Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas septītā sēde

2010.gada 11.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2010.gada 11.februāra sēdi.

Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Circenes, Seiles, Brigmaņa, Šķestera un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „par”.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Un cienījamie kolēģi! Priekšlikums nodot komisijai jautājumu par Mērsraga un Rojas novadu nav saistīts ar nosaukumu, dažiem kvadrātkilometriem zemes. Tas ir pirmais precedents izkropļotai izpratnei par iedzīvotāju tiesībām savā dzīvesvietā.

2008.gada 11.decembrī, naktī, kad Saeimas sēdē tika diskutēts likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, es uzsvēru, ka esmu par reformu, esmu par novadiem, es neesmu pret reorganizāciju Latvijā. Taču es esmu par tādām izmaiņām, par tādu reformu, kas uzlabo šo novadu iedzīvotāju dzīves apstākļus un nodrošina pieejamību pakalpojumiem vismaz iepriekšējā līmenī. Par tādu reformu, kas atbilstu 2005.gadā prezentētajai vīzijai par zinātnes centriem, par tehnoloģiski industriālajiem parkiem ārpus Rīgas, kā tas tika solīts. Pilnīgi noteikti es neatbalstu, ka katrā mazā pagastā ar 500 iedzīvotājiem vajadzētu skolu un slimnīcu, taču arī šiem iedzīvotājiem vajag nodrošināt iespēju saņemt šo pakalpojumu.

Konkrēti par Mērsragu. Likvidējot slimnīcas pakalpojumus Talsos, mērsradzniekiem tuvākā slimnīca ir Tukumā, taču vēsturisku apstākļu dēļ uz Tukumu sabiedriskā transporta praktiski nav, taču arī nekādi pasākumi, lai šo stāvokli labotu, nav veikti.

Vēl. Ja jau mērsradznieki vēsturiski zvejojuši zivis, kāpēc teritoriālās reformas dēļ būtu jāsamazina zvejas tīklu un murdu skaits Mērsraga iedzīvotājiem, saglabājot pilnu šo skaitu Rojā?

Šāgada attīstībai Rojai plānoti turpat 500 tūkstoši latu, Mērsragam - 22 tūkstoši. Tas ir apmēram 20 reizes mazāk. Ir runa par samērības principu.

Par priekšlikuma atbilstību pašreizējam likumam. Likuma 7.panta otrā daļa norāda uz nosacījumiem, kā tiek izveidoti vai likvidēti novadi. Un šā paša likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šim kritērijam: ne mazāk kā 4 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Un šādi novadi jau ir - tā ir Baltinava, tā ir Sēja un vēl daži.

Es uzskatu, ka nevajag radīt valstī priekšlaicīgu teritoriju pārsadali, bet novērst pārprastu varas demonstrēšanu uz iedzīvotāju rēķina, pasliktinot viņu dzīves apstākļus. Es aicinu atbalstīt priekšlikuma nodošanu komisijai, lai nopietni diskutētu par strukturālo reformu mērķi iedzīvotāju interesēs, lai lēmumi nebūtu sasteigti. Priekšlikumā noteiktais termiņš Rojas un Mērsraga novadu izveidošanai ir piedāvāts šāds: pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā. Trīs gadi ir pietiekams laiks, lai pierādītu, vai trūkumi ir novēršami šajā gadījumā vai labāk ir tomēr saimniekot atsevišķi, lai nevajadzētu teikt kā mērsradzniekiem: „Bijām attīstības centrs, kļuvām par nomali. Daudzi uzskata, ka ar to jāsamierinās, mēs tam nepiekrītam.”

Paldies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „pret”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neiebilstu un arī Tautas partija neiebilst pret to, ka deputāti var izmantot Satversmē noteiktās tiesības un ka deputāti var visu. Aizbraukt, piemēram, uz kādu konfliktējošu rajonu Latvijā, pēc tam savākt piecus parakstus un teikt, ka tā mēs konfliktu novēršam. Un neviens jau nenoliedz to, ka minētajā teritorijā starp divām ostām, ņemot vērā vadītāju un cilvēku ambīcijas, konflikts ir radies, un tas ir jānovērš.

Bet es vēlos jums nolasīt likuma 7.pantu, kurā runāts par kārtību, kādā mūsu Latvijā ir iespējamas teritorijas izmaiņas, un likumdevējs, tas ir, Saeima, to jau ir paredzējis. Un šī kārtība ir: „[..] novadus, izvērtējot valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā.” Tāpēc šajā gadījumā deputātu lielā iniciatīva ir vienkārši vēlēšanās iejaukties pielikumā un pateikt, kādai Latvijai jābūt.

Tādā gadījumā, cienījamie iesniedzēji, jums būtu vajadzējis labot arī šā likuma 7.pantu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Izlabosim!”) un noteiktās kārtības vietā būtu jāieraksta šis varenais teikums, kas īpaši aktuāls kļūst priekšvēlēšanu laikā: „Deputāti var visu!”

Tāpēc mēs jau komisijā esam izvērtējuši tālākās sekas un darbību. Šis likumprojekts, ja arī tas nonāktu komisijā, - kas varbūt arī būs pareizi, ja jūs tā nobalsosiet, - tiks nodots Ministru kabinetam, tiks izvērtēts... jau šodien tur atrodas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas cilvēki (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Beidzot! Trīs mēnešus gaidīja!”)... Ministru kabinetā par to debatēs, būs atzinums, un tikai tad tas atgriezīsies Saeimā.

Bet viens šāds precedents var radīt ļoti lielu reakciju, ļoti lielas tālākās sekas. Jo iedomāsimies: nākamais deputāts - īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā - aizbrauks uz Krievijas pierobežu, arī saskatīs konfliktu un arī iesniegs prasību kaut ko atdalīt no Latvijas, kaut kā citādi sadalīt vai uztaisīt autonomiju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Māri, atkal par krieviem! Kā tev nav kauna!”)

Es domāju, ka, neskatoties uz to, ka priekšvēlēšanu laiks acīmredzot ir sācies, Saeimas lielākais pienākums būtu saglabāt atbildības sajūtu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Circenes, Seiles, Brigmaņa, Šķestera un Bērziņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Brīvību Mērsragam!”) Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 14, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts, neapmaksāts atvaļinājums deputātam Kabanovam piešķirts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības apakšsadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē šo lēmuma projektu, tika saņemts arī paša tiesneša iesniegums par atbrīvošanu no amata sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, kurā ir iespējams ieņemt tiesneša amatu. Komisija aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skatām steidzamības kārtībā iekļauto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Atbildīgā komisija saņēmusi divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. - likumprojekta 2.panta izslēgums, ko piedāvā juristi. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu. Arī to atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Aicinu jūs darīt līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Un aicinu nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā par šo filigrāni sagatavoto dokumentu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1640/Lp9 - „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja trīs iesniegtos priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanos. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Skaidrīte Pilāte.

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr.1581/Lp9). Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu Saeimu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

S.Pilāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Iekšējā audita likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Iekšējā audita likums”. Saņemti ir četrpadsmit priekšlikumi. Visi komisijas atbalstīti.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 3.priekšlikums. Arī tas ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 4. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 5. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Gudrs deputāts!”) Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu daļu numerāciju un atsauces pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 6. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 7. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Arī ir atbalstīts. Viņš ir dūšīgi strādājis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 8., 9. un 10.priekšlikums attiecas uz 6.punktu. Tātad 8. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 13. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 14.numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. Paldies.

Tā... Un nu lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Iekšējā audita likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts

B.Rivža. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Arhīvu likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri un grūti strādājot, ir sagatavojusi 123 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 4. - parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts savukārt 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 6. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Tāpat komisija ir reaģējusi attiecībā uz Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 10. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta 14.punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 13. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta 17.punktu. Ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19. un 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 20. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tāpat komisija ir atbalstījusi 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 26., 27. un 28. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Daļēji atbalstīti un iekļauti 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 29. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Arī ir iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā... es atvainojos, 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizētu 4.panta redakciju. Ir, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tādējādi arī 34.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tālāk seko 36. - ārlietu ministra Māra Riekstiņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts divos priekšlikumos - 39. un 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 37. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Komisija ir daļēji atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu - 38.priekšlikumu -, iekļaujot 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav neiebildumu.

J.Lagzdiņš. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt jaunu 6.panta redakciju, proti, atbalstīt 39.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes iesniegtais 42.priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 7.pantu. Pilnībā ir atbalstīts, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 46. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums par 8.panta otro daļu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 47. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Aicinu arī parlamentu atbalstīt 47. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 48. un 49. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 52. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to mums jāatbalsta 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 55. un 56. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir redakcionāla rakstura un ir par 11.pantu. Ir atbalstīti abi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 58. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Un arī 60. - Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Tas ir daļēji atbalstīts. Tie iekļauti 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 62.priekšlikums, kuru iesniegusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tāpat daļēji komisija ir atbalstījusi 63. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un iekļāvusi 64. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Pārejam pie 65.priekšlikuma. To iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 67. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums par 13.panta piekto daļu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 69.priekšlikumā, ko iesniegusi atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. ...un kas ir atbalstīts.

70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Es atvainojos, kolēģi! Vai nevarētu, lūdzu, klusāk?... Man liekas, ka... Man liekas, ka pat es drīz vien nedzirdēšu, ko deputāts Lagzdiņš stāsta. Ja kādam nav interesanti, pilnīgi droši var iziet ārā papļāpāt. Līdz balsošanai diezgan daudz laika.

J.Lagzdiņš. Referents runās skaļāk, ziņos skaļāk.

71. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 72. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 74. un 75. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Pilnībā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 79. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst

J.Lagzdiņš. 78. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Tādējādi mums jāatbalsta arī 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums... Arī 81., 82. un 83. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir par vienu un to pašu normu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 84.priekšlikums...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos! 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 85. un 86. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir pilnībā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 88. un 89. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti nākamajā - 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. ...ko mēs tādējādi esam atbalstījuši.

91. - Juridiskā biroja priekšlikums par 70.pantu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Mums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums par 19.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 94. - deputāta Šķestera priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 95. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 102.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 96., 97., 98., kā arī 99. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir par vienu un to pašu pantu. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 102.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 102. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 102.priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. ...100. ir atbalstīts un iekļauts 102.priekšlikumā.

J.Lagzdiņš. 100., jā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāj!

101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 102. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 102.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 103. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 105. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 21.pantu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 107. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 108. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 110. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šoreiz ir daļēji atbalstīts un iekļauts 113.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 113. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 115. - priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 115.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 117.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt 117.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 118. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 27.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 119. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punktu. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 120. - deputāta Šķestera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 122.priekšlikumā... 120.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 120., jā. Daļēji atbalstīts. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 121. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts pēdējā - 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 122. - priekšpēdējais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Un aicinu vienbalsīgi atbalstīt arī 123. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Paldies, godātie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā. Liels paldies Juridiskajam birojam un Kultūras ministrijai, un visiem ekspertiem paldies par darbu. Paldies arī jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arhīvu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, atbildīgā komisija izvērtēja divus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Bijušās PSRS teritorijā bija ļoti labi zināms aforisms, ka katra padomju cilvēka dzīvi izkropļoja dzīvokļa jautājums. Diemžēl šī problēma ir joprojām, arī šajā gadsimtā; tā aktuāla arī tālākajā Eiropas Savienības ziemeļaustrumu novadā. Un diemžēl šis priekšlikums arī attiecas uz dzīvokļa jautājumu. Un priekšlikuma būtība ir sekojoša. Ja nama īpašnieks ir gatavs nodarīt ļaunumu dzīvokļa īrniekam, tad viņam ir pienākums par šo ļaunumu brīdināt sešus mēnešus iepriekš. Cienījamais finanšu ministrs grib izdarīt izņēmumu no šīs prakses, proti, ja šo nelabo vēsti nes nevis īpašnieks, bet valsts, tad šis brīdinājums, kas veicams sešus mēnešus iepriekš, nedarbojas.

Mēs neesam gatavi piekrist šim ministra priekšlikumam un aicinām balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu balsot par finanšu ministra priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs taču neiebilstam, kāpēc jābalso?”)

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - finanšu ministra Repšes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums - neguva atbalstu komisijā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 54, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.februāris.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Īsi par likumprojekta būtību.

No 2009.gada 1.jūlija ir spēkā likums „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kura 2.pantā ir noteikts, ka Izglītības inovācijas fonds beidz pastāvēt kā publisko tiesību juridiskā persona un tiek reorganizēts, pievienojot to Valsts izglītības aģentūrai... Izglītības attīstības aģentūrai. Savukārt 3.pants nosaka, ka šī aģentūra ir izglītības inovācijas projekta īstenošanai un mūža stipendijām izciliem izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā piešķirto finanšu līdzekļu (turpmāk - fonda līdzekļu) turētāja. Savukārt šā paša likuma 6.panta otrā daļa nosaka, ka fonda līdzekļu sadales izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrs izveido Fonda padomi. Un šinī pašā daļā ir arī noteikts, ka Fonda padomē piedalās Kultūras ministrijas Kultūras un radošās industrijas izglītības centra pārstāvis.

Savukārt 2009.gada 24.novembrī Ministru kabinets atbalstīja centra likvidāciju, šo centru pievienojot Kultūras ministrijai, kas savukārt pārņēma Kultūras un radošās industrijas izglītības centra funkcijas.

Līdz ar to, ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt likumu „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, izslēdzot atsauci uz Kultūras un radošās industrijas centra pārstāvi, vienlaikus saglabājot Kultūras ministrijas pārstāvību Fonda padomē.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 3.februāra sēdē izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz arī Saeimai atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.februāris.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.5284 - likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar šo likumprojektu iepazinās un atbalstīja to. Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka profesionālo kvalifikāciju varēs iegūt arī neformālās izglītības rezultātā tie, kuri kādreiz to ir ieguvuši... un tas arī zināmā mērā... To varēs darīt arī akreditētās iestādēs atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem. Šis jautājums ir saistīts gan ar mūžizglītības veicināšanas procesiem, gan arī daļēji varbūt risinās nodarbinātības jautājumus un veicinās nodarbinātību.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu... šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 25.februāri.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai saglabātu Rīgas Motormuzeju kā publisko muzeju un lai piešķirtu tam autonoma muzeja statusu.

Likumprojekts ir sagatavots, lai, ietaupot valsts budžeta līdzekļus, kas tiek tērēti muzeja nodrošināšanai, varētu Rīgas Motormuzeja darbību un attīstību nodrošināt efektīvāk. Un tāpēc muzeja funkcijas ir nodotas valsts akciju sabiedrībai „Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Ir ne tikai samazināti valsts budžeta izdevumi, bet ir arī radīta - par to jāpateicas CSDD - iespēja uzlabot muzeja darbību, atjaunojot un pilnveidojot ekspozīciju.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs komisijā vienprātīgi nolēmām, ka šis likumprojekts būtu atbalstāms, un aicinu jūs darīt to pašu. Tātad aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muzeju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu. Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.februārim.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5504. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””, otrais lasījums.

Jāatzīst, ka kaut kādā veidā šis likumprojekts ir izsprucis no budžeta paketes. Un pamatā šeit ir tehniski jautājumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 18.februāris.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Apspriežamais likumprojekts ir par cilvēkiem ar uzplečiem, proti, tas regulē policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu un cietumsargu darbu.

Šis likums iekļauj sevī pat veselas četras pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības: nepilsoņiem aizliegts strādāt jebkurā no šiem dienestiem. Priekšlikumu izsvītrot no likuma tādu kritēriju kā obligāta pilsonība tiem, kas vēlas strādāt šajos arodos, man nācās aizstāvēt pat visbargākajā Saeimas komisijā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Tad es teicu kolēģiem deputātiem, ka jebkurā citā valstī, izņemot Latviju, kur nepilsoņi sastāda 15 procentus valsts iedzīvotāju, mans priekšlikums liktos dīvains. Kopā ar tām personām, kuras, neizbraucot no Latvijas, pieņēma citas valsts pilsonību, tā ir gandrīz puse Latvijas mazākumtautību pārstāvju. Turklāt agrāk visiem šiem cilvēkiem bija balsstiesības. Vismaz trešdaļa no viņiem ir dzimuši Latvijā, bet pārējo vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā pārsniedz 40 gadus.

Naturalizācijas process ir apstājies gandrīz pilnīgi, un šādos apstākļos nepieciešams radikāli pārskatīt visas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, atstājot tikai atšķirības piedalīties Saeimas vēlēšanās un Vislatvijas tautas nobalsošanā, kam nepiemīt ekonomisks raksturs.

Vēl vairāk! Man pat pietika bezkaunības paziņot, ka tajā hipotētiskajā gadījumā, ja mans grozījums tiks pieņemts, būs jāgroza vēl arī Ieroču aprites likums un likums „Par valsts noslēpumu”. Bet, ja esi teicis „a”, tad jāsaka arī „b” - it īpaši, ja abi šie likumi ir vienas un tās pašas komisijas kompetencē.

Deputāts Kārlis Šadurskis jautāja man, vai man ir zināms šā kontingenta... to personu vecums, kurām es grasos uzticēt šīs bīstamās profesijas. Es atbildēju, ka gandrīz puse no viņiem ir manā vecumā vai vecāki par mani, bet aptuveni 100 000 cilvēku ir tādā vecumā, kas vēl ir spējīgi gan efektīvi robežu apsargāt, gan ugunsgrēkus dzēst.

Pēdējais padomju laika premjers Vilnis Edvīns Bresis bija konstatējis, ka policistiem ir jāzina valsts valoda. Es atbildēju, ka pilsonības un valodas prasmes kritēriji nesakrīt, un kā piemēru minēju savu vecāko meitu - nepilsoni, kura brīvi runā latviski. Juris Dobelis neuzdeva man jautājumu, bet tikai secināja, ka ābols jau tālu no ābeles nekrīt...

Šodien es gribu papildināt savu uzstāšanos komisijā tikai ar dažām niansēm. Gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan cietumsargi - tie pārsvarā ir krievu arodi. Un tas tā ir ne jau tāpēc, ka pašreizējā kungu titulnācija nevēlas nodarboties ar šādu netīru un bīstamu darbu pat masu bezdarba apstākļos. Tā sauktajos okupācijas laikos visos šajos trijos dienestos arī dominēja Latvijas krievi, bet latvieši deva priekšroku valsts pārvaldes institūcijām vai arī kultūras iestādēm, kurās darbojoties vāca dainas un sacerēja šlāgerdziesmas.

Un vēl es gribu īsumā atgādināt jums aizlieguma vēsturi ugunsdzēsējiem. Par nesamērīgiem ierobežojumus ugunsdzēsējiem atzina gan Latvijas Valsts cilvēktiesību birojs, gan starptautiskie speciālisti. Šie ierobežojumi tika atcelti 1997.gada 16.janvārī, bet pēc starptautiskā spiediena atslābšanas uz Latviju tika ieviesti no jauna 2002.gada 24.oktobrī. Manuprāt, kaut vai viena šāda ierobežojuma nepilsoņiem vēsture dara kaunu gan visai Eiropai, gan Latvijas valstij, gan tiem vēlētājiem, kuri atbalsta šo aparteīda sistēmu.

Aicinu atcelt šo kaunpilno atšķirību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 4. un 5. ir identiski priekšlikumi par likumprojekta 4.panta izslēgšanu, kurus iesniedza attiecīgi Saeimas Juridiskais birojs un iekšlietu ministre. Komisija atbalsta abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījuma.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu Nr.5507 - likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumus.

1.priekšlikums ir aizstājums 66.pantā. Tas izriet no strukturālajām pārmaiņām, kuras notikušas Valsts ieņēmumu dienestā. Komisija ir atbalstījusi finanšu ministra priekšlikumu. Aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 2. - finanšu ministra priekšlikums par likumprojekta 2.pantu, respektīvi, par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 16.februārim.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5279 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Likumprojektā ir divi panti.

1.pants ir par pieteikuma termiņiem. Šobrīd likums nosaka tikai beigu termiņu, bet nav sākuma termiņa. Tāpēc ir ierosinājums likumu papildināt ar normu, ka pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus pirms plānotā pasākuma. Šobrīd esošais regulējums neparedz, cik ilgi pirms plānotā pasākuma jāiesniedz pieteikums pašvaldībā, un praksē veidojas situācija, ka pašvaldībā jau vairākus gadus iepriekš tiek iesniegti pieteikumi ar mērķi - traucēt citām sabiedrības grupām īstenot savas tiesības uz pulcēšanās brīvību. Šādi pieteikumi rada arī pašvaldībai papildu slogu, kā arī tiesām papildu darbu. Šī jaunā norma nodrošinās visiem interesentiem vienādas iespējas savu pulcēšanās tiesību īstenošanai.

2.pants ir par kārtības uzturētājiem. Arī šobrīd likuma normas paredz, ka jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda kārtības uzturētāji, bet šajā likumprojektā paredzēts, ir jāiesniedz ne tikai šis saraksts, bet arī šo personu paraksti, kas apliecina, ka viņi ir informēti par to, ka viņi ir šie kārtības uzturētāji. Par šo normu bija ļoti lielas debates un iebildumi, jo ir bažas par to, ka varbūt tas kaut kādā mērā pārnesīs atbildību no organizētājiem uz uzturētājiem. Tāpēc komisija to atbalstīja ar piebildi, ka uz otro lasījumu likumprojekta autori sagatavos iespējami labāku variantu, kā arī tiks uzaicināti uz komisijas sēdi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, lai rastu varbūt labāku risinājumu. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. 25.februāris, šis gads.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais likumprojekts Nr.1624/Lp9, izskatāmais dokuments Nr.5509 - „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tātad likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādāts, lai saskaņotu procesuālās normas ar likumprojekta „Maksātnespējas likums” materiālajām normām, ko mēs atbalstījām dažas nedēļas iepriekš. Likumprojektā ir precizētas normas, un tas ir papildināts ar jaunām normām - ar nodaļu par tiesiskās aizsardzības procesu, bet juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu un fizisko personu maksātnespējas procesa lietu nodaļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Ar jauno regulējumu procedūras tiks uzlabotas un tiks mazināta tiesu noslodze un iesaiste maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēs vispārējo lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazinās arī administratīvo slogu komersantiem.

Savukārt paredzētais fizisko personu maksātnespējas regulējums pozitīvi ietekmēs fizisko personu iespēju atbrīvoties no neizpildāmām parādu saistībām, padarot šo procesu pieejamāku fiziskām personām. Tiks nodrošināts, ka viņām tiks dota otrā iespēja uzsākt atbildīgu, maksātspējīgu dzīvi.

Pozitīvas sociālās sekas sagaidāmas arī no tā, ka likumprojektā ir paredzētas normas, kuras sekmēs juridisko personu darbības turpināšanu. Tādējādi tiks saglabātas darba vietas, tiks maksāti nodokļi, līdz ar to arī pozitīvi stimulēta sociālā sfēra.

Juridiskā komisija izskatīja šo apjomīgo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (dokuments Nr.5297).

Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tāpat kā to likumprojektu, ar kuru šis ir saistīts. Proti, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir saistīts ar grozījumiem Komerclikumā, kurus mēs esam pirmajā lasījumā jau atbalstījuši iepriekš. Un šie grozījumi Komerclikumā paredz noteikt to, ka firmai ir jāatšķiras ne tikai no Komercreģistrā ierakstītajām vai ierakstīšanai pieteiktajām firmām, bet arī no citos Uzņēmumu reģistra veidotajos reģistros fiksēto subjektu nosaukumiem vai reģistrācijai pieteiktajiem nosaukumiem.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” paredz paplašināt valsts notāra kompetenci firmas atšķiramības pārbaudē, nosakot, ka firmas atšķiramība ir pārbaudāma ne tikai komercreģistra ietvaros - tātad atbilstoši tam, kas plānots jau grozījumos Komerclikumā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā virzību.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 17.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5512 - likumprojektam „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti vienpadsmit priekšlikumi, un komisija tos ir izskatījusi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd mums priekšā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - priekšlikums Nr.4 -, kurš paredz izslēgt vienu no likumprojekta būtiskām sastāvdaļām. Ir runa par jau solītajām valsts garantijām tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā vairs nav spējīgi pildīt kredītsaistības un kuri attiecīgo kredītu tika paņēmuši vienīgā mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai.

Pēdējā gada laikā par nepieciešamību palīdzēt kredītņēmējiem tika runāts daudz, bet maz ir paveikts.

Pirms pusgada, proti, 2009.gada 4.augustā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Pēc četriem mēnešiem, pieņemot budžetu 2010.gadam, diskusijas par valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem aktualizējās, bet nekāda pozitīva rezultāta nebija, jo neviena amatpersona nevarēja tolaik apgalvot, ka budžetā būs nepieciešamie līdzekļi, lai sniegtu šo atbalstu kredītņēmējiem.

Šā gada 2.februārī Finanšu ministrija galu galā uzdrošinājās apliecināt, ka līdzekļi ir un kredītņēmēju atbalsta programmas ietvaros plānots sniegt valsts garantijas 82 miljonu latu apmērā. Apmēram tajā pašā laikā, februāra sākumā, mūsu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sāka izskatīt valdības iesniegtu likumprojektu, kurš paredzēja dot startu garantiju izsniegšanas procesam. Bet kas notika tālāk?

Diskusiju gaitā komisija konstatēja, ka norma, kas atļauj garantiju izsniegšanu, ir formulēta pārāk vispārīgā, nekonkrētā formā, kas atstāj daudz jautājumu un neskaidrību tās pieņemšanas gadījumā.

Valdības priekšlikumi, kurus jūs varat apskatīt priekšlikumu tabulā, vienkārši runā par to, ka garantijas tiks izsniegtas, bet tur nav nekādas informācijas par kredītprocentiem, par atbalsta termiņu, par kredīta dzēšamo daļu un par citiem ļoti svarīgiem jautājumiem.

Komisija ir lūgusi Finanšu ministriju izstrādāt priekšlikumu, ar kuru mēs varētu aizvietot šo likumprojekta daļu, un formulēt atbalsta pasākumus, konkrēti pateikt, kādi būs procenti, kādi ir apstākļi, kādos šis atbalsts tiks piešķirts, un tā tālāk. Bet pēc nedēļas, kad mēs turpinājām šā likumprojekta izskatīšanu, pēkšņi Finanšu ministrijas pārstāvis teicis, ka tādā gadījumā viņi rekomendē komisijai vispār izslēgt šo daļu no likumprojekta... Viņi solīja, ka viņi iesniegs līdzīgu priekšlikumu martā vai aprīlī likumprojektā par budžeta vadību. Tagad ir ļoti dīvaina situācija. Nauda, lai palīdzētu kredītņēmējiem, ir, garantijas ir rezervētas šim atbalstam, bet likumprojekts tiks apspriests tikai pēc diviem mēnešiem. Izskatās, ka valdošās partijas valdībā dara visu, kas ir nepieciešams, lai attālinātu šo ļoti svarīgo lēmumu pieņemšanas brīdi, lai pasniegtu attiecīgā likumprojekta pieņemšanu kā dāvanu vēlētājiem īsi pirms vēlēšanām.

Mūsuprāt, tā ir negodīga un nepareiza rīcība. Es aicinu tomēr šodien balsot „pret” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu un atbalstīt sākotnējo redakciju, lai trešajā lasījumā tomēr pieprasītu no Finanšu ministrijas tādu redakciju, kura varētu apmierināt gan komisiju, gan vēlētājus, gan valdību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pie teiktā gribu piebilst, ka privātpersonām, kurām ir radušās problēmas ar kredīta atmaksāšanu, tās radušās nedz viņu nolaidības dēļ vai tāpēc, ka viņas nevēlas to samaksāt, bet tāpēc, ka valdības politikas rezultātā ir samazinājušies ienākumi Latvijas iedzīvotājiem, jo šie kredīti tika ņemti tieši „burbuļa” cenu laikā. Līdz ar to valdība, ierosinot šo pašu normu, kuru mums tagad piedāvāts noraidīt un līdz ar to atbalstīt komisijas viedokli, patiesībā labo savas kļūdas. Manuprāt, tā ir visai cēla pozīcija, kura mūsu valdībai ir tikai jāveicina. Tomēr es domāju, ka tagad ne ministri, ne valdība tam vienkārši nav gatavi. Lai šī norma stātos spēkā, mēs varētu pārejas noteikumos nodrošināt, ka šī norma stājas spēkā tad, kad būs radusies šāda iespēja. Bet tagad, kad likums tiek skatīts, kad tas ir atvērts un mēs skatām šo konkrēto priekšlikumu, tam vajadzētu būt valdības atbalstītam.

Līdz ar to es ierosinu atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura ierosina to svītrot no projekta, noraidīt un balsot „pret”.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis bija viens no iemesliem, kāpēc tika rosināti grozījumi Kredītiestāžu likumā. Tā kā „Pilsoniskajai Savienībai” nav pārstāvja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es ļoti lūdzu Budžeta komisijas priekšsēdētāju sniegt izsmeļošu komentāru, kāpēc šis Ministru kabineta ierosinātais priekšlikums tika komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Tiešām es piekrītu, ka šeit varbūt komisijas viedoklim ir vēlams paskaidrojums.

Situācija ir tāda, ka nebūt nav tā, ka šī programma neiet uz priekšu. Tieši pretēji! Valdība virza šo programmu uz priekšu, un šī programma tiks ieviesta. Šis ir juridiska satura jautājums. Šo priekšlikumu iesniedza Finanšu ministrija, bet diemžēl Juridiskais birojs uzskatīja, ka šeit ir zināma neprecizitāte šajā priekšlikumā, tāpēc nedēļu vēlāk Finanšu ministrija paziņoja, ka šis grozījums šajā likumā nav nepieciešams (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Viena roka nezina, ko otra dara!”), lai šī programma varētu virzīties uz priekšu. Bet tajā pašā laikā, runājot par šo programmu, šī programma tiks veikta ar cita likuma palīdzību, un tas ir likums „Par budžetu un finanšu vadību”. Šajā likumā ir paredzēts, ka finanšu ministrs var sniegt galvojumus.

Tātad nevajadzētu uzskatīt, ka šeit kaut kādā ziņā notiek valdības programmas maiņa. Šis ir juridiskās tehnikas rezultāts, ka no šā likuma šis pants pašlaik tiek slēgts ārā, bet programma tiks īstenota citā likumā - Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!

G.Bērziņš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Iesniedzot šo priekšlikumu, PCTVL frakcija pievēršas problēmai, kas ir labi pazīstama daudziem kredītņēmējiem. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: ja klients pilda savas saistības pret banku, klienta ienākumu līmeņa krišanās vai arī ieķīlātā īpašuma vērtības samazināšanās nevar kļūt par pamatojumu kredīta līguma nosacījumu pārskatīšanai.

Bankas pārlūko kontus, kuros ienāk to klientu, kredītņēmēju, algas, un, ja klienta ikmēneša ienākumi krasi samazinās, tad banka parasti iniciē līguma pārskatīšanu un kredīta likmes jeb procentu paaugstināšanu. Pie tam kredīta līguma nosacījumu pastiprināšana draud klientam pat tad, ja viņš turpina pildīt savas saistības pret banku, atmaksādams kredītu, piemēram, no saviem iekrājumiem vai arī no radinieku līdzekļiem.

Vēl vairāk! Nav noslēpums, ka krīzes laikā ir krasi krities legālo ienākumu līmenis: darba devēji dod priekšroku lielākās daļas maksāšanai konvertos. Patlaban neizmaksāto kredītu problēma kļuvusi par nacionālo postu Nr.1. Privātpersonu parādi 13 miljardu latu apmērā aptuveni četrkārtīgi pārsniedz valsts parādu un trīskārtīgi - valsts gada budžetu. Apmēram 400 tūkstoši ģimeņu ir kļuvušas par parādu piedzinēju firmu klientiem. Parādu verdzība vēl daudzus gadu desmitus aptumšos valsts eksistenci.

PCTVL Saeimas un Eiroparlamenta līmenī īsteno speciālu programmu, glābjot cilvēkus, nevis bankas. Tās pirmie panākumi jau ir acīmredzami. Tā, piemēram, kopš 1.februāra valsts sociālie pabalsti atbrīvoti no piedziņām. Turklāt pēc mūsu spiediena izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka pati par sevi parāda vai īpašuma, kuru nevar pārdot, esamība nevar būt par šķērsli sociālās palīdzības piešķiršanai. Šajā ziņā jebkuri priekšlikumi, kas attiecas uz palīdzības piešķiršanu parādniekiem, pelna vislielāko uzmanību.

Diemžēl lielākā daļa atbildīgās komisijas locekļu nebūt nenodemonstrēja valsts mēroga gudrību. Viņi bija atturējušies balsojumā par PCTVL priekšlikumu, neuzdrošinādamies uzstāties pret banku asociāciju, kas paziņoja, ka tādā veidā bankas apdrošina savus pieaugošos riskus.

Mēs esam pārliecināti, ka krīzes laikā bankām jārūpējas ne tikai par ienākumu iegūšanu par jebkuru cenu, bet jāuzņemas arī daļa solidāras atbildības par grūto finansiāli ekonomisko stāvokli valstī un jāatbalsta iedzīvotāji. Turklāt mūsu priekšlikums atbilst arī banku interesēm, jo finanšu ziņā tas ļauj noturēties tiem banku klientiem, kuri godīgi cenšas atmaksāt parādus.

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs ņemt vērā, ka šajā Latvijai smagajā stundā praktiski vienādu pozīciju attiecībā uz ārvalstu banku diktātu ir ieņēmuši daudzējā ziņā tik atšķirīgi mūsu pārstāvji Eiropā kā Tatjana Ždanoka un Roberts Zīle. Tāpēc es aicinu kolēģus deputātus aizmirst par starpfrakciju pretrunām, bet domāt vienīgi par Latvijas tautu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Bērziņš.

G.Bērziņš. Kolēģi, arī es varu piekrist tam, ka komisijā varbūt bija zināmas simpātijas pret šo priekšlikumu, bet komisija tomēr uzskatīja, ka tas nav pietiekami precīzs, un tādēļ komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 30, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. To arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas 10.priekšlikumā, ko komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G,Bērziņš. Un 11. un pēdējais - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Piedāvājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 16.februāri.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5452. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un pieņēma lēmumu šo likumprojektu atbalstīt.

Lūdzu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2010.gada 18.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1394/Lp9.

Grozījumi likumprojektā paredzēti, lai Latvijas Republika varētu piemērot Konvenciju pagaidu kārtībā, kamēr to ir ratificējušas pārējās dalībvalstis. Tas atvieglos gan administratīvo slogu, gan arī mazinās daudzas neērtības mūsu iedzīvotājiem.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1629/Lp9. Tā kā ir veikta par konvencijas izpildi atbildīgās ministrijas pakļautības institūciju reorganizācija, ir nepieciešams šīs izmaiņas veikt arī attiecīgajā likumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1649/Lp9.

Likumprojektā ir paredzētas šādas likuma izmaiņas.

Pirmkārt, ir mainījušās Eiropas Savienības regulas, un tātad pašreizējā likuma redakcijā ir nepieciešams veikt attiecīgas korekcijas.

Otrkārt, ir veikta par likuma normu ievērošanu atbildīgās ministrijas pakļautībā esošo institūciju reorganizācija, un ir nepieciešams atspoguļot arī likumā šīs izmaiņas.

Un, treškārt, ir precizēta speciālo ieroču aprites kārtība.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā par likumprojektu „Grozījumi Darba aizsardzības likumā” ziņos deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Es ļoti atvainojos, kolēģi, ka es aizkavēšu jūsu uzmanību...

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Staķe. 2. - labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Staķe. Un 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Staķe. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Staķe. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 19.februārim.

Sēdes vadītājs. 19.februāris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Mums ir atlicis tikai viens vienīgs jautājums darba kārtībā, tāpēc ir saņemts piecu deputātu priekšlikums - turpināt sēdi, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un uzklausīja deputātu Visvaldi Lāci.

Komisija ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Ko tad jūs nepiesakāties, Lāča kungs? Vai Lāča kungs rakstiski ir pieteicies?... Tādā gadījumā, Lāča kungs, es atvainojos, jo mēs jau esam sākuši balsošanu. Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Saeimas kārtības rullis ir un paliek Saeimas kārtības rullis... (No zāles: „Dosim vārdu! Lai runā!”) Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis neparedz, pirmkārt, diskusijas ar sēdes vadītāju, bet, otrkārt, tas paredz, ka tajā brīdī, kad jau ir sācies balsojums, neviens vairs nevar pieteikties debatēt, lai arī cik mēs tīri cilvēciski varbūt gribētu dot vārdu tam vai citam mūsu kolēģim. Diemžēl! Likums ir likums arī Saeimas deputātiem.

Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Brīvību Lācim!”) Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 27, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Gunta Jāņa Eniņa iesniegumu, ka, balsojot par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, viņš esot kļūdījies - viņa balsojums ir „par”.

Bez tam ir saņemti divi deputātu jautājumi. Viens no tiem ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim - „Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”. To ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Agešins, Orlovs, Klementjevs, Deņisovs, Pimenovs, Mirskis, Vidavskis, Zemļinskis un Holostovs. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Un Valdim Dombrovskim ir adresēts vēl viens deputātu jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Bērziņš (LPP/LC), Jaundžeikars, Aizbalts, Kastēns un Feldmane, - „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā”. Arī šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 3 minūtēm komisijas telpās.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.45.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.20.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Pulksten 11.00 Juridiskās komisijas sēžu zālē aicinu uz sēdi! Pulksten 11.00! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Visi ir reģistrējušies, bet klāt nav to, kuri nav reģistrējušies: Ilma Čepāne, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītāja. Es vēlos deputātus informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde

2010.gada 11.februārī

 

Par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1679/Lp9)
(Dok. Nr. 5479, 5479A)
Par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1680/Lp9)
(Dok. Nr. 5480, 5480A)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1681/Lp9)
(Dok. Nr. 5481, 5481A)
Par likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr. 1682/Lp9)
(Dok. Nr. 5482, 5482A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1683/Lp9)
(Dok. Nr. 5483, 5483A)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” (Nr. 1684/Lp9)
(Dok. Nr. 5484, 5484A)
Par likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” (Nr. 1685/Lp9)
(Dok. Nr. 5485, 5485A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1688/Lp9)
(Dok. Nr. 5496, 5496A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 1689/Lp9)
(Dok. Nr. 5497, 5497A)
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1690/Lp9)
(Dok. Nr. 5513, 5513A)
Priekšlikumi - dep. I.Circene (par)
- dep. M.Kučinskis (pret)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī
(Dok. Nr. 5522)
Lēmuma projekts „Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 887/Lm9)
(Dok. Nr. 5514)
Ziņo - dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 1638/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5330)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr.1640/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5332)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1581/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5492)
Ziņo - dep. S.Pilāte
Likumprojekts „Iekšējā audita likums” (Nr. 1403/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5519)
Ziņo - dep. B.Rivža
Likumprojekts „Arhīvu likums” (Nr. 844/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5521)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 1618/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5494)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1645/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5357, 5498)
Ziņo - dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1628/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5284, 5499)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 1639/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5331, 5500)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” (Nr. 747/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5504)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1611/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5505)
Ziņo - J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1630/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5507)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1623/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5279, 5508)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1624/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5280, 5509)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1632/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5297, 5510)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1601/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5512)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Debates - dep. M.Mitrofanovs
- dep. I.Pimenovs
- dep. A.Seile
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1668/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5452, 5515)
Ziņo - dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” (Nr. 1394/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4641, 5516)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” (Nr. 1629/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5285, 5517)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 1649/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5362, 5518)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 1600/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5520)
Ziņo - dep. D.Staķe
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 885/Lm9)
(Dok. Nr. 5493)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Par kļūdīšanos balsojumā
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, V.Orlova, I.Klementjeva, O.Deņisova, I.Pimenova, S.Mirska, A.Vidavska, M.Zemļinska un A.Holostova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām” (Nr.  197/J9)
Informācija par deputātu A.Bērziņa (LPP/LC), Dz.Jaundžeikara, V.Aizbalta, O.Kastēna un I.Feldmanes jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā” (Nr.  198/J9)
Paziņojumi - dep. V.A.Krauklis
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. O.Spurdziņš
- dep. Ē.Zommere
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 11.02.2010 09:12:15 bal001
Par - 71, pret - 14, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1690/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 11.02.2010 09:12:49 bal002
Par - 80, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī

Datums: 11.02.2010 09:14:17 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata (887/Lm9)

Datums: 11.02.2010 09:15:37 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1638/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2010 09:16:49 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1640/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2010 09:17:51 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 3.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:20:14 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 3.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:34:30 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Arhīvu likums (844/Lp9), 3.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:37:35 bal009
Par - 61, pret - 19, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:38:05 bal010
Par - 27, pret - 54, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:38:35 bal011
Par - 64, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:41:12 bal012
Par - 77, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1645/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:42:46 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:44:55 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1639/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:46:37 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (747/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:53:06 bal016
Par - 19, pret - 64, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:54:12 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:55:35 bal018
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 09:58:19 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1623/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:00:39 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 13. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1624/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:02:41 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1632/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:13:25 bal022
Par - 54, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:19:15 bal023
Par - 31, pret - 30, atturas - 31. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:20:29 bal024
Par - 68, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:21:39 bal025
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1668/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:22:56 bal026
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1394/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:24:14 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1629/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:25:42 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1649/Lp9), 1.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:27:52 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (1600/Lp9), 2.lasījums

Datums: 11.02.2010 10:30:29 bal030
Par - 46, pret - 27, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības (885/Lm9)




 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 11.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.

 

 

Atb. satura rādītājs

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar apstiprināto sēdes darba kārtību mums šodien ir jāsniedz atbildes uz pieciem deputātu jautājumiem. Uz visiem pieciem deputātu jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, un trīs jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka saņemtās rakstiskās atbildes viņus apmierina.

Līdz ar to atbilde uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” nav nepieciešama.

Tāpat netiks sniegta mutvārdu atbilde uz deputātu Golubova, Rubika, Ribakova, Tutina, Vidavska, Urbanoviča, Agešina, Pimenova, Zemļinska un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts speciālā budžeta aizdevumu”, kā arī uz deputātu Kabanova, Urbanoviča, Rubika, Golubova, Agešina, Pimenova, Orlova, Mirska, Zemļinska un Cileviča jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā”.

Savukārt uz diviem citiem uzdotajiem jautājumiem deputāti vēlējās saņemt arī mutvārdu atbildes.

Un kā pirmais no šiem ir izskatāms deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča un Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību”.

Šodien uz sēdi ir ieradusies arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un viņai ir divas minūtes, lai varētu sniegt vēl papildu informāciju tai informācijai, kas ir sniegta jau rakstiski.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko es papildus rakstiskajai atbildei gribu uzsvērt, ir fakts, ka Iekšlietu ministrija nepērk par savu un par valsts naudu šos radarus. Procedūra, kā mēs tos uzstādīsim, ja konkurss veiksmīgi noslēgsies un pretendenti, kas ir iesnieguši pieteikumus, atbildīs visiem kritērijiem... procedūra būs tāda, ka privātais partneris par saviem līdzekļiem uzstādīs šos fotoradarus. No valsts puses netiks ieguldīta nauda ne radaru uzstādīšanā, ne apkalpošanā, ne arī citās tehniskajās vajadzībās. Attiecīgi, lai to varētu darīt un vēlāk pakāpeniski norēķinātos ar privāto partneri, kurš būs uzvarējis konkursā, mums ir jāizmaina vairāki atbilstošie likumi, kuri pieļaus, ka daļu no iekasētajām soda naudām varēs izmaksāt privātajam partnerim, pirmkārt, lai segtu radaru uzstādīšanas izmaksas. Plānotās summas, ko mēs ceram iegūt no soda naudām – vidēji gadā ieņemt –, būtu 10 miljoni latu, kas tiks pārskaitīti valsts budžetā. Atbilstoši daļa no šīs summas varētu tikt ieskaitīta privātajam partnerim, lai segtu radaru uzstādīšanas izdevumus.

Tā ka, man liekas, šis ir labs projekts, kas, pirmkārt, garantēs drošību uz ceļiem, un, otrkārt, ļaus Iekšlietu ministrijai pārstrukturēt Ceļu policijas darbību, netērējot valsts budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Uz sēdi ir ieradies arī viens no jautājuma uzdevējiem – deputāts Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram. Viņam ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus. Lūdzu, Jaundžeikara kungs!

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Nu, jā... Mēs saņēmām atbildi, bet tā mūs neapmierināja. Pamatā tas ir punkts par to, kādēļ konkursā ir izmantota slēgta izvēle, jo, pirmkārt, kā mēs zinām, arī publiskajā telpā pagājušajā gadā parādījās informācija, kas vispār bija saistībā ar slepenību klasificēta, ka gribēja iepirkt... Taču pēc tam, kad informācija parādījās televīzijā, tad situācija atkal mainījās, un tagad būtībā situācija ir tāda, ka šeit absolūti nekas nav slēpjams, un būtu jābūt pilnīgi atklātam konkursam, kurā valstij...

Protams, es pilnīgi atzīstu, ka šī ir vajadzīga lieta drošībai un tā tālāk, bet kādēļ tur, kur valstij ir vajadzīgs vislabākais un visizdevīgākais risinājums, kur tā var visvairāk arī līdzekļus iegūt, pirmajā daļā ir vajadzīga, nu, šī slēgtā konkursa daļa? Pie tam...

Sēdes vadītājs. Jaundžeikara kungs, atgādinu, ka laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Ātri pabeidziet domu, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. Un tā doma ir tāda: kāpēc tas notiek tieši tādā veidā un kur tiek atlasītas pēc tam tālāk tās firmas, kas piedalīsies, jo tas rada iespēju interešu konfliktam?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jums ir dotas divas minūtes atbildei.

L.Mūrniece. Jā, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Iekšlietu ministrija ļoti publiski izsludināja šo konkursu, – tādēļ, lai novērstu jebkādas aizdomas par to, ka slēgtā konkursa kaut kādā nebūt rezultātā tam vai citam konkrētam uzņēmējam tiek radītas kaut kādas labākas iespējas. Tāpēc Iekšlietu ministrija ir ļoti publiski arī paziņojusi par to, ka šis konkurss notiek.

Slēgto konkursu ļauj rīkot Publisko iepirkumu likums kā atsevišķu procedūru, kas vienlaikus nozīmē arī to, ka publiski tiek runāts par šo konkursu, ka visi pretendenti, kas piesakās konkursā, ir publiski pieejami, ka viņiem ir publiski pieejama informācija. Savukārt Iekšlietu ministrijai ir iespējas izvērtēt atbilstoši labāko, valstij visizdevīgāko piedāvājumu.

Attiecībā uz fotoradaru tehniskajām specifikācijām Jaundžeikara kungam kā bijušajam iekšlietu ministram ir pietiekami daudz informācijas, lai zinātu un varētu izvērtēt to, kas Iekšlietu ministrijai ir nepieciešams arī vēl papildus tam, ka tiks kontrolēts ātrums uz Latvijas ceļiem. Papildus ir nepieciešamas arī tehniskas detaļas, kas ir uzstādāmas šajos fotoradaros, par ko mēs publiski praktiski nevaram runāt.

Bet tas nemaina faktu, ka par visiem pretendentiem informācija jau šobrīd ir publiski pieejama, jo vakardien notika konkursa pretendentu, kas ir pieteikušies konkursā, publiska atvēršana. Līdz ar to šie pretendenti jau tagad ir publiski pieejami, tāpat kā ir publiski pieejami arī kritēriji, pēc kādiem mēs esam izsludinājuši noteikumus. Tāpat šīs konkursa iepirkuma procedūras ir saskaņotas arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kas ir akceptējis, ka saskaņā ar likumu ir iespējama šāda procedūra.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jaundžeikara kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars. Šāda veida atlase, kas sadala divās daļās... ka tā turpinās... Vai tā tomēr nerada iespējas, ka varētu būt ieinteresētība kādai firmai... noteiktai atlasei?

L.Mūrniece. Šāda atlase absolūti novērš iespējamību, ka varētu tikt izvēlēts valstij neizdevīgākais variants, jo tajā gadījumā, ja mums ir iespēja atbilstoši izvērtēt tehniskās specifikācijas, arī tās, kas ir papildus uzstādāmas ātruma mērīšanai, mums ir arī iespēja novērst situāciju, ka konkursā piedalās mākslīgi izveidotas firmas, kurām nav iepriekšējas pieredzes. Līdz šā konkursa sākumam arī tās firmas, kas nodarbojas, piemēram, ar apģērbu šūšanu, uzskatīja, ka var uzstādīt radarus, vai firmas, kas nodarbojas, es nezinu, ar tirdzniecību, uzskatīja, ka var uzstādīt fotoradarus, bet nu ir pilnīgi skaidrs, ka tā tomēr ir ļoti specifiska lieta. Tāpēc mēs gribam izslēgt iespējamību, ka valsts varētu zaudēt tā fakta dēļ, ka konkursā uzvar firma, kura nekad nav saskārusies ar šāda veida konkursiem. Un tādējādi mēs varam izslēgt arī to, ka valstij vēlāk varētu rasties zaudējumi. Jo mēs nevaram pieļaut situāciju, ka konkursā uzvar firma, kurai beigās, kā izrādās, nav ne nepieciešamo līdzekļu, ne nepieciešamo zināšanu, lai šādā konkursā piedalītos.

Savukārt, kas attiecas uz to peļņu, kas tiek prognozēta potenciālajam uzņēmējam, es gribu teikt, ka, valstij neieguldot nevienu santīmu šajā projektā, šis uzņēmējs patiesībā riskē ar savu budžetu, ko viņš iegulda šajā projektā. Mēs gan prognozējam soda naudas ieņēmumus, bet tikpat labi autobraucēji varbūt sāks braukt tik disciplinēti, ka šo soda naudu ieņēmumu vispār nebūs. Līdz ar to, manuprāt, tas būs arī zināms risks. Bet mana, iekšlietu ministres, interese ir tāda, lai konkursā uzvarētu pēc iespējas valstij izdevīgākais piedāvājums, lai valstij nav jāiegulda šajā projektā nauda un lai tādā veidā tiktu garantēta drošība uz ceļiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to papildu jautājumu limits ir izsmelts. Jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Nākamais šodien izskatāmais jautājums ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņš vēlas papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei sniegt vēl informāciju. Jums ir divas minūtes, Kampara kungs!

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Labdien, augsti godātais Buzajeva kungs!

Precizēšu atbildi uz trešo no jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Gribu teikt, ka tika apmierināti pilnīgi visi pašvaldību pieteikumi, kuri tika iesniegti atbilstoši noteikumiem. Vienīgā pašvaldība, kura nesaņēma finansējumu 2008.gadā, bija Mālpils pašvaldība, kura nokavēja iesniegšanas termiņus.

Par otro jautājumu. Tās tabuliņas, par kurām jūs esat jautājis, ir pilnībā iesniegtas. Es ceru, ka tās ir jūsu rīcībā.

Gribu plašāk paskaidrot pirmā jautājuma būtību.

Valsts budžetā 2009.gadam... Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdes protokolā tika samazināts Ekonomikas ministrijai noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu apjoms par 4,04 miljoniem latu, un tas sastādīja 7,9 miljonus latu.

Ņemot vērā situāciju, kura sāka veidoties tieši 2008.gada rudenī un kura principā savu kulmināciju sasniedza ar 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu 2008.gada decembrī Godmaņa vadītās valdības vadībā, valdība diemžēl bija spiesta izdevumus šai programmai vēl samazināt par būtisku summu, un tā sastādīja 1,8 miljonus latu. Savukārt 2009.gada jūnijā, ņemot vērā budžeta konsolidācijas nepieciešamību, summa, kas tika atstāta, bija tikai 1,6 miljoni latu. Iemesls – diemžēl ļoti grūtā situācija valsts budžetā, nepieciešamība pēc konsolidācijas un valsts līdzekļu nepietiekamība šai programmai.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam. Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā. Vispirms paldies, par izsmeļošo atbildi un par ļoti apjomīgo informāciju.

Bet mums tomēr nav skaidrs sekojošais. Saskaņā ar likumu 50 procentus maksā valsts, 50 procentus – pašvaldība. Un punkts! Un nekādas finansiālas grūtības nevar būt par pamatu, lai šo likumu neievērotu.

Sakarā ar to paskaidrojiet, teiksim, 2009.gada situāciju Rīgas pašvaldībā. Plānotās izmaksas pašvaldības budžetā – 7,5 miljoni; tūkstoti cilvēku varēja pārcelt. Rezultāts – pārcelti 200 cilvēki, un valsts finansējums ir 1,5 miljoni, tātad piecas reizes mazāks, nekā gaidīja no jums pašvaldība.

Un jautājums ir tāds: kas ir vainīgs? Vai jūs neizpildījāt likumu? Vai tomēr pašvaldība neizpildīja savu budžetu? Un lūdzu sīkāk paskaidrot, vai kāds atsauca kādas naudas, vai bija spiediens uz pašvaldību, un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds!

A.Kampars. Paldies par jautājumu.

Ekonomikas ministrija spēj finansēt atsevišķus projektus, to skaitā arī šo projektu, tikai tā budžeta ietvaros, kas tiek piešķirts likumā par ikgadējo budžetu vai tā grozījumos. Tātad atkārtoju vēlreiz: ņemot vērā īpašo situāciju valsts budžetā 2009.gadā, Ministru kabinets lēma un Latvijas Republikas Saeima apstiprināja grozījumus 2009.gada budžetā divas reizes, un diemžēl, ņemot vērā šo situāciju, tiešām finansējums šai programmai tika būtiski samazināts, kā jau mēs minējām, līdz – precizēsim! – 1,59 miljoniem latu. Jūs teicāt – 1,5; programmai ir 1,59 miljoni latu.

Protams, tas ir piespiedu pasākums, un tas nekādā veidā nevar tikt traktēts kā ilgtermiņa atkāpšanās no atbalsta programmas. Bet, ņemot vērā, ka gandrīz miljards latu ir konsolidēts valsts budžetā 2009.gadā (un tas bija ļoti nopietns un ļoti izsvērts ārkārtas solis saistībā ar mūsu partneriem – Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu –, kuri bija gatavi finansēt budžeta deficītu, jo to Latvijas valsts tobrīd nespēja), arī šo finansējuma samazinājumu mēs varam uztvert tiešām kā ārkārtas lēmumu gan no valdības, gan Saeimas puses, ņemot vērā īpašo situāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs. Jā, paldies.

Kā es sapratu, jūs atzināt, ka pārkāpjat likumu un Rīgas dome samaksāja vairāk nekā 50 procentus. Bet sekojošais jautājums ir par nākotni.

Atkal Rīgas domes budžetā, pēc jūsu sniegtās informācijas, ir iedalīti 7,5 miljoni latu priekš 1000 cilvēku pārcelšanās. Jūsu prognozes attiecībā uz nākotni: vai būs reāli šī programma tomēr izpildīta vai ne, un kādos apmēros?

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds.

A.Kampars. Jā. Mēs esam priecīgi, ka Rīgas pašvaldība ir turpinājusi – man gan nav zināms precīzi, kādos apjomos, – savu programmu no savas puses. Tiešām ir patīkami, ka pašvaldība... ja tas tā ir, pašvaldība ir finansējusi lielāku procentuālo daļu no sava budžeta. Diemžēl es varu teikt to, ka 2010.gada budžetā šobrīd šai programmai nav paredzēti līdzekļi. Līdz ar to valsts no savas puses nespēs šobrīd finansēt programmu.

Savukārt, ja mēs runājam par nākotni, tad es esmu pietiekami optimistisks, jo, manuprāt, šī problēma tiešām ir svarīga. Iedzīvotāju izdevumu kompensēšana, kas saistīta ar mājokļa jautājuma risinājuma uzlabošanu, to skaitā denacionalizēto māju gadījumos, – tā, manuprāt, ir svarīga prioritāte! Protams, tas ir ļoti ciešā veidā saistīts ar Latvijas valsts budžeta situāciju nākamajos gados. Un visticamāk, ka par katru šo izdevumu sadaļu Ministru kabinets lems un piedāvās to apstiprināt Saeimai jau konkrētā budžeta ietvaros.

Tā ka es ļoti ceru un strādāšu pie tā, lai šī programma pakāpeniski tiktu atjaunota tādā apjomā, kāds tas bija laikā, kad budžetā līdzekļi bija pieejami. Tomēr šobrīd prognozēt precīzu laiku, kad tas varētu notikt, būtu nedaudz pāragri.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.

Papildu jautājumu limits ir izsmelts. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Un līdz ar to arī visa šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Paldies.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 11.februārī

Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” (Nr. 193/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5535) (Rakstiska atbilde)
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts speciālā budžeta aizdevumu” (Nr. 195/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5537) (Rakstiska atbilde)
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa atbilde uz deputātu jautājumu „Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā” (Nr. 196/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5532) (Rakstiska atbilde)
Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz deputātu jautājumu „Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību” (Nr. 188/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5495)
Atbilde - iekšlietu ministre L.Mūrniece
Papildjautājums - dep. Dz.Jaundžeikars
Atbilde - iekšlietu ministre L.Mūrniece
Papildjautājums - dep. Dz.Jaundžeikars
Atbilde - iekšlietu ministre L. Mūrniece
Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” (Nr. 194/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5533)
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
Papildjautājums - dep. V.Buzajevs
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
Papildjautājums - dep. V.Buzajevs
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
 




Frakciju viedokļi
2010.gada 11.februārī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Gunārs Laicāns. Lūdzu!

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji!

No atbalstītajiem likumprojektiem es vēlos īpaši izcelt Arhīvu likumu, kurš tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Atbildīgā komisija bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis likums, var teikt, tika izvērtēts un izskatīts aptuveni desmit gados, un, izmantojot iespēju, vēlos pateikties gan ekspertiem, gan arhīva ļaudīm, kas ļoti daudz darīja šā likuma pieņemšanā.

Bet labprāt es tomēr runāšu par citu likumprojektu - „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Tā nodošanu komisijām atbalstīja 71 deputāts, „pret” bija četrpadsmit deputāti. Likumprojekts paredz izveidot atsevišķu Mērsraga novadu. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks 2013.gadā kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Mērsraga novada dome un Rojas novada dome.

Protams, process būs ļoti ilgstošs. Likumprojekts tika nodots komisijām; atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai būs jāsaņem divi ļoti svarīgi atzinumi. Pirmais būs Ministru kabineta atzinums, kurā būs izvērtēta šāda likumprojekta lietderība, kā arī būs pašvaldību atzinums, un pašvaldībām būs jāorganizē iedzīvotāju aptauja droši vien visā teritorijā.

Protams, ir nepieciešams pēcreformas izvērtējums, jo pieci mēneši ir pārāk īss laika posms, lai izdarītu secinājumus par zaudējumiem un ieguvumiem mazos un lielos novados. Jāņem vērā, ka vienlaicīgi notiek gan izglītības, gan veselības, gan arī administratīvā reforma. Bet, izsekodams pašvaldību robežu maiņai turpat vai vairāku gadsimtu garumā, es esmu nonācis pie secinājuma, ka vienmēr šādās reformās ir jāatbild uz vienu jautājumu: cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai ikviens jaunā novada iedzīvotājs apzinātos savu piederību jaunajai teritorijai. Tas, protams, vienmēr ir ilgstošs process, kas ir atkarīgs gan no subjektīviem, gan no objektīviem nosacījumiem, un, protams, ir daudz problēmu. Un mēs arī šeit, Saeimā, saskaramies jau ar pirmo problēmu, tas ir, ka jaunajā novadā ir viens vai vairāki attīstības centri. Protams, šeit, risinot šo jautājumu, ir jāatrisina arī tiesiskais regulējums, jo var būt gadījumi, ka pašvaldības vēlas ne tikai atdalīties, bet arī apvienoties. Un īpaši svarīgi ir tas, kādā veidā tiks organizētas šīs vēlēšanas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Laicāna kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, dārgie radioklausītāji! Es gribu turpināt tēmu par pašvaldību sadalīšanu, par teritoriālo reformu.

Šodien tika pieņemts diezgan svarīgs lēmums - vienai no pašvaldībām ir dota iespēja nokārtot savas lietas tā, lai tās pēc iespējas vairāk atbilstu tās cilvēku, tās iedzīvotāju vēlmēm, emocijām, interesēm un tā tālāk.

Mūsu frakcijai, PCTVL, šis jautājums ir svarīgs tādā nozīmē, ka mēs bijām vienīgā frakcija, kura visos posmos balsoja pret teritoriālo reformu. Un šodien mēs redzam, ka visas partijas, to skaitā arī valdošās partijas, atbalstot šodien vienu neveiksmīgu novada sadalīšanu, galu galā ir atzinušas, ka ir pieļauts daudz kļūdu un tagad var sākties ļoti smags un nepatīkams darbs ar teritoriālo reformu pārskatīšanu. Šodien pieņemtais lēmums ir līdzīgs gadījumam ar tā saukto Pandoras lādi, jo pēc Rojas un pēc Mērsraga arī citas pašvaldības var pretendēt uz to, lai Saeima atļautu sadalīties vai atgriezties pie tās pašas situācijas, kura bija pirms reformas.

Vēl - par svarīgiem lēmumiem, kuri šodien tika pieņemti vai diemžēl netika pieņemti. Es runāju par diviem priekšlikumiem, kuri skar bankas, kredītus un kredītņēmēju aizsardzību.

Pirmais priekšlikums bija valdības iniciatīva. Valdība februārī pasludināja par to, ka ir atrasti nepieciešamie līdzekļi, lai izsniegtu kredītņēmējiem garantijas 82 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka šis ilgais strīds, vai ir valsts līdzekļi nepieciešami, lai palīdzētu kredītņēmējiem, tagad ir atrisināts. Līdzekļi ir. Paralēli mūsu komisija - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - sāka izskatīt priekšlikumu, kuru mēs saņēmām no Finanšu ministrijas un kurš paredzēja, ka šis garantiju izsniegšanas process tagad var sākties. Bet galu galā šis priekšlikums netika atbalstīts. Un kāpēc? Kāpēc pēkšņi ministrija atsauca savu ierosinājumu, šo savu rīcību pamatojot ar to, ka ministrijas speciālisti nevar izpildīt komisijas ierosinājumu vai lūgumu un precizēt savu priekšlikumu, ierakstot tekstā tādus svarīgus datus kā procenti, termiņi, uz kuriem attiecināmi atbalsta pasākumi, un apstākļi, kādos šie atbalsta pasākumi varētu būt piemēroti attiecībā pret kredītņēmējiem?

Šis komisijas ierosinājums vai lūgums netika no valdības puses izpildīts, un pēkšņi valdības eksperti atsauca savu priekšlikumu. Viņi ir teikuši, ka divu mēnešu laikā varbūt šis pats priekšlikums tiks iesniegts citā likumā, tas ir, Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet šis ir tikai solījums un mēs nezinām, kad šis solījums tiks izpildīts. Bet kredītņēmēji gaida - tie, kuri ir nonākuši grūtajos apstākļos! Un nauda atbalstam ir, bet nezināma iemesla dēļ varbūt privātbankas negrib sadarboties ar valsti šajā jautājumā, varbūt valdošās partijas plāno pieņemt šo lēmumu par kredītņēmēju atbalstu pirms vēlēšanām, lai pasniegtu šo soli kā lielu uzvaru vai dāvanu vēlētājiem. Arī tas varētu būt patiesība. Bet šodien mēs varam teikt, ka ilgi gaidītais, solītais, netika izdarīts. Un vēl mums jāgaida divi mēneši vai vairāk, kamēr šis darbs pie kredītņēmēju atbalsta tiks turpināts.

Un otrais priekšlikums, par kuru bija šodien diskusijas, arī skar kredītņēmējus. Mēs, frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ierosinājām izslēgt tādu iespēju, ka bankas var paaugstināt kredītprocentus gadījumos, kad tās ir konstatējušas, ka klientiem ir mazāka alga. (Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Pie mums nāca cilvēki ar sūdzībām.) Bieži pēc šā fakta konstatēšanas banka paredz paaugstināt procentus, jo paaugstinās arī risks. Bet, mūsuprāt, ja cilvēks, bankas klients, turpina atmaksāt savu kredītu, neskatoties uz to, ka viņam izmainījies materiālais stāvoklis (teiksim, ir mazāki legālie ienākumi), tādā gadījumā, mūsuprāt, bankai nav tiesību paaugstināt kredītlikmi, jo šī rīcība var tikai ātrāk novest šo cilvēku, klientu, līdz bankrotam. Tas nav mūsu mērķis, un mēs ceram, ka šis bankrota stāvoklis nav arī banku mērķis.

Diemžēl šis loģiskais priekšlikums netika atbalstīts. Es varu apliecināt, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, ir privāto banku pretestība. Jo komisija izskatīja un bija gatava strādāt tālāk ar mūsu priekšlikumu, bet banku pārstāvji bija kategoriski pret. Un līdz ar to arī komisija un pēc tam arī Saeima neatbalstīja mūsu ierosinājumu. Šis fakts apliecina faktu, ka bankām ir pārāk liela ietekme mūsu politiskajā dzīvē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Mārtiņš Roze. Lūdzu!

M.Roze (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija vairākas saspringtas debates, taču arī klusējot tika pieņemts diezgan daudz ļoti būtisku likumprojektu dažādos lasījumos.

Es vēlos pieminēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, ar kuru tiek normalizēta kārtība, kādā tiek pieteikti šie pasākumi, kā arī noteikta atbildība par šo pasākumu norises gaitu un par kārtību gan to laikā, gan arīdzan pēc.

Tika pieņemts Iekšējā audita likums, kas noteic, ka šis pasākums veicams obligāti visās valsts iestādēs un ka struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par auditu, ir jāseko līdzi kvalitātes ieviešanas sistēmām.

Protams, viens no karstākajiem jautājumiem pašlaik Latvijā un, protams, arīdzan Saeimā bija jautājums par Rojas un Mērsraga konfliktu, kas ir izveidojies, apvienojot šos abus pagastus kopējā novadā. Tiešām, pašlaik ir tāda sajūta... pašlaik izklausās, ka tanī brīdī, kad šī problēma samilza, faktiski tad, kad tika risināti vispār kopēji administratīvi teritoriālās reformas jautājumi, tiešām visi ir bijuši klāt un visi ir bijuši par pašvaldību apvienošanu, pamatojoties uz kādiem noteiktiem kritērijiem.

Es vēlos atgādināt, ka tiešām vienīgā apvienība, kura uz vēlēšanām gāja ar negatīvu attieksmi pret šāda veida teritoriālo reformu, bija Zaļo un Zemnieku savienība. Protams, mēs arī agrāk esam norādījuši uz to, ka šāda veida apvienošana, kas nav pamatota ar noteiktiem kritērijiem, funkciju sadalīšanu... un daudziem jautājumiem, kas tagad parādās, turklāt ne tikai šinī konkrētajā novadā... Tomēr tas netika ņemts vērā, un tiešām mēs risināsim šos jautājumus droši vien vēl diezgan ilgi, kamēr šī reforma tomēr būs tādā loģiskā secībā ieviesta.

Bez tam ārpus Saeimas sēdes ļoti nopietns darbs pašlaik noris Tautsaimniecības komisijā - darbs pie Maksātnespējas likuma. Šis likumprojekts ir nonācis Saeimā no Ministru kabineta; ļoti nepieciešams ir šis likums; to pierāda gan privātpersonu maksātnespējas gadījumi, gan arīdzan ne pārāk godprātīgā attieksme no administratoru puses pret reāli strādājošiem uzņēmumiem. Tomēr sagatavotais likumprojekts bija nevis kredītņēmēju un darbojošos uzņēmumu interesēs, bet lielākoties banku interesēs. Pašlaik šis darbs ļoti aktīvi noris. Šodien ir pēdējā diena priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tā ka, es domāju, par šo likumu debates vēl būs ļoti vētrainas un lobiji šeit būs ļoti nopietni. Līdz ar to mēs ļoti cītīgi ieklausīsimies arīdzan mūsu sociālo partneru domās.

Paldies par uzmanību. Lai veiksme jūs pavada šodien!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Kučinskim. Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es šodien vēlos pievērsties nobalsotajam... komisijai nodotajam likumprojektam par Rojas un Mērsraga bijušo pašvaldību konflikta risināšanu. Tautas partija balsoja pret šo likumprojektu, un es vēlos paskaidrot, ka iemesls šādai mūsu rīcībai bija nevis tas, ka nevajadzētu šo konfliktu atrisināt un nevajadzētu izskatīt, bet gan procedūras neievērošana un šāda diezgan, gribētos teikt, bezatbildīga pieeja - vēlme ar piecu deputātu parakstiem revidēt Latvijas karti. Mēs nevaram pat iedomāties, īpaši tuvojoties vēlēšanu laikam, kādi tikai precedenti Latvijā varētu notikt, ja likums būtu paredzējis, ka, iesniedzot sev vēlamās izmaiņas, pēkšņi mūsu pašvaldības izmainītos līdz nepazīšanai. Mēs neesam pret to, ka konflikts ir jāatrisina, bet likums arī šobrīd paredz, ka izmaiņas Latvijas novados var izdarīt, tikai izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, ņemot vērā Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Un tikai tādā gadījumā Saeima var lemt. Šāda procedūra ir jāievēro gan šoreiz, gan visos nākamajos gadījumos, ja tādi rastos.

Jautājums ir - kā šo konfliktu atrisināt. Šis darbs būs jāveic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, tas viss būs jāizvērtē Ministru kabinetam, un šeit jāatceras, protams, ir arī tas arguments, ka minētās pašvaldības savu lēmumu apvienoties izdarīja absolūti brīvprātīgi. Pašvaldības no valsts ir saņēmušas tieši tāpēc 400 tūkstošus latu, kas jau ir ieguldīti infrastruktūrā, jau ir iztērēti, un es ar to gribu teikt, ka domāt noteikti vajadzēja pirms tam, nevis tieši tagad.

Taču, protams, ka, apvienojot pašvaldības, kur ir divas ostas, kaut kādā ziņā ir jau ieprogrammēti tādi apstākļi, lai būtu iespējams konflikts, un risinājumu var atrast, pašiem kaut kādā ziņā vienojoties, un tikai nepieciešamības gadījumā valstij jāiejaucas. Šajā gadījumā pašvaldības deputāti, šķiet, neņem vērā iedzīvotāju intereses. Es domāju, ka viens no variantiem, ja tiks organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem un tiks izpētīti tie apstākļi uz vietas pašvaldībā, varētu būt arī šīs domes atlaišana un jaunas vēlēšanas. Tā ka arī šāds variants noteikti nav izslēdzams. Bet es ļoti ceru, ka mums visiem kopā šo konfliktu izdosies novērst, jo - vēlreiz gribu to teikt! - precedents, ka pieci deputāti pēkšņi var mainīt Latvijas karti, ir ļoti, ļoti slikts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Kučinskim.

Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingrīdai Circenei. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau dzirdējāt, šodien par vienu no aktuālākajiem jautājumiem ir izvērsies jautājums par šo novadu problēmu, ko izraisīja Mērsraga un Rojas iedzīvotāju kopā nākšana, dzīvošana un konfliktsituācijas rašanās.

Attiecīgais likumprojekts šodien tika nodots komisijām - un ne jau ar piecu deputātu balsīm, bet ar 71!

Man bija tas gods tikt pieaicinātai Mērsraga iedzīvotāju organizētajā sanāksmē, kur no 312 dalībniekiem 308 pilnīgi noteikti uzskatīja, ka esošā situācija novadā nav tāda, kādu viņi to vēlētos redzēt. Un te nav jautājums par to, kā sauksies tie daži kvadrātkilometri zemes - vai tas būs Rojas novads, vai tas būs Mērsraga novads. Problēma ir tā, ka izpratne par iedzīvotāju tiesībām ir ļoti dažāda.

Jau tad, kad 2008.gada 11.decembra naktī Saeimas sēdē mēs diskutējām par likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, es uzsvēru, ka es esmu par reformu, es esmu par sakārtotu valsti, es neesmu par to, ka katrā 500 iedzīvotāju apdzīvotā vietā, pagastā vai novadā, būtu skolas vai slimnīcas, taču jebkurā novadā ir jābūt nodrošinātai arī iespējai saņemt pakalpojumus.

Ja runājam par Mērsragu, - daži piemēri. Likvidēja slimnīcas pakalpojumus Talsos, un mērsradzniekiem tuvākā slimnīca tagad ir Tukumā, jo Ventspils ir vēl tālāk. Taču vēsturisku apstākļu dēļ uz Tukumu sabiedriskā transporta nav. Un, kad iedzīvotāji jautāja Rojas novada domes deputātiem, vai tiešām nav iespējams sakārtot šo jautājumu, tad viņi nesaņēma pozitīvu risinājumu.

Ja runājam par tīkliem un murdiem, - vēsturiski Mērsraga iedzīvotājiem tā ir viena no pamatnodarbēm. Pēc reformas ir samazināts gan tīklu, gan murdu skaits. Un rodas jautājums - kādēļ daļa no novada tiek šādi ierobežota savā saimnieciskajā darbībā.

Par investīcijām. Pēc tiem datiem, kas mums ir pieejami, Rojas novadā investīcijas attīstībai tiek plānotas šinī gadā turpat 22 reizes lielākā apmērā - nepilni 500 tūkstoši, kamēr vienlaikus Mērsraga daļā šajā novadā ir tikai 22 tūkstoši. Šeit ir runa par vienādu attieksmi, par vienādu attīstības iespēju.

Taču domāju, ka vislielākā problēma gan šinī gadījumā, gan arī tad, ja rastos līdzīgi precedenti kādā citā novadā, ir ievēlēto deputātu attieksme pret saviem pienākumiem un pret iedzīvotājiem. Man reizēm ir sajūta, ka šie deputāti aizmirst, ka viņus ievēlēja iedzīvotāji un ka deputātam ir jāiet pie iedzīvotājiem, jāizzina viņu sāpe, viņu vajadzība un šī problēma ir jārisina, nevis jāgaida, ka no 30 kilometru attāluma šie iedzīvotāji brauks pie viņa.

Ja runājam par attiecīgo likumu, kāds tas ir pašreizējā situācijā, tad jāteic, ka ir iespēja veidot jaunus novadus un likvidēt vecos un nav noteikuma, ka šie 4 tūkstoši iedzīvotāju ir kā viens no kritērijiem, kuru nevar mainīt. Arī pašreiz mums ir vairāki novadi, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks, tādi kā Baltinavas novads ar 1600 iedzīvotājiem, Alsungas novads ar 2300 iedzīvotājiem, Sējas novads ar 2500 iedzīvotājiem... Tā ka mēs redzam, ka tas nebūt nav tā, ka šinī gadījumā iedzīvotāju skaits būtu vienīgais kritērijs.

Arī es esmu par to, ka nevajag priekšlaicīgi runāt par to, ka ir jāmaina karte. Var jau būt, ka nav jāmaina, bet problēma ir jārisina.

Un tādēļ šajā priekšlikumā, kuru es sagatavoju un kuru parakstīja arī vēl četri citi deputāti, mēs ielikām nosacījumu, ka šī izmaiņa notiktu tikai 2013.gadā. Trīs gadi ir pietiekams laiks, lai parādītu, vai trūkumi ir novēršami vai arī šinī gadījumā labāk ir saimniekot atsevišķi, lai nevajadzētu teikt kā mērsradznieku vēstulē: „Bijām attīstības centrs, kļuvām par nomali. Daudzi uzskata, ka ar to ir jāsamierinās, bet mēs tam nepiekrītam.”

Un līdzīgi acīmredzot domā arī pārējie 70 deputāti, kuri atbalstīja šo iesniegto priekšlikumu, šo likumprojektu.

Tā ka skatīsimies un lemsim jautājumu komisijās, ministrijā un tad pēc šiem trim balsojumiem redzēsim, pie kāda slēdziena būsim nonākuši.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām galvenais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, kurā sadūrās divi pretēji viedokļi, bija jautājums par Mērsragu un par Roju. Jāteic, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizdiskutē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un jāsaņem pilnīga informācija par visām finanšu saistībām, par pilnīgi visiem jautājumiem, kuri attiecas uz šiem diviem pagastiem tagad jau kopīgu novadu.

Tas bija darba kārtības galvenais jautājums.

Taču es gribu lielāku akcentu likt uz nedēļas jautājumu, ko mēs izskatījām šodien mūsu frakcijā, tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, mēs paredzam iespēju izvēlēties piespiedu darbu administratīvajam arestam kā alternatīvu soda veidu. Kāpēc? Tāpēc, ka administratīvā aresta piemērošanas gaitā valsts tērē milzīgus budžeta līdzekļus, taču ieguvējs praktiski nav neviens. Zaudētāji ir gan valsts, gan sabiedrība, gan sodīto ģimeņu locekļi, gan sodīto darba vietas, darba kolēģi, un tā tālāk, un tā tālāk.

Savukārt ar piespiedu darbu mēs radām valstij tikai ieguvumu, sabiedrībai tikai ieguvumu. Uzskatām, ka konkrētos likuma grozījumus mēs varētu jau nākamnedēļ iesniegt Saeimas Prezidijā, lai jau aiznākamnedēļ tas likumprojekts tiktu nodots tālāk komisijām.

Un šā mēneša galvenais jautājums, protams, ir tas, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai” ir ierosinājusi grozījumus Satversmē. Šie grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, respektīvi, valsts valodā, visās valsts skolās. Šie grozījumi paredz 12 gadu ilgu laika periodu, tātad pakāpeniskumu, paļāvības principa ievērošanu. Un par šiem grozījumiem ikviens Latvijas pilsonis var parakstīties pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālās funkcijas.

Paldies par uzmanību. Uz tikšanos nākamreiz!

Vadītāja. Paldies Dzintaram Rasnačam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī vēlos sākumā kā ļoti būtisku uzsvērt deputātu lēmumu šodien nodot izskatīšanai komisijām likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz esošā Rojas novada vietā izveidot divus - Rojas un Mērsraga novadus.

Ir izskanējuši pārmetumi, ka šāds precedents var pavērt ceļu arī citu novadu dalīšanās procesam, ka tas var apdraudēt reformu kopumā. Par to šodien runāja arī Tautas partijas frakcija. Es vēlos uzsvērt, ka LPP/LC vienmēr ir atbalstījusi administratīvi teritoriālo reformu un arī tagad uzskatām, ka novadu reforma kopumā ir īstenota sekmīgi. Taču, ja runājam par Rojas novadu, šajā gadījumā pagastu apvienošana notikusi formāli un galvenais nav sasniegts. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav sasniegts - izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Mērsragā pēc šo divu pagastu apvienošanās ir noticis tieši pretēji. Mērsraga iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir kļuvušu nepieejamāki un to kvalitāte ir samazinājusies. Šādā saspīlētā situācijā droši vien nav jāvaino reforma kopumā, bet ir jālabo pieļautā kļūda. Mēs uzskatām, ka šī kļūda jālabo nekavējoties, negaidot nemaz 2013.gadu vai nākamās pašvaldību vēlēšanas. Mērsraga iedzīvotāji vienbalsīgi nobalsojuši par izstāšanos no Rojas novada. Tāpēc mūsu partija un mūsu frakcija atbalsta Mērsraga cilvēku viedokli, kas mums ir ļoti svarīgs, un mēs to arī turpmāk atbalstīsim.

Vakar mūsu frakcijas deputāti tikās arī ar ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Mēs uzklausījām viņu viedokli par to, ka tūrisma biznesā faktiski nav nodalāmas viesnīcas no restorāniem, kafejnīcām un bāriem. Atšķirīgu nodokļu likmju piemērošana novestu pie konkurences izkropļojumiem un vienā nozarē strādājošu uzņēmumu diskriminācijas. Mēs esam gandarīti par to, ka partijas iesniegtais priekšlikums grozīt likumu par pievienotās vērtības nodokli, proti, samazināt PVN likmi viesnīcu nozarē līdz 10 procentiem, ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Taču mēs uzskatām, ka 10 procentu PVN likme būtu piemērojama arī ēdināšanas uzņēmumiem, un tāpēc laikā starp šā likumprojekta lasījumiem mēs iesniegsim arī šādu priekšlikumu komisijā, un ceram, ka Saeima mūs atbalstīs.

Ne mazāk svarīgs esošajā krīzes situācijā ir atbalsts arī ļoti lielai sabiedrības daļai, tiem, kas nonākuši kredītu jūgā. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai kredītņēmēji ir iedzīti parādu verdzībā. Faktiski valda komercbanku patvaļa attiecībās ar saviem klientiem, tāpēc mēs esam sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumus dažādos likumprojektos, kurus skatīs gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan arī Saeima.

Jāteic, ka valdošā koalīcija šodien diemžēl neatbalstīja priekšlikumus, kas bija iesniegti, lai samazinātu banku patvaļu un lai klientam, kurš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, nevarētu banka vienpersoniski uzspiest līguma noteikumu maiņu. Šī situācija parādīja to, ka banku lobijs valdošajā koalīcijā ir tik spēcīgs, ka koalīcijas deputātu vairākumam Latvijas iedzīvotāju liktenis izrādījās vienaldzīgs.

Taču mūsu frakcija turpinās piedāvāt savus priekšlikumus un atbalstīs arī citu frakciju deputātu priekšlikumus, kas liktu krīzes radīto smagumu nest visiem kopīgi - ne tikai ģimenēm, ne tikai valstij, ne tikai pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, bet arī, protams, bankām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aizbalta kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārsteigti par Valsts prezidenta kancelejas pārmērīgajiem izdevumiem Vairas Vīķes-Freibergas laikā, kas atklātībā nākuši tikai tagad grāmatā „Va(i)ras virtuve”. Revidējot Valsts prezidenta kanceleju, Inguna Sudraba to visu atklāja, viņa redzēja visus izdevumus, arī to, cik daudz naudas tērēts mielastiem, frizieriem, cik bieži pirkti mobilie tālruņi, grilpannas un citas lietas. Tā ir, bez šaubām, izšķērdība. Revidenti ne reizi vien esot norādījuši Valsts prezidenta kancelejai, ko agrāk vadīja Mārtiņš Bondars, ka pirms darba vizītēm ir jāizstrādā izdevumu tāme, lai var saprātīgi plānot tēriņus, bet revidentu norādījumi neesot ņemti vērā. Revīzijā, starp citu, ir konstatēts, ka iekšējā kontroles sistēma nenodrošina iespēju atklāt nepilnības attiecībā uz iekšējo dokumentu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Tāpēc pastāv risks attiecībā uz iestādes budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu. Konstatēti arī gadījumi, ka iestāde veikusi iepirkumus, pamatojoties uz līgumu, kuram beidzies darbības termiņš, kā arī veikti iepirkumi, nepiemērojot valsts iepirkumu procedūru.

Deputāti bieži gan pamatoti, gan nepamatoti plašsaziņas līdzekļos tiekot „izģērbti pliki”: cītīgi tiekot sekots līdzi, cik kurš saņem, ar ko un kur brauc. Bet par Valsts prezidentu zināmi tikai ienākumi un īpašumi, bet nekas cits publiski neparādoties. Vienlīdzīgai attieksmei jābūt pret visām augstajām amatpersonām.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka valstī ir jābūt daudz precīzākam likumam par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu, kurā konkrēti būtu noteikts, kas pienākas Valsts prezidentam un kas - dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Patlaban šis likums ir ļoti vispārīgs, tāpēc ir pārstrādājams. Un tieši Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai radīt tādu likumu. Tas būtu atskaites punkts precīzai tēriņu kontrolei, un Valsts kontrolei būtu dokuments, pēc kura vadīties, lai varētu precīzi norādīt uz valsts naudas izšķērdēšanu. Kārtībai jābūt!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!