Latvijas Republikas 9.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2010.gada 27.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Sēdes vadītāja. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis jau ir viena minūte pāri deviņiem.
Sākam Saeimas 27.maija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumiem grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.
Ir saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījums likumā Par grāmatvedību . Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu Grozījumi Gada pārskatu likumā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis atsauc savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 27.maijā. Iesniegums ir atsaukts. Tātad darba kārtība ir grozīta, šis jautājums nav izskatāms.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt šā gada 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis jautājums tiek iekļauts kā pirmais? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas un iekļaut šā gada 27.maija sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu Grozījums likumā Par akcīzes nodokli. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Tātad pirmais ir lēmuma projekts Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija Saskaņas Centrs).
Labrīt, cienījamais Prezidij, godātie deputāti!
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sakarā ar 9.Saeimas deputāta Aleksandra Golubova nāvi ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka nākamais deputāta kandidāts no partijas Saskaņas Centrs Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ir Martijans Bekasovs.
Komisija ir saņēmusi Martijana Bekasova iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta pienākumus.
Komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es lūdzu Martijanu Bekasovu dot svinīgo solījumu.
Kolēģi! Vai varētu palūgt zālē klusumu?
M.Bekasovs.
Es, Martijans Bekasovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas suverenitāti (No zāles dep. K.Šadurskis: Suverenitāti?) un likumus... es atvainojos, Satversmi un likumus. Es ļoti atvainojos!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, parakstiet...
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Deputātam Martijanam Bekasovam 9.Saeimas deputāta pilnvaras apstiprinātas. Lūdzu Bekasova kungu ieņemt vietu Sēžu zālē.
Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Autortiesību likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Venta Armanda Kraukļa, Oskara Spurdziņa, Jura Dalbiņa, Jāņa Dukšinska un Vitālija Aizbalta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt par, viens - pret.
Par ir pieteicies runāt deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Pieci deputāti nodod jūsu vērtēšanai un aicina iekļaut komisijas darba kārtībā likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām.
Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar normu, kas paredz pārdzīvojušam laulātam pie vecuma pensijas kapitāla papildus aprēķināt 50 procentus no mirušā laulātā aprēķinātā fondētās pensijas kapitāla, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam. Mūsuprāt, viens no sociāli taisnīgiem veidiem, kā uzlabot pensionāru finanšu situāciju, ir ļaut mantot laulātā pensijas daļu.
Mēs, bieži tiekoties ar pensionāriem, esam izdarījuši secinājumu, ka pa diviem apmaksāt dzīvokli un... dzīve varbūt nav tik grūta, cik vienam, vientuļam pensionāram. Un it īpaši sievietēm...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un pārtrauciet sarunas!
O.Spurdziņš. ... kuru mūža garums ir ilgāks nekā vidēji vīriešiem, tomēr šis sociālās apdrošināšanas stāžs nereti ir mazāks, turklāt arī statistika liecina, ka sievietes vientuļas paliek daudz vairāk nekā vīrieši. Zaudējušiem laulāto, pensionāriem būtu iespēja saņemt kaut daļu no laulātā pensijas, kas uzlabotu pārdzīvojušā laulātā pensionāra finanšu situāciju.
Lūdzu atbalstīt un iekļaut komisijas darba kārtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai neviens deputāts nav pieteicies runāt pret? Vai deputātiem ir iebildumi un nepieciešams balsojums? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Alekseja Vidavska, Oskara Spurdziņa, Annas Seiles, Gunta Bērziņa un Dagnijas Staķes sagatavoto likumprojektu Grozījums Pacientu tiesību likumā nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt par, viens - pret.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija). Viņš runās par.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Mēs esam šo jautājumu vairākkārt izskatījuši divās komisijās - Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.
Lietas būtība ir sekojoša. Pacientu tiesību likuma 10.pants nosaka to, ka rakstveida pieprasījumu un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļauju saņemt šo informāciju par pacientu ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām.
Viens no punktiem ir sekojošs, ka šādu informāciju var saņemt tiesa, prokuratūra, policija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bāriņtiesa, Valsts probācijas dienests, tiesībsargs, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestāde likumā noteikto funkciju veikšanai. Vairākkārtīgi Valsts kontrole ir iesniegusi savu priekšlikumu, un, lai tā varētu veikt tiešām to, ko nosaka arī Valsts kontroles likums, un lai tā varētu veikt normāli savu darbu likumā noteikto funkciju izpildē, Sociālo un darba lietu komisijā sākumā tas tika izskatīts kā priekšlikums Ārstniecības likumā, bet pēc tam tika panākta vienošanās, ka šis jautājums ir jāpārceļ uz Pacientu tiesību likumu.
Līdz ar to mēs ierosinām atvērt šo likumu un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai, lai arī Valsts kontroli varētu iekļaut 10.pantā kā vienu no tām institūcijām, kuras ir tiesīgas saskaņā ar Valsts kontroles likumu saņemt šādu informāciju.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pret neviens deputāts nav pieteicies runāt. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Miroslava Mitrofanova un Valērija Buhvalova iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūs droši vien esat iepazinušies ar žurnālistu atklāto vēstuli un tajā ietvertajām prasībām par izmaiņām likumdošanā. Diskusijas ir jau notikušas, un vismaz publiski ir pausts un atzīts, ka šis jautājums ir apspriešanas vērts. PCTVL frakcija, izmantojot savas likumdošanas tiesības, piedāvā pārnest šo diskusiju uz Saeimu.
Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā, un masu mediju loma demokrātijas uzturēšanā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā ir ļoti liela un svarīga. Var piekrist, ka šajā situācijā atbildība ir jāuzņemas abām pusēm - gan masu mediju pārstāvjiem, no vienas puses, gan politiķiem un valsts varas institūcijām, no otras puses. Jautājums par vienotu dokumentu, kurā būtu definēti žurnālistu ētikas un profesionalitātes kritēriji, paliek atklāts, un mēs ceram, ka visdrīzākajā laikā masu mediju pārstāvji uzsāks darbu pie šā dokumenta. Mēs savukārt aicinām kolēģus deputātus pirmajiem spert soli un atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.
Likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem paredz, ka žurnālista informācijas avots ir izpaužams pēc tiesas pieprasījuma, kurai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē samērīgums starp gūto labumu un nodarīto kaitējumu. Mēs piedāvājam pacelt šo latiņu vēl augstāk un dot tiesības tiesai pieprasīt izpaust informācijas avotu, tikai izskatot lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Likumā izskatītos žurnālista pienākumus mēs piedāvājam papildināt ar pienākumu glabāt informācijas avota noslēpumu.
Tāpat likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ar prasību...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtrauciet sarunāties! Ja jūs neinteresē tas, kas notiek Sēžu zālē, lūdzu, izejiet ārpus šīs zāles un savas saviesīgās sarunas turpiniet tur! (No zāles dep. J.Dobelis: Atņemt mandātu!)
J.Pliners. Kā skolotājs, ja es vadītu šobrīd stundu, es vienu otru no deputātiem izraidītu no klases, bet man tādu tiesību nav. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Nesarunāties ar zāli!)
Sēdes vadītāja. Kraukļa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!
J.Pliners. Es tūlīt pabeigšu.
Tāpēc likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu.
Godātie kolēģi! Nodosim šo likumprojektu komisijām, aicināsim pie viena galda politiķus, mediju pārstāvjus, ekspertus, diskutēsim un risināsim radušās problēmas!
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas runāt pret vai... Deputāts Mareks Segliņš vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Marekam Segliņam.
Lūdzu, Segliņa kungs!
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Es par komisiju. Tā kā darba kārtības 8.punkts - likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā - ir Juridiskās komisijas, es aicinu arī likumprojektam Grozījums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiks nodots komisijām? Nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts nodots divām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Valērija Buhvalova, Vladimira Buzajeva un Miroslava Mitrofanova sagatavotais likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt par, viens - pret.
Runāt par pieteicies deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs aicinām svītrot no Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu. Sankcija par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredz arestu, tātad personas īslaicīgu piespiedu turēšanu ieslodzījumā no 3 dienām līdz 3 mēnešiem. Kriminālatbildība un brīvības atņemšana ir nesamērīgi sodi par šo nodarījumu un apdraud Satversmē nostiprināto vārda brīvību. Šodien mūsu visu interesēs ir dot vārda brīvībai Latvijā papildu garantijas. Nav noslēpums, ka šis pants var tikt izmantots, lai vērstos pret kritiskiem žurnālistu rakstiem, un bailes no iespējamās kriminālatbildības vai visām ar kriminālprocesu saistītajām neērtībām kalpo par labu aizsegu varas pārstāvju korupcijai un patvaļai.
Godātie kolēģi! Kriminālsoda mērķis nav atriebties vainīgajai personai, lai cietušais tādā veidā gūtu kaut kādu gandarījumu. Nodarījumam ir jābūt sabiedriski bīstamam. Tās tiesiskās sekas, kas rodas krimināli sodītai personai, mūsuprāt, nav samērojamas ar konkrētā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību. Kaitējums sabiedrībai no tā, ka žurnālists nevar bez bailēm no kriminālsoda efektīvi pildīt savus pienākumus, mūsuprāt, ir lielāks.
157.pantā paredzētais kriminālpārkāpums apdraud personas godu un cieņu. Godu un cieņu aizsargā arī Civillikuma 2352.a pants. Saskaņā ar šo pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tātad aizskartajai personai ir iespējams civiltiesiskā kārtībā saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu.
Aicinām dekriminalizēt Latvijas žurnālisti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Valērija Buhvalova, Vladimira Buzajeva un Miroslava Mitrofanova iesniegtā likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par piesārņojumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par piesārņojumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par akcīzes nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Vai deputāts Krauklis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauklim!
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tātad nav iebildumu, ka atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet es vēlos, lai līdzatbildīgā ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Sēdes vadītāja. Tātad ir ierosinājums noteikt arī otru, līdzatbildīgo, komisiju - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots divām komisijām, kur kā atbildīgā paliek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Ribakova, Pimenova, Holostova un citu - iesniegumu ar lūgumu mainīt 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Pimenovs, Holostovs, Zemļinskis un citi lūdz grozīt 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Jā, es atvainojos... Es kļūdījos, divreiz nolasot likumprojektu Grozījumi likumā Par piesārņojumu, bet nenolasīju ziņojumu par viena cita likumprojekta nodošanu komisijai.
Jā... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Arī šis likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija Jaunais laiks).
Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi dokumentus par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, izskatīja to un, aizklāti balsojot, atbalstīja šo lēmuma projektu.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Lēmuma projekts apstiprināts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.
Arī šo lēmuma projektu Juridiskā komisija ir sagatavojusi, izskatījusi savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts apstiprināts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts apstiprināts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts.
Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - Likumprojektu izskatīšana.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā. Nav saņemts neviens priekšlikums, un komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.
Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā jeb pēdējā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.
Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es lūdzu darīt tieši tāpat, kā rīkojās komisija, - atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.
Atgādinu, ka mēs atvērām šo likumu tādēļ, lai sakārtotu darba tiesiskās attiecības arī ieslodzījuma vietās. Tagad arī ieslodzītie būs pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu. Tā ka arī viņiem būs sociālā aizsardzība.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5997 un arī ar dokumentu 5997A (tā ir tāda papildlapa, kura šodien jums visiem tika izdalīta, tur ir nomainīta 3.lappuse ar 3.A lappusi).
Komisija ir saņēmusi un izstrādājusi uz trešo lasījumu kopumā deviņus priekšlikumus.
Un 1.priekšlikumu mēs skatām tieši no šīs papildlapas 3A. To ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija principā to ir atbalstījusi... daļēji atbalstījusi un iekļāvusi atbildīgās komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas arī ir uz papildlapas.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums arī ir no strādīgā deputāta Leiškalna, un komisija to ir pilnībā atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. Arī 4.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna, un arī tas ir pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. 5.priekšlikums ir no deputāta Ribakova. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 36, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
V.Aizbalts. 6. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 8. - deputāta Ribakova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Tā kā Juridiskā biroja priekšlikums ir tiešā kontekstā - varbūt es drusciņ jaucu -, tātad tiešā kontekstā ar deputāta Ribakova priekšlikumu, man, dāmas un kungi, ar šā 9.priekšlikuma starpniecību jāaicina parlaments balsot pret likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Jo, atbalstot deputāta Ribakova priekšlikumu - izlasiet, kas tur ir rakstīts! -, mēs patiesībā paralizējam darbu jebkurā no Latvijas ostām. Patiesībā tas nozīmē paralizēt darbu jebkurā no Latvijas ostām.
Un te nav nekādu melu, jo priekšlikumā ir pateikts: ja kāds no uzņēmējiem piesakās ostā veikt kādu pakalpojumu - un te nav runa par pakalpojumu apjomu vai par pakalpojumu veikšanu pilnā apmērā, par to šajā brīdī nav stāsts! -, tanī mirklī ostai jāpārtrauc pakalpojumu sniegšana, un nav svarīgi, vai tie būtu loča pakalpojumi vai tie būtu velkoņa pakalpojumi... da jebkuri pakalpojumi, uz kuriem pieteicies kāds uzņēmējs, kas nevar visu šo apjomu sniegt, neskatoties uz ostas ieguldītajiem resursiem... Neskatoties uz ostas ieguldītajiem resursiem, patiesībā ostai jāpārtrauc tos sniegt. Tas nozīmē, ka tā nevar ievest ar velkoņu palīdzību ostā kuģus, tā nevar savākt atkritumus, tā nevar veikt ledus navigāciju un tamlīdzīgi.
Es nezinu, kā interesēs šādi pēkšņi lēmumi parlamentā tiek pieņemti. Turklāt es izrunājos ar visām frakcijām... Zaķa kungs man vakar jautāja, kāpēc es negāju runāt par šo priekšlikumu, jo, kā Zaķa kungs teica, Jaunais laiks noteikti to neatbalstīs, bet pieturēsies pie komisijas redakcijas. Ārkārtīgi, ārkārtīgi... Ja pagājušajā Saeimas sēdē kāds runāja par naudas varu uz politiku un politikas varu uz naudu, tad es šeit varu piebilst tieši to pašu. Mēs darām pilnīgi visu, lai paralizētu darbu... es nezinu... Latvijas Republikas ostās. Nu kā osta var pārtraukt sniegt pakalpojumus, ja ir atnācis uzņēmējs, kas vienkārši ir pieteicies veikt pakalpojumu, bet nav spējīgs to izdarīt? Kas te notiek?! Es gribēju teikt jau tādu rupjāku vārdu, bet vairs neteikšu... Mani vienkārši izbrīna: kas šeit notiek un kas menedžē Jaunā laika balsojumus? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Oligarhi!)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Aizbalta kungs!
V.Aizbalts. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo 9.priekšlikumu, es gribu komisijas vārdā runāt arī par atbalstīto 5. - deputāta Ribakova priekšlikumu. Ļoti interesanti! Komisijas sēdē komisijas loceklis Dzintars Zaķis, kas ir arī Jaunā laika frakcijas vadītājs, pilnībā atbalstīja komisijas lēmumu noraidīt šo Ribakova priekšlikumu. Kāpēc - to deputāts Leiškalns jums jau skaidroja.
Cienījamie kolēģi! Rodas interesanta situācija: ja kāds no uzņēmējiem iedomājas sniegt tādus pakalpojumus, kurus jau sniedz Ostas pārvalde, tad Ostas pārvaldei automātiski, neizsludinot konkursu, šie pakalpojumi jāpārstāj sniegt... Jāpārtrauc!
Cienījamie kolēģi, vai mēs gribam ar šādu balsojumu... ar šādu priekšlikumu paralizēt visu Latvijas ostu darbību? Vai tā ir Jaunā laika prioritāte - dezorganizēt ostu darbību Latvijā?
Es domāju, cienījamie kolēģi, ka šādi rīkoties ir ļoti bezatbildīgi. Mēs varam viegli sagraut visu radīto. Bet kas radīs no jauna?
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt, bet man diemžēl jāaicina jūs balsot pret likumprojektu kopumā, jo šādi nobalsot... Mēs to nevaram darīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad pret 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, daru jums zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu - Kučinska, Kraukļa, Segliņa, Ārberga un citu - priekšlikums ar lūgumu pārbalsot likumprojektā Grozījumi Likumā par ostām 5.priekšlikumu, jo zālē nebija deputātu, kuru vārdi parādās balsojumā. Vai deputāti piekrīt, ka ir izdarāma pārbalsošana? (No zāles: Jā! Nē!) Tā kā deputātu viedokļi dalās, šis jautājums ir jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir nepieciešams izdarīt pārbalsošanu par 5.priekšlikumu likumprojektā Grozījumi Likumā par ostām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 38, atturas - nav. Tātad ar balsu vairākumu ir nolemts, ka ir nepieciešams izdarīt pārbalsojumu par 5.priekšlikumu.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu likumprojektā Grozījumi Likumā par ostām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 41, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: Tad 9. arī jābalso!)
9.priekšlikums ir atbalstīts. 9.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
V.Aizbalts. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Likumā par ostām pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6008, trešais lasījums likumprojektam Grozījums likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza-Terehova rekonstrukcijai, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, skatām likumprojektu trešajā lasījumā. Izskatām iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza-Terehova rekonstrukcijai pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektu Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā pirmajam lasījumam komisija izskatīja savā sēdē.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi novērst nepilnības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā un pilnveidot un iespējami atvieglot disciplinārlietu izskatīšanas procesu un disciplinārsodu piemērošanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija to izskatīja un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Mobilizācijas likumā, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija iepazinās ar iesniegto likumprojektu pirmajam lasījumam un savā sēdē konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Mobilizācijas likumā atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Sodu reģistra likumā, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta Grozījums Sodu reģistra likumā otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Sodu reģistra likumā atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 3.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi, tie izskatīti komisijas sēdē 19.maijā.
1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 2. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas Pilsoniskā Savienība frakcija).
Labrīt, kolēģi! Man ļoti žēl, ka komisijas vadītājs Kraukļa kungs ir pametis savu vietu un aizgājis. Es ļoti gribēju, lai to, ko šodien teikšu saistībā ar šo likumu, arī viņš dzirdētu. Un es gribu teikt, ka kopš pagājušā gada marta, kad likumā tika noteikti atlīdzības griesti, šis likums ir grozīts, man liekas, kādas piecas reizes - un galvenokārt saistībā ar valdes locekļu atlīdzības apmēru.
Kā mēs zinām, šā gada aprīlī, balstoties uz pagājušā gada decembrī izdarītajiem grozījumiem likumā, Ministru kabinets izdeva noteikumus, proti, sarakstu ar 16 kapitālsabiedrībām, kuras šajā gadā un nākamajā gadā drīkst izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu 20 procentu apmērā no algu fonda. Es domāju, tā bija ļoti laba pretimnākšana šīm valdēm, šiem valdes locekļiem, bet... taču mēs tagad redzam šajā priekšlikumā, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir akceptējusi... Šie grozījumi paredz, ka dalībnieku sapulce... Tas ļoti skaisti skan - sapulce, bet tas būtībā ir ministrs, attiecīgās nozares ministrs, kam ir tiesības lemt par valdes locekļa amata savienošanu ar citu amatu šajā sabiedrībā. Tas faktiski nozīmē atlīdzības divkāršu palielināšanu.
Es intereses pēc paskatījos šo 16 kapitālsabiedrību valdes locekļu sastāvu. Šīs personālijas, manuprāt, mēs varam nosacīti iedalīt divās grupās.
Pirmā grupa ir tā sauktie strādātāji, kuri patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri veic savu darbu ļoti profesionāli un kuri ir cienīgi saņemt tiešām ļoti augstu atalgojumu.
Otra daļa ir tā sauktie staigātāji, un pie staigātājiem es atradu... tur ir partiju biedri, tostarp ļoti ietekmīgi partiju biedri; pie staigātājiem mēs varam pieskaitīt partiju sponsorus, ziedotājus vai tos, kuri kaut kā, tā vai citādi, pietuvināti partijām.
Un, izpētījusi visus šos sarakstus, es secināju par šīm 16 kapitālsabiedrībām, ka tur nav pārstāvju tikai no divām partijām, proti, no partijas Pilsoniskā Savienība un no PCTVL.
Un izlases veidā apskatīsim tagad dažas no šīm kapitālsabiedrībām. Paskatīsimies, kā viņi ir ziedojuši, kādus amatus viņi ir ieņēmuši šajās kapitālsabiedrību valdēs un arī attiecīgajās partijās!
Visupirms paņemsim Latvijas Dzelzceļu. Kā mēs zinām, Latvijas Dzelzceļš arī ir šo 16 kompāniju sarakstā ar visiem saviem meitas uzņēmumiem, kuriem jau pašlaik ir iespējams noteikt prēmijas un dažādas balvas.
Kā mēs zinām, Uģis Magone ir Šlesera kungam ļoti pietuvināta persona; ar to viņš ir arī lepojies. Magones kungs ir vairākkārt ziedojis arī šai partijai.
Paskatīsimies tālāk! Ir Aivars Strakšas kungs, arī viņš ir valdes loceklis, ziedojis Tautas partijai, savulaik bijis Kalvīša kunga padomnieks.
Tālāk. Ir Ēriks Šmuksta kungs. Arī viņš ir, kā mēs varam secināt, piederīgs pie Latvijas Pirmās partijas.
Un ir arī Edvīns Kočāns, tātad tēvzemiešiem pietuvināta persona.
Un tagad paskatīsimies vēl vienu interesantu situāciju - Latvijas valsts meži. Valsts uzņēmumā Latvijas valsts meži, kā es sapratu, ir trīs tā sauktie strādātāji un četri staigātāji. Es pieļauju iespēju, ka šo staigātāju vidū ir arī profesionāļi, bet vismaz dati liecina, ka tie profesionāļi ir ārkārtīgi cieši saistīti ar partijām. Un tātad, lemjot par dažādiem valsts pasūtījumiem, protams, viņi var ietekmēt vienu vai otru lēmumu. Nu, pieņemsim, Andrejs Brūvelis - Latvijas Zaļā partija, Aivars Tiesnesis - Tautas partija, Modris Grantiņš - LZS, Kārlis Boldiševics - Zaļo un Zemnieku savienība. Un, ja pagājušajā reizē Brigmaņa kungs, runājot par Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanu... tad es varētu šeit pateikt, ka lielākas draugu būšanas kā ar viņu partijas konsultantu Boldiševica kungu nav, jo viņš ātrāk par vēju pārvietojas pēc draugu būšanas iebīdītajos amatos, vismaz spriežot pēc pagājušā gada deklarācijas. Viņš ir gan ZZS konsultants, SIA Jelgavas ūdens atbildīgais speciālists, Jelgavas domes Privatizācijas komisijas loceklis, valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds loceklis un darbojas arī šajā te akciju sabiedrībā Latvijas valsts meži.
Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja jums kādam tas interesē, es varu arī parādīt šo personālsastāvu par pārējām valdēm. Un vislabāk būtu, ja jūs mēģinātu nevis noteikt šiem strādātājiem paaugstinātu atalgojumu, bet gan atsauktu šos partiju ielikteņus, šos staigātājus, un tad patiešām varētu mēģināt runāt par šo profesionāļu atalgojuma paaugstināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Madaram Lasmanim.
M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Aicinu jūs vērst uzmanību uz šīs sagatavotās ačgārnības pusi, jo būtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurā darbojos arī es, vairākums šobrīd... Es neatbalstīju šo priekšlikumu, bet komisijas vairākums ir piedāvājis šobrīdējā situācijā pilnībā nepieņemamu risinājumu, jo būtībā valstī pastāv vienota atalgojumu sistēma, kuras ietvaros ietilpst arī valsts akciju sabiedrību valdes locekļi un valdes priekšsēdētāji, tāpēc jebkādas izmaiņas un mēģinājumi šeit pilnveidot atalgojumu sistēmu būtībā sagrauj jau esošo sistēmu. Un nekādu racionālu argumentu tam nav, ka mums kaut kas būtu jāuzlabo.
Otrām kārtām, dubultojot algas, kas būtībā šajos priekšlikumos arī iezīmējas, tā būtībā ir nesamērība, jo, ja vienoto atalgojuma sistēmu izveidoja pēc principa - laba vai slikta, bet tāds mums eksistē -, ka augstākais punkts ir premjers, tad šeit paliek diskusija, kāpēc tad konkrētas akciju sabiedrības amatpersonas spēj nest lielāku atbildību nekā premjers un saņem lielāku algu nekā premjers. Un pēc būtības tad, ja iesniedzēji un šīs idejas autori grib kaut ko mainīt šajā sistēmā, šeit ir jārunā par to, ka ir jāpilnveido kopumā visa sistēma. Un, lai sāktu kaut ko pilnveidot, ir jāsāk ar premjeru, nevis ar Latvijas Dzelzceļa vai kādas citas akciju sabiedrības atbildīgām amatpersonām.
Un pēc būtības pats princips, ka mēs dodam iespēju savienot amatus, vienam cilvēkam būt uz diviem krēsliem, manā izpratnē, ir nepareizs, jo, apgalvojums, ka viņš, strādājot divos amatos, strādās divreiz čaklāk, saņems divas algas un būs divreiz atalgotāks, neiztur kritiku. Pēc būtības skaidrs ir viens: cilvēks pēc Darba likuma spēj strādāt tikai tik stundas dienā, cik var pastrādāt. Un līdz ar to, ka viņš sēdēs uz diviem krēsliem, viņš nestrādās divreiz vairāk. Te pastāv arī kolīzija ar darba likumdošanu, jo būtībā valdes loceklis, mainoties varām un pārliecībām, var zaudēt uzticību darba devēja acīs. Būtībā, esot amatā arī akciju sabiedrības iekšienē kā departamenta direktors vai kāds cits darbinieks, viņš jau, arī Darba likuma izpratnē, ir darba attiecībās. Un tas liedz šo darbinieku, kurš ir zaudējis uzticību un nav... kurš ir zaudējis kompetenci vai neatbilst kādā citā veidā, atbrīvot no darba, jo būtībā stājas spēkā atbilstošās darba likumdošanas normas.
Tā ka es aicinu: dārgie kolēģi, noraidīsim šo priekšlikumu un nesekosim komisijas viedoklim!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Māri, tikai bez populisma!)
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Protams, bez populisma...
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautas partija neatbalsta šo priekšlikumu un arī citus ar to saistītos. Un arī man ir saraksts, es tikai to nelasīšu, Čepānes kundze, jo... (No zāles Nolasi! Nolasi! Dep. J.Dobelis: Tauta prasa, nolasi!) jo mums... Nē, mums pietiek arī ar televīzijas raidījumiem un ziņām: Jaunups parādās, Jaunups pazūd un Jaunups ir atkal jaunā... Un politizācija pati par sevi... Nevajadzētu saistīt, kuram tur kaut kas ir, jo acīmredzot tas kārdinājums ir tik liels, ka arī tie, kas vēl nav savējos tur ielikuši, droši vien gribētu labāk izbīdīt vecos... Un, iespējams, atkal būtu jaunie, jo prakse tā parāda.
Mūsu neatbalsta iemesls ir tendence, ka... Mūsu neatbalstīšanas iemesls ir mazliet citādāks. Mēs ar bažām vērojam, ka pēc tam, kad tika likvidētas padomes, valdes pārvēršas par politisku orgānu. Valdes pēc savas būtības ir uzņēmumā, lai vadītu darbu, lai katrs valdes loceklis būtu noslogots un visu savu ieguldījumu veltītu šim uzņēmumam, kur viņš strādā. Mums diemžēl nāk signāli no cilvēkiem, ka puse valdes locekļu diez kāpēc ir spiesti strādāt, bet puse valdes locekļu tomēr vairāk vai mazāk atnāk... nu, mazliet retāk. Un diemžēl, ja mēs atbalstītu šos priekšlikumus, tendence varētu iet vēl tālāk. Jo atļauju savienot amatu valdē ar amatu kādā departamentā varētu izmantot ne jau tikai profesionāļi; varētu izmantot arī tie, kuri tikai politisku motīvu dēļ ir valdē, un rezultātā uzņēmuma menedžments ciestu vēl vairāk.
Mēs domājam, ka uz trešo lasījumu ir jāpilnveido likumprojekts, ka uz trešo lasījumu ir jāizveido iespēja, lai politizācija neietu dziļumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nāku šeit runāt tāpēc, ka esmu nelielā neizpratnē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir divi Tautas partijas pārstāvji - komisiju vada Tautas partijas frakcijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, un tur darbojas arī Māris Ārbergs. Komisijā, izstrādājot šo priekšlikumu un to apspriežot, abi šie deputāti bija par. Starp citu, apspriežot komisijā šo priekšlikumu, par bija arī Dzintars Zaķis. To var redzēt komisijas protokolā. Par bija arī Dzintars Zaķis. Pret bija vienīgi Anna Seile un Madars Lasmanis, kolēģi! Visi pārējie bija par. (Starpsauciens no zāles.) Ingmārs Līdaka atturējās, jā. Bet es nedrīkstu sarunāties ar zāli (No zāles dep. A.Krūmiņš: Nerunā!), cienījamie kolēģi!
Tagad par lietas būtību. Tikko Kučinska kungs teica, ka mēs politizējam valdes. Jā, cienījamie kolēģi, nevis mēs, bet tagadējā valdošā koalīcija to dara. Tāpēc arī Kučinska kungam ir šis garais saraksts, ko mēs varētu arī nosaukt. Bet, cienījamie kolēģi, es nepiekrītu Kučinska kunga teiktajam, ka šāds priekšlikums šo procesu pastiprina. Manuprāt, tieši otrādi. Šis priekšlikums ir pret šādu procesu. Ja mēs gribam, lai valdēs būtu profesionāļi, tad jāpieņem šāds lēmums. Izlasiet, ko tas nosaka! Tas nosaka to, ka cilvēks valdē var arī vienlaicīgi būt, piemēram, finanšu direktors. Tas nozīmē to, ka viņš var reāli strādāt, nevis, kā kolēģis Māris Kučinskis teica, atnākt uz valdes sēdēm vienu reizi mēnesī. Tādi valdes locekļi, protams, politizēti, mums nav vajadzīgi.
Un ko vēl šis priekšlikums nosaka? Šis priekšlikums nosaka to, ka šādu amatu apvienot var tikai tad, ja šim pretendentam vai amata ieņēmējam ir konkrēta darba pieredze - 5 gadi, kvalifikācija, izglītība.
Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir tieši pret to, lai mēs politizētu valdes; to tagad dara valdošā koalīcija, likvidējot padomes. Ja mēs gribam politizēt valdes, tad mums nav jāatbalsta šis priekšlikums. Ja mēs gribam valdēs redzēt profesionāļus, pieredzējušus, izglītotus, kompetentus cilvēkus, kuri domā par kompānijas darba galarezultātu, tad šāds priekšlikums mums jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Apnicis jau ir klausīties to nodrāzto izteicienu valdošā koalīcija... Vienalga, lai kas tur arī ir, izteiciens it kā apzīmē visus. Es gribu atgādināt iepriekšējo balsojumu par grozījumiem Likumā par ostām, kur pati tā sauktā valdošā koalīcija balsoja dažādi. Jaunais laiks balsoja kopā ar Saskaņas Centru, Pilsoniskā Savienība... Nu, šeit ir izdruka! Pilsoniskā Savienība balsoja kopā ar nemīlēto Tēvzemi, un nekas briesmīgs nenotika.
Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
J.Dobelis. Gribu uzsvērt vienu lietu. Tā attiecas arī uz šo balsojumu.
Par vienu lietu... Par to, ka jebkurš iespējamais jautājums tiks politizēts, lūdzu, nebrīnieties! Lūdzu, nebrīnieties, kolēģi deputāti un kolēģi žurnālisti! Tas tā būs visu laiku. Un, ja mēs nonākam līdz šīm te iespējām savienot amatus, tad redzam, ka ir cilvēki, kas ir pelnījuši šīs iespējas savienot amatus, ja viņi ir spējīgi kaut ko dot. Un man liekas, ka, izejot no tā, tad arī vajadzētu pieiet šā jautājuma risināšanai šādi: vai cilvēki ir spējīgi divos amatos (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Pareizi!)... Jūs ielieciet vienu idiotu, viņš nosēdēs visas astoņas stundas, bet jēgas no viņa nebūs absolūti nekādas. Un tāpēc viens idiotisks priekšlikums bija savā laikā - likvidēt padomes, un tas nebija gudri. Padomē... nu, varētu teikt tā, tur var skatīties stratēģiski, jo arī nespeciālisti kādreiz kaut ko saprot... Valde domāta tikai profesionāļiem. Tur vispār citi nav vajadzīgi, jo valde ir izpildītāja. Valde pilda, tai ir ikdienas izpildītāja darbs. Tai ir konkrēti jāvada un jāorganizē darbs.
Līdz ar to diemžēl es klausos tos vienus, es klausos tos otrus, es klausos tos patētiskos vārdus... Lūk, un tas kaut kā godu nedara Saeimai. Mēs gandrīz bijām spiesti atsviest atpakaļ šo Likumu par ostām... Gandrīz... Kas būtu ieguvis no šādas rīcības? Neviens! Zaudējumi būtu. Tautsaimniecībā būtu zaudējumi. Un arī es aicinu... Tad, kad mēs skatāmies šādus jautājumus, kur ir runa par praktisko pieeju, ir ļoti viegli atnākt šodien tribīnē un aicināt uz kaut ko populistisku. Daļa deputātu aiz piesardzības, daļa - aiz bailēm gatava nobalsot par jebko populistisku, tāpēc ka tūlīt kaut kas tālāk notiks...
Diemžēl šinī gadījumā man ir grūti vispār balsot vai nu par, vai pret, jo šinī brīdī šo mētāšanos es nekādi nevaru saprast. Galu galā mūsu komisijas tomēr vairāk vai mazāk ir domātas tam, lai risinātu arī profesionālus jautājumus. Piemēram, mūsu komisijā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā -, es nevaru iedomāties tādu gadījumu, ka mūsu komisijas deputāti mētātos ar savām balsīm. Tāda jēga tai strādāšanai nevarētu būt.
Līdz ar to es vienīgi aicinu turpināt darbu, atmetot šo sarakstu nešanu, vilkšanu... Ziniet, es redzēju, ka tas pie tā un tā stūra nometa vienu papīrīti vai kaut ko tamlīdzīgu... Vienam viens saraksts rokās, otram... Ko tad jūs ar to gribat panākt? Ko jūs gribat? Sāksim vilkt viens par otru visādus netīrumus ārā, ko nu varēsim atrast?
Es esmu pret šādu rīcību, un šis balsojums un šīs sarunas, es ceru, varbūt iekustinās vismaz dažiem deputātiem loģisko domāšanu.
Diemžēl ir divas vietas, kur smadzenes ir koncentrētas, - viena vieta ir galva, un otra ir mugurkauls, un man liekas, ka vienam otram darbojas tikai tās mugurkaula apakšdaļas smadzenes.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Te izskanēja mazliet nepatiesība. Aizbalta kungs, es balsoju par un neatturējos. Man bija tas viedoklis, kurš radās... kurš bija patiešām pozitīvs, kurš bija rezultāts daudzām, daudzām sēdēm, kur tika skatīts šis jautājums; tika panākts, manuprāt, kompromiss.
Es līdz šim domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiešām darbs norisinās pragmatiski un nav tukšgaitas, taču tagad es sāku šaubīties. Un es patiešām šeit gribu dzirdēt arī komisijas priekšsēdētāju Kraukļa kungu, jo... Tiešām bija ļoti plaša diskusija, un es ļoti ceru, ka nebija velti aicināti uz daudzām, daudzām sēdēm darba kolektīvu pārstāvji - gan no Latvijas valsts mežiem, gan no Latvijas Dzelzceļa, gan no Latvenergo un citiem, arī no arodbiedrībām. Es domāju, ka šis kompromiss, kas tika panākts, ir pareizs. Un šeit arī koeficients pamatlikmei, koeficients pamatlikmei valdes locekļu algām, būtībā tika samazināts. Tika samazināts tāpēc, ka tika pieļauta amatu apvienošana. Tātad būtībā šie grozījumi kopumā iznāk tagad tādi... diezgan tukšgaitas grozījumi. Ja mēs noraidām šo, tad jānoraida būs arī daudzi tālākie... un tad patiesībā agri vai vēlu mēs atgriezīsimies atkal pie šā paša jautājuma.
Un vēl kādi maldi. Latvijas Zaļā partija patiešām lepojas ar mežu zinātnieka Andreja Brūveļa zināšanām un to, ka Andrejs Brūvelis ir Latvijas Zaļās partijas biedrs. Viņš kļuva par Latvijas Zaļās partijas biedru tad, kad viņš jau... sen jau strādāja Latvijas valsts mežos un... Nu nekādi nesanāca mums Andreju Brūveli ielikt kā ielikteni Latvijas valsts mežu valdē. Un arī šie maldi, ka tiešām cilvēks, profesionāls cilvēks, nedrīkst būt saistīts ar kādu partiju, - nu, tas ir absurds. Partijās ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, un mums prieks, ka Andrejs Brūvelis ir Latvijas Zaļajā partijā, un uzskatu, ka viņš godam spēj strādāt Latvijas valsts mežu valdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas Pilsoniskā Savienība frakcija).
Tas, ko es runāju, nav populisms. Es šo likumu perfekti pārzinu, atšķirībā no Dobeļa (No zāles dep. J.Dobelis: Beidz tu muldēt vienreiz! Beidz runāt!).
Kāds tad ir šis kompromiss, par ko runāja Līdakas kungs? Šis kompromiss ir tāds, ka...
Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet pieklājību (No zāles dep. J.Dobelis: Ej nost no tribīnes!)... Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet pieklājību! Katram deputātam saskaņā ar Kārtības rulli ir tiesības pieteikties debatēs, ko arī (No zāles dep. J.Dobelis: Es piesakos debatēs!)... Paldies, Dobeļa kungs!
I.Čepāne. Kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu pievērst šādiem izlēcieniem uzmanību.
Tātad - kāds ir šis kompromiss? Šis kompromiss ir tāds, ka tā sauktie staigātāji paliks ar šo noteikto algu - atalgojumu, kāds pašreiz ir likumā noteikts -, taču tiem, kas patiešām ir profesionāļi, tiks dota iespēja savienot darbu ar kādu citu šajā konkrētajā kapitālsabiedrībā, un viņi varēs saņemt lielāku atalgojumu. Es nezinu, vai tas ir kompromiss. Es domāju, ka kompromiss būtu tad, ja jūs atsauktu šos politiskos ielikteņus, kas nav profesionāļi, no šīm valdēm, jo jūs paši apgalvojāt, ka šie no padomēm... šie politiskie ielikteņi tika ieplūdināti šajās valdēs. Es domāju, ka neviens no profesionāļiem nav laimīgs, ka viņam jāpinas ar tādiem ielikteņiem un neprofesionāļiem. Protams, daļa no viņiem, iespējams, šajā staigāšanas desmit gadu laikā, kopš viņi staigā no vienas vietas uz otru (tādi kā, piemēram, Dobeļa partijā esošie cilvēki; es šeit viņus varētu minēt, bet es to nedarīšu), arī kaut ko ir apguvuši. Es domāju, ka par ārstu jau vairs... šāds cilvēks vairs nevar operēt; nu, iespējams, kapitālsabiedrību jomā viņš ir lielāks profesionālis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es gribētu redzēt to meistaru, kas vērtēs cilvēkus: kurš ir profesionālis un kurš ir politiskais ieliktenis. Ja ir runa par Čepāni, tad jāteic, ka viņa arī mainījusi partijas - un ne vienreiz vien. Kas tad viņa ir? Kas viņa ir - profesionāle vai politiskā ieliktene? Lūk!
Šādi apvainojumi cilvēkiem, kas dara savu darbu, ir ļoti nepamatoti. Lai kaut ko vispār spriestu par tādām lietām, pašam arī ir kaut kas jāsaprot. Jāsaprot, kas ir darbs valdē, kas ir darbs padomē un kāds ir labums. Es atkārtoju vēlvienreiz: ir cilvēki, kas var strādāt trijās vietās un izdarīt ļoti daudz un jēdzīgi tad, ja viņi kaut ko saprot no tā, ko viņi dara. Ir cilvēki, ko jūs varat ielikt vienā vietā, bet viņi nekad neko tur neizdarīs, viņi vienkārši tur atsēdēs. Un tā ir tā starpība!
Tāpēc ir jāsaprot vienreiz par visām reizēm, ka katrā priekšlikumā ir jāredz kaut kas jēdzīgs. Un izbeigsim šito mētāšanos! Jo tad mēs sāksim vākt viens par otru materiālus, kuras partijas kurš biedrs kurā vietā ko ir darījis vai nav darījis. Un tad būs vērtēšanas komisijas, un tās atkal vērtēs atkarībā no tā, no kuras partijas ir nācis valdes pārstāvis un no kuras partijas ir vērtētāji tajā komisijā.
Tā ka diemžēl šīs diskusijas ir vairāk nekā nožēlojamas, un visi tie taisnības cīnītāji (pēdiņās) tikai pierāda, ka viņi runā vienu, bet dara pavisam kaut ko citu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam, otro reizi.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es vispirms gribu atvainoties kolēģim Ingmāram Līdakam par to, ka, sarunājoties ar zāli un pakļaujoties zāles spiedienam, es precīzi neatcerējos, kā Līdakas kungs bija balsojis. Viņš tik tiešām balsoja par.
Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt vēl divus vārdus par lietas būtību. Uz komisijas sēdi mēs bijām uzaicinājuši Latvijas Darba devēju konfederāciju, arodbiedrības, lielāko kompāniju vadītājus, ministriju pārstāvjus, un, ziniet, nevienam nebija doma šo jautājumu lemt vai nu politiski, vai populistiski. Šeit, komisijas sēdē, notika ļoti pragmatiskas sarunas, tāpēc arī es šodien gribu aicināt kolēģus: atmetīsim populismu, atmetīsim politiku un lemsim šo jautājumu pragmatiski!
Cienījamie kolēģi! Līdz ievēlēšanai Saeimā esmu nostrādājis 15 gadus pašvaldībā un teikšu jums godīgi: pašvaldībā, ja cilvēki vienreiz ir lēmuši, tad viņi nemaina savu viedokli. Man ir ļoti sāpīgi skatīties šodien, ka gan jautājumā par ostām, gan šajā jautājumā vieni un tie paši cilvēki, kuri komisijā balso vienādi, šeit, sēdē, tad, kad ir publika, tad, kad ir prese, lemj populistiski un balso pretēji.
Godājamie kolēģi! Ja jums nav mugurkaula, tad es nezinu, vai jūs varat būt godīgi politiķi un uzstāties par taisnīgu politiku!
Cienījamie kolēģi, lemsim pragmatiski! Atbalstīsim profesionāļus, atbalstīsim šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es šeit uzstāšos kā patiesi neitrāls un patiesi bezpartejisks cilvēks, kuru jūs jau trīs gadus pazīstat kā bezpartejisku cilvēku. Un es centīšos savā runā arī tāds būt.
Es atgādināšu jums, ka esmu pirmais deputāts, kas presē 2008.gada februārī uzrakstīja rakstu, ko publicēja Dienā ar virsrakstu Slikta ir tā demokrātija, kurā triumfē nauda. Es tajā runāju par šīm padomēm, algām, amatiem... par milzīgām algām. Es atgādināšu jums arī to, ka faktiski šādā runā vajadzētu ietvert visas partijas, un esmu arī to darījis. Atgādināšu jums, ka nupat, 2009.gada rudens sesijā, oktobrī vai novembrī, es no šīs tribīnes, neminot nevienu partiju, teicu: Kolēģi! Pārtrauksim izzagt valsti, jo būs kauns skatīties acīs tautai, ja nesitīsim ar dūri uz galda! Visas partijas līdz šim, visi runātāji šeit savā ziņā ir bijuši liekulīgi, jo negrib saskatīt baļķi savā acī un meklē skabargu cita acī. Tādēļ sākšu kā nemīlams deputāts, jā, visiem nemīlams... (No zāles: Pārtraukt!) Kādēļ pārtraukt? (No zāles dep. K.Leiškalns: Mans draugs!) No kreisā flanga... Aizbalta kungs, aizvakar satiku uz ielas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Upmali. Nu jāmin viņa vārds. Aprunājāmies - kas tad notiek kapos. (Zālē smiekli.) Jā, kapos! Tur tak arī ir valdes un padomes. Ko jūs uztraucaties? Tur visur grozās nauda. Un es minu viena tāda sabiedrībā pazīstama cilvēka vārdu, kurš tur bija priekšgalā, un prasu: Vai viņš tur arī vēl ir? Nē, Upmalis saka, viņa tur vairs nav. Tur tagad ir Latvijas Pirmās partijas cilvēki iekšā. Tik vienkārša lieta! Jau kapu pārvaldi pārņem tūlīt, kā kaut kas mainās...
Sāksim ar Jauno laiku... tikpat patētiski. Nu neapvainojieties! Izcils žurnālists, vadīja televīziju, saprātīgs cilvēks bija Pulks. Protams, viņš daudz darīja kā Rīgas domnieks savas partijas labā, un visu cieņu pret viņu! Bet pietika mainīties koalīcijai, un, saprotams, Pulks palika bez darba. Nu, un kur tad jūs ievirzījāt viņu? Protams, Rīgas brīvostā. Dobeļa kungs šeit patētiski runāja arī par taisnīgumu un vienaldzību. Nu jūs taču visi zināt, ka baķka Jānis Straume, kurš izkritis vēlēšanās piecos apgabalos, kur viņš bija viens no... pirmajā vai otrajā vietā, un kuram nekāda sakara nav bijis ar ostām un kuģošanu, joprojām sēž divu ostu valdēs vai padomēs. Nedaliet šīs valdes un padomes! Visur tur ir algas. Un tā mēs taču varam turpināt vēl. Es nemaz visas partijas nepiesaukšu. Nav jau vērts. Jo grēkojušas taču ir visas. Un tāpēc mani arī necieš, ka es šos gadus tāds esmu bijis. Un necieš arī tāpēc, ka es teicu jau 2006.gada novembrī, stāvēdams šinī vietā un izstiepis dūri: Ja mēs turpināsim piešķirt pilsonību tā, kā mēs to dāvājam tagad, tas spārns pievirzīsies līdz šai vietai... Un tas ir pievirzījies. Un, lūk, jūs visi... Tagad Vienotība... Lūdzu nepārtraukt, Āboltiņas kundze! Tas ir saistībā ar visu manu runu... Tad, kad šie jaunie puiši, kuriem es nemaz neuzbāzos, tikai iestājos par biedru, izvirza Lāci par deputāta kandidātu sarakstā Nr.2, tad nacionālā vienotība vairs neeksistē. Vienotība paziņo Dzintaram - visi var būt, bet Lācis nevar būt. Redziet, kā...
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, runājiet par priekšlikumu!
V.Lācis. Jā, jā, jā. Nedrīkst būt par deputātu! Nu kādēļ nedrīkst? Nu tādēļ, ka trīs gadus no vietas nešķiro draugus un nedraugus un runā kā brīvdomātājs to, ko viņš domā, ko viņš uzskata par pareizu. Kolēģi, sen ir laiks!... Un atskatieties arī uz Pirmās Saeimas laiku! Sen ir laiks visās padomēs un valdēs iecelt tikai kompetentus, zinošus cilvēkus ar attiecīgu izglītību, ar attiecīgu darba stāžu, vienalga, kurā partijā viņš ir bijis vai nav bijis. Jāpieņem šāds likums! Būtībā jūs, visas partijas, negribat pieņemt šādu likumu. Neparko negribat, jo vienmēr taču ir kāds savējais, kas jāiegrūž. Šajā ziņā labs piemērs bija Ingmārs Līdaka, kas skaidri norādīja un pierādīja: Brūvelis ir speciālists, nav no svara, kurā partijā; viņu var ievēlēt Latvijas valsts mežu valdē vai padomē, tas taču ir galīgi vienalga.
Visur ir iepirkumi, visur ir konkursi, visur ir algas. Mēs taču zinām, kas tās lietas kārto. Lūdzu beigt izlikties un pieņemt likumprojektu, kas būtu tāds: kompetence, zināšanas - neatkarīgi no tā, kas tas par cilvēku! Un lai tādi cilvēki strādā valdēs un padomēs!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai jums, Sokolovska kungs, komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet tas ir saistīts ar iepriekšējo.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti... Sākam debates par 6.priekšlikumu.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas Pilsoniskā Savienība frakcija).
Kolēģi! Ja jau mēs nobalsojām pret iepriekšējo - 3.priekšlikumu, tad 6.priekšlikums vairs nav balsojams, jo šajā gadījumā, kā jūs redzat, šeit ir dotas kvalifikācijas pazīmes, kādos gadījumos valdes loceklis var amatu vienlaikus savienot ar kādu citu amatu. Un šeit ir norādīts, ka vienu amatu viņš var savienot, ja viņam ir piecu gadu darba pieredze sabiedrībā vai šīs sabiedrības izšķirošā ietekmē esošā kapitālsabiedrībā... Un tā tālāk. Un turklāt ir ļoti interesanti, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izdarījusi izņēmumu šajā gadījumā attiecībā uz valdes locekļa... tātad uz valdes priekšsēdētāja kritērijiem. Un šeit ir paredzēts, ka ministrs šo prasību par piecu gadu pieredzi var nepiemērot valdes priekšsēdētājam. Šādā veidā man netieši gribas domāt, ka acīmredzot kāds no politiķiem, kas domā, ka netiks ievēlēts nākamajā Saeimā, gatavo sev mīkstu piezemēšanos. Un es vēlreiz aicinu: nepārvērtīsim šīs valdes par politiķu darbā iekārtošanas biroju un par caurkritušo politiķu pansionātiem!
Paldies. Šis priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Sokolovskis. Jā, šis priekšlikums ir saistīts ar noraidīto priekšlikumu. Tātad principā mums ir tāda izvēle: vai nu balsot... ja mēs nebalsosim, tad principā paliek pretruna (No zāles dep. J.Urbanovičs: Komisijas vārdā kāds ir priekšlikums?)... Principā tātad ir jābalso par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklis ir priekšlikumu atbalstīt, bet, tā kā tas Sēžu zālē ir nonācis pretrunā, jo parlaments ir mainījis savu viedokli par citu priekšlikumu, ar ko šis ir saistīts... Tātad šis jautājums mums ir jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 70, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Ir tāda pati situācija: ja ir noraidīts iepriekšējais, tad principā mums ir jāizšķiras, kā rīkoties arī ar šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja, bet arī šis ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, arī tas saistīts ar iepriekšējiem...
Sēdes vadītāja. Tātad arī 10.priekšlikums ir izlemjams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 71, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, bet arī saistīts ar šo koncepciju.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 71, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, arī saistīts ar iepriekšējo.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, saistīts ar iepriekšējiem.
Sēdes vadītāja. Arī šis ir saistīts... Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 71, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Sokolovskis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Sokolovskis. Šā gada 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.jūnijs.
Ir atlicis tikai neliels brīdis līdz pārtraukumam, bet, pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu Kučinska, Bērziņa (LPP/LC), Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča un Māra Ārberga jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam Par Latvijas Bankas darbību, un iesniedzēji ir lūguši vārdu jautājuma motivācijai.
Lūdzu! Jautājuma motivācijai vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mums priekšā diezgan atbildīgs uzdevums - vēlēt atkal Latvijas Bankas padomi. Un, ja mēs neuzrakstītu šobrīd šos jautājumus un nelūgtu Prezidiju tomēr uztaisīt pieturu un nedaudz apstāties, tad, tāpat kā sešus gadus mēs viņus visus neredzējām, tā arī nākamos sešus gadus mēs viņus ne sevišķi zinātu. Redzēt redzētu, bet - ko dara? Tāpēc mēs esam iesnieguši vēstuli Prezidijam un nosūtījuši Rimšēviča kungam jautājumus, un vēlamies atbildes uz tiem iespējami īsākā laikā dzirdēt un pēc tam izdarīt lēmumu saskaņā ar savu izvēli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Jautājums tiks nodots Latvijas Bankas prezidentam.
Pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es aicinu visus sveikt apaļā jubilejā mūsu kolēģi Dzintaru Zaķi, kuram vakardien bija apaļa jubileja. (Aplausi.)
Tagad vārds paziņojumiem.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc piecām minūtēm pulcējas 106.auditorijā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc trijām minūtēm komisijas telpā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un tagad, lūdzu, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies, lai noteiktu kvoruma esamību!
Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam Klementjevam, Saeimas sekretāra biedram.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Gribu atgādināt: tie deputāti, kuri pametīs zāli pirms reģistrācijas rezultāta nolasīšanas, nebūs ieskaitīti (No zāles dep. Dz.Rasnačs: Nesaņems algu!), jo viņi neparādīsies reģistrācijas atzīmē. Paldies jums par uzmanību!
Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Gundars Daudze, Pēteris Hanka, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Baiba Rivža.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Jā, pulkstenis ir 11.00. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas 27.maija sēdi. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Zvejniecības likumā, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka. (No zāles dep. J.Dobelis: Līdaka par zvejniecību! Ļoti pareizi!)
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Kā nu es nepaspēšu uz Zvejniecības likumu!...
Tātad, cienījamie kolēģi, likumprojekts Grozījums Zvejniecības likumā, kurš, pateicoties divdesmit priekšlikumiem, ir pārtapis par grozījumiem (daudzskaitlī) Zvejniecības likumā, ko ir ieteicis Juridiskais birojs un ko arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis daļēju atbalstu un iekļauts tātad 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 4. - Raimonda Vējoņa priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 7. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par zvejas atļauju izsniegšanu. Arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 8. - Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Tāpat arī 9. - Vējoņa priekšlikums, kurš ir vēl arī redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 10. - vides ministra priekšlikums par informācijas sistēmām. Arī, redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. 13. - Vējoņa priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 14. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par dabas aizsardzības pilnvarām pārkāpumu konstatēšanas gadījumos. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Tāpat arī 15. - Vējoņa priekšlikums, kurš zināmā mērā ir redakcionāls. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 16. - Vējoņa priekšlikums par kārtību, kādā tiek konfiscēts nelegālais loms. Arī ir guvis viennozīmīgu atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 17. - Vējoņa priekšlikums par ierobežojumiem zivju sugu pārvietošanā. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 18. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Tāpat arī 19. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par zivju fonda līdzekļu sadalījumu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un 20.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Tas ir vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Zvejniecības likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Līdaka. 7.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
Leiškalna kungs, nestaigājiet pa zāli! Nemaldiniet! (No zāles dep. K.Leiškalns: Piedodiet, ja varat!)
J.Tutins (frakcija Saskaņas Centrs).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 20.maija sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Grozījumu būtība ir izklāstīta klāt pievienotajā un komisijas precizētajā anotācijā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Otrajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvāju šā gada 10.jūniju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.6001 - likumprojekts Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem.
Atbildīgā komisija uz otro lasījumu saņēmusi divpadsmit priekšlikumus.
1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Pareizi!)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Pareizi!)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Jocīgi!)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu.
I.Valers. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Un 12. - pēdējais - ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Nacionālo filmu likums, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aicinu skatīt likumprojektu Nr.780/Lp9.
Iesniegti ir divdesmit pieci priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Jocīgi!)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Aizdomīgi!)
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Uzsākam debates... Nē, debašu nav!
Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 12., 13., 14. un 15. - deputātes Rībenas priekšlikumi, kas attiecas uz 8.pantu. Šie priekšlikumi visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Sen bija laiks!)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Brīnums!)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Nacionālo filmu likums pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!
Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Prokuratūras likumā, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektu Grozījumi Prokuratūras likumā pirmajam lasījumam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija apsprieda savā 19.maija sēdē un nolēma to neatbalstīt.
Neskatoties uz to, komisija atzina, ka izmaiņas ģenerālprokurora iecelšanas un pilnvaru izbeigšanas tiesiskajā regulējumā ir nepieciešamas un veicamas kompleksi, tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas Prokuratūras likumā un likumā Par tiesu varu, veidojot jaunu regulējumu, lai noteiktu termiņu, kādā izvirzāms priekšlikums ģenerālprokurora amata kandidāta apspriešanai, kā arī attiecībā uz ģenerālprokurora pilnvaru pildīšanas laiku, ierobežojot to ar noteiktu pilnvaru termiņu skaitu; kā arī paredzot regulējumu situācijai, ja ģenerālprokurora amata kandidāts netiek apstiprināts, un nosakot terminētu vai neterminētu ģenerālprokurora pilnvaru turpināšanos. Bez tam nepieciešams atrisināt arī jautājumu par ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja profesionālajām un sociālajām garantijām pēc amata pilnvaru izbeigšanās.
Šādā situācijā aicinu Saeimu neatbalstīt izskatāmo likumprojektu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Šis ir tāds ļoti interesants gadījums. Šos grozījumus Prokuratūras likumā iesniedzām mēs, deputāti, lai mēģinātu novērst to kaunu un to nesmukumu, ko mēs izdarījām, publiski melojot sabiedrībai, bet pēc tam balsojot citādāk.
Šie likuma grozījumi paredzēja tehniskas lietas, kuras nav nekāds jaunums Latvijas likumdošanā, tas ir, to, ka, ja amatpersonas, kuras ievēlē parlaments... Ja parlaments neapstiprina jaunu amatpersonu, tad līdzšinējā amatpersona turpina pildīt šos pienākumus un kļūst par pienākumu izpildītāju līdz tam brīdim, kad parlaments tomēr ievēlē jaunu amatpersonu. Šāds regulējums attiecas gan uz Ministru kabinetu... Ja Ministru kabinets tiek atlaists (tam tiek izteikta neuzticība), tad, kā jūs visi zināt, tas turpina strādāt, kamēr parlaments apstiprina jaunu valdību; šāds regulējums attiecas arī uz valsts kontrolieri un vēl uz veselu virkni amatpersonu.
Protams, ir arī vesela virkne likumu, kas attiecas uz amatpersonām, kuras mēs ieceļam, bet kur šāda regulējuma nav. Un pēc tā, kā mēs nobalsojām par ģenerālprokuroru - un tas balsojums ieguva diezgan skaļu publicitāti! -, šo jautājumu vēlējās pārrunāt arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un Valsts prezidents uzņēmās starpnieka lomu un aicināja visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas uz sarunu par šo tēmu pilī. Tas notika 14.maijā, tātad līdz tam, kad tas tika skatīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un, protams, es biju priecīga par to, ka vismaz šajā sēdē politiskie spēki, kuri pirms tam bija teikuši, ka viņi ir atbalstījuši Maizīti, beidzot atzinās, kāpēc viņi to nav darījuši, - ka tam par pamatu ir bijis tas, ka Vienotība un Jaunais laiks esot pārāk atbalstījuši Maizīti. Nu vismaz beidzot tika pateikts, kāpēc tad tas netika darīts: tāpēc, lai iespītētu kādam citam, kas to atbalsta vairāk!
Savukārt par to gan politiskie spēki šajā sanāksmē bija vienisprātis, ka tas ir mūsu pienākums - sakārtot likumdošanā šos jautājumus, kurus Dalbiņa kungs nupat minēja, to skaitā arī jautājums par to, kas notiek ar amatpersonām, ja parlaments tās neapstiprina. Būtu jāsakārto jautājums par to, ka amatpersonas tiek ievēlētas uz zināmu termiņu (šai kārtībai būtu jābūt vienveidīgai), un, protams, arī jautājums par sociālajām garantijām. Tātad tas nebūtu nekādā pretrunā ar to, kas ir iesniegts Dalbiņa kunga vadītajā komisijā. Un tas, kāpēc es nāku runāt, un tas, kas mani pārsteidz visvairāk, - ka, pēc būtības atbalstot šo ideju, kuru pie Valsts prezidenta ir atbalstījuši visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tomēr to noraida pirmajā lasījumā. Tomēr aicina to noraidīt pirmajā lasījumā un mēģina meklēt kādus dīvainus ceļus - ka būtu tagad kaut kur citur jārīko darba grupas un kaut kas jāpēta!
Dalbiņa kungs! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā ar ļoti smagu likumu, ko sauc Maksātnespējas likums. Šim likumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izveidojusi darba grupu, sanāk vairākas reizes nedēļā kopā ar ekspertiem, mēģinot atrast pareizo risinājumu.
Juridiskā komisija savukārt, kad bija iesniegta Valsts prezidenta iniciatīva par grozījumiem Valsts apbalvojumu likumā, sasauca darba grupu un vairākas reizes nedēļā nāca un mēģināja šā likumprojekta redakciju izstrādāt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Runājiet par tēmu!)
Sociālo un darba lietu komisija, kurai ir jāskata vesela virkne jautājumu, to skaitā šobrīd arī ļoti strīdīgais Farmācijas likums, rīko ne tikai komisijas sēdes, bet arī darba grupu sēdes divreiz, trīsreiz dienā, cik vajag, un aicina ekspertus, šādus likumprojektus izstrādājot.
Es aicinu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju pārņemt šo pieredzi no tām komisijām, kuras nebaidās uzņemties šo atbildību, un aicināt pie sevis ekspertus, un pašiem piedāvāt priekšlikumus un uzlabot likumprojektu, kurš jau ir iesniegts un kurš varētu būt ņemams par pamatu, un kurš varētu būt uz otro lasījumu uzlabojams un tad kā mūsu, politiķu, darbs šeit iesniedzams un atbalstāms, un arī visas šīs diskusijas veikt. Ja jums ir tik daudz laika braukt izbraukuma sēdēs uz daudzām dažādām vietām, uz robežām, uz cietumiem un vēl nezin kur, tad varbūt atrodiet arī laiku šīm darba grupas sēdēm un šiem ekspertiem! Tomēr izdarīsim varbūt to paši! Paši salabosim šo likumprojektu! Un, ja šis likumprojekts ir konceptuāls un šis priekšlikums atbalstāms, tad man tiešām nav saprotams, kāpēc tas ir šobrīd jānoraida.
Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā kā iepriekšējā runātāja ir maiga būtne un runāja ļoti maigi, arī es centīšos tāds pats būt.
Vispirms jāteic, ka uz robežām nesen brauca Nacionālās drošības komisija, tā ka tā ir drusku cita. Divi pārstāvji - Dzintars Jaundžeikars un mana cienītā persona - strādā abās komisijās, bet mēs nepārstāvam pilnu komisiju ne vienā, ne otrā gadījumā.
Otrs - par tām bailēm uzaicināt ekspertus. Es domāju, ka mēs varētu uzskaitīt veselu rindu pārstāvju, ekspertu, kas nāk uz mūsu komisijas sēdēm gan no Iekšlietu ministrijas, gan no Aizsardzības ministrijas, gan no Prokuratūras, gan no tiesas un tā tālāk. Ja ir runa par sadarbību ar ekspertiem, kas ir speciālisti jautājumos, kas skar Prokuratūru un Augstāko tiesu, tad mums, gan Dalbiņa kungam, gan man, kas esam šajā komisijā vairākus sasaukumus strādājuši, daudzu gadu garumā ir bijušas lieliskas attiecības ar šiem pārstāvjiem. Arī pēdējā sēdē viņi bija - bija gan Āboliņas kundze, gan Gruzdiņa kungs -, un neviens neteica to, ka mums ir kaut kāds ne sevišķi labs lēmums pieņemts. To neviens neteica!
Redziet, es cenšos saprast jēgu! Arī iesniedzēji ļoti interesanti un raibi, kas šeit ir, un diez vai viņi visi ir lieli speciālisti šajos juridiskajos jautājumos. Viņi ir parakstījuši, tāpēc ka vajadzēja parakstīt, jo nebija paraksti laikam savākti. Un tas vairāk izskatās - neņemiet ļaunā! - pēc tādas spalvu spodrināšanas... šis likumprojekts. Tas neizskatās pēc vēlmes kaut ko sakārtot prokuratūras darbā un sakārtot jautājumus, kas ir saistīti ar ģenerālprokuroru. Diemžēl tas pēc tāda neizskatās. Lūk!
Mēs esam vienmēr atbalstījuši minētās institūcijas tad, kad ir bijusi runa par budžetu, par budžeta līdzekļu piešķiršanu šo institūciju darbam. Bet nu nevajag politizēt atkal vienu jautājumu! Ja mēs, teiksim, pieņemam šādu te tekstu, uz ko tad tas attieksies? Diemžēl vienam otram vēl liekas, ka tas attieksies arī uz to ģenerālprokuroru, kura pilnvaru termiņš nesen beidzās. Nu nebūs tā! Nu nevar būt likumam atpakaļejošs spēks! Nu to taču vajadzētu saprast! Lūk!
Un, ja mēs domājam par to, kā palīdzēt sakārtot tos jautājumus, kas saistīti ar ģenerālprokuroru, tad neapšaubāmi parādās pirmām kārtām, lūk, šīs atšķirības attiecībā uz ievēlēšanas termiņu. Labi! Saeimas deputāti nāk un iet, nāk un iet, dzimst un atkal aiziet... Un tā tas ir bijis un būs, un Saeimai pagaidām nav nekādu ierobežojumu: kaut 20 reizes pēc kārtas var ievēlēt vai neievēlēt, bet Valsts prezidentam ir šie termiņi. Lūk! Ir, vai ne? Valsts prezidents ir augstākā amatpersona - viņam ir. Arī daudzām citām amatpersonām ir šie divi termiņi, ne vairāk.
Tad kāpēc neizvirzīt šo diskutablo jautājumu apspriešanai? Tas ir viens jautājums.
Vai viss ir kārtībā ar sociālajām garantijām ģenerālprokuroram pēc pilnvaru izbeigšanās? Nu nav kārtībā!
Bet tagad, godātie iesniedzēji, paskatieties, lūdzu, vai ir vērts sasteigti vienā likumā, kur šīs piedāvātās normas... Tās labākajā gadījumā darbosies pēc pieciem gadiem. Tās darbosies tad, kad būs runa par nākamā ģenerālprokurora pilnvaru beigām, ne agrāk. Vai ir jēga pie šitā diezgan kuslā projekta uz otro lasījumu tūlīt bāzt klāt tik nopietnu jautājumu kā šis pilnvaru laiks un tikpat nopietnu jautājumu kā šīs sociālās garantijas? Vai tad nav vērts uzklausīt Ģenerālprokuratūras pārstāvjus un Augstākās tiesas pārstāvjus? Kā viņi skatās uz precīzu tekstu, ko mēs varētu iestrādāt? Kas tur briesmīgs, ja ir šī darba grupa, kurā, neapšaubāmi, var piedalīties deputāti, jebkurš galu galā? Mēs frakcijā... piedošanu, komisijā tieši par to runājām. Lūk! Un Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas pārstāvji bija ļoti priecīgi, ka viņi varētu šādā darba grupā strādāt. Un mēs tiešām nopietni iestrādātu šīs normas. Jo mēs te, Saeimā, strīdēsimies par tām pilnvarām - vai būs šīs izmaiņas vai nebūs.
Līdz ar to, kolēģi, es vienīgi varu apliecināt, ka komisijas pārstāvji centīsies darīt visu, lai šī darba grupa ātrāk sanāktu un ātrāk sāktu strādāt. Mēs jau esam par to iesnieguši galu galā vēstuli arī Ministru prezidentam, aicinot piedalīties šīs grupas veidošanā.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Uzklausījis šos ļoti būtiskos, pamācošos norādījumus no Āboltiņas kundzes par manu drosmi un vadības stilu, es gribu pateikt sekojošo: nekādā gadījumā tam nav nekāda sakara ar šā likumprojekta virzību. Jo es personīgi uzskatu, ka situācija, kad tiek iesniegts likumprojekts, ko ir parakstījuši deputāti, kuri nav prasījuši šā likumprojekta steidzamu virzīšanu, man neuzliek nekādus pienākumus, slogu vai atbildību par to, lai es pats mēģinātu organizēt darbu tādā veidā - var teikt, vienas diennakts laikā izdarīt attiecīgo lasījumu skaitu Saeimā, veikt darbu komisijā un organizēt Saeimas ārkārtas sēdes. Šādus pārmetumus es kategoriski noraidu.
Kas attiecas uz pārējo, Dobeļa kungs jau jums paskaidroja. Un, ja Prezidijam vai jums personīgi ir nopietnas pretenzijas pret to, kādā veidā tiek plānots darbs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, lūdzu, iesniedziet tās rakstiski. Izskatīsim. Un tad arī jūsu pārstāvji, jūsu partijas pārstāvji, šajā komisijā varēs konkrēti ierosināt, vai mani atstādināt no vadītāja amata vai ne.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas Pilsoniskā Savienība frakcija).
Godātie deputāti! Šis nav pirmais gadījums, ka komisija noraida likumprojektu pirmajā lasījumā, bet Saeima nolemj citādāk. Un es vēlreiz gribu pieminēt to, par ko jau runāja Āboltiņas kundze. Mēs, frakciju vadītāji, tiekoties ar Valsts prezidentu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, pārrunājām šo lietu: vai tiešām likumā nevajag paredzēt garantijas, ka gadījumā, ja netiek pēkšņi un ātri ievēlēts jauns ģenerālprokurors, varētu pagarināt iepriekšējam ģenerālprokuroram šo darba termiņu? Un visas frakcijas tik tiešām par to vienojās. Bet, protams, pat bērnam ir skaidrs, ne tikai Saeimas deputātam, ka šis likums nevar attiekties pašreiz uz jau savu amatu zaudējušo ģenerālprokuroru. Un laikus ir jāsāk domāt par to, lai likumā jau būtu zināmas šīs normas, ievēlot jauno ģenerālprokuroru; ar to nevajadzētu pārāk ilgi kavēties. Bet tomēr es aicinu visus ļoti rūpīgi to apdomāt un arī turpmākajos gadījumos, ka šādās nopietnās reizēs īstenībā mums vajadzēja likumprojektu nodot divām komisijām - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai - un labi padomāt, kurai komisijai vajadzēja būt atbildīgajai.
Tātad aicinu visus draudzīgi balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es pavisam īsi vēlos minēt tikai tādu lietu kā likuma spēks laikā un telpā.
Protams, ka taisnība ir tiem kolēģiem, kuri saka, ka nav iespējama darbība ar atpakaļejošu datumu, bet, ja runā par kaut kādām sociālajām garantijām un par normām, kas tās veido, tad ir bijuši precedenti, ka piemēro arī ar atpakaļejošu spēku. Un, protams, starp lasījumiem arī par to vajag komisijā debatēt, jo mēs jau paši esam pieņēmuši likumus, kas skar bijušos valsts prezidentus, viņu statusu, un arī šajā gadījumā normas uz viņiem tiek attiecinātas jau pēc tam, kad viņi savas pilnvaras sen ir nolikuši.
Tā ka es vienkārši aicinu komisiju uz otro lasījumu debatēt arī par šiem jautājumiem, jo tiešām diezgan jocīgi sanāk: mums visās Eiropas demokrātijās ir noteiktas kaut kādas garantijas augstākajām valsts amatpersonām, bet mēs te esam kaut kādu balto plankumu atstājuši, kurš tomēr būtu jāaizpilda.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Dalbiņa kungs kaut ko vēlas piebilst? Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš. Paldies, cienījamā sēdes vadītāja!
Vēlreiz vēlos komisijas vārdā teikt, ka mēs, pirms šādu lēmumu pieņēmām komisijā, to ļoti rūpīgi apsvērām. Un pamatā mēs balstījāmies uz to, ka nevaram šinī brīdī vairs grozīt esošo situāciju, tāpēc ir jāstrādā pie likuma, kas darbotos nākotnē un precīzi noregulētu šo jomu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Prokuratūras likumā atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 39, atturas - 5. Mums ir jāizdara pārbalsošana, jo rezultāts ir vienāds.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Prokuratūras likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 41, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par grāmatvedību, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.5919.
Šis likumprojekts ir nepieciešams, jo mums pastāv Grāmatvedības padome, kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu gada pārskatu sagatavošanu.
Šajā padomē pašlaik ir iekļauta Valsts kontrole, bet Valsts kontrole uzskata, ka, ņemot vērā to, ka tā revidē šīs iestādes, uz kurām attiecas šis likumprojekts, tā ir lūgusi sevi izņemt no šīs padomes. Un šā grozījuma mērķis ir vienkārši veikt šo Valsts kontroles izņemšanu, jo Valsts kontrole uzskata, ka tai šeit ir interešu konflikts.
Komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un arī lūdza likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par grāmatvedību atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Komisija lūdz arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par grāmatvedību pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.
G.Bērziņš. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 2.jūnijam, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 10.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs. Izskatīšana - Saeimas 10.jūnija sēdē.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Kolēģi, pievērsīsimies dokumentam Nr.5971 - likumprojektam Grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.
Situācija pašlaik ir tāda, ka individuālie uzņēmumi, ieskaitot arī zemnieku un zvejnieku saimniecības, var reģistrēties kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji tikai tad, ja iepriekšējā gadā to apgrozījums ir bijis virs 200 tūkstošiem latu, un tādā gadījumā tiem ir jāsastāda gada pārskats. Īpaši zemnieki uzskata, ka situācija šajā ziņā ir netaisnīga, jo tas nozīmē, ka zemniekiem, kuriem nav bijis šāds apgrozījums, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir 26 procenti, bet tie, kam ir šis lielākais apgrozījums, var maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, kas tikai 15 procenti. Šā likumprojekta, kā arī nākamā atcelt šo barjeru tā, lai attiecīgie individuālie uzņēmēji var izvēlēties, vai viņi sastāda gada pārskatu un maksā uzņēmumu ienākuma nodokli - 15 procentus - vai nesastāda un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas būtu 26 procenti.
Es varu arī piebilst, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms apmēram diviem mēnešiem veica izbraukumu uz austrumu robežu, uz Viļakas pilsētu un apkārtni, kur mums bija arī sarunas ar vietējiem zemniekiem, un tur tika izteikta ļoti stingra vēlēšanās redzēt šo grozījumu.
Komisija likumprojektu ir izskatījusi, un Ministru kabineta aicinājums ir likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam, respektīvi, 2.jūnijs. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 10.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 10.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Gada pārskatu likumā, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, tā ka es neatkārtošu iemeslus. Komisija to ir izskatījusi un aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā, bet Ministru kabinets ir aicinājis piešķirt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Gada pārskatu likumā atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš. Aicinu arī Saeimu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Gada pārskatu likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.
G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 2.jūnijam. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 10.jūnijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 10.jūnija sēdē.
Paldies.
G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 19.maija sēdē apsprieda likumprojektu Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tikai dažas piezīmes pie šā likumprojekta, jo darbs šā likumprojekta tapšanā ir ieguldīts milzīgs. Likumprojekts tiešām ir sarežģīts, bet vilcināties ar tā izskatīšanu nevarēja. Lūk!
Un tāpēc mūsu komisija pieņēma, var teikt, izšķirošu lēmumu - atbalstīt likumprojekta virzīšanu uz Saeimas šīsdienas sēdi, jo tas interesē ne tikai Latviju šeit, mūsu vidū, bet tas interesē arī mūsu partnerus, un NATO dalībvalstis pirmām kārtām, jo šī informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldība ir būtiska, tā ir, var teikt, starpkontinentāla. Līdz ar to, neraugoties uz visām... var teikt, neraugoties uz dažādām citām domām, kuras parādījās, arī apspriežot šo likumprojektu, mēs komisijā nonācām pie secinājuma, ka likumprojekts ir jāvirza uz pirmo lasījumu un ļoti nopietni un rūpīgi jāpiestrādā pie priekšlikumiem uz otro lasījumu, jo reizē ar šo Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likumu būs nepieciešamas izmaiņas vairākos citos likumos. Līdz ar to mēs rēķinām, ka tas varētu sākt darboties apmēram no nākamā gada 1.janvāra. Taču tajā pašā laikā virzība ir nepieciešama jau šodien, lai arī šīs mūsu partnervalstis redz, ka Latvija ir noskaņota strādāt pie mūsdienīgiem likumprojektiem. Tā kā zālē ir ļoti interesantas sarunas... deputāte Čepāne runā pa mobilo tālruni, un nezin kāpēc viņai to neviens neaizrāda... Lūk! Tātad es redzu, ka ir ļoti liela interese par šo likumprojektu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē!), un negribētos, ka tas arī pārvēršas par tādu politiskas spekulācijas objektu.
Es aicinu, protams, kolēģus atbalstīt mūsu izstrādāto likumprojektu.
Mēs ilgi diskutējām par to, cik ilgā laikā ir jāiesniedz priekšlikumi uz otro lasījumu. Bija viedoklis, ka diezgan ilgs laika posms ir nepieciešams, bet pēc zināmām pārrunām mēs nolēmām šo laika posmu samazināt. Un līdz ar to tos, kas ir gatavi šinī sarežģītajā likumprojektā piedāvāt savus labojumus, laipni lūdzu darīt to. Šis ir viens no tādiem likumprojektiem, kuri var būtiski izmainīt attieksmi sabiedrībā, ne tikai Latvijā, pret visu šo problēmu. Tā ka lūdzu atbalstīt un lūdzu tos, kas ir spējīgi to izdarīt, piestrādāt pie mūsu likumprojekta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai Dalbiņa kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs.
Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu Urbanoviča, Agešina, Andreja Klementjeva, Kabanova, Orlova, Ribakova, Zemļinska, Ivana Klementjeva, Vidavska un Tutina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim Par akciju sabiedrības Parex banka pārvaldi un restrukturizācijas plānu. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un iesniedzēji nevēlas uzdot papildjautājumus.
Uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājumu ārlietu ministram Ronim Par bezvīzu režīmu ar Krieviju arī ir saņemta rakstiska atbilde, un šī rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Vēl, pirms mēs reģistrējamies, es dodu deputātiem vārdu paziņojumiem.
Vārds Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija Jaunais laiks).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 20 minūtēm komisijas telpā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 12.30.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies deputātu klātbūtnes pārbaudei. Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Gundars Daudze, Pēteris Hanka, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Baiba Rivža.
Paldies par uzmanību.
Uz redzēšanos!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 27.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2010. gada 27. maijā
Datums: 27.05.2010 09:06:20 bal001
Datums: 27.05.2010 09:19:44 bal002
Par - 63, pret - 2, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1816/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 27.05.2010 09:23:57 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi (934/Lm9)
Datums: 27.05.2010 09:24:48 bal004
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi (935/Lm9)
Datums: 27.05.2010 09:25:18 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (939/Lm9)
Datums: 27.05.2010 09:25:48 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā (940/Lm9)
Datums: 27.05.2010 09:26:48 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā (1729/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:28:00 bal008
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu (1727/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:29:49 bal009
(atkartots balsojums).
Par - 45, pret - 36, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:30:34 bal010
Par - 40, pret - 36, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:36:11 bal011
Par - 45, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikuma pārbalsošanu. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:36:41 bal012
Par - 39, pret - 41, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:37:21 bal013
Par - 69, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:38:42 bal014
Par - 66, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (1728/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:40:05 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām valsts autoceļa A12 (maršruts E22) JēkabpilsRēzekneLudzaKrievijas robeža (Terehova) posma LudzaTerehova rekonstrukcijai (1579/Lp9), 3.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:41:32 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (1783/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:42:30 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (1786/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:43:30 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (1759/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 09:44:46 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (1750/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:19:36 bal020
Par - 10, pret - 69, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:22:30 bal021
Par - 9, pret - 70, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:23:05 bal022
Par - 9, pret - 70, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:23:33 bal023
Par - 6, pret - 71, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:24:09 bal024
Par - 8, pret - 71, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:24:38 bal025
Par - 9, pret - 71, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:25:10 bal026
Par - 8, pret - 70, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:25:41 bal027
Par - 9, pret - 71, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 10:26:18 bal028
Par - 74, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1631/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:03:52 bal029
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zvejniecības likumā (1732/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:05:13 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (1784/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:07:26 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem (1623/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:10:47 bal032
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Nacionālo filmu likums (780/Lp9), 2.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:30:35 bal033
(atkartots balsojums).
Par - 44, pret - 39, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1791/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:31:06 bal034
Par - 47, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1791/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:33:19 bal035
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā Par grāmatvedību (1796/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:33:47 bal036
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā Par grāmatvedību (1796/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:36:52 bal037
Par - 67, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (1811/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:37:22 bal038
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (1811/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:38:37 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Gada pārskatu likumā (1812/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:39:03 bal040
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1812/Lp9), 1.lasījums
Datums: 27.05.2010 11:44:37 bal041
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums (1789/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti tuvākajā pusstundā jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti. Pirmais šodien runās partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners. Lūdzu! J.Pliners (PCTVL frakcija). Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja 35 likumprojektus, un par tiem vai daudziem no tiem jums stāstīs citu frakciju pārstāvji. Es pieskaršos diviem likumprojektiem. Šodien Saeima izskatīja PCTVL frakcijas deputātu iesniegtos likumprojektus Grozījums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem un Grozījumi Krimināllikumā. Kā jums ir zināms, visa šī vēsture ar Neo, pēc tam kratīšana pie žurnālistes Naglas kundzes - tas viss tomēr atstāja negatīvu ietekmi uz sabiedrību, uz pašiem žurnālistiem. Viņi uzskata, ka zem iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes lietussarga tiek apspiesta vārda brīvība, žurnālistu kvalitatīvais darbs, un tāpēc mēs ierosinājām pacelt šo... faktiski noteikt, ka tiesai ir tiesības informācijas avotu izpaušanu pieprasīt no žurnālistiem tikai tad, ja tiesa izskata lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Mēs piedāvājām arī papildināt likumu ar normu, ka žurnālista pienākums ir glabāt informācijas avota noslēpumu. Tāpat likums tiek papildināts ar normu, kas noteic, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu. Es uzskatu, ka PCTVL frakcijas deputātiem vienmēr ir taisnība, diemžēl ne visi to saprot. Paldies pārējiem deputātiem, kuri šodien atbalstīja mūsu ierosināto grozījumu, mūsu priekšlikumu nodošanu komisijai. Un tālāk var diskutēt, var aicināt žurnālistus, ekspertus paši deputāti un pieņemt labu likumu vai labus labojumus likumā. Un par grozījumu Krimināllikumā. Mēs arī ierosinājām svītrot no Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu. Sodi par šo nodarījumu, mūsuprāt, apdraud Satversmē nostiprināto vārda brīvību. Šodien mūsu visu interesēs ir dot vārda brīvībai Latvijā papildu garantijas. Šo likumprojektu deputātu vairākums atbalstīja, un likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās, konkrēti - tieši Juridiskajai komisijai. Mēs ceram, ka deputāti spēs pieņemt labus likumus un tas tomēr būs solis demokrātijas virzienā. Paldies jums par uzmanību. Labu veiksmi! Vadītāja. Paldies partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājam Jakovam Plineram. Nākamais runās apvienības Saskaņas Centrs frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu! V.Agešins (frakcija Saskaņas Centrs). Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas opozīcijas deputāti trešdien, 26.maijā, iesnieguši jautājumus Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, prasīdami pamatot, kāpēc Latvijas Bankai nepieciešama tik liela padome. Šo frakciju priekšsēdētāji - gan apvienības Saskaņas Centrs, gan Tautas partijas, gan LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs - nosūtījuši arī vēstuli Saeimas Prezidijam, lūgdami nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē jautājumu par Latvijas Bankas padomes locekļu apstiprināšanu, kamēr nav saņemta Latvijas Bankas prezidenta atbilde uz deputātus interesējošajiem jautājumiem. Lai pieņemtu lēmumu par Latvijas Bankas padomes locekļu ievēlēšanu, opozīcija vēlas noskaidrot, kādus pasākumus Latvijas Banka un tās padomes locekļi veikuši, lai sasniegtu likumā noteikto mērķi - saglabāt cenu stabilitāti valstī. Mūs interesē arī tas, cik padomes sēdes ir notikušas 2009.gadā, kā arī tas, pēc kādiem kritērijiem Latvijas Bankas prezidents vadījās, izvirzot Latvijas Bankas padomes locekļu kandidātus. Mēs vēlamies arī zināt, vai Latvijas Bankai ir nepieciešams tik plašs padomes sastāvs un kādas funkcijas pilda katrs no padomes locekļiem. Likums Par Latvijas Banku noteic, ka Latvijas Bankas padomes sastāvā ir astoņi cilvēki - Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un seši padomes locekļi. Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc Latvijas Bankas padome ir skaitliski lielāka nekā centrālo banku padomes citās Eiropas valstīs. Saskaņas Centrs neatbalsta šā jautājuma iekļaušanu Saeimas darba kārtībā, jo frakcijā nav skaidrības par to, ko ir padarījuši šie cilvēki, kuri saņem lielas algas - pat vairāk nekā 6 tūkstošus latu mēnesī. Ja jautājums tomēr nonāks Saeimas darba kārtībā, Saskaņas Centrs balsos pret visiem piedāvātajiem kandidātiem, jo mums nav skaidrs, kādi ir padomes locekļu precīzie pienākumi, panākumi un nopelni. Paldies par uzmanību. Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības Saskaņas Centrs frakcijas. Nākamajam vārds apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu! M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija). Labdien, godātie radioklausītāji! Pēdējā laikā bijuši pārmetumi gan no Latvijas Pensionāru federācijas puses, gan no citām sabiedrības daļām, ka bijis maz pozitīvu ziņu pensiju sakarā. Tiešām ir bažas: kas notiks rudenī, kāda būs situācija ar pensijām nākamajā gadā? Šajā sakarā var teikt maz iepriecinošu vēsti, ka šodien Saeima atkal... Saeima šodien nodeva komisijām jau otro pozīcijas izteikto ierosinājumu, kas paredz, ka viens laulātais otra laulātā nāves gadījumā daļēji manto viņa pensiju. Protams, par juridisko formu un finansiālo ietekmi būs vēl komisijai jāspriež, bet ļoti iespējams, ka no abiem priekšlikumiem tiks izveidots viens, kas nu tiks sagatavots vēl līdz budžeta izskatīšanas gaitai. Tā būtu pozitīvā ziņa. Saeima bez iebildumiem atbalstīja opozīcijas ierosinājumu paplašināt žurnālistu tiesības uz informācijas avotu aizsardzību un tiesības brīvāk izteikties. Arī šeit, protams, var būt kritiski vērtējama viena vai otra iniciatīvas nianse, bet par to lai spriež atbildīgā komisija. Tātad jāteic, ka, tuvojoties vēlēšanām, Saeimas darbība ir kļuvusi konstruktīvāka un miermīlīgāka gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses. Kas attiecas uz tālāko, protams, mūsu apvienība galīgos lēmumus nav vēl pieņēmusi. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK skatās uz to, ka ir vairāki varianti, kā mēs piedalīsimies nākamajās vēlēšanās. Esam gatavi gan uz vienu, gan uz otru. Galīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti tuvāko nedēļu laikā. Esam sarunu stadijā: runa ir par iespēju iekļauties apvienībā Vienotība, neiekļaujoties tieši kā partijai, bet piedaloties šajā sarakstā uz 10.Saeimas vēlēšanām. Šeit būs vajadzīga tātad vienošanās par to, ka mūsu izvirzītie deputātu kandidāti un, ja tālāka virzība būs, tad arī deputāti saglabātu zināmu patstāvību atsevišķos jautājumos, sekotu ne tikai Vienotības programmai, bet arī mūsu apvienības programmai; tas mums liekas svarīgi. Savukārt, ja šāda vienošanās netiks panākta, tad, protams, es domāju, būtu saprātīgi izskatīt iespēju sadarboties saraksta veidošanā ar organizāciju Visu Latvijai!, ar kuru mums ir daudz kopīga, un tas, protams, būtu labāk nekā startēt tikai ar atsevišķu sarakstu. Tāds, jāsaka, ir mans personiskais viedoklis. Paldies par uzmanību. Vadītāja. Paldies apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš frakcijas deputātei Intai Feldmanei. Lūdzu! I.Feldmane (LPP/LC frakcija). Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde komisijām nodeva nozīmīgu likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām, kuru iesniedza Latvijas Pirmās partijas/Latvijas Ceļa un Tautas partijas frakcijas deputāti, jo, pēc statistikas datiem, vidējais pensijas apmērs ir 164 lati un tas nesasniedz pat valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Valdībā notiek diskusija par to, lai pārtrauktu iespēju pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi un saņemt piemaksu pie pensijas par katru stāža gadu līdz 1996.gadam. Šīs diskusijas sāk norādīt uz to, ka, iespējams, pensionāru ienākumi nākotnē varētu stipri samazināties. Iesniegtais likumprojekts Grozījums likumā Par valsts pensijām paredz: pārdzīvojušam laulātam pie vecuma pensijas kapitāla papildus aprēķina 50 procentus no mirušā laulātā aprēķinātā fondētās pensijas kapitāla, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam. Tas dotu iespēju uzlabot pensionāru finansiālo situāciju, jo ļautu mantot laulātā pensijas daļu. Statistikas dati liecina par to, ka nereti sievietēm pensijas apmērs ir zemāks nekā vīriešiem, jo sievietēm, rūpējoties par bērniem, ir mazāks sociālās apdrošināšanas stāžs. Taču sievietēm dzīves ilgums ir lielāks nekā vīriešiem un, zaudējušām laulāto, būtu iespējams saņemt daļu no laulātā pensijas. Šodien tika iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti izskatīšanai pirmajā lasījumā, to vidū Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli un Grozījumi Gada pārskatu likumā. Spēkā esošā Gada pārskatu likuma nosacījumi neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā nepārsniedz 200 000 latu. Daudzi uzņēmēji iepriekš pauda savu sašutumu par to, ka uzņēmumiem ar vienādu darbības veidu, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošanu, tiek piemērotas būtiski atšķirīgas nodokļu likmes. Šīs likuma izmaiņas šo atšķirību varēs novērst. Nobeigumā gribu jūs informēt par to, ka mūsu frakcijas deputāti bija lielā neizpratnē par ekonomikas ministra Arta Kampara rīcību - Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošanu. Pēc medijos izskanējušās informācijas, šī kompānija Baltkrievijā tika pārdota par 100 ASV dolāriem, kaut gan šai kompānijai bija veiksmīga finanšu darbība pagājušajā gadā. Mums, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš frakcijas deputātiem, tas radīja bažas, kā šajā darījumā tika ievērotas sabiedrības - nodokļu maksātāju - intereses, ņemot vērā faktu, ka valsts Parex bankā ir ieguldījusi nozīmīgus līdzekļus no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem. Arī eksperti ir izvērtējuši šo darījumu un apšauba tā atbilstību valsts interesēm. Mūsu frakcijas deputāti, kā arī Tautas partijas frakcijas un apvienības Saskaņas Centrs frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu ar vairākiem jautājumiem ekonomikas ministram Artim Kamparam, lai skaidrotu ministra viedokli šā darījuma sakarā. Paldies. Vadītāja. Paldies Feldmanes kundzei no Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš frakcijas. Nākamā runās partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas deputāte Vaira Paegle. Lūdzu! V.Paegle (partijas Pilsoniskā Savienība frakcija). Labdien, radioklausītāji! Partijas Pilsoniskā Savienība frakcijai bija divi būtiski jautājumi šajā Saeimas sēdē. Pirmais. Deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma atbalstītos priekšlikumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kuri paredzēja iespēju dubultot atalgojumu valdē strādājošajiem. Varu teikt, ka man tiešām pārsteigumu sagādāja Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Kučinska kungs, atbalstīdams Pilsoniskās Savienības viedokli un pauzdams nostāju, kas bija pretēja tai, kāda bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Ventam Armandam Krauklim. Gandarījumu sagādāja Saeimas vairākuma balsojums, ar kuru ir noraidīta ideja par dubultalgām valdēs strādājošajiem. Otrs ļoti svarīgs un būtisks likumprojekts bija Grozījumi Prokuratūras likumā, kuru neatbalstīja šī komisija. Ideja bija, ka ģenerālprokurors varētu strādāt līdz tam brīdim, kad Saeima ievēlē jaunu prokuroru. Taču balsojums Saeimas sēdē atbalstīja šo priekšlikumu. Otra tēma, par kuru es vēlos runāt, ir par drošību, tas ir, par Pilsoniskās Savienības viedokli par to. Nākamajās dienās Saeimas rīkotajā NATO Parlamentārajā Asamblejā tiks runāts par drošības jautājumiem, tur ieradīsies pārstāvji no 42 valstīm. Savukārt no 6.jūnija līdz 22.jūnijam būs Jūras spēku mācības Vārvē. Integrācija NATO ir ļoti, ļoti svarīga Latvijai, un tā tiešām sastāv arī no šīs sadaļas, ka mēs piedalāmies kopīgās mācībās. Ir izraisījusies, varētu teikt, tāda zināma kampaņa pret šīm mācībām, ceļu izbūvi, kas ir starptautisko mācību BALTAP sagatavošanas sastāvdaļa; tur ASV bruņotie spēki veic visus attiecīgā ceļa rekonstrukcijas darbus, bet būvdarbus uzrauga Latvijas speciālisti. Aizsardzības ministrija ievērojusi visaugstākos vides standartus šajā ziņā; par to tika informēti gan vides eksperti, gan Ministru kabinets. Un visas šīs norises un nobrauktuves izbūve dod arī ļoti lielu guvumu Latvijas tautsaimniecībai. Tāpēc tiešām ir pilnīga neizpratne par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir vērsusies pret notikumiem tur. Pilnīgi nepieļaujama ir mūsu sabiedroto ieguldījuma noniecināšana, jo tas ir tiešām ieguldījums Latvijas drošībā. Vēršanās pret to ir vēršanās pret mūsu valsts aizsardzības stiprināšanu, un man ir ārkārtīgi lielas bažas, ka tā ir tiešām Latvijas... tā ir spēle ar Latvijas drošību, par ko mēs tiešām arī spriedīsim šajā nedēļas nogalē. Paldies. Vadītāja. Paldies Paegles kundzei no partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas. Frakciju viedokļus turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andis Kāposts. Lūdzu! A.Kāposts (ZZS frakcija). Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man tomēr ir jāturpina tas pats temats, ko mana kolēģe iesāka, runājot par Vārves kāpām. Tomēr nav gluži tā... Arī zemniekiem un vides aizsargātājiem rodas tādas bažas, un Zaļo un Zemnieku savienības biedri lūdza vides ministru Raimondu Vējoni panākt vides inspektora klātbūtni NATO operācijas laikā, lai konstatētu iespējamos pārkāpumus un neplānotas darbības, ja tās notiktu, un lai varētu sniegt konsultācijas ar mērķi maksimāli saudzējoši izturēties pret jūras aizsargjoslām. Būtībā jau liela atbildība gulsies uz vietējām pašvaldībām, kurām nobrauktuve tiks nodota. Ja nebūs pietiekamas kontroles, to kāros izmantot kvadriciklisti un džipisti, lai rīkotu dragreisus pa pludmali vai jūrā ierīkotu automazgātavu. Un vēl viens iemesls tādām pārdomām rodas, ja salīdzinām: Latvijas zemnieks, pārdzenot lieljaudas tehniku, ir spiests ņemt policijas pavadību un par to krietni maksāt, taču, pēc manas informācijas, šinī momentā, pavadot Amerikas transportus, mūsu policijai netiks maksāts nekas. Gribu pieskarties vēl arī jautājumiem saistībā ar to, kas notiek ne tikai Saeimā. Gribu minēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kuru pašlaik vada mūsu ministre Dagnija Staķe. Viņa kā prioritārus jautājumus ir apņēmusies risināt skolēnu autobusu piegādes pašvaldībām, Vienas pieturas aģentūras izveidi pašvaldībās, Eiropas fondu apguves procedūras vienkāršošanu. Tas viss interesē ļoti daudzas pašvaldības un varbūt arī nākotnē dos kaut kādu labumu. Vēl viena lieta, ko gribu pieminēt, skar lauksaimniekus, kuriem ļoti interesē Eiropas maksājumu izlīdzināšana. Pie tās cītīgi un atbilstoši strādā Eiropas lietu komisija, ļoti uzmanīgi seko ministriju pozīcijām attiecībā uz konkurenci un lauksaimniecības politikas reformu, lai šo jautājumu risinātu visas attiecīgās ministrijas, ne tikai Zemkopības ministrija. Sākotnēji tikai Zemkopības ministrija bija tā, kas šos jautājumus risināja, bet tieši Eiropas lietu komisija strādā, tā teikt, piespiešanas kārtībā; mēs piespiedām, lai arī pārējās ministrijas, kas arī ar šiem jautājumiem brauc uz Eiropas Savienību... lai šie jautājumi tiktu akceptēti tādā smagākā formā. Paldies par uzmanību. Vadītāja. Paldies Andim Kāpostam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim. Lūdzu! M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija). Labdien, cienījamie radioklausītāji! No šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem, protams, jāatzīmē likumprojekts Grozījums likumā Par valsts pensijām, ko iesniedza Tautas partija kopā ar citām opozīcijas partijām un kas paredz, ka 50 procentus fondēto pensiju mantotu laulātais. Ceram uz tālāku šā likumprojekta pozitīvu virzību. Tautas partijas frakcija šodien noraidīja iespēju apvienot amatus valsts uzņēmumu valdēs ar citiem amatiem uzņēmumā. Valdēm ir jāvirza uzņēmuma attīstība. Diemžēl pašreizējā situācija parāda, ka tās ir vairāk vai mazāk politizējušās un šī dotā iespēja nesasniegs mērķi. Mērķim būtu jābūt tam, ka profesionāļiem jāmaksā par profesionālu darbu. Bet šobrīd tāda iespēja tiktu izmantota vienīgi tam, lai būtu papildu atalgojums valdošo koalīciju nozīmētiem cilvēkiem. Kopā ar citām opozīcijas partiju frakcijām esam iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu nevirzīt tālāk uz priekšu Latvijas Bankas padomes locekļa apstiprināšanu, pirms mēs neesam saņēmuši atbildes no Latvijas Bankas priekšsēdētāja. Un kas šajā sakarā ir pats svarīgākais, uz ko mēs šeit gribam saņemt atbildes? Mūs mulsina tas, ka Latvijas Bankā ir astoņi padomes locekļi, kurus ievēlē uz sešiem gadiem (protams, ar ļoti labu atalgojumu), bet neviens - ne sabiedrībā, ne pat politiķu vidū - īsti nav dzirdējis par tiem plāniem, kādi Latvijas Bankai ir attiecībā uz to, kas ir gaidāms tuvākajos gados. Iespējams, ka šāds locekļu skaits ir par lielu. Tautas partija, neskatoties uz to, ka tuvojas vasara, ir sagatavojusi jaunus grozījumus daudzos svarīgos likumos. Es varētu minēt kaut vai Maksātnespējas likumu; mums ir sagatavoti jauni priekšlikumi kredītņēmēju aizsardzībai. Tiek gatavotas arī izmaiņas likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, lai padarītu godīgu un saprotamu nekustamā īpašuma nodokli. Uzskatām, ko pašreizējais veikums ko valdība ir apstiprinājusi, ir brāķis un tas prasa steidzamus labojumus. Paldies par uzmanību. Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim. Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz partijas Jaunais laiks frakcijas deputāts Madars Lasmanis. Lūdzu! M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks). Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāk nekā 35 jautājumi. Kā būtiskāko mēģināšu akcentēt tikai vienu, jo iepriekš runājušie kolēģi jau ir sīki un smalki stāstījuši par daudziem likumprojektiem. Partijas Jaunais laiks frakcijas vārdā gribu uzsvērt, ka šodien ir panākts būtisks uzlabojums likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija... būtībā opozīcijas deputāti bija guvuši pārsvaru jautājumā par kapitālsabiedrību vadošā personāla atalgojuma dubultošanu un amatu savienošanu, taču šis viedoklis Saeimas sēdē, paldies Dievam, neguva virsroku. Un radioklausītājiem īsi izstāstīšu par būtību. Kāds tad tas ļaunums bija tajos grozījumos? Būtībā mēs panākam to, ka mēs likumā par vienoto atalgojuma sistēmu, kurš šā gada sākumā stājās spēkā un kurš strikti nosaka gradācijas, kādas ir valstī esošajā atalgojuma sistēma... Būtībā piramīdas augšgalā atrodas premjers, un visiem pārējiem ir solidāri jāsakārtojas virknē, pamatojoties uz premjera algu. Un būtībā šeit mēs bijām radījuši precedentu, ka premjers ar savu atbildību par visu valsti kļūst mazāk vērtīgāks attiecībā pret dažu uzņēmumu valžu priekšsēdētāju amatu veicējiem, jo, redz, viņiem esot gan lielāka atbildība, gan lielāka darba nasta un esot arī lielāka profesionalitāte vajadzīga. Tas, loģiski, neiztur kritiku. Tāpat arī jārunā par pašu būtību, kāpēc šo amatu vajag savienot, jo, izņemot to, ka šim cilvēkam vajag dubultot algu, citu argumentu nav. Jo, ja cilvēks atrodas divos darbos, tas nenozīmē, ka viņš strādā divreiz čaklāk. Un darba rezultāts nebūs lielāks no tā, ka viņš saņems lielāku algu. Var runāt vienmēr par to, ka trūkst motivācijas strādāt lielajās kapitālsabiedrībās. Tad varbūt vajag sniegt priekšlikumus, vienotajā atalgojuma sistēmā paredzot variācijas, ka uzņēmumu valdēs strādājošajiem par sasniegumiem ir iespējams algas palielināt, sniegt prēmijas vai kā savādāk motivēt! Bet tas, ka vienkārši nosaka cieto algu, - tas ne viņus motivē, ne arī veicina šā uzņēmuma darbību. Tā ka Jaunā laika frakcija strikti iestājas par to, un paldies visiem tiem deputātiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, un mēs guvām pārsvaru. Jāatzīst, ka šajos likuma grozījumos radās kolīzijas saistībā ar Darba likumu, jo pēc būtības cilvēks, kurš šobrīd strādā valdē, nav darba likumdošanai pakļauts subjekts, jo viņš pēc būtības tad, kad akcionārs... Būtībā valdības acīs viņš zaudē uzticību, viņu ir viegli un ērti atbrīvot no amata, jo viņš ir pārstāvis... var teikt, valsts pārstāvis, kas valsti pārstāv uzņēmumā un skatās, kā uzņēmums strādā. Bet, ja uzņēmumā viņam ļauj strādāt arī par departamenta direktoru vai kādā citā amatā amatu savienošanas kārtībā, viņš kļūst par Darba likuma subjektu, uz kuru būtībā attiecas visas sociālās garantijas un visas saistības sakarā ar atbrīvošanām, ar atlaišanas pabalstiem un visādiem citādiem pabalstiem. Tāpēc līdz ar to šāda cilvēka atlaišana, kurš zaudējis gan sabiedrības, gan valsts pārstāvju uzticību, tikai ir sarežģītāka. Un mums šodien izdevās šo nepilnību likumā novērst. Tas būtu īsumā viss par to, kas būtu aktuāli no Jaunā laika puses. Paldies, radioklausītāji, un vēlu veiksmīgu nedēļas nogali. Vadītāja. Paldies Madaram Lasmanim no partijas Jaunais laiks frakcijas. Līdz ar to šodienas tiešraide Frakciju viedokļi ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu.
2010.gada 27.maijā