Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! 14.oktobra plenārsēdi pasludinu par atklātu. Jums visiem ir šodienas sēdes darba kārtība, ko izsludinājis Saeimas Prezidijs. Taču man tūlīt jāsaka, ka ir saņemti vairāki iesniegumi, konkrēti - trīs, kuros lūgts izdarīt grozījumus šajā darba kārtībā. Atļaujiet man jūs iepazīstināt ar tiem. Divus iesniegumus Saeimas Prezidijam ir adresējusi frakcija “Latvijas ceļš”, vienu -  Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

            Vienā no frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegumiem lūgts grozīt izsludinātajā darba kārtībā izskatāmo jautājumu secību un likumprojektus “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli” un “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” izskatīt pirms Saeimas 7.oktobra plenārsēdes darba kārtībā iekļautajiem, bet neizskatītajiem jautājumiem.

            Otrā frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegumā tas pats lūgts attiecībā uz likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām” un “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību””, atsevišķu punktu atcelšanu”. Savukārt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija informē, ka tā ir saņēmusi Ministru kabineta lūgumu dot tam atpakaļ likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli””. Ministru kabinets savu lūgumu pamato ar to, ka Latvijas Republikas likumā “Par peļņas nodokli” tiek gatavoti jauni grozījumi, un būtu lietderīgi tos visus izskatīt vienā reizē. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrīt Ministru kabineta ierosinājumam un lūdz Saeimu pieņemt atbilstošu lēmumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 167.pantu.

            Tātad ir šie trīs iesniegumi, par kuriem mums vajadzētu nobalsot. Pirmais - atkārtošu vēlreiz: izskatīt likumprojektus “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” un “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pirms Saeimas 7.oktobra plenārsēdes darba kārtībā iekļautajiem, bet neizskatītajiem jautājumiem, tas ir, tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem par ienākušajām likumdošanas iniciatīvām. Vai ir kādas iebildes, vai citi priekšlikumi? Nav. Tad balsosim par šo frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 2, atturas - 9. Ierosinājums tiek akceptēts.

            Tagad mums jābalso par šīs pašas frakcijas otru priekšlikumu - būtībā tādu pašu, tikai tas attiecas uz diviem citiem likumprojektiem “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” un “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību”” atsevišķu punktu atcelšanu.” Vai ir kādi priekšlikumi vai iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim par to, ka šie likumprojekti tiek izskatīti tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem par ienākušajām likumdošanas iniciatīvām, pēc likumprojektiem par akcīzes un apgrozījuma nodokli.

            Rezultāts: par - 77, pret - 1, atturas - 7. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

            Un tagad pēdējais, kas nāk ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas starpniecību no Ministru kabineta, - neizskatīt šodien likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”” un atdot šo likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam sakarā ar to, ka tiek gatavoti jauni grozījumi šajā likumā. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi vai iebildumi? Nav.

            Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir akceptēts. Varam sākt darbu.

            Pirmie, kas mums šodien jāizskata, ir Prezidija ziņojumi par ienākušajām likumdošanas iniciatīvām. To ir visai daudz - vienpadsmit.

            Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu F.Stroganova, M.Bekasova, A.Bartaševiča, N.Krasohina, L.Laviņas un G.Fjodorovas iesniegto likumprojektu “Par pilsonību” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai ir kādi iebildumi? Nav.

            Nākamais ir “Likums par pilsonību”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu E.Kides, A.Amerika, J.Lucāna, J.Zaščerinska, J.Jurkāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Likums par pilsonību” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai pret šo Prezidija slēdzienu deputātiem ir iebildumi? Arī nav.

            Nākamais likumprojekts “Likums par bezvalstnieka statusu”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu E.Kides, A.Amerika, J.Lucāna, J.Zaščerinska, J.Jurkāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Likums par bezvalstnieka statusu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai pret Prezidija slēdzienu deputātiem ir kas iebilstams? Varbūt kāda ieinteresēta komisija nav iekļauta? Redzu, ka nekādu pretenziju zālē sēdošajiem nav. Tātad varam pāriet pie nākamās likumdošanas iniciatīvas.

            Tas ir kā ceturtais darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””. Attiecībā uz to Saeimas Prezidija slēdziens ir šāds: “Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.” Vai ir jautājumi? Nav. Iebildumi? Arī nav. Tātad Prezidija slēdziens akceptēts.

            Nākamais - likumprojekts “Par zemesgrāmatu juridiskās pēctecības nodrošināšanu”. Saeimas Prezidijs liek priekšā  deputātu M.Grīnblata, J.Sinkas, A.Rugātes, R.Milberga, J.Straumes iesniegto likumprojektu “Par zemesgrāmatu juridiskās pēctecības nodrošināšanu” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Tātad Prezidija priekšlikumu varam uzskatīt par akceptētu.

            Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem””. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi, varbūt - citi priekšlikumi? Nav. Prezidija slēdziens tiek akceptēts.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī likumprojektu “Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.” Attiecībā uz to slēdziens ir šāds: “Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē”. Vai ir kādi jautājumi, iebildumi, papildinājumi? Nav. Tātad arī šis Prezidija slēdziens ir akceptēts.

            Nākamais, pēc kārtas astotais, ir likumprojekts “Par grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā “Par uzņēmējdarbību””. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Kā redzu, arī par likumprojektu nevienam iebildumu nav, un Saeima akceptē Prezidija slēdzienu.

            Nākamā Saeimai izlemjamā likumdošanas iniciatīva ir likumprojekts “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām”. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabinetam iesniegto likumprojektu “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

            Likumprojekts “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām.” To iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu, Seiksta kungs!

            A.Seiksts (LC).

            Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Cilvēktiesību komisija lūdz šo likumprojektu adresēt izskatīšanai arī mums, ja jums nav iebildumu.

            Priekšsēdētājs. Vai citu priekšlikumu nav? Līdz ar to pirms balsošanas es nolasīšu arī papildinājumus, godātie kolēģi, lai jums viss būtu skaidrs. Tātad nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Citi priekšlikumi? Nav. Paldies. Šis priekšlikums ir akceptēts, un Saeima ir pieņēmusi lēmumu.

            Nākamais ir likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Satversmē”. Arī to ir iesniedzis Ministru kabinets, un, kā jūs saprotat, tas ir saistīts ar nule izskatīto likumprojektu “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām”. Deputāts Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”.

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie deputāti! Mums Saeimā jau bija iesniegts viens variants, kas attiecas uz grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Satversmē, - pēc tam, kad komisijas šos jautājumus bija izskatījušas. Kā mēs labi atceramies, šie papildinājumi un grozījumi tika noraidīti kā priekšlaicīgi, lai Latvijas Republikas Satversmē šajā periodā, kuru mēs vēl joprojām saucam par ierobežotas suverenitātes apstākļiem, grozījumi un papildinājumi netiktu izdarīti. Tika pieņemts priekšlikums pagaidām Satversmi negrozīt, bet tur, kur tas ir nepieciešams un kur tiek skartas pašvaldības, vienkārši pieņemt konstitucionālu likumu, kurš būtu izskatāms citādā kārtībā nekā Latvijas Republikas Satversmes grozījumi un papildinājumi.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - Māris Gailis - “Latvijas ceļš”.

            M.Gailis (LC).

            Prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Valdība izstrādāja un akceptēja pašvaldību reformu koncepciju. Šī koncepcija paredz sagatavot un pieņemt veselu virkni likumu. Pirmo likumu mēs jau iesniedzām, bet pārējie vēl tiek sagatavoti. Koncepcija paredz izdarīt arī dažus papildinājumus - tātad iekļaut Satversmē jaunu nodaļu. Šie papildinājumi ir sagatavoti un izdarīti. Mēs tos gribētu iesniegt, lai Juridiskā komisija izskata.

            Bez šaubām, pašvaldības šobrīd var iztikt arī bez šiem papildinājumiem Satversmē, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nāks vēl jauni papildinājumi arī par citām lietām, piemēram, par cilvēktiesībām. Juridiskā komisija varētu šos papildinājumus sakrāt, un tad, kad pienāks brīdis - acīmredzot Satversmi mēs labosim vienā reizē (varbūt tas būs pēc mēneša vai diviem, vai trijiem) -, kopīgi arī izdarīsim šos labojumus. Tādēļ es tomēr ierosinātu nodot šos mūsu sagatavotos priekšlikumus izskatīšanai komisijā, un pēc tam Saeima varēs lemt.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo iesniegumu? Nē. Tad atgādinu, godātie kolēģi, ka mēs balsosim par Saeimas Prezidija slēdzienu - nodot likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Satversmē” Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

            Tālāk ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību””. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādi papildinājumi vai grozījumi? Es atvainojos - vai ir arī citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj minēto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai esam izskatījuši visas ienākušās likumdošanas iniciatīvas? Vismaz pēc mana grafika liekas, ka izskatītas ir visas.

            Nākamais jautājums ir par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu - sekretāra biedrs Tomiņš.

            Z.Tomiņš (LZS).

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Ilmāra Dāliņa: “Lūdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu uz trijām nedēļām, sākot ar 1993.gada 14.oktobri. Šis atvaļinājums ir nepieciešams, lai nokārtotu aiziešanu no NASA (ASV)”. Prezidija atzinums - ieteikt Saeimai deputāta Ilmāra Dāliņa lūgumu atbalstīt un piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 14.oktobra līdz 3.novembrim.

            Priekšsēdētājs. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Lūdzu akceptēt Prezidija lēmumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 73, 3 - pret, 4 - atturas. Prezidija lēmums ir akceptēts. Saskaņā ar mūsu balsojumiem par izmaiņām šīs sēdes darba kārtībā nākamais jautājums, kuru izskatīsim, ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli””. Budovska kungs vēlas runāt par procedūru. Lūdzu!

            M.Budovskis (LNNK).

            Prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, cienītie kungi! Pirms sākam darbu, gribu teikt, ka man ir nepatīkami skatīties uz mūsu darba kārtību, kuras otrā sadaļa sastāv no 1993.gada 7.oktobra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautajiem neizskatītajiem jautājumiem. Man liekas, ka šāda neizskatītu jautājumu rinda mums šodien var palielināties tīri tehniska rakstura apstākļu dēļ, pulkstenis rādīs četri, un mēs visi celsimies kājās un gribēsim iet uz mājām. Gribu ierosināt šādu lietu: mums darbs jāveic saskaņā ar darba kārtību. Mēs to esam apstiprinājuši, tātad arī strādāsim tieši tik ilgi, cik ilgi būs nepieciešams, lai šo darba kārtību izskatītu. Un lai nebūtu nekādas pārnešanas tālāk! Vai tas būs līdz pulksten 12 naktī vai līdz sešiem no rīta - tas būs atkarīgs no mūsu darbaspējām un mūsu aktivitātes, no tā, kā mēs strādāsim, bet principā - pabeigsim savu darbu!

            Priekšsēdētāja kungs! Gribu lūgt likt manu ierosinājumu uz balsošanu.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Ir ierosināts šīsdienas sēdi turpināt, līdz būs izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi. Tā kā citu priekšlikumu nav un par šo jautājumu neviens nevēlas runāt, lūdzu, balsosim! Balsosim par to, ka šodien strādāsim, līdz būs izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi! Lūdzu rezultātu. 59 - par, 4 - pret, 16 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

            Par procedūru? Lūdzu - deputāts Silārs.

            I.Silārs (LC).

            Cienījamie kolēģi! Lūdzu izņemt no šīsdienas darba kārtības III sadaļas 4.jautājumu, proti, likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Sakarā ar to, ka Juridiskā komisija diemžēl iesniedza savu atsauksmi pēc tam, kad priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks bija jau pagājis un komisijas vārdā sagatavotais likumprojekts Prezidijam bija iesniegts, mūsu komisija aiz cieņas pret Juridisko komisiju uzskata par nepieciešamu tomēr apspriest tās priekšlikumus. Tādēļ lūdzam no šīsdienas darba kārtības šo jautājumu izslēgt.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullī ir precīzi fiksēta procedūra, kāda jāievēro tad, ja izskatīšanu atsauc Ministru kabinets. Bet šoreiz komisija lūdz atlikt jautājuma izskatīšanu, tāpēc, ja neviens deputāts neuzstāj uz balsojumu, pēc mana ieskata, šis komisijas lūgums būtu apmierināms bez balsošanas. Nav iebildumu? Nav. Paldies! Sāksim izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā (dokuments nr.245). To ir iesniedzis Ministru kabinets un izskatījusi Budžeta un finansu komisija. Lūdzu pieteikties referentus! Es ļoti atvainojos, ka jums nedevu vārdu! Man ir jāpabeidz...

            Ir deputātu iesniegums, kurš ir jānolasa, pirms mēs sāksim izskatīt šo likumprojektu un apspriest procedūras jautājumus. Frakcija “Latvijas ceļš” lūdz Saeimu izskatīt grozījumus un papildinājumus 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli” steidzamības kārtībā. Iesniegumam ir desmit parakstu, tātad Saeimai par to ir jālemj. Balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu ierosinājumu - grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” izskatīt steidzamības kārtībā! Lūdzu rezultātu. Par - 59, 6 - pret, 19 - atturas. Ierosinājums ir pieņemts.

            Kiršteina kungs, jūs gribējāt runāt par procedūru? Nē. Paldies. Lūdzu referentu! Deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām ļoti nopietnu likumprojektu, un tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par akcīzes nodokli. Komisijā šis projekts tika apspriests ļoti ilgi, un par šo projektu bija arī diezgan daudz diskusiju. Lai gan principā jāsaka, ka pati likumprojekta “sāls” ir - vairāk vai mazāk - tikai vienā punktā, tomēr atļaušos teikt, ka šajā likumprojektā ir ietvertas vairākas svarīgas lietas. Pirmkārt, tās ir dažas likumdošanas normas maiņas, lai atvieglotu cīņu ar nelegālu alkohola tirdzniecību. Kā jūs zināt, līdz šim diezgan precīzi bija ierobežots akcīzes nodoklis liķiera izstrādājumiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ar spirta saturu no 8 līdz 25 procentiem. Tā rezultātā parādījās pudeles, kurām uz etiķetes ir rakstīts, ka spirta saturs ir 7,5 procenti. Lai noteikto normu nebūtu iespējams apiet, tiek izslēgta apakšējā robeža. Tātad tagad ar akcīzes nodokli tiek aplikts jebkurš alkoholiskais dzēriens, izņemot alu. Jebkurš, kurš vispār tiek atzīts par alkoholisko dzērienu! Tāpat ir ar spirta un degvīna izstrādājumiem, kuriem arī bija norādīta it kā ļoti loģiska apakšējā robeža - 40 gadi. Parādās uz etiķetes 38 gadi. Tas ir mēģinājums izvairīties no akcīzes nodokļa. Šajā gadījumā likumprojekts paredz arī šīs normas likvidēšanu, līdz ar to attiecīgajiem dienestiem tiek dotas iespējas normāli aplikt ar akcīzes nodokli šos alkoholiskos dzērienus.

            Otra lieta, kas šajā likumprojektā parādās, ir saistīta ar to, ka mēs esam pārgājuši uz mūsu nacionālo naudas vienību - latu. Līdz šim bija iespēja nomaksāt akcīzes nodokli arī valūtā. Tagad šī norma tiek likvidēta, tātad turpmāk akcīzes nodokļa nomaksa būs iespējama tikai nacionālajā valūtā. Kāpēc tas ir tik ļoti būtiski? Būtiski tas ir tā apstākļa dēļ, ka valsts zaudē, konvertējot šo naudu. Ir skaidrs, ka šāda novecojusi norma ir jāizslēdz no likumprojekta.

            Tālāk. Komisija ierosināja jautājumu par sankciju pastiprināšanu pret tiem cilvēkiem vai juridiskajām personām, kas slēpj ar akcīzes nodokli apliekamos objektus vai mēģina to nenomaksāt. Ja līdz šim par šādu pārkāpumu bija jāmaksā soda nauda 30 procentu apmērā, tad tagad komisija piedāvā - simt procentu apmērā. Turklāt, ja viena kalendārā gada laikā ir atkārtoti pārkāpumi, sods ir paredzēts 150 procentu apmērā (agrāk bija 60 procentu apmērā). Jā, šie sodi ir ļoti bargi, bet tas ir pietiekami būtisks nosacījums, lai nenotiktu izvairīšanās no akcīzes nodokļa maksāšanas.

            Protams, ir arī daži sīkumi, kas saistīti ar problēmu, vai vajadzētu šo soda naudu izteikt latos vai procentos. Tas attiecas uz likumprojekta dažiem vecajiem pantiem, kur tehnisku kļūmju dēļ ir atkārtošanās, bet šajā ziņā komisijā neradās nekādi būtiski jautājumi.

            Visnopietnākais jautājums ir saistīts ar valdības iesniegtā likumprojekta 1.3.punktu, kurā ir uzskaitīti ar akcīzes nodokli apliekamie jaunie objekti. Pirmais šāds objekts ir vieglie automobiļi. Jāsaka, ka ne visi vieglie automobiļi tiek aplikti ar nodokli. Ir uzskaitītas tās automašīnu kategorijas, kuras netiek apliktas ar akcīzes nodokli. Tās ir automašīnas, kurām ir iekšdedzes dzinēji ar motora darba tilpumu, kas nepārsniedz 1600 cm3. Tās ir automašīnas, kurām ir dīzeļdzinēji un kurām cilindra darba tilpums nepārsniedz 1900 cm3. Tās ir automašīnas, kuras ir vecākas par septiņiem gadiem, un arī tās automašīnas, kuras ir elektromobiļi. Tas nozīmē, ka būtībā ar šo 10 procentu akcīzes nodokli tiek apliktas salīdzinoši jaunas luksusa automašīnas.

            Jāsaka, ka Budžeta komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Tajā pašā laikā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tātad par šo jautājumu, protams, ir jālemj Saeimai.

            Otra būtiska lieta ir benzīns: par vienu litru jāmaksā 0,04 lati. Kā jūs zināt, savulaik jau mums bija tāds muitas tarifs, ka par vienu litru benzīna bija jāmaksā 0,04 lati. Komisijā šis priekšlikums ieguva tikai vienu trešdaļu balsu, tātad komisijā tas netika akceptēts. Līdzīga situācija izveidojās arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Tātad ir skaidrs, ka par to visu būs jāizšķiras šeit.

            Un trešā kategorija, kuru tiek ieteikts aplikt ar akcīzes nodokli, - tā ir dīzeļdegviela: par vienu litru jāmaksā 0,02 lati. Arī šis priekšlikums Budžeta komisijā guva tikai vienu trešdaļu balsu un tāpat netika atbalstīts arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā.

            Tajā pašā laikā, kā esmu redzējis, ir visādi jauni priekšlikumi. Protams, izskatīšanas gaitā, kad lasīsim pa pantiem, visa uzmanība acīmredzot koncentrēsies uz šo pantu.

            Tātad ierosinu pāriet uz šā likumprojekta izskatīšanu pa pantiem, jo, kā jau teicu, visa tā šķēpu laušana būs būtībā par vienu pantu, kurā parādās jaunās kategorijas, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Ministru prezidents Valdis Birkava kungs - lūdzu! Pēc tam - deputāte Seile.

            V.Birkavs (LC).

            Godātais Prezidenta kungs, godātā Saeima! Es atļaušos nedaudz ļaunprātīgi izmantot šo tribīni, lai vienlaikus runātu par visu likumu paketi, kuru ir iesniegusi valdība. Lai nebūtu jārunā par katru likumu atsevišķi.

            Stāvoklis valstī jāraksturo kā dziļa, pat ļoti dziļa finansiālā krīze ar vājām optimisma pazīmēm. Vājiem optimisma asniem. Šos vājos asnus šodien mēs varam vai nu sabradāt, vai saglabāt un uzdiedzēt kuplos stādos, kuri jau nākamā gada rudenī dos pirmo ražu, pirmos augļus. Krīzi raksturo divi skaitļi: 55 miljoni latu - budžeta deficīts un 62 miljoni lati - vajadzības, kas ir iesniegtas Ministru kabinetā ar pieprasījumu apmierināt tās vēl šogad. Vēl šogad ir vajadzīgi miljoni ieslodzīto ēdināšanai, vēl šogad vajadzīgi miljoni Valsts zemes dienestam un robežām, vēl šogad vajadzīgi miljoni zemniekiem un apkurei... Tā es varētu teikt 44 reizes, jo tieši tik daudz pozīciju ir apkopojumā par Ministru kabinetā iesniegtajiem pieprasījumiem par naudas piešķiršanu. To skaitā ir arī miljoni, no kuriem kaut sīku pielikumu gaida mūsu tautas viscienījamākā, bet arī visvairāk cietusī daļa - vecie trūcīgie ļaudis un represētie. 117 miljoni latu ļautu mums savilkt galus un līdzsvarot budžetu, bet budžets kopumā ir 444 miljoni, tātad pietrūkst ceturtās daļas. Tieši tāpat kā pensionāram, kuram labākajā gadījumā naudas pietiek trim nedēļām, bet ceturtajā ir jāstaigā neēdušam, Latvijas valstij šobrīd naudas ir pieticis trim ceturkšņiem, bet ceturtajam ceturksnim naudas vairs nav. To jūt pat Saeimas grāmatvede. Ko darīsim? Ministru kabinets ierosina nodokļu un pensiju likumu grozījumus, kuri ir savstarpēji saskaņoti un kuri, lai gan ir smagi, nepatīkami un nepietiekami, tomēr daļēji izvestu valsti no krīzes, nesagraujot sasniegto un ļaujot zināmu vaļu attīstībai. Dažādu modeļu aprēķinu salīdzinošā analīze, Igaunijas un Polijas piemērs un vēl citi argumenti spētu pārliecināt pat vislielāko skeptiķi, ja vien mums pietiktu laika skaidrošanai un ja vien būtu, kas uzklausa. Mēs dzirdam daudz vaimanu un drūmu pareģojumu (un arī manā balsī skan pesimisms), tomēr man šķiet, ka, šajā brīdī izvēlējušies pareizo ceļu, mēs tiksim laukā no krīzes. Latvija, paldies Dievam, nekaro ne ar vienu valsti, bet mums ir jādodas citā karā - tas ir, karā pret padomju laikā apgūtajām un vēl šodien spītīgi lietotajām pseidoekonomiskajām zināšanām. Tirgus ekonomikas apstākļos daži grib mūs piespiest darboties ar plānveida ekonomikas metodēm, tādēļ mūsu priekšlikumi sastop niknu pretestību. Es aicinu visus, tajā skaitā arī sevi, “Latvijas ceļa” un Latvijas zemnieku savienības deputātus un, protams, arī godātos opozīcijas kolēģus izglītoties, izlasīt kaut vai Arnolda Aizsilnieka grāmatu “Latvijas saimniecības vēsture”, kurā redzams, kādas kļūdas bija vērojamas Latvijas saimniecībā. Neatkārtosim šīs kļūdas! Šobrīd ir tāda situācija, ka no tautas jau ir paņemts viss. Laiks ir atrast paņēmienu, kādā veidā mantīgais savu artavu var trūcīgajiem atdot. Paņēmienu, kādā veidā ikru ēdājs var palīdzēt reņģu ēdājam, bet lepnie autobraucēji - kājāmgājējiem.

            Piekrītu, ka tas, ko mēs piedāvājam, nav pats labākais variants, taču tas ir vienīgais iespējamais tieši šajā situācijā, šajā brīdī. Patiesību sakot, ir jau nokavēts. Tas bija jāizdara vēl Godmaņa valdībai, tādā gadījumā mēs nebūtu šīs krīzes priekšā. Un arī mums to varbūt vajadzēja izdarīt mēnesi ātrāk.

            Tātad - ko mēs piedāvājam? Akcīzes nodokli degvielai, atmaksu par dīzeļdegvielu zemniekam. Turklāt ņemsim vērā, ka Igaunijā gan apgrozījuma nodoklis, gan arī akcīzes nodoklis degvielai ir 18 procentu, bet degvielas cenas ir mazākas nekā Latvijā! Konkurence strādā.

            Apgrozījuma nodokli mēs piedāvājam 18 procentu apmērā visām, taču, ņemot vērā to, ka priekšā ir grūta ziema, mēs piedāvājam 10 procentu apgrozījuma nodokli pārtikas produktiem paturēt līdz sējas nobeigšanai - 1.jūnijam. Tad, kad beigsies sēja, respektīvi, ar 1.jūniju, to daļu, ko iekasēsim par pārtikas produktiem, mēs novirzīsim lauksaimniecības subsīdijām, tas būs ne mazāk kā 1,1 miljonu latu mēnesī. Uzņēmējiem ir virkne atvieglojumu apgrozījuma nodoklī, par tiem valdības vārdā runās Oša kungs...

            Gribu izteikt pateicību tiem deputātiem - tajā skaitā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijai -, kuri ir iesnieguši virkni ļoti interesantu priekšlikumu; es tikai lūdzu dot valdībai iespēju rūpīgi izvērtēt šo priekšlikumu iespējamās sekas, jo līdzīgi priekšlikumi bija arī mūsu kaimiņvalstī... Tas attiecas uz stiprinātajiem vīniem, un šis jautājums ir saistīts ar nelegālās tirdzniecības paplašināšanos, tādēļ mēs gribētu visu rūpīgi apsvērt... Jūs zināt (un es ceru, ka to var pamanīt, katrā ziņā budžeta ienākumi to jau parāda), ka mēs esam uzmetuši samērā plašu cilpu alkohola kontrabandai un nodokļu nemaksātājiem. Katrs, kas mājās ir cīnījies ar tarakāniem, labi zina, ka ar vienu reizi nekas nelīdz: tarakāni neatlaidīgi lien uz mūsu sviestmaizēm. Tieši tāpat ir ar alkohola kontrabandu. Mēs katru dienu (otrdien būs vēl viens jauns Ministru kabineta lēmums!) cenšamies aizdrīvēt spraugas. Ir konfiscēts desmitiem tonnu alkohola, ir iekasētas lielas soda naudas, akcīzes nodoklis septembrī ir lielāks nekā jebkad šajā gadā. Rezultāti sāk veidoties, bet tik ātri tie nebūs manāmi. Ja mēs tikai - un tikai! - ar nodokļu iekasēšanu mēģinātu uzlabot stāvokli, mēs papildus dabūtu 10 vai 12 miljonus latu, bet katru mēnesi budžeta deficīts palielinātos par sešiem miljoniem. Krīze tik un tā neizbēgama. Mēs saprotam, ka šobrīd, samazinot plānoto apgrozījuma nodokli pārtikai, no krīzes varēsim izkļūt tikai tad, kad nodokļu iekasēšana kļūs pilnvērtīgāka. Es ceru, ka Saeima visā drīzumā akceptēs Valsts ieņēmumu dienestu, kuru Bukovska kungs šeit ļoti precīzi nosauca par pārāk bargu priekš nodokļu nemaksātājiem. Mūs tas apmierina. Aicinu deputātus un visus, kas mani šodien klausās, kļūt par savas valsts patriotiem pavisam vienkāršā veidā - censties pirkt tikai veikalos, kuros ir kases aparāti, un pieprasīt čekus. Tā ir naudiņa, kas aizies pensionāriem. Tupeša kungs, jums personīgi es saku paldies, jo jūs uzrādāt visus čekus, ja esat kaut ko pircis. Aicinu visus ēst latviešu zemnieku produktus, kad vien tas ir iespējams.

            Katrā ziņā, ticiet man, valdība ir ārkārtīgi rūpīgi apsvērusi šo nodokļu un pensiju likumu paketi. Mēs nelūkojamies uz valsti no kalpones istabas pa atslēgas caurumu. Mēs esam, mēs gribam būt un mums ir jābūt saimniekiem savā valstī. Vai tad jūs tiešām domājat, ka mūsu priekšlikumi ir neizsvērti? Mēs esam spiesti budžetu līdzsvarot (tas ir mūsu pienākums!) visu sociālo grupu interesēs, pārdalot līdzekļus un novirzot tos tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami. Mēs esam savu programmu apsvēruši ļoti rūpīgi, un es lūdzu visus deputātus - neatkarīgi no “krāsas” un piederības kādai konkrētai frakcijai - atbalstīt šo valdības grūto soli.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seile, pēc tam - deputātam Uldim Osim.

            A.Seile (LNNK).

            Jā, nodokļi nav patīkama lieta, bet es nevaru runāt par visiem nodokļiem kopumā, man nav tādu priekšrocību, tāpēc es šobrīd runāšu tikai par akcīzes nodokli.

            Jā, LNNK frakcija atbalsta dažus grozījumus šajā projektā par akcīzes nodokli. Bet ko neatbalsta? Neatbalsta akcīzes nodokļa paaugstināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai. Jā, mēs piekrītam, ka atsevišķām benzīna markām, A-95 un A-98, akcīzes nodokli varētu paaugstināt: ja cilvēks spēj nopirkt dārgo mašīnu, viņš spēs arī samaksāt paaugstinātu cenu par benzīnu, jo - jebkurā gadījumā - akcīzes nodokļa pielikšana benzīnam lielā mērā paaugstinās cenas.

            Valdošā frakcija - “Latvijas ceļš” - ir iesniegusi labojumu: tad, ja dīzeļdegvielai paaugstinās akcīzes nodokli, lauksaimniekiem starpību atmaksās. Ne šīs subsīdijas, ne atmaksas neko neizlabos. Gribu paskaidrot, ka šī dīzeļdegviela tiek izlietota arī apkurei. Visi kuģi “barojas” ar dīzeļdegvielu. Šeit, parlamentā, nav jūrnieku, kas aizstāvētu jūrniecību, tādēļ es (kā kādreiz Augstākajā padomē jūrniekiem blakus sēdošs cilvēks) atceros šo problēmu un esmu par to, ka nevar dīzeļdegvielai pacelt akcīzes nodokli un līdz ar to - arī stipri paaugstināt šīs cenas.

            Satiksme. Praktiski gandrīz visa satiksme tiks ievērojami sadārdzināta, jo, ja cenu paaugstina par četriem santīmiem benzīnam un par diviem santīmiem dīzeļdegvielai, tad arī šajā gadījumā cietīs vienkāršais cilvēks, kurš brauc ar autobusu. Jeb, kā Birkava kungs saka, - kājāmgājējs. Gribu apstrīdēt izteikumu, ka labojumi, kurus iesniegusi valdība, paredz vēl vairāk “nomīcīt zemē” kājāmgājēju, nedodot nekādas atlaides autobraucējam.

            Tāpēc LNNK frakcija ierosina - kā jau teicu, tikai attiecībā uz šīm divām dārgajām benzīna markām - pacelt akcīzes nodokli, turklāt - par pieciem santīmiem. Ierosinu arī, ka stiprinātajiem vīniem, kuriem pašreiz ir tikai 50 procentu liels akcīzes nodoklis, tas varētu būt veseli 100 procenti, tāpat kā spirtotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

            Tāpat ir arī ar zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem. Pašreiz te akcīzes nodoklis ir 30 procentu. “Latvijas ceļš” un Ministru kabinets neparedz to paaugstināt, turpretī mēs ierosinām paaugstināt šo akcīzes nodokli līdz 50 procentiem.

            Un bez tam, es domāju, ja īsta dāma grib sev iegādāties ekstra klases smaržas, tad kādēļ lai viņa maksātu tikai 30 procentu akcīzes nodokli? Viņa varētu maksāt visus šos 50 procentus, un kungi viņai šīs smaržas varētu dāvināt.

            Priekšsēdētājs. Uldis Osis - “Latvijas ceļš”. Jūs šeit neesat atzīmējis, vai jūs tagad runāsit kā deputāts vai kā ministrs. Es lūdzu valdības locekļus, lūdzot vārdu, darīt to zināmu auditorijai - deputātiem.

            U.Osis. Runāšu kā finansu ministrs.

            Priekšsēdētājs. Paldies.

            U.Osis (finansu ministrs).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 1993.gada budžetā akcīzes nodoklis tika ieplānots 41,5 miljonu latu apjomā. Diemžēl praksē šā budžeta ieņēmumu daļas izpilde bija mazāka par vienu trešdaļu. Tam pamatā bija divi galvenie iemesli. Pirmais - Ministru padome toreiz pieņēma iepriekšējās Lauksaimniecības ministrijas vadības aprēķinus par akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas balstījās uz nereālām prognozēm par šo ieņēmumu apjomu. Toreizējie Finansu ministrijas protesti un aprēķini netika ņemti vērā, tomēr dzīve pierādīja, ka reālie ieņēmumi pamatā atbilda Finansu ministrijas tā laika prognozēm.

            Otrais iemesls. Līdz šim brīdim pastāvējušā nodokļu iekasēšanas sistēma arī praktiski nenodrošināja akcīzes nodokļa efektīvu iekasēšanu. Jaunā valdība, Ministru kabinets, uzsāka nodokļu administrēšanas sistēmas reformu, par kuru jau runāja Ministru prezidents. Šī reforma jau pašā sākumā deva acīm redzamus pozitīvus rezultātus, piemēram, tikai septembrī vien akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā palielinājās aptuveni par vienu miljonu latu. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējā reālā situācija ir tāda, ka tikai akcīzes nodoklis vien līdz 1993.gada beigām (pēc mūsu prognozēm) radīs budžeta deficītu 28 līdz 29 miljonu latu apjomā, pat ņemot vērā pozitīvos rezultātus nodokļu iekasēšanas jomā, tas ir, apmēram 2,2 - 2,3 miljonus latu mēnesī.

            Tā kā 1993.gada budžetā atbilstoši šiem provizoriskajiem iluzorajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem tika ieplānoti arī attiecīgi izdevumi - turklāt reālie izdevumi izrādījās pat lielāki, nekā tie tika ieplānoti -, ir izveidojusies zināma budžeta izdevumu struktūra kopumā, un mēs nevaram - vismaz būtiski - ne 1993.gadā, ne arī 1994.gadā samazināt budžeta izdevumus. Mēs to nevarēsim izdarīt! Tieši otrādi - mums nāksies šos izdevumus palielināt - gan pensijām, gan darba algām, gan citur. Tātad, nemainot akcīzes nodokli, mēs neapšaubāmi ne vien nonāksim smagā budžeta deficīta situācijā šajā - 1993.gadā, bet šī situācija turpināsies arī 1994.gadā.

            Dzīve, burtiski dažas nedēļas, parādīja, ka nopietna kļūda bija arī muitas tarifu atcelšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ko noteica Ministru kabinets. Piepildījās mūsu prognoze, ka degvielas cenas nesamazināsies, bet budžets reāli neiegūs šos potenciālos ieņēmumus.

            Tajā pašā laikā, kā es jau iepriekš minēju, apstiprinājās vēl arī citi mūsu aprēķini - budžeta aprēķini par akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu, ja tiktu nostiprināti nodokļu ieņēmumu dienesti.

            Tagad es pievērsīšos LNNK priekšlikumiem, kuri tika izdalīti deputātiem un izteikti arī Seiles kundzes runā. Principā mēs atbalstītu šādus priekšlikumus, jo valdībā esam tos jau vairākkārt izanalizējuši un apsvēruši. Un tomēr, ņemot vērā konkrēto situāciju, kā arī citu valstu pieredzi šajā jomā... Mēs iepazināmies, starp citu, arī ar Igaunijas pieredzi, kur jau tika sperts līdzīgs solis, taču Igaunijas valdība bija spiesta atteikties no pārmērīga akcīzes nodokļa palielinājuma alkoholam, tabakai un citām precēm, jo izveidojās tāda situācija, ka ļoti lielos apmēros palielinājās “pagrīdes” bizness un “pagrīdes” alkohola ražošana, tas ir, sākās nelikumīga tirdzniecība, apejot šo paaugstināto akcīzes nodokli.

            Tādēļ mūsu priekšlikums būtu tāds: principā pieņemot LNNK priekšlikumu kā nākamo soli mūsu nodokļu reformā attiecībā uz akcīzes nodokli, izskatīt šo jautājumu, izejot no tās situācijas, kāda praktiski veidojas nodokļu ieņēmumu un nodokļu iekasēšanas jomā.

            Un tagad par akcīzes nodokļa diferenciāciju attiecībā uz degvielu. Arī tas teorētiski būtu pilnīgi pieņemams priekšlikums. Tas katrā ziņā būtu taisnīgi, tomēr arī šeit ir jāņem vērā mūsu reālās iespējas. Mēs esam analizējuši arī priekšlikumus par akcīzes nodokļa diferenciāciju degvielai un nākuši pie secinājuma, ka pašreizējā brīdī mums nav šādu iespēju administrēt, tas ir, efektīvi atšķirt šos dažādos benzīna veidus, piemēram, A-95 un A-98 no A-93 vai pat no A-76. Patlaban to nespēj efektīvi veikt pat Rietumvalstu tehniski labi nodrošinātie muitu dienesti, un tāpēc arī tur pārsvarā tiek lietots vienots akcīzes vai muitas nodoklis. Tādēļ mūsu priekšlikums būtu vismaz pagaidām atturēties no šīs diferenciācijas, kamēr mēs neesam attīstījuši un nostiprinājuši savus tehniskos līdzekļus.

            Un beidzamais, ko es vēlētos uzsvērt, ir tas, ka ļoti daudzās diskusijās, aprēķinos, analīzēs un prognozēs mēs esam nonākuši pie kompromisa varianta, un galvenais kompromiss tomēr bija ietverts akcīzes nodoklī dīzeļdegvielai zemnieku saimniecībām vai, kā “Latvijas ceļa” frakcijas priekšlikumā ir noformulēts, zemes lietotājiem.

            Akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu zemes lietotājiem tiek atmaksāts, un līdz ar to mēs atrisinām jautājumu attiecībā uz lauksaimniecības produkcijas un pārtikas produktu cenu palielinājumu. Šāda palielinājuma nebūs, un, ja arī būs, tad tas būs minimāls. Tādēļ es aicinātu balsot par Ministru kabineta un “Latvijas ceļa” likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” akceptēšanu, jo šie priekšlikumi ļaus mums atrisināt gan kārtējās smagās budžeta deficīta problēmas, gan arī dos mums drošību attīstībai nākotnē, balstoties uz stabilu finansu sistēmu un ekonomiku.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam - “Latvijas ceļš”.

            V.Krištopans (LC).

            Godājamais prezident, godājamie deputāti! Es arī gribu pateikt dažus vārdus par akcīzes nodokli. Redzat, ja runā par alkoholiskajiem dzērieniem, tad bieži vien, gribot budžetā iegūt ļoti daudz naudas, mēs vienkārši aritmētiski pareizinām simt, divsimt vai trīssimt procentus ar kaut kādu miljonu pudeļu skaitu, saberzējam rokas un sakām: “Tūlīt budžetā nāks nauda!” Taču gluži tāpat rēķina tie, kuri caur mežiem un krūmiem ved iekšā degvīnu un arī citus dzērienus. Un katrs mūsu palielinājums palielina arī viņu peļņu. Un tāpēc es esmu ļoti priecīgs, ka arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustība domā par akcīzes nodokli alkoholam, bet tomēr es ierosinu šo jautājumu tieši attiecībā uz alkoholu atlikt vēl uz kādu laiku, jo pašlaik Finansu ministrija strādā pie būtiski pārveidotas akcīzes nodokļa normas, kas attiektos uz visiem alkoholiskajiem dzērieniem, jo tur iepriekšējā valdība ir mazliet pārcentusies un mēs esam nonākuši tur, kur pašlaik atrodamies. Ne vienmēr lieli palielinājumi dod tikpat lielu efektu.

            Attiecībā uz degvielu. Ir jau ļoti apsveicami uzlikt akcīzi dārgajiem benzīniem, bet visu pārējo atstāt tā, kā ir. Taču paskaitīsim, cik tad degvielas staciju ir, kur to tirgo un cik šo benzīnu nopērk. Tas ir ļoti niecīgs procents. Un tas budžetam neko nedos. Galu galā akcīzes nodoklis attiecībā uz degvielu ir vistīrākais patēriņa nodoklis. Un, ja mums ir 660 tūkstoši pensionāru, tad, es domāju, viņi nu nav tie lielākie degvielas tērētāji. Ja tie, kuriem ir nauda, kuriem ir mašīnas un kuri daudz pērk benzīnu un daudz brauc, tad tā daļa, ko mēs ieņemsim, tad arī nonāks mūsu maznodrošināto ļaužu vai pensionāru kabatās. Varbūt tas nebūs daudz, taču būs tā taisnīgā sociālā pārdale, pēc kuras gadu simtiem tiecas visa sabiedrība.

            Un pēdējais, ko es gribu pateikt, ir tas, par ko mēs ļoti bieži un daudz runājam - par lielo auto īpašniekiem, par lielo māju īpašniekiem. Turklāt mēs par viņiem runājam diezgan neuzmanīgi, jo arī viņi mūs klausās - tāpat kā pensionāri un maznodrošinātie. Un viņi ir tie, kuri būvē fabrikas. Jūs katrs kādu no viņiem pazīstat. Un viņi būvē šīs fabrikas droši vien ne jau tikai tādēļ, lai būvētu, bet gan tādēļ, lai brauktu ar to lielo mašīnu. Un, ja mēs tagad, būdami neuzmanīgi, darīsim visu, lai uzliktu pārāk lielus nodokļus šīm viņu mašīnām vai vēl jo vairāk - mājām, tad viņi var vienā jaukā dienā iesēsties tajā lielajā mašīnā un aizbraukt, piemēram, uz Luksemburgu vai Šveici, lai uzbūvētu tur to lielo māju un pateiktu: būvējiet paši savas fabrikas!

            Un vēl es gribu teikt - mēs varam aizrunāties arī tik tālu, ka mēs, teiksim, ņemsim viņiem nost tās fabrikas. Pietiks, ja? Tā tāda maza replika, varbūt tas tiešām neattiecas uz akcīzes nodokli, bet... Paldies par uzmanību.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam (“Tēvzemei un brīvībai).

            J.Sinka (TB).

            Prezidenta kungs, priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Dažas domas, ja tās vispār ir kādam pieņemamas.

            Pieņemu un ceru, ka likumprojektu “Par peļņas nodokli” valdība grib paņemt atpakaļ, lai ievestu diferencēšanas principu. Tātad jādomā, ka tādi iestādījumi kā spēļu elles un līdzīgi iestādījumi arī tagad maksā tādu pašu peļņas procentu. Es zinu, ka es tikai pārskrienu pāri visam tam, es arī nepretendēju uz mūsu Ministru prezidenta kunga vietu, tāpēc piedodiet, ja es mazlietiņ ieskrienu arī citās sfērās.

            Precīzāk - par akcīzes nodokli. Mēs nupat dzirdējām, ka finansu ministrs teica - administrēšana rada problēmas, tā ir dārga, un nav pietiekami daudz administratoru. Tādā gadījumā man gribētos zināt - kur ir tie administratori, kas nodarbosies ar atmaksu zemniekiem - divi santīmi par katru litru dīzeļa? Vai tad tas nebūs dārgi, vai tad nebūtu labāk vispār neuzlikt tos divus santīmus dīzeļeļļai? Vai tas nebūtu vienkāršāk? Es pieņemu, ka bez kuģniecības ir vēl arī citas sfēras, kur lieto dīzeļdegvielu un kur varbūt tiek atbalstīta jaunu uzņēmumu veidošanās. Tātad ieguldījumi infrastruktūrā, lai radītu jaunas pastāvīgas darba vietas. Es nedomāju, ka kazino ir labākais šīs problēmas atrisinājums. To varbūt vajadzētu veicināt tādās vietās kā Madeirā un Tenerifā, bet ne jau šeit, Rīgā. Protams, lauksaimniekiem tas būtu jūtams atbalsts, ja viņiem dīzeļeļļa jau tagad, tūlīt, būtu lētāka. Mēs runājam par šo atvieglinājumu pensionāriem, atvieglojumu tiem citiem, kuru ienākumi ir zemi. Un tādu ir daudz. Pensionāru ir 20 procenti, bet pārējie 80 procenti? Piemēram, tie cilvēki, kuri strādā tajās ļoti nesekmīgajās rūpnīcās. Viņi jau labu laiku pat algu nav saņēmuši! Tātad pieprasījums pēc precēm varētu kristies. Kāpēc, veicinot, kā Birkava kungs teica, vietējo ražojumu patēriņu, nevarētu aplikt ar akcīzes nodokli vēl lielāku skaitu ievedamo pārtikas un citu preču? Ne tikai smaržas, kā Seiles kundze minēja, bet arī sālītos riekstiņus, ābolus, sulas no Vācijas utt. Arī tos vajadzētu aplikt ar ekstra... Jā, pat siļķītes no Dānijas. Mums te pašiem ir šādi produkti. Taču šajā gadījumā, atbalstot un veicinot vietējo produktu patēriņu, mēs ieņemsim naudu tiešām no šiem pārtikušajiem cilvēkiem, kas varbūt... Man te ir jādomā par vienu valsts uzņēmumu - “Ventspils naftu”, kur pat mehāniķim, kā es dzirdu, alga esot līdz 800 latiem mēnesī. Viņi varbūt varēs atļauties tos sālītos riekstiņus pirkt, bet lielākā daļa citās rūpnīcās strādājošo to nevarēs atļauties. Un viņiem katrā ziņā būs grūti izturēt šos 18 procentus. Tā ka es lūdzu apdomāt, jo ir arī citi veidi.

            Tāpat vajadzētu reģistrēt tos miglainos 40 000 uzņēmēju, kuri nemaz nemaksā nodokļus, un atrast citus veidus šā pēdējā ceturkšņa laikā, pirms budžetā vairs nebūs līdzekļu, ar ko turpināt šo darbību. Šo laiku varētu izmantot šādu jautājumu atrisināšanai.

            Priekšsēdētājs. Deputāte Ilga Grava, lūdzu!

            I.Grava (DP).

            Tā kā es ar pilnu atbildību Birkava kungam varu teikt, ka es Aizsilnieka darbu ne tikai esmu lasījusi, bet arī veikusi tā zinātnisko analīzi, tad, atsaucoties uz Aizsilnieku un arī uz savām zināšanām Latvijas lauksaimniecības vēsturē, varu apgalvot, ka Aizsilnieks par vienu no Latvijas Republikas 20.-30.gadu lauksaimniecības politikas lielākajām kļūdām uzskatīja visādu veidu bezmērķa maksājumu izdalīšanu lauksaimniekiem, lielu naudas summu došanu zemniekiem, kuru valsts nevarēja regulēt un noteikt, kā šī summa tiks atdota atpakaļ. To es jums saku tāpēc, ka atkal ir parādījusies kaut kāda mistiska naudas summa, kura tiks atdota zemniekiem par dīzeļdegvielas iegādi. Man uzreiz ir jautājums: kā, kas un kad fiksēs, cik tad zemnieks ir nopircis, cik viņš ir iztērējis, kā viņš ir iztērējis un vai viņš nav vienkārši savācis čekus. Redz, Tupeša kungs savus čekus godīgi parāda, bet kur ir garantija, ka zemnieks šos čekus nesavāks no kāda cita, kas lieto dīzeļdegvielu savai automašīnai? Vai tas nav mēģinājums ar kaut kādu lētu populismu nopirkt Latvijas saimniecību? Es ceru, ka Zemnieku savienība kritiski novērtēs to situāciju, kāda ir izveidojusies attiecībā uz Latvijas naudas izlietošanu zemniecības stiprināšanai. Varbūt mēs tomēr atgriezīsimies pie Aizsilnieka, ja valdība mūs tā aicina? Es viņu pilnīgi atbalstu, lai gan Aizsilnieks ne vienmēr ir bijis korekts un precīzs. To arī es jums varu pateikt. Tomēr atgriezīsimies pie tā un padomāsim vēlreiz: Latvijas lauksaimnieki nav jāmāna ar kaut kādām mistiskām un nenoteiktām summām. Latvijas lauksaimniecība ir saistāma ar valsts politiku tikai caur mērķkredītiem, kuri tiek kontrolēti un virzīti, lai Latvijas lauksaimniecība darbotos kopā ar politisko ievirzi.

            Tāpēc šis piedāvājums, ka dīzeļdegvielai uzliks akcīzes nodokli, ko pēc tam kā kaut kādu summu atdos zemniekam, neiztur ne Aizsilnieka, ne mūsu frakcijas kritiku. Šis priekšlikums, man šķiet, ir absolūti nepieņemams.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Paulam Karnupam.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Es aicinu deputātus atbalstīt LNNK frakcijas iesniegto ierosinājumu sakarā ar grozījumiem akcīzes nodoklī. Mani uztrauc jautājums, kuru minēja gan Oša kungs, gan Krištopana kungs sakarā ar to, ka mums vajag aplikt visus objektus ar vienādu akcīzes nodokli, jo tad tas ir vieglāk iekasējams. Diferencēts akcīzes nodoklis ir pārāk sarežģīts, tāpēc Finansu inspekcija un muitas darbinieki nespēs to iekasēt. Ja mēs balstāmies uz tādu faktu, ka mūsu ierēdņi nav spējīgi diferencēt un iekasēt attiecīgos nodokļus, tad man ir lielas šaubas, vai viņi būs spējīgi atmaksāt zemes lietotājam par patērēto dīzeļdegvielu. Mēs jau zinām šo bēdīgo vēsturi. Tas attiecas uz atmaksām jeb vispārīgo maksājumu zemniekiem sakarā ar graudu un piena iepirkšanu, kā arī uz visādiem citādiem solītajiem maksājumiem no valdības puses, kuri vēl joprojām nav izdarīti. Un attiecībā uz šiem solījumiem man ir tādas aizdomas, ka tas viss tā arī paliks. Solījums apmaksāt dīzeļdegvielas patēriņu būs vienkārši kārtējā zemnieku apmānīšana. Mūsu piedāvātajos grozījumos, ja jau mēs gribam atvieglot darbu ierēdņiem, lai viņiem nebūtu jālauza galva, kā iekasēt diferencēto akcīzes nodokli, ir priekšlikums dīzeļdegvielu un arī benzīnu līdz A-93 vispār neaplikt ar nodokli. Tad ierēdņiem būs daudz vieglāk, jo viņiem vajadzēs tikai koncentrēties uz augstāko šķirņu benzīnu un nevajadzēs uztraukties par benzīnu, kas ir zem A-95. Tādā veidā mēs palīdzēsim arī ierēdņiem, jo, klausoties valdības pārstāvjus, paliek iespaids, ka viss mūsu valsts budžets balstās uz to, lai ierēdņiem būtu vieglāk iekasēt naudu, bet nevis uz to, kas tiešām ir vajadzīgs valstij, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu papildināt budžetu. Un tādā veidā mēs varētu palīdzēt arī tiem cilvēkiem, kuri ir mūsu apgādībā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Vilnim Edvīnam Bresim. Līdz pārtraukumam atlikušas 12 minūtes. Lūdzu!

            V.E.Bresis (SL)

            Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka šodien būtībā mēs runājam ne tikai par atsevišķiem nodokļiem. Mēs būtībā runājam par diviem principiāliem un pilnīgi atšķirīgiem uzskatiem attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tātad viens no šiem uzskatiem, kuru šodien pauž valdošā frakcija - Zemnieku savienība un “Latvijas ceļš” - ir šis ātrākais ceļš. Viņu ierosinājums ir pacelt nodokļus - tātad būtībā iznīcināt tos, kuri vēl kaut ko ražo, jo, pēc paša cienījamā ministra Oša kunga vārdiem, apmēram par 30 procentiem var samazināties nodokļu maksātāju bāze. Tātad pēc būtības mēs gribam aplikt tos, kuri vēl kaut cik “elpo” zem nodokļu nastas šajos smagajos ekonomiskajos laikos.

            Otrs viedoklis, kuru aizstāv ļoti daudzi tautsaimnieki. Viņi iesaka neiet šo nodokļu ceļu, bet gan iet citu ceļu - paplašināt nodokļu maksātāju bāzi. Vajadzētu darīt visu iespējamo, lai atdzīvinātu tautsaimniecību, lai vairāk cilvēku strādātu, lai Latvijā radītu vairāk darba vietu, un tad, lūk, šie lielie uzņēmumi vairāk maksās relatīvi zemos nodokļus. Tādā veidā, bez šaubām, mēs valstī iekasētu vēl vairāk naudas, nekā palielinot nodokļus un nospiežot to cilvēku plecus, kuri vēl var strādāt.

            Taču diemžēl mēs neesam ne no vadošās frakcijas, ne no valdības dzirdējuši kaut vienu konkrētu priekšlikumu, kaut vienu konkrētu piedāvājumu, kas Latvijai pašlaik būtu vajadzīgs, lai palielinātu šo darba vietu skaitu.

            Ir ļoti daudz šādu konkrētu priekšlikumu, un parasti mums pat saka - lūdzu, dodiet savus priekšlikumus, mēs jūs atbalstīsim!

            Es gribētu nosaukt kaut vai vienu piemēru. Šodien mēs laikrakstā “Diena” varam lasīt par naftas vadu. Pēc citām ziņām, Latvijā, nezinu, kādu apsvērumu dēļ, tika slēgts šis naftas vads, un gadā Latvijas valsts būs zaudējusi, pēc avīzes datiem, 20 miljonus dolāru. Taču ir vēl arī citi aprēķini un tur šis skaitlis ir vēl lielāks - pat līdz 70 miljoniem dolāru Latvija būs zaudējusi, slēgdama šo naftas vadu. Tad man ir tāds jautājums, cienījamie kolēģi: kurš konkrēti ir atbildīgs par to, ka šis naftas vads veselu gadu nestrādā? Kuram konkrēti ir lieki šie 20 miljoni dolāru Latvijā? Varbūt jūs, slēdzot šo naftas vadu, esat ieguvuši, teiksim, kaut kādas politiskās prioritātes Eiropā? Man tas īsti nav skaidrs. Man šķiet, ka tad, ja mēs būtu kārtīgi saimnieki, mēs tam naftas vadam blakus būtu izrakuši vēl otru naftas vadu, lai vēl 20 miljoni dolāru gadā ienāktu Latvijā, un tad mums nebūtu jālūdzas šie G-24 kredīti. Kāpēc mēs to nedarām? Mūsu bezdarbnieki labprāt raktu šo naftas vadu, un pēc tam mēs varētu gūt peļņu. Par to mēs nedomājam. Mēs neesam saimnieki savā zemē. Mēs domājam tikai par to, lai varētu ātri kaut ko izraut un lai varētu šodien nodzīvot.

            Un pēdējais. Es gribētu runāt par to, kas notiks ar zemniekiem. Manā uztverē, šeit daudzi vispār to neizprot. Diemžēl acīmredzot arī Zemnieku frakcija neizprot, kas notiks ar zemniekiem. Zemniekus jūs, cienījamie kolēģi, ar šiem nodokļiem dubultīgi izģērbjat. Dubultīgi! Cienījamais premjera kungs vienreiz bija aizbraucis ekskursijā uz tirgu un redzēja, ka tur zemnieki pārdod kartupeļus par septiņiem, astoņiem, desmit rubļiem kilogramā. Sakiet, lūdzu, vai zemniekam šie kartupeļi izmaksā septiņus, astoņus rubļus kilogramā? Nē! Zemniekam šodien kartupeļi izmaksā 15 un 20 rubļus kilogramā. Taču viņš, savas nelaimes spiests, ved šos kartupeļus par septiņiem rubļiem pārdot, jo viņam vajag saņemt šīs kapeikas, lai varētu bērnu aizsūtīt uz skolu un nopirkt sev pašu elementārāko, lai varētu dzīvot. Viņš izpumpē sevi!

            Un tagad stādieties priekšā! Mēs pacelsim šos nodokļus - pacelsim apgrozījuma nodokli, pacelsim akcīzes nodokli. Mēs zemnieku tādējādi izģērbjam dubultīgi. Pirmkārt, viņš nevarēs pacelt cenas un zemniekiem nepavairosies izmaksas. Cenas paliks tādas pašas. Gluži vienkārši - šo apgrozījuma nodokļa daudzumu atvilks no zemniekiem, samazinot viņiem izmaksas. Tas būs noteikti, jo pirktspējas vairs nav, tā kā cena ir sasniegusi savus griestus. Tātad apgrozījuma nodoklis samazinās izmaksas zemniekiem.

            No otras puses, palielinot akcīzes nodokli, jūs palielināsit zemnieku ražotās produkcijas pašizmaksu. Viņiem nekas cits neatliks, kā pirkt šo dārgo dīzeļdegvielu, pirkt šo dārgo benzīnu un ražot produkciju, kuras pašizmaksa būs vēl augstāka, neatkarīgi no tā, gribam mēs to vai negribam. Līdz ar to zemnieks būs izģērbts un aplaupīts dubultīgi.

            Lūk, ņemot vērā šos apsvērumus, ka valdošā frakcija absolūti neko nedara, lai atdzīvinātu tautsaimniecību, no vienas puses, un, no otras puses, šie nodokļi nedarīs absolūti neko labu lauksaimniekiem, bet viņus iegrūdīs vēl dziļākā ekonomiskā krīzē, mēs tomēr balsosim pret šiem nodokļiem.

            Priekšsēdētājs. Pirms pasludinu pārtraukumu, būs divi paziņojumi: vienu nolasīs Andrejs Siliņš (“Latvijas ceļš”) - par apakškomisijas darbu. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

            A.Siliņš (LC).

            Godātais Prezident, godātais priekšsēdētāj! Es gribētu vērst kolēģu uzmanību uz to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir nodibināta zinātnes apakškomisija, kura vēlas uzsākt aktīvu darbu, lai visādos veidos lietderīgi izmantotu Latvijā esošo zinātnes potenciālu tālākajai republikas attīstībai - gan tautsaimniecībā, gan augstākajā izglītībā, gan attīstot to unikālo, kas ir Latvijas zinātnē un kas var rasties tikai šeit, Latvijā.

            Lai šis darbs būtu pietiekami plašs un vispusīgs, es aicinu Saeimas deputātus - zinātniekus, tos, kuriem ir zinātniskie grādi, - pieteikties un piedalīties šīs apakškomisijas darbā, lai mēs likumdošanā varētu izveidot iespējami saturīgāku projektu Latvijas zinātnes attīstībai. Tā ka, lūdzu, piesakieties vai nu pie manis, vai Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sekretariātā.

            Priekšsēdētājs. Pirms reģistrācijas, kamēr sanāk visi deputāti, lūdzu, vārds Gundaram Bērziņam.

            G.Bērziņš (LZS).

            Pieprasījumu komisijai lūdzu pārtraukumā sapulcēties komisijas telpās.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Reģistrāciju! Reģistrēsimies, lūdzu, kolēģi! Vērojiet savus balsošanas mehānismus! Vai viss ir kārtībā? Lūdzu izdruku par tiem deputātiem, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu Tomiņa kungu nolasīt to!

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

            Nav reģistrējušies šādi deputāti:

            Alfreds Čepānis,

            Ilmārs Dāliņš,

            Juris Janeks,

            Ēriks Kaža,

            Odisejs Kostanda,

            Aristids Lambergs,

            Valdis Pavlovskis...

            Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti! Valdis Pavlovskis ir zālē un māj ar roku.

            Z.Tomiņš.

            Anta Rugāte,

            Joahims Zīgerists,

            Alfrēds Žīgurs.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Pārtraukums.

                                                            (Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Deputāti, es vēlreiz lūdzu - ieņemiet savas vietas! Turpinām vispārējās debates par valdības iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli””. Vārds deputātam Aivaram Berķim, pēc tam - deputātam Rozentālam.

            A.Berķis (LZS).

            Godātais priekšsēdētāj, godātās dāmas un kungi! Izsaku lielu pateicību vispirms deputātei Gravas kundzei, jo viņa jau atkārtoti atvieglojusi Zemnieku savienības un arī manu personīgo likteni. Viņa šajā gadījumā atņem mums, Zemnieku savienības frakcijai, nepieciešamību lielīties, ka mēs kaut ko esam panākuši zemniecības labā. Mēs tiešām ilgi un grūti centāmies panākt, lai zemniekiem tiktu apmaksāts akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu. kas nepieciešama lauku apstrādāšanai. Tātad Gravas kundze saka, ka tās un arī jebkuras citas subsīdijas lauku cilvēkiem nav vajadzīgas. Līdz ar to Demokrātiskā centra partija parāda, kas ir kas: kas ir zemnieku draugi, un kas tādi nav. Runājot par Aizsilnieka kungu, tik tiešām ir vērts lasīt Aizsilnieka grāmatu, jo tur ir daudzas vērtīgas lietas, bet tajā pašā laikā Aizsilnieka kungs, piemēram, saka arī, ka visas tās lielās sabiedriskās celtnes, tādas kā Tieslietu ministrija, kā ēka, kurā sēž pašreizējais Ministru kabinets, ir bijusi naudas izmešana vējā, jo tā nauda, kas tur ir ielikta, nedod, lūk, atdevi. Tādā gadījumā, ja mēs būtu ticējuši Aizsilniekam un ja Ulmanis nebūtu šīs ēkas cēlis, valdībai šobrīd vai nu vispār nebūtu kur sēdēt, vai tā būtu spiesta telpas īrēt no īpašniekiem. Redzat, šeit laikam ir nepieciešama atkāpe un ir jārunā mazliet par to, kas tad vispār ir subsīdijas un vai ir tiesības saukt par subsīdijām to, kas tiek atvēlēts zemniekiem.

            Diemžēl ļoti daudzi šeit turas Aizsilnieka pozīcijās, kurš nav nekad bijis zemnieku, bet gan ļoti brīva tirgus principu aizstāvis. Redzat, cilvēks, kas dzīvo laukos, patiešām varbūt dažreiz nestrādā sevišķi efektīvi, un, ja turas pie šā principa, tad jābūt nežēlīgiem, tad jāatbalsta ļoti lielu, ļoti prasmīgi saimniekojošu saimniecību un ļoti prasmīgi saimniekojošu zemnieku intereses, un pārējie lai nīkst laukā! Tāda teorija Latvijai ir bijusi pazīstama, un arī tagad laiku pa laikam tā tiek celta augšā, bet, redzat, - tiklīdz jūs šos citus, laukos dzīvojošos cilvēkus finansiālā ziņā iznīcināsiet, tūlīt radīsies nepieciešamība maksāt viņiem bezdarbnieka pabalstu, bet no kā? Tagad viņi vismaz paši ir paēduši. Ja jūs šos cilvēkus no laukiem aizdzīsiet uz pilsētu, jūs viņus iedzīsiet daudz sliktākā vidē, kur cilvēks no mazām dienām nevar tikt pieradināts pie darba, kur bērns nevar tikt nodarbināts. Katrs bērns lauku sētā strādā no mazām dienām, viņš pierod pie darba, no viņa iznāk kārtīgs darba darītājs. Aizdzeniet šo bērnu uz pilsētu, iedzeniet viņu tajos masīvos, kur visu vasaru nav ko darīt, un jūs viņu padarīsiet par potenciālu reketieri vai citādu noziedznieku un pēc tam dabūsiet celt viņam cietumus un algot policiju - un tā tālāk - viņa apsargāšanai. Sarēķiniet tos līdzekļus, kurus mēs izdodam cietumu uzturēšanai, policijai, kārtības sargāšanai - un tā tālāk! Treškārt, salīdziniet tās vides: viens aug un dzīvo veselīgā lauku vidē, otrs dzīvo pilsētā un ir pakļauts daudz neveselīgākai videi, visiem vides piesārņojumiem - un tā tālāk. Ņemiet vērā tos izdevumus, kurus pilsētnieki ir spiesti izdot ārstniecībai, veselības uzturēšanai, veselības aizsardzības iestāžu uzturēšanai un kuri daudzreiz samazinātos, ja cilvēki dzīvotu veselīgākā vidē! Parēķiniet šos izdevumus, un jūs redzēsiet... Žēl, ka to neviens vēl nav aprēķinājis, jo tad jūs redzētu, ka tās, ko mēs saucam par subsīdijām lauksaimniekiem, par dotācijām un tā tālāk, - ka tās nav nekādas subsīdijas un nekādas dotācijas, bet tikai, kā saka, līdzekļi, kurus mēs samaksājam laukiem, lai nebūtu, lūk, šo izdevumu par bezdarbu, par cietumiem, par sapostīto veselību un tā tālāk. Tā ka šīs lietas ir jāpatur prātā. Tās ir jāpatur prātā mums visiem, kuri šeit sēžam.

            Tālāk - par to, vai vajadzēja aplikt dīzeļdegvielu ar nodokļiem, un par citiem argumentiem, kurus minēja Seiles kundze un citi deputāti.

            Redzat, nodoklis jau nav tikai naudas ievākšanas avots, nodoklis ir arī ražošanas regulators, tautsaimniecības regulators. Dīzeļdegviela, arī šķidrais kurināmais apkurei - tas ir tipisks piemērs, kad ir nepieciešama šī regulēšana. Piemēram, Zviedrijā ir tāda sistēma, ka, ja mājas tiek apkurinātas ar šķidro kurināmo (pie mums to dara ļoti daudzi, un laukos visas Līvānu mājas, kā zināt, bija tā iekārtotas), par šo šķidro degvielu ir jāmaksā palielināts nodoklis un šādā ceļā ievākto naudu izmaksā tiem, kas savas krāsnis kurina ar vietējo kurināmo. Tādējādi tiek panākts, ka tiek izmantoti vietējie kurināmā resursi. Un, ja jūs paskatītos, kas tagad Latvijā notiek, kas, neskatoties uz šīm milzīgajām degvielas cenām, joprojām notiek, tad jūs redzētu, ka māju kurina ar šķidro degvielu, bet 60 metrus - nu, labi, 600 metrus - tālāk mežs ir pilns ar kritušiem kokiem, kas tur pūst - tāpat kā purvā pirms desmit un piecpadsmit gadiem - nevienam nevajadzīgi. Tad, lūk - šis nodoklis ir ieviests arī tādēļ, lai mēs beidzot saprastu, ka vajag paņemt to, kas ir 600 metrus no mājas, nevis vest sešus tūkstošus kilometru no Sibīrijas šurp degvielu. Nu, ir jau taisnība, ka nav tāda nodokļa, kas neskartu visus, un nav tāda nodokļa, kas neskartu arī vismazākos cilvēkus, vismazākos ļaudis. Tā ir taisnība, ka tas viss katrā ziņā skars arī mazos cilvēkus, tur nekā nevar darīt. Ļaunums diemžēl nāk līdzi katram nodoklim. Es zinu, ka te ir daudzi cilvēki, kuri saka tā: ja uzliks degvielai nodokli, tad taču sadārdzināsies ražošana, bet, ja sadārdzināsies ražošana, būs grūtāk pārdot produkciju un būs grūtāk konkurēt pasaules tirgū. Arī tas ir tiesa. Bet šim nosacījumam jau ir pakļauti visas pasaules ražotāji. Vislētāk tiešām būtu neievākt nekādu nodokli, ražot, un tad - jā, tad! - jūsu prece būtu viskonkurētspējīgākā visā pasaulē! Bet jums taču jāsagatavo jaunā paaudze, kas nāks jūsu vietā strādāt, jūs taču nevarat nedot naudu skolām, izglītībai - un tā tālāk. Tā ka neko nevar darīt, - visas valstis sadārdzina savu produkciju, uzlikdamas nodokļus, dodamas līdzekļus izglītībai, veselības aizsardzībai, pensijām, - un tā tālāk.

            Otrkārt, te ir arī citi projekti dzirdēti, ka labāk būtu uzlikt galvasnaudu, uzlikt īpašuma nodokli... Labi, neuzliksim degvielai akcīzes nodokli, bet uzliksim nodokli par mašīnām, par ēkām! Tas tāpat sadārdzinās ražošanu, tā ka ir veltīgi šie centieni pa kādu citu ceļu izbēgt no šā nenovēršamā ļaunuma.

            Vēl esmu šeit dzirdējis iebildumus: kādā veidā tad darbosies šis mehānisms, kā atmaksās zemniekam par akcīzes nodokli? Jā, ir taisnība, ka jebkurš izņēmums rada sarežģījumus un rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas. Valdība tieši tāpēc ļoti nelabprāt piekrita tiem, sacīsim, 18 vai 12 procentiem vai 10 procentu diferencētam apgrozības nodoklim. Valdība saprata, ka tas viss radīs sarežģījumus. Tomēr tas nav tāds šķērslis, kuru nevarētu novērst. Piemēram, mēs visi šeit tikāmies ar Francijas parlamenta deputātu, kas nesen viesojās Latvijā. Piedodiet, ka esmu šobrīd aizmirsis viņa uzvārdu! Viņš divkārt ir bijis arī lauksaimniecības ministrs. Mēs pamatīgi debatējām par šīm lietām, un viņš teica, ka gandrīz visās Eiropas valstīs degviela lauksaimniekiem šādā vai tādā veidā tiekot dotēta. Šo dotāciju veido dažādi. Piemēram, lauksaimniekiem pārdod iekrāsotu degvielu, kuru nevar pārdot tālāk. Tas atkal rada sarežģījumus: ja es tik un tā pārdošu to iekrāsoto degvielu, tad inspektoram nāksies skatīties bākā - krāsota vai nekrāsota.

            Ir arī tas veids, kad noteiktas aramzemes platības apstrādei dod noteiktu degvielas daudzumu, kuru aprēķina Zemkopības ministrija, un tad, ja jūs būsit degvielu pircis uz dokumentu pamata un šos dokumentus par degvielas pirkšanu jūs varēsit uzrādīt, tikai tad jums šo naudu atmaksās, nekā nevar darīt! Bet tajā pašā laikā tas sašaurinās iespēju, ka kāds zemnieks varētu pirkt sacīsim, muitu “apgājušu” degvielu. Tas radinās mūs pie kārtības.

            Tā ka Zemnieku savienība ir priecīga un lepna, ka tai ir izdevies panākt akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem, un mēs uzskatām, ka šāds akcīzes nodoklis ir labs un ka to vajag atbalstīt un pieņemt.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Pirms deputāts nāk tribīnē - es atvainojos Rozentāla kungam -, ir saņemts frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu iesniegums - slēgt runātāju sarakstu. Es varu jums nolasīt šo sarakstu. Tātad tagad runās Rozentāla kungs, pēc tam deputāts Milbergs, deputāts Zaščerinskis, deputāts Aivars Kreituss un deputāts Ojārs Kehris. Un pēc jūsu uzrunas mēs balsosim.

            A.Rozentāls (LZS).

            Cienījamais Prezidij, kolēģi deputāti, pārējie klātesošie! Manu uzstāšanos principā atvieglo iepriekšējā runātāja deputāta Berķa teiktais. Es gribēju izteikties par to, vai vajadzētu zemniecību dotēt, vai šī subsīdija ir kaut cik samērīga ar pasaules līmeni. Taču Berķa kungs to visu jau pastāstīja, un tāpēc es gribu pieskarties savā uzrunā pavisam citiem aspektiem.

            Cienījamie kolēģi, šeit, manuprāt, nav vajadzības pārliecināt vienam otru par to, ka valsts nevar pastāvēt bez nodokļiem un ka šie nodokļi tiek maksāti visā pasaulē. Tie tiek iekasēti vairāk vai mazāk atkarībā no valsts attīstības līmeņa un situācijas. Arī to, ka šī nodokļu iekasēšanas bāze ir jādiferencē - no kura iekasēt vairāk, no kura mazāk -, to visu mēs ļoti labi zinām, jebkura frakcija to saprot. Taču šobrīd pateikt, ka tie, kuri ir valdošajā koalīcijā, ir galīgi analfabēti un ka viņi neko nesaprot šinī konkrētajā ekonomiskajā jautājumā... Tajā pašā laikā, ja runā par pilsonību, atkal ir otrs spārns, kas ir pārāk radikāls, un atkal tiek teikts, ka citi neko nesaprot... Es domāju, ka šāda nostāja no dažu deputātu puses vienkārši nav koleģiāla, tāpēc uzaicinu apspriest dokumentus konstruktīvi un izteikt priekšlikumus. Arī man ir priekšlikums, izejot no tā, ka valdība ir sagatavojusi pamatotu nodokļu aprēķinu, turpretī citu aprēķinu nav. Toties ir priekšlikumi, kuri ir ņemti un tiks ņemti vērā, protams, strādājot pie 1994.gada budžeta sastādīšanas. Dažus labojumus un grozījumus, par kuriem es nešaubos, nākotnē vajadzēs nobalsot. Es atbalstu arī frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegumu - slēgt runātāju sarakstu un mazāk runāt, jo šodien mums būs jāstrādā līdz pulksten 24.00 vai pat ilgāk, lai pabeigtu izskatīt darba kārtību.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos, tas bija “Latvijas ceļš”, kas iesniedza šo priekšlikumu. Es vēlreiz nolasīšu to runātāju sarakstu, pēc kuriem šis saraksts tiek slēgts. Tie ir deputāti Milbergs, Zaščerinskis, Kreituss, Kehris. Ir ierosinājums dot šiem deputātiem vārdu un līdz ar to slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu, balsosim par to! Protams, ja kāds vēlas runāt, viņš var ņemt vārdu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 59 - par, 6 - pret, 10 - atturas. Runātāju saraksts tiek slēgts. Vārds Robertam Milbergam (frakcija “Tēvzemei un brīvībai”).

            R.Milbergs (TB).

            Cienījamais Prezident, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Godājamais Ministru prezidents kā galveno argumentu šā nodokļa paaugstināšanai minēja budžeta deficītu. Tas ir saprotams, taču mēs neko nedzirdējām par to, ko valdība ir darījusi vai domā darīt, lai samazinātu budžeta izdevumu daļu. Mēs arī neesam neko dzirdējuši par šo nodokļu iekasēšanu pavisam konkrēti par to, vai ir izmantotas visas jau esošās iespējas un vai tiešām tā nu ir, ka nekas cits vairs neatliek, kā tikai ķerties pie tāda līdzekļa, kāds ir nodokļu paaugstināšana.

            Tātad es šeit gribētu izteikt arī savus apsvērumus, jo pašreiz nevaru izprast valdības īstenoto nodokļu politiku. Man nav skaidrs, kāpēc mūsu valstī pastāv ievedmuita tādām izejvielām, kāda ir kafija, garšvielas, ēteriskās eļļas. Es gribētu redzēt to latviešu zemnieku - kafijas audzētāju, kura intereses iekšējā tirgū aizstāv šāds nodoklis.

            Tāpat man nav skaidrs, kāpēc netiek pildīts likums par transporta pārvadājumu licencēšanu. Mēs zinām, ka tagad privātās rokās ir ārkārtīgi lielā vairumā kravas automobiļi, autobusi un tā tālāk, ka notiek šie pārvadājumi, turpretī nodokļu sistēmai ir pakļauti tikai daži valsts uzņēmumi, dažas varbūt ļoti solīdas, godīgas firmas. Lūk, šeit ir milzīga nodokļu rezerve.

            Visbeidzot es gribētu atgādināt cienījamajam Berķa kungam, ka viņš savā runā acīmredzot mazliet sajauca divas preces - mazuts ir viena lieta, bet dīzeļdegviela - pavisam kas cits. Un nobeidzot savu sakāmo, es gribētu tomēr likt padomāt mums visiem par to, kāpēc tad šī noziedzīgā pasaule, rekets, konsekventi un nenovēršami iekasē tieši 10 procentu un ne vairāk?

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jevgēnijam Zaščerinskim - “Saskaņa Latvijai”.

            J.Zaščerinskis (SL).

            Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā argumenti par nodokļu palielināšanu vai par nodokļu iekasēšanas intensīvāku darbību ir izskanējuši ļoti daudz. Es negribu tos atkārtot, taču pirms galīgā balsojuma lūdzu jūs izvērtēt dažus skaitļus.

            Akcīzes nodokļa palielinājuma rezultātā mēs ceram budžeta ienākumus palielināt aptuveni par diviem miljoniem mēnesī. Tikpat lielu palielinājumu ceram iegūt arī no apgrozījuma nodokļa. Bet tajā pašā laikā Oša kungs Frakciju padomē paziņoja, ka sakarā ar nodokļu palielinājumu par 30 procentiem tiek plānots samazināt nodokļu ieņēmumu bāzi. Šodien šeit no Krištopana kunga mēs dzirdējām, ka jau paši pirmie pasākumi, tikai akcīzes nodokļa iekasēšanas veicināšana vien divu nedēļu  laikā plusā ir devusi miljonu. Septembrī budžeta ieņēmumu izpilde ir 146 procenti. Turklāt tie ir tikai pirmie soļi, pirmie pasākumi - faktiski vēl tikai runāšana par nodokļu iekasēšanas veicināšanu. Saliekot kopā šos skaitļus, man liekas, ka jau pirmie rezultāti liecina, pa kuru ceļu mums tomēr ir jāiet.

            Un pēdējais, ko es vēl gribēju uzsvērt. Pirms divām nedēļām mēs atcēlām muitas tarifa palielinājumu degvielai. Mēs pamatā vadījāmies pēc diviem motīviem: pirmais - nedrīkst pārkāpt mūsu pamatlikumu - Satversmi. Un otrais - mēs vadījāmies pēc būtības, ņemot vērā tās sekas, ko muitas tarifu palielinājums varētu atnest mūsu tautsaimniecībai. Tie jau ir šie minētie 30 procenti. Šodien mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, bet tikai mainām nosaukumu - nosaucam muitas palielinājumu par akcīzes nodokli. Vai pēc būtības ir kas mainījies? Kolēģi, būsim konsekventi, domāsim par mūsu tautsaimniecības attīstību, kas ir galvenais pamats arī budžeta ieņēmumiem.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Kreitusam - Demokrātiskā partija. Pēc tam - Ojārs Kehris, un līdz ar to vispārējās debates būs pabeigtas. Vēl referents varēs ņemt vārdu.

            A.Kreituss (DP).

            Es te nerunāšu tēlaini par asniem un gaidāmajām zaļajām pļavām tālākā nākotnē. Es gribētu teikt, ka tie 41,5 miljoni, kas bija saplānoti kā akcīzes nodoklis šajā gadā, protams, ir pareizi skaitļi. Oša kungs un Krištopana kungs par tiem izteicās pietiekami precīzi, kā arī precīzi minēja tos skaitļus, kas ir gaidāmi pēdējos divos mēnešos - tātad 2,2 miljoni latu no akcīzes nodokļa. Tomēr šeit es gribētu vēl lieku reizi atgādināt, ka neapdomības dēļ, uzliekot pārāk lielu akcīzi, piemēram, alkoholam, kas te arī jau tika pieminēts, pirmajā pusgadā tika iekasēti tikai 22 procenti akcīzes nodokļa. Un šis ir viens no tiem momentiem, uz kuriem tika norādīts jau iepriekšējai valdībai pašā gada sākumā. Bija gaidāms, ka rezultāts būs tāds. Nu šis rezultāts ir acīm redzams, un tagad šie 29 miljoni deficīta ir ar kaut ko citu jāaizpilda. Acīmredzot degvielas cenu pielikums tomēr neatrisina šo jautājumu. 4,4 miljoni nekādi nevar atrisināt ne šo jautājumu, ne arī pensiju jautājumu.

            Mums šodien tiek teikts, ka šis jautājums tiek iesniegts kopējā paketē ar pensiju projektu. Tas ir tieši tas iemesls, kāpēc mēs šeit runājam. Opozīcijas partijas, arī Demokrātiskā partija, šo jautājumu apsprieda savā valdē un domē, un mēs nevaram piekrist šādam nodokļu palielinājumam, ja mums nav pietiekami izskaidrots, ka tas šo jautājumu atrisina vienā paketē ar pensiju jautājumu. Kā jau es esmu vairākkārt teicis, pensijas tiek nevis efektīvi palielinātas, kā tiek sacīts, bet pensijas tiek efektīvi pazeminātas. Es domāju, ka tālāk būs iespēja par šo jautājumu izteikties precīzi.

            Pašreiz es gribētu runāt tikai par to, kas saistīts ar akcīzes nodokli. Tātad paketē šis jautājums atrisināts netiek. 4,4 miljoni nekādi nevar atrisināt kaut vai šo minimālo 10 miljonu nepieciešamību - maksāt kaut vai šīs visai ierobežotās pensijas, kādas līdz šim ir bijušas.

            Šeit izskanēja daži Berķa kunga apvainojumi Demokrātiskajai partijai, ka tā esot pret lauksaimniecības subsidēšanu. Demokrātiskā partija vienmēr ir bijusi par lauksaimniecības kreditēšanu, bet gan tikai ar mērķkredītiem, zemniekam dodot iespēju pašam to naudu saņemt banku nodaļās. Tas ir rakstīts arī mūsu programmā, mēs esam par zemniecības atbalstīšanu, nevis par akcīzes nodokļa uzlikšanu un solījumiem kaut ko atmaksāt pēc nezināma mehānisma. Nupat izskanēja solījumi atmaksāt. Turklāt ne jau vairs tikai solījumu veidā, tas jau tika pateikts tā, it kā tā nauda jau gandrīz būtu nonākusi atpakaļ zemnieku kabatās. Es tikai nezinu, kā to praktiski varēs izdarīt.

            Vēl, teiksim, Berķa kunga runā izskanēja tāda doma, ka nodokļi skar “mazo cilvēku” un ka tur nekā nevar darīt. Turpretī citi runātāji no valdošās koalīcijas apgalvoja, ka nodokļu palielināšana novedīšot pie līdzekļu pārdales par labu nabadzīgajam cilvēkam. Tātad šeit acīm redzami šis izteiciens liecina tieši to pašu, ko mēs sakām, - ka būtībā nodokļu uzlikšana šādā veidā skars tieši “mazo cilvēku”. Tieši “mazo cilvēku”, attiecībā uz kuru mēs uzskatām, ka šādā veidā šo jautājumu atrisināt nevar.

            Vēl interesanti bija dzirdēt arī no Berķa kunga, ka Zemnieku savienība ir priecīga un lepna par to, ka tai izdevies panākt šāda nodokļa uzlikšanu. Es nesaprotu, kā var lepoties ar to, ka acīm redzami pieaugs dārdzība, ka acīm redzami laukos dzīve noslīdēs sliktākā stāvoklī. Es te neredzu īpašu vajadzību ar kaut ko lepoties.

            Un beigās es gribētu teikt, ka, manuprāt, tomēr vairāk būtu jādomā par saimniecības atdzīvināšanu. Mēs ne vienreiz vien esam runājuši par rūpniecības nākotni. Tieši tagad mums būtu jādomā par tādas situācijas veidošanu, lai uz Latviju plūstu investīcijas, lai būtu vēlēšanās šeit ieguldīt naudu. Diemžēl ar šādu nodokļu uzlikšanu mēs atkal atbaidīsim gan šo investētāju, gan šo no ārzemēm šurpnākt gribētāju, gan arī tos mūsu pašu bagātākos cilvēkus, kuri, kā jūs zināt, pārsvarā glabā līdzekļus Eiropas bankās.

            Priekšsēdētājs. Vārds Ojāram Kehrim. Lūdzu! Arī te nav minēts, kādā statusā jūs vēlaties runāt.

            O.Kehris. Kā ekonomikas ministrs.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu!

            O.Kehris (ekonomikas ministrs).

            Godātais Prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi deputāti! Es sākšu ar to, ka mēs vakar ministrijā analizējām tās aparāta un arī ministra darba laika izlietojumu. Mēs konstatējām, ka mēs 90 procentus (es runāju par ministra darba laika izlietojumu) izlietojam tam, lai diskutētu, lai pārliecinātu par mūsu viedokļa pareizību. Apmēram 10 procentus laika mēs varam pavadīt darbā ministrijā un strādāt pie jauniem lēmumiem, pie mūsu pieņemto jauno likumu un lēmumu īstenošanas. Es ceru, ka mēs šo procentuālo rādītāju varēsim mainīt, tomēr es piekrītu arī tam, ka mums ir jāmācās daudz labāk un daudz vairāk izskaidrot, stāstīt, pārliecināt. Mēs jau daudz ko darām, lai pašā ministrijā strādājošiem cilvēkiem par to būtu informācija, lai tā būtu arī citās ministrijās. Mēs vēl daudz ko darīsim un mācīsimies to labāk īstenot, lai būtu savstarpējā informētība ar parlamentu. Tāda ir kaut vai, piemēram, tikšanās ar mūsu koalīcijas partneriem - Zemnieku savienību. Mēs tiekamies katru pirmdienas vakaru un arī turpināsim to darīt, mēs tikāmies un tiksimies arī ar citām frakcijām. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, lai mēs zinātu citus viedokļus un varētu ņemt vērā visus vērtīgākos priekšlikumus. Tāpat mēs mācāmies un attīstīsim mūsu kontaktus ar biznesa sabiedrību.

            Taču ko mēs konkrēti esam darījuši nodokļu un muitas tarifu jomā? Mēs esam praktiski izveidojuši Muitas tarifu padomi un Nodokļu padomi, kuru sastāvi gan vēl varētu tikt precizēti. Turklāt tā ir Finansu ministrijas kompetence. Šajā Muitas tarifu padomē un Nodokļu padomē detalizēti tiek izanalizēti un caurskatīti dažādi priekšlikumi, arī tie, kuri izskanēja šeit no tribīnes. Bieži vien pirmajā brīdī šie priekšlikumi liekas ļoti pievilcīgi, kaut vai, piemēram, par vīniem, proti, ka arī spirtotajiem vīniem noteikti vajag uzlikt lielāku nodokli. Pirmajā brīdī ir tāda reakcija, ka gribas tam noteikti piekrist. Taču tad, kad šajā jautājumā iedziļinās arvien vairāk un vairāk, rodas arī pretargumenti, un tie diezgan bieži ir detalizēti jāizrunā. Ar to es gribētu teikt, ka visi šādi priekšlikumi ir ļoti svarīgi. Mēs varētu radīt institūciju, kas iesaistītu šajā darbā arī citas frakcijas, kā arī Nodokļu padomi un Tarifu padomi, jo tomēr atzīsim to, ka šeit, zālē, ceturtdien plenārsēdes laikā izstrādāt šos dokumentus diezin vai varēsim. To mēs, starp citu, pieļāvām iepriekšējā Augstākajā padomē, un pēc tam tik tiešām uzņēmēji nāk un smaida par mums. Viņi saka - jūs taču paši nesaprotat, ko jūs šeit sabalsojuši esat no dažādām pusēm! - un tamlīdzīgi!

            Tāpēc es tik tiešām uzskatu, ka LNNK un arī daži frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumi ir ļoti interesanti. Man pat ir ļoti žēl, ka tie kā frakcijas dokuments, kā es saprotu, ir noformēti tikai vakar vakarā, kaut gan jau pirms laba laika - vismaz pirms divām nedēļām - bija zināms, ka 14.oktobris ir šo nodokļu likumu galvenā diena. Un mēs tik tiešām nevaram pēdējā brīdī - pašlaik plenārsēdes zālē -, lai kā arī varbūt gribētos paieties, teiksim, pretī dažiem ļoti simpātiskiem priekšlikumiem. Mums ir institūcijas, kuras paši esam radījuši, kuras ir ļoti svarīgas un kuru darbā mēs labprāt akumulētu šos jūsu priekšlikumus. Tāpēc es domāju, ka noteikti - es vēlreiz atkārtoju - LNNK un arī daži frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumi būtu izskatāmi.

            Diemžēl citādi ir ar tiem priekšlikumiem, kas izskanēja no frakcijas “Saskaņa Latvijai” ar tādu labu aģitāciju, ka jādomā par tautsaimniecības attīstību... Mēs tik tiešām arī domājam par tautsaimniecības attīstību. Bet vairāk šajos priekšlikumos tomēr “spīd cauri” ideja par to, ka jāļauj atdzimt tai pašai rūpniecības struktūrai, kāda mums jau bija, tā ļoti organiski iekļāvās tajā ekonomiskajā sistēmā, kura ne jau mūsu laba prāta dēļ mūsu valstī pastāvēja iepriekšējos 50 gadus. Tas attiecas tieši uz spiedienu, kas tiek vērsts pret centrālo banku, kas ir tikai Latvijā un Lietuvā... Es atvainojos, Latvijā un Igaunijā, kur reāli ir centrālā banka. Padomāsim, vai mūsu cilvēkiem, mūsu tautai (visiem jau nav iespējams aizbraukt uz Ukrainu un uz Krieviju, lai pārliecinātos, kāda tur ir dzīve pašlaik), pastāvot šādiem inflācijas rādītājiem, pastāvot šai vēlmei pakļauties bijušo lielo uzņēmumu direktoru spiedienam, būtu vēlams saglabāt to ražošanas un rūpniecības struktūru, kāda ir NVS valstīs un bija arī pie mums agrāk.

            Man, protams, ļoti patika manis augsti godātā Breša kunga uzstāšanās. Un tik tiešām - es ļoti lielā mērā piekrītu domai par tām nodokļu rezervēm, kuras viņš minēja - gan par vadu, gan par “Ventspils naftu”. Tas tik tiešām tā ir.

            Es varu vēl vairāk pastiprināt šos argumentus un teikt, ka tā tiešām ir muļķība, ka šis vads ir ciet un ka mēs no katras tonnas zaudējam vairākus dolārus valsts budžetā.

            Taču sakiet, mīļie cilvēki, kas to vadu aiztaisīja ciet? Mēs pašlaik darām visu, lai šajā ziņā būtu kaut kāda virzība uz priekšu. Tomēr iepriekšējās valdības rokās tas viss ir bijis... Un mēs tiešām darīsim visu iespējamo, jo uzskatām, ka tās ir būtiskas lietas, taču tas, ticiet man, nav gluži vienā dienā izdarāms.

            Par Demokrātiskās partijas pārstāvju teikto. Es saprotu, ka ekonomista un vēsturnieka Aizsilnieka domas tiešām būtu jāvērtē kompleksi un ka tas būtu ļoti vērtīgi. Varbūt deputāti varētu iepazīties ar šo laikposmu Latvijas vēsturē. Tas ir laiks no 1920. līdz 1940.gadam, kam dažkārt tik tiešām ir spēcīgas vēsturiskās paralēles ar mūsu pašreizējo periodu. Tomēr tajā pašā laikā būtu grūti piekrist tādai tēzei, ka Aizsilnieks ir tiktāl labs, ciktāl to atzīst, pieņemsim, vēsturniece Gores kundze. Šādam vērtējumam būtu grūti, manuprāt, tomēr piekrist.

            Un vēl par Demokrātiskās partijas priekšlikumu. Bieži vien viņi saka, ka tad, ka mēs saskaitītu pagājušajā gadā pensijās izmaksāto naudu un talonus, iznāktu apmēram tāda pati summa kā tā, kuru mēs piedāvājam tagad jaunajā Pensiju likumā sakarā ar nodokļu paaugstināšanu.

            Redzat, zināma taisnība te ir, taču taisnība ir arī tā, ka apkures taloni - tā taču nav nauda. Tā nebija nauda. Tā bija aizņemšanās no nākotnes, un šī nākotne pašlaik ir pienākusi. Un par šiem apkures taloniem, kas bija pagājušajā gadā... Mums, tagadējai valdībai, ir jāmeklē līdzekļi, kā tos nosegt. Tā ka mums ir jāmaksā gan par iepriekšējā gada apkures taloniem, gan par to paaugstinājumu, kurš nāk klāt pašlaik.

            Protams, tie priekšlikumi, ka ir jādomā par ieguldītājiem un par kapitāla piesaistīšanu, ir ļoti svarīgi. Tas tiešām izšķirs Latvijas ekonomikas likteni, bet nevis tīrā un vienkāršā nodokļu politika. To izšķirs tieši sabalansēta naudas politika, sabalansēta nodokļu un fiskālā politika un ārējās tirdzniecības politika. Un es aicinu veidot institūcijas, kas to visu attīstītu. Tas tieši ir paredzēts mūsu programmā, bet mums tik tiešām drusku ir pietrūcis laika, šos 90 procentus sava laika tērējot... Tiesa gan, tam jau ir bijušas pozitīvas sekmes, jo mēs esam daudzus pārliecinājuši par to, ka var runāt ļoti konkrēti. Un mēs arī turpināsim pārliecināt un veidot šīs institūcijas. Protams, es aicinu nobalsot par priekšlikumu, ko ierosina koalīcija - Zemnieku savienība un “Latvijas ceļš”, un tie ir jau diezgan lieli kompromisa meklējumi, jo nav iespējams tikai nemitīgi un nemitīgi diskutēt, kā tas bija, piemēram, gadījumā ar peļņas nodokli, kurš tomēr būtu devis labumu. Diemžēl peļņas nodoklim ir tāda īpatnība, ka tas var stāties spēkā ar ceturkšņa sākumu. Pašlaik jau ir nokavēts. Manuprāt, mēs diemžēl kavējam ļoti daudz laika, un šajā gadījumā mēs nokavējām kādu pusotru mēnesi. Lai gan, protams, es saprotu, ka mums kā valdošajai koalīcijai ir jāuzņemas atbildība par daudz labāku skaidrojumu un daudz labāku jūsu ideju akumulāciju, jo tas nav tikai jūsu uzdevums, tas, vispirmām kārtām ir arī mūsu uzdevums - šajā ziņā nākt pretī un mācēt to labāk izdarīt.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu referentu nākt tribīnē! Deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es ierosinātu šobrīd nobalsot un pāriet uz likumprojekta par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” lasīšanu pa pantiem, un izskatīt šos grozījumus uzreiz, jo debates jau principā bija vairāk par nodokļu sūtību, par nodokļu nepieciešamību un mazāk - par konkrētu projektu. No tiem priekšlikumiem, kas šobrīd ir saņemti, uz akcīzes nodokli attiecas tikai divi. LNNK izstrādāja un “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība ierosināja arī tādu priekšlikumu, kurā ir viens teikums. Tā ka es uzskatu, ka mēs varam šodien izskatīt likumprojektu pilnībā un - vai nu likumprojekts būs tādā, vai citādā redakcijā - pielikt šim jautājumam punktu.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Balsošanas kārtība un secība būs šāda: vispirms mēs balsosim par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Tas attiecas uz Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem akcīzes nodoklī. Pēc tam, ņemot vērā balsošanas rezultātus, mēs lemsim par lasīšanu pa pantiem, tas ir, par laiku, kad to darīsim. Lūdzu zvanu!

            Vai frakciju vadītāji neiebilst, ka mēs sākam balsošanu? Nav iebildumu. Tātad lūdzu balsot par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Ministru kabineta iesniegtie grozījumi 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”. Lūdzu balsošanas režīmu. Ja kādam deputātam ir šaubas, lūdzu, paceliet roku, kamēr es neesmu pieprasījis rezultātu! Nekādu šaubu nevienam deputātam nav. Lūdzu rezultātu. 61 - par, 21 - pret, 7 - atturas. Līdz ar to esam nonākuši pie lasīšanas pa pantiem.

            Nākamais ir komisijas vadītāja - Piebalga kunga un deputātu ierosinājums - tūlīt uzsākt izskatīšanu un apspriešanu pa pantiem, ņemot vērā tos priekšlikumus, kuri jau ir iesniegti, un protams, arī tos, kurus iesniegs un pavairos. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu - par to, lai tiktu uzsākta lasīšana pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 16, atturas - 10.

            Godātie kolēģi, es jūs lūdzu vispirms paņemt Ministru kabineta iesniegto dokumentu, kurš ir atzīmēts ar nr.245. Ērtības labad esmu to pārlocījis uz pusēm, lai būtu priekšā tikai likumprojekts - Latvijas Republikas likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli””.

            Otrs dokuments, kuru es jums iesaku arī tāpat pārlocīt un nolikt blakus, ir komisijas iesniegtais dokuments, jo tribīnē, kā es saprotu, būs komisijas vadītājs. Jāsaka tomēr gan komisijai, gan Ministru kabinetam, ka viņi tehniskā ziņā nav piedāvājuši mums labāko iespējamo variantu apspriešanai. Bet jāstrādā ir ar tādiem dokumentiem, kādi mums ir. Tātad es jums ieteiktu blakus nolikt šo Piebalga kunga dokumentu, jo citas iespējas neredzu, kā mums tā uzskatāmāk šos dokumentus skatīties. Pēc tam es blakus noliktu LNNK frakcijas iesniegto rakstisko priekšlikumu un frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegumu - 4.pantā rakstīt, ka “akcīzes nodokli apmaksā zemes lietotājam par dīzeļdegvielu Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmēros”. Man pagaidām citi priekšlikumi rakstiski nav iesniegti. Vai deputātiem ir kādas iebildes, ja mēs šos dokumentus izskatītu tagad? Tie jums ir. Ja kādam šo dokumentu nav, varam vēl palūgt. Ja jums būs kādas grūtības ar pašu likumu, man tas šeit ir, esmu to nolicis sev pa rokai. Ja kādam deputātam vai frakcijai vajadzēs pavairot likumu pašu,  tad, protams, to izdarīsim, bet es saprotu, ka jūs jau frakcijās sen esat to pavairojuši un ka teksts jums ir, jo vai gan bez tā varēja veikt apspriešanu?

            Vai tagad mēs varam lūgt komisijas vadītāju - deputātu Piebalgu tribīnē? Vai deputātiem ir kādas tehniska rakstura grūtības ar procedūru? Nav. Procedūra būs tāda: mēs apspriedīsim katru pantu un katru panta sadaļu tajā dokumentā, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets.

            Lūdzu - Piebalga kungs!

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamie deputāti! Tātad, kā redzam dokumentā, pirmais grozījums tiek piedāvāts 3.pantā. Ir ieteikts papildināt 1.1.punkta pirmo daļu pēc vārdiem “likmēm, procentiem” ar vārdiem “vai latos”. Tātad jēga, es atkārtoju, ir tā, ka akcīzes nodokli var izteikt vai nu procentos, vai latos. Nekādu citu priekšlikumu man nav. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Godātais Piebalga kungs! Mums situācija ir tāda... Apskatieties, lūdzu, komisijas dokumentā! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina vispār nepapildināt 3.pantu, tāpēc tagad tiek atklātas debates par 3.pantu. Godātais Piebalga kungs, jūs vēl varat izteikt savas domas par 3.pantu, tad sāksies debates, un pēc debatēm (tikai pēc debatēm!) mēs balsosim atsevišķi par katru ierosinājumu - gan par visiem krikumiem un sīkumiem, gan par lielām lietām, par visu, kas attiecas uz 3.pantu.

            A.Piebalgs (LC).

            Gribētu lūgt deputātus tomēr ņemt vērā, ka 1.1. un 1.2.punkts līdz šim nekādus iebildumus nav izraisījis. Un faktiski, manā skatījumā, debates drīzāk var uzsākt par atsevišķām rindiņām, tas ir, - par vieglajiem automobiļiem, benzīnu un dīzeļdegvielu. Par pozīcijām. Bet pats pants kopumā, kā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosināja... Komisija principā nepiekrīt nekādam akcīzes nodokļa palielinājumam. Līdz ar to komisija arī uzskata, ka nav ko mainīt. Bet es uzskatu, ka tas nav pareizi. Kaut vai attiecībā uz liķiera izstrādājumiem tas ir būtiski - noņemt šo apakšējo robežu, jo ar to, ka nodokli apiet, mēs zaudējam ļoti daudz naudas. Tā ka es ierosinu vienkārši skatīt pa punktiem - tā, kā ir valdības iesniegtajā likumprojektā: 1.1., 1.2., 1.3.punkts. Ierosinu apspriest tādā veidā, nevis skatīt uzreiz 3.pantu, jo tad debates atkal ievilksies ārkārtīgi garas. Vajag ņemt pa pozīcijām.

            Priekšsēdētājs. Godātais Piebalga kungs! Ja komisijai ir šāds ierosinājums, es nevaru neatklāt debates par 3.pantu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu noraida, tāpēc man ir jāatklāj vispārējās debates, un tad būs jāskata tā, kā jūs teicāt, - 1.1., 1.2., 1.3.punkts.

            Uzsāksim debates par 3.pantu kopumā! Kā, lūdzu? Par 3.pantu. Par tiem grozījumiem, kurus ir iesniedzis Ministru kabinets.

            Jūs vēlaties runāt par procedūru? Lūdzu!

            A.Panteļējevs (LC).

            Es atvainojos! Lai nebūtu sajukums. Valdība ir iesniegusi likumprojektu, kurā ir... (Deputāts A.Panteļējevs kaut ko skaidro no vietas.)

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Ja arī valdība ir iesniegusi savu likumprojektu neatbilstoši likumam, tad es nevaru teikt, ka likumā ir punkti. Likumā ir panti. Un tiek apspriests 3.pants. Un 3.pantā valdība ir iesniegusi piecus labojumus. Un, tā kā Tautsaimniecības komisija visus tos ir noraidījusi, man ir jāliek uz balsošanu Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - visu noraidīt. Ja priekšlikums negūs atbalstu, mēs darīsim tā, kā Piebalga kungs teica, - lemsim par katru pozīciju atsevišķi. Bet es nevaru nedot vārdu Tautsaimniecības komisijai, ja komisija grib debatēt par šo jautājumu. Ja komisija negribēs debatēt, tad es likšu uz balsošanu Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu kā visaptverošāko. Komisija ierosina neizdarīt šajā pantā vispār nekādus grozījumus - ne ko papildināt, ne grozīt.

            Vai kādam ir iebildes pret manu traktējumu? Nav? Jūs lūdzat balsot, jā? Labi! Kiršteina kungs, jūs pēc tam, pēc šā balsojuma, debatēsit? Pēc balsojuma par komisijas priekšlikumu - vispār neizdarīt grozījumus šajā pantā? Pēc tam debatēsim par jūsu priekšlikumu. Vai tagad jūs gribat uzsākt vispārējās debates? Par atsevišķu priekšlikumu?

            (No zāles A.Kiršteins: Par atsevišķu priekšlikumu.)

            Priekšsēdētājs. Seiles kundze - lūdzu!

            A.Seile (LNNK).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamie deputāti! Esmu ierindas locekle Tautsaimniecības komisijā, bet gribu paskaidrot, kādi balsojumi bija Tautsaimniecības komisijā. Tautsaimniecības komisija tātad ir noraidījusi papildinājumus 3.pantā, bet nav noraidījusi svītrojumus. Tālāk tekstā apakšpunktos, cienījamais sēdes vadītāj, ir minēts, kuru apakšpunktu svītrošanu mēs atbalstām. Ierosinu izskatīt visus mūsu priekšlikumus, sākot ar šiem apakšpunktiem.

            Priekšsēdētājs. Paldies, godātā deputāte! Bet man un arī deputātiem uz galda ir šis priekšlikums. Es jums piekrītu, ka es to neprecīzi nolasīju. Nolasīsim precīzi un balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - nepapildināt 3.pantu. Tas ir no visiem priekšlikumiem visaptverošākais, un par to ir jābalso vispirms.

            A.Seile (LNNK).

            Tātad šis balsojums būs par priekšlikumu - neizdarīt nekādus papildinājumus 3.pantā. Un nākamie balsojumi būs par to, ko svītrot 3.pantā.

            Priekšsēdētājs. Paldies, Seiles kundze! Sacīšu tikai, lai būtu skaidrība: ja šis priekšlikums gūs atbalstu, tad ne par kādiem papildinājumiem nevarēs būt runa.

            Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - nepapildināt 3.pantu! Lūdzu rezultātu. Par - 18, 58 - pret, atturas - 13. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums nav guvis balsu vairākumu un tātad tiek svītrots no mūsu dokumenta.

            Tagad aicinu Piebalga kungu sākt izskatīšanu tā, kā šeit ir atzīmēts: 3.pants, 1.1., 1.2.punkts utt.

            A.Piebalgs (LC).

            Tātad - par 1.1.punktu. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un līdz šim es neesmu redzējis nevienu papildinājumu, kas prasītu vai nu atteikties no šā ieraksta, vai mainīt to.

            Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Godātie kolēģi! Ja nevienam deputātam nebūs iebildumu vai piezīmju, grozījumu vai papildinājumu, tad nebalsosim, bet, līdzko būs, - balsosim. Tālāk, lūdzu!

            A.Piebalgs (LC).

            Tālāk. Nākamais tātad ir liķiera izstrādājumi, te tiek svītroti vārdi “apakšējā robeža - 8” un tiek ierakstīts, ka ar nodokli neapliek alu. Tātad - “izņemot alu”. Arī šajā ziņā nekādi priekšlikumi nav saņemti. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi citi viedokļi? Nav. Paldies. Akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            Tālāk - par papildinājumiem. Pirmais papildinājums attiecas uz vieglajiem automobiļiem. Tātad tiek ieviests 10 procentu nodoklis. Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja. Nekādu citu grozījumu par procentuālajām attiecībām vairs nav bijis. Par šo priekšlikumu, manuprāt, ir jābalso.

            Priekšsēdētājs. Par vieglajiem automobiļiem. Šeit vieglajiem automobiļiem ir desmit...

            A.Piebalgs. Tie ir tie 10 procenti...

            Priekšsēdētājs. Tad pielieciet, lūdzu, klāt! Tā kā viena komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, tas ir balsojams jautājums. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, kurš ir piedāvāts valdības iesniegtajos grozījumos un kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisija - “vieglie automobiļi - 10 procenti”! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Berķa kungs labo savu balsojumu. Berķa kungs ir “par”. Tātad 71 - par, pret - 4, 11 - atturas. Šis priekšlikums ir akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            Nākamā pozīcija ir benzīns: par vienu litru - 0,04 lati. Šis priekšlikums Budžeta un finansu komisijā ieguva tikai trešo daļu balsu, bet Tautsaimniecības komisija to pilnīgi noraidīja. LNNK frakcija ierosina sadalīt sfērās: 95. un 98.markas benzīns. Tātad par šo punktu faktiski ir vajadzīgi vairāki balsojumi.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Atklājam debates. Vārds deputātam Kiršteinam!

            A.Kiršteins (LNNK).

            Godājamais Prezidenta kungs, godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es te dzirdēju diezgan interesantu lietu. Berķa kungs teica, ka viņš esot priecīgs un lepns, ka esot izdevies panākt to, ka zemniekiem atmaksās to naudu, ko viņi būs iztērējuši par 76.markas benzīnu saviem sagrabējušajiem moskvičiem, vai samaksājot par dīzeļdegvielu traktoriem un kombainiem. Šajā sakarībā man ienāca prātā tas čigāna teiciens: “Kaut tu lepns paliktu!” Berķa kungs ir lepns, ka zemnieki aizdos naudu valdībai un pēc kāda laika - pēc mēneša, varbūt pēc gada, bet visticamāk, ka nekad, -  dabūs šo naudu atpakaļ bez procentiem. Ar kaut kādām kvītīm kaut kādās iestādēs... Tiks radītas kaut kādas institūcijas, kas šīs kvītis atkal skaitīs, pārbaudīs, un visa tā lieta beigsies tā, kā vienmēr beidzas pie mums. Tāpat kā ar apkures taloniem. Es apmēram paredzu, ka tā tas viss notiks.

            Vēl lielāku pārsteigumu man sagādāja godājamais Krištopana kungs, kurš teica, ka tie cilvēki, kas ceļ Latvijā fabrikas, brauc ar lielām mašīnām (ar lielām laikam viņš domāja tās, kuras brauc ar dārgajām degvielām, teiksim, ar 98. vai 95.markas benzīnu, tātad - vai nu ar mersedesiem, vai ar jaguāriem), tie, kas ceļ... Attīstot šo domu tālāk, mums acīmredzot jāsecina, ka tie, kas brauc ar vidējām mašīnām, labām, bet vidējām, tie neceļ fabrikas, bet laikam būvē, teiksim, vai nu kaut kādus mazus veikaliņus, vai kaut ko citu, un ka tie pēdējie muļķīši, kuri brauc ar vecajām mašīnām un pērk lēto degvielu vai kuri ar saviem traktoriem brauc uz piecus kilometrus attālo veikalu, tie, protams, nedod absolūti nekādu ieguldījumu tautsaimniecībā!

            Vēl fantastiskāks bija tāds... es aizmirsu, kurš to teica... Tāds izteikums, ka nekādā gadījumā nedrīkst palielināt akcīzes nodokli 95. un 98.markas benzīnam, jo, redzat, pie mums jau nevar atšķirt, tā ir 76. vai 95.marka. Doma bija tāda: ja paaugstinās akcīzes nodokli 95.markas benzīnam, tad to visur pārdos kā 76.markas benzīnu - vai arī otrādi. Uzskatu, ka abos gadījumos “Latvijas ceļš” var tikai vinnēt. Ja 76.markas benzīnu pārdos par 98.markas benzīna cenu, mums šie nodokļi tikai pieaugs, un, ja būs otrādi, tad atkal vinnēs tie paši zemnieki. Tā ka es domāju, ka šie argumenti nebija nopietni.

            Bet, ja runājam nopietni, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība vienmēr ir atbalstījusi viedokli, ka mums ir jāierobežo šī tendence, kas ir raksturīga trešās pasaules valstīm, kur liela tautas daļa vēl slīgst nabadzībā, bet otra atļaujas demonstrēt tādu greznību, kādu daudzi neatļaujas vidēji pārtikušās un pat bagātās Rietumeiropas valstīs... Pamēģiniet, teiksim, Dānijā braukt ar milzīgu mersedesu, - cik tas jums neizmaksās dažādos nodokļos! Ir pat atsevišķi nodokļi par automobiļiem, ne tikai apgrozījuma nodokļi.

            Tātad šajā ziņā mūsu politikai acīmredzot ir jābūt skaidrai un noteiktai: mums ir jāpaceļ nodokļi par luksusa priekšmetiem. 95. un 98.markas benzīns nav pirmās nepieciešamības prece Latvijā!

            Otrkārt, apmēram 30 procenti degvielas patēriņa attiecas tikai uz individuālo autotransportu. Tātad pārējie ir ražošanas izdevumiem un lauksaimniecības vajadzībām. Un, ja šie 70 vai 65 procenti degvielas tiek patērēti pārsvarā ražošanas vajadzībām, tad, pēc tās pašas statistikas, diemžēl situācija ir tāda, ka joprojām pārsvarā smagās mašīnas, kas ir laukos, brauc vai nu ar 76., vai ar 92.markas, vai ar šiem jauktajiem benzīniem, tāpēc mēs ierosinām nepacelt nodokli tieši šiem benzīniem, jo neļaus jau 95.marku, mīļie kolēģi, jaukt ar 76., bet pārsvarā atšķaida 92.marku ar 76.

            Un mēs aicinām nevis muļķoties atkal ar kaut kādām kvītīm, kuras zemniekam atdos, bet vienkārši pagaidām līdz pavasarim neaiztikt šo akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un šiem lētajiem benzīna veidiem, kurus lieto vienkāršie ražotāji un zemnieki laukos. Un nebūsim lepni par to, ka mēs viņiem dosim atpakaļ kaut kādas mistiskas kvītis.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs - “Latvijas ceļš”.

            A.Panteļējevs (LC).

            Cienījamais Prezident, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man tiešām zemnieku vietā kļūst rūgti klausīties, cik daudz spēlējas ar viņu vārdu. Arī Kiršteina kungs visu laiku runāja it kā par zemniekiem, par to, ka šie zemnieki ir galvenie patērētāji, taču aizmirsa, ka droši vien šeit klātesošo deputātu lielākā daļa, kas nav zemnieki, šovakar brauks mājās ar 93.markas benzīnu, nevis ar 95., un droši vien arī pats Kiršteina kungs.

            Ja mēs tomēr papētīsim, kas lieto šo 93.markas benzīnu, tad es nedomāju, ka tieši zemnieki būs tā lielākā daļa. Tā ir savā ziņā spekulācija, ka mēs atsaucamies uz šiem ražotājiem. Paskatīsimies pilnajās Rīgas ielās... Tie ir braukātāji, - tie nav zemnieki-ražotāji. Tie ir Rīgas braukātāji, kuri brauc ar 93.benzīnu, to skaitā arī mēs, deputāti, arī es. Es pasaku godīgi, ka braukšu mājās ar 93.markas benzīnu. Taču tagad iznāks, ka, atsaucoties uz zemnieku problēmām, es tikšu vaļā no nodokļa maksāšanas. Un galvenais - “ūdensšķirtne” Latvijā, Kiršteina kungs, nav vis starp tiem, kuri brauc ar 95., un tiem, kuri brauc ar 93.markas benzīnu. Ne jau starp šīm divām grupām ir šis sociālais saasinājums, kā jūs te gribat iegalvot. Saasinājums ir starp tiem, kuri vispār brauc, un diemžēl starp tiem, kuri nebrauc nemaz, piemēram, pensionāri. Viņi nebrauc ne ar 93., ne ar kādas citas markas benzīnu. Taču jūs šo jautājumu nostādāt tā, ka tā lielā diference ir starp braucējiem ar 95.markas benzīnu, kuri nu ir tie lielie luksus braucēji, un nabaga darbarūķiem, kuri brauc ar 93.markas benzīnu. Nebūsim tik liekulīgi, jo nav jau tā... Protams, tie cilvēki ir strādājošie, kas izmanto 93.markas benzīnu, bet ne jau te ir tā ūdensšķirtne. Diemžēl mūsu valdībai ir jārisina daudz traģiskāki jautājumi, nevis jāaizstāv braucēji, kas brauc ar vienkāršām mašīnām, pretstatot viņus braucējiem, kas lieto luksus mašīnas. Taču aizstāvēt tos, kuri vispār nevar pabraukt ne ar ko, kuriem ir jābrauc ar sabiedrisko transportu un kuriem varbūt pat priekš tā nepietiek naudas? Kā aizstāvēt viņus un paņemt nedaudz naudiņas no tiem, kuri brauc vienalga, ar kādu - ar 93. vai 95.markas benzīnu? Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums no LNNK puses tiešām būtu konsekvents, ja viņi vispār noraidītu šo akcīzes nodokli, turpretī šādu dalījumu es uzskatu par nedaudz liekulīgu.

            Priekšsēdētājs. Vai jūs par procedūru? Lūdzu - Oskars Grīgs! Taču tikai par procedūru, godātais kolēģi, jo šeit ir vēl runātāju saraksts... (Kaut ko no zāles paskaidro.) Jā, tad esiet  tik laipns un piesakieties.

            Vārds deputātam Berķim.

            A.Berķis (LZS).

            Godātie deputāti, man nav daudz ko piebilst. Es varu tikai konstatēt, ka, pēc fizikas likumiem, pirmajā solā ir labāka dzirdēšana nekā kaut kur aizmugurē. Deputāts Kiršteins mani ir sadzirdējis pareizi, bet deputāts    Kreituss - divas reizes nepareizi. Kreitusa kungs, es neteicu, ka degvielas akcīze skar “mazo” cilvēku, bet es teicu, ka tā skars arī mazo cilvēku. Taču, protams, tā vairāk skars “lielo” cilvēku. Mazs vārdiņš, bet cik nozīmīgs!

            Es teicu, ka Zemnieku savienība ir priecīga, ka tai izdevies panākt akcīzes nodokļa atmaksāšanu zemniekiem, nevis “uzlikšanu”. Atmaksāšanu!

            Protams, Kiršteina kungam ir daudz taisnības, bet, ja mēs sākam spriest, kam uzlikt un kam neuzlikt, tad tikpat labi mēs varam spriest par to, ka arī 95. un 98.markas benzīnu vajag atbrīvot no apgrozījuma nodokļa, jo tas taču nepiesārņo gaisu. Turpretī citi benzīni piesārņo gaisu, un tāpēc mums daudz labāk būtu pāriet uz šiem. Vārdu sakot, ja mēs gribam filozofēt, tad mēs varam atrast daudz iemeslu, lai varētu teikt, ka tas neder un arī tas neder. Šis izvēlētais variants ir tāds, kāds pēc aprēķiniem likās vislietderīgākais, un tas patiešām tomēr skar galvenokārt turīgos cilvēkus. Tāpēc es aicinu balsot par to.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Krištopans. Lūdzu!

            V.Krištopans (LC).

            Godātais Prezident, godātais Prezidij, godātie deputāti! Ja runājam par akcīzi attiecībā uz dīzeļdegvielu un ja varbūt mazliet apelējam pie zemniekiem, tad es domāju, ka mēs nevaram strikti nodalīt, ka zemnieks lieto dīzeļdegvielu, bet visi pārējie - benzīnu. Jo arī daudzas ārzemju marku mašīnas brauc ar dīzeļdegvielu. Arī vislabāko marku mašīnas ir apgādātas ar dīzeļdzinējiem, un tāpēc ir nepieciešami rūpīgi aprēķini, vai lielākais patērētāju skaits tomēr nav pilsētā, nevis laukos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši zemniekiem ir iespēja nopirkt šo degvielu, kura netiek aplikta ar nodokļiem. Ja viņš patērē daudz, tad viņš vienmēr ielies savās mucās degvielu, ko viņam pieved klāt no Krievijas vai no Lietuvas. Un, lai cik tas arī būtu nepareizi, bet tas, kurš tērē maz, tas samaksās šos divus santīmus, jo tik daudz naudas viņam būs.

            Ja runājam par to, ka mēs gribam aplikt ar nodokli tikai 95.markas benzīnu, tad, manuprāt, vispār nav vērts aplikt, jo tā ir visai neliela daļa, tāpēc budžets to pat nejutīs.

            Ja runājam par nodokļu nastu, kas gulsies uz degvielu, tad diemžēl mums ir jāsāk pierast, ka nodokļu nasta degvielai ir visā pasaulē, turklāt stipri liela, un arī mums droši vien ar laiku, jau nākamās Saeimas darbības gados, tā vēl vairāk palielināsies, jo, piemēram, Vācijā divas trešdaļas no cenas ir nodoklis. Ja tur visdārgākais benzīns maksā 1,5 markas, tad marka ir nodoklis, bet šie divi vai četri santīmi ir tikai tieši tas, kas pašlaik vajadzīgs mūsu budžetam. Un to var paņemt mazliet no visiem.

            Priekšsēdētājs. Vārds Uldim Osim.

            U.Osis (finansu ministrs).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šis ir tas gadījums, kad tam vai citam nodoklim ir lielāka regulējoša nozīme tautsaimniecībā un ekonomikā nekā mehāniskai budžeta piepildīšanas vajadzībai, lai gan arī tas mums šajā brīdī ir ļoti svarīgi. Un tas, vai pieņemt šādu nodokļu likmi vai nepieņemt, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāda ir mūsu politika un kādus mērķus mēs ar to gribam sasniegt.

            Un tieši šā nodokļa regulējošā nozīme ir tā, ka, pirmkārt, katrs samērīgi noteikts nodoklis spiež uz kādu resursu - šajā gadījumā tas spiež racionāli un ekonomiski izmantot degvielu. Ja nodokļa vispār nav - un to mēs varam redzēt, kā tas notiek Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās -, tad šis resurss tiek tērēts pilnīgi nesaprātīgi, un dienas laikā ar automašīnu šodien tiešām ir pat ļoti grūti pārvietoties.

            Otrais - par nodokļu diferencēšanu. Šeit jau tika minēti argumenti, turklāt tie ir pamatoti, ka nodokļu diferencēšanu šodien praktiski nav iespējams izkontrolēt un tehniski atšķirt vienu benzīna marku no otras. Turklāt, ja mēs runājam par lētā benzīna markām, tad jāatzīst, ka, neuzliekot tām nekādu nodokli, mēs būtībā iekonservējam arī novecojušo, konstruktīvi atpalikušo transporta līdzekļu izmantošanu, kuri vēl joprojām Latvijā ir pārsvarā un kuri izmanto apkārtējai videi kaitīgu benzīnu.

            Nākamais moments. Kā jūs varat redzēt no 1993.gada budžeta izdevumu daļas, mums praktiski gandrīz nav nekādu investīciju ceļiem - ceļu drošības nodrošināšanai, taču mums ir nepieciešams atrast šos finansu resursus. Mums ir jālabo ceļi, lai izvairītos no transporta līdzekļu avārijām un samazinātu to nolietošanos, it sevišķi runājot par sabiedrisko transportu. Un, ja mēs pavērtēsim šos nodokļus, kas ir jāmaksā transporta lietotājiem, un tos izdevumus, kas viņiem ir jāsedz pastiprinātas transporta nolietošanās un avāriju dēļ, tad ļoti drīz - faktiski jau šodien - šie pēdējie izdevumi būs daudz lielāki. Tā ka es apgalvoju, ka arī transporta lietotājiem jau šodien ir izdevīgāk maksāt šo nodokli, nevis tērēt šos palielinātos izdevumus, kas ir saistīti ar transporta uzturēšanu kārtībā.

            Un pēdējais punkts, ko arī jau iepriekšējie runātāji minēja, attiecas uz apkārtējās vides aizsardzību, kurai mēs šodien varam paredzēt un izlietot no budžeta tikai nelielu daļu to izdevumu, kas reāli būtu nepieciešami. Tādēļ es aicinātu balsot par šo benzīna nodokļu likmes pieņemšanu.

            Priekšsēdētājs. Vārds Oskaram Grīgam, bet pēc tam notiks balsojums par saraksta slēgšanu. Sarakstā mums ir deputāti Ameriks, Kušnere, Tabūns, Laviņa, Lucāns, Gūtmanis. Lūdzu, Grīga kungs!

            O.Grīgs (LZS).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Dabā jau pastāv tāds nerakstīts likums, ka tomēr ikkatram cilvēkam, kas ir piedzimis fiziski un arī garīgi vesels, ir kaut kas jādod no savas veselības tiem, kuriem dzīvē vai piedzimstot nav veicies. Ja kāds ir gaudens vai invalīds... Tas ir nerakstīts dabas likums, un tas saistās arī ar nodokļiem. Es šoreiz nepieskaršos šai filozofiskajai domai, bet gribu pasacīt tikai tieši par šo benzīnu.

            Cienījamie deputāti, jūs esat pieļāvuši vienu kļūdu - varbūt arī nezināšanas dēļ. Es patlaban nerunāšu par nodokļiem, vai tos vajag vai nevajag. Tie vienmēr ir sāpīgi. Es runāšu tieši par benzīnu.

            Jā, ja Latvija būtu, teiksim, pilna ar šādām benzīna uzpildes stacijām, kā NESTE un STATOIL, tad varētu runāt arī par diferencētu samaksu un nodokļu piedzīšanu par dažādas markas benzīnu. Taču mums tādas stacijas ir tikai divas, un pārsvarā lieto 76.markas benzīnu, tātad šeit ir viena nianse. Jūs varbūt to neuztvērāt. Latvijā jau vairs neieved 93.markas benzīnu, bet ieved jau tikai tīro 76.marku. Jā, jā, ieved nelielos daudzumiņos, bet pārējo kā etilu un piejauc klāt, tādējādi iegūstot 93. un 92.marku. Tas ir fakts. Tātad, neuzliekot nodokli, teiksim, 76.markai, kuru ved iekšā un pārtaisa par 93.marku... Jo to etilu jau neapliek... Jebkurā benzīntankā ir šis “kristītais” jeb izgatavotais benzīns. Es esmu par to, ka zināms nodoklis tam tomēr ir jāuzliek.

            Priekšsēdētājs. Dodiet zvanu! Godātie kolēģi, lūdzu sagatavoties balsojumam par runātāju saraksta slēgšanu. Es vēlreiz jums nolasīšu runātāju sarakstu. Te ir deputāti Ameriks, Kušnere, Tabūns, Laviņa, Lucāns, Gūtmanis. Pēc šo deputātu runām debates tiks izbeigtas, ja tāda būs jūsu griba. Tomēr ir bijis ierosinājums - slēgt runātāju sarakstu, - par kuru es lūdzu jūs balsot. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 76 - par, 5 - pret, 8 - atturas. Runātāju saraksts ir slēgts, bet debates turpinās.

            Vārds deputātam Andrim Amerikam - “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam, ja pietiks laika pirms pārtraukuma, runās Janīna Kušnere.

            A.Ameriks (SL).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kā atceros, mēs jau pirms divām nedēļām plenārsēdē runājām par šīm muitas nodevām. Man liekas, ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd saduras divas pilnīgi atšķirīgas koncepcijas par to, kādā veidā vajadzētu šobrīd rīkoties ar šo degvielu. Pilnībā piekrītu gan tam, ko teica Panteļējeva kungs, gan tam, ko teica Oša kungs. Bet es gribētu teikt arī vienu citu lietu: individuālo transportlīdzekļu lietotāju Latvijā (šobrīd praktiski... tādu apkopojošu datu nav) ir 20 procenti: visi pārējie benzīna patērētāji šobrīd ir autobusu parki - tie ir autobusi, kurus ražo Ļvovas autobusu rūpnīca, tie ir autobusi “Ikarus” un visi pārējie. Tie ir tie, kuri šobrīd faktiski tērē lauvas tiesu no šīs degvielas; tā ir visa smagā tehnika, kas šobrīd laukos ved preces. Zināmā mērā jau Breša kungs runāja par šo otru koncepciju. Jebkurā gadījumā visi šie tēriņi, jeb, teiksim tā, šis akcīzes nodoklis ieies preces cenā. Šī prece būs ražota Latvijā, un tātad Latvijā ražotās preces cena, protams, attiecīgi paaugstināsies. Ne jau vinnēs un ne jau zaudēs šobrīd tas, kas brauc ar 93. vai 76.markas benzīnu, - individuālā transporta līdzekļa lietotājs. Šobrīd viss smagais transports, visi autobusi, traktori, tas viss, kas šobrīd praktiski ražo, tas, kas pieved preces, - tas viss ir vērsts uz pašizmaksu. To pašu es gribētu teikt arī par tiem vienkāršajiem cilvēkiem, kurus mēs šodien tik daudz piesaucam un kuri   ir - es vairs neatceros, kurš to teica, - kājāmgājēji. Paaugstinoties akcīzes nodoklim, laikam paaugstināsies arī autobusu biļešu cenas. Tik tiešām: kam nav sava transportlīdzekļa, tas būs spiests braukt ar autobusu - gan lauku rajonos, gan arī pilsētās, jo viņš nevarēs visur ar kājām izstaigāt. Un, loģiski, arī biļešu cenas būs kāpušas. Tātad, ņemot vērā šīs divas koncepcijas, es domāju, ka tas viedoklis, kuru izstrādāja “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības valdošā koalīcija, bez šaubām, pelna cieņu, bet mēs atgriežamies pie tā paša sava priekšlikuma, kurš jau izskanēja, kad mēs apspriedām muitas tarifa likmes. Mēs uzskatām, ka šobrīd būtu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā nepareizi pacelt šo nodokli. Tas radītu cenu papildu paaugstinājumu visām precēm un visiem pakalpojumiem, un šiem pakalpojumiem mēs pēc tam, protams, vēl uzliktu apgrozījuma nodokli, praktiski pusotrkāršojot jau tā augsto preces cenu, kura jau šobrīd ir tik tiešām cenas “griestu” līmenī.

            Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, tāpēc mēs balsosim pret šo pacelšanu, jo uzskatām, ka tas radīs tikai zaudējumus gan tiem cilvēkiem, kas patērē ražojumus, gan tiem, kas ražo.

            Priekšsēdētājs. Deputāte Kušnere, jūs izmantosiet piecas minūtes vai runāsiet pēc starpbrīža? Tagad? Lūdzu - vārds deputātei Kušnerei!

            J.Kušnere (LNNK).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, godātie kungi un dāmas! Gribu atgādināt Panteļējeva kungam, ka mēs neaizstāvam tikai zemniekus vien. Šeit ir runa arī par tiem cilvēkiem, kurus diemžēl vēl līdz šim nepieminēja, un tie ir pensionāri, tās maznodrošinātās ģimenes, tie ir skolēni. Tās ir tās ļaužu kategorijas, kuras izmanto sabiedrisko transportu. Tātad, ja mēs pacelsim akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un lētajam benzīnam, tas nozīmēs, ka šie nabadzīgie ļaudis, kas ir kājāmgājēji, bet kuriem tomēr dažreiz ir jābrauc (un it īpaši lauku apvidos, jo viņiem dažiem pat maizi nepieved un kaut kādā veidā - citreiz 20, citreiz 30, citreiz 15 kilometrus - ir jātiek uz priekšu un atpakaļ), principā nonāks bada apstākļos, jo faktiski vairs nevarēs izmantot sabiedrisko transportu.

            Otrais ir jautājums par to, vai vispār šis sabiedriskais transports vairs pastāvēs, jo mēs zinām, ka jau pašreiz ir krīzes situācija, jo uzņēmumi, kuri agrāk apkalpoja autoceļus un lauku apvidus, uzskata, ka viņiem šis sabiedriskais transports ir ļoti nerentabls. Problemātiska ir arī skolēnu nokļūšana skolā. Tādēļ es aicinu nebalsot... tas ir, balsot pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai un lētajam benzīnam - un šoreiz balsot nevis saskaņā ar frakciju disciplīnu, bet gan katram deputātam pēc savas sirdsapziņas. Es gribu teikt, ka, ja mēs gribam atbrīvoties no tiem, kas mums ir par nastu, tad varam balsot par valdības ieteikto variantu un tādējādi mēs viņus būsim iznīcinājuši. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds komisiju vadītājiem paziņojumu nolasīšanai! Kuprijanovas kundze - Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, - lūdzu! Pēc tam - Silāra kungs.

            L.Kuprijanova (SL).

            Cienītie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Es jūs lūdzu sapulcēties komisijas telpās, tiklīdz sāksies pārtraukums!

            Priekšsēdētājs. Komisijas vadītājs - Silāra kungs. Lūdzu!

            I.Silārs (LC).

            Uzmanību Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem! Paliksim tūdaļ uz mūsu komisijas ārkārtas sēdi šeit pat - zālē!

            Priekšsēdētājs. Kolēģi, zvans! Reģistrēsimies! Lūdzu izdruku. Sekretāra biedrs Tomiņa kungs nolasīs nereģistrējušos deputātu uzvārdus.

            Z.Tomiņš (LZS).

            Nav reģistrējušies šādi deputāti:

            Alfreds Čepānis,

            Ilmārs Dāliņš,

            Juris Janeks,

            Raimonds Jonītis...

            Priekšsēdētājs. Jonīša kungs ir zālē!

            Z.Tomiņš.

            Ēriks Kaža,

            Odisejs Kostanda,

            Aristids Lambergs,

            Oļģerts Pavlovskis...

            Priekšsēdētājs. Pavlovska kungs, jau otro reizi nosauc, ka jūs neesat... Ā, es atvainojos!Valdis Pavlovskis ir vai nav?

            Z.Tomiņš. Oļģerts Pavlovskis - nav.

            ...Anta Rugāte,

            Mārtiņš Virsis...

            Priekšsēdētājs. Deputāts Virsis ir zālē!

            Z.Tomiņš.

            Joahims Zīgerists,

            Alfreds Žīgurs.

            Priekšsēdētājs. Tātad precizēsim! Valda Pavlovska nebija zālē, bet Oļģerts Pavlovskis bija zālē. (Zālē skan smiekli, ka esot vajadzējis otrādi teikt.) Jā, es atvainojos, - otrādi!

            Pārtraukums ilgs vienu stundu!

                                                            (Pārtraukums)

            Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Labojumi likumā par akcīzes nodokli. Turpināsim debates par sadaļu, kurā ir ierosināts nodoklis par vienu litru benzīna - 0,04 lati, par litru dīzeļdegvielas - 0,02 lati.

            Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, pēc tam - deputātei Larisai Laviņai.

            P.Tabūns (LNNK).

            Cienījamie kolēģi! Lai nu kā, bet neatlaidības un izveicības valdošajai koalīcijai patiešām netrūkst! (Aplausi.) Redzat, mums, opozīcijai, izdevās, vismaz paindēt vienu “kukaini”, ko sauc par ievedmuitas tarifiem. Mazliet paindēt. Diemžēl - arī valdības neizdarības dēļ - tas nav noindēts, un šie naftas magnāti tāpat turpina ievākt naudiņu. Laikam jau vajadzēja valdībai kaut ko darīt lietas labā! Tagad tika izdomāts jauns “kukainis”, ar tādu drusciņ ārzemniecisku nosaukumu - akcīzes nodoklis, un šis “kukainis” būtībā dara to pašu - noēd zemniekam laukus un neļauj tos apsēt, un nabagiem, kuru Latvijā ir 83 procenti, visādos veidos paņem no maciņiem pēdējās kapeikas. Lūk, pareizi Zaščerinska kungs teica, ka tas jau ir tas pats... Es vēlreiz minēšu, lūk, šo salīdzinājumu ar kukaiņiem, es šodien runāšu vēl par trešo “kukaini”, un tas arī ir viens un tas pats. Tagad mums citādā veidā, citādā mērcē grib iesmērēt to pašu. Bet, cienījamie kolēģi, es jums atgādināšu, ka žiguļi un moskviči, kuri jau sen ir sagrabējuši, kuri kalpo 20 gadus un uz kuriem vairums šodien skatās ar ironiju un izsmieklu, nav nekādi luksusa priekšmeti. Žigulītis un sagrabējušais moskvičs lauku cilvēkam ir darbarīks, ar ko aizvest pieniņu uz pienotavu vai līdz krustcelēm vai aizvest bērniņu uz skolu, kura atrodas (ņemot vērā to, ka 50 gados vairums lauku skolu ir iznīcinātas) kaut kur tālu, tālu, desmitiem kilometru tālu. Jūs ļoti labi zināt, ka septiņdesmit procentus no šā benzīna (tas pats attiecas arī uz dīzeļdegvielu) patērē nevis luksusa preču īpašnieki, bet cilvēki, kuri ražo vērtības. Tā tas ir laukos, un tā tas ir pilsētā, bet mēs to aizmirstam. Tādā veidā drīz mēs arī kartupeli padarīsim par luksusa produktu! Tā tas nevar vairs turpināties. Redzat, sāksies vesela ķēdes reakcija, ja arī šo 93.markas benzīnu padārdzināsim. Protams, cilvēks ir izveicīgs, viņš pārtaisīs savu sagrabējušo vāģīti jau uz 76. ... Arī invalīds. Piegānīs dabu, nobendēs savu nabaga mašīnīti un paliks kājniekos. Nevilks vairs piena kannu līdz krustcelēm, bet pienu vispār izlies grāvī. Padomājiet, cilvēki, par to!

            Un vēl es gribētu sacīt Berķa kungam: par velti, cienījamais kolēģi, mans bijušais un esošais cunftes brāli, jūs priecājaties! Man liekas, ka tagad jūsu braukšana  uz laukiem būs visai apdraudēta, tiekoties ar cilvēkiem pēc visa tā, ko jūs paužat. Diemžēl. Un tāpēc, kolēģi, gribēdams jūs pasargāt, es jūs brīdinu, ka tā nav tā attieksme... Tāpēc aicinu visus kolēģus padomāt un par šo nodokli benzīnam un arī dīzeļdegvielai to nepalielināt.

            Un arī trešais “kukainis” ir šeit. Man ir viens laikraksts “Dienas Bizness” novilkums (es cienu šo avīzi, jo šie vīri ir drosmīgi un, es domāju, ka nav ar pliku roku ņemami, viņi zina, kas ir bizness un kas ir budžets), un šeit ir rakstīts, ka nodokļus paaugstināt nedrīkst un ka valsts budžetā deficīta nav. Es gribētu dzirdēt šodien budžeta ministru, lai viņš paskaidro un lai pasaka acīs šiem vīriem no “Dienas Biznesa”, ko viņš domā. Lūk, tas ir tas trešais “kukainis”.

            Kā tad ir? Vai tiešām ir tik liels deficīts budžetā, vai arī jūs to tādu zīmējat - tāpat kā Krištopana kungs šodien mēģināja mums iestāstīt, ka bagātie vīri Latvijā ceļot rūpnīcas. Parādiet, lūdzu, man Latvijā kaut vienu rūpnīcu, kuru bagātie vīri ceļ! Jauc nost, noārda - jā, to viņi dara gan. Rūpniecība tiek iznīcināta. Vēl viens solis, un rūpniecības vispār vairs nebūs, uzlaidīs buldozeru virsū! Bet jūs sakāt, ka bagātie vīri ceļ rūpnīcas. Parādiet man tādu brīnumu, un mēs aplaudēsim jums!

            Tāpēc, lūdzu, balsojot par šiem akcīzes nodokļiem, ņemiet vērā šos trīs “kukaiņus”!

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Larisai Laviņai, pēc tam - Jānim Lucānam.

            L.Laviņa (L).

            Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, bet nekādā ziņā neatbalstīs

akcīzes nodokļa palielināšanu benzīnam, jo benzīna cena vienmēr būs iekļauta jebkuras Latvijā ražotās preces cenā - arī pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenā. Droši vien ne tikai es, bet arī daudzi citi no jums saņēma četrpadsmit republikas autosaimniecību vēstules, kas bija adresētas mums kā likumdevējiem. Brīžiem man nav skaidrs - vai mēs tīši izliekamies, ka nesaprotam, vai patiešām nesaprotam, ka mēs nepārstāvam šeit tikai sevi un ka tie cilvēki, kas mūsu likumu rezultātā spiesti strādāt vai spiesti izputēt, taču nebūt nav mazāk gudri par mums un labāk saprot situāciju, viņi redz, pie kā novedīs šīs mūsu reformas. Jo šīs 14 autosaimniecības savā vēstulē mums atgādina, ka ir vērojama pasažieru skaita samazināšanās sabiedriskajā transportā un ka, salīdzinot ar 1987.gadu, pārvadājumi tiek veikti tikai 38 procentu apjomā. To, kā tas izskatās dabā, mēs visi redzam. Es, braucot pa Vidzemi, ļoti bieži aicinu cilvēkus savā transportlīdzeklī un saku - brauksim! -, jo viens netiek uz poliklīniku, otrs netiek uz skolu, trešais netiek govi apsēklot... Problēmu ir bez gala, un man ir kauns šiem cilvēkiem teikt, ka esmu likumdevējs un pieņemu šādus lēmumus, kas ir vērsti pret viņiem.

            Gribu mazliet citēt to, ko raksta autotransporta vadītāji. Pasažieru pārvadātājus pamatoti satrauc jaunā Ministru kabineta projekts, kurš paredz akcīzes nodokļa uzlikšanu degvielai un tādas likmes, kuras var radīt neparedzamas sekas, kas darbosies lavīnveidīgi, jo šobrīd neviens nevar pateikt, kādu daļu no republikā ražotās produkcijas pašizmaksas veido transporta izdevumi un izdevumi, kas saistīti ar tām tehnoloģijām, kuras patērē degvielu. Jau šobrīd pēc muitas nodevas noteikšanas degvielai tās cena ir pieaugusi par 30-50 procentiem ( atkarībā no masas). Pieaugot transporta izdevumiem, neizbēgamā ir arī rezerves daļu un citu ekspluatācijas materiālu cenu celšanās. Autotransporta vadītāji konkrēti piedāvā valdībai atteikties no degvielas aplikšanas ar akcīzes nodokli. Es šim ierosinājumam pievienojos un aicinu arī jūs pārdomāt šāda nodokļa iespējamās sekas. Man liekas, ka mēs domājam tikai par sevi un tikai par šodienas situāciju un aizmirstam citus līdzekļu iegūšanas avotus. Valdība ir iedomājusies paņemt to, ko var paņemt visvieglāk, bet šādai politikai diemžēl nav nākotnes. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lucānam, pēc tam - Andris Gūtmanis.

            J.Lucāns (SL).

            Es vispirms gribu izteikt lielu pateicību Berķa kungam par to, ka viņš, būdams “lielais” cilvēks, arī mums, “mazajiem” cilvēkiem velta uzmanību. Es domāju, ka visi ir aizkustināti līdz asarām, kas to dzirdēja. Taču, ja mēs runājam nopietni par šīm lietām, tad mani pārsteidz tāds fakts, ka valdošās frakcijas ekonomisti runā par benzīna cenu celšanos ar tādu patosu, it kā tiešām tas būtu reāls līdzeklis, kādā veidā palielināt valsts budžetu. Zināt, manā izpratnē, tas ir pasākums, kas līdzinās ielāpu izgriešanai no bikšu dibena, lai tos uzsegtu uz ceļgaliem. Jebkurā ražošanā, jebkurā preces pašizmaksā ietilpst, lūk, arī degviela kā komponents. Jebkurā! Es pat nevaru iedomāties tādu preci, kur tas tā nebūtu.

            Turklāt es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jebkurā mūsu ražotajā precē - mazākā mērā tas ietekmēs importētās preces - ietilps arī šī cenu izmaiņa degvielai. Tas nozīmē, ka mēs jau tā sašaurināto Latvijā ražoto preču iekšējo tirgu tām padarīsim vēl šaurāku. Es vienkārši brīnos par to, ka cilvēki to nekādi negrib saprast! Ja mēs tādā veidā gribam papildus nodokļus iekrāt no tiem, kuri brauc ar vieglajām automašīnām, tad tas varbūt ir pareizi.Tādā gadījumā to ir iespējams izdarīt ar daudziem citiem nodokļiem, piemēram, var izvērtēt ne tikai benzīna patēriņu, bet var izvērtēt arī riteņu platumu vai logu lielumu, arī, teiksim, krāsu. Tātad visu, ko vien jūs gribat. Tas viss ir iespējams. To var paņemt arī ar citiem nodokļiem, neskarot valsts pamatintereses. Taču tāda valdība, kas ķeras pie enerģētisko resursu cenas, lai “salāpītu” budžetu... Zināt, man pat nav skaidrs, kā lai formulēju attieksmi pret šādu valdību.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Gūtmanim - “Latvijas ceļš”.

            A.Gūtmanis (LC).

            Cienījamais Prezidenta kungs, godājamais Prezidij, kolēģi! Tā kā šī plenārsēde tiek translēta pa radio, es gribētu uzrunāt transporta lietotājus. Būtībā nodokļi tiek maksāti tādi, kādus tauta vēlas maksāt. Es gribētu jūs informēt, ka Latvijā ir 631 tūkstotis transportlīdzekļu: vieglie automobiļi - 330 tūkstoši, preču mašīnas - 65 tūkstoši, autobusi - vairāk kā 12 tūkstoši un 200 tūkstoši motociklu. Un tie visi brauc pa Latvijas ceļiem, bet valsts ceļi ir 20 tūkstoši kilometru, pagastu ceļi - 36 tūkstoši kilometru, bet septiņu tūkstošu kilometru garumā mūsu valstī ir pilsētu ielas. Un katras valsts uzplaukums sākas no tā brīža, kad valsts sāk būvēt ceļus, sāk apkopt savus tiltus, sāk gādāt par savu apkārtējo vidi. Tās zemītes, kurai garām iet ceļš, vērtība ir lielāka, jo gar to pa ceļu brauc pircējs. Un tā tas ir visā pasaulē. Ja kādā valstī ir ekonomiska krīze, tad tā visdziļāko iespaidu atstāj tieši uz šo sfēru. Ceļi tiek nolietoti, tie netiek būvēti, arī tilti netiek uzturēti kārtībā, bet pilsētu ielas netiek sakoptas. Arī vide ir nesakopta. Un tas viss ir vērojams arī mūsu valstī. Taču ir arī kāds cits fakts. Ja kāda sabiedrība sāk uzplaukt, sāk atdzīvoties kāda saimniecība un palielinās nodarbinātība, tad pirmais solis, kur šī nodarbinātība veidojas, ir ceļu būve, jo tur ir darbs ne tikai ceļa būvētājiem. Tur darbā piedalās ļoti daudz cilvēku, kas strādā gan grants karjerā, gan gādā citus materiālus. Tātad tur veidojas darba vietas. Tur veidojas ļoti daudz darba vietu, nevis kā vienā rūpnīcā. Un es gribētu teikt tā: protams, mums nācās pārdzīvot ļoti lielu cenu pacēlumu, kad mēs pārgājām no dotētām degvielas cenām uz brīvajām cenām. Un tajā laikposmā mūsu valstī vispār pazuda ceļa nodoklis. Es patlaban runāju kā ministrs, kas atbild par ceļu stāvokli, par transporta stāvokli. Es gribu teikt, ka šodien mūsu budžetā, kas ir orientēts uz to, lai varētu izdzīvot nabadzīgākie slāņi, ceļu uzturēšanai naudiņas nav. Ir tikai astoņi procenti no tā, kas bija pirms trim gadiem, ceļu uzturēšanai, un mēs visi esam liecinieki tam, ka ceļi iet bojā, taču ceļi ir nacionāla bagātība.

            Es gribētu atgādināt tiem Saeimas deputātiem, kuri bija arī Augstākajā padomē, ka likumā par nodokļiem ir rakstīts tā, ka akcīzes nodoklis benzīnam ir ceļu nodoklis. Es šodien no šīs tribīnes uzrunāju transportlīdzekļu īpašniekus un aicinu atbalstīt šādu nodokli.

            Jā, es saprotu arī šo smago situāciju, ka nav no kā maksāt pensiju. Mēs drīz skatīsimies 1994.gada budžetu, un es gribētu jums, cienījamie kolēģi, teikt, ka šajā bezizejas situācijā, kāda patlaban ir izveidojusies attiecībā uz ceļu un tiltu uzturēšanu kārtībā, mēs esam spiesti ņemt kredītu no Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas un no Pasaules bankas. Es esmu dziļi pateicīgs mūsu finansu ministram, kas vakardien parakstīja nolīgumu par kredītu piešķiršanu enerģētikas un transportceļu uzturēšanai. Tie būs ilgtermiņa kredīti uz 17 gadiem, un mums pirmos gadus nevajadzēs šos procentus atmaksāt. Taču, ja mēs jau šoruden neliksim ceļos to naudiņu iekšā, tad tie sabruks pavisam un pēc tam izmaksās daudzkārt dārgāk.

            Mūsu stratēģija ir tāda, ka mēs šo naudu pašlaik aizņemsimies, lai varētu sakārtot ceļus. Sakārtosim savu nodokļu sistēmu un tad to naudiņu dosim atpakaļ! Es domāju, ka no tiem četriem santīmiem, kas ir paredzēti kā nodoklis degvielai, nākotnē vismaz divi santīmi tiks novirzīti ceļiem.

            Es gribu teikt arī to, ka es patlaban kā satiksmes ministrs esmu atbildīgs arī par jūrniecības lietām, un es pateicos tiem deputātiem, kuri šeit iestājās par jūrniecības lietām. Bez šaubām, kuģi nebrauc pa ceļiem, bet tie brauc pa jūru, taču acīmredzot to motivāciju, kas tika teikta par dīzeļdegvielu zemniekiem, Ministru kabinetam vajadzētu attiecināt arī uz zvejniekiem.

            Es gribētu izteikt savu subjektīvo viedokli arī par ekoloģijas jautājumiem. Redzat, apmēram 70 procentus izmetumu atmosfērā rada transports, tas ir oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds, sēru saturošie savienojumi, svins. Pārējo dod enerģētika. Un, dabīgi, ka par to šodien pasaulē ir jāmaksā. Es domāju tā: mēs nedrīkstam būt viendienas saimnieki, mums ir jādomā par Latvijas ilgtermiņa attīstību. Es personiski uzskatu, ka mums būtu jāveicina tas, lai Latvijā vairāk brauktu ar bezsvina benzīnu. Tas acīmredzot vairs nav nodokļu jautājums, bet ir mūsu struktūrpolitikas jautājums, vai mums Latvijā vajag veikt tādu ražošanu, bet visnotaļ nebūtu pareizi, ja mēs neapliktu ar nodokli tādu preci, kuras ražošana nodara dabai daudz vairāk kaitējuma nekā modernā degviela. Acīmredzot tā polemika, kas risinās starp bagātajiem un nabagiem, tiešām varētu tikt risināta citādā veidā - ar citiem nodokļiem.

            Es esmu pateicīgs par to, ka komisijā ir iekļauts izskatīšanai likumprojekts par autoceļiem, un tas ir pirmais solis. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi vēl virkni likumprojektu, kuri ir saistīti ar ceļu fonda veidošanu. Ceļu fonds ir vajadzīgs ne tikai tādēļ, lai uzturētu kārtībā ceļus, bet ceļu fonds ir vajadzīgs arī tādēļ, lai pabalstītu sabiedrisko transportu, jo, redzat, no šiem 600 tūkstošiem transportlīdzekļu laukos 200 tūkstoši ir motociklu, turpretī vieglo mašīnu Rīgā būs vairāk. Arī šie autobusi būs Rīgā, un te var noorganizēt satiksmi tādā veidā, ka te ir plusos, bet nevar noorganizēt satiksmi, teiksim, Līvu krastā, Balvos vai Ludzā, kur nereti ir tikai viens pasažieris. Un tomēr tam autobusam ir jākursē, lai aizvestu pastu, lai aizvestu bērnus uz skolu.

            Es domāju, ka šodien šos jautājumus risina tādā veidā, ka veido ceļu fondu. Un ar šo naudiņu pabalsta tās līnijas, kurās ir maz pasažieru. Un ceļu fondā viens no pamatlīdzekļu avotiem ir, lūk, nodoklis degvielai. Es vēl vienu reizi gribētu akcentēt, ka tā nav pacelšana, jo mums vispār tādu nodokļu nav. Un, lai mēs varētu panākt savas valsts attīstību, mums ir jāiet šis ceļš. Tādējādi es uzaicinu balsot par šo nodokli.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to debates sadaļā par degvielu 3.panta labojumos esam pabeiguši. Referenti galavārdam nav pieteikušies, tāpēc es jums paskaidrošu, kā esmu iedomājies balsošanu, bet jums vispirms būs jāakceptē procedūra. Pirmais balsojums būs par LNNK iesniegtā priekšlikuma 3.panta redakciju attiecībā uz degvielas iedalījumu: 95.benzīnam - 0,05 lati, bet A-98 benzīnam - 0,05 lati. Ja šis balsojums negūs balsu vairākumu, tad nākamais balsojums būs par papildinājumu valdības iesniegtajam priekšlikumam, kurš tiek izdarīts 4.pantā - ka zemes lietotājiem par dīzeļdegvielu atmaksā akcīzes nodokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Pēdējais tiks balsots valdības priekšlikums. Šeit, protams, var diskutēt par šo secību, bet valdība tomēr ir iesniegusi savu projektu, un visi pārējie ir tikai papildinājumi un grozījumi valdības projektam, tāpēc saskaņā ar Kārtības rulli tie būtu balsojami pirmie.

            Par procedūru. Varu jūs informēt, ka pēc tam, kad tiks nobalsots LNNK priekšlikums, mēs izskatīsim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu ierosinājumu - nobalsot, izsaucot deputātus vārdā. Taču tie būs jau nākamie balsojumi, kā es sapratu no šā iesniegtā frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājuma. Tas neattiecas uz LNNK priekšlikuma balsojumu. Vai nekādu iebilžu nav? Zvans ir izskanējis. Pirmais balsojums būs par LNNK frakcijas ierosinājumu benzīnam A-95 - 0,05 lati, bet benzīnam A-98 - 0,05 lati. Es jau trīs reizes esmu atkārtojis, Seiles kundze, tāpēc nevaru jums tagad dot vārdu. Jūsu priekšlikums ir par vienu litru A-95 benzīna - 0,05 lati, bet par A-98 benzīnu - 0,05 lati.

            No zāles A.Seile: (“Jūs neprecīzi pateicāt mūsu priekšlikumu.”)

            Es lasu tā, kā ir uzrakstīts un kā ir izsniegts deputātiem, bet jūs, Seiles kundze, lūdzu, netraucējiet balsošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 47, atturas - 11. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

            Nākamais balsojums ir par papildinājumu valdības iesniegtajam projektam - par vienu litru benzīna - 0,04 lati, bet par dīzeļdegvielu - 0,02 lati. Papildinājums 4.pantā paredz, ka zemes lietotājiem par dīzeļdegvielu atmaksā akcīzes nodokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 7. Akceptēts.

            Tagad, lūdzu, par procedūras jautājumu. Balsosim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu, ka balsojums par 3.panta sadaļu attiecībā uz dīzeļdegvielu un benzīnu notiks, nosaucot deputātus vārdā. Lūdzu, balsosim par šo procedūras priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 9, atturas - 26. Nē, par - 49, pret - 9, atturas - 26. Ir pieņemts.

            Tagad, lūdzu, balsosim par valdības iesniegto projektu - par vienu litru benzīna - 0,04 lati un par vienu litru dīzeļdegvielas - 0,02 lati. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - 34, atturas - 1. Lūdzu izdruku, bet Tomiņa kungu lūdzu to nolasīt. Pēc tam godātie kolēģi, mēs turpināsim apspriest pārējos labojumus. Piebalga kungs nāks tribīnē. Un pēc tam, kad mēs nonāksim līdz balsojumam  par akcīzes nodokli kopumā, es atgādinu, ka frakcija “Tēvzemei un brīvībai” arī šeit pieprasa nobalsošanu, izsaucot deputātus vārdā, taču acīmredzot par to mums atkal būs jābalso, jo es jums to savlaicīgi nepateicu. Lūdzu, Tomiņa kungs!

            Z.Tomiņš.

            Balsošanas rezultāti ir šādi:

            Georgs Andrejevs       - par,

            Romāns Apsītis           - par,

            Dzintars Ābiķis           - par,

            Aleksandrs Bartaševičs- pret,

            Martijans Bekasovs     - pret,

            Eduards Berklavs        - pret,

            Aivars Berķis              - par,

            Gundars Bērziņš         - par,

            Indulis Bērziņš            - par,

            Valdis Birkavs             - par,

            Inese Birzniece            - par,

            Vilnis Edvīns Bresis    - pret,

            Olafs Brūvers              - par,

            Māris Budovskis         - pret,

            Igors Bukovskis          - pret,

            Imants Daudišs           - par,

            Olga Dreģe                  - pret,

            Pēteris Elferts              - par,

            Aivars Endziņš            - par,

            Gaļina Fjodorova        - par...  Atvainojos, - es laboju:      

Gaļina Fjodorova        - pret,

            Irēna Folkmane           - pret,

            Māris Gailis                 - par,

            Anatolijs Gorbunovs   - par,

            Ilga Grava                   - pret,

            Māris Graudiņš           - par,

            Oskars Grīgs               - par,

            Māris Grīnbalts           - pret,

            Andris Grots               - par,

            Andris Gūtmanis         - par,

            Edvīns Inkēns             - par,

            Raimonds Jonītis         - par,

            Ernests Jurkāns           - pret,

            Jānis Jurkāns               - pret,

            Imants Kalniņš            - par,

            Lainis Kamaldiņš        - par,

            Viesturs Pauls Karnups- pret,

            Ojārs Kehris                - par...

            Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Pārbaudiet Kalniņa kunga balsojumu!

            Z.Tomiņš.

            Atkārtoju vēlreiz...

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos, pārbaudiet Kalniņa kunga balsojumu!

            Z.Tomiņš. Atkārtoju vēlreiz: Imants Kalniņš - par.

            Priekšsēdētājs. Imants Kalniņš - pret.

            Z.Tomiņš.

            Viesturs Pauls Karnups           - pret,

            Ojārs Kehris                            - par,

            Edvīns Kide                            - pret,

            Aleksandrs Kiršteins   -           pret,

            Mārtiņš Ādams Kalniņš          - par,

            Jānis Kokins                            - par,

            Nikolajs Krasohins                  - pret,

            Andrejs Krastiņš                     - pret,

            Aivars Kreituss                       - pret,

            Ģirts Valdis Kristovskis          - par,

            Vilis Krištopans                      - par,

            Ludmila Kuprijanova              - pret,

            Janīna Kušnere                        - pret,

            Jānis Lagzdiņš                         - par,

            Uldis Lakševics                       - par,

            Larisa Laviņa                          - pret,

            Kārlis Leiškalns                       - par,

            Egils Levits                             - par,

            Andris Līgotnis                       - par,

            Jānis Lucāns                            - pret,

            Ruta Marjaša                           - par,

            Gunārs Meierovics                  - par,

            Roberts Milbergs                     - pret,

            Voldemārs Novakšānovs        - par,

            Uldis Osis                               - par,

            Andrejs Panteļējevs                - par,

            Oļģerts Pavlovskis                  - par,

            Valdis Pavlovskis                    - par,

            Aleksandrs Pētersons              - pret,

            Andris Piebalgs                       - par,

            Aija Poča                                 - par,

            Aida Prēdele                           - par,

            Velta Puriņa                            - pret,

            Pauls Putniņš                           - par,

            Gunārs Resnais                       - par,

            Jānis Ritenis                            - par,

            Andris Rozentāls                    - par,

            Andris Saulītis                        - pret,

            Antons Seiksts                                    - par,

            Anna Seile                               - pret,

            Ivars Silārs                              - par,

            Andrejs Siliņš                          - par,

            Juris Sinka                               - pret,

            Dainis Stalts                            - atturas,

            Anita Stankēviča                     - par,

            Leonards Stašs                        - pret,

            Jānis Straume                          - pret,

            Filips Stroganovs                    - pret,

            Pēteris Tabūns                         - pret,

            Zigurds Tomiņš                       - par,

            Jānis Ārvaldis Tupesis - par,

            Jānis Vaivads                          - par,

            Mārtiņš Virsis                          - par,

            Jevgēnijs Zaščerinskis             - pret.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu!

            Z.Tomiņš. Rezultāti, ņemot vērā Imanta Kalniņa balsojuma labojumu no “par” uz “pret”: par - 53, pret - 35, atturas - 1.

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to valdības piedāvātais projekts par vienu litru benzīna - 0,04 lati, par vienu litru dīzeļdegvielas - 0,02 lati ir akceptēts.

            Lūdzu, Piebalga kungs, tālāk!

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamie deputāti! Nākamā pozīcija ir LNNK pozīcija, ka stiprinātajiem vīniem akcīzes nodokli varētu pacelt no 50 procentiem uz 100. Tāds priekšlikums ir iesniegts. Komisijā šāds ierosinājums paaugstināšanas virzienā netika izskatīts. Tur tika izskatīts pretējs priekšlikums - samazināšanas virzienā, jo stiprinātos vīnus ražo arī Latvijas lauksaimnieki. Šim priekšlikumam komisija nepiekrita, tā pastāvēja uz to, ka šiem stiprinātajiem vīniem akcīzes nodoklim ir jābūt 50 procentu apmērā. Tā, kā tas ir noradīts šeit.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par LNNK priekšlikumu - “stiprinātie vīni - 100%”. Lūdzu, pārbaudiet rezultātu un pārbaudiet Kiršteina kunga balsojumu! Berklava kunga balsojumu arī pārbaudiet! Jūs abi esat “pret” balsojuši? Par. Tātad rezultāts -   22 - par, 36 - pret, 30 - atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts.

            A.Piebalgs (LC).

            Nākamā pozīcija ir LNNK frakcijas priekšlikums - zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem un juvelieru izstrādājumiem, briljantiem, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem palielināt akcīzes nodokli no 30 procentiem uz 50 procentiem. Komisijā šis jautājums netika izskatīts. Bet jāatzīmē, ka šo priekšlikumu saņēmām tik pēkšņi, ka arī es nevaru pateikt savu personisko attieksmi. Lieta ir tā, ka Latvijā ir arī dārgakmeņu pārstrāde un juvelieru rūpnīca. Un kā tas ietekmēs preču kopējo noietu? Mēs šobrīd to nevaram pateikt. Tāpēc, lai gan priekšlikums pats par sevi ir ļoti interesants, es nevaru pateikt savu personisko viedokli. Man liekas, ka būtu pareizāk šo jautājumu izskatīt komisijā atsevišķi. Bet pagaidām komisija par šo jautājumu nav lēmusi.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par... Jūs gribējāt runāt? Lūdzu - deputāts Kiršteins!

            A.Kiršteins (LNNK).

            Man ir žēl, ka Budžeta komisija nav šo jautājumu izpētījusi, avīzes to jau sen ir izdarījušas. Valdības locekļiem vajag lasīt arī “Dienas biznesu”!

            Šī starpība ļauj iepirkt dārgakmeņus šeit un pārdot Somijai - kā jūs zināt, pat ar ļoti lielu peļņu. Tā ir tīrā spekulācija!

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - Ministru prezidents Valdis Birkavs!

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātie kolēģi! Lūdzu tomēr jūsu piekrišanu, lai šie priekšlikumi tiktu rūpīgi apsvērti valdībā. Valdība šos priekšlikumus pašreiz nevar atbalstīt, jo mēs neesam izvērtējuši visas iespējamās sekas - atšķirībā no pārējiem priekšlikumiem. Bet šie priekšlikumi ir ļoti interesanti, un mēs nāksim ar tiem vēlreiz uz Saeimu, tikai pirms tam izvērtēsim visas iespējamās sekas.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem un juvelierizstrādājumiem ar briljantiem, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem, - 50 procenti! Lūdzu rezultātu. Par - 38, 21 - pret, 29 - atturas. Priekšlikums nav akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            Vēl viens LNNK frakcijas priekšlikums - palielināt akcīzes nodokli ekstrāgrupas smaržām no 30 procentiem uz 50 procentiem. Komisijā šis jautājums netika izskatīts, problēma varētu būt saistīta ar to, ka vispār smaržas nepieder pie tiem objektiem, kurus parasti apliek ar akcīzes nodokli. Tāpēc es nevaru komentēt arī šo priekšlikumu. Komisija nav skatījusi šo jautājumu.

            Priekšsēdētājs. Balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - ekstrāgrupas smaržas - 50 procenti. Lūdzu rezultātu. Par - 33, pret - 19, atturas - 37. Priekšlikums nav akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            Nākamais priekšlikums ir - svītrot 3.panta trešo daļu. Nolasīšu, kas tiek svītrots: “Akcīzes nodoklis no ieņēmumiem par pašražoto preču realizāciju brīvi konvertējamā valūtā un no to ievesto preču vērtības, kuras iegādātas par brīvi konvertējamu valūtu, tiek aprēķināts un maksāts brīvi konvertējamā valūtā.” Arī komisija piekrita, ka 3.panta 3.daļa ir svītrojama. Šajā ziņā nekādu iebildumu komisijā nebija.

            Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādi iebildumi? Nav. Tad, pēc mūsu norunas, mēs nebalsosim.

            A.Piebalgs (LC).

            Nākamais ierosinājums. Rindkopā, kas seko tai, kuru mēs nupat izslēdzām, ir izsvītrots skaitlis “40”. Tagad šī panta daļa skanēs šādi: “Rektificētam etilspirtam realizācijā mazumtirdzniecībā, kā arī degvīnam un liķieru un degvīna izstrādājumiem nosaka minimālo akcīzes nodokļa summu, ko aprēķina pēc absolūtā alkohola koncentrācijas un pildījuma.” Jāizsvītro skaitlis “40” un vienkārši jāpasaka - “degvīnam un liķieru un degvīna izstrādājumiem”. Tātad tiek atmests šis raksturojošais lielums - “40”. Tiek atmesta šī robeža. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

            A.Piebalgs (LC).

            Tālāk šajā pantā komisija piedāvāja vēl vienu formālu izmaiņu: piektajā daļā nomainīt vārdus “4500 Latvijas rubļu” ar vārdiem “22,5 lati”. Tas ir formāls grozījums. Protams, to atbalstīja arī valdība.

            Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

            A.Piebalgs (LC).

            Līdz ar to 3.pantā visi grozījumi ir izdarīti, un tagad mēs pārejam pie 4.panta.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vai ir jābalso kopumā par pantu? Lūdzu, balsosim kopumā par 3.pantu ar visiem akceptētajiem grozījumiem. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 28, atturas - 7. Šis pants ir akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            4.pantā tiek papildināts to objektu uzskaitījums, kuri netiek aplikti ar akcīzes nodokli. Tie ir: vieglie automobiļi ar dzirksteļu aizdedzi, iekšdedzes virzuļu motoriem un motoru ar cilindrisku tilpumu, kas nepārsniedz 1600 cm3 ; vieglie automobiļi ar kompresijas aizdedzi un iekšdedzes virzuļu motoriem, dīzeļu vai pusdīzeļu motoriem, ar cilindra darba tilpumu, kas nepārsniedz   1900 cm3 ; vieglie automobiļi, kas vecāki par septiņiem gadiem (skaitot no izlaides datuma), vieglie automobiļi ar elektromotoriem (elektromobiļi). Komisija to atbalstīja. Tiesa, bija diskusija par to, vai vajadzētu vecos automobiļus kaut kā īpaši izdalīt, tomēr komisija akceptēja pantu tieši tādā redakcijā, kādu piedāvā valdība.

            Priekšsēdētājs. Vai par 2.1.punktu deputātiem ir kādas iebildes? Komisijas slēdzienu jūs dzirdējāt. Iebildumu nav.

            A.Piebalgs (LC).

            Ir ierosināts 4.panta 2.2.punktu papildināt ar šādu rindkopu: “No akcīzes nodokļa tiek atbrīvotas fiziskās un juridiskās personas, kuras pārdod vieglos automobiļus, ja akcīzes nodoklis par vieglo automašīnu ir jau vienreiz nomaksāts.” Komisija akceptēja šo priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Deputāti, jums ir kādas iebildes? Nav. Paldies.

            A.Piebalgs. Līdz ar to grozījumi 4.pantā ir izdarīti.

            Priekšsēdētājs. Drošības pēc vajadzētu nobalsot un akceptēt 4.pantu ar tiem grozījumiem, pret kuriem mums nebija iebildumu. Balsosim, lūdzu, par 4.pantu ar valdības piedāvātajiem grozījumiem un labojumiem! Lūdzu rezultātu! 61 - par, pret - 9, 13 - atturas. Pants ir pieņemts.

            A.Piebalgs (LC).

            Daži deputāti jautāja par atmaksāšanu. Tas jau ir ielabots. Mēs jau esam to iebalsojuši 3.pantā.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Šis papildinājums ir akceptēts. Akceptējot 4.pantu kopumā, mēs, protams, akceptējām pantu ar tiem labojumiem, kurus paši esam izdarījuši.

            A.Piebalgs (LC).

            Tagad - 6.pants. Valdība piedāvāja formālu grozījumu - 6.panta otrajā daļā svītrot vārdus “rubļos vai ārvalstu valūtā”. Būtībā tas bija Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, un komisija gribēja izteikt pantu nedaudz savādākā redakcijā, pastiprinot sankcijas pret nemaksātājiem. Tāpēc iznāk, ka ir divi priekšlikumi - ir valdības priekšlikums, un ir komisijas priekšlikums, kurš skan tā: “Ja tiek slēpts ar akcīzes nodokli apliekamais objekts vai nodokļu summas ir aprēķinātas nepareizi, budžetā ieskaita visu par nodokli maksājamo summu, kā arī soda naudu 100 procentu apmērā no šīs summas. Bet, ja minētie pārkāpumi viena kalendāra gada laikā tiek atkārtoti, - 150 procentu apmērā.”

            Priekšsēdētājs. Paldies! Vispirms būtu balsojams komisijas priekšlikums, jo tas, pirmkārt, ir kā papildinājums, un, tas ir visaptverošāks, vairāk izvērsts.

            Balsosim par komisijas priekšlikumu! Vai vajag vēlreiz nolasīt? Nevajag. Lūdzu, balsosim par tikko nolasīto Piebalga kunga komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 5, atturas - 15. Paldies. Priekšlikums ir akceptēts.

            A.Piebalgs (LC).

            No komisijas ir saņemts priekšlikums - svītrot šā panta trešo daļu, jo tā būtībā dublē šā panta otro daļu. Tas ir tīri formāls grozījums. Arī valdība ir piekritusi. Principā domstarpību nebija.

            Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Balsosim par 6.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu. 64 - par, pret - 4, 15 - atturas. Paldies. Pants ir akceptēts kopumā.

            A.Piebalgs (LC).

            4.punkts. Valdības iesniegtajā likumprojektā bija teikts, ka likums stāsies spēkā ar 1993.gada 1.oktobri. Tā kā šobrīd jau ir oktobris, komisijas priekšlikums ir - noteikt, ka likumam jāstājas spēkā ar 1993.gada 1.novembri.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 7, atturas - 15. Akceptēts.

            Pirms balsojam kopumā par visiem labojumiem un grozījumiem, lūdzu nobalsot par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu - nobalsošanu veikt, izsaucot deputātus vārdā. Tas ir jautājums, kas jālemj Saeimai, nevis Prezidijam. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - 3,   16 - atturas. Akceptēts. Pēc tam deputāti tiks izsaukti vārdā.

            Frakciju vadītāji, vai pēc zvana ir jāgaida? Nav. Tā kā šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtībā, mēs izskatām to tikai divos lasījumos, tāpēc tagad būs balsojums par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” akceptu kopumā. Balsosim! Vai visi ir nobalsojuši? Tad varam lūgt izdruku. Lūdzu, Tomiņa kungs!

            Gaiļa kungs, es lūdzu jūs neuzsākt skaļas debates zālē!

            Es ļoti lūdzu uzmanību! Lasiet, lūdzu!

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

            Balsojuma izdrukas rezultāti ir šādi:

            A.Ameriks                   - nebalsoja,

            G.Andrejevs                - par,

            R.Apsītis                     - par,

            Dz.Ābiķis                    - par,

            A.Bartaševičs              - pret,

            M.Bekasovs                - pret,

            E.Berklavs                   - pret,

            A.Berķis                      - par,

            G.Bērziņš                    - par,

            I.Bērziņš                      - par,

            V.Birkavs                    - par,

            I.Birzniece                   - par,

            V.E.Bresis                   - pret,

            O.Brūvers                    - par,

            M.Budovskis               - pret,

            I.Bukovskis                 - pret,

            I.Daudišs                     - par,

            O.Dreģe                      - pret,

            P.Elferts                      - par,

            A.Endziņš                   - par,

            G.Fjodorova                - pret,

            I.Folkmane                  - pret,

            M.Gailis                      - par,

            A.Gorbunovs              - par,

            I.Grava                        - pret,

            M.Graudiņš                 - par,

            O.Grīgs                       - par,

            M.Grīnblats                 - pret,

            A.Grots                       - par,

            A.Gūtmanis                 - par,

            E.Inkēns                      - par,

            R.Jonītis                      - par,

            E.Jurkans                     - pret,

            J.Jurkāns                      - pret,

            I.Kalniņš                     - pret,

            L.Kamaldiņš               - par,

            V.P.Karnups               - pret,

            O.Kehris                      - par,

            E.Kide                         - pret,

            A.Kiršteins                  - pret,

            M.Ā.Kalniņš               - par,

            J.Kokins                      - par,

            N.Krasohins                - pret,

            A.Krastiņš                   - pret,

            A.Kreituss                   - pret,

            Ģ.V.Kristovskis          - par,

            V.Krištopans               - par,

            L.Kuprijanova             - pret,

            J.Kušnere                    - pret,

            J.Lagzdiņš                   - par,

            U.Lakševics                - par,

            L.Laviņa                      - par...

            Priekšsēdētājs. Stop!

            Z.Tomiņš.

            L.Laviņa                      - pret,

            K.Leiškalns                 - par,

            E.Levits                       - par,

            A.Līgotnis                   - par,

            J.Lucāns                      - pret,

            R.Marjaša                    - par,

            G.Meierovics               - par,

            R.Milbergs                  - pret,

            V.Novakšānovs           - par,

            U.Osis                         - par,

            A.Panteļējevs              - par,

            O.Pavlovskis               - par,

            V.Pavlovskis               - par,

            A.Pētersons                 - pret,

            A.Piebalgs                   - par,

            A.Poča                        - par,

            A.Prēdele                    - par,

            V.Puriņa                      - par,

            P.Putniņš                     - par,

            G.Resnais                    - par,

            J.Ritenis                      - par,

            A.Rozentāls                - par,

            A.Saulītis                    - pret,

            A.Seiksts                     - par,

            A.Seile                        - pret,

            I.Silārs                         - par,

            A.Siliņš                       - par,

            J.Sinka                         - pret,

            D.Stalts                       - atturas,

            A.Stankēviča               - par,

            L.Stašs                        - pret,

            J.Straume                    - pret,

            F.Stroganovs               - pret,

            P.Tabūns                     - pret,

            Z.Tomiņš                     - par,

            J.Ā.Tupesis                  - par,

            J.Vaivads                    - par,

            M.Virsis                      - par,

            J.Zaščerinskis              - pret.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu!

            Z.Tomiņš. Kopējais rezultāts, izdarot labojumu Larisas Laviņas balsojumā no “par” uz “pret”, tātad ir šāds: par - 54, pret - 34, atturas - 1 deputāts.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”, kurus iesniedza valdība un kurus pieņēmām, ir akceptēti.

            Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par  grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pirmajā lasījumā. Ir saņemts 10 deputātu iesniegums, lai to izskatītu steidzamības kārtībā. Ja neviens deputāts nevēlas izteikt savu viedokli, tad es lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - izskatīt steidzamības kārtībā likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Lūdzu rezultātu. 56 - par, 10 - pret, 14 - atturas. Šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu tribīnē referentu!

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Nupat mēs izskatījām likumu “Par papildinājumiem un grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””. Šobrīd mums ir jāizskata daudz smagāks  likums - likums “Par apgrozījuma nodokli”.

            Kāpēc tas ir daudz nopietnāks? Pirmkārt, tas ir nopietnāks izplatības ziņā, jo tas praktiski aptver visu preču un pakalpojumu grupas.

            Otrs. Ir skaidrs, ka budžetā procentuāli tas ir viens no varenākajiem nodokļiem, un Igaunijā tas šobrīd jau dod 50 procentus no visiem ieņēmumiem.

            Un trešais ir tas, ka, protams, sabiedrības interese par to ir ļoti saasināta, jo tas ietekmēs faktiski jebkuras cenas veidošanos valstī.

            Taču tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka tajā, tāpat kā iepriekšējā likumprojektā, tomēr būtībā ir tikai krietni plašāki nodokļa likmju grozījumi. Tiek piedāvāta virkne ļoti būtisku grozījumu, kas ietekmēs gan nodokļa aprēķināšanu, gan arī to, kādā veidā tālāk darbosies rūpnieki, investētāji un citas personas, kuras ir cieši saistītas ar apgrozījuma nodokļa nomaksu. Likumā pirmām kārtām tiek precizētas tādas lietas, kas atkal ietekmēs valsts ieņēmumus.

            Par jēdzienu “prece”. Liekas paradoksāli, ka tikai tagad tiek piedāvāta tāda redakcija, ka par preci uzskatāma jebkura kustama lieta, ko importē jebkura fiziska persona. Līdz šim šādas normas nebija un principā fiziskā persona varēja ievest kaut kādas lietas, taču tās netika uzskatītas par preci.

            Otra lieta, kas tieši saistīta ar ieņēmumiem, ir tāda, ka uz robežas, iekasējot apgrozījuma nodokli, radās problēma, novērtējot attiecīgo lietu. Piemēram, es vai kāds cits cilvēks ieved automašīnu un saka, ka tā automašīna maksā, teiksim, 100 Vācijas markas, bez tam viņš pat kādreiz var uzrādīt kaut kādu formālu dokumentu, lai gan ir skaidrs, ka mašīnas vērtība ir daudz lielāka. Līdz ar to šobrīd muitai tiek dotas iespējas novērtēt šo mašīnu. Protams, vēl ir jautājums, cik precīzi muita to novērtēs. Problēmas jau ir radušās. Kā jūs zināt, tās bija saistītas ar šo “sīpolu lietu”, kad muita tos novērtēja, vadoties pēc Statistikas komitejas vidējām cenām Latvijā. Tomēr es domāju, ka tas ir pamatoti, jo uzskatu, ka tādā veidā valsts ienākumi tikai vairosies un arī muitas prestižs tikai pieaugs.

            Līdzīgs ir arī tāds punkts, ka fiziskajām personām apgrozījuma nodoklis, ja tās kaut ko ieved, teiksim,  tikai reizi mēnesī, tādā gadījumā rada mazākas problēmas. Problēmas rodas tad, kad muita vienkārši tiek ignorēta kā tāda. Taču šī ir it kā tāda nesvarīgu priekšlikumu grupa, kas vairāk vai mazāk nerada lielas pretrunas. Un šie priekšlikumi lielākā vai mazākā mērā komisijā tika akceptēti.

            Tālāk šis likumprojekts piedāvā atvieglojumus. No apgrozījuma nodokļa tiek atbrīvoti komunālie maksājumi, izņemot maksu par telefonu. Tā ir jauna grupa. Līdz šim tas nozīmēja to, ka par elektrību un siltumu arī apgrozījuma nodoklis bija jāmaksā, turpretī šobrīd šie komunālie maksājumi tiek atbrīvoti no šā nodokļa.

            Tiek radīti priekšnosacījumi preču tranzītam cauri Latvijai, tas ir, pastāv iespēja nemaksāt apgrozījuma nodokli, ja preces tiek vestas tranzītā cauri Latvijai. Un tādējādi tās var uzglabāt muitas konsignācijas noliktavās vai arī rīkoties kā citādi. Un tas katrā ziņā veicinās Latvijas kā tranzīta valsts attīstību.

            Ļoti būtisks ir arī mehānisms, kas saistīts ar apgrozījuma nodokļa atvieglojumiem. Parasti tie tiek apmaksāti tad, kad nomaksā gala apgrozījuma nodokli. Tad tiek atmaksātas atpakaļ tās apgrozījuma nodokļa nomaksas, kas tika iepriekš samaksātas, iegādājoties, teiksim,  izejvielas vai komplektējošās detaļas. Tagad šis loks tiek paplašināts arī attiecībā uz darbmašīnām, tehnoloģiskajām iekārtām un arī uz tiem procesiem, kas saistīti ar uzņēmumu paplašināšanu un rekonstrukciju, tieši ar pašu ražošanas procesu. Es uzsveru, - kas tieši saistīti ar ražošanas procesu! Tātad reāli, ja rūpnieks vai jebkurš tautsaimnieks veido ražotni un maksā apgrozījuma nodokli, teiksim, par cementu vai par mašīnām, kas tiek iegādātas, viņam šo apgrozījuma nodokli pēc tam atmaksā. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi investīcijām.

            Tiek precizēta arī šā apgrozījuma nodokļa apmaksa preču eksportētājiem. Arī preču eksportētājiem, ja viņi savu preču ražošanai iegādājušies darbmašīnas vai citu tehnoloģiju un ja viņi to ir izmantojuši ražošanas procesā, tad arī viņiem atmaksā atpakaļ šo iepriekš samaksāto apgrozījuma nodokli. Turklāt tiek precizēts arī tas, ka šo apgrozījuma nodokli atmaksā atpakaļ tikai tajā gadījumā, ja ir muitas uzrādīts dokuments. Tādā veidā samazinās iespēja uzrādīt, ka preces ir eksportētas, lai gan īstenībā tas tā nav, un tādā veidā iegūt ieņēmumus sakarā ar apgrozījuma nodokļa atmaksu. Šāda iespēja patlaban tiek sašaurināta.

            Protams, ļoti sarežģīts bija jautājums, kas saistījās tieši ar presē diezgan plaši izskanējušo “Polarbek” problēmu. “Polarbek” - tā ir viesnīca pati par sevi, tas ir viens vienīgs šāds objekts. Taču radās jautājums par to, kādā veidā tur, kur ir ārvalstu mantiskie ieguldījumi, izvairīties no situācijas, kādu šobrīd rada nodokļu grozījumi. Komisija šādu formulējumu ir atradusi, un arī valdība izskatījusi to akceptēja. Tātad šajā gadījumā komisija ir mēģinājusi atrast risinājumu problēmai, kas saistīta ar ārvalstu investīcijām.

            Vēl ļoti svarīgs ir punkts, kas saistīts ar to, kādā veidā atvieglot apgrozījuma nodokļa nomaksu uz robežas. Protams, tas nav labs mehānisms, bet teorētiski un arī praktiski tā ir vienīgā vieta, kur mēs šobrīd reāli to varam iekasēt. Un tieši tāpēc ir salīdzinoši sarežģīts formulējums par negatīvā saldo atmaksu, kas katrā ziņā kopā ar tām iespējām, kas šobrīd jau ir Finansu inspekcijai, atsevišķos gadījumos vairāk vai mazāk palīdz principā atrisināt tos jautājumus, kas saistīti tieši ar šīm problēmām, kad apgrozījuma nodoklis ir jānomaksā uz robežas.

            Ir arī ļoti formāli labojumi, piemēram, tā ir atteikšanās no nomaksas valūtā, bet, protams, vislielākās debates gan komisijā, gan arī sabiedrībā ir izraisījusi tieši šī likmju problēma. Komisijā tika izskatīti trīs dažādu likmju formulējumi. Šodien deputātiem ir izdalīti vēl divu dažādu likmju formulējumi, tāpēc es varbūt īsi iepazīstināšu ar šīm likmēm.

            Pirmā likme ir Ministru kabineta redakcijā, kas paredz, ka apgrozījuma nodokļa likme tiek noteikta vienota un tā ir 18 procentu apmērā no preču, pakalpojumu un darba apgrozījuma, kā arī no ievedamo un importējamo preču vērtības. Tātad pilnīgi visiem produktiem ir viena likme. Kad komisijā tika balsots, šis priekšlikums saņēma sešas balsis.

            Ir arī alternatīva redakcija par 18 vai 12 procentiem. Tātad 18 procenti ir pamatlikme, bet 12 procentu likme ir labībai, labības produktiem, mājlopiem, mājputniem, gaļai un gaļas produktiem, pienam un piena produktiem, zivīm un zivju produktiem, kartupeļiem, dārzeņiem un to pārstrādes produktiem. Arī šī redakcija komisijā neguva balsu vairākumu, bet nu tā ir  iekļauta šajā projektā.

            Ir arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcija, kur ir minēti 12 un 6 procenti. Te parādās līdzīgs uzskaitījums kā iepriekšminētajā redakcijā, bet apgrozījuma nodoklis ir paredzēts arī iedzīvotāju maksai par komunālajiem pakalpojumiem. Vēl būtiski ir tas, ka šī sešu procentu likme tiek piemērota tikai Latvijā ražotajai produkcijai. Šī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcija Budžeta komisijā nerada atsaucību, galvenokārt gan procentuālo likmju dēļ, par kurām, kā es jau teicu, mēs paši nevarējām vienoties. Taču tas notika arī vēl divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām praktiski nav iespējams norobežot Latvijā ražoto produkciju no ievedamās produkcijas. Pastāv iespēja, ka tādā gadījumā, ja mēs mēģināsim to norobežot, dāņu sviests parādīsies Latvijas iesaiņojumā vai tas būs vienkārši vispār izsaiņots. Principā šis jautājums par tieši Latvijas produkcijas aizsardzību ir jārisina uz robežas, un tas ir jādara ar muitas tarifiem.

            Otrs moments ir tāds: mēs atbalstījām valdības projektu, ka attiecībā uz iedzīvotāju maksu par komunālajiem pakalpojumiem vispār nevajadzētu piemērot apgrozījuma nodokli.

            Tā kā es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka šiem labojumiem ir ļoti komplekss raksturs un tie pēc savas struktūras ir dažādi. Tātad te ir gan fiskāli labojumi, gan arī tādi labojumi, kas saistīti ar investīciju aizsardzību, un tādi labojumi, kas saistīti tieši ar nomaksas jautājumiem. Tādēļ es ierosinātu pēc apspriešanas kopumā pāriet pie šā likumprojekta izskatīšanas pa pantiem, jo atkal pati jautājumu būtība ir ietverta katrā konkrētajā formulējumā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl ir referenti? Nav. Uzsāksim debates! Vārds Eduardam Berklavam - LNNK.

            E.Berklavs (LNNK).

            Godājamais Valsts prezidenta kungs, godājamie kolēģi! Es, tāpat kā daudzi no deputātiem un arī valdības locekļiem, runājot par akcīzes nodokli, nerunāšu tikai par apgrozījuma nodokli vien, bet gan runāšu par valdības īstenoto finansu politiku kopumā. Apspriežot šo valdības finansu politiku, es gribu atbalstīt gan dažus šeit jau izteiktos deputātu priekšlikumus, gan arī politisko komentētāju izteikumus presē. Protams, es izteikšu arī savu viedokli par šo likumu un par valsts finansu politiku kopumā.

            Godātais Birkava kungs! Es griežos pie jums un arī pie ministru kungiem, kuri tagad jau katrā ministrijā ir saradušies veseli četri, jo domāju, ka valsts sekretārs un parlamentārais sekretārs arī ir gandrīz vai ministra rangā. Jūs saimniekojat nu jau gandrīz 100 dienu. Mēs saprotam, ka tik īsā laikā, protams, tautai pārtikušu dzīvi radīt jūs nespējat, jo nevarējāt pagūt. Taču mēs jūs apsūdzam par to, ka jūs ne tikai  neesat veikuši visu vajadzīgo, bet neesat padarījuši arī pilnīgi reāli iespējamo, lai samazinātu izdevumu daļu budžetā un palielinātu tā ienākumu daļu.

            Lai pierādītu, ka tas tiešām ir tā, es minēšu faktus. Vispirms par iespējamo izdevumu samazināšanu. Jūs gan solījāt, taču neesat samazinājuši izdevumus valsts aparāta uzturēšanai, jo tie 700 un vēl daži desmiti latu, kuru starpība ir redzama iesniegtajā budžetā, taču laikam nav nopietni ņemami.

            Jūs gluži labi varējāt iztikt kaut vai ar pusi no tām dārgajām vieglajām automašīnām, ar kurām braukā valdības locekļi un viņiem padotie augstākie ierēdņi. Pārāk daudz ir radītas dažādas jaunas pārvaldes un departamenti.

            Jūs varējāt vismaz kādu gadiņu, es domāju, pagaidīt un tikai tad pirkt dārgās kabinetu mēbeles, ar kurām jūs tagad apmēbelējat jaunajiem un vecajiem priekšniekiem kabinetus... Piekrītam, ka valsts aparāts ir jākomplektē, protams, no augstas kultūras un kompetentiem cilvēkiem un tas ir neapšaubāms fakts, bet vai tādu nav arī starp Latvijas un latviešu patriotiem? Vai tiešām mums šos kompetentos un it kā godīgos cilvēkus vajag meklēt tieši starp tiem, kuri nāk strādāt tikai tad, ja viņiem maksā 300 un vairāk latu mēnesī. Ja ne, tad viņi iešot strādāt uz privātstruktūrām. Vai šie ir tie augstās kompetences cilvēki un tie godīgākie? Es neesmu par to pārliecināts. Tas ir viens virziens, kur varētu ieekonomēt naudiņu, kuru varētu maksāt trūkumcietējiem - gan pensionāriem, gan cilvēkiem ar ļoti mazām algām un vēl citiem.

            Paskatīsimies drusku citā jomā! Es atgādināšu, ja kāds to nezina. Latvijā ir 660 tūkstoši pensionāru. 660 tūkstoši! Ja ņemam vērā bērnus un arī vecāko paaudzi, kura vairs nespēj strādāt, tad iznāk, ka katrs otrais no kopējā iedzīvotāju skaita ir apgādājamais. Tāds stāvoklis ir nenormāls. Es nezinu, vai kāds varēs uzrādīt vēl otru tādu valsti pasaulē, kur ir līdzīgs stāvoklis. Es pat atļaušos teikt, ka Latvija ir pārvērsta par bijušās PSRS, tagad Krievijas impērijas, pensionāru un invalīdu patversmi. Es lūdzu mani pareizi saprast, jo es nevēršos pret pašiem pensionāriem, bet gan pret Maskavas varasvīru iedibināto politiku. Kā tad šāds stāvoklis ir izveidojies? Ir taču zināms, ka pēc otrā pasaules kara, kad sākās armijas samazināšana, tika pieņemts lēmums, ka demobilizētie var brīvi izvēlēties sev dzīvesvietu visā toreizējās Padomju Savienības teritorijā. Un demobilizētie virsnieki, kā arī tie, kuri nebija virsnieki, no Tālajiem Austrumiem, no Sibīrijas, no Krievijas vidienes un no citām malu malām devās uz Baltijas valstīm, jo sevišķi uz Latviju, kur esot sviesta un desu kalni, piena upes, kur savējie esot pie varas un demobilizētajiem izrādot sevišķi lielu pretimnākšanu. Tad demobilizētie un arī vēl nedemobilizētie virsnieki saņēma ļoti daudzi labiekārtotus dzīvokļus, par ko jau ir daudz runāts un kas ir pierādīts. Viņi uz šejieni aicināja sievas, protams, arī bērnus, vecākus, tantes un onkuļus... Varu droši teikt, ka tad, ja saglabāsies tāds pensionāru skaits, kāds pašreiz ir Latvijā, ar mūsu esošo strādājošo skaitu vēlamo dzīves līmeni pensionāriem nodrošināt nespēs pat daudz bagātāka valsts nekur pasaulē! Var jau to teikt, bet vai tā ir tagadējās valdības vaina? Protams, galvenā vaina ir jāuzņemas ne jau tagadējai valdībai. Tomēr arī tā nav bez vainas. Un šajā sakarībā es gribētu atgādināt, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija pirms likuma par pilsonību iesniedza likumprojektu par ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanos, iebraukšanu un dzīvošanu Latvijā. Tajā likumprojektā bija skaidri pateikts un runāts par tiem, kuriem uzturēšanās atļauju var piešķirt uz ilgāku laiku, bet kurai iedzīvotāju daļai zināmos apstākļos varētu kvotas ietvaros piešķirt arī pilsonību. Tur bija arī tāda grupa iedzīvotāju, kuriem uzturēšanās atļaujas varētu dot tikai uz pavisam īsu laiku. Un bija tādi, kuriem Latvija jāatstāj nekavējoties. Šo likumu, pateicoties jūsu balsīm, koalīcijas balsīm, pagaidām nemaz neizskatīja, kaut gan šeit tad būtu daudz skaidrāk viss redzams un būtu arī radīti tādi apstākļi, kas varētu šo iebraucēju skaitu samazināt ja ne tūlīt, šodien, tad katrā ziņā tuvākajā laikā. Viss tas bija pilnīgā saskaņā ar pasaules valstu pārstāvju 1949.gada 12.augustā Ženēvā pieņemto konvenciju, kurā ir ierakstīts un skaidri pateikts, ka okupētājvalstij nav tiesību pārvietot uz okupēto teritoriju savus civiliedzīvotājus. Kā mēs zinām, tas ir noticis, turklāt lielā skaitā. Pieminētajā konvencijā ir taču skaidri ierakstīts, ka šiem ievestajiem civiliedzīvotājiem kopā ar okupētājvalsts armiju ir jāatstāj Latvijas teritorija. Lūk, tādējādi, ja mēs šo likumu būtu pieņēmuši pirms pilsonības likuma, tad tas katrā ziņā palīdzētu kaut vai tuvākajā nākotnē samazināt šo apgādājamo pensionāru skaitu.

            Es uzskatu, ka tagadējai valdībai un arī daudziem klātesošajiem ir jāuzņemas vaina arī tajā ziņā, ka šajā mājā, kamēr te darbojas šī Saeima un arī iepriekšējā Augstākā padome, vārds “kolonisti”, par kādiem būtu jāsauc lielākais daudzums iebraucēju, netika minēts. Un šiem cilvēkiem ir pavisam citāds starptautiskais statuss.

            Lūk, tāda, manuprāt, ir tagadējās valdības un arī daudzu klātesošo deputātu vaina.

            Tagad par dažiem ceļiem, kā palielināt valsts budžeta ienākumus. Es jau runāju par to, kā varētu samazināt izdevumus, bet tagad pateikšu to, kā varētu palielināt ienākumus. Man ir jāpiekrīt arī tām domām, kas šeit jau tika izteiktas, jo vispirms acīmredzot mums būtu jāskatās uz ražojošo sfēru. Protams, rūpnieciski attīstītajās valstīs lielāko nodokļu daļu dod rūpniecība. Arī pie mums rūpniecībai vajadzētu būt galvenajai nodokļu maksātājai, bet pašreiz daudzas rūpnīcas nemaksā tāpēc, ka tās nav spējīgas to darīt, tās nav pārprofilētas un tās ir saražojušas preces, kurām nav noieta. Ne mazāks skaits, es domāju, ir tādu rūpnīcu, kas varētu maksāt, bet tomēr nemaksā, un tikai tagad valdība sāk rosīties, ka tās tomēr būtu jāsauc pie atbildības tiesas ceļā. Es domāju, ka jau ar pirmajām darbošanās dienām mūsu valdībai bija laiks sākt domāt par to, lai tiktu ražots tikai tas, kas ir vajadzīgs Latvijai jeb pašu mājās, vai arī tas, kas būtu derīgs eksportam. Šajā laukā ir darīts gaužām maz.

            Es, protams, neprasu, lai valdība plānotu, ko katrai rūpnīcai ražot un cik daudz. Nē! Taču valdība nedrīkst šo nozari atstāt pilnīgā pašplūsmā. Es runāju par konkrētu politisku vadību ekonomikā vispār. Attiecībā uz rūpnīcu pārprofilēšanu, manuprāt, - un te jau arī citi izteica tādas domas - būtībā nekas nopietns netiek darīts.

            Mēs un, jādomā, arī valdība, saņemam ļoti daudz vēstuļu no mūsu vēlētājiem, no Latvijas pilsoņiem, kuri izsaka - es tā mīksti izteikšos - neizpratni par mūsu Ministru kabineta un valdības politiku. Es varētu pieminēt pēdējo vēstuli, kuru saņēmu no Aizputes. Lindes kungs raksta un brīnās, kā tas tā ir, ka valdība iepirka no zemniekiem graudus, maksājot sešus, septiņus vai astoņus rubļus kilogramā, bet maizi, kurai ir apmēram 50 procentu piecepuma, pārdod par trīsreiz augstāku cenu. Kā kabatās ieplūst šī starpība? Tauta to nesaprot. Es arī ne. Jā, ir jau raksti, kur apgalvots, ka tika realizēta nevis no Latvijas zemniekiem par dārgu naudu iepirktā... Tā varbūt varētu rīkoties, tomēr tam vajadzētu būt tikai tādam vienreizējam gadījumam. Lūk, atkal valdībai, manuprāt, ir par ko padomāt.

            Runājot par naudas iegūšanas ceļiem, es pilnā mērā atbalstu, piemēram, deputātes Gores kundzes (un ne tikai viņas) izteikto priekšlikumu, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan uz to ražošanu, gan arī uz realizāciju ir vajadzīgs valsts monopols. Tas ir ļoti izdevīgs, un par to mūs, manuprāt, nav vajadzības pārliecināt. Mēs visi zinām, ka tas ir ļoti izdevīgs ienākumu avots.

            Jā, ir izskanējušas arī tādas domas, ka vajadzētu pilnīgi aizliegt no ārzemēm ievest alkoholiskos dzērienus. Es tik kategoriski neizvirzu šo jautājumu, bet, ja šos dzērienus ieved, tad vajag tiem uzlikt visaugstāko muitu. Tas, kas var dzert konjaku “Napoleons” vai kaut ko citu līdzīgu, var arī maksāt. Bez tā var tīri labi izdzīvot.

            Un visbeidzot. Jūtamus ienākumus valsts budžetā bez nodokļiem un bez esošo nodokļu paaugstinājuma var dot arī valsts plašāka līdzdarbošanās valūtas maiņā... Ja tas tā nebūtu, tad diez vai uz katra stūra, uz katras ielas būtu divdesmit valūtas maiņas punkti. Kāpēc valsts šeit nedarbojas aktīvāk - tas man nav saprotams.

            Un vēl viens blakus jautājums par nodokļu iekasēšanu. Par to es jau runāju. Es domāju: sak, labi, labi, ka tagad ir jau atnākuši līdz mums ierosinājumi, ka valdība arī taisās... ka tomēr ir jāsauc pie atbildības šie ļaunprātīgie nodokļu nemaksātāji. Tas, protams, būs liels ienākumu avots. Ja es nemaldos un pareizi atminos, tad vienā pusgadā ir runa par 30 miljoniem, kas nav iekasēti no jau esošajiem nodokļiem.

            Un nu konkrēti par apgrozījuma nodokli. Es varu pateikt skaidri, ka par tādu projektu, kādu to pašreiz valdība ir iesniegusi, LNNK balsot nevarēs. Ja izdarīs zināmas korekcijas, tad vēl var būt runa.

            Godājamā valdība! Jūsu politika neapmierina ne tikai Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakciju, bet arī daudzas citas frakcijas, vairākas no Saeimā esošajām frakcijām, turklāt tā neapmierina arī lielu daļu... Es, protams, neesmu pilnvarots runāt visas tautas vārdā, bet lielu daļu tautas šī politika neapmierina. Es baidos, ka tauta nostāsies opozīcijā pret jums. Tātad padomājiet, lūdzu, vai jums nevajadzētu izdarīt vajadzīgos secinājumus... Paldies.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu. Atļaujiet man runātāju sarakstu nolasīt, un pēc tam pieņemsim lēmumu. Andris Grots (viņš ir jau dabūjis vārdu un, protams, to izmantos), Jānis Lucāns, Dzintars Ābiķis, Edvīns Kide, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Uldis Osis, Jānis Vaivads, Valdis Birkavs (kā Ministru prezidents). Ārpus saraksta ir palikuši Juris Sinka un Māris Gailis, jo viņu pieteikumi bija iesniegti par vēlu. Ir ierosinājums runātāju sarakstā iekļaut arī šos divus kolēģus. Tātad runātāju sarakstā tiek iekļauti arī Juris Sinka un Māris Gailis.

            Vai kāds vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Lūdzu balsot par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 2, atturas - 5. Runātāju saraksts ir slēgts.

            Par mūsu darba kārtību. Ņemot vērā mūsu balsojumu - strādāt tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai izskatītu visus darba kārtībā iekļautos jautājumus,  - Prezidijs domā, ka mūsu starpbrīžiem ir jābūt ik pēc pusotras stundas darba. Ja ir kādi citi priekšlikumi, lūdzu, izsakiet tos, un mēs izskatīsim. Ja citu priekšlikumu nav, tad tagad būtu pārtraukums... (Starpsauciens no zāles: Nav!) Ir priekšlikums? Nē, 15 minūtes ir par maz, godātie kolēģi! Vajag pusstundu, jo zāle ir nedaudz jāpavēdina, lai darba apstākļi būtu labāki un lai efektīvāk varētu strādāt. Vai nav iebildumu pret to, ka ik pēc pusotras stundas mums būs pusstundu ilgs pārtraukums? Paldies. Pusstundu ilgs pārtraukums.

                                                            (Pārtraukums)

            Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Turpināsim izskatīt likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pirmo lasījumu. Sāksim vispārējas debates! Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas, lai es varu dot vārdu nākamajam runātājam! Vārds deputātam Andrim Grotam, pēc tam - Jānim Lucānam.

            A.Grots (KDS).

            Cienījamais Prezidij, dārgie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienība ļoti labi apzinās, ka ekonomiskais stāvoklis pašreiz ir ļoti grūts - ne bezcerīgs, bet grūts. Mēs apzināmies arī, ka jebkādu nodokļu paaugstināšanu ekonomiski grūtos laikos ir ļoti grūti attaisnot. No otras puses, mēs saprotam, ka valstij naudas nav un ka šajā grūtajā pārejas posmā nauda ir vajadzīga, lai varētu noregulēt ne tikai budžetu, bet arī visu ekonomiku. Kristīgo demokrātu savienības vārdā es aicinu uz kompromisu. Mūsu frakcijai pašai ir kompromisa variants attiecībā uz nodokļiem: vienota likme (15%) un komunālo maksājumu atbrīvojumi. Mēs esam gatavi šo variantu neuzturēt spēkā, ja citi ierosinās līdzīgus izlīdzinājumus, kuri varētu kalpot visu interesēm. Mēs negribam nošķirt vienu ļaužu grupu un mākslīgi to nolikt pretī otrai ļaužu grupai. Šī ir viena zeme, mēs esam viens iedzīvotāju kopums, tāpēc jebkurā gadījumā - vai nu jūs izvēlēsieties atbalstīt mūsu ieteikto kompromisa variantu, vai kādu citu - mēs lūdzam neaizmirst to, ka šodien uz mums skatās visa Latvija. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam, pēc tam - Dzintaram Ābiķim.

            J.Lucāns (SL).

            Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Ir pārliecība, ka valdības iecerētais pasākums - nodokļa palielināšana - visdrīzākajā laikā izraisīs negatīvas sekas, jo vienlaikus izsauks trīs nevēlamus, negatīvus procesus: cenu paaugstināšanos, ražošanas paātrinātu sašaurināšanos un eksportspēju tālāku samazināšanos, un tā rezultātā - dzīves līmeņa tālāku pazemināšanos. Mani pārsteidz valdības pielietoto paņēmienu vienveidība: katrs jauns budžeta atveseļošanas pasākums ved taisnā ceļā uz vēl lielāku budžeta deficītu. Valdošā koalīcija varētu izdarīt secinājumus, jo arī šis nodokļu paaugstinājums samazinās nodokļu iekasēšanas bāzi par 30 procentiem un nebūs nekas cits kā naudas paņemšana no rītdienas ieņēmumiem.

            Gribu uzdot valdībai jautājumu: vai ir zināms, cik dienas nedēļā cilvēki strādā? Ja zinām, ka ir daudz tādu uzņēmumu, kuri strādā divas trīs dienas nedēļā, un daži - pat tikai vienu dienu un ja zinām, cik liels ir slēptais bezdarbs, varam pavisam skaidri aptvert, ka esam pienākuši ražošanas sašaurināšanā pie robežas, kad budžetu ar šādiem paņēmieniem vairs salāpīt nevar un nevarēs, kamēr nebūs veikti nopietni pasākumi ražošanas līmeņa stabilizācijai. Bet valdības uzsāktais kurss ir tieši pretējs - tas ved uz tālāku ražošanas sašaurināšanos un uz vēl lielākām finansiālām grūtībām. Ekonomikas ministrs Kehra kungs televīzijā teica, ka divu gadu laikā ražošana ir samazinājusies par 49 procentiem un ka tas esot labi un saskanot ar reformu gaitu. Ja Kehra kungam ir zināms, līdz kādai pakāpei ir jāsamazina ražošana, lai sāktos jauna pasaule, viņam nevajadzētu kautrēties - to var izdarīt pāris mēnešos. Tā nebūtu nekāda problēma - apturēt ražošanu valsts sektorā, lai iecerētais pārvērtību process noritētu straujāk. Valdības lēmums izpārdot pamatkapitālu, lai maksātu darba algu, saskan arī ar valdības iecerēto tā saukto ātro variantu, kas paredz, ka mēs ar lēcienu ieiesim Eiropā jeb, precīzāk sakot, - Eiropa pienāks pie mums. Man liekas, ka šajā ziņā ir gūti milzīgi panākumi: 85 procenti Latvijas iedzīvotāju tagad staigā pa veikaliem ar tādu pašu sajūtu, kāda kādreiz bija padomju tūristiem, aizbraukušiem uz Rietumiem. Skaisti, bet nopirkt neko nevar! Godmaņa valdība runāja par finlandizāciju, bet budžetā radās pirmais lielais caurums, neskatoties uz to, ka bez aizspriedumiem tika “apēsti” apgrozības līdzekļi un tika pārtraukta apgrozības kreditēšana. Tas pirmām kārtām sagrāva lauksaimniecību, neskatoties uz visām valdības programmām par makroekonomisko un mikroekonomisko regulēšanu. Varētu teikt - tas bija, ja vien Oša kungs jau tad nestrādātu Ekonomikas ministrijā un Kehra kungs jau tad nevadītu Augstākās padomes Ekonomikas komisiju. Varētu teikt - tas bija, ja vien “Latvijas ceļš” nebūtu tagad pasludinājis, ka turpinās iepriekš uzsākto kursu. Un arī to visu varētu pieņemt, ja vien Kehra kungs un Oša kungs, un citi kungi varētu pateikt, kad pēc nepārtrauktās katastrofālās lejupslīdes sāksies augšupeja un kāds ir valdības iecerētais valsts attīstības modelis, un uz kurieni tas ved. Dzirdot šos jautājumus, valdošā koalīcija kautrīgi klusē, jo tautas vairuma dzīves līmenim šajā programmā nav īpašas nozīmes.

            Mēģināšu izsekot šā modeļa loģiskajai attīstībai no sākotnējām ievirzēm uz pašreizējām nostādnēm. Reālie fakti. Ražošanas līmenim un cilvēku nodarbinātībai, kas ir nesaraujamas lietas, nav nozīmes, jo šos procesus šajā zālē vairāmies analizēt un neesam no valdības dzirdējuši kaut cik pārliecinošu analīzi. Valsts ekonomiskajai robežai un iekšējā tirgus aizsardzībai arī nav sevišķas nozīmes, jo kā gan citādi Latvijā ražotās preces būtu izspiestas no Latvijas veikalu plauktiem? Kā gan citādi lauksaimniecība un zvejniecība būtu kļuvušas par tautsaimniecībai nevajadzīgām nozarēm? Valsts eksportspējai arī nav īpašas nozīmes, jo kā gan citādi varētu nereaģēt uz Austrumu tirgus pilnīgu zaudēšanu un lielā mērā - arī Rietumu tirgus zaudēšanu? Toties lats ir stabils, un to kā galveno faktu uzsver gandrīz katrs. Kur un kā rokās nokļūst privatizējamais, likteņa varā pamestais valsts kapitāls - arī tam nav nozīmes. Pasaules bankas kredītus būs jādzēš nākamajām valdībām, bet pašreiz ņemam kredītus un nedomājam par atdošanu. Kurp, uz kādu laimes zemi ved šis ceļš?

            Pateicoties šādai politikai, kad valsts iekšējais tirgus nav aizsargāts, kad valsts eksportspēja netiek stiprināta, kad valsts kapitālam nav vērtības, nebūs nekādu nosacījumu kaut cik nopietnai ražošanas attīstībai valstī un turpināsies tālāka ražošanas samazināšanās - ar visām no tā izrietošajām sekām. Šīs sekas būs budžeta tālāka novājināšanās, dzīves līmeņa tālāka pazemināšanās, valsts funkciju atmiršana (tas ir, nespēja nodrošināt tiesisko kārtību valstī, nespēja nosargāt robežu, nespēja nodrošināt zinātni un izglītību, nespēja nodrošināt veselības aizsardzību, nespēja sniegt sociālās garantijas pensionāriem), sabiedrības stabila noslāņošanās pēc šāda principa: pieci procenti bagāto (galvenokārt tirgotāji, importētāji), 10 procenti - to, kuri varēs kaut kā izdzīvot, un 85 procenti - to, kuri dzīvo zem nabadzības līmeņa. Valsts kapitāls būs  izsaimniekots, valstī būs daudz bezdarbnieku, ubagu, noziedznieku. No šā stāvokļa valsts pati saviem spēkiem vairs izkļūt nevarēs, jo sāksies arī kredītu atmaksāšanas laiks. Latvijā sāks ieplūst kapitāls ar nolūku šeit izvietot tā saucamās kaitīgās ražotnes, jo te būs lēts darbaspēks un mazprasīga valdība - kā visās atpalikušās valstīs. Un šis process - kaitīgo atkritumu ievešana no Rietumiem - jau ir sācies, un avīzēs par to šad tad pavīd informācija. Patēriņa preču ražošana būs mazattīstīta, jo sakarā ar zemo dzīves līmeni tirgus būs neietilpīgs. Lūk, tāda var izrādīties situācija Latvijā pēc dažiem gadiem, un patlaban notiekošie procesi apliecina šādu virzību. Bet valdošā koalīcija par to klusē! Programmā runāts par tautas labklājību, bet būtu bezgala skaisti, ja visa Latvija reiz dzirdētu, kā šī labklājība tiks sasniegta. Kā, strādājot ar katru dienu arvien mazāk, mēs sasniegsim stāvokli, kad viss sāks vērsties par labu? Domāju, ka valdošajai koalīcijai šodien būtu jāatklāj šā burvestīgā procesa iekšējā ekonomiskā loģika.

            Pārejai uz tirgus ekonomiku ir divi varianti. Viens ir ātrais, tikko pārrunātais; to realizēja Godmaņa valdība un tagad turpina “Latvijas ceļa” valdība. Kas notiek un kādas sekas gaidāmas, - to jau mēs jūtam pašreiz. Kāds tad ir otrais, tā saucamais lēnais ceļš? Šis ceļš prasa sarežģītu saimnieciskās dzīves vadīšanu un ir saistīts ar valsts kapitāla nopietnu apsaimniekošanu, pakāpenisku tehnoloģijas uzlabošanu, konkurējot ar importa precēm, pakāpenisku, bet reālu privatizāciju, un tas prasa stipru iekšējā tirgus aizsardzību. Šā varianta realizācija iespējama tikai ar elastīgu un saskaņotu ekonomisko un bankas politiku eksportspējas uzlabošanai, kas gan laiku pa laikam izsauks inflāciju vai prasīs devalvāciju. Un tā nepavisam nebūs Krievijas varianta atkārtošana, kā mēdz oponēt valdošā frakcija. Tas palielinās darba vietu skaitu. Šo pūļu rezultātā apstāsies ražošanas lejupslīde un sāksies atveseļošanās. Aktivizēsies iekšējais tirgus un eksports, reālāks kļūs budžets, un atjaunosies valsts funkcijas. Sāksies pakāpeniska dzīves līmeņa celšanās. Pat pavirši ieskicēti, šie modeļi ir ļoti atšķirīgi.

            Protams, ātrajam modelim aplaudēs vairums ārvalstu padomdevēju, jo viņu precēm te ir pilnīgi brīvs noieta tirgus, kas garantē sniegto kredītu atmaksāšanos pat tad, ja valsts nebūs spējīga tos atdot. Jau tagad ir redzams, ka gandrīz visa ieguldītā valūta realizējas nevis ražošanas modernizācijā, bet importa precēs - sākot no automašīnām līdz limonādei. Mēs nerunājam par to, cik bīstams politiskā ziņā var būt ātrais variants Latvijas demogrāfiskajā situācijā un ekonomiskās varas reālajā sadalījumā. Var saprast, bet ne attaisnot ātrā modeļa piekritējus. Īstenojot to, valdībai mazāk jānopūlas. Taču negodīgi ir tas, ka valdošā koalīcija nepasaka līdz galam, kas sagaida lielum lielo vairumu tautas. Tautu sagaida dziļa nabadzība uz ilgiem gadiem.

            Ja atgriežamies pie apgrozījuma nodokļa palielinājuma, tad, no ātrā modeļa viedokļa, tas ir pareizs, jo tuvina ražošanas pilnīgu sabrukumu. Bet tad ir arī jāpasaka pensionāriem, ka pienāks brīdis - un tāds pienāks pavisam drīz, - kad pensiju vairs vispār nebūs, jo valsts ražošanas - galvenā maksātāja - sabrukuma tempi ir nesalīdzināmi straujāki par privātražošanas attīstību, kas tāpat cieš no valsts iznīcinošās politikas. Un ar katru brīdi distance starp šiem procesiem kļūst lielāka un budžeta problēmas kļūst sarežģītākas. No kā pārtiks cilvēks valstī, kur nav ne dabas bagātību, ne darba? Daži deputāti saka, ka mums bads nedraud. Mums šeit, zālē, - varbūt. Bet bērnu mirstība Latvijā ir sasniegusi 1,7 procentus. Bērniem parādās slimības, kas raksturīgas nabadzīgām valstīm, kur bērni saņem ļoti nepilnvērtīgu uzturu. Kas par to ir atbildīgs? Vai šie fakti tomēr kaut ko neizska? Pašreiz ārvalstu bankās ir ap 300 miljoniem dolāru noguldījumu no Latvijas, un šī nauda strādā citu valstu labā. Kāpēc šie miljoni guļ tur un neatgriežas modernas ražošanas veidā (es uzsveru - modernas ražošanas veidā!) Latvijā? Viena iemesla dēļ: valsts politika ir vērsta uz ražošanas iznīcināšanu. Ekonomikas likumi ir nepielūdzami, kapitāls virzās tur, kur ir izdevīgi.

            Pirmdien bija televīzijas pārraide - diskusija par valsts ekonomisko politiku. Dzirdējām argumentāciju. Domstarpības starp valdību un Latvijas Banku, no vienas puses, un ražotājiem, no otras puses, būtībā radās tāpēc, ka valdība un Latvijas Banka kautrējās atzīt, ka ātrajā variantā ražošanas attīstība nav vajadzīga. Savukārt ražotāji vadījās pēc naivā apsvēruma, ka cilvēkam ir jāstrādā un ka tikai darbs var nodrošināt labklājību. Tātad ražotāji bija par lēno variantu. Šā iemesla dēļ abi grupējumi viens otru nesaprata.

            Vienam otram varbūt liekas, ka es ironizēju, bet būtība ir tāda, ka valsts mērogā nav skaidrības, pa kuru ceļu Latvija īsti iet. Valdība zina, bet kautrējas teikt, ka ir izvēlējušies ātro variantu. Savukārt tauta nesaprot, kā var būt tāda situācija, kad nekāds ražošanas darbs vairs nav vajadzīgs un kad visi tikai tirgojas.

            Šī mums ir otrā valdība pēc neatkarības atgūšanas. Būtībā valdības, kuras ir pretrunā ar tautas vairuma pārliecību, un tas ir traģiski. Interesantu lomu šajā situācijā spēlē Latvijas Banka.

            Banka ir viena no valsts ekonomiskās sistēmas svarīgākajām sastāvdaļām - it īpaši apstākļos, kad joprojām pastāv milzīgs valsts ražojošais kapitāls. Šādā situācijā Latvijas Banka ar valdības un Saeimas atbalstu ir norobežojusies no šīm valstij nepieciešamajām ekonomiskās regulēšanas funkcijām un - par spīti ražošanas katastrofālajam sabrukumam - taisa stabilu latu, dzenot lejā dolāra kursu. Un ir sajūsmā par stabilo latu! Tikai žēl, ka Repšes kungs nav pamanījis, ka 85 procentiem valsts iedzīvotāju šo stabilo latu vairs praktiski nav, jo viņiem nav kur tos pelnīt. Gribu ierosināt, lai Saeima apsver: varbūt mūsu izcilos ekonomikas speciālistus - Repšes kungu un Klausa kungu - vajadzētu par lielu naudu nosūtīt uz kādu citu valsti, kur ražošanas lejupslīdes apstākļos netiek galā ar naudas stabilizāciju. Lai parāda tur, kā to vajag darīt! Bet pa to laiku Latvijai būtu jātiek skaidrībā par to, kāds ceļš ir ejams: vai valdības iecerētais ātrais ceļš vai tautai saprotamais lēnais ceļš?

            Mums būtu jānoskaidro vēl viens jautājums: vai reformas īstenotājs ir atbildīgs par reformas rezultātiem? Un, ja ir, tad kādā veidā?

            Un pēdējais jautājums. Kur koncentrēsies reālā valsts vara, kad oficiālās valsts varas funkcijas valdība vairs nevarēs reāli pildīt? Acīmredzot reiz būtu jānonāk līdz reālai diskusijai par valsts attīstības koncepciju. Tad šī koncepcija būtu likumīgi akceptēta, un tad katrai nākamajai valdībai tā būtu obligāti pildāma. Lai nebūtu tā, ka viena valdība taisa finlandizāciju, otra - honkongizāciju, bet trešā - varbūt korejizāciju, bet tauta grimst nabadzībā un apātijā. Ja nav šīs skaidrības, turpināt manipulācijas ar nodokļiem ir vienkārši bezatbildība. Bet kur ņemt naudu? Visdrošāk tur, kur tā ir zemē nosviesta. Pirmais - jāveic ekonomiskie un fiskālie pasākumi, lai sakustētos noliktavās gulošās preces, kuru vērtība varbūt “n” reizes pārsniedz šobrīd meklējamo summu. Jāmaina pastāvošā kārtība, kādā no valsts uzņēmumiem tiek iekasēti nodokļi par eksportu. Šobrīd pieci miljoni latu tiek “uzdāvināti” komercstruktūrām, valūtu mainot. Tikai - pildot šo nepareizo lēmumu. Pieci miljoni - tā ir trešā daļa no nepieciešamās summas, kuru pašreiz meklē. Vismaz tikpat daudz valsts iegūtu, ka pilnībā uzņemtos veikt valūtas maiņas operācijas. Ir reiz jāizšķiras arī par alkohola monopolu. Somijā, piemēram, uz alkohola monopola rēķina tiek uzturēta armija. Arī Latvijas armiju varētu uzturēt uz šā monopola rēķina. Piedevām atjaunotos spirta rūpniecība, kas nemaz neprasītu pārāk lielus kapitālieguldījumus, un rastos stabils noieta tirgus graudiem un kartupeļiem.

            Te nosauca daudzus citus priekšlikumus. Bet galvenais - visbeidzot būtu jātiek skaidrībā, vai valsts var pastāvēt bez ražošanas, bez cilvēku vairuma nodarbinātības. Šīs patiesības izpratne un rīcība valsts mērogā reāli atrisinātu problēmas ar budžetu un tā deficītu. Nerisinot šos jautājumus reizē ar pārējām problēmām, mēs varam sagaidīt tikai lielākus sarežģījumus, un nekādas nodokļu pacelšanas tos neatrisinās. Šīs analīzes noved tikai pie viena secinājuma: kamēr pastāv tik liels valsts īpašums, vienīgais mazāk traģiskais valsts attīstības ceļš ir lēnais. Bet mēģinājums sagraut valsts kapitālu, cerot uz ātro progresu, nav kvalificējams citādi kā noziegums. Šajā brīdī gribas aicināt jauno valdību uz brīdi apstāties savā aklajā skrējienā un padomāt, kurp ejam un kas no tā iznāks. Padomāsim, kā mēs ar savu darbu, visa tauta ar savu darbu, varam iziet no šīs situācijas. Mums nav citas alternatīvas kā vien darbs, ja kādreiz gribam dzīvot pārticībā. Padomāsim, vai Latvijai vajadzīga lauksaimniecība un kādai tai jābūt! Padomāsim, vai vajadzīga zvejniecība! Padomāsim, kāda rūpniecība valstij vajadzīga un vai valsts var pastāvēt bez ražošanas! Visbeidzot, -  nopietni padomāsim, vai tieši valsts kapitāls, pret kuru izturamies tik noraidoši, nav tas, kas šajā sarežģītajā situācijā spēj nodrošināt ekonomisko varu valstī! Un padomāsim, kas notiks tad, ja šo varu pazaudēsim! Padomāsim, kas tad notiks ar mūsu neatkarības centieniem! Paldies par uzmanību.

            Priekšsēdētājs. Vārds Dzintaram Ābiķim, pēc tam runās deputāts Edvīns Kide.

            Dz.Ābiķis (LC).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Noklausoties Jāņa Lucāna garās un rūpīgi iestudētās runas, mani vienmēr pārņem tāda sajūta, ka nu ir visiem kolektīvi jāsadodas rokās un jālec Daugavā vai, labākā gadījumā, jāmeklē dēļi un naglas un jānaglo Noasa šķirsts. Šodien deputāti ir par daudz ko runājuši, bet viena problēma nav skarta, proti - par vienoto Baltijas ekonomisko telpu. Šajā sakarībā gribu opozīcijas deputātiem atgādināt, ka Lietuvā un Igaunijā    18 procentu nodoklis ir jau labu laiku. Igaunijā šis apgrozījuma nodoklis         18 procentu apmērā tika ieviests jau pagājušajā gadā. Nu, tad, lūdzu - aizbrauciet uz Igauniju un apskatieties, vai tiešām Igaunijā ir katastrofāli zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā un vai kopš 18 procentu apgrozījuma nodokļa ieviešanas tur katastrofāli ir kritusies iedzīvotāju pirktspēja! Lai iespējami ātri - uzsveru: iespējami ātri! - palīdzētu tieši maznodrošinātajiem, pirmām kārtām pensionāriem, un lai valdība varētu pēc iespējas ātri un operatīvi rīkoties, šos nodokļus šodien vajadzētu atbalstīt. Ja mēs šodien ieslīgsim ilgās diskusijās par neskaitāmiem labojumiem un priekšlikumiem, tad diez vai šodien mēs vispār šo likumprojektu spēsim pieņemt. Es vēlreiz atkārtoju: šobrīd ir vajadzīga iespējami ātra rīcība, lai mūsu maznodrošinātie beidzot tiktu pie lielākām pensijām un lielākām algām. Tajā pašā laikā gribu deputātiem atgādināt, ka ne jau šodien mēs pieliksim punktu nodokļu jautājumiem. Būtu aplami domāt, ka mēs nekad vairs pie tiem neatgriezīsimies. Darbs pie nodokļu likumdošanas noteikti turpināsies tuvākajā laikā. Mēs jau vakar “Latvijas ceļa” frakcijas sēdē un arī valdošās koalīcijas sēdē vienojāmies par to, ka darbs pie nodokļu pilnveidošanas katrā ziņā turpināsies jau tuvākajā laikā un ka arī likumā par apgrozījuma nodokli acīmredzot tiks ieviestas kādas izmaiņas. Viens no jautājumiem, kas, manuprāt, būtu jārisina vistuvākajā laikā, - tas ir jautājums par nodokli grāmatām. Es šeit domāju galvenokārt mācību literatūru, latviešu oriģinālliteratūru, bērnu literatūru. Tā nav tikai mana nostādne, tā ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas nostādne. Ir skaidrs, ka tikai izglītoti cilvēki spēs mūs ievest Eiropā.

            Kas attiecas uz apgrozījuma nodokli Eiropas valstīs, Eiropas ekonomiskās asociācijas valstīs, tur šis nodoklis tiešām svārstās ap 18 procentiem: Vācijā tas ir 15 procenti, Īrijā - 21 procents. Mēs, lai aizsargātu maznodrošināto intereses (jo pirktspēja pie mums tiešām ir daudz zemāka nekā šajās attīstītajās valstīs), patlaban taču ejam uz to, lai apgrozījuma nodoklis pārtikas precēm šobrīd būtu tikai 10 procenti. Kas attiecas uz grāmatām, gribu atgādināt, ka apgrozījuma nodoklis šajās attīstītajās Eiropas valstīs grāmatām ir no 0 līdz 7 procentiem. Vācijā ir maksimums - 7 procenti, bet ir arī tādas valstis kā Īrija un Lielbritānija, kur apgrozījuma nodokļa grāmatām vispār nav. Nulle. Mums pie šīs problēmas turpmāk būs jāatgriežas. Bet šodien... Es vēlreiz atkārtoju: aicinu atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu un par to nobalsot, lai valdība varētu nekavējoties ķerties pie šīs problēmas risināšanas. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Deputāts Edvīns Kide - lūdzu! Pēc tam - deputāts Pēteris Tabūns.

            E.Kide (SL).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms izsaku dažus apsvērumus par valsts kases papildināšanu, gribu pakavēties pie dažiem aspektiem attiecībā uz valsts finansu saimniecības katastrofālo stāvokli.

            Piekrītu Ābiķa kungam, ka mums nevajadzētu tīties baltos palagos un meklēt naglas un dēļus, bet arī tik optimistisks skats kā viņējais nebūtu īsti vietā, jo Birkava kunga ziņojums patiešām liecināja par ļoti smagām, pat dramatiskām iezīmēm mūsu finansiālajā saimniecībā. Gribu teikt, ka tas vairs nav krīzes periods. Kopumā ņemot, patiešām tuvojas mūsu valsts finansiālās saimniecības krahs.

            Gribu pakavēties pie kāda paradoksāla momenta. Pašlaik Latvijā komercstruktūrās koncentrējas neiedomājami liels kapitāls, tas koncentrējas gan mūsu valsts bankās, gan aiz robežām. Kā presē bija teikts: ir 10 miljardi latu aiz robežām, un ir depozīti mūsu valsts iekšpusē. Liels kapitāls ir tieši komercstruktūrām, bet tajā pašā laikā - vai tas nav paradokss?! - valsts kase cieš pilnīgu fiasko! Latvija strādā kā naudas sūknis - turklāt pozitīvi strādā, un ar laiku šajā ziņā būs atdeve arī pašai Latvijai -, bet valsts kase ir absolūti tukša! Mēs runājam par sešiem septiņiem miljoniem latu, kas nepieciešami pensionāru vajadzībām, it kā slēpdamies aiz šiem skaitļiem. Man liekas, ka par tiem sešiem septiņiem miljoniem, kas vajadzīgi mēnesī, daudz nopietnāka lieta ir tie 55 miljoni deficīta, par kuriem runāja Birkava kungs. Tas ir ļoti nopietni, bet es gribu piebilst, ka, manuprāt, tie 55 miljoni ir tikai “aisberga” virsotne. Manuprāt, šiem 55 miljoniem būtu jāpieskaita klāt arī valsts uzņēmumu iekšējo parādu, savstarpējo parādu negatīvais...( No zāles V.Birkavs: “52 miljoni!”)

            E.Kide (SL). ...parādu negatīvais saldo, jo šos uzņēmumus, kā saka prese un kā domā Skultes kungs, pamazām likvidēs un tie parādiņi sakrāsies visi kopā un nāks uz valsts budžetu.

            Vēl pie šiem pašiem parādiem mums būtu jāpieskaita visi tie negatīvie kredītu portfeļi, kuri nupat kā tika savākti kopā, es atļaušos teikt, vienā čupiņā un nodoti valstij no tām banku nodaļām, kas tika privatizētas. Komercstruktūras neapgrūtina nekādi parādi, bet valsts paņem parādu! Tas būtu jānokārto.

            Uzskatu, ka būtu jāpieskaita vēl viens parāds pie tā deficīta “aisberga” klāt, proti - bezgalīgi lielie pašvaldību parādi par iegādāto kurināmo, kurus daudzas pašvaldības nemaz nevar cerēt dzēst. Ja šīs pašvaldības bankrotēs, valsts budžetam vajadzēs šo parādu segt. Tas viss summēsies. Lūk, tas tad arī būtu - kopā vēl ar daudziem nenokārtotiem maksājumiem par dzīvokļiem un visu citu, - tas īstais valsts budžeta deficīta “aisbergs”. Ja šo deficītu mēs nespēsim segt, mūsu valsts finansiālajai saimniecībai patiešām būs krahs. Bet ar to es gribu teikt, ka krahs būs tikai valsts finansiālajai saimniecībai, nevis Latvijas finansiālajai saimniecībai vispār. Kā jau minēju, 10 miljardi latu ir aiz robežas, un 300 miljoni dolāru ir aiz robežas, un tie būtu jāatgādā atpakaļ Latvijas Bankā lata segšanai. Tas ir ļoti labi, bet tie 300 miljoni dubultīgi pārsniedz lata emisiju! Valsts banka saņem procentus. Valsts banka, nevis valsts saņem procentus!

            Kāds tad ir stāvoklis komercstruktūrās? Budžeta komisija ievēroja, ka komercbankām ir tā saucamie rezerves kapitāli, rezerves fondi. Kapitāla uzkrājums šajās bankās vairākkārt pārsniedz Latvijas Bankas noteiktos rezerves kapitālus. Jūs redzat, ka komercstruktūras var maksāt lielus procentus par depozītiem - apmēram 90 procentus -, tajā pašā laikā nenolaižot kredītus ražotājam. Nenolaižot kredītus ražotājam!

            Vēl gribu teikt, ka izbrīnu manī radīja tas, ka, pastāvot šādai kapitāla uzkrāšanai komercstruktūrās un zinot, ka pēdējā pusgada laikā kapitāls uzkrājies un dažās komercbankās palielinājies trīs, piecas, desmit un piecpadsmit reizes (tie nav procenti, tās ir reizes!), Oša kungs ierosināja, lai šīm bankām peļņas nodokli samazinātu no 45 uz 25. Sabiedriskās domas ietekmē šī iecere netiek realizēta, un, manuprāt, tas ir pozitīvi. Uzskatu, ka melnu mersedesu straumes Rīgas ielās neliecina par naudas trūkumu un par nabadzību Latvijas valstī. Neliecina! Tās ir tikai valsts kases problēmas, nevis komercstruktūru problēmas.

            Bankrotu cieš valsts un tie 83 procenti iedzīvotāju, kurus jūs, Birkava kungs, godīgi nosaucāt par maznodrošinātajiem; tie ir tie reņģu ēdāji, kuri uz lašmaizītēm vairs nekad nevar īsti cerēt. Bankrotu cieš tieši valsts. Man ir jautājums - kāpēc valsts cieš tādu fiasko? Valsts cieš fiasko, lai gan tai ir ārkārtīgi laba monetārā politika, kuru slavē visa pasaule un arī pati valdība, un arī es atzīstu, ka monetārā politika ir laba, jo Latvijas lats ir stabils, dolārs dreb bailēs Latvijas lata priekšā. Bet valdība nemāk izmantot šādu situāciju un nonāk absolūtas krīzes situācijā! Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, tikai viena iemesla dēļ: valsts neapsaimnieko savu saimniecību, kas tai līdz šim laikam deva naudu, un ar nicinājumu skatās uz to ražošanas potenciālu, kas bija nodots tās rokās.

            Ekonomiskā ziņā lauksaimniecība faktiski jau ir sagruvusi. Lauksaimniecībā ražošana  ir sašaurinājusies par 40 procentiem, un zemnieks nespēj vairs konkurēt tirgū - pat maksādams tos nodokļus, kādi šobrīd ir.

            Kā tad ir ar rūpniecību? Jā, 70 procentus valsts kapitāla... valsts budžeta ienākumu deva valsts uzņēmumi. Tagad tie visi ir pie Skultes kunga... tajā fondā sagājuši iekšā un gaida nevis apsaimniekošanu, bet likvidāciju un parādu nodošanu valsts budžetā. Mēnešiem ilgi netiek izmaksāta alga valsts uzņēmumu darbiniekiem, un tas jau tiek pieņemts par normu. Arī tie ir valsts parādi, jo tie ir valsts uzņēmumi. Valsts uzņēmumi, nevis privātie! Visi privātie uzņēmumi algu samaksā - turklāt daudz lielāku algu nekā valsts uzņēmumi. Valsts nerada priekšnoteikumus, lai uzņēmumi sekmīgi ražotu. Ko dara valsts? Ko dara valdība? Valdība pieņem lēmumu un saka - jūs, valsts uzņēmumi, sāciet sevi pamazām izpārdot, maksājiet algas, maksājiet par apkuri un tā tālāk!

            Tas pats notiek ar valsts izdevumiem. Valdība pieņem lēmumu, ka sāks labākos Rīgas namus pārdot un nolietot šābrīža vajadzībām.

            Līdz šim es zināju divus ekonomiskos modeļus. Viens bija tā saucamais paplašinātas atražošanas modelis, otrs bija vienkāršās atražošanas modelis, un tagad es uzzinu par vēl vienu ekonomisko modeli - sevis “noēšanas” modeli. Es to citādi nevaru nosaukt. Ko tad tagad piedāvā valdība, lai uzlabotu situāciju šajās bankrotējošajās nozarēs? Lauksaimniecībā valdība piedāvā jau bankrotā iekritušajai nozarei paaugstināt apgrozījuma nodokli trīs reizes (nevis par trim procentiem, bet trīs reizes!), neņemot vērā to, ka jau tagad zemnieks ir pilnīgi zem ūdens. Un vēl ierosina paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, kura tiek izmantota zemes apstrādāšanai. Un tad, Birkava kungs, jūsu labais novēlējums, lai latvieši pirktu galvenokārt Latvijas lēto preci, domāju, nevarēs konkurēt ar aicinājumu ievest rietumpreces šeit Latvijas tirgū.

            Par rūpniecību. Vai valdība patiešām cer, ka visi tie daudzie valsts uzņēmumi, kuri šodien vairs nemaksā nodokļus, jo nespēj tos samaksāt, uzkrāj tikai soda naudas un krāj to lielo parādu, - ka šie uzņēmumi, ja tiem uzliks lielāku nodokli, sāks maksāt un valsts kasē sāks nākt nauda? Uzskatu, ka tās ir diezgan iluzoras domas. Man šķiet, ka šāda nodokļu paaugstināšana tam, kas ir ekonomiskā ziņā jau nogrimis, ir tas pats, kas piekārt bumbu slīcējam, kas jau ir zem ūdens, un cerēt, ka bumba viņu izcels no ūdens un glābs. Man šķiet, ka valdība vēl nav aptvērusi, ka bez esošajiem nodokļiem, kurus mēs paaugstinām, mūsu valstī ir vēl viens nodoklis - reketa nodoklis: 10 procentu. To visu vajag summēt, un tad sapratīsim, cik tas ir smagi ražotājam. Ar to jātiek galā, tas jālikvidē un nauda jāieplūdina valsts kasē.

            Un tomēr var rasties jautājums: vai mēs, frakcija “Saskaņa Latvijai”, uzskatām par nepareizu valdības tendenci - palielināt apgrozības nodokļus, tas ir, patēriņa nodokļus, un samazināt peļņas nodokļus? Nē, mēs uzskatām, ka tā ir gluži pareiza tendence un ka to vajag īstenot - bet tikai ne šodien, kad ražošana ir pilnīgi zem ūdens un tikai ne ziemā; ziemā nedrīkst celt to inflācijas pīķi uz augšu. Uzskatu, ka vajadzētu darīt tāpat kā Igaunijā - nodokļu sistēmu kompleksi pārstrādāt un skatīt kopā ar nākamo budžeta koncepciju, ar nākamo budžetu, nevis darīt tā, kā Lucāna kungs vai kāds cits teica, - ielāpu no vienas vietas noņemt un uzlikt otrai vietai. Bet vispār tendence ir pareiza.

            Man liekas, ka galīgi nekorekti ir salīdzināt Latvijas rūpniecības un lauksaimniecības nodokļu maksātspēju ar ārzemju rūpniecības un lauksaimniecības spēju maksāt nodokļus. Oša kungs! Ārzemju rūpniecība patiešām spēj tos lielos nodokļus maksāt, jo ir spēcīgāka par mūsējo.

            Uzskatu, ka valdības galvenā kļūda ir tā, ka valdība nenodarbojas ar ekonomikas pārstrukturēšanu, bet ir pilnīgi apstādinājusi privatizāciju. Tikai 13 uzņēmumi ir privatizēti (laikam vēl Kreitusa kunga laikā). Valdība nodarbojas tikai ar sava aparāta pārstrukturēšanu, ar ierēdņu pārstrukturēšanu, un tur iegulda grandiozu enerģiju. Civillikums paredz ierēdņiem augstas algas un ļoti lielas materiālās privilēģijas. Tas budžetam izmaksās dārgi. Piekrītu, ka šādas algas un privilēģijas ir vajadzīgas, bet šodienas apstākļos būtu nepieciešama daudz pieticīgāka pieeja.

            Ko darīt? Manuprāt, vispirms vajadzētu mums visiem kopā padomāt par mūsu Latvijas bagātību apsaimniekošanu. Mums vajadzētu bez politiskas ažiotāžas, bez pretimnostatīšanas un konfrontēšanas sēsties pie apaļā galda un apspriest visus priekšlikumus (ļoti labus priekšlikumus es šodien dzirdēju gan no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, gan no Demokrātiskā centra partijas, gan arī no citām frakcijām), apkopot tos un apsaimniekot mūsu īpašumu. Pašlaik gribu apstāties tikai pie dažiem no tiem daudzajiem priekšlikumiem, kurus esam devuši gan mēs, gan citas frakcijas. Tikai pie dažiem.  

            Pirmais. Sociālo budžetu tomēr vajadzētu nošķirt no valsts budžeta, lai tiktu skaidrībā, ko tie 38 procenti mums dod - pietiek vai nepietiek.

            Tālāk. Mēs esam ļoti pateicīgi valdībai, ka tā ir ieklausījusies mūsu senajos priekšlikumos attiecībā uz alkohola monopolu. Daudz naudas jau ir pagājis garām. Es domāju, ka, ja valdība ieklausīsies mūsu priekšlikumos un pieprasīs stingrākas tiesības uz nodokļu iekasēšanu, parlaments valdībai tās dos. Un es domāju, ka tiem valsts uzņēmumiem, kuriem noliktavās ir iekrāti grandiozi preču krājumi un kuri cer, ka kādreiz tas viss kļūs lētāks, varētu dot tiesības par zināmām pazeminātām cenām tās realizēt caur biržu un naudu ieskaitīt budžetā.

            Jārada ne vien uzņēmumu likvidācijas komisija, bet īsts bankrota likums (tāds mums jau ir, bet ir jāuzlabo) un reizē ar to - arī monopola likums, pie kura Rudušas kundze jau strādā.

            Daudz plašāk un ātrāk vajadzētu strādāt pie valsts iekšējā aizņēmuma. Es domāju, ka, ja valsts garantēs obligācijām labu materiālo bāzi, ir jau tādas finansiālās aprindas, kas pirktu šīs obligācijas, un tādējādi papildinātos mūsu budžets.

            Vēl viena lieta. Gan Rīgā, gan visās provinces pilsētās ir ārkārtīgi daudz kiosku. Inspekcijai ir ļoti grūti izsekot, vai tie ir nomaksājuši nodokļus vai nav. Kāpēc nevar pāriet uz kiosku un mazo veikaliņu licencēšanu? Lai kioska vai veikaliņa īpašnieks nopērk gada licenci, tad nauda būs valsts budžetā un viņš būs brīvs no inspekcijas!

            Un vēl viena lieta. Valsts bankai vajadzētu padomāt par to, kā “čemodānu norēķinu” sistēmu mūsu modernajā mazajā valstiņā pārtraukt un pāriet uz elektronisko norēķināšanās sistēmu, lai mēs varētu izsekot nodokļu nomaksai.

            Tā bija tikai daļa, tikai “aisberga virsotnīte” no visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Ieklausīsimies tajos, apkoposim tos, un tad varēsim strādāt.

            Un pati pēdējā piebilde. Likums par apgrozījuma nodokli daudzējādā ziņā nemaz nav slikts, un to nepieciešams realizēt dzīvē. Tie “trakākie” punkti ir 18.punkts un tie 10... Tie, lūk, ir tie konceptuālie punkti. Pats likums ir pieņemams, bet šo konceptuālo punktu dēļ, tā kā mūsu frakcijai “Saskaņa Latvijai” ir cits ceļš paredzēts, mēs diemžēl šoreiz balsot par šo likumprojektu nevaram. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu ierosinājumu - saīsināt uzstāšanās laiku līdz 10 minūtēm. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 66.pantu, deputātiem ir tiesības ierosināt, bet Saeima lemj. Paņemiet un paskatieties, godātais Staša kungs un godātais Breša kungs, Kārtības ruļļa 66.pantu! Man gaidīt, vai arī es varu likt uz balsošanu? Var? Lūdzu, balsosim par 10 deputātu ierosinājumu - saīsināt uzstāšanās laiku līdz 10 minūtēm. Lūdzu rezultātu. 64 - par, 8 - pret, 7 - atturas. Šis ierosinājums ir akceptēts.

            Godātie kolēģi, līdz ar to tagad varam turpināt. Nākamajiem runātājiem būs 10 minūtes... Labi! Viss ir kārtībā. Nākamajam vārds Pēterim Tabūnam - LNNK.

            P.Tabūns (LNNK).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti, cienījamie kolēģi žurnālisti! Es šodien jau otrreiz kāpju šajā tribīnē, jo jautājums, par kuru mēs runājam, ir ļoti būtisks. Un es šodien gribu skart šajā runā, lūk, kādu aspektu.

            Es sākšu ar valdošās koalīcijas - īpaši tas attiecas uz “Latvijas ceļu” un uz valdību - attieksmi pret visu, kas šeit notiek. Runa ir par divām atšķirīgām nostājām Latvijas problēmu risināšanā. Tas attiecas uz valdošās koalīcijas un nacionālās opozīcijas nostāju, es to īpaši uzsveru... (Troksnis zālē.) Un tūlīt jūs to manīsit, cienījamie “Latvijas ceļa” deputāti! Jūs priekšvēlēšanu kampaņā solījāt strādāt tautas labā, tautas interesēm, bet diemžēl galvenais jums, man jāsaka atklāti jums acīs, ir vara, - lai tā paliktu jūsu rokās, turpretī tautas intereses un it īpaši latviešu intereses jums rūp visai maz. Es to atgādināšu jums vienmēr no šīs tribīnes, iekams nekas nemainīsies. Un es to tūlīt pierādīšu tālākajā sarunā.

            To pierādīja cīņa par naftas produktu ievedmuitas tarifiem. Es nekavēšos pie detaļām, bet jūs savu kļūdu vēl šobrīd neatzīstat. Tas parādījās arī šodien runājot par akcīzes nodokli. Jūs, lūk, visu šo paketi par nodokļiem gribat pašlaik dabūt cauri Saeimai un piekopjat visdažādākās, visnepievilcīgākās metodes. Šodien jūs jau smaidāt, jo esat vienojušies un sarunājuši savā pusē papildu deputātus. Taču es teikšu: paskatīsimies, kas smaidīs pēdējais!

            Lai nebūtu liekvārdības, minēšu spilgtu piemēru. Jūs atklāti proponējāt, ka jūsu iecerētā nodokļu sistēma jādabū gatava par katru cenu. Pat Kehra kungs ir 90 procentus no sava darba veltījis propagandai. Mums gan ir īpašu uzdevumu ministrs, lai to darītu. Jūs nekautrējaties, jūs proponējat un piekopjat šīs metodes, šādus principus. Piemērs par šodienas balsojumiem. Ja kristīgie demokrāti - un to īpaši proponēja Panteļējeva kungs - balsošot par jūsu nostāju, tad atradīšoties gan papildu valsts sekretāru amati, gan vieta atradīšoties arī Saeimā attiecīgajos amatos... (No zāles I.Bērziņš: “Melo!”) Tātad laikam būs pārbīdes, būs aparāta paplašināšana un tā tālāk. Es tā saprotu - amats par balsi, par attiecīgu balsojumu. Vai tas ir normāli, cienījamie? Cik mēs tālu nonāksim? Mēs jau šodien zinām piemērus, kas nav visai iepriecinoši.

            Vēl drūmākas lietas. Jūs sakāt - ja LNNK un “Tēvzemei un brīvībai” piekāpšoties nodokļu politikas jautājumā, jūs piekāpšoties mūsu izstrādātā pilsonības likumprojekta pieņemšanā. Vai tad jums pašiem nebija jācīnās par tādu likumu, kas vislielākajā mērā atbilstu neatkarīgai Latvijai un latviešu tautai? Bet ne. Mums, nacionālajai opozīcijai, arī tautai, ir jāizkaulē no savas Saeimas un no savas valdības, lai tā iestātos par tautu, lai tai nedraudētu un nelidinātos gaisā atkal šis nulles variants.

            Bet tagad konkrēti par nodokļiem. Jūs kā apmāti - es citu vārdu  neatrodu - redzat tikai vienu ceļu - nodokļus valsts kases papildināšanai. Jums visi visapkārt skaidro, ka šobrīd, kad valsts ir haosa stāvoklī un kad tā ir izlaupīta, ir daudz vēl citu veidu, kā, īpaši nepasliktinot pensionāru, invalīdu un bērnu jau tā drausmīgo stāvokli, dabūt naudu. Jums diemžēl ir tikai viens ceļš - nodokļi. Piemēram, profesors Grinovska kungs no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Pensionāru federācijas kongresā, kurā bija arī Birkava kungs, nosauca veselus septiņus veidus, kā papildināt kasi. Par to, kā papildināt kasi, ir runājis arī Krisberga kungs. Par to šeit no tribīnes izteicās arī Breša kungs, Berklava kungs un daudzi citi, tomēr iznāk tā, ka jūs esat vienīgie gudrie, jūs neieklausāties, bet attiecībā uz visu, ko izvirza opozīcija, ir viens lēmums - nepieņemt. Pat to, ko izvirzīja LNNK attiecībā uz šiem dārgmetāliem, izrādās, jūs vēl neesat apsprieduši. Interesanti gan, kāpēc jūs neesat apsprieduši tieši to, kur vēl papildus var kādu latu dabūt klāt? (Troksnis zālē.) Pēc tam jūs izteiksieties! Jūs reizēm rīkojaties kā tādi gražīgi puikas. (No zāles A.Panteļējevs: “Jūs mums iepriekš neiedevāt...”) Jūs man piedodiet par izteicienu, bet es nolasīšu vēl rindas no “Dienas Biznesa”: “Pirmajos deviņos mēnešos valsts budžets ir izpildīts par 99,97 procentiem.” Tā šeit ir rakstīts. Septembrī - par 146,4 procentiem. Tā liecina pēdējā informācija no Finansu inspekcijas. Tad, lūdzu, iesūdziet tiesā vai nu “Dienas Biznesu”, vai Finansu inspekciju! Kura te melo? Es lūdzu finansu ministru šodien pateikt, kā tad īsti ir?

            Lūk, tās ir šīs lietas, kas mūs ļoti uztrauc. Es parunāšu par to, kā patiešām papildināt mūsu kasi. Lūk, piemērs. Šogad Augstākā padome ir pieņēmusi likumu “Par zemesgrāmatām”, un tur ir noteikts, ka viss, kas atrodas Latvijā, arī padomju armijas uzceltais, ir valsts īpašums. Ir pienācis laiks ar šo īpašumu rīkoties! Citādi gandrīz 200 bijušie padomju armijas objekti visādā falšā un pusfalšā veidā par pieciem grašiem tiek izpārdoti privātstruktūrām un citi, šie kolonisti, kā teica Berklava kungs, kāš naudu. Pārskatiet, ko atstāt tām, un, ja atstāsit, tad paprasiet no tām vienu vai piecus miljonus dolāros vai latos, bet tas, kas ir vajadzīgs Latvijai, to paņemiet, lai tas Latvijai dotu ienākumus! Papuriniet to pašu “Latvesist”, kur darbojas galvenokārt šie kolonisti, kas kāš naudu, papuriniet to pašu “Software House”, kas ir kļuvusi tik bagāta (lielā mērā, protams, uz tautas rēķina), ka pat tiesa jau stāv kājās. Jā, Levita kungs, tiesa jau stāv kājās un pieņem lēmumus... (Troksnis zālē.)... Un pieņem lēmumus, kas paredz žurnālistam un radio no budžeta līdzekļiem maksāt šīm firmām. Apsveicami! Burvīgi!

            Vēl atgādināšu. Jau Čevera kungs kādreiz teica, ka Latvija ir izlaupīta piecu valsts budžetu apmērā. Vai to esam aizmirsuši? Kur tad ir šis izlaupītais? Vai nevajag pameklēt?

            Nākamais. Vai šeit esošā krievu armija maksā nodokļus? Es zinu, ka Augstākās padomes un bijušās valdības laikā tai bija milzīgi parādi. Mēs nezinām, ka tie būtu pašlaik nomaksāti. Paprasiet no viņiem! Paprasiet no viņiem par šeit Latvijā sagādāto gāzi, elektroenerģiju un tā tālāk dubultu cenu! Un tā vēl un vēl.

            Cik naudas atrodas ārzemju bankās? Paskatieties, parociet! Diemžēl skan signāls un man drīz jābeidz. Žēl, ka es nevaru izrunāt visu to, ko gribēju pateikt, bet jūs, cienījamie deputāti, es aicinu padomāt, lūk, tieši par to, par šīm divām nostājām - absolūti visu noliegt, ko izvirza opozīcija, un tikai virzīt savu. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seile. Pēc tam - Uldis Osis. Nevaram pārtraukt, jo mums ir runātāju saraksts, un šis runātāju saraksts ir apstiprināts. Lūdzu!

            A.Seile (LNNK).

            Cienījamie deputāti! Šodien ir ļoti grūti runāt, jo visi opozīcijas deputātu izteiktie vārdi nobirst kā zirņi pret “Latvijas ceļa”, Zemnieku savienības un valdības bruņām. Tāpēc es runāšu īsi un konkrēti par LNNK iesniegto priekšlikumu.

            Tātad LNNK frakcija piekrīt paaugstināt par 18 procentiem apgrozījuma nodokli daļai preču, bet nepiekrīt to paaugstināt pārtikas produktiem - Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem. Un šeit ir nevietā izteikumi par to, ka mēs nevaram atdalīt Latvijā ražotu pārtikas produktu no Holandes sviesta. Tad Holandes sviesta tirgotājam savs sviests vismaz būs jāietin Latvijas sviesta papīrā, ja viņš gribēs to šeit pārdot. Ir jādod prioritāte tai pārtikai, kura ir saražota Latvijā.

            Es gribu lūgt sēdes vadītāju, lai, ja tas ir iespējams, attiecībā uz LNNK frakcijas priekšlikumu - nepaaugstināt apgrozījuma nodokli pārtikas produktiem - tiktu balsots par katru produktu veidu atsevišķi. Un es ļoti lūdzu - vismaz labībai un maizes produktiem apgrozījuma nodokli atstāt esošajā līmenī, lai nepaceltos cenas: labībai - apgrozījuma nodoklis, miltiem - apgrozījuma nodoklis, maizes kukulītim un kūciņai - apgrozījuma nodoklis... Kur te vairs ir cenu pacelšanās par dažiem procentiem? Es jau saskaitīju cenu trīskāršu pacelšanos. Tātad - vēlreiz aicinu balsot par katru mūsu iesniegto priekšlikumu - un pirmām kārtām attiecībā uz labību un labības produktiem. Gribu redzēt, kuram zemniekam šeit pacelsies roka nobalsot par cenas paaugstināšanu maizes produktiem - pastāvot tagadējām pensijām vai arī jaunajām pensijām, kuras tiks paaugstinātas vidēji tikai par septiņiem latiem.

            Vēl gribu jums atgādināt, ka cenas sāk celties jau no šā “caurvēja”, kas rodas šajā namā, - jau no tās baumas, ka tiks pacelts apgrozījuma nodoklis. Un tās nenovēršami celsies ar pirmo novembri, kad tiks ieviests jaunais apgrozījuma nodoklis. Te nelīdzēs nekādi 10 procenti; pietiek mainīt apgrozījuma nodokli, un cenas celsies. Bet pensijas un algas faktiski sāks celties tikai aptuveni decembrī. Tātad parēķiniet, kāds būs mūsu iedzīvotājiem šis novembra mēnesis! Aicinu balsot par LNNK priekšlikumiem!

            Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs. Lūdzu, jums vārds. Pēc tam - Jānis Vaivads.

            U.Osis (finansu ministrs).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izstrādājot priekšlikumus par apgrozījuma nodokli, Finansu ministrija un viss Ministru kabinets vislielāko uzmanību pievērš nodokļu saistībai ar visiem tautsaimniecības finansiālajiem, fiskālajiem aspektiem. Šis bija iemesls, kāpēc tika izstrādāta fiskālās sistēmas reformu programma (tās teksts tiks izsniegts deputātiem). Šī programma saturēja budžeta situācijas analīzi 1993.gadā un iepriekšējos gados, tautsaimniecības analīzi, nodokļu grozījumu efektu un iespaidu uz dažādiem tautsaimniecības makro- un mikroekonomiskajiem rādītājiem, ietekmi uz dzīves līmeni, uz nodokļu iekasēšanas pasākumiem. Šī programma saturēja arī ekonomikas reformu sistēmas analīzi kopumā; tajā tika izstrādāts konkrēts, precīzs kalendārais plāns, prognozes un dažādas alternatīvas attiecībā uz ārējām finansu attiecībām. Būtībā šī bija gan īstermiņa, gan ilgtermiņa programma. Līdz šim brīdim mēs, apspriežot gan apgrozījuma nodokli, gan akcīzes nodokli, nebijām saņēmuši nekādus būtiskus iebildumus par šo fiskālo programmu; nav ticis apstrīdēts neviens punkts, nav bijusi būtiska kritika par mūsu argumentu pamatotību vai nepamatotību un par mūsu aprēķinu precizitāti. Starp citu, “Dienas Biznesā” minētais arguments par budžeta izpildi... Varu jūs informēt, ka tie dati, kas rīt parādīsies “Dienas Biznesā”, ir nekorekti un neprecīzi. Faktiski deviņos mēnešos budžeta izpilde ir 87,87 procenti, tajā skaitā septembrī - 104,2 procenti. Septembris bija pirmais mēnesis, kad bija vērojams jūtams uzlabojums. Tādēļ nav pamata apgalvot, ka, lūk, ar nodokļu iekasēšanas pasākumiem mums izdosies sabalansēt budžetu.

            Kas attiecas uz fiskālo reformu programmu, deputātu runas un uzstāšanās, ar pārsteigumu ir jākonstatē, liecina par to, ka faktiski šī programma apzināti vai neapzināti ir tikusi pilnīgi noklusēta: vai nu nav lasīts, vai arī ir lasīts un nav saprasts. Jebkurā gadījumā tas liecina par to, ka nav reālas, argumentētas alternatīvas. Vismaz konceptuālā ziņā nav šādas alternatīvas. Tā vietā tiek turpināts apstrīdēt un apgalvot, ka nodokļus paaugstināt ir slikti, bet tajā pašā laikā nedz argumentu, nedz pamatojumu, nedz aprēķinu par to nav. Ir diemžēl tikai tādi argumenti, kuru liela daļa ir bezspēcīgi un emocionāli. Šeit, starp citu, bija runa par to, ka ir divas dažādas koncepcijas. Es gan teiktu, ka ir divas dažādas pieejas - profesionāla un diletantiska, taču ar to es negribu teikt, ka tikai Ministru kabinetam un valdošajai koalīcijai ir šī profesionālā pieeja. Mēs dzirdējām daudzus profesionālus, vērtīgus priekšlikumus, un mēs cienām šos priekšlikumus un turpināsim tos rūpīgi analizēt un skatīt. Bet tagad es gribu runāt par vairākiem tipiskiem apgalvojumiem - it īpaši sakarā ar apgrozījuma nodokli.

            Pirmais apgalvojums: nodokļu pacelšana samazināšot ražošanas apjomus, sagraušot ekonomiku, izputināšot zemniekus - un tā tālāk. Fiskālo reformu programmā precīzi un ar aprēķiniem ir pierādīts, ka tas nenotiks, un ir pamatots, kādēļ tas nenotiks. Diemžēl to neviens nav ievērojis. Starp citu, arī Ābiķa kungs savā runā pieminēja, ka Igaunijas prakse to nepārprotami ir pierādījusi. Lucāna kungs teica, ka valdība vispār nedomājot par ražošanas attīstību. Es ieteiktu Lucāna kungam tomēr izlasīt “Programmu 2000” vai vismaz Ministru kabineta deklarāciju, kur tas viss ir precīzi izklāstīts. Lucāna kungs diemžēl līdz šim nav ievērojis, ka Ministru kabineta stratēģija kopumā vairs nav sociālisma laika centralizētās plānošanas stratēģija, kad tika plānoti gan ražošanas apjomi, gan tas, kādām nozarēm attīstīties, kādām - ne.

            Otrs apgalvojums - pensionāru dzīves līmenis pasliktināšoties. Mūsu fiskālo reformu programmā ir ar aprēķiniem pierādīts, ka tas nenotiks, un ir pamatots, kāpēc tas nenotiks. Diemžēl laika trūkuma dēļ es šeit nevaru iedziļināties detaļās, bet programmā tas viss ir izklāstīts. Tikai, kopumā realizējot programmu, mums izdosies sabalansēt budžetu un nodrošināt ekonomikas stabilizāciju, un tas rada priekšnoteikumus ražošanas attīstībai. Un nevajag mums, cienījamie kolēģi, izdomāt avantūristiskus pasākumus, kā, piemēram, Latvijas Bankas ārējo aktīvu izmantošana kredītiem vai budžeta deficīta segšanai! Šādi priekšlikumi rada patiesu izbrīnu profesionāļu vidū starptautiskajā līmenī.

            Runājot par Latvijas Bankas rezervēm, šodien tās parasti tiek vērtētas attiecībā pret importa ikgadējo apjomu. Faktiski centrālajām starptautiskajām rezervēm normālā, stabilā valstī ar attīstītu ekonomiku vajadzētu veidot apmēram trīs mēnešu apjomu. Šodien tās ir četru mēnešu apjomā. Bet, ņemot vērā reālo situāciju, mēs lēšam, ka tām vajadzētu būt vismaz divreiz lielākām. Starp citu, šis četru mēnešu apjoms ir galvenokārt tāpēc, ka mēs importam neesam izmantojuši lielu daļu no G-24 kredītiem. Prognozējam, ka nākamajā gadā šis apjoms veidos, “segs” tikai 2,6 mēnešus, tātad tas jau būs nepietiekams pat no attīstītas valsts viedokļa.

            Tālāk. Plaši izplatītais viedoklis: zemi nodokļi - aktivizējas bizness un ir lielāka ieņēmumu masa budžetā. Tā ir ekonomistu vidū pazīstamā “Lafēra teorija” jeb Čikāgas skola, kas bija populāra Rietumos 80.gadu sākumā un kuru izmantoja Reigana valdība. Diemžēl praksē šī teorija neapstiprinājās ne ASV, ne citās valstīs: 90.gadu sākumā ASV nokļuva sevišķi smagā budžeta deficītā.

            Pilnīgi nereāla jeb iluzora ir ideja par nodokļu “paradīzi”, ko nesen Kreitusa kungs sludināja savā intervijā, apgalvojot, ka Latvijā ieplūdīs ārvalstu kapitāls. Nekas tamlīdzīgs nenotiek valstīs, kurās šīs nodokļu “paradīzes” ir, un nenotiks arī Latvijā. Jo šeit tad darbosies tikai fiktīvi piereģistrētas firmas, kas patiesībā ar ražošanu nodarbosies citur, un tur arī plūdīs kapitāls. Būtībā tas ir parazītisma veids - no bagātākiem kaimiņu galdiem atkritušo drupaču vākšana.

            Visbeidzot - vēl daži komentāri. Pilnībā jāpiekrīt Kides kunga teiktajam par valsts uzņēmumu savstarpējo parādu. Viņam ir taisnība. Nākamajā gadā mēs ar šo problēmu sastapsimies vistiešākajā veidā. Tas pats ir sakāms arī par Latvijas Bankas bijušajām, tagad privatizētajām nodaļām, par sliktajiem kredītiem, kurus tās ir devušas. Visbeidzot, Kides kungs sacīja, ka valsts cieš fiasko, pastāvot stabilai monetārajai politikai. Daudzu bijušo sociālistisko valstu prakse ir parādījusi, ka makroekonomiskā politika, monetārā politika, ir daudz ātrāk realizējama, bet mikroekonomiskā politika nozīmē to, ka ražošanā nepieciešamas strukturālas reformas, privatizācija, likumdošanas sakārtošana, kas prasa daudz vairāk pūļu un laika. Mēs nepiedāvājam lielus nodokļus un nepiedāvājam arī lielu apgrozījuma nodokli, bet attiecinām to uz mūsu reālo iekšzemes kopproduktu. Tādēļ es aicinu balsot par apgrozījuma nodokli Ministru kabineta piedāvātajā variantā, jo tikai tas mums garantēs drošību, stabilitāti un priekšnosacījumus ekonomiskajām reformām, privatizācijai un, protams, ražošanas attīstībai. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Prezidijs lūdz Berķa kungu izteikt savus apsvērumus par organizatorisku jautājumu, kas saistīts ar preses konferenci.

            A.Berķis (LZS).

            Pulksten piecos būs preses konference. Vai iesim tikai, teiksim, es kā Prezidija pārstāvis un frakciju vadītāji, vai vajadzētu taisīt šajā laikā arī pārtraukumu?

            Priekšsēdētājs. Pulksten piecos mums būs pusstundu ilgs pārtraukums.

            A.Berķis. Tad mēs mazliet aizkavēsimies. Vajadzīgas vēl 15 minūtes.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Berķa kungs izteica savus priekšlikumus un, ja gribat tos papildināt vai ko citu teikt, lūdzu, nāciet tribīnē! Deputāts Panteļējevs - lūdzu!

            A.Panteļējevs (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man liekas, visu laiku notiek nemitīga preses konference un diez vai daudz ko jaunu mēs pateiksim šajā preses konferencē. Es domāju, piecos jānotur pusstundu ilgs parastais pārtraukums, kura laikā frakciju vadītāji piedalīsies preses konferencē, bet pēc pusstundas atsāksim darbu plenārsēdē. Domāju, ka galvenais ir šis rezultāts, nevis preses konference.

            Priekšsēdētājs. Vai ir citi priekšlikumi? Berķa kungs, jūs piekrītat?

            A.Berķis. Jā, es piekrītu!

            Priekšsēdētājs. Paldies. Tad vēl varam turpināt debates līdz 17.00. Mazliet agrāk beigsim, labi? Tagad vārds Jānim Vaivadam - izglītības, zinātnes un kultūras ministram. Un tad būs pārtraukums.

            J.Vaivads (izglītības, zinātnes un kultūras ministrs).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Skaidrs ir tas, ka apgrozījuma nodoklis - tas faktiski ir mantu jeb materiālā patēriņa ierobežošanas nodoklis, bet es gribu sacīt, ka cilvēks jau nedzīvo no maizes vien. Un, ja mēs, apspriežot iepriekšējo nodokli, dzirdējām, ka tiekot “izģērbti” latviešu zemnieki, tad pašreizējā situācijā ir daudz lielāks drauds, ka mēs sevi varam “izģērbt” tieši garīgi.

            Pirmkārt, ministrijā ir apkopoti finansu pieprasījumi, lai mēs savestu skolas kārtībā tikai tik daudz, lai bērni tajās varētu ieiet bez bailēm, un šobrīd šim nolūkam ir vajadzīgi 1,2 miljoni latu. Otrkārt, mēs jau sen runājam par to, ka mums vajadzētu godīgi samaksāt tiem cilvēkiem, kam mēs savus bērnus uzticam. Lai daudzmaz nokārtotu šo problēmu, pēdējā ceturksnī bija vajadzīgi 2,7 miljoni latu. Pretējā gadījumā, ja mēs šādu problēmu ignorēsim, es varu pilnīgi droši apgalvot, ka šādas nenokārtotas lietas kā rūgts piliens agri vai vēlu atgriezīsies sakarā ar mūsu bērniem.

            Mēs runājam par laukiem un par zemniekiem, bet lauki jau nesastāv tikai no ražojošajiem zemniekiem vien. Nacionālajai opozīcijai gribu atgādināt, ka mums pastāv tāda ļoti svarīga problēma kā lauku skola. Gribu atgādināt, ka viena bērna uzturēšana lauku skolā izmaksā četras reizes dārgāk nekā citās skolās Latvijā. Rodas jautājums: par kādiem līdzekļiem un kādā veidā mēs risināsim šo tiešām nacionālo jautājumu?

            Pirms plenārsēdes Gravas kundze uzdeva man jautājumu: kā tas notiek, ka, lūk, šodien atkal ir apcirpts augstskolu budžets? Domāju, ka katrs, kas strādā augstskolā, zina vielas nezūdamības likumu: nevar iedot to, kā nav. Šodien es sūtu apsveikuma telegrammu Tehniskās universitātes kolektīvam 131.gadadienā, jo šādu dāvanu es varu atļauties vienas kartiņas veidā. Tajā pašā laikā jums šodien uz galda ir budžeta labojumi, kur ar otru roku mēs esam spiesti paņemt nost to, ko sākotnēji bijām plānojuši piešķirt. Ir runa tikai par to, ko bijām plānojuši.

            Nākamais. Zinātnei šogad bija atvēlēti 0,7 procenti no budžeta, bet jau šodien Finansu ministrija ir parādā par atlikušajiem mēnešiem 185,4 tūkstošus latu no šiem jau tā nabadzīgajiem līdzekļiem.

            Tālāk. Ko mēs darījām, lai nodrošinātu Operas rekonstrukciju? Mēs sākām pārdot mājas. Arī tas variants faktiski jau bija ielikts budžeta projektā, bet tam pašlaik nav līdzekļu. Vai tad mēs nenodarbojamies ar sevis un citu mānīšanu, runādami par tādiem grandioziem projektiem kā Nacionālā bibliotēka? Manuprāt, arī šis jautājums skar nacionālo opozīciju, Vakar dzirdēju tādu formulējumu: “Izveidot Latviju par nodokļu paradīzi.” Es nezinu, kādas asociācijas ar paradīzi veidojās šā izteikuma autoram, bet man šajā gadījumā ar paradīzi asociējas tas, ka paradīzes iemītnieki, izņemot pašu Radītāju, ir kaili. Un šāda nodokļu politika... Ja runājam par garīgo patēriņu un fizisko patēriņu, tad es nekādā gadījumā nepiekrītu, ka tieši garīgā nozīmē mēs ar šādu nodokļu politiku sevi izģerbjam kailus. Jo ir skaidrs, ka tas nav viegls solis -  iet uz šādu patēriņa ierobežošanu. Tas nav viegls solis, un tas valdībai faktiski ir tikai pirmais solis - piespiedu solis, jo normālā nākotnes koncepcija, protams, ir nodokļu disciplīnas un sakārtotības, likumdošanas un arī pašu likumu izpildes koncepcija. Bet, lai mēs varētu tikt līdz nākamajam solim, mums diemžēl jāsper arī šis pirmais solis.

            Tagad varbūt dažus vārdus par procedūru. Ir virkne dažādu priekšlikumu par dažādiem aspektiem, par jau minētajiem atvieglojumiem dažādā veidā un dažādās jomās. Uzskatu, ka jāiet laikam ir tāds ceļš, par kādu mēs šodien lasām laikrakstā “Diena”. Vienkārši mums ir jāfiksē sava principiālā nostādne, tas ir, jāfiksē tas, par ko mēs esam principā izšķīrušies, tas ir, par šiem 18 procentiem. Un, ejot pa jau izkristalizēto kompromisa ceļu - 10 procenti attiecībā uz pārtikas produktiem... un tad vajadzētu atgriezties pie jautājuma jau ar normāli sakārtotu šo savu principiālo nostāju... Mēs varam diskutēt un runāt par konkrētām sfērām pēc tam, kad būsim tikuši skaidrībā,  ko nozīmē katras izmaiņas šajā nodoklī. To tad varēsim darīt jau konkrētu priekšlikumu veidā. Šeit es varu tikai piekrist tam, ko sacīja Ābiķa kungs. Kā jau teicu, apgrozījuma nodoklis ir patēriņa ierobežojums. Ir skaidrs, ka mēs nāksim ar priekšlikumiem par to, kādi grozījumi izdarāmi apgrozījuma nodoklī, lai garīgo vērtību patēriņš pieaugtu, bet patlaban es aicinu visus izšķirties par principiālu nostāju, lai mums būtu skaidra bāze, no kuras mums turpināt savu darbu. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Paldies. Berķa kungs aicina frakciju vadītājus uz preses konferenci. Vēl atlikušas dažas minūtes... Pēc pusstundas ilgā pārtraukuma nākamais runās Valdis Birkavs - Ministru prezidents, pēc tam - Juris Sinka, un debates noslēgs Māris Gailis.

            Tagad - pusstundu ilgs pārtraukums.

                                                            (Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim debates! Ministru prezidentam Birkava kungam ir tiesības uz pēdējo vārdu, tāpēc tagad runās deputāts Juris Sinka, pēc tam - Māris Gailis. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Godājamais Prezidij! Dāmas un kungi! Fakts, ka ir patukša zāle, apmēram ir mēraukla tam, ko pozīcija domā par frakciju “Tēvzemei un brīvībai”. Es atvainojos, es atvainojos! Labi, būs vārds arī finansu ministram, taču es esmu lasījis arī dokumentu, par ko jūs teicāt, ka neviens to neesot lasījis. Taču pie tā es tagad nevaru ilgi kavēties, jo mans laiks ir ierobežots.

Pirmais punkts. Es to citēšu. Tas būtu ietverams iedaļā “Nodokļu izmaiņu ietekme uz cenām un ražošanu”. Starp citu, es no savām studijām ļoti labi atceros visas tās līknes, kas man bija jāzīmē un jāanalizē. Tā kā šeit viss ir ļoti skaisti uzrakstīts un uzzīmēts. Bet te par nodokļu ietekmi uz cenām un ražošanu ir teikts, ka nodokļu grozījumi ietekmējot preču un pakalpojumu cenas, nodokļu pacelšana beigās nozīmē pirktspējas samazināšanos un līdz ar to seko pieprasījuma krišanās. Taču ļoti cēla un atšķirīga ir situācija, ja budžeta papildu ieņēmumi no palielinātiem nodokļiem tiek izmaksāti pensijās, pabalstos un algās, kā to paredz Ministru kabineta piedāvātā programma. Tikai jautājums ir par to, kā tas attiecas apmēram uz 20 procentiem pensionāru un varbūt uz valdības aparāta algām, taču tas neattiecas uz lielāko daļu trūcīgo, kas gan skaitās nodarbināti, bet, kā jau te bija minēts, faktiski ir nodarbināti šajās ļoti nesekmīgajās valsts firmās, kur cilvēki jau mēnešiem nesaņem algu. Tātad viņu pirktspēja nepalielināsies arī tad, ja šos nodokļus pacels.

Jāteic, ka daudz labu domugraudu parādījās Kides kunga un arī Lucāna kunga runās, tikai Lucāna kungs kā parasti bija pārāk liels pesimists, un viņš ir, piedodiet, ka es tā saku, varbūt mazliet par daudz iegrimis pagātnes plānsaimniecības domāšanā.

Mans personīgais uzskats ir tāds, ka mūsu valsts banka ir ļoti stingrās un labās pozīcijās, tāpēc tās nevajadzētu bojāt arī tad, ja pārējā tautsaimniecība klibo.

Mūsu draugs Grota kungs, kas pārstāv kristīgos demokrātus, vairākkārt uzsvēra (es tagad nerunāju par stilu) vārdus “grūts” un “grūtības”. Tiešām Latvijai ir grūti laiki, tomēr es gribētu aizrādīt, ka šie laiki ir tik grūti, ka lielajam vairākumam cilvēku tie patiešām ir grūti un nepaliks vieglāki pat ar šiem 15 procentiem apgrozījuma nodokļa.

Mani apsvērumi. Tas būs tāpēc, ka apgrozījuma nodoklis uz Latvijā ražotajām pirmās nepieciešamības precēm, pārtikas produktus ieskaitot, būtu nevis jāpaaugstina, bet gan jāpazemina, lai neteiktu, ka tas ir jāsamazina līdz nulles variantam. Un es šeit nedomāju citu nulles variantu. Tas būtu labs stimuls produkcijas ražošanai un uzkrāto pārtikas rezervju izlietošanai. Jautājums: kā mēs vispār stimulējam ieguldījumu klimatu, līdz ar to arī pieprasījuma paaugstināšanos un tādējādi arī valdības ienākumu paplašināšanos?

Otrais. Komunālo maksājumu atvieglināšana ir apsveicama, taču tautas vairākumam, kuram ir zemi ienākumi un kurš nesaņems algas, 18 procentu apgrozījuma nodokļa likmes pielikumus pirmās nepieciešamības precēm ir grūti pieņemt. Būtu nopietni jāapsver drīza tādu jaunradītās vērtības nodokļu ieviešana, kas nodrošinātu efektīvāku nodokļu apmaksu izejvielu pārstrādātājiem un eksportētājiem, nekā ir šī kompensācija, par kuru runāja Piebalga kungs.

Ceturtkārt. Vēl joprojām personīgais ienākuma nodoklis labāk atalgotajiem ir pārāk zems. Es negribētu to salīdzināt ar Rietumvalstīm, jo te jau salīdzināja, piemēram, nodokli attiecībā uz benzīnu Rietumvalstīs un minēja Vāciju, kur tas ir 1,5 markas. Jā, tur viņi maksā nodoklī šo marku, taču mēs tik vieglus salīdzinājumus nevaram lietot, jo mēs vēl ne tuvu neesam nonākuši tajā stāvoklī, kādā ir Vācija.

Piektais. Vēl joprojām nav sakārtota pašas valsts kapitāla iesaiste uzņēmumos un struktūrās, kur atdeve (arī nodokļu) dažos gadījumos ir ļoti zema. Tie duļķainie ūdeņi, kas virmo ap dažādiem valsts uzņēmumiem, “Kompresoru” un “Ventspils naftu” ieskaitot, diemžēl tautas vairākumam nav caurredzami. Un šajā ziņā, man liekas, valdība ir parādā mazlietiņ lielāku atklātumu. Es negribu lietot Gorbačova teicienu, kaut gan man ir liels kārdinājums to minēt krievu valodā, kuru arī es pārvaldu... Jā, bet par to, tas tikai tā...

Te pieminēja reketa 10 procentus. Nesen sarunājos ar respektējamu latviešu uzņēmēju, kurš teica, ka, tā kā viņam nav iespējams dabūt ātru policijas palīdzību, viņš mafijai draudu rezultātā katru mēnesi maksā vismaz 80 000 rubļu. Pārrēķiniet to latos, kā tas noderētu valsts aizsardzībai! Viņš gribot maksāt un maksājot nodokļus, turpretī citi mazāki uzņēmēji maksājot nodokļus mafijai un līdz ar to nevarot atļauties maksāt nodokļus arī valdībai. Man liekas, ka šajā sfērā gan vajadzētu beidzot kaut ko darīt.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Gailim - “Latvijas ceļš”.

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Sākot savu uzstāšanos, es gribētu izteikt gandarījumu par uzstāšanās laika samazināšanu līdz 10 minūtēm, tomēr arī šis laiks pseidonacionāļa Tabūna kunga demagoģijas un klaju melu pilnajai runai bija daudz par daudz. Viņa kolēģis Berklava kungs, uzstājoties pret koalīcijas ierosināto likumprojektu, apgalvoja, ka, reorganizējot valdību, esot palielināts darbinieku skaits, ka tiekot pirktas mašīnas un mēbeles un ka katrā ministrijā esot pa četriem ministriem. Un tas esot palielinājis valsts izdevumus. Kā jau reformu pretiniekiem parasts, konkrēti skaitļi netika minēti.

Cienījamie kolēģi, jūsu mapēs ir 1993.gada budžeta grozījumi, ko valdība piedāvā apstiprināt. Saskaitiet visus skaitļus un jūs redzēsit, ka tiek piedāvāts tieši pretējais - izdevumi valsts pārvaldes institūcijām tiek samazināti par 10 procentiem. Mēs, realizējot savu valsts pārvaldes reformu, protams, esam radījuši jaunas institūcijas, bet esam arī vairākas citas likvidējuši. Un tas ir izdarīts, samazinot kopējo ierēdņu skaitu centrālajās valsts pārvaldes iestādēs no 3013 līdz 2693, tas ir, vairāk par 10 procentiem. Agrāk ministrijās kopā bija vairāk nekā 60 ministru un ministru vietnieku, turpretī tagad kopā ir 49 ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un valsts sekretāri. Arī šeit ir vērojams jūtams samazinājums. Diemžēl naudas trūkuma dēļ mēs nevarējām atļauties remontēt telpas, pirkt mēbeles un automašīnas, lai gan tas, protams, būtu jādara.

Un vēl. Es nesaprotu LNNK deputāta Berklava kunga pausto enerģisko atbalstu viņa pieminētajiem migrantiem, kolonistiem un pensionētajiem oficieriem. Tie nebūt nav tie nabadzīgākie iedzīvotāji un zemnieki ne tik. Tad kādēļ gan viņu pirkumus un saņemtos pakalpojumus neaplikt ar mūsu piedāvāto 18 procentu apgrozījuma nodokli? Ieņemto naudu pārdalīsim mūsu zemniekiem, pensionāriem un trūcīgajiem. Tāpēc es ierosinu deputātiem atbalstīt koalīcijas piedāvāto likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, es aicinu jūs tomēr būt taktiskākiem un korektākiem, lai sēdes vadītājam nebūtu jāizmanto 75.pantā paustās domas.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Nodokļi - tas ir slikti, nodokļu paaugstināšana - tas ir ļoti slikti. Un tomēr ir situācijas, kurās tas ir absolūti nepieciešams, un Latvija patlaban ir šādā situācijā.

Sinkas kungs, atsaucoties uz fiskālās reformas programmām, šeit runāja par to, ka nav pareizi novirzīt pensijām, pabalstiem un algām visus ieņēmumus, kas ienāk no apgrozījuma nodokļa paaugstināšanas, jo tik un tā nekas pāri nepaliks, jo diemžēl mūsu vistrūcīgākajai iedzīvotāju daļai pieliekot šo nelielo pensijas pielikumu, kuru vien valsts šobrīd var atļauties, lai nesagrautu pašu valsti, būs tāda situācija, ka uz katriem pieciem latiem, ko valsts pieliek pensijai, pensionāru pirktspēja palielināsies tikai par diviem latiem. Tā tas ir. Tas dod iespēju nopirkt par 15 procentiem pirkumu vairāk. Un tomēr tas ir labi, jo mēs novirzām šo naudu arī skolotāju un medicīnas darbinieku algu paaugstinājumam.

Kur tas suns ir aprakts? Šī ir tā kategorija - valsts darbinieku kategorija, kurai absolūti precīzi, pateicoties tam, kā tas līdz šim ir noticis, Finansu ministrija vai, pareizāk sakot, Labklājības ministrija visu laiku ir iekasējusi sociālo nodokli. Tā ir tā kategorija, kura maksā šo sociālo nodokli, bet sociālā nodokļa iekasējums ir vislielākais. Bez tam sociālais nodoklis taču ir sociālais budžets. Un pilnīgi pareizi šeit Kides kungs pieminēja, ka vajag valsts un sociālo budžetu atdalīt. Un mēs to atdalīsim. Priekšlikumi tam jau ir sagatavoti. Man šķiet, ka mums tomēr vajadzētu vērtēt arī to, ka cauri Latvijai brauc simtiem tūkstošu tūristu un desmitiem tūkstošu biznesa cilvēku. Un no katra viņu pirkuma daļu vajadzētu novirzīt tiem, kuriem ir visvairāk vajadzīgs, nevis tikai nepieciešams. Manuprāt, tas ir mūsu pienākums, jo cita ceļa nav.

Lucāna kungs šeit no tribīnes brīdināja, ka sākšoties vai turpināšoties ražošanas panīkums. Visi šie argumenti, ko Lucāna kungs minēja, tika minēti arī Savisāra kunga runā Igaunijā. Taču tas nenotika. Patiesību sakot, Igaunijā viss notika kā pēc mācību grāmatas. Pirmajos trijos vai četros mēnešos ir cenu paaugstinājums, tad ir stabilizācija un pēc tam - kritums. Igaunijā šī situācija ir viens pret vienu, mēs speciāli to izanalizējām.

Mēs, protams, meklēsim, Lucāna kungs un arī Kides kungs, jaunus ceļus! Jau ir ierosināts un Finansu ministrija gatavo priekšlikumus par to, kā novērst skaidras naudas norēķinus vai, pareizāk sakot, veicināt norēķinus caur bankām. Tur ir dažādi ceļi, bet vienu no šiem ceļiem mēs drīzumā vienkārši ieviesīsim, jo tur nav nepieciešams parlamenta akcepts. Tas attieksies uz peļņas nodokli. No peļņas atskaitot izmaksas, paliek summa, no kuras maksāt peļņas nodokli. Ja summa ir 5 000 latu vai ir kāda cita summa, kas vēl ir jārēķina un tā nav izgājusi cauri bankai, tad tādā gadījumā to ražošanas izmaksās neieskaita, bet no tās ir jāmaksā peļņas nodoklis.

Vakar mēs krietni pastrādājām un esam precīzi izplānojuši laiku, kādā secībā mēs ķersimies pie nākamā “naudas pumpīša” Latvijas valstī. Un tās ir mūsu ostas.

No pirmdienas man te ir divi korķi... Tikai nesakiet, ka es esmu uzkāpis uz korķa! No pirmdienas tikai “Latvijas balzamā” būs šie korķi. Man ir korķis ar tādu zīmīgu ciparu - tam ir 18.numurs. Tas ir mājiens par 18 procentiem. Taču tas nozīmē, ka jums, pērkot degvīnu vai citu dzērienu, būtu jābūt pārliecinātam, ka tas ir Latvijas valstī ražotais degvīns vai kāds cits alkoholiskais dzēriens, no kura tiek maksāts nodoklis. Jums jārūpējas, lai jūs pirktu pudeli ar šo korķi, nevis ar veco. Es domāju, ka pavisam drīz mēs noteiksim datumu, no kura līdz kuram (tas faktiski ir nākamās Kabineta sēdes jautājums) ir jāiztirgo vai jāizņem no tirdzniecības pudeles ar vecajiem korķiem. Tas viss prasa laiku, un mēs to visu darām un turpināsim darīt.

Protams, par apgrozījuma nodokļa apmēru var sūdzēties. Es izanalizēju 100 valstu apgrozījuma nodokļus un konstatēju, ka 28 no tām šis nodoklis ir mazāks par 18 procentiem. Es gan te neatradu kādu sistēmu (tur bija gan attīstītas valstis, gan mazattīstītas), bet katrā ziņā ir skaidrs, ka tieši mūsu situācijā šī pagaidām ir vienīgā izeja.

Man ļoti patika Grota kunga priekšlikums, jo es uzskatu, ka mazāks, bet vienots apgrozījuma nodoklis Latvijai būtu ļoti labs un piemērots. Dānijā, piemēram, vienotais apgrozījuma nodoklis ir 25 procenti. Aizvakar es runāju ar Dānijas ārlietu ministru. Viņš teica: “Pastāvot mūsu nodokļu iekasēšanas sistēmai, kuru mēs uzskatām par pārāk ideālu, jo mums patiešām atņem visu, kas paredzēts valstij, mēs tomēr uzskatām, ka vienots nodoklis ir labāks par atsevišķiem.” Un viņš savā parlamentā izturēja spiedienu, kas bija līdzīgs tam spiedienam, kādu mēs saņēmām no zemniekiem, lai viņi man piedod... Viņi izturēja šo spiedienu. Mēs atradām kompromisu. Manuprāt, tas ir labs kompromiss, lai mēs ar mazākām sāpēm pārietu uz normālu nodokļu iekasēšanas sistēmu tajā brīdī, kad faktiski visa sistēma vairāk vai mazāk, jācer, būs gatava.

To, ko mēs gribam izdarīt ar dažādiem priekšlikumiem, mēģinot izdarīt spiedienu uz Latvijas Banku, to izdarīja Hondurasa. Ļoti rūpīgi (tāpat kā Latvija) ceļot savas naudas stabilitāti, Hondurasas valdība neizturēja parlamenta spiedienu un divu mēnešu laikā gadu gadiem krātais sabruka. Es domāju, ka mēs to nepieļausim.

Un pēdējais. Igaunija pagājušajā gadā, ieviešot 18 procentu lielu vienoto apgrozījuma nodokli, balstījās uz nacionālpatriotisko aicinājumu: “Igauņi, atbalstiet vienotu 18 procentu nodokli! Tas ir vajadzīgs, lai noturētu kronas stabilitāti un lai izdarītu makroekonomiskos pārkārtojumus.” Igauņi panāca to. Igaunija attīstās straujāk nekā Latvija. Taču mēs, latvieši, neesam sliktāki par igauņiem. Un es domāju, ka to variantu, kuru piedāvā valdība, mums vajadzētu draudzīgi akceptēt.

Priekšsēdētājs. Debates ir pabeigtas. Referentiem galavārds. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es domāju, ka pēc izsmeļošām debatēm un pēc nobalsošanas par pāreju uz lasīšanu pa pantiem mēs uzreiz droši varam izskatīt atsevišķos pantus, jo priekšlikumu, kas ir iesniegti rakstveidā un pavairoti deputātiem, ir ļoti maz. Un principā tie visi vairāk vai mazāk skar tikai jautājumu par apgrozījuma nodokļa likmi.

Priekšsēdētājs. Paldies. To lemsim pēc tam, kad būsim nobalsojuši par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Zvans ir bijis, lūdzu, frakciju vadītāji, vai ir vēl jāgaida? Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” lasīšanu pa pantiem. Balsošanas režīmu! Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 59 - par, 14 - pret, 7 - atturas. Likumprojekts ir akceptēts lasīšanai pa pantiem.

Tagad, lūdzu, balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja deputāta Piebalga priekšlikumu - pāriet uz šā likumprojekta lasīšanu pa pantiem tūlīt pat. Vai ir iebildes? Vai ir jābalso? Nav. Tad sākam. Lūdzu referentu tribīnē!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie kolēģi, procedūra būs apmēram līdzīga tai, kāda bija, kad skatījām likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par akcīzes nodokli””. Tātad pirmais labojums ir tur, kur tiek skaidroti termini. Lietoto terminu skaidrojumam jautājumā par preci Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita. Līdz ar to, ka tiek pieņemts šis labojums, galīgā definīcija skan šādi: “Prece ir jebkura kustama lieta, kuru ražo, lai pārdotu uzņēmēji, uzņēmējsabiedrības un bezpeļņas organizācijas, kā arī lietas, kuras Latvijas Republikā ieved jebkura fiziskā vai juridiskā persona.” Nekādi papildinājumi šajā punktā netika iesniegti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais papildinājums ir 1.pantā: “... vai muitas noteiktā vērtība”. Un attiecīgi tajā vietā, kur tiek ieviests šis grozījums, ir teikts: “Importējamo preču vērtībā ietilpst atlīdzība, kas samaksāta, iegādājoties preci attiecīgajā valstī, vai muitas noteiktā vērtība”. Arī šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita, bet nekādi priekšlikumi par citādu formulējumu netika iesniegti.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tagad ir principiāls jautājums. Es gan nezinu, vai vajag balsot par grozījumiem 1.pantā. Ja nav iebilžu, tad laikam var...

Priekšsēdētājs. Ja iebilžu nav, tad mēs nebalsojam.

A.Piebalgs. Tagad par 3.pantu. 3.pantā ir principiālas ļoti daudzas un dažādas redakcijas, kas saistītas tieši ar apgrozījuma nodokļa likmi. Tātad ir sākotnējā valdības iesniegtā vienotā likme 18 procentu apmērā; tad ir tā, kas parādījās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par 18 un 12 procentiem; tad ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas piedāvājums - par 12 un 6 procentiem. Ir arī LNNK piedāvājums par 18 un 6 procentiem un attiecīgo produktu grupas uzskaitījums. Vēl ir “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības piedāvājums par 18 un 10 procentiem, turklāt ar termiņu, ka otrā daļa zaudē spēku ar 1994.gada 31.maiju. Tātad šeit ierosinātās formulas ir ļoti daudzas un dažādas. Konkrēti ir piecas formulas.

Priekšsēdētājs. Jūs par procedūru? Lūdzu - deputāts Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs, protams, varētu balsot par visiem daudzajiem priekšlikumiem, bet vai tas nesarežģīs darbu? Mūsu koalīcijas vārdā esmu pilnvarots atsaukt Ministru kabineta pirmo redakciju, kāda tā ir. Mēs īpaši nepastāvam uz tās balsošanu. Un arī attiecībā uz Zemnieku savienības 18 un 12 procentiem. Tātad mūsu koalīcijas vārdā tiek piedāvāts tas variants, kas šodien tika izdalīts, un par to mēs lūdzam balsot. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta redakciju un Zemnieku savienības redakciju mēs neuzskatām par nepieciešamu balsot.

A.Piebalgs. Es gribētu precizēt - tātad tur ir šādas redakcijas: viena redakcija, kas paliek, ir tā, ko ierosina “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība kopā. Tur ir norādīts, ka 3.panta pirmo daļu vajadzētu izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa vispārējā likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču, pakalpojumu un darba apgrozījuma un ievedamo (importējamo) preču vērtības.”

Un otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa likme 10 procentu apmērā tiek noteikta labībai un labības produktiem, mājlopiem un mājputniem, gaļai un gaļas produktiem, pienam un piena produktiem, zivīm un zivju produktiem. Likuma 3.panta otrā daļa ir spēkā līdz 1994.gada 31.maijam.”

Tad nu es nezinu, vai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija pastāv uz savu redakciju. Tā ir visiem deputātiem izlasāma atzinumā. Un vēl ir LNNK iesniegums, kuru es arī nolasīšu. Tātad 3.pantu izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču, pakalpojumu un ievedamo preču vērtības, bet apgrozījuma nodokļa likme 6 procentu apmērā tiek noteikta Latvijā ražotajiem produktiem - labībai un labības produktiem, gaļai un gaļas produktiem (mājlopiem un mājputniem, izņemot delikateses), pienam un piena produktiem un maksai par telefonu.” Tātad reāli, ja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija šobrīd neatsauc savu iesniegumu, tad ir trīs formulas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi, lūdzu uzklausīt, kā esmu izpratis šo situāciju un kā es turpmāk to ieteiktu atrisināt. Sarežģījumu ir radījis deputātes Seiles priekšlikums - balsot LNNK priekšlikumu atsevišķi pa sadaļām. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli LNNK priekšlikums tiks balsots pēdējais. Tāpēc, ja ir iesniegti vairāki labojumi vai papildinājumi (atbilstoši 119.pantam), tad vispirms būs balsojums, kas ir plašākais pēc satura. Redzat, tāds ir 119.pants. Ja jūs nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, tad pēc tā paša panta varētu konstatēt, ka LNNK priekšlikums ir balsojams pirmais, jo tas tika iesniegts pirmais. (Seile no zāles: “Tad jau neko vairs nevar darīt.”)

Kā lūdzu? Mēs tūlīt sāksim debates, jo, kā es saprotu, Kiršteina kungs pieteicās debatēt par 3.punktu. Un tādas tiesības viņam ir. Esiet tik laipna un nāciet tribīnē!

A.Seile (LNNK).

Es atsaucu savu debatēs izteikto priekšlikumu un lūdzu balsot LNNK priekšlikumu pirmo un pēc tam - kopumā.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile savu priekšlikumu atsauca. Vēl būtu precīzi jāizskata, kāda atšķirība ir starp Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakciju un LNNK redakciju. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai ir... (Balsis zālē.) Jā, taču es atvainojos, tad šī secība būtu tāda; vispirms Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, tad - LNNK un pēc tam “Latvijas ceļa”... un kā šeit proponēja, Zemnieku savienības kopējais priekšlikums. Ja ir iebildes pret procedūru, tad, lūdzu, izsakiet tās, bet, ja nav, tad varbūt ķersimies pie debatēm, jo Kiršteina kungs ir pieteicies debatēs par 3.pantu. Vai nav iebilžu pret šādu balsošanas procedūru? Lūdzu, vārds debatēs Kiršteina kungam!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka vispārējās debatēs atkal vairākums runātāju nodarbojās ar parasto demagoģiju un netika pateikts tieši konkrēti, ar ko tad šie priekšlikumi atšķiras, un daudzi vēl tagad to nesaprot. Tāpēc es ļoti īsi gribu pateikt par šo 3.pantu.

Ko dod apgrozījuma nodokļa palielināšana? Apgrozījuma nodokļa palielināšana panāk šīs pašas preces apgrozījuma samazināšanu. Tātad, ja mēs šeit salīdzinām dažādus projektus, tad LNNK ir skaidri pateikusi, ka Latvijā ražotai produkcijai - lauksaimniecības produkcijai tiek noteikti šie 6 procenti. Es nezinu, vai tā ir kļūda, bet “Latvijas ceļa” frakcijas priekšlikumā, kur tagad ir minēti 10 procenti, nav ierakstīts, ka tie domāti Latvijā ražotajai produkcijai.

Šeit uzstājās Vaivada kungs un visai daudz runāja par to, ka laukos, lūk, skolas ir sabrukušas un ka mēs neko nedarām, te ļoti skaisti runāja Oša kungs, taču es nedzirdēju absolūti nevienu priekšlikumu, kāpēc mēs šeit ielaižam masveidā šo ārzemju pārtiku, kuras apgrozījums ir daudz lielāks un arī no tās gūtā peļņa ir daudz lielāka. Tad jautājums ir tāds. Vai tā ir tendence, vai tā ir nejaušība, ka šeit atkal netiek uzlikts šis 18 procentu apgrozījuma nodoklis? LNNK iestājas par 18 procentiem. Kāpēc 12 vai 10 procenti ir vajadzīgi importa pārtikai? Priekš kā? Turklāt apstākļos, kad mēs nevaram pārdot savu produkciju. Un atkal notiek kaut kāda tukša runāšana, ka LNNK vai tie nacionālie patrioti negrib paaugstināt nodokļus. Jā, mēs iestājamies par šo vienoto likmi - 18 procentiem - tieši tāpat, kā to teica Birkava kungs, un pirmām kārtām tieši attiecībā uz šo importēto pārtiku.

Nākamais. Ja mums lauku pienotavās ir uzkrājies simtiem un tūkstošiem tonnu sviesta, tad tas nozīmē tikai vienu, - ka mums šajās noliktavās guļ miljoniem latu apgrozījuma nodoklis. Tas tur guļ! Ko mums ierosina šajā gadījumā? Atkal pacelt, teiksim, līdz 10 procentiem apgrozījuma nodokli šim pašam sviestam, kurš tonnām jau guļ noliktavās. Un tā mēs palielinām šo teorētisko apgrozījuma nodokli vēl par vairākiem miljoniem, kuri gulēs noliktavās. Vai tad nebūtu pareizāk atstāt, teiksim, sviestam, labībai, gaļai, gaļas izstrādājumiem, zivīm, zivju izstrādājumiem šos 6 procentus, lai palielinātu kaut kādā mērā apgrozījumu un lai tas apgrozījuma nodoklis nebūtu tīri teorētisks?

Un pēdējais. Te ir atšķirība, godājamie “Latvijas ceļa” deputāti... Tāpat kā jūs, īsti neatšķirot, vai brauc ar 76.markas vai 98.markas degvielu, ieteicāt visiem vienādi aplikt, lai visi vienādi piemaksā šos 8 rubļus, tāpat arī starp gaļas produktiem ir atšķirība, un nav vienalga, vai tā ir piena desa vai kaut kāda delikatese. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildinājums, kuru mēs esam ieviesuši. Tad arī delikatesei varētu būt 18 procenti.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs. Lūdzu, jums vārds!

U.Osis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kiršteina kunga izteiktais priekšlikums teorētiski, protams, būtu pilnīgi pieņemams un tas ir gan taisnīgs, gan arī būtu lietojams, bet tikai ar nosacījumu, kuru jau pats Kiršteina kungs daļēji pieminēja. Mēs diemžēl atkal neņemam vērā, kādas ir reālās iespējas šādā veidā savākt šos nodokļus. Protams, varētu atšķirt Latvijā ievesto jeb importēto produkciju no Latvijā saražotās produkcijas, teiksim, pēc tās iesaiņojuma, fasējuma un tā tālāk. Taču saprotiet, ka tīri praktiski tūlīt parādīsies firmas, kas ražos Latvijas produkcijas iesaiņojumu, un kaut kur pie robežpunktiem ārpus robežas tiks atvērti pagrīdes cehi, kur produkcija tiks pārsaiņota, pārfasēta un vesta iekšā. Vai vēl vienkāršāk - tā pavaddokumentos tiks noformēta kā Latvijā ražota produkcija, un mēs reālo efektu gluži vienkārši nepanāksim. No administrēšanas viedokļa, no muitas tarifu viedokļa, arī no apgrozījuma nodokļa viedokļa diferencēšanu var efektīvi kontrolēt, ja šī diferenciācija attiecas uz ļoti nedaudzām preču grupām, tas ir, ja tajā ir četras vai piecas preces. Un tas ir tas, kas tiek piedāvāts Ministru kabineta un valdošās koalīcijas variantā attiecībā uz pārtikas produktiem, uz lauksaimniecības produkciju. Ir pazemināts un diferencēts nodoklis. Arī to mēs varam atļauties pārejas periodā, bet tikai, lūk, līdz 30.maijam, nevis ilgāk. Mums būs jāpacieš šī diferencēšana, taču godīgi jāatzīstas, ka efektīvi kontrolēt arī šajā gadījumā mēs to nevarēsim.

Attiecībā uz to, ka samazināsies apgrozījums precēm, ja mēs ieviesīsim, lūk, šo palielināto nodokli, to 6 procentu vietā nosakot 10 procentus. Tam arī nevar piekrist, tāpēc es atkal atsaukšos uz mūsu argumentiem, kas ir pamatoti ar aprēķiniem un arī ar pieredzi citās valstīs. Šā samazinājuma nebūs, jo mēs šo starpību, ko mēs papildus saņemsim budžeta ieņēmumos, izmaksāsim dažādām iedzīvotāju grupām. Tādējādi šī starpība parādīsies tirgus pieprasījuma veidā. Tādēļ es aicinātu tomēr balsot par “Latvijas ceļa” un Latvijas Zemnieku savienības iesniegto variantu. (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs. Karnupa kungs, vai jūs gribat debatēt? Tad ejiet tūlīt tribīnē, jo citu debatētāju vairs nav. Deputāts Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi, es tagad īsti nevaru saprast, ko valdība grib panākt. Es saprotu, ka koalīcijai kā tādai vispār draudēja sabrukums, ja nebūtu bijuši kaut kādi kompromisi par lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Oša kungs sacīja, ka Kiršteina kunga un LNNK priekšlikums ir ļoti jauks un skaists, taču ir neiespējami iekasēt diferencētu apgrozījuma nodokli. Un, ja tas ir tā, tad kāpēc “Latvijas ceļš” un valdība atbalsta tieši diferencētu apgrozījuma nodokli? “Latvijas ceļš” mums vairākas reizes to pārmeta, bet tagad viņi paši ir nonākuši pretrunā ar sevi, viņi no tribīnes runā vienu un to pašu, tādējādi vienkārši samulsinot un samudžinot to, kam vajadzētu būt samērā vienkāršam. Es atkal atgriežos pie temata, kuru minēju jau šorīt. Atsaukšanās uz to, ka nodokļu iekasēšana ir grūta, ka tas ir grūts darbs mūsu apstākļos... To mēs visi jau zinām, tomēr tas nav iemesls, lai vispār mēģinātu iekasēt nodokļus. Tā pieeja, ka tas ir pārāk grūti un ka mēs vienkārši to nedarīsim... Mums vismaz vajag beigt šo tautas mulsināšanu, jo tiešām, ja diferencēts apgrozījuma nodoklis veicinās mūsu lauksaimniecības produkcijas patēriņu un līdz ar to sekmēs arī budžeta ienākumus, tad, es domāju, vajadzētu pieņemt LNNK ierosinājumu, paturot prātā, ka šis pazeminātais apgrozījuma nodoklis attiecas tikai uz Latvijā ražoto produkciju. Mēs nevaram sagaidīt, ka mūsu zemnieku produkcija tiks patērēta un ka zemnieki beidzot saņems naudu par produkciju, ko viņi ir nodevuši pagājušā gada pavasarī, ja valdība ar mērķtiecīgu programmu nemēģinās veicināt to, ka viņu ražojumi tiek patērēti šeit, Latvijā, un ka cilvēki pirks mūsu pašu ražotās mantas tāpēc, ka tās būs lētākas nekā importētās mantas.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Turklāt ir saņemts iesniegums - slēgt runātāju sarakstu. Vēl debatēs ir pieteicies Zigurds Tomiņš.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi, klātesošie! Pavisam īsi gribu ieviest nedaudz skaidrības šeit izvērstajā polemikā par diferencētu apgrozījuma nodokli. Latvijas Zemnieku savienības ierosinājums mūsu koalīcijas ilgstošajās sarunās arī sākumā bija par diferencētu nodokli pārtikai. Un šī pārtika tika traktēta kā tieši Latvijā ražotā lauksaimniecības produkcija. Tas bija divu apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām tā ir tā produkcija, ar kuru šoziem izdzīvos mūsu tauta, patērējot maizi, pienu, sviestu un kaut ko no gaļas, zivīm un dārzeņiem. Un otrām kārtām tas dos iespēju Latvijas zemniekiem realizēt savu produkciju, kas savukārt stimulēs ražošanu un veicinās lauksaimniecības attīstību. Tomēr, turpinot sarunas un izkristalizējot visas nianses, mūs pārliecināja par to, kā tas īstenībā notiek, un es šobrīd tam ticu. Esmu pārliecinājies, cik bezgala grūti ir vienā pārtikas veikalā atšifrēt, vai tā ir ievestā vai šeit ražotā sviesta paciņa. Domāju, ka tas ir jāregulē ar muitu un muitas nodevām, kā tas šobrīd arī tiek darīts. Es nešaubos, ka vismaz attiecībā uz pārtiku un nepārtiku būs iespējams kontrolēt un iekasēt šo diferencēto nodevu. Ceru, ka cienījamie deputāti no citām frakcijām manu skaidrojumu saprata un varētu arī pieņemt, jo mēs patiesi gribam, lai tas būtu iekasējams un nāktu par labu arī tautai un zemniecībai.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par runātāju saraksta slēgšanu. Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums par runātāju saraksta slēgšanu. Vēl debatēs ir pieteicies deputāts Zigurds Tomiņš. Un pēc tam ir šis priekšlikums - slēgt runātāju sarakstu, taču par to mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu rezultātu. 67 - par, 2 - pret, 3 - atturas. Runātāju saraksts tiek slēgts.

Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Tik tiešām Latvijas Zemnieku savienībā, gan mūsu sarunās ar “Latvijas ceļu” un citām frakcijām visu laiku ir bijusi runa par to, vai ir jābūt vienādai apgrozījuma nodokļa likmei vai diferencētai, vai vispār to nepaaugstināt. Protams, šajā brīdī, kad laukos ir tik kritiska, es teiktu, pat traģiska situācija, uzliekot palielinātu apgrozījuma nodokli lauksaimniecības ražojumiem, cenas tiem palielināsies un maksātspējīgais pieprasījums pazemināsies. Līdz ar to tas būs papildu slogs lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Un vēl jo lielāks slogs tas varētu būt, kā mēs te dzirdējām, maznodrošināto iedzīvotāju daļai, kurai tomēr ir tendence pieaugt.

Protams, mēs šodien skatīsim arī likumu par pensijām, kur ir jāparedz attiecīgās kompensācijas. Ļoti simpātisks varētu likties tāds ierosinājums, ka būtu šie 18 un 6 procenti. Mēs, Zemnieku savienība, pirmajā brīdī, protams, teiktu: jā, tas ir lieliski, ka ir 6 procenti lauksaimniecības produkcijas ražojumiem, turklāt vēl tiem, kuri ražoti Latvijā. Tad, protams, vajadzētu attiecīgus dienestus, kas sekotu šo preču izcelsmei, un, kā mēs zinām, tad vajadzētu speciālus likumus par preču izcelsmi un tā tālāk.

Taču ir viens cits moments. Līdz šim šis 3.pants bija saistīts arī ar 6.pantu, kurā mēs lasām, ka, nosakot apgrozījuma nodokļa lielumu, no sākotnēji aprēķinātās summas tiek atskaitīta apgrozījuma nodokļa summa, kas samaksāta, iegādājoties ražošanas vajadzībām izejvielas, materiālus, komplektējamos izstrādājumus un tagad pēc ierosinājuma vēl arī darbmašīnas un iekārtas, lai veiktu uzņēmuma paplašināšanu vai rekonstrukciju. Tātad te ir runa par atmaksu, kas tiek pārrēķināta uz nākamo maksājumu termiņu, vai, kā paredzēts Latvijas Zemnieku savienības ierosinājumā, - ir runa par negatīvā apgrozījuma nodokļa saldo atmaksu no budžeta 15 dienu laikā pēc uzņēmuma pieprasījuma un pēc attiecīgās deklarācijas iesniegšanas par apgrozījuma nodokļa maksājumiem. Tātad situācija veidotos tāda: līdz šim starpība bija starp 6 un 12 procentiem. Zemnieku saimniecībās, kuras bija nodokļu maksātājas, un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, samaksājot 6 procentus, principā bija vēl iespēja dabūt atpakaļ 6 procentus par nodokļu summām, kas iztērētas iegādājoties jau minētās izejvielas, preces un pakalpojumus. Turpretī tagad, ja būtu 6 un 18 procenti, tad samaksājot tikai 6 procentus par savu produkciju, būtu iespējams negatīvā saldo summā saņemt atpakaļ vēl šo diferenci starp 6 un 18 procentiem - 12 procentus. Jā, protams, tas būtu ļoti veiksmīgs risinājums zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Turpretī šoreiz nodokļu paaugstinājums un nodokļu pārdale nebūtu vis par labu maznodrošinātajiem un sociālajām vajadzībām, bet gan uz maznodrošināto rēķina par labu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Mēs ļoti labi zinām, kāda ir “Latvijas ceļa” nostāja. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ir izteikusi viedokli, ka tas ir nepieciešams, bet Kides kungs minēja frakcijas “Saskaņa Latvijai” nostāju. Tai ir pieņemams vienotais 18 procentu nodoklis, bet, tā kā tas ir diferencēts, tad viņš balsot nevarot. Tādi bija Kides kunga vārdi, tā ka mums ir reāli jādomā, kādu likumu šeit varētu atbalstīt.

Latvijas Zemnieku savienība, atrodot šo kompromisu ar “Latvijas ceļu”, ir atradusi arī kompromisu starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un patērētājiem, kas sastāda mūsu sabiedrībā visai lielu daļu, un šī daļa vēl var pieaugt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Vai varam pāriet pie balsošanas? (Starpsauciens no zāles: “Varam!”)

Lūdzu zvanu! Frakciju vadītāji, vai mēs varam uzsākt balsojumu? Es pirms katra balsojuma nolasīšu priekšlikumus. Vispirms būs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas piedāvātā redakcija, pēc tam - LNNK redakcija un pēc tam - “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības ieteiktā redakcija. Jums gan šis dokuments ir izdalīts, taču mans pienākums ir nolasīt. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcija skan šādi: “Apgrozījuma nodokļa likme tiek noteikta 12 procentu vai 6 procentu apmērā no preču, pakalpojumu vai darbu apgrozījuma un no ievedamo (importējamo) preču vērtības. Apgrozījuma nodokļa likme 6 procentu apmērā tiek noteikta Latvijā ražotajai produkcijai, labībai un labības produktiem, mājlopiem un mājputniem, gaļai un gaļas produktiem, pienam un piena produktiem, zivīm un zivju produkcijai, iedzīvotāju maksai par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu.”

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 44, atturas - 15. Nav akceptēts.

Nākamais ir LNNK frakcijas priekšlikums - 3.pantu izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa likme tiek noteikta 18 vai 6 procentu apmērā no preču, pakalpojumu un ievedamo preču vērtības. Apgrozījuma nodokļa likme 6 procentu apmērā tiek noteikta Latvijā ražotajai produkcijai, labībai un labības produktiem, gaļai un gaļas produktiem, mājlopiem un mājputniem, izņemot delikateses, pienam un piena produktiem un maksai par telefonu.” Balsošanas režīmu! Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

“Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības priekšlikums - 3.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa vispārējā likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču, pakalpojumu un darba apgrozījuma un no ievedamo (importējamo) preču vērtības.” Otro daļu ierosināts izteikt šādā redakcijā: “Apgrozījuma nodokļa likme 10 procentu apmērā tiek noteikta labībai un labības produktiem, mājlopiem un mājputniem, gaļai un gaļas produktiem, pienam un piena produktiem, zivīm un zivju produkcijai. Likuma 3.panta otrā daļa ir spēkā līdz 1994.gada 31.maijam.” Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 25, atturas - 5. Likumprojekta 3.pants ir akceptēts “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības ieteiktajā redakcijā.

Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. 4.pantā ir piedāvātas šādas izmaiņas. Pirmā izmaiņa: “Dzīvokļu īres maksa un iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu, tiek atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa.” Šādu priekšlikumu ir iesniegusi arī LNNK frakcija, tā ka tas pilnīgi sakrīt ar šo ierosinājumu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, tā ka šeit nekādi iebildumi neradās.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes?

A.Piebalgs. Tālāk. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosināja 4.panta 17.punktu izteikt šādā redakcijā: “Preces, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikas...”

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Godātie kolēģi, mēs esam noguruši, bet lūdzu ievērot klusumu, jo te, kā jūs saprotat, notiek nopietnas lietas.

A.Piebalgs. Tātad: “Preces, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā (importē) 15 minimālo mēnešalgu apjomā ne vairāk kā vienu reizi mēnesī, ievērojot muitas noteikumus...” Tātad doma ir tāda, ka reāli šīs preces tiek atbrīvotas no apgrozījuma nodokļa tikai tad, ja tās ieved vienreiz. Varētu, protams, rasties jautājums, kā par to dabā varēs pārliecināties, bet šeit ir pamatā doma par likuma nekaunīgu pārkāpšanu, jo fiziskās personas var atļauties vienā dienā vairākreiz braukāt un ievest preces un teikt, ka visu laiku tās ir atbrīvotas no apgrozījuma nodokļa. Šādu formulējumu atbalstīja arī Budžeta un finansu komisijā, un arī valdība atbalsta šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai tas sakrīt ar “Latvijas ceļa” frakcijas iesniegumu? Jā?

A.Piebalgs. Jā, pilnīgi, un arī ar LNNK... Es atvainojos! Sakrīt ar “Latvijas ceļa” frakcijas iesniegumu. Jā! Es atvainojos, LNNK šajā punktā neko nav iesniegusi.

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, pagaidiet! Bija ierosināts 4.panta 3.apakšpunktu papildināt ar vārdiem “izņemot zemes nomu”. LNNK... Kāpēc jūs...?

A.Piebalgs. Tas attiecas uz peļņas nodokli.

Priekšsēdētājs. O, jā! Tas ir peļņas nodoklī. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo redakciju, kuru nolasīja Piebalga kungs? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk. Ir ierosināts 4.pantam pievienot trešo daļu šādā redakcijā... Šo redakciju atbalstīja arī Budžeta un finansu komisija un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Atļaušos to nolasīt: “Apgrozījuma nodoklis nav jāmaksā, ja Latvijas Republikā ieved preces (izņemot preces, kuras ieved pārstrādei, apstrādei vai citai darbībai, ja šīs darbības rezultātā mainās preces vērtība) uz laiku līdz vienam gadam un ja muitas iestādē tiek iesniegta Latvijas Republikā reģistrētas bankas garantija. Ja šīs preces noteiktā termiņā (bez jebkādām izmaiņām, izņemot nolietojumu) netiek izvestas no Latvijas Republikas, tad bankai, kas ir sniegusi garantiju, jāiemaksā budžetā visa aprēķinātā apgrozījuma nodokļu summa, kā arī kavējuma nauda no preces ievešanas brīža. Bankas garantija nav nepieciešama Latvijas Republikā uz laiku iebraukušiem transportlīdzekļiem, ja tie ievesti uz laiku - ne ilgāku par 3 mēnešiem. Ja šie transportlīdzekļi noteiktā termiņā netiek izvesti no Latvijas Republikas, tad personai, kas ievedusi transportlīdzekli, budžetā jāiemaksā apgrozījuma nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis, ja šis transportlīdzeklis pieder pie precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.” Šo redakciju atbalstīja arī Budžeta un finansu komisijā, un nekādi papildinājumi nav iesniegti ne Budžeta komisijā, ne arī šodien plenārsēdes laikā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Vai cits viedoklis? Nav.

A.Piebalgs. Vēl ir bijis priekšlikums attiecībā uz 4.panta ceturto daļu. Valdības ierosinājumā bija teikts, ka tad, ja Latvijas Republikā ieved... Es atvainojos! Tūlīt citēšu: “Ka Latvijas Republikā ieved darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt maksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” Tāda bija redakcija, kuru iesniedza valdība. Komisija ierosināja citu redakciju, un šī redakcija skan šādi: “Ja Latvijas Republikā ieved preces, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” Tātad tas ir otrs variants. Bet, pārrunājot šo jautājumu vēlreiz ar Kodoliņa kungu, kas ir Latvijā lielākais eksperts nodokļu jautājumos, tika rasts vēl viens risinājums - 6.pantā iestrādāt jaunu daļu, un tāpēc parādās priekšlikums, ka 4.pantu vispār nevajag papildināt ar ceturto daļu. Tādā gadījumā 4.pants būtu papildināts tikai ar trešo daļu.

Tātad ir divi priekšlikumi. Ja tos abus noraidīs, tad, protams, pants netiks papildināts.

Priekšsēdētājs. Sēdes vadītāja galvenais pienākums ir noteikt, par kuru priekšlikumu jābalso vispirms.

A.Piebalgs. Plašāks pēc savas būtības, neapšaubāmi, ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Jums bija jautājums? Vienu sekundīti!

Deputāts Tomiņš - lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Jautājums ir par 4.panta trešo daļu. Ir valdības ierosinājums un ir Budžeta komisijas priekšlikums. Manuprāt, starpība ir tā, ka Budžeta komisijas iesniegtajā variantā ir pazudusi vārdkopa - “vai bankas iestādei”. Šeit ir runa par to, ka tad, ja transportlīdzekļi noteiktā termiņā netiek izvesti no Latvijas Republikas, personai, kas ievedusi transportlīdzekli, vai bankas iestādei, kas devusi garantiju, budžetā jāiemaksā apgrozījuma nodoklis. Es nezinu kāpēc, bet 2.lapā vārdi “bankas iestādei” ir pazuduši. Tāds ir jautājums, un es lūdzu to skaidrot!

A.Piebalgs. Jā, jā! Mēs par trešo daļu... Valdības iesniegtais variants paliek. Es varu to vēlreiz nolasīt.

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, pagaidiet!...

A.Piebalgs. Tādā gadījumā mēs atkal atgriežamies pie trešās daļas.

Priekšsēdētājs. Tā nevar “staigāt”! Varbūt esiet tik laipns un nolasiet visu... Mēs balsosim vispirms par komisijas priekšlikumu, bet komisijas priekšlikumā tiešām ir pazuduši tie vārdi...

A.Piebalgs. Tā ir tehniska rakstura kļūme.

Priekšsēdētājs. Nu, tad tūlīt ir jāievieto iekšā!

A.Piebalgs. Jā... (Sarunas zālē.)

Priekšsēdētājs. Neliela pauze, godātie kolēģi! Bet mums ir galu galā jāzina, par ko mēs balsosim.

A.Piebalgs. Jā, nu es saprotu! Vēlreiz nolasīšu to redakciju, par kuru balsosim.

(No zāles deputāts M.Budovskis: “To nu vajadzētu!”)

Priekšsēdētājs. Jā! Bet, Piebalga kungs, vajadzētu pilnīgi skaidri pateikt, par ko mēs balsosim šajā pantā.

A.Piebalgs. Tātad piekritām, 4.pantā izdarīt šādas izmaiņas. Pirmā izmaiņa - 4.panta 15.punktā noteikt, ka dzīvokļu īres maksas un iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu, tiek atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa.

Nākamā izmaiņa: “Preces, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā 15 minimālo mēnešalgu apjomā ne vairāk kā vienu reizi mēnesī, ievērojot muitas noteikumus, tiek atbrīvotas no apgrozījuma nodokļa...” Tātad tā ir 4.panta 17.punkta redakcija, un tad 4.pants tiek papildināts ar trešo daļu, kuru es nolasīju.

Priekšsēdētājs. Vai šeit būs tikai valdības un komisijas redakcijas?

A.Piebalgs. Tajā variantā, kas figurē kā valdības variants, ir vienkārši viena tehniska kļūda. Komisijas redakcija ir precīzāka: “... Bankas garantija nav nepieciešama Latvijas Republikā uz laiku iebraukušiem transportlīdzekļiem, ja tie ir ievesti uz laiku - ne ilgāku par trim mēnešiem. Ja šie transportlīdzekļi noteiktajā termiņā netiek izvesti no Latvijas Republikas, tad personai, kas ievedusi šo transportlīdzekli, budžetā jāiemaksā apgrozījuma nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis, ja šis transportlīdzeklis pieder pie precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.”

Priekšsēdētājs. Tātad, godātie kolēģi, valdība neiebilst, ja šī redakcija atbilst arī valdības iesniegtā projekta būtībai, bet ir precīzāka, taču, lai nebūtu nekādu pārpratumu, es lūdzu nobalsot par šo papildinājumu.

A.Piebalgs. Jā, tas ir papildinājums.

Priekšsēdētājs. Jā, par papildinājumu...

A.Piebalgs. Taču ir vēl ceturtais papildinājums.

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, vai mēs nevaram nobalsot vispirms par šo?

A.Piebalgs. Varam, pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Tā kā mums te sanāca vesela diskusija par to, kur ir precīzāk, kur ir labāk un kas ir pēc būtības, un tā kā valdība neiebilst pret komisijas redakcijas atbilstību būtībai, tad mums tomēr šis dialogs ir jāakceptē ar balsojumu. Lūdzu rezultātu. 72 - par, 3 - pret, 4 - atturas. Šis priekšlikums ir akceptēts.

Godātie kolēģi, man šeit Prezidijā lika noskaidrot, vai visiem deputātiem ir dokumenti, kurus mēs apspriežam, un vai nav iebildumu pret to, kādā secībā mēs to darām? Strādāsim tāpat kā agrāk - valdības priekšlikums, komisijas priekšlikumi un atsevišķie priekšlikumi, kurus iesniegušas frakcijas. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tātad nākamais bija valdības priekšlikums sākotnējā variantā - papildināt 4.pantu ar ceturto daļu: “Ja Latvijas Republikā ieved darbmašīnas vai tehnoloģiskās iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis formulējums tika pārstrādāts, un ir radīta pilnīgi cita redakcija: “Ja Latvijas Republikā ieved preces, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.”

Un ir vēl viens tāds priekšlikums, ka šo pantu ar ceturto daļu vispār nepapildina, jo to jau atrisina tā redakcija, kas ir lasāma kā 6.panta trešā daļa. Tā ka šeit ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Visplašākais priekšlikums ir vispār nepapildināt...

A.Piebalgs. Jā, tas ir visplašākais.

Priekšsēdētājs. Tā ir. Godātie kolēģi, tātad pirmo balsosim frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu ierosinājumu - vispār nepapildināt. Otrais būs komisijas ierosinājums. Lūdzu, izlasiet komisijas ierosinājumu, un nevajag mani dezinformēt. Un trešā būs valdības redakcija. Vai šoreiz neviens neatsauca savu redakciju? Interesanti... Es vēlreiz atgādināšu balsošanas secību, lai jums būtu izpratne. Lūdzu uzmanību! Es saprotu, ka mēs esam drusciņ noguruši...

Pirmais tiks balsots priekšlikums - nepapildināt likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” 4. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:  “Ja Latvijas Republikā ieved darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” To iesniedzis Gūtmanis, otrais paraksts nav salasāms, Krištopans, Siliņš, Jonītis un Poča, ja es pareizi esmu sapratis parakstus...

Nākamais balsojums būs par komisijas priekšlikumu: “Ja Latvijas Republikā ieved preces, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.”

Trešais: “Ja Latvijas Republikā ieved darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” Vai kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Vai neviens nevēlas runāt debatēs? Esmu nolasījis trīs priekšlikumus. Tagad vajadzētu kādam no deputātiem nākt un paskaidrot, kāpēc viņš ir iesniedzis tādu priekšlikumu. Lai pārējie kolēģi zinātu, kā balsot. Bet, ja neviens nenāks, visu izšķirs balsošana. Balsošanas secību es pateicu, bet debatēt var par visiem trijiem... Lūdzu - deputāts Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Jā, šajās likuma izmaiņās, manuprāt, ir divi būtiski un svarīgi momenti. Viens bija par nodokļu likmēm, un otrs, cik es saprotu, ir 6.panta trešajā daļā, kur aiz vārdiem “komplektējamos izstrādājumus” ir ievietots papildinājums - “darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas” un “veicot uzņēmumu paplašināšanu un rekonstrukciju, kas saistīta ar ražošanas procesu”. Šā papildinājuma būtība ir tāda, ka praktiski šis nodoklis jau sāk strādāt kā jaunradītās vērtības nodoklis, un tas ir ļoti izdevīgi arī lauciniekiem. Ja līdz šim, pērkot traktoru, traktora apgrozījuma nodoklis netika iekļauts apgrozījuma nodokļa bilancē un pilnīgi “gūlās” uz pašizmaksu, tad šajā projektā paredzētas visas iekārtas, kas saistītas ar ražošanu... Ja traktors maksā, piemēram, 500 tūkstošus, tad tagad - jaunajā variantā - maksa būs 90 tūkstoši. Šo summu zemnieki spēs saņemt atpakaļ. Šī summa ieies apgrozījuma nodokļa bilancē. Tāpēc šajā likumā šī sadaļa, mūsu uztverē, ir ļoti būtiska. Tas veicinās uzņēmumu paplašināšanu, tas veicinās gan lauksaimniecisko ražošanu, gan uzņēmējdarbību. Šī sadaļa ir ļoti būtiska un, manuprāt, nav pietiekami novērtēta.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Labi. Vairs neviens nevēlas runāt. Pirms katra balsojuma es tomēr jums nolasīšu, lai būtu pilnīga skaidrība... Tātad balsojam par priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Gūtmanis, Krištopans, Siliņš, Jonītis, Poča un vēl viens deputāts, kura paraksts nav salasāms, - nepapildināt likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja Latvijas Republikā ieved darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu, tad apgrozījuma nodoklis var tikt nomaksāts pa daļām Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.” Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 11. Akceptēts! Līdz ar to pārējie priekšlikumi netiek likti uz balsošanu. Līdz ar to 4.pantā izmaiņas ir izdarītas. Tātad faktiski 4.pantā ir izdarītas trīs būtiskas izmaiņas. Balsosim par pantu kopumā! Vairāk nav nekādu izmaiņu.

G.Bērziņš. Nē, nekādu. Vismaz iesniegtas nebija.

Priekšsēdētājs. Balsosim kopumā par 4.pantu! Labi! Papildus ir viens “par”, un tas ir deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 8. Akceptēts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk - grozījumi 6.pantā. Komisija iesaka papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem “komplektējamos izstrādājumus” ar vārdiem “darbmašīnas, tehnoloģiskās iekārtas un veicot uzņēmumu papildināšanu”...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Lasiet lēni un noteikti!

A.Piebalgs. Jā, jā! Tātad 6.panta pirmā daļa tiek papildināta pēc vārdiem “komplektējamos izstrādājumus” ar vārdiem “darbmašīnas, tehnoloģiskās iekārtas un veicot uzņēmumu paplašināšanu, rekonstrukciju, kas saistīta tieši ar ražošanas procesu”. Šeit doma ir tāda, ka akcīzes nodoklis, kas ir samaksāts par šīm lietām, tiek atmaksāts atpakaļ pēc tam, kad pārdod galaprodukciju. Šeit nekādu jaunu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu?

A.Piebalgs. Tālāk. Nākamais. Ir izdarīti grozījumi panta otrajā daļā. Budžeta un finansu komisijā nekādu iebildumu nebija, tas ir principiāli gandrīz tas pats, kas pirmajā daļā, tikai te ir pateikts, ko neatmaksā atpakaļ. Nu, teiksim, patēriņam izlietoto nevar ieskaitīt tajā atvieglojumā, lai pēc tam apmaksātu apgrozījuma nodokli. Šeit nekādu jaunu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu! Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Šodienas plenārsēdē ir saņemts jauns priekšlikums - 6.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “Uzņēmumiem, kuri nav apgrozījuma nodokļa maksātāji, par iepirktajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem nomaksātais apgrozījuma nodoklis no budžeta netiek kompensēts. Uzņēmumiem negatīvais apgrozījuma nodokļa saldo tiek attiecināts uz nākamajiem apgrozījuma nodokļa maksājumiem vai, ja nav apgrozījuma nodokļa parāda, - pēc uzņēmuma pieprasījuma tiek apmaksāts no budžeta 15 dienu laikā pēc pārskata par apgrozījuma nodokļa maksāšanu periodā iesniegšanas finansu inspekcijai (Valsts ieņēmumu dienestam).”

Priekšsēdētājs. Deputāti! Jums šī redakcija ir izsniegta. Paraksti ir nesalasāmi, tāpēc es nevaru nosaukt šos godājamos deputātus, kuri mums ir izrādījuši uzmanību ar savu priekšlikumu. Kā, lūdzu? Pirmais it kā esot Ābiķa kungs. Kā, lūdzu? Nē, Ābiķa kungs esot pēdējais. Protams, mēs to tā, humora veidā... bet, ja ņemam pavisam nopietni, tad varētu arī citādi runāt par tāda veida attieksmi... Es nesadzirdēju jūs, Karnupa kungs! (No zāles deputāts V.Karnups: “Paraksti atšifrēti uz “Latvijas ceļa” saraksta.”)

Jā, labi, paldies! Vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Ja neviens neiebilst, nebalsosim un uzskatīsim, ka šis papildinājums ir pieņemts!

A.Piebalgs. Panta ceturtā daļa ir izteikta šādā redakcijā: “Uzņēmumi, kas eksportē preces un pakalpojumus, maksāšanas termiņiem izbeidzoties, 15 dienu laikā iesniedz finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas pārskatu par apgrozījuma nodokļa summām, kuras nomaksātas, iegādājoties ražošanas vajadzībām izejvielas, materiālus, komplektējamos izstrādājumus, darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, un saņemot maksas pakalpojumus. Šī summa 15 dienu laikā ir apmaksājama no budžeta, ja ir muitas apstiprināts dokuments par attiecīgās preces izvešanu un ja nav apgrozījuma nodokļa parāda.” Šo redakciju atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un nekādi papildinājumi nav saņemti arī plenārsēdes laikā.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka šī redakcija atšķiras no valdības...

A.Piebalgs. Nē.

Priekšsēdētājs. Neatšķiras?

A.Piebalgs. Nē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Līdz ar to ir jābalso par 6.pantu kopumā - ar visām izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 6.panta pieņemšanu kopumā! Balsosim! Vai visi ir nobalsojuši? Paldies. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus, tas ir deputāts Piebalgs. 63 - par, 4 - pret, atturas - 12. Akceptēts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 7.pantā ir piedāvāts svītrot desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu. Visas šīs daļas ir saistītas ar iespējām nomaksāt citā valūtā, izņemot latus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu - svītrot 7.panta desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu. Tās ir visas izmaiņas, kas ir 7.pantā

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Akceptēts.

A.Piebalgs. Valdība lūdz noteikt, ka apgrozījuma nodokļa maksājumi, kas uzlikti saskaņā ar Ministru kabineta 1993.gada 17.augusta noteikumiem nr.4 “Par apgrozījuma nodokļa maksājumu uzlikšanu darbmašīnām un tehnoloģiskajām iekārtām”, izdarāmi līdz 1995.gada 31.decembrim Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Šo priekšlikumu akceptēja Budžeta un finansu komisijā un arī Tautsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Ir viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi Budžeta un finansu komisija un kurš ir paredzēts papildus pie šā projekta un ir saistīts, kā jau es teicu, ar tām problēmām, kas rodas ar ārvalstu investīcijām, kad tiek mainīti nodokļi. Tātad komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Ar apgrozījuma nodokli neapliek preces, kuras Latvijas Republikā ieved kā ārvalstnieku mantiskos ieguldījumus atbilstoši uzņēmējsabiedrību dibināšanas līgumam pievienotajam ziņojumam par ārvalstnieku mantisko ieguldījumu, kā arī grozījumiem statūtos par pamatkapitāla palielināšanu, ja šīs uzņēmējsabiedrības ir dibinātas vai arī grozījumi statūtos ir izdarīti līdz 1993.gada 1.jūlijam. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un Valsts finansu inspekcija.” Ar šo redakciju ir iepazīstināts arī Ministru kabinets un piekrīt šādai redakcijai.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Ir izmaiņas pēdējā punktā. Jau ir 14.oktobris... Likums stājas spēkā ar 1993.gada 1.novembri.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs esam otro lasījumu, tas ir, lasījumu pa pantiem pabeiguši. Tika nolemts, ka likumprojektu izskatīsim steidzamības kārtā, tāpēc tagad būs balsojums par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” ar tiem grozījumiem un papildinājumiem, kurus esam akceptējuši! Balsosim par šā likumprojekta akceptu visumā! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 20, atturas - 9. Likumprojekts ir akceptēts visumā.

Frakcija “Saskaņa Latvijai” ierosina pēc likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” izskatīšanas izskatīt likumprojektu, kas saistīts ar pensiju nodrošināšanu (251.dokuments), un Saeimas 14.oktobra sēdi (es lasu, kā šeit ir uzrakstīts) beigt. Jā, pēc pensiju likuma.

Godātie kolēģi, deputātiem ir tiesības... Šeit ir 10 deputātu ierosinājums. Jebkurā brīdī 10 deputāti var iesniegt savu ierosinājumu, un Saeimai tas ir jāizlemj. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Tad, lūdzu, balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” ierosinājumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 4, atturas - 11. Akceptēts. Līdz ar to Saeima ir mainījusi savu iepriekšējo lēmumu un šīsdienas plenārsēdē tiks izskatīts tikai likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem likumā par pensijām (251.dokuments).

Godātie kolēģi! Mēs nolēmām, ka pēc pusotras stundas darba sekos pusstundu ilgs pārtraukums. Nekādi citi ierosinājumi attiecībā uz šo lēmumu nav bijuši, tāpēc tagad būs pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Berķa kungam būs īsa informācija par translāciju. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Aicinu jūs runāt tikpat gari un pārliecinoši, kā jūs to darījāt dienā, jo, kaut arī pašreiz tiešā translācija nenotiek, viss tiek ierakstīts un no pulksten 9 vakarā tiks pārraidīts jūsu tuviniekiem un vēlētājiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāte Grava - par procedūru. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Man ir ierosinājums reģistrēties. Vai mūsu zālē vispār ir tik daudz, lai par kaut ko balsotu?

Priekšsēdētājs. Mēs zālē esam kvorums. To es redzu šeit no Prezidija galda, bet, ja kāds deputāts pieprasa reģistrēties kvoruma konstatēšanai, tad mums tas ir jādara, tāpēc tūlīt būs reģistrācija. Lūdzu deputātus veicīgāk ierasties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies! Godātie kolēģi, reģistrācija vēl turpinās. Neslēdziet ārā reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 77 deputāti, nē, 78, jo Straumes kungs arī vēl laikam var paspēt... Tabūna kungs, līdz ar to mēs esam vismaz 79 deputāti.

Turpināsim sēdi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim 251.dokumentu. Lūdzu referentu, taču pirms referents nāk tribīnē, ir saņemts deputātu iesniegums, lai šo dokumentu izskatītu kā steidzamu. Lūdzu, balsosim priekšlikumu - izskatīt šo dokumentu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts, skatīsim kā steidzamu. Vārds Jānim Ritenim. Varbūt sāksim ar to, ka precizēsim, vai visiem deputātiem ir izsniegti mūsu izskatāmie dokumentu - 250. un 251.dokuments. Vai visiem ir šie dokumenti? Lūdzu, sāksim!

J.Ritenis (LZS).

Cienījamie kolēģi! Līdzšinējā krīzes procesa nekontrolētā attīstība Latvijas tautsaimniecībā ir novedusi pie iedzīvotāju dzīves līmeņa krasas pazemināšanās. Iedzīvotāju reālie ienākumi salīdzinājumā ar 1990.gadu ir sarukuši gandrīz uz pusi, bet izdevumi pārtikai kļuvuši par pašu lielāko izdevumu posteni. Pašreizējos apstākļos visgrūtāk klājas vientuļajiem ļaudīm, kas jau beiguši savas darba gaitas un kas jau sen vairs nevar sabalansēt savus izdevumus ar ienākumiem. Sākotnēji viņi taupīja, iegādājoties pārtiku, lai nodrošinātu citus vēl vairāk neatliekamos maksājumus. Diemžēl mūsu valstī izveidotā sociālo garantiju sistēma ir neefektīva. Un šīs problēmas pamatā, kā to atzinusi Pasaules bankas Sociālā sektora misija, ir mūsu sociālās sistēmas relatīvais devīgums attiecībā uz tiem, kuriem ir pietiekami izdzīvošanas līdzekļi, un, no otras puses, sistēmas nespēja risināt patiesi nabadzīgo iedzīvotāju problēmas. Jau savā pirmajā sēdē valdība konstatēja, ka tas viss prasa tālejošus pārkārtojumus. Ir jāievieš vispārēja sociālā nodrošinājuma maksāšanas sistēma un jārada pensiju fondi, kas kā tādi darbotos vārda pilnā nozīmē. Taču tas nav vienas dienas darbs. Bez tam šos pārkārtojumus nevar izdarīt, kamēr valsts kasē ir liels deficīts, tāpēc valdība ir izšķīrusies par īsa pārejas laika risinājuma meklēšanu, šai vajadzībai asignējot sākotnēji 12 miljonus latu, kas papildus atrodami budžetā. Ātrai rīcībai valdība Labklājības ministrijas ietvaros ir izveidojusi komisiju, kurā ir pārstāvēta Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, politiski represētie, kā arī Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas pārstāvji. Komisija savā darba gaitā noteica primāros mērķus, kas būtu izvirzāmi pensiju reformai. Tie ir: pirmkārt, minimālā izdzīvošanas līmeņa garantēšana pensionāriem. Otrkārt, regulāra un automātiska pensijas apmēra adaptācija saistībā ar cenu vai algu izmaiņām. Treškārt, pensionāra darba stāža un algas ietekmes garantēšana uz pensijas apmēru. Ceturtkārt, sociālās palīdzības budžets būtu atdalāms no vispārējā valsts budžeta. Bez tam komisija lēma, ka ar šā gada 1.novembri visiem nestrādājošiem pensionāriem to pamatpensija ir paaugstināma uz 15,3 latiem. Turklāt komisija paredzēja arī tūlītēju pensiju diferenciāciju. Atkarībā no darba stāža tas pensionāra maksājumus paaugstinātu vēl no 3,3 līdz 11,7 latiem katru mēnesi, kas tiktu izmaksāti papildus pie pamatpensijām. Viss tas ir jau attēlots un redzams jums izsniegtajos materiālos.

Bez tam patiesi mazturīgām ģimenēm sadalīšanai caur Sociālās palīdzības departamentu ir rezervēti vēl apmēram 4 miljoni latu. Minētie pārkārtojumi ir tikai mūsu ārkārtējās krīzes apstākļos iespējamais minimums, un to es vēlos sevišķi uzsvērt.

Pārējie pensiju pārkārtojumi, kas arī ir tik ļoti vajadzīgi, būtu veicami jau tuvākajos mēnešos, ļoti drakoniski pārkārtojot visu mūsu sociālās palīdzības darba sistēmu. Tas šajā īsajā laika brīdī, kopš komisija ir uzsākusi savu darbību, nebija iespējams, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka daudzi mūsu pensionāri ir tik grūtā stāvoklī, ka viņi vienkārši nevar eksistēt ziemas sezonā bez šiem ierosinātajiem pensiju paaugstinājumiem. Tādēļ tie ir steidzami, un valdība ir piekritusi tam, ka šie pensiju paaugstinājumi ir ieviešami jau ar 1.novembri. Tādēļ es lūdzu Saeimas apstiprinājumu abiem mūsu iesniegtajiem likumprojektiem, kas mums dotu arī iespēju ieviest vajadzīgo likumdošanu un paveikt visus tehniskos darbus, lai paaugstinātās pensijas tiešām no 1.novembra varētu tikt jau izmaksātas.

Priekšsēdētājs. Paldies ministra kungs! Lūdzu, Kuprijanovas kundze - šīs komisijas vadītāja!

L.Kuprijanova (SL).

Es gribētu ziņot rezultātus, kas iegūti, apspriežot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Praktiski visas komisijas nonāca pie vienota slēdziena, tāpēc es atsevišķi neziņošu par katru komisiju, jo šie slēdzieni ir vienādi.

Jums ir izdalīts 251.dokuments, un tā būtība ir tāda, ka visas trīs komisijas ir nākušas pie slēdziena, ka šinī likumprojektā ir jāmaina trīs konceptuāli momenti. Pirmais ir jautājums par vecuma cenza pacēlumu, jo tas ir satraucis daudzus cilvēkus un par to daudz diskutē. Komisijas uzskata, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls mūsu valstī, taču šis vecuma cenza pacēlums būtu izskatāms un izanalizējams atsevišķi. Es uzskatu, ka tas būtu paskaidrojams tautai un tikai tad pieņemams. Un tas arī nemaz neiekļaujas šā likumprojekta filozofijā, jo likumprojekts, kā Riteņa kungs jau teica, ir virzīts uz konkrētu pensiju paaugstinājumu konkrētos datumos un tam ir neliela diferenciācija. Tātad tas komisijai ir pirmais principiālais iebildums, un mēs ierosinām patlaban nerunāt par šo vecuma cenza paaugstinājumu. Līdz ar to attiecīgi ir jāizdara arī redakcionālas izmaiņas, jo tas vijas cauri visam likumprojektam.

Otrs principiāls iebildums visām komisijām bija par tā sauktajiem termiņiem, kur pensiju paaugstinājums bija saistīts ar datumiem, kad tiks pieņemts, teiksim, nodokļu paaugstinājums. Tā kā šobrīd, kā es saprotu, valdība vairs neuztur spēkā šo priekšlikumu un atbalsta komisijas priekšlikumu, tad varētu ierakstīt konkrēti 1.novembri kā pensiju pacēluma datumu.

Un trešais jautājums, kas tika piedāvāts tieši - un tas ir ļoti patīkami - no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Tas ir priekšlikums par pensiju izmaksāšanu strādājošajiem pensionāriem, jo valdības projektā ir paredzēts, ka strādājošiem pensionāriem turpmāk pensijas vairs izmaksātas netiks. Tātad tieši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā parādījās šis priekšlikums, un es jums par to ziņoju. Ar to es gribētu beigt, jo visi ir piekusuši. Domāju, ka visi jau pietiekami labi zina šīs izmaiņas, tāpēc es jūs lūdzu nobalsot par šīm trijām konceptuālajām izmaiņām iesniegtajām likumprojektā un atļaut pāriet uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem nākamajā plenārsēdē. Tas ir komisijas viedoklis, ka šodien lasīt pa pantiem būtu pāragri, jo dokuments vēl ir jākoriģē, taču nākamajā ceturtdienā mēs varētu rīkot otro lasījumu, jo tas ir steidzams, un šo likumu pieņemt visumā nākamajā ceturtdienā. Te ir principiāls balsojums, jo tad mēs iestrādāsim iekšā visas šīs izmaiņas. Tātad mēs svrītrojam ārā vecuma cenzu, bet ieliekam 1.novembri un lemjam par izmaksām strādājošiem pensionāriem. Es gribētu akcentēt šo momentu, jo šajā ziņā komisija nav vienota. Tomēr mēs varam apspriest likumprojektu pa pantiem, jo šeit varētu būt arī varianti. Mēs varam atļaut maksāt visiem, bet varam atļaut arī tikai kādām strādājošo grupām. Taču tas ir jāizskata lasījumā pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Diemžēl es kā sēdes vadītājs komisijas vadītājas deputātes Kuprijanovas priekšlikumu nevaru akceptēt, jo tagad ir pirmais lasījums, tās ir vispārējas debates. Ja nav balsojuma par pāreju uz lasīšanu pa pantiem, Kārtības rullī diemžēl nekur nav paredzēts - un tur ir sava loģika - balsojums par atsevišķiem pantiem, par koncepciju vai principā kā citādi. Kuprijanovas kundze ļoti precīzi formulēja, par ko ir runa, bet man kā sēdes vadītājam diemžēl nav tiesību to darīt. Tāpēc es iesaku akceptēt pirmajā lasījumā un uzsākt lasījumu pa pantiem. Un tad varēs arī izdarīt atsevišķus balsojumus un pēc tam vienkārši pārtraukt šā likumprojekta apspriešanu vai arī atlikt un turpināt pēc tam. Bet pretējā gadījumā mēs nevaram par šīm principiālajām lietām balsot. Varbūt ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu, izsakiet tos! Lūdzu, izsakieties par procedūru! Vispārīgās debates būs, par to nav šaubu, jo deputāti ir pieteikušies debatēs, bet es tikai atbildēju komisijas vadītājai deputātei Kuprijanovai, ka mēs pirms lasīšanas pa pantiem nevaram balsot par atsevišķu pantu koncepciju. Kamēr likumprojekts nav akceptēts pirmajā lasījumā, to darīt nevar.

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir priekšlikums. Mums šodien vajag izteikt savas principiālās domas šeit, nobalsojot par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem, un tad pie tā atgriezties nākamajā nedēļā. Jo, atklāti runājot, arī šie balsojumi, kurus Kuprijanovas kundze izvirzīja... Varbūt arī mūsu frakcijai vajadzīgs laiks, lai izšķirtos par to vai citu momentu, tāpēc es domāju, ka vislabākais būtu, ja mēs tomēr šodien nobalsotu par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Izteiktu savas domas, kuras dzirdētu arī autori un komisija, un pēc tam nobalsotu par pāreju uz lasīšanu pa pantiem, bet lasīšanu pa pantiem uzsāktu nākamajā nedēļā. Jo tie konceptuālie balsojumi šodien ir nedaudz apgrūtinoši.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā turpināsim izskatīt likumprojektu saskaņā ar Kārtības rulli. Kā referenti ir runājuši gan labklājības ministrs Riteņa kungs, gan komisijas vadītāja deputāte Kuprijanova, tagad debatēs ir pieteikušies deputāti Marjaša, Grava, Budovskis, Tupešu Jānis, Elferts, Karnups. Pagaidām. Staša kungs, ja jūs tas bijāt, kas ierosināja, lūdzu, rakstiski ierosiniet... Jeb tas bija Berklava kungs? Es atvainojos!

Vārds deputātei Rutai Marjašai, pēc tam - deputātei Ilgai Gravai.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Ir jau vakara stunda, bet jautājums ir nopietns, tāpēc mēģināsim koncentrēties! Attiecībā uz pirmo likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” gribu izteikt savu šobrīd negatīvo attieksmi pret iespēju pieņemt šo likumu jau tagad, pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā. Un proti, es saprotu, ka vecuma robežas paaugstināšana, kāda tiek piedāvāta šajā likumprojektā, tiešām atbilst Rietumu pasaules praksei, diemžēl mūsu dzīve neatbilst Rietumu pasaules praksei. Šis likumprojekts ir visnotaļ domāts perspektīvai, bet šodien, kad mēs pensionāriem maksājam būtībā nevis pensijas, bet pabalstus (šim jautājumam es pievērsīšos, runājot par otru likumprojektu), revidēt pašus principus, pensijas piešķiršanas principus, manuprāt, nebūtu pareizi. Es redzu, ka šeit ir piedāvāta sievietes vienlīdzība ar vīrieti. Bet ne jau pēc vienlīdzības šodien tiecas sieviete, kura nodzīvojusi grūtu mūžu un nostrādājusi... Šī vienlīdzība viņai šodien nebūtu vajadzīga.

Uzskatu, ka šāds labojums nav vajadzīgs arī jaunajai paaudzei bezdarba apstākļos. Domāju, ka pie šā jautājuma būtu jāatgriežas tad, kad ekonomika mūsu valstī jau būs reāli prognozējama un kad mēs zināsim, kāds mums ir darbaspēka tirgus, kāds tajā ir piedāvājums un pieprasījums. Tad, kad zināsim, kādas profesijas tiek piedāvātas un pieprasītas, un varbūt pat - kādos vecumos. Un tikai tad, es domāju, būs jāatgriežas pie šā likumprojekta. Bet pašlaik es nevaru to atbalstīt apstiprināšanai pirmajam lasījumam.

Tagad - par otru likumprojektu. Protams, es atbalstu tā apstiprināšanu pirmajā lasījumā. To, ko es teikšu, iesniegšu rakstveidā, bet uzskatu, ka tam ir principiāla nozīme, un tāpēc gribu pašlaik to pateikt. Redziet, tas principā ir ārkārtējs normatīvs akts, tā ir atkāpe no pensiju likumdošanas pamatprincipiem, un faktiski šā likumprojekta pirmajā pantā tas ir pateikts - “noteikt uz laiku šādu darba pensiju aprēķināšanas kārtību...”

Cienījamie kolēģi! Varbūt tad arī nosauksim to likumu nevis par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību, bet par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību, lai katram pensionāram būtu skaidrs, jau izlasot virsrakstu, ka netiek nemaz iemūžināta šāda ārkārtēja situācija, kad faktiski mūsu pašu sliktas saimniekošanas dēļ pēc neatkarības atjaunošanas un lielā mērā arī mūsu pagātnes dēļ mūsu valsts šodien ir tādā stāvoklī, ka nevar cilvēkiem dot to, ko viņi ir nopelnījuši. Tāpēc domāju, ka tam ir principiāla nozīme, ja nosaukumā būs redzams, ka tas ir tikai pagaidu pasākums un pagaidu likums.

Un otrs. Es uzskatu, ka tā, ko šeit sauc par pamatpensiju - 30% no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas par iepriekšējo ceturksni - nav pamatpensija. Tas ir pabalsts. Būtībā tam papildinājumam ir saistība ar pensiju, jo tas zināmā mērā ņem vērā cilvēka ieguldījumu un darba stāžu - un tā tālāk.

Tādēļ man gribētos, lai likumprojektā tomēr figurētu vārds “pabalsts”. Saprotu, ka tas ir diskutējams jautājums, bet domāju, ka tas ir svarīgi un ka vajag saukt lietu īstajā vārdā, nevajag izlikties, ka viss ir labāk, nekā faktiski ir.

Vēl tāds jautājums. Šeit tiek minēti nepamatoti represētie. Es zinu, ka likumu par pensijām pieņēma tad, kad vēl nebija pieņemts likums par nepamatoti politiski represētajiem. Es ļoti lūdzu šā likuma autorus dod šo koncepciju ļoti skaidri. Runa nav par tiem, kuri varbūt savā laikā bija par dažādiem krimināliem noziegumiem notiesāti un kuriem pēc tam, teiksim, bija doti tīri dokumenti, bet runa ir par noteiktu kategoriju - par politiski represētajiem, nepamatoti politiski represētajiem. Uzskatu, ka arī tam ir jābūt atspoguļotam likumprojektā.

Visbeidzot - jautājums, kuru mēs apspriedām arī ar Cilvēktiesību komisijas vadītāju un locekļiem. 8.pantā ir noteikts, ka strādājošajiem pensionāriem, izņemot nepamatoti represētās personas, pensija nav izmaksājama. Es iesaku tomēr to izņēmumu attiecināt arī uz tiem pirmās un otrās grupas invalīdiem, kuri strādā. Tie ir arī jauni cilvēki, kuru saikne ar dzīvi ir darbs. Neliksim viņiem izvēlēties starp šo mazo pabalstiņu un to algu, ko viņi var nopelnīt, strādājot un piedaloties sabiedrības dzīvē! Tādēļ es domāju, ka arī tas ir principiāls jautājums un ka pirmās un otrās grupas invalīdiem vajadzētu atļaut gan strādāt, gan saņemt mazo pabalstu.

Es atkārtoju, ka to visu iesniegšu rakstveidā, un lūdzu šo otro likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskā centra partija.

I.Grava (DP).

Man ir ļoti viegli runāt, jo šoreiz mēs ar kolēģi Marjašas kundzi esam vienā “frakcijā”, runājot par pensiju likumu. Un tas laikam ir pats labākais, kas šobrīd var būt, jo diemžēl Riteņa kungs, lai gan, kā tika uzsvērts, ir ar pasaules pieredzi un lielu pasaules praksi, risinot sociālos jautājumus, izstrādājot šos likumprojektus, nav varējis atšķirt trīs dažādus terminus - sociālie pabalsti, vecuma pensija un pensija, jo pasaulē tomēr to dala. Šodien mēs Latvijā nevienam nemaksājam pensiju, bet gan maksājam sociālo pabalstu. Tomēr pasaules praksē, kad spriež par to, kad un kā maksāt, ir divi kritēriji - vecums un darba stāžs. Mums šajā likumā visi vēži ir salikti vienā kulītē. Un, ja mēs runājam par to, tad, pirms mēs balsojam par šo likumu pirmajā lasījumā un arī konceptuāli, ir jālabo šā likuma nosaukums, jo šodien tas ir likums par pensijām, kur - es vēlreiz atkārtoju - viss ir salikts kopā. Un šis likums, kā ir parādījusi prakse un kā par to varēja pārliecināties pats Riteņa kungs, būdams pensionāru kongresā, pensionārus, varētu pat teikt, kaitina. Es nezinu, vai tas ir latviski pareizi - tad Ābiķa kungs mani izlabos - , bet viņus tīšām kacina, lai viņi sāktu domāt par nemieriem, paustu neapmierinātību un pat nāktu piketēt, jo lietas ir jānodala pēc savas būtības.

Tāpēc es aicinātu likuma iesniedzējus... Riteņa kungs gan mani diemžēl pašlaik nedzird... Es aicinātu viņus pārdomāt un labot likuma nosaukumu, pirms mēs balsojam par tā pieņemšanu konceptuāli.

Tālāk. Runājot par pasaules praksi vecuma un diferenciācijas ziņā, varu teikt, es esmu tā paaudze, kurai pēc 20 gadiem būs jāaiziet pensijā no 65 gadu vecuma... Nu mazliet vairāk varbūt es arī varētu pavilkt, taču teikšu, ka fiziski es nebūt nejūtos stiprāka par tām, kam šodien ir 55 gadi, jo Latvijas sievietei dzīves apstākļi arī manā vecumā nav bijuši labāki nekā tām, kas ir 50 gadu vecumā. Un arī mani bērni pašlaik divatā sēž mājās un ēd maizi, jo mamma te runā no tribīnes, un man nav iespēju viņiem radīt apstākļus, lai man un viņiem būtu vieglāk. Līdz ar to ir jautājums - vai mēs tos 65 gadus, kam tie ir paredzēti pēc 20 gadiem, vispār sasniegsim darbaspējīgā vecumā? Ir jau labi balstīties uz pasaules pieredzi, un arī es savācu datus, kāda tad ir pieredze Skandināvijā. Jā, Zviedrijā abiem dzimumiem vecuma pensiju maksā no 65 gadiem, bet Zviedrijā cilvēki dzīvo ilgāk par 80 gadiem. Mums tas ir zilais, neaizsniedzamais sapnis. Mums atstarpe vidējā vecuma ziņā ar Zviedriju ir gandrīz 10 gadu. Tad kāpēc mēs dzenamies pakaļ tam, kam mēs nevaram skriet pakaļ?

Otrs moments. Zināt, te jau atkal sākas kaut kādas pārprastas sieviešu emancipācijas likvidācija. Jā, visu laiku mums tomēr bija diferencēts pensiju vecuma cenzs, tad kāpēc pēkšņi sievietei pielikt desmit, bet vīrietim - piecus gadus? Visu laiku tika uzskatīts, ka vīrietis ir stiprais dzimums, bet kas iznāk tagad? Vai sieviete būtu tas stiprais dzimums, kurai jāiznes tas, ko nevar iznest vīrietis? Gaiļa kungs māj ar galvu... Gaiļa kungs, es tomēr domāju, ka jūs esat daudz stiprāks par mani, un tāpēc es negribētu, lai jūs ar savu balsojumu šodien radītu šādu disharmoniju Latvijas sabiedrībā gan jautājumā par to, kas ir pensija, gan jautājumā par to, ko var uzkraut sievietes un vīrieša pleciem.

Tāpēc es ļoti lūdzu pārdomāt, vai šodien ir vērts konceptuāli balsot par šo likumu pirmām kārtām tāpēc, ka jau pats likuma nosaukums neatbilst tā būtībai.

Priekšsēdētājs. Vārds Mārim Budovskim - deputātam no LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Dziļākajā būtībā es gribētu uzreiz piekrist Gravas kundzes teiktajam, ka faktiski tas viss, kas šobrīd mums ir saņemts par šo pensiju likumu, patiešām nav sagatavots, tāpēc būtu pāragri par to runāt. Šobrīd būtu vienkārši nenopietni par to runāt, jo gandrīz katrā teikumā ir iebildes, iebildes un vēlreiz iebildes. Tāpēc es šodien esmu ļoti priecīgs par to, ka ir iespēja izteikt domas par šo likumprojektu kopumā, neskarot atsevišķus tā pantus, bet tomēr minēt dažas domas.

Kad Riteņa kungs uzstājās, viņš pašā sākumā teica, ka viena no galvenajām problēmām, kura bija parādījusies un kuru valdība ir centusies risināt ar šo likumprojektu, ir minimālā izdzīvošanas līmeņa noteikšana pensionāram. Un uzreiz radās pirmais jautājums: ko vispār Riteņa kungs vai attiecīgā ministrija tādā gadījumā saprot ar vārdu “pensionārs”? Kas ir pensionārs? Jo visā tālākajā tekstā, visos ieteikumos faktiski ir parādījusies ļoti ciniska doma. Agrāk šī ciniskā doma praktiski skanēja tā - nav cilvēka, nav problēmu, turpretī šobrīd es to gribu interpretēt pilnīgi citādā veidā - nav pensionāru, nav pensionāru problēmas. Teiksim tā: mums visu šo laiku bija viens noteikts vecuma cenzs, kad mēs varējām kļūt par pensionāru, turpretī šobrīd tas tiek paaugstināts. Līdz ar to jau ar pirmo soli mākslīgi tiek samazināts pensionāru skaits. Un tagad es gribētu teikt: es vairs nevaru nerunāt par to, ka šeit ir minēti 65 gadi. Arī Marjašas kundze un Gravas kundze nupat izteica aicinājumu izprast sieviešu grūto likteni un tā tālāk.

Es domāju, ka man tomēr ir jārunā par zināmu statistiku, un tā ir šāda. Tātad es palūdzu izrakstu no Statistiskas pārvaldes par iedzīvotāju dzīves ilgumu Latvijas Republikā. Dati ir šādi: vidējā mūža ilguma maksimums sievietēm Latvijā pēdējos gados ir reģistrēts 1989.gadā un tas ir 75,2 gadi, 1992.gadā (tie ir pēdējie dati) tas ir 74,3 gadi. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs ar 65 gadiem sākam pensijas maksāšanu jeb atzīstam cilvēku par pensionāru, sievietes vēl vidēji 9,3 gadus varētu saņemt šo pensiju. Taču tādā gadījumā es tagad nesaprotu, kāds liktenis ir vīriešiem vai kā šo likteni varētu interpretēt. Vidējā vecuma maksimums vīriešiem 1988.gadā bija 66,3 gadi, bet tālāk ar katru gadu vīriešu vidējais vecums par vienu gadu samazinās un patlaban, 1992.gadā, tas ir 62,7 gadi. Piedodiet, cienītie kungi un Riteņa kungs! Lūdzu, varbūt jūs paklausītos... Tātad vīriešu vidējais mūža ilgums ir 62,7 gadi, tātad mīnus 2,3 gadi līdz iespējamajai pensijas saņemšanai. Tādā gadījumā es tagad īsti nevaru saprast... Es gan pašlaik nerunāšu par to, ka diference starp sieviešu un vīriešu vidējo mūža ilgumu ir 11,6 gadi. Bioloģiskajās teorijās vienmēr tiek izskatīti jautājumi, kurš uz kura rēķina dzīvo. Es vienīgi varētu aizstāvēt vīriešu likteni un teikt, ka tas nav viegli - dzīvot kopā ar sievietēm...

Nākamais moments. Tātad mēs esam runājuši par 65 gadiem. Tomēr man liekas, ka tāda runa vispār ir lieka, jo ir lieki šeit minēt kaut kādus piemērus, kāds ir mūža ilgums Rietumos. Mēs te runājam par Latvijas pensionāriem, tāpēc arī izmantosim un domāsim par tiem statistikas datiem, kādi ir mums Latvijā.

Tālāk. Man īsti nav saprotams tas, kādā veidā visu šo laiku veikli tiek kombinēts kopumā nodzīvotais mūža ilgums un nostrādātie gadi. Faktiski mēs arī te redzam vienu tādu spārnotu teikumu: tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, sasniedzot 65 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Tātad ir runa par vecuma pensiju, bet tālāk uzreiz tiek pielikts klāt darba stāžs. Un tādā gadījumā man ir jautājums: vai tas, kurš nav 30 gadus strādājis, kļūst vecs? Acīmredzot pēc šādas loģikas, tie, kuri 30 gadus nav strādājuši, tie veci nevar kļūt. Mūžīgā jaunība!

Nākamais moments. Zināt, es īsti nevaru saprast arī vēl to, ka mūža invalīdiem ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Piedodiet, bet invalīdi uz mūžu... Mums tādi invalīdi uz mūžu ir jau no bērna kājas, kādā veidā tad viņi savāks to visu? Un man ir jautājums par šo invalīdu uz mūžu: vai viņam vispār ir iespējams nodzīvot līdz 60 gadiem, nemaz jau nerunājot par šo darba stāžu, ko varētu savākt?

Tad vēl šeit ir arī citas ļoti interesantas lietas. Te ir minēts par pensijām liliputiem, punduriem un neredzīgajiem. Es nezinu, kādā veidā tas viss ir sakombinēts. Taču viens man ir absolūti skaidrs, ka neredzīgais ir redzes invalīds, un tā ir absolūta invaliditātes pazīme, par to ir runa.

Tālāk. Ja mēs runājam tīri medicīniski, tad liliputi un punduri... Piedodiet, arī šeit ir medicīniskie kritēriji, un tas, pirmkārt, ir jādiferencē. Tā atkal ir invaliditāte.

Jūs saprotiet, - šeit viss ir sajaukts vienā putrā, un pie tam ir uzreiz klāt, sasniedzot 60 gadu vecumu, lai gan šinī gadījumā darba stāžs ir 25 gadi.

Cienītie kolēģi, ja mēs vēlreiz atgriežamies pie statistikas un paskatāmies, kāds ir liliputu vidējais mūža ilgums, tad viņi vispār nenodzīvo līdz tam laikam 15 gadu. Jūs saprotat? Es šeit varētu runāt vēl un vēl. Arī par to, kāpēc pensionāram vajadzētu strādāt? Kas viņam liek strādāt? Acīmredzot tas ir tas pats izdzīvošanas jautājums. Taču šeit mēs ar vieglu roku sākam rakstīt: ja tu strādā, tad tu nesaņem to. Piedodiet, bet tādā gadījumā viss iepriekšējais mūžs, viss iepriekš sastrādātais tiek nosvītrots.

Es šeit varētu tā runāt un analizēt teikumu pēc teikuma, es varētu aizrunāties līdz visskaudrākajām lietām un paprasīt: vai jums, skatoties šādu likumprojektu, tas neatgādina kādas filmas nosaukumu? Un es gribētu jums pateikt, ka šīs filmas nosaukums bija: “Nodzītus zirgus nošauj, vai ne?”

Jūs saprotiet, es pašlaik negribētu vēl vairāk saasināt šo tēmu, taču gribētu izteikt izbrīnu: kā līdz šādai domāšanas kvalitātei ir nonākuši tie, kuri šo projektu ir atļāvušies iesniegt šādā variantā? Un tādā gadījumā, ja mēs šodien ļoti asi profilaktiski nerunāsim, šis domāšanas recidīvs var turpināties. Pie kā tad mēs nonāksim?

Cienītie kolēģi! Tātad es uzskatu, ka šis projekts absolūti nav sagatavots, un, ja patiešām šiem kungiem vai dāmām, kas šo projektu ir izstrādājuši, mainīsies domāšanas kvalitāte, tad ir cerības, ka var parādīties dokuments, kuru mums būs arī tiesības izskatīt.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais Prezidij, deputāti, cunftes brāli Tabūna kungs. Arī es gribētu izteikt dažas pārdomas un ieteikumus attiecībā uz šo pensiju aprēķināšanas likumprojektu. Proti, kā komisijai un vēlāk arī Saeimai lemt par visai speciālas kategorijas - pensionāru izdzīvošanu šajos juku un pārmaiņu laikos. Es runāju tāpēc, ka arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir griezušies vairāki radošo savienību locekļi un izteikuši savas speciālās problēmas, tāpēc es gribu dalīties ar jums dažās viņu izteiktajās problēmās.

Veidojot un pieņemot jaunus likumus, protams, ir jānodrošina visu kategoriju pensionāri. Tas, protams, tiks paveikts ar likumiem, ar fondiem un es ceru, ar apdrošināšanu un citādā veidā, taču tā būs nākotnē. Šajā zemē, kā mēs visi zinām, ir veci, bieži vien nespējīgi un nenodrošināti ļaudis. Ir ne tikai baletdejotāji, cirka darbinieki vai slaveni aktieri, bet ir arī citi tikpat nopelniem bagāti cilvēki, tikai citā plāksnē. Piemēram, slaucējas, meža cirtēji, vienkārši lauku strādnieki vai arī skolotāji. Es aicinu atļaut valdībai saziņā ar Labklājības ministriju un, protams, ar Saeimas piekrišanu, ar kaut kādu speciālu nolikumu gādāt par patiešām izcilu un goda nosaukumu ieguvušo pensionāru ikdienas iztiku. Es runāju par izciliem mūsu tautas darbiniekiem visās kategorijās. Rezumējot manis teikto, radīsim kaut kādu mehānismu, kas tagad vai ļoti drīz ļautu gādāt par šo cilvēku iztiku, nemaz negaidot jaunā pensiju likuma pieņemšanu, kaut arī tas notiks drīz. Kas šos cilvēkus izraudzīs - tas lai paliek radošo savienību, attiecīgo ministriju un citu zinošu lēmēju kompetencē. Tauta viņus pazīst. Vai mums nav neērti, es teiktu, pat kauns, ka tādi cilvēki kā, piemēram, Leonīds Vīgners, Ēvalds Valters, Kārlis Sebris, Miervaldis Birze, lai man piedod tie citi cilvēki, kuru vārdus es neesmu nosaucis, saņem 15 latus tāpat kā visu citu profesiju, kuras es negribu minēt, un citu kategoriju cilvēki? Mēs vispār nedrīkstētu saukt šos cilvēkus par pensionāriem. Mēs nedrīkstētu viņus tā saukt! Bet mēs viņiem maksājam 15 latus mēnesī, lai viņi varētu iztikt.

Tā kā šī tribīne tiek izmantota, lai runātu par rudeni un citētu Bībeli, kā arī lai pieminētu mūsu draugus, tad arī es atļaušos... Arī mans vārds šodien te tika minēts, un mans tenisa partneris, manuprāt, nekorekti izteicās, ka es izdodot kvītis... Nē, es pieprasu kvītis par visiem pirkumiem, kurus es šajā zemē izdaru. Kāpēc es to pieminu? Runājot un kritizējot no šīs tribīnes, mums vajadzētu būt pašiem pirmajiem, kas šai tautai un šai zemei rādītu priekšzīmi. Vai mēs visi pieprasām kvītis, kad kaut ko pērkam? Vai mēs, kad valsts ierēdņi uz mums “rej”, kad viņi ir kungi, vai mēs tad laipni viņiem pajautājam, kāpēc viņi ir tik nepieklājīgi, un prasām, kam viņi ir atbildīgi? Vai mēs to darām? Šodien vienā no pārtraukumiem tepat lejā, šajā Saeimas ēkā, uz alkohola pudeles nebija tā sauktā marķējuma. Tātad šajā ēkā, kā es saprotu, arī mēs dzeram kontrabandas alkoholu. Kas par to ir atbildīgs? Lai arī viņi par to domā. Es šīs lietas pieminu tādēļ, ka mums katram būtu jāsāk pašam ar sevi. Sāksim katrs ar sevi visās šajās vietās!

Manuprāt, mums nevajag sadoties rokās un lēkt vai nu Daugavā, vai Baltijas jūrā. Bet kā būtu, ja mēs visi sadotos rokās (es varbūt dotu roku Larisai Laviņai no frakcijas “Līdztiesība”) un apliktu tās apkārt visai šai zemei, visiem pensionāriem, visiem mafijas cilvēkiem, un tiešām gādātu, lai šī zeme būtu tāda, kādā gribam dzīvot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi! Es saprotu tā: ja runa ir par kaut kādu dzērienu, kurš nav marķēts, tas liecina par to, ka deputāts to nelieto, jo acīmredzot tas no vecu veciem laikiem šeit stāv... (Zālē smiekli.)

Vārds deputātam Pēterim Elfertam, pēc tam runās deputāts Viesturs Karnups.

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi!Gribu sākt ar to, ka mēs atrodamies starpposmā starp divām sistēmām. Vienu sistēmu nomainot ar otru, mēs nevaram savilkt galus. Tas ir saistīts ar pensiju vai pabalstu paaugstinājumu, tas ir saistīts ar budžetu. Tie cilvēki, kuri nospieda zaļo “par” pogu attiecībā uz nodokļu paaugstinājumu, līdz ar to paaugstināja arī pensijas.

Bijām paredzējuši paaugstinātos nodokļus saistīt ar pensijām. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Un otrādi - kāpēc saistīt pensijas ar nodokļu paaugstinājumu? Jo tas radīs papildu izdevumus budžetā. Satversmes 66.pants to pieprasa. Tāpēc tas ir tā saistīts. Mēs arī esam pildījuši to, ko esam solījuši - tas ir, sākt diferencēšanu, tādējādi nosakot, kas katram pensionāram pienākas. Lai viņu peļņa ir atkarīga no darba, ko viņi ir ieguldījuši, respektīvi, no darba stāža.

Kā jau es teicu (arī Tupeša kungs to teica), daudzām grupām nav paredzēts... tās nav pensijas, bet pabalsti. Bet mums (kā jau teicu, mēs atrodamies starp divām sistēmām) jāpāriet uz sociālās apdrošināšanas fondiem, tāpat arī uz papildu pensijas fondiem, kurus paredzēts izveidot sociālās apdrošināšanas pārkārtošanas gaitā. Tātad jācer, ka šis process nebūs ilgstošs un mēs varēsim pāriet uz sociālās apdrošināšanas fondu un veidot arī pensionāru fondu, un es ceru, ka mūsu radošie ļaudis, mūsu kultūras cilvēki būs pirmie, kas izveidos kultūras darbinieku pensijas fondu.

Mums pensijas vecums ir jāpaaugstina. Kad mēs to darīsim, - tas ir cits jautājums. Mēs paaugstināsim pensijas. Uzskatu, ka pensijas ir jāpaaugstina, lai mūsu valstī būtu sieviešu un vīriešu vienlīdzība. Kāpēc mums pašlaik ir jāstrādā šādā virzienā? Mums ir nenormāla proporcija starp pensionāriem un strādājošajiem. Nevajag skatīties uz to, kāds ir mūža ilgums, bet ir jāņem vērā tas, kad cilvēks aiziet pensijā un cik ilgs ir viņa pensijas laiks. Mūsu valstī tas ir 14 gadu. Tas ir ārkārtīgi augsts...

Aicinu jūs atbalstīt šo projektu! Aicinu jūs balsot par abiem priekšlikumiem!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam - lūdzu! Pēc tam runās deputāts Aivars Kreituss.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējie runātāji - īpaši mans kolēģis Budovska kungs - ir pateikuši tieši to, ko es gribēju jums sacīt. Acīmredzot šis lēmuma projekts un šis likumprojekts nav pietiekami sagatavoti. Tas vēl būtu saprotams, ka cilvēks - pensionārs no Rietumiem varētu tādu projektu sagatavot, nezinot un neizjūtot Latvijas apstākļus. Es tiešām esmu pārsteigts un man ir mazliet kauns, ka cilvēki, kas ir dzimuši un auguši šeit Latvijā un ir redzējuši, ko viņu vecākiem vajadzēja pēdējos 50 gados (un it īpaši šodien) panest gan darbā, gan mājās, - ka šie cilvēki nav devuši ministra kungam padomus par to, kā pareizi izstrādāt pensiju likumu. Pensiju izmaksas problēmas ir tiešām grāmatvedības jautājums. Bet mēs neesam cipari, pensionāri nav skaitļi! Viņi ir dzīvi cilvēki, un, ja kāds likumprojekts, ko mēs šeit izskatām, neņem vērā cilvēkus, tad tas likumprojekts nav nekam derīgs.  LNNK  piekrīt  Latvijas Pensionāru federācijai - it īpaši attiecībā uz to, ka šis likumprojekts nav pienācīgi sagatavots, ka tas neņem vērā apstākļus, kurus Gravas kundze minēja, - par Latvijas sieviešu likteni, kuru nevar salīdzināt ar sieviešu likteni Rietumos. Latvijas sievietēm klājas tiešām smagi - gan strādājot, gan audzinot bērnus un uzturot ģimeni.

Likumprojektā nav neviena vārda par vēl vienas kategorijas cilvēkiem, kuri tagad sasnieguši pensijas gadus. Tie ir represētie. Ļaudis, kas ir izturējuši tiešām pārcilvēcisku slodzi un turklāt vēl strādājuši pēc atgriešanās Latvijā, un tagad kā dāvanu no valdības viņi saņem to, ka mēs pasakām viņiem, ka jāgaida vēl 10 gadi! Vēl 10 gadi! Nepietiek, ka viņi 12-15 gadus, 20 gadus nodzīvojuši Sibīrijā. Vēl viņiem jāgaida 10 gadi, līdz viņi saņems jebkādu pabalstu no valsts! Kauns! Tas ir kauns! Valdībai vajadzētu to apjēgt. Tādēļ es aicinu Saeimu atbalstīt priekšlikumu,  kuru LNNK frakcija nupat iesniedza Prezidijam, - atdot atpakaļ šos projektus komisijai, lai tie tiktu tālāk izskatīti un pienācīgi sagatavoti un lai mēs tiešām varētu par tiem balsot pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis LNNK frakcijas iesniegumu, kurā ir rakstīts: “LNNK frakcijas vārdā lūdzam pārtraukt debates un tālāk neizskatīt likumprojektu “Par pensijām”, uzskatot to par nesagatavotu.” Pārtraukt debates var tikai, pamatojoties uz 20 deputātu iesniegumu un uz Saeimas balsojumu.

Vārds deputātam Kreitusam!

A.G.Kreituss (DP).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie klātesošie! Es vēl tomēr gribētu dažus vārdus par šo Riteņa kunga “garabērnu” teikt. Un vispirms jau - par cipariem. Budovska kungs diezgan precīzi par cipariem teica. Es gribu pateikt, ko nozīmē 65 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Jā, Zviedrijā pensijas vecums ir 65 gadi, bet vidējais mūža garums tur ir virs 80 gadiem. Japānā vidējais mūža ilgums ir vēl lielāks - 82 gadi. Un, ja mēs paskatāmies uz šo starpību - 15 gadiem, tad mums vajadzētu šos 15 gadus ņemt nost no vidējā vecuma Latvijā. Vidējais vecums Latvijā ir 68 gadi. Tikko jau teica, cik ilgs tas ir sievietēm un cik - vīriešiem. Vīriešiem tas ir tikai 62,7 gadi. Rīgā ir vēl trakāk: Rīgā vidējais vīriešu vecums ir zem 59 gadiem. Es jau esmu sācis mazliet nobīties, jo man ir atlikuši tikai 11 gadi. Riteņa kungam būtībā ir laimējies: viņam ir 70 gadu, un viņš ir dzīvojis Austrālijā un Dānijā, un tikai tāpēc viņš to ir varējis izturēt. Es domāju, ka mēs visi zinām situāciju, kāda Latvijā ir pašreiz un kāda tā ir bijusi agrāk, un ka mēs labi zinām, kādi ir produkti, ko Latvijā cilvēks ir ēdis visus šos gadus. Mēs labi zinām, kādi šie produkti ir bijuši un cik lielā mērā tie ir atšķīrušies no Rietumu produktiem. Nedomāju, ka Latvijā kāds pensionārs var uzsākt savas ikdienas gaitas, izdzerdams apelsīnu sulas glāzi, kas Rietumu cilvēku izpratnē ir pilnīgi parasta un normāla lieta, pilnīgi neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šādā situācijā nākt klajā ar šādu likumprojektu - man liekas, ka tas ir augstākā mērā cinisms. Un, ja šādā situācijā vēl mēģina pierunāt par to balsot, tad tas jau ir divkāršs cinisms.

Šajā sakarībā es, protams, varētu aiziet tik tālu, ka sāktu žēloties par vīriešu sūro likteni Latvijā un teikt, ka viņi taču, kā redzams, dzīvo krietni mazāk un ka par viņiem varbūt vajadzētu īpaši rūpēties. Taču mēs to neprasīsim. Bet katrā ziņā, es domāju, mēs visi šajā likumprojektā saskatām pietiekami skaidru vēlēšanos atbrīvoties no lielas daļas ļaužu - no tiem 660 tūkstošiem pensionāru, kuri Latvijā ir. Tas ir ļoti vienkāršs paņēmiens: pacelsim to vecuma robežu uz augšu, un mums no tiem 660 tūkstošiem paliks... es nezinu pašreiz, cik, bet domāju, ka paliks aptuveni viena trešā daļa... Tāpēc es uzskatu, ka Latvijas apstākļos nevar būt nekāda runa par kaut kādiem 65 gadiem. Tas - pirmkārt.

Un otrais. Ja šādi priekšlikumi ir izteikti, tad jābūt konkrētam izvērtējumam, kurš pamatots ar cipariem. Tas ir, konkrēti jāparāda, cik tad pensionāru paliks, ja nolemsim, ka pensijas vecums ir 65 gadi. Un mums ir godīgi jāsaka visiem pensionāriem, ka gribam atbrīvoties no vienas daļas pensionāru un nosaukt viņus par nepensionāriem, par strādātspējīgiem, lai viņiem nebūtu jāmaksā pensija. Un tas notiek apstākļos, kad Latvijā bezdarbs ar katru dienu pieaug.

Priekšsēdētājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz slēgt runātāju sarakstu. Vēl ir atlicis tikai viens runātājs. Vai vēl kāds ir pieteicies? Indulis Bērziņš - “Latvijas ceļš”. Referentam, protams, tiks dots vārds. Zvanu! Balsosim priekšlikumu par saraksta slēgšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 5, atturas - 3. Saraksts tiek slēgts.

Vārds Indulim Bērziņam - “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Arī mana māte ir pensionāre un par mani ir balsojuši daudzi pensionāri. Tieši tāpat kā par jums. Un visvairāk mani uztrauc tas, ka šobrīd ar vienu vēzienu mēs gribam izslaucīt visu no istabas, jeb izliet ūdeni kopā ar visu bērnu - tātad šajā gadījumā šo racionālo kodolu un to, kas, man liekas, šodien noteikti būtu jāsāk pieņemt. Likumprojekts ir jāpieņem pirmajā lasījumā, lai mēs no 1.novembra varētu izpildīt savu solījumu.

Es atceros “Latvijas ceļa” solījumus pirms vēlēšanām un domāju, ka arī visas pārējās politiskās organizācijas toreiz solīja šo diferencēto pensiju, praktiski pensiju palielināšanu. Jā, šobrīd gan ļoti mazu, bet tomēr pensiju palielināšanu.

Šodien mēs esam palielinājuši nodokļus un no šīs tribīnes skanēja doma, ka nodokļi ir jāpalielina tāpēc, ka ir vajadzīgs bagātāks budžets, lai tālāk būtu pensijas, būtu algas skolotājiem. Viss, ko mēs šeit teicām, bija pareizi. Nu tad neaizmirsīsim to, ko šeit mēs runājām pirms trim stundām. Es aicinu pieņemt to daļu, kas attiecas uz pensiju palielināšanu, izņemot, teiksim, šo vecuma cenza palielināšanu. Tātad pieņemt visu pārējo pirmajā lasījumā, lai varētu strādāt tālāk, gatavojot otro lasījumu. Apspriežot pa pantiem, varētu izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas un spert vienu soli uz priekšu. Ja mēs tik ilgi šeit esam bijuši kopā un strādājuši, tad tomēr varētu pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, taču bez šīm vecuma cenza izmaiņām, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu kopumā un attiecīgi no 1.novembra sākt maksāt šīs pensijas, kuras visi cilvēki gaida.

Priekšsēdētājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu, referenti!

L.Kuprijanova (SL).

Cienītā Saeima! Es piekrītu, ka redakcionāli likumprojekts ir jālabo, bet es negribētu tagad iedziļināties redakcionālos sīkumos. Šobrīd valdība ir piekritusi svītrot šinī likumprojektā jautājumu par pensijas vecuma cenza pacelšanu. Un attiecīgi tur ir ļoti daudz pantu arī par invalīdiem. Tas viss ir saistīts ar šo pensijas vecuma cenza pacelšanu. Un tādēļ, ja Riteņa kungs mums tūlīt to apstiprinās, tad es uzskatu, ka mums ir jāpieņem pirmais lasījums. Otrajā lasījumā šis likums tiks skatīts jau bez šiem pantiem, tātad būs tikai šis pensiju pacēlums “tīrā veidā”.

Man, protams, ir ļoti grūti to teikt. Tas, protams, nav likums par pensijām. Nav! Taču saprotiet, ka ir ļoti svarīgi, lai no 1.novembra mēs tomēr vismaz vidēji šos 7 latus varētu izmaksāt. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu. Arī valdība ir sapratusi un paldies tai, ka tas tik ātri notika. Ja mēs šo vecuma jautājumu izņemam ārā un ņemam vērā to, ka šis likums, es domāju, ilgāk par 3-4 mēnešiem nedarbosies, jo būs principiāli jauna koncepcija, tad, kā es saprotu, tas vispār ir 3-4 mēnešu jautājums, un tāpēc es tomēr lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Labklājības ministrs - Riteņa kungs. Lūdzu!

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Godājamie kolēģi! Bija interesantas debates, kas mums palīdzēja iepazīties ar mūsu viena vai otra kolēģa pieeju lietām un pierādīja viņu atbildības un nopietnības trūkumu.

Vispirms šajā sakarā ir jāmin kolēģis Budovskis. Kolēģis Budovskis, kā tas pierādījās, nesaprot nekā (Zālē liels troksnis.) ne tikai par liliputiem (Aplausi.), bet nesaprot arī skaitļus, kas attiecas uz pensijām un uz pensionēšanās vecumiem.

Tad vēl kolēģis Kreituss. Kreituss arī it kā gribēja attīstīt diezgan tālejošas teorijas, bet nevar zināt, uz ko tas viss bija balstīts. Līdzīgi gāja arī Karnupam, un galarezultātā... (Zālē troksnis pieņemas.) Es varētu runāt par debatēm kā par demagoģiju; par demagoģiju tādēļ, ka šīs debates klausījās pensionāri. Pensionāru, protams, Latvijā ir 660 tūkstoši. Un šajās debatēs līdz ar to notika iespējamā balsu zvejošana. Diemžēl, kā es jau teicu, tā ir ļoti bezatbildīga rīcība, jo, tam līdzīgi rīkojoties, pirms dažiem gadiem mēs tikām pie viena likuma par pensijām - pie likuma, kurš pilnīgi un totāli nedarbojas un kuru tāpēc mums tagad ir jāmēģina pārkārtot. Tomēr es baidos, ka mēs ar tiem pārkārtojumiem nekur tālu netiksim, ja mēs turpināsim debates šajā bezatbildīgajā veidā un izmantosim tik daudz lētas demagoģijas.

Un tagad par dažiem faktiem. Te daudz tika runāts par pensionēšanās vecumu. Es ceru, ka Budovska kungs... Izskatās, ka viņš tiešām pašreiz klausās... (Zālē smiekli.) Ar pensionēšanās vecumu, Budovska kungs, ir tā, ka pirmām kārtām mums jāpaskatās, kāda ir pieredze visās Eiropas zemēs. Un šeit nu ir tā, ka pensionēties 55 gadu vecumā sievietes un 70 gadu vecumā vīrieši var tikai Itālijā. Taču arī Itālija ir nonākusi tādā pašā situācijā kā mūsu valsts, jo tur visas šīs sociālās problēmas neviens vairs nevar atrisināt. Tāpat kā nevar atrisināt problēmas ar mafiju. Tādas ir šīs divas līdzības starp mums un Itāliju. Taču es nedomāju, ka mums šajā ziņā vienā vai otrā frontē vajadzētu mēģināt atdarināt Itālijas situāciju.

Attiecībā uz zemēm, kur šī situācija ir labāk izkārtota. Mums, protams, ir jāatceras tikai tas, ka tepat kaimiņos ir Dānija. Dānijā, kura ir viena no bagātākajām Eiropas valstīm, bet kurā pensionēšanās vecums ir 67 gadi. Šeit debatēs tika pieminēta arī Zviedrija. Kā tad ir Zviedrijā? Tagad, kad Zviedrija ir nonākusi saimnieciskās grūtībās, tūdaļ pensijas vecumu grib paaugstināt uz 67 gadiem, taču mēs šeit runājam par pensijas vecuma paaugstināšanu tikai līdz 65 gadiem. Un tas ir tāds jautājums, pie kura mums agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas, jo, kā to jau ir novērojuši visi tie, kuri mums šodien mēģina sniegt kādu saimniecisku palīdzību, tad mūsu pensionāru skaits ir daudz par lielu, lai mēs jebkuram no viņiem varētu dot kādu efektīvu palīdzību. Līdz ar to vispirms ir jāatrod tie, kuriem pensiju tiešām vajag, un tikai tad var uzsākt šo jautājumu kārtošanu. Un tas, protams, ir pamatprincips. Un tik ilgi, kamēr mēs ar to nerēķināsimies, mēs nekur tālu uz priekšu netiksim. Tā kā šis jautājums pašreiz izraisa tik lielas kontraversijas un mēs vēl tikai meklējam tā atrisinājumu, tad par to šobrīd ir lieki debatēt. Un tādēļ es tiešām varu apstiprināt to, ko Kuprijanovas kundze jau teica, - ka šajā gadījumā valdība nepastāvēs uz šīm attiecīgajām pārmaiņām.

Un tagad man dažos vārdos ir jāatgriežas pie deputātes Gravas teiktā, ka šis likumprojekts it kā ir totāli nesagatavots. Zināt, man šajā sakarā ir jākonstatē, ka mēs, protams, sākam no ļoti samudžinātas un ļoti komplicētas izejas bāzes. Tieši tāpēc mums vēl tagad, šajā pārejas stadijā, tiešām daļēji ir jāizmanto šie vecie principi, šie vecie jēdzieni un arī tā pati vecā terminoloģija. Un visu to darot, protams, nekādu lielu skaidrību šeit nevar panākt. To es jau konstatēju savos ievadvārdos. Katrā ziņā mēs dzirdējām ierosinājumu, kuru izteica komisijas vadītāja Kuprijanovas kundze, un es to atbalstu, ka mums ir jāpāriet pie šā likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, man diemžēl ministra kungam ir jāpasaka, ka viņš atļāvās skarbus izteicienus, kurus citi deputāti varēja uztvert kā apvainojumu.

Un tagad, lūdzu, par konkrētiem priekšlikumiem. Tātad ministra kungs, kā es saprotu, valdības vārdā iesniegtajā likumprojektā atsauc tos punktus, kuri norāda uz pensijas vecuma palielināšanu. Arī no komisijas vadītājas vārdiem un no “Latvijas ceļa” frakcijas secinājuma, kuru izteica I.Bērziņš, kā arī no ministra nule sacītā izriet tāds pats secinājums. Tomēr, lai mums viss būtu precīzi, es lūgšu Kuprijanovas kundzi tribīnē. Tomēr pirms balsošanas noskaidrosim, ko tad valdība īsti atsauc.

L.Kuprijanova (SL).

Likumprojektā “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””...

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību!

L.Kuprijanova. Tas ir atrodams jūsu 250. un arī 197.dokumentā. Tas ir pirmais likumprojekts, kas tur ir iešūts. Te zem viena numura ir divi dokumenti. Tātad valdība atsauc 1., 2., 3., 4., 5., 6.punktu un 7.punkta otro apakšpunktu, kā arī 14.punktu. Es varu nolasīt to tekstu, kas ir atsaucams.

Pirmais punkts: “Izteikt 4.panta 2.punktu šādā redakcijā: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši 65 gadu vecumu...”. Tas tiek atsaukts. (Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Gravas kundze, taču arī jūs saņemat piezīmi. Ja ir kādi jautājumi par procedūru - lūdzu! Tad nāciet tribīnē un pasakiet! Tagad es lūdzu komisijas vadītāju precīzi nolasīt, kurus no iesniegtajiem likumprojekta punktiem valdība atsauc, lai balsošanā mēs precīzi zinātu, par ko balsojam. Lūdzu, paņemiet 197.dokumentu! Tas ir valdības iesniegtais dokuments. Un jūs, lūdzu, valdības iesniegtajā projektā nolasiet, kas tiek atsaukts.

L.Kuprijanova. Tiek atsaukts 1.punkts. Vai man lasīt tekstu?

Priekšsēdētājs. Nolasiet!

L.Kuprijanova. “Izteikt 4.panta 2.punkta tekstu šādā redakcijā: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši 65 gadu vecumu...”

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 2.punkts: “Izteikt 8.pantu šādā redakcijā: “Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, sasniedzot 65 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem...”” Tas tiek atsaukts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais.

L.Kuprijanova. 3.punkts: “Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “Invalīdiem uz mūžu ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 65 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem.”” Tas tiek atsaukts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais.

L.Kuprijanova. 4.punkts: “Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā: “Sievietēm, kurām ir 5 un vairāk bērni, kā arī mātēm, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un ja viņas bērnus ir izaudzinājušas līdz 8 gadu vecumam.”” Tas tiek atsaukts.

Priekšsēdētājs. Paldies.

L.Kuprijanova. 5.punkts: “Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā: “Liliputiem, punduriem un neredzīgajiem ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 50 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem.”” Tas ir atsaukts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

L.Kuprijanova. 6.punkts: “Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “Personām, kas piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos vai evakuētas no radiācijas ietekmes zonas, ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem.”” Tas tiek atsaukts.

Tālāk ir 7.punkta 2.apakšpunkts: “Izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “Tēvu, māti, sievu un vīru, ja viņi sasnieguši 65 gadu vecumu, vai arī, ja viņi ir invalīdi...”” Tas tiek atsaukts.

14.punkts: “Noteikt, ka ar šo likumu izdarītie grozījumi un papildinājumi likuma “Par valsts pensijām” 24.panta 1.punktā, 39., 51., 52. un 58.pantā stājas spēkā ar tā mēneša 1.datumu, kas seko mēnesim, kurā izdarīti grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli.”” Tas tiek izņemts ārā, jo tas ir saistīts ar šā panta pāreju.

Tas ir viss, kas skar šo pirmo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Jūs pabeidzāt?

L.Kuprijanova. Nē, tas nav saistīts ar vecumu. Tas ir apspriežams punkts, bet tas nav saistīts ar vecuma cenza pacēlumu. Tiek svītroti šie pirmie punkti, kas... (Kāds kaut ko saka no zāles.) Tas ir par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai tāds ir komisijas un valdības viedoklis?

L.Kuprijanova. Komisijas - jā.

Priekšsēdētājs. Riteņa kungs, vai jūs to apstiprināt? Labklājības ministra kungs to apstiprina.

Godātie kolēģi, Kārtības rullī tādas procedūras nav, taču tāda procedūra nav arī aizliegta. Saeimai pašai ir jāizlemj, jo mums šeit ir dažādi varianti.

Viens variants jau ir piedāvāts, un mums visiem ir jāizšķiras. Vai par šo piedāvājumu kāds vēlas runāt? Ja neviens no deputātiem nevēlas runāt, tad es lieku grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām” uz balsošanu, lai pārietu uz lasīšanu pa pantiem, svītrojot tos punktus un pantus, kurus tikko nolasīja komisijas vadītāja deputāte Kuprijanova un kurus, kā mēs dzirdējām, atbalstīja gan frakcija “Latvijas ceļš”, gan valdība. Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem. Es vēlreiz atkārtoju - bez tiem pantiem, kurus atsauca tieši valdība un komisija. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 1, atturas - 6. Priekšlikums ir akceptēts. Tālāk notiks lasīšana pa pantiem, un tad būs vārds komisijas vadītājai. Jūs par procedūru? Lūdzu!

I.Grava (DP).

Es zinu, ka mēs vismaz divi nobalsojām “pret”, bet te ir tikai viens “pret”.

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte Grava, lūdzu, paņemiet izdruku!

L.Kuprijanova. Cienītā Saeima! Otrs dokuments, kuram ir šis pats numurs, ir “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu.” Arī šinī likumprojektā ir 5.punkts, kas skar šo vecuma cenza paaugstināšanu. Tas ir punkts, kurā ir atrunāts, ka gadījumā, ja paceļ vecuma cenzu, tas skar visas izdienas pensijas. Tā kā vecuma cenzs tagad ir noņemts, tad mums ir formāli jānobalso arī par šā 5.punkta svītrošanu no otrā dokumenta un arī no otrā lasījuma. (Sarunas zālē.)

Priekšsēdētājs. Godātie! Es saprotu, bet...

L.Kuprijanova. Jā, tā var būt, jo apsprieda abus dokumentus. Praktiski tie abi tika apspriesti kopā, jo jūs runājāt arī par aprēķināšanas kārtību. Praktiski tā ir formula par aprēķināšanas kārtību, un tā tika vienlaicīgi apspriesta.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par procedūru Panteļējevs - “Latvijas ceļš”!

A.Panteļējevs (LC).

Es sapratu, ka mēs esam nobalsojuši par viena dokumenta apstiprināšanu pirmajā lasījumā un tā uzsākšanu lasīt pa pantiem. Es sapratu, ka Kuprijanovas kundzes priekšlikums bija šo lasījumu pa pantiem sākt pēc nedēļas.

Un tad vēl otrs Kuprijanovas kundzes priekšlikums, ka arī otrais dokuments ir jāapstiprina pirmajā lasījumā, izņemot analogi (tāpat kā mēs to darījām pirmajā gadījumā) attiecīgo 5.pantu, kas skar vecuma cenzu. Un ir jānobalso arī par pāreju uz lasīšanu pa pantiem pēc nedēļas bez šā 5.panta, kas skar vecuma cenzu. Es sapratu tā.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mēs debatējām par pirmo dokumentu. Vai kāds vēlas runāt debatēs par otro dokumentu, kas ir saistīts ar pirmo, taču ir atsevišķs dokuments. Lūdzu, pirms mēs balsojam par likumprojektu par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu, lūdzu nosauciet numuru, bet pasakiet precīzi, ko tā atsauc.

L.Kuprijanova (SL).

Tātad 5.punkts nosaka, ka līdz tam laikam, kamēr tiks ieviesta apdrošināšana pret darba gaitā iespējamiem nelaimes gadījumiem un arodslimībām, tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem neatkarīgi no pēdējās darba vietas ir:

personām, kas strādā darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem, pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta izstrādāta un ar arodbiedrībām saskaņota ražotņu, darbu un profesiju saraksta un atbilstoši darba vietas atestācijas rezultātiem - sasniedzot 55 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un ja vismaz 12 gadi un 6 mēneši no tiem nostrādāti sarakstā minētajos darbos;

personām, kas sarakstā minētajos darbos ar sevišķi kaitīgiem vai sevišķi smagiem darba apstākļiem nostrādājušas vismaz pusi darba stāža, kāds nepieciešams, lai saņemtu pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, pensiju saskaņā ar šiem noteikumiem piešķir, samazinot Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” 8.pantā paredzēto vecuma kritēriju par katru šajā darbā nostrādāto vienu gadu - uz trim mēnešiem;

personām, kas strādā citos darbos ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem, pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta izstrādāta un ar arodbiedrībām saskaņota ražotņu, darbu un profesiju saraksta un atbilstoši darbavietas atestācijas rezultātiem, - sasniedzot 60 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem un ja vismaz 15 gadi no tiem nostrādāti sarakstā minētajos darbos;

personām, kas sarakstā minētajos darbos ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem nostrādājušas vismaz pusi darba stāža, pensiju ar atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķir, samazinot Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” 8.pantā paredzēto vecuma kritēriju par vienu gadu par katriem šajā darbā nostrādātiem trim gadiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi, tie, kas iebilst un saka, ka nevajag lasīt! Ja mēs ļoti principiāli sākam izskatīt šo jautājumu, tad lūdzu valdību izdarīt izmaiņas, un pēc tam mēs skatīsim. Bet tagad iznāk, ka komisijas vadītāja nolasa to punktu, kuru valdība atsauc, un frakcija vēl nav mierā. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? (Starpsauciens no zāles: “Nevajag!”) Kādi ir ierosinājumi? Ir ierosinājums - pāriet pie likumprojekta “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu” lasīšanas pa pantiem, tātad - balsot par šo likumprojektu, ņemot vērā, ka 5.punktu, kuru tikko nolasīja komisijas vadītāja deputāte Kuprijanova, valdība ir atsaukusi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - nav, atturas - 12. Līdz ar to esam pieņēmuši lēmumu - pāriet pie lasīšanas pa pantiem. Par otro lasījumu referenti ir runājuši no tribīnes. Pēc nedēļas, jā! Bet ir ļoti liels lūgums - iesniegt visus materiālus pirmdien valdībai un komisijai. Vairs nav pieļaujama tāda prakse, kāda bija vērojama šonedēļ, kad dažus materiālus deputāti saņēma tikai trešdienas vakarā. Tāda prakse vairs nav pieļaujama. Jautājumus neiekļaus darba kārtībā, ja materiāli savlaicīgi netiks iesniegti.

Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - iekļaut šīsdienas darba kārtībā un izskatīt likumprojektu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (otrajā lasījumā, 246.dokuments) un plenārsēdi slēgt pēc tam, kad otro lasījumu būsim beiguši. Vai kāds vēlas runāt? (Starpsauciens no zāles: “Nē!”) Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 1, atturas ... Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu norunu ir laiks pārtraukumam. Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Ceru, ka tas ir pēdējais jautājums, kurš šodien jāizskata. Izskatīsim Latvijas Republikas likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, lasot pa pantiem! Lūdzu - komisijas vadītājs deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Izskatīšanai tiek piedāvāts Latvijas Republikas likumprojekta “Par Valsts ieņēmumu dienestu” otrais lasījums. Pēc pirmā lasījuma, praktiski jau pirms tā, no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas tika saņemta vesela virkne papildinājumu, kā arī bija vesela virkne priekšlikumu no pašas Budžeta un finansu komisijas. Likumprojektā ir iestrādāti visi šie priekšlikumi, izņemot vienu, un tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - likumprojekta 2.panta 3.punktu izteikt šādā redakcijā - “kontrolēt, kā valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras ieņem vēlētus amatus valsts un pašvaldību institūcijās, ievēro darba tiesiskās attiecības, uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumus”. Nenoliedzot to, ka šis ierosinājums ir ļoti būtisks, jo ir precīzi jānosaka institūcija, kas cīnās pret korumpētību valsts pārvaldes struktūrās un vēlētajās struktūrās, tajā pašā laikā mēs uzskatījām, ka šis uzdevums nav Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Vienojāmies ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Lagzdiņa kungu, ka pēc divām nedēļām būs trešais lasījums, kurā mēs varētu vienoties par koncepciju - par to, vai Valsts ieņēmumu dienests ir šī institūcija. Vairāk nekādi rakstiski priekšlikumi nav saņemti, un arī šodien plenārsēdes laikā tādi nav saņemti un nav pavairoti. Līdz ar to es uzskatu, ka varam pāriet pie likumprojekta “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izskatīšanas pa pantiem tajā redakcijā, kāda jums ir piedāvāta, jo šajā likumprojekta redakcijā ir iekļauti, kā jau es teicu, visi pieņemtie labojumi, izņemot šo vienu, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka šobrīd par šo priekšlikumu nebūtu jābalso. Iespējams, ka pie tā mēs atgriezīsimies trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates! Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lagzdiņa kungs, vai jūs nevēlētos komentēt komisijas vadītāja Piebalga kunga izteikumus, jo tie attiecas uz jūsu priekšlikumu?

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es būtu savu priekšlikumu izteicis tīri procedūras ziņā. Kad mēs sāktu balsot par pantiem un nonāktu līdz 2.pantam, es savu priekšlikumu izteiktu, jo mums, kolēģi, diemžēl ir jābalso par katru pantu, jo tas ir balsojams par pantiem. Otrajā lasījumā vajag balsot par visiem pantiem, bet trešajā lasījumā - tikai par tiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es negribētu aizkavēt jūsu uzmanību, taču mutvārdos virkne deputātu ir izteikuši vairākas idejas, kas ir saistītas ar šo likumprojektu. Kā jau es teicu, pēc divām nedēļām ir vēl trešais lasījums. Un tāpēc es gribētu lūgt attiecīgos kolēģus deputātus noformēt savus priekšlikumus rakstveidā, tad tos varētu izskatīt trešajā lasījumā un mēs vēl varētu mainīt šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Lagzdiņa kungs, 88.pants nosaka likumdošanas kārtību: “Lasot projektu pa pantiem (otrais lasījums), pielaižamas debates un balsošana par katru pantu vai tā daļu atsevišķi, vai apvienojot vairākus pantus.” Es saprotu šo ierakstu tādējādi un arī iepriekšējos otrajos lasījumos vadījos no šā panta: ja mums ar deputātiem neiznāk nekādas domstarpības un nav nekādu priekšlikumu vai atbilžu, tad mēs par katru pantu atsevišķi nebalsojam. Balso tikai par to pantu, par kuru deputātiem ir bijuši priekšlikumi vai iebildes. Tā kā šeit neviens debatēs nepieteicās un visi deputātu priekšlikumi, kā teica komisijas vadītājs, ir ievēroti, tad mums atliek tikai šis viens jūsu komisijas ierosinājums, kurš nav ņemts vērā. Es vēlreiz lūgtu jūs ņemt vārdu.

J.Lagzdiņš(LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Papildinot to, ko teica kolēģis Andris Piebalgs, es gribētu informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatsauc savu priekšlikumu, jo tik tiešām mūsu valstī ir jābūt institūcijai, kura kontrolē un uzrauga, kā tiek realizētas antikorupcijas normas. Mūsu komisija uzskata, ka šai institūcijai ir jābūt Valsts ieņēmumu dienestam, bet, tā kā mūsu priekšlikums nebija saskaņots ar valdību, būtu korekti un pareizi, ja mēs to saskaņotu ar valdību divu nedēļu laikā, kuras atlikušas līdz trešajam lasījumam. Komisijas vārdā ierosinu otrajā lasījumā nebalsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet par precizētu mūsu komisijas priekšlikumu balsot trešajā lasījumā (ja mēs tādu iesniegsim, bet mēs noteikti iesniegsim).

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Ludmilai Kuprijanovai - Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamā Saeima! Arī mēs nepaspējām iesniegt savus priekšlikumus. Tos mēs iesniegsim uz trešo lasījumu. Es tikai gribu pastāstīt par šo priekšlikuma būtību. Ir runa par 20.panta otro daļu. Tas ir saistīts ar sociālajām garantijām. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko ieroci vai citus personiskās aizsardzības līdzekļus, viņiem ir tiesības uz valsts obligāto apdrošināšanu neatkarīgi no citiem apdrošināšanas veidiem. Lieta ir tā (es jau pagājušo reizi par to runāju), ka ir, teiksim, “jumta” likums par valsts ierēdņiem, pie kuriem sevi pieskaita arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, un tādā gadījumā es ierosinu šo punktu ņemt ārā no šā likuma, atsaucoties uz “jumta” likumu. Uz trešo lasījumu mūsu komisija savu viedokli iesniegs rakstveidā.

Priekšsēdētājs. Jūsu priekšlikums ir svītrot 20.panta otro daļu. Mainīt var.

L.Kuprijanova. Jā, mainīt redakcionāli! Mēs uz nākamo lasījumu iesniegsim. Es vienkārši gribēju tam pievērst jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad tas ir pieteikums trešajam lasījumam. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs?

Godātie deputāti, es neredzu nevienu pantu, par kuru tagad otrajā lasījumā vajadzētu atsevišķi balsot. Jo, kā mums ziņoja Piebalga kungs, visi priekšlikumi ir ņemti vērā, bet viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tiks iestrādāts trešajā lasījumā, un arī deputāte Kuprijanova savu precizējumu 20.pantam iesniegs trešajam lasījumam. Tāpēc lūdzu balsot par akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu.  Par  - 74, pret - nav, atturas - 5. Akceptēts otrajā lasījumā.

Līdz trešajam lasījumam, kā jūs zināt, ir desmit dienu - ne mazāk.

Kārtības ruļļa 91.pants nosaka: “Laiku starp otro un trešo lasījumu, bet ne īsāku par desmit dienām, nosaka Saeima tūliņ pēc otrā lasījuma.”

Lūdzu - deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Es ierosinātu trešo lasījumu noteikt 28.datumā - tātad pēc divām nedēļām. Un tāpēc es lūgtu cienījamos deputātus, jo ir atlikušas vēl piecas dienas, iesniegt priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Paldies. Jūsu priekšlikums ir pieņemts. Diemžēl Prezidijs ir saņēmis no 10 deputātiem iesniegumu, kurā viņi lūdz iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Par izmaiņām Muitas kodeksā” un “Par izmaiņām Kriminālprocesa kodeksā”. Viens deputāts var izteikties “par”, viens - “pret”, un tad balsosim.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šie divi likumprojekti ir tieši sajūgti ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Jau tā visā visumā rodas zināmas pretrunas ar Muitas kodeksu, kā teikts pavadvēstulē, kas iesniegta Prezidijam. Tāpēc, ja mēs tagad šos divus likumprojektus novilcināsim kaut vai par vienu nedēļu, mēs vēl vairāk pastiprināsim tās likumdošanas problēmas, kas radīsies pēc tam, jo, ja mēs izskatīsim šos likumprojektus pēc nedēļas, tad attiecīgi ir vajadzīgs, lai šis lasījums būtu pēc divām nedēļām, un tas jau ir novembrī. Tāpēc es lūgtu tomēr veltīt laiku šiem diviem likumprojektiem vēl jo vairāk tāpēc, ka nekādi principiāli papildinājumi vai konkrēti ierosinājumi nav saņemti. Es nedomāju, ka par šiem jautājumiem varētu būt kādas debates.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 15, atturas - 5. Akceptēts. Lūdzu referentu tribīnē!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tātad likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Muitas kodeksā” ir cieši saistīts ar izmaiņām Valsts ieņēmumu dienestā. Šajā gadījumā Valsts finansu inspekcija tiek pārdēvēta par Nodokļu kontroles departamentu un attiecīgi tiek izdarītas arī izmaiņas, kas saistītas ar Ministru kabinetu. Es vēlreiz atkārtoju, ka diemžēl Muitas kodekss ir jāpārstrādā, un valdība šobrīd pie tā strādā. Tas gan nenovērš visas pretrunas, bet tās vismaz līdz minimumam samazina tās pretrunas, kas veidojas likumdošanā saistībā ar Muitas kodeksu un Valsts ieņēmumu dienestu. Nekādi rakstveida priekšlikumi pēc pirmā lasījuma nav saņemti, un tādējādi, manuprāt, to varētu akceptēt otrajā lasījumā. Uz trešo lasījumu mēs gaidām konkrētus ierosinājumus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie kolēģi! Šeit tiešām mēs vēlreiz otrajā lasījumā akceptēsim to, ka vārdi “Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departaments” tiek aizstāti ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments”. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par izmaiņām Latvijas Republikas Muitas kodeksā” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 6. Akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu, par trešo lasījumu!

A.Piebalgs. Tāpat kā likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” es ierosinu arī šo trešo lasījumu noteikt 28.oktobrī.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebilžu? Pieņemts.

Par nākamo likumprojektu - “Par papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir izdarīta viena redakcionāla izmaiņa - 9.apakšpunkts ir nomainīts ar 4. Diemžēl bija tā, ka šie apakšpunkti trīs vien bija, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to bija acīgi ieraudzījusi. Nu šī izmaiņa ir notikusi. Principā izmaiņa ir tīri formāla - tagad apakšpunkti ir saskaitīti pilnīgi precīzi. Tā ka es ierosinu atbalstīt šo grozījumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 74 - par, pret - nav, 5 -atturas. Ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, izsakieties par termiņu trešajam lasījumam. Lūdzu, dodiet zvanu reģistrācijai!

A.Piebalgs. Es ierosinātu trešajam lasījumam noteikt to pašu termiņu - 28.oktobri.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Pieņemts. Vai vairāk iesniegumu Prezidijam nav? (Zālē smiekli.) Vairāk iesniegumu nav. Lūdzu, sagatavoties reģistrācijai! Visi jautājumi, par kuriem mēs balsojām, ka tie ir apspriežami šodien, ir izskatīti. Lūdzu, reģistrēties! Reģistrācija!

Sekretāra biedru Tomiņa kungu lūdzu nolasīt izdruku par nereģistrējušamies deputātiem!

Z.Tomiņš (sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš. Eduards Berklavs, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Juris Janeks, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Anta Rugāte, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Es jums pateicos par izturību, vēl tikai nolemsim par nākamo sēdi 21.oktobrī. Cikos? Saskaņā ar to, ka ir nobalsots iepriekšējā reizē, tā sāksies pulksten 9.00. Paldies. Visu to labāko!

Stenogrammu parakstījušas Redaktores: J.Kravale

L.Bumbura

Mašīnrakstītājas: B.Strazdiņa

I.Kuzņecova

B.Stukass

M.Ceļmalniece

Korektores: S.Stikute

J.Kurzemniece

D.Kraule

Par darba kārtību                     - 1.lpp.

            - dep. A.Seiksts           - 5.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 6.lpp.

            - dep. M.Gailis            - 6.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam

I.Dāliņam        - dep. Z.Tomiņš           - 7.lpp.

Par procedūru  - dep. M.Budovskis    - 8.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 9.lpp.                                    

Par likumprojektu “Par grozījumiem un

papildinājumiem 1990.gada 12.decembra

likumā “Par akcīzes nodokli”” (1.lasījums)     - 9.lpp.

Ziņo     - dep. A.Piebalgs         - 10.lpp.

            - Ministru prezidents V.Birkavs          - 12.lpp.

Debates           - dep. A.Seile  - 15.lpp.

            - finansu ministrs U.Osis         - 17.lpp.

            - dep. V.Krištopans     - 19.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 21.lpp.

            - dep. I.Grava  - 22.lpp.

            - dep. V.Karnups        - 23.lpp.

            - dep. V.Bresis            - 24.lpp.

Paziņojumi      - dep. A.Siliņš - 27.lpp.

            - dep.G.Bērziņš           - 27.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 27.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. A.Berķis            - 28.lpp.

            - dep. A.Rozentāls      - 32.lpp.

            - dep. R.Milbergs        - 33.lpp.

            - dep. J.Zaščerinskis    - 34.lpp.

            - dep. A.Kreituss         - 35.lpp.

            - ekonomikas ministrs O.Kehris          - 37.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 41.lpp.

Likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem

1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli””

apspriešana pa pantiem (2.lasījums)    - 42.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 43.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 44.lpp.

            - dep. A.Seile  - 45.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 46.lpp.

Debates           - dep. A.Kiršteins        - 48.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 50.lpp.

            - dep. A.Berķis            - 51.lpp.

            - dep. V.Krištopans     - 52.lpp.

            - dep. U.Osis   - 52.lpp.

            - dep. O.Grīgs - 54.lpp.

            - dep. A.Ameriks        - 55.lpp.

            - dep. J.Kušnere          - 56.lpp.

Paziņojumi      - dep. L.Kuprijanova   - 57.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 57.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 57.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. P.Tabūns           - 59.lpp.

            - dep. L.Laviņa           - 61.lpp.

            - dep. J.Lucāns            - 62.lpp.

            - dep. A.Gūtmanis      - 63.lpp.

Balsošana        - dep. Z.Tomiņš           - 67.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 71.lpp.

            - dep. A.Kiršteins        - 72.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs            - 72.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 73.lpp.

Balsošana        - dep. Z.Tomiņš           - 77.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma

nodokli”” (1.lasījums)             - 81.lpp.

Ziņo     - dep. A.Piebalgs         - 81.lpp.

Debates           - dep. E.Berklavs        - 85.lpp.

Par darba kārtību    -90.lpp.

Debašu turpinājums    -dep. A.Grots - 91.lpp.

            - dep. J.Lucāns            - 92.lpp.

            - dep. Dz.Ābiķis          - 98.lpp.

            - dep. E.Kide  - 100.lpp.

            - dep. P.Tabūns           - 106.lpp.

            - dep. A.Seile  - 109.lpp.

            - dep. U.Osis   - 110.lpp.

Organizatoriskie jautājumi      - dep. A.Berķis            - 114.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 114.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. J.Vaivads          - 115.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 118.lpp.

            - dep. M.Gailis            - 120.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs            - 121.lpp.

Galavārds        - dep. A.Piebalgs         - 124.lpp.

Par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem

1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma

nodokli”” apspriešanu pa pantiem (2.lasījums)           - 124.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 125.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Panteļējevs    - 126.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 126.lpp.

            - dep. A.Kiršteins        - 128.lpp.

            - finansu ministrs U.Osis         - 130.lpp.

            - dep. V.Karnups        - 131.lpp.

            - dep. A.Rozentāls      - 132.lpp.

            - dep. Z.Tomiņš           - 133.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 136.lpp.

            - dep. Z.Tomiņš           - 139.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 139.lpp.

            - dep. G.Bērziņš          - 143.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 144.lpp.

Balsošana                    -148.lpp.

Informācija      - dep. A.Berķis            - 149.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Grava  - 149.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas

kārtību un LR AP lēmuma “Par Latvijas Republikas

likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību”

atsevišķu punktu atcelšanu” (1.lasījums)        - 149.lpp.

Ziņo     - dep. J.Ritenis            - 150.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 151.lpp.

Priekšlikumi    - dep. A.Panteļējevs    - 153.lpp.

Debates           - dep. R.Marjaša          - 154.lpp.

            - dep. I.Grava  - 156.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 158.lpp.

            - dep. J.Tupesis           - 161.lpp.

            - dep. P.Elferts            - 163.lpp.

            - dep. V.Karnups        - 164.lpp.

            - dep. A.Kreituss         - 165.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 167.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 168.lpp.

            - dep. J.Ritenis            - 168.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 171.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Panteļējevs    - 175.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 175.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts ieņēmumu

dienestu” (2.lasījums)              - 177.lpp.

Ziņo     - dep. A.Piebalgs         - 178.lpp.

Debates           - dep. J.Lagzdiņš         - 179.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 179.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 180.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 180.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 181.lpp.

Par likumprojektu “Par izmaiņām Latvijas Muitas kodeksā” (2.lasījums)              - 181.lpp.

Ziņo     - dep. A.Piebalgs         - 182.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā” (2.lasījums)           - 183.lpp.

Ziņo     - dep. A.Piebalgs         - 183.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 184.lpp.