Stenogramma

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 21. oktobra Saeimas plenārsēdi pasludinu par atklātu.

Deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus par Prezidija izsludināto darba kārtību 21. oktobra plenārsēdei. Iepazīstināšu iesniegšanas secībā.

“Juridiskā komisija, iepazinusies ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts civildienestu”, nolēma ierosināt svītrot no Saeimas darba kārtības likumprojektu “Par valsts civildienestu” pirmajā lasījumā un lūgt sēdes vadītāju likt šo priekšlikumu uz balsošanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu.” Tas ir 289. dokuments. Lūdzu, tur ir izklāstīti argumenti. Viens deputāts var izteikties “par”, viens - “pret”, un tad būs balsošana.

Man ir sagatavots amatu saraksts, kuru pieprasa Juridiskā komisija. Tas ir divarpus lapas garš, ļoti viegli izlasāms un uztverams. Es to esmu jau nodevis Kancelejā, to pavairos un jums izsniegs. Tā ka jums būs pietiekami daudz laika ar šo dokumentu iepazīties, pirms mēs nokļūsim pie likuma “Par valsts civildienestu” izskatīšanas. Tādēļ es ierosinu nesvītrot šo jautājumu no darba kārtības, jo tas ir ļoti svarīgs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Kide - lūdzu! Tagad jūs, kā jau sapratāt, varat izteikties tikai “pret”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, konstatēja, ka nav pielikta klāt kalkulācija, aprēķins, cik šis likumprojekts izmaksās budžetam. Tāpēc reizē ar šo amatu sarakstu, kas ir jāpievieno likumprojektam, lai redzētu, cik lielu ierēdņu loku tas aptver, vajadzētu pievienot arī kalkulāciju, cik tas viss izmaksās, jo tur ir lielas privilēģijas, kas būtu jāpārrēķina naudas izteiksmē un jāsabalansē ar budžetu. Es patlaban nerunāju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, bet uzstājos kā komisijas loceklis. Tāpēc es esmu pret to, ka šo likumprojektu izskatītu, pirms nav šāda aprēķina un pilna amatu loka.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu - svītrot no Saeimas Prezidija pasludinātās darba kārtības likumprojektu “Par valsts civildienestu”. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 26, pret - 47, atturas - 7. Likumprojekts paliek darba kārtībā, jo Juridiskās komisijas priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

Nākamais ir Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes iesniegums: “Latvijas Banka lūdz neizskatīt grozījumus likumā “Par Latvijas Banku” līdz nodaļas “Par Latvijas Banku” iestrādāšanai Satversmē. Trešajam lasījumam piedāvāto grozījumu pieņemšanas gadījumā tiek apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizācijā. Tas var novest pie smagiem naudas stabilitātes satricinājumiem ar neprognozējamām sekām saimniecībā un sociālajā sfērā.”

Godātie kolēģi! Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Valsts Bankas prezidenta iesniegumu un, balsojot ar 5 pret 1, nolēma atbalstīt tajā izteikto priekšlikumu - pagaidām likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas Banku”” svītrot no darba kārtības, pamatojoties uz tiem motīviem, kurus minējis Bankas prezidents.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai ir nepieciešams balsot? Deputāts Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”.

Godātie Saeimas deputāti! Sakarā ar šo pašu jautājumu. Iepazinušies ar Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes iesniegumu un pilnībā atbalstot viņa bažas par to, ka var tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība, tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka šis jautājums būtu risināms citādāk. Mums ir īss paziņojums, kura būtība ir šāda: “Mēs noraidām šā jautājuma atlikšanu sekojošu iemeslu dēļ: frakcija uzskata, ka Latvijas Bankas prezidenta izvirzītās problēmas iespējams atrisināt, negrozot un nepapildinot Satversmi, jo likumā “Par Latvijas Banku” ir iespējams iestrādāt tādas normas par bankas amatpersonu iecelšanas un ievēlēšanas kārtību, kas pēc būtības nodrošina Bankas stabilitāti neatkarīgu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizācijā. Piemēram, trešajam lasījumam piedāvāto redakciju var papildināt ar normu, ka Bankas prezidents savu pilnvaru laikā līdzīgi valsts kontrolierim nav atceļams, izņemot gadījumu, ja viņš tiek tiesāts par krimināli sodāmu darbību. Satversmes 1. pants tā pašreizējā redakcijā ierobežo tikai Ministru kabineta, nevis Bankas tiesības lemt par valsts kases zīmju emisiju. Tātad Latvijas Republikas Satversme neapdraud Latvijas Bankas neatkarību un šo neatkarību, tajā skaitā no Ministru kabineta, iespējams nostiprināt likumā “Par Latvijas Banku”.”

Priekšsēdētājs. Tātad jūsu priekšlikums ir nesvītrot šo likumprojektu no darba kārtības?

Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, kas izvirzīts, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta lūgumu svītrot no šīsdienas darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” izskatīšanu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 18, atturas - 6. Šis jautājums ir svītrots no darba kārtības.

Ar Saeimas Prezidija pasludināto darba kārtību ir saistīti vēl divi iesniegumi Saeimas Prezidijam. Secība nav fiksēta, tāpēc es nolasīšu tos abus.

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu izmainīt 1993. gada 21. oktobra sēdēs darba kārtību un likumprojektus “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” un “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām”” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu” izskatīt pirms trešās iedaļas 1. punkta - pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

Tāds pats ir arī 10 deputātu iesniegums: “Pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.” Es vēlreiz saku, ka šo dokumentu iesniegšanas secība nav fiksēta, tāpēc es aicināšu balsot tādā secībā, kādā es jums tikko nolasīju šos iesniegumus.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim par to, ka likumprojekti par valsts pensijām izskatāmi pirms likumprojekta par grozījumiem likumā “Par arhīviem”. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 75 - par, 2 - pret, 5 - atturas. Paldies. Esam grozījuši jautājumu izskatīšanas secību.

Nākamais balsojums - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” tiešām būtu izskatāms pēc pensiju jautājuma izskatīšanas. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 2, atturas - 3. Šāda secība ir akceptēta.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man Juridiskās komisijas vārdā ir divi lūgumi. Pirmais lūgums. Darba kārtības otrajā iedaļā, kur ir Saeimas 7. oktobra plenārsēdē neizskatītie jautājumi, kas iekļauti šodienas darba kārtībā, ar trešo numuru ir ierakstīts likumprojekts “Par civilstāvokļa aktiem” otrajā lasījumā un norādīts 210. dokuments. Es lūdzu nomainīt to ar 291. dokumentu. Šis jaunais teksts ir pavairots, es lūdzu to izdalīt. Tas būtu viens lūgums.

Otrs Juridiskās komisijas lūgums saistīts ar to, ka darba kārtības pašās beigās ir paredzēta vairāku lēmumu projektu izskatīšana attiecībā uz dažām personālijām, proti, par atsevišķu rajonu un pilsētu tiesnešu iecelšanu, par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iecelšanu un arī par viena Augstākās tiesas tiesneša atbrīvošanu pirms termiņa. Man būtu lūgums šīs personālijas izskatīt tūdaļ pēc pārtraukuma pulksten 11.00, jo cilvēki ir atbraukuši gan no Saldus, gan no Daugavpils, gan no Preiļiem. Mums nevajadzētu to atstāt uz pašām dienas beigām, jo tas vienmēr ir saistīts ar cilvēku uzturēšanos šeit un arī ar viņu atgriešanos atpakaļ savās mājās.

Priekšsēdētājs. Godātais Endziņa kungs, kā jūs zināt, saskaņā ar Kārtības rulli mums vajadzēs rīkoties citādi. Mēs tā vienkārši nevaram balsot par šo jūsu ierosinājumu. Ja šis jautājums tiks izskatīts tajā laikā, bet cita jautājuma izskatīšana nebūs pabeigta, tad ir vajadzīgs 20 deputātu parakstīts iesniegums un Saeimas balsojums.

A.Endziņš. Es atvainojos. Ja mēs nevaram vienoties tieši par pulksten 11.00, proti, ja tajā laikā vēl tiek izskatīts iepriekšējais jautājums, varbūt mēs to varētu skatīt kā nākamo, jo cilvēki ir saistīti ar transportu, viņi ir orientēti uz to, lai pulksten 11.00 būtu šeit. Lai jautājums par personālijām nepaliktu karājamies gaisā, varbūt mēs tādā veidā varam vienoties? Es saprotu, ka tas būs pretrunā ar Kārtības rulli: ja mēs līdz pārtraukumam nepabeidzam kāda jautājuma izskatīšanu, tad nevaram personālijas skatīt, taču pēc šā jautājuma izskatīšanas mums tomēr šīs personālijas būtu jāizskata.

Priekšsēdētājs. Godātais Endziņa kungs, es domāju, ka ikviens deputāts saprot problēmu, ko jūs izklāstījāt, tāpēc, manuprāt, neviens neliks šķēršļus procedūrai, taču šai procedūrai ir jābūt saskaņā ar Kārtības rulli.

A.Endziņš. Tādā gadījumā atļaujiet man vēlreiz atkarībā no notikumu gaitas griezties plenārsēdē ar šādu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ja komisija vēlas kādu dokumentu pavairot un izsniegt, plenārsēde, es domāju, nebalsos. Protams, ja nevienam nav iebildumu.

Vai par darba kārtību nekādu citu piezīmju, ierosinājumu vai priekšlikumu nav? Paldies.

Prezidija ziņojumi. Vai attiecībā uz Prezidija slēdzienu par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtā likumprojekta “Par papildinājumiem un labojumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 3. marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940. gada 20. jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”” nodošanu izskatīšanai komisijai ir kādas iebildes, piezīmes vai papildinājumi? Nav. Tātad Saeima nolemj frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto likumprojektu “Par papildinājumiem un labojumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 3. marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940. gada 20. jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”” nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais likumprojekts “Par cukura ievedmuitas tarifu”. Vai ir kādi priekšlikumi, piezīmes vai ierosinājumi attiecībā uz Saeimas slēdzienu? Lūdzu - deputāts Piebalgs!

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es lūdzu šo projektu nodot izskatīšanai arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo tas lielā mērā skar valsts finansu politiku.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Saeima nolemj Zemnieku savienības frakcijas iesniegto likumprojektu “Par cukura ievedmuitas tarifu” nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Deputāts Joahims Zīgerists ir adresējis Saeimas priekšsēdētājam vēstuli. Sakarā ar šo vēstuli vārds Saeimas sekretāram Daudiša kungam!

Godātie kolēģi! 15. jūlijā mēs Saeimā izlēmām Zīgerista kungam ārstēšanās nolūkos piešķirt trīs mēnešu ilgu atvaļinājumu no 16. jūlija līdz 15. oktobrim. Tagad Zīgerista kungs lūdz pagarināt šo atvaļinājumu par trim nedēļām, jo viņš ir sācis izmantot šo atvaļinājumu trīs nedēļas vēlāk. Saeimas Prezidijs atbalsta viņa lūgumu un ierosina - ar Saeimas lēmumu pagarināt atvaļinājumu līdz 5. novembrim, tātad - par trim nedēļām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma pagarināšanu deputātam Joahimam Zīgeristam. Lūdzu rezultātu. Par - 56, 12 - pret, 7 - atturas. Deputāta Zīgerista lūgums ir akceptēts.

Tālāk lūdzu deputātu Gundaru Bērziņu informēt mūs Pieprasījumu komisijas vārdā par pieprasījumu, kuru šī komisija ir saņēmusi no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

Jums visiem ir izsniegts 284. dokuments, kur Pieprasījumu komisija saskaņā ar Kārtības rulli atzīst, ka šis pieprasījums uzskatāms par jautājumu sakarā ar to, ka tas pašreiz nav apstiprināts ar noteiktiem faktiem. Līdz ar to traktējums par masveida cilvēktiesību pārkāpumiem nav apstiprināts. Arī Pieprasījumu komisija pieprasīja frakcijai “Tēvzemei un brīvībai” papildu informāciju. Saņemtās informācijas tekstu mēs pavairojām un jums izsniedzām. Jūs varat izlasīt tieslietu ministra atzinumu un Cilvēktiesību komisijas atzinumu. Mēs uzskatām, ka to vajadzētu traktēt kā jautājumu un ka Ministru kabinetam vajadzētu sniegt frakcijai “Tēvzemei un brīvībai” atbildi uz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai minētās amatpersonas atbildi uz šo jautājumu sniegs tūlīt rakstveidā vai mutiski vai pēc 48 stundām?

Ministru prezidents Birkava kungs nupat piecēlās un apsolīja - pēc 48 stundām. Paldies.

Tālāk. Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru deputātu Tomiņu to nolasīt!

Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegums ir šāds: “Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām Saeimai tuvākajā plenārsēdē kā steidzamu izskatīt šo pieprasījumu Ministru prezidentam. Pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Ministru kabinets 1993. gada 5. oktobra sēdē pieņēma lēmumu nr. 23 (protokola nr. 12/14) “Par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12 un Raiņa bulvārī 11”, ar kuru noteica pārdot likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamos īpašumus Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12, Raiņa bulvārī 11. Nekustamais īpašums Rīgā, Smilšu ielā 6 (līdz 1940. gadam adrese - Smilšu ielā 8/10, grupa 8, grunts 83) 1939. gadā piederēja 1. Rīgas savstarpējai kredītsabiedrībai. Nekustamais īpašums Rīgā, Raiņa bulvārī 11 (grupa 5, grunts 53) 1939. gadā piederēja Latvijas Republikas pilsonei Idai Klocai. Nekustamais īpašums Rīgā, Pils ielā 12 (grupa 8, grunts 45) 1939. gadā piederēja Latvijas valstij.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu darījumi ar nekustamajiem īpašumiem veicami tikai pēc īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās. Nav zināms, vai Rīgas Zemesgrāmatu nodaļā ir nostiprinātas valsts īpašumtiesības uz minētajiem nekustamajiem īpašumiem. Ja tās ir nostiprinātas, tad nav zināms, uz kāda juridiskā pamata tas ir izdarīts. Spēkā esošajos likumos pastāv arī citas normas, kuras rada pamatotas šaubas par minētā Ministru kabineta lēmuma likumību. Uzskatām, ka Ministru kabineta lēmums nr. 23 (protokola nr. 12/14) par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12 un Raiņa bulvārī 11 ir pretrunā ar šādām likumdošanas normām:

1) ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma 385., 994., 968., 2003. pantu un 2031. panta otro daļu;

2) ar Latvijas Republikas likuma “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanas un spēkā stāšanās kārtību” 6. pantu, 11. panta pirmo daļu un 21. pantu;

3) ar Latvijas Republikas likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 3. pantu;

4) ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem un par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību” 1. pantu.

Turklāt nav zināms, kāda veida pirkums (cerīgs pirkums, nomaksas pirkums vai pārdošana izsolē) tiek noslēgts un kurām juridiskajām vai fiziskajām personām tiks pārdoti minētie nekustamie īpašumi, un par kādu cenu tos paredzēts pārdot. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav arī apspriesti alternatīvi, Latvijas valstij izdevīgāki projekti par Nacionālās operas rekonstrukcijas un Rīgas Pils remontdarbu papildu finansēšanas avotiem. Šie fakti rada pamatotas bažas par Ministru kabineta lēmuma nr. 23 saistību ar atsevišķu juridisko personu interesēm. Pamatojoties uz minēto, pieprasām Saeimas plenārsēdē nekavējoties izskatīt jautājumu par Ministru kabineta 1993. gada 5. oktobra lēmuma nr. 23 (protokola nr. 12/14) “Par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12 un Raiņa bulvārī 11” atbilstību Latvijas Republikas likumdošanai.

Pieprasījuma pielikumā nr. 1 ir minēto nekustamo īpašumu reģistrs un galvaspilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā (gaismas kopijas).

Pieprasījuma pielikumā nr. 2 ir pieprasījumā minētās likumdošanas normas.

1993. gada ... (datums nav minēts). Pieprasījumu iesniedz Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Roberts Milbergs, Aleksandrs Pētersons, Jānis Straume, Anta Rugāte, Uldis Lakševics, Olafs Brūvers, Aida Prēdele, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Atgādinu, ka šis pieprasījums iesniegts kā steidzams, tāpēc pirmais balsojums būs par šā pieprasījuma izskatīšanas steidzamību. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vai otrādi. Un pēc tam seko balsojums.

Godātā Saeima! Ministru kabineta pieņemtajā dokumentā ir precīzi ierakstīts un noteikts, ka “pārdot likumā noteiktajā kārtībā”. Jāņem vērā mūsu likumdošanas ārkārtīgā sarežģītība, kad vieni likumi uzslāņojas otriem un kad ir iekšējas pretrunas. Šī likumā noteiktā kārtība patlaban tiek gatavota un analizēta. Pretrunas, protams, var tikt dažādi tulkotas, un tieši tāpēc bija vajadzīgs nevis vienkārši pārdot, bet izanalizēt visu likumdošanu, lai šādu pārdošanas procesu vispār varētu sākt. Tādēļ es ierosinu uzmanīgi sekot šim procesam, jo tas ir pirmais plašākais gadījums, kad mēs pārdodam valsts īpašumu, bet uzskatu, ka to nevajadzētu tūdaļ skatīt kā steidzamu tieši tādēļ, ka šī kārtība patlaban vēl nav precīzi noteikta.

Otrs iemesls, kāpēc es lūdzu neskatīt to kā steidzamu, ir tas, ka valsts īpašumu ministrs, kurš ir tieši atbildīgs par šo jautājumu, patlaban atrodas dienesta komandējumā un atgriezīsies nedaudz vēlāk.

Skatīdami šo dokumentu vispārējā kārtībā, mēs tikai iegūsim, jo netērēsim laiku šajā ļoti aizņemtajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu - izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu. 35 - par, 42 - pret, 7 - atturas. Steidzamība noraidīta. Līdz ar to šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai un tiks izskatīts saskaņā ar Kārtības rulli.

Lūdzu, atvainojiet, ka tērēšu jūsu vērtīgo laiku! Mana balsošanas atslēga ir palikusi mājās, tāpēc es lūdzu...

Priekšsēdētājs. Paldies, Grota kungs! Jūs tagad esat “par”. Tātad par - 36, pret - 42, atturas - 7. Jūsu balss negrozīja šo lēmumu. Paliek spēkā lēmums, ka šis pieprasījums nav izskatāms steidzamības kārtībā un ir nododams Pieprasījumu komisijai.

Ir vēl viens iesniegums Prezidijam. Tas gan ir adresēts Saeimas priekšsēdētājam, bet es to uzskatu par iesniegumu Prezidijam. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt to!

“1993. gada 20. oktobrī. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 11 deputātu sastāvā lūdz paziņot jautājumus Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim. Izskatījusi iesniegto likumprojektu “Par pilsonību”, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbildēt jūs saskaņā ar Pilsonības un imigrācijas lietu departamenta Iedzīvotāju reģistrā apkopotajiem datiem uz sekojošiem jautājumiem: cik Latvijā ir pilsoņu, cik nepilsoņu, kāds ir pilsoņu un nepilsoņu sadalījums pa tautībām, kāda ir dažādu tautību pilsoņu vecuma struktūra, kādas ir pilsoņu un nepilsoņu skaitliskās attiecības rajonos un republikas pakļautības pilsētās, kāds ir pilsoņu un nepilsoņu sadalījums pa tautībām rajonos un republikas pakļautības pilsētās, kāda ir izceļotāju un ieceļotāju dinamika pēdējos trīs gados, ieceļotāju un izceļotāju tautība un pilsonība.

Piedalījās: J.Kušnere, P.Putniņš, I.Folkmane, A.Prēdele, L.Laviņa, O.Dreģe, Dz.Ābiķis, J.Vaivads, J.Tupesis, D.Stalts. Komisijas priekšsēdētājs A.Siliņš.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Šo jautājumu nododam Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un lūdzam saskaņā ar Kārtības rulli sniegt atbildi.

Pāriesim pie likumprojektu izskatīšanas! Vai visi iesniegumi Prezidijam ir izskatīti? Nav pretenziju? Pārejam pie likumprojektu izskatīšanas.

Pirmais ir likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu”.

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lūdzu jūs nobalsot par likumu “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu”, jo 1992. gada 17. septembrī Taibejā parakstītais līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdību ar šo likumu tiks pieņemts un apstiprināts. Likums stāsies spēlā ar tā izsludināšanas dienu, un 1. pantā paredzētajā... tas ir, 10. pantā paredzētajā kārtībā stāsies spēkā pats līgums.

Šis līgums būs spēkā 20 gadus, bet to var lauzt jebkurā brīdī, paziņojot rakstveidā otrai līgumslēdzējai pusei, un tad šis līgums būs spēkā 12 mēnešus no rakstveida iesnieguma par šā līguma laušanu. Līgums aptver strīdu gadījumus, apskata konvertējamās valūtas brīva pārveduma iespēju. Piemēram, 4. pants paredz, ka atsavināšanas gadījumiem jānotiek tikai saskaņā ar sabiedrības interesēm un ar attiecīgu likumu. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šo līgumu veicina kapitālieguldījumus abās valstīs. Līgums paredz arī, kādā veidā ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti, un kopumā tas aptver visus ieguldījumu veidus - kustamos, nekustamos īpašumus, ieķīlāšanas, hipotēku tiesības, parādzīmes, akcijas, intelektuālā īpašuma tiesības. Tātad tas ir visaptverošs līgums par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu.

Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt šo līgumu un nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāti, vai jums ir kādas piezīmes, kuras gribat izteikt no tribīnes? Saskaņā ar Kārtības rulli mēs tagad atklāsim vispārējas debates - protams, ja deputāti vēlēsies runāt debastēs. Vai Sekretariātā ir saņemti pieteikumi? Nav. Tātad varam balsot. Balsosim par pāreju uz likuma “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu” lasīšanu pa pantiem. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 66, es atvainojos, 68, pret - 1, atturas - 4. (Piebildīšu, ka deputātam Grotam ir izsniegta balsošanas pults rezerves atslēga.) Lēmums ir pieņemts. Tālāk šo likumprojektu izskatīs pa pantiem.

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs vēl neesam Kārtības rullī iestrādājuši procedūru par starptautisko līgumu ratifikāciju. Kārtības rullis neparedz šādus gadījumus, un situācija ir tāda, ka līgumus, ja tie ir parakstīti, nevar nedz labot, nedz pierakstīt kaut ko pantiem klāt. Par līgumu var tikai nobalsot. Šajā ziņā šī procedūra mazliet atšķiras no vispārpieņemtās, kura ļauj debatēt par katru pantu. Šajā gadījumā līgumu var vai nu kopumā apstiprināt, vai neapstiprināt. Tāpēc Ārlietu komisijas priekšlikums ir šāds: ja neviens neiebilst ne pret vienu pantu, jānobalso par visu līgumu kopumā - kā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Es saprotu jūsu priekšlikumu, bet likumprojekts nav pieņemts kā steidzams un līdz ar to jums un man nav tiesību to traktēt kā izskatāmu divos lasījumos. Mums tas ir jāizskata trijos lasījumos.

Labi, es atvainojos! Tādā gadījumā varbūt mēs varētu nobalsot. Mēs speciāli nelikām to kā steidzamu, lai nejauktu kārtību, kāda attiecas uz pārējiem līgumiem. Acīmredzot Kārtības rullī būs jānosaka, ka turpmāk starptautiskie līgumi jāskata vienā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Es tagad varu likt uz balsošanu likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Tiešām, - ja likumprojekts ir izskatīts pirmajā lasījumā, mēs nevaram balsot par to kā par steidzamu. Tāpēc lūdzu balsot par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā. Es atvainojos, otrajā lasījumā! Vai Sekretariātā ir iesniegti pieteikumi par piedalīšanos debatēs? Nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu” akceptu otrajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Kamēr gaidām, kad uz tablo parādīsies rezultāts, gribu atgādināt, ka izskatīšanai steidzamības kārtā ir sava procedūra un ka to nevar mainīt, jo, kā jūs saprotat, šim balsojumam ir tiesiskas sekas un šīs tiesiskās sekas būs apstrīdamas, ja nebūs ievērota procedūra. Es ceru, ka Kiršteina kungs pret to neiebilst? Kiršteina kungs neiebilst. Lūdzu rezultātu. 70 - par, 3 - pret, 5 - atturas. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Kiršteina kungs! Kā jūs saprotat, trešais lasījums notiks ne ātrāk kā pēc 10 dienām, tāpēc, lūdzu, sekojiet līdzi šim termiņam un iesniedziet jautājumu Prezidijam iekļaušanai darba kārtībā tūlīt pēc tam, kad termiņš izbeigsies.

Jūs varat tūlīt noteikt? 4. novembrī? Vai deputāti neiebilst pret to, ka trešais lasījums notiks 4. novembrī? Neiebilst.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības””. Pirmais lasījums. Lūdzu referentu nākt tribīnē! Deputāts Grīnblats - lūdzu!

Godātie deputāti! Saeimā iesniegts un nodots izskatīšanai Juridiskajai komisijai (kā atbildīgajai komisijai) likumprojekts “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības””. Juridiskā komisija atzina, ka šajā projektā iekļautās normas ir atbalstāmas.

Projekta saturs ir ārkārtīgi vienkāršs: Augstākās padomes pieņemtajā nolikumā 2., 3., 9., 10., 11. un 12. punktā vārdi “Augstākās padomes Prezidijs” nomaināmi ar vārdiem “Ministru kabinets”. Nekāda cita satura šajā likumprojektā nav. Būtībā tas ir vai nu pieņemams pilnībā, vai pilnībā noraidāms; nekādu īpašu komentāru nevar būt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai kāds no deputātiem grib piedalīties vispārējās debatēs par šo likumprojektu? Vai Sekretariātā deputāti ir pieteikušies? Nav.Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu pārejai uz likumprojekta “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības”” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 5, atturas - nav. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Tā kā nekādu citu priekšlikumu nav, izskatīsim nākamo likumprojektu - “Par civilstāvokļa aktiem” - otrajā lasījumā. Lūdzu referentu!

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu priekšlikums tūlīt pāriet uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem, lai šī procedūra, kura tiešām ir tīri tehniska, virzītos ātrāk uz priekšu. To Kārtības rullis paredz.

Priekšsēdētājs. Paldies. To mēs varam izdarīt. Mēs diezgan ilgi gaidījām šo priekšlikumu, un man cits nekas neatlika, kā pasludināt nākamo darba kārtības punktu. Vai deputāti neiebilst, ka mēs atgrieztos pie iepriekšējā likumprojekta un izskatītu to otrajā lasījumā? Iebilžu nav. Es aicinu referentu no tiesiski formālās puses vismaz parādīties tribīnē. Lūdzu!

Godātie deputāti! Tātad otrais lasījums pa pantiem, ko piedāvā Endziņa kungs, kā es jau minēju, ir šāds. 2. pants Augstākās padomes apstiprinātajā nolikumā skan: “Latvijas Republikas pilsoņu rakstveida iesniegumus par izstāšanos no Latvijas Republikas pilsonības izskata Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs...”, bet tagad ir teikts: “... izskata Latvijas Republikas Ministru kabinets”. Tas ir grozījums 2. pantā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas piedalīties debatēs par šo pantu? Nē. Tad balsosim par akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu! Rezultāts. Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības”” ir akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu jūsu priekšlikumus par trešo lasījumu! Arī 4. novembrī? Ņemot vērā 10 dienas...

M.Grīnblats. Ja tas nav iespējams šodien, lai gan šie grozījumi ir ļoti vienkārši, tad varbūt varētu 4. novembrī.

Priekšsēdētājs. Godātais Grīnblata kungs, es lūdzu jūs iepazīties ar Kārtības rulli un neprasīt deputātiem to, ko mēs nevaram darīt. Tātad 4. novembris. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais ir likumprojekts “Par civilstāvokļa aktiem” otrajā lasījumā. Lūdzu referentu tribīnē!

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā jau es informēju, lūdzu pievērst uzmanību dokumentam... (Tālāk neko nedzird.)

Priekšsēdētājs. Es atvainojos Endziņa kungam. Šī ir mana kļūda vai neizdarība, jo es, pārlūkojot dokumentus, nepateicu, ka referents ir Juridiskās komisijas vadītājs deputāts Endziņš.

A.Endziņš. Paldies. Tātad atkārtoju vēlreiz: cienījamie deputāti, lūdzu, strādājiet ar 291. dokumentu. Es jūs informēšu par katru pantu, kādi grozījumi tajā ir izdarīti salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

1. pantā ir izsvītroti vārdi “uzvārda un vārda maiņas”, jo šī nodaļa, kā es informēju jau pirmā lasījuma gaitā, tiks izņemta ārā. Un tas arī ir izdarīts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes attiecībā uz 1. pantu? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 2. pants. Ir izdarīts grozījums panta nosaukumā: bija “Dzimtsarakstu nodaļas”, bet tagad panta nosaukums ir “Civilstāvokļa aktu reģistrācijas un dzimtsarakstu nodaļas”.

1. punktā ir tikai redakcionāli labojumi, bet 2. punktā ir norāde par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju: tā tiek veikta konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs, ievērojot šā likuma noteikumus. Ir arī papildināts, ka laulību reģistrācija ar civiltiesiskajām sekām saskan ar Civillikuma 51. un 53. pantu, ka tā piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem, bet tālāk seko papildinājums: “... kam jāievēro visi šā likuma noteikumi, laulību reģistrācija un valsts nodeva”.

Priekšsēdētājs. Vai 2. pantā vairāk labojumu nav? Godātie deputāti, vai jums ir kādas piebildes vai arī iebildes pret labojumiem, kas izdarīti 2. pantā? Nav. Paldies. Tālāk!

Priekšsēdētājs. Paldies. Endziņa kungs, mēs atklājām debates par 3. pantu, tāpēc, lūdzu...

A.Endziņš. 3. pantā ir vēl 5. punkts, kas tagad ir jaunā redakcijā. Tas būtībā ir jauns punkts: “Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir savs zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un uzrakstu. Pilsētas, pagasta dzimtsarakstu nodaļai šā panta 3. daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā uzraksts attiecīgi grozāms.”

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vai jūs runājat par 3. pantu? Par kuru punktu?

A.Endziņš. Tas ir 2. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkts. Un šis 5. punkts ir jauns.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas piebildes pret šo ierosinājumu? Nav. 3. pants.

A.Endziņš. Ir grozīts 3. panta nosaukums. Bija: “Dzimtsarakstu nodaļu ierēdņi”, tagad ir: “Dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas”. 2. punktā vārdi “nodaļas ierēdnis” ir aizstāti ar vārdu “pārzinis” un vēl ir redakcionāli labojumi. Bez tam šajā pantā ir divi jauni punkti: 3. punkts izrietēja no deputātes Folkmanes priekšlikuma, ka ir nepieciešams precizēt pārziņa funkcijas. Šeit tas ir izdarīts, - pārzinis ir atbildīgs par visu nodaļas darbību. 4. apakšpunkts: “Pārziņa amatu pilda dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis pēc pašvaldības izpildinstitūcijas lēmuma,” kādos gadījumos tas tiek darīts - tekstā jums ir redzams.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates par 3. pantu. Vārds deputātei Aidai Prēdelei. Lūdzu!

Godājamā Saeima! Izstrādājot likumu “Par civilstāvokļa aktiem,” mūsu frakcija iesniedza vairākus labojumus un papildinājumus, kuri sadarbībā ar Juridisko komisiju arī tika iekļauti, un šajā ziņā mūsu frakcija visnotaļ ir priecīga par sadarbību.

Taču viens no mūsu ierosinājumiem palika ārpus likuma. Proti, 3. pantā mēs vēlējāmies iekļaut papildinājumu, ka katras dzimtsarakstu nodaļas ierēdņu skaitu un atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība, bet, ja laulības notiek baznīcā, tad to ierēdņu atalgojumu, kas noformē ar laulībām saistītos dokumentus baznīcā, nosaka pašvaldības, vienojoties ar draudzi. Taisnību sakot, man ir jāteic tā: tiekoties Juridiskajā komisijā, arī es no šā labojuma tieši šādā veidā atteicos, turpretī mūsu frakcija nekādā gadījumā neatsakās un arī es pati personiski neatsakos no šā labojuma būtības. Tāpēc es gribētu lūgt jūs mani uzklausīt nedaudz ilgāk, jo šeit ir nepieciešams garāks skaidrojums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Prēdele, jums tādas tiesības ir, un jums nevajag to mums lūgt.

A.Prēdele. Proti, ir atjaunots Civillikums, kas nosaka, ka baznīcā noslēgtās laulības ir tikpat tiesiskas kā tās, kuras noslēdz dzimtsarakstu nodaļā. Tas ir jauki un ļoti patīkami. Taču nav atjaunotas tās draudzes un tā situācija baznīcā, kāda bija Latvijas brīvvalsts laikā. Šobrīd draudžu stāvoklis, kā jūs varbūt to zināt, bet varbūt arī nezināt, ir ļoti dažāds. Laukos pastāv mazas draudzes, kurām būs ļoti grūti un ļoti problemātiski atrast šos cilvēkus, šos ierēdņus, kuri noformēs krietni sarežģītos dokumentus, kas nepieciešami laulības noformēšanai baznīcā. Būs arī tādas draudzes, kurās to sastāva dēļ, jo tur lielākoties ir veci, varbūt mazizglītoti ļaudis, šādu cilvēku nebūs. Turklāt atrast cilvēkus no malas un viņiem samaksāt ļoti daudzām mazām draudzēm nebūs pa spēkam.

Tad man ir jājautā: kāpēc daudziem jauniešiem, kuri ir nākuši no maziem ciemiem, no pagastiem, jāatsakās no oficiālām laulībām savā dzimtajā baznīcā tikai tāpēc, ka baznīca ir neliela, trūcīga un šobrīd nevar noformēt dokumentus? Kristīgo konfesiju vadība ir nolēmusi, ka tās draudzes, kuras ir šādā situācijā (un tādā ir ļoti daudzas draudzes, es pat teiktu, gandrīz visas lauku draudzes), šobrīd atsakās no oficiālas laulību noformēšanas. Manuprāt, tas nav pareizi. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc mums vajadzētu domāt par to, kā valstij (vai šajā gadījumā - pašvaldībām) tās pastutēt un tām palīdzēt, jau likumā iestrādājot šo situāciju, kāda ir baznīcā, draudzē.

Otrām kārtām esmu pārliecināta - un tā tas arī praksē ir - ka ir pietiekami daudz lielu draudžu, kuras savukārt šo laulāšanas ceremoniju un līdz ar to visu dokumentu nokārtošanu veiks tikpat lielā apjomā kā dzimtsarakstu nodaļas. Būs pat tādas draudzes - un it īpaši Latgales puses draudzes -, kuras patiesībā darīs šo darbu pat vēl vairāk nekā dzimtsarakstu nodaļas. Un no šā viedokļa nav godīgi, ka nauda, līdzekļi, kas ir paredzēti visu šo ierēdņu uzturēšanai dzimtsarakstu nodaļā dokumentu noformēšanai, pašu šo dokumentu izgatavošanai, aiziet vienīgi un tikai uz dzimtsarakstu nodaļu, turklāt apstākļos, kad mēs esam devuši šo godpilno uzdevumu baznīcai oficiāli laulāt mūsu jaunos cilvēkus.

Vēl es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, lai noformētu dokumentus tādā līmenī, kāds ir nepieciešams oficiāliem dokumentiem, draudzēm būs nepieciešams seifs, draudzēm būs nepieciešams zīmogs, draudzēm būs nepieciešamas tā saucamās Baznīcas grāmatas. Es zinu, ka jau patlaban draudzes ir ļoti noraizējušās par to, ka dokumenti, kas saistīti ar laulību reģistrāciju, netiek pienācīgi noformēti, netiek noformēti pienācīgās grāmatās. Es domāju, ka galarezultātā, ja mēs nepalīdzēsim draudzēm, cietīs arī valsts, jo radīsies zināms haoss šo dokumentu noformēšanā.

Tāpēc, ja Juridiskā komisija nepieņem mūsu ierosinājumu, proti, ka zināmu šo dokumentu noformēšanas, ierēdņu algošanas izdevumu daļu uzņemas valsts, tad varbūt tiešām ir vērts padomāt, lai likumā, kas attieksies uz pašvaldībām, tiktu iestrādāts šis jautājums, lai nebūtu tā, ka cieš draudze un tie ļaudis, kuri vēlēsies laulāties baznīcā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Cienījamā Prēdeles kundze, tātad ir divi varianti: vai nu jūs tagad iesniedzat savu priekšlikumu rakstveidā, lai mēs to pavairotu un izsniegtu deputātiem un pēc tam balsotu par to, vai arī jūs to tālāk risināt kopā ar Juridisko komisiju uz trešo lasījumu.

A.Prēdele. Nē, cienījamā Saeima, es atsakos no sava priekšlikuma un pilnībā pievienojos ierosinājumam, ko iesniedzis Reliģisko lietu departaments, - tas ir papildinājums šā paša likuma 9. pantā par valsts nodevu. Tas ir pavairots un...

Priekšsēdētājs. Paldies. Man šeit aizrādīja, turklāt pareizi aizrādīja, ka trešā lasījuma nebūs, jo likumprojekts ir steidzams. Šis ir otrais un pēdējais lasījums, tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu.

Cienījamie deputāti! Prēdeles kundze jūs jau informēja par to, ka viņa pati būtībā atsauca šo savu priekšlikumu arī Juridiskās komisijas sēdē. Es vienīgi gribētu piebilst, ka nebūt ne katrs garīdznieks, nebūt ne katra konfesija vispār ir tiesīga reģistrēt laulību, jo šos jautājumus risina konkrētā konfesija, nosakot, kurš garīdznieks to var darīt. Tātad kurā katrā draudzē, mazajā lauku draudzītē garīdznieks pat nav tiesīgs to darīt, ja konfesijas vadība šādas tiesības viņam nav devusi. Acīmredzot perspektīvā, kad draudzes nostiprināsies, arī mēs varēsim izdarīt labojumus, precizējumus vai grozījumus šajā likumā, bet pašreiz, šajā posmā... Kā jūs zināt, saskaņā ar Civillikumu pašlaik ir tikai sešas konfesijas, kurām ir dotas šādas tiesības, un katras konfesijas vadība pati lemj, kuras draudzes mācītājam piešķirt šādas tiesības.

Priekšsēdētājs. Paldies, tā kā mums bija debates par 3. pantu, es aicinu nobalsot šo pantu tajā redakcijā, kurā tas jums ir iesniegts.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. pantu Juridiskās komisijas iesniegtajā redakcijā. Divi papildu “par” - Endziņš un Daudiša kungs. Rezultāts: 63 - par, 3 - pret, 7 - atturas. Akceptēts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 4. pants. 4. panta 1. punktā ir veikti nelieli redakcionāli labojumi - analoģiski 3. pantam, kur vārda “ierēdņa” vietā ir ielabots vārds “pārziņa”. Tātad - “pārziņa amata zīme”. Citu grozījumu 1. punktā nav. 2. punktā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi. Un ir arī jauns 3. punkts - ka pašvaldības izpildinstitūcijai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko stāvokli.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates par 4. pantu. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Šajā pantā un arī tālākajā likumprojekta tekstā ir termins “pašvaldību izpildinstitūcija”. Valdības izstrādātajos likumprojektos par pašvaldībām šāda termina nav, tāpēc lūdzu aizstāt šos vārdus, proti, vārdus “pašvaldību izpildinstitūcija” ar vārdu “pašvaldības”.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 4. pantu? Nevēlas. Lūdzu, Endziņa kungs! Šis priekšlikums ir iesniegts rakstveidā, un jūs, lūdzu, sniedziet mazu komentāru, lai mēs varētu izšķirties.

A.Endziņš. Es domāju, ka cienījamā Saeima piekritīs Lagzdiņa kunga priekšlikumam, jo tas ir precizējošs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes, ja vārdus “pašvaldību izpildinstitūcija” aizstāj ar vārdu “pašvaldības”? Nav iebilžu. Paldies. Akceptēts.

Vai par 4. pantu ir vēl kādas iebildes? Tā kā mums par šo pantu bija debates un konkrēts priekšlikums, es aicinātu jūs akceptēt 4. pantu ar Jāņa Lagzdiņa ierosināto grozījumu - aizstāt vārdus “pašvaldību izpildinstitūcija” ar vārdu “pašvaldības”. Lūdzu balsot par 4. panta akceptu. Papildus divi “par” - Daudiša kungs un Endziņa kungs. Lūdzu rezultātu. 71 -par, pret - nav, 2 - atturas. Paldies, 4. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 5. pants. Te ir izdarīts labojums panta nosaukumā. Bija “Dzimtsarakstu nodaļu darbvedība”, bet nu ir precizēts: “Dzimtsarakstu nodaļu lietvedība”.

A.Endziņš. Panta 1. punktā ir izsvītrota uzvārda un vārda maiņa, taču to mēs jau akceptējām pašā sākumā. Citu grozījumu 1. punktā nav.

Taču ir ieviests 2. punkts, kas nosaka, ka “Laulību reģistrā izdara arī ierakstus par laulībām, kas noslēgtas pie garīdznieka. Šāds ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.” Tātad ir precizēta šī kārtība.

Arī 3. punkts ir jauns: “Latvijas Republikas pilsoņa dzimšana, miršana un laulības noslēgšana, kas notikusi ārvalstīs, pēc ierakstam nepieciešamo ziņu saņemšanas reģistrējama Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā.”

Ir jauns 5. punkts, kas nosaka, ka, gadam beidzoties, reģistru caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, norādot gadu un datumu, bet auklu gali nostiprināmi ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu. Tie ir visi labojumi, kas te izdarīti.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes pret labojumiem 5. pantā? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 6. pants. 1. punktā labojumu nav. 2. punktā ir redakcionāls labojums, ir ieviesti divi jauni punkti - 3. un 4. punkts. 3. pukts paredz, ka katrs ieraksts reģistrā jāparaksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vai tam dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim, kuram pašvaldības izpildinstitūcija ir uzdevusi pildīt pārziņa amatu šā likuma 3. pantā paredzētajos gadījumos, bet 4. punkts nosaka, ja pašvaldības izpildinstitūcija ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vietnieku, viņam ir tiesības reģistrā parakstīt ierakstus. Es skatos, ka nāk deputāts Lagzdiņš un gatavojas ko teikt. Laikam mums šeit būs jāizdara analoģiski labojumi - “pašvaldību izpildinstitūcija” jāaizstāj ar “pašvaldības”.

Priekšsēdētājs. Jūs par šo pantu? Lūdzu! Atklājam debates. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, priekšsēdētāja kungs! Manā rakstveida iesniegumā par 4. pantu bija norāde, ka vārdus “pašvaldību izpildinstitūcija” aizstāt ar vārdu “pašvaldības” vajag ne tikai 4. pantā, bet arī visā tālākajā likumprojekta tekstā. Un to mēs arī nobalsojām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir nepieciešams balsot? Vai komisijai ir kādi komentāri? Mēs esam nobalsojuši, bet - lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kad nāca Lagzdiņa kungs pie mikrofona, es jau teicu, ka, tā kā mēs esam nobalsojuši jau iepriekš, arī šeit analoģiski ir jāizdara šie labojumi: “pašvaldību izpildinstitūcija” vietā ir jāraksta “pašvaldības”.

Priekšsēdētājs. Ja sēdes vadītājs ir pieņēmis lēmumu, ka mēs izskatām tālāk, un ja deputāti neiebilst, tad es palieku pie sava.

A.Endziņš. 7. panta pirmajā daļā nav labojumu, bet otrajā daļā ir: vārdi “likumā noteiktā kriminālatbildība” aizstāti ar vārdiem “likumā paredzētā atbildība”. Citu grozījumu 7. pantā nav.

A.Endziņš. Ir ieviests jauns 8. pants - “Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas”. Šā panta pirmā daļa: “Ziņas par reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” noteiktajā apjomā dzimtsarakstu nodaļa sniedz Iedzīvotāju reģistra nodaļai pirmuzskaitei un nepieciešamo grozījumu izdarīšanai personas uzskaites datos Iedzīvotāju reģistrā. Ziņu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi.” Un otrā daļa: “Dzimtsarakstu nodaļa nekavējoties paziņo attiecīgajām konsulārajām un diplomātiskajām iestādēm par ārvalstnieku dzimšanas, miršanas un laulību reģistrāciju.” Tie ir priekšlikumi, kurus iesniedza Iedzīvotāju reģistrs un kurus komisija ir ņēmusi vērā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, izskatīsim tālāk!

A.Endziņš. 9. pants - “Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem”. Tas ir iepriekšējās redakcijas 46. pants ar precizējumiem un labojumiem. Lai jums būtu vieglāk orientēties, paskaidrošu, ka pirmajā punktā ir precizēts, kam ir tiesības iepazīties ar šo reģistru ierakstiem uin reģistrāciju apliecinošiem dokumentiem. Šeit ir dotas tiesības pieprasīt, tādējādi tiek pastiprināta šī norma. Pirmajā un analoģiski arī otrajā punktā ir dotas tiesības pieprasīt un iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un reģistrāciju apliecinošiem dokumentiem, izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju - (tātad te ir šāds precizējums ielikts iekšā), personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Un vēl viens papildinājums šeit ir klāt: “Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai var iepazīties tikai adoptētāji.” 3. punkts ir šāds: “Citām personām ir tiesības pieprasīt tikai civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates par 9. pantu. Vārds deputātei Aidai Prēdelei.

A.Prēdele. Kā es saprotu, runa ir par to pašu jautājumu, par kuru es jau uzstājos. Tā kā es katrā ziņā ļoti atbalstu šo 9. panta jauno redakciju, ko jums cels priekšā departamenta direktors, tad viss, par ko es runāju, attiecas arī uz šo pantu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Diemžēl departamenta direktors nevar celt priekšā... Šeit ir 6 deputātu iesniegums - papildināt likumprojekta 9. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Ja civilstāvokļa akts - laulība - šā likuma noteiktajā kārtībā tiek reģistrēts pie garīdznieka, puse no valsts nodevas maksājama tajā draudzē, kurā laulība tiek reģistrēta.”

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam! Endziņa kungs, mums ir debates. Debates par pantu. Endziņa kungs! Ja jūs par procedūru gribat runāt, - lūdzu! Bet mēs turpinām debates.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Šis deputātu priekšlikums ir tiešām rakstīts par 9. pantu, bet tas ir pie iepriekšējās redakcijas, un tagad šis priekšlikums ir attiecināms uz 11. pantu. Tas būtu aplūkojams tad, kad mēs skatīsim 11. pantu.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Šo pašu iemeslu dēļ es lūdzu dot man vārdu tad, kad apspriedīsim 11. pantu.

Priekšsēdētājs. Deputāti - priekšlikuma iesniedzēji! Vai jūs pārējiem kolēģiem negribat tomēr dot kādu skaidrību? Lūdzu - deputāts Seiksts! Jūsu paraksts ir pats pirmais.

Godātie kolēģi! Lieta ir ļoti vienkārša: mēs iesniedzām papildinājumu, ņemot par pamatu veco redakciju, un nezinājām, ka plenārsēdes sākumā izdalīs jauno tekstu. Tāpēc es ļoti lūdzu mierīgi turpināt saskaņā ar tekstu. Lai Endziņa kungs vada mūsu darbu, bet, kad pienāks 11. pants, tad gan es lūgšu vārdu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jūs tikpat labi varējāt mūs savlaicīgi brīdināt. Lūdzu - Endziņa kungs! Turpināsim!

A.Endziņš. Nākamais - 10. pants. Šeit pašā nosaukumā ir precizējums (analoģiski tam, kā bija iepriekš - “nodaļas pārzinis”): “Sūdzību iesniegšana par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rīcību”. Ir izdarīti redakcionāli labojumi un šis precizējums - “pārzinis”. Citu grozījumu 10. pantā nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, skatīsim tālāk!

Tālāk - 11. pants “Valsts nodeva”. Šeit - salīdzinājumā ar 9. pantu - 1. punktā ir tikai redakcionāli labojumi. Esam nonākuši pie priekšlikumiem, kuri attiecas uz 11. pantu un kurus ir iesniegusi deputātu grupa.

Priekšsēdētājs. Par 11. pantu debatēt ir pieteicies deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā zālē nav neviena tāda cilvēka, kuram būtu, teiksim, asa nostāja tajos jautājumos, par kuriem mēs tagad runājam. Es ļoti labi saprotu, ka šeit ir daudz cilvēku, kuri zina, kādā stāvoklī ir baznīcas un draudzes. Es negribu dziļi analizēt un pārliecināt. Prēdeles kundze daudz labāk par mani zina šo stāvokli. Departamenta rīcībā ir ļoti plašs materiāls. Daudzas tradicionālās draudzes šodien ir tiešām ārkārtīgi nabadzīgā stāvoklī, bet tas ir cits jautājums.

Es ar cieņu izturos pret Juridiskās komisijas un darba grupas domām, pret viņu argumentiem. Ko es gribu teikt? Šāda redakcija, godātie kolēģi, nebūtu nekorekta, jo situācijā, kāda bija pirms gada, pirms pusotra gada (es biju liecinieks visam šim procesam, kā mēs atjaunojām Civillikumu), visas tradicionālās baznīcas teica: mums būs ārkārtīgi grūti, mēs netiksim galā! Bet, protams, šā punkta dēļ nevarēja neatjaunot visu mašinēriju, Civillikumu vajadzēja atjaunot. Bet tagad, es domāju, nebūtu nekorekti, ja mēs šādu redakciju pieņemtu. Ne Departaments, ne Konsultatīvā padome nav šo problēmu izdomājusi pēkšņi. Trīsdesmitajos gados baznīcas bija nesalīdzināmi labākā stāvoklī, bet arī tad šis strīds Saeimā bija. Tādēļ šeit nav nekā tāda pēkšņa, emocionāla...

Un pēdējais, ko es gribu, godātie kolēgi, teikt: man ļoti simpātiski šķiet tas, ka pēc Prēdeles kundzes runas un šo jautājumu sakarā frakciju vadītāji necilā pirkstus. Jautājums ir ļoti vienkāršs, un es jums varu apliecināt: lai kāds būtu balsojums šajā sakarā, piketu nebūs. Tāpēc es ļoti gribētu, lai mēs gluži vienkārši balsotu par to vai citu redakciju.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam! Pēc tam uzstāsies deputāts Jānis Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Gribu piebilst dažus vārdus sakarā ar ieteikto grozījumu. Saprotu, ka kristīgās draudzes Latvijā ir atjaunošanas stadijā un ka mūsu valstī ir grūtības ar līdzekļiem, pastāv līzekļu trūkums un tā tālāk... Toties šis ir principa jautājums, un varbūt mums derētu par to mazliet padomāt. Šeit ir prasīts, lai valsts tiešā veidā dotē kristīgo vai citu konfesiju darbību, ja šī darbība ir saistīta ar laulāšanu un ar citiem, tā teikt, dzīves godiem, kuri attiecas gan uz baznīcu jeb konfesiju, gan uz cilvēkiem, kuri nesastāv konfesijā. Valsts neuzliek... nenosaka konfesijām, ka tām obligāti vajag šos pienākumus pildīt, respektīvi, laulāt, apbedīt, kristīt. Valsts tādu pienākumu konfesijām neuzliek, to konfesijas uzņemas veikt pašas labprātīgi. Valsts tikai prasa, lai šīs lietas, ja tās notiek baznīcā, konfesijas ietvaros, būtu likumīgas ne tikai baznīcas, bet arī valsts acīs, tātad šos cilvēkus vajag reģistrēt dzimtsarakstu birojos, respektīvi, vajag paziņot valsts iestādēm par notikušo. Aicinu balsot pret šo papildinājumu, jo es domāju, ka tas nav taisnīgi, ja valsts tiešā veidā dotē, kā mēs zinām, tikai sešas konfesijas. Ir citas konfesijas, kuras uzskata sevi par līdztiesīgām un kuras teiks, ka arī tām vajadzīgas dotācijas, ka arī tām nav naudas. Otrkārt, Rietumos un citur konfesijas pašas sedz savus izdevumus, tāpēc ka tā ir konfesiju lieta.

Priekšsēdētājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, tagad būs pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu sagatavoties reģistrācijai. Reģistrēsimies! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt, kuri deputāti nav reģistrējušies. Uzmanību, godātie deputāti! Tūlīt tiks nolasīta izdruka. Lūdzu, Tomiņa kungs!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varētu turpināt sēdi! Turpinām debates par Latvijas Republikas likuma “Par civilstāvokļa aktiem” 11. pantu. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam - “Latvijas ceļš”. Pēc tam runās Andris Piebalgs un Juris Sinka. Lūdzu!

Kolēģi deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pieņemot jebkurus lēmumus un likumus, mums jāvadās ne tikai pēc to lietderības, bet arī pēc likumības. Ko ierosina deputātu grupa, kura ir parakstījusi priekšlikumu par 11. panta redakcijas papildināšanu? Deputāti ierosina, lai pusi no valsts nodevas, kas tiek iekasēta par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja tā tiek veikta pie garīdznieka, saņem attiecīgā draudze. Atklāti sakot, šis priekšlikums tik tiešām ir ļoti pamatots, ļoti cēls un būtu atbalstāms. Pretēji deputātam Karnupam, arī es atbalstu šā priekšlikuma pieņemšanas lietderību, bet es uzsveru, ka mums ir jāvadās arī pēc likumības. Taču saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par valsts nodokļiem un nodevām” 9. pantu šādu lēmumu mēs šodien pieņemt nevaram, jo likuma “Par valsts nodokļiem un nodevām” 9. pants skan šādi: “Nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pēc noteikta to sadalījuma valsts un vietējo pašvaldību budžetos, kā arī speciālos ārpusbudžeta fondos.” Kolēģi deputāti, valsts nodevu nevar iemaksāt ne sabiedriskās organizācijas, ne reliģiskās organizācijas, ne draudzes norēķinu kontos, un šāds lēmums būs nelikumīgs, jo to aizliedz spēkā esošā likumdošana. Tāpēc es ierosinu deputātu grupas priekšlikumu nepieņemt, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu. Manuprāt, lietderīgi būtu, ja šī deputātu grupa iesniegtu priekšlikumu par grozījumiem nodokļu un nodevu likumos.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Arī es uzreiz gribu teikt, ka neatbalstu labojumu, kuru ir iesniegusi deputātu grupa. Un man ir vairāki argumenti.

Pirmais no tiem: tā ir valsts nodeva. Valsts nodevu iekasēšanu nosaka valsts, un valsts arī šo naudu paredz savos budžetos - gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Tātad nekādas valsts nodevas piedziņa, lai to iemaksātu kādas sabiedriskās organizācijas kasē, principiāli nav iespējama.

Otrais arguments. Arī pēc būtības, ja mēs runājam par valsts nodevu, tas nozīmē, ka valsts uzņemas arī kaut kādas saistības. Protams, var teikt, ka tādā gadījumā, ja laulība tiek reģistrēta baznīcā, šīs saistības no valsts puses ir ne mazākas. Varbūt tieši procesuālākas. Tajā pašā laikā atbildība ir valstij. Līdz ar to vienīgais, ko tādā gadījumā varētu izskatīt, ir tas, ka cilvēkiem, kuri savu laulību reģistrē baznīcā, šo nodevu vajadzētu samazināt, bet nekādā gadījumā šo nodevu nevar pārdalīt, jo tādējādi mēs cieši sasaistām valsti ar baznīcu, un tas ir principā pretrunā ar šodienas likumdošanu. Tāpēc es ierosinātu šo labojumu neatbalstīt, bet, kā Lagzdiņa kungs teica, likumā par valsts nodevām un maksājumiem mēs varam atgriezties pie šā jautājuma, turklāt tieši tādā aspektā, kā es teicu. Tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - frakcija “Tēvzemei un brīvībai”.

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Varbūt deputātu grupa varētu citādāk formulēt savu iesniegumu, bet tas, protams, jāatstāj nākotnei. Es šajā gadījumā gribēju atbalstīt to visumā, varbūt ar piebildi, diemžēl oponējot Karnupa kungam, ja es domāju par viņa frakciju, taču, manuprāt, šis jautājums ir saistīts ar visām frakcijām, jo tas ir arī morāles jautājums, reliģijas jautājums, kas attiecas uz visu tautu un kas varbūt tagad būtu nopietni apsverams, kā tauta, līdz ar to tās vēlētie pārstāvji, iesaistās šajā morāliskajā jautājumā. Un problēma, protams, ir tāda, kā jau to minēja Prēdeles kundze un Seiksta kungs, ka mūsu draudzes ir nonākušas ļoti sliktā stāvoklī. Baznīcas pašas arī ir ļoti nabadzīgas, tā ka katrs valsts un valdības atbalsts ir apsveicams, taču no tīri praktiskā viedokļa un arī domājot par tām valstīm Rietumos, kur baznīca reģistrē un līdz ar to uzņemas dzimtsarakstu nodaļas pienākumus, piemēram, anglikāņu baznīca Anglijā, to var arī tā uzskatīt, ka dzimtsarakstu funkcijas uzņemas garīdznieks vai viņa deleģēts darbinieks.

Tātad tomēr būtu apsverams veids, kā šim darbiniekam vai pašam garīdzniekam valsts varētu kompensēt, jo viņš izpilda dzimtsarakstu nodaļas ierēdņa funkcijas. Ja tā būtu tikai šo funkciju dubultošana, tad par to vēl varētu spriest citādāk. Tā ka arī no tīri praktiskā un arī no atlīdzības par darbību viedokļa varētu argumentēt tā, ka šajā gadījumā valsts pienākums būtu atlīdzināt šo valsts funkcijas veikšanu draudzes baznīcas līmenī.

Priekšsēdētājs. Nākamais runās Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Arī es aicinu neatbalstīt šo papildinājumu likumprojektā “Par civilstāvokļa aktiem”. Es gan to aicinu neatbalstīt no pavisam cita viedokļa. Šeit ir kāda būtiska un principiāla lieta. Es aicinu to neatbalstīt tajā ziņā, ka pastāvu uz to, ka nevajadzētu reliģisko pārliecību nekādā veidā iesaistīt valsts civilā aktā vai nodokļos. Un tas pats, protams, attiecas arī uz skolām, par ko es jau esmu teicis. Tādā sakarībā - un tas ir saistīts ar to, ko es šeit saku, - es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz mūsu Civillikuma 51. un 53. pantu, jo šodien šeit jau tika minēts, ka šajā Civillikumā laulību reģistrāciju drīkst veikt un atļaujas dod tikai sešām atzītām konfesijām. Es jau viesojos Juridiskajā komisijā un aicināju mainīt likumu tādā veidā, lai tas atļautu visām atzītām oficiālām reliģijām reģistrēt laulību. Un it sevišķi šajā gadījumā, kad ir sešas reliģijas, kuras, protams, ir izveidojušās visās pasaules malās, bet nav minēta tā reliģija, kuras pārstāvis esmu arī es un kura ir izveidojusies pie Baltijas jūras, nevis pie Vidusjūras.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Nav. Seiksta kungs, vai jūs izmantosit iespēju teikt galavārdu? Lūdzu!

Godātie kolēģi, es gribu nevis aģitēt, bet aicināt izšķirties. Šajā situācijā Karnupa kungs man kuluāros piekrita: ja viņa redakcijā valsts dotētu baznīcu, tad, piedodiet, kāpēc baznīcai jādotē valsts? Karnupa kungs, te notiek nevis faktiska ziņu nodošana no draudzes, bet draudze izpilda valsts izstrādātus dokumentus, kurus var noformēt tikai apmācīta persona. Un tā ir valsts funkcija. Taču, ja mēs šo funkciju deleģējam, tad, piedodiet, juridiski būtu nekorekti, ja baznīca dotētu valsti, lai arī cik lielā mērā tas būtu. Es saprotu, kāpēc garīdzniecības pārstāvji neuzstājas, kāpēc viņi ne piketēs, ne prasīs. Es esmu laicīga persona un uzskatu, ka ir jābūt juridiski korektiem. Nevajag prasīt, lai baznīca dotētu valsti.

Tagad, cienījamais Tupeša kungs, es gribētu jums kategoriski iebilst. Mūsu likumdošana likuma priekšā visām konfesijām paredz vienādu statusu, taču mūsu likumdošana paredz arī tradicionālās konfesijas. Un es jau esmu teicis un atkārtošu vēlreiz, ko es teicu pagājušajā gadā Budapeštā. Amerikā 500 konfesijās ir demokrātija, ieskaitot visas, tāpēc es neaizskaršu nevienu, turpretī Latvijā ir garīgs sabrukums. Un tāpēc mūsu likumdošana ir tāda. Un, kamēr es šeit kaut ko varu darīt, nenostādīsim vienā līmenī tās, kas simtiem gadu šeit pastāv, un tās, kas varbūt ienāk un ienāks pseidokristiānisma vārdā.

Latvijas Republika tagad ir demokrātiskāka nekā 20. un 30. gados. Mēs esam reģistrējuši visu ieskatu dievturus. Mēs ne pret vienu, vismaz tajā periodā, kopš es piedalos likumdošanā, neesam asi nostājušies un nenostāsimies, bet šajā gadījumā Latvijas garīgā situācija ir jāsargā. Tāpēc es gribu beigt ar to, ka mēs nelūdzam dāvanas, mēs tikai gribam panākt juridiski korektu risinājumu. Var, protams, debatēt, un es pieļauju kompromisu: ja ne pusi, tad pietiks ar ceturto daļu. Es iesniedzu oficiālu priekšlikumu, bet vismaz nenoraidiet principā šo ierosinājumu!

Priekšsēdētājs. Debates par šo papildinājumu ir pabeigtas, tāpēc es lūgšu balsot par 9. panta papildinājumu šādā redakcijā: “Ja civilstāvokļa akts šā likuma noteiktajā kārtībā tiek reģistrēts pie garīdznieka, puse no valsts nodevas maksājama tajā draudzē, kur laulība tiek reģistrēta.” Seiksta kungs, pēdējais ierosinājums ir par ceturto daļu, bet tas ir izteikts mutiski, nevis rakstveidā, tāpēc mēs balsosim par iesniegto redakciju.

Priekšsēdētājs. Vārds komisijas vadītājam Endziņa kungam! Endziņa kungs, jūs neesat kādu laiku bijis mūsu sēdēs... Galavārds ir tiem, kas iesniedz savu priekšlikumu, bet komisijai bija iespēja izteikt savu viedokli par šo pantu visai gari un visai plaši.

A.Endziņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Bet šis priekšlikums tika izdalīts šodien, šeit, plenārsēdē, tāpēc es lūdzu tomēr arī mums dot iespēju izteikties.

A.Endziņš. Uzskatu, ka es kā šīs komisijas vadītājs drīkstu izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu. Gribu vērst vēlreiz jūsu uzmanību uz to, ko jau teica deputāts Lagzdiņš un deputāts Seiksts, — ka mēs gribam, lai viss būtu juridiski precīzi formulēts. Runa jau ir tieši par to, ka, ja mēs šādu labojumu ierakstīsim šajā likumā, tad tas nebūs juridiski precīzi un tas būs pretrunā ar “jumta” likumu - likumu “Par nodokļiem un nodevām”, konkrēti - ar šā likuma 11. pantu.

Un vēl. Pirms deputāti izlems balsojot, gribu vērst viņu uzmanību uz to, ka pašreiz šī valsts nodeva, kura jāmaksā par laulības reģistrāciju, ir 38 santīmi. Tātad, ja ir runa par pusi, tas nozīmē, ka tie ir 19 santīmi. Es ļoti šaubos, vai tas uzlabos draudzes materiālo stāvokli, jo laulības reģistrāciju nemaz tik daudz nav. Ja mēs gribam būt korekti, tad pie šā jautājuma varēsim atgriezties, izskatot labojumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par papildinājumu 9. pantā: “Ja civilstāvokļa akts šā likuma noteiktajā kārtībā tiek reģistrēts pie garīdznieka, puse no valsts nodevas maksājama tajā draudzē, kurā laulība tiek reģistrēta.” Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo papildinājumu 9. pantam, es atvainojos - 11. pantam! Papildus vēl ir viena balss “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 21. Papildinājums nav pieņemts.

12. pants. Iepriekšējā redakcijā 12. pants bija 10. pants. Ir izdarīti grozījumi panta nosaukumā. Agrākais nosaukums bija - “Reģistru un dokumentu formu izgatavošana”, jaunais nosaukums ir - “Civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana”. Sakarā ar nosaukuma maiņu ir izdarīti attiecīgi labojumi pašā pantā, precizēts, ka “dzimtsarakstu nodaļas pārziņa amata zīmi izgatavo un izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments”. Citu labojumu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Tātad 12. pants ir pieņemts šādā redakcijā.

A.Endziņš. 3. nodaļa - “Laulību reģistrācija”. 13. pants. Panta pirmajā daļā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi. Panta otrās daļas teksts ir papildināts ar šādu noteikumu: “Ja laulība tiek noslēgta pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem neatkarīgi no laulājamo dzīvesvietas (Civillikuma 51. p.).”

Panta trešajā daļā ir tā pati norma, tikai papildinājums attiecas uz Civillikuma 32. un 38. pantu. Citu grozījumu 13. pantā nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas piezīmes vai iebildes? Nav. Līdz ar to 13. pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 14. pants. Panta pirmajā daļā ir precizējums: pēc vārdiem “Personas, kas vēlas doties laulībā...” tagad ir šāds teksts: “... uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu un...”. Un tālāk, kā tekstā.

Panta otrās daļas 2. punktā ir ielikta atsauce uz Civillikuma 33. pantu, un šajā pašā otrajā daļā... piedošanu, trešajā daļā, pēc vārdiem “Ja personām, kas vēlas doties laulībā, nav iespējams dabūt...” seko precizējums: “šā panta otrās daļas 1.-3. punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu”. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Tātad 14. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 15. pants. Ir precizēts panta nosaukums, un tagad tas skan - “Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti”.

Panta pirmajā daļā ir precizējums: “Ārvalstniekam līdz ar iepriekšējā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem jāiesniedz kompetentas ārvalsts institūcijas izsniegta apliecība”. Šeit ir ievietota norāde, atsauce uz konkrēto daļu.

Vēl šim pantam ir jauna otrā daļa: “Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var stāties laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņam laulības noslēgšanas brīdī ir derīga ieceļošanas vīza vai uzturēšanās atļauja.”

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Tātad 15. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 16. pants - “Laulības noslēgšana”. Salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju ir izdarīti redakcionāla rakstura labojumi otrajā daļā, kā arī papildinājumi, konkrēti: “Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav zināmi šķēršļi...” Šeit ir precizējums: “ja nav zināmi šķēršļi” - un tālāk, kā tekstā. Tikai redakcionāli labojumi. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Tātad 16. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 17. pantā ir tikai precizējums: vārdu “dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis” vietā ir vārdi “dzimtsarakstu nodaļas pārzinis”. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, ir kādi iebildumi? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. 18. panta pirmajā daļā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi, panta otrajā daļā atkal vārdi “dzimtsarakstu nodaļas pārzinis”. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. 18. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 19. pants “Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas”. Šeit salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju 3. punktā ir ielikts precizējums, pareizāk sakot, papildinājums, proti, ka jāieraksta personas kods, kā arī pilsonība (pavalstniecība). Panta 4. punkts ir jauns, un arī tas ir iestrādāts, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus (runa ir par to, kurā pēc skaita laulībā stājas). Pārējie ir tikai redakcionāla rakstura labojumi.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie kolēģi, ir kādas iebildes? Nav. 19. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 20. pants: “Laulības apliecība un ieraksts laulāto personas dokumentos”. Šeit ir tikai papildinājums - personas kods. Un ir redakcionāls labojums. Cita nekā nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas piezīmes? Nav. 20. pants ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir kādas piebildes? Nav. Tātad pants paliek vecajā redakcijā.

A.Endziņš. Nākamā nodaļa - “Dzimšanas reģistrācija”. 22. pants: “Pienākums paziņot par dzimšanu”. Pants ir papildināts ar 4. daļu. Proti, ir noteikts, ka, paziņojot par bērna piedzimšanu, jāiesniedz medicīnas iestādes vai ārsta izziņa, kas apliecina dzimšanas faktu. Šeit ir arī deputātes Folkmanes priekšlikums, kuru komisija noraidīja, proti, par reģistrācijas vietu. Otrajā daļā ir rakstīts, ka par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis, un pirmajā daļā ir teikts, ka par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis. Tātad priekšlikums attiecas uz panta pirmo daļu. Deputātes Folkmanes priekšlikums bija, ka reģistrācija izdarāma ne tikai pēc bērna dzimšanas vietas, tātad - pēc fakta vietas, bet ka tā būtu veicama arī pēc abu vecāku dzīvesvietas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates par 22. pantu! Vārds deputātei Irēnai Folkmanei.

Attiecībā uz 22. pantu man ir šāds papildinājums: “Dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas vai pēc tēva vai mātes, vai abu vecāku dzīvesvietas.” Paskaidroju, ka šī norma šobrīd jau eksistē un ka pēc tās dzimtsarakstu nodaļas strādā un darbojas, kamēr Latvijā nav nodrošināta jaundzimušo reģistrācija dzemdību namos un dzemdību nodaļās. Kamēr valsts pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav pieejams vajadzīgais tehniskais aprīkojums, lai tūlīt uzsāktu reģistrāciju dzemdību namos un nodaļās, vajag tomēt atļaut jaundzimušos reģistrēt arī pagastos, ja bērna vecāki tur dzīvo. Ja aizliegs bērnus reģistrēt pēc vecāku dzīvesvietas, var izveidoties, piemēram, šāda situācija. Bērns piedzimst Daugavpilī, bet vecāki dzīvo Subatē, un māmiņa ar šo jaundzimušo dodas uz Subati, taču, lai bērnu reģistrētu mēneša laikā, viņai vajadzētu kaut kādā veidā nokļūt Daugavpilī, jo bērns ir jāreģistrē pēc dzimšanas fakta vietas. Zinām, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija valstī, un zinām, ka dažkārt no attālākajiem pagastiem autobuss kursē tikai vienu reizi nedēļā. Un tā tas ir ne tikai Daugavpils rajonā, bet arī visā Latvijā. Tātad vecākiem, galvenokārt mātei, radīsies grūtības ar bērna reģistrāciju. Mēs sarežģīsim cilvēkiem dzīvi un atņemsim iespēju reģistrēt bērnus savlaicīgi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt par šo papildinājumu? Vai varam balsot? Endziņa kungs, lūdzu, jums vārds!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs Juridiskajā komisijā ļoti nopietni apspriedām šo jautājumu. Diskusijā piedalījās arī Tieslietu ministrijas pārstāvji un Iedzīvotāju reģistra pārstāvji. Kāpēc mēs šo priekšlikumu tomēr noraidījām?

Iedzīvotāju reģistram nav viegli nodrošināt katru pagastu ar noteiktu kodu un grāmatām. Tā būtu viena puse.

Otra puse. Pārejas noteikumos par šā likuma spēkā stāšanos 4. punkts ir jauns, un tajā ir ierakstīts, ka pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, kuru teritorijā ir dzemdību nami (dzemdību nodaļas), nodrošina, ka šajās nodaļās tiek veikta bērnu dzimšanas reģistrācija. Proti, mēs nedomājam saglabāt veco kārtību, ka vecākiem ir nepieciešams, lūk, braukāt no Subates uz Daugavpili (un otrādi), lai reģistrētu savu bērnu, bet uzskatām, ka tās ir attiecīgo dienestu funkcijas - nodrošināt iespēju katrai mātei, izrakstoties no dzemdību nodaļas, saņemt bērna dzimšanas apliecību. Man liekas, ka tas - tieši otrādi - atvieglinātu jaunās māmiņas stāvokli, jo tad viņai atkristu... gan māmiņai, gan tēvam atkristu nepieciešamība braukt, speciāli doties uz pašvaldību reģistrēt bērnu. Iebildumi bija vairāk sakarā ar to, ka ne vienmēr visas jaunās māmiņas ir jau izvēlējušās bērna vārdu un uzreiz nevar to izlemt, bet es domāju, ka mēs pakāpeniski ieviesīsim šādu iespēju - reģistrāciju nokārtot jau pašā slimnīcā. Man liekas, ka tas ir tīri teniska rakstura jautājums - attiecīgajām dzimtsarakstu nodaļām, attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt attiecīgo ierēdņu klātbūtni dzemdību nodaļās vai slimnīcās, lai visu to izdarītu uz vietas. Tāpēc Juridiskās komisijas attieksme bija noraidoša.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par papildinājumu 22. pantam: “Dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļa pēc bērna dzimšanas vietas vai pēc tēva vai mātes, vai viņu abu dzīvesvietas. Dzimtsarakstu nodaļa gādā par svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.”

Viens “pret” ir papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 11, atturas - 13. Šis papildinājums ir akceptēts.

Vai mums būtu par 22. pantu jābalso kopumā? Vai ir vēl kādi papildinājumi 22. pantam? Nav. Lūdzu, balsosim kopumā par 22. pantu (ar šo papildinājumu)!

A.Endziņš. Man būtu lūgums saistībā ar šo nobalsoto 22. pantu - komisijai tomēr atļaut precizēt kārtību, jo 5. pantā ir izsludināšanas vieta un laiks. Tas ir it kā papildu punkts, un šeit tomēr ir vajadzīgi redakcionāla rakstura labojumi.

Priekšsēdētājs. Ja nav iebildumu pret to, ka komisija izdarīs redakcionāla rakstura labojumus, tad balsosim par 22. pantu ar Saeimas akceptēto papildinājumu kopumā. Lūdzu! Viena balss papildus “par”. Rezultāts! Par - 63, pret - 4, atturas - 6. Pieņemts. Protokolā viena balss papildus “par” - tā bija deputāta Endziņa balss. 22. pants līdz ar to ir akceptēts.

A.Endziņš. 23. panta pirmās daļas trešajā teikumā bija “bērna tēvs vai māte”, bet tagad ir “bērna tēvs un māte”. Citu labojumu nav - tikai šis redakcionāla rakstura precizējums.

Otrajā daļā ir redakcionāla rakstura labojums, bet trešajā ir papildinājums. Teksts: “Par visiem valsts vai pašvaldības” ir papildināts ar “vai privātajā dzemdību namā”. Bez tam ir jauna piektā daļa: “Paziņojumā par bērna piedzimšanu jāsniedz visas dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.” Citu labojumu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes vai priekšlikumi? Nav. Tad 23. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 25. panta pirmās daļas 2. punktā ir papildinājums: pēc vārdiem “bērna vārds, uzvārds” ir ierakstīti vārdi “personas kods”. Pārējie ir redakcionāla rakstura labojumi. 3. punktā pēc vārdiem “vecāku vārds, uzvārds” ir papildinājums: “(dzimtais uzvārds), personas kods”. Un vēl šajā 3. punktā ir papildinājums pēc vārdiem “pilsonība (pavalstniecība)”: “ja vecāki piekrīt, - arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības”.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādi labojumi? Nav. Līdz ar to pants paliek vecajā redakcijā. Tālāk!

A.Endziņš. 27. pantā ir redakcionāla rakstura labojumi. Tā pirmajā daļā ir papildinājums: “... ja tajā paredzētā pēdējā diena nav bijusi darba diena”. Arī otrajā daļā ir papildinājums. Teksts “Bērns, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, reģistrējams dzimšanas reģistrā” ir papildināts ar vārdiem “piešķirot viņam personas kodu”. Un tālāk, kā tekstā. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas piezīmes? Nav. Līdz ar to 27. pants ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Tātad, ja deputātiem nav iebilžu, pants ir akceptējams vecajā redakcijā. Tālāk!

Priekšsēdētājs. Jums, deputāti? Nav. Pants paliek vecajā redakcijā. Paldies. Tālāk!

Priekšsēdētājs. Un jums, deputāti? Par 31. pantu. Nav. Paliek vecajā redakcijā.

A.Endziņš. 32. pants - “Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes noteikšanas ārlaulības bērnam”. Šeit ir redakcionāla rakstura labojumi, bet otrajā daļā ir papildinājums: pēc vārdiem “Abu vecāku parakstīts paternitātes atzīšanas pieteikums vai...” teksts papildināts ar vārdiem “noraksts no tiesas sprieduma”. Pārējais viss ir iepriekšējais, tikai dota jauna redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. 32. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 33. pants - “Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā”. Šeit otrajā daļā bez redakcionāliem labojumiem ir vēl papildinājums. Tekstam “Dzimšanas reģistrā papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai tiesas sprieduma...” seko papildinājums “... vai uz administratīva akta pamata”. Proti, tas attiecas uz uzvārda, vārda vai tautības maiņu. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.

A.Endziņš. 5. nodaļa - “Miršanas reģistrācija”. 34. pantā ir redakcionāla rakstura labojumi un jauna daļa. Bijusī otrā daļa līdz ar to kļūst par trešo daļu. Otrā daļa: “Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u.tml.), miršana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.” Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jūs gribat debatēs runāt par šo pantu? Lūdzu! Vārds deputātei Folkmanei - “Saskaņa Latvijai”. Atklājam debates par 34. pantu.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! 34. pants tika papildināts ar otro daļu: “Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u.tml.), miršana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.” Taču, ja dzīves situācija izveidojas tāda, ka cilvēks - es atkal minēšu Daugavpili, - teiksim, ir aizbraucis uz Liepāju un ir notikusi nelaime - cilvēks Liepājā ir miris, tad pēc jaunā likuma, kuru mēs pieņemam, miršanu drīkst reģistrēt tikai Liepājā. Taču iedomāsimies šādu situāciju: ja tā ir piektdienas novakare, sestdiena, svētdiena, kad dzimtsarakstu nodaļa nestrādā, bet piederīgie ir aizbraukuši uz Liepāju, lai mirstīgās atliekas pārvestu uz Daugavpili, un viņi šo miršanas apliecību nevar saņemt, jo tikai dzimtsarakstu iestāde izsniedz miršanas apliecību. Tad piederīgajiem ir jāsēž vairākas dienas Liepājā un tikai tad viņi var atgriezties Daugavpilī. Kāpēc miršanu nevar reģistrēt mirušā pēdējā dzīvesvietā?

Tāpēc es piedāvāju papildināt arī pirmo daļu, ka par miršanu jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī persona ir mirusi vai mirušais atrasts, vai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas, un tālāk tā, kā ir tekstā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas piedalīties debatēs par 34. pantu? Nevēlas. Lūdzu izteikties komisijas vadītāju deputātu Endziņu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man, atklāti sakot, ir neskaidrība par šo priekšlikumu, kurš tagad izskanēja, jo mums šajā otrajā daļā ir skaidri un gaiši ierakstīts, turklāt pēc jūsu priekšlikuma: “Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u.tml.), miršana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.” Tas ir speciāli ierakstīts pēc jūsu priekšlikuma.

Priekšsēdētājs. Deputāte Folkmane ierosināja vēl arī pirmo daļu papildināt ar tieši tādiem pašiem vārdiem.

A.Endziņš. Bet te jau ir runa par to dzimtsarakstu nodaļu, kurai ir jāpaziņo. Šeit jau ir skaidrs, ka tas saistās ar to dzimtsarakstu nodaļu, kuras iecirknī viņš ir miris vai atrasts. Te ir rakstīts: “... vai mirušais atrasts”. Te ir minēta dzimtsarakstu nodaļa pēc dzīvesvietas. Tikai tādā gadījumā tiesa taisa spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu. Tas taču šeit ir fiksēts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāte Folkmane uztur spēkā savu priekšlikumu kā balsojamu? Atļaujiet vēlreiz tribīni deputātei Folkmanei!

I.Folkmane. Es tikai domāju par to, lai nerastos neskaidrība tad, ja persona ir mirusi ceļā - kuģī, lidmašīnā utt. Ja šo “ceļā” var tulkot plaši (cilvēks taču var nomirt arī slimnīcā, ne tikai lidmašīnā vai kuģī) un ja tas būs atļauts, tad es vairs neuzturu spēkā savu prasību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Endziņa kungs! Es gan šaubos, vai jēdzienu “ceļā” var tik plaši tulkot...

Deputāte Folkmane, būtu labāk, ja jūs savu priekšlikumu iesniegtu rakstveidā.

A.Endziņš. Šeit vārdi “pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas” ir kā papildinājums tekstam: “Par miršanu jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī persona ir mirusi vai mirušais atrasts”... Un tad nāk papildinājums... “pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas”. Ja rodas šaubas, mēs varam piekrist šādam labojumam.

Priekšsēdētājs. Ja komisijas vadītājs piekrīt un to, pēc viņa domām, loģiski var iekļaut panta pirmās daļas redakcijā... Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Nē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Vai līdz ar to deputātiem ir vēl citi priekšlikumi? Nav. Tātad 34. pants tiek akceptēts ar šo papildinājumu, kuru jums nolasīja komisijas vadītājs deputāts Endziņš un kuru iesniedza deputāte Irēna Folkmane.

A.Endziņš. 35. pants - “Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanu”. Šeit ir izdarīti tikai redakcionāla rakstura labojumi. Citu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi labojumi? Nav. 35. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 38. pants - “Ieraksts miršanas reģistrā”. Šeit bez redakcionāliem labojumiem ir vēl arī papildinājumi: pirmās daļas 2. punktā teksts pēc vārdiem “mirušā vārds, uzvārds” ir papildināts ar vārdiem “personas kods”, bet 3. punktā - ar vārdiem “mirušā dzimšanas vieta”. Panta otrā daļa ir papildināta ar šādu tekstu: “Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, jānorāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīgā paziņojuma pamata.” Pārējais ir iepriekšējais teksts.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Tad 38. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. Nākamā būtu nodaļa par uzvārda un vārda maiņu, taču, kā jau es teicu, šī nodaļa ir izņemta ārā. Tas ir 36. līdz 40. pants pēc iepriekšējās redakcijas.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir iebildes, deputāti? Nav. Tātad šī izmaiņa ir akceptēta.

A.Endziņš. Tālāk ir 6. nodaļa - “Civilstāvokļa aktu reģistru glabāšana. Ierakstu atjaunošana, papildināšana, labošana un anulēšana”. 39. pants - “Reģistru glabāšana”. Šeit ir papildinājums pirmajā daļā, proti, tekstam “Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā” seko papildinājums: “Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.” Pārējie ir tikai redakcionāla rakstura labojumi.

A.Endziņš. 42. pants - “Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana”. Šeit panta pirmajā daļā bez redakcionāla rakstura labojumiem ir izdarīti arī citi labojumi. Konkrēti, teksts “Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas” papildināts ar vārdiem “pēc ieinteresēto personu pieteikuma”. Un vēl tālāk seko jauns teikums: “Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.”

A.Endziņš. Pants ir papildināts arī ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus”. Un 4. daļa: “Papildinot reģistra ierakstus 21., 32. un 33. pantā paredzētajos gadījumos, nav atļauti iepriekšējā teksta svītrojumi. Ziņas par pārmaiņām personu civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, leģitimāciju, adopciju, uzvārda, vārda, tautības, pilsonības (pavalstniecības) maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un tamlīdzīgas ziņas ir jāieraksta attiecīgo reģistru ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinim. Reģistra ierakstu papildinājums apstiprināms ar valsts ģerboņa zīmogu.” Pārējie ir redakcionāla rakstura labojumi.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. 43. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 44. pants - “Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti”. Šeit ir jauna panta otrā daļa, proti: “Dzimšanas zīme ir dokuments, kas apliecina dzimšanas faktu. Tā derīga iesniegšanai un uzrādīšanai skolās un citās iestādēs, ja nav nepieciešams pierādīt bērna izcelšanos no vecākiem.” Citu grozījumu nav.

A.Endziņš. 45. pants - “Laulības apliecība”. Šeit teksts 1. punktā ir papildināts ar vārdiem “personas kods” un ir jauns 3. punkts: “Laulāto pilsonība (pavalstniecība)”. Pārējais viss ir tā, kā tekstā bija iepriekš.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. 45. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. Es gribētu informēt arī par to, ka pēc Kristīgo demokrātu savienības priekšlikuma no 1. punkta tika izsvītrotas ziņas par piederību pie baznīcas, reliģiskās kopienas, ja šīs ziņas ir norādītas laulību reģistrā.

A.Endziņš. Jā, runa ir par 45. pantu. Tas tika izsvītrots. Tas iepriekš bija 48. pantā.

A.Endziņš. 46. pants - “Dzimšanas apliecība”. Šeit 1. punktā teksts “bērna vārds, uzvārds” ir papildināts ar vārdiem “personas kods”, 2. punkts pēc vārdiem “dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena” ir papildināts ar norādi “stunda”, bet 3. punkts pēc vārdiem “vecāku vārds, uzvārds” ir papildināts ar vārdiem “personas kods”.

Attiecībā uz 46. pantu bija arī tādi priekšlikumi, kurus komisija neakceptēja, proti, otrajā daļā, kas skan šādi: “Ja bērna māte vai tēvs nav zināmi, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs tiek ievilktas svītras”. Bija priekšlikums saglabāt to kārtību, kāda pastāvēja padomju laikā, proti, ka varēja ierakstīt ziņas par tēvu pēc mātes norādes. Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, noraidīja to šādu apsvērumu dēļ: proti, ja dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs tiek ierakstīta izdomāta persona, tas var radīt juridiskas sekas, teiksim, risinot mantiska rakstura jautājumus, jo izdomātas personas ierakstīšana un norādīšana dzimšanas apliecībā nevar būt par pamatu, lai pēc tam šis bērns ierosinātu vai izteiktu pretenzijas attiecībā uz mantojumu. Piemēram, tiks norādīts, ka dzimušā bērna tēvs ir kāds pilsonis Jānis Krūmiņš, bet mums taču ir ļoti daudz Jāņu Krūmiņu. Tā ir viena lieta. Un otra lieta ir tā, ka šajā gadījumā var rasties zināmas problēmas. Šeit bija vairāk tīri morāla rakstura iebildumi, ka, lūk, līdz ar to bērnam tiek radīta psiholoģiska trauma, jo visiem normāliem bērniem ir tēvs, bet te pēkšņi tēva vietā ir kaut kāda svītra, lai gan acīmredzot šeit galvenais ir jautājums par paternitātes noteikšanu. Es atkārtoju vēlreiz: līdz ar to, ka tagad ir atjaunots Civillikums un ir paplašināttas arī šīs mantošanas tiesības, tas var radīt neparedzamas juridiskas sekas, tāpēc tas nebūtu atbalstāms.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes? Jūs gribat debatēs runāt? Lūdzu! Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Es atvainojos Endziņa kungam, viņam ir jāsavāc daudzie papīri un priekšlikumi un jāatbrīvo tribīne. Lūdzu!

Mēs arī savā frakcijā apspriedām tieši šo jautājumu un ielūkojāmies atjaunotajā 1937. gada Civillikumā. Tā 155. pantā ir noteikta norma, ka ārlaulības bērnam dodams mātes uzvārds, kāds viņai ir bērna dzimšanas laikā, un mātei pieder vecāku vara pār viņu. Gluži no morālā viedokļa tiešām, kā jau Endziņa kungs teica, būtu ļoti svarīgi, lai māte tomēr varētu ierakstīt bērna tēva vārdu. Te nav runa par uzvārdu, bet vārdu, jo būs ļoti skumīgi, ka bērns, kurš dzimis ārlaulībā, kādā jaukā dienā aizies uz skolu un tur viņa dokumentos iepretī tēva vārdam būs svītra. Tāpēc mūsu lūgums būtu ievērot šo morālo viedokli. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos - precizēsim jūsu priekšlikumu! Jūs aicināt svītrot?...

A.Prēdele. Nē! “Gadījumos, kad māte norāda bērna tēva vārdu, ieraksts par tēvu reģistra ailē izdarāms pēc mātes uzvārda.”

Priekšsēdētājs. Tad kāpēc komisija to nepavairoja? Vai jūs, Endziņa kungs, varat komentēt, kāpēc komisija nepavairoja?

A.Endziņš. Šāda veida priekšlikums, kādu nupat izteica Prēdeles kundze, komisijā nefigurēja. Bija tikai priekšlikums par to, ka māte var norādīt jebkuru vīrieša vārdu, uzvārdu, kas ir bijis tēvs. Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, lūk, šajā dzimšanas apliecībā ir jānorāda vecāku vārds, uzvārds un arī personas kods. Tātad šeit ir jānorāda arī kods... Kādu kodu tad mēs norādīsim šai izdomātajai personai? Vai izdomātu kodu? Šis priekšlikums attiecībā uz šo personas kodu rada ļoti būtiskas sekas, kuras atrisināt, nenonākot pretrunā, teiksim, ar Iedzīvotāju reģistra prasībām, manuprāt, nav iespējams.

Turklāt es gribētu norādīt, ka arī pasaulē nebūt nav tā, ka bērnam tiek ierakstīts vienkārši... Un vēl var būt tāda argumentācija. Tiek uzsvērts, ka tā ir psiholoģiska trauma. Jā, kādreiz tā varbūt arī bija psiholoģiska trauma tāpēc, ka visur figurēja dzimšanas apliecība, kurā tēva vārda vietā tika ievilkta svītra vai arī tika ierakstīts mātes vārds. Taču tagad dzimšanas apliecība ir viena lieta, bet dzimšanas zīme - otra lieta. Dzimšanas zīme ir tā, kura ir jāiesniedz skolā un visur citur, un tur nefigurē šīs prasības. Dzimšanas apliecība ir vajadzīga tikai ļoti specifiskos gadījumos, un praktiski pirmo reizi šī dzimšanas apliecība ir vajadzīga tikai tad, kad cilvēks jau ir sasniedzis 16 gadu vecumu un kad viņam ir tiesības saņemt pasi. Es domāju, ka šajā vecumā cilvēks jau ir pietiekami nobriedis, lai saprastu arī to, ka viņam nav bijis tēva, proti, ka oficiāli tēvs vienkārši nav bijis zināms.

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību, deputāti! Mums ir jāizšķiras, ko darīt šajā situācijā. Deputāte Aida Prēdele frakcijas vārdā apgalvo, ka šis priekšlikums komisijā bija iesniegts, bet komisijas vadītājs to noliedz. Atļaujiet, es vēlreiz jums nolasīšu šo priekšlikumu, un jums ir jāizlemj, ko mēs tālāk darīsim tieši procedūras ziņā. Priekšlikums ir šāds: “Kristīgo demokrātu frakcija lūdz likumā “Par civilstāvokļa aktiem” 31. panta 2. punktā izdarīt papildinājumu ar vienu teikumu un izteikt šo punktu šādā redakcijā: “Ārlaulībā dzimušiem bērniem, ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, ziņas ir tikai par bērna māti, bet ailēs par tēvu ievelkama svītra. Gadījumos, kad māte norāda bērna tēva vārdu, ieraksts reģistra ailē par tēvu izdarāms pēc mātes uzvārda.””

Par procedūru. Diemžēl tikai no zāles, nevis no tribīnes atskan priekšlikums, ka šo papildinājumu vajag likt uz balsošanu. Vai ir iebildes, ka mēs šo papildinājumu balsojam? Vai pirms balsojuma ir vajadzība vēlreiz nolasīt? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Kristīgo demokrātu frakcijas iesniegto 46. panta 2. punkta papildinājumu! Viens papildu “pret”. Lūdzu rezultātu. 37 - par, 17 - pret, 24 - atturas. Jūsu priekšlikums nav ieguvis balsu vairākumu. Līdz ar to paliek komisijas piedāvātā redakcija.

A.Endziņš. 47. pants - “Dzimšanas zīme”. Šeit 1. punktā pēc vārdiem “bērna vārds, uzvārds” ir papildinājums: “personas kods”. Pants ir papildināts ar 3. punktu: “dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs”. Citu labojumu nav.

A.Endziņš. 48. pants. “Miršanas apliecība”. 1. punktā pēc vārdiem “mirušā vārds, uzvārds” seko papildinājums: “personas kods”. Pants ir papildināts arī ar 5. punktu: “miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs”. Citu labojumu nav.

A.Endziņš. 49. pants - “Atkārtotu apliecību izsniegšana”. Ir tikai redakcionāla rakstura labojumi.

A.Endziņš. Līdz ar to visi panti ir izskatīti, atlikuši tikai pārejas noteikumi.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem. Vai mēs varētu pirms pārejas noteikumu izskatīšanas balsot? Varbūt pēc tam? Pirms? Pirms pārejas noteikumu izskatīšanas balsosim par šā likumprojekta akceptu visumā. Es vēlreiz atkārtoju, ka likumprojekts izskatīšanai tika pieņemts kā steidzams, līdz ar to šis balsojums likuma pieņemšanai ir pēdējais un galīgais. Balsošanas režīmu! Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par civilstāvokļa aktiem” pieņemšanu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Endziņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 4. Latvijas Republikas likums “Par civilstāvokļa aktiem” ir pieņemts.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 1. punktā ir izdarīti redakcionāla rakstura labojumi un vārdu “dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas jeb ierēdņi” vietā ir lietots vārds “pārzinis”, kā mums ir visā tekstā. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. “Saskaņa Latvijai” ir iesniegusi priekšlikumu 2. un 3. punktu nepieņemt un atlikt to izskatīšanu. Līdz ar to mums ir jāatklāj debates. Vārds deputātei Irēnai Folkmanei - “Saskaņa Latvijai”.

Cienījamie kolēģi! Gribu runāt savā vārdā un arī frakcijas “Saskaņa Latvijai” vārdā par 2. un 3. punktu. Ierosinu atlikt šo punktu izskatīšanu un piedāvāt tādu redakciju, ka dzimtsarakstu nodaļu strukturālās izmaiņas vajadzētu veikt vienlaicīgi ar pašvaldību reorganizāciju.

Gribu tuvāk paskaidrot savu viedokli. Laika sprīdī kopš 6. jūlija, strādājot ar daudziem likumprojektiem, šajā pašā zālē ir izskanējuši gan daudzi pārliecinoši aicinājumi, gan noliegumi, gan pierādījumi, un tomēr pie tiem visiem ir mājojusi politikas piegarša. Šodien mēs visi kopā veidojam likumu, kurš neizsaka nedz svara, nedz naudas vienības. Mēs radām likumu, ar kuru mērīsim mūsu cilvēciskās, radniecīgās laimes un sāpju asaras, jo aiz katra civilstāvokļu akta reģistra ir cilvēku mūžs un likteņi. Un tāpēc, veidojot šo likumu, es tomēr lūdzu izpratni, arī runājot konkrēti par pārejas noteikumiem.

Darba grupa, kas piedāvā mums šo likumprojektu, arī pārejas noteikumos ir iestrādājusi daudzas juridiskās normas, kuras nenoliedzami radīs būtiskas izmaiņas dzimtsarakstu nodaļu darbā. Pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka līdz 1993. gada 31. decembrim līdzšinējās rajonu dzimtsarakstu nodaļas pārveidojamas par attiecīgo pilsētu dzimtsarakstu nodaļām, kuru kompetencē ir tikai šo pilsētu iedzīvotāju civilstāvokļa aktu reģistrācija. Tātad rajonu nodaļas vairs nav paredzētas, un nodaļas, kurās agrāk koncentrējās viss rajonu dzimtsarakstu darbs, turpmāk neeksistēs. 2. punkts arī paredz, ka turpmāk dzimtsarakstu nodaļa ir nodibināma katrā pagastā, bet pastāvošā dzimtsarakstu iestāžu sistēma ļāva pilnveidot un paplašināt dzimtsarakstu darba līmeni, nodrošināt pareizu un pilnīgu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, jo rajona dzimtsarakstu nodaļas vadītājs līdz šim izvirzīja un uzturēja augstas prasības pagasta valdes atbildīgajam darbiniekam. Vadītājs koordinēja viņa darbu, izsniedza stingrās uzskaites apliecības, veidlapas, pieņēma reģistru atskaites.

Bažas izraisa tas, kā būs turpmāk. Ja pieņemsim šo jauno likumu, tad vairāk nekā 500 pagastu darbinieku ar atskaitēm un arī pēc metodiskajiem materiāliem un ģerboņapliecībām turpmāk brauks uz Rīgu. Vai mēs šobrīd esam tik bagāti, lai visiem segtu šos ceļa izdevumus? Uzturēt tādu struktūru, kāda Latvijā ir patlaban, tomēr ir daudz lētāk nekā projektā piedāvāto.

Pagastiem nāksies atjaunot arī pagasttiesas un bāriņtiesas, bet šobrīd pagastu budžeti ir ārkārtīgi ierobežoti. Rajonu dzimtsarakstu nodaļu darba funkciju izbeigšanās radīs arī tādas sekas, ka turpmāk lauku ļaužu laulības reģistrācija rajonu centros vairs nav paredzēta.

Tiesa, arī Juridiskajā komisijā bija iebildums pret šo manu priekšlikumu, jo dzimtsarakstu nodaļas rajonos varēšot izmantot šīs telpas, tātad būs kāds koordinators, kurš vadīs pagastu darbinieku ierašanos uz laulību reģistrāciju centrā. Es tomēr domāju, ka šobrīd lauku cilvēkam jau tā ir daudz kas atņemts. Mēs viņam nemaksājam par graudiem, par pienu un gaļu, bet tagad vēl aizliegsim arī braukt uz centru reģistrēt laulību.

Pārejas noteikumu 3. punktā ir iestrādāta līdzīga norma, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils rajonu dzimtsarakstu nodaļas ir likvidējamas līdz 1994. gada 31. decembrim. Taču padomāsim par to, ka arhīvi, kas aptver laika periodu turpat 100 gadu garumā (no 1906. līdz 1993. gadam), būs nododami pilsētu dzimtsarakstu nodaļām! Praksē tas būs tā: tiklīdz pilsētu dzimtsarakstu nodaļas pieņems šos arhīvus, ar kuriem nāksies tikpat rūpīgi strādāt, kā to līdz šim ir darījuši rajonu dzimtsarakstu biroju darbinieki, pilsētas nodaļā tūlīt nāksies papildus ieviest štata vienību. Jautājums ir tikai tāds: kuram no tā būs ietaupījums? Tātad es vēlreiz izsaku šo priekšlikumu, ka dzimtsarakstu nodaļu strukturālās izmaiņas vajadzētu veikt vienlaicīgi ar pašvaldību reorganizāciju.

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtā priekšlikuma būtība ir tāda, ka turpmākajā periodā jāsaglabā esošais stāvoklis, un proti, ka gan rajonu pilsētās, gan pagastos, gan arī rajonos jābūt īpašām civilstāvokļu aktu reģistrācijas iestādēm. Tas nozīmē, ka pagastu un mazpilsētu iedzīvotāji var braukt uz rajonu centriem, lai reģistrētu laulību tur esošajās rajonu civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēs.

Pagājušajā nedēļā man bija tikšanās ar Liepājas rajona pašvaldību vadītājiem, un viņi visi kā viens aizstāvēja domu, ka būtu nepiedodami, ja mēs liegtu pagastu un mazo pilsētu iedzīvotājiem iespēju izvēlēties laulību reģistrācijas vietu, proti, reģistrēt laulību vai nu rajonu centros, vai arī pagastos vai mazajās pilsētās. Arī es piekrītu Folkmanes kundzes viedoklim, ka frakcijas “Saskaņa Latvijai” piedāvātais variants ļautu vieglāk un metodiskajā ziņā labāk vadīt civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes, bet šim priekšlikumam ir viena negatīva puse, un proti, - tas prasītu vairāk izdevumu nekā likumprojekta autoru piedāvātais variants. Tātad, kolēģi, jums ir jāizlemj, ņemot vērā šos argumentus, par kuru no piedāvātajiem variantiem balsot.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs deputāti par pārejas noteikumu 2. un 3. punktu? Nav. Lūdzu - komisijas vadītājs deputāts Endziņš!

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ļoti diskutējams ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” ierosinātais priekšlikums - pašreiz nepieņemt pārejas noteikumu 2. un 3. punktu. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka līdz ar Civillikuma darbības atjaunošanu pilnā apjomā, līdz ar likuma “Par civilstāvokļa aktiem” pieņemšanu mēs, nepieņemot 2. un 3. punktu, faktiski leģitimēsim to, ka visos republikas rajonos saglabāsies dzimtsarakstu nodaļas ar priekšnieku, ar štatiem, bet ar ko tās nodarbosies? Pēc Civillikuma, pēc šā likuma, kuru mēs nupat akceptējām, ko var darīt rajona dzimtsarakstu nodaļa? Neko. Nodot arhīvu? Vai tāpēc mums ir jāgaida trīs vai četri, vai pieci, vai desmit gadi, kamēr būs reģistrācija, kamēr būs kaut kāda pašvaldību reorganizācija? Es domāju, ka diez vai. Pagasti reģistrēs savu iedzīvotāju miršanu, dzimšanu, laulības aktus, veidos savas reģistru grāmatas, arhīvu, un pilsētas darīs to pašu, un šeit ir runa par to, ka, lūk, pašreizējās rajonu dzimtsarakstu nodaļas (konkrēti - Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras dzimtsarakstu nodaļas) transformējas no rajonu nodaļām par attiecīgo pilsētu (proti, Aizkraukles, Valmieras vai tamlīdzīgi) dzimtsarakstu nodaļām un rajonu nodaļas nodod arhīvus saskaņā ar šiem pārejas noteikumiem, bet arhīvu nodošanai nav vajadzīgi trīs vai pieci gadi un visi tie štati, kas tur pastāv. Es domāju, ka ir tieši otrādi - tas ir atvieglojums pašvaldībām, jo tās ir pašvaldību finansētas iestādes. Te ir būtībā runa par to, ka mēs gribam dzimtsarakstu nodaļām atņemt šīs funkcijas, bet tajā pašā laikā saglabāt štatus. Par ko tad šiem cilvēkiem maksās naudu, ar ko viņi nodarbosies? Tikai ar metodisko vadību? Uzskatu, ka jautājums par metodisko vadību būtu jārisina Tieslietu ministrijai, attiecīgajiem departamentiem. Acīmredzot šeit varētu būt runa par pagastu pašvaldību kooperāciju, lai nodrošinātu tikai šo metodisko vadību. Līdzīgi tas ir arī attiecībā uz pārejas noteikumu 3. punktu. Tajā, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, kāda jums bija izdalīta, kā redzat, ir paildzināts termiņš: agrāk termiņš bija līdz 1994. gada 1. janvārim, tagad ir līdz 1994. gada 31. decembrim, tātad vēl ilgāk nekā gadu šīs nodaļas tiks saglabātas. Jo republikāniskās pakļautības pilsētās, kā mēs agrāk tās saucām, pats par sevi saprotams, būs dzimtsarakstu nodaļas.

Šeit ir vēl viens papildinājums par to, ka likvidācijas pabeigšanas datumu nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot jautājumu ar attiecīgajām pašvaldībām, un minētās dzimtsarakstu nodaļas līdz pilnīgai to likvidācijai veic tikai arhīva apkalpošanu un sniedz metodisko palīdzību pagastu dzimtsarakstu nodaļām, tātad šeit mēs nevaram tagad atteikt... Būtībā tām ir palikušas vairs tikai tās funkcijas, kuras saistītas ar arhīvu pārņemšanu un arhīvu nodošanu. Tāpēc es lūdzu cienījamos deputātus neatbalstīt frakcijas “Saskaņa Latvijai” izvirzītos priekšlikumus, bet atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādātos un saskaņotos pārejas noteikumus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto priekšlikumu - nepieņemt 2. un 3. punktu un atlikt izskatīšanu, dzimtsarakstu nodaļu strukturālās izmaiņas veikt vienlaikus ar pašvaldību reorganizāciju. Balsošanas režīmu! Balsosim! Ir viens “pret” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 34, atturas - 16. Nav pieņemts.

Pārejas noteikumu 4. punkts ir jauns salīdzinājumā ar to redakciju, kāda jums bija izsniegta iepriekš, - proti, tajā noteikts, ka pilsētu dzimtsarakstu nodaļās, kuru teritorijā ir dzemdību nami (dzemdību nodaļas), nodrošināma bērnu dzimšanas reģistrācija, tas ir, radāmi priekšnoteikumi, lai māte, līdz ar bērnu izrakstoties no dzemdību nodaļas vai slimnīcas, varētu saņemt arī bērna dzimšanas apliecību.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 5. punkts. Te ir tikai redakcionāla rakstura labojums.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 6. punktā arī ir tikai redakcionāla rakstura labojums.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildumi? Nav. Pārejas noteikumu 6. punkts ir akceptēts.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 8. punkts ir jauns, iepriekšējā redakcijā tāda nebija, - proti: “Līdz ārvalstnieku vai bezvalstnieku tiesiskā statusa noteikšanai 15. pantā minētie ierobežojumi neattiecas uz personām, kurām bija pastāvīgais pieraksts Latvijas Republikā 1992. gada 1. jūlijā, ja laulības noslēgšanas brīdī tās saglabājušas šo pastāvīgo pierakstu.”

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 9. punkts ir nedaudz grozīts. Pēc vārdiem “Valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksājamas tādā” seko teksts: “apmērā, kādu ir noteikusi Ministru padome līdz attiecīgā likuma pieņemšanai”.

A.Endziņš. Tāpēc, ka Ministru kabinets vēl šādus noteikumus nav izdevis. Mēs salīdzinām ar to, kas bija iepriekš, - Ministru padomes noteiktajā apmērā. Tātad pašreiz, kamēr nav izdarīti grozījumi un attiecīgais likums nav pieņemts, saglabājas tā kārtība, kādu bija paredzējusi Ministru padome.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 10. punktā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi.

A.Endziņš. Pārejas noteikumu 11. punkts ir jauns (iepriekšējā redakcijā nebija): “Iesniegumi par uzvārda vai vārda maiņu, kas iesniegti dzimtsarakstu nodaļā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izlemjami līdzšinējā kārtībā, bet jaunu iesniegumu pieņemšana atsākama pēc attiecīga likuma pieņemšanas.”

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pārejas noteikumu 11. punkts ir akceptēts.

A.Endziņš. Vēl ir papildinājums par likuma stāšanos spēkā. Ir ierosinājums noteikt, ka likumam jāstājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tātad esam visu izskatījuši pa punktiem. Lūdzu sagatavoties balsošanai! Zvans ir izskanējis? Frakciju vadītāji, vai frakcijas ir gatavas balsošanai? Nav iebildumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pārejas noteikumu pieņemšanu Latvijas Republikas likumam “Par civilstāvokļa aktiem”. Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - 4, atturas - 4. Pārejas noteikumi Latvijas Republikas likumam “Par civilstāvokļa aktiem” ir pieņemti.

Vēl ir atlikušas četras minūtes. Par procedūru? Lūdzu - deputāts Endziņš!

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es atkārtoti vēršos pie jums ar Juridiskās komisijas lūgumu. Mēs esam izskatījuši šo darba kārtības punktu, proti, esam pieņēmuši likumu “Par civilstāvokļa aktiem” un pārejas noteikumus, un es lūdzu kā nākamo darba kārtības punktu tagad izskatīt personālijas sakarā ar dažu republikas rajonu un pilsētu tiesnešu ievēlēšanu, iecelšanu amatā... Kā arī Zemesgrāmatu nodaļas...

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš ierosina grozīt apstiprināto darba kārtību un pēc pusdienas pārtraukuma izskatīt jautājumus, kuri, kā izteicās Endziņa kungs, ir saistīti ar personālijām, tas ir, jautājumus par tiesnešu ievēlēšanu. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu! Pēc tam, godātie kolēģi, būs reģistrācija. Lūdzu rezultātu. 78 - par, 43 - pret, 2 - atturas. Priekšlikums ir akceptēts, tātad pēc pusdienas pārtraukuma izskatīsim šos jautājumus. Tagad būs reģistrācija. Aicinu Lagzdiņa kungu atgriezties. Lagdziņa kungs acīmredzot nesaprata manu priekšlikumu un nupat izgāja blakustelpā. Tā nevar, Lagzdiņa kungs! Lūdzu rezultātu. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt izdruku par deputātiem, kuri nav reģistrējušies.

Priekšsēdētājs. Turpinām plenārsēdi! Saskaņā ar mūsu balsojumu sāksim izskatīt lēmuma projektu “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Vārds Juridiskās komisijas vadītājam Aivaram Endziņam. Es vēlreiz aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas. Lūdzu!

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Zemrībo kunga un tieslietu ministra Levita kunga iesniegumus par atsevišķu republikas pilsētu un rajonu tiesu tiesnešu vakancēm. Izskatījusi konkrētās kandidatūras, Juridiskā komisija ierosina iecelt par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi Ingūnu Cenci. Jums izdalītajā materiālā ir īsa izziņa par katru no šīm personām. Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas slēdzienu un iecelt Ingūnu Cenci par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli debates nav paredzētas, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ingūnas Cences iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Ingūna Cence ir iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam, vēlam jums sekmes darbā!

A.Endziņš. Analoģisks iesniegums ir saņemts attiecībā uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona vakanto tiesneša amatu. Juridiskā komisija, vispusīgi izskatījusi šo kandidatūru un iztaujājusi kandidāti Anitu Čerņevsku, atbalsta šo kandidatūru un ir par to, lai viņu ieceltu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par Anitas Čerņevskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “par”. 51 - par, pret - nav, 7 - atturas. Anita Čerņevska ir iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Guntas Grinbergas kandidatūru. Viņa tika ieteikta par Saldus rajona tiesas tiesnesi. Vispusīgi iepazinusies ar Guntas Grinbergas iepriekšējām darba gaitām un uzdevusi viņai jautājumus, Juridiskā komisija rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Guntu Grinbergu par Saldus rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Guntas Grinbergas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu! 49 - par, 1 - pret, 9 - atturas. Gunta Grinberga ir iecelta par Saldus rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ināras Janēvičas kandidatūru. Viņa ir ieteikta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sastāvā par tiesnesi. Arī Ināru Janēviču Juridiskā komisija rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu atbalstīt!

Priekšsēdētājs. Balsosim par Ināras Janēvičas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsošanas režīmu! Balsosim! Viena balss papildus “par”. Rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 8. Ināra Janēviča ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī ieteikto Imanta Lagzdiņa kandidatūru Liepājas rajona tiesas sastāvam un arī rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Imantu Lagzdiņu par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Imanta Lagzdiņa iecelšanu par Liepājas pilsētas...

Priekšsēdētājs. Atvainojiet, balsosim par Imanta Lagzdiņa iecelšanu par Liepājas rajona tiesas tiesnesi. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 4, atturas - 7. Imants Lagzdiņš iecelts par Liepājas rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī ieteikto Dainas Rones kandidatūru iecelšanai par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Dainu Roni par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Dainas Rones iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 54 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Daina Rone ir iecelta par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī ieteikto Mairitas Šķenderes kandidatūru Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sastāvā un iesaka cienījamajai Saeimai iecelt Mairitu Šķenderi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Mairitas Šķenderes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 54 - par, pret - nav, 6 - atturas. Mairita Šķendere ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī ieteikto Innas Vozņukas kandidatūru Daugavpils pilsētas tiesas sastāvam un rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Innu Vozņuku par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Innas Vozņukas iecelšanu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi! Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 55 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Inna Vozņuka ir iecelta par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Rīgas rajona tiesas sastāvam ieteikto Viviānas Zipas kandidatūru un iesaka cienījamajai Saeimai iecelt Viviānu Zipu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Viviānas Zipas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi! Viena balss papildus “par”. Rezultātu! 54 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Viviāna Zipa ir iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Visas rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu kandidatūras ir izskatītas. Gribu informēt cienījamo Saeimu, ka bija ierosināta kandidatūra arī Ventspils pilsētas tiesai. Šīs kandidatūras izskatīšana Juridiskajā komisijā tika atlikta, tāpēc arī šajā sarakstā, kas tika iesniegts cienījamajai Saeimai, šī kandidatūra nav iekļauta.

Atļaujiet pāriet pie nākamā lēmuma projekta, proti, “Par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iecelšanu”. Ieteiktā kandidatūra - Lidija Mičule - tika vispusīgi izjautāta Juridiskās komisijas sēdē. Tika pieņemts lēmums - rekomendēt cienījamajai Saeimai iecelt Lidiju Mičuli par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Lidijas Mičules iecelšanu par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci! Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Lidija Mičule ir iecelta par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Apsveicam un vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Un pēdējais - lēmuma projekts, ko Juridiskā komisija lūdz cienījamo Saeimu akceptēt. Mēs izskatījām Augstākās tiesas tiesneša un arī Augstākās tiesas Prezidija locekļa Valerijana Jonikāna iesniegumu par viņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzam Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas lēmumu, proti, atbrīvot pirms termiņa Valerijanu Jonikānu no Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša iniciatīvas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Valerijana Jonikāna atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša iniciatīvas. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts. Valerijans Jonikāns ir atbrīvots no Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša iniciatīvas.

Priekšsēdētājs. Turpināsim izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Nākamais jautājums ir par deputātes Aidas Prēdeles iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā. Ir saņemts Saeimas Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums ar deputātu parakstiem: “Saeimas Kristīgo demokrātu savienības frakcija lūdz atcelt no Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andri Saulīti, lai tādējādi nodrošinātu frakcijas pārstāvību šajā komisijā, jo deputāts Saulītis no Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ir izslēgts un frakciju nepārstāv. Deputāta Saulīša vietā šajā komisijā darbosies deputāte Aida Prēdele, kura līdz ar to tiek atsaukta no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Lūdzam šo jautājumu izskatīt.”

Kā jūs atceraties, godātie deputāti, mēs šā jautājuma balsošanu atlikām, pamatojoties uz Kārtības ruļļa attiecīgo pantu, kurš paredz, ka tad, ja lēmuma projekts ir iesniegts tajā pašā dienā, bet nav iesniegts iepriekš, tātad ir iesniegts plenārsēdes laikā vai tajā dienā, kad notiek plenārsēde, un ja kāds deputāts iebilst pret tā izskatīšanu, tas tiek atlikts uz nākamo plenārsēdi. Līdz ar to mēs iepriekšējā plenārsēdē nebalsojām, atliekot šo balsojumu uz šodienas plenārsēdi. Protams, ja deputāti vēlas un ir pierakstījušies, mēs varam atklāt debates un izteikt savu viedokli. Vai deputāti ir pierakstījušies? Neviens nevēlas runāt? Vai ir vēlreiz jānolasa Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums? Vai varam likt to uz balsošanu? Nav jānolasa. Tad lūdzu balsot par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ierosināto lēmumu. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 52 - par, 2 - pret, 16 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par visu frakciju pārstāvju darba grupas izveidošanu Pilsonības likuma projekta izstrādāšanai”. To iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija.

Vai par šo lēmuma projektu kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Elferts - “Latvijas ceļš”.

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Uzskatu, ka nav vajadzības izveidot šādu papildu darba grupu, jo visas komisijas nav izskatījušas likumprojektus par pilsonību. Tie ir nodoti Juridiskajai komisijai, lai tā apkopotu informāciju. Ja Juridiskā komisija vēlas izveidot apakškomisiju vai darba grupu - tās ir šīs komisijas tiesības, bet izveidot atsevišķu darba grupu ar Saeimas lēmumu nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Deputāts Grīnblats - lūdzu!

Godātie Saeimas deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi šādu projektu - izveidot darba grupu, kurā būtu visu frakciju pārstāvji un kura konceptuāli izstrādātu Pilsonības likuma formulējumu, ņemot par pamatu frakcijas “Latvijas ceļš”, Zemnieku savienības frakcijas un LNNK frakcijas izstrādātos likumprojektus, tālākai šā jautājuma risināšanai Saeimā. Šādu domu principā nevarētu noliegt, jo situācija ir sarežģīta, taču mēs pirmām kārtām uzskatām, ka tādā gadījumā šai darba grupai nevajadzētu aprobežoties tikai ar minēto frakciju projektiem, jo pašlaik, kā zināms, komisijām ir iesniegts lielāks projektu skaits.

Otrām kārtām, kā šeit, sēdē, jau vairākkārt tika uzsvērts gan no vienas, gan no otras puses, Pilsonības likuma projekts ir cieši saistīts ar ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesiskā statusa noregulēšanas projektiem, tādējādi arī tie nebūtu skatāmi izolēti. Tādēļ, principā atbalstot šādu ierosinājumu, ir iesniegts 10 deputātu parakstīts variants šim pašam lēmumam, kurš skan šādi:

“Latvijas Republikas Saeima nolemj izveidot darba grupu, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no katras deputātu frakcijas, kura konceptuāli izstrādātu pilsonības, kā arī ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesiskā statusa noregulēšanas likumu formulējumus, ievērojot visus likumprojektus, kas šajos jautājumos iesniegti izskatīšanai Saeimas komisijās, un sagatavotu vienotu likumprojektu paketi turpmākai izskatīšanai Saeimā.” To ir parakstījuši Māris Grīnblats, Roberts Milbergs, Juris Sinka, Ilmārs Dāliņš, Aleksandrs Pētersons, Jānis Straume, Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Anta Rugāte, Uldis Lakševics. Tas ir mūsu priekšlikums pie šā klāt. Mēs nododam to Prezidija rīcībā. Tātad, ja ir jābalso, tad droši vien lietderīgi būtu pavairot arī otro variantu, lai tos varētu salīdzināt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, klātesošie! Dzīve nestāv uz vietas, un pa šo laiku, kamēr mēs iepriekšējā plernārsēdē diezgan ilgi strādājām un pieņēmām likumus... Dzīve rit uz priekšu, un mūsu komisija to jau paredzēja, ka šodien domas daudz kur dalās. Kāpēc bija pieņemts tāds lēmums, ka vajag no visām frakcijām? Pašreiz, kā mēs zinām, vairākums frakciju ir iesniegušas savus variantus, kā arī papildinājumus jau esošajiem priekšlikumiem, tāpēc es atļaušos izteikt savas domas, jo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā oficiālas sēdes nebija, bet es lūdzu tagad visus šīs komisijas locekļus balsot pēc savas sirdsapziņas. Mans priekšlikums tomēr ir tāds, ka šos jautājumus apkopo un virza nevis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, bet gan Juridiskā komisija. Tāpēc es ierosinu atdot šo priekšlikumu tai, lai viņi izskata visus priekšlikumus, kas tagad ir ienākuši, un lai viņi vada šo tehnoloģiju, kā uzskata par vajadzīgu, lai šis likums tiktu izspriests latviešu tautas labā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds uzstāj par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegtā varianta tekstu? Neviens no deputātiem neuzstāj. Tad vienīgā problēma mums būtu tāda, ka tas ir pavairojams, kaut gan, man liekas, deputātiem ir pilnīga skaidrība, par ko ir runa. Vai šajā situācijā, lai nekavētu laiku, ja nevienam, protams, nav iebildumu, mēs varētu vēlreiz nolasīt un tūdaļ balsot? Nav iebildumu? Grīnblata kungs, iedodiet man otro eksemplāru, jo šo jūsu eksemplāru es iedevu pavairot.

Tad ir jāuzgaida, kamēr pavairos. Vismaz atnesiet man vienu pavairotu eksemplāru, lai es varu nolasīt.

Godātie deputāti, pēc tam mēs izskatīsim jautājumu par pensijām, tāpēc lūdzu jūs laikus sameklēt dokumentus.

Tātad frakcijas ierosinātais lēmuma projekts ir šāds: “Izveidot darba grupu, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no katras deputātu frakcijas, kura konceptuāli izstrādātu pilsonības, kā arī ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesiskā statusa noregulēšanas likumu formulējumus, ievērojot visus likumprojektus, kas šajos jautājumos iesniegti izskatīšanai Saeimas komisijās, un sagatavotu vienotu likumprojektu paketi turpmākai izskatīšanai Saeimā.” Vai ir iebildes, ja mēs tagad balsotu par šo priekšlikumu? Nav? Lūdzu - deputāts Endziņš.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tādā gadījumā es nezinu, kā mums jārīkojas: laikam ir jāatceļ iepriekšējie Saeimas lēmumi par to projektu likteni, kuri jau ir iesniegti Saeimai un pie kuriem ar Saeimas lēmumu ir uzdots strādāt Juridiskajai komisijai, lai apkopotu priekšlikumus un tad nāktu šeit cienījamās Saeimas priekšā. Jo tad mums būs divi, varētu teikt, kungi. Kurš būs tas atbildīgais un kurš galu galā risinās?

Un vēl viens moments, pirms mēs balsojam par šādu lēmuma projektu. Ja ir iesniegti pieci varianti, ja piecas frakcijas ir iesniegušas savus projektus, tad kāda izskatīsies šī darba grupa, ja katra frakcija paliek pilnībā pie sava projekta? Praktiski nekādas virzības uz priekšu nevar būt. Tāpēc, pirms mēs balsojam, acīmredzot ir jāapsver šīs divas lietas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Sinka - frakcija “Tēvzemei un brīvībai”.

Es atvainojos, ka neiesniedzu rakstveidā lūgumu. Vai tad man tiešām ir jāatgādina cienītajiem deputātiem, ka šis jautājums ir tik ļoti būtisks Latvijas nākotnei un mums pašiem? Man šķiet, ka tādai darba grupai būs arī uzdevums zināmā mērā “noslāpēt” visu mūsu frakciju pieeju šim būtiskajam jautājumam. Es lūgtu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, kuram atbalsts tika izteikts arī, cita starpā, Ārlietu komisijas pārrunās. Pārdomājiet par to! Es nedomāju, ka kādai atsevišķai frakckijai šajā jautājumā būtu “jāspīd”.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto lēmuma projektu! Nespaidiet, lūdzu, savus taustiņus, kamēr nav bijis signāls! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 29, atturas - 16. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums, ko mēs izskatīsim, ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” un likumprojekts “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu”.

Lūdzam atsaukt 297. dokumentu, kas attiecas nevis uz likumprojektu par valsts pensijām, bet īstenībā uz likumprojektu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanās kārtību”, kas ir iesniegts ar 300. numuru.

Priekšsēdētājs. Paldies. Viens dokuments ir atsaukts, bet tā vietā ir cits dokuments - 300. dokuments. Paldies. Lūdzu tribīnē referenti - deputāti Kuprijanovu.

Cienījamie kolēģi! Pirmais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” (285. dokuments). Šajā likumprojektā otrajā lasījumā ir izņemti panti, kuri bija saistīti ar vecuma cenza paaugstināšanu. Tātad ir izsvītrots 1., 2., 3., 4., 5., 6. pants, 7. panta otrā daļa un 12. pants. Likumprojektā, kas jums ir priekšā, šo pantu vairs nav.

Ir izņemti arī visi tie panti, kas saistīti ar apgrozījuma nodokļa paaugstinājumu. Tā ir preambula.

Šā likumprojekta izskatīšanas procesā nekādi iesniegumi par pantos izdarāmiem labojumiem nav saņemti, tādēļ, es domāju, to varētu nobalsot pa pantiem, ja neviens nevēlēsies tagad kādus labojumus ieteikt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates! Vai deputāti ir pieteikušies debatēt par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””? Deputāti debatēs nav pieteikušies. Mums ir otrais lasījums. Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts bija pieņemts ar norādi “Steidzami”, līdz ar to tas ir arī pēdējais lasījums un mēs balsosim par šo likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” visumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta ”Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu visumā. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” ir pieņemts kā Latvijas Republikas likums.

L.Kuprijanova. Nākamais ir likumprojekts “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu”. Tas ir 286. dokuments.

Pirmo grozījumu iesniedza deputāte Ruta Marjaša, un tas bija jautājums par nosaukuma maiņu, ievietojot vārdu “pagaidu” - “Par valsts pensiju pagaidu apmaksāšanas kārtību”; komisija priekšlikumu ņēma vērā, un tas ir iestrādāts.

L.Kuprijanova. Arī 2. pantā nekādu labojumu nebija, bet dienas beigās, tieši tad, kad mēs jau kārtojām likumprojektu, saņēmām frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinātos grozījumus, kas saistīti ar 2. pantu. Komisija uzskatīja, ka šo ierosinājumu nav iespējams iekļaut likumprojektā, bet frakcija “Tēvzemei un brīvībai” var uzturēt savu prasību, ja grib.

Priekšsēdētājs. Vai šis priekšlikums bija rakstveidā iesniegts komisijā?

L.Kuprijanova. Jā, tas bija iesniegts rakstveidā, bet otrdien, un mēs praktiski vairs nepaspētu to iekļaut, pat ja gribētu, taču šajā gadījumā komisija tomēr izanalizēja to un uzskatīja, ka nav iespējams iekļaut.

Priekšsēdētājs. Vai atklāsim debates par 2. pantu? Vārds deputātam Grīnblatam.

Godātie deputāti! Papildinājums, par kuru šeit ir runa, tika iesniegts Sociālo un darba lietu komisijai, un tagad starpbrīdī nodevu to pavairošanai. Īsumā komentēšu to. Runa ir par zināmu pensionāru grupu, kura varbūt būs ārkārtīgi mazskaitlīga, un tādēļ šis papildinājums neradītu nekādus lielus papildu izdevumus budžetā. Runa tātad ir par pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, it sevišķi bērni, kuri mācās. Piemēram, sievietei, kura 55 gadu vecumā aizgājusi pensijā, ir meita vai dēls, vai pat vairāki bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, kas mācās, un, ja viņa nesaņem papildus kaut kādu pabalstu un arī nestrādā, situācija ir samērā grūta un smaga. Mūsu priekšlikums bija - likumprojektā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” pie 2. panta pielikt klāt šādu rindiņu: “Noteikt ikmēneša piemaksu pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, 50 procentu apmērā no pamatpensijas... (“pamatpensijām” - te ir kļūda) ... no pamatpensijas par katru bērnu.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Ierosinu atlikt šā panta izskatīšanu un turpināt izskatīt pārējos pantus, jo, kā jūs saprotat, nedz komisija, nedz arī frakcija nav gādājusi, lai šis priekšlikums būtu pavairots un lai deputāti to varētu apspriest. Tāpēc 2. panta apspriešanu jeb debates par 2. pantu un balsojumu par 2. pantu es lūdzu atlikt. Vai deputātiem nav iebildumu? Pāriesim pie nākamajiem pantiem! Aicinu gan komisiju, gan labojumu iesniedzējus ņemt vērā, ka deputātiem, lai balsotu, ir jābūt pavairotam priekšlikuma tekstam.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas piezīmes par 3. pantu? 3. pants ir akceptēts. Tālāk!

L.Kuprijanova. Par 4. pantu bija redakcionāls priekšlikums no deputātes Rutas Marjašas, un te, cienītie deputāti, ir vienkārši drukas kļūda. Te ir ierakstīts - “nepamatoti represētajiem”, jābūt “politiski represētajiem”. Tā ir drukas kļūda. Priekšlikums tika iestrādāts, komisija piekrita, tādēļ tā ir drukas kļūda. Lūdzu labot, jo jābūt - “politiski represētajiem”. Citu priekšlikumu par 4. pantu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Nav. 4. pants nosauktajā redakcijā ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kas sakāms par 5. pantu? Atklāsim debates par 5. pantu! Deputāts Karnups - lūdzu!

Gribu tikai atgādināt, ka pagājušajā ceturtdienā, kad mēs debatējām par nodokļiem un kad bija arī paredzēts debatēt par pensijām, bija iesniegti grozījumi 5. panta 2. apakšpunktā. LNNK frakcijas ierosinājums bija, ka jāmaksā nevis 90 procentu apmērā no darba pamatpensijas, bet gan 70 procentu apmērā no darba pamatpensijas. Šis priekšlikums bija iesniegts pagājušajā ceturtdienā, un teksts visiem deputātiem tika izdalīts.

L.Kuprijanova. Cienījamie deputāti! Redzat, esmu ļoti nepatīkamā situācijā... Mēs patiešām... Man nav tā papīra, bet to priekšlikumu var nobalsot, jo jautājuma būtība ir vienkārša. LNNK frakcijas priekšlikums ir - bezvalstniekiem un ārvalstu pilsoņiem maksāt nevis 90 procentus no noteiktās sociālās pensijas, bet tikai 70 procentus.

Priekšsēdētājs. Mēs, protams, varam balsot, bet es vēlreiz aizrādu komisijai, ka visi deputātu priekšlikumi ir iesniedzami plenārsēdē balsošanai - pat tad, ja komisija noraida tos. Jūs, lūdzu, vēlaties runāt par procedūru vai par šo pantu? Deputāts Panteļējevs debatēs par šo pantu. Lūdzu!

Es tomēr aicinu noraidīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka tas skar zināmu grupu iedzīvotāju, arī Krievijas latviešus, apmēram 40 000, kuri atrodas Latvijā un no kuriem daudzi nav noformējuši savu pavalstniecību, jo mēs neesam ļāvuši to izdarīt likumīgā kārtā un neesam pieņēmuši likumu. Viņi ir atgriezušies no Krievijas jeb repatriējušies uz Latviju un pašlaik atrodas pietiekami smagos sociālos apstākļos. Kaut vai viņu dēļ, es domāju, mums nevajadzētu tomēr pieņemt šādu lēmumu un vajadzētu atstāt šo formulējumu - 90 procentu apmērā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav iesniegti pieteikumi? Vai jūs neiebilstat, ja mēs balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu attiecībā uz 5. panta 2. apakšpunktu? LNNK frakcija ierosina maksāt ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem 90 procentu vietā 70 procentus. Lūdzu balsot par LNNK frakcijas ierosinājumu - 70 procentiem! Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 36, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. 5. panta 2. apakšpunkts paliek iepriekšējā redakcijā. Vai par 5. pantu vēl ir kādas iebildes? Nav. Vai deputātiem ir izdalīts frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums par iepriekšējiem pantiem? Vai ir izdalīts? Sekretariāt, ir izdalīts? Varbūt atgriezīsimies pie tā, lai būtu secīgi... Vispirms frakcija ierosina papildināt 2. pantu ar 2. rindkopu: “Noteikt ikmēneša piemaksu pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, 50 procentu apmērā no pamatpensijas par katru bērnu.” Vai kāds vēlas komentēt? Lūdzu - deputāte Kuprijanova, pēc tam - deputāte Marjaša.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Redzat, lieta ir tāda, ka pārsvarā tie pensionāri, kuru apgādībā ir bērni, ir invaliditātes pensionāri, tie nav ļoti veci cilvēki. Šeit zālē ir Labklājības ministrijas speciālisti, kas var nosaukt konkrētus skaitļus, ja tāda informācija jums būs vajadzīga. Iznāk tā: ja mēs ņemam par pamatu, ka tie ir invalīdi, mēs viņiem dodam ļoti lielas priekšrocības. Viņu bērni, kā visi bērni, šobrīd saņem arī bērniem paredzēto pabalstu, un, ja tagad mēs šiem pensionāriem piešķirsim 50 procentus, izveidosies tāda situācija, ka šī pensionāru grupa nonāks daudz augstāk nekā, teiksim, pamatpensionāri, kas ir nostrādājuši 30-40 gadus. Viņiem pensija iznāks gandrīz divreiz lielāka, tādēļ komisija šajā gadījumā atbalstīja tieši valdību, jo valdības viedoklis ir, ka attiecībā uz šo kategoriju nevajadzētu turpināt tādu augstu, teiksim, diferenci salīdzinājumā ar visiem pamatpensiju saņēmējiem, darba pensijas saņēmējiem. Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtajā projektā arī nākamais punkts... tas ir tas pats variants, un tur cipari ir ļoti “smagi”, jo tie cilvēki, kas šodien saņēma naudas izteiksmē..., pēc jaunā likumprojekta panta nekad nesaņems mazāk par to, ko viņi ir saņēmuši. Nevienam jau neatņems, bet turpmāk tādā veidā vairs nepiešķirs. Tādēļ, izskatījusi visu šo variantu (te bija runa tieši par diferenci; tieši valdība iesniedza projektu par pensiju diferenciāciju, par samērīgu izmaksu pēc padarītā darba, taču šis priekšlikums “iet ārā” no visa likuma teksta, no šā likuma filofozijas), komisija uzskata, ka nevajadzētu to atbalstīt, kaut, protams, naudas mums visiem šodien pietrūkst un arī bērniem domātie pabalsti ir mazi. Es gribēju jums tikai paskaidrot komisijas viedokli, un, ja jūs interesēs kādi konkrēti skaitļi, varat palūgt speciālistus tos nosaukt.

Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu teikt, ka debates par šīm pensiju izmaksām vai neizmaksām velkas jau ilgu laiku un es vienkārši apbrīnoju savus kolēģus no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, ka viņi pašā pēdējā brīdī, kad likumprojekts jau ir sagatavots balsošanai galīgajā variantā, iesniedz savu priekšlikumu, kurš principiāli atšķiras no visa pārējā, - un iesniedz bez jebkāda materiāla pamatojuma. Tas tikai pierāda, ka netiek patiesi domāts par pensionāriem, bet tiek domāts vairāk par aģitācijas momentu. Teiktais attiecas uz frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtā priekšlikuma 1. un 2. punktu. Kas attiecas uz 3. punktu, tas pamatā sakrīt ar “Latvijas ceļa” piedāvāto variantu, kura teksts deputātiem ir izdalīts, - noteikt, ka strādājošajiem pensionāriem, izņemot politiski represētās personas un pirmās un otrās grupas invalīdus, pensija nav izmaksājama; strādājošām nepamatoti politiski represētajām personām un pirmās un otrās grupas invalīdiem izmaksājama darba pamatpensija un papildpensija pilnā apmērā. Mēs esam vēl pielikuši klāt vienīgi tādu noteikumu, ka Ministru kabinetam atsevišķos gadījumos ir dotas tiesības pieņemt lēmumu par strādājošo pensionāru grupām pienākošos darba pamatpensiju un papildpensiju izmaksāšanas apmēru un kārtību. Tā ir visa atšķirība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es tikai vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mēs neapspriežam 7. pantu. Mēs apspriežam konkrētu frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu, kuru es lieku uz balsošanu un kurš ir šāds - papildināt 2. pantu ar otro rindkopu: “Noteikt ikmēneša piemaksu pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, 50 procentu apmērā no pamatpensijas par katru bērnu.” Es atvainojos! Es to nelieku uz balsošanu, jo debatēs par 2. pantu ir pieteicies deputāts Lagzdiņš.

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Mana uzstāšanās nebūs debates, bet tikai īsa izziņa jums. Tātad, ja mēs pieņemsim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, tas attieksies uz visiem jebkāda veida pensionāriem, arī uz trešās grupas invalīdiem pensionāriem, un šādu pensionāru ir ļoti daudz, un viņi ir dažāda vecuma, un šie sakropļojumi un šīs traumas ir bijušas dažāda veida. Kā cilvēks, kurš trīs gadus ir nostrādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, es zinu, ka trešās grupas invaliditātes pensiju piešķir ļoti daudzām personām, kuras turpina visu mūžu strādāt un sekmīgi audzināt savus bērnus.

Es neizteikšos nedz “par”, nedz “pret” šo priekšlikumu, tā bija tikai mana īsa izziņa.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - papildināt 2. pantu ar rindkopu: “Noteikt ikmēneša piemaksu pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, 50 procentu apmērā no pamatpensijas par katru bērnu.” Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 26 - par, pret - 30, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums, kura teksts ir iesniegts, ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums - starp 2. un 3. pantu ievietot jaunu pantu: “Noteikt bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības sociālo pensiju 30 procentu apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas par iepriekšējo ceturksni un ikmēneša pabalstu par bērnu invalīdu vai invalīdu kopš bērnības kopšanu 40 procentu apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas par iepriekšējo ceturksni.” Vai komisijas vadītāja vēlas komentēt?

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es jums jau daļēji paskaidroju, ka tas vispār ir pretrunā ar šā likuma būtību un mērķi, jo, teiksim, 40 procenti no vidējās algas - tas būs vēl 20 latu, un tas nozīmē, ka jebkura tāda ģimene saņems vidēji 40 latus, tas ir, saņems divreiz vairāk nekā darba pensionāri, visa masa. Un tas ir nepareizi. Saprotiet, tiem bērniem ir jāpalīdz, bet viņiem ir jāpalīdz citādā veidā, nevis pensiju likumā nosakot piemaksu viņu vecākiem. Jo tas ir Pensiju likums un pamatā tie ir cilvēki, kas visu mūžu ir strādājuši. Un iznāk tā, ka mēs šai nelaimīgo cilvēku kategorijai šajā Pensiju likumā nosakām divreiz lielākus ienākumus nekā tiem, kas visu mūžu ir strādājuši. Tas ir jautājums, kas nav šajā likumā jārisina. Tas ir jārisina pavisam citādā veidā, tādēļ es jūs lūdzu tomēr neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par papildinājumu! Balsosim par ierosinājumu - starp 2. un 3. pantu ievietot jaunu pantu: “Noteikt bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības sociālo pensiju 30 procentu apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas par iepriekšējo ceturksni un ikmēneša pabalstu par bērnu invalīdu vai invalīdu kopš bērnības kopšanu 40 procentu apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas par iepriekšējo ceturksni.” Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 31. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Sekretariāta vainas dēļ... 1. pantā bija iesniegts labojums, un deputāte Aida Prēdele bija pieteikusies debatēs, bet mēs ar komisijas vadītāju to nebijām ņēmuši vērā, jo mums tās informācijas nebija. Es domāju, ka deputātiem nebūtu iebildumu, ja mēs tomēr atgrieztos pie 1. panta - vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs par šo pantu nebalsojām, jo, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, par 1. pantu nebija priekšlikumu, bet tagad priekšlikums ir. Kā es saprotu, priekšlikuma teksts ir pavairots. Tātad jums nav iebildumu, ka mēs atgriežamies pie 1. panta? Nav. Vārds deputātei Aidai Prēdelei.

Mūsu frakcija uzskata, ka, protams, šim likumam ir jāstājas spēkā ar 1. novembri un ka ar 1. novembri pensionāriem ir jāsaņem pēc iespējas lielākas pensijas. Taču mēs nedrīkstam aizmirst to, ka šis likums ir pagaidu likums un tāpēc cilvēkiem, pensionāriem, kuriem tas ir bezgala svarīgi, būtu arī tikpat svarīgi zināt, cik ilgi viņiem būs jāsamierinās ar šo “pagaidu aprēķināšanas kārtību”. Tāpēc Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir - 1. pantu rakstīt šādā redakcijā: “Noteikt uz laiku līdz 1994. gada 1. martam pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību.” Starp citu, mēs neuzstājām tieši uz šo vienu datumu - 1. martu, tas varētu būt 1. februāris, varbūt - 1. janvāris, taču ir jānosaka konkrēts datums, konkrēts laiks, un mēs būtu ar mieru uzklausīt komisijas domas šajā ziņā. Tāds būtu mans lūgums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par 1. pantu un par iesniegto priekšlikumu? Komisijas vadītāja deputāte Kuprijanova - lūdzu.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums varbūt varēja tikt izskatīts ar konkrētu datumu, lai gan šodien, es domāju, neviens no zālē sēdošajiem nevarētu pateikt, kādam jābūt šim datumam. Tas ir ļoti nopietns jautājums - tas ir jautājums par to, kā formēsies nākamā gada budžets no 1. janvāra. Varbūt mēs no 1. janvāra varam sākt maksāt citādā apmērā un citādā veidā? Varbūt tas notiks 1. martā, varbūt 1. jūlijā , bet varbūt būs galīgi atšķirīga pensiju koncepcija. Protams, varbūt te kaut ko varētu paskaidrot labklājības ministrs, kā viņš uzskata, bet es kā komisijas vadītāja šobrīd nevaru uzņemties atbildību un apgalvot jums vienu - vai nu “par”, vai “pret”, jo es patiešām nezinu, cik objektīvs ir šis termiņš.

Cienījamie kolēģi, šis tiešām droši vien ir labs priekšlikums, jo tā pieņemšana novērstu katras šaubas, katras varbūtējās šaubas par to, ka mēs pašreiz runājam tikai par pārejas laika izkārtojumu, un tāpēc es gribētu ierosināt, lai šis priekšlikums tiek pieņemts, bet tiek pieņemts vēl ar vienu precizējumu, ar vienu zināmu uzlabojumu. Un tas uzlabojums tagad varētu būt tāds: “Noteikt, ka uz laiku, ne ilgāku kā līdz...” - tātad ne ilgāku, jo šīs pārmaiņas droši vien iestāsies ātrāk par 1. martu -, tātad “... uz laiku, ne ilgāku kā līdz 1994. gada 1. martam šādu pensijas aprēķināšanas kārtību”.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Vārds deputātam Pēterim Tabūnam - LNNK.

Šodien mēs esam atgriezušies atkal pie šā ļoti ļoti svarīgā jautājuma, pie šīs problēmas, kura virmo gaisā - un ne tikai gaisā, bet cilvēku dzīvēs. Tikko mēs, daži deputāti, atgriezāmies no mītiņa, uz kuru Doma laukumā bija sapulcējušies pensionāri, un jums vajadzēja paklausīties, ko viņi tur runāja. Tas ir izmisums. Es esmu bijis daudzās sanāksmēs, kur pulcējušies pensionāri, nesen biju Pensionāru federācijas kongresā, kurā bija arī Birkava kungs, Riteņa kungs, un vienkārši ir grūti klausīties šo cilvēku ciešanās. Šodien, runājot par valsts pensiju, mums faktiski ir jāatceras, ka to nevarētu saukt par pensiju, tas ir pabalsts. Arī pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtība, par ko mēs runājām iepriekšējā plenārsēdē un nobalsojām ar noteikumu, ka tas ir tikai pagaidu variants, lai pensionāri no 1. novembra nepaliktu vispār bez lata kabatā, jo darbību sāks nodokļu likumi, notiks cenu paaugstināšanās. Un, ja mēs pensionāriem nedosim nekādu papildu maksu, tad viņi paliks absolūti bez līdzekļiem. Lūk, tāpēc vajadzētu šodien skaidri un gaiši noteikt laiku - tas varētu būt 1. marts, labāk būtu, ja tas būtu vēl īsāks laiks, bet vienlaikus šeit vajadzētu pieņemt lēmumu par jauna, pamatīga pensiju likumprojekta izstrādāšanu, jo arī Pensionāru federācija ir atsūtījusi savus priekšlikumus par to, ka attiecībā uz šiem pamatpabalstiem ir jābūt pavisam citādai samaksai - vismaz vienam latam par katru nostrādāto gadu.

Te varētu runāt daudz, bet skaidrs ir viens, ka mēs šodien te veltīgi kavēsimies pie dažādiem papildinājumiem šajā pagaidu likumā, jo šis ir tikai pagaidu variants. Tāpēc ir jāizstrādā pamatīgs likums, kurā būtu ietverta normāla, cilvēka cieņu neaizskaroša izdzīvošana. Pašlaik pensionāri, godīgi sakot, badojas, bet no 1. novembra, iespējams, mirs badā. Es aicinu šodien, lemjot par dažiem atsevišķiem punktiem, pie kuriem es negribu pakavēties (varbūt vēlāk gan runāšu par 7. punktu, ka strādājošajiem pensionāriem vajadzētu pilnībā simtprocentīgi maksāt šīs pamatpensijas vai pamatpabalstus), atcerēties, ka tas šodien skar ikvienu pensionāru. Mēs lasām laikrakstā “Diena”, dzirdam pa radio, ka cilvēkus, daudzbērnu ģimenes jau met ārā no dzīvokļiem. Mēs šodien “Dienā” lasām par notikumiem Daugavpilī. Drīz vien, ja pašvaldības sāks rīkoties, desmitiem, simtiem un desmitiem tūkstošu cilvēku var izmest uz ielas. Un tas notiek tagad, kad tuvojas ziema. Jāatceras arī tas, kas draud sakarā ar apkuri. Šis šausmīgais padārdzinājums, ko izdomājis Koemeca kungs un vēl daži kungi, pelnot lielas naudas savos uzņēmumos... Es aicinu deputātus šodien vēl un vēlreiz saprast, ka tas ir pagaidu variants, ko vajadzētu noteikt uz maksimāli īsu termiņu, kā arī noteikt laiku, kurā būtu pamatīgi jāizstrādā likums par pensijām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Es ceru, ka jūs iesniegsiet rakstveidā savu priekšlikumu, lai mēs pēc tam varētu balsot. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas iesniegto un labklājības ministra Riteņa kunga papildināto 1. panta formulējumu: “Noteikt uz laiku, ne ilgāku kā līdz 1994. gada 1. martam, šādu pensijas aprēķināšanas kārtību...” Tālāk kā projekta tekstā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Līdz ar to 1. pants ir pieņemts jaunā redakcijā. 2. pants ir pieņemts, arī 3. pants, 4. pants un 5. pants ir akceptēts. Vai mēs palikām pie 6. panta? Lūdzu - par 6. pantu!

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas piezīmes par 6. pantu? Nav. 6. pants ir akceptēts iesniegtajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Tālāk - 7. pants. Ir iesniegtas ļoti daudzas šā panta redakcijas, tādēļ man pie tā būs jāapstājas.

Ir saņemts priekšlikums no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, no deputātes Rutas Marjašas kundzes, no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kā arī no pašas Sociālo un darba lietu komisijas. Visi šie priekšlikumi tika izskatīti. Sociālo un darba lietu komisija iedeva mums savu redakciju, kas ir plašāka par visām citām iesniegtajām redakcijām.

Tātad frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” variantā strādājošajiem pensionāriem pensiju nemaksā, izņemot represētos un pirmās un otrās grupas invalīdus. Tas pats attiecas uz Rutas Marjašas kundzes iesniegto priekšlikumu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums bija vispār svītrot to, ka strādājošajiem nemaksāt bez konkrēta... Tāpēc mēs uzskatījām, ka komisijas priekšlikums ir plašāks, aptverošāks, un, lai nebūtu nekādu pārpratumu par redakciju, jo šeit jau izskanēja... Tātad ir domāts, ka maksā visiem strādājošajiem pensionāriem 50 procentus no pamatpensijas, bet politiski represētajiem un pirmās un otrās grupas invalīdiem - maksā visu darba pensiju un arī piemaksas, kas noteiktas invalīdiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs atklāsim debates par 7. pantu. Lūdzu deputātus pieteikties Sekretariātā. Es informācijai jums pateikšu, ka ir LNNK priekšlikums, ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums, ir “Latvijas ceļa” ierosinājums... Praktiski frakcijas “Saskaņa Latvijai”, LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumi sakrīt, bet tomēr būs jābalso, ievērojot autoru tiesības iesniegšanas secībā. Iesniegšanas secība ir tāda: ja mēs komisijas izstrādāto projektu ņemam par apspriežamo variantu, tad balsojami ir labojumi un grozījumi, un tad situācija ir tāda, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikums būs balsojams pirmais, otrais - frakcijas “Saskaņa Latvijai” un trešais - “Latvijas ceļa”. Tāda ir iesniegšanas secība.

Debatēs par 7. pantu pirmais runās deputāts Pēteris Elferts - “Latvijas ceļš”, otrais - Dzintars Ābiķis, pēc tam Jānis Platais - budžeta valsts ministrs. Pagaidām debatēs tāda ir kārtība.

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Jau gadu pensionāriem tiek izmaksāta vienāda pensija. Jau gadu viņi gaida, ka atkal diferencēs pensijas, bet viņus, protams, neinteresē - kā. Viņus interesē - kad un cik, un mēs esam nonākuši pie tā, ka tas būs ar 1. novembri. Ar 1. novembri sāksies arī diferencēšana.

Attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem mums ir arī jāskatās, kāda ir bāze, no kuras mēs izejam. Skaidrs, ka nepamatoti represētajiem un pirmās un otrās grupas invalīdiem ir jāmaksā pamatpensija. Attiecībā uz pirmās un otrās grupas invalīdiem skaitļi rāda, ka pirmajā grupā ir 142 cilvēki, otrajā grupā - 2662 cilvēki. Tas ir mazāk nekā trīs tūkstoši no 70 tūkstošiem strādājošo pensionāru. Taču, ja mēs skatāmies kopā, tad redzam, ka mēs visiem nevaram izmaksāt pamatpensiju. Tādu līdzekļu mums nav. Tāpēc “Latvijas ceļš” ir iesniedzis atsevišķu labojumu šajā jautājumā, un tas skan šādi: “Latvijas Republikas Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošajiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, un nosaka pamatpensiju un papildpensiju izmaksāšanas apmēru un kārtību.” Te ir viens labojums 300. dokumentā. Otrs: “Nepamatoti politiski represētajiem, pirmās un otrās grupas invalīdiem pamatpensija, papildpensija un noteiktā piemaksa izmaksājama pilnā apmērā.” Kāpēc tas tā ir ierakstīts? Kamēr mums nav individuālo ienākumu deklarācijas, pēc kuras var noteikt katra cilvēka individuālos ienākumus, ir jārada apstākļi, lai Ministru kabinets var noteikt, kuri arodi un kuri amati ir nepieciešami, lai tajos strādātu vai turpinātu strādāt pensionāri. Piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedza priekšlikumu, ka tādi ir strādājošie pensionāri - svešvalodu skolotāji, kuru mums ir milzīgs trūkums; tādi ir arī latviešu valodas skolotāji krievu skolās. Mums tas ir jāņem vērā.

Es nedomāju, ka mums ir visiem jāmaksā, un arī valsts nevar atļauties maskāt visiem pensionāriem, kuri strādā. Varbūt šajā kategorijā nevarētu ieskaitīt deputātus un cilvēkus, kuri strādā komercstruktūrās, pelna 100, 200 un vairāk latu mēnesī. Tāpēc mēs ierosinājām, lai Ministru kabinets nosaka arodus un amatus, kuros ir vajadzīgi strādājošie pensionāri. Es jūs aicinu atbalstīt “Latvijas ceļa” ierosinājumu, kas ir lasāms 300. dokumentā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - “Latvijas ceļš”. Pēc tam runās Jānis Platais.

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! 7. pants nenoliedzami ir pietiekami nozīmīgs, lai pie tā pakavētos ilgāk. Skaidrs, ka šodien daudzi pensionāri dzīvo necilvēcīgos apstākļos un vienkārši velk savu kailo dzīvību. Tas ir fakts. Taču arī tas ir fakts, ka valstij šobrīd vienkārši nav iespējas maksāt tik daudz, cik būtu nepieciešams, lai pensionāri - ārsti, kultūras un izglītības darbinieki un daudzi citi - varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bez šaubām, apstākļos, kad prasa visi un valdībai tas maciņš ir daudz par plānu, ir jādomā par to, kā šā maciņa saturu izlietot iespējami taisnīgi. Un tieši valsts varas institūcijām šobrīd ir jāizšķiras un jānosaka prioritātes, jo visus pilnībā apmierināt patlaban vienkārši nav iespējams.

Šajā sakarā valsts varas institūcijām, nepārtraukti paturot prātā to, ka jāizdzīvo ir visiem, tomēr ir jādomā ar perspektīvu, raugoties nākotnē. Un tieši “Latvijas ceļa” piedāvātais priekšlikums pieļauj šo iespēju. Kāpēc? Mēģināšu ar dažiem piemēriem to pamatot. No sociālisma mēs esam saņēmuši mantojumā deformētu tautsaimniecību - tautsaimniecību, kurā nebija vietas speciālistiem banku lietās, uzņēmējdarbībā, starptautiskajā tūrismā un daudzās citās brīvā tirgus saimniecībai raksturīgās nozarēs. Kā sekas tam ir ārkārtīgi deformēts darba tirgus, kurā pieprasījums pēc atsevišķu profesiju pārstāvjiem šodien ir nenormāli liels. Šis milzīgi lielais pieprasījums katastrofāli ietekmē vitāli svarīgas nozares, piemēram, izglītību, jo strādājošo algas no budžeta finansētajās nozarēs nekādi nevar konkurēt ar privātbiznesā nodarbināto cilvēku algām. Šā iemesla dēļ valdībai deformētā darba tirgus izraisītās negācijas jācenšas mīkstināt.

Ir skaidrs, ka pēc zināma laika situācija darba tirgū normalizēsies un valdības iejaukšanās, iespējams, nebūs nepieciešama. Taču līdz tam brīdim ir vēl patālu. Tikai viens piemērs - angļu valodas speciālisti, pirmām kārtām skolotāji. Pašlaik turpat pusei Latvijas skolu un arī augstskolās trūkst angļu valodas skolotāju. Viņu vienkārši nav, un mūsu bērni angļu valodu skolā nemācās. Taču citur, it īpaši biznesa struktūrās, arī ir ļoti nepieciešami angļu valodas pratēji, tāpēc algas tur ir vismaz trīs reizes lielākas. Tāpēc pašlaik skolu un augstskolu vadība izmisīgi meklē izeju no situācijas, un pensionāru iesaistīšana šajā darbā ir viens no risinājuma variantiem, kas palīdz kaut daļēji mīkstināt šo traģisko situāciju. Un skola ir priecīga, ja pensionētais angļu valodas skolotājs, kurš varbūt ir visai cienījamā vecumā, piekrīt mācīt valodu vismaz vienā vai divās klasēs. Varbūt fiziski viņš vienkārši vairāk nespēj, un par šo darbu pāris klasēs skolotājs saņem labi ja kādus 10 latus mēnesī. Tāpēc, ja viņam nemaksās pilnu pensiju, viņš taču nekādā gadījumā uz skolu neies, bet sēdēs mājās. “Latvijas ceļa” iesniegtais variants ļauj valdībai pozitīvi risināt šo jautājumu, proti, komisijas variants visiem piedāvā vienādi - 50 procentu apmērā, turpretī mūsu iesniegtais variants atsevišķos arodos, amatos strādājošajiem pieļauj saglabāt pilnu pensiju, jo, ja skolās un arī augstskolās šodien angļu valodu nemācīs, ja skolas beigs angļu valodas nepratēji, tad arī pēc trim, četriem un vairāk gadiem pieprasījums pēc angļu valodas zinātājiem netiks apmierināts un pēc trim, četriem un vairāk gadiem darba tirgū pieprasījums pēc šiem pasniedzējiem, protams, būs lielāks nekā piedāvājums, jo pedagogi strādās komercstruktūrās. Vienkārši nebūs speciālistu - angļu valodas pratēju. Pedagogi, kuru izglītošanā valsts būs ieguldījusi ievērojamus līdzekļus, strādās komercstruktūrās, tā ka šis aplis nenoslēgsies un šī nenormālā situācija pastāvēs.

Līdzīga situācija šobrīd ir skolās ar latviešu valodas pasniedzējiem, it īpaši mazākumtautību skolās, jo apmēram puse no strādājošajiem tur ir pensijas vecumā.

Tāpat pašlaik ir arī ar juristiem, taču ne jau ar juristiem, kuri nodarbojas ar privātpraksi, bet ar juristiem, kuri strādā valsts struktūrās, budžeta iestādēs. Šī problēma vissmagākā ir tieši budžeta iestādēs strādājošajiem. Tāpēc, manuprāt, “Latvijas ceļa” piedāvātais variants, kas ir izklāstīts 300. dokumentā, paturot prātā to, ka ir jāizdzīvo visiem, tomēr atļauj valdībai noteikt prioritātes, bet, pats galvenais, ļauj domāt ne tikai par izdzīvošanu šodien, bet arī par dzīvošanu - es atkārtoju vēlreiz! - par dzīvošanu perspektīvā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pulksten 15.00 mums būtu jāizlemj par mūsu turpmāko darbu. Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu no deputātu frakcijas “Latvijas ceļš’ - sēdi pagarināt līdz pulksten 17.00. Par to vajag nobalsot, un tad mums būs pusstundu ilgs pārtraukums. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Zvanu! Vai frakcijām ir kādi paziņojumi? Un komisiju vadītājiem? Balsosim par priekšlikumu - turpināt darbu un pagarināt sēdi līdz pulksten 17.00. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - 6, atturas - 7. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Tagad būs pārtraukums pusstundu.

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, turpināsim sēdi! Informēju jūs, ka Prezidijs tikko ir saņēmis Latvijas trūcīgo iedzīvotāju mītiņā pieņemto vēstījumu Saeimai un valdībai. Šis vēstījums dažu minūšu laikā tiks pavairots un izsniegts deputātiem un valdības locekļiem.

Turpināsim debates! Vārds budžeta valsts ministram Jānim Platajam.

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas valdība, Ministru kabinets pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību pensiju jautājumam, un par to liecina tas, ka viens no pirmajiem darbiem, ar ko Kabinets sāka savu darbību, bija šā gada 3.augustā notikusī pirmā Kabineta sēde, kurā nekavējoties tika izveidota valdības komisija, kurai vajadzēja sagatavot priekšlikumus pensiju reformai un kura radīja “mugurkaulu” tam variantam, kurš tika iesniegts Saeimā. Šis jautājums tika diskutēts ilgās debatēs Pensiju reformas komisijas sēdē. Tas nav tāds jautājums, par kuru mēs izšķīrāmies, sanākot vienreiz, ātri nobalsojot un pieņemot lēmumu.

Pensiju reformas komisijas darba laikā mēs konsultējāmies ar trūcīgajiem iedzīvotājiem. Komisijas sastāvā piedalījās arī Pensionāru federācijas pārstāvji, mēs vairākas reizes tikāmies ar pensionāriem, pulcējot lielu pensionāru auditoriju, un noklausījāmies viņu iebildumus un ierosinājumus, kas saistīti ar trūcīgo iedzīvotāju interešu aizsardzību. Tomēr Latvijā pensionāru skaits ir ļoti liels. Pirms trim gadiem Latvijā pensionāru skaits tikai nedaudz pārsniedza 600 tūkstošus iedzīvotāju un sastādīja apmēram 22 procentus no visiem iedzīvotājiem, turpretī pašlaik valsts pensiju saņēmēju skaits pārsniedz ceturto daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Un katrs lēmums, kurš mums jāpieņem attiecībā uz pensionāriem un pensiju izmaksām, kļūst arvien grūtāks.

Es ļoti labi atceros, kā mēs gatavojām aprēķinus par pensijām vēl 1990. un 1991.gadā. Toreiz uz katriem 10 pensionāriem Latvijā bija 22 naudas pelnītāji, kas maksāja naudu, maksāja nodokļus, lai pensionāri savas pensijas varētu saņemt. Pašlaik uz 10 pensionāriem ir mazāk nekā 20 strādājošo un pelnītāju un viņiem arvien grūtāk un grūtāk nākas nodrošināt pietiekamu naudas daudzumu, lai segtu pensiju izmaksas.

Sakarā ar to katrs risinājums šajā projektā, ko valdība ir iesniegusi, tiks izsvērts ārkārtīgi rūpīgi, līdz vissīkākajām detaļām. Tiks izskatītas vairākas stratēģijas un izraudzīta tā stratēģija, kas ir saistīta ar to, ka mēs maksimāli palielinām pensijas apmēru tieši nestrādājošajiem pensionāriem. Un tieši uz nestrādājošajiem pensionāriem tika orientēts pensiju grozījums, kurš tika iesniegts Saeimai izskatīšanai. Tika ļoti rūpīgi analizēti visi izdevumi, kādi varētu rasties šā projekta pieņemšanas rezultātā, un man ar visu atbildību jums jāpasaka, ka izdevumi, kurus mēs piedāvājam, lai veiktu pensiju reformu, bija maksimālie izdevumi, ņemot vērā arī valdības piedāvātos nodokļu grozījumus. Tiešām valdība vairāk maksāt pašlaik nevar.

Šodien plenārsēdē ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kuri saistīti ar likumprojekta 7.pantu, taču tie prasa ievērojami lielākus izdevumus salīdzinājumā ar valdības priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju izmaksas, paplašinot pensiju saņēmēju skaitu, tātad ietverot arī strādājošos pensionārus.

Lūk, Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šā priekšlikuma īstenošana katru mēnesi prasīs klāt 535 tūkstošus latu vai gada izteiksmē - 6,4 miljonus latu. Tā ir milzīga summa, bet tas ir papildu izdevums salīdzinājumā ar to, ko piedāvā valdība.

Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšlikums mēnesī izmaksā 1 miljonu 71 tūkstoti latu vai gadā - 12 miljonus 852 tūkstošus latu.

“Saskaņa Latvijai” savā variantā piedāvā izmaksāt 100 procentu papildu pensijas, un tas katru mēnesi salīdzinājumā ar valdības iesniegto variantu papildus izmaksātu 478 tūkstošus latu vai gadā - 5 miljonus 736 tūkstošus latu. Tie visi ir papildu izdevumi.

Ņemot vērā to, ka jautājums ir tiešām ļoti sarežģīts, vakar sanāca kopā “Latvijas ceļa” frakcija kopā ar Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem, un, tā kā apspriedē piedalījās lielākā daļa no valdības pārstāvjiem, tad šis lēmums, kurš vakar tika pieņemts frakcijas sēdē, lielā mērā ir jāuzskata arī par valdības priekšlikumu, jo lielākā daļa no ministriem balsoja tieši par “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Šis priekšlikums salīdzinājumā ar valdības sākotnēji iesniegto variantu papildus izmaksā 62,8 tūkstošus latu mēnesī. Mēs uzskatām, ka šāda veida lēmumu pašlaik ir iespējams pieņemt un ka tas neizraisīs smagas sekas budžetā, kuras nevar novērst. Toties mums paliek iespējas turpmāk palielināt šīs izmaksas, ņemot vērā reālo budžeta ieņēmumu situāciju, arī strādājošo pensionāru grupām, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu sociālo taisnīgumu Latvijā un vienlaikus nodrošinātu prioritātes, kuras mums ir jāsedz.

Tātad mēs nonākam ļoti smagā situācijā. Ja tiek nobalsots variants, kurš prasa papildu izdevumus salīdzinājumā ar valdības priekšlikumu, arī ar frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, tad mums ir jāskatās uz Satversmes 66. pantu, kura otrā daļa nosaka, ka tad, ja kāds priekšlikums prasa vairāk līdzekļu, ir jāsamazina izdevumi citās pozīcijās vai jāatrod budžetā papildu ieņēmumi. Līdz ar to visi šie pārējie priekšlikumi lielā mērā kļūst nekonstruktīvi, un, ja netiek piedāvāts, kādus izdevumus mēs varam samazināt vai arī kādus nodokļus mēs varam papildus palielināt, lai nodrošinātu šo variantu realizāciju, tad šo likumu būs ārkārtīgi grūti realizēt.

Protams, ja tomēr likums tiek pieņemts pretrunā ar Satversmes 66.pantu un tas nonāk Labklājības ministrijā, tad mums sākas ļoti smagas diskusijas ar Riteņa kungu. Man Riteņa kungam ir jāsaka tā: zināt, mums budžetā un visos aprēķinos ir paredzēts, ka mēs jums pensiju izmaksām mēnesī varam dot tikai 14,6 miljonus latu, un tad vēl papildu pusmiljonu vai miljonu latu, kuri varētu būt vajadzīgi, pastāvot citiem variantiem. Tas uzreiz rada lielu robu budžetā, un mums ir jāmeklē, uz kādu izdevumu pamata mēs to varam nosegt. Ko mēs darīsim? Vai mēs nefinansēsim pabalstu izmaksu bezdarbniekiem, vai mēs nefinansēsim veselības iestāžu uzturēšanu vai kaut ko citu? Katrā ziņā šis “caurums” atkal un atkal ar kaut ko ir jāaizpilda un ir jāatrod pilnīgi konkrēts risinājums.

Tātad, lai nepieļautu šādu smagu situāciju, kā arī lai neaizkavētu pensiju izmaksas, ja nebūs pietiekami daudz naudas šo pensiju izmaksai, es tomēr aicinātu jūs balsot par “Latvijas ceļa” deputātu ierosināto variantu, kas radīs iespēju jau ar 1.novembri uzsākt pensiju izmaksu piedāvātajā variantā. Ja tas netiek izdarīts, rodas bažas par to, vai šis likums varēs stāties spēkā visīsākajā termiņā pēc tā pieņemšanas šodien Saeimā un vai mums būs iespēja to akurāti realizēt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam - LNNK. Pēc tam runās deputāts Eduards Berklavs.

V.P. Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Bija interesanti noklausīties Platā kunga izklāstu, taču, kā zināmā mērā ir pieņemts šajā valdībā, tā mums izklāsta tikai lietas vienu pusi un, protams, nerunā par otru pusi.

LNNK piedāvātajā variantā mēs iesakām mainīt: izmaksājam 50 procentu apmērā no pamatpensijas un 100 procentu apmērā no pamatpensijas strādājošajiem pensionāriem. Princips ir ļoti vienkāršs - pilna pamatpensija un pilna alga. Šie skaitļi, ko Platā kungs mums nolasīja, ir saistīti, var teikt, ar izdevumu pusi, kā viņi mēdz runāt budžeta aprindās. Taču viņš aizmirsa un acīmredzot nav izkalkulējis, jo tas nebija izdevīgi, tos nodokļus, ko strādājošie pensionāri maksās kā ienākumu valsts budžetā. Tā ka nav tikai izdevumi, bet no šiem strādājošajiem pensionāriem nāks arī ienākumi. Un man nav ne mazāko šaubu, ka šie ienākumi divreiz, ja ne vairāk, pārsniegs tos ienākumus, kas būs vajadzīgi, pieņemot LNNK variantu.

Par “Latvijas ceļa” iesniegtajiem labojumiem. Kārtējo reizi “Latvijas ceļa” formulējums ir nākotnes formā. Ministru kabinets kaut kādā mistiskā
nākotnē atkal izstrādās kaut kādas listes, kur būs noteikts, kurās specialitātēs var pieļaut strādājošos pensionārus, kurās - nevar. Ābiķa kungs mūs ļoti gari, arī sīki un smalki par to visu informēja.

Es domāju, ka tā ir nekaunība - runāt, kā vismaz varēja saprast, it kā vairākums strādājošo pensionāru faktiski strādā komercstruktūrās, brauc ar mersedesiem un dzīvo trīsstāvu savrupnamos. Tās ir absolūtās blēņas, un būtu labi, ja viņi beigtu šitādā veidā runāt. Mēs zinām, kas ir pensionāru lielākā daļa - es šeit runāju par 99,99% pensionāru - un kāds ir viņu patiesais stāvoklis.

Ja mēs runājam par strādājošajiem pensionāriem, tad Ābiķa kungam tomēr bija tiešām viena patiesība - ir zināmas nozares, kurās varēs komplektēt darbaspēku, izmantojot tikai pensionārus. Un tās ir ne tikai skolas, bet arī likumdošanas un tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, prokuratūra. Ja šie pensionāri strādā ar pilnu atdevi un ja viņi var maksāt pilnu nodokli valsts kasē, tad, es domāju, lai viņus izvilinātu no trīsstāvu savrupmājas un no komercstruktūrām, mēs varam atļauties viņiem maksāt pilnu pamatpensiju, lai strādājošajiem pensionāriem būtu kaut mazliet vairāk līdzekļu, lai viņi varētu savu stāvokli uzturēt un arī uzlabot.

Priekšsēdētājs. Vārds Eduardam Berklavam - LNNK. Pēc tam runās Ludmila Kuprijanova.

E.Berklavs (LNNK).

Tā kā visdažādākie viedokļi ir izteikti, es sacīšu tikai dažus teikumus. Es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs nebalsot ne par komisijas iesniegto 7.panta tekstu, ne arī par “Latvijas ceļa” iesniegto tekstu. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka pensionāri jau strādā ne tikai tādēļ, ka ļoti mīl darbu, kuru strādā. Tādi, protams, arī ir, un tas ir ļoti slavējami, bet viņi strādā galvenokārt tāpēc, ka nevar izdzīvot ar to summiņu, ar to pabalstu, kuru mēs te dēvējam par pensiju. Viņi nevar izdzīvot! Ne visiem ir pārtikuši bērni, kuri strādā un saņem lielāku atalgojumu un var palīdzēt, un mums ir jārūpējas ne tikai par tiem, kuriem tādi ir.

Otrkārt, es domāju, ka ne vienā vien nozarē pat nav ar ko aizvietot šos pensionārus. Šeit tika izteikta doma par skolotājiem. Sevišķi Latgales apvidū nemaz nav to jauno, kas pašlaik varētu aizvietot strādājošos skolotājus, kas ir jau pensionāru vecumā. Viņi strādā labi, un no Rīgas jauniešiem diez vai būs kāds - es nevaru apgalvot, ka neviens, bet reti būs tāds, - kas būs ar mieru uz turieni braukt. Tātad nemaz nav tik vienkārši aizvietot. Un tā ir ne tikai ar skolotājiem vien, tā ir vairākās nozarēs un vairākos apvidos.

Un, treškārt, ne jau katrs jaunais strādās labāk par strādājošo pensionāru. Es negribu neko pārmest jaunajiem, jo, protams, ir arī ļoti daudzi labi strādājoši jaunieši, taču darba devējam - iestādes vadītājam, uzņēmuma vadītajam - paliek brīva izvēle: viņš izvēlēsies, vai viņam patīk labāk un darbu sekmīgāk varēs veikt strādājošais pensionārs vai jaunais speciālists, strādnieks vai kalpotājs, kurš pretendē uz šo darbu. Tātad šī brīvā izvēle paliek. Un kāpēc šādos apstākļos mums nevajadzētu mainīt 7.panta tekstu tā, kā Tabūna kungs un Karnupa kungs jau teica? Es piedāvāju konkrētu 7.panta pirmā teikuma redakciju: “Noteikt, ka strādājošajiem pensionāriem darba pensija izmaksājama 100 procentu apmērā no pamatpensijas.” Tas ir viss.

Priekšsēdētājs. Ludmila Kuprijanova - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Andrejs Siliņš.

L.Kuprijanova (SL).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīkami dzirdēt LNNK frakcijas priekšlikumu, un, ja tas būtu balsojams pirmais, tad vajadzētu balsot par to. Bet gribu paskaidrot frakcijas “Saskaņa Latvijai” motivāciju. Redzat, visas galvenās pretenzijas - es domāju, ka visi šobrīd to zina, - bija sakarā ar to, ka cilvēki lūdza ņemt vērā viņu reāli ieguldīto darbu: ja cilvēks ir strādājis vairāk, lai viņš saņem vairāk. Tādēļ frakcija “Saskaņa Latvijai” ierosina maksāt cilvēkiem ar lielu darba stāžu nevis pamatpensiju, kas ir visiem vienāda (būtībā tas ir tāds bāzes pabalsts), bet maksāt simtprocentīgi tieši papildpensiju, un tā būtu diferencēta: tas, kam būs mazāks darba stāžs, arī saņems mazāk. Es gribētu jums izskaidrot starpību, jo te ir jāiedziļinās. Varbūt šis priekšlikums materiālajā ziņā ir visumā sliktāks... Protams, labāks ir LNNK frakcijas priekšlikums - katram, bet visi jau grib, lai būtu tā starpība, tādēļ “Saskaņa Latvijai” piedāvā šo variantu.

Gribu atgriezties vēl pie tiem šausmīgajiem skaitļiem, kurus mums nosauca budžeta valsts ministrs. Pirmkārt, šobrīd ir runa tikai par šāgada budžeta deficītu. Tad, kad pieņēma nodokļus, nebija nekādas runas par nākamo gadu. Bija runa, ka šogad ir budžeta deficīts un ka tas ir jāsedz. Tātad tie skaitļi uzreiz strauji mainās un vairs nevajag nedz 12 miljonus, nedz 15 miljonus, bet runa ir par apmēram miljonu līdz gada beigām. Tas ir pirmais jautājums, kuru es precizēju.

Otrs jautājums. Pirmkārt, uz šo brīdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēl nav mums iesniegusi budžeta grozījumus. Tos ir piedāvājusi valdība. Un tur var būt dažādi varianti. Gribu pajautāt budžeta valsts ministram: un ja nu budžets būs pārpildīts un mēs neizmaksāsim? Kas tad par to atbildēs? Un ja budžets tomēr nebūs izpildīts, pat nemaksājot strādājošajiem pensionāriem? Kam tad pārtrauks maksāt? Zināt, tā ir savā ziņā tāda liela demagoģija, jo budžeta grozījumi vēl nav apstiprināti. Tie ir jāapspriež, un šajā ziņā es gribētu piekrist... Atklāti runājot, arī man ir zināma pieredze šajā sfērā un finansu lietās. Man ir tāds iespaids... Es saprotu valdību, - valdība ir uztraukusies par budžeta deficītu, bet varbūt no tā lielā uztraukuma tie ienākumi projektā ir mazliet samazināti. Šobrīd to neviens nevar izvērtēt. Tikpat labi budžets var netikt izpildīts arī tad, ja strādājošajiem pensionāriem netiks maksāts. Nav jārunā par nākamo gadu. Nākamais gads - tā ir atsevišķa liela problēma. Ir jārunā par šā gada diviem mēnešiem sakarā ar šāgada budžeta grozījumiem.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es jūs lūdzu tomēr atbalstīt frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto variantu un, lai kāds šis variants būtu, pensijas strādājošajiem pensionāriem daļēji tomēr vairāk vai mazāk maksāt.

Un vēl viens arguments, tieši par to mūsu frakcijas - frakcijas “Saskaņa Latvijai” - priekšlikuma daļu... Cilvēks ir pierādījis ar 10 dokumentiem, ka viņš ir nostrādājis 38, vai 39, vai 40, vai 35 gadus... Nu, to patiešām viņam neviens nedāvina. Uzskatu, ka to viņš ir nopelnījis. Un nevietā ir runas, ka visa ekonomika esot sagrauta un ka nekā viņi neesot nopelnījuši. Minēšu tikai vienu piemēru... Savulaik tiem cilvēkiem, kas šodien ir pensijā - viņi ir vecā kaluma cilvēki, visiem bija krājgrāmatiņas, - savulaik viņiem solīja, ka apmainīs naudiņu, bet tagad viņiem pat bērēm iekrātā nauda nav apmainīta un ir gājusi zudumā. Ja tagad mēs varētu viņiem vismaz viņu iekrājumus pārvērtēt Latvijas latos tā, kā pienākas, tad es domāju, tā būtu arī bāze pensiju fonda veidošanai. Tādēļ nevajag tos lielos jautājumus saistīt ar šo konkrēto jautājumu.

Es jūs aicinu - vai nu jūs balsotu par tādu vai citādu variantu - balsot par to, ka strādājošajiem pensionāriem tomēr vajag maksāt daļu pensijas.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Siliņam. Es ļoti atvainojos! Pirms Siliņa kunga uzstāšanās man jāliek uz balsošanu frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu iesniegtais priekšlikums - slēgt runātāju sarakstu. Pēdējais sarakstā ir deputāts Gunārs Resnais.

Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu! Tagad runās deputāts Andrejs Siliņš, pēc tam - deputāts Gunārs Resnais, un pēc tam debates slēgsim. Nav vairāk neviens piereģistrējies? Nē. Balsosim! Rezultātu! Par - 57, 2 - pret, 9 - atturas. Runātāju saraksts ir slēgts.

Lūdzu - vārds deputātam Andrejam Siliņam.

A. Siliņš (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Runāšu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nostādni šajā jautājumā.

Protams, ka pensiju jautājums - šis neatrisinātais, šis grūtais jautājums - izglītības, kultūras un zinātnes sfēras cilvēkus skar vissmagāk. Šajā sakarā jau kolēģis Dzintars Ābiķis ļoti vispusīgi raksturoja stāvokli, kāds ir izglītības laukā. Es gribu teikt, ka līdzīgs stāvoklis ir visur, kur tiek radītas intelektuālās vērtības. Problēma ir tāda, ka pie mums pašreiz intelektuālo vērtību prestižs salīdzinājumā ar materiālajām ir diemžēl tik zems, ka tie cilvēki, kas turpinās strādāt un radīt jaunas intelektuālās vērtības, bez kuru uzkrāšanas Latvijai nav nākotnes, - tie cilvēki ir īpaši jāatbalsta un jāizceļ.

Kā to vislabāk izdarīt šajos apstākļos, kad mums ir tik neskaidra situācija attiecībā uz iespējamiem ienākumiem budžetā un kad valda drūmas prognozes, ka šie ienākumi varētu nākt ļoti lēni, ne tik strauji, kā mēs visi to vēlamies? Risinājumu var redzēt tikai vienā variantā. No vienas puses, tam ir jābūt ļoti operatīvam un, no otras puses, - ļoti izsvērtam un konkrētam. Jāizvērtē, kuram un par ko būtu jādod tiesības saņemt pensiju strādājot. To vislabāk var izdarīt Ministru kabinets. Mēs paši jūtam, cik mums ilgi un lēni noris gan likumprojektu sagatavošana, gan pēc tam pieņemšana - pat tad, ja tie ir pieņemami steidzamā kārtā. Tādēļ mums vajadzētu uzticēties Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets varētu atrisināt mākslinieku jautājumus - mākslinieku, kuri savu mūžu ir veltījuši intelektuālo vērtību radīšanai un sabendējuši veselību un tagad spēj strādāt varbūt tikai ļoti nedaudz, un, ja viņiem tiks atņemta tā pati niecīgā pensija, kas viņiem tiek dota, tad vispār šiem cilvēkiem klāsies ļoti grūti. Zinātnieki ir līdzīgā situācijā. Es šeit negribu uzskaitīt visas šo cilvēku grupas, bet domāju, ka šo cilvēku nav skaitliskā ziņā tik daudz, lai Ministru kabinets nevarētu šo jautājumu izvērtēt kompetenti, ņemot palīgā ekspertus, varbūt pat starptautisku ekspertīzi, lai novērtētu mūsu intelektuālo potenciālu, kurš ir nonācis grūtībās, bet kurš ir noteikti kaut kādā veidā jāatbalsta, jo - es vēlreiz gribu atkārtot - ir svarīgi izglītībā un citur šo potenciālu noturēt.

Tātad - par iespējām. Gribu mazliet pakavēties pie Ministru kabineta iespējām un pateikt, ka “Latvijas ceļa” iesniegtais variants Ministru kabinetam dod rīcības brīvību un padara iespējamu arī visu citu variantu realizāciju. Es nupat runāju ar Platā kungu, ka gadījumā, ja mums būs tāds stāvoklis, ka budžetā ienākumu būs tik, cik vajag, lai mēs varētu realizēt šīs simtprocentīgās pensijas visiem, Ministru kabinets to neatļaus, neviens to neatļaus. Pašreiz diemžēl šis optimisms nav tik pamatots, lai mēs uzreiz varētu ierakstīt to likumā. Ja uzreiz ierakstīsim likumā, tad, protams, radīsies šī problēma: ja mēs ierakstīsim likumā, tad mums būs jābalstās uz Satversmi un, protams, būs jālemj par to, kur nonāks ienākumi. Ja mēs to neierakstīsim likumā, Ministru kabinets pats redzēs... Ja ienākumi būs, Ministru kabinets lietos šo naudu. Domāju, ka šī valdības attieksme pret pensionāriem ir visiem zināma un neviens nešaubās, ka valdība sāks kaut kur citur lietot līdzekļus, nevis pirmām kārtām šo cilvēku atbalstīšanai.

Es esmu no zinātnieku aprindām, tādēļ man laikam nāktos sava prestiža aizsargāšanas dēļ oponēt dažiem iepriekšējiem runātājiem, konkrēti - Karnupa kungam. Karnupa kungs! Ja drīkstu jums oponēt, jautājums ir tāds: nekādā gadījumā nevar sagaidīt tīri aritmētiski, ka no tās daļas, kas tiks saņemta par ienākuma nodokli no strādājošo pensijām, varēs samaksāt visu pensiju. Tā... Nu, varbūt tā tas nebija domāts.

Otrs. Valdībai vajadzētu dot iespēju izvērtēt - maksāt vai nemaksāt speciālistiem, kuri strādā komercstruktūrās. Nav vajadzīgs visus viņus izvilināt no komercstruktūrām, tādēļ ka komercstruktūrās strādā arī tādi speciālisti, kuri nekur citur nemaz neder. Mēs viņus nemaz nevaram paņemt valdības dienestā. Tādēļ arī šī vienveidīgā pieeja šoreiz nav lietojama.

Tādēļ es ļoti ceru, ka pēc šādas pārdomāšanas kolēģi piekritīs “Latvijas ceļa” piedāvātajam variantam, jo tas sevī ietver visas iespējamās variācijas, kuras ir citos priekšlikumos. Tas ir operatīvas rīcības variants, un mēs paši saprotam, ka ir nepieciešama operatīva rīcība, jo mēs nolēmām, ka šis likums būs spēkā tikai uz laiku. Un šajā laikā ir jābūt operatīvās rīcības iespējai. Tādēļ vēlreiz aicinu balsot par “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Gunāram Resnajam.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij, valdība! Saeima un klātesošie! Šodien ir ļoti grūti runāt, lai neieslīgtu populismā un vieglā autoritātes gūšanā, jo laikam tomēr šeit zālē nav kolektīva, nav cilvēku, kas negribētu labu savai mūžu nostrādājušajai tautas daļai, saviem pensionāriem.

Šodien laikam nevar pieņemt lēmumu, neatskatoties uz vienu lietu. Mēs taču šodien neizstrādājām jaunu Pensijas likumu. Mēs, savu rūgto apstākļu spiesti, mēģinām kaut ko reanimēt, jo Pensijas likumu, kurš republikā ir spēkā līdz šai dienai, es gribētu saukt ne tikai par labu - tas ir ļoti labs, taču tas nav darbojies. Un tas nav darbojies un nedarbojas rūgtās patiesības dēļ, ka mums nav naudiņas. Patlaban pensionārs ir nonācis ne tikai trūkumā, viņam ir arī netaisnības sajūta. Tālāk laikam nevar darīt to, ko mēs šodien darām, - turpināt šo vienādošanu attiecībā uz visiem vienlīdz trūcīgi, lai gan pensionāri ir strādājuši dažādi. Cilvēku ieguldījums valstij un sabiedrībai ir dažāds, tāpēc dažādam ir jābūt arī viņu atalgojumam. Un tas ir tas, ko mēs šodien mēģinām darīt, - mēs nosaucam to par pagaidu likumu un nosakām pat termiņu, cik ilgi tas darbosies. Un, ja mēs izskatām šādā plāksnē, tad parādās tie paši neesošie līdzekļi. Lai Dievs dod, kaut to parādītos vairāk! Mēs gribam diferencēt - es tā varētu teikt šodienas situācijā -, daļēji diferencēt esošo patiesību, kā tiek maksāta pensija. Un šajā sakarā katra kapeika ir dārga.

Rodas ļoti loģisks jautājums: vai ir jāsaņem pensija, ja cilvēkam ir darbs? Ņemot vērā šodienas republikas īstenību - ļoti lielo bezdarbnieku skaitu, nefiksētos bezdarbniekus un mūsu tautsaimniecības prognozi -, šo bezdarbnieku, kuriem būs nepieciešami pabalsti, nekļūs mazāk, viņu skaits palielināsies, jo citādi nevar būt, un tas viss jāsedz no vienas un tās pašas kabatas. Un tad rodas it kā pamatojums: nevar turēt pensionārus darbā, viņi ir jādzen mājās! Lai saņem pensiju un nestrādā, lai tie, kuri vēl nav nopelnījuši pensiju, to varētu nopelnīt un audzināt bērnus. Uzskatīsim, ka pensionāri savu misiju tautas priekšā ir izpildījuši un savus bērnus ir uzaudzinājuši. Turpretī daudzi bezdarbnieki vēl tikai audzina bērnus un viņiem nav kur pelnīt naudu. Es balsotu par šādu priekšlikumu, un tas īslaicīgi būtu pieņemams, ja mēs šodien pieņemtu Pensiju likumu.

Taču mēs šodien spriežam par kaut kādu minimuma pacelšanu, par nelielu diferencēšanu, ar kuru pensionārs iztikt nevarēs. Un šeit ir tā dilemma. Tātad, ja viņam ir darbs - un es domāju, ka šajos bezdarba apstākļos pensionāram atrast darbu ir daudz, daudz grūtāk nekā nepensionāram -, viņš šajā brīvajā darba tirgū darba devējam ir vairāk vajadzīgs nekā jaunāks cilvēks, kas pensiju vēl nav sasniedzis, bet mēs pensionāram liedzam piepelnīties, lai sevi nodrošinātu. Es domāju, ka tas nav humāni, nav pareizi. Mēs ejam uz brīvo tirgu, mēs ejam uz šīm brīvajām attiecībām, uz konkurenci. Ļausim, lai darbojas konkurence, lai uzvar pensionārs, kurš, pensijas gados būdams, ar savu intelektu, ar savu darba prasmi vai ar savām fiziskajām spējām spēj izkonkurēt to, kuram vēl šis vecums nav pienācis! Laikam tas būtu godīgi - ļaut nopelnīt vēl kādu riekšavu klāt pie savas pensijas. Un tas ir tas, ko daudzas frakcijas piedāvā. Arī es to ļoti cilvēciski atbalstu. Taču šeit es tomēr gribētu piedāvāt kompromisu. Mēs šobrīd nevaram garantēt, nevaram nerēķināties ar valdības teikto, ka tas maciņš taču ir tukšs. Un vai nenotiks tā, ka mēs šeit gan nobalsosim, mums aplaudēs un mājās spiedīs roku, bet parīt valdība paziņos, ka nav jau no kā maksāt? Un mūsu šodien pieņemtais likums atkal nedarbosies, gluži tāpat, kā nedarbojās tas labais Pensiju likums, kurš jau eksistē un kuru mēs reanimējam. Ka nenotiek tā, ka mēs šodien šķindinām traukus pusdienu galdā, solīdami tautu pabarot, bet faktiski tā ir tikai trauku šķindoņa, jo produktu nav, tikai plīts kuras. Tāpēc es tomēr gribētu meklēt kompromisu - kaut netaisnīgu, tomēr daļēju kompromisu. Es atbalstītu “Latvijas ceļa” piedāvājumu, ka valdība noteikti ir tiesīga regulēt, jo šis ir pagaidu nolikums. Valdība taču valda, valdība gādā naudu, viņai tā ir jāsagādā. Lai strādā! Šīs tiesības valdībai ir dotas. Tomēr es apzinos, ka valdība dod tiesības tam, kas ir nepieciešams tautsaimniecībai, kas ir nepieciešams valdībai. Un lai tā dod viņam tiesības! Bet ko darīs, teiksim, sētnieks, kas šodien valdībai nav vajadzīgs? Turklāt viņš ir atradis darbu, viņam darba devējs dod darbu, taču viņš nedrīkst strādāt. Es domāju, ka viņam tas ir jāļauj. Un priekšlikums, kas bija Sociālo un darba lietu komisijā un kas tika izvirzīts, zināmā mērā rēķinoties, ka tūlīt vajadzētu dabūt kaut kādu kompromisu par šiem 50 procentiem... Es visumā esmu par to, tikai ieviešu vienu mazu labojumu. Tā kā šodien - es vēlreiz atkārtoju - mēs gribam ne tikai paaugstināt pensijas, bet gribam ieviest arī kaut kādu diferencēšanu, tad es atkārtošu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas teikto tieši par šo darba ieguldījumu. Varbūt liksim mieru šiem 50 procentiem un izmetīsim no runas pamatpensiju, bet dosim pilnu darba stāžu ar paredzēto piemaksu, nevis 100 procentus. Tam, kuram būs ļoti liels darba stāžs, ja viņš strādās, arī šī piemaksa būs liela, turpretī tam, kam šis darba stāžs būs mazāks, arī šī piemaksa būs mazāka. Faktiski tas ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtā priekšlikuma un “Latvijas ceļa” varianta ne visai izdevies apvienojums. Es būtībā aicinu uz kompromisu, jo mani māc bailes. Būdami cilvēcīgi, humāni, bet nerēķinoties ar valdības kasi, mēs tiešām varam atjēgties turpat, kur esam ar iepriekšējo likumu, un to es ļoti negribētu, domājot par cilvēkiem, kas šodien gaida uz mums, lai viņiem kaut daļēji tiktu kompensēts.

Un tagad visiem radioklausītājiem es nobeigumā gribu teikt, ka mums šajā likumā katru ceturksni tomēr ir paredzēts pārskats. Tātad es ceru - jo citādi nav vērts dzīvot -, ka mēs ar katru dienu kaut daļēji paliksim bagātāki, ka valdība paliks niknāka pret nodokļu nemaksātājiem, ka valdība paliks arī stiprāka un ienākumu būs vairāk. Tad mēs varēsim pēc šīs skalas ik ceturksni tomēr paaugstināt tās niecīgās summiņas, kas šeit ir ieliktas. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Tagad mums, deputāti, ir četri priekšlikumi. Balsosim tos iesniegšanas kārtībā. Lūdzu zvanu! Es jums atgādināšu, kādi varianti tiks balsoti.

Tātad mēs esam pabeiguši debates par 7.pantu. Komisijas variants ir pats pēdējais, tas ir iesniegts, un visi šie priekšlikumi ir papildinājumi un grozījumi.

Iesniegšanas kārtība bija šāda. LNNK priekšlikums - noteikt, ka strādājošiem pensionāriem darba pensiju izmaksā 100 procentu apmērā no pamatpensijas. Frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - 100 procentu apmērā no papildpensijas. Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošajiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, nosaka pamatpensijas un papildpensijas izmaksāšanas apmēru un kārtību. Bet Gunārs Resnais no Latvijas Zemnieku savienības ir iesniedzis šādu priekšlikumu 7.panta traktējumam: apvienot vienā pantā “Latvijas ceļa” priekšlikumu un frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu. Vai frakcijas ir gatavas balsot? Par procedūru? Lūdzu!

E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

Atbalstot Resnā kunga priekšlikumu, es gribētu teikt, ka, manuprāt, pilnīgi apvienot “Latvijas ceļa” un frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu ir grūti. Es gribētu interpretēt tā: saglabāt “Latvijas ceļa” piedāvātās tiesības papildus piemaksāt pensijas skolotājiem vai kādām citām profesijām pie šiem 100 procentiem pensijas, ko projektā paredz “Saskaņa Latvijai”.

Priekšsēdētājs. Es jums pateicos, taču, kā jūs saprotat, mans pienākums ir jums izteikt piezīmi, jo mēs jau esam pabeiguši debates, un mēs visi varējām debatēt. Tagad mums tiešām ir jābalso, jo citādi man katrai frakcijai būs jādod vārds, lai tā, izmantojot procedūru, izteiktu sava projekta pozitīvās puses, tāpēc varbūt tagad tomēr balsosim. Šeit gan godātajiem kolēģiem ir jāsaprot, ka tiks pieņemts tas projekts, kurš būs ieguvis vairāk nekā pusi no balsojušo deputātu balsīm, - protams, ja zālē ir vairāk nekā puse deputātu.

Patlaban zālē ir vairāk nekā puse deputātu, tāpēc, protams, var rasties problēmas, ka daži deputāti vairākas reizes balsos “par”, bet, atklāti sakot, es noliegt to nevaru. Un tāpēc jūs paši izlemiet, jo lēmums netiks pieņemts kaut kādā reitinga kārtā. Līdzko viens no rezultātiem būs tāds, kas atbilst Saeimas lēmumam, tas tiks akceptēts, bet par pārējiem balsots netiks. Tas nav labākais variants, Kides kungs, bet pēc citas procedūras Saeimas lēmumu nevar pieņemt.

Uzmanību, pirmais ir LNNK priekšlikums - noteikt, ka strādājošiem pensionāriem darba pensija izmaksājama 100 procentu apmērā. Protams, ka tad, ja neviens priekšlikums neiegūs balsu vairākumu, mēs sāksim debates no jauna. Lūdzu, balsosim par LNNK priekšlikumu - 100 procentu apmērā no pamatpensijas maksāt strādājošajiem pensionāriem. Lūdzu rezultātu. Berķa kungs, vai jūs pierakstījāties “par”? Tātad par - 33, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - papildpensijas 100 procentu apmērā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! 39 - par, 21 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.

Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, un nosaka papildpensiju, kā arī ierosina maksāšanas apmēru un kārtību. Es atvainojos - 2.teikums arī ir komisijas variantā. Tāpēc netraucējiet, Panteļējeva kungs! Es atvainojos - jā, lūdzu!

(Balsis no zāles.)

Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi! Deputātam Panteļējevam tiešām ir taisnība, un man ir jāatzīst sava kļūda. Lasu vēlreiz priekšlikumu, jo pēdējais vārds tiešām ir citāds: “Latvijas Republikas Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, un nosaka pamatpensiju un papildpensiju izmaksāšanas apmērus un kārtību. Strādājošiem politiski represētajiem, pirmās un otrās grupas invalīdiem pamatpensija, papildpensija un noteiktā piemaksa izmaksājama pilnā apmērā.” Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 44 - par, 25 - pret, 16 - atturas. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova (SL).

8.pantā nekādi grozījumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, šeit ir kādi labojumi? Ja netiek pieņemts projekta 8.panta formulējums, ka visi strādājošie pensionāri saņem pilnu pensiju, tad 8.pantu vajadzētu izteikt šādi: “Noteikt, ka strādājošiem pensionāriem, izņemot nepamatoti represētos, pirmās un otrās grupas invalīdus un invalīdus no bērnības, pensija nav izmaksājama... Strādājošiem pirmās un otrās grupas invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības izmaksājama invaliditātes pensija pilnā apmērā. Strādājošām nepamatoti represētām personām izmaksājama darba pamatpensija un papildpensija pilnā apmērā.”

L.Kuprijanova. Es lūdzu piedošanu, jo tas pirmajā lasījumā bija 8.pants. Tas, par kuru mēs nupat visi nobalsojām, ir 7.pants, bet 8. pants runā par to, ka cilvēks pēc šā likuma pieņemšanas nevar saņemt mazāk, kā ir saņēmis. Un attiecībā uz to nekādu priekšlikumu nav bijis.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to, ka frakcija “Tēvzemei un brīvībai” nekādas pretenzijas necēla, kad mēs balsojām 7.pantu, tagad mēs to izskatīt vairs nevaram.

Vai par 8.pantu ir iebildes? Nav. 8.pants ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Par 9.pantu bija no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi, kuri šajā pantā ir iestrādāti. To būtība bija šāda: Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pantu papildināt ar vārdiem “atbilstoši valsts budžeta ieņēmumiem”, bet LNNK frakcija - samainīt vārdus “paaugstināt” un “palielināt”. Komisijas variantā ir “palielināt”, bet es saprotu, ka būtībā frakcijas priekšlikums ir “izgāzis” mūsu variantu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par 9.pantu? Nevēlas. Tad 9.pants ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Par 10.pantu nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs. Un jums, deputāti? Lūdzu! Nav. 10.pants pieņemts.

L.Kuprijanova. 11.pants ir pants, kura dēļ pirmajā lasījumā mainīja visus pantus, kuri bija saistīti ar apgrozījuma nodokli. Un, tā kā bija runa par konkrētu datumu, komisija iestrādāja 1.novembri. Pēc šā iestrādājuma nekādi citi labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par 11.pantu debatēs grib runāt Valdis Birkavs - Ministru prezidents. Lūdzu - jums vārds!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Nebrīnieties, ka es vēlos runāt par pantu, kurš ir ļoti vienkāršs. Likums stājas spēkā ar 1993.gada 1.novembri. Es gribu runāt par to tādēļ, ka, šim likumam stājoties spēkā, tie trūcīgie ļaudis, kuri šodien bija sanākuši pie Saeimas nama, tie, kuri klausās radio, un tie, kuri pat nespēj klausīties radio, ar mūsu likumu nebūs apmierināti. Mēs gribējām, lai likums stājas spēkā ātrāk - 1.oktobrī, bet mēs aizkavējāmies ar nodokļu paketi, taču arī tas nebūtu izšķīris situāciju. Tādēļ mums ir skaidri jāapzinās, kādu ceļu mēs iesim tālāk, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Tas ir ļoti grūti. Un vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura faktiski ir viscienījamākā, - tie ir pensionāri. Vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura ir viscerīgākā, - tās ir daudzbērnu ģimenes. Vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura ir visvairāk cietusi, - tie ir represētie. Un ir pilnīgi skaidrs, ka mums jādara viss, lai viņi reāli sajustu, ka Saeima un valdība par viņiem gādā, jo viens no mūsu pienākumiem ir rūpēties par tiem, kuri vairs nespēj vai vēl nespēj, taču vienlaikus mums ir jārada sistēma, kura ļauj izvest valsti gan no demogrāfiskās, gan arī no ekonomiskās un finansiālās krīzes. Un tāpēc es atļaušos teikt vēl dažus vārdus, kas ir ļoti nepopulāri un neguva deputātu atbalstu.

Runa ir par pensijas vecuma palielināšanu. Valdība vēl atgriezīsies pie šā jautājuma. Es visiem, kas mani uzmanīgi klausās, gribu teikt, ka šis process ir absolūti nepieciešams, ka tas nebūs tik sāpīgs, jo jau ar nākamā gada 1.janvāri mums vajadzētu, lai cienītās sirmās kundzes vai jaunākas kundzes aizietu pensijā no 55 gadiem un sešiem mēnešiem. Tātad klāt nāk seši mēneši. Lai izlīdzinātu un divdesmit gados mēs nonāktu pie normāla pensiju vecuma, kungiem vajadzētu aiziet pensijā no 60 gadiem un trim mēnešiem. Valdība rēķinās ar vismīkstāko no iespējamajiem variantiem, bet tas ir nepieciešams, jo statistikas vidējie dati, kuri nevienu neapmierina un diemžēl arī nevienu nepārliecina, rāda, ka vidēji katrs pensionārs savā darba mūžā nostrādā 31 gadu, bet pensijā pavada 20 gadu. Un mūsu valsts šo nastu nevar atļauties. Taču es nekad un nekur neiedrošināšos apgalvot un aicinu arī pārējos skaidri un gaiši apzināties, ka mūsu pensionāri nav, nedrīkst būt un arī nebūs par nastu valstij. Tie ir mūsu jautājumi, kā izkļūt no situācijas, nepalielinot budžeta deficītu, bet tas ir jādara, attīstot ražošanu un aktīvāk iekasējot nodokļus. Man šķiet, ka mēs šodien pieņēmām lēmumu, saskaņā ar kuru šī pensiju formula darbojas līdz 1.martam, ir pilnīgi pareizi, jo mums ir jāsagatavo nākamie grozījumi. Un jau otrdien valdībā sanāks visi ieinteresētie speciālisti, lai strādātu pie nākamā gada programmas.

Cerīgs, protams, ir arī 9.pants par to, ka mums ir jāindeksē pensija, faktiski ņemot vērā vidējo darba algu. Un tāpēc tad, kad mēs šeit pavisam drīz runāsim par algu celšanu skolotājiem, ierēdņiem, ārstiem, mums ir jāatceras, ka vidējais algu pieaugums par 10 latiem dod iespēju palielināt pensiju par 4,5 latiem.Un tieši tam ir jābūt mūsu ģenerālajam virzienam. Es gribētu skaidri pateikt, ka tad, ja likums tiks nobalsots, valdībai tiks uzkrauta ļoti smaga nasta - atteikt zināmām strādājošo pensionāru kategorijām. Un mēs to darīsim, samērojot ar budžeta iespējām.

Taču kāpēc mums būtu jāmaksā visiem strādājošiem pensionāriem? Vai augsti godātajam Berklava kungam mums vajadzētu maksāt? Vai mums vajadzētu pieņemt lēmumu par to, ka viņš līdz ar savu deputāta algu saņems arī pensiju? Es domāju, ka ne. Berklava kungs pats arī tam piekritīs. Tāpēc mēs, protams, būsim ārkārtīgi uzmanīgi.

Tomēr pats galvenais darba virziens valdībai līdztekus visām programmām būs pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu. Un es domāju, ka no 12 punktiem, ko šodien mums iesniedza trūcīgo ļaužu mītiņa dalībnieki, vismaz deviņi ir rūpīgi apsverami. Daži no tiem ir vienkārši izmisuma pilni un neņem vērā valsts kases reālo stāvokli, tomēr mūsu pienākums ir tos izanalizēt. Es aicinu balsot šo likumprojektu, taču es aicinu Saeimas deputātus un, protams, arī valdību nekavējoties (un es to noteikti darīšu kopā ar saviem kolēģiem) tālāk meklēt jaunas iespējas, lai atvieglotu mūsu trūcīgāko ļaužu dzīvi. Mums viņiem ir jādod maksimālais, bet tas jādara tā, lai nesagrautu pašu valsti, kuras vārdā un kuras nākotnei mēs strādājam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Pēc brīža balsosim par likumprojektu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” ar tiem grozījumiem pantos, kuri tika akceptēti, lasot likumprojektu pa pantiem. Tagad mēs balsosim visumā par Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”. Frakciju vadītāji, vai mēs varam balsot? Balsošanas režīmu! Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”! Lūdzu rezultātu.

(No zāles deputāts A.Kiršteins: “Atturos!”)

Kiršteina kungs, tā kā man jau iznāca nepatikšanas ar Panteļējeva kungu, lūdzu, pasakiet pie mikrofona, ko jūs man tagad teicāt! Kiršteina kungs “atturas”, un, ja viņam ir cits balsojums, lūdzu, labojiet! Tātad viens “par” ir ņemams nost, 58 - par, 4 - pret, 21 - atturas. Latvijas Republikas likums “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu” ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts, kas mums jāizskata, ir “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir saņemts 10 deputātu iesniegums - izskatīt šos grozījumus kā steidzamus. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu, netraucējiet tagad! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt steidzamības kārtībā. Balsojiet, lūdzu! Lūdzu rezultātu. Par - 65, 3 - pret, 5 - atturas.

Godātie kolēģi! Vai nevarētu vēl vienu balsojumu? Mums tūlīt vajadzēs izdarīt vēl vienu balsojumu tāpēc, ka 10 deputāti no frakcijas “Latvijas ceļš” ir iesnieguši priekšlikumu un lūdz sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00. Protams, pulksten 17.00 mums būs pusstundu ilgs pārtraukums. Vai varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam! Marjašas kundze ir “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 11, 19 - atturas. Sēde ir pagarināta līdz pulksten 19.00.

Tagad vārds referentam - deputātam Apsītim.

R.Apsītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Lūdzu, paņemiet trīs dokumentus - 108.dokumentu, 109.dokumentu un 252.dokumentu. Gribu atgādināt, ka divi pirmie dokumenti - 108. un 109.dokuments - ir Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Noteikumi nr. 6 pieņemti šā gada 31.augustā, bet noteikumi nr. 8 - šā gada 7.septembrī. Šodien, liekas, pirmo reizi 5.Saeimas darbības laikā mums šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi ir jāizskata Saeimā kā likumprojekti. Līdz šim mēs šādus likumprojektus 5.Saeimas darbības laikā izskatījuši neesam. Saskaņā ar Saeimas Prezidija 13.septembrī pieņemto slēdzienu abi Ministru kabineta pieņemtie noteikumi tika nodoti Juridiskajai komisijai, lai tā apkopotu saņemtos priekšlikumus. Jau 23.septembrī Saeima pieņēma lēmumu par to, ka vajadzētu šo likumprojektu (abus noteikumus mēs izskatīsim kā vienotu likumprojektu) izskatīt kā steidzamu, tāpēc paldies deputātiem, kuri tikko kā nobalsoja par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Tātad - divi lasījumi. Pirmais lasījums jeb pamatprincipu apspriešana nozīmē to, ka mums ir jārunā par konceptuāla rakstura jautājumiem, bet nākamajā - otrajā un pēdējā - lasījumā mēs apspriedīsim atsevišķus likumprojekta pantus, kuri ir formulēti 252. dokumentā.

Kādas ir šīs konceptuālās problēmas? Pirmkārt, pirmo reizi mēs izsakām naudas sodus ne vairs rubļos, bet latos. Būtībā ar šo likumprojektu mēs esam aizsākuši procesu, par kuru tik ilgi runājām arī vēl Augstākās padomes darbības laikā, - ka visam Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam vajadzētu pāriet uz mūsu jauno naudu un naudassodus izteikt latos. Šis darbs vēl stāv priekšā: visi kodeksā minētie sodi ir jāformulē latos, nevis rubļos. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, ir jauna konceptuāla nostādne, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos, kuri galvenokārt attiecas uz tirdzniecības sfērā pieļautajiem pārkāpumiem, pirmo reizi naudassodi tieši šajā sfērā ir krietni palielināti. Tā, piemēram, 26.pantā, kurš nosaka maksimālo naudassodu, kāds ir pieļaujams par administratīviem pārkāpumiem, ir noteikta jauna maksimālā naudassoda robeža: agrāk tas bija tikai 30 000 Latvijas rubļu jeb 150 latu, bet tagad būs 250 lati (rubļos tas būtu 50 000 rubļu).

Treškārt, pirmo reizi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ieviests princips, ka lietās par administratīviem pārkāpumiem tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā var konfiscēt ne vien pārkāpēja personiskajā īpašumā esošos priekšmetus, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai tiešos objektus, bet arī citu personu īpašumā esošos priekšmetus. Šo principu mēs atrodam 28.pantā. Šis jaunais princips jau ir iemiesots arī dažos Sevišķās daļas pantos.

Ceturtkārt, attiecībā uz tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Administratīvo pārkāpumu kodekss ir papildināts ar vairākiem jauniem pantiem, piemēram, 155.¹pants “Preču uzskaites kārtības neievērošana”, 155.² pants - “Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana”, 155.³ pants - “Alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecība neatļautās vietās”, 155.⁴ pants - “Tirdzniecība neatļautās vietās”, 155.⁵ pants - “Preču realizācijas termiņa neievērošana”, 156.² pants - “Noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšana un neizmantošana”.

Visbeidzot ierosinām ieviest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jaunu pantu - 215.⁴ pantu, kurš attiecas uz šā kodeksa procesuālo daļu. Mēs gribam papildināt kodeksu ar jaunu pantu - ar pantu par Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteju. Tātad tiek paredzēta jauna institūcija.

Tādas īsumā ir dažas konceptuāla rakstura problēmas, kuras mēs izvirzām pirmajā lasījumā. Otrā lasījuma laikā, kā es jau teicu, mēs runāsim par atsevišķiem pantiem, par konkrētiem šo pantu grozījumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Varam uzsākt vispārējas debates par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai ir pieteikušies runātāji? Lūdzu zvanīt. Vai frakciju vadītāji uzskata, ka varam balsot? Zālē nav vienas frakcijas. Vai gaidīt jūsu frakciju? Es atvainojos, Jurkāna kungs, es ļoti atvainojos! Jūs? Nē, nē, ne man tādi nodomi, ne tiesības! Jūs neiebilstat, ja balsosim? Labi. Balsosim par pāreju uz likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” lasīšanu pa pantiem! Lūdzu reultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - nav. (Aplausi.) Jāapsveic deputāts Apsītis un valdība arī, jo tie ir valdības iesniegtie grozījumi. Tas ir pirmais balsojums 5.Saeimas vēsturē, kad neviens nav “pret” un neviens neatturas.

Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Liels paldies par absolūto rezultātu! Sakarā ar šo likumprojektu ir daudz jaunumu, daudz kas notiek pirmo reizi. Bet, neraugoties uz visu to, mums vēl būs zināmas diskusijas, mēs gaidām vēl priekšlikumus, un es lūdzu šos priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā - līdz nākamajai ceturtdienai, lai pēc tam - vēl nedēļu vēlāk - mēs varētu otrajā lasījumā galīgi pieņemt šo likumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to šā jautājuma izskatīšana ir pabeigta.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Kārtības rullī noteiktajā termiņā - proti, piecas dienas līdz trešajam lasījumam - nekādi priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Ir tikai četri grozījumi, kurus komisija pati pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi. Tie ir šādi. Likumprojekta preambula ir papildināta ar termina “dokuments” skaidrojumu. Ir precizēta likumprojekta 4.panta redakcija, nosakot, ka Latvijas Nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes ir Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un valsts arhīvi. Ir precizēta likumprojekta 6.panta pirmās daļas redakcija, ņemot vērā valdības oficiāli iesniegtos priekšlikumus un nosakot, ka Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija saskaņā ar valdības izstrādāto valsts pārvaldes reformas koncepciju atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tātad turpmāk šī institūcija atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Līdz šim tā bija tieši pakļauta parlamentam, proti, - Augstākajai padomei. Ir noteikts, ka valsts arhīvu ģenerāldirektors ir atbildīgs Ministru kabinetam. Līdz šim viņš bija atbildīgs Augstākajai padomei. Ir svītrots 7.pants, ņemot vērā valdības izstrādāto koncepciju, ka turpmāk valsts pārvaldes institūcijas sastāvā nevar būt konsultatīvas institūcijas, ka tām ir jābūt kādas ministrijas pakļautībā, un tādējādi likumprojekta pārejas noteikumi ir papildināti ar 2.punktu, uzdodot Ministru kabinetam izveidot Tieslietu ministrijas pakļautībā Valsts arhīvu padomi.

Tāds īsumā ir mans komentārs par likumprojektu. Turklāt šorīt saņēmām deputātes Ilgas Gravas rakstveida priekšlikumus, no kuriem tikai viens satur konkrētu pantu redakciju, bet, tā kā šie priekšlikumi ir iesniegti, neievērojot Kārtības ruļļa 90.pantu, es neesmu tiesīgs izvirzīt tos balsošanai un apspriešanai trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru? Jā, mēs debates varam atklāt. Vai deputāti Sekretariātā ir pieteikušies debatēm? No vietas piesakās deputāte Grava. Lūdzu! Tik tiešām - vai mēs izmantosim tagad šīs trīs minūtes vai turpināsim pēc pārtraukuma? Labāk pēc pārtraukuma, jo trīs minūtes jums būs par maz. Vai ir kādi paziņojumi pirms pārtraukuma? Lūdzu - deputāte Birzniece!

I.Birzniece (LC).

Lūdzu visu Cilvēktiesību komisiju atnākt uz komisijas telpām, jo mums jāpārrunā nākamās nedēļas darba kārtība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ir saņemts 10 deputātu rakstveida iesniegums. Viņi lūdz grozīt darba kārtību un izsaka priekšlikumu - izskatīt likumprojektus “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” pēc likumprojekta “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Tas ir balsojams jautājums. Lūdzu, balsosim par nolasīto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 10, atturas - 4. Akceptēts. Kādi vēl ir paziņojumi? Komisijas vadītājs deputāts Piebalgs - lūdzu.

A.Piebalgs (LC).

Man būtu lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai sapulcēties Prezidija sēžu zālē uz piecām minūtēm.

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš - lūdzu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Man ir lūgums Saeimas komisiju priekšsēdētājiem. Lūdzam komisijas, kuras ir izskatījušas likumprojektus par pilsonību, kā arī likumprojektus, kas skar ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, iesniegt savus priekšlikumus, savus atzinumus Juridiskajai komisijai.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš - lūdzu.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Jums ir izsniegts likumprojekts par pašvaldību vēlēšanām. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu līdz nākamās nedēļas otrdienai.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzu, nāciet pie mikrofona! Deputāts Seiksts - lūdzu.

A.Seiksts (LC).

Es ļoti lūgtu Lagzdiņa kungu... koriģēt. Darbs ir saplānots, komisijas strādās otrdien, un tas, par ko jūs runājat, tieši otrdien varētu tikt izskatīts. Vai nevarētu termiņu pavirzīt par vienu dienu uz priekšu?

Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš, pēc tam - pārtraukums līdz pulksten 17.30.

J.Lagzdiņš. Kolēģi! Tādā gadījumā priekšlikumus iesniedziet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā līdz nākamās nedēļas ceturtdienai.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.30

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Mums debatēs ir pieteikusies deputāte Grava, taču viņas pagaidām nav zālē. Vai vēl kāds ir pieteicies? Lūdzu zvanīt! Deputāte Grava, jums vārds!

Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas vai arī sarunām izvēlieties citas telpas!

I.Grava (DP).

Mani mazliet pārsteidza Lagzdiņa kunga paziņojums, ka šie priekšlikumi ir saņemti tikai šodien. Jā, tā tas ir, taču es jums pagājušajā reizē neko neteicu, kad jūs savu likumprojektu iesniedzāt nevis tā, kā bija norādīts, - 11., bet gan 13.datumā. Tad mēs zāles beigās visu izrunājām, ko jūs ņemsit vērā un ko jūs neņemsit vērā un kā to ielabosit likumprojektā. Taču lai nu paliek tas, ko norunājuši divi un trešais nav bijis klāt...

Tas nav dokuments, nav objektīvās īstenības atspoguļojums, kā ir ierakstīts likumprojektā, un līdz ar to es tagad mutiski vēlreiz uzstāšos ar saviem labojumiem.

Pirmais. Tā kā šajā trešajā lasījumā ir izdarīti kardināli grozījumi atšķirībā no otrā lasījuma, kas tika pieņemts, un šis likumprojekts ir principā izstrādāts no jauna, man būtu lūgums jums iedziļināties un padomāt, kas šeit ir ierakstīts.

Pirmais, kas ir ierakstīts, ir tas, ka ir dota vārda “dokuments” definīcija. Jautājums ir tāds: vai mēs vispār likumprojektos vai likumos dodam definīcijas, jo definīciju izstrādāšana ir zinātnieku joma un definīciju izstrāde attīstās reizē ar zinātnes attīstību. Un šoreiz ir gadījums, kad dokumentā ir formulēts, ka tā ir kaut kāda objektīvā īstenība. Ja ir objektīvā īstenība, tad ir arī subjektīvā īstenība, un vai tad tikai objektīvā īstenība ir tā, kas ietverta dokumentā? Līdz ar to es lūdzu padomāt, vai mēs nekļūsim mazliet atpakaļejoši un kārtīgi marksisti, kas noformulēs... Jā, marksisma mācībā bija tā, ka viss, ko darīja augstākās aprindas un kas iegāja dokumentos, ir objektīvā īstenība, bet subjektīvisms vispār neeksistēja. Šāds formulējums ir ļoti pieņemams, un tāpēc man liekas, ka šoreiz gan to nevajadzētu darīt un vispār dokumentā ietvert šādus definējumus, it īpaši, ja tie ir tik nepārdomāti un neizstrādāti.

Tālāk par to, ko dara Arhīvu ģenerāldirekcija. Šodien Arhīvu ģenerāldirekcija ir tāda, kāda tā ir, lieks birokrātisks veidojums, kas sastāv no 55 darbiniekiem, kuri to vien dara kā pārrauga, kā strādā divi arhīvi. Un principā man gribas teikt, ka tā ar saviem 55 darbiniekiem visvairāk traucē Zemes komisijai saņemt izziņas. Arī es, strādājot Ārlietu ministrijā delegācijā sarunām ar Krieviju, aizsūtīju pieprasījumu uz Arhīvu ģenerāldirekciju. Es ļoti labi zinu, ka tas nonāca arhīvā, un arhīvs ar ģenerāldirektora vīzu sastādīja atbildi, kas nonāca ģenerāldirekcijā. Ģenerāldirekcija parakstīja, ģenerāldirektors parakstīja, un es saņēmu atbildi. Jautājums: kāpēc es to nevaru sūtīt taisnā ceļā direktoram? Kāpēc šāds starpposms ir vajadzīgs? Tāpēc šeit, kur tiek noteiktas ģenerāldirekcijas funkcijas, ir minēta funkcija, ka ģenerāldirekcija kontrolē. Tomēr man ir jautājums: kas soda par to, kad ir izkontrolēts un atrasts, ka ir izdarīti pārkāpumi? Šeit nevienai instancei šādas sodīšanas tiesības nav dotas. Līdz ar to arī šī kontrole kļūst bezjēdzīga. Tā ir kontrole kontroles pēc, lai pēc tam netiktu veikti nekādi pasākumi.

Nākamais jautājums ir par 6.pantu. Šobrīd ir izveidojusies tāda sistēma, ka Arhīvu ģenerāldirekcijai ir jāeksistē kā koordinējošai organizācijai triju vai piecu cilvēku sastāvā pār Arhīvu valdi. Tas tā varētu būt, bet šeit tai iznāk tāda jocīga trīspakāpju pakļautība: Ministru kabinets ierosina ģenerāldirektora kandidatūru, mēs viņu apstiprinām Saeimā, bet ģenerāldirektors atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Es jums gribu teikt, ka arhīvi ir tā sistēma, kura vienmēr ir atradusies ārpus noteiktas ministrijas. Arhīvu pārvalde vecos laikos un Arhīvu ģenerāldirekcija jaunos laikos ir dzenātas no vienas ministrijas pie otras. Ir zudusi jēga... Tā bija Izglītības ministrijā. Kādreiz bija Iekšlietu ministrijā. Nu ir trešais eksperiments - tā ir Tieslietu ministrijā. Kāpēc Arhīvu ģenerāldirekcija ar Valsts arhīvu padomi nevar strādāt kā patstāvīga vienība un būt atbildīga Ministru kabinetam, kas iesaka ģenerāldirektoru? Kāpēc vēl ir vajadzīga Tieslietu ministrijas pārraudzība? Es zinu, ka man tūlīt atbildēs: tas ir ārpus shēmas, kādu ir izstrādājusi valdība! Bet varbūt valdība varētu būt mazliet elastīgāka savā shēmā un padomāt, ka arhīvu sistēma stāv pāri visām ministrijām un tā nav jātur ministrijas tiešā pakļautībā.

Nākamais moments. Likumprojekta trešajā lasījumā ir svītrots 7.pants no otrā lasījuma. Uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi un 7.pants ir jāatjauno, taču no trešajam lasījumam iesniegtā likumprojekta ir jāsvītro pārejas noteikumu 2.pants, jo arhīvam nav vajadzīga nekāda sabiedriskā padome, kas risina arhīva jautājumus. Arhīvam ir vajadzīga ģenerāldirektora vadīta Valsts arhīvu padome, kurā strādā profesionāļi, tas ir, arhīvu direktori un direktoru vietnieki. Rīgā ir divi lieli arhīvi - Valsts arhīvs un Vēstures arhīvs, taču šajā padomē strādā arī zonālo arhīvu direktori. Neviena sabiedriskā organizācija, kur uz sabiedriskiem pamatiem sanāk kopā sabiedriskie padomdevēji, nevar profesionāli strādāt. Un tā nav jāpārrauga Tieslietu ministrijai. Es vēlreiz saku, ka tas ir jādara ģenerāldirektoram, kas ir atbildīgs Ministru kabineta un Saeimas priekšā.

Varu piebilst, ka visus šos ierosinājumus es Lagzdiņa kungam iesniedzu arī rakstveidā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kādi deputāti ir pieteikušies? Vārds deputātam Levitam. Lūdzu valdības locekļiem norādīt, vai viņi runā kā ministri vai kā deputāti.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Man ir tikai viena piebilde cienījamās Gravas kundzes interesantajai runai par pārraudzību. Redzat, mums visām valsts iestādēm ir jānonāk demokrātiskās atbildības ķēdītē. Un šo ķēdīti veido pirmām kārtām vēlētājs, ievēlot Saeimu, tad Saeima - izveidojot Ministru kabinetu, kā arī ievēlot Valsts prezidentu, un nav iespējamas iestādes, kur šī demokrātiskā ķēdīte tiktu pārrauta, jo citādi mēs radīsim institūcijas, kurām nav nekādas atbildības. Valdība ir atbildīga par visu - par visu šeit, Latvijā, funkcionējošo - iestāžu darbību, arī par to, vai tās pareizi darbojas.

Ir divi atbildības veidi un divi patstāvības veidi, respektīvi, pakļautība un pārraudzība. Pakļautība nozīmē, ka ministrija var dot rīkojumu attiecīgai iestādei, bet pārraudzība nozīmē to, ka šī iestāde darbojas autonomi uz atsevišķa likuma pamata, tā, kā tas ir, piemēram, šajā gadījumā un citos gadījumos. Taču ir nepieciešama arī Ministru kabineta pārraudzība, vai šis likums tiek ievērots, jo var būt arī tā, ka iestāde nemaz neievēro likumu, un tad neviens, izrādās, nav atbildīgs par šo lietu. Tāpēc ir nepieciešama arī Ministru kabineta pārraudzība, bet Ministru kabinets savukārt sadala uzdevumus savā starpā starp atsevišķām ministrijām, nosakot, kura no tām veiks šo pārraudzību. Un šajā gadījumā Ministru kabinets uzskatīja, ka tā varētu būt Tieslietu ministrija. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju, ka visām iestādēm ir jāatrodas vai nu pakļautībā, vai pārraudzībā, bet tāda iestāde, kura funkcionē atsevišķi, par kuras darbību neviens neatbild, nevarētu būt un tādai nevajadzētu būt.

Tādēļ es teiktu, ka šī ir pilnīgi normāla shēma, atgriešanās pie demokrātiskās atbildības.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies vēl kādi runātāji? Tad vārds referentam - komisijas vadītājam deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es domāju, ka mēs šeit saceļam vētru ūdens glāzē, jo iebildumi, kurus izteica kolēģe Grava, nemaz nav tik būtiski, ja mēs paskatāmies, kāds tad īsti šobrīd ir spēkā esošais likums “Par arhīviem”.

Vispirms par iebildumu, ka termina “dokuments” traktējums ir nepareizs. Šā termina skaidrojumu un attiecīgā panta redakciju mūsu komisijai iesniedza arhīvu ģenerāldirektors, vadoties pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem formulējumiem. To mēs komisijas sēdē apspriedām un pieņēmām.

Attiecībā uz to, ka Arhīvu ģenerāldirekcijai nevajadzētu dot tiesības uzraudzīt, kā tiek izmantoti Valsts arhīva fondi, un veikt šīs pārraudzības funkcijas, mūsuprāt, iebildums ir nepamatots, jo faktiski pati ģenerāldirekcija kopumā kā tāda šo funkciju neveic, to veic attiecīgā inspekcija, kas ir ģenerāldirekcijas sastāvdaļa.

Tālāk. Runājot par likumprojekta 7.pantu, kuru tiek piedāvāts svītrot no esošās likuma redakcijas, ir jāsaka, ka īstenība ir tieši pretēja, Gravas kundze, jo šobrīd spēkā esošā Arhīvu likuma redakcija paredz, ka Arhīvu ģenerāldirekcijas sastāvā ir konsultatīva padomdevēja institūcija. Paskatieties, kolēģi, lūdzu, spēkā esošā likuma “Par arhīviem” 7.panta otrās daļas redakciju - tur visas funkcijas ir tikai konsultatīvās un padomdevējas funkcijas. Tā ir institūcija, kur tik tiešām sanāk arhīvu darbinieki, apspriež, runā, bet lēmumus nepieņem. Un saskaņā ar valdības izstrādāto valsts pārvaldes koncepciju turpmāk nevienā valsts pārvaldes institūcijā, es uzsveru - valsts pārvaldes institūcijā! - nebūs struktūrvienību, kuras nodarbosies ar tukšu runāšanu un lēmumus nepieņems. Šādas institūcijas ir jālikvidē. Ja ir nepieciešams izstrādāt kādu svarīgu konceptuālu jautājumu, izstrādāt kādas svarīgas nostādnes, izstrādāt stratēģiju, vai savstarpēji konsultēties, attiecīgās ministrijas (konkrētajā gadījumā - Tieslietu ministrijas) pakļautībā ir jāveido konsultatīva padomdevēja institūcija. Vairākas šādas institūcijas valdība jau ir izveidojusi; piemēram, pašvaldību jautājumos Valsts reformu ministrijas pakļautībā ir izveidota Pašvaldību reformu padome. Šādas institūcijas tiks veidotas arī turpmāk.

Tas īsumā, kolēģi, ir mans komentārs par debatēs izskanējušajiem iebildumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to mēs esam pabeiguši debates. Diemžēl man arī jākonstatē fakts, ka tad, ja nav ievērots priekšlikumu iesniegšanas termiņš, priekšlikumus saskaņā ar Kārtības rulli nevaram izskatīt trešajā lasījumā. Tātad arī tos, kuri ir iesniegti tajā pašā dienā, ievērojot Kārtības rullī noteikto termiņu. Tāpēc mums tagad, ja citu priekšlikumu nav, ir jābalso par šo likumprojektu visumā trešajā lasījumā, galīgi akceptējot grozījumus likumā “Par arhīviem”. Lūdzu zvanu! Frakciju vadītāji, vai mēs varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par grozījumiem likumā “Par arhīviem” visumā! Lūdzu rezultātu. 50 - par, 2 - pret, 12 - atturas. Likums “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” ir pieņemts trešajā lasījumā, tas ir, visumā.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Es sapratu, ka par mūsu iesniegto balsojumu, kurš bija... Vai likumprojektu par civildienestu izskatīt pirms vai pēc? Kāpēc jūs sakāt, ka pirms? Jā, ir noskaidrots. Tātad to skatīsim pēc tam. Vai tas nozīmē, ka visi jautājumi ir jāizskata pēc kārtas? Tad, lūdzu, tagad likumprojekts “Grozījumi Valodu likumā”. Trešais lasījums. Komisijas vadītājs ir deputāts Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es atkal gribētu atsaukties uz Kārtības ruļļa 90.pantu, kurš skan šādi: “Laikā starp otro un trešo lasījumu, bet ne vēlāk par piecām dienām priekš trešā lasījuma sēdes dienas, deputāti, kā arī tā komisija, kas projektu apspriedusi, var iesniegt pārlabojumus un papildinājumus pie projekta.” Ievērojot šo Kārtības ruļļa noteikumu, likumā paredzētajā termiņā ir iesniegts viens vienīgs deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums par Valodu likuma 21.panta redakciju, un šis priekšlikums ir pieņemts. Akceptētā Valodu likuma 21.panta redakcija skan tā, ka Valodu likuma ievērošanu valstī pārrauga Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs, kā arī Valsts valodas inspekcija. Pēc Ābiķa kunga priekšlikuma ir precizēta šā panta pēdējā daļa, ka to dara arī pašvaldību valsts valodas inspektori. Vairāk iesniegtu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Valodu likumā visumā, tas ir, trešajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 1, atturas - 5. Grozījumi Latvijas Republikas Valodu likumā ir pieņemti visumā.

Es atvainojos, godātie deputāti! Prezidijā ir iesniegts jautājums, un Kārtības rullī ir teikts, ka Saeimas priekšsēdētājam tas nekavējoties ir jāceļ priekšā Ministru prezidentam. Un tāpēc es aicinu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt šo jautājumu, lai tas tiktu oficiāli nodots tālāk.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkava kungam.

Saeimas frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” jautājums. Lūdzam paskaidrojumu, kā ir izpaudusies valdības rīcība pret graujošajām organizācijām - Latvijas komunistu savienību, Veterānu tiesību aizsardzības savienību, Krievijas pilsoņu asociāciju un to vadītājiem un biedriem. Vai ir slēgti šo organizāciju banku konti, pārmeklētas telpas, apķīlāti dokumenti un konfiscēti brīvie līdzekļi? Ko valdība dara un darīs, lai iepriekš minētās un arī citas graujošās organizācijas nevarētu atjaunot savu darbību? Vai tika un tiek pārmeklētas viesnīcas un kopmītnes Latvijas pilsētās un no Latvijas tiek izraidīti ārvalstnieki, kuri bez pieraksta vai iebraukšanas atļaujas uzturas Latvijā? Vai tiek risināts jautājums par to ārvalstnieku, kuru darbība ir Latvijai naidīga, izraidīšanu no Latvijas? Vai valdībai ir zināms, ka Krievijas laikraksts “Deņ” jau 14.oktobrī tika pārdots laikrakstu galdos Rīgas dzelzceļa stacijā? Ko valdība dara un darīs, lai šādi gadījumi neatkārtotos?” To parakstījuši Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Roberts Milbergs, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to tas klusumā tiek nodots Ministru prezidentam Birkava kungam. Vai jūs tagad gribat sniegt atbildi? Lūdzu!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie Saeimas deputāti! Es pateicos “Tēvzemei un brīvībai” par šim jautājumam pievērsto uzmanību, jo šis jautājums ir ne tikai frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu uzmanības lokā, tieši tāpat tas ir arī valdības uzmanības lokā. Es lūgtu jūsu piekrišanu 48 stundu laikā iesniegt “Tēvzemei un brīvībai” rakstisku informāciju, jo mums negribētos visus pasākumus šobrīd darīt zināmus, kurus mēs esam iesākuši un kurus mēs vēl veiksim.

Priekšsēdētājs. Nākamais dokuments, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību””. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc trešā lasījuma par apspriežamo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu deputāta priekšlikumu, bet komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi veselu virkni grozījumu, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja ieteikumus. Tātad visu četru likumprojektu tekstos ir izdarīti redakcionāli grozījumi. Vārdi “Latvijas Republikas Ministru padome” ir aizstāti ar vārdiem “Ministru kabinets” un atbilstoši “Augstākā padome” - ar vārdu “Saeima”. Tie ir vienīgie grozījumi, kas izdarīti pēc otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Lūdzu akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību”” trešajā lasījumā, tas ir, visumā. Lūdzu rezultātu. 60 - par, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un “Par pagasta pašvaldību”” ir akceptēts. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu” (trešais lasījums).

J. Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Par apspriežamo likumprojektu pēc otrā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un arī pati pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi tajā nekādus grozījumus. Tātad likumprojekta teksts trešajam lasījumam ir idents tam, kas tika izsniegts otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu”! Lūdzu rezultātu. 69 - par, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vadītājs deputāts Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc likumprojekta “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām”” pirmā lasījuma Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma priekšlikumus no Juridiskās komisijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, atzina, ka Juridiskās komisijas iesniegtais priekšlikums ir atbalstāms, taču nolēma papildināt Juridiskās komisijas priekšlikuma tekstu ar vārdiem, kas skanētu tā: “Izteikt 4.panta 3.punktu šādā redakcijā: “Gadījumos, kad pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus, pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar zemes reformas un citiem zemes likumdošanas aktiem, Latvijas Republikas Centrālajai zemes komisijai ir tiesības ar savu lēmumu apturēt pagasta vai pilsētas zemes komisijas darbību un iecelt Centrālās zemes komisijas pilnvarotu personu (personas), kas pagastā vai pilsētā izpilda zemes komisijas funkcijas, zemes reformas darbu veikšanai.””

Par likuma 10.pantu nekādi priekšlikumi netika iesniegti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates! Vārds deputātam Zaščerinskim!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi esat saguruši, tāpēc mēģināšu runāt ļoti īsi un konkrēti. Ja notārs apstiprina kādu dokumentu, viņš ir zvērināts notārs, ja zemes mērnieks iemēra zemi, viņš ir zvērināts mērnieks. Varētu turpināt šo uzskaitījumu. Tie ir cilvēki, kas ir kompetenti un atbild likuma priekšā par savu rīcību. Mēs pašlaik gribam, lai zemes jeb īpašuma jautājumu izšķir vienpersoniski cilvēks, kurš likuma priekšā faktiski neatbild. Jo praktiski šis cilvēks tiks nozīmēts no vietējiem cilvēkiem, viņam nebūs nedz attiecīgās izglītības, nedz arī attiecīgās atbildības likuma priekšā. Tāpēc, lai mēs rīkotos kaut cik juridiski pareizi un pielaistu mazāk kļūdu, ir priekšlikums - ieteikto labojumu papildināt, nosakot, ka pilnvarotās personas lēmumu apstiprina pagasta vai pilsētas valde. Tie tomēr vismaz būs vēlēti cilvēki, un tā tas jautājums varētu risināties reālāk. Rodas pārpratumi pat tad, ja vairāki cilvēki lemj, gadās, ka pat ļoti kļūdās; vienam vien cilvēkam nevarētu to uzticēt.

Un pēdējais, ko gribu piebilst: principā atbalstu šo priekšlikumu, lai šā jautājuma risināšana ritētu raitāk. Un tomēr vēlreiz uzsveru, ka šis vienpersoniskais, šis vienas personas lēmums jāapstiprina ievēlētai pagasta valdei.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Zaščerinska kungs! Precizēsim jūsu priekšlikumu! Kā es saprotu, Tautsaimniecības priekšlikums ir - nevis vienu cilvēku, bet iecelt jaunu zemes komisiju trīs locekļu sastāvā, vienlaikus Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija ieceļ jaunizveidojamajai zemes komisijai priekšsēdētāju. Tātad mums ir divi priekšlikumi - Juridiskās komisijas priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - un papildinājums no Zaščerinska kunga. Paldies, es sapratu! Es jūsu priekšlikumu komentēju kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet tas būtu jāapskata kopā ar Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas attiecas uz to jautājumu.

Vārds deputātam Rozentālam - lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Tas ir tas pats jautājums, kuru mēs izdiskutējām jau pirmajā lasījumā, runājot par labojumiem likumā “Par zemes komisijām”, un faktiski es varu atkārtot tikai to pašu, ko teicu pagājušajā reizē. Tuvākajā plenārsēdē izskatīs labojumus likumā par zemes reformas otro kārtu Latvijas Republikā. Būs viss sakārtots tā, ka varēs likumīgi šo zemi Latvijā katrs saņemt atpakaļ, varēs likumīgi saņemt zemi tie, kuri 50 gadu laikā to ir ieguvuši lietošanā, dzīvo uz tās un to apsaimnieko. Likuma vārdā, protams, var rīkoties tikai cilvēks, kurš šo likumu zina. Tāpēc, protams, ir Valsts zemes dienests, kurš reģistrēs likumīgi iegūto vai īpašumā atjaunoto zemi. Es tomēr palieku pie savas pārliecības, ka ar balsošanu, vēlēšanos vai nevēlēšanos iedot kādam zemi mēs likumu likumīgu nepadarīsim. Vai apstiprināt, kā to Zaščerinska kungs savā priekšlikumā paredz, nozīmē atcelt šo lēmumu? Ja vajag tikai apstiprināt, izskatīt, ja ir vajadzīga kaut kāda formalitāte, es to katrā ziņā galīgi nenoprotestēju, bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumu nevajag balsot, šim nolūkam ir tiesa un beigu beigās - zvērinātais, kuru mēs šodien apstiprinājām, - Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītājs, kurš likuma vārdā atjaunos šos zemes īpašumus. Es gan aicinu šo ierosinājumu, ka apstiprina valde vai pagasta padome, tomēr neapstiprināt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Lūdzu - deputāte Marjaša, pēc tam - referents.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Kā jau bija teikts, Juridiskā komisija toreiz to ļoti rūpīgi izskatīja. Es pagājušo reizi uzstājos otrajā lasījumā. Es tikai gribu jūs brīdināt, pirms jūs balsojat, ka tad, ja frakcijas “Saskaņa Latvijai” piedāvātais variants, kurā ir paredzēts, ka Centrālās zemes komisijas pilnvarotās personas lēmumus apstiprina pagasta vai pilsētas valde, tiks pieņemts, ar to jau pašā likumā tiks iestrādāts konflikts. Kā jūs saprotat, tas pilnvarotais tiek iecelts tikai konflikta gadījumos, tātad, ja mēs tagad to atstāsim, tas nozīmē, ka tas konflikts turpināsies. Jo jautājumu par likumību vai nelikumību tiešām nevar izlemt balsojot, tā ir amatpersonas atbildība - pareizi piemērot likumu.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Lai būtu skaidrība, kā mēs tālāk strādāsim, referents teiks galavārdu, pēc tam balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” ieteikto papildinājumu Juridiskās komisijas iesniegtajam variantam, un pēc tam balsosim - neatkarīgi no tā, kāds būs balsojuma rezultāts, - par Juridiskās komisijas iesniegto variantu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto variantu. Lūdzu - deputāts Novakšānovs!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kādēļ šodien tiek iesniegti labojumi par zemes komisijām? Ļoti daudzos pagastos ir apstājies zemes privatizācijas darbs tikai tāpēc, ka virmo dažādas domas. Tajā pašā laikā ir pieļauts ļoti daudz likumpārkāpumu, un tāpēc šis labojums ir vajadzīgs, lai mēs ar jaunu sparu, kamēr vēl ir zeme arama, nokārtotu robežu jautājumus un veicinātu īsto zemes īpašnieku mantinieku tiesības. Mans lūgums ir atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas atzinumu, par pamatu ņemot ieteikumu Juridiskajai komisijai: mēs ieteicām labojumu - papildinājumu attiecībā uz Centrālo zemes komisiju, kura patiesībā Latvijā arī kontrolē un uzrauga zemes privatizācijas gaitu. Tajā pašā laikā ir arī tiesas, bet, ja mēs iesim ieteikto ceļu, ka to apstiprina pagastu valdes, tad tas būs lieks riņķis, lieka bremze privatizācijas gaitai laukos.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to debates ir pabeigtas, un tagad balsosim. Secība, ja nav iebildumu, būs tāda: vispirms balsosim par papildinājumu Juridiskās komisijas ieteiktajai redakcijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas atbalstīto redakciju. Papildinājums ir šāds: “Pilnvarotās personas lēmumus apstiprina pagasta vai pilsētas valde.” Balsošanas režīmu! Es atvainojos, jo es kļūdījos. Lūdzu manu balsi fiksēt tā, ka es atturējos. Lūdzu rezultātu. 13 - par... Es atvainojos, 12 - par, 49 - pret, un 10 - atturējās.

Tagad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto redakciju ar papildinājumu: pēc vārda “iecelt” ir papildinājums “Centrālās zemes komisijas”. Tas ir jūsu priekšā. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto redakciju! Rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 13. Pieņemts. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā redakcija netiek balsota. Vai vēl kādi grozījumi ir iesniegti rakstveidā? Nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par zemes komisijām” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 3, atturas - 5. Akceptēts otrajā lasījumā.

Par trešā lasījuma laiku. Deputāt Novakšānov, kad jūs to noteiksit? 10 dienas? Kad, lūdzu, tas ir? Trešais lasījums tātad būs 4.novembrī. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies.

Tagad izskatīsim likumprojektu par valsts civildienestu. Referents ir Karnups. Lūdzu!

V.P. Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektus gan par valsts civildienestu, gan par valsts un pašvaldības iestāžu personāla reformu iesniedza valdība, un šā gada 13.oktobrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pieņēma lēmumu iekļaut šos projektus izskatīšanai pirmajā lasījumā. Mēs vakar saņēmām arī Juridiskās komisijas atzinumu par likumprojektu “Par valsts civildienestu”, kuru, protams, nespējām iestrādāt vai pieņemt par to kaut kādu lēmumu. Tātad, pēc mūsu uzskata, šis atzinums, ja mēs pirmajā lasījumā pieņemam šovakar, tiks izskatīts uz otro lasījumu.

Viena lieta gan. Kā es saprotu, valdībai pieprasīto darbinieku amatu sarakstu projektu tā jau ir sagatavojusi, un deputātiem tas tika iesniegts. Komisija arī vienojās, ka pēc pirmā lasījuma reformu likumprojekts kā tāds, kas šoreiz it kā ir divi atsevišķi dokumenti, tiks iekļauts kā pārejas noteikumi pamatlikumā “Par valsts civildienestu”. Šodienas balsojums ir konceptuāls, un galvenais un būtiskākais konceptuālais jautājums, kuru komisijas apsvēra un par kuru pieņēma attiecīgo lēmumu, bija tas, vai likums par civildienestu ir autonoms likums vai tas papildina Darba likuma kodeksu. Komisija pieņēma tādu viedokli, ka šis likums pēc būtības ir autonoms likums, bet pārejas periodā uz civildienestu attieksies arī Darba likuma kodekss; respektīvi, tika pieņemts LNNK frakcijas galvenais iebildums pret šo likumprojektu un likumā tika iestrādāta norma, ka dienesta attiecības, kuras nav reglamentētas ar šo likumu, nosaka citi likumi, Darba likumu kodeksu ieskaitot. Šajā sakarā no LNNK frakcijas ir saņemta oficiāla atsaukšana - frakcija ir atsaukusi savu iesniegto likumprojektu par šo pašu tēmu. Tur ir pateikts, ka frakcija iesniegs uz savu projektu balstītus labojumus sakarā ar otro lasījumu.

Likuma jēga un nozīme pamatā ir radīt apstākļus, kas liktu ierēdņiem kārtīgi un godīgi strādāt. Kārtīgi un godīgi! Šīs divas īpašības mūsu esošajā ierēdniecībā diemžēl ir deficīts. Un šis likums var panākt to, ka šīs divas īpašības kļūst par normu, bet kārtīgi un godīgi strādāt šie valsts darbinieki varētu, tikai saņemot pienācīgu atalgojumu un garantijas, zinot, ka par dienesta pārkāpumiem viņi saņems bargāku sodu nekā pārējie darbinieki.

Esošajā likumprojektā, kurš jums ir priekšā, pienākumu un ierobežojumu ir faktiski divreiz vairāk nekā sociālo garantiju, toties ar paredzēto algas paaugstinājumu ir cerēts kaut cik sabalansēt tiesības un pienākumus. Šis likumprojekts atbilst mūsu valsts vajadzībām tiktāl, ciktāl tas tiks ieviests.

Komisija ir jau saņēmusi veselu virkni priekšlikumu un ierosinājumu projektu uzlabošanai uz otro lasījumu, ne tikai no LNNK frakcijas, bet arī no dažu universitāšu darbiniekiem un citiem ekspertiem. Šie priekšlikumi tiks iestrādāti uz otro lasījumu, bet mēs gaidām arī priekšlikumus no deputātiem un no frakcijām. Es varu tikai piebilst, ka komisija lūdz visus priekšlikumus nodot komisijai līdz šā gada 4.novembrim, lai mēs varam tos apkopot un sagatavot likumprojektu uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates! Vārds Mārim Gailim - “Latvijas ceļš”.

M.Gailis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Strādājot saskaņā ar Saeimas akceptēto deklarāciju par Kabineta iecerēto darbību, gribu izteikties valdības vārdā par diviem likumiem - “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu”.

Šis ir pirmais lasījums, tāpēc es pamatā runāšu par koncepciju un aicinu arī citus deputātus runāt par principu, nevis par atsevišķiem punktiem, jo, bez šaubām, vairāki panti būs labojami. Mēs komisijā un arī ministrijā jau esam saņēmuši dažādus ierosinājumus, no kuriem liela daļa pirmajā acu uzmetienā šķiet ņemami vērā.

Es kādreiz, uzstājoties frakcijās un arī presē, esmu uzsvēris, ka šis likums ir svarīgs - vienlīdz svarīgs valdošajai koalīcijai, kā arī visām pārējām frakcijām, jo beidzot ir jāpārtrauc valsts darbinieku “raustīšana”. Jūs zināt, cik daudz reižu viņi jau nav pārdzīvojuši dažādas reorganizācijas, atlaišanas un pieņemšanas, bet īstenībā nekas liels tur jau arī nav mainījies. Ir jāiedibina kārtīga sistēma, kas ir derīga visām politiskajām partijām, visām politiskajām valdībām, lai profesionāli ierēdņi strādātu pēc tām prioritātēm un realizētu to mērķu sasniegšanu, kurus izvirza attiecīgā politiskā valdība.

Ja mēs sākam sarunu ar situācijas raksturojumu, tad man jāteic, ka tā ir bēdīga. Mēs visur varam vērot ierēdņu patvaļu, rupjību; katrs ar to ir saskāries savā dzīvē, arī mūsu vēlētāji ikdienā saskaras ar šo nejēdzību. Ir zems morāles līmenis, ir vērojama korupcija, izspiešana. Mēs arī zinām, ka ierēdņu skaits ir pārmērīgi liels, bet beigu beigās ir zema valsts pārvaldes efektivitāte.

Kādi tam ir iemesli? Ierēdņu kvalifikācija ir zema vai arī tā neatbilst šodienas apstākļiem. Ir zems algu līmenis. Jūs zināt, ka labākie darbinieki aiziet uz privātstruktūrām, un tikai tādi, kas privātstruktūrās nevar atrast darbu, paliek un turas pie savām valsts ierēdņu vietām. Valsts ierēdniecībai ir zems prestižs, bet ierēdņiem ir arī nedroša nākotne, jo neviens nezina, ko nesīs, piemēram, nākamā valdības maiņa, tomēr pati galvenā ir nesakārtotība tiesību, atbildības un pienākumu sistēmā.

Pēc mūsu domām, šīs problēmas risinājumu nevar atlikt, un tādēļ valdība ir izvirzījusi mērķi radīt sistēmu, kas gādātu, lai mēs tiekam pie ierēdņiem, kas nodrošina efektīvu valsts pārvaldi. Mūsu mērķis ir iedibināt servisa garu ar ideju, ka ierēdņiem ir jākalpo nodokļu maksātājiem, nevis otrādi.

Ko tad šī valdības piedāvātā sistēma darīs, lai novērstu cēloņus sliktai ierēdņu darbībai?

Pats galvenais ir ierēdņu ļoti rūpīgā atlase, viņu atestācija, kā arī pārbaudes laiks, līdz šie cilvēki kļūst par ierēdņiem. Un tas ir ievērojams - minimums divi gadi, maksimums - četri gadi. Paredzēta pastāvīga kvalifikācijas celšana ar regulārām atestācijām un eksāmeniem, konkursa sistēmas iedibināšana uz brīvajām vietām, augstas prasības un, protams, arī motivācija, lai labākos cilvēkus varētu noturēt vai pievilināt ierēdņu dienestam. Protams, tas notiks kopā ar ierēdniecības prestiža celšanu, kas ir ārkārtīgi svarīgs moments, lai mēs dabūtu labākos cilvēkus.

Mēs zinām, ka ir jāsabalansē ierobežojumi un atvieglojumu garantijas, un liekas, ka šis piedāvātais likums īstenībā varbūt to pat nesabalansē, jo, kā jau teica Karnupa kungs, ierobežojumu un dažādu stresu, ko izsauks eksāmeni un atestācijas, ir vairāk nekā piedāvāto atvieglojumu.

Tika uzdots arī jautājums, uz kurām iestādēm tad īsti attieksies šis likums. Tātad tikai uz tām, kuras pildīs un kuras jau pilda valsts pārvaldes funkcijas, tās ir ministrijas, ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošās organizācijas, trīs kancelejas (tas ir, Valsts kanceleja, Saeimas kanceleja un Valsts prezidenta kanceleja), tiesa, prokuratūra un pašvaldības. Tā ieviešanas termiņi ir tieši atkarīgi no budžeta, no tās naudas, ko valdība varēs atvēlēt. Mēs esam runājuši, ka šis pasākums ir viena no mūsu prioritātēm, un tādēļ pašreiz tiek strādāts pie projekta, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus un lai nākamā gada laikā šo likumu varētu ieviest. Domāju, ka mēs to varētu sākt darīt janvārī un gada laikā pakāpeniski, ejot cauri šīm atestācijām, mēs aptvertu apmēram 15-20 tūkstošus cilvēku. Kā mēs zinām, no valsts budžeta tiek apmaksāti 200 tūkstoši cilvēku, bet šeit ir runa tikai par ierēdņiem. Tātad šis likums neattieksies tikai uz skolotājiem, neattieksies uz dakteriem, taču tas, protams, nenozīmē, ka valdībai nebūtu jādomā par šo sistēmu reorganizāciju, par jaunu apmaksas sistēmu ieviešanu.

Ierēdniecība ir domāta kā vienota, tas nozīmē, ka visi ierēdņi tiks uzskaitīti vienā Valsts civildienesta pārvaldē un būs iespējams plānot viņu karjeru. Tas nozīmē, ka mēs novērsīsim arī nejaušības cilvēku piesaistē, jo būs iespējams iegūt ziņas, teiksim, meklējot cilvēku attiecīgajai iestādei. Direktors varēs izvēlēties, jo būs iekšējais un, iespējams, arī ārējais konkurss, un tātad cilvēkam varēs plānot karjeru daudz labāk. Viņš varēs pāriet no departamenta direktora amata vienā ministrijā uz valsts sekretāra vietnieka amatu kādā pilnīgi citā ministrijā.

Šā likuma ieviešanai ir paredzēti divi instrumenti - tā ir Civildienesta pārvalde, kura ir jādibina saskaņā ar šo likumu, un Ierēdņu akadēmija, kura gan šeit nav minēta, bet kurai būs ārkārtīgi svarīga funkcija - koordinēt un uzsākt šo ierēdņu atestācijas un kvalifikācijas celšanas lielo darbu. Tas nenozīmē, ka šī iestāde viena pati organizēs visu ierēdņu apmācību. Tās pašas konkurences dēļ ir pilnīgi nepieciešams, lai ar ierēdņu apmācību nodarbotos gan Tehniskā universitāte, gan Valsts universitāte, gan Latgales universitāte, gan arī jau nodibinātie pašvaldību mācību centri, taču kādam ir jāizstrādā vienoti kritēriji, vienotas prasības un programmas.

Tātad pāreja uz jauno likumu pilnībā varētu notikt, kā jau es teicu, maksimums, četru vai piecu gadu laikā. Viens gads būtu, lai kļūtu par kandidātu, un tad divi gadi, lai no kandidāta kļūtu par ierēdni. Tas varētu ilgt arī līdz četriem gadiem - kā nu kuram veiksies. Mēs esam iecerējuši šā darba rezultātā atkal samazināt ierēdņu skaitu par 10 procentiem. Pirmie 10 procenti tika samazināti, reorganizējot ministrijas. Ministriju un valsts pārvalžu kopskaits tātad samazinājās par 10 procentiem, un mēs domājam, ka šie manis solītie trešie 10 procenti tiks samazināti kandidāta stāža laikā, jo, jādomā, visi cilvēki nespēs izturēt šīs prasības un atbirs šo tālāko divu gadu laikā.

Tagad daži vārdi par pašu likumu. Šis likums ir bāzēts uz Latvijas laika Civildienesta likumu un ir domāts kā autonoms likums. Kā teica Karnupa kungs, pārejas laikā Darba likumu kodekss reglamentēs dažas jomas, kuras nebūs aptvertas šajā pamata jeb “jumta” likumā. Visās pasaules valstīs, kurās ir ierēdņu korpuss, pastāv liela grāmata, kas reglamentē visas ierēdņu un valsts attiecības. Protams, arī mums nāksies izstrādāt vēl lielu daudzumu dažādu normatīvo aktu, bet tos izstrādās saskaņā ar šo “jumta” likumu, un manis vadītā ministrija ir jau sākusi veikt šo darbu.

Tagad par trūkumiem un par dzirdēto kritiku. Tātad, kā jau es teicu, visi papildu normatīvie dokumenti vēl nav gatavi, bet pie tiem ir iesākts strādāt, tāpēc mēs kā izziņas materiālu nevarējām tos pilnībā iesniegt. Piemēram, šodien izdalītais amatu saraksts ir Valsts reformu ministrijas sagatavotais projekts, kas ir izsūtīts visām ministrijām, arī Pašvaldību savienībai, un pašreiz mēs saņemam to priekšlikumus. Tie tiek apkopoti, un mēs sastādīsim sarakstu, kas atbildīs valsts interesēm.

Viens no galvenajiem pārmetumiem ir tāds, ka tiek veidota “kasta” kā padomju laikā un ka tas, bez šaubām, nāks mums par sliktu. Mēs nevarēsim vairs šos ierēdņus mainīt un tā tālāk. Tad nu man jāsaka, ka, mūsu izpratnē, ierēdnis ir augsts profesionālis un par tādu cilvēku ir jākļūst, un šai profesijai ir jābūt prestiža profesijai. Tad jau jāsaka, ka arī ārsti ir kasta, jo arī no viņiem tiek prasīta īpaša kvalifikācija, īpaša atestācija un viņi dod Hipokrāta zvērestu. Arī no ierēdņiem tiks prasīta šāda svinīgā solījuma došana.

Privilēģijas. Parasti saka, ka ir tikai privilēģijas. Acīmredzot tie, kuri izsaka šo pārmetumu, ir izlasījuši tikai to vienu sadaļu, kas tiešām aizņem pusotru lappusi un kur ir minētas šīs piemaksas un garantijas, taču ir jāizlasa arī viss pārējais likums, un jūs redzēsit, cik daudz tur no ierēdņa tiek prasīts.

Pārmetums par Darba likumu kodeksu ir daudzkārt dzirdēts. Mēs uzskatījām, ka Darba likumu kodekss, kas attiecas uz visiem cilvēkiem un, pirmām kārtām, uz tiem, kuri atrodas attiecībās ar darba devēju, ir novecojusi norma, tā ir radīta padomju laikā un principā ir paredzēta centralizētai, plānveida ekonomikai. Pie mums pamazām, kā es zinu, pie šā likuma strādā, un acīmredzot būs jauns kodekss, bet mēs ejam tādu ceļu, ka radām speciālu kopojumu, kurā pirmais ir šis likums, kas reglamentēs ierēdņu darbu.

Viens, varbūt arī pamatots, pārmetums ir tāds, ka mēs neņemam vērā stāžu, bet mums tik tiešām nebija citas iespējas, jo jūs varat iedomāties, cik grūti būtu izvērtēt, kura ierēdņa stāžs, ja viņš visu mūžu nostrādājis valsts dienestā, ir ņemams vērā un kura stāžs nav ņemams vērā. Tādēļ dokumenta autoru priekšlikums ir veco stāžu neņemt vērā un jebkuram - vai nu astoņpadsmitgadīgam, vai sešdesmitgadīgam cilvēkam - ierēdņa stāžu sākt no nulles. Tas nozīmē, ka visi kārto atestāciju, un, protams, ka kritērijos viņa pieredze tiek ņemta vērā un viņu jau var ierindot augstākā amatā. Taču, ja runa ir, teiksim, par piederību ierēdniecībai, tad sākumā neviens nav ierēdnis, no sākuma pilnīgi visi kļūst par ierēdņu kandidātiem.

Un tad ir vēl tāds pārmetums, ka “Latvijas ceļš” veido sev padevīgu ierēdņu korpusu un ka šādā veidā ar šo likumu mēs varēsim sev padevīgus cilvēkus salikt dažādos amatos un ka viņi kļūs par ierēdņiem. Var pieņemt, ka viena partija, kas ir pie varas, var ielikt amatos sev vēlamus cilvēkus. To es varu saprast, un to tik tiešām dažos gadījumos ir iespējams izdarīt. Protams, to arī izdara, ja ir runa par augstākiem amatiem, bet par ierēdni jebkurš cilvēks varēs kļūt tikai tad, ja viņš atbildīs šīm augstajām kvalifikācijas prasībām. Kaut arī viņš būtu “Latvijas ceļa” piekritējs, ja viņam nebūs šīs kvalifikācijas, nebūs izglītības, nebūs valodu zināšanas, nebūs visa pārējā, ja viņš nemācīsies, ja viņš nenoliks eksāmenus un nezinās mūsu likumus, tad viņš diemžēl netiks cauri eksāmeniem, kurus mēs gatavojamies organizēt pēc iespējas objektivizētus, tas ir, izmantojot trafaretus, testus, lai subjektīvā attieksme būtu pēc iespējas mazāka. Tādējādi man liekas, ka neobjektivitāte nav iespējama.

Un visbeidzot. Tātad mēs apvienojām abus likumus, un otrs likums ir šie pārejas noteikumi. Tāpēc es aicinu visus iesniegt priekšlikumus vai nu autoriem, vai komisijā, un mēs tos visus izvērtēsim un ņemsim vērā.

Priekšsēdētājs. 10 deputāti Prezidijam ir iesnieguši ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu. Tie ir “Latvijas ceļa” deputāti. Runātāju saraksts ir šāds: deputāti Lagzdiņš, Apsītis, Kide un Levits. Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu. 52 - par, 2 - pret, 10 - atturas. Runātāju saraksts tiek slēgts.

Vēl frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz pulksten 21.00. (Zālē liels troksnis.) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 24, 9 - atturas. Nav pieņemts.

Turpināsim! Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Tā kā mēs esam strādājuši nepārtraukti gandrīz 10 stundas, atļaujiet runāt ļoti īsi.

Pirmajā lasījumā, godātie kolēģi, manuprāt, ir jāapspriež trīs pamatjautājumi, jāatrod atbildes uz trijiem pamatjautājumiem, proti, vai apskatāmais likumprojekts vispār ir nepieciešams, cik lieli izdevumi valstij būs, ja attiecīgo likumprojektu parlaments pieņems, un, treškārt, jāizvērtē, vai apspriežamajā likumprojektā nav kādu ļoti lielu juridisku pretrunu.

Attiecībā uz pirmo jautājumu. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka...

(Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs. Es atvainojos... Lagzdiņa kungs, es ļoti atvainojos, mēs pagaidīsim... Lūdzu, turpiniet!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka tik tiešām ir jārada valsts ierēdņiem, tas ir, noteiktai valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo kategorijai, īpašs statuss viena vienīgā iemesla dēļ: šie ierēdņi realizē valsts varu un pilda īpašas ļoti, ļoti svarīgas valstiskas funkcijas. Un šā iemesla dēļ, ka viņi realizē valsts varu, mums viņiem ir jāizvirza papildu prasības, jārada papildu ierobežojumi un, no otras puses, jādod papildu garantijas un papildu kompensācijas. Cik šis likums mums varētu maksāt? Ja nākamajā gadā valsts ierēdņu vidējā alga sasniegtu 98 latus mēnesī, šis likums, pēc Valsts reformu ministrijas neoficiāliem aprēķiniem nākamā gada budžetā maksātu gandrīz 9 miljonus latu kā papildizdevumus. Pat tajā gadījumā, ja ierēdņu algas nākamajā gadā nepalielinātos, bet mēs pieņemtu šo likumu ar visām tām sociālajām garantijām un kompensācijām, kuras piedāvā likumprojekta autori (un šādas kompensācijas un garantijas ir astoņos likumprojekta pantos), tad, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas aprēķiniem, šis likums mums varētu maksāt gandrīz 3,9 miljonus latu gadā. Piemēram, ja ierēdņa vidējā alga nākamajā gadā būtu 58 lati, tad, lai kompensētu izdevumus, kas rodas sakarā ar ierēdņu apmācību, būtu papildus nepieciešams gandrīz 1 miljons latu. Lai realizētu tās izmaksas un izmaksātu tos pabalstus, kurus nosaka, piemēram, likuma 41.pants, tas ir, izmaksātu ģimenes piemaksas, mums būtu nepieciešami 136 tūkstoši latu. Un tā tālāk. Es neuzskaitīšu visas izmaksu pozīcijas.

Nākamais ir jautājums par to, vai likumā nav kādu ļoti būtisku iekšēju juridisko pretrunu. Jāsaka, ka likumprojektā nav šādu pretrunu, ir tikai dažviet sajaukti termini, piemēram, likumprojekta autori vietumis lieto terminu “valsts ierēdņi” (it sevišķi likumprojekta teksta sākumpantos), bet tālāk parādās termins “darbinieks”.

Kas attiecas uz šā likuma saskaņotību ar spēkā esošajiem likumiem, tad jāsaka, ka šajā ziņā likumprojekta autori ir ļoti, ļoti grēkojuši, un tā ir mana lielākā iebilde. Šo likumprojektu autori veidoja kā paralēlu, autonomu “jumta” likumu, bet, apspriežot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, pēdējā brīdī nez kāpēc tika grozīta šī pamatkoncepcija un tika atbalstīta tāda nostādne, ka šis likumprojekts ir papildlikums spēkā esošajam Darba likumu kodeksam. Tātad tās normas, kuras nereglamentē šis likums, bet kuras ir Darba likumu kodeksā, arī attieksies uz valsts ierēdņiem. Šāda nostāja un šāda pozīcija radīs nākotnē juristiem praktiķiem, it īpaši tiesnešiem, nepārvaramas grūtības darba strīdu izskatīšanā, un tā rezultātā ļoti bieži būs dažāda veida strīdi, konflikti un tā tālāk.

Tādēļ, lai sagatavotu šo likumprojektu otrajam lasījumam, manuprāt, likumam būtu jāatgriežas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un būtu jāstrādā tā, lai no šā likuma izsvītrotu visu lieko, no vienas puses, un, no otras puses, ir jāpārņem no Darba likumu kodeksa tās derīgās normas, kuras vairākus gadu desmitus ir sekmīgi darbojušās un kuras attiecas uz strādniekiem un kalpotājiem.

Mums, kolēģi, ir jāizvērtē viens ļoti svarīgs jautājums, proti, - vai šajā likumprojektā ir ievērots senais tiesību princips - tiesību un pienākumu līdzsvars. Es pilnībā pievienojos Gaiļa kungam, ka likumprojektā faktiski nav ievērots šis senais tiesību princips un ka pienākumi un ierobežojumi, un dažādas papildu prasības, kuras šis likumprojekts izvirza nākamajiem valsts ierēdņiem, - šīs prasības ir daudz lielākas, daudz plašākas nekā likumprojektā paredzētās kompensācijas un garantijas. Piemēram, īpašas prasības valsts civildienesta ierēdņiem ir izvirzītas 28 pantos, savukārt papildu kompensācijas un papildu garantijas, kuras nav Darba likumu kodeksā, ir tikai 11 pantos. Piemēram, ir norma, kura nosaka, ka valsts ierēdni bez viņa piekrišanas var pārcelt dienestā uz citu civildienesta iestādi. Tas ir ļoti, ļoti būtisks ierobežojums. Tas nozīmē, ka ierēdni, kurš strādā Liepājā, var pārcelt darbā uz Daugavpili, neprasot viņa piekrišanu. Darba likumu kodeksā ir strikti noteikts, ka tad, ja kalpotāju pārceļ darbā uz citu darbavietu, ir jābūt šā darbinieka piekrišanai.

Ir noteikts, ka ierēdnim ir pienākums bez papildu maksas strādāt nedēļā papildus 20 stundas un ...

(No zāles Latvijas Republikas reformu ministrs M.Gailis: “Mēnesī!”)

Es atvainojos, mēnesī ... Paldies, Gaiļa kungs! Ierēdnim ir pienākums mēnesī strādāt papildus 20 stundas, un tikai tad, ja viņš ir 21 stundu nostrādājis, viņam ir tiesības prasīt papildu maksu par šo virsstundu dienestu. Savukārt Darba likumu kodeksā ir noteikts, ka, ja kaut vienu stundu strādnieks vai kalpotājs ir nostrādājis virs paredzētā darbalaika, attiecīgās iestādes vai uzņēmuma administrācijai ir pienākums to kompensēt un maksāt papildu atalgojumu. Šādi ļoti būtiski papildierobežojumi šajā likumā ir ļoti daudzi. Manuprāt, situācija būs tāda: ja mēs šo likumu pieņemsim, būs grūtības ar ierēdņu komplektēšanu, un vienīgā izeja ir būtiski palielināt ierēdņu atalgojumu, un tikai tādā gadījumā būs ievērots senais princips, ka tiesībām un pienākumiem jābūt līdzsvarā.

Vēl es gribu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu bija nosūtījusi Universitātes Juridiskajai fakultātei ekspertīzes sniegšanai un ka šādu ekspertīzi Juridiskās fakultātes tiesībzinātņu speciālisti ir veikuši. Kopumā šis atzinums ir pozitīvs, Juridiskās fakultātes eksperti atzīst un atbalsta likumprojekta koncepciju, bet viņiem ir ļoti daudzi iebildumi pret likumprojekta juridisko noformējumu. Bez tam mēs esam saņēmuši atzinumu no Augstākās tiesas, Pašvaldību savienības un Brīvo arodbiedrību savienības.

Godātie kolēģi! Ierosinu minēto likumprojektu šodien pieņemt pirmajā lasījumā, nenosakot konkrētu termiņu, kādā tas būtu jāizskata otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Saeimas lēmums bija sēdi slēgt pulksten 19.00, bet frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz likumprojektu “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” izskatīšanas pabeigšanai. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 15. Saeimas lēmums - sēdi turpināt līdz šo likumprojektu pieņemšanai - ir pieņemts.

Pulksten 19.00 būs pusstundu ilgs pārtraukums. Ja ir citi ierosinājumi, lūdzu, iesniedziet tos rakstveidā. Vārds Romānam Apsītim - “Latvijas ceļš”.

R.Apsītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Laika ekonomijas nolūkos es runāšu saīsinātā veidā.

Juridiskajā komisijā tad, kad apspriedām šo likumprojektu, mēs savu uzmanību veltījām galvenokārt tām “ēnas pusēm”, kuras neapšaubāmi piemīt arī šim likumprojektam, jo neviens likumprojekts, bez šaubām, vēl nav ideāls, kad tas ir izstrādāts un kad to sāk apspriest. Daži varbūt bija pārpratuši un sāka uzskatīt, ka, lūk, kolēģi grib to “gremdēt”, mēģinādami atrast ļoti būtiskas kritiskas piezīmes. Es domāju tā: kad mēs savā vidē strādājam un esam atklāti un pasakām kolēģiem tieši to, ko domājam, un izsakām konstruktīvu kritiku, tad tā nav nekāda likumprojekta “gremdēšana”. Tā ir palīdzēšana, un tieši šāds nolūks bija arī Juridiskajai komisijai. Bez šaubām, Juridiskās komisijas lēmums, kuru es šorīt ieraudzīju rakstītā veidā, ir iznācis tiešām diezgan bargs. Tas pirmkārt.

Negribētu atkārtot to, ko kolēģi šeit jau teica. Arī es pievienojos deputātu domām, ka principā šis likumprojekts ir atbalstāms, un par to liecina kaut vai tāds fakts, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ir atsaukusi savu likumprojektu un arī atbalsta valdības iesniegto likumprojektu kopumā. Domāju, ka galveno mērķi šis likumprojekts tomēr varētu sasniegt, proti, radīt Latvijas neatkarības idejai uzticamu un profesionāli kvalificētu ierēdņu korpusu, tas ir, sagatavot tādus valsts darbiniekus, kas nebūtu atkarīgi no vienas vai otras valdības darbības laikā valdošajiem politiskajiem vējiem. Sak’, tagad ir viena valdošā koalīcija un ierēdnis ir tāds, taču nāks nākamā, un mums atkal vajadzēs citus ierēdņus. Jā, šis likumprojekts prasa no valsts ierēdņa ne vien pastāvīgi celt savu kvalifikāciju, bet arī pildīt daudz dažādu pienākumu. Es pat gribētu teikt, ka tas prasa baudīt ierobežojumu rūgto garšu. Es pat sacītu tā, ka no valsts ierēdņa tiek prasīta zināma pašuzupurēšanās valsts labā. Tas ir interesanti, bet kāpēc tas tiek prasīts? Vai tikai idejas dēļ? Nē, ir tomēr jaušams, ka šis valsts ierēdnis saņems visai solīdu algu, viņš saņems arī tādas sociālās garantijas, uz kurām nevar cerēt privātajās firmās strādājošie. Jā, tur ir lielāka alga, tur varbūt ir viens otrs cits labums, bet šī garantija, šī drošības sajūta, ka tad, ja es labi strādāju, ja es ceļu savu kvalifikāciju visā savā darbības laikā, tad es tomēr esmu nodrošinājis sevi un arī savu ģimenes locekļus līdz pat, varētu teikt, aktīvās darbības beigām.

Līdz ar to ir cerams, ka varbūt arī Latvijā kādreiz tiks sasniegta tāda situācija, kāda jau pastāv daudzās citās valstīs, proti, ka valsts aparātā labi strādājošie būs pārliecināti par savu drošību, par ko es tikko jau teicu. Un tāpēc ierēdņa darbs, cerams, Latvijā būs godājams.

Viens otrs saka: jā, jūs radīsit jaunu nomenklatūru! Bez šaubām, tā būs zināma ierēdņu kārta, bet, ja tas būs ierēdnis, kas cels savu kvalifikāciju, kas apzināsies, ko viņš dara un kāpēc to dara, un strādās apzinīgi, tad, es domāju, pret šādu ierēdni, kas apmierinās tautas prasības, nevarētu būt nekādu nopietnu pretenziju.

Tātad es domāju, ka visumā šā likumprojekta pamatideja ir pareiza, bet, protams, idejas izpildījums šobrīd vēl nav gluži nevainojams, un tas būtu jāņem vērā, strādājot pie otrā lasījuma un virzot šo likumprojektu tālāk.

Priekšsēdētājs. Prezidijs ir saņēmis divus ierosinājumus no divām frakcijām - no frakcijas “Latvijas ceļš” un frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Priekšlikumu būtība ir viena un tā pati - turpināt sēdi bez pārtraukuma, tātad jautājuma izskatīšanu pabeigt bez pārtraukuma. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 5, atturas - 5. Šis priekšlikums ir akceptēts.

Vārds Edvīnam Kidem - “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, kuru mēs šodien izskatām, ir loģisks turpinājums likumprojektam par Ministru kabineta veidošanu, kas faktiski ielika pamatus politiskai valdībai. Politiska valdība ir kā virsbūve, kura tiek nomainīta, bet paliek ierēdņu korpuss. Tāpēc ir vajadzīgs šāds likums, bez kura tālāk nav loģiska nobeiguma.

Domāju, ka tad, ja ir pateikts “A” (kaut mēs principā pašreiz politiskai valdībai nepiekrītam), ir jāpasaka arī “B” un ir jābūt Civildienesta likumam kā tādam. Bet kādam? Es ļoti gribētu piekrist Lagzdiņa kungam, ka ir šie aspekti, arī pirmais, kuram negribētos stingri piekrist... Pirmais aspekts ir tāds, ka nav viennozīmīgas attieksmes attiecībā uz šo ierēdņu tiesisko pakļautību Darba likumu kodeksam un šim likumam. Esmu ilgi strādājis administratīvajā darbā, un, lasot šo likumprojektu, man ir grūti pateikt, kurš likums tad būtu jāņem vērā, bez tam starp šiem diviem likumiem var stingri manipulēt. Te ir jāiestrādā viennozīmīgums, un tikai tad šī manipulācija būs novērsta.

Otrs - par izmaksām. Mēs jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nonācām pie slēdziena, ka ir jābūt pilnīgi izstrādātam modelim, aprēķinam, vai tie ir 3,9 miljoni vai tas ir vairāk. Tāpēc uz otro lasījumu ir jābūt skaidrībai, cik tas izmaksās tuvākajā laikā un cik - tālākajos gados, lai mēs to varam paši zināt un arī tautai pateikt, cik tas mums izmaksās.

Trešais. Šis amatu saraksts, ko mums šodien iesniedza, manuprāt, nebūt vēl neatbilst tam sarakstam, kas pēc tam var parādīties. Tāpēc gribētos otrajā lasījumā vismaz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā redzēt pilnīgu sarakstu ar aprēķiniem, ar likmēm un ar visām izmaksām, kā jau es teicu.

Nākamais. Es gribētu pie Lagzdiņa kunga akcentētajiem aspektiem uzsvērt vēl vienu, kas mums ir it kā bīstams, pieņemot šo likumu. Un tas ir tīri politiskais aspekts. Mūsu tautai ir alerģija pret partijām, mūsu tautai ir pamatota alerģija pret nomenklatūru. Jā, pret nomenklatūru, kuru nozīmē no viena krēsla otrā, kurai dod garantijas, kuru aizsargā, un tā tālāk. Tauta šinī momentā to ne visai gribēs izprast, it īpaši, ja šai nomenklatūrai piešķirs tik lielas privilēģijas, kādu iepriekšējai nomenklatūrai nebūt nebija vai kuras netika afišētas. Turpretī šeit ir klaji pateikts, kas ir kas.

Pēc mūsu algu pacelšanas Augstākajā padomē mēs redzējām, kādas tai ir politiskas sekas, un pēc šodienas mītiņa Doma laukumā, ja šo dokumentu izlaiž tautā un ja žurnālisti to labi apskata, tad ir redzams, ka tur ir ļoti lielas pretrunas, un tam var būt diezgan neparedzētas politiskas sekas.

Vēl dažas piezīmes. Man īsti nav pieņemama Valsts civildienesta pārvaldes būtība. Man tā atgādina Glavlitu vai, es atļaušos teikt, kādreizējo speciālo komiteju Centrālajā komitejā, kas ieteica kadrus, pārbaudīja kadrus, to kvalifikāciju un vadīja viņu kustību. Tas atgādina nevis kaut ko rietumniecisku, bet gan ir ar vakardienas pieskaņu.

Un vēl viena lieta. Ja šis ir ierēdņu korpuss, Gaiļa kungs, tad man rodas lielas aizdomas. Tas ierēdņu korpuss, gribam mēs to vai negribam, tiks nokomplektēts divos gados, un valdošā koalīcija apzināti vai neapzināti šo ierēdņu korpusu nokomplektēs ar sev uzticīgiem kadriem, un tas ir ļoti loģiski. Taču šis likums pēc tam paredz, ka šos jums uzticīgos kadrus pārvietot var vismaz ar ļoti lielām grūtībām vai pat gandrīz nevar. Citai, opozīcijas valdībai pēc tam strādāt būs diezgan grūti.

Vēl viena piezīme. Man liekas, tas nav pareizi, ka Ministru kabinets, kam kalpos šie ierēdņi, pats nosaka kvalitāti šiem cilvēkiem. Šeit var būt liels subjektīvisms, tāpēc, manuprāt, šai eksāmenu komisijai vajadzēja būt korporatīvai. Ko tas nozīmē? Tur vajadzētu pieaicināt zinātniekus, praktiķus no pārvaldes sistēmas un no sabiedriskās puses, un tad tā būtu komisija, nevis ierēdņu virsvadība, pieņemot šos ierēdņus un vērtējot viņu kvalitāti. Par to autoriem derētu ļoti, ļoti padomāt.

Un vēl viena lieta - par privilēģijām. Ja šo likumprojektu izlasa kopumā un ja to izlasa tauta, tad tās ir satriecošas, kaut arī prasību daļa, es piekrītu, ir ļoti smaga. Es gribu izteikt vienu domu no savas dzīves pieredzes. Vai tā samaksa un tās privilēģijas, kuras mēs dosim vecajam - jā, pa lielākai daļai tas nerodas no jauna - ierēdņu korpusam, vai tās vienā dienā uzreiz pacels viņu darba tonusu? Man ir tāda pieredze: es esmu devis lielas priekšrocības viduvējiem kadriem, bet viņi paši viduvēji ir arī palikuši. Tātad kadru kvalitāte būtu jāceļ pakāpeniski un tad arī jāceļ privilēģijas.

Lasot pašas privilēģijas, rodas pārdomas: mēs, visi mirstīgie, dzīvokļus apmaksājam no savas algas, bet pensionāram nav līdzekļu, ar ko apmaksāt dzīvokli, turpretī šeit cilvēkam, kam ir augsta alga, dod vēl pabalstu, lai viņš var samaksāt par dzīvokli... Tas pats ir attiecībā uz trīspadsmito algu un divām pabalsta algām vēl klāt - tas ir jau četrpadsmit vai piecpadsmit algas, rēķinot kopā ar īpašiem pabalstiem. Tālāk - ģimenes piemaksas par laulātajiem, ja viens nestrādā. Tās ir lielas privilēģijas. Un vēl klāt vienreizējās piemaksas par grūtu darbu, par intensīvu darbu. Vai šodien pārvaldē darbs var būt neintensīvs? Tam ir jābūt intensīvam, un tad vienā laidā var piemaksāt. Es tikai saku, ka šīs privilēģijas būtu jāliek zem grifa “slepeni”, lai nezina žurnālisti un lai nezina tauta.

Tālāk. Par prēmijām un par balvām es nemaz negribu runāt. Tomēr vienu es gribu teikt: praktiski visas šīs privilēģijas nosaka nevis likums, nevis budžets, bet Ministru kabinets. Es domāju, ka vajadzētu vadīties pēc Satversmes, kur ir stingri pateikts par budžeta tiesībām un par budžeta noteiktām normām, nevis runāt par Ministru kabineta interpretētām normām. To derētu iestrādāt.

Un man būtu vēl tāds priekšlikums. Visas šīs privilēģijas varētu pieņemt ar vienu noteikumu - lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā būtu jānorāda, ka tās stājas spēkā pakāpeniski, proporcionāli mūsu tautas labklājības līmeņa pieaugumam. Šodien ir 83 procenti maznodrošināto. Un tad 17 procentus privilēģiju varētu palaist darbībā. Kā pieaug tautas labklājība, tā pieaug arī ierēdņu labklājība. Un tad tauta saprastu, tad te būtu kaut kāds adekvātums.

Un pēdējais. Autoru kolektīvam tomēr vajadzētu ļoti labi izstrādāt lēmumu par šā likuma stāšanos spēkā, par tā pakāpeniskumu un noteiktu darbības skaidrību. Man ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču par šiem atsevišķajiem jautājumiem vēl stingri jo stingri vajadzētu domāt. Man šķiet, ka arī Lagzdiņa kungs teica, ka nevajadzētu steigties, bet gan pieņemt šo likumu tādu, kāds tas mums būtu patiešām vajadzīgs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Egilam Levitam.

E.Levits (LC).

Dārgie kolēģi! Es negribu tagad skatīt sīkāk pa atsevišķiem pantiem, bet tikai īsi runāt par pašu likuma konceptu, ja pirmajā lasījumā tas pienākas. Kādēļ šis likums ir nepieciešams? Uzskatu, ka mēs pašlaik atrodamies situācijā, kad Latvijas valsts ir atjaunota, bet mums nav tāda valsts aparāta,kas varētu garantēt, lai mūsu valsts funkcionētu pareizi un efektīvi. Mēs visu laiku mīcāmies un muļļājamies, bet Latvijas valsts aparāts, kas ir faktiski tas instruments, ar ko mēs šeit Saeimā savu politiku realizējam, ir neefektīvs, ir neass, un nav arī kādam ko pārmest. Tāda ir realitāte, kuru mēs pašlaik konstatējam. Tā tas ir arī tādēļ, ka ierēdņa amats līdz šim netika uzskatīts par tādu amatu, kuram ir vajadzīga īpaša sagatavotība, kurš ir jāmācās. Vismaz trīs gadus ir jāiet ierēdņu skolā, lai kļūtu par labu ierēdni. Tāpat kā cilvēks mācās par inženieri vai par ārstu, viņam ir jāmācās par ierēdni. Ir jārada apziņa, ka ierēdņa amats ir amats, kuru nevar izpildīt cilvēks, kas tikko ienācis no ielas, bet viņam ir jābūt profesionāli sagatavotam. Pašlaik mums šādu profesionāli sagatavotu ierēdņu nav, tādēļ mums ir jāiet vienlaikus pa diviem ceļiem. Mums ir jārada Latvijas ierēdņu akadēmija jeb Latvijas administratīvā akadēmija, un es ceru, ka 1994.gadā tādu nodibinās. Ja šī akadēmija tiešām sāks strādāt 1994.gadā, tad pirmais tās absolventu izlaidums būs 1997.gadā, tātad tas ir ilglaicīgs projekts. Tas ir viens projekts. Otrs projekts - mums jākvalificē tie ierēdņi, kuri mums šodien ir, un tas nozīmē, ka šodienas ierēdņiem līdztekus savam darbam - es uzsveru: līdztekus savam darbam! - būs jāiet stingros kvalifikācijas celšanas kursos. Būtu arī jāpadomā par to, vai nevajadzētu noteikt obligāto izkrišanas kvotu, piemēram, 20%, lai panāktu, ka eksāmeni nav tikai formāla lieta. Katrā ziņā tas mums ir nepieciešams. Ir nepieciešams Civildienesta likums, bet mums nav jāgaida brīnumi no šā likuma. Tas ir likums, kurš mums šodien nepieciešams, bet kura augļus mēs redzēsim tikai pēc pāris gadiem. Rezultāti nāks ļoti lēnām. Uzskatu, ka šis likums radīs priekšnoteikumus, lai Latvijas valstij būtu neliels ierēdņu skaits.

Kas attiecas uz manu ministriju, šeit teica, ka mēs it kā meklējam cilvēkus, kas būtu “Latvijas ceļa” vai valdošās koalīcijas atbalstītāji. Man jāsaka, ka mēs ministrijā nedabūjam ne uzticamus, ne neuzticamus cilvēkus, jo tas vienkārši nav prestiža darbs, tas ir slikti atalgots darbs, tas ir neefektīvs darbs, un tajā paliek tikai tie, kuri netiek nekur citur tālāk. Tā tas nedrīkst būt Latvijas valstī. Mums ir jāmēģina padarīt šo ierēdņu darbu pievilcīgu, palielinot algas. Mēs neesam vēl šīs algas palielinājuši, bet algām ir jābūt vismaz samērīgām ar tām algām, kuras saņem cilvēki komercstruktūrās. Tādēļ, protams, šis likums ir saistīts ar izmaksām, bet vienlaikus ar algu paaugstinājumu (mēs nedrīkstam neko dot par brīvu!) ir arī jāprasa no šiem cilvēkiem vairāk. Pienākums kvalificēties ir obligāts.

Šodien es strīdējos ar kādu pašreizējās Saeimas ierēdni par to, vai drīkst pārcelt ierēdni no vienas iestādes uz otru. Protams, saskaņā ar Civildienesta likumu ir iespējams pārcelt, ja, piemēram, tajā iestādē vairs nevajag tik daudz cilvēku, bet citur - vajag. Pārcelšanas jautājums droši vien būs viens diskutējams jautājums, kad pāriesim pie šā likuma otrā lasījuma. Kā piemēru minēšu Pilsonības un imigrācijas departamentu. Tas šodien veic lielu darbu, iedzīvotājus reģistrējot un iedzīvotājiem izdodot pases, bet pēc diviem gadiem, varbūt pēc viena gada, šis darbs būs paveikts. Vai mums tad vajadzēs 300 ierēdņu šajā departamentā tikai tādēļ, ka viņi tur ir pieņemti? Tad, protams, varēs pārcelt šos ierēdņus darbā tur, kur tas ir nepieciešams. Šis pārcelšanas moments ir ļoti svarīgs. Uzskatu, ka šis likums rada priekšnoteikumus, lai mēs ilgstošā laikposmā - es uzsveru: ilgstošā laikposmā - sagatavotu augsti kvalificētus un ātri strādājošus ierēdņus. Ātri strādājošus - tas šodien ir pilnīgi svešs jēdziens mūsu iestādēs. Piemēram, nesen, braucot no Igaunijas, varēju vērot, kā notika vienas muitas komandas nomaiņa ar otru: trīs stundas tika apturēta satiksme uz Igaunijas un Latvijas robežas!

Kas vēl ir jauns un Latvijai šodien varbūt pilnīgi neparasts? Ir arī ierēdņu tradīciju iedibināšana, valsts kalpotāju ētikas radīšana: ierēdnim ir jābūt lepnam par to, ka viņš kalpo valstij un bez ierunām izpilda visus valsts rīkojumus. Arī šī ētika, šis ētikas moments mums ir jārada attiecībā uz Latvijas valsts ierēdņiem.

Tagad rodas jautājums sakarā ar finansēm. Cik izmaksās šī reforma? Es uzskatu, ka mums ir jājautā otrādi: cik ātri mēs šo likumu realizēsim? Tas būs atkarīgs no tā, cik daudz līdzekļu mēs piešķirsim. Jo lielāks būs budžets un jo vairāk finansu mēs piešķirsim šai reformai, jo tā notiks ātrāk. Ja mēs uzskatīsim, ka tā nav tik svarīga, un piešķirsim pavisam maz finansu, tad arī reforma būs ilgāka. Kā piemēru minēšu atkal Ierēdņu akadēmiju. Ja mēs uzskatīsim, ka 1994.gadā nevarēsim to radīt, bet varēsim tikai 1995.gadā, ir skaidrs, ka reforma ieilgs. Tādēļ būtiski ir, par cik svarīgu mēs uzskatām šo jautājumu, un, ja mēs to uzskatām par ļoti svarīgu, šā projekta realizācijai ir jāpiešķir daudz finansu 1994.gadā. Ja mēs uzskatīsim šo jautājumu par nesvarīgu, mēs piešķirsim maz līdzekļu, un līdz ar to process ieilgs. Viss atkarīgs no nostādnes.

Te bija jautājums par Civildienesta pārvaldi. Civildienesta pārvalde ir institūcija, kurai vajag “menedžēt” visus Latvijas ierēdņus. “Personāla menedžments” - arī tas mums vēl ir diezgan nepazīstams jēdziens, jo personāla menedžments ir, varētu teikt, zinātne par sevi. Šodien to vispār nepielieto Latvijas iestādēs. Centralizēti Latvijas mērogā to varētu darīt tā, lai ar vismazāko ierēdņu skaitu mēs varētu panākt vislielāko efektivitāti. Tādēļ arī ir nepieciešama šī centralizētā pārvalde. Mums jāpaliek nevis atsevišķu ministriju ietvaros, nevis atsevišķu iestāžu ietvaros, bet mums ir jāizvērtē no visas valsts viedokļa kopumā, kas mums ir vajadzīgs, lai valsts varētu savas funkcijas veikt.

Un patiešām: ja mēs palasām šo likumu kopumā - lūdzu visus kolēģus lasīt nevis atsevišķus pantus, bet visu likumu kopumā, kā to darīja Kides kungs,- tad prasības tiešām šķiet ļoti niknas, bet, lai, pastāvot šādām prasībām, cilvēki ietu strādāt valsts iestādēs, ir skaidrs, ka viņiem nepieciešamas noteiktas garantijas un attiecīgas algas. Uzskatu, ka pareizs ir Kides kunga ierosinājums - rūpīgi pārskatīt jautājumu un izsvērt šā likuma spēkā stāšanās kārtību, jo ir vajadzīga konkrēta un ļoti labi noregulēta šā likuma spēkā stāšanās kārtība, lai iestādes varētu pāriet uz jauno sistēmu. Domāju, ka vislabākā zīme tomēr ir tā, ka no visām frakcijām - gan no LNNK frakcijas deputāta Karnupa puses, gan no frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāta Kides kunga puses - ir principiāls atbalsts šim likumam, jo šis ir Latvijas likums, kas darbosies daudz ilgāk nekā šī valdība, un tāpēc mums visiem ir jābūt ieinteresētiem šo likumu pieņemt atbilstoši mūsu kopējām interesēm. Domāju, ka šo likumu varētu uzskatīt par vienu no šīs valdības (tās valdības, kura identificējas ar šo likumu) iecerētās reformas pamatiem, un mēs lūdzam arī jūs to par tādu uzskatīt un savās debatēs šo likumu novērtēt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Debates ir pabeigtas. Vai referenti grib vārdu? Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti, man ir kāds priekšlikums. Kā es jau minēju, sākot debates, likumprojekts “Par valsts civildienestu” un likumprojekts “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” faktiski uz otro lasījumu būs vienā likumprojektā, kaut šoreiz tie ir izdalīti divos likumprojektos. Es lūgšu varbūt par abiem balsot pirmajā lasījumā, un tādā veidā mēs ietaupīsim mazliet laika.

Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs, par jūsu labajiem nodomiem, tomēr mums ir jārēķinās ar to, kas mums ir. Un tāpēc: vai vēl kāds no referentiem vēlas uzstāties? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par valsts civildienestu” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. 60 - par, 13 - pret, 5 - atturas. Likumprojekts ir akceptēts tālākai lasīšanai pa pantiem.

Pārejam pie nākamā likumprojekta - “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu”.

V.P.Karnups. Es ierosināju to tāpēc, ka tas ir visai cieši saistīts ar pirmo likumprojektu. Kā jau minēju, uz otro lasījumu tas faktiski tika iekļauts šajā pirmajā likumprojektā. Es lūdzu vienkārši formāli šo pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Neviens nevēlas. Tad lūdzu balsot par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” tālāku lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 10, atturas - 8. Likumprojekts ir akceptēts lasīšanai pa pantiem.

Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu izdruku. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt izdruku par deputātiem, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš ir.

Z.Tomiņš. Tiek izlabots, ka reģistrējies.

Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Edvīns Inkēns, Juris Janeks, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Jānis Lucāns, Valdis Pavlovskis, Anna Seile, Ivars Silārs, Juris Sinka, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamā sēde būs nākamo ceturtdien, 28.oktobrī pulksten 9.00.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktores: J.Kravale un L.Bumbure

Mašīnrakstītājas: Mārīte Ceļmalniece un Biruta Strazdiņa

Korektores: D.Kraule un S.Stikute.

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 21.oktobrī

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts civildienestu” - 1.lpp.

- dep. M.Gailis - 1.lpp.

- dep. E.Kide - 2.lpp.

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes iesniegums - 2.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 2.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 3.lpp.

Par dienas kārtības punktu izmaiņām - 4.lpp.

- dep. A.Endziņš - 5.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem un

labojumiem Latvijas Republikas Augstākās

padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par

koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku

(uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku

pieprasītajās zemēs”” - 6.lpp.

Par likumprojektu “Par cukura ievedmuitas

tarifu” - 6.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 7.lpp.

Par atvaļinājuma pagarināšanu deputātam

J.Zīgeristam - 7.lpp.

- dep. I.Daudišs - 7.lpp.

Par pieprasījumu komisijas atzinumu par frakcijas

“Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pieprasījumu

“Par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas

Republikas pilsoņiem, kuriem nav PSRS pases ar

Iedzīvotāju reģistra atzīmi” - 8.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 8.lpp.

Par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījumu

Ministru prezidentam V.Birkavam (par dažu Rīgas

namu pārdošanu) - 8.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 8.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 11.lpp.

Par procedūru - dep. A.Grots - 11.lpp.

Izglītības un kultūras komisijas deputātu

pieprasījums iekšlietu ministram V.Kristovskim - 12.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 12.lpp.

Par likumprojektu “Par Līgumu starp Latvijas

Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivānas)

valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un

aizsargāšanu” (1. un 2.lasījums) - 13.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 13.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem Augstākās padomes

1993.gada 2.februāra apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā

par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē

Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas

Republikas pilsonības”” (1.lasījums) - 15.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 15.lpp.

Likumprojekta izskatīšana

2.lasījumā - dep. A.Endziņš - 16.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 17.lpp.

Par likumprojektu “Par civilstāvokļa aktiem”

(2.lasījums) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 18.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 20.lpp.

- dep. A.Endziņš - 23.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

- dep. A.Endziņš - 24.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 26.lpp.

- dep. A.Endziņš - 27.lpp.

- dep. A.Prēdele - 28.lpp.

- dep. A.Endziņš - 28.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 29.lpp.

- dep. A.Seiksts - 29.lpp.

- dep. A.Endziņš - 29.lpp.

- dep. A.Seiksts - 30.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 32.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 33.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 34.lpp.

- dep. J.Tupesis - 35.lpp.

- dep. A.Seiksts - 36.lpp.

Par procedūru, pantu

apspriešana - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

- dep. I.Folkmane - 42.lpp.

- dep. A.Endziņš - 43.lpp.

- dep. I.Folkmane - 48.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- dep. I.Folkmane - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. A.Prēdele - 55.lpp.

- dep. A.Endziņš - 55.lpp.

- dep. I.Folkmane - 58.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

- dep. A.Endziņš - 61.lpp.

Par darba kārtību - dep. A.Endziņš - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 66.lpp.

Par lēmuma projektu “Par dažu Latvijas Republikas

rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu” - 66.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 67.lpp.

Par lēmuma projektu “Par Preiļu rajona Zemesgrāmatu

nodaļas priekšnieka iecelšanu” - 70.lpp.

- dep. A.Endziņš - 70.lpp.

Par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša

V.Jonikāna pirmstermiņa atbrīvošanu no amata” - 71.lpp.

- dep. A.Endziņš - 71.lpp.

Par deputātes Aidas Prēdeles iekļaušanu Sociālo

un darba lietu komisijas sastāvā - 71.lpp.

Par lēmuma projektu “Par visu frakciju pārstāvju

darba grupas izveidošanu Pilsonības likumprojekta

izstrādāšanai” - 72.lpp.

- dep. P.Elferts - 72.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 72.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 73.lpp.

- dep. A.Endziņš - 75.lpp.

- dep. J.Sinka - 75.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””

(2.lasījums) - 76.lpp.

Par procedūru - dep. P.Elferts - 76.lpp.

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 76.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas

kārtību un LR AP lēmuma “Par Latvijas Republikas

likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību”

atsevišķu punktu atcelšanu” (2.lasījums) - 77.lpp.

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 77.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 78.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 79.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 79.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 80.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 80.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 81.lpp.

- dep. R.Marjaša - 82.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 83.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 84.lpp.

- dep. A.Prēdele - 85.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 85.lpp.

labklājības ministrs J.Ritenis - 86.lpp.

- dep. P.Tabūns - 86.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 88.lpp.

- dep. P.Elferts - 89.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 90.lpp.

budžeta valsts ministrs J.Platais - 94.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 97.lpp.

- dep. E.Berklavs - 98.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 99.lpp.

- dep. A.Siliņš - 101.lpp.

- dep. G.Resnais - 104.lpp.

Par procedūru - dep. E.Kide - 107.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 109.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 110.lpp.

Par darba laika pagarināšanu - 113.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums) - 113.lpp.

Ziņo - dep. R.Apsītis - 113.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

arhīviem”” (3.lasījums) - 116.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 116.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Birzniece - 117.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 117.lpp.

- dep. A.Endziņš - 118.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 118.lpp.

- dep. A.Seiksts - 118.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 118.lpp.

Debates - dep. I.Grava - 119.lpp.

tieslietu ministrs E.Levits - 122.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 123.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Valodu likumā”

(3.lasījums) - 124.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 124.lpp.

Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” jautājums
Ministru prezidentam V.Birkavam - 125.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 125.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 126.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona

pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par

galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta

pašvaldību”” (3.lasījums) - 126.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 126.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas Augstākās

padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes

Prezidija lēmumu atcelšanu” (3.lasījums) - 127.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 127.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi

likumā “Par zemes komisijām”” (2.lasījums) - 127.lpp.

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 128.lpp.

Debates - dep. J.Zaščerinskis - 128.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 129.lpp.

- dep. R.Marjaša - 130.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 131.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts civildienestu”

(1.lasījums) - 132.lpp.

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 132.lpp.

Debates - dep. M.Gailis - 133.lpp.

Par sēdes darba laika pagarināšanu - 139.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 139.lpp.

- dep. R.Apsītis - 142.lpp.

- dep. E.Kide - 144.lpp.

- dep. E.Levits - 148.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 151.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 152.lpp.