Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Uzsākam plenārsēdes darbu.

Par Prezidija izsludināto darba kārtību. Sakarā ar to, ka deputāts Georgs Andrejevs nolika deputāta mandātu un līdz ar to izstājās no deputātu skaita, Saeimas Prezidijs lūdz Centrālo vēlēšanu komisiju paziņot Prezidijam attiecīgā saraksta nākamo kandidātu. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5. pantam Prezidijs ir gatavs ziņot Saeimai, un tāpēc lūdzam to iekļaut darba kārtībā, ja nav iebildumu. Nav. Es ceru, ka mēs to varēsim izskatīt sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, atbrīvošana no amata".

Nākamais. Mums ir iesniegums... Secība ir jāskatās pēc dokumentu numura. Secība ir tāda, ka nākamais iesniegums ir no Māra Graudiņa - Tautsaimniecības komisijas sekretāra. Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 657-a. Atļaujiet īsi komentēt šā dokumenta būtību, lai jūs varētu izšķirties. Tautsaimniecības komisija, ņemot vērā to, ka jaunais likumprojekts top ar lielām grūtībām un par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā... tas ir jāsaskaņo gan ar esošo, gan arī ar topošo likumdošanu par nodokļiem, Tautsaimniecības komisija uzskatīja par nepieciešamu pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu un izskatīt tikai grozījumus vecajā likumprojektā, esošajā likumprojektā. Tikai grozījumus, nepieciešamos grozījumus, bet jaunā likumprojekta izskatīšanu pārtraukt. Līdz ar to, ja Saeima tam piekrīt... Tam ir precedents, kāds mums šeit jau ir bijis un tādos gadījumos katrā ziņā Tautsaimniecības komisijā visu frakciju pārstāvji un komisijas locekļi tam piekrita, ka Saeima varētu pieņemt lēmumu - iekļaut to darba kārtībā, nosūtīt komisijai, un, kā jau mums bija precedents Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tad tanī pašā dienā varētu pieņemt lēmumu arī par akceptu pirmajā lasījumā un pēc tam izskatīt un strādāt pie šiem trim grozījumiem, par kuriem šeit jums ziņo komisija. Par katru būs atsevišķs balsojums, bet tagad iekļaujam tikai pie Prezidija ziņojumiem, ja nav iebildumu. Nav.

Tālāk ir iesniegums Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā: "Lûdzu izdarīt grozījumus 8. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā - samainīt vietām ceturtās sadaļas 5. jautājumu ar sestās sadaļas 10. jautājumu. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs."

Ivars Silārs, komisijas priekšsēdētājs, sniedz komentāru. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Es gribu paskaidrot kolēģiem, proti, ka nav tik svarīgs mums pirmais lasījums šodien, jo mēs tik un tā vairs pavasara sesijā nespēsim pieņemt, bet svarīgs likumprojekts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Un ne tikai mums, bet visai Latvijai ir svarīgi pagūt vēl pieņemt Kriminālprocesa kodeksu, jo Prokuratūras likums stājas spēkā ar 1. jūliju, un šie labojumi ir sakarā ar pieņemto Prokuratūras likumu. Tādēļ mums vajadzētu pieņemt to šodien otrajā lasījumā, lai mēs varam pagūt vēl pieņemt trešajā lasījumā. Abi tie ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatāmi dokumenti, un es lūgtu vienkārši samainīt tos vietām.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es esmu kļūdījies! Tāda veida dokumentus nepavairo, mēs uzklausām priekšlikumu un akceptējam vai neakceptējam. Jums nav nemaz tāda dokumenta par samainīšanu vietām - samainīt vietām ceturtās sadaļas 5. jautājumu ar sestās sadaļas 10. jautājumu. Nav iebildumu? Nav.

Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais. Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Dokuments nr. 659. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopo un iesniedz Saeimai gan priekšlikumus, gan likumprojektu.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Ministru kabinets. Dokuments nr. 660. Vai ir iebildes? Papildinājumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimā šo likumprojektu.

Likumprojekts "Papildinājumi un grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"". Ministru kabinets. Dokuments nr. 661. Arī nav iebildumu. Tad Saeima nolemj nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Nav iebildes? Saeima nodod Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Nav iebildumu? Tad Saeima nodod Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets. Dokuments nr. 664. Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, man būtu lūgums Ministru kabinetam noņemt šo priekšlikumu, jo te jau šajā priekšlikumā, kas ir iesniegts tagad, mums pašreiz jau ir otrajā lasījumā labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Viens no pantiem, kuru ierosina grozīt Ministru kabinets, jau ir ietverts šajā grozījumā, un mēs tos varam iestrādāt iekšā, sagatavojot to tālāk jau trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Ministru kabinets Ministru prezidenta Birkava personā piekrīt.

Tālāk. Izskatām nākamo - "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Ministru kabinets. Dokuments nr. 665. Vai ir kādas iebildes? Nav. Saeima nodod Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par grozījumiem Valodu likumā". Arī nav iebildumu? Tad Saeima nolemj nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu". Nav iebildumu? Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Dokuments nr. 668. Ministru kabinets. Nav iebildumu? Tad Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai likumprojektu Saeimā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Nav iebildumu? Līdz ar to Saeimas lēmums ir analogs - nodot Tautsaimniecības un Ārlietu komisijai, Ārlietu komisija apkopo un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Nav iebildumu? Arī analogs Saeimas lēmums - tā nodod Tautsaimniecības un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo un iesniedz izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Nav iebildumu? Arī Saeimas lēmums analogs - nodod Tautsaimniecības un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par valsts aizsardzību". Ministru kabinets. Dokuments nr. 672. Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Dokuments nr. 673.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā minētais likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņotu likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju" ar jaunpieņemto likumu "Par pašvaldībām", grozījumi ir vairāk vai mazāk formāla rakstura, tad tie ir jāpieņem steidzamības kārtā jau šajā sesijā, lai jaunievēlētās pašvaldības varētu sekmīgi strādāt. Es aicinātu šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Priekšsēdētājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš piekrīt. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Tālāk, godātie deputāti, dokuments nr. 657-a, kuru iesniedzis Māris Graudiņš - komisijas sekretārs. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Procedūra var būt tāda. Tagad tātad ir nepieciešama jūsu piekrišana par tā nodošanu komisijai un pēc tam par iekļaušanu darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Līdz ar to sāksim skatīt otro, tā kā mums būs jābalso arī par to, ka mēs apturam vai pārtraucam izskatīt analogu jaunu likumprojektu, kurš mums jau bija otrajā lasījumā.

Bet tagad, godātie kolēģi, vai jums nav iebildes pret to, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" tiek nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai? Nav.

Un nākamais mans jautājums jums. Tas ir jūsu akcepts par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Arī nav iebildes. Līdz ar to tas ir iekļauts, un tad, kad atbilstoši secībai pienāks laiks, tad arī lemsim visu pārējo par to.

Nākamais jautājums. Par izmaiņām Saeimas komisiju sastāvā. Godātie deputāti, par procedūru, kā es, sēdes vadītājs, saprotu šo jautājumu. Tātad vispirms mēs saņēmām frakcijas vadītāja deputāta Kides iesniegumu, kurā viņš lūdza mainīt frakciju pārstāvniecības normu. Šo jautājumu mēs izskatījām Prezidijā un pēc tam iesniedzām Frakciju padomei. Uz Prezidija un Frakciju padomes kopēju lēmumu un vienošanos pamata tapa Saeimas lēmuma projekts "Par frakciju pārstāvniecības normu izmaiņām Saeimas komisijā". Tātad "Saskaņa Latvijai" sadalījās divās frakcijās, kur apmēram ir viena trešdaļa un ir divas trešdaļas, bet runa ir par konkrētām divām komisijām, kur frakcijai "Saskaņa Latvijai" katrā komisijā bija pa divām vietām. Līdz ar to Prezidijam un Saeimas Frakciju padomei nebija grūti šo projektu sastādīt, jo, kā jūs redzat, šeit piedāvā noteikt, ka Saeimas Ārlietu komisijā turpmāk strādās viens deputāts no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas un viens deputāts - no Tautas saskaņas frakcijas, kā arī noteikt, ka Budžeta un finansu komisijā turpmāk strādās viens deputāts no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas un viens deputāts - no Tautas saskaņas partijas frakcijas. Mēs vispirms varam balsot par tādu Saeimas lēmumu, bet par personālijām mums vēl vajadzētu konsultēties, kā tālāk rīkoties, jo šeit lēmuma projekts ir tikai par vienas frakcijas personālijām. Un tālāk mums tad vajadzēs vienkārši noskaidrot procedūru, kā rīkoties, bet tagad lūdzu apspriest Saeimas lēmuma projektu, ko iesniedzis Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi. Lūdzu - vārds deputātam Amerikam, Tautas saskaņas partijas deputātam.

A.Ameriks (TSP).

Ņemot vērā šo iesniegto likumprojektu, būtībā man ir tikai dažas principiālas iebildes un ierosinājumi šajā sakarā. Kārtības rullī mēs esam noteikuši tikai komisiju skaitlisko sastāvu, un, savstarpēji vienojoties, katrs deputāts tika personāli ievēlēts tajā vai citā komisijā, izejot no tā, ka Saeimā ir 100 deputāti un ka visi šie 100 deputāti darbojas konkrēti kādā no komisijām. Un komisiju skaitliskais sastāvs arī līdz ar to tika izveidots, ņemot vērā skaitli 100. Tā bija vienošanās, par kuru Saeimā netika lemts, un nekāds balsojums arī netika pieņemts. Ar šo ierosinājumu, kas šodien tiek izteikts Saeimā, mēs iesākam jaunu posmu, bet tādā gadījumā to vajadzētu darīt kompleksi un pārdalīt visas vietas visām frakcijām, jo ir parādījušās ne tikai jaunas frakcijas, bet arī, ja tā varētu teikt, 4 vai 5 neatkarīgie deputāti. Šīs korekcijas būtu jāparedz arī turpmāk, ņemot vērā, ka, ja kāds deputāts noliek mandātu, tad jaunajam deputātam ir tiesības pievienoties jebkurai no Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Mans ierosinājums būtu - atlikt dotā jautājuma izskatīšanu līdz Kārtības ruļļa pieņemšanai trešajā lasījumā, kur, kā jūs jau zināt, vispār nav noteikts komisiju skaitliskais sastāvs. Bet, ja 10 deputāti atbilstoši Kārtības rullim izsaka neuzticību kādam komisijas loceklim un prasa viņu atsaukt, tad tā jau ir cita lieta, tas ir iespējams atbilstoši likumdošanai. Kārtības ruļļa trešais lasījums notiks pēc nedēļas, un tad varētu arī ņemt vērā ne tikai Kides kunga, bet arī neatkarīgo deputātu intereses darboties kādā no komisijām. Bet šobrīd tad būtu jānosaka Tautas saskaņas partijas un Tautsaimnieku politiskās apvienības pārstāvība visās komisijās, ne tikai atsevišķās, un tālāk principiāli tas attiektos uz visām frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem.

Un nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka nevienam deputātam nav liegts, piemēram, piedalīties kā novērotājam jebkuras komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs. Es tikai vērstu uzmanību uz to, ka mums tāda termina kā "neatkarīgais deputāts" nav. Ir "pie frakcijām nepiederošs deputāts". (No zāles deputāts A.Ameriks: "Es atvainojos!")

Godātie deputāti, jums ir lēmuma projekts, bet deputāts Ameriks ierosina atlikt balsojumu par šo lēmuma projektu. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Deputāts Bresis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

V.E.Bresis (TSA).

Godātie kolēģi deputāti! Bez šaubām, var meklēt juridiskas fineses un kaut kādus tādus momentus, kur mēs varam atrast arī varbūt zināmus iemeslus, kā šo jautājumu atlikt. Bet es domāju, ka galvenais mums ir mūsu parlamenta - Saeimas - darbības lietderības koeficients, un ir pilnīgi neloģiski, ka, teiksim, mēs visas pārējās komisijas esam veidojuši tomēr pēc frakciju pārstāvniecības, bet nu tagad pēkšņi atsakāmies no šā principa. Vēl jo vairāk tagad, kad pēc šā mūsu sadalīšanās procesa ir izveidojusies tāda situācija, ka - mūsu cienījamie kolēģi, es nenosaukšu frakcijas lielumu -, tomēr ir divi pārstāvēti vienā komisijā, bet absolūti vairākumā komisiju vispār nav pārstāvju. Tāpat mēs uzskatām, ka būtu daudz lietderīgāk, ja mēs, tā kā divi cilvēki ir pārstāvēti Budžeta komisijā, atteiktos no vienas pārstāvniecības vietas, un cilvēks, kurš vairāk varētu būt lietderīgs, pieņemsim, Ārlietu komisijā, tad strādātu tieši šajā komisijā. Mēs tam pieejam galvenokārt no mūsu Saeimas darba organizācijas lietderības principa. Un uzskatām, ka mēs varētu ar savu piedalīšanos, bez šaubām, konstruktīvi šīm komisijām darbā palīdzēt. Tāpēc mēs uzskatām, kolēģi, ka šis jautājums šodien ir izskatāms un balsojams.

Un nobeigumā es gribētu teikt, ka mēs vēl neesam nevienam deputātam, kā mans cienījamais kolēģis teica, arī neatkarīgajam (tā saucamajam - pēdiņās) atteikuši izskatīt viņa piedalīšanos tādā vai citādā komisijā. Balsošanas rezultāts ir bijis dažāds, bet izskatījuši šos priekšlikumus mēs esam vienmēr. Un tāpēc es lūdzu arī frakcijas vārdā šodien tos izskatīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Saskaņā ar mūsu esošo Kārtības rulli, ja kāds no deputātiem ierosina atlikt jautājuma izskatīšanu pēc būtības, noskaidrot un tā tālāk, tad tas ir balsojams prioritāri, ir pirmais balsojums. Tāpēc balsosim par deputāta Amerika priekšlikumu - atlikt. Nē, līdz nākamajai sēdei nevar noņemt, jo tas ir darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Nedarbojas? Godātie kolēģi, informēju jūs, ka zvans nedarbojas. Te tikai var kaut ko klaudzināt. Nē, āmurs nav paredzēts tādai procedūrai. Lūdzu, balsosim par deputāta Amerika ierosinājumu... skan zvans... par deputāta Amerika ierosinājumu atlikt Saeimas lēmumu "Par frakciju pārstāvniecības normu izmaiņām Saeimas komisijā" izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 41, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tad balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par frakciju pārstāvniecības normu izmaiņām Saeimas komisijā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 13. Ir pieņemts lēmums par frakciju pārstāvniecību normu izmaiņām.

Godātie deputāti, it sevišķi Juridiskā komisija un Juridiskā biroja vadītāj, tagad par tālāko procedūru. Saskaņā ar šo balsojumu, kurš ir apstiprinājis Prezidija un Frakciju padomes lēmumu, arī viena no frakcijām ir iesniegusi savus priekšlikumus. Bet, lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrībā par otru pusi - kurš no deputātiem atstāj vienu no šīm komisijām un kādā citā komisijā strādās. Tāpēc Prezidijs gaidīs desmit deputātu iesniegumu par visiem šiem deputātiem. Ne tikai par Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātiem, jo citādi mēs nevaram pieņemt lēmumu, kā es to saprotu. Tāpēc frakcijas var apvienoties, varbūt ne tās frakcijas, kuras šeit ir pretrunīgos uzskatos tieši par šo jautājumu, bet tādam lēmuma projektam ir jābūt. Ja jums nav iebildes par tādu procedūru, vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Tad gaidīsim šādu iesniegumu ar desmit deputātu parakstiem.

Tagad mēs esam nolēmuši pie šīs pašas sadaļas izskatīt jautājumu, kuru es jau jums nolasīju, iekļaujot to darba kārtībā, ka sakarā ar to, ka deputāts Georgs Andrejevs nolika deputāta mandātu un līdz ar to izstājās no deputātu skaita, Saeimas Prezidijs lūdz Centrālo vēlēšanu komisiju paziņot Prezidijam attiecīgā saraksta nākamo kandidātu. Prezidija lēmums un Centrālās vēlēšanu komisijas informācija jums ir izdalīta - dokuments nr.678. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.pantam Prezidijs ziņo Saeimai, ka Prezidijs ir uzaicinājis iestāties Saeimas sastāvā attiecīgā saraksta nākamo kandidātu - Māri Zvaigzni. Vai deputātiem un Mandātu komisijai, lūdzu, ir kādi priekšlikumi šajā sakarā? Prezidija ziņā ir virzīt jautājumu izskatīšanai.

R.Apsītis (LC).

Godātā Saeima! Mandātu komisija tikko kā izskatīja savā sēdē dokumentu nr.678, par kuru jūs informēja Saeimas priekšsēdētājs Gorbunova kungs, un pieņēma lēmumu ar šādu tekstu: "Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Māra Zvaigznes deputāta pilnvaru apstiprināšanu." Komisijas sēdē piedalījās septiņi no astoņiem Mandātu komisijas locekļiem, un visi vienbalsīgi par to nobalsoja.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Tad lūdzu, balsosim par Māra Zvaigznes deputāta mandāta apstiprināšanu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 2. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - apstiprināt Saeimas deputāta Māra Zvaigznes mandātu. Apsveicam! Vēlam sekmes! (Aplausi.) Lūdzu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē deputātu sektorā.

Nākamais jautājums ir par deputātu pieprasījumiem. Pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam par nomaksu atrisināšanu piena piegādātājiem par nodoto pienu un valsts uzņēmumu radīto parādu piensaimniekiem segšanu. Sekretāra biedrs - Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Latvijas Republikas Saeimas deputātu pieprasījums. Ministru Prezidentam Valdim Birkava kungam. Latvijas Republikas 5.Saeimas 1993.gada dokumentā nr.22 - "Ziņojums par Kabineta sastādīšanu un Deklarācijā par Kabineta iecerēto darbību" - kā neatliekams koalīcijas pasākums minēts: "...nododot vai pārdodot pārstrādes uzņēmumus lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperācijām, veicama šo uzņēmumu atveseļošana". Lūdzam Ministru prezidentu paskaidrot, kas tiks darīts, lai atrisinātu nomaksas piena piegādātājiem par nodoto pienu un segtu valsts uzņēmumu radītos parādus piensaimniekiem." Pielikumā izraksts no dokumenta nr.22, iekavās - viena lapa. Deputāti Jānis Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Lucāns, Edvīns Kide, Ernests Jurkāns, Irēna Folkmane, Juris Janeks, Leonards Stašs, Jānis Straume, Anna Seile.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to nododam izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Nākamais. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Vārds deputātam Andrim Amerikam - Tautas saskaņas partija. Pēc tam runās deputāts Zaščerinskis. Es atvainojos, es ceru, kolēģi, ka man nav jāatgādina, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu, kuru mēs pārtraucām izskatīt laika trūkuma dēļ iepriekšējā sēdē. Tāpēc paņemiet attiecīgos dokumentus un, lūdzu, sekojiet. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie pagājušās sēdes asajām diskusijām par to, vai tik tiešām šodien šajos apstākļos Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir kādas tiesības iegādāties zemi, jāteic, ka šīs diskusijas tika pārnestas arī uz šo sēdi. Līdz ar to, tā kā jau pagājušajā sēdē diskutējošie nepaspēja visu izrunāt, tad mēs turpinām šo diskusiju šodien. Jebkurā gadījumā apspriežamais jautājums ir ļoti principiāls tālākajai Latvijas attīstībai. Un problēma ir tā, vai mēs gribam dzīvot pēc šodienas realitātēm un dzīves nepieciešamības vai arī ar tādu dzīves uztveri, kāda bija pirms piecdesmit vai sešdesmit gadiem. Bet pulkstenis diemžēl skaita uz priekšu sekundes, nevis atpakaļ. Un realitāte ir tāda, ka šodien pie Rīgas viens hektārs zemes tirgus cenās maksā 1000 dolāru, ka sertifikāti šodien pēc avīžu sludinājumiem tiek pārdoti par diviem latiem, bet tajā pašā laikā to nominālvērtība, ja nemaldos, ir 27 lati. Mēs šodien no sirds gribam atbalstīt gan zemniekus, gan tautsaimniekus kopumā, lai viņi uzsāktu savu ražošanu, lai viņi attīstītu savu saimniecību.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, es ļoti atvainojos. Paklusēsim, un es nesaukšu deputātus vārdā, bet tāda uzvedība nav pieņemama.

A.Ameriks. Taču šodien, izsniedzot kredītus, vienmēr tiek prasītas kādas garantijas. Vai zemnieks šodien var ieķīlāt savu zemi vai māju? Atbilde ir viena - nevar, jo banka nevar būt zemes īpašnieks. Iepriekšējā sēdē Tabūna kungs runāja par briesmām no Austrumiem, kuras viņu baida, - ka Latvijas zemi izpirks Krievijas firmas vai kādas citas Austrumu firmas, bet tādā gadījumā jau jāsaka vienkārši - vilciens ir aizgājis. Jo ne jau visi pilsoņi domā vienādi. Un uzpirkt zemi var arī caur konkrētiem politiskus uzskatus paudošiem pilsoņiem arī šeit. Un jebkura firma to var izdarīt neatkarīgi no tā, vai viņa ir Austrumos vai Rietumos. Bet problēmas gan ir citur. Pilnīga vai daļēja zemes izslēgšana no civiltiesiskās apgrozības, jo zemes īpašuma subjektu loks ir absolūti ierobežots. Tie ir Latvijas Republikas pilsoņi un reliģiskās organizācijas. Pie šodienas vairāku likumdošanas aktu pretrunības (es šeit domāju gan ārvalstu investīciju likumu, gan Civilkodeksu) mēs praktiski iedzenam šo nekustamo īpašumu tirgu pagrīdē. Valstiski mēs nespējam to kontrolēt, bet vēl jo vairāk, ja ēkas un būves šodien tiek uzskatītas par kustamu mantu. Jebkurā gadījumā es gribētu uzsvērt, ka aizliegt īpašniekam rīkoties ar savu mantu tikai tāpēc, ka kādam ir bailes no Rietumiem vai Austrumiem, ir anahroniski. Noraidīt Latvijā iespēju kā kredītu nodrošinātāju izmantot nekustamo īpašumu - tas nozīmē izdarīt visus priekšnoteikumus ekonomikas sabrukumam republikā. Vēl jo vairāk, ja pieņemam, ka šodien rūpniecības objektu privatizācijā ir iesaistīti nevis Latvijas Republikas pilsoņi kā fiziskas personas, bet gan Latvijas uzņēmumi un firmas, tas ir, juridiskās personas, kuru īpašumā nonāk būves. Bet zeme, bez šaubām, paliek valsts. Un ko mēs darīsim ar Civilkodeksu, kurā teikts, ka zeme un viss, kas atrodas uz šīs zemes, ir nešķirami? Par to ļoti nopietni vajadzētu padomāt, pirms mēs balsojam, jo mums, man liekas, ir jāiet uz priekšu savā ekonomikas attīstībā.

Priekšsēdētājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējā sēdē vairāki runātāji uzsvēra, ka šis izskatāmais jautājums ir ļoti nopietns un ļoti svarīgs. Varu viņiem tikai pievienoties un no sevis papildināt, ka tieši tāpēc, ka tas ir nopietns un svarīgs, tas ir arī neatliekams un būtu jārisina pēc iespējas ātrāk. Pēc būtības tieši tādus priekšlikumus, kādus mēs izskatām pašlaik, mēs, grupa Augstākās padomes deputātu, bijām iesnieguši vēl toreiz - pirms Zemes reformas likuma pirmās kārtas pieņemšanas. Toreiz tika piedāvāts pasludināt denacionalizāciju un dot iespēju brīvi pirkt un pārdot zemi gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Diemžēl toreiz bija tāds noskaņojums, ka šis priekšlikums lāgā netika izskatīts pat komisijās. Kaut gan arī šodien, pēc vairākiem gadiem, domāju, ka tas būtu bijis pareizākais risinājums. Pirmkārt, īpašumi nebūtu saskaldīti tik sīkās platībās (zemes īpašumi, es domāju, kādi tie ir pašlaik) un vesela rinda pašreizējo sīkzemnieku, ja tā varētu izteikties, nestāvētu dilemmas priekšā - kā viņiem tālāk izdzīvot un ko viņiem darīt.

Daudzi bijušie īpašnieki pieprasīja kompensāciju, lai atjaunotu īpašumtiesības tikai tāpēc, ka nevarēja to pārdot. Līdz ar to, ka nevarēja pārdot, daudziem latviešiem nebija līdzekļu, lai varētu iesaistīties un piedalīties pilsētās valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā, sīko uzņēmumu privatizācijā, tas ir, kafejnīcu, ēdnīcu, frizētavu utt. privatizācijā. Un galarezultātā mēs redzam, kas tur visvairāk pašlaik saimnieko. Domāju, ka šis jautājums, ja to nerisinās, līdzīgas problēmas izrasīs arī nākotnē. Diemžēl jāsaka, ka pašlaik situācija ir tomēr zināmā mērā izmainījusies. Un acīmredzot mūsu likumā šīs izmaiņas ir jāņem vērā un tas ir jāpalabo. Pirmkārt, ir iedarbināts likums par zemes kompensāciju ar sertifikātiem. Manuprāt, nebūtu pareizi, ja kompensāciju izmaksātu sertifikātos, zeme pārietu valsts īpašumā, kā to paredz likumprojekts par īpašumtiesībām attiecībā uz valsts un pašvaldību zemes īpašumu un to nostiprināšanu zemesgrāmatā (tas ir dokuments nr.445, kas mums arī ir iesniegts izskatīšanai), un valsts šo zemi, par kuru īpašnieks būtu saņēmis sertifikātus, tūlīt varētu privatizēt juridiskajām personām par latiem. Uzskatu, ka, ja zeme, kas valsts īpašumā nonāca sakarā ar to, ka īpašnieks pieprasījis kompensāciju, - ja šī zeme tālāk tiek pārdota par latiem, tad arī kompensācija būtu izmaksājama naudā. Domāju, ka tas būtu taisnīgi un godīgi pret īpašnieku.

Otrs. Mums būtu jāpapildina likumprojekts, lai dotu iespēju līdzvērtīgu zemi saņemt ne tikai tā pagasta un rajona robežās, kā pašlaik ir ierakstīts likumā, bet jebkura pagasta teritorijā - zemi no brīvām jeb nepieprasītām un kompensācijai pieteiktām zemēm. Pēdējos 50 gados liktenis ir cilvēkus izsvaidījis - ne jau viņu pašu gribas dēļ - bieži vien pa daudzām vietām. Daudzi cilvēki ir iedzīvojušies jaunā vietā, un vairs nav praktiski iespējams neko mainīt. Bet, ja viņš vēlas apsaimniekot zemi un ja tajā pagasta teritorijā zeme ir brīva jeb arī brīva tādā ziņā, ka ir pieprasīta par šo zemi kompensācija, domāju, ka šim cilvēkam būtu jādod iespēja šo līdzvērtīgo zemi (bez šaubām, pēc attiecīgas vērtības) saņemt tur, kur viņš pašlaik dzīvo.

Risinot privatizācijas jautājumus, acīmredzot varētu risināt arī tādu jautājumu, ka zemes īpašnieks varētu juridiskajā personā jeb, teiksim, uzņēmējsabiedrībā iesaistīties ar savu zemi, ar zemes vērtību kā kapitāla daļu. Šajā gadījumā mēs varētu ļoti daudzas problēmas atrisināt - arī attiecībā uz tā saucamo izdzīvošanas jautājumu. Jo tiem cilvēkiem, kas pašlaik ir lielā neziņā un nespēj zemi apsaimniekot, nav arī citas iztikas iespējas. Ļaujot viņiem iesaistīties uzņēmējsabiedrībā ar zemi kā kapitāla daļu, varētu risināt arī šo problēmu. Mēs šos priekšlikumus esam apkopojuši konkrētos formulējumos, un atļaujiet man iesniegt Tautsaimnieku politiskās apvienības uzdevumā šos priekšlikumus Prezidijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! (No zāles deputāts A.Lambergs: "Par procedūru!") Es nesapratu jūs. Pēc tam! Jo vārds jau ir dots Jurim Sinkam.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Zaščerinska kungs , manuprāt, runāja samērā nievājoši par sīkzemniekiem, un tas vien man liek atkal pievērsties jautājumam, ka mūsu tauta, vismaz krietna tās daļa, grib atgriezties pie zemes, vispirms dabūt arī savu tēvutēvu zemi atpakaļ, lai pēc tam nākotnē izšķirtos par savu lauksaimnieka profilu, ja tā drīkst izteikties, - savām personīgām iecerēm attiecībā uz darbu. Par simpātijām no valsts, no valdības, no parlamenta puses šeit mēs nevaram runāt, un tur jau arī ir vainojama mūsu vadošā partija - par tādu jau no sākta gala pārāk lielu uzsvaru uz kaut kādu racionālu saimniecību un tā tālāk, salīdzinot to pat ar Eiropas kopienu vai Ameriku, vai Kanādu - vai šo vai to. Lai gan arī lauksaimniecības profils visu laiku mainās.

Bet par ko es tieši gribētu runāt? Tas ir, ka šī atgriešanās pie zemes vēl tiek kavēta un ka mūsu valstī īpašumtiesību restaurācija vēl nav beigusies. Pie mums vēl īpašumu jautājums, īpašnieka jautājums, nav nokārtots lauku apvidos. Un es teikšu, ka pirkšana un pārdošana un juridiskās personas var pagaidīt. Sevišķi juridiskās personas, kuru skaitā, kā šeit vienā pantā ir teikts, apmēram 50% varētu būt nepilsoņi - un nevis 25%, piemēram. Tās ir nianses, bet par tām ir jādomā.

Ir kategorijas, es domāju - juridisko personu kategorijas, kas, protams, ir apsveramas tādā normālā, lietojot šo skaisto vārdu, norisē. Proti, uz laukiem vajag aptieku, piemēram. Vajag veikalu, bet ne milzīgu universālveikalu - briesmoni, kas sabojā vidi, apvārsni, mūsu zaļo zemi. Tās lietas ir ļoti rūpīgi jāapsver, pirms mēs izpārdodam zemi juridiskajām personām. Bet, manuprāt, pirmajā vietā ir liekama īpašuma jautājuma kārtīga izkārtošana līdz galam, cik nu tālu vien iespējams, pirms mēs ķeramies pie zemes lauku rajonos, pie zemes izpārdošanas - Un it sevišķi izpārdošanas ļoti "dubiozām" juridiskajām personām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Par procedūru. Aristids Lambergs.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Mēs esam saņēmuši no vēlētājiem ļoti daudzus zvanus ar jautājumu - kāpēc šī sēde netiek translēta? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Mums bija iesniegums no Radio, no tā vadītāja Klotiņa kunga, un komisiju vadītāji, Prezidijs un frakciju vadītāji izskatīja šo iesniegumu un atbalstīja to. Lietas būtība bija tāda, ka viņš lūdza iespēju nepārveidot raidījumu programmu, kura jau ir izsludināta jeb paziņota, un līdz ar to ārpuskārtas sēdi šodien netranslēt. Frakciju vadītāji un komisiju priekšsēdētāji arī piekrita tam.

Vārds deputātam Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es runāšu ļoti īsi par šo jautājumu. Manuprāt, ir ļoti būtisks arī šis aspekts, ka tiek izlīdzinātas saimniekošanas iespējas un apstākļi gan juridiskajām, gan fiziskajām personām, kā mēs tās tagad dalām. Jo šobrīd zemniekam ir tiesības iegūt īpašumā zemi, bet piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai jeb ražotāju kooperatīvajai sabiedrībai šobrīd šīs iespējas nav. (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Ja mēs deklarējam, ka šie apstākļi visiem ir vienādi, tad arī šajā ziņā būtu ejams šis ceļš, ka juridiskajām personām būtu tiesības iegādāties šos zemes īpašumus.

Otrs būtiskais jautājums, ko arī Zaščerinska kungs skāra, - par tiem iepriekšējiem viņa priekšlikumiem. Man šajā ziņā ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, jo, ja vienreiz ignorē īpašnieka tiesības, nākamreiz īpašniekam nav nekādu garantiju, ka šīs viņa īpašumtiesības ir pietiekami svētas. Manuprāt, tas ceļš, kas ir iets, varbūt smagākais, nevis vieglākais, ar daudzām pretrunām, - tas tomēr arī jaunajiem īpašniekiem, manuprāt, dod tādu drošības sajūtu, ka šīs īpašumtiesības ir pietiekami aizsargātas un ka nevar kaut kādu politisku vai citu konjunktūru dēļ tikt izdarītas kaut kādas izmaiņas. Es domāju, ka tas ir arī viņu interesēs. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Protams, attiecībā uz otro lasījumu arī mums frakcijā jau ir apspriesta vesela virkne priekšlikumu, jo šeit ir daudzi jautājumi, kas būtu jāprecizē sakarā ar juridiskajām personām, - cik ir šeit, kāda ir pilsoņu daļa, no kura kapitāla šī daļa. Mūsuprāt, tam ir jābūt no apmaksātā kapitāla, jo varētu būt, ka ir kaut kādā veidā izveidots un it kā sākumā parādās lielāka pilsoņu daļa, bet beigās teikšana ir no tā kapitāla, kas ir apmaksāts, un izrādīties, ka šī juridiskā persona tiek kontrolēta no citām. Kā saka, nelatviešu pilsoņu, Latvijas pilsoņu rokās. Tā ka šie priekšlikumi tiks iesniegti uz otro lasījumu, bet es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iesniegumi ir par šo projektu? Godātie deputāti, vai ir vēl runātāji? Pirms runāšanas ir iesniegts 10 deputātu ierosinājums: "Sakarā ar to, ka jautājums par zemes pārdošanu juridiskajām personām ir svarīgs un nozīmīgs latviešu tautai, lūdzam uzsākt šā jautājuma apspriešanas gaitas pārraidīšanu pa radio." Šis jautājums ir izlemjams balsojot. Vai uzsākt vai ierakstīt, - tas ir cits jautājums. Jo ir grūti uzsākt momentā. Acīmredzot tad, ja nobalsos Saeima, tas tiks ierakstīts un tad tiks translēts. (Starpsauciens no zāles: Lai ieraksta!") Lūdzu zvanu! Lūdzu! Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Es tomēr lūdzu jūs padomāt pirms šā balsojuma un izturēties pret to ar nopietnību, kā tas pieklājas. Kā deputātiem tas pieklājas. Vakar visi frakciju vadītāji, visi komisiju vadītāji vienbalsīgi nosprieda, ka patiešām šie ir tie jautājumi, kuri varētu iztikt bez translēšanas. Nesalauzīsim to radio programmu, jo tās mainīšana viņiem patiešām prasa papildu pūles! Un tagad es pat varu iedomāties, cik sarežģīti tas ir - pārkārtoties. Par to visu tika paziņots. Bez tam tas taču ir arī saistīts ar papildu finansējumiem. Cik tad vairs ilgi turpināsies šā likuma apspriešana! Un tagad pēkšņi jums ienāk prātā un jūs prasāt to translēt. To var darīt, protams, to nevar uzsākt uzreiz, bet to, protams, var izdarīt - ierakstīt un kaut kad atrast laiku šā ieraksta pārraidīšanai. (Starpsauciens no zāles: "Ierakstīt un pēc tam pārraudīt!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim, ja nav citu runātāju! Balsosim par priekšlikumu, kurš ir iesniegts rakstveidā Prezidijam: "Sakarā ar to, ka jautājums par zemes pārdošanu juridiskajām personām ir svarīgs un nozīmīgs latviešu tautai, lūdzam uzsākt šā jautājuma apspriešanas gaitas pārraidīšanu pa radio." Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mūsu frakcija - Tautsaimnieku politiskā apvienība - ir ļoti ļoti uzmanīga savos priekšlikumos par zemes privatizāciju juridiskajām personām. Un tomēr mēs uzskatām, ka zemes privatizācijai un tam, ka juridiskās personas iegūst zemi, ir ļoti liela nozīme, lai iesāktu zemes tirgu. Tajā pašā laikā mums arī jātzīst, ka mūsu valstī lauku saimniecības ir ļoti sīkas saimniecības. Sinkas kungs gan teica, ka Zaščerinska kungs izteicies it kā nicinoši par sīkām saimniecībām, bet es domāju, ka viņš to neteica nicīgi, bet sacīja, ka sīkām saimniecībām būt par preču saimniecībām ir samērā grūti un nevajadzētu izsvītrot no īpašuma formas arī lielākas saimniecības, ko pārvalda juridiskās personas un - kas var būt kā pieņēmums - preču saimniecības. Šodien šīm juridiskajām personām, tas ir, uzņēmumiem, laukos nav nekādas perspektīvas investēt līdzekļus, celt objektus, attīstīties, jo faktiski tās nezina, kad tās likvidēs. Līdz ar to šai īpašuma formai nav nekādas perspektīvas. Tāpēc mēs esam par to, ka vajag juridiskajām personām laukos zemi pārdot, privatizēt to, bet tikai ar vienu noteikumu: kā teikts Zaščerinska kunga priekšlikumā, vairāk nekā 50 procentiem no pamatkapitāla jāpieder pilsoņiem, lai mums nebūtu juridisko personu īpašumi, kur būtu tikai svešais kapitāls, un mēs, kā saka, kā nācija, laukos nevarētu pārvaldīt šo īpašumu. Tātad pamatnosacījums ir, ka 50% pamatkapitāla - pilsoņiem. Kā iegūt šo zemi īpašumā juridiskajām personām? Mēs uzskatām, ka tās paju saimniecības, kas pašlaik pastāv, varētu zemi iegūt no tiem kaimiņos esošajiem zemniekiem, kuri gribētu iekļauties šajā paju saimniecībā ar zemi kā pamatkapitālu. Līdz ar to tā zeme varētu ietilpt kā kapitāls šajā juridiskajā personā. Šajā juridiskās personas īpašumā.

Otrs. Kā Zaščerinska kungs ierosina, juridiskās personas varētu iegūt zemi, iepērkot zemi, kas ir fizisko personu īpašumā. Šodien ir ļoti daudzas tādas fiziskās personas, kas zemi ir saņēmušas, bet neapsaimnieko. Jo faktiski nav kredītu un tās gaida vai nu uz kompensāciju, vai uz kādu tālāku risinājumu atiecībā uz zemi. Un šī zeme netiek apsaimniekota, netiek izmantota. Bet juridiskā persona šo zemi labprāt nopirktu, un, lūk, fiziskajai personai ir iespēja to pirkt nevis par sertifikātiem, bet par naudu. Jā, var par naudu šo zemi pārdot tai juridiskajai personai. Un atkal sākas zemes tirgus. Zaščerinska kunga priekšlikuma 3.punktā ir teikts, ka juridiskā persona var izpirkt zemi, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā, tātad atrodas zemes fondā, kur zeme netiek izmantota. Kādēļ neatļaut par naudu izpirkt zemi, kura netiek izmantota? Tāpēc es atbalstu arī šo punktu. Piekrītu arī priekšlikumā izteiktajai domai, ka, ja šādu zemi fiziskā persona nodevusi valstij, lai saņemtu kompensāciju, un ja valsts šo zemi ir pārdevusi juridiskajai personai par naudu, tad tās nauda būtu jāizmaksā tai fiziskajai personai, kas ir gaidījusi kompensāciju par to zemi. Nevis saņemt šai fiziskajai personai, nu, patukšus sertifikātus, bet saņemt naudu. Domāju, ka šis Zaščerinska kunga priekšlikums, kas saņemts no Tautsaimnieku politiskās apvienības, gan dotu stimulu zemes tirgum, gan dotu zināmu stabilitāti arī juridiskajām personām un stimulētu tās investēt līdzekļus uz stabila īpašuma pamata, un dotu iespēju fiziskajām personām, kas nenodarbosies ar zemkopību, pārdot par naudu, lūk, šo savu īpašumu. Tas ir, stimulētu zemes tirgu. Un tādēļ es aicinu balsot par Zaščerinska kunga priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, bet mēs nevarēsim balsot par Zaščerinska kunga priekšlikumu, mēs tagad balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā, un tad, kad skatīsim pa pantiem, tas tiks izskatīts kā konkrēts priekšlikums. Runātāju vairāk nav. Lūdzu zvanu! Raimonds Jonītis - komisijas referents.

R.Jonītis (LC).

Es kā komisijas referents gribu pateikties visiem runātājiem, kuri izteica savu atbalstu vai priekšlikumus, kā šo likumprojektu varētu uzlabot, kādi noteikumi vēl būtu papildus tajā jāiekļauj, lai tas būtu apmierinošs visām iedzīvotāju grupām, bet es tomēr aicinu visus Saeimas deputātus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ievērojot to, ka pagaidām nav runa ne par kādu brīvu tirgu, kas nav pat pieminēts šajā likumprojektā, un to mēs varam redzēt šajā 15.1 pantā, ir runa tikai par zemi, kas atrodas zem privatizējamiem objektiem, jeb zemi, ko Latvijas pilsoņi varētu pārdot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 10. Pieņemts pirmajā lasījumā un tālāk notiks lasīšana pa pantiem.

Izskatām nākamo likumprojektu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"". Raimonds Jonītis, lūdzu!

R.Jonītis. Paldies, priekšsēdētāj! Bet, vēl pirms sākam skatīt šo likumprojektu, es lūdzu komisijas vārdā visus priekšlikumus, kas saistīti ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru nupat nobalsojām, iesniegt Tautsaimniecības komisijai līdz nākamajai otrdienai, tas ir, līdz 14.jūnijam.

Priekšsēdētājs. Jūsu lūgumu pieņemam zināšanai.

R.Jonītis. Nākamais likumprojekts ir pavasara sesijas dokuments nr.551 - "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"". Šajā likumprojektā ir tikai viens, ļoti mazs labojums likuma 3.pantā, un šis labojums (tabuliņā jūs to redzat otrajā ailē) skan šādi: "Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē citi likumi." Praktiski tā likuma piektā daļa tātad paredz to, ka tiks izstrādāts šis speciālais likums, kurā tad arī būs minētas iespējas iegādāties zemi īpašumā vai arī kā citādi rīkoties ar zemi. Aicinu Saeimu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 8. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

R.Jonītis. Paldies arī par iepriekšējo balsojumu, un tāpat kā iepriekšējam likumprojektam es lūgtu visus priekšlikumus, kas saistīti ar šo likumprojektu, iesniegt Tautsaimniecības komisijā līdz 14.jūnijam.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai jūsu lūgumu.

R.Jonītis. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (pavasara sesijas dokuments nr.552). Šā dokumenta otrajā pusē tabulās jūs varat redzēt piedāvātā likumprojekta izmaiņas salīdzinājumā ar spēkā esošo redakciju. Un tātad arī šā likumprojekta būtība, kas attiecas vairs tikai uz Latvijas Republikas pilsētām, būtu sekojoša, ka Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē šis īpašais likums, kas vēl tiks iesniegts Saeimā, bet līdz šā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir tiesības iegūt zemi (atkal tāpat kā iepriekšējos likumprojektos) zem objektiem, privatizācijas rezultātā izsolē iegūtu neapbūvētu valsts vai pašvaldību īpašumā esošu zemi uzņēmējdarbībai paredzētu ēku un būvju celtniecībai, kā arī atsavinot fizisko personu īpašumā esošo zemi. Un arī šeit šie noteikumi neattiecas uz zemi, kuru pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki.

Otrs priekšlikums, kas saistāms ar šo likumprojektu, ir papildināt likumu ar jaunu 12.1 pantu, kas runā par būvlietojamo tiesību nostiprināšanu un paredz, ka būvlietojamās tiesības kā servitūti saskaņā ar Civillikumu tiek nostiprinātas ar līgumu starp zemes īpašnieku un apbūves īpašnieku. Precīzi šo redakciju jūs redzat otrajā ailē tabulas lejasdaļā.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies. Tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem es lūdzu priekšlikumus, labojumus vai grozījumus iesniegt līdz 14.jūnijam Tautsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai.

Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja deputāta Novakšānova: "Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (dokuments nr.657a) kā ceturtās nodaļas sesto likumprojektu, bet likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" kā sestās sadaļas 13.jautājumu." Runa ir par rokādi, par samaiņu vietām. Nav iebildes? Nav. Akceptēts.

Izskatām nākamo - "Par grozījumiem likumā "Par Valsts zemes dienestu"". Lūdzu ziņotāju. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Ziņotāja nav. Es viņa vietā!") Ziņotāja nav. Ja jūs tas esat, tad, lūdzu, nāciet, bet neraustiet plecus! Ziņotāja vietnieks jeb aizvietotājs - labāk jūs sakiet! Komisijas vārdā Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Jā, mēs skatīsimies dokumentu nr.571, kurā principā ir tikai redakcionāli grozījumi, lai mēs varētu saskaņot šo likumu ar nule pieņemto Pašvaldības likumu. Ja mēs skatāmies tabulā, tad redzam, ka mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ierosinām mainīt likumprojekta nosaukumu - uz "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"".

Priekšsēdētājs. Godātais Karnupa kungs...

V.P.Karnups. Ā... Atvainojos!

Priekšsēdētājs. Ja jūs savu ziņojumu esat beidzis, tad neaiciniet mūs balsot par atsevišķām lietām, bet, ja jums ir iespēja, aiciniet mūs balsot pirmajā lasījumā.

V.P.Karnups. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu, ja nav runātāju! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Es atvainojos - lūdzu, deputāt Karnup, jūs tikmēr ziņojiet, un es...

V.P.Karnups. Par iepriekš pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā. Ja jums ir kādi priekšlikumi, lūdzu iesniegt līdz 14.jūnijam.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Es atvainojos, tiešām bija Saeimas akcepts maiņai jeb rokādei. Un tagad izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Mums ir jāskata patlaban dokuments nr.644, kā arī nupat izdalītais nr.644-a, kur ir atsevišķi deputātu priekšlikums. Tātad par šo likumprojektu kopš tā pirmā lasījuma komisijā ir ienākuši pieci labojumi un pieci priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, kas attiecas uz veselu šā likumprojekta sadaļu. Juridiskās komisijas priekšlikums bija - no likumprojekta izslēgt to sadaļu, kas paredz krimināllietu skatīšanu ar zvērināto piesēdētāju piedalīšanos. Komisija šo priekšlikumu akceptēja, jo mūsu tiesu sistēma patlaban nav gatava tādā veidā skatīt lietas. Patlaban mums ir ļoti lielas problēmas ar to, kā nodrošināt tiesās divus piesēdētājus, un, protams, ja būs nepieciešams uz tiesu aicināt 12, kā likumprojektā sākotnēji bija paredzēts, tad ir ļoti iespējams, ka šo lietu kategorijas izskatīšana vispār var tikt pārtraukta. Tādēļ mēs akceptējām šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav.

A.Līgotnis. Nākamais priekšlikums. Autori - Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tur ir šāds priekšlikums - no 32.panta kriminālprocesā svītrot tekstu "227.līdz 234.pants". Ko tas nozīmē? Svītrojot šo tekstu, šo lietu piekritība ir krimināllietas par noziegumiem pret obligāto valsts dienestu, tātad dezertēšana, nepakļaušanās komandiera pavēlēm, rīkojumiem, patvaļīga karaspēka daļas atstāšana un tamlīdzīgi. Ar šo labojumu šo lietu piekritība no apgabaltiesām tiek nodota rajonu tiesām, un tātad arī izmeklēšana no apgabalprokuratūras tiek pārvietota uz rajona (pilsētas) prokuratūru. Ierosinātājs un iniciators šādam labojumam bija ģenerālprokurors, un tam ir tiešām liels pamats, jo šīs ir ļoti vienkāršas, no izmeklēšanas viedokļa, lietas. Tās ir vienkāršas arī no tiesā izskatīšanas procedūras viedokļa, un nav nepieciešamības pacelt šo lietu skatīšanu tik augstā līmenī, kādas ir apgabaltiesas. Pie tam mums nav nekādas nepieciešamības tērēt lieki valsts līdzekļus, un šos karavīrus, kuri tiks eventuāli tiesāti, vai lai izmeklētu viņu krimināllietas, nav nepieciešamības viņus sūtīt no tiem rajoniem, no tām vietām, kur viņi dien, uz pilsētām, kurās ir šīs apgabaltiesas, apgabalprokuratūras. Tādēļ arī komisija to ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Nākamais - trešais labojums. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir autore. Tur tiek papildināts 222.1 pantā pirmajā daļā teksts aiz vārdiem "aizstāvis". Tur ir papildināts arī ar "prokurora", respektīvi, tas nozīmē, ka arī prokuroram būtu tiesības pārsūdzēt tos tiesnešu lēmumus, ar kuriem tiek vai nu noteikti aizdomās turētajām personām drošības līdzekļi, vai arī netiek. Mums gan "Likumā par tiesu varu", gan arī Kriminālprocesa kodeksā ir paredzēta pušu vienlīdzība, pušu līdztiesība, veicot procesuālās darbības, tādēļ arī komisija piekrita, ka ir nepieciešams prokuroram dot tieši tādas pašas tiesības šajā procesuālajā stadijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Līgotnis. Ceturtais labojums. Tas ir manis iesniegts. Un šeit man uzreiz jāsaka, ka es tādā apjomā, kā tas ir šajā tabulā nodrukāts, to neuzturu. Es to uzturu samazinātā apjomā. Tas ir jums izdalīts dokumentā nr. 644-a, jo tāds variants ir optimālāks. Šeit man jāpaskaidro, ko tas nozīmē un kā tas tika skatīts komisijas sēdē, jo jūs redzat, ka tabulā blakām šim priekšlikumam ir norādīts, ka komisija to nav akceptējusi. Komisijā notika balsojums - divi balsoja "par", divi balsoja "pret", divi - atturējās, un tātad lēmums netika pieņemts. Bet šis ir ļoti būtisks jautājums. To mūsu komisijai faktiski ierosināja ģenerālprokurors, bet viņam nav tiesību iesniegt Saeimai šādu priekšlikumu, jo nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tādēļ es to uzturu. Taču ne tikai tādēļ, ka man patiktu ģenerālprokurora viedoklis, abstrahējoties no visas tiesiskās situācijas valstī. Es konsultējos šeit arī ar mūsu Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju Gruziņa kungu, tāpat ar jaunievēlēto Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Muižnieka kungu, ievācu informāciju Iekšlietu ministrijā, un arī mūsu Saeimas Juridiskā biroja speciālisti šādu priekšlikumu atbalsta. Un problēma šeit ir sekojoša: pagājušā gada nogalē mēs izdarījām grozījumu Kriminālprocesa kodeksa 243. pantā, izsakot to tādā redakcijā, kādā jūs varat to lasīt šajā mūsu pievienotajā tabulā. Bet tiesu prakse pierādīja, ka šāda šā panta redakcija, it sevišķi tās ceturtās daļas teksts, kas atrodas aiz komata, faktiski ir bīstama mūsu tiesu sistēmai, jo mēs nedzīvojam kaut kādā abstraktā sabiedrībā. Mums ir reāla kriminogēnā situācija, kas ir šodien mūsu valstī, kas mums ir aiz sienām, uz ielas, un arī prokurori galu galā cilvēki vien ir. Ja gadījumā apsūdzētājs, šis prokurors, draudu, nepietiekamas kvalifikācijas vai varbūt arī korupcijas rezultātā (arī tas nav izslēgts) vai kādu citu personisku iemeslu dēļ nepamatoti atsakās no apsūdzības, tad tiesai faktiski nav izvēles un nav iespējas brīvi lemt un izvērtēt tos pierādījumus, kas ir savākti un pārbaudīti krimināllietā, jo tad saskaņā ar šo ceturto daļu tai viennozīmīgi ir jātaisa attaisnojošs spriedums, bet tas praktiski nozīmē tikai to, ka lēmumu par attaisnojošu spriedumu praktiski pieņem vienpersoniski prokurors, un šādā situācijā tiesa tikai formāli sastāda šo attaisnojošo spriedumu.

Tāda situācija ir bīstama arī tādēļ, ka šī norma faktiski ignorē cietušā tiesības kriminālprocesā, jo, redzat, cietušais var iesniegt, kādus vien viņš iedomājas, pierādījumus pret savu pāridarītāju, pret tiesājamo, bet tam visam ir nulles vērtība, ja prokurors šādu vai tādu iemeslu dēļ procesa gaitā atsakās no apsūdzības. Neko tur nav iespējams darīt, jo tiesai viennozīmīgi ir jāpieņem attaisnojošs spriedums.

Tie nav tikai teorētiski spriedelējumi, jo tieši aizvakar Augstākās tiesas Prezidijs ir skatījis analoģisku lietu, kur prokurors ir atteicies no apsūdzības, un tiesai nebija citas iespējas, kā vien taisīt attaisnojošu spriedumu saskaņā ar šā panta ceturto daļu. Un pārsūdzēšanas rezultātā arī Augstākās tiesas Prezidijs faktiski bija bezspēcīgs, jo, kaut gan šāds spriedums ir bijis aplams pēc būtības, tas ir likumīgs pēc formas, un pēc šā likuma satura tur neko nevar darīt. Tādēļ arī es esmu iesniedzis šādu priekšlikumu un lūgtu par to balsot.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Jā, cienījamie kolēģi! Šeit es piekrītu Līgotņa kungam. Kā redzat, tad, kad komisija skatīja priekšlikumu, tas bija atšķirīgs no tā, kāds ir pašreiz iesniegts. Un komisija to nevarēja pieņemt, ja pilnīgi mēs svītrojam ceturto daļu, jo tādējādi mēs būtu svītrojuši arī to, ka, ja ir acīm redzama kļūda, ja tas nav tas īstais vainīgais, ja tiesvedības gaitā konstatē, ka apsūdzība ir celta nepamatoti, tad tiktu svītrota arī tā iespēja, ka apsūdzētājs var atteikties no apsūdzības uzturēšanas. Taču šeit šajā gadījumā, protams, ir taisnība. Es pats balsoju pret visas ceturtās daļas svītrošanu un atbalstu arī šo Līgotņa kunga priekšlikumu, kas dod brīvu rīcību tiesai turpināt lemt tālāk, ja prokurors ir atteicies vai apsūdzētājs ir atteicies uzturēt sūdzību, jo tiešām situācija var būt tāda, ka tur vairs nelīdzēs nekāda protesta celšanas iespēja, jo, ja ir ierakstīts likumā, ka tiesājamais šādā gadījumā ir attaisnojams, tas nozīmē, ka viņš, ja arī uz tiesas sēdi ir bijis konvoja atvests un konvoja apsargāts, ar šo brīdi tiek atbrīvots un iesēžas vienā automašīnā kopā ar prokuroru, un abi pazūd kokos. Un pēc tam mēs varam sniegt protestus, bet vairs nav ne apsūdzētāja, ne apsūdzētā.

Tātad galarezultātā lēmējs ir tiesa un tiesa lems. Tādēļ es personīgi arī aicinu atbalstīt šo dokumentā nr. 644-a izteikto Līgotņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, pirms pārtraukuma būs vēl reģistrācija, un tad mēs turpināsim šā jautājuma izskatīšanu, bet tagad vārds deputātam Eduardam Berklavam. Saskaņā ar 129. pantu katram deputātam savā, kā arī savas frakcijas vai bloka vārdā ir tiesības pēc balsošanas motīviem iesniegt attiecīgu ziņojumu, kas nolasāms pēc balsošanas. Deputāts Berklavs ir uzrakstījis iesniegumu, kurā viņš lūdz Saeimas Prezidiju: "Lûdzu dot man iespēju darīt zināmu, ka kļūdījos balsojumā par zemes privatizāciju lauku apvidū. Es kļūdaini nospiedu pogu "par", bet vēlējos balsot "pret". Eduards Berklavs."

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Vai visi ir reģistrējušies? Godātie deputāti, es neesmu reģistrējies, lūdzu mani atvainot un attiecīgi izdarīt izmaiņas. Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Māris Budovskis,

Ilga Grava,

Edvīns Kide...

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide ir zālē.

Z.Tomiņš.

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Gunārs Meierovics...

Priekšsēdētājs. Gunārs Meierovics ir zālē.

Z.Tomiņš.

Uldis Osis,

Aleksandrs Pētersons,

Pauls Putniņš,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists...

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads ir zālē.

Z.Tomiņš.

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es lūdzu vērt vaļā arī lielās durvis, jo es saprotu, ka deputāti steidzas ne tikai uz ēdnīcu un kafejnīcu, bet arī svaigu gaisu var tepat sētā paelpot. Starpbrīdis.

Priekšsēdētājs. Izskatīsim deputāta Līgotņa priekšlikumu - 243. panta ceturtajā daļā svītrot tekstu "un tiesājamais šādā gadījumā ir attaisnojams".

Komisijas vārdā runāja... Personīgi runāja Ivars Silārs un pauda savu viedokli, ka viņš atbalsta. Vai kāds vēlas runāt? Lai būtu pilnīga skaidrība, tad tomēr nobalsosim, jo šeit ir komisijas priekšlikums - neakceptēt, bet tagad ir izmainīts. Vai, Marjašas kundze, jūs par šo pantu gribējāt debatēt? Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi, es gribu atbalstīt Līgotņa kunga priekšlikumu, jo lieta ir tāda, ka Kriminālprocesā ir stingri reglamentēti tiesas pienākumi un tiesas iespējas vai nu izbeigt lietu, vai apturēt lietu, vai nosūtīt lietu papildizmeklēšanai, vai pieņemt attaisnojošu spriedumu. Un nekur tas nav sasaistīts ar to, kādu pozīciju ieņem prokurors vai advokāts. Tur viss ir sasaistīts tikai ar vienu - ar krimināllietā esošo un tiesā pārbaudīto pierādījumu vērtēšanu, un tikai tad, ja pati tiesa nonāk pie slēdziena, ka šis cilvēks ir nevainīgs, tiesa var viņu attaisnot. Ja lietā ir pietiekoši materiāli... nepietiekoši materiāli sprieduma taisīšanai, tiesa var lietu nosūtīt papildu izmeklēšanai, un tad savā lēmumā tiesai ir jānorāda, kāpēc tiesa to dara, - bet nevis tikai tāpēc, ka prokurors atsakās no apsūdzības. Pēc šīs loģikas mēs varētu nonākt pie tā, ka, ja advokāts prasa aizstāvēt... attaisnot, tad tiesai noteikti ir jāattaisno vai, ja viņš kaut kādu apstākļu dēļ slikti aizstāv, tad tiesai būtu jānotiesā. Tiesa ir absolūti autonoma, tiesai ir pienākums tikai uzklausīt puses un vērtēt pierādījumu lietā. Tādēļ es principā atbalstu Līgotņa kunga priekšlikumu - vispār svītrot ceturto daļu, bet, ja jūs šeit gribat nobalsot tikai par to teikuma pēdējo daļu - par to, ka tiesas pienākums ir attaisnot, - tad jāsaka, ka tā jau nu katrā ziņā ir jāsvītro, par to vispār šaubu nav. Kas attiecas uz pārējo, tad es piedalīšos, ja mani paaicinās, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad gatavos trešo lasījumu, un pamēģināšu aizstāvēt šo Līgotņa kunga pozīciju, kas pilnīgi sakrīt ar manējo.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Līgotņa priekšlikumu - ceturtajā daļā svītrot tekstu "un tiesājamais šādā gadījumā ir attaisnojams". Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

A.Līgotnis. Un pēdējais - 5. labojums, kura autore ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tiek precizēta Kriminālprocesa kodeksa 434. panta trešā daļa, un tā patlaban ir saskaņota ar attiecīgu normu, kas ir likumā "Par prokuratūru", Prokuratūras likumā, ko mēs pieņēmām nupat, pavisam nesen. Arī šis priekšlikums ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu!

A.Līgotnis. Tas ir viss. Citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Un kad jūs iesakāt veikt trešo lasījumu?

A.Līgotnis. Saskaņā ar Kārtības rulli man ir jāierosina datums, kad šo likumprojektu skatīt trešajā lasījumā. Mēs vēl neesam vienojušies, kādos datumos mums būs sēdes aiznākamajā nedēļā, tādēļ es ierosinu trešajā lasījumā skatīt pirmajā plenārsēdē tajā nedēļā, kas sākas ar 20. jūniju. Sarežģīti es to noformulēju, bet savādāk pateikt to nav iespējams. Un savukārt kolēģus deputātus es lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz nākamajai pirmdienai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad - likumprojekts par ieguldījumiem. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā! Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Tautsaimniecības komisijas vārdā. Šis ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"", dokuments nr. 657-a, kas ir izdalīts šodien. Pirms tā iekļaušanas darba kārtībā Saeimas priekšsēdētājs jau informēja, ka Tautsaimniecības komisija, atkārtoti izskatot šo iepriekš iesniegto Ministru kabineta likumprojektu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", nonāca pie slēdziena, ka tajā likumprojektā bija ārkārtīgi daudz atsauču uz vēl projektā esošiem nodokļu likumiem un ka nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest, izdarot grozījumus, nevis mainot visu likumprojektu vai likumu par ārvalstu ieguldījumiem. Uz šādu atziņu vedināja arī pārrunas ar Latvijas Republikas vēstniecību ekonomiskajiem atašejiem. Viņi aicināja, ka likumus, kas attiecas uz ārvalstniekiem un uz ārvalstīm, nebūtu lietderīgi grozīt katru pusgadu vai vēl biežāk, kā mēs to darām, bet izdarīt tikai nepieciešamos grozījumus. Tas ir daudz saprotamāk gan ārvalstu uzņēmējiem, gan ārvalstīm, kas ir slēgušas starptautiskos līgumus, gan arī droši vien mūsu pašu uzņēmējiem, kas ir uzsākuši kaut kādus kontaktus jeb sadarbību ar ārvalstniekiem. Un tāpēc Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija, ka vajag izstrādāt šo alternatīvo likumprojektu, kas saucas "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"", un turpmāk vairs nevirzīt likumprojektu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", kuru Saeima bija akceptējusi pirmajā lasījumā.

Lai atvieglotu deputātiem darbu, šā visiem izdalītā materiāla beigās ir redzams arī pašreiz spēkā esošais likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", tas ir...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Deputāt Jonīti, ja jums ir iespēja, sadalīsim jūsu runu un jūsu aģitāciju etapos. Vispirms mums ir jālemj par steidzamību.

R.Jonītis. Jā, es gribēju no sākuma argumentēt un pēc tam lūgt steidzamību. Mēs varētu tiešām, ja nav argumentu pret šādu... komisijas vārdā es aicinu virzīt šo likumprojektu kā steidzamu un vispirms balsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Tagad - pirmo lasījumu.

R.Jonītis. Paldies. Es uzreiz pāriešu pie būtības - ne tik daudz izskaidrojot šo komisijas viedokli, jo tas būtībā ir redzams arī no piedāvātās redakcijas.

Priekšsēdētājs. Būtu stipri vēlams.

R.Jonītis. Tātad komisija piedāvā šajos grozījumos mainīt tikai sadaļu "Likumā lietotie termini", kuri pašreizējā brīdī būtu juridiskā ziņā daudz skaidrāki un daudz precīzāk izteiktu ārvalstu ieguldījumu būtību un arī kontroles tiesības pār uzņēmumiem. Papildināt likumu ar vēl vienu ierobežojumu, ka ārvalstu ieguldītāji nedrīkstētu iegūt kontroli pār uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību izložu un azartspēļu organizēšanā un uzturēšanā, tas būtu saistāms ar Saeimas jau iepriekš nobalsoto likumprojektu "Par izlozēm un azartspēlēm".

Nākamais būtiskais labojums ir 3.panta trešajā sadaļā, kur iepriekš bija norma, kas ārvalstniekiem aizliedza izmantot zemi uzņēmējdarbības veikšanai savādāk kā tikai uz nomas tiesību pamata. Tagad ir piedāvāta tieši šī pati redakcija par nomas līgumu, kura termiņš nedrīkst pārsniegt 99 gadus, bet papildinājums ir šāds: "vai ja tā iegūta īpašumā Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā". Un līdz ar to šis labojums ļautu ārvalstniekiem, ja Latvijas Republikas likumi to pieļautu, iegādāties zemi arī īpašumā.

Nākamais papildinājums, ko komisija ierosina iestrādāt kā jaunu pantu, attiecas uz ārvalstu banku ieguldījumiem, un tas ir redzams 2.lappuses otrajā ailītē kā 4.priekšlikums, ka ārvalstu bankām ar Latvijas Bankas atļauju ir tiesības atvērt filiāles un nodaļas Latvijas Republikas teritorijā.

Pēdējais priekšlikums ir tīri redakcionāls - visā likuma tekstā vārdus "Ministru padome" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Es domāju, tas nebūtu jāargumentē.

Priekšsēdētājs. Paldies.

R.Jonītis. Es komisijas vārdā arī aicinu Saeimu atbalstīt šos grozījumus, jo Latvijas tautsaimniecībai tie varētu nest diezgan lielu labumu jau tūlīt pat, pēc šā likuma spēkā stāšanās.

Priekšsēdētājs. Pirmais lasījums. Vai runātāji ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par "Grozījumu likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" akceptēšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūdzu ieplānot otro lasījumu uz 16.jūniju, nākamo ceturtdienu, un visus priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 14.jūnijam Tautsaimniecības komisijai.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni, iesniedziet tajos datumos Prezidijam, un tas būs iekļauts darba kārtībā.

Likumprojekts "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus". Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā runās deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es lūdzu kolēģus atrast dokumentu nr.604, kur ir trešajā lasījumā sagatavotais likumprojekts "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus". Es lūdzu, lai atšķir līdz tabulai, un mēs varam tagad sākt. Komisija saņēma vairākus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums bija saistīts ar 3.pantu, kur deputāts Elferts vēlējās precizēt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu. Komisija pieņēma Elferta kunga priekšlikumu, un redakcija tika precizēta.

Priekšsēdētājs. Vai Elferta kungam, deputātam Elfertam, un pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

V.P.Karnups. Bija arī priekšlikums sakarā ar 3.pantu no frakcijas "Lîdztiesība", kurš tika sakarā ar Elferta kunga priekšlikuma pieņemšanu noraidīts.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija "Lîdztiesība" pieprasa balsojumu? Nesaprotu jūsu žestus. Pieprasa, ja? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" ierosinājumu - 3.pantu izteikt šādi: pašvaldībām ir tiesības pārdot izsolē īpašumtiesības uz to īpašumā esošiem dzīvokļiem (un tālāk kā tekstā). Otrais priekšlikums. Rezultātu! Par - 14, pret - 16, atturas - 18. Nav kvoruma. Atļaušos secināt, ka zālē ir kvorums. Balsojam vēlreiz par frakcijas "Lîdztiesība" ierosinājumu - 3.pantu izteikt šādā redakcijā. Jums ir šī redakcija. Balsosim! Rezultātu! Par - 11, pret - 19, atturas - 32. Nav pieņemts.

V.P.Karnups. 4.pantā arī bija frakcijas "Lîdztiesība" ierosinājums, kas ir tiešām saistīts ar iepriekš noraidīto, un arī šis ierosinājums tika noraidīts.

Priekšsēdētājs. Un komisijas redakcija...

V.P.Karnups. ... ir precizēta.

Priekšsēdētājs. Ir precizēta. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" ieteikto 4.panta redakciju! Balsojam. Rezultātu! Par - 10, pret - 21, atturas - 30. Nav pieņemts. 5.pants.

V.P.Karnups. 5.pants tika precizēts, nosakot, ka izsolēm vajag būt publiskām.

Priekšsēdētājs. Vai pret precizējumu ir iebildes kādam deputātam? Nav. Pieņemts.

V.P.Karnups. Un pēdējais punkts ir saistīts ar termiņiem. Tā kā mēs tik vēlu pieņemam likumu, komisija ieteica pagarināt termiņu par sešiem mēnešiem, lai būtu viena gada laiks, kad šis likums darbotos.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" pieņemšanu visumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

V.P.Karnups. Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs. Paldies arī jums. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vārds Ivaram Silāram - komisijas priekšsēdētājam!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentus nr.611, 611a un 611b! Dokumentu ir tik daudz tādēļ, ka ir spēkā noteikums, ka piecas dienas pirms trešā lasījuma vienmēr var iesniegt jaunus labojumus. Tas zināmā mērā sarežģī komisijas darbu.

Sākam skatīt tātad dokumentu nr.611. Vispirms tomēr pantu kārtībā mums jāskata. Dokumentā nr.611-a ir redzams Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums - grozīt spēkā esošā likuma 7.panta otro daļu. Panta nosaukums ir "Aizsardzības spēku lietotais īpašums". Un pašreiz spēkā esošā redakcija ir, ka Aizsardzības ministrijai un tās struktūrvienībām dienesta ēkas un telpas ierāda pašvaldības un valsts uzņēmumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina noteikt, ka ēkas tām ierāda Valsts īpašuma fonds.

Tālāk. Spēkā esošā redakcija nosaka, ka šo dienesta ēku un telpu uzturēšanas izdevumus sedz attiecīgās pašvaldības valsts uzņēmumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina noteikt , ka šo dienesta ēku un telpu uzturēšanas izdevumus sedz valsts.

Redziet, kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo priekšlikumu. Ir policijas (ir valsts policija un municipālā policija), bet Aizsardzības spēki visai valstij ir vieni, un tie aizstāv visu valsti - kopā ar visām pašvaldībām. Un pašreizējā situācijā mēs uzskatām, ka sava artava ir jādod valsts budžetam, sava artava ir jādod pašvaldību budžetam. Sava artava jādod, telpas ierādot, pašvaldībām un sava - valstij. Kā vienam, tā otram. Un mūsu komisija uzskatīja, ka šo redakciju mēs nevaram pieņemt.

Priekšsēdētājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš. Lūdzu, jums vārds!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Aizsardzības ministrija un Aizsardzības ministrijas rajonu un republikas pilsētu struktūrvienības, valsts dienesta pārvaldes nodaļas, ir valsts iestādes, un kā tādām telpas šīm valsts iestādēm, tāpat kā jebkurām citām valsts iestādēm, ir jāierāda valstij. Ja telpas lietošanā tām piešķir pašvaldība, tad, tāpat kā visām citām valsts iestādēm, pašvaldība telpas tām var piešķirt tikai lietošanā par maksu. Šādu kārtību nosaka arī nule pieņemtais likums par pašvaldībām, kurā uzskaitītas pašvaldību pastāvīgās, ilgstošās funkcijas, un šajās funkcijās neietilpst pienākums ierādīt telpas par pašvaldības budžeta līdzekļiem valsts pārvaldes vai citām iestādēm. Tādēļ pat tad, ja mūsu komisijas priekšlikums būs noraidīts, pašvaldības tajos gadījumos, ja tām būs brīvas telpas, Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām šīs telpas vienalga ierādīs rajonos un republikas pilsētās par maksu, nevis par velti. Šo informāciju sniedzu jums tāpēc, lai jūs zinātu, kā tas ir saskaņā ar spēkā esošo Pašvaldību likumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Kas tagad runās? Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Tas, ka valsts aizsardzība ir visas tautas lieta, tas nav komunistu izdomājums, jo neatkarīgās Latvijas likuma "Par valsts aizsardzību" 1.pantā bija teikts apmēram sekojošais, ka ikvienai personai, ikvienai valsts iestādei, institūcijai, uzņēmējam ar visiem saviem spēkiem ir jāpiedalās valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un nodrošināšanā. Līdzīgā redakcijā šis pants būs arī mūsu jau jaunajā Saeimā iesniegtajā likumā "Par valsts aizsardzību". Patlaban šīs telpas, šie nami reāli atrodas pašvaldību rīcībā. Arī tas viss, kas paliek pāri pēc Krievijas armijas aiziešanas, saskaņā ar Augstākās padomes attiecīgu lēmumu vispirms tiek nodots nekam citam, bet tieši pašvaldībām. Pašvaldības ir tā reālā institūcija, no kuras valsts aizsardzība kaut ko var dabūt. Un tāpēc es lūgtu šo pašvaldības komisijas priekšlikumu noraidīt, bet atstāt spēkā to, kāds ir izstrādāts Aizsardzības un iešlietu komisijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim, lūdzu, par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, kuru ir noraidījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 8. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk. 16.panta pirmajā daļā ir komisijas redakcija, priekšlikumi par grozīšanu nav saņemti, tā ka ir spēkā otrā lasījuma redakcija.

Tālāk. 20.panta trešajā daļā labojumu iesniedza Valsts prezidents. Tas attiecas uz virsnieku dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību, un komisija to ir pieņēmusi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

I.Silārs. Tāpat arī par 21.panta piekto daļu - par instruktoru paaugstināšanu virsnieku dienesta pakāpē. Arī te Valsts prezidenta priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

I.Silārs. Līdzīgs priekšlikums ir arī par 21.panta sesto daļu, un tas tāpat ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk par 45.panta pirmo daļu. Te būtībā ir priekšlikums, kuru ir iesniedzis valsts ministrs Bērziņš. Jūs to redzat dokumentā nr.611-a. Tas faktiski ir tāds, kādu bijām jau pieņēmuši otrajā lasījumā, tātad tas neko negroza. Bet par 45.panta otro daļu mums ir priekšlikumi kā no valsts ministra Bērziņa, tā arī no finansu ministra Oša. Un tādēļ es vispirms šeit aicinātu izskatīt dokumentu nr. 611-b. Ko Oša kungs raksta? Oša kungs gan raksta, ka 45... Viņam gan nav konkrētas redakcijas, bet būtībā viņš atspoguļo savu viedokli un es domāju, ka mums tam ir jāpievērš uzmanība. Viņa uzskats ir tāds, ka 45.panta otrās daļas labojums ir jāformulē precīzāk, jo piedāvātā redakcija, ministrijasprāt, rada neskaidrības sakarā ar to, ka šā panta minētās daļas noteikumi attiecas uz obligātā dienesta karavīriem, bet saskaņā ar likuma "Par Aizsardzības spēkiem" 9.pantu karavīru sadalījums ir šāds: virsnieki, instruktori, kareivji. Līdz ar to var saprast, ka te ir paredzēts, ka ne tikai obligātā dienesta kareivji, bet arī virsnieki un instruktori ir valsts apgādībā. Te man ir jāsaka, ka šāds uzskats ir kļūdains, jo, kā jūs redzat, dokumentā nr. 611 ir runa par obligātā dienesta karavīriem. Un jāsaka, ka mums nav obligātā dienesta virsnieku. Tātad šeit nekādu pārpratumu nevar būt, un tādēļ arī komisija noraidīja šo Oša kunga viedokli.

Tālāk skatieties dokumentu nr.611-a, kur ir ministra Bērziņa priekšlikums. Labklājības ministrijas valsts darba ministra Bērziņa priekšlikums attiecas uz 45.panta otro daļu, kurā viņš aicina grozīt otro teikumu komisijas izstrādātajā redakcijā, ka šie obligātā dienesta karavīri, kuri atrodas dienesta laikā valsts apgādībā, saņem bezmaksas formas tērpu un atalgojumu, arī piemaksu par amatu un dienesta pakāpi Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Šo teikumu Bērziņa kungs aicina nomainīt ar to, ka apgādes normas nosaka Aizsardzības ministrija. Kādēļ komisija to noraidīja? Galu galā budžetu sastāda Ministru kabinets un Ministru kabinetam būtu jāzina, kādu koncepciju, aizsardzības koncepciju tas ir apstiprinājis, un, apstiprinot aizsardzības koncepciju, tam arī ir jāzina, uz kādu armiju mēs ejam, - cik daudz cilvēku ir paredzēts šajā armijā, cik daudz ir paredzēts iesaukt. Līdz ar to arī Ministru kabinetam ir jārēķinās ar budžetu, lai tas pats zina, nevis iedalīt kaut ko, un tad nu Aizsardzības ministrija tagad gudros, kā to izmantot. Tātad es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, bet noraidīt Bērziņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai uztur kāds? Neuztur. Līdz ar to akceptējam komisijas viedokli.

I.Silārs. Paldies. Tālāk 45.panta ceturtā daļa. 45.panta ceturto daļu ministrs Bērziņa kungs piedāvā svītrot. Mēs aicinām to saglabāt, bet es jūs informēšu, kas šajā daļā ir rakstīts - ko grib svītrot un pret ko iebilst komisija. Tātad tiek piedāvāts svītrot, ka robežsargi (tā ir spēkā esošā redakcija), kuri dien uz valsts robežas, saņem 20% piemaksu pie pamatalgas, uz jūras kuģiem dienošie karavīri - 25% piemaksu pie pamatalgas, bet karavīri-lidotāji - 30% piemaksu pie pamatalgas. Ņemot vērā pašreizējo kārtību un pašreiz spēkā esošo likumu, jāsaka, ka tas atbilst tai reālajai situācijai, kāda ir mūsu valstī. Protams, ka tie, kas ir uz robežas, ir smagākos apstākļos, kā arī Jūras spēku un Gaisa spēku karavīri ir grūtākos apstākļos, un tādēļ komisija uzskatīja par nepieciešamu saglabāt piemaksas šiem cilvēkiem un tādēļ mūsu komisija noraida šo Bērziņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds uztur šo priekšlikumu? Neuztur. Komisijas viedoklis ir akceptēts.

I.Silārs. Ja Saeima ir atbalstījusi to, ka šai daļai ir jāpaliek, tad es aicinu apskatīties 611.dokumenta 7.punktu, kurā mēs aicinām šo daļu papildināt. Proti, ka līdzīgas piemaksas kā robežsargiem, kuri dien uz valsts robežas, proti, 20% piemaksa pie amatalgas, būtu jāparedz arī Aizsardzības spēku speciālo uzdevumu vienības karavīriem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Tālāk par 46.panta sesto daļu.

Priekšsēdētājs. Piektā daļa vispirms... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

I.Silārs. Piedodiet - taisnība. Šeit 46.panta piektajā daļā dokumentā nr. 611-a tātad ir starpība, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju. Ir aicinājums papildināt pantu ar jaunu teikumu, ka izdevumi, kas radušies pašvaldības ārstniecības iestādēm, sniedzot medicīnisko palīdzību aktīvā dienesta karavīriem, tiek segti no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Mūsu komisija to noraidīja ar iepriekšējo motivāciju, ka ne visur, protams, ir valsts slimnīcas un ka savam karavīram palīdzība ir jāsniedz tur, kur viņš ir cietis, tajā slimnīcā, kura ir tuvāk un kura viņam var sniegt palīdzību. Un šeit arī uzskatījām, ka palīdzība būtu jāsniedz savam karavīram ikvienā slimnīcā - vai nu tā ir pašvaldības vai valsts slimnīca - par brīvu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds uztur priekšlikumu? Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 46.panta piektās daļas redakciju. 14. labojums. Balsojam. Lūdzu! Par - 31, pret - 19, atturas - 14. Nav pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Tālāk 46.panta sestā daļa. Te arī ir divi priekšlikumi. Vispirms es aicinātu apskatīties dokumentu nr. 611-b, ko ir iesniedzis finansu ministrs Osis, kur viņš izsaka viedokli, ka piemaksa par izdienas piešķiršanu, mūsuprāt, nav saistāma ar atestāciju, jo šīs piemaksas var būt atkarīgas tikai no izdienas stāža. Kā redzat dokumentā nr. 611, Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātajā redakcijā, ko mēs jau akceptējām otrajā lasījumā, ir šīs daļas priekšpēdējais teikums, ka piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Kādēļ šāds teikums? Gluži vienkārši. Mēs zinām, ka ir ļoti daudz virsnieku ar lielu gadu stāžu padomju armijā, kuri sen nav pāratestējušies, nav izgājuši atestāciju, un mūsu viedoklis bija tāds, ka te tomēr ir jāsaista un jāskatās, ka nepietiek vien ar to garo darba stāžu padomju armijā, bet ir jābūt arī vēl zināšanu atbilstībai mūsdienu prasībām. Un vienmēr mūsu viedoklis bija tāds, ka ir nepieciešama arī šī pāratestācija. Es vienkārši izsaku komisijas viedokli un līdz ar to aicinu noraidīt šā teikuma svītrošanu.

Priekšsēdētājs. Vai uztur kāds? Neuztur. Komisijas viedoklis akceptēts.

I.Silārs. Paldies. Vēl ir otrs priekšlikums par pēdējā teikuma svītrošanu ar to motivāciju, kas, protams, ir pamatota, bet, tā kā tas jau ir ierakstīts likuma "Par valsts pensijām" 5.pantā, tad šādas normas iekļaušana šajā likumā nav nepieciešama. Jā, bet mēs domājam, ka šo likumu tiešām lasa karavīri, jauni cilvēki, kurus neinteresē pensiju likums. Taču tādas tiesības viņiem ir, kļūstot vai vēloties kļūt par virsnieku un domājam, ka tas netraucēs, ja šis teikums būs ielikts arī šajā likumā "Par Aizsardzības spēkiem". Tādēļ mēs uzskatām, ka nevajadzētu to svītrot no šā likuma.

Priekšsēdētājs. Vai uztur kāds? Neuztur. Komisijas viedoklis ir akceptēts.

I.Silārs. Paldies. Tad otrs priekšlikums par šo pantu ir Labklājības ministrijas darba valsts ministram. Šeit viņam ir divi priekšlikumi. Taču ieskatieties, kolēģi, - tie viens ar otru ir pretrunā. Pirmajā ministrs aicina svītrot vārdus "un piemaksa par izdienu" - redakcija ir tāda: "Personām, kuras iesauktas aktīvajā dienestā, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu"... Tas tiek svītrots. Taču otrajā savā teikumā ministrs raksta šādi: "Aicinu papildināt šo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Personām, kuras iesauktas aktīvajā dienestā, izdienas stāžu, kurš dod tiesības uz piemaksu par izdienu, nosaka Ministru kabinets." Ja tiek svītrots, ka vispār nav tādu tiesību, tad kā var runāt par izdienas stāžu, šīm tiesībām, kuras neeksistē, un ka to noteiks Ministru kabinets. Mēs uzskatījām, ka tas ir pretrunīgs priekšlikums un tādēļ noraidījām.

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt? Ir akceptēts. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk. 47.panta piektā daļa. Faktiski jāsaka, ka šis konkrētais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums te ir parādījies kā noraidīts, taču pēc būtības tas ir pieņemts, mainot visu panta redakciju. Šim pantam, kuram agrāk bija piecas daļas, tagad vairs tikai ir viena daļa. Tas ir redzams dokumentā nr. 611, kurā tas ir izteikts divos teikumos. Pēc būtības ir ņemts vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Piekrītat? Paldies.

I.Silārs. Tad paliek pēdējais labojums, ko arī ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, proti, tās ir tiesības izmantot valsts un pašvaldības satiksmes līdzekļus. Šeit ir piedāvāts svītrot vārdu "pašvaldības" no normas, kas ir spēkā, ka karavīri formas tērpā braukšanai uz dienesta vietu bez maksas izmanto valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot taksometrus un gaisa transportu. Obligātā dienesta karavīri..." un tā tālāk. Tur šis vienīgais teikums attiecas uz to. Šeit es gribu teikt, ka, protams, man būtu bijis vieglāk aizstāvēt, Lagzdiņa kungs, šo normu, ja mēs būtu izskatījuši pirmajā lasījumā to likumprojektu, kas ir iesniegts un kurā ir paredzēts, ka nākamā gada budžetā būs līdzekļi, kas būs domāti attiecīgi arī Aizsardzības spēkiem, Aizsardzības ministrijai, lai to visu apmaksātu. Bet pašreiz, atstājot tikai to, ka bez maksas izmanto valsts un pašvaldību... Nē, mēs uzskatām, ka šodien vajadzētu atteikties, ka līdz nākamā gada 1.janvārim vajadzētu palikt tai redakcijai, kāda ir spēkā esošajā likumā. Es redzu, ka Karnupa kungs un Lagzdiņa kungs abi māj ar galvu. Vai uztur komisija?

Priekšsēdētājs. Komisija neuztur. Tātad jūsu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas - viedoklis ir akceptēts. Es nesaprotu ministra kungu! Jūs gribat runāt? (No zāles ministrs A.Gūtmanis: "Es gribu runāt!") Lūdzu! Ministrs Gūtmanis - lūdzu, jums vārds.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Es gribu cienījamajiem deputātiem teikt, ka par katrām pusdienām ir jāmaksā, un sabiedriskais transports ir bēdīgā stāvoklī. Un tāpēc tas jautājums jārisina tā, ka budžetā jāpalīdz Aizsardzības spēkiem ar naudu un ka par to ir jāmaksā, jo mums drīz vispār nebūs, ar ko braukt. Tā ka es aicinu jautājumu tā nerisināt, es balsošu pret.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Valdis Pavlovskis - aizsardzības ministrs.

V.Pavlovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Aizsardzības ministrijai nekas nav pretī maksāt. Fakts ir tāds, ka šā gada budžetā mums nav naudas. Un, ja šis Gūtmaņa kunga priekšlikums tiks pieņemts, tad jūs balsosit pret, tad mūsu karavīriem būs jāmaksā vienkārši par publisko transportu no tiem 5 latiem, ko viņi saņem mēnesī, viņiem būs arī jāmaksā par autobusu biļetēm. Tā ka es jums lūgtu balsot par komisijas priekšlikumu, bet nākamgad mums būs budžetā nauda un mēs maksāsim par saviem karavīriem.

I.Silārs. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka šeit pašreiz tā situācija ir pavisam vienkārša, jo priekšlikumus trešajam lasījumam mēs izskatām tikai iesniegtus rakstveidā un piecas dienas pirms izskatīšanas trešajā lasījumā. Priekšlikums par šo pantu ir viens, un to šeit tikko komisija atsauca, bet cita mums vairs nav ko balsot.

Priekšsēdētājs. Es tomēr gribētu precizēt - kuru priekšlikumu komisija noņēma?

I.Silārs. 58.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "un pašvaldības".

Priekšsēdētājs. Bet, ja mēs atskatāmies uz mūsu precedentiem, tad ministram Gūtmanim ir tiesības uzturēt šo balsojumu, jo viņš kā deputāts un amatpersona redzēja šo priekšlikumu un cerēja par to balsot. Un tāpēc tādās reizēs, ja arī deputāts vai komisija atsauc, bet, ja kāds no deputātiem iebilst, tad mēs balsojam, jo loģiski būtu tā: ja komisija nebūtu izvirzījusi to, tad Gūtmaņa kungs to būtu iesniedzis.

I.Silārs. Tikai ir interesanti, kādēļ Gūtmaņa kungs domā, ka valsts var maksāt, bet pašvaldības - ne? Te ir interesants jautājums pacēlies. Bet nekas - balsosim! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto priekšlikumu 48.panta pirmajā daļā. To uztur spēkā ministrs Gūtmanis. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 22. Nav pieņemts.

I.Silārs. Līdz ar to es aicinātu balsot par likumprojektu visumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par grozījumiem likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs. Nākamais. Godātie kolēģi! Es atvainojos, Silāra kungs, katrs iesniegums Prezidijam ir jānolasa savlaicīgi, un, izmantojot brīdi, kamēr mēs pāriesim tūlīt pie nākamā jautājuma, es nolasīšu jums iesniegumu: "Lûdzam likumprojektus "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā", "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" izskatīt pēc likumprojekta "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 21.janvāra lēmuma "Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku, Zemessardzi..." un tālāk kā tekstā. Ir desmit deputātu paraksti. Iebildes ir? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Ir!") Ja ir iebildes, lūdzu, Kiršteina kungs, izmantojiet tribīni! Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, man ir iebildes, tāpēc ka šeit ir divas vienošanās, kas absolūti neprasa laiku. Šīs divas vienošanās, kas ir starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, kā bija paredzēts, mums ir jāpieņem un arī Konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem. Tas neprasīs vairāk par piecām minūtēm laika.

Priekšsēdētājs. Paldies. Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis iesniegums par šīm izmaiņām ir saistīts ar to, ka šie likumprojekti ir jāpaspēj izskatīt otrajā lasījumā, lai mēs varētu tos šajā sesijā izskatīt vēl arī trešajā lasījumā. Tikai tāpēc ir šāds lūgums.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputātu iesniegtajām izmaiņām! Rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 11. Akceptēts.

Lūdzu, izskatīsim nākamo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Trešais lasījums. Ivars Silārs - komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, arī šeit mums būs vienkāršāka tā lieta, jo šeit visi labojumi komisijā ir pieņemti. Pirmais tātad ir par 19.panta trešo daļu. Līdzīgi tam, kā likumā "Par Aizsardzības spēkiem" labojumus iesniedza Valsts prezidents, un komisija šo 19.panta trešās daļas labojumu pieņēma.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

I.Silārs. Tāpat arī 20.panta piektajā daļā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Un 20.panta sestajā daļā.

Priekšsēdētājs. Arī, lūdzu, vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 46.pantā ir komisijas labojums par to, ka, ja gadījumā tas ir nepieciešams sakarā ar darba attiecībām, valsts divu gadu laikā no dienesta gaitu sākuma nodrošina zemessardzes ierindas dienestā dienējošo zemessargu ar dienesta dzīvojamo telpu un dienesta telefonu. Ja līdz dienesta dzīvojamās telpas saņemšanai ierindas dienestā dienošais zemessargs ir spiests īrēt dzīvojamās telpas no fiziskajām personām, zemessardze var kompensēt viņam papildu izdevumus par telpu īri.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot 50.panta pirmās daļas 2.punktu, ko komisija ir pieņēmusi. Proti, ka zemessardzes finansē no pašvaldības budžeta. Komisija piekrita un pieņēma šo labojumu, ka tas tiek svītrots.

Priekšsēdētājs. Arī deputātiem nav iebildes? Nav.

I.Silārs. Tālāk par 50.panta pirmās daļas 3.punktu, kurš arī runā par zemessardzes finansēšanu, par to, ka zemessardzi finansē no līdzekļiem, kas iegūti... Tur tiek papildināts ar vārdiem "...likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā". Un tas ir pieņemts, jo līdz šim bija tikai teikts, "...kas iegūti noteiktā kārtībā". Šeit ir precizēts, tātad "likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nē, akceptēts.

I.Silārs. Tālāk. Par 50.panta otro daļu. Tā ir izteikta jaunā redakcijā, ka zemessargu, pirmsdienesta periodisko un citu ar zemessardzi saistīto medicīnisko komisiju darbību nodrošina pašvaldības medicīnas iestādes. Līdz šim bija noteikts, ka tas notiek par pašvaldību līdzekļiem, bet tagad, ka tas ir par valsts līdzekļiem, un komisija to akceptēja.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk par 51.pantu - "Zemessardzes materiāli tehniskā apgāde". Šeit arī tika pieņemts priekšlikums, ka zemessardzes materiāli tehniskā apgāde tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Un otrā daļa, ka valsts ierāda dienesta telpas zemessardzes vienībām bez maksas un ka valsts īpašuma fondam ir pienākums ierādīt zemessardzes vienībām telpas divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās vienības komandiera pieprasījums. Tas ir pieņemts precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes? Nav.

I.Silārs. Līdz ar to, ja citu priekšlikumu mums nav, ja iebildumi nav bijuši, tad līdz ar to es aicinātu balsot par likumprojektu visumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par policiju"".

I.Silārs. Šeit, lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 613, 613-a un 613-b. Sāksim ar dokumentu nr.613. Tātad pēc otrā lasījuma ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, sākot ar 21.panta piekto daļu. Šeit ir noteikta kārtība, kādā apstiprina un atlaiž no amata pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus. Šī redakcija ir izstrādāta, Aizsardzības un iekšlietu komisijai strādājot kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un ir pieņemta kopīga redakcija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

I.Silārs. Tas pats ir sakāms arī par 24.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti? Nav iebildes. Tālāk!

I.Silārs. Otrajā lapaspusē ir līdzīgi, arī te ir pieņemts labojums, ko ieteica Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, 24.panta 3.,4.un 5.daļā.

Priekšsēdētājs. Vai par šiem komisijas pieņemtajiem labojumiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tāpat arī par 34.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

I.Silārs. Tālāk ir 35.panta pirmajā daļā, ka valsts policijas materiāli tehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts. Tur līdz šim bija, ka to dara pašvaldības, bet pašvaldības ir svītrotas un paliek, ka...

Priekšsēdētājs. Arī pieņemts.

I.Silārs. Tā. Un pēdējais priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi. Lai jūs varētu labāk orientēties, tātad nr.613-b dokumentā ir pašreiz spēkā esošā redakcija, bet dokumentā nr.613-a ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā redakcija, ko noraidījusi mūsu komisija. Tātad pašreizējā redakcija ir par to, ka dienesta telpas kārtības policijas un kriminālpolicijas vietējām iestādēm un apakšvienībām bez maksas ierāda pašvaldību iestādes. Un tas nav pieņemams Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tāpat arī otrais, ka telpu ekspluatācijas izdevumi tiek segti no pašvaldības vai transporta resoru līdzekļiem. Arī šeit Pašvaldības komisija, saprotamu motīvu vadīta, ir pret to. Bet jāpasaka atkal, kāda ir situācija. Ņemsim, teiksim, Rīgu, Vidzemes priekšpilsētas policiju. Šis policijas iecirknis šodien saucas "Brīvība". Tas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 103 un aizņem pašvaldības ēkas visu pirmo stāvu. Tāda situācija ir, ka šīs ēkas ir pašvaldības ēkas. Komisija to ir noraidījusi, bet Pašvaldības komisija uztur to spēkā. Lai izšķir balsojums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Komisija uztur balsojumu? Zvanu! Lūdzu, balsosim par 36.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā. Rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 15. Pieņemts.

I.Silārs. Tagad es aicinu balsot par likumprojektu visumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par policiju"" pieņemšanu visumā trešajā lasījumā. Rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 21.janvāra lēmuma "Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku, Zemessardzes, Iekšlietu ministrijas bruņoto formējumu un Drošības dienesta amatu sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un dienesta pakāpēm un par piemaksām pie amatalgas" atzīšanu par spēku zaudējušu".

I.Silārs. Šis, kolēģi, ir tīri formāls. Mums par to ir jānobalso tādēļ, ka mēs esam pieņēmuši grozījumus iepriekšminētajos likumos - likumā par Zemessardzi, likumā par Aizsardzības spēkiem un likumā "Par policiju".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu visumā - trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies jums! Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais ir "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā ir sestā sadaļa, 11.pozīcija. Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" otrajā lasījumā. Ir uzrādīti ļoti daudzi dokumenti. Es jūs lūdzu izmantot dokumentu nr.643, kurā ir apkopoti šie dokumenti, kas šeit ir uzskaitīti, jo to dokumentu numerācija nav nekas cits kā Ministru kabineta iesniegumi vai tie dokumenti, kas mums ir bijuši jau iepriekš, un tāpēc šeit tie visi parādās. Pašā likumprojektā, šajā dokumentā nr.643, dokumenta virsrakstā, kā arī otrajā pantā grozījumi un labojumi salīdzinājumā ar pirmo pantu nav izdarīti.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk. Bija priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti: izsvītrot 29.1., 30., 31., 33., 39.pantā vārdu "tautas". Te ir tīri tehnisks labojums, kas saistās ar "tautas tiesu". Mums vairs tādas nav, ir rajona, pilsētas tiesa.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 90.pantā arī ir priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, svītrot vārdus "Ministru padome", izsvītrot šos vārdus un aizstāt arī šeit: sankcijas izmaiņas. Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu šeit izmaiņu nav. Tagad, kā jūs šodien redzējāt, Ministru kabinets ir iesniedzis jaunu priekšlikumu. Mēs to iestrādāsim, gatavojot trešo lasījumu.

91.pantā ir komisijas priekšlikums - izdarīt izmaiņas, proti, izsvītrot vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" un sankciju, kura bija izteikta rubļos, izteikt latos.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Tālāk. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, izdarīt grozījumus 93.pantā. Šeit ir redakcionāls labojums - vārdus "tautas saimniecība" aizstāt ar vārdu "tautsaimniecība". Un sankciju, kura bija rubļos, izteikt latos. Un arī paaugstināt sankcijas, tas ir, sankcijas par elektrisko tīklu bojāšanu, kuros spriegums nepārsniedz 1000 voltu.

Priekšsēdētājs. Arī šeit nav iebilžu?

A.Endziņš. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu. Proti, izdarīt izmaiņas 94.pantā. Analoģiski ar iepriekšējo.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo nav nav iebilžu?

A.Endziņš. Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 95.pantu, proti, izdarīt grozījumus šajā pantā. Kā jūs redzat pēdējā ailītē, tie ir tīri tehniski grozījumi. Un ieteikums sankciju paaugstināt un izmainīt no rubļiem uz latiem.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk. Attiecībā uz 101.pantu ir Ministru kabineta priekšlikums, kas izteikts dokumentā nr.336. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma ar grozījumu, proti, paaugstinot sankciju. Ministru kabineta priekšlikumā sankcijas lielums bija 10 lati, bet mēs paredzam 100 latus.

Priekšsēdētājs. Vai pret 101.pantu deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Arī par 102.pantu ir Ministru kabineta priekšlikums. Arī tas ir pieņemts ar grozījumiem, proti, ir palielināta sankcija.

Priekšsēdētājs. 102.pants. Lūdzu! Nav iebilžu. Tālāk!

A.Endziņš. Arī 102.1. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk - 103.pants. Arī tur ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir pieņemts ar precizējumu - ir paaugstinātas sankcijas.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 103.pants. Šeit izmaiņu nav. Arī 105.pantā izmaiņu nav. Tālāk - 126.pants. Bija Ministru kabineta priekšlikums izdarīt izmaiņas šajā pantā, tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 155.1. pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu izmaiņu nav, arī 155.2. pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu izmaiņu nav. 154.pantā ir Ministru kabineta priekšlikums. Šis priekšlikums ir pieņemts, bet ir izdarīti grozījumi, precizējumi. Tekstu jūs redzat. Runa ir par tirdzniecību neatļautās vietās.

Priekšsēdētājs. 155.4. pants. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Ministru kabineta priekšlikums bija svītrot šo jēdzienu "ielu tirdzniecība". Tātad runa ir vienkārši par tirdzniecību neatļautās vietās. Šeit ir vienkāršāks formulējums dots: par tirdzniecību neatļautās vietās konfiscē tirdzniecībā neatļautās vietās esošās preces.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Endziņš. 156.pantā izmaiņu salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nav. Arī 156.1.pantā nav izmaiņu. Tālāk - 156.2.pantā arī nav izmaiņu. Pēc tam ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar šāda satura 156.3.pantu, proti: "noteiktās norēķinu kārtības neievērošana". Juridiskā komisija ierosina atbalstīt šo Ministru kabineta priekšlikumu. Ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 166.2. pantā grozījumu salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nav. 166.6. pantā ir atkal Ministru kabineta priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Endziņš. 166.14.pantā izmaiņu nav. Arī 166.15.pantā izmaiņu nav, 166.16. pantā izmaiņu nav. Jaunā redakcijā ir izteikts 173.pants, tas ir: "Bçrnu audzināšanas un mācīšanas pienākumu nepildīšana, ko izdara vecāki jeb personas, kas viņus aizstāj". Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā. Ierosina Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Endziņš. 175.pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir Juridiskajā komisijā pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 187.pants. Ir Ārlietu komisijas priekšlikums - pēc 187. panta papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu pantu, proti, par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā. Juridiskā komisija priekšlikumu ir pieņēmusi, to nedaudz precizējot.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 200. pantā, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, izmaiņu nav. 201.1. pants. Ir priekšlikums izdarīt šeit nelielas izmaiņas, proti, tehniska rakstura. Tāpēc ir priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija - izteikt pantu jaunā redakcijā, tas ir pants, kura nosaukums ir "Izvairīšanās no obligātā valsts dienesta", kurš ir saskaņots ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem.

Priekšsēdētājs. Arī šoreiz nav iebilžu?

A.Endziņš. 201.6. pantā izmaiņu nav. Ir priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, izdarīt izmaiņas 201.40. pantā, kur arī ir tīri tehniska rakstura labojums - izsvītrot vārdu "tautas", atstājot tikai vārdu "tiesas", un sankcijā pāriet no rubļiem uz latiem. Analoģiska izmaiņa ir arī 204.2. pantā, arī mēs lūdzām to papildināt un arī izdarīt šīs izmaiņas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 205.pants. Šeit ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt 205.pantu ar jaunu 7.punktu. Tas bija pirmajā lasījumā, un uz otro lasījumu jau sekoja Ministru kabineta priekšlikums. Pēc 6.apakšpunkta vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta iestādes" papildināt ar vārdiem "robežapsardzības spēku amatpersonas". Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ir akceptēts, kā arī ir izdarīti šie tehniska rakstura labojumi - atkal vārdkopā "tautas tiesas" izsvītrot vārdu "tautas", lai būtu tikai vārds "tiesa".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Tālāk ir 210.pants. Tas ir veltīts administratīvajām komisijām. Un šeit bija Ministru kabineta priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi, un līdz ar to komisija ierosina arī izdarīt dažus redakcionāla rakstura labojumus, iekļaujot tajā šos Ministru kabineta priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 211.pantā ir runa par pagastu tautas deputātu padomju valdēm. Šeit bija priekšlikums svītrot tīri no procesuālā viedokļa 211.pantā skaitli "89", šis priekšlikums ir pieņemts, bet vienlaicīgi mēs arī izsvītrojām šos vārdus "tautas deputātu", atsauci uz 89, kā arī izsvītrojām atsauci pie 172.panta "izņemot lietas par nepilngadīgo vecākiem un personām, kas viņus aizstāj" un arī papildinājām aiz 211.panta, aiz numura un vārda "172.pantā", ar numuru un vārdiem "173.panta pirmajā daļā". Tas ir, lai savestu šo procesuālo pusi noteiktā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 213.pantā ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kurš bija dokumentā nr.229, kas ir pieņemts ar nelielu papildinājumu, kuru jūs redzat pēdējā ailītē.

Priekšsēdētājs. Vai Ārlietu komisija iebilst? Neiebilst. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 215.1. pants, kurš jau bija akceptēts pirmajā lasījumā, un sekoja vēl Ministru kabineta priekšlikums, kurš bija dokumentā nr. 502. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk. Izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir 215.4., 215.5. pantā, kā arī 215.6.pantā, ir Ministru kabineta priekšlikums, kas bija dokumentā nr. 376, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Endziņš. 223.pantā izmaiņu salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nav. Tālākās izmaiņas ir 226.pantā. Šo priekšlikumu par izmaiņām 226.pantā iesniedza Ministru kabinets, tas bija ietverts dokumentā nr. 465. Šis priekšlikums ir pieņemts ar grozījumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Endziņš. 230.1. pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu izmaiņu nav. Ministru kabinets ierosina izdarīt izmaiņas - papildināt kodeksu ar 230.1.pantu, redakciju jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem ir akceptējusi, proti, izdarot tajā izmaiņas, jo Ministru kabineta priekšlikums bija - papildināt kodeksu ar 230.1. pantu, bet tāds pants jau ir, tāpēc Juridiskā komisija precizēja šā priekšlikuma redakciju, nosakot, ka kodekss jāpapildina nevis ar 230.1, bet ar 230.7.pantu.

Priekšsēdētājs. Mēs tiešām esam sasnieguši augstu tempu, bet mēģināsim lēnāk, jo es jūtu, ka deputāti nespēj sekot.

A.Endziņš. Tā ir 19.lapaspuse. Un tabulas kreisajā pusītē pirmajā ailītē jūs redzat, kādi ir pantu nosaukumi, un tāpēc šāds priekšlikums nevarētu būt akceptēts. Ja ir runa par 230.1.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai piekrītam komisijai? Piekrītam. Tālāk!

A.Endziņš. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums - papildināt kodeksu ar 231.1. pantu, tas ir dokumentā nr.465. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes pret šo 231.1.panta redakciju? Iebilžu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Pie 230. 5.panta... Piedošanu, ir arī Ministru kabineta priekšlikums, kas bija dokumentā nr. 336. Tātad - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. 230.5.pants. Vai ir iebildes pret tā redakciju? Nav.

A.Endziņš. 238., 247.pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu grozījumu nav. Tālāk ir 254. pants. Šeit ir Ministru kabineta priekšlikums - izteikt 254. panta 2. punktu jaunā redakcijā. Tas ir dokumentā nr. 465. Šis priekšlikums ir pieņemts ar papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Deputāti, vai jums ir kādas piezīmes? Piezīmju nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Attiecībā uz 255. pantu ir Ministru kabineta priekšlikums, kas bija dokumentā nr. 465, proti, izteikt 255. panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, pret 254. panta 2. punkta redakciju ir iebildes?

A.Endziņš. Tālāk ir 279. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu, proti, izsvītrot 279.pantā un arī nākamajā - 280. pantā vārdu "tautas", proti, tātad visur, kur ir runa par rajonu vai pilsētu tautas tiesām un tautas tiesnešiem, šo vārdu "tautas" izsvītrot. Tie ir tīri tehniska rakstura labojumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Attiecībā uz 287. pantu ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas bija dokumentā nr. 229, tas ir saistīts ar šo procesuālo pusi. Ir runa par to, kas ir tiesīgs izskatīt lietu. Mēs šo priekšlikumu pieņēmām. Un šis papildinājums ir saistīts ar to, ka mēs ierosinām arī šeit izsvītrot šo vārdu "tautas".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Endziņa kungs, es atvainojos! Godātie deputāti, mums palikuši vēl trīs panti. Vai mēs pabeigsim skatīt šo likumprojektu, vai... Jā, nav prātīgi tā jautāt, jo atskan dažādas balsis, bet mēģināsim tomēr pabeigt.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Tālāk. Juridiskā komisija lūdz papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu, tātad izdarīt grozījumus 304. pantā. Šeit ir tīri tehniska rakstura grozījumi. Izsvītrot vārdu "tautas" un attiecīgi šo pantu numerāciju saistīt ar to, ko mēs esam akceptējuši.

Priekšsēdētājs. Vai pret vārda "tautas" izsvītrošanu nav iebilžu?

A.Endziņš. Un tālāk šeit jau ir tīri tehnisks pantu uzskaitījums, lai viss būtu kārtībā.

314. pants - labošanas darbu izciešanas termiņš. Arī šeit Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumprojektu, proti, arī 314. pantā un nākamajā - 316. pantā izsvītrot šo vārdu "tautas".

Un beidzot vēl ir lūgums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 58. pantu, proti, aizstāt visās šajās nodaļās vārdu "orgāns" attiecīgajos locījumos ar vārdu "institūcija" attiecīgajos locījumos.

Tas būtu viss. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Pēc tam, godātie kolēģi, būs reģistrācija, jo tagad mums būs pusstundu ilgs pusdienlaiks.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu izlemt par trešo lasījumu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man, tāpat kā to jau darīja Līgotņa kungs, jāsaka, ka trešo lasījumu vajadzētu veikt tajā nedēļā pirms svētkiem, atkarībā no tā, kā mēs nolemsim attiecībā uz darbu nedēļā pirms Līgo svētkiem, tātad katrā ziņā pēc 19. jūnija. Tas varētu būt 21. vai 20., vai 22. jūnijā, atkarībā no tā, kad būs sēdes. Un ir lūgums iesniegt priekšlikumus, ja kādam tādi ir, līdz nākamajai pirmdienai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku!

Pirms pasludinām pārtraukumu un noklausāmies izdruku, jāsaka, ka Prezidijā nav saņemti nekādi priekšlikumi par to, cik ilgi strādāsim šodien. Es jau neko, es tikai informēju.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis...

Priekšsēdētājs. Ir atnācis...

Z.Tomiņš.

Māris Budovskis,

Olga Dreģe,

Māris Gailis,

Oskars Grīgs,

Juris Janeks,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Egils Levits...

Priekšsēdētājs. Levits ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Lucāns,

Voldemārs Novakšānovs...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Uldis Osis,

Oļģerts Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies, pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvorumam! Rezultātu! 56. Turpināsim darbu!

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 563. Kopš likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā no deputātiem nav saņemti priekšlikumi par šo likumprojektu. Šodien šo likumprojektu vēlreiz skatīja Budžeta un finansu komisija, un uz trešo lasījumu mēs nāksim ar precizējumu 3. pantā... Bet, ja jūs atļautu, izskatīsim visus pantus.

Tātad par 1. pantu priekšlikumi netika saņemti.

Priekšsēdētājs. Bet tad mums ir maza interese...

A.Piebalgs. Jā, priekšsēdētāja kungs, tā ir, varētu tā būt... es gribētu lūgt, jo varbūt kāds vienkārši grib izslēgt kādu pantu. No šā viedokļa it kā formāli ir jāskatās...

Priekšsēdētājs. Jā, jums ir taisnība, es atvainojos.

A.Piebalgs. Līdzīgi nebija nekādu priekšlikumu arī par likumprojekta 2. pantu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Piebalgs. Nebija priekšlikumu arī par likumprojekta 3. pantu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Piebalgs. Budžeta un finansu komisija ierosina izslēgt šā likumprojekta 4. pantu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas lēmumu? Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. Par likumprojekta 5. pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs. Arī deputāti nevēlas izteikties?

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Par trešo lasījumu.

A.Piebalgs. Es lūgtu noteikt trešo lasījumu pēdējā nedēļā, kurā mums būs plenārsēde šajā sesijā. Orientējoši tas būs laikam 21. vai 22. datums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nākamais likumprojekts - "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas". Anna Seile - Tautsaimniecības komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Šodien plenārsēdē izskatāmais dokuments ir nr. 506. Likuma īss saturs. Tātad galvenokārt vajag mainīt par labu mežsaimniecisko darbu veikšanai arī mūsu ieņēmumu sadales struktūru. Līdz šim visi ieņēmumi nonāca 30 procentu apmērā pašvaldību budžetos, 70 procenti - valsts budžetā. Bet, tā kā koksnes eksports sastāda apmēram ceturto daļu no visas Latvijas eksporta precēm, tad Eiropas tirgū ir ļoti svarīgi izpildīt prasības, kādas uzstāda civilizētas valstis, proti, ir jābūt ar likumu nostiprinātai mežu kopšanai. Un kā to var izdarīt? Par šiem nabadzīgajiem budžeta līdzekļiem tas nav iespējams, tādēļ šajā likumā ir ierosināts grozījums - daļu no līdzekļiem novirzīt valsts mežsaimniecības attīstības fondā. Tātad tieši meža atjaunošanai, meža aizsardzībai. Šie līdzekļi būtu izmantojami valsts mežsaimniecības nostiprināšanai un attīstīšanai. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo, kā es saprotu, arī Prezidijā ir iesniegts priekšlikums par šā likumprojekta steidzamību.

Priekšsēdētājs Jā, šāds priekšlikums ir iesniegts, ir 10 deputātu paraksti.

A.Seile. Vēl ļoti būtiski šajā likumā ir tas, ka ir noteikta arī kārtība, kādā tiek iekasēti nodokļi par īpašumā atgūto zemi. Ir atrunāts tas, ka viss mežu zemes nodoklis nonāk pašvaldību budžetā, un šie grozījumi ir ļoti nepieciešami un vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vispirms balsosim par steidzamību! Balsojam. Rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Steidzamība pieņemta. Sākam apspriest šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vārds Andrim Piebalgam - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts diezgan ilgi un diezgan pamatīgi tika diskutēts Budžeta un finansu komisijā. Pamats tam ir tāds, ka faktiski šajā gadījumā mēs turpinām it kā jaunu precedentu - veidot speciālos budžetus, bet apspriešanas gaitā ministra kungs mums pierādīja, ka šajā gadījumā šis speciālais budžets diezgan precīzi atbilst tradicionālajam mērķim -ir speciāli iezīmēti ienākumi tātad no meža un ir speciāli iezīmēti izdevumi - mežu attīstībai. Skaidrs, ka mežu nozare šobrīd ir viena no svarīgākajām Latvijā, un tā ir svarīga ne tikai šodien, bet arī perspektīvā. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija akceptēja šo likumprojektu un lūdz arī Saeimas plenārsēdi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā, protams, būs jāizdara precizējumi par speciālo budžetu, bet kopumā likumprojekts Budžeta un finansu komisiju tomēr apmierināja. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz nākamās nedēļas trešdienai, lai pēdējā plenārsēdē pirms Saeimas aiziešanas sesijas pārtraukumā mēs varētu nobalsot trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies, pieņemam zināšanai. Tagad atgriežamies pie sestā likumprojekta "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību". Komisijas vārdā -deputāts Apsītis. Lūdzu!

R.Apsītis (LC).

Godātā Saeima! Apspriežam dokumentu nr.605. Tas ir likumprojekta "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" trešais lasījums. Aicinu jūs sekot manai informācijai galvenokārt pēc šā likumprojekta izklāsta tabulā, kurā ir četras ailes.

Vispirms par likumprojekta nosaukumu. Mēs saņēmām laikā starp otro un trešo lasījumu priekšlikumus no Iekšlietu ministrijas. Šos priekšlikumus ir parakstījis iekšlietu ministrs un Saeimas deputāts Kristovska kungs. Ērtības labad šie priekšlikumi mūsu komisijas sagatavotajā materiālā ir nosaukti par deputāta Kristovska priekšlikumiem - trešā aile. Lūk, pirmais no šīs sērijas priekšlikumiem - par likumprojekta nosaukuma mainīšanu. Ir ierosināts likumprojektu izteikt tādā redakcijā, kāda ir formulēta otrajā ailē. Tur ir trīs dažādi varianti. Vispirms ir priekšlikums papildināt tagadējo likumprojekta nosaukumu, pašreizējo nosaukumu, vēl ar vārdu "iztulkošana", tātad iznāk ļoti garš un, mūsuprāt, visai komplicēts nosaukums - likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību, spēkā esamību un iztulkošanu". Un vēl divi varianti - krietni īsāki. Otrais variants - normatīvo aktu likums. Un treškārt - likumu reglaments. Mēs Juridiskās komisijas sēdē apspriedām visus šos trīs priekšlikumus un secinājām, ka neviens no šiem priekšlikumiem īsti neatbilst mūsu likumprojekta saturam. Un tāpēc Juridiskā komisija ierosina atstāt tagadējo likumprojekta nosaukumu, to negrozot. Tāds ir mūsu priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Kristovskis piekrīt komisijas lēmumam. Vai citi deputāti iebilst? Nē. Līdz ar to komisijas lēmums ir akceptēts.

R.Apsītis. Paldies.

Tālāk - 1.pants. 1.pants, kā redzams, sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā ir, mūsuprāt, maznozīmīgs redakcionāls labojums. Te ir runa par lielo burtu lietošanu. Ar lielo burtu mēs rakstījām abus vārdus - "Valsts Prezidents". Valodnieki iesaka rakstīt tikai vārdu "Valsts" ar lielo burtu, bet vārdu - "prezidents" - ar mazo. Starp citu, mēs centāmies, arī gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, respektēt valodnieku priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - 1.panta otrā daļa. To mēs izsakām jaunā redakcijā, un mūsu priekšlikuma būtība - novitāte - ir tāda, ka, lai būtu skaidrība šajos jautājumos, kā tiek izsludināti likumprojekti, pieņemti likumi un citi akti, mēs esam ieteikuši jaunu redakciju. Mēs nodalām Saeimas pieņemtos likumus no visas tautas pieņemtajiem likumiem, jo, kad mēs apstiprinājām mūsu Satversmi, tas ir, sākām to piemērot visā pilnībā, tad arī mums pašiem, ieskaitot arī Saeimas Juridisko biroju, nebija īstas skaidrības, kādai ir jābūt šai formulai. Tagad, kā redzams ceturtajā ailē, mēs iesakām šādu variantu. Saeimas pieņemtos likumus izsludina šādi: "Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu", tālāk seko likuma teksts. Un tautas nobalsošanā pieņemtos likumus izsludina šādi: "Tauta ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu". Tāds ir mūsu priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo pantu jeb redakciju? Nevēlas. Akceptējam.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - 1.panta trešā daļa. Tā ir redakcionāli precizēta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt?

R.Apsītis. Paldies. 2.pants. Mēs esam respektējuši Ģirta Kristovska priekšlikumu, mēs gribējām to respektēt, apspriedām to komisijā, bet secinājām, ka tas tomēr ir pretrunā ar šā paša panta, tātad 2.panta, trešo daļu, un tāpēc bijām spiesti šo priekšlikumu noraidīt un atstājām spēkā praktiski to pašu redakciju, kāda 2.panta pirmajai daļai bija otrā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs. Deputāt Kristovski jeb ministr Kristovski, vai jums nav iebilžu? Tālāk!

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - 2.panta otrā daļa. Arī attiecībā uz šo daļu Kristovskis bija iesniedzis priekšlikumu - izteikt šo daļu citādā redakcijā. Mēs rūpīgi to izvērtējām un secinājām, ka arī šeit rastos zināmas pretrunas, ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tāpēc mēs atstājām principā iepriekšējo, otrajā lasījumā apstiprināto redakciju, savukārt to vēl nedaudz precizējot.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo nav iebilžu?

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - 2.panta trešā daļa. Šis deputāta Kristovska priekšlikums zināmā mērā izriet no iepriekšējā priekšlikuma, jo te ir ierosināts svītrot no "Ziņotāja" oficiālā nosaukuma divus vārdus - "Latvijas Republikas". Bez šaubām, tas būtu parocīgāk, līdz ar to nosaukums būtu īsāks. Tomēr tāds nu ir šā izdevuma oficiālais nosaukums - "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs", un mēs uzskatījām, ka tomēr nav juridiska pamata šā izdevuma nosaukumu saīsināt. Tātad paliek iepriekšējā redakcija.

Priekšsēdētājs. Piekrīt. Nav iebilžu. Tālāk!

R.Apsītis. Paldies. Tālāk. Juridiskā komisija iesaka papildināt 2.pantu ar jaunu daļu - ceturto daļu. Ceturtajā ailē ir redzama šā priekšlikuma redakcija. Tātad kārtību, kādā veidojamas datorizētās informācijas sistēmas, nosaka Ministru kabinets. Tas faktiski ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija ir to izvērtējusi, akceptējusi un iesaka arī Saeimai piekrist šādai jaunai daļai.

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - 3.pants. 3.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta. Sākotnējās izteiksmes vietā ("izņēmuma gadījumos, kad neatliekama vajadzība to prasa") esam rakstījuši pēc valodnieku priekšlikuma: " ârkārtējos gadījumos" - un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo nav iebilžu.

R.Apsītis. Paldies. 3.panta otrā daļa arī ir redakcionāli precizēta. Ceturtajā ailē ir redzama šī redakcija.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

R.Apsītis. Tālāk - 4.pants. Arī tas ir redakcionāli precizēts, galvenokārt no valodas viedokļa.

Priekšsēdētājs. Arī pret šo pantu nav iebilžu.

R.Apsītis. Paldies. 5.pants. Arī tas ir redakcionālā ziņā precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

R.Apsītis. 6.pants. Tāpat redakcionāli precizēts. Es šeit domāju pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

R.Apsītis. Otrā daļa. Par otro daļu ir deputāts Kristovskis izteicis priekšlikumu, kuru mēs pieņēmām. Precizējām otro daļu saskaņā ar viņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātam Kristovskim nav iebildumu. Tālāk!

R.Apsītis. Paldies. Trešā daļa, ceturtā daļa. Abās šajās daļās ir saglabāta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Nav.

R.Apsītis. Tas pats attiecas arī uz piekto daļu. Arī tajā ir saglabāta otrā lasījuma redakcija.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav piezīmju.

R.Apsītis. Sestā daļa. Šī daļa ir redakcionāli precizēta. Mēs tomēr esam noraidījuši deputāta Kristovska priekšlikumu, jo tam nebija īsta pamata un, mūsuprāt, mūsu redakcija ir īsāka, lakoniskāka.

Priekšsēdētājs. Piekrīt. Tālāk!

R.Apsītis. Paldies. 7.pants ir redakcionālā ziņā precizēts.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav piezīmju.

R.Apsītis. Arī 8.pants ir redakcionālā ziņā precizēts. Pirmā daļa, otrā daļa un trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Ceturtajā ailē tā ir redzama.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

R.Apsītis. Tālāk - 9.pants. Arī tas ir izteikts jaunā redakcijā - īsākā, lakoniskākā un precīzākā.

Priekšsēdētājs. Arī šoreiz nav iebilžu.

R.Apsītis. 10.pants. Arī tas ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav piezīmju.

R.Apsītis. Tālāk ir viens pārejas noteikums, ko mēs esam nedaudz īsinājuši, un esam noraidījuši deputāta Kristovska priekšlikumu - norādīt šajā pārejas noteikumā, ka šis likums stātos spēkā ar šā gada 1.jūliju. Juridiskā komisija uzskatīja, ka tomēr mums vajadzētu respektēt šā likumprojekta 4.pantu un ļaut, lai šis likums stātos spēkā tā, kā ir noteikts 4.pantā, tas ir, vispārējā kārtībā, jo mēs līdz šim galvenokārt esam praktizējuši tādu kārtību, ka esam mēģinājuši noteikt, ka, lūk, ar kādu datumu šis attiecīgais likumprojekts stājas spēkā. Bet šeit šī vispārējā kārtība ir noteikta, un galu galā šim likumam būtu jārāda priekšzīme arī attiecībā uz pārējiem likumprojektiem. Jāļauj, lai šie likumi stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tāds ir komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs. Deputāti akceptē.

R.Apsītis. Paldies, tas ir viss.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" pieņemšanu visumā! Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā". Ārlietu komisija. Komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.599! Kāpēc bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku? Latvijas likums par valsts pensijām nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgo dzīvi ārvalstīs, tiek izmaksātas sešus mēnešus uz priekšu. Tālab, pensijas izmaksas pārtraucot, saskaņā ar minēto pensiju likumu ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības, kuras ieradušās Latvijas Republikā uz pastāvīgu dzīvi pēc likuma spēkā stāšanās dienas (tas ir 1991.gada 1.janvāris), tiesības uz darba pensiju ir tikai tad, ja pensijas piešķiršanai nepieciešamo darba stāžu pilnībā veido darbs Latvijas Republikā. Bet likumā par valsts pensijām ir noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikas un citu valstu vienošanās ar līgumu par sociālo nodrošināšanu paredz citādus noteikumus, nekā šajā likumā ietverts, piemēro noteikumus, ko paredz šī vienošanās vai līgumi. Līdz ar to ir šī iesniegtā vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā. Tās pieņemšana un apstiprināšana atrisinātu problēmu, kas saistīta ar abu valstu iedzīvotāju nodrošināšanu ar pensijām, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi no vienas valsts uz otru. Tāpēc es aicinu jūs nobalsot par šā likuma pieņemšanu, likuma, kas saucas "Par vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā". Un es gribētu apvienot saskaņā ar Kārtības rulli - tātad pēc kārtas nobalsot par pirmo un otro lasījumu un tad, gatavojot trešo lasījumu, izdarīt šīs redakcionālās izmaiņas, kas ir vajadzīgas. Jo pašu vienošanos mēs nevaram mainīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vai debatētāji mums ir? Nav. Jā, lūdzu, - deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Šā gada maijā Ķemeros notikusī Baltijas asambleja pieskārās šim jautājumam par starpvalstu vienošanos sociālās nodrošināšanas jomā. Kopējā Ekonomikas komisijas sēdē Lietuvas, Igaunijas un Latvijas pārstāvji apsprieda šo jautājumu, un Lietuvas pārstāvji ziņoja par šīs vienošanās noslēgšanu starp Latviju un starp Lietuvu un lūdza pārrunāt šā vienošanās akta akceptēšanu. Baltijas asambleja vienlaicīgi pieņēma arī rezolūciju par to, lai arī Igaunija un Latvija noslēgtu šādu līdzīgu vienošanos. Tā kā šāds vienošanās akts pašlaik ir, es aicinu atbalstīt Baltijas asamblejas rezolūciju un balsot par šo vienošanos, apstiprinot to. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Pārejam pie otrā lasījuma.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Lūdzu jūs nobalsot par otro lasījumu, lai atrisinātu šo jautājumu par pensiju un sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksu pilsoņiem, kas pārceļas no vienas valsts uz otru. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Paldies. Tātad trešo lasījumu un attiecībā uz šo likumprojektu iesniegtos priekšlikumus skatīsim sesijas pēdējā dienā, tātad acīmredzot 22.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Likumprojekts "Par 1963.gada Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988.gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojuma ratificēšanu".

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.600! Likums par 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988.gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojuma ratificēšanu. Vajadzīgs, lai mēs, atzīstot to par vēlamu, noteiktu zināmu minimālo kompensāciju kodolkaitējumu gadījumos. Ar kodolkaitējumiem šajās konvencijās tiek saprastas dažādas avārijas, kuras var būt kodoliekārtās, dažādos reaktoros un kuras var rasties transportēšanas gadījumos, dažādos negadījumos sakarā ar atkritumu pārvadāšanu un ar visu pārējo. Šeit mūs varētu interesēt situācija ar Ignalinas atomspēkstaciju, un, ņemot vērā to, ka Lietuva ir pievienojusies šai konvencijai, es aicinu, tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā, izmantojot Kārtības ruļļa dotās tiesības, nobalsot par pirmo lasījumu un par otro lasījumu, un tas mums dos iespēju jebkuras avārijas gadījumā kārtot šos apdrošināšanas, kompensācijas un materiālās atlīdzības jautājumus ar Lietuvu, sadarbojoties ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūru un šīs aģentūras pārvaldnieku padomi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Kirštein! Man vienkārši tāds jautājums. Ja jau tā ir konvencija, mēs tai vai nu pievienojamies, vai nepievienojamies. Mēs tā saprotam.

A.Kiršteins. Pašu likumu mēs varam gramatiski mazliet labot. Nevis konvenciju, bet likumu par pievienošanos tai.

Priekšsēdētājs. Nē, es tikai domāju, tad jau... Nu, attiecībā uz jūsu priekšlikumu viss ir skaidrs. Mēs par to arī balsojām. Tādās reizēs ir iespējama steidzamība - un divos lasījumos.

A.Kiršteins. Jā, steidzamība. Mēs šādos gadījumos nekad nebalsojam par steidzamību, jo tas uzliek zināmus pienākumus saskaņā ar šā likuma izsludināšanu no Prezidenta puses. Tāpēc šādā gadījumā laikam pareizāk ir pieņemt tagad pirmo un otro lasījumu un 22. jūnijā pieņemt trešo lasījumu. Tikai tāpēc.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jā, labi. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par 1963.gada Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988.gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojuma ratificēšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Paldies. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā par visiem pantiem, bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Vai ir kāds, kas vēlas runāt? Nav. Balsosim par komisijas priekšsēdētāja Kiršteina priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Paldies. Trešais lasījums notiks 22.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis kārtējo iesniegumu: "Lûdzam likumprojektu "Likums par ostām" izskatīt pēc likumprojekta "Par 1963.gada Vīnes konvencijas..., "" - un seko tikko izskatītā likumprojekta nosaukums.

Lūdzu - satiksmes ministrs! Lūdzu! (Kāds kaut ko skaidro.) Es nezinu jūs. Stenogrammā jāatzīmē, ka notika diskusija starp deputātiem un ministrs neieradās tribīnē. Citādi visas šīs replikas jeb izsaucieni vēsturniekiem šķitīs visai aizdomīgas. Neiebilst. Tātad esam akceptējuši. Lūdzam ziņotāju nākt tribīnē. Komisijas vārdā runās deputāts Lakševics - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Vispirms es aicinātu nobalsot par šā likuma pieņemšanu steidzamības kārtībā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Atskan stiepts - nē!, bet neviens nevēlas runāt. Balsosim par šo priekšlikumu! Rezultātu! Par - 46, pret - 13, 10 - atturas. Pieņemts. Lūdzu, sākam izskatīt pirmajā lasījumā!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Latvijas ostas - mūsu vārti uz pasauli - ir izbūvētas daudz lielāku teritoriju apkalpošanai, nekā ir mūsu republikas tautsaimniecības, eksporta un importa iespējas un vajadzības. Tāpēc, lai atgūtu un noturētu Ukrainas un Baltkrievijas, Krievijas un citu Austrumeiropas, Austrumu reģiona valstu iekšzemes tranzīta ceļus, caur Latvijas transporta infrastruktūru un ostām kā infrastruktūras nozīmīgāko daļu, mums ostas ir jāmodernizē, jāsakārto pārvalde un jāiegūst ostu stabilitāte, lai tās sekmīgi varētu konkurēt ar kaimiņzemju ostām - Sankt-Pēterburgu, Klaipēdu, Gdaņsku, Gdiņu un citām. Taču stabilitātes pamats ir likumdošana...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, daži deputāti protestē un lūdz klusumu. Un es viņiem pievienojos.

U.Lakševics. Ostu saimniecībā, vienā no mūsu tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, likumdošana ir tikai daļēji sakārtota. Un, lūk, mūsu priekšā likumprojekts " Likums par ostām", kas izstrādāts Satiksmes ministrijā un ar neskaitāmām ieinteresētām personām saskaņots. Mēs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā uzmanīgi iepazināmies ar šo likumprojektu un tas guva komisijas atbalstu. Tātad likumprojekts reglamentē ostu izveidošanas kārtību, darbības principus, ostu pārvaldīšanas organizāciju. Īpaša uzmanība ir veltīta, turklāt pamatoti, kuģošanas drošības kontrolei ostās. Ostu attīstība un ostu teritorijas piederība ir cieši saistīti jēdzieni. Un, lai likvidētu neskaidrības, likumprojektā ir noteikts, kas pārvalda nekustamo īpašumu ostās. Par ostām kā stratēģiski svarīgām transporta infrastruktūras teritorijām mēs jau diskutējām, apspriežot grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Protams, īpašumtiesības ostās ir vissarežģītākais jautājums, Jo šeit saskaras valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu intereses un īpašumi. Un, lūk, mēs arī redzam, ka likumprojekta 4.pantā ir noteikts, ka ostu zeme var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskas personas īpašums. Es varētu teikt, ka tas ir ļoti drosmīgs risinājums it īpaši laikā, kad tautsaimniecība, arī, protams, ostas atrodas pārstrukturēšanās fāzē, un es personīgi domāju, ka mūsu ostu modelim nav jābūt to valstu pilnīgai kopijai, kur ostas ir pilnīgi attīstītas un kur infrastruktūra ir savā vietā. Tas attiecībā uz ostu zemju piederību, kur acīmredzot būs dažādi viedokļi, bet diskusijas turpināsim gan šajā pirmajā lasījumā, gan arī otrajā lasījumā, skatot šo likumprojektu pa pantiem. Jāatzīmē, ka likumprojekta sagatavošanas darba grupas viedoklis ilgu laiku bija tāds, ka ostu zemes trīs Latvijas lielākajās pilsētās ir valsts un pašvaldību īpašums.

Tagad es gribu runāt par pārvaldi ostās. Modernais privatizācijas vilnis ir ietekmējis ostu pārvaldi daudzās pasaules valstīs. Tas saistīts ar jaunajām ekonomiskajām un materiāli tehniskajām tendencēm, ar straujo tehnoloģisko un informācijas attīstību. Daudzas ostas un ne tikai mūsu zemē ar vecmodīgu un centralizētu pārvaldi ir kļuvušas par šķērsli transporta plūsmai, nevis par efektīvi strādājošiem starptautisko kravu pārkraušanas punktiem. Bet mūsu mērķis, protams, ir veidot modernas un konkurētspējīgas Eiropas līmeņa ostas. Bez modernas ostu pārvaldes struktūras tas nav iespējams. Latvijā kapitālieguldījumu deficīta apstākļos prioritātes ir jānosaka valstiskā līmenī. Tāpēc loģiska ir Latvijas ostu padomes izveidošana Ministru prezidenta vadībā. Kad ostas ir nostabilizējušās un kad pārvalde norit bez kādām grūtībām, nacionālās valdības līdzdalībai ir jābūt minimālai. Latvijas ostu padome nosaka valsts politiku ostu attīstībā un koordinē tās darbību. Izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm.

Runājot jau par konkrēto, ostu pārvalžu, darba grupas un ministrijas uzdevums bija izvēlēties un noteikt no pasaulē zināmajiem ostu pārvaldes modeļiem to piemērotāko. Bet pasaulē sena vēsture ir municipālajām ostām, ir zināms arī Francijas autonomās ostas pārvaldes variants un pēdējā kā piemērotākā ir ostu administrācija, kuras struktūra ir tāda pati kā akciju sabiedrībai. Akcijas sadalās starp valsti un pašvaldībām. Ir arī pilnīgi privatizētas ostas un valsts ostas pārvalde, kas tomēr nav savienojama ar tirgus ekonomiku. Mēs esam bijuši liecinieki, ka gan valdība ar pašvaldībām, gan dažādas valdības iestādes ir ilgi strīdējušās par to, kā sadalīt likumprojektā noteiktās ostu nodevas, kuras šogad varētu sastādīt 15,5 miljonus latu. Likumprojektā ir noteikts ostu nodevu sadalījumas, naudu tērējot ostu teritorijās, to dalot starp dažādiem ostu dienestiem. 5% no visām nodevām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā, kura turētājs ir Latvijas Jūras administrācija. Un tā pārvalda papildlīdzekļus ostu plānveidīgai attīstībai un rekonstrukcijai. Ostas vienmēr atrodas sabiedrības interešu lokā, jo bieži vien atrodas ekonomiskās darbības degpunktā. Likumprojektā ir noteikti uzņēmējdarbības noteikumi ostās. Mūsu ostām ir jābūt drošām, un valsts uzraudzību un kontroli pār kuģošanas drošību ostās veic ostas kapteinis, kura funkcijas un pilnvaras ir noteiktas likumprojektā. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Likums par ostām" pirmajā lasījumā, mēs gaidām jūsu ierosinājumus un priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai debatētāji ir pieteikušies? Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ziņotājs pareizi pasvītroja, ka ostu nozīme Latvijā ir patiešām ļoti nozīmīga, jo mēs ostām piedodam tādu svaru kā instrumentārijam, kas var realizēt gan eksportu, gan importu, gan reeksportu. Un mūsu tautsaimniecībā mēs liekam lielas cerības tieši uz ienākumiem no mūsu ostām. Tādēļ likumdošanas akts, kas nosaka gan vispārējos noteikumus par ostu izmantošanu, gan īpašumu attiecības šajās ostās, gan pašu pārvaldes struktūru un būtību, ostām ir ļoti nozīmīgs, jo tas var vai nu veicināt, vai arī traucēt ritmisku ostu darbu un līdz ar to arī ienākumus. Papētot mūsu frakcijā šo ostu likumu, mums šķita un laikam tā arī ir, ka tā autori ir izvirzījuši sev uzdevumu sasniegt divus mērķus. Pirmais - noteikt un precizēt īpašumattiecības starp dažādām īpašuma formām. Tas ir, starp valsts īpašumu, pašvaldību īpašumu, fizisko un juridisko personu īpašumu. Jo patiešām šodien mūsu ostu teritorijās ir sastopami visi šo īpašumu veidi. Mums ir mazās ostas, zvejas ostas, jahtu ostas, Aizsardzības spēku ostas un tirdzniecības ostas ar dažādiem īpašumu veidiem, kur gan pašvaldība, gan valsts, gan, kā jau es teicu, arī privātās sabiedrības pārvalda pašlaik šo ostu īpašumus.

Otra daļa, ko izvirzījuši autori šajā likumprojektā, ir pārvaldīšana. Ostu pārvaldīšana. Manuprāt, ja runājam par īpašuma funkciju precizēšanu, tad ir kaut kas sasniegts, bet ir arī neprecizitātes. Ja autori liek akcentu, varētu teikt, uz diviem īpašumu veidiem, tas ir, uz pašvaldību īpašumu šajās ostās un uz valsts īpašumu, tad zināmā mērā ir pilnīgi zudusi zvejas osta un pārējās ostas, kuras varētu nosaukt par uzņēmēju ostām. Tās ir it kā pazudušas. Var saprast no teksta, ka tās ir, bet tās nekur netiek akcentētas. Un mēs uzskatām, ka to ir par maz. Tādēļ es brīnījos, kāpēc ziņotājs plenārsēdē neteica, ka ir bijis arī otrs likumprojekts, ko Tautsaimniecības komisijai ir iesniegusi Zvejnieku savienība un kur vairāk ir akcentēts tieši šo mazo ostu aspekts. Varbūt par daudz, bet šeit tas ir izzudis gandrīz pavisam.

Runājot par pantiem, es pieskaršos atsevišķiem aspektiem. Pavisam ir pazudis vārds "zvejas osta". Un mūsu daudzās zvejas ostas, kas faktiski ir bijušo statūtu sabiedrības zvejas ostas, kā juridisko personu ostas, šeit savu nosaukumu pilnīgi zaudējušas, un mēs uzskatām, ka tās šajā likumprojektā būtu jāietver ar nosaukumu un arī ar savu saturu. Pie tā es vēlāk vēl pakavēšos.

Par ostu pārvaldi. Ostu pārvaldes daļā, manuprāt, grūtības autoriem ir bijušas ar to, ka mums nav vispārīga likuma, kā pārvaldīt šādu sarežģītu īpašuma struktūru, kur pastāv gandrīz visas īpašumu formas. Tāpēc būtu bijis daudz vieglāk autoriem un arī turpmāk šādus likumprojektus pieņemt, ja mēs būtu izstrādājuši vispārēju likumu par dažādu īpašumu formu kopdarbību, par šādu kooperāciju un par to pārvaldīšanu. Pašlaik šajā otrajā daļā, kur runāts par ostu pārvaldi, vairāk ir tikai mistrojums un voluntārs pieņēmums par īpašumu pārvaldi, kas var dot precedentus arī citiem likumprojektiem, kas nebūtu tīri labi. Bet akcentēšu galveno. Autori ir uzsvēruši, kā saka, divus pārvaldes institūtus, tādus kā mistrojumus, - valsts un pašvaldību. Tātad tādas pārvaldīšanas institūcijas, turpretī mums šķiet, par cik ostas valstiski ir ļoti nozīmīgi objekti, ka vairāk derētu akcentēt trīs lielo ostu tieši valsts pārvaldes funkciju nozīmīgumu. Mēs savos priekšlikumos arī iesniegsim šādas izmaiņas par pantiem.

Tagad nedaudz par atsevišķiem pantiem. Runājot par 2. pantu, par ostas jēdzienu, mēs liekam priekšā pēdējā teikumā, kur rakstīts: "Ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi", šādu tekstu: "Ostu izmantošana aizsardzības un zvejniecības vajadzībām..." utt; lai, kā jau es teicu, šajā likumā būtu ievērotas zvejniecības ostas un lai tās varētu balstīties uz šo likumu.

Tālāk. Runājot par 4.panta pirmo daļu, es gribētu autoriem uzsvērt, ka te ir neskaidrība ar ostas zemes terminu, kas ir likts šeit pēdiņās. Vai te ir saprotams, ka tikai zeme, vai pēc 1937.gada Civillikuma zeme kopā ar īpašumu? Tur vajadzētu lielāku skaidrību.

Par 4.punktu 4.pantā. Tur, kā Lakševica kungs atzīmēja, ir teikts, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves - moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, kuģu ceļi, navigācijas iekārtas - ir valsts vai pašvaldības īpašums. Mūsuprāt, tā ir liela neskaidrība, ja nav teikts - "valsts un pašvaldības", bet "valsts vai pašvaldības". Mēs pilnīgi piekristu, ka mazajās ostās tas varētu būt pašvaldības vai valsts īpašums, bet, kas attiecas uz trim lielajām ostām - Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām, mūsuprāt, šo ostu hidrotehniskajām būvēm viennozīmīgi būtu jāpieder valstij, jo valsts investīcijas ir vajadzīgas un šīs investīcijas ir lielas. Tāpēc mēs to pasvītrotu tieši kā valsts īpašumu.

Tagad - par 4.punkta 5., 6. un 7.apakšpunktu. Kas attiecas uz 5.apakšpunktu, tajā ir teikts, ka, ieviešot servitūtus, tas ir, ierobežojumus attiecībā uz atsevišķu juridisko un fizisko personu īpašumiem, ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas kā zemes īpašnieks. Mūsu skatījumā, bez pilnvarojuma, īpašnieka pilnvarojuma, ostas pārvalde pilnīgi kā īpašnieks nevar rīkoties, būtu jābūt pilnvarojumam. Tālāk - 7.apakšpunktā - ir teikts, ka, izveidojot servitūtus fizisko un juridisko personu īpašumam, kad slēdz līgumus, līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzības jautājumus nosaka Ministru kabinets. Mums ir pilnīga neskaidrība par atlīdzības jautājumu, jo, ja īpašnieks vai juridiskā persona atteiksies slēgt līgumu, tad, kā šeit ir tālāk paredzēts, saskaņā ar likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām, īpašumu var atsavināt. Neskaidrība ir šāda: kāda tad būs tā atlīdzība, kāda tā cena un vai to atlīdzinās sertifikātos vai atlīdzinās naudā? Arī tad, kad mēs izskatījām likumprojektu par pilsētu zemēm, radās jautājums: kā mēs īpašniekiem kompensēsim - naudā vai sertifikātos? Arī šeit autoriem vajadzētu padomāt, lai būtu skaidrība.

Un vēl viena lieta, kura mums šķiet nepieņemama. 7.apakšpunktā ir teikts, ka uz ostas zemes par labu ostas pārvaldei ierīkotajiem servitūtiem neattiecas Civillikuma 1202.pants. (Šis pants attiecas uz lietu pārvaldīšanas tālāku nodošanu tālākiem nomniekiem.) Mums vispār ir nepieņemama tāda pieeja, ka pakārtots likums, varētu teikt, ierindas likums, kaut gan tas ir svarīgs likums, atceļ Civillikuma pantus. Ja mēs pieļausim šādus precedentus, tad katrā nākamajā likumā mēs pakāpeniski varam atcelt pa kādam Civillikuma pantam, kas mums nav izdevīgs, un tā mūsu Civillikums, nu, var palikt ne par Civillikumu. Mēs uzskatām, ka šī daļa par Civillikuma panta anulēšanu būtu likvidējama.

Par ostas pārvaldes daļu - vēl sīkāk, pa pantiem. Mēs uzskatām, ka ostas pārvalde ir ieceļama ne no pašvaldības, bet ieceļama no Satiksmes ministrijas. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir pasvītrots, ka ostas pārvalde, kas ir galvenā lēmējinstitūcija (it īpaši attiecībā uz lielajām ostām - Rīgas ostu, Ventspils ostu un Liepājas ostu), ir vietējās pašvaldības iecelta lēmējinstitūcija. Vai šī institūcija var risināt nacionālus jautājumus? Ir gan teikts, ka pašvaldība tajā ieceļ jeb iekļauj arī Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas attīstības aģentūras pārstāvjus un ja šie valdības pārstāvji, trīs no valdības pārstāvjiem, izsaka veto, tad šis ostas pārvaldes lēmums nav spēkā. Mūsuprāt, trīs nacionālo ostu pārvaldēm ir jābūt no Satiksmes ministrijas ieceltām, jo jāatbild par nacionālo nostāju ir valstij, saskaņojot to visu ar pašvaldībām. Atbildētājam ir jābūt valstij. Pretējā gadījumā, ja ir iesaistīta valsts un pašvaldība un ir izteikts veto, mēs nezinām, kurš atbildēs, un, mūsuprāt, tādas konfliktsituācijas būs biežas.

Tālāk. Par Ostu padomi. Ostas pārvalde, pēc autoru domām, ir, nu, kā tāda dubultinstitūcija, kas sastādīta no pašvaldībām un no valsts, turpretim Ostu padome, kurai jāpieņem lēmumi tad, ja ostas pārvalde nevar pieņemt lēmumu, ir faktiski valdības institūcija, ko vada Ministru prezidents. Mūsuprāt, labāk būtu, ja to vadītu nozares vadītājs, tas ir, satiksmes ministrs, bet tas ir diskutējams jautājums, jo sastāvā ir ietverti arī citu nozaru ministri. Un tomēr Ostu padomē, kas ir galvenā politikas noteicēja ostu jautājumos, nav ietverts Aizsardzības ministrijas pārstāvis (kaut gan ir Aizsardzības ministrijas ostu daļas), nav ietverti fizisko un juridisko īpašnieku pārstāvji. Nav ietverts arī Zvejniecības departamenta pārstāvis. Domāju, ka autoriem mēs sniegsim priekšlikumus un autoriem derētu padomāt, lai arī šie īpašumu pārstāvji būtu Ostu padomē, kura nosaka valsts ostu politiku.

Kas attiecas uz 4.nodaļu, kurā ir runa par nodevu veidiem ostās, mūsu priekšlikums ir mainīt terminu "mazo kuģu nodeva" un nosaukt to par "zvejas kuģu nodevu", jo, kā saka terminoloģijas speciālisti, ar terminu "mazie kuģi" saprot motorlaivas un airu laivas, bet zvejas kuģu ir, cik zināms, apmēram 25% no mazajiem kuģiem.

Tālāk. Par 12.panta otro punktu. Šis punkts nosaka, ka ostu nodevu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot tos ar pašvaldībām, bet kuģošanas nodevu tarifus nosaka Satiksmes ministrija. Mēs uzskatām (un iesniegsim šo priekšlikumu), ka tarifi, visu nodevu tarifi, būtu iesniedzami nozares vadītājam, kas par to atbild Satiksmes ministrijai, nevis pašvaldībai, jo citādi katrā ostā var būt savi tarifi un tas var radīt, pēc mūsu domām, sarežģījumus.

Un vēl - par pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumu 2.punktā ir atzīmēts, ka ēkas un būves, kas likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības, vai juridisko personu valdījumā, paliek to lietošanā uz laiku līdz 30 gadiem. Mēs uzskatām, ka īpašniekiem jāpaliek arī īpašumtiesībām, ka nevar būt tikai valdījums. Ka tad, ja tas ir Mangaļu ostas vai kādas citas juridiskās personas īpašums, kas ir privatizēts, īpašniekam ir jāpaliek par īpašnieku. Ar visiem servitūtiem. Un tāpēc ierosinām, ka ēkas un būves, kuru īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, - šis īpašums paliek šīs personas īpašumā.

Un vēl viens jautājums. Pārejas noteikumu 5.punktā ir noteikts, ka pašvaldībām līdz 1.jūlijam jāizveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu. Pamatojoties uz manis iepriekš teikto, gribam sniegt un iesniegsim labojumus, ka Satiksmes ministrijai jānosaka nacionālo ostu pārvaldes un pašvaldībām - mazo ostu pārvaldes.

Un pēdējais - 6.punkts. Tajā teikts, ka Satiksmes ministrijai un pašvaldībām līdz 1.oktobrim jānodod ostu pārvaldēm ostu zeme, akvatorija, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves. Ierosinām papildināt par nekustamo īpašumu atdošanu valdījumā. Mēs iesniegsim priekšlikumus otrajam lasījumam un aicinām autoru grupu tos izskatīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šeit es gribētu pateikt tikai dažas lietas. Es piekrītu 8.pantā tam, ka ostas valdi ieceļ pašvaldība. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs jāparedz iekļaut pa Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvim. Bet es domāju, ka tomēr tas ir diezgan nepietiekami iestrādāts princips šajā likumā, un arī Elferta kungs man teica, piemēram, interesantu domu, ka Sietlā vai tādās klasiskās ostas pilsētās lielāka cīņa ir par ostas pārvaldnieka vietu nekā par pilsētas galvas vietu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, man ir bijusi iespēja vēl Augstākās padomes laikā iepazīties ar Amsterdamas ostu. Tur nevis ieceļ ostas pārvaldnieku pilsēta, bet šīs lietas vispār ir apvienotas. Tā saucamā Amsterdamas attīstības padome tiek veidota kopīgi ostai un pilsētai. Un līdz ar to šis darbs notiek kopīgi, nav nekādu pretrunu, un tas varētu attiekties tikai uz šīm trim lielajām ostām - Ventspili, Liepāju un Rīgu. Bet es saprotu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kaut kādi līdzīgi priekšlikumi tiks iesniegti uz otro lasījumu un ka mēs varēsim iestrādāt šeit arī šos priekšlikumus.

Tagad runājot par šīm nodevām un visu pārējo, es gribētu pateikt, ka tomēr Amsterdamas ostas pieredze rāda, ka galvenie ienākumi ir no šiem sadalītajiem zemes gabaliņiem. Tātad - vai tā būtu konteineru osta vai kāda cita osta - šī teritorija, kas piegulst šīm kuģu iekraušanas un izkraušanas vietām jeb kas tiešā veidā robežojas ar tām, tiek ļoti precīzi sadalīta nelielos gabalos, un šie gabali, zemes gabali, tiek vai nu pārdoti, vai izsolīti uz noteiktu periodu par ļoti lielu naudu izsolē, tātad ar īres tiesībām, zemes rentes tiesībām, dažādām firmām, dažādām starptautiskām organizācijām, eksporta un importa tirdzniecības firmām un arī vietējiem, teiksim, valsts ražotājiem, un šīs summas ir milzīgas, arī ienākumi ir milzīgi. Un, ja mēs vēl zinām to, ka tādu ostu kā Amsterdamas vai Roterdamas darbība galvenokārt orientēta uz Vāciju un Eiropas centrālo daļu, tad redzam, ka šeit situācija ir pilnīgi līdzīga: Liepājas un Ventspils ostas var strādāt plūsmās gan uz Austrumiem, gan Rietumiem. Un tāpēc es domāju, ka vajadzētu daudz rūpīgāk izdomāt šo "sazobes mehānismu" starp šīm divām pilsētām. Kas attiecas uz Rīgu, es domāju, ka laika gaitā tiks izstrādāts īpašs likums par Rīgas, kā Latvijas galvaspilsētas, statusu. Tas ir pilnīgi atsevišķs jautājums, un mēs to pašreiz nevaram šeit vispār izspriest. Bet šā ostu likuma pašreizējā variantā, - kaut arī es tikko runāju ar Gūtmaņa kungu, - šeit, es skatos, ir diezgan nepietiekami iestrādāta tieši šī "sazobe" starp pilsētas vadību (nu, Rīgā šinī gadījumā ir Dome, citur ir valdes) un šo ostas pārvaldi. Es domāju, ka to šajās trīs lielajās pilsētās vajadzētu tieši apvienot, lai būtu kopīga šī attīstības valde vai kā to varētu nosaukt, tas ir cits jautājums. Tā ka par šo jautājumu vajadzētu visiem deputātiem ļoti rūpīgi padomāt, jo tas faktiski būtu galvenais ienākumu avots ne tikai pašvaldībām, bet arī Latvijas valstij. Un tam, ko teica Kides kungs, es tikai gribētu vēl piebilst, ka tās nodevas, kādas var saņemt, ir bezgalīgi daudzas un dažādas un tās var ieiet, protams, ostas infrastruktūras attīstībā un tikt kaut kādiem vietējiem uzņēmumiem, un to skaitā ir dažādas sanitārās aizsardzības nodevas un visādi sīkie maksājumi. Bet es gribu vēlreiz uzsvērt, ka attiecībā uz šiem lielajiem maksājumiem par zemes gabaliem (un šie maksājumi var būt rēķināmi tūkstošos šajās trijās ostās) jābūt precīzai sadalei attiecībā uz to, kas ieiet valsts budžetā, un precīzai sadalei attiecībā uz to, kas ieiet pašvaldību budžetā. Un ir skaidrs, ka šīm trim pilsētām nebūs absolūti nekādas problēmas, jo dažu turpmāko gadu laikā, teiksim, ar šo pilsētu budžetu un pārējo...

Te man vēl ir atsevišķas domas, bet es uzskatu, ka mēs varam arī uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumu par mazajām ostām un par to atšķirību, kāda ir šīm lielajām un mazajām ostām, jo tur ir drusciņ citas lietas. Un es domāju, ka šeit Latvijā, varētu izveidoties vēl varbūt kaut kādas jaunas ostas. Runa ir ne tikai par šīm pieminētajām. Bet mans galvenais iebildums ir pret šādā veidā iedoto pirmo lasījumu, kaut gan es balsošu "par" un aicinu arī jūs nobalsot par to, lai mēs netērētu laiku, un iesniegt priekšlikumus tātad uz nākamo lasījumu. Galvenais iebildums ir, ka tomēr absolūti nav iestrādāta pietiekama "sazobe" starp ostas pārvaldi un pilsētas pārvaldi un nav precīzi noteikts šis ienākumu sadalījums starp pašvaldībām un valsti. Jo visas tās nodevas, kas te ir, - tās nav tik būtiskas kā tiešs ienākums par šo zemes īrēšanu vai zemes gabalu pārdošanu. To regulē, protams, citi likumi, bet tas ir jāiestrādā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Likums par ostām" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Godātie deputāti, Prezidijā nekādu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Es nezinu, kurš no jums sāks. Lūdzu, dodieties uz tribīni! Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Man ir mutisks priekšlikums - šodien beigt sēdi līdz ar šā jautājuma pabeigšanu. To mēs šodien pabeidzām. Priekšlikums - šodien pārtraukt sēdi līdz rītdienai. Mēs nepaspējām sarakstīt...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Prezidijs saskaņā ar Frakciju padomi ir iecerējis jums ierosināt izlemt jautājumus par mūsu turpmākajām sēdēm un arī par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas atsākšanu. Tā ka šeit var būt debates. Varbūt jūs atļausiet Prezidijam tagad šo jautājumu jums izvirzīt? Vai ir iebildes? Nav.

Kā godātie deputāti vēlas apspriest šo jautājumu par procedūru? Esiet, lūdzu, tik laipni un veltiet tam nedaudz uzmanības! Laikam pareizi būtu, ka mēs vispirms nolemtu, kad mēs slēgsim pavasara sesiju, jo no tā atkarīgs, cik sēžu mēs pēc tam vēl organizēsim. Mums šeit ir priekšlikumi. Es nolasīšu visus priekšlikumus, visu paketi, lai jūs varētu debatēt par visu.

Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi nolēma ierosināt pavasara sesiju slēgt 22.jūnijā. Un tagad esiet uzmanīgi! Prezidijs ierosina organizēt Saeimas sēdes 15.jūnijā, trešdien, pulksten 14.00 (bija arī ierosinājums - sākt pulksten 16.00) un 16.jūnijā pulksten 9.00. Trešdien, ceturtdien. Pēc nedēļas - otrdien, 21.jūnijā, pulksten 9.00 un 22.jūnijā pulksten 9.00, jo 23.jūnijs ir valsts svētki. Nu, līdz cikiem, te nav lemts. Tālāk.

Priekšsēdētājs. Frakciju padome ierosināja izskatīt frakcijās divus priekšlikumus par rudens sesijas atsākšanu - 18. augustā un 2. septembrī.

Līdz ar to visa informācija, kura mums bija jāsaka jums, ir pateikta, tālāk jūs, lūdzu, varat runāt debatēs. Tā kā Frakciju padomei citu priekšlikumu... es atvainojos, citu priekšlikumu Prezidijam par pavasara sesijas slēgšanu nav kā 22. jūnijā, es aicinu balsot par to. Lūdzu, balsosim par to, ka pavasara sesiju slēdz 22. jūnijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Tagad par sēžu datumiem un laikiem. Es vēlreiz jums nosaukšu un tad došu vārdu deputātam Sinkam. Tātad sēdes: 15.jūnijā - pulksten 14.00, 16. - 9.00, pēc tam otrdien 21. jūnijā - 9.00 un 22. - 9.00. Juris Sinka - 'Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Kolēģi! Sakarā ar mūsu Tirdzniecības un rūpniecības kameras jeb palātas darbu, mēs, 7 deputātu delegācija, esam ielūgti uz Ziemeļreinu - Vestfāli. Mēs izbraucam 10. un atgriežamies 15. vakarā. Ar visu preses konferenci. Vai nebūtu iespējams sanākt piektdien?

Priekšsēdētājs. Jūs jūnijā dodaties?

J.Sinka. Jā, 10. - šonedēļ un atpakaļ - trešdien.

Priekšsēdētājs. Tātad jūsu priekšlikums ir 17.? Tas tad ir balsojams jautājums.

Lūdzu, Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Par cik arī no mūsu frakcijas izskanēja priekšlikums par to, ka 15. datumā sākt puksten 16, tad mēs noņemam šo priekšlikumu par labu citam priekšlikumam - 15. datumā sākt darbu pulksten 14. Tas ir arī saistīts ar zināmiem pasākumiem tās dienas vakarā, kur dažas mūsu frakcijas ir pilnībā iesaistītas. Tāpēc mēs lūgtu atbalstīt, ka nākamā sēde ir trešdien pulksten 14.00, ceturtdien - pulksten 9 un pēc tam otrdien un trešdien pulksten 9.00.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Sinka, es likšu uz balsošanu iesniegšanas secībā. Vai ir citi priekšlikumi?

Par 16. un 21. iebilžu nav? Nav.

Tagad būs divi balsojumi - 15.jūnijā pulksten 14.00 un 17. - pulksten 9.00. Pirmais balsojums - 15., tas ir, trešdien, pulksten 14.00. Rezultātu! 63 - par, pret - 6, 7 - atturas. Pieņemts. Līdz ar to mēs nebalsosim otru priekšlikumu, jo pirmais jau izslēdz otro. Tā bija procedūra - likt jums priekšā.

Tagad par sesijas atsākšanu. Es lūdzu, vai kādam ir iebildes? Neviens neiebilst. Ja ir iebildes - tad, lūdzu! Nav. Tagad par atsākšanu. Tātad Frakciju padomē bija ierosināti divi priekšlikumi - 18.augustā un 2. septembrī. Izšķirsim šos priekšlikumus balsojot, jo frakcijās jūs esat apsprieduši. Jā, šeit man ierosina no Kārtības ruļļa tālāko termiņu balsot pirmo - 122. pants. Es šeit tad pārkāptu Kārtības rulli. Tāpēc, lūdzu, vispirms balsosim par 2. septembri. Lūdzu, balsojam par priekšlikumu - sesiju atsākt 2. septembrī. Rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu. "Latvijas ceļa" deputāti lūdz Saeimu 1994. gada 8. un 9. jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektus "Latvijas Republikas Pilsonības likums" un "Muitas nodokļi (tarifi)" izskatīt pēc likumprojekta "Likums par ostām". Tas ir saprotams, mēs tagad to esam izskatījuši... Ja runā ļoti konkrēti, tad rītdienas plenārsēdi varētu sākt ar likumprojektu "Latvijas Republikas Pilsonības likums" otrajā lasījumā un pēc tam izskatīt likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem)". Vai ir kādam iebildes? Šis priekšlikums ir akceptēts.

Ārlietu komisija lūdz 9. jūnija plenārsēdes darba kārtībā trešajā lasījumā iekļaut likumprojektu "Konsulārais reglaments" trešajā lasījumā. Nav viņa mums, jā? Bet darba kārtībā nav? Komisija tomēr lūdz. Deputāt Kirštein, jūs runājat, bet deputāti neko nedzird, esiet tik laipns un no tribīnes pasakiet!

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, es aicinu visus nobalsot "par", jo tur jau viss ir izdarīts. Mēs esam nobalsojuši un rītdien ir vienkārši mehāniski jānobalso.

Priekšsēdētājs. Tad jau to tūlīt var izdarīt.

A.Kiršteins. Jā, nobalsosim tūliņ. Es aicinu nobalsot par konsulāro nolikumu...

Priekšsēdētājs. Jā, to es tikai tā- starp citu- teicu, bet deputāts Kiršteins ierosināja. Lūdzu, balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā un izskatīt tūlīt likumprojektu "Konsulārais reglaments" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 16. Lūdzu referentu tribīnē!

Godātie deputāti, deputāts Kiršteins tūlīt nāks tribīnē...

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Ārlietu komisijas izskatīto un iesniegto dokumentu ar numuru 680 - "Konsulārais reglaments" trešajā lasījumā. Paņemiet visi, lūdzu, otrā lasījuma redakciju.

Pirmais - par nosaukumu. Tātad bija vecais nosaukums. Juridiskais birojs iesniedzis un Ārlietu komisija ir piekritusi nosaukt to par Konsulāro reglamentu sakarā ar to, ka ir izmaiņas gandrīz visos likumos, kas ir saistīti ar vēstniecībām, ar dažādiem nosaukumiem, un šeit nebūtu faktiski vairs nekādas vajadzības atsaukties uz šo 1935. gada nosaukumu. Mums nav arī sūtniecības. Ir ļoti principiālas izmaiņas, es negribētu tās visas uzskaitīt, bet izmaiņu ir ļoti daudz, tās ir vairāk nekā 50 procentos gadījumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. Par pirmo. Grozījumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Kiršteins. Par 3. pantu.... (Silārs no zāles kaut ko iebilst.) 2. pants nav pazudis, te nav grozījumu un papildinājumu - te ir Konsulārā dienesta pārraudzība, ka attiecīgajā valstī to veic šajā valstī akreditētais vēstnieks... šo pārraudzību. Kāpēc nav? Nu es nezinu, Silāra kungs, kas jums tur ir par dokumentu. 2. pants ir.

3.pants. Tātad te ir redakcionāli labojumi - Konsulāro dienestu pilda un konsulārās funkcijas ir tiesīgas veikt tikai konsulārās amatpersonas - ģenerālkonsuli, vicekonsuli... Tātad šinī gadījumā es to nelasīšu, bet mēs piekritām šiem redakcionālajiem labojumiem.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes?

A.Kiršteins. 4. pantā komisija piekrīt Juridiskā biroja ierosinājumam - papildināt 4. punktu ar vārdu "došana" aiz vārda "norādījumi".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, par 4. pantu! Nav iebildes?

A.Kiršteins. 5. pants. Labojumu nav. Tātad ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Godātais Kiršteina kungs, te gan jau ir precedents, un arī Piebalga kungs to teica, ka vajag nosaukt visus pantus, bet, manā izpratnē, tomēr ir jāapspriež tie panti, it sevišķi trešajā lasījumā, kuros ir grozījumi. Ja grozījumu nav, tad tos komentēt nevajag, jo citādi mums... Mēs citādi neko nevaram darīt, laikam tikai vienkārši var svītrot.

A.Kiršteins. Jā, tā es tad arī teikšu. Tagad ir tikai redakcionāli labojumi, grozījumu un papildinājumu nav. Skatīsim pa lappusēm. Tātad no 11. līdz 15. pantam šajā lappusē izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem šeit vēlas kādu pantu svītrot? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. No 16. līdz 18.pantam labojumu nav. 19. pantā komisija piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam. Šis aizliegums paliek spēkā arī pēc tam, kad konsuls amatu ir atstājis. Vecā redakcija bija tāda, ka klusēšanas pienākums neizbeidzas. Tātad ir jauna redakcija. Mēs piekrītam.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, par pantiem līdz 19. ir kādas iebildes? Es šeit domāju svītrošanas ziņā. Nav. Tālāk!

A.Kiršteins. Tātad 19. pantā mēs piekrītam Juridiskā biroja priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Deputātiem arī nav iebildes.

A.Kiršteins Tālāk. 20. un 21. pantā arī nav.

Priekšsēdētājs. Tā kā būtu viss.

A.Kiršteins. Jā, un līdz ar to mēs aicinām komisijas vārdā noteiktajā kārtībā nobalsot kopumā par šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likuma "Konsulārais reglaments" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt!

Prezidijs pārbaudīs šo lietu... Runa ir par to, ka deputāti izsaka izbrīnu par to, ka balsojuši ir vairāk, nekā reģistrējušies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis...

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Māris Budovskis,

Olga Dreģe,

Juris Janeks,

Ernests Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lucāns,

Uldis Osis,

Oļģerts Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Anita Stankēviča,

Jānis Straume...

Priekšsēdētājs. Straume tikko kā bija redzams.

Z.Tomiņš.

Pēteris Tabūns...

Priekšsēdētājs. Arī ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to Prezidijam izpaliek šis darbs par noskaidrošanu. Viss ir skaidrs. Sēde būs rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, S.Stikute