Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2010.gada 20.maija sēdi.

Godātie kolēģi! Šī sēde mums jāsāk ir ar skumju vēsti, jo vakar pēkšņi ir miris mūsu kolēģis Saeimas deputāts Aleksandrs Golubovs. Es aicinu godināt viņa piemiņu ar klusuma brīdi.

Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus: apstiprinātās darba kārtības 14.jautājumu - lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei” (Nr.929/Lm9) - izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Pamatojums ir šāds: šodien Latvijā oficiālā vizītē uzturas Čehijas prezidents un vienkārši Ministru prezidentam... vai, pareizāk sakot, viņa vietas izpildītājam ir jāpiedalās Čehijas prezidenta sagaidīšanā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst... (No zāles: „Ir! Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem, kas paredz apstiprinātās darba kārtības 14.jautājumu - „Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei” - izskatīt kā pirmo. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 23, atturas - 21. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar „Parex bankas” aktīviem”. Iesniedzēji ir deputāti Krauklis, Urbanovičs, Ārbergs, Dalbiņš, Aizbalts, Segliņš, Dukšinskis, Valers, Mackevičs un Pimenovs, un iesniedzēji lūdz šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Pieprasījums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Deputātu pieprasījumi”.

Juridiskā komisija savukārt lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu „Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Lēmuma projekts „Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Iesniedzēju vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Iesniedzēju vārdā pamatojot iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisijas pieprasījumu, kas izteikts Saeimas lēmuma projektā Nr.929, īsti vietā ir citēt valdības vadītāja Valda Dombrovska teikto par notikušo pirms nedēļas, sakarā ar Neo, Ilmāra Poikāna, apcietināšanu... un kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā. Citēju: „Mēģinājumi ietekmēt procesu politiski ir nepieļaujami.” Diemžēl tieši tā ir noticis, un, mūsuprāt, procesu nepieļaujami politiski ir ietekmējusi pati iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Gan Neo apcietināšana, gan steidzamā kratīšana žurnālistes Naglas dzīvesvietā sabiedrībā un politikas vērotājos uztvertas kā nesamērīgas darbības ar izteiktām preses brīvības ierobežošanas pazīmēm, taču sekoja ministres Lindas Mūrnieces, kas ir ministrijas politiskā vadība, nevis procesa virzītāja, šokējošs atklājums - Neo nav Poikāns, bet Nagla. Ministre, politiski ietekmējot procesu, turpināja, izrīkojot policiju, šādā veidā pasakot... atbrīvot Neo... lai gan to prasīja sabiedrība un to prasīja arī „krītiņu akcijas” dalībnieki. Tad sekoja mīklaini izteicieni par kaut kādām iespējamām žurnālistu sazvērestībām un tamlīdzīgi piemēri. Tādā veidā, ar haotiskiem komentāriem, neprasmi komunicēt ar sabiedrību un politiski ietekmējot procesu, cienījamā ministre nedēļas laikā veiksmīgi paguva gan ietekmēt policijas darbu, gan provocēt sliktu slavu Valsts policijai, gan diskreditēt žurnālisti, gan radīt nopietnas bažas par preses brīvības ierobežošanu Latvijā, gan apdraudēt žurnālistu avotu aizsardzību. Un tas nav vērtējams kā ministres veiksmes stāsts. Taču stāsts ir tik ļoti līdzīgs Bauskas notikumiem - „Omegas” specvienībām pret neapbruņotiem piketētājiem; tas arī tika realizēts ministres Lindas Mūrnieces vadības laikā ministrijā.

Pārmērības, haotiski komentāri, diskreditācijas, procesa politiska ietekmēšana acīmredzami ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darba stils. Un tas ir pilnīgi skaidrs, ka procesa virzītāji, proti, policija, prokurori un advokāti, savu darbu padarīs paši arī bez politiskās vadības, jo īpaši bez ministres politiskā procesa ietekmēšanas. Ministrei Lindai Mūrniecei pēc labākajiem paraugiem nāktos atkāpties no amata pašai, taču, ja viņa to nedara, lūdzu iesniedzēju vārdā atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Antai Rugātei.

Sākam debates.

Vārds iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā kā mums nav prakses pieprasīt Saeimas deputātu demisiju, tad es vienkārši teikšu, ka man liekas, ka Rugātes kundzei vajadzētu atkāpties. Vakardienas samelošanās raidījumā „Kas notiek Latvijā?” bija... bija visai Latvijai tik uzskatāmi un tik nepareizi, ka man liekas, ka nu atbildību, politisko, par to vajadzētu uzņemties arī, godprātīgi pasakot, ka: „Es, Anta Rugāte, vakar sameloju visai Latvijai (No zāles dep. V.Muižniece: „Varbūt par sevi vajadzētu runāt!”), sakot, ka nobalsoju „par” likumprojektu, patiesībā nobalsojot „pret”.”

Bet tagad par manu demisiju.

Šajās nedēļās publiskajā telpā sadūrās likums un sabiedrības intereses. Kam dot priekšroku? Jums kā likumdevējiem vajadzētu nostāties likuma pusē, bet diemžēl priekšvēlēšanu laikā dažiem ir tik viegli padoties populisma vilinājumam. Visai mūsu sabiedrībai ir raksturīgi nosodīt, neiedziļinoties lietas būtībā, un uzreiz izteikt kategoriskus un nosodošus spriedumus. Pagājušās nedēļas populārākie saukļi, kam daudzi sekoja, bija: „Policija ir pārkāpusi robežas”, „Neo ir mūsu Robins Huds”, „Neo rīcība ir pilsoniskās līdzdalības paraugs”, „Tiesībsargājošo institūciju rīcība apdraud preses brīvību” un tā tālāk, un tā tālāk.

Organizācijas un partijas, biedrības un pulciņi, kam vien nebija slinkums, steidzās atbalstīt Neo. Kāpēc? Lai sevi pierādītu kā vienīgos un patiesos sabiedrības interešu aizstāvjus? Lai iegūtu vairāk krustiņu vēlēšanās?

Es nekad neesmu noliegusi sabiedrības intereses un ik dienas strādāju to vārdā. Bet visa pamatā mums ir jāievēro likums. Un arī Valsts policija savā darbībā vadās tikai un vienīgi pēc likuma.

Šodien nerunāšu par to, ko un cik daudz laba Neo ir vai nav izdarījis sabiedrības interesēs, jo katram par to ir savs viedoklis. Nekad nebiju domājusi, ka man kā iekšlietu ministrei jūsu priekšā nāksies taisnoties par labi padarītu policijas darbu.

Savā uzrunā pieskaršos šajās nedēļās visbiežāk paustajiem viedokļiem.

Plaši pārmetumi Valsts policijai ir izskanējuši par kratīšanu žurnālistes Naglas mājās un tādējādi it kā apdraudējumu preses brīvībai. Arī mani uztrauc preses brīvība - ne tikai kā pilsoni, bet arī žurnālisti pēc izglītības. Kopš brīža, kad uzzināju par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī, publiski esmu solījusi aizstāvēt preses brīvību, un to arī daru. Tiktāl, cik to atļauj likums, es ik dienas sekoju līdzi izmeklēšanai. Vēlreiz gribu uzsvērt: kratīšanai žurnālistes Naglas dzīvoklī nav nekāda sakara ar preses brīvības ierobežošanu, jo tā notika pie procesā iesaistītas personas. Informācijas avotu neviens necentās noskaidrot, jo tas policijai jau bija zināms. Kratīšanas mērķis bija noskaidrot, kurš īsti ir Neo - Poikāns vai Nagla, vai kāds cits cilvēks. Izmeklēšanas laikā tiek pētīti Poikāna sakari arī ar citiem iespējamiem līdzdalībniekiem - šajā gadījumā žurnālisti Ilzi Naglu. Šobrīd jautājums nav tikai par to, kurš fiziski lejupielādēja datus no VID, bet arī par to, kurš izdomāja Neo tēlu un kurš tā vārdā darbojās. Tā var arī nebūt viena persona.

To, kā īstenībā viss notika, zināsim, noslēdzoties izmeklēšanai. Policija jau pagājušajā nedēļā mēģināja to atklāt sabiedrībai korektā veidā, taču neviens to nedzirdēja. Šonedēļ ir sadzirdējuši mani, un situācija krasi mainās.

Ir noteikta procedūra, kā un kāpēc tiek veikta kratīšana, un šī procedūra pilnībā tika ievērota. Bija prokurora sankcija un tiesas apstiprinājums tai. Vai jūs apšaubāt arī šo divu iestāžu profesionalitāti? Ja mums būtu tieslietu ministrs, jūs arī viņa demisiju pieprasītu par viņa pakļautībā esošo iestāžu nekompetenci un pilnvaru pārsniegšanu?

Ir izskanējuši arī vairāki minējumi par to, kāpēc kratīšana bija jāizdara Naglas mājās un steidzamības kārtā vēlā vakara stundā. Saistībā ar šo es varu uzdot jums tikai vienu jautājumu: ja jūsu iespējamais līdzdalībnieks noziegumā tiktu apcietināts, vai pirmais, ko jūs darītu, nebūtu visu pierādījumu iznīcināšana? Droši vien, ka jā. Policija kratīšanu steidzamības kārtā veica, jo pastāvēja tieši šādas pamatotas bažas par iespējamo pierādījumu iznīcināšanu.

Pagājušajā nedēļā saņēmu īsziņu no Ekonomikas policijas priekšnieka, kurā bija teikts: „Atvainojiet, ka labi veicam savu darbu.” Lai cik tas neiespējami liktos, šoreiz ir izveidojusies tieši tāda situācija. Policija ir labi paveikusi savu darbu un aizturējusi Ilmāru Poikānu, kurš atzinies VID datu lejupielādē. Kad policija nespēja noķert Neo, viņi bija sliktie un neprofesionālie. Kad policija ir noķērusi Neo, viņi vēl joprojām ir sliktie un neprofesionālie. Dubultmorāle, manuprāt!

Mītiņā, kas tika sarīkots Neo aizstāvībai, izskanēja paziņojumi, ka policija rīkojusies kā totalitārā valstī. Tāpat arī izskanējuši pārmetumi policijai, ka viņi pārāk cītīgi esot pievērsušies šīs lietas izmeklēšanai. Pēc manām domām, tikai totalitārās valstīs policija izmeklē tās lietas, kas augstākajai vadībai ir izdevīgas, un neērtām nepievērš uzmanību. Demokrātiskā valstī, tādā kā Latvija, policija izmeklē visas lietas, tās nešķirojot, un stingri vadās pēc likuma. Likumā nav un nevar būt ierakstīts, ka sabiedrības interešu vārdā izdarītus noziegumus neizmeklē. Nav un nevar būt labi noziegumi. Ir tikai noziegumi. Ir noziegums, un ir likuma pants, kurš ir pārkāpts. Ja tiek nogalināts slepkava, tad šī lieta nav jāizmeklē, jo ir izdarīts sabiedrībā labs darbs? Nē. Policijas uzdevums ir savākt visus pierādījumus, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus un atrastu vainīgos. Tiesa tad tālāk arī lemj par nodarījuma smagumu, attaisnojošiem iemesliem un piespriež atbilstošu sodu.

Es aicinu jūs atļaut policijai darīt savu darbu un nepieļaut situāciju, ka Latvijā tagad noziegumi tiek izmeklēti nevis likuma ietvaros, bet gan pēc sabiedrības viedokļa par nozieguma labumu vai sliktumu. Lai arī policija šobrīd izjūt milzīgu sabiedrības spiedienu, darbs pie visa notikušā apstākļu noskaidrošanas turpinās. Piemēram, policija ekspertīzē noskaidrojusi, ka 14.februāra „De facto” parādītā it kā ekskluzīvā intervija ar Neo bija studijas montāža. Intervija, kas pieteikta kā ekskluzīva, bet beigās izrādījās studijas montāža, nav Krimināllikuma pārkāpums, bet sabiedrības maldināšana gan.

Kratīšanas laikā policija ir atklājusi arī vēl vairākas lietas, pie kurām pašlaik strādā. Ilmārs Poikāns kopumā no VID sistēmas ir ieguvis ap 7,5 miljoniem datu, kurus viņš viens pats vai kopā ar saviem līdzzinātājiem ir sistematizējis un apstrādājis. Starp Neo iegūtajiem dokumentiem nav amatpersonu algas vien. Tur ir privātie uzņēmumu dati, bankas konti un cita nepubliskojama informācija, kas skar, piemēram, tiesnešu ģimenes locekļus. Ir arī komercuzņēmumu PVN deklarācijas, kas nav domātas citu acīm. Policija šobrīd skaidro, kādam mērķim šie dati ir sistematizēti. Es domāju, ka man nav jums jāskaidro, ko šodien ir iespējams izdarīt, ja tavā rīcībā ir citas personas bankas konta numurs un personas kods. Uzņēmēji visu šo laiku dzīvo pastāvīgā uztraukumā, ka iegūtā informācija par viņu uzņēmumu var tikt izmantota negodīgai konkurencei vai krāpnieciskās interesēs. Vai pie šiem apstākļiem policijai bija pasīvi jāsēž malā un nebija jācenšas noskaidrot, kam ir pieejami privātpersonu un uzņēmumu dati? Vai tie jau nav bijuši izmantoti?

Kāpēc šajā situācijā, iestājoties par preses brīvību, jūs neaizstāvat uzņēmēju intereses, lai viņu dati tiktu aizsargāti? Liela daļa atsaukusies uz Neo paziņojumu, ka uzņēmumu un personu datus viņš nepubliskos. Bet kādas tam ir garantijas? Ja šos datus nebija paredzēts publiskot, tad kāpēc gan tie tika sasistematizēti un apstrādāti? Poikāns jau vismaz vienu reizi ir mainījis domas. Šī gada februārī intervijā Jānim Domburam Neo paziņoja, ka Ceturtās atmodas tautas armija, kura ieguvusi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas datus, esot trīs spējīgi informācijas tehnoloģiju cilvēki. Šobrīd Poikāna kungs, kurš atzinies datu iegūšanā no VID, nebeidz apgalvot, ka visu paveicis viens. Tas pats Poikāna kungs, kurš iepriekš teica, ka aiz viņa stāv armija, pēc aizturēšanas apgalvo, ka tādas nav. Kuram viņa apgalvojumam ticēt?

Policija šobrīd izmeklē versiju, ka Neo ir bijuši līdzdalībnieki arī Valsts ieņēmumu dienestā un arī „Exigen Services”, kas izstrādāja sistēmu. Policija turpina pie tā strādāt, bet tas ir vēl viens piemērs tam, ka viss varbūt nav tik vienkārši, kā visu laiku tiek runāts. Pēc mūsu ziņām, šodien uz policiju nāks privātuzņēmēji, kas uzskata sevi par cietušajiem lietā, un rakstīs jaunus iesniegumus, pie kuriem mums būs jāstrādā un jāmeklē informācija.

Šonedēļ saņēmu pārmetumus, ka pārāk iejaucos izmeklēšanā. Kriminālprocesa likums nosaka, ka informāciju par izmeklēšanu var izpaust ar procesa virzītāja atļauju. Šādu atļauju es esmu saņēmusi. Zinot milzīgo sabiedrības interesi par izmeklēšanu, kā arī dažādās spekulācijas un versijas, kas izskan, uzskatu par savu un Valsts policijas pienākumu sniegt sabiedrībai informāciju par notiekošo tiktāl, cik tas nekaitē izmeklēšanai.

Un visbeidzot. Es aicinu opozīcijas deputātus nebūt liekuļiem un atzīt, kādi ir jūsu patiesie mērķi, pieprasot manu demisiju.

Kučinska kungs kopš Neo parādīšanās gandrīz katru otro nedēļu uz savas komisijas sēdi sauca kādu no mūsu dienestiem, no dienestu vadītājiem un pārmeta, ka joprojām nav atklāta Neo personība, un aicināja to pēc iespējas ātrāk darīt. Valsts policija atklāja personu, kas ieguva datus, un jau nākamajā rītā Tautas partija bija tā, kura ar steigu - par policijas padarītu darbu, ko iepriekš bija kategoriski pieprasījusi! - pieprasa manu demisiju.

Neskaidrību šajā lietā ir tik daudz, ka vienīgā iespēja, kā iegūt priekšstatu par lietas apstākļiem, ir uzdot jautājumus un runāt. Paldies kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības un „Vienotības” frakcijām, kas vienīgās mani uzaicināja uz sarunu un iztaujāja par šo gadījumu. Tautas partija pat nemēģināja izlikties, ka viņus interesē šis gadījums vai gadījuma apstākļi pēc būtības.

Līdz ar to arī ir pilnīgi skaidrs, ka atriebības alkas un vēlme pierādīt sevi kā patiesos sabiedrības interešu pārstāvjus priekšvēlēšanu laikā ir galvenie iemesli, kāpēc Tautas partijai tik ļoti vajag manu demisiju. Domāju, vienlaikus tā ir arī tāda neliela, bet histēriska atriebība par to, ko es pēdējos mēnešus darīju Veselības ministrijā, - par apturētajiem miljonu vērtajiem iepirkumu konkursiem Veselības ministrijā, ko Tautas partija bija uzsākusi, iespējams, kā savus biznesa projektus. Tāpat Tautas partijas patiesā vēlme ir vienkārši iedragāt Valda Dombrovska valdību, lai laikā pirms vēlēšanām varētu turpināt darīt tikai to, ko dara, jo Tautas partija savus darbus nevar parādīt, viņi var parādīt tikai to, ka viņi prot pieprasīt kāda ministra demisiju, lai atriebtos un ieriebtu.

Un nobeigumā gribu piebilst vēl vienu lietu. Neo tika nodēvēts par Latvijas Robinu Hudu. Vēsturnieki ir izvirzījuši jaunas versijas par šīs vēsturiskās personas rīcības motīviem. Tās vēsta, ka Robins Huds zaga un deva nabadzīgajiem iedzīvotājiem sazagto mantu, lai viņi klusētu.

Tāpēc aicinu jūs neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, bet ļaut policijai darīt savu darbu, atklāt visa notikušā apstākļus, un pēc tam lai tiesa spriež, kas un par ko ir vainīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies iekšlietu ministrei.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Es domāju, ka šodien Saeimas deputātiem patiesībā ir daudz grūtāks uzdevums jāizvērtē nekā tas, ko ir likusi priekšā opozīcija, proti, balsot vai nebalsot par uzticību iekšlietu ministrei.

Es domāju, ka mums visiem vajadzētu nedaudz rūpīgāk padomāt par tām lietām, kas ir novedušas līdz šim balsojumam. Jo līdz šim balsojumam, manuprāt, ir novedusi vismaz viena svarīga atziņa, proti, dažreiz lietas var būt likumīgas, bet var būt netaisnīgas. Un, no otras puses skatoties, dažreiz šķiet taisnīgi tas, kas ne vienmēr ir likumīgi.

Mēs šeit neesam sanākuši un nekāpjam šeit tribīnē, lai pašreiz spriestu tiesu par to, vai Neo ir vainīgs vai nav vainīgs. Mēs neesam eksperti, lai spriestu par to, vai atsevišķas detaļas ir bijušas vairāk taisnīgas un mazāk likumīgas vai vairāk likumīgas un mazāk taisnīgas. Bet mums ir ļoti rūpīgi no šīs Neo sāgas vai Neo mācības jāizsecina viena svarīga lieta: ir skaidrs, ka mūsu sabiedrībā, mūsu politiskajā sistēmā un mūsu likumdošanā ir vairākas lietas un vairāki arī likumiski caurumi, kas ļauj izdarīt iespējamus pārkāpumus un tajā pašā laikā neapmierina sabiedrības prasības pēc pietiekamas atklātības, pēc pietiekamas informācijas un pēc pietiekamas drošības. No šāda aspekta skatoties, es domāju, ka mūsu parlamenta viens no galvenajiem un svarīgākajiem uzdevumiem pēc šī balsojuma būtu pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar tiem likuma labojumiem, par kuriem pēdējā nedēļā ir runājuši Latvijas žurnālisti. Nu, kaut vai, piemēram, tas, kas jau ir zināms un pieņemts mūsu, Baltijas jūras, reģionā, - proti, ka žurnālistam nav jāatklāj savi informācijas avoti. Šī lieta ir ļoti būtiska, un tā ir labāk un spēcīgāk jāiestrādā mūsu likumdošanā.

Kas attiecas uz Neo, mūsu partija „Sabiedrība citai politikai”, kas ir „Vienotības” sastāvā, jau pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, un mēs stāvam par šo paziņojumu. Mums nav svarīgi, vai Neo ir pilnīga taisnība vai nav. Mums nav svarīgi šajā mirklī, vai viņa pusē ir tikai taisnīgums vai arī likumība; mums ir svarīgi, ka arī viņam vai jebkuram citam šajā valstī ir pilnas tiesības uz godīgu, taisnīgu un atklātu aizstāvību. Un tas ir tas, ko jau Eiropas apgaismības laikmetā ir teicis Voltērs! Voltērs arī ir teicis, ka viņš ir gatavs atdot savu dzīvību par to, lai pat viņa pretiniekam būtu tiesības sevi aizstāvēt.

Un tieši tādēļ man ir personīgi prieks par to, ka tāds cilvēks kā Loskutovs ir uzņēmies atbildību aizstāvēt Neo.

Neo nestāvēs tiesas priekšā viens pats bez labas aizstāvības. Un es pilnībā paļaujos gan uz tiesas godaprātu, gan uz aizstāvības profesionalitāti, jo tas ir mūsu pienākums - garantēt to, ka šāda aizstāvība tiek nodrošināta. Tas arī ir pienākums mums - garantēt, ka šī tiesas prāva nebūs farss.

Tāpat, protams, es savai kolēģei Lindai Mūrniecei... arī aicinātu viņu ļoti rūpīgi, visās detaļās, izvērtēt policijas darbu šajā un iepriekšējos līdzīgos gadījumos, kad sabiedrībā ir bijis jautājums par to, vai pilnībā ir ievērotas aizturētā vai apcietinātā tiesības uz pilnu aizstāvību. Šeit es atgādināšu jums Smirnova kungu no Ventspils, kas, manuprāt, tika... nu, ne pilnībā, teiksim tā... attieksme pret viņu bija ne pilnībā tāda, kādai vajadzētu būt pilnīgi atklātā un demokrātiskā valstī. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pilnīgi pretēji tam!”) Un, no šāda viedokļa skatoties, iekšlietu ministre ir tā, kurai ir jāstāv par šiem principiem gan tieslietu sistēmā, gan pirms tieslietu izmeklēšanas, runājot tieši par policijas darbu. Bet šeit un šodien man nav nekāda pamata uzskatīt, ka man ir jābalso „pret” Mūrnieces kundzi, jo šis ir politisks jautājums, un es nekādā veidā neredzu... es nekādā veidā neredzu... un, manā izpratnē, tā balansa latiņa ir drusciņ tomēr par daudz saliekta, tieši runājot par politisko atbildību un runājot par policijas atbildību. Un, ņemot vērā mūsu valsts politiskās stabilitātes jautājumu, ņemot vērā mūsu valsts mazākumvaldības darbu pašreiz un tuvojošās vēlēšanas, es tomēr šo balsojumu vairāk uzskatu kā politisku izaicinājumu, ne tik daudz principa izaicinājumu. Bet... bet... tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai mēs spriestu pāragru tiesu, lai mēs pāragri pateiktu, ka Neo ir vainīgs likuma vai taisnīguma priekšā. Es personīgi apšaubītu to. Bet es netaisos šeit iespaidot tieslietu sistēmu. Es vēlreiz gribu pateikt, ka es paļaujos uz advokatūru, paļaujos tomēr uz vērtību kritērijiem, kas valda mūsu valstī, un paļaujos uz Latvijas tiesu.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nebiju gatavojies šodien runāt, bet tieši ministres uzstāšanās tomēr neļauj klusēt, jo tā kārtējo reizi parādīja, ka faktiski ministre nesaprot politiku un nesaprot, kas ir politiskā atbildība, vai negrib saprast.

Tātad stāstīt izmeklēšanas... savā ziņā detaļas, meklēt dažādas sazvērestības teorijas, kāpēc tagad pret šo ministri politiķi vēršas... Es domāju, ka mums šī debate tomēr jāvērš par samērīgumu, par to, vai pārmērīga spēka lietošana, kas tik ļoti patīk šai ministrei, ir tas, kas Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgs.

Šis jau nav vienīgais gadījums, tiešām! Atcerēsimies Bausku, atcerēsimies to pašu Pabrika piesaukto Smirnova gadījumu! Zivs pūst no galvas... Un nevajag te pārmest policijai! Policija dara to, ko politiskā vadība uzskata par labu. Un politiskā vadība uzskata par labu OMON. Tā ir tā problēma! Šādi ministri ir bīstami sabiedrībai.

Ja mēs savukārt runājam par insinuācijām par Veselības ministriju, tad te es gribu atsaukt atmiņā Austrumu robežu. Ar kādiem skaļiem paziņojumiem toreiz „Jaunā laika” pārstāvji apturēja Austrumu robežas būvniecību, apturēja iepirkumu konkursus! Un beigās izrādījās, ka valsts pazaudēja desmitus miljonu tikai tādēļ, lai īstermiņā politisku labumu iegūtu „Jaunais laiks”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nožēlojami!”) Un tas pats stāsts ir arī par Veselības ministriju.

Aicinu atbalstīt demisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tiešām mēģināšu tā lēnām un mierīgi iedziļināties jautājuma būtībā.

Šeit ir divas lietas. Pirmais - atbilst vai neatbilst ministra krēslam Linda Mūrniece vispārīgi vai mēs izmantojam vienu atsevišķu gadījumu, lai lemtu kopumā?

Tā kā es strādāju Saeimā divās komisijās, kuras abas ir saistītas ar Iekšlietu ministrijas darbu, es aicinu vairāk runāt tiešām tīri profesionāli par atbilstību vai neatbilstību. Šīs divas komisijas, kā jūs zināt, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija. Abās komisijās nu praktiski katru nedēļu iznāk runāt ar Iekšlietu ministrijas pārziņā esošām iestādēm, ar konkrētiem pārstāvjiem. Un līdz šim mans iespaids ir tāds, ka sarunas ir bijušas ļoti lietišķas un ir beigušās ar zināmiem pozitīviem rezultātiem. Kā pēdējo piemēru es varu minēt mūsu komisijas vizīti uz Latvijas un Krievijas robežu - interesanta robeža katrā ziņā! Iepazīstoties arī ar robežsargu darbu, kurš nebūt nav viegls, un labi saprotot, ko nozīmē algu samazināšana policistiem robežsargiem - tā nav joka lieta! -, redzot apstākļus, kādos viņi dzīvo un darbojas, kārtējo reizi nācās secināt - un tas bija pavisam nesen, tas bija šo pirmdien -, ka ir ieguldīts darbs, ir atbildīgi cilvēki, un līdz ar to darbs ministrijā notiek tā, kā tam ir jānotiek.

Ne tikai par robežsardzi runājām. Mēs esam vairākkārt runājuši ar Drošības policijas pārstāvjiem, ar citiem policijas institūciju pārstāvjiem. Un nav tādu īpašu pārmetumu no komisiju puses bijis - ne no vienas, ne no otras komisijas puses -, ka kaut kas nav kārtībā Iekšlietu ministrijā. Vienkārši nav! Un nav arī šeit publiski nekas tāds izskanējis. Līdz šim. Tagad viens pats gadījums ir uzjundījis tādas pamatīgas kaislības! Un, cilvēciski cienot visus kolēģus, es labi saprotu, kāpēc tās ir uzjundītas. Tas viss ir normāli. Tikai vajadzētu tiešām... Ja jau nu mēs šeit spriežam par tik nopietnu jautājumu kā iekšlietu ministres atbilstība vai neatbilstība, tad nu vajadzētu vairāk tomēr par to profesionālo pusi runāt. Nu, sievietes, protams, ir emocionālākas, un no viņu puses varētu arī skanēt kaut kādi liriskāki teikumi. Pie tā ir jāpierod. Bet pamatā tomēr jābūt ir runai par profesionalitāti, par atbilstību savam amatam. Nu, un ja mēs par to runājam, tad vajadzētu arī piemērus - kur ir šī neatbilstība. Arī pati ministre ir ar pieredzi Iekšlietu ministrijas darbā, ir ar pieredzi Saeimā, darbojoties tieši tajās komisijās, kuras ir saistītas ar Iekšlietu ministrijas darbu. Līdz ar to arī šī atbilstība šeit ir pilnā kārtībā un te nevajadzētu būt nekādām pretenzijām.

Nu tagad pieskaroties tam bēdīgi slavenajam notikumam, - vai tiešām šis notikums ir tāds, kuru vajadzētu izmantot šādai demisijas pieprasīšanai? Kurš tad ir tas, kas pieņem lēmumu kratīt? Kurš ir tas, kas apstiprina ar savu parakstu šo kratīšanas orderi un tā izmantošanu? Kurš? Vai tad tas ir Iekšlietu ministrijas pārstāvis? Nu nav taču! Ir divas citas institūcijas. Un to pārstāvji ir prokurori un tiesneši. Un par to varbūt vajadzētu vairāk runāt. Vai tur bija viss kārtībā? Zināmas nekārtības tur bija, pēc manām domām. Jo liekas, ka ir jāievēro zināma secība šāda ordera noformēšanai, kura netika ievērota līdz galam. Labi. Bet tam nav nekāda sakara ar Iekšlietu ministriju. Diemžēl. Ko tur var darīt? Lūk!

Tagad par tiem caurumiem likumā. Vairākkārt man ir jādzird tā - likums nav pilnīgs, likumā ir caurums, vainīgi ir tāpēc, ka ir tas caurums.

Nu es jums vienu tādu piemēru varētu pateikt, ja ir runa par to cilvēcīgumu un likumību. Nu iedomājieties, - viens vīrs ir drusku par daudz iedzēris iepriekšējā vakarā, un nākamā rītā viņš iet kaut kur pastaigāties, bet naudas viņam vairāk nav. Un galva drausmīgi sāp viņam. Viņš iet gar vienu logu garām, kurš ir vaļā. Un tur viens guļ, godīgi apsedzies, un uz galdiņa viņam stāv zināma summa naudas. Un cilvēciski šim vīram sāp galva. Viņš nezin ko var sastrādāt šādā stāvoklī. Un te gadās tāda iespēja - paņemt šo naudu un remdināt galvassāpes!

Tas, ka likumā ir caurumi (un diez vai kāds likums ir tik pilnīgs, ka tajā neko vairs nevar atrast, diez vai!), - tas jau neattaisno to, ka to vajag pārkāpt. Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Tas ir, runājot principā. Tas nav, runājot par šo notikumu. Jo es atturēšos īpaši komentēt to, kas ir noticis ar to kapteini Nemo vai Neo, vai Robinu Hudu, vai... es nezinu, Kventinu Dorvardu... vēl tur visādus nosaukumus varētu izdomāt. Varoņu senatnē bijis ļoti daudz. Beigās aiziesim līdz Čingishanam vai līdz Tamerlanam. Lūk!

Tā ka, ja runā par to, kas tur ir noticis, es aicinātu kolēģus likt mierā izmeklētājus, likt mierā visu to, kas tur notiek, un ļaut profesionāļiem turpināt darīt savu darbu. Protams, cerot, ka šie profesionāļi, darot savu darbu, arī ievēros līdz pēdējam sīkumam likumu. Par to nav runa. Nekādā gadījumā.

Lūk! Nu visi šie mani secinājumi liek man it kā iekšēji uzdot jautājumu dažiem no tiem, kas it kā ir ar mieru pieprasīt šo demisiju, - profesionāļiem, cilvēkiem, kas strādā vairākās opozīcijas frakcijās, kas paši ir bijuši vai nu Iekšlietu ministrijas darbinieki, vai pat iekšlietu ministri. Būtu ļoti svētīgi šos cilvēkus palūgt tribīnē un parunāt tiešām par atbilstību vai neatbilstību. Tas būtu ļoti cilvēciski. Jo, ja nāk runāt... Mums vakar arī iznāca Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā dzirdēt tādus zilus brīnumus... Nu, man palika žēl tā cilvēka, kas skaidri parādīja, ka viņš neko nesaprot, izskatot doto likumu. Bet es atturēšos no uzvārda minēšanas. Nav tas vajadzīgs. Bet vajadzīgs ir runāt par būtību.

Un tāpēc, godātie opozīcijas pārstāvji, lūdzu!... Profesionāļi, bijušie Iekšlietu ministrijas darbinieki, bijušie iekšlietu ministri (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viņš jau ir atnācis!”), nāciet un parunāsim tīri profesionāli par šiem jautājumiem! Vai šajā brīdī iekšlietu ministre ir kaut ko tādu izdarījusi, ka viņa ir jānostumj malā? Vai tas ir tikai tāpēc, ka to vajagot darīt? Tas arī ir saprotami. Ļoti cilvēciski, ka ir cilvēki, kas vienkārši šinī brīdī to grib izdarīt.

Tā ka neteikšu, ka man ir ļoti siltas attiecības ar visiem koalīcijas partneriem, bet nu tās ir tādas, kādas tās ir. Man ir jāievēro spēles nosacījumi. Neteikšu, ka man īpaši patīk tur visi šitie te populistiskie bļāvieni; reizēm tas arī man nav pie sirds gājis īpaši, bet... Nu laikam atkal ir cilvēki, kas nāks un bļaus populistiski, nāks cilvēki, kas mācīs citus, kā vajag ievērot to un vajag ievērot šito. Bet... cieniet, lūdzu, to darbu, ko šinī brīdī ir izdarījusi Iekšlietu ministrija, paanalizējiet, kā kāds cits būtu strādājis šinī brīdī Iekšlietu ministrijas vadībā šajos ļoti sarežģītajos finansiālajos apstākļos! Es vispār brīnos, kā mums vēl policija turas. Kā mums vēl robežsardze turas. Es tiešām par to brīnos. Pastāvot šādiem materiālajiem apstākļiem, pastāvot šādām algām, ir jābūt tiešām lielai prasmei šos cilvēkus noturēt, ir jābūt lielai prasmei pildīt tos pienākumus, kas ir nepieciešami Iekšlietu ministrijai visās tās institūcijās.

Un tāpēc... nu ļaujiet... ļaujiet vienai centīgai, enerģiskai sievietei... Nu lai viņa vēl pastrādā! Nu nav jau tik ilgi jāgaida nevienam... Ej tu sazini, kas te būs pēc tam. Varbūt dabūsim tādu iekšlietu ministru, ka sāksim pēc tam grozīt galvas.

Tā ka es, protams, neatbalstīšu šo demisiju. Mēģināju jums tīri cilvēciski, bez emocijām izteikt savas domas par šo procesu, un jāsaka tā: žēl, protams, ka jātērē laiks... Redziet, Vents Armands Krauklis skatās pulkstenī un brīnās, kāpēc es tik ilgi runāju... Bet jūs jau iesākāt šito tēmu. Mēs taču mierīgi varējām iztikt bez šī demisijas pieprasījuma. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nevarējām!”) Mums tāpat ir daudz darba, bet tagad diemžēl, ja jau jūs esat panākuši, lai kāds uzkāpj tribīnē, tad nebrīnieties, ka viņš te pietiekoši ilgi atrodas.

Tātad es balsošu „pret” šo demisijas pieprasījumu un aicinu vēl vienreiz profesionāli izvērtēt Lindas Mūrnieces darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu priekšlikumu samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu saīsināt debašu laiku līdz piecām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tikko gan bija interesants balsojums. Circenes kundzei jāsteidzas projām droši vien, nevis... Nu, labi, viss kārtībā.

Es vakardien un šodien daudz dzirdēju, Mūrnieces kundze, no jūsu puses arī pieminam gan Nacionālās drošības komisiju, gan savu vārdu. Es izlasīju šodien arī, ka Tautas partijā... pēc jūsu domām, ja kāds balsos „pret” jūsu demisiju, viņš tikšot izslēgts no partijas. Es esmu ieradies šeit acīmredzot mazliet paskaidrot to, ko jūs vai nu negribat saprast, vai arī nesaprotat. Attiecībā uz partiju ticiet: kaut mazāk mēs esam, bet ar mums viss kārtībā; mēs varam arī balsot katrs, kā gribam.

Kas attiecas uz Nacionālās drošības komisiju, es nevienu brīdi neesmu taisījies noliegt un nenoliedzu arī šobrīd to, ka mēs esam aicinājuši atrast cilvēku, kurš ir ielauzies VID mājaslapā, VID datubāzē un to ir atradis. Vienīgā nianse ir, ka, ja kāds bez jums (ieskaitot) ir dzirdējis mani bļaujot, tad es gribētu ar viņu parunāt. Es nekad neesmu ne uz vienu pacēlis balsi.

Mani pārsteidz visā šajā stāstā, ko mēs dzirdam pēdējās dienās, tas, ka jūs vēlaties pavērst šo strīdu nevis par... kā strīdu starp opozīciju un ministri, bet kā strīdu starp opozīciju un policiju. Policija strādā, un es uzskatu, ka mums ir ļoti laba policija. Runa ir par politiku, runa ir par iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci un par to samērību, kāda katrā brīdī tiek piemērota vai ir jāpiemēro.

Es esmu bijis ministrs un esmu runājis arī ar daudziem citiem ministriem, un neviens nenoliegs, ka tie paņēmieni, kādi tiek pielietoti, stingrā mērā ir atkarīgi no tās atmosfēras, kādu katra pirmā persona rada katrā iestādē, un no tā, kā tas tiek interpretēts. Patiešām - ir viena taisnība acīmredzot. Šis demisijas pieprasījums nav vienīgais iemesls, šis ir ķēdes noslēguma posms. Vērojot jūsu darbu un vērojot to, kāda ir vēlēšanās, lai plūstu asinis, lai tiktu piemērots spēks... Un tas zināmā mērā mūs patiešām baida, un tieši tāpēc es arī esmu parakstījies. Tātad parakstījies ne jau pret policiju un ne jau pret to, ka būtu jāatrod, kurš ielaužas datubāzē, vienā vai otrā, bet par ministra politisko atbildību, par samērību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Klausoties šodienas debates, man ir radies iespaids, ka mums šodien ir nevis viens temats, par ko mēs runājam, - par iekšlietu ministres demisiju -, bet ir vēl viens jautājums, ko mēs cenšamies šobrīd noskaidrot, un šis jautājums ir par Neo, par 21.gadsimta Robinu Hudu, kurš nolaupījis sliktajām valsts iestādēm informāciju, lai labo sabiedrību informētu par algām.

Šobrīd, klausoties debatēs, man tā arī nekļūst skaidrs, vai Neo ir varonis vai noziedznieks. Ja es klausos iekšlietu ministri, man rodas iespaids, ka Neo ir parasts hakeris, kurš ir uzlauzis failus, izmantojot nepilnības aizsargsistēmā, un ir nolaupījis 7 miljonus failu, kuros ir informācija gandrīz par visiem Valsts ieņēmumu dienesta klientiem. No otras puses, klausoties dažas runas, es saprotu, ka Neo tomēr ir pelnījis godīgu tiesu, un ne velti tāpēc bijušais KNAB vadītājs arī ir uzņēmies viņa aizstāvību.

Un tagad es īsti nesaprotu: vai Neo ir varonis vai noziedznieks? Man personīgi šķiet, ka, no vienas puses raugoties, viņš ir gan varonis; no otras puses, viņš ir noziedznieks. Varonis, iespējams, tāpēc, ka viņš bija pirmais, kurš pacēla šo jautājumu. Bet es uzskatu, ka, piemēram, internetā publicēt Latvijas Aizsardzības ministrijas darbinieku vārdus un viņu atalgojumus - tas faktiski ir lielā mērā apdraudējums arī Latvijas drošībai. Es gribētu zināt, ko par šo jautājumu varētu teikt aizsardzības ministrs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav ko teikt nekā!”), kurš ierauga savu darbinieku atalgojumus internetā, kur, protams, jebkurā mirklī tālāk var notulkot un šo informāciju iegūst jebkurš interesents, kuru interesē militāra rakstura informācija.

Turklāt, kā teica iekšlietu ministre, man joprojām nav skaidrs, kas notiks ar tiem datiem par privātām kompānijām, kuri ir Neo rīcībā. Jā, varbūt viņš teica, ka šie dati paliks pie viņa; iespējams, ja uzradīsies kāds pircējs, kādiem konkurentiem ārpus Latvijas būs pieejama informācija par to, cik Latvijas uzņēmumi maksā nodokļos, kādas tur ir algas, kāds ir apgrozījums un tā tālāk.

Faktiski šobrīd mums ir arī runa par to, ka nesenais gadījums Neo jautājumā, respektīvi, kratīšana Ilzes Naglas mājās, faktiski arī lielā mērā ir iedragājis Latvijas starptautisko prestižu. Es nebiju pārsteigts, kad es ieraudzīju, ka Starptautiskais preses institūts ir paudis bažas par šo incidentu. Un šeit ir viennozīmīgi jārunā par to, ka policija ir apdraudējusi preses brīvību. Vai tas ir bijis samērīgi vai ne - es domāju, ka to parādīs laiks. Bet es sliecos domāt par to, ka šobrīd lielā mērā pārkāpēji ir visi šajā jautājumā - gan Neo, gan iekšlietu ministre, gan arī visi pārējie, kas tur ir iesaistīti. Un es domāju, ka es šodien... ja es balsošu „par” demisiju, tad es balsošu nevis „pret” Lindu Mūrnieci, bet gan „pret” tām nekonsekvencēm, kas mums šobrīd ir politikā, kad vienas partijas biedri nosoda noziedzniekus, bet citi savukārt uzņemas viņu aizstāvību. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Demokrātiski! Ļoti demokrātiski!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 48, atturas - 1. Lēmuma projekts noraidīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Sadaļa „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Porieša un Valera iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret”.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Es gribu aicināt šo likumprojektu nenodot komisijai un neatbalstīt. Kolēģi! Šis likumprojekts nav pareizs. Tas nav pareizs tāpēc, ka aicina apstādināt nodokli, kas jau ir pieņemts un kas pašlaik tiek piemērots. Dažus vārdus pateikšu par šo nodokli.

Kolēģi, es gribu jums teikt, ka šis nodoklis faktiski ir taisnīgs nodoklis. Jo nav pareiza situācija, ka ir, piemēram, uzņēmumā viens darbinieks, kuram nav pieejama dienesta automašīna, kuram jāmaksā visi nodokļi un kurš tādēļ arī samaksā par savu privāto automašīnu. Turpretī ir cits darbinieks, kas saņem dienesta automašīnu un tādējādi dabū labumu, par kuru viņš agrāk nemaksāja nodokli, bet tagad viņam nodoklis ir jāmaksā.

Es piekrītu, ka šā nodokļa administrēšanā varētu ieviest uzlabojumus, un es domāju, ka šādi uzlabojumi arī tiks ieviesti, kamēr tiks pieņemts nākamais budžets. Bet, es domāju, mēs ļoti kļūdītos, ja atbalstītu šo likumprojektu un nodokli apstādinātu šajā brīdī, kā tas tiek prasīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Ārbergam. Viņš runās „par”.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Iesniegtā likumprojekta būtība ir pavisam vienkārša - izslēgt 8.panta 3.¹ daļu, ņemot vērā to, ka papildu nodokļa piemērošana nav attaisnojusi savu mērķi un ieņēmumi valsts budžetā ir niecīgi. Savukārt administrēšanas pasākumi ir sarežģīti, un uzņēmējam ir uzlikts būtisks slogs, pildot dažādas atskaites.

Varbūt mazliet atskatīsimies vēsturē. Tad, kad veidojām 2010.gada budžetu, budžetā pietrūka naudas. Finanšu ministrija meklēja, kur to dabūt. Paskatījās, kādi īpašumi vēl nav aplikti ar nodokļiem, un tad atrada, ka juridiskajām personām piederošās vieglās automašīnas ar nodokli nav apliktas, izrēķināja, ka summa varētu būt aptuveni 38 miljoni, un tā arī šis nodoklis radās. Mēs, Tautsaimniecības komisijā skatot šo budžeta projektu pirmajā lasījumā, norādījām, ka šā nodokļa iekasēšanas mehānisms nestrādās, ja nebūs pilnvērtīgi izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Uz to norādīja arī toreizējais mūsu pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs, uzskatot, ka vajag ieviest, bet, ja grib šādu nodokli ieviest, tad vajag noteikt vienkāršu, normālu normu, ka ikviens uzņēmējs, ja viņš grib automašīnu izmantot privātām vajadzībām, maksā fiksētu nodokli, aptuveni 10 līdz 15 lati mēnesī, kas, pēc viņa aprēķiniem, būtu devis budžetā 20,7 miljonus latu. Bet kas ir redzams pēc pirmā ceturkšņa? Pēc pirmā ceturkšņa: no 38 miljoniem, kas gada griezumā ir plānoti, pirmajā ceturksnī iekasēts 1,1 miljons. Ja tā turpināsies, tad mēs līdz gada beigām iekasēsim 4 līdz 5 miljonus. Tāpēc arī šinī likumprojektā papildus ir iekļauta norma, kas uzliek Ministru kabinetam par pienākumu līdz 2010.gada 1.augustam izstrādāt un iesniegt Saeimai šādus nepieciešamos likuma grozījumus. Bet kas notika tad, kad jaunais pieņemtais likums stājās spēkā? Gan lauksaimnieki, gan juridiskās personas... Tās vieglās automašīnas, kas bija reģistrētas uz juridisko personu vārda, tika veiksmīgi pārreģistrētas uz privātpersonu vārda. 2009.gada beigās uz juridisko personu vārda bija reģistrēts aptuveni 118 000 vieglo automašīnu, bet pēc pirmā ceturkšņa šajā gadā - vairs tikai 74 000 automašīnu. Un reāli nodokli maksā par 13 000 automašīnu.

Kolēģi! Nu nav pareizs šis nodoklis! Tas steidzamības kārtā ir jāpārskata.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Porieša un Valera iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Piedāvāto grozījumu būtība ir ļoti vienkārša - likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” iekļaut pienākumu pašvaldībām un valstij atbalstīt nacionālo kultūru biedrības.

Atgādināšu, ka nacionālo minoritāšu kultūras attīstību un nacionālās identitātes visu izpausmju saglabāšanu garantē Satversme. Tomēr likuma - likuma par nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju - spēkā esošajām normām piemīt tīri deklaratīvs raksturs un tās neparedz pienākumus pašvaldībām un valstij.

Ar šādu situāciju samierināties nekādi nevar. Nacionālās identitātes saglabāšanas konstitucionālās garantijas nacionālajām minoritātēm būtu jānostiprina ar saistošām likuma normām.

Sakarā ar to PCTVL frakcija piedāvā attiecīgo normu, kas noteic, ka valsts un pašvaldības kopīgi ar nacionālajām kultūras biedrībām veido un piešķir pietiekamu finansējumu kultūras pasākumiem.

Nacionālo minoritāšu kultūru saglabāšanas problēmu var atrisināt tikai piedaloties valstij un pašvaldībām. Diemžēl valsts palīdzība ir visai niecīga. Bet daudzas pašvaldības vispār nekādā veidā vai gandrīz nekādi nepalīdz nacionālo kultūru biedrībām.

Veselā virknē pilsētu un ciematu dzīvo nozīmīgs daudzums krievu iedzīvotāju, tomēr kultūras pasākumi krievu valodā mazajiem bērniem un skolu audzēkņiem, piedaloties šo pilsētu un ciematu pašvaldībām, gandrīz netiek rīkoti. Šāda prakse ir pretrunā Satversmes garam.

Tādēļ aicinu jūs atbalstīt mūsu grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Ribakova un Deņisova iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Bērziņa kungs, jūs gribējāt kaut ko par procedūru teikt?

Mēs nupat nodevām komisijai likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Par to jūs gribējāt kaut ko teikt? Nu tad pagaidiet, kamēr tiek pieteikts nākamais jautājums.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Jaundžeikara, Agešina, Dalbiņa un Zommeres iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret”. Bērziņa kungs, jums tiek dots vārds.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs par šo jautājumu runājam jau trešo Saeimas sēdi pēc kārtas (No zāles dep. K.Leiškalns: „Būs vēl!”), un šīs debates sāk izskatīties gandrīz tā kā „Hameleonu rotaļas”. Es negribu atkārtot tos argumentus, kuri izskanējuši jau agrāk, bet es vēlreiz gribu teikt, ka šis priekšlikums, kas ir ietverts šajā likumprojektā, nav loģisks. Kolēģi, nav loģiski pieprasīt, ka budžets tiek sagatavots līdz 1.septembrim. Tas nozīmē, ka ļoti daudz darba ieguldītu gan Finanšu ministrija, gan daudzas citas ministrijas, bet šis darbs būs veltīgs. Tiks sagatavots likumprojekts, bet šis budžeta likumprojekts nebūs tas, kas beigās pēc vēlēšanām tiks pieņemts, jo pēc vēlēšanām pieņems to likumprojektu, to budžeta likumprojektu, ko izveidos partijas, kuras vēlēšanās ievēlēs un kuras pēc vēlēšanām izveidos valdību. Un es domāju, ka sabiedrība pirms vēlēšanām gribētu redzēt katras partijas nostāju attiecībā uz budžetu. Tas, ko mēs gribam redzēt, ir katras partijas nostāja attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz strukturālajam reformām, attiecībā uz to, kur vajag veikt samazinājumus. Mēs negribam redzēt jau sagatavotu budžetu, bet mēs gribam redzēt katras partijas nostāju, un tad, ņemot to vērā, vēlētāji varēs attiecīgi izvēlēties. Nav loģiski prasīt, lai šī koalīcija izveido budžetu, kuram faktiski tiks tērēts ļoti daudz līdzekļu, kas beigās būs tērēti veltīgi. Tādēļ es vēlreiz, jau trešo reizi pēc kārtas, aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Trešo reizi argumentējot par šo likumprojektu, trešo reizi Bērziņa kungs arī saka, ka šis budžeta projekts būs jāpieņem Saeimai, bet jautājuma būtība ir nevis par to, ka šis likumprojekts būtu jāpieņem šai Saeimai, būtība ir tā, ka budžeta projekts ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai. Protams, nākamā Saeima apstiprinās šo budžeta projektu, un, ja tas būs sakarīgs, tad varbūt būs jāveic tikai nelielas kosmētiskas izmaiņas, jo budžeta projekta sagatavošana tiešām prasa ilgu laiku. Ja budžeta projekts līdz 1.septembrim netiks iesniegts, tas nozīmē, ka visticamāk šajā smagajā ekonomiskajā situācijā budžets būs tikai pēc nākamā gada sākuma, bet tas ir absolūti nepieļaujami. Vēl vairāk. Šo ideju, ka budžeta projekts ir jāiesniedz tagad, lai gan sabiedrība saprastu, gan uzņēmumi saprastu, gan iestādes saprastu, kas tos sagaida, atbalsta arī Latvijas Banka un tās prezidents Rimšēviča kungs. Vakar mums bija tikšanās ar ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Kultūras darbinieki grib zināt, kāda viņiem būs naudas pieejamība nākamajā gadā, viņi grib laikus zināt, kas ar viņiem notiks.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums „Par uzņēmējiem” parāda, ka uzņēmēji grib prognozējamību un vairāk nekā 80 procentu uzņēmēju nav apmierināti ar pašreizējo nodokļu sistēmu. Tātad - kādi būs šie piedāvājumi? Atcerēsimies tomēr, kādas pērles „Jaunais laiks” piedāvāja pirms iepriekšējiem... budžeta pieņemšanas laikā. Atcelt neapliekamo minimumu, atcelt atvieglojumus par apgādājamām personām, par dzīvokli maksāt 200, 300 latus gadā. Tādēļ ir svarīgi zināt, vai šādi piedāvājumi vēl tiks izteikti, vai tomēr atkal būs divas patiesības.

Īstenībā šīs bailes no tā, ka šo likumprojektu nodos komisijām, ir izskaidrojamas ļoti vienkārši. Tās norāda, ka valdošajai koalīcijai, it īpaši premjera partijai un finanšu ministra partijai, ir divas patiesības: viena patiesība pirms vēlēšanām un otra - pēc. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ir ko slēpt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Jaundžeikara, Agešina, Dalbiņa un Zommeres iesniegtā likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 34, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās apakšsadaļas - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Es informēju, ka deputāts Oskars Kastēns bija lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.maijā, tas ir, pagājušajā ceturtdienā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šim paziņojumam ir informatīva nozīme.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka 2010.gada 8.jūnijā izbeigsies Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina pilnvaras, un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 4.pantu, Saeimai ir jāapstiprina Satversmes tiesas tiesnesis.

Juridiskā komisija ir saņēmusi šādus amata kandidātus: Silvija Meijere un Vineta Muižniece. Komisija savā 12.maija sēdē izskatīja augstāk minētās kandidatūras un konstatēja, ka abas kandidatūras atbilst Satversmes tiesas tiesneša amata prasībām.

Lūdzam balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam uzsākuši sliktu praksi, ka mēs baidāmies savus lēmumus pamatot un baidāmies savus lēmumus skaidrot. Prieks, ka Tautas partija vismaz šodien debatēja - ja nevar debatēt par kaut ko labu, tad vismaz tāpēc, lai pateiktu savam kolēģim kaut ko sliktu... Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka lielas problēmas un to, ka mums neuzticas no desmit cilvēkiem deviņi, rada fakts, ka mēs neskaidrojam savus lēmumus, ka mēs nemēģinām tos paskaidrot attiecībā uz vienu vai otru balsojumu, ka mēs baidāmies... ka mēs baidāmies pateikt, kāpēc mēs domājam tā vai citādi, jo nezinām, vai nesapratīs mūsu vēlētāji, vai nesapratīs prese.

Tieši tāpēc es šodien kāpu tribīnē, lai pateiktu, kāpēc mēs uzskatām Silvijas Meijeres kandidatūru par atbilstošāko un atbalstām to.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākas tiesas plēnuma priekšlikuma - no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam, kuru pirms desmit gadiem izvirzīja Saeimas deputāti, pēc neilga laika beigsies likumā noteiktais desmit gadu termiņš. Tāpēc Saeimas deputātiem bija pienākums un vienlaikus arī tiesības izvirzīt jaunu tiesneša amata kandidātu. Dažkārt Satversmes tiesu sauc par likumu tiesu, jo saskaņā ar likumu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Šis amats prasa pieredzi un izcilas teorētiskas zināšanas. Saskaņā ar likumu tiesneša amata kandidātam jābūt vismaz desmit gadus ilgam darba stāžam juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē.

Īpaši gribu uzsvērt, ka Satversmes tiesas tiesneša amats ir ļoti cieši saistīts ar zinātnisko un zinātniski pētniecisko darbu. Turklāt kandidātam jābūt vismaz 40 gadus vecam, Latvijas pilsonim ar nevainojamu reputāciju. Mūsu izvirzītā kandidāte Silvija Meijere pilnībā atbilst šiem minētajiem kritērijiem. Kā liecina viņas dzīves gājuma apraksts, sākotnēji viņa strādājusi jurista amatā valsts pārvaldē, pēc tam - kopš Satversmes tiesas izveidošanas - Satversmes tiesā. Sākotnēji par tiesneša palīgu, pēc tam pēdējos astoņus gadus - par Satversmes tiesas padomnieci. Vienlaikus viņai ir bagāta pedagoģiskā un zinātniskā darba pieredze. Viņai ir nopietnas zinātniskās publikācijas, un viņa ir piedalījusies zinātniskajās konferencēs. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viņa aizstāvēšanai ir iesniegusi savu disertāciju, kuru drīzumā aizstāvēs. Manuprāt, spīdošs un atbilstošs dzīves gājums cilvēkam, kas jebkurā Eiropas Savienības valstī radītu cieņu un gūtu arī parlamenta atbalstu. Bet mēs šodien droši vien kārtējo reizi pierādīsim to, ka mums ir pilnīgi vienalga, ko par mums domā sabiedrība, ka mēs melojam sabiedrībai un ka mums ir svarīgi tikai virzīt un aizstāvēt savējos. Un ka cilvēkam, kuram gluži vienkārši ir augsta profesionālā pieredze, bet nav politiskās aizmugures, nav arī nekādu iespēju ieņemt kādus amatus, kaut arī viņa profesionālā kvalifikācija tam ir izcili atbilstoša. Es esmu pārliecināta, ka tas ir turpinājums kādam procesam, kas iesākās pirms dažām nedēļām. Es esmu pārliecināta, ka pēc šī balsojuma arī visai sabiedrībai būs skaidrs. Šis balsojums ir slēgts. Katrs mēs balsosim pēc savas sirdsapziņas. Es aicinu katru padomāt par to, kāpēc mums neuzticas deviņi no desmit sabiedrības locekļiem. Un vai tas ir tā vērts - vai tie darījumi, kurus slēdz dažu partiju līderi aizmugurē, ir tā vērti, lai ikvienu no mums, no 100 deputātiem, uzskatītu par meļiem, kuri ir spējīgi tikai slēgt darījumus, domāt par sevi un savējo aizsargāšanu, kuriem nerūp tas, vai Latvija ir tiesiska valsts, vai Latvija ir demokrātiska valsts. Vai tas viss ir vajadzīgs kādam šeit zālē sēdošam, kādam šeit zālē neesošam vai sabiedrībai?

Es aicinu atbalstīt Silviju Meijeri kā profesionāli.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja. Nākamajai debatēs vārds deputātei Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Šodien mums būtu jāapspriež divas, es varētu pat teikt, cienījamas kandidātes. Runājot par vienu no kandidātēm, par mūsu kolēģi Muižnieces kundzi, jāteic, ka mēs visi zinām: viņa ir viena no redzamākajām Latvijas politiķēm. Uz to, protams, var skatīties dažādi. No vienas puses, ilggadējam politiķim, nonākot tiesneša amatā un izskatot lietas, piemēram, par likumu atbilstību Satversmei, nevarētu rasties neskaidrības saistībā ar apstrīdēto normu pieņemšanas procesuālo pusi vai šo aktu vēsturisko interpretāciju.

Taču, no otras puses, nevajadzētu noliegt, ka šādos gadījumos var pastāvēt zināms interešu konflikts, ja bijušajam politiķim, kas ir kļuvis par tiesnesi, ir jāgatavo spriedums, teiksim, par paša izstrādātas un kvēli aizstāvētas tiesību normas atbilstību augstāk stāvošam tiesību aktam. Katrā ziņā būtu ļoti grūti pārliecināt sabiedrību par šāda tiesneša rakstīta sprieduma objektivitāti.

Turklāt Muižnieces kundzei varētu pietrūkt arī zinātniskā darba pieredzes, jo spriedumi būtībā ir salīdzināmi ar zinātniski pētniecisko darbību.

Taču vēl ir trešā problēma, par kuru mēs mazāk runājam. Es gribētu atgādināt Muižnieces kundzei un viņas kolēģiem, kas viņu izvirzīja, ka Satversmes likuma 34.pants noteic, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām. Formāli šīs saites, protams, var pārraut, taču - vai faktiski persona, kas ir tik ilgus gadus bijusi piederīga vienai partijai, to var izdarīt?

Otra kandidāte - Meijeres kundze - nekad nav bijusi nevienā partijā. Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi Satversmes tiesā par tiesneša palīgu un padomnieci un vienlaikus devusi arī zināmu ieguldījumu zinātniskajā darbā. Taču viņai nav praktiskas pieredzes Saeimas likumdošanas darbā, tik vien kā prakse iepazīties ar Saeimas stenogrammām un protokoliem.

Godātie kolēģi! Es esmu viena no mūsu Satversmes tiesas pirmajām tiesnesēm, un es gribu īpaši uzsvērt, ka Satversmes tiesā man nācās strādāt kopā ar ļoti augsti kvalificētiem tiesnešu palīgiem un padomniekiem, kas šodien Latvijā ir kļuvuši par pazīstamiem juristiem, zinātniekiem vai arī ieņem augstus administratīvos amatus. Es, piemēram, varu nosaukt Daigu Iļjanovu, kas šodien ir universitātē profesore, es varu minēt docenti Anitu Rodiņu, kas ir kļuvusi par Juridiskās fakultātes dekāna vietnieci, es varu nosaukt Inesi Lībiņu, kas ir Valsts prezidenta padomniece. Es domāju, ka jums visiem ir pazīstams Jānis Pleps un Edgars Pastars, kurš no Satversmes tiesas uz šejieni... kuru no Satversmes tiesas uz šejieni pārvilināja Saeimas Juridiskais birojs. Es lepojos ar šiem jaunajiem kolēģiem, jo kā augstskolas pasniedzēji, tā arī tiesnešu palīgi un padomnieki ir cilvēki, kuru vidū mēs varam meklēt tiesneša amata kandidātus.

Arī manis nosauktie cilvēki savas kvalifikācijas dēļ varētu tikt uzrunāti kā tiesneša amata kandidāti, diemžēl iepriekš minētajiem ir viens trūkums - tā ir viņu jaunība. Kā zināms, tiesnesim ir jābūt vismaz 40 gadus vecam. Es nenoliedzu, es esmu ieteikusi Āboltiņas kundzei un saviem kolēģiem - „Jaunajam laikam”, „Pilsoniskajai Savienībai” - savu bijušo palīdzi, kura man ir bijusi palīdze pirms 13 gadiem.

Es ļoti vēlos, lai jūs saprastu, ka Silvija Meijeres kundze, kuru mēs izvirzījām par tiesneša amata kandidāti, nav ne tiešā, ne arī netiešā veidā saistīta ar kādu no politiskajām partijām. Viņa ir kompetenta zinātniece, kas no politikas stāv ļoti tālu.

Un nobeigumā es gribētu runāt par draugu būšanu. Proti, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs, norādot, ka pirms 13 gadiem Meijere ir bijusi mana palīdze, šodienas „Latvijas Avīzē” ir teicis: „Nekādas draugu būšanas te nedrīkstētu būt.” Es personīgi, Brigmaņa kungs, to uztveru kā apvainojumu. Tiem, kas runā, nevajadzētu visus mērīt ar savu mērauklu. Mēs visi ļoti labi atceramies, kādi kandidāti un kādā veidā tika virzīti iepriekšējām Satversmes tiesas tiesnešu vakancēm. Atgādināšu, ka viena no ZZS kandidātēm bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese, kas par neētisku un nelikumīgu rīcību tika saukta pie disciplināratbildības. Atgādināšu, ka Satversmes tiesas tiesneša amatā tika ievēlēts advokāts, kas savulaik bija ZZS potenciālā Ministru prezidenta amata kandidāta bijušais advokāts.

Es nerunāšu par draugu būšanām kapitālsabiedrību... un valdes locekļu iecelšanā. Es atkārtoju: nevajadzētu visus mērīt ar savu mērauklu. Satversmes tiesā gan tiesneši, gan darbinieki kalpo Satversmei, tur nav tādas draugu būšanas kā dažkārt Saeimā.

Es aicinu atbalstīt mūsu izvirzīto kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Andrim Bērziņam - LPP/LC.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, mūsu diskusija atkal ievirzās ne tajā virzienā, kādā tai vajadzētu noritēt. Mēs maz runājam par abu piedāvāto kandidātu profesionalitāti, mēs maz runājam par to, cik noderīgi un lietderīgi viņi varētu būt valstij, skatot daudzus un dažādus ar juridiskajiem jautājumiem, likumdošanu un citiem procesiem saistītus jautājumus.

Manuprāt, Solvita Āboltiņa, manis ļoti cienījamā kolēģe, izteikdamās, ka mēs esam uzsākuši sliktu praksi - neskaidrot savus lēmumus... Solvitai Āboltiņai var piekrist, bet tikai tajā sadaļā, kas atteicas uz valdošo koalīciju. Jūs tiešām pirms pašvaldību vēlēšanām stāstījāt, ka pensijas nesamazināsim, bet pēc pašvaldību vēlēšanām nākamajā dienā jūs to izdarījāt. Šāda prakse tiešām ir slikta. Tā ir nosodāma, un tā nevajadzētu rīkoties.

Godājamie kolēģi! Bet, pievēršoties abām piedāvātajām kandidatūrām, jāteic, ka, uzmanīgi izskatot abu piedāvāto kandidatūru dzīves gājumu, ir skaidri redzams, ka abas kandidātes ir ļoti cienīgas... cienījami, profesionāli cilvēki un abas divas ir cienīgas ieņemt šo vietu Satversmes tiesā.

Godājamie kolēģi! Taču, ja man ir jāizvēlas un jāizsaka savi argumenti, es tos gribu izteikt. Manuprāt, Satversmes tiesa ir tā institūcija, kurai vienīgajai Latvijā ir dotas tiesības pateikt, vai tā robeža starp likuma burtu un garu ir pareiza vai nav. Un neviena cita institūcija faktiski šādā veidā dažādus likumdošanas jautājumus traktēt nevar. Lai par šiem jautājumiem lemtu, manuprāt, ir jāpārzina visi varas zari un visu varas zaru darbība. Manuprāt, šajā jomā Vinetai Muižniecei ir zināmas priekšrocības. Ja jūs atceraties, viņa ir strādājusi par padomnieci Valsts prezidentam, tad Muižnieces kundze ir bijusi arī izpildvarā, viņa ir bijusi tieslietu ministre. Es gribu teikt, ka Muižnieces kundze tagad jau labu brīdi vada arī Juridisko komisiju un, manuprāt, nevienam Juridiskajā komisijā nav nekādu iebildumu pret viņas darbību un pret viņas vadības stilu. Manuprāt, viņa savu darbu dara profesionāli. Un es vismaz nezinu tādus piemērus, ka šis darbs Juridiskajā komisijā, strādājot pie likumprojektiem, būtu politizēts vai kaut kādā veidā būtu izpaudušies centieni to orientēt uz vienas vai citas partijas vēlmēm, gribēšanu vai negribēšanu.

Kolēģi, manuprāt, tā ir ļoti nopietna izšķiršanās, kas mums jāizdara katram. Es balsoju par šīs pieredzes daudzveidību, neviens man nevar pārmest, ka Muižnieces kundze būtu man kāda īpaša draudzene vai ceļa biedrene (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nu, to vēl nevar zināt!”) kādās politiskās batālijās, bet šajā gadījumā, man liekas, patiesība ir svarīgāka, un es aicinu arī jūs nobalsot par atbildīgu, gudru un pieredzējušu cilvēku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Dāmas un kungi! Es gribētu tikai par to vēsturisko patiesību. Es tik tiešām biju klāt, kad likumu par Satversmes tiesu, līdztekus izdarot pārgrozījumus Latvijas Republikas Satversmē, veidoja un pieņēma, turklāt man ir nelielas aizdomas, ka tieši tie politiķi, kuri veidoja, un neviens cits, labi apzinājās to sistēmu un bija jau noskatījuši vietu Satversmes tiesā, būdami politisko partiju biedri. Es nezinu, vai Čepānes kundze toreiz bija kādā politiskajā partijā, bet parlamentārā sekretāre Vilim Krištopanam viņa neapšaubāmi bija. Apsītis, Endziņš bija tieši „Latvijas Ceļa” biedri, un es zinu, ka jau tad, kad vēl likums nebija tapis un vēl nebija pārgrozīta Latvijas Republikas Satversme, bija skaidrs, ka Apsītis un Endziņš noteikti tur būs. Es atceros, kā „Latvijas Ceļš” bloķēja LNNK izvirzīto pārstāvi, kas, manuprāt, arī bija universitātes pasniedzējs, visnotaļ gudrs jurists ar zinātniskiem darbiem, bet viņš netika iebalsots šajā... Tā visa bija viena politiska darīšana, ietverot tajā arī politisku tirgu. Tā tas bija, un nav ko izlikties, ka nu pirmā politiskās partijas biedre būs Vineta Muižniece. Tā nu gan nav. Un es domāju, ka... Nu, labi, es negribu aizskart personālijas.

Vēl vairāk. Ja mēs runājam par Tautas partijas kreatūrām juridiskos un nejuridiskos amatos, viena no kreatūrām, ko es varētu nosaukt... Es gribu pateikt, ka viņi nekad nav kalpojuši konkrētai partijai, politiskajai partijai, Tautas partijai. Tai skaitā arī Vineta Muižniece to nedarīs. Mēs varam atcerēties Valsts prezidentu Zatleru. Vai jūs varat pārmest viņam īpašas simpātijas? Nekādā veidā. Kreatūra tomēr nāk no šejienes.

Valsts kontroliere Sudraba. Vai kāds var pārmest šai Tautas partijas izvirzītajai kandidātei koķetēšanu vai saspēlēšanos ar Tautas partiju? Nekādā veidā. Manuprāt, par Cimdaru... es neatceros... Cimdars arī acīmredzot. Ja mēs paskatāmies uz prokuroru, uz prokurora Maizīša vēsturi, tad, neapšaubāmi, viņa nonākšanai šajā amatā milzīgu roku ir pielikusi Tautas partija. Vai Maizīša kungs kaut reizi politiski ir koķetējis ar Tautas partiju? Nebūt ne. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ja mūsu izvēle būs par labu Vinetai Muižniecei, tad man žēl, bet, es domāju, viņa daudz striktāk nekā jebkurš cits diemžēl norobežosies no Tautas partijas.

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt Tautas partijas izvirzīto kandidāti, kura ir tikpat cienīga pretendente kā „Vienotības” izvirzītā kandidāte. Saskaņā ar likumu visu nosaka balsojuma rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Tagad, pirms sāksies balsojums, mēs strādāsim šādā kārtībā. Vispirms es došu vārdu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Pēterim Tabūnam, pēc tam mēs uzklausīsim paziņojumus un tikai tad dosimies balsot.

Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nelielu uzmanību, jo bieži vien...

Sēdes vadītāja. Uzmanību zālē!

P.Tabūns. ...viena daļa kļūdās tad, kad kandidātu skaits ir lielāks par vienu, kā tas ir tagad. Tādēļ, lūdzu, esiet uzmanīgi! Jo atzīmes jāizdara pret katru no kandidātiem. Tātad esiet uzmanīgi! Vēlreiz padomājiet, pirms balsojat, lai neiznāktu tā, ka jūsu vēlēšanu zīme ir nederīga. Un nederīgu vēlēšanu zīmju šādos gadījumos ir daudz.

Paldies.

Balsu skaitītāji! Lūdzu, dodieties uz Balsošanas zāli!

Sēdes vadītāja. Jā. Pagaidām lūdzu uzmanību paziņojumiem.

Kā pirmā runās Ingrīda Circene - „Jaunais laiks”.

Vārds Ingrīdai Circenei.

Tā kā Circenes kundzes zālē nav, vārds Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pēc 10 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde! Tikko esat nobalsojuši, lūdzu doties uz 106.auditoriju.

Sēdes vadītāja. Vārds Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc aptuveni 15 minūtēm. Bet, protams, vispirms nobalsojiet un tad nāciet uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Vitālijam Orlovam...

Kamēr gaidām Orlova kungu, vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs nobalsot un tad nākt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi Ārlietu komisijas locekļi tiek gaidīti Ārlietu komisijas sēžu zālē uz komisijas sēdi tūlīt pēc balsošanas.

Sēdes vadītāja. Vārds Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde. Tikko esat nobalsojuši, tā nāciet uz komisijas telpām.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Tūdaļ pēc balsošanas beigām sēde Juridiskajā komisijā. Visi aicināti!

Sēdes vadītāja. Vai Vitālijs Orlovs vēlas ko ziņot?

Kolēģi! Mēs uzmanīgi sekosim balsotāju darbam, un par atgriešanos zālē vēstīs zvans. Lūdzu, sekojam zvanam!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka mēs skatām lēmuma projektu „Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu”.

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.33.

Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Satversmes tiesas tiesnesi. 2010.gada 20.maijā, Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.30.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 26. No vēlēšanu kastes izņemtas 94 zīmes. Par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām - viena.

Pret visiem kandidātiem balsots 13 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Silvija Meijere: 28 - par, 65 - pret.

Vineta Muižniece: par - 52, pret - 41.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlēta Vineta Muižniece.

Un paraksti. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Muižnieces kundzi!

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā rakstīts: „Pamatojoties uz to, ka balsojumā par likumprojektu par iedzīvotāju nodokli...” Droši vien iesniedzēji domā iedzīvotāju ienākuma nodokli „...visi deputāti neatradās zālē (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nepareizi uzrakstīts iesniegums!”), lūdzam vēlreiz pārbalsot šo jautājumu, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 142.pants.”

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” vajadzību pārbalsot. Ja neviens nevēlas pārbalsot, tādā gadījumā... Nu, numurs gan ir 1800/Lp9, kas ļauj identificēt... tad mums ir jāizšķiras, balsojot par to, vai mēs pārbalsojam par šī te likumprojekta nodošanu komisijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekādā gadījumā!”)

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu pārbalsots vēlreiz balsojums par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 48, atturas - 1. Pārbalsojums tomēr noraidīts.

Un tagad turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Lēmuma projekts „Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

Deputāts Reirs tiek aicināts tribīnē...

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos dokumentus, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja iesniegumu par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un, aizklāti balsojot, atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas „Deputātu pieprasījumi”, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā pēc 25.punkta (likumprojekts „Invaliditātes likums” iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Es nesapratu... Nav iebildumu? Nav iebildumu. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt deputātu pieprasījumus.

Deputātu Vinetas Muižnieces, Venta Armanda Kraukļa, Māra Ārberga, Antas Rugātes, Raimonda Paula, Imanta Valera, Ulda Brieža, Ata Slaktera, Oskara Spurdziņa un Māra Kučinska pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu izskatīja un noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Porietim.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es nekritizēšu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas sakarā paveikto, jo pieprasījums ir iesniegts, pamatojoties uz nepaveikto, bet kādreiz solīto. Jo, sastādot šā gada budžetu, Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis iesniedza priekšlikumu palielināt finansējumu šiem dziesmu svētkiem par 300 tūkstošiem latu. Un toreizējie koalīcijas partneri, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un arī izglītības ministre Tatjana Koķe lūdza frakciju šo priekšlikumu atsaukt, norādot un solot, ka finansiālu problēmu sakarā ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nebūšot. Un Tautas partijas frakcija kā jau koleģiāls koalīcijas partneris savu priekšlikumu atsauca, balstoties uz šo solījumu.

Bet nu, redzot, kā attīstījušies notikumi, kļūst skaidrs, ka tā, maigi izsakoties, ir bijusi maldināšana, ka tika maldināti gan deputāti, koalīcijas partneri, gan arī visi dziesmu svētku dalībnieki un sagatavotāji, jo, kā redzat, dziesmu svētkiem ir finansiālas problēmas, kuru rezultātā par piecām dienām samazināts dziesmu svētku norises dienu skaits, atcelts dziesmu svētku atklāšanas pasākums 11.Novembra krastmalā un svētku pasākumi ir pārcelti uz daudz mazākām telpām.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bažījoties par šo dziesmu svētku norisi, jau 24.februāra sēdē aicināja izglītības ministri un svētku organizatorus sniegt informāciju par svētku rīkošanas problēmām un gaitu. Arī šajā sēdē mēs no ministres un izpilddirektores saņēmām apliecinājumu tam, ka papildlīdzekļi tikšot meklēti un problēmas risinātas, lai svētku kvalitāte neciestu.

Šajā pieprasījumā minētā Ministru kabineta rīkojuma projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumā Nr.560 „Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma jeb anotācijas sadaļā „Sabiedrības mērķgrupa” teikts: „Rīkojuma projekts attiecas uz plašu Latvijas sabiedrības mērķgrupu, kas sevī iekļauj svētku dalībniekus, bērnus un jauniešus, pedagogus, kas pārstāv izglītības iestādes, kultūras iestādes, privātās studijas kultūras izglītības jomā, dalībnieku vecākus.” Un tālāk šajā pašā anotācijā, sadaļā „Citas sabiedrības grupas” papildus mērķgrupai ir norādītas vēl citas grupas, kuras attiecīgais tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt. Proti, ir teikts: „Rīkojuma projekts ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi, kam interesē svētki.” Tātad šīs izmaiņas teorētiski var skart ikvienu personu Latvijā un ne tikai.

Savukārt sadaļā „Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas” ir norādīts, ka šādu institūciju nav. Un sadaļā „Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība” ir ierakstīts - nav attiecināms.

Nu, te es saskatu ļoti būtisku pretrunu starp vēlamo un esošo.

Un papildus minētajam es gribētu citēt pagājušā nedēļā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā izvērtētā plāna projekta „Bērniem piemērota Latvija 2010.-2012.gadam” sadaļā „Kultūras pieejamība” teikto: „Bērnu tiesības uz kultūru ietver gan viņu tiesības piedalīties savas attīstības stadijai atbilstošos kultūras un mākslas pasākumos, gan arī viņu tiesības pašiem rīkot šādus pasākumus, gan kopā ar vecākiem piedalīties kultūras un mākslas pasākumos, gan arī pašiem izklaidēties.”

Gan finansiāli, gan sarīkojumu un telpu ziņā ļoti strupi apcērpot šos dziesmu svētkus, mēs nonākam pretrunā ar to, ko paši lemjam. Un, ja šāda attieksme pret Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem būs un paliks, tad, pieņemot, ka tie ir tāda kā lielo Dziesmu svētku sagatave, var paredzēt, ka arī lielo Dziesmu svētku liktenis tiks apdraudēts, kā parasti atsaucoties uz vispārējām finansiālajām grūtībām. Bet, kā mēs visi zinām, Dziesmu svētki tomēr ir viens no mūsu kultūras mantojuma stūrakmeņiem.

Gribētu teikt, ka šis pieprasījums nav izglītības ministres demisijas pieprasījums. Tas ir lūgums sniegt izvērstu atbildi uz svarīgiem jautājumiem, no kuriem par būtiskākajiem es uzskatu šādus.

Pirmais. Kāpēc ir ignorēts sociālo partneru, tas ir, kultūras darbinieku, pedagogu un sabiedrības viedoklis, veicot šos grozījumus, ja tie, kā minēts anotācijā, ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi?

Otrais. Kādēļ, apzinoties esošo situāciju, netika meklēti un piešķirti papildu līdzekļi dziesmu svētku pilnvērtīgai norisei?

Un trešais. Kādi steidzami pasākumi ir plānoti minētā Ministru kabineta 27.aprīļa lēmuma pārskatīšanai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iepriekš paredzēto dziesmu svētku norisi?

Šajā pieprasījumā nav iekļauti vēl šādi jautājumi, kas tomēr rodas papildus iekļautajiem.

Pirmkārt. Cik daudziem no paredzētajiem svētku dalībniekiem jāpaliek mājās šo samazinājumu un izmaiņu dēļ?

Otrais. Kāpēc Eiropas svētki var notikt 11.Novembra krastmalā, bet skolu jaunatnei tik būtiskā svētku atklāšana vispār nenotiek?

Un noslēgumā. Ja pavasara sēju paredzam atbalstīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tad tikpat loģiski, manuprāt, arī papildlīdzekļus Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem varētu rast šajā pašā budžeta sadaļā, jo kur gan vēl neparedzētāks gadījums kā skolēnu dziesmu svētku koncertu apjoma samazināšana, svētku norises ilguma saīsināšana un atkāpšanās no iepriekš pieņemtām prioritātēm!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Jāni!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Par šo pieprasījumu es gribu paskaidrot, ka jautājums par dziesmu svētku norises ilgumu tika izlemts 2009.gada rudenī Dziesmu svētku mākslinieciskajā padomē, kuru vada maestro Raimonds Pauls, un atbilstoši pašvaldību lūgumiem šis laiks tika saīsināts. Dziesmu svētkiem Ministru kabinets piešķīra līdzekļus 1,5 miljonu latu apmērā, un šie līdzekļi tiek izmantoti dziesmu svētku organizēšanai. Līdz ar to nav nekāda apdraudējuma dziesmu svētkiem. Es lūdzu šo pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Paula, Valera, Brieža, Slaktera, Spurdziņa un Kučinska pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais pieprasījums ir deputātu Venta Armanda Kraukļa, Jāņa Urbanoviča, Māra Ārberga, Jura Dalbiņa, Vitālija Aizbalta, Mareka Segliņa, Jāņa Dukšinska, Imanta Valera, Anatolija Mackeviča un Igora Pimenova pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar „Parex bankas” aktīviem”.

Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Viņi ir arī lūguši atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Motivācijai vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! „Parex bankas” vārds tiešām tiek locīts daudz un dikti. Bet tie notikumi, kas noris „Parex bankas” iekšienē, ir tādi, kas tomēr rada ārkārtīgi lielas bažas, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos izskanējušais beidzamais darījums (šeit vārds „darījums” jāliek pēdiņās) - „Parex” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana. Pārdošana par 100 dolāriem un kādu mistisku summu pēc diviem gadiem, kuru būs ļoti grūti definēt un pārbaudīt. Turklāt ir runa par kompāniju, kura pagājušajā gadā nopelnīja 800 tūkstošus latu!

Skaidrs, ka šis gadījums, kā arī tas, ka, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušām ziņām, simtiem tūkstošu latu tiek maksāts dažādiem konsultantiem, ka par jauna zīmola veidošanu tiek maksātas ārkārtīgi lielas naudas summas, nav pieņemami.

Tādēļ mēs aicinām atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, lai priekšlikumu atzītu par steidzamu, mums tas ir jāizšķir ar savu balsojumu. Es atgādinu: ja mēs pieprasījumu atzīstam par steidzamu, tad mēs to sākam izskatīt uzreiz, tagad, pēc būtības. Ja mēs neatzīstam steidzamību, tad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījuma ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija ir to izskatījusi un nolēmusi, ka likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” ir jāvirza skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā, jo minētā likumprojekta otrajam lasījumam mēs komisijā neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu vai papildinājumu. Kā jau es ziņoju pirmajā lasījumā, šis dokuments ir klasisks divpusējs starpvaldību nolīgums par gaisa satiksmi. Aicinu par to nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns... (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nē, nē, nē!”) Nē, deputāte Baiba Rivža. Atvainojos.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Tātad trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Šeit 11.pantā... tiek izslēgts no 11.panta otrās daļas... ka nav jāmaksā valsts nodeva... tātad filmu izplatīšana un vieta, kur tā filma tiek rādīta...

Sēdes vadītājs. Mēs runājam par ko? Par 1.priekšlikumu?

B.Rivža. Jā, par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. Tālāk - papildināt šo pašu pantu „Valsts nodevu objekti” ar 107.punktu. Un tātad par speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai izsniegšanu un pārreģistrāciju valsts nodeva būtu jāmaksā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi. Mēs papildinām 18.panta pirmo daļu ar to, ka nodokļu administrācijas pienākums ir apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju: „a” apakšpunkts - par iekšzemes nodokļu maksātāju - darba devēju - nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā, un „b” apakšpunkts - par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. Un tad ir pārejas noteikumi. Atbilstoši izmaiņām tad mēs izslēdzam 120.punktā skaitļus un zīmes „101.”, „102.” un... Tas ir pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. „101.” un „102.” ir laimīgā kārtā izslēgts jau otrajā lasījumā. Rivžas kundze, mums ir jārunā par 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Par 121.punktu.

B.Rivža. Jā, tātad 121.punkts.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un paredz papildināt 121., 122.punktu ar tekstu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

B.Rivža. Jā... Tak skaidrs tāpat ir viss...

Sēdes vadītājs. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

B.Rivža. Un 6.priekšlikums - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 7.numuru.

Sēdes vadītājs. Mēs izlaidām 5., kurš ir Juridiskā biroja priekšlikums.

B.Rivža. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 6. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 7.numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. Nu ja... Tā, un es lūdzu tātad trešo balsojumu... galīgo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

B.Rivža. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites un uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1663. Trešajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 5. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Lūgtu likumu atbalstīt arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5945 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Izskatīšana trešajā lasījumā.

Juridiskā komisija ir saņēmusi piecpadsmit priekšlikumus.

1. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Juridiskā komisija to ir precizējusi un apstiprinājusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5. - Raimona Vējoņa priekšlikums. Juridiskā komisija arī to ir precizējusi un formulējusi kā 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 7. ir vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Juridiskā komisija to ir iekļāvusi 8. un arī 15.priekšlikumā, bet šobrīd ir runa par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iekļauts, kā es saprotu, priekšlikumos no 8. līdz 15.

Dz.Rasnačs. Jā, līdz 15.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Bet deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs. Par 9.priekšlikumu - arī tāpat.

Sēdes vadītājs. Par 9.priekšlikumu - nav tāpat. Tātad 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

9.priekšlikums.

Dz.Rasnačs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Un arī 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot pēdējais - 15.priekšlikums, ko formulējusi Juridiskā komisija. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1651 - „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Trešajam lasījumam saņemts 41 priekšlikums.

1. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 2.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 3. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, izteikts kā pārejas noteikumu 20.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 6.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 15. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 18. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 19.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Savukārt priekšlikums numur 19 ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 21. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 22. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 24. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 25.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 26. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 28. - atbildīgās...

Sēdes vadītājs. Vēl ir 27.priekšlikums.

V.A.Krauklis. Jā, 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 30. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 36. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Tāpat ir ar 37. - finanšu ministra Repšes priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un 38. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Savukārt 39.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 40. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5954 - „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, visus šos trīs priekšlikumus ir atbalstījusi un nolēmusi lūgt Saeimu šo dokumentu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Piedāvāju izskatīt visus šos trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums pēc būtības pasaka, kad Drošības policijai rodas tiesības izsniegt attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm speciālas atļaujas - tirdzniecības atļaujas (licences). Tās tiek noteiktas ar 2010.gada 1.oktobri. Ārlietu komisija šo grozījumu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 2. un 3.priekšlikums - abi Juridiskā biroja priekšlikumi - ir savstarpēji saistīti. Atbilstoši juridiskajai tehnikai teksts sakārtots dažādos pārejas noteikumu punktos, vienu teikuma daļu izslēdzot un šo teikuma daļu pārceļot uz citu punktu. Un konkrēti: izslēgt likumprojekta 12.pantā piedāvātā pārejas noteikumu 8.punkta pirmo teikumu. Tātad tas tiek izslēgts, un šis 1.punkta teikums tiek pārcelts pēc tam uz 12.punktu 3.priekšlikumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virtuozi, virtuozi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Bērziņš. Un par 3.priekšlikumu. Tātad šis teikums, kas tiek izslēgts 12.punktā, tiek pārcelts uz 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vairāk nekā labi!”) Un es vēlreiz Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo dokumentu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Trešajam lasījumam Ārlietu komisijā nav saņemts neviens priekšlikums, papildinājums. Ārlietu komisija vienbalsīgi nolēmusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” virzīt trešajam, galīgajam, lasījumam.

Vienkārši zināšanai atgādināšu, ka šis ir dokuments par to, ka savstarpējās tiesiskajās darbībās starp Eiropas Kopienas dalībvalstu pilsoņiem to dokumentu skaits un uzskaitījums, kuri būs turpmāk jālegalizē attiecīgo valstu institūcijās, ir ievērojami samazināts. Tas atvieglos gan uzņēmēju dzīvi, gan jebkura vienkārša privāta cilvēka dzīvi un jebkādas darbības.

Aicinu balsot par šo dokumentu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5958.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 2. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir izstrādāts līdzīgs komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. Un 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Invaliditātes likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija šodien nodod jums izvērtējumam likumprojektu „Invaliditātes likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijas vārdā vēlos teikt, ka ceļš līdz trešajam lasījumam ir bijis visai sūrs, sadarbojoties gan ar nevalstiskajām organizācijām, kuras Latvijā pārstāv invalīdu tiesības, gan ar atsevišķām invalīdu organizācijām, tas ir, ar redzes invalīdiem, dzirdes invalīdiem, ar Latvijas invalīdu biedrību, ar invalīdu biedrībām „Apeirons” un „Sustento”, gan arī uzklausot atsevišķu invalīdu viedokļus. Un, lūk, trešajam lasījumam komisijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redakcionāli precizēta 3.panta pirmā daļa.

3.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 5. - atbildīgās komisijas, tas ir, Sociālo un darba lietu komisijas, priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Atbalstīts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 9. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redakcionāli precizēta 8.panta otrā daļa.

10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redakcionāli precizēts 8.panta otrās daļas 2.apakšpunkts.

11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redakcionāls precizējums ir panta trešajā daļā, un, kolēģi, to jūs redzat kā pasvītrojumu.

12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Atkal viens redakcionāls precizējums 3.apakšpunktā.

15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 16.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redakcionāli precizējumi, ko jūs redzat kā pasvītrojumu 10.panta otrajā un trešajā daļā.

17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 18. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Tas ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot, 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Redzat jūs, kolēģi, redakcionālus precizējumus, arī labajā pusē, kas ir izcelti ar pasvītrojumu.

21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 22. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 23. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 28. - satiksmes ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 31. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 33. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 36. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Atbalstīts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 37. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Un pēdējais ir 38. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Invaliditātes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības punktu, mums ir vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi lūgumu papildināt šodienas sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nupat mēs beidzot pielikām punktu ļoti sekmīgam ilgstošam darbam pie Invaliditātes likuma - desmit gadus ilgam stāstam, kas ir laimīgi beidzies.

Arī likumprojektam, par kuru es šobrīd runāšu, proti, Farmācijas likuma grozījumiem, ir savs desmit gadus ilgs stāsts, tomēr ne tik laimīgs, un vēl nav zināms, kā tas beigsies.

Pirms desmit gadiem Farmācijas likuma pārejas noteikumos 36.-39.panta sakarā tika iestrādātas divas būtiskas nostādnes. Tika paredzēts, ka 36.pants... ka ar 2011.gada 1.janvāri stājas spēkā norma, ka aptiekas drīkst atvērt tikai farmaceits vai pašvaldība tās administratīvajā teritorijā un ka aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.

Savukārt 39.pants ar 2011.gada 1.janvāri liegtu iespēju par aptiekas īpašnieku būt farmaceitam asistentam. Šobrīd valstī darbojas gan farmaceitu īpašumā esošas, gan nefarmaceitu aptiekas, vairāk pazīstamas arī kā lielās aptieku ķēdes, piemēram, „Mēness aptieka”, „Ģimenes aptieka”, „Eiroaptieka” un „A aptieka”, un šobrīd, no biznesa viedokļa, pastāv diezgan konkurētspējīga aptieku sistēma. Tomēr pēdējā gadā pirms iepriekš minēto normu spēkā stāšanās jautājums par aptieku īpašuma tiesībām ir atkal aktualizējies un ir atsākušās senās diskusijas par to, vai aptieku īpašuma tiesības liberalizēt vai regulēt tā, kā likums to nosacītu ar nākamo gadu.

Kad 2001.gadā pēc kompetentas darba grupas piedāvājuma, balstoties arī uz 1929.gada un 1939.gada Latvijas likumiem, tika piedāvāts tagadējais Farmācijas likums, tā galvenā doma bija pacientu aizsargāt pret nekvalitatīvām zālēm, pret nekvalitatīvu zāļu servisu. Toreiz tika apliecināts, ka likums ir vērsts uz to, lai ar farmaceitisko darbību nodarbotos speciālisti, kas ir ieguvuši atbilstošu izglītību, kas ir kompetenti to darīt un zina, kā tas ir jādara. Bet nu ir pagājuši desmit gadi. Daudz kas ir mainījies, varbūt arī nostabilizējies, varbūt arī ne, bet nav lieki izvērtēt to, vai šim laikam pietiekami precīzas un atbilstošas ir toreiz pieņemtās likuma normas.

Sociālo un darba lietu komisijā jautājumu par aptieku īpašuma tiesībām skatījām vairākkārt, uzklausījām ieinteresētās puses, pieprasījām papildu informāciju un Veselības ministrijas šodienas viedokli un ieteikumus. Pēdējo reizi jautājumā par Farmācijas likumu komisijas sēde bija organizēta 14.maijā, tas ir, pagājušo piektdien. Uzklausījām 16 pārstāvjus no dažādām organizācijām, aptiekām, aptieku ķēdēm, profesionālajām biedrībām, arodbiedrībām, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Konkurences padomes un Veselības ministrijas.

Teiktajā Sociālo un darba lietu komisija problēmas tomēr saklausīja. Piemēram, farmaceiti, kuriem pieder vairākas aptiekas, bija nobažījušies par pārejas noteikumu 36.pantā izteikto normu tulkojumu, ka nākamgad drīkstēs piederēt tikai viena aptieka vienam farmaceitam. Tas nozīmētu, ka pārējās būtu jāver farmaceitiem ciet. Un tas droši vien būtu precizējams.

Vairākkārt satraukums tika pausts arī par mazo lauku aptieku likteni, kuru īpašnieki ir farmaceiti asistenti, kuriem desmit gadu laikā nav bijis ne tādu līdzekļu, lai ieguldītu farmaceita izglītībā, ne iespēju, vienam pašam strādājot aptiekā, aptieku slēgt, lai dotos mācīties. Toties šiem cilvēkiem ir milzīga darba pieredze un zināšanas. Iespējams, viņiem būtu jānostiprina tiesības turpināt strādāt un pārvaldīt savu aptieku, pretēji tam, ko šobrīd paredz pārejas noteikumu 39.pants.

Interesantas lietas komisijas 14.maija sēdē uzzinājām arī par lielajām aptieku ķēdēm. Piemēram to, ka aptieku ķēžu farmaceiti tiek padarīti par īpašniekiem pret 500 tūkstošu eiro ķīlu, ja nu gadījumā likums stātos spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Un tika minēti interesanti fakti, kā tiek organizēta zāļu tirdzniecība aptieku ķēdēs. Piemēram, vienas lielās aptieku ķēdes vadības norādījumos var lasīt, ka mēnesi tiks pētīts produkta „Aponil” pārdošanas pieaugums. Pētījuma noslēgumā aptiekas, kas uzrādīs labākos rezultātus (nu, piemēram, tajā laikā, tā mēneša laikā, pārdos 15 oriģinālus), tiks apbalvotas.

Vai, piemēram, cits norādījums. Tā sauktās cross pārdošanas. Tiek uzdots sekot līdzi pārdošanai, censties pārdot konkrētos papildu produktus, bet, ja kādi produkti nav pieejami noliktavā, ziņot. Citēju: „Lūdzu pieiet šim jautājumam nopietni, jo tas var atsaukties sākumā uz visu aptiekas farmaceitu algām, pēc tam tiks vērtēts katrs farmaceits atsevišķi.”

Tā ka arī aptieku ķēžu sistēmās darba organizācija ne vienmēr ir sabiedrības veselības interesēs. Aptiekas tiek pārvērstas par parastiem zāļu veikaliem.

Mums nācās secināt arī, ka desmit gadu laikā nav varēts sagatavot un Saeimai nodot lemšanai plānoto ļoti būtisko Farmaceitiskās aprūpes likumu, kas daudzus šodien aktuālos šīs jomas jautājumus atrisinātu un noteiktu arī to, ka farmaceitiskā aprūpe ir veselības aprūpes daļa.

Pamatojoties uz komisijas 14.maija sēdē izteiktajām bažām un būtiskajiem precizējumiem, Sociālo un darba lietu komisija nolēma atvērt Farmācijas likumu, piedāvājot Veselības ministrijas ieteikto likumprojekta tekstu, kas ir jūsu priekšā. Taču tas ir tikai pamats darbam ar Farmācijas likumu, bet ne galīgā redakcija.

Mēs saprotam, ka darbs pie Farmācijas likuma normu precizēšanas nebūs vienkāršs. Komisija nolēma, ka mobilizēs konstruktīvam darbam - noteiks īsāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai un apspriešanai, lai mēs likumu varētu aizvērt vēl šajā sesijā - līdz Jāņiem. Saeimas vēlēšanu tuvumā tas var izrādīties neiespējami. Turklāt aptieku nozarē strādājošajiem ir nepieciešama skaidrība un laiks, lai izmaiņas ieviestu.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā un piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Bendrāte. Lūdzu apstiprināt likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ventam Armandam Krauklim! Es sapratu, ka viņam ir cits priekšlikums.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Ņemot vērā šā likumprojekta svarīgumu un sarežģītību, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4.jūniju, bet izskatīšanu veikt, kā jau minēts, 17.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi. Es saprotu, ka izskatīšanas laiks nemainās, mums ir jāizvēlas tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Acīmredzot šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kraukļa priekšlikumu: noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4.jūniju un izskatīšanu galīgajā lasījumā veikt 17.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - 15. Tātad paliek spēkā komisijas priekšlikums.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Atbildīgā komisija, izskatot deputātu Kučinska, Urbanoviča, Andra Bērziņa, Dukšinska un Muižnieces sagatavoto likumprojektu, ilgi to vētīja un atrada par labu esam, jo likumprojekts nosaka, ka deklarantiem iesniedzamas tikai tās sadaļas, kuras nav pieejamas valsts informācijas sistēmā. Līdz ar to komisija savā vairākumā šo likumprojektu atbalstīja.

Es aicinu jūs likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Sakarā ar to, ka Finanšu ministrija teica, ka šeit ir jāveic nopietna reorganizācija datorsistēmā, komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosaka 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā”, kuru komisija izskatīja otrajā lasījumā, atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to es aicinu jūs būt tik laipniem un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz pat 25.maijam.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1747/Lp9 - „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Pavisam saņemti seši priekšlikumi.

1. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 2. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 5. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 6. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.5930 - „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”.

Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 27.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5931 - „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Komisija saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atzinusi par gana labu un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums. Satiksmes ministra vietā šo priekšlikumu iesniedzis labklājības ministrs Uldis Augulis. Arī to komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 3.priekšlikums - atkal no Juridiskā biroja. Un arī tas ir komisijā atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 4. - pašas atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - pašas atbildīgās komisijas izstrādātā priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un 7.priekšlikums - pēdējais. Tas ir priekšlikums, kuru satiksmes ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Uldis Augulis un kurš diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.

Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija gaidīs līdz šā gada 27.maijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.5937 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izskatīto likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Komisijā tika saņemti desmit priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. 4. - deputāta Dukšinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis. 6. - deputāta Šadurska priekšlikums. Diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos referenta viedoklim, ka šis priekšlikums diemžēl netika atbalstīts.

Kāpēc - diemžēl? Tāpēc, ka ir ieviesusies ļoti nepatīkama kļūda, kuru mums, paldies Dievam, vēl ir iespēja izlabot.

Godātie kolēģi! Izglītības jomu regulē Izglītības likums kā jumta likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, kura grozījumus šobrīd skatām, Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums. Diemžēl šo likumu regulēšanas jomas nav strikti nodalītas, bet pārklājas. Un, ja mēs runājam par profesionālo izglītību, tad sadzīviskā līmenī mēs parasti šķirojam - „profesionālā izglītība” un „vispārējā izglītība” - un saprotam ar to pamatizglītību un vidējo izglītību. Taču, godātie kolēģi, likuma izpratnē - un tas ir arī skaidri norādīts šā likuma 1.pantā, kur ir skaidroti likumā lietotie termini, - profesionālā izglītība dalās profesionālajā augstākajā izglītībā, profesionālajā pamatizglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā.

Es savā priekšlikumā runāju konkrēti par profesionālo augstāko izglītību. Ja netiek atbalstīts šis priekšlikums, tad patiesībā likuma vispārējā norma reglamentē to, ka jebkuru profesionālo izglītību var iegūt, ne tikai apgūstot izglītības programmu, tas ir, izglītošanās ceļā, bet arī tikai nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, tātad eksaminācijas ceļā. Un, kolēģi, ja to mēs varam pielīdzināt... neformālo izglītību formalizēt, kārtojot kvalifikācijas eksāmenus pamatizglītības un vidējās izglītības jomā, tad mēs nekādi nedrīkstam to darīt profesionālās augstākās izglītības jomā, kur, apgūstot atbilstošu bakalaura, maģistra vai arī doktora programmu, tiek iegūta 4. un 5.līmeņa profesionālā kvalifikācija.

Ja mēs šādu iespēju pieļausim, es prognozēju ļoti nopietnas problēmas, ja bez noteikta kredītpunktu skaita apguves, apgūstot augstākas izglītības programmu, būs iespējams iegūt augsta līmeņa kvalifikāciju tikai eksaminācijas ceļā. Līdz ar to mēs varam Boloņas procesa ietvaros Eiropas kopējā augstākās izglītības telpā nopietni riskēt ar mūsu kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu.

Godātie kolēģi! Man bija tā kā neērti savā uzrunā pārtraukt jūsu nodarbības, es saprotu, ka esat gan noguruši no visa līdzšinējā, bet es aicinu šobrīd nopietni ieklausīties. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Paldies par sapratni!”) Neizdarīsim šo kļūdu! Es aicinu atbalstīt šo - 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Dukšinska kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

J.Dukšinskis. Nu, es tikai varu piebilst, ka komisija tomēr to neatbalstīja un arī pats Šadurska kungs uz komisijas sēdi nebija ieradies. Es tikai aicinu vienkārši precizēt uz trešo lasījumu. Tātad šo priekšlikumu vajag izvērtēt ekspertiem, arī ministrijai un Juridiskajam birojam, un tad vēlreiz atgriezties pie tā. Pagaidām komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 17, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. 8. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis. 9. - deputāta Šadurska priekšlikums. Netika atbalstīts. Nu, tas ir pārejas noteikumos...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis. Un 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dukšinskis. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 27.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas! Lūdzu tūlīt uz sanāksmi Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Tūlīt sēde komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.40 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... (No zāles: „Ir!”) Paldies, redzu! Vilnis Edvīns Bresis... neredzu. Ingrīda Circene, Aleksejs Holostovs, Ingmārs Līdaka un Leopolds Ozoliņš.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Pulkstenis ir 13.30. Tas nozīmē, ka mums ir laiks turpināt Saeimas sēdi.

Mēs turpinām ar darba kārtības 32.jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, daiļā sēdes vadītājas kundze! Kā jau jūs teicāt, mēs izskatīsim likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Repše. Finanšu ministra ierosinājums izriet no tām reformām, kas ir veiktas vai vēl tiek veiktas Valsts ieņēmumu dienestā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt finanšu ministru.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikums ir finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir no deputāta Buzajeva kunga. Jāteic, ka šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams un skatāms, jo likums „Par valsts civildienestu”, kas ir pamatlikums par šo tēmu, jau reglamentē šo pilsoņu iespēju - tikai pilsoņu iespēju! - ieņemt attiecīgos amatus.

Varētu piekrist Buzajeva kungam, ja viņš būtu ieteicis svītrot šo normu kā lieku. Bet diemžēl Buzajeva kungs piedāvā tikai papildināt: „ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis”.

Tā ka es aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu, jo tas neatbilst likumam „Par valsts civildienestu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies cienījamam kolēģim Leiškalnam par plašo un patiesībai neatbilstošo komentāru!

Mans priekšlikums: pielaist darbam par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni arī nepilsoni. Un to var uztvert kā periodisku atgādinājumu par rasismu, kas valda Latvijā. Manuprāt, dēvēt kaķi par kaķi ir nepieciešams līdz pat tam laikam, kamēr rasistiskie ierobežojumi, kuri ir spēkā attiecībā uz 40 procentiem Latvijas mazākumtautību pārstāvju, netiks pilnībā izskausti no Latvijas likumiem.

Šobrīd nepilsoņu skaits sasniedzis 15,3 procentus iedzīvotāju. Vecuma grupā no 18 līdz 62 gadiem, no kuras tiek sagaidīta nodokļu maksāšana, patlaban ir 224 tūkstoši nepilsoņu; tas sastāda 15,5 procentus no darbspējīgā vecuma personu skaita. Tas, ka ir šāda, nedaudz augstāka, nepilsoņu daļa nodokļu maksātāju vidū, ir izskaidrojams ar to, ka nepilngadīgo vidū nepilsoņu ir tikai 14 tūkstoši jeb tikai 4 procenti. Citiem vārdiem sakot, nepilsoņi ar saviem nodokļiem gan sevi nodrošina, gan vēl papildus uztur tos bērnus, kuri pieder pie sabiedrības daudz elitārākās daļas.

Nodokļu ienākumi: tikai 2010.gadā pamatbudžetā ir ieplānots pusotrs miljards latu, tajā skaitā no nepilsoņiem - 230 miljoni. Šādas summas pietiek tam, lai uzturētu, piemēram, Satiksmes ministriju. Tas nozīmē, dāmas un kungi, ka jūs zināmā mērā braukājat jāšus uz nepilsoņu mugurām, pat negrasoties dot viņiem tiesības pilnvērtīgi piedalīties nodokļu vākšanā. Tikai nevajag stāstīt pasaciņas par to, ka nepilsoņiem ir tiesības sajūsmā nodziedāt valsts himnu, iemācīties falsificētu Latvijas vēstures variantu un Satversmes pamatus, kas viņus neaizstāv! Ja naturalizācijas process ir apstājies, tas nozīmē, ka šis mehānisms nav pieņemams 200 tūkstošiem nodokļu maksātāju. Taisnīguma labad derētu atzīmēt, ka nepilsoņi nevar būt tikai par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, bet par darbiniekiem, cienījamais Leiškalna kungs, pēc PCTVL, liekas, pieckārtējas prasības viņi tomēr strādāt var, un formulējums likumā ir tāds pats, kādu es piedāvāju.

Interesanti, ka gan Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, gan darbiniekiem 17.pants uzstāda praktiski vienādas prasības - pārvaldīt latviešu valodu, nebūt sodītam par tīšiem noziegumiem. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka ierēdņiem obligāta ir augstākā izglītība, bet darbiniekiem nav obligāta. Tādēļ tas fakts, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam tiek aizliegta dienesta izaugsme, pamatojoties tikai uz to, ka viņa vecvecmāmiņa pirms 70 gadiem nebija Latvijas pilsone, ir visnaturālākā rasisma izpausme.

Aicinu attīrīt no rasisma pazīmēm kaut vai vienu Latvijas likumu un balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Leiškalna kungs ko vēlas piebilst?

K.Leiškalns. Jā. Man tomēr nāksies komisijas vārdā piebilst.

17.pants runā par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Un attiecīgais punkts, kas tapa saskaņā ar likumu „Par valsts civildienestu”, noteic, ka par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kas ir Latvijas Republikas pilsonis. Komisijā mēs skatījām šo jautājumu. Lai kļūtu Latvijas Republikas nepilsonis, iedzīvotājs (sauciet, kā gribat) par pilsoni un varētu ieņemt šo amatu, viņam ir vajadzīgs tikai... nepieciešamība tikai naturalizēties. Ierēdnim obligāti ir jāzina valsts valoda. Nu, no tā nekādi nevar izvairīties. Varbūt vēl var izvairīties pašvaldības deputāts, taču ierēdnis jau nu nekādā veidā. Un tad es neredzu nevienu šķērsli, kas šim cilvēkam liegtu naturalizēties un iegūt Latvijas Republikas pilsonību un ieņemt tik kāroto Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa vietu.

Tā ka es aicinu neatbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar likumu „Par valsts civildienestu”, kas šajā gadījumā ir uzskatāms par jumta likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4.priekšlikums ir saņemts no finanšu ministra Repšes kunga, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 5.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis finanšu ministrs Repšes kungs, un aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā izskatīti. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Un atgādinu, ka priekšlikumus, kas ir noraidīti otrajā lasījumā, trešajam lasījumam identiskus vairs nevar iesniegt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts... (Starpsaucieni no zāles.) Bet ir iesniegusi... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā.

Kurš ir referents par šo likumprojektu? Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Ja es varētu komisijas vārdā runāt... Es tikai gribu teikt, ka šis likumprojekts, kuru mēs skatām, jau tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mēs skatījām to vairākas reizes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mums šajā sakarībā bija arī slēgta sēde, kurā tika skatīts jautājums par „Parex bankas” restrukturizāciju. Un galu galā, izskatījusi šo likumprojektu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu noraidīja. Un tas ir šodien parādījies atkal sēdes darba kārtībā, jo saistībā ar Kārtības rulli tādas ir iesniedzējiem tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs uzsākam debates vai lemjam par likumprojektu, daru zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu - Urbanoviča, Mitrofanova, Kraukļa, Ribakova, Agešina, Tutina, Aizbalta, Dukšinska un citu - iesniegums ar lūgumu atzīt likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” par steidzamu.

Lai arī komisija ir lēmusi šo likumprojektu neatbalstīt... Tātad vispirms ir priekšlikums... Ir jābalso tātad par šo iesniegumu. Vai deputāti piekrīt desmit deputātu iesniegumam par to, ka... Ā, jā, par šo ir jābalso. Mums ir jābalso. Vai mēs balsosim par likumprojekta steidzamību?... Tātad lūdzu zvanu! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vārdu motivācijai! Viens - „par”, viens - „pret”!)

Jā... Saskaņā ar Kārtības rulli pienākas vārds motivācijai, var runāt viens „par”, viens - „pret”. Man ir pieteikušies trīs. Kurš no jums ir pieteicies runāt „par”? Tātad deputāts... Vai citi deputāti debatēs? Kurš ir „par” steidzamību? „Par” steidzamību vai „pret” steidzamību?

Lūdzu! Deputāts Vents Armands Krauklis tātad runās „par”. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka šis likumprojekts, kas jau ir izraisījis diezgan lielas diskusijas, ir tāds, kas prasa rūpīgu izvērtējumu, un tas nav pretrunā ar to, ka šī lieta ir jārisina steidzami... Steidzami tā jārisina pirmām kārtām tādēļ, ka kavēšanās, neapšaubāmi, rada papildu problēmas ar bankas restrukturizāciju. Neviens nenoliedz, ka bankas restrukturizācija ir vajadzīga. Taču beidzamā laika notikumi attiecībā uz bankas īpašumu pārdošanu - precīzāk sakot, pārdošanu par ļoti nesaprotamu cenu un nesaprotamā veidā - liecina, ka arī bez šā restrukturizācijas plāna apstiprināšanas faktiski bankas īpašums tiek izsaimniekots.

Tādēļ mēs aicinām atzīt šo likumprojektu par steidzamu, bet ir arī skaidrs, ka tas ir būtiski jāuzlabo. To ir gatava darīt Tautas partija. Tātad šajā likumprojektā noteikti ir precīzi jāpasaka, ka, pirmkārt, ir nepieciešama parlamentārā kontrole pār šo procesu, saskaņošana ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Otrkārt, ir nepārprotami jāpasaka, ka ir iespējami arī citi restrukturizācijas veidi. Tātad nevar būt uzspiests tikai tas, ka jāveido divas bankas un par abām bankām ir jāuzņemas valdībai garantijas. Jāparedz arī iespēja paredzēt, ka viena šīs bankas daļa ir kāda cita īpašuma forma - vai nu SIA, vai fonds. Un šī iespējamība tad arī novērstu visas tās baumas: tagad te tiek stāstīts, kā nu kāda interesēs tas viss notiekot. Mēs uzskatām, ka šim procesam ir jābūt pilnīgi skaidram, saprotamam. Tas nevar būt nekādu atsevišķu personu interesēs, tam ir jābūt sabiedrības interesēs. Un tieši sabiedrības interesēs ir izveidot tādu sistēmu, kur sabiedrība nezaudēs simtiem miljonu latu un kur ilgākā termiņā valsts atgūs savus ieguldījumus. Tas ir pats svarīgākais, lai ilgākā termiņā valsts, tas ir, mēs, valsts iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, atgūtu savus ieguldījumus.

Tādēļ aicinu atbalstīt priekšlikumu par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Guntim Bērziņam, kurš runās „pret” steidzamību.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es gribētu varbūt mazliet piebalsot tam, ko teica Kraukļa kungs, bet faktiski, es domāju, tie argumenti, ko viņš deva, bija argumenti par to, ka mums tieši nevajadzētu sasteigt šo likumprojektu, kolēģi. Es domāju, šo likumprojektu tieši vajadzētu izvērtēt (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Divas nedēļas!”), vajadzētu rūpīgi apskatīt. Un to vajadzētu skatīt nevis divos lasījumos, nevis steidzami, bet trijos lasījumos, lai mēs rūpīgi varam to izvērtēt un saprast, kas šeit notiek (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Divas nedēļas ir saprātīgs termiņš!”), jo „Parex bankas” jautājums, ar ko tas saistīts, ir ļoti nopietns jautājums. Mēs nevaram tā šo procesu sasteigt.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu balsot „pret” steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Annai Seilei ir kas sakāms par procedūru? Par procedūru ir balsojums...

Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tagad mums ir jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu - Urbanoviča, Mitrofanova, Kraukļa, Ribakova, Agešina un citu - iesniegumu, lai likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es skatos šajos Saeimas balsojumos kā brīnumu pasakā. Patiesībā šis ir stāsts par politikas ietekmi uz naudu un par naudas ietekmi uz politiku. Es domāju, ka šis „Saskaņas Centra” iesniegtais likumprojekts būtu jānosauc par Kargina-Krasovicka likumprojektu. It kā jau „Saskaņas Centra” priekšlikumos nav ne vārda par „Parex banku”, tomēr mēs ļoti labi saprotam, ka šis likumprojekts ir par „Parex banku”. Un ne tikai par to. Par jebkurām turpmākām iespējamām kredītiestāžu restrukturizācijām. Un, ja šīs normas, kas ir paredzētas likumprojektā, stātos likumīgā spēkā, tad ir pilnīgi skaidrs, ka viss valdības uzsāktais darbs pie „Parex bankas” restrukturizācijas kļūtu pretlikumīgs un taptu apturēts. Līdz ar to banka netiktu restrukturizēta, un tādā gadījumā šai kredītiestādei būtu jāizpilda visas tās kredītiestādēm uzliktās prasības, to skaitā kapitāla pietiekamības prasība - 8 procenti... Lai to izpildītu, būtu nepieciešamas vai nu valsts papildu investīcijas šajā kredītiestādē, līdz ar to palielinot risku, vai arī šī banka... vienkārši tiktu uzsākta maksātnespējas un bankrota procedūra. Ar visām no tās izrietošajām sekām.

Godātie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka, uzsākot jebkuru finanšu projektu - un šīs bankas restrukturizācija ir finanšu projekts, ko realizē valdība -, jebkura nepārdomāta politiska iejaukšanās projekta realizācijas gaitā var vienīgi radīt zaudējumus. Jo, ja sākotnējās ieceres ir jāatmet un jāķeras pie jauniem projektiem, tas viss mazina uzticību bankai, tas viss mazina potenciālo pircēju interesi par šo kredītiestādi. Tas viss faktiski atmet mūs atpakaļ sākuma stāvoklī.

Šā projekta iesniedzēji un atbalstītāji, tādi kā kolēģi no „Saskaņas Centra” vai Kraukļa kungs, runā par sabiedrības interešu aizstāvību. Un patiesi - publiskās naudas ieguldījums, ieguldītais miljards, prasa tapt aizstāvēts.

Bet paanalizēsim, ko tad mūsu iesniedzēji piedāvā! Ja banka tiek sadalīta labajā un sliktajā daļā, tad tā valsts investīciju daļa, kas ir iekļauta nosacīti labajā bankā... ar to faktiski mēs neriskējam. Šīs investīcijas tiks atgūtas. Es nevaru šeit saukt precīzus skaitļus, jo šī ir ierobežotas pieejamības informācija, bet, kā mēs labi saprotam, lai sastādītu abu šo iestāžu - gan labās, gan sliktās bankas - bilances, tās ir jāsabalansē. Tātad ievērojami valsts līdzekļi paliek arī sliktajā bankā; ar to, protams, mēs riskējam.

Bet lieta tāda, ka visi iepriekšējo akcionāru depozīti, banku sadalot, aiziet sliktajā daļā un līdz ar to arī ir pakļauti riskam. Šis būtībā ir patiesais, pēc manas pārliecības, šā projekta iesniedzēju mērķis - aizsargāt bijušo akcionāru intereses; atkal nesaukšu precīzus skaitļus, bet teikšu vien to, ka tie ir vairāki desmiti miljonu latu. Tātad, lai nodrošinātu vairāku desmitu miljonu latu investīcijas, ko ir izdarījušas dažas personas, mēs riskējam ar visas sabiedrības investēto miljardu.

Godātie kolēģi! Tas ir absolūti nesaprātīgs risks! Šī iejaukšanās ir bezatbildīga, un mēs to nedrīkstam pieļaut.

Un vēl viens apsvērums. Tie kolēģi, kam ir bijusi iespēja iepazīties ar ierobežotas pieejamības informāciju, tajā skaitā tie, kas ir piedalījušies Nacionālās drošības komisijas sēdē, ir uzklausījuši arī visus tos argumentus, kas ir saistīti ne tikai ar finanšu stabilitāti, ne tikai ar investīciju drošību, bet arī ar visiem nacionālās drošības apsvērumiem, ar tiem riskiem, kas draud visam mūsu banku sektoram un valsts drošības interesēm. Man ir patiess prieks par to, ka pēc šīs komisijas sēdes arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Tautas partijas frakcijas deputāti, trīs Tautas partijas frakcijas deputāti, kas ir šīs komisijas locekļi, visi trīs nobalsoja dažādi: viens nobalsoja „par”, viens nobalsoja „pret”, un viens neieradās uz sēdi. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nobalsoja, veselā saprāta un valstisko interešu vadīta, un komisija noraidīja šo likumprojektu. Tagad es jūtu (vismaz Kraukļa kunga personā) dīvainas pārvērtības.

Godātie kolēģi! Mēs nedrīkstam spēlēties ar miljarda investīcijām „Parex bankā”!

Piedevām man jāsaka tāda pavisam jocīga lieta. Mēs esam ievēlējuši Satversmes tiesas tiesnesi, ļoti cienījamu tiesnesi, - Muižnieces kundzi. Protams, viņai vēl joprojām ir spēkā Saeimas deputāta mandāts. Tāpēc tās blēdības, kas notiek Muižnieces kundzes vārdā... Jo es neredzu viņu šeit, sēdē, un es neredzēju viņu šeit, sēdē, balsojot par steidzamību, bet Muižnieces kundze skaidri parādās ar numuru 26 kā nobalsojusi „par” šā projekta steidzamību. Es saprotu, ka... Šis nav pārmetums; ne jau Muižnieces kundze blēdās, bet diemžēl tie kolēģi... Un es ar zināmām pārdomām skatos uz kolēģi, kas šobrīd runā pa telefonu. Mīļie kolēģi! Ar šmaukšanos un blēdībām mēs nepalīdzēsim ne Karginam, ne Krasovickim, nedz arī Latvijas pilsoņiem. Strādāsim mazliet godīgāk!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Ko jūs darīsiet, kad bez tiem 13 miljoniem Minskā tiks izsaimniekoti vēl tie daudzie miljoni, par kuriem tā norūpējies Šadurska kungs? Vai tiešām jūs esat nopirkti no to afēristu puses, kuri pašreiz apsaimnieko „Parex banku”? Jo tiesību darīt to ar aktīviem, vienalga, pie kādas strukturālo pārveidojumu shēmas (es nesaku - plāna) - shēmas! - šie labā vai sliktā bankā vai fondā ietilpināmie Baltkrievijas līzinga kompānijas aktīvi būtu ielikti... Jūs piedalāties šajā afērā? Un tieši tāpēc, ka jau no sākta gala viss, kas bija ap „Parex”, bija tikai viena vienīga afēra... Un tā nav beigusies. Lai mēs nevaram... Mēs saprotam, ka naudas varai ir milzīgs spēks. Mēs saprotam, ka mēs nepievārēsim jūsu norunātās rebes, valdošā koalīcija Dombrovska personā, valdība, kas piesedz šīs slepenās lietas. Kāda konfidencialitāte par visu mūsu naudu! Tā nav Dombrovska un Šadurska nauda. Tā ir visu mūsu, visu pensionāru nauda! Kamdēļ jūs tik brīvi ar to izrīkojaties? Kas jums to ļāva?

Labi, dariet tā, bet vismaz atbalstiet mūsu priekšlikumu par to, ka varoņi tiks atalgoti par šo savu varonību. Nu rīkojieties! Izlabosim. Dariet to, bet tie, kas būs tā lēmuši, lai ir atbildīgi. Arī jūs, kas balsosiet, naivi domādami, ka jūs aizstāvat kādu taisnīguma lietu. Beidziet! Jūs tiekat maldināti. Jums būs visiem ļoti... vismaz lielākajai daļai, tiem, kas nezina, par ko ir runa, būs kauns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Tā kā Kārtības rullis atļauj Urbanoviča kungam vēlreiz kāpt tribīnē, es atļaušos publiski uzdot vienu vienīgu jautājumu. Urbanoviča kungs, sakiet, lūdzu, par ko Valērija Kargina dēls Rems Kargins „Saskaņas Centram” ir ziedojis 9 tūkstošus latu? Paldies jau iepriekš par atbildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl atkal šī debate ir nevis par pašu problēmu, par jautājuma būtību, bet izplūst personīgos apvainojumos, kas, protams, neko labu par tiem, kas tos saka, neliecina.

Atcerēsimies vienu - skaidrs, ka šis likumprojekts ir jāuzlabo. Šim likumprojektam ir jābūt tādam, kas nav vienas vai otras, vai trešās puses interesēs. Šim likumprojektam jābūt tādam, kas pasargā sabiedrību no liekiem tēriņiem.

Kā jau es minēju, ir jānosaka pieklājīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš - domāju, vismaz divas nedēļas ilgs -, kura laikā ir rūpīgi jāpastrādā un jāiestrādā šajā likumprojektā divas lietas.

Viena lieta - tā, kas paver durvis veidot ne tikai divas bankas ar šiem striktajiem kritērijiem... Tur, es piekrītu, ir risks. Ir risks, ka tie 100 miljoni, vairāk nekā 100 miljoni valsts naudas, kas būs jāiegulda, pēc kāda laika pazudīs. Un tā būs ļoti dārga samaksa. Bet var veidot gan fondu, gan SIA, lai šie papildu tēriņi nebūtu nepieciešami un lai šī valsts naudas pazušana nebūtu iespējama.

Un otra - uzlikt pār šo procesu parlamentāro kontroli. Jūs paši vienmēr esat teikuši, ka tādi būtiski, valstij un iedzīvotājiem svarīgi risinājumi nevar notikt, ja parlaments tos nav akceptējis. Tad nu būsim konsekventi un ļausim arī parlamentam izvērtēt vienu vai otru šo restrukturizācijas formu, jo no šīs formas ļoti daudz kas ir atkarīgs! Tas maksā simtus miljonu. Šeit nav runa par kaut kādām konkrētām personām vai par kaut kādām nelielām naudas summām. Šeit runa tiešām ir par simtiem miljonu visu nodokļu maksātāju naudas.

Tādēļ aicinu atbalstīt, bet pilnībā apzinoties, ka ir nopietni šis likumprojekts jāuzlabo, kopīgi jāuzlabo; uz otro lasījumu ir jāizstrādā tāds likumprojekts, kas tiešām atbilst sabiedrības interesēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam, otro reizi.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Šoreiz es gribu teikt paldies Šadurska kungam par labu jautājumu. Tas tiešām ir labs jautājums, un es priecājos, ka viņš uztraucas par mūsu ienākumiem. Mūsu mājaslapā ir vēstule, un tā rakstiskā un elektroniskā veidā ir aizsūtīta ļoti daudziem cilvēkiem, kuri iepriekšējos gados ir palīdzējuši un uz kuru atbalstu mēs ceram. Jūs iepazīstieties ar to, Šadurska kungs! Ja jūs esat aizmirsis, kā rīkojas ar kompjūteru, bet tikai izplatāt citu pienestas baumas, tad nāciet pie manis, es jums iedošu to visu. Varbūt tad arī jūs no šajā afērā nopelnītās naudas mums kaut ko ziedosiet.

Kas attiecas uz... Bet kāpēc tas ir labs jautājums? Bez ironijas. Redziet, Šadurska kungs, mums ir izveidota sistēma, ka jebkurš ziedotājs, vienalga, vai viņš ir liels vai mazs, nokļūst tādā biedrībā - sponsoru klubā, kurā, ja jūs ziedosiet kaut vai vienu santīmu, jums būs iespēja būt, un jūs redzēsiet, ka uz lokālu problēmu bāzes, kas ir ļoti daudziem un ļoti dažādiem uzņēmējiem vai vienkāršiem cilvēkiem, mēs tur diskutējam un radām vispārīgus risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Es gribu mazliet atgādināt šā likumprojekta būtību un to, ko likumprojekts īstenībā paredz.

Likumprojektu tā ļoti vienkārši skaidrojot, var teikt, ka likumprojekta būtība jau ir paredzēta tāda, ka tas vai nu ievērojami traucēs „Parex bankas” restrukturizāciju, vai padarīs to neiespējamu. Un līdz ar to būs grūtības Latvijas nodokļu maksātājiem atgūt tos līdzekļus, kas „Parex bankā” ir ieguldīti. Un tas jau beigu beigās ir „Parex bankas” restrukturizācijas mērķis - atgūt līdzekļus, ko Latvijas valsts ir ieguldījusi „Parex bankā”, lai šo banku glābtu, lai šī banka tomēr spētu turpināt darbību un lai šos līdzekļus varētu pēc iespējas atgūt.

Es gribu tikai atgādināt, ka šis jautājums, kā es saprotu, ir arī pārrunāts Nacionālās drošības komisijā un Nacionālās drošības padomē, jo tur ir, kā jau Šadurska kungs minēja, arī dažādi drošības elementi, kurus diemžēl nav iespējams šeit minēt. Bet es gribētu aicināt šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man tas šķiet diezgan dīvaini - dzirdēt iebildumus pret šo priekšlikumu.

Šadurska kungs pielieto savu pastāvīgo taktiku - apvainot, pārmest kaut ko bez jebkāda pamatojuma. Un tā „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā Savienība” arī rīkojas. Pirms astoņiem gadiem jūs uzvarējāt Saeimas vēlēšanās tieši ar tādu programmu: korupciju mēs apkarosim, mēs te visu nostādīsim savās vietās, visi korumpanti būs cietumā, un tā tālāk... Astoņus gadus jūs bijāt pie varas, un ko jūs izdarījāt? Un tagad jūs atkārtojat tos pašus lozungus, tos pašus pārmetumus. Jūs neko nespējat pierādīt un cerat, ka cilvēki jums ticēs arī turpmāk.

Bērziņa kungs patiešām ļoti skaidri nostādīja visu savās vietās. Jūs vienkārši negribat, lai kāds zinātu par jūsu plāniem, lai kāds traucētu, lai kāds iejauktos, jo jūs gribat pārstrukturēt „Parex banku” tā, kā jūs uzskatāt par vajadzīgu. Slepenībā. Slēpjoties no sabiedrības, neinformējot pat opozīciju, nevienu neinformējot. Ko gribam, to darām. Un nez kāpēc jūs apgalvojat, ka tas palīdzēs atgūt ieguldītos līdzekļus. Kāpēc? Nu, nekāda pamatojuma nav. Ja nav nekāda plāna vai jums ir kauns parādīt šo plānu, tad kāpēc mums jātic tam, ka jūs patiešām izstrādāsiet tādu plānu, ka nauda tiks atgūta? Gluži otrādi. Jūsu tieksme darīt visu slepenībā no sabiedrības vieš zināmas bažas un liek domāt, ka jūs paši neesat pārliecināti par to, ka rīkojaties pareizi. Un, ziniet, ir tāda laba paruna: „Zaglim cepure deg.” Un varbūt, pārmetot citiem, ka viņi rūpējas par kaut kādu oligarhu interesēm, jūs slēpjat tieši to, kā rīkojaties paši, vadāties no kaut kādu interesantu personu interesēm. Jo, ja jums nav ko slēpt, tad kāpēc baidāties no tā plāna publicēšanas? Jo mēs jau nepretendējam uz to, lai iejauktos valdības kompetencē vai „Parex bankas” vadības kompetencē. Lūdzu, rīkojieties! Bet vispirms pasakiet sabiedrībai, ko gribat panākt un kāpēc rīkojaties tieši tā, kā jūs gribat. Man šķiet, pilnīgi normāla prasība demokrātiskā sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Nedaudz par jautājuma būtību un nedaudz arī par procedūru.

Par būtību. Jums visiem ir labi jāsaprot viena lieta - Eiropā drīkst atbalstīt komercsabiedrības, īpaši bankas, tikai vienā veidā, proti, ka atbildība par notikumiem sadalās līdzvērtīgi triju subjektu starpā, respektīvi, valsts, patērētāju un īpašnieku starpā (nu, šajā gadījumā - bijušo īpašnieku starpā). Tas plāns, kas šobrīd tiek piedāvāts, ir ļoti labs plāns. Tas sadala atbildību līdzvērtīgi starp visām trijām daļām. Ja kāds mēģina vēl pirms plāna pieņemšanas iesākt tiesvedību un šo plānu pārtaisīt kaut kādā mistiskā un nesaprotamā formā, kad kāda no pusēm, šajā gadījumā bijušie īpašnieki, grib izsprukt no atbildības, tad ir diezgan droši, ka visa epopeja ap „Parex banku” var beigties ar katastrofu priekš mūsu valsts, jo, proti, Eiropa var aizliegt turpināt sniegt komercatbalstu šai bankai. Tā būs katastrofa, jo tādā gadījumā viss, ko valsts šobrīd ir ieguldījusi, aizies pa pieskari, nebūs iespējams neko vairs atgūt.

No otras puses, ja šo plānu realizē, ir ļoti iespējams, ka valstij izdosies tikt ārā no šīs problēmas ar sausām kājām, ar nelieliem, salīdzinoši ļoti nelieliem zaudējumiem. Es esmu optimistiskā scenārija piekritējs un ļoti aicinu dažu cilvēku interesēs neradīt, nemēģināt radīt valstij kaut kādus milzīgus zaudējumus.

Bet nu par procedūru. Mēs visi labi zinām, ka šobrīd pie mums ir Čehijas prezidents, ir pusdienas ar Čehijas prezidentu. Virkne cilvēku, to skaitā Šadurska kunga pieminētā Vineta Muižniece, ir pusdienās ar Čehijas prezidentu, tāpēc, kolēģi, nespiediet, lūdzu, pogas to vietā, kuru šeit nav klāt. Vismaz sarakstā ir vairāki cilvēki, kuri ir balsojuši, bet kuri šobrīd atrodas citā vietā. Esiet godīgi pret saviem kolēģiem un pret sevi! Nespiediet pogas citu vietā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, minētais likumprojekts ne jau pirmo reizi parādās darba kārtībā, un atbildīgā komisija to skatīja divas vai trīs nedēļas no vietas. Sasauca īpašu slepeno sēdi, uz kuru es negāju aiz tā iemesla, ka nekādu slepenu informāciju negribu dzirdēt. Manuprāt, šī slepenā informācija vai kaut kāda „Parex bankas” glābšana, nekāda bijušo īpašnieku, kā te izteicās Šadurska kungs, glābšana, nekādā kontekstā neiet kopā ar to, kas rakstīts priekšlikumā. Jo priekšlikuma būtība ir tāda: ja kredītiestādes turētājs, šobrīd tā laikam ir privatizācijas sabiedrība, grib sadalīt attiecīgo kredītiestādi, tad tā vēršas pie valsts institūcijas - pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas - pēc atļaujas, iesniedzot plānu attiecībā uz to, kas tad notiks. Cik es saprotu, valsts nolūks ir sadalīt nevis kredītiestādē un fondā, bet divās līdzvērtīgās kredītiestādēs. Minētajā likumprojektā tas plāns ir tāda it kā bīstama, bet tajā pašā laikā pilnīgi vienlīdzīga lieta, jo par plānu, teiksim, likumprojekta terminu skaidrojumos nekas nav teikts. Tātad „Parex banka” kopā ar attiecīgo... ar Privatizācijas aģentūru dodas uz FKTK un saka: „Mums ir tāds plāns: sadalīt divās kredītiestādēs, no kurām viena, iespējams, ir domāta kā kredītiestāde tālākai funkcionēšanai, respektīvi, pārdošanai, otra ir pārvēršama fondā un darbojas ne kā kredītiestāde vairs, bet kā nekustamo īpašumu apsaimniekojošs fonds.”

Bet šeit nekur nav teikts, vai šo plānu drīkst vai nedrīkst mainīt. Daudz lielāka bēda ir tā, ka pants sākas ar vārdiem „Kredītiestādes īpašuma vai tā daļas...” Te ir runa nevis par kredītiestādēm, kurās notikusi valsts iejaukšanās, bet par kredītiestādēm vispār. Un šajā sakarā Komercbanku asociācijas prezidents Tverijona kungs ārkārtīgi krasi iestājas pret minēto likumprojektu, sakot: „Ko tad jūs, kungi, gribat: lai katra banka, kas nolemj sadalīties divās, skrien?”

Līdz ar to, ja mēs nonāksim līdz otrajam lasījumam, šis ir jautājums Nr.1. Šis ir jautājums Nr.1, jo valsts var sadalīt divās kredītiestādēs, iesniegt šādu plānu un vienu kredītiestādi atstāt kā funkcionējošu, to pārdodot, otru - pārvēršot fondā un iesniedzot FKTK atkal jaunu plānu. Īstenībā, ja šis likumprojekts ir mērķēts kāda aizstāvībai, tas ir ārkārtīgi slikti uzrakstīts. Ja tas ir rakstīts vienkārši tādēļ, lai palielinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lomu, tādā gadījumā likumprojekts ir salīdzinoši labs. Ja kāds vēl grib ielikt iekšā atbildīgās parlamenta komisijas piekrišanu, tas, no parlamentārās uzraudzības viedokļa, ir labs, bet no prakses viedokļa diezgan slikts. Mēs esam deputāti, mēs pieņemam likumus, bet mēs nepārzinām smalkās likumdošanas fineses, kā rezultātā man personīgi būtu grūti izteikties komisijā par to, kā tad tās bankas dalāmas, kuram kādas daļas pārdalāmas, kāds depozīts vai kāds īpašums ir liekams sliktajā, kāds - labajā daļā. Es nevarētu par tādām lietām lemt, es neesmu speciālists.

Tāpēc es arī neklausījos tos Melngaiļa kunga vai kāda cita sastādītos plānus par restrukturizāciju. Piedodiet, bet es tās fineses, tās fiskālās fineses, tur nesaprotu.

Bet šobrīd likumprojekts, sakot mūsu agrākā priekšsēdētāja vārdiem, ir nevainīgs kā maza bērna asara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Lieta, protams, ir nopietna, bet gribas paironizēt. Vienkārši skaists projektiņš! Un Šadurska kungs jau trāpīgi teica, ka tā ir kā skaista brīnumpasaka, bet... Mēs zinām, ka brīnumpasakas vienmēr beidzas laimīgi, lai gan to gaitā ir visādi sarežģījumi. Bet šai brīnumpasakai būs bēdīgas beigas. Tur jau ir tā nelaime! Jo Kargina un Krasovicka projekts mūs jau iedzinis lielās nepatikšanās: valsts jau zaudējusi vienu miljonu... vienu miljardu, vienu miljardu naudas latos! Tā ir ārkārtīgi liela nauda. Var būt, ka mums nebūtu vajadzējis aizņemties nemaz šo naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un nonākt tā pakļautībā.

Ziniet, šis projekts ir dzīvs, tāpat kā iesniedzēju pielūgtais Ļeņins, kurš viņu sapratnē aizvien vēl dzīvs. Un šoreiz viņi grib atkal glābt šos divus vīrus, kuri jau iedzīvojušies ārkārtīgi lielā naudā un iedzīvojas katru dienu. Es atgādināšu: 200 tūkstošu latu katru mēnesi! Viņi iedzīvojas! Turpina iedzīvoties! Viņi ņirgājas par mums sakarā ar viņu projektiņu. Un tagad šo projektiņu mēs atkal atbalstīsim citā veidā. Redziet, Urbanoviča kungs šodien uznāca tribīnē un zīmējās balts kā eņģelītis ar zelta spārniem, un solīja mūs ienest laimē uz šiem apzeltītajiem spārniem. Žēl, ka viņš nedzird, bet viņam jau nevajag dzirdēt. Viņš jau ir kā Napoleons. Viņš jau pasludinājis - es esmu vara! Urbanoviča kungam vajadzētu gan saprast, ka viņš nav vara. Un paldies Dievam! Un es ceru, ka nekad nebūs vara, jo tad būs lielas nepatikšanas. Bet nu viņš jau sevi iezīmējis kā Napoleons, un viņa tiem pārējiem, kas pielūdz Maskavu, Ļeņinu un tā tālāk, liekas, ka viņš jau patiešām ir šī vara. Lūk, te jau pateica, kāda vara, no kurienes jūs naudiņu saņemat. Nu ko darīsi? Ir cilvēki, kuriem sakāpj smadzenītēs. Kas sakāpj, viņi paši zina. Tā ka, cienījamie kolēģi, neiesmērēsiet mums šo dzīvo Ļeņinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tribīnē uzkāpu tikai tāpēc, ka mans kolēģis Cileviča kungs šeit runāja par noslēpumainību. Teica, ka neviens nezina, kādi ir spēles noteikumi, kādi ir šie projekti par bankas restrukturizāciju. Jāsaka, komisija strādāja ļoti godprātīgi un neignorēja cienījamā deputāta Mitrofanova priekšlikumu, kurš pieprasīja, lai būtu vērtējums par bankas restrukturizāciju. Komisijas vadītājs sasauca visus speciālistus, kas strādāja pie šā projekta, un slēgtā sēdē visu frakciju deputāti tika informēti par šo projektu. Slēgtajā sēdē piedalījās deputāti no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Tātad šeit runāt par noslēpumainību ir nevietā, un tā ir Saeimas maldināšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Mans draugs un cīņu biedrs Kārlis Leiškalns, kurš ikdienā ir ārkārtīgi zinošs un strādīgs, pēkšņi ir pazaudējis sapratni par smalkajām juridiskajām finesēm (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas taču pirmais lasījums! Uzlabosim!”) šajā likumprojektā. Mēģināšu paskaidrot.

Tā problēma, pieņemot šo likumprojektu tādā tekstā, kā tiek piedāvāts, ir šāda. Ja šobrīd valstij ir pietiekami brīvas rokas rīkoties, restrukturizējot jebkuru no komerciestādēm, tad šis teksts šo brīvību pamatīgi sašaurina. Piedevām sašaurina jau tajā stadijā, pirms tiek pieņemti lēmumi par restrukturizāciju, proti, sašaurina jau stadijā, kad vispār tā tiek plānota. Respektīvi, tiesvedība varēs sākties jau līdz brīdim, kad banka nebūs pat sākta restrukturizēt, kad būs tikai plāni gatavi. Un tas ļoti nopietni iedragā valdības iespēju strādāt. Tas nozīmē, ka tie, kas vēlēsies apturēt restrukturizāciju, to varēs pilnīgi mierīgi izdarīt tiesājoties. Šī ir tā smalkā finese. Jo pēc pašreiz spēkā esošās situācijas restrukturizācija var notikt, un, ja kāds ir galīgi neapmierināts un spēj pierādīt savu patiesību tiesā, viņš pēc tam var tiesāties. Ja tiesa atzīst viņa prasību par pareizu esam, viņš pilnīgi mierīgi var arī pieprasīt sev atlīdzību. Šis likumprojekts šādā ziņā ir ļoti slikts.

Vēl viena lieta, kas īstenībā ir ļoti nepatīkama. Ja kāds vēlas saglābt tieši atsevišķu ar „Parex banku” saistītu cilvēku intereses, tad paralēli tiek diezgan pamatīgs kaitējums nodarīts kādiem citiem iespējamiem procesiem, piemēram, ja ar laiku Latvijas valsts nolemtu Hipotēku un zemes banku restrukturizēt, to sadalot komercdaļā un valsts atbalstītā daļā, turklāt otru daļu, piemēram, neveidot kā banku, bet veidot kā iestādi (tas ir pilnīgi normāli, daudz kur pasaulē tā ir bijis). Šobrīd šis likums valsti nepamatoti... Valsts pati sev nepamatoti rada pamatīgus ierobežojumus. Šis likumprojekts pilnīgi noteikti nav izdevīgs. Mums kā valsts pārstāvjiem un mums kā valstij pilnīgi noteikti nav izdevīgs.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt, sekot komisijai un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens vairs nevēlas debatēt? Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlētos ko piebilst?

G.Bērziņš. Es tikai ļoti īsi gribētu atgādināt, ka komisija tiešām šo likumprojektu jau skatīja trīs reizes. Komisijā ļoti rūpīgi to analizēja, mums bija arī detalizēta prezentācija par „Parex bankas” restrukturizāciju. Rezultātā komisija, kuras sēdē bija visu frakciju pārstāvji, šo likumprojektu noraidīja. Un es aicinu to darīt arī šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Jaundžeikara kungs, nebalsojiet par Andri Bērziņu, kurš nav klāt... Jūs to tikko izdarījāt. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

G.Bērziņš. 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un kad tiks izskatīts otrajā lasījumā?

G.Bērziņš. 1.septembrī.

Sēdes vadītāja. Es sapratu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.jūnijs un izskatīšana - pirmajā rudens sesijas sēdē septembrī.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Mans piedāvājums ir divas nedēļas... un pēc tam vēl divas nedēļas komisijas darbam, lai pēc mēneša varētu skatīt.

Sēdes vadītāja. Vai jūs nosauktu konkrētus datumus? Lūdzu!

J.Urbanovičs. Es to tūlīt izdarīšu... Tā... šodien mums ir... Es par iesniegšanas termiņu piedāvāju 28.maiju.

Sēdes vadītāja. Tātad 28.maijs - izskatīšanas termiņš vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Urbanovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšanas termiņš būtu 10.jūnijs. Divas nedēļas būtu komisijas darbam.

Sēdes vadītāja. 28.maijs un 10.jūlijs... jūnijs...

J.Urbanovičs. Jūnijs... sestais mēnesis, Solvita!

Sēdes vadītāja. Jūnijs... Tā... Vai ir vēl citi priekšlikumi?

Tātad mums ir jābalso par tālāko.

Tā kā Bērziņa kunga piedāvātais izskatīšanas laiks ir tālāks, vispirms ir jābalso par Bērziņa kunga priekšlikumu. Tātad priekšlikumu izskatīšanas termiņš... priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.jūnijs un izskatīšana - rudens sesijas pirmajā sēdē. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.jūnijs un izskatīšana - rudens sesijas pirmajā sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 39, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad paliek spēkā Urbanoviča piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.maijs, izskatīšana - Saeimas 10.jūnija sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.5941 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” pirmajā lasījumā un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Un es gribētu jūs lūgt labot priekšlikumu iesniegšanas termiņu iepriekšējam likumprojektam, jo tur nebija piecu dienu. Tātad - vai mēs varam akceptēt, ka 25.maijs? Tātad iepriekšējam likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Bet tagad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

S.Mirskis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš -25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Paziņošanas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1116/Lp9.

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī pret 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu - iebildumu nebija.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 14. - Juridiskās... Tā, atvainojiet... 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 28. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un pēdējais ir 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Paziņošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jūnijs vai jūlijs?

J.Reirs. Jūnijs, sestais mēnesis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūnijs. Paldies.

J.Reirs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”.

Šis likumprojekts ir sagatavots tāpēc, ka spēkā stājusies Eiropas Savienības direktīva Nr.767/2009. Šī direktīva precīzi nosaka daudzus terminus, kuri lietoti arī līdzšinējā spēkā esošajā Dzīvnieku barības aprites likumā. Līdz ar to, lai novērstu kolīziju, ka būtu iespējama šo terminu dažāda skaidrošana, izstrādāts jaunais likumprojekts, kurā ir precīzas atsauces uz šo direktīvu.

Komisija izskatīja un atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Ministru kabineta izstrādātos grozījumus likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Likumprojekts sagatavots, lai novērstu kolīziju starp likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikās pilsētās” 31.panta piekto, sesto daļu un likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 63.panta trešo daļu.

Komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1730/Lp9 - „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.5.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1612/Lp9.

Ir saņemti 39 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.4.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 5. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.6.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 7. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 9. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 10. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.11.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 12. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 13. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.14.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 15. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.16.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 17. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 18. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 19. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.22.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Arī 20. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.22.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 21. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.22.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 23. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 26. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 27. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.28.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 29. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 30. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 31. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 32. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 34. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.35.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 37. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 38. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.39.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5764 - „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un likumprojekta mērķis ir ieviest normas par lēmuma neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Dzīvokļa īpašumu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam likumprojektu, komisija izvērtēja vai izstrādāja 46 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts priekšlikumā Nr.7.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 9., 10. un 11. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir par 4.panta otro daļu. Atbalstīti un iekļauti 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta pirmās daļas 2.punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18. un 19. - Juridiskā biroja priekšlikumi par 5.pantu. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.23.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt 22. - Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izteikt 6.pantu kā 5.pantu precizētā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt 25. - Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Savukārt nākošais - 29. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.35.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otrās daļas izslēgumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 44.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums ir...

Sēdes vadītāja. Atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Jā, protams, tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Es aicinu deputātus to arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Kolēģi, es lūdzu jūs ieņemt vietas un ievērot cieņu pret saviem kolēģiem, kas referē par likumprojektu.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dzīvokļa īpašumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.jūnijs. Citu priekšlikumu nav.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Maksātnespējas likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bruņojamies ar pacietību un strādājam ar likumprojektu Nr.1621/Lp9 - „Maksātnespējas likums”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti atbildīgs likumprojekts. Lūdzu, ieņemiet vietas, ievērojiet klusumu vai, ja jums neinteresē šis likumprojekts, atstājiet zāli, ļaujiet strādāt tiem cilvēkiem, kas vēlas strādāt. Šis tiešām ir viens no ļoti svarīgiem likumprojektiem, kas mums jāpieņem jau šajā sesijā.

Lūdzu, Kraukļa kungs.

V.A.Krauklis. Tā, cienījamie kolēģi! Paldies par palīdzību sēdes vadītājai.

1. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 2. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.3.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un savukārt 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 5. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.6.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 7. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.9.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 10. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 11. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 12. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un savukārt 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 14. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 15. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.16.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums Nr.15 skaitās daļēji komisijas atbalstīts. Patiesībā tas tika pilnīgi noraidīts.

Priekšlikuma būtība ir absolūti skaidra: parādnieks atbild kreditoram tikai ar to mantas daļu, kas kalpo par nodrošinājumu. Sekojot juridiskās tehnikas prasībām, nācās sadalīt priekšlikumu trīs daļās. Pirmo daļu jūs redzat, bet pārējās atrodas 238. un 245.priekšlikumā, kurus komisija noraidīja.

Diemžēl starp 300 priekšlikumiem, kuri tajā vai citā pakāpē atvieglo parādnieka likteni, šis PCTVL priekšlikums ir absolūti unikāls. Pārējā opozīcija nešaubās, ka bankām būtu jāatdod ne tikai tas īpašums, kas tajās ir ieķīlāts, bet arī viss kredīts ar procentiem, atņemot parādniekiem visu mantu. Paši drosmīgākie priekšlikumi paredz pagarināt atmaksāšanas periodu un atstāt šajā periodā parādniekam daļu ienākumu, lai viņš nenomirtu badā. Starp citu, lielāko daļu šādu puspasākumu komisija noraidīja, un acīmredzot tos neatbalstīs arī Saeima, it kā deputāti tieši bankās arī strādātu vai - sliktākajā gadījumā - saņemtu tur atlīdzību!

Neviens, izņemot PCTVL, vairs nav uzdrošinājies mest tik bīstamu izaicinājumu ārvalstu bankām - tām bankām, kuras IKP spekulatīvā pieauguma periodā Latvijā uzvedās kā vāji attīstītā kolonijā: ar uzstājīgu reklāmu izvērsa neatlaidīgu smadzeņu skalošanu, centās „uzsēdināt uz kredīta adatas” pēc iespējas vairāk cilvēku, nenovērtējot viņu iespēju atmaksāt parādu. Tieši pirms trim gadiem, kad vēl nebija par vēlu, tika noraidīts tikpat unikāls ierosinājums, kāds ir mans šīsdienas priekšlikums, proti, kolēģa no PCTVL Miroslava Mitrofanova priekšlikums par šīs trakās reklāmas ierobežošanu likumdošanas ceļā.

Protams, tas viss varēja notikt tikai ar dažādu sastāvu Ministru kabinetu atbalstu, kad pie varas pabija visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot PCTVL un „Saskaņas Centru”. Un droši vien šī kredītu trakulīgā uzdzīve tiktu pārtraukta, ja nebūtu kaut kādas kompensācijas no ieinteresēto personu puses.

Tagad bankas, kuras, uzsūkdamas kredītprocentus, pietūka kā dēles, cenšas izvairīties no atbildības, bet tie politiķi, kuri tās piesedz, organizē jaunas politiskās struktūras ar citiem, ne mazāk skaistiem nosaukumiem, jo cer savu piesegšanas pamatfunkciju sekmīgi īstenot vēl četrus gadus.

Balsošanas rezultātu par tādiem unikāliem priekšlikumiem, kāds ir šis, taisnīguma labad būtu nepieciešams pastāvīgi demonstrēt televīzijā, katram vēlētājam šo balsošanas rezultātu izdruku vajadzētu turēt zem stikla tajā stūrītī, kur viņam atrodas svētbildes.

Protams, mans priekšlikums pats par sevi nav pietiekami detalizēti izstrādāts, bet komisijai bija visas iespējas, atbalstot ideju, dot juridiski korektu priekšlikuma redakciju, tajā skaitā to attiecinot uz jau noslēgtajiem hipotēkas līgumiem.

Aicinu pabeigt neizdarīto darbu likumprojekta sagatavošanā trešajam lasījumam un šobrīd balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Esmu pateicīgs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem par to, ka daļēji atbalstīja mūsu priekšlikumu. Bet mēs uzskatām, ka priekšlikums par to, lai parādnieks atbild kreditoram tikai ar to mantas daļu, kas kalpo par nodrošinājumu, ir ārkārtīgi svarīgs. Privātpersonu parādi šodien Latvijā ir valsts mēroga nelaime numur viens. Šie parādi, kas pēc savas būtības ir ārējie parādi, veido aptuveni 13 miljardus latu un trīskārtīgi pārsniedz valsts ārējo parādu. Pēc dažādiem novērtējumiem, parādu verdzībā ir nonākuši aptuveni 400 tūkstoši ģimeņu.

Dāmas un kungi! Patlaban ekonomika demonstrē nelielu atdzīvošanos. Pirmo reizi krīzes laikā sāk samazināties bezdarbnieku skaits. Pirmo reizi pusotra desmita gadu laikā eksports pārsniedz importu, un mēs no jauna sākam mācīties dzīvot uz pašu rēķina. Bet ar parādu problēmu viss ir gluži pretēji. Latvijas tiesas pērn ierosinājušas 2723 juridisko un fizisko personu maksātnespējas lietas - par 67,7 procentiem vairāk nekā 2008.gadā. No šā gada sākuma līdz aprīļa beigām Latvijas tiesas bija ierosinājušas 1058 maksātnespējas procesus - par 168 procesiem vairāk nekā 2009.gada četros mēnešos. Nepilnu divarpus gadu laikā pieaugums gandrīz trīs reizes. Iedomājieties, lūdzu! Protams, ieķīlātajam nekustamajam īpašumam, nekustamā īpašuma spekulāciju bumam beidzoties, ir būtiski kritusies cena, un bankas tādā gadījumā, ja tiks pieņemts mūsu priekšlikums, varētu ciest būtiskus zaudējumus. Bet bankas taču savulaik bija veikušas īpašuma novērtējumu, un tām vajadzēja novērtēt arī iespējamos riskus. Ja bankas to nebija izdarījušas, tad lai tagad uzņemas solidāru atbildību kopā ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

PCTVL jau oktobrī uzsāka īstenot programmu „Glābiet cilvēkus, nevis bankas!”. Tās ietvaros pēc Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iniciatīvas bija daudzas tikšanās Eiropas Komisijas līmenī. Mums arī Latvijā izdevās daudz ko panākt. Mūsu spiediena ietekmē tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, un parādu esamība vairs nav šķērslis sociālā pabalsta saņemšanai no pašvaldības. Pēc frakcijas priekšlikuma pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi atbrīvo visus sociālā pabalsta veidus no aplikšanas ar tiesas piedziņu. Visi šie pasākumi, kas tika īstenoti pēc mūsu iniciatīvas, nebūtu iespējami, ja tos neatbalstītu valdība un Saeimas vairākums. Tad sāksim beidzot arī šodien galu galā domāt nevis par sponsoru interesēm, bet gan par vēlētāju vitālajām interesēm! Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu pilnībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Komisijas vārdā man tomēr jāpiebilst, ka komisija ļoti rūpīgi un ilgstoši strādāja ar visiem šiem priekšlikumiem. Tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās visu ieinteresēto pušu pārstāvji, kredītņēmēju biedrību... pie tam divas kredītņēmēju biedrības ieskaitot. Un visi tie priekšlikumi, kas ir kā atbildīgās komisijas priekšlikumi, ir saskaņoti ar visām pusēm. Tie ir kompromisa priekšlikumi. Jo jāsaprot, ka šeit jau neviens netaisās nostāties vienā vai otrā pusē. Bet, ja mēs, piemēram, pilnībā atbalstītu PCTVL priekšlikumus, kuras labo gribu es šoreiz neapšaubu, tas nozīmētu, ka par to samaksātu pārējie kredītņēmēji, ne jau bankas. Pārējie kredītņēmēji, kuri pašlaik maksā.

Tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli un deputāta Buzajeva priekšlikumu tikai daļēji atbalstīt. Un šeit noraidīt, ja viņš prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 18. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 23. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 27. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.28.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar pulksteni ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kraukļa, Segliņa, Ārberga, Zommeres, Paula un citu - iesniegumu: turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs turpinām sēdi, līdz visi jautājumi šodien ir izskatīti.

Lūdzu, Kraukļa kungs! Mēs palikām pie 29. - komisijas priekšlikuma.

V.A.Krauklis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 30. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 31. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 33. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 36. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.38.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 37. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.38.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Savukārt atbildīgās komisijas izstrādātais 38.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 41. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.40.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 42. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 44. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 46. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 47. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 49. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 50. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 51. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 53. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.57.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Tāpat 54. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.57.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Savukārt 55. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 56. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.57.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 59. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.60.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 61. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 63. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 65. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 66. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 69. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 70. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.74.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 71. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.74.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 72. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 73. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.74.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 75. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.76.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 77. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 78. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.79.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Savukārt 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 80. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 81. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.82.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 83. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 85. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 87. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 88. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 90. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 91. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 92. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 93. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Arī 94. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Savukārt 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 96. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 99. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.100.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 101. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.103.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 102. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.103.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 105. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 106. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 107. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 108. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 110. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.109.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 111. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 112. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 114. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Savukārt 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 116. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 118. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 120. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 122. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 123. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 124. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 125. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 126. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 127. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 128. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 129. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 130. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 131. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 132.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 132. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 133. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 134. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 135. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 136. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 137. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 138. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 140 - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 142. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 143. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 144. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 145. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 146. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 148.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 147. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 148.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 148. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 149. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. Un 150. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 151. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 152. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 153. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 154. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 155. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 157. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 158. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvīvai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 159. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 160. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 161. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 162. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 163. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 164. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 165. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 166. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un 167. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 168. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 169. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 170. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 171. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 172. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 173. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 174. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 175. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 176. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un savukārt 177. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 178. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 179. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 180. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 181. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 182. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 183. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 184. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. Un arī 185. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. Tāpat 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 187. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 188. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 189. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 190. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 279.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 191. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 192. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 193. - deputātu Rozes, Līdakas un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 194. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 195. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 196. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 197. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 198. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 199. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un 200. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 201. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 202. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 203. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 204. - deputātu Rozes, Līdakas un Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 205. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 205.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Raimonds Pauls vēlas debatēt vai kaut ko teikt par procedūru? Paldies.

V.A.Krauklis. Paldies.

206. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 207. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 208. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 209. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 210. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 211. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

V.A.Krauklis. Bet tas ir atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Bet deputāti lūdz balsojumu. Jūs lūdzat balsojumu? (No zāles: „Nevajag!”) Deputāti atsauc savu prasību pēc balsojuma. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 211.priekšlikumu.

V.A.Krauklis. Un tāpat 212. - deputātu Rozes, Līdakas, frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un vēl veselas rindas iesniedzēju priekšlikums - atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un te man vajadzētu par šo nodaļu varbūt tomēr pateikt, lai deputāti saprastu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) Nē, pavisam īsi. Tātad visi šie priekšlikumi, kas ir noraidīti, nav noraidīti tāpēc, ka mēs būtu kaut kā iebilduši pret to, kas šajos priekšlikumos ir, bet tāpēc, ka šo nodaļu komisija kopā ar darba grupu faktiski uzrakstīja no jauna un visa šī nodaļa būs kā beidzamais komisijas priekšlikums. Tādēļ aicinām pa vidu neizjaukt neko. Citādi mums būs lielas problēmas ar šo balsojumu.

213. - deputātu Rozes, Līdakas un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 214. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 215. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 216. - deputātu Rozes, Līdakas un citu priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 217. - deputātu Rozes un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 218. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 219. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Tāpat 220. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums - atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 221. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 222. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 223. - Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 224. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 225. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 226. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 227. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 227.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 228. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 229. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 230. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 231. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 232. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 233. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 233.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 234. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 235. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 236. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 237. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 238. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 238.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 239. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 240. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 241. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 242. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 243. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 243.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 243. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 244. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 245. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāte Ilma Čepāne vēlas ko teikt?

Paldies.

V.A.Krauklis. Šķiet, ka ne.

246. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 247. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 248. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 249. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums skan sekojoši: gadījumā, ja ir ieķīlāts vienīgais ģimenei piederošais mājoklis un ģimenē ir nepilngadīgi bērni, vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā starp banku un kredītņēmēju noslēgšana tiek veicināta ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas starpniecību.

Gan valdība, gan Saeima cenšas distancēties no šīs dramatiskās un laika gaitā aizvien aktuālākās problēmas - ģimenes ar bērniem izlikšana uz ielas sakarā ar parādiem.

Manuprāt, kad runa ir par bērniem, par mūsu valsts nākotni, tā rīkoties nedrīkst. Protams, valsts palīdzībai šādos gadījumos jābūt daudz radikālākai nekā tā, ko es piedāvāju, bet, ņemot vērā to, ka nesen tika atcelta parādniekiem paredzētās valsts palīdzības programmas projekta izskatīšana, pastiepsim kaut vai vienu salmiņu izmisumā krītošām ģimenēm!

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Komisija apsprieda šo priekšlikumu un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 249. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 250. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 251. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 252. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 253. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 254. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 255. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 256. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Arī 257. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Arī 258. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Tāpat 259. - deputātu Rozes un Līdakas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 260. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 261. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 262. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...

V.A.Krauklis. Nevajag...

Sēdes vadītāja. Deputāti nelūdz balsojumu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 262. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

V.A.Krauklis. 264...

Sēdes vadītāja. 263...

V.A.Krauklis. Ā, nē, 263. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 264. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 265. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 266. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 267. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 268. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 269. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 270. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 271. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 272. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 273. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 274. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 275. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 276. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 277. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 278. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.279.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un 279. - ļoti apjomīgais atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu par 279. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 14, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.A.Krauklis. 280. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 281. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 283. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 284. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 285. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 286. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 287. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 288. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 289.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 289. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 290. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 291. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 292. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 292. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 293. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 294. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 295. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 296. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 297. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 298. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 299. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 300.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 300. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 301. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis. 302. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi deputātu iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Maksātnespējas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Paldies par balsojumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5961.

Komisija saņēmusi trīsdesmit sešus priekšlikumus.

1. - Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 3. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 8. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 10. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 14. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī komisijas 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 19. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 20. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija daļēji atbalstīta 21.priekšlikumā. Tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 22.priekšlikums.

O.Spurdziņš. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 24. - finanšu ministrs Repšes kungs priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Savukārt 26. - finanšu ministra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.30.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 28. - finanšu ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.30.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 29. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 32. - finanšu ministra priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 33. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.34.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 35. - finanšu ministra priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 36. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu otrajam lasījumam.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 3.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Rivža.

Godātie kolēģi, mums ir palikuši vēl trīs darba kārtības punkti. Ja kādam šeit ir patiešām neinteresanti, līdz reģistrācijai vēl ir diezgan ilgs laiks. Var pilnīgi droši iziet ārā parunāties. Bet tādā troksnī strādāt nav iespējams.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Es komisijas vārdā lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību, jo jautājumi, kas te jālabo, ir tehniskas dabas, saistīti ar zvērinātu revidentu reģistru. Tas ir, reģistrā nevarēs vairs būt revidenta adrese un personas kods. Ir arī iesākta Eiropas Komisijas ierosinātā pārkāpumu procedūra.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Rivža. Komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz arī pārējos deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

B.Rivža. Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 24.maijam, un otrais lasījums būtu jūnijā, laikam 4.jūnijā.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs ir piektdiena. Tātad 3.jūnijā acīmredzot...

B.Rivža. 3.jūnijs. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad 24.maijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 3.jūnijā - otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5917 - „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Šajā likumprojektā ir trīs galvenās lietas. Pirmkārt, likums pašlaik nosaka, ka nodokļu maksātājam ir pienākums līdz katra pirmstaksācijas gada 1.jūlijam sniegt pašvaldībām informāciju par objektiem, kas nav apliekami ar nodokli. Likumprojekts paredz šo informāciju sniegt tikai tādos gadījumos, ja notiek maiņa.

Otrais, kas tiek skarts šajā likumprojektā, ir tas, ka pašlaik attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi tā pieaugums ir ierobežots uz 25 procentiem un ierobežojums darbojas līdz šā gada beigām. Likumprojekts paredz šo termiņu pagarināt līdz 2011.gada beigām.

Trešais. Likums pašlaik nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalījumu, kā arī nenosaka pazīmes, pēc kurām izmantojamā zeme varētu tikt apzīmēta. Likumprojekts paredz precizēt šīs neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes definīciju.

Pirmām kārtām komisija aicina piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai deputāts Kastēns vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nu tad kaut kā tieciet galā ar savu balsošanas iekārtu, kur esat saspiedis pogas...

G.Bērziņš. Komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 1.jūnijam, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 17.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Kāds bija jūsu priekšlikums? 1.jūnijs - priekšlikumiem...

G.Bērziņš. 1.jūnijs un 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Pimenovs... Nevēlas vairs neko teikt.

Deputātiem nav iebildumu. Deputāti neiebilst. 1.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 17.jūnijs - otrais lasījums.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši vēl divus priekšlikumus izdarīt grozījumus šodienas... papildināt šodienas sēdes darba kārtību.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu papildināt šodienas darba kārtību ar lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Vai deputāts Rasnačs vēlas runāt „par” vai „pret”? Kā es saprotu... Lūdzu, ir tādas tiesības!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man nav īsti saprotama Tautas partijas steiga, jo deputātei Muižniecei jāstrādā šajā iestādē vismaz līdz 7.jūnijam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nekas!”) Man nav arī saprotams, kāpēc jūs gribat neproporcionāli lielu pārstāvību Juridiskajā komisijā? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Lai patrenējas!”) Es domāju, ka Segliņa kungs ir gana daudz trenējies... Atliksim to draudzīgi uz laiku, kad Muižnieces kundze pilnībā noliks savas pilnvaras Juridiskajā komisijā, viņai vēl ir daudz darba kā tās priekšsēdētājai, un neizjauksim proporcionalitāti, kas mums ir komisijā!

Sēdes vadītājs. Jā, labi.

Dz.Rasnačs. Es atbalstīšu šo lēmumu pēc divām nedēļām. Tagad aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Mēs gan pašreiz runājam par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Acīmredzot mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts vēl viens desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu papildināt šodienas sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es gribētu izteikt lūgumu attiecībā uz likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Šorīt mēs šo likumprojektu nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgai komisijai. Es gribētu lūgt Saeimu mainīt atbildīgo komisiju un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju - kā otro komisiju. (No zāles: „Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 20, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas es informēju, ka šodien bija ieplānota jautājumu un atbilžu sēde, kurā bija paredzēts sniegt mutvārdu atbildi uz deputātu Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Eglīša un Valera jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts kapitālsabiedrībām un valsts lomu komercdarbībā”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, ir informācija, ka jautājuma iesniedzējus šī rakstveida atbilde apmierina, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Savukārt ir saņemti divi jauni jautājumi. Viens no tiem saņemts no deputātiem Urbanoviča, Agešina, Klementjeva, Kabanova, Orlova, Ribakova, Zemļinska, Klementjeva, Vidavska un Tutina. Jautājums adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim - „Par akciju sabiedrības „Parex banka” pārvaldi un restrukturizācijas plānu”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Ir saņemts arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums ārlietu ministram Aivim Ronim „Par bezvīzu režīmu ar Krieviju”. Šis jautājums tiks nodots ārlietu ministram Aivim Ronim.

Tagad vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Godātās Saeimas cienījamie deputāti un godātie vēlētāji! Pēc vakardienas raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vēlos kliedēt neskaidrības, aizdomas un pārmetumus, kas šodien atrodami sabiedrības plašsaziņas līdzekļos sakarā ar manu balsojumu Saeimas pirms nedēļas pieņemtajā likumprojektā „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Raidījumā teicu patiesību. Ja ir jautājums par likumprojektu, balsoju „par” likumprojektu. „Pret” bija viens, un tā neesmu es, atturējās divi, un to vidū arī nav manis. Balsojums ir atrodams Saeimas sēdes stenogrammā.

Raidījuma dalībnieks, iespējams, es to tā kā varbūt nesapratu vai pārpratu, iespējams, jautāja par priekšlikumu, ko bija iesniedzis Kārlis Šadurskis. Jā, es patiešām balsoju „pret” Kārļa Šadurska priekšlikumu ar numuru 34 kā pret nesamērīgu un pārspīlētu, pieprasot ik mēnesi publiskot darbinieku vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus un atalgojumus. Taču priekšlikums tika pieņemts.

Biju, esmu un būšu pret nesamērīgiem līdzīgiem pārspīlējumiem, bet par atklātību saprāta un samērības robežās, kolēģi! Tāds ir mans viedoklis, un tā es arī teicu.

Pret minētajā priekšlikumā prasīto algu sarakstu ikmēneša publiskošanu iebilst arī daļa sabiedrības, un šādu viedokli vakar, jums visiem dzirdot un redzot, pauda arī raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. Un ļoti būtiska piebilde ir tā, ka KNAB kategoriski iebilda pret šādu normu nesen pieņemtajā likumā par vienoto atalgojuma sistēmu, pamatojot savu iebildumu ar to, ka tas būtu pretrunā ar fizisko personu datu aizsardzību. Vienlaikus šajā manis tikko minētajā pieņemtajā likumā par vienoto atalgojuma sistēmu ir uzlikts par pienākumu publiskot amatpersonu atalgojumu ministriju un citu iestāžu mājaslapās. Šī norma paredz arī iespēju konkrētas personas algas apmēru pieprasīt ar iesniegumu. Mans balsojums bija „par” šādu normu arī likumprojektā par vienotā atalgojuma sistēmu.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka raidījumā „Kas notiek Latvijā?” teicu patiesību par savu balsojumu likumprojektos. Noraidu jebkādus izteikumus par manu it kā melošanu. Un, lai gan zinātnieki atzīst, ka spēja melot esot gana laba intelekta pazīme, šoreiz šī īpašība vairāk piestāv iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Es kaut kā iztikšu, paliekot pie patiesības pateikšanas.

Paldies jums, godātie kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Vilnis Edvīns Bresis, Ingrīda Circene, Aleksejs Holostovs, Ingmārs Līdaka un Leopolds Ozoliņš.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 20.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Datums: 20.05.2010 09:44:49 bal002
Par - 41, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Datums: 20.05.2010 09:52:33 bal003
Par - 44, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (929/Lm9)

Datums: 20.05.2010 09:53:57 bal004
Par - 66, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 20.05.2010 09:59:30 bal005
Par - 47, pret - 30, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1800/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 20.05.2010 10:02:41 bal006
Par - 23, pret - 14, atturas - 50. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” (1801/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 20.05.2010 10:09:23 bal007
Par - 48, pret - 34, atturas - 11. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 20.05.2010 11:20:46 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu (930/Lm9)

Datums: 20.05.2010 11:23:14 bal009
Par - 43, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (1800/Lp9), nodošana komisijām, pārbalsošanu

Datums: 20.05.2010 11:24:37 bal010
Slēgtais balsojums
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi (931/Lm9)

Datums: 20.05.2010 11:25:24 bal011
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi (932/Lm9)

Datums: 20.05.2010 11:34:52 bal012
Par - 41, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (33/P9)

Datums: 20.05.2010 11:37:41 bal013
Par - 42, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)

Datums: 20.05.2010 11:39:01 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1734/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:42:57 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1647/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:44:20 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1663/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:46:54 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1484/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:51:09 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:53:38 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1649/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:55:10 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1394/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 11:57:15 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (1743/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:04:31 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Invaliditātes likums (577/Lp9), 3.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:13:16 bal023
Par - 65, pret - 16, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Farmācijas likumā (1810/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:13:55 bal024
Par - 70, pret - 11, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1810/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:15:19 bal025
Par - 27, pret - 44, atturas - 15. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 04.06.2010. Grozījumi Farmācijas likumā (1810/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:16:32 bal026
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1769/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:17:31 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1739/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:19:10 bal028
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1747/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:20:21 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (1749/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:22:16 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1751/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:27:42 bal031
Par - 40, pret - 17, atturas - 31. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 12:28:48 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 13:37:51 bal033
Par - 21, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1738/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 13:38:36 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1738/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 13:46:13 bal035
Par - 46, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1742/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:19:51 bal036
Par - 45, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1742/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:22:47 bal037
Par - 38, pret - 39, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.06.2010. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1742/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:24:11 bal038
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” (1725/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:25:08 bal039
Par - 58, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību (1748/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:29:16 bal040
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Paziņošanas likums (1116/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:31:15 bal041
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (1779/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:32:33 bal042
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1787/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:33:51 bal043
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1730/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:38:51 bal044
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (1612/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:40:02 bal045
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1758/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:45:23 bal046
Par - 72, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Dzīvokļa īpašumu likums (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.1235) (49/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 14:58:27 bal047
Par - 23, pret - 61, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:14:18 bal048
Par - 19, pret - 55, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:17:42 bal049
Par - 19, pret - 55, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.227. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:18:32 bal050
Par - 19, pret - 51, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.233. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:19:19 bal051
Par - 18, pret - 59, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.238. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:20:03 bal052
Par - 21, pret - 53, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.243. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:20:37 bal053
Par - 18, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.245. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:21:24 bal054
Par - 19, pret - 55, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:23:29 bal055
Par - 19, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.249. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:26:38 bal056
Par - 53, pret - 14, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.279. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:27:21 bal057
Par - 19, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.283. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:27:58 bal058
Par - 21, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.286. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:28:50 bal059
Par - 18, pret - 49, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.292. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:30:20 bal060
Par - 66, pret - 15, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:34:50 bal061
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9), 2.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:36:23 bal062
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1790/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:36:55 bal063
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1790/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:39:38 bal064
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1795/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:40:24 bal065
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1795/Lp9), 1.lasījums

Datums: 20.05.2010 15:42:51 bal066
Par - 59, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas" (936/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.05.2010 15:44:16 bal067
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” ( Nr.1803/Lp9) (933/Lm9)

Datums: 20.05.2010 15:44:49 bal068
Slēgtais balsojums
Par - 57, pret - 20, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (936/Lm9)

Datums: 20.05.2010 15:45:17 bal069
Par - 56, pret - 19, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (937/Lm9)

Frakciju viedokļi
2010.gada 20.maijā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien Saeima tiešām strādāja daudz un strādāja ar veselu virkni svarīgu un sarežģītu problēmu.

Pēc PCTVL uzskata, likumprojekts numur viens šodien bija jaunā Maksātnespējas likuma projekts. Tas tika pieņemts pagaidām tikai otrajā lasījumā. Likums regulē firmas vai fiziskās personas bankrota procedūru. Privātpersonu parādi šodien Latvijā ir valsts mēroga nelaime numur viens. Šie parādi, kas pēc savas būtības ir ārējie parādi, sastāda aptuveni 13 miljardus latu un trīskārtīgi pārsniedz valsts ārējo parādu. Pēc dažādiem novērtējumiem, parādu verdzībā ir nokļuvuši aptuveni 400 tūkstoši ģimeņu.

Diemžēl tika noraidīti gandrīz visi tie daži desmiti priekšlikumu, kuri tādā vai citādā pakāpē atvieglotu parādnieku likteni. Starp citu, tika noraidīts absolūti unikāls PCTVL priekšlikums - parādnieks atbild pret kreditoru tikai ar to mantas daļu, kas kalpo par nodrošinājumu. Protams, ieķīlātais nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma spekulāciju bumam pārejot, ir būtiski krities cenā, un bankas - gadījumā, ja tiks pieņemts mūsu priekšlikums, - varētu ciest būtiskus zaudējumus. Bet tās taču savulaik arī bija veikušas īpašuma novērtējumu un tām vajadzēja novērtēt arī iespējamos riskus. Ja bankas to nebija izdarījušas, tad lai tagad uzņemas solidāru atbildību kopā ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Interesanti, ka visas Saeimas frakcijas, izņemot PCTVL, nešaubās, ka bankām būtu jāatdod ne tikai tas īpašums, kas tajās ir ieķīlāts, bet arī viss kredīts ar procentiem, atņemot parādniekam visu mantu.

Paši drosmīgākie priekšlikumi ir pagarināt atmaksāšanas periodu un atstāt šajā periodā parādniekiem daļu ienākumu, lai viņi nenomirtu no bada. Negatīvi balsošanas rezultāti pat par šiem puspasākumiem rada iespaidu, ka deputātu vairākums tieši bankās arī strādā vai, sliktākajā gadījumā, saņem tur atlīdzību.

PCTVL nepieder pie banku interešu lobistiem. Tieši pretēji! PCTVL īsteno programmu „Glābiet cilvēkus, nevis bankas!”. Zem mūsu spiediena tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, un parādu pastāvēšana vairs nav šķērslis sociālo pabalstu saņemšanai no pašvaldības.

Pēc frakcijas priekšlikuma pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā atbrīvo visus sociālo pabalstu veidus no aplikšanas ar tiesas ceļā veiktu parāda piedziņu. Mēs, PCTVL, izdarīsim visu iespējamo, lai maksimāli atvieglotu simtiem tūkstošu parādnieku likteni vēl esošās Saeimas pilnvaru laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimā bija ļoti sarežģīta tematika un tika izskatīti daudzi ļoti svarīgi likumi, kuri skar visu intereses.

Viens no tādiem likumiem, pie kuriem es gribu pakavēties, ir „Grozījumi Farmācijas likumā”, kurš ir jau desmit gadus vecs un joprojām vēl nav stājies spēkā; savulaik Valsts prezidente to bija atsūtījusi atpakaļ. Tagad vairākās farmācijas nevalstiskajās organizācijās, farmaceitu biedrībās ir liels satraukums par šā likuma būtību. Agrākais likums paredzēja, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem un ka arī veidot tās var tikai paši farmaceiti. Tagad šajos grozījumos, kurus izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ir paredzēta iespēja, ka var prakses veidot arī... ka farmaceitu prakses var veidot aptiekas; var veidot arī pašvaldības un arī citas personas, kuras nav farmaceiti... Bet īpašniekam jāslēdz līgums ar sertificētu farmaceitu, un tas nozīmē to, ka būtībā viņa neatkarība līdz ar to ir apdraudēta. Lai gan ir paredzēts, ka farmaceits savā profesionālajā darbībā būs brīvs, tas tomēr viņa brīvību zināmā mērā ierobežos. Tā ka noteikti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai būs vēl daudz darba, lai šo likumu sakārtotu un to varētu pieņemt.

Zaļo un Zemnieku savienība jau ļoti domā par nākamā gada budžetu, un šajā sakarā mums bija tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu, un mēs interesējāmies, kāda pašreiz veidojas finanšu situācija valstī un kādi varētu būt samazinājumi budžetam nākamajā gadā. Mēs esam par to, ka tiešām vajadzētu sagatavot budžetu līdz 1.oktobrim, lai nākamajai Saeimai būtu skaidrība par to, kāda būs situācija finanšu sfērā mūsu valstī, nevis līdz 1.septembrim, kā to ieteica Tautas partija. Jo būtībā divi kvartāli tad būs zināmi; būs zināms, kāda būs finanšu aprite mūsu valstī, un tad varēs labāk prognozēt nākamā gada budžetu.

Tāpat tika apspriests ar Latvijas Bankas prezidentu jautājums par lata devalvācijas vai revalvācijas sekām, kādas varētu iestāties Latvijā. Viņš ļoti negatīvi attiecībā pret abām izteicās, tā ka latam jāpaliek tādam, kāds tas ir, un tikai tad mēs varam veiksmīgi arī samazināt savus izdevumus, tālāk attīstīt savu ekonomiku.

Tā ka būtībā stāv mums priekšā liels darbs, gatavojoties gan Saeimas vēlēšanām, gan veidojot nākamā gada budžetu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien bija ļoti intensīva Saeimas sēde ar ļoti daudziem svarīgiem likumprojektiem un lēmumiem.

Vispirms jāteic, ka tiešām ir patiess gandarījums, ka šodien beidzot, pēc vairāku nedēļu darba, tika nodots komisijām likumprojekts, kas paredz, ka valsts budžets ir jāiesniedz Saeimā līdz vēlēšanām. Jāpiekrīt Strazdiņa kungam, ka nav jau tik svarīgi - 1.septembris vai 1.oktobris; svarīgi ir tas, lai budžeta projekts būtu līdz vēlēšanām iesniegts, lai tiešām iedzīvotāji, vēlētāji, gan tautsaimniecībā, gan valsts iestādēs strādājošie, varētu saprast, kas tad īsti viņus sagaida nākamajā gadā; lai nebūtu situācija, ka līdz vēlēšanām tiek solīts kaut kas viens, bet uzreiz nākamajā dienā pēc vēlēšanām visi šie solījumi tiek aizmirsti.

Otrām kārtām, es domāju, ka bija nozīmīgs balsojums arī par to, ka banku restrukturizācijai ir nepieciešama lielāka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas uzmanība. Mēs paredzam uzlabot šo likumprojektu tā, lai būtu ieviesta arī parlamentārā kontrole un šis likumprojekts tiktu izveidots tā, ka beigu beigās visi valsts ieguldītie līdzekļi ilgākā termiņā atgriežas atpakaļ sabiedrības rīcībā. Jo mūs tiešām uztrauc situācija, kas pašlaik notiek ar „Parex banku”, īpaši beidzamā darījuma gaismā. Proti, Baltkrievijā pelnoša līzinga kompānija, kas piederēja „Parex bankai” un kas pagājušogad nopelnījusi 800 tūkstošus latu, tika pārdota tikai par 100 dolāriem un nesaprotamu ieņēmumu daudzumu pēc diviem gadiem.

Vēl. Bija nozīmīgi tas, ka Satversmes tiesas tiesneša amatā tika ievēlēta Vineta Muižniece, cilvēks ar izcilu pieredzi juridiskajā jomā. Es domāju, ka tā ir ļoti laba izvēle un tā palīdzēs Satversmes tiesai saglabāt augstu darba kvalitāti.

Diemžēl netika atbalstīta neuzticības izteikšana iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mūsu pārliecība ir tā, ka Mūrnieces kundzei, kas tomēr regulāri pieļāva pārlieku lielu spēka pielietošanu, vajadzēja atkāpties pašai šajā situācijā. Diemžēl politiskās atbildības izpratne vēl arvien ir tāda savdabīga Latvijā. Es domāju, jebkurā civilizētā valstī ministri nevarētu pēc šādiem notikumiem palikt amatā, bet nu... Saeimas balsojums, protams, jārespektē.

Starp daudzajiem likumprojektiem bija divi ļoti nozīmīgi likumprojekti.

Viens no tiem ir galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par publiskajiem iepirkumiem. Tur ir ļoti būtiska jauna norma, kas paredz, ka, lai piedalītos publiskajos iepirkumos, ir jābūt nomaksātām algām vismaz 70 procentu apmērā no nozarē vidējā. Tas būtiski atvieglos dzīvi tiem biznesmeņiem, kas legāli maksā nodokļus. Tātad nevarēs iepirkumos piedalīties tie, kas faktiski maksā lielāko algas daļu aploksnēs un nodarbojas ar dempingu, un līdz ar to faktiski grauj tautsaimniecības vidi kopumā.

Un visbeidzot tiešām otrajā lasījumā - pēc milzīga darba Tautsaimniecības komisijā! - tika pieņemts likumprojekts „Maksātnespējas likums”. Jāteic, ka tas ir tāds kompromisa variants, kur ir ņemtas vērā visu pušu intereses. Un jāteic, ka būtībā par šo jautājumu tika panākts darba grupā kompromiss starp visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot kredītņēmējus. Jo - atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, ka kredītņēmējiem, pat ja tika pārdota visa viņu manta, bija saistības jāpilda 20 gadus, - šeit, šajā regulējumā, paredzēts, ka bankas būtisku daļu saistību norakstīs. Ja kredītņēmējs būs dzēsis vismaz 50 procentus no savām kopējām saistībām, tad viņš vispār no šā parādu jūga tiks ārā jau pēc viena gada, un maksimālais termiņš, kādā viņam vēl būs jāturpina maksāt 30 procenti no saviem ienākumiem, ir četri gadi. Tas ir būtisks pavērsiens par labu kredītņēmējiem.

Nevar piekrist, ka šis process ir izdevīgs bankām, jo bankām būs jānoraksta būtiska daļa šīs aizdotās naudas. Bet savukārt tie piedāvājumi, kuri bija kardināli un kuri teica: „Noliec tikai mājas atslēgas un esi brīvs!” - nozīmētu, ka faktiski šī starpība būtu jāsamaksā pārējiem kredītņēmējiem - tiem, kas turpina maksāt par kredītiem. Tas sadārdzinātu kredītprocentus, jo skaidrs, ka bankas jau šo naudu vienkārši nenorakstītu.

Tādēļ vēlreiz saku, ka šis ir saprātīgs kompromiss. Bet, protams, vēl uz trešo lasījumu ir iespējami uzlabojumi, ja tie ir samērīgi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.

„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka līdzekļi, kas uzkrāti pensiju sistēmas 2.līmenī, pensionāra nāves gadījumā jānodod viņa mantiniekiem. Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi atbilstošu labojumu Valsts fondēto pensiju likumā.

Pēc 2009.gada datiem, tā sauktajā pensiju sistēmas 2.līmenī iesaistījusies puse no valsts iedzīvotājiem - vairāk nekā miljons cilvēku. Sociālais nodoklis no katras darba algas Latvijā ir 33 procenti, un lielākā tā daļa - 20 procenti - tiek novirzīta pensiju sistēmas uzturēšanai. Katram topošajam pensionāram ir tiesības izraudzīties sava pensijas kapitāla pārvaldītāju, cerot, ka līdz vecumdienām izdosies uzkrāt puslīdz pieņemamu summu.

Rodas būtisks jautājums: vai pensionārs varēs izmantot savu uzkrājumu? Dzīves ilgums Latvijā nav liels, turklāt pastāvīgi notiek diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Atbilstoši likumam pašlaik pensiju sistēmas 2.līmeņa uzkrājumi kapitāla īpašnieka nāves gadījumā netiek nodoti mantojumā viņa dzīvesbiedram vai bērniem, bet gan paliek valstij. Tas ir netaisnīgi. Pensijas kapitāls ir konkrēta nodokļu maksātāja, nevis valsts īpašums. Tieši tajā aspektā jau ir principiālā atšķirība no pensiju sistēmas 1.līmeņa. Tikai pašam nodokļu maksātājam - kapitāla īpašniekam - ir tiesības lemt par naudu, tātad arī izlemt, kas to mantos viņa nāves gadījumā.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka pensijas kapitāls tā īpašnieka nāves gadījumā jānodod personai, ko testamentā norādījis pats īpašnieks, vai arī mantiniekiem, atbilstoši Civillikuma normām. Piebildīšu, ka analoģiska mantošanas shēma darbojas attiecībā uz pensiju sistēmas 3.līmeni, kurā dalība ir brīvprātīga. Atbilstoši 2009.gada datiem, pensiju sistēmas 2.līmenī obligāti ir jāpiedalās vairāk nekā 627 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Obligāti tas ir cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija un kuriem reformas ieviešanas laikā bija ne vairāk par 30 gadiem. Vēl apmēram 400 tūkstoši cilvēku, kuri 2001.gada jūlijā bija 30-50 gadu vecumā, pensiju sistēmas 2.līmenī iesaistījušies brīvprātīgi.

Šodien man ir liels prieks par to, ka „Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts bez debatēm tika nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, un es ceru, ka tuvākajā laikā mūsu likumprojekts tiks pieņemts arī trešajā, galīgajā, lasījumā, jo esmu pārliecināts, ka pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrātajiem līdzekļiem jābūt mantojamiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Guntim Bērziņam. Lūdzu!

Labdien, cienītie radioklausītāji! Tik tiešām var piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka šodien Saeimas sēde bija ļoti sarežģīta. Un diemžēl arī nācās skatīt daudzus gan opozīcijas iesniegtos populistiskus likumprojektus, gan arī dažādus grozījumus.

No „Jaunā laika” viedokļa, es domāju, vislielākais gandarījums mums ir par to, ka tomēr netika pieņemts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mēs uzskatām, ka Linda Mūrniece ir veikusi savu darbu ļoti profesionāli, ļoti sekmīgi. Viņai arī ir liels atbalsts no Iekšlietu ministrijas darbinieku, no policistu, no ugunsdzēsēju puses, un tāpēc mēs esam gandarīti par šo Saeimas tomēr saprātīgo lēmumu.

Attiecībā uz likumprojektiem, kas šodien tika skatīti, jāteic, ka bija daudzi, kas saistījās vai nu ar finansēm, vai ar dažādiem nodokļiem. Šeit es gribētu pieminēt trīs šādus likumprojektus.

Pirmkārt. Ministru kabinets ir iesniedzis un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatījusi pirms pirmā lasījuma likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Tur paredzēti trīs galvenie grozījumi, kas, manuprāt, arī klausītājiem varbūt liksies ļoti svarīgi.

Pirmais grozījums. Saskaņā ar pašreizējo likumu nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt pašvaldībām informāciju par objektiem, kas nav apliekami ar nodokli. Savukārt likumprojekts paredz, ka turpmāk šāda informācija būs jāiesniedz tikai tajos gadījumos, kad notikušas kaut kādas maiņas.

Otrais nopietnais likuma grozījums, kas paredzēts šajā likumprojektā, ir šāds. Pašreiz attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi darbojas ierobežojums: 25 procenti. Respektīvi, nodoklis nevar pieaugt vairāk kā par 25 procentiem. Taču šis ierobežojums darbojas tikai līdz šā gada beigām. Bet likumprojekts paredz, ka šo ierobežojumu turpinās ievērot vēl arī līdz 2011.gada beigām.

Un trešais likuma grozījums, kas paredzēts šajā likumprojektā, ir šāds. Pašlaik nav precīzi definēta lauksaimniecības zeme, kas netiek izmantota, un likumprojekts paredz šīs neizmantotās zemes aprakstu noteikt daudz precīzāk.

Diemžēl starp nodokļu un finansiālajiem likumprojektiem bija divi arī tādi, kurus varētu apzīmēt kā populistiskus un kuri diemžēl tika pieņemti pirmajā lasījumā. Pirmais bija „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru iesniedza „Saskaņas Centrs” un kurš paredz, ka tiek mainīts pants, uz kura pamata pašlaik notiek „Parex bankas” restrukturizācija. Šā grozījuma mērķis ir faktiski šo restrukturizāciju vai nu padarīt sarežģītāku, vai, sliktākajā gadījumā, pat padarīt neiespējamu. Mēs uzskatām, ka šis ir ļoti nevēlams solis, jo tas nozīmētu, ka, iespējams, paies daudz ilgāks laiks vai pat būs ļoti grūti atgūt tos līdzekļus, kas ir apmēram 800 miljoni latu, ko Latvijas valdība ir ieguldījusi „Parex bankas” restrukturizācijā. Šī ir nodokļu maksātāju nauda, un, mūsu uztverē, šo naudu ir nepieciešams atgūt pēc iespējas ātri. Un tāpēc likumprojekts, kas paredz šo procesu padarīt sarežģītāku, mūsu uztverē, ir ļoti nevēlams.

Otrais likumprojekts, ko es gribu pieminēt, ir tas, kas šodien tika diemžēl nodots manai komisijai - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai - un kas paredz, ka budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Tas varbūt izklausās tāds vilinošs grozījums, bet diemžēl tam nav lielas praktiskas nozīmes, jo tas nozīmē, ka tiks sagatavots likumprojekts, tiks izšķiests daudz enerģijas, daudz darba gan Finanšu ministrijā, gan daudzās citās ministrijās, bet šis darbs diemžēl būs daļēji veltīgs, jo likumprojekts kā tāds... budžets būs jāpārstrādā pēc vēlēšanām, lai tas varētu atbilst tām nostādnēm, kuras vēlas partijas, kuras vēlēšanās tiks ievēlētas.

Nav pareizi, ko opozīcija šeit apgalvo, - ka, ja sagatavošot šādu budžeta projektu, varēšot redzēt skaidri, par ko balsot. Es tikai gribu klausītājiem atgādināt, ka tas, par ko katram vajadzēs izšķirties un balsot, būs redzams katras partijas programmā. Tā ir katras partijas programma attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz strukturālajām reformām, attiecībā uz valsts ekonomiku. Šīs būs tās galvenās lietas, ar ko katra partija ies uz vēlēšanām.

Nav faktiski vēlams, ka vēl papildus tiks sagatavots šāds... nu, faktiski kaut kāds kompromisa budžets... tāds, kas būtu kompromiss no pašreizējās koalīcijas puses. Jo ļoti iespējams, ka tā koalīcija, kas tiks veidota pēc vēlēšanām, atšķirsies no tās, kura pašlaik eksistē, un tātad atšķirsies arī nostādnes, kādas tiks noteiktas attiecībā uz budžetu.

Tā ka kopsummā, klausītāji, es gribu teikt, ka diena bija ļoti sarežģīta, bet, neskatoties uz šiem apgrūtinātajiem un sarežģītajiem apstākļiem, tomēr partija „Jaunais laiks” ir pārliecināta, ka Dombrovska valdība sekmīgi turpinās savu darbu līdz vēlēšanām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Bērziņa kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien otrajā lasījumā pieņemts ļoti apjomīgais likumprojekts „Maksātnespējas likums”, kur daudzus priekšlikumus bija iesniegusi arī mūsu frakcija; tos gatavoja bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Daļa no tiem ir ņemta vērā, daļa - ne, daļa tika savukārt iestrādāta komisijas priekšlikumos. Esam balsojuši par otro lasījumu kopumā „par”, kaut arī ne ar visu likumprojekta apspriešanas un gatavošanas gaitu esam apmierināti; par to arī sīkāk runāts partijas paziņojumā, kas tiek šodien darīts zināms masu saziņas līdzekļiem.

Galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts „Invaliditātes likums”, kas tapis vairāku gadu ilgā darbā, aktīvi piedaloties gan Sociālo un darba lietu komisijai, gan invalīdu organizācijām, gan ārstiem, gan dažādām medicīnas iestādēm. Cerams, ka šis likums arī spēs sekmīgi darboties, jo tas pakāpeniski stāsies spēkā, sākot ar nākamo gadu, bet vairāki panti stāsies spēkā tuvāko divu gadu laikā, jo, saprotams, šeit runa par finansējumu, kas acīmredzot momentāli nevarētu visos gadījumos būt.

Neuzticības neizteikšana iekšlietu ministrei - tas fakts norādīja tikai uz to, ka valdības partijām ir neliels pārsvars Saeimā. Un droši vien šis nelielais pārsvars Saeimā saglabāsies līdz pat vēlēšanām.

Vairāku tādu opozīcijas iesniegtu likumprojektu nodošana komisijām un pieņemšana pirmajā lasījumā, kuri skar banku politiku, budžeta pieņemšanu un nodokļu politiku, liecina par to, ka liels slogs šajā priekšvēlēšanu laikā tomēr gulsies tieši uz valdības ekonomisko un nodokļu politiku. Šeit krietni liels darbs būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo, neapšaubāmi, vairāki no šiem priekšlikumiem, kurus tālāk analizēs Saeimā, tomēr ir vērtējami kā populistiski. To skaitā ir atkārtoti iesniegtais priekšlikums par nepieciešamību iesniegt budžeta projektu Saeimā jau uz 1.septembri.

Neapšaubāmi, vēlēšanu gadā budžetu pieņem jaunā Saeima. Šo budžetu jaunajā Saeimā iesniegs jaunā valdība. Līdz ar to doma, ka varētu iesniegt budžetu šeit, Saeimā, uz 1.septembri, nozīmē tikai vienu - ka budžets šeit sešdesmit dienas vai mazliet ilgāk bez kustības gulēs. Pa to laiku makroekonomiskie skaitļi, kas raksturos valsts attīstības iespējas nākamajā gadā, jau būs mainījušies, līdz ar to tie skaitļi būs visai būtiski jākoriģē. Tā ka šī budžeta iesniegšana vairāk ir domāta vēlētāju tracināšanai, proti, ar vienu domu: ja ekonomiski spiedīgos apstākļos budžets nebūs ļoti rožains, tas daudziem varētu nepatikt, līdz ar to valdības partijas varētu būt nepopulārākas nekā opozīcijas partijas. To iesniedzēji acīmredzot ir domājuši. Reālā darba gaitai, protams, jābūt citai: budžeta uzmetumam jābūt gatavam uz oktobra beigām, lai nākamā valdība, ja tā sekmīgi tiks izveidota novembra pirmajās nedēļās, līdz novembra beigām budžetu un budžeta paketi paspētu sagatavot un Saeima, ja būs labvēlīgi apstākļi, varētu šo budžetu pieņemt jau līdz Ziemassvētkiem. Tas, protams, būtu ideāli. Protams, valdībai, kas prognozēs nākamā gada attīstību, jābūt gatavai līdz vēlēšanām paskaidrot tādas lietas: kā kopumā attīstās tautsaimniecība, kādas ir ieņēmumu prognozes nākamajā gadā, kādas ir tautsaimniecības attīstības galvenās prognozes, līdz ar to - cik liela daļa konsolidācijā, kuras cipari svārstās kaut kur starp 400 un 500 miljoniem, varētu tikt iegūta uz papildu ieņēmumu rēķina sakarā ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu un cik liela daļa tomēr būs jāveic uz saīsināšanas rēķina. Tas, protams, ir pats smagākais, un tas sabiedrību, protams, interesē pirmām kārtām. Jo lielāka būs pirmā daļa - ieņēmumu pieaugums -, jo mazāka, protams, būs otra daļa - izdevumu samazināšana.

Protams, valdības pienākums būtu dot aptuvenus skaitļus vēl līdz vēlēšanām, lai nebūtu patīkamu vai nepatīkamu pārsteigumu šajā pēcvēlēšanu periodā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

Godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā darbs iesākās ar klusumu brīdi. Arī „Pilsoniskā Savienība” izsaka Aleksandra Golubova radiniekiem dziļu līdzjūtību sakarā ar viņa pāragro aiziešanu mūžībā.

Šodien bija nervoza diena. Bija jūtams, cik grūti ir strādāt mazākumvaldībai, un līdzsvars „opozīcija - pozīcija” bija ļoti ātri izmaināms.

Saeima šodien atbalstīja arī divus opozīcijā esošo partiju priekšlikumus. Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu), un otrs likumprojekts bija tas, par ko jau deputāti pirms manis runāja, - par tā termiņa izmaiņām, kādā budžets iesniedzams Saeimā. Opozicionāri prasīja, lai budžets Saeimā tiktu iesniegts līdz 1.septembrim. Valdība, protams, jau tagad strādā pie budžeta sagatavošanas, tiek izstrādāts grafiks, kādos termiņos attiecīgās ministrijas iesniegs savus priekšlikumus, un budžets tiks sagatavots, bet par termiņu, kādā tas iesniedzams Saeimā, ir vēl jādiskutē - vai termiņa izmaiņas ir nepieciešamas. Jo Saeima, nākamā Saeima, nav obligāti spiesta izskatīt to budžeta projektu, ko ir iesniegusi iepriekšējā Saeima. Labākais variants būtu, ja Ministru kabinets tiešām sagatavotu pilnībā šo budžeta projektu un iesniegtu Saeimai, un nākamā ievēlētā Saeima tad varētu lemt - uzlabot, neuzlabot, pamainīt.

Jā, nav viegli strādāt mazākumvaldībā! Tomēr lēmuma projekts par Lindas Mūrnieces atstādināšanu no iekšlietu ministres amata neguva vairākuma atbalstu Saeimā. Jāteic, ka bija 48 balsis „par” un arī viens „atturīgais” deputāts atbalstīja Lindas Mūrnieces palikšanu amatā, un „pret” bija tikai 44 deputāti. Jāteic, ka par likumprojektiem, kurus es minēju iepriekš, balsojums bija citādāks: 48-49 balsis bija opozīcijas pusē. Un jāteic arī, ka liela ietekme bija tam, ka vairāki deputāti atradās Čehijas delegācijas pieņemšanā tajā laikā, kad notika atbildīgie balsojumi.

Vēl. Es gribu piezīmēt, ka tauta vēlas atklātību gan par algām, gan par procesiem, kas notiek politikā. Un tāpēc arī šodien, kad runājām par Lindas Mūrnieces iespējamo demisiju, daudzi deputāti vairāk runāja par Neo aktivitātēm, un vienīgi bija jābrīnās, ka šoreiz netika pieminēts ne „Gredzenu pavēlnieks”, ne arī neīstais meteorīts un citi tādi tautas... tautā atbalstu guvuši notikumi.

Un šajā sakarībā gribu minēt, ka „Pilsoniskās Savienības” deputāti grib arī, lai būtu pilnīga skaidrība likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pašreiz tiek gatavoti priekšlikumi, kurus izskatīs jau nākamajā nedēļā Saeimas sēdē galīgajā lasījumā, - par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes pārstāvju algām. Pārmērīga dubultošana - vairākas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējā likumā noteikto - protams, nav nekādā veidā atbalstāma.

Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanas. Šis bija ārkārtīgi nozīmīgs process: kurš cilvēks pārstāvēs Satversmes tiesu turpmāk Saeimā... turpmākajos gados? Tika ievēlēta Vineta Muižniece, un balsu pārsvars bija liels: „par” viņu nobalsoja 52 deputāti, 41 bija „pret”. Par otru kandidāti nobalsoja tikai 28 deputāti, 65 - „pret”. Jāteic, ka, manuprāt, Muižnieces kundzei, kurai ir ļoti liela un nozīmīga loma bijusi politikā kā Tautas partijas deputātei, kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājai, Satversmes tiesā būs grūti atdalīt savu objektīvo viedokli no Tautas partijas politiskā viedokļa, jo viņa ilgi ir strādājusi Juridiskās komisijas vadībā un bieži vien ir vairākuma atbalstu guvuši Tautas partijas ierosinājumi. Un, ja tie tiks apstrīdēti, nevarētu... es nevarētu apgalvot, ka viņas viedoklis varētu būt visai objektīvs. Diemžēl šis balsojums par Vinetu Muižnieci var iedragāt uzticību Satversmes tiesai. Satversmes tiesai līdz šim bija tāds kā... nu, tāds svētuma oreols... Tā tik tiešām labvēlīgi atrisina sabiedrībai grūti lemjamus jautājumus.

Gribētos runāt arī nedaudz par grozījumiem Farmācijas likumā. 70 deputāti lielā vienprātībā nobalsoja par to, ka šis likums ir jāatver. Acīmredzot Aijas Barčas vadītajā komisijā tiks izstrādāti vēl citi grozījumi, nekā tie, kas bija ietverti pašreizējā sagatavotajā likumprojektā, kurš tika nodots izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Šeit saduras divu... divas dažādu biznesa pārstāvju grupas: vieni ir farmaceiti, kuri saka, ka likumu varbūt arī nevajag izmainīt nemaz, jo farmaceitiem ir jāpārņem iniciatīva zāļu tirgū, un otri - pārējie uzņēmēji, kuri ļoti aktīvi arī Saeimā mēģina virzīt savus lobētos priekšlikumus, ka jāsaglabā joprojām, arī pēc šiem 10 gadiem, kas bija tāds kā pārejas periods, jebkuram uzņēmējam tiesības nodarboties zāļu tirgū. Jā, te būs ārkārtīgi lielas debates, un ir jāmēģina rast kāds kompromisa variants. Iespējams, ka var būt neliels... vēl par apmēram gadu pagarināms šis pārejas periods. Tā jau vienmēr gadās: tiklīdz nosaka kaut kādu datumu, līdz kuram darbojas viens vai otrs likums vai likuma norma, tad, šim datumam tuvojoties, sākas ļoti asas debates.

Ļoti vērtīgi bija tas, ka mēs šodien varējām izdarīt grozījumus Kredītiestāžu lik... Es atvainojos! ... ka mēs šodien izdarījām grozījumus Maksātnespējas likumā, un šajā likumā tik tiešām ir atrasts zināms kompromiss. Bet tas ir vēl tikai otrais lasījums, un sagaidāmi daudzi balsojumi vēl nākamajā lasījumā.

Bet - pretēji Budžeta komisijas lēmumam - šodien tika nodoti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kurus iesniedza „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti. Tos atbalstīja arī lielākā daļa no opozīcijas. Šie grozījumi, iespējams, liegs veikt „Parex bankas” restrukturizāciju un var radīt ārkārtīgi lielus zaudējumus Latvijas valstij.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ir izskatījusi vairāk nekā 50 dažādus jautājumus - gan likumprojektus, gan lēmumu projektus.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija neuzticības izteikšana iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mūrnieces kundzes darbībā ir konstatēta virkne kļūdu, taču šobrīd aktuālākais ir jautājums par nesamērīgu vēršanos pret žurnālisti, veicot kratīšanu viņas dzīvoklī, un tā dēvētā Neo aizturēšana. Taču ne mazāk pārspīlēta bija pērn notikusī ministres sankcionētā bruņotas specvienības vēršanās pret pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēkiem Bauskā, kuri aizstāvēja slimnīcas saglabāšanu šajā pilsētā. Smaga un neatgriezeniska kļūda, ko mēs gan sajutīsim tikai ilgtermiņā, ir arī Policijas akadēmijas likvidēšana. Mūsu frakcija atbalstīja Muižnieces kundzes demisiju, taču es vēlos izteikt arī savu personīgo viedokli un atzīt, ka... Personīgi sadarbojoties ar Mūrnieces kundzi dažādos jautājumos, varu teikt, ka viņa rīkojas ātri un profesionāli. Kļūdas nepieļauj tikai tie, kuri neko nedara! Taču šīsdienas balsojums, lai gan Mūrnieces kundze palika amatā, ir skaidrs signāls tam, ka, ja atkārtoti tiks pieļautas rupjas kļūdas, ministrei būs jāatbild par tām ar savu amatu.

Vēlos arī pieminēt, ka šodien par Satversmes tiesas tiesnesi tika apstiprināta Saeimas deputāte Vineta Muižniece. Muižnieces kundzei ir ārkārtīgi liela pieredze gan tieslietu ministres amatā, gan ļoti atbildīgi un profesionāli vadot Saeimas Juridisko komisiju, gan arī strādājot par Valsts prezidenta padomnieci likumdošanas jautājumos. LPP/LC uzskata, ka Muižnieces kundzes apstiprināšana par Satversmes tiesas tiesnesi dos pozitīvu ieguldījumu Satversmes tiesas darbībā.

Vēl. Ļoti būtiski ir arī tas, ka šodien ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz, ka valdībai nākamā gada budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Tas neļautu premjeram Dombrovskim un finanšu ministram Repšem tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām maldināt sabiedrību, sakot, ka pensijas netikšot samazinātas, bet nākamajā dienā pēc vēlēšanām pensijas samazināt, atņemt pabalstus strādājošiem vecākiem un tā tālāk. Protams, galīgo lēmumu pieņems nākamā valdība un Saeima, taču par to, kas tiks griezts un samazināts pensionāriem, vecākiem ar bērniem, uzņēmējiem, darba ņēmējiem, pašvaldībām, katram no mums ir jāzina pēc iespējas ātrāk. Savlaicīga budžeta sagatavošana ļaus arī izvairīties no budžeta līdzekļu pārtērēšanas nākamā gada sākumā; šāds pārtēriņš nozīmētu, ka pēc tam līdzekļus samazināt būtu vēl sāpīgāk.

Un nobeigumā es vēlos izteikt arī visdziļāko līdzjūtību mūsu cienījamā kolēģa Saeimas deputāta Aleksandra Golubova tuviniekiem, draugiem un darba biedriem sakarā ar viņa pēkšņo un pāragro aiziešanu mūžībā.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!