēram, deputāts Māris Budovskis, būdams
mediķis pēc specialitātes, pierādīja,
ka bieži vien vajadzētu noteikt ne tikai tiesu psihiatrisko
ekspertīzi, bet arī tiesu psiholoģisko ekspertīzi.
Kā redzams, šā panta otrajā daļā
šāda norma ir formulēta. Kopumā es lūdzu
šo pantu akceptēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu -
261.pants. Vai ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 262.pants.
Pieteikuma izskatīšana. Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 263.pants.
Tiesas spriedums. Komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Nākamais ir 264.pants. Tiesas
izdevumi. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 265.pants.
Personas atzīšana par rīcības spējīgu.
Šis pants tāpat kā jau iepriekš daudzi citi
un arī vēl nākamie panti ir saskaņots
ar Civillikuma normām. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Nākamais ir 11.grozījums:
"Papildināt kodeksu ar 29.-a nodaļu šādā
redakcijā: "29.nodaļa. Aizgādnības
nodibināšana personām to izlaidīgas vai
izšķērdīgas dzīves, kā arī
alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas
dēļ"". Lūdzam akceptēt šādu
nosaukumu, kas ir saskaņots ar citiem likumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 266.pants.
Piekritība. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai pret 266.panta
redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 266.1. pants. Pieteikuma
saturs. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, iepazīstieties!
Ir iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Paldies. 266.2. pants. Lietas sagatavošana
iztiesāšanai. Lūgums akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 266.3.pants.
Prokurora piedalīšanās obligātums. Lūgums
akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. 266.4.pants. Tiesas spriedums. Arī
lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Iebildes nav.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Nākamais ir 266.5.pants.
Tiesas izdevumi. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 266.6.pants. Aizgādnības
atcelšana. Arī pievēršu deputātu uzmanību
tam, ka šeit šis likums, šī norma ir saskaņota
ar Civillikumu. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk ir 12.grozījums:
"Izteikt 30.nodaļu šādā redakcijā:
"30.nodaļa. Aizgādnības nodibināšana
promesošo un pazudušo personu mantai"". Lūdzam
akceptēt šādu nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Vai pret nodaļas
nosaukumu deputātiem ir iebildes ? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 266.pants - "Piekritība"
. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. 267.pants.
R.Apsītis. Jā, 267.pants.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Tālāk. 268.pants - "Pieteikuma
saturs". Lūgums akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. 269.pants - "Tiesas spriedums".
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. 270.pants - "Aizgādnības
izbeigšana". Lūgums akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 13.grozījums: "Izteikt
32.nodaļu un 33.nodaļu šādā redakcijā:
"32.nodaļa. Sūdzību izskatīšana
par zvērināto notāru rīcību un
tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību,
kas veic notariālo funkciju"". Lūgums piekrist
šādam formulējumam.
Sēdes vadītājs. Vai pret 32.nodaļas
nosaukumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Tālāk 275.pants - "Sûdzību
iesniegšana". Juridiskā komisija lūdz akceptēt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebilžu nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 276.pants - "Lietas
sagatavošana iztiesāšanai".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 277.pants - "Sûdzības
izskatīšana".
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 277.1 pants - "Tiesas
spriedums".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 33.nodaļa - "Tiesību
atjaunošana pēc parāda aktiem vai uzrādītāja
vērtspapīriem." Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai pret nosaukumu
ir iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Apsītis. Paldies. 278.pants - "Pieteikuma
iesniegšana par dokumentu anulēšanu".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. 279.pants - "Piekritība".
Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.
R.Apsītis. 280.pants - "Pieteikuma saturs".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 281.pants - "Lietas
sagatavošana izskatīšanai". Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 282.pants - "Dokumenta
turētāja pienākums".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 283.pants - "Tiesas
rīcība pēc pieteikuma saņemšanas
no dokumenta turētāja".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 284.pants - "Pieteicēja
tiesības uz maksājuma saņemšanu līdz
dokumenta anulēšanai". Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 285.pants - "Pieteikuma
izskatīšana par dokumenta anulēšanu".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 285.1 pants - "Tiesas
spriedums".
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 285.2 pants - "Dokumenta
turētāja tiesības iesniegt prasību par
netaisnu iedzīvošanos". Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk 14.grozījums:
"Izteikt 286.panta otro daļu šādā redakcijā..."
Redakcija ir redzama 4.ailē. Tas ir pasvītrotais
teksts. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 15.grozījums: "Izteikt
287.panta pirmo daļu šādā redakcijā..."
Tas atkal ir pasvītrotais teksts. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk 16.grozījums.
"Komisija lūdz izslēgt 317.pantu, jo tas ir
pretrunā ar spēkā esošo likumu "Par
tiesu varu"". Lūdzam...
Sēdes vadītājs. Pret 317.panta
izslēgšanu nav iebildes. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 17.grozījums: "Izteikt
326.pantu šādā redakcijā..." un seko
panta redakcija. Lūdzam to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk 18.grozījums.
"Izteikt 327.panta otro daļu šādā redakcijā..."
Tas ir pasvītrotais teksts. Lūdzam to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 19.grozījums: "Izteikt
330.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā..."
Tas ir pasvītrotais teksts. Lūdzam to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 20.grozījums: "Izteikt
333.panta sesto daļu šādā redakcijā..."
Atkal pasvītrotais teksts. Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 21.grozījums: "Aizstāt
340.pantā vārdus "vai pēc Latvijas ģenerālprokurora
vai viņa vietnieka..."" un tā tālāk.
Tātad tas ir pasvītrotais teksts. Lūdzam arī
to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Tālāk 22.grozījums:
"Papildināt kodeksu ar ceturto "a" sadaļu
šādā redakcijā: sadaļas nosaukums -
"Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana"".
Un vienlaikus lūdzam akceptēt arī 37.a nodaļas
nosaukumu - "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana".
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo
papildinājumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.1 pants - "Saistības,
pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu
izpildīšana". Lūdzam akceptēt panta
tekstu.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.2.pants - "Personas,
kuras var lūgt tiesu pielietot bezstrīdus piespiedu
izpildīšanu". Lūdzam akceptēt normas
tekstu.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.3.pants - "Personas,
pret kurām var pieļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanu".
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.4.pants - "Piekritība".
Arī lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.5.pants - "Atbildētāja
brīdināšana par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu".
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. 344.6.pants - "Pieteikuma saturs".
Arī lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
R.Apsītis. 344.7.pants -"Tiesneša
lēmums". Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. 344.8.pants - "Piespiedu
bezstrīdus izpildīšanas apstrīdēšanas
kārtība". Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Un pēdējais
- 418.pants - Piedziņas vēršana uz uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības), iestādes
un organizācijas mantu. Bija izteikts priekšlikums svītrot
šā panta piezīmi, mēs to uzturam spēkā,
tātad pēc pirmā lasījuma nav nekādu
būtisku grozījumu attiecībā uz šā
priekšlikuma saturu. Mēs esam tikai redakcionāli
precizējuši - izsvītrot 418.panta piezīmi.
Lūdzam akceptēt.
Sēdes vadītājs. Vai pret piezīmes
izsvītrošanu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies. Un visbeidzot Juridiskā
komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar pārejas
noteikumu. Šā noteikuma teksts ir redzams 25.lappuses
4.ailē. Lūdzam šo noteikumu akceptēt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
Pieņemts.
R.Apsītis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to mēs esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi
Latvijas Civilprocesa kodeksā" otrajā lasījumā
un tagad balsosim par tā akceptēšanu. Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa
kodeksā (1993.gada 20.janvāra redakcijā)"
pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam.
Lūdzu visus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51,
pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā
lasījumā.
R.Apsītis. Paldies. Juridiskā komisija
lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam
līdz otrdienai, 18.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir akceptēts. (Starpsauciens no zāles: "Vai par 3.lasījumu nav jāsaka?" ..."Nç!")
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbību""
(pirmais lasījums). Atbildīgā ir Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija. Komisijas vārdā runās deputāts
Graudiņš - "Latvijas ceļš" Lūdzu!
M. Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību" un Ministru padomes lēmumu nr.266 "Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosināja noraidīt to pirmajā lasījumā. Šeit pastāv divi viedokļi, bet komisijā valdīja viedoklis, ka šodien Latvija šķietami virzās uz tādu galapunktu, kad gandrīz vai būs jāpieņem likums par tām uzņēmējdarbības formām, kuras nav licencētas. Šobrīd šis saraksts jau ietver vairāk nekā 50 dažādas uzņēmējdarbības formas. Un šajā gadījumā Tautsaimniecības komisija ierosināja neierobežot konkurenci, kas varētu novest pie sliktāka pakalpojumu līmeņa un varbūt arī pie dārgākiem pakalpojumiem, kas ietekmētu, tā teikt, katra patērētāja kabatu. Turklāt tas atkārtoti radītu nevajadzīgu birokrātisku šķērsli uzņēmējdarbības vienas jomas veikšanai. Jāiegaumē arī tas, ka Pasta likuma 4.pants nodod monopoltiesības "Latvijas pastam" attiecībā uz pasta pakalpojumiem. Mūsu komisijas locekļi gatavojas iesniegt otrajam lasījumam grozījumus Pasta likumā - ierosinājumu revidēt šo "Latvijas pasta" monopolstatusu, jo būtībā pastāv uzskats, ka tas jau nav īsts monopols, bet licencēšana tomēr ir atļauta arī attiecībā uz citiem šīs uzņēmējdarbības veicējiem.
Tomēr pastāv arī otrs viedoklis,
ka šī konkurence varētu radīt "Latvijas
pastam" tādus zaudējumus, kuri būtu vērā
ņemami. Katrā ziņā būtu vajadzīga
rūpīgāka analīze, lai par šo jautājumu
varētu noteiktāk spriest. Bet arī tie, kuri
pārstāv šo viedokli, atzīst, ka valdība
gatavojas vēlreiz izskatīt šīs uzņēmējdarbības
maiņas un nodot tās komisijai kompleksai izskatīšanai.
Tā ka varētu tomēr pieņemt šo komisijas
ieteikto ierosinājumu - pirmajā lasījumā
noraidīt šo konkrēto uzņēmējdarbības
maiņu. Tātad es vēlreiz atkārtoju -
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisija ir ierosinājusi noraidīt šo
uzņēmējdarbības grozījumu pirmajā
lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Vārds Andrim Piebalgam - finansu ministram. Lūdzu!
A.Piebalgs (finansu ministrs).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Man principā šajā Graudiņa kunga runā nav pieņemams tas, ka viņš saka, ka vairāk mēs te nepapildināsim. Es domāju, ka, ja mēs apskatāmies kopumā, tad redzam - jā, tiešām licenču šajā punktā varbūt ir par daudz, bet es uzskatu, ka ir labi, ka mēs pieņemam šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai, gatavojot otro lasījumu, komisija varētu būtiski pastrādāt, izsvītrot tos licencēšanas veidus, kuri nav vajadzīgi, un to sakārtot. Es gribu to teikt arī tāpēc, ka Ministru kabinets gatavojas... mēs rēķinājāmies, ka, ja šis likumprojekts būs pieņemts pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu iesniegt arī noteikumus par licencēšanu attiecībā uz naftas pārvadāšanu un tirgošanos šeit. Un, redzat, tur arī varētu teikt, kāpēc tas viss jāierobežo. Diemžēl akcīzes nodoklis degvielai, mazutam faktiski neiet budžetā, un mēs diemžēl nemākam šobrīd atrast citādu sistēmu, lai to visu sakārtotu, kā vien šo licencēšanas sistēmu. Varētu teikt - ko tad jūs, varbūt jūs slikti strādājat? Bet diemžēl ir jārēķinās ar to, ka valstī, lai savāktu nodokļus, ir jāpieņem noteikti mēri, un atsevišķos gadījumos šī licencēšanas sistēma var darboties. Tādēļ es domāju, ka pats par sevi šis labojums nav nekas slikts - no tāda viedokļa, ka, gatavojot otro lasījumu, būs iespēja visu šo pantu vēlreiz pārskatīt un izlemt, kura veida licencēšana nav vajadzīga un kura varētu palikt.
Tagad - par to, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem.
Es domāju, ka pasta pakalpojumi cieš diezgan nevainīgi,
jo "Latvijas pastam" ir noteiktas funkcijas, kas ir
noteiktas likumā par pastu. Un sakarā ar to es domāju,
ka, lai "Latvijas pasts" varētu pastāvēt,
tam ir jābūt licencētam. Mēs nevaram
to atstāt pilnīgā brīvē, un ir
pilnīgi skaidrs - vismaz manā skatījumā
-, ka par šo punktu būtu jāstrīdas vismazāk.
Varbūt ir citi uzņēmējdarbības
veidi, kurus tiešām varētu nelicencēt.
Tā ka es ierosinu tomēr atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā un, gatavojot otro lasījumu,
skatīt visu šo pantu kopumā, visus šos uzņēmējdarbības
veidus, kuriem ir paredzēta licencēšana, un
ir ļoti iespējams, ka mēs varēsim šo
licencējamo uzņēmējdarbības
veidu skaitu samazināt. Jo, protams, šodien tā
situācija nav normāla no tā viedokļa, ka
vienā ziņā mēs paplašinām
šo sarakstu un neko neņemam no tā ārā.
Tas, protams, nav pieņemams, un varētu jau arī
šo to, kas ir licencēts, ņemt ārā
no tā, bet tomēr šajā konkrētajā
gadījumā es domāju, ka vajadzētu atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vārds Andrim
Gūtmanim - satiksmes ministram. Lūdzu!
A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).
Priekšsēdētāja kungs, cienījamie
kolēģi! Es domāju, ka mums ir jāstrādā
ātri un jāatbild par situāciju valstī,
un sakārtotība vienmēr ir labāka nekā
nesakārtotība. Es gribu argumentēt tikai vienu
aspektu: ir jābūt drošībai attiecībā
uz pasta sūtījumiem. Mēs redzam, kā ir
ar naudas noguldījumiem un citām līdzīgām
lietām. Un tāpēc es domāju, ka "Latvijas
pasts" - tā ir mūsu valsts sastāvdaļa.
Ja mums šodien ir kaut kādas problēmas ar pasta
darba kvalitāti sakarā ar pasta darbinieku neefektīvu
vai nepieklājīgu rīcību, tas nenozīmē,
ka pasts mūsu valstī ir kaut kāds monopols vai
monstrs. Pasts ir valsts sastāvdaļa, pastāv 1026
pasta nodaļas, tās strādā visos Latvijas
nostūros. Nepārdomāta, neelastīga rīcība
sakarā ar trūkumiem sociālo pensiju iznēsāšanā
noveda pie tā, ka pasts pazaudēja 2 miljonus latu
šinī gadā. Un, ja atceramies, Pasta likumā
ir teikts, ka, ja pastam ir zaudējumi, tad, lai pasta nodaļas
pastāvētu, to zaudējumi būs jākompensē
no budžeta. Ir pieņemams arī tas, ko teica
cienījamais Graudiņa kungs, - ka ir jāsakārto
viss likums "Par uzņēmējdarbību".
Bet mums tad ir jāizvēlas, vai mēs gaidīsim
vēl mēnešiem ilgi vai sāksim to sakārtošanu
jau šodien. Un es uzaicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā, un gatavojot otro lasījumu,
mēs varēsim izvērst diskusijas un varēsim
pilnveidot šo lietu. Uzņēmējdarbības
sakārtošana ir svarīga, un mums tā ir jāvirza
uz priekšu. Es aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijas priekšsēdētājs Voldemārs
Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.
Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamie kolēģi deputāti! Mūsu
komisijā, izskatot šo jautājumu, patiesi izvirzījās
jautājums par to, ka pasts Latvijas teritorijā sācis
strādāt diezgan sliktā kvalitātē.
Deputāti uzskatīja, ka, dodot "Latvijas pastam"
monopoltiesības, pasta darba kvalitāte patiesībā
vēl pat pasliktinātos. Un, kad pie mums komisijā
izskatīja šo likumprojektu, arī visas Latvijas
lauku preses žurnālisti runāja par pasta diktātu,
ko pasts uzspiež par pārvadājumiem tieši
lauku redakcijām. Un, lūk, pārsvarā izejot
no šīs pozīcijas, arī mūsu komisijas
lēmums bija, ka vajag atteikt izskatīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā. Bet tomēr, dzirdot
finansu ministra Piebalga uzstāšanos un zinot tās
problēmas, kas mums ir sakarā ar naftas tranzītu,
es lūdzu jūs, deputāti, tomēr atbalstīt
šo priekšlikumu pirmajā lasījumā un
lūdzu darboties tieši otrā lasījuma labad,
- kā teica arī abi iepriekš uzstājušies
ministri. Tas būs pareizāk. Bet tajā pašā
laikā ministriju ierēdņiem ir reiz jāizbeidz
cenšanās visu limitēt, jo tas, ka visu laiku
dod tikai licences, nez vai novedīs pie kaut kā laba,
jo mēs runājam par brīvo tirgu. Es jau iesāku
domāt - kas tas par brīvo tirgu ar nebrīvām
licencēm! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nobeigumā
runās Māris Graudiņš - referents. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Es arī
gribu atzīt, ka ir objektīvi iemesli, lai mēs
varētu raudzīties uz šā jautājuma
turpmāku izskatīšanu arī otrajā lasījumā
- pretstatā tādam variantam, ka izskatām šo
jautājumu kopumā, ar citām uzņēmējdarbības
maiņām, kuras valdība nodotu mūsu komisijai.
Taču, es domāju, neuztaisīsim tādu bubuli,
ka "Latvijas pasts" tad zaudētu milzīgi
lielas summas. Galu galā šis uz brīvo tirgu vērstais
process, kas tika minēts, nozīmē to, ka tiek
izsijāti tie, kuri nespēj piegādāt jēdzīgus
pakalpojumus sabiedrībai. Tās firmas, kuras spēj
šādus pakalpojumus piegādāt, pelna naudu,
maksā nodokļus valsts kasē, un līdz ar
to rastos līdzekļi, lai subsidētu tās
pasta darbības jomas, kuras valstij ir nepieciešamas,
lai gādātu par servisu tajos lauku novados un citur,
kur privātās firmas varbūt nevēlas līst
iekšā. Neradīsim bubuli, ka pasts šajā
jomā ir par katru cenu jāglābj ar licencēšanas
monopoltiesībām, bet raudzīsimies uz rūpīgāku
analīzi! Es personīgi uzskatu, ka varētu pieņemt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un rūpīgāk
izanalizēsim situāciju un raudzīsimies arī
kopumā uz šīm uzņēmējdarbības
firmām, meklēsim, kur mēs varam mazināt
birokrātiskos šķēršļus, lai tiešām
radītu labākus pakalpojumus mūsu patērētājam,
mūsu sabiedrībai kopumā! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 13. Pieņemts.
Tagad ir jānolemj par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam.
M.Graudiņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus
otrajam lasījumam līdz 25.oktobrim.
Sēdes vadītājs.Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumu
likumā "Par Aizsardzības spēkiem""
(Ministru kabineta noteikumi nr. 173). Atbildīgā ir
Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā
runās Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš".
A.Līgotnis (LC).
Godātie kolēģi! Tagad mēs
izskatīsim praktiski trīs analoģiskus likumprojektus,
kas ir pieņemti Ministru kabineta noteikumu veidā.
Pirmais no tiem ir noteikumi nr. 173, kuri ir atrodami Saeimas
dokumentā nr. 838. Šā projekta autori ir Labklājības
ministrija. Tas ir izskatīts Ministru kabinetā un
pieņemts Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā.
Manuprāt, šo noteikumu būtība ir vienkārša
un visiem labi saprotama, jo šeit ir jautājums par ēšanu.
Gadījumos, kad karavīriem tiek noteikta paaugstināta
kaujas gatavība vai kad virsnieki un virsdienesta karavīri
tiek nostādīti, nometināti kazarmas režīmā
mācību laikā, ir gluži saprotams, ka nevar
katrs virsnieks un katrs karavīrs ņemt līdzi
savu maizes kulīti vai arī iet uz tuvāko picēriju
vai kantīni - kur nu kuram labāk patīk -, lai
ieturētu azaidu. Dabiski, ka tādā situācijā
tas viss ir jādara turpat, Aizsardzības spēku
atsevišķās daļas dislokācijas vietā,
un tas ir darāms par valsts līdzekļiem. Patlaban
šis jautājums likumdošanā nebija pietiekami
noregulēts, un tādēļ Labklājības
ministrija izvirzīja šādu priekšlikumu. Šie
noteikumi ir apskatīti un akceptēti arī Aizsardzības
un iekšlietu komisijā, mēs par tiem vienprātīgi
nobalsojām un lūdzam arī plenārsēdi
to darīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumu
likumā "Par Aizsardzības spēkiem""(Ministru
kabineta noteikumi nr. 173) pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 50, pret
- 3, atturas - 2. Pieņemts. Termiņu!
A.Līgotnis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt
nedēļas laikā - tātad līdz 20. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
Pieņemts.
A.Līgotnis. Nākamie ir Ministru kabineta
noteikumi nr. 178. To nosaukums ir "Par grozījumiem
likumā "Par Latvijas Republikas Zemesssardzi"".
Šos noteikumus jūs varat sameklēt Saeimas dokumentā
nr. 845. Šis priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam,
tikai tā darbība tiek attiecināta uz otru Nacionālo
bruņoto spēku sastāvdaļu - uz Zemessardzi.
Visi nosacījumi un teksts ir analoģisks, tādēļ
lūdzu Saeimu to apstiprināt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem
likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi""
(Ministru kabineta noteikumi nr. 178) pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 55, pret
- 3, atturas - 1. Pieņemts.
A.Līgotnis. Arī attiecībā
uz šo likumprojektu lūdzu priekšlikumus iesniegt
līdz 20. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
Termiņš ir pieņemts.
A.Līgotnis. Un beidzamie šajā sērijā
ir Ministru kabineta noteikumi nr. 174 - grozījumi likumā
"Par policiju". Tie atrodas dokumentā nr. 839.
Arī tie ir analoģiski, bet attiecas uz policijas
atestētajiem darbiniekiem. Komisijas vārdā
lūdzu Saeimu nobalsot par šiem noteikumiem. Zvanu! Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Par grozījumu likumā
"Par policiju"" (Ministru kabineta noteikumi nr.
174) pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Balsojam. Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.
A.Līgotnis. Arī par šiem noteikumiem
es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Akceptēts.
Nākamais ir likumprojekts "Par valsts
un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām
un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".
Juridiskās komisijas vārdā runās Ruta
Marjaša - "Latvijas ceļš".
R.Marjaša (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr. 992.
Nosaukums paliek bez izmaiņām. 1. pants.
Tas ir tikai redakcionāli precizēts, panta būtība
ir bez izmaiņām.
Sēdes vadītājs. Vai pret 1. panta
redakciju ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.
R.Marjaša. 2. pants. Mēs mazliet mainījām
panta struktūru. Pants ir pieņemts precizētā
redakcijā, bet būtība ir palikusi tā pati.
Sēdes vadītājs. Vai pret 2. panta
jauno redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. 3. pants.
R.Marjaša. 3. pants ir pārcelts. Pirmā
lasījuma redakcijas 5. pants tagad ir pārcelts uz
3. pantu, bet būtība nav izmainīta. Ir precizēta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Par 3. pantu atklājam
debates. Vārds Annai Seilei - LNNK. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es ierosinu izsvītrot
no 3. panta pirmā apakšpunkta vārdus "tâs
pašreizējā administratīvajā teritorijā".
Kāda tam jēga? Tātad visiem atjauno īpašuma
tiesības, bet pašvaldībām, kurām ir
piederējuši īpašumi citu pašvaldību
teritorijā līdz 1940. gadam, īpašuma tiesības
netiks atjaunotas, ja mēs tagad atbalstīsim šādu
priekšlikumu Juridiskās komisijas sagatavotajā
redakcijā. Ja šos vārdus mēs izsvītrojam,
tad, piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldībai
ir tiesības pieprasīt mežu teritorijas, kas
atrodas tepat apkārt Rīgai un kādreiz bijušas
tās valdījumā, un arī tos 70 000 ha mežu,
kas atrodas arī tālākās pašvaldībās.
Ja mēs neizsvītrojam šīs rindiņas,
tad praktiski visi šie meži nonāk valsts īpašumā.
Tātad viens no maniem priekšlikumiem ir - izsvītrot
vārdus "tâs pašreizējā administratīvajā
teritorijā". Un es ierosinu izsvītrot arī
piezīmi, kura ir šā panta beigās, jo tur
tiek paredzētas rajonu pašvaldībām tās
zemes, kuras 1940. gadā piederēja lauku pašvaldību
fondam. Kas ir rajona pašvaldība? Rajona pašvaldība
ir drīzāk tāda administratīva iestāde,
kura pārvalda ļoti noteiktu pagastu pašvaldību
teritorijas, kura tām palīdz, saskaņo dažādus
jautājumus. Bet kādēļ tai būtu jāpārņem
daļa šo zemju, kuras faktiski ietilpst atsevišķo
pagastu vai pilsētu pašvaldību teritorijā?
Tādēļ es ierosinu izsvītrot šo piezīmi
no 3. panta teksta.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, es nekādā ziņā negribu
komentēt pašus priekšlikumus, bet procedūru
jūs tomēr zināt - mēs izskatām
tikai tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti rakstveidā.
Mēs esam grēkojuši, tas ir, es esmu grēkojis
tādējādi, ka atsevišķu vārdu
mēs esam izsvītrojuši bez priekšlikuma, jo
nevienam nebija iebilžu, bet, līdzko šeit ir dažādi
viedokļi, mums ir vajadzīgi tikai rakstveida priekšlikumi
un ir jāizlemj balsojot. Un tāpēc jums ir jāiesniedz
priekšlikumi par trešo lasījumu un komisijai tie
ir jāizvērtē, un trešajā lasījumā
mēs varēsim balsot. Lūdzu, referent!
R.Marjaša. Es gribu vēl piebilst, ka aizmirsu
pašā sākumā sirsnīgi pateikties Seiles
kundzei un arī Breša kungam par to, ka viņi abi
piedalījās Juridiskās komisijas sēdē,
kad mēs šo likumprojektu apspriedām un gatavojām
otrajam lasījumam. Un tur mēs neprasījām
nekādus rakstveida priekšlikumus, bet vienkārši
respektējām un apspriedām visu to, ko šie
ļoti kompetentie cilvēki piedāvāja, un
ņēmām to vērā. Tāpēc
es lūdzu jūs šoreiz tā nesvītrot kaut
ko ārā, - vēl jo vairāk tādēļ,
ka reglamentā tas netiek paredzēts -, bet es ļoti
lūdzu Seiles kundzi atnākt uz mūsu komisiju
tad, kad komisija gatavos likumprojektu trešajam lasījumam,
un šo jautājumu izdiskutēt, lai tas nebūtu
te vienkārši emocionāli... Es neesmu tik kompetenta,
lai tagad apstrīdētu Seiles kundzi, bet, cik es saprotu,
tas jautājums tomēr nav tik vienkāršs,
kā Seiles kundze mums skaidroja.
Sēdes vadītājs. Vai ir vēl
debatētāji par 3. panta redakciju? Nav. Zvanu! Balsosim
par komisijas piedāvāto redakciju! Balsojam par 3.
panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā.
Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 11.
Panta redakcija ir pieņemta. Tālāk!
R.Marjaša. 4. pantā būtisku izmaiņu
nav, ir terminoloģiska izmaiņa. Pants attiecas uz
mehānismu, kādā veidā jāsagatavo
dokumenti, lai pēc tam nostiprinātu zemes īpašumu
zemesgrāmatās.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK.
Lūdzu! Par 4. pantu!
A.Seile. Cienījamie deputāti, maniem turpmākajiem iebildumiem nebūs jēgas, jo tie visi saistījās ar dažādu rindkopu vai atsevišķu pantu daļu izsvītrošanu, un tādēļ es par šo Zemesgrāmatu likumu tagad runāšu šeit, uz tribīnes, pēdējo reizi un atsaucu visus savus pieteikumus debatēs par tālākajiem pantiem. Tā ir mana vaina, ka es neesmu ievērojusi šo procedūru un neesmu rakstveidā iesniegusi savus priekšlikumus par svītrojumiem. Un tāpēc es šoreiz vēl gribu pievērst jūsu uzmanību vienai ļoti svarīgai lietai, kas parādās 4. panta redakcijā pēc Juridiskās komisijas priekšlikumu izvirzīšanas. Piemēram, visur tiek dotas ārkārtīgi lielas tiesības Valsts īpašuma fondam, bet Valsts īpašuma fonds ir tikai viena iestāde, kura ir Finansu ministrijas pakļautībā. Līdz šim visos likumos bija noteikts, ka valsts īpašumu, arī zemes īpašumu, varēja reģistrēt uz sava vārda dažādas Ministru kabineta institūcijas. Tā, piemēram, divos citos likumos ir noteikts, ka valsts mežus var reģistrēt uz sava vārda Valsts mežu dienests. Tagad, pēc šādiem labojumiem, to vairs nevarēs izdarīt Valsts mežu dienests, to darīs Valsts īpašuma fonds.
Es uzskatu, ka lieks ir arī 4. apakšpunkts,
pareizāk sakot, 4. daļa, kurā teikts, ka tad,
ja Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektors
un attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs
nevienojas un kāds no viņiem neparaksta šo ieteikto
vēsturisko izziņu, viņi tiek ar tiesas lēmumu
piespiesti parakstīt šo izziņu. Es domāju,
ka tāds nevar būt tiesas lēmums: ar tiesas
lēmumu var atzīt šīs izziņas pareizību,
nevis piespiest vienas institūcijas vadītāju
parakstīt šo dokumentu. Un arī turpmākajos
pantos man būs tādi paši iebildumi, par kuriem
es vairs nenākšu uz tribīni runāt; visi
tie saistās ar to, ka vajadzētu atstāt Finansu
ministrijai tiesības valsts vārdā noteikt, kurai
institūcijai ir tiesības noformēt zemesgabalu
uz sava vārda. Tā, piemēram, zinātniski
pētniecisko staciju zemi varētu turpināt reģistrēt
Zemkopības ministrija, kā tas līdz šim ir
bijis noteikts visos citos likumos, valsts mežus - Valsts
mežu dienests, un tad atlikušos, ja Finansu ministrija
uztic, varētu reģistrēt uz valsts vārda
Valsts īpašuma fonds. Un sakarā ar šīm
manām iebildēm es tikai varu jau tagad jūs
aicināt neatbalstīt šo likumprojektu otrajā
lasījumā, jo, ja ir palicis tikai viens lasījums
- trešais lasījums, ir pārāk riskanti iestrādāt
tajā visus labojumus un par tiem nobalsot. Nevajadzētu
tik ļoti steigties, atliksim! Aicinu nebalsot par šo
likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas ieteikto 4.panta
redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret
- 9, atturas - 11. Pieņemts. Skatīsim nākamos
labojumus!
R.Marjaša. 5.pants ir izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai pret 5.pantu
ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!
R.Marjaša. 6.pants ir izteikts precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai pret 6.panta
redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Marjaša. 7.pants. Būtībā
Seiles kundzes iebildumi ir par 7.pantu(agrāk tas bija 9.pants).
Par to tika diskutēts. Jo tiešām pirmajā
lasījumā bija akceptēta tāda redakcija,
ka šīs īpašumtiesības uz valsts vārda
nostiprināmas Finansu ministrijas personā vai citas,
valdības noteiktas valsts pārvaldes iestādes
vai uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības
personā. Tā bija pirmā lasījuma redakcija.
Šā likumprojekta sagatavošanā piedalījās
arī valdības pārstāvji - juristi, un viņi
beigu beigās nolēma, ka precīzāka redakcija
būtu tāda: īpašumtiesības uz valsts
vārda nostiprināmas Valsts īpašuma fonda
personā, ja valdība nav noteikusi citādi. Šeit
būtībā ir visas tās domstarpības,
par kurām Seiles kundze runāja agrāk. Jūs,
protams, varat izvērtēt to jautājumu šeit.
Tas viss var tikt atkal izmainīts trešajā lasījumā.
Tas nav tik principiāli, un es nevaru piekrist Seiles kundzes
aicinājumam - ja tas netiks izmainīts, nebalsot vispār.
Jo jūs zināt, ka darbojas Ministru kabineta noteikumi
nr.32. Tomēr mums ir jāpieņem šis likums,
ja mēs vēlamies, lai tas darbojas tāds, kādam
tam vajadzētu būt. Tātad principā runa
ir tikai par to, kura personā tas tiek nostiprināts,
- vai Valsts īpašuma fonda, ja valdība nav noteikusi
citādi, vai Finansu ministrijas personā, ja valdība
nav noteikusi citādi. Te ir visa tā strīda būtība.
Citu strīdu par šo 7.pantu nav.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Seiles kundzei bija iebildumi pret 7.pantu. Tas tātad ir balsojams. Balsosim par 7.pantu Juridiskās komisijas ieteiktajā redakcijā.
Deputāt Berklav, jūs apsēdāties deputāta Kides vietā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 3. Nav kvoruma.
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 3. Nav kvoruma.
Sēdi paziņoju par slēgtu. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies.
Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt
klātneesošo deputātu vārdus! Zālē
pēc diviem balsojumiem nebija kvoruma. Sēdes vadītājam
ir tiesības sēdi slēgt. Jo mēs, jau
uzsākot sēdi, gandrīz vai jokojāmies
piecas vai desmit minūtes, kamēr sanāca deputāti,
un tagad, ja divreiz balso un kvoruma nav, sēde ir jāslēdz.
To es esmu paziņojis. Bet tagad lūdzu nolasīt
izdruku par deputātiem, kuri nepiedalās sēdē.
I.Daudišs (Saeimas sekretārs).
Nepiedalās Saeimas sēdē:
Andris Ameriks,
Romāns Apsītis,
Aivars Berķis,
Valdis Birkavs,
Māris Budovskis,
Igors Bukovskis,
Jānis Bunkšs,
Alfreds Čepānis,
Viesturs Pauls Karnups,
Ojārs Kehris,
Edvīns Kide,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Jānis Kokins,
Odisejs Kostanda,
Nikolajs Krasohins,
Ģirts Kristovskis,
Vilis Krištopans,
Ludmila Kuprijanova,
Aristids Lambergs,
Kārlis Leiškalns,
Andrejs Panteļējevs,
Oļģerts Pavlovskis,
Aleksandrs Pētersons...
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons
ir zālē.
I.Daudišs:
Aida Prēdele,
Gunārs Resnais,
Indra Sāmīte,
Anita Stankēviča,
Jānis Straume...
Sēdes vadītājs. Arī viņš
ir ieradies zālē.
I.Daudišs:
Zigurds Tomiņš,
Joahims Zīgerists.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Vēl bija
deputāts Kehris zālē. Nākamā sēde...
Es atvainojos, ir divi paziņojumi. Vispirms vārds
Jurim Sinkam -"Tçvzemei un brīvībai".
Lūdzu! Pēc tam runās Aizsardzības un
iekšlietu komisijas priekšsēdētājs
Ivars Silārs.
J.Sinka (TB).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Jūs
jau, protams, zināt no preses un citiem saziņas avotiem
par notikumiem Čečenijā, par Krievijas spiedienu
pret Čečeniju un arī par vairākiem iesniegumiem
starptautiskajos forumos, arī Apvienotajās Nācijās,
piemēram, ne vien no Čečenijas vadītājiem,
bet arī no nesenās starptautiskās konferences
Viļņā. Igaunijas un Lietuvas parlamenti ir nodibinājuši
Čečenijas atbalsta grupas, un vakardienas sarunās
Ārlietu komitejā tika izteikta vēlme, lai arī
mēs - nerunājot pat par morāliskiem un politiskiem
apsvērumiem - šādu atbalsta grupu nodibinātu.
Es uzaicinu tos kolēģus, kas ir ieinteresēti,
atnākt un tepat, Prezidija zālē, parakstīties,
lai mēs tādu grupu varētu nodibināt.
Es domāju, ka mums nevajadzētu novērsties
no Čečenijas tautas un tās problēmām.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Ivars Silārs
- lūdzu!
I.Silārs (LC).
Cienījamie kolēģi un klātesošo
frakciju pārstāvji! Pasakiet, lūdzu, tiem saviem
kolēģiem, kuru nav klāt un kuri ir Aizsardzības
un iekšlietu komisijas locekļi, ka nākamo trešdien
komisijas sēdē izskatīs jautājumu par
Valsts aizsardzības likuma trešo lasījumu un ka
visus nepieciešamos materiālus jau var saņemt
komisijā, sākot ar šo pēcpusdienu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamā
plenārsēde būs 20.oktobrī pulksten 9.00.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute