Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas, godātie kolēģi!

Šodien ir 2010.gada 2.septembris, un mēs sākam 9.Saeimas 2010.gada rudens sesijas pirmo sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no sēdes darba kārtības 31.punktu - likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Visu cieņu Ministru kabinetam, bet šoreiz ir sanācis neliels pārpratums. Likumprojektā, kura anotācijā ir rakstīts tikai un vienīgi par veterināro zāļu apriti un uzraudzību aptiekās, ir nezin kāpēc iesprucis 36.pants, grozījumi 36.pantā, par ko mēs tik tikko beidzām ļoti karstas diskusijas un pieņēmām kaut kādu izsvērtu lēmumu. Tāpēc mans priekšlikums ir neatbalstīt šo likumprojektu, un mans lūgums ir Sociālo un darba lietu komisijai izvērtēt, vai ir vai nav iespējams to sadaļu, kas attiecas uz zālēm, uz veterinārajām zālēm, ieviest - un, cik vien iespējams, ātri ieviest! - likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa runās „par”.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu šodien šo likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” tomēr nodot komisijai. Ar dziļu cieņu pret Zaķa kungu tomēr jāteic, ka diemžēl atbilstoši Saeimas kārtības rullim nevar ņemt tā uzreiz jebkuru likumprojektu, kurš tai nav nodots, un sākt izvērtēt. Tā tas nav iespējams.

Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pietiekami saprātīga, lai izvērtētu šo likumprojektu, vēl jo vairāk tāpēc, ka likumprojekta iesniedzējs ir Ministru kabinets. Un, atvainojiet, Ministru kabinetā jūsu partiju pārstāvošie ministri par to ir balsojuši. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kļūdījās!”) Kļūdījās vai nekļūdījās? Tātad es domāju, ka tomēr kopīgiem spēkiem būtu nepieciešams to izvērtēt.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 67, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres, Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā ” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš runās „pret”.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, rodas izjūta, ka kolēģiem šoreiz ir paslīdējusi kāja pret otro bausli: „Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt.” (Troksnis zālē.) Skumji, ka jāredz, kā mani tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem mērķiem. Īslaicīgiem mērķiem, varētu teikt, jo līdz vēlēšanām atlicis tikai mēnesis.

„Mērnieku laikos” Kaspars Gaitiņš sacīja Ilzei par tādiem kā Oļiniete, kas vienmēr staigāja ar Dieva vārdu mutē: „Pirmie, kas zied, bet augļus nenes, ir tie, kuri ar ticību lielās, lepojas un grib ar to vien uzsvērt visus cilvēka pienākumus pret savu tuvāko un atlīdzināt jeb izdzēst sev mīlības noziegumus, meklēdami pie tiem neticības, caur ko sevi grib ierādīt ļaužu priekšā par ticīgiem, jo tad vien viņi var izskatīties par augstu stāvošiem, kad citus pagrūž gar zemi. Šie ir bīstamākie un ļaunākie cilvēki uz pasaules, jo no redzamas čūskas var izsargāties, bet no neredzamas - ne.”

Nelietīga svētā vārda piesaukšana ir arī tad, ja mēģinām Viņa vārdu izmantot kādiem nekrietniem politiskiem mērķiem. Mateja Evaņģēlijā teikts: „Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā. [..] Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz [..], ielu stūros stāvēdami, Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos.” Lai ļaudīm izrādītos!

Baidos, ka mani tuvākie kolēģi šoreiz ir iesnieguši šo likumprojektu, lai ļaudīm rādītos. (Aplausi.)

Kas attiecas uz apvienības „Par labu Latviju” priekšlikumu, tad jāteic, ka juridiski tas nemaina neko - nenieka no pašreizējā Izglītības likuma 10.panta pirmās daļas! Likums jau paredz kristīgās ticības mācību, likums jau tagad pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību vidusskolās. Likums jau tagad dod neticīgiem izvēli. Būdams izglītības un zinātnes ministrs, es ieviesu kristīgo mācību skolās, un to var paplašināt, nosakot izglītības standartā arī Bībeles mācību vidusskolās.

Sakiet, iesniedzēji, kas šeit ir juridiski jauns! Vai vārdi „no 1. līdz 12.klasei”? Tad jāsaka, ka, jūs, mani tuvākie, esat izkropļojuši kardināla Jāņa Pujata labo ideju, kurš Bībeles mācību ieteica mācīt tieši vidusskolā.

Kas cits kā vien varaskāra godkāre, vēlme ar savu Dieva mīlestību ļaudīm rādīties ir licis jums nākt klajā ar šādu juridisku brāķi?

No likuma teksta ir izmests vārds „ticības” un aizstāts ar vārdu „Bībeles”. Tā faktiski ir vienīgā izmaiņa. Šobrīd spēkā esošais likuma 10.pants tāds ir jau kopš 1999.gada, kad šis likums ir pieņemts, un tas ir sekmīgi darbojies visus šos gadus. Nebija nekādu problēmu ieviest kristīgo mācību skolās 2003.gadā. Īstais spēka pielikšanas punkts šeit bija Ministru kabineta noteikumi, kur ir runa par izglītības standartu.

Ja mēs gribam kaut ko mainīt izglītībā, tās mācību priekšmetos un tamlīdzīgi, tad ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi. Nelaime ir tāda, ka iesniedzējiem šī dabiskā grozījumu vieta nav pieejama, jo Latvijas Pirmā partija neienāca valdībā, bet Tautas partija no valdības aizbēga. Tāpēc tagad jāsāk ķerties pie likuma, kur šīs normas, jaunieviestās normas, nedod absolūti neko. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Dubults neplīst!”)

Godātie kolēģi! Vēl viens citāts no „Mērnieku laikiem”, kur Kaspars par Dieva vārda nelietīgiem valkātājiem saka: „Tie gūst savu labumu pat iz cita nelaimes, un tādēļ tur ir redzami vairāk Dieva vārdu veltīgi valkātāji, jo patiesīgie Dieva lūdzēji atrodas retāk nekā rudzu salmi ar divi vārpām. Tie ļaudis lūdz: „Ak, mīļais Pestītāj, lūdzu tik to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, Zirņu kalna tīrumiņus un tās ataudziņas gar Šmakānu robežām.””

Šo mūslaiku ķenču un oļiniešu mērķis ir izrādīties, lai lūgtu sev vietiņu nākamajā Saeimā. Kauns Kunga vārdu izmantot, lai celtu zemo priekšvēlēšanu reitingu!

Mateja Evaņģēlijā ir teikts: „Jūs, liekuļi!...”

Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. Desmit sekundes, lūdzu...

„...Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet sirds ir tālu nost no Manis.”

Šis likuma brāķis stāsta par autoriem. „Koku pazīst pēc tā augļiem,” sacīts Mateja Evaņģēlijā. Ne par Dieva svētītu valsti ir šie priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. ...ne par labu Latviju, bet... Šķiet, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis farizeju bloks, kas cīnās par siltām vietām 10.Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paldies deputātam Šadurskim. Es tomēr norādu, ka runas laiks ir piecas minūtes. Un es lūdzu to ievērot.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam, viņš runās „par”.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien godātie kolēģi! Es nerunāšu par juridisko tehniku tik daudz kā par lietas būtību.

Mēs jau visi izlasījām, ka nedēļas sākumā Itālijā viesojās Muamars Kadafi un nolasīja divas lekcijas par to, ka Eiropa kļūs islāmticīga. (No zāles: „Un kam nolasīja!”) Un viņš sacīja arī to: „Mums Eiropa nav ne jāiekaro, ne jāsūta teroristi, bet tā jau ir mūsu - ar bērniem un ar ticību.” Savukārt Eiropai ir gan nauda, gan programmas, bet nav bērnu un nav ticības.

Un kāda iemesla dēļ mēs bērnus sūtām skolās un mācām viņiem daudzus mācību priekšmetus un arī sagatavojam skolotājus? Lai bērni būtu sagatavoti patstāvīgai dzīvei.

Tas jautājums, ja mēs atmestu nost visas priekšvēlēšanu kaislības, ambīcijas un retoriku, ir šāds: kas veido bērna personību? Kas veido bērna raksturu? Kas veido bērna pasaules uzskatus, pārliecību? Mēs ļoti bieži savu dzīvi veidojam šādās kategorijās: patīk, nepatīk. Bet mums būtu jāmācās veidot dzīvi citās kategorijās - pareizi, nepareizi. Un tas jautājums jau ir par to - kas mācīs bērniem kopsakarību starp vērtībām un laimi? Par to, ko Šadurska kungs jau arī sacīja, - ko sēsi, to pļausi; kas apslēpts, tas reiz nāks gaismā; ko tu gribi, lai tev dara, to tu dari citiem. Ka svarīgāki ir nevis panākumi, bet gan tavs raksturs; ka mīlestība ir ne tikai fiziska kaisle, emocijas, labs garastāvoklis, bet arī apzināta rīcība - darīt labu otram cilvēkam par spīti vai neatkarīgi no tā, kā es jūtos. Un kas mācīs bērniem to, ka gan individuālā, gan sabiedrības labklājība ir atkarīga ne tik daudz no materiālām lietām, bet gan no rakstura un no tā, kā veidojam attiecības? Un tāpēc šim piedāvājumam, kas tagad mums tiek celts priekšā, vajadzētu būt brīvam no priekšvēlēšanu kaislībām, tam vajadzētu būt arī tik tālredzīgam kā tām lietām, kuras savulaik mūsu tēvi ielika konstitūcijā un kuras kalpo gadu desmitiem ilgi.

Ticības mācība - tā būtu stunda, uz kuru nav jāvelk aiz rokas, tā būtu stunda, kurā nemācīs ne Bībeles ģeogrāfiju, ne Bībeles vēsturi, ne cīņas ar kānaāniešiem, amoriešiem, hiviešiem vai ferisiešiem, bet tā būtu stunda, kurā noskumušais iegūst prieku. Tā būtu stunda, kurā atstumtais iegūst draugus. Tā būtu stunda, kurā satrauktais iegūst mieru; kurā drosmīgais iegūst pazemību. Tā būtu stunda, pēc kuras bērni mājās pārnes cerību un svētību. Tā būtu stunda, kurā tiek saprasts, ka pat nāves brīdī cilvēkam ir cerība. Un tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies veidot attiecības. Tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies uzņemties atbildību un palikt uzticīgiem. Un tā būtu stunda, kurā nav kontroldarbu, bet kurā ir diskusijas, ieklausīšanās; kurā tiek saņemts atbalsts. Man ļoti patiktu šāda stunda. Tas novēlējums ir, ka mēs varētu iesākt un tad gada laikā izstrādāt kopā ar speciālistiem, ar sabiedrību šos principus, kas iemāca bērniem vērtības, kuras balstās uz kristīgās pasaules uzskatiem.

Protams, mēs varam te devalvēt un dažādi profanēt lietas, bet agri vai vēlu mēs nonāksim pie brīža, ka mums bērniem ir jāiemāca vērtības, ja mēs gribēsim pastāvēt Rietumu kristietības balstītā Eiropas civilizācijā. Tāpēc es tomēr iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Acīmredzot jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai būs jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres, Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 26, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska, Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Viņa runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Partijas „Par labu Latviju” deputāta kandidāta Ainara Baštika pagājušās nedēļas vārdiskais uzbrukums „Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai liek atcerēties farizejus. Ne „Vienotība”, ne, domāju, arī Zaļie un Zemnieki nav pret Bībeles zināšanu, bet ir pret sasteigtu, sabiedrībā neizdiskutētu lēmumu - obligātā kārtā ieviest Bībeles mācību skolā, jo, pirmkārt, sabiedrības locekļiem ir jābūt izvēlei. Un pašlaik tāda pastāv. Latvijā kristīgo mācību izvēlējušies aptuveni 16 procenti no visiem skolēniem. Tas ir maz, un te ir par ko padomāt, kāpēc tā.

Otrkārt. Esmu pret ticības, kas ir garīga lieta, sasaisti ar vislaicīgāko, kas vien var būt, - ar politiku, par ko diemžēl varēja pārliecināties nesenajā kardināla Jāņa Pujata uzrunā Aglonā, aģitējot par laicīgo varu tās visšaurākajā segmentā un nostājoties, piemēram, pret „Likteņdārza” ideju. Jaunā Rīgas katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pozīcijā, arī luterāņu arhibīskapa Jāņa Vanaga pozīcijā, paldies Dievam, ir manāma distancēšanās no tiešas sasaistes ar laicīgo varu. Bet ir jāpaiet laikam, lai redzētu, vai Baznīca no kanceles ticīgajiem dos padomus, par kādu partiju balsot, vai runās par kristīgajām vērtībām, politisko izvēli atstājot katra pilsoņa ziņā. Jau 1922.gadā Satversmes sapulces loceklis Petrevics proponēja (citēju): „Reliģijai ir vieta Baznīcā, bet ne parlamentā un politikā.” Domāju, ka tas ir aktuāli arī šodien.

Treškārt. Nevar noliegt, ka sabiedrībā ir smaga vērtību krīze, bet, nezinot piedāvātās Bībeles mācības programmu, nezinot pedagogu resursus, nevar un nedrīkst balsot par kaķi maisā. Latvijā ir 846 vispārizglītojošās dienas skolas. Katram no posmiem - sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai - ir vajadzīgs savs pedagogs. Pie tam ar augstskolas izglītību atbilstošajā specialitātē plus pedagoģisko izglītību. Pašreiz tas ir pilnīgi nereāli.

Mateja Evaņģēlijā ir Jēzus vārdi par farizejiem (citēju): „Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. Aklo farizej! Šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta.”

Priekšlikuma iesniedzēji rīkojas kā farizeji, iestājoties par formu, bet ignorējot pašu galveno - saturu.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir ļoti žēl, ka mēs aiz savām politiskajām brillēm neredzam vispār lietas būtību, jo mūsu iesniegtais likumprojekts paredz, ka tieši no 1. līdz 12.klasei tiek ieviesta kristīgā Bībeles mācība atšķirībā no tā, kā tas ir tagad, - no 1. līdz 3.klasei.

Protams, šis priekšlikums ir izraisījis pozitīvi vērtējamu diskusiju sabiedrībā, atklājis arī to, ka sabiedrība patiešām nezina Bībeli un dzīvo stereotipu gūstā.

Un absolūti nepamatoti ir pārmetumi, ka šī mācība tikšot uzspiesta. Mūsu grozījumos ir rakstīts, ka pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem ir tiesības rakstveidā atteikties no šā priekšmeta apgūšanas.

Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka kristīgās vērtības ir jāieaudzina ģimenē, tāpēc neesot nepieciešams tās apgūt skolā. Jā, es piekrītu, ka bērnu audzināšana pārsvarā notiek ģimenē un ka sākotnējā izpratne par kristīgām vērtībām bērnam būtu jāapgūst ģimenē. Taču netiek ņemts vērā tas, ka Latvijā sabiedrība ir neviendabīga un liela daļa vecāku par kristīgo ticību vispār nav dzirdējuši un nespēj savam bērnam to pasniegt pietiekami objektīvā veidā.

Turklāt Latvijā ir liels skaits nelabvēlīgo ģimeņu, kurās bērni nesaņem pietiekamu audzināšanu. Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri vispār nevēlas aizdomāties par tādiem jautājumiem kā garīgā un morālā attīstība, pilnveidošanās un atbildība.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā dievkalpojumā teica: „Baznīcai ir zināmi instrumenti un principi, ko tā var piedāvāt laicīgajai sabiedrībai.” Pirmām kārtām mēs uzsveram, ka sirdsapziņa ir tā vieta, kur cilvēks sastopas ar Dievu un izvēlas labo vai ļauno. Tātad mums nav vis jāmoralizē, bet gan jāaudzina sirdsapziņa. Mēs nevaram uzspiest savu viedokli vai ticību sabiedrības locekļiem, bet kā valsts pilsoņiem mums ir tiesības to izklāstīt un informēt pārējos par to, kāda ir mūsu vērtību hierarhija. Un mums ir tiesības to darīt arī skolā, protams, atstājot dialoga partneriem pilnīgu brīvību pieņemt vai nepieņemt mūsu viedokli.

Tātad pamatprincips ir informēt, nevis uzspiest, un tas pilnībā atspoguļojas mūsu likumprojekta saturā.

Runa nav un nekad nav bijusi par to, ka bērni masveidā tiks piespiesti kļūt par ticīgajiem, bet gan par to, ka Bībeles zināšanas ir cilvēka vispārējā kultūras līmeņa svarīga sastāvdaļa.

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti interesantam faktam. Laikā, kad Latvijā ir šī diskusija un ir izskanējušas domas, ka šādu mācību skolās nevajagot, ateistiskā Ķīna ir kļuvusi par valsti, kurā strauji - tikpat strauji kā ekonomiskās attīstības tempi - pieaug kristiešu skaits. Tajā jau ir 130 miljoni kristiešu! Ķīniešu zinātnieki ir izpētījuši, ka pastāv saistība starp kristīgās morāles normu izplatību un veiksmīgu ekonomikas attīstību; ir atzīta reliģijas loma harmoniskas sabiedrības veidošanā un izdarīti attiecīgi grozījumi Ķīnas konstitūcijā.

Ļoti dīvaini! Mēs atsakāmies no savām saknēm un vērtībām, bet kādi citi tās pieņem. Tagad ir jautājums - kurš iegūs? Jo tukša vieta jau nepaliek.

Mēs bieži vien uztraucamies un vaimanājam par to, kas notiek ar sabiedrību, ar jaunatni. Atkarības, vardarbība, izlaidība, egoisms un bezatbildība. Cēlonis ir viens - jauniešiem vai nu neizveidojas, vai ātri un impulsīvi mainās vērtību sistēma. Bieži vien tādas vispār nav, un tā vien šķiet, ka kādam tas ir izdevīgi, jo sabiedrība bez stabilas un pārbaudītas vērtību sistēmas ir viegli manipulējama un kontrolējama, un veidojama par patērētāju sabiedrību bez ideāliem un mērķiem. Tādēļ aicinu aizdomāties, vai šodien, liedzot bērniem apgūt Bībeles mācību, kristīgo mācību, skolās, mēs neliegsim viņiem būtisku vērtību pamatu, kas veido harmonisku visu sabiedrību.

Un nu par šiem aizrādījumiem, par farizejiem, par to, ka Dievs izvērtēs katru no mums. Patiešām, katru vārdu, ko mēs šeit runājam, Dievs izvērtēs! Tas būs Viņš, nevis cilvēks. Un šo vērtējumu droši vien mēs ieraudzīsim ātrākā vai vēlākā laikā savā dzīvē. Es nebaidos par to. Es stāvu droši Dieva priekšā, jo mana sirds ir tīra. Es...

Sēdes vadītājs. Feldmanes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Feldmane. ...šo likumprojektu parakstīju nevis kādu politisku mērķu vadīta, bet tikai tāpēc, ka tāda ir tiešām mana ticības pārliecība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska, Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 25, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „par”.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kad šāgada 4.februārī kopīgi ar vēl četriem deputātiem es iesniedzu Saeimā sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, daudzi mani oponenti teica: „Nu ir maisam gals vaļā! Nu tik sāksies haoss un divi duči citu pagastu un novadu darīs to pašu.” Taču tā tas nenotika, un tas ir tikai apstiprinājums tam, ka tiešām kādreiz notiek kļūdas. Un mūsu kā likumdevēju uzdevums ir šādas kļūdas labot, jo nepareizi, kļūdaini lēmumi ir labojami attiecīgi juridiskā veidā.

Protams, ir nepieciešami ļoti daudzi precizējumi un uzlabojumi, lai mēs varētu tiesiski, juridiski un finansiāli šo procesu precīzi noteikt. Tas attiecas arī uz iedzīvotāju aptaujām, jo, ja novadā, piemēram, ir trīs pagasti - divi lieli, bet viens mazs - un ja mazais grib atdalīties, tad, iespējams, šādas aptaujas var dot pilnīgi pretēju rezultātu. Līdz ar to, protams, tas ir jāatrunā likumā un ir jānosaka normas, kā tas ir vērtējams. Tā bija arī šinī gadījumā. Taču Rojas novada dome pieņēma lēmumu par atdalīšanos. Līdzīgi ir arī ar daudziem finansiāliem jautājumiem.

Iespējams, ka līdz ar to brīdi, kad iedzīvotāji ir izteikuši šādu vēlmi un ir iesniegti likumprojekta grozījumi, tādā gadījumā arī ar likumu ir jānosaka finansiālās darbības ierobežojumi gan apvienoto, gan kopīgo projektu realizēšanā, pagastu īpašumu apvienošanā un tā tālāk.

Tā kā ir nepieciešams juridiski precizēt, kā realizēt grozījumus novadu teritorijās, lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai tālākajai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Jābalso!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās „pret”

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es tiešām aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu. Likumprojekta piedāvātā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu redakcija paredz izslēgt likuma 14.panta sestās daļas 2.punktā esošo normu, proti: dzīvojamās mājas pārvaldnieks veidotos uzkrājumus nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildīto saistību izpildei, parādu segšanai un tamlīdzīgi. Vienkārši runājot, šobrīd pārvaldniekam ir aizliegts segt dzīvokļu īpašnieku parādus par komunālajiem pakalpojumiem no citu dzīvokļu īpašnieku uzkrātās apsaimniekošanas maksas. Ja mēs izslēgsim šo normu, mūsu valstī saglabāsies nederīga prakse, ka izdevīgi ir nemaksāt. Un ka tiek diskriminēti godprātīgie maksātāji, kuri galu galā maksā divreiz: par sevi un par kaimiņu - nemaksātāju.

Vēl vairāk! Pašreizējās, spēkā esošās, normas izslēgšana nemotivēs dzīvokļu īpašniekus maksāt par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet - tieši otrādi! - mudinās nemaksāt, jo viņu parādus segs ar citu, kaimiņu, samaksāto naudu. Un nemaksātāji saņems tos pašus pakalpojumus tādā pašā kvalitātē, kādus saņem maksātāji.

No otras puses, šīs normas izslēgšana atvieglotu dzīvi tiem apsaimniekotājiem, kuri nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumam un cīnīties ar parādniekiem, vēršoties tiesā.

Ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai.

Likuma grozījums veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību, kuru nedrīkst pieļaut. Citas likuma izmaiņas nekomentēšu. Minētais grozījums ir rūgts piliens medus kausā, tāpēc ierosinu neatbalstīt likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās „par”.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsa iebilde kolēģa teiktajam.

Komisija savā sēdē uzklausīja Rīgas domes ekspertus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. Latvijas Pašvaldību savienība un Rīgas dome izpilddirektora Radzeviča personā un Rīgas domes ekspertu personā atbalsta šos grozījumus, par kuriem runāja šeit nupat kolēģis. Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai uzsāktu apkures sezonu, citas iespējas nav - dzīvokļu īpašniekiem ar pārvaldnieku starpniecību ņemt naudu siltuma parādu segšanai vienīgi no diviem avotiem: no pašvaldības kases vai arī no uzkrājumiem. Un pašvaldības, protams, tieši nefinansē parādu segšanu, bet dara to tikai caur pabalstiem, ko tās izmaksā iedzīvotājiem.

Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka, sākoties apkures sezonai, šādu praksi visā Latvijā, it īpaši lielajās pilsētās, ir spiesti realizēt gandrīz visi pārvaldnieki, it īpaši pašvaldību namu pārvaldes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas, proti, „Par atvaļinājuma piešķiršanu”, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Lāča un Dobeļa - iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā (acīmredzot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem) Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai” un nodot to Ārlietu komisijai. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Viņš runāšot „par”.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi, šis Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts vakar ir saņemts lietvedībā, taču saskaņā ar visiem šiem termiņiem tam vajadzētu būt nākamās sēdes darba kārtībā. Bet tad mēs varam nokavēt un uz laiku zaudēt balsstiesības minētajā starptautiskajā forumā.

Līdz ar to ir lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir sagatavojis atzinumu un piekritis termiņa saīsināšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi”? (No zāles: „Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst.

Līdz ar to Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam Dzintaram Ābiķim neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.jūlijā.

Šim paziņojumam ir informatīvs raksturs, un tas nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Aizklāti balsojot, komisijas locekļi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja, aizklāti balsoja par lēmuma projektu „„Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju” un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos! Balsojums par ievēlēšanu ir atklāts... Kļūdījos. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par vēl trijām iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tātad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Man jāpaskaidro saistībā ar šo likumprojektu, ka situācija nav mainījusies. Kā jūs atceraties, komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā, bet nolēma nevirzīt uz Saeimu. Un tāpēc pašlaik šim likumprojektam nav dokumenta, kas būtu izskatāms. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atlaist no darba! Atdodiet naudu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nu acīmredzot, ja nav uz šo sēdi sagatavota likumprojekta tabula, tādā gadījumā automātiski šis likumprojekts pārvietojas uz nākamo Saeimas sēdi, ja tas nevar tikt izskatīts šīs sēdes beigās.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījums Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1856/Lp9. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Staķes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Teritorijas plānošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Bērziņa kungs, kurš ziņos Ārlietu komisijas vārdā?

Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1748/Lp9. Un izskatāmā dokumenta numurs ir 6193.

Pats konvencijas virsraksts jau saka, par ko šeit ir runa, godājamie kolēģi.

Gatavojoties otrajam lasījumam, Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to Ārlietu komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu Saeimu izdarīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu ”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6194/Lp9. Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ārkārtīgi uzmanīgi ir izskatījusi, gatavojot to otrajam, galīgajam, lasījumam. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, kā arī pati nav izstrādājusi nevienu priekšlikumu un piedāvājusi šodien lemšanai.

Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā dokumenta virzību otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu, kolēģi, izdarīt jūs tāpat!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6195.

Jau pats likumprojekta nosaukums norāda, par ko šeit ir galvenā runa. Kolēģi, šis konkrētais robežpunkts, kur krustojas visu triju valstu robežas, ir pēdējais... tātad šis likumprojekts sakārtos, pabeigs Latvijas un Baltkrievijas robežas sakārtošanu un radīs priekšnosacījumus, lai tieši tādā pašā kārtībā tiktu sakārtota Latvijas un Krievijas robeža.

Ārlietu komisijā uz likumprojekta otro lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu virzīt skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6197. Es neatkārtošu Saeimas priekšsēdētāja jau nosauktā likumprojekta nosaukums, taču, kā jūs redzat, šā likumprojekta nosaukums jau pats liecina par to, kas šeit tiek regulēts un reglamentēts, - tātad dažādas īpaši bīstamas ķīmiskās vielas un pesticīdi. To aprite starptautiskajā kārtībā tiek reglamentēta, un Latvija, pievienojoties šim dokumentam, šai konvencijai, faktiski visā pilnībā iekļaujas tātad to valstu pulkā, kuras šo reglamentāciju pieņem.

Jāsaka, ka nekādus īpašus grozījumus Latvijas nacionālajā likumdošanā šī konvencija neradīs, bet šī pievienošanās šai konvencijai īpaši tāpēc ir ārkārtīgi svarīga.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un līdz ar to vienbalsīgi ir lēmusi virzīt šo dokumentu skatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6312, un es lūdzu ielūkoties arī pievienotajā dokumentā Nr.6312A, kur ir precizēta redakcija.

Komisija saņēma uz trešo lasījumu astoņpadsmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Finanšu ministra Repšes kunga 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. - deputāta Šķestera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! 12., 13. un 14.priekšlikums ļoti cieši savā starpā ir saistīti. Proti, ja mēs paskatāmies likuma sākotnējo redakciju, tad mēs redzam, ka pirms nepilna gada, proti, 2008.gada 13.novembrī, tika izdarīti grozījumi šajā likumā. Tika paredzēta diezgan stingra kārtība, kādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības drīkst ziedot likumā norādītajiem mērķiem un attiecīgām šīm sabiedriskā labuma organizācijām. Tas, protams, bija saistīts ar necaurspīdīgumu ziedojumu procedūrā, kāda bija noteikta attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Uz šādu grozījumu nepieciešamību vairākkārt ir arī norādījusi Valsts kontrole savos atzinumos, ka ziedojumi no šīm valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir necaurskatāmi un dažkārt aiziet tādiem mērķiem, kas ir brīžiem pat neizskaidrojami.

Es gribētu, lai Šķestera kungs vai Spurdziņa kungs - es nezinu, kas komisijā vēl piedalījās, - tagad paskaidro, kādu iemeslu dēļ 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai, ziedošanai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā gada tīrās peļņas. Otrajā lasījumā bija paredzēts, ka tomēr pašreizējā saspringtajā budžeta situācijā drīkst atvēlēt ne vairāk par 10 procentiem no iepriekšējās saimnieciskā gada tīrās peļņas.

Es uzskatu, ka acīmredzot tas ir norunāts gan Koalīcijas padomē, gan arī ar opozīciju, jo pirms vēlēšanām, iespējams, šādu normu ir ļoti izdevīgi pieņemt.

Es nerunāšu par turpmākajiem grozījumiem, tikai gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka līdz šim spēkā esošais likums, piemēram, paredzēja atsevišķos gadījumos Ministru kabineta akceptu, ja summa pārsniedz 20 tūkstošus (piemēram, ja kāds ziedo kādām vajadzībām). Taču šajā gadījumā arī šeit ir iztaisīti grozījumi pa vasaru, cik es saprotu, proti, ka šādā gadījumā to dara tikai kapitāldaļu turētājs, proti, tas ir attiecīgais ministrs attiecīgajā ministrijā. Manuprāt, ņemot vērā budžeta saspringto situāciju, nebūtu godīgi atbalstīt šādu likumprojektu, jo arī šīs valsts kapitālsabiedrības un pašvaldību kapitālsabiedrības tomēr ir visu mūsu īpašums.

Es aicinu Šķestera kungu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš to ir iesniedzis, un, protams, vēršos arī pie komisijas, kas ir to atbalstījusi, tikai nedaudz tehniski precizējot šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi! Es pieļauju, ka Šķestera kungs vislabāk varētu izstāstīt, kādēļ viņš to iesniedza. Taču debates komisijā bija par to... ne jau par vēlēšanām... Komisija uzklausīja arī Finanšu ministrijas nostāju un principā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Un faktiski bija arī mutiski priekšlikumi - bija runa par 50 procentiem no iepriekšējā saimnieciskā gada peļņas. Komisija tomēr šos 50 procentus... uzskatīja to par neiespējamu šā saspringtā budžeta dēļ. Tajā pašā laikā, ja saglabājas situācija, ka attiecīgas summas tiek ziedotas saistībā ar kultūras projektiem, izglītības un sporta projektiem... Komisija vienojās un pieņēma principā vienbalsīgu lēmumu, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu, kurā ir runa par 20 procentiem, to juridiski sakārtojot. Līdz ar to Šķestera kunga priekšlikums tika atbalstīts daļēji un komisija to precizēja savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ja es pareizi saprotu, Čepānes kundze uzstāja uz balsojumu par Šķestera kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 59, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 13.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un komisijas 14.priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. I.Čepāne: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāte Čepāne vēlas balsojumu par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 15. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 16. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 17. ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tagad es lūdzu kolēģus ielūkoties papildu dokumentā Nr.6312A, kurā ir precizēta 12.panta redakcija. Salīdzinājumā ar veco tabulu tagad tā ir precīzāka.

Un turpat pašās beigās ir arī 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - 1. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā”, reģistrācijas numurs 1736/Lp9, otrais lasījums.

1. ir deputāta Holostova priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 2. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu gan par 2., gan par 12. teikt paldies Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par izpratni, jo, pieņemot šos grozījumus, ir cerības uz lielāku valsts un pašvaldību atbalstu skautu un gaidu, mazpulku un citām organizācijām, kuras tiešām veicina darba tikumu un patriotismu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti neuzstāj uz balsojumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Turpinām ar 3.

I.Circene. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 8. - deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Deputāts Holostovs vēlējās debatēs uzstāties. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) Es nepamanīju, ka viņš bija nospiedis pogu... Nē, tiešām viņam šobrīd ir tiesības uz vārdu.

Vārds deputātam Aleksejam Holostovam.

A.Holostovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie kolēģi! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Labdien!”) Eiropa noveco, mūsu jaunieši masveidā brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Nereti paliek un izvēlas dzīvesvietu citur, nevis Latvijā. Ja mēs neko nedarīsim, tad drīz vien šeit paliks tikai veči vien.

Viena no Latvijas politikas nopietnākajām problēmām ir tā, ka trūkst politiskās pēctecības un konkurences. Lielākoties politikā iesaistās vai nu tie, kam cita nekā nav ko darīt, vai šauru interešu vadīti cilvēki, kam pieder ekonomiskā vara un kam politika ir tikai personīgu mērķu sasniegšanas līdzeklis. Lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu politiskās elites kontingentu un politikai sagatavotu jaunu politiķu paaudzi, nepieciešams izveidot praktisku pieredzes gūšanas mehānismu jauniem politiķiem un jāsāk ar pašvaldībām.

2009.gadā Rīgā septiņu politisko partiju jaunatnes organizācijas izveidoja Jauniešu Rīgas domi, kuras ietvaros tiek diskutēts par pašvaldību jautājumiem un rezultātā sagatavots jauniešu viedoklis un redzējums problēmu risināšanai. Šāda veida organizācijas stimulē pilsoniskās apziņas veidošanos un palielina jauniešu interesi par politiku.

Sīkāk ar Jauniešu Rīgas domes darbu jūs varat iepazīties tās mājaslapā jrd.lv.

Jaunatnes likuma redakcija, kāda tā ir šobrīd un kādu to piedāvā ministrija, vairāk ir tikai fiktīva nekā praktiski pielietojama. Tas, ko piedāvājam mēs, ir uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbalstīt jaunatnes iniciatīvu šāda veida jauniešu domju veidošanai (protams, tikai tajā gadījumā, ja šāda iniciatīva ir). Un minimālais līmenis, kādā pašvaldībai vajadzētu atbalstīt šādus projektus, ir nodrošinājums ar telpām. Līdzīgas jauniešu pašvaldības pastāv visā Eiropā, un tās tiek finansētas pilnā apmērā.

Par mūsu priekšlikumu plusiem un ieguvumiem var stāstīt gari un plaši, taču, es domāju, paši esat pietiekami gudri, lai izprastu lietas būtību.

Agri vai vēlu katrs no mums aizies pensijā, un jautājums ir tāds: kas būs pēc tam? Ko mēs būsim atstājuši mūsu bērniem un mazbērniem? (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi! Es jau arī par to pašu runāju!”) Un cik sagatavoti būs mūsu politiskie pēcteči? Nākotni mēs būvējam šodien, tādēļ aicinu jūs visus atbalstīt mūsu priekšlikumu kvalitatīvas Latvijas politikas un jaunatnes nākotnei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā, man ir piebilstams. Man ir tāda sajūta, ka Holostova kungs nav izlasījis pašreizējo, spēkā esošo, likumu. Pašreizējā likumā ir rakstīts, ka pašvaldībā tiek veidota pašvaldības jauniešu dome, tiek iesaistīti visi jaunieši, taču iniciatīva no deputāta Holostova puses bija saistībā ar partejisku piederību, un tāpēc komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 11. - deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

12. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 13. - deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Strazdiņš vēlas kaut ko par procedūru teikt? Viņš nevēlas neko teikt.

Turpinām ar 14.priekšlikumu.

I.Circene. 14. - deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 15. - līdzīgs deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 16. - deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Un 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. 9.septembris.

Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem Nr.6051 un Nr.6314.

Šā likumprojekta būtība, iemesls, kāpēc vispār tas tapa, bija pieteikums Satversmes tiesai un arī Satversmes tiesas spriedums pensiju lietā, kurā Saeima tika aicināta izvērtēt to, cik lielā mērā mūsu Likums par budžetu un finanšu vadību atbilst Satversmes 68.pantam, kur teikts, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Atbildīgā komisija šo likumprojektu vienbalsīgi ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Es aicinu to pašu darīt arī Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Štokenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.septembris.

Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mazu uzmanību, jo šis likumprojekts tiešām ir steidzams un būtu svarīgi, lai jūs saprastu šā likumprojekta būtību.

Tātad pašlaik spēkā esošā redakcija paredz, ka 2010.gadā atlīdzību par šiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem nedrīkst izmaksāt. Savukārt Ministru kabinets, saprotot to, ka ir uzsāktas vairākas tiesvedības un ir aprēķināti šie maksājumi gan par 2009.gadu, gan par 2010.gadu, ir nolēmis, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau šogad šiem zemes īpašniekiem var izmaksāt 1 352 788 latus. Līdz ar to būtu nepieciešams izdarīt izmaiņas, kas paredz, ka šos līdzekļus šogad neaprēķina, bet tā būtība ir tāda, ka tos var izmaksāt.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdzu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis. Cienījamie kolēģi! Tā kā šī pati tehniskā izmaksāšana arī prasa sagatavošanās laiku un tā kā faktiski likuma izmaiņas ir ļoti, ļoti niecīgas, faktiski tehniskas, komisija aicina jūs šo likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, kolēģi! Šis grozījums Tiesu izpildītāju likumā paredzēja par vienu gadu pagarināt termiņu prasībai, ka tiesu izpildītājam ir jābūt ar augstāko juridisko izglītību. Juridiskā komisija noraidīja šo likumprojektu, jo uzskata, ka 10 gadu laikā jebkuram, kurš vēlējās iegūt augstāko izglītību, šāda iespēja bija. Un, ja kāds to nav pamanījies izdarīt, tad nu... Tomēr termiņš ir termiņš. Un lai likums paliek negrozīts! Juridiskā komisija noraidīja šo likumprojektu.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” pirmajā lasījumā! Kā es saprotu, atbildīgā komisija šo likumprojektu ir noraidījusi, tātad... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pret bija jābalso! Es taču teicu!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, Segliņa kungs.

Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.septembris.

Sēdes vadītājs. 10.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas iekļaušanu likumā. Tas ļautu nostiprināt akadēmijas statusu sporta nozarē līdzvērtīgi citām sporta organizācijām.

Es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu ir parakstījuši praktiski visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti, kuri strādā Sporta apakškomisijā. Likumprojektu atbalsta arī ministrija, Latvijas Rektoru padome un Augstākās izglītības padome. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Sporta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu. Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 7.septembrim.

Sēdes vadītājs. 7.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas Nr.1882/Lp9. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija sesiju starplaikā izskatīja turpmākos divus projektus.

Par šo projektu jāteic, ka tas ir valdības iesniegts. Tas ir radies Iekšlietu ministrijā pēc bēdīgi slavenā gadījuma ar „Tele2” meteorīta akciju. Protams, komisijā bija debates, kā precīzāk formulēt šo dispozīcijas daļu, un komisija vienojās likumprojektu konceptuāli akceptēt pirmajā lasījumā, taču uz otro lasījumu acīmredzot redakcija tiks precizēta.

Aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1882/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Piecas dienas. Tātad - 7.septembris.

Sēdes vadītājs. 7.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija izskatīja sesiju starplaikā. To ir sagatavojusi Satiksmes ministrija un akceptējis Ministru kabinets. Taču, izskatot to pirmajā lasījumā, mēs konstatējām, ka starp autopārvadātāju nevalstisko sektoru un starp ministriju pastāv zināmas viedokļu atšķirības konkrētā projekta sakarā. Līdz ar to mums vismaz komisijā izdevās panākt to, ka šīs abas puses uz otro lasījumu sagatavos kompromisa redakciju, kas atbilstu reālajai situācijai un iespējām uz Latvijas automaģistrālēm.

Komisija akceptē likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Arī piecas dienas - tātad šā gada 7.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Dokuments, kuru mēs šobrīd izskatīsim, tiek numurēts ar 6285. un nezin kāpēc vēl arī ar 6350. numuru. Tātad likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas ir ārkārtīgi īss un vienkāršs.

Tā kā Latvijas tauta grasās ļaut laulību šķirt bezstrīdus gadījumā arī notāriem, tad attiecīgi šā likuma 12.pants ir papildināts vienkārši ar institūciju, jo laulāto šķiršanās laikā sadalītu mantu Latvijas likums jau neuzskata par ienākumu un neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Termiņš būs 7.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. 7.septembris.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šim sēdē izskatāmajam dokumentam ir numurs 6302 - „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Tas ir salīdzinoši vienkāršs, jo papildina nodevu klāstu ar vienu nodevu tūkstoš latu apjomā, kas ir par licences iegūšanu tiem aizdevējiem, kuri nav kredītiestādes.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par likumprojektu pirmajā lasījumā... Nē, vispirms es lūgšu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina priekšlikumus nest uz atbildīgo komisiju līdz 6.septembrim un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 9.septembrī, respektīvi, nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums iesniegšanas termiņš - 6.septembris. Otrais, galīgais, lasījums - 9.septembrī.

Deputāti neiebilst.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Vai kāds vēlas ziņot par šo?

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, kurš droši vien šobrīd uzstāsies kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūsu atbalstu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai pretpirātisma misijai Somālijas piekrastē. Runa ir par viena karavīra nosūtīšanu, un, ja sekmēsies sarunas ar Luksemburgu, tad Luksemburgas valdība nosegs arī finansiāli šā mūsu karavīra uzturēšanos šajā starptautiskajā misijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies Šadurska kungam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ietilpst 11 likumprojektu paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem. Tas ir saistībā ar laulības šķiršanas lietām, kas ir bezstrīdus kārtībā.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpējo saskaņotību, atbilstību regulējumam, kas tiks ieviests ar minētās likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdi.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris.

Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts tieši tādā pašā veidā ir saistīts ar šo 11 likumprojektu paketi. Situācija ir tāda, ka vēlamies nodot visu to laulības šķiršanas lietu, kuras izskatāmas bezstrīdus kārtībā, izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris.

Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” paredz harmonizēt terminu lietojumu Militārā dienesta likuma vairākos pantos, nodrošināt lietoto terminu atbilstību Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam. Ar šo likumprojektu tiek vienādoti kritēriji personām, kuras nevar pieņemt militārajā dienestā, vai personām, kuras tiek atvaļinātas no tā. Tiek noteikti jauni kritēriji, kuru dēļ persona netiek pieņemta militārajā dienestā vai arī kuru iestāšanās gadījumā tiek atvaļināta no dienesta; proti, ja pret personu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata vai ja persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota.

Tiek precizēti kritēriji, kuru dēļ rezerves karavīrs netiek iesaukts uz kārtējām vai pārbaudes mācībām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris.

Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pēc minūtes mums būtu jāiet pārtraukumā. Mums ir atlikuši vēl četri neizskatīti darba kārtības punkti, un Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Turpinām!”, dep. K.Leiškalns: „Ejam pārtraukumā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” ietvertie grozījumi nepieciešami, lai likumā ietvertu tiesību normas, kas saistītas ar personu ilgtermiņa aizsardzību un aizsargājamās personas identitātes maiņu.

Pašreiz mūsu valsts normatīvajos aktos ir paredzēta tikai segdokumentu izsniegšana, nevis identitātes maiņa, kas ievērojami apgrūtina ilgtermiņa speciālās aizsardzības realizāciju un starptautisko saistību izpildi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu ar starptautisko organizēto noziedzību, tai pievienotajos protokolos, Rekomendējošajā apkopojumā par liecinieku aizsardzības izmantošanu kriminālprocesos pret organizēto noziedzību, Eiropas Padomes rekomendācijā par liecinieku un sadarbojošos personu aizsardzību un Eiropola izstrādātajos liecinieku aizsardzības pamatprincipos Eiropas Savienībā norādīts par nepieciešamību izmantot identitātes maiņu liecinošo personu aizsardzībā.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu, izskatīja un atbalstīja to komisijas sēdē. Aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris.

Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu ielūkoties likumprojektā Nr.1925/Lp9.

Ja godīgi jāsaka, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šīs karstās vasaras karstākais jautājums, ko mēs skatījām, bija tieši jautājums par Mērsraga novada un Rojas novada sadzīvošanu vai nesadzīvošanu. Vairāk gan jāatzīst, ka tas ir tāds varbūt ne pragmatiskas dabas lēmums, bet uz emocijām balstīts. Tomēr komisija ar balsu vairākumu lēma tā, ka šie bijušie pagasti, apvienoti vienā novadā, nevar pastāvēt kopīgi, jo tās pretrunas, kas iezīmējušās, ir pārāk lielas. Līdz ar to mēs akceptējām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos likumprojektus.

Pirmais, ko jums stādu priekšā, ir likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kura būtība ir tā, ka likumam pievienotajā pielikumā Rojas novada vietā šobrīd parādās divi novadi: Mērsraga novads un Rojas novads. Komisija lūdz arī šim likumprojektam piešķirt steidzamu virzību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

O.Spurdziņš. Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.septembri un likumprojektu izskatīt kārtējā Saeimas sēdē šā gada 16.septembrī.

Sēdes vadītājs. 7.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 16.septembrī - otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Jau iepriekš izskatītā likumprojekta akceptēšanas gadījumā ir nepieciešams likums par Rojas novada un Mērsraga novada atsevišķas darbības uzsākšanu. Komisija skatīja šo likumprojektu un ar balsu vairākumu akceptēja tā virzību tālāk uz sēdi. Vienīgais, ko es varu pateikt, - ka šobrīd 2.pantā iekļautais termiņš par iespējamām šo atsevišķo novadu domes vēlēšanām nav reāls, bet mēs gaidām priekšlikumus no Centrālās vēlēšanu komisijas, lai atbilstoši citiem likumiem šis termiņš būtu reāls. Tātad uz otro lasījumu varētu būt arī precizēta šā panta redakcija.

Komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Es atvainojos, Staķes kundze, jūs vēlaties runāt par steidzamību vai debatēt par pirmo lasījumu? Skaidrs! Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sākam debates. Vārds Dagnijai Staķes kundzei. Jūs runāsiet kā deputāte vai kā ministre? Kā deputāte. Vārds deputātei Dagnijai Staķei.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu ļoti lielu pateicību izteikt labā flanga deputātiem, kuri ir mainījuši savas domas un šodien balsojuši „par”. Katrā ziņā tas ir ļoti pozitīvi.

Mums ir jāatzīst tas, ka bija zināmas kļūdas arī administratīvi teritoriālās reformas procesā. Šodien, protams, Mērsraga iedzīvotāji ļoti seko līdzi tam, kas notiks Saeimā. Es kā ministre un arī kā deputāte gribu teikt, ka esmu apmeklējusi šo pašvaldību divas reizes. Un, protams, tas, ka pašu deputātu balsojums bija pozitīvs (tikai viens balsoja „pret”), jau liecina par to, ka šī vēlme atdalīties šiem abiem novadiem ir bijusi ļoti pareiza. Tā ka es pasaku visiem ļoti lielu paldies. Un, protams, arī tā turpiniet!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ja nebalsojāt „par” pārtraukumu, tad tagad parunāsim.

Cienītā Staķes kundze mazliet kļūdījās, sakot, ka mēs esam mainījuši savu nostāju. Mēs esam vienmēr bijuši par pragmatismu, un arī šobrīd vēl joprojām pastāv šīs bažas par nākotni attiecībā uz šo divu pašvaldību finansiālo dzīvotspēju, bet mēs ceram, ka Finanšu ministrija iedos savus aprēķinus un savu atzinumu, un tāpēc avansā šobrīd šīs bažas tiek noņemtas, cerot, ka šīs priekšvēlēšanu emocijas nav tikai emocijas un ka Staķes kundzes solījumi, ka maisam gals neattaisīsies un tagad pieci deputāti nākamā mēneša laikā neiesniegs vēl astoņpadsmit savu tēva sētu iesniegumus atdalīties no kāda no lielajiem novadiem. Mēs uzticamies ministres kundzes solījumiem, ka tā nebūs. Tas ir viens.

Es atgādināšu vienkāršu vēsturi. Kādreiz biju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un 167.projektā nebija vienots novads Rojai ar Mērsragu. Tie kopā nebija, un bažas par to, ka divas ostas, kurās varbūt katrai ir savi ķeizariņi, nevar kopā sadzīvot, ir bijušas vienmēr. Divi attīstības centri var plēsties un var konfliktēt tad, ja tie atrodas divās šaurās teritorijās. Tāda ir šī teorija.

Ja pastāvētu liels Talsu novads, kurā būtu šim novadam vajadzīgas divas ostas, tad, protams, situācija varētu būt citādāka, bet savulaik cienījamie deputāti sanāca kopā un brīvprātīgi mēnesi pirms reformas beigām pieņēma lēmumus, ka viņi ies kopā, saņēma katrs pa 200 000 latu no valsts naudas. Nu viņi ir veiksmīgi tikuši galā katrs ar 200 000 latu un tagad saprot, ka tomēr tā nebūs labi. Šāda prakse, protams, es nezinu, vai tā ir laba...

Komisijā deputāti un ministres kundze teica, ka jebkurš ieguldījums pašvaldībā ir labs ieguldījums. Tam es principā varu piekrist, tāpēc droši vien naudu atpakaļ neviens no viņiem neprasīs, bet mēs ceram, pirmkārt, tātad rezumējot, uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, jo tie aprēķini, ko komisijā iesniedza paši deputāti, tomēr ir ņemti tādi, lai pielāgotos savai gribēšanai un tad parādītu, ka var... ka tie grib to apstiprinājumu no Finanšu ministrijas, ka iedzīvotāji necietīs ne vienā, ne otrā novadā. Un tad tāpat droši vien lielā vienprātībā mēs arī nobalsosim par atdalīšanos, paturot prātā to ministres solījumu, ka šā mēneša laikā vairs 18 sētas negribēs atdalīties no citām sētām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pieļauju iespēju, ka jūs, protams, neatceraties, ko es runāju no tribīnes tad, kad mēs diskutējām par reģionālo reformu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs visu atceramies!”) Protams, šī reģionālā reforma bija nepieciešama, un joprojām tā ir sevi attaisnojusi, bet ir arī vairāk nekā skaidrs, ka, tā kā tā tapa ļoti lielos kompromisos un savstarpējos cīniņos, tad ne jau visi reģioni Latvijā... es atvainojos, ne jau visi novadi, kuri Latvijā toreiz ar Saeimas lēmumu tika izveidoti, ir optimāli. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņi paši gribēja!”)

Mēs labi zinām, ka ir novadi, kur ir izteikts centrs, kas tiešām ir stabili, kur iedzīvotāji ir saistīti ar šo novada centru, uz kurieni viņi brauc pēc pakalpojumiem, brauc pēc izglītības. Tie novadi ir visstabilākie.

Savukārt šis novads izceļas ar to, ka šajā novadā ir divi samērā līdzvērtīgi centri, kuri konkurē savā starpā. Abos ir lielas skolas, abos ir ostas, un zināmā mērā ir pierādījies tas, ka šāds novads, kurā ir divi izteikti centri, kuri savstarpēji konkurē un kuri šā iemesla dēļ nevar vienoties, nav stabils. Tāpēc acīmredzot... Ja jau paši deputāti tā ir izlēmuši, tad visticamāk, ka vislabāk šādam novadam ir veidoties no jauna, lai tur būtu divi, nevis viens novads, kā ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu piedalījusies vairākās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs par šo jautājumu, un tik tiešām pēdējā no tām tika panākts šis kompromiss - tika atbalstīts ministrijas sagatavotais likumprojekts, un, ja šodien nebūtu daži jautājumi vēl precizējami, tad varētu pat balsot jau otrajā lasījumā. Bet tomēr... Tur, šajā likumprojektā, ir iekšā noteikts datums, kurā jānotiek vēlēšanām. Šis datums, šis laiks, ir jāizvērtē vēl kopīgi ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un tāpēc būtu lietderīgi, ja nenoteiktu pārāk ilgu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu un virzītu šo likumprojektu ātri, saskaņojot visus jautājumus ar Centrālo vēlēšanu komisiju.

Bet, ļoti rūpīgi izvērtējot visu situāciju, visu ekonomisko situāciju (par kuru pieprasīja gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija īpašu slēdzienu (un šis slēdziens tika sagatavots), gan arī Saeimas Juridiskais birojs lūdza sagatavot slēdzienu, vai varēs atsevišķi dzīvot, strādāt un eksistēt šis divas pašvaldības), tika pierādīts, ka Mērsrags un Roja var ļoti labi dzīvot atsevišķi. Un nekad Mērsragam nav bijuši parādi. Mērsrags bija tas, kas šo dalīšanos ierosināja. Var redzēt, ka labi speciālisti ir Mērsragā un labi speciālisti ir Rojā, un, ja ir šī šķiršanās, tad - tāpat kā laulībā - ir jāatbalsta šī šķiršanās.

Tātad balsosim šoreiz par pirmo lasījumu, un, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ja vajag, tad vēl dažas vietas likumprojektā būs jāprecizē.

Es arī gribu izteikt pateicību tai reformu ministrijai... Valsts pārvaldes... Kā to ministriju sauca, aizmirsu... Reformu ministrijai gribu pateikt paldies, īpaši ministrei Dagnijai Staķei, kura ļoti daudz laika veltīja, lai aizbrauktu un tieši uz vietas, tiekoties ar cilvēkiem, izpētītu situāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Pavisam īsi, cienījamie deputāti! Ābiķa kungs, es saprotu vēlmi pastāstīt arī, kurš atbalsta un kuri ir labi runājuši.

Par terminoloģiju. Atcerēsimies tomēr šā sasaukuma beigās: runa šeit ir par administratīvi teritoriālo reformu, kas nosaka pašvaldību teritorijas! Tā reģionālā reforma - tā būtu tad, ja mēs runātu par Vidzemi, Kurzemi un tā tālāk. Tāpēc, lūdzu, lietosim sasaukuma beigās jau precīzu terminoloģiju un mācīsimies visu par pašvaldībām!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Kolēģi, atcerēsimies neseno vēsturi! Ir jāatgādina Tautas partijai, ka tas bija jūsu projekts par šo teritoriālo reformu. (No zāles dep. V.A.Kraukļa un M.Kučinska starpsaucieni.) Neklaigājiet! Neklaigājiet, Kraukļa kungs! Jūs ļoti labi mākat klaigāt. Tas bija jūsu projekts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņi brīvprātīgi apvienojās!”) Kučinska kungs, jūs teicāt, ka jūs esat lieli pragmatiķi. Jūsu pragmatisms izrādījies visai liktenīgs valstij - ne tikai sakarā ar teritoriālo reformu, bet arī vispār. Šī krīze, kuru mēs piedzīvojam, tā ir lielā mērā jūsu. Jūsu! Jūsu pragmatisms tā sauktais.

Bet, ja runā par teritoriālo reformu, tad jūs neņēmāt vērā gandrīz 500 pašvaldību lēmumu, kuras lēma, ka nav sasteidzama šī reforma. Un nepiekrita arī jūsu partijas biedrs no Maltas, no Latgales bija kategoriski „pret”, un tā rezultātā izstājās no jūsu partijas. Un tādu ir ļoti, ļoti daudz. Tāpēc šodien, kad mēs jau zinām šos rezultātus - un es esmu bijis jau Latgales gandrīz lielākās daļas pagastos šogad...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, runāsim, lūdzu, par Roju un Mērsragu!

P.Tabūns.... Jā, tā ir liela nelaime. Pagastos skolas tiek likvidētas vēl un vēl, un vēl, un vēl.

Taču, ja runājam tieši par Mērsraga un Rojas piemēru, tad tas ir patiešām maisam gals vaļā. Maisam gals vaļā! Un jābūt tam, jo vardarbīga sadzīšana „kolhozos” nebija prāta darbs. Es vēlreiz un vēlreiz to atkārtoju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Interesantas runas skan no Pētera Tabūna, kurš, kopš es atceros vēl no Krasta laikiem, ir atbalstījis visas valdības un kā frakcijas biedrs iekļāvies šajās valdībās. Un nu pēkšņi visi apkārtējie ir vainīgie, bet Tabūna kungs kā vienmēr jās baltā zirgā. Es nezinu, kurā apgabalā - Latgalē vai Zemgalē, bet jāt jās. Tas ir skaidrs.

Attiecībā uz šo reformu. Nu, te jau pieci cilvēki... Mēs, protams, atbalstām. Kas grib šķirties, to kopā cieši nenoturēt. Bet šeit jau ir tas īpatnējais gadījums, ka šīs abas pašvaldības vēl pirms likuma spēkā stāšanās pieņēma lēmumu, apvienojās, un tur nebija nekāds ne Tautas partijas pragmatisms, ne kādas citas partijas pragmatisms.

Tas, uz ko jūs aicināt, īstenībā ir drusciņ bīstami. Ja mēs atkal atgriezīsimies pie 650 pašvaldībām valstī, tad mēs atgriezīsimies arī pie tām problēmām, ko šis mazskaitliskums dod. Nevajag aicināt! Ja pašvaldības nevar sadzīvot kopā - labi, mēs varam ar likumu tās šķirt. Bet nekādā gadījumā nevajag aicināt uz to, Tabūna kungs! Un nevajag nemitīgi, nemitīgi visus apvainot visos grēkos, it sevišķi tad, ja pats esat kopā grēkojis! Tieši tā! Jūs taču grēkojat visu laiku: kā mēs Krastu ielikām toreiz, tā tie grēki gāja vaļā, un Tabūns vienmēr pa priekšu. Visus budžetus atbalstīja un visus budžeta palielinājumus, visas tās „gāzes grīdā”...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs! Es arī tagad aicinu atgriezties pie Rojas un Mērsraga.

K.Leiškalns. Jā. Mērsrags - tā ir laba lieta, un Roja - vēl labāka. Atvienosim!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Latvijas valsts attīstības un arī ekonomiskā loģika ir spēcīgi novadi. Un, protams, loģiskais risinājums Talsu gadījumā būtu novads bijušā Talsu rajona robežās. Bet paši mērsradznieki un paši rojenieši toreiz izlēma, ka viņi grib būt tikai divatā kopā. Tas bija viņu brīvprātīgs lēmums. Taču tagad izrādās - šis viņu lēmums bija kļūdains, un Saeima ļauj viņiem šo kļūdaino lēmumu labot. Bet es esmu pārliecināts par to, ka agri vai vēlu būs viens liels, spēcīgs Talsu novads, kur būs iekšā gan Mērsrags, gan Roja. Taču cilvēkiem pašiem acīmredzot jāpārliecinās, ka tas ir pats loģiskākais risinājums.

Tāpēc, protams, pašlaik atbalstīsim šo te variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pievienojos visiem iepriekšējiem runātājiem. Paldies jums visiem par izpratni!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Un tomēr man niez mēle pateikt vienu teikumu, ka, manuprāt, liela nelaime ir nosaukt reformu, kas ir ilgusi vairāk nekā desmit gadus, par sasteigtu.

Paldies.

Bet, godīgi sakot, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.septembri un izskatīšanu veikt šā gada 16.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. 7.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 16.septembrī - otrais lasījums. Deputāti neiebilst. Paldies.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar kādām tiesībām? Komisija nav notikusi!”)

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Priekšā mums ir kārtējā cūcība pret vēlētājiem, kuru šobrīd izgudrojusi nevis valdība, bet formāli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Taču izgudrojusi nevis pēc pašas iniciatīvas, bet pēc Rīgas domes lūguma. Tātad īstie likumprojekta autori ir Nils, galvenais ziedotājs Okupācijas muzejam, Ainārs Buldozers un Juris, bijušais izglītības ministrs un krievu skolu žņaudzējs. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzeviča kungs pat pats piedalījās komisijas sēdē, sūrojoties par lielo iedzīvotāju pieprasījumu skaitu, kas domei lūdz iecelt norīkotu pārvaldnieku.

Likumprojekta būtība - izvairīties no atbildības par slikti pārvaldītām mājām un izvilkt no iedzīvotāju kabatām naudu, kas bija uzkrāta topošajam remontam, ar nolūku dzēst parādus par apkuri. Tātad ne tikai Saeima un valdība, bet arī Rīgas dome ir gatava atbalstīt stiprā cīņu pret vājo, bagātā pret nabago, privātīpašnieka - pret algotu darbinieku, namīpašnieka - pret īrnieku. Nedarīt neko, lai atvieglotu dzīvi parastam cilvēkam no ielas, un izdarīt visu, lai aizstāvētu sponsoru intereses. Kā piemēru varu minēt denacionalizēto māju, kuras adrese ir Tvaika iela 23. Traks nams: 18 dzīvokļi, 10 nepilngadīgi bērni, četri invalīdi, pensionāri; krāsns apkure, sausā tualete, kas divus gadus nav izvesta, ziemā applūdusi; gāzes baloni, aukstais ūdens ir, apgādi ierīkoja paši īrnieki, viņi par saviem līdzekļiem remontē malkas šķūnīšus, labiekārto sētu. „Latvenergo” vēl pirms Miķelsona aresta pārtrauca elektrības piegādi kāpņu telpās. Deviņus mēnešus mājas iedzīvotāji ir sarakstē ar Ušakovu un Šleseru. Un tie, kas šobrīd sola vēlētājiem zelta kalnus, nevar „dzemdēt” neko, negrib uzņemties atbildību par māju un iecelt norīkotu pārvaldnieku. Bet, ja, teiksim, vajag lemt bez konkursa par Daugavas krastmalas apbūvi vai iecelt kādu biznesa draugu Fliku par Rīgas „Trīs brāļu” tūrisma aģentūras vadītāju, vai citu biznesa draugu Viesturu Koziolu par Rīgas tēla galveno propagandistu, izdara uzreiz!

Cienījamie deputāti! Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija nav atbalstījusi šo likumprojektu. Nav atbalstījis arī apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu vairākums. Viņi pat nezina... Labā roka nezina, ko dara kreisā, jo runāt var ar Ušakovu, nevis šeit, Saeimā, runāt ar vēlētājiem.

Cienījamie deputāti! Es gribu jūs informēt, ka visas īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas ir kategoriski pret šo likumprojektu, un es aicinu būt kopā ar vēlētājiem, nevis ar sliņķiem un bezatbildīgiem pašvaldību ierēdņiem.

Aicinu kopā ar PCTVL balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tomēr gribu, lai Lagzdiņa kungs, šā likumprojekta referents, mums paziņo, kad komisija ir paspējusi izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja ziņo atkal, nepārtraucot sēdi, par rezultātiem.

Sēdes vadītājs. Pimenova kungs! Es atvainojos! Es kā sēdes vadītājs jums atgādinu, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ka šis likumprojekts tika nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet Saeima šodien piekrita šā likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā to paredz Saeimas kārtības rullis.

Es aicinu jūs būt uzmanīgākam Saeimas sēžu laikā un lūdzu negraut parlamenta prestižu!

I.Pimenovs. Paldies par skaidrojumu! Es to ņemšu vērā noteikti, tomēr es aicinu Saeimu un varbūt arī savus kolēģus un sevi būt uzmanīgiem un tik nopietnus jautājumus tomēr nedot tik ātrai skatīšanai Saeimā no jauna.

Patiesībā visi argumenti jau ir pateikti, un es tikai gribu atgādināt, ka, pieņemot šo likumu, mēs ļausim apsaimniekotājiem, protams, atvieglot sev dzīvi, bet viņi būs tā kā tā atkal spējīgi... tie, kas nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumam... cīnīties ar parādniekiem, vēršoties tiesā. Vienkārši paņemt naudu no tās naudas, kas būs uzkrāta no apsaimniekošanas maksām, kuras maksās maksātāji, tie, kuri patiešām godprātīgi maksā savu naudu. Tas ir pirmais.

Taču, ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, kas tagad ir paredzēts šajā likumprojektā, tad apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai. Tātad likuma grozījums veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību, kuru nedrīkst pieļaut.

Es jau teicu, ka pats par sevi likums neprasa nekādus iebildumus, izņemot šo vienīgo konkrēto grozījumu, konkrētā panta grozījumu, un līdz ar to, manuprāt, šis likumprojekts nav pieņemams.

Šo situāciju var salīdzināt ar bankām, kurām atļauts debitoru parādus segt no maksātāju naudas, pat nebrīdinot debitorus, maksātājus, ka tie pilda ne tikai savas kredītsaistības, bet arī citu debitoru, nemaksātāju, saistības. Es saprotu problēmas, kas tagad pastāv pašvaldībās, bet mēs nevaram ļaut dzīvē ienākt tādai kārtībai, kas patiesībā izkropļos juridisko kārtību mūsu valstī.

Līdz ar to es aicinu mūsu kolēģus šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es esmu pārsteigta. Tikko runāja Pimenova kungs, un viņš patiešām nerunāja populistiski, jo viņš pieskārās patiešām šim te juridiskajam, es varētu pat teikt, arī konstitucionālajam, tiesību normas izvērtējumam. Proti, šeit ir saliktas divas lietas kopā. Viena ir ļoti svarīga lieta - par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu. Bet, kā jūs redzējāt, otra ir ļoti bīstama un slidena lieta, kas tātad paredz izteikt 14.panta sesto daļu šādā redakcijā: „Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai.”

Un šeit, likumprojekta anotācijā, mēs varam izlasīt, proti, ka līdz ar šo tiek svītrots aizliegums pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka, arī dzīvokļu īpašnieku uzkrājumus parādsaistību dzēšanai. Tātad nevajag nekādu pilnvarojumu, lai šos uzkrājumus varētu izmantot parādsaistību dzēšanai.

Tā, protams, ir viena no vieglākajām izejām, jo neslēpsimies - parādi ir ļoti lieli. Parādniekus mēs varam iedalīt vairākās grupās. Ir tiešām tādi parādnieki, kuri nevar samaksāt sakarā ar ekonomisko krīzi valstī, bet ir arī tādi parādnieki (man arī ir materiāli par tādiem, šādi materiāli ir manā rīcībā; man ir rakstījuši daudzi iedzīvotāji), kas ļaunprātīgi nemaksā šos parādus.

Es domāju, ka jūs taču visi nedzīvojat privātās mājās. Es, piemēram, dzīvoju mājā, kur patiešām dzīvo bagāti cilvēki. Un ko mēs bijām spiesti darīt?

Lielā mājā ir 50 tūkstošu latu parāds, apsaimniekotājs netiek galā. Apsaimniekotājs godīgi saka: „Varbūt jūs varat pat uz priekšu samaksāt?” Tā mēs pagājušajā gadā izdarījām - samaksājām 50, 60 latus, lai varētu pieslēgt mājai apkuri.

Vienā mājā ir, pieņemsim, 80 vai 90 procenti godprātīgu maksātāju (starp citu, to vidū ir arī pensionāri, kas godīgi maksā) un 10 vai 20 procenti tādu, kas ļaunprātīgi nemaksā. Piemēram, ir vairāki tādi gadījumi, ko namu apsaimniekotāji... Mēs ar Rībenas kundzi esam uzaicinājuši arī namu apsaimniekotāju priekšnieku uz šo komisiju, kur mēs šo jautājumu skatījām. Viņš saka, ka, piemēram, viena ģimene dzīvo ļoti labā mājā, paņēmusi ir kredītu dzīvojamās mājas būvniecībai, maksā katru mēnesi ievērojamu naudas summu par šo hipotekāro kredītu, braukā ļoti labā automašīnā, turklāt māja tagad jau ir daļēji uzbūvēta. Viņi dzīvo šajā mājā iekšā, un viņi ir izīrējuši šo dzīvokli, saņem īres maksu, bet nemaksā par siltumu un nemaksā par apsaimniekošanas izdevumiem.

Kāda pašlaik ir izeja no šīs situācijas? Es domāju, ka, ņemot vērā to problēmu, kas saistīta ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu (par to jūs visi varat izlasīt anotācijā), mums, iespējams, vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā padomāt, vai patiešām 14.panta sestā daļa būtu grozāma. Šādas pilnvaras bez likumā noteiktā kārtībā, kā tas bija līdz šim, saņemta pārējo mājas iedzīvotāju akcepta, es domāju, pārvaldniekam nevajadzētu dot, jo tas faktiski ir viens no vieglākajiem ceļiem. Protams, ir jābūt risinājumam. Mēs esam mēģinājuši grozīt Civilprocesa likumu; tur arī būtu dotas tiesības, salīdzinot, piemēram, ar bankām, šiem apsaimniekotājiem vieglāk piedzīt šos zaudējumus par šo nemaksāšanu, jo, kā mēs zinām, šādos gadījumos gadiem ilgi notiek tiesāšanās - divus trīs gadus. Un beigu beigās izrādās, ka ir arī tiesas spriedums, kas paredz, ka apsaimniekotājam būtu jāsamaksā noteikta naudas summa no šo negodprātīgo nemaksātāju puses, bet beigu beigās vispār šo spriedumu izpildīt nevar, jo viņš acīmredzot vai nu to īpašumu ir pārdevis, ja šeit nav bijis prasības nodrošinājums, vai arī to īpašumu jau ir paņēmusi banka, vai tamlīdzīgi.

Es domāju, ka mums ļoti, ļoti uzmanīgi ir jāpieiet 14.panta sestajai daļai, lai mēs nepārkāptu citu personu tiesības uz īpašumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Uzdosim sev jautājumu. Vai ar šo grozījumu palīdzību mēs atrisināsim šo nemaksātāju un parādu problēmu? Atbilde ir - nē, jo vienkārši mēs tātad nozīmējam citu atbildīgo. Ja tagad šī problēma bija galvenokārt namu pārvalžu un pārvaldnieku problēma - kādā veidā uzsākt apkures sezonu un kādā veidā cīnīties ar nemaksātājiem. Tagad mēs noņemam... ar šiem priekšlikumiem noņemam atbildību no pārvaldnieka un uzliekam šo pienākumu citiem īpašniekiem, kuri godīgi maksā par komunālajiem maksājumiem un pārvaldīšanu.

Tieši tā, godātie kolēģi! Kāpēc mēs maksājam profesionāļiem? Mēs maksājam naudu, jo mēs strādājam citā darbā, mēs esam profesionāļi citā jomā, katru dienu braucam uz darbu un strādājam savā darbā. Protams, ir daudzas jomas, kur mums nav laika nodarboties, tajā skaitā arī ar tādu problēmu kā komunālās problēmas, teiksim, šajā mājā. Tāpēc cilvēki maksā profesionāļiem - mājas pārvaldniekam, namu pārvaldēm, un daļa no šīs maksas tiek izlietota arī pārvaldnieka algai.

Tagad situācija ir tāda, ka namu pārvaldnieks var noņemt no sevis atbildību, paņemt naudu no cita... kaut šī nauda paredzēta, piemēram, dzīvojamo māju remontam, paņemt naudu un slēgt šo pozīciju. Un līdz ar to šī problēma diemžēl nebūs atrisināta. To var salīdzināt ar autobusu: vienu reizi mēs jau, braucot ar autobusu, samaksājām 50 santīmus, pēc tam šo autobusu aptur kontrole, pārbauda pasažierus; izrādās, ka četri cilvēki brauc bez maksas, neiegādājoties biļeti, un kontrolieri tā vietā, lai sodītu „zaķus”, paziņo tiem pasažieriem, kuri jau samaksājuši par braucienu: „Tagad jūs maksāsiet nevis 50 santīmus, bet 55 santīmus!” Kāpēc tā? Tāpēc, ka cīnīties ar bezbiļetniekiem ir grūti, viņi var pat šaut, viņi var kliegt, viņiem var pat nebūt naudas... Un līdz ar to iznāk tāda situācija, ka godīgie maksātāji maksās vairāk. Tad var salīdzināt arī... Šis autobuss brauks tālāk, atkal apstāsies, un šoferis paziņos: „Neskatoties uz to, ka jūs samaksājāt par braucienu, jums jākāpj ir ārā un jāstumj autobuss, ja jūs gribat atbraukt uz mājām vai uz darbu, jo tagad...”

Tātad šis jautājums ir tāds: kas būs atbildīgs par šo problēmu - vai nu profesionāļi, kuri saņem par to naudu, vai citi īpašnieki, kuri godīgi jau vienu reizi samaksājuši gan par saviem komunālajiem rēķiniem, gan algu pārvaldniekam? Līdz ar to tagad šī... Protams, var pateikt, ka šāda prakse jau tagad eksistē, neskatoties uz to, ka likums aizliedz ņemt naudu no citām pozīcijām un maksāt, piemēram, par apkuri. Tagad jau šāda prakse eksistē!

Bet, godātie kolēģi, mēs rakstām likumu, un mēs veidojam to vidi! Mēs varam noteikt ar likuma palīdzību, ko mēs gribam redzēt un kāda situācija būtu vislabākā. Ja mēs pielāgosim likumdošanu sliktai praksei, tad mums iznāks slikts likums un diemžēl nekas nemainīsies.

Tāpēc aicinu tomēr nobalsot „pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos atkārtot argumentus, kas šeit jau izskanēja. Es pirmām kārtām gribu vērsties personīgi pie Lagzdiņa kunga.

Augsti godātais Lagzdiņa kungs! Jūs esat tiešām ilggadējs deputāts, un jūs personiski ieguldījāt ļoti daudz pūļu tirgus ekonomikas likumdošanas bāzes veidošanā. Un man ir ļoti žēl, ka savas parlamentārās karjeras beigās jūs piedāvājat atgriezties pie kolhozu sistēmas.

Pēdējās trīs nedēļās, tiekoties ar vēlētājiem - un es to daru ļoti bieži -, šis jautājums par to, vai patiešām mums būs jāmaksā par citiem, ir visbiežāk uzdotais jautājums. Es nerunāšu par to, vai tas ir juridiski atbilstoši vai ne; es nerunāšu par to, vai tas ir ētiski vai ne, bet tad, kad es skaidroju šo situāciju, ziniet, ko man saka rīdzinieki, ko man saka iedzīvotāji? „Nu tādā gadījumā arī es nemaksāšu!” Un tā tas arī būs, kolēģi!

Padomāsim vienkārši par tīri praktiskām lietām, jo ļoti daudzi cilvēki ar ļoti pieticīgiem ieņēmumiem, pensionāri, tomēr maksā, jo viņi ir tā audzināti, ka pašam ir jāatbild par saviem parādiem. Un, ja viņi redz, ka šajā situācijā tie, kuriem varbūt ir lielākas iespējas maksāt, bet kuri to nedara, un ka tik un tā tiem godīgajiem pensionāriem būs jāmaksā par viņiem, tad, nu, protams, tas rēķinu apmaksas apjoms krasi samazināsies.

Jūs piedāvājat īstermiņa risinājumu, kas radīs daudz lielākas problēmas vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā. Tātad būsim tīri pragmatiski! Es saprotu, ka jūs gribat tagad rast kaut kādu iespēju, kā aizbāzt šo caurumu. Un mums arī bija diezgan nopietna saruna ar mūsu pašu partijas kolēģiem Rīgas domē, kam arī ir tādas ļoti būtiskas īstermiņa intereses. Bet mums kā likumdevējam tomēr jādomā stratēģiski, mēs to nevaram atļauties. Un, ja patiešām ir ārkārtas situācija, tad jādomā par kreditēšanu no valsts budžeta. Varbūt jārunā ar tiem pašiem starptautiskajiem aizdevējiem, jo te ir runa par ļoti nelielām summām salīdzinājumā ar to, ko mēs aizņēmāmies tagad no Starptautiskā Valūtas fonda. Es uzskatu, ka tieši valdībai būtu jādara viss, lai tomēr sameklētu šīs iespējas, lai apmaksātu šos samērā nelielos parādus, lai tomēr apkure tiktu pieslēgta. Un pēc tam ir jādomā, kā risināt šīs problēmas valstiskā līmenī. Bet nedariet tādas kļūdas, par kurām visai valstij būs ļoti dārgi jāmaksā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es vēlreiz jūs gribu aicināt... mēs pirmajā lasījumā varam atbalstīt šo likumprojektu. Šeit ir it kā piekabe šai nelikumīgajai problēmai, par kuru kolēģi pilnīgi pamatoti runāja... Ir pielikti klāt nepieciešamie grozījumi norīkotā pārvaldnieka iecelšanai. Ja jūs izlasītu anotāciju, tad jūs redzētu, kāda ir prakse. Un kas tikai neprasa šos norīkotos pārvaldniekus uz mūsu pašu, valsts un pašvaldību rēķina iecelt! Tāpēc es piedāvāju šādu pragmatisku risinājumu (tiešām šodien bieži skan vārds „pragmatisks”): nobalsot šoreiz par pirmo lasījumu. Bet arī mēs iesniegsim pēc tam priekšlikumu, mēģināsim vai nu uzlabot (runa ir par 11.panta trešo daļu), vai arī atstāt iepriekšējā redakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lagzdiņa kungs ko vēlas piebilst?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Protams, tādas pašas debates, kādas izskanēja no šīs tribīnes, bija arī atbildīgajā komisijā. Tas, ko teica deputāti, kuri iebilda pret attiecīgo normu, kura dod tiesības pārvaldniekam izmantot remontam paredzētos uzkrājumus siltuma parāda segšanai, - tādi iebildumi izskanēja, protams, arī atbildīgajā komisijā. Un mēs, protams, iesim to ceļu, par ko runāja Čepānes kundze.

Bet es tomēr gribu nu mazliet... izteikt dažas piezīmes.

Kolēģi, dzīvojamās mājas pārvaldīšana, tātad arī remontēšana un apkurināšana, ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Un dzīvokļu īpašnieki pilnvaro pārvaldnieku, daudzos gadījumos pašvaldību uzņēmumus, namu pārvaldes, veikt šos obligātos pārvaldīšanas uzdevumus. Taču pienākums ir nevis namu pārvaldei, bet īpašniekam, un viņš pilnvaro citu personu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Komisijā tika izvērtēts, un arī Rīgas pašvaldības eksperti, Rīgas pašvaldības vadība mūs informēja... Un es gribu vēlreiz jums to pateikt, ka šāda prakse, sākoties apkures sezonai, ir visā Rīgā, jo alternatīvas, kolēģi, ir tikai četras. Un kādas tās ir?

Pirmā. No budžeta. Rīgas domei pieņemt lēmumu un no visu rīdzinieku kopējā maka segt parādus, kas ir vienai nelielai daļai rīdzinieku, par siltumu. Tātad no visu kopējā maka. Tas taču ir vēl netaisnīgāk, kolēģi!

Otrs variants. „Rīgas Siltumam” palielināt tarifus. (No zāles starpsaucieni.) Tātad maksās lielāku maksu par siltumu tie, kuri godprātīgi maksā. Arī tas ir netaisnīgi.

Trešais variants. Nepieslēgt siltumu, saldēt cilvēkus, arī godprātīgos maksātājus. Arī tas ir netaisnīgs.

Un ceturtais variants. Es aicinu tomēr Rīgas pašvaldību Ušakova vadībā un Radzeviča vadībā to darīt, proti, samazināt namu pārvalžu administratīvos izdevumus.

Jūs, kolēģi, ļoti labi zināt, ka Rīgas domes Revīzijas komisija veica revīziju vienā no lielākajām Rīgas namu pārvaldēm „Kurzemes nami” un atklāja klajas nelikumības, finanšu līdzekļu izšķērdēšanu jaunajā šīs namu pārvaldes vadībā, kura tika iecelta pēc tam, kad nācāt pie varas jūs, „Saskaņas Centrs”, Rīgā. Un, paldies Dievam, tagad ir atcelta šī vadība un iecelta jauna, kas nešķiež vairs līdzekļus.

Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu un labot to uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu noteikt 13.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.septembris.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies klātbūtnes pārbaudei, vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde - tūliņ komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulcēsies pēc piecām minūtēm, bet pulksten 11.00 būs Sociālo un darba lietu komisijas sēde... Atvainojos, nevis pulksten 11.00, bet 12.00.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija („Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde - tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vairai Paeglei.

V.Paegle (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Rīt mums sēde notiks Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi no Kuveitas parlamentārās sadarbības grupas! Pirmdien, 6.septembrī, pulksten 10.00 es aicinu uz tikšanos ar Latvijas vēstnieku Kuveitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Komisijas sēde - pēc pusstundas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Tiekamies pulksten 12.20... 12.20 Ārlietu komisijas sēžu telpā. Lūdzu, paņemiet līdzi rezolūcijas projektus sesijai, jo diskutēsim par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.45 Budžeta komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Ā, nē! Vārds vēl paziņojumam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas deputāti! Mums bija paredzēta sēde pulksten 10.30. Es jūs aicinu tagad doties uz to sēdi, kura bija paredzēta pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies, augsti godātie deputāti!

Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... Paldies, redzu! Vilnis Edvīns Bresis, Sergejs Fjodorovs... Paldies, jā! Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies par darbu! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 2.septembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.