Priekšsēdētājs. Sākam 14.janvāra plenārsēdi. Atļaujiet atgādināt jums mūsu vienošanos vakar sēdes noslēgumā, ka pirmos izskatīsim likumprojektus par grozījumiem likumā par peļņas nodokli, par apgrozījuma nodokli, par ienākuma nodokli, pēc tam budžetu, deputātu pieprasījumus, lēmumu projektus un deputātu priekšlikumus.

Lūdzu Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāju deputātu Piebalgu ziņot par likumprojektu “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli””. Otrais lasījums. Jūs esat saņēmuši dokumentu, kurš apzīmēts ar numuru 52.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Dokumenti, kas attiecas uz grozījumiem 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”, ir divi - nr.15 un nr.52. Ir saņemts viens priekšlikums, tas ir deputātes Annas Seiles priekšlikums 13.pantu izteikt šādā redakcijā: “Peļņas nodoklis tiek iemaksāts Latvijas Republikas valsts budžetā 95% apmērā, bet 5% apmērā - vietējo pašvaldību budžetos.” Šodien no rīta Budžeta un finansu komisija izskatīja šo priekšlikumu, un tas neguva atbalstu. Neguva atbalstu principā divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka, protams, šis grozījums būtiski mainītu iekšējo struktūru likumam “Par valsts budžetu 1994.gadam”, un tas, protams, nozīmētu konceptuāli pārskatīt pašu budžetu. Un otrs iemesls ir tas, ka diemžēl nepietiek ar to, ka mēs pašvaldību budžetiem kā tādiem nosakām tikai 5%. Līdz šim šis nodoklis dažādām pašvaldībām ir bijis dažāds, jo ir skaidrs, ka peļņas nodoklis un līdz ar to arī ieņēmums no šiem procentiem atsevišķas pašvaldībās būs stipri lielāks nekā daudzās citās. Un līdz ar to būs jāveido jauns izlīdzināšanas mehānisms, bet tas radīs lielas un būtiskas problēmas. Tāpēc es lūdzu šo grozījumu neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, atklāsim debates! Vai kāds vēlas runāt debates? Deputāte Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti un sēdes vadītāj! Lai kaut minimāli nodrošinātu pašvaldību ieinteresētību to uzņēmumu darbībā, kuri atrodas šo pašvaldību teritorijā, vairums pašvaldību tomēr ir izteikušas vēlēšanos dabūt kaut daļu šā nodokļa, principiāli negrozot visu lielo nodokļu masu, kura ienāk valsts budžetā.

Ņemot vērā vakardienas debates, es sapratu, ka lielu procentu pašvaldību labā novirzīt nevarēs, bet, lai pašvaldību ieinteresētību vismaz minimāli nostiprinātu, kaut 5% varētu būt vietējā budžetā. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Finansu ministrs Uldis Osis - lūdzu!

U.Osis (Latvijas Republikas finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, šāda izmaiņa - peļņas nodokļa 5% novirzīšana pašvaldībām - diez vai varētu iedarboties stimulējoši uz pašvaldību ieinteresētību organizēt un paplašināt ražošanu šo pašvaldību teritorijā.

Otrkārt, bez tā, ko jau minēja Piebalga kungs, problēma ir arī tāda, ka daudziem uzņēmumiem ražotnes ir izkaisītas dažādu pašvaldību teritorijās. Ražotnes, kas nav juridiskās personas... Līdz ar to nodokļu izmantošana tajā vai citā teritorijā līdz šim bija viens no strīdus avotiem starp pašām pašvaldībām. Tomēr pasaules prakse pārsvarā ir tāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis, īpašuma nodoklis, zemes nodoklis ir pašvaldību galvenie ieņēmumu avoti, un lielā mērā tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb fizisko personu nodoklis, tā kā fiziskās personas, tas ir, iedzīvotāji, jau strādā tajos vai citos uzņēmumos, tajās vai citās ražotnēs, jau atspoguļo šo pašvaldību ieinteresētību attīstīt ražošanu. Ražošana nodrošina cilvēkus ar darbu, cilvēkiem ir darbs, viņi saņem algu, saņem ienākumus un, protams, maksā nodokļus, arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, attiecīgās pašvaldības teritorijā. Tādēļ valdības viedoklis ir - atstāt peļņas nodokļa likuma grozījumu valdības iesniegtajā variantā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Sinka - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atbalstu Seiles kundzes piedāvāto samērā pieticīgo nodokļa atskaitījumu. Šeit, Rīgā, pagājušā gada novembrī bija pašvaldību seminārs, ko rīkoja Adenauera fonda vadība. Toreiz vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji izteica lielas bažas par līdzekļu trūkumu dažādos līmeņos un dažādiem nolūkiem. Vietējām pašvaldībām tas sagādā lielas rūpes. Pašvaldības pauda izmisīgu sašutumu par to, ka tām nekas neienāk no centrālajiem līdzekļu avotiem. Šajā gadījumā mums būtu tomēr jāatbalsta pašvaldības, jo tām ir risināms ļoti daudz problēmu, un, kas attiecas uz ražotnēm kā nejuridiskām personām, tās jau nu to lietas juridisko pusi var nokārtot. Tāpat ne katrai ražotnei kādā pašvaldībā visi darbinieki nāk no vietējā apvidus. Šīs lietas varētu nokārtot, bet mans priekšlikums ir - atskaitījumus izdarīt no tiem uzņēmumiem, kas tieši tās pašvaldības robežās ir iekļauti.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Es kā deputāts jūtos iedzīts kaktā un nevaru izšķirties par šo lēmumu. Kādēļ? Lēmums, ka peļņas nodokļa daļu, kā Seiles kundze piedāvā, ieskaitītu pašvaldībām, būtu pareizs. Tūdaļ sekos tāds pats apgrozījuma nodoklis, bet vēl bargāks pēc summas. Ja mēs šīs nodokļa daļas pašvaldībām noņemsim, pašvaldībām vairs nebūs nekādas motivācijas savās zonās attīstīt ražošanu. Tas nav perspektīvs lēmums - atstāt tikai ienākuma nodokli. It īpaši tāpēc, ka lauku apvidū ienākumi cilvēkam ir tik zemi, ka tos pat neapliek ar ienākuma nodokli, un no šīs pozīcijas pašvaldībām būs ļoti mazi ienākumi. Bet tur ir tā ačgārnība, ka budžets jau ir gatavs “zemajā startā”, šodien mēs balsosim un tagad izlemjam par tiem likumiem, uz kuru bāzes šis budžets ir izstrādāts. Es domāju, ka tad, ja Seiles kundzes priekšlikuma rezultātā budžetā rastos kādi 2 miljoni var varbūt 3 miljoni (mums nav pat tāda aprēķina), to varētu izlīdzināt un tad es balsotu par Seiles kundzes priekšlikumu. Kas attiecas uz apgrozījuma nodokli, man nav laika izrēķināt, kā tas ietekmēs budžeta bilanci, bet redzams, ka tas sagrauj visu budžetu. Bet par to es runāšu atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es gribu piebilst, ka šī izmaiņa dos pašvaldībām 4,9 miljonus latu un tādējādi valsts panāks pašvaldību ieinteresētību šā nodokļa iekasēšanā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Piebalga kungs, jūs vēlaties? Lūdzu, balsosim par likumprojekta... es atvainojos, tas ir steidzams... “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”” pieņemšanu visumā.

A.Piebalgs (LC).

Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, ka es iedrošinos iejaukties, bet par Seiles kundzes priekšlikumu vēl nav nobalsots. Faktiski bija runa tikai par argumentāciju attiecībā uz vienu pantu. Tā ka ir jābalso par Seiles kundzes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Jā, es ļoti atvainojos, jo es skatījos uz Kiršteina kungu un viņš nemitīgi citus signālus raidīja, un es telepātiski pakļāvos un liku jau balsot par visu. Tātad vispirms balsosim par dokumentu nr.52 - Seiles kundzes priekšlikumu. Viņa iesaka izteikt likuma “Par peļņas nodokli” 13.pantu šādā redakcijā: “Peļņas nodoklis tiek iemaksāts Latvijas Republikas valsts budžetā 95% apmērā, bet 5% apmērā - vietējo pašvaldību budžetos.” Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Vairāk priekšlikumu nav, un līdz ar to mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”” pieņemšanu visumā! Viens “par” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 10, atturas - 16. Pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””.

A.Piebalgs. Cienījamie deputāti! Šeit arī ir divi dokumenti - 16. un 51.dokuments. Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kur tiek piedāvāts izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodoklis 25% apmērā tiek ieskaitīts vietējo pašvaldību budžetā, bet 75% apmērā - valsts budžetā.” Jāsaka, ka klasiski šis tomēr ir valsts nodoklis. Tas ir viens. Otrs. Summa, kas tiek piedāvāta pārdalīšanai, šeit ir apmēram 40 miljoni latu. Tātad šeit summa ir stipri lielāka. Bez tam apgrozījuma nodokļa iekasēšanas tehnika nav gluži tik viennozīmīga, kā dažas pašvaldības iedomājas, ka paliek tur, teiksim, galā to nodokli un uzreiz savāc. Tehnoloģija ir stipri sarežģītāka, un pēc savas būtības tas tiešām ir tipisks valsts nodoklis, kas lielākajā daļā pasaules valstu tiešām ir tīri valsts nodoklis.

Budžeta komisija izskatīja šo priekšlikumu un, balsīm daloties, tomēr neakceptēja to. Tādēļ arī es lūgtu šo priekšlikumu neakceptēt.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Kāds bija apsvērums, sadalot apgrozījuma nodokļa ienākumus pašvaldību budžetiem un valsts budžetam? Es atkārtoju vēlreiz vakardien izteikto. Lauku teritorijās, mazpilsētās un rajonos cilvēki pazīst viens otru atšķirībā no tā, kā ir Rīgā. Rīgā mēs dzīvojam daudzdzīvokļu mājā viens otram blakus un pat nezinām, ar ko otrs nodarbojas un ko viņš dara, un kādi ir viņa ieņēmumi. Lauku teritorijās viens par otru zina visu. Un tieši tādēļ es gribu pamatot, ka apgrozījuma nodokļa iekasēšana ir atkarīga no šīs zināšanas. Un, ja pašvaldība absolūti nav ieinteresēta šā nodokļa iekasēšanā, tad rajona vai ieņēmumu dienesta nodokļu inspektori nemūžam neuzzinās, kā notiek šīs darbības tirdzniecībā un cik lielai apgrozījuma nodokļa summai vajadzētu ienākt.

Bez tam ar maija mēnesi stāsies spēkā grozījumi attiecībā uz apgrozījuma nodokli pārtikas produktiem. Atcerieties, cienījamie deputāti, jo Saeimas vairākums par no nobalsoja. LNNK frakcija ieteica atstāt pašražotiem pārtikas produktiem to pašu apgrozījuma nodokli, kāds tas bija līdz šim - 6%. Bez izmaiņām. Šajā momentā apgrozījuma nodoklis pārtikas produktiem ir 10%. Ar maiju tas pieaugs līdz 18%. Atcerieties, cienījamie deputāti, to! Un visa šī nauda nenonāks tur, kur ir ražotājs. Kas tad ražo šo pārtikas produkciju? Tā tiek ražota laukos. Tātad ražotājam, lauciniekam, maksās to pašu mazo, smieklīgo naudu par graudiem, par dārzeņiem, par pienu, bet tie, kas apgroza šo viņu produkciju, šo apgrozījuma nodokli atkal iemaksās tikai centralizētajā budžetā. Es ļoti lūdzu deputātus izsvērt savu rīcību, vai mēs atbalstīsim zemniekus vai ne. Un lūdzu balsot par manu priekšlikumu, ka šā apgrozījuma nodokļa daļa tāpat kā iepriekšējā gada budžetā tomēr nonāk arī pie vietējām pašvaldībām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Berķis - Zemnieku savienība.

A.Berķis (ZS).

Es gribētu tikai vienu precizējumu pie Annas Seiles teiktā - 6,6 miljoni no šā apgrozījuma nodokļa, kas tiek ņemts no lauksaimnieku daļas, tiek investīciju veidā atdoti atpakaļ lauksaimniecībai.

Priekšsēdētājs. Deputāts Žīgurs - LNNK.

A.Žīgurs (LNNK).

Es lūdzu atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu, jo tiešām laukos ir ļoti sarežģīta problēma ar nodokļu iekasēšanu. Ir tādas lauku vietas, kur pat nav iespējams to izdarīt, jo nav jau cilvēku, kas to varētu iekasēt vai izrēķināt. Lielākajās vietās, teiksim, Gulbenes un Valmieras rajonā, tas būtu iespējams, bet mazajos pagastos tas absolūti nav iespējams. Un nu iznāk tā, ka šajās pilsētās var dzīvot un iekasēt nodokļus, bet šajās mazajās vietās - ne. Jo tās tirgus attiecības ir ļoti dažādas uz vietas. Piemēram, Gulbenē gaļas nodošana ir daudz lētāka, nekā tas ir Valmierā, un cilvēki aizbrauc un pārdod Valmierā. Valmiera to iekasē, bet Gulbenei tas nepaliek. Un tā jau nav vienīgi Vidzemē, tā ir arī citur pārējā Latvijā. Un, ja mēs, valsts, izdodot likumus, nevarētu šos 25% iekasēt, tad es nezinu, kā viņi varētu izdzīvot, jo pašreiz uz laukiem tiešām viņiem naudas nav.

Priekšsēdētājs. Ministrs Uldis Osis. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tas, ko minēja Seiles kundze kā vienu no svarīgākajiem faktoriem, ka lauku rajonos ir savstarpējā pazīšanās, tomēr nav galvenais faktors, kas nosaka, ka efektīvāk varētu apgrozījuma nodoklis tikt izmantots tad, ja tas tiktu iekasēts vietējā teritorijā. Šeit ir pavisam citi faktori, un apgrozījuma nodoklis ir netiešais nodoklis. Un, ja par peļņas nodokli mēs vismaz teorētiski vēl varētu diskutēt, vai tā daļu pašvaldībām ieskaitīt vai neieskaitīt, tad pilnīgi viennozīmīgi ir netiešie nodokļi - tie visā pasaulē tiek iekasēti un ieskaitīti centralizētajā budžetā. Jo redzat, kāda veidojas situācija, piemēram, ar apgrozījuma nodokli. Lieta ir tāda, ka, piemēram, ar apgrozījuma nodokli netiek apliktas eksportējamās preces. Tas nozīmē, ka tās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē uz ārvalstīm, pastāvot šādam modelim, ka apgrozījuma nodoklis paliek pašvaldībām, būtībā šo apgrozījuma nodokli tik un tā nesaņems. Turklāt, otrkārt, te ir tas pats faktors, ko es jau minēju attiecībā uz peļņas nodokli, - ka to maksā juridiskās personas, bet daudzas ražotnes, it sevišķi mazie uzņēmumi, ļoti bieži nav šīs juridiskās personas. Un to, ko minēja Sinkas kungs, arī varētu risināt. Protams, teorētiski visu varētu - arī izveidot ražotnes ar juridiskajām personām, bet tas taču ir atkarīgs tomēr no pašiem uzņēmumiem. Un to nenosaka pašvaldības - būt attiecīgajai ražotnei juridiskajai personai vai nebūt. Līdz ar to jau šo divu faktoru dēļ apgrozījuma nodoklis būtībā neatspoguļo pašvaldību reālo ieguldījumu nodokļu bāzē. Varbūt vienīgais izņēmums pasaulē ir Amerikas Savienotās Valstis, kur ienāk tā saucamais pārdošanas nodoklis, bet tas pēc būtības ir tiešais nodoklis - īstenībā piecenojums pie cenas, tā saucamais sales tax, kas tiek iekasēts ASV. Tātad vietējie varas orgāni to iekasē, bet Savienotajās Valstīs nav, teiksim, tāda netiešā nodokļa, kāds ir apgrozījuma nodoklis, un tādēļ ir šī atšķirība un dažreiz arī pie mums tas tiek jaukts. Tādēļ es aicinātu cienījamos deputātus tomēr balsot par valdības, Ministru kabineta, iesniegto apgrozījuma nodokļa grozījuma variantu.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš. Rakstiska iesnieguma nav, tāpēc es jūs piesaku kā deputātu - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Par Seiles kundzes priekšlikumu. Manuprāt, Seiles kundze nezina precīzi šo likumu un apgrozījuma nodokļa darbības principus, jo sakarā ar to, ko pieņēma Augstākā padome tieši ar Seiles kundzes dalību un kas stājās spēkā ar 1.jūliju, ka līdz 2000 algām, visi zemnieki, ražotāji, praktiski nav nodokļu maksātāji, un tieši lauku pašvaldībās nekas netika saņemts. Ja šo nodokli atstās, tad saņems tieši tās vietas, kur nauda tiks apgrozīta, un visvairāk no šā pārdalījuma cietīs lauki, jo, saņemot centralizēti, valsts var nodrošināt vismaz cilvēku minimālo interešu ievērošanu, var nodrošināt šīs 6,6 miljonu lielās subsīdijas, nevis tā, kā Berķa kungs teica. Tās ir subsīdijas tieši ražošanai. Tā ka šobrīd, lai arī, protams, šeit var būt dažādi viedokļi, laukiem, sevišķi pagastiem, kur ir ļoti trūcīga ražošana un kur ir lielas problēmas, šis nodokļu veids ir izdevīgāks.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Kide. Pēc tam - deputāts Tabūns. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Es vēlreiz gribu atkārtot to, ka visa nelaime šajā diskusijā slēpjas tur, ka mums nav tiesiska pamata šā budžeta konstruēšanai. Mums nav likuma par pašvaldībām, kas pārdalītu funkcijas, mums nav likuma par pašvaldību budžetu. Šis sadalījums un šie nodokļu projekti, kurus mēs šodien apspriedām un pieņēmām, ir voluntāri pieņemti valdībā, jo nav bijušas konsultācijas ar Saeimu, un mēs šodien ekspromta veidā visu to pieņemam. Es uzskatu, ka, ja mēs nobalsojam par apgrozījuma nodokli, kas maina budžeta kopsummu par gandrīz 40 miljoniem, tad faktiski mēs esam izšķīrušies par šā nodokļa koncepcijas atteikšanu valdībai un par jaunas koncepcijas un jauna budžeta izstrādāšanu. Kāpēc es to tagad saku? Tāpēc, lai kompensētu to trūkumu, ka valdība ar mums šo problēmu iepriekš neizdiskutēja un pat neaptaujājās, bet liek mums pašlaik izšķirties dažās minūtēs.

Tas, ko teica Oša kungs par apgrozījuma nodokli, - ka tas pasaules līmenī ir valdības nodoklis. Pasaules līmenī ir arī pasaules valstis, kur ienākumu nodoklis veidojas uz tādas nodokļu bāzes, kas ir daudzmaz reāla un kas dod iekasējumu ienākuma nodoklim. Mums lauku apvidos ienākuma nodoklis nedod gandrīz neko, un kaut kādai daļai no apgrozījuma nodokļa ir jāpaliek. Turklāt, Oša kungs, ne jau viss apgrozījuma nodoklis aiziet pašvaldībām, bet gan dod tām mazu daļiņu, lai tās būtu ieinteresētas uzturēt infrastruktūru. Jūs teicāt, ka to nosaka uzņēmums, nevis pašvaldība. Nē, pašvaldība var vai nu sekmēt, vai padzīt to uzņēmumu un nedot iespēju izmantot infrastruktūru. Tāda ir situācija. Ja deputāti izšķiras atraidīt šo lielo koncepciju, tad es lieku priekšā atraidīt arī visu budžetu vai atlikt to uz laiku. Tas ir viens, bet ja nē - ja paliek pie šādas koncepcijas, tad noteikti vajadzētu atgriezties pie visas nodokļu koncepcijas, pie visa nodokļu sadalījuma starp pašvaldībām un starp valsti, lai mūsu ekonomikai būtu motivācija. Šī ir centralizēta - sociālistiska - tendence, ka centralizē līdzekļus centrā un pie patērētājiem novada bez kaut kādas tautsaimnieciskās attīstības stimulācijas. To visu es saku ne tāpēc, lai aicinātu izšķirties par vienu vai par otru šo alternatīvo lēmumu, bet lai pirms balsošanas padomātu, ko tad darīt, ja mēs esam iedzīti tādā steigā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tabūns - LNNK. Pēc tam deputāts Bresis - “Saskaņa Latvijai”. Es atvainojos, pēc tam vēl Kiršteins pierakstījies.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu nesteigties, izšķiroties par šo lietu. Ļoti pareizi šeit Kides kungs brīdināja par šīs problēmas sarežģītību. Mums nav ne skaitļos, ne faktos skaidrības par visu to, ko mēs pašlaik gribam izlemt un pieņemt. Ne velti vakar bija jautājums par to, ka nevajag steigties vispār ar šā likuma pieņemšanu. Tātad nesteigties. Ne vakar to varējām izdarīt, ne šodien.

Nākamais. Redzat, pilsētās, kā mēs zinām, pašvaldības vēl tiek pie naudiņas, pārdodot namus, veikalus, pagrabus, bēniņus utt. Bet pie kādas naudas tiek pašvaldības laukos? Un ko tās darīs? Mēs zinām, kā ir ar skolu, klubiņu niecīgo uzturēšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Redzat, vispār jau ir dīvaina situācija. Mēs vakar nolēmām, ka pašvaldību vēlēšanas būs 22.maijā, bet vēl jau mēs nezinām, ko mēs vēlēsim, kas tās būs par pašvaldībām. Likuma nav. Un tagad vēl atstāsim šīs pašvaldības bez naudas. Kas tad būs?

Mēs šodien aizsāksim sarunu par budžetu. Es uzskatu, ka budžeta daļā, kas skar laukus, ir drūma situācija. Tas ir zemniekus iznīcinošs budžets. Laukus iznīcinošs budžets. Es par to pieteikšos debatēs un runāšu. Un, ja šodien mēs nevarējām, lūk, izšķirties par šo 5% peļņas nodokli par labu pašvaldībām, tad tagad nevaram izšķirties par šo 25% apgrozījuma nodokli un visu atkal gribam atdot centram, kas tad pa kapeikai atmetīs šīm pašvaldībām, laukiem, kas ir Latvijas pamats, kā šī atziņa desmitiem reižu ir skanējusi šeit no tribīnes Saeimā un it visur citur. Es ļoti lūdzu, cienījamie deputāti: nesteigsimies ar šo lietu! Un varbūt, ja mēs nevaram šodien nobalsot par šiem 25% pašvaldībām no apgrozījuma nodokļa, tad atliksim un izpētīsim šo jautājumu, jo tā steidzoties... Šeit jau izskanēja doma par šiem 5% no peļņas nodokļa, un “Latvijas ceļa” deputāti ieteica balsot “pret”. Šo “pret”, cienījamie “Latvijas ceļa” deputāti, pašvaldības, lauku cilvēki, attiecīgi novērtēs un ir jau novērtējuši. Tik viegli nedrīkst atmest ar roku un nosvītrot visu šo ļoti svarīgo problēmu. Mēs jau esam, kā es teicu, faktiski pārsvītrojuši lauku attīstību - graudkopību iznīcinām, piensaimniecību iznīcinām, cukuru arī, linus jau vispār esam iznīcinājuši un tā tālāk un tā joprojām. Un tagad atkal steidzamies svītrot visu nost. Es aicinu piekrist šim Seiles kundzes priekšlikumam un balsojot atbalstīt pašvaldības, lai tās, kad 22.maijā būsim ievēlējuši, spētu strādāt, nevis formāli pastāvētu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Edvīns Bresis - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - deputāts Kiršteins.

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi, acīmredzot mums jādomā par pašvaldībām ļoti nopietni un arī jāstudē tā tendence, kur mēs vedam pašvaldības. Ir skaidrs, ka mēs pašvaldībām piešķiram aizvien lielāku nozīmi, un līdz ar to, bez šaubām, būtu ļoti taisnīgi, ka tām būtu arī aizvien lielāks finansējums. Taču man, kolēģi, gribas teikt to, ka šīs divas problēmas nonāk pretstatījumā. Piemēram, mūsu brīvvalsts laikā, kad viņi tiešām bija ļoti nopietni strādājuši pie šo funkciju sadales, pašvaldību budžets no valsts budžeta sastādīja 31,6%. Es lūdzu šos skaitļus ievērot.

Vēl pirms dažiem gadiem mums pašvaldību budžeta īpatsvars bija vairāk nekā 20% no valsts budžeta. Un jāsaka, ka šodien faktiski līdz ar šo ienākumu sadalījumu starp pašvaldībām un valsts budžetu pašvaldībām ienākumi būs jau zem 20% no valsts budžeta. Tātad mazāk nekā 20% līdzekļu mēs atdodam pašvaldībām no visas budžeta ienākumu summas un 80% paliek valsts budžetā. Es domāju, ka tieši šie skaitļi ir tas arguments, kāpēc man tiešām būs jāatbalsta Seiles kundze.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu teikt, ka šeit ir zināmā mērā taisnība gan vienai pusei, gan otrai pusei, jo ir tomēr pašvaldības, kur ir ieņēmumi arī no ienākuma nodokļa, bet šādu pašvaldību ir ļoti maz. Mēs varam nosaukt varbūt tikai dažus - ir Centra rajons, ir Ventspils, vēl ir kaut kas, bet šī diskusija parāda tikai to, ka mēs šajā budžeta pirmajā lasījumā neesam gatavi izanalizēt vienu no galvenajām budžeta sastāvdaļām - pašu pašvaldību pastāvēšanu kā tādu. Un mani, piekrītot daudz kam no tā, ko teica Oša kungs, ļoti izbrīnīja viena frāze - ka pašvaldības neatspoguļo apgrozījumu... respektīvi, ka apgrozījuma nodoklis neatspoguļo pašvaldību ieguldījumu tautsaimniecībā. Pilnīgi pareizi. Tā kā pašvaldībās dzīvo trūcīgākā iedzīvotāju daļa un parasti vairākums tur ir latviešu, tad vajadzētu pieņemt, teiksim, pašvaldību apbedīšanas nodokli no krāsaino metālu tirgotājiem un turpmāk varbūt izbeigt visu šo lietu.

Bet jautājums ir pavisam cits. Mēs ar Putniņa kungu pagājušo sestdien bijām Cēsu rajonā. Arī tur - Inešu pašvaldībā, Vecpiebalgas pagastā un visās citās vietās - šie pašvaldību vadītāji un arī iedzīvotāji teica, ka viņiem nav nekāda ienākuma nodokļa vispār, ka varbūt tas būs pēc kādiem gadiem trim vai četriem, jo visas šīs paju sabiedrības pašreiz ir gandrīz sabrukušas, bet jaunajiem zemniekiem, kas ir sākuši saimniekot, nekādu ieņēmumu nav, vienīgi ir kaut kāds apgrozījuma nodoklis. Tas, protams, nav nekāds lielais. Tāpēc tur vajadzētu to visu sabalansēt.

Cik es sapratu no šiem skaitļiem, ja mēs ar Seiles kundzes priekšlikumu piedāvājam šo pašvaldību nožēlojamajai eksistencei vismaz 40 miljonus latu, tad, kā es te dzirdēju, valsts atkal ar kaut kādiem fondiem pārdalīs un iedalīs 6 miljonus. Es nedomāju, ka valstij vajadzētu visu centralizēt, es saprotu to tendenci, ka valsts uzturēs, teiksim, skolotājus, varbūt arī policistus, varbūt pagastos parādīsies tiesas un tā tālāk. Šī centralizācijas tendence, kas tagad ir pašvaldībās, kas ir, teiksim, Iekšlietu ministrijā un visā pārējā, ir ļoti bīstama. Es domāju, ka mums vajadzētu - tieši otrādi - veicināt pašvaldības veidot savu budžetu, un pilnīgi pareizi teica Seiles kundze, ka ir jārada kaut kāda interese arī par šo nodokļu iekasēšanu, jo, ja mēs radīsim kaut kādu pasīvu attieksmi, ja mēs pieņemsim šādā veidā, kā tagad ierosina Budžeta komisija un Piebalga kungs, tad divos trijos gados nihilisms pašvaldībās novedīs pie tā, ka tur būs tikai viena veida ienākumi, cilvēki rakstīs ienākumu deklarācijas, visi dzīvos zem minimālā ienākumu līmeņa un valsts nepārtraukti izsniegs viņiem kaut kādus pabalstus. Tad tā būs tā “gaišā nākotne”, un tas būs tikai tāpēc, ka Oša kungs teica, ka apgrozījuma nodoklis - es atkārtoju - neatspoguļojot pašvaldību ieguldījumu tautsaimniecībā.

Es domāju, ka šeit tomēr vajadzētu sagatavot drusciņ diferencētāku analīzi par tām pašvaldībām, kurām ir ļoti liela ieņēmumu daļa. Es jau te minēju, ka ir arī tādas, kā teiksim, Ventspils, kur ir rūpnīcas, kurās ir šie lielie ieņēmumi, bet nevajag teikt arī otrādi, ka tad, ja mēs pieņemsim likumu par to, ka pašvaldības no ienākuma nodokļa veidos savu budžetu, tās būs ieinteresētas būvēt milzīgas rūpnīcas un radīt milzīgus ienākumus, lai varētu maksāt kaut kādus nodokļus. Un iepriekšējie runātāji mani pārliecināja tikai par to, ka mēs absolūti neesam gatavi pašreiz šādā situācijā izskatīt šo budžetu pirmajā lasījumā, jo, es saku vēlreiz, ka viena no būtiskākajām sadaļām, kas ir, tātad ir tāda, ka lauku pašvaldības līdz ar to pilnībā tiek sagrautas un ka šīm pašvaldībām nekādu ienākumu no nodokļiem vispār nebūs, atskaitot varbūt trīs četras pašvaldības Latvijā. Nu tas ir jāpasaka skaidri un gaiši.

Tāpēc es gribētu, lai Budžeta komisija sagatavo (protams, kopā ar valdību) detalizētāku sadali, kuras tad ir tās pašvaldības, kam šie ienākumi būs tādi, ka tās varēs sevi uzturēt, un cik procentuāli būs tādu pašvaldību, kuras vienkārši iznīks, beigs pastāvēt vai pāries uz šīm žēlastības dāvanām.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Lucānam - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Jurim Sinkam.

J.Lucāns (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašreiz ir iestājusies valstī tāda situācija, ka lauksaimniecība ražo produktus mazāk, nekā ir pirktspējīgais pieprasījums. Es šeit nerunāju par normām, kas ir, teiksim, pamatotas, cik cilvēkam vajadzētu gadā izlietot gaļu vai pienu, bet es runāju par pirktspējīgo pieprasījumu, kas ir daudz zemāks nekā šie normatīvi. Un pašreiz laukos ir iestājies šis stāvoklis. Šajā stāvoklī, kas, protams, nav iepriecinošs, zemnieks varēja cerēt, teiksim, uz kaut kādu mazu atsperšanās punktu, uz to, ka šajā situācijā zemās iepirkuma cenas, kādas pastāvēja līdz šim, varētu mainīties kaut kādā mērā par labu zemniekiem un līdz ar to tie zemnieki, kas ir saglabājuši ražošanu, varētu sākt varbūt to nedaudz paplašināt.

Taču kas notiks jūnijā? Jūnijā tajā pašā brīdī, kad palielināsies apgrozījuma nodoklis, šis iespējamais cenu kāpums iepirkumam no zemniekiem tiks apturēts, un līdz ar to ienākumi pašvaldībās nekādā veidā nepalielināsies. Es gribētu vērst uzmanību uz šo nepatīkamo situāciju, kāda veidojas. Es saprotu, ka šis lēmums jau ir pieņemts un ka tur nekā mēs vairs izgrozīt nevaram, bet rēķināsimies vismaz ar to realitāti, kāda ir, - lūk, ar šiem te diviem nepatīkamajiem faktiem. Pirmkārt, ar to, ka mēs jau ražojam mazāk, nekā ir pirktspējīgais pieprasījums. Un no šā viedokļa es domāju, ka tas ir trauksmes zvans valstij. Un, no otras puses, ir, lūk, šis jūnijs, kad pieaugs apgrozījuma nodoklis. Tāpēc es gribētu ļoti aicināt atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu un balsot par to.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, pēc tam - Andrim Rozentālam.

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Kopš mēs esam atjaunojuši mūsu Saeimu un esam daudz runājuši par demokratizāciju, decentralizāciju tīri politiskā skatījumā, valsts budžetam mūsu gadījumā sevišķi ir jākalpo demokratizācijai un decentralizācijai. Pat aptverot visas tās grūtības, ar kādām ir jānodarbojas katrai pašvaldībai un šai valdībai it sevišķi, es tomēr nesaredzu šajā budžetā nekā tāda, kas liecinātu par decentralizāciju. Latvijas lauku rajoni, atskaitot, kā Kiršteina kungs minēja, dažas bagātas pašvaldības, kuru gan nav daudz, jo Ventspils gandrīz vai ir vienīgais piemērs, un pārējās pilsētas jūtas atstumtas, jo var jau teikt: jā, mēs gribam šeit īstenot demokrātiju, bet īstenībā pašvaldībām mēs nedodam nekādus stimulus, un, sastādot šo budžetu, tieši tam bija jābūt vienam no motīviem, kāpēc budžets tiek sastādīts un kam tas kalpo. Man nav skaidrs no šā budžeta, ka tas ir bijis viens no galvenajiem valdības motīviem. Galvenais te ir tas, lai tikai centram būtu visas tās finanses. Protams, ka centram tās ir vajadzīgas, bet tajā pašā laikā pārējā Latvijas daļa jūtas atstumta. Arī seminārā, kuru es pieminēju un kurā tās rūpes un bažas tika izteiktas no dažādiem Latvijas nostūriem, nevis tikai no Rīgas vien, vācu pārstāves runāja par visu to konstitucionālo struktūru, kas atbalsta pašvaldības Vācijā. Protams, mums vēl trūkst šā likuma, tas ir skaidrs, bet tur daudzas lietas pašvaldībām garantē eksistences minimumu un katrā ziņā stimulē vietējās rūpniecības - vietējo uzņēmumu un lauksaimniecības attīstību, kas arī mūsu gadījumā ir ārkārtīgi nepieciešams. Piemēram, Vācijā vietējām pašvaldībām ir arī uzņēmumi, kuri lielā mērā ir to peļņas avots un tā tālāk. Es nejūtu, ka par šīm lietām - par pašvaldību finansēšanu - būtu nopietni domāts. Mēs jau izteicām bažas un tās vēl izteiksim par valdības pārāk lielo vēlēšanos visu pašai izkārtot. Tā tas ir bijis līdz šim, bet man liekas, ka tai biežāk būtu jāapstājas un jāpārdomā, kurp mēs ejam.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti! Es ilgi pārdomāju - nākt šinī tribīnē vai ne, bet, tā kā diskusija ir ļoti daudzpusīga un domas ir ārkārtīgi dažādas, es uzskatu par savu pienākumu tomēr arī teikt dažus vārdus kā izbijis pašvaldību vadītājs no savas pieredzes un no tās situācijas, reālās apziņas, kāda šobrīd ir Latvijas laukos. Jau iepriekšējās Augstākās padomes laikā mūsu visu cienījamajam Godmaņa kungam pašvaldību vadītāju sanāksmēs, kuras tad vēl notika, un arī pie Gorbunova kunga, kad pirmās pāris reizes tika uzaicināti pašvaldību vadītāji (šobrīd tas vairs nenotiek, jo pašvaldībās neviens īpaši nekonsultējas), mēs uzdevām jautājumu: kādu valsti mēs ceļam? Protams, mēs esam atbrīvojušies no totalitārisma jūga un visā “rožu” revolūcijas gaisotnē ceļam demokrātisku, brīvu valsti. Protams, ar tām sekām, kuras esam saņēmuši mantojumā, nevar nerēķināties un diemžēl arī ar to domāšanas veidu, kuru esam saņēmuši mantojumā. Taču šobrīd gluži vienkārši pasludināt, ka viss, kas bijis, ir aiz muguras, ka esam reāli brīvā valstī ar brīvu domāšanu un ar tām infrastruktūrām, kādas ir jāizveido, ir absurdi. Šis budžets, kuru mēs pašlaik gatavojamies apspriest, un šīs izmaiņas, kuras tiek izdarītas dažas minūtes pirms budžeta apspriešanas, protams, ir saistītas ar to pašu, ko es jau teicu sākumā, - ar totalitārisma paliekām, ar ļoti nevienmērīgi izvietoto ražošanu mūsu Latvijā un ar to, ka vispār kas ir jāiekasē budžetā, cik ir iekasēts un cik nav. Diemžēl budžeta apspriešanas gaitā mēs skaidru informāciju neesam saņēmuši. Šorīt frakcijās ir izdalīts Cukura padomes kārtējais izmisuma sauciens, ka nomirst vēl viena kārtējā Latvijas lauksaimniecības nozare - cukurbiešu audzēšana, kas šogad papildus dod 27000 bezdarbnieku Latvijai. Mēs jau brīdinājām un lūdzām valdībai darīt kaut ko, jo kontrabandas ceļā ienāk miljons dekalitru alkoholisko dzērienu, 40... Cukura padomē paredzēts pat 50 000 tonnu kontrabandas cukura. Tie ir tie centralizētie līdzekļi, kas būtu jāiekasē mūsu valdībai un šeit pat uz vietas, lai varētu sabalansēt budžetu. Taču tas varbūt ir nākamais apspriežamais jautājums.

Konkrēti par apgrozījuma nodokli. Apgrozījuma nodoklis būtu viens no tiem, kas, protams, ir jāatstāj pašvaldībām tāpat kā daļa peļņas nodokļa, gan vienkārši stimulējot tur cilvēku iekasēšanas intereses, gan gluži vienkārši konkrētajā reģionā stimulējot interesi par dzīvi un darbošanos šinī novadā. Bet vai šobrīd, steigā pieņemot lēmumu un atkal atdodot to pašvaldībām, tiks atrisināti tie jautājumi, kurus, es esmu pārliecināts, mēs visi ceram un gribam atrisināt? Es gan uzskatu, ka mūsu Saeimai, katram deputātam, būtu galvenokārt jādomā par to jautājumu, kādu valsti mēs ceļam. Vēlētāji mums ir uzticējuši spriest par to. Un, ja mēs nespēsim atbildēt uz šo jautājumu viņiem vēlamā virzienā, tad mēs varam uzskatīt, ka velti esam algu saņēmuši, kā to tautā saka. Es gan nevaru šobrīd aicināt balsot par vienu vai par otru modeli, bet es personiski domāju, ka ir jāiet uz priekšu tādā veidā, kā šobrīd budžets veidojas, - ir jābalso tā, kā mums liek priekšā valdība, jo citādi mēs nonāksim pilnīgā strupceļā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Jūs vēlaties runāt? Lūdzu, balsosim par 51.dokumentu - deputātes Annas Seiles priekšlikumu izteikt likuma pantu šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodoklis 25% apmērā tiek ieskaitīts vietējo pašvaldību budžetā, bet 75% apmērā - valsts budžetā.” Balsosim! Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 28, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Par procedūru... (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Vajag pārbalsot!”) Deputāt Kirštein, es šoreiz noraidu jūsu iebildi! Es precīzi nolasīju, par ko mēs balsojām. Lūdzu, paskatieties stenogrammā! Lūdzu - deputāts Budovskis. Par procedūru? Deputāts Budovskis nebalsoja. (No zāles deputāts M.Budovskis: “Es balsoju “par”!”) 39 - par, 27 - pret, 17 - atturas. Lēmums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav saņemts, un tāpēc mēs varētu balsot par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi un papildinājumi 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pieņemšanu visumā. Balsosim! Viens “par” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 12, atturas - 15. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi 1993.gada 11.maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Uz šo likumprojektu attiecas trīs dokumenti - 17., 49. un 53.dokuments. Pirmais, kurā, varētu teikt, ir vienkāršākie papildinājumi, ir 49.dokuments. Tur ir deputātes Počas priekšlikumi, kas saistīti ar to, ka Saeima ir pieņēmusi likumu “Par valsts ieņēmumu dienestu”. Līdz ar to mainās 36. un 38.panta redakcija, kā arī visā likuma tekstā vārdi “Valsts finansu inspekcija” tiek aizvietoti ar vārdiem “Nodokļu inspekcija”. Tātad tie ir redakcionāli labojumi. Budžeta komisijā, protams, nekādu iebildumu nebija, un es domāju, ka šie labojumi nekādas diskusijas neizsauks arī plenārsēdē.

Otrs priekšlikums...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēta komisijas redakcija. Viņi ir izskatījuši deputātes Počas iesniegumu.

A.Piebalgs. Otrs priekšlikums jau ir stipri būtiskāks, lai gan tas ir ļoti īss. Deputāte Kuprijanova ierosina 17.dokumentā izņemt vārdus “un 7.punktu”. Tātad tādā gadījumā šis punkts būtu izteikts šādā redakcijā: “Par to personu uzturēšanu, kuras nesaņem šā likuma 9.panta 6.punktā noteiktos ienākumus, tajā skaitā...” un tālāk kā tekstā. Šā grozījuma būtība ir tāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 7.punkts nosaka pabalstus, kas tiem izmaksāti no budžeta un Latvijas Republikas valdības noteiktiem fondiem, izņemot pārejošas darba nespējas, grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma pabalstus. Tas nozīmē, ka šobrīd valdības iesniegtais variants jebkuram piedāvā izvēli - vai nu saņemt attiecīgi bērnu pabalstu, vai izvēlēties atvieglojumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Kuprijanovas kundze piedāvā abus - tas ir, ja izņem šo “un 7.”. Tādā gadījumā cilvēks var saņemt gan šo pabalstu, gan arī pašus atvieglojumus, kas sasitās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Protams, no sociālā viedokļa tas ir ļoti skaists solis, bet tas budžetā papildus prasa apmēram 14 miljonus latu. Bez tam ir vēl dažas sīkākas nianses, bet tās varbūt nav tik principiālas. Faktiski situācija ir tāda, ka budžeta projektā šādas summas nav, un, izskatot šo budžetu, es arī neredzēju, kur varētu būt rezerve šīs summas palielināšanai.

Budžeta komisija izskatīja šo jautājumu un, nenoliedzot tā svarīgumu un to, ka valdībai ir jāskata “bērnu politika” Latvijā un jāmēģina atrast pēc iespējas efektīvākas sviras, tomēr to neatbalstīja, balsīm atkal daloties. Tādēļ es lūdzu arī šo labojumu neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ludmilai Kuprijanovai - lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Paldies Piebalga kungam, ka viņš vismaz pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu.

Gribu jums izskaidrot šo labojumu. Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumdošanu ir ievērojami paplašināts to personu loks, kuras var saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus. Protams, ir ļaužu kategorijas, kas šinī gadījumā vinnēs, ja valdības piedāvātais projekts tiks pieņemts. Teiksim, studenti, jo 9.pantā ir 8.punkts, kurā teikts, ka ar nodokli neapliekamā daļa ir stipendija. Valdība 8.punktu neierobežo. Man būtu jāstāsta par visu šo nodokļu paketi, bet es gribu pievērst uzmanību kam citam. Pirmkārt, cik man ir zināms, nekur pasaulē nav alternatīvas starp nodokļu atvieglojumiem un bērnu pabalstiem. Mēs acīmredzot esam vieni no pirmajiem pasaulē, kas šādu variantu piedāvā.

Otrkārt, šis labojums pasliktinās ļoti daudzu ģimeņu stāvokli, kam ir bērni. Es paskaidrošu, kādēļ. Tajā nodokļu likumā, kas darbojās vēl decembrī, bija teikts, ka ģimenēm, kurās ir 3 un 4, un vairāk bērnu, ir atvieglojumi ienākuma nodoklī. Tie gan bija citādi formulēti, tur bija 70% no nodokļu likmes, turklāt abiem apgādniekiem - gan tēvam, gan mātei. Tagad tas pazūd un principā atvieglojums ir tikai vienam. Bet reizē ar to visas šīs ģimenes saņēma arī bērnu pabalstu. Gribu jums atgādināt, ka tad, ja bērnam ir līdz 8 gadiem, pabalsts ir 3,75 lati, ja ir no 8 līdz 15 gadiem un vairāk un ja viņš mācās, ir 4,5 lati.Tās nav nekādas lielās summas.

Un pats būtiskākais, uz ko es gribēju vērst jūsu uzmanību, un tas ir principā konceptuāls jautājums... Es negribētu atkārtot, ko šeit visi teica par to, ka budžetā nedrīkst strādāt ar likumu, ko Saeima vispār nav apstiprinājusi. Kas attiecas arī uz ienākuma nodokli un tieši uz to mazo daļiņu par bērniem, tas ir jautājums par to, ka bērnu aizsardzības programmas šobrīd valdībai nav. Ja tāda būtu un būtu apspriesta, tai varētu būt daudzi varianti, jo, teiksim, pēdējie apsekojumi, ko izdarījusi Starptautiskā darba organizācija, liecina par to, ka visprogresīvākā metode šobrīd ir tāda, ka tiem, kam ir lielāka ienākumu daļa, ir atvieglojums bērniem un ir arī pabalsts, bet viņiem pabalstu ieliek ar nodokli apliekamajā daļā un tādējādi izlīdzina to ienākumu ar nabadzīgākajām ģimenēm. Atvieglojuma izvēle maznodrošinātām ģimenēm tagad vispār nav iespējama, jo paredzēts ir tā, ka ar nodokli neapliekamā daļa ir 25 lati un pēc tam par katru apgādājamo pa 20 latiem klāt. Nu, pieņemsim, ka vidēji ģimenē ir divi bērni. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu atvieglojumu, apgādniekam ir jāsaņem vismaz 70 lati mēnesī. Ja ir trīs bērni, tad vispār... Tas nozīmē, un jau šobrīd ir skaidrs, ka pārsvarā visas šīs ģimenes prasīs bērnu pabalstus.

Es jau nerunāju, teiksim, par definīciju, es domāju, ka pie šā likuma ir ko piestrādāt. Un, teiksim, par to pašu 7.punktu, ko es lūdzu svītrot. Pabalsti, kas izmaksājami no budžeta un Latvijas Republikas valdības noteiktajiem fondiem, utt. Redziet, te nav runa tikai par bērnu pabalstiem. Tieši šo likumu vajadzētu daudz labot un definīcijas labot, bet kas mums šobrīd iznāks? Iznāks, ka mēs daļai ģimeņu piešķirsim atvieglojumus, jo, teiksim, te ir rakstīts - “nestrādājošie vecāki”. Nu, tagad iedomāsimies tādu vienkāršu situāciju. Katram no mums var būt nestrādājoši vecāki. Pirmais variants - tie ir pensionāri. Jūs nesaņemsit par viņu uzturēšanu atvieglojumu, jo tur 9.panta 6.punktā ir runa par pensijas saņēmējiem. Tātad, ja jūsu nestrādājošie vecāki ir pensionāri, atvieglojuma nav. Rodas jautājums - kas vēl var būs nestrādājošie vecāki? Nē, bezdarbnieki šajā kategorijā neiekļausies, jo arī bezdarbniekiem ir savs materiāls nodrošinājums. Redziet, tā ir liela diskusija, jo ir daudz sarežģījumu un daudz tādu “zariņu”, kas atzarojas no šā labojuma. Un, protams, to nevarēja sasteigti pieņemt, jo, es uzskatu, ka šinī gadījumā tai vispār jābūt sabiedriskai diskusijai, tādēļ ka tas, kādu ienākuma nodokli mēs maksājam, skar katru no mums. Un uz ko tas ved? Kam un ko tas uzlabo? Tā kā ģimenes, kurās ir bērni, nav tās bagātākās valstī, es ierosinu tomēr svītrot 7.punktu, un šinī gadījumā ģimenes saņems gan nodokļa atvieglojumu, gan bērnu pabalstu. Un, ja patiešām ir tik traģiski, ka budžetā nav naudas (par to, es domāju, mēs šodien vēl ne vienreiz vien runāsim), varbūt tas liks valdībai steidzīgi izstrādāt šo “bērnu programmu”, un tad mēs varēsim pie šā jautājuma atgriezties un diskutēt, kādiem tiem bērnu pabalstiem jābūt un vai tie vispār ir vajadzīgi.

Priekšsēdētājs. Vārds Uldim Osim - finansu ministram.

U.Osis (Latvijas Republikas finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Visā pilnībā piekrītu visam, ko teica Kuprijanovas kundze, un pilnībā atzīstu, ka šī problēma tiešām pastāv un ir ļoti asa un ka būtu nepieciešama šī papildu palīdzība, bet tajā pašā laikā mums ir jāatceras, kāda ir reālā situācija ar budžetu. Vakar, cienījamie deputāti, jums tika izsniegts dokuments, kas būtībā bija protokola izraksts, jo vakar bija valdības ārkārtas sēde, kurā apsprieda papildinājumus un grozījumus projektā un kurā mēs ar lielām pūlēm atradām iespēju palielināt ieņēmumu daļu, arī sociālajam nodoklim, lai nodrošinātu pensiju izmaksas. Papildus vēl 14 miljoni - tas nozīmē, ka vēl 3,4 % no ieņēmumiem būs klāt. Mums nav nekādu iespēju, vismaz šajā konkrētajā momentā atrast vēl papildu līdzekļus šiem 14 miljoniem, tādēļ varbūt mēs varētu skatīt šo jautājumu nedaudz vēlāk, kad situācija budžetā būs mainījusies. Mums ir pamats cerēt, ka tā mainīsies labvēlīgā virzienā, bet šobrīd mēs pat pie vislabākās gribas nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu - svītrot 7.punktu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Izskatot finansiālu dokumentu, nav vietas nekādām emocijām, un tomēr es gribu teikt, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu ir izsludinājusi par Bērna gadu. Tikko kā Kuprijanovas kundze teica, ka laikam mēs esam pasaules precedents, pirmie pieņemam šādu lēmumu par bērnu pabalstu, tā sakot, atteikumu šādā skatījumā.

Manī rada izbrīnu tas, ka Kuprijanovas kundzei steigā uz tribīnes stūra jāizdara aritmētiski aprēķini, un mēs zinām, cik tad budžets zaudē, cik zaudē bērni un kāds ģimeņu skaits to zaudē. Tas viss, ko vajadzēja iepriekš rēķināt komisijās un frakcijās, tiek rēķināts uz tribīnes stūra, un tā mēs izlemjam gan par budžetu, gan arī bērnu likteni. Manuprāt, tas ir vienkāršs aprēķins - pēc algu skalas noteikt to cilvēku skaitu, kuri saņem lielu atalgojumu un reizē arī bērnu pabalstu, un to ģimeņu skaitu, kuras šajā gadījumā patiešām zaudē to pabalstu, un paskatīties bilanci, cik tas budžetā dod, jo Oša kungs nevarēja nosaukt konkrētu skaitli. Te atkal ir vainojams laika trūkums. Kas attiecas uz bērniem, par šo sociālo aspektu mums, deputātiem, pirms balsošanas ir ļoti nopietni jāpadomā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - lūdzu.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es gribu jūs aicināt atbalstīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu. Pilnīgi piekrītu tam, ka “normālā valstī” nekad nav likts izvēlēties - vai nu saņemt bērnu pabalstu, vai saņemt ienākuma nodokļa atvieglinājumu. “Normālās” valstīs, pat Austrālijā, ir gan viens, gan otrs.

Otrkārt, mani ļoti interesē, no kurienes ir nācis šis skaitlis -14 miljoni latu? Izmaksāšana papildus. Man ir tādas aizdomas, ka tas ir vienkārši izzīsts no pirksta, tur nav nekādas sakritības ar budžeta dokumentiem, kur arī ir paredzēti gan bērnu pabalsti, gan nodokļu atvieglinājumi. Būtu ļoti žēl, ja mums vajadzētu šos jautājumus tiešām momentā apsvērt un momentā izlemt bez attiecīgajiem dokumentiem un bez attiecīgiem aprēķiniem. Un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Kides kungam. Aicinu deputātus balsot par Kuprijanovas kundzes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pašreiz budžetā ir plānoti bērnu pabalstiem tikai 60% no tās summas, kura bija paredzēta pagājušajā gadā. Protams, ja valdība dos šo brīvo izvēli, varbūt kāds gribēs mazākus atskaitījumus no ienākuma nodokļa. Bet, ja nu tā nenotiks, bērnu pabalstiem nekas netiks garantēts. Šī summa būs mazāka par 60 procentiem.

Un, no otras puses, ja ienākuma nodokli mēs nodalījām pašvaldību budžetā, arī atvieglojumus bērnu pabalstiem mēs nosakām no šā paša ienākuma nodokļa. Es vēlreiz atgriežos pie jautājuma, ka pašvaldības paliks bez naudas. Es lūdzu atbalstīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu par to personu uzturēšanu, kuras nesaņem šā likuma 9.panta 6. un 7.punktā noteiktos ienākumus, un tālāk tekstā svītrot vārdus “... un 7.punktā”. Viens - “pret”. Deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 24. (Aplausi.) Atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to, tā kā vairāk priekšlikumu nav saņemts, mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi 1993.gada 11.maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu visumā. Viens - “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 82, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts visumā.

Vēl ir 10 minūtes līdz pārtraukumam. Prezidijā ir iesniegums, to parakstījuši 10 deputāti no frakcijas LNNK: “Lūdzam jūs šīsdienas plenārsēdē tūlīt pēc nodokļu likuma izskatīšanas izskatīt 35.dokumentu.” Tas ir lēmuma projekts par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem lēmumiem.

Vārds deputātam Mārim Budovskim. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! LNNK lūdz tūliņ izskatīt likumprojektu par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem noteikumiem un lēmumiem, kuru izskatīšanu vakar noraidīja Panteļējeva kungs Kārtības ruļļa 97.panta kārtībā. Tātad šodien mēs to varam izskatīt. Tanī pašā laikā darba kārtībā ir budžets, un es saprotu, ka budžeta skatīšana varētu būt ilgstoša un aizņemt vairākas sēdes. Bez tam Kārtības ruļļa 96.pants nosaka, ka trīs lasījumi budžetam nav vajadzīgi, pārtraukuma tur praktiski var nebūt, un līdz ar to, teiksim, šā budžeta lasījums nepārtraukti rit ļoti ilgu laiku. Tanī pašā laikā es gribētu teikt to, ka virs valdības galvas karājas Damokla zobens. Un tas faktiski ir mūsu izteiktā doma, ka valdība ir izdevusi likumu pretēji Konstitūcijā noteiktajam - tātad pārkāpjot Konstitūciju. Es domāju, ka nebūtu visai nopietni uzsākt budžeta lasījumu šādā situācijā, un tāpēc gribētu ierosināt un lūgt jūs atbalstīt to, ka tagad mēs izskatām šo LNNK likumprojektu par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem noteikumiem un lēmumiem. Lūdzu atbalstīt!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Balsosim par LNNK deputātu ierosinājumu - izskatīt tagad pirms likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” lēmuma projektu “Par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem lēmumiem”. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 45, atturas - 19. Nav pieņemts priekšlikums.

Pārbaudiet deputāta Straumes balsojumu, lūdzu! Deputāts Straume atturas. (No zāles deputāts J.Straume: “Es balsoju “par”!”) Deputāts Straume ir “par”. 25 - par, 45 - pret, atturas - 18. Lēmums nav pieņemts.

Sāksim izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 1994.gadam”. Lūdzu ziņotāju Ministru prezidentu Valdi Birkavu. Lūdzu, izlemiet un rēķinieties ar to, ka 10.30 būs pārtraukums.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Iesim pārtraukumā, godātie kolēģi!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums. Visi reģistrēsimies! Bet reģistrējas tikai tie, kuri atrodas zālē, godātie kolēģi, lai Prezidijam nebūtu pēc tam jāizdara labojumi. Lūdzu rezultātu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Raimonds Jonītis...

Priekšsēdētājs. Ir Jonītis...

Z.Tomiņš. ... Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Aristids Lambergs, Jānis Ārvaldis Tupesis... Ir Tupesis. Joahims Zīgerists. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas un uzklausiet... Pirms mēs turpinām budžeta apspriešanu, ir jāizskata iesniegums, ko Prezidijs ir saņēmis no deputātiem Kiršteina, Rugātes, Berklava, Budovska un Karnupa. “Balsojumu par Seiles kundzes priekšlikumu likumā “Par apgrozījuma nodokli” lūdzam uzskatīt par nederīgu un lūdzam to pārbalsot šādu iemeslu dēļ: Kiršteins bija - “par”, bet reģistrēts kā nebalsojis, Berklavs nedzirdēja priekšlikumu, Rugāte nepaguva nobalsot.” Ir Kiršteina paraksts, Rugātes paraksts un Berklava paraksts, un atbalsta šo iesniegumu Budovskis un Karnups.

Godātie deputāti, šeit mēs varētu izvērst ļoti ilgu diskusiju, kā izturēties pret tāda veida iesniegumu, bet es domāju, ka mūsu necilā prakse Saeimas darbā ir parādījusi arī ļoti konstruktīvu pieeju šādiem iesniegumiem. Un šī mūsu konstruktīvā pieeja bija šāda: sekretāra biedrs Tomiņa kungs nolasa izdruku, deputāti konstatē savu balsojumu un sēdes vadītājs rezumē. Un tāpēc, pamatojoties uz šo mūsu praksi, es lūdzu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt balsojumu par deputātes Seiles priekšlikumu likumā “Par apgrozījuma nodokli”.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Balsojuma rezultāti:

Andris Ameriks - par,

Georgs Andrejevs - pret,

Romāns Apsītis - atturas,

Dzintars Ābiķis - atturas,

Aleksandrs Bartaševičs - atturas,

Martijans Bekasovs - pret,

Eduards Berklavs - nav balsojis,

Priekšsēdētājs. Deputāts Berklavs - par. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš.

Aivars Berķis - pret,

Gundars Bērziņš - atturas,

Indulis Bērziņš - atturas,

Valdis Birkavs - pret,

Inese Birzniece - pret,

Vilnis Edvīns Bresis - par,

Māris Budovskis - izlabots uz “par”,

Alfreds Čepānis - par,

Imants Daudišs - atturas,

Olga Dreģe - par,

Pēteris Elferts - pret,

Aivars Endziņš - pret,

Gaļina Fjodorova - atturas,

Irēna Folkmane - par,

Māris Gailis - pret,

Anatolijs Gorbunovs - atturas,

Ilga Grava - par,

Māris Graudiņš - atturas,

Oskars Grīgs - par,

Māris Grīnblats - nebalsoja,

Andris Grots - par,

Andris Gūtmanis - pret,

Juris Janeks - par,

Raimonds Jonītis - pret,

Imants Kalniņš - par,

Lainis Kamaldiņš - atturas,

Viesturs Pauls Karnups - par,

Ojārs Kehris - pret,

Edvīns Kide - par,

Aleksandrs Kiršteins - nav balsojis...

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - par.

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Jānis Kokins - atturas,

Odisejs Kostanda - par,

Andrejs Krastiņš - par,

Aivars Kreituss - par,

Ģirts Valdis Kristovskis - pret,

Vilis Krištopans - pret,

Ludmila Kuprijanova - par,

Janīna Kušnere - par,

Jānis Lagzdiņš - atturas,

Uldis Lakševics - par,

Larisa Laviņa - pret,

Kārlis Leiškalns - par,

Egils Levits - pret,

Andris Līgotnis - pret,

Jānis Lucāns - par,

Ruta Marjaša - par,

Gunārs Meierovics - par,

Roberts Milbergs - par...

Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti! Gunārs Meierovics... Pagaidiet, pagaidiet... Ruta Marjaša - atturas, Gunārs Meierovics - pret...

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Roberts Milbergs - par,

Voldemārs Novakšānovs - pret,

Uldis Osis - pret,

Andrejs Panteļējevs - pret,

Oļģerts Pavlovskis - pret,

Valdis Pavlovskis - pret,

Aleksandrs Pētersons - par,

Aija Poča - pret,

Aida Prēdele - par,

Velta Puriņa - par,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Jānis Ritenis - pret,

Andris Rozentāls - par,

Anta Rugāte - nav balsojusi...

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte - par.

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Andris Saulītis - par,

Antons Seiksts - pret,

Anna Seile - par,

Ivars Silārs - atturas,

Andrejs Siliņš - atturas,

Juris Sinka - par,

Dainis Stalts - par,

Anita Stankēviča - pret,

Leonards Stašs - par...

Priekšsēdētājs. Anita Stankēviča - atturas.

Z.Tomiņš.

Leonards Stašs - par,

Jānis Straume - par,

Filips Stroganovs - atturas... Labots uz “par”,

Pēteris Tabūns - par,

Zigurds Tomiņš - atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Vaivads - atturas,

Mārtiņš Virsis - pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Alfreds Žīgurs - par,

Andris Piebalgs - pret.

Priekšsēdētājs. Deputāts Inkēns ceļ roku... Deputāts Inkēns balsoja “pret”.

Lūdzu, apkopojiet! Deputāts Berklavs arī nebija balsojis... (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Inkēns nebija zālē.”) Uz kāda pamata jūs tā apgalvojat, deputāt Kiršteins? Jūs taču sēžat priekšā. Es saprastu, ja deputāti, kas sēž aizmugurē, apgalvotu, ka Inkēna kunga nav zālē... (No zāles kaut ko jauta.) Tie, kuri balsoja, apstiprināja savu balsojumu. Deputāt Inkēn, vai jūs bijāt zālē, kad mēs balsojām par deputātes Seiles priekšlikumu par apgrozījuma nodokli? (No zāles deputāts E.Inkēns: “Nebiju zālē!”) Nebija zālē. Lūdzu svītrot deputātu Inkēnu.

Godātie deputāti, lai nebūtu pārpratumu, lūdzu uzmanību! Mēs nosaucām izdruku balsojumam par deputātes Seiles priekšlikumu. Es jautāju vēlreiz: vai kāds no deputātiem, kurš tagad pieteicās uz savu balsojumu un kura izdrukā nebija, ir piedalījies balsojumā par Seiles priekšlikumu? Vai ir vēl tādi deputāti? Deputāts Inkēns ir kļūdījies, viņš ir sapratis, ka tas ir jauns balsojums, lai gan īstenībā tas nav nekāds jauns balsojums, tā ir izdruka no balsojuma par deputātes Seiles priekšlikumu attiecībā uz apgrozījuma nodokli. (No zāles deputāta A.Rugāte: “Es biju zālē, bet nepaguvu nospiest pogu, jo jebkurš, kurš atrodas blakus zālē, nespēja.”) Godājamā Rugātes kundze, kāpēc jūs necēlāt roku un neteicāt to uzreiz, ja jūs tiešām bijāt zālē?

Godātie deputāti, ja mums ir šāda situācija, ka tiek apšaubīta deputātes Rugātes klātbūtne zālē... Es nezinu, vai viņa paguva vai nepaguva, bet šis viņas iesniegums tika saņemts pēc tam, kad jau bija izskatīti citi jautājumi. Tas nebija iesniegts tūlīt pēc balsojuma, un, lai mēs neturpinātu šo strīdu, jo faktiski šis Rugātes gadījums tiešām paliek apstrīdams, acīmredzot sēdes vadītājam jāpieņem lēmums par pārbalsojumu.

Z.Tomiņš. Es vienīgi varu minēt, ka tad, ja arī Rugāte tiek iekļauta balsojošo...

Priekšsēdētājs. Tomiņa kungs, nevar tā - ar ja vai ne... Mums ir jāatbild uz jautājumu, vai viņas labojums ir tiesisks vai nav tiesisks, jo to jau apstrīd. Nav tiesisks? Sēdes vadītājs pieņem lēmumu: balsojums ir apšaubāms, tāpēc lūdzu pārbalsošanu. Deputāt Kirštein, jūsu argumentus es nevaru pieņemt, jo jūs sakāt, ka nezinājāt, ka notiks pārbalsošana. Jūs savā iesniegumā jau prasāt pārbalsot. Zvanu! Lūdzu, par procedūru!

A.Kiršteins (LNNK).

LNNK frakcija lūdz pārtraukt.

Priekšsēdētājs. Lai pārtrauktu, ir vajadzīgi 20 paraksti un Saeimas balsojums. Lūdzu - deputāts Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es tomēr aicinātu pieņemt lēmumu nepārbalsot, jo likums “Par apgrozījuma nodokli” ir pieņemts un mēs nevaram pārbalsot vēlreiz par kādu normu jau pieņemtā likumā. Mēs nevaram iet šo absurdo ceļu no procedūras viedokļa. Tāpēc lūdzu, kolēģi, nepārbalsot.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Skaidrības labad mums būtu šis jautājums jāpārbalso kaut vai Rugātes kundzes gadījumā. Kā priekšsēža kungs minēja, jau bija pāris citas lietas izskatītas, pirms kādi iebildumi no viņas tika saņemti. Es tikai gribu norādīt, piemēram, uz vakardienas likumprojektu, kuram mēs “izbraucām” cauri gandrīz gaismas ātrumā un nemaz nedabūjām izskatīt. Tāpat mēs rīkojāmies arī tagad. Es aptveru, ka mums ir maz laika, bet visas šīs mūsu norises ir tik ātras, ka arī šajā gadījumā nabaga Rugātes kundzei nebija laika iesniegt savu aizrādījumu. Tā ka lūdzu pārbalsot.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Es noraidu deputāta Jāņa Lagzdiņa iebildi, jo mēs sākām šo jautājumu bez iebildēm precizēt. Ja mēs būtu noraidījuši šā jautājuma precizēšanu, ja mēs būtu noraidījuši LNNK iesnieguma izskatīšanu... Bet tā nevar, vismaz mana loģika to noliedz. Ja kaut ko sāk darīt, tad ir jāpabeidz. No sākuma, kad darām, liekas pareizi, bet, ja redzam, ka rezultāts neatbilst mūsu vēlmei, tad mēs sākam kaut ko procedūrā mainīt. Ja mēs esam uzsākuši šo jautājumu tādā veidā pārskatīt, tad es pieņemu lēmumu par deputātes Seiles priekšlikumu likumā “Par apgrozījuma nodokli”. Es vēlreiz to nolasīšu, un tas tiks pārbalsots. Un pēc tam lemsim, ko tālāk darīt.

Deputātes Seiles priekšlikums ir par 17.likumprojektu - “Grozījumi un papildinājumi 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Deputāte Seile iesaka šādu labojumu: “Izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Apgrozījuma nodoklis 25% apmērā tiek ieskaitīts vietējo pašvaldību budžetā, bet 75% apmērā - valsts budžetā.”” Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 39, pret - 34, atturas - 15. Deputātes Seiles priekšlikums nav pieņemts, un arī deputāta Kiršteina, Rugātes un Berklava iesniegums ir izskatīts.

Turpināsim izskatīt budžetu. Par procedūru - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es gribētu izteikt LNNK protestu pret Saeimas priekšsēdētāja un sēdes vadītāja nepareizo traktējumu, jo LNNK frakcija lūdza pārbalsot, pirms vēl nebija zināmi balsošanas rezultāti. Bet jūs tos noraidāt tieši šā iemesla dēļ, ka gandrīz puse nezināja, par ko viņi nobalsoja.

Priekšsēdētājs. Es galarezultātā precīzi izpildīju jūsu iesniegumā uzrakstīto. Godātie kolēģi, pārtrauksim šo praksi vai varbūt vismaz ierobežosim. Tad, kad mēs redzam rezultātu, mēs sākam grozīt procedūru tādā virzienā, kurā, kā mums liekas, šie rezultāti varētu būt labvēlīgāki. Tas attiecas pilnīgi uz visām frakcijām. (No zāles deputāts M.Gailis: “Izņemot “Latvijas ceļu”!”) Nē, uz visām, godātais Panteļējeva kungs, tas ir, Gaiļa kungs, es atvainojos. Lūdzu, turpināsim! Par procedūru - deputāts Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 128.panta otrajā daļā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka pēc balsu saskaitīšanas katra tālāka balsu nodošana ir izslēgta. Un es lūgtu sēdes vadītāju to principā arī vienmēr ievērot.

Priekšsēdētājs. Turpināsim izskatīt jautājumu par valsts budžetu. Vārds Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Aizgājušie trīs neatkarības gadi no budžeta viedokļa var tikt raksturoti dažādi. 1991.gads - atraušanās no PSRS budžeta, sava budžeta veidošana; 1992.-1993.gads - knapas izdzīvošanas budžeti. Neatkarība un ekonomikas izmaiņas ir prasījušas no Latvijas iedzīvotājiem pacietību, izturību. Budžets nespēj dot daudz vairāk kā vien pavisam trūcīgas pensijas, kuras varētu drīzāk saukt par pabalstiem, valsts sniegto sociālo pakalpojumu apjoma samazināšanos, pavisam nepietiekamus līdzekļus izglītībai, kultūrai, zinātnei, absolūti neko - ēku celtniecībai, ceļu uzturēšanai, faktiski arī daudzām citām nozarēm. Galvenā budžeta izdevumu daļa visā šajā laikā tomēr ir bijusi veltīta sociālajām vajadzībām. Nu varam cerīgāk raudzīties nākotnē, jo 1993.gada otrajā pusē tautsaimniecības lejupslīde faktiski ir apturēta un ir radīts pamats ekonomikas augšupejai nākotnē. Tiesa, Antiņš vēl ir tautsaimniecības stikla kalna pakājē ar vēl nedresētu zelta zirgu - Latvijas latu. Ar 1994. un 1995.gada valsts budžetiem valdība ievada divu gadu ciklu, kuru budžetus vislabāk varētu saukt par reformu budžetiem. Mēs nedrīkstam ļaut ilgāk darboties tikai izdzīvošanas režīmā. Mums ir jādomā par nākotni. Lai Latvija sāktu pārveidoties par modernu valsti ar attīstītu tautsaimniecību, mums pat šajos ļoti spiedīgajos apstākļos ir jāatrod iespējas ieguldīt mūsu darbu un līdzekļus nākotnei, lai jau 1996.gada budžetu mēs varētu nosaukt par attīstības budžetu.

Vissvarīgākais jautājums budžetā, protams, paliek daudzo trūcīgo cilvēku cerība - sociālais budžets. Šie sociālie izdevumi 1994.gadā pieaugs ne tikai nominālā apmērā, salīdzinājumā ar 1993.gadu, bet arī reālā izteiksmē. Sociālie labumi, kurus iedzīvotāji saņems caur budžetu, pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā reāli palielināsies. Līdzekļi vecuma pensiju izmaksāšanai 1994.gadā, salīdzinot ar 1993.gadu, palielināsies par 56 procentiem. Bet šo līdzekļu pirktspēja pēc aprēķiniem pieaugs par 31 procentu. Ja pilnīgi visu valsts budžetu atdotu pensionāriem - sadalītu pensijās, tad to lielums būtu 78 lati. Taču valsts pārstātu eksistēt. Kam tas ir izdevīgi - sīkāk nav jāskaidro.

Realizējot programmā paredzēto sociālās apdrošināšanas koncepciju, 1994.gada budžetā jābūt atdalītam valsts un sociālajam budžetam. Jāpabeidz sociālā fonda izveide un jāuzsāk sociālās apdrošināšanas maksājumu personifikācija tajā, lai tie, kuri šodien ir jauni un stipri, lai tie, kuri šodien ir darbīgi un turīgāki par citiem, jau tagad sāk krāt naudu pensijai, atslogojot sociālo budžetu nākotnē un dodot iespēju apgrozīt šos līdzekļus šodienas vajadzībām. Jārealizē sociālajās programmās maksājumu nodalīšana pa sociālās apdrošināšanas veidiem - pensijām, bezdarbam, nelaimes gadījumiem darbā, saslimšanas gadījumiem. Šajā gadā jāpāriet uz darba devēju un darba ņēmēju sociālo maksājumu attiecību 50 pret 50. Tikko nobalsotās izmaiņas likumā, kas saistītas ar bērnu pabalstiem, protams, prasa ļoti nopietnu darbu, lai varētu izvērtēt, kādas būs iespējas un cik lielā mērā tās var iestrādāt budžetā uz otro lasījumu, tāpēc, ka šādā veidā šodien pieņemtais lēmums faktiski ir pretrunā ar Satversmes 68.pantu, jo lēmums nenosauc, no kurienes šos līdzekļus ņemt. Tiesa, tieši tas, ka budžets šobrīd tiek apspriests, dod mums iespēju meklēt, vai tas ir reāli.

Sakarā ar nepietiekamo līdzekļu daudzumu veselības aprūpei un profilaktisko pasākumu nodrošināšanai, kas faktiski ir knapi puse no reāli vajadzīgā, tomēr ir neatliekami jāstrādā pie likumprojekta izstrādes par veselības papildu apdrošināšanu virs valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma un tā reālās ieviešanas. Pensijas, pabalsi, medicīniskā palīdzība ir tautas fiziskās izdzīvošanas jautājums, un tas ir pietiekami jānodrošina.

Reformu procesā prioritāra paliek valsts ieņēmumu sistēmas sakārtošana, uz kuru tik lielas cerības liek arī deputāti, apspriežot šo budžeta projektu. Valsts finansiālās bāzes nostiprināšana ir īpaši svarīga apstākļos, kuros arvien vairāk valsts uzņēmumu privatizējas un budžets zaudē iepriekšējos stabilos ieņēmuma avotus. Jaunizveidotajam Valsts ieņēmumu dienestam ir jāspēj efektīvi darboties arī tad, ja Latvijas ekonomikā dominēs, kā tas pamazām sāk notikt, liels skaits nelielu vai vidēji lielu uzņēmumu. Kā prioritāte šajā darbā 1994.gadā paliks datu apstrādes sistēmas izveide, lai garantētu perfektu preču un materiālu importa un eksporta uzskaiti, neļaujot šiem darījumiem notikt bez apgrozījuma nodokļa, muitas nodevas un akcīzes samaksas. Tieši tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam ievērojami palielināti asignējumi, kuri, pēc mūsu ieskatiem, tomēr joprojām vēl nav pietiekami. Bet tas sevi attaisnos, jo jau 1993.gada budžeta izpilde ieņēmumu daļā rāda, ka apgrozījuma nodokļa izpilde ir panākta par 117 procentiem, neraugoties uz to, ka no šīs tribīnes skanēja daudzi biedējoši vārdi, ka, paceļot apgrozījuma nodokļa likmi, mēs to nespēsim iekasēt pat tajā apmērā, kāds bija iepriekš. Peļņas nodoklis izpildīts par 102%, un arī visi pārējie nodokļi izpildīti ar uzviju, izņemot pagaidām akcīzes nodokli, nodevas un dažādus nodokļu maksājumus.

Jāsaka gan tā, ka statistikai cilvēki tic tikai tad, ja tā apstiprina to, kam viņi tic arī bez statistikas. Deputātiem ir tieksme ticēt, es tā esmu sajutis, ieņēmumu daļas izpildes skaitļiem, bet neticēt rādītājiem, kas saistīti ar tautsaimniecības lejupslīdes apturēšanu. Tik tikko saņemtie dati ļauj mums nopietni domāt par ieņēmumu daļas palielināšanu, tiesa - ļoti piesardzīgi. Jums izdalītais protokols apliecina, ka mēs esam gājuši šo ceļu un, vēlreiz rūpīgi izvērtējot iespējas, palielinājuši ieņēmumu daļu par 15 miljoniem. Par to ļauj domāt arī Ministru kabinetā tikko pieņemtais lēmums “Par spirta monopolu”, kurš sāks darboties jau šajā ceturksnī. Tas neizslēdz vēlāku likumu pieņemšanu Saeimā, gluži otrādi - tas to prasa, bet Kabinets uzskatīja šo jautājumu tieši ieņēmumu daļas sakārtošanai par neatliekamu.

Nākamā svarīgākā prioritāte saistās ar tiesībaizsardzības sfēras sakārtošanu. 1994.gada budžets ir orientēts uz likumu sistēmas - Tieslietu ministrijas, tieslietu kopumā un policijas darba pilnveidošanu, lai mēs tiešām varētu runāt par virzību uz tiesisku valsti. 1,5 miljoni ir paredzēti tieslietu sistēmas reformai, un ar Kabineta lēmumu tie ir nodoti Tieslietu ministrijas rīcībā, respektīvi mēs plānojam šajā budžetā Tieslietu ministrijai iekļaut tik daudz, lai beidzot, akceptējot budžetu Saeimā, tiesu varas likumam būtu radīts finansiāls pamats.

Paredzēti izdevumi arī Satversmes tiesai un apgabaltiesām. Pie reizes gribu pateikt, ka beidzot gatavs ir arī Satversmes tiesas likums. Pusmiljona gan vēl pietrūkst 9000 piesēdētāju darba apmaksai, bet mēs mēģināsim to atrast, racionālāk izmantojot līdzekļus. Naudas līdzekļi paredzēti arī, lai pastiprinātu cīņu pret noziedzību. Valsts struktūru precīza darbība, sākot ar ierēdniecību, kuras reforma izpelnās tikpat daudz pārmetumu, cik pirms tam izpelnījās ierēdņu darbs, un beidzot ar tiesu un policiju, šo struktūru pilnveidošana kalpos valsts dzīves nozīmīgākās prioritātes - tautsaimniecības atveseļošanas - reālai nodrošināšanai.

Tieši tādēļ es gribētu vēl pakavēties pie trešās, faktiski pie ceturtās svarīgākās prioritātes budžetā un ar budžeta politiku atbalstītu notiekošās ekonomiskās reformas. Jāsaka, ka iedalītie līdzekļi acīm redzami ir nepietiekami, bet, lai atbalstītu ekonomisko reformu, ir arī citas sviras. Pēc tam, kad Latvijā faktiski ir panākta makroekonomiskā stabilizācija, ir samazinājusies inflācija un nauda ir sākusi pildīt savas funkcijas, pats būtiskākais ir veikt strukturālas reformas ekonomikā. Un to lielākā daļa attiecas uz valsts īpašumu transformēšanu, tātad privatizāciju, un banku sistēmas rehabilitāciju.

1993. un 1994.gadu mijā bija novērojama liela neskaidrība darbaspēka tirgū, jo, neraugoties uz liela mēroga ražošanas samazināšanās procesiem, darbinieku skaita samazināšanās nenotiek adekvāti. Sakarā ar paredzamo privatizācijas paātrināšanos daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu. Un šeit no ekonomiskās attīstības viedokļa svarīgāk ir nodrošināt budžeta līdzekļus bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanai, nekā uzturēt uzņēmumus, kuri tikai patērē resursus, bet to produkcija aiziet noliktavu aizpildīšanai. Mums Latvijā ir vajadzīgas kvalitatīvas un augstražīgas darba vietas, kas vairotu nacionālo bagātību un ienākumus.

Budžetā ir iekļauti līdzekļi procentu maksājumiem, lai aizstātu trūkstošos Krājbankas un Universālās bankas aktīvus ar valsts vērtspapīriem. Tādai politikai jāsamazina kredītu procenta likmes un jāmazina slikto kredītu un uzņēmumu parādu negatīvā ietekme uz ekonomiku kopumā.

Iepriekš nosauktās prioritātes valdības budžetā nenozīmē, ka mēs būtu aizmirsuši par citām svarīgām lietām - izglītību un veselības aizsardzību. Mēs gribētu redzēt jau šajā gadā aizsākto reformu pirmos rezultātus, kas nodrošinātu labāku veselības aprūpi, kvalitatīvākus augstskolu, tehnikumu, arodskolu absolventus. Un, kaut arī šis budžets nav pietiekams, tas tomēr zināmā mērā ir balsts aktīvai, nevis nīkuļojošai kultūras dzīvei.

Iesniegtais budžeta projekts ir koalīcijas budžeta projekts. Mēs izdiskutējām karstākās un svarīgākās vajadzības un tautsaimniecības finansēšanas sadaļā Zemkopības ministrijai ir paredzēts līdzekļu pieaugums vairāk nekā divas reizes, bet tas ir acīm redzami un absolūti nepietiekams. Tāpēc valdība garantē, ka budžeta izpildes gaitā tiks atrasti vēl 2,6 miljoni latu investīciju nodrošināšanai aizsāktajiem darbiem.

Lauksaimniekiem palīdzība tiek sniegta arī individuāli, norakstot degvielu 4,8 miljonu latu apjomā un ar 1.jūniju 6,6 miljonus latu novirzot subsīdijām ciltsdarbam un citām vajadzībām. Ļoti cerīgi ir tie 250 000 latu lauksaimniecības finansēšanas sabiedrībai, kas faktiski jau šajā pavasarī dos iespēju uzsākt 25 miljonu apjomā kredītu resursu sadali par pietiekami zemiem procentiem tieši zemnieku saimniecībām. Kredīta likme ir 7-8%. Deficīta tālāka palielināšanās, palielinot izdevumus, nav iespējama, jo jau tā ir plānots pārāk daudz - faktiski maksimums. Proti, valsts budžeta projektā paredzētie ieņēmumi ir 526,1 miljons latu, kas papildināti ar vakar izdalītā protokola ieņēmumu lielumu. Salīdzinot to ar izdevumiem, finansiālais deficīts paliek 39,3 miljoni latu. Ieņēmumi nosedz izdevumus par 73 procentiem. 7 procentiem budžeta deficīta segšanai ir dažādi avoti, tajā skaitā 72,8% ir valsts iekšējais aizņēmums. Pirmo reizi valdība izmanto vērtspapīru tirgu, kura pie mums faktiski vēl nav. Šis vērtspapīru tirgus iedarbināts, izlaižot valsts aizņēmuma obligācijas. Jāņem vērā, ka izdevumu daļa sastādīta pēc principa - tikai visnepieciešamāko. Sociālajai sfērai, iekšlietām, robežu apsardzei, valsts aparātam, galveno valsts vajadzību apmierināšanai paredzēto izdevumu daļas samazināšanās apdraud valsts drošību un neatkarību, un mēs nedrīkstam atļauties samazināt šos izdevumus.

1994.gada budžeta izdevumu daļa ir izveidota, ievērojot stingru taupības režīmu un ņemot vērā iespējamo ienākumu līmeni. Tomēr saglabājas vesela virkne problēmu kompleksu. Viens no šiem problēmu kompleksiem neapšaubāmi ir saistīts ar pašvaldību budžetiem. Mēs atzīstam, ka attiecībā uz pašvaldību reformu esam spēruši tikai mazu solīti pareizas pašvaldību finansēšanas virzienā. Pašreizējais pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopbudžetā veido 22,7%, un tas ir pats augstākais līmenis pēdējos trīs gados. Protams, šis fakts ir saistīts arī ar pašvaldību funkciju palielināšanos.

1994.gada pašvaldību budžeta projektā ir ievērota mūsu koncepcija jeb nostādne - valsts un pašvaldību nodokļu nodalīšana, pārejot uz vienu galveno pašvaldību nodokli, par ko mēs tik dedzīgi šodien diskutējām. Projektā šāds galvenais nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un tā kopējais apjoms ir 32,5 miljoni latu. Galvenie darbi, lai mēs panāktu pašvaldību normālu finansēšanu, ir vēl priekšā, tādēļ iesniegšanai Saeimā un pieņemšanai ir sagatavots likumprojekts par pašvaldību. Izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegts likumprojekts par vietējām nodevām. Izskatīšanai komitejās ir sagatavots un iesniegts likumprojekts par pašvaldību budžetu. Mēs prognozējam, ka Saeimā to pieņems februārī vai martā. Pašreiz tiek gatavots likumprojekts par grozījumiem, kas izdarāmi spēkā esošajos likumos, un tiek pārstrādāts ļoti svarīgais likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, kuru mēs plānojam pieņemt aprīlī.

Līdztekus šīm problēmām paliek vēl problēmas, kas saistītas ar to, ka pēdējo gadu laikā nav piešķirti līdzekļi, kā jau es minēju, māju un telpu kapitālajam remontam, iekārtu un inventāra iegādei. Tas attiecas arī uz sociālās sfēras, kultūras sfēras, izglītības, veselības aizsardzības un valsts pārvaldes iestādēm. Arī šobrīd šie līdzekļi ir nepietiekami.

1989.gada decembrī bijušās PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu par valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaidi. Šo obligāciju vērtība atbilda noteiktai rūpniecības preces cenai. Šajā sakarībā mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti daudz jautājumu, un saskaņā ar šo lēmumu Latvijas Krājbanka veica obligāciju realizāciju Latvijas iedzīvotājiem. To dzēšana bija paredzēta līdz 1993.gada beigām. Krievijas Federācija atsakās izpildīt šīs saistības, un, ņemot vērā, ka mūsu valstī nav reālas iespējas piešķirt iedzīvotājiem attiecīgās preces, budžeta projektā 1994.gadam ir ieplānoti asignējumi Krājbankai minēto mērķaizdevuma obligāciju atpirkšanai no iedzīvotājiem - kopsummā par 450 000 latu. Tātad obligāciju vērtība būs ar 40% indeksāciju. Protams, obligāciju īpašnieki nebūs apmierināti ar saņemto kompensāciju, jo inflācijas tempi iepriekšējos gados ir bijuši daudz lielāki. Tomēr tas ir pirmais solis. Ministru kabinets, izanalizējis atsevišķu frakciju deputātu prasības, nāca pie slēdziena, ka papildus budžeta projektā iesniegtajām izmaiņām valdībai ir jāgarantē vairākas izmaiņas.

Zinātnei ne mazāk kā 5,5 miljoni latu. Līdzekļus bezmaksas zālēm, kuri budžeta projektā, kas jums ir izsniegts, paredzēti miljona apjomā, palielināt līdz 4 miljoniem, arī bērnu vakcinācijai un insulīna slimniekiem. Līdzekļus aizsardzības sistēmu sakārtošanai ir paredzēts palielināt 1,3 miljonu latu apjomā. Pensiju indeksācijai - 12 miljonu 900 tūkstošu latu apjomā, lai jau pavisam drīz varētu vecajiem ļaudīm paaugstināt pensiju sakarā ar to, ka vidējā darba alga no 53 latiem ir paaugstinājusies līdz 56 latiem.

Tiesa, šodienas lēmums par bērnu pabalstiem liek mums ļoti rezervēti izturēties pret iespējām, tās visas ir jāpārrēķina, ir jāmeklē zināmas rezerves, lai gan tās faktiski ir izsmeltas, bet līdz otrajam lasījumam valdība to mēģinās izdarīt.

Vakar pusdienas laikā notika valdības sēde, šīs izmaiņas tika akceptētas, un varat uzskatīt, ka tās faktiski ir valdības garantijas. Protams, virkne precizējumu, nemainot budžeta koncepciju, var tikt ieviesta, un faktiski tam tā ir jānotiek budžeta apspriešanas gaitā. Visi jūsu priekšlikumi ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, un es gribu pateikties tiem deputātiem, kas bija ārkārtīgi rūpīgi izvērtējuši budžetu un iesniedza daudzus priekšlikumus. Daļa to ir ņemta vērā, un daļa vēl ir jāizvērtē.

Godātie kolēģi! Iesniegtais budžeta projekts tapa ļoti saspringtā darbā un ļoti īsā laika sprīdī. Tas nevar būt ideāls, bet tas ir līdzsvarots un reāls mūsu valsts ierobežoto resursu ietvaros. Šis budžets ļaus nodrošināt visnepieciešamākos izdevumus un uzsākt vai turpināt nepieciešamās reformas, tādēļ aicinu deputātus to rūpīgi izanalizēt un akceptēt. Jo drīzāk mēs akceptēsim budžetu, jo drīzāk sāks normāli strādāt visi tie, kas to gaida.

Un visbeidzot es gribu jums atgādināt mūsu pašu pieņemtā likuma “Par Ministru kabinetu” 7.pantu, kuru, kā izrādījās, daži deputāti nav ievērojuši. Noraidīdama Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu, Saeima izteic neuzticību valdībai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, atklāsim debates! Par valsts budžetu 1994.gadam vēlas runāt Andris Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tā kā šoreiz, kā jūs redzat, apspriešanai tiek izvirzīts tieši valdības iesniegtais projekts un papildus vēl 50.dokuments, kas ir valdības protokols par grozījumiem 1994.gada budžetā, tad principiālo ziņojumu šodien sniedza Ministru prezidents. Es gribu apstāties pie atsevišķiem budžeta aspektiem, it īpaši par tiem, ko centās ļoti rūpīgi analizēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Atbilstoši 16.decembra lēmumiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot likumprojektu pirmajam lasījumam, uzmanību galvenokārt pievērsa ieņēmumu daļai un deficītiem. Mazāk mēs skatījām izdevumu daļu, paļaujoties uz to, ka citas komisijas ļoti rūpīgi to izdarīs. Diemžēl jāsaka, ka priekšlikumu, kuru mēs esam šobrīd saņēmuši, ir ārkārtīgi maz. Kā jūs redzat tabulā, ir 10 priekšlikumu, 11.priekšlikums ir no Tautsaimniecības komisijas, viens no apakškomisijām, un ir ļoti daudz priekšlikumu no diviem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem - Kides kunga un Zaščerinska kunga. Un tas faktiski arī ir viss. Līdz ar to, protams, projekta izskatīšana otrajā lasījumā ir atvieglināta, bet es ceru, ka, ja balsojums par pirmo lasījumu būs pozitīvs, tad, protams, vēl tiks iesniegti priekšlikumi.

Tātad pirmais ir kopbudžeta novērtējums. Kopbudžeta novērtējums saskaņā ar valdības piedāvāto projektu šobrīd izskatās šāds (bet ir jau izmaiņas, ko rada šis protokols): 526 miljoni latu ieņēmumos (iepriekš bija 417 miljoni latu), 39 miljoni latu - deficīts un vēl 103 miljoni latu - pašvaldību ieņēmumi. Tātad kopbudžets ir 668 miljoni latu. Protams, rodas tāds īpašs jautājums: kāpēc mēs tik ļoti laužamies tikai ieņēmumu daļā? Un atbilde ir viena: gan valdība, gan arī parlaments kopumā ir ārkārtīgi stingrs fiskālās politikas ievērotājs. Valdība un parlaments ir maza deficīta piekritēji un tādēļ arī praktiski neskar to avotu, kas varētu būt ar emisiju... Līdz ar to budžeta ieņēmumu daļas novērtējums ārkārtīgi precīzi ierobežo to daļu, ko mēs varam atvēlēt izdevumiem, jo principā jau varētu arī, no otras puses, ņemt visus izdevumus, saskaitīt kopā un - kas būs, tas būs! Ko mēs nevarēsim finansēt, teiksim, ar ieņēmumiem, to finansēsim ar emisiju! Tā būtu pilnīgi bezatbildīga politika, kas novestu mūs pie ārkārtīgi augsta inflācijas kāpuma. Bet novērtēt gada garumā ekonomiskās attīstības tempus un inflācijas tempus (valdības prognozes paredz, ka iekšzemes kopprodukts pieaugs par 5%, inflācija - par 6%) - tā, protams, ir ārkārtīgi liela un nopietna diskusija. Un mēs sākam ar finansu ministra ziņojumu par šīm lietām. Es domāju, ka viņš šodien runās debatēs un ka viņa pozīcija ir ļoti stipra, bet, protams, par šo lietu var ļoti daudz diskutēt.

Attiecībā uz atsevišķu nodokļu iekasēšanas prognozēm jeb tendencēm situācija varbūt ir vēl sarežģītāka, jo, protams, nodokļu iekasēšana nav lineāra, bet ir pakļauta ļoti daudziem faktoriem, turklāt ne vienmēr tos visus var vienādi novērtēt. Bet skaidrs, ka ierosinājumu attiecībā uz šo pozīciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija un vēl arvien ir ļoti daudz, un divus no tiem valdība jau ir atbalstījusi. Pirmais - tās ir izmaiņas sociālā nodokļa ieņēmumos. Tie izmainās par 12,9 miljoniem latu, un to mēs varējām arī pierādīt ar skaitļiem.

Otrs priekšlikums ir izmaiņa peļņas nodoklī. Šis ir varbūt visdiskutablākais peļņas nodokļa ieņēmums, jo ir skaidrs, ka šeit visa nākamā gada garumā mainās koncepcija, un šobrīd jau ir redzams, ka valsts budžetā galvenie ieņēmumu posteņi ir sociālais nodoklis un apgrozījuma nodoklis. Un tomēr diskusija par peļņas nodokļa ieņēmumiem varētu turpināties. Šeit ir visa ieņēmumu diskusijas, varētu teikt, “sāls”. Arī par citiem nodokļiem un nodevām var un vajag diskutēt, bet Budžeta komisija saprot, ka bezatbildīgi palielināt, optimistiski novērtēt ieņēmumu daļu un pēc tam saņemt pretī deficītu - tas nebūtu labākais variants.

Kas attiecas uz budžeta deficītu, Budžeta komisijā neradās nekādi iebildumi sakarā ar tā maksimālo apjomu, kāds šobrīd ir paredzēts. Tie ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt gribu uzsvērt, ka (atšķirībā no pagājušā gada budžeta projekta) Latvijas Bankas kredīti netika paredzēti kā deficīta segšanas avots. Pavisam valdība piedāvā trīs budžeta deficīta segšanas veidus. Tie ir aizdevumi, kas ir izsniegti dažādām ministrijām, ārvalstu kredīts, kas veido, teiksim, 11% no budžeta deficīta segšanas avota, un valsts iekšējais aizņēmums - 73%. Taču vairāki Budžeta komisijas locekļi uzskata, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar ārvalstu kredītu kā deficīta segšanas avotu un ka varbūt pastāv iespēja budžeta deficītu vēl samazināt. Katrā ziņā šajā budžetā mēs, protams, precīzi nefiksēsim, cik lielam tam ir jābūt, bet noteiksim maksimālo robežu, kuru deficīts nevar pārsniegt, jo jau pagājušajā gadā, nosakot precīzi budžeta deficītu, mēs nonācām zināmās pretrunās. Šā gada rezultāti jeb pagājušā gada ieņēmumu apjoms rāda, ka budžeta deficīts ir apmēram 3 miljoni latu. Bet budžeta projektā tas bija paredzēts daudz augstāks. Protams, tas ir pozitīvi, ka budžeta deficīts ir mazāks, taču novērtējuma kļūda rada lielas šaubas, un tāpēc par ieņēmumu daļu acīmredzot būs ārkārtīgi lielas un būtiskas diskusijas.

Gribu teikt, ka mūsu komisijai jau izdevās pierādīt valdībai vairākus posteņus un ieņēmumu daļa šobrīd jau tiek palielināta par 15 miljoniem latu. Man liekas, ka šobrīd censties ieņēmumu daļu vēl palielināt - tas jau būtu pārāk liels risks. Bet tas ir tikai mans skatījums.

Tālāk - par izdevumu daļu. Kā jūs redzat, valdība konceptuāli atbildēja uz tiem punktiem, ko Budžeta komisija, izskatījusi citu komisiju priekšlikumus, ierosināja.

Pirmais un būtiskais - tā ir pensiju indeksācija. Šim mērķim tiek paredzēts papildus 12,9 miljoni latu... ne papildus, bet paredzēti 12,9 miljoni latu. Otra pozīcija ir zinātne, jo zinātne ir viens no galvenajiem faktoriem valsts perspektīvajā attīstībā. Un, protams, lai arī pieaugums bija 3,7 miljoni latu... Bet Siliņa kungs to izskaidros daudz precīzāk. Divos iepriekšējos gados zinātne “bija vienā ciparā”, un tas bija visjaukākais veids, kā segt un samazināt izdevumus. Tur nekādas problēmas neradās: 10% nost, 20% nost, un, tā kā mēs nodzinām bāzi, ir skaidrs, ka zinātnes izdevumi bija jāaudzē daudz vairāk, un 5,5 miljoni latu, protams, ir minimālais apjoms. Jāsaka, ka zinātnieku sabiedrība ir ļoti pretimnākoša, jo pieprasījums, reālais pieprasījums bija lielāks, bet valdība arī uz to ir atbildējusi pozitīvi.

Ļoti būtiskas pretenzijas pret budžeta projektu bija Sociālo un darba lietu komisijai. Tai bija vesela rinda principiālu pretrunu, bet, kas attiecas uz skaitļiem, tie pamatā bija saistīti ar veselības aizsardzību. Tagad ir paredzēts, ka šie izdevumi būs lielāki par 3 miljoniem latu. Pirmajā projekta lasījumā tie netiek atšifrēti. Šī pozīcija netiek atšifrēta, jo ir skaidrs, ka par to ir jādiskutē. Kā jau es teicu, pieprasījums ir lielāks. Par to, kuras pozīcijas un cik lielā mērā jāapmierina, mēs diskutēsim kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju un arī valsts veselības ministru.

Zinu, ka daudzi mīl operēt ar skaitļiem. Cik tad procentu no budžeta mēs izlietojam? Un tas interesantākais ir tas, ka visi saka, ka tajā un tajā sfērā tiek lietots par maz. Un, lai viss būtu pilnīgi korekti, nolasīšu izdevumu sadaļu, kurā redzams, cik procentu katrai sfērai mēs izlietojam no valsts budžeta. Šeit nav ierēķināta pašvaldību budžeta daļa.

Tātad: Valsts prezidents un Saeima -

kopā no budžeta izdevumiem ir - 0,5%,

valsts pārvalde plus ārlietas - 4,4%,

tiesībaizsardzība - 6,6%,

valsts aizsardzība un drošība - 3%,

izglītība - 13,5%,

kultūra - 1,6%

veselības aizsardzība - 12,7%,

fiziskā kultūra - 0,2%

pabalsti - 5,6%,

pensijas - 31%,

sociālā nodrošināšana - 0,8%,

nodarbinātība - 3,4%,

sociālais fonds - 0,6%,

zinātne (ar šo pieņemto labojumu) - 1%,

tautsaimniecība - 7,6%,

iemaksas starptautiskajās organizācijās - 0,3%,

starptautiskās saistības - 1%,

valsts iekšējā parāda nomaksa - 3,4%,

dotācijas vietējiem budžetiem - 2,8%.

Es nelasīju visu to, lai kaut ko absolutizētu, bet es gribu teikt, ka, kamēr mums nav nodalīts sociālais budžets no valsts budžeta, jebkura operēšana ar procentiem būs, protams, labvēlīga jebkurai sfērai, jo jebkurai sfērai procentu izteiksmē līdzekļu ir par maz, bet tas arī saistīts ar to, ka mūsu valstī budžets tiek veidots savādāk nekā daudzās citās valstīs. Tāpēc šoreiz tas nav pats precīzākais arguments, un, kā jūs redzat, izkliede ir ļoti, ļoti noteikta. Izņēmums ir pensijas, kas, protams, summārā ziņā ir vislielākais postenis.

Pensijas, pabalsti, sociālā nodrošināšana un sociālais fonds veido 41,4% no budžeta. Skaidrs, ka šis budžets ir ļoti sociāli orientēts, un pēc budžeta un finansu vadības likuma pieņemšanas mums ir jāstrādā ar speciāliem budžetiem, no kuriem viens, protams, ir sociālais budžets, bet ir vēl vesela virkne ieņēmumu, kuri neiet pa tieši caur budžetu. Es varu nosaukt daudzus tādus posteņus. Klasisks piemērs ir 20%, ko mēs no iekasēšanas, palielinātās iekasēšanas, atstājam Valsts ieņēmumu dienestam. Nav jau iebildumu, ka šī nauda tur paliek, bet ļoti svarīgi ir, kā to izlietot, tādēļ nākamā gada gaitā būs jāizskata vesela virkne pozīciju, kas ir speciālā budžeta sastāvā. Ir jāpanāk 1994.gada laikā, lai 1995.gada budžetā visa nauda, kas ir noteikta ar kaut kādiem likumiem, ietu caur parlamentu - vai nu pamatbudžeta formā, vai speciālo budžetu formā, jo, protams, tikai tad mēs varēsim teikt, ka pilnīgi kontrolējam visu naudas plūsmu.

Ļoti daudzi jautājumi bija par starptautiskajām kredīta saistībām, jo, protams, deputāti - it īpaši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - negrib nonākt lielā parādu atkarībā no ārvalstīm. Un jāsaka, ka iepriekšējais periods (jāatzīmē, ka valdības loceklis tad biju arī es), parādīja, ka šeit neeksistē stingra sistēma, jo bez valdības tieši ņemtiem kredītiem ir arī valdības garantētie kredīti, kas pēc tam var radīt sekas nemaksu gadījumā, un diemžēl tādi piemēri jau ir. Un viens no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumiem nākamajam - otrajam lasījumam būs tas, ka jebkuras starptautiskās kredītsaistības, ko valdība uzņemas, vispirms tomēr vajadzēs izskatīt Saeimā, un tad, protams, neradīsies jautājumi un visu ļoti precīzi varēs paredzēt nākamajās budžeta izdevumu daļās. Katrā ziņā tā ir ļoti smaga pozīcija.

Daudzus apgrūtināja arī tas, ka budžeta projekts šobrīd vēl ir sastādīts pēc vecās tehnoloģijas un ar nepietiekamiem paskaidrojumiem. Protams, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir vērojams progress, jo ir paskaidrojumu grāmata ar makroekonomiskiem rādītājiem, bet šajā virzienā ir ļoti daudz jāstrādā, jo, tikko sāk analizēt kādu skaitli, it īpaši tos lielākos, rodas ļoti daudz jautājumu un atšifrējumu ne vienmēr var saņemt. Tikai tad, ja ir precīzs atšifrējums, var pateikt, cik šis izdevumu postenis ir pamatots

Bet, izskatījusi šo budžeta projektu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka ar tiem labojumiem, ko ir pieņēmusi valdība, to var atbalstīt pirmajā lasījumā. Un, protams, otrajā lasījumā diskutēsim par atsevišķiem skaitļiem. Pirmais lasījums šoreiz nozīmē tikai to, ka budžeta projekts tiek pieņemts par pamatu tālākai skatīšanai. Faktiski otrais lasījums ir tas kritiskais, jo tad tiek balsots gan par katru konkrēto skaitli, gan par visiem skaitļiem kopumā, gan arī par katru konkrēto pozīciju, par kuru ir iesniegts priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz 20 minūtēm. Viens var runāt “par”, viens - “pret”, un tad balsosim. Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz 20 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Deputāt Gaili, es nevaru saprast jūsu... Nu, labi... Tātad ir ņemts vērā, ja? Par - 56, pret - 10, atturas - 15. Šis lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar debatētāju saraksta, ja tā var teikt, augšgalu: Uldis Osis, Dzintars Ābiķis, Odisejs Kostanda, Aivars Endziņš, Jevgēnijs Zaščerinskis. Un pēc tam sekos tālāk.

Lūdzu, vārds deputātam Uldim Osim - finansu ministram!

U.Osis (Latvijas Republikas finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezidents un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs visumā izsmeļoši raksturoja 1994.gada budžetu. Taču budžets ir ne tikai valsts maks, ieņēmumi un izdevumi, bet arī svarīgākais ekonomikas regulators, ekonomiskās politikas instruments. Atļaujiet man apstāties pie šā budžeta aspekta.

Izstrādājot 1994.gada budžeta projektu, Finansu ministrija un valdība ņēma vērā visdažādākos faktorus, kas ietekmē budžetu. Bija arī būtiski negatīvi faktori.

Pirmkārt, makroekonomiskā un strukturālā nesabalansētība, kura vēl joprojām raksturīga Latvijas ekonomikai. No sociālisma perioda administratīvās sistēmas ir pārmantota cenu neatbilstība reālajām ražošanas izmaksām un novecojusī padomju laika tehnoloģija, kas vismaz par vienu vai divām paaudzēm atpaliek no attiecīgās ekonomiski attīstīto valstu tehnoloģijas. Pēc ārvalstu ekspertu vērtējuma, Latvija patērē vismaz par 30% vairāk enerģijas, nekā tas būtu nepieciešams, pastāvot pašreizējam ekonomiskajam potenciālam. Pēc daudzu ārvalstu ekspertu domām, divas trešdaļas Latvijas ražojošā kapitāla ir fiziski un morāli novecojušas. Rezultātā - zems darba ražīgums un zema produkcijas kvalitāte.

Otrkārt, sabiedrības sociālie un psiholoģiskie stereotipi. Profesors Pēteris Laķis par dažiem saviem Latvijas sabiedrības pētījumu rezultātiem raksta, ka lielai sabiedrības daļai, apmēram divām trešdaļām, turklāt arī gados jauniem cilvēkiem, ir nozīmīgas psiholoģiskās grūtības izrādīt iniciatīvu, lai uzlabotu materiālos apstākļus. Pēteris Laķis atzīst, ka tās lielā mērā ir no sociālisma sabiedriskās psiholoģijas mantotās sekas un ka vajadzīga gatavība uzņemties atbildību par savu darbību.

Darbs un kapitāls veido valsts ekonomisko potenciālu. Ekonomiskais potenciāls ir valstī saražoto vērtību pamatā. No tā pilnībā ir atkarīgi arī ieņēmumi budžetā. Divas trešdaļas šā potenciāla tātad neatbilst tautsaimniecības tālākās attīstības vajadzībām, un šī neatbilstība diemžēl atspoguļojas arī budžetā. Nepietiekami attīstītais ekonomiskais potenciāls ir galvenais iemesls, kādēļ nevienu no mums neapmierina pašreizējais valsts budžets - vismaz finansēšanas jeb izdevumu apjoma ziņām.

Par dažiem ārējiem ekonomiskajiem faktoriem. Austrumi. Neskatoties uz plaši izreklamēto ekonomikas stabilizācijas politiku, Krievija un citas NVS valstis aizgājušo gadu laikā gandrīz neko šajā jomā nav sasniegušas. Tā, piemēram, Krievijā inflācija 1993.gada pēdējos mēnešos bija apmēram 12-15% mēnesī. Situācija Austrumos pēdējā laikā sākusi strauji pasliktināties. Krievijas finansu ministrs Boriss Fjodorovs pagājušajā nedēļā laikrakstā “Izvestija” publicētajā intervijā ir izteicies, ka ir pilnīgā neskaidrībā par to, kas 1994.gadā noteiks Krievijā finansu politiku. Viņš paredz, ka ir ļoti iespējama hiperinflācija un pilnīgs haoss Krievijas ekonomikā. Daļēji tas jau atkal ir aizsācies šajā nedēļā, kad rubļa kurss sāka strauji krist. Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka rubļa zonas izveidošana NVS valstīs ir pilnīgi izgāzusies. To nupat bija spiests atzīt arī Krievijas Centrālās bankas pārvaldnieks Geraščenko.

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Austrumu kaimiņiem paliek vēl neskaidrākas un nenoteiktākas, jo priekšplānā izvirzās tādi politiķi kā Žirinovskis. Strauja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Austrumos draud ar to, ka daudzi Latvijas uzņēmumi, kas joprojām ir cieši saistīti ar tradicionālajiem tirgiem un tradicionālajiem resursu avotiem, var nonākt vēl smagākā situācijā nekā līdz šim. Notikumi Krievijā var zināmā mērā kļūt par destabilizējošu faktoru Latvijas ekonomikai, finansu sistēmai un budžetam.

Sakarā ar šo situāciju mēs nevaram atļauties pieņemt bezatbildīgus lēmumus par mūsu valsts finansēm vai - vēl ļaunāk - vispār novilcināt šādu lēmumu pieņemšanu. Izskanēja priekšlikumi atlikt budžeta izskatīšanu līdz dažādu koncepciju, likumu izstrādāšanai, pārstrādāšanai, kas, protams, ir svarīgs jautājums, un tas ir jādara, bet tas nozīmētu atlikt budžeta izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmētu, ka atkal būtu jāatliek ne tikai ekonomiskās reformas, bet arī budžets kā svarīgākais ekonomikas stabilizācijas instruments tiktu paralizēts uz nenoteiktu laiku. Tas ir pilnīgi nepieņemami no reālās situācijas viedokļa.

Rietumu faktors. Lielā daļa Eiropas valstu jau vairākus gadus atrodas visai smagā ekonomiskās krīzes situācijā. Latvijai tas ir divkārt neizdevīgi. Pirmkārt, krīzes apstākļos, kad rodas lielas grūtības ar pašmāju produkcijas realizāciju, pieaug protekcionisma tendences. Otrkārt, daudzās Rietumu valstīs budžeta deficīts sasniedz visai draudīgus apmērus, 10-12% no iekšzemes kopprodukta, un tām ne vienmēr ir pietiekamas iespējas sniegt plašu finansiālu atbalstu Latvijai. Kopumā jāsecina, ka līdztekus iekšējām strukturālām problēmām arī ārējā vide pašlaik nav Latvijai pati labvēlīgākā, bet tas nozīmē, ka mums maksimāli jāstimulē pēc iespējas ātrāka Latvijas ekonomikas attīstība, balstoties uz pašmāju ekonomisko potenciālu, lai cik neapmierinošs tas patreiz arī būtu. Tas nozīmē arī nepieļaut lielāku budžeta deficītu, nekā mēs to varētu finansēt, neizraisot valstī inflāciju.

Visu sociālisma laiku budžets vienmēr bija it kā sabalansēts vai ar nelielu pozitīvu saldo. Līdz pat 1992.gadam budžets faktiski veica tikai mehānisku nacionālā ienākuma pārdales funkciju, patiesībā neatspoguļojot to, kas reāli notiek ekonomikā, tādēļ tautsaimniecības disproporcijas, strukturālā nesabalansētība izpaudās, piemēram, masveidīgā plaša patēriņa preču deficītā. Normālu ekonomisko attiecību vietā pastāvēja, tautas valodā runājot, blats. Bizness bija tikai pagrīdes bizness. Sākot ar 1992.gadu, valsts budžetā pirmo reizi parādījās deficīts. Tas notika ne tādēļ, ka valdība būtu sākusi sliktāk strādāt ar budžetu, bet galvenokārt tādēļ, ka ekonomikas disproporcijas sāka koncentrēties jeb atspoguļoties budžeta deficītā. Līdz ar to šīs disproporcijas no apslēptām jeb nomaskētām kļuva atklātas, izmērāmas un regulējamas - protams, zināmu robežu ietvaros. Stājoties pie savu funkciju pildīšanas, valdība saprata, ka ekonomikas sabalansētība un stabilitāte ir viens no tās galvenajiem tuvākajiem uzdevumiem. Bet tas savukārt ir lielā mērā atkarīgs no budžeta sabalansētības. Līdz ar to budžets ir ieguvis jaunu kvalitāti jeb jaunu funkciju, tas ir tautsaimniecības proporciju regulators. Šajā sakarā Finansu ministrijā tika izstrādātas un pašlaik tiek realizētas divas īpašas programmas. Pirmā ir fiskālās sistēmas reformas programma. Šis dokuments tika izdalīts arī Saeimas deputātiem, kad pagājušā gada oktobrī izskatījām nodokļu grozījumus. Otrā ir makroekonomiskās stabilizācijas programma, kas tika iesniegta arī Saeimas Budžeta komisijai un tautsaimniecības komisijai. Abas programmas noteica pēc valdības ieskata vienīgo racionālo pieeju konkrētajai situācijai - stingru fiskālo politiku. Pirmkārt, tika finansētas tikai visneatliekamākās vajadzības, galvenokārt iedzīvotāju sociālā aizsardzība un citi neatliekami izdevumi, par ko jau ziņoja Ministru prezidents un Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Otrkārt, tika palielinātas atsevišķas nodokļu likmes. Treškārt, Finansu ministrijas pārraudzībā tika izveidots Valsts ieņēmumu dienests un uzsākta stingra nodokļu iekasēšana, kārtības ieviešana tirdzniecībā un uz valsts robežām. Ceturtkārt, Finansu ministrijā tika noorganizēta un savu darbību uzsāka Valsts kase, kas ļāva racionālāk manevrēt ar valdības rīcībā esošajiem finansu resursiem. Kā parādīja īsā, dažus mēnešus ilgā prakse, šo divu programmu realizācija deva gan gaidītus, gan savā ziņā arī negaidītus rezultātus. Kā rāda provizoriski dati, 1993.gada budžets ir ar visai minimālu budžeta deficītu.

Par finansu un budžeta mērķiem no makroekonomiskās politikas viedokļa 1994.gadā. Izstrādājot 1994.gada budžeta projektu, valdība vadījās pēc Finansu ministrijas iesniegtajām, manis jau iepriekš pieminētajām programmām. Tā, piemēram, makroekonomiskās stabilizācijas programmā tika formulēti galvenie makroekonomiskie mērķi, uz kuriem arī balstās budžeta projekts.

Pirmkārt, apturēt iekšzemes kopprodukta samazināšanos 1993.gadā un panākt pakāpenisku tā pieaugumu 1994.gadā. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz 2000.gadam vidēji apmēram 5% gadā.

Kādā veidā panākt šā iekšzemes kopprodukta palielināšanos? Tātad - veicot strukturālas reformas, arī tālāku cenu liberalizāciju, paātrinot privatizāciju, finansu disciplīnas uzlabošanos tautsaimniecībā, banku un uzņēmumu pārkārtošanu un rehabilitāciju.

Otrkārt, ar fiskālās un monetārās politikas pasākumiem nodrošināt valstī preču un pakalpojumu cenu stabilitāti, pieļaujot inflācijas tempu ne lielāku par pusprocentu mēnesī, par ko jau minēja Ministru prezidents.

Treškārt, nodrošināt stingru fiskālo politiku, nepieļaujot budžeta deficīta palielināšanos ārpus iespējām finansēt to neinflatoriskā veidā. Tieši tas arī ir paredzēts iesniegtajā budžeta projektā. Valsts finansu deficītu 1994.gadā ir paredzēts ierobežot līdz 2% no attiecīgā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet valdības tīro aizņēmumu plus garantiju apjomu - līdz 4% no sagaidāmā iekšzemes kopprodukta apjoma. Lūk, šie ir tikai daži no galvenajiem kontraktilajiem skaitliskajiem mērķiem, pēc kā vadījās valdība, sastādot budžeta projektu.

Nedaudz par citiem finansu sistēmas blokiem. Par banku sistēmu un banku procentiem. Budžets un banku sistēma veido vienotu valsts finansu sistēmu, tādēļ mēs nevaram, strādājot pie budžeta, neveltīt uzmanību arī banku sistēmai. Daudz diskusiju izvērsies par augstajiem banku kredītu procentiem. Situācija tiešām šķiet neloģiska. Strauji pieaug banku aktīvi un pasīvi, kā arī banku pašu kapitāls, bet tajā pašā laikā valdība ir spiesta aizņemties naudu ārvalstīs, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumus. Es domāju šeit, piemēram, G-24 kredītu, Pasaules Bankas kredītu un citus. Kādēļ tas tā notiek? Banku attīstībā vērojamas vairākas savstarpēji saistītas stadijas. Pirmā, kas ilga apmēram četrus gadus, bija banku dibināšanas stadija. Šajā periodā strauji pieauga banku skaits valstī. Šī stadija ilga apmēram līdz pagājušā gada vidum, kad banku skaits stabilizējās. Otrajai stadijai, kas aizsākās 1993.gada sākumā, raksturīga diferenciācija un koncentrācija pēc pamatkapitāla bankās. Un pašlaik apmēram 8-10 bankas aptver līdz 80-90% kapitāla un aktīva. Pēdējā laikā šīs nozares attīstībā ir aizsākusies jauna stadija - kvalitātes veidošana. Bankas investē lielus līdzekļus ēku iekārtošanai, it sevišķi filiālēs; lielus līdzekļus prasa informatīvās sistēmas izveidošana, operāciju kompjuterizācija, tai skaitā Svift sistēmas ieviešana. Un tomēr banku darbība mūs nevar apmierināt.

Par kredītu procentiem. Ir virkne faktoru, kas nosaka augstus kredītu procentus pašreizējā laikā. Es varbūt no šiem faktoriem minēšu tikai vienu. Tos uztur arī lielais kredītu risks, kas saistīts ar garantiju vai ķīlu trūkumu. Izvērtējot vispārējo situāciju Latvijas finansu sistēmā, Finansu ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, un mēs to iesniedzām valdībā, ka banku depozīta procenti, kā arī akciju sabiedrību dividendes ir apliekamas ar nodokļiem. Tiesa gan, mēs uzskatām, ka nedaudz citādā režīmā, nekā citi fizisko vai juridisko personu ieņēmumi.

Nobeigumā. Valstī ir sācies ekonomikas atveseļošanās process. Pagaidām lēni un pretrunīgi. Veiksmīgi attīstās tikai tirdzniecība, arī manis pieminētā banku sistēma, kokapstrāde, daļēji tekstilrūpniecība. Tādēļ 1993.gadā straujāk sākusi pieaugt vidējā darba alga - pagājušā gada 11 mēnešos apmēram par vienu trešdaļu. Stabilizējies bezdarba līmenis. Tomēr pašreizējā ekonomikas attīstība ir vienpusīga un nesniedz dzīves līmeņa uzlabošanos visiem vienādi, tādēļ Finansu ministrija gatava iesniegt izskatīšanai valdībā konceptuāli jaunus priekšlikumus par banku kapitāla iesaistīšanu ražošanas procesā, vienlaikus veicot ražošanas pārstrukturizēšanu un valsts īpašuma privatizāciju. Šie priekšlikumi balstās uz finansu industriālo grupu veidošanu Latvijā, līdzīgi kā tas vērojams Francijā, Itālijā vai Japānā. Mēs esam pārliecināti, ka bankas un banku sistēma kopumā drīzumā varētu kļūt par Latvijas ražošanas attīstības dzenošajiem riteņiem. Tas ļaus kāpināt arī budžeta ieņēmumus un nodrošināt to sfēru attīstību, kur privātā iniciatīva parasti ir nepietiekama.

Tālākā ekonomikas attīstība atkarīga galvenokārt no ekonomisko, strukturālo reformu ātruma un dziļuma. Bieži vien arī no elementāras kārtības ieviešanas valstī. Arī tas atspoguļojas budžeta prioritātēs, kuras raksturoja Ministru prezidents.

Budžets kopumā, no valdības viedokļa, pēc ilgām diskusijām atbilst pašreizējai iekšējai ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī ārējai ekonomiskajai situācijai, tas atspoguļo arī paredzamās izmaiņas 1994.gadā un tālākajā perspektīvā. Tādēļ es aicinātu balsot par 1994.gada budžetu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - “Latvijas ceļš”, pēc tam - Odisejam Kostandam.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, ka šodien no tribīnes izskanēs daudzas runas; pirmkārt, jau par to, ka daudzām nozarēm naudas ir atvēlēts par maz, un tiešām tas tā ir, bet diemžēl kod, kurā pirkstā gribi, visi tie sāp, un, manā izpratnē, budžets tomēr ir pietiekami sabalansēts, lai par to varētu balsot pirmajā lasījumā.

Vispirms es gribētu izteikt savas komisijas - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas - un arī Izglītības ministrijas vārdā atzinību Ministru kabinetam, ka tika atrasta iespēja finansēt zinātni vismaz minimālajā apjomā, un par to Ministru kabinetam paldies.

Bet tomēr ir dažas lietas, par kurām es nevaru nerunāt un kuras tomēr mani satrauc, neskatoties uz to, ka kopumā, protams, budžets ir samērā līdzsvarots un pieņemams. Proti, jūs jau noteikti visi esat lasījuši Ventspils deputātu atklāto vēstuli mums, deputātu grupai, arī man, par Ventspils budžeta problēmu. Un, manā izpratnē, tomēr der pieskarties vienam jautājumam, proti, jautājumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par atskaitījumiem pašvaldību budžetā no šā nodokļa. Manuprāt, Finansu ministrija tomēr ir rīkojusies diezgan voluntāri, nosakot divām administratīvajām vienībām šos ienākuma nodokļus ievērojami atšķirīgus, proti, Rīgas rajonam un Ventspilij. Tā, piemēram, visām pārējām Latvijas pilsētām ir paredzēts 40% apjoms, turpretī Ventspilij - 20%. Es domāju, ja es šodien uzdošu jautājumu budžeta ministram, kāpēc tieši 20% un nevis 23%, 34% vai 39%, tad diez vai budžeta ministrs spēs šo skaitli pamatot, un tāpēc es uzskatu, ka tas zināmā mērā ir voluntāri. Administratīvo teritoriju stipri dažādās attīstības iespējas ir jālīdzsvaro ar pašvaldību budžeta finansu izlīdzināšanas mehānisma galveno līdzekli, proti, ar mērķsubsīdiju un ar dotāciju palīdzību. Es domāju, ka noteikti mums uz otro lasījumu būtu jāiestrādā arī Ventspilij līdzīgi noteikumi, kā tas ir attiecībā uz citām lielajām Latvijas pilsētām. Protams, var jau teikt, ka Ventspils it kā ir bagāta pilsēta un ka Ventspils ir priviliģētā stāvoklī, bet tomēr es gribu atgādināt arī to, ka, manā izpratnē, Ventspils saimnieki patīkami izceļas daudzu pašvaldību vidū ar savu mērķtiecību pilsētas infrastruktūras attīstīšanā, piemēram, pilsētas siltumtrases tīklu ventspilnieki veido ar perspektīvu, un tam ir paredzētas vismaz 3-4 reizes lielākas lietošanas ilguma garantijas nekā siltumtrasēm citās pilsētās. Un vēl es gribētu atgādināt vienu lietu visiem deputātiem. Jā, pateicoties daudziem, arī Ventspils vadībai, šobrīd ekoloģiskā situācija Ventspilī ir laba un varbūt pat labāka nekā vienā otrā citā lielā pilsētā, bet tomēr atcerēsimies, ka Ventspilī riska pakāpe, ekoloģiskas katastrofas iespēja ir nesalīdzināmi augstāka nekā jebkurā citā Latvijas vietā. Un šis apstāklis mums būtu jāņem vērā, jo ventspilnieki tomēr šā apsvēruma dēļ ir pelnījuši īpašu ievērību un īpaši labvēlīgu attieksmi, jo viņi tomēr dzīvo riska apstākļos.

Tā ir tikai viena problēma, kas ir, manuprāt, budžetā, un šī problēma būtu jāatrisina taisnīgi - ventspilniekiem par labu.

Kas attiecas uz pārējiem budžeta izdevumiem, uz budžeta izdevumu daļu, tad es aicinu komisijas rūpīgi izskatīt prioritātes arī nozaru ietvaros un budžeta ietvaros, nepalielinot kopējos izdevumus, jo, manā izpratnē, ir ļoti daudz pozīciju, kur mēs vēl varam atrast līdzekļu samazinājuma iespējas, un ir savukārt prioritātes, kurām tomēr līdzekļi būtu jāatrod.

Es paredzu, ka šodien daudzi uzbruks cienījamajam ministram Mārim Gailim par ierēdņu reformu, un es domāju, ka šie pārmetumi būs lielā mērā nepamatoti, jo reforma ir vajadzīga, tomēr mums derētu padomāt, vai konkrēti šai reformai līdzekļi tiks izlietoti mērķtiecīgi; varbūt, piemēram, būtu mērķtiecīgāk ieguldīt līdzekļus ierēdņu izglītošanai nevis kādā speciālā - atsevišķi radītā - mācību iestādē, bet šo mācību iestādi izveidot Universitātes pakļautībā. Tad, manuprāt, finansiālo līdzekļu izlietojuma ziņā mēs tikai iegūtu. Tāpat mums obligāti vajadzētu rast līdzekļus (protams, budžeta ietvaros) tādai pozīcijai, kas vispār nav ievērota, bet kas izglītībā un kultūrā ir ļoti svarīga. Tie ir līdzekļi mūsu enciklopēdiju izdošanai, jo katrai tautai ir ļoti būtiska šī pozīcija. Tāpēc es aicinu deputātus ļoti rūpīgi izvērtēt prioritātes budžeta ietvaros. Piemēram, kaut vai Latgales programmā. Es uzskatu, ka Latgales programmā prioritāte ir izglītība, jo vēl šodien ir vairāk nekā 10 pagastu, kur nav latviešu skolas vai latviešu klases, un, nosakot šo prioritāti, mēs varbūt varam arī tajā izdevumu daļā, kas ir paredzēta citiem mērķiem Latgalē, atrast šos līdzekļus.

Tā ka es aicinu kopumā, ņemot vērā samērā sabalansēto budžetu, atbalstīt to pirmajā lasījumā un ļoti rūpīgi līdz otrajam lasījuma pievērsties atsevišķām pozīcijām līdzekļu meklēšanai budžeta ietvaros. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies! Lūdzu izdruku. Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Raimonds Jonītis... Ir Raimonds Jonītis. Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pusdienu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Es lūdzu vēlreiz zvanu, kuram būtu brīdinošs raksturs. Ir laiks sākt sēdi. Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 56 deputāti. Vārds deputātam Odisejam Kostandam. Nepiedalās. Tālāk vārds Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Runājot par valsts budžeta projektu 1994.gadam, es vispirms gribētu pateikt paldies valdībai par to, ka tiesu reforma arī skaitās viena no prioritātēm, un arī par to pateikt paldies, ka rezervē iekļautos pusotra miljona latu tiesu reformas veikšanai ir jau paredzēts ietvert Tieslietu ministrijas pamatbudžetā, tātad budžetā, lai jau reāli varētu sākt rīkoties. Tajā pašā laikā es gribētu norādīt arī uz to, ka, lai tik tiešām varētu reāli veikt šo tiesu reformu, lai tik tiešām mēs varētu sakārtot visu, kas ir saistīts ar tiesām, un lai tiešām varētu likt pamatus tiesiskai valstij, ar šiem līdzekļiem vēl ir par maz. Juridiskā komisija īsi pirms Jaunā gada uzklausīja tiesneša amata kandidātus, un mēs bijām spiesti dzirdēt, kāda ir reālā situācija tiesās, kāds tur ir materiālais stāvoklis, - gan to, ka nevar nodrošināt pietiekamu skaitu tiesas sēžu zāļu, ka lietas ir jāizspriež kabinetā, ka nav kur atrasties un piedalīties normālā procesā gan valsts apsūdzētājam, gan advokātam, gan citām procesā iesaistītajām personām. Tas viss ne jau ceļ, bet tikai grauj tiesu prestižu, un arī tīri vizuālais ārējais izskats par to liecina. Ņemsim vērā arī to, ka pēdējo 10 gadu laikā mūsu republikā nav uzcelta neviena speciāla ēka tiesu vajadzībām. Taču, ja mēs paskatāmies budžeta projektu, tad atkal šeit līdzekļu, kas būtu iedalīti materiāltehniskajam nodrošinājumam tā, lai tik tiešām kaut ko reālu varētu darīt, praktiski nav.

Kā jūs zināt, 1992.gada 15.decembrī tika pieņemts likums “Par tiesu varu”, kas paredz pārkārtot visu mūsu tiesu sistēmu un izveidot piecas apgabaltiesas. Un, lūk, šinī budžetā tagad, lai to visu varētu veikt, aprēķinot izdevumus gan projektētajai Satversmes tiesai, gan apgabaltiesai, darba samaksas fonds ir plānots, izejot no tā, ka 50 procenti štata vienību netiks nokomplektētas, bet pārējie izdevumi šo iestāžu darbības nodrošināšanai tiek plānoti tikai pusgadam. Par to raksta pati valdība savā paskaidrojuma rakstā par 1994.gada budžeta projektu. Varbūt ka to varētu izskaidrot zināmā mērā ar to, ka Finansu ministrija, sastādot šo budžetu, ir vadījusies pēc man nezināmiem normatīviem un likumiem, jo budžeta projektā, tā atklāti runājot, vispār nav paredzēts neviens santīms pilsētu un rajonu tiesām. Es uzsveru vēlreiz - neviens santīms! Šajā budžeta projektā šodien, kad ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš likums ir stājies spēkā, par tiesu varu vēl arvien tiek runāts kā par tautas tiesām un par tautas tiesnešiem, ne par ko citu. Bet mums tagad ir arī rajonu un pilsētu tiesas un tiesneši, nevis tikai tautas tiesas un tiesneši ar šādu nosaukumu.

Bez tam likums “Par tiesu reformu”, kā arī konstitucionālais likums “Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem” paredz pavisam citu procesuālo kārtību. Arī procesuālā likumdošana paredz obligāto aizstāvību, uzklausot tiesnešus. Mēs bijām spiesti konstatēt to, ka daudzu lietu izskatīšana tiek ievilkta garumā, ka lietas tiek atliktas. Kāpēc? Tāpēc, ka nevar nodrošināt tiesas darbu, ka nevar apmaksāt piesēdētāja darbu, jo nav līdzekļu. Nereti tiesas process tiek atlikts arī tāpēc, ka nevar nodrošināt obligāto aizstāvību, jo daudzos gadījumos valsts apmaksā šo obligāto aizstāvību. Un mēs visu laiku runājam par to, ka gribam veidot tiesisku valsti. Un tas, kā paskaidrojuma rakstā teikts, ka mazliet ir palielināts vai ka obligātās aizstāvības nodrošināšanai finansējums ir palielināts divas reizes, ir vēl stipri par maz, un šinī sakarā aprēķini, ko mēs izdarījām, rāda, ka 14 000 latu ir minimums, kas būtu vajadzīgs vēl papildus, lai varētu nodrošināt šo obligāto aizstāvību, bet, lai varētu nodrošināt tiesas piesēdētāju piedalīšanos un lai tiesas procesi varētu notikt - lai lietas neievilktos gandrīz gada garumā, ir vajadzīgi papildus līdzekļi klāt pie tā, kas ir budžeta projektā paredzēts. Vēl ir vajadzīgi 477 000 latu. Tātad, kā redzat, tā ir viena puse, lai varētu nodrošināt tiesu reformu.

Vēl jo vairāk es gribētu runāt par apgabaltiesām. Ja mēs gribam šīs apgabaltiesas izveidot, lai tik tiešām būtu šī instance, kura izskata atsevišķos gadījumos pirmās instances tiesas lietas, lai tās reāli varētu funkcionēt, lai šīs apgabaltiesas uzsāktu darbu, ir vajadzīgs 1 miljons 126 244 lati, tas ir, lai vismaz uzsāktu darbu, jo te ir vajadzīgi štati, apkalpojošais personāls, bet galvenokārt ir jāparedz pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu vispār šo materiāltehnisko nodrošinājumu veikt, jo ēkas, to uzturēšana - , tas viss būs jāfinansē no Tieslietu ministrijas budžeta. Un šie pusotra miljona latu, kuri tagad ir pārskaitīti no rezerves, es ceru, tiks pārskaitīti, kā valdība to sola, pamatbudžetā, nebūt to visu neatrisina. Un vēl jo vairāk, ja no šiem līdzekļiem Finansu ministrija varbūt domā vēl kaut ko atņemt. Tad es nestādos priekšā...

Un vēl man būtu ļoti liels lūgums gan klātesošajām sievietēm, gan tām, kuras klausās: esat tik laipnas un, lūdzu, nelaidiet bērnus pasaulē! Tāpat man būtu lūgums gan klātesošajiem deputātiem, gan tiem, kas klausās: lūdzu, esat tik laipni, un neprecieties tagad, neslēdziet laulības! Un esat arī tik laipni un atlieciet savu miršanu uz kādu noteiktu laiku! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs Saeimā pagājušā gada beigās pieņēmām likumu “Par civilstāvokļa aktiem”, civilstāvokļa aktu paraugi ir pasūtīti, bet tie ir jāizgatavo, lai varētu izsniegt. Mēs saņemam sašutuma pilnas vēstules, ka, lūk, vēl arvien ir jāiztiek ar vecā parauga civilstāvokļa aktu dokumentiem, bet šādu paraugu, kā likums to prasa, ir apmēram 50 dažādu veidlapu, reģistru, un citu dokumentu kā tādu. Likuma pārejas noteikumu 10.punkts noteica, ka tas viss tiek fiksēts no ikgadējā Tieslietu ministrijas budžeta, bet līdzekļi, kas bija paredzēti Dzimtsarakstu departamentam, ir nogriezti par 52 000 latu. Un tāpēc es lūdzu, ja kāds tomēr no Finansu ministrijas gribēs izmantot Dzimtsarakstu biroja pakalpojumus, tad tomēr parūpējieties, lai 50 000 latu Dzimtsarakstu birojam tiktu iedalīti. Un to līdzekļu kopsumma, kuru Juridiskā komisija prasa papildus un kura būtu vajadzīga klāt pie Tieslietu ministrijas budžeta, ir 541 000 latu, turklāt tā ir tikai summa, kas ir nepieciešama, lai Tieslietu ministrija nevis soļotu uz priekšu, bet tikai izdzīvotu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jevgēnijam Zaščerinskim - “Saskaņa Latvijai”.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem ir skaidra budžeta nozīme un tas, cik svarīgi ir budžetu pieņemt savlaicīgi. Tomēr, kolēģi, katrā ziņā tas ir pārāk nopietns dokuments, lai to varētu ļoti sasteigti pieņemt, un nekādā gadījumā, es domāju, mēs nedrīkstam mācīties no vakardienas pieredzes, kad mēs pieņēmām atsevišķus likumus, tajos neiedziļinājušies.

Sākotnējais iespaids par budžetu, ja tajā neiedziļinās sīkāk, rodas samērā pozitīvs un labvēlīgs. Labvēlīgs iespaids rodas par diezgan mērķtiecīgo budžeta sakārtojumu, es uzsveru - mērķtiecīgo! Tomēr sakarā ar nepilnīgo atšifrējumu un arī to, cienījamie kolēģi, ka pašlaik nav skaidri savstarpējie salīdzinājumi starp gadiem, diemžēl, iedziļinoties sīkāk, rodas vesela virkne jautājumu, neskaidrību un problēmu, par kurām, manuprāt, būtu jātiek skaidrībā, tās jāizdebatē un jāizlemj jau pirms balsojuma par budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Pirmais no šādiem jautājumiem pēc būtības ir tāds: vai mūsu budžets ir ar 5 procentu palielinājumu vai nav. Pat pēc valdības vakardienas papildu priekšlikumiem, par kuriem gribētos tiešām izteikt valdībai atzinību par operativitāti un par to, ka tika saņemta vesela virkne priekšlikumu, kas izteikti Budžeta komisijai. Un tomēr. Pat pēc vakardienas budžeta papildinājumiem tā skaitliskais materiāls, manuprāt, neatbilst koncepcijai par 5% pieaugumu. Pašlaik budžeta ieņēmumu daļa ir 541 miljons, tas ir, plus 124 miljoni salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā plānoto. Vienlaikus paskaidrojumu grāmatiņas pirmajā tabulā mēs ļoti labi redzam, ka inflācija 1993.gadā pieaugušā kārtībā pa mēnešiem kopsummā sastāda 34%, to skaitā - 8,8% novembrī un 5,1% decembrī, nevis 0,5, kā valdība bija prognozējusi. Un, ja es tagad salīdzinātu budžeta kopsummu, ko mēs plānojām pagājušajā gadā, ar budžeta kopsummu pašlaik un samazinātu to par inflācijas procentu, lai noteiktu faktisko budžeta vērtību, tad man ir jāatzīst, ka budžets ir par 60 miljoniem mazāks. Tādi paši skaitļi, tikai daudz lielākā apjomā, ir, ja mēs salīdzinām iekšzemes kopproduktu, tikai tur starpība ir ievērojami lielāka. Ja mēs netiekam skaidrībā šajā konceptuālajā jautājumā, viss turpmākais darbs, visas salīdzinājuma iespējas starp vienu un otru gadu pa atsevišķām pozīcijām, praktiski ir bez rezultātiem.

Nākamais konceptuālais jautājums, ko, manuprāt, vajadzētu tomēr izdebatēt pirms balsošanas, ir jautājums par to, vai visi iespējamie ieņēmumi jāatspoguļo budžetā. Viena daļa iespējamo ieņēmumu var aiziet pa citiem kanāliem, kurus mēs pat neredzam, tātad mēs neredzam ne ieņēmumu kopsummu, ne arī to, kur tie aiziet. Mēs vakar pieņēmām otrajā lasījumā likumu “Par Valsts īpašuma fondu”. Likumā “Par Valsts īpašuma fondu” teikts, ka valsts kapitāla daļu maksājumi no valsts uzņēmumiem, dividendes un ienākumi par pārdoto īpašumu ienāk Valsts īpašumu fondā, kurus tas izlieto savām vajadzībām un pārējo ieskaita valsts budžetā. Tas ir ierakstīts likumā, ko mēs apstiprinājām. Taču, iepazīstoties ar budžeta projektu, es neredzu, ka tur būtu paredzēti kaut kādi ieņēmumi no Valsts īpašuma fonda.

Tālāk. Mums ir likums par Valsts banku, kur arī noteikts, ka no bankas peļņas noteikts procents tiek atskaitīts pamatfondu palielināšanai, rezerves kapitāla veidošanai, bet peļņas atlikums ieskaitāms valsts budžetā. Tas nav peļņas nodoklis, tas ir peļņas atlikums, un tāpēc to nebūtu pareizi uzrādīt pie peļņas nodokļa, jo tad mēs nevaram tikt skaidrībā ar atšifrējumiem. Tāpēc es uzskatu, ka valsts budžeta ieņēmuma daļā būtu jāparādās tai summai, ko Valsts banka atskaita budžetā kā savas peļņas atlikumu. Labojot budžetu pagājušā gada oktobrī, mēs par 17,4 miljoniem samazinājām valsts institūciju maksājumus budžetā. Ieskatieties ieņēmumu daļā, ko mēs izlabojām oktobrī. Šā gada budžetā es no šīs summas redzu tikai 7,9 miljonus. Turklāt tie atspoguļojas 4.tabulā kā tīrie aizdevumi, tātad ir it kā ārpus ieņēmumiem. Uzskatu, ka par šiem jautājumiem bija tomēr jātiek skaidrībā. Šie jautājumi bija jāizspriež. Manas domas ir, ka visiem šiem skaitļiem jāparādās budžeta ieņēmumos, un tādā gadījumā šos līdzekļus varētu novirzīt lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu rehabilitācijai, kā mēs praktiski to esam izdarījuši, privatizējot Valsts bankas nodaļas, kad izslēdzām visus parādus, un tos tagad pārņēma Universālā banka. Varētu tos novirzīt labības tirgus izveidošanai un maizes cenu noregulēšanai. Valdība papildu priekšlikumos par 12,9 miljoniem latu palielināja ieņēmumus no sociālā nodokļa parādu piedziņas. Bet pašlaik ir parāds arī no apgrozījuma nodokļa. Aprēķinātais nenomaksātais parāds par apgrozījuma nodokli ir 10,2 miljoni latu, par peļņas nodokli - 14,4 miljoni, par akcīzes nodokli - 2,2 miljoni. Arī daži citi parādi. Un kopā nodokļu parāds veido 34,3 miljonus, tajā skaitā valsts budžetam - 23,6 miljonus.

Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka acīmredzot visi šie parādi reāli diezin vai būs piedzenami un iekasējami valsts budžetā. Bet pilnīgi atteikties no šā darba un neiekasēt vismaz daļu no tiem un neuzrādīt tos budžetā - tas, manuprāt, arī nebūtu pareizi, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam izveidojuši Valsts ieņēmumu dienestu, kura vajadzībām vien ir paredzēti vairāk nekā 6 miljoni latu. Šos papildu ienākumus varētu novirzīt bērnu pabalstiem (par tiem mēs jau šodien runājām) un pensiju palielināšanai, jo papildus pieliktie - 12,9 miljoni latu praktiski dod pensionāram 20 latu, tas ir, 1,6 latus mēnesī. Pret 1.novembri tas ir 8%. Ja tomēr pieņemam, ka šī pensija skaitās tādā līmenī no novembra un ka novembrī un decembrī inflācija jau bija 14%, tad pensijas palielinājuma faktiski nav.

(Starpsauciens no zāles - deputāts E.Kide: “Vēl desmit minūtes.”)

A.Berķis. Lūdzu vēl piešķirt desmit minūtes.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, ļoti simpātiski izskatās tie budžeta skaitļi, kuri attiecas uz veselības aizsardzību. It kā ir pieaugums (pēc labojuma): 44,7 miljoni latu. Bet, ja ņemam vērā, ka šajā summā ir ieskaitīti 38,7 miljoni, kas pagājušajā gadā bija pašvaldību budžetā, un ja mēs tos atskaitām nost, pieaugums kopš vakardienas ir 6%. Ja atrēķinām inflāciju, redzam, ka atkal veselības aizsardzībai kopsummā ir atvēlēta faktiski mazāka, nevis lielāka daļa. Un ievērojami mazāka! Iesaku šos līdzekļus novirzīt kā trešo avotu zemju meliorācijai zemnieku saimniecībās. Pašlaik 454 zemnieku saimniecībās ir uzsākti meliorācijas darbi. Tas nozīmē, ka praktiski tā zeme nav izmantojama. Lai šos darbus pabeigtu un zemnieks varētu normāli izmantot savu zemīti, ir nepieciešami papildus 1,2 miljoni latu. Platības zemnieku saimniecībās, kurās uzsākta meliorācija, aizņem 8,2 tūkstošus hektāru. Cienījamie kolēģi! Situācijā, kad jau tā zeme, kurai nav saimnieka, bieži vien stāv neizmantota, mēs nedrīkstam pieļaut, ka būs neizmantota arī tā zeme, kurai ir saimnieks un kurš gribētu strādāt, lai no tās zemes saņemtu augļus.

Ievērojama valsts ieņēmumu un izdevumu daļa cirkulē ārpus budžeta uzskaites. Piemēram, vai ir pareizi, ka pašlaik, kad budžetā ir paredzēti 2,22 miljoni latu, samazināt akcīzes nodokli, lai to kompensētu par degvielām. Kāpēc mēs to nevarētu atspoguļot budžetā? Vai ir pareizi, ka arī maksājumi par Operu parādās ārpus budžeta? Tajā skaitā - ieņēmumu daļā par pārdoto īpašumu. Ceļu nodoklis - 20% muitai, sociālajai nodrošināšanai, par soda naudu piedziņu. Pašlaik 10% maizes ražošanas uzņēmumu maksā no savas peļņas SIA “Sociālās labdarības fonds”, kuru paredzēts izmantot maznodrošināto atbalstam un pabalstam. Kāpēc maizes kombinātiem jāmaksā no peļņas SIA? Kāpēc tas nevarētu būt atspoguļots budžetā? Nav iebildumu, ka šie līdzekļi tur aiziet, bet kāpēc tas nevarētu atspoguļoties budžetā un kāpēc mēs nevaram redzēt to visu šeit?

Vēl viens konceptuāls jautājums, kas, manuprāt, tomēr būtu šodien jāizrunā un jāizdebatē, ir valsts ārējie parādi. Pašlaik valsts ārējie aizņēmumi sastāda 362,5 miljonus dolāru. Ieskatieties tabuliņā, kas jums visiem ir, tur tas viss ir redzams, arī atmaksāšanas termiņi - līdz 12 gadiem 196 miljoni... Procentu samaksai par šiem kredītiem 1994.gadā ir nepieciešami 19,4 miljoni dolāru jeb 11,6 miljoni latu. Man īsti neizdevās arī Budžeta komisijā tikt skaidrībā, kāpēc no šiem 11,6 miljoniem latu, kuri mūsu valstij jāmaksā kā procenti, budžeta izdevumos parādās tikai par trīs kredīta veidiem un ievērojami mazāka summa. Tajā pašā laikā tādai pašai summai būtu jāparādās arī ieņēmumos kā maksājumiem no kredītu ņēmējiem. Diemžēl tur tā summa ir mazāka - varbūt saprotamāku iemeslu dēļ. Bet pats būtiskākais: paskaidrojuma rakstā pie budžeta ir variants, ka ārējās tirdzniecības bilances deficīts 1994.gadā var veidot pat 12% no iekšzemes kopprodukta, un tie ir 250 miljoni latu. Cienījamie kolēģi, šo ārējās tirdzniecības deficītu ir paredzēts segt ar ārvalstu kredītiem. Vai mēs varam atļauties apstākļos, kad mums jau tā ir liels parāds, vēl par tādu summu palielināt ārvalstu kredītus? Kāda ir garantija, ka šo naudu izlietos tieši investīcijām un tehnoloģijām, jo visa ekonomiskā svira pašlaik darbojas patēriņam. Gan tas, ka lata vērtība ceļas salīdzinājumā ar dolāru, gan tas, ka ir inflācija un cenas krīt, stimulē tieši importa preču ievešanu, nevis ražošanas tehnoloģiju attīstību. Un, ja mēs tagad pieļausim tādu milzīgu valsts ārējo parādu, kā mēs varēsim skatīties acīs saviem bērniem? Un kā mēs to varēsim atmaksāt? Es ierosinu, ka vajadzētu pirms budžeta pieņemšanas noteikt maksimālo ārējo aizņēmumu jeb maksimālo parādu, kāds varētu būt mūsu valstij. Tā tas tika līdz šim darīts Augstākajā padomē. Bija noteikts, ka maksimālais ārējais parāds ar atmaksas laiku līdz 12 gadiem nedrīkst pārsniegt 300 miljonus dolāru. Pašlaik, apstiprinot budžetu, mēs neoficiāli pārkāpjam šo ierobežojumu. Pirms budžeta apstiprināšanas pirmajā lasījumā šos jautājumus vajag izdebatēt, tikt ar tiem skaidrībā un tikai tad balsot par budžetu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem, pēc tam deputātam Aivaram Berķim.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Man ļoti žēl, ka tik svarīgu finansiālu dokumentu, kas nosaka tautsaimniecības attīstību un virzienus, mēs pieņemam faktiski bez jebkāda tiesiska pamata un ka šāda rīcība varētu kalpot kā precedents. Likumprojekts par budžetu un finansu vadību ir tikai pirmajā lasījumā, bet tam būtu jānosaka šā likuma struktūra un virzība. Mums nav likuma par pašvaldībām, kur būtu parādīts funkciju sadalījums un līdz ar to arī finansējums, mums nav arī likuma par pašvaldību budžetu. Un līdz ar to valdība, Finansu ministrija voluntāri veic pārdalījumus starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Lai tas tā arī būtu, kaut tas ir slikti, bet mums uz šodienu nav gatavi pat tie nodokļu likumprojekti, uz kuriem ir bāzēts šis budžets. To pierādīja viss rīta cēliens. Lūk, kur ir tā neatbilstība un tā neiešana uz tiesisku valsti! Par to mums visiem jādomā.

Valsts finansiālā saimniecība ir nepārtraukts process, un tikai finansu gada dotumi to uz laiku pārtrauc, lai mēs varētu šo finansu saimniecību analizēt. Atcerieties, cienījamie deputāti, ka gada beigās, kad mēs izskatījām budžeta grozījumus, valdība, cenšoties pierādīt apgrozījuma nodokļa palielināšanas nepieciešamību, draudēja, ka būšot 55 miljonus latu liels budžeta deficīts. Pēc tam šis skaitlis pārvērtās par 30 miljoniem un pēc dažiem mēnešiem saruka līdz 3 miljoniem. Par to, protams, būtu jāpriecājas, un mēs priecājamies, jo tā ir rezerve. Bet šis fakts liecina par ārkārtīgu neprecizitāti budžetu prognozējumos. Lūk, šis apsvērums pamato valdības veikto aprēķinu neprecizitāti. Mūsu frakcijai bija arī plašas diskusijas Budžeta komisijā. Jāatzīst, ka valdība ļoti daudz ko uzklausīja un, kā Birkava kungs un Oša kungs te ziņoja, ir nākusi krietnu soli uz priekšu, lai meklētu tās rezerves. Un tas ir labi!

Te jau tika uzskaitītas indeksācijas par pensijām, par zinātni, par veselības aizsardzību, un tas ir ļoti labi. Un tomēr Birkava kungs teica, ka nodokļu iekasējumi ir bijuši apmierinoši, lai gan, pēc oficiālās statistikas, kā es to vakar grāmatiņā tiku lasījis, nodokļu parāds bez sociālā budžeta parāda ir 23 miljoni latu ar santīmiem, bet uz pagājušā gada 1.decembri sociālajā budžetā, pēc oficiālajiem datiem, bija 35 miljoni neiekasēti. Lūk, 23 miljoni sociālais budžets - tā ir ļoti liela rezerve. Es rēķinu 10% rezervi no budžeta, ja mēs to iekasētu.

Un tagad es gribētu, cienītie deputāti, uzsvērt vēl vienu skaitli. Mēs pastiprinājām valsts nodokļu iekasēšanas dienestu ļoti taisnīgi un pareizi. Tas mums izmaksās 6,4 miljonus. Tātad nodokļu iekasēšanas dienestam - 6,4 miljoni. Es domāju, ka mums ir tiesības prasīt no šā dienesta, lai būtu arī nodokļu ievākums, nevis nevarībā nolaistas rokas un vārdi, ka vecos parādus vairs neviens nekārtos.

To pašu es, cienītie deputāti, gribu teikt par muitu. Ja muita nelaistu iekšā kontrabandu, kā te teica par cukuru, attiecībā uz kuru ir uztraukums, tad mums būtu ienākumi budžetā un nevajadzētu šos santīmus tik ļoti skaitīt. Gan muita, gan Nodokļu iekasēšanas departaments blakus finansu asignējumiem no budžeta saņem - ieklausieties, - 20% papildus no nepareizi aprēķinātā. Tie ir vēl klāt. Tātad mums ir jāprasa darbs. Es ceru, ka valdība to arī darīs.

Runājot par pašu budžetu, gribētos, lai valdība turpmāk iesniedz plašu analītisku materiālu ar budžeta izklāstu. Tikai tad deputāti varēs izprast un arī lemt šeit tā, kā tas ir vajadzīgs. Mēs, Budžeta komisijas locekļi, uzdevām simtiem jautājumu, pieprasījām ļoti daudzus materiālus, un tikai tad pamazām visa budžeta situācija noskaidrojās. Budžeta analītiskais izklāsts ir ļoti vāji argumentēts. Par to jau te Zaščerinska kungs runāja.

Un tagad es gribētu tomēr uzsvērt to, ko Zaščerinska kungs teica. Budžets šajā gadā ir it kā lielāks par 109 miljoniem, bet īstenībā, ņemot vērā indeksāciju un inflācijas koeficientu, kā jau tika atzīmēts, tas ir mazāks, un jādzīvo mums, protams, ir taupīgāk.

Nedaudz par ieņēmumiem. Rada bažas tas, ka valdība šajā gadā grib pieņemt lēmumu, lai viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem paliktu par bezpeļņas organizācijām. Tie ir siltuma apgādes uzņēmumi. Es domāju, ka tas būtu pārlieku priekšlaicīgi.

Tālāk. Mums valdība nedod atbildi uz vienu ļoti svarīgu jautājumu - vai tā paredz samazināt peļņas nodokli pašai ražīgākajai tautsaimniecības nozarei, vienīgajai, tas ir, bankām, komercbankām, kurām ir 45% liels peļņas nodoklis, bet varbūt tas tiks pielīdzināts uz zemāko pusi. Mēs pat nesaņēmām tādu atskaiti, cik tad ražīgākā nozare mūsu budžetā dod nodokļu veidā. To valdība nezina un nevar pateikt. Un tas man, tautsaimniekam, rada izbrīnu.

Vēl viens bezprecedenta gadījums. Mūsu valsts no Krievijas armijas nesaņem absolūti nekādu samaksu ne par izmantoto infrastruktūru, ne zemes nodokļa maksājumus. Es nerunāju par saskādēto nodarījumu daudzajos gados. Vai patiešām Latvija ir tik bagāta, ka sarunu ceļā nevar panākt, lai armija samaksā to, ko mēs maksājam nodokļos? Pēc kopējiem aprēķiniem (arī ar valdību par to ir runāts), parādi vien, sākot no mūsu neatkarības iegūšanas dienas, varētu sastādīt trešdaļu gada budžeta. Trešdaļu budžeta - no nomas naudas! Es domāju, ka nevajadzētu vis roku dzelžus tiem krievu ģenerāļiem likt, bet gan domāt, kā pieprasīt naudu par to, par ko mēs maksājam.

Vēl viens moments. Pašlaik mūsu rīcībā no pirmā loka atgriežas G-24 kredīta rehabilitācijas kredīts. Tas jau nāk atpakaļ. Mums ir priekšlikums - likt to ieņēmumos tas apmēram ir 15 miljoni, un kā apgrozības līdzekļus izmantot mazuta un graudu iepirkumam, lai palētinātu tarifus apkurei un lai samazinātu maizes cenu. Tādu mehānismu var izstrādāt.

Un vēl viena lieta. Mēs noskatījāmies, ka daudzas lielas firmas, redzēdamas, ka ražošana un pat tirgošanās ir nedroša un nerentabla, ka nav vairs tirgus Austrumos, bet Rietumos tas ir tik plašs, likvidējas, izņem aktīvus un liek depozītos, kur maksā ļoti augstus procentus un nav nekāda riska, turklāt bez nodokļa. Mēs par to runājām Budžeta komisijā, un tāpēc būtu priekšlikums lielos depozītus, ne tos, kur cilvēks tūkstoš latus ieliek, bet gan lielos depozītus, dividendes, aplikt ar nodokļiem. Tas būtu liels ienākums mūsu budžetā, un līdzekļu virzība piespiestu orientēties uz ražošanu.

Otra lieta. Šķiet, ka pienācis laiks, ja mēs ķeramies pie privatizācijas, pieņemt likumu par deklarācijām tām firmām, kuras pērk īpašumus par milzu cenām. Lai deklarācijās pierādītu, ka ir nomaksāti nodokļi. Saprotiet, tas nepieciešams nevis tādēļ, lai mēs skatītos, cik likumīgi vai nelikumīgi iegūta nauda, bet gan redzētu, vai tu par tiem miljoniem esi nomaksājis nodokļus. Es domāju, ka tur būtu krietni liela rezervīte mūsu trūcīgajam budžetam gan bērnu pabalstiem, gan citām vajadzībām. Lietuva, starp citu, to jau ir izdarījusi. Turpretī mēs liekam rakstīt deklarācijas tiem, kuriem ienākumi pārtikai uz vienu cilvēku pārsniedz 12,9 latus, bet, pēc Labklājības ministrijas datiem, tautsaimniecībā tādu strādājošo ir 54% iedzīvotāju, kuriem ir jāprasa pabalsts. Vajadzētu, manuprāt, rakstīt otra tipa deklarācijas, un tas budžeta, kā es teicu, būtu ražīgāks.

Un pēdējais - par ieņēmumiem. Te jau Zaščerinska kungs teica, ka ārpus budžeta cirkulē grandiozas nekontrolējamas summas, un šī tendence, veidojot specbudžetus, paliek arvien lielāka. Būsim modri! Pieņemot budžeta un finansu vadības likumu, vajadzētu paskatīties, kā kontrolēt šos specbudžetus un dažādus fondus. Vakar mēs pieņēmām likumu par Valsts īpašuma fondu un par privatizācijas aģentūru, un jūs jau uztvērāt, ka tie ir fondi, kas strādā kā privātorganizācijas, kuru ierēdņu korpuss patērē tos līdzekļus, kuriem vajadzēja ienākt budžetā. Būtībā, pārdodot īpašumus, tiem vajadzēja ienākt budžetā, bet šīs organizācijas pēc statūtu likuma var brīvi tos tērēt. Likumprojektā ir rakstīts: ja kaut kas paliek pāri, tad var arī nodot budžetā. Es nevulgarizēju, es saku tā, kā rakstīts likumprojektā, bet vakar tas ātri izskrēja otrajā lasījumā cauri.

Par izdevumiem. Grūti runāt par daudzām pozīcijām izdevumos, un mēs par tām izteiksimies otrajā lasījumā, bet es tomēr gribu runāt par dažām tendencēm. Un viena tendence ir skaidri redzama - tas nav ražotāju budžets, te par ražošanu vairs nemaz nav runas. Tas nav komunālās un infrastruktūras celtniecības budžets, jo mājas un dzīvokļus mēs neceļam, rindu problēmas par dzīvokļiem vairs nav. Tas nav tas budžets, un nav arī otra kanāla, cienītie deputāti! Ja budžets to neparedz, tad vajadzēja paredzēt kredītus, bet Komercbanku asociācijas prezidents Tverijona kungs presē pateica, ka šogad ražotāji lai negaida lētākus kredītus kā pagājušajā gadā. Oša kungs pateica ļoti labas domas, un es gribētu ļoti tās atbalstīt - ka banku kapitāls ir jāiesaista ražošanā. Pašā laikā ir šī doma, un tā ir viscaur atbalstāma.

Un vēl viena lieta. Mums vajadzētu, manuprāt, šajā budžetā ar lielu steigu atrast līdzekļus Valsts hipotēku bankai. Nevis 2 miljonus (kā budžetā projekts paredz), bet apmēram 10-15 miljonus, lai varētu sākt tirgu ar zemi, ar īpašumiem, ar vērtspapīriem un lai mums par to nāktu nodokļi budžetā. Tā ir vēl viena rezerve. Tāpēc mēs pieprasījām valdībai dot pārskatu par Valsts banku par to, vai tur nav tādu peļņas atskaitījumu uzkrājumu, ka varētu tos dot nevis budžetā patēriņam, bet, lūk, šai Valsts hipotēku bankai, lai nāktu nauda. Tad tos varētu kaut vai atdot atpakaļ Valsts bankai. Par to derētu domāt.

Vēl viena lieta. Mums Finansu ministrijas noliktavās glabājas valsts lombardos iepirktas dārglietas. Mēs tās vairs neiepērkam, bet Dārglietu pārvaldē ir 30 cilvēku, kas šīs dārglietas uzvaktē. Man būtu priekšlikums padomāt, kā šīs dārglietas pārdot, līdzekļus ielikt Hipotēku bankā un sākt tos laist apgrozībā, lai pelna naudu, lai īpašums var cirkulēt.

Man jau beidzas laiks, taču ir jārunā par otru tendenci, kura ir jūtama. Ja ir dots lozungs: “Nost ar ražošanu!”, tad ir dots otrs lozungs: “Lai dzīvo ierēdņi!” Es nerunāšu sīkumos, bet nosaukšu dažus skaitļus, kurus jūs visi redzējāt, - ka tikai ierēdņu korpusa reorganizācijai vien (tikai reorganizācijai, nevis uzturēšanai!) ir paredzēti 7,5 miljoni. Nesajauciet ar bērniem, par kuriem mēs šodien spriedām! Tātad 7,5 miljoni, bet visas ierēdņu armijas uzturēšanai tajā pašā laikā ir paredzēti aptuveni 60 miljoni. Reformu ministrijai, kas to visu izdarīs, - pusotra miljona. Viss deputātu korpuss (tauta mūs kritizē, ka esam dārgi) algās patērē vienu trešdaļu miljona, bet ierēdņu reorganizācija - 7,5 miljonus. Kas ir dārgāks?

Neapvainojieties, valdība, bet ir jārēķina šie skaitļi! Man ir tāds pats priekšlikums kā frakcijai. Šeit valdība ir nākusi mums pretī ar vairākiem iestrādātiem konceptuāliem priekšlikumiem, un, kā es jau teicu, tas ir liels solis uz priekšu, bet tos konceptuālos priekšlikumus, par kuriem šeit runāja Zaščerinska kungs un citi deputāti, par tām rezervēm, it īpaši par bērnu pabalstiem, mums derētu vēl pārskatīt un tad novadīt šo projektu uz otro lasījumu. Tas nozīmē nevis šo projektu noraidīt - tas ir jāpieņem neatkarīgi no tā, vai tas prasīs nedēļu, pusotras vai divas - , bet pašlaik atlikt, visu iestrādāt un tad pa pantiem ņemt un meklēt rezerves. Tātad vēlreiz skatīt visus šos priekšlikumus, kuru faktiski nemaz tik maz nav.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Berķim - Zemnieku savienība, pēc tam - deputātam Krištopanam.

A.Berķis (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Zemnieku savienība ar budžeta projektu sāka iepazīties tūlīt pēc tā saņemšanas, tas ir, vēl rudens sesijas nogalē, un, tā kā esam darbojušies ar to visu sesijas starplaiku, tad mums arī nav vajadzības prasīt, lai budžeta pieņemšana tiktu atlikta varbūt pat uz 1995.gadu, kā tas te izskanēja, lai paspētu ar to iepazīties. Es domāju, ka laika bija diezgan, lai ar to iepazītos, kaut gan, protams, jāstrādā pie tā ir vēl līdz otrajam lasījumam.

Zemnieku savienības kā koalīcijas partijas uzdevums ir plašāks, nekā tikai pārstāvēt vienu nozari. Tad tas būtu vieglāk, bet, tā kā mums ir vismaz trijās nozarēs mūsu cilvēki, kas par tām atbildīgi, tas ir, zemkopībā, labklājībā un arī reģionālajā attīstībā, un tā kā tās visas ir nozares, kurām vajadzīga nauda, tad mēs, protams, redzam un arī visvairāk izjūtam, cik ierobežotas šīs iespējas ir un kā ir iespējams vai nav iespējams ar tām tikt galā.

Kad pirms diviem vai vairāk nekā pirms diviem mēnešiem Ministru kabinets sāka apspriest pirmos projekta variantus un kad vēl nebija pārliecības, ka Krištopana kungam nodokļu iekasēšana veiksies tik labi, kā tā šodien veicas, ienākumu daļa bija parādīta ārkārtīgi piesardzīgi. Mums šis budžeta projekts likās nepieņemams un lauksaimniecībai atvēlētā daļa šķita ārkārtīgi maza. Apmēram mēnesi ilgās diskusijās ar valdību mūsu ministriem Riteņa kungam un arī Kinnas kungam tomēr ir izdevies daudz ko paveikt jau tajā variantā, kas redzams deputātiem; daudz kas ir dabūts un papildināts, tā ka faktiski mums ir jāizvērtē vairs tikai atlikusī daļa un grozījumi, kas panākti pēdējā laikā. Vakar vēlu vakarā mums izdevās panākt valdības piekrišanu vēl daudzos principiālos jautājumos. Zemniekiem tiks nākts pretī un Zemnieku savienības prasības tiks apmierinātas, vai nu uzreiz parādot konkrētu skaitli, vai vienojoties, ka šīs summas tiks sagādātas vēlākā laikā. Piemēram, Zaščerinska kungs runāja par līdzekļiem, kas nepieciešami meliorācijas darbu pabeigšanai. Šī summa - 2,6 miljoni latu, kas vajadzīgi elektrifikācijai, elektrifikācijas darbu pabeigšanai, meliorācijas darbu pabeigšanai, arī ceļu būvei, ir droši apsolīta.

Protams, par visu pārējo ir jānorunā, un tas precīzi tiks uzrakstīts mūsu koalīcijas vienošanās protokolā, ierakstot konkrētus skaitļus.

Sarunās ar deputātiem, gan ar nedaudziem cilvēkiem, ir pavīdējusi cerība, ka ar vienu nozari varētu izglābt otru nozari, ka dažai vajadzībai naudas it kā ir par daudz, taču to visi saprot, ka nevienu pamatīgu vajadzību tādā veidā nevar izglābt, un tieši tāpēc visas cerības bija, un tā arī izrādījās, ka budžeta ienākumu daļa var tikt palielināta. Taču man personiski ir arī tāda doma, ka šodien, debatējot par budžetu tālāk, diez vai vairs šajā virzienā būtu ko spriest, jo mēs, kas strādājām Augstākajā padomē, atceramies, ka tās spiediens tika izdarīts arī uz Godmaņa valdību. Mēs toreiz diezgan vienprātīgi pierādījām, ka akcīzes nodokli var palielināt un vēl kaut ko, bet, protams, šīs prognozes nepiepildījās, un pēc tam bija ārkārtīgi grūti. Es domāju, ka tā ir daudz grūtāk, nekā tad, ja šī summa vispār nebūtu iedota.

Tagad tā. Mēs, protams, atviegloti uzelpojām, kad valdība vakar atrada iespēju atvēlēt gandrīz 13 miljonus latu pensiju palielināšanai. Tās ir rūpes par vecajiem cilvēkiem, kaut gan tam neviena summa neliksies pietiekama. Endziņa kungs mūs aicināja neprecēties un nelaist pasaulē bērnus, jo nav sagādātas veidlapas jeb aktis... Es aicinātu citādi: ka precieties gan un laidiet bērnus pasaulē par spīti tam, vai aktis ir vai nav, bet cita lieta gan ir tā, ka daudzi jaunieši tik tiešām sāk savu dzīvi ar tik trūcīgiem līdzekļiem, ka viņiem vienkārši ir bailes riskēt un laist pasaulē bērnus. Un te nu es neredzu, kā šo problēmu mēs varētu atrisināt tādā veidā un ar tiem līdzekļiem, kā to ierosināja Kuprijanovas kundze. Šeit ir vajadzīga daudz lielāka programma, un tā varbūt ir visperspektīvākā, visvajadzīgākā un lielākā programma tieši demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - tieši bērnu atbalstam. Nu, protams, pirmkārt ir vajadzīga diezgan liela summa, ko iedot jaunajām ģimenēm tad, kad piedzimst pirmais bērns, jo 15 lati, kas paredzēti, katrā ziņā ir nepietiekami, jo pat bērnu ratiņi šobrīd maksā 80 latu. Arī tālāk vajadzīgs perspektīvs risinājums, kas veidotu tādu situāciju, ka ģimene ar diviem vai trim bērniem dzīvo vismaz tikpat labi kā bezbērnu ģimene. Šeit viens risinājums ir padomāt par bezbērnu nodokļa atjaunošanu, lai izlīdzinātu izdevumus starp šīm ģimenēm un lai mazinātu egoismu, kas varbūt mūsu tautai ir raksturīgs. Bet tas, protams, vēl ir tālāk nākotnē risināms jautājums.

Jā, vēl par bērnu atbalstu. Katrā ziņā ir jāizkārto kredīti tām ģimenēm, kas grib dibināt ģimenes uzņēmumus. Ar tādu priekšlikumu pie manis ir griezušās daudzbērnu ģimenes, un šie ļaudis ir pierādījuši, ka viņiem nav vajadzīgas nekādas žēlastības dāvanas, bet ir vajadzīgs tikai atbalsts, lai varētu sākt uzņēmumu, kur iespējams pašiem sev nopelnīt iztiku.

Par lauksaimniecību. Sīkāk par to te runās mani frakcijas biedri, es tikai gribu teikt, ka līdz galam nenokārtotā likumdošana vēl arvien traucē tikpat daudz kā līdzekļu trūkums lauksaimniecībā. Traucē tieši tas, ka cilvēkiem vēl joprojām nav iespējams atgūt savu īpašumu, ka tik gausi velkas tā reģistrācija zemesgrāmatās, ka nav iespējams sakārtot robežas, ka joprojām ir tik daudzas izziņas vajadzīgas. Ir tik daudzas lietas, kas tik tiešām no mums pašiem ir atkarīgas. Mēs paši esam pie teikšanas un nespējam šo lietu noregulēt. Skatos un Seiles kundzi ar lielām cerībām, zinot viņas enerģiju un cerot, ka tieši viņa būs tā, kas spēs nodrošināt šo īpašumu drīzāku atdošanu. Jā, protams, tur ir vajadzīgi arī līdzekļi, un Zemes dienesta vajadzībām tādi ir paredzēti.

Un vēl es gribu runāt par perspektīvajām programmām. Birkava kungs gan teica, ka šis ir reformu budžets (un tā tas arī ir), bet, no šā viedokļa raugoties, reģionālā attīstība tomēr ir ļoti prioritāra. Es te gribētu to aprobežot ar Latgales programmu; mana Alūksne, piemēram, ir ne mazāk trūcīga kā Latgales rajoni, un es, piemēram, uzskatu, ka tikpat svarīgi šobrīd ir piešķirt Zvārdes poligonam līdzekļus. Bet katrā ziņā pašreizējā situācija ir tāda, ka uz vienu laukos dzīvojošo tiek ražota produkcija par 10 latiem mēnesī. Tikai par 10 latiem, ja rēķina lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju. Tātad vienam cilvēkam, kurš strādā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un saražo produkciju par 35 latiem, tie paliek pāri kā tīrais ienākums. Bet tur jau vēl ir bērni un vecie ļaudis, kas jāuztur par to pašu summu. Tā ka, ja mēs neieviesīsim laukos jaunas nozares, ja neradīsim iespēju attīstīt tur jaunas nozares, jaunas ražotnes, kas pelnītu un palielinātu šos ienākumus, tad gan varbūt mēs būsim ļāvuši izdzīvot tam, kas spēcīgāks, būsim radījuši spēcīgus saimniekus, kas izdzīvos un varbūt arī saražos to pašu produkciju daudzumu, ko pašreiz saražo visi, bet nebūs darba milzīgam daudzumam pārējo laukos dzīvojošo. Tad jau tuvākajā laikā nāksies ik gadus bezdarbnieku pabalstiem atvēlēt 30 miljonus latu. Un, protams, tad būs jāgudro, kā šo naudu ielikt ražošanā.

Tie bija daži apsvērumi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar līdzekļu piešķiršanu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Vilim Krištopanam kā Ministru kabineta pārstāvim ārpus kārtas Kārtības ruļļa 58.panta kārtībā. Pēc tam runās deputāts Gunārs Resnais.

V.Krištopans (valsts ieņēmumu valsts ministrs).

Mana uzstāšanās būs adresēta lielākoties Kides kungam. Ar skaitļu palīdzību nedaudz paskaidrošu, kāda tad īsti ir situācija ar ieņēmumu daļu.

Kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta izmaksām, tad te, pirmkārt, nav 6,5 miljoni, bet gan 6 miljoni 144 tūkstoši, un, ja paskatīsimies mazliet tālāk šinī Valsts ieņēmumu dienesta izmaksu daļā, tad redzēsim, ka 1 miljons ir investīcijām - tas ir, muitas punktu celtniecībai un labiekārtošanai; vēl paliek 5, un, ja paskatīsimies vēl tālāk, tad redzēsim, ka tie visi pieci ir 4 099 ierēdņu darba samaksai. Mēs visi ļoti labi zinām, ka sociālais nodoklis un arī ienākuma nodoklis nāks atpakaļ, un varam būt diezgan droši, ka Valsts ieņēmumu dienestā sociālo nodokli un ienākuma nodokli maksās, var pat teikt, simtprocentīgi. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests izmaksā knapi, knapi četrus, nevis 6,5 miljonus. Tas ir par izdevumu daļu.

Kas attiecas uz budžeta plānošanas precizitāti (kaut arī tās varbūt ir Platā kunga, nevis manas funkcijas), nevar teikt, ka tie bija neprecīzie budžeta grozījumi, kas noveda pie tā, ka budžeta deficīts pēkšņi ne no šā un ne no tā samazinājās par jūtamu summu. Šī samazināšanās liecina vairāk par to, ka nodokļu grozījumi, kurus mēs pieņēmām ar 1.novembri, tomēr kādu efektu deva. Minēšu kaut vai tikai divus skaitļus: apgrozījuma nodokļa veidā oktobrī tika iekasēti 7,5 miljoni latu un decembrī - 13 miljoni latu. Simtprocentīgs palielinājums. Tā kā neattaisnojās šie argumenti, ka mēs neko neiekasēšot un ka mums neko nemaksāšot.

Kas attiecas uz muitas tarifiem un nodevām, decembrī mēs esam uzstādījuši rekordu, kaut arī pašos tarifos nekādas jūtamas izmaiņas likumdošana neieviesa. Vidējais tarifa ieņēmums bija no pusotra līdz diviem miljoniem mēneši, taču decembrī mēs esam ieņēmuši 3 miljonus latu.

Attiecībā uz pasākumiem, ko valdība ir veikusi šajos pēdējos 3-4 mēnešos. Paskatīsimies kaut vai situāciju ar alkoholu, par ko risinās milzīgas debates un par ko mēs saņemam pelnītus un nepelnītus pārmetumus. Visi valdības veiktie pasākumi (konvojs alkoholam, kuru pārvadā caur Latvijas teritoriju; administratīvā atbildība; konfiscēšana; dzērienu, kuros spirta saturs ir līdz 8 grādiem, pielīdzināšana alkoholam) deva zināmus skaitliskus rezultātus. “Latvijas balzams”, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, mēnesī realizē par miljonu pudeļu degvīna vairāk nekā līdz šim, un līdz ar to mēs nodokļu veidā ieņemam vismaz par pusmiljonu latu vairāk.

Kas attiecas uz parādiem, tie ir tie parādi, kuri ir aprēķināti uzņēmumu bilancēs. Lielākoties tie ir lielie uzņēmumi - un galvenokārt valsts uzņēmumi. Daļēji tas ir arī politisks uzdevums - ko darīt. Uzņēmums ir parādījis, ka tam ir parāds, un ir gatavs šo parādu maksāt, bet pašlaik tam nav līdzekļu. Vispasaules prakse diemžēl rāda, ka visās valstīs cenšas šādus uzņēmumus reanimēt, cik nu vien var. Piemēram, Dānijā apmēram 20 miljoni dolāru gadu no gada pāriet nodokļu parādos. Tas tā diemžēl ir. Protams, mūsu uzdevums ir parādus samazināt pēc iespējas vairāk.

Un pēdējais - cukurs. Protams, cukurs vienam otram rādās jau sapņos. Un šī problēma varbūt ir mazliet nokavēta, bet bija Valsts ieņēmumu dienesta padomes sēde, kurā kopā ar Zemkopības ministriju mēs izstrādājām darbības plānu. Pašlaik tiek pārbaudītas visas firmas, kurām ir kaut mazākais sakars ar cukuru, visi lielie cukura patērētāji. Pirmie rezultāti jau ir. Es domāju, ka arī šo aktuālo problēmu, tāpat kā alkohola jautājumu, mēs pāris mēnešu laikā noņemsim no darba kārtības.

Tā ka valdība cenšas, lai gan ne viss iecerētais vienmēr izdodas. Tomēr ir jābūt ļoti piesardzīgiem, grozot budžeta ieņēmumu daļu un iedomājoties: nu tik mēs ieņemsim! Tas ir grūts un smags darbs. Es domāju, ka tas augļus nesīs, bet to mēs redzēsim gada beigās. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Gunāram Resnajam, pēc tam - deputātam Andrejam Siliņam.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja ir tik liela vēlme jeb nepieciešamība tērēt un ja ir tik mazs maciņš, ir ļoti grūti runāt par šādiem jautājumiem. Un vēl grūtāk par to ir tad, kad tu nevari pateikt, kur tad ņemt to naudu, bet vari tikai pateikt, kādam nolūkam to naudu vajag un kam tā ir nepieciešama. Es tā runāju nevis tāpēc, ka pārstāvu valdošo koalīciju, bet tāpēc, ka gribu mazliet dalīties savās pārdomās un akcentēt dažus jautājumus, kuri, manuprāt, nav līdz galam izgaismoti mūsu budžetā.

Mēs visi esam pārliecināti un redzam, ka budžeta ieņēmumu daļa nepilda savu uzdevumu - budžeta izdevumu daļas nodrošināšanu. Un varam šeit par to runāt daudz un nepārtraukti, bet tik un tā mēs šo jautājumu šodien nevarēsim atrisināt, jo mēs katrs pārstāvam savu sociālo slāni un gribam, lai tie, kas par mums ir balsojuši, nebūtu šajos trūcīgajos apstākļos aizmirsti.

Un tomēr mani, bijušo tautsaimnieku, ārkārtīgi sāpina tas, ka tautsaimniecības un ražošanas attīstībai šajā budžetā ir minimāla loma. Kamēr nacionālā kopprodukta līkne neies uz augšu, vienmēr būs grūti ko dalīt, jo pietrūks ko pārdalīt. Taču izsaku tomēr gandarījumu, ka runājam par sociālo budžetu. Jā, šodien Latvijas demogrāfiskā situācija ir tāda, ka vairāk nekā pusmiljonam cilvēku ir jāiztiek no valsts budžeta. Kas attiecas uz pensionāriem, visi šie cilvēki, kuri sevi ir ziedojuši šai zemei un šai tautai un kuri ir iemaksājuši darba algas vislielākās daļas, šodien nespēj iztikt. Būdams koalīcijas partneris, esmu ļoti gandarīts, ka valdība ir vēl papildus atradusi šos 12-13 miljonus pensionāru atbalstīšanai. Jo nevar nerēķināties ar šiem cilvēkiem, kuriem nav alternatīvas, kuriem vairs nav no kā gaidīt palīdzību, kā tikai no šā budžeta. Normāla taču būtu tāda situācija, ka ļaudis, aiziedami pensijā, varētu kopā ar saviem mazbērniem doties tūrisma ceļojumos - ne tikai pa Latviju, bet arī pa Eiropu un citur. Tā būtu normāla parādība! Bet šodien mēs esam spiesti pūlēties, lai viņi izvilktu to kailo dzīvību, ko Dievs devis.

Un tāpēc mani kā cilvēku un kā pilsoni apmierina tas, ka ir sākts nopietni domāt par šo nespējīgo cilvēku nodrošināšanu.

Es nevaru neatzīmēt to faktoru, ka šie 12-13 miljoni, kurus mēs būtu gribējuši dot laukiem, lauku viensētu sakārtošanai, tomēr ir aizgājuši pensionāriem. Turpretim lauksaimniecības attīstībai no budžeta... tas ir dubultojies, un tas ir ārkārtīgi maz, ārkārtīgi maz, bet es arī saprotu, ka valdība ir spējīga šodien pateikt tā: “Jūs šos līdzekļus gribat lauksaimniecības veicināšanai, bet lauksaimniecības produkcijai šodien nav garantēta noieta! Var saprast, ka trūkst līdzekļu, lai zemnieku saimniecības nostiprinātos. Bet es gribu sacīt ko citu šajā jautājumā un norādīt dažus akcentus, kurus vajadzētu ņemt vērā otrajā lasījumā, jo es uzskatu, ka budžets ir jāskata otrajā lasījumā. Tikai tāpēc, ka debatēt par izdevumu daļu ir bezcerīgi un ka ieņēmumu daļa to nesedz un ir diezgan subjektīva, mēs esam aizgājuši no centralizētās plānošanas. Tad bija stingrs valsts plāns, bija stingrs tirdzniecības apgrozības apjoms un bija pielikti klāt nodokļi, un mēs precīzi varējām visu izrēķināt un vajadzēja tikai cīnīties, lai tas plāns pildās. Šodien esam brīvā tirgus pasaulē, kurā laika vēl neprotam iejusties, esam diezgan kautrīgi un neuzņēmīgi, un šajā sakarībā es uzskatu, ka vilcināt laiku un debatēt par budžeta ieņēmumu daļu nav vērts. Lai tas iet valdībā, lai strādā! Budžets būtu divas trīs reizes gadā jāpārskata, vadoties pēc de facto ieņēmumiem, un to mums vajadzētu panākt.

No sociālās nodrošināšanas viedokļa mani uztrauc medicīna, iespēja iegādāties zāles, visa sociālā aprūpe. Kas attiecas uz zālēm, patlaban šis jautājums nav budžetā tā īpaši akcentēts, taču valdība ir pieņēmusi lēmumu dot zināmus atvieglojumus politiski represētajiem, viņu medicīniskajai aprūpei, un, es teikšu atklāti, mēs lūgsim valdību darīt vēl vairāk viņu labā, jo tie ir cilvēki, kas ir bijuši spiesti visu šeit atstāt un izstaigāt Sibīrijas ceļus, un viņiem nekad nevarēs pilnībā kompensēt materiālos zaudējumus, nemaz nerunājot par morālajiem. Mūža nogalē viņiem vismaz jābūt nodrošinātiem ar zālēm, un vientuļajiem būtu jānodrošina valsts aprūpe, lai viņi varētu just tautas cieņu pret savu likteni.

Un es domāju, ka tās nebūs pārāk drausmīgas summas un tās varētu ņemt vērā pie otrā lasījuma vismaz kā variantu.

Un tagad gribu pakavēties pie zemniecības problēmas. Es nupat izmetu domu, ka nav kur to lauksaimniecības produktu likt, bet tā ir ļoti aplama doma. Mēs esam aizgājuši no lielsaimniecībām, bet neesam izveidojuši zemnieku saimniecības, neesam tās nodrošinājuši, un šīs zemnieku saimniecības nebūt nav spējīgas strauji palielināt ražošanu, jo, lai saņemtu naudiņu, palielinātu ražošanu, naudiņa ir jāiegulda. Meliorācijas uzturēšanai ir iedots nedaudz līdzekļu, bet es atbalstu domu, ka iesāktā un nenobeigtā meliorācija, šie 8-10 tūkstoši hektāru varbūt kopējos pusotra miljona aramzemes hektāros nespēlē galveno lomu, bet ir viena otra zemnieku saimniecība, kurai faktiski visu platību ir uzsākts un nav pabeigts meliorēt, un valsts iesaldēt līdzekļus arī šeit nevar, tie aizies bojā. Lai to pabeigtu, varbūt varētu paskatīties diferencēti.

Elektrība laukos. Nu tā trešā fāze ir valdībai jānodrošina, tas ir, elektrības trešā fāze. Arī pie ceļiem ir jāpiestrādā un jāļauj attīstīties, jo Zemnieku federācijas un Zemkopības ministrijas aprēķini rāda, ka mēs jau šogad sastapsimies ar zināmu lauksaimniecības produktu deficītu. Mēs nespēsim tos pieražot. Un, cienījamie kolēģi, ja mēs legāli, oficiāli laidīsim Latvijā iekšā ārvalstu pārtikas produktu tirgu, tad kurš pateikt, kā to dabūt ārā? Es to gan gribētu zināt! Šodien tas nāk iekšā kā kontrabanda, slēpti, bet ja mēs to ielaidīsim Latvijā legāli... Tas mums un mūsu mentalitātei nav vajadzīgs. Tādēļ šī zemīte ir jāsakārto. Lauciniekam ir jābūt gatavam ražot, un valdībai tomēr ir jānosaka tā minimālā produkcija, ko valdība iepirks, un tad šīs jaunās lauksaimniecības biedrības varēs skatīties, kur vēl dabūt šai produkcijai noietu.

Zemes un augsnes kaļķošana - tā nav tikai ražības celšana. Tā ir dažādu kaitīgo nosēdumu likvidēšana, kuri pāriet produktā. Un ar šo jautājumu zemnieks viens pats nevar tikt galā, tam ir jābūt valsts budžeta sastāvdaļai. Augsne ir jākaļķo, jo mēs tiešām esam nabagi. Ir jābūt ļoti bagātam, lai varētu plivināties ar traktoriem par lieliem hektāriem, iegūstot nelielu ražību. Tad jau labāk sakopt pusi šīs teritorijas tā, lai ražība šajā teritorijas daļā būtu tāda, kādas panākšanai mēs šodien tērējam uz otrtik lielāku... Un šeit ir vajadzīgi un ir jāatrod līdzekļi, un lauku kaļķošana ir jāveic.

Attiecībā uz noieta tirgu es gribētu arī politiskā plāksnē izteikties. Saviem zemniekiem un mums pašiem šeit acīmredzot nevajadzētu likt lielas cerības uz valdību par noieta tirgu Austrumos viena vienkārša apsvēruma dēļ. Īsā laikā mēs esam spējīgi pacelt savu tautsaimniecību, ja sāksim cieši sadarboties ar Austrumiem. Noieta tirgus tur atradīsies, arī lēta degviela atradīsies, bet tad es uzstādīšu tikai vienu vienkāršu jautājumu: kurš būs tas, kas garantēs, ka šī ciešā ekonomiskā sadarbība garantē mūsu Latvijai politisko neatkarību? Un, ja kāds arī to garantēs, tad es galvoju, ka ļoti liela būs to ļaužu daļa, kas tiem neticēs. Bet, ja neticēs, tad traucēs, un tiks kavēts laiks. Un arī privātstruktūrām, kas šo darbu veic, acīmredzot ir vajadzīgs laiks, lai tās izveidojas, nostiprinās. Un vēl būs vajadzīgs laiks, lai tās kļūtu par reāliju. Un vēl būs vajadzīgs laiks, lai pats zemnieks iesaistās pārstrādē un šajā tirgū.

Tas bija tas, ko es vēlētos piebilst pie akcenta otrajā lasījumā. Un, lai neaizietu no šīs tribīnes galīgi tukšā - bez ieteikumiem, es gribu tomēr vērst uzmanību uz to daļu, kur vēl ir rezerves valsts ieņēmumu daļā, - tas ir mūsu darbs ar nodokļu nemaksātājiem, tas ir mūsu darbs ar kontrabandu, ar tiem produktiem, kuri bez kontroles ieplūst Latvijā. Es saprotu, ka tas nav viegli, jo būs arī zināma iedzīvotāju daļa, kas to neatbalstīs, bet tas ir jādara. Un laikam mēs netiksim šeit galā ar parlamentāriem lēmumiem vien, ar šādu civilizētu, inteliģentu pieeju. Tas ir “melnais tirgus” ar saviem “melnajiem” paņēmieniem, pret kuru, manuprāt, var cīnīties līdzīgā veidā - ar tikpat represīvām metodēm. Bet es tomēr ceru, es uzskatu, ka šis gads ir lūzuma gads. Ar otro pusgadu Latvijā jāaptur lejupslīde un jāsāk celties uz augšu. Mums vismaz ir jāpanāk, lai mēs garantētu zināmu lepnumu savā tautā, garantētu drosmi savam zemniekam braukt uz tirgu. Viņam šodien ir bail. Un viņš ir ļoti neaizsargāts, jo dzīvo individuālā viensētā. Arī viņa bruņojums ir tikai individuālais - daudziem diemžēl tikai mēslu dakšas. Tāpēc es ļoti lūdzu valdību šajā ziņā nebūt diplomātei, bet būt drosmīgai. Ir jāpiesaka karš visām pagrīdes struktūrām, visām kontrabandām. Un labestīgi mēs netiksim galā arī paši ar sevi. Mums arī robežsargi un muitnieki ir jāmaina. Ir jāmaina vietām, vismaz ir jāsoda.

Tālāk runās Rozentāls. Viņš papildinās manu domu par cukuru, kas bija “pirmā bezdelīga”, kā var atrisināt un samaksāt zemniekam, taču šodien arī te viss grūst, jo mēs nespējam nodrošināt ārējā cukura, jeb “melnā tirgus” preces pieplūdumu. Cukura patēriņš, manuprāt, ir divkārt lielāks, nekā to iepērk no Latvijas saražotā. Tādēļ es atbalstu domu, lai budžetā, sagatavojot to otrajam lasījumam, iestrādātu arī to. Nekavēsim valdībai laiku un droši kopīgi cīnīsimies par mūsu uzplaukumu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Siliņam - “Latvijas ceļš”, pēc tam - Pēterim Tabūnam.

A.Siliņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti, dāmas un kungi! Es nācu un domāju, kā īsti runāt, un vispirms es gribētu teikt vienu lietu tiem kolēģiem deputātiem, kuri šeit ir noskaņoti bremzēt šo procesu - budžeta apstiprināšanu, un atgādināt viņiem to faktu, ka šis valdības izstrādātais budžets tika iesniegts pagājušā gada decembra vidū un ka mums tika dots laiks līdz 6.janvārim, lai iesniegtu priekšlikumus. Šeit šie priekšlikumi - es tos speciāli paņēmu līdzi - ir, un es pie tiem vēlāk apstāšos. Taču es ļoti brīnos par tiem deputātiem, kuri šodien izsaka interesantus, vajadzīgus un varbūt saturīgus priekšlikumus, bet kuri to nedarīja agrāk. Kāpēc tas netika darīts agrāk? Tad varbūt jau būtu rezultāts - būtu daudz kas izdarīts, kā tas (es gribu tomēr minēt pozitīvu piemēru) notika ar zinātni.

Attiecībā uz zinātni mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzreiz apsprieda šos būtiskos jautājumus, atrada pašas smagākās pozīcijas, iedeva tās attiecīgajai komisijai, bet komisija darīja to zināmu valdībai. Sākās dialogs, un es tagad tikai varu pateikt paldies par šo rezultātu, ka valdība atrada iespēju jautājumu atrisināt. Kādēļ citi tā neizdarīja - es brīnos. Man rodas drusku aizdomas, ka zināmā daļa deputātu opozīcijā speciāli neko nedeva, lai tagad sāktu kaut ko ļoti pamatot un emocionāli kritizēt. Tādā veidā jau mēs varam ļoti ilgi vilkt šo budžeta apstiprināšanu - varbūt līdz nākamam gadam. Bet es gribu uzdot jautājumu: kura no tām problēmām, kas šeit tika izvirzīta, tad tiks atrisināta? Neviena. Ar vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta nekā nevar atrisināt. Tādēļ es nesaprotu šo tieksmi - bremzēt virzību uz priekšu.

Tālāk, protams, es gribu apstāties pie šiem mūsu priekšlikumiem un arī pateikt, ka ne jau visi mēs esam vienisprātis ar valdības rīcību un ka te ir daudz kritikas, bet diemžēl atkal šo kritizējamo nav uz vietas. To es visu laiku esmu teicis un teikšu, ka, kamēr ministri kārtīgi nesēdēs šeit, zālē, diemžēl tā būs. Darīsim visi kopā, gan jau būs arī rezultāti.

Un pirmā lieta ir jautājums par prioritāti. Protams, es ļoti labi saprotu, ka būtiska prioritāte ir sakārtot valsti, tiesības, ierēdniecību, bet tie ir tikai instrumenti. Ja mēs neuzturēsim kārtībā pašu sabiedrību, tad nebūs nekādas jēgas, ka mums ir labi instrumenti. Ja kādam galdniekam ir labs kalts, bet sapuvis koks, tad viņš nekā nevar izdarīt, lai cik labi gribētu. Neļausim šim materiālam - sabiedrībai - sākt bojāties! Un tas ir viens no pamatprincipiem, lai sabiedrība nesāktu bojāties. Mēs šos bojājumus jau drusku jūtam šeit nesenajos notikumos. Tā jau ir bojāšanās. Nedrīkst ļaut kristies intelektuālajam potenciālam, nedrīkst par zemu vērtēt intelektuālo vērtību atjaunošanu un radīšanu, tas ir, visu šo bloku - izglītību, kultūru un zinātni. Un tāpēc mūsu komisija šim blokam pievērsa ļoti lielu uzmanību. Es ceru, ka tādēļ arī šeit ir pirmās atsauksmes un ka arī turpmāk būs šī pozitīvā reakcija no valdības puses. Es tiešām gribu teikt, ka tā ir pozitīva reakcija - tā ir tikšanās ar šiem cilvēkiem, tā ir jautājumu kopīga risināšana. Es prognozēju, ka tāpat būtu noticis arī jebkurā citā aktuālā jautājumā, ja šie jautājumi būtu laikā izvirzīti, ja šie jautājumi būtu iesniegti jau pagājušā gada nogalē. Tad līdz šim laikam daudz kas jau būtu izdarīts, un mēs varētu daudz labāku apstiprināt šo pirmo lasījumu.

Attiecībā uz ierēdniecību, protams, ir arī emocijas, un es tās esmu daudzreiz jau izteicis. Es vēl joprojām esmu pārliecināts, ka ierēdniecības reformu var izdarīt, balstoties uz reformu zinātnē, kur lielā mērā tā ir jau izdarīta. Var izdarīt arī līdzekļu ieguvumu, jo, reformējot zinātni, tiek iegūts desmitkārtīgs ieguvums - salīdzinājumā ar 1991.gadu, desmit reizes tiks samazināts zinātnes finansējums, bet produkcija nenokritīsies desmit reizes. Tā pat ļoti minimāli nokritās. Arī attiecībā uz ierēdniecību var lietot šo pieeju, un es domāju, ka te zināmā mērā ir iespējama sadarbība gan starp zinātnes, gan izglītības, gan kultūras darbiniekiem. Un izdarīt šo reformu var tā, lai mēs visi par to būtu priecīgi, lai mums nebūtu jāsaka, ka atkal kaut kur kādā ministrijā ierēdņi voluntāri izlēmuši to, ko vajadzētu lemt speciālistiem. Tā jau ir šīs attieksmes būtība, ka ierēdnim jāzina, ko viņš drīkst, ko viņš var un ko viņš nedrīkst darīt. Vispirms ir jāstrādā cilvēku labā, nevis sevis labā.

Es skatos, ka tuvojas pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Tā sanāk, Siliņa kungs. Taču piecas minūtes vēl varētu strādāt.

A.Siliņš. Es runāšu minūtes trīs, ne vairāk.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns!

A.Siliņš. Paldies. Es gribēju jūs vienkārši aicināt. Es domāju, ka mūsu komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - ir atradusi variantu, kā atrisināt šādas sasāpējušas problēmas, un aicinu uz sadarbību gan valdību (es ļoti priecājos, ka Gaiļa kungs ieradās), gan Reformu ministriju, jo arī tā ir izglītība, lai mēs izdarītu kulturāli šo reformu. Kulturāli un ar labiem panākumiem. Piedalīsimies visi!

Kopumā es domāju, ka laikā starp pirmo lasījumu un otro vēl ir lielas iespējas iestrādāt daudz ko. Un par šo iestrādāšanas procedūru varbūt vajadzētu mums vairāk vienoties, nevis runāt par to, ka atliksim malā un tad sāksim skatīties, kas tur labs un kas ir slikts. Ir kaut kas, bet ne viss ir labs. Izdomāsim procedūru - labi, ātri, precīzi, laikā. Taču es vēlreiz atkārtoju - viena divpadsmitā daļa, es ceru, nevienu neapmierina. Nevienu - ne šeit zālē, ne ārpus tās. Tādēļ es nesaprotu, kādēļ būtu jāvelk garumā. Es vēlreiz aicinu šodien atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā. Es aicinātu arī Ministru prezidentu varbūt pateikt priekšā procedūru, kādā līdz otrajam lasījuma ir iespējams kārtīgi un viennozīmīgi iestrādāt priekšlikumus, jo negribētos laiku vilkt garumā, bet procedūra būtu visiem jāievēro. Es domāju, ka to var izdarīt un norunāt, jo mēs galu galā darām kopīgu darbu un šie rezultāti ne jau tik daudz mums ir vajadzīgi. Tie vairāk vajadzīgi cilvēkiem, kas strādā un grib izdarīt kaut ko labu Latvijā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tagad būs pusstundu ilgs pārtraukums, bet man ir liels lūgums jums. Diemžēl lielākā daļa no jums kavē vienu, dažreiz - pusotru minūti, un tāpēc mēs nevaram laikā uzsākt darbu, kaut gan pēc tam jūs visi ļoti kārtīgi ierodaties un esat savās vietās. Pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Pēteris Tabūns. Un tāpēc, lai nav jāgaida, esiet laipni un ierodieties minūti ātrāk.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim apspriest 1994.gada budžetu pirmajā lasījumā. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Pēc tam - Eduardam Berklavam.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ko es gribētu sacīt viena no šā gada svarīgākajiem Saeimā apspriežamajiem jautājumiem izskatīšanas dienā? Es atkal jau nezin kuro reizi 5.Saeimas laikā runāju par attieksmi. Jo, lūk, attieksme izsaka daudz, parāda, kas mēs esam un kādi mēs esam. Un mani uztrauc kārtējo reizi tas, ka jau pašā sākumā tika iesniegts priekšlikums - ierobežot debates līdz 20 minūtēm. Varbūt daudzi - nezinu, kā tas būs man - nemaz neizmantos šīs minūtes, jo pietiks ar mazāku laiku, bet ierobežot debates, izskatot tik ļoti svarīgu jautājumu, nav prātā darbs. Vēl vairāk. Es brīnos, kāpēc Prezidijs nav noorganizējis, lai šā jautājuma apspriešanu (tāpat tas bija, kad netika noorganizēta arī pilsonības jautājuma apspriešanas pirmās dienas darba translācija), raidītu televīzija un varbūt ne tikai radio 2.programma, lai cilvēki zina. Valdošā koalīcija ir pie varas, valdība ir sastādīta un ir strādājusi pietiekami ilgu laiku. Lai tad cilvēki zina, kas notiek, ko mēs domājam, ko domā valdība, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts un ko no mums var gaidīt. Es domāju, ka visi ar lielu interesi to paklausītos.

Jau konkrētāk. Šodien mēs dalām, manuprāt, tēlaini izsakoties, nenošauta lāča ādu, bet varēja taču nošaut. Par to šodien šeit jau tika runāts. Šim budžetam bija jābūt krietni lielākam - ieņēmumu iespējām šajā gadā bija jābūt krietni lielākām, ja būtu domāts daudz plašāk. Jo šobrīd šā gada budžets ir brīva improvizācija, šā brīža ielāpu uzlikšana ar visai nedrošiem diegiem - baltiem, protams, nevis valsts attīstības perspektīva un arī šodienas kārtējo uzdevumu atspoguļojums. Šis budžets, kā redzams šodien, apspriežot rīta pusē arī citus likumus, kas skāra ļoti būtiskas pārvaldes struktūras, pašvaldības, lauku problemātiku, diemžēl šādā veidā nenodrošina valsts attīstību, jo, redzat, spriešana par pašvaldību budžetu ir praktiski izpalikusi. Tam nav nekāda nodrošinājuma.

Es jau šodien pieminēju laukus - laukus kā Latvijas pamatu, kur dzīvo latvieši, nevis pārkrievotās pilsētas, kur sabraukuši svešie. Redzat, viņi, vismaz liela daļa, tagad te dzīvo kā paradīzē un, cik redzams arī no jaunpienākušajiem dokumentiem, kuri ar katru brīdi papildinās, tas vēl turpinās. Es šodien tikko saņēmu vienu dokumentu, ar kuru gribu jūs iepazīstināt. Ministru kabinets nupat pērn, 12.decembrī, ar 169.rīkojumu ir devis pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Kočeroviem. Es nolasīšu: “Piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Valsts Rīgas vagonbūves rūpnīcas speciālistam Aleksandram Kočerovam un viņa ģimenes locekļiem Margaritai Kočerovai un Antonam Kočerovam. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentam izsniegt uzturēšanās atļaujas Kočerovu ģimenei.” Vai mums par maz cilvēku? Tātad no jauna pludinām iekšā, tērējam budžetu viņu nodrošināšanai. Tātad dosim jaunus dzīvokļus, ja? Un kas tie ir par supermigrantiem - Kočerovu ģimene, kurai šobrīd būtu jānodrošina iebraukšana Latvijā? Ja jau viņš reiz strādātu Rīgas vagonu rūpnīcā, tad neviens viņu no turienes projām nedzītu. Tātad viņi, cik saprotams, laikam ir tikko iebraukuši. Mēs gan to noskaidrosim, es ieteiktu to izdarīt žurnālistiem. Lūk, attieksmi! Toties lauki nolemti izputēšanai, valdības kungi!

Es jau rīta pusē pieminēju graudkopību, piena ražošanu, cukurbiešu ražošanu (par to runāja arī citi kolēģi), linus utt., kas Latvijā iznīcināti. Un kur ir attiecīgās programmas lauku kopējai attīstībai, kur ir Latgales programma? Es redzēju šajā grāmatiņā, kura mums ir izsniegta un par kuru vajadzētu šeit ilgi un gari runāt, jo tur ir ļoti interesantas dažādas “pērles”, ka tur ir daži lati paredzēti Latgales kultūrai, bet par visu kopējo attīstības koncepciju vispār nav runas. Bet kādā stāvoklī atrodas Latgale, to laikam daudzi deputāti zina, priekšvēlēšanu kampaņas ceļus braucot. Un, lūk, paklausieties, kolēģi, kā zemnieki izmisumā sauc palīgā! Nupat Zemnieku federācija aicināja zemniekus sabraukt Rīgā un runāja par šīm problēmām. Kas tad bija? Kinnas kungs - zemkopības ministrs, kā žurnālisti saka un atzīmē, runādams “dzelzsbetona” balsī, atgādināja zemniekiem... Ko viņš atgādināja? - “Nebaidiet mani ar skaļu klaigāšanu!” viņš teica. “Valsts graudus no jums vairs nepirks.” Še tev! Nepirks, un punkts. Un nepirks laikam ne tikai graudus, to jau mēs zinām. Iedzina zemnieku izmisumā, un še! Klusējiet! Spirinieties paši vai iznīkstiet! Un zemnieks ir iedzīts izmisumā. Arī uz pieņemšanām pie manis ir bijis zemnieks, kurš lūdz: “Kā, deputāta kungs, sameklēt 1000 latus, lai nevajadzētu izkaut lopiņus, lai vispār kaut ko varētu sākt darīt, lai nevajadzētu bēgt uz pilsētu?” Lūk, šādā stāvokļi atrodas zemnieks. Bet nekā.

Tātad - ko darīt? Šis budžets raksturo to, ka zemnieki bēgs atpakaļ, bet vēl neaizgājušie no laukiem labākajā gadījumā audzēs pupas. Es nešaubos, ka Birkava kungs, pat Kinnas kungs, arī citi, braukādami... Es gan neesmu sevišķi dzirdējis, ka viņi brauktu pie lauku cilvēkiem, jo miesassargu pavadībā jau grūti, protams, braukt un sarunāties cilvēcīgā valodā ar lauku cilvēkiem, bet ko lai dara. Es gan ieteiktu aizbraukt bez miesassargiem un parunāt ar šiem zemniekiem. Es esmu pabijis šogad gan Jelgavas rajonā, Sidrabenes pagasta pusē, gan Talsu rajona Ķūļciemā. Un der paklausīties zemniekus, tad laikam šeit daudzi runātu citādāk.

Redzat, Lucāna kungs šodien atgādināja, ka laukos jau ražo mazāk, nekā Latvijas cilvēki šodien varētu patērēt, ja viņi ēstu, ja viņi nebadotos, ja nemirtu badā. Tas ir briesmīgs secinājums. Un fakti - jo vairāk. Grūti šodien šinīs 20 minūtēs runāt par budžeta dažādām sadaļām. Te varētu īpaši runāt par sociālo nodrošināšanu, par pensionāriem. Šīs pašas grāmatas 19.lappusē rakstīts, ka 1993.gada ceturtajā ceturksnī sakarā ar ienākumu pārdali tika paaugstinātas pensijas un algas par 20%. Bet kā ir patiesībā? Ko saka pensionāri par šo 20% paaugstinājumu! Izrādās, ka atšķirīgi. Katram sava dziesma. Jums laikam katram ir uz galda dokuments, ko atsūtījusi Pensionāru federācija katram deputātam kā atgādinājumu. Neviens gan pašlaik nav ieminējies, un debatēs arī neesmu dzirdējis par to, ko parakstījusi Felsas kundze no Pensionāru federācijas. Te ir satriecoši viņu atzinumi, un viņi, Pensionāru federācija, aicina nebalsot par tādu variantu, kas nenodrošina pensionāriem un citiem Latvijas nabagiem... Tātad viņi uzsver, ka elementāras izdzīvošanas iespējas netiek nodrošinātas. Cik ilgi viņi sauks palīgā? Viņi saka vienu, bet Riteņa kungs saka otru: “Mums ļoti daudz tiek palielināts.” Lūk, ko viņi raksta: “Daru jums zināmu, ka pensionāru pabalsti, kuri ar Saeimas deputātu 1993.gada 21.oktobra lēmumu ir pārdēvēti par pensijām, pagājušajā ziemā bija 22,5 lati mēnesī kopā ar apkures piemaksu katram pensionāram, turpretim šoziem tikai daļa pensionāru saņem šo summu. Daļa saņem par latu vairāk, maksimāli iespējami tātad 23,6 lati, bet vairākums saņem zem šiem 22,5 latiem. Tātad reāli nekāda pensijas paaugstināšana nav notikusi. Vairākumam pensionāru tā ir pat samazināta.” Un te ir daudz satriecošu faktu. Es nenosaukšu visus, jo nav laika lasīt, bet beigās viņi raksta: “Deputāti, mūsu izredzētie un ievēlētie, kas esat materiāli nodrošināti! Latvijas vecie pazemotie cilvēki vēršas pie jums ne tikai tāpēc, ka pensijas ir mazas un ar tām grūti iztikt, bet tāpēc, ka ar tām nav iespējams iztikt. Tās nenodrošina fizisko eksistenci.” Es ticu šai Zemnieku federācijas vēstulei, nevis šeit budžetā rakstītajam. Es ticu Pensionāru federācijas rakstītajam.

Tālāk. Pensionārus, un vēl daudzus nabagus gribēja vecā gada nogalē un jaunā gada sākumā aplaimot ar šiem apelsīniem, un Birkava kungs tērēja minūtes televīzijā (un ne tikai televīzijā) un runāja, ko un kā darīt. Normālāk laikam būtu bijis sasaukt ministrus, apspriest šo budžetu un vairāk meklēt izeju, nevis runāt par šiem apelsīniem. Jo kilograms, kamēr nonāks līdz lauku tantiņai, maksās piecreiz dārgāk. Vai tas nav skaidrs? Vai tā nav elementāra matemātika?

Man patīk Oša kunga nostāja. Viņš parasti saka, arī šodien jau atgādināja: “Jums taisnība, Kuprijanovas kundze, jums taisnība, Seiles kundze! Es piekrītu, ka tā vajadzētu, kā jūs iesakāt, bet...” Un mēs zinām šo lielo “bet” - nevaru, nav! Jā, nav. Bet vai tika viss darīts, lai būtu? Šodien Kides kungs atgādināja, ka budžetā varēja būt 1/3, ja no krievu armijas patiesi būtu prasīts maksāt to, ko prasām no saviem cilvēkiem. Un, apspriežot lietas par nodokļiem, par tarifiem utt., bija desmitiem ļoti būtisku priekšlikumu, kā budžetu palielināt, bet nekas nav darīts.

Nav laika runāt par izglītību, taču laukos skolas nav. Aizbrauciet uz to pašu Zilupi, tur latviešu bērniņi mācās un turpina mācīties krievu skolās, bet ko mēs darām? Mēs organizējam Ierēdņu akadēmiju. Varbūt būtu labāk organizēt un finansēt nevis Ierēdņu akadēmiju, bet vienu mazu skoliņu tur, Latgalē, atvērt no jauna un nodrošināt, lai šis bērns var mācīties latviešu valodu, jo tā ir nākotne.

Par aizsardzību es varētu runāt šodien ļoti daudz. Dažus procentus pēdējā laikā gan tur piemeta klāt. Kam mums tas būs vajadzīgs, ja nevarēsim aizsargāt? Es saprotu, ka mēs pret Austrumu kaimiņu, kuram dūres visu laiku iet pa gaisu... Vakar jūs redzējāt televīzijā, kā Žirinovskis pēc ilgiem laikiem (kopš Hruščova laika) uzsita dūri galdā un teica: “Klusēt, es runāju!” (“Molčatj, ja govorju!”). Starp citu, Krievija tieši tā kopumā runā ar Latviju. Viņi ir tie, kuri diktē. Tad ļaujiet, budžetā attiecīgi paredzot un nostiprinot, izstrādāt aizsardzības koncepciju. Protams, mēs nevarēsim cīnīties ar šo milzīgo armiju, bet mēs varēsim palikt goda cilvēki, goda vīri. Ļaujiet latviešu cilvēkam palikt un saglabāt vismaz godu! Igauņi no Izraēlas varēja nopirkt raķetes “zeme-gaiss”. Varbūt mums to nevajag, bet varbūt vismaz vienu vajag, lai attiecīgajā brīdī varētu vismaz uzšaut gaisā. (Zālē smiekli.) Tāpat ir par lidmašīnām, kuras, kad iegribēs, lidos šeit, vienalga, uz kādiem mērķiem, - vai uz Skrundas lokatoru vai vēl kaut kur citur.

Par Zemessardzi. Man šeit ir dokuments, bet man nav laika to lasīt. Ja zemessargi grib kaut cik saglabāt savu godu, viņi bruņojas paši. Manis pieminētajā dokumentā ir uzskaitīts, ka pamatā viņi turpina bruņoties paši un nodrošināt sevi gan ar apģērbu, gan visu citu. Vai valsts par to ir domājusi tā, kā nākas? Diemžēl - ne.

Ir dīvaini dzirdēt, un arī šajā grāmatā ir ierakstīts Oša kunga secinājums, ka sācies saimnieciskās atveseļošanās laiks. Bravo! Ļoti burvīgi. Ja samazināsim pensijas, ja samazināsim algas, Oša kungs, vēl vairāk - ja neskolosim bērniņus utt. u.t.jpr., tad ne tikai iestāsies jūsu nosauktā stabilitāte vai stabilizēšanās, bet stabilitāte būs bezgala stabila un Latvijas lats būs desmit reizes vērtīgāks par ASV dolāru. Bet vai tad tas ir mūsu ceļš? Galu galā cilvēkam ir jāizdzīvo. Un jāizdzīvo valstij

Es varbūt zināmā mērā saasinu šīs problēmas, bet tādas tās ir. Un es domāju, ka būtu pārsteidzīgi šodien atkal nobalsot par kaut ko, lai ātri pārtrauktu debates un izbeigtos šī runāšana. Pirms pārtraukuma mēs jau redzējām, ka “Latvijas ceļam” sen viss ir skaidrs, par valdības vīriem nemaz nerunājot. To atgādināja pat Siliņa kungs šeit no tribīnes. Daži tikai sēž zālē, viņiem jau ir skaidrs, kāda ir procedūra, kā viņi nobalsos un šo budžetu pieņems. Par šo budžetu ir vēl un vēlreiz jārunā. Es esmu pārtērējis laiku, par ko ļoti atvainojos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Odisejam Kostandam - LNNK, pēc tam - Mārim Gailim.

O.Kostanda (LNNK).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamās deputātu kundzes un deputātu kungi! Es arī, protams, gribu pievienoties tiem deputātiem, kas izteica šeit nožēlu, ka šāda svarīga jautājuma, kāds ir budžets, apspriešanā tiek izdarīts balsojums, lai ierobežotu deputātiem iespējas izteikties, un šis laiks ir tikai 20 minūtes. Tas varbūt liecina par to, ka valdībai un “Latvijas ceļa” frakcijai ir bail dzirdēt kritiskas piezīmes par šo budžetu, negribas uzklausīt tos konstruktīvos izteikumus, kurus šeit sniedz opozīcijas frakciju deputāti, tomēr arī šajā laikā jau dzirdēts daudz lietišķu ieteikumu, kuri ir jāiestrādā šajā budžeta projektā. Tos šeit izteica gan frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti, gan LNNK un izteiks vēl citas frakcijas - “Tēvzemei un brīvībai” un tā tālāk. Acīmredzot ir skaidrs viens - un es arī par to savā runā minēšu - , ka šodien ir jānoraida šis budžeta projekts, jāatdod tas atpakaļ papildu izspriešanai, izvērtēšanai, lai iestrādātu visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kurus šodien šeit min deputāti. Un tikai tad varam to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Tātad pirmām kārtām es aicinu balsot pret šā budžeta apstiprināšanu tādā veidā, kāds tas ir tagad, jo tas nav pārdomāti izstrādāts. Nav samanāmas prioritātes, kā jau šeit minēja, zemniecības, lauksaimniecības jautājumos. Lauksaimniecība taču ir ne tikai nozīmīga saimniecības nozare, bet arī ievērojamas latviešu tautas daļas dzīvesveids. Šeit nav samanāmas prioritātes izglītības jautājumos, bet bez izglītības nevar cerēt uz to, ka Latvijai būs sava vieta Eiropā, par ko tik daudz runājam. Diemžēl var izrādīties, ka Latvijai būs grūti atrast savu vietu pat Āzijā. Un, treškārt, nevar samanīt, ka valdība uzskatītu par nozīmīgu un izšķirīgu trešo prioritāti - aizsardzības un drošības jautājumus. Taču tie ir valsts neatkarības pamatu pamats. Brīvība maksā vai nu asinis, vai naudu. Un, ja mēs negribēsim to saprast, ja mums tas liksies par dārgu, jo domāsim, ka nevajag tērēt līdzekļus valsts aizsardzībai, iekšlietām un drošībai pietiekamā un nepieciešamā daudzumā, tad diemžēl var izrādīties, ka agrāk vai vēlāk tas var mums maksāt vēl dārgāk. Tas var mums maksāt mūsu cilvēku asinis, var maksāt mūsu valsts neatkarības zaudēšanu! Mēs taču negribam, lai tas tā notiktu.

Savā runā tāpēc analizēšu aizsardzības budžeta pašreizējo projektu. Svarīgākais ir tas, ka tajā neatspoguļojas aizsardzības koncepcija, nav redzams, ka valdība censtos sakārtot bruņotās struktūras, kaut arī ir acīm redzami, ka, pirmkārt, ir nepieciešama reforma, lai militārās struktūras būtu vadāmas no viena koordinējoša centra - štāba, tātad būtu jāparedz līdzekļi šāda Nacionālo bruņoto spēku štāba veidošanai un darba nodrošināšanai. Un, otrkārt, jau izveidotās vienības, pirmkārt, Aizsardzības spēku vienības (izlūkdienesta bataljons, mobilo strēlnieku bataljons, štāba bataljons), būtu jāliek par pamatu mobilo strēlnieku brigādei, vienlaikus domājot par jaunām vienību dislokācijas vietām, kuras nepieciešamas atbilstoši aizsardzības plānam. Par kādu aizsardzības plānu var runāt, ja šobrīd viena no vienībām - mobilo strēlnieku bataljons - izvietots Alūksnē, tālu prom, pie Igaunijas un Krievijas robežas? Kāda tam jēga? Kāda tam jēga, ka izlūkdienesta bataljons izvietots Ķīšezera krastā, pussalā, tālu prom no iespējamiem lidlaukiem, ja tas paredzēts desantēšanai? Turklāt uz teritoriju pie Ķīšezera ir pieteikušies agrākie, likumīgie īpašnieki. Tātad naudas ieguldīšana šajā teritorijā ir faktiski neracionāla valsts līdzekļu izlietošana, kaut gan jau tagad vajadzēja paredzēt līdzekļus, lai iekārtotu jaunu novietni šīm militārajām vienībām atbilstoši militārajām vajadzībām. Tātad nav domāts, ka 1994.gadā beidzot notika tas, par ko tik daudz runāja arī žurnālisti, - netiks sakārtotas aizsardzības spēku sadrumstalotās struktūras pēc vienota militārā plāna. Tātad valdībai acīmredzot nav skaidrības par šo aizsardzības plānu, tas nav pārdomāts, un līdz ar to nav arī izprotams, kādi līdzekļi patiešām ir reāli nepieciešami aizsardzībai. Minēšu dažus piemērus, kas pierādīs, ka ieplānotās izmaksas, ieplānotais finansējums tikai daļēji nodrošinās Aizsardzības spēku, Zemessardzes funkcionēšanu un praktiski nedos neko kaujas spēju nodrošināšanai. Bet kādēļ tad mēs veidojam Aizsardzības spēkus? vai tikai tāpēc, lai pateiktu, ka mums tādi ir, un lai atcerētos tos tikai tad, kad jāsarīko parādes? Mēs taču tos veidojam citam nolūkam - lai būtu vienības, kas stāvētu cilvēku dzīvības, mantas un valsts neatkarības sardzē un būtu kaujas spējīgas.

Tātad - daži piemēri. Pirmkārt, Aizsardzības spēku štata vienību darba samaksai ieplānotie līdzekļi sedz praktiski tikai 67% no vajadzībām. Saeima 1993.gada novembrī un decembrī Aizsardzības un iekšlietu komisijā izveidoja pārbaudes komisiju, kas veica pārbaudi Aizsardzības spēkos un konstatēja šādu ainu. Citēju: “Aizsardzības spēkos ir neapmierinošs stāvoklis štatu sarakstos paredzēto virsnieku kategorijas amatu nokomplektēšanā ar virsniekiem. Virsnieku amatu nokomplektējums pārbaudītajos bataljonos ir šāds: štāba bataljonā - 40,5%, 6.Liepājas robežsargu bataljonā - 41%, 3.Ludzas robežsargu bataljonā - 50,4%, izlūkdienesta bataljonā - 59,4%.” Tātad valdībai bija jāveic pasākumi, lai Aizsardzības spēkiem būtu finansiāls nodrošinājums, lai varētu komplektēt šīs nepieciešamās štata vietas, jo no tā, kādi ir virsnieki un vai viņi vispār ir, ir atkarīgs, kādas būs šīs vienības, to kaujas spējas, disciplīnas stāvoklis - un tā tālāk. Tātad šeit tas nav ņemts vērā. Nav ņemts vērā arī tas, ka algas mūsu valsts virsniekiem ir zemākas nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.Virsnieki nav nodrošināti ar dzīvokļiem. Arī šādam nolūkam būtu jāparedz attiecīgi līdzekļi valsts budžetā. Kādas ir sekas tam, ka viņiem nav dzīvokļu, redzējām mācību trauksmes izsludināšanas laikā, kad daudziem virsniekiem bija jābrauc pat 40 vai 50 minūtes, bet citi dzīvoja tik tālu, ka varēja ierasties tikai pēc 4,5-5 stundām. Un, ja tas tā notiek mācību trauksmes laikā, tad varat izdarīt secinājumu, ka tad, ja - nedod Dievs! - būtu kāda ārkārtēja situācija, tam var būt ļoti traģiskas sekas. Un tas var iespaidot mūsu vienību kaujas spējas.

Otrkārt, dienestnieku, tas ir, obligātajā dienestā iesaucamo, apmaksas fonds ir tikai 90%. No kā tad mēs gribam nodrošināt nepieciešamā obligātā dienesta kareivju uzturēšanu? Kādā veidā valdība domā īstenot Baltijas valstu politisko lēmumu par kopīgu miera uzturēšanas bataljonu izveidošanu? Vai tad ņemsim nost kareivjus no robežsargu bataljoniem vai no citām vienībām, kurās jau tāpat trūkst cilvēku un kurās kareivji nepārtraukti tiek sūtīti norīkojumos un nav iespējams tāpēc organizēt pilnvērtīgu mācību procesu?

Treškārt, ir piešķirti tikai 30% no līdzekļiem, kas nepieciešami remontdarbiem ēkās, ko aizņem Aizsardzības spēki. Jā, tiks pabeigti, kā ir iecerēts, celtniecības darbi lielajos muitas kontroles punktos - trijos objektos uz Igaunijas un Lietuvas robežas, bet nav ieplānota neviena robežkontroles punkta celtniecības uzsākšana uz Austrumu robežas. Tikai projekta izstrādāšanai viena punkta ierīkošanai vajadzīgi 10 000 latu. Tas ir viss. Krievijas pusē turpretim notiek intensīvi celtniecības darbi, tiek izmantotas arī ārvalstu, piemēram, Somijas firmas. Kāda tad salīdzinoši izskatīsies Krievijas robeža un Latvijas robeža, kas pirmām kārtām ir Latvijas vizītkarte? Kā diena pret nakti! Ja neceļ jaunu posteņus, tad taču vismaz jācenšas pielāgot un apgādāt jau esošos koka pagaidu vagoniņus, kas ir ar plānām sienām, kam nav nodrošināta pienācīga apkure un pat tualetes nav iekārtotas. Tur valda antisanitāri apstākļi tieši šā līdzekļu trūkuma dēļ. Tāda ir mūsu valsts robeža! Vai neliksimies par to ne zinis un neatvēlēsim šim mērķim ne latu, ne santīmu?!

Nākamais. Arī robežas perimetra sakārtošanai, robežsargu taku izveidošanai, nelegālu robežas šķērsošanas vietu likvidēšanai un tamlīdzīgiem mērķiem nav paredzēti līdzekļi. Mūsu bruņoto spēku struktūru komunālajiem maksājumiem atvēlēti 85% no vajadzīgā līdzekļu daudzuma. Degvielas iegādei ieplānoti 29,4% no nepieciešamā. Jau pārbaudes komisija konstatēja, ka autotransports bruņotajās daļās stāv ar nepiepildītām tvertnēm. Konstatējām, ka sevišķi trūkst dīzeļdegvielas. Tāds stāvoklis ir neciešams. Tā ir vienkārši noziedzība! Neatvēlēt līdzekļus degvielas iegādei - es nezinu, ko par to lai domā! Pildīt savus pienākumus robežsargi bieži dodas kājām. Līdz dienesta pildīšanas vietai jāiet stundu vai pat divas. Vai gan no viņiem var prasīt, lai viņi vēl veic efektīvus pasākumus, pārķer kontrabandas kravas nelikumīgas robežu šķērsošanas gadījumos un tā tālāk?

Tehnikas remontam un tehnikas ekspluatācijai ir piešķirti 35% līdzekļu no vajadzīgā daudzuma. Tas nozīmē, ka nevarēs uzturēt lietošanas kārtībā pat to tehniku - autotransporta līdzekļus, lidmašīnas un citu tehniku, - kas mums ir dāvināta kā humānā palīdzība. Vai izmetīsim to visu metāllūžņos?! Neprotam tātad izmantot pat to, kas mūsu valstij uzdāvināts. Nevīžojam atvēlēt līdzekļus, lai to kaut vai uzturētu kārtībā. Ja nevaram nopirkt neko jaunu, uzturēsim to, kas mums ir!

Nākamais. Formas tērpi, gultasveļa un tā tālāk: 69% no vajadzīgā. Aizsardzības spēku pārbaudes komisija konstatēja, ka trūkst cimdu, trūkst zeķu, trūkst šaļļu, trūkst ziemas cepuru, dvieļu un tā tālāk, un tā tālāk. Aizsardzības spēku vīru tērpi līdz ar to ir raibi kā dzeņa vēders. Ja trūks šo līdzekļu, vajadzēs kaut kā izlīdzēties. Kaut kā tos robus mēģinās lāpīt ar humānās palīdzības dāvinājumiem, un ietērps vēl arvien būs raibs kā dzeņa vēders. Nu, var jau teikt, ka tas tāds taktikas manevrs. Ja kāds ienaidnieks gribētu iesūtīt mūsu valsts teritorijā, mūsu Aizsardzības spēku vienībās kādus pārģērbtus diversantus, šim ienaidniekam to būtu grūti izdarīt, jo viņš nevarēs saprast, kādā formā lai viņus apģērbj. Jo te, Latvijā, tās formas ir tik dažādas, ka pat pašu ļaudīm grūti tās atšķirt, kur nu vēl pretiniekam.

Nav arī virsniekiem nepieciešamo piederumu - komandieru somu, binokļu, kompasu. Nav pat makstis pistolēm. Un neparedzēt, neatvēlēt šo piederumu iegādei līdzekļus nozīmē turpināt šādu stāvokli. Tas nozīmē, ka mēs no tiem virsniekiem, kas spēj un grib strādāt, nevaram arī neko prasīt.

Nākamais. Attiecībā uz sakaru līdzekļiem vajadzības ir apmierinātas tikai par 5%. Jau tagad viss balstās lielākoties uz telefona sakariem, un arī to daudzviet nav. Kas notiks, ja telefona sakari tiks pārtraukti apzināti vai ja vētra vienkārši sagāzīs kokus, kā tas ir bieži bijis? Tad nespēs funkcionēt ne mūsu robežsargu vienības, ne kādas citas vienības, pazudīs sakari starp štābiem un apakšvienībām un tā tālāk, un to, protams, tūlīt izmantos roberžpārkāpēji un citi noziedzīgi elementi.

Sakaru līdzekļi, kas mums tiek dāvināti kā humānā palīdzība, praktiski nav izmantojami. Ir saņemti, piemēram, 1953.gadā Francijā ražotie sakaru līdzekļi, kuri jau tagad ir jānoraksta, jo tie vienkārši nefunkcionē.

Ēters un tā kontrole. Aizsardzības ministrijas ziņu dienests deputātus informē, ka ik mēnesi tiek atklāta daudzu nelegālu raidstaciju darbība šeit, Latvijā, bet mums pietrūkst tehnisko līdzekļu, lai šo ainu fiksētu pilnīgi precīzi un atklātu, kas ar to nodarbojas un kāpēc. Tādēļ nepieciešams tomēr paredzēt līdzekļus arī ētera kontrolei, speciālās tehnikas iegādei. Šobrīd līdzekļi tam nav paredzēti.

Nākamais. Vispār nav paredzēti līdzekļi zirgu iegādei robežsargu patruļu organizēšanai, kaut gan Liepājas robežsargu bataljona mācību centrā Vaiņodē tiek apmācītas šādas robežsargu patruļas. Tās pabeidz mācības, atstāj mācību centru un dodas uz savām vienībām, bet tur taču zirgu nav! Kāda jēga iztērēt naudu un mācīt šīs vienības, ja pēc tam tās nav kur pielietot? Kaimiņvalstis ir sākušas to darīt. Lietuvieši, piemēram, to plaši praktizē uz Polijas robežas, un tas ir diezgan efektīvi. Šis jautājums ir apspriests mūsu valsts Aizsardzības spēkos, un ir rasts atbalsts no robežsargu brigādes puses, bet nepieciešami nelieli līdzekļi, lai iegādātos kaut vai 10 zirgus, lai izveidotu kaut vai dažas patruļas, lai redzētu, cik tas ir efektīvi.

Nākamais. Nav līdzekļu sporta un fiziskās sagatavotības nodrošināšanai, kaut arī Aizsardzības spēku pārbaudes komisija konstatēja, ka fiziskās sagatavotības līmenis mūsu Aizsardzības spēkos, mūsu bruņotajās struktūrās ir neapmierinošs. Un tas ir tāpēc, ka trūkst šo trenažieru, trūkst sporta zāļu aprīkojuma, trūkst kaut vai svaru stieņu un tamlīdzīgi. Liepājā, kur ir Jūtas spēku līnija, kur ir robežsargu līnija, abām šīm daļām vispār nav sporta zāles.

Nākamais. Tehnikas iegādei ir 30% no vajadzīgā. Bet vissvarīgākais, ko gribu minēt, ir tas, ka nav rūpīgi izstrādāts, kā sadalīsies aizsardzības budžeta līdzekļi bruņojuma un munīcijas iegādei. Līdz pat 13.janvāra valdības sēdei bruņojuma un munīcijas iegādei vispār nebija paredzēts ne santīms. Tagad līdz ar izdarītajiem grozījumiem ir paredzēti zināmi līdzekļi, bet tomēr nav skaidrs, kā tiks izlietoti šie līdzekļi, jo tos var dažādi izlietot. Mēs nezinām, vai tiks sagādāta munīcija tiem strēlnieku ieročiem, kas jau ir mūsu bruņoto vienību rīcībā, vai tiks pirkti atkal klāt jauni ieroči, bet tiem nebūs munīcijas un līdz ar to būs atkal šie sliktie šaušanas pārbaudes rezultāti. Un šie šaušanas pārbaudes rezultāti aizsardzības vienībās ir tik slikti tāpēc, ka trūkst munīcijas mācību nolūkiem, lai šīs mācības būtu regulāras, biežas un daudzveidīgas. Vai par normālu var uzskatīt ainu, ka dažās vienībās virsnieki šaušanas vingrinājumus no pistoles izdara reizi pāris gados? Tie nav Aizsardzības spēki, tas ir skautu pulciņš! Nevaram taču nostādīt mūsu labākos vīrus, - mūsu virsniekus un zaldātus - tādā līmenī un pret viņiem izturēties ar tādu attieksmi! Tā ka, kamēr nav saņemts izskaidrojums Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā tiks izlietoti šie līdzekļi, - vai bruņojuma un munīcijas iegādei vai tiks organizēta munīcijas ražošana šeit uz vietas, vai tiks nopirkts par visu naudu varbūt viens helikopters, vai tomēr tiks nopirkta nepieciešamā munīcija mācībām un kaujas gatavībai, kā arī nepieciešamās patšautenes, ložmetēji, mīnmetēji, kā arī ieroči cīņai pret bruņutehniku, piemēram, prettanku granātmetēji, granātas un mīnas... Kamēr nav šā izskaidrojuma, nevar balsot par budžetu, apstiprināt pašiem nezinot - ko. Ir jāsaņem šīs atbildes, un tad var atgriezties, teiksim, pie budžeta tālākas izskatīšanas. Tā ka to, ko valdība līdz šim ir iesniegusi izskatīšanai Saeimai par Aizsardzības spēkiem paredzētajiem līdzekļiem, šobrīd nevar uztvert nopietni. Šķiet, ka to ir sastādījuši nezinātāji kas neorientējas Aizsardzības spēku un Zemessardzes vajadzībās. Situāciju ar armiju var salīdzināt ar iešanu uz balli. Ja uzaicinājumu uz balli pieņem, tad, mīļais, ir jāpērk uzvalks, fraka, smokings vai vakartērps. Un tikai tad dodies uz šo balli vai arī neej vispār. Tā ir arī ar bruņotajiem spēkiem - vai nu neveidosim bruņotos spēkus Latvijā vispār, vai arī, ja mēs izšķīrāmies tos veidot, tie ir pilnībā jāapgādā. Nevar rīkoties pēc principa - iet uz balli peldbiksēs - un nevar arī pret Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi izturēties pēc šāda paša principa - iedot viņiem ķiveri, zābakus un slotaskātu un teikt: ej, mīļais, uz mežu aizsargāt tēvu zemi un noliec galviņu uz ežiņas! Šobrīd mūsu armijas dzīvotspēja, funkcionētspēja un kaujasspējas attiecīgi ir jānodrošina ar naudas līdzekļiem. Tas nozīmē - apģērbt, paēdināt, pareizi izvietot karavīrus, sagatavot sakaru un transporta līdzekļus, apbruņojumu un medicīnisko palīdzību. Tā tas nedrīkst turpināties tālāk, - kāda šobrīd ir mūsu attieksme pret aizsardzības budžetu. Mūsu zemessargi un Aizsardzības spēku karavīri, sevišķi virsnieki, nežēlo savus līdzekļus un spēkus, kā mēs to konstatējām pārbaudes laikā, lai kaut vai uzturētu funkcionētspējīgus formējumus. Tātad par to mēs pārliecinājāmies. Gods un slava šiem Latvijas karavīriem, neraugoties uz tiem daudzajiem trūkumiem, kurus mēs atklājām! Turklāt man ir pilnīga pārliecība, ka karavīri mūsu atklātos trūkumus spēs novērst, jo mūsu virsnieki ir pietiekami pieredzējuši, drosmīgi un profesionāli sagatavoti, bet viņi to nevarēs izdarīt, ja valdība un arī mēs, Saeima, nemainīsim savu attieksmi pret aizsardzības vajadzībām, jo jānovērš ir galvenais cēlonis, kas ir pamatā dažādiem trūkumiem Aizsardzības spēkos un Zemessardzē. Un šis galvenais cēlonis ir līdzekļu trūkums aizsardzības vajadzībām. Tāpēc aicinu nogaidīt un šo budžeta projektu atdot valdībai atpakaļ tā pārstrādāšanai, uzsverot, ka aizsardzības budžets jāpalielina, ņemot vērā reālās vajadzības.

Visbeidzot daži vārdi par drošības iestāžu budžetu. Drošības vajadzībām Latvijas speciālajiem dienestiem vispār vēl šodien nav skaidrs līdzekļu iedalījums. Nacionālās drošības komisijā, kurā arī es darbojos, joprojām daudzi no mūsu speciālajiem dienestiem nav iesnieguši atskaites par paveikto - par līdzekļu izlietojumu un par darbību 1993.gadā - un plānoto nākamajā - 1994.gadā. Daži dienesti vispār ir atteikušies atbildēt uz Nacionālās drošības komisijas pieprasījumiem, kā, piemēram, Aizsardzības spēku štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks Dortāns. Te veidojas anekdotiska situācija. Kad slepenā dienesta darbiniekiem jautā: “Ar ko tad jūs tur īsti nodarbojaties?”, atbilde skan: - “Tas ir tik slepeni, ka mēs paši nezinām.” Tādā veidā mēs nevaram izturēties pret drošības jautājumiem. Kamēr mums nav pilnīgi skaidra aina, kādā veidā, kādiem speciālajiem dienestiem un cik līdzekļu tiek izlietots, kāda būs to darbība, tikmēr nevar balsot un akceptēt budžetu pirmajā lasījumā.

Līdz ar to šie manis minētie fakti vēlreiz parāda, ka projekts aizsardzības un drošības sadaļā ir nesagatavots. Tāpēc aicinu budžeta projektu noraidīt.

Priekšsēdētājs. Vārds Mārim Gailim. Uzrunas sākumā viņš mūs grib uzrunāt kā deputāts, bet uzrunas nobeigumā uzstāsies kā ministrs. Ir divi iesniegumi.

M.Gailis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju es gribētu mainīt šo kārtību.

Priekšsēdētājs. Tas ir jūsu ziņā.

M.Gailis. Paldies. Tātad uzstājas valsts reformu ministrs Māris Gailis.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu iesākt ar repliku attiecībā uz iepriekšējā runātāja repliku.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 63.pantu katrs par vienu jautājumu var uzstāties divas reizes - tas nozīmē, 40 minūtes. Man liekas, ka ar to vajadzētu pietikt, lai izteiktu savu attieksmi pret kādu likumprojektu. Vismaz, ja runa ir par šo.

Cienījamie kolēģi! Civildienesta likums, ierēdņu reforma ir gandrīz visvairāk kritizētā. Katrā avīzē vismaz vairākas reizes (protams, arī sapulcēs) un arī šeit mūsu namā dzird kategoriskus spriedumus, ka šāda reforma nav vajadzīga vai tā vismaz ir atliekama. To gan nepamato, ka valsts iestādēs strādājošie būtu savu uzdevumu augstumos, drīzāk gan, saka pretējo - ka viņi lielākoties ir zem katras kritikas. Kuram gan nav piemēru par nevīžīgu ierēdņu darbu? Kurš nav sodījies, stāvot bezjēdzīgi garās rindās namu pārvaldēs, kur viņš tiek ļoti slikti apkalpots? Un policija? Un katrs policists? Vai tur viss ir kārtībā? Paldies, ka vismaz ekonomiskā reforma ir akceptēta. Jau daudz mazāk dzird pārmetumus par lauksaimniecības un rūpniecības graušanu, mazāk ir uztraukumu par privatizāciju, bet tas viss attiecas uz saimniecisko jomu. Kāpēc piemirstam, ka esam kļuvuši par neatkarīgu valsti? Un tas uzliek atbildību. Katra valsts neapšaubāmi ir jāpārvalda, un pagaidām nav izgudrotas citas metodes, kā pārvaldīt neatkarīgu valsti, kā tikai ar saviem ierēdņiem, kas specifiskā strūktūrā veido valsts pārvaldes mehānismu. Valsts pārvaldes mehānisms ir instruments, un, tāpat kā ķirurgam ir nepieciešams skalpelis, lai viņš veiktu operāciju, vai grāvracim - lāpsta vai ekskavators, bez tā iztikt diemžēl nevar. Taču, ja mēs konstatējam, ka kontrolētajā gadījumā šis instruments šeit, mūsu Latvijā, nedarbojas labi, tad, protams, kaut kas ir jādara. Varētu retoriski jautāt: Varbūt ierēdņus var ievest no Krievijas vai no ārzemēm? Protams, ka ne. Varētu arī sacīt, ka ierēdņu reforma būtu atliekama, teiksim, uz kādu laiku, kamēr būs nauda. Piemēram, nākamgad vai vēl pēc tam mēs pagaidām varētu iztikt arī tā, kā ir. Taču diemžēl erozija iet dziļumā - ir korupcija, ierēdņi nespēj uzņemties atbildību, vērojama neprofesionalitāte. Kā jūs domājat: vai šādas valsts pārvaldes reformas atlikšana nebūs neatkarības un arī mūsu saimniecisko iespēju apdraudēšana? Jo īstenībā ierēdņi ir tie, kuri Ārlietu ministrijā gatavo notas, uzrauga kārtību ielās, iekasē nodokļus, rēķina budžetu, apkalpo cilvēkus sociālās nodrošināšanas nodaļās. Visi, kas prasa atlikt vai vispār nesākt valsts pārvaldes reformu, ierēdņu korpusa reformu, riskē ar savu vajadzību neapmierināšanu jau tuvākajā nākotnē. Mēs savā valsts pārvaldes reformas projektā pieprasījām 14 miljonus latu. Bija paredzēts, ka visi ierēdņi (apmēram 20 tūkstoši) tiktu atestēti 1994.gada laikā un tiktu uzsākta viņu apmācība, jo mēs tieši profesionalitātes kvalifikācijas celšanu uzskatām par galveno kritēriju ierēdņu sagatavošanā. Protams, kā mēs zinām, tas nebija iespējams, un tagad šī summa projektā ir noslīdējusi līdz 1 miljonam izglītībai un 5 miljoniem rezervē Civildienesta likuma ieviešanai. Šie 5 miljoni nav iedalīti valdībai, tie nav iedalīti Valsts reformu ministrijai, bet ir atstāti jūsu izlemšanai, Saeimas izlemšanai. Tad, kad zināmā daļā ierēdņu atestācija būs notikusi, tad mēs sagatavosim priekšlikumus un aprēķinu, cik katrā ministrijā ierēdņu ir atestēts un cik viņiem ir nepieciešams algas pielikumam. Un tas tik tiešām, nav liels. Mēs rēķinām, ka tas būs apmēram 10-20 latu katram ierēdnim, kurš ir atestēts un kurš jau darbojas pavisam pēc citām prasībām, ko noteicis Valsts civildienesta likums, kuru visā drīzumā sāksim skatīt otrajā lasījumā. Tātad tā ir tikai rezerve. Varētu teikt, ka tas ir karogs vai burkāns, vai pīrāgs, vai kaut kas tamlīdzīgs, kā mēs dažādā veidā to minam, bet to nekādā gadījumā nedrīkst izņemt no budžeta projekta, jo tas ir viens no galvenajiem motivējošajiem momentiem. Mēs to atstājam tur un lietosim tikai tad, ja es jums no šīs tribīnes būšu pierādījis, ka tādā un tādā apjomā, lūk, šī atestācija ir veikta un ka šīs nelielās algas piemaksas ir iespējams nodrošināt. Šogad pēc šā samazinātā plāna ir paredzēts aptvert 11-13 tūkstošus ierēdņu, kas praktiski strādā ministriju un valsts pārvaldes iestādēs, arī muitā un Valsts ieņēmumu dienestā. Nākamgad atestēsim apmēram 14-18 tūkstošus ierēdņu, - tie būs policijas darbinieki un pašvaldību ierēdņi. Var jautāt: vai tas ir daudz? Tas kopā ir apmēram 30 tūkstoši cilvēku, un es domāju, ka tas ir par daudz. Neapšaubāmi, kvalifikācijas celšanas un arī valsts pārvaldes struktūras reformas gaidā mums ir jāizbrīvē ierēdņi, un tas ir arī viens no Reformu ministrijas un valdības plāniem, bet, ja salīdzina procentuāli, tad (es vakar tā parēķināju) tas būtu 1,2% no iedzīvotāju skaita. Es biju nesen Francijā un noskaidroju, ka tur ir 4 miljoni ierēdņu un ka tas sastāda 8%. Es nesaku, ka mums ir pārāk daudz vai pārāk maz, es tikai mēģināju salīdzināt.

Bet, bez šaubām, daudz sīkāk par šīm valsts pārvaldes reformai budžetā paredzētajām pozīcijām es runāšu tad, kad mēs pirms otrā lasījuma spriedīsim par budžetu.

Tagad par pašvaldību lietām. Ir pamatoti pārmetumi, ka mēs neesam tālu tikuši ar pašvaldību reformu. Viena lieta, kas ir izdarīta, ir tā, ka kopīgi ar Pašvaldību savienību ir izstrādāta un valdībā akceptēta pašvaldību reformas koncepcija. Taču to nevar realizēt vienā mirklī, un mēs domājam, ka, lai ieviestu principus pašvaldību budžeta veidošanā, būs vajadzīgi divi gadi. Tas varbūt ir arī diezgan ātri. Samērā izšķirošs būs šis gads. 1995.gada budžets jau vairāk atbildīs principiem, un 1996.gada budžetā tas būtu puslīdz kārtībā. Es jums gribētu atgādināt šos principus.

Tātad pašvaldību budžeta veidošanas nosacījumiem ir jānodrošina patstāvīgi, reālajiem apstākļiem atbilstoši, pietiekami efektīvi funkcionējoši pagastu, pilsētu un rajonu budžeti. Valsts institūcijas kontrolē vietējo budžetu veidošanas un izlietošanas atbilstību likumiem. Pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības savu budžetu veido patstāvīgi, saskaņā ar likumu un ņemot vērā ar likumu noteiktos pašvaldību nodokļus, atskaitījumus no valsts nodokļiem, vietējās nodevas, valsts dotācijas, kā arī maksājumus par pakalpojumiem un citus ieņēmumus. Rajona pašvaldība nevar iejaukties pagasta un pilsētas budžetu veidošanā un izlietošanā. Tā ir ļoti svarīga norma, taču to šogad nebija iespējams vēl panākt, bet es ļoti ceru to izdarīt šā gada laikā, domājot arī par 1995.gada budžetu. Pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopējā budžetā, arī tā daļa, kas paredzēta sociālajām vajadzībām, gada gaitā nedrīkst samazināties. Sakarā ar piedāvātajām izmaiņām - jūs zināt, kādas tās ir - tas nav noticis arī attiecībā uz 1994.gada budžetu. Nodokļiem un nodevām teritorijas saimnieciskā uzplaukuma rezultātā ir jānodrošina budžeta pieaugums, bet pašvaldības nosaka konkrēto nodokļu likmi likumā paredzētajā kārtībā. Budžeta veidošanas un izlietošanas process ir atklāts, bet šobrīd diemžēl daudzās pašvaldībās tas tā nav. Zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļi nododami pašvaldībām. Ar 1994.gada 1.janvāri jānosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts pēc dzīvesvietas, arī uzņēmumu filiāļu, cehu un iecirkņu nodokļus maksā pēc atrašanās vietas. Ar 1994.gadu realizējama arī vietējo budžeta izlīdzināšanas politika, veidojot pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismu, kas nosakāms ar likumu. Par finansu izlīdzināšanas mehānisma galveno līdzekli uzskatām valsts dotāciju. Es domāju, ka tomēr šis tas no šīs manas pieminētās koncepcijas ir ieviests jaunajā budžeta likumā.

Un tagad par pašu budžeta procesu. Neapšaubāmi, ka budžeta politika ir Finansu ministrijas daļa, bet Valsts reformu ministrija, kura nav radīta kādai nozarei, bet kura ir radīta reformu procesam valsts pārvaldē, ir ieinteresēta pēc iespējas straujāk veikt reformas pašā valsts budžetā.

Mēs visi valdībā labi apzināmies mūsu budžeta projekta trūkumus, un es ātri to varu vēl atkārtot, lai jūs nedomātu, ka mēs sēžam savā ziloņkaula tornī un nezinām, kas notiek. Budžets nav īsti pārskatāms, šim budžetam nav skaidra pagājušā gada bāze. Budžets nav pietiekami orientēts un valdības politiskajām prioritātēm, lai gan šis tas tomēr ir panākts attiecībā uz tiesu reformu, arī uz valsts pārvaldes reformu. Budžets nav īsti orientēts uz izpildāmajām funkcijām un stratēģisko plānu īstenošanu. Budžeta līdzekļu piešķiršanas process ir orientēts uz status quo, uz to, lai visi, kas pagājušajā gadā saņēma naudu, arī šogad saņemtu. Cīņa ir par to, vai saņems to pašu vai vēl vairāk, un tā tas ir praktiski jebkurā valstī, kur tiek plānots ik pa gadiem. Gada beigās notiek, kā jūs zināt, budžeta līdzekļu tērēšana, lai tiktu saglabāta vecā bāze un lai nākamajā gadā attiecīgie ministri, iestāžu vadītāji varētu, teiksim, cīnīties par lielāku naudu. Un tā tālāk.

Jaunās programmas elementos, kuri saskaņā ar Valsts reformu ministrijas plāniem būtu jāliek budžeta veidošanas pamatā, pats galvenais ir stratēģiskā plānošana - plānošana uz vairākiem gadiem, nevis uz vienu gadu, bet vismaz trijiem. Lēmumiem par naudas izsniegšanu ir jābalstās uz apsvērumiem, kas īsti ir nepieciešams naudas ziņā, lai nodrošinātu to, par ko valsts ir atbildīga. Par katru budžeta posteni ir ik gadus jāatskaitās, kas padarīts, vai nospraustie mērķi ir sasniegti un kas jāmaina, lai nākotnē būtu labāk. Maiņas sevī var ietvert visu ko, arī attiecīgu izcenojumu, par maiņām lemj un tās jānodrošina ar naudu. Katrai piešķirtajai summai pamatā ir mērķis, kurš jāsasniedz un par kuru pēc gada būs jāatskaitās.

Budžeta līdzekļu izlietošana. Ir jādod rīcības brīvība menedžeriem, vadītājiem un finansistiem, lai tie paši lemj, kas ir jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Jāprasa no menedžeriem atbildība par mērķu sasniegšanu dotajās finansiālajās robežās. Jānosprauž vadlīnijas līdzekļu izmantošanai, kas garantē konkurenci valsts pasūtījumos. Tātad atklāta konkursa princips gan attiecībā uz precēm, gan attiecībā uz pakalpojumiem.

Pārejas elementi. Jaunais likums par budžetu un finansu vadību ir labs solis uz priekšu. Tas spiedīs budžeta procesu iesākt agrāk, lai ir iespējams veikt atbildīgu plānošanas un vērtēšanas procesu. Tas arī spiedīs citādāk organizēt budžetu pašu, lai varētu skaidrāk redzēt bāzi, redzēt kopējos piešķīrumus pēc prioritātēm.

Vēl ir jāpanāk, ka budžeta process ir saistīts ar mērķu sasniegšanu un ka atskaites par budžeta izmantošanu nāk līdzi atskaitēm par mērķu sasniegšanu. Lai atskaitās nevis par to, cik ir izdevis, bet ko ir sasniedzis. Vēl ir jāpanāk, lai menedžeriem būtu rīcības brīvība, bet lai var uzlikt arī atbildību par naudas apsaimniekošanu mērķu sasniegšanai. Tomēr menedžeri vispirms ir jāapmāca, lai viņi varētu uzņemties šādu atbildību. Un te mēs atgriežamies pie ierēdņu reformas.

Ar to es beidzu savu ministra uzstāšanos un tagad runāšu kā deputāts, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deleģētā persona, kura izsaka mūsu komisijas viedokli attiecībā uz 1994.gada budžeta projektu.

Tātad komisija ar balsu vairākumu atbalsta 1994.gada valsts budžeta projektu, kur ieņēmumu daļā ir 526,1, izdevumu daļā - 565,4 miljoni latu, bet deficīts - 39,3 miljoni. Tā uzskata, ka projekts ir virzāms uz Saeimas plenārsēdi pirmajam lasījumam.

Komisija atzīmē šādas valsts budžeta projekta nepilnības, kuras būtu novēršamas līdz tā izskatīšanai Saeimas plenārsēdē otrajā lasījumā. Projektā nav skaidra ieņēmumu un izdevumu daļu pozīcija salīdzinājumā ar 1993.gadu, tādējādi nevar vērtēt attīstības dinamiku. Projektam nav pievienotas ministriju un citu budžeta iestāžu uzturēšanas izmaksu tāmes, līdz ar to nevar vērtēt izmaksu mērķtiecīgumu. Nav vienotas pieejas ministriju finansu atspoguļojumam, nevar vērtēt tautsaimniecības nozaru finansiālās vajadzības valsts budžetā kopumā. Budžeta sastādīšana, bez šaubām, ir jāiesāk agrāk.

Par pašvaldību budžetu. Pašvaldību budžeta projekts 1994.gadam ir 103,1 miljona latu apjomā, tā īpatsvars valsts kopbudžetā ir 16,4%, kas nav pietiekami rajonu, pilsētu un pagastu vajadzību apmierināšanai. Taču tas atbilst valsts reālajām iespējām un arī ieteikumiem, kas atspoguļoti nākamajās nostādnēs, kuras būtu virzāmas uz Saeimas plenārsēdi pieņemšanai. Lai garantētu pašvaldību veselības aizsardzības iestāžu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, būtu lietderīgi saglabāt Ministru kabineta principiālo nostādni šinī jautājumā, bet tajā pašā laikā, lai funkcijas izpildītājus - pašvaldības - nodrošinātu ar attiecīgajiem finansu resursiem, arī lai nodrošinātu veselības aizsardzības iestāžu reformu, ieviešot norēķinu kasu sistēmu, izņemt no budžeta projektā Labklājības ministrijai paredzētajiem līdzekļiem šim mērķim atvēlētos 39,7 miljonus latu un valsts budžetā tos paredzēt kā valsts mērķdotācijas pašvaldībām veselības aizsardzības iestāžu uzturēšanai. Šis priekšlikums Ministru kabineta sēdē jau ir pieņemts un Finansu ministrija nodarbojas ar tā iestrādāšanu. Tādā gadījumā 1994.gada pašvaldību budžeta kopapjoms sastādīs 142,8 miljonus latu, bet tā īpatsvars valsts kopbudžetā būs 22,7%. Bez tam vajag noteikt kārtību, pēc kuras līdzekļi sociālajiem pabalstiem no valsts budžeta pašvaldībām būtu pārskatāmi katru mēnesi vienas divpadsmitās gada daļas apmērā ar pārrēķinu pārskata perioda beigās un starpību regulēšanu nākamā mēneša pārskaitījuma summās. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neaizņemšu daudz laiku, bet par šo budžetu gribas pateikt vienu otru vārdu. Pirmām kārtām, vai šis budžets apmierina visas nozaru prasības? Nē. Vai šis budžets dod pietiekami pensionāriem, maznodrošinātajiem, kultūrai, veselības aizsardzībai? Nē. Vai dod pietiekami tieslietām, Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Zemessardzei? Nē. Un te nu es lielā mērā gribu it īpaši piekrist kolēģim Kostandam, kurš ļoti izsmeļoši runāja par aizsardzības problēmām. Tomēr atgādinu, ka šis ir pirmais lasījums, ka šis ir pamats, uz kura var būvēt otro lasījumu. Un tāpēc, runājot Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vairākuma vārdā, paziņoju, ka frakcijas vairākumam šis budžets ir pieņemams pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mums vajadzētu nolemt par mūsu tālāko darbu it sevišķi līdz pulksten 17.00. Mums ir divi steidzami pieprasījumi, kurus Prezidijs negribētu atlikt uz nākamo sēdi, jo mēs vienu no tiem jau atlikām uz šodienu, motivējot ar to, ka tas bija iesniegts vakardien. Tie ir divi steidzami pieprasījumi, un, kā jūs zināt, izskatīšanas steidzamība ir apspriežama un balsojama. Balsojuma rezultāts var būt dažāds - var būt arī tāds, ka šo pieprasījumu apspriešana tiek turpināta tūdaļ.

Tagad pulkstenis ir 16 un 30 minūtes. Nākamais runātājs ir ar 15.kārtas numuru, bet pavisam pieteikušies runāt 32 deputāti, tāpēc mums ir jāizlemj par mūsu šīsdienas darbu. Nekādu ierosinājumu nav, līdz ar to pulksten 17.00 plenārsēde tiek pārtraukta. Par procedūru - deputāts Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 52.pants nosaka, ka pirms viena jautājuma izspriešanas nevar pāriet uz citu jautājumu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu jautājumu pieprasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un ja Saeima tam piekrīt atbilstoši 54.pantam.

Priekšsēdētājs. Jā, bet ir arī 107.pants, kurš saka: pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā un ceļami priekšā Saeimai tuvākajā sēdē. Tātad tā jau ir otrā sēde, kurā Prezidijs šo jautājumu ir spiests atlikt. Es jūs tikai informēju, jo nekāds lēmums mums nav pieņemts. Protams, ja pieprasījuma iesniedzēji neuzstāj, tad mēs turpinām līdz pulksten 17.00 apspriest budžetu.

Deputāts Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, es tomēr domāju, ka pieprasījums nav īsti pielīdzināms pārejai uz citu jautājumu, jo šie pieprasījumi ir iesniegti. Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka neviens šodien nav pieprasījis sēdes pagarinājumu, mēs pulksten 17.00 pārtrauksim debates par budžetu un turpināsim tās nākamnedēļ, jo daudzi tajās ir pierakstījušies, tāpēc šodien diez vai būtu vērts kādu tracināt un turpināt šo darbu. Varbūt Saeima atlikušajā laikā varētu iepazīstināt ar ienākušajiem pieprasījumiem, un tad būtu vismaz izpildīti arī jūsu nolasītie panti. Un tad, ja vēl atliek laiks līdz 17.00, var debatēt par budžetu. Ja ne, turpināsim nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs. Jā, tad es esmu nonācis pretrunā ar to, ko esmu jums lūdzis. Jūs, godātais Panteļējeva kungs, jau neesat iesniedzis šos pieprasījumus. Es lūdzu izteikt viedokli tos, kas tādus ir iesnieguši. Tā kā šie deputāti neizsaka savu attieksmi pret situāciju, mēs turpinām izskatīt budžetu. Vārds deputātam Kiršteinam!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mēs noklausījāmies veselu rindu runātāju - ministrus, frakciju pārstāvjus, un daudz kas jau ir pateikts, tāpēc, es domāju, man nemaz nevajadzēs 20 minūšu, jo, tā kā šis ir pirmais lasījums, konceptuālais lasījums, es negribu tagad runāt par skaitļiem un pa pantiem, es gribu tikai pieminēt trīs jautājumus.

Pirmais. Mēs, tā teikt, esam sākuši būvēt māju no jumta. Nolemjam, kādas būs algas un sadalām budžetu valdībai, ministrijām, piešķiram līdzekļus dažādām reformām un pašās beigās pārejam pie ēkas pamatiem, kura diemžēl izrādās būvēta uz smiltīm. Tātad pirmais. Šeit daudz tika runāts it kā par pašvaldībām, tomēr no Gaiļa kunga runas es īsti nesapratu, kā šo pašvaldību budžetu valdība domā sastutēt, lai pašvaldības vispār izvilktu dzīvību līdz nākamā budžeta apspriešanai. Es tūlīt paskaidrošu mazliet sīkāk. Šo budžetu varētu ciniski nosaukt par strīdu agrārajā jautājumā: Pēc šīs koncepcijas skaidri redzams, ka valdība grib pašvaldības dabūt ātrāk zem zemes, bet pašvaldību vadītāji savukārt grib “nokaut” Gaili. Kādi būs rezultāti? Protams, ja mēs šeit sēdēsim un smaidīsim, tad, man ir tāda pārliecība, drīzāk Gailis dabūs šīs pašvaldības zem zemes. Kāpēc es to saku? Tātad: pirmais - ienākumu nav nekādu; otrais - šeit ļoti draudzīgi tika nobalsots ar pārbalsošanu, ka apgrozījuma nodoklis pašvaldībām nav vajadzīgs, tātad tām atliek zils gaiss un ļoti fantastisks projekts, ka pašvaldībām izdevumi izglītībai, veselības aizsardzībai un vēl kam tiks palielināti par 13,8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet, ja rūpīgi iepazīsieties ar projektu, jūs atklāsiet, ka valdība prognozē patēriņa cenu celšanos tikai par 16%. Mēs visi zinām, kā šīs cenas cēlās un kādas tabulas tika zīmētas sakarā ar apgrozījuma nodokli, un šīs tabulas bija ļoti optimistiskas. Valdība teica tā: ja jūs ļausiet paaugstināt par 18% apgrozījuma nodokli gan pārtikai, gan visām pārējām precēm, tad nodoklis nebūs lielāks par 5%, tas ir, inflācija nebūs lielāka par kādiem 5 vai 7%. Bet, ļāvuši pacelt šo apgrozījuma nodokli pārtikai līdz 18%, mēs dabūjām cenu pieaugumu faktiski divreiz lielāku. Pat tad, ja pieņem, ka tiešām patēriņa preču cenu pieaugums nākamajā gadā būs tikai 16%, nevis 32 vai 25%, tad neraugoties uz šo “dāsno” palīdzību, kura būs tikai 13% (un es prognozēju, ka cenas būs divreiz lielākas), ar to pilnīgi pietiks, lai pašvaldības beigtu eksistēt. Bet nerunāsim šeit par skaitļiem, par koncepciju. Tātad - decentralizācija, pašvaldību nostiprināšana. Pretī mēs dabūjam līdzekļu vēl lielāku centralizāciju valdības rokās, un pēc tam šie līdzekļi tiks pārdalīti no kaut kādas centrālās sistēmas, no kaut kādas ministrijas, no valdības. Tas ir viens aspekts.

Nākamais - sociālais jautājums. Nu, par sociālo jautājumu jeb par sociālajām problēmām es negribu šeit runāt, jo domāju, ka daudz labāk šos jautājumus pārzina tie, kas jau runāja, un tie, kas strādā attiecīgajā komisijā - Sociālo un darba lietu komisijā. Protams, pensionāru skaits saruks ļoti strauji šīs pašas “dāsnās” palīdzības dēļ un sevišķi veiksmīgi izstrādātā pensiju likuma dēļ, kurš gan diemžēl nav apstiprināts. Ja es pareizi saprotu, valsts pensijas tiks galvenokārt veidotas no šā sertifikātu fonda un, protams, arī no paju piemaksām, bet es arī šoreiz nerunāšu par skaitļiem.

Trešais. Par valsts aizsardzību es te vispār negribu runāt. Man ir kauns runāt, jo tādas jau nebūs. Un kam mums tādu vajag? Mēs esam saņēmuši skaidru priekšlikumu no Krievijas puses - atstāt šeit militāro bāzi ar, teiksim, 800 cilvēkiem līdz 2001.gadam. Protams, var teikt, ka tas būs kaut kāds civils objekts, kas darbosies piecus gadus, un divus gadus to demontēs, bet termiņš ir skaidrs - 2001.gads. Tad mēs varam mierīgi rakstīt iekšā tur 2% vai kādus 2,2 vai 2,7% aizsardzības vajadzībām, no tā nekas nemainās. Tas nekas, ka igauņiem un lietuviešiem šis aizsardzībai atvēlēto līdzekļu procents svārstās starp 4 un 5%. Valstīm, kuras robežojas ar bijušo Padomju Savienību, piemēram, Somijai, šis aizsardzības budžets var svārstīties starp 7 un 15%. Valstīm, kuras apdraud kaut kādi komunistiski režīmi, piemēram, Taivānai, šis budžets svārstās starp 30 un 40%. Bet es negribētu, ka mani pēc tam šeit nolamātu, ka es esot kaut kāds militārists un, nedod Dievs, gribot to budžetu vismaz divreiz lielāku. Nē. Mēs varēsim sūtīt arī turpmāk dažādus lūgumus, petīcijas...

Gribu nolasīt jums fragmentu no Zviedrijas premjerministra Bilta kunga runas, kura bija veltīta Latvijas neatkarības 75.gadadienai un kuru viņš teica Zviedrijas Ārpolitikas institūtā 17.novembrī. Protams, viņš teica, ka Zviedrija nevar būt neitrāla kā līdz šim, bet... Es gribētu nolasīt tikai vienu citātu, lai deputātiem būtu viela pārdomām: “Stāvoklis drošības jautājumos ir mainījies pašos pamatos. Vienīgais, ko mēs šodien zinām, ir tas, ka vienīgais karš, kas agrāk bija iespējams, nu kļūst par neiespējamu (un te Bilta kungs domā kodolkaru), bet visi citi konflikti, kas blokos sadalītajai Eiropai bija neiespējami, tagad pavisam citādos veidos kļūst iespējami un palielinās varbūtība, ka varētu izcelties lokāli un vietējie konflikti.” Kā tad šādā gadījumā reaģē valdība? Premjerministrs, Ministru prezidents teica, ka būšot vesels rezerves fonds miljona latu apmērā. Ja es nemaldos, mūsu valstī ir kādi 27 pulkveži un varbūt būs kādi pieci ģenerāļi. Tātad, par šo miljonu varēs iepirkt bruņojumu, ko šie 27 pulkveži varēs ielikt krūšu krekla kreisajā kabatiņā... Bet tas varbūt arī nav tik svarīgi, jo, kā es esmu pārliecinājies, ļoti daudzus vispār neinteresē pašas valsts eksistence. Latvijas neatkarība pašreiz pilnībā ir uzbūvēta uz smiltīm, to pierādīja arī šis nesenais gadījums Vidzemes priekšpilsētā, kas milzīgi tika uzpūsts. Divīzija, kurā ir pāri par 2000 cilvēku, tas ir, Pleskavas gaisa divīzija, protams, būtu Latviju ieņēmusi ar visām no tā izrietošajām sekām, pateicoties tikai tam, ka Ruča kungs nerīkojās adekvāti ieņemamajam amatam.

Jā, mēs esam ļoti varonīgi. Otrajā pasaules karā latvieši dažādās frontēs kopā spēja mobilizēt 280 tūkstošu cilvēku. Bet tad, kad ir runa par pašu valsts pamatiem, par mūsu pašu valsts aizsardzību, tad, protams, mums nav ne cilvēku, ne līdzekļu, ne koncepcijas un pat ne idejas, ko darīt tālāk. Es šeit pat negribu pieminēt zemessargus, kuri prasīja ļoti mazu summu - 3 miljonus latu, lai iegādātos kaut kādu bruņojumu. Nu, protams, ja nav skaidrs, ko darīs šī Zemessardze, kā tā kontrolēs valsts teritoriju, kā tā kontrolēs infrastruktūru, ceļus, sakaru sistēmas un visu pārējo, tad nav absolūti nekādas jēgas ietiepties un neparakstīt, teiksim, kaut kādus līgumus par svešu bāzu paturēšanu līdz 2000.gadam.

Nākamais... Kāpēc bija signāls? Es atvainojos...

Priekšsēdētājs. Tā ir tehnikas vaina.

A.Kiršteins. Tātad es šeit pieminēju pašvaldību jautājumu, sociālo jautājumu un valsts aizsardzību. Par uzņēmējiem es nemaz negribu runāt, jo viņi paši kaut kā izdzīvos un valstij nevajadzētu iejaukties, bremzējot viņu darbību. Un arī par privatizāciju es negribu šeit runāt, jo privatizācijas kā tādas vispār nebūs - tikai viena, ļoti vienkārša iemesla dēļ: ja mums ir pusotra miljona cilvēku, kas kaut kādā veidā dabūs šos sertifikācijas čekus, katram vidēji būs pāris desmiti vai 50 sertifikātu, un katra sertifikāta vērtība ir 58 lati, un ja mēs zinām, ka ceturto daļu no visa īpašuma ir paredzēts privatizēt par šiem sertifikātiem, mēs dabūjam “padsmit” miljardus. Nav svarīgi, vai tas ir 12 miljardu vai 18 miljardu latu vērtībā, bet, ja skaidrā nauda mums ir nedaudz zem 300 miljoniem latu vai nedaudz virs un ja visu banku aktīvi arī ir kādi 100 miljoni latu, tad mēs redzam, ka starpība jau nav 10 vai 50, vai 500 reizes, bet tā svārstās no 500 līdz 700 reizēm. Tātad katram ir skaidrs, ka nevar neko privatizēt un ka nekādas privatizācijas šeit pašreiz nebūs. Tāpēc par šo jautājumu arī nav vērts runāt.

Un nobeigumā es gribu nedaudz pieskarties kultūras jautājumiem. Mums ir lieli izdevumi. Es esmu optimists un ticu, ka mēs kaut kādā mērā tiksim galā ar Nacionālās operas celtniecību un rekonstrukciju. Es šeit redzēju arī izdevumus, teiksim, Rīgas pils atjaunošanai. Es gribētu runāt arī par tāda nacionālas nozīmes objekta kā Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kura, protams, būs ļoti dārga. Bet, lai 1994. un 1995.gadā varētu šo celtniecību un teritoriju sagatavošanu sākt, šogad, protams, ir jāpabeidz projektēšana, kuras kopējās izmaksas, vadoties pēc pieprasītā budžeta, bija apmēram 120 000 latu. Es secināju, ka apmēram 55 000 latu pašreiz ir iedalīti šīs bibliotēkas celtniecībai, bet ceru, ka valdība atradīs vēl, jo Gaiļa kunga tikko pieminētā rezerve ir 5 miljoni un tā ir domāta ekonomikas attīstībai jeb reformu turpināšanai valstī... Man tas likās ļoti jocīgi, ka pēkšņi var parādīties kādi 5 miljoni ar nosaukumu “rezerve reformu turpināšanai” un ka tajā pašā laikā ir ļoti grūti atrast 70 000 latu kā tādus.

Bet kopumā, es vēlreiz atkārtoju, mums pašreiz nav nekādu iespēju nobalsot par šā budžeta apspriešanas turpināšanu jeb nodošanu otrajam lasījumam, nemaz nerunājot par skaitļiem, tikai tāpēc, ka nav ielikti absolūti nekādi pamati ne valsts aizsardzībai, ne pašvaldību eksistencei, ne sociālajam jautājumam, nerunājot jau nemaz par pārējiem jautājumiem, jo šis ir konceptuāls lasījums un detaļas mēs tādēļ pašreiz neskatām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Kā jau Kiršteina kungs un vēl viens otrs teica, mēs esam diezgan daudz un plaši izteikušies par dažādiem budžeta aspektiem. Ja mēs tā ietu cauri visiem budžeta projekta punktiem, tad, protams, mums nepietiktu laika. Es tomēr biju domājis ļoti īsi pieskarties mūsu valsts aizsardzības jautājumiem. Pēc šā budžeta īstenošanas es gribētu uzdot dažus jautājumus bataljona komandierim Jānim Āboliņam, kura bataljons ir stacionēts Baltinavā un kurš ir atbildīgs par ļoti “jūtīgu” mūsu valsts austrumu robežas posmu, proti, robežu gar Abrenes apgabalu, caur kuru, kā man zināms, no Pleskavas puses iefiltrējas dažādi mūsu valstij nevēlami spēki. Es gribētu dzirdēt, kā un cik lielā mērā viņa problēmas tur uz vietas ir atrisinātas. Vai viņa vīri ir spējīgi šo provizorisko robežu kārtīgi patrulēt? Jo tas 0,43% pielikums aizsardzības budžetā diezin vai kādu labumu šim bataljonam atnesīs. Es priecātos, ja viņa atbilde galu galā būtu pozitīva. Tas viss taču ir mūsu pašu valsts drošības dēļ. Te jau man rokā ir tie papīri, un starp tiem ir Latvijas Republikas Zemessardzes budžeta projekts, kur attiecībā uz līdzekļiem formas tērpu, bruņojuma un munīcijas iegādei ir sarakstītas nulles un saliktas izsaukuma zīmes. Ir Finansu ministrijas projekts, un arī tajā ir izsaukuma zīmes. Trūkst līdzekļu aviācijas uzturēšanai, jauniesaucamo uzturēšanai un apmācībai - un tā tālāk. Jā, mūsu valsts aizsardzības sistēmas stāvoklis ir ļoti bēdīgs, un, kā šķiet, šajā ziņā nekas netiks darīts.

Otrais punkts ir pašvaldības, un par to jau es agrāk runāju, un arī daudzi citi ir runājuši. Pašvaldības paliek visumā nabadzībā. Un trešais jautājums ir mūsu valsts pensionāru “armija”: apmēram 600 tūkstoši. Te nu es teiktu, ka būtu bijis vērts riskēt un paplašināt deficītu krietnam pensiju pielikumam. Mums valstī trūkst labu un kompetentu ierēdņu, viņi ir jāskolo, un tā akadēmija ir vajadzīga. Tas ir jāatzīst, ka šīs lietas ir nokārtojamas. Tomēr šo jautājumu tāpat kā šo budžetu, var arī palēnināt, ja ne pavisam pārtraukt un tos daudzos miljonus, relatīvi runājot, kuri tagad ir budžetā atvēlēti mūsu birokrātiskajai mašīnai, tās finansēšanai, varētu novirzīt uz galvenajiem virzieniem - uz aizsardzību, pensijām un pašvaldībām, no kā, pēdējo minot, iegūst arī mūsu lauksaimniecība.

Man mazlietiņ jāpakavējas pie cienījamā Siliņa kunga izteicieniem pašā sākumā. Ir jau interesanti, ka pasaules vēsturē ir kādas personības, kuras tiešām neviens neaizmirst. Uļjanovu es tagad neminēšu, bet minēšu ģenerāli Klauzevicu. Un Klauzevics teicis, ka vislabākais aizsardzības veids ir uzbrukums. Un Siliņa kungs arī pateica, ka budžets mums visiem bijis rokā jau pirms Ziemsvētkiem un ka mēs visi jau sen būtu varējuši to izanalizēt un nosūtīt visus labos ieteikumus valdībai, un tad tagad jau varētu rīkoties tāpat kā šajos garajos padomju režīma gados - finansu ministrs vai Ministru prezidents apmēram divas trīs stundas lasītu savu budžeta un plāna ziņojumu, pēc tam mēs ļoti smaidītu, aplaudētu un visi teiktu: jā! Tā laikam Siliņa kungs iedomājās, ka arī šajā demokrātiskajā, dažiem varbūt nepatīkamajā un šausmīgi samocītajā, ar Rietumu idejām piesārņotajā Saeimā, parlamentā, kuru mēs tagad atjaunojam, tādas lietas jau vairs nevajadzētu pārrunāt. Tātad viss būtu ļoti jauki piegriezts, turklāt pēc vienas noteiktas šnites, un mēs visi smaidītu un būtu viens pret otru bezgala laipni. Man liekas ka Siliņa kungs te lietoja tādus vārdus - “viss būtu ļoti kulturāli”, bet es nezin kāpēc aiz šiem vārdiem sajūtu kaut ko nepatīkamu - tādu pagātnes dvesmu. Man liekas, ka arī cienījamam Siliņa kungam savā augstajā zinātnieka domāšanā vajadzētu apsvērt arī šo variantu, vajadzētu pārdomāt par tādu ne visai patīkamu parlamentu, kurā viens otru apstrādā un kur vairāk analizē un izsakās arī opozīcija, ne vienmēr tikai piekrītot. Es nekavēšu jūs ilgāk, bet domāju, ka šie trīs punkti - aizsardzība, pensionāri, pašvaldības, turklāt saistībā ar lauksaimniecību - būtu tiešām liekami budžetā redzamākā veidā. Te ir daudz kā, ko pārdomāt, pie kā pastrādāt, un arī es savas frakcijas vārdā varu teikt, ka pašlaik šajā stadijā nesaredzu, ka šis budžeta projekts būtu gatavs pieņemšanai šajā sēdē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Tikmēr es, godātie deputāti, jums nolasīšu to runātāju sarakstu, kurus Prezidijs atstāj uz nākamo sēdi: Andris Rozentāls, Jānis Lucāns, Aida Prēdele, Anta Rugāte, Irēna Folkmane, Pauls Putniņš, Valdis Pavlovskis, Antons Seiksts, Anna Seile, Eduards Berklavs, Romāns Apsītis, Ludmila Kuprijanova, Imants Kalniņš, Larisa Laviņa, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere.

Par procedūru? Lūdzu! Par procedūru - deputāts Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu lūgt precizējumu. Jūs nosaucāt to runātāju sarakstu, kurus atstāj uz nākamo sēdi. Vai tas nozīmē, ka nākamajā sēdē vairs nevarēs pieteikties?

Priekšsēdētājs. Jums, kolēģi, prasa, no kurienes jūs to ņemat? Šis saraksts paliek uz nākamo sēdi. Cik gars tas būs nākamajā sēdē - to lemsit jūs paši. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies!

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi, lūdzu ievērību paziņojumam. Tautsaimniecības komisija...

Priekšsēdētājs. Godātais Graudiņa kungs, tribīni tādā veidā neviens neizmanto. Vārds komisijas vārdā paziņojumam - deputāts Graudiņš.

M.Graudiņš (LC).

Paldies. Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija lūdz ievērību paziņojumam. Attiecībā uz privatizācijas likumu paketi mūsu lūgums ir, ja tas iespējams, iesniegt priekšlikumus līdz otrdienas rītam pulksten 10.00, lai tos varētu virzīt attiecīgi uz priekšu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam komisijas vārdā Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, kuri piedalās Kārtības ruļļa izstrādāšanā! Es atgādinu, ka mums ir sēde pirmdien pulksten 10.00 Juridiskās komisijas telpās, lūdzu neaizmirst.

Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam komisijas vārdā deputātam Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Es gribētu lūgt uzmanību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem. Tā kā debates turpinās nākamo ceturtdien, pirmdien mums nav vajadzības sasaukt komisijas sēdi. Komisijas sēde būs otrdien pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs. Vai visi ir izteikuši savus paziņojumus komisijas vārdā? Reģistrācija. Kā, lūdzu? Es atvainojos, deputāts Graudiņš pārtrauca mūsu procedūru. Lūdzu rezultātu, un arī mani reģistrējiet!

Godātie deputāti, mēs atvainojamies, bet tehnisku iemeslu dēļ ir jāpārreģistrējas. Diemžēl šo tehnisko kļūmi nav iespējams labot, tāpēc mums būs jārēķinās ar divām reģistrācijām, kuras ir bijušas, jo citu neko tagad nevar darīt. Nākamā sēde būs 20.janvārī pulksten 9.00.

Stenogrammu parakstīja:

Redaktores: L.Bumbura,

J.Kravale

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece,

B.Strazdiņa, S.Bērziņa,

I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule,

J.Kurzemniece,

S.Stikute

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 1.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 2.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 2.lpp.

- dep. J.Sinka - 3.lpp.

- dep. E.Kide - 3.lpp.

- dep. A.Seile - 4.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 5.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 6.lpp.

- dep. A.Berķis - 7.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 7.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 8.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 9.lpp.

- dep. E.Kide - 9.lpp.

- dep. P.Tabūns - 10.lpp.

- dep. E.Bresis - 12.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 12.lpp.

- dep. J.Lucāns - 14.lpp.

- dep. J.Sinka - 15.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 16.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 18.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 20.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 22.lpp.

- dep. E.Kide - 22.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 23.lpp.

- dep. A.Seile - 24.lpp.

- dep. M.Budovskis - 25.lpp.

(1.lasījums) - 26.lpp.

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 26.lpp.

Par procedūru - dep. A.Kiršteins - 32.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

- dep. J.Sinka - 33.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 34.lpp.

- dep. A.Endziņš - 34.lpp.

Ziņo - Ministru prezidents V.Birkavs - 34.lpp.

Debates - dep. A.Piebalgs - 42.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 48.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 54.lpp.

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 56.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš - 57.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 60.lpp.

- dep. E.Kide - 65.lpp.

- dep. A.Berķis - 70.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministrs

V.Krištopans - 74.lpp.

- dep. G.Resnais - 76.lpp.

- dep. A.Siliņš - 80.lpp.

- dep. P.Tabūns - 83.lpp.

- dep. O.Kostanda - 89.lpp.

- valsts reformu ministrs

dep. M.Gailis - 97.lpp.

- dep. A.Grots - 103.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 104.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 105.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Kiršteins - 105.lpp.

- dep. J.Sinka - 110.lpp.

Par procedūru - dep. M.Budovskis - 112.lpp.

Paziņojumi - dep. M.Graudiņš - 112.lpp.

- dep. A.Endziņš - 113.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 113.lpp.